Atkarīgā teritorija

<mediawiki xmlns="http://www.mediawiki.org/xml/export-0.11/" xmlns:xsi="http://www.w3.org/2001/XMLSchema-instance" xsi:schemaLocation="http://www.mediawiki.org/xml/export-0.11/ http://www.mediawiki.org/xml/export-0.11.xsd" version="0.11" xml:lang="lv">
  <siteinfo>
    <sitename>Vikipēdija</sitename>
    <dbname>lvwiki</dbname>
    <base>https://lv.wikipedia.org/wiki/S%C4%81kumlapa</base>
    <generator>MediaWiki 1.47.0-wmf.2</generator>
    <case>first-letter</case>
    <namespaces>
      <namespace key="-2" case="first-letter">Media</namespace>
      <namespace key="-1" case="first-letter">Special</namespace>
      <namespace key="0" case="first-letter" />
      <namespace key="1" case="first-letter">Diskusija</namespace>
      <namespace key="2" case="first-letter">Dalībnieks</namespace>
      <namespace key="3" case="first-letter">Dalībnieka diskusija</namespace>
      <namespace key="4" case="first-letter">Vikipēdija</namespace>
      <namespace key="5" case="first-letter">Vikipēdijas diskusija</namespace>
      <namespace key="6" case="first-letter">Attēls</namespace>
      <namespace key="7" case="first-letter">Attēla diskusija</namespace>
      <namespace key="8" case="first-letter">MediaWiki</namespace>
      <namespace key="9" case="first-letter">MediaWiki diskusija</namespace>
      <namespace key="10" case="first-letter">Veidne</namespace>
      <namespace key="11" case="first-letter">Veidnes diskusija</namespace>
      <namespace key="12" case="first-letter">Palīdzība</namespace>
      <namespace key="13" case="first-letter">Palīdzības diskusija</namespace>
      <namespace key="14" case="first-letter">Kategorija</namespace>
      <namespace key="15" case="first-letter">Kategorijas diskusija</namespace>
      <namespace key="100" case="first-letter">Portāls</namespace>
      <namespace key="101" case="first-letter">Portāla diskusija</namespace>
      <namespace key="102" case="first-letter">Vikiprojekts</namespace>
      <namespace key="103" case="first-letter">Vikiprojekta diskusija</namespace>
      <namespace key="446" case="first-letter">Education Program</namespace>
      <namespace key="447" case="first-letter">Education Program talk</namespace>
      <namespace key="710" case="first-letter">TimedText</namespace>
      <namespace key="711" case="first-letter">TimedText talk</namespace>
      <namespace key="828" case="first-letter">Modulis</namespace>
      <namespace key="829" case="first-letter">Moduļa diskusija</namespace>
      <namespace key="1728" case="first-letter">Event</namespace>
      <namespace key="1729" case="first-letter">Event talk</namespace>
      <namespace key="2600" case="first-letter">Tēma</namespace>
    </namespaces>
  </siteinfo>
  <page>
    <title>Atkarīgā teritorija</title>
    <ns>0</ns>
    <id>1734</id>
    <revision>
      <id>4468422</id>
      <parentid>4308026</parentid>
      <timestamp>2026-05-15T05:27:17Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4468422</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="24905" sha1="3nmy1dwgdhb7zd98oyuxsh29lc02xpd" xml:space="preserve">'''Atkarīgā teritorija''' ir politiski administratīvs teritoriāls veidojums, kuram nav [[valsts]] statusam atbilstošas pilnīgas politiskas [[neatkarība]]s vai [[suverenitāte]]s.

Atkarīgajām teritorijām var būt dažāda līmeņa un formu atkarība no pārvaldošās valsts. Kopēja iezīme ir tā, ka šīs teritorijas netiek uzskatītas par pārvaldošās valsts pamatteritorijas daļu. Daļā gadījumu atkarīgajām teritorijām ir lielāka autonomijas vai pašpārvaldes pakāpe, nekā valsts pamatteritorijas [[administratīvais iedalījums|administratīvajām vienībām]].&lt;ref&gt;[http://edicions.talvera.free.fr/esbrigalhs/Joan%20Franc%e9s%20Blanc.%20Bandi%e8ras%20del%20mond.pdf]&lt;/ref&gt;

Atkarīgajām teritorijām var būt ļoti atšķirīgs pakļautības statuss: dažādu [[valsts pārvalde|resoru]] tieši pārvaldītas teritorijas ([[Klipertona sala]], [[Veika sala]]); aizjūras teritorijas ar dažādu pašpārvaldes pakāpi ([[Senpjēra un Mikelona]], [[Angilja]]); valsts administratīvajam iedalījumam līdzvērtīgas aizjūras teritorijas ([[Gvadelupa]], [[Martinika]]); teritorijas ar [[asociēta valsts|asociētas valsts]] statusu ([[Kuka Salas]], [[Puertoriko]]) u.c.

== Atkarīgo teritoriju uzskaitījums ==
Šajā sarakstā uzskaitītas virs 60 atkarīgās teritorijas. Teritorijas, kuras atrodas [[Antarktika|Antarktikā]] uz dienvidiem no 60° paralēles, ir starptautiski neatzītas un sarakstā dotas ''slīprakstā''. Neapdzīvotās teritorijas un teritorijas bez pastāvīgiem iedzīvotājiem atzīmētas ar simbolu #.

Uzskaitījumā iekļautas vairākas &quot;[[Apvienoto Nāciju Organizācija|ANO]] [[ANO nesuverēno teritoriju saraksts|nesuverēno teritoriju sarakstā]]&quot; [http://www.un.org/Depts/dpi/decolonization/trust3.htm] neiekļautās teritorijas. Uzskaitījumā nav iekļauta minētajā sarakstā iekļautā [[Rietumsahāra]].

Atsevišķi ir uzskaitītas teritorijas ar speciālu starptautisku statusu: [[Olande]], [[Honkonga]], [[Makao]], [[Svalbāra]].

=== [[Amerikas Savienotās Valstis]] ===

{| class=&quot;wikitable&quot;
! Teritorija !! Statuss
|- valign=top
| {{ASM}}
| ASV [[neinkorporēta teritorija|neinkorporēta]] un neorganizēta teritorija, kuru pārvalda Iekšlietu departamenta Salu lietu birojs.
|- valign=top
| {{flaga|ASV}} [[ASV Klusā Okeāna Salu Aizsargājamās Teritorijas|ASV Klusā Okeāna Salu&lt;br /&gt;Aizsargājamās Teritorijas]] #
| ASV neorganizētas un neinkorporētas teritorijas, kuras pārvalda Iekšlietu departamenta Zivsaimniecības un Dabas aizsardzības dienests.&lt;br /&gt;Sastāv: [[Beikera sala]], [[Džērvisa sala]], [[Džonstona atols]], [[Haulenda sala]], [[Kingmena rifs]], [[Midveja atols]], [[Palmiras atols]].
|- valign=top
| {{VIR}}
| ASV neinkorporēta un organizēta teritorija, attiecības ar kuru regulē Iekšlietu departamenta Salu lietu birojs.
|- valign=top
| {{GUM}}
| ASV neinkorporēta un organizēta teritorija, kuru pārvalda Iekšlietu departamenta Salu lietu birojs.
|- valign=top
|| {{flaga|ASV}} [[Navasas sala|Navasa]] #
| ASV neinkorporēta teritorija, kuru pārvalda Iekšlietu departamenta Zivsaimniecības un Dabas aizsardzības dienests.
|- valign=top
| [[Petrelas salas]] (''Bajo Nuevo Bank'') #
| ASV neinkorporēta un organizēta teritorija, kuru ''de jure'' pārvalda Iekšlietu departaments, faktiski kontrolē Kolumbija, pretendē Jamaika un Nikaragva.
|- valign=top
| {{PRI}}
| ASV neinkorporēta organizēta teritorija ar asociētas valsts statusu. Politiskās attiecības regulē [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] birojs.
|- valign=top
| [[Seraniljas sala]] (''Isla Serranilla'') #
| ASV neinkorporēta un organizēta teritorija, kuru ''de jure'' pārvalda Iekšlietu departaments, faktiski kontrolē Kolumbija, pretendē Hondurasa un Nikaragva.
|- valign=top
| {{flaga|ASV}} [[Veika sala]] #
| Neinkorporēta teritorija, kuru pārrauga ASV Gaisa spēki un administrē Iekšlietu departaments.
|- valign=top
| style=&quot;white-space:nowrap&quot; | {{MNP}}
| Ar ASV politiskā ūnijā esoša teritorija. Federālos fondus pārvalda Iekšlietu departamenta Salu lietu birojs.
|}

=== [[Apvienotā Karaliste]] ===

{| class=&quot;wikitable&quot;
! Aizjūras teritorijas
! Statuss
|-
| {{AIA}} || rowspan=5 | Apvienotās Karalistes aizjūras teritorijas.
|-
| {{CYM}}
|-
| {{MSR}}
|- 
| {{PCN}}
|- 
| {{TCA}}
|- valign=top
| style=&quot;white-space:nowrap&quot; | {{BMU}}
| Aizjūras teritorija ar iekšēju pašpārvaldi.
|- valign=top
| ''{{flaga|Lielbritānija}} [[Britu Antarktiskā Teritorija]]'' #
| Apvienotās Karalistes pretenzija [[Antarktika|Antarktikā]].
|- valign=top
| {{VGB}}
| Aizjūras teritorija ar iekšēju pašpārvaldi.
|- valign=top
| {{SGS}} #
| Aizjūras teritorija. Administrē no [[Folklenda Salas|Folklenda Salām]]. Pretendē [[Argentīna]]. Salās nav patstāvīgo iedzīvotāju, tiek uzturētas divas pētniecības stacijas.
|- valign=top
| style=white-space:nowrap | {{IOT}} #
| Aizjūras teritorija, kuru administrē Ārlietu un Sadraudzības biroja komisārs [[Londona|Londonā]]. Djego Garsijas salā atrodas [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] kara bāze. Tāpēc 1960.-70. gados salu pamatiedzīvotājus - čagosiešus deportēja un tagad tie galvenokārt dzīvo Lielbritānijā un Maurīcijā.
|- valign=top
| {{FLK}}
| Apvienotās Karalistes aizjūras teritorija. Pretendē [[Argentīna]].
|- valign=top
| {{GIB}}
| Apvienotās Karalistes aizjūras teritorija. Pretendē [[Spānija]].
|- valign=top
| {{SHN}}
| Apvienotās Karalistes aizjūras teritorija. Administrē arī [[Debesbraukšanas sala|Debesbraukšanas salu]], [[Tristana da Kuņas salas]] un [[Gofa sala|Gofa salu]]. Oficiālais nosaukums - Svētās Helēnas, Debesbraukšanas un Tristana da Kuņas Salas.
|-
! Suverēnie bāzu apgabali
! Statuss
|- valign=top
| {{flaga|Lielbritānija}}&amp;nbsp;[[Akrotiri un Dekelija]]
| Apvienotās Karalistes aizjūras teritorija.  Administrē Britu Bruņoto spēku pavēlniecība [[Kipra|Kiprā]].&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.sbaadministration.org/index.php|title=SBAA|website=www.sbaadministration.org}}&lt;/ref&gt;
|-
! Kroņa teritorijas
! Statuss
|-
| {{GGY}} || rowspan=3 | Teritorijas personīgā ūnijā ar Britu karaļnamu.
|-
| {{JEY}}
|-
| {{IMN}}
|}

=== [[Austrālija]] ===
&lt;!-- {{see also|Austrālijas administratīvais iedalījums}} --&gt;

{| class=&quot;wikitable&quot;
! Teritorija !! Administrācija
|- valign=top
| {{flaga|Austrālija}} [[Ašmora un Kartjē Salas]] # || rowspan=4 | Tieslietu departaments [[Kanbera|Kanberā]].&lt;ref name=&quot;AussieAG&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |author=First Assistant Secretary, Territories Division |title=Territories of Australia |url=http://www.infrastructure.gov.au/territories/index.aspx |publisher=Attorney-General's Department |date=2008-01-30 |accessdate=2008-02-07 |quote=The Federal Government, through the Attorney-General's Department administers Ashmore and Cartier Islands, Christmas Island, the Cocos (Keeling) Islands, the Coral Sea Islands, Jervis Bay, and Norfolk Island as Territories. |archiveurl=https://web.archive.org/web/20071216154140/http://www.infrastructure.gov.au/territories/index.aspx |archivedate=2007-12-16 }}&lt;/ref&gt;
|- 
| {{CXR}}
|- 
| {{CCK}}
|- 
| {{flaga|Austrālija}} [[Koraļļu Jūras Salas]] #
|- valign=top
| style=white-space:pre | {{flaga|Austrālija}} ''[[Austrālijas Antarktiskā Teritorija]]'' # || rowspan=2 | Austrālijas Antarktiskā pārvalde un Vides un mantojuma departaments [[Kanbera|Kanberā]]
|- 
| {{flaga|Austrālija}} [[Hērda Sala un Makdonalda Salas]] #
|- valign=top
| {{NFK}}
| Tieslietu departaments [[Kanbera|Kanberā]] atbild par [[Britu Sadraudzība]]s lietām.&lt;ref name=&quot;AussieAG&quot;/&gt;
|}

=== [[Dānija]] ===
{| class=&quot;wikitable nowraplinks&quot;
! Teritorija !! Statuss
|- valign=top
| {{FRO}}
| Aizjūras teritorija ar iekšēju pašpārvaldi kopš 1948. gada [[Dānijas Karaliste]]s daļa, bet nav [[Eiropas Savienība]]s daļa.
|- valign=top
| {{GRL}}
| Aizjūras teritorija ar iekšēju pašpārvaldi kopš 1979. gada [[Dānijas Karaliste]]s daļa. Izstājusies no [[Eiropas Savienība]]s 1986. gadā.
|}

=== [[Francija]] ===

{| class=&quot;wikitable&quot;
! Teritorija !! Statuss
|- valign=top
| {{ATF}} # 
| Aizjūras teritorija kopš 1955. gada, pārvalda prefekts (rezidence [[Senpjēra|Senpjērā]], [[Reinjona|Reinjonā]]).
Francijas Dienvidjūru un Antarktikas Zemes teritorija (franču: ''Terres australes et antarctiques françaises'', saīsināti ''TAAF'') ietver: vulkānisku salu grupas Indijas okeāna dienvidos ([[Kergelēna arhipelāgs]], [[Krozē salas]], [[Amsterdama (sala)|Amsterdamas sala]] un [[Sentpola (sala)|Sentpolas sala]]); Francijas pretenziju Antarktīdā [[Adelijas Zeme|Adelijas Zemi]]; izklaidus salas Indijas okeāna dienvidaustrumos un Mozambikas šaurumā ([[Basa da Indija]], [[Eiropa (sala)|Eiropa]], [[Glorjēzu salas]], [[Tromlēna]], [[Žuana da Novas sala]]).
|- valign=top
| {{PYF}}
| [[Aizjūras kopienas]] kopš 2003. gada. [[Aizjūras zeme]] kopš 2004. gada.
|- valign=top
| {{NCL}}
| Aizjūras teritorija ar speciālu statusu (''[[sui generis]]'') kopš 1999. gada.
|- valign=top
| {{flaga|Francija}} [[Klipertona sala]] #
| Pārvalda Aizjūras teritoriju ministrija.
|- valign=top
| {{MYT}}
| [[Departamentālā kopiena]] kopš 2001. gada. Aizjūras kopienas kopš 2003. gada. ''Collectivité territoriale unique'' no 2011. gada.
|-
| {{BLM}} || rowspan=2 | Aizjūras kopienas kopš 2007. gada.
|-
| {{MAF}}
|- valign=top
| style=&quot;white-space:nowrap&quot; | {{SPM}}
| [[Teritoriālā kopiena]] kopš 1985. gada. Aizjūras kopienas kopš 2003. gada.
|- valign=top
| {{WLF}}
| Aizjūras teritorija kopš 1961. gada. Aizjūras kopienas kopš 2003. gada.
|}

=== [[Jaunzēlande]] ===
{| class=&quot;wikitable&quot;
! Brīvi asociētās&lt;br /&gt;valstis !! Statuss
|- valign=top
| {{COK}}
| Iekšēja pašpārvalde brīvā asociācijā ar Jaunzēlandi kopš 1965. gada.&lt;br /&gt;Kuka Salām ir pašām savas diplomātiskas attiecības ar 41 valsti un ES. Tajā skaitā ar ASV, Austrāliju un Norvēģiju.
|- valign=top
| {{NIU}}
| Iekšēja pašpārvalde brīvā asociācijā ar Jaunzēlandi kopš 1974. gada.&lt;br /&gt;Niue ir pašām savas diplomātiskas attiecības ar 8 valstīm un ES. Tajā skaitā ar Austrāliju, Ķīnu un Indiju.
|- 
! Teritorijas!! Statuss
|- valign=top
| {{TKL}}
| Jaunzēlandes teritorija ar iekšēju pašpārvaldi. Sastāv no 3 atoliem: [[Atafu]], [[Fakaofo]] un [[Nukunonu]] bez oficiāla centra.
|- valign=top
| style=&quot;white-space:nowrap&quot; | {{flaga|Jaunzēlande}} ''[[Rosa Teritorija]]'' #
| [[Jaunzēlande]]s [[Antarktika|Antarktiskā]] pretenzija.
|}

=== [[Nīderlande]] ===
{| class=&quot;wikitable&quot;
! Zeme !! Statuss
|- valign=top
| {{ABW}}
| Pilnīga autonomija iekšlietās kopš atdalīšanās no [[Nīderlandes Antiļas|Nīderlandes Antiļām]] 1986. gadā.&lt;br /&gt;
[[Nīderlandes Karaliste]]s daļa, bet neietilpst [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]].
|- valign=top
| {{CUW}}
| Kirasao ir autonoma valsts [[Nīderlande]]s Karalistes sastāvā no 2010. gada.
|- valign=top
| {{SXM}}
| Sintmārtena ir autonoma valsts [[Nīderlande]]s Karalistes sastāvā no 2010. gada.
|}

=== [[Norvēģija]] ===

{| class=&quot;wikitable&quot;
! Teritorija !! Statuss
|- valign=top
| {{BVT}} #
| Pārvalda Tieslietu un policijas ministrijas Polāro lietu departaments [[Oslo]].
|-
| {{flaga|Norvēģija}} ''[[Pētera I Sala]]'' #
| rowspan=2 | Pārvalda Tieslietu un policijas ministrijas Polāro lietu departaments [[Oslo]]. [[Antarktīdas līgums|Antarktīdas līguma]] subjekti.
|-
| style=white-space:nowrap | {{flaga|Norvēģija}} ''[[Karalienes Modas Zeme]]'' #
|}

== Teritorijas ar speciālu starptautisku statusu ==
Sadaļā uzskaitītas teritorijas, kuru statusu galvenais noteicošais faktors nav valsts [[likumdošana]], bet gan [[starpvalstu līgums|starpvalstu]] vai starptautiski līgumi.

=== [[Ķīnas Tautas Republika]] ===

{| class=&quot;wikitable&quot;
! Teritorija !! Statuss
|- valign=top
| {{HKG}}
| ĶTR speciāls administratīvais reģions. Statusu nosaka 1984. gadā parakstītā ĶTR un [[Lielbritānija]]s deklarācija Honkongas jautājumā.
|- valign=top
| {{MAC}}
| ĶTR speciāls administratīvais reģions. Statusu nosaka 1987. gadā parakstītā ĶTR un [[Portugāle]]s deklarācija Makao jautājumā.
|}

=== [[Norvēģija]] ===

{| class=&quot;wikitable&quot;
! Teritorija !! Statuss
|- valign=top
| {{SJM}}
| Statusu nosaka 1920. gadā [[Svalbāras līgums]] un 1925. gadā [[Svalbāras akts]]. Kopā ar [[Hūpene|Hūpeni]] un [[Lāču sala|Lāču salu]].
|}

=== [[Somija]] ===

{| class=&quot;wikitable&quot;
! Teritorija !! Statuss
|- valign=top
| {{ALA}}
| Neitrāls un demilitarizēts Somijas autonoms reģions.&lt;br /&gt;Demilitarizēts saskaņā ar 1856. gada [[Parīzes līgums|Parīzes līgumu]], ko no jauna apstiprināja [[Nāciju līga]] 1921. gadā un Somijas līgums ar [[Eiropas Savienība|ES]] 1995. gadā.
|}

== Integrālas aizjūras valstu daļas ==
Sadaļā iekļautas ārpus valsts pamatteritorijas atrodošas valstu daļas, kuru statuss neatšķiras vai atšķiras nenozīmīgi no pamatteritorijas administratīvo vienību statusa. Nav iekļauti [[eksklāvs|eksklāvi]] un [[anklāvs|anklāvi]]. Neapdzīvotās teritorijas un teritorijas bez patstāvīgiem iedzīvotājiem atzīmētas ar simbolu #.

=== [[Argentīna]] ===

{| class=&quot;wikitable&quot;
! Teritorija !! Statuss
|- valign=top
| {{flaga|Argentīna}} ''[[Argentīnas Antarktīda]]'' # || Argentīnas pretenzija [[Antarktika|Antarktikā]], [[Tjerra del Fuego (Argentīna)|Tjerra del Fuego provinces]] daļa. Minētajā provincē bez Ugunszemes ietilpst arī tādas Argentīnas pretenziju teritorijas kā: [[Folklendu salas]] (Argentīna tās sauc par Malvīnu salām), [[Dienviddžordžija un Dienvidsendviču salas]]. Visas pieder britiem. 
|}

=== [[Austrālija]] ===

{| class=&quot;wikitable&quot;
! Teritorija !! Statuss
|- valign=top
| {{flaga|Jaundienvidvelsa}} [[Lorda Hava sala]] || [[Jaundienvidvelsa]]s štata daļa.
|- valign=top
| {{flaga|Tasmanija}} [[Makvorija sala]] # || [[Tasmanija]]s štata daļa.
|- valign=top
| {{flaga|Kvīnslenda}} [[Torresa šauruma salas]] || [[Kvīnslenda]]s štata daļa.
|}

=== [[Čīle]] ===

{| class=&quot;wikitable&quot;
! Teritorija !! Statuss
|- valign=top
| {{flaga|Čīle}} ''[[Čīles Antarktiskā teritorija]]'' # || Čīles pretenzija [[Antarktika|Antarktikā]], [[Magelanesa un Čiles Antarktika|Magelanesas un Čīles Antarktikas]] reģiona daļa.
|- valign=top
| {{flaga|Čīle}} [[Huana Fernandesa salas]] || Petorkas provinces komūna [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]], [[Valparaiso (reģions)|Valparaiso]] reģiona daļa.
|- valign=top
| {{flaga|Lieldienu sala}} [[Lieldienu sala]] || Čīles province [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]], [[Valparaiso (reģions)|Valparaiso]] reģiona daļa.
|}

=== [[Dienvidāfrika]] ===

{| class=&quot;wikitable&quot;
! Teritorija !! Statuss
|- valign=top
| {{flaga|Dienvidāfrika}} [[Prinča Edvarda salas]] # || [[Rietumkāpa]]s provinces daļa [[Indijas okeāns|Indijas okeāna]] dienvidaustrumos.
|}

=== [[Fidži]] ===

{| class=&quot;wikitable&quot;
! Teritorija !! Statuss
|- valign=top
| {{flaga|Fidži}} [[Rotuma]] || Atkarīgā teritorija&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.statoids.com/ufj.html|title=Fiji Divisions|website=www.statoids.com}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.britannica.com/place/Rotuma-Island|title=Rotuma Island &amp;#124; island, Fiji|website=Encyclopedia Britannica}}&lt;/ref&gt; - sala ar iekšējo pašpārvaldi, saskaņā ar Rotumas Aktu, kas izsludināts 1927. gadā.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.paclii.org/fj/legis/consol_act_OK/ra103/|title=Rotuma Act [Cap 122]|website=www.paclii.org|access-date={{dat|2013|05|21||bez}}|archive-date={{dat|2013|10|17||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20131017031708/http://www.paclii.org/fj/legis/consol_act_OK/ra103/}}&lt;/ref&gt;
|}

=== [[Francija]] ===

{| class=&quot;wikitable&quot;
! Teritorija !! Statuss
|- valign=top
| {{GLP}} || rowspan=4 | [[Aizjūras departaments|Aizjūras departamenti]] un vienlaicīgi viendepartamenta [[Aizjūras reģions|aizjūras reģioni]]. Gviāna un Martinika no 2015. gada - ''collectivité territoriale unique''.
|-
| {{GUF}}
|-
| {{MTQ}}
|-
| {{REU}}
|-
| [[Korsika]] || rowspan=1 | No 2018. gada - ''collectivité territoriale unique''.
|-
|}

=== [[Jaunzēlande]] ===
Par [[Jaunzēlandes ārējās salas|Jaunzēlandes ārējām salām]] ({{val|en|New Zealand outlying islands}}) uzskatītās teritorijas:
{| class=&quot;wikitable&quot;
! Teritorija !! Statuss
|- valign=top
| {{flaga|Četema Salas}} [[Četema salas]] || Distrikts ar reģiona tiesībām [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]].
|-
|- valign=top
| {{flaga|Jaunzēlande}} [[Kermadeka salas]] #
| rowspan=2 | Ārpus reģioniem tieši pārvaldītas teritorijas [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]].
|- valign=top
| {{flaga|Jaunzēlande}} [[Trīkingsa salas]] #
|- valign=top
| {{flaga|Jaunzēlande}} [[Solandera salas]] # || Administratīvi pieskaitītas [[Sautlenda]]s reģionam. 
|- valign=top
| {{flaga|Jaunzēlande}} [[Antipodu sala]] #
| rowspan=5 | Ārpus reģioniem tieši pārvaldītas subantarktiskās salas [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]].
|- valign=top
| {{flaga|Jaunzēlande}} [[Baunti salas]] #
|- valign=top
| {{flaga|Jaunzēlande}} [[Kempbela sala]] #
|- valign=top
| {{flaga|Jaunzēlande}} [[Oklendas salas]] #
|- valign=top
| {{flaga|Jaunzēlande}} [[Snērsu salas]] #
|-
|}

=== [[Nīderlande]] ===

{| class=&quot;wikitable&quot;
! Teritorija !! Statuss
|- valign=top
| {{flaga|Nīderlande}} [[Bonaire]] || Bonaire ir īpaša municipalitāte Nīderlandes sastāvā uz salas Karību jūrā.
|- valign=top
| {{flaga|Nīderlande}} [[Saba]] || Saba ir īpaša municipalitāte Nīderlandes sastāvā uz salas Karību jūrā.
|- valign=top
| {{flaga|Nīderlande}} [[Sintēstatiusa]] || Sintēstatiusa ir īpaša municipalitāte Nīderlandes sastāvā uz salas Karību jūrā.
|-
|}

=== [[Norvēģija]] ===

{| class=&quot;wikitable&quot;
! Teritorija !! Statuss
|- valign=top
| {{flaga|Norvēģija}} [[Jana Majena sala]] # || Norvēģijas [[filke]]s [[Nūrlanne]]s daļa [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānā]].
|-
|}

=== [[Maurīcija]] ===

{| class=&quot;wikitable&quot;
! Teritorija !! Statuss
|- valign=top
| {{flaga|Maurīcija}} [[Rodrigesa sala]] ||Maurīcijas ārējā, autonomā sala [[Indijas okeāns|Indijas okeānā]] 650&amp;nbsp;km uz austrumiem no Maurīcijas salas.
|-
| [[Sentbrendona salas]] (Cargados Carajos) || rowspan=2 |Maurīcijas ārējās salas (klasificētas kā atkarīgā teritorija), administrē Valsts Ārējo Salu Attīstības Korporācija no Portluī, Maurīcijā.
|-
| [[Agalegas salas]]
|- 
|}

Maurīcijas konstitūcijā teikts, ka valsts sastāvā ietilpst arī tādas ārējās salas (strīdus teritorijas), kā: [[Tromlēna]] ([[Francijas Dienvidjūru un Antarktikas Zemes]] sastāvā) un [[Čagosas arhipelāgs]] ([[Indijas Okeāna Britu teritorija]]).

=== [[Portugāle]] ===

{| class=&quot;wikitable&quot;
! Teritorija !! Statuss
|- valign=top
| {{flaga|Azoru salas}} [[Azoru Salas]] || rowspan=2 | Autonomi [[Portugāle]]s [[Portugāles administratīvais iedalījums|reģioni]] [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānā]].
|-
| {{flaga|Madeira}} [[Madeira]]
|-
|}

=== [[Spānija]] ===

{| class=&quot;wikitable&quot;
! Teritorija !! Statuss
|- valign=top
| {{flaga|Kanāriju Salas}} [[Kanāriju Salas]] || Autonoms [[Spānija]]s [[Spānijas administratīvais iedalījums|reģions]] [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānā]] [[Āfrika]]s piekrastē.
|- valign=top
| {{flaga|Melilja}} [[Melilja]]|| rowspan=2 | [[Spānija]]s autonomas pilsētas ar speciālu statusu [[Ziemeļāfrika|Ziemeļāfrikā]].
|-
| {{flaga|Seuta}} [[Seuta]]
|- valign=top
| {{flaga|Spānija}} [[Alusemasa]] # || rowspan=3 | [[Spānija]]s valdības tieši pārvaldītas teritorijas [[Maroka]]s piekrastē [[Ziemeļāfrika|Ziemeļāfrikā]]. Visas, ieskaitot Perehilu, suverēnās teritorijas (sp. -  ''Plazas de soberanía''). Pašreiz pastāvīgu iedzīvotāju nav, taču Spānijas intereses sargā armijas garnizoni, kas izvietoti uz salām un Velesas de la Gomeras pussalas.
|-
| {{flaga|Spānija}} [[Čafarinu salas]] #
|-
| {{flaga|Spānija}} [[Velesa de la Gomera]] #
|-
| {{flaga|Spānija}} [[Perehila]] # || Spānijas un [[Maroka]]s strīdus teritorija [[Gibraltāra šaurums|Gibraltāra šaurumā]].
|-
|}

== Teritorijas ar starptautiski nenoregulētu statusu ==

{| class=&quot;wikitable&quot;
! Teritorija !! Statuss
|- valign=top
|- 
| [[Aksai Čina]] || [[Ķīna]]s okupētā [[Kašmīra]]s austrumdaļa, ko par savu uzskata, gan [[Indija]], gan [[Pakistāna]].
|- valign=top
| [[Dienvidtibeta]] || [[Indija]]s štata [[Arunāčala Pradēša]]s ziemeļdaļa, ko Ķīna uzskata par [[Tibeta]]s daļu un tātad - savu teritoriju.
|- valign=top
| [[Halaibas trijstūris]] || [[Sudāna]]s un [[Ēģipte]]s strīdus teritorija uz ziemeļiem no 22 paralēles, pilnībā kontrolē [[Ēģipte]], atzīstot 1899. gadā nospraustās robežas. Vietējās ciltis un [[Sudāna]] uzskata par īstām 1902. gadā nospraustās robežas.
|- valign=top
| [[Paraselu salas]] # || [[Ķīnas Tautas Republika]]s un [[Vjetnama]]s strīdus teritorija [[Dienvidķīnas jūra|Dienvidķīnas jūrā]]. Kontrolē Ķīna.
|- valign=top
| [[Rokola]] (''Rockall'') # || 31 reiz 25,3 m liela sala – klints - tieši pa vidu starp Islandi un Īriju. Pretendē Dānija (Fēru salas), Islande, Īrija un Lielbritānija (Skotija). 1997. gadā organizācija ''Greenpeace'' uz īsu brīdi okupēja salu un pasludināja to par „Jaunu Globālu Valsti” – Veivlendu (''Waveland''). 
|- valign=top
| [[Sabaha]] || [[Kalimantāna]]s (Borneo) salas ziemeļaustrumu daļa, kas kādreiz piederēja [[Sulu]] sultanātam, kas tagad ietilpst [[Filipīnas|Filipīnu]] sastāvā. [[Sultāns]] [[Muedzuls Lails Tans Kirams]] to 1878. gada 22. janvārī iznomāja britiem uz nenoteiktu laiku. Tāpēc Filipīnas joprojām uzskata, ka šī teritorija juridiski nepieder [[Malaizija]]i. Sabahas tiesības uz pašnoteikšanos tika ignorētas.
|- valign=top
| [[Spratlija salas]] # || Strīdus teritorija Dienvidķīnas jūrā. Pretendē ĶTR, [[Ķīnas Republika|Taivāna]], Vjetnama (uz visu teritoriju), [[Bruneja]], [[Filipīnas]], [[Malaizija]] (uz daļu teritorijas).&lt;br /&gt;Katra no minētajām valstīm (izņemot Bruneju) kontrolē daļu salu vai atolu.
|-
|}

Kopā ņemot, uz visas Zemeslodes apmēram 50 valstīm ir dažāda mēroga teritoriālas pretenzijas pret citām valstīm. Pēc amerikāņu pētnieka Deniela Paipsa aprēķiniem Āfrikā ir ap 20 teritoriālas pretenzijas, Eiropā - 19, Tuvajos Austrumos - 12, Latīņamerikā - 8, bet Ķīnai - 7 pretenzijas. Te var minēt tādas teritorijas, kā: [[Palestīna]], [[Kašmīra]], [[Aizkaukāzs]], [[Fergānas ieleja]],&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://cominganarchy.com/2005/12/23/enclaves-iii-the-fergana-valley/ |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2013|09|18||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20131017233031/http://cominganarchy.com/2005/12/23/enclaves-iii-the-fergana-valley/ |archivedate={{dat|2013|10|17||bez}} }}&lt;/ref&gt; [[Kuriļu salas]], [[Folklenda Salas]] utt.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://karty.narod.ru/listclaim.html|title=СПОРНЫЕ ТЕРРИТОРИИ|website=karty.narod.ru}}&lt;/ref&gt; No 2014. gada [[Krievija]] okupē [[Ukraina]]i ''de jure'' piederošās teritorijas: [[Krima|Krimu]] un daļu no [[Doneckas apgabals|Doneckas apgabala]] un [[Luhanskas apgabals|Luhanskas apgabala]].

== Teritorijas, uz kurām nepretendē neviena valsts ==

{| class=&quot;wikitable&quot;
! Teritorija !! Statuss
|- valign=top
|- 
| [[Birtavila]]  # || Tuksnešaina teritorija bez ūdens starp [[Sudāna|Sudānu]] un [[Ēģipte|Ēģipti]] uz dienvidiem no 22 paralēles. Abas valstis atsakās&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.infobarrel.com/The_worlds_most_unwanted_territory_-_Bir_Tawil |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2013|06|29||bez}} |archive-date={{dat|2014|04|27||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20140427025638/http://www.infobarrel.com/The_worlds_most_unwanted_territory_-_Bir_Tawil }}&lt;/ref&gt; to oficiāli iekļaut savā sastāvā. 
|- valign=top
| [[Gornja Siga]]# || Neliela teritorija [[Donava]]s krastā ar trīs sīkiem anklāviem [[Horvātija]]s pusē, kur Donava ir robežupe ar Serbiju. Kādi 7&amp;nbsp;km²; šo teritoriju sev nav pieprasījusi ne Horvātija, ne [[Serbija]]. 2015. gada 13. aprīlī uzņēmīgs čehs [[Vits Jedlička]] pasludina šo teritoriju par neatkarīgu valsti - Liberlandes Brīvo Republiku.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://liberland.org/en/|title=Free Republic of Liberland|website=Free Republic of Liberland}}&lt;/ref&gt;
|- valign=top
| [[Mērijas Bērdas Zeme]] # || [[Antarktīda]]s teritorija apmēram starp 158° un 103°24' rietumu garumu. Teritorijā atrodas tikai vairākas, sezonālas polārstacijas. Vienīgā [[Antarktīda]]s teritorija uz kuru nepretendē neviena suverēna valsts.
|-
|}

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

{{Ģeogrāfija-aizmetnis}}

[[Kategorija:Politiskā ģeogrāfija]]
[[Kategorija:Valstu uzskaitījumi]]</text>
      <sha1>3nmy1dwgdhb7zd98oyuxsh29lc02xpd</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Livonija</title>
    <ns>0</ns>
    <id>2708</id>
    <revision>
      <id>4468399</id>
      <parentid>4468167</parentid>
      <timestamp>2026-05-15T04:25:45Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Egilus</username>
        <id>27634</id>
      </contributor>
      <origin>4468399</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="44235" sha1="lrib6y1u77m4hwswskggi9jgt3oswjr" xml:space="preserve">{{citas nozīmes|vēsturisku reģionu Baltijas jūras austrumu piekrastē|Livonija (nozīmju atdalīšana)|Livonija}}
[[Attēls:Livonia in 1534 (English).png|thumb|right|Livonijas bīskapijas un Ordeņa valsts (1534)]]
[[Attēls:Livland gross.jpg|thumb|right|Livonijas Konfederācijas zemes]]
{{Latvijas vēsture}}
'''Livonija''' ({{val|la|Livonia}}, {{val|liv|Līvõmō}}, {{val|et|Liivimaa}}, vikingu: ''Iflanti'', {{val|de|Livland, Liefland}}) jeb '''[[Līvzeme]]''' ir vēsturisks nosaukums, kas dažādos laikos izmantots [[Livonijas bīskapija]]s, [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]], [[Livonijas Konfederācija]]s, [[Livonijas hercogiste]]s un [[Inflantijas vaivadija]]s nosaukumos.
Pēc neatkarīgo Latvijas un Igaunijas republiku nodibināšanas Livonijas nosaukums kļuva par vēsturisku terminu.

== Nosaukums ==
Pirmo reizi Livonijas jeb [[Līvu zemes]] (vikingu: ''Iflanti'' vai ''Liflandi'') vārds pieminēts [[Trosas rūnu akmens]] un [[Vekholmas rūnu akmens]] uzrakstos un liecina par zviedru vikinga Frejgera (''Freygeirr'') Livonijas karagājieniem 11. gadsimtā.{{nepieciešama atsauce}}

Vārda [[etimoloģija]] saistīta ar [[Lībieši|lībiešu]] tautu, kuras nosaukums citās valodās cēlies no [[somugri|somugru]] ''liv'' - smiltis, un attiecīgi zemes nosaukuma [[igauņu valoda|igauņu valodā]] ''Liivimaa'', jo [[Daugavas līvi]] bija pirmie reģiona pamatiedzīvotāji, kas [[Ziemeļu krusta kari|Ziemeļu krusta karu]] gaitā tika kristīti, rodoties pirmajiem Rietumu kristīgās kultūras atbalsta punktiem. Tātad apzīmējumu varētu tulkot kā &quot;smilšu zeme&quot;, kas saskan ar tās novietojumu gar [[Rīgas līcis|Rīgas līča]] piekrasti, [[Piejūras zemiene]]s smilts augšņu zonā.

[[Livonijas krusta kari|Livonijas krusta karu]] perioda sākumā par Livoniju dēvēja vienīgi 1188. gada 1. oktobrī izveidotās [[Livonijas bīskapija]]s teritoriju. Livonijas [[Alberts fon Bukshēvdens|bīskaps Alberts]], un ar viņa svētību 1202. gadā izveidotais [[Zobenbrāļu ordenis]], pakāpeniski pakļāva ne tikai Daugavas un Gaujas [[līvu zemes]], bet arī [[Latgaļi|latgaļu]] un [[Sēļi|sēļu]] zemes gar Daugavas un Gaujas tirdzniecības ceļiem, kā arī [[Sakala|sakaliešu]] un [[Ugaunija|ugauņu]] zemes tagadējās Igaunijas dienvidos.

Bīskaps Alberts iegūtās zemes novēlēja Sv. jaunavai Marijai, un 1215. gada Laterāna 4. koncilā šo novēlējumu apstiprināja pāvests Inocents III, ar latīnisko nosaukumu ''Terra Mariana'', kas latviskots kā &quot;Māras zeme&quot;. Salīdzināšanai, iekarotās [[Prūši|prūšu]] zemes bija veltītas Svētajam Pēterim.&lt;ref name=&quot;Livonijas Konfederācija&quot;&gt;[https://www.historia.lv/sites/default/files/media/Biblioteka/Literatura/Akademiskie_raksti/2015/marts/indulis_kenins_livonijas_konfederacija_historia.lv_.pdf Livonijas Konfederācija]&lt;/ref&gt;

== Kristīgās Livonijas izveidošanās ==
Sākoties [[Ziemeļu krusta kari]]em, 1188. gada 1. oktobrī izveidoja [[Livonijas bīskapija|Livonijas bīskapiju]], kuras bīskapiem ar [[katoļticība|katoļticībā]] pārgājušo līvu un [[latgaļi|letgaļu]] vasaļu karaspēka palīdzību izdevās pakļaut [[Jersika (valsts)|Jersikas]] un [[Koknese (valsts)|Koknese]]s zemes. 1208. gadā sākās [[Igaunijas zemju pakļaušana (1208—1227)|igauņu zemju pakļaušana]]. 1214. gada 20. februārī Romas pāvests [[Inocents III]] atbrīvoja Livonijas bīskapiju no [[Brēmenes arhibīskapi|Brēmenes arhibīskapa]] uzraudzības. 1218. gadā [[Alberts fon Bukshēvdens|bīskaps Alberts]] ieguva tiesības iecelt jaunus bīskapus viņam pakļautajās zemēs, un tajā pašā gadā Daugavas kreisā krasta pakļautajās zemēs nodibināja [[Sēlijas bīskapija|Sēlijas bīskapiju]].  
 
1220. gadā [[Lundas arhibīskaps]] paziņoja, ka visa Igaunija piederot [[Dānija]]s karalim, pret ko iebilda bīskaps Alberts. [[Dānijas karaļi|Dānijas karalis]] [[Valdemārs II Estridsens|Valdemārs II]] pavēlēja bloķēt Rīgas tirdzniecību. Nesaņēmis Romas pāvesta [[Honorijs III|Honorija III]]  un [[Svētā Romas impērija|Svētās Romas impērijas]] imperatora [[Frīdrihs II Hoenštaufens|Frīdriha II]] atbalstu, bīskaps Alberts piekāpās un 1221. gadā gan igauņu, gan Livonijas zemes tika pakļautas Dānijas karaļa virskundzībai, taču ar noteikumu, ka viņa konventu [[Prelāts|prelāti]], viņa vīri un visi rīdzinieki ar līviem un letiem šim nolīgumam dotu savu piekrišanu.&lt;ref&gt;[[Indriķa hronika]]s XXIV. nodaļa: &quot;Tāpēc augstu cienījamais bīskaps ar savu brāli - bīskapu Hermani beidzot vērsās pie minētā Dānijas karaļa un nodeva tā varā kā Līvzemi, tā Igauniju, taču ar noteikumu, ka viņa konventu prelāti, viņa vīri un visi rīdzinieki ar līviem un letiem šim nolīgumam dotu savu piekrišanu.({{val|la|Rigenses omnes cum Lyvonibus et Lettis in hanc formam consensum suum preberent}})&quot; skat. [http://www.dmgh.de/de/fs2/object/display/bsb00000734_00238.html?sortIndex=010%3A070%3A0031%3A010%3A00%3A00&amp;zoom=1.50&amp;html=true Heinrici Chronicon Livoniae]{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;

1222. gadā bīskaps Alberts [[Sāmsala]]s tikšanās laikā pārliecināja Dānijas karali dot Livonijai suverenitāti. 1224. gadā Livonijas bīskapa pakļautībā tika nodibināta [[Tērbatas bīskapija]] un 1226. gadā [[Zemgales bīskapija]], ar mērķi iekarot visas [[Zemgale (valsts)|Zemgales]] un [[Žemaitija]]s zemes līdz [[Nemuna]]s upei. Tomēr bīskapam Albertam neizdevās iegūt kāroto Livonijas arhibīskapa titulu un viņa [[diecēze]]s robežās juridiski ietilpa tikai [[Līvzeme]], [[Vidzeme]]s latgaļu daļa (''[[Letija]]'') un Igaunijas dienvidu daļa.

1225. gada 1. decembrī Svētās Romas impērijas valdnieka [[Frīdrihs II Hoenštaufens|Frīdriha II]] dēls, [[Vācijas karalis]] Heinrihs VII, pamatojoties uz bīskapa Alberta lūgumu, piešķīra viņam principātu pār Livoniju, Letiju un Ridalu ar tiesībām kalt naudu, dibināt pilsētas komūnu Rīgā ({{val|la|fundandi civitem in Riga}}) un arī citas tiesības, kādas ir zemes valdniekam. Par [[suverenitāte|suverēnas]] Livonijas izveides brīdi uzskatāms {{dat|1225|12|1|N}}, kad bīskaps Alberts kļuva par [[Svētā Romas impērija|Svētās Romas impērijas]] firstu. Ar Romas pāvesta vicelegāta [[Vilhelms no Modenas|Vilhelma no Modenas]] misiju (1224-1251) starpniecību 1228. gadā tika nodibināta [[Sāmsalas-Vīkas bīskapija]], bet 1234. gadā [[Kurzemes bīskapija]].

Nepiepildījās bīskapa Alberta iecere iekarotajās teritorijās izveidot vienotu bīskapa valsti, kas atrastos Svētās Romas impērijas sastāvā. Lai arī 1207. gadā bīskaps Alberts kļuva par impērijas firstu, teritorijas saikne ar impēriju bija tikai formāla. Arī pāvests nevis iecēla Albertu par arhibīskapu, bet atbalstīja vairāku bīskapiju izveidošanos.&lt;ref name=&quot;Livonijas Konfederācija&quot;/&gt; Bīskapa Alberta sapnis piepildījās tikai pēc viņa nāves 1245. gadā, kad Romas pāvests par arhibīskapa sēdekli izvēlējās Rīgu, kas kļuva par Livonijas centru. No šī brīža Livonijas bīskapijas oficiālais nosaukums bija [[Rīgas arhibīskapija]], un tai pakļāvās ne tikai Livonijas bīskapi, bet arī trīs [[Prūsija]]s bīskapijas. 1255. gadā [[Alberts II (Rīga)|Albertu II]] iecēla par Livonijas un Prūsijas arhibīskapu.

Par Livoniju kā politisku vienību (t.s. [[Livonijas Konfederācija]]) var runāt kopš 1243. gada 1. oktobra, kad Livonijas zemes kungi, Rīgas, [[Tartu|Tērbatas]] un Sāmsalas bīskapi, kā arī [[Vācu ordenis|Vācu ordeņa]] vicemestrs, Rīgā noslēdza valstu sadarbības līgumu. Līdz 1255. gadam Livonijas jēdziens nostabilizējās kā piecu valstu - [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]], [[Rīgas arhibīskapija]]s, kā arī [[Kurzemes bīskapija|Kurzemes]], [[Tērbatas bīskapija|Tērbatas]] un [[Sāmsalas-Vīkas bīskapija|Sāmsalas-Vīkas]] bīskapiju savienības nosaukums.

==Cīņa par varu Livonijā==
Nesaskaņas dažādu Livonijas politisko spēku (bīskapiju, ordeņa un pilsētu) starpā sākās jau [[Livonijas krusta kari|Livonijas krusta karu]] laikā 13. gadsimtā. Bīskapa vadītu apvienotu valsti izveidot traucēja Ordeņa tiekšanās pēc iekaroto zemju kontroles.

Sākotnēji Ordenis pieprasīja 1/3 iekarotās teritorijas, bet 1245. gadā jau 2/3 – līdzīgi kā iekarotajā [[Prūsija (zeme)|Prūsijā]]. Galvenie pretrunu cēloņi bija meklējami jaunkristīto zemju un svarīgāko tirdzniecisko ceļu kontrolē. Par īpašu strīdus objektu Ordeņa un arhibīskapa attiecībās kļuva Rīga kā nozīmīgākais tirdznieciskais centrs Austrumbaltijā. Tikmēr rīdzinieki līdzās ekonomiskajai patstāvībai tiecās iegūt arī politisko suverenitāti, atbrīvojoties no bīskapa (arhibīskapa) un vēlāk arī Ordeņa virskundzības. Savukārt Livonijas ordeni neapmierināja zobenbrāļu atstātais mantojums - lēņtiesiskā un baznīcas atkarība no Rīgas arhibīskapa. Jāņem vērā, ka Vācu ordeņa brāļi Prūsijā bija pilnīgi visas Prūsijas kungi un pakļāvās tikai pāvestam, turklāt viņa ietekme nemitīgi saruka. Vācu ordenim laicīgās dzīves jautājumos pakļāvās arī četri Prūsijas bīskapi, neraugoties uz to, ka viņu garīgais kungs bija Rīgas arhibīskaps.

Livonijas ordeņa brāļi, Prūsijas ordeņbrāļu iedvesmoti, uzsāka cīņu par visas Livonijas zemes pakļaušanu savai varai. Cīņa par [[Hegemonija|hegemoniju]] Livonijā nebija tikai iekšēja, izolēta parādība. To iespaidoja tuvāku un tālāku kaimiņvalstu savstarpējās attiecības un pret Livoniju vērstā politika. Livonijas iekšpolitiku ietekmēja [[Vācu ordenis]], [[Lietuvas dižkunigaitija]], [[Polijas Karaliste (1385—1569)|Polijas Karaliste]], [[Dānija]], [[Novgorodas Republika]] un [[Pleskavas Republika]], bet kopš 15. gadsimta - [[Maskavija]] un [[Zviedrija]]. Zināma loma Livonijas valstiņu attiecībās bija [[Hanza]]s pilsētām un Eiropas lielvarām - katoļu pāvestiem un Sv. Romas impērijas imperatoriem. Livonijas valdnieki tāpēc savos konfliktos bieži meklēja ārēju politisku un militāru atbalstu, tādējādi Livonijas ķildās iesaistot ne tikai kaimiņvalstis, bet arī pāvestus un imperatorus. Par regulāru parādību kļuva Ordeņa un Rīgas bīskapu savstarpējā sūdzēšanās pāvesta kūrijā un pāvestu uzpirkšana.

Strīdi starp arhibīskapu un Ordeni atklātā konfliktā izlauzās 1269. gadā, kad Ordenis uz diviem gadiem sagūstīja arhibīskapu Albertu II. Arī nākamie arhibīskapi [[Johans I fon Lūne|Johans I]], [[Johans II fon Fehte|Johans II]] un [[Johans III fon Šverīns|Johans III]] tika sagūstīti, lai piespiestu tos Ordenim nodot izdevīgus tirdzniecības punktus – Ikšķili, Lielvārdi, Koknesi. Redzot saspīlēto situāciju Livonijā, nākamie arhibīskapi [[Izarnus Takons]] un [[Jenss Grands]] vispār atsacījās no amata. 1304. pāvests Klements V par arhibīskapu iecēla [[Frīdrihs fon Pernšteins|Frīdrihu fon Pernšteinu]], kurš jau 1307. gadā bēga no Rīgas un līdz 1341. gadam dzīvoja pāvesta galmā [[Aviņona|Aviņonā]]. Arī nākamie divi Rīgas arhibīskapi neieradās Rīgā.&lt;ref name=&quot;Livonijas Konfederācija&quot;/&gt;

Par šādu nepaklausību, 1311. un 1325. gadā Ordeni ekskomunicēja, taču ar dažādiem kukuļiem un soda naudu nomaksām šo konfliktu atrisināja. 1393. gadā pāvests paziņoja, ka visi Ordeņa pārkāpumi ir piedoti. 1397. gadā noteica, ka par Rīgas arhibīskapiem var kļūt tikai Ordeņa brāļi. Ordeņa pilnīgās varas laiks beidzās 1418. gadā, kad pāvests Martins V par arhibīskapu iecēla [[Johans VI Ambundi|Johanu IV Ambundi]]. 1423. gadā pāvests atcēla prasību, ka Rīgas domkapitula biedriem jābūt Ordeņa brāļiem. Atsākās nepārtraukti konflikti starp arhibīskapu un Ordeni, kas finansiāli, politiski un militāri novājināja visas konfliktējošās puses un pēc [[Krievijas cariste]]s uzbrukuma [[Livonijas karš|Livonijas kara]] sākumā noveda pie [[Livonijas Konfederācija]]s pastāvēšanas beigām 1561. gadā.&lt;ref name=&quot;Livonijas Konfederācija&quot;/&gt;

Pēc 1561. gada [[Viļņas ūnija]]s un 1566. gada [[Grodņas ūnija (1566)|Grodņas ūnijas]] noslēgšanas Livonijas ordeņa un Rīgas arhibīskapijas zemes iekļāvās [[Livonijas un Lietuvas reālūnija|Livonijas un Lietuvas reālūnijā]]. [[Sāmsalas-Vīkas bīskapija]] un [[Kurzemes bīskapija]] nonāca Dānijas īpašumā, ziemeļos izveidojās [[Zviedru Igaunija]], bet [[Tērbatas bīskapija|Tērbatas bīskapiju]] līdz 1582. gadam okupēja Krievija. No 1561. līdz 1582. gadam pastāvēja [[Rīgas brīvpilsēta]].

=== Kari ar kaimiņiem ===
Pie austrumu robežām sākotnējās sadursmes notika ar [[Novgorodas kņazi|Novgorodas]] un [[Pleskavas kņazi]]em. 1448. gadā Livonija uz 25. gadiem noslēdza mieru ar Novgorodu. Tomēr laikā no 1461. līdz 1464. gadam pleskavieši iekaroja vēlāko [[Abrene]]s teritoriju. Nākamajās desmitgadēs Livonijas robežas sasniedza [[Maskavija]]. 1481. gadā notika asiņains Maskavijas iebrukums Livonijā, kas beidzās ar miera noslēgšanu uz 10 gadiem. 1493. gadā miera līgumu pagarināja uz vēl 10 gadiem.

Lietuvas dižkunigaitija pakļāva Polocku un mēģināja iegūt varu arī pār Pleskavu un Novgorodu. Pleskavas kņazs Daumants 1268. gadā bija viens no [[Rakveres kauja]]s karavadoņiem. 1297. gadā dižkunigaitis Vītenis noslēdza savienību ar Rīgas pilsētu pret ordeni un iebruka Livonijas ziemeļos, igauņu novados. Turpmākajos gados Rīgu militāri atbalstīja arī dižkunigaitis Ģedimins, līdz 1330. gadā Rīga noslēdza mieru ar Ordeni. Lietuvas un Ordeņa spēki nepārtraukti iebruka viens otra teritorijās visu 14. gadsimtu. 1410. gadā notika Žalgiras kauja, kurā Prūsijas Vācu ordeņa spēki cieta sakāvi. Vēl 1433. gadā Livonijas ordenis iebruka Lietuvā, bet 1435. gadā tika sakauts [[Pabaiskas kauja|kaujā pie Sventājas]]. Šajā kaujā krita mestrs [[Franke Kerskorfs]], ordeņa landmaršals un vairāki citi ordeņa vadītāji.&lt;ref name=&quot;Livonijas Konfederācija&quot;/&gt;

== Livonijas zemnieku tiesiskais stāvoklis 13.—16. gadsimtā ==
Livonijas pamatiedzīvotāju tiesiski ekonomisko stāvokli 13.—15. gadsimtā noteica krusta kara noslēgumā iekarotāju un vietējo valdnieku starpā noslēgtie padošanās līgumi. Saskaņā ar tiem jaunkristītajiem bija jāmaksā baznīcai desmitā tiesa no saviem ienākumiem. Lai iegūtu vietējo iedzīvotāju labvēlību, zemes kungi dažreiz nomainīja ar zemniekiem izdevīgāko kunga tiesu. Bez naturālajām nodevām jeb nodevām graudā vietējie iedzīvotāji tika aplikti arī ar sabiedriskajām [[Klaušas|klaušām]]. Zemes kungi piesavinājās arī tiesības uz pagastu vai vaku (pagasts).{{nepieciešama atsauce}}

Līdz 16. gadsimtam Baltijas tautas saglabāja savu iekšējo tiesu iekārtu. Tiesas tika spriestas pēc seno cilšu jeb zemnieku paražu tiesībām. Zemes kungu, bet sevišķi viņu vasaļu apmešanās uz dzīvi laukos izraisīja pārmaiņas zemnieku tiesiskajā un ekonomiskajā stāvoklī. Desmitā tiesa lielākajā daļā bija atjaunota un ar laiku tā pieauga līdz 1/4 zemnieku ienākumu. 14. gadsimtā zemnieki arvien biežāk nokļuva parādos. Stāvokli veicināja biežie kari un epidēmijas. Trūkumā nonākušos zemniekus no pilnīgas izputināšanas centās glābt paši muižnieki, izsniedzot mājlopus un sēklas &quot;pagaidus&quot;. Tomēr ne visi zemnieki parādus spēja atdot. Nenomaksāto parādu nasta iekrājās un tie tika ierakstīti tā sauktajās vaku jeb zemes grāmatās. 14. gadsimta 2. pusē zemnieku parādi bija kļuvuši par ikdienišķu parādību. Daudzi nonāca parādu verdzībā un kļuva par dreļļiem.{{nepieciešama atsauce}}
 
15. gadsimtā bez desmitās, citur — ceturtās tiesas vai kunga tiesas, zemniekiem bija jādod arī tā sauktie sieciņi baznīckungam (labībā), kara nodokļi un citas nodevas. Līdz ar klaušu muižu veidošanos 15. gadsimta 2. pusē palielinājās arī muižas klaušu apjoms. Parādījās arī tā sauktie kordu (igauņu kord reize) jeb kārtnieku darbi. Šīs klaušas pildīja pagasta ļaudis kolektīvi. Atsevišķi ciemi uz muižu sūtīja ganus, lauksargus un citus vīrus muižu apsardzei. Zemnieku parādu un atkarības palielināšanās izraisīja zemnieku bēgšanu. Savukārt zemes kungi un muižnieki bija ieinteresēti zemniekus piesaistīt dzīvesvietai, liedzot viņam brīvas pārvietošanās tiesības, lai tādējādi tiktu nodrošināti maksājumi un klaušas. 15. gadsimtā muižnieki sava lēņa zemniekus sāka uzskatīt par saviem privātiem pavalstniekiem, ko varēja pirkt, pārdot un mantot kopā ar zemi (dzimtbūšana).{{nepieciešama atsauce}}

== Reformācija Livonijā ==
Livonijā reformācijas ideju pirmie sludinātāji (no 1521.) bija A. Knopkens, S. Tegetmeijers un rātes sekretārs J. Lomillers, kas dažādās sanāksmēs, (īpaši Livonijas landtāgos) cīnījās par Lutera mācības atzīšanu. Darbojās arī radikālāku virzienu sludinātāji (M. Hofmanis). Rīga bija pirmā pilsēta ārpus Vācijas, kur izplatījās Lutera mācība. A. Knopkens 1522. gadā Rīgas Sv. Pētera baznīcā sarīkoja atklātu disputu ar franciskāņu mūkiem par grēku atlaidēm, svēto kultu un svēto relikviju pielūgšanu. Ignorējot domkapitula tiesības, Rīgas rāte A. Knopkenu iecēla par Sv. Pētera baznīcas arhidiakonu, bet nedaudz vēlāk S. Tegetmeijeru par Sv. Jēkaba baznīcas mācītāju.
Ietekmīgas sabiedrības grupas Livonijā, sevišķi pilsētās, ar reformāciju ieguva tik lielas priekšrocības, ka kustību nebija iespējams vairs apturēt. Par labu luterismam nosvērās arī muižniecība.{{nepieciešama atsauce}}

1524. agdā Rēvelē Livonijas laicīgo bruņinieku un pilsētnieku kārtu kopīgajā sanāksmē Rīgas birģermeistars paziņoja, ka Rīga &quot;ir apguvusi svēto evaņģēliju un to nepametīs, bet aizstāvēs ar dzīvību un mantu&quot;. Uz J. Lomillera 1522. gadā nosūtīto vēstuli M. Luteram, kurā bija teikts, ka Rīga kļuvusi par evaņģēlisku (luterisku) pilsētu, kā atbildi M. Luters atsūtīja Rīgas, Rēveles un Tērbatas rātei speciālu vēstījumu, bet vēlāk arī vairākas vēstules ar saviem norādījumiem un ieteikumiem.{{nepieciešama atsauce}}

1524. gadā Rīgas katoļu baznīcās notika svētbilžu grautiņi. Smags trieciens katoļiem bija baznīcas dārglietu konfiskācija pilsētas labā, hospitāļu, domkapitula īpašumu pārņemšana un domkungu, katoļu garīdznieku, mūku un mūķeņu padzīšana no Rīgas. Pret reformāciju aktīvi vērsās Rīgas arhibīskaps un Tērbatas bīskaps. Viņš padzina luterisma sludinātājus no Limbažiem un Kokneses, bet, kad to pašu mēģināja izdarīt Tērbatā, pilsēta lūdza militāru palīdzību Rīgas rātei. Šādos apstākļos Livonijas ordeņa mestrs Valters fon Pletenbergs Rīgā pasludināja ticības brīvību, atcēla Salaspils līguma noteikumus un piekrita arhibīskapa un domkapitula īpašumu konfiskācijai. 1539. gadā, kad par Rīgas arhibīskapu kļuva protestantiski noskaņotais [[Brandenburgas Vilhelms]], viņš sāka gatavoties savu valdījumu pārvēršanai par [[Laicīga valsts|laicīgu valsti]].

Lai arī katolicisms turpināja pastāvēt, ap 1550. gadu luterisms Livonijā bija kļuvis par valdošo konfesiju. Luterisma uzvaru apstiprināja 1554. gada Valmieras landtāgā pieņemtais lēmums par ticības brīvību Livonijā. Luterisma idejas pilsētās atbalstīja arī latvieši, kas savus dievkalpojumus sāka noturēt latviešu valodā. Radās nepieciešamība pēc mācītājiem no latviešu vidus, kas zinātu šo valodu.{{nepieciešama atsauce}}

16. gadsimta vidū gandrīz visi Livonijas iedzīvotāji bija pārgājuši luterticībā. Katoliski palika vienīgi Livonijas ordenis un bīskapi. Pēc Livonijas kara, kad lielākā daļa Latvijas teritorijas tika pakļauta Žečpospolitai, Pārdaugavas hercogistē sākās kontrreformācija un katolicisms tur tika atjaunots. Pēc Polijas—Zviedrijas kara un Altmarkas pamiera (1629) noslēgšanas Zviedrijai pakļautās Latvijas daļas muižnieki pārgāja luterticībā un, neprasot viņu piekrišanu, ieskaitīja tur arī savus zemniekus.{{nepieciešama atsauce}}

Reformācijas ietekmē aizsākās latviešu pareizrakstības un garīgās literatūras mēģinājumi. Domājams, ka jau 1525. gadā pastāvējusi latviešu valodā iespiesta luteriska rokasgrāmata. Pirmā latviešu grāmata, kas saglabājusies līdz mūsu dienām, ir katoļu katehisms (P. Kanīzija tulkojumā), ko sakarā ar kontrreformāciju izdeva Viļņā (1585; tās vienīgais zināmais eksemplārs glabājas Upsālā, kur nonācis kā zviedru kara laupījums). Kurzemes luterāņu garīdzniecība ar hercoga un muižniecības atbalstu izveidoja komisiju, kam uzdeva pārtulkot latviski M. Lutera katehismu, psalmus un dziesmas, kā arī atsevišķus evaņģēlija tekstus. Tā saucamo &quot;Enhiridionu&quot; (1586), &quot;Nevācu psalmus&quot; (1587) un &quot;Evaņģēlijus un epistulas&quot; (Bībeles fragmentus, 1587) iespieda Kēnigsbergā uz hercoga rēķina. Ar reformāciju saistāma arī pirmo latviešu skolu izveidošana. Tomēr zemniecībai atšķirībā no pilsētu iedzīvotājiem reformācijas idejas palika svešas un nesaprotamas, tāpat kā līdz tam katolicisms. Viņu pasaules uztvere lielā mērā bija palikusi pagāniska.{{nepieciešama atsauce}}

== Kartes ==
&lt;gallery&gt;
Livonia Pomerania.jpg|Livonijas karte (no ''L'Epitome du Theatre de l'Univers'', 1609) 
Livonia Gerhardi Mercatoris et J. Hondii. Amsterdam, 1634.jpg|[[Gerhards Merkators|Gerharda Merkatora]] karte, 1634.
Map - Special Collections University of Amsterdam - OTM- HB-KZL 31-07-18.tif|Livonijas karte, ap 1640.
Europe As A Queen Sebastian Munster 1570.jpg|&quot;Eiropa karaliene&quot;- alegoriska [[Sebastiāns Minsters|Sebatiāna Minstera]] Eiropas karte, 1570.
Baltic states in the first half of the 16th century - ru.svg|Livonija savas pastāvēšanas beigās
Partition of the Livonian Order - ru.svg|Sadalītā Livonija, 1629
Governorate of Livonia 1820.jpg|Krievijas Impērijas Livonijas guberņa, 1820
&lt;/gallery&gt;

== Ģeogrāfija (1225) ==
Pēc [[Livonijas krusta kari|Livonijas krusta karu]] pirmā posma noslēguma 1225. gadā Livonijas teritoriju apceļoja Romas pāvesta pilnvarotais vicelegāts [[Modenas Viļums]]. Pēc viņa diplomātiskās misijas pieturas punktiem var izdarīt secinājumus par viņa iecerētās '''Terra Mariana''' valsts administratīvo iedalījumu&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.historia.lv/alfabets/I/In/Indrika%20hronika/teksts/029_latv.htm |title=Indriķa hronika XXIX |access-date={{dat|2009|09|03||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20120205062023/http://www.historia.lv/alfabets/I/In/Indrika%20hronika/teksts/029_latv.htm |archivedate={{dat|2012|02|05||bez}} }}&lt;/ref&gt;:
# Līvu zeme [[Turaida (zeme)|Turaida]], kas bija pakļauta bīskapam Albertam. Galvenie centri bija [[Kubesele]], [[Vitisele]] un [[Lēdurga]], kur pāvesta legāts [[līvi]]em noturēja misi; 
# Līvu zeme [[Metsepole]]; 
# [[Idumeja]] ar jauktu iedzīvotāju sastāvu; 
# Letu zeme [[Letija]] - tā katoļu ticībā kristītā zeme, kas pirms ķēniņa [[Visvaldis|Visvalža]] padošanās bija pakļauta [[Jersika (valsts)|Jersikai]];
# [[Ugaunija]] ar galveno centru [[Otepē]] pilī;
# [[Sakala]] ar galveno centru [[Vīlande]]s pilī, ko pārvaldīja [[Zobenbrāļu ordenis]];
# Piejūras zemes (&quot;Terra Maritima&quot;), pie kurām piederēja [[Sontagana]] un [[Ridala]];
# [[Tālava]]s apgabals ar galveno centru [[Trikātas pagasts|Trikātas]] pilī, kas agrāk maksāja meslus [[Pleskava]]i;
# Vendu un letu apdzīvotais apgabals ar centru [[Cēsis|Cēsu]] pilī, ko pārvaldīja [[Zobenbrāļu ordenis]];
# [[Sigulda]]s līvu zeme, ko pārvaldīja [[Zobenbrāļu ordenis]];
# [[Rīga]]s pilsēta,
# Daugavas līvu zemes, kuras galvenie centri bija [[Salaspils]], [[Ikšķile]], [[Lielvārde]] un [[Aizkraukle]];
#  [[Koknese (valsts)|Koknese]], kurā dzīvoja vācieši, krievi, leti un sēļi.

Kā Livonijas kaimiņzemes, kuru sūtņi vai valdnieki ieradās pie Romas pāvesta legāta, 1225. gadā minētas [[Veļikijnovgoroda|Novgoroda]], Viestarda pārvaldītā [[Zemgale]], Visvalža pārvaldītā [[Jersika (valsts)|Jersika]], dāņu bīskapu pārvaldītā [[Tallina|Rēvele]], pagaidām vēl patstāvīgā [[Sāmsala]].

Pirmo Livonijas karti sastādīja [[Antverpene]]s [[Astronomija|astronoms]] un [[Matemātika|matemātiķis]] Jans Portancijs ap 1570. gadu un tā publicēta Ortēlija un Merkatora atlantos. Pirmo Rīgas aprakstu sniedza [[Sebastiāns Minsters]] savā enciklopēdiskajā darbā &quot;Kosmogrāfija&quot; (Bāzele, 1544., 1550.).

== Bīskapijas un Ordeņa valsts ==
=== Rīgas arhibīskapija ===
Aizņēma apmēram 18 000 km&lt;sup&gt;2&lt;/sup&gt; lielu teritoriju, kas dalījās divās daļās – Līvu galā un Latgaļu galā. Sīkāk dalījās draudzes novados, kas bija vismaz 23, Līvu galā 9 un Latgaļu galā 14.&lt;ref name=&quot;Livonijas Konfederācija&quot;/&gt; 15. gadsimta laikā Līvu galā minēti Ķibzeles, Ēdurgas, Liepupes, Limbažu, Rubenes, Salacas, Straupes, Turaidas un Umurgas draudžu novadi. Latgaļu galā – Bērzaune, Cesvaine, Dzērbene, Gulbene, Ikšķile, Koknese, Krustpils, Lielvārde, Ļaudona, Madliena, Piebalga, Rauna, Smiltene, Suntaži.
 
Arhibīskaps savā teritorijā valdīja kā laicīgais valdnieks, uzliekot nodokļus, nosakot zemes izmantošanas tiesības, kaļot naudu un organizējot karaspēku. Lai iegūtu papildus ienākumus, plaši bija izplatīta lēņa tiesību pārdošana vai zemju ieķīlāšana. Arhibīskapa rezidences atradās Kokneses, Limbažu un Raunas pilīs. Miesti veidojās pie Cesvaines, Gulbenes, Raunas, Salacas un Smiltenes pilīm. Vasaļiem no Rozenu dzimtas bija nodota Straupe un Rubene, Tīzenhauzeniem Ērgļi, Ungerniem Madliena.

Asi konflikti Rīgas arhibīskapam notika par Dundagas novadu. 1318. gadā un 1359. gadā Dundagas pili iekaro ordenis, bet 1383. gadā Kurzemes bīskaps. 1434. gada vienošanās beidzot paredzēja, ka Dundagas pilsnovads tiek pārdots Kurzemes bīskapijai.&lt;ref name=&quot;Livonijas Konfederācija&quot;/&gt;

=== Kurzemes bīskapija ===
[[Attēls:Kura pk.PNG|thumb|right|Kurzemes bīskapijas zemes]]
Aizņēma ap 4500 kv.km lielu teritoriju un bija sašķelta trīs daļās. Dīvainais teritorijas dalījums radās 1253. gadā, kad iekarotā [[Kursa (valsts)|Kursas zemes]] novadi izlozes kārtībā tika sadalīti starp baznīcu un ordeni. 1/3 zemju lozes kārtībā ieguva baznīca, bet 2/3 ordenis. Bīskapa sēdeklis atradās [[Piltene|Piltenē]], bet bīskapijas domkapituls [[Aizpute|Aizputē]].

Bīskapijas ziemeļu daļā atradās Ārlavas, Dundagas, Ēdoles, Piltenes un Puzes draudžu novadi. Rietumu daļā atradās Cīravas un Sakas draudžu novadi. Dienvidu daļā atradās Aizputes, Embūtes un Valtaiķu draudžu novadi. Bīskapijas pārvaldībā atradās arī Roņu sala. Bīskapu un ordeņa starpā notika nepārtraukti konflikti par zemju robežām, kas pierima ap 1434. gadu, kad bīskapijai pievienoja iepriekš Rīgas domkapitulam piederējušos Dundagas un Tārgales draudžu novadus. Kurzemes bīskapija atradās spēcīgā ordeņa ietekmē. Tās teritorijās vēlāk izveidojās [[Piltenes apgabals]].&lt;ref name=&quot;Livonijas Konfederācija&quot;/&gt;

Saglabājušās ziņas par deviņām Kurzemes bīskapijas pilīm – Aizputes, [[Ārlavas pils|Ārlavas]], [[Dundagas pils|Dundagas]], Dzintares, [[Embūtes pilsdrupas|Embūtes]], [[Ēdoles pils|Ēdoles]], [[Piltenes viduslaiku pils|Piltenes]], [[Sakas pils|Sakas]] un [[Valtaiķu pils|Valtaiķu]]. Aizputi Tebras upe dalīja divās daļās, viena no kurām atradās ordeņa, bet otra – bīskapa pārvaldībā.

=== Bīskapijas Igaunijā === 
Mūsdienu Igaunijas teritorijā atradās divas bīskapijas. Tērbatas bīskapija, kuras lielākā daļa atradās senās Ugaunijas zemes teritorijā. Sāmsalas-Lēnas bīskapija, kas aptvēra vairākas nesaistītas teritorijas – daļu no Sāmsalas, Hijumā un Vormsi salām, kā arī lielākā daļa Lēnas zemes. Abas šīs bīskapijas atradās spēcīgā ordeņa ietekmē.

=== Livonijas ordeņa valsts ===
[[Attēls:Teutonic Order in the 14th century (135770289).jpg|thumb|right|Vācu ordeņa un Livonijas ordeņa valsts (1410).]]
[[Attēls:Teutonic Order 1466.png|thumb|right|Ordeņa valsts pēc Žemaitijas zaudēšanas (1466).]]
Lielākais valstiskais veidojums Livonijā bija Livonijas ordeņa valsts, kas aizņēma aptuveni 67 000 km&lt;sup&gt;2&lt;/sup&gt; lielu teritoriju, no kuras apmēram 43 000 kv.km. atradās mūsdienu Latvijas teritorijā. Atšķirībā no bīskapijām, ordeņa valsts veidoja vienu teritoriālo veselumu, un bija savienota ar [[Vācu ordenis|Vācu ordeņa]] zemēm Prūsijā. Ordeņa valsti vadīja [[Livonijas ordeņa mestri|ordeņa mestrs]], kuru apstiprināja Vācu ordeņa lielmestrs.

Teritorija bija sadalīta militārās administrācijas apgabalos – komturejās un fogtejās, kas sīkāk dalījās draudžu novados un pilsnovados, kas parasti teritoriāli pārklājās, jo draudzes novada vadītājs nodarbojās ar garīgām, bet pilsnovada vadītājs ar ikdienas administrācijas un pārvaldes jautājumiem.&lt;ref name=&quot;Livonijas Konfederācija&quot;/&gt; Gadsimtu gaitā ordeņa mestra sēdeklis parasti atradās Rīgā vai Cēsīs. Otrs ietekmīgākais ordeņa vadītājs bija [[Livonijas ordeņa landmaršali|ordeņa landmaršals]], kas galvenokārt bija atbildīgs par militārajiem jautājumiem. Landmaršala rezidence pēc 1432. gada atradās [[Siguldas viduslaiku pils|Siguldas pilī]].

15. gadsimta vidū tagadējās Latvijas robežās atradās: 
*desmit ordeņa valsts komturejas – [[Aizkraukles komtureja|Aizkraukles]], [[Alūksnes komturi|Alūksnes]], [[Cēsu komturi un fogti|Cēsu]], [[Daugavgrīvas komturi|Daugavgrīvas]], [[Daugavpils komturi|Daugavpils]], [[Dobeles komturi|Dobeles]], [[Jelgavas komturi|Jelgavas]], [[Kuldīgas komturi|Kuldīgas]], [[Rīgas komturi|Rīgas]] un [[Ventspils komturi|Ventspils]]. 
*septiņas ordeņa fogtejas – [[Bauskas fogti|Bauskas]], [[Grobiņas fogti|Grobiņas]], [[Kandavas fogteja|Kandavas]], [[Rēzeknes fogteja|Rēzeknes]], [[Salaspils fogteja|Salaspils]] un [[Siguldas komturi|Siguldas]].

Neskatoties uz ievērojamu iekaroto teritoriju, 13. gadsimtā Livonijas ordenī bija ap 400-500 brāļu, kas 14. gadsimta beigās samazinājās līdz aptuveni 300 vīriem. 1451. gadā Livonijā bija 201 bruņinieks, 48 ordeņa priesteri un 27 pusbrāļi. Tādējādi lielāka daļa ordeņa piļu bija nelielas, mazapdzīvotas, vai kalpoja kā noliktavas. Tagadējās Latvijas teritorijā ordenis bija uzcēlis 44 nocietinātas pilis, no kurām līdz mūsdienām labi saglabājušās [[Rīgas pils]], [[Ventspils viduslaiku pils|Ventspils pils]] un [[Aizputes ordeņa pils|Aizputes pils]], pārējās atrodas dažādās sabrukuma un konservācijas stadijās. Pie daudzām no šīm pilīm jau sākot ar 13. gadsimtu sāka veidoties nelielas apdzīvotās apmetnes, pilsētu priekšteces – Cēsis, Kuldīga, Valmiera, Ventspils, Aizpute. Cēsis pilsētas tiesības ieguva jau 1224. gadā. Vēlākajos gados dažāda lieluma miesti izveidojas Aizkrauklē, Dobelē, Durbē, Grobiņā, Jelgavā, Rēzeknē, Rūjienā, Sabilē, Saldū, Siguldā, Talsos, Tukumā un Valkā.

== Pastāvēšanas beigas un pārveidošanās ==
[[Attēls:Livonijas ķēniņa Magnusa ģerbonis ar kroni 1580.jpg|thumb|200px|[[Livonijas Karaliste|Livonijas ķēniņa]] [[Magnuss (Livonijas karalis)|Magnusa]] ģerbonis ar kroni (1580)]]
[[Livonijas karš|Livonijas kara]] gaitā Livoniju sadalīja Lietuva, Zviedrija un Dānija. Uz šī dalījuma pamata izveidojās igauņu un latviešu zemju iedalījums, ko vēlāk pārņēma arī [[Krievijas Impērija]] (izveidojot [[Igaunijas guberņa|Igaunijas]], [[Vidzemes guberņa|Livonijas]] un [[Kurzemes guberņa]]s, ar Latgali kā atsevišķu teritoriju). Izveidojoties [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]i, Livonijas nosaukumu turpmāk attiecināja uz tagadējās Latgales, Vidzemes un Igaunijas zemēm. [[Sāmsala|Sāremā]] sala līdz 1645. gadam piederēja Dānijai.

Sigismunds II iejaucās protestantu un katoļu konfliktā Livonijā, 1557. gadā noslēdzot [[Pasvales līgums|Pasvales līgumu]], ar kuru Livonijas Konfederācijā tika atjaunots miers un izveidota militāra alianse, ar kuru Livonijas Konfederācija nonāca Polijas-Lietuvas aizsardzībā. Reaģējot uz to, [[Ivans IV]] sāka Livonijas karu. Līdz ar Krievijas uzbrukumu Livonijai, sekojot Pasvales līguma noteikumiem, karā bija jāiesaistās arī Sigismundam II.&lt;ref name=&quot;elar.urfu.ru&quot;&gt;[http://elar.urfu.ru/bitstream/10995/27747/1/qr_2_2014_08.pdf ЛИВОНИЯ ПОД ВЛАСТЬЮ РЕЧИ ПОСПОЛИТОЙ. БОРЬБА ЗА ВЛАСТЬ  И СОЦИАЛЬНАЯ ТРАНСФОРМАЦИЯ]&lt;/ref&gt;

Livonijas ordeņa un Rīgas arhibīskapijas vadītāji šajā laikā centās sekot Vācu ordeņa Prūsijas atzaram, kur Ordeņa pēdējam mestram izdevās veikt protestantu reformāciju, sekularizēt savu varu un kļūt par Polijas pakļautas [[Prūsijas hercogiste]]s valdnieku. Lietuvas augstmaņi vēlējās Livonijas pievienošanu [[Lietuvas lielkņaziste]]i, jo tas tiem nodrošinātu tirdzniecību caur Rīgas ostu. Polijas augstmaņi nevēlējās iesaistīties Livonijas konfliktā, kas nozīmēja karu ar Krieviju. Polijas muižniecība pieprasīja Livonijas jautājuma izlemšanai sasaukt Sejmu. Pēc ilgstošām sarunām, daļēju risinājumu deva [[Viļņas ūnija]], ar kuru Livonija pakļāvās personīgi Sigismundam II. Livonijas kontroles jautājums arī ietekmēja Polijas un Lietuvas sarunas, kas beidzās ar 1569. gada [[Ļubļinas ūnija]]s noslēgšanu. [[Gothards Ketlers|Gothardam Ketleram]], kā pirmajam [[Livonijas vietvalži|Livonijas vietvaldim]] neizdevās atjaunot savu varu visā Livonijā un atrisināt konfliktus ar Rīgu. 1566. gadā par Livonijas vietvaldi iecēla [[Jānis Hodkevičs|Janu Hodkeviču]], kam ar [[Grodņas ūnija (1566)|Grodņas ūnijas]] noslēgšanu izdevās panākt [[Livonijas un Lietuvas reālūnija]]s izveidošanu. Tika likvidētas iepriekš pastāvējušās robežas starp Rīgas arhibīskapijas un Livonijas ordeņa zemēm. [[Pārdaugavas Livonijas hercogiste|Pārdaugavas Livonijas hercogisti]] administratīvi sadalīja četros apgabalos ar centriem Rīgā, Turaidā, Cēsīs un Daugavpilī.

Livonijas karš, [[Ļubļinas ūnija]]s sarunas, [[Livonijas Karaliste]]s izveidošanas mēģinājums, karaļa vēlēšanas [[Polijas—Lietuvas ūnija|Polijas-Lietuvas ūnijā]] nozīmēja nestabilitātes turpināšanos bijušās Livonijas zemēs. Jaunais karalis [[Stefans Batorijs]] savienībā ar Zviedrijas [[Juhans III|Juhanu III]] no 1579. līdz 1582. gadam padzina Krieviju no Livonijas zemēm. Stefanam Batorijam nācās piekrist [[Zviedru Igaunija]]s palikšanai sava zviedru sabiedrotā pakļautībā. Pēc Livonijas kara beigām Livonijas stāvoklis bija neskaidrs. Stefans Batorijs plānoja nojaukt lielāko daļu Ordeņa celto cietokšņu, lai nedotu iespēju Krievijai tos atkal ieņemt un nostiprināties. 25 kara gadu laikā iznīcināto iedzīvotāju vietā plānoja iesūtīt kolonistus no citām Polijas-Lietuvas provincēm. 1583. gadā Livonijas landtāgs apstiprināja Livonijas konstitūciju (''Constitutiones  Livoniae''), kas Pārdaugavas hercogistes teritoriju sadalīja Cēsu, Pērnavas un Tērbatas apgabalos.&lt;ref name=&quot;elar.urfu.ru&quot;/&gt;

1587. gadā par Polijas-Lietuvas valdnieku ievēlēja Juhana III dēlu Sigismundu III, kurš savas ievēlēšanas nodrošināšanai bija apsolījies panākt Zviedru Igaunijas atgūšanu. Sigismunds III 1589. gada ūnijas Sejmam Varšavā ierosināja Livoniju pārvaldīt kopīgi. ''Ordinatio Livonica'' noteica, ka ierēdņu vietas un iegūtos nodokļus Polija un Lietuva tagad dala uz pusēm, visiem lēmumiem bija jāsaņem Polijas un Lietuvas apstiprinājums. Pēc Juhana III nāves katoliskais Sigismunds III kļuva arī par Zviedrijas karali, kam pretojās viņa tēvocis [[Kārlis IX]]. Lai pretotos zviedru ambīcijām un nodrošinātu Livonijas lojalitāti, 1598. Sigismunds pieņēma jaunus ''Ordinatio Livonica II'', apgabalu pārvaldniekus paaugstinot līdz [[vojevoda]]s līmenim un piešķirot tiem vietas ūnijas Sejmā. Administrācijas amati tagad bija atvērti arī Livonijas augstmaņiem. 1600. gadā sākās [[Poļu—zviedru karš (1600—1629)|Poļu—zviedru karš]], kurā Sigismunds III sākotnēji guva panākumus. 1607. gadā viņš izdeva jaunus noteikumus, ar kuriem Livonijas augstmaņi tiks pielīdzināti Polijas un Lietuvas augstmaņiem, viņi varēja brīvi ieņemt amatus visā Polijas-Lietuvas ūnijas teritorijā. Ar Zviedriju 1611. gadā bija noslēgts pamiers uz 5 gadiem. Jaunais zviedru karalis [[Gustavs II Ādolfs]] atsāks karu, 1617. gadā iebrūkot Livonijā. Tā kā Sigismundam II vienlaikus bija jākaro pret Osmaņu impēriju dienvidos, 1629. gadā tika noslēgts pamiers ar Zviedriju, kas ieguva Rīgas pilsētu un Pārdaugavas hercogistes lielāko daļu, izveidojot [[Zviedru Vidzeme|Zviedru Livoniju]]. Polijas-Lietuvas pakļautībā palika Kurzemes un Zemgales hercogiste, kā arī [[Inflantijas vaivadija]], kurā veidojās atsevišķa [[Latgale]]s identitāte.&lt;ref name=&quot;elar.urfu.ru&quot;/&gt;

== Livonijas reģioni pēc tās sadalīšanas (1561) ==
Pēc Livonijas Konfederācijas patstāvības beigām [[Livonijas karš|Livonijas kara]] rezultātā, 16. gadsimta beigās sadalītās Livonijas teritorijā izveidojās vairākas provinces, kas atradās Lietuvas, Polijas, Dānijas un Zviedrijas kontrolē:
*[[Zviedru Igaunija]].
*[[Sāmsalas-Vīkas bīskapija]] un [[Piltenes bīskapija]] Dānijas kontrolē. 
*[[Tērbatas bīskapija]] un [[Narva]] Krievijas okupācijā. 
*[[Pārdaugavas Livonijas hercogiste]].
*[[Kurzemes un Zemgales hercogiste]].
*[[Rīgas brīvpilsēta]].
*[[Grobiņas draudzes novads|Grobiņas novads]] ieķīlāts [[Prūsijas hercogiste]]i līdz 1609. gadam.

== Dokumenti ==
{{Pārvietot uz Wikisource}}
{{Citāts| [[Rusova Livonijas hronika]] par Livonijas ģeogrāfiju (1577): &lt;br /&gt;&lt;br /&gt;
[[Attēls:RussowChronicle.jpg|150px|left]]
&lt;blockquote&gt;
&quot;'''Igaunijas''' provincēs atrodas šādas pilsētas un pilis kopā ar viņu miestiem: [[Harija|Harijā]] - pilsēta un pils [[Tallina|Rēvele]] kopā ar mūku klosteri Pādisu un biskapa pili, sauktu ''Fegefüer'' - šķīstītava. [[Viruzeme|Virijā]] atradās [[Rakvere|Vezenbergas]], [[Tolsberga]]s un [[Borholma]]s pils; [[Alentaka|Alentakā]] - cietokšņi [[Narva]], [[Eces pils|Ece]] un [[Nišlote]]. [[Ugaunija|Odenpejā]] jeb Tērbatas biskapijā atrodās pilsēta un pils [[Tartu|Tērbata]], kopā ar Vernebeķi, [[Kirumpē|Kirienpeju]], Oldentorni, [[Helmetas pils|Helmeti]], [[Ringes pils|Ringeni]] un [[Randene|Randeni]]. [[Jervas zeme|Jervē]] atradās [[Paide|Vitenšteinas]], [[Laisas pils|Laizas]], [[Peltsamā|Oberpāles]], [[Vīlande]]s, [[Tarveste]]s un [[Karkuses pils|Karkas pils]]. [[Sāmsalas-Vīkas bīskapija|Vīkā]] - [[Lihula|Leale]]s, [[Lodes pils|Lode]]s, [[Hāpsala]]s pils, [[Valka|Fiķele]] kopā ar pilsētu un [[Pērnava]]s pils. Uz [[Sāmsala]]s atradās [[Kuresāre|Arensburgas]] un [[Zonenburgas pils]], kopā ar viņu miestiem.

&lt;/blockquote&gt;
&lt;blockquote&gt;
Otrā Livonijas galvenā provincē '''Latvijā''', kuŗā ietilpst arī [[Līvu zemes|lībiešu zeme]], runā citādā valodā, kuŗu igauņi nesaprot. Pilsētas un cietokšņi, kopā ar viņu miestiem, šinī provincē ir: [[Rīga]], [[Kokneses pils|Koknese]], [[Cēsu pils|Cēsis]], [[Valmieras Livonijas ordeņa pils|Valmiera]], [[Lielvārdes pils|Lielvārde]], [[Bukultu pils|Ādaži]], [[Salaspils viduslaiku pils|Salaspils]], [[Daugavgrīvas cietoksnis|Daugavgrīva]], [[Doles pilis|Dole]], [[Limbažu pils|Limbaži]], [[Sēlpils pils|Sēlpils]], [[Alūksnes viduslaiku pils|Alūksne]], [[Dinaburgas pils|Daugavpils]], [[Ikšķiles viduslaiku pils|Ikšķile]], [[Raunas viduslaiku pils|Rauna]], [[Cesvaines pils|Cesvaine]], [[Siguldas viduslaiku pils|Sigulda]], [[Aizkraukles viduslaiku pils|Aizkraukle]], [[Smiltenes pils|Smiltene]], [[Turaidas pils|Turaida]], [[Krimuldas viduslaiku pils|Krimulda]], [[Gulbenes viduslaiku pils|Gulbene]], [[Saldus ordeņa pils|Saldus]], [[Ludzas pils|Ludza]], [[Rēzeknes pilskalns|Rēzekne]], [[Marienhauzenas pils|Viļaka]], [[Zaubes pils|Jaunpils (Zaube)]], [[Lielstraupes pils|Straupe]], [[Burtnieku pils|Burtnieki]], [[Trikātas viduslaiku pils|Trikāta]], [[Rūjienas pils|Rūjiena]], [[Puikule|Puiķele]], [[Ērģemes pils|Ērģeme]], [[Augstrozes pils|Augstroze]], [[Mujānu pils|Mujāni]], [[Ērgļu viduslaiku pils|Ērgļi]], [[Bērzaunes pils|Bērzaune]], [[Kalsnavas pils|Kalsnava]] un daudz citas.
&lt;/blockquote&gt;

&lt;blockquote&gt;
Trešā galvenā province '''Kurzeme'''. Viņā ietilpst arī '''Zemgale'''. Šīs provinces iedzīvotāji runā kuršu un lībiešu valodu un dažos apgabalos arī leišu valodu. Daugava ir robeža starp viņiem un latviešiem. Pilis un miesti Kurzemē ir šādi: [[Jelgavas pils|Jelgava]], [[Kuldīgas pils|Kuldīga]], [[Kandavas viduslaiku pils|Kandava]], [[Dobeles pils|Dobele]], [[Durbes viduslaiku pils|Durbe]], [[Ventspils viduslaiku pils|Ventspils]], [[Tukuma viduslaiku pils|Tukums]], [[Jaunpils pils|Jaunpils]], [[Talsu viduslaiku pils|Talsi]], [[Grobiņas pils|Grobiņa]], [[Piltenes viduslaiku pils|Piltene]], [[Engure]], [[Dundagas pils|Dundaga]], [[Embūtes pilsdrupas|Embūte]] kopā ar miestu [[Aizpute|Aizputi]]. [[Bauskas pils]] atrodas Zemgalē.

&lt;/blockquote&gt;
&lt;blockquote&gt;
Visās šinīs trijās galvenās provincēs un salās, pilīs un miestos ir tikai 9 pilsētas, mazas un lielas, ap kuŗām ir celti akmeņu mūŗi: [[Rīga]], [[Tallina|Rēvele]], [[Tartu|Tērbata]], [[Narva]], [[Vīlande]], [[Pērnava]], [[Cēsis]], [[Valmiera]], [[Koknese]]. Šīs pilsētas, pilis un viņu miesti atrodās zem ordeņa vadības, un tās apdzīvo un pārvalda vācieši.

Austrumos šai zemei robeža ar [[Maskavija|maskaviešiem]], dienvidos ar [[Lietuvas lielkņaziste|leišiem]] un [[Prūsijas hercogiste|prūšiem]], vakaros viņu apskalo jūŗa, un ziemeļos taisni pāri par jūŗu atrodas [[Somija]]&quot;.

&lt;/blockquote&gt;}}

== Skatīt arī ==
* [[Livonijas pilsētu uzskaitījums]]
* [[Livonijas Konfederācija]]
* [[Livonijas Karaliste]]
* [[Rīgas arhibīskapija]]
* [[Livonijas ordenis]]
* [[Livonijas krusta kari]]
* [[Kurzemes bīskapija]]
* [[Pārdaugavas Livonijas hercogiste]]
* [[Zviedru Igaunija]]
* [[Inflantijas vaivadija|Poļu Livonija]]
* [[Zviedru Vidzeme|Zviedru Livonija]]

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}
* [https://web.archive.org/web/20160304071731/http://terramariana.du.lv/lv/images/image?id=116 Livonijas karte no Latvijas vēstures atlanta] {{lv ikona}}
* [https://web.archive.org/web/20091023074720/http://terramariana.du.lv/lv Terra Mariana] {{lv ikona}}
* [https://web.archive.org/web/20080403201040/http://www.historia.lv/alfabets/L/LI/Livonija/dokumenti/000.htm www.historia.lv - Livonijas vēstures oriģināldokumenti un to tulkojumi latviešu valodā] {{lv ikona}}
* [https://web.archive.org/web/20060207075232/http://www.rambow.de/balticum.htm Die Geschichte der Deutschen im Baltikum] {{de ikona}}
* [https://web.archive.org/web/20071231220315/http://www.baltische-ritterschaften.de/Ritterschaften/Livland/livland.htm Die Livländische Ritterschaft] {{de ikona}}
* [https://web.archive.org/web/20060311011901/http://www.kirmus.ee/Asutus/portantius.php Joann Portantiuse Liivimaa kaart 1573. aastast] {{et ikona}}
* [https://web.archive.org/web/20050829004144/http://www.balt-hiko.de/service1.shtml Karten] {{de ikona}}
* [https://web.archive.org/web/20060304033114/http://skola.ogreland.lv/istorija/slovo/L/l_24.htm ЛИФЛЯНДИЯ] {{ru ikona}}
* [https://web.archive.org/web/20080229024701/http://www.library.ucla.edu/yrl/reference/maps/blaeu/livonia.jpg Liivimaa kaart] {{de ikona}}
* [https://web.archive.org/web/20050929184035/http://www.flaggenlexikon.de/flivland.htm Livland] {{de ikona}}
* [https://web.archive.org/web/20050217221045/http://homepage.mac.com/uldis/livonia/history.html Livonian History by Uldis Balodis] {{en ikona}}

[[Kategorija:Livonija| ]]</text>
      <sha1>lrib6y1u77m4hwswskggi9jgt3oswjr</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Ape</title>
    <ns>0</ns>
    <id>5232</id>
    <revision>
      <id>4468379</id>
      <parentid>4435844</parentid>
      <timestamp>2026-05-15T02:39:24Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4468379</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="11629" sha1="2guzhhe3o4ca8he7sze9fqe12yutldp" xml:space="preserve">{{Apdzīvotas vietas infokaste
| name = Ape
| native_name = 
| settlement_type = Novada pilsēta
| other_name = 
| nickname = 
| motto = 
| image_skyline = Apes pilsētas dome.jpg
| imagesize = 
| image_caption = Apes pilsētas un pagasta pārvalde
| image_flag = 
| flag_link = 
| image_shield = Ape_COA.svg
| shield_link = Apes ģerbonis
| shield_size = 70px
| pushpin_map = Latvija#Smiltenes novads
| pushpin_label_position = &lt;!-- left/right --&gt;
| latd = 57
| latm = 32
| lats = 27
| latNS = N
| longd = 26
| longm = 41
| longs = 36
| longEW = E
| subdivision_type = [[Suverēno valstu uzskaitījums|Valsts]]
| subdivision_name = '''{{karogs|Latvija}}'''
| subdivision_type1 = Novads
| subdivision_name1 = [[Smiltenes novads]]
| subdivision_type2 = 
| subdivision_name2 = 
| subdivision_type3 = 
| subdivision_name3 = 
| established_title = Pilsētas tiesības
| established_date = kopš 1928. gada
| established_title2 = 
| established_date2 = 
| leader_title = Apes pilsētas un pagasta pārvaldes vadītāja
| leader_name = Liene Ābolkalne
| seat_type = Vēsturiskie&lt;br /&gt;nosaukumi
| seat = {{val|de|Hoppenhof}}&lt;br /&gt;{{val|et|Hopa}}
| area_total_km2 = 1.7
| population_footnotes = &lt;ref name=&quot;iedz skaits&quot;&gt;{{iedzsk|ats}}&lt;/ref&gt;
| population_total = {{iedzsk|dati|Ape}}
| population_as_of = {{iedzsk|dat}}
| population_rank = 
| population_density_km2 = auto
| timezone = [[Austrumeiropas laiks|EET]]
| utc_offset = +2
| timezone_DST = [[Austrumeiropas laiks|EEST]]
| utc_offset_DST = +3
| postal_code_type = Pasta indeksi
| postal_code = LV-4337
| area_code = 
| website = 
| footnotes = 
}}
'''Ape''' ir pilsēta [[Vidzeme|Vidzemē]], [[Latvija]]s ziemeļaustrumos, tuvu [[Igaunija]]s robežai. Ietilpst [[Smiltenes novads|Smiltenes novadā]], pirms tam bijusi [[Apes novads|Apes novada]] administratīvais centrs. Atrodas 28 km attālumā no [[Alūksne]]s, 56 km no novada centra [[Smiltene]]s un 176 km no [[Rīga]]s, tikai 2 km attālumā no Igaunijas robežas. Mūsdienās tā ir piektā mazākā Latvijas pilsēta (pēc [[Durbe]]s, [[Subate]]s, [[Ainaži]]em un [[Staicele]]s) iedzīvotāju skaita ziņā.

Pilsēta izveidojusies lēzenā ieplakā straujās, avotainās [[Vaidava (upe)|Vaidavas]] upes krastā 2 km no [[A2 (autoceļš Latvijā)|Vidzemes šosejas (A2)]]. 2021. gada vidū Apē dzīvoja 845 iedzīvotāji (1301 kopā ar [[Apes pagasts|Apes pagastu]], bijušo pilsētas lauku teritoriju).&lt;ref name=&quot;SmiltNov&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://smiltenesnovads.lv/pagasti__trashed/apes-pilseta-un-apes-pagasts/ |title=Smiltenes novads. Apes pilsēta un Apes pagasts |access-date={{dat|2022|01|29||bez}} |archive-date={{dat|2022|01|29||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20220129130756/https://smiltenesnovads.lv/pagasti__trashed/apes-pilseta-un-apes-pagasts/ }}&lt;/ref&gt;

== Vēsture ==
Ape izveidojusies uz [[Apes muiža]]s zemes, ko [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] mestrs [[Zīgfrīds Landers fon Špānheims]] [[1420]]. gadā izlēņoja G. G. Hoppem. No viņa uzvārda cēlies muižas nosaukums — Ope (no [[1925]]. gada — Ape). Te krustojās ceļi, kas veda uz [[Igaunija|Igauniju]] un [[Krievija|Krieviju]]. Miesta tiesības Ope ieguva 1921. gadā.

Miests piedzīvoja uzplaukumu 19. gadsimta otrajā pusē, kad par muižas īpašnieku kļuva brīvkungs [[Aksels fon Delvigs]].&lt;ref name=&quot;SmiltNov&quot; /&gt; Attīstību veicināja 1903. gadā atklātais šaursliežu dzelzceļš [[Dzelzceļa līnija Pļaviņas—Valka|Stukmaņi (Pļaviņas)—Ape—Valka]]. Miests kļuva par tirdzniecības un amatniecības centru. Liela daļa ēku tika būvētas no vietējā krāsainā [[dolomīts|dolomīta]].&lt;ref&gt;[https://storymaps.arcgis.com/stories/0c6b1dde60104c3284bf186a0bf04832 Man īpaša vieta Latvijā — Ape, Apes novads] Marta Sarksņa, 2020&lt;/ref&gt; Kopš 19. gadsimta beigām Ape bija daļa no [[Veravas apriņķis|Veravas apriņķa]] [[Jaunrozes pagasts|Jaunrozes pagasta]].

[[Latvijas brīvības cīņas|Latvijas brīvības cīņu]] laikā Apes apkārtnē 1919. gadā norisinājās sīvas kaujas starp [[Valmieras pulks|Valmieras pulka]], [[somi|somu]] un [[igauņi|igauņu]] karaspēku no vienas puses un [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] vienībām no otras. 1920. gadā Jaunrozes pagasta, kurš agrāk atradās nule kā neatkarību ieguvušās Igaunijas Veravas apriņķī, lielāko daļu pievienoja Latvijas [[Valkas apriņķis|Valkas apriņķim]].

Pilsētas tiesības Ape ieguva 1928. gadā. 1935. gadā pilsētiņā bija 922 iedzīvotāji, no kuriem 73% bija latvieši un 15% igauņi.&lt;ref&gt;[https://www.vestnesis.lv/ta/id/31754 Latvijas vēstnesis. Pilsētai Apei 70.] 03.04.1998.&lt;/ref&gt; Apmēram puse no pilsētas dzīvokļiem šajā laikā bija elektrificēta.&lt;ref&gt;[http://www.vietas.lv/index.php?p=11&amp;id=8044 Vietas.lv Ape]&lt;/ref&gt;

[[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā 1941. gadā PSRS okupācijas varasiestādes no Apes izsūtīja 45 cilvēkus,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.apesnovads.lv/2021/06/ape-piemines-1941-gada-deportaciju-80-gadadienu/ |title=Apes novads. Apē piemin 1941. gada deportāciju 80. gadadienu |access-date={{dat|2022|01|29||bez}} |archive-date={{dat|2022|01|29||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20220129112717/https://www.apesnovads.lv/2021/06/ape-piemines-1941-gada-deportaciju-80-gadadienu/ }}&lt;/ref&gt; bet pēc nacistiskās Vācijas iebrukuma tās atbalstītāji nogalināja ap 100 pilsētas ebreju.&lt;ref&gt;[http://memorialplaces.lu.lv/memorialas-vietas/vidzeme/ape-2/ Holokausta memoriālās vietas Latvijā. Apes novads, Apes Brāļu kapi]&lt;/ref&gt;

1946. gadā Api pievienoja jaunizveidotajam [[Alūksnes apriņķis|Alūksnes apriņķim]], bet 1949. gadā apriņķus un pagastus likvidēja un pilsētu iekļāva [[Apes rajons|Apes rajonā]]. Lai gan tiek apgalvots, ka no 1950. līdz 1956. gadam Ape bija Apes rajona centrs, tā administratīvais centrs bija [[Aloja]]. 1956. gadā Apes rajonu pievienoja [[Alūksnes rajons|Alūksnes rajonam]] (no 1962. līdz 1967. gadam tas bija pievienots [[Gulbenes rajons|Gulbenes rajonam]]). Pašreizējās administratīvajās robežās Apes pilsēta ar lauku teritoriju izveidojusies 1967. gadā, kad paplašināja 1956. gadā izveidoto administratīvo vienību.

Dzelzceļa satiksme ar Api beidzās, kad 1970. gadā slēdza satiksmi posmā [[Valga]]—Ape, bet ar 1973. gada 1. janvāri pārtrauca pārvadājumus arī no Apes līdz [[Alūksne]]i. Drīz pēc tam slēgtajos posmos sliežu ceļi tika demontēti un nodoti metāllūžņos, bijusī trase tiek izmantota pārgājieniem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://greenrailways.eu/aluksne-ape-banisa-trase |title=Zaļie dzelzceļi. Alūksne-Ape 28 km |access-date={{dat|2022|01|29||bez}} |archive-date={{dat|2022|01|29||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20220129112717/https://greenrailways.eu/aluksne-ape-banisa-trase }}&lt;/ref&gt; No dolomīta būvētā Apes stacijas ēka saglabājusies līdz mūsdienām; kādu laiku tā tika izmantota kā autoosta, arī pašlaik autobusi pietur laukumā blakus stacijas ēkai. Stacijas ēka mūsdienās ir slēgta, bet tās logos izvietoti informācijas stendi par Apes vēsturi.

2009. gadā Apes pilsētu ar lauku teritoriju iekļāva [[Apes novads|Apes novadā]]. 2010. gadā Apes lauku teritoriju nodalīja un pārdēvēja par Apes novada Apes pagastu. 2021. gadā Apes novadu, ieskaitot Apes pilsētu, iekļāva [[Smiltenes novads|Smiltenes novadā]].

== Iedzīvotāji ==
=== Iedzīvotāju skaita izmaiņas ===
Esošajās robežās, pēc CSP un OSP datiem.&lt;ref&gt;[https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRD/RIG010/ OSP]&lt;/ref&gt;
{{Historical populations
| title= Iedzīvotāju skaita izmaiņas
| width = 65%
| align = none
|percentages = pagr
| cols = 3
| graph-pos = bottom
|1935|922
|1959|1584
|1970|1624
|1979|1522
|1989|1637
|2000|1296
|2011|983
|2021|808
}}

=== Ievērojami cilvēki ===
* [[Andris Šķēle]] (1958), Latvijas uzņēmējs un bijušais politiķis.

== Ģeogrāfija ==
Apes apkārtnē [[Alūksnes augstiene]]s reljefs pāriet [[Vidusgaujas ieplaka|Vidusgaujas ieplakā]].&lt;ref name=&quot;LME&quot;&gt;{{LME|1|79}}&lt;/ref&gt; Cauri pilsētai tek [[Vaidava (upe)|Vaidava]].

Vidējā temperatūra: -7 °C janvārī, +16,5 — +17 °C jūlijā. Nokrišņu daudzums 650 mm gadā.&lt;ref name=&quot;LGA&quot;&gt;''Latvijas ģeogrāfijas atlants''. &quot;Jāņa sēta&quot;, 2020&lt;/ref&gt;

== Saimniecība ==
Pilsētā darbojas 30 uzņēmumi, kas sniedz 23 veidu pakalpojumus. Uzņēmējdarbības galvenās nozares: kokapstrāde, lauksaimniecība, tirdzniecība, tūrisms. Apes apkārtnē notiek [[dolomīts|dolomīta]] ieguve.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.apesnovads.lv/apskates-objekti-3/ |title=Apes novads. Tūrisms |access-date={{dat|2022|01|29||bez}} |archive-date={{dat|2022|01|29||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20220129112717/https://www.apesnovads.lv/apskates-objekti-3/ }}&lt;/ref&gt;

=== Tūrisms ===
Augusta beigās notiek ikgadējie pilsētas svētki.&lt;ref name=&quot;SmiltNov&quot; /&gt; Parastie apskates objekti ir pilsētas centra dolomīta mājas un kaltais bruģis Pasta ielā, Vaidavas izziņas dabas taka gar dolomīta atsegumu &quot;[[Raganu klintis|Raganu klintīm]]&quot;, novadnieku piemiņas vietas&lt;ref name=&quot;SmiltNov&quot; /&gt; (tai skaitā rakstniecei [[Elīna Zālīte|Elīnai Zālītei]], matemātiķim Aivaram Liepam, folkloristam [[Dāvis Ozoliņš|Dāvim Ozoliņam]]), Apes muižas parks, [[dižkoks|Dzenīšu dižvītols]],&lt;ref&gt;[https://thebaltictravel.com/lv/pilsetas/latvija/ape theBalticTravel.com. Ape]{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt; Apes muižas ēka, kas gan slikti saglabājusies.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/izklaide/foto-viens-ciems-visa-latvija-ape.a138932/ LSM. «Viens ciems, visa Latvija»: Ape]. 2015&lt;/ref&gt; Daudzām vecajām pilsētas ēkām raksturīgi koka jumtu stiprinājumi — &quot;vēja spāres&quot;.&lt;ref&gt;[https://old.aluksniesiem.lv/laikraksta-arhivs/dzintara-pilseta-svin-jubileju-35386 Alūksniešiem. Dzintara pilsēta svin jubileju.] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20220129112718/https://old.aluksniesiem.lv/laikraksta-arhivs/dzintara-pilseta-svin-jubileju-35386 |date={{dat|2022|01|29||bez}} }} Mārīte Dzene, 2008. gada 22. februāris&lt;/ref&gt;

== Sports ==
Kopš 1974. gada Apē notiek tradicionālais &quot;Vaidavas kauss&quot; [[motokross|motokrosā]],&lt;ref&gt;[http://www.vaidavaskauss.lv/lv/1.zinas/27.vesture/ Vaidavas kauss. Vēsture]&lt;/ref&gt; kopš 2007. gada tas tiek papildināts ar velosacensībām Apes apkārtnē.&lt;ref&gt;[http://www.vaidavaskauss.lv/m/raksts/31.tuvojas-finisam-otrais-lielakais-velosporta-serials-latvija-/ Vaidavas kauss. Tuvojas finišam otrais lielākais velosporta seriāls Latvijā!]&lt;/ref&gt; Kopš 2018. gada kalnu riteņbraukšanas sacensības notiek 100 km distancē.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.apesnovads.lv/2018/09/mtb-velomaratons-un-jauna-100-km-distance-apes-apkartne/|title=MTB Velomaratons un jaunā 100 km distance – Apes apkārtnē –|website=www.apesnovads.lv|access-date=2022-01-30|archive-date=2022-01-30|archive-url=https://web.archive.org/web/20220130151515/https://www.apesnovads.lv/2018/09/mtb-velomaratons-un-jauna-100-km-distance-apes-apkartne/}}&lt;/ref&gt; Pilsētā darbojas motosporta un ledus hokeja klubs.&lt;ref name=&quot;SmiltNov&quot; /&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{Smiltenes novads}}
{{Latvijas pilsētas}}
{{Navboxes
|title=Vēsturiskā administratīvā piederība
|list1=
{{Apes novads}}
{{Alūksnes rajons}}
{{Alūksnes apriņķis}}
{{Valkas apriņķis}}
}}
{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Vidzeme]]
[[Kategorija:Bijušie Latvijas novadu centri]]
[[Kategorija:Ape| ]]</text>
      <sha1>2guzhhe3o4ca8he7sze9fqe12yutldp</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Zemgale</title>
    <ns>0</ns>
    <id>6145</id>
    <revision>
      <id>4468460</id>
      <parentid>4447660</parentid>
      <timestamp>2026-05-15T07:06:22Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>~2026-29208-37</username>
        <id>145445</id>
      </contributor>
      <origin>4468460</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="12966" sha1="0tae6k4cnm5yjplo4cce2es1364e98l" xml:space="preserve">{{Citas nozīmes|kultūrvēsturisko novadu|Zemgale (nozīmju atdalīšana)|Zemgale}}
{{Latvijas vēsturiskā novada infokaste
| novada_nosaukums   = Zemgale
| karte              = Zemgale_location_Latvia.svg
| ģerboņa_attēls     = Coat_of_arms_of_Zemgale.svg
| ģerboņa_nosaukums  = Zemgales ģerbonis
| karoga_attēls      = Flag of Zemgale.svg
| karoga_nosaukums   = Zemgales karogs
| vpilsētas          = [[Jelgava]]
| platība            = 7 150
| platības_atsauce   = 
| iedzīvotāji        = 173 876
| iedzīvotāji_gads   = 2021
| blīvums            = 24.3
| teritorijas        = {{collapsible list|title=9 novadi (6 daļēji)|[[Bauskas novads]]&lt;br /&gt;[[Dobeles novads]]&lt;br /&gt;[[Jelgavas novads]]&lt;br /&gt;&lt;br /&gt;daļēji:&lt;br /&gt;[[Ķekavas novads]]&lt;br /&gt;[[Mārupes novads]]&lt;br /&gt;[[Ogres novads]]&lt;br /&gt;[[Olaines novads]]&lt;br /&gt;[[Saldus novads]]&lt;br /&gt;[[Tukuma novads]]}}
| novadu_centri      = {{collapsible list|title=3 centri|[[Bauska]]&lt;br /&gt;[[Dobele]]&lt;br /&gt;[[Jelgava]]}}
| mājaslapa          =www.zemgale.lv
}}

'''Zemgale''' ir viena no [[latvieši|latviešu]] [[Latviešu vēsturisko zemju likums|vēsturiskajām zemēm]],&lt;ref&gt;[http://titania.saeima.lv/LIVS13/saeimalivs13.nsf/webSasaiste?OpenView&amp;restricttocategory=788/Lp13 Latviešu vēsturisko zemju likums] titania.saeima.lv&lt;/ref&gt; kas agrāk bija cieši saistīta ar [[Kurzeme]]s un [[Sēlija]]s zemēm, tādēļ to robežas ir izplūdušas. Lielākā daļa Zemgales teritorijas ir līdzenums, ayfawlruylawiurglhrgufq;o385yg35tgqu4;t8y5uuuuu3t;tšķirībā no pārējām latviešu vēsturiskajām zemēm, kurās ir arī augstienes.

Līdz 14. gadsimta sākumam [[Zemgale (valsts)|Zemgales valsts]] dienvidu robeža gāja caur tagadējās Lietuvas [[Šauļi|Šauļu]] un [[Panevēža]]s apriņķiem. Mūsdienu Zemgales teritoriālā identitāte izsekojama kopš [[Zemgales bīskapija]]s dibināšanas 1226. gadā. Līdz 1949. gada administratīvi teritoriālajai reformai ietvēra gan [[Jelgavas apriņķis|Jelgavas]], [[Bauskas apriņķis|Bauskas]] un [[Tukuma apriņķis|Tukuma apriņķus]], gan arī [[Sēlija]]i piederīgos [[Jēkabpils apriņķis|Jēkabpils]] un [[Ilūkstes apriņķis|Ilūkstes apriņķus]].

== Vēsture ==
{{Pamatraksts|Zemgale (valsts)|Zemgales hercogiste|Kurzemes guberņa}}
[[Attēls:Livland (105417975).jpg|thumb|270px|Zemgales (SEMIGALLIA) teritorija pēc pakļaušanas Livonijas ordenim. Karte satur informāciju par ordeņa iekarojumiem senajās kuršu, zemgaļu un sēļu zemēs 14. gadsimtā līdz pat Varņiem, [[Pasvale]]i, [[Panevēža]]i un Ramigalai mūsdienu Lietuvas teritorijā (''Joann Portantius'', 1573)]]
[[Attēls:Bauskas fogteja, Jelgavas un Dobeles komturejas pēc 1422.JPG|thumb|270px|[[Bauskas fogteja]], [[Jelgavas komtureja]] un [[Dobeles komtureja]] pēc to dienvidu daļu zaudēšanas 1422. gadā.]]
[[Attēls:Kurzemes un Zemgales hercogistes Zemgales daļa 1730.jpg|thumb|270px|[[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]s Zemgales daļa 1730. gada kartē.]]
[[Attēls:Zemgales karte 1780 Dulce solum patria.jpg|thumb|270px|Zemgales (''Semgall'') karte no [[Heinrihs fon Ofenbergs|Ofenberga]] albuma. &quot;Vissaldākā ir tēvzeme&quot; (''Dulce solum patria'')]]
Pirmo reizi rakstu avotos Zemgale (''Simkala'') ir pieminēta [[rūnu raksts|rūnu rakstos]] uz [[Mervalas rūnu akmens]] pēc 1000. gada m.ē. Vikingu sāgā par [[Ingvars Tālbraucējs|Ingvaru Tālbraucēju]] (''Yngvars saga víðförla'') apdziedātajos notikumos vēstīts, ka [[Zviedrijas monarhu uzskaitījums|zviedru karalis]] [[Ūlofs Klēpja karalis|Olavs]] (''Olof Skötkonung'', ap 980—1022) sūtījis savu dēlu [[Ānunds Jākobs|Ānundu]] (''Anund Jakob'', karalis 1022—1050) un Ingvaru Tālbraucēju ar trim kuģiem pie zemgaļiem (''Seimgaler'') pēc mesliem. Nonākuši Zemgalē viņi sasauca sapulci, kurā pārliecināja virsaišus un zemgaļu ķēniņu maksāt meslus, taču trīs virsaiši tam nav piekrituši un pulcējuši karaspēku. Zemgaļu ķēniņš deva vikingiem savu karaspēku, kas uzvarēja zviedru pretiniekus un samaksāja meslus ar zeltu, sudrabu un citām mantām.&lt;ref&gt;Guntis Zemītis. Agrīnā valstiskuma veidošanās problemātika Latvijas teritorijā. No: Latvieši un Latvija, II sēj.: Valstiskums Latvijā un Latvijas valsts — izcīnītā un zaudētā. Rīga: Latvijas Zinātņu akadēmija, 13.—51. lpp.&lt;/ref&gt;

Pēc senkrievu hronikām zināms, ka [[1107. gads|1107. gadā]] zemgaļi pie [[Daugmale]]s sakāva iebrukušo [[Polockas kņazi]]stes karaspēku, kas vēlējās tiem uzspiest meslu atkarību, radot tam 9000 vīru lielus zaudējumus.

[[Upmale (zeme)|Upmales]] zeme (Austrumzemgale) [[1219. gads|1219. gadā]] pieņēma kristīgo ticību un tika iekļauta [[Sēlijas bīskapija|Sēlijas bīskapijā]], bet tās otrais bīskaps Lamberts savu rezidenci 1225. gadā no [[Sēlpils pils]] pārcēla uz [[Mežotne|Mežotni]]. [[Zemgales bīskapija]] tika nodibināta [[1226. gads|1226. gadā]], un zemgaļu ķēniņš [[Viestards]] piekrita atļaut savā zemē sludināt kristīgo ticību, taču pats nekristījās un saglabāja pārvaldību pār savu zemi.

Zobenbrāļu ordeņa, kristīto līvu, [[latgaļi|letgaļu]] un [[Pleskavas kņazi|Pleskavas]] karaspēks [[1236. gads|1236. gadā]] iebruka zemgaļu [[Saules zeme]]s teritorijā, tagadējā [[Šauļi|Šauļu]] apriņķī. Apvienotais zemgaļu un [[žemaiši|žemaišu]] karaspēks [[Saules kauja|Saules kaujā]] sakāva krusta karotājus. Krita ordeņa mestrs [[Folkvins]] un gandrīz visi ordeņa brāļi, tādēļ Zobenbrāļu ordeni likvidēja un izveidoja [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeni]] kā [[Vācu ordenis|Vācu ordeņa]] daļu. Ar Romas pāvesta rīkojumu par Zemgales bīskapijas dāvināšanu un dalīšanu [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskaps]], [[Rīgas domkapituls]] un Vācu ordeņa virsmestra vietnieks 1254. gada aprīlī pēc izlozes sadalīja Zemgali trīs daļās. Rīgas arhibīskapam tika [[Silene (zeme)|Silene]] un [[Žagare]] (vēlāk tika atdotas Lietuvai), Rīgas virsbīskapijas domkapitulam [[Dobene]] un [[Spārnene]] (vēlāk tika atdotas Livonijas ordenim), bet Vācu ordenim [[Tērvete (zeme)|Tērvete]] un [[Dobele]]. Livonijas ordeņa mestrs [[Konrāds fon Feihtvangens|Konrāds no Feihtvangenas]] 1281. gadā ar 14 000 karavīriem aplenca Tērvetes pili un zemgaļi piekrita maksāt nodevas. Tomēr karadarbība atjaunojās un 1286.—1290. gadā krustneši pilnīgi izpostīja Zemgales ziemeļu daļu un tās iedzīvotāji kopā ar zemgaļu karaspēku pārcēlās uz nepakļautajām zemgaļu un žemaišu zemēm tagadējās Lietuvas teritorijā, kur turpināja cīņas Lietuvas dižkunigaitijas karaspēka sastāvā.

== Teritorija ==
[[Attēls:Latvijas karte V. Krūmiņš 1920.jpg|thumb|270px|Kurzeme kā viena no trim Latvijas daļām 1920. gada kartē (V. Krūmiņš, 1920). Tolaik par Kurzemi dēvēja visas bijušās [[Kurzemes guberņa]]s teritoriju, ieskaitot arī Zemgales un [[Sēlija]]s zemes]]
Pēc 1819. gada reformas Zemgalē ietilpa [[Kurzemes guberņa]]s galvaspilsēta Jelgava un [[Bauskas apriņķis|Bauskas]], [[Dobeles apriņķis|Dobeles]] (pēc 1920. gada 31. maija — [[Jelgavas apriņķis]]) un [[Tukuma apriņķis|Tukuma apriņķi]].

=== Pēc 1949. gada reformas ===
Pēc apriņķu likvidēšanas 1949. gada 31. decembrī Zemgalē izveidoja [[Auces rajons|Auces]], [[Bauskas rajons|Bauskas]], [[Dobeles rajons|Dobeles]], [[Elejas rajons|Elejas]], [[Jelgavas rajons|Jelgavas]] un [[Tukuma rajons|Tukuma]] lauku rajonus. 1956. gada 7. decembrī likvidēja Elejas rajonu, tā teritoriju iekļaujot Auces, Bauskas un Jelgavas rajonos.

1959. gadā Tukuma rajonam pievienoja [[Kandavas rajons|Kandavas rajonu]], Dobeles rajonam Auces rajona austrumdaļu, bet Bauskas rajonam [[Baldones rajons|Baldones rajona]] dienviddaļu.

Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas Zemgalē atradās [[Jelgavas rajons|Jelgavas]], [[Dobeles rajons|Dobeles]] un [[Bauskas rajons|Bauskas]] rajoni, kā arī daļas no [[Saldus rajons|Saldus]], [[Tukuma rajons|Tukuma]] un [[Rīgas rajons|Rīgas]] rajoniem.
&lt;gallery&gt;
Zemgale LocMap.png|Zemgales vēlēšanu apgabals 1920.—1940. gadā.
Latvijas apriņķi 1924-1945.png|Zemgales lokalizācija Latvijas pašvaldību kartē (1924—1945)
Latvia region Zemgale.png|Zemgales plānošanas reģions (no 2006).
&lt;/gallery&gt;

=== Pēc 2008. gada reformas ===
[[Attēls:Zemgales vēlēšanu apgabals.svg|thumb|270px|Zemgales vēlēšanu apgabals (2011)]]
[[Attēls:Latvijas novadi.PNG|thumb|270px|Zemgales kultūrvēsturiskais novads (zaļā krāsā) un pilsētas (2009)]]
Pēc Latvijas Republikas Saeimā 2008. gada 18. decembrī pieņemtā &quot;LR Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma&quot; Zemgalē atradās 11 novadi un 1 republikas pilsēta:

* [[Jelgava]]s pilsēta
{{columns|
|col1=
* [[Auces novads]],
* [[Bauskas novads]], 
* [[Dobeles novads]],

|col2=
* [[Engures novads]],
* [[Iecavas novads]],
* [[Jaunpils novads]],

|col3=
* [[Kandavas novads]],
* [[Rundāles novads]],
* [[Tērvetes novads]],

|col4=
* [[Tukuma novads]],
* [[Vecumnieku novads]].

}}

=== Pēc 2021. gada reformas ===
{{Pamatraksts|Latviešu vēsturisko zemju likums}}

Pēc 2021. gada administratīvi teritoriālās reformas un Latviešu vēsturisko zemju likuma pieņemšanas otrajā lasījumā Zemgalei kā latviešu vēsturiskajai zemei pieder:

* [[Jelgava|Jelgavas valstspilsēta]]
* [[Bauskas novads]]: [[Bauska|Bauskas pilsēta]], [[Bārbeles pagasts]], [[Brunavas pagasts]], [[Ceraukstes pagasts]], [[Codes pagasts]], [[Dāviņu pagasts]], [[Gailīšu pagasts]], [[Iecavas pagasts]], [[Iecava|Iecavas pilsēta]], [[Īslīces pagasts]], [[Kurmenes pagasts]], [[Mežotnes pagasts]], [[Rundāles pagasts]], [[Skaistkalnes pagasts]], [[Stelpes pagasts]], [[Svitenes pagasts]], [[Valles pagasts]], [[Vecsaules pagasts]], [[Vecumnieku pagasts]], [[Viesturu pagasts]]
* [[Dobeles novads]]: [[Annenieku pagasts]], [[Auce|Auces pilsēta]], [[Augstkalnes pagasts]], [[Auru pagasts]], [[Bēnes pagasts]], [[Bērzes pagasts]], [[Bikstu pagasts]], [[Bukaišu pagasts]], [[Dobeles pagasts]], [[Dobele|Dobeles pilsēta]], [[Īles pagasts]], [[Jaunbērzes pagasts]], [[Krimūnu pagasts]], [[Lielauces pagasts]], [[Naudītes pagasts]], [[Penkules pagasts]], [[Tērvetes pagasts]], [[Ukru pagasts]], [[Vecauces pagasts]], [[Vītiņu pagasts]], [[Zebrenes pagasts]]
* [[Jelgavas novads]]: [[Cenu pagasts]], [[Elejas pagasts]], [[Glūdas pagasts]], [[Jaunsvirlaukas pagasts]], [[Kalnciema pagasts]], [[Lielplatones pagasts]], [[Līvbērzes pagasts]], [[Ozolnieku pagasts]], [[Platones pagasts]], [[Salgales pagasts]], [[Sesavas pagasts]], [[Svētes pagasts]], [[Valgundes pagasts]], [[Vilces pagasts]], [[Vircavas pagasts]], [[Zaļenieku pagasts]]
* [[Ķekavas novads]]: [[Baldones pagasts]] (daļēji), [[Baldone|Baldones pilsēta]], [[Daugmales pagasts]], [[Ķekavas pagasts]] (daļēji)
* [[Mārupes novads]]: [[Babītes pagasts]] (daļēji)
* [[Ogres novads]]: [[Birzgales pagasts]], [[Ķegums|Ķeguma pilsētas]] daļa Daugavas kreisajā krastā, [[Tomes pagasts]]
* [[Olaines novads]]: [[Olaines pagasts]] (daļēji)
* [[Saldus novads]]: [[Jaunauces pagasts]], [[Rubas pagasts]], [[Vadakstes pagasts]]
* [[Tukuma novads]]: [[Džūkstes pagasts]], [[Jaunpils pagasts]], [[Lestenes pagasts]], [[Slampes pagasts]]

== Identitātes simboli ==
Zemgales vēsturiskās zemes reģionālās identitātes simboli ir [[Zemgales ģerbonis]] un [[Zemgales karogs]], kuru pēc Latviešu vēsturisko zemju attīstības padomes priekšlikuma 2023. gada 29. septembrī apstiprināja [[Latvijas Valsts prezidents]], ņemot vērā Valsts Heraldikas komisijas atzinumu.&lt;ref&gt;[https://www.vestnesis.lv/op/2023/190.4 Par latviešu vēsturiskās zemes Zemgales karogu] [[Latvijas Vēstnesis]] Nr. 190, 2023. gada 2. oktobrī&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Avoti ==
* [[Indriķa hronika]]. No latīņu valodas tulkojis Ā. Feldhūns; [[Ēvalds Mugurēvičs|Ē. Mugurēviča]] priekšvārds un komentāri. Rīga: Zinātne, 1993. 453 lpp.
* [[Vecākā atskaņu hronika|Atskaņu hronika]]. No vidusaugšvācu valodas atdzejojis V.Bisenieks; Ē. Mugurēviča priekšvārds; Ē.Mugurēviča, K.Kļaviņa komentāri. Vidusaugšvācu un latviešu valodā. Rīga: Zinātne, 1998.

== Literatūra ==
* „Žiemgaliai. The Semigallians”. — Lietuvos nacionalinis muziejus, Latvijas Vēstures muzejs, 2005. (Baltic archaeological Exhibition Catalogue) {{ISBN|9955415428}}
* Jānis Būmanis „Mazā Zemgale laikmetu griežos”. — Rīga 2003. {{ISBN|9984923347}}

== Skatīt arī ==
* [[Zemgales bīskapija]]
* [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]

== Ārējās saites ==
* [https://web.archive.org/web/20110928105651/http://www.istorija.lt/la/arch20-05engVaskeviciute.htm Ilona Vaškevičiūtė. The Semigallian cultural area] {{en ikona}}

{{Latvijas ģeogrāfija-aizmetnis}}
{{Latviešu vēsturiskās zemes}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Latvijas kultūrvēsturiskie novadi]]
[[Kategorija:Zemgale| ]]</text>
      <sha1>0tae6k4cnm5yjplo4cce2es1364e98l</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4468462</id>
      <parentid>4468460</parentid>
      <timestamp>2026-05-15T07:06:50Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Saroj</username>
        <id>70483</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/~2026-29208-37|~2026-29208-37]], atjaunoju versiju, ko saglabāja Redaktor GLAM</comment>
      <origin>4447660</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="12917" sha1="cvh1nymucip8gn7yhck75tocuor70g7" xml:space="preserve">{{Citas nozīmes|kultūrvēsturisko novadu|Zemgale (nozīmju atdalīšana)|Zemgale}}
{{Latvijas vēsturiskā novada infokaste
| novada_nosaukums   = Zemgale
| karte              = Zemgale_location_Latvia.svg
| ģerboņa_attēls     = Coat_of_arms_of_Zemgale.svg
| ģerboņa_nosaukums  = Zemgales ģerbonis
| karoga_attēls      = Flag of Zemgale.svg
| karoga_nosaukums   = Zemgales karogs
| vpilsētas          = [[Jelgava]]
| platība            = 7 150
| platības_atsauce   = 
| iedzīvotāji        = 173 876
| iedzīvotāji_gads   = 2021
| blīvums            = 24.3
| teritorijas        = {{collapsible list|title=9 novadi (6 daļēji)|[[Bauskas novads]]&lt;br /&gt;[[Dobeles novads]]&lt;br /&gt;[[Jelgavas novads]]&lt;br /&gt;&lt;br /&gt;daļēji:&lt;br /&gt;[[Ķekavas novads]]&lt;br /&gt;[[Mārupes novads]]&lt;br /&gt;[[Ogres novads]]&lt;br /&gt;[[Olaines novads]]&lt;br /&gt;[[Saldus novads]]&lt;br /&gt;[[Tukuma novads]]}}
| novadu_centri      = {{collapsible list|title=3 centri|[[Bauska]]&lt;br /&gt;[[Dobele]]&lt;br /&gt;[[Jelgava]]}}
| mājaslapa          =www.zemgale.lv
}}

'''Zemgale''' ir viena no [[latvieši|latviešu]] [[Latviešu vēsturisko zemju likums|vēsturiskajām zemēm]],&lt;ref&gt;[http://titania.saeima.lv/LIVS13/saeimalivs13.nsf/webSasaiste?OpenView&amp;restricttocategory=788/Lp13 Latviešu vēsturisko zemju likums] titania.saeima.lv&lt;/ref&gt; kas agrāk bija cieši saistīta ar [[Kurzeme]]s un [[Sēlija]]s zemēm, tādēļ to robežas ir izplūdušas. Lielākā daļa Zemgales teritorijas ir līdzenums, atšķirībā no pārējām latviešu vēsturiskajām zemēm, kurās ir arī augstienes.

Līdz 14. gadsimta sākumam [[Zemgale (valsts)|Zemgales valsts]] dienvidu robeža gāja caur tagadējās Lietuvas [[Šauļi|Šauļu]] un [[Panevēža]]s apriņķiem. Mūsdienu Zemgales teritoriālā identitāte izsekojama kopš [[Zemgales bīskapija]]s dibināšanas 1226. gadā. Līdz 1949. gada administratīvi teritoriālajai reformai ietvēra gan [[Jelgavas apriņķis|Jelgavas]], [[Bauskas apriņķis|Bauskas]] un [[Tukuma apriņķis|Tukuma apriņķus]], gan arī [[Sēlija]]i piederīgos [[Jēkabpils apriņķis|Jēkabpils]] un [[Ilūkstes apriņķis|Ilūkstes apriņķus]].

== Vēsture ==
{{Pamatraksts|Zemgale (valsts)|Zemgales hercogiste|Kurzemes guberņa}}
[[Attēls:Livland (105417975).jpg|thumb|270px|Zemgales (SEMIGALLIA) teritorija pēc pakļaušanas Livonijas ordenim. Karte satur informāciju par ordeņa iekarojumiem senajās kuršu, zemgaļu un sēļu zemēs 14. gadsimtā līdz pat Varņiem, [[Pasvale]]i, [[Panevēža]]i un Ramigalai mūsdienu Lietuvas teritorijā (''Joann Portantius'', 1573)]]
[[Attēls:Bauskas fogteja, Jelgavas un Dobeles komturejas pēc 1422.JPG|thumb|270px|[[Bauskas fogteja]], [[Jelgavas komtureja]] un [[Dobeles komtureja]] pēc to dienvidu daļu zaudēšanas 1422. gadā.]]
[[Attēls:Kurzemes un Zemgales hercogistes Zemgales daļa 1730.jpg|thumb|270px|[[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]s Zemgales daļa 1730. gada kartē.]]
[[Attēls:Zemgales karte 1780 Dulce solum patria.jpg|thumb|270px|Zemgales (''Semgall'') karte no [[Heinrihs fon Ofenbergs|Ofenberga]] albuma. &quot;Vissaldākā ir tēvzeme&quot; (''Dulce solum patria'')]]
Pirmo reizi rakstu avotos Zemgale (''Simkala'') ir pieminēta [[rūnu raksts|rūnu rakstos]] uz [[Mervalas rūnu akmens]] pēc 1000. gada m.ē. Vikingu sāgā par [[Ingvars Tālbraucējs|Ingvaru Tālbraucēju]] (''Yngvars saga víðförla'') apdziedātajos notikumos vēstīts, ka [[Zviedrijas monarhu uzskaitījums|zviedru karalis]] [[Ūlofs Klēpja karalis|Olavs]] (''Olof Skötkonung'', ap 980—1022) sūtījis savu dēlu [[Ānunds Jākobs|Ānundu]] (''Anund Jakob'', karalis 1022—1050) un Ingvaru Tālbraucēju ar trim kuģiem pie zemgaļiem (''Seimgaler'') pēc mesliem. Nonākuši Zemgalē viņi sasauca sapulci, kurā pārliecināja virsaišus un zemgaļu ķēniņu maksāt meslus, taču trīs virsaiši tam nav piekrituši un pulcējuši karaspēku. Zemgaļu ķēniņš deva vikingiem savu karaspēku, kas uzvarēja zviedru pretiniekus un samaksāja meslus ar zeltu, sudrabu un citām mantām.&lt;ref&gt;Guntis Zemītis. Agrīnā valstiskuma veidošanās problemātika Latvijas teritorijā. No: Latvieši un Latvija, II sēj.: Valstiskums Latvijā un Latvijas valsts — izcīnītā un zaudētā. Rīga: Latvijas Zinātņu akadēmija, 13.—51. lpp.&lt;/ref&gt;

Pēc senkrievu hronikām zināms, ka [[1107. gads|1107. gadā]] zemgaļi pie [[Daugmale]]s sakāva iebrukušo [[Polockas kņazi]]stes karaspēku, kas vēlējās tiem uzspiest meslu atkarību, radot tam 9000 vīru lielus zaudējumus.

[[Upmale (zeme)|Upmales]] zeme (Austrumzemgale) [[1219. gads|1219. gadā]] pieņēma kristīgo ticību un tika iekļauta [[Sēlijas bīskapija|Sēlijas bīskapijā]], bet tās otrais bīskaps Lamberts savu rezidenci 1225. gadā no [[Sēlpils pils]] pārcēla uz [[Mežotne|Mežotni]]. [[Zemgales bīskapija]] tika nodibināta [[1226. gads|1226. gadā]], un zemgaļu ķēniņš [[Viestards]] piekrita atļaut savā zemē sludināt kristīgo ticību, taču pats nekristījās un saglabāja pārvaldību pār savu zemi.

Zobenbrāļu ordeņa, kristīto līvu, [[latgaļi|letgaļu]] un [[Pleskavas kņazi|Pleskavas]] karaspēks [[1236. gads|1236. gadā]] iebruka zemgaļu [[Saules zeme]]s teritorijā, tagadējā [[Šauļi|Šauļu]] apriņķī. Apvienotais zemgaļu un [[žemaiši|žemaišu]] karaspēks [[Saules kauja|Saules kaujā]] sakāva krusta karotājus. Krita ordeņa mestrs [[Folkvins]] un gandrīz visi ordeņa brāļi, tādēļ Zobenbrāļu ordeni likvidēja un izveidoja [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeni]] kā [[Vācu ordenis|Vācu ordeņa]] daļu. Ar Romas pāvesta rīkojumu par Zemgales bīskapijas dāvināšanu un dalīšanu [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskaps]], [[Rīgas domkapituls]] un Vācu ordeņa virsmestra vietnieks 1254. gada aprīlī pēc izlozes sadalīja Zemgali trīs daļās. Rīgas arhibīskapam tika [[Silene (zeme)|Silene]] un [[Žagare]] (vēlāk tika atdotas Lietuvai), Rīgas virsbīskapijas domkapitulam [[Dobene]] un [[Spārnene]] (vēlāk tika atdotas Livonijas ordenim), bet Vācu ordenim [[Tērvete (zeme)|Tērvete]] un [[Dobele]]. Livonijas ordeņa mestrs [[Konrāds fon Feihtvangens|Konrāds no Feihtvangenas]] 1281. gadā ar 14 000 karavīriem aplenca Tērvetes pili un zemgaļi piekrita maksāt nodevas. Tomēr karadarbība atjaunojās un 1286.—1290. gadā krustneši pilnīgi izpostīja Zemgales ziemeļu daļu un tās iedzīvotāji kopā ar zemgaļu karaspēku pārcēlās uz nepakļautajām zemgaļu un žemaišu zemēm tagadējās Lietuvas teritorijā, kur turpināja cīņas Lietuvas dižkunigaitijas karaspēka sastāvā.

== Teritorija ==
[[Attēls:Latvijas karte V. Krūmiņš 1920.jpg|thumb|270px|Kurzeme kā viena no trim Latvijas daļām 1920. gada kartē (V. Krūmiņš, 1920). Tolaik par Kurzemi dēvēja visas bijušās [[Kurzemes guberņa]]s teritoriju, ieskaitot arī Zemgales un [[Sēlija]]s zemes]]
Pēc 1819. gada reformas Zemgalē ietilpa [[Kurzemes guberņa]]s galvaspilsēta Jelgava un [[Bauskas apriņķis|Bauskas]], [[Dobeles apriņķis|Dobeles]] (pēc 1920. gada 31. maija — [[Jelgavas apriņķis]]) un [[Tukuma apriņķis|Tukuma apriņķi]].

=== Pēc 1949. gada reformas ===
Pēc apriņķu likvidēšanas 1949. gada 31. decembrī Zemgalē izveidoja [[Auces rajons|Auces]], [[Bauskas rajons|Bauskas]], [[Dobeles rajons|Dobeles]], [[Elejas rajons|Elejas]], [[Jelgavas rajons|Jelgavas]] un [[Tukuma rajons|Tukuma]] lauku rajonus. 1956. gada 7. decembrī likvidēja Elejas rajonu, tā teritoriju iekļaujot Auces, Bauskas un Jelgavas rajonos.

1959. gadā Tukuma rajonam pievienoja [[Kandavas rajons|Kandavas rajonu]], Dobeles rajonam Auces rajona austrumdaļu, bet Bauskas rajonam [[Baldones rajons|Baldones rajona]] dienviddaļu.

Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas Zemgalē atradās [[Jelgavas rajons|Jelgavas]], [[Dobeles rajons|Dobeles]] un [[Bauskas rajons|Bauskas]] rajoni, kā arī daļas no [[Saldus rajons|Saldus]], [[Tukuma rajons|Tukuma]] un [[Rīgas rajons|Rīgas]] rajoniem.
&lt;gallery&gt;
Zemgale LocMap.png|Zemgales vēlēšanu apgabals 1920.—1940. gadā.
Latvijas apriņķi 1924-1945.png|Zemgales lokalizācija Latvijas pašvaldību kartē (1924—1945)
Latvia region Zemgale.png|Zemgales plānošanas reģions (no 2006).
&lt;/gallery&gt;

=== Pēc 2008. gada reformas ===
[[Attēls:Zemgales vēlēšanu apgabals.svg|thumb|270px|Zemgales vēlēšanu apgabals (2011)]]
[[Attēls:Latvijas novadi.PNG|thumb|270px|Zemgales kultūrvēsturiskais novads (zaļā krāsā) un pilsētas (2009)]]
Pēc Latvijas Republikas Saeimā 2008. gada 18. decembrī pieņemtā &quot;LR Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma&quot; Zemgalē atradās 11 novadi un 1 republikas pilsēta:

* [[Jelgava]]s pilsēta
{{columns|
|col1=
* [[Auces novads]],
* [[Bauskas novads]], 
* [[Dobeles novads]],

|col2=
* [[Engures novads]],
* [[Iecavas novads]],
* [[Jaunpils novads]],

|col3=
* [[Kandavas novads]],
* [[Rundāles novads]],
* [[Tērvetes novads]],

|col4=
* [[Tukuma novads]],
* [[Vecumnieku novads]].

}}

=== Pēc 2021. gada reformas ===
{{Pamatraksts|Latviešu vēsturisko zemju likums}}

Pēc 2021. gada administratīvi teritoriālās reformas un Latviešu vēsturisko zemju likuma pieņemšanas otrajā lasījumā Zemgalei kā latviešu vēsturiskajai zemei pieder:

* [[Jelgava|Jelgavas valstspilsēta]]
* [[Bauskas novads]]: [[Bauska|Bauskas pilsēta]], [[Bārbeles pagasts]], [[Brunavas pagasts]], [[Ceraukstes pagasts]], [[Codes pagasts]], [[Dāviņu pagasts]], [[Gailīšu pagasts]], [[Iecavas pagasts]], [[Iecava|Iecavas pilsēta]], [[Īslīces pagasts]], [[Kurmenes pagasts]], [[Mežotnes pagasts]], [[Rundāles pagasts]], [[Skaistkalnes pagasts]], [[Stelpes pagasts]], [[Svitenes pagasts]], [[Valles pagasts]], [[Vecsaules pagasts]], [[Vecumnieku pagasts]], [[Viesturu pagasts]]
* [[Dobeles novads]]: [[Annenieku pagasts]], [[Auce|Auces pilsēta]], [[Augstkalnes pagasts]], [[Auru pagasts]], [[Bēnes pagasts]], [[Bērzes pagasts]], [[Bikstu pagasts]], [[Bukaišu pagasts]], [[Dobeles pagasts]], [[Dobele|Dobeles pilsēta]], [[Īles pagasts]], [[Jaunbērzes pagasts]], [[Krimūnu pagasts]], [[Lielauces pagasts]], [[Naudītes pagasts]], [[Penkules pagasts]], [[Tērvetes pagasts]], [[Ukru pagasts]], [[Vecauces pagasts]], [[Vītiņu pagasts]], [[Zebrenes pagasts]]
* [[Jelgavas novads]]: [[Cenu pagasts]], [[Elejas pagasts]], [[Glūdas pagasts]], [[Jaunsvirlaukas pagasts]], [[Kalnciema pagasts]], [[Lielplatones pagasts]], [[Līvbērzes pagasts]], [[Ozolnieku pagasts]], [[Platones pagasts]], [[Salgales pagasts]], [[Sesavas pagasts]], [[Svētes pagasts]], [[Valgundes pagasts]], [[Vilces pagasts]], [[Vircavas pagasts]], [[Zaļenieku pagasts]]
* [[Ķekavas novads]]: [[Baldones pagasts]] (daļēji), [[Baldone|Baldones pilsēta]], [[Daugmales pagasts]], [[Ķekavas pagasts]] (daļēji)
* [[Mārupes novads]]: [[Babītes pagasts]] (daļēji)
* [[Ogres novads]]: [[Birzgales pagasts]], [[Ķegums|Ķeguma pilsētas]] daļa Daugavas kreisajā krastā, [[Tomes pagasts]]
* [[Olaines novads]]: [[Olaines pagasts]] (daļēji)
* [[Saldus novads]]: [[Jaunauces pagasts]], [[Rubas pagasts]], [[Vadakstes pagasts]]
* [[Tukuma novads]]: [[Džūkstes pagasts]], [[Jaunpils pagasts]], [[Lestenes pagasts]], [[Slampes pagasts]]

== Identitātes simboli ==
Zemgales vēsturiskās zemes reģionālās identitātes simboli ir [[Zemgales ģerbonis]] un [[Zemgales karogs]], kuru pēc Latviešu vēsturisko zemju attīstības padomes priekšlikuma 2023. gada 29. septembrī apstiprināja [[Latvijas Valsts prezidents]], ņemot vērā Valsts Heraldikas komisijas atzinumu.&lt;ref&gt;[https://www.vestnesis.lv/op/2023/190.4 Par latviešu vēsturiskās zemes Zemgales karogu] [[Latvijas Vēstnesis]] Nr. 190, 2023. gada 2. oktobrī&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Avoti ==
* [[Indriķa hronika]]. No latīņu valodas tulkojis Ā. Feldhūns; [[Ēvalds Mugurēvičs|Ē. Mugurēviča]] priekšvārds un komentāri. Rīga: Zinātne, 1993. 453 lpp.
* [[Vecākā atskaņu hronika|Atskaņu hronika]]. No vidusaugšvācu valodas atdzejojis V.Bisenieks; Ē. Mugurēviča priekšvārds; Ē.Mugurēviča, K.Kļaviņa komentāri. Vidusaugšvācu un latviešu valodā. Rīga: Zinātne, 1998.

== Literatūra ==
* „Žiemgaliai. The Semigallians”. — Lietuvos nacionalinis muziejus, Latvijas Vēstures muzejs, 2005. (Baltic archaeological Exhibition Catalogue) {{ISBN|9955415428}}
* Jānis Būmanis „Mazā Zemgale laikmetu griežos”. — Rīga 2003. {{ISBN|9984923347}}

== Skatīt arī ==
* [[Zemgales bīskapija]]
* [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]

== Ārējās saites ==
* [https://web.archive.org/web/20110928105651/http://www.istorija.lt/la/arch20-05engVaskeviciute.htm Ilona Vaškevičiūtė. The Semigallian cultural area] {{en ikona}}

{{Latvijas ģeogrāfija-aizmetnis}}
{{Latviešu vēsturiskās zemes}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Latvijas kultūrvēsturiskie novadi]]
[[Kategorija:Zemgale| ]]</text>
      <sha1>cvh1nymucip8gn7yhck75tocuor70g7</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Blindāža</title>
    <ns>0</ns>
    <id>9825</id>
    <revision>
      <id>4468541</id>
      <parentid>4283705</parentid>
      <timestamp>2026-05-15T11:47:10Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4468541</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1370" sha1="44otugb6lkkesmsqq6c7fv3829och3e" xml:space="preserve">[[Attēls:Blindaazha.jpg|thumb|Rekonstruēta vācu blindāža [[Ložmetējkalns|Ložmetējkalnā]]]]
[[Attēls:Blindaazhas paarsegums.jpg|thumb|Blindāžas pārseguma uzbūve]]
'''Blindāža''' (no {{val|fr|blindage}}) ir slēgta aizsardzības būve 4—8 cilvēkiem lauka [[nocietinājums|nocietinājumu]] sistēmā. Zemē iedziļinātas blindāžas sienas un pārsegumu veido no vairākām baļķu un [[augsne|zemes]] kārtām, arī no [[tērauds|tērauda]] un [[dzelzsbetons|dzelzsbetona]] pārvietojamām konstrukcijām. Blindāžai ierīko izturīgas atveramas durvis.

== Materiāli ==
Atkarībā no pieejamajiem materiāliem blindāžu var būvēt no zemes, koka, dzelzsbetona, akmens un metāla konstrukcijām.
[[Attēls:Иллюстрация к статье «Блиндаж». Военная энциклопедия Сытина (Санкт-Петербург, 1911-1915).jpg|thumb|Blindāžu veidi]]
[[militārais poligons|Militārajos poligonos]] blindāža ir aizsargājama telpa, kas atrodas šaušanas zonā mērķa ekipējuma apkalpojošajam personālam. Tā ir būvēta no koka, to var ierakt tikai līdz pusei zemē, un tai nav maskēšanās.

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}
* https://army.armor.photos/fort/okop_5.shtml{{Novecojusi saite}}

{{Militārisms-aizmetnis}}

[[Kategorija:Nocietinājumi]]</text>
      <sha1>44otugb6lkkesmsqq6c7fv3829och3e</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Veidne:Vai tu zināji/Ieteiktie fakti</title>
    <ns>10</ns>
    <id>15425</id>
    <revision>
      <id>4468377</id>
      <parentid>4467992</parentid>
      <timestamp>2026-05-15T02:10:15Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Edgars2007</username>
        <id>9590</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>Bots: faktu pievienošana Sākumlapai</comment>
      <origin>4468377</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="448605" sha1="s6yio1bmdz0ovf3t2bt97toe144dftp" xml:space="preserve">{{Vai tu zināji/Saites}}
Šis ir Sākumlapas nodaļas &quot;[[Veidne:Vai tu zināji|Vai tu zināji]]&quot; arhīvs un nākamo faktu krājums.
__TOC__

== &quot;Vai tu zināji&quot; arhīvs ==
{{ombox | text = Saraksta sākumā ir jaunākie fakti}}

[[Attēls:Studio publicity Hattie McDaniel.jpg|border|right|50px]]
* ... par lomu 1939. gada filmā &quot;[[Vējiem līdzi (filma)|Vējiem līdzi]]&quot; '''[[Hetija Makdeniela]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ieguva Kinoakadēmijas balvu kā [[Labākā aktrise otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|labākā otrā plāna aktrise]], kļūstot par pirmo [[Afroamerikāņi|afroamerikāņu]] izcelsmes cilvēku, kas ieguvis [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Oskaru]]?
* ... laika gaitā [[Anglija]]s politskā grupa '''[[toriji]]''' kļuvua par [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Konservatīvā partija (Apvienotā Karaliste)|Konservatīvo partiju]], kāda tā pastāv arī mūsdienās?
* ... '''[[jūras ūdens]]''' veido aptuveni 97% no visas [[Zeme]]s [[ūdens]]?

[[Attēls:2022-02-26 Leichtathletik, Deutsche Hallenmeisterschaften 1DX 4866 by Stepro.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Vācija]]s [[vieglatlēte]], {{oss|V=2024|L=G}} čempione '''[[Jemisi Ogunleje]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sākotnēji nodarbojās ar [[septiņcīņa|septiņcīņu]], bet 15 gadu vecumā guvusi smagu traumu, kas liedza veikt visas disciplīnas, un turpmāk koncetrējusies uz [[lodes grūšana|lodes grūšanu]]?
* ... '''[[Haplogrupa R1a|R1a haplogrupa]]''' [[mezolīts|mezolīta]] laikmetā bija sastopama [[Austrumu mednieki-vācēji|Austrumu mednieku-vācēju]] Y-hromosomās, un tās izplatīšanās korelē ar [[indoeiropiešu valodas|indoeiropiešu valodu]] ekspansiju 3. gadu tūkstotī p.m.ē., Eiropā izveidojot [[Auklas keramikas kultūra|Auklas keramikas kultūru]], bet mūsdienās tā atrodama 37,7 % [[Latvija]]s vīriešu?
* ... '''[[Latvijas Universitātes Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultāte]]''' tika izveidota [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]], apvienojot [[Latvijas Universitātes Datorikas fakultāte|Datorikas fakultāti]], [[Latvijas Universitātes Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāte|Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāti]] un [[Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte|Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāti]]?

[[Attēls:Middle coat of arms of Czechoslovakia.svg|border|right|50px]]
* ... '''[[Čehoslovākijas Pirmā republika]]''' &lt;small&gt;(attēlā ģerbonis)&lt;/small&gt; pastāvēja no [[1918. gads|1918.]] līdz [[1938. gads|1938. gadam]], to izveidojot no bijušās [[Austroungārija]]s teritorijas (agrākās [[Cisleitānija]]s ([[Bohēmija]], [[Morāvija]], neliela daļa [[Silēzija]]s) un [[Transleitānija]]s (slovāku apdzīvotās zemes un [[Karpatu Krievzeme]]))?
* ... '''[[Huņņu impērija]]s''' kulminācija bija [[kagans|kagana]] [[Atila]]s vadībā, kurš valdīja no 434. līdz 453. gadam, veicot vairākus postošus karagājienus gan [[Austrumromas impērija|Austrumromas impērijā]], gan [[Rietumromas impērija|Rietumromas impērijā]]?
* ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Rons Moss]]''', kurš vislabāk pazīstams ar modes magnāta Ridža Forestera attēlošanu [[CBS]] [[ziepju opera|ziepju operā]] &quot;[[Hameleonu rotaļas]]&quot;, ir arī [[mūziķis]], softroka grupas ''Player'' dalībnieks?

[[Attēls:Olympia Dukakis 2019.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Amerikāņi|amerikāņu]] [[aktrise]], kas ir piedalījusies vairāk nekā 130 teātra iestudējumos, vairāk nekā 60 filmās un vairāk nekā 50 televīzijas seriālos '''[[Olimpija Dukakisa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir dzimusi [[Grieķi|grieķu]] imigrantu ģimenē, un viņas brālēns ir politiķis [[Maikls Dukakis]]?
* ... galvenie '''[[islāma atzari]]''' ir [[sunnītu islāms]] (85—90% pasaules musulmaņu), [[šiītu islāms]] (10—15% musulmaņu) un [[Haridžīti|haridžītu islāms]]?
* ... '''[[Ruandas pilsoņu karš]]''' no 1990. gada līdz 1994. gadm starp [[Ruanda]]s valdības spēkiem, kurus lielākoties veidoja [[hutu]] tautības pārstāvji, un Ruandas patriotisko fronti, kuru veidoja trimdā esošie [[tutsi]], izraisīja vienu no 20. gadsimta lielākajām humānajām krīzēm — [[Ruandas genocīds|Ruandas genocīdu]]?

[[Attēls:Victoria Street West, Grimsby - DSC07296.JPG|border|right|50px]]
* ... no 19. gadsimta beigām Anglijas pilsētā '''[[Grimsbi]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; strauji attīstījās [[zvejniecība]], un 20. gadsimta 50. gados tā tika uzskatīta par lielāko zvejas [[osta|ostu]] pasaulē?
* ... '''[[Franču Rietumāfrika|Franču Rietumāfrikā]]''' ietilpa astoņas mūsdienu valstis: [[Senegāla]], [[Mali]] (agrāk Franču Sudāna), [[Gvineja]], [[Kotdivuāra]], [[Burkinafaso]] (agrāk Augšvolta), [[Benina]] (agrāk Dahomeja), [[Nigēra]] un [[Mauritānija]]?
* ... izmirusī [[lauva]]s pasuga '''[[Amerikas lauva]]''', kas bija izplatīta [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] [[Pleistocēns|pleistocēna]] laikā, bija viens no lielākajiem [[kaķu dzimta]]s pārstāvjiem, kuru zinātnieki ir identificējuši [[Fosilijas|fosilijās]]?

[[Attēls:Панемунис - panoramio.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Lietuva]]s mazpilsētas '''[[Panemune (Rokišķi)|Panemunes]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; skolā 1892.—1893. gadā mācījies [[latvieši|latviešu]] [[rakstnieks]] un mākslinieks [[Jānis Jaunsudrabiņš]]?
* ... '''[[Eiropas Vides aģentūra]]s''' galvenā mītne atrodas [[Kopenhāgena|Kopenhāgenā]], [[Dānija|Dānijā]]?
* ... '''[[Augškanāda]]''' un '''[[Lejaskanāda]]''' tika izveidotas saskaņā ar Konstitūcijas aktu [[1791. gads|1791. gadā]], sadalot [[Kanāda]]s koloniju divās daļās, lai nodrošinātu atšķirīgu likumdošanu un pārvaldību [[Angļu valoda|angliski]] un [[Franču valoda|franciski]] runājošajiem iedzīvotājiem?

[[Attēls:Tobin Bell At For The Love Of Horror 2019 (cropped 3).jpg|border|right|50px]]
* ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Tobins Bells]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ieguva atpazīstamību 2004. gadā, kad attēloja sērijveida slepkavu Kreimeru filmā &quot;[[Zāģis (filma)|Zāģis]]&quot; — tā guva panākumus un Bells turpināja atveidot šo varoni turpmākajās astoņās no deviņām sērijas filmām?
* ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā okupētās [[Irāna]]s [[Kurdistāna]]s teritorijā izveidotā [[PSRS]] satelītvalsts '''[[Mahabadas Republika]]''' pastāvēja no [[1945. gads|1946. gada]] janvāra līdz decembrim?
* ... pašlaik ir atzīts, ka pasaulē ir deviņas '''[[kodolvalsts|kodolvalstis]]''': [[ASV]], [[Krievija]], [[Ķīna]], [[Francija]], [[Apvienotā Karaliste]], [[Indija]], [[Pakistāna]], [[Izraēla]] un [[Ziemeļkoreja]]?

[[Attēls:Nafissatou Thiam Oregon 2022 (2).jpg|border|right|50px]]
* ... {{oss|V=2024|L=L}} [[Beļģija]]s [[vieglatlēte]] '''[[Nafisatu Tiama]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uzvarēja [[septiņcīņa]]s sacensībās ar rezultātu 6880 punkti, kļūstot par pirmo septiņcīņnieci, kas uzvarējusi trīs olimpiskajās spēlēs?
* ... '''[[Kilikija]]''' ieguva īpašu nozīmi [[viduslaiki|viduslaikos]], kad 11. gadsimtā to apdzīvoja [[armēņi]], izveidojot [[Armēņu Kilikijas karaliste|Armēņu Kilikijas karalisti]], kas pastāvēja līdz [[1375. gads|1375. gadam]] un kļuva par nozīmīgu [[tirdzniecība]]s un kultūras centru, uzturot ciešas saites ar [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]] un [[Krustnešu valstis|krustnešu valstīm]]?
* ... '''[[Eiropas Savienības Aviācijas drošības aģentūra]]s''' galvenā mītne atrodas [[Ķelne|Ķelnē]], [[Vācija|Vācijā]]?

[[Attēls:Brad Stevens 2017.jpg|border|right|50px]]
* ... 2021. gada vasarā bijušais [[Bostonas &quot;Celtics&quot;]] galvenais [[treneris]] '''[[Breds Stīvenss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika iecelts par &quot;Celtics&quot; ģenerālmenedžeri, bet 2024. gada aprīlī viņu nosauca par [[NBA sezonas labākais ģenerālmenedžeris|Nacionālās basketbola asociācijas labāko ģenerālmenedžeri]], un tajā pašā gadā viņa veidotais sastāvs izcīnīja NBA čempiontitulu?
* ... '''[[Tonkinas incidents]]''' kļuva par pamatu [[ASV Kongress|ASV Kongresa]] pieņemtajai Tonkinas līča rezolūcijai, kas deva [[ASV prezidents|prezidentam]] [[Lindons Džonsons|Lindonam Džonsonam]] pilnvaras izmantot militāru spēku [[Vjetnama|Vjetnamā]] bez oficiālas kara pieteikšanas, kas būtiski palielināja ASV militāro iesaisti [[Vjetnamas karš|Vjetnamas karā]]?
* ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā okupētās [[Irānas Azerbaidžāna]]s teritorijā izveidotā [[PSRS]] satelītvalsts '''[[Azerbaidžānas Autonomā Republika]]''' pastāvēja no [[1945. gads|1945. gada]] novembra līdz [[1946. gads|1946. gada]] decembrim?

[[Attēls:US Army 51859 Championship match.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Kuba]]s [[Grieķu-romiešu cīņa|grieķu-romiešu]] [[cīkstonis]] '''[[Mihains Lopess]]''' &lt;small&gt;(attēlā pa kreisi)&lt;/small&gt;, ko uzskata par vienu no visu laiku izcilākajiem cīkstoņiem, kļuva par pieckārtēju olimpiskās zelta medaļas ieguvēju līdz noslēdza savu karjeru [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]]?
* ... politiskā ziņā '''[[Austrumjeruzaleme]]''' ir ļoti strīdīga teritorija; [[1948. gads|1948. gadā]], pēc [[Izraēlas Neatkarības karš|Izraēlas Neatkarības kara]], tā nonāca [[Jordānija]]s kontrolē, bet [[1967. gads|1967. gada]] [[Sešu dienu karš|Sešu dienu kara]] laikā Izraēla [[aneksija|anektēja]] Austrumjeruzalemi, apvienojot ar '''[[Rietumjeruzaleme|Rietumjeruzalemi]]''', ko kontrolēja jau iepriekš?
* ... '''[[Ieslodzīto apmaiņa starp Krieviju un Rietumiem (2024)|ieslodzīto apmaiņa 2024. gada 1. augustā]]''' starp [[Krievija|Krieviju]], [[Baltkrievija|Baltkrieviju]] un [[Rietumu pasaule|Rietumvalstīm]] bija lielākā ieslodzīto apmaiņa starp Krieviju un [[ASV]] kopš [[Aukstais karš|Aukstā kara]]?

[[Attēls:Kurzemes hercoga Frīdriha Kazimira zelta dukāts 1689.jpg|border|right|50px]]
* ... [[1687. gads Latvijā|1687. gadā]] [[Kurzemes hercogs]] [[Frīdrihs Kazimirs Ketlers]] lika uzsākt zelta '''[[dukāts|dukātu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kalšanu, kas kalpoja kā [[Kurzemes hercogiste]]s lielākā naudas vienība?
* ... [[Latvija|Latvijas Republikā]] '''[[tiesības uz taisnīgu tiesu]]''' ir noteiktas [[Latvijas Republikas Satversme|Satversmes]] 92. pantā?
* ... '''[[pievienotā vērtība]]''' tiek aprēķināta, atņemot no produkta vai pakalpojuma pārdošanas [[Cena (ekonomika)|cenas]] visas izmaksas, kas saistītas ar tā ražošanu, izņemot [[Darbaspēks|darbaspēka]] un citu iekšējo resursu izmaksas?

[[Attēls:Julien Alfred Glasgow 2024.jpg|border|right|50px]]
* ... [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] '''[[Džuljena Alfreda]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja zelta medaļu [[100 metri|100 m sprintā]], kas bija pirmā olimpisko spēļu medaļa [[Sentlūsija olimpiskajās spēlēs|Sentlūsijai olimpiskajās spēlēs]]?
* ... [[Latvija]]s iedzīvotājam ir tiesības vienu reizi mūžā mainīt '''[[Personas kods (Latvija)|personas kodu]]''', ja viņš nav apmierināts ar to, ka iepriekšējā standarta koda pirmajā daļā ir norādīts dzimšanas datums, kas var radīt grūtības, piemēram, piesakoties darbā?
* ... '''[[cenu revolūcija]]''', kas notika 15. un 16. gadsimtā [[Eiropa|Eiropā]], kad ievērojami pieauga preču un pakalpojumu cenas, ir saistīta ar vairākiem ekonomiskiem un sociāliem faktoriem, tostarp Eiropā nonāca liels daudzums [[sudrabs|sudraba]] un [[zelts|zelta]], galvenokārt no [[Amerika]]s kolonijām, kas palielināja pieejamās [[nauda]]s apjomu un veicināja [[Inflācija|inflāciju]]?

[[Attēls:Николаевские ворота. Наружный фасад.JPG|border|right|50px]]
* ... uz [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] '''[[Nikolaja vārti]]em''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Krievijas imperators|Krievijas imperatora]] [[Pāvils I Romanovs|Pāvila I]] bērnu vārdi?
* ... '''[[Kopenhāgenas kritēriji]]''' nosaka prasības, kurām jāatbilst [[valsts|valstij]], lai tā varētu pievienoties [[Eiropas Savienība]]i?
* ... [[Latvija]]s [[pludmales volejboliste]]s [[Tīna Graudiņa]] un [[Anastasija Samoilova]] '''[[Volejbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — pludmales volejbols sievietēm|2024. gada vasaras olimpisko spēlļu pludmales volejbola turnīrā]]''' aizkļuva līdz ceturtdaļfinālam, kur zaudēja vēlākajām čempionem [[Brazīlija]]s komandai, un turnīru noslēdza dalītā 5. vietā?

[[Attēls:Pskov asv07-2018 Kremlin aerial7.jpg|border|right|50px]]
* ... Kroma jeb '''[[Pleskavas kremlis|Pleskavas kremļa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; celtniecība sākta 11. gadsimta beigās, lai aizsargātu [[Pleskava|Pleskavu]], kas bija nozīmīgs [[Kijivas Krievzeme]]s tirdzniecības un politikas centrs?
* ... '''[[Starptautiskā Vingrošanas federācija|Starptautiskās Vingrošanas federācijas]]''' un '''[[Starptautiskā Paukošanas federācija|Starptautiskās Paukošanas federācijas]]''' mājvieta ir [[Lozanna|Lozannā]], [[Šveice|Šveicē]]?
* ... '''[[Meksikas neatkarības karš]]''' norisinājās no [[1810. gads|1810.]] līdz [[1821. gads|1821. gadam]] un izbeidza trīs gadsimtus ilgo [[Spānijas Impērija|Spānijas koloniālo varu]] [[Meksika|Meksikā]]?

[[Attēls:Thea LaFond au Parc des Champions pendant les JO 2024 (4) (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] '''[[Tea Lafonda]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja zelta medaļu [[Trīssoļlēkšana|trīssoļlēkšanā]], kas bija pirmā olimpisko spēļu medaļa [[Dominika olimpiskajās spēlēs|Dominikai olimpiskajās spēlēs]]?
* ... '''[[pirktspēja]]''' ir būtisks faktors [[ekonomika]]s analīzē, jo tā ietekmē gan patērētāju [[Dzīves līmenis|dzīves līmeni]], gan arī ekonomikas kopējo veselību?
* ... '''[[Zelta Vārti|Zelta Vārtu šaurums]]''', kas savieno [[Sanfrancisko līcis|Sanfrancisko līci]] ar [[Klusais okeāns|Kluso okeānu]], ir zināms ar savu [[migla]]ino klimatu, īpaši vasaras mēnešos, kad aukstā okeāna ūdens satikšanās ar siltāko līča gaisu izraisa biezu miglu?

[[Attēls:DonPrudhommeFire1991KennyBernstein.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[dragreiss|dragreisa]]''' sacensībās &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pa īsu, taisnu trasi parasti vienlaikus sacenšas divas tehnikas vienības?
* ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs vīriešiem|2024. gada vasaras olimpisko spēļu basketbola turnīrā vīriešiem]]''' par čempioniem piekto reizi pēc kārtas kļuva [[ASV basketbola izlase]], kopumā izcīnot savu 17. titulu?
* ... '''[[gāzbetons]]''' tiek ražots, izmantojot ķīmisko reakciju, kuras laikā veidojas [[gāze]]s burbuļi, kas palielina materiāla tilpumu un samazina svaru; pateicoties šai porainībai, gāzbetons ir lielisks [[siltumizolācija]]s materiāls?

[[Attēls:Imane Khelif Jeux panarabes 2023.png|border|right|50px]]
* ... pēc [[Alžīrija]]s [[boksere]]s '''[[Īmāna Halīfa|Īmānas Halīfas]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uzvaras pār [[Itālija]]s bokseri Andželu Karīni [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] sāka izplatīties apgalvojumi par viņas dzimumu un tiesībām piedalīties sacensībās; sportistes analīzes iepriekš uzrādījušas paaugstinātu [[testosterons|testosterona]] līmeni?
* ... '''[[stagflācija]]''' ir īpaši problemātiska, jo apvieno divus negatīvus ekonomiskus faktorus ([[stagnācija]] un [[inflācija]]), kas parasti prasa atšķirīgu [[Ekonomiskā politika|ekonomisko politiku]] risinājumus?
* ... '''[[Pāvilostas AES]]''' [[Latvijas PSR]] laikā plānoja būvēt [[Akmensrags|Akmeņragā]] netālu no [[Pāvilosta]]s, būvniecību sākot [[1997. gads Latvijā|1997. gadā]]?

[[Attēls:Kant-KdrV-1781.png|border|right|50px]]
* ... '''&quot;[[Tīrā prāta kritika]]&quot;''' &lt;small&gt;(attēlā 1781. gada izdevuma titullapa)&lt;/small&gt; ir viens no svarīgākajiem darbiem [[Filozofijas vēsture|filozofijas vēsturē]] un tiek uzskatīts par [[Imanuels Kants|Imanuela Kanta]] centrālo veikumu?
* ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 3x3 turnīrs vīriešiem|2024. gada vasaras olimpisko spēļu 3x3 basketbola turnīrā]]''' iepriekšējo olimpisko spēļu čempioni Latvijas basketbola izlase ([[Nauris Miezis]], [[Kārlis Lasmanis]], [[Francis Lācis]], [[Zigmārs Raimo]]) uzvarēja visās septiņās apļa turnīra spēlēs, taču pusfinālā piekāpās Nīderlandei, bet spēlē par bronzu arī Lietuvai?
* ... '''[[tetrarhija]]''' bija [[Romas impērija]]s pārvaldes forma 3. un 4. gadsimtā, ko iedibināja imperators [[Diokletiāns]], varu sadalot starp diviem vecākajiem imperatoriem (&quot;augustiem&quot;) un diviem jaunākajiem imperatoriem (&quot;cēzariem&quot;)?

[[Attēls:Leo Neugebauer Budapest 2023.jpg|border|right|50px]]
* ... 2023. gada jūnijā [[Vācija]]s [[desmitcīņa|desmitcīņieks]] '''[[Leo Neigebauers]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sasniedza 8836 punktu rezultātu un uzvarēja [[Nacionālā koledžu sporta asociācija|NCAA]] [[ASV]] koledžu čempionātā, par četriem punktiem labojot 39 gadus veco Vācijas rekordu desmitcīņā; sekojošajos gados viņš kļuva par olimpisko vicečempionu un Pasaules čempionu?
* ... apjomīgākā '''[[cūkkopība]]''' ir [[Ķīna|Ķīnā]], gandrīz uz pusi mazāk [[mājas cūka|cūku]] izaudzē [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]]?
* ... liela daļa no '''[[jiti]]em''' [[Viduslaiki|viduslaiku]] sākumā pārcēlās dzīvot no [[Jitlande]]s uz [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas]] dienvidiem un bija viena no etniskajām grupām, kas izveidoja [[Anglijas Karaliste|Anglijas Karalisti]]?

[[Attēls:Koppen classification worldmap D.png|border|right|50px]]
* ... '''[[kontinentāls klimats|kontinentāla klimata]]''' apgabalos &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sezonālās [[gaisa temperatūra]]s svārstības ir izteiktākas nekā piekrastes apgabalos?
* ... [[Kārlis Markss]] un [[Frīdrihs Engelss]] savā darbā &quot;[[Komunistiskās partijas manifests]]&quot; apgalvoja, ka vēstures gaitā sabiedrības attīstība balstās uz '''[[šķiru cīņa|šķiru cīņu]]'''?
* ... '''''[[Paris La Défense Arena]]''''', kurā [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] norisinājās [[Peldēšana olimpiskajās spēlēs|peldēšana]] un [[ūdenspolo]], ir Eiropā lielākā iekštelpu arēna?

[[Attēls:Užavas alus darītava.jpg|border|right|50px]]
* ... sākotnēji '''&quot;[[Užavas alus]]&quot;''' darītava bija iekārtota īpašnieka Ulda Pumpura privātmājas labajā spārnā, bet jaunākās alus darītavas ēkas &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[arhitekts]] ir [[Uldis Pīlēns]]?
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[bērnu darbs]]''' ir stingri reglamentēts ar normatīvajiem aktiem, kas nosaka minimālo vecumu un darba apstākļus, kuros [[bērni]] drīkst strādāt?
* ... saskaņā ar [[Apvienoto Nāciju Organizācija|ANO]] [[Jūras tiesību konvencija|Jūras tiesību konvenciju]], '''[[teritoriālie ūdeņi]]''' parasti sniedzas 12 [[jūras jūdze]]s no valsts krasta bāzes līnijas; ārzemju [[kuģi]]em ir tiesības uz miermīlīgu caurkuģošanu teritoriālajos ūdeņos, ja tie nerada draudus vai nekaitē piekrastes valstij?

[[Attēls:1951 CECA ECSC.jpg|border|right|50px]]
* ... [[1951. gads|1951. gadā]] parakstītais '''[[Parīzes līgums]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija būtisks solis [[Eiropas integrācija]]s procesā pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] un veicināja [[Eiropas Ekonomikas kopiena]]s izveidi ar [[Romas līgums|Romas līgumu]] [[1957. gads|1957. gadā]], kas vēlāk pārtapa par [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienību]]?
* ... [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un citās [[Sociālistiska valsts|sociālistiskajās valstīs]] '''[[zinātniskais komunisms]]''' tika pasniegts kā obligāts mācību priekšmets [[Augstskola|augstskolās]], lai izglītotu nākamās paaudzes [[Marksisms-ļeņinisms|marksisma-ļeņinisma]] ideju garā?
* ... [[Rīgas dome]]s deputāts no [[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;|Nacionālās apvienības]] '''[[Ansis Pūpols]]''' 2024. gada maijā kļuva par [[Eiropas Parlamenta deputāts|Eiropas Parlamenta deputātu]] [[Dace Melbārde|Daces Melbārdes]] vietā, lai gan jau tobrīd bija zināms, ka šis Eiropas Parlamenta sasaukums darbu ir beidzis, noslēdzoties pēdējai sesijai?

[[Attēls:0 series Yurakucho 19670505.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[ātrgaitas vilciens|ātrgaitas vilcieni]]''' var sasniegt ātrumu virs 250 km/h uz īpaši būvētām ātrgaitas līnijām un ap 200 km/h uz modernizētām parastajām [[dzelzceļa līnija|dzelzceļa līnijām]] &lt;small&gt;(attēlā ātrgaitas vilciens [[Tokija|Tokijā]] 1967. gadā)&lt;/small&gt;?
* ... sākotnēji vīriešu sacensības '''[[triatlons 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|triatlonā 2024. gada olimpiskajās spēlēs]]''' [[Parīze|Parīzē]] bija paredzētas 30. jūlijā, bet sliktās ūdens kvalitātes [[Sēna|Sēnā]] dēļ tika pārceltas dienu vēlāk?
* ... ar [[PSRS]] Centrālās izpildkomitejas [[1937. gads|1937. gada]] 28. septembra dekrētu [[Krievijas PFSR]] '''[[Rietumsibīrijas novads]]''' tika sadalīts Novosibirskas apgabalā ar centru [[Novosibirska|Novosibirskā]] (trīs tagadējo [[Krievijas Federācija]]s apgabalu robežās) un Altaja novadā ar centru [[Barnaula|Barnaulā]] (tagad [[Altaja novads]] un [[Altaja Republika]])?

[[Attēls:03-03-2020 Ismail Haniyeh.jpg|border|right|50px]]
* ... [[2024. gads|2024. gada]] 31. jūlijā ''[[Hamās]]'' politisko līderi '''[[Ismails Hanija|Ismailu Haniju]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nogalināja [[Izraēla]]s mērķēta gaisa trieciena rezultātā [[Irāna]]s galvaspilsētā [[Teherāna|Teherānā]]?
* ... līdz ar [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] sakāvi [[Vjetnamas karš|Vjetnamas karā]] un pēc [[Hošimina|Saigonas]] krišanas komunistu kustība ''[[Pathet Lao]]'' pārņēma kontroli [[Laosa|Laosā]] un pasludināja Laosas Tautas Demokrātisko Republiku, kas iezīmēja '''[[Laosas Karaliste]]s''' pastāvēšanas beigas?
* ... latviešu [[mežs|mežzinātnieks]], [[inženieris]] izgudrotājs, [[Jaunievedums|novators]] '''[[Miervaldis Bušs]]''' ir arī [[Latvijas Valsts mežzinātnes institūts &quot;Silava&quot;|Latvijas Valsts mežzinātnes institūta &quot;Silava&quot;]] nosaukuma autors?

[[Attēls:Léon Marchand, 2023 Pac-12 Championships, 400 yard individual medley preliminaries - 3 March 2023.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Francija]]s [[peldētājs]] '''[[Leons Maršāns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] kļuva par četrkārtēju olimpisko čempionu un ir pirmais franču sportists, kas izcīnījis četras olimpiskās zelta medaļas peldēšanā?
* ... '''[[islāms un kristietība]]''' tiek klasificētas kā [[Ābrama reliģijas]] (vēl arī [[jūdaisms]]), jo tās uzskata [[Ābrams|Ābramu]] par ciltstēvu?
* ... '''[[autoceļš P137|autoceļu P137]]''' Lapenieki—[[Ķekava]]—Ģūģi veido bijušais [[Autoceļš A7 (Latvija)|autoceļa A7]] ([[Eiropas autoceļš E67|E67]]) trases posms, kuram pēc jaunā [[Ķekavas apvedceļš|Ķekavas apvedceļa]] atklāšanas [[2023. gads Latvijā|2023. gadā]] tika piešķirts indekss P137?

[[Attēls:Victor Wembanyama Mets 92 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... jau 16 gadu vecumā eksperti paredzēja [[Francija]]s [[basketbolists|basketbolistam]] '''[[Viktors Vembanjama|Viktoram Vembanjamam]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pirmo izvēli sava gada [[Nacionālās basketbola asociācijas drafts|Nacionālās basketbola asociācijas draftā]], kas izpildījās, bet pirmās sezonas noslēgumā viņš kļuva par pirmo debitantu, kas iekļuvis [[NBA simboliskā aizsardzības izlase|simboliskajā aizsardzības izlasē]]?
* ... daudzās [[attīstības valstis|attīstības valstīs]] '''[[zīdaiņu mirstība]]s''' līmenis joprojām ir augsts, piemēram, [[Subsahāras Āfrika|Subsahāras Āfrikā]] un dažās [[Dienvidāzija]]s valstīs šis rādītājs var būt ievērojami lielāks par 30 nāves gadījumiem uz 1000 dzīvi dzimušajiem?
* ... '''[[Bretonvudsas konference]]s''' laikā tika panākta vienošanās par vairākām būtiskām ekonomiskām reformām un tika izveidota [[Bretonvudsas sistēma]], kurā ietilpst arī [[Starptautiskais Valūtas fonds]] un [[Starptautiskā rekonstrukcijas un attīstības banka]] ([[Pasaules Banka]])?

[[Attēls:Portrait of John Langdon Down (c 1870) by Sydney Hodges.jpg|border|right|50px]]
* ... britu [[ārsts]] '''[[Džons Dauns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pazīstams ar savu darbu [[ģenētika]]s un medicīniskās zinātnes jomā, kur viņš pirmo reizi aprakstīja ģenētisko stāvokli, kas vēlāk kļuva pazīstams kā [[Dauna sindroms]]?
* ... no 1994. līdz 2004. gadam [[televīzijas seriāls]] '''&quot;[[Komisārs Reksis]]&quot;''' tika veidots [[Austrija|Austrijā]], un tā darbība notika [[Vīne|Vīnē]], bet pēc tam no 2008. līdz 2015. gadam seriāls tapa [[Itālija|Itālijā]], un sižets risinājās [[Roma|Romā]]?
* ... '''[[Flāviji]]''' ir pazīstami ar savu ieguldījumu [[Romas impērija]]s stabilizācijā pēc iekšējo konfliktu perioda, kad tika nostiprinātas impērijas robežas un veicināta ekonomiskā izaugsme, taču imperatoru [[Domiciāns|Domiciānu]] [[96. gads|96. gadā]] nogalināja sazvērestības rezultātā, un ar viņu beidzās Flāviju dinastija?

[[Attēls:Diana Taurasi 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs sievietēm|2024. gada vasaras olimpisko spēļu sieviešu basketbola turnīrā]]''' par olimpiskajām čempionēm astoto reizi pēc kārtas kļuva [[ASV sieviešu basketbola izlase|ASV izlase]], bet komandas spēlētāja [[Daiena Taurazi]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par pirmo basketbolisti, kas uzvarējusi sešos olimpiskajos turnīros pēc kārtas?
* ... '''[[Jemenas Tautas Demokrātiskā Republika]]''' bija vienīgā valsts ar [[Marksisms|marksistiski]] [[Sociālisms|sociālistisku]] režīmu [[Arābu pasaule|arābu pasaulē]], un tai piederošajā [[Sokotra]]s salā 20. gadsimta 70. gados bija izveidota [[PSRS]] karabāze?
* ... lai gan mūsdienās '''[[Karaļa Vilhelma kanāls|Karaļa Vilhelma kanālu]]''', kas, apejot [[Kuršu joma|Kuršu jomu]], savieno [[Nemuna]]s pieteku Miniju ar Malkas līci [[Klaipēdas osta|Klaipēdas ostā]], kravu pārvadājumiem vairs neizmanto, taču pieaug tā nozīme ūdenstūrismā?

[[Attēls:La Bataille du Pont d'Arcole.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Pirmās koalīcijas karš (1792—1797)|Pirmās koalīcijas kara]]''' laikā [[1796. gads|1796. gadā]] par [[Francija]]s &quot;Itālijas armijas&quot; virspavēlnieku kļuva [[Napoleons Bonaparts]] &lt;small&gt;(attēlā [[Mantuja]]s aplenkuma laikā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[nāvējoša injekcija|nāvējošā injekcija]]''' tiek uzskatīta par humānāku [[Nāvessods|nāvessoda]] veidu salīdzinājumā ar vecākām metodēm, piemēram, [[Nošaušana|nošaušanu]], [[Pakāršana|pakāršanu]] vai [[Elektriskais krēsls|elektrisko krēslu]]?
* ... '''[[Jāņa Čakstes gatve]]''' [[Rīga|Rīgā]] tiek pagarināta saistībā ar [[Dienvidu tilts|Dienvidu tilta]] 4. būvniecības kārtu, un tā turpmāk stiepsies visā [[Ziepniekkalns|Ziepniekkalna]] dienvidu daļas garumā līdz [[Vienības gatve (Rīga)|Vienības gatve]]i?

[[Attēls:Diyora Keldiyorova at the 2024 Summer Olympics 02.jpg|border|right|50px]]
* ... [[uzbeki|uzbeku]] [[džudiste]] '''[[Dijora Keldijorova]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, uzvarot [[Džudo 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2024. gada olimpiskajās spēlēs]], kļuva par pirmo uzbeku sportisti, kura ir ieguvusi olimpisko zelta medaļu sieviešu konkurencē?
* ... dažās [[suverēno valstu uzskaitījums|valstīs]], piemēram, [[Ķīna|Ķīnā]], vara ir stingri '''[[centralizācija|centralizēta]]''', bet citur pretēji, piemēram, [[ASV]] vara ir sadalīta starp centrālo valdību un [[ASV štati|štatu]] valdībām?
* ... '''[[Oslo Universitāte]]''' ir lielākā un vecākā [[universitāte]] [[Norvēģija|Norvēģijā]], kas tika dibināta [[1811. gads|1811. gadā]], kad Norvēģija vēl bija daļa no [[Dānija—Norvēģija|Dānijas—Norvēģijas Karalistes]]?

[[Attēls:Paris Court Philippe-Chatrier.jpg|border|right|50px]]
* ... [[teniss|tenisa]] kortu un stadionu komplekss, kas atrodas [[Parīze|Parīzē]] un kurā notiek [[Francijas atklātais čempionāts tenisā]] '''[[Rolāna Garosa stadions]]''' &lt;small&gt;(attēlā Filipa Šatrijē korts)&lt;/small&gt;, ir nosaukts novatoriskā franču [[lidotājs|lidotāja]] Rolāna Garosa vārdā, kurš pirmais veica individuālu lidojumu pāri [[Vidusjūra]]i?
* ... [[Latvija|Latvijā]], tāpat kā daudzās citās valstīs, '''[[lobisms]]''' tiek reglamentēts ar [[likumi]]em un noteikumiem, lai nodrošinātu caurspīdīgumu un novērstu [[Korupcija|korupciju]]?
* ... mūsdienās '''[[teokrātiskā monarhija]]''' ir sastopama reti, bet viens no piemēriem ir [[Saūda Arābija]], kur [[Saūda Arābijas karalis|karalis]] ir ne tikai valsts politiskais vadītājs, bet arī [[Islāms|islāma]] reliģijas augstākās autoritātes pārstāvis valstī, un valstī [[šariata likumi]] ir daļa no valsts tiesību sistēmas?

[[Attēls:2024-07-19 Handball Men's Germany - Hungary by mroptimax-35.jpg|border|right|50px]]
* ... [[latvieši|latviešu]] izcelsmes [[Vācija]]s [[handbolists]] '''[[Renārs Uščins]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs]] kopā ar Vācijas izlasi izcīnīja sudraba medaļu, visā turnīrā guva 52 vārtus un tika iekļauts simboliskajā izlasē?
* ... '''[[optimāti|optimātu]]''' un [[populāri|populāru]] konflikts [[Romas Republika]]s beigu posmā izraisīja vairākus [[pilsoņu karš|pilsoņu karus]], kuros optimāti bieži vien zaudēja?
* ... [[Ziemeļjūra]]s līcis un vairāku upju kopējs [[estuārs]] [[Anglija]]s austrumu piekrastē '''[[Vošs]]''' no 9. līdz 11. gadsimtam bija galvenais ceļš [[vikingi|vikingu]] iebrukumiem Austrumanglijā?

[[Attēls:Te Mahutonga Cloak.JPG|border|right|50px]]
* ... '''[[Jaunzēlandes karognesēji olimpiskajās spēlēs]]''' kopš 2004. gada valkā Te Māhutonga apmetni &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... terminu '''[[lumpenproletariāts]]''' pirmo reizi ieviesa vācu filozofs [[Kārlis Markss]] un viņa līdzgaitnieks [[Frīdrihs Engelss]], to attiecinot uz [[Sabiedrības slānis|sociālo slāni]], kas sastāv no cilvēkiem, kuri atrodas zem [[Proletariāts|proletariāta]] un nav iesaistīti ražošanas procesā, piemēram, ubagi, klaidoņi, [[Noziegums|noziedznieki]], [[Prostitūcija|prostitūtas]] un citi margināļi?
* ... pēc [[angļi|angļu]] [[dramaturģe]]s, [[Scenārists|scenāristes]] un [[detektīvs|detektīvromānu]] rakstnieces '''[[Kerolaina Greiema|Kerolainas Greiemas]]''' kriminālromānu sērijas ''Chief Inspector Barnaby'' motīviem tika izveidots detektīvseriāls &quot;[[Midsomeras slepkavības]]&quot;?

[[Attēls:Blondie1977.jpg|border|right|50px]]
* ... ar 40 miljoniem pārdotu albumu [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un 20 miljoniem ārpus ASV '''''[[Blondie]]''''' ir viena no visu laiku komerciāli veiksmīgākajām [[roks|rokgrupām]]?
* ... [[ASV latvieši|ASV latviešu]] [[daiļlēcēja]] '''[[Džeja Delanija Patrika]]''', iegūstot ceļazīmi uz {{oss|V=2024|L=D}} [[Parīze|Parīzē]], kļuva par pirmo [[Latvija]]s olimpieti šajā sporta veidā?
* ... [[Heptarhija]]s periodā 7. un 8. gadsimtā [[Anglosakši|sakšu]] ķēniņvalsts '''[[Veseksa]]''' sacentās ar '''[[Mersija|Mersiju]]''' par dominējošo stāvokli [[Anglija]]s dienvidos un rietumos?

[[Attēls:Харлан Ольга 2024.png|border|right|50px]]
* ... divkārtējā olimpiskā čempione [[Ukraina]]s [[paukotāja]] '''[[Olha Harlana]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; 2023. gada pasaules čempionātā tika diskvalificēta pēc atteikšanās sarokoties ar [[Krievija]]s sportisti, taču vēlāk diskvalifikāciju atcēla un viņai piešķīra vietu dalībai [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs]]?
* ... '''[[internacionālisms]]''' bieži vien saistās ar [[Sociālisms|sociālistiskām]] un [[Komunisms|komunistiskām]] kustībām, īpaši 19. un 20. gadsimtā, piemēram, [[Kārlis Markss|Markss]] un [[Frīdrihs Engelss|Engelss]] [[Komunistiskās partijas manifests|Komunistiskajā manifestā]] aicināja uz [[Proletariāts|proletariāta]] apvienošanos ar slaveno frāzi: &quot;[[Visu zemju proletārieši, savienojieties!]]&quot;?
* ... [[Krievijas Impērija]]s premjerministra [[Pjotrs Stolipins|Pjotra Stolipina]] no [[1906. gads|1906.]] līdz [[1911. gads|1911. gadam]] veiktā '''[[Stolipina agrārā reforma|agrārā reforma]]''' tika īstenota ar mērķi sadalīt kopienu zemes un veicināt individuālu zemes īpašumu veidošanu, ļaujot zemniekiem iegūt savas zemes daļas personīgā īpašumā, līdzīgi kā [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]]?

[[Attēls:Michael Sheen at PaleyFest 2014.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Velsa]]s [[aktieris]] '''[[Maikls Šīns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir attveidojis [[Apvienotās Karalistes premjerministrs|Lielbritānijas premjerministru]] [[Tonijs Blērs|Toniju Blēru]] trīs filmās?
* ... 2019. gadā '''[[Kristaps Neretnieks]]''' ieņēma pirmo vietu Austrumeiropas un Centrālāzijas reģiona olimpiskajā rangā un izcīnīja ceļazīmi uz {{oss|V=2020|L=D}} [[Tokija|Tokijā]], kļūstot par pirmo [[jātnieku sports|jātnieku]] [[Latvija]]s vēsturē, kurš nopelnījis olimpisko ceļazīmi?
* ... [[Bībele]] norāda uz dažādām zīmēm, kas notiks pirms [[Jēzus Kristus]] '''[[Otrā atnākšana|Otrās atnākšanas]]''', kā [[dabas katastrofa]]s, [[kari]], [[slimība]]s un morālas izvirtības pieaugums?

[[Attēls:Indian-Hockey-Team-Berlin-1936.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Indijas lauka hokeja izlase]]''' ir visu laiku veiksmīgākā [[lauka hokejs|lauka hokeja]] komanda [[vasaras olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]], kopumā izcīnot astoņas zelta medaļas &lt;small&gt;(attēlā Indijas komanda, kas izcīnīja zelta medaļu [[1936. gada vasaras olimpiskās spēles|1936. gada Berlīnes olimpiskajās spēlēs]])&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Urālu Republika]]''' [[Krievijas Federācija]]s sastāvā pastāvēja no [[1993. gads|1993. gada]] 1. jūlija līdz 9. novembrim [[Sverdlovskas apgabals|Sverdlovskas apgabala]] robežās un tika izbeigta ar [[Krievijas Federācijas prezidents|Krievijas Federācijas prezidenta]] dekrētu Nr. 1874 par Sverdlovskas apgabala padomes atlaišanu?
* ... '''[[maigā vara]]''' apzīmē spēju ietekmēt un veidot citu [[valsts|valstu]] rīcību un attieksmi, izmantojot pievilcību un pārliecību, nevis piespiedu līdzekļus vai militāro spēku (jeb tā saukto [[asā vara|aso varu]])?

[[Attēls:1940 Constitution of the Latvian SSR.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Latvijas PSR Konstitūcija]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika veidota pēc 1936. gada [[PSRS Konstitūcija]]s parauga, to pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] izstrādāja 15 [[Tautas Saeima]]s deputātu komisija [[Žanis Spure|Žaņa Spures]] vadībā?
* ... [[Latvija]]s [[modernā pieccīņa|modernās pieccīņas]] sportists '''[[Pāvels Švecovs]]''' pēc dalības {{oss|V=2024|L=D}} [[Parīze|Parīzē]], kur viņš kvalificējās finālam, paziņoja par sportista karjeras beigām?
* ... [[kristietība]]s kustības '''[[adventisms|adventisma]]''' galvenā pazīme ir uzskats par [[Otrā atnākšana|Kristus otro atnākšanu]], kas, pēc viņu ticības, drīz notiks?

[[Attēls:Fatah Flag Vector Graphic.svg|border|right|50px]]
* ... '''''[[Fatah]]''''' &lt;small&gt;(attēlā karogs)&lt;/small&gt; sākotnēji bija pazīstama kā [[partizāni|partizānu]] kustība, kas izmantoja bruņotu cīņu pret [[Izraēla|Izraēlu]], lai atgūtu [[Palestīna]]s teritoriju un nodrošinātu [[palestīnieši|palestīniešu]] pašnoteikšanās tiesības, tomēr laika gaitā tā pārgāja uz politisko cīņu, un mūsdienās tā ir galvenā Palestīnas pašpārvaldes partija?
* ... par '''[[2024.—2025. gada UEFA Čempionu līgas sezona]]s''' uzvarētājiem pirmo reizi kļuva [[Francija]]s kluba [[Parīzes &quot;Saint-Germain&quot;]] futbolisti, kas finālā ar 5:0 pieveica [[Itālija]]s klubu [[Milānas &quot;Internazionale&quot;]]?
* ... '''[[apokrifi]]''' bieži ietver stāstus un detaļas, kas nav iekļautas oficiāli atzītos [[Svētie raksti|svētajos rakstos]]?

[[Attēls:Ilze Stobova 2024.jpg|border|right|50px]]
* ... [[14. Saeima]]s deputāte no partijas &quot;[[Latvija pirmajā vietā]]&quot; '''[[Ilze Stobova]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; iepriekš vēlēšanās kandidējusi arī no [[Jaunā partija|Jaunās Kristīgās partijas]], [[Zaļo un Zemnieku savienība]]s un [[Tautas partija]]s sarakstiem?
* ... [[Latvieši|latviešu]] [[BMX]] frīstaila [[riteņbraucējs]] '''[[Ernests Zēbolds]]''' {{oss|V=2024|L=G}} izcīnīja 8. vietu un kopā ar [[Gunta Vaičule|Guntu Vaičuli]] [[Latvijas karognesēji olimpiskajās spēlēs|nesa karogu]] noslēguma ceremonijā?
* ... [[Lietuva]]s pārvaldītājsabiedrībai '''''[[Bitė group]]''''', kas pieder [[Luksemburga]]s uzņēmumam ''PLT VII Finance S.a r.l.'', ko savukārt pārvalda [[ASV]] investīciju uzņēmums ''Providence Equity Partners'', pieder [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] [[telesakari|telesakaru]] uzņēmumi: ''[[Bitė Lietuva|UAB Bitė Lietuva]]'' un [[Bite Latvija|SIA &quot;Bite Latvija&quot;]]?

[[Attēls:Kokneses ģerbonis.png|border|right|50px]]
* ... '''[[Kokneses ģerbonis|Kokneses ģerbonī]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kura autors ir [[Edgars Sims]], redzami vēsturiskie [[Koknese]]s pilsētas simboli — sakrustoti [[bīskaps|bīskapa]] zizlis un atslēga?
* ... '''[[18. novembra savienība]]''' bija [[politiskā partija]] [[Latvija|Latvijā]], kuru izveidoja daļa no [[Latvijas Republikas Pilsoņu Kongress|Latvijas Republikas Pilsoņu Kongresa]] delegātiem un pirms [[5. Saeimas vēlēšanas|5. Saeimas vēlēšanām]] [[1993. gads Latvijā|1993. gadā]] tā pievienojās vēlēšanu apvienībai &quot;[[Tēvzemei un Brīvībai (apvienība)|Tēvzemei un Brīvībai]]&quot;?
* ... '''[[singāļi|singāļu]]''' izcelsme tiek saistīta ar agrīno '''[[indoārieši|indoāriešu]]''' migrāciju no [[Ziemeļindija]]s uz dienvidiem; pēc leģendārās [[hronika]]s &quot;Mahāvamsa&quot; singāļu tautas aizsācējs bija princis Vidžaja, kurš ieradies [[Šrilanka|Šrilankā]] no Indijas ziemeļrietumiem?

[[Attēls:Flag of the Lao People's Revolutionary Party.svg|border|right|50px]]
* ... '''[[Laosas Tautas revolucionārā partija]]''' &lt;small&gt;(attēlā partijas karogs)&lt;/small&gt; ir vienīgā atļautā [[Politiskā partija|partija]] [[Laosa|Laosas Tautas Demokrātiskajā Republikā]], un Laosa ir viena no nedaudzajām pasaules valstīm, kurai joprojām ir [[sociālisms|sociālistiskā iekārta]] ar vienu [[vienpartijas sistēma|valdošo politisko partiju]]?
* ... [[šaušana|sporta šāvējs]] '''[[Lauris Strautmanis]]''', kurš pārstāvēja [[Latvija 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Latviju]] [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskās spēlēm]] [[Parīze|Parīzē]], ir 2025. gada Eiropas čempionāta zelta medaļas ieguvējs 25 metru distancē ar pistoli un 2023. gada Pasaules čempionāta sudraba medaļas ieguvējs 50 metru distancē ar pistoli?
* ... [[eSIM]] karšu tirdzniecības uzņēmums '''''[[Airalo]]''''' nodrošina eSIM kartes ceļotājiem vairāk nekā 200 valstīs un reģionos visā pasaulē, nodrošinot tūlītēju piekļuvi internetam ārzemēs un tam ir vairāk nekā 10 miljoni lietotāju?

[[Attēls:Wrc 2024-martins sesks.jpg|border|right|50px]]
* ... '''''[[Tet Rally Latvia 2024]]''''' bija pirmā reize, kad [[Latvija|Latvijā]] norisinājās [[Pasaules rallija čempionāts|Pasaules rallija čempionāta]] (WRC) posms &lt;small&gt;(attēlā [[Mārtiņš Sesks jaunākais|Mārtiņa Seska]] un [[Renārs Francis|Renāra Franča]] vadītā ''Ford Puma Rally1'')&lt;/small&gt;?
* ... lai gan '''[[ģermāņu pagānisms]]''' izzuda līdz ar [[kristietība]]s izplatīšanos, tā elementi un ietekme joprojām ir sastopami mūsdienu [[Ziemeļeiropa]]s kultūrā un valodās?
* ... filmu un viedtelevīzijas [[straumēšana]]s platforma '''''[[Go3]]''''' ir lielākā video satura platforma [[Baltijas valstis|Baltijā]]?

[[Attēls:Leopardus guigna.jpeg|border|right|50px]]
* ... '''[[Čīles kaķis]]''' jeb kodkods &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir mazākais savvaļas [[kaķu dzimta]]s dzīvnieks, kurš dzīvo [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]]?
* ... rūpnīcas [[VEF]] zinātniski pētnieciskās nodaļas vadītājs un [[radiouztvērējs|radiouztvērēju]] VEF 202/206 un [[Spīdola (radiouztvērējs)|Spīdola]] 209/208 galvenais konstruktors '''[[Pēteris Videnieks]]''' [[1990. gads Latvijā|1990. gadā]] kļuva par [[Latvijas Republikas sakaru ministrs|Latvijas Republikas sakaru ministru]] [[Latvijas Republikas Ministru padome|Ivara Godmaņa Ministru padomē]]?
* ... '''[[angli]]''' bija [[ģermāņi|ģermāņu]] cilts, kas sākotnēji dzīvoja [[Jitlande|Jitlandes pussalā]] mūsdienu [[Dānija]]s un [[Vācija]]s teritorijā, bet 5. un 6. gadsimtā sāka migrēt uz Lielbritāniju, veidojot pamatu vēlākajai [[Anglija]]s valstij un [[angļu valoda]]i?

[[Attēls:William Smith (geologist).jpg|border|right|50px]]
* ... [[angļi|angļu]] [[ģeologs]] '''[[Viljams Smits]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš kļuva slavens ar pirmās detalizētās ģeoloģiskās kartes izveidi visai [[Anglija]]i, bieži tiek dēvēts par &quot;angļu ģeoloģijas tēvu&quot; un ir licis pamatus mūsdienu ģeoloģiskajai kartēšanai un [[stratigrāfija]]i?
* ... '''[[vieglatlētika 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' bija pirmā reize [[vasaras olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] vēsturē, kad [[vieglatlētika olimpiskajās spēlēs|vieglatlētikas sacensībās]] tika izcīnīts vienāds medaļu skaits vīriešiem un sievietēm?
* ... [[Latvija]] pievienojās programmai '''[[Partnerattiecības mieram]]''' [[1994. gads Latvijā|1994. gada]] 14. februārī, lai nostiprinātu valsts aizsardzības spējas un veicinātu integrāciju Rietumu drošības struktūrās, kas galu galā noveda pie Latvijas pievienošanās [[NATO]] 2004. gadā?

[[Attēls:Temple Saint Sava (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Serbijas Pareizticīgā baznīca]]''' ir viena no vecākajām un nozīmīgākajām pareizticīgajām baznīcām [[Balkānu pussala|Balkānu reģionā]], kurai ir sarežģītas attiecības ar citām [[pareizticība|pareizticīgajām baznīcām]], īpaši ar [[Konstantinopoles patriarhāts|Konstantinopoles patriarhātu]] &lt;small&gt;(attēlā [[Svētā Savas baznīca]] [[Belgrada|Belgradā]])&lt;/small&gt;?
* ... [[1975. gads|1975. gadā]] parakstītā '''[[Helsinku vienošanās]]''' kalpoja par pamatu vēlākajai [[Eiropas Drošības un sadarbības organizācija]]i, kas tika izveidota [[1995. gads|1995. gadā]] saskaņā ar Parīzes hartu?
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[taromāts|taromāti]]''' izplatījās ar depozīta sistēmas ieviešanu [[2022. gads Latvijā|2022. gadā]], un to uztur SIA &quot;Depozīta iepakojuma operators&quot;?

[[Attēls:Arkady_Rotenberg_2020-03-18.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] [[Krievija]]s [[oligarhs]] '''[[Arkādijs Rotenbergs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas pazīstams ar savām ciešajām saitēm ar [[Krievijas Federācijas prezidents|Krievijas prezidentu]] [[Vladimirs Putins|Vladimiru Putinu]], un viņa dēls '''[[Igors Rotenbergs]]''' ir nonākuši uzmanības centrā saistībā ar iespējamu īpašumu slēpšanu, lai izvairītos no sankcijām?
* ... [[igauņi|igauņu]] [[orientēšanās|orientierists]] '''[[Lauri Silds]]''', tāpat kā viņa brālis [[Timo Silds|Timo]], daudzreiz uzvarējis nozīmīgās sacensībās [[Latvija|Latvijā]], tostarp 2024. gadā Lauri Silds kļuva par [[Kāpas trīsdienas|Kāpas trīsdienu]] kopvērtējuma uzvarētāju?
* ... '''[[Plūdi Persijas līča valstīs (2024)|2024. gada aprīļa plūdos Persijas līča valstīs]]''' gāja bojā vismaz 24 cilvēki, bet [[Apvienotie Arābu Emirāti]] pieredzēja rekordlielus nokrišņus — [[Dubaija|Dubaijā]] vienā dienā nolija vairāk nekā divu gadu [[nokrišņu daudzums]]?

[[Attēls:EPLF fighters.webp|border|right|50px]]
* ... '''[[Eritrejas neatkarības karš]]''' ilga no [[1961. gads|1961.]] līdz [[1991. gads|1991. gadam]] un beidzās ar [[Eritreja]]s ''[[de facto]]'' neatkarību no [[Etiopija]]s [[1991. gads|1991. gadā]] un oficiālu starptautisko atzīšanu [[1993. gads|1993. gadā]]? &lt;small&gt;(attēlā Eritrejas kaujinieki)&lt;/small&gt;?
* ... 2024. gadā '''[[Džesika Kempbela]]''' tika apstiprināta par [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] kluba [[Sietlas &quot;Kraken&quot;]] galvenā trenera asistenti, kļūstot par pirmo sievieti kādas komandas treneru sastāvā NHL vēsturē?
* ... [[1932. gads|1932. gadā]] izbūvētā '''[[dzelzceļa līnija Varapajeva—Druja]]''', kas mūsdienās atrodas [[Baltkrievija|Baltkrievijā]], bija plānota ar mērķi veicināt ekonomisko labklājību vienā no [[Otrā Polijas Republika|starpkaru Polijas]] trūcīgākajiem reģioniem, izveidojot savienojumu ar [[Daugava|Daugavu]] un paverot iespējas eksportam caur [[Rīga]]s [[Rīgas osta|ostu]] starptautiskajā tirgū?

[[Attēls:Jonas Deichmann (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Vācieši|vācu]] ekstrēmajam sportistam, avantūristam un grāmatu autoram '''[[Jonass Deihmanis|Jonasam Deihmanim]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pieder vairāki pasaules rekordi [[Riteņbraukšana|riteņbraukšanā]], [[Triatlons|triatlonā]] un izturības sportā, piemēram, viņš 2023. gadā ar velosipēdu nobrauca 11 000 kilometru no [[Ņujorka]]s līdz [[Losandželosa]]i un pēc tam noskrēja tādu pašu distanci atpakaļ uz Ņujorku?
* ... [[Latvijas Televīzija]]s kanāls '''[[LTV7]]''' sāka raidīt {{dat|1991|8|1||bez}} kā LTV2, bet tagadējais nosaukums kanālam ir kopš {{dat|2003|1|1|ģ|bez}}?
* ... '''[[armēņu diaspora]]''' ir viena no pasaulē lielākajām [[Diaspora|diasporām]], aptverot miljoniem cilvēku dažādās valstīs un kontinentos?

[[Attēls:Kim Jong-un (2019-04-25) 04.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Kims Čonins]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pirmais [[Ziemeļkoreja]]s līderis, kuru bieži sauc par '''[[Ziemeļkorejas augstākais vadītājs|Augstāko vadītāju]]''', vēl dzīvam esot un salīdzinoši jaunā vecumā, kamēr viņa vectēvs [[Kims Irsens]] un tēvs [[Kims Čenirs|Kims Čonins]] tā tika saukti tikai pēc viņu nāves?
* ... '''[[2024. gada NHL drafts|2024. gada Nacionālās hokeja līgas draftā]]''' tika izvēlēti arī trīs [[latvieši|latviešu]] [[hokejisti]]: trešajā raundā [[Vašingtonas &quot;Capitals&quot;]] ar kopējo 90. numuru izraudzījās uzbrucēju Ēriku Mateiko, bet ar 134. numuru draftēja Miku Vecvanagu un ar 214. numuru Darelu Uļjanski?
* ... '''[[Glastonberijas festivāls|Glastonberijas festivālu]]''', kas vairumā vasaru notiek netālu no Piltonas, [[Somerseta|Somersetā]], [[Anglija|Anglijā]], apmeklē aptuveni 200 000 cilvēku, bet 1994. gada festivālā tika uzstādīts rekords — 300 000 apmeklētāju?

[[Attēls:JD Vance official portrait (cropped headshot).jpg|border|right|50px]]
* ... pēc bijušā [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] un prezidenta kandidāta [[Donalds Tramps|Donalda Trampa]] uzvaras [[2024. gada ASV prezidenta vēlēšanas|2024. gada ASV prezidenta vēlēšanās]] '''[[Džeimss Deivids Venss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par jaunāko [[ASV viceprezidents|viceprezidentu]] kopš [[Ričards Niksons|Ričarda Niksona]]?
* ... '''[[Vācijas koloniālā impērija]]''' pastāvēja līdz [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] beigām, kad [[Vācija]] zaudēja savas [[kolonija]]s pēc [[Versaļas līgums|Versaļas līguma]] parakstīšanas [[1919. gads|1919. gadā]]?
* ... saskaņā ar [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa rekordu grāmatu]] '''[[Jūma]]''' [[Arizona]]s štatā, [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] ir &quot;saulainākā pilsēta uz Zemes&quot;, jo vidēji 91% dienas stundu gadā ir saulainas?

[[Attēls:Lowestoft beach and outer harbour.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Loustofta]]''' &lt;small&gt;(attēlā pludmale)&lt;/small&gt; ir [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] vistālāk austrumos esošā pilsēta?
* ... '''[[Krustnešu valstis]]''', ko izveidoja [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]] pēc [[Pirmais Krusta karš|Pirmā Krusta kara]], bija nozīmīgas stratēģiski un militāri, bet arī bija saskarsmes punkti starp [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]] un [[Musulmaņu pasaule|islāma pasauli]], veicinot zināšanu apmaiņu, tostarp [[Arābu pasaule|arābu pasaulē]] saglabātie antīko zinātnieku darbi nonāca Rietumeiropā?
* ... '''[[ekskluzīvā ekonomiskā zona]]''' stiepjas līdz 200 [[jūras jūdze|jūras jūdzēm]] (aptuveni 370,4 [[kilometrs|km]]) no valsts piekrastes līnijas jūrā, un šajā zonā valstij ir īpašas tiesības izmantot un pārvaldīt dabas resursus, kā arī veikt dažādas ekonomiskās aktivitātes?

[[Attēls:Ereignisblatt aus den revolutionären Märztagen 18.-19. März 1848 mit einer Barrikadenszene aus der Breiten Strasse, Berlin 01.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[1848.—1849. gada revolūcija Vācijā]]''' bija daļa no [[1848. gada revolūcijas|Tautu pavasara]] &lt;small&gt;(attēlā [[Berlīne]]s barikādes 1848. gada martā)&lt;/small&gt;?
* ... [[lietuviešu valoda]] ir visvairāk lietotā '''[[austrumbaltu valodas|austrumbaltu valoda]]''', kurā runā vairāk nekā 3 miljoni cilvēku visā pasaulē, tai seko [[latviešu valoda]] ar aptuveni 1,5 miljoniem dzimtās valodas runātāju?
* ... '''[[Krievijas Āzijas daļa]]''' ir lielāka par [[Kanāda|Kanādu]] (otro lielāko valsti pasaulē), visu [[Eiropa|Eiropu]] un tikai nedaudz mazāka par [[Antarktīda|Antarktīdu]]?

[[Attēls:Jan-VIII.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Romas pāvests|Romas bīskapa]] un [[Pāvesta valsts]] valdnieka '''[[Jānis VIII|Jāņa VIII]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pontifikāts beidzās ar viņa slepkavību [[882. gads|882. gadā]], kas ievērojami vājināja [[Romas pāvests|pāvestu]] varu?
* ... atšķirībā no [[džihādisms|džihādisma]], kas koncentrējas uz bruņotu cīņu, lai iedibinātu [[islāma valsts|islāma varu]] un iznīcinātu &quot;neticīgos&quot;, '''[[panislāmisms]]''' tiecas panākt politisku un kultūras vienotību starp [[musulmaņi|musulmaņu]] tautām?
* ... '''[[2019. gada Ukrainas parlamenta vēlēšanas]]''' bija ārkārtas [[vēlēšanas]] un tika izsludinātas pēc tam, kad jaunievēlētais [[Ukrainas prezidents|prezidents]] [[Volodimirs Zelenskis]] 2019. gada maijā izsludināja [[Augstākā Rada|Ukrainas Augstākās Radas]] atlaišanu?

[[Attēls:2024-08-25 Motorsport, Formel 1, Großer Preis der Niederlande 2024 STP 3973 by Stepro (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[2024. gada F1 sezona|2024. gada ''F1'' sezonā]]''' ''[[Red Bull Racing|Red Bull]]'' pilots [[Makss Verstapens]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja savu ceturto [[F1 čempionu saraksts|pasaules čempiona titulu]] pēc kārtas?
* ... [[1947. gads|1947. gadā]] [[Polija]]s valdība īstenoja '''[[operācija &quot;Visla&quot;|akciju &quot;Visla&quot;]]''', kuras ietvaros tūkstošiem [[ukraiņi|ukraiņu]] un '''[[lemki (tauta)|lemku]]''' tika piespiedu kārtā pārvietoti uz Polijas ziemeļrietumu reģioniem, kas tika pievienoti tai pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]; [[Ukraina]] uzskata šo operāciju par [[Etniskā tīrīšana|etnisko tīrīšanu]]?
* ... '''[[Apvienotās Laplatas provinces]]''' bija [[Dienvidamerika]]s valstu [[konfederācija]], kas pastāvēja 19. gadsimta sākumā un ietvēra mūsdienu [[Argentīna|Argentīnu]], [[Urugvaja|Urugvaju]], [[Bolīvija|Bolīviju]] un [[Paragvaja|Paragvaju]]?

[[Attēls:TV3 by Augustas Didzgalvis.jpg|border|right|50px]]
* ... '''''[[TV3 Group]]''''' vēsture saistāma ar [[Zviedrija]]s mediju grupas ''[[Modern Times Group]]'' ienākšanu [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]] 1990. gados, kas izveidoja televīzijas kanālu ''[[TV3 Latvija|TV3]]'', kā arī iegādājās vai izveidoja citus [[televīzija]]s kanālus un radiostacijas &lt;small&gt;(attēlā ''TV3 Group'' birojs [[Viļņa|Viļņā]])&lt;/small&gt;?
* ... '''[[džihādisms]]''' uzskata, ka [[islāms|islāmam]] ir jāreglamentē visi dzīves aspekti, tostarp [[politika]], un ka [[islāma valsts]] izveide ir svēts pienākums; džihādisti noraida [[sekulārisms|sekulāras pārvaldes]] formas un uzskata, ka visiem [[musulmaņi]]em ir pienākums piedalīties [[džihāds|džihādā]] — karā pret neticīgajiem un islāma ienaidniekiem?
* ... '''[[deportācija|deportāciju]]''' reglamentē starptautiskās tiesības, tostarp [[Ženēvas konvencijas|Ženēvas konvencija]] par [[bēgļi|bēgļu]] statusu un citi starptautiskie līgumi, kuros ir noteikti personu neizraidīšanas principi uz valstīm, kurās viņu dzīvība vai brīvība būtu apdraudēta?

[[Attēls:USS Los Angeles moored to USS Patoka, 1931.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Cepelīns (gaisa kuģis)|cepelīnus]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pirmo reizi komerciāliem lidojumiem lietoja [[1910. gads|1910. gadā]] ''Deutsche Luftschiffahrts-AG'' (DELAG), pasaulē pirmā komerciālā [[lidsabiedrība]]?
* ... reģionos ar augstu [[Ultravioletais starojums|ultravioleto starojumu]] [[cilvēki]]em parasti ir tumšāka '''[[cilvēka ādas krāsa|ādas krāsa]]''', kas pasargā viņus no [[saule]]s kaitīgās ietekmes, bet reģionos ar zemu ultravioleto starojumu cilvēkiem parasti ir gaišāka āda, kas palīdz viņiem sintezēt [[D vitamīns|D vitamīnu]] zemā saules starojuma apstākļos?
* ... [[Latvija|Latvijā]] pirmais vārda '''[[Krišs]]''' došanas gadījums reģistrēts [[1743. gads Latvijā|1743. gadā]] [[Rūjiena|Rūjienā]]?

[[Attēls:Geschichte des Kostüms (1905) (14761439186).jpg|border|right|50px]]
* ... 15. gadsimta līdz 17. gadsimta [[vācieši|vācu]] [[algotnis|algotņu]] (karavīru) '''[[landsknehts|landsknehtu]]''' [[apģērbs]] bija ļoti grezni izrotāts un izaicinošākais [[renesanse]]s laikā &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... mūsdienu zinātne noraida jēdzienu par '''[[āriešu rase|āriešu rasi]]''' kā pseidozinātnisku un [[rasisms|rasistisku]]?
* ... [[Indijas lauka hokeja izlase|Indijas izlase]] ir visveiksmīgākā komanda '''[[lauka hokejs olimpiskajās spēlēs|lauka hokejā olimpiskajās spēlēs]]''', kopā izcīnot 13 medaļas, no tām 8 zelta?

[[Attēls:Johannes Erm (EST) 2019.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Igauņi|igauņu]] [[vieglatlēts]] '''[[Johanness Erms]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gada Eiropas čempionātā]] ar personisko rekordu 8764 punkti kļuva par Eiropas čempionu [[Desmitcīņa|desmitcīņā]]?
* ... '''[[Krievijas okupēto Ukrainas teritoriju aneksija (2022)|Krievijas okupēto Ukrainas teritoriju aneksija]]''' notika [[2022. gads|2022. gada]] 30. septembrī pēc tam, kad četros okupētajos [[Ukraina]]s reģionos tika sarīkoti [[2022. gada aneksijas referendumi Krievijas okupētajā Ukrainā|fiktīvi referendumi par pievienošanos Krievijai]]?
* ... '''[[Ēmas jūra]]s''', kas pirms aptuveni 130 līdz 115 tūkstošiem gadu atradās tagadējā [[Baltijas jūra]]s baseinā, ūdens līmenis bija par 5—7 metriem augstāks nekā mūsdienās, tādēļ tā savienojās ar tagadējo [[Ziemeļjūra|Ziemeļjūru]] un [[Baltā jūra|Balto jūru]], ietverot [[Lādogas ezers|Lādoga]]s un [[Oņega]]s ezerus, un atdalot [[Skandināvija]]s salu no [[Eirāzija]]s?

[[Attēls:Parseval PL19 1914-08-30.jpg|border|right|50px]]
* ... [[dirižablis|dirižabļa]] '''[[PL 19 notriekšana Bernātos]]''' bija [[Vācija]]s gaisa flotes pirmais zaudētais dirižablis [[Pirmais pasaules karš|Pirmajā pasaules karā]] &lt;small&gt;(attēlā dirižablis PL 19)&lt;/small&gt;?
* ... termins '''[[noziegumi pret cilvēci]]''' tika ieviests [[1915. gads|1915. gada]] 24. maijā, dienā, kad [[Antante]]s valstis pieņēma kopīgu deklarāciju par [[Armēņu genocīds|armēņu genocīdu]], kurā [[Osmaņu impērija]]s rīcību raksturoja kā &quot;noziegumus pret cilvēci un civilizāciju&quot;?
* ... [[Gruzīni|gruzīnu]] izcelsmes [[Francija]]s [[futbolists]] '''[[Žoržs Mikautadze]]''' ir [[Gruzijas futbola izlase]]s pirmo vārtu autors [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionātā]], ko viņš iesita [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionātā]] spēlē pret [[Turcijas futbola izlase|Turcijas izlasi]]?

[[Attēls:Countries driving on the left or right.svg|border|right|50px]]
* ... mūsdienās '''[[labās un kreisās puses satiksme|kreisās puses satiksme]]''' ir tikai četrās [[Eiropa]]s valstīs ([[Apvienotā Karaliste]], [[Īrija]], [[Malta]] un [[Kipra]]), kas agrāk bijušas [[Britu impērija]]s sastāvā &lt;small&gt;(attēlā valstis ar labās (sarkans) un kreisās (zils) puses satiksmi pasaules kartē)&lt;/small&gt;?
* ... [[animācijas filma]] '''&quot;[[Prāta spēles 2]]&quot;''' visā pasaulē nopelnīja vairāk nekā vienu miljardu [[ASV dolārs|ASV dolāru]], ierindojoties [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|pirmajā vietā starp pelnošākajām 2024. gada filmām]]?
* ... [[Francija]]s dienvidrietumu reģiona '''[[Gaskoņa]]s''' iedzīvotāji runā [[oksitāņu valoda]]s '''[[Gaskoniešu valoda|gaskoņiešu dialektā]]'''?

[[Attēls:Yeoldcheshirecheese.jpg|border|right|50px]]
* ... '''''[[Ye Olde Cheshire Cheese]]''''' &lt;small&gt;(attēlā ieeja)&lt;/small&gt; ir viens no [[Londona]]s vecākajiem un vēsturiskākajiem [[krogs|krogiem]], kas tika pārbūvēts un atkārtoti atvērts [[1667. gads|1667. gadā]] pēc [[Lielais Londonas ugunsgrēks|Lielā ugunsgrēka]], un tas ir pazīstams ar savu autentisko un vēsturisko atmosfēru?
* ... būvniecībā esošais '''[[Fēmarnbelta tunelis]]''' savienos [[Dānija]]i piederošo [[Lollande]]s salu ar [[Vācija]]i piederošo [[Fēmarna]]s salu, šķērsojot 18 kilometrus plato [[Fēmarnbelts|Fēmarnbeltu]] [[Baltijas jūra|Baltijas jūrā]] un kļūstot par pasaulē garāko ceļu un dzelzceļa [[tunelis|tuneli]]?
* ... [[Latvija|Latvijā]] pirmais vārda '''[[Rihards]]''' došanas gadījums reģistrēts [[1545. gads Latvijā|1545. gadā]] [[Vidzeme|Vidzemē]]?

[[Attēls:Krasta iela Jēkabpilī.jpg|border|right|50px]]
* ... sākotnēji [[Krustpils]] ielu tīkls bija neregulārs, taču, domājams, ka pēc [[1705. gads Latvijā|1705. gada]] ugunsgrēka, tas ieguvis regulāru plānojumu ar taisnām ielām, un ilgstoši '''[[Krasta iela (Jēkabpils)|Krasta iela]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija galvenā iela, par ko liecina apbūves gabalu izvietojums perpendikulāri Krasta, nevis [[Rīgas iela (Jēkabpils)|Rīgas ielai]]?
* ... [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] un [[2022. gada ziemas olimpiskās spēles|2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Pekina|Pekinā]] [[Polija]]s uzņēmuma '''''[[4F]]''''' sagatavotajos tērpos startēja astoņu valstu olimpiskās izlases — neskaitot Poliju arī [[Horvātija]], [[Lietuva]], [[Latvija]], [[Portugāle]], [[Grieķija]], [[Slovākija]] un [[Serbija]]?
* ... kā gada lielās formas izrāde '''[[Spēlmaņu nakts 2023/2024]]''' balvu pasniegšanas ceremonijā tika apbalvota [[Liepājas teātris|Liepājas teātra]] izrāde &quot;Latviešu raķetes&quot;, kas stāsta par Latvijas [[bobslejs|bobsleja]] vēsturi?

[[Attēls:Mircea Snegur 1996.jpg|border|right|50px]]
* ... [[1989. gads|1989. gadā]] '''[[Mirča Snegurs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika ievēlēts par [[Moldāvijas PSR]] Augstākās Padomes priekšsēdētāju, un viņš kļuva par vienu no vadošajiem neatkarības kustības līderiem, bet 1990. gadā — par Moldovas PSR prezidentu un [[Moldovas prezidents|Moldovas prezidentu]] pēc neatkarības pasludināšanas 1991. gada 27. augustā?
* ... [[Parīzes miera līgums (1783)|Parīzes miera līgumā]], kas noslēdza [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karu]], [[Lielbritānija]] ne tikai atzina trīspadsmit '''[[Britu Amerika]]s''' koloniju neatkarību, bet arī atdeva [[Spānija]]i [[Florida]]s kolonijas?
* ... sākotnēji ''[[Boeing]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''CST-100 Starliner'' pirmais pilotējamais lidojums '''''[[Boeing Crew Flight Test]]''''' bija plānots astoņas dienas, tomēr, kad kosmosa kuģis piedzīvoja problēmas ar dzinējiem, ''[[NASA]]'' nolēma, ka kosmonautu atgriešanās ir pārāk riskanta, un kosmosa kuģis atgriezās bez apkalpes, bet kosmonauti atgriezās ar ''[[SpaceX Crew-9]]''?

[[Attēls:Staffordshire hoard annotated.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Stefordšīras depozīts]]''' &lt;small&gt;(attēlā neliela depozīta daļa)&lt;/small&gt; ir lielākais līdz šim atrastais [[Anglosakši|anglosakšu]] [[zelts|zelta]] un [[sudrabs|sudraba]] [[Metālapstrāde|metāla izstrādājumu]] [[depozīts]], kas sastāv no gandrīz 4600 priekšmetiem un dažādiem metāla fragmentiem, kas kopā veido 5,1 kg zelta un 1,4 kg sudraba?
* ... '''[[peldēšana olimpiskajās spēlēs|peldēšanā olimpiskajās spēlēs]]''' ir otrais lielākais iegūstamo [[medaļa|medaļu]] skaits pēc [[vieglatlētika]]s?
* ... [[Rīgas dome]]s deputāte '''[[Lauma Paegļkalna]]''' ir [[Dziesmotā revolūcija|Atmodas laika]] [[žurnāliste]]s un politiķes [[Velta Čebotarenoka|Veltas Čebotarenokas]] meita?

[[Attēls:Church of Saint Mary ruins on Saint Meinhard Island.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Svētā Meinarda sala]]''' [[Daugava|Daugavā]] ([[Rīgas ūdenskrātuve|Rīgas HES ūdenskrātuvē]]) pie [[Ikšķile]]s &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika uzbērta līdz [[1976. gads Latvijā|1976. gadam]], lai saglabātu [[Ikšķiles viduslaiku baznīca]]s un [[Ikšķiles viduslaiku pils|pils]] drupas, no [[Rīgas HES]] [[Rīgas ūdenskrātuve|ūdenskrātuves]] uzpludināšanas?
* ... '''''[[The Irish Times]]''''' ir [[Īrija]]s vadošais [[laikraksts]], kura pirmais izdevums izdots [[1859. gads|1859. gadā]]?
* ... [[Briti|britu]] aktieris '''[[Nīls Dadžens]]''' 2011. gadā nomainīja [[Džons Netlss|Džonu Netlsu]] seriāla &quot;[[Midsomeras slepkavības]]&quot; galvenajā lomā?

[[Attēls:TF241534 Almeida Roglic Pogacar Yates (53873615951).jpg|border|right|50px]]
* ... saistībā ar gatavošanos [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajām spēlēm]] pirmo reizi sacensību vēsturē '''[[2024. gada Tour de France|2024. gada ''Tour de France'']]''' nenoslēdzās [[Parīze|Parīzē]] vai tās tuvumā, bet gan [[Nica|Nicā]], [[Francija]]s dienvidos &lt;small&gt;(attēlā velobrauciena uzvarētājs [[Tadejs Pogačars]] līdera dzeltenajā kreklā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[saules dūriens|saules dūriena]]''' [[simptomi]] pastiprinās, ja palielinās apkārtējās vides mitrums?
* ... [[Albānijas futbola izlase]]s spēlētājs '''[[Nedims Bajrami]]''' [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionāta]] grupu turnīra pirmajā spēlē pret [[Itālijas futbola izlase|Itāliju]] guva ātrākos vārtus [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionāta]] finālturnīru vēsturē, izceļoties jau spēles 23. sekundē?

[[Attēls:Weimar Constitution.jpg|border|right|50px]]
* ... pēc [[Reihstāga dedzināšana]]s [[Ādolfs Hitlers]] izmantoja '''[[Veimāras Konstitūcija]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; 48. panta ārkārtas pilnvaras, lai ieviestu ārkārtas dekrētus, kas būtībā apturēja konstitūcijas darbību un ieviesa [[nacionālsociālisms|nacistisko]] [[Diktatūra|diktatūru]]; oficiāli konstitūcija netika atcelta, bet tā tika praktiski ignorēta līdz nacistu režīma beigām [[1945. gads|1945. gadā]]?
* ... '''[[1979. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|1. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika [[1979. gads|1979. gadā]] pēc pirmās [[Eiropas Kopiena]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Apvienotā Karaliste]], [[Dānija]] un [[Īrija]]?
* ... '''[[UEFA Sieviešu čempionu līga]]s''' 2025. gada uzvarētāja ir [[Londona]]s [[futbola klubs]] ''Arsenal'', ​​kam šis bija otrais tituls, bet vistitulētākā komanda ir Lionas &quot;Olympique&quot; no [[Francija]]s, kas uzvarējusi 8 reizes?

[[Attēls:Town Hall of Jelgava, Latvia.jpg|border|right|50px]]
* ... [[2025. gada Jelgavas domes vēlēšanas|2025. gada Jelgavas domes vēlēšanās]] uzvarēja [[Zaļo un Zemnieku savienība]]s saraksts, iegūstot 3 vietas '''[[Jelgavas dome|Jelgavas domē]]''' &lt;small&gt;(attēlā domes ēka [[Lielā iela (Jelgava)|Lielajā ielā]])&lt;/small&gt;, bet zaudēja [[Jelgavas pašvaldības vadītāju uzskaitījums|priekšsēdētāja]] amatu, kurā vairāk nekā 20 gadus atradās tās pārstāvis [[Andris Rāviņš]]?
* ... galvenais '''[[kodoldegviela]]s''' veids ir [[Urāns (elements)|urāns]], taču izmanto arī [[Plutonijs|plutoniju]] un [[Torijs|toriju]]?
* ... jauniešu līmenī '''[[Mateo Retegi]]''' pārstāvējis [[Argentīnas futbola izlase|Argentīnas futbola izlasi]], taču savas [[itāļi|itāļu]] izcelsmes dēļ viņam bija iespējams spēlēt [[Itālijas futbola izlase|Itālijas izlasē]], kur viņš debitēja 2023. gadā un pārstāvēja Itāliju [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionātā]]?

[[Attēls:Echinops sphaerocephalus sl4.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[apaļgalvas ežziede]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[izplatības areāls|pamatareāls]] ir [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]] un [[Āzija|Āzijā]], bet suga ir introducēta arī citur; [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]] to audzē kā [[nektāraugi|nektāraugu]], un dažkārt ežziede sastopam savvaļā kā dārzbēglis, tai skaitā arī [[Latvija|Latvijā]]?
* ... '''[[1984. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|2. Eiropas Parlamenta vēlēšana]]s''' notika [[1984. gads|1984. gadā]] pēc otrās [[Eiropas Kopiena]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Grieķija]]?
* ... 2025. gada februārī ar rezultātu 5,82 metri '''[[Valters Kreišs]]''' par 2 centimetriem laboja [[Aleksandrs Obižajevs|Aleksandram Obižajevam]] kopš 1987. gada piederējušo [[Latvijas rekordi vieglatlētikā|Latvijas rekordu]] [[Kārtslēkšana|kārtslēkšanā]]?

[[Attēls:HaymarketRiot-Harpers.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Hejmārketas slaktiņš]]''' [[1886. gads|1886. gada]] 4. maijā [[Čikāga|Čikāgā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] kļuva par simbolu strādnieku kustībai un cīņai par darba tiesībām, tas deva impulsu 8 stundu darba dienas ieviešanai &lt;small&gt;(attēlā 1886. gada gravīrā)&lt;/small&gt;?
* ... lai gan '''[[Eiropas Savienības komisārs|Eiropas Savienības komisārus]]''' izvirza dalībvalstis, viņi nepārstāv savas valstis, bet darbojas kopīgās [[Eiropas Savienība]]s interesēs?
* ... sprinterim '''[[Oskars Grava|Oskaram Gravam]]''' pieder visu laiku otrais labākais rezultāts starp [[Latvija]]s [[vieglatlēti]]em gan [[100 m]], gan [[200 m]] distancēs, kas uzstādīti 2024. un 2025. gadā?

[[Attēls:GAE - Ajax - 52788521318 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Portugāles futbola izlase]]s un [[Turīnas &quot;Juventus&quot;]] [[Pussargs (futbols)|pussarga]] '''[[Fransišku Konseisau]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tēvs [[Seržiu Konseisau]] ir futbola treneris un bijušais [[futbolists]], arī spēlējis Portugāles izlasē?
* ... '''[[1989. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|3. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika [[1989. gads|1989. gadā]] pēc trešās [[Eiropas Kopiena]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Portugāle]] un [[Spānija]]?
* ... pēc '''[[Rumānijas neatkarības karš|Rumānijas neatkarības kara]]''' tai tika piešķirta '''[[Ziemeļdobrudža]]''' apmaiņā pret Dienvidu [[Besarābija|Besarābiju]] ([[Budžaka|Budžaku]]), ko Rumānija bija atdevusi [[Krievijas Impērija]]i — tas bija svarīgs stratēģisks solis, kas [[Rumānija]]i nodrošināja piekļuvi [[Melnā jūra|Melnajai jūrai]]?

[[Attēls:PaulMaurice2024.png|border|right|50px]]
* ... 2024. gada 24. jūnijā '''[[Pols Moriss|Pola Morisa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; trenētā [[Floridas &quot;Panthers&quot;]] komanda izcīnīja pirmo [[Stenlija kauss|Stenlija kausu]], un viņš to paveica savā 26. [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] sezonā kā galvenais [[treneris]] — viņam bija nepieciešams visvairāk sezonu galvenā trenera amatā, lai kļūtu par līgas čempionu pirmo reizi?
* ... '''[[Indijas Konstitūcija]]''' ir viena no garākajām rakstītajām [[konstitūcija|konstitūcijām]] pasaulē: sākotnēji tajā bija 395 panti, 22 daļas un 8 saraksti (pielikumi), taču daudzo grozījumu dēļ tagad tajā ir vairāk nekā 450 panti un 12 saraksti?
* ... [[1957. gads|1957. gadā]] neatkarību no [[Lielbritānija]]s ieguva tās kolonija [[Zelta Krasts]], kas mūsdienās pazīstama kā [[Gana]], tomēr vēsturiski šīs valsts teritorija nekad nav bijusi '''[[Ganas impērija]]s''' sastāvā?

[[Attēls:Weichsel-Würm-Glaciation.png|border|right|50px]]
* ... '''[[Vislas apledojums]]''' bija [[Eiropa]]s pēdējais lielākais [[kvartārs|kvartāra]] [[ledus laikmets|ledus laikmeta]] apledojums pirms aptuveni {{sk|115000}} līdz {{sk|12600}} gadiem &lt;small&gt;(attēlā apledojums Eiropā ar maksimālo platību pirms 22 tūkstošiem gadu)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[1994. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|4. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika pēc [[Māstrihtas līgums|Māstrihtas līguma]] parakstīšanas [[1992. gads|1992. gadā]], ar kuru uz [[Eiropas Kopiena]]s pamata bija nodibināta [[Eiropas Savienība]]?
* ... galīgo '''[[matu transplantācija]]s''' rezultātu iegūst pēc aptuveni gada, un tas saglabājas visu mūžu?

[[Attēls:Dmitry Medvedev official large photo -1 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[2008. gada Krievijas prezidenta vēlēšanas|2008. gada Krievijas prezidenta vēlēšanās]]''' toreizējais [[Krievijas Federācijas prezidents|prezidents]] [[Vladimirs Putins]] saskaņā ar [[Krievijas Konstitūcija|Krievijas Konstitūciju]] nebija tiesīgs kandidēt uz prezidenta amatu trešo reizi pēc kārtas, tādēļ viņa atbalstītais kandidāts bija [[Dmitrijs Medvedevs]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[Francija]]s [[galēji labēja politika|galēji labējai]] '''[[Nacionālā apvienība (Francija)|Nacionālajai apvienībai]]''' par saviem panākumiem lielā mērā jāpateicas pret [[Imigrācija|imigrantiem]] un [[Islāms|islāmu]] vērstajai retorikai, kas bija iekļauta tās programmā jau kopš tās pastāvēšanas pirmsākumiem, bet sāka nest politiskas dividendes, kad šis jautājums Francijā kļuva aizvien aktuālāks?
* ... [[1990. gads|1990. gadā]] '''[[Jemenas Arābu Republika]]''' apvienojās ar [[Dienvidjemena|Jemenas Tautas Demokrātisko Republiku]], tādējādi izveidojot vienotu [[Jemena|Jemenas Republiku]], tomēr šī apvienošanās nebija viegla, un arī pēc apvienošanās sekoja spriedze un bruņoti konflikti starp abu bijušo valstu atšķirīgajiem politiskajiem un sociālajiem spēkiem?

[[Attēls:BerlinerBlockadeLuftwege.png|border|right|50px]]
* ... [[1948. gads|1948. gada]] 24. jūnijā [[Padomju Savienība]] oficiāli slēdza visus autoceļu, dzelzceļa un ūdensceļus, kas veda uz [[Rietumberlīne|Rietumberlīni]], uzsākot '''[[Rietumberlīnes blokāde|Rietumberlīnes blokādi]]'''; pilsētas apgādei varēja izmantot vienīgi gaisa satiksmi, izveidojot trīs [[Rietumberlīnes gaisa koridori|gaisa koridorus]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[1999. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|5. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika [[1999. gads|1999. gadā]] pēc ceturtās [[Eiropas Savienība]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Austrija]], [[Somija]] un [[Zviedrija]]?
* ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktrise]]s '''[[Darlīna Konlija|Darlīnas Konlijas]]''' karjera ilga vairāk nekā 50 gadus, un viņa ir vislabāk pazīstama ar savām lomām dažādās [[ziepju opera|ziepju operās]], īpaši ar [[mode|modes industrijas]] darbinieces Sallijas Spektras lomu seriālā &quot;[[Hameleonu rotaļas]]&quot;?

[[Attēls:Ouvrier kolkhosienne 2.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] izcelsmes [[Padomju Savienība|padomju]] tēlnieces [[Vera Muhina|Veras Muhinas]] [[piemineklis]] '''&quot;[[Strādnieks un kolhozniece]]&quot;''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par vienu no padomju laika simboliem?
* ... terminu '''[[beduīni]]''' attiecina uz visiem [[arābu pasaule]]s iedzīvotājiem, kuri dzīvo [[Klejotāji|nomadu]] dzīvesveidu, neatkarīgi no viņu [[tautība]]s vai [[reliģija|reliģiskās piederības]], bet lielākā daļa no tiem runā '''[[Arābu valodas beduīnu dialekts|arābu valodas beduīnu dialektā]]'''?
* ... pirmā globāli zināmākā '''[[telenovele]]''' bija 1979. gada [[Meksika]]s &quot;[[Bagātie arī raud]]&quot;, kuru [[Eksports|eksportēja]] arī uz [[Padomju Savienība|PSRS]]?

[[Attēls:Katherine Kelly Lang - Monte-Carlo Television Festival.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Džons Makuks]]''' un '''[[Ketrīna Kellija Lenga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir divi pēdējie seriāla &quot;[[Hameleonu rotaļas]]&quot; oriģinālie [[aktieri]], kuri joprojām filmējas un abi debitēja pirmajā sērijā?
* ... vairāk nekā 50% [[vīrietis|vīriešu]] 50 gadu vecumā ir vērojama dažādu pakāpju androgēnā '''[[alopēcija]]''' ([[mati|matu]] izkrišana un plikpaurība)?
* ... pretēji izplatītajam priekšstatam, nosaukums '''[[Lielā armija (Francija)|Lielā armija]]''' neattiecas uz [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] impērijas bruņotajiem spēkiem kopumā, bet vienību 1805.—1808. un 1811.—1814. gadā?

[[Attēls:Flag of the Democratic Front for the Liberation of Palestine.svg|border|right|50px]]
* ... atšķirībā no ''[[Hamās]]'', kas noraida [[Izraēla]]s kā valsts pastāvēšanu, '''[[Palestīnas Demokrātiskā atbrīvošanās fronte]]''' &lt;small&gt;(attēlā karogs)&lt;/small&gt; atbalsta divu valstu konflikta risinājumu?
* ... no 17. līdz 19. gadsimtam '''[[Dahomejas karaliste]]s''' varas iestādes eiropiešiem pārdeva aptuveni divus miljonus [[Vergi|vergu]]?
* ... [[Latvija|Latvijā]] lielākā daļa '''[[sādža|sādžu]]''' tika likvidētas 20. gadsimta pirmajā pusē, [[Agrārā reforma Latvijā|agrārās reformas]] ceļā sadalot zemi un izveidojot [[Viensēta|viensētu]] sīksaimniecības?

[[Attēls:Gints Zilbalodis in January 2025.png|border|right|50px]]
* ... &quot;[[Straume (filma)|Straume]]&quot; bija '''[[Gints Zilbalodis|Ginta Zilbaloža]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; otrā pilnmetrāžas [[animācijas filma]] pēc 2019. gadā izlaistās debijas filmas &quot;[[Projām]]&quot;?
* ... '''[[Edvards Jordenesku|Edvarda Jordenesku]]''', kurš no 2022. līdz 2024. gadam bija [[Rumānijas futbola izlase]]s galvenais treneris, tēvs [[Angels Jordenesku]] arī bijis futbolists un treneris, spēlējis Rumānijas izlasē un vairākas reizes kā treneris vadījis to?
* ... '''[[Triestes brīvā teritorija|Triestes brīvo teritoriju]]''' starp [[Itālija]]s ziemeļiem un [[Dienvidslāvija|Dienvidslāviju]] [[1947. gads|1947. gadā]] izveidoja [[ANO Drošības padome]] saskaņā ar miera līguma ar Itāliju noteikumiem, lai saglabātu līdzsvaru šajā etniski daudzveidīgajā reģionā un mazinātu teritoriālo pretenziju risku?

[[Attēls:Agnese Lāce, 2024-06-20.jpg|border|right|50px]]
* ... 2024. gada pēc [[Latvijas kultūras ministre|kultūras ministres]] [[Agnese Logina|Agneses Loginas]] demisijas šajā amatā tika apstiprināta [[Parlamentārais sekretārs (Latvija)#Kultūras ministrijas parlamentārie sekretāri|Kultūras ministrijas parlamentārā sekretāre]] '''[[Agnese Lāce]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Amerikas Savienoto Valstu Militārā akadēmija]]''' jeb Vestpointa ir vecākā no piecām Amerikas militārajām akadēmijām, un starp tās absolventiem ir [[ASV prezidenti]] [[Dvaits Eizenhauers]] un [[Uliss Grānts]], Konfederācijas prezidents [[Džefersons Deiviss]], Konfederācijas ģenerālis [[Roberts Lī]], dzejnieks [[Edgars Alans Po]], ģenerāļi [[Daglass Makarturs]] un [[Džordžs Patons]]?
* ... '''[[Eiropas čempionāts hokejā]]''' tika rīkots neregulāri no 1910. līdz 1991. gadam, un kopumā tika izspēlēti 66 Eiropas čempionāti?

[[Attēls:Lamine Yamal a Xina (2025).png|border|right|50px]]
* ... ''[[FC Barcelona]]'' [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Lamins Jamals]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Spānijas futbola izlase|Spānijas futbola izlasē]] debitēja 2023. gadā Eiropas čempionāta kvalifikācijas spēlē pret [[Gruzijas futbola izlase|Gruziju]] un jau pirmajā spēlē izcēlās ar vārtiem, 16 gadu un 57 dienu vecumā kļūstot par jaunāko spēlētāju un jaunāko vārtu guvēju Spānijas izlases vēsturē?
* ... '''[[2024. gada UEFA Čempionu līgas fināls]]''' [[Spānija]]s [[futbola klubs|futbola klubam]] [[Madrides &quot;Real&quot; (futbols)|Madrides &quot;Real&quot;]] bija 17. fināls, kurā trofeja tika iegūta jau 15. reizi?
* ... '''[[Peru vicekaraliste]]''' sākotnēji ietvēra lielāko daļu [[Spānija]]s īpašumu [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]], un 16. un 17. gadsimtā tika uzskatīta par svarīgāku par [[Jaunspānija|Jaunspāniju]]?

[[Attēls:HillGraham1969Aug.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Greiems Hills]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir vienīgais [[autosportists]], kurš ir sasniedzis '''''[[Motoru sporta trīskāršais kronis|Triple Crown]]''''', uzvarot ''[[Indianapolis 500]]'', [[Lemānas 24 stundu sacīkstes|Lemānas 24 stundu sacīkstēs]] un [[Monako Grand Prix|Monako ''Grand Prix'']]?
* ... '''[[An-2 katastrofa Saldū|''An-2'' katastrofā Saldū]]''', kas notika [[1981. gads Latvijā|1981. gada]] 13. jūnijā [[minerālmēsli|minerālmēslu]] izkaisīšanas darbā, neviens no diviem ''[[An-2]]R'' pilotiem neizdzīvoja?
* ... [[maori]] ir lielākā '''[[polinēzieši|polinēziešu]]''' tauta?

[[Attēls:Flag of South Africa (1928-1982).svg|border|right|50px]]
* ... '''[[Dienvidāfrikas Savienība]]''' &lt;small&gt;(attēlā karogs)&lt;/small&gt; tika izveidota [[1910. gads|1910. gada]] 31. maijā, apvienojot britu Kāpas koloniju, Natalas koloniju, Transvālas koloniju un Oranžas upes koloniju?
* ... tiek lēsts, ka masu demonstrācijas '''[[Ziedu tilts]]''', kas notika [[1990. gads|1990. gada]] 6. maijā gar un virs [[Rumānija|Rumāniju]] un [[Moldāvijas PSR]] atdalošo [[Pruta|Prutas upi]], dalībnieku skaits bija 1,2 miljoni cilvēku?
* ... par '''[[2024. gada Copa América|2024. gada ''Copa América'']]''' čempioniem kļuva [[Argentīnas futbola izlase]], kas finālā papildlaikā ar 1:0 pieveica [[Kolumbijas futbola izlase|Kolumbijas izlasi]]; Argentīnai šis bija jau 16. tituls un otrais pēc kārtas?

[[Attēls:Bieriņi Bērnu slimnīca 3.jpg|border|right|50px]]
* ... dzelzceļa pieturas punkts [[Rīga|Rīgā]] '''[[Bieriņi / Bērnu slimnīca]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika atklāts {{dat|2024|6|12||bez}}, vienlaikus slēdzot [[Atgāzene (stacija)|Atgāzenes]] pieturas punktu, kas atradās puskilometru uz [[Jelgava (stacija)|Jelgavas]] pusi?
* ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzijā]]''', kuras spēles notika [[Belgrada|Belgradā]] un [[Danīdina|Danīdinā]], A grupas uzvarētāji [[Nīderlandes hokeja izlase]] iekļuva [[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija|1. divīzijas B grupā]], bet B grupas uzvarētāji [[Gruzijas hokeja izlase]] kvalificējās uz A grupu?
* ... saskaņā ar [[Ukrainas Konstitūcija]]s 12. pantu valsts rūpējas par '''[[ukraiņu diaspora]]s''', pat ja tie nav [[Ukraina]]s pilsoņi, nacionālo, kultūras un [[ukraiņu valoda|valodas]] vajadzību apmierināšanu?

[[Attēls:Official portrait of Roberta Metsola.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Eiropas Parlamenta prezidents|Eiropas Parlamenta prezidenta]]''' amatu šobrīd ieņem [[Malta]]s pārstāve '''[[Roberta Metsola]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas ir jaunākā politiķe šajā amatā?
* ... '''[[Krievijas iebrukuma Ukrainā izraisītā migrācijas krīze]]''' ir [[Eiropa|Eiropā]] lielākā '''[[migrācijas krīze]]''' kopš [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]?
* ... 2024. gada vasarā [[Latvija]]s vadošā sieviešu [[basketbols|basketbola]] kluba [[Rīgas TTT]] galvenais treneris '''[[Mārtiņš Gulbis]]''' kļuva par vadošā vīriešu kluba [[Rīgas VEF]] galveno treneri, stājoties [[Jānis Gailītis (basketbolists)|Jāņa Gailīša]] vietā un kļūstot arī par sava vecāka brāļa [[Māris Gulbis (basketbolists)|Māra Gulbja]] treneri, kurš tobrīd bija VEF spēlētājs?

[[Attēls:Olstadion.jpg|border|right|50px]]
* ... 1987. gadā [[Amsterdama]]s pašvaldība ierosināja '''[[Amsterdamas Olimpiskais stadions|Amsterdamas Olimpisko stadionu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nojaukt, tomēr [[1928. gada vasaras olimpiskās spēles|1928. gada vasaras olimpisko spēļu]] galvenā arēna tika pasludināta par kultūras pieminekli un saglabāta?
* ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija|2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzijā]]''', kuras spēles notika [[Stambula|Stambulā]] un [[Santjago de Keretaro]], A grupas uzvarētāji [[Kirgizstānas hokeja izlase]] iekļuva [[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2. divīzijas B grupā]], bet B grupas uzvarētāji [[Meksikas hokeja izlase]] kvalificējās uz A grupu?
* ... oriģinālais '''[[Moldovas Republikas Neatkarības deklarācija]]s''' dokuments, ko [[1991. gads|1991. gadā]] apstiprināja un parakstīja parlamenta deputāti, kā likās, tika sadedzināts [[2009. gads|2009. gada]] aprīļa [[Moldova]]s parlamenta vēlēšanu grautiņos, tomēr tas pats vai identisks dokuments tika atrasts 2010. gadā?

[[Attēls:Ligularia sibirica sl5.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[Sibīrijas mēlziede]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sastopama ļoti reti — valsts atrodas uz [[izplatības areāls|izplatības areāla]] rietumu robežas, un tā ir ierakstīta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] 1. kategorijā?
* ... '''[[deportācija no Pleskavas apgabala rietumu rajoniem]]''' [[1950. gads|1950. gada]] maijā un jūnijā skāra aptuveni 1,4 tūkstošus cilvēku, kas tika izsūtīti uz īpašu apmetni [[Krasnojarskas novads|Krasnojarskas novadā]]?
* ... '''[[Bosnijas serbi]]''' bija viena no karojošajām pusēm [[Bosnijas karš|1992.—1995. gada pilsoņu karā]], kas centās saglabāt vienotu valstiskumu ar [[Serbija|Serbiju]] un nepieļaut [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] neatkarību?

[[Attēls:1718797658002 20240618 POZNAKS Reinis LV 005.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Reinis Pozņaks]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kuru [[2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās]] ievēlēja [[Eiropas Parlamenta deputāts|Eiropas Parlamentā]], ir pazīstams kā &quot;[[Twitter konvojs|Twitter konvoja]]&quot; iniciatīvas aizsācējs, kas mobilizē resursus, lai atbalstītu [[Ukraina|Ukrainu]] cīņā pret [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krieviju]]?
* ... 19. gadsimta beigās pēc [[Krievu—turku karš (1877—1878)|Krievu—turku kara]] un [[Berlīnes kongress|Berlīnes kongresa]] '''[[Dobrudža]]''' tika sadalīta starp [[Rumānija|Rumāniju]] un [[Bulgārija|Bulgāriju]], bet pēc [[Balkānu kari]]em un [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] Dobrudžas teritorija piedzīvoja vairākas robežu izmaiņas?
* ... '''[[kolekcionāra problēma]]''' ir [[varbūtību teorija]]s uzdevums?

[[Attēls:British Political Personalities 1936-1945 HU59722.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Fultonas runa|Fultonas runā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Vinstons Čērčils]] ieviesa terminu &quot;[[dzelzs priekškars]]&quot;, lai raksturotu [[Eiropa]]s sadalīšanu divās daļās — [[Rietumu pasaule|Rietumu]] (demokrātiskā) un [[Austrumu bloks|Austrumu]] ([[Padomju Savienība]]s kontrolē)?
* ... '''[[Mjanmas pilsoņu karš]]''' izcēlās pēc [[2021. gads|2021. gada]] militārā apvērsuma [[Mjanma|Mjanmā]] un tam sekojošās vardarbīgās protestu apspiešanas?
* ... par '''[[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 4. divīzija]]s''' uzvarētājiem kļuva [[Latvija]]s speciālista [[Normunds Sējējs|Normunda Sējēja]] vadītā [[Uzbekistānas hokeja izlase]], kas, startējot savā pirmajā čempionātā, iekļuva [[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija|3. divīzijas B grupā]]?

[[Attēls:Ianis Hagi 2015 (cropped).JPG|border|right|50px]]
* ... [[Rumānijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|uzbrūkošā pussarga]] '''[[Janiss Hadži|Janisa Hadži]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tēvs ir [[George Hadži]], kas tiek uzskatīts par visu laiku labāko [[Rumānija]]s futbolistu?
* ... [[Bosnijas karš|Bosnijas kara]] laikā no 1992. gada līdz 1995. gadam visas trīs konfliktējošās puses uzstādīja sauszemes kājnieku [[mīna]]s [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijā un Hercegovinā]] netālu no viņu kontrolētajām robežām, līdz ar to '''[[mīnu lauki Bosnijā un Hercegovinā]]''' ir radījuši vissmagākās sauszemes mīnu problēmas pasaulē?
* ... [[Vācija]]s seriāla &quot;[[Trauksme Kobrai 11 — Lielceļa policija]]&quot; galvenā varoņa '''[[Semīrs Gerkāns|Semīra Gerkāna]]''' dienesta automašīna ir sudraba krāsas 3. sērijas [[BMW]], kura gandrīz katrā sērijā tiek sadauzīta?

[[Attēls:Anthemis cotula UL 01.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[suņu ilzīte]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sākotnējais [[izplatības areāls]] ir [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], taču mūsdienās tā ir ieviesusies gandrīz visā [[Eiropa|Eiropā]] un citos kontinentos; [[Latvija|Latvijā]] suga ir sastopama ļoti reti, galvenokārt valsts austrumdaļā?
* ... '''[[volejbols olimpiskajās spēlēs]]''' debiju piedzīvoja [[1964. gada vasaras olimpiskās spēles| 1964. gada Tokijas olimpiskajām spēlēs]] gan vīriešu, gan sieviešu komandām?
* ... [[Krievijas PFSR]] '''[[Groznijas apgabals]]''' tika izveidots [[1944. gads|1944. gadā]] pēc [[čečenu un ingušu deportācija]]s un attiecīgi [[Čečenijas-Ingušijas APSR]] likvidēšanas, bet pēc tam, kad [[1957. gads|1957. gadā]] [[čečeni]] un [[inguši]] oficiāli sāka atgriezties no izsūtījuma, Groznijas apgabals tika likvidēts, un Čečenijas-Ingušijas APSR atjaunota?

[[Attēls:Kivisild Emajõel ja Tartu puuturg, 1922.tif|border|right|50px]]
* ... 18. gadsimtā būvētais un 1941. gadā uzspridzinātais [[Tartu]] '''[[Akmens tilts (Tartu)|Akmens tilts]]''' &lt;small&gt;(attēlā 1922. gadā)&lt;/small&gt; bija pirmais akmens [[tilts]] [[Vidzemes guberņa|Vidzemes guberņā]] un [[Baltijas valstis|Baltijā]]?
* ... '''[[Austrumturkestānas Revolucionārā Republika]]''' bija [[Padomju Savienība]]s [[satelītvalsts]], kas pastāvēja no 1944. līdz 1949. gadam?
* ... '''[[platlapju meži]]''' [[Latvija|Latvijā]] aizņem aptuveni 1% no mežu kopējās platības, un izplatītākās ir [[oši|ošu]] audzes, taču mūsdienu klimata maiņas virziens veicina platlapju izplatību?

[[Attēls:Akhmad Kadyrov (2002, cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Ramzans Kadirovs|Ramzana Kadirova]], kurš kopš [[2007. gads|2007. gada]] ir [[Krievijas Federācija]]s [[Čečenijas Republika]]s vadītājs, tēvs '''[[Ahmats Kadirovs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija pirmais Čečenijas Republikas prezidents Krievijas Federācijas sastāvā un tika nogalināts atentātā [[2004. gads|2004. gadā]]?
* ... '''[[distanču slēpošana olimpiskajās spēlēs|distanču slēpošanā olimpiskajās spēlēs]]''' sievietes pirmo reizi piedalījās [[1952. gada ziemas olimpiskās spēles|1952. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Oslo]]?
* ... '''[[Poļu—krievu karš (1609—1618)|1609.—1618. gada krievu-poļu kara]]''' laikā [[Polijas—Lietuvas ūnija]]s karaspēks no 1610. līdz 1612. gadam okupēja [[Maskava|Maskavu]]?

[[Attēls:Natalia Kaczmarek Poznań 2021.2.jpg|border|right|50px]]
* ... [[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gada Eiropas vieglatlētikas čempionātā]] [[Polija]]s skrējēja '''[[Natalja Bukovecka]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par čempioni [[400 metri|400 metru]] distancē, veicot to 48,98 sekundēs un labojot Polijas rekordu, kas kopš 1976. gada piederēja [[Irena Ševiņska|Irenai Ševiņskai]], bet jūlijā viņa vēlreiz to laboja, noskrienot 48,90 sekundēs?
* ... cilvēkiem, kas cietuši no '''[[šoks|šoka]]''', vērojama pelēcīgi bāla [[āda]]s krāsa, auksti [[sviedri]], pazemināta ķermeņa temperatūra un [[asinsspiediens]], ātrs un vājš [[pulss]], bet cietušā [[apziņa]] ir skaidra?
* ... '''''[[VFS Films]]''''' (agrāk — Vides Filmu Studija) bija pirmā studija [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]], kas specializējās dabas filmu un raidījumu veidošanā?

[[Attēls:Adrian helmet 1.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Francija]]s armija '''[[Adriana ķivere|Adriana ķiveri]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ieviesa [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā [[1915. gads|1915. gadā]], un tā bija pirmā modernā [[tērauds|tērauda]] ķivere?
* ... '''[[Izraēlas—Hamās karš|Izraēlas—''Hamās'' karš]]''' jeb 2023.—2025. gada Gazas karš sākās [[2023. gads|2023. gada]] 7. oktobrī ar ''[[Hamās]]'' uzbrukumu [[Izraēla]]i no [[Gazas josla]]s?
* ... ''[[OpenAI]]'' izstrādātais multimodālais [[Valodas modelis|lielais valodas modelis]] '''[[GPT-4]]''' uzrādīja iespaidīgus precizitātes uzlabojumus salīdzinājumā ar GPT-3.5, ieguva spēju apkopot un komentēt attēlus, spēja apkopot sarežģītu tekstu, nokārtot [[Advokāts|advokāta]] eksāmenu un vairākus standartizētus testus?

[[Attēls:Krievijas okupētā Kaspijas jūras piekraste 1723-1732.jpg|border|right|50px]]
* ... 1722.—1723. gada '''[[Krievu—persiešu karš (1722—1723)|Krievu—persiešu kara]]''' rezultātā ar Pēterburgas līgumu [[Persija]] atdeva [[Krievija]]i [[Derbenta]]s un [[Baku]] pilsētas, kā arī [[Gīlāna]]s, [[Širvana]]s, [[Māzenderāna]]s un [[Astrābāda]]s provinces [[Kaspijas jūra]]s piekrastē &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[Aizsargs (futbols)|centra aizsargs]] '''[[Gurams Kašija]]''' ir [[Gruzijas futbola izlase]]s [[Kapteinis (futbols)|kapteinis]] un visvairāk spēļu aizvadījušais spēlētājs izlasē?
* ... '''[[panspermija]]s''' [[hipotēze]]s aizstāvji apgalvo, ka [[dzīvība]] nav radusies uz [[Zeme]]s, bet gan citur [[Visums|Visumā]], un ir nonākusi uz Zemes ar kosmisko putekļu, [[meteoroīds|meteoroīdu]], [[asteroīds|asteroīdu]], [[komēta|komētu]], vai arī citu kosmisko ķermeņu palīdzību?

[[Attēls:Stelmuzes azuolas2015.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Stelmužes ozols|Stelmužes ozola]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas ir vecākais un resnākais [[parastais ozols|ozols]] [[Lietuva|Lietuvā]] un viens no vecākajiem ozoliem [[Eiropa|Eiropā]], stāvoklis mūsdienās ir slikts?
* ... '''[[Rodēzijas un Njasalendas Federācija]]''' jeb Centrālās Āfrikas Federācija bija daļēji neatkarīga [[valsts]] (britu [[protektorāts]]) [[Āfrika]]s dienvidos, kas pastāvēja no [[1953. gads|1953. gada]] 1. augusta līdz [[1963. gads|1963. gada]] 31. decembrim?
* ... 2022. gada 3. novembrī [[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;|Nacionālās apvienības]] politiķis '''[[Edvards Ratnieks]]''' sāka darbu [[Rīgas dome|Rīgas domē]] kā deputāts, stājoties [[14. Saeima|14. Saeimā]] ievēlētā [[Edvards Smiltēns|Edvarda Smiltēna]] vietā, bet 14. decembrī viņš tika ievēlēts Smiltēna vietā arī par [[Rīgas pašvaldības vadītājs|Rīgas domes priekšsēdētāja]] [[Vilnis Ķirsis|Viļņa Ķirša]] vietnieku?

[[Attēls:Flickr - Rainbirder - Bearded Bellbird (Procnias averano) male calling.jpg|border|right|50px]]
* ... kā norāda [[Amerika]]s tropos dzīvojošo '''[[zvanuputni|zvanuputnu]]''' nosaukums, tiem ir ārkārtīgi skaļa balss, kas atgādina metāla [[Zvans|zvana]] skaņu &lt;small&gt;(attēlā bārdainais zvanuputns)&lt;/small&gt;?
* ... [[Ičkērijas Čečenu Republika|Čečenijas Republikā]] tās faktiskās suverenitātes gados bija trīs '''[[Ičkērijas Čečenu Republikas prezidents|prezidenti]]''': [[Džohars Dudajevs]], Zelimhans Jandarbijevs un [[Aslans Mashadovs]]?
* ... [[Franči|franču]] [[futbolists]] '''[[Varens Zaīrs-Emrī]]''' [[Parīzes &quot;Saint-Germain&quot;]] komandas rindās debitēja 2022. gada augustā, 16 gadu vecumā kļūstot par visu laiku jaunāko komandas spēlētāju, kas izgājis laukumā līgas spēlē?

[[Attēls:Saeimas 21. septembra sēde - 53202848326.jpg|border|right|50px]]
* ... bijušais [[Limbažu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|Limbažu novada domes priekšsēdētājs]] '''[[Didzis Zemmers]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; divas reizes ir ieņēmis [[Saeima]]s deputāta amatu, darbojoties [[10. Saeima|10. Saeimā]] un [[14. Saeima|14. Saeimā]], un abas reizes stājies partijas biedra [[Armands Krauze|Armanda Krauzes]] vietā?
* ... [[tirdzniecības centrs|tirdzniecības centra]] '''&quot;[[Akropole (Rīga)|Akropole Rīga]]&quot;''' teritorijā kādreiz atradās [[Kuzņecova porcelāna un fajansa fabrika]], kas atspoguļots ēkas dizainā?
* ... [[Kušīti|kušītu]] grupas daļēji [[nomadu tauta]] '''[[afāri]]''' apdzīvo [[Etiopija|Etiopiju]], [[Eritreja|Eritreju]] un [[Džibutija|Džibutiju]], kur veido trešdaļu valsts iedzīvotāju?

[[Attēls:Yvon Bataille de Solferino Compiegne.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Solferīno kauja]]''' &lt;small&gt;(attēlā gleznā)&lt;/small&gt; — izšķirošā kauja starp [[Francijas Otrā impērija|franču]] un [[Sardīnijas Karaliste|sardīniešu]] karaspēkiem pret [[Austrijas Impērija|austriešu]] karaspēku [[Austrijas–Sardīnijas karš|Austrijas—Sardīnijas kara]] laikā {{dat|1859|07|24|lok}} — bija lielākā kauja kopš [[Leipcigas kauja]]s [[1813. gads|1813. gadā]]?
* ... '''[[seišelieši]]''' runā [[Seišelu kreolu valoda|seišelu kreolu valodā]], kas veidojusies uz [[franču valoda]]s bāzes un ko ietekmējušas [[Angļu valoda|angļu]], [[Arābu valoda|arābu]] un [[Malgašu valoda|malgašu]] valodas?
* ... [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s un [[Latvijas Basketbola līga]]s klubs '''&quot;[[Rīgas Zeļļi]]&quot;''' 2023.—2024. gada debijas sezonā organizēja mājas spēles arī [[Mārupe|Mārupē]], [[Salaspils|Salaspilī]] un [[Cēsis|Cēsīs]], bet piecas reizes kopā ar [[Ukraina]]s basketbola klubu &quot;Prometey&quot; tika organizētas &quot;Basketbola ballītes&quot; [[Arēna Rīga|Arēnā Rīga]]?

[[Attēls:Giorgi Loria 2016.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Giorgijs Lorija]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir visvairāk spēļu aizvadījušais [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] [[Gruzijas futbola izlase|Gruzijas futbola izlasē]]?
* ... '''[[Antoni Kontrerass]]''', kurš [[Kostarikas futbola izlase]]s rindās spēlēja [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022. gada FIFA Pasaules kausā]], ir pārstāvējis [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgas]] komandu ''[[Riga FC]]''?
* ... [[Aizkraukles novads|Aizkraukles novada]] domes priekšsēdētājs '''[[Leons Līdums]]''' šo amatu ieņem kopš {{dat|2010|12|29|Ģ|bez}}?

[[Attēls:Midsomer Norton War Memorial.jpg|border|right|50px]]
* ... Entonijs Horovics, sākotnējais [[Midsomeras slepkavības|Midsomeras slepkavību]] scenārists, adaptējot [[Kerolaina Greiema|Kerolainas Greiemas]] romānus par [[Toms Bārnabijs|inspektoru Bārnabiju]] televīzijai, aizņēmās daļu no '''[[Midsomernortona]]s''' nosaukuma savai izdomātajai Midsomeras grāfistei &lt;small&gt;(attēlā kara memoriāls Midsomernortonā)&lt;/small&gt;?
* ... saskaņā ar [[Pasaules Veselības organizācija]]s definīciju '''[[dzīves kvalitāte]]''' ietver cilvēka fizisko, psiholoģisko, emocionālo un sociālo veselību, pamatojoties uz viņa izpratni par savu vietu [[sabiedrība|sabiedrībā]]?
* ... [[Krievija]]s [[politologs]] Vladimirs Malahovs uzskata, ka '''[[Piebaltija]]''' ir politiski nievājošs apzīmējums, kas atspoguļojot [[krievu imperiālisms|krievu imperiālismu]] un nevēlēšanos atzīt [[1991. gads|1991. gadā]] neatkarību atguvušās [[Latvija]]s, [[Lietuva]]s un [[Igaunija]]s [[Suverenitāte|suverenitāti]]?

[[Attēls:Ainārs Šlesers 2022 cropped.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]]''' uzvarēja partija [[Latvija pirmajā vietā]], iegūstot 18,16% vēlētāju balsu, tomēr tā mēģināja apstrīdēt vēlēšanu rezultātus, bet tiesa noraidīja šo prasību &lt;small&gt;(attēlā partijas līderis [[Ainārs Šlesers]])&lt;/small&gt;?
* ... Binondo, kas dibināts [[Manila|Manilā]], [[Filipīnas|Filipīnās]] [[1594. gads|1594. gadā]], ir atzīts par pasaulē vecāko '''[[ķīniešu kvartāls|ķīniešu kvartālu]]''', bet vecākais ķīniešu kvartāls ārpus [[Āzija]]s atrodas [[Sanfrancisko]] un tika dibināts [[1850. gads|1850. gadā]]?
* ... '''[[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss]]''' norisinājās [[Šveice]]s pilsētā [[Bāzele|Bāzelē]], pēc ''[[Nemo]]'' uzvaras [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] ar dziesmu ''[[The Code]]''; šī bija trešā reize, kad [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]] norisinājās Šveicē (iepriekš {{ESCg|1956}}. un 1989. gadā)?

[[Attēls:EricaTetralix.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[grīņa sārtene]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Latvija|Latvijā]] ļoti rets [[ēriku dzimta]]s [[Krūms|sīkkrūms]], kas sastopams [[Grīnis|grīņos]] Baltijas jūras piekrastē, īpaši [[Grīņu dabas rezervāts|Grīņu rezervātā]] un apkārtējos [[Ziemupe]]s un [[Saka]]s rajonos?
* ... kad 1960.—1970. gados [[Čagosu arhipelāgs]] tika pārveidots par militāru bāzi un [[iedzīvotāji]] no turienes izvākti, daļa no tiem pārcēlās uz [[Anglija|Angliju]] un apmetās '''[[Kroli]]'''; mūsdienās pilsētā ir, iespējams, lielākā čagosiešu kopiena pasaule — ap 3000 cilvēku?
* ... filmas '''&quot;[[Openheimers (filma)|Openheimers]]&quot;''' pirmizrāde notika {{Dat|2023|7|11|5=bez}} [[Parīze|Parīzē]], un tā tika izdota vienā dienā ar komēdiju &quot;[[Bārbija (filma)|Bārbija]]&quot;, izveidojot interneta fenomenu ''Barbenheimer'', tādējādi aicinot skatītājus vienā dienā apmeklēt abas filmas?

[[Attēls:Vasilije Micić 22 BC Žalgiris EuroLeague 20180223 (1).jpg|border|right|50px]]
* ... [[serbi|serbu]] [[basketbolists]] '''[[Vasilije Micičs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pirms nonākšanas [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālajā basketbola asociācijā]] ir piedzīvojis spožu karjeru [[Eirolīga (basketbols)|Eirolīgā]], divreiz kļūstot par tās čempionu, kā arī sezonas un ''Final Four'' labāko spēlētāju?
* ... '''[[Slovāku—ungāru karš]]''' [[1939. gads|1939. gadā]] beidzās ar [[Ungārija]]s taktisku uzvaru, kā rezultātā [[Slovākija]]s austrumu teritorijas šaura josla gar Stakcinas—Sobrances līniju tika pievienotas Ungārijai?
* ... '''[[ķīniešu diaspora]]''' parasti veido kompaktas apmetnes, saglabā savu kultūru un valodu daudzās paaudzēs un uztur ciešas sociālās un ekonomiskās saites gan diasporā, gan ar dzimteni; vislielākais aizjūras ķīniešu iedzīvotāju īpatsvars ir [[Singapūra|Singapūrā]] (78 %) un [[Malaizija|Malaizijā]] (24,6 %)?

[[Attēls:Petasites hybridus Blüten.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[bastarda tūsklape]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; daudzviet ir audzēta kā [[dekoratīvs augs]] un [[ārstniecības augs]], kā rezultātā suga ir kļuvusi par kultūrbēgli?
* ... pēdējais [[Hoenštaufenu dinastija]]s valdnieks, [[Sicīlijas Karaliste|Sicīlijas karalis]], [[Jeruzalemes Karaliste|Jeruzalemes karalis]] un [[Švābija]]s hercogs '''[[Konrādīns]]''' [[1268. gads|1268. gada]] 29. oktobrī 16 gadu vecumā tika sodīts ar [[nāvessods|nāvessodu]] [[Neapole]]s tirgus laukumā pēc zaudējuma kaujā par Sicīlijas karaļa troni?
* ... '''[[Austrālijas hokeja līga]]s''' izslēgšanas spēļu čempioniem tiek piešķirts Gudola kauss, kas ir pasaulē trešā vecākā [[hokejs|hokeja]] trofeja; pirmo reizi tika piešķirta 1909. gadā?

[[Attēls:Lincoln statue, Lincoln Memorial.jpg|border|right|50px]]
* ... 170 tonnu smagā '''[[Abrahama Linkolna statuja (Linkolna memoriāls)|Abrahama Linkolna statuja]]''' [[Linkolna memoriāls|Linkolna memoriālā]] [[Nacionālā aleja|Nacionālajā alejā]] [[Vašingtona|Vašingtonā]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir veidota no 28 balta [[Džordžija]]s [[Marmors|marmora]] blokiem un paceļas {{nobr|9,1 metrus}} no grīdas?
* ... '''[[poliglots]]''' ir cilvēks, kurš prot vairākas [[valoda]]s, taču nav vispārpieņemta kvantitatīva kritērija, cik daudz valodu un kādā apjomā cilvēkam jāzina, lai viņu varētu uzskatīt par poliglotu?
* ... ar [[1763. gads|1763. gada]] Parīzes līgumu [[Francija]] atteicās no saviem [[Amerika]]s valdījumiem ('''[[Jaunfrancija]]''') par labu [[Lielbritānija]]i un [[Spānija]]i, saglabājot vienīgi [[Senpjēra un Mikelona|Senpjēras un Mikelonas]] salas?

[[Attēls:Zhongdian festival (6169776821).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[tibetieši|tibetiešu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[diaspora]] [[Dienvidāzija]]s kaimiņvalstīs sāka veidoties pēc tam, kad 1950. gadā [[Tibeta]] tika piespiedu kārtā pievienota [[Ķīnas Tautas Republika]]i, un 1959. gada sacelšanās laikā ievērojama daļa politiskās un kultūras elites aizbēga ārpus valsts?
* ... '''[[Pēterburgas konservatorija|Pēterburgas konservatorijā]]''' ir mācījušies daudzi [[latvieši|latviešu]] [[mūziķi]], piemēram, [[Nikolajs Alunāns]], [[Emīls Dārziņš]], [[Ādolfs Ābele]], [[Jāzeps Vītols]], [[Andrejs Jurjāns]], [[Emilis Melngailis]], [[Alfrēds Kalniņš (komponists)|Alfrēds Kalniņš]], [[Teodors Kalniņš]], [[Pēteris Pauls Jozuus]], [[Juris Jurjāns (mežradznieks)|Juris Jurjāns]] un citi?
* ... [[1777. gads|1777. gada]] 8. jūlijā pieņemtā '''[[Vērmontas Republika]]s''' [[konstitūcija]] bija viena no pirmajām pasaulē, kas piešķīra vispārējas vīriešu [[Vēlēšanas|vēlēšanu]] tiesības, aizliedza [[Verdzība ASV|verdzības]] institūciju un garantēja valsts finansējumu valsts skolām?

[[Attēls:2025-05-04 Deutschland gegen USA (Eishockey-Länderspiel) by Sandro Halank–095.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Vācijas hokeja izlase]]s un [[Čikāgas &quot;Blackhawks&quot;]] [[hokejists|hokejista]] '''[[Lūkass Reihels|Lūkasa Reihela]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tēvs Martins Reihels arī bijis profesionāls hokejists, pārstāvēja [[Vācija|Vāciju]], kamēr tēva brālis Roberts Reihels pārstāvēja [[Čehijas hokeja izlase|Čehijas izlasi]]?
* ... no 1950. gada līdz 1952. gadam '''[[Moldāvijas Komunistiskā partija|Moldāvijas Komunistiskās partijas]]''' Centrālās komitejas sekretārs bija [[Leonīds Brežņevs]]?
* ... psiholoģiskā '''[[valodas barjera]]''' veidojas tad, kad runātājs nespēj iedrošināties runāt citā valodā?

[[Attēls:John Nettles (2013).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Džons Netlss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš no 1997. līdz 2011. gadam atveidoja vecākā detektīvinspektora [[Toms Bārnabijs|Toma Bārnabija]] lomu populārajā detektīvseriālā &quot;[[Midsomeras slepkavības]]&quot;, 2010. gadā tika iecelts par [[Britu Impērijas ordenis|Britu Impērijas ordeņa]] virsnieku?
* ... [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] kluba [[Monreālas &quot;Canadiens&quot;]] un [[Somijas hokeja izlase]]s [[Uzbrucējs (hokejs)|centra uzbrucējs]] '''[[Olivers Kapanens]]''' nāk no hokejistu ģimenes; profesionāli hokejisti bijuši viņa vectēvs Hannu Kapanens un tēvs Kimo Kapanens, bet vislielākos panākumus guvis tēva brālis [[Sami Kapanens]], tāpat profesionāls hokejists ir brālēns [[Kasperi Kapanens]]?
* ... viens no spilgtākajiem [[Krievija]]s [[literatūrkritika|literatūrkritiķiem]] un domātājiem 19. gadsimta sešdesmitajos gado '''[[Dmitrijs Pisarevs]]''' 1868. gada vasarā noslīka, peldoties [[Dubulti (Jūrmala)|Dubultu]] pludmalē?

[[Attēls:Impacted Wisdom Tooth aka Lower Right Third Molar 48 RVG IOPA Xray.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Cilvēks|cilvēkiem]] ir vairāk nekā 90 '''[[rudiments|rudimentu]]''', piemēram, [[astes kauls]], [[Aklā zarna|aklās zarnas]] [[tārpveida piedēklis]] un [[Gudrības zobs|trešais dzeroklis]] (gudrības zobs) &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[notis|nošu]] pierakstā uzrakstot '''[[nošatslēga|nošatslēgu]]''', vienai no piecām līnijām vai četrām atstarpēm tiek piešķirts konkrēts [[tonis]], kas nosaka atlikušo līniju un atstarpju augstumus?
* ... '''[[konverģentā evolūcija]]''' ir līdzīgu pazīmju neatkarīga attīstība dažādiem [[Organisms|organismiem]] līdzīgu ekoloģisko apstākļu un līdzīgas [[Dabiskā izlase|izlases]] rezultātā?

[[Attēls:Ringelblume (Calendula officinalis) 2.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[kliņģerītes (ģints)|kliņģerītes]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[kliņģerīte]])&lt;/small&gt; var izmantot kā [[krāsvielas|krāsvielu]] dažādu šķiedru un materiālu krāsošanai, no tām iegūst dzeltenīgos, oranžos un sarkanīgi brūnos krāsu toņus?
* ... saskaņā ar aplēsēm '''[[poļu diaspora|poļu diasporu]]''' veido aptuveni 20 miljoni [[poļi|poļu]], kamēr pašas [[Polija]]s [[iedzīvotāju skaits]] ir 38 miljoni?
* ... '''[[Kolhīda]]''' kopā ar [[Ibērijas Karaliste|Ibēriju]] bija senākais [[gruzīni|gruzīnu]] valstiskais veidojums, kas deva būtisku pienesumu vēlākās [[Gruzijas Karaliste]]s un gruzīnu nācijas izveidē?

[[Attēls:Aristotle Onassis 1967cr.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Grieķi|grieķu]] un [[argentīnieši|argentīniešu]] biznesa magnāts '''[[Aristotelis Onasis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izveidoja pasaulē lielāko privāto [[kuģniecība]]s floti un 20. gadsimta vidū bija viens no pasaulē bagātākajiem un slavenākajiem cilvēkiem?
* ... '''[[krievnorvēģu valoda]]''' pastāvēja 17.—20. gadsimtā, kad starp [[Norvēģija|Norvēģiju]] un [[Krievija|Krieviju]] notika aktīva jūras tirdzniecība ar graudiem un zivīm Norvēģijas ziemeļu piekrastē?
* ... '''[[Marokas—Rietumsahāras mūris]]''' atdala [[Maroka]]s kontrolēto [[Rietumsahāra]]s daļu no [[Sahāras Arābu Demokrātiskā Republika|Sahāras Arābu Demokrātiskās Republikas]] kontrolētajām teritorijām un tika izveidots no 1980. līdz 1987. gadam?

[[Attēls:Georgi Plekhanov.jpg|border|right|50px]]
* ... [[revolucionārs]], [[filozofs]] un [[marksisms|marksisma]] teorētiķis '''[[Georgijs Pļehanovs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, bija [[Oktobra revolūcija|1917. gada rudenī pie varas nākušās]] boļševiku valsts oponents, taču pēc viņa nāves [[Padomju Savienības Komunistiskā partija]] augstu novērtēja Pļehanovu kā krievu marksisma pamatlicēju?
* ... '''[[Vikipēdija latīņu valodā]]''' ir lielākā no nedaudzajām [[Vikipēdija|Vikipēdijām]], kas rakstītas [[Mirusi valoda|mirušā]], vēsturiskā un/vai senā valodā?
* ... [[ungāri|ungāru]]-[[amerikāņi|amerikāņu]] [[bioķīmiķe]] '''[[Katalina Kariko]]''' lika zinātniskos pamatus [[RNS vakcīna|mRNS vakcīnām]], pārvarot galvenos šķēršļus un skepticismu zinātnieku aprindās, un 2023. gadā viņa kopā ar amerikāņu imunologu Drū Veismanu par savu darbu saņēma [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā]]?

[[Attēls:Sonchus oleraceus Enfoque SierraMadrona.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[dārza mīkstpiene]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]] un [[Vidusjūra]]s reģionā, taču tā [[lauksaimniecība]]s dēļ ir plaši daudzviet citur pasaulē, tostarp [[Latvija|Latvijā]], kur tā ir diezgan bieži sastopama visā valsts teritorijā?
* ... '''[[Turcijas iebrukums Kiprā]]''' [[1974. gads|1974. gadā]] notika uz kopienu savstarpējās vardarbības fona starp [[Kipra (sala)|Kipras]] [[grieķi]]em un [[turki]]em un kā atbilde uz militārās [[hunta]]s veikto [[valsts apvērsums|valsts apvērsumu]]?
* ... veipošana, visticamāk, ir daudz mazāk kaitīga nekā [[smēķēšana]], taču tomēr kaitīga, bet '''[[elektroniskā cigarete|elektronisko cigarešu]]''' tvaiki satur mazāk [[toksīns|toksīnu]] nekā [[cigarete|cigarešu]] dūmi, zemākā koncentrācijā?

[[Attēls:Charles VII, Holy Roman Emperor.PNG|border|right|50px]]
* ... [[1742. gads|1742. gadā]] '''[[Kārlis VII Vitelsbahs|Kārli VII Vitelsbahu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; viņa brālis [[Ķelne]]s [[arhibīskaps]] kronēja par [[Svētās Romas impērijas ķeizars|Svētās Romas impērijas ķeizaru]], tomēr, turpinoties [[Karš par Austrijas mantojumu|Austrijas mantojuma karam]], [[Austrija]]s spēki ieņēma lielāko daļu [[Bavārija]]s, tāpēc Kārlis VII bija ķeizars bez valsts?
* ... lielāko daļu '''[[kanādieši|kanādiešu]]''' veido [[Vecā pasaule|Vecās pasaules]] [[Imigrācija|imigranti]] un viņu pēcteči?
* ... pirmā un vienīgā [[PSRS]] viceprezidenta '''[[Genādijs Janajevs|Genādija Janajeva]]''' politiskā karjera aptvēra [[Ņikita Hruščovs|Hruščova]], [[Leonīds Brežņevs|Brežņeva]], [[Jurijs Andropovs|Andropova]] un [[Konstantīns Čerņenko|Čerņenko]] vadīšanas laikus, kulmināciju sasniedzot [[Mihails Gorbačovs|Gorbačova]] laikā?

[[Attēls:Cyprus lrg.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Kipra (sala)|Kipra]]''' &lt;small&gt;(satelītattēlā)&lt;/small&gt; ir trešā lielākā [[sala]] [[Vidusjūra|Vidusjūrā]] gan pēc platības, gan [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] ziņā?
* ... [[Bretaņa]]s pamatiedzīvotāju '''[[bretoņi|bretoņu]]''' izcelsmi saista ar britoņu izceļotājiem no [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas]] dienvidrietumiem, kas laikā no 3. līdz 9. gadsimtam [[anglosakši|anglosakšu]] migrācijas rezultātā pameta Lielbritāniju un apmetās Armorikā mūsdienu [[Francija|Francijā]]?
* ... [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] klubs '''[[Jūtas &quot;Mammoth&quot;]]''' pirmo sezonu spēlēja bez nosaukuma, saucot sevi par ''Utah Hockey Club'', un tikai pēc pilnas sezonas nospēlēšanas ar pagaidu nosaukumu, fanu balsojuma rezultātā [[2025. gads sportā|2025. gada]] 7. maijā tika noteikts pastāvīgais nosaukums?

[[Attēls:Mus minutoides00.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Āfrikas pigmejpele]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vairošanās vecumu sasniedz apmēram 6 līdz 8 nedēļu vecumā?
* ... '''[[personība]]''' visas [[cilvēks|cilvēka]] dzīves laikā mainās un pilnveidojas — gan dažādu ārējo faktoru (piemēram, vides un apkārtesošo cilvēku) dēļ, kā arī paša indivīda ietekmes rezultātā?
* ... '''[[dinku valoda]]''' ir [[Nīlas—Sahāras valodas|Nīlas—Sahāras valodu]] saimes [[dialektu kontinuums]], kurā runā vairāk nekā 4 miljoni cilvēku [[Dienvidsudāna|Dienvidsudānā]]?

[[Attēls:Dzelzceļa līnijas Tukums-Kuldīga tilta būve pāri Abavai 1940.jpg|border|right|50px]]
* ... līdz [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijai 1940. gadā]] no '''[[dzelzceļa līnija Tukums—Kuldīga|dzelzceļa līnijas Tukums—Kuldīga]]''' paspēja uzbūvēt tikai 8 km sliežu ceļa un tiltu pār [[Abava|Abavu]] pie [[Sāti]]em (&quot;[[Tilts uz nekurieni]]&quot; &lt;small&gt;(attēlā būvniecībā)&lt;/small&gt;); pēc tam dzelzceļa līnijas būvniecība netika turpināta?
* ... '''[[dienviduzbeku valoda]]''' ir viena no [[oficiālā valoda|oficiālajām valodām]] vairākās [[Afganistāna]]s ziemeļu provincēs līdzās [[dari]] un [[puštu]], to lieto arī kaimiņvalstīs [[Pakistāna|Pakistānā]] un [[Irāna|Irānā]]?
* ... vēstures gaitā kopējais [[cilvēks|cilvēku]] skaits uz [[Zeme]]s ir turpinājis augt, tomēr pašreizējās prognozes liecina, ka šī stabilā iedzīvotāju skaita pieauguma ilgtermiņa tendence iet uz beigām, un ir gaidāma '''[[iedzīvotāju skaita samazināšanās]]'''?

[[Attēls:Väike-Pakri loopealsel.jpg|border|right|50px]]
* ... visvairāk '''[[alvārs|alvāru]]''' &lt;small&gt;(attēlā alvārs [[Mazā Pakri|Mazajā Pakri]])&lt;/small&gt; atrodas šaurā joslā uz dienvidiem no [[Baltijas klints]]: [[Ēlande]]s un [[Gotlande]]s salā, [[Krievija]]s [[Volosovas rajons|Volosovas rajonā]] un [[Igaunija]]s [[Monzunda arhipelāgs|Monzunda salās]] un [[Somu līcis|Somu līča]] piekrastē; 20. gadsimta pirmajā pusē Igaunijā bija aptuveni trešdaļa visu pasaules alvāru?
* ... '''[[2023. gada NHL drafts|2023. gada Nacionālās hokeja līgas draftā]]''' netika izvēlēti [[Latvija]]s [[hokejisti]]?
* ... '''[[Tautas frontes muzejs|Tautas frontes muzeja]]''' ekspozīcija iekārtota ēkā [[Vecpilsētas iela (Rīga)|Vecpilsētas ielā]] 13/15 [[Rīga|Rīgā]], kurā kādreiz darbojās [[Latvijas Tautas fronte]] un tajā saglabāta 20. gadsimta 80.—90. gadu stilistika?

[[Attēls:President Barack Obama and First Lady Michelle Obama greet His Excellency Salva Kiir Mayardit, President of the Republic of South Sudan (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Dienvidsudāna]]s pirmais un vienīgais prezidents '''[[Salva Kīrs Majardits]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; aktīvi piedalījās [[Dienvidsudānas pilsoņu karš|Dienvidsudānas pilsoņu kara]] norisē, gan [[Pirmais Sudānas pilsoņu karš|Pirmajā]], gan [[Otrais Sudānas pilsoņu karš|Otrajā Sudānas pilsoņu karā]]?
* ... klasisks mūsdienu '''[[demarkācijas līnija]]s''' piemērs ir demarkācijas līnija gar 38. paralēli, kas atdala [[Ziemeļkoreja|Ziemeļkoreju]] un [[Dienvidkoreja|Dienvidkoreju]]?
* ... [[Dānija]]i piederīgais [[sala|salu]] un [[šēra (sala)|klinšainu atsegumu]] [[arhipelāgs]] [[Baltijas jūra|Baltijas jūrā]] '''[[Ertholmene]]''' atrodas 18 km uz ziemeļaustrumiem no [[Bornholma]]s, un tā satur Dānijas galējo austrumu punktu?

[[Attēls:Ramsgate aerial image (45950507215).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Remsgeita]]s''' [[osta]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek dēvēta par Karalisko ostu (''Royal Harbour''), un tā ir vienīgā osta ar šādu titulu [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]]; ostas stratēģiskā novietojuma dēļ tā spēlējusi nozīmīgu lomu [[Napoleona kari|Napoleona karos]], [[Denkerkas evakuācija|Denkerkas evakuācijā]] un citās militārās kampaņās?
* ... [[Nikolajs Gogolis|Nikolaja Gogoļa]] darbs, kura žanru pats autors apzīmēja kā [[Poēma|poēmu]], '''&quot;[[Mirušās dvēseles]]&quot;''' tika plānots trijās daļās: pirmais sējums tika publicēts [[1842. gads|1842. gadā]], gandrīz pabeigtais otrais sējums ir zudis (saglabājušās dažas nodaļas melnrakstos), bet trešais sējums netika sākts?
* ... '''[[Liams Kērks|Liamu Kērku]]''' [[2018. gada NHL drafts|2018. gada NHL draftā]] izvēlējās [[Arizonas &quot;Coyotes&quot;]], viņam kļūstot par pirmo [[Anglija|Anglijā]] dzimušo un spēlējošo spēlētāju, kuru draftējusi [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] komanda?

[[Attēls:Останкинская башня вечером.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Maskava|Maskavā]], [[Krievija|Krievijā]] esošais '''[[Ostankinas televīzijas tornis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir augstākā brīvi stāvošā [[būve]] [[Eiropa|Eiropā]] un 15. [[Pasaules augstākās ēkas|augstākā būve pasaulē]], bet no 1967. līdz 1974. gadam tā bija augstākā pasaulē?
* ... '''[[Teneta|Tenetas distrikts]]''' [[Kenta|Kentas grāfistē]] [[Anglija|Anglijā]] aizņem bijušo Tenetas salu, kuras vārdā nosaukts; vēl [[viduslaiki|viduslaikos]] Tenetu no [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas salas]] atdalīja ap 600 m platais Vontsumas šaurums, kas 18. gadsimtā aizsērēja un mūsdienās ir nelielā Vontsumas upīte?
* ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] muzikālā psiholoģiskā trillera filma '''&quot;[[Džokers: Neprāts diviem]]&quot;''' pārsvarā saņēma negatīvus kritiķu vērtējumus, kā arī ir kases ienākumu izgāšanās, jo pie 200 miljonu [[ASV dolārs|ASV dolāru]] liela budžeta, tā nopelnījusi tikai 207 miljonus?

[[Attēls:Heatwave on Margate Beach.jpg|border|right|50px]]
* ... pēdējos 250 gadus '''[[Mārgeita]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir populārs [[Londona]]s iedzīvotāju piejūras [[kūrorts]] — šeit ir plašas smilšu [[pludmale]]s un kopš 1920. gada darbojas ''Dreamland'' izklaides parks?
* ... pirmais, kurš izmantoja frāzi '''&quot;[[krievu dvēsele]]&quot;''', bija [[Visarions Beļinskis]] savā 1842. gada recenzijā par [[Nikolajs Gogolis|Gogoļa]] grāmatu &quot;[[Mirušās dvēseles]]&quot;?
* ... '''[[Jurģis Cābulis]]''' bija [[XXVII Vispārējie latviešu Dziesmu un XVII Deju svētki|XXVII Vispārējo latviešu dziesmu un XVII Deju svētku]] koru lielkoncerta &quot;Tīrums. Dziesmas ceļš&quot; virsdiriģents?

[[Attēls:Даудери1.JPG|border|right|50px]]
* ... '''[[Latvijas Kultūras muzejs &quot;Dauderi&quot;]]''' atrodas bijušās [[alus darītava]]s ''Waldschlößchen'' īpašnieka Ādolfa fon Bingnera ģimenes villā, kas no 1937. līdz 1940. gadam kalpoja par [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts]] un [[Latvijas Republikas Ministru prezidents|Ministru prezidenta]] [[Kārlis Ulmanis|Kārļa Ulmaņa]] vasaras rezidenci &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Latvija]]s daudzsēriju filmu '''&quot;[[Padomju džinsi]]&quot;''' nominēja [[2023. gada Lielā Kristapa balva|Lielā Kristapa balvai]] 12 kategorijās, no kurām balvu ieguva kategorijās &quot;Labākā daudzsēriju filma&quot;, &quot;[[Labākais aktieris (Lielais Kristaps)|Labākais aktieris galvenajā lomā]]&quot; un &quot;[[Labākais scenārists (Lielais Kristaps)|Labākais scenārijs]]&quot;?
* ... uz '''[[Krievijas—Baltkrievijas robeža]]s''' praktiski nav robežpunktu un kontroles, formāli robeža pastāv, bet praksē to var viegli šķērsot bez muitas pārbaudēm?

[[Attēls:Karosta water tower.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[ūdenstornis|ūdenstorņi]]''' spēj piegādāt ūdeni pat [[elektroenerģija]]s padeves pārtraukumu laikā, jo to nodrošina hidrostatiskais [[spiediens]], ko rada ūdens paaugstinātais līmenis, lai iespiestu ūdeni sadzīves un rūpnieciskajās ūdens sadales sistēmās &lt;small&gt;(attēlā [[Liepāja]]s [[Karosta]]s ūdenstornis)&lt;/small&gt;?
* ... 20. gadsimtā [[Anglija]]s pilsēta '''[[Folkstona]]''' bija viena no nozīmīgākajām [[Lamanšs|Lamanša]] [[prāmis|prāmju]] ostām, bet pēc [[Lamanša tunelis|Lamanša tuneļa]], kura ziemeļu ieeja atrodas Folkstonā, atklāšanas prāmju satiksme ievērojami samazinājās, un pēdējais prāmis devās reisā 2001. gadā?
* ... visvairāk medaļu '''[[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gada Eiropas čempionātā vieglatlētikā]]''' izcīnīja mājinieki [[Itālija]]s vieglatlēti, kuri ieguva arī visvairāk zelta medaļu — 11?

[[Attēls:Talat Xhaferi official portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Ziemeļmaķedonija]]s [[albāņi|albāņu]] politiķis, bijušais armijas virsnieks '''[[Talats Džaferi]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kopš 2024. gada ir Ziemeļmaķedonijas premjerministrs, taču [[Konflikts Maķedonijā (2001)|2001. gada sacelšanās laikā]] viņš dezertēja no armijas un pievienojās albāņu [[partizāni|partizānu]] grupējumam, vēlāk viņu amnestēja saskaņā ar 2001. gada [[Ohrida]]s vienošanos?
* ... [[Dāvis Sīmanis jaunākais|Dāvja Sīmaņa]] vēsturiskā [[drāmas filma]] '''&quot;[[Marijas klusums]]&quot;''' ir veidota pēc aktrises [[Marija Leiko|Marijas Leiko]] dzīvesstāsta un vēsta par viņas pēdējiem gadiem, kad aktrise dodas uz [[PSRS]], lai parūpētos par mazmeitu, un kopā ar [[Maskavas latviešu teātris &quot;Skatuve&quot;|teātra &quot;Skatuve&quot;]] kolēģiem kļūst par [[NKVD &quot;Latviešu operācija&quot;|NKVD &quot;Latviešu operācijas&quot;]] upuri?
* ... [[1896. gads|1896. gadā]] '''[[Tanbridža|Tanbridžā]]''' tika piespriests pirmais [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] sods par ātruma pārkāpšanu — Volters Arnolds tika sodīts ar 1 [[šiliņš|šiliņu]] par braukšanu ar 13 km/h vietā, kur atļautais ātrums bija 3 km/h?

[[Attēls:Surfaceuse.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Frenks Zamboni]]''' bija [[amerikāņi|amerikāņu]] [[uzņēmējs]] un [[izgudrotājs]], kura slavenākais izgudrojums ir modernais ledus kombains &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; un kura uzvārds reģistrēts kā preču zīme šīm ierīcēm?
* ... '''[[Šengena]]''' ir ievērojama ar to, ka pie tās [[1985. gads|1985. gada]] [[14. jūlijs|14. jūlijā]] ir parakstīts [[Šengenas līgums]]; parakstīšana simboliski notika uz upju kuģa &quot;Princese Marija Astrīda&quot;, kas atradās [[Mozele]]s upē — vietā, kur robežojas [[Luksemburga]], [[Francija]] un [[Vācija]]?
* ... [[romieši|romiešu]] militārais un politiskais līderis [[Jūlijs Cēzars|Gajs Jūlijs Cēzars]] bija viens no pirmajiem, kas '''&quot;[[skaldi un valdi]]&quot;''' politiku īstenoja praksē, cenšoties nostādīt atsevišķas [[Ģermāņi|ģermāņu]] ciltis vienu pret otru?

[[Attēls:Muenchner Brezn.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[ūdenskliņģeris|ūdenskliņģeri]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Minhene]]s ūdenskliņģeris)&lt;/small&gt; ir pazīstami vismaz kopš 7. gadsimta, bet 12. gadsimtā tie kļuva par maiznieku [[cunfte]]s simbolu?
* ... [[Kabarda-Balkārija|Kabardas-Balkārijas]] pamatiedzīvotāji '''[[balkāri]]''' un '''[[karačaji]]''', kas apdzīvo [[Karačaja-Čerkesija|Karačaju-Čerkesiju]], faktiski ir viena [[tjurki|tjurku]] grupas [[tauta]]?
* ... '''[[veģetatīvā distonija]]''' rodas tad, kad cilvēkam daļēji vai pilnībā ir bojāta [[veģetatīvā nervu sistēma]], kuras radītie [[simptomi]] var izpausties gan vieglā, gan dzīvībai bīstamā formā; mūsdienās ir pierādīts, ka veģetatīvo distoniju izsauc [[Psiholoģija|psiholoģiski]] faktori, un šī saslimšana tiek uzskatīta par [[psihiski traucējumi|garīgās veselības]] traucējumu?

[[Attēls:Zoran Milanović at Palazzo del Quirinale 2021 (11) (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... 2019. gada [[Horvātijas prezidents|Horvātijas prezidenta]] vēlēšanu otrajā kārtā '''[[Zorans Milanovičs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uzvarēja ar 52,67% balsu un kļuva par prezidentu, savukārt iepriekšējā prezidente [[Kolinda Grabara-Kitaroviča]] ieguva 47,33% balsu?
* ... '''[[aromūni]]''', kas apdzīvo [[Balkānu pussala]]s dienvidus — [[Grieķija]]s ziemeļus, [[Albānija|Albāniju]], [[Ziemeļmaķedonija|Ziemeļmaķedoniju]] un [[Rumānija]]s austrumus ([[Dobrudža|Dobrudžu]]), lieto [[indoeiropiešu valodu saime]]s [[romāņu valodas|romāņu grupas]] [[Aromūnu valoda|aromūnu valodu]], kas ir radniecīga [[rumāņu valoda]]i?
* ... [[1988. gads Latvijā|1988. gada]] 19. aprīlī [[luterisms|luterāņu]] [[mācītājs]] '''[[Modris Plāte]]''' teica bēru izvadīšanas runu pie [[Latvija]]s brīvības cīnītāja [[Gunārs Astra|Gunāra Astras]] kapa?

[[Attēls:Ju Wenjun in 2024.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm|2025. gada Pasaules čempionātā šahā sievietēm]]''' par [[Pasaules čempionāts šahā sievietēm|Pasaules šaha čempiones]] titulu sacentās [[Ķīna]]s šahistes [[Dzjui Veņdzjuņa]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; un [[Taņa Džunji]], un, tieši tāpat kā viņu mačā [[2018. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm (mačs)|2018. gada čempionātā]], uzvarēja Dzjui Veņdzjuņa?
* ... '''[[Igaunijas ukraiņi]]''' ir otra lielākā [[Mazākumtautība|etniskā minoritāte]] [[Igaunija|Igaunijā]]; [[ukraiņi|ukraiņu]] skaits Igaunijā ievērojami pieauga pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gadā]]?
* ... [[Spānija]]s kolonijai [[Āfrika]]s rietumos, kas tai piederēja līdz 1958. gadam, nosaukumu '''[[Rio de Oro]]''' (&quot;Zelta upe&quot;) [[1436. gads|1436. gadā]] deva [[portugāļi|portugāļu]] jūrasbraucējs Afonsu Gonsalvišs Baldaja, kurš noturēja [[Dahla]]s līci par [[grīva|upes grīvu]] un pieņēma, ka tās krastos atrodas [[zelts|zelta]] atradnes, tomēr gan viens, gan otrs pieņēmums izrādījās nepatiess?

[[Attēls:Maria Andrejczyk 20190810.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Polija]]s [[vieglatlēte]], [[šķēpa mešana|šķēpmetēja]] '''[[Marja Andrejčika]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; savu {{oss|V=2020|L=G}} sudraba medaļu pārdeva izsolē, lai palīdzētu finansēt kāda 8 mēnešus veca mazuļa sirds operāciju, taču Polijas veikalu tīkls, kas uzvarēja izsolē, viņai medaļu atdeva?
* ... '''[[2023.—2024. gada NHL sezona|2023.—2024. gada Nacionālās hokeja līgas sezona]]''' bija pēdējā [[Arizonas &quot;Coyotes&quot;]] sezona pirms tās darbības apturēšanas, pārdošanas un pārcelšanas uz [[Soltleiksitija|Soltleiksitiju]], kur tā sāka spēlēt [[2024.—2025. gada NHL sezona|2024.—2025. gada sezonā]]?
* ... '''[[somālieši]]''' ir viena no lielākajām etniskajām grupām [[Āfrika|Āfrikā]] un aizņem vienu no plašākajām sauszemes teritorijām kontinentā?

[[Attēls:Br.Tarashkevich.jpg|border|right|50px]]
* ... pirmās mūsdienu [[baltkrievu valoda]]s standartizācijas autors 20. gadsimta sākumā '''[[Braņislavs Taraškevičs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; 1938. gadā [[Lielais terors|Lielā terora]] laikā tika nošauts [[Komunarka (poligons)|Komunarkas poligonā]] pie [[Maskava]]s?
* ... '''[[virsājs]]''' ir [[ekosistēma]], kurā galvenais organisko vielu ražotājs ir [[sila virsis]]; tie izveidojas vieglās [[skābes|skābās]] [[smilts]] augsnēs?
* ... [[Latvija]]s [[florbols|florbola]] klubs '''&quot;[[Rubene (florbola klubs)|Rubene]]&quot;''', kas mājas spēles aizvada [[Kocēni|Kocēnu]] sporta namā, trīs reizes ir kļuvis par [[Elvi florbola līga]]s čempioniem?

[[Attēls:1 perast aerial 2016.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Melnkalne]]s dienvidrietumos esošā [[Adrijas jūra]]s '''[[Kotoras līcis|Kotoras līča]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; apkārtnes savdabīgais [[reljefs]] un augstie kalni padara to par vienu no mitrākajām vietām [[Eiropa|Eiropā]]?
* ... [[Grieķu—persiešu kari|Grieķu—persiešu karu]] '''[[Plataju kauja|Plataju kaujā]]''', kas notika 479. gadā pr.Kr. [[Kitairons|Kitairona]] kalnu pakājē pie [[Platajas|Plataju]] pilsētas, [[Persieši|persiešu]] armija cieta graujošu sakāvi, bet [[Kserkss I|Kserksa]] vadīto [[Ahemenīdu impērija]]s karaspēku [[Hellada]]s teritorijā gandrīz pilnībā iznīcināja?
* ... parasti '''[[panikas lēkme]]s''' simptomi sasniedz maksimumu desmit [[minūte|minūšu]] laikā un ilgst aptuveni 30 minūtes, bet ilgums var atšķirties no sekundēm līdz stundām; lai gan panikas lēkmes var būt ārkārtīgi biedējošas un satraucošas, tās nav fiziski bīstamas?

[[Attēls:La Polka.jpg|border|right|50px]]
* ... vēsturnieki uzskata, ka '''[[polka]]''', kas radusies 19. gadsimtā [[Bohēmija|Bohēmijā]], attīstījās kā ātrāka [[valsis|valša]] versija, un polkas straujo popularitātes pieaugumu Eiropā 19. gadsimtā saista ar [[romantisms|romantisma]] kustības izplatību, kas ietvēra idealizētu zemnieku kultūras versiju &lt;small&gt;(attēlā polkas deja 19. gadsimta vidū)&lt;/small&gt;?
* ... [[Baltijas valstis|Baltijas valstīm]] un [[Polija]]i pievienojoties [[NATO]], '''[[Suvalku koridors]]''' starp Poliju un [[Lietuva|Lietuvu]] kļuva par militārā bloka ievainojamo vietu, jo, ja starp [[Krievija|Krieviju]] un [[Baltkrievija|Baltkrieviju]], no vienas puses, un NATO, no otras puses, izceltos [[militārs konflikts]], šīs joslas ieņemšana varētu apdraudēt NATO centienus aizsargāt Baltijas valstis?
* ... [[Latvijas PSR]] laikā [[Čiekurkalns|Čiekurkalna]] '''[[Heila muiža]]s''' teritorija tika iekļauta [[Rīgas Augstākā politiskā karaskola|S. Birjuzova Rīgas Augstākās politiskās karaskolas]] teritorijā, senā apbūve tika likvidēta, un ievērojami pārveidota arī [[Ķīšezers|Ķīšezera]] krasta ainava?

[[Attēls:Vasily Stalin.jpg|border|right|50px]]
* ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām 1948. gadā [[Josifs Staļins|Josifa Staļina]] jaunākais dēls '''[[Vasilijs Staļins]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika norīkots par [[PSRS Gaisa spēki|PSRS Gaisa spēku]] Maskavas Kara apgabala virspavēlnieku, bet viņš bija arī sporta patrons, izveidojot savas militārās struktūras [[futbols|futbola]], [[basketbols|basketbola]] un [[hokejs|hokeja]] komandas?
* ... '''[[Irānas gaisa uzbrukums Izraēlai (2024)|Irānas gaisa uzbrukums Izraēlai 2024. gadā]]''' bija pirmais [[Irāna]]s tiešais uzbrukums [[Izraēla]]i kopš [[1979. gads|1979. gada]]?
* ... '''[[Olderšota]]''' tiek neformāli dēvēta par [[Britu armija]]s mājām — šeit izvietotas nozīmīgas bruņoto spēku apakšvienības, un pie pilsētas atrodas valstī vecākais armijas treniņu poligons?

[[Attēls:Skice Džutas manufaktūras ēkai adresē Ezermalas iela 6k2.png|border|right|50px]]
* ... vairāk nekā trīs ceturtdaļas no [[Rīga]]s '''[[Džutas manufaktūra]]s''' &lt;small&gt;(attēlā manufaktūras administrācijas ēkas skice)&lt;/small&gt; darbiniekiem bija sievietes; [[1899. gads Latvijā|1899. gada]] maijā viņas aizsāka Rīgas jeb Džutas dumpi, kas ilga gandrīz trīs [[nedēļa]]s, līdz to beidzot vardarbīgi apspieda?
* ... mūsdienās kādreizējā '''[[Spāņu Sahāra]]''' ir [[Rietumsahāra]]s teritorija, uz kuru pretendē [[Maroka]] un [[Sahāras Arābu Demokrātiskā Republika]], bet neliela daļa no bijušās [[Spānija]]s [[kolonija]]s ietilpst Marokas teritorijā?
* ... Kembridžas vārdnīcā vārds '''&quot;[[redneks]]&quot;''' tiek skaidrots kā &quot;nabadzīgs, baltādains cilvēks bez izglītības, it īpaši tas, kurš dzīvo laukos [[ASV dienvidi|ASV dienvidos]], un kuram ir aizspriedumaini uzskati; šo vārdu parasti uzskata par aizskarošu&quot;?

[[Attēls:Qender Theth, Albania - panoramio - Petrit Gjeçaj (8).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Albānijas Alpu nacionālais parks|Albānijas Alpu nacionālajā parkā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; atrodas lielākā daļa [[Albānija]]s virsotņu, kas pārsniedz 2000 m, tostarp [[Dināru kalniene|Dināru]] augstākā virsotne [[Jezerca]]?
* ... [[Policists (hokejs)|hokeja policists]] '''[[Tajs Domi]]''' ir trešais pēc nopelnītajām soda minūtēm [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] vēsturē, kā arī [[hokejists]], kurš NHL ir aizvadījis visvairāk kautiņus — 333?
* ... '''[[Rembates muižas parks|Rembates muižas parka]]''' centrālajā teritorijā atrodas savdabīga [[sala|saliņa]], kurai 1968. gadā piešķirts Spīdalas saliņas nosaukums, bet parka teritorijā izvietoti arī Goda krēsli slaveniem [[Lielvārde]]s iedzīvotājiem?

[[Attēls:Hood river windsurfers 20060701 0759.jpeg|border|right|50px]]
* ... pirmie vindsērferi parasti izmantoja improvizētus dēļus un [[bura]]s, kas bieži vien radīja lielas grūtības, tomēr ar laiku šis [[sporta veids]] attīstījās, un tika izstrādātas modernākas un vieglāk lietojamas aprīkojuma versijas, padarot '''[[vindsērfings|vindsērfingu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pieejamāku un populārāku?
* ... jau [[1945. gads|1945. gada]] beigās, sākoties [[Aukstais karš|Aukstajam karam]], [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] pamazām zaudēja interesi par '''[[denacifikācija]]s''' procesu, bet oficiāli denacifikācijas pasākumi tika atcelti [[1951. gads|1951. gadā]]?
* ... '''[[Igaunijas Pareizticīgā baznīca|Igaunijas Pareizticīgajā baznīcā]]''', kas pastāv kopš [[1923. gads|1923. gada]], ir 64 [[draudze]]s, bet līdztekus [[Igaunija|Igaunijā]] darbojas arī [[Krievu Pareizticīgā baznīca|Maskavas patriarhāta]] Igaunijas Pareizticīgā baznīca ar 31 draudzi?

[[Attēls:Kristalina Georgieva Headshot.jpg|border|right|50px]]
* ... kopš 2019. gada [[Bulgārija]]s [[ekonomika|ekonomiste]] '''[[Kristalina Georgijeva]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Starptautiskais Valūtas fonds|Starptautiskā Valūtas fonda]] izpilddirektore, bet iepriekš viņa bija [[Pasaules Banka]]s galvenā izpilddirektore un 2019. gadā divus mēnešus pildīja Pasaules Bankas grupas pagaidu prezidenta pienākumus?
* ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Trešais reihs|Vācijas]] [[zemūdene]]s [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānā]] guva ievērojamus panākumus ar '''&quot;[[Vilku bars (flotes taktika)|vilku bara]]&quot;''' taktiku?
* ... '''[[Reinjonas kreols|Reinjonas kreolam]]''' nav oficiālās [[valoda]]s statusa, tomēr ikdienā sadzīvē tas tiek plaši izmantots, un tā ir [[dzimtā valoda]] 90 % [[Reinjona]]s iedzīvotāju?

[[Attēls:2022-08-21 European Championships 2022 – Women's High Jump by Sandro Halank–019.jpg|border|right|50px]]
* ... [[2022. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2022. gada Eiropas čempionātā]] [[Minhene|Minhenē]] ar rezultātu 1,95 m '''[[Marija Vukoviča]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja sudraba medaļu, piekāpjoties tikai [[ukrainiete]]i [[Jaroslava Mahučiha|Jaroslavai Mahučihai]]; tā bija [[Melnkalne]]s pirmā medaļa [[Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas vieglatētikas čempionāta]] vēsturē?
* ... lai gan lielākā daļa ķīlnieku [[čečeni|čečenu]] '''[[teroristu uzbrukums Beslanā|teroristu uzbrukumā Beslanā]]''' [[2004. gads|2004. gadā]] tika atbrīvoti uzbrukuma laikā, tomēr tajā tika nogalināti 314 ķīlnieki, tostarp 186 bērni, un kopumā, ieskaitot glābējus, tika nogalināti 333 cilvēki un vismaz 783 ievainoti?
* ... 2007. gada [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] fantastikas filma '''&quot;[[Zelta kompass]]'''&quot; norisinās [[Paralēlais visums|paralēlā]], retrofutūristiskā realitātē, kurā cilvēkiem ir dēmoni — viņu dvēseles runājošu dzīvnieku veidolā?

[[Attēls:Gārsenes luterāņu baznīca (Garsene Lutheran Church) - Uldis Osis - Panoramio.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Gārsenes luterāņu baznīca]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir celta ap 1905. gadu, un [[Gārsenes muiža]]s īpašnieks [[barons]] [[Budbergi-Benninghauzeni|Budbergs]] to veltījis mirušajai sievai?
* ... 1998. gadā '''[[Deniss Silantjevs]]''' kļuva par pirmo neatkarīgās [[Ukraina]]s [[peldētājs|peldētāju]], kas kļuva par [[Pasaules čempionāts ūdens sporta veidos|pasaules čempionu peldēšanā]], bet 2014. gadā kļuvis par [[Augstākā Rada|Ukrainas Augstākās Radas]] deputātu?
* ... [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] Carnikavas pamatskola reorganizēta par '''[[Carnikavas vidusskola|Carnikavas vidusskolu]]'''?

[[Attēls:SüleymaniyeMosqueIstanbul (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Suleimana mošeja]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viens no pazīstamākajiem [[Stambula]]s apskates objektiem, un no tās atrašanās vietas paveras plašs skats uz pilsētu ap [[Zelta rags|Zelta ragu]]; to uzskata par osmaņu arhitektūras šedevru un tā ir lielākā [[osmaņu impērija|osmaņu laikmeta]] [[mošeja]] pilsētā?
* ... [[Tartu Universitāte]]s [[basketbols|basketbola]] komanda, kas ir pašreizējā [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s kluba '''''[[Tartu Ülikool Maks &amp; Moorits]]''''' priekštece, 1949. gadā uzvarēja PSRS basketbola čempionātā?
* ... '''[[Ziloņu iela]]s''' [[Valmiera|Valmierā]] neparastais nosaukums nav saistīts ar [[ziloņi]]em, bet cēlies no kādreizējā Valmieras vecpilsētas nocietinājuma — Zilā bastiona?

[[Attēls:Ilia Tchavtchavadze.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Iļja Čavčavadze]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš 19. gadsimta otrajā pusē aizsāka [[gruzīni|gruzīnu]] [[Nacionālisms|nacionālisma]] atdzimšanu un rūpējās par [[gruzīnu valoda]]s, literatūras un kultūras izdzīvošanu pēdējās cariskās varas desmitgadēs, tiek dēvēts par gruzīnu &quot;nācijas tēvu&quot;?
* ... 1995. gada [[Ans Lī|Ana Lī]] [[vēsturiskā drāma]]s filma '''&quot;[[Prāts un jūtīgums]]&quot;''' mūsdienās tiek uzskatīta par vienu no vislabākajām [[Džeina Ostina|Džeinas Ostinas]] grāmatu adaptācijām?
* ... '''[[Ukrainas Varonis]]''' tiek apbalvots ar Zelta Zvaigznes ordeni par izcilu varoņdarbu vai Valsts ordeni par izciliem darba sasniegumiem?

[[Attēls:Peter Pellegrini, 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Slovākija]]s [[Slovākijas prezidentu uzskaitījums|prezidentam]] '''[[Peters Pellegrīni|Peteram Pellegrīni]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Itāļi|itāļu]] senči?
* ... elitārā [[Dānija]]s jūras spēku vienība '''[[Sīriusa suņu kamanu patruļa]]''' veic liela attāluma izlūkošanas patrulēšanu arktiskajā tuksnesī [[Grenlande]]s ziemeļu un austrumu daļā, parasti pa pāriem un izmantojot suņu ragavas ar vairākiem desmitiem suņu, dažreiz četrus mēnešus un bieži vien bez papildu saskarsmes ar cilvēkiem?
* ... [[Itālija|Itālijā]] dzimusī [[Albānija]]s [[kalnu slēpošana|kalnu slēpotāja]] '''[[Lara Kolturi]]''' {{dat|2024|11|23||bez}} Gurglā, [[Austrija|Austrijā]] pirmo reizi izcīnīja vietu uz goda pjedestāla [[Pasaules kauss kalnu slēpošanā|Pasaules kausa]] posmā slalomā, ieņemot otro vietu un piekāpjoties tikai [[Mikeila Šifrina|Mikeilai Šifrinai]]?

[[Attēls:Howea-belmoreana.jpg|border|right|50px]]
* ... abas [[Lorda Hava sala]]i [[endēma suga|endēmās]] '''[[hovejas|hoveju]]''' sugas &lt;small&gt;(attēlā ''Howea belmoreana'')&lt;/small&gt; tiek plaši audzētas kā [[telpaugi]]?
* ... [[Bulgārija]]s valdnieka '''[[Simeons I Lielais|Simeona I Lielā]]''' veiksmīgie karagājieni pret [[Austrumromas impērija|bizantiešiem]], [[maģāri]]em un [[serbi]]em sekmēja Bulgārijas vēsturē lielāko teritoriālo ekspansiju, padarot to par spēcīgāko valsti Dienvidaustrumeiropā; šajā laikā bija bija arī ievērojams kultūras uzplaukums, vēlāk to sāka saukt par Bulgārijas kultūras zelta laikmetu?
* ... '''[[Kijivas metro]]''' ''Arsenalna'' stacija Sviatošinskas-Brovarskas līnijā ir otra dziļākā metro stacija pasaulē pēc Hongjančunas stacijas [[Čuncjina|Čuncjinā]], un tā atrodas 105,5 m zem zemes?

[[Attēls:Red Brocket (Mazama americana) male (28091090800).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Amerikas sarkanā mazama]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izplatīta [[Dienvidamerika]]s mežos, sākot no [[Argentīna]]s ziemeļiem līdz [[Kolumbija]]i un Gviānām, kā arī [[Trinidāda|Trinidādas salā]], bet vēl nesen tās bija sastopamas arī [[Tobāgo]], taču tur tagad ir iznīcinātas?
* ... lielākā daļa '''[[Ukrainas ungāri|Ukrainas ungāru]]''' kompakti dzīvo [[Aizkarpatu apgabals|Aizkarpatu apgabalā]], kas robežojas ar [[Ungārija|Ungāriju]], kur veido aptuveni 12% [[iedzīvotāji|iedzīvotāju]]?
* ... [[Amerikas Savienotās Valstis|amerikāņu]] [[ziepju opera]]s [[televīzija]]s seriāls '''&quot;[[Hameleonu rotaļas]]&quot;''' tiek pārraidīts kanālā [[CBS]] kopš [[1987. gads|1987. gada]] 23. marta; šim seriālam ir 38 sezonas un vairāk nekā 9500 sērijas?

[[Attēls:GBSowerby I 1832 pl225 upper and lower figures Rangia cuneata.png|border|right|50px]]
* ... līdz 2020. gadiem '''[[Atlantijas maktrgliemene]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Latvija|Latvijā]] bija zināmas tikai [[Liepāja]]s un [[Pāvilosta]]s apkaimē, taču 2024. gadā tika ziņots, ka ievērojams to daudzums dzīvo arī [[Rīgas līcis|Rīgas līcī]]; uzskata, ka to kāpuri atceļojuši uz [[Eiropa|Eiropu]] ar kuģu balasta ūdeņiem, pirmā parādīšanās fiksēta [[Antverpenes osta|Antverpenes ostā]]?
* ... [[96. Kinoakadēmijas balva|96. Kinoakadēmijas balvu]] kā &quot;[[Labākā starptautiskā spēlfilma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā starptautiskā spēlfilma]]&quot; saņēmusī filma '''&quot;[[Interešu zona]]&quot;''' stāsta par [[Aušvicas koncentrācijas nometne]]s komandantu [[Rūdolfs Hess (Aušvicas komandants)|Rūdolfu Hesu]] un viņa sievu, kuri ar ģimeni cenšas dzīvot sapņu dzīvi mājā, kas atrodas otrpus nometnes sienām?
* ... 2021. gadā [[krievi|krievu]] [[žurnālists]], televīzijas raidījumu vadītājs un bijušais [[Krievija]]s laikraksta &quot;Novaja Gazeta&quot; galvenais redaktors '''[[Dmitrijs Muratovs]]''' kopā ar Mariju Resu saņēma [[Nobela miera prēmija|Nobela Miera prēmiju]] par &quot;centieniem aizsargāt vārda brīvību, kas ir priekšnoteikums demokrātijai un ilgstošam mieram&quot;?

[[Attēls:Shawarma-sandwich-01.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[šaverma]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir populārs ielas [[ēdiens]] [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]], bet mūsdienās tas izplatījies daudzās [[Eiropa]]s valstīs?
* ... '''[[Melnkalnes—Turcijas karš (1876—1878)|Melnkalnes—Turcijas karš]]''' starp [[Melnkalnes kņaziste|Melnkalnes kņazisti]] un [[Osmaņu impērija|Osmaņu impēriju]] 1876.—1878. gadā beidzās ar [[Melnkalne]]s uzvaru un neatkarības pasludināšanu?
* ... '''[[Ukrainas krievi]]''' ir lielākā [[mazākumtautība]] [[Ukraina|Ukrainā]] un [[Eiropa|Eiropā]], un lielākā [[krievu diaspora]] pasaulē?

[[Attēls:Aleksandras Sorokinas by Augustas Didzgalvis.jpg|border|right|50px]]
* ... 2022. gadā [[Lietuva]]s [[vieglatlētika|vieglatlēts]], [[Ultramaratons|ultragaro]] distanču skrējējs '''[[Aleksandrs Sorokins]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pirmo reizi laboja pasaules rekordu 100 km skrējienā, distanci veicot 6 stundās 5 minūtēs un 41 sekundē, bet 2023. gadā [[Viļņa|Viļņā]], 41 gada vecumā, viņš uzlaboja savu pasaules rekordu, sasniedzot 6.05:35?
* ... no. 1937. līdz 1938. gadam '''[[Krievijas latvieši|Krievijas latviešus]]''' smagi skāra tā sauktā [[NKVD &quot;Latviešu operācija&quot;]], kuras laikā apcietināja 22 360 un nošāva 16 573 [[latvieši|latviešus]]?
* ... [[2015. gads kino|2015. gada]] [[Kanāda]]s un [[Vācija]]s [[trillera filma]] '''''[[Remember]]''''', kurā galveno lomu atveido [[Kristofers Plamers]], stāsta par ar [[Demence|demenci]] sirgstošu, 89 gadus vecu [[Holokausts|Holokaustā]] izdzīvojušo, kurš aizbēg no pansionāta, lai atrastu un nogalinātu [[Nacisti|nacistu]] kara noziedznieku, kurš nogalināja viņa ģimeni?

[[Attēls:Jonathan-plantation-house.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Svētās Helēnas Sala|Svētās Helēnas salā]] dzīvojošais Seišelu salu milzu bruņurupucis '''[[Džonatans (bruņurupucis)|Džonatans]]''' &lt;small&gt;(attēlā 2021. gadā)&lt;/small&gt; tiek uzskatīts par vecāko zināmo dzīvo sauszemes dzīvnieku, domājams, ka viņa vecums pārsniedz 190 gadus?
* ... [[Čigāni|romu]] izcelsmes [[Serbija]]s mūziķis un komponists '''[[Žarko Jovanovičs]]''', kurš komponēja '''[[Čigānu himna|romu himnu]]''', [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā bija ieslodzīts trīs [[Koncentrācijas nometne|koncentrācijas nometnēs]]?
* ... daži [[dzīvnieki]] izmanto '''[[atbalss|atbalsi]]''' atrašanās vietas noteikšanai un [[navigācija]]i, piemēram, [[vaļveidīgie]] un [[sikspārņi]] to izmanto procesā, kas pazīstams kā [[eholokācija]]?

[[Attēls:Flaki (2).JPG|border|right|50px]]
* ... '''[[fļaki]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[poļi|poļu]] [[zupa]], kuras būtiska sastāvdaļa ir [[liellops|liellopu]] [[kuņģis]]?
* ... '''[[Austrumu Trāķija]]''' ir vienīgā [[Turcija]]s [[Eiropa]]s teritorija, kas veido aptuveni 5 % no šīs valsts platības?
* ... maigi [[Eiroskeptisms|eiroskeptiskajā]] un pret federālismu vērtajā '''[[Eiropas Konservatīvie un reformisti|Eiropas Konservatīvo un reformistu]]''' grupā lielākā partija pēc [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamenta]] deputātu skaita ir [[Polija]]s &quot;[[Likums un taisnīgums]]&quot;, bet [[Latvija|Latvijā]] to pārstāv [[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;|Nacionālā Apvienība]]?

[[Attēls:Gloucester Cathedral exterior 2019.JPG|border|right|50px]]
* ... 11. gadsimtā celtajā '''[[Glosteras katedrāle|Glosteras katedrālē]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[1216. gads|1216. gadā]] tika kronēts [[Anglijas karalis]] [[Henrijs III Plantagenets|Henrijs III]], bet [[1327. gads|1327. gadā]] baznīcā tika apbedīts karalis [[Edvards II Plantagenets|Edvards II]]?
* ... '''[[Beļģijas koloniālā impērija|Beļģijas koloniālās impērijas]]''' sākums saistās ar [[1908. gads|1908. gadu]], kad [[Beļģija]] anektēja [[Kongo Brīvvalsts|Kongo brīvvalsti]], izveidojot [[Beļģu Kongo]]?
* ... vairums '''[[NKVD troikas|NKVD troiku]]''' biedru tika represēti [[Lielais terors|Lielā terora]] laikā, un ievērojama daļa no viņiem tika represēti pirms 1938. gada novembra — viņus represēja troikas, kuru biedri viņi bija iepriekš?

[[Attēls:Brussels sprout closeup.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Briseles kāposti]]''' jeb rožkāposti tiek audzēti ēdamo [[pumpurs|pumpuru]] dēļ, kuru izmērs ir no 1,5 līdz 4 centimetriem &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[1954. gads Latvijā|1954. gada]] 4. aprīlī [[PSRS Gaisa spēki|PSRS Gaisa spēku]] [[lidmašīna]] ''Lavochkin La-15'' bija pacēlusies no [[LPX|Liepājas militārā lidlauka]], bet nezināmu iemeslu dēļ vienos naktī tā '''[[La-15 katastrofa Liepājā|nogāzās un uzsprāga]]''' dzīvojamo māju kvartālā [[Vecliepāja|Vecliepājas rajonā]]; bojā gāja lidmašīnas pilots un seši [[Liepāja]]s iedzīvotāji?
* ... '''[[Pitijas spēles]]''' bija vienas no četrām tā sauktajām panhellēniskajām sporta spēlēm [[Senā Grieķija|senajā Grieķijā]]; tās bija otrās populārākās aiz [[Antīkās olimpiskās spēles|Olimpiskajām spēlēm]] un tika rīkotas [[Delfi|Delfos]] reizi četros gados?

[[Attēls:Кітаб.jpg|border|right|50px]]
* ... jau senatnē '''[[Polijas—Lietuvas tatāri]]''' pārgājuši uz apkārtējās tautas valodu (visbiežāk [[baltkrievu valoda|baltkrievu valodu]] &lt;small&gt;(attēlā baltkrievu valodas teksts [[arābu raksts|arābu rakstā]])&lt;/small&gt;), taču saglabājuši tradīcijas un reliģiju — [[sunnītu islāms|sunnītu islāmu]]?
* ... '''[[Terorakts Maskavas apgabalā (2024)|terorakts Maskavas apgabalā 2024. gada 22. martā]]''', kad teroristi no grupējuma [[Islāma valsts — Horasānas province|ISIS—K]] koncertzālē ''Crocus City Hall'' nogalināja vismaz 145 cilvēkus, bija viens no lielākajiem teroristu uzbrukumiem mūsdienu [[Krievijas vēsture|Krievijas vēsturē]], atpaliekot tikai no [[Teroristu uzbrukums Beslanā|terorakta Beslanā 2004. gadā]]?
* ... '''[[Pirmais Sudānas pilsoņu karš|Pirmajā Sudānas pilsoņu karā]]''', kas ilga no 1955. līdz 1972. gadam, 17 gadu laikā gāja bojā līdz 1 miljonam cilvēku?

[[Attēls:Wow signal.jpg|border|right|50px]]
* ... lai gan '''[[Wow! signāls|''Wow!'' signālam]]''' nebija nosakāmas [[modulācija]]s — paņēmiena, ko izmanto informācijas pārraidīšanai pa [[radioviļņi]]em —, tas joprojām ir labākais kandidāts uztvertai ārpuszemes radio pārraidei, kāds jebkad ir atklāts &lt;small&gt;(attēlā signāls attēlots kā &quot;6EQUJ5&quot;, reģistrēts [[Ohaio (štats)|Ohaio štatā]] [[1977. gads|1977. gadā]])&lt;/small&gt;?
* ... [[Normandijas hercogs|Normandijas hercoga]] '''[[Roberts I Lielais|Roberta I Lielā]]''' attiecībās ar konkubīni Arletu no Felēzes dzima pirmais [[Normandiešu dinastija]]s [[Anglijas karalis]] [[Viljams I Iekarotājs]], bet tā kā viņa vecāki nebija laulājušies, tad Viljams bija ārlaulībā dzimis un tika iesaukts par &quot;bastardu&quot;?
* ... 2024. gada februārī [[ASV]] [[diplomāts]] un amatieris [[ornitologs]] '''[[Pīters Kestners]]''' kļuva par pirmo cilvēku, kurš redzējis 10 000 [[putni|putnu]] sugu jebkur pasaulē?

[[Attēls:Famagusta 01-2017 img14 Lala Mustafa Pasha Mosque.jpg|border|right|50px]]
* ... [[viduslaiki|viduslaikos]] mūsdienu [[Ziemeļkipra|Ziemeļkiprā]] esošā '''[[Famagusta]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija [[Kipra]]s svarīgākā ostas pilsēta un vārti tirdzniecībai ar [[Levante]]s ostām, no kurām [[Zīda ceļš|Zīda ceļa]] tirgotāji veda savas preces uz [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]]?
* ... 2022. gadā pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukuma Ukrainā]] '''[[Eiropas Brīvā apvienība|Eiropas Brīvās apvienības]]''' biedre no [[Latvija]]s [[Tatjana Ždanoka]] [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamentā]] balsoja pret rezolūciju, kas nosodīja [[Krievija|Krieviju]] un vēlāk ar abpusēju vienošanos pameta partiju, jo viedokļi par karu Ukrainā krasi atšķirās?
* ... '''[[Burtnieka drumlinu lauks]]''' satur ap 1430 [[drumlins|drumlinu]] vaļņu, kas ir īpaši izteikti dienvidos no [[Burtnieks|Burtnieka ezera]] un ir savstarpēji paralēli orientēti ziemeļrietumu-dienvidaustrumu virzienā?

[[Attēls:Santana Acer Arena (5558151833) (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... 2023. gadā žurnāls ''Rolling Stone'' nosauca [[Meksika|Meksikā]] dzimušo '''[[Karloss Santana|Karlosu Santanu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; par 11. visu laiku izcilāko [[ģitārists|ģitāristu]]?
* ... [[Indija]]s [[futbols|futbola]] [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Sunils Čhetri]]''' ir ceturtais [[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 50 vai vairāk vārtu guvumiem starptautiskā līmenī|visvairāk vārtus guvušais spēlētājs izlašu līmenī]] ar 95 vārtiem, tāpat viņš ir visvairāk spēļu aizvadījušais un labākais vārtu guvējs [[Indijas futbola izlase|Indijas izlasē]]?
* ... uzņēmējs '''[[Jāzeps Šņepsts]]''', kurš 2024. gadā kļuva plaši atpazīstams medijos ar nomedīta [[Baltais degunradzis|baltā degunradža]] fotogrāfiju, 1998. gadā bija [[Andris Šķēle|Andra Šķēles]] veidotās [[Tautas partija]]s dibinātāju skaitā un no tās saraksta tika [[7. Saeimas vēlēšanas|ievēlēts]] [[7. Saeima|7. Saeimā]]?

[[Attēls:Chamaedaphne calyculata 1 (5097220701).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[ārkausa kasandra]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sastopama nevienmērīgi: diezgan bieži Austrumlatvijā, kamēr valsts rietumu daļā nav sastopama, jo Latviju šķērso sugas [[Eiropa]]s areāla rietumu robeža?
* ... 2018. gadā ''Legendary Pictures'' nolīga režisoru [[Denī Vilnēvs|Denī Vilnēvu]] filmēt [[Frenks Herberts|Frenka Herberta]] romāna &quot;Kāpa&quot; divu daļu adaptāciju; pirmā daļa &quot;[[Kāpa (2021. gada filma)|Kāpa]]&quot; bija komerciāli veiksmīga, un no 2022. gada jūlija līdz decembrim uzņemta filma '''&quot;[[Kāpa: Otrā daļa]]&quot;''', kas iznāca [[2024. gads kino|2024. gadā]]?
* ... [[2004. gads|2004. gadā]] '''[[hutieši]]''' sāka bruņotu sacelšanos pret [[Jemena]]s valdību un kopš [[2015. gads|2015. gada]] piedalās [[Jemenas pilsoņu karš|Jemenas pilsoņu karā]], kontrolējot gandrīz visu Jemenas ziemeļu daļu; viņi saņem militāru un finansiālu atbalstu no [[Irāna]]s un tās sabiedrotajiem ''[[Hezbollah]]''?

[[Attēls:Praga 11.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Varšavas pakta iebrukums Čehoslovākijā]]''', kas sākās [[1968. gads|1968. gada]] 21. augustā un izbeidza [[Prāgas pavasaris|Prāgas pavasari]], lai arī notika bez kaujām, tomēr prasīja 108 [[Čehoslovākija]]s pilsoņu dzīvības, tāpat bojāgājušie bija iebrūkošā karaspēka sastāvā &lt;small&gt;(attēlā padomju tanki [[T-55]] operācijas &quot;Donava&quot; laikā)&lt;/small&gt;?
* ... 2000. gadā Starptautiskās Handbola federācijas veiktās aptaujas rezultātā [[ukraiņi|ukrainieti]] '''[[Zinaīda Turčina|Zinaīdu Turčinu]]''' atzina par 20. gadsimta labāko [[handboliste|handbolisti]]?
* ... saskaņā ar [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] izlūkdienestu aplēsēm [[1919. gads|1919. gada]] jūnijā '''[[Baltā armija (Krievijas pilsoņu karš)|Balto armiju]]''', kas cīnījās pret Sarkano armiju [[Krievijas pilsoņu karš|Krievijas pilsoņu karā]], skaitliskais sastāvs sasniedza maksimumu — gandrīz 683 000 karavīru, bet kopējais skaits kopā ar palīgvienībām varēja pārsniegt 1 023 000 cilvēku?

[[Attēls:Charlotte Amalie 1.jpg|border|right|50px]]
* ... pirmais eiropietis, kurš atklāja '''[[Sentomasa|Sentomasas salu]]''' [[Virdžīnu salas|Virdžīnu salās]], bija [[Kristofors Kolumbs]] [[1493. gads|1493. gada]] 14. novembrī, sava otrā ceļojuma laikā &lt;small&gt;(attēlā [[ASV Virdžīnas|ASV Virdžīnu]] galvaspilsēta [[Šarlote Amālija]])&lt;/small&gt;?
* ... [[Anglija]]s [[futbols|futbola]] [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargam]] [[Pīters Šiltons|Pīteram Šiltonam]] pieder rekords par '''[[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 1000 vai vairāk oficiāli aizvadītām spēlēm|visvairāk aizvadītajām spēlēm]]''', nospēlējot vairāk nekā 1400 spēles?
* ... '''[[vāciešu apmešanās uz austrumiem]]''' turpinājās līdz pat [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām, un vēsturnieki 19. gadsimtā šo virzienu definēja vispārpieņemtajā nosaukuma versijā — '''''[[Drang nach Osten]]'''''?

[[Attēls:Nīgrandes luterāņu baznīca7.jpg|border|right|50px]]
* ... [[1775. gads Latvijā|1775. gadā]] [[Nīgrande|Pīlesmiesta]] koka baznīcas vietā uzcēla mūra '''[[Nīgrandes luterāņu baznīca|luterāņu baznīcu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas saglabājusies līdz mūsu dienām?
* ... [[Latvija]]s [[mazumtirdzniecība]]s tīkls '''&quot;[[LaTS]]&quot;''', ko pārvalda uzņēmums &quot;Latvijas tirgotāju savienība&quot;, apvieno aptuveni 270 uzņēmumus ar vairāk nekā 700 tirdzniecības vietām?
* ... '''[[Polijas baltkrievi]]''' ir viena no lielākajām [[Mazākumtautība|mazākumtautībām]] valstī, saskaņā ar 2021. gada [[tautas skaitīšana]]s datiem [[Polija|Polijā]] dzīvoja 56 607 [[baltkrievi]], no kuriem aptuveni 17 325 mājās lietoja [[Baltkrievu valoda|baltkrievu valodu]]?

[[Attēls:Talihaerm J. – Biathlon 2023 Nove Mesto 8557.jpg|border|right|50px]]
* ... [[2024. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2024. gada Pasaules čempionātā biatlonā]] [[Nove Mesto Morāvijā|Nove Mesto]] '''[[Johanna Taliherma]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, Regina Ermitsa, [[Tūli Tomingasa]] un Suzana Kilma izcīnīja 4. vietu stafetē, kas bija [[Igaunija]]s visu laiku augstākais rezultāts šajā disciplīnā?
* ... '''[[Somijas zviedri]]''' ir valsts lielākā lingvistiskā [[minoritāte]], kuras tiesības ir oficiāli nostiprinātas [[Somijas konstitūcija|Somijas konstitūcijā]]?
* ... [[1996. gads|1996. gadā]] '''[[Baltkrievijas Konstitūcija]]''' tika grozīta, pamatojoties uz referenduma rezultātiem, pārdalot pilnvaras par labu izpildvarai un [[Baltkrievijas prezidents|prezidentam]], turklāt konstitūcijā nostiprināja [[Krievu valoda|krievu]] un [[Baltkrievu valoda|baltkrievu]] valodu vienlīdzību, kas izrietēja no [[1995. gada referendums Baltkrievijā|1995. gada referenduma]]?

[[Attēls:Muhammad Ahmad.jpg|border|right|50px]]
* ... Mahdistu valsts [[Sudāna|Sudānā]] dibinātāja un līdera '''[[Muhameds Ahmeds|Muhameda Ahmeda]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš [[1881. gads|1881. gadā]] pasludināja sevi par [[mesija|mesiju]], dēls Abdelrahmans al Mahdī bija viens no [[Angļu-ēģiptiešu Sudāna]]s redzamākajiem politiķiem un tās premjerministrs, bet mazmazdēls Sadiks al Mahdī bija Sudānas premjerminists 20. gadsimta 60. un 80. gados?
* ... 2002. gadā [[Lietuva]]s [[mazumtirdzniecība]]s tīkla uzņēmumu grupa '''''[[Aibė]]''''' paplašinājās uz [[Latvija|Latviju]]?
* ... [[basketbols|basketbola]] [[treneris]] '''[[Edmunds Valeiko]]''' kā spēlētājs ir aizvadījis 90 spēles [[Latvijas basketbola izlase|Latvijas basketbola izlasēs]], tās sastāvā piedaloties trijos [[Eiropas čempionāts basketbolā|Eiropas čempionāta]] finālturnīros?

[[Attēls:Flag of Wales.svg|border|right|50px]]
* ... tāpat kā daudzu [[heraldika]]s figūru gadījumā, precīzs [[pūķis|pūķa]] attēlojums '''[[Velsas karogs|Velsas karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nav standartizēts likumā, un tam ir daudz atveidojumu?
* ... politiskais termins '''[[Finlandizācija]]''' parādījās 20. gadsimta otrajā pusē, lai raksturotu [[Padomju Savienība]]s un [[Somija]]s attiecības pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]?
* ... vienīgais [[futbolists]], kurš cēlies ārpus [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] un ir '''[[Anglijas futbola Premjerlīgā 500 vai vairāk spēļu aizvadījušo spēlētāju uzskaitījums|aizvadījis 500 Premjerlīgas spēles]]''', ir [[Austrālija]]s vārtsargs [[Marks Švarcers]]?

[[Attēls:2008-01-28 Tague Bay St. Croix.jpg|border|right|50px]]
* ... pirmais eiropietis, kurš apmeklēja [[Virdžīnu salas|Virdžīnu salās]] esošo '''[[Sentkroisa|Sentkroisas salu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, bija [[Kristofors Kolumbs]] [[1493. gads|1493. gada]] 14. novembrī, sadursmes starp [[spāņi]]em un karībiem Sentkroisā bija vēsturē pirmais dokumentētais militārais konflikts starp spāņiem un [[Jaunā pasaule|Jaunās pasaules]] iedzīvotājiem?
* ... '''[[neitralitāte]]''' [[Starptautiskās tiesības|starptautiskājās tiesībās]] nozīmē nepiedalīšanos [[Karš|karā]], bet miera laikā tas nozīmē atteikšanās un nepiedalīšanās militāri politiskos blokos, kā arī militāro arsenālu un budžeta izdevumu samazināšana?
* ... '''[[šerifs|šerifa]]''' amats radies 11. gadsimta [[Anglija|Anglijā]] un sākotnēji tas bijis [[monarhs|monarha]] pilnvarotais pārstāvis [[grāfiste|grāfistē]] (šīrā) un bija atbildīgs par kārtības nodrošināšanu, karaspēka draudzes mobilizēšanu, kā arī bija iesaistīts [[nodokļi|nodokļu]] ievākšanā?

[[Attēls:Casu Marzu cheese.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Kasu marcu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir tradicionāls [[Sardīnija]]s [[aita]]s [[piens|piena]] [[siers]] ar dzīviem kukaiņu [[Kāpurs|kāpuriem]]; daži cilvēki dod priekšroku kāpuru noņemšanai pirms ēšanas, bet citi ēd tos kopā ar sieru, tomēr kāpuri var izdzīvot cilvēka [[zarnas|zarnās]], izraisot enterālu saslimšanu?
* ... [[Japāna]]s transportlīdzekļu ražotājs '''''[[Suzuki Motor Corporation]]''''' sāka darbību 1909. gadā kā [[Zīds|zīda]] un [[kokvilna]]s [[Stelles|aušanas steļļu]] ražotājs?
* ... tā kā '''[[siltumvadīšana|siltumvadīšanu]]''' veicina [[Temperatūra|temperatūru]] starpība, izolētā sistēmā apgabali ar sākotnēji atšķirīgu temperatūru siltuma vadīšanas ceļā tieksies uz termodinamisko līdzsvaru (konstantu temperatūru)?

[[Attēls:20230211 FIS Ski Jumping World Cup Women Hinzenbach Nika Prevc 850 6801.jpg|border|right|50px]]
* ... [[2025. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|2025. gada Pasaules čempionāta]] uzvarētājas [[Tramplīnlēkšana|tramplīnlēkšanā]] lēcienos gan no parastā, gan lielā tramplīna [[slovēņi|slovēniete]]s '''[[Nika Prevca|Nikas Prevcas]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; trīs brāļi [[Peters Prevcs|Peters]], [[Cene Prevcs|Cene]] un Domens arī ir tramplīnlēcēji?
* ... amerikāņu [[basketbolists]] '''[[Gregs Vitingtons]]''', kurš [[Latvija]]s kluba [[Rīgas VEF]] sastāvā 2024. gadā kļuva par [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionu, ir aizvadījis četras spēles [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālajā basketbola asociācijā]], spēlējot [[Denveras &quot;Nuggets&quot;]]?
* ... [[2016. gads Latvijā|2016. gadā]] [[Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte]] '''[[Ketleru atsegums|Ketleru atsegumu]]''' [[Venta]]s labajā krastā izvēlējās par [[Gada ģeovieta Latvijā|Gada ģeovietu Latvijā]]?

[[Attēls:Monument pedestal Krates victory S399 ancient agora museum Athens.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[kvadriga|kvadrigu]]''' sacensības rīkoja [[Antīkās olimpiskās spēles|antīkajās olimpiskajās spēlēs]] un citās sakrālajās svinībās, un tās uzskatīja par [[sengrieķu mitoloģija|gieķu dievu]] transporta līdzekli, kā arī tās attēlotas uz dažādām vāzēm un mākslinieciskos bareljefos &lt;small&gt;(attēlā kvadriga uz pjedestāla piemineklim, veltītam uzvarai Panatēnu spēlēs)&lt;/small&gt;?
* ... kopš 2022. gada [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīga]]s komandā [[RFS]] spēlējošais [[Serbi|serbu]] [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Stefans Paničs]]''' ir aizvadījis vienu spēli [[Serbijas futbola izlase|Serbijas futbola izlasē]], bet 2018., 2019. un 2020. gadā uzvarējis Latvijas Virslīgā ar ''[[Riga FC]]'' komandu?
* ... uzņēmēja no [[Londona]]s '''[[Rūta Belvila]]''', tāpat kā viņas māte un tēvs iepriekš, no 19. gadsimta beigām līdz 1940. gadam pārdeva cilvēkiem laiku, katru dienu iestatot pulksteni pēc [[Griničas laiks|Griničas laika]], kā rādīja Griničas pulkstenis, un pēc tam ļaujot klientiem apskatīt pulksteni un pieregulēt savējo?

[[Attēls:Akhmed Zakayev (2018).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Ahmeds Zakajevs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kopš 2007. gada ir [[Ičkērijas Čečenu Republika]]s trimdas valdības premjerministrs?
* ... '''[[2024. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2024. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' laboti divi pasaules rekordi: [[400 metri|400 metru skrējienā]] to paveica [[Nīderlande]]s sprintere [[Femke Bola]] (49,17 sekundes), bet 60 metru barjerskrējienā pasaules rekordu sasniedza Bahamu Salu pārstāve Devina Čārltone (7,65 sekundes)?
* ... lielākās '''[[oguzu valodas]]''' pēc runātāju skaita ir [[turku valoda]] (90 miljoni runātāju), [[azerbaidžāņu valoda]] (24 miljoni) un [[turkmēņu valoda]] (6,5 miljoni)?

[[Attēls:Zanda Martens MdB, SPD Fraktion im Bundestag.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Latvieši|latviešu]] izcelsmes [[Vācija]]s politiķe un juriste '''[[Zanda Martena]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par [[Bundestāgs|Vācijas Bundestāga]] deputāti 2021. gada vēlēšanās?
* ... amerikāņu sākotnējais iebrukums [[Okinava (sala)|Okinavā]] [[1945. gads|1945. gada]] 1. aprīlī bija [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] lielākais amfībiju uzbrukums [[Klusā okeāna karš|Klusā okeāna karadarbības teātrī]]; kopā '''[[Okinavas kauja]]''' starp [[ASV]] un [[Japāna]]s spēkiem ilga 82 dienas no 1945. gada 1. aprīļa līdz 22. jūnijam?
* ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānā]] starp [[Ķeltu jūra|Ķeltu jūru]] ziemeļos un [[Lamanšs|Lamanšu]] dienvidos, 40 km no [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānija]]s salas galējā dienvidrietumu punkta esošajās '''[[Sili salas|Sili salās]]''' ir novērojami līdz 6 m augsti [[paisums|paisumi]], bet bēguma laikā pa seklajiem jūrasšaurumiem ar kājām iespējams nokļūt no vienas salas uz otru?

[[Attēls:Cristiano Ronaldo playing for Al Nassr FC against Persepolis, September 2023 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Portugāles futbola izlase|Portugāles]] futbolistam [[Krištianu Ronaldu]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pieder rekords ar 137 '''[[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 50 vai vairāk vārtu guvumiem starptautiskā līmenī|vārtu guvumiem starptautiskā līmenī]]'''?
* ... pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] un [[iedzīvotāju blīvums|blīvuma]] '''[[Luksemburgas kantons]]''' ir pirmais kantons [[Luksemburga|Luksemburgā]]?
* ... [[2022. gads Latvijā|2022. gada]] 22. septembrī [[Saeima]] atbalstīja zvēraudzēšanas aizlieguma likumprojektu, kas Saeimā nonāca pēc biedrības '''&quot;[[Dzīvnieku brīvība]]&quot;''' iniciatīvas, no [[2028. gads Latvijā|2028. gada]] 1. janvāra aizliedzot audzēt un turēt dzīvniekus, ja to audzēšanas vai turēšanas vienīgais vai galvenais nolūks ir [[kažokāda|kažokādu]] ieguve?

[[Attēls:Lejeune - Bataille de Marengo.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Otrās koalīcijas karš (1799—1802)|Otrās koalīcijas kara]] {{dat|1800|06|14|lok}} '''[[Marengo kauja]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; rezultātā [[Hābsburgu monarhija|austrieši]] bija spiesti izvest karaspēku no [[Lombardija]]s, bet [[Napoleons Bonaparts|Napoleons]] iekšpolitiski nostiprināja savas pozīcijas kā [[Francijas Pirmā republika|Francijas Pirmās republikas]] pirmais konsuls?
* ... 6. gadsimtā plašāko ekspansiju sasniegušais '''[[Tjurku kaganāts]]''' ir viena no lielākajām valstīm pasaules vēsturē?
* ... '''[[nogaju valoda]]''' ir viena no [[Krievijas Federācija]]s [[Dagestāna]]s un [[Karačaja-Čerkesija|Karačajas-Čerkesijas]] [[valsts valoda|oficiālajām valodām]]?

[[Attēls:Mattarella Milei 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Argentīnas prezidents]] '''[[Havjers Milejs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pazīstams ar savu ekstraordināro personību un aktīvo klātbūtni medijos, bet politiski viņu raksturo kā [[Labēja politika|labējo]] [[Populisms|populistu]] un labējo [[Libertisms|libertārieti]], kas atbalsta ''[[laissez-faire]]'' ekonomiku, pieskaņojot [[Minarhisms|minarhisma]] un [[Anarhokapitālisms|anarhokapitālisma]] principus?
* ... '''''[[Absolut Vodka]]''''' ir trešais lielākais [[Alkoholiskie dzērieni|alkoholisko dzērienu]] zīmols pasaulē aiz ''Bacardi'' un ''Smirnoff''?
* ... pēc pēdējā [[hercogs|hercoga]] nāves [[1884. gads|1884. gadā]] '''[[Braunšveigas hercogiste]]''' faktiski kļuva par [[Prūsijas Karaliste|Prūsijas]] provinci, un par reģentu kļuva kāds no Prūsijas valdošā [[Hoencollernu dinastija|Hohenzollernu nama]] locekļiem?

[[Attēls:Alan Shearer 2008.jpg|border|right|50px]]
* ... 1995.—1996. gada sezonā [[Alans Šīrers]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par pirmo [[futbolists|futbolistu]], kurš '''[[Anglijas futbola Premjerlīgā 100 vai vairāk vārtus guvušo spēlētāju uzskaitījums|guvis 100 vārtus Premjerlīgā]]''', un viņam pieder rekords par vismazāk aizvadītajām spēlēm, lai sasniegtu šo skaitli, to paveicot 124 spēlēs?
* ... '''[[Apvienotās Karalistes ekonomika]]s''' vadošā nozare ir [[Pakalpojums|pakalpojumu nozare]], kurā vadošo lomu ieņem finanšu komponents?
* ... tiek uzskatīts, ka '''[[tausūgi]]''' ir ieceļojuši [[Sulu arhipelāgs|Sulu arhipelāgā]] 11.—13. gadsimtā no [[Mindanao]] ziemeļaustrumiem, kas izskaidro '''[[tausūgu valoda]]s''' radniecību ar [[visaju valodas|visaju valodām]]?

[[Attēls:20210529 Lands End-9.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānija]]s galējais dienvidrietumu punkts '''[[Lendsends]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir veidots no stāvām [[granīts|granīta]] klintīm, un tas ir populārs [[tūrisms|tūrisma]] galamērķis?
* ... [[Larss fon Trīrs|Larsa fon Trīra]] filmas '''&quot;[[Dejotāja tumsā]]&quot;''' pirmizrāde notika {{Dat|2000|5|17|5=bez}} [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivālā]], kur tā saņēma festivāla augstāko apbalvojumu — [[Zelta palmas zars|Zelta palmas zaru]], bet galvenās lomas atveidotāja [[Bjorka]] saņēma arī festivāla labākās aktrises balvu?
* ... viens no paleoģenētikas pamatlicējiem [[Zviedrija]]s ģenētiķis '''[[Svante Pēbo]]''' 2022. gadā ieguva [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā]] &quot;par viņa atklājumiem izzudušo [[Hominīni|hominīnu]] genoma un cilvēka evolūcijas pētījumos&quot;?

[[Attēls:Acorn Squirrel.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[ozolzīles|ozolu zīles]]''' ir pārāk smagas, lai tās varētu izplatīt [[vējš]], tāpēc dabā tās var nonākt jaunā augšanas vietā tikai ar dzīvnieku palīdzību; noderīga loma ir tiem zīdītājiem un putniem, kuri, veidodami barības krājumus ziemai, zīles ierok augsnē, bet dažādu iemeslu dēļ tās neapēd, piemēram [[sīlis|sīļi]], [[parastā vāvere|vāveres]], [[meža klaidoņpele]]s &lt;small&gt;(attēlā vāvere ar zīli)&lt;/small&gt;?
* ... pateicoties uzlabotajām sēklu tīrīšanas metodēm, [[Eiropa|Eiropā]] '''[[vītņu dedestiņa]]''' lielākoties ir izskausta no labības kultūrām, kur to sēklu piejaukums novāktajai ražai ir kaitīgs, jo tās cilvēku uzturā vai [[Lopbarība|lopbarībā]] ir indīgas?
* ... 20. gadsimta 60. gados no '''[[Valmieras lidlauks|Valmieras lidlauka]]''' veikti arī pasažieru lidojumi uz [[Rīga|Rīgu]], [[Daugavpils|Daugavpili]], [[Rēzekne|Rēzekni]], [[maskava|Maskavu]], [[adlera|Adleru]], [[Simferopole|Simferopoli]] un [[Miņeraļnije Vodi]], kā arī citām pilsētām?

== Faktu ieteikumi (vēl neizmantotie, jaunos likt apakšā) ==


&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Valarie Allman higher resolution.jpg|border|right|150px]]
* ... {{oss|V=2020|L=L}} [[Tokija|Tokijā]], kas notika 2021. gadā, jau pirmajā mēģinājumā raidot disku 68,98 metrus tālu, amerikāņu [[diska mešana|diska metēja]] '''[[Valerija Olmena]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par olimpisko čempioni; pēc tam viņa uzvarējusi arī {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]] un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā]] [[Tokija|Tokijā]]?
* ... '''[[Latvijas Universitātes Medicīnas un dzīvības zinātņu fakultāte]]''' tika izveidota [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]], apvienojot [[Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultāte|Bioloģijas fakultāti]], [[Latvijas Universitātes Ķīmijas fakultāte|Ķīmijas fakultāti]] un [[Latvijas Universitātes Medicīnas fakultāte|Medicīnas fakultāti]]?
* ... '''[[aplenkums|aplenkumi]]''' bieži ir saistīti ar smagām humānajām sekām; [[civiliedzīvotāji]]em, kuri tiek iesprostoti aplenktajā teritorijā, var nākties izturēt [[bads|badu]], [[slimība]]s un nemitīgu apšaudi, radot milzīgus cilvēku zaudējumus?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Northampton Guildhall 01.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Northemptona]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no lielākajām [[Anglija]]s mazpilsētām (''town''), kurai nav un nekad nav bijis lielpilsētas (''city'') statusa?
* ... [[2018. gads kino|2018. gadā]] par visu laiku ienesīgāko '''[[biogrāfiskā filma|biogrāfisko filmu]]''' kļuva &quot;[[Bohēmista rapsodija]]&quot;, bet [[2023. gads kino|2023. gadā]] to apsteidza filma &quot;[[Openheimers (filma)|Openheimers]]&quot;?
* ... [[2025. gads Latvijā|2025. gadā]] '''[[Latvijas jauniešu galvaspilsēta]]''' ir [[Liepāja]], kas ir vienīgā pilsēta, kas šādu godu izpelnījusies divreiz?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Belka and Strelka 2020 stamp of Transnistria 2.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Padomju Savienība|padomju]] [[Suņi kosmosā|kosmosa suņi]] '''[[Belka un Strelka]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[pastmarka|pastmarkā]])&lt;/small&gt; kļuva slaveni kā pirmie dzīvnieki, kas veiksmīgi atgriezās uz [[Zeme]]s pēc lidojuma [[kosmiskā telpa|kosmosā]]?
* ... [[angļi|angļu]] kuģu kurinātājs '''[[Arturs Džons Prīsts]]''' ieguva slavu kā nenogremdējams jūrnieks, jo izdzīvoja piecās kuģu katastrofās, kas beidzās ar kuģu nogrimšanu vai nopietnām avārijām, tostarp &quot;[[Titāniks|Titānika]]&quot; bojāejā?
* ... '''[[Serbijas ūdenspolo izlase|Serbijas vīriešu ūdenspolo izlase]]''' tiek uzskatīta par vienu no veiksmīgākajām vīriešu [[ūdenspolo]] komandām pasaulē, kas izcīnījusi medaļas visos olimpiskajos turnīros, kuros ir piedalījusies, tostarp trīs zeltus, kā arī ir vairākkārtēja pasaules un Eiropas čempione?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Beatrice Chebet 5000m women final 2 Oregon 2022 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Kenija]]s [[vieglatlēte]], garo distanču skrējēja '''[[Beatrise Čebeta]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pašreizējā [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordiste]] [[5000 metri|5000 metru]] un [[10 000 metri|10 000 metru]] distancē, un abās šajās distancēs uzvarēja arī {{oss|V=2024|L=L}} un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā]]?
* ... 1997. gada [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karaliste]] [[kinokomēdija]] '''&quot;[[Visu vai neko]]&quot;''' par sešiem bez darba esošiem vīriešiem, kuri, lai nopelnītu naudu, nolemj izveidot savu [[striptīzs|striptīza]] šovu, guva lielus finansiālus panākumus un kritiķu atzinību, nopelnot vairāk nekā 250 miljonus [[ASV dolārs|ASV dolāru]] pie tikai 3,5 miljonu dolāru budžeta?
* ... '''[[Taraškevica|Taraškevicu]]''' oficiāli lietoja līdz [[1933. gads|1933. gadam]], kad [[Baltkrievijas PSR]] veica [[baltkrievu valoda]]s pareizrakstības reformu, ieviešot tā saukto narkamauku, bet mūsdienās klasisko pareizrakstību joprojām neformāli lieto [[Baltkrievija|Baltkrievijā]] un [[baltkrievi|baltkrievu]] [[diaspora]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Icon of Saint Methodius, The Holy Mount of Grabarka.png|border|right|150px]]
* ... [[Austrumromas impērija|bizantiešu]] [[misionārs]] '''[[Svētais Metodijs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kopā ar savu brāli [[Svētais Kirils|Svēto Kirilu]] ir ievērojami ar to, ka izveidoja [[glagolica]]s alfabētu, kas bija pirmais rakstības veids [[Slāvu valodas|slāvu valodām]], un veicināja [[kristietība]]s izplatīšanu [[slāvi|slāvu tautu]] vidū?
* ... '''[[Ukrainas iebrukums Kurskas apgabalā (2024)|Ukrainas iebrukumā Kurskas apgabalā]]''' līdz 2024. gada 20. augustam [[Ukrainas bruņotie spēki|Ukrainas bruņoto spēku]] kontrolē [[Krievijas Federācija]]s [[Kurskas apgabals|Kurskas apgabalā]] atradās aptuveni 1250 km² plaša teritorija, tostarp lielākā daļa '''[[Sudžas rajons|Sudžas rajona]]''', uzsākot '''[[Kurskas apgabala okupācija (2024—2025)|Kurskas apgabala daļas okupāciju]]'''?
* ... apmēram 2640 kilometru garā '''[[Djuranda līnija]]''' joprojām ir pretrunīgs jautājums starp [[Afganistāna|Afganistānu]] un [[Pakistāna|Pakistānu]], īpaši tāpēc, ka līnija sadala [[Puštuni|puštunu]] tautu, kas dzīvo abās robežas pusēs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dienvidu fasāde.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[1671. gads Latvijā|1671. gadā]]''' tika uzcelta [[Durbes muiža|Durbes pils]] ēka [[tukums|Tukumā]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Baltkrievijas Valsts drošības komiteja]]''' ir tiešs [[PSRS]] laiku [[KGB]] pēctecis, un tai ir liela nozīme [[Baltkrievijas prezidents|prezidenta]] [[Aļaksandrs Lukašenka|Aļaksandra Lukašenkas]] režīma stiprināšanā?
* ... [[Gruzija]]s [[šāvēja]] '''[[Nino Salukvadze]]''' ir 10 reizes piedalījusies [[olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]], kas ir rekordskaits starp sportistēm sievietēm, un starp visiem sportistiem dala pirmo vietu ar [[Kanāda]]s [[jāšana|jātnieku]] [[Īans Milars|Īanu Milaru]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:CSIRO ScienceImage 2992 The Giant Tiger Prawn.jpg|border|right|200px]]
* ... izteikti svītrainās '''[[tīģergarnele]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; parasti ir pelēcīgi zilā krāsā, taču pēc gatavošanas tās kļūst rozā vai sarkanīgas?
* ... '''[[ASV Konstitūcijas četrpadsmitais labojums]]''' tika pieņemts [[1868. gads|1868. gadā]] pēc [[Amerikas pilsoņu karš|Pilsoņu kara]], lai nodrošinātu vienlīdzīgas tiesības visiem [[ASV]] iedzīvotājiem, īpaši bijušajiem [[Verdzība ASV|vergiem]], un nostiprinātu pilsoņu tiesības?
* ... '''[[2024.—2025. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2024.—2025. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezonā]]''' ''[[Liverpool FC]]'' četras spēles pirms sezonas beigām otro reizi kļuva par [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgas]] čempioniem, bet kopumā komanda ir izcīnījusi 20 Anglijas čempionu titulus, atkārtojot ''[[Manchester United FC|Manchester United]]'' rekordu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Hamish Kerr - Diamond League Rabat 2025.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Jaunzēlande]]s [[augstlēcējs]] '''[[Hamišs Kers]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja zelta medaļu {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]]: viņam bija vienāds rezultāts ar amerikāņu augstlēcēju Šelbiju Makjūenu, abiem pārvarot 2,36 metrus un izmantojot vienādu mēģinājumu skaitu, tādēļ notika pārlēkšana, kurā Kers pārlēca 2,34 m augstumu, bet Makjūens to nepārleca?
* ... 1982. gada [[Sidnijs Polaks|Sidnija Polaka]] [[Satīra|satīriskā]] [[Romantiskā filma|romantiskā]] [[kinokomēdija]] '''&quot;[[Sirdspuķīte]]&quot;''' tika nominēta [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]i desmit kategorijās, saņemot to kategorijā &quot;[[Labākā aktrise otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā aktrise otrā plāna lomā]]&quot; ([[Džesika Lenga]])?
* ... nestoriešu [[mūks]] '''[[Rabans Sauma]]''' ir vienīgais [[Mongoļu impērija]]s ceļotājs, kurš atstājis piezīmes par savu ceļojumu uz [[Eiropa|Eiropu]]; viņš bija [[Marko Polo]] laikabiedrs, un viņa pieredze tiek salīdzināta ar venēciešu ceļotāja paveikto, taču no pretējā, [[Āzija]]s, skaptpunkta?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:ベールイドーム.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[1993. gada konstitucionālā krīze Krievijā]]''' eskalēja pavasarī, kad Augstākā Padome mēģināja samazināt [[Krievijas prezidenti|Krievijas prezidenta]] pilnvaras un nostiprināt savu kontroli pār valsti, un kulminēja 3.—4. oktobrī, kad prezidenta [[Boriss Jeļcins|Borisa Jeļcina]] spēki apšaudīja parlamenta ēku &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[ASV Konstitūcijas trīspadsmitais labojums]]''' tika pieņemts [[1865. gads|1865. gadā]] un oficiāli izbeidza [[Verdzība ASV|verdzību ASV]]?
* ... pēc '''[[Krievijas galvaspilsētas pārcelšana no Petrogradas uz Maskavu|Krievijas galvaspilsētas pārcelšanas no Petrogradas uz Maskavu]]''' [[1918. gads|1918. gada]] 12. martā [[Maskava]] kļuva par jauno [[Padomju Krievija]]s un vēlāk [[Padomju Savienība]]s galvaspilsētu un saglabāja šo statusu arī pēc [[PSRS sabrukums|PSRS sabrukuma]] kā [[Krievija|Krievijas Federācijas]] [[galvaspilsēta]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Grant Holloway FBK Games 2023.jpg|border|right|200px]]
* ... {{oss|V=2024|L=G}} čempions un trīskārtējais [[Pasaules čempionāts vieglatlētikā|pasaules čempions]] [[110 metru barjerskrējiens|110 metru barjerskrējienā]] '''[[Grānts Holovejs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; 2021. gadā laboja [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordu]] 60 metru barjerskrējienā telpās, kas kopš 1994. gada piederēja [[Kolins Džeksons|Kolinam Džeksonam]]?
* ... 1999. gada [[Pedro Almodovars|Pedro Almodovara]] filma '''&quot;[[Viss par manu māti]]&quot;''' saņēma [[72. Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]] kategorijā &quot;[[Labākā starptautiskā spēlfilma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma svešvalodā]]&quot;, kā arī līdzīgas kategorijas [[Zelta globusa balva|Zelta globusa balvu]] un [[BAFTA kino balva|BAFTA kino balvu]]?
* ... [[2025. gads kino|2025. gada]] janvārī [[Gints Zilbalodis|Ginta Zilbaloža]] [[animācijas filma]] '''&quot;[[Straume (filma)|Straume]]&quot;''' kļuva par visu laiku visvairāk skatīto filmu [[Latvija]]s kinoteātros, pārspējot [[Dzintars Dreibergs|Dzintara Dreiberga]] filmu &quot;[[Dvēseļu putenis (filma)|Dvēseļu putenis]]&quot;?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Nysier Brooks @ BC Samara (2024-11-10)-0 2.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Naisīrs Brukss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš kopā ar [[VEF Rīga]] kļuva par [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionu 2023. gadā, kļūstot arī par finālsērijas labāko spēlētāju, pēc tam spēlējis arī no starptautiskās sporta aprites izslēgtās [[Krievija]]s klubā ''BK Samara''?
* ... [[Nordeķu muiža]]s parka izveide tiek datēta ar 18.—19. gadsimtu miju; [[Rīga]]i attīstoties un izplešoties, muižas zemes sadalīja apbūves gabalos, atstājot neapbūvētu tikai teritoriju ap muižas centru, kas ir mūsdienu '''[[Nordeķu parks]]'''?
* ... pirms [[Laika]]s, kura nomira dažas stundas pēc pacelšanās ar kosmosa kuģi ''[[Sputnik-2]]'', [[Padomju Savienība]] jau bija veikusi vairākus izmēģinājumus ar '''[[suņi kosmosā|suņiem kosmosā]]''', sūtot viņus suborbitālos lidojumos?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Jubilee and Munin, Ravens, Tower of London 2016-04-30.jpg|border|right|150px]]
* ... tradicionāli tiek uzskatīts, ka '''[[Tauera kraukļi|Tauera kraukļu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; klātbūtne aizsargā [[britu monarhija|britu monarhiju]] un pašu [[Tauers|torni]]?
* ... '''[[Eiropiešu emigrācija]]''' īpaši intensīva kļuva no 19. gadsimta sākuma līdz 20. gadsimta sākumam, kad vairāk nekā 50 miljoni [[eiropieši|eiropiešu]] emigrēja uz [[Amerika|Ameriku]], [[Austrālija|Austrāliju]], [[Āfrika|Āfriku]] un citām pasaules daļām, visvairāk no [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijas]], [[Īrija]]s, [[Vācija]]s, [[Itālija]]s un [[Skandināvija]]s?
* ... atšķirībā no otrreizējās pārstrādes, kur [[materiāls|materiāli]] tiek pārstrādāti jaunās izejvielās, '''[[otrreizējā lietošana]]''' saglabā priekšmetus to sākotnējā formā, un tos izmanto tādā pašā vai līdzīgā veidā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Hocker Cole-FH-USAind24.webp|border|right|200px]]
* ... amerikāņu [[vieglatlētika|vieglatlēts]], vidējo un garo distanču skrējējs '''[[Kols Hokers]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir {{oss|V=2024|L=G}} čempions [[1500 metri|1500 metru distancē]] un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada pasaules čempions]] [[5000 metri|5000 metros]]?
* ... '''[[1727. gads Latvijā|1727. gada]]''' 18. augustā [[Kurzemes un Zemgales hercogs]] [[Saksijas Morics|Morics]] izdeva uzsaukumu, kurā atzīmēja, ka [[Kurzemes hercogiste|hercogistes]] teritorijā pretlikumīgi ienākuši sveši spēki, tādēļ aicināja iedzīvotājus ķerties pie ieročiem un pievienoties viņam uz salas [[Usmas ezers|Usmas ezerā]]?
* ... [[Krievi|krievu]] rakstnieka [[Fjodors Dostojevskis|Fjodora Dostojevska]] [[romāns]] '''&quot;[[Idiots (romāns)|Idiots]]&quot;''' tiek uzskatīts par vienu no nozīmīgākajiem darbiem [[Krievu literatūra|krievu literatūrā]], un tajā ir dziļa izpēte par cilvēka dabu, [[Morāle|morāli]] un sociālajām normām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Aerial photo of Festung Königstein, October 2008.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Kēnigšteinas cietoksnis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; netālu no [[Drēzdene]]s, Saksijas Šveicē, [[Vācija|Vācijā]], virs [[Kēnigšteina (Saksijas Šveice)|Kēnigšteina]]s pilsētas [[Elba]]s kreisajā krastā ir viens no lielākajiem kalna nocietinājumiem [[Eiropa|Eiropā]], un tas nekad nav ticis iekarots iekarots?
* ... '''[[2024.—2025. gada UEFA Eiropas līgas sezona]]''' bija pirmā reize, kad līgas fāzei kvalificējās arī [[Latvija]]s [[futbola klubs]], ko paveica [[RFS]]?
* ... '''[[aramieši]]''' lietoja [[Aramiešu valoda|aramiešu valodu]], kas ap 1. gadu tūkstoti pirms mūsu ēras bija viena no dominējošajām valodām [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]] un kļuva par [[diplomātija]]s un [[tirdzniecība]]s valodu [[Asīrija]]s un [[Persijas impērija|Persijas impēriju]] laikā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Infant formula.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[mākslīgais piena maisījums]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir izstrādāts, ņemot vērā [[zīdainis|zīdaiņa]] specifiskās uztura vajadzības, un parasti satur pielāgotus [[Olbaltumvielas|olbaltumvielu]], [[Tauki|tauku]] un [[Ogļhidrāti|ogļhidrātu]] avotus, kā arī [[Vitamīni|vitamīnus]] un [[minerālvielas]]?
* ... [[Septiņgadu karš|Septiņgadu kara]] laikā '''[[1757. gads Latvijā|1757. gadā]]''' [[Krievijas Impērija]]s karaspēks ģenerālanšefa [[Vilhelms fon Fermors|Fermora]] vadībā no okupētās [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]s iebruka [[Austrumprūsija]]s teritorijā, 24. jūnijā ieņēma [[Klaipēda|Mēmeles]] cietoksni un 30. augustā atsita prūšu armijas pretuzbrukumu [[Grosjēgersdorfas kauja|Grosjēgersdorfas kaujā]]?
* ... '''[[Ventspils Mūzikas vidusskola]]''' atrodas vienā ēkā ar [[koncertzāle &quot;Latvija&quot;|koncertzāli &quot;Latvija&quot;]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Elizabeth Debicki by Gage Skidmore.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Austrālija]]s [[aktrise]] '''[[Elizabete Debiki]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; par [[Princese Diāna|princeses Diānas]] lomu seriālā &quot;[[Kronis (seriāls)|Kronis]]&quot; ir saņēmusi [[Zelta globusa balva|Zelta globusa balvu]], kā arī nomināciju [[Emmy balva|''Emmy'' balvai]] un [[BAFTA televīzijas balva]]i?
* ... '''[[sīkvels]]''' un '''[[prikvels]]''' var attiekties uz to pašu sižetu kā darbs, no kura tie atvasināti, bet biežāk prikvels izskaidro fonu, kas noveda pie notikumiem oriģinālā, bet dažreiz sakarības nav pilnībā skaidras?
* ... '''[[vienkāršā valoda]]''' neparedz informācijas vienkāršošanu vai [[teksts|teksta]] būtisku īsināšanu, atšķirībā no '''[[vieglā valoda|vieglās valodas]]''', kas paredzēta cilvēkiem ar īslaicīgām vai nepārejošām [[valoda]]s uztveres grūtībām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Svinīgais pasākums par godu Latvijas sportistu augstajiem sasniegumiem 2019.gadā (49104476161) (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[2024. gada vasaras paraolimpiskās spēles|2024. gada paraolimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] ar zirgu ''King of the Dance'' '''[[Rihards Snikus]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ieguva [[zelta medaļa|zelta medaļu]] individuālajā iejādē un individuālajā brīvā stila iejādē?
* ... '''[[autoceļš V996]]''' [[Ogre]]—[[Viskāļi]]—[[Koknese]] lielā mērā dublē vēlāk izbūvēto reģionālo [[Autoceļš P80|autoceļu P80]] ([[Tīnūži]]—Koknese)?
* ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[ASV]] [[supervaroņu filma]] '''&quot;[[Dedpūls &amp; Vilknadzis]]&quot;''' visā pasaulē nopelnījusi vairāk nekā 1,3 miljardus [[ASV dolārs|ASV dolāru]], kļūstot par vienu no [[visu laiku ienesīgākās filmas|visu laiku ienesīgākajām filmām]] un [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|otro ienesīgāko 2024. gada filmu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Temple of Apollo, 565 BC, Byzantine and Norman rebuildings, Syracuse, 121676.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Antīkās Sirakūzas]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Apollona templis (Sirakūzas)|Apollona tempļa]] drupas)&lt;/small&gt; bija viena no senākajām [[Lielā Grieķija|grieķu kolonijām Sicīlijā]] un 4. gadsimtā pr.Kr. kļuva par pašu plaukstošāko un nozīmīgāko pilsētu visā [[Sicīlija|Sicīlijā]], kad Sirakūzu tirāni lēma visas salas likteni; uzplaukums ilga līdz 212. gadam pr.Kr., kad pilsētu iekaroja [[romieši]]?
* ... [[Anglija]]s rietumu pilsētas '''[[Dadli]]''' iedzīvotāju skaits 18. un 19. gadsimtā [[rūpniecība]]s izaugsmes ietekmē strauji pieauga; šajā laikā dzīves apstākļi saglabājās ļoti slikti, un [[1851. gads|1851. gadā]] Dadli tika nosaukta par &quot;visneveselīgāko vietu valstī&quot;?
* ... '''[[1992.—1993. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona]]''' bija [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgas]] atklāšanas sezona, un pirmais tās tituls tika [[Manchester United FC|Mančestras &quot;United&quot;]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Restorāns Otto Švarcs Basteja bulvārī 2 Rīgā 1903.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Otto Švarcs (restorāns)|Otto Švarca restorāns]]''' &lt;small&gt;(attēlā 1903. gadā)&lt;/small&gt; bija viens no slavenākajiem [[Rīga]]s [[restorāni]]em, kas pastāvēja no [[1892. gads Latvijā|1892.]] līdz [[1940. gads Latvijā|1940. gadam]]?
* ... '''[[2024. gada vasaras paraolimpiskās spēles|2024. gada vasaras paraolimpiskajās spēlēs]]''', kas no {{dat||8|28|ģ|bez}} līdz {{dat||9|8|d|bez}} notika [[Parīze|Parīzē]], [[Latvija]]s sportisti izcīnīja četras medaļas: [[Diāna Krūmiņa]] zeltu [[Šķēpa mešana|šķēpa mešanā]] [[Vieglatlētika|vieglatlētikā]], [[Rihards Snikus]] — divas zelta medaļas [[Jāšana|jāšanā]], iejādē, bet [[Aigars Apinis]] — sudrabu [[Diska mešana|diska mešanā]]?
* ... [[Eiropas Savienība]]s programma '''''[[Erasmus+]]''''' sniedz cilvēkiem iespēju mācīties, uzlabot savas prasmes, attīstīt starpkultūru pieredzi un veicināt mobilitāti starp dažādām valstīm?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ulmus minor kz06.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[stepes goba]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Latvija|Latvijā]], kas atrodas uz ziemeļiem no sugas pamatareāla, ir sastopama kā adventatīva suga?
* ... trīskārtējais ''[[Indianapolis 500]]'' sacensību uzvarētājs [[ASV]] [[autosportists]] '''[[Bobijs Ansers]]''' nāk no autosportistu ģimenes — tēvs Džerijs, kā arī tēvoči Lūiss un Džo, nodarbojās ar autosportu, tāpat viņa brāļi Džerijs un [[Els Ansers|Els]], brāļadēls Els jaunākais, kā arī dēls Robijs bija autosportisti?
* ... [[Ženēvas konvencijas|Ženēvas konvencijās]], ir noteikti stingri ierobežojumi '''[[diversija|diversiju]]''' veikšanai pret [[civiliedzīvotāji]]em un civilajiem objektiem; sabotāža, kas vērsta pret infrastruktūru, kas nepieciešama civiliedzīvotāju izdzīvošanai, piemēram, ūdens vai pārtikas apgādes sistēmām, tiek uzskatīta par [[Kara noziegumi|kara noziegumu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ronaldo in 2018.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Portugāle]]s [[futbolists]] [[Krištianu Ronaldu]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[UEFA Čempionu līga|UEFA Čempionu līgā]] ir aizvadījis 183 spēles, kas ir '''[[Futbolistu uzskaitījums ar 100 vai vairāk spēlēm UEFA Čempionu līgā|visvairāk šajās sacensībās]]''' un guvis 140 vārtus, kas ir '''[[UEFA Čempionu līgas rezultatīvāko spēlētāju uzskaitījums|visvairāk gūto vārtu šajā turnīrā]]'''?
* ... '''[[ģeogrāfiskais determinisms]]''' apgalvo, ka [[cilvēks|cilvēku]] [[Sabiedrība|sabiedrību]] un [[Kultūra|kultūru]] attīstību galvenokārt nosaka [[ģeogrāfija|ģeogrāfiskie apstākļi]], piemēram, [[klimats]], [[reljefs]], [[dabas resursi]] un vide?
* ... 1980. gadā, apvienojot 4 apdzīvotas vietas strauji augošā apvidū: Greindžeru, Hanteru, Česterfīldu un Redvudu, izveidoja '''[[Vestvolisitija]]s''' pilsētu, kas mūsdienās ir otrā lielākā pilsēta [[Jutas štats|Jūtas štatā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Grenadier-a-pied-de-la-Vieille-Garde.png|border|right|150px]]
* ... '''[[Vecā gvarde]]''' bija [[Francijas imperators|Francijas imperatora]] [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] impērijas gvardes veterānu vienība, kas bija viselitārākā militārā vienība ''[[Lielā armija (Francija)|Grande Armée]]'' sastāvā &lt;small&gt;(attēlā Vecās gvardes grenadieris)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Kirkenesas—Helsinku dzelzceļš]]''' kalpotu kā alternatīva globālajiem jūras maršrutiem, kas kļūst arvien pieprasītāka, it īpaši [[klimata pārmaiņas|klimata pārmaiņu]] kontekstā, kas paver vairāk kuģošanas iespējas [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeānā]]?
* ... ar aptuveni 18,5 miljonu [[ASV dolārs|ASV dolāru]] lielu budžetu [[ASV]] un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[asa sižeta filma]] '''&quot;[[Svešie]]&quot;''' nopelnīja 131,1—183,3 miljonus ASV dolāru, padarot to par vienu no ienesīgākajām 1986. gada filmām visā pasaulē?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Aureus of Licinius.png|border|right|200px]]
* ... [[Senās Romas imperatori]] '''[[Licīnijs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; un [[Konstantīns Lielais|Konstantīns]] sākotnēji bija sabiedrotie, tomēr abu valdnieku ambīcijas noveda pie vairākiem kariem, līdz Konstantīns, kurš valdīja [[Rietumromas impērija|Rietumromas impērijā]], guva virsroku pār Licīniju, kurš kontrolēja [[Austrumromas impērija|Austrumromas]] daļas?
* ... '''[[nomētāšana ar akmeņiem]]''' ir sena prakse, kas bijusi sastopama dažādās [[sabiedrība|sabiedrībās]] un [[kultūra|kultūrās]], tā ir minēta gan [[Bībele|Bībelē]] ([[Vecā Derība|Vecajā Derībā]]), gan [[Islāms|Islāma]] svētajos tekstos ([[Šariats|šariata]] likums), bet dažas musulmaņu kopienas joprojām atbalsta šo sodu?
* ... '''[[Otrais Kontinentālais kongress]]''' [[1776. gads|1776. gada]] 4. jūlijā [[Filadelfija|Filadelfijā]] pieņēma [[ASV Neatkarības deklarācija|ASV Neatkarības deklarāciju]], ko lielā mērā sastādīja [[Tomass Džefersons]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Special military ceremony- University of Imam Hussein -Commander-in-chief of Iranian Armed Forces (55).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Irānas azerbaidžāņi|Irānas azerbaidžāņu]]''' skaits tiek lēsts starp 15—20 miljoniem, kas veido ievērojamu daļu no [[Irāna]]s kopējā [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] &lt;small&gt;(attēlā [[Irāna]]s augstākais līderis [[Alī Hāmenejī]], kurš pēc izcelsmes ir azerbaidžānis)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Šrilanka (sala)|Šrilanka]]''' ir 25. [[Pasaules lielākās salas|lielākā salu pasaulē]]?
* ... starp [[2023. gads kino|2023. gada]] [[ASV]] un [[Kanāda]]s [[animācija]]s [[supervaroņu filma|supervaroņu]] [[kinokomēdija]]s '''&quot;[[Ķepu patruļa: Varenā filma]]&quot;''' varoņu balsu ierunātājiem ir arī [[Kima Kardašjana]], [[Kriss Roks]] un bijusī [[tenisiste]] [[Serīna Viljamsa]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:T-26 in Kirovsk.JPG|border|right|200px]]
* ... [[Padomju Savienība]]s vieglais [[tanks]] '''[[T-26]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika izmantots [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] sākuma posmos, piemēram, [[Ziemas karš|Ziemas karā]] pret [[Somija|Somiju]] un [[Barbarosa (plāns)|Barbarosas operācijas]] laikā, tomēr līdz ar kara progresu tas novecoja, jo jaudīgākas un labāk bruņotas vācu tanku vienības to pārspēja?
* ... '''[[iebrukums Kanādā]]''' [[1775. gads|1775.]]—[[1776. gads|1776. gadā]] bija viena no retajām lielajām [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas revolucionārā kara]] neveiksmēm, kas parādīja lojalitāti starp franču iedzīvotājiem un britu varu [[Kvebeka|Kvebekā]]?
* ... [[Viduslaiki|viduslaikos]] un agrīnajos jaunajos laikos daudzas [[sieviete]]s (un dažkārt arī [[Vīrietis|vīrieši]]) tika apsūdzētas [[Ragana|raganu]] darbībās un parasti tika '''[[sadedzināšana|sadedzinātas]]''' uz sārta, kas bija izplatīts sods [[Eiropa|Eiropā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Red-shanked Douc at the Philadelphia Zoo.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Nemejas slaidlangurs|Nemejas slaidlanguri]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nedzer [[ūdens|ūdeni]], iegūstot visu nepieciešamo šķidruma daudzumu no pārtikas?
* ... pēc '''[[sikuli|sikulu]]''', kuru vārdā ir nosaukta [[Sicīlija|Sicīlijas sala]], sakāves Nomas kaujā 450. gadā pr.Kr. un vadoņa Duketija nāves 440. gadā pr.Kr. sikulu valsts sabruka, bet sikulu kultūra iekļāvās [[Lielā Grieķija|Lielās Grieķijas]] sastāvā?
* ... 1973. gada vasaras [[universiāde]]s čempions [[šķēpa mešana|šķēpa mešanā]] '''[[Jānis Zirnis (vieglatlēts)|Jānis Zirnis]]''' ar šķēpa mešanu sāka nodarboties 1969. gadā, studējot [[Latvijas Lauksaimniecības akadēmija|Latvijas Lauksaimniecības akadēmijā]], un jau pēc četriem gadiem sasniedza starptautiskās klases rezultātu 85,56 m?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:M4 (105) Sherman IB at Bastogne Barracks.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] vidējais [[tanks]] '''''[[M4 Sherman]]''''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viens no pazīstamākajiem un visplašāk ražotajiem [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] tankiem ar vairāk nekā {{sk|49000}} saražotiem eksemplāriem?
* ... [[Anglija]]s rietumu pilsētā '''[[Smetika|Smetikā]]''' ir ievērojama [[sikhi|sikhu]] minoritāte — mūsdienās sikhi veido 15,7% no kopējā pilsētas iedzīvotāju skaita?
* ... lielākā daļa '''[[brazīlieši|brazīliešu]]''' ir [[katoļi]], un [[Brazīlija]] ir lielākā katoļu valsts pasaulē pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Atrletes Botswanais Championnats d'Afrique d'athlétisme 2024 à Douala 17.jpg|border|right|200px]]
* ... {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]] ar jaunu Āfrikas rekordu '''[[Lecile Tebogo]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja zelta medaļu [[200 metri|200 metru distancē]], kas bija pirmais olimpiskais zelts [[Botsvāna]]s vēsturē?
* ... lai gan [[Senās Romas imperatori|Romas imperatoru]] [[Konstantīns Lielais|Konstantīna Lielā]] un [[Licīnijs|Licīnija]] 313. gadā izdotais '''[[Milānas edikts]]''' vispirms attiecās uz [[kristieši]]em, tas vispārēji garantēja [[reliģijas brīvība|reliģijas brīvību]] visiem [[Romas impērija]]s iedzīvotājiem, ļaujot viņiem pielūgt jebkuru dievu pēc savas izvēles?
* ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[ASV]] [[datoranimācija]]s muzikālā fantāzijas [[piedzīvojumu filma]] '''&quot;[[Vaiana 2]]&quot;''' ir [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|2024. gada trešā ienesīgākā filma]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Vidrižu muižas kungu māja.jpg|border|right|200px]]
* ... pēc [[1920. gada zemes reforma]]s '''[[Vidrižu muiža]]s''' &lt;small&gt;(attēlā kungu māja 20. gadsimta sākumā)&lt;/small&gt; zemi sadalīja un 1925. gadā pilī iekārtoja [[pamatskola|pamatskolu]]; arī mūsdienās muižas kungu mājā atrodas Vidrižu pamatskola?
* ... 20. gadsimta vidū [[Latvijas PSR]] '''[[adīšana]]''' tika uzskatīta par vispopulārāko mākslinieciskās pašdarbības nozari?
* ... [[Trešais reihs|Trešā reiha]] okupācijas zonas [[Polija|Polijā]] '''[[Ģenerālgubernatūra]]s''' veidošanas pamats bija &quot;Aneksijas dekrēts par okupēto poļu teritoriju pārvaldi&quot;, ko [[Ādolfs Hitlers]] izsludināja [[1939. gads|1939. gada]] 8. oktobrī?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kichenok L. RG19 (44) (48199182982).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Ukraina]]s [[tenisiste]] '''[[Ludmila Kičenoka]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kopā ar ar [[Latvija]]s tenisisti [[Aļona Ostapenko|Aļonu Ostapenko]] uzvarēja 2024. gada [[ASV atklātais čempionāts tenisā|ASV atklātajā čempionātā]] sieviešu dubultspēlēs, kā arī viņas ir uzvarējušas piecos [[WTA]] turnīros?
* ... viens no pirmajiem [[arheologi]]em [[Latvija|Latvijā]], kas izmantoja eksperimentālās arheoloģijas metodes, bija Latvijas '''[[zemūdens arheoloģija]]s''' pamatlicējs [[Jānis Apals]]?
* ... '''[[Arcahas Aizsardzības armija]]''' oficiāli beidza pastāvēt [[2023. gads|2023. gadā]], kad [[Azerbaidžāna]] izbeidzot reģiona ''de facto'' neatkarību; 19.—20. septembrī [[Azerbaidžānas bruņotie spēki]] veica [[Karadarbība Kalnu Karabahā (2023)|militāru operāciju]] pret [[Arcahas Republika|Arcahas Republiku]] un 24 stundu laikā panāca pilnīgu kontroli pār tās teritoriju?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dreikaiserabkommen Schoenbrunn 22. Oktober 1873.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Triju ķeizaru līgums]]''' bija konservatīva politiskā savienība starp [[Vācijas Impērija]]s, [[Austroungārija]]s un [[Krievijas Impērija]]s [[ķeizari]]em &lt;small&gt;(attēlā [[Francis Jozefs I Hābsburgs|Francis Jozefs I]], [[Vilhelms I Hoencollerns|Vilhelms I]] un [[Aleksandrs II Romanovs|Aleksandrs II]] pēc vienošanās [[Šēnbrunnas pils|Šēnbrunnas pilī]] [[1873. gads|1873. gada]] 22. oktobrī)&lt;/small&gt;?
* ... '''''[[Levi Strauss &amp; Co.]]''''' kļuva slavens, kad [[1873. gads|1873. gadā]] Levi Štrauss kopā ar [[Džeikobs Deiviss|Džeikobu Deivisu]] (dzimis [[Rīga|Rīgā]] kā Jākobs Jufess) patentēja pirmos [[džinsi|džinsus]] ar metāla kniedēm, lai pastiprinātu šuves un padarītu [[bikses]] izturīgākas?
* ... [[Meksika]]s [[telenovele]] '''&quot;[[Bagātie arī raud]]&quot;''' tika pārraidīta 1991.—1992. gadā [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un [[Pēcpadomju valstis|pēcpadomju valstīs]] un kļuva par otro Padomju Savienībā pārraidīto nepadomju [[Televīzijas seriāls|televīzijas seriālu]] pēc [[Brazīlija]]s telenoveles &quot;Verdzene Izaura&quot;?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Lead Press Photo - James Minchin III (cropped to Emily Armstrong).jpg|border|right|150px]]
* ... dziedātāja '''[[Emīlija Ārmstronga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; 2024. gada septembrī kļuva par amerikāņu grupas ''[[Linkin Park]]'' jauno vokālisti, 2017. gadā mirušā [[Česters Beningtons|Čestera Beningtona]] vietā?
* ... [[1920. gada zemes reforma]]s gaitā '''[[Ugāles muiža]]s''' zemi sadalīja, bet Ugāles muižas ēkā pēc pārbūves 1936.—1937. gadā ierīkoja 1. pakāpes pamatskolu?
* ... '''[[Širvēnas ezers]]''' ir senākā zināmā mākslīgā [[ūdenstilpe]] [[Lietuva|Lietuvā]], kas radīta [[1575. gads|1575. gadā]], appludinot Aglonas upes ieteku [[Apašča|Apaščā]] un tādējādi radot dabīgu ūdensšķērsli [[Biržu pils|Biržu cietoksnim]] ezera dienvidu krastā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kaniera pilskalns1.jpg|border|right|200px]]
* ... [[teika]]s stāsta, ka '''[[Kaņiera pilskalns|Kaņiera pilskalnā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; esot mitinā­jušies jūras laupītāji, kuri no jūras braukuši ezerā un glābušies no vētrām, bet pilskalna ziemeļu pusē esošie uzbedumi esot atliekas no kādreiz ierīkotās [[osta]]s?
* ... [[2023. gads kino|2023. gada]] [[ASV]] [[supervaroņu filma]] '''&quot;[[Brīnumainās]]&quot;''' bija kases izgāšanās, tā nopelnīja 206 miljonus [[ASV dolāri|ASV dolāru]] pie 274,8 miljonu dolāru liela ražošanas budžeta, neskaitot mārketinga izmaksas?
* ... '''[[ģeoradars]]''' sūta augstfrekvences elektromagnētiskos impulsus zemes virzienā, un, sastopoties ar dažādu materiālu slāņiem vai objektiem, šie impulsi atstarojas atpakaļ uz uztvērēju; atkarībā no to materiāla īpašībām, dažādi objekti un slāņi rada atšķirīgas refleksijas, kas tiek analizētas, lai noteiktu to dziļumu, formu un struktūru?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Greenshank (Tringa nebularia).jpg|border|right|200px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[lielā tilbīte]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir ļoti reta ligzdotāja, bet regulāra caurceļotāja gan pavasara, gan rudens migrācijā?
* ... angļu [[sērijveida slepkava]] '''[[Pīters Satklifs]]''' tika notverts un arestēts [[1981. gads|1981. gada]] 2. janvārī par nelielu pārkāpumu, kad tiesībsargājošās iestādes pievērsa uzmanību pierādījumiem, kas liecināja, ka viņš ir iespējamais slepkava, ko dēvēja par &quot;Jorkšīras uzšķērdēju&quot;, lai gan iepriekš viņš tika pratināts deviņas reizes, bet katru reizi izvairījās no aresta un turpināja slepkavot?
* ... '''[[parastā vīksna]]''' ir plaši sastopama [[Eiropa|Eiropā]], bet [[Latvija|Latvijā]] šis koks ir izplatīts nevienmērīgi, un izplatības biežums strauji samazinās virzienā no valsts austrumiem uz rietumiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ropažu muižas kungu māja 20. gadsimta sākumā.jpg|border|right|200px]]
* ... 20. gadsimta 50. gadu otrajā pusē '''[[Ropažu muiža]]s''' ēku &lt;small&gt;(attēlā 20. gadsimta sākumā)&lt;/small&gt; nojauca un izmantoja būvmateriāliem?
* ... [[2024. gads kino|2024. gada]] ASV muzikālā fantāzijas filma '''&quot;[[Ļaunā]]&quot;''' saņēma desmit nominācijas [[97. Kinoakadēmijas balva]]i (arī kā &quot;[[Labākā filma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma]]&quot;) un ieguva balvu kategorijās &quot;[[Labākie kostīmi (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākie kostīmi]]&quot; un &quot;[[Labākais mākslinieka darbs (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākais mākslinieka darbs]]&quot;?
* ... '''&quot;[[Trīs Zvaigžņu balva 2023|Trīs Zvaigžņu balvas 2023]]&quot;''' ceremonijā par gada sportistu tika atzīts [[hokejs|hokeja]] [[Vārtsargs (hokejs)|vārtsargs]] [[Artūrs Šilovs]], bet gada sportistes balvu saņēma [[vieglatlēte]] [[Agate Caune]], savukārt balva par mūža ieguldījumu tika piešķirta [[riteņbraucējs|riteņbraucējam]], trenerim un funkcionāram [[Igo Japiņš|Igo Japiņam]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kristen Michal in 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Igaunijas premjerministrs]] '''[[Kristens Mihals]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; iepriekš bijis tieslietu, ekonomikas un infrastruktūras, kā arī klimata ministrs?
* ... '''[[2024. gada Leivera kauss]]''' bija pēdējā reize, kad [[Bjērns Borgs]] un [[Džons Makinrojs]] pildīja [[teniss|tenisa]] komandu kapteiņu pienākumus, jo 2025. gada viņu vietā stājās Janiks Noā un [[Andrē Agasi]]?
* ... lai gan '''[[Šveices federālais kanclers]]''' nav Federālās padomes loceklis un nepiedalās tieši lēmumu pieņemšanā, viņš piedalās visās valdības sēdēs un sniedz administratīvo atbalstu lēmumu izpildei, kas padara šo amatu ļoti ietekmīgu, jo kanclers ir galvenā persona, kas nodrošina valdības nepārtrauktu darbību?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Scarborough, North Yorkshire. Panorama (1 of 2). By Thomas Tolkien (7983655650).jpg|border|right|200px]]
* ... [[1625. gads|1625. gadā]] '''[[Skārboro]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika atklāts [[minerālūdens]] [[avots]], kas deva impulsu pilsētas attīstībai par [[kūrorts|kūrortu]], un Skārboro 17. gadsimtā kļuva par [[Anglija]]s pirmo piejūras kūrortpilsētu?
* ... '''[[Saldus pilskalns]]''' ir ticis nesaudzīgi noarts: jau 1866. gadā [[Augusts Bīlenšteins]] atzīmēja, ka tas ilggadīgas aršanas rezultātā zaudējis savu malu stāvumu?
* ... '''[[doktorantūra]]s''' studijas parasti ilgst trīs līdz četrus gadus pilna laika studiju programmās, tomēr atkarībā no izvēlētās nozares un individuālajiem apstākļiem tas var atšķirties?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Laegreid S. – Biathlon WCh 2024 Nove Mesto 3048.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[2024.—2025. gada Pasaules kauss biatlonā|2024.—2025. gada Pasaules kausu biatlonā]]''' pirmo reizi karjerā izcīnīja [[Norvēģija]]s [[biatlonists]] [[Sturla Holms Legreids]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; un [[Vācija]]s biatloniste [[Franciska Preisa]]?
* ... [[ASV]] uzņēmuma ''[[SpaceX]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''Crew Dragon'' privātais lidojums '''''[[Polaris Dawn]]''''' bija pirmais orbitālais lidojums, kurā visi kosmosa kuģa apkalpes dalībnieki bija neprofesionāli [[kosmonauti]]?
* ... '''[[Bernulli skaitlis|Bernulli skaitļi]]''' sākotnēji parādījās [[Jākobs Bernulli|Jākoba Bernulli]] pēcnāves publikācijā 1713. gadā, kā arī neatkarīgi parādījās Seki Kovas pēcnāves publikācijā 1712. gadā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rosa caesia subsp. vosagiaca kz02.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[pelēkzilā roze]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sastopama ļoti reti, galvenokārt nelielā apvidū valsts rietumdaļā, kur atsevišķi eksemplāri un nelielas grupas aug upju krastos, [[Parks|parku]] malās, ceļu un [[Tīrums|tīrumu]] malās?
* ... no visām četrām [[Sabiedroto okupētā Vācija|Sabiedroto okupētajām teritorijām Vācijā]] pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]], '''[[Britu okupācijas zona Vācijā]]''' bija ar vislielāko iedzīvotāju skaitu, un tajā atradās [[Rūras apgabals|Rūras]] smagās rūpniecības reģions, kā arī jūras ostas?
* ... '''[[Zlēku Karātavu kalns|Zlēku Karātavu kalna]]''' nosaukums vedina domāt, ka šajā kalnā kādreiz varēja atrasties soda vieta, ko apliecina [[teika]], kurā kalns tiek apzīmēts par vietu, kur [[sadedzināšana|sadedzināts]] burvis?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Crowd outside nyse.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Volstrītas sabrukums]]''' [[1929. gads|1929. gada]] oktobrī bija viens no vislielākajiem un ietekmīgākajiem [[finanšu krīze]]s brīžiem pasaules vēsturē, aizsākot [[Lielā depresija|Lielo depresiju]], kas ilga vairāk nekā desmit gadus &lt;small&gt;(attēlā cilvēku pūļi pie biržas ēkas [[Volstrīta|Volstrītā]])&lt;/small&gt;?
* ... [[Sengrieķu mitoloģija|Sengrieķu mitoloģijā]] '''[[Aretuzas avots]]''' ir vieta, kur [[nimfa]] '''[[Aretuza]]''', [[Antīkās Sirakūzas|seno Sirakūzu]] aizbildne, iznāca zemes virspusē pēc bēgšanas caur pazemi no savas dzimtās vietas [[Arkādija (Grieķija)|Arkādijā]]?
* ... '''[[Spānijas Otrā republika]]''' pastāvēja no [[1931. gads|1931. gada]] 14. aprīļa līdz [[1939. gads|1939. gada]] 1. aprīlim, kad pēc [[Spānijas pilsoņu karš|Spānijas pilsoņu kara]] beigām tika izveidota [[Fransisko Franko]] diktatūra, un ir viens no vispretrunīgākajiem periodiem [[Spānijas vēsture|Spānijas vēsturē]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:James Buchanan Alt Crop.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[1856. gada ASV prezidenta vēlēšanas]]''' norisinājās sarežģītā laikā, kad jautājumi par [[verdzība|verdzību]] draudēja sašķelt valsti, taču [[Džeimss Bjūkenens (politiķis)|Džeimsa Bjūkenena]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uzvara deva [[ASV Demokrātiskā partija|demokrātiem]] vēl vienu termiņu [[ASV prezidents|prezidenta]] amatā, tomēr viņš nespēja novērst konfliktu starp ziemeļiem un dienvidiem?
* ... '''[[45. šaha olimpiāde|45. šaha olimpiādē]]''', kas notika no [[2024. gads sportā|2024. gada]] 10. septembra līdz 22. septembrim [[Ungārija]]s galvaspilsētā [[Budapešta|Budapeštā]], [[Indija]]s šaha izlases uzvarēja gan vīriešu, gan sieviešu vērtējumā?
* ... mūsdienās '''[[Tukidīda slazds|Tukidīda slazda]]''' teorija tiek izmantota, lai aprakstītu un prognozētu potenciālos konfliktus starp [[ASV]] un [[Ķīna|Ķīnu]], jo Ķīnas ekonomiskā un politiskā vara pieaug, bet ASV joprojām saglabā dominējošo stāvokli pasaules kārtībā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Espana 100 peset 1983.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[peseta]]''' [[Spānija|Spānijā]] tika ieviesta [[1868. gads|1868. gadā]] un izmantota vairāk nekā gadsimtu līdz [[2002. gads|2002. gadam]], kad to aizstāja [[eiro]] &lt;small&gt;(attēlā 1980. gada 5 pesetas)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Džima Krova likumi]]''', kas darbojās [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] dienvidu štatos no 19. gadsimta beigām līdz 20. gadsimta vidum, bija izveidoti, lai institucionalizētu [[Rase (cilvēku klasifikācija)|rasu]] [[Nevienlīdzība|nevienlīdzību]] starp baltajiem un [[afroamerikāņi]]em?
* ... [[Panarābisms|panarābisma]] kustība ir viens no spēcīgākajiem '''[[arābu nacionālisms|arābu nacionālisma]]''' izpausmes veidiem, kas mēģināja radīt vienotu arābu [[valsts|valsti]], bet tās realizācija sastapās ar grūtībām, jo valstu intereses un ārējie faktori apgrūtināja šīs kustības sekmes?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Mayflower in Plymouth Harbor, by William Halsall.jpg|border|right|200px]]
* ... kuģis '''''[[Mayflower (kuģis)|Mayflower]]''''' &lt;small&gt;(attēlā 1882. gada gleznā)&lt;/small&gt;, [[1620. gads|1620. gadā]] pārvadāja pirmos [[Puritāņi|puritāņu]] svētceļniekus no [[Anglija]]s uz [[Ziemeļamerika|Ziemeļameriku]], kur tie dibināja Plimutas koloniju, kas bija viena no pirmajām pastāvīgajām eiropiešu apmetnēm kontinentā?
* ... lēš, ka '''[[plutino]]''' sastāda ap ceturtdaļu no visiem pašlaik zināmajiem [[Koipera josla]]s objektiem, un tie galvenokārt koncentrēti tās [[Saule]]i tuvākajā daļā?
* ... '''[[mosarābu valoda]]''', ko lietoja [[Kristieši|kristiešu]] iedzīvotāji [[Arābu Pireneju pussalas iekarošana|musulmaņu valdīšanas laikā Pireneju pussalā]], bija ar [[latīņu valoda]]s bāzi, bet to spēcīgi ietekmēja [[arābu valoda]], kas atspoguļojās [[Leksika|leksikā]] un dažās [[Gramatika|gramatiskajās]] iezīmēs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Antonio Costa Portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... pašreizējais '''[[Eiropadomes prezidenti|Eiropadomes prezidents]]''' [[Antoniu Košta]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir bijis [[Portugāles premjerministrs]]?
* ... pēc [[Aleksandrs Lielais|Aleksandra Lielā]] nāves sākās cīņas starp diadohiem par impērijas kontroli, kurās '''[[Kasandrs]]''' spēlēja nozīmīgu lomu un ieguva varu, manipulējot un veicot militāras kampaņas, un galu galā kļuva par [[Senā Maķedonija|Maķedonijas]] ķēniņu 305. gadā p.m.ē.?
* ... '''[[Otrais Libānas karš]]''' starp [[Izraēlas Aizsardzības spēki]]em un [[Libāna|Libānā]] bāzēto grupējumu ''[[Hezbollah]]'' [[2006. gads|2006. gada]] vasarā sākās ar ''Hezbollah'' uzbrukumu [[Izraēla]]s teritorijai, kura laikā tika nogalināti vairāki Izraēlas karavīri un nolaupīti divi no viņiem, aizsākot plašu Izraēlas militāro operāciju pret ''Hezbollah'' un Libānu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Theodor Seuss Geisel (01037v).jpg|border|right|150px]]
* ... amerikāņu bērnu grāmatu autors un ilustrators '''[[Teodors Seuss Geizels]]''' jeb Doktors Seuss &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sarakstījis un ilustrējis vairāk nekā 60 [[bērnu grāmatas]], ieskaitot &quot;Hortons&quot;, &quot;Kā Grinčs nozaga Ziemassvētkus&quot; un &quot;Lorakss&quot;?
* ... pirms '''[[Arābu Pireneju pussalas iekarošana]]s''' to kontrolēja Rietumgotu karaliste, kuras politiskā un militārā vara bija novājināta iekšējo konfliktu gaitā, un līdz 718. gadam gandrīz visa [[Ibērijas pussala]] bija [[musulmaņi|musulmaņu]] pārvaldē, izņemot nelielas teritorijas ziemeļos, kas vēlāk kļuva par galveno pretestības centru un [[Rekonkista]]s aizsākumu?
* ... [[Romas impērija]]s laikā [[Anglija]]s pilsētas '''[[Volsenda]]s''' vietā atradās romiešu cietoksnis Segedunuma, kas aizsargāja [[Adriāna valnis|Adriāna mūra]] austrumu galu; no tā cēlies pilsētas mūsdienu nosaukums — ‘Mūra gals’?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rosa rugosa Tokyo.JPG|border|right|150px]]
* ... '''[[krokainā roze]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir dabiski sastopama [[Tālie Austrumi|Tālajos Austrumos]], taču suga ir plaši kultivēta visā pasaulē un daudzviet pārgājusi savvaļā; arī [[Latvija|Latvijā]] tā diezgan bieži sastopama apstādījumos un ir pārgājusi savvaļā, atzīta par [[Invazīva suga|invazīvu sugu]]?
* ... 2019. gadā tika paziņots, ka '''[[Nīderlandes Grand Prix|Nīderlandes ''Grand Prix'']]''' sākot ar {{f1|2020}}. gada sezonu atgriezīsies [[Pirmā formula|Pirmās formulas]] kalendārā, tomēr 2020. gada sacīkste tika atcelta [[COVID-19 pandēmija]]s dēļ, un pirmais atjaunotais ''Grand Prix'' norisinājās {{f1|2021}}. gadā, to uzvarot mājniekam [[Makss Verstapens|Maksam Verstapenam]]?
* ... '''''[[Apple Pay]]''''' izmanto [[NFC]] tehnoloģiju, kas nodrošina drošus bezkontakta maksājumus, vienkārši pietuvinot ierīci maksājumu terminālim?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Sayyid_Nasrallah.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Izraēlas—Hamās karš (kopš 2023. gada)|Izraēlas—''Hamās'' kara]] laikā [[2024. gads|2024. gada]] 27. septembrī [[Libāna]]s [[šiīti|šiītu]] garīdznieku un ''[[Hezbollah]]'' politisko līderi '''[[Hasans Nasralla|Hasanu Nasrallu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nogalināja [[Izraēla]]s mērķēta gaisa trieciena rezultātā [[Beirūta]]s dienvidu daļā?
* ... '''[[Frics Zaukels]]''', kurš ir pazīstams kā atbildīgais par [[Piespiedu darbs|piespiedu darba]] sistēmas organizēšanu [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, līdz ar citiem [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] vadītājiem [[Nirnbergas process|Nirnbergas procesā]] tika notiesāts par [[kara noziegumi]]em un [[Noziegumi pret cilvēci|noziegumiem pret cilvēci]] un [[Nāvessods|sodīts ar nāvi]]?
* ... '''[[Britu Indijas sadalīšana]]''' [[1947. gads|1947. gadā]] [[Lielbritānijas un Īrijas apvienotā karaliste|Lielbritānijas un Īrijas apvienotās karalistes]] [[kolonija|koloniju]] pārveidoja divās [[domīnija|domīnijās]] — [[Indijas Domīnija|Indijas Domīnijā]] un [[Pakistānas Domīnija|Pakistānas Domīnijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Napoleon-Gérome.jpg|border|right|200px]]
* ... pēc [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] aizbraukšanas [[1799. gads|1799. gadā]] [[Francija]]s spēki zaudēja iniciatīvu, un '''[[Karagājiens uz Ēģipti (1798—1801)|karagājiens uz Ēģipti]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; noslēdzās ar Francijas armijas izvešanu no [[Ēģipte]]s [[1801. gads|1801. gadā]]?
* ... [[17. gadsimts|17. gadsimtā]] '''[[tapetes]]''' kļuva par [[aristokrātija]]s interjera neatņemamu sastāvdaļu, un [[Francija]] un [[Anglija]] kļuva par tapešu dizaina un ražošanas centriem, radot sarežģītus un greznus modeļus, bet jau [[Franču revolūcija]]s laikā tapetes kļuva lētākas, pateicoties uzlabotām ražošanas metodēm, un tās kļuva pieejamākas plašākām sabiedrības masām?
* ... '''[[Šveices vācu valoda]]''' būtiski atšķiras no standarta [[vācu valoda]]s, īpaši [[izruna]]s, [[Vārdu krājums|vārdu krājuma]] un [[gramatika]]s ziņā, un daudzi [[Šveice]]s vācu [[dialekti]] ir grūti saprotami pat [[vācieši]]em no [[Vācija]]s?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rosa spinosissima Róża gęstokolczasta 2019-05-24 02.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[maijrozīte]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]] un dažviet [[Āzija|Āzijā]], bet dekoratīvo īpašību dēļ to ļoti plaši kultivē ārpus pamatareāla, tostarp bieži [[Latvija|Latvijā]]?
* ... '''[[Izraēlas Neatkarības deklarācija|Izraēlas Neatkarības deklarāciju]]''' [[1948. gads|1948. gada]] 14. maijā parakstīja [[Dāvids Ben Gurions]], kurš kļuva par pirmo [[Izraēlas premjerministrs|Izraēlas premjerministru]]?
* ... vēsturiski [[Anglija]]s ziemeļu pilsēta '''[[Vošingtona]]''' bijusi īpašums Vošingtonu dzimtai, no kuras cēlies pirmais [[ASV prezidents]] [[Džordžs Vašingtons]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Wojtek the bear.jpg|border|right|150px]]
* ... lai nodrošinātu savu uzturēšanu un transportēšanu '''[[Vojteks (lācis)|lācis Vojteks]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, ko [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā adoptēja 2. poļu korpusa karavīri, tika oficiāli iesaukts militārajā dienestā, piešķirot lācim [[ierindnieks|ierindnieka]] dienesta pakāpi, bet pēc kāda laika viņš tika paaugstināts par [[kaprālis|kaprāli]]?
* ... [[Turcijas futbola izlase]]s spēlētājs '''[[Ferdi Kadioglu]]''' ir dzimis [[Nīderlande]]s pilsētā [[Arnema|Arnemā]] un karjeras sākumā pārstāvējis Nīderlandes jauniešu izlases?
* ... [[1945. gads|1945. gada]] aprīlī, kad [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] karaspēks jau tuvojās [[Berlīne]]i, [[Ādolfs Hitlers]] iecēla [[ģenerālis|ģenerāli]] '''[[Ferdinands Šērners|Ferdinandu Šērneru]]''' par [[Vērmahts|Vērmahta]] virspavēlnieku?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rosa eglanteria img 3218.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[smaržlapu roze]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sastopama retumis un ļoti nevienmērīgi — pārsvarā [[Zemgale|Zemgalē]] un [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]], savukārt '''[[Šerarda roze]]''' — galvenokārt valsts dienidaustrumu daļā?
* ... [[Latvijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Lūkass Vapne]]''' [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgā]] debitēja {{dat|2020|6|16||bez}} [[FK Metta]] sastāvā 16 gadu vecumā, bet pirmos vārtus guva {{dat|2021|4|24||bez}} pret [[Valmiera FC]], realizējot 11 metru soda sitienu?
* ... [[TV3 Latvija]] rīta ziņu raidījumu '''&quot;[[900 sekundes]]&quot;''' pirmoreiz translēja [[televīzija|televīzijā]] [[LNT]] 2004. gada 5. oktobrī, un LNT ģenerāldirektors [[Andrejs Ēķis]] tā izveidošanu pamatoja ar vēlmi konkurēt ar [[Latvijas Televīzija|Latvijas Televīziju]] ziņu jomā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Chesapeakelandsat.jpeg|border|right|200px]]
* ... '''[[Česapīkas līcis]]''' &lt;small&gt;(satelītattēlā)&lt;/small&gt; ir lielākais [[estuārs]] [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]]; tas atrodas starp [[Mērilenda]]s un [[Virdžīnija]]s štatiem ASV austrumu piekrastē?
* ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[1941. gads|1941. gadā]] [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] ([[Lielbritānija]] kopā ar etiopiešu [[partizāni]]em) padzina [[Itālija]]s spēkus no [[Etiopija]]s, un Etiopijas imperators [[Haile Selasije I]] atgriezās pie varas, izbeidzot '''[[Itāļu Etiopija]]s''' pastāvēšanu?
* ... lai gan ķermenis '''[[detoksikācija|detoksikāciju]]''' veic dabiski, dažādi dzīvesveida faktori, piemēram, [[uzturs]] un fiziskā slodze, tās norisi var gan veicināt, gan kavēt?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:200 000 sum new front.jpg|border|right|250px]]
* ... '''[[Uzbekistānas soms]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sastāv no 100 tiinām, bet praktiski tiinas šobrīd vairs netiek lietotas ikdienas norēķinos [[inflācija]]s dēļ?
* ... [[Velsas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Kreigs Belamijs]]''' pats izlases sastāvā aizvadījis 78 spēles, gūstot 19 vārtus?
* ... līdz 19. gadsimta vidum '''[[Vidnesa]]''' bija neliels ciems Anglijas rietumos, bet vēlāk strauji kļuva par [[ķīmiskā rūpniecība|ķīmiskās rūpniecības]] centru, kas saistījās ar ievērojamu vides piesārņojumu; 1888. gadā Vidnesu raksturoja kā &quot;netīrāko, drūmāko un visdepresīvāko Anglijas pilsētu&quot;, bet 1905. gadā — kā &quot;indīgo elles pilsētu&quot;?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Francisco de Toledo Virrey.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Peru]] vicekaralis no 1569. līdz 1581. gadam '''[[Fransisko de Toledo]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bieži tiek dēvēts par &quot;labāko no Peru vicekaraļiem&quot;, tomēr tikpat bieži tiek nosodīts par viņa administrācijas negatīvo ietekmi uz koloniju pamatiedzīvotājiem?
* ... [[44. šaha olimpiāde|2022. gadā]] '''[[Nonas Gaprindašvili balva|Nonas Gaprindašvili balvu]]''', ko pasniedz valstij, kas [[šaha olimpiāde|šaha olimpiādē]] sasniedz labāko vīriešu un sieviešu komandu summāro rezultātu, ieguva [[Indija]]s šahisti, taču [[45. šaha olimpiāde|2024. gadā]], kad to atkārtoti izcīnīja Indija, apbalvošanā pasniedza balvas kopiju, jo balva Indijā bija pazudusi?
* ... galdveida [[aisbergs]] '''[[A23a]]''' [[Dienvidu okeāns|Dienvidu okeānā]] pie [[Antarktīda]]s krastiem, kas atdalījās no [[Filhnera-Ronnes šelfa ledājs|Filhnera—Ronnnes šelfa ledāja]] 1986. gadā, bija lielākais aisbergs pasaulē, līdz to uz laiku pārspēja A76, bet pēc šī aisberga sadalīšanās trijās daļās A23 atkal bija lielākais aisbergs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Catherine Laboure.jpg|border|right|150px]]
* ... tiek uzskatīts, ka [[Romas katoļu baznīca]]s [[svētā]] un mistiķe '''[[Svētā Katrīna Laburē|Katrīna Laburē]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir izplatījusi [[Jaunava Marija|Svētās Jaunavas Marijas]] lūgumu izveidot '''[[Brīnumainais Dievmātes medaljons|Brīnumaino Dievmātes medaljonu]]''', ko tagad nēsā miljoniem cilvēku visā pasaulē?
* ... [[Grieķijas futbola izlase]]s [[vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] '''[[Odisejs Vlahodims]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Štutgarte|Štutgartē]] un pārstāvējis Vācijas jauniešu futbola izlases?
* ... '''[[uzbekī arābu valoda]]''' ir [[arābu valoda]]s [[Arābu valodas varietātes|varietāte]], kuru lieto nelielas kopienas [[Uzbekistāna|Uzbekistānā]]; tās kopējais runātāju skaits tiek lēsts ap 700 cilvēkiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bundesarchiv Bild 101I-299-1802-08, Nordfrankreich, Michael Wittmann auf Panzer VI (Tiger I).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] vācu tankists '''[[Mihaels Vitmanis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija viens no efektīvākajiem tanku asiem, pēc [[Trešais reihs|Vācijas]] datiem [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā viņš iznīcinājis 138 ienaidnieka [[tanks|tankus]] un 132 prettanku lielgabalus?
* ... lai gan '''[[Atlantijas harta]]''' tika izdota [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, vēl pirms [[ASV]] oficiālas iesaistīšanās karadarbībā, tās mērķis bija noteikt [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] kara mērķus un pamatprincipus pēckara pasaules kārtības veidošanai, un tās principi veidoja pamatu [[Apvienoto Nāciju Organizācija]]s dibināšanai?
* ... '''[[brīva pakalpojumu kustība Eiropas Savienībā|brīva pakalpojumu kustība]]''' ir viena no četrām pamatbrīvībām, kas veido [[Eiropas Savienība]]s iekšējā tirgus pamatu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca.jpg|border|right|200px]]
* ... ikgadējā [[ultramaratons|ultramaratona]] '''[[Skrējiensoļojums Rīga—Valmiera 107 km|skrējiensoļojuma Rīga—Valmiera 107 km]]''' starts tiek dots pusnaktī pie [[Brīvības piemineklis|Brīvības pieminekļa]] [[Rīga|Rīgā]], un finišētāji sagaidīti pie [[Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca]]s &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; durvju kliņķa?
* ... [[Gvinejas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Serū Girasī]]''' ir dzimis [[Francija]]s pilsētā [[Arla|Arlā]] un pārstāvējis Francijas jauniešu futbola izlases?
* ... lai atbrīvotu [[Rīga]]s centru no [[Akmeņogles|ogļu]] kravām, [[2009. gads Latvijā|2009. gadā]] akmeņogļu pārkraušanu pārcēla no pilsētas centra uz '''[[Krievu sala|Krievu salu]]''', izveidojot salā jaunus ogļu pārkraušanas termināļus?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Hawaii.svg|border|right|200px]]
* ... [[1893. gads|1893. gadā]] grupa amerikāņu un eiropiešu [[plantators|plantatoru]], tirgotāju un politiķu ar [[ASV jūras spēki|ASV Jūras spēku]] atbalstu sarīkoja [[valsts apvērsums|valsts apvērsumu]] '''[[Havaju Karaliste|Havaju Karalistē]]''' &lt;small&gt;(attēlā karogs)&lt;/small&gt;, gāžot karalieni Lilīuokalani, kas noveda līdz salu valsts [[aneksija]]i un pievienošanai [[ASV]] [[1898. gads|1898. gadā]]?
* ... [[1792. gads|1792. gadā]] Čērčtaunas kroga īpašnieks Viljams Satons piejūras kāpās uzbūvēja peldu mājas, bet [[1797. gads|1797. gadā]] pie peldu mājām uzbūvēja viesnīcu ''South Port Hotel'', no kuras cēlies [[Anglija]]s rietumu pilsētas '''[[Sautporta]]s''' nosaukums, neskatoties uz to, ka [[osta]]s šeit nekad nav bijis?
* ... [[Krievija]]s [[psihoterapeits]], hipnotizētājs, ekstrasenss un dziednieks '''[[Anatolijs Kašpirovskis]]''' kļuva slavens [[1989. gads|1989. gadā]], pēc tam, kad sāka vadīt vairākus pretrunīgi vērtētus &quot;masu hipnozes&quot; un &quot;ārstniecības&quot; teleseansus un teletiltus padomju televīzijā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Claudia Sheinbaum (2025) (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[2024. gads|2024. gadā]] '''[[Klaudija Šeinbauma]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uzvarēja [[Meksika]]s vispārējās vēlēšanās ar 30% pārsvaru pār Sočitlu Galvesu, kļūstot par pirmo sievieti, kas ievēlēta [[Meksikas prezidente]]s amatā ?
* ... [[Grieķijas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Ivans Jovanovičs]]''' ir bijis arī [[AAE futbola izlase]]s galvenais treneris, bet 2011. gadā, strādājot ar [[Kipra]]s klubu [[Nikosijas APOEL]], viņu atzina par [[Serbija]]s gada labāko treneri?
* ... '''[[Japānā visizplatītāko uzvārdu uzskaitījums|Japānā visizplatītākie uzvārdi]]''' ir [[Sato]], [[Sudzuki]] un [[Takahaši]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kelvin Kiptum (KEN) 2023.jpg|border|right|150px]]
* ... {{dat|2024|2|11||bez}} pašreizējais [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordists]] [[Maratona skrējiens|maratona skrējienā]] '''[[Kelvins Kiptums]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; gāja bojā satiksmes negadījumā [[Kenija]]s rietumos?
* ... [[industriālā revolūcija|industriālās revolūcijas]] ietekme uz [[Anglija]]s pilsētu '''[[Salforda|Salfordu]]''' ir aprakstīta kā &quot;fenomenāla&quot;: teritorija paplašinājās no nelielas tirgus pilsētiņas par lielu [[rūpniecība]]s metropoli; rūpnīcas nomainīja [[lauksaimniecība|lauksaimniecību]], un [[iedzīvotāju skaits]] no 12 tūkstošiem 1812. gadā 30 gadu laikā pieauga līdz 70 tūkstošiem?
* ... [[Brazīlija]]s simtgadniekam '''[[Valters Ortmans|Valteram Ortmanam]]''' pieder [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa rekords]] par ilgāko nostrādāto laiku vienā uzņēmumā: viņš sāka strādāt tekstilizstrādājumu uzņēmumā ''ReneauxView'' [[Santakatarina|Santakatarinas štatā]] par pārdošanas asistentu 1938. gadā un turpināja strādāt uzņēmumā vismaz līdz 2022. gadam?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Napoleon friedland.jpg|border|right|200px]]
* ... pēc '''[[Frīdlandes kauja]]s''', kurā [[Francija]]s karaspēks sakāva [[Krievijas Impērija]]s spēkus, [[Aleksandrs I Romanovs|Aleksandrs I]] bija spiests meklēt mieru un [[1807. gads|1807. gada]] 7. jūlijā tika noslēgts '''[[Tilzītes miera līgums]]''', ar kuru Krievija un [[Prūsija]] piekrita [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] izvirzītajiem noteikumiem &lt;small&gt;(attēlā Napoleons Frīdlandes kaujas laikā)&lt;/small&gt;?
* ... [[Bosnijas un Hercegovinas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Sergejs Barbarezs]]''' pats izlases sastāvā aizvadījis 47 spēles, gūstot 17 vārtus?
* ... '''[[1573. gads Latvijā|1573. gadā]]''' [[Magnuss (Livonijas karalis)|Livonijas karalis Magnuss]] [[Veļikijnovgoroda|Novgorodā]] apprecējās ar kņazieni Eifēmiju Staricku un pūrā saņēma [[Karksi-Nuija|Karkuses cietoksni]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:David Gaudu, Tadej Pogačar, Jonas Vingegaard, 2023 Paris-Nice (52929456925) (cropped2).jpg|border|right|150px]]
* ... [[dāņi|dāņu]] [[šosejas riteņbraukšana|šosejas riteņbraucējs]] '''[[Jonass Vingegors]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; divreiz uzvarot ''[[Tour de France]]'' kopvērtējumā [[TDF2022|2022.]] un [[TDF2023|2023. gadā]], kļuva par otro [[Dānija]]s riteņbraucēju, kurš jebkad uzvarējis ''Tour de France'' (pēc [[Bjarne Rīss|Bjarnes Rīsa]] [[1996. gada Tour de France|1996. gadā]])?
* ... [[Anglija]]s [[Rūpnieciskā revolūcija|rūpnieciskās revolūcijas]] laikā '''[[Boltona]]''' strauji uzplauka — ar 216 [[kokvilna]]s austuvēm un 26 balināšanas un krāsošanas ražotnēm pilsēta bija viens no lielākajiem un produktīvākajiem kokvilnas vērpšanas centriem pasaulē?
* ... vēsturiski nozīmīgākais '''[[neuzbrukšanas līgums]]''' ir [[Molotova—Ribentropa pakts]], kas tika noslēgts starp [[Padomju Savienība|Padomju Savienību]] un [[Trešais reihs|nacistisko Vāciju]] [[1939. gads|1939. gadā]] un paredzēja savstarpēju neuzbrukšanu, taču tā slepenais papildprotokols sadalīja [[Austrumeiropa|Austrumeiropu]] ietekmes zonās?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Iena.jpg|border|right|200px]]
* ... pēc [[Francija]]s uzvaras [[1806. gads|1806. gada]] 14. oktobra '''[[Jēnas kauja|Jēnas kaujā]]''' [[Prūsijas Karaliste]] tika gandrīz pilnībā sakauta, un [[Napoleons Bonaparts|Napoleons]] ieguva kontroli pār lielu daļu no tās teritorijas &lt;small&gt;(attēlā Napoleons Jēnas kaujā)&lt;/small&gt;?
* ... [[Dienvidkoreja]]s [[futbolists]] '''[[I Česons]]''' [[Dienvidkorejas futbola izlase|nacionālās izlases]] sastāvā ir aizvadījis 103 spēles, gūstot 25 vārtus?
* ... liela daļa '''[[silēzieši|silēziešu]]''' pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] tika izraidīti no [[Silēzija]]s, un reģionā palikušie iedzīvotāji sāka identificēties kā [[poļi]] vai [[čehi]], bet daļa joprojām uzskata sevi par atsevišķu [[etniskā grupa|etnisko grupu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Arms of the French Republic.svg|border|right|150px]]
* ... '''[[Francijas ģerbonis]]''' oficiāli mūsdienu [[Francijas Republika|Francijas Republikā]] nav noteikts, taču kopš 1953. gada tiek izmantots neoficiāls Francijas valsts simbols, kas bieži tiek uztverts kā valsts ģerbonis &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[dezinfekcija]]''' atšķiras no [[Sterilizācija (mikrobioloģija)|sterilizācijas]], kas pilnībā iznīcina visus [[mikroorganismi|mikroorganismus]], ieskaitot [[sporas]], savukārt dezinfekcija samazina mikrobu daudzumu līdz drošam līmenim?
* ... '''[[Gruzijas pilsoņu karš]]''' norisinājās [[1991. gads|1991.]] un [[1993. gads|1993. gadā]], tūlīt pēc [[PSRS sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]] un [[Gruzija]]s neatkarības atjaunošanas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kefir in a glass.JPG|border|right|150px]]
* ... '''[[kefīrs|kefīra]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[fermentācija]]s process parasti ilgst no 12 līdz 48 stundām, un šajā laikā [[baktērijas]] un [[raugs]] pārstrādā pienā esošo [[Laktoze|laktozi]], radot [[Pienskābe|pienskābi]], [[CO2|CO₂]], nelielu daudzumu [[Alkoholi|alkohola]] un citas vielas, kas kefīram piešķir tā raksturīgo [[garša|garšu]] un konsistenci?
* ... [[Bosnijas un Hercegovinas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Ermedins Demirovičs]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Hamburga|Hamburgā]]?
* ... tikai dzirkstošais [[vīns]], kas ražots '''[[Šampaņa|Šampaņas reģionā]]''' pēc noteiktajām metodēm, drīkst tikt marķēts kā [[šampanietis]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Betania Monastery, Queen Tamar, early 13th century.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Tamāra Lielā|Tamāras Lielās]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; valdīšanas laiks 12. gadsimta beigās un 13. gadsimta sākumā tiek uzskatīts par [[Gruzija]]s &quot;zelta laikmetu,&quot; kad tā kļuva par reģionālo lielvaru [[Kaukāzs|Kaukāzā]]?
* ... [[Ulbroka]] ar nepilniem 5900 iedzīvotājiem ir lielākais [[ciems]] [[Latvija|Latvijā]] un 33. '''[[Latvijas lielāko apdzīvoto vietu uzskaitījums|apdzīvotākā vieta valstī]]''', apsteidzot 49 [[Latvijas pilsētu uzskaitījums|novada pilsētas]]?
* ... sākotnēji '''[[Fethullahs Gilens|Fethullaha Gilena]]''' izveidotā [[islāms|islāma]] reliģiskā organizācija ''Hizmet'' (Gilena kustība) bija [[Turcijas prezidents|Turcijas prezidenta]] [[Redžeps Tajips Erdogans|Redžepa Tajipa Erdogana]] sabiedrotie, bet pēc tam Gilenu apsūdzēja [[valsts apvērsums|valsts apvērsuma]] plānošanā, pasludināja par [[terorists|teroristu]] un izdeva orderi viņa aizturēšanai?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Omar Sy (2020).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Francija]]s [[aktieris]] '''[[Omars Si]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; starptautiski kļuvis atpazīstams ar lomu komēdijdrāmā &quot;[[Neaizskaramie (filma)|Neaizskaramie]]&quot;, par ko saņēma [[Cēzara balva|Cēzara balvu]] kā labākais aktieris?
* ... [[Vācija]]s [[futbolisti]] brāļi '''[[Lūkass Nmeča]]''' un '''[[Fēlikss Nmeča]]''' sākotnēji spēlējuši [[Anglija]]s jaunatnes izlasēs, bet pēc tam abi ir pārstāvējuši [[Vācijas futbola izlase|Vācijas futbola izlasi]]?
* ... [[Vecā Derība|Vecās Derības]] '''[[Ķēniņu grāmatas|Ķēniņu grāmatu]]''' autors, iespējams, ir [[pravietis]] [[Jeremija]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Epipremnum pinnatum TBU.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[epipremni]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[zelta epipremns]])&lt;/small&gt; ir mūžzaļi [[daudzgadīgi augi]], kas rāpjas pa citu augu [[Stumbrs|stumbriem]], izmantojot gaisa saknes, un savvaļā var sasniegt 40 metru garumu, taču, audzējot kā [[telpaugi|telpaugus]], to izmērs ir ievērojami mazāks?
* ... [[Latvija]]s [[basketbolists]] '''[[Krišs Helmanis]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Leverkūzene|Leverkūzenē]], kur tajā laikā viņa tēvs [[Uvis Helmanis]] spēlēja basketbolu profesionālā klubā?
* ... [[ASV]] [[astronoms]] '''[[Klaids Tombo]]''' [[1930. gads|1930. gadā]] atklāja devīto [[Saules sistēma]]s planētu [[Plutons (pundurplanēta)|Plutonu]], ko 2006. gadā pārklasificēja kā [[pundurplanēta|pundurplanētu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Luther-eil.jpg|border|right|200px]]
* ... [[1483. gads|1483. gadā]] '''[[Eislēbene]]''' piedzima teologs [[Mārtiņš Luters]], kurš aizsāka Rietumu [[Kristīgā baznīca|kristīgās baznīcas]] [[Reformācija|reformāciju]] &lt;small&gt;(attēlā Mārtiņa Lutera piemineklis Eislēbenē)&lt;/small&gt;?
* ... [[Nigērijas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Ademola Lukmans]]''' ir dzimis [[Anglija|Anglijā]], kur arī iesācis savu [[futbolists|futbolista]] karjeru?
* ... [[mongoļi|mongoļu]] valdnieku '''[[Bordžiginu dinastija]]s''' saknes meklējamas mongoļu ciltīs, kas dzīvoja [[Centrālāzija]]s stepēs, un Bordžiginu ciltis bija viena no spēcīgākajām un ietekmīgākajām mongoļu grupām jau pirms [[Čingishans|Čingishana]] dzimšanas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Costilla de Adán (Monstera deliciosa).JPG|border|right|200px]]
* ... '''[[garšīgā monstera]]''' &lt;small&gt;(attēlā zieds un nenobriedis auglis)&lt;/small&gt;, kuras dabiskais [[izplatības areāls]] ir no [[Meksika]]s līdz [[Gvatemala]]i [[Centrālamerika|Centrālamerikā]], ir introducēta daudzos tropu apgabalos un kļuvusi par [[Invazīva suga|invazīvu sugu]] [[Havaju salas|Havajās]], [[Seišelas|Seišelās]] un citur?
* ... pēc [[Aukstais karš|Aukstā kara]] beigām terminu pāris '''[[Globālie Dienvidi]]''' un Globālie Ziemeļi pakāpeniski aizstāja iepriekš lietoto valstu iedalījumu [[Pirmā pasaule|Pirmās]], [[Otrā pasaule|Otrās]] un [[Trešā pasaule|Trešās pasaules]] valstīs?
* ... '''[[Pirmā pasaules kara Rietumu fronte]]''' stiepās no [[Ziemeļjūra]]s līdz [[Šveice]]s robežai?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bundesarchiv Bild 183-B24575, Friedrich Paulus.jpg|border|right|150px]]
* ... pēc sakāves [[Staļingradas kauja|Staļingradas kaujā]] [[Vērmahts|Vērmahta]] [[6. armija (Vērmahts)|6. armijas]] komandieris [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā '''[[Frīdrihs Pauluss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; padevās [[Sarkanā armija|Sarkanajai armijai]] un vēlāk kļuva par [[Nacistiskā Vācija|Nacistiskās Vācijas]] skaļu kritiķi?
* ... [[Itālija]]s pilsētā [[Turīna|Turīnā]] dzimušais [[futbolists]] '''[[Džanluka Lapadula]]''' 2020. gadā debitēja [[Peru futbola izlase]]s rindās, ko ir pārstāvējis [[2021. gada Copa América|2021.]] un [[2024. gada Copa América|2024. gada]] ''[[Copa América]]''?
* ... [[Pokemoni]] tiek uzskatīta par '''[[Visu laiku ienesīgākās izklaides franšīzes|visu laiku ienesīgāko izklaides franšīzi]]'''?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ruth Chepngetich (2021 Chichago Marathon).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Kenija]]s garo distanču skrējēja '''[[Rūta Čepnetiča]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir trīs reizes uzvarējusi [[Čikāgas maratons|Čikāgas maratonā]] un 2024. gadā šajās sacensībās viņai izdevās uzstādīt jaunu [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordu]]: 2 stundas, 9 minūtes un 56 sekundes, iepriekšējo rekordu [[Maratons|maratonā]] labojot par gandrīz divām minūtēm?
* ... kopumā [[ASV Armija]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Eiropa]]s karadarbības teātrī izpildīja [[nāvessods|nāvessodu]] 98 karavīriem par izdarītu [[slepkavība|slepkavību]] vai [[izvarošana|izvarošanu]]; šos karavīrus sākotnēji apglabāja netālu, bet 1949. gadā tos pārapbedīja '''[[Uāzas-Ēnas amerikāņu brāļu kapu E sektors|Uāzas-Ēnas amerikāņu brāļu kapu E sektorā]]'''?
* ... '''[[ASV prezidenta vēlēšanas|ASV prezidenta vēlēšanu]]''' sistēma ir veidota tā, lai arī mazāku [[ASV štati|štatu]] un lauku apgabalu balsojums ietekmētu vēlēšanu rezultātu: [[ASV prezidents|prezidentu]] ievēl vēlēšanu kolēģija, kuru savukārt ievēl tauta?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rubens apostel jakobus mindere grt.jpg|border|right|150px]]
* ... vienu no divpadsmit [[Jēzus Kristus]] [[apustulis|apustuļiem]] '''[[Jēkabs (Alfeja dēls)|Jēkabu, Alfeja dēlu]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] gleznā)&lt;/small&gt; reizēm dēvē arī par Svēto Jēkabu jaunāko, lai atšķirtu no [[Jēkabs (Cebedeja dēls)|Jēkaba, Cebedeja dēla]], kurš arī bija viens no apustuļiem?
* ... [[Francija]]s [[futbolists|futbolista]] '''[[Kefrens Tirāms|Kefrena Tirāma]]''' tēvs [[Lilians Tirāms]] ir bijušais [[Francijas futbola izlase|Francijas izlases]] spēlētājs, un arī vecākais brālis [[Markuss Tirāms]] ir futbolists?
* ... '''[[vācšveicieši]]''' veido apmēram 60—65% no [[Šveice]]s iedzīvotāju skaita, padarot [[Vācu valoda|vācu valodu]] par visplašāk lietoto valstī?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Carneros Resort - August 2023 - Sarah Stierch 14.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[baltvīns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek gatavots no zaļajām vai gaišajām [[vīnogas|vīnogu]] šķirnēm, kā arī dažām tumšajām vīnogām, kuru miziņas [[fermentācija]]s procesā netiek izmantotas?
* ... pikantā un ar asu smaržu raksturīgā '''[[Latvijas siers|Latvijas siera]]''' pirmsākumi meklējami 19. gadsimta beigās, kad [[Latvija]]s teritorijā pēc muižniecības aicinājuma ieradās vācu siernieki, kas ieviesa Bakšteina un citu saldpiena [[siers|sieru]] siešanas tradīcijas?
* ... pēdējais zināmais '''[[elektriskais krēsls|elektriskā krēsla]]''' izmantošanas gadījums [[nāvessods|nāvessoda]] izpildei tika reģistrēts [[2020. gads|2020. gadā]], kad [[Tenesi štats|Tenesī štatā]] izpildīja nāvessodu ieslodzītajam, kurš 1985. gadā nogalināja citu ieslodzīto neveiksmīga [[narkotikas|narkotiku]] darījuma dēļ?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rubens apostle Matthias grt.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Svētais Matijs]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] gleznā)&lt;/small&gt; kā viens no [[Jēzus Kristus]] [[apustulis|apustuļiem]] aizstāja [[Jūda Iskariots|Jūdu Iskariotu]] pēc viņa nodevības un pašnāvības; [[evaņģēlijs|evaņģēlijos]] viņa vārds nav minēts, bet iecelšana apustuļu kārtā aprakstīta [[Apustuļu darbi|Apustuļu darbos]]?
* ... [[Itālijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussarga]] '''[[Daniels Maldīni|Daniela Maldīni]]''' tēvs [[Paolo Maldīni]] un vectēvs [[Čezāre Maldīni]] arī ir bijušie Itālijas izlases spēlētāji?
* ... 2001. gada [[ASV]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[asa sižeta filma]]s '''&quot;[[Juras laikmeta parks 3]]&quot;''' galvenais antagonists ir [[spinozaurs]], kas aizstāj iepriekšējo divu filmu antagonistu [[tiranozaurs|tiranozauru]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Butomus umbellatus JRVdH 01.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[čemurainais puķumeldrs]]''' &lt;small&gt;(attēlā zieds)&lt;/small&gt; parasti aug nelielās, blīvās grupās dažādu [[ūdenstilpe|ūdenstilpju]] seklūdens joslā, tajā skaitā arī [[Rīgas līcis|Rīgas līča]] piekrastes seklūdenī?
* ... '''[[Verjovkina ala]]''' [[Gruzija]]s [[Abhāzija]]s reģionā, kuras dziļums ir 2209 metru, ir dziļākā zināmā [[ala]] uz [[Zeme]]s?
* ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Biogrāfiskā filma|biogrāfiskajai]] [[drāmas filma]]i '''&quot;[[Māceklis (filma)|Māceklis]]&quot;''' bija grūtības atrast izplatītāju [[ASV]] filmas satura dēļ un pateicoties [[Donalds Tramps|Donalda Trampa]] juridiskās komandas mēģinājumiem bloķēt tās izlaišanu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Diego Garcia (satellite).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Djegogarsijas atols]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas atrodas pašos [[Čagosu arhipelāgs|Čagosu arhipelāga]] dienvidaustrumos, ir 21 km garš un 11 km plats, izstiepts ziemeļu—dienvidu virzienā, bet tā galvenā [[sala]] stiepjas 64 km garumā un ir garākā vienlaidus sauszemes apmale no visiem pasaules [[atoli]]em?
* ... vienu sezonu [[Latvijas futbola Virslīga]]s komandā [[Jūrmalas &quot;Spartaks&quot;]] aizvadījušais [[uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Gabriels Šarpentjē]]''' 2023. gadā debitēja [[Kongo futbola izlase]]s sastāvā?
* ... kaut arī kopš 2002. gada [[ungāri]] [[Rumānija]]s pilsētā '''[[Tirgumureša|Tirgumurešā]]''' ir mazākumtautība, pilsētā vēl aizvien dzīvo lielākā [[sēkeji|ungāru kopiena Rumānijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Scheuchzeria palustris - flowering.jpg|border|right|150px]]
* ... dažādos [[Purvs|purvos]] un pārpurvotos [[Ezers|ezeru]] krastos augošā '''[[purva šeihcērija]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir vienīgā [[suga]] monotipiskajā šeihcēriju ģintī un šeihcēriju dzimtā?
* ... '''[[Velsa (Anglija)|Velsa]]''' ir mazākā apdzīvotā vieta [[Anglija|Anglijā]], ja neskaita [[Londonas Sitija|Londonas Sitiju]], ar lielpilsētas statusu, ko tā ieguvusi [[1201. gads|1201. gadā]]?
* ... 2020. gada 1. janvārī [[Norvēģija]]s reģionālās reformas gaitā '''[[Tēlemarkas filke]]''' tika apvienota ar [[Vestfollas filke|Vestfollas filki]], izveidojot [[Vestfollas un Tēlemarkas filke|Vestfollas un Tēlemarkas filki]], bet 2024. gadā tā tika atkal sadalīta divās filkēs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ivangorod-2008-1.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Ivangorodas cietoksnis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika uzcelts [[1492. gads|1492. gadā]] pēc [[Maskavija]]s lielkņaza [[Ivans III|Ivana III]] pavēles, lai aizsargātu Maskavijas valsts rietumu robežas un kontrolētu stratēģiski nozīmīgo tirdzniecības ceļu un upes šķērsošanas punktu uz [[Narva|Narvu]], kas tobrīd atradās [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] kontrolē?
* ... [[Meksika|Meksikā]] dzimušais [[Argentīna]]s [[futbolists]] '''[[Luka Romero]]''' 15 gadu un 219 dienu vecumā denitēja [[Spānija]]s ''[[La Liga]]'' komandā ''[[RCD Mallorca|Mallorca]]'', kļūstot par visu laiku jaunāko [[futbolists|futbolistu]], kurš ir spēlējis kādā no Eiropas piecām spēcīgākajām līgām?
* ... '''[[dabiskais pieaugums]]''' atspoguļo [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] izmaiņas noteiktā teritorijā, neņemot vērā [[Iedzīvotāju migrācija|migrāciju]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Issuf Sanon Dnipro.jpg|border|right|150px]]
* ... trīskārtējais [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s čempions no [[Ukraina]]s '''[[Isufs Sanons]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir izraudzīts [[2018. gada NBA drafts|2018. gada NBA drafta]] otrajā kārtā ar kopējo 44. numuru?
* ... [[1139. gads|1139. gadā]] '''[[Portukales grāfiste]]s''' valdnieks Afonso Henrikešs pasludināja sevi par [[Portugāles karalis|Portugāles karali]] un panāca atzīšanu no [[Leonas Karaliste]]s, bet oficiāli [[Portugāle|Portugāli]] kā neatkarīgu karalisti [[pāvests]] [[Aleksandrs III (pāvests)|Aleksandrs III]] ar '''''[[Manifestis Probatum]]''''' apstiprināja [[1179. gads|1179. gadā]]?
* ... '''[[fosforpaskābe]]s''' pārklājums aizsargā rūsējošus [[metāls|metālus]] no [[oksidēšanās]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:20141015 - PSG-Lyon - 032.jpg|border|right|150px]]
* ... pirmā ikgadējā apbalvojuma [[futbols|futbolā]] '''[[Zelta bumba sievietēm|Zelta bumbas]]''' ieguvēja sparp sievietēm bija [[norvēģiete]] [[Ada Hegerberga]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... līdz ar [[romieši|romiešu]] uzvaru [[Pūniešu kari|Pūniešu karos]] un sekojošo karu ar vietējām ciltīm '''[[ibēri|ibēru]]''' teritorijas pakāpeniski integrēja [[Romas impērija|Romas impērijā]], kas noveda pie ibēru kultūras [[Pārtautošana|asimilācijas]] romiešu kultūrā?
* ... vācu karavīrs '''[[Alfrēds Liskovs]]''' pārpeldēja pāri [[Buga|Bugas upei]] [[1941. gads|1941. gada]] 21. jūnijā pulksten 21.00 [[Barbarosa (plāns)|operācijas &quot;Barbarosa&quot;]] priekšvakarā netālu no [[Sokaļa]]s, lai brīdinātu [[Sarkanā armija|Sarkano armiju]] par nenovēršamu [[Vērmahts|vācu spēku]] uzbrukumu nākamajā rītā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:CarthageMapDe.png|border|right|200px]]
* ... '''[[Kartāga (valsts)|Kartāga]]''' &lt;small&gt;(attēlā pirms [[Pirmais pūniešu karš|Pirmā pūniešu kara]])&lt;/small&gt; bija viena no varenākajām [[Vidusjūra]]s [[Civilizācija|civilizācijām]] un ieņēma nozīmīgu lomu tirdzniecībā un militārajā jomā apmēram no 9. gadsimta p.m.ē. līdz tās krišanai [[Senā Roma|Romas]] rokās 146. gadā p.m.ē.?
* ... '''[[fosforapskābe|fosforapskābi]]''' un tās sāļus izmanto, lai metālu sāļus reducētu atpakaļ par [[metāli]]em; visbiežāk to izmanto tieši [[niķelis|niķeļa]] reducēšanai?
* ... [[Krievija|Krievijā]] termins '''[[Trešā Roma]]''' ir radies 16. gadsimtā un attiecas uz [[Maskava|Maskavu]] ([[Maskava — trešā Roma]]), kas pēc Krievijas impēriskās ideoloģijas tika uzskatīta par [[Romas impērija]]s un [[Austrumromas impērija|Bizantijas impērijas]] mantinieci?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dwight David Eisenhower 1952 crop.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[1956. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1952. gada]]''' un '''[[1956. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1956. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' par [[ASV prezidents|prezidentu]] ievēlēja [[Dvaits Eizenhauers|Dvaitu Eizenhaueru]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; un par [[ASV viceprezidents|viceprezidentu]] [[Ričards Niksons|Ričardu Niksonu]], abās vēlēšanās pārliecinoši uzvarot [[Edlejs Stīvensons|Edleju Stīvensonu]]?
* ... [[Spānija]]s ''[[La Liga]]'' komandas ''[[RCD Mallorca|Mallorca]]'' [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Omars Maskareljs]]''' [[Ekvatoriālās Gvinejas futbola izlase]]s rindās debitēja 2024. gadā, lai gan ir dzimis [[Santakrusa de Tenerife|Santakrusā de Tenerifē]] un spēlējis Spānijas jaunatnes izlasēs?
* ... '''[[Liams Peins]]''' divas reizes piedalījās [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] televīzijas raidījumā &quot;X faktors&quot;; pēdējā viņu kopā ar citiem konkursantiem uzaicināja izveidot grupu ''[[One Direction]]'', kas izcīnīja trešo vietu un vēlāk guva starptautiskus panākumus?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Novi Sad railway station canopy collapse.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Novi Sadas dzelzceļa stacijas jumta nojumes sabrukums|Novi Sadas dzelzceļa stacijas jumta nojumes sabrukumā]]''' [[Serbija|Serbijā]], {{dat|2024|11|1||bez}} gāja bojā 16 cilvēki &lt;small&gt;(attēlā [[Novi Sada]]s galvenās dzelzceļa stacijas jumta nojume pēc sabrukšanas)&lt;/small&gt;?
* ... pēc [[Kartāga (valsts)|Kartāgas]] iznīcināšanas '''[[Trešais pūniešu karš|Trešajā pūniešu karā]]''' [[Romas Republika]] ieguva pilnīgu kontroli pār [[Ziemeļāfrika]]s rietumu daļu, izveidojot [[Āfrika (Romas province)|Āfrikas provinci]]?
* ... kopumā '''[[Austrālijas latvieši]]''' ir ap 35 000 [[Latvija]]s valstspiederīgo un austrāliešu ar latvisku izcelsmi?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:MoroccanCouscous.jpg|border|right|200px]]
* ... no [[Ziemeļāfrika]]s nākošais pamatēdiens '''[[kuskuss]]''' sastāv no tvaicētām [[manna]]s granulām &lt;small&gt;(attēlā kuskuss ar [[dārzeņi]]em [[Maroka|Marokā]])&lt;/small&gt;?
* ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Losandželosas &quot;Clippers&quot;]] mājvieta '''''[[Intuit Dome]]''''' kalpos kā [[Basketbols|basketbola]] sacensību norises vieta [[2028. gada vasaras olimpiskās spēles|2028. gada Losandželosas olimpisko spēļu]] laikā?
* ... [[Itālija]]s pilsētas '''[[Ortona]]s''' patrons ir [[apustulis]] [[Svētais Toms]], kura pīšļus 13. gadsimtā uz Ortonu atveda jūrnieki un kuri glabājas Svētā Toma katedrālē?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Patrizio Torlonia.jpg|border|right|150px]]
* ... [[romieši|romiešu]] politiķis, karavadonis un [[orators]] '''[[Katons Vecākais]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uzskatīja, ka [[Senā Roma|Romas]] panākumi un spēks ir saistīti ar vienkāršību, pieticību un stingriem tikumiem, un pretojās [[hellēnisms|hellēnisma]] ietekmei Romā?
* ... eiropieši '''[[Jaunīrija|Jaunīriju]]''' atklāja 17. gadsimtā, un vēlāk tā kļuva par daļu no [[Vācija]]s Jaungvinejas kolonijas ar nosaukumu Jaunmēklenburga, tad nonāca [[Austrālija]]s kontrolē pēc [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]], bet mūsdienās ir [[Papua-Jaungvineja]]s sastāvdaļa?
* ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] un [[televīzija]]s raidījumu vadītājs '''[[Terijs Krūzs]]''' ir bijušais profesionālais [[Amerikāņu futbols|amerikāņu futbola]] spēlētājs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dagdas ala, Dagda, Dagdas novads, Latvia - panoramio.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Dagdas ala]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir izveidojusies dabiski sacementētos [[grants]] iežos — [[Konglomerāts (iezis)|konglomerātā]], un ir vienīgā šāda veida [[ala]] [[Latvija|Latvijā]], kā arī ievērojamākā ala [[Latgale|Latgalē]]?
* ... '''[[litija hidroksīds]]''' tiek plaši izmantots [[Baterija|bateriju]] ražošanā, īpaši litija jonu baterijās?
* ... [[Latvija]]s [[ornitologs|ornitologa]] '''[[Māris Strazds|Māra Strazda]]''' pētījumu lokā visvairāk bijušas meža putnu sugas; viņš ir viens no starptautiski ievērojamākajiem [[melnais stārķis|melno stārķu]] pētniekiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:George Mallory 1915.jpg|border|right|150px]]
* ... [[1924. gads|1924. gada]] [[Everests|Everesta]] ekspedīcijas laikā angļu [[alpīnists]] '''[[Džordžs Melorijs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kopā ar savu partneri Endrū Ērvinu gāja bojā virsotnes sasniegšanas laikā, bet pastāv viedoklis, ka viņi varētu būt pirmie, kas sasnieguši kalna virsotni un gājuši bojā jau atpakaļceļā?
* ... '''[[gallu-ibēriešu valodas]]''' bija sastopamas [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]] pirms [[Senā Roma|Senās Romas]] izplešanās?
* ... [[Somijas basketbola izlase]]s spēlētājs '''[[Severi Kaukiainens]]''' kopš 2023. gada spēlē Igaunijas Basketbola līgas un [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga|Latvijas—Igaunijas līgas]] klubā [[Tallinas &quot;Kalev/Cramo&quot;]], divreiz kļūdams par [[Igaunija]]s čempionu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:BCEAOFranc.png|border|right|200px]]
* ... '''[[Rietumāfrikas franks]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir kopīga valūta astoņām [[Rietumāfrika]]s valstīm: [[Benina]]i, [[Burkinafaso]], [[Kotdivuāra]]i, [[Gvineja-Bisava|Gvinejai-Bisavai]], [[Mali]], [[Nigēra]]i, [[Senegāla]]i un [[Togo]]?
* ... '''[[Skanstes virsotnes|Skanstes virsotņu]]''' dzīvojamo [[Augstceltne|augstceltņu]] kompleksa [[Skanste (Rīgas apkaime)|Skanstē]], [[Rīga|Rīgā]] augstums ir 76 m?
* ... [[Dienvidsudāna]]s separātistu līderis, kurš vadīja Dienvidsudānas spēkus [[Otrais Sudānas pilsoņu karš|Otrā Sudānas pilsoņu kara]] laikā, '''[[Džons Garangs]]''' pēc kara bija [[Sudāna]]s viceprezidents un Dienvidsudānas autonomijas prezidents, bet 2005. gadā viņš gāja bojā [[Helikopters|helikoptera]] katastrofā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:South facade of the Rijksmuseum Amsterdam (DSCF0528).jpg|border|right|200px]]
* ... [[Nīderlande]]s nacionālais mākslas [[muzejs]] '''''[[Rijksmuseum]]''''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; atrodas [[Amsterdama]]s Muzeju laukumā, kurā bez ''Rijksmuseum'' atrodas arī '''[[Van Goga muzejs]]''' (visvairāk apmeklētais muzejs valstī), Amsterdamas Pilsētas muzejs un koncertzāle ''Concertgebouw''?
* ... 2024. gadā [[pludmales volejbolists]] '''[[Kristians  Fokerots]]''', spēlējot pārī ar savu 20 gadus vecāko treneri [[Mārtiņš Pļaviņš|Mārtiņu Pļaviņu]], sagādāja sensāciju un izcīnīja zelta medaļu Eiropas čempionātā?
* ... '''[[īru izcelsmes amerikāņi]]''' ir aptuveni 32 miljoni jeb aptuveni 10% no [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] iedzīvotāju kopskaita?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Mohamed Ould Abdel Aziz August 2014 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Mohameds Ulds Abdelazīzs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas bija [[Mauritānija]]s prezidents no 2009. līdz 2019. gadam, ieguva varu [[valsts apvērsums|valsts apvērsumā]] 2005. gadā, bet pēc tam tika ievēlēts par prezidentu vairākās vēlēšanās; 2021. gadā arestēts, apsūdzēts [[korupcija|korupcijā]] un vēlāk notiesāts, piespriežot [[ieslodzījums|ieslodzījumu]]?
* ... [[2023. gads kino|2023. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[supervaroņu filma]]s '''&quot;[[Šezam! Dievu dusmas]]&quot;''' un '''&quot;[[Zibsnis (filma)|Zibsnis]]&quot;''' bija kases izgāšanās, ko saistīja arī ar vispārēju supervaroņu žanra filmu popularitātes kritumu?
* ... [[ASV]] [[Konservatīvisms|konservatīvais]] ziņu un politisko komentāru televīzijas kanāls '''''[[Fox News]]''''' ir visvairāk skatītais [[kabeļtelevīzija]]s ziņu tīkls valstī?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Canary Wharf (2) - geograph.org.uk - 4676594.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Londona]]s '''[[Tauerhemletsa]]s''' rajonam raksturīgs augsts [[bengāļi|bengāļu]] izcelsmes iedzīvotāju īpatsvars — tie veido 32% no [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]?
* ... [[Venecuēla]]s [[telenovele|telenoveli]] '''&quot;[[Estrelita — netīrā seja]]&quot;''' [[Latvija|Latvijā]] no 1994. līdz 1996. gadam pārraidīja telekompānija TV 3?
* ... pēc '''[[1915. gada fabriku evakuācija Latvijā|1915. gada fabriku evakuācijas no Latvijas]]''' [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] sākumā strādnieku nometināšanas vietās ģimenes bija spiestas dzīvot nepiemērotās telpās, tādēļ pieauga mirstība, tomēr vēlāk viņu apstākļi uzlabojās [[Latviešu bēgļu centrālkomiteja]]s organizētās palīdzības dēļ?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of New Zealand.svg|border|right|200px]]
* ... 2016. gadā [[Jaunzēlande|Jaunzēlandē]] tika veikts balsojums par karoga dizainu, un kā divas iespējas tika piedāvātas pašreizējais karogs un alternatīvs dizains, taču balsojumā ar 57% uzvarēja esošais '''[[Jaunzēlandes karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[2023. gads kino|2023. gada]] ASV [[supervaroņu filma]] '''&quot;[[Zilais Skarabejs]]&quot;''' ir pirmā supervaroņu filma ar [[Latīņamerikāņi|latīņamerikāņu]] izcelsmes [[aktieri]] galvenajā lomā?
* ... 1858. gadā astoņi [[Rīga]]s [[tirgotāji]] nodibināja akciju sabiedrību &quot;Rīgas rakstāmpapīru fabriku kompānija&quot;, kas 1859. gadā uz [[Juglas muiža]]s zemes uzcēla '''[[Juglas papīrfabrika|Juglas papīrfabriku]]''', kurā uzstādīja ar tvaiku darbināmu papīrmašīnu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:SacredHeartBatoni.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Vissvētākā Jēzus Sirds]]''' ir viena no visplašāk piekoptajām un pazīstamākajām [[katoļi|katoļu]] dievbijībām, kurā [[Jēzus Kristus]] [[sirds]] tiek uzskatīta par simbolu &quot;Dieva bezgalīgajai un kaislīgajai mīlestībai pret cilvēci&quot; &lt;small&gt;(attēlā Pompeo Batoni glezna baznīcā [[Roma|Romā]])&lt;/small&gt;?
* ... [[Londona]]s '''[[Hamersmita un Fulema|Hamersmitas un Fulemas boro]]''' bāzējas trīs profesionāli [[futbols|futbola]] klubi — [[Premjerlīga]]s klubi ''[[Chelsea F.C.|Chelsea]]'' un ''[[Fulham FC|Fulham]]'', attiecīgi ''[[Stamford Bridge]]'' un ''[[Craven Cottage]]'' stadionā, kā arī [[Anglijas futbola čempionāts|Anglijas futbola čempionāta]] klubs ''[[Queens Park Rangers FC|Queens Park Rangers]]'' ''Loftus Road'' stadionā?
* ... '''''[[American Airlines]]''''' ir viena no lielākajām [[lidsabiedrība|lidsabiedrībām]] pasaulē un vadošais pasažieru pārvadātājs [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienoto Valstu]] aviācijā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Harry S Truman, bw half-length photo portrait, facing front, 1945 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[1948. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1948. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' [[Harijs Trumens]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika ievēlēts [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] amatā uz otro termiņu?
* ... '''[[trolejbusu satiksme Zolingenē]]''' ir vislielākā no trim [[Vācija|Vācijā]] šobrīd eksistējošām [[trolejbuss|trolejbusu]] satiksmes sistēmām?
* ... 1967. gadā mirušais '''[[Džeimss Bedfords]]''' ir pirmais [[cilvēks]], kura ķermenis tika pakļauts kriokonservācijas procesam pēc [[Bioloģiskā nāve|nāves]], un tas joprojām tiek saglabāts?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Stalbes muižas kungu māja.png|border|right|200px]]
* ... [[1920. gada zemes reforma|1920. gada Latvijas zemes reformas]] laikā '''[[Stalbes muiža|Stalbes muižu]]''' &lt;small&gt;(attēlā kungu māja 20. gadsimta sākumā)&lt;/small&gt; sadalīja 71 vienībā 2193 ha kopplatībā?
* ... '''[[Ārējā Londona]]''' ir kopīgs nosaukums [[Londonas boro]] grupai, kas veido [[Lielā Londona|Lielās Londonas]] perifēro daļu, un no visām pusēm iekļauj [[Iekšējā Londona|Iekšējo Londonu]]?
* ... Taivānai piederošās '''[[Dzjiņmeņas salas]]''', kas atrodas [[Taivānas šaurums|Taivānas šauruma]] rietumu pusē, tuvu kontinentālās Ķīnas krastam, ir stratēģiski nozīmīgas un simboliskas attiecībās starp [[Ķīnas Republika|Ķīnas Republiku]] un [[Ķīnas Tautas Republika|Ķīnas Tautas Republiku]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:1944 portrait of FDR (1)(small).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[1944. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1944. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' par [[ASV prezidents|prezidentu]] atkārtoti ievēlēja [[Franklins Rūzvelts|Franklinu Delano Rūzveltu]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš kļuva par prezidentu jau ceturto termiņu, un [[ASV viceprezidents|viceprezidentu]] [[Harijs Trumens|Hariju Trumenu]], bet 3 mēnešus pēc [[inaugurācija]]s Rūzvelts nomira, un amatā viņa vietā stājās Trumens?
* ... '''[[Otrais Opija karš]]''' bija viens no nozīmīgākajiem notikumiem, kas izraisīja [[Ķīna]]s destabilizāciju 19. gadsimtā un nostiprināja [[Rietumu pasaule|Rietumu]] [[Lielvalsts|lielvalstu]] ietekmi reģionā?
* ... [[vēja parks|vēja parku]] būvniecība ir viens no attīstības virzieniem, kas saskaras ar vietējo iedzīvotāju pretestību, ko mēdz dēvēt par '''[[nimbisms|nimbismu]]''' jeb ''NIMBY'' sindromu ([[akronīms]] no [[angļu valoda]]s frāzes ''Not In My Back Yard'')?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Acipenser sturio.jpg|border|right|250px]]
* ... vēsturiski '''[[store]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; arī [[Latvija|Latvijā]] ir bijusi bieži sastopama zivs, taču laika gaitā izzudusi: pēdējais stores noķeršanas gadījums bija [[1963. gads Latvijā|1963. gadā]] [[Jūrmala|Jūrmalā]], bet kopš 1995. gada tā ir iekļauta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] izzudušo sugu kategorijā?
* ... konkursā '''&quot;[[Supernova 2025]]&quot;''', kas bija [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursa]] [[Latvija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Latvijas]] nacionālā atlase, uzvarēja grupa &quot;[[Tautumeitas]]&quot; ar dziesmu &quot;[[Bur man laimi]]&quot;?
* ... 2024. gada jūnijā '''[[Kenijs Atkinsons]]''' kļuva par [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Klīvlendas &quot;Cavaliers&quot;]] galveno treneri, un viņa vadībā komanda sasniedza vienu no garākajām sezonas sākuma uzvaru sērijām līgas vēsturē — 15 uzvaras pēc kārtas, bet sezonas noslēgumā Atkinsonu atzina par [[NBA sezonas labākais treneris|sezonas labāko treneri]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Assassination of President Lincoln (color) - Currier and Ives - Original.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[atentāts pret Abrahamu Linkolnu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, ko [[1865. gads|1865. gada]] 14. aprīlī veica aktieris un dedzīgs dienvidu atbalstītājs [[Džons Vilkss Būts]], atstāja dziļu ietekme uz [[ASV]] politiku un sabiedrību pēc [[ASV pilsoņu karš|Pilsoņu kara]]?
* ... [[Alžīrijas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Amīns Guirī]]''' ir dzimis [[Francija|Francijā]] un pārstāvējis visu vecumu Francijas jaunatnes izlases?
* ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] [[rakstnieks]], [[vēsturnieks]] un [[Publicistika|publicists]] '''[[Dmitrijs Savvins]]''' 2014. gadā asi iestājās pret [[Krievija]]s veikto [[Krimas okupācija|Krimas sagrābšanu]] un [[Donbasa karš|kara sākšanu Donbasā]], 2015. gadā, lai izvairītos no aresta, emigrēja un pēc īsa laika apmetās [[Latvija|Latvijā]]; 2024. gadā ieguvis [[Latvijas pilsonība|Latvijas pilsonību]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Francoise hardy february 1966.jpg|border|right|150px]]
* ... [[franči|franču]] [[dziedātāja]] un dziesmu autore, [[astroloģe]], rakstniece un modele '''[[Fransuāza Ardi]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija zināma ar savu kautrību, neapmierinātību ar slavenību dzīvi un sevis noniecināšanas attieksmi, kas attiecināma uz viņas mūža cīņu ar trauksmi un nedrošību?
* ... dziļūdens [[Foraminīferas|foraminīferu]] '''[[ksenofioforas|ksenofioforu]]''' [[čaula]]s var variēt no dažiem milimetriem līdz 25 centimetriem diametrā, kas dara tās par vieniem no lielākajiem zināmajiem [[vienšūņi]]em?
* ... vēlākais [[Latvijas PSR Valsts Drošības komiteja]]s priekšsēdētājs '''[[Longins Avdjukevičs]]''' [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[1942. gads Latvijā|1942. gada]] maijā tika iesūtīts no [[Padomju Savienība]]s kontrolētās teritorijas [[Latgale|Latgalē]], kur viņš bija [[partizāni|partizānu]] vienības komisārs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cīrava muiža ap 1900.jpg|border|right|200px]]
* ... [[1920. gada Latvijas zemes reforma|1920. gada Latvijas zemes reformā]] '''[[Cīravas muiža|Cīravas muižu]]''' &lt;small&gt;(attēlā muižas kungu māja ap 1900. gadu)&lt;/small&gt; ar pusmuižām sadalīja 55 jaunsaimniecībās, bet muižas centru nodeva virsmežniecībai un Meža skolai, kas kungu mājās darbojas līdz 1953. gadam?
* ... [[reģionālisms|reģionāli]] [[sociālais konservatīvisms|sociālkonservatīvā]] [[politiskā partija|partija]] '''&quot;[[Sarauj, Latgale!]]&quot;''' [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] tika izveidota pēc [[Daugavpils dome]]s priekšsēdētāja [[Andrejs Elksniņš|Andreja Elksniņa]] iniciatīvas?
* ... &quot;[[Spēlmaņu nakts]]&quot; balvu pasniegšanas ceremonijā par pirmajiem, kas saņēmuši balvas kā '''&quot;[[Gada jaunais skatuves mākslinieks (Spēlmaņu nakts)|Gada jaunie skatuves mākslinieki]]&quot;''' [[Spēlmaņu nakts 1993|1993. gadā]] kļuva [[Rēzija Kalniņa]] un [[Ivars Stonins]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kaspars Pudāns 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 24. janvārī [[Latvijas Republikas Zemessardze]]s komandieris '''[[Kaspars Pudāns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; stājās [[Latvijas Nacionālie bruņotie spēki|Latvijas Nacionālo bruņoto spēku]] komandiera amatā?
* ... [[Anglija]]s [[tiesības|tiesībās]] '''&quot;[[neatminami laiki]]&quot;''' beidzas un juridiskā atmiņa sākas [[1189. gads|1189. gadā]], kas ir karaļa [[Henrijs II Plantagenets|Henrija II]] valdīšanas beigas un [[Ričards I Lauvassirds|Ričarda I]] [[kronēšana]]s gads?
* ... trīs [[amerikāņi|amerikāņu]] [[kinoproducents|kinoproducenta]] '''[[Džons Landau|Džona Landau]]''' filmas &quot;[[Titāniks (filma)|Titāniks]]&quot; (1997), &quot;[[Avatars]]&quot; (2009) un &quot;[[Avatars: Ūdensceļš]]&quot; (2022) ierindojas pirmajā pieciniekā starp pasaules [[Visu laiku ienesīgākās filmas|ienesīgākajām filmām]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Strazdes baznīca 2000-08-03.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Strazdes luterāņu baznīca]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir celta no 1591. līdz 1596. gadam, un tajā ir saglabājušies 1612. gada koka baznīcēnu soli un [[altāris]] no 1664. gada?
* ... [[1990. gads Latvijā|1990. gada]] 5. martā '''[[Edmunds Johansons|Edmundu Johansonu]]''' iecēla par [[Latvijas PSR Valsts drošības komiteja]]s priekšsēdētāju [[ģenerālmajors|ģenerālmajora]] dienesta pakāpē, un šo amatu viņš ieņēma arī [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s laikā līdz [[1991. gads Latvijā|1991. gada]] augustam?
* ... '''[[1993. gada UEFA Čempionu līgas fināls]]''' starp [[Francija]]s [[futbols|futbola]] klubu [[Marseļas &quot;Olympique&quot;]] un [[Itālija]]s klubu ''[[AC Milan]]'' bija vēsturē pirmā [[UEFA Čempionu līga]]s finālspēle?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Symphoricarpos albus 003.JPG|border|right|150px]]
* ... '''[[strauta sniegoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Ziemeļamerika]]s suga, kura kā [[Krāšņumaugi|krāšņumaugs]] tika ieviesta [[Latvija|Latvijā]] 19. gadsimtā un vietām ir pārgājusi savvaļā — tā ir sastopama apstādījumos un ar sakņu atvasēm izplatās apdzīvotu vietu tuvumā?
* ... [[Latvija|Latvijā]] kopš [[2007. gads Latvijā|2007. gada]] '''[[karaklausība]]''' bija atcelta, aizstājot to ar profesionālo armiju, tomēr [[2022. gads Latvijā|2022. gadā]] tika pieņemts lēmums pakāpeniski ieviest [[Valsts aizsardzības dienests|valsts aizsardzības dienestu]]?
* ... '''[[sēkeji]]''' ir [[ungāri|ungāru]] etniska grupa, kuri dzīvo galvenokārt [[Transilvānija|Transilvānijā]], kas šodien ir daļa no [[Rumānija]]s, un ir saglabājuši unikālu kultūru un [[ungāru valoda]]s [[dialekts|dialektu]], kas izceļas no pārējās ungāru kopienas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rabanos2014 078.JPG|border|right|150px]]
* ... '''[[Redīsu nakts]]''' ir [[Meksika|meksikāņu]] [[svētki]], kas katru gadu tiek svinēti [[Oahaka (pilsēta)|Oahakas]] pilsētā 23. decembrī un ir viens no iespaidīgākajiem [[Dārzeņi|dārzeņu]] festivāliem pasaulē &lt;small&gt;(attēlā 2014. gadā izveidota svētku kompozīcija)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[1994. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1994. gada UEFA Čempionu līgas finālā]]''' ''[[AC Milan]]'' [[futbolists]] [[Marsels Desajī]], kurš panāca rezultātu 4—0, kļuva par pirmo spēlētāju, kurš divus gadus pēc kārtas ieguvis trofeju ar dažādiem klubiem, pēc uzvaras ar [[Marseļas &quot;Olympique&quot;]] [[1993. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1993. gadā]]?
* ... [[Ķīnas Republika|Taivānas]] [[pusvadītājs|pusvadītāju]] produktu līgumražošanas un projektēšanas uzņēmums ''Taiwan Semiconductor Manufacturing Company Limited'' jeb '''''[[TSMC]]''''' ir pasaulē lielākais neatkarīgais (''pure-play'') pusvadītāju ražotājs un lielākais uzņēmums valstī?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rosslyn Chapel (Mentioned in Dan Brown's DaVinci Code).jpg|border|right|200px]]
* ... kopš 20. gadsimta astoņdesmitajiem gadiem [[Skotija|Skotijā]] esošā '''[[Roslinas kapela]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; publiski tiek asociēta ar [[Templiešu ordenis|templiešiem]], Svēto Grālu un [[brīvmūrniecība|brīvmūrniekiem]]; to aprakstījis arī [[Dens Brauns]] savā romānā &quot;[[Da Vinči kods]]&quot;?
* ... kravas [[lidmašīna]]s '''[[Boeing 737 avārija Viļņā|''Boeing 737'' avārijā Viļņā]]''' [[2024. gads|2024. gada]] 25. novembra rītā viens tās apkalpes loceklis gāja bojā, bet vēl trīs tika ievainoti?
* ... [[rudiments|rudimentārie]] '''[[gudrības zobs|gudrības zobi]]''' parasti izšķiļas cilvēka [[mutes dobums|mutes dobuma]] zobu rindas aizmugurē vecumā no 17 līdz 25 gadiem, un to nosaukums cēlies no pieņēmuma, ka šajā vecumā cilvēks ir jau pietiekami nobriedis un gudrs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:FDR in 1933 2.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[1936. gada ASV prezidenta vēlēšanas]]''' bija vienbalsīgākās [[ASV prezidenta vēlēšanas|prezidenta vēlēšanas]] [[ASV vēsture|ASV vēsturē]], jo [[Franklins Delano Rūzvelts]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; no 531 elektoru balsīm guva 523 balsis?
* ... lai gan pieaugušiem [[cilvēks|cilvēkiem]] '''[[žaunu loki]]''' nav redzami, kā [[embrijs|embrionālas]] struktūras tie ir nozīmīgi galvas un kakla [[anatomija]]s attīstībā?
* ... '''[[Trešā reiha ģerbonis (1935—1945)|Trešā reiha ģerbonis]]''' tika ieviests [[1935. gads|1935. gadā]], aizstājot [[Veimāras Republika]]s simbolus, lai nostiprinātu [[Nacionālsociālisms|nacionālsociālisma ideoloģiju]] [[Trešais reihs|Vācijā]] un veidotu vienotu identitāti?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Sambucus racemosa a1.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[sarkanais plūškoks|sarkanā plūškoka]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Eirāzija|Eirāzijā]] un [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], bet [[Latvija|Latvijā]] suga ir pārgājusi savvaļā no stādījumiem un naturalizējusies, sastopama diezgan bieži mežos pilsētu tuvumā?
* ... '''[[aviācijas bumba]]s''' pirmo reizi tika izmantotas [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā, galvenokārt manuāli mestas no [[Gaisa balons|gaisa baloniem]] vai [[Lidmašīna|lidmašīnām]]?
* ... [[Kanādas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussargam]] '''[[Stīvens Euštakiu|Stīvenam Euštakiu]]''' ir [[portugāļi|portugāļu]] izcelsme, viņš spēlējis [[Portugāle]]s jaunatnes izlasē un visu karjeru pārstāv šīs valsts [[futbola klubs|futbola klubus]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Maureen O Sullivan, The New Movie Magazine, 1934.jpg|border|right|150px]]
* ... 1930. gadā [[Īri|īru]] [[aktrise]] '''[[Morīna O'Salivana]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pārcēlās uz [[Holivuda (Losandželosa)|Holivudu]], kur viņa kļuva slavena ar lomām sešās [[Tarzāns|Tarzāna]] filmās no 1932. līdz 1942. gadam, tēlojot kopā ar [[Džonijs Veismillers|Džoniju Veismilleru]]?
* ... 19. gadsimta beigās '''[[Izraēlas zeme]]''' jeb Apolītā zeme kļuva par centrālo ideju [[Cionisms|cionisma]] kustībai, kas aicināja [[ebreji|ebrejus]] atgriezties vēsturiskajā dzimtenē, un [[1948. gads|1948. gadā]] tika izveidota [[Izraēla|Izraēlas Valsts]], kas aptver daļu no vēsturiskās Izraēlas zemes?
* ... akūtā '''[[nieru mazspēja|nieru mazspējā]]''' [[simptomi]] parasti attīstās ļoti ātri, savukārt hroniskā nieru mazspējā tie var būt pakāpeniski un saistīti ar ilgstošu [[nieres|nieru]] funkcijas samazināšanos?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Luzern asv2022-10 Löwendenkmal img2.jpg|border|right|200px]]
* ... [[amerikāņi|amerikāņu]] rakstnieks [[Marks Tvens]] par godu [[Francijas revolūcija]]s laikā kritušajiem [[Vatikāna gvarde|Šveices gvardiem]] izveidoto '''[[Lucernas lauva]]s''' skulptūru &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nosaucis par &quot;skumjāko un aizkustinošāko akmens bluķi pasaulē&quot;?
* ... '''[[1995. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1995. gada UEFA Čempionu līgas finālā]]''' uzvarēja [[Amsterdamas &quot;Ajax&quot;]] pēc tam, kad pēc nospēlētām 85 minūtēm spēlē tika gūti pirmie vārti, ko paveica [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] [[Patriks Kluiverts]], 18 gadu un 327 dienu vecumā kļūstot par jaunāko [[futbolists|futbolistu]], kurš guvis vārtus [[UEFA Čempionu līga]]s finālā?
* ... '''[[melase]]s''', kas rodas kā blakusprodukts [[cukurs|cukura]] ražošanā, sastāvā ir līdz 40% [[saharoze]]s, tomēr saharozes izdalīšana no melases nav ekonomiski izdevīga?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bundesarchiv Bild 102-10212, Gertrud Ederle.jpg|border|right|150px]]
* ... amerikāņu [[Peldēšana (sports)|peldētāja]] '''[[Ģertrūde Ederle]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pazīstama kā pirmā [[sieviete]], kura pārpeldēja [[Lamanšs|Lamanša šaurumu]], pie tam viņas [[1926. gads|1926. gada]] 6. augusta peldējuma rezultāts bija ātrāks nekā jebkura [[vīrietis|vīrieša]] iepriekšējais rekords; viņas dzīvesstāsts [[2024. gads kino|2024. gadā]] iemūžināts filmā '''&quot;[[Meitene un jūra]]&quot;'''?
* ... 10.—12. gadsimtā '''[[ismaīlisms]]''' kļuva par lielāko [[Šiītu islāms|šiītu]] [[islāms|islāma]] [[Islāma atzari|atzaru]], kad tā bija galvenā ticība [[Fātimiju kalifāts|Fātimiju kalifātā]], bet mūsdienās lielākās ismaīlītu kopienas atrodas [[Indija|Indijā]], [[Irāna|Irānā]] un [[Pakistāna|Pakistānā]], bet vislielākais ismaīlītu īpatsvars ir [[Tadžikistāna]]s [[Kalnu Badahšānas vilojats|Kalnu Badahšānas vilojatā]]?
* ... [[1157. gads|1157. gadā]] mūsdienu [[Sīrija]]s otrā lielākā pilsēta '''[[Tartūsa]]''' kļuva par [[Templiešu ordenis|Templiešu ordeņa]] lielmestra citadeli, kuru nespēja ieņemt karavadonis [[Saladīns]], tomēr [[1291. gads|1291. gadā]] templieši bija spiesti Tartūsu pamest un pārcelties uz [[Kipra|Kipras salu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Morocco.svg|border|right|200px]]
* ... [[sarkans|sarkanais]] fons '''[[Marokas karogs|Marokas karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; simbolizē drosmi, spēku un izturību, un ir saistīts ar dinastisko tradīciju, jo sarkano krāsu bieži izmantoja marokāņu valdošās dinastijas, bet zvaigzne simbolizē [[Islāms|islāma]] piecus pīlārus, kamēr tās [[zaļā krāsa]] ir tradicionāla islāma simbolika, kas apzīmē mieru, auglību un cerību?
* ... [[Lielbritānija]]s kareivi [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā '''[[Henrijs Tandijs|Henriju Tandiju]]''' visbiežāk atceras kā karavīru, kurš, iespējams, saudzējis [[Ādolfs Hitlers|Ādolfa Hitlera]] dzīvību šajā karā?
* ... pirmā zināmā publiskā projicētas '''[[skaņu filma]]s''' izrāde notika [[Parīze|Parīzē]] [[1900. gads|1900. gadā]], taču pagāja daži gadu desmiti, līdz skaņas [[kinofilma]]s kļuva komerciāli praktiskas; pirmā pilnmetrāžas filma, ko prezentēja kā pilnībā skaņu filmu, bija &quot;[[Džeza dziedātājs]]&quot;, kura pirmizrāde notika [[1927. gads|1927. gadā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dirndl-2011.JPG|border|right|150px]]
* ... 19. gadsimta otrajā pusē '''[[dirndls]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; radās kā meiteņu un sieviešu [[tērps]], kas stilistiski ietekmējies no [[Alpi|Alpu]] vācvalodīgo iedzīvotāju tautastērpa, un arī mūsdienās šī reģiona iedzīvotājas dirndlu izmanto kā svinību tērpu?
* ... '''[[alavīti]]''' veido aptuveni 20% no [[Sīrija]]s iedzīvotājiem, taču viņiem vēsturiski ir bijusi liela politiskā vara, jo alavītu kopienai piederēja daudz Sīrijas militāro un izlūkdienestu vadītāju, arī [[Asada režīms|Asadu ģimene]], kas Sīriju pārvaldīja no 1971. gada līdz 2024. gadam?
* ... '''[[romantiskā komēdija|romantiskās komēdijas]]''' noslēguma mērķis ir apliecināt [[mīla]]s attiecību primāro nozīmi galveno varoņu dzīvē, pat ja viņi beigās fiziski izšķiras?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Snowdon massif.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Velsa]]s augstākā virsotne '''[[Snoudons]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir arī augstākā virsotne [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas salā]] ārpus [[Skotija]]s?
* ... slavenākie '''[[radisti šifrētāji]]''' ir [[navahi|navahu]] radisti, kurus īpaši savervēja un apmācīja [[ASV jūras kājnieku korpuss]], lai cīnītos pret [[Japānas Impērija|Japānu]] [[Klusā okeāna karš|Klusā okeāna teātrī]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā?
* ... latviešu neatkarīgā [[teātris|teātra]] trupa '''&quot;[[Kvadrifrons]]&quot;''' pašlaik darbojas telpās [[Rīgas cirks|Rīgas cirka]] ēkā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Mikheil Kavelashvili official portrait (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[2024. gads|2024. gada]] 27. novembrī [[Gruzija]]s valdošā partija &quot;Gruzijas sapnis&quot; izvirzīja bijušo [[futbolists|futbolistu]] '''[[Miheils Kavelašvili|Miheilu Kavelašvili]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kā kandidātu [[Gruzijas prezidents|Gruzijas prezidenta]] amatam, un decembrī viņu ievēlēja, lai gan opozīcija un iepriekšējā prezidente [[Salome Zurabišvili]] ievēlēšanu novērtēja kā neleģitīmu?
* ... '''[[ibādieši]]''' ir [[musulmaņi|musulmaņu]] atzars, kas nepieder nedz [[Šiītu islāms|šiītu]], nedz [[Sunnītu islāms|sunnītu]] reliģiskajai kopienai un ir galvenā reliģiskā kopiena [[Omāna]]s valstī?
* ... aptuveni 60% pasaules [[dzelzceļi|dzelzceļu]] ir '''[[normālplatuma dzelzceļš]]'''?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2024-10-29 ALBA Berlin gegen Paris Basketball (EuroLeague 2024-25) by Sandro Halank–020.jpg|border|right|150px]]
* ... amerikāņu [[basketbolists]] '''[[T. J. Šortss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš bijis sezonas labākais spēlētājs gan [[Vācijas basketbola Bundeslīga|Vācijas Bundeslīgā]], gan [[Francijas Nacionālā basketbola līga|Francijas Elites līgā]] un [[EuroCup|Eirokausā]], savu pirmo sezonu profesionālajā basketbolā aizvadīja [[Latvija]]s klubā [[BK Ventspils]]?
* ... padomju sērijveida [[slepkava]], laupītājs un izspiedējs '''[[Jurijs Kriņicins]]''', kurš [[1975. gads Latvijā|1975. gadā]] [[Rīga|Rīgā]] pastrādāja trīs slepkavības, [[1950. gads Latvijā|1950. gadā]] bija uz tvaikoņa &quot;[[Majakovskij (tvaikonis)|Majakovskis]]&quot;, kas apgāzās, un noslīka 147 cilvēki, arī viņa vecāki; uzskata, ka slīkšanas sekas un vecāku zaudējums viņam radīja psihiskus traucējumus?
* ... '''[[Parīzes miera līgums (1783)|Parīzes miera līgums]]''', kas tika parakstīts [[1783. gads|1783. gada]] 3. septembrī, oficiāli atzina [[ASV]] neatkarību, noslēdzot [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas Neatkarības karu]], un noteica robežas jaunajai valstij?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2014 Rallye Deutschland by 2eight 8SC0443.jpg|border|right|150px]]
* ... 2024. gada [[Pasaules rallija čempionāts|Pasaules rallija čempionātā]] '''[[Tjerī Nevils]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja savu pirmo pasaules čempiona titulu, kļūstot par [[Belģija]]s [[autorallijs|rallija]] pilotu, kas uzvarējis čempionātā?
* ... līdz [[892. gads|892. gadam]] [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] valdošie Samanīdu emīri atradās [[Abāsīdu kalifāts|Abāsīdu kalifu]] atkarībā, bet tad kļuva neatkarīgi, izveidojot savu '''[[Samanīdu impērija|Samanīdu impēriju]]''', kas pastāvēja līdz [[999. gads|999. gadam]]?
* ... [[2026. gads Latvijā|2026. gada]] 1. septembrī '''[[Jaunjelgavas vidusskola|Jaunjelgavas vidusskolu]]''' ir plānots reorganizēt par Jaunjelgavas pamatskolu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Antonio Costa Portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Eiropadomes prezidenti|Eiropadomes prezidents]] '''[[Antoniu Košta]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; iepriekš bija [[Portugāles premjerministru uzskaitījums|Portugāles premjerministrs]], bet [[2023. gads|2023. gada]] 7. novembrī atkāpās no amata pēc tam, kad atklājās, ka vairāki valdības locekļi bija iesaitīti [[korupcija]]s skandālā?
* ... '''[[Šārdžas emirāts]]''' ir vienīgais no [[Apvienotie Arābu Emirāti|Apvienoto Arābu Emirātu]] septiņiem emirātiem, kas robežojas ar visiem pārējiem?
* ... '''[[manipūru valoda]]''' ir viena no astoņām klasiskajām [[indieši|indiešu]] [[valodas|valodām]], ko atzinusi [[Indija]]s valdība, tā ir iekļauta [[Indijas konstitūcija]]s 8. sarakstā, kas nodrošina tai īpašu aizsardzību un atbalstu no valsts puses?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Sātu baznīca - panoramio.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Sātu luterāņu baznīca|Sātu luterāņu baznīcā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir filmēta kinofilma &quot;[[Rūdolfa mantojums]]&quot; un televīzijas seriāls &quot;[[Sarkanais mežs]]&quot;?
* ... '''[[Džozefs Beirli]]''' ir vienīgais zināmais [[ASV]] [[karavīrs]], kurš dienējis gan [[ASV Armija]]s gan [[Padomju Savienība|Padomju]] [[Sarkanā armija]]s sastāvā [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā?
* ... '''[[Baldones kūrorts]]''' tika izveidots 18. gadsimtā, taču [[Baldone]]s [[avots|avotu]] dziednieciskās īpašības esot zināmas kopš [[viduslaiki]]em, par ko liecina tur atrastie naudas gabali?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Criccieth - geograph.org.uk - 4513705.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Guineza|Guinezā]]''' ir lielākais [[velsiešu valoda]]s runātāju īpatsvars [[Velsa|Velsā]] — 64,4%, un šī grāfiste tiek uzskatīta par šīs valodas centru &lt;small&gt;(attēlā Krikjetas pils Guinezā)&lt;/small&gt;?
* ... bijušā [[igauņi|igauņu]] [[Futbols|futbolista]] '''[[Dzintars Klavans|Dzintara Klavana]]''', kurš [[Igaunijas futbola izlase|Igaunijas izlasē]] savas karjeras laikā aizvadīja 19 spēles, dēls [[Ragnars Klavans]] ir viens no visu laiku ievērojamākajiem [[Igaunija]]s futbolistiem?
* ... '''[[1561. gads Latvijā|1561. gada]]''' 28. novembrī [[Viļņa|Viļņā]] parakstīja [[Lietuvas un Livonijas personālūnija]]s līgumu (Viļņas ūniju), saskaņā ar kuru [[Gothards Ketlers]] kļuva par [[Livonija]]s vietvaldi un gubernatoru?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dzelzceļa līnijas Tukums-Kuldīga tilta būve pāri Abavai 1940.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Dzelzceļa līnija Tukums—Kuldīga|dzelzceļa līnijas Tukums—Kuldīga]] būvi pārtrauca [[Otrais pasaules karš]], bet '''[[Tilts uz nekurieni]]''', kuru uzcēla pāri [[Abava]]i, nenojaukts tā arī palicis pļavas vidū līdz pat mūsdienām &lt;small&gt;(attēlā celtniecības laikā 1940. gadā)&lt;/small&gt;?
* ... [[1941. gads|1941. gada]] '''[[Jūlija sacelšanās Melnkalnē]]''' pret [[Itālijas Karaliste (1861—1946)|Itālijas fašistiskās]] valdības okupāciju [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā tiek uzskatīta par pirmo masu sacelšanos okupētajā [[Eiropa|Eiropā]] pēc [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] un tās sabiedroto agresijas sākuma?
* ... [[Somi|somu]] [[kinorežisors|kinorežisora]] '''[[Aki Kaurismeki]]''' filmas bieži veidotas minimālisma stilā un to galvenie varoņi pārstāv strādnieku šķiru?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bidet Ego Kolo.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[bidē]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[aizguvums]] no [[franču valoda]]s, kas nozīmē &quot;[[ponijs]]&quot;, jo sēdēšana uz tā atgādina [[jāšana]]s pozu, sēžot ar seju pret krānu?
* ... '''[[Holiheda]]''' ir viena no galvenajām [[Īrijas jūra]]s piekrastes [[osta|ostām]] satiksmei ar [[Īrija|Īriju]], un tā ir otra noslogotākā pasažieru satiksmes osta [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] pēc [[Duvra]]s?
* ... [[2025. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2025. gada pašvaldību vēlēšanās]] [[Latvijas Republikas Kultūras ministrija|Kultūras ministrijas]] [[Parlamentārais sekretārs (Latvija)|parlamentārā sekretāre]] '''[[Signe Grūbe]]''' tika ievēlēta [[Ropažu novada dome|Ropažu novada domē]] no partijas &quot;[[Progresīvie]]&quot; saraksta un vēlāk ievēlēta par [[Ropažu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|domes priekšsēdētāju]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Caernarfon Castle 1994.jpg|border|right|200px]]
* ... 11. gadsimtā [[Guineza|Guinezā]], [[Velsa|Velsā]] iebrukušie [[normaņi]] netālu no bijušā romiešu cietokšņa uzbūvēja cietoksni &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, ap kuru izveidojās mūsdienu '''[[Kairnarvona]]s''' pilsētas centrs?
* ... '''[[1560. gads Latvijā|1560. gada]]''' 5. aprīlī [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] apspriedē [[Rīga|Rīgā]] pieņēma lēmumu ordeni likvidēt un pārvērst ordeņa valsti par mantojamu [[Livonijas hercogiste|Livonijas hercogisti]], līdzīgi [[Prūsijas hercogiste]]i?
* ... [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] mirušais [[Latvija]]s kultūras [[vēsturnieks]], [[Enciklopēdija|enciklopēdists]], [[fotogrāfs]] un sabiedriskais darbinieks, [[Latvijas Zinātņu akadēmija]]s Goda loceklis '''[[Vitolds Mašnovskis]]''' piedzima [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Pūres pagasts|Pūres pagastā]] [[ukraiņi|ukraiņu]] karagūstekņa un [[poļi|poļu]] izcelsmes laukstrādnieces ģimenē?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Belize.svg|border|right|200px]]
* ... mūsdienu '''[[Belizas karogs|Belizas karogam]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pamatā ir iepriekš šajā teritorijā pastāvējušās [[Britu Hondurasa]]s karogs?
* ... [[2014. gads Latvijā|2014. gadā]] '''[[Rimants Liepiņš]]''' [[Sēmes pagasts|Sēmes pagasta]] Āžu kalnā sarīkoja pirmās &quot;[[Stirnu buks|Stirnu buka]]&quot; taku skriešanas sacensības, un kopš tā laika &quot;Stirnu buks&quot; ir kļuvis par ikgadēju taku skriešanas sacensību seriālu un lielāko šāda veida sporta notikumu [[Latvija|Latvijā]]?
* ... '''[[pakāršana]]''' ir viena no senākajām un visplašāk izmantotajām [[nāvessods|nāvessoda]] izpildes metodēm?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Aconitum lasiostomum 45131052.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[dzeltenā kurpīte]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Endēms|endēmiska]] [[Austrumeiropa]]i un ir sastopama šaurā areālā galvenokārt teritorijā uz dienvidaustrumiem no [[Latvija]]s, bet Latvijā — divos izplatības apvidos [[Madona]]s un [[Krāslava]]s novadā?
* ... '''[[1559. gads Latvijā|1559. gadā]]''' turpinājās [[Livonijas karš]], un janvārī [[Krievijas cariste]]s karaspēks iebruka [[Rīgas arhibīskapija]]s &quot;[[Latvju gals|Latvju gala]]&quot; zemēs, ieņemot 11 pilsētas un pietuvojoties [[Rīgas brīvpilsēta]]i, kur [[Daugava]]s grīvā sadedzināja Rīgas kuģus, bet februārī krievu ar laupījumu un gūstekņiem atgriezās Krievijā?
* ... '''[[Azerbaijan Airlines reisa 8243 katastrofa|''Azerbaijan Airlines'' reisa 8243 katastrofa]]''' [[2024. gads|2024. gada]] 25. decembrī notika reisā no [[Baku]] uz [[Groznija|Grozniju]], kad pēc [[Krievija]]s raķetes zeme-gaiss uzbrukuma to pārvirzīja uz [[Aktau]] [[Kazahstāna|Kazahstānā]], tomēr avārijas nosēšanās dēļ avārijā bojā gāja 38 cilvēki?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Mindaugas Kuzminskas by Augustas Didzgalvis.jpg|border|right|150px]]
* ... 2016. gadā [[Lietuva]]s [[basketbolists|baskertbolists]] '''[[Mindaugs Kuzminsks]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; noslēdza līgumu ar [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] klubu [[Ņujorkas &quot;Knicks&quot;]], kur spēlēja arī latvietis [[Kristaps Porziņģis]], taču pēc vienas sezonas klubs spēlētāju atbrīvoja; debijas sezonā viņš piedalījās 68 spēlēs, taču tikai vienā otrajā sezonā?
* ... lai arī labā [[Amazone]]s satekupe [[Ukajali]] ir ievērojami garāka, hidroloģiski par Amazones galveno izteku izskata '''[[Maranjona|Maranjonu]]''' — tā dod lielāko ūdens pieplūdumu upes augštecei?
* ... '''[[Jeju Air reiss 2216|''Jeju Air'' reisa 2216]]''' katastrofa [[Dienvidkoreja|Dienvidkorejā]], kurā gāja bojā 179 cilvēki no 181, kas bija lidmašīnā, bija nāvējošākā [[2024. gads|2024. gada]] aviācijas katastrofa?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dinaric columbine Aquilegia dinarica.JPG|border|right|150px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] ir izplatīta tikai viena '''[[ozolītes|ozolīšu]]''' suga — [[parastā ozolīte]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[1558. gads Latvijā|1558. gadā]]''' sākās [[Livonijas karš]], kad 17. janvārī [[Krievijas cariste]] pieteica [[Livonija]]i karu, un karagājienā uz [[Tērbatas bīskapija]]s zemēm devās ap 40 000 krievu un tatāru karavīru virspavēlnieka hana [[Šigalejs|Šigaleja]] vadībā?
* ... [[Ungārija]]s [[sporta vingrošana|vingrotāja]] '''[[Āgneša Keleti]]''' [[vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpiskajās spēlēs]] ieguva desmit olimpiskās medaļas, un viņu uzskata par vienu no visu laiku veiksmīgākajām [[ebreji|ebreju]] sportistēm olimpiskajās spēlēs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Herbert Hoover - NARA - 532049.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[1928. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1928. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' ASV Tirdzniecības sekretārs [[Herberts Hūvers]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; guva 444 elektoru balsis, kamēr viņa oponents vien 87 balsis?
* ... [[Irāna]]s [[bēglis]] '''[[Mehrans Karimi Naseri]]''', kurš, dažādu apstākļu spiests, dzīvoja [[Šarla de Golla lidosta]]s 1. termināļa izlidošanas zālē no 1988. gada 26. augusta līdz 2006. gada jūlijam, kļuva plaši pazīstams, par viņu tapa grāmata un filmas, tostarp amerikāņu režisora [[Stīvens Spīlbergs|Stīvena Spīlberga]] 2004. gada filma &quot;[[Lidosta (filma)|Lidosta]]&quot;?
* ... '''[[2025. gada laikapstākļi Latvijā]]''' bija raksturīgi ar [[gaisa temperatūra|gaisa temperatūru]] vidēji +8,0 °C, kas ir 1,2 °C virs klimatiskās standarta normas (1991.—2020. gads), rezultātā tas bija 13. gads pēc kārtas, kas ir siltāks par klimatisko standarta normu, un ierindojās 4. vietā starp siltākajiem gadiem novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada)?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cotoneaster lucidus 15-p.bot-rhamnus.sp-2.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[spožā klintene]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Endēms|endēma]] [[Austrumsibīrija]]i [[Baikāls|Baikāla]] apkārtnē, taču ļoti plaši ieviesta apstādījumos [[Eiropa|Eiropā]] un vietām pārgājusi savvaļā, tāpat arī [[Latvija|Latvijā]]?
* ... [[Livonija]]s [[Koadjutoru karš]] noslēdzās '''[[1557. gads Latvijā|1557. gada]]''' 5. septembrī, kad [[Livonijas ordeņa mestrs]] [[Vilhelms fon Firstenbergs]] parakstīja [[Pasvales līgums|Pasvales līgumu]] par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapa]] un viņa koadjutora atjaunošanu amatā, kā arī izveidoja slepenu Livonijas ordeņa militāro aliansi ar [[Polija—Lietuva|Polijas—Lietuvas]] valdnieku?
* ... [[Augšdaugavas novada dome]]s priekšsēdētājs no [[Latgales partija]]s '''[[Vitālijs Aizbalts]]''' ir bijis [[9. Saeima]]s deputāts?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:George-Dancis-playing-basketball.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Austrālijas latvieši|Austrālijas latviešu]] [[basketbols|basketbolists]] '''[[Juris Dancis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pārstāvēja [[Austrālijas basketbola izlase|Austrālijas basketbola izlasi]] [[1956. gada vasaras olimpiskās spēles|1956. gada Melburnas olimpiskajās spēlēs]]?
* ... '''[[Saules sistēmas planētu kolonizācija]]''' ir viena no galvenajām tēmām [[zinātniskā fantastika|zinātniskajā fantastikā]], bet arī mūsdienu zinātniskajos pētījumos un [[kosmosa izpēte]]s plānos?
* ... '''[[Biafras līcis|Biafras līča]]''' ziemeļu krastā tagadējās [[Nigērija]]s teritorijā no 1967. līdz 1970. gadam pastāvēja neatkarīga separātiska [[Biafra|Biafras valsts]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Panthera pardus orientalis Colchester Zoo (1).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Amūras leopards]]''' &lt;small&gt;(attēlā Kolčesteras zoodārzā)&lt;/small&gt; ir visretāk sastopamais no visiem [[lielie kaķi|lielajiem kaķiem]] pasaulē?
* ... '''[[1556. gads Latvijā|1556. gadā]]''' sākās [[Livonija]]s [[Koadjutoru karš]], kad [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] bruņinieki uzbruka [[Rīgas arhibīskapija]]i un ieņēma visas tās pilis, bet [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|arhibīskapu]] [[Brandenburgas Vilhelms|Brandenburgas Vilhelmu]] un viņa koadjutoru sagūstīja, arhibīskapijas pārvaldi nododot [[Tērbatas bīskaps|Tērbatas]] un [[Sāmsalas bīskaps|Sāmsalas]] bīskapiem?
* ... neapdzīvotajā '''[[Annobona|Annobonas salā]]''' (mūsdienās ietilpst [[Ekvatoriālā Gvineja|Ekvatoriālajā Gvinejā]]) [[portugāļi]] izveidoja [[kolonija|koloniju]], kur nometināja vergus no [[Angola]]s un netālās [[Santome]]s, kas, sajaucoties ar eiropiešiem, jau 16. gadsimtā izveidoja savdabīgu kopienu ''forros'' — ‘atbrīvotie [vergi]’, kas runāja [[Kreoliskās valodas|kreoliskā]] [[portugāļu valoda]]s variantā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ropazu baznica 04 2015-02-15.jpg|border|right|150px]]
* ... kopš [[2020. gads Latvijā|2020. gada]] '''[[Ropažu luterāņu baznīca|Ropažu luterāņu baznīcā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Adventa laiks|Adventa]] un [[Ziemassvētki|Ziemassvētku]] laikā tiek izveidots īpašs &quot;Gaismas dārzs&quot;?
* ... 55 km garš un 6—22 km plats šaurums dienvidos '''[[Venecuēlas līcis|Venecuēlas līci]]''' savieno ar [[Marakaibo ezers|Marakaibo ezeru]]?
* ... viena no '''[[Kaļķupes ielejas dabas liegums|Kaļķupes ielejas dabas lieguma]]''' izteiksmīgākajām reljefa formām ir [[Puiškalna pilskalns|Puiškalns]] (pilskalns un sena svētvieta), kas atrodas [[Pilsupe|Kaļķupes]] un Mazupes satekas vietā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2025-01-11 IBU World Cup Biathlon Oberhof 2025 STP 5006.jpg|border|right|200px]]
* ... 2024. gada Pasaules čempionātā [[biatlons|biatlonā]] junioriem, kas notika [[Igaunija|Igaunijā]], [[Otepē]], [[Vācija]]s biatloniste '''[[Jūlija Tanheimere]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja četras medaļas, individuālajā distancē un stafetē kļūstot par čempioni?
* ... '''[[1540. gads Latvijā|1540. gadā]]''' [[Johans IV fon Minhauzens|Johanu IV fon Minhauzenu]] ievēlēja par [[Kurzemes bīskaps|Kurzemes bīskapu]]?
* ... pirmo '''[[Labākā animācijas filma (Zelta globusa balva)|Zelta globusa balvu kā labākā animācijas filma]]''' saņēma ''[[Pixar]]'' studijas filma &quot;[[Vāģi]]&quot; 2006. gadā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Amelanchier spicata tähk-toompihlakas 01 estonia.JPG|border|right|200px]]
* ... '''[[vārpainā korinte|vārpainās korintes]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], taču suga ir plaši ieviesusies un tiek kultivēta [[Eiropa|Eiropā]], kur vietām pārgājusi savvaļā; arī [[Latvija|Latvijā]] sastopama nereti, ir pārgājusi savvaļā un naturalizējusies?
* ... [[Eiropa]]s kontinentālās daļas galējais dienvidu punkts '''[[Tarifas rags]]''' atrodas [[Spānija]]s pašos dienvidos [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] krastā bijušās Palomasas salas galā, kas kopš 1808. gada ar {{nobr|300 m}} garu dambi savienota ar kontinentu?
* ... '''[[santīms]]''' ir mazākā [[nauda]]s vienība daudzās valstīs, kuras [[valūta]] vēsturiski ir bijusi saistīta ar franču vai latīņu monētu sistēmu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rosaceae - Pyrus pyraster - Perastro-1.JPG|border|right|200px]]
* ... [[Latvija|Latviju]] šķērso '''[[meža bumbiere]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[izplatības areāls|izplatības areāla]] ziemeļu-ziemeļaustrumu robeža, tādēļ tā ir diezgan reti sastopama visā teritorijā, izņemot valsts ziemeļaustrumu daļu?
* ... [[Reformācija Livonijā|Livonijas Reformācijas]] gaitā '''[[1529. gads Latvijā|1529. gadā]]''' [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskaps]] [[Tomass Šēnings]] [[Lībeka|Lībekā]] noslēdza līgumu uz 6 gadiem ar [[Rīga]]s pilsētu, pēc kura Rīga atkal atzina arhibīskapa virskundzību, bet tās iedzīvotājiem bija tiesības paturēt [[luterticība|Mārtiņa Lutera ticību]]?
* ... '''[[dārgmetāli]]''' parasti ir izturīgi pret [[oksidēšanās|oksidēšanos]] un [[korozija|koroziju]], kas padara tos ļoti piemērotus izmantošanai [[rotaslieta|rotās]], [[monēta|monētās]], investīcijās un dažādās rūpnieciskās nozarēs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Roy Orbison 1965.jpg|border|right|150px]]
* ... 1980. gados [[Amerikāņi (nācija)|amerikāņu]] dziedātājs un dziesmu autors '''[[Rojs Orbisons]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pievienojās grupai ''The Traveling Wilburys'', kurā darbojās kopā ar tādiem māksliniekiem kā [[Bobs Dilans]], [[Džordžs Harisons]], [[Toms Petijs]] un Džefs Linns?
* ... bijušais amerikāņu [[basketbolists]] '''[[Braiens Skalabrini]]''', kurš savas karjeras laikā pārstāvējis trīs [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] klubus, kopā ar [[Bostonas &quot;Celtics&quot;]] kļūstot par 2008. gada [[NBA čempioni|NBA čempionu]], tagad darbojas kā &quot;Celtics&quot; spēļu komentētājs televīzijā?
* ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga ceturtajā lielākajā salā '''[[Kauai]]''' [[Džeimss Kuks|Džeimsa Kuka]] trešās ekspedīcijas laikā [[1778. gads|1778. gada]] janvārī notika pirmais eiropiešu kontakts ar havajiešiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Lymnaea stagnalis Arboretum de Paris.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[dīķgliemeži]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[lielais dīķgliemezis]])&lt;/small&gt; ir plaši izplatīti pasaules [[saldūdens]] baseinos, ieskaitot [[Latvija|Latviju]], kur ir zināmas 6 vai 7 dīķgliemežu [[suga]]s?
* ... '''[[1528. gads Latvijā|1528. gada]]''' 6. februārī [[Rīgas domkapituls]] pēc [[Livonijas ordeņa mestri|Livonijas mestra]] [[Valters fon Pletenbergs|Valtera fon Pletenberga]] ieteikuma par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapu]] ievēlēja [[Tomass Šēnings|Tomasu Šēningu]]?
* ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[šausmu filma]] '''&quot;[[Nosferatu (2024. gada filma)|Nosferatu]]&quot;''' ir [[jauns ekranizējums]] [[F. V. Murnavs|F. V. Murnava]] 1922. gada mēmajai filmai &quot;[[Nosferatu, šausmu simfonija]]&quot;, kuras pamatā ir [[Brems Stokers|Brema Stokera]] 1897. gada romāns &quot;[[Drakula (romāns)|Drakula]]&quot;?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Han Kang, 2024 Nobel Prize Laureate in Literature (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[2024. gads|2024. gadā]] [[Dienvidkoreja]]s romānu rakstniece un dzejniece '''[[Hana Ganga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ieguva [[Nobela prēmija literatūrā|Nobela prēmiju literatūrā]] &quot;par savu intensīvi poētisko prozu, kas konfrontē vēsturiskās traumas un atgādina par cilvēka dzīvības trauslumu&quot;?
* ... '''[[Krievijas juku laiki|Krievijas juku laiku]]''' troņa pretendents '''[[Viltusdmitrijs II]]''' 1607. gadā [[Lietuvas lielkņaziste]]s pierobežā [[Staroduba]]s pilsētā sevi pasludināja par caru Dmitriju ([[Viltusdmitrijs I]]), kurš izglābies no nogalināšanas 1606. gada maijā?
* ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga astotā lielākā sala '''[[Kahoolave]]''' ir vienīgā neapdzīvotā no galvenajām arhipelāga salām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Vandzenes muiža -manor.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Vandzenes muiža]]s''' kungu mājā &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; no 1937. līdz 2020. gada augustam darbojās Vandzenes pamatskola?
* ... '''[[1527. gads Latvijā|1527. gadā]]''' [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskaps]] [[Johans VII Blankenfelds]] devās uz [[Spānija|Spāniju]] pie [[Svētās Romas impērijas ķeizari|Svētās Romas impērijas ķeizara]] [[Kārlis V Hābsburgs|Kārļa V]], kur mira?
* ... '''[[Carnikavas nēģi]]''' tikuši pasniegti galdā arī [[Krievijas ķeizariene]]i [[Katrīna II Lielā|Katrīnai II]], kad, pēc vienas versijas, atbraucot uz [[Rīga|Rīgu]], viņa viesojusies arī [[Carnikava|Carnikavā]] un tur pirmo reizi izmēģinājusi ceptus [[Upes nēģis|nēģus]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ķemeru viesnīca pēc 1936.JPG|border|right|200px]]
* ... [[1936. gads Latvijā|1936. gadā]] [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidents]] [[Kārlis Ulmanis]] '''[[Ķemeru kūrorts|Ķemeru kūrortā]]''' atklāja [[Ķemeru viesnīca|viesnīcu &quot;Ķemeri&quot;]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ar 100 komfortablām istabām un greznu halli, kuras arhitekts bija [[Eižens Laube]]?
* ... [[Kamerūna]]s [[Futbols|futbolists]] '''[[Tomass N'Kono]]''' ir viens no izcilākajiem [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargiem]] [[Āfrika]]s kontinentā, bet atpazīstamību iemantojis [[Spānija]]s klubā ''[[RCD Espanyol|Espanyol]]'', ko pārstāvēja gandrīz desmit gadus, aizvadot vairāk nekā 300 oficiālās spēles?
* ... [[Alžīrija]]s lielākais [[ezers]] '''[[Melhīrs]]''' sausajā sezonā izžūst un pārvēršas [[solončaks|solončakā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2025 Ahmed al-Sharaa (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Ahmeds aš Šarā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš pēc '''[[Asada režīma krišana]]s''' un [[Sīrijas pārejas valdība]]s izveidošanas kļuva par par ''[[de facto]]'' [[Sīrija]]s valsts vadītāju, no 2017. līdz 2025. gadam bija [[džihāds|džihādistu]] [[terorisms|teroristiskās]] organizācijas ''[[Hay'at Tahrir al-Sham]]'' vadītājs?
* ... '''[[1525. gads Latvijā|1525. gadā]]''' [[Livonijas landtāgs|Livonijas landtāga]] laikā baznīcas reformators [[Silvestrs Tegetmeijers]] [[Valmieras Sv. Sīmaņa baznīca|Valmieras Sv. Sīmaņa baznīcā]] noturēja sprediķi pret [[katoliskā ticība|katolisko ticību]]?
* ... '''[[Mirušā interneta teorija]]''' ir [[sazvērestības teorija]], kas apgalvo, ka koordinētu un tīšu centienu dēļ [[internets]] kopš 2016. vai 2017. gada galvenokārt sastāv no [[robotprogrammatūra]]s darbībām un automātiski ģenerēta satura, ko pārvalda algoritmiskā kurācija, ar mērķi kontrolēt cilvēku darbību?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Narges Mohammadi (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[2023. gads|2023. gadā]] [[Irāna]]s [[žurnāliste]] un [[cilvēktiesības|cilvēktiesību]] aktīviste '''[[Nargisa Mohammadi]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ieguva [[Nobela miera prēmija|Nobela miera prēmiju]] &quot;par viņas cīņu pret sieviešu apspiešanu Irānā un cīņu par cilvēktiesībām un brīvību visiem&quot;?
* ... [[Tunisija]]s lielākais [[ezers]] '''[[Džerīds]]''' sausajā sezonā izžūst un pārvēršas [[solončaks|solončakā]]?
* ... '''[[kravas līnijkuģis|kravas līnijkuģu]]''' noriets sākās 20. gadsimta 70. gados, ieviešot [[konteinerkuģis|konteinerkuģus]]; viens no pēdējiem kravas līnijkuģiem ir ''Silver Supporter'', kurš dodas uz [[Pitkērna|Pitkērnu]] četras reizes gadā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Lieliecavas muiža.JPG|border|right|200px]]
* ... [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] [[Kurzemes ofensīva]]s laikā [[1915. gads Latvijā|1915. gada]] vasarā '''[[Lieliecavas muiža]]s''' kungu māju &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nodedzināja [[Krievijas Impērija|Krievijas]] karaspēka atkāpšanās laikā, bet pēc [[1920. gada zemes reforma]]s muižas zemi tās īpašniekiem [[Pāleni]]em atsavināja?
* ... '''[[1524. gads Latvijā|1524. gadā]]''' [[Romas pāvests]] [[Klements VII]] par [[Kurzemes bīskapu saraksts|Kurzemes bīskapu]] pasludināja agrāko [[Livonijas ordeņa mestrs|mestra]] [[Valters fon Pletenbergs|Pletenberga]] kancleru [[Hermanis Ronebergs|Hermani Ronebergu]], bet par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapu]] — koadjutoru [[Johans VII Blankenfelds|Johanu VII Blankenfeldu]]?
* ... amerikāņu aktiera [[Džonijs Deps|Džonija Depa]] un franču dziedātājas un aktrises [[Vanesa Paradī|Vanesas Paradī]] meita '''[[Lilija Rouza Depa]]''' arī ir [[aktrise]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Escargot - Helix pomatia (11930989385).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[kātacu plaušgliemeži|kātacu plaušgliemežus]]''' raksturo ievilkties spējīgu taustekļu pāris, kuru galā atrodas [[acis]] &lt;small&gt;(attēlā parka vīngliemezis)&lt;/small&gt;?
* ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] ziemeļrietumos esošā '''[[Meinas līcis|Meinas līča]]''' krasta līnija ir stipri izrobota, un no tā atzarojas vairāki līči, no kuriem lielākais ir [[Fandi līcis]] ziemeļos, kurā novērojamas pasaulē augstākās [[plūdmaiņas]] — līdz 21 m?
* ... '''[[Jūtas karš]]''' no [[1857. gads|1857. gada]] maija līdz [[1858. gads|1858. gada]] jūlijam norisinājās starp [[Mormoņi|mormoņu]] kolonistiem [[Jūta]]s teritorijā un [[ASV federālā valdība|ASV federālās valdības]] nosūtītajiem [[ASV Armija|ASV bruņotajiem spēkiem]] un tika atrisināts sarunu ceļā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Aeg peter-behrens03.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[tējkanna]]s''' parādījās 17. gadsimtā, kad tās pa tirdzniecības ceļiem atceļoja no [[Āzija]]s &lt;small&gt;(attēlā tējkanna no 1909. gada)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[1501. gads Latvijā|1501. gada]]''' 27. augustā [[Sericas kauja|Sericas kaujā]], pēc [[Rusova Livonijas hronika]]s ziņām, vairāk nekā 4000 vīru lielais [[Livonija]]s karaspēks uzvarēja 40 000 vīru lielo [[Maskavija]]s un [[Pleskavas kņazi]]stes karaspēku?
* ... [[Liepāja]]s koncertzāles &quot;[[Lielais dzintars (koncertzāle)|Lielais dzintars]]&quot; autors ir [[austrieši|austriešu]] [[arhitekts]] '''[[Folkers Gīnke]]'''?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Korina 2017-06-04 Physocarpus opulifolius 4.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Ziemeļamerika]]s austrumos sastopamais '''[[irbeņlapu fizokarps]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir ieviests [[Eiropa|Eiropā]], tostarp [[Latvija|Latvijā]], kā dekoratīvs [[krūms]], un vietām pārgājis savvaļā?
* ... [[Senā Divupe|Divupē]] ir atrastas senas māla plāksnītes, kurās aprakstītas [[ēdiens|ēdienu]] gatavošanas '''[[Recepte (kulinārija)|receptes]]'''; tās pašlaik ir pirmās zināmās '''[[pavārgrāmata]]s''' vēsturē?
* ... '''[[karamelizācija]]''' ir [[ogļhidrāti|ogļhidrātu]] ķīmiskas pārveidošanās process, kas notiek karsējot un tiek plaši izmantots kulinārijā, bet turpinot karsēšanu, notiek pārogļošanās, produkta krāsa kļūst tumšbrūna līdz melna, garša rūgta — šāds produkts nav ēdams, jo satur kaitīgas un pat kancerogēnas vielas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Japanese Snow Monkey (Macaque) Mother Grooms Her Young.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Japānas makaks|Japānas makaki]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir vieni no vislabāk pielāgotajiem aukstam klimatam starp visiem [[pērtiķi]]em — tie ir sastopami gan mērenā klimatā, gan sniegotos kalnu apgabalos, kur [[gaisa temperatūra]] var pazemināties līdz -15 °C?
* ... pirmo [[holera]]s [[epidēmija|epidēmiju]] [[Latvija]] piedzīvoja '''[[1831. gads Latvijā|1831. gadā]]''', otrās globālās [[pandēmija]]s laikā?
* ... '''[[sālīšana]]''' ir viena no senākajām [[pārtika]]s saglabāšanas metodēm, kuras efekts ir pārtikas daļēja [[Atūdeņošanās|dehidratācija]], garšas uzlabošana un vairuma [[Baktērijas|baktēriju]] attīstības kavēšana?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dārza vīngliemezis.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[vīngliemežu dzimta]]s''' pārstāvji ir plaši izplatīti visā pasaulē, ieskaitot [[Latvija|Latviju]], kur ir zināmas 12 vīngliemežu sugas &lt;small&gt;(attēlā dārza vīngliemezis)&lt;/small&gt;?
* ... 2024. gadā '''''[[Star Alliance]]''''' bija pasaulē lielākā [[aviosabiedrība|aviosabiedrību]] alianse ar 17,4% lielu tirgus daļu, salīdzinot ar konkurējošajām '''''[[SkyTeam]]''''' (13,7%) un ''[[Oneworld]]'' (11,9%)?
* ... [[Baltā jūra|Baltās jūras]] '''[[Mezeņas līcis|Mezeņas līcī]]''' ir novērojamas [[Krievija]]s [[Arktika|Arktikā]] augstākās pusdiennakts [[plūdmaiņas]] līdz 10,3 m?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Spiraea chamaedryfolia kz02.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[goblapu spireja]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; diezgan bieži tiek kultivēta [[Latvija|Latvijā]] un apstādījumu apkaimē vietām ir pārgājusi savvaļā?
* ... '''[[1875. gads Latvijā|1875. gada]]''' 9. jūlijā [[Rīga|Rīgā]] ieradās [[Zviedrija]]s un [[Norvēģija]]s karalis [[Oskars II]], pieņēma karaspēka parādi un turpināja tālāko ceļu uz [[Maskava|Maskavu]] un [[Pēterburga|Pēterburgu]]?
* ... '''[[Meža (Daugavas pieteka)|Meža]]''' ir garākā [[Daugava]]s pieteka un pieteka ar lielāko caurplūdumu, kā arī otra lielākā aiz [[Aiviekste]]s pēc [[Sateces baseins|baseina]] platības?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rio Ucayali.png|border|right|200px]]
* ... '''[[Ukajali|Ukajali upes]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; garums ir 1600 km, bet kopā ar tās garākajām satekupēm '''[[Tambo]]''' un '''[[Apurimaka|Apurimaku]]''' — 2670 km, un tā tiek uzskatīta par [[Amazone]]s garāko izteku?
* ... vairākas desmitgades ir tikusi apspriesta [[tilts|tilta]] būvniecības iespēja pāri {{nobr|3 km}} platajam '''[[Mesīnas šaurums|Mesīnas šaurumam]]''', kas atdala [[Sicīlija|Sicīliju]] no [[Kalabrija]]s [[Apenīnu pussala|Apenīnu pussalā]], taču projekts vairākkārt ir ticis atcelts un atsākts politisku lēmumu rezultātā?
* ... '''[[marinēšana]]''' ir līdzīga [[sālīšana]]i, izņemot to, ka sālīšana ir atkarīga no [[sāls]], nevis skābju vai fermentu darbības, un arī [[skābēšana]]i, izņemot to, ka skābēšanu parasti veic daudz ilgāku laiku?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:MtCleveland ISS013-E-24184.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[vulkāniskie pelni]]''' &lt;small&gt;(attēlā izvirdumā [[Aļaska|Aļaskā]])&lt;/small&gt; galvenokārt sastāv no stikla, [[minerāli|minerālu]] un [[ieži|iežu]] fragmentiem, kuru izmērs parasti nepārsniedz 2 mm un ir ļoti viegli, tāpēc tie var izplatīties simtiem vai pat tūkstošiem kilometru no [[vulkāns|vulkāna]]?
* ... 2037 m vjl augstais '''[[Mičels (kalns)|Mičels]]''' ir [[Apalači|Apalaču]] augstākā virsotne un augstākais klans [[ASV]] uz austrumiem no [[Misisipi (upe)|Misisipi]]?
* ... '''[[liellopu gaļa]]s''' ražošanā 2023. gadā vadošās valstis bija [[Brazīlija]], [[Indija]], [[ASV]], [[Austrālija]] un [[Argentīna]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bibi Andersson (1961).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Zviedri|zviedru]] [[aktrise]] '''[[Bibi Andešone]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vislabāk ir pazīstama ar lomām [[Ingmars Bergmans|Ingmara Bergmana]] filmās — piedalījusies 10 filmās un 3 televīzijas filmās, kurām [[režisors]] bija Bergmans?
* ... [[pārtika]]s '''[[blanšēšana]]''' palīdz samazināt kvalitātes zudumu laika gaitā, to bieži izmanto kā sagatavošanu pirms [[sēnes|sēņu]], [[dārzeņi|dārzeņu]] vai [[augļi|augļu]] sasaldēšanas, dehidrēšanas vai [[konservēšana]]s?
* ... '''[[Trīs Zvaigžņu balva 2024|Trīs Zvaigžņu balvā 2024]]''' par gada sportistu tika atzīti [[basketbolists]] [[Kristaps Porziņģis]], kurš šo balvu saņēma jau trešo reizi, un [[riteņbraucējs]] [[Toms Skujiņš]], bet gada sportistes balvu saņēma basketboliste [[Kitija Laksa]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Занзибар. Залив Чвака 4.jpg|border|right|200px]]
* ... kopā ar ziemeļos esošo '''[[Pemba|Pembu]]''' un citām mazākām saliņām '''[[Ungudža]]''' &lt;small&gt;(attēlā piekraste)&lt;/small&gt; veido [[Zanzibāra]]s arhipelāgu, kas ir pusautonoma [[Tanzānija]]s daļa?
* ... tiek uzskatīts, ka '''[[cepšana]]''' pirmo reizi parādījās [[Senā Ēģipte|Senās Ēģiptes]] virtuvē Vecās valsts laikā, aptuveni 2500. gadā pirms mūsu ēras, bet apmēram [[Viduslaiki|viduslaikos]] uz [[panna]]s cepta [[pārtika]] kļuva par turīgu cilvēku ierastu ēdienu, īpaši cepa [[gaļa|gaļu]] un [[dārzeņi|dārzeņus]]?
* ... [[Padomju Savienības Varonis]] '''[[Ivans Sereda]]''' goda nosaukumu saņēmis par varonību cīņas laikā [[Latvija]]s teritorijā pie [[Daugavpils]] 1941. gada 28. jūnijā, kad bruņojies tikai ar šauteni un [[cirvis|cirvi]], viņš atbruņoja vācu [[tanks|tanku]], kas bija iebraucis padomju lauka virtuvē, un saņēma gūstā tanka apkalpi?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rubens Painting Adam Eve.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Ādams un Ieva|Ādama un Ievas]]''' dzīve Ēdenes dārzā, viņu vēlme ēst aizliegto augli un izraidīšana no [[paradīze]]s kā sods par nepaklausību bieži tiek interpretēts kā simbolisks sākums [[grēks|grēka]] un ciešanu ienākšanai pasaulē &lt;small&gt;(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] glezna &quot;Ādams un Ieva&quot;)&lt;/small&gt;?
* ... [[Pārtikas rūpniecība|pārtikas rūpniecībā]] '''[[agars]]''' kļuva populārs 20. gadsimtā, kad pieauga pieprasījums pēc [[želatīns|želatīna]] alternatīvām un sabiezinātājiem, un tā kā agars nav iegūts no [[dzīvnieki]]em, tas ātri ieguva popularitāti kā [[vegānisms|vegānisks]] un [[veģetārisms|veģetārs]] aizstājējs?
* ... [[1962. gads|1962. gadā]] [[PSRS]] [[Ballistiskā raķete|ballistisko raķešu]] ar kodolgalviņām '''''[[R-12 Dvina]]''''' izvietošana [[Kuba|Kubā]] bija [[Kubas raķešu krīze]]s iemesls?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Old Fort of Zanzibar.jpg|border|right|250px]]
* ... [[1824. gads|1824. gadā]] [[Omānas sultāns]] no [[Maskata]]s uz [[Ungudža|Ungudžu]] pārcēla savu rezidenci, un '''[[Zanzibāra (pilsēta)|Zanzibāra]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izauga kā Omānas un Zanzibāras sultanāta galvaspilsēta?
* ... '''[[sinepes]]''' kā [[ēdiens|ēdiena]] piedeva tiek gatavotas no sinepju sēklām, kuras ir galvenā sastāvdaļa; atkarībā no sinepju veida tiek izmantotas dažādas sinepju šķirnes — baltās (mēreni asas), brūnās (vidēji asas) vai melnās (ļoti asas)?
* ... grupas ''[[The Sound Poets]]'' pirmsākumi meklējami 2006. gadā, kad tika izveidota grupa &quot;Smaragda Pilsētas Burvji&quot;, kas pēc pāris gadiem beidza savu pastāvēšanu, taču 2011. gadā divi šīs grupas dalībnieki — '''[[Jānis Aišpurs]]''' un Normunds Lukša — nodibināja jaunu grupu — ''The Sound Poets''?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cimitirul Vesel de la Sapanta6.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Jautrā kapsēta]]''' [[Rumānija|Rumānijā]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir slavena ar saviem spilgtas krāsas naivisma stilā veidotiem kapu pieminekļu gleznojumiem, kas oriģinālā un poētiskā manierē apraksta cilvēkus, kas tur apglabāti, kā arī ainas no viņu dzīves?
* ... [[tabaka]]s izstrādājuma '''[[snuss|snusa]]''' lietošanas atmešana ir tikpat sarežģīta kā [[smēķēšana]]s atmešana?
* ... '''[[jūras veltes]]''' ir nozīmīgs dzīvnieku izcelsmes [[olbaltumvielas|olbaltumvielu]] avots daudzās diētās visā pasaulē, īpaši piekrastes reģionos?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Hotel de Federaciones 02.jpg|border|right|250px]]
* ... [[1778. gads|1778. gadā]] '''[[Bioko|Bioko sala]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Malabo]] pilsētas panorāma ar Basiles smaili fonā)&lt;/small&gt; nonāca [[Spānija]]s valdījumā, kas to apvienoja ar Riomuni teritoriju vienotā kolonijā Spāņu Gvinejā, bet [[1968. gads|1968. gadā]] [[kolonija]] ieguva neatkarību kā [[Ekvatoriālā Gvineja]]?
* ... '''''[[dim sum]]''''' ir viegli [[ēdieni]], ko saskaņā ar [[ķīnieši|ķīniešu]] tējas tradīcijām parasti pasniedz kopā ar [[puera tēja]]s tasi pirms vakariņām?
* ... 2024. gadā '''[[Kūdras rūpniecība Latvijā|Latvijas kūdras rūpniecība]]''' ieguva 31% no [[Eiropa]]s profesionālajā [[dārzkopība|dārzkopībā]] izmantotās [[kūdra]]s?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:SIMAL limoncello jp.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[limončello]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir otrs populārākais [[liķieris]] [[Itālija|Itālijā]] un tradicionāli tiek pasniegts atdzesēts kā [[gremošana|gremošanu]] stimulējošs līdzeklis pēc vakariņām?
* ... '''[[Nabesnas šļūdonis]]''' '''[[Vrangeļa kalni|Vrangeļa kalnos]]''' ir garākais ieleju [[ledājs]] [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] un garākais iekšzemes ieleju ledājs pasaulē?
* ... '''[[tautas medicīna]]''' balstās uz paaudzēm nodotu pieredzi, dabas resursu izmantošanu un intuitīvu pieeju [[veselība]]s problēmu risināšanā, taču tās efektivitāte ne vienmēr ir zinātniski pierādīta, tāpēc dažkārt ir nepieciešama piesardzība tās pielietošanā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bourvil2.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Franči|franču]] [[aktieris]] un [[dziedātājs]] '''[[Burvils]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vislabāk ir zināms ar lomām [[Kinokomēdija|kinokomēdijās]] un sevišķi sadarbību ar [[Luijs de Finess|Luiju de Finesu]]?
* ... '''[[karstvīns|karstvīna]]''' gatavošanas tradīcija parādījās [[viduslaiki|viduslaikos]] [[Ziemeļeiropa|Ziemeļeiropā]]?
* ... ar [[biatlons|biatlonu]] nodarbojas arī [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieces [[Sanita Buliņa|Sanitas Buliņas]] dvīņu māsa '''[[Sandra Buliņa]]''', kura arī ir [[Latvija]]s izlases dalībniece?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Melnsilupe and Baltic sea.jpg|border|right|200px]]
* ... reizēm par '''[[Melnsilupe|Melnsilupi]]''' &lt;small&gt;(attēlā Melnsilupes ieteka [[Rīgas līcis|Rīgas līcī]])&lt;/small&gt; sauc arī tās sateces upi [[Lorumupe|Lorumupi]], jo sākotnēji Milzgrāvja (otras sateces) nebija, un to izraka tikai [[1842. gads Latvijā|1842. gadā]] pēc [[Dundaga]]s barona pavēles, lai nolaistu Dieviņa ezeru?
* ... [[grieķi|grieķu]] virtuvei piedrīgais '''[[giross]]''' ir līdzīgs citiem līdzīgiem [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] un [[Vidusjūra]]s reģiona ēdieniem, piemēram, [[Kebabs|kebabam]] un [[šaverma]]i, taču tas izceļas ar savām unikālajām [[Garšviela|garšvielām]] un sastāvdaļu kombinācijām?
* ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2025. gada Pasaules čempionātā biatlonā]]''' četras zelta medaļas izcīnīja [[Francija]]s biatloniste [[Žilija Simona]], bet [[Norvēģija]]s biatlonists [[Juhanness Tīngnēss Bē]], kuram šis bija pēdējais [[Pasaules čempionāts biatlonā|pasaules čempionāts]] karjerā, ieguva trīs zelta, vienu sudraba un vienu bronzas medaļu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Maui, Hawaii beach.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga otro lielāko salu '''[[Maui]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; veido divi [[vulkāns|vulkānu]] masīvi Haleakalā un Kahālāvai, ko savieno {{nobr|10 km}} plats [[zemesšaurums]], kas faktiski ir vienīgā apdzīvotā un [[lauksaimniecība]]i izmantojamā teritorija?
* ... '''[[sālīts speķis|sālītā speķa]]''' vēsture ir cieši saistīta ar [[zemkopība]]s un [[lopkopība]]s tradīcijām: vēsturiski tas tika gatavots, lai saglabātu [[cūkgaļa|cūkgaļu]] ziemas mēnešiem, kad svaigu pārtikas produktu pieejamība bija ierobežota, jo [[sālīšana]] bija vienkārša un efektīva metode, kas ļāva paildzināt [[speķis|speķa]] derīguma termiņu, vienlaikus uzlabojot tā garšu?
* ... [[Rietumāfrika]]s piekrastes reģionu, kas mūsdienās aptver daļu no [[Gana]]s, [[Togo]], [[Benina]]s un [[Nigērija]]s, vēsturiski dēvē par '''[[Vergu Krasts|Vergu Krastu]]''', kas radies [[koloniālisms|koloniālajā periodā]], kad reģions bija viens no galvenajiem transatlantiskās [[vergu tirdzniecība]]s centriem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Lorumupes atsegums.JPG|border|right|200px]]
* ... pie [[Vīdale]]s '''[[Lorumupe]]''', tekot cauri [[Kaļķupes ieleja|Kaļķupes ielejas dabas liegumam]], šķērso [[Šlīteres Zilie kalni|Šlīteres Zilo kalnu]] turpinājumu, un, izgraužoties caur [[vidusdevona]] [[arukilas svīta]]s [[smilšakmeņi]]em, veido samērā augstus [[atsegums|atsegumus]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[karstā šokolāde]]''' kļuva populāra pēc [[kakao pupiņas|kakao pupiņu]] ieviešanas [[16. gadsimts|16. gadsimtā]], un gadsimtu gaitā tā kļuva par greznu un izsmalcinātu dzērienu, īpaši [[aristokrātija]]s aprindās?
* ... [[Somija]]s [[piena produkti|piena produktu]] ražotājs '''''[[Valio]]''''' pieder 13 Somijas [[piens|piena]] pārstrādes kooperatīviem, kuros apvienojušies aptuveni 3200 piena ražotāji, un tas iepērk 86 % Somijā saražotā piena?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:HYGROCYBE PSITTACINA (6667933911).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] pirmo reizi '''[[zaļā stiklene]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika novērota 1951. gadā [[Lielplatone]]s apkārtnē, bet 2025. gadā [[Latvijas Mikologu biedrība]] to nosauca par [[Gada sēne Latvijā|Gada sēni]]?
* ... [[Rumānija|Rumānijā]] '''[[brinza|brinzu]]''' bieži sauc par nacionālo [[ēdiens|ēdienu]] un izmanto gan kā piedevu, gan kā pamata sastāvdaļu dažādos [[ēdieni|ēdienos]], piemēram, [[pīrāgs|pīrāgos]]?
* ... '''[[Amerikas Savienoto Valstu Gaisa spēku Nacionālais muzejs]]''' ir vecākais un lielākais militārās [[aviācija]]s [[muzejs]] pasaulē, kurā apskatāmi vairāk nekā 360 [[lidaparāti]] un [[raķete]]s?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rouble-1961-Paper-1-Obverse.jpg|border|right|250px]]
* ... pēc [[PSRS sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]] '''[[Padomju rublis|padomju rubli]]''' &lt;small&gt;(attēlā 1 rubļa banknotes averss)&lt;/small&gt; īsu brīdi (līdz 1992., 1993. gadam vai 1994. gadam) turpināja lietot [[Pēcpadomju valstis|pēcpadomju valstīs]] līdz savu nacionālo valūtu izveidei?
* ... '''[[Japānas viskijs|Japānas viskija]]''' vēsture sākas 20. gadsimta sākumā, kad [[japāņi|japāņu]] dzērienu kompānijas sāka eksperimentēt ar [[viskijs|viskija]] ražošanu, iedvesmojoties no [[Skotija]]s tradīcijām?
* ... 2025. gadā [[ASV]] [[futboliste]]s '''[[Naomi Girma]]s''' pāreja no ''Sandjego Wave FC'' uz [[Anglija]]s klubu ''Chelsea'' par pārejas maksu 1,1 miljona [[ASV dolārs|ASV dolāru]] apmērā kļuva par sieviešu futbola transfēra rekordu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Teasel Ottawa.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[meža dipsaks]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nereti ir [[krāšņumaugs]], bet ļoti reti sastopams savvaļā kā dārzbēglis vai ievazāts (adventīvs) augs?
* ... pasaules mērogā '''[[vistas gaļa]]''' ir vispopulārākā [[mājputni|mājputnu]] gaļa, kas veido aptuveni 35—40% no kopējā [[gaļa]]s patēriņa?
* ... par '''[[2025. gada Latvijas čempionāts šahā|Latvijas 2025. gada čempioniem šahā]]''' kļuva [[lielmeistars (šahs)|lielmeistars]] [[Arturs Neikšāns]], čempionāta finālturnīrā izcīnot 8 punktus no 9 iespējamiem, un FIDE meistare [[Marija Kuzņecova]], sacensībās iegūstot 7,5 punktus no 9 iespējamiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:RB 20200116 Murchison 2-283.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Ugandas prezidents|Ugandas prezidenta]] [[Idi Amins|Idi Amina]] laikā uz [[Viktorijas Nīla]]s esošo '''[[Mērčisona ūdenskritums|Mērčisona ūdenskritumu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pārdēvēja par Kabaregas ūdenskritumu par godu vienam no pēdējiem Buņoro karaļiem, bet nosaukums neiedzīvojās un pēc Amina valdīšanas beigām ūdenskritumam atgrieza iepriekšējo nosaukumu?
* ... 20. gadsimtā īpaši populāri '''[[kokteiļi]]''' kļuva [[Sausais likums ASV|Sausā likuma]] laikā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], kad bārmeņi eksperimentēja ar dažādām receptēm, lai maskētu zemas kvalitātes [[alkoholiskie dzērieni|alkohola]] garšu?
* ... senatnē dienvidu [[Itālija|Itālijā]] esošā '''[[Taranto līcis|Taranto līča]]''' piekraste bija daļa no [[Lielā Grieķija|Lielās Grieķijas]] — šeit atradās grieķu kolonijas, un vēl mūsdienās daļa iedzīvotāju sevi uzskata par etniskiem [[grieķi]]em?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2023-02-12 BMW IBU World Championships Biathlon Oberhof 2023 – Women 10 km Pursuit by Sandro Halank–043.jpg|border|right|150px]]
* ... 2025. gada janvārī [[Pasaules kauss biatlonā|Pasaules kausa]] posmā [[Oberhofa|Oberhofā]] [[Bulgārija]]s [[biatloniste]] '''[[Milena Todorova]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja 3. vietu sprintā, pirmo reizi karjerā kāpjot uz goda pjedestāla Pasaules kausa posmā un iegūstot Bulgārijai pirmo godalgu sieviešu sacensībās pēc 2004. gada, kad to izdevās [[Jekaterina Dafovska|Jekaterinai Dafovskai]]?
* ... '''[[kokosriekstu piens|kokosriekstu pienu]]''' iegūst, apstrādājot nobriedušu [[kokosrieksts|kokosriekstu]] balto mīkstumu, no sarīvētā mīkstuma un [[ūdens]]?
* ... 2025. gada 8. un 9. februārī [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] elektroapgādes tīkli atslēdzās no [[Krievija]]s un [[Baltkrievija]]s energosistēmas, vienu dienu darbojās izolētā režīmā, tad '''[[Baltijas valstu elektroapgādes tīklu sinhronizēšana ar Eiropas elektroenerģijas sistēmu|sinhronizējās ar Eiropas vienoto tīklu]]''' caur [[Polija|Poliju]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cambozola cheese.jpg|border|right|200px]]
* ... '''''[[Cambozola]]''''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Liellops|govs]] [[Piens|piena]] [[siers]], kas ir [[franči|franču]] treknā krējuma mīkstā siera un pikantā zilā [[itālieši|itāļu]] siera ''Gorgonzola'' kombinācija?
* ... lai gan '''[[bezalkoholiskie dzērieni]]''' ir ārkārtīgi populāri un veido ievērojamu daļu no globālā [[pārtika]]s un dzērienu tirgus, tie bieži tiek kritizēti par ietekmi uz [[veselība|veselību]]; pētījumi rāda, ka pārmērīgs saldināto dzērienu patēriņš ir viens no galvenajiem [[aptaukošanās]] cēloņiem pasaulē, piemēram, viena 330 ml gāzētā dzēriena pudele var saturēt līdz pat 35—40 g [[cukurs|cukura]]?
* ... '''[[šeihs]]''' var būt [[cilts]] vai kopienas vadītājs, reliģiskais skolotājs, garīgais līderis [[sūfisms|sūfismā]] vai pat valsts valdnieks, īpaši [[Persijas līča valstis|Persijas līča valstīs]]; mūsdienās tituls tiek izmantots gan formālā, gan neformālā nozīmē, un tā pielietojums atšķiras atkarībā no reģiona un kultūras konteksta?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cup and Saucer LACMA 47.35.6a-b (1 of 3).jpg|border|right|200px]]
* ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[tase]]s''' popularitāte strauji pieauga 17. gadsimtā, kad caur [[tirdzniecība]]s ceļiem sāka ievest [[tēja|tēju]] un [[kafija|kafiju]] &lt;small&gt;(attēlā 18. gadsimta vidus tase)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts kamaniņu sportā|2025. gada Pasaules čempionātā kamaniņu sportā]]''' [[Latvija]]s sportisti izcīnīja vienu medaļu: otrajā vietā finišēja divnieks [[Mārtiņš Bots]] un [[Roberts Plūme (kamaniņu braucējs)|Roberts Plūme]]?
* ... [[Senā Grieķija|Senajā Grieķijā]] un [[Senā Roma|Romā]] '''[[pusdienas]]''' (''prandium'') bija neliela ēdienreize, kurā parasti tika baudīta [[maize]], [[siers]], [[augļi]] vai citas vienkāršas '''[[uzkodas]]''', un šajā periodā galvenā maltīte tika ieturēta vakarā, bet pusdienas tika uzskatītas par funkcionālu, nevis izsmalcinātu ēdienreizi?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2018 01 Croissant IMG 0685.JPG|border|right|200px]]
* ... lai gan '''[[kruasāns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir populārs [[Francija]]s produkts, tas radies [[Austrija|Austrijā]]?
* ... nosaukuma '''‘[[Bārs (iestāde)|bārs]]’''' izcelsme meklējama [[Angļu valoda|angļu valodā]], kur vārds ''bar'' sākotnēji apzīmēja leti vai barjeru, kas atdalīja [[Alkoholiskie dzērieni|dzērienu]] sagatavošanas vietu no apmeklētājiem?
* ... lai gan [[Ķīna]]s [[Mākslīgais intelekts|mākslīgā intelekta]] modeļu un tehnoloģiju uzņēmuma '''''[[DeepSeek]]''''' modeļi ir tehnoloģiski attīstīti, tie joprojām atpaliek no ''[[OpenAI]]'' un ''[[DeepMind]]'' jaunākajām versijām, kas var būt saistīts ar pieejamo resursu ierobežojumiem un Ķīnas valdības regulējumiem, kas var ierobežot inovāciju brīvību?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Изборская крепость. Архитектурный ансамбль.jpg|border|right|200px]]
* ... mūsdienu [[Krievija]]s rietumos pie [[Igaunija]]s robežas esošo '''[[Izborskas cietoksnis|Izborskas cietoksni]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uzcēla 14. gadsimtā, bet ieprekšējo, kas atradās 1,5 km attālumā, [[Livonijas krusta kari|Livonijas krusta karu]] laikā [[Karagājiens uz Izborsku un Pleskavu (1240)|1240. gadā ieņēma Livonijas karaspēks]] un atstāja pēc [[Ledus kauja]]s [[1242. gads|1242. gadā]]?
* ... '''[[perijs]]''', kas tiek gatavots no [[Bumbieres|bumbieriem]], līdzīgi kā [[sidrs]] tiek gatavots no [[Ābols|āboliem]], ir tradicionāls dzēriens vairākās valstīs, īpaši [[Anglija|Anglijā]], [[Francija|Francijā]] un citviet [[Eiropa|Eiropā]]?
* ... sadarbībā ar režisoru [[Aleksandrs Leimanis|Aleksandru Leimani]] rakstnieks '''[[Jānis Anerauds]]''' veidoja scenārijus filmām &quot;[[Vella kalpi]]&quot; (1970), &quot;[[Vella kalpi Vella dzirnavās]]&quot; (1972) un &quot;[[Melnā vēža spīlēs]] (1975)?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Żurek soup served in PKP restaurant car.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[žurs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek uzskatīts par [[Polija]]s nacionālās virtuves sastāvdaļu un visbiežāk tiek gatavots no [[rudzu milti|rudzu miltu]] [[ieraugs|ierauga]], dažkārt arī ar skābētām auzu pārslām, [[maize|maizi]] vai kviešiem, un tam ir raksturīga nedaudz skābena, bieza un pikanta garša?
* ... valsts militārais vadītājs feodālajā [[Japāna|Japānā]] '''[[sjoguns]]''' faktiski bija arī valsts vadītājs; oficiāli valsts vadītājs bija [[Japānas imperatoru uzskaitījums|Japānas imperators]], kas patiesībā bija vienīgi valsts garīgais līderis?
* ... vadošā [[politiskā partija]] [[Turkmenistāna|Turkmenistānā]] '''[[Turkmenistānas Demokrātiskā partija]]''' tika dibināta [[1991. gads|1991. gada]] 16. decembrī, pēc [[Padomju Savienības sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]], kļūstot par tiešu pēcteci [[Padomju Savienības Komunistiskā partija|Padomju Savienības Komunistiskās partijas]] Turkmenistānas nodaļai?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cajanus cajan Leaf, flowers and fruits.png|border|right|200px]]
* ... '''[[cūku zirņi|cūku zirņu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcelsme rodama [[Dienvidāzija|Dienvidāzijā]], bet mūsdienās tos plaši audzē [[tropi|tropu]] un [[subtropi|subtropu]] apgabalos; tie ir izturīgi pret [[sausums|sausumu]], tāpēc ir nozīmīgs [[pārtika]]s avots sausajos reģionos?
* ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] [[Japāna]] [[Sanfrancisko līgums|Sanfrancisko līgumā]] atteicās no [[Sahalīna]]s un [[Kuriļu salas|Kuriļu salu]] ziemeļu daļas, bet ne no '''[[Šikotana|Šikotanas salas]]''' un '''[[Habomai|Habomai salām]]''', taču [[PSRS]] izlēma neparakstīt Sanfrancisko līgumu un paturēt visas Kuriļu salas, iekļaujot tās [[Sahalīnas apgabals|Sahalīnas apgabalā]]?
* ... [[Itāļi|itāļu]] [[kinorežisors|kinorežisora]], viena no vadošajiem [[Itāļu neoreālisms|itāļu neoreālisma]] virziena pārstāvjiem '''[[Roberto Rosellīni]]''' otrā sieva no 1950. līdz 1957. gadam bija zviedru aktrise [[Ingrīda Bergmane]], meita — [[aktrise]], [[rakstniece]], [[Filantropija|filantrope]] un [[modele]] [[Izabella Rosellīni]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Tart telur Portugis (Pastéis de nata) 20230409 194702.jpg|border|right|200px]]
* ... kopš ''Fábrica de Pastéis de Belém'' atvēršanas oriģinālā [[Recepte (kulinārija)|recepte]], kas iedvesmoja dažādus [[portugāļi|portugāļu]] smalkmaizīšu '''''[[pastel de nata]]''''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; veidus, tiek turēta slepenā telpā, un ceptuve ir vienīgā, kas kūciņas ražo pēc oriģinālās receptes?
* ... [[Francija]]s [[Seriāls|televīzijas detektīvseriālu]] '''&quot;[[Šerifs (seriāls)|Šerifs]]&quot;''' 6 sezonu garumā no 2013. gada 25. oktobra līdz 2019. gada 22. februārim pārraidīja [[Francija]]s sabiedriskās televīzijas kanālā ''[[France 2]]''?
* ... tehnoloģiju [[uzņēmums|uzņēmumu]], kas specializējas [[Mākslīgais intelekts|mākslīgā intelekta]] un [[mašīnmācīšanās]] izpētē un attīstībā '''''[[DeepMind]]''''' 2010. gadā dibināja Demiss Hassabiss, Šeins Leggs un Mustafa Sulejmans, bet 2014. gadā to iegādājās ''[[Google]]'', uzņēmumam kļūstot par ''[[Alphabet Inc.]]'' grupas daļu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Medlar pomes and leaves.jpg|border|right|200px]]
* ... jau kopš antīkajiem laikiem [[Eiropa|Eiropā]] un [[Āzija|Āzijā]] kultivētā '''[[mespils|mespila]]''' [[augļi]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sākotnēji ir cieti un rūgti, bet pēc nogatavošanās un īslaicīgas uzglabāšanas kļūst mīksti un saldi?
* ... '''[[bezalkoholiskais alus]]''' tiek gatavots līdzīgi kā parastais [[alus]], izmantojot [[Iesals|iesalu]], [[apiņi|apiņus]], [[Raugs|raugu]] un [[ūdens|ūdeni]], bet ražošanas procesā [[etilspirts|alkohols]] tiek samazināts vai izņemts?
* ... [[valodnieks]], bijušais [[Valsts valodas centrs|Valsts valodas centra]] direktors '''[[Māris Baltiņš]]''' augstāko izglītību ieguvis kā mediķis [[Rīgas Medicīnas institūts|Rīgas Medicīnas institūtā]], kur 1989. gadā aizstāvēja medicīnas zinātņu kandidāta grādu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Meaty Lasagna 8of8 (8736299782).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[lazanja]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir ne tikai [[itāļi|itāļu]] virtuves simbols, bet arī plaši pazīstams un iecienīts [[ēdiens]] daudzās citās valstīs, īpaši [[ASV]], kur tas bieži tiek pasniegts ģimenes vakariņās un svētku maltītēs?
* ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] teātra un kino [[aktrise]] '''[[Olga Šepicka]]''' atveidoja galveno [[Marija Leiko|Marijas Leiko]] lomu [[Dāvis Sīmanis jaunākais|Dāvja Sīmaņa]] kinofilmā &quot;[[Marijas klusums]]&quot;, par ko saņēmusi &quot;[[Lielais Kristaps|Lielā Kristapa balvu]]&quot; kā [[Labākā aktrise (Lielais Kristaps)|gada labākā aktrise]]?
* ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Masačūsetsa]]s štata pilsēta '''[[Seilema (Masačūsetsa)|Seilema]]''' ir plaši pazīstama ar [[Salemas raganu prāva|Seilemas raganu prāvām]] [[1692. gads|1692. gadā]], kas tiek atspoguļotas pilsētas kultūrā arī mūsdienās?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cornus mas Herbstlaub 20221023 02.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]] un [[Dienvidrietumāzija|Dienvidrietumāzijā]] sastopamā '''[[kizils|kizila]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[augļi]] tiek izmantoti svaigā veidā, kā arī [[ievārījums|ievārījumu]], [[sula|sulu]] un [[destilācija|destilātu]] pagatavošanā, savukārt koka cietība un izturība padara to piemērotu dažādiem [[amatniecība]]s darbiem?
* ... '''[[keratīns]]''', kas ir atrodams [[Cilvēks|cilvēka]] un [[Dzīvnieks|dzīvnieku]] [[āda|ādā]], [[mati|matos]], [[nagi|nagos]] un [[spalvas|spalvās]], nodrošina šiem audiem izturību, elastību un aizsardzību pret ārējiem faktoriem, piemēram, mehāniskiem bojājumiem un mitruma zudumu?
* ... [[mūzikas grupa|grupas]] &quot;[[Tautumeitas]]&quot; dziesma, ar kuru viņas pārstāvēja [[Latvija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Latviju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], '''&quot;[[Bur man laimi]]&quot;''' ir pirmā dziesma, kas [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas]] finālā izskanējusi [[Latviešu valoda|latviešu valodā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Blue-eyed Grass (18044938850).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[šaurlapu sizirinhija]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], taču tā ir naturalizējusies arī vietām [[Eiropa|Eiropā]], tostarp reti [[Latvija|Latvijā]], kultivācijas rezultātā?
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[kartupeļu biezenis]]''' kļuva iecienīts 19. gadsimtā, kad [[kartupeļi]] sāka plaši aizvietot [[graudaugi|graudaugus]]?
* ... 1994. gadā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Vašingtona (štats)|Vašingtonas štata]] pilsētā '''[[Belvjū (Vašingtona)|Belvjū]]''' [[Džefs Beizoss]] dibināja uzņēmumu ''[[Amazon]]''?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Napa cabbages.png|border|right|150px]]
* ... kopš 20. gadsimta [[Ķīna|Ķīnā]] populārie '''[[Pekinas kāposti]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir kļuvuši par plaši izplatītu [[dārzenis|dārzeni]] arī [[Eiropa|Eiropā]], [[Amerika|Amerikā]] un [[Austrālija|Austrālijā]]?
* ... lai arī '''[[retzemju elementi|retzemju elementu]]''' dabā ir gana daudz, taču tie ir ļoti izkliedēti un grūti iegūstami?
* ... '''[[Tvikenemas stadions]]''' [[Londona]]s apkaimē [[Ričmonda pie Temzas|Ričmondā pie Temzas]] ir pasaulē lielākais [[Regbijs|regbija-15]] stadions, kura skatītāju vietu skaits nesen palielināts līdz {{nobr|82 000}} sēdvietām, padarot to par otro lielāko stadionu [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] pēc [[Vemblija stadions|Vemblija stadiona]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of England.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Anglijas karogs|Anglijas karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; esošais sarkanais [[Svētā Jura krusts]] simbolizē [[Anglija]]s aizbildni [[Svētais Juris|Svēto Juri]]?
* ... atšķirībā no [[piena šokolāde]]s, '''[[tumšā šokolāde]]''' satur mazāk [[Cukurs|cukura]] un tai nav pievienots vai ir nedaudz [[piena pulveris]]?
* ... [[Latvijas klimats]] nav tik saulains kā [[Dienvideiropa]]s valstīs, tomēr '''[[saules panelis|saules paneļi]]''' var būt efektīvi, jo vidējais saules starojums [[Latvija|Latvijā]] ir apmēram 900—1100 kWh/m² gadā, kas ir pietiekami, lai nodrošinātu labu [[elektroenerģija]]s ražošanu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Chicken biriyani- My cafe restaurant - Meghalaya DSC 009.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[birjāni]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, ko gatavo no [[rīsi]]em, [[gaļa]]s vai [[dārzenis|dārzeņiem]] un pievienojot plašu [[garšviela|garšvielu]] klāstu, ir tradicionāls [[indieši|indiešu]] virtuves ēdiens, kas apvieno mogulu virtuvi ar vietējo tradīcijām?
* ... [[Mongolija]]s ziemeļu pilsēta '''[[Suhbātara]]''' ir nodēvēta mongoļu revolucionāra, karavadoņa un viena no sociālisma laikā valstī valdījušās [[Mongolijas Tautas revolucionārā partija|Mongolijas Tautas revolucionārās partijas]] dibinātājiem [[Suhebators|Suhebatora Damdina]] vārdā?
* ... '''[[Kanādas sieviešu hokeja izlase]]''' ir bijusi dominējošā komanda lielākajās starptautiskajās sacensībās un uzvarējusi lielākajā daļā lielāko hokeja turnīru, bet viņu lielākie konkurenti ir [[ASV sieviešu hokeja izlase|ASV izlase]], kas ir vienīgā izlase, kas arī ir uzvarējusi kādā galvenajā sieviešu hokeja turnīrā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Apricot and cross section.jpg|border|right|250px]]
* ... austrumu zemēs '''[[aprikozes]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek saistītas ar ilgmūžību un veselību, savukārt rietumos tās bieži tiek uzskatītas par auglības un pārpilnības simbolu?
* ... [[galli|gallu]] vadonis '''[[Verkingetorikss]]''', kurš pretojās [[Romas Republika]]s iebrukumam [[Gallija|Gallijā]], ir kļuvis par varonības simbolu un nacionālo varoni, it īpaši [[Francija|Francijā]], kur viņa tēls tiek godināts kā pretošanās un brīvības cīņu simbols?
* ... '''[[Austrumķīnas dzelzceļš|Austrumķīnas dzelzceļu]]''' uzbūvēja pēc [[Pirmais Ķīnas—Japānas karš|Pirmā Ķīnas—Japānas kara]] un [[Krievijas invāzija Mandžūrijā|Krievijas invāzijas Mandžūrijā]] no 1897. līdz 1903. gadam kā daļu no [[Transsibīrijas dzelzceļš|Transsibīrijas dzelzceļa]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Collage Chinese Cuisine by User-EME.png|border|right|150px]]
* ... '''[[ķīniešu virtuve|ķīniešu virtuvē]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; liels uzsvars tiek likts uz [[ēdiens|ēdiena]] simboliku, piemēram, garās [[nūdeles]] simbolizē ilgmūžību, bet apaļie [[pelmeņi]] — vienotību?
* ... '''[[izdedzinātās zemes taktika]]''' ir militārā [[stratēģija]], kurā tiek iznīcināti visi [[Resurss|resursi]], kas varētu būt noderīgi pretiniekam?
* ... '''[[Zaļā līnija (Kipra)|Zaļā līnija]]''', kas sadala [[Kipra|Kipru]] divās daļās, tika izveidota 1964. gadā pēc etniskajiem konfliktiem starp [[Grieķi|grieķu]] un [[Turki|turku]] kopienām, taču tā tika paplašināta 1974. gadā pēc [[Turcijas iebrukums Kiprā|Turcijas militārās intervences Kiprā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Alcazaba, Punta de la Cornisa y Mulhacén 3.479 m.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Spānija]]s dienvidos [[Sjerranevada]]s grēdā esošais '''[[Mulasens]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir Spānijas kontinentālās daļas un [[Ibērijas pussala]]s augstākā virsotne?
* ... atšķirībā no baltā [[cukurs|cukura]], '''[[brūnais cukurs]]''' nav pilnībā rafinēts, tāpēc tajā ir saglabājušās nelielas [[melase]]s un minerālvielu paliekas?
* ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā vācu piloti izcīnīja aptuveni 70 000 gaisa kauju uzvaru, savukārt vairāk nekā 75 000 '''''[[Luftwaffe (Vērmahts)|Luftwaffe]]''''' lidmašīnu tika iznīcinātas vai smagi bojātas, no tām, gandrīz 40 000 tika pilnībā zaudētas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Sangria in a tall skinny glass in Malaga.jpg|border|right|150px]]
* ... [[spāņi|spāņu]] tautas dzēriens '''[[sangrija]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tradicionāli tiek gatavots, sajaucot [[sarkanvīns|sarkanvīnu]] ar [[augļi]]em, sulu un dažreiz arī spirtotiem dzērieniem, piemēram, [[Brendijs|brendiju]]?
* ... '''[[2025. gada Četru nāciju turnīrs hokejā]]''' bija turnīrs, ko rīkoja [[Nacionālā hokeja līga]] un kurā piedalījās tikai NHL spēlētāji, uz laiku aizstājot NHL ikgadējo [[NHL Visu zvaigžņu spēle|Zvaigžņu spēli]]?
* ... [[mūzikas grupa|grupas]] '''&quot;[[Oranžās Brīvdienas]]&quot;''' sastāvs un muzikālais stils gadu gaitā ir mainījies, bet pēdējos desmit gados sastāvs bija palicis nemainīgs, līdz 2025. gada 20. janvārī negaidīti aizgāja mūžībā grupas līderis [[Ints Ķergalvis]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Munku-Sardyk.jpg|border|right|200px]]
* ... gan [[mongoļi]]em, gan [[burjati]]em uz [[Mongolija]]s un [[Burjatija]]s ([[Krievija]]) robežas esošā [[Sajāni|Sajānu]] augstākā virsotne '''[[Munkusardiks]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir svēts kalns?
* ... pirmo reizi '''[[piena šokolāde|piena šokolādi]]''' 19. gadsimta beigās izveidoja [[Šveice]]s konditors Daniels Peters, izmantojot jaunu tehnoloģiju, lai kombinētu [[Kakao pupiņas|kakao]] ar kondensētu [[piens|pienu]], kas ļāva [[šokolāde]]i saglabāt stabilu formu?
* ... [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] '''[[Čehoslovākijas trimdas valdība|Čehoslovākijas trimdas valdību]]''' uzskatīja par leģitīmu [[Čehoslovākija]]s valdību visa [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Burger King A1 Ultimate Bacon Cheeseburger (19566324005).jpg|border|right|200px]]
* ... 1930. gados '''[[siera burgers|siera burgeri]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; guva popularitāti, kļūstot par daļu no [[amerikāņi|amerikāņu]] ēdienkartes?
* ... jaunā [[biatloniste]] '''[[Elza Bleidele]]''' nāk no [[Cēsis|Cēsīm]], un trenēties biatlonā sākusi pie [[trenere]]s [[Anžela Brice|Anželas Brices]], kopā ar klases biedreni [[Estere Volfa|Esteri Volfu]]?
* ... '''[[2025. gada Ventspils domes vēlēšanas|2025. gada Ventspils domes vēlēšanās]]''' partija &quot;[[Latvijai un Ventspilij]]&quot; ieguva 7 no 13 deputātu vietām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Red Wine Glass.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[sarkanvīns|sarkanvīna]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vēsture aizsākas vairāk nekā pirms 6000 gadiem, un tā izcelsmi visbiežāk saista ar [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] reģionu, īpaši mūsdienu [[Gruzija]]s un [[Armēnija]]s teritorijām?
* ... '''[[išēmija]]''', kas raksturojas ar nepietiekamu asinsapgādi noteiktam audam vai orgānam, galvenokārt rodas [[asinsvadi|asinsvadu]] sašaurināšanās vai nosprostošanās rezultātā, ko var izraisīt [[Ateroskleroze|aterosklerotiskas]] izmaiņas, [[Trombs|trombu]] veidošanās vai citi [[asinsrite]]s traucējumi?
* ... '''&quot;[[Viena valsts, divas sistēmas]]&quot;''' ir politiska doktrīna, ko ieviesa [[Ķīna|Ķīnas Tautas Republika]], lai pārvaldītu [[Honkonga|Honkongu]] un [[Makao]] pēc to atgriešanās tās sastāvā attiecīgi 1997. un 1999. gadā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ribeye med pommes frites (4406208324).jpg|border|right|200px]]
* ... pastāv uzskats, ka klasiskie '''[[steiks|steiki]]''' &lt;small&gt;(attēlā ar [[frī kartupeļi]]em)&lt;/small&gt; ir tikai [[amerikāņi|amerikāņu]] nacionālais [[ēdiens]] un gandrīz vienīgais vērtīgais [[ASV]] ieguldījums pasaules virtuvē?
* ... '''[[spontānais aborts]]''' ir sastopams aptuveni 10—15% klīniski atpazītu [[grūtniecība|grūtniecību]]?
* ... '''[[Eiženija Aldermane]]''', kas ir bijusi [[Rīgas dome]]s deputāte, pārstāvot partijas &quot;[[Gods kalpot Rīgai!]]&quot; un &quot;[[Saskaņa]]&quot;, [[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]] kandidēja no partiju &quot;[[Suverēnā vara]]&quot; un &quot;[[Apvienība Jaunlatvieši]]&quot; kopējā saraksta, bet netika ievēlēta?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Detroit police prohibition.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Sausais likums ASV]]''' bija daļa no plašākas reformas, kuras mērķis bija mazināt [[alkoholisms|alkohola ietekmi]] uz sabiedrību, taču, lai gan mērķis bija labklājības un [[sabiedrības veselība]]s uzlabošana, tas izraisīja virkni negatīvu seku, kā organizētās [[noziedzība]]s pieaugumu un sabiedrības pretestību &lt;small&gt;([[Detroita]]s policija nelegālā [[alus darītava|alus darītavā]])&lt;/small&gt;?
* ... [[Mongolija]]s '''[[Austrumu aimaks]]''' sākotnēji tika dēvēts par Čoibalsana aimaku par godu valsts vadītājam [[Čoibalsans|Čoibalsanam]], bet pēc vadoņa [[personības kults|personības kulta]] atmaskošanas [[1963. gads|1963. gadā]] pārdēvēts ģeogrāfiski tagadējā nosaukumā?
* ... '''[[portuņjols]]''' ir sarunvaloda, ko veido [[Spāņu valoda|spāņu]] un [[Portugāļu valoda|portugāļu]] valodas sajaukums abu valodu runātāju saskarsmes zonās [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cocoa beans in cocoa pod at El Trapiche, Costa Rica.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[kakao pupiņas]]''', no kurām ražo [[Šokolāde|šokolādi]], kakao pulveri un [[Kakao sviests|kakao sviestu]], veidojas [[kakaokoks|kakaokoka]] augļu pākstīs, un katrā pākstī izaug apmēram 20—50 pupiņas &lt;small&gt;(attēlā jēlas kakao pupiņas)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[ovulācija]]''' parasti notiek [[sieviete]]s [[Menstruālais cikls|menstruālā cikla]] vidū, aptuveni 12—16 dienas pirms nākamās menstruācijas sākuma?
* ... [[1902. gads|1902. gadā]] [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] '''[[Oeno sala|Oeno salu]]''', tāpat kā netālās [[Hendersona sala|Hendersona]] un '''[[Djūsī sala]]s''', formāli anektēja [[Apvienotā Karaliste]], bet [[1938. gads|1938. gadā]] neapdzīvotās salas administratīvi pievienoja [[Pitkērna]]s kolonijai?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Món ăn Đông Hà, Tết 2022 (phở Lý Quốc sư ở công viên Cọ Dầu) (2).jpg|border|right|150px]]
* ... [[zupa]] '''[[Fo (zupa)|fo]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas sastāv no [[Buljons|buljona]], rīsu nūdelēm, [[garšaugs|garšaugiem]] un parasti [[liellopu gaļa|liellopu]] vai [[vistas gaļa]]s, ir [[Vjetnama]]s nacionālais [[ēdiens]]?
* ... '''[[Augšģermānijas-Rētijas valnis|Augšģermānijas-Rētijas vaļņa]]''' atliekas no [[Reina]]s rietumos līdz [[Donava]]i austrumos kopš 2005. gada ir daļa no [[UNESCO Pasaules mantojums|UNESCO Pasaules mantojuma]] objekta &quot;[[Romiešu pierobežas nocietinājumi (UNESCO)|Romiešu pierobežas nocietinājumi]]&quot;, kurā ietilpst arī [[Adriāna valnis]] un [[Antonija valnis]] [[Skotija|Skotijā]]?
* ... sasniedzot augstāko līmeni 1989. gadā, [[Baltkrievijas krievi|Baltkrievijs krievu]] īpatsvars un skaits valstī ir pastāvīgi samazinājies, tomēr [[Krievvalodīgie|krievvalodīgo]] iedzīvotēju skaits ir pieaudzis?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:MAC pink lipstick.jpg|border|right|150px]]
* ... bez estētiskās funkcijas, daudzas mūsdienu '''[[lūpu krāsa]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; satur mitrinošas vai aizsargājošas sastāvdaļas, piemēram, [[vitamīni|vitamīnus]] vai SPF filtrus, kas palīdz aizsargāt [[lūpas]] no izžūšanas un kaitīgiem [[UV stari]]em?
* ... '''[[grūtniecības tests]]''' nosaka [[Grūtniecība|grūtniecību]], atklājot [[cilvēks|cilvēka]] horiona [[Gonadoliberīns|gonadotropīna]] (hCG) hormonu [[Urīns|urīnā]] vai [[Asinis|asinīs]]?
* ... [[kremācija]]i paredzētās '''[[krematorija]]s''' krāsnis darbojas aptuveni 800—1000 °C temperatūrā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Spreewaldgurke2.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] [[gurķi|gurķu]] [[skābēšana]]s tradīcija ir sena un cieši saistīta ar ziemas pārtikas krājumu sagatavošanu, bet '''[[marinēti gurķi]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir neatņemama Latvijas mūsdienu kulinārā mantojuma sastāvdaļa?
* ... [[Baltais karogs|balts karogs]] vai balts auduma gabals karadarbībā bieži tiek uztverts vai domāts kā signāls par vēlmi padoties, bet [[Starptautiskās tiesības|starptautiskajās tiesībās]] tas vienkārši atspoguļo vēlmi pēc sarunām, kuru rezultātā var būt vai nebūt formāla '''[[padošanās]]'''?
* ... '''[[Stanovoja grēda]]''' ir ūdensšķirtne starp [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeāna]] un [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] baseiniem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bowmore whisky 12 years.JPG|border|right|150px]]
* ... lai dzēriens tiktu saukts par '''[[Skotijas viskijs|Skotijas viskiju]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, tam ir jāatbilst vairākiem specifiskiem standartiem, kas noteikti 2009. gada [[Skotija]]s viskija regulā, un saskaņā ar spēkā esošajiem noteikumiem minimālā [[Spirti|spirta]] tilpumkoncentrācija pudelēs ir 40 %?
* ... [[Austrālija]]s [[šosejas riteņbraucējs]] '''[[Džarads Drizners]]''' runā [[latviski]], jo viņa vecmāmiņa ir no [[Latvija]]s?
* ... '''[[miežagrauds]]''' ir [[plakstiņš|plakstiņa]] meiboma dziedzera vai tauku dziedzera akūts strutains [[iekaisums]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Salami aka.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[salami]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nosaukums ir cēlies no [[itāļu valoda]]s vārda ''salare'', kas nozīmē &quot;sālīt&quot;?
* ... [[Francija]]s kaķene '''[[Felisete]]''' bija pirmais [[kaķis]], kas lidoja [[Kosmiskā telpa|kosmosā]], un vienīgā savas sugas pārstāve, kuras veiksmīgs lidojums kosmosā ir zināms?
* ... [[Vīmsi pagasts|Vīmsi pagasta]] lielākā apdzīvotā vieta '''[[Hābnēme]]''' ir pēc iedzīvotāju skaita lielākais [[ciems]] [[Igaunija|Igaunijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Приполярный 487.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Piepolārie Urāli]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Urāli|Urālu]] kalnu sistēmas augstākā daļa?
* ... vārds '''&quot;[[sabotāža]]&quot;''' nāk no [[Franču valoda|franču]] vārda ''sabot'', kas nozīmē koka tupeli; pastāv leģenda, ka strādnieki 19. gadsimtā protestējot meta savas koka tupeles mašīnās, lai tās sabojātu?
* ... [[Tunisijas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Sabrī Lamušī]]''' ir vadījis arī [[Kotdivuāras futbola izlase|Kotdivuāras futbola izlasi]], bet pats savulaik spēlējis [[Francijas futbola izlase|Francijas futbola izlasē]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Chicken Nuggets.jpg|border|right|200px]]
* ... [[vistas gaļa]]s '''[[nageti|nagetu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; konceptu radīja amerikāņu [[pārtikas tehnoloģija|pārtikas tehnoloģiju]] zinātnieks Roberts Beikers 20. gadsimta 50. gados; viņa radītais recepšu un pārstrādes process ļāva veidot salīdzinoši viendabīgus vistas [[gaļa]]s gabaliņus, kas bija pārklāti ar mīklu un cepti, radot kraukšķīgu tekstūru?
* ... [[Anahaimas &quot;Ducks&quot;]] izvēlējās '''[[Damians Klara|Damianu Klaru]]''' ar 60. numuru [[2023. gada NHL drafts|2023. gada NHL draftā]], un viņš ir pirmais [[itāļi|itāļu]] [[hokejists]], kurš izvēlēts [[NHL drafts|Nacionālās hokeja līgas draftā]]?
* ... '''[[S/2021 N 1]]''' ir mazākais zināmais [[Neptūna pavadonis]], turklāt, tas ir vistālāk savu [[planēta|planētu]] apriņķojošais zināmais pavadonis [[Saules sistēma|Saules sistēmā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rainbow trout 01.jpg|border|right|200px]]
* ... dabiski [[Ziemeļamerika]]s rietumu daļas saldūdeņos sastopamā '''[[varavīksnes forele]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; mūsdienās ir viena no visplašāk izplatītajām un saimnieciski nozīmīgākajām [[zivis|zivju]] sugām pasaulē, jo tiek audzēta akvakultūrā un plaši ieviesta arī ārpus dabiskā [[izplatības areāls|izplatības areāla]], vietām kļūstot par [[invazīva suga|invazīvo sugu]]?
* ... pašreiz spēkā esošā '''[[Francijas Konstitūcija]]''' ir pieņemta [[1958. gads|1958. gadā]] un izveidoja [[Francijas Piektā republika|Piektās Republikas]] politisko sistēmu?
* ... [[1944. gads|1944. gadā]] [[Padomju Savienība]]s [[Josifs Staļins|Staļina]] režīms [[deportācija|deportēja]] aptuveni 100 000 '''[[Meshetijas turki|Meshetijas turku]]''' no [[Gruzija]]s uz [[Centrālāzija|Vidusāziju]] (galvenokārt [[Uzbekistāna|Uzbekistānu]]), apsūdzot viņus sadarbībā ar [[Trešais reihs|nacistisko Vāciju]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pizza Margherita stu spivack.jpg|border|right|200px]]
* ... [[leģenda]] vēsta, ka pirmo '''[[Pica Margarita|picu Margarita]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izveidoja [[1889. gads|1889. gadā]], kad [[Neapole]]s [[pica|picu]] meistaram pasūtīja picu par godu karalienes [[Savojas Margarita]]s vizītei; karaliene izvēlējās picu [[Itālija]]s karoga krāsās — sarkanā ([[tomāti]]), baltā ([[mocarella]]) un zaļā ([[baziliks]]); uzskata, ka šo picu nosauca karalienes vārdā?
* ... '''[[Franču Ekvatoriālā Āfrika]]''', kas pastāvēja no 1910. līdz 1958. gadam, apvienoja četras [[Francija]]s [[kolonija]]s: [[Gabona|Gabonu]], Kongo (tagadējā [[Kongo Republika]]), Ubangi-Šari (tagadējā [[Centrālāfrikas Republika]]) un [[Čada|Čadu]]?
* ... [[Francija]]s [[biatlonists|biatlonista]] '''[[Emiljēns Klods|Emiljēna Kloda]]''' vecākais brālis [[Fabjēns Klods|Fabjēns]] {{oss|Z=2022|L=L}} izcīnīja sudrabu Francijas stafetes komandas sastāvā, bet otrs brālis Florāns kopš 2008. gada pārstāv [[Beļģija|Beļģiju]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Green Sandpiper (Tringa ochropus).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[meža tilbīte]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; neveido [[Ligzda|ligzdu]], bet ligzdo kokos, pamestās citu putnu ligzdās, visbiežāk izvēlas [[Mežastrazdi|mežastrazdu]] ligzdas?
* ... '''[[Gallu impērija]]''' bija separātiska [[Romas impērija]]s daļa, kas izveidojās 3. gadsimta krīzes laikā, kad Romas impērija piedzīvoja iekšējus nemierus, militāras sacelšanās un ārējus uzbrukumus; Gallu impēriju izveidoja '''[[Postumuss]]''', kurš bija [[Gallija|Gallijas provinces]] komandieris un pasludināja sevi par imperatoru?
* ... dažādu iemeslu dēļ ne vienmēr [[osta|ostā]] vai tās reidā pienākušu [[kuģi]] ir ieteicams mēģināt pietauvot pie piestātnes, un šādos gadījumos '''[[tenderis|tenderi]]''' nodrošina sakarus starp kuģi un krastu, nodrošinot pārvadājumus turp un atpakaļ, kamēr kuģis stāv ostā pietauvots pie tauvošanās bojām vai atrodas noenkurojies ostas reidā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bacon texture.jpg|border|right|200px]]
* ... reģionālās īpatnības ietekmē '''[[bekons|bekona]]''' izskatu, garšu un tekstūru: [[amerikāņi|amerikāņu]] bekons tiek gatavots no [[cūka]]s sānu daļas ar augstu tauku saturu un bieži vien tiek kraukšķīgi cepts &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, bet [[briti|britu]] bekons apvieno cūkas muguras un sānu daļas, piedāvājot liesāku gaļas un tauku kombināciju?
* ... '''[[prezbiteriānisms]]''' raksturojas ar vienkāršotu [[Liturģija|liturģiju]], kurā ir mazāk sakramentu un rituālu nekā [[Katoļticība|katoļiem]] vai [[Anglikānisms|anglikāņiem]]; šī [[protestantisms|protestantisma]] tradīcija ir īpaši izplatīta [[Skotija|Skotijā]], [[ASV]], [[Kanāda|Kanādā]] un citās angliski runājošās valstīs?
* ... [[2024. gads|2024. gada]] 13. jūlijā [[Batlera|Batlerā]], [[Pensilvānija|Pensilvānijas štatā]], notikušajā '''[[Atentāts pret Donaldu Trampu Pensilvānijā|atentātā pret Donaldu Trampu]]''' gāja bojā viens pasākuma apmeklētājs, bet divi citi tika smagi ievainoti, bet pats [[ASV prezidentu uzskaitījums|ASV prezidenta]] kandidāts [[Donalds Tramps]] tika ievainots labajā ausī?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Frederick-Froebel-Bardeen.jpeg|border|right|150px]]
* ... [[Vācieši|vācu]] [[pedagogs]] '''[[Frīdrihs Frēbels]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izveidoja pirmo [[Bērnudārzs|bērnudārzu]] un attīstīja [[pedagoģija]]s teoriju, kas balstījās uz [[Rotaļlieta|rotaļām]], praktisko darbību un dabas iepazīšanu?
* ... '''[[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģionam]]''' ir raksturīgs [[Vidusjūras klimats]] ar karstām, sausām [[Vasara|vasarām]] un mērenām, mitrām [[Ziema|ziemām]], kā arī tam ir raksturīgas daudzas saulainas dienas — bieži vien vairāk nekā 300 saulainas dienas gadā?
* ... '''[[kanabinoīdi]]''' iedarbojas uz cilvēka [[Endokanabinoīdu sistēma|endokanabinoīdu sistēmu]], kas regulē dažādus fizioloģiskos procesus, piemēram, [[sāpes|sāpju sajūtu]], [[apetīte|apetīti]], [[garastāvoklis|garastāvokli]] un [[miegs|miegu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:NCI iced tea.jpg|border|right|150px]]
* ... lai gan [[tēja]] kā dzēriens ir zināma jau tūkstošiem gadu, '''[[ledus tēja]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva plaši izplatīta tikai 19. gadsimtā; pirmās rakstiskās liecības par aukstas tējas lietošanu parādījās [[ASV]] 19. gadsimta sākumā?
* ... pēdējie '''[[Eiropas lauva]]s''', visticamāk, izzuda ap mūsu ēras [[1. gadsimts|1. gadsimtu]], iespējams, [[Romas impērija]]s laikā, kad tos bieži izmantoja [[Gladiators|gladiatoru]] cīņām un spēlēm [[Kolizejs|Kolizejā]]?
* ... regulāras '''[[asins analīzes]]''' palīdz agrīni atklāt [[veselība]]s problēmas un veicināt savlaicīgu [[ārstēšana|ārstēšanu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Lemur yeux turquoises.jpg|border|right|200px]]
* ... cilvēki ir iznīcinājuši gandrīz visu '''[[zilacu melnais lemurs|zilacu melno lemuru]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dzīves telpu [[Madagaskara]]s ziemeļrietumos, izcērtot mežus, lai iegūtu lauksaimniecības zemi; tiek uzskatīts, ka tikai apmēram 1000 šīs sugas īpatņu pašlaik vairs dzīvo savvaļā?
* ... [[1848. gads|1848. gadā]], pēc [[ASV—Meksikas karš|ASV—Meksikas kara]] beigām, '''[[Sandjego apgabals]]''' kopā ar pārējo [[Kalifornija|Kaliforniju]] tika pievienots [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajām Valstīm]], un [[1850. gads|1850. gadā]], kad Kalifornija kļuva par [[ASV štati|ASV štatu]], Sandjego oficiāli kļuva par vienu no tās [[Apgabals (ASV)|apgabaliem]]?
* ... [[Vecā Derība|Vecās Derības]] '''[[Amosa grāmata]]''' tiek uzskatīta par vienu no senākajām praviešu grāmatām, kas sarakstīta aptuveni [[8. gadsimts p.m.ē.|8. gadsimtā p.m.ē.]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Greece Food Horiatiki.JPG|border|right|200px]]
* ... parasti '''[[grieķu salāti|grieķu salātus]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; gatavo no [[tomāti|tomātu]] gabaliņiem, [[gurķi]]em, [[dārza sīpoli|sīpoliem]], [[feta]]s siera un [[olīvas|olīvām]] (parasti Kalamatas olīvām), apkaisot tos ar [[sāls|sāli]], grieķu [[parastā raudene|oregano]], [[citrons|citronu]] sulu un [[olīveļļa|olīveļļu]]?
* ... '''[[medicīniskā marihuāna|medicīniskās marihuānas]]''' lietošana ir zināma jau tūkstošiem gadu: [[Senā Ķīna|Senajā Ķīnā]] un [[Senā Ēģipte|Ēģiptē]] to izmantoja [[sāpes|sāpju]] mazināšanai, savukārt [[Eiropa|Eiropā]] 19. gadsimtā tā bija izplatīts līdzeklis pret dažādām [[slimības|slimībām]]?
* ... '''[[kosmogonija]]''' ir mācība par [[Visums|Visuma]], [[Zeme]]s un debesu ķermeņu izcelšanos un attīstību?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Orchon-mongolei.JPG|border|right|200px]]
* ... '''[[Orhona]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kopējais garums ir 1124 km un tā ir garākā tikai [[Mongolija]]s teritorijā tekošā [[upe]]?
* ... [[2026. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2026. gada Pasaules čempionātā telpās]] [[Toruņa|Toruņā]] [[Ukraina]]s [[vieglatlēts]] '''[[Olehs Doroščuks]]''' ieguva zelta medaļu [[augstlēkšana|augstlēkšanā]] ar rezultātu 2,30 m?
* ... [[Garlībs Merķelis|Garlība Merķeļa]] dēls '''[[Ernests Merķelis]]''' bija [[ārsts]], [[Dubulti (Jūrmala)|Dubultu]] un [[Ķemeri|Ķemeru]] kūrortu ārsts un [[Rīgas Dabaspētnieku biedrība]]s prezidents?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Steven Adams (51813714196) (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] komandu [[Hjūstonas &quot;Rockets&quot;]] pārstāvošais [[Jaunzēlande]]s [[Basketbols|basketbolists]] '''[[Stīvens Adamss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir divkārtējās olimpiskās čempiones [[Lodes grūšana|lodes grūšanā]] [[Valērija Adamsa|Valērijas Adamsas]] jaunākais brālis?
* ... pirmā valsts, kas nacionālā līmenī piešķīra '''[[sieviešu balsstiesības|sievietēm balsstiesības]]''', bija [[Jaunzēlande]] [[1893. gads|1893. gadā]], bet, piemēram, [[Saūda Arābija]] sievietēm balsstiesības piešķīra tikai [[2015. gads|2015. gadā]]?
* ... [[Nīderlande]]s [[dziedātājs]] un dziesmu autors '''[[Claude (dziedātājs)|Klods]]''', kurš pārstāvēja [[Nīderlande Eirovīzijas dziesmu konkursā|Nīderlandi]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijā]], ir dzimis [[Kongo Demokrātiskā Republika|Kongo Demokrātiskajā Republikā]], no kurienes viņa māte ar bērniem aizbēga uz Nīderlandi, vispirms dzīvojot patvēruma centrā [[Alkmāra|Alkmārā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pierre Richard Cannes 2015.jpg|border|right|150px]]
* ... kopā ar [[Luijs de Finess|Luiju de Finesu]] un [[Žerārs Depardjē|Žerāru Depardjē]] '''[[Pjērs Rišārs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek uzskatīts par vienu no vislabākajiem [[franči|franču]] [[komiķi]]em?
* ... [[Norvēģija]]s [[tramplīnlēcēja|tramlīnlēcēja]] '''[[Anna Udīne Strema]]''' {{oss|Z=2026|L=G}} kļuva par uzvarētāju abās individuālājās [[Tramplīnlēkšana 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|tramplīnlēkšanas]] disciplīnās?
* ... '''[[luksemburgieši]]''' galvenokārt runā [[luksemburgiešu valoda|luksemburgiešu valodā]], kas ir viena no trim [[Oficiālā valoda|oficiālajām valodām]] [[Luksemburga|Luksemburgā]] kopā ar [[franču valoda|franču]] un [[vācu valoda|vācu valodu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Spring Crocus - Crocus vernus (13866824584).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[pavasara krokuss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kura dabiskais [[izplatības areāls]] ir no [[Alpi]]em līdz [[Balkānu pussala]]s rietumiem, tiek ļoti plaši kultivēts un tam ir [[Selekcija|selekcionētas]] ļoti daudzas [[šķirne]]s?
* ... '''[[naftas produkti]]''' tiek iegūti no [[jēlnafta]]s rafinēšanas procesā, kurā jēlnafta tiek sadalīta dažādās frakcijās atkarībā no to viršanas temperatūras un ķīmiskā sastāva?
* ... '''[[Kanādas armija]]s''' kontingents veido galveno spēku [[NATO]] daudznacionālā brigādes vadībā, kas izvietota [[Latvija]]s teritorijā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Breezy-GoldMedal.jpg|border|right|150px]]
* ... {{oss|Z=2026|L=L}} zelta medaļu nobraucienā ieguvusī [[ASV]] [[kalnu slēpotāja]] '''[[Brīzija Džonsone]]''' &lt;small&gt;(attēlā olimpisko speļu apbalvošanā)&lt;/small&gt; no 2023. gada oktobra līdz 2024. gada decembrim izcieta 14 mēnešu diskvalifikāciju par antidopinga noteikumu pārkāpumu pēc trīs pārbaužu izlaišanas divpadsmit mēnešu laikā?
* ... amerikāņu rakstnieces [[Sūzena Kolinsa|Sūzenas Kolinsas]] [[Zinātniskā fantastika|zinātniskās fantastikas]] romāns '''&quot;[[Izlozes rītausma]]&quot;''' ir piektā grāmata sērijā &quot;[[Bada spēles (grāmatu sērija)|Bada spēles]]&quot;, un šī [[romāns|romāna]] darbība norisinās 24 gadus pirms [[Bada spēles|pirmā &quot;Bada spēļu&quot; romāna]] notikumiem?
* ... '''[[Krievijas 2020. gada konstitucionālā reforma]]''' būtiski mainīja [[Krievija|valsts]] pamatlikumu, ietverot [[Krievijas prezidents|prezidenta]] pilnvaru stiprināšanu, atceļot termiņu ierobežojumu [[Vladimirs Putins|Vladimiram Putinam]] un ļaujot viņam potenciāli palikt amatā līdz 2036. gadam, kā arī noteica Krievijas tiesību aktu prioritāti pār starptautiskajām normām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Nemo PreparyES 01 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Šveice]]s [[mūziķis]] '''[[Nemo]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, uzvarot [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gadā]], kļuva par pirmo [[Nebināra dzimtes identitāte|nebināro personu]], kas uzvarējusi [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursā]]?
* ... [[Raians Džonsons|Raiana Džonsona]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[trillera filma|trilleris]] '''&quot;[[Laika cilpa (filma)|Laika cilpa]]&quot;''' stāsta par algotu [[slepkava|slepkavu]] Džo, kurš nogalina cilvēkus no [[nākotne]]s, ko nosūta krimināla korporācija, un viss notiek gludi, līdz brīdim, kad no nākotnes tiek atsūtīts viņš pats?
* ... '''[[Arābu Republiku Federācija]]''', kas pastāvēja no 1972. līdz 1977. gadam, bija savienība starp [[Ēģipte|Ēģipti]], [[Lībija|Lībiju]] un [[Sīrija|Sīriju]], kuru dibināja šo valstu līderi — Ēģiptes prezidents [[Anvars Sādāts]], Lībijas vadītājs [[Muammars Kadāfi]] un Sīrijas prezidents [[Hāfizs Asads]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:South Korea President Yoon Suk Yeol portrait.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Dienvidkoreja]]s prezidents no 2022. līdz 2025. gadam '''[[Sokjols Juns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; zaudēja amatu [[Impīčments|impīčmenta]] rezultātā, pēc tam tika notiesāts un izcieš [[Mūža ieslodzījums|mūža ieslodzījumu]]?
* ... [[Hābsburgu monarhija]]s un [[Austrijas impērija]]s kroņa zeme '''[[Dalmācijas Karaliste]]''' pastāvēja līdz [[Austroungārija]]s impērijas sabrukumam [[1918. gads|1918. gadā]]?
* ... [[Mongolija]]s galējais rietumu [[Mongolijas administratīvais iedalījums|aimaks]] '''[[Bajanulgī aimaks]]''' ir ar viendabīgu iedzīvotāju etnisku sastāvu — šeit pārsvarā dzīvo [[kazahi]], kas ir 91 % iedzīvotāju?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Norwegian Elkhound.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[norvēģu pelēkais aļņu suns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Norvēģija]]s nacionālā [[Suns|suņu]] [[šķirne]]?
* ... '''[[ASV nacionālā zelta glabātuve]]''' jeb Fortnoksa tiek izmantota, lai uzglabātu lielu daļu [[ASV]] zelta rezervju, kā arī citus vērtīgus priekšmetus, kas pieder [[ASV federālā valdība|federālajai valdībai]] vai ir tās glabāšanā, un pašlaik tajā glabājas 147,3 miljoni unču zelta stieņu, kas ir nedaudz vairāk nekā puse no kopējā [[zelts|zelta]], kas pašlaik ir federālās valdības rīcībā?
* ... '''[[Uvsnūra ieplaka]]''' [[Mongolija]]s [[Uvsnūra aimaks|Uvsnūra aimakā]] un [[Krievija]]s [[Tiva|Tivas Republikā]] ir vistālāk ziemeļos esošā [[Centrālāzija]]s beznoteces ieplaka; šeit sastopas smilšu [[tuksneši]] un [[tundra]]s zona, kas rada unikālu [[ekosistēma|ekosistēmu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kummakivi balancing rock in Ruokolahti, Finland.jpg|border|right|200px]]
* ... tiek lēsts, ka [[Dienvidkarēlija|Dienvidkarēlijā]], [[Somija|Somijā]] esošais piecus metrus augstais un septiņus metrus platais '''[[Kumakivi akmens]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sver aptuveni 500 tonnas?
* ... [[Norvēģi|norvēģu]] [[Dziedātājs|dziedātāja]] un dziesmu autore '''''[[Emmy (dziedātāja)|Emmy]]''''', kas pārstāvēja [[Īrija|Īriju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], ir viena no latviešu grupas &quot;[[Citi Zēni]]&quot; dziesmas &quot;Ramtai&quot; mūzikas autoriem, ar kuru grupa piedalījās atlasē &quot;[[Supernova 2025]]&quot; un ieguva 3. vietu?
* ... '''[[Itāļu Lībija]]''' izveidojās pēc [[Itāļu—turku karš|Itālijas un Osmaņu impērijas kara]], kad [[Itālija]] anektēja [[Tripolitānija|Tripolitāniju]] un Kirenaiku (mūsdienu [[Lībija]]s rietumu un austrumu daļas); sākotnēji šie reģioni tika pārvaldīti atsevišķi, bet [[1934. gads|1934. gadā]] Itālija tos oficiāli apvienoja vienā [[kolonija|kolonijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Brookesia micra on a match head.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[lapu pundurhameleons|lapu pundurhameleoni]]''' &lt;small&gt;(attēlā mazulis uz sērkociņa galviņas)&lt;/small&gt; pirmo reizi tika atklāti 2007. gadā Nosi Hara salā uz ziemeļiem no [[Madagaskara]]s, un tie var izaugt līdz 29 mm garumā?
* ... [[Latvija]]s '''[[pensiju fonds|pensiju fondos]]''' ir uzkrāti gandrīz 10 miljardi [[eiro]], no kuriem Latvijā 2023. gadā bija ieguldīti vien 8%, bet pārējais — ārvalstīs, īpaši [[ASV]] [[akciju tirgus|akciju tirgū]]?
* ... '''[[ultrasonogrāfija]]''' izmanto augstas [[frekvence]]s [[skaņa]]s viļņus ([[ultraskaņa|ultraskaņu]]), lai iegūtu attēlus no iekšējiem orgāniem, audiem un asins plūsmas, un šī metode ir plaši pielietota [[medicīna|medicīnā]], jo tā ir droša, salīdzinoši lēta, nesāpīga un tajā netiek izmantots [[jonizējošais starojums]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Common frog (Rana temporaria).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[parastā varde]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uzturas ūdeņos vairošanās laikā pavasarī, bet pārējo laiku pavada uz sauszemes, tomēr ziemo tā nelielās upītēs un [[strauts|strautos]], [[purvs|purvos]], retāk lielās [[upe|upēs]], [[ezers|ezeros]] un [[dīķis|dīķos]] bez caurteces vai zem lapu un zemes slāņa?
* ... '''[[neauglība]]''' ir izplatīta problēma — pasaulē neauglība skar aptuveni 13—15% pāru?
* ... [[mikroautobuss|mikroautobusa]] prototipa, ko 1991. gadā izveidoja [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autobusu fabrikā]], '''[[RAF-M1 &quot;Roksana&quot;]]''' vienīgais saražotais modelis ir saglabājies līdz mūsdienām un ir izstādīts apskatei [[Rīgas Motormuzejs|Rīgas Motormuzejā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Mise E. – Biathlon WCh 2024 Nove Mesto 3163.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvija]]s [[biatlonists]] '''[[Edgars Mise]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieku, iekšējā konkurencē apsteidzot '''[[Aleksandrs Patrijuks|Aleksandru Patrijuku]]''', un olimpiskajās spēlēs individuāli labāko sniegumu nodemonstrēja sprintā, kur ieņēma 52. vietu?
* ... '''[[ātrais kredīts|ātrajiem kredītiem]]''' ir raksturīgas salīdzinoši augstas [[procentu likme]]s un komisijas maksas, kas kompensē kredītiestāžu uzņemto risku, jo šāda veida [[aizdevums|aizdevumi]] bieži tiek piešķirti bez padziļinātas kredītspējas pārbaudes; daudzās valstīs šāda veida kreditēšana ir pakļauta stingram regulējumam, lai aizsargātu patērētājus?
* ... 2025. gada martā tika paziņots, ka [[Dānija]]s uzņēmums '''''[[Salling Group]]''''' ir vienojies no [[Zviedrija]]s uzņēmuma ''[[ICA AB]]'' par 1,3 miljardiem eiro pirkt [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] [[mazumtirdzniecība]]s tīklu ''[[Rimi Baltic]]'', un darījums tika pabeigts 2. jūnijā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Виадук - panoramio (cropped).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Latgales iela (Daugavpils)|Latgales iela]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no jaunākām [[Daugavpils]] ielām, kas izbūvēta no 2009. līdz 2011. gadam?
* ... visvairāk zelta medaļu '''[[2025. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā telpās|2025. gada Eiropas čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' izcīnīja mājinieki — [[Nīderlande]]s [[vieglatlēti]], kuri ieguva arī visvairāk medaļu kopumā, bet no [[Latvija]]s vieglatlētiem vislabāko rezultātu sasniedza [[kārtslēcējs]] [[Valters Kreišs]], kas izcīnīja sesto vietu?
* ... 60 metru dziļais niršanas baseins [[Dubaija|Dubaijā]] '''''[[Deep Dive Dubai]]''''' ir pasaulē dziļākais [[peldbaseins]], kura tilpums ir {{sk|14000000}} litru saldūdens?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pacifastacus leniusculus 01 by-dpc.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[Amerikas signālvēzis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek uzskatīts par ekoloģiski bīstamu [[Invazīva suga|invazīvo sugu]], un daudzviet tiek īstenoti pasākumi tā izplatības ierobežošanai, tostarp biotopu aizsardzība, invazīvo populāciju kontrole un vietējo vēžu sugu aizsardzība?
* ... '''[[Krievijas ģerbonis]]''' sakņojas 15. gadsimtā, kad [[Krievija]]s lielkņazi pieņēma '''[[divgalvains ērglis|divgalvaino ērgli]]''' no [[Austrumromas impērija|Bizantijas]] tradīcijas?
* ... '''[[melnzeme]]''' ir viena no auglīgākajām [[augsne|augsnēm]] pasaulē, un to plaši izmanto [[Lauksaimniecība|lauksaimniecībā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Gobi, krajobraz pustyni (09).jpg|border|right|200px]]
* ... lielāko daļu [[Mongolija]]s '''[[Austrumgobi aimaks|Austrumgobi aimaka]]''' teritorijas aizņem [[Gobi]] tuksnesis &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... visvairāk medaļu '''[[2025. gada Pasaules čempionāts bobslejā un skeletonā|2025. gada Pasaules čempionātā bobslejā un skeletonā]]''' izcīnīja [[Vācija]]s sportisti, kas ieguva arī visvairāk zelta medaļu, uzvarot [[bobslejs|bobslejā]] vīriešiem gan divniekos, gan četriniekos, kā arī sieviešu divnieku sacensībās?
* ... '''[[2025. gada Mārupes novada domes vēlēšanas|2025. gada Mārupes novada domes vēlēšanās]]''' par deputātiem tika ievēlēti arī divi bijušie [[hokejisti]]: [[Rodrigo Laviņš]] un [[Oļegs Sorokins]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Inaccessible Island, March 14, 2024.jpg|border|right|250px]]
* ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] dienvidos, [[Tristana da Kuņas salas|Tristana da Kuņas arhipelāgā]] esošo '''[[Ineksesibla|Ineksesiblas salu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[1656. gads|1656. gadā]] atklāja [[holandieši|holandiešu]] jūrasbraucējs Jans Jakobszons, bet komanda stāvo krastu dēļ nespēja uzkāpt salas iekšienē, tādēļ kartē to atzīmēja kā ''inaccessible'', no kā cēlies salas nosaukums?
* ... '''[[radimiči]]''' kopā ar citām [[austrumslāvi|austrumslāvu]] ciltīm, kā [[kriviči]] un [[dregoviči]], veidoja pamatu mūsdienu [[Baltkrievi|baltkrievu tautai]]?
* ... [[Argentīna]]s priekštece '''[[Argentīnas Konfederācija]]''', kas pastāvēja no 1831. līdz 1861. gadam, sastāvēja no dažādām provincēm, kuras juridiski bija apvienotas konfederatīvā sistēmā, bet saglabāja lielu [[Autonomija|autonomiju]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Emblem of Israel.svg|border|right|150px]]
* ... '''[[Izraēlas ģerbonis|Izraēlas ģerboņa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dizaina autori ir [[Latvijas ebreji]] Gabriels un Maksims Šefteloviči, pazīstami arī kā [[brāļi Šamiri]], kuru izstrādātais simbols tika oficiāli pieņemts [[1949. gads|1949. gada]] 10. februārī?
* ... '''[[dzīvdzemdēšana]]''' ir izplatīta galvenokārt [[zīdītāju klase|zīdītāju klasē]], tomēr ir sastopama arī citās dzīvnieku grupās, tostarp dažām [[zivis|zivju]] sugām (piemēram, [[Zobenzivs|zobenzivīm]]), [[abinieki]]em (piemēram, dažām [[Salamandras|salamandru]] sugām) un [[rāpuļi]]em (piemēram, dažiem [[Čūskas|čūsku]] un [[Ķirzakas|ķirzaku]] veidiem)?
* ... '''[[2024. gada Lielā Kristapa balva|2024. gada Lielo Kristapa balvu]]''' kā [[Labākā pilnmetrāžas spēlfilma (Lielais Kristaps)|labākā pilnmetrāžas spēlfilma]] saņēma filma &quot;[[Marijas klusums]]&quot;?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Field_Marshall_Keitel_signs_German_surrender_terms_in_Berlin_8_May_1945_-_Restoration.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Vācijas kapitulācijas akts|Vācijas kapitulācijas aktu]]''', kas noteica [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] [[Vērmahts|bruņoto spēku]] bezierunu [[Kapitulācija|kapitulāciju]], izbeidzot [[Otrais pasaules karš|Otro pasaules karu]] [[Eiropa|Eiropā]], parakstīja [[1945. gads|1945. gada]] 8. maijā, pulksten 22:43 &lt;small&gt;(attēlā [[feldmaršals]] [[Vilhelms Keitels]] paraksta kapitulācijas aktu)&lt;/small&gt;?
* ... saskaņā ar [[pseidozinātne|pseidozinātnisko]] teoriju '''[[frenoloģija|frenoloģiju]]''', [[smadzenes]] sastāv no dažādiem reģioniem, kas atbild par konkrētām spējām vai personības iezīmēm, un tika uzskatīts, ka, ja kāda īpašība ir īpaši izteikta, atbilstošais smadzeņu apgabals būs lielāks un izraisīs izcilni uz [[galvaskauss|galvaskausa]], ko var izpētīt un interpretēt?
* ... '''[[1542. gads Latvijā|1542. gadā]]''' [[Kurzemes bīskaps|Kurzemes bīskapu]] [[Johans IV fon Minhauzens|Johanu Minhauzenu]] ievēlēja arī par [[Sāmsalas-Vīkas bīskaps|Sāmsalas-Vīkas bīskapu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:FIS Nordic World Ski Championships 2025.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|2025. gada Pasaules čempionātā ziemeļu slēpošanā]]''' &lt;small&gt;(attēlā logo)&lt;/small&gt; pirmo reizi [[Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|pasaules čempionāta]] vēsturē [[Distanču slēpošana|distanču slēpošanā]] visas distances gan [[vīrieši]]em, gan [[sievietes|sievietēm]] bija vienāda garuma?
* ... viena '''[[Irākas dinārs|Irākas dināra]]''' vērtība tiek dalīta 100 filsos, lai gan [[inflācija]]s dēļ filsi vairs netiek izmantoti?
* ... [[Itālija]]s '''[[Nacionālā republikāniskā armija (Itālija)|Nacionālo republikānisko armiju]]''', kas [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā cīnījās [[Trešais reihs|Vācijas]] pusē, izveidoja [[1943. gads|1943. gada]] oktobrī, apvienojot bijušās Itālijas Karaliskās armijas vienības, kas bija lojālas [[Benito Musolīni]], un profašistiskās militārās vienības?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2025-02-23 Bundestagswahl – Wahlabend CDU by Sandro Halank–025.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Vācijas kanclers]] '''[[Frīdrihs Mercs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[jurists]] un multimiljonārs, kā arī licencēts privātpilots, un viņam pieder divas [[lidmašīna]]s?
* ... '''[[Pešmerga]]''' ir [[Kurdi|kurdu]] [[bruņotie spēki]], kas galvenokārt darbojas [[Irākas Kurdistāna|Irākas]] un [[Sīrijas Kurdistāna|Sīrijas Kurdistānā]], šie spēki pastāv kopš 20. gadsimta sākuma?
* ... [[Latvijas PSR]] laikā [[Daugavpils]] '''[[Plāteru iela]]s''' nosaukums bija Dzeržinska iela — [[Viskrievijas Ārkārtas komisija]]s (&quot;Čekas&quot;) dibinātāja un pirmā vadītāja [[Felikss Dzeržinskis|Feliksa Dzeržinska]] vārdā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2026-01-18 FIS Cross-Country World Cup Oberhof 2026 – Men's 10 km Interval Start Classic by Sandro Halank–209.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvieši|latviešu]] [[distanču slēpošana|distanču slēpotāja]] '''[[Lauris Kaparkalējs|Laura Kaparkalēja]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; māsa [[Linda Kaparkalēja]] arī ir distanču slēpotāja; brālis un māsa pārstāvēja [[Latvija|Latviju]] {{oss|Z=2026|L=L}}?
* ... [[Francūži|franču]] [[Klinšu kāpšana|klinšu kāpējs]] un [[alpīnists]] '''[[Alēns Robērs]]''' par bilderingu nopietni sāka interesēties pēc kāda gadījuma, kad 12 gadu vecumā viņš aizmirsa mājas atslēgas dzīvoklī 8. stāvā, un tā vietā, lai gaidītu, kad vecāki nāks mājās, viņš vienkārši uzkāpa pa mājas ārsienu un iekļuva dzīvoklī?
* ... visvairāk reižu par '''[[Elvi florbola līga sievietēm|Elvi florbola līgas sievietēm]]''' uzvarētājām ir kļuvušas &quot;Rubenes&quot; [[florbols|florbolistes]], kam ir 16 čempiontituli?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pontuninii Glacier.JPG|border|right|200px]]
* ... '''[[Tavanbogdūls|Tavanbogdūla]]''' kalnu masīvs [[Altajs|Altajā]], [[Krievija]]s, [[Ķīna]]s un [[Mongolija]]s robežu sadures vietā ir raksturīgs ar piecām zīmīgām virsotnēm, bet lielākais [[ledājs]] masīvā ir 19 km garais Potaņina ledājs &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Eiropas Jaunatnes basketbola līga]]''', kurā piedalās vairāk nekā 30 [[Eiropa]]s valstu jaunatnes [[basketbols|basketbola]] komandas, ir dibināta 1999. gadā pēc basketbola skolas &quot;Rīga&quot; direktora Gunta Šēnhofa iniciatīvas, kurš ir līgas goda prezidents?
* ... '''[[Zla Kolata]]''' [[Dināru kalniene|Dināru Alpos]], uz [[Melnkalne]]s un [[Albānija]]s robežas, ir Melnkalnes augstākā virsotne, bet Albānijā tā ir tikai 16. augstākais kalns?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Phuket Aerial.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Phūketas province]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Taizeme]]s mazākā [[Taizemes provinces|province]] pēc platības, taču viena no nozīmīgākajām [[tūrisms|tūrisma]] vietām tropisko pludmaļu, dabas ainavu un attīstītās infrastruktūras dēļ?
* ... [[filologs]] un [[diplomāts]] '''[[Gints Jegermanis]]''' ir bijis [[Latvijas vēstnieks Igaunijā]], [[Latvijas vēstnieks Dānijā|Dānijā]] un [[Latvijas vēstnieks Zviedrijā|Zviedrijā]], kā arī pastāvīgais pārstāvis [[ANO]] [[Ņujorka|Ņujorkā]]?
* ... '''[[2025. gada Kuldīgas novada domes vēlēšanas|2025. gada Kuldīgas novada domes vēlēšanās]]''' partija &quot;[[Kuldīgas novadam]]&quot; ieguva 9 no 15 pašvaldības deputātu vietām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Stele Salm Louvre AO5009.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[aramiešu raksts]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sastāv no 22 burtiem un tiek rakstīts no labās uz kreiso pusi; tā vienkāršotā un viegli pielāgojamā forma ietekmēja daudzu citu [[rakstība|rakstu sistēmu]] attīstību, ieskaitot [[ebreju raksts|ebreju]], [[sīriešu valoda|sīriešu]] un [[arābu rakstība|arābu rakstību]]?
* ... '''[[Magličs]]''' [[Dināru kalniene|Dināru Alpos]], uz [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] un [[Melnkalne]]s robežas, ir Bosnijas un Hercegovinas augstākā virsotne, savukārt Melnkalnē tas ir tikai 14. augstākais kalns?
* ... '''[[Ludzas Lielā sinagoga]]''' ir vecākā saglabājusies koka [[sinagoga]] [[Baltijas reģions|Baltijas reģionā]] un viena no senākajām sinagogām [[Eiropa|Eiropā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Egypt.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Ēģiptes karogs|Ēģiptes karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; centrā uz baltās joslas atrodas [[Saladīns|Saladīna]] zelta ērglis, kas ir arī [[Ēģiptes ģerbonis]]?
* ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Dānijā]]''' un '''[[Latvijas vēstnieks Norvēģijā|Norvēģijā]]''' bija [[Frīdrihs Grosvalds]] — no 1919. gada aprīļa diplomātiskais pārstāvis [[Zviedrija|Zviedrijā]], vēlāk arī [[Norvēģija|Norvēģijā]] un [[Dānija|Dānijā]], bet no 1921. gada marta ārkārtējais sūtnis un pilnvarotais ministrs [[Skandināvija]]s valstīs ar rezidenci [[Stokholma|Stokholmā]]?
* ... [[Starptautiskā Florbola federācija|Starptautiskās Florbola federācijas]] '''[[IFF Pasaules rangs|rangā]]''' [[Latvijas florbola izlase|Latvjas vīriešu izlase]] atrodas 4. vietā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Moscow museum bus RAF (9696360756).jpg|border|right|200px]]
* ... [[Rīgas autobusu fabrika]]s pirmais patstāvīgi ražotais [[transportlīdzeklis|transportlīdzekļa]] modelis '''[[RAF-251]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija izviedots uz [[GAZ-51]] šasijas?
* ... [[Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija|Nacionālās aeronautikas un kosmosa administrācijas]] [[starpplanētu zonde]] [[Jupiters (planēta)|Jupitera]] pavadoņa [[Eiropa (pavadonis)|Eiropas]] izpētei '''''[[Europa Clipper]]''''', tika palaista [[2024. gads kosmonautikā|2024. gada]] 14. oktobrī, un plānots, ka [[kosmiskais aparāts]] pie Jupitera ieradīsies [[2030. gads|2030. gada]] aprīlī?
* ... [[Urāli|Urālu]] kalnu turpinājums [[Jugras pussala|Jugras pussalā]] '''[[Paihojs]]''' orogrāfiski tālāk turpinās [[Vaigača|Vaigačas salā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Libyandesertcscott.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Lībijas tuksnesis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no sausākajām un karstākajām vietām uz [[Zeme]]s, kur dienas [[gaisa temperatūra]] var sasniegt +50 °C, bet naktī nokrist līdz 0 °C, un [[nokrišņu daudzums]] daudzviet nepārsniedz 5 mm gadā?
* ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Ķīnas Tautas Republikā]]''' bija [[Pēteris Pildegovičs]], kurš no 1998. līdz 2000. gadam darbojās kā pagaidu pilnvarotais lietvedis?
* ... daži [[dzērieni]] un [[ēdieni]] var gan apmierināt '''[[slāpes]]''', gan pastiprināt tās; piemēram, [[Spirti|alkohols]] un [[kafija]] darbojas kā [[diurētiķi]], kas pastiprina šķidruma izdalīšanos un var padarīt slāpes stiprākas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:RAF-10 Festival.jpg|border|right|200px]]
* ... [[mikroautobuss|mikroautobusu]] '''[[RAF-10 Festivāls|RAF-10 &quot;Festivāls&quot;]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uz automašīnas [[GAZ M-20 &quot;Pobeda&quot;]] agregātu bāzes ražoja [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autobusu fabrikā]] no 1957. līdz 1959. gadam?
* ... '''[[Somijas florbola izlase]]''' ir uzvarējusi piecos no 15 vīriešu [[Pasaules čempionāts florbolā|Pasaules čempionātiem]]?
* ... [[Ēģipte]]s valdnieces [[Kleopatra VII|Kleopatras VII]] un [[Romas impērija|Romas]] diktatora [[Jūlijs Cēzars|Jūlija Cēzara]] dēls '''[[Cezarions]]''' bija pēdējais [[Ptolemaju dinastija]]s valdnieks Ēģiptē un īslaicīgi valdīja kā līdzvaldnieks kopā ar māti; pēc Kleopatras nāves Romas imperators [[Oktaviāns]] pavēlēja Cezarionu nogalināt, lai izbeigtu jebkādus iespējamos Cēzara varas mantiniekus?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Orkhon River Valley (25156799927).jpg|border|right|200px]]
* ... savas kulturālās attīstības plaukumā '''[[Orhonas ieleja]]''' [[Mongolija]]s centrālajā daļā &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija plašās [[Čingishans|Čingishana]] 13. gadsimta [[Mongoļu impērija]]s galvaspilsētas Karakorumas vieta?
* ... pirms [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] '''[[Latvijas vēstnieks Spānijā]]''' rezidēja [[Francija]]s galvaspilsētā [[Parīze|Parīzē]], un arī pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana|neatkarības atjaunošanas]] pirmā vēstniece [[Aina Nagobads-Ābola]] bija Latvijas ārkārtējā un pilnvarotā vēstniece Francijā un Spānijā ar rezidenci Parīzē?
* ... no [[Latvija]]s sportistiem labāko rezultātu '''[[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2025. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' uzrādīja [[kārtslēcējs]] [[Valters Kreišs]], ieņemot astoto vietu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kirkwall Harbour.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Orkneju salas|Orkneju salu]] administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Kērkvola]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vēstures avotos pirmoreiz minēta [[1046. gads|1046. gadā]] Orknejiešu sāgā?
* ... '''[[Polārie Urāli]]''' atrodas [[mūžīgais sasalums|mūžīga sasaluma]] joslā, un šeit ir skarbs krasi [[kontinentāls klimats]]: ziemā [[gaisa temperatūra]] var nokrist līdz −55 °C, bet vasaras ir īsas, [[sniegs]] nokūst [[jūnijs|jūnija]] beigās un uzsnieg [[septembris|septembra]] sākumā?
* ... neskatoties uz savu nehigiēnisko dzīvesveidu '''[[Amu Hādžī]]''' no [[Irāna]]s nodzīvoja līdz 94 gadu vecumam un nomira dažus mēnešus pēc pirmās mazgāšanās vairāk nekā 60 gadu laikā, uz kuru viņu pierunāja ciema iedzīvotāji?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Béziers - 54704365001.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Bēzjē]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no vecākajām pilsētām [[Francija|Francijā]] — pētījumi liecina, ka [[Senā Grieķija|sengrieķu]] Bēzjē [[kolonija]] ir datēta ar 575. gadu p.m.ē.?
* ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Austrijā]]''' pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s bija vēlākās [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidents]] [[Egils Levits]]?
* ... [[Ukraiņi|ukraiņu]] politiķi, priesteri un pedagogu '''[[Augustīns Vološins|Augustīnu Vološinu]]''', kurš [[1938. gads|1938. gadā]] kļuva par [[Karpatu Ukraina]]s pirmo un vienīgo prezidentu, [[1945. gads|1945. gadā]] apcietināja [[PSRS]] varas iestādes, un viņš mira [[Butirku cietums|Butirku cietumā]] [[Maskava|Maskavā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:English Riding Saddle.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[segli]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nodrošina [[Jātnieks|jātniekam]] ērtību un stabilitāti, palīdzot sadalīt jātnieka svaru un tādējādi pasargājot dzīvnieku no pārmērīga spiediena uz [[Mugura|muguru]], un uzlabojot kontroli pār [[zirgs|zirgu]]?
* ... [[Lisabonas &quot;Benfica&quot;]] ir '''[[Portugāles kauss futbolā|Portugāles kausa futbolā]]''' veiksmīgākā komanda ar 26 trofejām 38 finālspēlēs?
* ... 1 '''[[Samoa tala]]''' sastāv no 100 sene?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:The waterside of the houses on Twageos Road, Lerwick - geograph.org.uk - 6015394.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Šetlenda]]s administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Lērika]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir dibināta 17. gadsimtā kā [[siļķes|siļķu]] [[zveja]]s [[osta]], bet jau 1708. gadā tā kļuva par Šetlendas galvaspilsētu?
* ... [[1990. gads|1990. gada]] sākumā '''[[Slovēnijas Sociālistiskā Republika|Slovēnijas Sociālistiskās Republikas]]''' valdība likvidēja [[Slovēnijas Komunistu līga|Komunistu līgas]] [[Vienpartijas sistēma|vienpartijas sistēmu]], izveidoja daudzpartiju demokrātiju un īsi pēc tam no valsts nosaukuma svītroja &quot;Sociālistiskā&quot;, bet [[Slovēnija]]s neatkarību pasludināja [[1991. gads|1991. gada]] 25. jūnijā?
* ... '''[[šaušana olimpiskajās spēlēs]]''' bija viens no deviņiem [[sporta veidi]]em, ko iekļāva pirmajās modernajās [[1896. gada vasaras olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs Atēnās]] [[1896. gads|1896. gadā]], un tā bija visās sekojošajās [[vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpiskajās spēlēs]], izņemot [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904.]] un [[1928. gada vasaras olimpiskās spēles|1928. gadā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2025 Irfaan Ali (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Gajānas prezidenti|prezidenta]] '''[[Irfāns Ali|Irfāna Ali]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vadībā [[Gajāna]] piedzīvo strauju ekonomisko attīstību, īpaši pateicoties [[nafta]]s atradnēm, kas padarījušas valsti par vienu no visstraujāk augošajām ekonomikām pasaulē?
* ... [[1928. gads|1928. gadā]] [[Albānija|Albāniju]] pasludināja par [[Monarhija|monarhiju]] — '''[[Albānijas Karaliste (1928—1939)|Albānijas Karalisti]]''', bet valsts prezidentu Ahmetu Muhtaru beju Cogolli pasludināja par karali [[Zogu I]]?
* ... '''[[destilēts ūdens]]''' ir piemērots dažādiem rūpnieciskiem un zinātniskiem nolūkiem, bet ikdienas dzeršanai tas nav piemērots, un tiek ieteikts [[ūdens]] ar dabīgiem [[minerāli]]em?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:One week in Latvia from East to West and back - panoramio (19).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Mihaila iela]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]], kas ienāk [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] teritorijā caur Mihaila vārtiem &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, ir nosaukta par godu Krievijas lielkņazam Mihailam Pavlovičam, ķeizara [[Aleksandrs I Romanovs|Aleksandra I]] brālim?
* ... '''[[skaņas piesārņojums|skaņas piesārņojuma]]''' izraisītie [[dzirde]]s traucējumi ir izplatīts nepārejošs arodkaitīgums, un pasaulē no tā cieš apmēram 120 miljoni cilvēku?
* ... izdomāta naidīga valsts [[Baltkrievija]]s ziemeļrietumos '''[[Veišnorija]]''', ko [[Krievijas Bruņotie spēki]] izmantoja [[2017. gads|2017. gada]] militāro mācību &quot;Zapad-2017&quot; scenārijā, ātri kļuva populāra Baltkrievijas [[internets|interneta]] vidē, kur lietotāji izveidoja satīrisku &quot;Veišnorijas&quot; kustību, radot karogus, pases, sociālo tīklu un izdomātu vēsturi?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:The Hand on the Hill - geograph.org.uk - 32409.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Rietumu salas]]''' jeb Ārējās Hebridu salas &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir vienīgais apgabals [[Skotija|Skotijā]], kurā vairākums runājošo lieto [[skotu gēlu valoda|skotu gēlu valodu]]?
* ... [[Cēsis|Cēsu]] [[basketbolists]] '''[[Dāvis Rozītis]]''' savā pirmajā profesionālajā sezonā pēc atgriešanās no [[NCAA]] čempionāta [[ASV]] kļuva par [[Latvija]]s čempionu, kad &quot;[[Valmiera/Ordo]]&quot; vienīgo reizi vēsturē uzvarēja [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionātā, bet pēc tam spēlējis [[Igaunija|Igaunijā]], [[Polija|Polijā]] un daudzos [[Spānija]]s klubos?
* ... [[cilvēki]]em ir astoņi '''[[priekšzobi]]''', bet, piemēram, [[oposumi]]em ir 18 priekšzobi, savukārt [[bruņneši]]em nav neviena?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dinotherium.jpg|border|right|200px]]
* ... dažas izmirušo '''[[dinoteriīdi|dinoteriīdu]]''' sugas pieder pie lielākajiem zināmajiem [[snuķaiņi]]em, kas skaustā bija vairāk nekā 4 metrus augsti, un svēra ap 12 tonnām, kas būtiski pārsniedz mūsdienu [[Āfrikas ziloņi|Āfrikas ziloņu]] izmērus un padara tos par vieniem no lielākajiem sauszemes [[zīdītāji]]em &lt;small&gt;(attēlā dienvidu dinoterijs)&lt;/small&gt;?
* ... trimdas [[latvieši|latviešu]] inženieris, pētnieks, rakstnieks un fotogrāfs '''[[Ivars Sīlis]]''' kopš 1944. gada dzīvo [[Dānija|Dānijā]] un [[Grenlande|Grenlandē]], un viņš ir daudzu darbu par Grenlandi autors?
* ... '''[[mazie dzerokļi]]''' [[bērni]]em izaug kā [[piena zobi]], un pēc tam nomainās, bet lielie '''[[dzerokļi]]''' uzreiz izšķiļas kā pamatzobi, turklāt pēdējais dzeroklis, saukts par [[gudrības zobs|gudrības zobu]], izšķiļas jau pieaugušā vecumā no 17 līdz 25 gadiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:UigLoch.jpg|border|right|200px]]
* ... lai arī fizioģeogrāfiski [[Ārējās Hebridu salas|Ārējo Hebridu salu]] lielākā un apdzīvotākā sala '''[[Lūisa un Herisa]]''' &lt;small&gt;(attēlā Lūisas ainava)&lt;/small&gt; ir viena [[sala]], vietējie iedzīvotāji uz to atsaucas kā uz divām atsevišķām salām — Lūisu ziemeļos un Herisu dienvidos, ko atdala līdz 799 m augsti kalni?
* ... '''[[deviācija]]''' ir vietējo [[Magnētiskais lauks|magnētisko lauku]] izraisīta [[Kompass|kompasa]] kļūda, kuru kopā ar [[variācija (ģeogrāfija)|variāciju]] jāņem vērā aprēķinot precīzus peilējumus?
* ... [[Gajāna]]s daļa uz rietumiem no '''[[Esekibo (upe)|Esekibo upes]]''' ir [[Esekibo (strīdus teritorija)|strīdus teritorija]] ar [[Venecuēla|Venecuēlu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Mastodon color.jpg|border|right|200px]]
* ... tiek uzskatīts, ka izmirušie [[ziloņveidīgie|ziloņveidīgo]] [[snuķaiņi|snuķaiņu]] '''[[mastodontīdi]]''' barojās pārsvarā, apgraužot [[koki|koku]] un [[krūmi|krūmu]] [[lapas]] un zarus, jo to žokļi ir piemēroti spēcīgam vertikālam sakodienam un daudz mazākā mērā smalcināšanai ar sānisku kustību palīdzību &lt;small&gt;(attēlā Amerikas mastodonts)&lt;/small&gt;?
* ... [[Vācija]]s uzņēmums '''''[[Rheinmetall AG]]''''' specializējas [[Militāra tehnika|militārās tehnikas]], ieroču sistēmu un munīcijas ražošanā, un ir viens no vadošajiem [[Eiropa]]s aizsardzības nozares uzņēmumiem, sadarbojoties ar daudzu valstu bruņotajiem spēkiem?
* ... [[Krievi|krievu]] izcelsmes emigrants un avantūrists '''[[Boriss Skosirevs]]''' [[1934. gads|1934. gadā]] īslaicīgi kļuva par [[Andora]]s karali un izdeva vairākus dekrētus, tomēr viņa valdīšana bija īslaicīga (12 dienas)?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Engures luterāņu baznīca.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Engures luterāņu baznīca]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no retajām koka [[Baznīca (celtne)|baznīcām]] [[Kurzeme|Kurzemē]] un vienīgā [[Tukuma novads|Tukuma novadā]], kas nav pārbūvēta par mūra dievnamu?
* ... '''[[2025. gada Valmieras novada domes vēlēšanas|2025. gada Valmieras novada domes vēlēšanās]]''' partijas &quot;[[Valmierai un Vidzemei]]&quot; kandidāti ieguva 13 no 19 deputātu vietām?
* ... '''[[lielie dzerokļi|lielo dzerokļu]]''' funkcija atspoguļojas to [[latīņu valoda|latīniskajā]] nosaukumā ''molaris'', kas nozīmē dzirnakmens?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Azov. History, Archaeology and Paleontology Museum-Reserve. Deinotherium P4300150 2350 (cropped).jpg|border|right|200px]]
* ... kaut arī ārēji izmirušie [[ziloņveidīgie]] [[snuķaiņi]] '''[[dinoteriji]]''' atgādina mūsdienu [[Ziloņi|ziloņus]], tiem bija daudz lokanāks kakls un tievākas [[ekstremitātes]], kā arī triecējzobi, kas auga no [[Apakšžoklis|apakšžokļa]] un bija vērsti uz leju un atpakaļ &lt;small&gt;(attēlā ''Deinotherium giganteum'' [[skelets]])&lt;/small&gt;?
* ... [[Daugavpils|Daugavpilī]], [[Ķīmija (Daugavpils)|Ķīmijas apkaimē]] esošā '''[[Mendeļejeva iela]]''' ir nosaukta par godu [[Krievija]]s [[ķīmiķis|ķīmiķim]] [[Dmitrijs Mendeļejevs|Dmitrijam Mendeļejevam]], bet 2022. gadā tika aicināts pārdēvēt šo ielu par [[Marks Rotko|Marka Rotko]] ielu, tomēr pilsētplānošanas un būvniecības departamenta sēdē tika nolemts saglabāt tagadējo nosaukumu?
* ... [[Viktorijas ezers|Viktorijas ezera]] lielākā pieteka '''[[Kagera]]''' sākas no [[Rveru|Rveru ezera]] uz [[Ruanda]]s un [[Burundi]] robežas, un pēc 60 km Kagerā ieplūst tās lielākā pieteka '''[[Ruvuvu]]''', kas kopā ar tās pieteku '''[[Ruvjironza|Ruvjironzu]]''' tiek uzskatītas par [[Nīla]]s tālāko augšteci?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pūres baznīca. 2000-10-28.jpg|border|right|200px]]
* ... [[1967. gads Latvijā|1967. gadā]] '''[[Pūres luterāņu baznīca|Pūres luterāņu baznīcā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika uzņemtas filmas &quot;[[Kad lietus un vēji sitas logā]]&quot; epizodes, kā rezultātā cieta dievnama interjers — tika sabojātas [[ērģeles]], sasistas [[vitrāža]]s un izgriezta altārglezna?
* ... '''[[2025. gada Jūrmalas domes vēlēšanas|2025. gada Jūrmalas domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekšējā [[Jūrmalas domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Gatis Truksnis|Gata Trukšņa]] vadītais [[Latvijas Zaļā partija|Latvijas Zaļās partijas]] saraksts, iegūstot 6 no 15 deputātu vietām?
* ... [[Kanāda]]s un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Seriāls|televīzijas seriālam]] '''&quot;[[Mērdoka noslēpumi]]&quot;''' ir iznākušas 19 sezonas (kopā 329 sērijas)?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Knight Gomphotherium.jpg|border|right|200px]]
* ... pēdējās divas izmirušo [[Ziloņveidīgie|ziloņveidīgo]] [[Snuķaiņi|snuķaiņu]] '''[[gomfoterīdi|gomfoterīdu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Ģints (bioloģija)|ģintis]], kas dzīvoja [[Ziemeļamerika]]s dienvidos un [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]], izdzīvoja līdz [[pleistocēns|pleistocēna]] beigām pirms apmēram 12 000 gadiem, kad pēc [[cilvēks|cilvēku]] ierašanās tie izmira kopā ar citām megafaunas sugām?
* ... '''[[piena zobi]]''' attīstās jau [[Embrijs|embrionālajā]] attīstības stadijā un izšķiļas (izlaužas cauri [[smaganas|smaganām]] un kļūst mutē redzami) agrā [[bērnība|bērnībā]], tie parasti izkrīt un nomainās ar pastāvīgajiem [[zobi]]em?
* ... no 2009. līdz 2013. gadam [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] [[Baraks Obama|Baraka Obamas]] administrācijā '''[[Stīvens Ču]]''' bija enerģētikas ministrs, kļūstot par pirmo [[Nobela prēmija]]s laureātu, kurš ieņēmis šo amatu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Amager Rugporter (4941931513).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[porteris|portera]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nosaukums ir cēlies no [[Londona]]s ostu strādniekiem un krāvējiem, kuru vidū šis [[alus]] sava lētuma, sātīguma un stipruma dēļ bija īpaši iecienīts?
* ... '''[[2025. gada Liepājas domes vēlēšanas|2025. gada Liepājas domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekšējā [[Liepājas domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Gunārs Ansiņš|Gunāra Ansiņa]] vadītais [[Liepājas partija]]s saraksts, iegūstot 9 no 15 deputātu vietām?
* ... [[ukraiņi|ukraiņu]] [[basketbolists]] '''[[Anatolijs Šundels]]''', kurš 2024. gada pievienojās [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s klubam [[BK Ogre]], ir spēlējis Ukrainas U-18 un U-20 izlasē, bet no 2020. līdz 2024. gadam bija pieaugušo [[Ukrainas basketbola izlase]]s dalībnieks?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Tripod easel.jpg|border|right|150px]]
* ... tradicionāli [[mākslinieks]] pie '''[[molberts|molberta]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; strādā stāvus, taču tā augstumu var pietiekami regulēt, lai tas ļautu gleznot sēdus?
* ... '''[[Armēnijas revolūcija (2018)|2018. gada Samtainā revolūcija]]''' [[Armēnija|Armēnijā]] sākotnēji notika, reaģējot uz [[Seržs Sargsjans|Serža Sargsjana]] trešo pilnvaru termiņu pēc kārtas kā [[Armēnijas premjerministru uzskaitījums|premjerministram]], bet vēlāk paplašinājās pret valdošo Republikāņu partiju, kas bija pie varas kopš [[1999. gads|1999. gada]]?
* ... [[1997. gads|1997. gada]] sacelšanos [[Albānija|Albānijā]] lielā mērā izraisīja vairāku '''[[Piramīdu shēmas Albānijā|piramīdu shēmu]]''' neveiksme; šīs shēmas, kas pieauga līdz bezprecedenta mērogam attiecībā pret valsts ekonomiku, noveda pie tā, ka daudzi [[albāņi]] zaudēja naudu un īpašumus?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Samoa.svg|border|right|200px]]
* ... [[sarkanā krāsa]] [[Samoa karogs|Samoa karogā]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; simbolizē drosmi un asinis, kas izlietas cīņās par valsts neatkarību, bet [[zilā krāsa]] simbolizē debesis un brīvību, uz tās izvietotās piecas baltās, piecstūrveida zvaigznes veido [[Dienvidu Krusts|Dienvidu Krusta]] zvaigznāju?
* ... '''[[2025. gada Daugavpils domes vēlēšanas|2025. gada Daugavpils domes vēlēšanās]]''' pārliecinošu uzvaru guva iepriekšējā [[Daugavpils domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Andrejs Elksniņš|Andreja Elksniņa]] vadītais &quot;[[Sarauj, Latgale!]]&quot; saraksts, iegūstot 14 no 15 deputātu vietām?
* ... [[1937. gads|1937. gada]] '''[[korejiešu deportācija Padomju Savienībā]]''' bija daļa no [[Josifs Staļins|Staļina]] režīma plašākām represijām un etniskās tīrīšanas politikām, kā rezultātā 173 000 etnisko [[korejieši|korejiešu]] tika izvesti no [[Tālie Austrumi|Tālo Austrumu]] pierobežas reģioniem uz neapdzīvotām tuksnešainām vietām [[Kazahstāna|Kazahstānā]] un [[Centrālāzija|Vidusāzijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Fly River.PNG|border|right|150px]]
* ... pēc caurteces apjoma [[Grīva|grīvā]] [[Jaungvineja]]s upe '''[[Flaja]]''' ir lielākā upe [[Okeānija|Okeānijā]] un ir starp 20 lielākajām [[upe|upēm]] pasaulē &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Navahu nācija]]''' (līdz 1969. gadam — Navahu indiāņu rezervāts) ir lielākā [[Amerikas pamatiedzīvotāji|Amerikas pamatiedzīvotāju]] pašpārvaldes teritorija [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], kas atrodas trīs štatos: [[Arizona|Arizonā]], [[Jūta|Jūtā]] un [[Ņūmeksika|Ņūmeksikā]]?
* ... lai gan '''[[ufoloģija]]''' nav atzīta par oficiālu [[zinātne]]s nozari, tā piesaista gan entuziastus, gan pētniekus, kuri cenšas izskaidrot dīvainus novērojumus debesīs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pola Tai view from Mount Alava Adventure Trail.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Tutuila]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir lielākā un apdzīvotākā [[ASV Samoa]] sala, kurā atrodas arī tās [[galvaspilsēta]] [[Pagopago]]?
* ... '''[[2025. gada Rēzeknes domes vēlēšanas|2025. gada Rēzeknes domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekš no amata atbrīvotā [[Rēzeknes domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Aleksandrs Bartaševičs|Aleksandra Bartaševiča]] vadītais partiju &quot;[[Latvija pirmajā vietā]]&quot; un &quot;[[Kopā Latvijai]]&quot; saraksts, iegūstot 8 no 13 deputātu vietām?
* ... [[Latvijas hokeja izlase]]s spēlētājs '''[[Eduards Tralmaks]]''' 2025. gada martā noslēdza divvirzienu līgumu ar [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] klubu [[Detroitas &quot;Red Wings&quot;]], bet sekojošo sezonu aizvadīja tās fārmklubā [[Amerikas hokeja līga|Amerikas hokeja līgā]] [[Grandrepidsas &quot;Griffins&quot;]]; sezonas gaitā viņš tika izsaukts uz &quot;Red Wings&quot;, tomēr laukumā NHL spēlēs tā arī nedevās?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:1 Myles Lewis-Skelly arsenal 2025.jpg|border|right|150px]]
* ... 2025. gada martā '''[[Mailss Lūiss-Skellijs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; saņēma savu pirmo izsaukumu uz [[Anglijas futbola izlase]]s spēlēm pret [[Albānijas futbola izlase|Albāniju]] un [[Latvijas futbola izlase|Latviju]], un 18 gadu un 176 dienu vecumā gūstot vārtus pirmajā spēlē, viņš kļuva par jaunāko [[Anglija]]s [[futbolists|futbolistu]], kurš guvis vārtus debijā izlasē?
* ... [[Krievijas Federācija|Krievijas Federācijā]] uz rietumiem no [[Urāli]]em sastopamā '''[[mansu valoda]]''' ir [[apdraudēta valoda]], jo to prot ap 2200 cilvēku, galvenokārt [[mansi]], lai gan to kopskaits ir ap 12 000 cilvēku?
* ... [[latvieši|latviešu]] [[grafiķis]] '''[[Vilhelms Krūmiņš]]''' kopā ar [[Rihards Zariņš|Rihardu Zariņu]] radīja [[Latvijas Republikas ģerbonis|Latvijas Republikas ģerboņa]] attēlu un ir veidojis pirmo [[Latvijas Republika]]s [[banknote|naudaszīmju]] metus?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Khan Tengri 87 (461) Пик Победы (7439 м). Ледник Южный Иныльчек.jpg|border|right|200px]]
* ... līdz '''[[Dženiša smaile]]s''' &lt;small&gt;(attēlā no alpīnistu nometnes)&lt;/small&gt; uzmērīšanai [[1943. gads|1943. gadā]] par [[Tjanšans|Tjanšana]] augstāko virsotni tika uzskatīts 7010 m augstais [[Hantengri]]?
* ... pēc [[referendums|referenduma]], kura likumību apstrīdēja gan [[Ukraina]], gan lielākā daļa starptautiskās sabiedrības, {{dat|2014|3|18||bez}} [[Krievijas Valsts Dome|Krievijas parlaments]] un [[Krievijas prezidents|prezidents]] [[Vladimirs Putins]] oficiāli apstiprināja [[Krima]]s un [[Sevastopole]]s '''[[Krimas aneksija|aneksiju]]''' [[Krievijas Federācija]]s sastāvā?
* ... 1960. gada [[Francija]]s un [[Itālija]]s [[Krimināltrilleris|krimināltrillera]] filma '''&quot;[[Spožajā saulē]]&quot;''', kuras režisors ir [[Renē Klemāns]], ir balstīta uz romānu ''The Talented Mr. Ripley'', kuram 1999. gadā izdots jauns ekranizējums — &quot;[[Talantīgais misters Riplijs]]&quot;?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kukenan Tepuy at Sunset.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Gvajānas plakankalne]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Roraima (kalns)|Roraimas kalns]])&lt;/small&gt; ir viens no reģioniem ar visaugstāko [[Bioloģiskā daudzveidība|bioloģisko daudzveidību]] pasaulē, un tajā ir daudz [[Endēms|endēmu]] sugu?
* ... '''[[Grieķu genocīds Osmaņu impērijā]]''' notika laikā no [[1914. gads|1914.]] līdz [[1923. gads|1923. gadam]], un tā ietvaros tika sistemātiski iznīcināta [[Grieķi|grieķu]] minoritāte, īpaši [[Pontas grieķi|Pontas grieķu]] kopiena, kas dzīvoja [[Melnā jūra|Melnās jūras]] piekrastē [[Osmaņu impērija]]s teritorijā?
* ... '''[[Vestfālenes Karaliste]]''' bija [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] [[Francijas Pirmā impērija|franču impērijas]] [[satelītvalsts]], kas pastāvēja [[Vācija|Vācijā]] no 1807. līdz 1813. gadam?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of South Sudan.svg|border|right|200px]]
* ... zilais [[trijstūris]] '''[[Dienvidsudānas karogs|Dienvidsudānas karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; simbolizē [[Nīla|Nīlas upi]], bet zelta zvaigzne — vienotību un cerību?
* ... '''[[ostarbaiteri]]''' bija [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] režīma termins, ko [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā lietoja, lai apzīmētu [[Darbaspēks|darbaspēku]], ko piespiedu kārtā deportētēja uz Vāciju no [[Austrumeiropa]]s, galvenokārt no okupētajām teritorijām [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]], lai strādātu [[Piespiedu darbs|piespiedu darbu]]?
* ... '''[[Sieviešu statuss senajās Atēnās|Sieviešu juridiskās tiesības senajās Atēnās]]''' bija ierobežota: viņas netika uzskatītas par [[pilsoņi]]em un nevarēja piedalīties politiskajā dzīvē vai balsot, viņas bija atkarīgas no [[vīrieši|vīrieša]] aizbildniecības — sākotnēji no tēva, vēlāk no vīra vai cita radinieka?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dominospiel.JPG|border|right|200px]]
* ... '''[[domino]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; saknes meklējamas [[13. gadsimts|13. gadsimtā]] [[Ķīna (reģions)|Ķīnā]], kur sākotnēji tika spēlētas līdzīgas spēles ar kauliņiem, bet [[Eiropa|Eiropā]] domino kļuva populārs 18. gadsimtā, īpaši [[Francija|Francijā]] un [[Itālija|Itālijā]], kur spēle ieguva mūsdienās zināmo formu?
* ... [[Vācija]]s ziemeļos izveidotā '''[[Hannoveres Karaliste]]''' no 1814. līdz 1837. gadam atradās [[Personālūnija|personālūnijā]] ar [[Lielbritānijas karaļi]]em?
* ... '''[[parhēlijs]]''' jeb saules suņi rodas, kad [[Saule]]s gaisma laužas un atstarojas no [[ledus]] kristāliem augstajos [[Spalvmākoņi|spalvu mākoņos]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Coat of arms of Andorra.svg|border|right|150px]]
* ... '''[[Andoras ģerbonis|Andoras ģerboņa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vairogs ir sadalīts četros laukos, un katrs no tiem simbolizē kādu no [[Andora]]s kopvaldniekiem vai vēsturiskajiem aizbildņiem?
* ... [[latvieši|latviešu]] [[karikatūrists]] un feļetonists '''[[Jānis Dreslers]]''' kļuva populārs ar karikatūrām un četrrindēm par Burbuļtēvu un Burbuļmāti, Jefiņu, Sprukstiņu, Slīmestu u.c.; pēc [[Latvijas okupācija (1944—1991)|Latvijas okupācija]]s viņu sodīja ar 15 gadiem ieslodzījuma par pretpadomju propagandu, tomēr pēc atgriešanās viņa karikatūras publicēja arī žurnāls &quot;[[Dadzis (žurnāls)|Dadzis]]&quot;?
* ... [[Padomju Savienība]]s [[kosmonaute]] '''[[Svetlana Savicka (kosmonaute)|Svetlana Savicka]]''' kļuva par otro sievieti pasaulē, kas lidojusi [[kosmoss|kosmosā]], un pirmo sievieti, kas [[1984. gads|1984. gadā]] veikusi [[Iziešana atklātā kosmosā|iziešanu atklātā kosmosā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Viskūžu sala 09.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Usmas ezers|Usmas ezera]] vidusdaļā esošā '''[[Viskūžu sala]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir lielākā [[Latvija]]s ezeru [[sala]]?
* ... [[1944. gads|1944. gada]] 23. maijā '''[[Vestfālenes halle]]''' tika iznīcināta [[Bombardēšana|bombardēšanā]]., kurā gāja bojā tūkstošiem [[karagūstekņi|karagūstekņu]] (šeit bija karagūstekņu nometne ''Stalag VI D''), bet tūlīt pēc kara, [[1945. gads|1945. gadā]], [[Dortmunde]]s pilsētas dome pieņēma lēmumu par Vestfālenes halles atjaunošanu?
* ... '''[[Bojomas ūdenskritumi]]''', ko agrāk sauca par Stenlija ūdenskritumiem, veido robežu starp [[Kongo (upe)|Kongo upes]] lejteci un tās augšteci '''[[Lualaba|Lualabu]]''', nodalot divus upes kuģojamos posmus?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Ethiopia.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Etiopijas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viens no vecākajiem [[Āfrika]]s [[karogs|karogiem]], un tā [[krāsas]] kļuvušas par simbolu daudzām Āfrikas valstīm?
* ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām '''[[Sabiedroto okupētā Austrija]]''' tika sadalīta četrās okupācijas zonās, un to kopīgi pārvaldīja [[Apvienotā Karaliste]], [[Padomju Savienība]], [[ASV]] un [[Francijas Pagaidu valdība|Francija]], arī [[Vīne]] tika sadalīta līdzīgi, bet Vīnes centrālo rajonu kolektīvi pārvaldīja Sabiedroto kontroles padome?
* ... '''[[Besarābijas bulgāri]]''' ir pārceļotāju pēcteči no [[Osmaņu impērija|Osmaņu]] [[Bulgārija]]s uz [[Besarābija|Besarābiju]], kura 18. gadsimta beigās un 19. gadsimta pirmajā pusē tika nodota [[Krievijas Impērija]]i?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:День Победы в Сакском районе, 2022, 33.jpg|border|right|200px]]
* ... pēc tam, kad '''[[vecmāmiņa ar sarkano karogu|vecmāmiņa ar sarkano karogu Anna Ivanova]]''' sniedza interviju, kurā atzina ka tas, ka [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievija uzbrukusi Ukrainai]], ir &quot;ļoti slikti&quot; un tagad viņa [[PSRS karogs|sarkano karogu]] esot aizmetusi, [[Krievija]]s varas iestādes pārtrauca viņas tēla popularizēšanu &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[Kauņa|Kauņā]] dzimušais [[lietuvieši|lietuviešu]] [[basketbols|basketbola]] tiesnesis '''[[Ģedimins Petraitis]]''' tiesā [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] spēles kopš 2014. gada un ir viens no nedaudzajiem Eiropā dzimušajiem tiesnešiem, kas strādājuši šajā līgā?
* ... [[Osteolepjveidīgās|osteolepjveidīgo kārtas]] [[Daivspurzivis|daivspurzivju]] [[Ģints (bioloģija)|ģints]] '''[[latviji]]''', kas dzīvoja [[paleozojs|paleozoja ērā]], [[Augšdevons|augšdevona]] [[Frānas stāvs|frānas stāvā]], ir nosaukta [[Latvija]]s vārdā, pamatojoties uz tur atrastajiem tipiskās sugas pārstāvjiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Coat of arms of Greenland.svg|border|right|150px]]
* ... '''[[Grenlandes ģerbonis|Grenlandes ģerbonī]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir attēlots [[Leduslācis|polārlācis]], kas stāv uz pakaļkājām, simbolizējot Grenlandes dabas varenību un polārlāča nozīmi vietējā kultūrā?
* ... sākotnējais '''[[Vienības iela (Daugavpils)|Vienības ielas]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] nosaukums bija Aleksandra iela — par godu Aleksandra Ņevska pareizticīgo katedrālei, kura atradās tagadējā Andreja Pumpura skvērā (katedrāle tika uzbūvēta no 1856. līdz 1864. gadam, uzspridzināta 1969. gadā)?
* ... lai apspiestu '''[[Protesti Kazahstānā (2022)|protestus Kazahstānā 2022. gada janvārī]]''' [[Kazahstānas prezidents|prezidents]] [[Kasims Žomarts Tokajevs]] izsludināja ārkārtas stāvokli un lūdza palīdzību no [[Kolektīvās drošības līguma organizācija]]s, kā rezultātā [[Kazahstāna|Kazahstānā]] tika ievests [[Krievija]]s un citu valstu karaspēks?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Khabib nurmagomedov.jpg|border|right|150px]]
* ... [[avāri|avāru]] tautības [[Krievija]]s profesionālais [[jauktā cīņas māksla|jauktās cīņas mākslas]] (MMA) sportists '''[[Habibs Nurmagomedovs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pirmais [[musulmaņi|musulmaņu]] sportists, kurš ieguvis [[Ultimate Fighting Championship|UFC]] čempiona titulu, un plaši atzīts par vienu no visu laiku labākajiem MMA cīkstoņiem?
* ... [[Grenlande]]s ziemeļos esošā [[ASV]] '''[[Pitufikas Kosmosa spēku bāze]]''' (agrāk Tūles Gaisa bāze) ir Ballistisko raķešu agrīnās brīdināšanas sistēmas sastāvdaļa, kas uzrauga [[gaisa telpa|gaisa telpu]] virs [[Ziemeļpols|Ziemeļpola]], lai atklātu [[ballistiskā raķete|ballistisko raķešu]] palaišanas pazīmes?
* ... pēc trīs mēnešus ilgušām cīņām [[1920. gads|1920. gada]] '''[[Vļoras karš|Vļoras karā]]''' tika parakstīts miera līgums starp [[Itālija|Itāliju]] un [[Albānija|Albāniju]], saskaņā ar kuru Itālijas valdība apņēmās atzīt Albānijas neatkarību, teritoriālo integritāti un suverenitāti?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Greenland.svg|border|right|200px]]
* ... divās krāsās sadalītais aplis '''[[Grenlandes karogs|Grenlandes karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; attēlo [[saule|sauli]], kas lec virs [[ledāji]]em, simbolizējot [[Grenlande]]s dabas skaistumu un vietējo kultūru?
* ... '''[[Bārtas iela (Rīga)|Bārtas iela]]''' [[Rīga|Rīgā]] tika izveidota ar [[Rīgas dome|pašvaldības domes]] lēmumu 2015. gadā, piešķirot ielas statusu brauktuvei, kurā atradās Šampētera ielas adreses, taču vēsturiski Bārtas ielas nosaukums ir bijis netālajai paralēlajai [[Fridriha Candera iela]]i?
* ... mūsdienās [[Armēnija]]s dienvidos esošajai '''[[Sjunikas marze]]i''' ir stratēģiska nozīme, jo tas ir vienīgais Armēnijas reģions, kas robežojas ar [[Irāna|Irānu]], nodrošinot svarīgu saimniecisko un ģeopolitisko savienojumu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Volodymyr Zelenskyy in 2022.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Volodimirs Zelenskis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sestais '''[[Ukrainas prezidents]]'''?
* ... '''[[Protesti Gruzijā pēc parlamenta vēlēšanām (2024)|protesti pēc 2024. gada Gruzijas parlamenta vēlēšanām]]''' sākās tūlīt pēc vēlēšanām un pastiprinājās pēc valdības paziņojuma par iestāšanās sarunu apturēšanu ar [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienību]] līdz 2028. gadam; demonstranti pulcējās [[Tbilisi]] ielās, bieži saskaroties ar policijas spēku, kas izmantoja asaru gāzi un ūdensmetējus?
* ... parasti '''[[liellaiva]]s''' tiek pārvietotas ar [[velkoņi]]em vai līdzīgiem specializētiem [[kuģi]]em, taču ir sastopamas arī pašgājējas liellaivas, lai gan to ātrums un manevrētspēja ir neliela?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:WK040202 polsstok karalis.jpg|border|right|200px]]
* ... 2026. gada 28. februārī [[Grieķija]]s čempionātā vieglatlētikā telpās '''[[Emmanuils Karalis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pārvarēja 6,17 metrus, kļūstot par otro augstāko lēcienu veikušo [[kārtslēcējs|kārtslēcēju]] vēsturē pēc [[Armands Duplantiss|Armanda Duplantisa]]?
* ... '''[[Kazaņas ieņemšana]]''' [[1552. gads|1552. gadā]] iezīmēja [[Kazaņas haniste]]s iekļaušanu [[Krievijas cariste]]s sastāvā, kas deva [[Maskavija]]i iespēju nostiprināt varu [[Pievolga|Volgas reģionā]] un turpināt paplašināšanos [[Sibīrija]]s virzienā?
* ... [[Gajs Ričijs|Gaja Ričija]] 1998. gada ''[[neo-noir]]'' [[kriminālkomēdija]] '''&quot;[[Nav dūmu bez stobriem]]&quot;''' guva finansiālus panākumus, nopelnot vairāk nekā 28 miljonus [[ASV dolārs|ASV dolāru]] pie 1,4 miljonu dolāru budžeta?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ilzenbergas manor 2018.jpg|border|right|200px]]
* ... pēc [[Latvijas-Lietuvas robeža]]s nospraušanas šķīrējtiesas lēmuma [[1921. gads|1921. gadā]] [[Ilzu pagasts|Ilzu pagastu]] sadalīja un tā dienvidu daļu daļu ar '''[[Ilzes muiža|Ilzes muižu]]''' &lt;small&gt;(attēlā mūsdienās)&lt;/small&gt; pievienoja [[Lietuvas Republika]]i?
* ... '''[[Otrā Kosovas kauja]]''' [[1448. gads|1448. gada]] oktobrī starp [[Ungārija]]s karaļa [[Jānošs Huņadi|Jānoša Huņadi]] vadītajiem kristiešu spēkiem un [[Osmaņu impērija]]s armiju sultāna [[Murads II|Murada II]] vadībā bija viena no nozīmīgākajām kaujām Osmaņu ekspansijas laikā [[Balkānu pussala|Balkānos]], kurā kristieši cieta smagu sakāvi?
* ... '''[[Autonomā Padomju Baškīrijas Republika]]''' bija vienīgā autonomā republika [[Krievijas SFPR]] sastāvā, kas izveidota, pamatojoties uz līgumattiecībām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Nureyev 9 Allan Warren.jpg|border|right|150px]]
* ... [[1961. gads|1961. gadā]], viesojoties ar trupu [[Parīze|Parīzē]], [[baletdejotājs]] '''[[Rūdolfs Nurejevs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; atteicās atgriezties [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un pieprasīja politisko patvērumu [[Francija|Francijā]], kļūstot par vienu no pirmajiem augsta līmeņa māksliniekiem, kas [[Aukstais karš|Aukstā kara]] laikā pārbēga uz Rietumiem?
* ... amerikāņu [[Roks|rokgrupa]] '''''[[The Strokes]]''''' ir iedvesmojusi tādas grupas kā ''[[Arctic Monkeys]]'', ''[[The Killers]]'' un ''[[Franz Ferdinand (grupa)|Franz Ferdinand]]''?
* ... ziemeļu—dienvidu virzienā 137 km garumā izstieptais '''[[Atlins]]''' tiek uzskatīts par [[Jukonas upe]]s izteku?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:An Endangered Great Knot Calidris tenuirostris feeding at the Tasitolu salt lakes.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Eirāzija]]s ziemeļaustrumu [[tundra|tundrā]] ligzdojošajam '''[[garknābja šņibītis|garknābja šņibītim]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir raksturīga tāla [[putnu migrācija|migrācija]], sasniedzot [[Āzija]]s dienvidus un arī [[Austrālija]]s piekrastes?
* ... '''[[zeltainais stafilokoks]]''' ir daļa no cilvēka mikrobioma, bieži sastopams augšējos elpceļos un uz [[āda]]s; lai gan tipiski starp stafilokoku un cilvēku valda komensālisms, tas tomēr var kļūt par oportūnistisku [[Patogēns|patogēnu]], izraisot ādas infekcijas, tostarp [[Abscess|abscesus]], [[impetigo]], [[Infekcijas slimība|elpceļu infekcijas]] un saindēšanos ar pārtiku?
* ... '''[[2024. gada Baltijas kauss futbolā]]''' bija īpašs ar to, ka pirmo reizi tajā piedalījās arī [[Fēru Salu futbola izlase]] kā viesu komanda?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Saccharomyces cerevisiae SEM.jpg|border|right|200px]]
* ... jau kopš seniem laikiem mikroskopiskā, [[eikarioti]]skā vienšūnas [[sēne]] '''[[maizes raugs]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[elektronmikroskops|elektronmikroskopā]])&lt;/small&gt; ir ticis izmantots [[maize]]s, [[alus]] un [[vīns|vīna]] ražošanā?
* ... [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 4. maijā [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s 35. gadadienā '''[[Talsu baltais koris]]''' [[Markus Riva]]s vadībā uzvarēja šova '''&quot;[[Koru kari (ceturtā sezona)|Koru kari]]&quot;''' 4. sezonā?
* ... [[Lietuvieši|lietuviešu]] tautas [[pasaka]] '''&quot;[[Egle, zalkšu karaliene]]&quot;''' ir viena no viszināmākajām [[Balti|baltu tautu]] pasakām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:St. Clement Church Skopje 3.jpg|border|right|200px]]
* ... [[modernisms|modernisma stila]] '''[[Svētā Ohridas Klementa baznīca]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir nozīmīgākā [[Maķedonijas pareizticīgā baznīca|Maķedonijas pareizticīgās baznīcas]] katedrāle?
* ... '''[[Cilvēka genoma projekts]]''' no 1990. gada līdz 2003. gadam bija vēsturē lielākais sadarbības projekts [[bioloģija]]s nozarē?
* ... teorija '''&quot;[[Austrija — pirmais nacisma upuris]]&quot;''' kļuva par [[Austrija]]s sabiedrības fundamentālu mītu, kas ļāva iepriekš sīviem politiskajiem pretiniekiem, piemēram, sociāldemokrātiem un konservatīvajiem katoļiem, apvienoties un atgriezt bijušos nacistus sociālajā un politiskajā dzīvē; Austrija gandrīz pusgadsimtu noliedza, ka starp to un politisko režīmu no 1938. līdz 1945. gadam pastāv pēctecība?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Turkish prime minister Tansu Çiller in Brussels.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Tansu Čillera]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; no 1993. līdz 1996. gadam bija [[Turcijas premjerministre]] un ir pazīstama kā pirmā un līdz šim vienīgā sieviete šajā amatā?
* ... '''[[Pretīgās pārtikas muzejs|Pretīgās pārtikas muzejā]]''' [[Malme|Malmē]], [[Zviedrija|Zviedrijā]] ir izstādīti aptuveni 80 dažādi pārtikas produkti no visas pasaules, tostarp grauzdēta [[jūrascūciņa]] no [[Peru]], &quot;[[Kasu marcu]]&quot; siers no [[Sardīnija]]s, &quot;Surströmming&quot; pūdētā [[siļķe]] no Zviedrijas, [[Islande]]s delikatese &quot;hakarli&quot; (fermentēta [[Grenlande]]s [[haizivs]] gaļa), auglis [[duriāns]] u.c.?
* ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Ņujorkas &quot;Knicks&quot;]] [[basketbolists]] '''[[Džeremijs Sohans]]''' ir dzimis [[ASV]], jauktā [[poļi|poļu]] un amerikāņu ģimenē, bet jauniešu basketbolā pārstāvējis [[Anglija]]s un [[Polija]]s izlases, tomēr 2021. gadā debitēja pieaugušo [[Polijas basketbola izlase|Polijas basketbola izlasē]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Gregory the Illuminator mosaic on Pammakaristos Church in Constantinople.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Gregors Apgaismotājs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek uzskatīts par to, kurš padarīja [[Armēnija|Armēniju]] par pirmo valsti pasaulē, kas oficiāli pieņēma [[kristietība|kristietību]] kā [[valsts reliģija|valsts reliģiju]]?
* ... [[Turcija]]s ziemeļrietumu pilsēta '''[[Iznika]]''' senatnē bija pazīstama kā Nīkaja un bija nozīmīgs centrs [[Romas impērija|Romas]] un [[Austrumromas impērija|Bizantijas]] impēriju laikos?
* ... '''[[Detroitas upe]]''' uz [[ASV]] un [[Kanāda]]s robežas, kas savieno [[Sentklēras ezers|Sentklēras ezeru]] un [[Ēri ezers|Ēri ezeru]], ir viens no pasaulē noslogotākajiem iekšzemes ūdensceļiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Asparagales - Agave tequilana - 5.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[tekilas agave]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir ekonomiski nozīmīgs resurss [[Meksika]]s [[Halisko|Halisko štatam]], jo tā ir galvenā sastāvdaļa [[tekila]]s ražošanā?
* ... [[devons|devona]] [[osteolepidīdi|osteolepidīdu]] [[latviji|latviju ģints]] tipisko sugu '''''[[Latvius grewingki]]''''' 1933. gadā aprakstīja [[vācbaltieši|vācbaltiešu]] [[paleontologs]] [[Valters Gross]], nosaucot to vācbaltiešu [[ģeologs|ģeologa]] [[Konstantīns Grēvinks|Konstantīna Grēvinka]] vārdā?
* ... '''[[morāvieši]]em''' ir sava [[kultūra]], [[dialekti]] un vēstures mantojums, kas atšķiras no pārējās [[Čehija]]s, īpaši [[Bohēmija]]s?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Hanzi.svg|border|right|150px]]
* ... [[ķīniešu rakstzīmes]] '''[[haņdzi]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir arī [[japāņu rakstība]]s [[kandži]] un [[korejiešu rakstība]]s [[handža]]s pamatā?
* ... triju [[ziemas olimpiskās spēles|ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieks [[igauņi|igauņu]] [[tramplīnlēkšana|tramplīnlēcējs]] '''[[Arti Aigro]]''' 2019. gada martā [[Planīca (Slovēnija)|Planīcā]] lidojumos ar slēpēm treniņā veica 228 metrus tālu lēcienu, uzstādot neoficiālu [[Igaunija]]s rekordu?
* ... '''[[1500. gads Latvijā|1500. gada]]''' 31. janvārī savā rezidencē [[Piltenes pils|Piltenes pilī]] nomira [[Kurzemes bīskaps]] [[Mārtiņš Levics]], un pēc [[Vācu ordenis|Vācu ordeņa]] virsmestra Frīdriha lūguma [[Romas pāvests]] viņa vietā par bīskapu apstiprināja [[Miķelis Skulteti|Miķeli Skulteti]], tomēr vinš Kurzemi nesasniedza, jo nomira jau tā paša gada novembrī?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Niagara Falls - ON - Niagarafälle.jpg|border|right|250px]]
* ... '''[[Niagāras upe]]''', kurā atrodas [[Niagāras ūdenskritums]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, iztek no [[Ēri ezers|Ēri ezera]] ziemeļaustrumu gala un ietek [[Ontārio ezers|Ontārio ezera]] dienvidrietumos?
* ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] uzņēmuma ''[[SpaceX]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''Crew Dragon'' lidojums '''''[[Fram2]]''''' bija četru neprofesionālu [[kosmonauts|kosmonautu]] misija, ko finansēja un vadīja ķīniešu izcelsmes [[Malta]]s [[kriptovalūta|kriptovalūtu]] uzņēmējs [[Čuņs Vans]]?
* ... lai gan lielākā daļa valstu ir atteikušās no '''[[kaujas gāzes|kaujas gāzu]]''' pielietošanas, 21. gadsimtā ir reģistrēti vairāki incidenti, kur šādi ieroči tomēr ir tikuši izmantoti, īpaši civiliedzīvotāju ietekmēšanai bruņoto konfliktu zonās, piemēram, [[Sīrija|Sīrijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Shiitakegrowing.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[šitake]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no populārākajām un visplašāk audzētajām [[sēnes|sēnēm]] pasaulē, ko jau vairākus gadsimtus izmanto gan gastronomijā, gan [[Tradicionālā medicīna|tradicionālajā medicīnā]]?
* ... no 18. gadsimta beigām aizvien pieauga kustība pret [[verdzība|verdzību]] — [[abolicionisms]], un [[Britu impērija]] oficiāli aizliedza '''[[vergu tirdzniecība|vergu tirdzniecību]]''' 1807. gadā, bet [[Amerikas Savienotās Valstis]] — 1808. gadā?
* ... '''[[Padomju kosmosa programma]]''' bija viena no visambiciozākajām un inovatīvākajām programmām 20. gadsimtā, kas radīja globālu sacensību starp [[PSRS ]] un [[ASV]] — tā saukto &quot;Kosmosa sacensību&quot;; neskatoties uz agrīnajiem panākumiem, PSRS zaudēja sacensību par cilvēka nosēšanos uz [[Mēness]], jo ASV ''[[Apollo 11]]'' misija [[1969. gads|1969. gadā]] ļāva cilvēkiem pastaigāties pa Mēness virsmu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Plantsisal.jpg|border|right|150px]]
* ... no '''[[sizala agave]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; iegūst stingru šķiedru — sizala šķiedru, kuru tradicionāli izmanto [[Virve|virvēm]] un auklām, un tai ir daudz citu lietojumu, tostarp [[Papīrs|papīra]], [[Audums|auduma]], apavu, [[Cepure|cepuru]], [[Soma|somu]], [[Paklājs|paklāju]], ģeotekstilmateriālu un [[Šautriņu mešana|šautriņu]] dēļu ražošanā?
* ... '''[[rīcins]]''' ir ārkārtīgi [[inde|toksisks]] — pat ļoti nelielas devas var būt nāvējošas cilvēkam, tam nav zināmas [[pretinde]]s, un ārstēšana ir tikai simptomātiska?
* ... termins '''&quot;[[Vendi (Pomerānija)|vendi]]&quot;''' vēsturiskajos avotos tika lietots, lai apzīmētu dažādas [[Slāvu valodas|slāviski]] runājošas tautas, īpaši tās, kas dzīvoja aiz [[Elba]]s un [[Zāle (upe)|Zāles]] upēm, kas tolaik iezīmēja [[Vācieši|vācu]] un slāvu pasaules robežu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Jadeite Sodium aluminum silicate Burma 3025.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[žadeīts]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir vērtīgs pusdārgakmens, kas vēsturiski izmantots [[juvelierizstrādājumi|juvelierizstrādājumos]], mākslas priekšmetos un rituālajos priekšmetos, īpaši [[Ķīna|Ķīnā]], [[Meksika|Meksikā]] un [[Maiju civilizācija|maiju civilizācijā]]?
* ... [[Amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Džeks Kveids]]''' ir aktieru [[Mega Raiena|Megas Raienas]] un [[Deniss Kveids|Denisa Kveida]] dēls?
* ... '''[[Lihtenšteina 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Lihtenšteinu 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' pārstāvēja tikai viens sportists, [[riteņbraucējs]] Romano Punteners, un tā bija viena no mazākajām olimpiskajām delegācijām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Muscari botryoides 002.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[mazā muskare|mazās muskares]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Eiropa|Eiropā]], kā arī tā ir ieviesusies daudzviet citur pasaulē?
* ... '''[[Vendi (Āfrika)|vendi]]''' ir viena no [[Dienvidāfrika]]s oficiāli atzītajām etniskajām grupām, un vendu valoda ([[čivenda]]) ir viena no 11 [[Oficiāla valoda|oficiālajām valodām]] valstī?
* ... '''[[pēdu fetišisms]]''' ir viens no visizplatītākajiem fetišismiem un var ietvert aizraušanos ar [[pēda|pēdu]] izskatu, pieskaršanos, smaržu, apavu valkāšanu, masāžu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ithaki-Vathy.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Grieķija]]s rietumu daļā esošā '''[[Itaka (sala)|Itaka]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek uzskatīta par leģendārā varoņa [[Odisejs|Odiseja]] dzimteni, kā aprakstīts [[Homērs|Homēra]] eposā &quot;[[Odiseja]]&quot;?
* ... '''[[Britu Kipra]]s''' laika mantojums [[Kipra|Kiprā]] ietver [[Labās un kreisās puses satiksme|kreisās puses satiksmi]], [[Akrotiri un Dekelija|divas atlikušās militārās bāzes]], kas atrodas [[Lielbritānija]]s suverenitātē, kā arī salas elektrotīkli ir izbūvēti pēc britu standartiem, un tiek lietotas britu stila rozetes?
* ... tiek uzskatīts, ka izzudusī '''[[hazāru valoda]]''' bija radniecīga [[čuvašu valoda]]i, atšķiroties no vairākuma citu [[tjurku valodas|tjurku valodu]], bet no tās ir saglabājušies tikai fragmenti, piemēram, personvārdi, tituli un daži dokumenti [[Ebreju alfabēts|ebreju alfabētā]], tāpēc to pilnībā rekonstruēt nav iespējams?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Barak River in Silchar.jpg|border|right|200px]]
* ...[[Dienvidāzija]]s upe '''[[Meghna]]''' &lt;small&gt;(attēlā augštecē)&lt;/small&gt; kopā ar [[Ganga|Gangu]] un [[Brahmaputra|Brahmaputru]] veido pasaulē lielāko Gangas [[upes delta|deltu]]?
* ... '''[[Florences Republika]]i''', kas bija viena no ietekmīgākajām [[Itālija]]s pilsētvalstīm [[Viduslaiki|viduslaikos]] un [[renesanse]]s laikā, bija raksturīgs sarežģīts pārvaldes modelis un aktīva pilsoņu līdzdalība politikā, kā arī īpaša nozīme [[māksla]]s, [[literatūra]]s un [[zinātne]]s attīstībā?
* ... viens no [[Turcija]]s politiķa '''[[Binali Jildirims|Binali Jildirima]]''' atpazīstamākajiem politiskajiem sasniegumiem ir nozīmīgā loma Turcijas pārejā no [[parlamentārisms|parlamentāras]] uz [[prezidentālisms|prezidentālu]] pārvaldes formu — viņš kļuva par pēdējo [[Turcijas premjerministrs|Turcijas premjerministru]], pirms šis amats tika likvidēts [[2018. gads|2018. gadā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Myrtos Beach, Kefalonia.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Kefalonija]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir lielākā no [[Grieķija]]s [[Jonijas salas|Jonijas salām]]?
* ... no '''[[Sicīlijas arābu valoda]]s''' vēlāk attīstījās [[maltiešu valoda]] — vienīgā [[Semītu valodas|semītu valoda]] [[Eiropa|Eiropā]], kas tiek rakstīta [[Latīņu raksts|latīņu alfabētā]] un lietota kā [[valsts valoda]]?
* ... pirmo olimpisko medaļu '''[[Burkinafaso olimpiskajās spēlēs]]''' ieguva [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]], ko izcīnīja [[vieglatlēts]] [[Igs Fabriss Zango]] [[Vieglatlētika 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|trīssoļlēkšanas sacensībās]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Katerina Sakellaropoulou, October 2022 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Katerina Sakellaropulu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas bija [[Grieķijas prezidents|Grieķijas prezidente]] no 2020. līdz 2025. gadam, ir vēsturē pirmā [[sieviete]], kas ievēlēta šajā amatā?
* ... [[Gruzija|Gruzijā]] sastopamajai '''[[megreļu valoda]]i''' nav oficiāla statusa, tā netiek izmantota ne izglītībā, ne valsts pārvaldē, un tai nav standartizētas [[rakstība]]s tradīcijas, lai gan pēdējos gados vērojami atsevišķi centieni veidot mācību materiālus un literāros darbus?
* ... kopš 2025. gada '''[[Uzbekistānas hokeja izlase]]s''' galvenais [[treneris]] ir [[latvieši|latviešu]] speciālists [[Normunds Sējējs]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:GorbachevMS.jpg|border|right|150px]]
* ... [[PSKP CK]] locekļi nobalsoja par '''[[PSRS prezidents|PSRS prezidenta]]''' amata izveidi [[1990. gads|1990. gada]] 7. februārī, un 14. martā [[Mihails Gorbačovs]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika ievēlēts par pirmo un vienīgo PSRS prezidentu?
* ... pēc [[Turcijas iebrukums Kiprā|Turcijas militārā iebrukuma Kiprā 1974. gadā]] valsts tika sadalīta divās daļās, kur '''[[Kipras turki]]''' pārcēlās galvenokārt uz salas ziemeļiem ([[Ziemeļkipra|Ziemeļkipru]]), bet [[Kipras grieķi]] — dienvidiem?
* ... '''[[Komadugu Jobe]]''' ir [[Čada ezers|Čada ezera]] otra lielākā pieteka pēc [[Šari]], veidojot 2,5 % no kopējā ūdens pieplūduma ezerā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Libya.svg|border|right|200px]]
* ... pašreizējais '''[[Lībijas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika atjaunots [[2011. gads|2011. gadā]] pēc [[Muammars Kadāfi|Muammara Kadāfi]] režīma krišanas?
* ... '''[[Sicīlijas arābu iekarojumi]]''' ievadīja gandrīz divus gadsimtus ilgu [[islāms|islāma]] klātbūtni [[Sicīlija|salā]], kuras laikā izveidojās '''[[Sicīlijas emirāts]]'''?
* ... 2003. gadā izveidotās grupas ''[[Astro'n'out]]'' līdere un vokāliste '''[[Māra Upmane-Holšteine]]''' ir precējusies ar mūziķi [[Goran Gora|Jāni Holšteinu-Upmani]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Jennifer Coolidge at the 2024 Toronto International Film Festival 6 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... amerikāņu [[aktrise]] '''[[Dženifera Kūlidža]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; 1999. gadā guva savu lielo izrāvienu, atveidojot Džanīnu Stifleri jeb &quot;Stiflera mammu&quot; filmā &quot;[[Amerikāņu pīrāgs]]&quot;, kas guva lielus komerciālus panākumus visā pasaulē; 2001. gadā viņa atkārtoti atveidoja šo lomu filmā &quot;[[Amerikāņu pīrāgs 2]]&quot;, bet vēlāk tajā pašā gadā viņai bija nozīmīga otrā plāna loma filmā &quot;Gudrā blondīne&quot;?
* ... vēsturiskā [[grieķu valoda]]s forma '''[[koinē]]''' bija vispārēja saziņas valoda (''[[lingua franca]]'') visā [[Hellēnisms|hellēniskajā pasaulē]], apvienojot dažādus grieķu [[Dialekts|dialektus]]?
* ... '''[[Harijs Mihelsons]]''' ir viens no zinātniskās [[ornitoloģija]]s pamatlicējiem [[Latvija|Latvijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Chad.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Čadas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir gandrīz identisks [[Rumānijas karogs|Rumānijas karogam]]?
* ... [[2025. gads|2025. gada]] 25. martā [[ASV]] militāro mācību laikā '''[[Pabrades poligons|Pabrades poligonā]]''' [[Lietuva|Lietuvā]] pazuda kāpurķēžu transporta glābšanas automašīna '''[[M88 remonta evakuācijas mašīna|M88]]''', kurā atradās 4 karavīri; dienu vēlāk transportlīdzekli atrada iegrimušu [[purvs|purvā]] vismaz 5 metru dziļumā, un visa tā ekipāža gāja bojā?
* ... ar '''[[Austrālijas akts|Austrālijas aktu]]''', kas tika pieņemts [[1986. gads|1986. gadā]], tika pilnībā pārtraukta [[Apvienotās Karalistes parlaments|Lielbritānijas parlamenta]] un [[Apvienotās Karalistes karaļnams|karaļnama]] vara pār [[Austrālija]]s likumdošanu un tiesām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kwidzyn zamek (dron cropped).jpg|border|right|200px]]
* ... parasti [[pils|pilīs]] [[tualete]]s tika ierīkotas erkeros, taču lielajās pilīs, kurās uzturējās liels garnizons, higiēnas nolūkos bija nepieciešama atsevišķa, no pārējās pils teritorijas atdalīta konstrukcija, tādēļ [[Vācu ordenis|Vācu ordeņa]] pilīs būvēja '''[[danskers|danskerus]]''' &lt;small&gt;(attēlā priekšā pa kreisi danskers [[Kvidzina]]s pilī)&lt;/small&gt;?
* ... viena '''[[Islandes krona]]''' tiek dalīta 100 auraros, lai gan pašlaik aurari vairs netiek lietoti?
* ... pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] [[žurnālists|žurnālistu]] un [[literāts|literātu]] '''[[Ernests Runcis (Arnis)|Ernestu Runci (Arni)]]''' apcietināja un apsūdzēja noziegumos pret [[Padomju Savienība|Padomju Savienību]] un [[Markss|Marksa]] mācību un ieslodzīja [[Usoļlags|Usoļlaga soda nometnē]], kur viņš miris 1943. gada 30. jūlijā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Katun Chemal.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Oba]]s kreisā satekupe '''[[Katuņa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sākas no Geblera ledāja [[Beluha]]s dienvidu nogāzē [[Altajs|Altajā]]?
* ... '''[[2025. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2025. gada Latvijas futbola Virslīgas sezonā]]''' par [[Latvijas futbola Virslīga|Virslīgas]] čempioniem ceturto reizi kļuva ''[[Riga FC]]'' [[futbolisti]], bet sezonas labākais vārtu guvējs bija [[RFS]] spēlējošais [[Darko Lemajičs]] no [[Serbija]]s, kurš guva 28 vārtus?
* ... '''[[kultūrslānis]]''', ko pēta [[Arheoloģija|arheoloģijā]], satur cilvēku darbības rezultātā radušās materiālās paliekas — [[Artefakts|artefaktus]], piemēram, būvju atliekas, pārtikas atkritumus un citus pierādījumus par cilvēku klātbūtni un darbību noteiktā vietā un laikā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of the Republic of China.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Ķīnas Republikas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika oficiāli pieņemts [[1928. gads|1928. gadā]] un kopš [[1949. gads|1949. gada]] tiek lietots [[Taivāna (sala)|Taivānā]], ko pēc [[Ķīnas pilsoņu karš|Ķīnas pilsoņu kara]] beigām ieņēma [[Ķīnas Republika]]s valdība, atkāpjoties no [[Kontinentālā Ķīna|kontinentālās Ķīnas]] pēc komunistu spēku uzvaras?
* ... '''[[senā baznīcslāvu valoda]]''' ieņēma centrālu vietu [[pareizticība|pareizticīgās]] un daļēji arī [[katoļu baznīca]]s [[liturģija|liturģijā]], kļūstot par baznīcas valodu daudzām [[slāvi|slāvu]] tautām un būtiski ietekmējot [[slāvu valodas|slāvu valodu]] attīstību, bet līdz mūsdienām ir saglabājusies [[baznīcslāvu valoda]]s formā pareizticīgo liturģiskajā praksē?
* ... '''[[mošošana]]''' parasti notiek dzīvās [[mūzika]]s koncertos, īpaši tādos, kuros tiek izpildīta agresīva mūzika, piemēram, [[pankroks]], [[Smagais metāls (mūzikas žanrs)|smagais metāls]] vai [[metālkors]], un tā norisinās speciālā zonā pie skatuves, ko sauc par mošpitu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Da Vinci Vitruve Luc Viatour.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Leonardo da Vinči]] slavenais [[zīmējums]] '''[[Vitrūvija cilvēks]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; atspoguļo [[senie romieši|seno romiešu]] [[arhitekts|arhitekta]] [[Vitrūvijs|Vitrūvija]] uzskatus par ideālajām [[cilvēka ķermenis|cilvēka ķermeņa]] proporcijām?
* ... '''[[kromaņonieši]]''', kas [[Eiropa|Eiropā]] parādījās pirms aptuveni 40 000 gadu, bija fiziski līdzīgi [[Cilvēks|mūsdienu cilvēkiem]] — tiem bija augsts [[pieres kauls]], izteikts [[zods]] un [[smadzenes|smadzeņu]] tilpums aptuveni 1600 cm³, kas ir līdzīgs vai pat nedaudz lielāks nekā mūsdienu cilvēkam?
* ... [[Padomju Savienība]] daļēji atklāja negadījumu, kas notika ar ''[[Sojuz (kosmosa kuģu sērija)|Sojuz]]'' sērijas pilotējamo kosmosa kuģi '''[[7K-T № 39]]''' [[1975. gads kosmonautikā|1975. gadā]], jo tas notika, gatavojoties kopīgajam ar [[ASV]] projektam ''Apollo-Sojuz'', kura lidojums notika trīs mēnešus vēlāk?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Marmaris harbor (aerial view), Muğla Province, southwest Turkey, Mediterranean.jpg|border|right|250px]]
* ... mūsdienās [[Turcija]]s dienvidrietumu pilsēta '''[[Marmarisa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no visstraujāk augošajām tūrisma pilsētām reģionā?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:MussakasMeMelitsanesKePatates01.JPG|border|right|200px]]
* ... lai gan musaka ir tradicionāls siltais [[ēdiens]] vairākās [[Balkānu pussala|Balkānu]] un [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] tautu virtuvēs, vispazīstamākā ir [[grieķi|grieķu]] '''[[musaka]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kuras popularitāti veicināja grieķu šefpavārs Nikolaoss Celemendess, padarot to par vienu no atpazīstamākajiem grieķu virtuves simboliem?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Archimedes screw.JPG|border|right|200px]]
* ... lai gan '''[[Arhimēda skrūve]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izgudrojums bieži tiek piedēvēts [[Arhimēds|Arhimēdam]], pastāv liecības, ka līdzīgas ierīces tika izmantotas [[Senā Ēģipte|Senajā Ēģiptē]] un arī [[Senā Divupe|Divupē]] jau pirms viņa dzīves laika 3. gadsimtā p.m.ē.?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dinkelsbuehl Kirchturm West.jpg|border|right|200px]]
* ... 14. gadsimtā [[Nīderlande|Nīderlandē]] un [[Beļģija|Beļģijā]] uzplauka jumta '''[[dakstiņi|dakstiņu]]''' ražošana, kad valdība noteica ugunsdrošu [[būvmateriāli|būvmateriālu]] izmantošanu, lai samazinātu [[ugunsgrēks|ugunsgrēku]] risku &lt;small&gt;(attēlā dakstiņu jumti [[Vācija|Vācijā]], Dinkelsbīles pilsētā)&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Maria Kalesnikava 2020-08.png|border|right|200px]]
* ... viena no [[Baltkrievijas iedzīvotāju protesti (2020—2021)|Baltkrievijas 2020. gada demokrātisko protestu]] līderēm '''[[Marija Kaļesņikava]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[2020. gads|2020. gada]] septembrī tika apcietināta, un 2021. gadā viņai piesprieda 11 gadu cietumsodu, apsūdzot par &quot;ekstrēmistisku grupu organizēšanu&quot;?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Apiaceae - Peucedanum cervaria-3.JPG|border|right|200px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[briežu rūgtdille]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir bijusi sastopama ļoti reti — vienīgā zināmā atradne [[Koknese]]s parka malā [[1965. gads Latvijā|1965. gadā]] applūdināta, izveidojot [[Pļaviņu ūdenskrātuve|Pļaviņu HES ūdenskrātuvi]]; suga ierakstīta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] nulles kategorijā?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Haliaeetus leucoryphus -Corbett National Park, Uttarakhand, India-8.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Pallasa ērglis|Pallasa ērgļa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; plašais [[izplatības areāls]] ir maldinošs, jo suga ir reta un izolēta visā tā areālā?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Turaida Burg Turaida Turm Außen.JPG|border|right|150px]]
* ... [[viduslaiku pils]] galvenais [[sargtornis]] '''[[donžons]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Turaidas pils]] donžons)&lt;/small&gt; bieži vien kalpoja arī kā dzīvojamā telpa pilskungam?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Castagnola 2022.JPG|border|right|200px]]
* ... pēc [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcijas]] apspiešanas [[Rainis]] un [[Aspazija]] emigrēja uz [[Šveice|Šveici]] un dzīvoja '''[[Kastaņola|Kastaņolā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; līdz 1920. gadam; mūsdienās šeit atrodas [[muzejs]], kas veltīts Rainim un  Aspazijai?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Šakotis 3799.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Lietuva|Lietuvā]] '''[[šakotis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viens no galvenajiem [[deserti]]em [[Lieldienas|Lieldienās]] un [[Ziemassvētki|Ziemassvētkos]], kā arī citos īpašos gadījumos, piemēram, [[Kāzas|kāzās]]?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Kyrgyzstan.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Kirgizstānas karogs|Kirgizstānas karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; centrā atrodas [[saule]] ar 40 stariem, un tās centrā ir tradicionālās [[jurta]]s augšējās daļas — tundukas — attēls, skatīts no iekšpuses?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Wien NHM Venus von Willendorf.jpg|border|right|150px]]
* ... [[paleolīts|paleolīta]] sieviešu figūriņām, ko kopīgi dēvē par '''[[Paleolīta Venera|Paleolīta Venerām]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Villendorfas Venera]])&lt;/small&gt; ir uzsvērtas ķermeņa daļas, kas saistītas ar auglību un dzīvības radīšanu: [[krūts|krūtis]], [[vēders]] (bieži attēlots kā [[grūtniece]]s), kamēr [[seja]] parasti nav detalizēta, un [[rokas]] un [[kājas]] ir sekundāras vai ļoti vienkāršotas?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Mezotnes muiza.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[1798. gads Latvijā|1798. gadā]]''' pēc Šarlotes fon Līvenas pasūtījuma [[Mežotne|Mežotnē]] tika uzsākti [[Mežotnes muiža|Mežotnes pils]] būvdarbi, un līdz pat [[Pirmais pasaules karš|Pirmajam pasaules karam]] pils palika [[Līvenu dzimta]]s īpašumā &lt;small&gt;(attēlā Mežotne 19. gadsimtā)&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pteraspidomorphi.gif|border|right|200px]]
* ... '''[[pteraspīdveidīgie]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija bruņu plātnēm klāti [[Zivis|zivīm]] līdzīgi organismi, kas parādījās [[Silūrs|silūra]] beigās un nodzīvoja līdz [[Devons|devona]] beigām?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:...|border|right|200px]]
* ... ... &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:...|border|right|200px]]
* ... ... &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?</text>
      <sha1>s6yio1bmdz0ovf3t2bt97toe144dftp</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4468407</id>
      <parentid>4468377</parentid>
      <timestamp>2026-05-15T04:44:31Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <comment>/* Faktu ieteikumi (vēl neizmantotie, jaunos likt apakšā) */ +10</comment>
      <origin>4468407</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="452338" sha1="q2eypa1oeastndfjzl0m2jbne87scg7" xml:space="preserve">{{Vai tu zināji/Saites}}
Šis ir Sākumlapas nodaļas &quot;[[Veidne:Vai tu zināji|Vai tu zināji]]&quot; arhīvs un nākamo faktu krājums.
__TOC__

== &quot;Vai tu zināji&quot; arhīvs ==
{{ombox | text = Saraksta sākumā ir jaunākie fakti}}

[[Attēls:Studio publicity Hattie McDaniel.jpg|border|right|50px]]
* ... par lomu 1939. gada filmā &quot;[[Vējiem līdzi (filma)|Vējiem līdzi]]&quot; '''[[Hetija Makdeniela]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ieguva Kinoakadēmijas balvu kā [[Labākā aktrise otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|labākā otrā plāna aktrise]], kļūstot par pirmo [[Afroamerikāņi|afroamerikāņu]] izcelsmes cilvēku, kas ieguvis [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Oskaru]]?
* ... laika gaitā [[Anglija]]s politskā grupa '''[[toriji]]''' kļuvua par [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Konservatīvā partija (Apvienotā Karaliste)|Konservatīvo partiju]], kāda tā pastāv arī mūsdienās?
* ... '''[[jūras ūdens]]''' veido aptuveni 97% no visas [[Zeme]]s [[ūdens]]?

[[Attēls:2022-02-26 Leichtathletik, Deutsche Hallenmeisterschaften 1DX 4866 by Stepro.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Vācija]]s [[vieglatlēte]], {{oss|V=2024|L=G}} čempione '''[[Jemisi Ogunleje]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sākotnēji nodarbojās ar [[septiņcīņa|septiņcīņu]], bet 15 gadu vecumā guvusi smagu traumu, kas liedza veikt visas disciplīnas, un turpmāk koncetrējusies uz [[lodes grūšana|lodes grūšanu]]?
* ... '''[[Haplogrupa R1a|R1a haplogrupa]]''' [[mezolīts|mezolīta]] laikmetā bija sastopama [[Austrumu mednieki-vācēji|Austrumu mednieku-vācēju]] Y-hromosomās, un tās izplatīšanās korelē ar [[indoeiropiešu valodas|indoeiropiešu valodu]] ekspansiju 3. gadu tūkstotī p.m.ē., Eiropā izveidojot [[Auklas keramikas kultūra|Auklas keramikas kultūru]], bet mūsdienās tā atrodama 37,7 % [[Latvija]]s vīriešu?
* ... '''[[Latvijas Universitātes Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultāte]]''' tika izveidota [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]], apvienojot [[Latvijas Universitātes Datorikas fakultāte|Datorikas fakultāti]], [[Latvijas Universitātes Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāte|Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāti]] un [[Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte|Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāti]]?

[[Attēls:Middle coat of arms of Czechoslovakia.svg|border|right|50px]]
* ... '''[[Čehoslovākijas Pirmā republika]]''' &lt;small&gt;(attēlā ģerbonis)&lt;/small&gt; pastāvēja no [[1918. gads|1918.]] līdz [[1938. gads|1938. gadam]], to izveidojot no bijušās [[Austroungārija]]s teritorijas (agrākās [[Cisleitānija]]s ([[Bohēmija]], [[Morāvija]], neliela daļa [[Silēzija]]s) un [[Transleitānija]]s (slovāku apdzīvotās zemes un [[Karpatu Krievzeme]]))?
* ... '''[[Huņņu impērija]]s''' kulminācija bija [[kagans|kagana]] [[Atila]]s vadībā, kurš valdīja no 434. līdz 453. gadam, veicot vairākus postošus karagājienus gan [[Austrumromas impērija|Austrumromas impērijā]], gan [[Rietumromas impērija|Rietumromas impērijā]]?
* ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Rons Moss]]''', kurš vislabāk pazīstams ar modes magnāta Ridža Forestera attēlošanu [[CBS]] [[ziepju opera|ziepju operā]] &quot;[[Hameleonu rotaļas]]&quot;, ir arī [[mūziķis]], softroka grupas ''Player'' dalībnieks?

[[Attēls:Olympia Dukakis 2019.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Amerikāņi|amerikāņu]] [[aktrise]], kas ir piedalījusies vairāk nekā 130 teātra iestudējumos, vairāk nekā 60 filmās un vairāk nekā 50 televīzijas seriālos '''[[Olimpija Dukakisa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir dzimusi [[Grieķi|grieķu]] imigrantu ģimenē, un viņas brālēns ir politiķis [[Maikls Dukakis]]?
* ... galvenie '''[[islāma atzari]]''' ir [[sunnītu islāms]] (85—90% pasaules musulmaņu), [[šiītu islāms]] (10—15% musulmaņu) un [[Haridžīti|haridžītu islāms]]?
* ... '''[[Ruandas pilsoņu karš]]''' no 1990. gada līdz 1994. gadm starp [[Ruanda]]s valdības spēkiem, kurus lielākoties veidoja [[hutu]] tautības pārstāvji, un Ruandas patriotisko fronti, kuru veidoja trimdā esošie [[tutsi]], izraisīja vienu no 20. gadsimta lielākajām humānajām krīzēm — [[Ruandas genocīds|Ruandas genocīdu]]?

[[Attēls:Victoria Street West, Grimsby - DSC07296.JPG|border|right|50px]]
* ... no 19. gadsimta beigām Anglijas pilsētā '''[[Grimsbi]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; strauji attīstījās [[zvejniecība]], un 20. gadsimta 50. gados tā tika uzskatīta par lielāko zvejas [[osta|ostu]] pasaulē?
* ... '''[[Franču Rietumāfrika|Franču Rietumāfrikā]]''' ietilpa astoņas mūsdienu valstis: [[Senegāla]], [[Mali]] (agrāk Franču Sudāna), [[Gvineja]], [[Kotdivuāra]], [[Burkinafaso]] (agrāk Augšvolta), [[Benina]] (agrāk Dahomeja), [[Nigēra]] un [[Mauritānija]]?
* ... izmirusī [[lauva]]s pasuga '''[[Amerikas lauva]]''', kas bija izplatīta [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] [[Pleistocēns|pleistocēna]] laikā, bija viens no lielākajiem [[kaķu dzimta]]s pārstāvjiem, kuru zinātnieki ir identificējuši [[Fosilijas|fosilijās]]?

[[Attēls:Панемунис - panoramio.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Lietuva]]s mazpilsētas '''[[Panemune (Rokišķi)|Panemunes]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; skolā 1892.—1893. gadā mācījies [[latvieši|latviešu]] [[rakstnieks]] un mākslinieks [[Jānis Jaunsudrabiņš]]?
* ... '''[[Eiropas Vides aģentūra]]s''' galvenā mītne atrodas [[Kopenhāgena|Kopenhāgenā]], [[Dānija|Dānijā]]?
* ... '''[[Augškanāda]]''' un '''[[Lejaskanāda]]''' tika izveidotas saskaņā ar Konstitūcijas aktu [[1791. gads|1791. gadā]], sadalot [[Kanāda]]s koloniju divās daļās, lai nodrošinātu atšķirīgu likumdošanu un pārvaldību [[Angļu valoda|angliski]] un [[Franču valoda|franciski]] runājošajiem iedzīvotājiem?

[[Attēls:Tobin Bell At For The Love Of Horror 2019 (cropped 3).jpg|border|right|50px]]
* ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Tobins Bells]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ieguva atpazīstamību 2004. gadā, kad attēloja sērijveida slepkavu Kreimeru filmā &quot;[[Zāģis (filma)|Zāģis]]&quot; — tā guva panākumus un Bells turpināja atveidot šo varoni turpmākajās astoņās no deviņām sērijas filmām?
* ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā okupētās [[Irāna]]s [[Kurdistāna]]s teritorijā izveidotā [[PSRS]] satelītvalsts '''[[Mahabadas Republika]]''' pastāvēja no [[1945. gads|1946. gada]] janvāra līdz decembrim?
* ... pašlaik ir atzīts, ka pasaulē ir deviņas '''[[kodolvalsts|kodolvalstis]]''': [[ASV]], [[Krievija]], [[Ķīna]], [[Francija]], [[Apvienotā Karaliste]], [[Indija]], [[Pakistāna]], [[Izraēla]] un [[Ziemeļkoreja]]?

[[Attēls:Nafissatou Thiam Oregon 2022 (2).jpg|border|right|50px]]
* ... {{oss|V=2024|L=L}} [[Beļģija]]s [[vieglatlēte]] '''[[Nafisatu Tiama]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uzvarēja [[septiņcīņa]]s sacensībās ar rezultātu 6880 punkti, kļūstot par pirmo septiņcīņnieci, kas uzvarējusi trīs olimpiskajās spēlēs?
* ... '''[[Kilikija]]''' ieguva īpašu nozīmi [[viduslaiki|viduslaikos]], kad 11. gadsimtā to apdzīvoja [[armēņi]], izveidojot [[Armēņu Kilikijas karaliste|Armēņu Kilikijas karalisti]], kas pastāvēja līdz [[1375. gads|1375. gadam]] un kļuva par nozīmīgu [[tirdzniecība]]s un kultūras centru, uzturot ciešas saites ar [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]] un [[Krustnešu valstis|krustnešu valstīm]]?
* ... '''[[Eiropas Savienības Aviācijas drošības aģentūra]]s''' galvenā mītne atrodas [[Ķelne|Ķelnē]], [[Vācija|Vācijā]]?

[[Attēls:Brad Stevens 2017.jpg|border|right|50px]]
* ... 2021. gada vasarā bijušais [[Bostonas &quot;Celtics&quot;]] galvenais [[treneris]] '''[[Breds Stīvenss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika iecelts par &quot;Celtics&quot; ģenerālmenedžeri, bet 2024. gada aprīlī viņu nosauca par [[NBA sezonas labākais ģenerālmenedžeris|Nacionālās basketbola asociācijas labāko ģenerālmenedžeri]], un tajā pašā gadā viņa veidotais sastāvs izcīnīja NBA čempiontitulu?
* ... '''[[Tonkinas incidents]]''' kļuva par pamatu [[ASV Kongress|ASV Kongresa]] pieņemtajai Tonkinas līča rezolūcijai, kas deva [[ASV prezidents|prezidentam]] [[Lindons Džonsons|Lindonam Džonsonam]] pilnvaras izmantot militāru spēku [[Vjetnama|Vjetnamā]] bez oficiālas kara pieteikšanas, kas būtiski palielināja ASV militāro iesaisti [[Vjetnamas karš|Vjetnamas karā]]?
* ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā okupētās [[Irānas Azerbaidžāna]]s teritorijā izveidotā [[PSRS]] satelītvalsts '''[[Azerbaidžānas Autonomā Republika]]''' pastāvēja no [[1945. gads|1945. gada]] novembra līdz [[1946. gads|1946. gada]] decembrim?

[[Attēls:US Army 51859 Championship match.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Kuba]]s [[Grieķu-romiešu cīņa|grieķu-romiešu]] [[cīkstonis]] '''[[Mihains Lopess]]''' &lt;small&gt;(attēlā pa kreisi)&lt;/small&gt;, ko uzskata par vienu no visu laiku izcilākajiem cīkstoņiem, kļuva par pieckārtēju olimpiskās zelta medaļas ieguvēju līdz noslēdza savu karjeru [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]]?
* ... politiskā ziņā '''[[Austrumjeruzaleme]]''' ir ļoti strīdīga teritorija; [[1948. gads|1948. gadā]], pēc [[Izraēlas Neatkarības karš|Izraēlas Neatkarības kara]], tā nonāca [[Jordānija]]s kontrolē, bet [[1967. gads|1967. gada]] [[Sešu dienu karš|Sešu dienu kara]] laikā Izraēla [[aneksija|anektēja]] Austrumjeruzalemi, apvienojot ar '''[[Rietumjeruzaleme|Rietumjeruzalemi]]''', ko kontrolēja jau iepriekš?
* ... '''[[Ieslodzīto apmaiņa starp Krieviju un Rietumiem (2024)|ieslodzīto apmaiņa 2024. gada 1. augustā]]''' starp [[Krievija|Krieviju]], [[Baltkrievija|Baltkrieviju]] un [[Rietumu pasaule|Rietumvalstīm]] bija lielākā ieslodzīto apmaiņa starp Krieviju un [[ASV]] kopš [[Aukstais karš|Aukstā kara]]?

[[Attēls:Kurzemes hercoga Frīdriha Kazimira zelta dukāts 1689.jpg|border|right|50px]]
* ... [[1687. gads Latvijā|1687. gadā]] [[Kurzemes hercogs]] [[Frīdrihs Kazimirs Ketlers]] lika uzsākt zelta '''[[dukāts|dukātu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kalšanu, kas kalpoja kā [[Kurzemes hercogiste]]s lielākā naudas vienība?
* ... [[Latvija|Latvijas Republikā]] '''[[tiesības uz taisnīgu tiesu]]''' ir noteiktas [[Latvijas Republikas Satversme|Satversmes]] 92. pantā?
* ... '''[[pievienotā vērtība]]''' tiek aprēķināta, atņemot no produkta vai pakalpojuma pārdošanas [[Cena (ekonomika)|cenas]] visas izmaksas, kas saistītas ar tā ražošanu, izņemot [[Darbaspēks|darbaspēka]] un citu iekšējo resursu izmaksas?

[[Attēls:Julien Alfred Glasgow 2024.jpg|border|right|50px]]
* ... [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] '''[[Džuljena Alfreda]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja zelta medaļu [[100 metri|100 m sprintā]], kas bija pirmā olimpisko spēļu medaļa [[Sentlūsija olimpiskajās spēlēs|Sentlūsijai olimpiskajās spēlēs]]?
* ... [[Latvija]]s iedzīvotājam ir tiesības vienu reizi mūžā mainīt '''[[Personas kods (Latvija)|personas kodu]]''', ja viņš nav apmierināts ar to, ka iepriekšējā standarta koda pirmajā daļā ir norādīts dzimšanas datums, kas var radīt grūtības, piemēram, piesakoties darbā?
* ... '''[[cenu revolūcija]]''', kas notika 15. un 16. gadsimtā [[Eiropa|Eiropā]], kad ievērojami pieauga preču un pakalpojumu cenas, ir saistīta ar vairākiem ekonomiskiem un sociāliem faktoriem, tostarp Eiropā nonāca liels daudzums [[sudrabs|sudraba]] un [[zelts|zelta]], galvenokārt no [[Amerika]]s kolonijām, kas palielināja pieejamās [[nauda]]s apjomu un veicināja [[Inflācija|inflāciju]]?

[[Attēls:Николаевские ворота. Наружный фасад.JPG|border|right|50px]]
* ... uz [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] '''[[Nikolaja vārti]]em''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Krievijas imperators|Krievijas imperatora]] [[Pāvils I Romanovs|Pāvila I]] bērnu vārdi?
* ... '''[[Kopenhāgenas kritēriji]]''' nosaka prasības, kurām jāatbilst [[valsts|valstij]], lai tā varētu pievienoties [[Eiropas Savienība]]i?
* ... [[Latvija]]s [[pludmales volejboliste]]s [[Tīna Graudiņa]] un [[Anastasija Samoilova]] '''[[Volejbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — pludmales volejbols sievietēm|2024. gada vasaras olimpisko spēlļu pludmales volejbola turnīrā]]''' aizkļuva līdz ceturtdaļfinālam, kur zaudēja vēlākajām čempionem [[Brazīlija]]s komandai, un turnīru noslēdza dalītā 5. vietā?

[[Attēls:Pskov asv07-2018 Kremlin aerial7.jpg|border|right|50px]]
* ... Kroma jeb '''[[Pleskavas kremlis|Pleskavas kremļa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; celtniecība sākta 11. gadsimta beigās, lai aizsargātu [[Pleskava|Pleskavu]], kas bija nozīmīgs [[Kijivas Krievzeme]]s tirdzniecības un politikas centrs?
* ... '''[[Starptautiskā Vingrošanas federācija|Starptautiskās Vingrošanas federācijas]]''' un '''[[Starptautiskā Paukošanas federācija|Starptautiskās Paukošanas federācijas]]''' mājvieta ir [[Lozanna|Lozannā]], [[Šveice|Šveicē]]?
* ... '''[[Meksikas neatkarības karš]]''' norisinājās no [[1810. gads|1810.]] līdz [[1821. gads|1821. gadam]] un izbeidza trīs gadsimtus ilgo [[Spānijas Impērija|Spānijas koloniālo varu]] [[Meksika|Meksikā]]?

[[Attēls:Thea LaFond au Parc des Champions pendant les JO 2024 (4) (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] '''[[Tea Lafonda]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja zelta medaļu [[Trīssoļlēkšana|trīssoļlēkšanā]], kas bija pirmā olimpisko spēļu medaļa [[Dominika olimpiskajās spēlēs|Dominikai olimpiskajās spēlēs]]?
* ... '''[[pirktspēja]]''' ir būtisks faktors [[ekonomika]]s analīzē, jo tā ietekmē gan patērētāju [[Dzīves līmenis|dzīves līmeni]], gan arī ekonomikas kopējo veselību?
* ... '''[[Zelta Vārti|Zelta Vārtu šaurums]]''', kas savieno [[Sanfrancisko līcis|Sanfrancisko līci]] ar [[Klusais okeāns|Kluso okeānu]], ir zināms ar savu [[migla]]ino klimatu, īpaši vasaras mēnešos, kad aukstā okeāna ūdens satikšanās ar siltāko līča gaisu izraisa biezu miglu?

[[Attēls:DonPrudhommeFire1991KennyBernstein.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[dragreiss|dragreisa]]''' sacensībās &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pa īsu, taisnu trasi parasti vienlaikus sacenšas divas tehnikas vienības?
* ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs vīriešiem|2024. gada vasaras olimpisko spēļu basketbola turnīrā vīriešiem]]''' par čempioniem piekto reizi pēc kārtas kļuva [[ASV basketbola izlase]], kopumā izcīnot savu 17. titulu?
* ... '''[[gāzbetons]]''' tiek ražots, izmantojot ķīmisko reakciju, kuras laikā veidojas [[gāze]]s burbuļi, kas palielina materiāla tilpumu un samazina svaru; pateicoties šai porainībai, gāzbetons ir lielisks [[siltumizolācija]]s materiāls?

[[Attēls:Imane Khelif Jeux panarabes 2023.png|border|right|50px]]
* ... pēc [[Alžīrija]]s [[boksere]]s '''[[Īmāna Halīfa|Īmānas Halīfas]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uzvaras pār [[Itālija]]s bokseri Andželu Karīni [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] sāka izplatīties apgalvojumi par viņas dzimumu un tiesībām piedalīties sacensībās; sportistes analīzes iepriekš uzrādījušas paaugstinātu [[testosterons|testosterona]] līmeni?
* ... '''[[stagflācija]]''' ir īpaši problemātiska, jo apvieno divus negatīvus ekonomiskus faktorus ([[stagnācija]] un [[inflācija]]), kas parasti prasa atšķirīgu [[Ekonomiskā politika|ekonomisko politiku]] risinājumus?
* ... '''[[Pāvilostas AES]]''' [[Latvijas PSR]] laikā plānoja būvēt [[Akmensrags|Akmeņragā]] netālu no [[Pāvilosta]]s, būvniecību sākot [[1997. gads Latvijā|1997. gadā]]?

[[Attēls:Kant-KdrV-1781.png|border|right|50px]]
* ... '''&quot;[[Tīrā prāta kritika]]&quot;''' &lt;small&gt;(attēlā 1781. gada izdevuma titullapa)&lt;/small&gt; ir viens no svarīgākajiem darbiem [[Filozofijas vēsture|filozofijas vēsturē]] un tiek uzskatīts par [[Imanuels Kants|Imanuela Kanta]] centrālo veikumu?
* ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 3x3 turnīrs vīriešiem|2024. gada vasaras olimpisko spēļu 3x3 basketbola turnīrā]]''' iepriekšējo olimpisko spēļu čempioni Latvijas basketbola izlase ([[Nauris Miezis]], [[Kārlis Lasmanis]], [[Francis Lācis]], [[Zigmārs Raimo]]) uzvarēja visās septiņās apļa turnīra spēlēs, taču pusfinālā piekāpās Nīderlandei, bet spēlē par bronzu arī Lietuvai?
* ... '''[[tetrarhija]]''' bija [[Romas impērija]]s pārvaldes forma 3. un 4. gadsimtā, ko iedibināja imperators [[Diokletiāns]], varu sadalot starp diviem vecākajiem imperatoriem (&quot;augustiem&quot;) un diviem jaunākajiem imperatoriem (&quot;cēzariem&quot;)?

[[Attēls:Leo Neugebauer Budapest 2023.jpg|border|right|50px]]
* ... 2023. gada jūnijā [[Vācija]]s [[desmitcīņa|desmitcīņieks]] '''[[Leo Neigebauers]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sasniedza 8836 punktu rezultātu un uzvarēja [[Nacionālā koledžu sporta asociācija|NCAA]] [[ASV]] koledžu čempionātā, par četriem punktiem labojot 39 gadus veco Vācijas rekordu desmitcīņā; sekojošajos gados viņš kļuva par olimpisko vicečempionu un Pasaules čempionu?
* ... apjomīgākā '''[[cūkkopība]]''' ir [[Ķīna|Ķīnā]], gandrīz uz pusi mazāk [[mājas cūka|cūku]] izaudzē [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]]?
* ... liela daļa no '''[[jiti]]em''' [[Viduslaiki|viduslaiku]] sākumā pārcēlās dzīvot no [[Jitlande]]s uz [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas]] dienvidiem un bija viena no etniskajām grupām, kas izveidoja [[Anglijas Karaliste|Anglijas Karalisti]]?

[[Attēls:Koppen classification worldmap D.png|border|right|50px]]
* ... '''[[kontinentāls klimats|kontinentāla klimata]]''' apgabalos &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sezonālās [[gaisa temperatūra]]s svārstības ir izteiktākas nekā piekrastes apgabalos?
* ... [[Kārlis Markss]] un [[Frīdrihs Engelss]] savā darbā &quot;[[Komunistiskās partijas manifests]]&quot; apgalvoja, ka vēstures gaitā sabiedrības attīstība balstās uz '''[[šķiru cīņa|šķiru cīņu]]'''?
* ... '''''[[Paris La Défense Arena]]''''', kurā [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] norisinājās [[Peldēšana olimpiskajās spēlēs|peldēšana]] un [[ūdenspolo]], ir Eiropā lielākā iekštelpu arēna?

[[Attēls:Užavas alus darītava.jpg|border|right|50px]]
* ... sākotnēji '''&quot;[[Užavas alus]]&quot;''' darītava bija iekārtota īpašnieka Ulda Pumpura privātmājas labajā spārnā, bet jaunākās alus darītavas ēkas &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[arhitekts]] ir [[Uldis Pīlēns]]?
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[bērnu darbs]]''' ir stingri reglamentēts ar normatīvajiem aktiem, kas nosaka minimālo vecumu un darba apstākļus, kuros [[bērni]] drīkst strādāt?
* ... saskaņā ar [[Apvienoto Nāciju Organizācija|ANO]] [[Jūras tiesību konvencija|Jūras tiesību konvenciju]], '''[[teritoriālie ūdeņi]]''' parasti sniedzas 12 [[jūras jūdze]]s no valsts krasta bāzes līnijas; ārzemju [[kuģi]]em ir tiesības uz miermīlīgu caurkuģošanu teritoriālajos ūdeņos, ja tie nerada draudus vai nekaitē piekrastes valstij?

[[Attēls:1951 CECA ECSC.jpg|border|right|50px]]
* ... [[1951. gads|1951. gadā]] parakstītais '''[[Parīzes līgums]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija būtisks solis [[Eiropas integrācija]]s procesā pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] un veicināja [[Eiropas Ekonomikas kopiena]]s izveidi ar [[Romas līgums|Romas līgumu]] [[1957. gads|1957. gadā]], kas vēlāk pārtapa par [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienību]]?
* ... [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un citās [[Sociālistiska valsts|sociālistiskajās valstīs]] '''[[zinātniskais komunisms]]''' tika pasniegts kā obligāts mācību priekšmets [[Augstskola|augstskolās]], lai izglītotu nākamās paaudzes [[Marksisms-ļeņinisms|marksisma-ļeņinisma]] ideju garā?
* ... [[Rīgas dome]]s deputāts no [[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;|Nacionālās apvienības]] '''[[Ansis Pūpols]]''' 2024. gada maijā kļuva par [[Eiropas Parlamenta deputāts|Eiropas Parlamenta deputātu]] [[Dace Melbārde|Daces Melbārdes]] vietā, lai gan jau tobrīd bija zināms, ka šis Eiropas Parlamenta sasaukums darbu ir beidzis, noslēdzoties pēdējai sesijai?

[[Attēls:0 series Yurakucho 19670505.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[ātrgaitas vilciens|ātrgaitas vilcieni]]''' var sasniegt ātrumu virs 250 km/h uz īpaši būvētām ātrgaitas līnijām un ap 200 km/h uz modernizētām parastajām [[dzelzceļa līnija|dzelzceļa līnijām]] &lt;small&gt;(attēlā ātrgaitas vilciens [[Tokija|Tokijā]] 1967. gadā)&lt;/small&gt;?
* ... sākotnēji vīriešu sacensības '''[[triatlons 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|triatlonā 2024. gada olimpiskajās spēlēs]]''' [[Parīze|Parīzē]] bija paredzētas 30. jūlijā, bet sliktās ūdens kvalitātes [[Sēna|Sēnā]] dēļ tika pārceltas dienu vēlāk?
* ... ar [[PSRS]] Centrālās izpildkomitejas [[1937. gads|1937. gada]] 28. septembra dekrētu [[Krievijas PFSR]] '''[[Rietumsibīrijas novads]]''' tika sadalīts Novosibirskas apgabalā ar centru [[Novosibirska|Novosibirskā]] (trīs tagadējo [[Krievijas Federācija]]s apgabalu robežās) un Altaja novadā ar centru [[Barnaula|Barnaulā]] (tagad [[Altaja novads]] un [[Altaja Republika]])?

[[Attēls:03-03-2020 Ismail Haniyeh.jpg|border|right|50px]]
* ... [[2024. gads|2024. gada]] 31. jūlijā ''[[Hamās]]'' politisko līderi '''[[Ismails Hanija|Ismailu Haniju]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nogalināja [[Izraēla]]s mērķēta gaisa trieciena rezultātā [[Irāna]]s galvaspilsētā [[Teherāna|Teherānā]]?
* ... līdz ar [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] sakāvi [[Vjetnamas karš|Vjetnamas karā]] un pēc [[Hošimina|Saigonas]] krišanas komunistu kustība ''[[Pathet Lao]]'' pārņēma kontroli [[Laosa|Laosā]] un pasludināja Laosas Tautas Demokrātisko Republiku, kas iezīmēja '''[[Laosas Karaliste]]s''' pastāvēšanas beigas?
* ... latviešu [[mežs|mežzinātnieks]], [[inženieris]] izgudrotājs, [[Jaunievedums|novators]] '''[[Miervaldis Bušs]]''' ir arī [[Latvijas Valsts mežzinātnes institūts &quot;Silava&quot;|Latvijas Valsts mežzinātnes institūta &quot;Silava&quot;]] nosaukuma autors?

[[Attēls:Léon Marchand, 2023 Pac-12 Championships, 400 yard individual medley preliminaries - 3 March 2023.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Francija]]s [[peldētājs]] '''[[Leons Maršāns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] kļuva par četrkārtēju olimpisko čempionu un ir pirmais franču sportists, kas izcīnījis četras olimpiskās zelta medaļas peldēšanā?
* ... '''[[islāms un kristietība]]''' tiek klasificētas kā [[Ābrama reliģijas]] (vēl arī [[jūdaisms]]), jo tās uzskata [[Ābrams|Ābramu]] par ciltstēvu?
* ... '''[[autoceļš P137|autoceļu P137]]''' Lapenieki—[[Ķekava]]—Ģūģi veido bijušais [[Autoceļš A7 (Latvija)|autoceļa A7]] ([[Eiropas autoceļš E67|E67]]) trases posms, kuram pēc jaunā [[Ķekavas apvedceļš|Ķekavas apvedceļa]] atklāšanas [[2023. gads Latvijā|2023. gadā]] tika piešķirts indekss P137?

[[Attēls:Victor Wembanyama Mets 92 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... jau 16 gadu vecumā eksperti paredzēja [[Francija]]s [[basketbolists|basketbolistam]] '''[[Viktors Vembanjama|Viktoram Vembanjamam]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pirmo izvēli sava gada [[Nacionālās basketbola asociācijas drafts|Nacionālās basketbola asociācijas draftā]], kas izpildījās, bet pirmās sezonas noslēgumā viņš kļuva par pirmo debitantu, kas iekļuvis [[NBA simboliskā aizsardzības izlase|simboliskajā aizsardzības izlasē]]?
* ... daudzās [[attīstības valstis|attīstības valstīs]] '''[[zīdaiņu mirstība]]s''' līmenis joprojām ir augsts, piemēram, [[Subsahāras Āfrika|Subsahāras Āfrikā]] un dažās [[Dienvidāzija]]s valstīs šis rādītājs var būt ievērojami lielāks par 30 nāves gadījumiem uz 1000 dzīvi dzimušajiem?
* ... '''[[Bretonvudsas konference]]s''' laikā tika panākta vienošanās par vairākām būtiskām ekonomiskām reformām un tika izveidota [[Bretonvudsas sistēma]], kurā ietilpst arī [[Starptautiskais Valūtas fonds]] un [[Starptautiskā rekonstrukcijas un attīstības banka]] ([[Pasaules Banka]])?

[[Attēls:Portrait of John Langdon Down (c 1870) by Sydney Hodges.jpg|border|right|50px]]
* ... britu [[ārsts]] '''[[Džons Dauns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pazīstams ar savu darbu [[ģenētika]]s un medicīniskās zinātnes jomā, kur viņš pirmo reizi aprakstīja ģenētisko stāvokli, kas vēlāk kļuva pazīstams kā [[Dauna sindroms]]?
* ... no 1994. līdz 2004. gadam [[televīzijas seriāls]] '''&quot;[[Komisārs Reksis]]&quot;''' tika veidots [[Austrija|Austrijā]], un tā darbība notika [[Vīne|Vīnē]], bet pēc tam no 2008. līdz 2015. gadam seriāls tapa [[Itālija|Itālijā]], un sižets risinājās [[Roma|Romā]]?
* ... '''[[Flāviji]]''' ir pazīstami ar savu ieguldījumu [[Romas impērija]]s stabilizācijā pēc iekšējo konfliktu perioda, kad tika nostiprinātas impērijas robežas un veicināta ekonomiskā izaugsme, taču imperatoru [[Domiciāns|Domiciānu]] [[96. gads|96. gadā]] nogalināja sazvērestības rezultātā, un ar viņu beidzās Flāviju dinastija?

[[Attēls:Diana Taurasi 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs sievietēm|2024. gada vasaras olimpisko spēļu sieviešu basketbola turnīrā]]''' par olimpiskajām čempionēm astoto reizi pēc kārtas kļuva [[ASV sieviešu basketbola izlase|ASV izlase]], bet komandas spēlētāja [[Daiena Taurazi]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par pirmo basketbolisti, kas uzvarējusi sešos olimpiskajos turnīros pēc kārtas?
* ... '''[[Jemenas Tautas Demokrātiskā Republika]]''' bija vienīgā valsts ar [[Marksisms|marksistiski]] [[Sociālisms|sociālistisku]] režīmu [[Arābu pasaule|arābu pasaulē]], un tai piederošajā [[Sokotra]]s salā 20. gadsimta 70. gados bija izveidota [[PSRS]] karabāze?
* ... lai gan mūsdienās '''[[Karaļa Vilhelma kanāls|Karaļa Vilhelma kanālu]]''', kas, apejot [[Kuršu joma|Kuršu jomu]], savieno [[Nemuna]]s pieteku Miniju ar Malkas līci [[Klaipēdas osta|Klaipēdas ostā]], kravu pārvadājumiem vairs neizmanto, taču pieaug tā nozīme ūdenstūrismā?

[[Attēls:La Bataille du Pont d'Arcole.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Pirmās koalīcijas karš (1792—1797)|Pirmās koalīcijas kara]]''' laikā [[1796. gads|1796. gadā]] par [[Francija]]s &quot;Itālijas armijas&quot; virspavēlnieku kļuva [[Napoleons Bonaparts]] &lt;small&gt;(attēlā [[Mantuja]]s aplenkuma laikā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[nāvējoša injekcija|nāvējošā injekcija]]''' tiek uzskatīta par humānāku [[Nāvessods|nāvessoda]] veidu salīdzinājumā ar vecākām metodēm, piemēram, [[Nošaušana|nošaušanu]], [[Pakāršana|pakāršanu]] vai [[Elektriskais krēsls|elektrisko krēslu]]?
* ... '''[[Jāņa Čakstes gatve]]''' [[Rīga|Rīgā]] tiek pagarināta saistībā ar [[Dienvidu tilts|Dienvidu tilta]] 4. būvniecības kārtu, un tā turpmāk stiepsies visā [[Ziepniekkalns|Ziepniekkalna]] dienvidu daļas garumā līdz [[Vienības gatve (Rīga)|Vienības gatve]]i?

[[Attēls:Diyora Keldiyorova at the 2024 Summer Olympics 02.jpg|border|right|50px]]
* ... [[uzbeki|uzbeku]] [[džudiste]] '''[[Dijora Keldijorova]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, uzvarot [[Džudo 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2024. gada olimpiskajās spēlēs]], kļuva par pirmo uzbeku sportisti, kura ir ieguvusi olimpisko zelta medaļu sieviešu konkurencē?
* ... dažās [[suverēno valstu uzskaitījums|valstīs]], piemēram, [[Ķīna|Ķīnā]], vara ir stingri '''[[centralizācija|centralizēta]]''', bet citur pretēji, piemēram, [[ASV]] vara ir sadalīta starp centrālo valdību un [[ASV štati|štatu]] valdībām?
* ... '''[[Oslo Universitāte]]''' ir lielākā un vecākā [[universitāte]] [[Norvēģija|Norvēģijā]], kas tika dibināta [[1811. gads|1811. gadā]], kad Norvēģija vēl bija daļa no [[Dānija—Norvēģija|Dānijas—Norvēģijas Karalistes]]?

[[Attēls:Paris Court Philippe-Chatrier.jpg|border|right|50px]]
* ... [[teniss|tenisa]] kortu un stadionu komplekss, kas atrodas [[Parīze|Parīzē]] un kurā notiek [[Francijas atklātais čempionāts tenisā]] '''[[Rolāna Garosa stadions]]''' &lt;small&gt;(attēlā Filipa Šatrijē korts)&lt;/small&gt;, ir nosaukts novatoriskā franču [[lidotājs|lidotāja]] Rolāna Garosa vārdā, kurš pirmais veica individuālu lidojumu pāri [[Vidusjūra]]i?
* ... [[Latvija|Latvijā]], tāpat kā daudzās citās valstīs, '''[[lobisms]]''' tiek reglamentēts ar [[likumi]]em un noteikumiem, lai nodrošinātu caurspīdīgumu un novērstu [[Korupcija|korupciju]]?
* ... mūsdienās '''[[teokrātiskā monarhija]]''' ir sastopama reti, bet viens no piemēriem ir [[Saūda Arābija]], kur [[Saūda Arābijas karalis|karalis]] ir ne tikai valsts politiskais vadītājs, bet arī [[Islāms|islāma]] reliģijas augstākās autoritātes pārstāvis valstī, un valstī [[šariata likumi]] ir daļa no valsts tiesību sistēmas?

[[Attēls:2024-07-19 Handball Men's Germany - Hungary by mroptimax-35.jpg|border|right|50px]]
* ... [[latvieši|latviešu]] izcelsmes [[Vācija]]s [[handbolists]] '''[[Renārs Uščins]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs]] kopā ar Vācijas izlasi izcīnīja sudraba medaļu, visā turnīrā guva 52 vārtus un tika iekļauts simboliskajā izlasē?
* ... '''[[optimāti|optimātu]]''' un [[populāri|populāru]] konflikts [[Romas Republika]]s beigu posmā izraisīja vairākus [[pilsoņu karš|pilsoņu karus]], kuros optimāti bieži vien zaudēja?
* ... [[Ziemeļjūra]]s līcis un vairāku upju kopējs [[estuārs]] [[Anglija]]s austrumu piekrastē '''[[Vošs]]''' no 9. līdz 11. gadsimtam bija galvenais ceļš [[vikingi|vikingu]] iebrukumiem Austrumanglijā?

[[Attēls:Te Mahutonga Cloak.JPG|border|right|50px]]
* ... '''[[Jaunzēlandes karognesēji olimpiskajās spēlēs]]''' kopš 2004. gada valkā Te Māhutonga apmetni &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... terminu '''[[lumpenproletariāts]]''' pirmo reizi ieviesa vācu filozofs [[Kārlis Markss]] un viņa līdzgaitnieks [[Frīdrihs Engelss]], to attiecinot uz [[Sabiedrības slānis|sociālo slāni]], kas sastāv no cilvēkiem, kuri atrodas zem [[Proletariāts|proletariāta]] un nav iesaistīti ražošanas procesā, piemēram, ubagi, klaidoņi, [[Noziegums|noziedznieki]], [[Prostitūcija|prostitūtas]] un citi margināļi?
* ... pēc [[angļi|angļu]] [[dramaturģe]]s, [[Scenārists|scenāristes]] un [[detektīvs|detektīvromānu]] rakstnieces '''[[Kerolaina Greiema|Kerolainas Greiemas]]''' kriminālromānu sērijas ''Chief Inspector Barnaby'' motīviem tika izveidots detektīvseriāls &quot;[[Midsomeras slepkavības]]&quot;?

[[Attēls:Blondie1977.jpg|border|right|50px]]
* ... ar 40 miljoniem pārdotu albumu [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un 20 miljoniem ārpus ASV '''''[[Blondie]]''''' ir viena no visu laiku komerciāli veiksmīgākajām [[roks|rokgrupām]]?
* ... [[ASV latvieši|ASV latviešu]] [[daiļlēcēja]] '''[[Džeja Delanija Patrika]]''', iegūstot ceļazīmi uz {{oss|V=2024|L=D}} [[Parīze|Parīzē]], kļuva par pirmo [[Latvija]]s olimpieti šajā sporta veidā?
* ... [[Heptarhija]]s periodā 7. un 8. gadsimtā [[Anglosakši|sakšu]] ķēniņvalsts '''[[Veseksa]]''' sacentās ar '''[[Mersija|Mersiju]]''' par dominējošo stāvokli [[Anglija]]s dienvidos un rietumos?

[[Attēls:Харлан Ольга 2024.png|border|right|50px]]
* ... divkārtējā olimpiskā čempione [[Ukraina]]s [[paukotāja]] '''[[Olha Harlana]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; 2023. gada pasaules čempionātā tika diskvalificēta pēc atteikšanās sarokoties ar [[Krievija]]s sportisti, taču vēlāk diskvalifikāciju atcēla un viņai piešķīra vietu dalībai [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs]]?
* ... '''[[internacionālisms]]''' bieži vien saistās ar [[Sociālisms|sociālistiskām]] un [[Komunisms|komunistiskām]] kustībām, īpaši 19. un 20. gadsimtā, piemēram, [[Kārlis Markss|Markss]] un [[Frīdrihs Engelss|Engelss]] [[Komunistiskās partijas manifests|Komunistiskajā manifestā]] aicināja uz [[Proletariāts|proletariāta]] apvienošanos ar slaveno frāzi: &quot;[[Visu zemju proletārieši, savienojieties!]]&quot;?
* ... [[Krievijas Impērija]]s premjerministra [[Pjotrs Stolipins|Pjotra Stolipina]] no [[1906. gads|1906.]] līdz [[1911. gads|1911. gadam]] veiktā '''[[Stolipina agrārā reforma|agrārā reforma]]''' tika īstenota ar mērķi sadalīt kopienu zemes un veicināt individuālu zemes īpašumu veidošanu, ļaujot zemniekiem iegūt savas zemes daļas personīgā īpašumā, līdzīgi kā [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]]?

[[Attēls:Michael Sheen at PaleyFest 2014.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Velsa]]s [[aktieris]] '''[[Maikls Šīns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir attveidojis [[Apvienotās Karalistes premjerministrs|Lielbritānijas premjerministru]] [[Tonijs Blērs|Toniju Blēru]] trīs filmās?
* ... 2019. gadā '''[[Kristaps Neretnieks]]''' ieņēma pirmo vietu Austrumeiropas un Centrālāzijas reģiona olimpiskajā rangā un izcīnīja ceļazīmi uz {{oss|V=2020|L=D}} [[Tokija|Tokijā]], kļūstot par pirmo [[jātnieku sports|jātnieku]] [[Latvija]]s vēsturē, kurš nopelnījis olimpisko ceļazīmi?
* ... [[Bībele]] norāda uz dažādām zīmēm, kas notiks pirms [[Jēzus Kristus]] '''[[Otrā atnākšana|Otrās atnākšanas]]''', kā [[dabas katastrofa]]s, [[kari]], [[slimība]]s un morālas izvirtības pieaugums?

[[Attēls:Indian-Hockey-Team-Berlin-1936.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Indijas lauka hokeja izlase]]''' ir visu laiku veiksmīgākā [[lauka hokejs|lauka hokeja]] komanda [[vasaras olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]], kopumā izcīnot astoņas zelta medaļas &lt;small&gt;(attēlā Indijas komanda, kas izcīnīja zelta medaļu [[1936. gada vasaras olimpiskās spēles|1936. gada Berlīnes olimpiskajās spēlēs]])&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Urālu Republika]]''' [[Krievijas Federācija]]s sastāvā pastāvēja no [[1993. gads|1993. gada]] 1. jūlija līdz 9. novembrim [[Sverdlovskas apgabals|Sverdlovskas apgabala]] robežās un tika izbeigta ar [[Krievijas Federācijas prezidents|Krievijas Federācijas prezidenta]] dekrētu Nr. 1874 par Sverdlovskas apgabala padomes atlaišanu?
* ... '''[[maigā vara]]''' apzīmē spēju ietekmēt un veidot citu [[valsts|valstu]] rīcību un attieksmi, izmantojot pievilcību un pārliecību, nevis piespiedu līdzekļus vai militāro spēku (jeb tā saukto [[asā vara|aso varu]])?

[[Attēls:1940 Constitution of the Latvian SSR.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Latvijas PSR Konstitūcija]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika veidota pēc 1936. gada [[PSRS Konstitūcija]]s parauga, to pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] izstrādāja 15 [[Tautas Saeima]]s deputātu komisija [[Žanis Spure|Žaņa Spures]] vadībā?
* ... [[Latvija]]s [[modernā pieccīņa|modernās pieccīņas]] sportists '''[[Pāvels Švecovs]]''' pēc dalības {{oss|V=2024|L=D}} [[Parīze|Parīzē]], kur viņš kvalificējās finālam, paziņoja par sportista karjeras beigām?
* ... [[kristietība]]s kustības '''[[adventisms|adventisma]]''' galvenā pazīme ir uzskats par [[Otrā atnākšana|Kristus otro atnākšanu]], kas, pēc viņu ticības, drīz notiks?

[[Attēls:Fatah Flag Vector Graphic.svg|border|right|50px]]
* ... '''''[[Fatah]]''''' &lt;small&gt;(attēlā karogs)&lt;/small&gt; sākotnēji bija pazīstama kā [[partizāni|partizānu]] kustība, kas izmantoja bruņotu cīņu pret [[Izraēla|Izraēlu]], lai atgūtu [[Palestīna]]s teritoriju un nodrošinātu [[palestīnieši|palestīniešu]] pašnoteikšanās tiesības, tomēr laika gaitā tā pārgāja uz politisko cīņu, un mūsdienās tā ir galvenā Palestīnas pašpārvaldes partija?
* ... par '''[[2024.—2025. gada UEFA Čempionu līgas sezona]]s''' uzvarētājiem pirmo reizi kļuva [[Francija]]s kluba [[Parīzes &quot;Saint-Germain&quot;]] futbolisti, kas finālā ar 5:0 pieveica [[Itālija]]s klubu [[Milānas &quot;Internazionale&quot;]]?
* ... '''[[apokrifi]]''' bieži ietver stāstus un detaļas, kas nav iekļautas oficiāli atzītos [[Svētie raksti|svētajos rakstos]]?

[[Attēls:Ilze Stobova 2024.jpg|border|right|50px]]
* ... [[14. Saeima]]s deputāte no partijas &quot;[[Latvija pirmajā vietā]]&quot; '''[[Ilze Stobova]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; iepriekš vēlēšanās kandidējusi arī no [[Jaunā partija|Jaunās Kristīgās partijas]], [[Zaļo un Zemnieku savienība]]s un [[Tautas partija]]s sarakstiem?
* ... [[Latvieši|latviešu]] [[BMX]] frīstaila [[riteņbraucējs]] '''[[Ernests Zēbolds]]''' {{oss|V=2024|L=G}} izcīnīja 8. vietu un kopā ar [[Gunta Vaičule|Guntu Vaičuli]] [[Latvijas karognesēji olimpiskajās spēlēs|nesa karogu]] noslēguma ceremonijā?
* ... [[Lietuva]]s pārvaldītājsabiedrībai '''''[[Bitė group]]''''', kas pieder [[Luksemburga]]s uzņēmumam ''PLT VII Finance S.a r.l.'', ko savukārt pārvalda [[ASV]] investīciju uzņēmums ''Providence Equity Partners'', pieder [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] [[telesakari|telesakaru]] uzņēmumi: ''[[Bitė Lietuva|UAB Bitė Lietuva]]'' un [[Bite Latvija|SIA &quot;Bite Latvija&quot;]]?

[[Attēls:Kokneses ģerbonis.png|border|right|50px]]
* ... '''[[Kokneses ģerbonis|Kokneses ģerbonī]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kura autors ir [[Edgars Sims]], redzami vēsturiskie [[Koknese]]s pilsētas simboli — sakrustoti [[bīskaps|bīskapa]] zizlis un atslēga?
* ... '''[[18. novembra savienība]]''' bija [[politiskā partija]] [[Latvija|Latvijā]], kuru izveidoja daļa no [[Latvijas Republikas Pilsoņu Kongress|Latvijas Republikas Pilsoņu Kongresa]] delegātiem un pirms [[5. Saeimas vēlēšanas|5. Saeimas vēlēšanām]] [[1993. gads Latvijā|1993. gadā]] tā pievienojās vēlēšanu apvienībai &quot;[[Tēvzemei un Brīvībai (apvienība)|Tēvzemei un Brīvībai]]&quot;?
* ... '''[[singāļi|singāļu]]''' izcelsme tiek saistīta ar agrīno '''[[indoārieši|indoāriešu]]''' migrāciju no [[Ziemeļindija]]s uz dienvidiem; pēc leģendārās [[hronika]]s &quot;Mahāvamsa&quot; singāļu tautas aizsācējs bija princis Vidžaja, kurš ieradies [[Šrilanka|Šrilankā]] no Indijas ziemeļrietumiem?

[[Attēls:Flag of the Lao People's Revolutionary Party.svg|border|right|50px]]
* ... '''[[Laosas Tautas revolucionārā partija]]''' &lt;small&gt;(attēlā partijas karogs)&lt;/small&gt; ir vienīgā atļautā [[Politiskā partija|partija]] [[Laosa|Laosas Tautas Demokrātiskajā Republikā]], un Laosa ir viena no nedaudzajām pasaules valstīm, kurai joprojām ir [[sociālisms|sociālistiskā iekārta]] ar vienu [[vienpartijas sistēma|valdošo politisko partiju]]?
* ... [[šaušana|sporta šāvējs]] '''[[Lauris Strautmanis]]''', kurš pārstāvēja [[Latvija 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Latviju]] [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskās spēlēm]] [[Parīze|Parīzē]], ir 2025. gada Eiropas čempionāta zelta medaļas ieguvējs 25 metru distancē ar pistoli un 2023. gada Pasaules čempionāta sudraba medaļas ieguvējs 50 metru distancē ar pistoli?
* ... [[eSIM]] karšu tirdzniecības uzņēmums '''''[[Airalo]]''''' nodrošina eSIM kartes ceļotājiem vairāk nekā 200 valstīs un reģionos visā pasaulē, nodrošinot tūlītēju piekļuvi internetam ārzemēs un tam ir vairāk nekā 10 miljoni lietotāju?

[[Attēls:Wrc 2024-martins sesks.jpg|border|right|50px]]
* ... '''''[[Tet Rally Latvia 2024]]''''' bija pirmā reize, kad [[Latvija|Latvijā]] norisinājās [[Pasaules rallija čempionāts|Pasaules rallija čempionāta]] (WRC) posms &lt;small&gt;(attēlā [[Mārtiņš Sesks jaunākais|Mārtiņa Seska]] un [[Renārs Francis|Renāra Franča]] vadītā ''Ford Puma Rally1'')&lt;/small&gt;?
* ... lai gan '''[[ģermāņu pagānisms]]''' izzuda līdz ar [[kristietība]]s izplatīšanos, tā elementi un ietekme joprojām ir sastopami mūsdienu [[Ziemeļeiropa]]s kultūrā un valodās?
* ... filmu un viedtelevīzijas [[straumēšana]]s platforma '''''[[Go3]]''''' ir lielākā video satura platforma [[Baltijas valstis|Baltijā]]?

[[Attēls:Leopardus guigna.jpeg|border|right|50px]]
* ... '''[[Čīles kaķis]]''' jeb kodkods &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir mazākais savvaļas [[kaķu dzimta]]s dzīvnieks, kurš dzīvo [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]]?
* ... rūpnīcas [[VEF]] zinātniski pētnieciskās nodaļas vadītājs un [[radiouztvērējs|radiouztvērēju]] VEF 202/206 un [[Spīdola (radiouztvērējs)|Spīdola]] 209/208 galvenais konstruktors '''[[Pēteris Videnieks]]''' [[1990. gads Latvijā|1990. gadā]] kļuva par [[Latvijas Republikas sakaru ministrs|Latvijas Republikas sakaru ministru]] [[Latvijas Republikas Ministru padome|Ivara Godmaņa Ministru padomē]]?
* ... '''[[angli]]''' bija [[ģermāņi|ģermāņu]] cilts, kas sākotnēji dzīvoja [[Jitlande|Jitlandes pussalā]] mūsdienu [[Dānija]]s un [[Vācija]]s teritorijā, bet 5. un 6. gadsimtā sāka migrēt uz Lielbritāniju, veidojot pamatu vēlākajai [[Anglija]]s valstij un [[angļu valoda]]i?

[[Attēls:William Smith (geologist).jpg|border|right|50px]]
* ... [[angļi|angļu]] [[ģeologs]] '''[[Viljams Smits]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš kļuva slavens ar pirmās detalizētās ģeoloģiskās kartes izveidi visai [[Anglija]]i, bieži tiek dēvēts par &quot;angļu ģeoloģijas tēvu&quot; un ir licis pamatus mūsdienu ģeoloģiskajai kartēšanai un [[stratigrāfija]]i?
* ... '''[[vieglatlētika 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' bija pirmā reize [[vasaras olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] vēsturē, kad [[vieglatlētika olimpiskajās spēlēs|vieglatlētikas sacensībās]] tika izcīnīts vienāds medaļu skaits vīriešiem un sievietēm?
* ... [[Latvija]] pievienojās programmai '''[[Partnerattiecības mieram]]''' [[1994. gads Latvijā|1994. gada]] 14. februārī, lai nostiprinātu valsts aizsardzības spējas un veicinātu integrāciju Rietumu drošības struktūrās, kas galu galā noveda pie Latvijas pievienošanās [[NATO]] 2004. gadā?

[[Attēls:Temple Saint Sava (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Serbijas Pareizticīgā baznīca]]''' ir viena no vecākajām un nozīmīgākajām pareizticīgajām baznīcām [[Balkānu pussala|Balkānu reģionā]], kurai ir sarežģītas attiecības ar citām [[pareizticība|pareizticīgajām baznīcām]], īpaši ar [[Konstantinopoles patriarhāts|Konstantinopoles patriarhātu]] &lt;small&gt;(attēlā [[Svētā Savas baznīca]] [[Belgrada|Belgradā]])&lt;/small&gt;?
* ... [[1975. gads|1975. gadā]] parakstītā '''[[Helsinku vienošanās]]''' kalpoja par pamatu vēlākajai [[Eiropas Drošības un sadarbības organizācija]]i, kas tika izveidota [[1995. gads|1995. gadā]] saskaņā ar Parīzes hartu?
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[taromāts|taromāti]]''' izplatījās ar depozīta sistēmas ieviešanu [[2022. gads Latvijā|2022. gadā]], un to uztur SIA &quot;Depozīta iepakojuma operators&quot;?

[[Attēls:Arkady_Rotenberg_2020-03-18.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] [[Krievija]]s [[oligarhs]] '''[[Arkādijs Rotenbergs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas pazīstams ar savām ciešajām saitēm ar [[Krievijas Federācijas prezidents|Krievijas prezidentu]] [[Vladimirs Putins|Vladimiru Putinu]], un viņa dēls '''[[Igors Rotenbergs]]''' ir nonākuši uzmanības centrā saistībā ar iespējamu īpašumu slēpšanu, lai izvairītos no sankcijām?
* ... [[igauņi|igauņu]] [[orientēšanās|orientierists]] '''[[Lauri Silds]]''', tāpat kā viņa brālis [[Timo Silds|Timo]], daudzreiz uzvarējis nozīmīgās sacensībās [[Latvija|Latvijā]], tostarp 2024. gadā Lauri Silds kļuva par [[Kāpas trīsdienas|Kāpas trīsdienu]] kopvērtējuma uzvarētāju?
* ... '''[[Plūdi Persijas līča valstīs (2024)|2024. gada aprīļa plūdos Persijas līča valstīs]]''' gāja bojā vismaz 24 cilvēki, bet [[Apvienotie Arābu Emirāti]] pieredzēja rekordlielus nokrišņus — [[Dubaija|Dubaijā]] vienā dienā nolija vairāk nekā divu gadu [[nokrišņu daudzums]]?

[[Attēls:EPLF fighters.webp|border|right|50px]]
* ... '''[[Eritrejas neatkarības karš]]''' ilga no [[1961. gads|1961.]] līdz [[1991. gads|1991. gadam]] un beidzās ar [[Eritreja]]s ''[[de facto]]'' neatkarību no [[Etiopija]]s [[1991. gads|1991. gadā]] un oficiālu starptautisko atzīšanu [[1993. gads|1993. gadā]]? &lt;small&gt;(attēlā Eritrejas kaujinieki)&lt;/small&gt;?
* ... 2024. gadā '''[[Džesika Kempbela]]''' tika apstiprināta par [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] kluba [[Sietlas &quot;Kraken&quot;]] galvenā trenera asistenti, kļūstot par pirmo sievieti kādas komandas treneru sastāvā NHL vēsturē?
* ... [[1932. gads|1932. gadā]] izbūvētā '''[[dzelzceļa līnija Varapajeva—Druja]]''', kas mūsdienās atrodas [[Baltkrievija|Baltkrievijā]], bija plānota ar mērķi veicināt ekonomisko labklājību vienā no [[Otrā Polijas Republika|starpkaru Polijas]] trūcīgākajiem reģioniem, izveidojot savienojumu ar [[Daugava|Daugavu]] un paverot iespējas eksportam caur [[Rīga]]s [[Rīgas osta|ostu]] starptautiskajā tirgū?

[[Attēls:Jonas Deichmann (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Vācieši|vācu]] ekstrēmajam sportistam, avantūristam un grāmatu autoram '''[[Jonass Deihmanis|Jonasam Deihmanim]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pieder vairāki pasaules rekordi [[Riteņbraukšana|riteņbraukšanā]], [[Triatlons|triatlonā]] un izturības sportā, piemēram, viņš 2023. gadā ar velosipēdu nobrauca 11 000 kilometru no [[Ņujorka]]s līdz [[Losandželosa]]i un pēc tam noskrēja tādu pašu distanci atpakaļ uz Ņujorku?
* ... [[Latvijas Televīzija]]s kanāls '''[[LTV7]]''' sāka raidīt {{dat|1991|8|1||bez}} kā LTV2, bet tagadējais nosaukums kanālam ir kopš {{dat|2003|1|1|ģ|bez}}?
* ... '''[[armēņu diaspora]]''' ir viena no pasaulē lielākajām [[Diaspora|diasporām]], aptverot miljoniem cilvēku dažādās valstīs un kontinentos?

[[Attēls:Kim Jong-un (2019-04-25) 04.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Kims Čonins]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pirmais [[Ziemeļkoreja]]s līderis, kuru bieži sauc par '''[[Ziemeļkorejas augstākais vadītājs|Augstāko vadītāju]]''', vēl dzīvam esot un salīdzinoši jaunā vecumā, kamēr viņa vectēvs [[Kims Irsens]] un tēvs [[Kims Čenirs|Kims Čonins]] tā tika saukti tikai pēc viņu nāves?
* ... '''[[2024. gada NHL drafts|2024. gada Nacionālās hokeja līgas draftā]]''' tika izvēlēti arī trīs [[latvieši|latviešu]] [[hokejisti]]: trešajā raundā [[Vašingtonas &quot;Capitals&quot;]] ar kopējo 90. numuru izraudzījās uzbrucēju Ēriku Mateiko, bet ar 134. numuru draftēja Miku Vecvanagu un ar 214. numuru Darelu Uļjanski?
* ... '''[[Glastonberijas festivāls|Glastonberijas festivālu]]''', kas vairumā vasaru notiek netālu no Piltonas, [[Somerseta|Somersetā]], [[Anglija|Anglijā]], apmeklē aptuveni 200 000 cilvēku, bet 1994. gada festivālā tika uzstādīts rekords — 300 000 apmeklētāju?

[[Attēls:JD Vance official portrait (cropped headshot).jpg|border|right|50px]]
* ... pēc bijušā [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] un prezidenta kandidāta [[Donalds Tramps|Donalda Trampa]] uzvaras [[2024. gada ASV prezidenta vēlēšanas|2024. gada ASV prezidenta vēlēšanās]] '''[[Džeimss Deivids Venss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par jaunāko [[ASV viceprezidents|viceprezidentu]] kopš [[Ričards Niksons|Ričarda Niksona]]?
* ... '''[[Vācijas koloniālā impērija]]''' pastāvēja līdz [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] beigām, kad [[Vācija]] zaudēja savas [[kolonija]]s pēc [[Versaļas līgums|Versaļas līguma]] parakstīšanas [[1919. gads|1919. gadā]]?
* ... saskaņā ar [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa rekordu grāmatu]] '''[[Jūma]]''' [[Arizona]]s štatā, [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] ir &quot;saulainākā pilsēta uz Zemes&quot;, jo vidēji 91% dienas stundu gadā ir saulainas?

[[Attēls:Lowestoft beach and outer harbour.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Loustofta]]''' &lt;small&gt;(attēlā pludmale)&lt;/small&gt; ir [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] vistālāk austrumos esošā pilsēta?
* ... '''[[Krustnešu valstis]]''', ko izveidoja [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]] pēc [[Pirmais Krusta karš|Pirmā Krusta kara]], bija nozīmīgas stratēģiski un militāri, bet arī bija saskarsmes punkti starp [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]] un [[Musulmaņu pasaule|islāma pasauli]], veicinot zināšanu apmaiņu, tostarp [[Arābu pasaule|arābu pasaulē]] saglabātie antīko zinātnieku darbi nonāca Rietumeiropā?
* ... '''[[ekskluzīvā ekonomiskā zona]]''' stiepjas līdz 200 [[jūras jūdze|jūras jūdzēm]] (aptuveni 370,4 [[kilometrs|km]]) no valsts piekrastes līnijas jūrā, un šajā zonā valstij ir īpašas tiesības izmantot un pārvaldīt dabas resursus, kā arī veikt dažādas ekonomiskās aktivitātes?

[[Attēls:Ereignisblatt aus den revolutionären Märztagen 18.-19. März 1848 mit einer Barrikadenszene aus der Breiten Strasse, Berlin 01.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[1848.—1849. gada revolūcija Vācijā]]''' bija daļa no [[1848. gada revolūcijas|Tautu pavasara]] &lt;small&gt;(attēlā [[Berlīne]]s barikādes 1848. gada martā)&lt;/small&gt;?
* ... [[lietuviešu valoda]] ir visvairāk lietotā '''[[austrumbaltu valodas|austrumbaltu valoda]]''', kurā runā vairāk nekā 3 miljoni cilvēku visā pasaulē, tai seko [[latviešu valoda]] ar aptuveni 1,5 miljoniem dzimtās valodas runātāju?
* ... '''[[Krievijas Āzijas daļa]]''' ir lielāka par [[Kanāda|Kanādu]] (otro lielāko valsti pasaulē), visu [[Eiropa|Eiropu]] un tikai nedaudz mazāka par [[Antarktīda|Antarktīdu]]?

[[Attēls:Jan-VIII.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Romas pāvests|Romas bīskapa]] un [[Pāvesta valsts]] valdnieka '''[[Jānis VIII|Jāņa VIII]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pontifikāts beidzās ar viņa slepkavību [[882. gads|882. gadā]], kas ievērojami vājināja [[Romas pāvests|pāvestu]] varu?
* ... atšķirībā no [[džihādisms|džihādisma]], kas koncentrējas uz bruņotu cīņu, lai iedibinātu [[islāma valsts|islāma varu]] un iznīcinātu &quot;neticīgos&quot;, '''[[panislāmisms]]''' tiecas panākt politisku un kultūras vienotību starp [[musulmaņi|musulmaņu]] tautām?
* ... '''[[2019. gada Ukrainas parlamenta vēlēšanas]]''' bija ārkārtas [[vēlēšanas]] un tika izsludinātas pēc tam, kad jaunievēlētais [[Ukrainas prezidents|prezidents]] [[Volodimirs Zelenskis]] 2019. gada maijā izsludināja [[Augstākā Rada|Ukrainas Augstākās Radas]] atlaišanu?

[[Attēls:2024-08-25 Motorsport, Formel 1, Großer Preis der Niederlande 2024 STP 3973 by Stepro (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[2024. gada F1 sezona|2024. gada ''F1'' sezonā]]''' ''[[Red Bull Racing|Red Bull]]'' pilots [[Makss Verstapens]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja savu ceturto [[F1 čempionu saraksts|pasaules čempiona titulu]] pēc kārtas?
* ... [[1947. gads|1947. gadā]] [[Polija]]s valdība īstenoja '''[[operācija &quot;Visla&quot;|akciju &quot;Visla&quot;]]''', kuras ietvaros tūkstošiem [[ukraiņi|ukraiņu]] un '''[[lemki (tauta)|lemku]]''' tika piespiedu kārtā pārvietoti uz Polijas ziemeļrietumu reģioniem, kas tika pievienoti tai pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]; [[Ukraina]] uzskata šo operāciju par [[Etniskā tīrīšana|etnisko tīrīšanu]]?
* ... '''[[Apvienotās Laplatas provinces]]''' bija [[Dienvidamerika]]s valstu [[konfederācija]], kas pastāvēja 19. gadsimta sākumā un ietvēra mūsdienu [[Argentīna|Argentīnu]], [[Urugvaja|Urugvaju]], [[Bolīvija|Bolīviju]] un [[Paragvaja|Paragvaju]]?

[[Attēls:TV3 by Augustas Didzgalvis.jpg|border|right|50px]]
* ... '''''[[TV3 Group]]''''' vēsture saistāma ar [[Zviedrija]]s mediju grupas ''[[Modern Times Group]]'' ienākšanu [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]] 1990. gados, kas izveidoja televīzijas kanālu ''[[TV3 Latvija|TV3]]'', kā arī iegādājās vai izveidoja citus [[televīzija]]s kanālus un radiostacijas &lt;small&gt;(attēlā ''TV3 Group'' birojs [[Viļņa|Viļņā]])&lt;/small&gt;?
* ... '''[[džihādisms]]''' uzskata, ka [[islāms|islāmam]] ir jāreglamentē visi dzīves aspekti, tostarp [[politika]], un ka [[islāma valsts]] izveide ir svēts pienākums; džihādisti noraida [[sekulārisms|sekulāras pārvaldes]] formas un uzskata, ka visiem [[musulmaņi]]em ir pienākums piedalīties [[džihāds|džihādā]] — karā pret neticīgajiem un islāma ienaidniekiem?
* ... '''[[deportācija|deportāciju]]''' reglamentē starptautiskās tiesības, tostarp [[Ženēvas konvencijas|Ženēvas konvencija]] par [[bēgļi|bēgļu]] statusu un citi starptautiskie līgumi, kuros ir noteikti personu neizraidīšanas principi uz valstīm, kurās viņu dzīvība vai brīvība būtu apdraudēta?

[[Attēls:USS Los Angeles moored to USS Patoka, 1931.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Cepelīns (gaisa kuģis)|cepelīnus]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pirmo reizi komerciāliem lidojumiem lietoja [[1910. gads|1910. gadā]] ''Deutsche Luftschiffahrts-AG'' (DELAG), pasaulē pirmā komerciālā [[lidsabiedrība]]?
* ... reģionos ar augstu [[Ultravioletais starojums|ultravioleto starojumu]] [[cilvēki]]em parasti ir tumšāka '''[[cilvēka ādas krāsa|ādas krāsa]]''', kas pasargā viņus no [[saule]]s kaitīgās ietekmes, bet reģionos ar zemu ultravioleto starojumu cilvēkiem parasti ir gaišāka āda, kas palīdz viņiem sintezēt [[D vitamīns|D vitamīnu]] zemā saules starojuma apstākļos?
* ... [[Latvija|Latvijā]] pirmais vārda '''[[Krišs]]''' došanas gadījums reģistrēts [[1743. gads Latvijā|1743. gadā]] [[Rūjiena|Rūjienā]]?

[[Attēls:Geschichte des Kostüms (1905) (14761439186).jpg|border|right|50px]]
* ... 15. gadsimta līdz 17. gadsimta [[vācieši|vācu]] [[algotnis|algotņu]] (karavīru) '''[[landsknehts|landsknehtu]]''' [[apģērbs]] bija ļoti grezni izrotāts un izaicinošākais [[renesanse]]s laikā &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... mūsdienu zinātne noraida jēdzienu par '''[[āriešu rase|āriešu rasi]]''' kā pseidozinātnisku un [[rasisms|rasistisku]]?
* ... [[Indijas lauka hokeja izlase|Indijas izlase]] ir visveiksmīgākā komanda '''[[lauka hokejs olimpiskajās spēlēs|lauka hokejā olimpiskajās spēlēs]]''', kopā izcīnot 13 medaļas, no tām 8 zelta?

[[Attēls:Johannes Erm (EST) 2019.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Igauņi|igauņu]] [[vieglatlēts]] '''[[Johanness Erms]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gada Eiropas čempionātā]] ar personisko rekordu 8764 punkti kļuva par Eiropas čempionu [[Desmitcīņa|desmitcīņā]]?
* ... '''[[Krievijas okupēto Ukrainas teritoriju aneksija (2022)|Krievijas okupēto Ukrainas teritoriju aneksija]]''' notika [[2022. gads|2022. gada]] 30. septembrī pēc tam, kad četros okupētajos [[Ukraina]]s reģionos tika sarīkoti [[2022. gada aneksijas referendumi Krievijas okupētajā Ukrainā|fiktīvi referendumi par pievienošanos Krievijai]]?
* ... '''[[Ēmas jūra]]s''', kas pirms aptuveni 130 līdz 115 tūkstošiem gadu atradās tagadējā [[Baltijas jūra]]s baseinā, ūdens līmenis bija par 5—7 metriem augstāks nekā mūsdienās, tādēļ tā savienojās ar tagadējo [[Ziemeļjūra|Ziemeļjūru]] un [[Baltā jūra|Balto jūru]], ietverot [[Lādogas ezers|Lādoga]]s un [[Oņega]]s ezerus, un atdalot [[Skandināvija]]s salu no [[Eirāzija]]s?

[[Attēls:Parseval PL19 1914-08-30.jpg|border|right|50px]]
* ... [[dirižablis|dirižabļa]] '''[[PL 19 notriekšana Bernātos]]''' bija [[Vācija]]s gaisa flotes pirmais zaudētais dirižablis [[Pirmais pasaules karš|Pirmajā pasaules karā]] &lt;small&gt;(attēlā dirižablis PL 19)&lt;/small&gt;?
* ... termins '''[[noziegumi pret cilvēci]]''' tika ieviests [[1915. gads|1915. gada]] 24. maijā, dienā, kad [[Antante]]s valstis pieņēma kopīgu deklarāciju par [[Armēņu genocīds|armēņu genocīdu]], kurā [[Osmaņu impērija]]s rīcību raksturoja kā &quot;noziegumus pret cilvēci un civilizāciju&quot;?
* ... [[Gruzīni|gruzīnu]] izcelsmes [[Francija]]s [[futbolists]] '''[[Žoržs Mikautadze]]''' ir [[Gruzijas futbola izlase]]s pirmo vārtu autors [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionātā]], ko viņš iesita [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionātā]] spēlē pret [[Turcijas futbola izlase|Turcijas izlasi]]?

[[Attēls:Countries driving on the left or right.svg|border|right|50px]]
* ... mūsdienās '''[[labās un kreisās puses satiksme|kreisās puses satiksme]]''' ir tikai četrās [[Eiropa]]s valstīs ([[Apvienotā Karaliste]], [[Īrija]], [[Malta]] un [[Kipra]]), kas agrāk bijušas [[Britu impērija]]s sastāvā &lt;small&gt;(attēlā valstis ar labās (sarkans) un kreisās (zils) puses satiksmi pasaules kartē)&lt;/small&gt;?
* ... [[animācijas filma]] '''&quot;[[Prāta spēles 2]]&quot;''' visā pasaulē nopelnīja vairāk nekā vienu miljardu [[ASV dolārs|ASV dolāru]], ierindojoties [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|pirmajā vietā starp pelnošākajām 2024. gada filmām]]?
* ... [[Francija]]s dienvidrietumu reģiona '''[[Gaskoņa]]s''' iedzīvotāji runā [[oksitāņu valoda]]s '''[[Gaskoniešu valoda|gaskoņiešu dialektā]]'''?

[[Attēls:Yeoldcheshirecheese.jpg|border|right|50px]]
* ... '''''[[Ye Olde Cheshire Cheese]]''''' &lt;small&gt;(attēlā ieeja)&lt;/small&gt; ir viens no [[Londona]]s vecākajiem un vēsturiskākajiem [[krogs|krogiem]], kas tika pārbūvēts un atkārtoti atvērts [[1667. gads|1667. gadā]] pēc [[Lielais Londonas ugunsgrēks|Lielā ugunsgrēka]], un tas ir pazīstams ar savu autentisko un vēsturisko atmosfēru?
* ... būvniecībā esošais '''[[Fēmarnbelta tunelis]]''' savienos [[Dānija]]i piederošo [[Lollande]]s salu ar [[Vācija]]i piederošo [[Fēmarna]]s salu, šķērsojot 18 kilometrus plato [[Fēmarnbelts|Fēmarnbeltu]] [[Baltijas jūra|Baltijas jūrā]] un kļūstot par pasaulē garāko ceļu un dzelzceļa [[tunelis|tuneli]]?
* ... [[Latvija|Latvijā]] pirmais vārda '''[[Rihards]]''' došanas gadījums reģistrēts [[1545. gads Latvijā|1545. gadā]] [[Vidzeme|Vidzemē]]?

[[Attēls:Krasta iela Jēkabpilī.jpg|border|right|50px]]
* ... sākotnēji [[Krustpils]] ielu tīkls bija neregulārs, taču, domājams, ka pēc [[1705. gads Latvijā|1705. gada]] ugunsgrēka, tas ieguvis regulāru plānojumu ar taisnām ielām, un ilgstoši '''[[Krasta iela (Jēkabpils)|Krasta iela]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija galvenā iela, par ko liecina apbūves gabalu izvietojums perpendikulāri Krasta, nevis [[Rīgas iela (Jēkabpils)|Rīgas ielai]]?
* ... [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] un [[2022. gada ziemas olimpiskās spēles|2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Pekina|Pekinā]] [[Polija]]s uzņēmuma '''''[[4F]]''''' sagatavotajos tērpos startēja astoņu valstu olimpiskās izlases — neskaitot Poliju arī [[Horvātija]], [[Lietuva]], [[Latvija]], [[Portugāle]], [[Grieķija]], [[Slovākija]] un [[Serbija]]?
* ... kā gada lielās formas izrāde '''[[Spēlmaņu nakts 2023/2024]]''' balvu pasniegšanas ceremonijā tika apbalvota [[Liepājas teātris|Liepājas teātra]] izrāde &quot;Latviešu raķetes&quot;, kas stāsta par Latvijas [[bobslejs|bobsleja]] vēsturi?

[[Attēls:Mircea Snegur 1996.jpg|border|right|50px]]
* ... [[1989. gads|1989. gadā]] '''[[Mirča Snegurs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika ievēlēts par [[Moldāvijas PSR]] Augstākās Padomes priekšsēdētāju, un viņš kļuva par vienu no vadošajiem neatkarības kustības līderiem, bet 1990. gadā — par Moldovas PSR prezidentu un [[Moldovas prezidents|Moldovas prezidentu]] pēc neatkarības pasludināšanas 1991. gada 27. augustā?
* ... [[Parīzes miera līgums (1783)|Parīzes miera līgumā]], kas noslēdza [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karu]], [[Lielbritānija]] ne tikai atzina trīspadsmit '''[[Britu Amerika]]s''' koloniju neatkarību, bet arī atdeva [[Spānija]]i [[Florida]]s kolonijas?
* ... sākotnēji ''[[Boeing]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''CST-100 Starliner'' pirmais pilotējamais lidojums '''''[[Boeing Crew Flight Test]]''''' bija plānots astoņas dienas, tomēr, kad kosmosa kuģis piedzīvoja problēmas ar dzinējiem, ''[[NASA]]'' nolēma, ka kosmonautu atgriešanās ir pārāk riskanta, un kosmosa kuģis atgriezās bez apkalpes, bet kosmonauti atgriezās ar ''[[SpaceX Crew-9]]''?

[[Attēls:Staffordshire hoard annotated.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Stefordšīras depozīts]]''' &lt;small&gt;(attēlā neliela depozīta daļa)&lt;/small&gt; ir lielākais līdz šim atrastais [[Anglosakši|anglosakšu]] [[zelts|zelta]] un [[sudrabs|sudraba]] [[Metālapstrāde|metāla izstrādājumu]] [[depozīts]], kas sastāv no gandrīz 4600 priekšmetiem un dažādiem metāla fragmentiem, kas kopā veido 5,1 kg zelta un 1,4 kg sudraba?
* ... '''[[peldēšana olimpiskajās spēlēs|peldēšanā olimpiskajās spēlēs]]''' ir otrais lielākais iegūstamo [[medaļa|medaļu]] skaits pēc [[vieglatlētika]]s?
* ... [[Rīgas dome]]s deputāte '''[[Lauma Paegļkalna]]''' ir [[Dziesmotā revolūcija|Atmodas laika]] [[žurnāliste]]s un politiķes [[Velta Čebotarenoka|Veltas Čebotarenokas]] meita?

[[Attēls:Church of Saint Mary ruins on Saint Meinhard Island.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Svētā Meinarda sala]]''' [[Daugava|Daugavā]] ([[Rīgas ūdenskrātuve|Rīgas HES ūdenskrātuvē]]) pie [[Ikšķile]]s &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika uzbērta līdz [[1976. gads Latvijā|1976. gadam]], lai saglabātu [[Ikšķiles viduslaiku baznīca]]s un [[Ikšķiles viduslaiku pils|pils]] drupas, no [[Rīgas HES]] [[Rīgas ūdenskrātuve|ūdenskrātuves]] uzpludināšanas?
* ... '''''[[The Irish Times]]''''' ir [[Īrija]]s vadošais [[laikraksts]], kura pirmais izdevums izdots [[1859. gads|1859. gadā]]?
* ... [[Briti|britu]] aktieris '''[[Nīls Dadžens]]''' 2011. gadā nomainīja [[Džons Netlss|Džonu Netlsu]] seriāla &quot;[[Midsomeras slepkavības]]&quot; galvenajā lomā?

[[Attēls:TF241534 Almeida Roglic Pogacar Yates (53873615951).jpg|border|right|50px]]
* ... saistībā ar gatavošanos [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajām spēlēm]] pirmo reizi sacensību vēsturē '''[[2024. gada Tour de France|2024. gada ''Tour de France'']]''' nenoslēdzās [[Parīze|Parīzē]] vai tās tuvumā, bet gan [[Nica|Nicā]], [[Francija]]s dienvidos &lt;small&gt;(attēlā velobrauciena uzvarētājs [[Tadejs Pogačars]] līdera dzeltenajā kreklā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[saules dūriens|saules dūriena]]''' [[simptomi]] pastiprinās, ja palielinās apkārtējās vides mitrums?
* ... [[Albānijas futbola izlase]]s spēlētājs '''[[Nedims Bajrami]]''' [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionāta]] grupu turnīra pirmajā spēlē pret [[Itālijas futbola izlase|Itāliju]] guva ātrākos vārtus [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionāta]] finālturnīru vēsturē, izceļoties jau spēles 23. sekundē?

[[Attēls:Weimar Constitution.jpg|border|right|50px]]
* ... pēc [[Reihstāga dedzināšana]]s [[Ādolfs Hitlers]] izmantoja '''[[Veimāras Konstitūcija]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; 48. panta ārkārtas pilnvaras, lai ieviestu ārkārtas dekrētus, kas būtībā apturēja konstitūcijas darbību un ieviesa [[nacionālsociālisms|nacistisko]] [[Diktatūra|diktatūru]]; oficiāli konstitūcija netika atcelta, bet tā tika praktiski ignorēta līdz nacistu režīma beigām [[1945. gads|1945. gadā]]?
* ... '''[[1979. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|1. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika [[1979. gads|1979. gadā]] pēc pirmās [[Eiropas Kopiena]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Apvienotā Karaliste]], [[Dānija]] un [[Īrija]]?
* ... '''[[UEFA Sieviešu čempionu līga]]s''' 2025. gada uzvarētāja ir [[Londona]]s [[futbola klubs]] ''Arsenal'', ​​kam šis bija otrais tituls, bet vistitulētākā komanda ir Lionas &quot;Olympique&quot; no [[Francija]]s, kas uzvarējusi 8 reizes?

[[Attēls:Town Hall of Jelgava, Latvia.jpg|border|right|50px]]
* ... [[2025. gada Jelgavas domes vēlēšanas|2025. gada Jelgavas domes vēlēšanās]] uzvarēja [[Zaļo un Zemnieku savienība]]s saraksts, iegūstot 3 vietas '''[[Jelgavas dome|Jelgavas domē]]''' &lt;small&gt;(attēlā domes ēka [[Lielā iela (Jelgava)|Lielajā ielā]])&lt;/small&gt;, bet zaudēja [[Jelgavas pašvaldības vadītāju uzskaitījums|priekšsēdētāja]] amatu, kurā vairāk nekā 20 gadus atradās tās pārstāvis [[Andris Rāviņš]]?
* ... galvenais '''[[kodoldegviela]]s''' veids ir [[Urāns (elements)|urāns]], taču izmanto arī [[Plutonijs|plutoniju]] un [[Torijs|toriju]]?
* ... jauniešu līmenī '''[[Mateo Retegi]]''' pārstāvējis [[Argentīnas futbola izlase|Argentīnas futbola izlasi]], taču savas [[itāļi|itāļu]] izcelsmes dēļ viņam bija iespējams spēlēt [[Itālijas futbola izlase|Itālijas izlasē]], kur viņš debitēja 2023. gadā un pārstāvēja Itāliju [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionātā]]?

[[Attēls:Echinops sphaerocephalus sl4.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[apaļgalvas ežziede]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[izplatības areāls|pamatareāls]] ir [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]] un [[Āzija|Āzijā]], bet suga ir introducēta arī citur; [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]] to audzē kā [[nektāraugi|nektāraugu]], un dažkārt ežziede sastopam savvaļā kā dārzbēglis, tai skaitā arī [[Latvija|Latvijā]]?
* ... '''[[1984. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|2. Eiropas Parlamenta vēlēšana]]s''' notika [[1984. gads|1984. gadā]] pēc otrās [[Eiropas Kopiena]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Grieķija]]?
* ... 2025. gada februārī ar rezultātu 5,82 metri '''[[Valters Kreišs]]''' par 2 centimetriem laboja [[Aleksandrs Obižajevs|Aleksandram Obižajevam]] kopš 1987. gada piederējušo [[Latvijas rekordi vieglatlētikā|Latvijas rekordu]] [[Kārtslēkšana|kārtslēkšanā]]?

[[Attēls:HaymarketRiot-Harpers.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Hejmārketas slaktiņš]]''' [[1886. gads|1886. gada]] 4. maijā [[Čikāga|Čikāgā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] kļuva par simbolu strādnieku kustībai un cīņai par darba tiesībām, tas deva impulsu 8 stundu darba dienas ieviešanai &lt;small&gt;(attēlā 1886. gada gravīrā)&lt;/small&gt;?
* ... lai gan '''[[Eiropas Savienības komisārs|Eiropas Savienības komisārus]]''' izvirza dalībvalstis, viņi nepārstāv savas valstis, bet darbojas kopīgās [[Eiropas Savienība]]s interesēs?
* ... sprinterim '''[[Oskars Grava|Oskaram Gravam]]''' pieder visu laiku otrais labākais rezultāts starp [[Latvija]]s [[vieglatlēti]]em gan [[100 m]], gan [[200 m]] distancēs, kas uzstādīti 2024. un 2025. gadā?

[[Attēls:GAE - Ajax - 52788521318 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Portugāles futbola izlase]]s un [[Turīnas &quot;Juventus&quot;]] [[Pussargs (futbols)|pussarga]] '''[[Fransišku Konseisau]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tēvs [[Seržiu Konseisau]] ir futbola treneris un bijušais [[futbolists]], arī spēlējis Portugāles izlasē?
* ... '''[[1989. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|3. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika [[1989. gads|1989. gadā]] pēc trešās [[Eiropas Kopiena]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Portugāle]] un [[Spānija]]?
* ... pēc '''[[Rumānijas neatkarības karš|Rumānijas neatkarības kara]]''' tai tika piešķirta '''[[Ziemeļdobrudža]]''' apmaiņā pret Dienvidu [[Besarābija|Besarābiju]] ([[Budžaka|Budžaku]]), ko Rumānija bija atdevusi [[Krievijas Impērija]]i — tas bija svarīgs stratēģisks solis, kas [[Rumānija]]i nodrošināja piekļuvi [[Melnā jūra|Melnajai jūrai]]?

[[Attēls:PaulMaurice2024.png|border|right|50px]]
* ... 2024. gada 24. jūnijā '''[[Pols Moriss|Pola Morisa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; trenētā [[Floridas &quot;Panthers&quot;]] komanda izcīnīja pirmo [[Stenlija kauss|Stenlija kausu]], un viņš to paveica savā 26. [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] sezonā kā galvenais [[treneris]] — viņam bija nepieciešams visvairāk sezonu galvenā trenera amatā, lai kļūtu par līgas čempionu pirmo reizi?
* ... '''[[Indijas Konstitūcija]]''' ir viena no garākajām rakstītajām [[konstitūcija|konstitūcijām]] pasaulē: sākotnēji tajā bija 395 panti, 22 daļas un 8 saraksti (pielikumi), taču daudzo grozījumu dēļ tagad tajā ir vairāk nekā 450 panti un 12 saraksti?
* ... [[1957. gads|1957. gadā]] neatkarību no [[Lielbritānija]]s ieguva tās kolonija [[Zelta Krasts]], kas mūsdienās pazīstama kā [[Gana]], tomēr vēsturiski šīs valsts teritorija nekad nav bijusi '''[[Ganas impērija]]s''' sastāvā?

[[Attēls:Weichsel-Würm-Glaciation.png|border|right|50px]]
* ... '''[[Vislas apledojums]]''' bija [[Eiropa]]s pēdējais lielākais [[kvartārs|kvartāra]] [[ledus laikmets|ledus laikmeta]] apledojums pirms aptuveni {{sk|115000}} līdz {{sk|12600}} gadiem &lt;small&gt;(attēlā apledojums Eiropā ar maksimālo platību pirms 22 tūkstošiem gadu)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[1994. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|4. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika pēc [[Māstrihtas līgums|Māstrihtas līguma]] parakstīšanas [[1992. gads|1992. gadā]], ar kuru uz [[Eiropas Kopiena]]s pamata bija nodibināta [[Eiropas Savienība]]?
* ... galīgo '''[[matu transplantācija]]s''' rezultātu iegūst pēc aptuveni gada, un tas saglabājas visu mūžu?

[[Attēls:Dmitry Medvedev official large photo -1 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[2008. gada Krievijas prezidenta vēlēšanas|2008. gada Krievijas prezidenta vēlēšanās]]''' toreizējais [[Krievijas Federācijas prezidents|prezidents]] [[Vladimirs Putins]] saskaņā ar [[Krievijas Konstitūcija|Krievijas Konstitūciju]] nebija tiesīgs kandidēt uz prezidenta amatu trešo reizi pēc kārtas, tādēļ viņa atbalstītais kandidāts bija [[Dmitrijs Medvedevs]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[Francija]]s [[galēji labēja politika|galēji labējai]] '''[[Nacionālā apvienība (Francija)|Nacionālajai apvienībai]]''' par saviem panākumiem lielā mērā jāpateicas pret [[Imigrācija|imigrantiem]] un [[Islāms|islāmu]] vērstajai retorikai, kas bija iekļauta tās programmā jau kopš tās pastāvēšanas pirmsākumiem, bet sāka nest politiskas dividendes, kad šis jautājums Francijā kļuva aizvien aktuālāks?
* ... [[1990. gads|1990. gadā]] '''[[Jemenas Arābu Republika]]''' apvienojās ar [[Dienvidjemena|Jemenas Tautas Demokrātisko Republiku]], tādējādi izveidojot vienotu [[Jemena|Jemenas Republiku]], tomēr šī apvienošanās nebija viegla, un arī pēc apvienošanās sekoja spriedze un bruņoti konflikti starp abu bijušo valstu atšķirīgajiem politiskajiem un sociālajiem spēkiem?

[[Attēls:BerlinerBlockadeLuftwege.png|border|right|50px]]
* ... [[1948. gads|1948. gada]] 24. jūnijā [[Padomju Savienība]] oficiāli slēdza visus autoceļu, dzelzceļa un ūdensceļus, kas veda uz [[Rietumberlīne|Rietumberlīni]], uzsākot '''[[Rietumberlīnes blokāde|Rietumberlīnes blokādi]]'''; pilsētas apgādei varēja izmantot vienīgi gaisa satiksmi, izveidojot trīs [[Rietumberlīnes gaisa koridori|gaisa koridorus]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[1999. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|5. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika [[1999. gads|1999. gadā]] pēc ceturtās [[Eiropas Savienība]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Austrija]], [[Somija]] un [[Zviedrija]]?
* ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktrise]]s '''[[Darlīna Konlija|Darlīnas Konlijas]]''' karjera ilga vairāk nekā 50 gadus, un viņa ir vislabāk pazīstama ar savām lomām dažādās [[ziepju opera|ziepju operās]], īpaši ar [[mode|modes industrijas]] darbinieces Sallijas Spektras lomu seriālā &quot;[[Hameleonu rotaļas]]&quot;?

[[Attēls:Ouvrier kolkhosienne 2.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] izcelsmes [[Padomju Savienība|padomju]] tēlnieces [[Vera Muhina|Veras Muhinas]] [[piemineklis]] '''&quot;[[Strādnieks un kolhozniece]]&quot;''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par vienu no padomju laika simboliem?
* ... terminu '''[[beduīni]]''' attiecina uz visiem [[arābu pasaule]]s iedzīvotājiem, kuri dzīvo [[Klejotāji|nomadu]] dzīvesveidu, neatkarīgi no viņu [[tautība]]s vai [[reliģija|reliģiskās piederības]], bet lielākā daļa no tiem runā '''[[Arābu valodas beduīnu dialekts|arābu valodas beduīnu dialektā]]'''?
* ... pirmā globāli zināmākā '''[[telenovele]]''' bija 1979. gada [[Meksika]]s &quot;[[Bagātie arī raud]]&quot;, kuru [[Eksports|eksportēja]] arī uz [[Padomju Savienība|PSRS]]?

[[Attēls:Katherine Kelly Lang - Monte-Carlo Television Festival.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Džons Makuks]]''' un '''[[Ketrīna Kellija Lenga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir divi pēdējie seriāla &quot;[[Hameleonu rotaļas]]&quot; oriģinālie [[aktieri]], kuri joprojām filmējas un abi debitēja pirmajā sērijā?
* ... vairāk nekā 50% [[vīrietis|vīriešu]] 50 gadu vecumā ir vērojama dažādu pakāpju androgēnā '''[[alopēcija]]''' ([[mati|matu]] izkrišana un plikpaurība)?
* ... pretēji izplatītajam priekšstatam, nosaukums '''[[Lielā armija (Francija)|Lielā armija]]''' neattiecas uz [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] impērijas bruņotajiem spēkiem kopumā, bet vienību 1805.—1808. un 1811.—1814. gadā?

[[Attēls:Flag of the Democratic Front for the Liberation of Palestine.svg|border|right|50px]]
* ... atšķirībā no ''[[Hamās]]'', kas noraida [[Izraēla]]s kā valsts pastāvēšanu, '''[[Palestīnas Demokrātiskā atbrīvošanās fronte]]''' &lt;small&gt;(attēlā karogs)&lt;/small&gt; atbalsta divu valstu konflikta risinājumu?
* ... no 17. līdz 19. gadsimtam '''[[Dahomejas karaliste]]s''' varas iestādes eiropiešiem pārdeva aptuveni divus miljonus [[Vergi|vergu]]?
* ... [[Latvija|Latvijā]] lielākā daļa '''[[sādža|sādžu]]''' tika likvidētas 20. gadsimta pirmajā pusē, [[Agrārā reforma Latvijā|agrārās reformas]] ceļā sadalot zemi un izveidojot [[Viensēta|viensētu]] sīksaimniecības?

[[Attēls:Gints Zilbalodis in January 2025.png|border|right|50px]]
* ... &quot;[[Straume (filma)|Straume]]&quot; bija '''[[Gints Zilbalodis|Ginta Zilbaloža]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; otrā pilnmetrāžas [[animācijas filma]] pēc 2019. gadā izlaistās debijas filmas &quot;[[Projām]]&quot;?
* ... '''[[Edvards Jordenesku|Edvarda Jordenesku]]''', kurš no 2022. līdz 2024. gadam bija [[Rumānijas futbola izlase]]s galvenais treneris, tēvs [[Angels Jordenesku]] arī bijis futbolists un treneris, spēlējis Rumānijas izlasē un vairākas reizes kā treneris vadījis to?
* ... '''[[Triestes brīvā teritorija|Triestes brīvo teritoriju]]''' starp [[Itālija]]s ziemeļiem un [[Dienvidslāvija|Dienvidslāviju]] [[1947. gads|1947. gadā]] izveidoja [[ANO Drošības padome]] saskaņā ar miera līguma ar Itāliju noteikumiem, lai saglabātu līdzsvaru šajā etniski daudzveidīgajā reģionā un mazinātu teritoriālo pretenziju risku?

[[Attēls:Agnese Lāce, 2024-06-20.jpg|border|right|50px]]
* ... 2024. gada pēc [[Latvijas kultūras ministre|kultūras ministres]] [[Agnese Logina|Agneses Loginas]] demisijas šajā amatā tika apstiprināta [[Parlamentārais sekretārs (Latvija)#Kultūras ministrijas parlamentārie sekretāri|Kultūras ministrijas parlamentārā sekretāre]] '''[[Agnese Lāce]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Amerikas Savienoto Valstu Militārā akadēmija]]''' jeb Vestpointa ir vecākā no piecām Amerikas militārajām akadēmijām, un starp tās absolventiem ir [[ASV prezidenti]] [[Dvaits Eizenhauers]] un [[Uliss Grānts]], Konfederācijas prezidents [[Džefersons Deiviss]], Konfederācijas ģenerālis [[Roberts Lī]], dzejnieks [[Edgars Alans Po]], ģenerāļi [[Daglass Makarturs]] un [[Džordžs Patons]]?
* ... '''[[Eiropas čempionāts hokejā]]''' tika rīkots neregulāri no 1910. līdz 1991. gadam, un kopumā tika izspēlēti 66 Eiropas čempionāti?

[[Attēls:Lamine Yamal a Xina (2025).png|border|right|50px]]
* ... ''[[FC Barcelona]]'' [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Lamins Jamals]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Spānijas futbola izlase|Spānijas futbola izlasē]] debitēja 2023. gadā Eiropas čempionāta kvalifikācijas spēlē pret [[Gruzijas futbola izlase|Gruziju]] un jau pirmajā spēlē izcēlās ar vārtiem, 16 gadu un 57 dienu vecumā kļūstot par jaunāko spēlētāju un jaunāko vārtu guvēju Spānijas izlases vēsturē?
* ... '''[[2024. gada UEFA Čempionu līgas fināls]]''' [[Spānija]]s [[futbola klubs|futbola klubam]] [[Madrides &quot;Real&quot; (futbols)|Madrides &quot;Real&quot;]] bija 17. fināls, kurā trofeja tika iegūta jau 15. reizi?
* ... '''[[Peru vicekaraliste]]''' sākotnēji ietvēra lielāko daļu [[Spānija]]s īpašumu [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]], un 16. un 17. gadsimtā tika uzskatīta par svarīgāku par [[Jaunspānija|Jaunspāniju]]?

[[Attēls:HillGraham1969Aug.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Greiems Hills]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir vienīgais [[autosportists]], kurš ir sasniedzis '''''[[Motoru sporta trīskāršais kronis|Triple Crown]]''''', uzvarot ''[[Indianapolis 500]]'', [[Lemānas 24 stundu sacīkstes|Lemānas 24 stundu sacīkstēs]] un [[Monako Grand Prix|Monako ''Grand Prix'']]?
* ... '''[[An-2 katastrofa Saldū|''An-2'' katastrofā Saldū]]''', kas notika [[1981. gads Latvijā|1981. gada]] 13. jūnijā [[minerālmēsli|minerālmēslu]] izkaisīšanas darbā, neviens no diviem ''[[An-2]]R'' pilotiem neizdzīvoja?
* ... [[maori]] ir lielākā '''[[polinēzieši|polinēziešu]]''' tauta?

[[Attēls:Flag of South Africa (1928-1982).svg|border|right|50px]]
* ... '''[[Dienvidāfrikas Savienība]]''' &lt;small&gt;(attēlā karogs)&lt;/small&gt; tika izveidota [[1910. gads|1910. gada]] 31. maijā, apvienojot britu Kāpas koloniju, Natalas koloniju, Transvālas koloniju un Oranžas upes koloniju?
* ... tiek lēsts, ka masu demonstrācijas '''[[Ziedu tilts]]''', kas notika [[1990. gads|1990. gada]] 6. maijā gar un virs [[Rumānija|Rumāniju]] un [[Moldāvijas PSR]] atdalošo [[Pruta|Prutas upi]], dalībnieku skaits bija 1,2 miljoni cilvēku?
* ... par '''[[2024. gada Copa América|2024. gada ''Copa América'']]''' čempioniem kļuva [[Argentīnas futbola izlase]], kas finālā papildlaikā ar 1:0 pieveica [[Kolumbijas futbola izlase|Kolumbijas izlasi]]; Argentīnai šis bija jau 16. tituls un otrais pēc kārtas?

[[Attēls:Bieriņi Bērnu slimnīca 3.jpg|border|right|50px]]
* ... dzelzceļa pieturas punkts [[Rīga|Rīgā]] '''[[Bieriņi / Bērnu slimnīca]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika atklāts {{dat|2024|6|12||bez}}, vienlaikus slēdzot [[Atgāzene (stacija)|Atgāzenes]] pieturas punktu, kas atradās puskilometru uz [[Jelgava (stacija)|Jelgavas]] pusi?
* ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzijā]]''', kuras spēles notika [[Belgrada|Belgradā]] un [[Danīdina|Danīdinā]], A grupas uzvarētāji [[Nīderlandes hokeja izlase]] iekļuva [[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija|1. divīzijas B grupā]], bet B grupas uzvarētāji [[Gruzijas hokeja izlase]] kvalificējās uz A grupu?
* ... saskaņā ar [[Ukrainas Konstitūcija]]s 12. pantu valsts rūpējas par '''[[ukraiņu diaspora]]s''', pat ja tie nav [[Ukraina]]s pilsoņi, nacionālo, kultūras un [[ukraiņu valoda|valodas]] vajadzību apmierināšanu?

[[Attēls:Official portrait of Roberta Metsola.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Eiropas Parlamenta prezidents|Eiropas Parlamenta prezidenta]]''' amatu šobrīd ieņem [[Malta]]s pārstāve '''[[Roberta Metsola]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas ir jaunākā politiķe šajā amatā?
* ... '''[[Krievijas iebrukuma Ukrainā izraisītā migrācijas krīze]]''' ir [[Eiropa|Eiropā]] lielākā '''[[migrācijas krīze]]''' kopš [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]?
* ... 2024. gada vasarā [[Latvija]]s vadošā sieviešu [[basketbols|basketbola]] kluba [[Rīgas TTT]] galvenais treneris '''[[Mārtiņš Gulbis]]''' kļuva par vadošā vīriešu kluba [[Rīgas VEF]] galveno treneri, stājoties [[Jānis Gailītis (basketbolists)|Jāņa Gailīša]] vietā un kļūstot arī par sava vecāka brāļa [[Māris Gulbis (basketbolists)|Māra Gulbja]] treneri, kurš tobrīd bija VEF spēlētājs?

[[Attēls:Olstadion.jpg|border|right|50px]]
* ... 1987. gadā [[Amsterdama]]s pašvaldība ierosināja '''[[Amsterdamas Olimpiskais stadions|Amsterdamas Olimpisko stadionu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nojaukt, tomēr [[1928. gada vasaras olimpiskās spēles|1928. gada vasaras olimpisko spēļu]] galvenā arēna tika pasludināta par kultūras pieminekli un saglabāta?
* ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija|2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzijā]]''', kuras spēles notika [[Stambula|Stambulā]] un [[Santjago de Keretaro]], A grupas uzvarētāji [[Kirgizstānas hokeja izlase]] iekļuva [[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2. divīzijas B grupā]], bet B grupas uzvarētāji [[Meksikas hokeja izlase]] kvalificējās uz A grupu?
* ... oriģinālais '''[[Moldovas Republikas Neatkarības deklarācija]]s''' dokuments, ko [[1991. gads|1991. gadā]] apstiprināja un parakstīja parlamenta deputāti, kā likās, tika sadedzināts [[2009. gads|2009. gada]] aprīļa [[Moldova]]s parlamenta vēlēšanu grautiņos, tomēr tas pats vai identisks dokuments tika atrasts 2010. gadā?

[[Attēls:Ligularia sibirica sl5.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[Sibīrijas mēlziede]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sastopama ļoti reti — valsts atrodas uz [[izplatības areāls|izplatības areāla]] rietumu robežas, un tā ir ierakstīta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] 1. kategorijā?
* ... '''[[deportācija no Pleskavas apgabala rietumu rajoniem]]''' [[1950. gads|1950. gada]] maijā un jūnijā skāra aptuveni 1,4 tūkstošus cilvēku, kas tika izsūtīti uz īpašu apmetni [[Krasnojarskas novads|Krasnojarskas novadā]]?
* ... '''[[Bosnijas serbi]]''' bija viena no karojošajām pusēm [[Bosnijas karš|1992.—1995. gada pilsoņu karā]], kas centās saglabāt vienotu valstiskumu ar [[Serbija|Serbiju]] un nepieļaut [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] neatkarību?

[[Attēls:1718797658002 20240618 POZNAKS Reinis LV 005.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Reinis Pozņaks]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kuru [[2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās]] ievēlēja [[Eiropas Parlamenta deputāts|Eiropas Parlamentā]], ir pazīstams kā &quot;[[Twitter konvojs|Twitter konvoja]]&quot; iniciatīvas aizsācējs, kas mobilizē resursus, lai atbalstītu [[Ukraina|Ukrainu]] cīņā pret [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krieviju]]?
* ... 19. gadsimta beigās pēc [[Krievu—turku karš (1877—1878)|Krievu—turku kara]] un [[Berlīnes kongress|Berlīnes kongresa]] '''[[Dobrudža]]''' tika sadalīta starp [[Rumānija|Rumāniju]] un [[Bulgārija|Bulgāriju]], bet pēc [[Balkānu kari]]em un [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] Dobrudžas teritorija piedzīvoja vairākas robežu izmaiņas?
* ... '''[[kolekcionāra problēma]]''' ir [[varbūtību teorija]]s uzdevums?

[[Attēls:British Political Personalities 1936-1945 HU59722.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Fultonas runa|Fultonas runā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Vinstons Čērčils]] ieviesa terminu &quot;[[dzelzs priekškars]]&quot;, lai raksturotu [[Eiropa]]s sadalīšanu divās daļās — [[Rietumu pasaule|Rietumu]] (demokrātiskā) un [[Austrumu bloks|Austrumu]] ([[Padomju Savienība]]s kontrolē)?
* ... '''[[Mjanmas pilsoņu karš]]''' izcēlās pēc [[2021. gads|2021. gada]] militārā apvērsuma [[Mjanma|Mjanmā]] un tam sekojošās vardarbīgās protestu apspiešanas?
* ... par '''[[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 4. divīzija]]s''' uzvarētājiem kļuva [[Latvija]]s speciālista [[Normunds Sējējs|Normunda Sējēja]] vadītā [[Uzbekistānas hokeja izlase]], kas, startējot savā pirmajā čempionātā, iekļuva [[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija|3. divīzijas B grupā]]?

[[Attēls:Ianis Hagi 2015 (cropped).JPG|border|right|50px]]
* ... [[Rumānijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|uzbrūkošā pussarga]] '''[[Janiss Hadži|Janisa Hadži]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tēvs ir [[George Hadži]], kas tiek uzskatīts par visu laiku labāko [[Rumānija]]s futbolistu?
* ... [[Bosnijas karš|Bosnijas kara]] laikā no 1992. gada līdz 1995. gadam visas trīs konfliktējošās puses uzstādīja sauszemes kājnieku [[mīna]]s [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijā un Hercegovinā]] netālu no viņu kontrolētajām robežām, līdz ar to '''[[mīnu lauki Bosnijā un Hercegovinā]]''' ir radījuši vissmagākās sauszemes mīnu problēmas pasaulē?
* ... [[Vācija]]s seriāla &quot;[[Trauksme Kobrai 11 — Lielceļa policija]]&quot; galvenā varoņa '''[[Semīrs Gerkāns|Semīra Gerkāna]]''' dienesta automašīna ir sudraba krāsas 3. sērijas [[BMW]], kura gandrīz katrā sērijā tiek sadauzīta?

[[Attēls:Anthemis cotula UL 01.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[suņu ilzīte]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sākotnējais [[izplatības areāls]] ir [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], taču mūsdienās tā ir ieviesusies gandrīz visā [[Eiropa|Eiropā]] un citos kontinentos; [[Latvija|Latvijā]] suga ir sastopama ļoti reti, galvenokārt valsts austrumdaļā?
* ... '''[[volejbols olimpiskajās spēlēs]]''' debiju piedzīvoja [[1964. gada vasaras olimpiskās spēles| 1964. gada Tokijas olimpiskajām spēlēs]] gan vīriešu, gan sieviešu komandām?
* ... [[Krievijas PFSR]] '''[[Groznijas apgabals]]''' tika izveidots [[1944. gads|1944. gadā]] pēc [[čečenu un ingušu deportācija]]s un attiecīgi [[Čečenijas-Ingušijas APSR]] likvidēšanas, bet pēc tam, kad [[1957. gads|1957. gadā]] [[čečeni]] un [[inguši]] oficiāli sāka atgriezties no izsūtījuma, Groznijas apgabals tika likvidēts, un Čečenijas-Ingušijas APSR atjaunota?

[[Attēls:Kivisild Emajõel ja Tartu puuturg, 1922.tif|border|right|50px]]
* ... 18. gadsimtā būvētais un 1941. gadā uzspridzinātais [[Tartu]] '''[[Akmens tilts (Tartu)|Akmens tilts]]''' &lt;small&gt;(attēlā 1922. gadā)&lt;/small&gt; bija pirmais akmens [[tilts]] [[Vidzemes guberņa|Vidzemes guberņā]] un [[Baltijas valstis|Baltijā]]?
* ... '''[[Austrumturkestānas Revolucionārā Republika]]''' bija [[Padomju Savienība]]s [[satelītvalsts]], kas pastāvēja no 1944. līdz 1949. gadam?
* ... '''[[platlapju meži]]''' [[Latvija|Latvijā]] aizņem aptuveni 1% no mežu kopējās platības, un izplatītākās ir [[oši|ošu]] audzes, taču mūsdienu klimata maiņas virziens veicina platlapju izplatību?

[[Attēls:Akhmad Kadyrov (2002, cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Ramzans Kadirovs|Ramzana Kadirova]], kurš kopš [[2007. gads|2007. gada]] ir [[Krievijas Federācija]]s [[Čečenijas Republika]]s vadītājs, tēvs '''[[Ahmats Kadirovs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija pirmais Čečenijas Republikas prezidents Krievijas Federācijas sastāvā un tika nogalināts atentātā [[2004. gads|2004. gadā]]?
* ... '''[[distanču slēpošana olimpiskajās spēlēs|distanču slēpošanā olimpiskajās spēlēs]]''' sievietes pirmo reizi piedalījās [[1952. gada ziemas olimpiskās spēles|1952. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Oslo]]?
* ... '''[[Poļu—krievu karš (1609—1618)|1609.—1618. gada krievu-poļu kara]]''' laikā [[Polijas—Lietuvas ūnija]]s karaspēks no 1610. līdz 1612. gadam okupēja [[Maskava|Maskavu]]?

[[Attēls:Natalia Kaczmarek Poznań 2021.2.jpg|border|right|50px]]
* ... [[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gada Eiropas vieglatlētikas čempionātā]] [[Polija]]s skrējēja '''[[Natalja Bukovecka]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par čempioni [[400 metri|400 metru]] distancē, veicot to 48,98 sekundēs un labojot Polijas rekordu, kas kopš 1976. gada piederēja [[Irena Ševiņska|Irenai Ševiņskai]], bet jūlijā viņa vēlreiz to laboja, noskrienot 48,90 sekundēs?
* ... cilvēkiem, kas cietuši no '''[[šoks|šoka]]''', vērojama pelēcīgi bāla [[āda]]s krāsa, auksti [[sviedri]], pazemināta ķermeņa temperatūra un [[asinsspiediens]], ātrs un vājš [[pulss]], bet cietušā [[apziņa]] ir skaidra?
* ... '''''[[VFS Films]]''''' (agrāk — Vides Filmu Studija) bija pirmā studija [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]], kas specializējās dabas filmu un raidījumu veidošanā?

[[Attēls:Adrian helmet 1.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Francija]]s armija '''[[Adriana ķivere|Adriana ķiveri]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ieviesa [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā [[1915. gads|1915. gadā]], un tā bija pirmā modernā [[tērauds|tērauda]] ķivere?
* ... '''[[Izraēlas—Hamās karš|Izraēlas—''Hamās'' karš]]''' jeb 2023.—2025. gada Gazas karš sākās [[2023. gads|2023. gada]] 7. oktobrī ar ''[[Hamās]]'' uzbrukumu [[Izraēla]]i no [[Gazas josla]]s?
* ... ''[[OpenAI]]'' izstrādātais multimodālais [[Valodas modelis|lielais valodas modelis]] '''[[GPT-4]]''' uzrādīja iespaidīgus precizitātes uzlabojumus salīdzinājumā ar GPT-3.5, ieguva spēju apkopot un komentēt attēlus, spēja apkopot sarežģītu tekstu, nokārtot [[Advokāts|advokāta]] eksāmenu un vairākus standartizētus testus?

[[Attēls:Krievijas okupētā Kaspijas jūras piekraste 1723-1732.jpg|border|right|50px]]
* ... 1722.—1723. gada '''[[Krievu—persiešu karš (1722—1723)|Krievu—persiešu kara]]''' rezultātā ar Pēterburgas līgumu [[Persija]] atdeva [[Krievija]]i [[Derbenta]]s un [[Baku]] pilsētas, kā arī [[Gīlāna]]s, [[Širvana]]s, [[Māzenderāna]]s un [[Astrābāda]]s provinces [[Kaspijas jūra]]s piekrastē &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[Aizsargs (futbols)|centra aizsargs]] '''[[Gurams Kašija]]''' ir [[Gruzijas futbola izlase]]s [[Kapteinis (futbols)|kapteinis]] un visvairāk spēļu aizvadījušais spēlētājs izlasē?
* ... '''[[panspermija]]s''' [[hipotēze]]s aizstāvji apgalvo, ka [[dzīvība]] nav radusies uz [[Zeme]]s, bet gan citur [[Visums|Visumā]], un ir nonākusi uz Zemes ar kosmisko putekļu, [[meteoroīds|meteoroīdu]], [[asteroīds|asteroīdu]], [[komēta|komētu]], vai arī citu kosmisko ķermeņu palīdzību?

[[Attēls:Stelmuzes azuolas2015.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Stelmužes ozols|Stelmužes ozola]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas ir vecākais un resnākais [[parastais ozols|ozols]] [[Lietuva|Lietuvā]] un viens no vecākajiem ozoliem [[Eiropa|Eiropā]], stāvoklis mūsdienās ir slikts?
* ... '''[[Rodēzijas un Njasalendas Federācija]]''' jeb Centrālās Āfrikas Federācija bija daļēji neatkarīga [[valsts]] (britu [[protektorāts]]) [[Āfrika]]s dienvidos, kas pastāvēja no [[1953. gads|1953. gada]] 1. augusta līdz [[1963. gads|1963. gada]] 31. decembrim?
* ... 2022. gada 3. novembrī [[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;|Nacionālās apvienības]] politiķis '''[[Edvards Ratnieks]]''' sāka darbu [[Rīgas dome|Rīgas domē]] kā deputāts, stājoties [[14. Saeima|14. Saeimā]] ievēlētā [[Edvards Smiltēns|Edvarda Smiltēna]] vietā, bet 14. decembrī viņš tika ievēlēts Smiltēna vietā arī par [[Rīgas pašvaldības vadītājs|Rīgas domes priekšsēdētāja]] [[Vilnis Ķirsis|Viļņa Ķirša]] vietnieku?

[[Attēls:Flickr - Rainbirder - Bearded Bellbird (Procnias averano) male calling.jpg|border|right|50px]]
* ... kā norāda [[Amerika]]s tropos dzīvojošo '''[[zvanuputni|zvanuputnu]]''' nosaukums, tiem ir ārkārtīgi skaļa balss, kas atgādina metāla [[Zvans|zvana]] skaņu &lt;small&gt;(attēlā bārdainais zvanuputns)&lt;/small&gt;?
* ... [[Ičkērijas Čečenu Republika|Čečenijas Republikā]] tās faktiskās suverenitātes gados bija trīs '''[[Ičkērijas Čečenu Republikas prezidents|prezidenti]]''': [[Džohars Dudajevs]], Zelimhans Jandarbijevs un [[Aslans Mashadovs]]?
* ... [[Franči|franču]] [[futbolists]] '''[[Varens Zaīrs-Emrī]]''' [[Parīzes &quot;Saint-Germain&quot;]] komandas rindās debitēja 2022. gada augustā, 16 gadu vecumā kļūstot par visu laiku jaunāko komandas spēlētāju, kas izgājis laukumā līgas spēlē?

[[Attēls:Saeimas 21. septembra sēde - 53202848326.jpg|border|right|50px]]
* ... bijušais [[Limbažu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|Limbažu novada domes priekšsēdētājs]] '''[[Didzis Zemmers]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; divas reizes ir ieņēmis [[Saeima]]s deputāta amatu, darbojoties [[10. Saeima|10. Saeimā]] un [[14. Saeima|14. Saeimā]], un abas reizes stājies partijas biedra [[Armands Krauze|Armanda Krauzes]] vietā?
* ... [[tirdzniecības centrs|tirdzniecības centra]] '''&quot;[[Akropole (Rīga)|Akropole Rīga]]&quot;''' teritorijā kādreiz atradās [[Kuzņecova porcelāna un fajansa fabrika]], kas atspoguļots ēkas dizainā?
* ... [[Kušīti|kušītu]] grupas daļēji [[nomadu tauta]] '''[[afāri]]''' apdzīvo [[Etiopija|Etiopiju]], [[Eritreja|Eritreju]] un [[Džibutija|Džibutiju]], kur veido trešdaļu valsts iedzīvotāju?

[[Attēls:Yvon Bataille de Solferino Compiegne.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Solferīno kauja]]''' &lt;small&gt;(attēlā gleznā)&lt;/small&gt; — izšķirošā kauja starp [[Francijas Otrā impērija|franču]] un [[Sardīnijas Karaliste|sardīniešu]] karaspēkiem pret [[Austrijas Impērija|austriešu]] karaspēku [[Austrijas–Sardīnijas karš|Austrijas—Sardīnijas kara]] laikā {{dat|1859|07|24|lok}} — bija lielākā kauja kopš [[Leipcigas kauja]]s [[1813. gads|1813. gadā]]?
* ... '''[[seišelieši]]''' runā [[Seišelu kreolu valoda|seišelu kreolu valodā]], kas veidojusies uz [[franču valoda]]s bāzes un ko ietekmējušas [[Angļu valoda|angļu]], [[Arābu valoda|arābu]] un [[Malgašu valoda|malgašu]] valodas?
* ... [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s un [[Latvijas Basketbola līga]]s klubs '''&quot;[[Rīgas Zeļļi]]&quot;''' 2023.—2024. gada debijas sezonā organizēja mājas spēles arī [[Mārupe|Mārupē]], [[Salaspils|Salaspilī]] un [[Cēsis|Cēsīs]], bet piecas reizes kopā ar [[Ukraina]]s basketbola klubu &quot;Prometey&quot; tika organizētas &quot;Basketbola ballītes&quot; [[Arēna Rīga|Arēnā Rīga]]?

[[Attēls:Giorgi Loria 2016.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Giorgijs Lorija]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir visvairāk spēļu aizvadījušais [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] [[Gruzijas futbola izlase|Gruzijas futbola izlasē]]?
* ... '''[[Antoni Kontrerass]]''', kurš [[Kostarikas futbola izlase]]s rindās spēlēja [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022. gada FIFA Pasaules kausā]], ir pārstāvējis [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgas]] komandu ''[[Riga FC]]''?
* ... [[Aizkraukles novads|Aizkraukles novada]] domes priekšsēdētājs '''[[Leons Līdums]]''' šo amatu ieņem kopš {{dat|2010|12|29|Ģ|bez}}?

[[Attēls:Midsomer Norton War Memorial.jpg|border|right|50px]]
* ... Entonijs Horovics, sākotnējais [[Midsomeras slepkavības|Midsomeras slepkavību]] scenārists, adaptējot [[Kerolaina Greiema|Kerolainas Greiemas]] romānus par [[Toms Bārnabijs|inspektoru Bārnabiju]] televīzijai, aizņēmās daļu no '''[[Midsomernortona]]s''' nosaukuma savai izdomātajai Midsomeras grāfistei &lt;small&gt;(attēlā kara memoriāls Midsomernortonā)&lt;/small&gt;?
* ... saskaņā ar [[Pasaules Veselības organizācija]]s definīciju '''[[dzīves kvalitāte]]''' ietver cilvēka fizisko, psiholoģisko, emocionālo un sociālo veselību, pamatojoties uz viņa izpratni par savu vietu [[sabiedrība|sabiedrībā]]?
* ... [[Krievija]]s [[politologs]] Vladimirs Malahovs uzskata, ka '''[[Piebaltija]]''' ir politiski nievājošs apzīmējums, kas atspoguļojot [[krievu imperiālisms|krievu imperiālismu]] un nevēlēšanos atzīt [[1991. gads|1991. gadā]] neatkarību atguvušās [[Latvija]]s, [[Lietuva]]s un [[Igaunija]]s [[Suverenitāte|suverenitāti]]?

[[Attēls:Ainārs Šlesers 2022 cropped.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]]''' uzvarēja partija [[Latvija pirmajā vietā]], iegūstot 18,16% vēlētāju balsu, tomēr tā mēģināja apstrīdēt vēlēšanu rezultātus, bet tiesa noraidīja šo prasību &lt;small&gt;(attēlā partijas līderis [[Ainārs Šlesers]])&lt;/small&gt;?
* ... Binondo, kas dibināts [[Manila|Manilā]], [[Filipīnas|Filipīnās]] [[1594. gads|1594. gadā]], ir atzīts par pasaulē vecāko '''[[ķīniešu kvartāls|ķīniešu kvartālu]]''', bet vecākais ķīniešu kvartāls ārpus [[Āzija]]s atrodas [[Sanfrancisko]] un tika dibināts [[1850. gads|1850. gadā]]?
* ... '''[[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss]]''' norisinājās [[Šveice]]s pilsētā [[Bāzele|Bāzelē]], pēc ''[[Nemo]]'' uzvaras [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] ar dziesmu ''[[The Code]]''; šī bija trešā reize, kad [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]] norisinājās Šveicē (iepriekš {{ESCg|1956}}. un 1989. gadā)?

[[Attēls:EricaTetralix.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[grīņa sārtene]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Latvija|Latvijā]] ļoti rets [[ēriku dzimta]]s [[Krūms|sīkkrūms]], kas sastopams [[Grīnis|grīņos]] Baltijas jūras piekrastē, īpaši [[Grīņu dabas rezervāts|Grīņu rezervātā]] un apkārtējos [[Ziemupe]]s un [[Saka]]s rajonos?
* ... kad 1960.—1970. gados [[Čagosu arhipelāgs]] tika pārveidots par militāru bāzi un [[iedzīvotāji]] no turienes izvākti, daļa no tiem pārcēlās uz [[Anglija|Angliju]] un apmetās '''[[Kroli]]'''; mūsdienās pilsētā ir, iespējams, lielākā čagosiešu kopiena pasaule — ap 3000 cilvēku?
* ... filmas '''&quot;[[Openheimers (filma)|Openheimers]]&quot;''' pirmizrāde notika {{Dat|2023|7|11|5=bez}} [[Parīze|Parīzē]], un tā tika izdota vienā dienā ar komēdiju &quot;[[Bārbija (filma)|Bārbija]]&quot;, izveidojot interneta fenomenu ''Barbenheimer'', tādējādi aicinot skatītājus vienā dienā apmeklēt abas filmas?

[[Attēls:Vasilije Micić 22 BC Žalgiris EuroLeague 20180223 (1).jpg|border|right|50px]]
* ... [[serbi|serbu]] [[basketbolists]] '''[[Vasilije Micičs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pirms nonākšanas [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālajā basketbola asociācijā]] ir piedzīvojis spožu karjeru [[Eirolīga (basketbols)|Eirolīgā]], divreiz kļūstot par tās čempionu, kā arī sezonas un ''Final Four'' labāko spēlētāju?
* ... '''[[Slovāku—ungāru karš]]''' [[1939. gads|1939. gadā]] beidzās ar [[Ungārija]]s taktisku uzvaru, kā rezultātā [[Slovākija]]s austrumu teritorijas šaura josla gar Stakcinas—Sobrances līniju tika pievienotas Ungārijai?
* ... '''[[ķīniešu diaspora]]''' parasti veido kompaktas apmetnes, saglabā savu kultūru un valodu daudzās paaudzēs un uztur ciešas sociālās un ekonomiskās saites gan diasporā, gan ar dzimteni; vislielākais aizjūras ķīniešu iedzīvotāju īpatsvars ir [[Singapūra|Singapūrā]] (78 %) un [[Malaizija|Malaizijā]] (24,6 %)?

[[Attēls:Petasites hybridus Blüten.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[bastarda tūsklape]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; daudzviet ir audzēta kā [[dekoratīvs augs]] un [[ārstniecības augs]], kā rezultātā suga ir kļuvusi par kultūrbēgli?
* ... pēdējais [[Hoenštaufenu dinastija]]s valdnieks, [[Sicīlijas Karaliste|Sicīlijas karalis]], [[Jeruzalemes Karaliste|Jeruzalemes karalis]] un [[Švābija]]s hercogs '''[[Konrādīns]]''' [[1268. gads|1268. gada]] 29. oktobrī 16 gadu vecumā tika sodīts ar [[nāvessods|nāvessodu]] [[Neapole]]s tirgus laukumā pēc zaudējuma kaujā par Sicīlijas karaļa troni?
* ... '''[[Austrālijas hokeja līga]]s''' izslēgšanas spēļu čempioniem tiek piešķirts Gudola kauss, kas ir pasaulē trešā vecākā [[hokejs|hokeja]] trofeja; pirmo reizi tika piešķirta 1909. gadā?

[[Attēls:Lincoln statue, Lincoln Memorial.jpg|border|right|50px]]
* ... 170 tonnu smagā '''[[Abrahama Linkolna statuja (Linkolna memoriāls)|Abrahama Linkolna statuja]]''' [[Linkolna memoriāls|Linkolna memoriālā]] [[Nacionālā aleja|Nacionālajā alejā]] [[Vašingtona|Vašingtonā]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir veidota no 28 balta [[Džordžija]]s [[Marmors|marmora]] blokiem un paceļas {{nobr|9,1 metrus}} no grīdas?
* ... '''[[poliglots]]''' ir cilvēks, kurš prot vairākas [[valoda]]s, taču nav vispārpieņemta kvantitatīva kritērija, cik daudz valodu un kādā apjomā cilvēkam jāzina, lai viņu varētu uzskatīt par poliglotu?
* ... ar [[1763. gads|1763. gada]] Parīzes līgumu [[Francija]] atteicās no saviem [[Amerika]]s valdījumiem ('''[[Jaunfrancija]]''') par labu [[Lielbritānija]]i un [[Spānija]]i, saglabājot vienīgi [[Senpjēra un Mikelona|Senpjēras un Mikelonas]] salas?

[[Attēls:Zhongdian festival (6169776821).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[tibetieši|tibetiešu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[diaspora]] [[Dienvidāzija]]s kaimiņvalstīs sāka veidoties pēc tam, kad 1950. gadā [[Tibeta]] tika piespiedu kārtā pievienota [[Ķīnas Tautas Republika]]i, un 1959. gada sacelšanās laikā ievērojama daļa politiskās un kultūras elites aizbēga ārpus valsts?
* ... '''[[Pēterburgas konservatorija|Pēterburgas konservatorijā]]''' ir mācījušies daudzi [[latvieši|latviešu]] [[mūziķi]], piemēram, [[Nikolajs Alunāns]], [[Emīls Dārziņš]], [[Ādolfs Ābele]], [[Jāzeps Vītols]], [[Andrejs Jurjāns]], [[Emilis Melngailis]], [[Alfrēds Kalniņš (komponists)|Alfrēds Kalniņš]], [[Teodors Kalniņš]], [[Pēteris Pauls Jozuus]], [[Juris Jurjāns (mežradznieks)|Juris Jurjāns]] un citi?
* ... [[1777. gads|1777. gada]] 8. jūlijā pieņemtā '''[[Vērmontas Republika]]s''' [[konstitūcija]] bija viena no pirmajām pasaulē, kas piešķīra vispārējas vīriešu [[Vēlēšanas|vēlēšanu]] tiesības, aizliedza [[Verdzība ASV|verdzības]] institūciju un garantēja valsts finansējumu valsts skolām?

[[Attēls:2025-05-04 Deutschland gegen USA (Eishockey-Länderspiel) by Sandro Halank–095.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Vācijas hokeja izlase]]s un [[Čikāgas &quot;Blackhawks&quot;]] [[hokejists|hokejista]] '''[[Lūkass Reihels|Lūkasa Reihela]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tēvs Martins Reihels arī bijis profesionāls hokejists, pārstāvēja [[Vācija|Vāciju]], kamēr tēva brālis Roberts Reihels pārstāvēja [[Čehijas hokeja izlase|Čehijas izlasi]]?
* ... no 1950. gada līdz 1952. gadam '''[[Moldāvijas Komunistiskā partija|Moldāvijas Komunistiskās partijas]]''' Centrālās komitejas sekretārs bija [[Leonīds Brežņevs]]?
* ... psiholoģiskā '''[[valodas barjera]]''' veidojas tad, kad runātājs nespēj iedrošināties runāt citā valodā?

[[Attēls:John Nettles (2013).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Džons Netlss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš no 1997. līdz 2011. gadam atveidoja vecākā detektīvinspektora [[Toms Bārnabijs|Toma Bārnabija]] lomu populārajā detektīvseriālā &quot;[[Midsomeras slepkavības]]&quot;, 2010. gadā tika iecelts par [[Britu Impērijas ordenis|Britu Impērijas ordeņa]] virsnieku?
* ... [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] kluba [[Monreālas &quot;Canadiens&quot;]] un [[Somijas hokeja izlase]]s [[Uzbrucējs (hokejs)|centra uzbrucējs]] '''[[Olivers Kapanens]]''' nāk no hokejistu ģimenes; profesionāli hokejisti bijuši viņa vectēvs Hannu Kapanens un tēvs Kimo Kapanens, bet vislielākos panākumus guvis tēva brālis [[Sami Kapanens]], tāpat profesionāls hokejists ir brālēns [[Kasperi Kapanens]]?
* ... viens no spilgtākajiem [[Krievija]]s [[literatūrkritika|literatūrkritiķiem]] un domātājiem 19. gadsimta sešdesmitajos gado '''[[Dmitrijs Pisarevs]]''' 1868. gada vasarā noslīka, peldoties [[Dubulti (Jūrmala)|Dubultu]] pludmalē?

[[Attēls:Impacted Wisdom Tooth aka Lower Right Third Molar 48 RVG IOPA Xray.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Cilvēks|cilvēkiem]] ir vairāk nekā 90 '''[[rudiments|rudimentu]]''', piemēram, [[astes kauls]], [[Aklā zarna|aklās zarnas]] [[tārpveida piedēklis]] un [[Gudrības zobs|trešais dzeroklis]] (gudrības zobs) &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[notis|nošu]] pierakstā uzrakstot '''[[nošatslēga|nošatslēgu]]''', vienai no piecām līnijām vai četrām atstarpēm tiek piešķirts konkrēts [[tonis]], kas nosaka atlikušo līniju un atstarpju augstumus?
* ... '''[[konverģentā evolūcija]]''' ir līdzīgu pazīmju neatkarīga attīstība dažādiem [[Organisms|organismiem]] līdzīgu ekoloģisko apstākļu un līdzīgas [[Dabiskā izlase|izlases]] rezultātā?

[[Attēls:Ringelblume (Calendula officinalis) 2.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[kliņģerītes (ģints)|kliņģerītes]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[kliņģerīte]])&lt;/small&gt; var izmantot kā [[krāsvielas|krāsvielu]] dažādu šķiedru un materiālu krāsošanai, no tām iegūst dzeltenīgos, oranžos un sarkanīgi brūnos krāsu toņus?
* ... saskaņā ar aplēsēm '''[[poļu diaspora|poļu diasporu]]''' veido aptuveni 20 miljoni [[poļi|poļu]], kamēr pašas [[Polija]]s [[iedzīvotāju skaits]] ir 38 miljoni?
* ... '''[[Kolhīda]]''' kopā ar [[Ibērijas Karaliste|Ibēriju]] bija senākais [[gruzīni|gruzīnu]] valstiskais veidojums, kas deva būtisku pienesumu vēlākās [[Gruzijas Karaliste]]s un gruzīnu nācijas izveidē?

[[Attēls:Aristotle Onassis 1967cr.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Grieķi|grieķu]] un [[argentīnieši|argentīniešu]] biznesa magnāts '''[[Aristotelis Onasis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izveidoja pasaulē lielāko privāto [[kuģniecība]]s floti un 20. gadsimta vidū bija viens no pasaulē bagātākajiem un slavenākajiem cilvēkiem?
* ... '''[[krievnorvēģu valoda]]''' pastāvēja 17.—20. gadsimtā, kad starp [[Norvēģija|Norvēģiju]] un [[Krievija|Krieviju]] notika aktīva jūras tirdzniecība ar graudiem un zivīm Norvēģijas ziemeļu piekrastē?
* ... '''[[Marokas—Rietumsahāras mūris]]''' atdala [[Maroka]]s kontrolēto [[Rietumsahāra]]s daļu no [[Sahāras Arābu Demokrātiskā Republika|Sahāras Arābu Demokrātiskās Republikas]] kontrolētajām teritorijām un tika izveidots no 1980. līdz 1987. gadam?

[[Attēls:Georgi Plekhanov.jpg|border|right|50px]]
* ... [[revolucionārs]], [[filozofs]] un [[marksisms|marksisma]] teorētiķis '''[[Georgijs Pļehanovs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, bija [[Oktobra revolūcija|1917. gada rudenī pie varas nākušās]] boļševiku valsts oponents, taču pēc viņa nāves [[Padomju Savienības Komunistiskā partija]] augstu novērtēja Pļehanovu kā krievu marksisma pamatlicēju?
* ... '''[[Vikipēdija latīņu valodā]]''' ir lielākā no nedaudzajām [[Vikipēdija|Vikipēdijām]], kas rakstītas [[Mirusi valoda|mirušā]], vēsturiskā un/vai senā valodā?
* ... [[ungāri|ungāru]]-[[amerikāņi|amerikāņu]] [[bioķīmiķe]] '''[[Katalina Kariko]]''' lika zinātniskos pamatus [[RNS vakcīna|mRNS vakcīnām]], pārvarot galvenos šķēršļus un skepticismu zinātnieku aprindās, un 2023. gadā viņa kopā ar amerikāņu imunologu Drū Veismanu par savu darbu saņēma [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā]]?

[[Attēls:Sonchus oleraceus Enfoque SierraMadrona.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[dārza mīkstpiene]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]] un [[Vidusjūra]]s reģionā, taču tā [[lauksaimniecība]]s dēļ ir plaši daudzviet citur pasaulē, tostarp [[Latvija|Latvijā]], kur tā ir diezgan bieži sastopama visā valsts teritorijā?
* ... '''[[Turcijas iebrukums Kiprā]]''' [[1974. gads|1974. gadā]] notika uz kopienu savstarpējās vardarbības fona starp [[Kipra (sala)|Kipras]] [[grieķi]]em un [[turki]]em un kā atbilde uz militārās [[hunta]]s veikto [[valsts apvērsums|valsts apvērsumu]]?
* ... veipošana, visticamāk, ir daudz mazāk kaitīga nekā [[smēķēšana]], taču tomēr kaitīga, bet '''[[elektroniskā cigarete|elektronisko cigarešu]]''' tvaiki satur mazāk [[toksīns|toksīnu]] nekā [[cigarete|cigarešu]] dūmi, zemākā koncentrācijā?

[[Attēls:Charles VII, Holy Roman Emperor.PNG|border|right|50px]]
* ... [[1742. gads|1742. gadā]] '''[[Kārlis VII Vitelsbahs|Kārli VII Vitelsbahu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; viņa brālis [[Ķelne]]s [[arhibīskaps]] kronēja par [[Svētās Romas impērijas ķeizars|Svētās Romas impērijas ķeizaru]], tomēr, turpinoties [[Karš par Austrijas mantojumu|Austrijas mantojuma karam]], [[Austrija]]s spēki ieņēma lielāko daļu [[Bavārija]]s, tāpēc Kārlis VII bija ķeizars bez valsts?
* ... lielāko daļu '''[[kanādieši|kanādiešu]]''' veido [[Vecā pasaule|Vecās pasaules]] [[Imigrācija|imigranti]] un viņu pēcteči?
* ... pirmā un vienīgā [[PSRS]] viceprezidenta '''[[Genādijs Janajevs|Genādija Janajeva]]''' politiskā karjera aptvēra [[Ņikita Hruščovs|Hruščova]], [[Leonīds Brežņevs|Brežņeva]], [[Jurijs Andropovs|Andropova]] un [[Konstantīns Čerņenko|Čerņenko]] vadīšanas laikus, kulmināciju sasniedzot [[Mihails Gorbačovs|Gorbačova]] laikā?

[[Attēls:Cyprus lrg.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Kipra (sala)|Kipra]]''' &lt;small&gt;(satelītattēlā)&lt;/small&gt; ir trešā lielākā [[sala]] [[Vidusjūra|Vidusjūrā]] gan pēc platības, gan [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] ziņā?
* ... [[Bretaņa]]s pamatiedzīvotāju '''[[bretoņi|bretoņu]]''' izcelsmi saista ar britoņu izceļotājiem no [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas]] dienvidrietumiem, kas laikā no 3. līdz 9. gadsimtam [[anglosakši|anglosakšu]] migrācijas rezultātā pameta Lielbritāniju un apmetās Armorikā mūsdienu [[Francija|Francijā]]?
* ... [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] klubs '''[[Jūtas &quot;Mammoth&quot;]]''' pirmo sezonu spēlēja bez nosaukuma, saucot sevi par ''Utah Hockey Club'', un tikai pēc pilnas sezonas nospēlēšanas ar pagaidu nosaukumu, fanu balsojuma rezultātā [[2025. gads sportā|2025. gada]] 7. maijā tika noteikts pastāvīgais nosaukums?

[[Attēls:Mus minutoides00.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Āfrikas pigmejpele]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vairošanās vecumu sasniedz apmēram 6 līdz 8 nedēļu vecumā?
* ... '''[[personība]]''' visas [[cilvēks|cilvēka]] dzīves laikā mainās un pilnveidojas — gan dažādu ārējo faktoru (piemēram, vides un apkārtesošo cilvēku) dēļ, kā arī paša indivīda ietekmes rezultātā?
* ... '''[[dinku valoda]]''' ir [[Nīlas—Sahāras valodas|Nīlas—Sahāras valodu]] saimes [[dialektu kontinuums]], kurā runā vairāk nekā 4 miljoni cilvēku [[Dienvidsudāna|Dienvidsudānā]]?

[[Attēls:Dzelzceļa līnijas Tukums-Kuldīga tilta būve pāri Abavai 1940.jpg|border|right|50px]]
* ... līdz [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijai 1940. gadā]] no '''[[dzelzceļa līnija Tukums—Kuldīga|dzelzceļa līnijas Tukums—Kuldīga]]''' paspēja uzbūvēt tikai 8 km sliežu ceļa un tiltu pār [[Abava|Abavu]] pie [[Sāti]]em (&quot;[[Tilts uz nekurieni]]&quot; &lt;small&gt;(attēlā būvniecībā)&lt;/small&gt;); pēc tam dzelzceļa līnijas būvniecība netika turpināta?
* ... '''[[dienviduzbeku valoda]]''' ir viena no [[oficiālā valoda|oficiālajām valodām]] vairākās [[Afganistāna]]s ziemeļu provincēs līdzās [[dari]] un [[puštu]], to lieto arī kaimiņvalstīs [[Pakistāna|Pakistānā]] un [[Irāna|Irānā]]?
* ... vēstures gaitā kopējais [[cilvēks|cilvēku]] skaits uz [[Zeme]]s ir turpinājis augt, tomēr pašreizējās prognozes liecina, ka šī stabilā iedzīvotāju skaita pieauguma ilgtermiņa tendence iet uz beigām, un ir gaidāma '''[[iedzīvotāju skaita samazināšanās]]'''?

[[Attēls:Väike-Pakri loopealsel.jpg|border|right|50px]]
* ... visvairāk '''[[alvārs|alvāru]]''' &lt;small&gt;(attēlā alvārs [[Mazā Pakri|Mazajā Pakri]])&lt;/small&gt; atrodas šaurā joslā uz dienvidiem no [[Baltijas klints]]: [[Ēlande]]s un [[Gotlande]]s salā, [[Krievija]]s [[Volosovas rajons|Volosovas rajonā]] un [[Igaunija]]s [[Monzunda arhipelāgs|Monzunda salās]] un [[Somu līcis|Somu līča]] piekrastē; 20. gadsimta pirmajā pusē Igaunijā bija aptuveni trešdaļa visu pasaules alvāru?
* ... '''[[2023. gada NHL drafts|2023. gada Nacionālās hokeja līgas draftā]]''' netika izvēlēti [[Latvija]]s [[hokejisti]]?
* ... '''[[Tautas frontes muzejs|Tautas frontes muzeja]]''' ekspozīcija iekārtota ēkā [[Vecpilsētas iela (Rīga)|Vecpilsētas ielā]] 13/15 [[Rīga|Rīgā]], kurā kādreiz darbojās [[Latvijas Tautas fronte]] un tajā saglabāta 20. gadsimta 80.—90. gadu stilistika?

[[Attēls:President Barack Obama and First Lady Michelle Obama greet His Excellency Salva Kiir Mayardit, President of the Republic of South Sudan (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Dienvidsudāna]]s pirmais un vienīgais prezidents '''[[Salva Kīrs Majardits]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; aktīvi piedalījās [[Dienvidsudānas pilsoņu karš|Dienvidsudānas pilsoņu kara]] norisē, gan [[Pirmais Sudānas pilsoņu karš|Pirmajā]], gan [[Otrais Sudānas pilsoņu karš|Otrajā Sudānas pilsoņu karā]]?
* ... klasisks mūsdienu '''[[demarkācijas līnija]]s''' piemērs ir demarkācijas līnija gar 38. paralēli, kas atdala [[Ziemeļkoreja|Ziemeļkoreju]] un [[Dienvidkoreja|Dienvidkoreju]]?
* ... [[Dānija]]i piederīgais [[sala|salu]] un [[šēra (sala)|klinšainu atsegumu]] [[arhipelāgs]] [[Baltijas jūra|Baltijas jūrā]] '''[[Ertholmene]]''' atrodas 18 km uz ziemeļaustrumiem no [[Bornholma]]s, un tā satur Dānijas galējo austrumu punktu?

[[Attēls:Ramsgate aerial image (45950507215).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Remsgeita]]s''' [[osta]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek dēvēta par Karalisko ostu (''Royal Harbour''), un tā ir vienīgā osta ar šādu titulu [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]]; ostas stratēģiskā novietojuma dēļ tā spēlējusi nozīmīgu lomu [[Napoleona kari|Napoleona karos]], [[Denkerkas evakuācija|Denkerkas evakuācijā]] un citās militārās kampaņās?
* ... [[Nikolajs Gogolis|Nikolaja Gogoļa]] darbs, kura žanru pats autors apzīmēja kā [[Poēma|poēmu]], '''&quot;[[Mirušās dvēseles]]&quot;''' tika plānots trijās daļās: pirmais sējums tika publicēts [[1842. gads|1842. gadā]], gandrīz pabeigtais otrais sējums ir zudis (saglabājušās dažas nodaļas melnrakstos), bet trešais sējums netika sākts?
* ... '''[[Liams Kērks|Liamu Kērku]]''' [[2018. gada NHL drafts|2018. gada NHL draftā]] izvēlējās [[Arizonas &quot;Coyotes&quot;]], viņam kļūstot par pirmo [[Anglija|Anglijā]] dzimušo un spēlējošo spēlētāju, kuru draftējusi [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] komanda?

[[Attēls:Останкинская башня вечером.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Maskava|Maskavā]], [[Krievija|Krievijā]] esošais '''[[Ostankinas televīzijas tornis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir augstākā brīvi stāvošā [[būve]] [[Eiropa|Eiropā]] un 15. [[Pasaules augstākās ēkas|augstākā būve pasaulē]], bet no 1967. līdz 1974. gadam tā bija augstākā pasaulē?
* ... '''[[Teneta|Tenetas distrikts]]''' [[Kenta|Kentas grāfistē]] [[Anglija|Anglijā]] aizņem bijušo Tenetas salu, kuras vārdā nosaukts; vēl [[viduslaiki|viduslaikos]] Tenetu no [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas salas]] atdalīja ap 600 m platais Vontsumas šaurums, kas 18. gadsimtā aizsērēja un mūsdienās ir nelielā Vontsumas upīte?
* ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] muzikālā psiholoģiskā trillera filma '''&quot;[[Džokers: Neprāts diviem]]&quot;''' pārsvarā saņēma negatīvus kritiķu vērtējumus, kā arī ir kases ienākumu izgāšanās, jo pie 200 miljonu [[ASV dolārs|ASV dolāru]] liela budžeta, tā nopelnījusi tikai 207 miljonus?

[[Attēls:Heatwave on Margate Beach.jpg|border|right|50px]]
* ... pēdējos 250 gadus '''[[Mārgeita]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir populārs [[Londona]]s iedzīvotāju piejūras [[kūrorts]] — šeit ir plašas smilšu [[pludmale]]s un kopš 1920. gada darbojas ''Dreamland'' izklaides parks?
* ... pirmais, kurš izmantoja frāzi '''&quot;[[krievu dvēsele]]&quot;''', bija [[Visarions Beļinskis]] savā 1842. gada recenzijā par [[Nikolajs Gogolis|Gogoļa]] grāmatu &quot;[[Mirušās dvēseles]]&quot;?
* ... '''[[Jurģis Cābulis]]''' bija [[XXVII Vispārējie latviešu Dziesmu un XVII Deju svētki|XXVII Vispārējo latviešu dziesmu un XVII Deju svētku]] koru lielkoncerta &quot;Tīrums. Dziesmas ceļš&quot; virsdiriģents?

[[Attēls:Даудери1.JPG|border|right|50px]]
* ... '''[[Latvijas Kultūras muzejs &quot;Dauderi&quot;]]''' atrodas bijušās [[alus darītava]]s ''Waldschlößchen'' īpašnieka Ādolfa fon Bingnera ģimenes villā, kas no 1937. līdz 1940. gadam kalpoja par [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts]] un [[Latvijas Republikas Ministru prezidents|Ministru prezidenta]] [[Kārlis Ulmanis|Kārļa Ulmaņa]] vasaras rezidenci &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Latvija]]s daudzsēriju filmu '''&quot;[[Padomju džinsi]]&quot;''' nominēja [[2023. gada Lielā Kristapa balva|Lielā Kristapa balvai]] 12 kategorijās, no kurām balvu ieguva kategorijās &quot;Labākā daudzsēriju filma&quot;, &quot;[[Labākais aktieris (Lielais Kristaps)|Labākais aktieris galvenajā lomā]]&quot; un &quot;[[Labākais scenārists (Lielais Kristaps)|Labākais scenārijs]]&quot;?
* ... uz '''[[Krievijas—Baltkrievijas robeža]]s''' praktiski nav robežpunktu un kontroles, formāli robeža pastāv, bet praksē to var viegli šķērsot bez muitas pārbaudēm?

[[Attēls:Karosta water tower.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[ūdenstornis|ūdenstorņi]]''' spēj piegādāt ūdeni pat [[elektroenerģija]]s padeves pārtraukumu laikā, jo to nodrošina hidrostatiskais [[spiediens]], ko rada ūdens paaugstinātais līmenis, lai iespiestu ūdeni sadzīves un rūpnieciskajās ūdens sadales sistēmās &lt;small&gt;(attēlā [[Liepāja]]s [[Karosta]]s ūdenstornis)&lt;/small&gt;?
* ... 20. gadsimtā [[Anglija]]s pilsēta '''[[Folkstona]]''' bija viena no nozīmīgākajām [[Lamanšs|Lamanša]] [[prāmis|prāmju]] ostām, bet pēc [[Lamanša tunelis|Lamanša tuneļa]], kura ziemeļu ieeja atrodas Folkstonā, atklāšanas prāmju satiksme ievērojami samazinājās, un pēdējais prāmis devās reisā 2001. gadā?
* ... visvairāk medaļu '''[[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gada Eiropas čempionātā vieglatlētikā]]''' izcīnīja mājinieki [[Itālija]]s vieglatlēti, kuri ieguva arī visvairāk zelta medaļu — 11?

[[Attēls:Talat Xhaferi official portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Ziemeļmaķedonija]]s [[albāņi|albāņu]] politiķis, bijušais armijas virsnieks '''[[Talats Džaferi]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kopš 2024. gada ir Ziemeļmaķedonijas premjerministrs, taču [[Konflikts Maķedonijā (2001)|2001. gada sacelšanās laikā]] viņš dezertēja no armijas un pievienojās albāņu [[partizāni|partizānu]] grupējumam, vēlāk viņu amnestēja saskaņā ar 2001. gada [[Ohrida]]s vienošanos?
* ... [[Dāvis Sīmanis jaunākais|Dāvja Sīmaņa]] vēsturiskā [[drāmas filma]] '''&quot;[[Marijas klusums]]&quot;''' ir veidota pēc aktrises [[Marija Leiko|Marijas Leiko]] dzīvesstāsta un vēsta par viņas pēdējiem gadiem, kad aktrise dodas uz [[PSRS]], lai parūpētos par mazmeitu, un kopā ar [[Maskavas latviešu teātris &quot;Skatuve&quot;|teātra &quot;Skatuve&quot;]] kolēģiem kļūst par [[NKVD &quot;Latviešu operācija&quot;|NKVD &quot;Latviešu operācijas&quot;]] upuri?
* ... [[1896. gads|1896. gadā]] '''[[Tanbridža|Tanbridžā]]''' tika piespriests pirmais [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] sods par ātruma pārkāpšanu — Volters Arnolds tika sodīts ar 1 [[šiliņš|šiliņu]] par braukšanu ar 13 km/h vietā, kur atļautais ātrums bija 3 km/h?

[[Attēls:Surfaceuse.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Frenks Zamboni]]''' bija [[amerikāņi|amerikāņu]] [[uzņēmējs]] un [[izgudrotājs]], kura slavenākais izgudrojums ir modernais ledus kombains &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; un kura uzvārds reģistrēts kā preču zīme šīm ierīcēm?
* ... '''[[Šengena]]''' ir ievērojama ar to, ka pie tās [[1985. gads|1985. gada]] [[14. jūlijs|14. jūlijā]] ir parakstīts [[Šengenas līgums]]; parakstīšana simboliski notika uz upju kuģa &quot;Princese Marija Astrīda&quot;, kas atradās [[Mozele]]s upē — vietā, kur robežojas [[Luksemburga]], [[Francija]] un [[Vācija]]?
* ... [[romieši|romiešu]] militārais un politiskais līderis [[Jūlijs Cēzars|Gajs Jūlijs Cēzars]] bija viens no pirmajiem, kas '''&quot;[[skaldi un valdi]]&quot;''' politiku īstenoja praksē, cenšoties nostādīt atsevišķas [[Ģermāņi|ģermāņu]] ciltis vienu pret otru?

[[Attēls:Muenchner Brezn.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[ūdenskliņģeris|ūdenskliņģeri]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Minhene]]s ūdenskliņģeris)&lt;/small&gt; ir pazīstami vismaz kopš 7. gadsimta, bet 12. gadsimtā tie kļuva par maiznieku [[cunfte]]s simbolu?
* ... [[Kabarda-Balkārija|Kabardas-Balkārijas]] pamatiedzīvotāji '''[[balkāri]]''' un '''[[karačaji]]''', kas apdzīvo [[Karačaja-Čerkesija|Karačaju-Čerkesiju]], faktiski ir viena [[tjurki|tjurku]] grupas [[tauta]]?
* ... '''[[veģetatīvā distonija]]''' rodas tad, kad cilvēkam daļēji vai pilnībā ir bojāta [[veģetatīvā nervu sistēma]], kuras radītie [[simptomi]] var izpausties gan vieglā, gan dzīvībai bīstamā formā; mūsdienās ir pierādīts, ka veģetatīvo distoniju izsauc [[Psiholoģija|psiholoģiski]] faktori, un šī saslimšana tiek uzskatīta par [[psihiski traucējumi|garīgās veselības]] traucējumu?

[[Attēls:Zoran Milanović at Palazzo del Quirinale 2021 (11) (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... 2019. gada [[Horvātijas prezidents|Horvātijas prezidenta]] vēlēšanu otrajā kārtā '''[[Zorans Milanovičs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uzvarēja ar 52,67% balsu un kļuva par prezidentu, savukārt iepriekšējā prezidente [[Kolinda Grabara-Kitaroviča]] ieguva 47,33% balsu?
* ... '''[[aromūni]]''', kas apdzīvo [[Balkānu pussala]]s dienvidus — [[Grieķija]]s ziemeļus, [[Albānija|Albāniju]], [[Ziemeļmaķedonija|Ziemeļmaķedoniju]] un [[Rumānija]]s austrumus ([[Dobrudža|Dobrudžu]]), lieto [[indoeiropiešu valodu saime]]s [[romāņu valodas|romāņu grupas]] [[Aromūnu valoda|aromūnu valodu]], kas ir radniecīga [[rumāņu valoda]]i?
* ... [[1988. gads Latvijā|1988. gada]] 19. aprīlī [[luterisms|luterāņu]] [[mācītājs]] '''[[Modris Plāte]]''' teica bēru izvadīšanas runu pie [[Latvija]]s brīvības cīnītāja [[Gunārs Astra|Gunāra Astras]] kapa?

[[Attēls:Ju Wenjun in 2024.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm|2025. gada Pasaules čempionātā šahā sievietēm]]''' par [[Pasaules čempionāts šahā sievietēm|Pasaules šaha čempiones]] titulu sacentās [[Ķīna]]s šahistes [[Dzjui Veņdzjuņa]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; un [[Taņa Džunji]], un, tieši tāpat kā viņu mačā [[2018. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm (mačs)|2018. gada čempionātā]], uzvarēja Dzjui Veņdzjuņa?
* ... '''[[Igaunijas ukraiņi]]''' ir otra lielākā [[Mazākumtautība|etniskā minoritāte]] [[Igaunija|Igaunijā]]; [[ukraiņi|ukraiņu]] skaits Igaunijā ievērojami pieauga pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gadā]]?
* ... [[Spānija]]s kolonijai [[Āfrika]]s rietumos, kas tai piederēja līdz 1958. gadam, nosaukumu '''[[Rio de Oro]]''' (&quot;Zelta upe&quot;) [[1436. gads|1436. gadā]] deva [[portugāļi|portugāļu]] jūrasbraucējs Afonsu Gonsalvišs Baldaja, kurš noturēja [[Dahla]]s līci par [[grīva|upes grīvu]] un pieņēma, ka tās krastos atrodas [[zelts|zelta]] atradnes, tomēr gan viens, gan otrs pieņēmums izrādījās nepatiess?

[[Attēls:Maria Andrejczyk 20190810.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Polija]]s [[vieglatlēte]], [[šķēpa mešana|šķēpmetēja]] '''[[Marja Andrejčika]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; savu {{oss|V=2020|L=G}} sudraba medaļu pārdeva izsolē, lai palīdzētu finansēt kāda 8 mēnešus veca mazuļa sirds operāciju, taču Polijas veikalu tīkls, kas uzvarēja izsolē, viņai medaļu atdeva?
* ... '''[[2023.—2024. gada NHL sezona|2023.—2024. gada Nacionālās hokeja līgas sezona]]''' bija pēdējā [[Arizonas &quot;Coyotes&quot;]] sezona pirms tās darbības apturēšanas, pārdošanas un pārcelšanas uz [[Soltleiksitija|Soltleiksitiju]], kur tā sāka spēlēt [[2024.—2025. gada NHL sezona|2024.—2025. gada sezonā]]?
* ... '''[[somālieši]]''' ir viena no lielākajām etniskajām grupām [[Āfrika|Āfrikā]] un aizņem vienu no plašākajām sauszemes teritorijām kontinentā?

[[Attēls:Br.Tarashkevich.jpg|border|right|50px]]
* ... pirmās mūsdienu [[baltkrievu valoda]]s standartizācijas autors 20. gadsimta sākumā '''[[Braņislavs Taraškevičs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; 1938. gadā [[Lielais terors|Lielā terora]] laikā tika nošauts [[Komunarka (poligons)|Komunarkas poligonā]] pie [[Maskava]]s?
* ... '''[[virsājs]]''' ir [[ekosistēma]], kurā galvenais organisko vielu ražotājs ir [[sila virsis]]; tie izveidojas vieglās [[skābes|skābās]] [[smilts]] augsnēs?
* ... [[Latvija]]s [[florbols|florbola]] klubs '''&quot;[[Rubene (florbola klubs)|Rubene]]&quot;''', kas mājas spēles aizvada [[Kocēni|Kocēnu]] sporta namā, trīs reizes ir kļuvis par [[Elvi florbola līga]]s čempioniem?

[[Attēls:1 perast aerial 2016.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Melnkalne]]s dienvidrietumos esošā [[Adrijas jūra]]s '''[[Kotoras līcis|Kotoras līča]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; apkārtnes savdabīgais [[reljefs]] un augstie kalni padara to par vienu no mitrākajām vietām [[Eiropa|Eiropā]]?
* ... [[Grieķu—persiešu kari|Grieķu—persiešu karu]] '''[[Plataju kauja|Plataju kaujā]]''', kas notika 479. gadā pr.Kr. [[Kitairons|Kitairona]] kalnu pakājē pie [[Platajas|Plataju]] pilsētas, [[Persieši|persiešu]] armija cieta graujošu sakāvi, bet [[Kserkss I|Kserksa]] vadīto [[Ahemenīdu impērija]]s karaspēku [[Hellada]]s teritorijā gandrīz pilnībā iznīcināja?
* ... parasti '''[[panikas lēkme]]s''' simptomi sasniedz maksimumu desmit [[minūte|minūšu]] laikā un ilgst aptuveni 30 minūtes, bet ilgums var atšķirties no sekundēm līdz stundām; lai gan panikas lēkmes var būt ārkārtīgi biedējošas un satraucošas, tās nav fiziski bīstamas?

[[Attēls:La Polka.jpg|border|right|50px]]
* ... vēsturnieki uzskata, ka '''[[polka]]''', kas radusies 19. gadsimtā [[Bohēmija|Bohēmijā]], attīstījās kā ātrāka [[valsis|valša]] versija, un polkas straujo popularitātes pieaugumu Eiropā 19. gadsimtā saista ar [[romantisms|romantisma]] kustības izplatību, kas ietvēra idealizētu zemnieku kultūras versiju &lt;small&gt;(attēlā polkas deja 19. gadsimta vidū)&lt;/small&gt;?
* ... [[Baltijas valstis|Baltijas valstīm]] un [[Polija]]i pievienojoties [[NATO]], '''[[Suvalku koridors]]''' starp Poliju un [[Lietuva|Lietuvu]] kļuva par militārā bloka ievainojamo vietu, jo, ja starp [[Krievija|Krieviju]] un [[Baltkrievija|Baltkrieviju]], no vienas puses, un NATO, no otras puses, izceltos [[militārs konflikts]], šīs joslas ieņemšana varētu apdraudēt NATO centienus aizsargāt Baltijas valstis?
* ... [[Latvijas PSR]] laikā [[Čiekurkalns|Čiekurkalna]] '''[[Heila muiža]]s''' teritorija tika iekļauta [[Rīgas Augstākā politiskā karaskola|S. Birjuzova Rīgas Augstākās politiskās karaskolas]] teritorijā, senā apbūve tika likvidēta, un ievērojami pārveidota arī [[Ķīšezers|Ķīšezera]] krasta ainava?

[[Attēls:Vasily Stalin.jpg|border|right|50px]]
* ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām 1948. gadā [[Josifs Staļins|Josifa Staļina]] jaunākais dēls '''[[Vasilijs Staļins]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika norīkots par [[PSRS Gaisa spēki|PSRS Gaisa spēku]] Maskavas Kara apgabala virspavēlnieku, bet viņš bija arī sporta patrons, izveidojot savas militārās struktūras [[futbols|futbola]], [[basketbols|basketbola]] un [[hokejs|hokeja]] komandas?
* ... '''[[Irānas gaisa uzbrukums Izraēlai (2024)|Irānas gaisa uzbrukums Izraēlai 2024. gadā]]''' bija pirmais [[Irāna]]s tiešais uzbrukums [[Izraēla]]i kopš [[1979. gads|1979. gada]]?
* ... '''[[Olderšota]]''' tiek neformāli dēvēta par [[Britu armija]]s mājām — šeit izvietotas nozīmīgas bruņoto spēku apakšvienības, un pie pilsētas atrodas valstī vecākais armijas treniņu poligons?

[[Attēls:Skice Džutas manufaktūras ēkai adresē Ezermalas iela 6k2.png|border|right|50px]]
* ... vairāk nekā trīs ceturtdaļas no [[Rīga]]s '''[[Džutas manufaktūra]]s''' &lt;small&gt;(attēlā manufaktūras administrācijas ēkas skice)&lt;/small&gt; darbiniekiem bija sievietes; [[1899. gads Latvijā|1899. gada]] maijā viņas aizsāka Rīgas jeb Džutas dumpi, kas ilga gandrīz trīs [[nedēļa]]s, līdz to beidzot vardarbīgi apspieda?
* ... mūsdienās kādreizējā '''[[Spāņu Sahāra]]''' ir [[Rietumsahāra]]s teritorija, uz kuru pretendē [[Maroka]] un [[Sahāras Arābu Demokrātiskā Republika]], bet neliela daļa no bijušās [[Spānija]]s [[kolonija]]s ietilpst Marokas teritorijā?
* ... Kembridžas vārdnīcā vārds '''&quot;[[redneks]]&quot;''' tiek skaidrots kā &quot;nabadzīgs, baltādains cilvēks bez izglītības, it īpaši tas, kurš dzīvo laukos [[ASV dienvidi|ASV dienvidos]], un kuram ir aizspriedumaini uzskati; šo vārdu parasti uzskata par aizskarošu&quot;?

[[Attēls:Qender Theth, Albania - panoramio - Petrit Gjeçaj (8).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Albānijas Alpu nacionālais parks|Albānijas Alpu nacionālajā parkā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; atrodas lielākā daļa [[Albānija]]s virsotņu, kas pārsniedz 2000 m, tostarp [[Dināru kalniene|Dināru]] augstākā virsotne [[Jezerca]]?
* ... [[Policists (hokejs)|hokeja policists]] '''[[Tajs Domi]]''' ir trešais pēc nopelnītajām soda minūtēm [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] vēsturē, kā arī [[hokejists]], kurš NHL ir aizvadījis visvairāk kautiņus — 333?
* ... '''[[Rembates muižas parks|Rembates muižas parka]]''' centrālajā teritorijā atrodas savdabīga [[sala|saliņa]], kurai 1968. gadā piešķirts Spīdalas saliņas nosaukums, bet parka teritorijā izvietoti arī Goda krēsli slaveniem [[Lielvārde]]s iedzīvotājiem?

[[Attēls:Hood river windsurfers 20060701 0759.jpeg|border|right|50px]]
* ... pirmie vindsērferi parasti izmantoja improvizētus dēļus un [[bura]]s, kas bieži vien radīja lielas grūtības, tomēr ar laiku šis [[sporta veids]] attīstījās, un tika izstrādātas modernākas un vieglāk lietojamas aprīkojuma versijas, padarot '''[[vindsērfings|vindsērfingu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pieejamāku un populārāku?
* ... jau [[1945. gads|1945. gada]] beigās, sākoties [[Aukstais karš|Aukstajam karam]], [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] pamazām zaudēja interesi par '''[[denacifikācija]]s''' procesu, bet oficiāli denacifikācijas pasākumi tika atcelti [[1951. gads|1951. gadā]]?
* ... '''[[Igaunijas Pareizticīgā baznīca|Igaunijas Pareizticīgajā baznīcā]]''', kas pastāv kopš [[1923. gads|1923. gada]], ir 64 [[draudze]]s, bet līdztekus [[Igaunija|Igaunijā]] darbojas arī [[Krievu Pareizticīgā baznīca|Maskavas patriarhāta]] Igaunijas Pareizticīgā baznīca ar 31 draudzi?

[[Attēls:Kristalina Georgieva Headshot.jpg|border|right|50px]]
* ... kopš 2019. gada [[Bulgārija]]s [[ekonomika|ekonomiste]] '''[[Kristalina Georgijeva]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Starptautiskais Valūtas fonds|Starptautiskā Valūtas fonda]] izpilddirektore, bet iepriekš viņa bija [[Pasaules Banka]]s galvenā izpilddirektore un 2019. gadā divus mēnešus pildīja Pasaules Bankas grupas pagaidu prezidenta pienākumus?
* ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Trešais reihs|Vācijas]] [[zemūdene]]s [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānā]] guva ievērojamus panākumus ar '''&quot;[[Vilku bars (flotes taktika)|vilku bara]]&quot;''' taktiku?
* ... '''[[Reinjonas kreols|Reinjonas kreolam]]''' nav oficiālās [[valoda]]s statusa, tomēr ikdienā sadzīvē tas tiek plaši izmantots, un tā ir [[dzimtā valoda]] 90 % [[Reinjona]]s iedzīvotāju?

[[Attēls:2022-08-21 European Championships 2022 – Women's High Jump by Sandro Halank–019.jpg|border|right|50px]]
* ... [[2022. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2022. gada Eiropas čempionātā]] [[Minhene|Minhenē]] ar rezultātu 1,95 m '''[[Marija Vukoviča]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja sudraba medaļu, piekāpjoties tikai [[ukrainiete]]i [[Jaroslava Mahučiha|Jaroslavai Mahučihai]]; tā bija [[Melnkalne]]s pirmā medaļa [[Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas vieglatētikas čempionāta]] vēsturē?
* ... lai gan lielākā daļa ķīlnieku [[čečeni|čečenu]] '''[[teroristu uzbrukums Beslanā|teroristu uzbrukumā Beslanā]]''' [[2004. gads|2004. gadā]] tika atbrīvoti uzbrukuma laikā, tomēr tajā tika nogalināti 314 ķīlnieki, tostarp 186 bērni, un kopumā, ieskaitot glābējus, tika nogalināti 333 cilvēki un vismaz 783 ievainoti?
* ... 2007. gada [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] fantastikas filma '''&quot;[[Zelta kompass]]'''&quot; norisinās [[Paralēlais visums|paralēlā]], retrofutūristiskā realitātē, kurā cilvēkiem ir dēmoni — viņu dvēseles runājošu dzīvnieku veidolā?

[[Attēls:Gārsenes luterāņu baznīca (Garsene Lutheran Church) - Uldis Osis - Panoramio.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Gārsenes luterāņu baznīca]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir celta ap 1905. gadu, un [[Gārsenes muiža]]s īpašnieks [[barons]] [[Budbergi-Benninghauzeni|Budbergs]] to veltījis mirušajai sievai?
* ... 1998. gadā '''[[Deniss Silantjevs]]''' kļuva par pirmo neatkarīgās [[Ukraina]]s [[peldētājs|peldētāju]], kas kļuva par [[Pasaules čempionāts ūdens sporta veidos|pasaules čempionu peldēšanā]], bet 2014. gadā kļuvis par [[Augstākā Rada|Ukrainas Augstākās Radas]] deputātu?
* ... [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] Carnikavas pamatskola reorganizēta par '''[[Carnikavas vidusskola|Carnikavas vidusskolu]]'''?

[[Attēls:SüleymaniyeMosqueIstanbul (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Suleimana mošeja]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viens no pazīstamākajiem [[Stambula]]s apskates objektiem, un no tās atrašanās vietas paveras plašs skats uz pilsētu ap [[Zelta rags|Zelta ragu]]; to uzskata par osmaņu arhitektūras šedevru un tā ir lielākā [[osmaņu impērija|osmaņu laikmeta]] [[mošeja]] pilsētā?
* ... [[Tartu Universitāte]]s [[basketbols|basketbola]] komanda, kas ir pašreizējā [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s kluba '''''[[Tartu Ülikool Maks &amp; Moorits]]''''' priekštece, 1949. gadā uzvarēja PSRS basketbola čempionātā?
* ... '''[[Ziloņu iela]]s''' [[Valmiera|Valmierā]] neparastais nosaukums nav saistīts ar [[ziloņi]]em, bet cēlies no kādreizējā Valmieras vecpilsētas nocietinājuma — Zilā bastiona?

[[Attēls:Ilia Tchavtchavadze.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Iļja Čavčavadze]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš 19. gadsimta otrajā pusē aizsāka [[gruzīni|gruzīnu]] [[Nacionālisms|nacionālisma]] atdzimšanu un rūpējās par [[gruzīnu valoda]]s, literatūras un kultūras izdzīvošanu pēdējās cariskās varas desmitgadēs, tiek dēvēts par gruzīnu &quot;nācijas tēvu&quot;?
* ... 1995. gada [[Ans Lī|Ana Lī]] [[vēsturiskā drāma]]s filma '''&quot;[[Prāts un jūtīgums]]&quot;''' mūsdienās tiek uzskatīta par vienu no vislabākajām [[Džeina Ostina|Džeinas Ostinas]] grāmatu adaptācijām?
* ... '''[[Ukrainas Varonis]]''' tiek apbalvots ar Zelta Zvaigznes ordeni par izcilu varoņdarbu vai Valsts ordeni par izciliem darba sasniegumiem?

[[Attēls:Peter Pellegrini, 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Slovākija]]s [[Slovākijas prezidentu uzskaitījums|prezidentam]] '''[[Peters Pellegrīni|Peteram Pellegrīni]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Itāļi|itāļu]] senči?
* ... elitārā [[Dānija]]s jūras spēku vienība '''[[Sīriusa suņu kamanu patruļa]]''' veic liela attāluma izlūkošanas patrulēšanu arktiskajā tuksnesī [[Grenlande]]s ziemeļu un austrumu daļā, parasti pa pāriem un izmantojot suņu ragavas ar vairākiem desmitiem suņu, dažreiz četrus mēnešus un bieži vien bez papildu saskarsmes ar cilvēkiem?
* ... [[Itālija|Itālijā]] dzimusī [[Albānija]]s [[kalnu slēpošana|kalnu slēpotāja]] '''[[Lara Kolturi]]''' {{dat|2024|11|23||bez}} Gurglā, [[Austrija|Austrijā]] pirmo reizi izcīnīja vietu uz goda pjedestāla [[Pasaules kauss kalnu slēpošanā|Pasaules kausa]] posmā slalomā, ieņemot otro vietu un piekāpjoties tikai [[Mikeila Šifrina|Mikeilai Šifrinai]]?

[[Attēls:Howea-belmoreana.jpg|border|right|50px]]
* ... abas [[Lorda Hava sala]]i [[endēma suga|endēmās]] '''[[hovejas|hoveju]]''' sugas &lt;small&gt;(attēlā ''Howea belmoreana'')&lt;/small&gt; tiek plaši audzētas kā [[telpaugi]]?
* ... [[Bulgārija]]s valdnieka '''[[Simeons I Lielais|Simeona I Lielā]]''' veiksmīgie karagājieni pret [[Austrumromas impērija|bizantiešiem]], [[maģāri]]em un [[serbi]]em sekmēja Bulgārijas vēsturē lielāko teritoriālo ekspansiju, padarot to par spēcīgāko valsti Dienvidaustrumeiropā; šajā laikā bija bija arī ievērojams kultūras uzplaukums, vēlāk to sāka saukt par Bulgārijas kultūras zelta laikmetu?
* ... '''[[Kijivas metro]]''' ''Arsenalna'' stacija Sviatošinskas-Brovarskas līnijā ir otra dziļākā metro stacija pasaulē pēc Hongjančunas stacijas [[Čuncjina|Čuncjinā]], un tā atrodas 105,5 m zem zemes?

[[Attēls:Red Brocket (Mazama americana) male (28091090800).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Amerikas sarkanā mazama]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izplatīta [[Dienvidamerika]]s mežos, sākot no [[Argentīna]]s ziemeļiem līdz [[Kolumbija]]i un Gviānām, kā arī [[Trinidāda|Trinidādas salā]], bet vēl nesen tās bija sastopamas arī [[Tobāgo]], taču tur tagad ir iznīcinātas?
* ... lielākā daļa '''[[Ukrainas ungāri|Ukrainas ungāru]]''' kompakti dzīvo [[Aizkarpatu apgabals|Aizkarpatu apgabalā]], kas robežojas ar [[Ungārija|Ungāriju]], kur veido aptuveni 12% [[iedzīvotāji|iedzīvotāju]]?
* ... [[Amerikas Savienotās Valstis|amerikāņu]] [[ziepju opera]]s [[televīzija]]s seriāls '''&quot;[[Hameleonu rotaļas]]&quot;''' tiek pārraidīts kanālā [[CBS]] kopš [[1987. gads|1987. gada]] 23. marta; šim seriālam ir 38 sezonas un vairāk nekā 9500 sērijas?

[[Attēls:GBSowerby I 1832 pl225 upper and lower figures Rangia cuneata.png|border|right|50px]]
* ... līdz 2020. gadiem '''[[Atlantijas maktrgliemene]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Latvija|Latvijā]] bija zināmas tikai [[Liepāja]]s un [[Pāvilosta]]s apkaimē, taču 2024. gadā tika ziņots, ka ievērojams to daudzums dzīvo arī [[Rīgas līcis|Rīgas līcī]]; uzskata, ka to kāpuri atceļojuši uz [[Eiropa|Eiropu]] ar kuģu balasta ūdeņiem, pirmā parādīšanās fiksēta [[Antverpenes osta|Antverpenes ostā]]?
* ... [[96. Kinoakadēmijas balva|96. Kinoakadēmijas balvu]] kā &quot;[[Labākā starptautiskā spēlfilma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā starptautiskā spēlfilma]]&quot; saņēmusī filma '''&quot;[[Interešu zona]]&quot;''' stāsta par [[Aušvicas koncentrācijas nometne]]s komandantu [[Rūdolfs Hess (Aušvicas komandants)|Rūdolfu Hesu]] un viņa sievu, kuri ar ģimeni cenšas dzīvot sapņu dzīvi mājā, kas atrodas otrpus nometnes sienām?
* ... 2021. gadā [[krievi|krievu]] [[žurnālists]], televīzijas raidījumu vadītājs un bijušais [[Krievija]]s laikraksta &quot;Novaja Gazeta&quot; galvenais redaktors '''[[Dmitrijs Muratovs]]''' kopā ar Mariju Resu saņēma [[Nobela miera prēmija|Nobela Miera prēmiju]] par &quot;centieniem aizsargāt vārda brīvību, kas ir priekšnoteikums demokrātijai un ilgstošam mieram&quot;?

[[Attēls:Shawarma-sandwich-01.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[šaverma]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir populārs ielas [[ēdiens]] [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]], bet mūsdienās tas izplatījies daudzās [[Eiropa]]s valstīs?
* ... '''[[Melnkalnes—Turcijas karš (1876—1878)|Melnkalnes—Turcijas karš]]''' starp [[Melnkalnes kņaziste|Melnkalnes kņazisti]] un [[Osmaņu impērija|Osmaņu impēriju]] 1876.—1878. gadā beidzās ar [[Melnkalne]]s uzvaru un neatkarības pasludināšanu?
* ... '''[[Ukrainas krievi]]''' ir lielākā [[mazākumtautība]] [[Ukraina|Ukrainā]] un [[Eiropa|Eiropā]], un lielākā [[krievu diaspora]] pasaulē?

[[Attēls:Aleksandras Sorokinas by Augustas Didzgalvis.jpg|border|right|50px]]
* ... 2022. gadā [[Lietuva]]s [[vieglatlētika|vieglatlēts]], [[Ultramaratons|ultragaro]] distanču skrējējs '''[[Aleksandrs Sorokins]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pirmo reizi laboja pasaules rekordu 100 km skrējienā, distanci veicot 6 stundās 5 minūtēs un 41 sekundē, bet 2023. gadā [[Viļņa|Viļņā]], 41 gada vecumā, viņš uzlaboja savu pasaules rekordu, sasniedzot 6.05:35?
* ... no. 1937. līdz 1938. gadam '''[[Krievijas latvieši|Krievijas latviešus]]''' smagi skāra tā sauktā [[NKVD &quot;Latviešu operācija&quot;]], kuras laikā apcietināja 22 360 un nošāva 16 573 [[latvieši|latviešus]]?
* ... [[2015. gads kino|2015. gada]] [[Kanāda]]s un [[Vācija]]s [[trillera filma]] '''''[[Remember]]''''', kurā galveno lomu atveido [[Kristofers Plamers]], stāsta par ar [[Demence|demenci]] sirgstošu, 89 gadus vecu [[Holokausts|Holokaustā]] izdzīvojušo, kurš aizbēg no pansionāta, lai atrastu un nogalinātu [[Nacisti|nacistu]] kara noziedznieku, kurš nogalināja viņa ģimeni?

[[Attēls:Jonathan-plantation-house.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Svētās Helēnas Sala|Svētās Helēnas salā]] dzīvojošais Seišelu salu milzu bruņurupucis '''[[Džonatans (bruņurupucis)|Džonatans]]''' &lt;small&gt;(attēlā 2021. gadā)&lt;/small&gt; tiek uzskatīts par vecāko zināmo dzīvo sauszemes dzīvnieku, domājams, ka viņa vecums pārsniedz 190 gadus?
* ... [[Čigāni|romu]] izcelsmes [[Serbija]]s mūziķis un komponists '''[[Žarko Jovanovičs]]''', kurš komponēja '''[[Čigānu himna|romu himnu]]''', [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā bija ieslodzīts trīs [[Koncentrācijas nometne|koncentrācijas nometnēs]]?
* ... daži [[dzīvnieki]] izmanto '''[[atbalss|atbalsi]]''' atrašanās vietas noteikšanai un [[navigācija]]i, piemēram, [[vaļveidīgie]] un [[sikspārņi]] to izmanto procesā, kas pazīstams kā [[eholokācija]]?

[[Attēls:Flaki (2).JPG|border|right|50px]]
* ... '''[[fļaki]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[poļi|poļu]] [[zupa]], kuras būtiska sastāvdaļa ir [[liellops|liellopu]] [[kuņģis]]?
* ... '''[[Austrumu Trāķija]]''' ir vienīgā [[Turcija]]s [[Eiropa]]s teritorija, kas veido aptuveni 5 % no šīs valsts platības?
* ... maigi [[Eiroskeptisms|eiroskeptiskajā]] un pret federālismu vērtajā '''[[Eiropas Konservatīvie un reformisti|Eiropas Konservatīvo un reformistu]]''' grupā lielākā partija pēc [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamenta]] deputātu skaita ir [[Polija]]s &quot;[[Likums un taisnīgums]]&quot;, bet [[Latvija|Latvijā]] to pārstāv [[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;|Nacionālā Apvienība]]?

[[Attēls:Gloucester Cathedral exterior 2019.JPG|border|right|50px]]
* ... 11. gadsimtā celtajā '''[[Glosteras katedrāle|Glosteras katedrālē]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[1216. gads|1216. gadā]] tika kronēts [[Anglijas karalis]] [[Henrijs III Plantagenets|Henrijs III]], bet [[1327. gads|1327. gadā]] baznīcā tika apbedīts karalis [[Edvards II Plantagenets|Edvards II]]?
* ... '''[[Beļģijas koloniālā impērija|Beļģijas koloniālās impērijas]]''' sākums saistās ar [[1908. gads|1908. gadu]], kad [[Beļģija]] anektēja [[Kongo Brīvvalsts|Kongo brīvvalsti]], izveidojot [[Beļģu Kongo]]?
* ... vairums '''[[NKVD troikas|NKVD troiku]]''' biedru tika represēti [[Lielais terors|Lielā terora]] laikā, un ievērojama daļa no viņiem tika represēti pirms 1938. gada novembra — viņus represēja troikas, kuru biedri viņi bija iepriekš?

[[Attēls:Brussels sprout closeup.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Briseles kāposti]]''' jeb rožkāposti tiek audzēti ēdamo [[pumpurs|pumpuru]] dēļ, kuru izmērs ir no 1,5 līdz 4 centimetriem &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[1954. gads Latvijā|1954. gada]] 4. aprīlī [[PSRS Gaisa spēki|PSRS Gaisa spēku]] [[lidmašīna]] ''Lavochkin La-15'' bija pacēlusies no [[LPX|Liepājas militārā lidlauka]], bet nezināmu iemeslu dēļ vienos naktī tā '''[[La-15 katastrofa Liepājā|nogāzās un uzsprāga]]''' dzīvojamo māju kvartālā [[Vecliepāja|Vecliepājas rajonā]]; bojā gāja lidmašīnas pilots un seši [[Liepāja]]s iedzīvotāji?
* ... '''[[Pitijas spēles]]''' bija vienas no četrām tā sauktajām panhellēniskajām sporta spēlēm [[Senā Grieķija|senajā Grieķijā]]; tās bija otrās populārākās aiz [[Antīkās olimpiskās spēles|Olimpiskajām spēlēm]] un tika rīkotas [[Delfi|Delfos]] reizi četros gados?

[[Attēls:Кітаб.jpg|border|right|50px]]
* ... jau senatnē '''[[Polijas—Lietuvas tatāri]]''' pārgājuši uz apkārtējās tautas valodu (visbiežāk [[baltkrievu valoda|baltkrievu valodu]] &lt;small&gt;(attēlā baltkrievu valodas teksts [[arābu raksts|arābu rakstā]])&lt;/small&gt;), taču saglabājuši tradīcijas un reliģiju — [[sunnītu islāms|sunnītu islāmu]]?
* ... '''[[Terorakts Maskavas apgabalā (2024)|terorakts Maskavas apgabalā 2024. gada 22. martā]]''', kad teroristi no grupējuma [[Islāma valsts — Horasānas province|ISIS—K]] koncertzālē ''Crocus City Hall'' nogalināja vismaz 145 cilvēkus, bija viens no lielākajiem teroristu uzbrukumiem mūsdienu [[Krievijas vēsture|Krievijas vēsturē]], atpaliekot tikai no [[Teroristu uzbrukums Beslanā|terorakta Beslanā 2004. gadā]]?
* ... '''[[Pirmais Sudānas pilsoņu karš|Pirmajā Sudānas pilsoņu karā]]''', kas ilga no 1955. līdz 1972. gadam, 17 gadu laikā gāja bojā līdz 1 miljonam cilvēku?

[[Attēls:Wow signal.jpg|border|right|50px]]
* ... lai gan '''[[Wow! signāls|''Wow!'' signālam]]''' nebija nosakāmas [[modulācija]]s — paņēmiena, ko izmanto informācijas pārraidīšanai pa [[radioviļņi]]em —, tas joprojām ir labākais kandidāts uztvertai ārpuszemes radio pārraidei, kāds jebkad ir atklāts &lt;small&gt;(attēlā signāls attēlots kā &quot;6EQUJ5&quot;, reģistrēts [[Ohaio (štats)|Ohaio štatā]] [[1977. gads|1977. gadā]])&lt;/small&gt;?
* ... [[Normandijas hercogs|Normandijas hercoga]] '''[[Roberts I Lielais|Roberta I Lielā]]''' attiecībās ar konkubīni Arletu no Felēzes dzima pirmais [[Normandiešu dinastija]]s [[Anglijas karalis]] [[Viljams I Iekarotājs]], bet tā kā viņa vecāki nebija laulājušies, tad Viljams bija ārlaulībā dzimis un tika iesaukts par &quot;bastardu&quot;?
* ... 2024. gada februārī [[ASV]] [[diplomāts]] un amatieris [[ornitologs]] '''[[Pīters Kestners]]''' kļuva par pirmo cilvēku, kurš redzējis 10 000 [[putni|putnu]] sugu jebkur pasaulē?

[[Attēls:Famagusta 01-2017 img14 Lala Mustafa Pasha Mosque.jpg|border|right|50px]]
* ... [[viduslaiki|viduslaikos]] mūsdienu [[Ziemeļkipra|Ziemeļkiprā]] esošā '''[[Famagusta]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija [[Kipra]]s svarīgākā ostas pilsēta un vārti tirdzniecībai ar [[Levante]]s ostām, no kurām [[Zīda ceļš|Zīda ceļa]] tirgotāji veda savas preces uz [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]]?
* ... 2022. gadā pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukuma Ukrainā]] '''[[Eiropas Brīvā apvienība|Eiropas Brīvās apvienības]]''' biedre no [[Latvija]]s [[Tatjana Ždanoka]] [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamentā]] balsoja pret rezolūciju, kas nosodīja [[Krievija|Krieviju]] un vēlāk ar abpusēju vienošanos pameta partiju, jo viedokļi par karu Ukrainā krasi atšķirās?
* ... '''[[Burtnieka drumlinu lauks]]''' satur ap 1430 [[drumlins|drumlinu]] vaļņu, kas ir īpaši izteikti dienvidos no [[Burtnieks|Burtnieka ezera]] un ir savstarpēji paralēli orientēti ziemeļrietumu-dienvidaustrumu virzienā?

[[Attēls:Santana Acer Arena (5558151833) (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... 2023. gadā žurnāls ''Rolling Stone'' nosauca [[Meksika|Meksikā]] dzimušo '''[[Karloss Santana|Karlosu Santanu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; par 11. visu laiku izcilāko [[ģitārists|ģitāristu]]?
* ... [[Indija]]s [[futbols|futbola]] [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Sunils Čhetri]]''' ir ceturtais [[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 50 vai vairāk vārtu guvumiem starptautiskā līmenī|visvairāk vārtus guvušais spēlētājs izlašu līmenī]] ar 95 vārtiem, tāpat viņš ir visvairāk spēļu aizvadījušais un labākais vārtu guvējs [[Indijas futbola izlase|Indijas izlasē]]?
* ... uzņēmējs '''[[Jāzeps Šņepsts]]''', kurš 2024. gadā kļuva plaši atpazīstams medijos ar nomedīta [[Baltais degunradzis|baltā degunradža]] fotogrāfiju, 1998. gadā bija [[Andris Šķēle|Andra Šķēles]] veidotās [[Tautas partija]]s dibinātāju skaitā un no tās saraksta tika [[7. Saeimas vēlēšanas|ievēlēts]] [[7. Saeima|7. Saeimā]]?

[[Attēls:Chamaedaphne calyculata 1 (5097220701).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[ārkausa kasandra]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sastopama nevienmērīgi: diezgan bieži Austrumlatvijā, kamēr valsts rietumu daļā nav sastopama, jo Latviju šķērso sugas [[Eiropa]]s areāla rietumu robeža?
* ... 2018. gadā ''Legendary Pictures'' nolīga režisoru [[Denī Vilnēvs|Denī Vilnēvu]] filmēt [[Frenks Herberts|Frenka Herberta]] romāna &quot;Kāpa&quot; divu daļu adaptāciju; pirmā daļa &quot;[[Kāpa (2021. gada filma)|Kāpa]]&quot; bija komerciāli veiksmīga, un no 2022. gada jūlija līdz decembrim uzņemta filma '''&quot;[[Kāpa: Otrā daļa]]&quot;''', kas iznāca [[2024. gads kino|2024. gadā]]?
* ... [[2004. gads|2004. gadā]] '''[[hutieši]]''' sāka bruņotu sacelšanos pret [[Jemena]]s valdību un kopš [[2015. gads|2015. gada]] piedalās [[Jemenas pilsoņu karš|Jemenas pilsoņu karā]], kontrolējot gandrīz visu Jemenas ziemeļu daļu; viņi saņem militāru un finansiālu atbalstu no [[Irāna]]s un tās sabiedrotajiem ''[[Hezbollah]]''?

[[Attēls:Praga 11.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Varšavas pakta iebrukums Čehoslovākijā]]''', kas sākās [[1968. gads|1968. gada]] 21. augustā un izbeidza [[Prāgas pavasaris|Prāgas pavasari]], lai arī notika bez kaujām, tomēr prasīja 108 [[Čehoslovākija]]s pilsoņu dzīvības, tāpat bojāgājušie bija iebrūkošā karaspēka sastāvā &lt;small&gt;(attēlā padomju tanki [[T-55]] operācijas &quot;Donava&quot; laikā)&lt;/small&gt;?
* ... 2000. gadā Starptautiskās Handbola federācijas veiktās aptaujas rezultātā [[ukraiņi|ukrainieti]] '''[[Zinaīda Turčina|Zinaīdu Turčinu]]''' atzina par 20. gadsimta labāko [[handboliste|handbolisti]]?
* ... saskaņā ar [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] izlūkdienestu aplēsēm [[1919. gads|1919. gada]] jūnijā '''[[Baltā armija (Krievijas pilsoņu karš)|Balto armiju]]''', kas cīnījās pret Sarkano armiju [[Krievijas pilsoņu karš|Krievijas pilsoņu karā]], skaitliskais sastāvs sasniedza maksimumu — gandrīz 683 000 karavīru, bet kopējais skaits kopā ar palīgvienībām varēja pārsniegt 1 023 000 cilvēku?

[[Attēls:Charlotte Amalie 1.jpg|border|right|50px]]
* ... pirmais eiropietis, kurš atklāja '''[[Sentomasa|Sentomasas salu]]''' [[Virdžīnu salas|Virdžīnu salās]], bija [[Kristofors Kolumbs]] [[1493. gads|1493. gada]] 14. novembrī, sava otrā ceļojuma laikā &lt;small&gt;(attēlā [[ASV Virdžīnas|ASV Virdžīnu]] galvaspilsēta [[Šarlote Amālija]])&lt;/small&gt;?
* ... [[Anglija]]s [[futbols|futbola]] [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargam]] [[Pīters Šiltons|Pīteram Šiltonam]] pieder rekords par '''[[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 1000 vai vairāk oficiāli aizvadītām spēlēm|visvairāk aizvadītajām spēlēm]]''', nospēlējot vairāk nekā 1400 spēles?
* ... '''[[vāciešu apmešanās uz austrumiem]]''' turpinājās līdz pat [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām, un vēsturnieki 19. gadsimtā šo virzienu definēja vispārpieņemtajā nosaukuma versijā — '''''[[Drang nach Osten]]'''''?

[[Attēls:Nīgrandes luterāņu baznīca7.jpg|border|right|50px]]
* ... [[1775. gads Latvijā|1775. gadā]] [[Nīgrande|Pīlesmiesta]] koka baznīcas vietā uzcēla mūra '''[[Nīgrandes luterāņu baznīca|luterāņu baznīcu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas saglabājusies līdz mūsu dienām?
* ... [[Latvija]]s [[mazumtirdzniecība]]s tīkls '''&quot;[[LaTS]]&quot;''', ko pārvalda uzņēmums &quot;Latvijas tirgotāju savienība&quot;, apvieno aptuveni 270 uzņēmumus ar vairāk nekā 700 tirdzniecības vietām?
* ... '''[[Polijas baltkrievi]]''' ir viena no lielākajām [[Mazākumtautība|mazākumtautībām]] valstī, saskaņā ar 2021. gada [[tautas skaitīšana]]s datiem [[Polija|Polijā]] dzīvoja 56 607 [[baltkrievi]], no kuriem aptuveni 17 325 mājās lietoja [[Baltkrievu valoda|baltkrievu valodu]]?

[[Attēls:Talihaerm J. – Biathlon 2023 Nove Mesto 8557.jpg|border|right|50px]]
* ... [[2024. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2024. gada Pasaules čempionātā biatlonā]] [[Nove Mesto Morāvijā|Nove Mesto]] '''[[Johanna Taliherma]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, Regina Ermitsa, [[Tūli Tomingasa]] un Suzana Kilma izcīnīja 4. vietu stafetē, kas bija [[Igaunija]]s visu laiku augstākais rezultāts šajā disciplīnā?
* ... '''[[Somijas zviedri]]''' ir valsts lielākā lingvistiskā [[minoritāte]], kuras tiesības ir oficiāli nostiprinātas [[Somijas konstitūcija|Somijas konstitūcijā]]?
* ... [[1996. gads|1996. gadā]] '''[[Baltkrievijas Konstitūcija]]''' tika grozīta, pamatojoties uz referenduma rezultātiem, pārdalot pilnvaras par labu izpildvarai un [[Baltkrievijas prezidents|prezidentam]], turklāt konstitūcijā nostiprināja [[Krievu valoda|krievu]] un [[Baltkrievu valoda|baltkrievu]] valodu vienlīdzību, kas izrietēja no [[1995. gada referendums Baltkrievijā|1995. gada referenduma]]?

[[Attēls:Muhammad Ahmad.jpg|border|right|50px]]
* ... Mahdistu valsts [[Sudāna|Sudānā]] dibinātāja un līdera '''[[Muhameds Ahmeds|Muhameda Ahmeda]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš [[1881. gads|1881. gadā]] pasludināja sevi par [[mesija|mesiju]], dēls Abdelrahmans al Mahdī bija viens no [[Angļu-ēģiptiešu Sudāna]]s redzamākajiem politiķiem un tās premjerministrs, bet mazmazdēls Sadiks al Mahdī bija Sudānas premjerminists 20. gadsimta 60. un 80. gados?
* ... 2002. gadā [[Lietuva]]s [[mazumtirdzniecība]]s tīkla uzņēmumu grupa '''''[[Aibė]]''''' paplašinājās uz [[Latvija|Latviju]]?
* ... [[basketbols|basketbola]] [[treneris]] '''[[Edmunds Valeiko]]''' kā spēlētājs ir aizvadījis 90 spēles [[Latvijas basketbola izlase|Latvijas basketbola izlasēs]], tās sastāvā piedaloties trijos [[Eiropas čempionāts basketbolā|Eiropas čempionāta]] finālturnīros?

[[Attēls:Flag of Wales.svg|border|right|50px]]
* ... tāpat kā daudzu [[heraldika]]s figūru gadījumā, precīzs [[pūķis|pūķa]] attēlojums '''[[Velsas karogs|Velsas karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nav standartizēts likumā, un tam ir daudz atveidojumu?
* ... politiskais termins '''[[Finlandizācija]]''' parādījās 20. gadsimta otrajā pusē, lai raksturotu [[Padomju Savienība]]s un [[Somija]]s attiecības pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]?
* ... vienīgais [[futbolists]], kurš cēlies ārpus [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] un ir '''[[Anglijas futbola Premjerlīgā 500 vai vairāk spēļu aizvadījušo spēlētāju uzskaitījums|aizvadījis 500 Premjerlīgas spēles]]''', ir [[Austrālija]]s vārtsargs [[Marks Švarcers]]?

[[Attēls:2008-01-28 Tague Bay St. Croix.jpg|border|right|50px]]
* ... pirmais eiropietis, kurš apmeklēja [[Virdžīnu salas|Virdžīnu salās]] esošo '''[[Sentkroisa|Sentkroisas salu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, bija [[Kristofors Kolumbs]] [[1493. gads|1493. gada]] 14. novembrī, sadursmes starp [[spāņi]]em un karībiem Sentkroisā bija vēsturē pirmais dokumentētais militārais konflikts starp spāņiem un [[Jaunā pasaule|Jaunās pasaules]] iedzīvotājiem?
* ... '''[[neitralitāte]]''' [[Starptautiskās tiesības|starptautiskājās tiesībās]] nozīmē nepiedalīšanos [[Karš|karā]], bet miera laikā tas nozīmē atteikšanās un nepiedalīšanās militāri politiskos blokos, kā arī militāro arsenālu un budžeta izdevumu samazināšana?
* ... '''[[šerifs|šerifa]]''' amats radies 11. gadsimta [[Anglija|Anglijā]] un sākotnēji tas bijis [[monarhs|monarha]] pilnvarotais pārstāvis [[grāfiste|grāfistē]] (šīrā) un bija atbildīgs par kārtības nodrošināšanu, karaspēka draudzes mobilizēšanu, kā arī bija iesaistīts [[nodokļi|nodokļu]] ievākšanā?

[[Attēls:Casu Marzu cheese.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Kasu marcu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir tradicionāls [[Sardīnija]]s [[aita]]s [[piens|piena]] [[siers]] ar dzīviem kukaiņu [[Kāpurs|kāpuriem]]; daži cilvēki dod priekšroku kāpuru noņemšanai pirms ēšanas, bet citi ēd tos kopā ar sieru, tomēr kāpuri var izdzīvot cilvēka [[zarnas|zarnās]], izraisot enterālu saslimšanu?
* ... [[Japāna]]s transportlīdzekļu ražotājs '''''[[Suzuki Motor Corporation]]''''' sāka darbību 1909. gadā kā [[Zīds|zīda]] un [[kokvilna]]s [[Stelles|aušanas steļļu]] ražotājs?
* ... tā kā '''[[siltumvadīšana|siltumvadīšanu]]''' veicina [[Temperatūra|temperatūru]] starpība, izolētā sistēmā apgabali ar sākotnēji atšķirīgu temperatūru siltuma vadīšanas ceļā tieksies uz termodinamisko līdzsvaru (konstantu temperatūru)?

[[Attēls:20230211 FIS Ski Jumping World Cup Women Hinzenbach Nika Prevc 850 6801.jpg|border|right|50px]]
* ... [[2025. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|2025. gada Pasaules čempionāta]] uzvarētājas [[Tramplīnlēkšana|tramplīnlēkšanā]] lēcienos gan no parastā, gan lielā tramplīna [[slovēņi|slovēniete]]s '''[[Nika Prevca|Nikas Prevcas]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; trīs brāļi [[Peters Prevcs|Peters]], [[Cene Prevcs|Cene]] un Domens arī ir tramplīnlēcēji?
* ... amerikāņu [[basketbolists]] '''[[Gregs Vitingtons]]''', kurš [[Latvija]]s kluba [[Rīgas VEF]] sastāvā 2024. gadā kļuva par [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionu, ir aizvadījis četras spēles [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālajā basketbola asociācijā]], spēlējot [[Denveras &quot;Nuggets&quot;]]?
* ... [[2016. gads Latvijā|2016. gadā]] [[Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte]] '''[[Ketleru atsegums|Ketleru atsegumu]]''' [[Venta]]s labajā krastā izvēlējās par [[Gada ģeovieta Latvijā|Gada ģeovietu Latvijā]]?

[[Attēls:Monument pedestal Krates victory S399 ancient agora museum Athens.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[kvadriga|kvadrigu]]''' sacensības rīkoja [[Antīkās olimpiskās spēles|antīkajās olimpiskajās spēlēs]] un citās sakrālajās svinībās, un tās uzskatīja par [[sengrieķu mitoloģija|gieķu dievu]] transporta līdzekli, kā arī tās attēlotas uz dažādām vāzēm un mākslinieciskos bareljefos &lt;small&gt;(attēlā kvadriga uz pjedestāla piemineklim, veltītam uzvarai Panatēnu spēlēs)&lt;/small&gt;?
* ... kopš 2022. gada [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīga]]s komandā [[RFS]] spēlējošais [[Serbi|serbu]] [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Stefans Paničs]]''' ir aizvadījis vienu spēli [[Serbijas futbola izlase|Serbijas futbola izlasē]], bet 2018., 2019. un 2020. gadā uzvarējis Latvijas Virslīgā ar ''[[Riga FC]]'' komandu?
* ... uzņēmēja no [[Londona]]s '''[[Rūta Belvila]]''', tāpat kā viņas māte un tēvs iepriekš, no 19. gadsimta beigām līdz 1940. gadam pārdeva cilvēkiem laiku, katru dienu iestatot pulksteni pēc [[Griničas laiks|Griničas laika]], kā rādīja Griničas pulkstenis, un pēc tam ļaujot klientiem apskatīt pulksteni un pieregulēt savējo?

[[Attēls:Akhmed Zakayev (2018).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Ahmeds Zakajevs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kopš 2007. gada ir [[Ičkērijas Čečenu Republika]]s trimdas valdības premjerministrs?
* ... '''[[2024. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2024. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' laboti divi pasaules rekordi: [[400 metri|400 metru skrējienā]] to paveica [[Nīderlande]]s sprintere [[Femke Bola]] (49,17 sekundes), bet 60 metru barjerskrējienā pasaules rekordu sasniedza Bahamu Salu pārstāve Devina Čārltone (7,65 sekundes)?
* ... lielākās '''[[oguzu valodas]]''' pēc runātāju skaita ir [[turku valoda]] (90 miljoni runātāju), [[azerbaidžāņu valoda]] (24 miljoni) un [[turkmēņu valoda]] (6,5 miljoni)?

[[Attēls:Zanda Martens MdB, SPD Fraktion im Bundestag.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Latvieši|latviešu]] izcelsmes [[Vācija]]s politiķe un juriste '''[[Zanda Martena]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par [[Bundestāgs|Vācijas Bundestāga]] deputāti 2021. gada vēlēšanās?
* ... amerikāņu sākotnējais iebrukums [[Okinava (sala)|Okinavā]] [[1945. gads|1945. gada]] 1. aprīlī bija [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] lielākais amfībiju uzbrukums [[Klusā okeāna karš|Klusā okeāna karadarbības teātrī]]; kopā '''[[Okinavas kauja]]''' starp [[ASV]] un [[Japāna]]s spēkiem ilga 82 dienas no 1945. gada 1. aprīļa līdz 22. jūnijam?
* ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānā]] starp [[Ķeltu jūra|Ķeltu jūru]] ziemeļos un [[Lamanšs|Lamanšu]] dienvidos, 40 km no [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānija]]s salas galējā dienvidrietumu punkta esošajās '''[[Sili salas|Sili salās]]''' ir novērojami līdz 6 m augsti [[paisums|paisumi]], bet bēguma laikā pa seklajiem jūrasšaurumiem ar kājām iespējams nokļūt no vienas salas uz otru?

[[Attēls:Cristiano Ronaldo playing for Al Nassr FC against Persepolis, September 2023 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Portugāles futbola izlase|Portugāles]] futbolistam [[Krištianu Ronaldu]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pieder rekords ar 137 '''[[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 50 vai vairāk vārtu guvumiem starptautiskā līmenī|vārtu guvumiem starptautiskā līmenī]]'''?
* ... pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] un [[iedzīvotāju blīvums|blīvuma]] '''[[Luksemburgas kantons]]''' ir pirmais kantons [[Luksemburga|Luksemburgā]]?
* ... [[2022. gads Latvijā|2022. gada]] 22. septembrī [[Saeima]] atbalstīja zvēraudzēšanas aizlieguma likumprojektu, kas Saeimā nonāca pēc biedrības '''&quot;[[Dzīvnieku brīvība]]&quot;''' iniciatīvas, no [[2028. gads Latvijā|2028. gada]] 1. janvāra aizliedzot audzēt un turēt dzīvniekus, ja to audzēšanas vai turēšanas vienīgais vai galvenais nolūks ir [[kažokāda|kažokādu]] ieguve?

[[Attēls:Lejeune - Bataille de Marengo.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Otrās koalīcijas karš (1799—1802)|Otrās koalīcijas kara]] {{dat|1800|06|14|lok}} '''[[Marengo kauja]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; rezultātā [[Hābsburgu monarhija|austrieši]] bija spiesti izvest karaspēku no [[Lombardija]]s, bet [[Napoleons Bonaparts|Napoleons]] iekšpolitiski nostiprināja savas pozīcijas kā [[Francijas Pirmā republika|Francijas Pirmās republikas]] pirmais konsuls?
* ... 6. gadsimtā plašāko ekspansiju sasniegušais '''[[Tjurku kaganāts]]''' ir viena no lielākajām valstīm pasaules vēsturē?
* ... '''[[nogaju valoda]]''' ir viena no [[Krievijas Federācija]]s [[Dagestāna]]s un [[Karačaja-Čerkesija|Karačajas-Čerkesijas]] [[valsts valoda|oficiālajām valodām]]?

[[Attēls:Mattarella Milei 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Argentīnas prezidents]] '''[[Havjers Milejs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pazīstams ar savu ekstraordināro personību un aktīvo klātbūtni medijos, bet politiski viņu raksturo kā [[Labēja politika|labējo]] [[Populisms|populistu]] un labējo [[Libertisms|libertārieti]], kas atbalsta ''[[laissez-faire]]'' ekonomiku, pieskaņojot [[Minarhisms|minarhisma]] un [[Anarhokapitālisms|anarhokapitālisma]] principus?
* ... '''''[[Absolut Vodka]]''''' ir trešais lielākais [[Alkoholiskie dzērieni|alkoholisko dzērienu]] zīmols pasaulē aiz ''Bacardi'' un ''Smirnoff''?
* ... pēc pēdējā [[hercogs|hercoga]] nāves [[1884. gads|1884. gadā]] '''[[Braunšveigas hercogiste]]''' faktiski kļuva par [[Prūsijas Karaliste|Prūsijas]] provinci, un par reģentu kļuva kāds no Prūsijas valdošā [[Hoencollernu dinastija|Hohenzollernu nama]] locekļiem?

[[Attēls:Alan Shearer 2008.jpg|border|right|50px]]
* ... 1995.—1996. gada sezonā [[Alans Šīrers]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par pirmo [[futbolists|futbolistu]], kurš '''[[Anglijas futbola Premjerlīgā 100 vai vairāk vārtus guvušo spēlētāju uzskaitījums|guvis 100 vārtus Premjerlīgā]]''', un viņam pieder rekords par vismazāk aizvadītajām spēlēm, lai sasniegtu šo skaitli, to paveicot 124 spēlēs?
* ... '''[[Apvienotās Karalistes ekonomika]]s''' vadošā nozare ir [[Pakalpojums|pakalpojumu nozare]], kurā vadošo lomu ieņem finanšu komponents?
* ... tiek uzskatīts, ka '''[[tausūgi]]''' ir ieceļojuši [[Sulu arhipelāgs|Sulu arhipelāgā]] 11.—13. gadsimtā no [[Mindanao]] ziemeļaustrumiem, kas izskaidro '''[[tausūgu valoda]]s''' radniecību ar [[visaju valodas|visaju valodām]]?

[[Attēls:20210529 Lands End-9.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānija]]s galējais dienvidrietumu punkts '''[[Lendsends]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir veidots no stāvām [[granīts|granīta]] klintīm, un tas ir populārs [[tūrisms|tūrisma]] galamērķis?
* ... [[Larss fon Trīrs|Larsa fon Trīra]] filmas '''&quot;[[Dejotāja tumsā]]&quot;''' pirmizrāde notika {{Dat|2000|5|17|5=bez}} [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivālā]], kur tā saņēma festivāla augstāko apbalvojumu — [[Zelta palmas zars|Zelta palmas zaru]], bet galvenās lomas atveidotāja [[Bjorka]] saņēma arī festivāla labākās aktrises balvu?
* ... viens no paleoģenētikas pamatlicējiem [[Zviedrija]]s ģenētiķis '''[[Svante Pēbo]]''' 2022. gadā ieguva [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā]] &quot;par viņa atklājumiem izzudušo [[Hominīni|hominīnu]] genoma un cilvēka evolūcijas pētījumos&quot;?

[[Attēls:Acorn Squirrel.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[ozolzīles|ozolu zīles]]''' ir pārāk smagas, lai tās varētu izplatīt [[vējš]], tāpēc dabā tās var nonākt jaunā augšanas vietā tikai ar dzīvnieku palīdzību; noderīga loma ir tiem zīdītājiem un putniem, kuri, veidodami barības krājumus ziemai, zīles ierok augsnē, bet dažādu iemeslu dēļ tās neapēd, piemēram [[sīlis|sīļi]], [[parastā vāvere|vāveres]], [[meža klaidoņpele]]s &lt;small&gt;(attēlā vāvere ar zīli)&lt;/small&gt;?
* ... pateicoties uzlabotajām sēklu tīrīšanas metodēm, [[Eiropa|Eiropā]] '''[[vītņu dedestiņa]]''' lielākoties ir izskausta no labības kultūrām, kur to sēklu piejaukums novāktajai ražai ir kaitīgs, jo tās cilvēku uzturā vai [[Lopbarība|lopbarībā]] ir indīgas?
* ... 20. gadsimta 60. gados no '''[[Valmieras lidlauks|Valmieras lidlauka]]''' veikti arī pasažieru lidojumi uz [[Rīga|Rīgu]], [[Daugavpils|Daugavpili]], [[Rēzekne|Rēzekni]], [[maskava|Maskavu]], [[adlera|Adleru]], [[Simferopole|Simferopoli]] un [[Miņeraļnije Vodi]], kā arī citām pilsētām?

== Faktu ieteikumi (vēl neizmantotie, jaunos likt apakšā) ==

&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Valarie Allman higher resolution.jpg|border|right|150px]]
* ... {{oss|V=2020|L=L}} [[Tokija|Tokijā]], kas notika 2021. gadā, jau pirmajā mēģinājumā raidot disku 68,98 metrus tālu, amerikāņu [[diska mešana|diska metēja]] '''[[Valerija Olmena]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par olimpisko čempioni; pēc tam viņa uzvarējusi arī {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]] un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā]] [[Tokija|Tokijā]]?
* ... '''[[Latvijas Universitātes Medicīnas un dzīvības zinātņu fakultāte]]''' tika izveidota [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]], apvienojot [[Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultāte|Bioloģijas fakultāti]], [[Latvijas Universitātes Ķīmijas fakultāte|Ķīmijas fakultāti]] un [[Latvijas Universitātes Medicīnas fakultāte|Medicīnas fakultāti]]?
* ... '''[[aplenkums|aplenkumi]]''' bieži ir saistīti ar smagām humānajām sekām; [[civiliedzīvotāji]]em, kuri tiek iesprostoti aplenktajā teritorijā, var nākties izturēt [[bads|badu]], [[slimība]]s un nemitīgu apšaudi, radot milzīgus cilvēku zaudējumus?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Northampton Guildhall 01.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Northemptona]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no lielākajām [[Anglija]]s mazpilsētām (''town''), kurai nav un nekad nav bijis lielpilsētas (''city'') statusa?
* ... [[2018. gads kino|2018. gadā]] par visu laiku ienesīgāko '''[[biogrāfiskā filma|biogrāfisko filmu]]''' kļuva &quot;[[Bohēmista rapsodija]]&quot;, bet [[2023. gads kino|2023. gadā]] to apsteidza filma &quot;[[Openheimers (filma)|Openheimers]]&quot;?
* ... [[2025. gads Latvijā|2025. gadā]] '''[[Latvijas jauniešu galvaspilsēta]]''' ir [[Liepāja]], kas ir vienīgā pilsēta, kas šādu godu izpelnījusies divreiz?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Belka and Strelka 2020 stamp of Transnistria 2.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Padomju Savienība|padomju]] [[Suņi kosmosā|kosmosa suņi]] '''[[Belka un Strelka]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[pastmarka|pastmarkā]])&lt;/small&gt; kļuva slaveni kā pirmie dzīvnieki, kas veiksmīgi atgriezās uz [[Zeme]]s pēc lidojuma [[kosmiskā telpa|kosmosā]]?
* ... [[angļi|angļu]] kuģu kurinātājs '''[[Arturs Džons Prīsts]]''' ieguva slavu kā nenogremdējams jūrnieks, jo izdzīvoja piecās kuģu katastrofās, kas beidzās ar kuģu nogrimšanu vai nopietnām avārijām, tostarp &quot;[[Titāniks|Titānika]]&quot; bojāejā?
* ... '''[[Serbijas ūdenspolo izlase|Serbijas vīriešu ūdenspolo izlase]]''' tiek uzskatīta par vienu no veiksmīgākajām vīriešu [[ūdenspolo]] komandām pasaulē, kas izcīnījusi medaļas visos olimpiskajos turnīros, kuros ir piedalījusies, tostarp trīs zeltus, kā arī ir vairākkārtēja pasaules un Eiropas čempione?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Beatrice Chebet 5000m women final 2 Oregon 2022 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Kenija]]s [[vieglatlēte]], garo distanču skrējēja '''[[Beatrise Čebeta]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pašreizējā [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordiste]] [[5000 metri|5000 metru]] un [[10 000 metri|10 000 metru]] distancē, un abās šajās distancēs uzvarēja arī {{oss|V=2024|L=L}} un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā]]?
* ... 1997. gada [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karaliste]] [[kinokomēdija]] '''&quot;[[Visu vai neko]]&quot;''' par sešiem bez darba esošiem vīriešiem, kuri, lai nopelnītu naudu, nolemj izveidot savu [[striptīzs|striptīza]] šovu, guva lielus finansiālus panākumus un kritiķu atzinību, nopelnot vairāk nekā 250 miljonus [[ASV dolārs|ASV dolāru]] pie tikai 3,5 miljonu dolāru budžeta?
* ... '''[[Taraškevica|Taraškevicu]]''' oficiāli lietoja līdz [[1933. gads|1933. gadam]], kad [[Baltkrievijas PSR]] veica [[baltkrievu valoda]]s pareizrakstības reformu, ieviešot tā saukto narkamauku, bet mūsdienās klasisko pareizrakstību joprojām neformāli lieto [[Baltkrievija|Baltkrievijā]] un [[baltkrievi|baltkrievu]] [[diaspora]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Icon of Saint Methodius, The Holy Mount of Grabarka.png|border|right|150px]]
* ... [[Austrumromas impērija|bizantiešu]] [[misionārs]] '''[[Svētais Metodijs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kopā ar savu brāli [[Svētais Kirils|Svēto Kirilu]] ir ievērojami ar to, ka izveidoja [[glagolica]]s alfabētu, kas bija pirmais rakstības veids [[Slāvu valodas|slāvu valodām]], un veicināja [[kristietība]]s izplatīšanu [[slāvi|slāvu tautu]] vidū?
* ... '''[[Ukrainas iebrukums Kurskas apgabalā (2024)|Ukrainas iebrukumā Kurskas apgabalā]]''' līdz 2024. gada 20. augustam [[Ukrainas bruņotie spēki|Ukrainas bruņoto spēku]] kontrolē [[Krievijas Federācija]]s [[Kurskas apgabals|Kurskas apgabalā]] atradās aptuveni 1250 km² plaša teritorija, tostarp lielākā daļa '''[[Sudžas rajons|Sudžas rajona]]''', uzsākot '''[[Kurskas apgabala okupācija (2024—2025)|Kurskas apgabala daļas okupāciju]]'''?
* ... apmēram 2640 kilometru garā '''[[Djuranda līnija]]''' joprojām ir pretrunīgs jautājums starp [[Afganistāna|Afganistānu]] un [[Pakistāna|Pakistānu]], īpaši tāpēc, ka līnija sadala [[Puštuni|puštunu]] tautu, kas dzīvo abās robežas pusēs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dienvidu fasāde.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[1671. gads Latvijā|1671. gadā]]''' tika uzcelta [[Durbes muiža|Durbes pils]] ēka [[tukums|Tukumā]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Baltkrievijas Valsts drošības komiteja]]''' ir tiešs [[PSRS]] laiku [[KGB]] pēctecis, un tai ir liela nozīme [[Baltkrievijas prezidents|prezidenta]] [[Aļaksandrs Lukašenka|Aļaksandra Lukašenkas]] režīma stiprināšanā?
* ... [[Gruzija]]s [[šāvēja]] '''[[Nino Salukvadze]]''' ir 10 reizes piedalījusies [[olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]], kas ir rekordskaits starp sportistēm sievietēm, un starp visiem sportistiem dala pirmo vietu ar [[Kanāda]]s [[jāšana|jātnieku]] [[Īans Milars|Īanu Milaru]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:CSIRO ScienceImage 2992 The Giant Tiger Prawn.jpg|border|right|200px]]
* ... izteikti svītrainās '''[[tīģergarnele]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; parasti ir pelēcīgi zilā krāsā, taču pēc gatavošanas tās kļūst rozā vai sarkanīgas?
* ... '''[[ASV Konstitūcijas četrpadsmitais labojums]]''' tika pieņemts [[1868. gads|1868. gadā]] pēc [[Amerikas pilsoņu karš|Pilsoņu kara]], lai nodrošinātu vienlīdzīgas tiesības visiem [[ASV]] iedzīvotājiem, īpaši bijušajiem [[Verdzība ASV|vergiem]], un nostiprinātu pilsoņu tiesības?
* ... '''[[2024.—2025. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2024.—2025. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezonā]]''' ''[[Liverpool FC]]'' četras spēles pirms sezonas beigām otro reizi kļuva par [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgas]] čempioniem, bet kopumā komanda ir izcīnījusi 20 Anglijas čempionu titulus, atkārtojot ''[[Manchester United FC|Manchester United]]'' rekordu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Hamish Kerr - Diamond League Rabat 2025.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Jaunzēlande]]s [[augstlēcējs]] '''[[Hamišs Kers]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja zelta medaļu {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]]: viņam bija vienāds rezultāts ar amerikāņu augstlēcēju Šelbiju Makjūenu, abiem pārvarot 2,36 metrus un izmantojot vienādu mēģinājumu skaitu, tādēļ notika pārlēkšana, kurā Kers pārlēca 2,34 m augstumu, bet Makjūens to nepārleca?
* ... 1982. gada [[Sidnijs Polaks|Sidnija Polaka]] [[Satīra|satīriskā]] [[Romantiskā filma|romantiskā]] [[kinokomēdija]] '''&quot;[[Sirdspuķīte]]&quot;''' tika nominēta [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]i desmit kategorijās, saņemot to kategorijā &quot;[[Labākā aktrise otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā aktrise otrā plāna lomā]]&quot; ([[Džesika Lenga]])?
* ... nestoriešu [[mūks]] '''[[Rabans Sauma]]''' ir vienīgais [[Mongoļu impērija]]s ceļotājs, kurš atstājis piezīmes par savu ceļojumu uz [[Eiropa|Eiropu]]; viņš bija [[Marko Polo]] laikabiedrs, un viņa pieredze tiek salīdzināta ar venēciešu ceļotāja paveikto, taču no pretējā, [[Āzija]]s, skaptpunkta?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:ベールイドーム.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[1993. gada konstitucionālā krīze Krievijā]]''' eskalēja pavasarī, kad Augstākā Padome mēģināja samazināt [[Krievijas prezidenti|Krievijas prezidenta]] pilnvaras un nostiprināt savu kontroli pār valsti, un kulminēja 3.—4. oktobrī, kad prezidenta [[Boriss Jeļcins|Borisa Jeļcina]] spēki apšaudīja parlamenta ēku &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[ASV Konstitūcijas trīspadsmitais labojums]]''' tika pieņemts [[1865. gads|1865. gadā]] un oficiāli izbeidza [[Verdzība ASV|verdzību ASV]]?
* ... pēc '''[[Krievijas galvaspilsētas pārcelšana no Petrogradas uz Maskavu|Krievijas galvaspilsētas pārcelšanas no Petrogradas uz Maskavu]]''' [[1918. gads|1918. gada]] 12. martā [[Maskava]] kļuva par jauno [[Padomju Krievija]]s un vēlāk [[Padomju Savienība]]s galvaspilsētu un saglabāja šo statusu arī pēc [[PSRS sabrukums|PSRS sabrukuma]] kā [[Krievija|Krievijas Federācijas]] [[galvaspilsēta]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Grant Holloway FBK Games 2023.jpg|border|right|200px]]
* ... {{oss|V=2024|L=G}} čempions un trīskārtējais [[Pasaules čempionāts vieglatlētikā|pasaules čempions]] [[110 metru barjerskrējiens|110 metru barjerskrējienā]] '''[[Grānts Holovejs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; 2021. gadā laboja [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordu]] 60 metru barjerskrējienā telpās, kas kopš 1994. gada piederēja [[Kolins Džeksons|Kolinam Džeksonam]]?
* ... 1999. gada [[Pedro Almodovars|Pedro Almodovara]] filma '''&quot;[[Viss par manu māti]]&quot;''' saņēma [[72. Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]] kategorijā &quot;[[Labākā starptautiskā spēlfilma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma svešvalodā]]&quot;, kā arī līdzīgas kategorijas [[Zelta globusa balva|Zelta globusa balvu]] un [[BAFTA kino balva|BAFTA kino balvu]]?
* ... [[2025. gads kino|2025. gada]] janvārī [[Gints Zilbalodis|Ginta Zilbaloža]] [[animācijas filma]] '''&quot;[[Straume (filma)|Straume]]&quot;''' kļuva par visu laiku visvairāk skatīto filmu [[Latvija]]s kinoteātros, pārspējot [[Dzintars Dreibergs|Dzintara Dreiberga]] filmu &quot;[[Dvēseļu putenis (filma)|Dvēseļu putenis]]&quot;?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Nysier Brooks @ BC Samara (2024-11-10)-0 2.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Naisīrs Brukss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš kopā ar [[VEF Rīga]] kļuva par [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionu 2023. gadā, kļūstot arī par finālsērijas labāko spēlētāju, pēc tam spēlējis arī no starptautiskās sporta aprites izslēgtās [[Krievija]]s klubā ''BK Samara''?
* ... [[Nordeķu muiža]]s parka izveide tiek datēta ar 18.—19. gadsimtu miju; [[Rīga]]i attīstoties un izplešoties, muižas zemes sadalīja apbūves gabalos, atstājot neapbūvētu tikai teritoriju ap muižas centru, kas ir mūsdienu '''[[Nordeķu parks]]'''?
* ... pirms [[Laika]]s, kura nomira dažas stundas pēc pacelšanās ar kosmosa kuģi ''[[Sputnik-2]]'', [[Padomju Savienība]] jau bija veikusi vairākus izmēģinājumus ar '''[[suņi kosmosā|suņiem kosmosā]]''', sūtot viņus suborbitālos lidojumos?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Jubilee and Munin, Ravens, Tower of London 2016-04-30.jpg|border|right|150px]]
* ... tradicionāli tiek uzskatīts, ka '''[[Tauera kraukļi|Tauera kraukļu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; klātbūtne aizsargā [[britu monarhija|britu monarhiju]] un pašu [[Tauers|torni]]?
* ... '''[[Eiropiešu emigrācija]]''' īpaši intensīva kļuva no 19. gadsimta sākuma līdz 20. gadsimta sākumam, kad vairāk nekā 50 miljoni [[eiropieši|eiropiešu]] emigrēja uz [[Amerika|Ameriku]], [[Austrālija|Austrāliju]], [[Āfrika|Āfriku]] un citām pasaules daļām, visvairāk no [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijas]], [[Īrija]]s, [[Vācija]]s, [[Itālija]]s un [[Skandināvija]]s?
* ... atšķirībā no otrreizējās pārstrādes, kur [[materiāls|materiāli]] tiek pārstrādāti jaunās izejvielās, '''[[otrreizējā lietošana]]''' saglabā priekšmetus to sākotnējā formā, un tos izmanto tādā pašā vai līdzīgā veidā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Hocker Cole-FH-USAind24.webp|border|right|200px]]
* ... amerikāņu [[vieglatlētika|vieglatlēts]], vidējo un garo distanču skrējējs '''[[Kols Hokers]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir {{oss|V=2024|L=G}} čempions [[1500 metri|1500 metru distancē]] un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada pasaules čempions]] [[5000 metri|5000 metros]]?
* ... '''[[1727. gads Latvijā|1727. gada]]''' 18. augustā [[Kurzemes un Zemgales hercogs]] [[Saksijas Morics|Morics]] izdeva uzsaukumu, kurā atzīmēja, ka [[Kurzemes hercogiste|hercogistes]] teritorijā pretlikumīgi ienākuši sveši spēki, tādēļ aicināja iedzīvotājus ķerties pie ieročiem un pievienoties viņam uz salas [[Usmas ezers|Usmas ezerā]]?
* ... [[Krievi|krievu]] rakstnieka [[Fjodors Dostojevskis|Fjodora Dostojevska]] [[romāns]] '''&quot;[[Idiots (romāns)|Idiots]]&quot;''' tiek uzskatīts par vienu no nozīmīgākajiem darbiem [[Krievu literatūra|krievu literatūrā]], un tajā ir dziļa izpēte par cilvēka dabu, [[Morāle|morāli]] un sociālajām normām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Aerial photo of Festung Königstein, October 2008.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Kēnigšteinas cietoksnis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; netālu no [[Drēzdene]]s, Saksijas Šveicē, [[Vācija|Vācijā]], virs [[Kēnigšteina (Saksijas Šveice)|Kēnigšteina]]s pilsētas [[Elba]]s kreisajā krastā ir viens no lielākajiem kalna nocietinājumiem [[Eiropa|Eiropā]], un tas nekad nav ticis iekarots iekarots?
* ... '''[[2024.—2025. gada UEFA Eiropas līgas sezona]]''' bija pirmā reize, kad līgas fāzei kvalificējās arī [[Latvija]]s [[futbola klubs]], ko paveica [[RFS]]?
* ... '''[[aramieši]]''' lietoja [[Aramiešu valoda|aramiešu valodu]], kas ap 1. gadu tūkstoti pirms mūsu ēras bija viena no dominējošajām valodām [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]] un kļuva par [[diplomātija]]s un [[tirdzniecība]]s valodu [[Asīrija]]s un [[Persijas impērija|Persijas impēriju]] laikā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Infant formula.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[mākslīgais piena maisījums]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir izstrādāts, ņemot vērā [[zīdainis|zīdaiņa]] specifiskās uztura vajadzības, un parasti satur pielāgotus [[Olbaltumvielas|olbaltumvielu]], [[Tauki|tauku]] un [[Ogļhidrāti|ogļhidrātu]] avotus, kā arī [[Vitamīni|vitamīnus]] un [[minerālvielas]]?
* ... [[Septiņgadu karš|Septiņgadu kara]] laikā '''[[1757. gads Latvijā|1757. gadā]]''' [[Krievijas Impērija]]s karaspēks ģenerālanšefa [[Vilhelms fon Fermors|Fermora]] vadībā no okupētās [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]s iebruka [[Austrumprūsija]]s teritorijā, 24. jūnijā ieņēma [[Klaipēda|Mēmeles]] cietoksni un 30. augustā atsita prūšu armijas pretuzbrukumu [[Grosjēgersdorfas kauja|Grosjēgersdorfas kaujā]]?
* ... '''[[Ventspils Mūzikas vidusskola]]''' atrodas vienā ēkā ar [[koncertzāle &quot;Latvija&quot;|koncertzāli &quot;Latvija&quot;]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Elizabeth Debicki by Gage Skidmore.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Austrālija]]s [[aktrise]] '''[[Elizabete Debiki]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; par [[Princese Diāna|princeses Diānas]] lomu seriālā &quot;[[Kronis (seriāls)|Kronis]]&quot; ir saņēmusi [[Zelta globusa balva|Zelta globusa balvu]], kā arī nomināciju [[Emmy balva|''Emmy'' balvai]] un [[BAFTA televīzijas balva]]i?
* ... '''[[sīkvels]]''' un '''[[prikvels]]''' var attiekties uz to pašu sižetu kā darbs, no kura tie atvasināti, bet biežāk prikvels izskaidro fonu, kas noveda pie notikumiem oriģinālā, bet dažreiz sakarības nav pilnībā skaidras?
* ... '''[[vienkāršā valoda]]''' neparedz informācijas vienkāršošanu vai [[teksts|teksta]] būtisku īsināšanu, atšķirībā no '''[[vieglā valoda|vieglās valodas]]''', kas paredzēta cilvēkiem ar īslaicīgām vai nepārejošām [[valoda]]s uztveres grūtībām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Svinīgais pasākums par godu Latvijas sportistu augstajiem sasniegumiem 2019.gadā (49104476161) (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[2024. gada vasaras paraolimpiskās spēles|2024. gada paraolimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] ar zirgu ''King of the Dance'' '''[[Rihards Snikus]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ieguva [[zelta medaļa|zelta medaļu]] individuālajā iejādē un individuālajā brīvā stila iejādē?
* ... '''[[autoceļš V996]]''' [[Ogre]]—[[Viskāļi]]—[[Koknese]] lielā mērā dublē vēlāk izbūvēto reģionālo [[Autoceļš P80|autoceļu P80]] ([[Tīnūži]]—Koknese)?
* ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[ASV]] [[supervaroņu filma]] '''&quot;[[Dedpūls &amp; Vilknadzis]]&quot;''' visā pasaulē nopelnījusi vairāk nekā 1,3 miljardus [[ASV dolārs|ASV dolāru]], kļūstot par vienu no [[visu laiku ienesīgākās filmas|visu laiku ienesīgākajām filmām]] un [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|otro ienesīgāko 2024. gada filmu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Temple of Apollo, 565 BC, Byzantine and Norman rebuildings, Syracuse, 121676.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Antīkās Sirakūzas]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Apollona templis (Sirakūzas)|Apollona tempļa]] drupas)&lt;/small&gt; bija viena no senākajām [[Lielā Grieķija|grieķu kolonijām Sicīlijā]] un 4. gadsimtā pr.Kr. kļuva par pašu plaukstošāko un nozīmīgāko pilsētu visā [[Sicīlija|Sicīlijā]], kad Sirakūzu tirāni lēma visas salas likteni; uzplaukums ilga līdz 212. gadam pr.Kr., kad pilsētu iekaroja [[romieši]]?
* ... [[Anglija]]s rietumu pilsētas '''[[Dadli]]''' iedzīvotāju skaits 18. un 19. gadsimtā [[rūpniecība]]s izaugsmes ietekmē strauji pieauga; šajā laikā dzīves apstākļi saglabājās ļoti slikti, un [[1851. gads|1851. gadā]] Dadli tika nosaukta par &quot;visneveselīgāko vietu valstī&quot;?
* ... '''[[1992.—1993. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona]]''' bija [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgas]] atklāšanas sezona, un pirmais tās tituls tika [[Manchester United FC|Mančestras &quot;United&quot;]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Restorāns Otto Švarcs Basteja bulvārī 2 Rīgā 1903.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Otto Švarcs (restorāns)|Otto Švarca restorāns]]''' &lt;small&gt;(attēlā 1903. gadā)&lt;/small&gt; bija viens no slavenākajiem [[Rīga]]s [[restorāni]]em, kas pastāvēja no [[1892. gads Latvijā|1892.]] līdz [[1940. gads Latvijā|1940. gadam]]?
* ... '''[[2024. gada vasaras paraolimpiskās spēles|2024. gada vasaras paraolimpiskajās spēlēs]]''', kas no {{dat||8|28|ģ|bez}} līdz {{dat||9|8|d|bez}} notika [[Parīze|Parīzē]], [[Latvija]]s sportisti izcīnīja četras medaļas: [[Diāna Krūmiņa]] zeltu [[Šķēpa mešana|šķēpa mešanā]] [[Vieglatlētika|vieglatlētikā]], [[Rihards Snikus]] — divas zelta medaļas [[Jāšana|jāšanā]], iejādē, bet [[Aigars Apinis]] — sudrabu [[Diska mešana|diska mešanā]]?
* ... [[Eiropas Savienība]]s programma '''''[[Erasmus+]]''''' sniedz cilvēkiem iespēju mācīties, uzlabot savas prasmes, attīstīt starpkultūru pieredzi un veicināt mobilitāti starp dažādām valstīm?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ulmus minor kz06.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[stepes goba]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Latvija|Latvijā]], kas atrodas uz ziemeļiem no sugas pamatareāla, ir sastopama kā adventatīva suga?
* ... trīskārtējais ''[[Indianapolis 500]]'' sacensību uzvarētājs [[ASV]] [[autosportists]] '''[[Bobijs Ansers]]''' nāk no autosportistu ģimenes — tēvs Džerijs, kā arī tēvoči Lūiss un Džo, nodarbojās ar autosportu, tāpat viņa brāļi Džerijs un [[Els Ansers|Els]], brāļadēls Els jaunākais, kā arī dēls Robijs bija autosportisti?
* ... [[Ženēvas konvencijas|Ženēvas konvencijās]], ir noteikti stingri ierobežojumi '''[[diversija|diversiju]]''' veikšanai pret [[civiliedzīvotāji]]em un civilajiem objektiem; sabotāža, kas vērsta pret infrastruktūru, kas nepieciešama civiliedzīvotāju izdzīvošanai, piemēram, ūdens vai pārtikas apgādes sistēmām, tiek uzskatīta par [[Kara noziegumi|kara noziegumu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ronaldo in 2018.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Portugāle]]s [[futbolists]] [[Krištianu Ronaldu]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[UEFA Čempionu līga|UEFA Čempionu līgā]] ir aizvadījis 183 spēles, kas ir '''[[Futbolistu uzskaitījums ar 100 vai vairāk spēlēm UEFA Čempionu līgā|visvairāk šajās sacensībās]]''' un guvis 140 vārtus, kas ir '''[[UEFA Čempionu līgas rezultatīvāko spēlētāju uzskaitījums|visvairāk gūto vārtu šajā turnīrā]]'''?
* ... '''[[ģeogrāfiskais determinisms]]''' apgalvo, ka [[cilvēks|cilvēku]] [[Sabiedrība|sabiedrību]] un [[Kultūra|kultūru]] attīstību galvenokārt nosaka [[ģeogrāfija|ģeogrāfiskie apstākļi]], piemēram, [[klimats]], [[reljefs]], [[dabas resursi]] un vide?
* ... 1980. gadā, apvienojot 4 apdzīvotas vietas strauji augošā apvidū: Greindžeru, Hanteru, Česterfīldu un Redvudu, izveidoja '''[[Vestvolisitija]]s''' pilsētu, kas mūsdienās ir otrā lielākā pilsēta [[Jutas štats|Jūtas štatā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Grenadier-a-pied-de-la-Vieille-Garde.png|border|right|150px]]
* ... '''[[Vecā gvarde]]''' bija [[Francijas imperators|Francijas imperatora]] [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] impērijas gvardes veterānu vienība, kas bija viselitārākā militārā vienība ''[[Lielā armija (Francija)|Grande Armée]]'' sastāvā &lt;small&gt;(attēlā Vecās gvardes grenadieris)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Kirkenesas—Helsinku dzelzceļš]]''' kalpotu kā alternatīva globālajiem jūras maršrutiem, kas kļūst arvien pieprasītāka, it īpaši [[klimata pārmaiņas|klimata pārmaiņu]] kontekstā, kas paver vairāk kuģošanas iespējas [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeānā]]?
* ... ar aptuveni 18,5 miljonu [[ASV dolārs|ASV dolāru]] lielu budžetu [[ASV]] un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[asa sižeta filma]] '''&quot;[[Svešie]]&quot;''' nopelnīja 131,1—183,3 miljonus ASV dolāru, padarot to par vienu no ienesīgākajām 1986. gada filmām visā pasaulē?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Aureus of Licinius.png|border|right|200px]]
* ... [[Senās Romas imperatori]] '''[[Licīnijs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; un [[Konstantīns Lielais|Konstantīns]] sākotnēji bija sabiedrotie, tomēr abu valdnieku ambīcijas noveda pie vairākiem kariem, līdz Konstantīns, kurš valdīja [[Rietumromas impērija|Rietumromas impērijā]], guva virsroku pār Licīniju, kurš kontrolēja [[Austrumromas impērija|Austrumromas]] daļas?
* ... '''[[nomētāšana ar akmeņiem]]''' ir sena prakse, kas bijusi sastopama dažādās [[sabiedrība|sabiedrībās]] un [[kultūra|kultūrās]], tā ir minēta gan [[Bībele|Bībelē]] ([[Vecā Derība|Vecajā Derībā]]), gan [[Islāms|Islāma]] svētajos tekstos ([[Šariats|šariata]] likums), bet dažas musulmaņu kopienas joprojām atbalsta šo sodu?
* ... '''[[Otrais Kontinentālais kongress]]''' [[1776. gads|1776. gada]] 4. jūlijā [[Filadelfija|Filadelfijā]] pieņēma [[ASV Neatkarības deklarācija|ASV Neatkarības deklarāciju]], ko lielā mērā sastādīja [[Tomass Džefersons]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Special military ceremony- University of Imam Hussein -Commander-in-chief of Iranian Armed Forces (55).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Irānas azerbaidžāņi|Irānas azerbaidžāņu]]''' skaits tiek lēsts starp 15—20 miljoniem, kas veido ievērojamu daļu no [[Irāna]]s kopējā [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] &lt;small&gt;(attēlā [[Irāna]]s augstākais līderis [[Alī Hāmenejī]], kurš pēc izcelsmes ir azerbaidžānis)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Šrilanka (sala)|Šrilanka]]''' ir 25. [[Pasaules lielākās salas|lielākā salu pasaulē]]?
* ... starp [[2023. gads kino|2023. gada]] [[ASV]] un [[Kanāda]]s [[animācija]]s [[supervaroņu filma|supervaroņu]] [[kinokomēdija]]s '''&quot;[[Ķepu patruļa: Varenā filma]]&quot;''' varoņu balsu ierunātājiem ir arī [[Kima Kardašjana]], [[Kriss Roks]] un bijusī [[tenisiste]] [[Serīna Viljamsa]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:T-26 in Kirovsk.JPG|border|right|200px]]
* ... [[Padomju Savienība]]s vieglais [[tanks]] '''[[T-26]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika izmantots [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] sākuma posmos, piemēram, [[Ziemas karš|Ziemas karā]] pret [[Somija|Somiju]] un [[Barbarosa (plāns)|Barbarosas operācijas]] laikā, tomēr līdz ar kara progresu tas novecoja, jo jaudīgākas un labāk bruņotas vācu tanku vienības to pārspēja?
* ... '''[[iebrukums Kanādā]]''' [[1775. gads|1775.]]—[[1776. gads|1776. gadā]] bija viena no retajām lielajām [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas revolucionārā kara]] neveiksmēm, kas parādīja lojalitāti starp franču iedzīvotājiem un britu varu [[Kvebeka|Kvebekā]]?
* ... [[Viduslaiki|viduslaikos]] un agrīnajos jaunajos laikos daudzas [[sieviete]]s (un dažkārt arī [[Vīrietis|vīrieši]]) tika apsūdzētas [[Ragana|raganu]] darbībās un parasti tika '''[[sadedzināšana|sadedzinātas]]''' uz sārta, kas bija izplatīts sods [[Eiropa|Eiropā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Red-shanked Douc at the Philadelphia Zoo.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Nemejas slaidlangurs|Nemejas slaidlanguri]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nedzer [[ūdens|ūdeni]], iegūstot visu nepieciešamo šķidruma daudzumu no pārtikas?
* ... pēc '''[[sikuli|sikulu]]''', kuru vārdā ir nosaukta [[Sicīlija|Sicīlijas sala]], sakāves Nomas kaujā 450. gadā pr.Kr. un vadoņa Duketija nāves 440. gadā pr.Kr. sikulu valsts sabruka, bet sikulu kultūra iekļāvās [[Lielā Grieķija|Lielās Grieķijas]] sastāvā?
* ... 1973. gada vasaras [[universiāde]]s čempions [[šķēpa mešana|šķēpa mešanā]] '''[[Jānis Zirnis (vieglatlēts)|Jānis Zirnis]]''' ar šķēpa mešanu sāka nodarboties 1969. gadā, studējot [[Latvijas Lauksaimniecības akadēmija|Latvijas Lauksaimniecības akadēmijā]], un jau pēc četriem gadiem sasniedza starptautiskās klases rezultātu 85,56 m?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:M4 (105) Sherman IB at Bastogne Barracks.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] vidējais [[tanks]] '''''[[M4 Sherman]]''''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viens no pazīstamākajiem un visplašāk ražotajiem [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] tankiem ar vairāk nekā {{sk|49000}} saražotiem eksemplāriem?
* ... [[Anglija]]s rietumu pilsētā '''[[Smetika|Smetikā]]''' ir ievērojama [[sikhi|sikhu]] minoritāte — mūsdienās sikhi veido 15,7% no kopējā pilsētas iedzīvotāju skaita?
* ... lielākā daļa '''[[brazīlieši|brazīliešu]]''' ir [[katoļi]], un [[Brazīlija]] ir lielākā katoļu valsts pasaulē pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Atrletes Botswanais Championnats d'Afrique d'athlétisme 2024 à Douala 17.jpg|border|right|200px]]
* ... {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]] ar jaunu Āfrikas rekordu '''[[Lecile Tebogo]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja zelta medaļu [[200 metri|200 metru distancē]], kas bija pirmais olimpiskais zelts [[Botsvāna]]s vēsturē?
* ... lai gan [[Senās Romas imperatori|Romas imperatoru]] [[Konstantīns Lielais|Konstantīna Lielā]] un [[Licīnijs|Licīnija]] 313. gadā izdotais '''[[Milānas edikts]]''' vispirms attiecās uz [[kristieši]]em, tas vispārēji garantēja [[reliģijas brīvība|reliģijas brīvību]] visiem [[Romas impērija]]s iedzīvotājiem, ļaujot viņiem pielūgt jebkuru dievu pēc savas izvēles?
* ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[ASV]] [[datoranimācija]]s muzikālā fantāzijas [[piedzīvojumu filma]] '''&quot;[[Vaiana 2]]&quot;''' ir [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|2024. gada trešā ienesīgākā filma]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Vidrižu muižas kungu māja.jpg|border|right|200px]]
* ... pēc [[1920. gada zemes reforma]]s '''[[Vidrižu muiža]]s''' &lt;small&gt;(attēlā kungu māja 20. gadsimta sākumā)&lt;/small&gt; zemi sadalīja un 1925. gadā pilī iekārtoja [[pamatskola|pamatskolu]]; arī mūsdienās muižas kungu mājā atrodas Vidrižu pamatskola?
* ... 20. gadsimta vidū [[Latvijas PSR]] '''[[adīšana]]''' tika uzskatīta par vispopulārāko mākslinieciskās pašdarbības nozari?
* ... [[Trešais reihs|Trešā reiha]] okupācijas zonas [[Polija|Polijā]] '''[[Ģenerālgubernatūra]]s''' veidošanas pamats bija &quot;Aneksijas dekrēts par okupēto poļu teritoriju pārvaldi&quot;, ko [[Ādolfs Hitlers]] izsludināja [[1939. gads|1939. gada]] 8. oktobrī?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kichenok L. RG19 (44) (48199182982).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Ukraina]]s [[tenisiste]] '''[[Ludmila Kičenoka]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kopā ar ar [[Latvija]]s tenisisti [[Aļona Ostapenko|Aļonu Ostapenko]] uzvarēja 2024. gada [[ASV atklātais čempionāts tenisā|ASV atklātajā čempionātā]] sieviešu dubultspēlēs, kā arī viņas ir uzvarējušas piecos [[WTA]] turnīros?
* ... viens no pirmajiem [[arheologi]]em [[Latvija|Latvijā]], kas izmantoja eksperimentālās arheoloģijas metodes, bija Latvijas '''[[zemūdens arheoloģija]]s''' pamatlicējs [[Jānis Apals]]?
* ... '''[[Arcahas Aizsardzības armija]]''' oficiāli beidza pastāvēt [[2023. gads|2023. gadā]], kad [[Azerbaidžāna]] izbeidzot reģiona ''de facto'' neatkarību; 19.—20. septembrī [[Azerbaidžānas bruņotie spēki]] veica [[Karadarbība Kalnu Karabahā (2023)|militāru operāciju]] pret [[Arcahas Republika|Arcahas Republiku]] un 24 stundu laikā panāca pilnīgu kontroli pār tās teritoriju?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dreikaiserabkommen Schoenbrunn 22. Oktober 1873.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Triju ķeizaru līgums]]''' bija konservatīva politiskā savienība starp [[Vācijas Impērija]]s, [[Austroungārija]]s un [[Krievijas Impērija]]s [[ķeizari]]em &lt;small&gt;(attēlā [[Francis Jozefs I Hābsburgs|Francis Jozefs I]], [[Vilhelms I Hoencollerns|Vilhelms I]] un [[Aleksandrs II Romanovs|Aleksandrs II]] pēc vienošanās [[Šēnbrunnas pils|Šēnbrunnas pilī]] [[1873. gads|1873. gada]] 22. oktobrī)&lt;/small&gt;?
* ... '''''[[Levi Strauss &amp; Co.]]''''' kļuva slavens, kad [[1873. gads|1873. gadā]] Levi Štrauss kopā ar [[Džeikobs Deiviss|Džeikobu Deivisu]] (dzimis [[Rīga|Rīgā]] kā Jākobs Jufess) patentēja pirmos [[džinsi|džinsus]] ar metāla kniedēm, lai pastiprinātu šuves un padarītu [[bikses]] izturīgākas?
* ... [[Meksika]]s [[telenovele]] '''&quot;[[Bagātie arī raud]]&quot;''' tika pārraidīta 1991.—1992. gadā [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un [[Pēcpadomju valstis|pēcpadomju valstīs]] un kļuva par otro Padomju Savienībā pārraidīto nepadomju [[Televīzijas seriāls|televīzijas seriālu]] pēc [[Brazīlija]]s telenoveles &quot;Verdzene Izaura&quot;?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Lead Press Photo - James Minchin III (cropped to Emily Armstrong).jpg|border|right|150px]]
* ... dziedātāja '''[[Emīlija Ārmstronga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; 2024. gada septembrī kļuva par amerikāņu grupas ''[[Linkin Park]]'' jauno vokālisti, 2017. gadā mirušā [[Česters Beningtons|Čestera Beningtona]] vietā?
* ... [[1920. gada zemes reforma]]s gaitā '''[[Ugāles muiža]]s''' zemi sadalīja, bet Ugāles muižas ēkā pēc pārbūves 1936.—1937. gadā ierīkoja 1. pakāpes pamatskolu?
* ... '''[[Širvēnas ezers]]''' ir senākā zināmā mākslīgā [[ūdenstilpe]] [[Lietuva|Lietuvā]], kas radīta [[1575. gads|1575. gadā]], appludinot Aglonas upes ieteku [[Apašča|Apaščā]] un tādējādi radot dabīgu ūdensšķērsli [[Biržu pils|Biržu cietoksnim]] ezera dienvidu krastā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kaniera pilskalns1.jpg|border|right|200px]]
* ... [[teika]]s stāsta, ka '''[[Kaņiera pilskalns|Kaņiera pilskalnā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; esot mitinā­jušies jūras laupītāji, kuri no jūras braukuši ezerā un glābušies no vētrām, bet pilskalna ziemeļu pusē esošie uzbedumi esot atliekas no kādreiz ierīkotās [[osta]]s?
* ... [[2023. gads kino|2023. gada]] [[ASV]] [[supervaroņu filma]] '''&quot;[[Brīnumainās]]&quot;''' bija kases izgāšanās, tā nopelnīja 206 miljonus [[ASV dolāri|ASV dolāru]] pie 274,8 miljonu dolāru liela ražošanas budžeta, neskaitot mārketinga izmaksas?
* ... '''[[ģeoradars]]''' sūta augstfrekvences elektromagnētiskos impulsus zemes virzienā, un, sastopoties ar dažādu materiālu slāņiem vai objektiem, šie impulsi atstarojas atpakaļ uz uztvērēju; atkarībā no to materiāla īpašībām, dažādi objekti un slāņi rada atšķirīgas refleksijas, kas tiek analizētas, lai noteiktu to dziļumu, formu un struktūru?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Greenshank (Tringa nebularia).jpg|border|right|200px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[lielā tilbīte]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir ļoti reta ligzdotāja, bet regulāra caurceļotāja gan pavasara, gan rudens migrācijā?
* ... angļu [[sērijveida slepkava]] '''[[Pīters Satklifs]]''' tika notverts un arestēts [[1981. gads|1981. gada]] 2. janvārī par nelielu pārkāpumu, kad tiesībsargājošās iestādes pievērsa uzmanību pierādījumiem, kas liecināja, ka viņš ir iespējamais slepkava, ko dēvēja par &quot;Jorkšīras uzšķērdēju&quot;, lai gan iepriekš viņš tika pratināts deviņas reizes, bet katru reizi izvairījās no aresta un turpināja slepkavot?
* ... '''[[parastā vīksna]]''' ir plaši sastopama [[Eiropa|Eiropā]], bet [[Latvija|Latvijā]] šis koks ir izplatīts nevienmērīgi, un izplatības biežums strauji samazinās virzienā no valsts austrumiem uz rietumiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ropažu muižas kungu māja 20. gadsimta sākumā.jpg|border|right|200px]]
* ... 20. gadsimta 50. gadu otrajā pusē '''[[Ropažu muiža]]s''' ēku &lt;small&gt;(attēlā 20. gadsimta sākumā)&lt;/small&gt; nojauca un izmantoja būvmateriāliem?
* ... [[2024. gads kino|2024. gada]] ASV muzikālā fantāzijas filma '''&quot;[[Ļaunā]]&quot;''' saņēma desmit nominācijas [[97. Kinoakadēmijas balva]]i (arī kā &quot;[[Labākā filma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma]]&quot;) un ieguva balvu kategorijās &quot;[[Labākie kostīmi (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākie kostīmi]]&quot; un &quot;[[Labākais mākslinieka darbs (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākais mākslinieka darbs]]&quot;?
* ... '''&quot;[[Trīs Zvaigžņu balva 2023|Trīs Zvaigžņu balvas 2023]]&quot;''' ceremonijā par gada sportistu tika atzīts [[hokejs|hokeja]] [[Vārtsargs (hokejs)|vārtsargs]] [[Artūrs Šilovs]], bet gada sportistes balvu saņēma [[vieglatlēte]] [[Agate Caune]], savukārt balva par mūža ieguldījumu tika piešķirta [[riteņbraucējs|riteņbraucējam]], trenerim un funkcionāram [[Igo Japiņš|Igo Japiņam]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kristen Michal in 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Igaunijas premjerministrs]] '''[[Kristens Mihals]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; iepriekš bijis tieslietu, ekonomikas un infrastruktūras, kā arī klimata ministrs?
* ... '''[[2024. gada Leivera kauss]]''' bija pēdējā reize, kad [[Bjērns Borgs]] un [[Džons Makinrojs]] pildīja [[teniss|tenisa]] komandu kapteiņu pienākumus, jo 2025. gada viņu vietā stājās Janiks Noā un [[Andrē Agasi]]?
* ... lai gan '''[[Šveices federālais kanclers]]''' nav Federālās padomes loceklis un nepiedalās tieši lēmumu pieņemšanā, viņš piedalās visās valdības sēdēs un sniedz administratīvo atbalstu lēmumu izpildei, kas padara šo amatu ļoti ietekmīgu, jo kanclers ir galvenā persona, kas nodrošina valdības nepārtrauktu darbību?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Scarborough, North Yorkshire. Panorama (1 of 2). By Thomas Tolkien (7983655650).jpg|border|right|200px]]
* ... [[1625. gads|1625. gadā]] '''[[Skārboro]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika atklāts [[minerālūdens]] [[avots]], kas deva impulsu pilsētas attīstībai par [[kūrorts|kūrortu]], un Skārboro 17. gadsimtā kļuva par [[Anglija]]s pirmo piejūras kūrortpilsētu?
* ... '''[[Saldus pilskalns]]''' ir ticis nesaudzīgi noarts: jau 1866. gadā [[Augusts Bīlenšteins]] atzīmēja, ka tas ilggadīgas aršanas rezultātā zaudējis savu malu stāvumu?
* ... '''[[doktorantūra]]s''' studijas parasti ilgst trīs līdz četrus gadus pilna laika studiju programmās, tomēr atkarībā no izvēlētās nozares un individuālajiem apstākļiem tas var atšķirties?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Laegreid S. – Biathlon WCh 2024 Nove Mesto 3048.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[2024.—2025. gada Pasaules kauss biatlonā|2024.—2025. gada Pasaules kausu biatlonā]]''' pirmo reizi karjerā izcīnīja [[Norvēģija]]s [[biatlonists]] [[Sturla Holms Legreids]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; un [[Vācija]]s biatloniste [[Franciska Preisa]]?
* ... [[ASV]] uzņēmuma ''[[SpaceX]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''Crew Dragon'' privātais lidojums '''''[[Polaris Dawn]]''''' bija pirmais orbitālais lidojums, kurā visi kosmosa kuģa apkalpes dalībnieki bija neprofesionāli [[kosmonauti]]?
* ... '''[[Bernulli skaitlis|Bernulli skaitļi]]''' sākotnēji parādījās [[Jākobs Bernulli|Jākoba Bernulli]] pēcnāves publikācijā 1713. gadā, kā arī neatkarīgi parādījās Seki Kovas pēcnāves publikācijā 1712. gadā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rosa caesia subsp. vosagiaca kz02.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[pelēkzilā roze]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sastopama ļoti reti, galvenokārt nelielā apvidū valsts rietumdaļā, kur atsevišķi eksemplāri un nelielas grupas aug upju krastos, [[Parks|parku]] malās, ceļu un [[Tīrums|tīrumu]] malās?
* ... no visām četrām [[Sabiedroto okupētā Vācija|Sabiedroto okupētajām teritorijām Vācijā]] pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]], '''[[Britu okupācijas zona Vācijā]]''' bija ar vislielāko iedzīvotāju skaitu, un tajā atradās [[Rūras apgabals|Rūras]] smagās rūpniecības reģions, kā arī jūras ostas?
* ... '''[[Zlēku Karātavu kalns|Zlēku Karātavu kalna]]''' nosaukums vedina domāt, ka šajā kalnā kādreiz varēja atrasties soda vieta, ko apliecina [[teika]], kurā kalns tiek apzīmēts par vietu, kur [[sadedzināšana|sadedzināts]] burvis?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Crowd outside nyse.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Volstrītas sabrukums]]''' [[1929. gads|1929. gada]] oktobrī bija viens no vislielākajiem un ietekmīgākajiem [[finanšu krīze]]s brīžiem pasaules vēsturē, aizsākot [[Lielā depresija|Lielo depresiju]], kas ilga vairāk nekā desmit gadus &lt;small&gt;(attēlā cilvēku pūļi pie biržas ēkas [[Volstrīta|Volstrītā]])&lt;/small&gt;?
* ... [[Sengrieķu mitoloģija|Sengrieķu mitoloģijā]] '''[[Aretuzas avots]]''' ir vieta, kur [[nimfa]] '''[[Aretuza]]''', [[Antīkās Sirakūzas|seno Sirakūzu]] aizbildne, iznāca zemes virspusē pēc bēgšanas caur pazemi no savas dzimtās vietas [[Arkādija (Grieķija)|Arkādijā]]?
* ... '''[[Spānijas Otrā republika]]''' pastāvēja no [[1931. gads|1931. gada]] 14. aprīļa līdz [[1939. gads|1939. gada]] 1. aprīlim, kad pēc [[Spānijas pilsoņu karš|Spānijas pilsoņu kara]] beigām tika izveidota [[Fransisko Franko]] diktatūra, un ir viens no vispretrunīgākajiem periodiem [[Spānijas vēsture|Spānijas vēsturē]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:James Buchanan Alt Crop.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[1856. gada ASV prezidenta vēlēšanas]]''' norisinājās sarežģītā laikā, kad jautājumi par [[verdzība|verdzību]] draudēja sašķelt valsti, taču [[Džeimss Bjūkenens (politiķis)|Džeimsa Bjūkenena]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uzvara deva [[ASV Demokrātiskā partija|demokrātiem]] vēl vienu termiņu [[ASV prezidents|prezidenta]] amatā, tomēr viņš nespēja novērst konfliktu starp ziemeļiem un dienvidiem?
* ... '''[[45. šaha olimpiāde|45. šaha olimpiādē]]''', kas notika no [[2024. gads sportā|2024. gada]] 10. septembra līdz 22. septembrim [[Ungārija]]s galvaspilsētā [[Budapešta|Budapeštā]], [[Indija]]s šaha izlases uzvarēja gan vīriešu, gan sieviešu vērtējumā?
* ... mūsdienās '''[[Tukidīda slazds|Tukidīda slazda]]''' teorija tiek izmantota, lai aprakstītu un prognozētu potenciālos konfliktus starp [[ASV]] un [[Ķīna|Ķīnu]], jo Ķīnas ekonomiskā un politiskā vara pieaug, bet ASV joprojām saglabā dominējošo stāvokli pasaules kārtībā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Espana 100 peset 1983.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[peseta]]''' [[Spānija|Spānijā]] tika ieviesta [[1868. gads|1868. gadā]] un izmantota vairāk nekā gadsimtu līdz [[2002. gads|2002. gadam]], kad to aizstāja [[eiro]] &lt;small&gt;(attēlā 1980. gada 5 pesetas)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Džima Krova likumi]]''', kas darbojās [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] dienvidu štatos no 19. gadsimta beigām līdz 20. gadsimta vidum, bija izveidoti, lai institucionalizētu [[Rase (cilvēku klasifikācija)|rasu]] [[Nevienlīdzība|nevienlīdzību]] starp baltajiem un [[afroamerikāņi]]em?
* ... [[Panarābisms|panarābisma]] kustība ir viens no spēcīgākajiem '''[[arābu nacionālisms|arābu nacionālisma]]''' izpausmes veidiem, kas mēģināja radīt vienotu arābu [[valsts|valsti]], bet tās realizācija sastapās ar grūtībām, jo valstu intereses un ārējie faktori apgrūtināja šīs kustības sekmes?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Mayflower in Plymouth Harbor, by William Halsall.jpg|border|right|200px]]
* ... kuģis '''''[[Mayflower (kuģis)|Mayflower]]''''' &lt;small&gt;(attēlā 1882. gada gleznā)&lt;/small&gt;, [[1620. gads|1620. gadā]] pārvadāja pirmos [[Puritāņi|puritāņu]] svētceļniekus no [[Anglija]]s uz [[Ziemeļamerika|Ziemeļameriku]], kur tie dibināja Plimutas koloniju, kas bija viena no pirmajām pastāvīgajām eiropiešu apmetnēm kontinentā?
* ... lēš, ka '''[[plutino]]''' sastāda ap ceturtdaļu no visiem pašlaik zināmajiem [[Koipera josla]]s objektiem, un tie galvenokārt koncentrēti tās [[Saule]]i tuvākajā daļā?
* ... '''[[mosarābu valoda]]''', ko lietoja [[Kristieši|kristiešu]] iedzīvotāji [[Arābu Pireneju pussalas iekarošana|musulmaņu valdīšanas laikā Pireneju pussalā]], bija ar [[latīņu valoda]]s bāzi, bet to spēcīgi ietekmēja [[arābu valoda]], kas atspoguļojās [[Leksika|leksikā]] un dažās [[Gramatika|gramatiskajās]] iezīmēs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Antonio Costa Portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... pašreizējais '''[[Eiropadomes prezidenti|Eiropadomes prezidents]]''' [[Antoniu Košta]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir bijis [[Portugāles premjerministrs]]?
* ... pēc [[Aleksandrs Lielais|Aleksandra Lielā]] nāves sākās cīņas starp diadohiem par impērijas kontroli, kurās '''[[Kasandrs]]''' spēlēja nozīmīgu lomu un ieguva varu, manipulējot un veicot militāras kampaņas, un galu galā kļuva par [[Senā Maķedonija|Maķedonijas]] ķēniņu 305. gadā p.m.ē.?
* ... '''[[Otrais Libānas karš]]''' starp [[Izraēlas Aizsardzības spēki]]em un [[Libāna|Libānā]] bāzēto grupējumu ''[[Hezbollah]]'' [[2006. gads|2006. gada]] vasarā sākās ar ''Hezbollah'' uzbrukumu [[Izraēla]]s teritorijai, kura laikā tika nogalināti vairāki Izraēlas karavīri un nolaupīti divi no viņiem, aizsākot plašu Izraēlas militāro operāciju pret ''Hezbollah'' un Libānu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Theodor Seuss Geisel (01037v).jpg|border|right|150px]]
* ... amerikāņu bērnu grāmatu autors un ilustrators '''[[Teodors Seuss Geizels]]''' jeb Doktors Seuss &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sarakstījis un ilustrējis vairāk nekā 60 [[bērnu grāmatas]], ieskaitot &quot;Hortons&quot;, &quot;Kā Grinčs nozaga Ziemassvētkus&quot; un &quot;Lorakss&quot;?
* ... pirms '''[[Arābu Pireneju pussalas iekarošana]]s''' to kontrolēja Rietumgotu karaliste, kuras politiskā un militārā vara bija novājināta iekšējo konfliktu gaitā, un līdz 718. gadam gandrīz visa [[Ibērijas pussala]] bija [[musulmaņi|musulmaņu]] pārvaldē, izņemot nelielas teritorijas ziemeļos, kas vēlāk kļuva par galveno pretestības centru un [[Rekonkista]]s aizsākumu?
* ... [[Romas impērija]]s laikā [[Anglija]]s pilsētas '''[[Volsenda]]s''' vietā atradās romiešu cietoksnis Segedunuma, kas aizsargāja [[Adriāna valnis|Adriāna mūra]] austrumu galu; no tā cēlies pilsētas mūsdienu nosaukums — ‘Mūra gals’?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rosa rugosa Tokyo.JPG|border|right|150px]]
* ... '''[[krokainā roze]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir dabiski sastopama [[Tālie Austrumi|Tālajos Austrumos]], taču suga ir plaši kultivēta visā pasaulē un daudzviet pārgājusi savvaļā; arī [[Latvija|Latvijā]] tā diezgan bieži sastopama apstādījumos un ir pārgājusi savvaļā, atzīta par [[Invazīva suga|invazīvu sugu]]?
* ... 2019. gadā tika paziņots, ka '''[[Nīderlandes Grand Prix|Nīderlandes ''Grand Prix'']]''' sākot ar {{f1|2020}}. gada sezonu atgriezīsies [[Pirmā formula|Pirmās formulas]] kalendārā, tomēr 2020. gada sacīkste tika atcelta [[COVID-19 pandēmija]]s dēļ, un pirmais atjaunotais ''Grand Prix'' norisinājās {{f1|2021}}. gadā, to uzvarot mājniekam [[Makss Verstapens|Maksam Verstapenam]]?
* ... '''''[[Apple Pay]]''''' izmanto [[NFC]] tehnoloģiju, kas nodrošina drošus bezkontakta maksājumus, vienkārši pietuvinot ierīci maksājumu terminālim?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Sayyid_Nasrallah.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Izraēlas—Hamās karš (kopš 2023. gada)|Izraēlas—''Hamās'' kara]] laikā [[2024. gads|2024. gada]] 27. septembrī [[Libāna]]s [[šiīti|šiītu]] garīdznieku un ''[[Hezbollah]]'' politisko līderi '''[[Hasans Nasralla|Hasanu Nasrallu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nogalināja [[Izraēla]]s mērķēta gaisa trieciena rezultātā [[Beirūta]]s dienvidu daļā?
* ... '''[[Frics Zaukels]]''', kurš ir pazīstams kā atbildīgais par [[Piespiedu darbs|piespiedu darba]] sistēmas organizēšanu [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, līdz ar citiem [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] vadītājiem [[Nirnbergas process|Nirnbergas procesā]] tika notiesāts par [[kara noziegumi]]em un [[Noziegumi pret cilvēci|noziegumiem pret cilvēci]] un [[Nāvessods|sodīts ar nāvi]]?
* ... '''[[Britu Indijas sadalīšana]]''' [[1947. gads|1947. gadā]] [[Lielbritānijas un Īrijas apvienotā karaliste|Lielbritānijas un Īrijas apvienotās karalistes]] [[kolonija|koloniju]] pārveidoja divās [[domīnija|domīnijās]] — [[Indijas Domīnija|Indijas Domīnijā]] un [[Pakistānas Domīnija|Pakistānas Domīnijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Napoleon-Gérome.jpg|border|right|200px]]
* ... pēc [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] aizbraukšanas [[1799. gads|1799. gadā]] [[Francija]]s spēki zaudēja iniciatīvu, un '''[[Karagājiens uz Ēģipti (1798—1801)|karagājiens uz Ēģipti]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; noslēdzās ar Francijas armijas izvešanu no [[Ēģipte]]s [[1801. gads|1801. gadā]]?
* ... [[17. gadsimts|17. gadsimtā]] '''[[tapetes]]''' kļuva par [[aristokrātija]]s interjera neatņemamu sastāvdaļu, un [[Francija]] un [[Anglija]] kļuva par tapešu dizaina un ražošanas centriem, radot sarežģītus un greznus modeļus, bet jau [[Franču revolūcija]]s laikā tapetes kļuva lētākas, pateicoties uzlabotām ražošanas metodēm, un tās kļuva pieejamākas plašākām sabiedrības masām?
* ... '''[[Šveices vācu valoda]]''' būtiski atšķiras no standarta [[vācu valoda]]s, īpaši [[izruna]]s, [[Vārdu krājums|vārdu krājuma]] un [[gramatika]]s ziņā, un daudzi [[Šveice]]s vācu [[dialekti]] ir grūti saprotami pat [[vācieši]]em no [[Vācija]]s?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rosa spinosissima Róża gęstokolczasta 2019-05-24 02.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[maijrozīte]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]] un dažviet [[Āzija|Āzijā]], bet dekoratīvo īpašību dēļ to ļoti plaši kultivē ārpus pamatareāla, tostarp bieži [[Latvija|Latvijā]]?
* ... '''[[Izraēlas Neatkarības deklarācija|Izraēlas Neatkarības deklarāciju]]''' [[1948. gads|1948. gada]] 14. maijā parakstīja [[Dāvids Ben Gurions]], kurš kļuva par pirmo [[Izraēlas premjerministrs|Izraēlas premjerministru]]?
* ... vēsturiski [[Anglija]]s ziemeļu pilsēta '''[[Vošingtona]]''' bijusi īpašums Vošingtonu dzimtai, no kuras cēlies pirmais [[ASV prezidents]] [[Džordžs Vašingtons]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Wojtek the bear.jpg|border|right|150px]]
* ... lai nodrošinātu savu uzturēšanu un transportēšanu '''[[Vojteks (lācis)|lācis Vojteks]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, ko [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā adoptēja 2. poļu korpusa karavīri, tika oficiāli iesaukts militārajā dienestā, piešķirot lācim [[ierindnieks|ierindnieka]] dienesta pakāpi, bet pēc kāda laika viņš tika paaugstināts par [[kaprālis|kaprāli]]?
* ... [[Turcijas futbola izlase]]s spēlētājs '''[[Ferdi Kadioglu]]''' ir dzimis [[Nīderlande]]s pilsētā [[Arnema|Arnemā]] un karjeras sākumā pārstāvējis Nīderlandes jauniešu izlases?
* ... [[1945. gads|1945. gada]] aprīlī, kad [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] karaspēks jau tuvojās [[Berlīne]]i, [[Ādolfs Hitlers]] iecēla [[ģenerālis|ģenerāli]] '''[[Ferdinands Šērners|Ferdinandu Šērneru]]''' par [[Vērmahts|Vērmahta]] virspavēlnieku?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rosa eglanteria img 3218.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[smaržlapu roze]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sastopama retumis un ļoti nevienmērīgi — pārsvarā [[Zemgale|Zemgalē]] un [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]], savukārt '''[[Šerarda roze]]''' — galvenokārt valsts dienidaustrumu daļā?
* ... [[Latvijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Lūkass Vapne]]''' [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgā]] debitēja {{dat|2020|6|16||bez}} [[FK Metta]] sastāvā 16 gadu vecumā, bet pirmos vārtus guva {{dat|2021|4|24||bez}} pret [[Valmiera FC]], realizējot 11 metru soda sitienu?
* ... [[TV3 Latvija]] rīta ziņu raidījumu '''&quot;[[900 sekundes]]&quot;''' pirmoreiz translēja [[televīzija|televīzijā]] [[LNT]] 2004. gada 5. oktobrī, un LNT ģenerāldirektors [[Andrejs Ēķis]] tā izveidošanu pamatoja ar vēlmi konkurēt ar [[Latvijas Televīzija|Latvijas Televīziju]] ziņu jomā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Chesapeakelandsat.jpeg|border|right|200px]]
* ... '''[[Česapīkas līcis]]''' &lt;small&gt;(satelītattēlā)&lt;/small&gt; ir lielākais [[estuārs]] [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]]; tas atrodas starp [[Mērilenda]]s un [[Virdžīnija]]s štatiem ASV austrumu piekrastē?
* ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[1941. gads|1941. gadā]] [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] ([[Lielbritānija]] kopā ar etiopiešu [[partizāni]]em) padzina [[Itālija]]s spēkus no [[Etiopija]]s, un Etiopijas imperators [[Haile Selasije I]] atgriezās pie varas, izbeidzot '''[[Itāļu Etiopija]]s''' pastāvēšanu?
* ... lai gan ķermenis '''[[detoksikācija|detoksikāciju]]''' veic dabiski, dažādi dzīvesveida faktori, piemēram, [[uzturs]] un fiziskā slodze, tās norisi var gan veicināt, gan kavēt?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:200 000 sum new front.jpg|border|right|250px]]
* ... '''[[Uzbekistānas soms]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sastāv no 100 tiinām, bet praktiski tiinas šobrīd vairs netiek lietotas ikdienas norēķinos [[inflācija]]s dēļ?
* ... [[Velsas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Kreigs Belamijs]]''' pats izlases sastāvā aizvadījis 78 spēles, gūstot 19 vārtus?
* ... līdz 19. gadsimta vidum '''[[Vidnesa]]''' bija neliels ciems Anglijas rietumos, bet vēlāk strauji kļuva par [[ķīmiskā rūpniecība|ķīmiskās rūpniecības]] centru, kas saistījās ar ievērojamu vides piesārņojumu; 1888. gadā Vidnesu raksturoja kā &quot;netīrāko, drūmāko un visdepresīvāko Anglijas pilsētu&quot;, bet 1905. gadā — kā &quot;indīgo elles pilsētu&quot;?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Francisco de Toledo Virrey.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Peru]] vicekaralis no 1569. līdz 1581. gadam '''[[Fransisko de Toledo]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bieži tiek dēvēts par &quot;labāko no Peru vicekaraļiem&quot;, tomēr tikpat bieži tiek nosodīts par viņa administrācijas negatīvo ietekmi uz koloniju pamatiedzīvotājiem?
* ... [[44. šaha olimpiāde|2022. gadā]] '''[[Nonas Gaprindašvili balva|Nonas Gaprindašvili balvu]]''', ko pasniedz valstij, kas [[šaha olimpiāde|šaha olimpiādē]] sasniedz labāko vīriešu un sieviešu komandu summāro rezultātu, ieguva [[Indija]]s šahisti, taču [[45. šaha olimpiāde|2024. gadā]], kad to atkārtoti izcīnīja Indija, apbalvošanā pasniedza balvas kopiju, jo balva Indijā bija pazudusi?
* ... galdveida [[aisbergs]] '''[[A23a]]''' [[Dienvidu okeāns|Dienvidu okeānā]] pie [[Antarktīda]]s krastiem, kas atdalījās no [[Filhnera-Ronnes šelfa ledājs|Filhnera—Ronnnes šelfa ledāja]] 1986. gadā, bija lielākais aisbergs pasaulē, līdz to uz laiku pārspēja A76, bet pēc šī aisberga sadalīšanās trijās daļās A23 atkal bija lielākais aisbergs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Catherine Laboure.jpg|border|right|150px]]
* ... tiek uzskatīts, ka [[Romas katoļu baznīca]]s [[svētā]] un mistiķe '''[[Svētā Katrīna Laburē|Katrīna Laburē]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir izplatījusi [[Jaunava Marija|Svētās Jaunavas Marijas]] lūgumu izveidot '''[[Brīnumainais Dievmātes medaljons|Brīnumaino Dievmātes medaljonu]]''', ko tagad nēsā miljoniem cilvēku visā pasaulē?
* ... [[Grieķijas futbola izlase]]s [[vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] '''[[Odisejs Vlahodims]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Štutgarte|Štutgartē]] un pārstāvējis Vācijas jauniešu futbola izlases?
* ... '''[[uzbekī arābu valoda]]''' ir [[arābu valoda]]s [[Arābu valodas varietātes|varietāte]], kuru lieto nelielas kopienas [[Uzbekistāna|Uzbekistānā]]; tās kopējais runātāju skaits tiek lēsts ap 700 cilvēkiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bundesarchiv Bild 101I-299-1802-08, Nordfrankreich, Michael Wittmann auf Panzer VI (Tiger I).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] vācu tankists '''[[Mihaels Vitmanis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija viens no efektīvākajiem tanku asiem, pēc [[Trešais reihs|Vācijas]] datiem [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā viņš iznīcinājis 138 ienaidnieka [[tanks|tankus]] un 132 prettanku lielgabalus?
* ... lai gan '''[[Atlantijas harta]]''' tika izdota [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, vēl pirms [[ASV]] oficiālas iesaistīšanās karadarbībā, tās mērķis bija noteikt [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] kara mērķus un pamatprincipus pēckara pasaules kārtības veidošanai, un tās principi veidoja pamatu [[Apvienoto Nāciju Organizācija]]s dibināšanai?
* ... '''[[brīva pakalpojumu kustība Eiropas Savienībā|brīva pakalpojumu kustība]]''' ir viena no četrām pamatbrīvībām, kas veido [[Eiropas Savienība]]s iekšējā tirgus pamatu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca.jpg|border|right|200px]]
* ... ikgadējā [[ultramaratons|ultramaratona]] '''[[Skrējiensoļojums Rīga—Valmiera 107 km|skrējiensoļojuma Rīga—Valmiera 107 km]]''' starts tiek dots pusnaktī pie [[Brīvības piemineklis|Brīvības pieminekļa]] [[Rīga|Rīgā]], un finišētāji sagaidīti pie [[Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca]]s &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; durvju kliņķa?
* ... [[Gvinejas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Serū Girasī]]''' ir dzimis [[Francija]]s pilsētā [[Arla|Arlā]] un pārstāvējis Francijas jauniešu futbola izlases?
* ... lai atbrīvotu [[Rīga]]s centru no [[Akmeņogles|ogļu]] kravām, [[2009. gads Latvijā|2009. gadā]] akmeņogļu pārkraušanu pārcēla no pilsētas centra uz '''[[Krievu sala|Krievu salu]]''', izveidojot salā jaunus ogļu pārkraušanas termināļus?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Hawaii.svg|border|right|200px]]
* ... [[1893. gads|1893. gadā]] grupa amerikāņu un eiropiešu [[plantators|plantatoru]], tirgotāju un politiķu ar [[ASV jūras spēki|ASV Jūras spēku]] atbalstu sarīkoja [[valsts apvērsums|valsts apvērsumu]] '''[[Havaju Karaliste|Havaju Karalistē]]''' &lt;small&gt;(attēlā karogs)&lt;/small&gt;, gāžot karalieni Lilīuokalani, kas noveda līdz salu valsts [[aneksija]]i un pievienošanai [[ASV]] [[1898. gads|1898. gadā]]?
* ... [[1792. gads|1792. gadā]] Čērčtaunas kroga īpašnieks Viljams Satons piejūras kāpās uzbūvēja peldu mājas, bet [[1797. gads|1797. gadā]] pie peldu mājām uzbūvēja viesnīcu ''South Port Hotel'', no kuras cēlies [[Anglija]]s rietumu pilsētas '''[[Sautporta]]s''' nosaukums, neskatoties uz to, ka [[osta]]s šeit nekad nav bijis?
* ... [[Krievija]]s [[psihoterapeits]], hipnotizētājs, ekstrasenss un dziednieks '''[[Anatolijs Kašpirovskis]]''' kļuva slavens [[1989. gads|1989. gadā]], pēc tam, kad sāka vadīt vairākus pretrunīgi vērtētus &quot;masu hipnozes&quot; un &quot;ārstniecības&quot; teleseansus un teletiltus padomju televīzijā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Claudia Sheinbaum (2025) (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[2024. gads|2024. gadā]] '''[[Klaudija Šeinbauma]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uzvarēja [[Meksika]]s vispārējās vēlēšanās ar 30% pārsvaru pār Sočitlu Galvesu, kļūstot par pirmo sievieti, kas ievēlēta [[Meksikas prezidente]]s amatā ?
* ... [[Grieķijas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Ivans Jovanovičs]]''' ir bijis arī [[AAE futbola izlase]]s galvenais treneris, bet 2011. gadā, strādājot ar [[Kipra]]s klubu [[Nikosijas APOEL]], viņu atzina par [[Serbija]]s gada labāko treneri?
* ... '''[[Japānā visizplatītāko uzvārdu uzskaitījums|Japānā visizplatītākie uzvārdi]]''' ir [[Sato]], [[Sudzuki]] un [[Takahaši]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kelvin Kiptum (KEN) 2023.jpg|border|right|150px]]
* ... {{dat|2024|2|11||bez}} pašreizējais [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordists]] [[Maratona skrējiens|maratona skrējienā]] '''[[Kelvins Kiptums]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; gāja bojā satiksmes negadījumā [[Kenija]]s rietumos?
* ... [[industriālā revolūcija|industriālās revolūcijas]] ietekme uz [[Anglija]]s pilsētu '''[[Salforda|Salfordu]]''' ir aprakstīta kā &quot;fenomenāla&quot;: teritorija paplašinājās no nelielas tirgus pilsētiņas par lielu [[rūpniecība]]s metropoli; rūpnīcas nomainīja [[lauksaimniecība|lauksaimniecību]], un [[iedzīvotāju skaits]] no 12 tūkstošiem 1812. gadā 30 gadu laikā pieauga līdz 70 tūkstošiem?
* ... [[Brazīlija]]s simtgadniekam '''[[Valters Ortmans|Valteram Ortmanam]]''' pieder [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa rekords]] par ilgāko nostrādāto laiku vienā uzņēmumā: viņš sāka strādāt tekstilizstrādājumu uzņēmumā ''ReneauxView'' [[Santakatarina|Santakatarinas štatā]] par pārdošanas asistentu 1938. gadā un turpināja strādāt uzņēmumā vismaz līdz 2022. gadam?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Napoleon friedland.jpg|border|right|200px]]
* ... pēc '''[[Frīdlandes kauja]]s''', kurā [[Francija]]s karaspēks sakāva [[Krievijas Impērija]]s spēkus, [[Aleksandrs I Romanovs|Aleksandrs I]] bija spiests meklēt mieru un [[1807. gads|1807. gada]] 7. jūlijā tika noslēgts '''[[Tilzītes miera līgums]]''', ar kuru Krievija un [[Prūsija]] piekrita [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] izvirzītajiem noteikumiem &lt;small&gt;(attēlā Napoleons Frīdlandes kaujas laikā)&lt;/small&gt;?
* ... [[Bosnijas un Hercegovinas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Sergejs Barbarezs]]''' pats izlases sastāvā aizvadījis 47 spēles, gūstot 17 vārtus?
* ... '''[[1573. gads Latvijā|1573. gadā]]''' [[Magnuss (Livonijas karalis)|Livonijas karalis Magnuss]] [[Veļikijnovgoroda|Novgorodā]] apprecējās ar kņazieni Eifēmiju Staricku un pūrā saņēma [[Karksi-Nuija|Karkuses cietoksni]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:David Gaudu, Tadej Pogačar, Jonas Vingegaard, 2023 Paris-Nice (52929456925) (cropped2).jpg|border|right|150px]]
* ... [[dāņi|dāņu]] [[šosejas riteņbraukšana|šosejas riteņbraucējs]] '''[[Jonass Vingegors]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; divreiz uzvarot ''[[Tour de France]]'' kopvērtējumā [[TDF2022|2022.]] un [[TDF2023|2023. gadā]], kļuva par otro [[Dānija]]s riteņbraucēju, kurš jebkad uzvarējis ''Tour de France'' (pēc [[Bjarne Rīss|Bjarnes Rīsa]] [[1996. gada Tour de France|1996. gadā]])?
* ... [[Anglija]]s [[Rūpnieciskā revolūcija|rūpnieciskās revolūcijas]] laikā '''[[Boltona]]''' strauji uzplauka — ar 216 [[kokvilna]]s austuvēm un 26 balināšanas un krāsošanas ražotnēm pilsēta bija viens no lielākajiem un produktīvākajiem kokvilnas vērpšanas centriem pasaulē?
* ... vēsturiski nozīmīgākais '''[[neuzbrukšanas līgums]]''' ir [[Molotova—Ribentropa pakts]], kas tika noslēgts starp [[Padomju Savienība|Padomju Savienību]] un [[Trešais reihs|nacistisko Vāciju]] [[1939. gads|1939. gadā]] un paredzēja savstarpēju neuzbrukšanu, taču tā slepenais papildprotokols sadalīja [[Austrumeiropa|Austrumeiropu]] ietekmes zonās?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Iena.jpg|border|right|200px]]
* ... pēc [[Francija]]s uzvaras [[1806. gads|1806. gada]] 14. oktobra '''[[Jēnas kauja|Jēnas kaujā]]''' [[Prūsijas Karaliste]] tika gandrīz pilnībā sakauta, un [[Napoleons Bonaparts|Napoleons]] ieguva kontroli pār lielu daļu no tās teritorijas &lt;small&gt;(attēlā Napoleons Jēnas kaujā)&lt;/small&gt;?
* ... [[Dienvidkoreja]]s [[futbolists]] '''[[I Česons]]''' [[Dienvidkorejas futbola izlase|nacionālās izlases]] sastāvā ir aizvadījis 103 spēles, gūstot 25 vārtus?
* ... liela daļa '''[[silēzieši|silēziešu]]''' pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] tika izraidīti no [[Silēzija]]s, un reģionā palikušie iedzīvotāji sāka identificēties kā [[poļi]] vai [[čehi]], bet daļa joprojām uzskata sevi par atsevišķu [[etniskā grupa|etnisko grupu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Arms of the French Republic.svg|border|right|150px]]
* ... '''[[Francijas ģerbonis]]''' oficiāli mūsdienu [[Francijas Republika|Francijas Republikā]] nav noteikts, taču kopš 1953. gada tiek izmantots neoficiāls Francijas valsts simbols, kas bieži tiek uztverts kā valsts ģerbonis &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[dezinfekcija]]''' atšķiras no [[Sterilizācija (mikrobioloģija)|sterilizācijas]], kas pilnībā iznīcina visus [[mikroorganismi|mikroorganismus]], ieskaitot [[sporas]], savukārt dezinfekcija samazina mikrobu daudzumu līdz drošam līmenim?
* ... '''[[Gruzijas pilsoņu karš]]''' norisinājās [[1991. gads|1991.]] un [[1993. gads|1993. gadā]], tūlīt pēc [[PSRS sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]] un [[Gruzija]]s neatkarības atjaunošanas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kefir in a glass.JPG|border|right|150px]]
* ... '''[[kefīrs|kefīra]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[fermentācija]]s process parasti ilgst no 12 līdz 48 stundām, un šajā laikā [[baktērijas]] un [[raugs]] pārstrādā pienā esošo [[Laktoze|laktozi]], radot [[Pienskābe|pienskābi]], [[CO2|CO₂]], nelielu daudzumu [[Alkoholi|alkohola]] un citas vielas, kas kefīram piešķir tā raksturīgo [[garša|garšu]] un konsistenci?
* ... [[Bosnijas un Hercegovinas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Ermedins Demirovičs]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Hamburga|Hamburgā]]?
* ... tikai dzirkstošais [[vīns]], kas ražots '''[[Šampaņa|Šampaņas reģionā]]''' pēc noteiktajām metodēm, drīkst tikt marķēts kā [[šampanietis]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Betania Monastery, Queen Tamar, early 13th century.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Tamāra Lielā|Tamāras Lielās]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; valdīšanas laiks 12. gadsimta beigās un 13. gadsimta sākumā tiek uzskatīts par [[Gruzija]]s &quot;zelta laikmetu,&quot; kad tā kļuva par reģionālo lielvaru [[Kaukāzs|Kaukāzā]]?
* ... [[Ulbroka]] ar nepilniem 5900 iedzīvotājiem ir lielākais [[ciems]] [[Latvija|Latvijā]] un 33. '''[[Latvijas lielāko apdzīvoto vietu uzskaitījums|apdzīvotākā vieta valstī]]''', apsteidzot 49 [[Latvijas pilsētu uzskaitījums|novada pilsētas]]?
* ... sākotnēji '''[[Fethullahs Gilens|Fethullaha Gilena]]''' izveidotā [[islāms|islāma]] reliģiskā organizācija ''Hizmet'' (Gilena kustība) bija [[Turcijas prezidents|Turcijas prezidenta]] [[Redžeps Tajips Erdogans|Redžepa Tajipa Erdogana]] sabiedrotie, bet pēc tam Gilenu apsūdzēja [[valsts apvērsums|valsts apvērsuma]] plānošanā, pasludināja par [[terorists|teroristu]] un izdeva orderi viņa aizturēšanai?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Omar Sy (2020).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Francija]]s [[aktieris]] '''[[Omars Si]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; starptautiski kļuvis atpazīstams ar lomu komēdijdrāmā &quot;[[Neaizskaramie (filma)|Neaizskaramie]]&quot;, par ko saņēma [[Cēzara balva|Cēzara balvu]] kā labākais aktieris?
* ... [[Vācija]]s [[futbolisti]] brāļi '''[[Lūkass Nmeča]]''' un '''[[Fēlikss Nmeča]]''' sākotnēji spēlējuši [[Anglija]]s jaunatnes izlasēs, bet pēc tam abi ir pārstāvējuši [[Vācijas futbola izlase|Vācijas futbola izlasi]]?
* ... [[Vecā Derība|Vecās Derības]] '''[[Ķēniņu grāmatas|Ķēniņu grāmatu]]''' autors, iespējams, ir [[pravietis]] [[Jeremija]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Epipremnum pinnatum TBU.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[epipremni]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[zelta epipremns]])&lt;/small&gt; ir mūžzaļi [[daudzgadīgi augi]], kas rāpjas pa citu augu [[Stumbrs|stumbriem]], izmantojot gaisa saknes, un savvaļā var sasniegt 40 metru garumu, taču, audzējot kā [[telpaugi|telpaugus]], to izmērs ir ievērojami mazāks?
* ... [[Latvija]]s [[basketbolists]] '''[[Krišs Helmanis]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Leverkūzene|Leverkūzenē]], kur tajā laikā viņa tēvs [[Uvis Helmanis]] spēlēja basketbolu profesionālā klubā?
* ... [[ASV]] [[astronoms]] '''[[Klaids Tombo]]''' [[1930. gads|1930. gadā]] atklāja devīto [[Saules sistēma]]s planētu [[Plutons (pundurplanēta)|Plutonu]], ko 2006. gadā pārklasificēja kā [[pundurplanēta|pundurplanētu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Luther-eil.jpg|border|right|200px]]
* ... [[1483. gads|1483. gadā]] '''[[Eislēbene]]''' piedzima teologs [[Mārtiņš Luters]], kurš aizsāka Rietumu [[Kristīgā baznīca|kristīgās baznīcas]] [[Reformācija|reformāciju]] &lt;small&gt;(attēlā Mārtiņa Lutera piemineklis Eislēbenē)&lt;/small&gt;?
* ... [[Nigērijas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Ademola Lukmans]]''' ir dzimis [[Anglija|Anglijā]], kur arī iesācis savu [[futbolists|futbolista]] karjeru?
* ... [[mongoļi|mongoļu]] valdnieku '''[[Bordžiginu dinastija]]s''' saknes meklējamas mongoļu ciltīs, kas dzīvoja [[Centrālāzija]]s stepēs, un Bordžiginu ciltis bija viena no spēcīgākajām un ietekmīgākajām mongoļu grupām jau pirms [[Čingishans|Čingishana]] dzimšanas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Costilla de Adán (Monstera deliciosa).JPG|border|right|200px]]
* ... '''[[garšīgā monstera]]''' &lt;small&gt;(attēlā zieds un nenobriedis auglis)&lt;/small&gt;, kuras dabiskais [[izplatības areāls]] ir no [[Meksika]]s līdz [[Gvatemala]]i [[Centrālamerika|Centrālamerikā]], ir introducēta daudzos tropu apgabalos un kļuvusi par [[Invazīva suga|invazīvu sugu]] [[Havaju salas|Havajās]], [[Seišelas|Seišelās]] un citur?
* ... pēc [[Aukstais karš|Aukstā kara]] beigām terminu pāris '''[[Globālie Dienvidi]]''' un Globālie Ziemeļi pakāpeniski aizstāja iepriekš lietoto valstu iedalījumu [[Pirmā pasaule|Pirmās]], [[Otrā pasaule|Otrās]] un [[Trešā pasaule|Trešās pasaules]] valstīs?
* ... '''[[Pirmā pasaules kara Rietumu fronte]]''' stiepās no [[Ziemeļjūra]]s līdz [[Šveice]]s robežai?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bundesarchiv Bild 183-B24575, Friedrich Paulus.jpg|border|right|150px]]
* ... pēc sakāves [[Staļingradas kauja|Staļingradas kaujā]] [[Vērmahts|Vērmahta]] [[6. armija (Vērmahts)|6. armijas]] komandieris [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā '''[[Frīdrihs Pauluss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; padevās [[Sarkanā armija|Sarkanajai armijai]] un vēlāk kļuva par [[Nacistiskā Vācija|Nacistiskās Vācijas]] skaļu kritiķi?
* ... [[Itālija]]s pilsētā [[Turīna|Turīnā]] dzimušais [[futbolists]] '''[[Džanluka Lapadula]]''' 2020. gadā debitēja [[Peru futbola izlase]]s rindās, ko ir pārstāvējis [[2021. gada Copa América|2021.]] un [[2024. gada Copa América|2024. gada]] ''[[Copa América]]''?
* ... [[Pokemoni]] tiek uzskatīta par '''[[Visu laiku ienesīgākās izklaides franšīzes|visu laiku ienesīgāko izklaides franšīzi]]'''?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ruth Chepngetich (2021 Chichago Marathon).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Kenija]]s garo distanču skrējēja '''[[Rūta Čepnetiča]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir trīs reizes uzvarējusi [[Čikāgas maratons|Čikāgas maratonā]] un 2024. gadā šajās sacensībās viņai izdevās uzstādīt jaunu [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordu]]: 2 stundas, 9 minūtes un 56 sekundes, iepriekšējo rekordu [[Maratons|maratonā]] labojot par gandrīz divām minūtēm?
* ... kopumā [[ASV Armija]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Eiropa]]s karadarbības teātrī izpildīja [[nāvessods|nāvessodu]] 98 karavīriem par izdarītu [[slepkavība|slepkavību]] vai [[izvarošana|izvarošanu]]; šos karavīrus sākotnēji apglabāja netālu, bet 1949. gadā tos pārapbedīja '''[[Uāzas-Ēnas amerikāņu brāļu kapu E sektors|Uāzas-Ēnas amerikāņu brāļu kapu E sektorā]]'''?
* ... '''[[ASV prezidenta vēlēšanas|ASV prezidenta vēlēšanu]]''' sistēma ir veidota tā, lai arī mazāku [[ASV štati|štatu]] un lauku apgabalu balsojums ietekmētu vēlēšanu rezultātu: [[ASV prezidents|prezidentu]] ievēl vēlēšanu kolēģija, kuru savukārt ievēl tauta?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rubens apostel jakobus mindere grt.jpg|border|right|150px]]
* ... vienu no divpadsmit [[Jēzus Kristus]] [[apustulis|apustuļiem]] '''[[Jēkabs (Alfeja dēls)|Jēkabu, Alfeja dēlu]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] gleznā)&lt;/small&gt; reizēm dēvē arī par Svēto Jēkabu jaunāko, lai atšķirtu no [[Jēkabs (Cebedeja dēls)|Jēkaba, Cebedeja dēla]], kurš arī bija viens no apustuļiem?
* ... [[Francija]]s [[futbolists|futbolista]] '''[[Kefrens Tirāms|Kefrena Tirāma]]''' tēvs [[Lilians Tirāms]] ir bijušais [[Francijas futbola izlase|Francijas izlases]] spēlētājs, un arī vecākais brālis [[Markuss Tirāms]] ir futbolists?
* ... '''[[vācšveicieši]]''' veido apmēram 60—65% no [[Šveice]]s iedzīvotāju skaita, padarot [[Vācu valoda|vācu valodu]] par visplašāk lietoto valstī?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Carneros Resort - August 2023 - Sarah Stierch 14.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[baltvīns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek gatavots no zaļajām vai gaišajām [[vīnogas|vīnogu]] šķirnēm, kā arī dažām tumšajām vīnogām, kuru miziņas [[fermentācija]]s procesā netiek izmantotas?
* ... pikantā un ar asu smaržu raksturīgā '''[[Latvijas siers|Latvijas siera]]''' pirmsākumi meklējami 19. gadsimta beigās, kad [[Latvija]]s teritorijā pēc muižniecības aicinājuma ieradās vācu siernieki, kas ieviesa Bakšteina un citu saldpiena [[siers|sieru]] siešanas tradīcijas?
* ... pēdējais zināmais '''[[elektriskais krēsls|elektriskā krēsla]]''' izmantošanas gadījums [[nāvessods|nāvessoda]] izpildei tika reģistrēts [[2020. gads|2020. gadā]], kad [[Tenesi štats|Tenesī štatā]] izpildīja nāvessodu ieslodzītajam, kurš 1985. gadā nogalināja citu ieslodzīto neveiksmīga [[narkotikas|narkotiku]] darījuma dēļ?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rubens apostle Matthias grt.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Svētais Matijs]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] gleznā)&lt;/small&gt; kā viens no [[Jēzus Kristus]] [[apustulis|apustuļiem]] aizstāja [[Jūda Iskariots|Jūdu Iskariotu]] pēc viņa nodevības un pašnāvības; [[evaņģēlijs|evaņģēlijos]] viņa vārds nav minēts, bet iecelšana apustuļu kārtā aprakstīta [[Apustuļu darbi|Apustuļu darbos]]?
* ... [[Itālijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussarga]] '''[[Daniels Maldīni|Daniela Maldīni]]''' tēvs [[Paolo Maldīni]] un vectēvs [[Čezāre Maldīni]] arī ir bijušie Itālijas izlases spēlētāji?
* ... 2001. gada [[ASV]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[asa sižeta filma]]s '''&quot;[[Juras laikmeta parks 3]]&quot;''' galvenais antagonists ir [[spinozaurs]], kas aizstāj iepriekšējo divu filmu antagonistu [[tiranozaurs|tiranozauru]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Butomus umbellatus JRVdH 01.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[čemurainais puķumeldrs]]''' &lt;small&gt;(attēlā zieds)&lt;/small&gt; parasti aug nelielās, blīvās grupās dažādu [[ūdenstilpe|ūdenstilpju]] seklūdens joslā, tajā skaitā arī [[Rīgas līcis|Rīgas līča]] piekrastes seklūdenī?
* ... '''[[Verjovkina ala]]''' [[Gruzija]]s [[Abhāzija]]s reģionā, kuras dziļums ir 2209 metru, ir dziļākā zināmā [[ala]] uz [[Zeme]]s?
* ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Biogrāfiskā filma|biogrāfiskajai]] [[drāmas filma]]i '''&quot;[[Māceklis (filma)|Māceklis]]&quot;''' bija grūtības atrast izplatītāju [[ASV]] filmas satura dēļ un pateicoties [[Donalds Tramps|Donalda Trampa]] juridiskās komandas mēģinājumiem bloķēt tās izlaišanu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Diego Garcia (satellite).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Djegogarsijas atols]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas atrodas pašos [[Čagosu arhipelāgs|Čagosu arhipelāga]] dienvidaustrumos, ir 21 km garš un 11 km plats, izstiepts ziemeļu—dienvidu virzienā, bet tā galvenā [[sala]] stiepjas 64 km garumā un ir garākā vienlaidus sauszemes apmale no visiem pasaules [[atoli]]em?
* ... vienu sezonu [[Latvijas futbola Virslīga]]s komandā [[Jūrmalas &quot;Spartaks&quot;]] aizvadījušais [[uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Gabriels Šarpentjē]]''' 2023. gadā debitēja [[Kongo futbola izlase]]s sastāvā?
* ... kaut arī kopš 2002. gada [[ungāri]] [[Rumānija]]s pilsētā '''[[Tirgumureša|Tirgumurešā]]''' ir mazākumtautība, pilsētā vēl aizvien dzīvo lielākā [[sēkeji|ungāru kopiena Rumānijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Scheuchzeria palustris - flowering.jpg|border|right|150px]]
* ... dažādos [[Purvs|purvos]] un pārpurvotos [[Ezers|ezeru]] krastos augošā '''[[purva šeihcērija]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir vienīgā [[suga]] monotipiskajā šeihcēriju ģintī un šeihcēriju dzimtā?
* ... '''[[Velsa (Anglija)|Velsa]]''' ir mazākā apdzīvotā vieta [[Anglija|Anglijā]], ja neskaita [[Londonas Sitija|Londonas Sitiju]], ar lielpilsētas statusu, ko tā ieguvusi [[1201. gads|1201. gadā]]?
* ... 2020. gada 1. janvārī [[Norvēģija]]s reģionālās reformas gaitā '''[[Tēlemarkas filke]]''' tika apvienota ar [[Vestfollas filke|Vestfollas filki]], izveidojot [[Vestfollas un Tēlemarkas filke|Vestfollas un Tēlemarkas filki]], bet 2024. gadā tā tika atkal sadalīta divās filkēs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ivangorod-2008-1.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Ivangorodas cietoksnis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika uzcelts [[1492. gads|1492. gadā]] pēc [[Maskavija]]s lielkņaza [[Ivans III|Ivana III]] pavēles, lai aizsargātu Maskavijas valsts rietumu robežas un kontrolētu stratēģiski nozīmīgo tirdzniecības ceļu un upes šķērsošanas punktu uz [[Narva|Narvu]], kas tobrīd atradās [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] kontrolē?
* ... [[Meksika|Meksikā]] dzimušais [[Argentīna]]s [[futbolists]] '''[[Luka Romero]]''' 15 gadu un 219 dienu vecumā denitēja [[Spānija]]s ''[[La Liga]]'' komandā ''[[RCD Mallorca|Mallorca]]'', kļūstot par visu laiku jaunāko [[futbolists|futbolistu]], kurš ir spēlējis kādā no Eiropas piecām spēcīgākajām līgām?
* ... '''[[dabiskais pieaugums]]''' atspoguļo [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] izmaiņas noteiktā teritorijā, neņemot vērā [[Iedzīvotāju migrācija|migrāciju]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Issuf Sanon Dnipro.jpg|border|right|150px]]
* ... trīskārtējais [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s čempions no [[Ukraina]]s '''[[Isufs Sanons]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir izraudzīts [[2018. gada NBA drafts|2018. gada NBA drafta]] otrajā kārtā ar kopējo 44. numuru?
* ... [[1139. gads|1139. gadā]] '''[[Portukales grāfiste]]s''' valdnieks Afonso Henrikešs pasludināja sevi par [[Portugāles karalis|Portugāles karali]] un panāca atzīšanu no [[Leonas Karaliste]]s, bet oficiāli [[Portugāle|Portugāli]] kā neatkarīgu karalisti [[pāvests]] [[Aleksandrs III (pāvests)|Aleksandrs III]] ar '''''[[Manifestis Probatum]]''''' apstiprināja [[1179. gads|1179. gadā]]?
* ... '''[[fosforpaskābe]]s''' pārklājums aizsargā rūsējošus [[metāls|metālus]] no [[oksidēšanās]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:20141015 - PSG-Lyon - 032.jpg|border|right|150px]]
* ... pirmā ikgadējā apbalvojuma [[futbols|futbolā]] '''[[Zelta bumba sievietēm|Zelta bumbas]]''' ieguvēja sparp sievietēm bija [[norvēģiete]] [[Ada Hegerberga]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... līdz ar [[romieši|romiešu]] uzvaru [[Pūniešu kari|Pūniešu karos]] un sekojošo karu ar vietējām ciltīm '''[[ibēri|ibēru]]''' teritorijas pakāpeniski integrēja [[Romas impērija|Romas impērijā]], kas noveda pie ibēru kultūras [[Pārtautošana|asimilācijas]] romiešu kultūrā?
* ... vācu karavīrs '''[[Alfrēds Liskovs]]''' pārpeldēja pāri [[Buga|Bugas upei]] [[1941. gads|1941. gada]] 21. jūnijā pulksten 21.00 [[Barbarosa (plāns)|operācijas &quot;Barbarosa&quot;]] priekšvakarā netālu no [[Sokaļa]]s, lai brīdinātu [[Sarkanā armija|Sarkano armiju]] par nenovēršamu [[Vērmahts|vācu spēku]] uzbrukumu nākamajā rītā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:CarthageMapDe.png|border|right|200px]]
* ... '''[[Kartāga (valsts)|Kartāga]]''' &lt;small&gt;(attēlā pirms [[Pirmais pūniešu karš|Pirmā pūniešu kara]])&lt;/small&gt; bija viena no varenākajām [[Vidusjūra]]s [[Civilizācija|civilizācijām]] un ieņēma nozīmīgu lomu tirdzniecībā un militārajā jomā apmēram no 9. gadsimta p.m.ē. līdz tās krišanai [[Senā Roma|Romas]] rokās 146. gadā p.m.ē.?
* ... '''[[fosforapskābe|fosforapskābi]]''' un tās sāļus izmanto, lai metālu sāļus reducētu atpakaļ par [[metāli]]em; visbiežāk to izmanto tieši [[niķelis|niķeļa]] reducēšanai?
* ... [[Krievija|Krievijā]] termins '''[[Trešā Roma]]''' ir radies 16. gadsimtā un attiecas uz [[Maskava|Maskavu]] ([[Maskava — trešā Roma]]), kas pēc Krievijas impēriskās ideoloģijas tika uzskatīta par [[Romas impērija]]s un [[Austrumromas impērija|Bizantijas impērijas]] mantinieci?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dwight David Eisenhower 1952 crop.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[1956. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1952. gada]]''' un '''[[1956. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1956. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' par [[ASV prezidents|prezidentu]] ievēlēja [[Dvaits Eizenhauers|Dvaitu Eizenhaueru]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; un par [[ASV viceprezidents|viceprezidentu]] [[Ričards Niksons|Ričardu Niksonu]], abās vēlēšanās pārliecinoši uzvarot [[Edlejs Stīvensons|Edleju Stīvensonu]]?
* ... [[Spānija]]s ''[[La Liga]]'' komandas ''[[RCD Mallorca|Mallorca]]'' [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Omars Maskareljs]]''' [[Ekvatoriālās Gvinejas futbola izlase]]s rindās debitēja 2024. gadā, lai gan ir dzimis [[Santakrusa de Tenerife|Santakrusā de Tenerifē]] un spēlējis Spānijas jaunatnes izlasēs?
* ... '''[[Liams Peins]]''' divas reizes piedalījās [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] televīzijas raidījumā &quot;X faktors&quot;; pēdējā viņu kopā ar citiem konkursantiem uzaicināja izveidot grupu ''[[One Direction]]'', kas izcīnīja trešo vietu un vēlāk guva starptautiskus panākumus?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Novi Sad railway station canopy collapse.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Novi Sadas dzelzceļa stacijas jumta nojumes sabrukums|Novi Sadas dzelzceļa stacijas jumta nojumes sabrukumā]]''' [[Serbija|Serbijā]], {{dat|2024|11|1||bez}} gāja bojā 16 cilvēki &lt;small&gt;(attēlā [[Novi Sada]]s galvenās dzelzceļa stacijas jumta nojume pēc sabrukšanas)&lt;/small&gt;?
* ... pēc [[Kartāga (valsts)|Kartāgas]] iznīcināšanas '''[[Trešais pūniešu karš|Trešajā pūniešu karā]]''' [[Romas Republika]] ieguva pilnīgu kontroli pār [[Ziemeļāfrika]]s rietumu daļu, izveidojot [[Āfrika (Romas province)|Āfrikas provinci]]?
* ... kopumā '''[[Austrālijas latvieši]]''' ir ap 35 000 [[Latvija]]s valstspiederīgo un austrāliešu ar latvisku izcelsmi?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:MoroccanCouscous.jpg|border|right|200px]]
* ... no [[Ziemeļāfrika]]s nākošais pamatēdiens '''[[kuskuss]]''' sastāv no tvaicētām [[manna]]s granulām &lt;small&gt;(attēlā kuskuss ar [[dārzeņi]]em [[Maroka|Marokā]])&lt;/small&gt;?
* ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Losandželosas &quot;Clippers&quot;]] mājvieta '''''[[Intuit Dome]]''''' kalpos kā [[Basketbols|basketbola]] sacensību norises vieta [[2028. gada vasaras olimpiskās spēles|2028. gada Losandželosas olimpisko spēļu]] laikā?
* ... [[Itālija]]s pilsētas '''[[Ortona]]s''' patrons ir [[apustulis]] [[Svētais Toms]], kura pīšļus 13. gadsimtā uz Ortonu atveda jūrnieki un kuri glabājas Svētā Toma katedrālē?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Patrizio Torlonia.jpg|border|right|150px]]
* ... [[romieši|romiešu]] politiķis, karavadonis un [[orators]] '''[[Katons Vecākais]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uzskatīja, ka [[Senā Roma|Romas]] panākumi un spēks ir saistīti ar vienkāršību, pieticību un stingriem tikumiem, un pretojās [[hellēnisms|hellēnisma]] ietekmei Romā?
* ... eiropieši '''[[Jaunīrija|Jaunīriju]]''' atklāja 17. gadsimtā, un vēlāk tā kļuva par daļu no [[Vācija]]s Jaungvinejas kolonijas ar nosaukumu Jaunmēklenburga, tad nonāca [[Austrālija]]s kontrolē pēc [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]], bet mūsdienās ir [[Papua-Jaungvineja]]s sastāvdaļa?
* ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] un [[televīzija]]s raidījumu vadītājs '''[[Terijs Krūzs]]''' ir bijušais profesionālais [[Amerikāņu futbols|amerikāņu futbola]] spēlētājs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dagdas ala, Dagda, Dagdas novads, Latvia - panoramio.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Dagdas ala]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir izveidojusies dabiski sacementētos [[grants]] iežos — [[Konglomerāts (iezis)|konglomerātā]], un ir vienīgā šāda veida [[ala]] [[Latvija|Latvijā]], kā arī ievērojamākā ala [[Latgale|Latgalē]]?
* ... '''[[litija hidroksīds]]''' tiek plaši izmantots [[Baterija|bateriju]] ražošanā, īpaši litija jonu baterijās?
* ... [[Latvija]]s [[ornitologs|ornitologa]] '''[[Māris Strazds|Māra Strazda]]''' pētījumu lokā visvairāk bijušas meža putnu sugas; viņš ir viens no starptautiski ievērojamākajiem [[melnais stārķis|melno stārķu]] pētniekiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:George Mallory 1915.jpg|border|right|150px]]
* ... [[1924. gads|1924. gada]] [[Everests|Everesta]] ekspedīcijas laikā angļu [[alpīnists]] '''[[Džordžs Melorijs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kopā ar savu partneri Endrū Ērvinu gāja bojā virsotnes sasniegšanas laikā, bet pastāv viedoklis, ka viņi varētu būt pirmie, kas sasnieguši kalna virsotni un gājuši bojā jau atpakaļceļā?
* ... '''[[gallu-ibēriešu valodas]]''' bija sastopamas [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]] pirms [[Senā Roma|Senās Romas]] izplešanās?
* ... [[Somijas basketbola izlase]]s spēlētājs '''[[Severi Kaukiainens]]''' kopš 2023. gada spēlē Igaunijas Basketbola līgas un [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga|Latvijas—Igaunijas līgas]] klubā [[Tallinas &quot;Kalev/Cramo&quot;]], divreiz kļūdams par [[Igaunija]]s čempionu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:BCEAOFranc.png|border|right|200px]]
* ... '''[[Rietumāfrikas franks]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir kopīga valūta astoņām [[Rietumāfrika]]s valstīm: [[Benina]]i, [[Burkinafaso]], [[Kotdivuāra]]i, [[Gvineja-Bisava|Gvinejai-Bisavai]], [[Mali]], [[Nigēra]]i, [[Senegāla]]i un [[Togo]]?
* ... '''[[Skanstes virsotnes|Skanstes virsotņu]]''' dzīvojamo [[Augstceltne|augstceltņu]] kompleksa [[Skanste (Rīgas apkaime)|Skanstē]], [[Rīga|Rīgā]] augstums ir 76 m?
* ... [[Dienvidsudāna]]s separātistu līderis, kurš vadīja Dienvidsudānas spēkus [[Otrais Sudānas pilsoņu karš|Otrā Sudānas pilsoņu kara]] laikā, '''[[Džons Garangs]]''' pēc kara bija [[Sudāna]]s viceprezidents un Dienvidsudānas autonomijas prezidents, bet 2005. gadā viņš gāja bojā [[Helikopters|helikoptera]] katastrofā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:South facade of the Rijksmuseum Amsterdam (DSCF0528).jpg|border|right|200px]]
* ... [[Nīderlande]]s nacionālais mākslas [[muzejs]] '''''[[Rijksmuseum]]''''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; atrodas [[Amsterdama]]s Muzeju laukumā, kurā bez ''Rijksmuseum'' atrodas arī '''[[Van Goga muzejs]]''' (visvairāk apmeklētais muzejs valstī), Amsterdamas Pilsētas muzejs un koncertzāle ''Concertgebouw''?
* ... 2024. gadā [[pludmales volejbolists]] '''[[Kristians  Fokerots]]''', spēlējot pārī ar savu 20 gadus vecāko treneri [[Mārtiņš Pļaviņš|Mārtiņu Pļaviņu]], sagādāja sensāciju un izcīnīja zelta medaļu Eiropas čempionātā?
* ... '''[[īru izcelsmes amerikāņi]]''' ir aptuveni 32 miljoni jeb aptuveni 10% no [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] iedzīvotāju kopskaita?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Mohamed Ould Abdel Aziz August 2014 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Mohameds Ulds Abdelazīzs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas bija [[Mauritānija]]s prezidents no 2009. līdz 2019. gadam, ieguva varu [[valsts apvērsums|valsts apvērsumā]] 2005. gadā, bet pēc tam tika ievēlēts par prezidentu vairākās vēlēšanās; 2021. gadā arestēts, apsūdzēts [[korupcija|korupcijā]] un vēlāk notiesāts, piespriežot [[ieslodzījums|ieslodzījumu]]?
* ... [[2023. gads kino|2023. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[supervaroņu filma]]s '''&quot;[[Šezam! Dievu dusmas]]&quot;''' un '''&quot;[[Zibsnis (filma)|Zibsnis]]&quot;''' bija kases izgāšanās, ko saistīja arī ar vispārēju supervaroņu žanra filmu popularitātes kritumu?
* ... [[ASV]] [[Konservatīvisms|konservatīvais]] ziņu un politisko komentāru televīzijas kanāls '''''[[Fox News]]''''' ir visvairāk skatītais [[kabeļtelevīzija]]s ziņu tīkls valstī?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Canary Wharf (2) - geograph.org.uk - 4676594.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Londona]]s '''[[Tauerhemletsa]]s''' rajonam raksturīgs augsts [[bengāļi|bengāļu]] izcelsmes iedzīvotāju īpatsvars — tie veido 32% no [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]?
* ... [[Venecuēla]]s [[telenovele|telenoveli]] '''&quot;[[Estrelita — netīrā seja]]&quot;''' [[Latvija|Latvijā]] no 1994. līdz 1996. gadam pārraidīja telekompānija TV 3?
* ... pēc '''[[1915. gada fabriku evakuācija Latvijā|1915. gada fabriku evakuācijas no Latvijas]]''' [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] sākumā strādnieku nometināšanas vietās ģimenes bija spiestas dzīvot nepiemērotās telpās, tādēļ pieauga mirstība, tomēr vēlāk viņu apstākļi uzlabojās [[Latviešu bēgļu centrālkomiteja]]s organizētās palīdzības dēļ?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of New Zealand.svg|border|right|200px]]
* ... 2016. gadā [[Jaunzēlande|Jaunzēlandē]] tika veikts balsojums par karoga dizainu, un kā divas iespējas tika piedāvātas pašreizējais karogs un alternatīvs dizains, taču balsojumā ar 57% uzvarēja esošais '''[[Jaunzēlandes karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[2023. gads kino|2023. gada]] ASV [[supervaroņu filma]] '''&quot;[[Zilais Skarabejs]]&quot;''' ir pirmā supervaroņu filma ar [[Latīņamerikāņi|latīņamerikāņu]] izcelsmes [[aktieri]] galvenajā lomā?
* ... 1858. gadā astoņi [[Rīga]]s [[tirgotāji]] nodibināja akciju sabiedrību &quot;Rīgas rakstāmpapīru fabriku kompānija&quot;, kas 1859. gadā uz [[Juglas muiža]]s zemes uzcēla '''[[Juglas papīrfabrika|Juglas papīrfabriku]]''', kurā uzstādīja ar tvaiku darbināmu papīrmašīnu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:SacredHeartBatoni.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Vissvētākā Jēzus Sirds]]''' ir viena no visplašāk piekoptajām un pazīstamākajām [[katoļi|katoļu]] dievbijībām, kurā [[Jēzus Kristus]] [[sirds]] tiek uzskatīta par simbolu &quot;Dieva bezgalīgajai un kaislīgajai mīlestībai pret cilvēci&quot; &lt;small&gt;(attēlā Pompeo Batoni glezna baznīcā [[Roma|Romā]])&lt;/small&gt;?
* ... [[Londona]]s '''[[Hamersmita un Fulema|Hamersmitas un Fulemas boro]]''' bāzējas trīs profesionāli [[futbols|futbola]] klubi — [[Premjerlīga]]s klubi ''[[Chelsea F.C.|Chelsea]]'' un ''[[Fulham FC|Fulham]]'', attiecīgi ''[[Stamford Bridge]]'' un ''[[Craven Cottage]]'' stadionā, kā arī [[Anglijas futbola čempionāts|Anglijas futbola čempionāta]] klubs ''[[Queens Park Rangers FC|Queens Park Rangers]]'' ''Loftus Road'' stadionā?
* ... '''''[[American Airlines]]''''' ir viena no lielākajām [[lidsabiedrība|lidsabiedrībām]] pasaulē un vadošais pasažieru pārvadātājs [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienoto Valstu]] aviācijā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Harry S Truman, bw half-length photo portrait, facing front, 1945 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[1948. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1948. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' [[Harijs Trumens]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika ievēlēts [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] amatā uz otro termiņu?
* ... '''[[trolejbusu satiksme Zolingenē]]''' ir vislielākā no trim [[Vācija|Vācijā]] šobrīd eksistējošām [[trolejbuss|trolejbusu]] satiksmes sistēmām?
* ... 1967. gadā mirušais '''[[Džeimss Bedfords]]''' ir pirmais [[cilvēks]], kura ķermenis tika pakļauts kriokonservācijas procesam pēc [[Bioloģiskā nāve|nāves]], un tas joprojām tiek saglabāts?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Stalbes muižas kungu māja.png|border|right|200px]]
* ... [[1920. gada zemes reforma|1920. gada Latvijas zemes reformas]] laikā '''[[Stalbes muiža|Stalbes muižu]]''' &lt;small&gt;(attēlā kungu māja 20. gadsimta sākumā)&lt;/small&gt; sadalīja 71 vienībā 2193 ha kopplatībā?
* ... '''[[Ārējā Londona]]''' ir kopīgs nosaukums [[Londonas boro]] grupai, kas veido [[Lielā Londona|Lielās Londonas]] perifēro daļu, un no visām pusēm iekļauj [[Iekšējā Londona|Iekšējo Londonu]]?
* ... Taivānai piederošās '''[[Dzjiņmeņas salas]]''', kas atrodas [[Taivānas šaurums|Taivānas šauruma]] rietumu pusē, tuvu kontinentālās Ķīnas krastam, ir stratēģiski nozīmīgas un simboliskas attiecībās starp [[Ķīnas Republika|Ķīnas Republiku]] un [[Ķīnas Tautas Republika|Ķīnas Tautas Republiku]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:1944 portrait of FDR (1)(small).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[1944. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1944. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' par [[ASV prezidents|prezidentu]] atkārtoti ievēlēja [[Franklins Rūzvelts|Franklinu Delano Rūzveltu]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš kļuva par prezidentu jau ceturto termiņu, un [[ASV viceprezidents|viceprezidentu]] [[Harijs Trumens|Hariju Trumenu]], bet 3 mēnešus pēc [[inaugurācija]]s Rūzvelts nomira, un amatā viņa vietā stājās Trumens?
* ... '''[[Otrais Opija karš]]''' bija viens no nozīmīgākajiem notikumiem, kas izraisīja [[Ķīna]]s destabilizāciju 19. gadsimtā un nostiprināja [[Rietumu pasaule|Rietumu]] [[Lielvalsts|lielvalstu]] ietekmi reģionā?
* ... [[vēja parks|vēja parku]] būvniecība ir viens no attīstības virzieniem, kas saskaras ar vietējo iedzīvotāju pretestību, ko mēdz dēvēt par '''[[nimbisms|nimbismu]]''' jeb ''NIMBY'' sindromu ([[akronīms]] no [[angļu valoda]]s frāzes ''Not In My Back Yard'')?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Acipenser sturio.jpg|border|right|250px]]
* ... vēsturiski '''[[store]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; arī [[Latvija|Latvijā]] ir bijusi bieži sastopama zivs, taču laika gaitā izzudusi: pēdējais stores noķeršanas gadījums bija [[1963. gads Latvijā|1963. gadā]] [[Jūrmala|Jūrmalā]], bet kopš 1995. gada tā ir iekļauta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] izzudušo sugu kategorijā?
* ... konkursā '''&quot;[[Supernova 2025]]&quot;''', kas bija [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursa]] [[Latvija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Latvijas]] nacionālā atlase, uzvarēja grupa &quot;[[Tautumeitas]]&quot; ar dziesmu &quot;[[Bur man laimi]]&quot;?
* ... 2024. gada jūnijā '''[[Kenijs Atkinsons]]''' kļuva par [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Klīvlendas &quot;Cavaliers&quot;]] galveno treneri, un viņa vadībā komanda sasniedza vienu no garākajām sezonas sākuma uzvaru sērijām līgas vēsturē — 15 uzvaras pēc kārtas, bet sezonas noslēgumā Atkinsonu atzina par [[NBA sezonas labākais treneris|sezonas labāko treneri]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Assassination of President Lincoln (color) - Currier and Ives - Original.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[atentāts pret Abrahamu Linkolnu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, ko [[1865. gads|1865. gada]] 14. aprīlī veica aktieris un dedzīgs dienvidu atbalstītājs [[Džons Vilkss Būts]], atstāja dziļu ietekme uz [[ASV]] politiku un sabiedrību pēc [[ASV pilsoņu karš|Pilsoņu kara]]?
* ... [[Alžīrijas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Amīns Guirī]]''' ir dzimis [[Francija|Francijā]] un pārstāvējis visu vecumu Francijas jaunatnes izlases?
* ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] [[rakstnieks]], [[vēsturnieks]] un [[Publicistika|publicists]] '''[[Dmitrijs Savvins]]''' 2014. gadā asi iestājās pret [[Krievija]]s veikto [[Krimas okupācija|Krimas sagrābšanu]] un [[Donbasa karš|kara sākšanu Donbasā]], 2015. gadā, lai izvairītos no aresta, emigrēja un pēc īsa laika apmetās [[Latvija|Latvijā]]; 2024. gadā ieguvis [[Latvijas pilsonība|Latvijas pilsonību]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Francoise hardy february 1966.jpg|border|right|150px]]
* ... [[franči|franču]] [[dziedātāja]] un dziesmu autore, [[astroloģe]], rakstniece un modele '''[[Fransuāza Ardi]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija zināma ar savu kautrību, neapmierinātību ar slavenību dzīvi un sevis noniecināšanas attieksmi, kas attiecināma uz viņas mūža cīņu ar trauksmi un nedrošību?
* ... dziļūdens [[Foraminīferas|foraminīferu]] '''[[ksenofioforas|ksenofioforu]]''' [[čaula]]s var variēt no dažiem milimetriem līdz 25 centimetriem diametrā, kas dara tās par vieniem no lielākajiem zināmajiem [[vienšūņi]]em?
* ... vēlākais [[Latvijas PSR Valsts Drošības komiteja]]s priekšsēdētājs '''[[Longins Avdjukevičs]]''' [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[1942. gads Latvijā|1942. gada]] maijā tika iesūtīts no [[Padomju Savienība]]s kontrolētās teritorijas [[Latgale|Latgalē]], kur viņš bija [[partizāni|partizānu]] vienības komisārs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cīrava muiža ap 1900.jpg|border|right|200px]]
* ... [[1920. gada Latvijas zemes reforma|1920. gada Latvijas zemes reformā]] '''[[Cīravas muiža|Cīravas muižu]]''' &lt;small&gt;(attēlā muižas kungu māja ap 1900. gadu)&lt;/small&gt; ar pusmuižām sadalīja 55 jaunsaimniecībās, bet muižas centru nodeva virsmežniecībai un Meža skolai, kas kungu mājās darbojas līdz 1953. gadam?
* ... [[reģionālisms|reģionāli]] [[sociālais konservatīvisms|sociālkonservatīvā]] [[politiskā partija|partija]] '''&quot;[[Sarauj, Latgale!]]&quot;''' [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] tika izveidota pēc [[Daugavpils dome]]s priekšsēdētāja [[Andrejs Elksniņš|Andreja Elksniņa]] iniciatīvas?
* ... &quot;[[Spēlmaņu nakts]]&quot; balvu pasniegšanas ceremonijā par pirmajiem, kas saņēmuši balvas kā '''&quot;[[Gada jaunais skatuves mākslinieks (Spēlmaņu nakts)|Gada jaunie skatuves mākslinieki]]&quot;''' [[Spēlmaņu nakts 1993|1993. gadā]] kļuva [[Rēzija Kalniņa]] un [[Ivars Stonins]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kaspars Pudāns 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 24. janvārī [[Latvijas Republikas Zemessardze]]s komandieris '''[[Kaspars Pudāns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; stājās [[Latvijas Nacionālie bruņotie spēki|Latvijas Nacionālo bruņoto spēku]] komandiera amatā?
* ... [[Anglija]]s [[tiesības|tiesībās]] '''&quot;[[neatminami laiki]]&quot;''' beidzas un juridiskā atmiņa sākas [[1189. gads|1189. gadā]], kas ir karaļa [[Henrijs II Plantagenets|Henrija II]] valdīšanas beigas un [[Ričards I Lauvassirds|Ričarda I]] [[kronēšana]]s gads?
* ... trīs [[amerikāņi|amerikāņu]] [[kinoproducents|kinoproducenta]] '''[[Džons Landau|Džona Landau]]''' filmas &quot;[[Titāniks (filma)|Titāniks]]&quot; (1997), &quot;[[Avatars]]&quot; (2009) un &quot;[[Avatars: Ūdensceļš]]&quot; (2022) ierindojas pirmajā pieciniekā starp pasaules [[Visu laiku ienesīgākās filmas|ienesīgākajām filmām]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Strazdes baznīca 2000-08-03.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Strazdes luterāņu baznīca]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir celta no 1591. līdz 1596. gadam, un tajā ir saglabājušies 1612. gada koka baznīcēnu soli un [[altāris]] no 1664. gada?
* ... [[1990. gads Latvijā|1990. gada]] 5. martā '''[[Edmunds Johansons|Edmundu Johansonu]]''' iecēla par [[Latvijas PSR Valsts drošības komiteja]]s priekšsēdētāju [[ģenerālmajors|ģenerālmajora]] dienesta pakāpē, un šo amatu viņš ieņēma arī [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s laikā līdz [[1991. gads Latvijā|1991. gada]] augustam?
* ... '''[[1993. gada UEFA Čempionu līgas fināls]]''' starp [[Francija]]s [[futbols|futbola]] klubu [[Marseļas &quot;Olympique&quot;]] un [[Itālija]]s klubu ''[[AC Milan]]'' bija vēsturē pirmā [[UEFA Čempionu līga]]s finālspēle?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Symphoricarpos albus 003.JPG|border|right|150px]]
* ... '''[[strauta sniegoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Ziemeļamerika]]s suga, kura kā [[Krāšņumaugi|krāšņumaugs]] tika ieviesta [[Latvija|Latvijā]] 19. gadsimtā un vietām ir pārgājusi savvaļā — tā ir sastopama apstādījumos un ar sakņu atvasēm izplatās apdzīvotu vietu tuvumā?
* ... [[Latvija|Latvijā]] kopš [[2007. gads Latvijā|2007. gada]] '''[[karaklausība]]''' bija atcelta, aizstājot to ar profesionālo armiju, tomēr [[2022. gads Latvijā|2022. gadā]] tika pieņemts lēmums pakāpeniski ieviest [[Valsts aizsardzības dienests|valsts aizsardzības dienestu]]?
* ... '''[[sēkeji]]''' ir [[ungāri|ungāru]] etniska grupa, kuri dzīvo galvenokārt [[Transilvānija|Transilvānijā]], kas šodien ir daļa no [[Rumānija]]s, un ir saglabājuši unikālu kultūru un [[ungāru valoda]]s [[dialekts|dialektu]], kas izceļas no pārējās ungāru kopienas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rabanos2014 078.JPG|border|right|150px]]
* ... '''[[Redīsu nakts]]''' ir [[Meksika|meksikāņu]] [[svētki]], kas katru gadu tiek svinēti [[Oahaka (pilsēta)|Oahakas]] pilsētā 23. decembrī un ir viens no iespaidīgākajiem [[Dārzeņi|dārzeņu]] festivāliem pasaulē &lt;small&gt;(attēlā 2014. gadā izveidota svētku kompozīcija)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[1994. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1994. gada UEFA Čempionu līgas finālā]]''' ''[[AC Milan]]'' [[futbolists]] [[Marsels Desajī]], kurš panāca rezultātu 4—0, kļuva par pirmo spēlētāju, kurš divus gadus pēc kārtas ieguvis trofeju ar dažādiem klubiem, pēc uzvaras ar [[Marseļas &quot;Olympique&quot;]] [[1993. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1993. gadā]]?
* ... [[Ķīnas Republika|Taivānas]] [[pusvadītājs|pusvadītāju]] produktu līgumražošanas un projektēšanas uzņēmums ''Taiwan Semiconductor Manufacturing Company Limited'' jeb '''''[[TSMC]]''''' ir pasaulē lielākais neatkarīgais (''pure-play'') pusvadītāju ražotājs un lielākais uzņēmums valstī?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rosslyn Chapel (Mentioned in Dan Brown's DaVinci Code).jpg|border|right|200px]]
* ... kopš 20. gadsimta astoņdesmitajiem gadiem [[Skotija|Skotijā]] esošā '''[[Roslinas kapela]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; publiski tiek asociēta ar [[Templiešu ordenis|templiešiem]], Svēto Grālu un [[brīvmūrniecība|brīvmūrniekiem]]; to aprakstījis arī [[Dens Brauns]] savā romānā &quot;[[Da Vinči kods]]&quot;?
* ... kravas [[lidmašīna]]s '''[[Boeing 737 avārija Viļņā|''Boeing 737'' avārijā Viļņā]]''' [[2024. gads|2024. gada]] 25. novembra rītā viens tās apkalpes loceklis gāja bojā, bet vēl trīs tika ievainoti?
* ... [[rudiments|rudimentārie]] '''[[gudrības zobs|gudrības zobi]]''' parasti izšķiļas cilvēka [[mutes dobums|mutes dobuma]] zobu rindas aizmugurē vecumā no 17 līdz 25 gadiem, un to nosaukums cēlies no pieņēmuma, ka šajā vecumā cilvēks ir jau pietiekami nobriedis un gudrs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:FDR in 1933 2.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[1936. gada ASV prezidenta vēlēšanas]]''' bija vienbalsīgākās [[ASV prezidenta vēlēšanas|prezidenta vēlēšanas]] [[ASV vēsture|ASV vēsturē]], jo [[Franklins Delano Rūzvelts]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; no 531 elektoru balsīm guva 523 balsis?
* ... lai gan pieaugušiem [[cilvēks|cilvēkiem]] '''[[žaunu loki]]''' nav redzami, kā [[embrijs|embrionālas]] struktūras tie ir nozīmīgi galvas un kakla [[anatomija]]s attīstībā?
* ... '''[[Trešā reiha ģerbonis (1935—1945)|Trešā reiha ģerbonis]]''' tika ieviests [[1935. gads|1935. gadā]], aizstājot [[Veimāras Republika]]s simbolus, lai nostiprinātu [[Nacionālsociālisms|nacionālsociālisma ideoloģiju]] [[Trešais reihs|Vācijā]] un veidotu vienotu identitāti?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Sambucus racemosa a1.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[sarkanais plūškoks|sarkanā plūškoka]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Eirāzija|Eirāzijā]] un [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], bet [[Latvija|Latvijā]] suga ir pārgājusi savvaļā no stādījumiem un naturalizējusies, sastopama diezgan bieži mežos pilsētu tuvumā?
* ... '''[[aviācijas bumba]]s''' pirmo reizi tika izmantotas [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā, galvenokārt manuāli mestas no [[Gaisa balons|gaisa baloniem]] vai [[Lidmašīna|lidmašīnām]]?
* ... [[Kanādas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussargam]] '''[[Stīvens Euštakiu|Stīvenam Euštakiu]]''' ir [[portugāļi|portugāļu]] izcelsme, viņš spēlējis [[Portugāle]]s jaunatnes izlasē un visu karjeru pārstāv šīs valsts [[futbola klubs|futbola klubus]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Maureen O Sullivan, The New Movie Magazine, 1934.jpg|border|right|150px]]
* ... 1930. gadā [[Īri|īru]] [[aktrise]] '''[[Morīna O'Salivana]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pārcēlās uz [[Holivuda (Losandželosa)|Holivudu]], kur viņa kļuva slavena ar lomām sešās [[Tarzāns|Tarzāna]] filmās no 1932. līdz 1942. gadam, tēlojot kopā ar [[Džonijs Veismillers|Džoniju Veismilleru]]?
* ... 19. gadsimta beigās '''[[Izraēlas zeme]]''' jeb Apolītā zeme kļuva par centrālo ideju [[Cionisms|cionisma]] kustībai, kas aicināja [[ebreji|ebrejus]] atgriezties vēsturiskajā dzimtenē, un [[1948. gads|1948. gadā]] tika izveidota [[Izraēla|Izraēlas Valsts]], kas aptver daļu no vēsturiskās Izraēlas zemes?
* ... akūtā '''[[nieru mazspēja|nieru mazspējā]]''' [[simptomi]] parasti attīstās ļoti ātri, savukārt hroniskā nieru mazspējā tie var būt pakāpeniski un saistīti ar ilgstošu [[nieres|nieru]] funkcijas samazināšanos?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Luzern asv2022-10 Löwendenkmal img2.jpg|border|right|200px]]
* ... [[amerikāņi|amerikāņu]] rakstnieks [[Marks Tvens]] par godu [[Francijas revolūcija]]s laikā kritušajiem [[Vatikāna gvarde|Šveices gvardiem]] izveidoto '''[[Lucernas lauva]]s''' skulptūru &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nosaucis par &quot;skumjāko un aizkustinošāko akmens bluķi pasaulē&quot;?
* ... '''[[1995. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1995. gada UEFA Čempionu līgas finālā]]''' uzvarēja [[Amsterdamas &quot;Ajax&quot;]] pēc tam, kad pēc nospēlētām 85 minūtēm spēlē tika gūti pirmie vārti, ko paveica [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] [[Patriks Kluiverts]], 18 gadu un 327 dienu vecumā kļūstot par jaunāko [[futbolists|futbolistu]], kurš guvis vārtus [[UEFA Čempionu līga]]s finālā?
* ... '''[[melase]]s''', kas rodas kā blakusprodukts [[cukurs|cukura]] ražošanā, sastāvā ir līdz 40% [[saharoze]]s, tomēr saharozes izdalīšana no melases nav ekonomiski izdevīga?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bundesarchiv Bild 102-10212, Gertrud Ederle.jpg|border|right|150px]]
* ... amerikāņu [[Peldēšana (sports)|peldētāja]] '''[[Ģertrūde Ederle]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pazīstama kā pirmā [[sieviete]], kura pārpeldēja [[Lamanšs|Lamanša šaurumu]], pie tam viņas [[1926. gads|1926. gada]] 6. augusta peldējuma rezultāts bija ātrāks nekā jebkura [[vīrietis|vīrieša]] iepriekšējais rekords; viņas dzīvesstāsts [[2024. gads kino|2024. gadā]] iemūžināts filmā '''&quot;[[Meitene un jūra]]&quot;'''?
* ... 10.—12. gadsimtā '''[[ismaīlisms]]''' kļuva par lielāko [[Šiītu islāms|šiītu]] [[islāms|islāma]] [[Islāma atzari|atzaru]], kad tā bija galvenā ticība [[Fātimiju kalifāts|Fātimiju kalifātā]], bet mūsdienās lielākās ismaīlītu kopienas atrodas [[Indija|Indijā]], [[Irāna|Irānā]] un [[Pakistāna|Pakistānā]], bet vislielākais ismaīlītu īpatsvars ir [[Tadžikistāna]]s [[Kalnu Badahšānas vilojats|Kalnu Badahšānas vilojatā]]?
* ... [[1157. gads|1157. gadā]] mūsdienu [[Sīrija]]s otrā lielākā pilsēta '''[[Tartūsa]]''' kļuva par [[Templiešu ordenis|Templiešu ordeņa]] lielmestra citadeli, kuru nespēja ieņemt karavadonis [[Saladīns]], tomēr [[1291. gads|1291. gadā]] templieši bija spiesti Tartūsu pamest un pārcelties uz [[Kipra|Kipras salu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Morocco.svg|border|right|200px]]
* ... [[sarkans|sarkanais]] fons '''[[Marokas karogs|Marokas karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; simbolizē drosmi, spēku un izturību, un ir saistīts ar dinastisko tradīciju, jo sarkano krāsu bieži izmantoja marokāņu valdošās dinastijas, bet zvaigzne simbolizē [[Islāms|islāma]] piecus pīlārus, kamēr tās [[zaļā krāsa]] ir tradicionāla islāma simbolika, kas apzīmē mieru, auglību un cerību?
* ... [[Lielbritānija]]s kareivi [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā '''[[Henrijs Tandijs|Henriju Tandiju]]''' visbiežāk atceras kā karavīru, kurš, iespējams, saudzējis [[Ādolfs Hitlers|Ādolfa Hitlera]] dzīvību šajā karā?
* ... pirmā zināmā publiskā projicētas '''[[skaņu filma]]s''' izrāde notika [[Parīze|Parīzē]] [[1900. gads|1900. gadā]], taču pagāja daži gadu desmiti, līdz skaņas [[kinofilma]]s kļuva komerciāli praktiskas; pirmā pilnmetrāžas filma, ko prezentēja kā pilnībā skaņu filmu, bija &quot;[[Džeza dziedātājs]]&quot;, kura pirmizrāde notika [[1927. gads|1927. gadā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dirndl-2011.JPG|border|right|150px]]
* ... 19. gadsimta otrajā pusē '''[[dirndls]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; radās kā meiteņu un sieviešu [[tērps]], kas stilistiski ietekmējies no [[Alpi|Alpu]] vācvalodīgo iedzīvotāju tautastērpa, un arī mūsdienās šī reģiona iedzīvotājas dirndlu izmanto kā svinību tērpu?
* ... '''[[alavīti]]''' veido aptuveni 20% no [[Sīrija]]s iedzīvotājiem, taču viņiem vēsturiski ir bijusi liela politiskā vara, jo alavītu kopienai piederēja daudz Sīrijas militāro un izlūkdienestu vadītāju, arī [[Asada režīms|Asadu ģimene]], kas Sīriju pārvaldīja no 1971. gada līdz 2024. gadam?
* ... '''[[romantiskā komēdija|romantiskās komēdijas]]''' noslēguma mērķis ir apliecināt [[mīla]]s attiecību primāro nozīmi galveno varoņu dzīvē, pat ja viņi beigās fiziski izšķiras?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Snowdon massif.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Velsa]]s augstākā virsotne '''[[Snoudons]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir arī augstākā virsotne [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas salā]] ārpus [[Skotija]]s?
* ... slavenākie '''[[radisti šifrētāji]]''' ir [[navahi|navahu]] radisti, kurus īpaši savervēja un apmācīja [[ASV jūras kājnieku korpuss]], lai cīnītos pret [[Japānas Impērija|Japānu]] [[Klusā okeāna karš|Klusā okeāna teātrī]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā?
* ... latviešu neatkarīgā [[teātris|teātra]] trupa '''&quot;[[Kvadrifrons]]&quot;''' pašlaik darbojas telpās [[Rīgas cirks|Rīgas cirka]] ēkā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Mikheil Kavelashvili official portrait (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[2024. gads|2024. gada]] 27. novembrī [[Gruzija]]s valdošā partija &quot;Gruzijas sapnis&quot; izvirzīja bijušo [[futbolists|futbolistu]] '''[[Miheils Kavelašvili|Miheilu Kavelašvili]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kā kandidātu [[Gruzijas prezidents|Gruzijas prezidenta]] amatam, un decembrī viņu ievēlēja, lai gan opozīcija un iepriekšējā prezidente [[Salome Zurabišvili]] ievēlēšanu novērtēja kā neleģitīmu?
* ... '''[[ibādieši]]''' ir [[musulmaņi|musulmaņu]] atzars, kas nepieder nedz [[Šiītu islāms|šiītu]], nedz [[Sunnītu islāms|sunnītu]] reliģiskajai kopienai un ir galvenā reliģiskā kopiena [[Omāna]]s valstī?
* ... aptuveni 60% pasaules [[dzelzceļi|dzelzceļu]] ir '''[[normālplatuma dzelzceļš]]'''?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2024-10-29 ALBA Berlin gegen Paris Basketball (EuroLeague 2024-25) by Sandro Halank–020.jpg|border|right|150px]]
* ... amerikāņu [[basketbolists]] '''[[T. J. Šortss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš bijis sezonas labākais spēlētājs gan [[Vācijas basketbola Bundeslīga|Vācijas Bundeslīgā]], gan [[Francijas Nacionālā basketbola līga|Francijas Elites līgā]] un [[EuroCup|Eirokausā]], savu pirmo sezonu profesionālajā basketbolā aizvadīja [[Latvija]]s klubā [[BK Ventspils]]?
* ... padomju sērijveida [[slepkava]], laupītājs un izspiedējs '''[[Jurijs Kriņicins]]''', kurš [[1975. gads Latvijā|1975. gadā]] [[Rīga|Rīgā]] pastrādāja trīs slepkavības, [[1950. gads Latvijā|1950. gadā]] bija uz tvaikoņa &quot;[[Majakovskij (tvaikonis)|Majakovskis]]&quot;, kas apgāzās, un noslīka 147 cilvēki, arī viņa vecāki; uzskata, ka slīkšanas sekas un vecāku zaudējums viņam radīja psihiskus traucējumus?
* ... '''[[Parīzes miera līgums (1783)|Parīzes miera līgums]]''', kas tika parakstīts [[1783. gads|1783. gada]] 3. septembrī, oficiāli atzina [[ASV]] neatkarību, noslēdzot [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas Neatkarības karu]], un noteica robežas jaunajai valstij?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2014 Rallye Deutschland by 2eight 8SC0443.jpg|border|right|150px]]
* ... 2024. gada [[Pasaules rallija čempionāts|Pasaules rallija čempionātā]] '''[[Tjerī Nevils]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja savu pirmo pasaules čempiona titulu, kļūstot par [[Belģija]]s [[autorallijs|rallija]] pilotu, kas uzvarējis čempionātā?
* ... līdz [[892. gads|892. gadam]] [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] valdošie Samanīdu emīri atradās [[Abāsīdu kalifāts|Abāsīdu kalifu]] atkarībā, bet tad kļuva neatkarīgi, izveidojot savu '''[[Samanīdu impērija|Samanīdu impēriju]]''', kas pastāvēja līdz [[999. gads|999. gadam]]?
* ... [[2026. gads Latvijā|2026. gada]] 1. septembrī '''[[Jaunjelgavas vidusskola|Jaunjelgavas vidusskolu]]''' ir plānots reorganizēt par Jaunjelgavas pamatskolu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Antonio Costa Portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Eiropadomes prezidenti|Eiropadomes prezidents]] '''[[Antoniu Košta]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; iepriekš bija [[Portugāles premjerministru uzskaitījums|Portugāles premjerministrs]], bet [[2023. gads|2023. gada]] 7. novembrī atkāpās no amata pēc tam, kad atklājās, ka vairāki valdības locekļi bija iesaitīti [[korupcija]]s skandālā?
* ... '''[[Šārdžas emirāts]]''' ir vienīgais no [[Apvienotie Arābu Emirāti|Apvienoto Arābu Emirātu]] septiņiem emirātiem, kas robežojas ar visiem pārējiem?
* ... '''[[manipūru valoda]]''' ir viena no astoņām klasiskajām [[indieši|indiešu]] [[valodas|valodām]], ko atzinusi [[Indija]]s valdība, tā ir iekļauta [[Indijas konstitūcija]]s 8. sarakstā, kas nodrošina tai īpašu aizsardzību un atbalstu no valsts puses?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Sātu baznīca - panoramio.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Sātu luterāņu baznīca|Sātu luterāņu baznīcā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir filmēta kinofilma &quot;[[Rūdolfa mantojums]]&quot; un televīzijas seriāls &quot;[[Sarkanais mežs]]&quot;?
* ... '''[[Džozefs Beirli]]''' ir vienīgais zināmais [[ASV]] [[karavīrs]], kurš dienējis gan [[ASV Armija]]s gan [[Padomju Savienība|Padomju]] [[Sarkanā armija]]s sastāvā [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā?
* ... '''[[Baldones kūrorts]]''' tika izveidots 18. gadsimtā, taču [[Baldone]]s [[avots|avotu]] dziednieciskās īpašības esot zināmas kopš [[viduslaiki]]em, par ko liecina tur atrastie naudas gabali?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Criccieth - geograph.org.uk - 4513705.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Guineza|Guinezā]]''' ir lielākais [[velsiešu valoda]]s runātāju īpatsvars [[Velsa|Velsā]] — 64,4%, un šī grāfiste tiek uzskatīta par šīs valodas centru &lt;small&gt;(attēlā Krikjetas pils Guinezā)&lt;/small&gt;?
* ... bijušā [[igauņi|igauņu]] [[Futbols|futbolista]] '''[[Dzintars Klavans|Dzintara Klavana]]''', kurš [[Igaunijas futbola izlase|Igaunijas izlasē]] savas karjeras laikā aizvadīja 19 spēles, dēls [[Ragnars Klavans]] ir viens no visu laiku ievērojamākajiem [[Igaunija]]s futbolistiem?
* ... '''[[1561. gads Latvijā|1561. gada]]''' 28. novembrī [[Viļņa|Viļņā]] parakstīja [[Lietuvas un Livonijas personālūnija]]s līgumu (Viļņas ūniju), saskaņā ar kuru [[Gothards Ketlers]] kļuva par [[Livonija]]s vietvaldi un gubernatoru?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dzelzceļa līnijas Tukums-Kuldīga tilta būve pāri Abavai 1940.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Dzelzceļa līnija Tukums—Kuldīga|dzelzceļa līnijas Tukums—Kuldīga]] būvi pārtrauca [[Otrais pasaules karš]], bet '''[[Tilts uz nekurieni]]''', kuru uzcēla pāri [[Abava]]i, nenojaukts tā arī palicis pļavas vidū līdz pat mūsdienām &lt;small&gt;(attēlā celtniecības laikā 1940. gadā)&lt;/small&gt;?
* ... [[1941. gads|1941. gada]] '''[[Jūlija sacelšanās Melnkalnē]]''' pret [[Itālijas Karaliste (1861—1946)|Itālijas fašistiskās]] valdības okupāciju [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā tiek uzskatīta par pirmo masu sacelšanos okupētajā [[Eiropa|Eiropā]] pēc [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] un tās sabiedroto agresijas sākuma?
* ... [[Somi|somu]] [[kinorežisors|kinorežisora]] '''[[Aki Kaurismeki]]''' filmas bieži veidotas minimālisma stilā un to galvenie varoņi pārstāv strādnieku šķiru?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bidet Ego Kolo.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[bidē]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[aizguvums]] no [[franču valoda]]s, kas nozīmē &quot;[[ponijs]]&quot;, jo sēdēšana uz tā atgādina [[jāšana]]s pozu, sēžot ar seju pret krānu?
* ... '''[[Holiheda]]''' ir viena no galvenajām [[Īrijas jūra]]s piekrastes [[osta|ostām]] satiksmei ar [[Īrija|Īriju]], un tā ir otra noslogotākā pasažieru satiksmes osta [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] pēc [[Duvra]]s?
* ... [[2025. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2025. gada pašvaldību vēlēšanās]] [[Latvijas Republikas Kultūras ministrija|Kultūras ministrijas]] [[Parlamentārais sekretārs (Latvija)|parlamentārā sekretāre]] '''[[Signe Grūbe]]''' tika ievēlēta [[Ropažu novada dome|Ropažu novada domē]] no partijas &quot;[[Progresīvie]]&quot; saraksta un vēlāk ievēlēta par [[Ropažu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|domes priekšsēdētāju]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Caernarfon Castle 1994.jpg|border|right|200px]]
* ... 11. gadsimtā [[Guineza|Guinezā]], [[Velsa|Velsā]] iebrukušie [[normaņi]] netālu no bijušā romiešu cietokšņa uzbūvēja cietoksni &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, ap kuru izveidojās mūsdienu '''[[Kairnarvona]]s''' pilsētas centrs?
* ... '''[[1560. gads Latvijā|1560. gada]]''' 5. aprīlī [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] apspriedē [[Rīga|Rīgā]] pieņēma lēmumu ordeni likvidēt un pārvērst ordeņa valsti par mantojamu [[Livonijas hercogiste|Livonijas hercogisti]], līdzīgi [[Prūsijas hercogiste]]i?
* ... [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] mirušais [[Latvija]]s kultūras [[vēsturnieks]], [[Enciklopēdija|enciklopēdists]], [[fotogrāfs]] un sabiedriskais darbinieks, [[Latvijas Zinātņu akadēmija]]s Goda loceklis '''[[Vitolds Mašnovskis]]''' piedzima [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Pūres pagasts|Pūres pagastā]] [[ukraiņi|ukraiņu]] karagūstekņa un [[poļi|poļu]] izcelsmes laukstrādnieces ģimenē?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Belize.svg|border|right|200px]]
* ... mūsdienu '''[[Belizas karogs|Belizas karogam]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pamatā ir iepriekš šajā teritorijā pastāvējušās [[Britu Hondurasa]]s karogs?
* ... [[2014. gads Latvijā|2014. gadā]] '''[[Rimants Liepiņš]]''' [[Sēmes pagasts|Sēmes pagasta]] Āžu kalnā sarīkoja pirmās &quot;[[Stirnu buks|Stirnu buka]]&quot; taku skriešanas sacensības, un kopš tā laika &quot;Stirnu buks&quot; ir kļuvis par ikgadēju taku skriešanas sacensību seriālu un lielāko šāda veida sporta notikumu [[Latvija|Latvijā]]?
* ... '''[[pakāršana]]''' ir viena no senākajām un visplašāk izmantotajām [[nāvessods|nāvessoda]] izpildes metodēm?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Aconitum lasiostomum 45131052.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[dzeltenā kurpīte]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Endēms|endēmiska]] [[Austrumeiropa]]i un ir sastopama šaurā areālā galvenokārt teritorijā uz dienvidaustrumiem no [[Latvija]]s, bet Latvijā — divos izplatības apvidos [[Madona]]s un [[Krāslava]]s novadā?
* ... '''[[1559. gads Latvijā|1559. gadā]]''' turpinājās [[Livonijas karš]], un janvārī [[Krievijas cariste]]s karaspēks iebruka [[Rīgas arhibīskapija]]s &quot;[[Latvju gals|Latvju gala]]&quot; zemēs, ieņemot 11 pilsētas un pietuvojoties [[Rīgas brīvpilsēta]]i, kur [[Daugava]]s grīvā sadedzināja Rīgas kuģus, bet februārī krievu ar laupījumu un gūstekņiem atgriezās Krievijā?
* ... '''[[Azerbaijan Airlines reisa 8243 katastrofa|''Azerbaijan Airlines'' reisa 8243 katastrofa]]''' [[2024. gads|2024. gada]] 25. decembrī notika reisā no [[Baku]] uz [[Groznija|Grozniju]], kad pēc [[Krievija]]s raķetes zeme-gaiss uzbrukuma to pārvirzīja uz [[Aktau]] [[Kazahstāna|Kazahstānā]], tomēr avārijas nosēšanās dēļ avārijā bojā gāja 38 cilvēki?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Mindaugas Kuzminskas by Augustas Didzgalvis.jpg|border|right|150px]]
* ... 2016. gadā [[Lietuva]]s [[basketbolists|baskertbolists]] '''[[Mindaugs Kuzminsks]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; noslēdza līgumu ar [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] klubu [[Ņujorkas &quot;Knicks&quot;]], kur spēlēja arī latvietis [[Kristaps Porziņģis]], taču pēc vienas sezonas klubs spēlētāju atbrīvoja; debijas sezonā viņš piedalījās 68 spēlēs, taču tikai vienā otrajā sezonā?
* ... lai arī labā [[Amazone]]s satekupe [[Ukajali]] ir ievērojami garāka, hidroloģiski par Amazones galveno izteku izskata '''[[Maranjona|Maranjonu]]''' — tā dod lielāko ūdens pieplūdumu upes augštecei?
* ... '''[[Jeju Air reiss 2216|''Jeju Air'' reisa 2216]]''' katastrofa [[Dienvidkoreja|Dienvidkorejā]], kurā gāja bojā 179 cilvēki no 181, kas bija lidmašīnā, bija nāvējošākā [[2024. gads|2024. gada]] aviācijas katastrofa?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dinaric columbine Aquilegia dinarica.JPG|border|right|150px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] ir izplatīta tikai viena '''[[ozolītes|ozolīšu]]''' suga — [[parastā ozolīte]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[1558. gads Latvijā|1558. gadā]]''' sākās [[Livonijas karš]], kad 17. janvārī [[Krievijas cariste]] pieteica [[Livonija]]i karu, un karagājienā uz [[Tērbatas bīskapija]]s zemēm devās ap 40 000 krievu un tatāru karavīru virspavēlnieka hana [[Šigalejs|Šigaleja]] vadībā?
* ... [[Ungārija]]s [[sporta vingrošana|vingrotāja]] '''[[Āgneša Keleti]]''' [[vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpiskajās spēlēs]] ieguva desmit olimpiskās medaļas, un viņu uzskata par vienu no visu laiku veiksmīgākajām [[ebreji|ebreju]] sportistēm olimpiskajās spēlēs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Herbert Hoover - NARA - 532049.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[1928. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1928. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' ASV Tirdzniecības sekretārs [[Herberts Hūvers]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; guva 444 elektoru balsis, kamēr viņa oponents vien 87 balsis?
* ... [[Irāna]]s [[bēglis]] '''[[Mehrans Karimi Naseri]]''', kurš, dažādu apstākļu spiests, dzīvoja [[Šarla de Golla lidosta]]s 1. termināļa izlidošanas zālē no 1988. gada 26. augusta līdz 2006. gada jūlijam, kļuva plaši pazīstams, par viņu tapa grāmata un filmas, tostarp amerikāņu režisora [[Stīvens Spīlbergs|Stīvena Spīlberga]] 2004. gada filma &quot;[[Lidosta (filma)|Lidosta]]&quot;?
* ... '''[[2025. gada laikapstākļi Latvijā]]''' bija raksturīgi ar [[gaisa temperatūra|gaisa temperatūru]] vidēji +8,0 °C, kas ir 1,2 °C virs klimatiskās standarta normas (1991.—2020. gads), rezultātā tas bija 13. gads pēc kārtas, kas ir siltāks par klimatisko standarta normu, un ierindojās 4. vietā starp siltākajiem gadiem novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada)?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cotoneaster lucidus 15-p.bot-rhamnus.sp-2.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[spožā klintene]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Endēms|endēma]] [[Austrumsibīrija]]i [[Baikāls|Baikāla]] apkārtnē, taču ļoti plaši ieviesta apstādījumos [[Eiropa|Eiropā]] un vietām pārgājusi savvaļā, tāpat arī [[Latvija|Latvijā]]?
* ... [[Livonija]]s [[Koadjutoru karš]] noslēdzās '''[[1557. gads Latvijā|1557. gada]]''' 5. septembrī, kad [[Livonijas ordeņa mestrs]] [[Vilhelms fon Firstenbergs]] parakstīja [[Pasvales līgums|Pasvales līgumu]] par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapa]] un viņa koadjutora atjaunošanu amatā, kā arī izveidoja slepenu Livonijas ordeņa militāro aliansi ar [[Polija—Lietuva|Polijas—Lietuvas]] valdnieku?
* ... [[Augšdaugavas novada dome]]s priekšsēdētājs no [[Latgales partija]]s '''[[Vitālijs Aizbalts]]''' ir bijis [[9. Saeima]]s deputāts?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:George-Dancis-playing-basketball.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Austrālijas latvieši|Austrālijas latviešu]] [[basketbols|basketbolists]] '''[[Juris Dancis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pārstāvēja [[Austrālijas basketbola izlase|Austrālijas basketbola izlasi]] [[1956. gada vasaras olimpiskās spēles|1956. gada Melburnas olimpiskajās spēlēs]]?
* ... '''[[Saules sistēmas planētu kolonizācija]]''' ir viena no galvenajām tēmām [[zinātniskā fantastika|zinātniskajā fantastikā]], bet arī mūsdienu zinātniskajos pētījumos un [[kosmosa izpēte]]s plānos?
* ... '''[[Biafras līcis|Biafras līča]]''' ziemeļu krastā tagadējās [[Nigērija]]s teritorijā no 1967. līdz 1970. gadam pastāvēja neatkarīga separātiska [[Biafra|Biafras valsts]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Panthera pardus orientalis Colchester Zoo (1).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Amūras leopards]]''' &lt;small&gt;(attēlā Kolčesteras zoodārzā)&lt;/small&gt; ir visretāk sastopamais no visiem [[lielie kaķi|lielajiem kaķiem]] pasaulē?
* ... '''[[1556. gads Latvijā|1556. gadā]]''' sākās [[Livonija]]s [[Koadjutoru karš]], kad [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] bruņinieki uzbruka [[Rīgas arhibīskapija]]i un ieņēma visas tās pilis, bet [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|arhibīskapu]] [[Brandenburgas Vilhelms|Brandenburgas Vilhelmu]] un viņa koadjutoru sagūstīja, arhibīskapijas pārvaldi nododot [[Tērbatas bīskaps|Tērbatas]] un [[Sāmsalas bīskaps|Sāmsalas]] bīskapiem?
* ... neapdzīvotajā '''[[Annobona|Annobonas salā]]''' (mūsdienās ietilpst [[Ekvatoriālā Gvineja|Ekvatoriālajā Gvinejā]]) [[portugāļi]] izveidoja [[kolonija|koloniju]], kur nometināja vergus no [[Angola]]s un netālās [[Santome]]s, kas, sajaucoties ar eiropiešiem, jau 16. gadsimtā izveidoja savdabīgu kopienu ''forros'' — ‘atbrīvotie [vergi]’, kas runāja [[Kreoliskās valodas|kreoliskā]] [[portugāļu valoda]]s variantā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ropazu baznica 04 2015-02-15.jpg|border|right|150px]]
* ... kopš [[2020. gads Latvijā|2020. gada]] '''[[Ropažu luterāņu baznīca|Ropažu luterāņu baznīcā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Adventa laiks|Adventa]] un [[Ziemassvētki|Ziemassvētku]] laikā tiek izveidots īpašs &quot;Gaismas dārzs&quot;?
* ... 55 km garš un 6—22 km plats šaurums dienvidos '''[[Venecuēlas līcis|Venecuēlas līci]]''' savieno ar [[Marakaibo ezers|Marakaibo ezeru]]?
* ... viena no '''[[Kaļķupes ielejas dabas liegums|Kaļķupes ielejas dabas lieguma]]''' izteiksmīgākajām reljefa formām ir [[Puiškalna pilskalns|Puiškalns]] (pilskalns un sena svētvieta), kas atrodas [[Pilsupe|Kaļķupes]] un Mazupes satekas vietā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2025-01-11 IBU World Cup Biathlon Oberhof 2025 STP 5006.jpg|border|right|200px]]
* ... 2024. gada Pasaules čempionātā [[biatlons|biatlonā]] junioriem, kas notika [[Igaunija|Igaunijā]], [[Otepē]], [[Vācija]]s biatloniste '''[[Jūlija Tanheimere]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja četras medaļas, individuālajā distancē un stafetē kļūstot par čempioni?
* ... '''[[1540. gads Latvijā|1540. gadā]]''' [[Johans IV fon Minhauzens|Johanu IV fon Minhauzenu]] ievēlēja par [[Kurzemes bīskaps|Kurzemes bīskapu]]?
* ... pirmo '''[[Labākā animācijas filma (Zelta globusa balva)|Zelta globusa balvu kā labākā animācijas filma]]''' saņēma ''[[Pixar]]'' studijas filma &quot;[[Vāģi]]&quot; 2006. gadā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Amelanchier spicata tähk-toompihlakas 01 estonia.JPG|border|right|200px]]
* ... '''[[vārpainā korinte|vārpainās korintes]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], taču suga ir plaši ieviesusies un tiek kultivēta [[Eiropa|Eiropā]], kur vietām pārgājusi savvaļā; arī [[Latvija|Latvijā]] sastopama nereti, ir pārgājusi savvaļā un naturalizējusies?
* ... [[Eiropa]]s kontinentālās daļas galējais dienvidu punkts '''[[Tarifas rags]]''' atrodas [[Spānija]]s pašos dienvidos [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] krastā bijušās Palomasas salas galā, kas kopš 1808. gada ar {{nobr|300 m}} garu dambi savienota ar kontinentu?
* ... '''[[santīms]]''' ir mazākā [[nauda]]s vienība daudzās valstīs, kuras [[valūta]] vēsturiski ir bijusi saistīta ar franču vai latīņu monētu sistēmu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rosaceae - Pyrus pyraster - Perastro-1.JPG|border|right|200px]]
* ... [[Latvija|Latviju]] šķērso '''[[meža bumbiere]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[izplatības areāls|izplatības areāla]] ziemeļu-ziemeļaustrumu robeža, tādēļ tā ir diezgan reti sastopama visā teritorijā, izņemot valsts ziemeļaustrumu daļu?
* ... [[Reformācija Livonijā|Livonijas Reformācijas]] gaitā '''[[1529. gads Latvijā|1529. gadā]]''' [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskaps]] [[Tomass Šēnings]] [[Lībeka|Lībekā]] noslēdza līgumu uz 6 gadiem ar [[Rīga]]s pilsētu, pēc kura Rīga atkal atzina arhibīskapa virskundzību, bet tās iedzīvotājiem bija tiesības paturēt [[luterticība|Mārtiņa Lutera ticību]]?
* ... '''[[dārgmetāli]]''' parasti ir izturīgi pret [[oksidēšanās|oksidēšanos]] un [[korozija|koroziju]], kas padara tos ļoti piemērotus izmantošanai [[rotaslieta|rotās]], [[monēta|monētās]], investīcijās un dažādās rūpnieciskās nozarēs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Roy Orbison 1965.jpg|border|right|150px]]
* ... 1980. gados [[Amerikāņi (nācija)|amerikāņu]] dziedātājs un dziesmu autors '''[[Rojs Orbisons]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pievienojās grupai ''The Traveling Wilburys'', kurā darbojās kopā ar tādiem māksliniekiem kā [[Bobs Dilans]], [[Džordžs Harisons]], [[Toms Petijs]] un Džefs Linns?
* ... bijušais amerikāņu [[basketbolists]] '''[[Braiens Skalabrini]]''', kurš savas karjeras laikā pārstāvējis trīs [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] klubus, kopā ar [[Bostonas &quot;Celtics&quot;]] kļūstot par 2008. gada [[NBA čempioni|NBA čempionu]], tagad darbojas kā &quot;Celtics&quot; spēļu komentētājs televīzijā?
* ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga ceturtajā lielākajā salā '''[[Kauai]]''' [[Džeimss Kuks|Džeimsa Kuka]] trešās ekspedīcijas laikā [[1778. gads|1778. gada]] janvārī notika pirmais eiropiešu kontakts ar havajiešiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Lymnaea stagnalis Arboretum de Paris.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[dīķgliemeži]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[lielais dīķgliemezis]])&lt;/small&gt; ir plaši izplatīti pasaules [[saldūdens]] baseinos, ieskaitot [[Latvija|Latviju]], kur ir zināmas 6 vai 7 dīķgliemežu [[suga]]s?
* ... '''[[1528. gads Latvijā|1528. gada]]''' 6. februārī [[Rīgas domkapituls]] pēc [[Livonijas ordeņa mestri|Livonijas mestra]] [[Valters fon Pletenbergs|Valtera fon Pletenberga]] ieteikuma par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapu]] ievēlēja [[Tomass Šēnings|Tomasu Šēningu]]?
* ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[šausmu filma]] '''&quot;[[Nosferatu (2024. gada filma)|Nosferatu]]&quot;''' ir [[jauns ekranizējums]] [[F. V. Murnavs|F. V. Murnava]] 1922. gada mēmajai filmai &quot;[[Nosferatu, šausmu simfonija]]&quot;, kuras pamatā ir [[Brems Stokers|Brema Stokera]] 1897. gada romāns &quot;[[Drakula (romāns)|Drakula]]&quot;?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Han Kang, 2024 Nobel Prize Laureate in Literature (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[2024. gads|2024. gadā]] [[Dienvidkoreja]]s romānu rakstniece un dzejniece '''[[Hana Ganga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ieguva [[Nobela prēmija literatūrā|Nobela prēmiju literatūrā]] &quot;par savu intensīvi poētisko prozu, kas konfrontē vēsturiskās traumas un atgādina par cilvēka dzīvības trauslumu&quot;?
* ... '''[[Krievijas juku laiki|Krievijas juku laiku]]''' troņa pretendents '''[[Viltusdmitrijs II]]''' 1607. gadā [[Lietuvas lielkņaziste]]s pierobežā [[Staroduba]]s pilsētā sevi pasludināja par caru Dmitriju ([[Viltusdmitrijs I]]), kurš izglābies no nogalināšanas 1606. gada maijā?
* ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga astotā lielākā sala '''[[Kahoolave]]''' ir vienīgā neapdzīvotā no galvenajām arhipelāga salām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Vandzenes muiža -manor.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Vandzenes muiža]]s''' kungu mājā &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; no 1937. līdz 2020. gada augustam darbojās Vandzenes pamatskola?
* ... '''[[1527. gads Latvijā|1527. gadā]]''' [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskaps]] [[Johans VII Blankenfelds]] devās uz [[Spānija|Spāniju]] pie [[Svētās Romas impērijas ķeizari|Svētās Romas impērijas ķeizara]] [[Kārlis V Hābsburgs|Kārļa V]], kur mira?
* ... '''[[Carnikavas nēģi]]''' tikuši pasniegti galdā arī [[Krievijas ķeizariene]]i [[Katrīna II Lielā|Katrīnai II]], kad, pēc vienas versijas, atbraucot uz [[Rīga|Rīgu]], viņa viesojusies arī [[Carnikava|Carnikavā]] un tur pirmo reizi izmēģinājusi ceptus [[Upes nēģis|nēģus]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ķemeru viesnīca pēc 1936.JPG|border|right|200px]]
* ... [[1936. gads Latvijā|1936. gadā]] [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidents]] [[Kārlis Ulmanis]] '''[[Ķemeru kūrorts|Ķemeru kūrortā]]''' atklāja [[Ķemeru viesnīca|viesnīcu &quot;Ķemeri&quot;]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ar 100 komfortablām istabām un greznu halli, kuras arhitekts bija [[Eižens Laube]]?
* ... [[Kamerūna]]s [[Futbols|futbolists]] '''[[Tomass N'Kono]]''' ir viens no izcilākajiem [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargiem]] [[Āfrika]]s kontinentā, bet atpazīstamību iemantojis [[Spānija]]s klubā ''[[RCD Espanyol|Espanyol]]'', ko pārstāvēja gandrīz desmit gadus, aizvadot vairāk nekā 300 oficiālās spēles?
* ... [[Alžīrija]]s lielākais [[ezers]] '''[[Melhīrs]]''' sausajā sezonā izžūst un pārvēršas [[solončaks|solončakā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2025 Ahmed al-Sharaa (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Ahmeds aš Šarā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš pēc '''[[Asada režīma krišana]]s''' un [[Sīrijas pārejas valdība]]s izveidošanas kļuva par par ''[[de facto]]'' [[Sīrija]]s valsts vadītāju, no 2017. līdz 2025. gadam bija [[džihāds|džihādistu]] [[terorisms|teroristiskās]] organizācijas ''[[Hay'at Tahrir al-Sham]]'' vadītājs?
* ... '''[[1525. gads Latvijā|1525. gadā]]''' [[Livonijas landtāgs|Livonijas landtāga]] laikā baznīcas reformators [[Silvestrs Tegetmeijers]] [[Valmieras Sv. Sīmaņa baznīca|Valmieras Sv. Sīmaņa baznīcā]] noturēja sprediķi pret [[katoliskā ticība|katolisko ticību]]?
* ... '''[[Mirušā interneta teorija]]''' ir [[sazvērestības teorija]], kas apgalvo, ka koordinētu un tīšu centienu dēļ [[internets]] kopš 2016. vai 2017. gada galvenokārt sastāv no [[robotprogrammatūra]]s darbībām un automātiski ģenerēta satura, ko pārvalda algoritmiskā kurācija, ar mērķi kontrolēt cilvēku darbību?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Narges Mohammadi (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[2023. gads|2023. gadā]] [[Irāna]]s [[žurnāliste]] un [[cilvēktiesības|cilvēktiesību]] aktīviste '''[[Nargisa Mohammadi]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ieguva [[Nobela miera prēmija|Nobela miera prēmiju]] &quot;par viņas cīņu pret sieviešu apspiešanu Irānā un cīņu par cilvēktiesībām un brīvību visiem&quot;?
* ... [[Tunisija]]s lielākais [[ezers]] '''[[Džerīds]]''' sausajā sezonā izžūst un pārvēršas [[solončaks|solončakā]]?
* ... '''[[kravas līnijkuģis|kravas līnijkuģu]]''' noriets sākās 20. gadsimta 70. gados, ieviešot [[konteinerkuģis|konteinerkuģus]]; viens no pēdējiem kravas līnijkuģiem ir ''Silver Supporter'', kurš dodas uz [[Pitkērna|Pitkērnu]] četras reizes gadā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Lieliecavas muiža.JPG|border|right|200px]]
* ... [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] [[Kurzemes ofensīva]]s laikā [[1915. gads Latvijā|1915. gada]] vasarā '''[[Lieliecavas muiža]]s''' kungu māju &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nodedzināja [[Krievijas Impērija|Krievijas]] karaspēka atkāpšanās laikā, bet pēc [[1920. gada zemes reforma]]s muižas zemi tās īpašniekiem [[Pāleni]]em atsavināja?
* ... '''[[1524. gads Latvijā|1524. gadā]]''' [[Romas pāvests]] [[Klements VII]] par [[Kurzemes bīskapu saraksts|Kurzemes bīskapu]] pasludināja agrāko [[Livonijas ordeņa mestrs|mestra]] [[Valters fon Pletenbergs|Pletenberga]] kancleru [[Hermanis Ronebergs|Hermani Ronebergu]], bet par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapu]] — koadjutoru [[Johans VII Blankenfelds|Johanu VII Blankenfeldu]]?
* ... amerikāņu aktiera [[Džonijs Deps|Džonija Depa]] un franču dziedātājas un aktrises [[Vanesa Paradī|Vanesas Paradī]] meita '''[[Lilija Rouza Depa]]''' arī ir [[aktrise]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Escargot - Helix pomatia (11930989385).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[kātacu plaušgliemeži|kātacu plaušgliemežus]]''' raksturo ievilkties spējīgu taustekļu pāris, kuru galā atrodas [[acis]] &lt;small&gt;(attēlā parka vīngliemezis)&lt;/small&gt;?
* ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] ziemeļrietumos esošā '''[[Meinas līcis|Meinas līča]]''' krasta līnija ir stipri izrobota, un no tā atzarojas vairāki līči, no kuriem lielākais ir [[Fandi līcis]] ziemeļos, kurā novērojamas pasaulē augstākās [[plūdmaiņas]] — līdz 21 m?
* ... '''[[Jūtas karš]]''' no [[1857. gads|1857. gada]] maija līdz [[1858. gads|1858. gada]] jūlijam norisinājās starp [[Mormoņi|mormoņu]] kolonistiem [[Jūta]]s teritorijā un [[ASV federālā valdība|ASV federālās valdības]] nosūtītajiem [[ASV Armija|ASV bruņotajiem spēkiem]] un tika atrisināts sarunu ceļā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Aeg peter-behrens03.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[tējkanna]]s''' parādījās 17. gadsimtā, kad tās pa tirdzniecības ceļiem atceļoja no [[Āzija]]s &lt;small&gt;(attēlā tējkanna no 1909. gada)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[1501. gads Latvijā|1501. gada]]''' 27. augustā [[Sericas kauja|Sericas kaujā]], pēc [[Rusova Livonijas hronika]]s ziņām, vairāk nekā 4000 vīru lielais [[Livonija]]s karaspēks uzvarēja 40 000 vīru lielo [[Maskavija]]s un [[Pleskavas kņazi]]stes karaspēku?
* ... [[Liepāja]]s koncertzāles &quot;[[Lielais dzintars (koncertzāle)|Lielais dzintars]]&quot; autors ir [[austrieši|austriešu]] [[arhitekts]] '''[[Folkers Gīnke]]'''?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Korina 2017-06-04 Physocarpus opulifolius 4.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Ziemeļamerika]]s austrumos sastopamais '''[[irbeņlapu fizokarps]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir ieviests [[Eiropa|Eiropā]], tostarp [[Latvija|Latvijā]], kā dekoratīvs [[krūms]], un vietām pārgājis savvaļā?
* ... [[Senā Divupe|Divupē]] ir atrastas senas māla plāksnītes, kurās aprakstītas [[ēdiens|ēdienu]] gatavošanas '''[[Recepte (kulinārija)|receptes]]'''; tās pašlaik ir pirmās zināmās '''[[pavārgrāmata]]s''' vēsturē?
* ... '''[[karamelizācija]]''' ir [[ogļhidrāti|ogļhidrātu]] ķīmiskas pārveidošanās process, kas notiek karsējot un tiek plaši izmantots kulinārijā, bet turpinot karsēšanu, notiek pārogļošanās, produkta krāsa kļūst tumšbrūna līdz melna, garša rūgta — šāds produkts nav ēdams, jo satur kaitīgas un pat kancerogēnas vielas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Japanese Snow Monkey (Macaque) Mother Grooms Her Young.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Japānas makaks|Japānas makaki]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir vieni no vislabāk pielāgotajiem aukstam klimatam starp visiem [[pērtiķi]]em — tie ir sastopami gan mērenā klimatā, gan sniegotos kalnu apgabalos, kur [[gaisa temperatūra]] var pazemināties līdz -15 °C?
* ... pirmo [[holera]]s [[epidēmija|epidēmiju]] [[Latvija]] piedzīvoja '''[[1831. gads Latvijā|1831. gadā]]''', otrās globālās [[pandēmija]]s laikā?
* ... '''[[sālīšana]]''' ir viena no senākajām [[pārtika]]s saglabāšanas metodēm, kuras efekts ir pārtikas daļēja [[Atūdeņošanās|dehidratācija]], garšas uzlabošana un vairuma [[Baktērijas|baktēriju]] attīstības kavēšana?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dārza vīngliemezis.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[vīngliemežu dzimta]]s''' pārstāvji ir plaši izplatīti visā pasaulē, ieskaitot [[Latvija|Latviju]], kur ir zināmas 12 vīngliemežu sugas &lt;small&gt;(attēlā dārza vīngliemezis)&lt;/small&gt;?
* ... 2024. gadā '''''[[Star Alliance]]''''' bija pasaulē lielākā [[aviosabiedrība|aviosabiedrību]] alianse ar 17,4% lielu tirgus daļu, salīdzinot ar konkurējošajām '''''[[SkyTeam]]''''' (13,7%) un ''[[Oneworld]]'' (11,9%)?
* ... [[Baltā jūra|Baltās jūras]] '''[[Mezeņas līcis|Mezeņas līcī]]''' ir novērojamas [[Krievija]]s [[Arktika|Arktikā]] augstākās pusdiennakts [[plūdmaiņas]] līdz 10,3 m?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Spiraea chamaedryfolia kz02.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[goblapu spireja]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; diezgan bieži tiek kultivēta [[Latvija|Latvijā]] un apstādījumu apkaimē vietām ir pārgājusi savvaļā?
* ... '''[[1875. gads Latvijā|1875. gada]]''' 9. jūlijā [[Rīga|Rīgā]] ieradās [[Zviedrija]]s un [[Norvēģija]]s karalis [[Oskars II]], pieņēma karaspēka parādi un turpināja tālāko ceļu uz [[Maskava|Maskavu]] un [[Pēterburga|Pēterburgu]]?
* ... '''[[Meža (Daugavas pieteka)|Meža]]''' ir garākā [[Daugava]]s pieteka un pieteka ar lielāko caurplūdumu, kā arī otra lielākā aiz [[Aiviekste]]s pēc [[Sateces baseins|baseina]] platības?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rio Ucayali.png|border|right|200px]]
* ... '''[[Ukajali|Ukajali upes]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; garums ir 1600 km, bet kopā ar tās garākajām satekupēm '''[[Tambo]]''' un '''[[Apurimaka|Apurimaku]]''' — 2670 km, un tā tiek uzskatīta par [[Amazone]]s garāko izteku?
* ... vairākas desmitgades ir tikusi apspriesta [[tilts|tilta]] būvniecības iespēja pāri {{nobr|3 km}} platajam '''[[Mesīnas šaurums|Mesīnas šaurumam]]''', kas atdala [[Sicīlija|Sicīliju]] no [[Kalabrija]]s [[Apenīnu pussala|Apenīnu pussalā]], taču projekts vairākkārt ir ticis atcelts un atsākts politisku lēmumu rezultātā?
* ... '''[[marinēšana]]''' ir līdzīga [[sālīšana]]i, izņemot to, ka sālīšana ir atkarīga no [[sāls]], nevis skābju vai fermentu darbības, un arī [[skābēšana]]i, izņemot to, ka skābēšanu parasti veic daudz ilgāku laiku?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:MtCleveland ISS013-E-24184.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[vulkāniskie pelni]]''' &lt;small&gt;(attēlā izvirdumā [[Aļaska|Aļaskā]])&lt;/small&gt; galvenokārt sastāv no stikla, [[minerāli|minerālu]] un [[ieži|iežu]] fragmentiem, kuru izmērs parasti nepārsniedz 2 mm un ir ļoti viegli, tāpēc tie var izplatīties simtiem vai pat tūkstošiem kilometru no [[vulkāns|vulkāna]]?
* ... 2037 m vjl augstais '''[[Mičels (kalns)|Mičels]]''' ir [[Apalači|Apalaču]] augstākā virsotne un augstākais klans [[ASV]] uz austrumiem no [[Misisipi (upe)|Misisipi]]?
* ... '''[[liellopu gaļa]]s''' ražošanā 2023. gadā vadošās valstis bija [[Brazīlija]], [[Indija]], [[ASV]], [[Austrālija]] un [[Argentīna]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bibi Andersson (1961).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Zviedri|zviedru]] [[aktrise]] '''[[Bibi Andešone]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vislabāk ir pazīstama ar lomām [[Ingmars Bergmans|Ingmara Bergmana]] filmās — piedalījusies 10 filmās un 3 televīzijas filmās, kurām [[režisors]] bija Bergmans?
* ... [[pārtika]]s '''[[blanšēšana]]''' palīdz samazināt kvalitātes zudumu laika gaitā, to bieži izmanto kā sagatavošanu pirms [[sēnes|sēņu]], [[dārzeņi|dārzeņu]] vai [[augļi|augļu]] sasaldēšanas, dehidrēšanas vai [[konservēšana]]s?
* ... '''[[Trīs Zvaigžņu balva 2024|Trīs Zvaigžņu balvā 2024]]''' par gada sportistu tika atzīti [[basketbolists]] [[Kristaps Porziņģis]], kurš šo balvu saņēma jau trešo reizi, un [[riteņbraucējs]] [[Toms Skujiņš]], bet gada sportistes balvu saņēma basketboliste [[Kitija Laksa]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Занзибар. Залив Чвака 4.jpg|border|right|200px]]
* ... kopā ar ziemeļos esošo '''[[Pemba|Pembu]]''' un citām mazākām saliņām '''[[Ungudža]]''' &lt;small&gt;(attēlā piekraste)&lt;/small&gt; veido [[Zanzibāra]]s arhipelāgu, kas ir pusautonoma [[Tanzānija]]s daļa?
* ... tiek uzskatīts, ka '''[[cepšana]]''' pirmo reizi parādījās [[Senā Ēģipte|Senās Ēģiptes]] virtuvē Vecās valsts laikā, aptuveni 2500. gadā pirms mūsu ēras, bet apmēram [[Viduslaiki|viduslaikos]] uz [[panna]]s cepta [[pārtika]] kļuva par turīgu cilvēku ierastu ēdienu, īpaši cepa [[gaļa|gaļu]] un [[dārzeņi|dārzeņus]]?
* ... [[Padomju Savienības Varonis]] '''[[Ivans Sereda]]''' goda nosaukumu saņēmis par varonību cīņas laikā [[Latvija]]s teritorijā pie [[Daugavpils]] 1941. gada 28. jūnijā, kad bruņojies tikai ar šauteni un [[cirvis|cirvi]], viņš atbruņoja vācu [[tanks|tanku]], kas bija iebraucis padomju lauka virtuvē, un saņēma gūstā tanka apkalpi?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rubens Painting Adam Eve.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Ādams un Ieva|Ādama un Ievas]]''' dzīve Ēdenes dārzā, viņu vēlme ēst aizliegto augli un izraidīšana no [[paradīze]]s kā sods par nepaklausību bieži tiek interpretēts kā simbolisks sākums [[grēks|grēka]] un ciešanu ienākšanai pasaulē &lt;small&gt;(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] glezna &quot;Ādams un Ieva&quot;)&lt;/small&gt;?
* ... [[Pārtikas rūpniecība|pārtikas rūpniecībā]] '''[[agars]]''' kļuva populārs 20. gadsimtā, kad pieauga pieprasījums pēc [[želatīns|želatīna]] alternatīvām un sabiezinātājiem, un tā kā agars nav iegūts no [[dzīvnieki]]em, tas ātri ieguva popularitāti kā [[vegānisms|vegānisks]] un [[veģetārisms|veģetārs]] aizstājējs?
* ... [[1962. gads|1962. gadā]] [[PSRS]] [[Ballistiskā raķete|ballistisko raķešu]] ar kodolgalviņām '''''[[R-12 Dvina]]''''' izvietošana [[Kuba|Kubā]] bija [[Kubas raķešu krīze]]s iemesls?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Old Fort of Zanzibar.jpg|border|right|250px]]
* ... [[1824. gads|1824. gadā]] [[Omānas sultāns]] no [[Maskata]]s uz [[Ungudža|Ungudžu]] pārcēla savu rezidenci, un '''[[Zanzibāra (pilsēta)|Zanzibāra]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izauga kā Omānas un Zanzibāras sultanāta galvaspilsēta?
* ... '''[[sinepes]]''' kā [[ēdiens|ēdiena]] piedeva tiek gatavotas no sinepju sēklām, kuras ir galvenā sastāvdaļa; atkarībā no sinepju veida tiek izmantotas dažādas sinepju šķirnes — baltās (mēreni asas), brūnās (vidēji asas) vai melnās (ļoti asas)?
* ... grupas ''[[The Sound Poets]]'' pirmsākumi meklējami 2006. gadā, kad tika izveidota grupa &quot;Smaragda Pilsētas Burvji&quot;, kas pēc pāris gadiem beidza savu pastāvēšanu, taču 2011. gadā divi šīs grupas dalībnieki — '''[[Jānis Aišpurs]]''' un Normunds Lukša — nodibināja jaunu grupu — ''The Sound Poets''?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cimitirul Vesel de la Sapanta6.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Jautrā kapsēta]]''' [[Rumānija|Rumānijā]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir slavena ar saviem spilgtas krāsas naivisma stilā veidotiem kapu pieminekļu gleznojumiem, kas oriģinālā un poētiskā manierē apraksta cilvēkus, kas tur apglabāti, kā arī ainas no viņu dzīves?
* ... [[tabaka]]s izstrādājuma '''[[snuss|snusa]]''' lietošanas atmešana ir tikpat sarežģīta kā [[smēķēšana]]s atmešana?
* ... '''[[jūras veltes]]''' ir nozīmīgs dzīvnieku izcelsmes [[olbaltumvielas|olbaltumvielu]] avots daudzās diētās visā pasaulē, īpaši piekrastes reģionos?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Hotel de Federaciones 02.jpg|border|right|250px]]
* ... [[1778. gads|1778. gadā]] '''[[Bioko|Bioko sala]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Malabo]] pilsētas panorāma ar Basiles smaili fonā)&lt;/small&gt; nonāca [[Spānija]]s valdījumā, kas to apvienoja ar Riomuni teritoriju vienotā kolonijā Spāņu Gvinejā, bet [[1968. gads|1968. gadā]] [[kolonija]] ieguva neatkarību kā [[Ekvatoriālā Gvineja]]?
* ... '''''[[dim sum]]''''' ir viegli [[ēdieni]], ko saskaņā ar [[ķīnieši|ķīniešu]] tējas tradīcijām parasti pasniedz kopā ar [[puera tēja]]s tasi pirms vakariņām?
* ... 2024. gadā '''[[Kūdras rūpniecība Latvijā|Latvijas kūdras rūpniecība]]''' ieguva 31% no [[Eiropa]]s profesionālajā [[dārzkopība|dārzkopībā]] izmantotās [[kūdra]]s?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:SIMAL limoncello jp.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[limončello]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir otrs populārākais [[liķieris]] [[Itālija|Itālijā]] un tradicionāli tiek pasniegts atdzesēts kā [[gremošana|gremošanu]] stimulējošs līdzeklis pēc vakariņām?
* ... '''[[Nabesnas šļūdonis]]''' '''[[Vrangeļa kalni|Vrangeļa kalnos]]''' ir garākais ieleju [[ledājs]] [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] un garākais iekšzemes ieleju ledājs pasaulē?
* ... '''[[tautas medicīna]]''' balstās uz paaudzēm nodotu pieredzi, dabas resursu izmantošanu un intuitīvu pieeju [[veselība]]s problēmu risināšanā, taču tās efektivitāte ne vienmēr ir zinātniski pierādīta, tāpēc dažkārt ir nepieciešama piesardzība tās pielietošanā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bourvil2.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Franči|franču]] [[aktieris]] un [[dziedātājs]] '''[[Burvils]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vislabāk ir zināms ar lomām [[Kinokomēdija|kinokomēdijās]] un sevišķi sadarbību ar [[Luijs de Finess|Luiju de Finesu]]?
* ... '''[[karstvīns|karstvīna]]''' gatavošanas tradīcija parādījās [[viduslaiki|viduslaikos]] [[Ziemeļeiropa|Ziemeļeiropā]]?
* ... ar [[biatlons|biatlonu]] nodarbojas arī [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieces [[Sanita Buliņa|Sanitas Buliņas]] dvīņu māsa '''[[Sandra Buliņa]]''', kura arī ir [[Latvija]]s izlases dalībniece?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Melnsilupe and Baltic sea.jpg|border|right|200px]]
* ... reizēm par '''[[Melnsilupe|Melnsilupi]]''' &lt;small&gt;(attēlā Melnsilupes ieteka [[Rīgas līcis|Rīgas līcī]])&lt;/small&gt; sauc arī tās sateces upi [[Lorumupe|Lorumupi]], jo sākotnēji Milzgrāvja (otras sateces) nebija, un to izraka tikai [[1842. gads Latvijā|1842. gadā]] pēc [[Dundaga]]s barona pavēles, lai nolaistu Dieviņa ezeru?
* ... [[grieķi|grieķu]] virtuvei piedrīgais '''[[giross]]''' ir līdzīgs citiem līdzīgiem [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] un [[Vidusjūra]]s reģiona ēdieniem, piemēram, [[Kebabs|kebabam]] un [[šaverma]]i, taču tas izceļas ar savām unikālajām [[Garšviela|garšvielām]] un sastāvdaļu kombinācijām?
* ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2025. gada Pasaules čempionātā biatlonā]]''' četras zelta medaļas izcīnīja [[Francija]]s biatloniste [[Žilija Simona]], bet [[Norvēģija]]s biatlonists [[Juhanness Tīngnēss Bē]], kuram šis bija pēdējais [[Pasaules čempionāts biatlonā|pasaules čempionāts]] karjerā, ieguva trīs zelta, vienu sudraba un vienu bronzas medaļu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Maui, Hawaii beach.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga otro lielāko salu '''[[Maui]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; veido divi [[vulkāns|vulkānu]] masīvi Haleakalā un Kahālāvai, ko savieno {{nobr|10 km}} plats [[zemesšaurums]], kas faktiski ir vienīgā apdzīvotā un [[lauksaimniecība]]i izmantojamā teritorija?
* ... '''[[sālīts speķis|sālītā speķa]]''' vēsture ir cieši saistīta ar [[zemkopība]]s un [[lopkopība]]s tradīcijām: vēsturiski tas tika gatavots, lai saglabātu [[cūkgaļa|cūkgaļu]] ziemas mēnešiem, kad svaigu pārtikas produktu pieejamība bija ierobežota, jo [[sālīšana]] bija vienkārša un efektīva metode, kas ļāva paildzināt [[speķis|speķa]] derīguma termiņu, vienlaikus uzlabojot tā garšu?
* ... [[Rietumāfrika]]s piekrastes reģionu, kas mūsdienās aptver daļu no [[Gana]]s, [[Togo]], [[Benina]]s un [[Nigērija]]s, vēsturiski dēvē par '''[[Vergu Krasts|Vergu Krastu]]''', kas radies [[koloniālisms|koloniālajā periodā]], kad reģions bija viens no galvenajiem transatlantiskās [[vergu tirdzniecība]]s centriem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Lorumupes atsegums.JPG|border|right|200px]]
* ... pie [[Vīdale]]s '''[[Lorumupe]]''', tekot cauri [[Kaļķupes ieleja|Kaļķupes ielejas dabas liegumam]], šķērso [[Šlīteres Zilie kalni|Šlīteres Zilo kalnu]] turpinājumu, un, izgraužoties caur [[vidusdevona]] [[arukilas svīta]]s [[smilšakmeņi]]em, veido samērā augstus [[atsegums|atsegumus]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[karstā šokolāde]]''' kļuva populāra pēc [[kakao pupiņas|kakao pupiņu]] ieviešanas [[16. gadsimts|16. gadsimtā]], un gadsimtu gaitā tā kļuva par greznu un izsmalcinātu dzērienu, īpaši [[aristokrātija]]s aprindās?
* ... [[Somija]]s [[piena produkti|piena produktu]] ražotājs '''''[[Valio]]''''' pieder 13 Somijas [[piens|piena]] pārstrādes kooperatīviem, kuros apvienojušies aptuveni 3200 piena ražotāji, un tas iepērk 86 % Somijā saražotā piena?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:HYGROCYBE PSITTACINA (6667933911).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] pirmo reizi '''[[zaļā stiklene]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika novērota 1951. gadā [[Lielplatone]]s apkārtnē, bet 2025. gadā [[Latvijas Mikologu biedrība]] to nosauca par [[Gada sēne Latvijā|Gada sēni]]?
* ... [[Rumānija|Rumānijā]] '''[[brinza|brinzu]]''' bieži sauc par nacionālo [[ēdiens|ēdienu]] un izmanto gan kā piedevu, gan kā pamata sastāvdaļu dažādos [[ēdieni|ēdienos]], piemēram, [[pīrāgs|pīrāgos]]?
* ... '''[[Amerikas Savienoto Valstu Gaisa spēku Nacionālais muzejs]]''' ir vecākais un lielākais militārās [[aviācija]]s [[muzejs]] pasaulē, kurā apskatāmi vairāk nekā 360 [[lidaparāti]] un [[raķete]]s?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rouble-1961-Paper-1-Obverse.jpg|border|right|250px]]
* ... pēc [[PSRS sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]] '''[[Padomju rublis|padomju rubli]]''' &lt;small&gt;(attēlā 1 rubļa banknotes averss)&lt;/small&gt; īsu brīdi (līdz 1992., 1993. gadam vai 1994. gadam) turpināja lietot [[Pēcpadomju valstis|pēcpadomju valstīs]] līdz savu nacionālo valūtu izveidei?
* ... '''[[Japānas viskijs|Japānas viskija]]''' vēsture sākas 20. gadsimta sākumā, kad [[japāņi|japāņu]] dzērienu kompānijas sāka eksperimentēt ar [[viskijs|viskija]] ražošanu, iedvesmojoties no [[Skotija]]s tradīcijām?
* ... 2025. gadā [[ASV]] [[futboliste]]s '''[[Naomi Girma]]s''' pāreja no ''Sandjego Wave FC'' uz [[Anglija]]s klubu ''Chelsea'' par pārejas maksu 1,1 miljona [[ASV dolārs|ASV dolāru]] apmērā kļuva par sieviešu futbola transfēra rekordu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Teasel Ottawa.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[meža dipsaks]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nereti ir [[krāšņumaugs]], bet ļoti reti sastopams savvaļā kā dārzbēglis vai ievazāts (adventīvs) augs?
* ... pasaules mērogā '''[[vistas gaļa]]''' ir vispopulārākā [[mājputni|mājputnu]] gaļa, kas veido aptuveni 35—40% no kopējā [[gaļa]]s patēriņa?
* ... par '''[[2025. gada Latvijas čempionāts šahā|Latvijas 2025. gada čempioniem šahā]]''' kļuva [[lielmeistars (šahs)|lielmeistars]] [[Arturs Neikšāns]], čempionāta finālturnīrā izcīnot 8 punktus no 9 iespējamiem, un FIDE meistare [[Marija Kuzņecova]], sacensībās iegūstot 7,5 punktus no 9 iespējamiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:RB 20200116 Murchison 2-283.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Ugandas prezidents|Ugandas prezidenta]] [[Idi Amins|Idi Amina]] laikā uz [[Viktorijas Nīla]]s esošo '''[[Mērčisona ūdenskritums|Mērčisona ūdenskritumu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pārdēvēja par Kabaregas ūdenskritumu par godu vienam no pēdējiem Buņoro karaļiem, bet nosaukums neiedzīvojās un pēc Amina valdīšanas beigām ūdenskritumam atgrieza iepriekšējo nosaukumu?
* ... 20. gadsimtā īpaši populāri '''[[kokteiļi]]''' kļuva [[Sausais likums ASV|Sausā likuma]] laikā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], kad bārmeņi eksperimentēja ar dažādām receptēm, lai maskētu zemas kvalitātes [[alkoholiskie dzērieni|alkohola]] garšu?
* ... senatnē dienvidu [[Itālija|Itālijā]] esošā '''[[Taranto līcis|Taranto līča]]''' piekraste bija daļa no [[Lielā Grieķija|Lielās Grieķijas]] — šeit atradās grieķu kolonijas, un vēl mūsdienās daļa iedzīvotāju sevi uzskata par etniskiem [[grieķi]]em?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2023-02-12 BMW IBU World Championships Biathlon Oberhof 2023 – Women 10 km Pursuit by Sandro Halank–043.jpg|border|right|150px]]
* ... 2025. gada janvārī [[Pasaules kauss biatlonā|Pasaules kausa]] posmā [[Oberhofa|Oberhofā]] [[Bulgārija]]s [[biatloniste]] '''[[Milena Todorova]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja 3. vietu sprintā, pirmo reizi karjerā kāpjot uz goda pjedestāla Pasaules kausa posmā un iegūstot Bulgārijai pirmo godalgu sieviešu sacensībās pēc 2004. gada, kad to izdevās [[Jekaterina Dafovska|Jekaterinai Dafovskai]]?
* ... '''[[kokosriekstu piens|kokosriekstu pienu]]''' iegūst, apstrādājot nobriedušu [[kokosrieksts|kokosriekstu]] balto mīkstumu, no sarīvētā mīkstuma un [[ūdens]]?
* ... 2025. gada 8. un 9. februārī [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] elektroapgādes tīkli atslēdzās no [[Krievija]]s un [[Baltkrievija]]s energosistēmas, vienu dienu darbojās izolētā režīmā, tad '''[[Baltijas valstu elektroapgādes tīklu sinhronizēšana ar Eiropas elektroenerģijas sistēmu|sinhronizējās ar Eiropas vienoto tīklu]]''' caur [[Polija|Poliju]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cambozola cheese.jpg|border|right|200px]]
* ... '''''[[Cambozola]]''''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Liellops|govs]] [[Piens|piena]] [[siers]], kas ir [[franči|franču]] treknā krējuma mīkstā siera un pikantā zilā [[itālieši|itāļu]] siera ''Gorgonzola'' kombinācija?
* ... lai gan '''[[bezalkoholiskie dzērieni]]''' ir ārkārtīgi populāri un veido ievērojamu daļu no globālā [[pārtika]]s un dzērienu tirgus, tie bieži tiek kritizēti par ietekmi uz [[veselība|veselību]]; pētījumi rāda, ka pārmērīgs saldināto dzērienu patēriņš ir viens no galvenajiem [[aptaukošanās]] cēloņiem pasaulē, piemēram, viena 330 ml gāzētā dzēriena pudele var saturēt līdz pat 35—40 g [[cukurs|cukura]]?
* ... '''[[šeihs]]''' var būt [[cilts]] vai kopienas vadītājs, reliģiskais skolotājs, garīgais līderis [[sūfisms|sūfismā]] vai pat valsts valdnieks, īpaši [[Persijas līča valstis|Persijas līča valstīs]]; mūsdienās tituls tiek izmantots gan formālā, gan neformālā nozīmē, un tā pielietojums atšķiras atkarībā no reģiona un kultūras konteksta?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cup and Saucer LACMA 47.35.6a-b (1 of 3).jpg|border|right|200px]]
* ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[tase]]s''' popularitāte strauji pieauga 17. gadsimtā, kad caur [[tirdzniecība]]s ceļiem sāka ievest [[tēja|tēju]] un [[kafija|kafiju]] &lt;small&gt;(attēlā 18. gadsimta vidus tase)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts kamaniņu sportā|2025. gada Pasaules čempionātā kamaniņu sportā]]''' [[Latvija]]s sportisti izcīnīja vienu medaļu: otrajā vietā finišēja divnieks [[Mārtiņš Bots]] un [[Roberts Plūme (kamaniņu braucējs)|Roberts Plūme]]?
* ... [[Senā Grieķija|Senajā Grieķijā]] un [[Senā Roma|Romā]] '''[[pusdienas]]''' (''prandium'') bija neliela ēdienreize, kurā parasti tika baudīta [[maize]], [[siers]], [[augļi]] vai citas vienkāršas '''[[uzkodas]]''', un šajā periodā galvenā maltīte tika ieturēta vakarā, bet pusdienas tika uzskatītas par funkcionālu, nevis izsmalcinātu ēdienreizi?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2018 01 Croissant IMG 0685.JPG|border|right|200px]]
* ... lai gan '''[[kruasāns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir populārs [[Francija]]s produkts, tas radies [[Austrija|Austrijā]]?
* ... nosaukuma '''‘[[Bārs (iestāde)|bārs]]’''' izcelsme meklējama [[Angļu valoda|angļu valodā]], kur vārds ''bar'' sākotnēji apzīmēja leti vai barjeru, kas atdalīja [[Alkoholiskie dzērieni|dzērienu]] sagatavošanas vietu no apmeklētājiem?
* ... lai gan [[Ķīna]]s [[Mākslīgais intelekts|mākslīgā intelekta]] modeļu un tehnoloģiju uzņēmuma '''''[[DeepSeek]]''''' modeļi ir tehnoloģiski attīstīti, tie joprojām atpaliek no ''[[OpenAI]]'' un ''[[DeepMind]]'' jaunākajām versijām, kas var būt saistīts ar pieejamo resursu ierobežojumiem un Ķīnas valdības regulējumiem, kas var ierobežot inovāciju brīvību?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Изборская крепость. Архитектурный ансамбль.jpg|border|right|200px]]
* ... mūsdienu [[Krievija]]s rietumos pie [[Igaunija]]s robežas esošo '''[[Izborskas cietoksnis|Izborskas cietoksni]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uzcēla 14. gadsimtā, bet ieprekšējo, kas atradās 1,5 km attālumā, [[Livonijas krusta kari|Livonijas krusta karu]] laikā [[Karagājiens uz Izborsku un Pleskavu (1240)|1240. gadā ieņēma Livonijas karaspēks]] un atstāja pēc [[Ledus kauja]]s [[1242. gads|1242. gadā]]?
* ... '''[[perijs]]''', kas tiek gatavots no [[Bumbieres|bumbieriem]], līdzīgi kā [[sidrs]] tiek gatavots no [[Ābols|āboliem]], ir tradicionāls dzēriens vairākās valstīs, īpaši [[Anglija|Anglijā]], [[Francija|Francijā]] un citviet [[Eiropa|Eiropā]]?
* ... sadarbībā ar režisoru [[Aleksandrs Leimanis|Aleksandru Leimani]] rakstnieks '''[[Jānis Anerauds]]''' veidoja scenārijus filmām &quot;[[Vella kalpi]]&quot; (1970), &quot;[[Vella kalpi Vella dzirnavās]]&quot; (1972) un &quot;[[Melnā vēža spīlēs]] (1975)?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Żurek soup served in PKP restaurant car.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[žurs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek uzskatīts par [[Polija]]s nacionālās virtuves sastāvdaļu un visbiežāk tiek gatavots no [[rudzu milti|rudzu miltu]] [[ieraugs|ierauga]], dažkārt arī ar skābētām auzu pārslām, [[maize|maizi]] vai kviešiem, un tam ir raksturīga nedaudz skābena, bieza un pikanta garša?
* ... valsts militārais vadītājs feodālajā [[Japāna|Japānā]] '''[[sjoguns]]''' faktiski bija arī valsts vadītājs; oficiāli valsts vadītājs bija [[Japānas imperatoru uzskaitījums|Japānas imperators]], kas patiesībā bija vienīgi valsts garīgais līderis?
* ... vadošā [[politiskā partija]] [[Turkmenistāna|Turkmenistānā]] '''[[Turkmenistānas Demokrātiskā partija]]''' tika dibināta [[1991. gads|1991. gada]] 16. decembrī, pēc [[Padomju Savienības sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]], kļūstot par tiešu pēcteci [[Padomju Savienības Komunistiskā partija|Padomju Savienības Komunistiskās partijas]] Turkmenistānas nodaļai?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cajanus cajan Leaf, flowers and fruits.png|border|right|200px]]
* ... '''[[cūku zirņi|cūku zirņu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcelsme rodama [[Dienvidāzija|Dienvidāzijā]], bet mūsdienās tos plaši audzē [[tropi|tropu]] un [[subtropi|subtropu]] apgabalos; tie ir izturīgi pret [[sausums|sausumu]], tāpēc ir nozīmīgs [[pārtika]]s avots sausajos reģionos?
* ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] [[Japāna]] [[Sanfrancisko līgums|Sanfrancisko līgumā]] atteicās no [[Sahalīna]]s un [[Kuriļu salas|Kuriļu salu]] ziemeļu daļas, bet ne no '''[[Šikotana|Šikotanas salas]]''' un '''[[Habomai|Habomai salām]]''', taču [[PSRS]] izlēma neparakstīt Sanfrancisko līgumu un paturēt visas Kuriļu salas, iekļaujot tās [[Sahalīnas apgabals|Sahalīnas apgabalā]]?
* ... [[Itāļi|itāļu]] [[kinorežisors|kinorežisora]], viena no vadošajiem [[Itāļu neoreālisms|itāļu neoreālisma]] virziena pārstāvjiem '''[[Roberto Rosellīni]]''' otrā sieva no 1950. līdz 1957. gadam bija zviedru aktrise [[Ingrīda Bergmane]], meita — [[aktrise]], [[rakstniece]], [[Filantropija|filantrope]] un [[modele]] [[Izabella Rosellīni]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Tart telur Portugis (Pastéis de nata) 20230409 194702.jpg|border|right|200px]]
* ... kopš ''Fábrica de Pastéis de Belém'' atvēršanas oriģinālā [[Recepte (kulinārija)|recepte]], kas iedvesmoja dažādus [[portugāļi|portugāļu]] smalkmaizīšu '''''[[pastel de nata]]''''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; veidus, tiek turēta slepenā telpā, un ceptuve ir vienīgā, kas kūciņas ražo pēc oriģinālās receptes?
* ... [[Francija]]s [[Seriāls|televīzijas detektīvseriālu]] '''&quot;[[Šerifs (seriāls)|Šerifs]]&quot;''' 6 sezonu garumā no 2013. gada 25. oktobra līdz 2019. gada 22. februārim pārraidīja [[Francija]]s sabiedriskās televīzijas kanālā ''[[France 2]]''?
* ... tehnoloģiju [[uzņēmums|uzņēmumu]], kas specializējas [[Mākslīgais intelekts|mākslīgā intelekta]] un [[mašīnmācīšanās]] izpētē un attīstībā '''''[[DeepMind]]''''' 2010. gadā dibināja Demiss Hassabiss, Šeins Leggs un Mustafa Sulejmans, bet 2014. gadā to iegādājās ''[[Google]]'', uzņēmumam kļūstot par ''[[Alphabet Inc.]]'' grupas daļu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Medlar pomes and leaves.jpg|border|right|200px]]
* ... jau kopš antīkajiem laikiem [[Eiropa|Eiropā]] un [[Āzija|Āzijā]] kultivētā '''[[mespils|mespila]]''' [[augļi]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sākotnēji ir cieti un rūgti, bet pēc nogatavošanās un īslaicīgas uzglabāšanas kļūst mīksti un saldi?
* ... '''[[bezalkoholiskais alus]]''' tiek gatavots līdzīgi kā parastais [[alus]], izmantojot [[Iesals|iesalu]], [[apiņi|apiņus]], [[Raugs|raugu]] un [[ūdens|ūdeni]], bet ražošanas procesā [[etilspirts|alkohols]] tiek samazināts vai izņemts?
* ... [[valodnieks]], bijušais [[Valsts valodas centrs|Valsts valodas centra]] direktors '''[[Māris Baltiņš]]''' augstāko izglītību ieguvis kā mediķis [[Rīgas Medicīnas institūts|Rīgas Medicīnas institūtā]], kur 1989. gadā aizstāvēja medicīnas zinātņu kandidāta grādu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Meaty Lasagna 8of8 (8736299782).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[lazanja]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir ne tikai [[itāļi|itāļu]] virtuves simbols, bet arī plaši pazīstams un iecienīts [[ēdiens]] daudzās citās valstīs, īpaši [[ASV]], kur tas bieži tiek pasniegts ģimenes vakariņās un svētku maltītēs?
* ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] teātra un kino [[aktrise]] '''[[Olga Šepicka]]''' atveidoja galveno [[Marija Leiko|Marijas Leiko]] lomu [[Dāvis Sīmanis jaunākais|Dāvja Sīmaņa]] kinofilmā &quot;[[Marijas klusums]]&quot;, par ko saņēmusi &quot;[[Lielais Kristaps|Lielā Kristapa balvu]]&quot; kā [[Labākā aktrise (Lielais Kristaps)|gada labākā aktrise]]?
* ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Masačūsetsa]]s štata pilsēta '''[[Seilema (Masačūsetsa)|Seilema]]''' ir plaši pazīstama ar [[Salemas raganu prāva|Seilemas raganu prāvām]] [[1692. gads|1692. gadā]], kas tiek atspoguļotas pilsētas kultūrā arī mūsdienās?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cornus mas Herbstlaub 20221023 02.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]] un [[Dienvidrietumāzija|Dienvidrietumāzijā]] sastopamā '''[[kizils|kizila]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[augļi]] tiek izmantoti svaigā veidā, kā arī [[ievārījums|ievārījumu]], [[sula|sulu]] un [[destilācija|destilātu]] pagatavošanā, savukārt koka cietība un izturība padara to piemērotu dažādiem [[amatniecība]]s darbiem?
* ... '''[[keratīns]]''', kas ir atrodams [[Cilvēks|cilvēka]] un [[Dzīvnieks|dzīvnieku]] [[āda|ādā]], [[mati|matos]], [[nagi|nagos]] un [[spalvas|spalvās]], nodrošina šiem audiem izturību, elastību un aizsardzību pret ārējiem faktoriem, piemēram, mehāniskiem bojājumiem un mitruma zudumu?
* ... [[mūzikas grupa|grupas]] &quot;[[Tautumeitas]]&quot; dziesma, ar kuru viņas pārstāvēja [[Latvija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Latviju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], '''&quot;[[Bur man laimi]]&quot;''' ir pirmā dziesma, kas [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas]] finālā izskanējusi [[Latviešu valoda|latviešu valodā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Blue-eyed Grass (18044938850).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[šaurlapu sizirinhija]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], taču tā ir naturalizējusies arī vietām [[Eiropa|Eiropā]], tostarp reti [[Latvija|Latvijā]], kultivācijas rezultātā?
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[kartupeļu biezenis]]''' kļuva iecienīts 19. gadsimtā, kad [[kartupeļi]] sāka plaši aizvietot [[graudaugi|graudaugus]]?
* ... 1994. gadā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Vašingtona (štats)|Vašingtonas štata]] pilsētā '''[[Belvjū (Vašingtona)|Belvjū]]''' [[Džefs Beizoss]] dibināja uzņēmumu ''[[Amazon]]''?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Napa cabbages.png|border|right|150px]]
* ... kopš 20. gadsimta [[Ķīna|Ķīnā]] populārie '''[[Pekinas kāposti]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir kļuvuši par plaši izplatītu [[dārzenis|dārzeni]] arī [[Eiropa|Eiropā]], [[Amerika|Amerikā]] un [[Austrālija|Austrālijā]]?
* ... lai arī '''[[retzemju elementi|retzemju elementu]]''' dabā ir gana daudz, taču tie ir ļoti izkliedēti un grūti iegūstami?
* ... '''[[Tvikenemas stadions]]''' [[Londona]]s apkaimē [[Ričmonda pie Temzas|Ričmondā pie Temzas]] ir pasaulē lielākais [[Regbijs|regbija-15]] stadions, kura skatītāju vietu skaits nesen palielināts līdz {{nobr|82 000}} sēdvietām, padarot to par otro lielāko stadionu [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] pēc [[Vemblija stadions|Vemblija stadiona]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of England.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Anglijas karogs|Anglijas karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; esošais sarkanais [[Svētā Jura krusts]] simbolizē [[Anglija]]s aizbildni [[Svētais Juris|Svēto Juri]]?
* ... atšķirībā no [[piena šokolāde]]s, '''[[tumšā šokolāde]]''' satur mazāk [[Cukurs|cukura]] un tai nav pievienots vai ir nedaudz [[piena pulveris]]?
* ... [[Latvijas klimats]] nav tik saulains kā [[Dienvideiropa]]s valstīs, tomēr '''[[saules panelis|saules paneļi]]''' var būt efektīvi, jo vidējais saules starojums [[Latvija|Latvijā]] ir apmēram 900—1100 kWh/m² gadā, kas ir pietiekami, lai nodrošinātu labu [[elektroenerģija]]s ražošanu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Chicken biriyani- My cafe restaurant - Meghalaya DSC 009.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[birjāni]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, ko gatavo no [[rīsi]]em, [[gaļa]]s vai [[dārzenis|dārzeņiem]] un pievienojot plašu [[garšviela|garšvielu]] klāstu, ir tradicionāls [[indieši|indiešu]] virtuves ēdiens, kas apvieno mogulu virtuvi ar vietējo tradīcijām?
* ... [[Mongolija]]s ziemeļu pilsēta '''[[Suhbātara]]''' ir nodēvēta mongoļu revolucionāra, karavadoņa un viena no sociālisma laikā valstī valdījušās [[Mongolijas Tautas revolucionārā partija|Mongolijas Tautas revolucionārās partijas]] dibinātājiem [[Suhebators|Suhebatora Damdina]] vārdā?
* ... '''[[Kanādas sieviešu hokeja izlase]]''' ir bijusi dominējošā komanda lielākajās starptautiskajās sacensībās un uzvarējusi lielākajā daļā lielāko hokeja turnīru, bet viņu lielākie konkurenti ir [[ASV sieviešu hokeja izlase|ASV izlase]], kas ir vienīgā izlase, kas arī ir uzvarējusi kādā galvenajā sieviešu hokeja turnīrā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Apricot and cross section.jpg|border|right|250px]]
* ... austrumu zemēs '''[[aprikozes]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek saistītas ar ilgmūžību un veselību, savukārt rietumos tās bieži tiek uzskatītas par auglības un pārpilnības simbolu?
* ... [[galli|gallu]] vadonis '''[[Verkingetorikss]]''', kurš pretojās [[Romas Republika]]s iebrukumam [[Gallija|Gallijā]], ir kļuvis par varonības simbolu un nacionālo varoni, it īpaši [[Francija|Francijā]], kur viņa tēls tiek godināts kā pretošanās un brīvības cīņu simbols?
* ... '''[[Austrumķīnas dzelzceļš|Austrumķīnas dzelzceļu]]''' uzbūvēja pēc [[Pirmais Ķīnas—Japānas karš|Pirmā Ķīnas—Japānas kara]] un [[Krievijas invāzija Mandžūrijā|Krievijas invāzijas Mandžūrijā]] no 1897. līdz 1903. gadam kā daļu no [[Transsibīrijas dzelzceļš|Transsibīrijas dzelzceļa]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Collage Chinese Cuisine by User-EME.png|border|right|150px]]
* ... '''[[ķīniešu virtuve|ķīniešu virtuvē]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; liels uzsvars tiek likts uz [[ēdiens|ēdiena]] simboliku, piemēram, garās [[nūdeles]] simbolizē ilgmūžību, bet apaļie [[pelmeņi]] — vienotību?
* ... '''[[izdedzinātās zemes taktika]]''' ir militārā [[stratēģija]], kurā tiek iznīcināti visi [[Resurss|resursi]], kas varētu būt noderīgi pretiniekam?
* ... '''[[Zaļā līnija (Kipra)|Zaļā līnija]]''', kas sadala [[Kipra|Kipru]] divās daļās, tika izveidota 1964. gadā pēc etniskajiem konfliktiem starp [[Grieķi|grieķu]] un [[Turki|turku]] kopienām, taču tā tika paplašināta 1974. gadā pēc [[Turcijas iebrukums Kiprā|Turcijas militārās intervences Kiprā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Alcazaba, Punta de la Cornisa y Mulhacén 3.479 m.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Spānija]]s dienvidos [[Sjerranevada]]s grēdā esošais '''[[Mulasens]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir Spānijas kontinentālās daļas un [[Ibērijas pussala]]s augstākā virsotne?
* ... atšķirībā no baltā [[cukurs|cukura]], '''[[brūnais cukurs]]''' nav pilnībā rafinēts, tāpēc tajā ir saglabājušās nelielas [[melase]]s un minerālvielu paliekas?
* ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā vācu piloti izcīnīja aptuveni 70 000 gaisa kauju uzvaru, savukārt vairāk nekā 75 000 '''''[[Luftwaffe (Vērmahts)|Luftwaffe]]''''' lidmašīnu tika iznīcinātas vai smagi bojātas, no tām, gandrīz 40 000 tika pilnībā zaudētas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Sangria in a tall skinny glass in Malaga.jpg|border|right|150px]]
* ... [[spāņi|spāņu]] tautas dzēriens '''[[sangrija]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tradicionāli tiek gatavots, sajaucot [[sarkanvīns|sarkanvīnu]] ar [[augļi]]em, sulu un dažreiz arī spirtotiem dzērieniem, piemēram, [[Brendijs|brendiju]]?
* ... '''[[2025. gada Četru nāciju turnīrs hokejā]]''' bija turnīrs, ko rīkoja [[Nacionālā hokeja līga]] un kurā piedalījās tikai NHL spēlētāji, uz laiku aizstājot NHL ikgadējo [[NHL Visu zvaigžņu spēle|Zvaigžņu spēli]]?
* ... [[mūzikas grupa|grupas]] '''&quot;[[Oranžās Brīvdienas]]&quot;''' sastāvs un muzikālais stils gadu gaitā ir mainījies, bet pēdējos desmit gados sastāvs bija palicis nemainīgs, līdz 2025. gada 20. janvārī negaidīti aizgāja mūžībā grupas līderis [[Ints Ķergalvis]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Munku-Sardyk.jpg|border|right|200px]]
* ... gan [[mongoļi]]em, gan [[burjati]]em uz [[Mongolija]]s un [[Burjatija]]s ([[Krievija]]) robežas esošā [[Sajāni|Sajānu]] augstākā virsotne '''[[Munkusardiks]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir svēts kalns?
* ... pirmo reizi '''[[piena šokolāde|piena šokolādi]]''' 19. gadsimta beigās izveidoja [[Šveice]]s konditors Daniels Peters, izmantojot jaunu tehnoloģiju, lai kombinētu [[Kakao pupiņas|kakao]] ar kondensētu [[piens|pienu]], kas ļāva [[šokolāde]]i saglabāt stabilu formu?
* ... [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] '''[[Čehoslovākijas trimdas valdība|Čehoslovākijas trimdas valdību]]''' uzskatīja par leģitīmu [[Čehoslovākija]]s valdību visa [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Burger King A1 Ultimate Bacon Cheeseburger (19566324005).jpg|border|right|200px]]
* ... 1930. gados '''[[siera burgers|siera burgeri]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; guva popularitāti, kļūstot par daļu no [[amerikāņi|amerikāņu]] ēdienkartes?
* ... jaunā [[biatloniste]] '''[[Elza Bleidele]]''' nāk no [[Cēsis|Cēsīm]], un trenēties biatlonā sākusi pie [[trenere]]s [[Anžela Brice|Anželas Brices]], kopā ar klases biedreni [[Estere Volfa|Esteri Volfu]]?
* ... '''[[2025. gada Ventspils domes vēlēšanas|2025. gada Ventspils domes vēlēšanās]]''' partija &quot;[[Latvijai un Ventspilij]]&quot; ieguva 7 no 13 deputātu vietām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Red Wine Glass.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[sarkanvīns|sarkanvīna]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vēsture aizsākas vairāk nekā pirms 6000 gadiem, un tā izcelsmi visbiežāk saista ar [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] reģionu, īpaši mūsdienu [[Gruzija]]s un [[Armēnija]]s teritorijām?
* ... '''[[išēmija]]''', kas raksturojas ar nepietiekamu asinsapgādi noteiktam audam vai orgānam, galvenokārt rodas [[asinsvadi|asinsvadu]] sašaurināšanās vai nosprostošanās rezultātā, ko var izraisīt [[Ateroskleroze|aterosklerotiskas]] izmaiņas, [[Trombs|trombu]] veidošanās vai citi [[asinsrite]]s traucējumi?
* ... '''&quot;[[Viena valsts, divas sistēmas]]&quot;''' ir politiska doktrīna, ko ieviesa [[Ķīna|Ķīnas Tautas Republika]], lai pārvaldītu [[Honkonga|Honkongu]] un [[Makao]] pēc to atgriešanās tās sastāvā attiecīgi 1997. un 1999. gadā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ribeye med pommes frites (4406208324).jpg|border|right|200px]]
* ... pastāv uzskats, ka klasiskie '''[[steiks|steiki]]''' &lt;small&gt;(attēlā ar [[frī kartupeļi]]em)&lt;/small&gt; ir tikai [[amerikāņi|amerikāņu]] nacionālais [[ēdiens]] un gandrīz vienīgais vērtīgais [[ASV]] ieguldījums pasaules virtuvē?
* ... '''[[spontānais aborts]]''' ir sastopams aptuveni 10—15% klīniski atpazītu [[grūtniecība|grūtniecību]]?
* ... '''[[Eiženija Aldermane]]''', kas ir bijusi [[Rīgas dome]]s deputāte, pārstāvot partijas &quot;[[Gods kalpot Rīgai!]]&quot; un &quot;[[Saskaņa]]&quot;, [[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]] kandidēja no partiju &quot;[[Suverēnā vara]]&quot; un &quot;[[Apvienība Jaunlatvieši]]&quot; kopējā saraksta, bet netika ievēlēta?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Detroit police prohibition.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Sausais likums ASV]]''' bija daļa no plašākas reformas, kuras mērķis bija mazināt [[alkoholisms|alkohola ietekmi]] uz sabiedrību, taču, lai gan mērķis bija labklājības un [[sabiedrības veselība]]s uzlabošana, tas izraisīja virkni negatīvu seku, kā organizētās [[noziedzība]]s pieaugumu un sabiedrības pretestību &lt;small&gt;([[Detroita]]s policija nelegālā [[alus darītava|alus darītavā]])&lt;/small&gt;?
* ... [[Mongolija]]s '''[[Austrumu aimaks]]''' sākotnēji tika dēvēts par Čoibalsana aimaku par godu valsts vadītājam [[Čoibalsans|Čoibalsanam]], bet pēc vadoņa [[personības kults|personības kulta]] atmaskošanas [[1963. gads|1963. gadā]] pārdēvēts ģeogrāfiski tagadējā nosaukumā?
* ... '''[[portuņjols]]''' ir sarunvaloda, ko veido [[Spāņu valoda|spāņu]] un [[Portugāļu valoda|portugāļu]] valodas sajaukums abu valodu runātāju saskarsmes zonās [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cocoa beans in cocoa pod at El Trapiche, Costa Rica.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[kakao pupiņas]]''', no kurām ražo [[Šokolāde|šokolādi]], kakao pulveri un [[Kakao sviests|kakao sviestu]], veidojas [[kakaokoks|kakaokoka]] augļu pākstīs, un katrā pākstī izaug apmēram 20—50 pupiņas &lt;small&gt;(attēlā jēlas kakao pupiņas)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[ovulācija]]''' parasti notiek [[sieviete]]s [[Menstruālais cikls|menstruālā cikla]] vidū, aptuveni 12—16 dienas pirms nākamās menstruācijas sākuma?
* ... [[1902. gads|1902. gadā]] [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] '''[[Oeno sala|Oeno salu]]''', tāpat kā netālās [[Hendersona sala|Hendersona]] un '''[[Djūsī sala]]s''', formāli anektēja [[Apvienotā Karaliste]], bet [[1938. gads|1938. gadā]] neapdzīvotās salas administratīvi pievienoja [[Pitkērna]]s kolonijai?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Món ăn Đông Hà, Tết 2022 (phở Lý Quốc sư ở công viên Cọ Dầu) (2).jpg|border|right|150px]]
* ... [[zupa]] '''[[Fo (zupa)|fo]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas sastāv no [[Buljons|buljona]], rīsu nūdelēm, [[garšaugs|garšaugiem]] un parasti [[liellopu gaļa|liellopu]] vai [[vistas gaļa]]s, ir [[Vjetnama]]s nacionālais [[ēdiens]]?
* ... '''[[Augšģermānijas-Rētijas valnis|Augšģermānijas-Rētijas vaļņa]]''' atliekas no [[Reina]]s rietumos līdz [[Donava]]i austrumos kopš 2005. gada ir daļa no [[UNESCO Pasaules mantojums|UNESCO Pasaules mantojuma]] objekta &quot;[[Romiešu pierobežas nocietinājumi (UNESCO)|Romiešu pierobežas nocietinājumi]]&quot;, kurā ietilpst arī [[Adriāna valnis]] un [[Antonija valnis]] [[Skotija|Skotijā]]?
* ... sasniedzot augstāko līmeni 1989. gadā, [[Baltkrievijas krievi|Baltkrievijs krievu]] īpatsvars un skaits valstī ir pastāvīgi samazinājies, tomēr [[Krievvalodīgie|krievvalodīgo]] iedzīvotēju skaits ir pieaudzis?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:MAC pink lipstick.jpg|border|right|150px]]
* ... bez estētiskās funkcijas, daudzas mūsdienu '''[[lūpu krāsa]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; satur mitrinošas vai aizsargājošas sastāvdaļas, piemēram, [[vitamīni|vitamīnus]] vai SPF filtrus, kas palīdz aizsargāt [[lūpas]] no izžūšanas un kaitīgiem [[UV stari]]em?
* ... '''[[grūtniecības tests]]''' nosaka [[Grūtniecība|grūtniecību]], atklājot [[cilvēks|cilvēka]] horiona [[Gonadoliberīns|gonadotropīna]] (hCG) hormonu [[Urīns|urīnā]] vai [[Asinis|asinīs]]?
* ... [[kremācija]]i paredzētās '''[[krematorija]]s''' krāsnis darbojas aptuveni 800—1000 °C temperatūrā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Spreewaldgurke2.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] [[gurķi|gurķu]] [[skābēšana]]s tradīcija ir sena un cieši saistīta ar ziemas pārtikas krājumu sagatavošanu, bet '''[[marinēti gurķi]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir neatņemama Latvijas mūsdienu kulinārā mantojuma sastāvdaļa?
* ... [[Baltais karogs|balts karogs]] vai balts auduma gabals karadarbībā bieži tiek uztverts vai domāts kā signāls par vēlmi padoties, bet [[Starptautiskās tiesības|starptautiskajās tiesībās]] tas vienkārši atspoguļo vēlmi pēc sarunām, kuru rezultātā var būt vai nebūt formāla '''[[padošanās]]'''?
* ... '''[[Stanovoja grēda]]''' ir ūdensšķirtne starp [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeāna]] un [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] baseiniem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bowmore whisky 12 years.JPG|border|right|150px]]
* ... lai dzēriens tiktu saukts par '''[[Skotijas viskijs|Skotijas viskiju]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, tam ir jāatbilst vairākiem specifiskiem standartiem, kas noteikti 2009. gada [[Skotija]]s viskija regulā, un saskaņā ar spēkā esošajiem noteikumiem minimālā [[Spirti|spirta]] tilpumkoncentrācija pudelēs ir 40 %?
* ... [[Austrālija]]s [[šosejas riteņbraucējs]] '''[[Džarads Drizners]]''' runā [[latviski]], jo viņa vecmāmiņa ir no [[Latvija]]s?
* ... '''[[miežagrauds]]''' ir [[plakstiņš|plakstiņa]] meiboma dziedzera vai tauku dziedzera akūts strutains [[iekaisums]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Salami aka.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[salami]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nosaukums ir cēlies no [[itāļu valoda]]s vārda ''salare'', kas nozīmē &quot;sālīt&quot;?
* ... [[Francija]]s kaķene '''[[Felisete]]''' bija pirmais [[kaķis]], kas lidoja [[Kosmiskā telpa|kosmosā]], un vienīgā savas sugas pārstāve, kuras veiksmīgs lidojums kosmosā ir zināms?
* ... [[Vīmsi pagasts|Vīmsi pagasta]] lielākā apdzīvotā vieta '''[[Hābnēme]]''' ir pēc iedzīvotāju skaita lielākais [[ciems]] [[Igaunija|Igaunijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Приполярный 487.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Piepolārie Urāli]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Urāli|Urālu]] kalnu sistēmas augstākā daļa?
* ... vārds '''&quot;[[sabotāža]]&quot;''' nāk no [[Franču valoda|franču]] vārda ''sabot'', kas nozīmē koka tupeli; pastāv leģenda, ka strādnieki 19. gadsimtā protestējot meta savas koka tupeles mašīnās, lai tās sabojātu?
* ... [[Tunisijas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Sabrī Lamušī]]''' ir vadījis arī [[Kotdivuāras futbola izlase|Kotdivuāras futbola izlasi]], bet pats savulaik spēlējis [[Francijas futbola izlase|Francijas futbola izlasē]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Chicken Nuggets.jpg|border|right|200px]]
* ... [[vistas gaļa]]s '''[[nageti|nagetu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; konceptu radīja amerikāņu [[pārtikas tehnoloģija|pārtikas tehnoloģiju]] zinātnieks Roberts Beikers 20. gadsimta 50. gados; viņa radītais recepšu un pārstrādes process ļāva veidot salīdzinoši viendabīgus vistas [[gaļa]]s gabaliņus, kas bija pārklāti ar mīklu un cepti, radot kraukšķīgu tekstūru?
* ... [[Anahaimas &quot;Ducks&quot;]] izvēlējās '''[[Damians Klara|Damianu Klaru]]''' ar 60. numuru [[2023. gada NHL drafts|2023. gada NHL draftā]], un viņš ir pirmais [[itāļi|itāļu]] [[hokejists]], kurš izvēlēts [[NHL drafts|Nacionālās hokeja līgas draftā]]?
* ... '''[[S/2021 N 1]]''' ir mazākais zināmais [[Neptūna pavadonis]], turklāt, tas ir vistālāk savu [[planēta|planētu]] apriņķojošais zināmais pavadonis [[Saules sistēma|Saules sistēmā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rainbow trout 01.jpg|border|right|200px]]
* ... dabiski [[Ziemeļamerika]]s rietumu daļas saldūdeņos sastopamā '''[[varavīksnes forele]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; mūsdienās ir viena no visplašāk izplatītajām un saimnieciski nozīmīgākajām [[zivis|zivju]] sugām pasaulē, jo tiek audzēta akvakultūrā un plaši ieviesta arī ārpus dabiskā [[izplatības areāls|izplatības areāla]], vietām kļūstot par [[invazīva suga|invazīvo sugu]]?
* ... pašreiz spēkā esošā '''[[Francijas Konstitūcija]]''' ir pieņemta [[1958. gads|1958. gadā]] un izveidoja [[Francijas Piektā republika|Piektās Republikas]] politisko sistēmu?
* ... [[1944. gads|1944. gadā]] [[Padomju Savienība]]s [[Josifs Staļins|Staļina]] režīms [[deportācija|deportēja]] aptuveni 100 000 '''[[Meshetijas turki|Meshetijas turku]]''' no [[Gruzija]]s uz [[Centrālāzija|Vidusāziju]] (galvenokārt [[Uzbekistāna|Uzbekistānu]]), apsūdzot viņus sadarbībā ar [[Trešais reihs|nacistisko Vāciju]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pizza Margherita stu spivack.jpg|border|right|200px]]
* ... [[leģenda]] vēsta, ka pirmo '''[[Pica Margarita|picu Margarita]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izveidoja [[1889. gads|1889. gadā]], kad [[Neapole]]s [[pica|picu]] meistaram pasūtīja picu par godu karalienes [[Savojas Margarita]]s vizītei; karaliene izvēlējās picu [[Itālija]]s karoga krāsās — sarkanā ([[tomāti]]), baltā ([[mocarella]]) un zaļā ([[baziliks]]); uzskata, ka šo picu nosauca karalienes vārdā?
* ... '''[[Franču Ekvatoriālā Āfrika]]''', kas pastāvēja no 1910. līdz 1958. gadam, apvienoja četras [[Francija]]s [[kolonija]]s: [[Gabona|Gabonu]], Kongo (tagadējā [[Kongo Republika]]), Ubangi-Šari (tagadējā [[Centrālāfrikas Republika]]) un [[Čada|Čadu]]?
* ... [[Francija]]s [[biatlonists|biatlonista]] '''[[Emiljēns Klods|Emiljēna Kloda]]''' vecākais brālis [[Fabjēns Klods|Fabjēns]] {{oss|Z=2022|L=L}} izcīnīja sudrabu Francijas stafetes komandas sastāvā, bet otrs brālis Florāns kopš 2008. gada pārstāv [[Beļģija|Beļģiju]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Green Sandpiper (Tringa ochropus).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[meža tilbīte]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; neveido [[Ligzda|ligzdu]], bet ligzdo kokos, pamestās citu putnu ligzdās, visbiežāk izvēlas [[Mežastrazdi|mežastrazdu]] ligzdas?
* ... '''[[Gallu impērija]]''' bija separātiska [[Romas impērija]]s daļa, kas izveidojās 3. gadsimta krīzes laikā, kad Romas impērija piedzīvoja iekšējus nemierus, militāras sacelšanās un ārējus uzbrukumus; Gallu impēriju izveidoja '''[[Postumuss]]''', kurš bija [[Gallija|Gallijas provinces]] komandieris un pasludināja sevi par imperatoru?
* ... dažādu iemeslu dēļ ne vienmēr [[osta|ostā]] vai tās reidā pienākušu [[kuģi]] ir ieteicams mēģināt pietauvot pie piestātnes, un šādos gadījumos '''[[tenderis|tenderi]]''' nodrošina sakarus starp kuģi un krastu, nodrošinot pārvadājumus turp un atpakaļ, kamēr kuģis stāv ostā pietauvots pie tauvošanās bojām vai atrodas noenkurojies ostas reidā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bacon texture.jpg|border|right|200px]]
* ... reģionālās īpatnības ietekmē '''[[bekons|bekona]]''' izskatu, garšu un tekstūru: [[amerikāņi|amerikāņu]] bekons tiek gatavots no [[cūka]]s sānu daļas ar augstu tauku saturu un bieži vien tiek kraukšķīgi cepts &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, bet [[briti|britu]] bekons apvieno cūkas muguras un sānu daļas, piedāvājot liesāku gaļas un tauku kombināciju?
* ... '''[[prezbiteriānisms]]''' raksturojas ar vienkāršotu [[Liturģija|liturģiju]], kurā ir mazāk sakramentu un rituālu nekā [[Katoļticība|katoļiem]] vai [[Anglikānisms|anglikāņiem]]; šī [[protestantisms|protestantisma]] tradīcija ir īpaši izplatīta [[Skotija|Skotijā]], [[ASV]], [[Kanāda|Kanādā]] un citās angliski runājošās valstīs?
* ... [[2024. gads|2024. gada]] 13. jūlijā [[Batlera|Batlerā]], [[Pensilvānija|Pensilvānijas štatā]], notikušajā '''[[Atentāts pret Donaldu Trampu Pensilvānijā|atentātā pret Donaldu Trampu]]''' gāja bojā viens pasākuma apmeklētājs, bet divi citi tika smagi ievainoti, bet pats [[ASV prezidentu uzskaitījums|ASV prezidenta]] kandidāts [[Donalds Tramps]] tika ievainots labajā ausī?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Frederick-Froebel-Bardeen.jpeg|border|right|150px]]
* ... [[Vācieši|vācu]] [[pedagogs]] '''[[Frīdrihs Frēbels]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izveidoja pirmo [[Bērnudārzs|bērnudārzu]] un attīstīja [[pedagoģija]]s teoriju, kas balstījās uz [[Rotaļlieta|rotaļām]], praktisko darbību un dabas iepazīšanu?
* ... '''[[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģionam]]''' ir raksturīgs [[Vidusjūras klimats]] ar karstām, sausām [[Vasara|vasarām]] un mērenām, mitrām [[Ziema|ziemām]], kā arī tam ir raksturīgas daudzas saulainas dienas — bieži vien vairāk nekā 300 saulainas dienas gadā?
* ... '''[[kanabinoīdi]]''' iedarbojas uz cilvēka [[Endokanabinoīdu sistēma|endokanabinoīdu sistēmu]], kas regulē dažādus fizioloģiskos procesus, piemēram, [[sāpes|sāpju sajūtu]], [[apetīte|apetīti]], [[garastāvoklis|garastāvokli]] un [[miegs|miegu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:NCI iced tea.jpg|border|right|150px]]
* ... lai gan [[tēja]] kā dzēriens ir zināma jau tūkstošiem gadu, '''[[ledus tēja]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva plaši izplatīta tikai 19. gadsimtā; pirmās rakstiskās liecības par aukstas tējas lietošanu parādījās [[ASV]] 19. gadsimta sākumā?
* ... pēdējie '''[[Eiropas lauva]]s''', visticamāk, izzuda ap mūsu ēras [[1. gadsimts|1. gadsimtu]], iespējams, [[Romas impērija]]s laikā, kad tos bieži izmantoja [[Gladiators|gladiatoru]] cīņām un spēlēm [[Kolizejs|Kolizejā]]?
* ... regulāras '''[[asins analīzes]]''' palīdz agrīni atklāt [[veselība]]s problēmas un veicināt savlaicīgu [[ārstēšana|ārstēšanu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Lemur yeux turquoises.jpg|border|right|200px]]
* ... cilvēki ir iznīcinājuši gandrīz visu '''[[zilacu melnais lemurs|zilacu melno lemuru]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dzīves telpu [[Madagaskara]]s ziemeļrietumos, izcērtot mežus, lai iegūtu lauksaimniecības zemi; tiek uzskatīts, ka tikai apmēram 1000 šīs sugas īpatņu pašlaik vairs dzīvo savvaļā?
* ... [[1848. gads|1848. gadā]], pēc [[ASV—Meksikas karš|ASV—Meksikas kara]] beigām, '''[[Sandjego apgabals]]''' kopā ar pārējo [[Kalifornija|Kaliforniju]] tika pievienots [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajām Valstīm]], un [[1850. gads|1850. gadā]], kad Kalifornija kļuva par [[ASV štati|ASV štatu]], Sandjego oficiāli kļuva par vienu no tās [[Apgabals (ASV)|apgabaliem]]?
* ... [[Vecā Derība|Vecās Derības]] '''[[Amosa grāmata]]''' tiek uzskatīta par vienu no senākajām praviešu grāmatām, kas sarakstīta aptuveni [[8. gadsimts p.m.ē.|8. gadsimtā p.m.ē.]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Greece Food Horiatiki.JPG|border|right|200px]]
* ... parasti '''[[grieķu salāti|grieķu salātus]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; gatavo no [[tomāti|tomātu]] gabaliņiem, [[gurķi]]em, [[dārza sīpoli|sīpoliem]], [[feta]]s siera un [[olīvas|olīvām]] (parasti Kalamatas olīvām), apkaisot tos ar [[sāls|sāli]], grieķu [[parastā raudene|oregano]], [[citrons|citronu]] sulu un [[olīveļļa|olīveļļu]]?
* ... '''[[medicīniskā marihuāna|medicīniskās marihuānas]]''' lietošana ir zināma jau tūkstošiem gadu: [[Senā Ķīna|Senajā Ķīnā]] un [[Senā Ēģipte|Ēģiptē]] to izmantoja [[sāpes|sāpju]] mazināšanai, savukārt [[Eiropa|Eiropā]] 19. gadsimtā tā bija izplatīts līdzeklis pret dažādām [[slimības|slimībām]]?
* ... '''[[kosmogonija]]''' ir mācība par [[Visums|Visuma]], [[Zeme]]s un debesu ķermeņu izcelšanos un attīstību?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Orchon-mongolei.JPG|border|right|200px]]
* ... '''[[Orhona]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kopējais garums ir 1124 km un tā ir garākā tikai [[Mongolija]]s teritorijā tekošā [[upe]]?
* ... [[2026. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2026. gada Pasaules čempionātā telpās]] [[Toruņa|Toruņā]] [[Ukraina]]s [[vieglatlēts]] '''[[Olehs Doroščuks]]''' ieguva zelta medaļu [[augstlēkšana|augstlēkšanā]] ar rezultātu 2,30 m?
* ... [[Garlībs Merķelis|Garlība Merķeļa]] dēls '''[[Ernests Merķelis]]''' bija [[ārsts]], [[Dubulti (Jūrmala)|Dubultu]] un [[Ķemeri|Ķemeru]] kūrortu ārsts un [[Rīgas Dabaspētnieku biedrība]]s prezidents?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Steven Adams (51813714196) (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] komandu [[Hjūstonas &quot;Rockets&quot;]] pārstāvošais [[Jaunzēlande]]s [[Basketbols|basketbolists]] '''[[Stīvens Adamss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir divkārtējās olimpiskās čempiones [[Lodes grūšana|lodes grūšanā]] [[Valērija Adamsa|Valērijas Adamsas]] jaunākais brālis?
* ... pirmā valsts, kas nacionālā līmenī piešķīra '''[[sieviešu balsstiesības|sievietēm balsstiesības]]''', bija [[Jaunzēlande]] [[1893. gads|1893. gadā]], bet, piemēram, [[Saūda Arābija]] sievietēm balsstiesības piešķīra tikai [[2015. gads|2015. gadā]]?
* ... [[Nīderlande]]s [[dziedātājs]] un dziesmu autors '''[[Claude (dziedātājs)|Klods]]''', kurš pārstāvēja [[Nīderlande Eirovīzijas dziesmu konkursā|Nīderlandi]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijā]], ir dzimis [[Kongo Demokrātiskā Republika|Kongo Demokrātiskajā Republikā]], no kurienes viņa māte ar bērniem aizbēga uz Nīderlandi, vispirms dzīvojot patvēruma centrā [[Alkmāra|Alkmārā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pierre Richard Cannes 2015.jpg|border|right|150px]]
* ... kopā ar [[Luijs de Finess|Luiju de Finesu]] un [[Žerārs Depardjē|Žerāru Depardjē]] '''[[Pjērs Rišārs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek uzskatīts par vienu no vislabākajiem [[franči|franču]] [[komiķi]]em?
* ... [[Norvēģija]]s [[tramplīnlēcēja|tramlīnlēcēja]] '''[[Anna Udīne Strema]]''' {{oss|Z=2026|L=G}} kļuva par uzvarētāju abās individuālājās [[Tramplīnlēkšana 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|tramplīnlēkšanas]] disciplīnās?
* ... '''[[luksemburgieši]]''' galvenokārt runā [[luksemburgiešu valoda|luksemburgiešu valodā]], kas ir viena no trim [[Oficiālā valoda|oficiālajām valodām]] [[Luksemburga|Luksemburgā]] kopā ar [[franču valoda|franču]] un [[vācu valoda|vācu valodu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Spring Crocus - Crocus vernus (13866824584).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[pavasara krokuss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kura dabiskais [[izplatības areāls]] ir no [[Alpi]]em līdz [[Balkānu pussala]]s rietumiem, tiek ļoti plaši kultivēts un tam ir [[Selekcija|selekcionētas]] ļoti daudzas [[šķirne]]s?
* ... '''[[naftas produkti]]''' tiek iegūti no [[jēlnafta]]s rafinēšanas procesā, kurā jēlnafta tiek sadalīta dažādās frakcijās atkarībā no to viršanas temperatūras un ķīmiskā sastāva?
* ... '''[[Kanādas armija]]s''' kontingents veido galveno spēku [[NATO]] daudznacionālā brigādes vadībā, kas izvietota [[Latvija]]s teritorijā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Breezy-GoldMedal.jpg|border|right|150px]]
* ... {{oss|Z=2026|L=L}} zelta medaļu nobraucienā ieguvusī [[ASV]] [[kalnu slēpotāja]] '''[[Brīzija Džonsone]]''' &lt;small&gt;(attēlā olimpisko speļu apbalvošanā)&lt;/small&gt; no 2023. gada oktobra līdz 2024. gada decembrim izcieta 14 mēnešu diskvalifikāciju par antidopinga noteikumu pārkāpumu pēc trīs pārbaužu izlaišanas divpadsmit mēnešu laikā?
* ... amerikāņu rakstnieces [[Sūzena Kolinsa|Sūzenas Kolinsas]] [[Zinātniskā fantastika|zinātniskās fantastikas]] romāns '''&quot;[[Izlozes rītausma]]&quot;''' ir piektā grāmata sērijā &quot;[[Bada spēles (grāmatu sērija)|Bada spēles]]&quot;, un šī [[romāns|romāna]] darbība norisinās 24 gadus pirms [[Bada spēles|pirmā &quot;Bada spēļu&quot; romāna]] notikumiem?
* ... '''[[Krievijas 2020. gada konstitucionālā reforma]]''' būtiski mainīja [[Krievija|valsts]] pamatlikumu, ietverot [[Krievijas prezidents|prezidenta]] pilnvaru stiprināšanu, atceļot termiņu ierobežojumu [[Vladimirs Putins|Vladimiram Putinam]] un ļaujot viņam potenciāli palikt amatā līdz 2036. gadam, kā arī noteica Krievijas tiesību aktu prioritāti pār starptautiskajām normām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Nemo PreparyES 01 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Šveice]]s [[mūziķis]] '''[[Nemo]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, uzvarot [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gadā]], kļuva par pirmo [[Nebināra dzimtes identitāte|nebināro personu]], kas uzvarējusi [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursā]]?
* ... [[Raians Džonsons|Raiana Džonsona]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[trillera filma|trilleris]] '''&quot;[[Laika cilpa (filma)|Laika cilpa]]&quot;''' stāsta par algotu [[slepkava|slepkavu]] Džo, kurš nogalina cilvēkus no [[nākotne]]s, ko nosūta krimināla korporācija, un viss notiek gludi, līdz brīdim, kad no nākotnes tiek atsūtīts viņš pats?
* ... '''[[Arābu Republiku Federācija]]''', kas pastāvēja no 1972. līdz 1977. gadam, bija savienība starp [[Ēģipte|Ēģipti]], [[Lībija|Lībiju]] un [[Sīrija|Sīriju]], kuru dibināja šo valstu līderi — Ēģiptes prezidents [[Anvars Sādāts]], Lībijas vadītājs [[Muammars Kadāfi]] un Sīrijas prezidents [[Hāfizs Asads]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:South Korea President Yoon Suk Yeol portrait.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Dienvidkoreja]]s prezidents no 2022. līdz 2025. gadam '''[[Sokjols Juns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; zaudēja amatu [[Impīčments|impīčmenta]] rezultātā, pēc tam tika notiesāts un izcieš [[Mūža ieslodzījums|mūža ieslodzījumu]]?
* ... [[Hābsburgu monarhija]]s un [[Austrijas impērija]]s kroņa zeme '''[[Dalmācijas Karaliste]]''' pastāvēja līdz [[Austroungārija]]s impērijas sabrukumam [[1918. gads|1918. gadā]]?
* ... [[Mongolija]]s galējais rietumu [[Mongolijas administratīvais iedalījums|aimaks]] '''[[Bajanulgī aimaks]]''' ir ar viendabīgu iedzīvotāju etnisku sastāvu — šeit pārsvarā dzīvo [[kazahi]], kas ir 91 % iedzīvotāju?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Norwegian Elkhound.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[norvēģu pelēkais aļņu suns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Norvēģija]]s nacionālā [[Suns|suņu]] [[šķirne]]?
* ... '''[[ASV nacionālā zelta glabātuve]]''' jeb Fortnoksa tiek izmantota, lai uzglabātu lielu daļu [[ASV]] zelta rezervju, kā arī citus vērtīgus priekšmetus, kas pieder [[ASV federālā valdība|federālajai valdībai]] vai ir tās glabāšanā, un pašlaik tajā glabājas 147,3 miljoni unču zelta stieņu, kas ir nedaudz vairāk nekā puse no kopējā [[zelts|zelta]], kas pašlaik ir federālās valdības rīcībā?
* ... '''[[Uvsnūra ieplaka]]''' [[Mongolija]]s [[Uvsnūra aimaks|Uvsnūra aimakā]] un [[Krievija]]s [[Tiva|Tivas Republikā]] ir vistālāk ziemeļos esošā [[Centrālāzija]]s beznoteces ieplaka; šeit sastopas smilšu [[tuksneši]] un [[tundra]]s zona, kas rada unikālu [[ekosistēma|ekosistēmu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kummakivi balancing rock in Ruokolahti, Finland.jpg|border|right|200px]]
* ... tiek lēsts, ka [[Dienvidkarēlija|Dienvidkarēlijā]], [[Somija|Somijā]] esošais piecus metrus augstais un septiņus metrus platais '''[[Kumakivi akmens]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sver aptuveni 500 tonnas?
* ... [[Norvēģi|norvēģu]] [[Dziedātājs|dziedātāja]] un dziesmu autore '''''[[Emmy (dziedātāja)|Emmy]]''''', kas pārstāvēja [[Īrija|Īriju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], ir viena no latviešu grupas &quot;[[Citi Zēni]]&quot; dziesmas &quot;Ramtai&quot; mūzikas autoriem, ar kuru grupa piedalījās atlasē &quot;[[Supernova 2025]]&quot; un ieguva 3. vietu?
* ... '''[[Itāļu Lībija]]''' izveidojās pēc [[Itāļu—turku karš|Itālijas un Osmaņu impērijas kara]], kad [[Itālija]] anektēja [[Tripolitānija|Tripolitāniju]] un Kirenaiku (mūsdienu [[Lībija]]s rietumu un austrumu daļas); sākotnēji šie reģioni tika pārvaldīti atsevišķi, bet [[1934. gads|1934. gadā]] Itālija tos oficiāli apvienoja vienā [[kolonija|kolonijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Brookesia micra on a match head.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[lapu pundurhameleons|lapu pundurhameleoni]]''' &lt;small&gt;(attēlā mazulis uz sērkociņa galviņas)&lt;/small&gt; pirmo reizi tika atklāti 2007. gadā Nosi Hara salā uz ziemeļiem no [[Madagaskara]]s, un tie var izaugt līdz 29 mm garumā?
* ... [[Latvija]]s '''[[pensiju fonds|pensiju fondos]]''' ir uzkrāti gandrīz 10 miljardi [[eiro]], no kuriem Latvijā 2023. gadā bija ieguldīti vien 8%, bet pārējais — ārvalstīs, īpaši [[ASV]] [[akciju tirgus|akciju tirgū]]?
* ... '''[[ultrasonogrāfija]]''' izmanto augstas [[frekvence]]s [[skaņa]]s viļņus ([[ultraskaņa|ultraskaņu]]), lai iegūtu attēlus no iekšējiem orgāniem, audiem un asins plūsmas, un šī metode ir plaši pielietota [[medicīna|medicīnā]], jo tā ir droša, salīdzinoši lēta, nesāpīga un tajā netiek izmantots [[jonizējošais starojums]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Common frog (Rana temporaria).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[parastā varde]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uzturas ūdeņos vairošanās laikā pavasarī, bet pārējo laiku pavada uz sauszemes, tomēr ziemo tā nelielās upītēs un [[strauts|strautos]], [[purvs|purvos]], retāk lielās [[upe|upēs]], [[ezers|ezeros]] un [[dīķis|dīķos]] bez caurteces vai zem lapu un zemes slāņa?
* ... '''[[neauglība]]''' ir izplatīta problēma — pasaulē neauglība skar aptuveni 13—15% pāru?
* ... [[mikroautobuss|mikroautobusa]] prototipa, ko 1991. gadā izveidoja [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autobusu fabrikā]], '''[[RAF-M1 &quot;Roksana&quot;]]''' vienīgais saražotais modelis ir saglabājies līdz mūsdienām un ir izstādīts apskatei [[Rīgas Motormuzejs|Rīgas Motormuzejā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Mise E. – Biathlon WCh 2024 Nove Mesto 3163.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvija]]s [[biatlonists]] '''[[Edgars Mise]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieku, iekšējā konkurencē apsteidzot '''[[Aleksandrs Patrijuks|Aleksandru Patrijuku]]''', un olimpiskajās spēlēs individuāli labāko sniegumu nodemonstrēja sprintā, kur ieņēma 52. vietu?
* ... '''[[ātrais kredīts|ātrajiem kredītiem]]''' ir raksturīgas salīdzinoši augstas [[procentu likme]]s un komisijas maksas, kas kompensē kredītiestāžu uzņemto risku, jo šāda veida [[aizdevums|aizdevumi]] bieži tiek piešķirti bez padziļinātas kredītspējas pārbaudes; daudzās valstīs šāda veida kreditēšana ir pakļauta stingram regulējumam, lai aizsargātu patērētājus?
* ... 2025. gada martā tika paziņots, ka [[Dānija]]s uzņēmums '''''[[Salling Group]]''''' ir vienojies no [[Zviedrija]]s uzņēmuma ''[[ICA AB]]'' par 1,3 miljardiem eiro pirkt [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] [[mazumtirdzniecība]]s tīklu ''[[Rimi Baltic]]'', un darījums tika pabeigts 2. jūnijā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Виадук - panoramio (cropped).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Latgales iela (Daugavpils)|Latgales iela]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no jaunākām [[Daugavpils]] ielām, kas izbūvēta no 2009. līdz 2011. gadam?
* ... visvairāk zelta medaļu '''[[2025. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā telpās|2025. gada Eiropas čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' izcīnīja mājinieki — [[Nīderlande]]s [[vieglatlēti]], kuri ieguva arī visvairāk medaļu kopumā, bet no [[Latvija]]s vieglatlētiem vislabāko rezultātu sasniedza [[kārtslēcējs]] [[Valters Kreišs]], kas izcīnīja sesto vietu?
* ... 60 metru dziļais niršanas baseins [[Dubaija|Dubaijā]] '''''[[Deep Dive Dubai]]''''' ir pasaulē dziļākais [[peldbaseins]], kura tilpums ir {{sk|14000000}} litru saldūdens?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pacifastacus leniusculus 01 by-dpc.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[Amerikas signālvēzis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek uzskatīts par ekoloģiski bīstamu [[Invazīva suga|invazīvo sugu]], un daudzviet tiek īstenoti pasākumi tā izplatības ierobežošanai, tostarp biotopu aizsardzība, invazīvo populāciju kontrole un vietējo vēžu sugu aizsardzība?
* ... '''[[Krievijas ģerbonis]]''' sakņojas 15. gadsimtā, kad [[Krievija]]s lielkņazi pieņēma '''[[divgalvains ērglis|divgalvaino ērgli]]''' no [[Austrumromas impērija|Bizantijas]] tradīcijas?
* ... '''[[melnzeme]]''' ir viena no auglīgākajām [[augsne|augsnēm]] pasaulē, un to plaši izmanto [[Lauksaimniecība|lauksaimniecībā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Gobi, krajobraz pustyni (09).jpg|border|right|200px]]
* ... lielāko daļu [[Mongolija]]s '''[[Austrumgobi aimaks|Austrumgobi aimaka]]''' teritorijas aizņem [[Gobi]] tuksnesis &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... visvairāk medaļu '''[[2025. gada Pasaules čempionāts bobslejā un skeletonā|2025. gada Pasaules čempionātā bobslejā un skeletonā]]''' izcīnīja [[Vācija]]s sportisti, kas ieguva arī visvairāk zelta medaļu, uzvarot [[bobslejs|bobslejā]] vīriešiem gan divniekos, gan četriniekos, kā arī sieviešu divnieku sacensībās?
* ... '''[[2025. gada Mārupes novada domes vēlēšanas|2025. gada Mārupes novada domes vēlēšanās]]''' par deputātiem tika ievēlēti arī divi bijušie [[hokejisti]]: [[Rodrigo Laviņš]] un [[Oļegs Sorokins]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Inaccessible Island, March 14, 2024.jpg|border|right|250px]]
* ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] dienvidos, [[Tristana da Kuņas salas|Tristana da Kuņas arhipelāgā]] esošo '''[[Ineksesibla|Ineksesiblas salu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[1656. gads|1656. gadā]] atklāja [[holandieši|holandiešu]] jūrasbraucējs Jans Jakobszons, bet komanda stāvo krastu dēļ nespēja uzkāpt salas iekšienē, tādēļ kartē to atzīmēja kā ''inaccessible'', no kā cēlies salas nosaukums?
* ... '''[[radimiči]]''' kopā ar citām [[austrumslāvi|austrumslāvu]] ciltīm, kā [[kriviči]] un [[dregoviči]], veidoja pamatu mūsdienu [[Baltkrievi|baltkrievu tautai]]?
* ... [[Argentīna]]s priekštece '''[[Argentīnas Konfederācija]]''', kas pastāvēja no 1831. līdz 1861. gadam, sastāvēja no dažādām provincēm, kuras juridiski bija apvienotas konfederatīvā sistēmā, bet saglabāja lielu [[Autonomija|autonomiju]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Emblem of Israel.svg|border|right|150px]]
* ... '''[[Izraēlas ģerbonis|Izraēlas ģerboņa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dizaina autori ir [[Latvijas ebreji]] Gabriels un Maksims Šefteloviči, pazīstami arī kā [[brāļi Šamiri]], kuru izstrādātais simbols tika oficiāli pieņemts [[1949. gads|1949. gada]] 10. februārī?
* ... '''[[dzīvdzemdēšana]]''' ir izplatīta galvenokārt [[zīdītāju klase|zīdītāju klasē]], tomēr ir sastopama arī citās dzīvnieku grupās, tostarp dažām [[zivis|zivju]] sugām (piemēram, [[Zobenzivs|zobenzivīm]]), [[abinieki]]em (piemēram, dažām [[Salamandras|salamandru]] sugām) un [[rāpuļi]]em (piemēram, dažiem [[Čūskas|čūsku]] un [[Ķirzakas|ķirzaku]] veidiem)?
* ... '''[[2024. gada Lielā Kristapa balva|2024. gada Lielo Kristapa balvu]]''' kā [[Labākā pilnmetrāžas spēlfilma (Lielais Kristaps)|labākā pilnmetrāžas spēlfilma]] saņēma filma &quot;[[Marijas klusums]]&quot;?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Field_Marshall_Keitel_signs_German_surrender_terms_in_Berlin_8_May_1945_-_Restoration.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Vācijas kapitulācijas akts|Vācijas kapitulācijas aktu]]''', kas noteica [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] [[Vērmahts|bruņoto spēku]] bezierunu [[Kapitulācija|kapitulāciju]], izbeidzot [[Otrais pasaules karš|Otro pasaules karu]] [[Eiropa|Eiropā]], parakstīja [[1945. gads|1945. gada]] 8. maijā, pulksten 22:43 &lt;small&gt;(attēlā [[feldmaršals]] [[Vilhelms Keitels]] paraksta kapitulācijas aktu)&lt;/small&gt;?
* ... saskaņā ar [[pseidozinātne|pseidozinātnisko]] teoriju '''[[frenoloģija|frenoloģiju]]''', [[smadzenes]] sastāv no dažādiem reģioniem, kas atbild par konkrētām spējām vai personības iezīmēm, un tika uzskatīts, ka, ja kāda īpašība ir īpaši izteikta, atbilstošais smadzeņu apgabals būs lielāks un izraisīs izcilni uz [[galvaskauss|galvaskausa]], ko var izpētīt un interpretēt?
* ... '''[[1542. gads Latvijā|1542. gadā]]''' [[Kurzemes bīskaps|Kurzemes bīskapu]] [[Johans IV fon Minhauzens|Johanu Minhauzenu]] ievēlēja arī par [[Sāmsalas-Vīkas bīskaps|Sāmsalas-Vīkas bīskapu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:FIS Nordic World Ski Championships 2025.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|2025. gada Pasaules čempionātā ziemeļu slēpošanā]]''' &lt;small&gt;(attēlā logo)&lt;/small&gt; pirmo reizi [[Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|pasaules čempionāta]] vēsturē [[Distanču slēpošana|distanču slēpošanā]] visas distances gan [[vīrieši]]em, gan [[sievietes|sievietēm]] bija vienāda garuma?
* ... viena '''[[Irākas dinārs|Irākas dināra]]''' vērtība tiek dalīta 100 filsos, lai gan [[inflācija]]s dēļ filsi vairs netiek izmantoti?
* ... [[Itālija]]s '''[[Nacionālā republikāniskā armija (Itālija)|Nacionālo republikānisko armiju]]''', kas [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā cīnījās [[Trešais reihs|Vācijas]] pusē, izveidoja [[1943. gads|1943. gada]] oktobrī, apvienojot bijušās Itālijas Karaliskās armijas vienības, kas bija lojālas [[Benito Musolīni]], un profašistiskās militārās vienības?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2025-02-23 Bundestagswahl – Wahlabend CDU by Sandro Halank–025.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Vācijas kanclers]] '''[[Frīdrihs Mercs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[jurists]] un multimiljonārs, kā arī licencēts privātpilots, un viņam pieder divas [[lidmašīna]]s?
* ... '''[[Pešmerga]]''' ir [[Kurdi|kurdu]] [[bruņotie spēki]], kas galvenokārt darbojas [[Irākas Kurdistāna|Irākas]] un [[Sīrijas Kurdistāna|Sīrijas Kurdistānā]], šie spēki pastāv kopš 20. gadsimta sākuma?
* ... [[Latvijas PSR]] laikā [[Daugavpils]] '''[[Plāteru iela]]s''' nosaukums bija Dzeržinska iela — [[Viskrievijas Ārkārtas komisija]]s (&quot;Čekas&quot;) dibinātāja un pirmā vadītāja [[Felikss Dzeržinskis|Feliksa Dzeržinska]] vārdā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2026-01-18 FIS Cross-Country World Cup Oberhof 2026 – Men's 10 km Interval Start Classic by Sandro Halank–209.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvieši|latviešu]] [[distanču slēpošana|distanču slēpotāja]] '''[[Lauris Kaparkalējs|Laura Kaparkalēja]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; māsa [[Linda Kaparkalēja]] arī ir distanču slēpotāja; brālis un māsa pārstāvēja [[Latvija|Latviju]] {{oss|Z=2026|L=L}}?
* ... [[Francūži|franču]] [[Klinšu kāpšana|klinšu kāpējs]] un [[alpīnists]] '''[[Alēns Robērs]]''' par bilderingu nopietni sāka interesēties pēc kāda gadījuma, kad 12 gadu vecumā viņš aizmirsa mājas atslēgas dzīvoklī 8. stāvā, un tā vietā, lai gaidītu, kad vecāki nāks mājās, viņš vienkārši uzkāpa pa mājas ārsienu un iekļuva dzīvoklī?
* ... visvairāk reižu par '''[[Elvi florbola līga sievietēm|Elvi florbola līgas sievietēm]]''' uzvarētājām ir kļuvušas &quot;Rubenes&quot; [[florbols|florbolistes]], kam ir 16 čempiontituli?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pontuninii Glacier.JPG|border|right|200px]]
* ... '''[[Tavanbogdūls|Tavanbogdūla]]''' kalnu masīvs [[Altajs|Altajā]], [[Krievija]]s, [[Ķīna]]s un [[Mongolija]]s robežu sadures vietā ir raksturīgs ar piecām zīmīgām virsotnēm, bet lielākais [[ledājs]] masīvā ir 19 km garais Potaņina ledājs &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Eiropas Jaunatnes basketbola līga]]''', kurā piedalās vairāk nekā 30 [[Eiropa]]s valstu jaunatnes [[basketbols|basketbola]] komandas, ir dibināta 1999. gadā pēc basketbola skolas &quot;Rīga&quot; direktora Gunta Šēnhofa iniciatīvas, kurš ir līgas goda prezidents?
* ... '''[[Zla Kolata]]''' [[Dināru kalniene|Dināru Alpos]], uz [[Melnkalne]]s un [[Albānija]]s robežas, ir Melnkalnes augstākā virsotne, bet Albānijā tā ir tikai 16. augstākais kalns?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Phuket Aerial.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Phūketas province]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Taizeme]]s mazākā [[Taizemes provinces|province]] pēc platības, taču viena no nozīmīgākajām [[tūrisms|tūrisma]] vietām tropisko pludmaļu, dabas ainavu un attīstītās infrastruktūras dēļ?
* ... [[filologs]] un [[diplomāts]] '''[[Gints Jegermanis]]''' ir bijis [[Latvijas vēstnieks Igaunijā]], [[Latvijas vēstnieks Dānijā|Dānijā]] un [[Latvijas vēstnieks Zviedrijā|Zviedrijā]], kā arī pastāvīgais pārstāvis [[ANO]] [[Ņujorka|Ņujorkā]]?
* ... '''[[2025. gada Kuldīgas novada domes vēlēšanas|2025. gada Kuldīgas novada domes vēlēšanās]]''' partija &quot;[[Kuldīgas novadam]]&quot; ieguva 9 no 15 pašvaldības deputātu vietām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Stele Salm Louvre AO5009.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[aramiešu raksts]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sastāv no 22 burtiem un tiek rakstīts no labās uz kreiso pusi; tā vienkāršotā un viegli pielāgojamā forma ietekmēja daudzu citu [[rakstība|rakstu sistēmu]] attīstību, ieskaitot [[ebreju raksts|ebreju]], [[sīriešu valoda|sīriešu]] un [[arābu rakstība|arābu rakstību]]?
* ... '''[[Magličs]]''' [[Dināru kalniene|Dināru Alpos]], uz [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] un [[Melnkalne]]s robežas, ir Bosnijas un Hercegovinas augstākā virsotne, savukārt Melnkalnē tas ir tikai 14. augstākais kalns?
* ... '''[[Ludzas Lielā sinagoga]]''' ir vecākā saglabājusies koka [[sinagoga]] [[Baltijas reģions|Baltijas reģionā]] un viena no senākajām sinagogām [[Eiropa|Eiropā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Egypt.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Ēģiptes karogs|Ēģiptes karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; centrā uz baltās joslas atrodas [[Saladīns|Saladīna]] zelta ērglis, kas ir arī [[Ēģiptes ģerbonis]]?
* ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Dānijā]]''' un '''[[Latvijas vēstnieks Norvēģijā|Norvēģijā]]''' bija [[Frīdrihs Grosvalds]] — no 1919. gada aprīļa diplomātiskais pārstāvis [[Zviedrija|Zviedrijā]], vēlāk arī [[Norvēģija|Norvēģijā]] un [[Dānija|Dānijā]], bet no 1921. gada marta ārkārtējais sūtnis un pilnvarotais ministrs [[Skandināvija]]s valstīs ar rezidenci [[Stokholma|Stokholmā]]?
* ... [[Starptautiskā Florbola federācija|Starptautiskās Florbola federācijas]] '''[[IFF Pasaules rangs|rangā]]''' [[Latvijas florbola izlase|Latvjas vīriešu izlase]] atrodas 4. vietā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Moscow museum bus RAF (9696360756).jpg|border|right|200px]]
* ... [[Rīgas autobusu fabrika]]s pirmais patstāvīgi ražotais [[transportlīdzeklis|transportlīdzekļa]] modelis '''[[RAF-251]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija izviedots uz [[GAZ-51]] šasijas?
* ... [[Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija|Nacionālās aeronautikas un kosmosa administrācijas]] [[starpplanētu zonde]] [[Jupiters (planēta)|Jupitera]] pavadoņa [[Eiropa (pavadonis)|Eiropas]] izpētei '''''[[Europa Clipper]]''''', tika palaista [[2024. gads kosmonautikā|2024. gada]] 14. oktobrī, un plānots, ka [[kosmiskais aparāts]] pie Jupitera ieradīsies [[2030. gads|2030. gada]] aprīlī?
* ... [[Urāli|Urālu]] kalnu turpinājums [[Jugras pussala|Jugras pussalā]] '''[[Paihojs]]''' orogrāfiski tālāk turpinās [[Vaigača|Vaigačas salā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Libyandesertcscott.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Lībijas tuksnesis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no sausākajām un karstākajām vietām uz [[Zeme]]s, kur dienas [[gaisa temperatūra]] var sasniegt +50 °C, bet naktī nokrist līdz 0 °C, un [[nokrišņu daudzums]] daudzviet nepārsniedz 5 mm gadā?
* ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Ķīnas Tautas Republikā]]''' bija [[Pēteris Pildegovičs]], kurš no 1998. līdz 2000. gadam darbojās kā pagaidu pilnvarotais lietvedis?
* ... daži [[dzērieni]] un [[ēdieni]] var gan apmierināt '''[[slāpes]]''', gan pastiprināt tās; piemēram, [[Spirti|alkohols]] un [[kafija]] darbojas kā [[diurētiķi]], kas pastiprina šķidruma izdalīšanos un var padarīt slāpes stiprākas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:RAF-10 Festival.jpg|border|right|200px]]
* ... [[mikroautobuss|mikroautobusu]] '''[[RAF-10 Festivāls|RAF-10 &quot;Festivāls&quot;]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uz automašīnas [[GAZ M-20 &quot;Pobeda&quot;]] agregātu bāzes ražoja [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autobusu fabrikā]] no 1957. līdz 1959. gadam?
* ... '''[[Somijas florbola izlase]]''' ir uzvarējusi piecos no 15 vīriešu [[Pasaules čempionāts florbolā|Pasaules čempionātiem]]?
* ... [[Ēģipte]]s valdnieces [[Kleopatra VII|Kleopatras VII]] un [[Romas impērija|Romas]] diktatora [[Jūlijs Cēzars|Jūlija Cēzara]] dēls '''[[Cezarions]]''' bija pēdējais [[Ptolemaju dinastija]]s valdnieks Ēģiptē un īslaicīgi valdīja kā līdzvaldnieks kopā ar māti; pēc Kleopatras nāves Romas imperators [[Oktaviāns]] pavēlēja Cezarionu nogalināt, lai izbeigtu jebkādus iespējamos Cēzara varas mantiniekus?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Orkhon River Valley (25156799927).jpg|border|right|200px]]
* ... savas kulturālās attīstības plaukumā '''[[Orhonas ieleja]]''' [[Mongolija]]s centrālajā daļā &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija plašās [[Čingishans|Čingishana]] 13. gadsimta [[Mongoļu impērija]]s galvaspilsētas Karakorumas vieta?
* ... pirms [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] '''[[Latvijas vēstnieks Spānijā]]''' rezidēja [[Francija]]s galvaspilsētā [[Parīze|Parīzē]], un arī pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana|neatkarības atjaunošanas]] pirmā vēstniece [[Aina Nagobads-Ābola]] bija Latvijas ārkārtējā un pilnvarotā vēstniece Francijā un Spānijā ar rezidenci Parīzē?
* ... no [[Latvija]]s sportistiem labāko rezultātu '''[[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2025. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' uzrādīja [[kārtslēcējs]] [[Valters Kreišs]], ieņemot astoto vietu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kirkwall Harbour.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Orkneju salas|Orkneju salu]] administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Kērkvola]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vēstures avotos pirmoreiz minēta [[1046. gads|1046. gadā]] Orknejiešu sāgā?
* ... '''[[Polārie Urāli]]''' atrodas [[mūžīgais sasalums|mūžīga sasaluma]] joslā, un šeit ir skarbs krasi [[kontinentāls klimats]]: ziemā [[gaisa temperatūra]] var nokrist līdz −55 °C, bet vasaras ir īsas, [[sniegs]] nokūst [[jūnijs|jūnija]] beigās un uzsnieg [[septembris|septembra]] sākumā?
* ... neskatoties uz savu nehigiēnisko dzīvesveidu '''[[Amu Hādžī]]''' no [[Irāna]]s nodzīvoja līdz 94 gadu vecumam un nomira dažus mēnešus pēc pirmās mazgāšanās vairāk nekā 60 gadu laikā, uz kuru viņu pierunāja ciema iedzīvotāji?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Béziers - 54704365001.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Bēzjē]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no vecākajām pilsētām [[Francija|Francijā]] — pētījumi liecina, ka [[Senā Grieķija|sengrieķu]] Bēzjē [[kolonija]] ir datēta ar 575. gadu p.m.ē.?
* ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Austrijā]]''' pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s bija vēlākās [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidents]] [[Egils Levits]]?
* ... [[Ukraiņi|ukraiņu]] politiķi, priesteri un pedagogu '''[[Augustīns Vološins|Augustīnu Vološinu]]''', kurš [[1938. gads|1938. gadā]] kļuva par [[Karpatu Ukraina]]s pirmo un vienīgo prezidentu, [[1945. gads|1945. gadā]] apcietināja [[PSRS]] varas iestādes, un viņš mira [[Butirku cietums|Butirku cietumā]] [[Maskava|Maskavā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:English Riding Saddle.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[segli]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nodrošina [[Jātnieks|jātniekam]] ērtību un stabilitāti, palīdzot sadalīt jātnieka svaru un tādējādi pasargājot dzīvnieku no pārmērīga spiediena uz [[Mugura|muguru]], un uzlabojot kontroli pār [[zirgs|zirgu]]?
* ... [[Lisabonas &quot;Benfica&quot;]] ir '''[[Portugāles kauss futbolā|Portugāles kausa futbolā]]''' veiksmīgākā komanda ar 26 trofejām 38 finālspēlēs?
* ... 1 '''[[Samoa tala]]''' sastāv no 100 sene?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:The waterside of the houses on Twageos Road, Lerwick - geograph.org.uk - 6015394.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Šetlenda]]s administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Lērika]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir dibināta 17. gadsimtā kā [[siļķes|siļķu]] [[zveja]]s [[osta]], bet jau 1708. gadā tā kļuva par Šetlendas galvaspilsētu?
* ... [[1990. gads|1990. gada]] sākumā '''[[Slovēnijas Sociālistiskā Republika|Slovēnijas Sociālistiskās Republikas]]''' valdība likvidēja [[Slovēnijas Komunistu līga|Komunistu līgas]] [[Vienpartijas sistēma|vienpartijas sistēmu]], izveidoja daudzpartiju demokrātiju un īsi pēc tam no valsts nosaukuma svītroja &quot;Sociālistiskā&quot;, bet [[Slovēnija]]s neatkarību pasludināja [[1991. gads|1991. gada]] 25. jūnijā?
* ... '''[[šaušana olimpiskajās spēlēs]]''' bija viens no deviņiem [[sporta veidi]]em, ko iekļāva pirmajās modernajās [[1896. gada vasaras olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs Atēnās]] [[1896. gads|1896. gadā]], un tā bija visās sekojošajās [[vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpiskajās spēlēs]], izņemot [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904.]] un [[1928. gada vasaras olimpiskās spēles|1928. gadā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2025 Irfaan Ali (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Gajānas prezidenti|prezidenta]] '''[[Irfāns Ali|Irfāna Ali]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vadībā [[Gajāna]] piedzīvo strauju ekonomisko attīstību, īpaši pateicoties [[nafta]]s atradnēm, kas padarījušas valsti par vienu no visstraujāk augošajām ekonomikām pasaulē?
* ... [[1928. gads|1928. gadā]] [[Albānija|Albāniju]] pasludināja par [[Monarhija|monarhiju]] — '''[[Albānijas Karaliste (1928—1939)|Albānijas Karalisti]]''', bet valsts prezidentu Ahmetu Muhtaru beju Cogolli pasludināja par karali [[Zogu I]]?
* ... '''[[destilēts ūdens]]''' ir piemērots dažādiem rūpnieciskiem un zinātniskiem nolūkiem, bet ikdienas dzeršanai tas nav piemērots, un tiek ieteikts [[ūdens]] ar dabīgiem [[minerāli]]em?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:One week in Latvia from East to West and back - panoramio (19).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Mihaila iela]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]], kas ienāk [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] teritorijā caur Mihaila vārtiem &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, ir nosaukta par godu Krievijas lielkņazam Mihailam Pavlovičam, ķeizara [[Aleksandrs I Romanovs|Aleksandra I]] brālim?
* ... '''[[skaņas piesārņojums|skaņas piesārņojuma]]''' izraisītie [[dzirde]]s traucējumi ir izplatīts nepārejošs arodkaitīgums, un pasaulē no tā cieš apmēram 120 miljoni cilvēku?
* ... izdomāta naidīga valsts [[Baltkrievija]]s ziemeļrietumos '''[[Veišnorija]]''', ko [[Krievijas Bruņotie spēki]] izmantoja [[2017. gads|2017. gada]] militāro mācību &quot;Zapad-2017&quot; scenārijā, ātri kļuva populāra Baltkrievijas [[internets|interneta]] vidē, kur lietotāji izveidoja satīrisku &quot;Veišnorijas&quot; kustību, radot karogus, pases, sociālo tīklu un izdomātu vēsturi?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:The Hand on the Hill - geograph.org.uk - 32409.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Rietumu salas]]''' jeb Ārējās Hebridu salas &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir vienīgais apgabals [[Skotija|Skotijā]], kurā vairākums runājošo lieto [[skotu gēlu valoda|skotu gēlu valodu]]?
* ... [[Cēsis|Cēsu]] [[basketbolists]] '''[[Dāvis Rozītis]]''' savā pirmajā profesionālajā sezonā pēc atgriešanās no [[NCAA]] čempionāta [[ASV]] kļuva par [[Latvija]]s čempionu, kad &quot;[[Valmiera/Ordo]]&quot; vienīgo reizi vēsturē uzvarēja [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionātā, bet pēc tam spēlējis [[Igaunija|Igaunijā]], [[Polija|Polijā]] un daudzos [[Spānija]]s klubos?
* ... [[cilvēki]]em ir astoņi '''[[priekšzobi]]''', bet, piemēram, [[oposumi]]em ir 18 priekšzobi, savukārt [[bruņneši]]em nav neviena?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dinotherium.jpg|border|right|200px]]
* ... dažas izmirušo '''[[dinoteriīdi|dinoteriīdu]]''' sugas pieder pie lielākajiem zināmajiem [[snuķaiņi]]em, kas skaustā bija vairāk nekā 4 metrus augsti, un svēra ap 12 tonnām, kas būtiski pārsniedz mūsdienu [[Āfrikas ziloņi|Āfrikas ziloņu]] izmērus un padara tos par vieniem no lielākajiem sauszemes [[zīdītāji]]em &lt;small&gt;(attēlā dienvidu dinoterijs)&lt;/small&gt;?
* ... trimdas [[latvieši|latviešu]] inženieris, pētnieks, rakstnieks un fotogrāfs '''[[Ivars Sīlis]]''' kopš 1944. gada dzīvo [[Dānija|Dānijā]] un [[Grenlande|Grenlandē]], un viņš ir daudzu darbu par Grenlandi autors?
* ... '''[[mazie dzerokļi]]''' [[bērni]]em izaug kā [[piena zobi]], un pēc tam nomainās, bet lielie '''[[dzerokļi]]''' uzreiz izšķiļas kā pamatzobi, turklāt pēdējais dzeroklis, saukts par [[gudrības zobs|gudrības zobu]], izšķiļas jau pieaugušā vecumā no 17 līdz 25 gadiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:UigLoch.jpg|border|right|200px]]
* ... lai arī fizioģeogrāfiski [[Ārējās Hebridu salas|Ārējo Hebridu salu]] lielākā un apdzīvotākā sala '''[[Lūisa un Herisa]]''' &lt;small&gt;(attēlā Lūisas ainava)&lt;/small&gt; ir viena [[sala]], vietējie iedzīvotāji uz to atsaucas kā uz divām atsevišķām salām — Lūisu ziemeļos un Herisu dienvidos, ko atdala līdz 799 m augsti kalni?
* ... '''[[deviācija]]''' ir vietējo [[Magnētiskais lauks|magnētisko lauku]] izraisīta [[Kompass|kompasa]] kļūda, kuru kopā ar [[variācija (ģeogrāfija)|variāciju]] jāņem vērā aprēķinot precīzus peilējumus?
* ... [[Gajāna]]s daļa uz rietumiem no '''[[Esekibo (upe)|Esekibo upes]]''' ir [[Esekibo (strīdus teritorija)|strīdus teritorija]] ar [[Venecuēla|Venecuēlu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Mastodon color.jpg|border|right|200px]]
* ... tiek uzskatīts, ka izmirušie [[ziloņveidīgie|ziloņveidīgo]] [[snuķaiņi|snuķaiņu]] '''[[mastodontīdi]]''' barojās pārsvarā, apgraužot [[koki|koku]] un [[krūmi|krūmu]] [[lapas]] un zarus, jo to žokļi ir piemēroti spēcīgam vertikālam sakodienam un daudz mazākā mērā smalcināšanai ar sānisku kustību palīdzību &lt;small&gt;(attēlā Amerikas mastodonts)&lt;/small&gt;?
* ... [[Vācija]]s uzņēmums '''''[[Rheinmetall AG]]''''' specializējas [[Militāra tehnika|militārās tehnikas]], ieroču sistēmu un munīcijas ražošanā, un ir viens no vadošajiem [[Eiropa]]s aizsardzības nozares uzņēmumiem, sadarbojoties ar daudzu valstu bruņotajiem spēkiem?
* ... [[Krievi|krievu]] izcelsmes emigrants un avantūrists '''[[Boriss Skosirevs]]''' [[1934. gads|1934. gadā]] īslaicīgi kļuva par [[Andora]]s karali un izdeva vairākus dekrētus, tomēr viņa valdīšana bija īslaicīga (12 dienas)?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Engures luterāņu baznīca.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Engures luterāņu baznīca]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no retajām koka [[Baznīca (celtne)|baznīcām]] [[Kurzeme|Kurzemē]] un vienīgā [[Tukuma novads|Tukuma novadā]], kas nav pārbūvēta par mūra dievnamu?
* ... '''[[2025. gada Valmieras novada domes vēlēšanas|2025. gada Valmieras novada domes vēlēšanās]]''' partijas &quot;[[Valmierai un Vidzemei]]&quot; kandidāti ieguva 13 no 19 deputātu vietām?
* ... '''[[lielie dzerokļi|lielo dzerokļu]]''' funkcija atspoguļojas to [[latīņu valoda|latīniskajā]] nosaukumā ''molaris'', kas nozīmē dzirnakmens?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Azov. History, Archaeology and Paleontology Museum-Reserve. Deinotherium P4300150 2350 (cropped).jpg|border|right|200px]]
* ... kaut arī ārēji izmirušie [[ziloņveidīgie]] [[snuķaiņi]] '''[[dinoteriji]]''' atgādina mūsdienu [[Ziloņi|ziloņus]], tiem bija daudz lokanāks kakls un tievākas [[ekstremitātes]], kā arī triecējzobi, kas auga no [[Apakšžoklis|apakšžokļa]] un bija vērsti uz leju un atpakaļ &lt;small&gt;(attēlā ''Deinotherium giganteum'' [[skelets]])&lt;/small&gt;?
* ... [[Daugavpils|Daugavpilī]], [[Ķīmija (Daugavpils)|Ķīmijas apkaimē]] esošā '''[[Mendeļejeva iela]]''' ir nosaukta par godu [[Krievija]]s [[ķīmiķis|ķīmiķim]] [[Dmitrijs Mendeļejevs|Dmitrijam Mendeļejevam]], bet 2022. gadā tika aicināts pārdēvēt šo ielu par [[Marks Rotko|Marka Rotko]] ielu, tomēr pilsētplānošanas un būvniecības departamenta sēdē tika nolemts saglabāt tagadējo nosaukumu?
* ... [[Viktorijas ezers|Viktorijas ezera]] lielākā pieteka '''[[Kagera]]''' sākas no [[Rveru|Rveru ezera]] uz [[Ruanda]]s un [[Burundi]] robežas, un pēc 60 km Kagerā ieplūst tās lielākā pieteka '''[[Ruvuvu]]''', kas kopā ar tās pieteku '''[[Ruvjironza|Ruvjironzu]]''' tiek uzskatītas par [[Nīla]]s tālāko augšteci?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pūres baznīca. 2000-10-28.jpg|border|right|200px]]
* ... [[1967. gads Latvijā|1967. gadā]] '''[[Pūres luterāņu baznīca|Pūres luterāņu baznīcā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika uzņemtas filmas &quot;[[Kad lietus un vēji sitas logā]]&quot; epizodes, kā rezultātā cieta dievnama interjers — tika sabojātas [[ērģeles]], sasistas [[vitrāža]]s un izgriezta altārglezna?
* ... '''[[2025. gada Jūrmalas domes vēlēšanas|2025. gada Jūrmalas domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekšējā [[Jūrmalas domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Gatis Truksnis|Gata Trukšņa]] vadītais [[Latvijas Zaļā partija|Latvijas Zaļās partijas]] saraksts, iegūstot 6 no 15 deputātu vietām?
* ... [[Kanāda]]s un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Seriāls|televīzijas seriālam]] '''&quot;[[Mērdoka noslēpumi]]&quot;''' ir iznākušas 19 sezonas (kopā 329 sērijas)?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Knight Gomphotherium.jpg|border|right|200px]]
* ... pēdējās divas izmirušo [[Ziloņveidīgie|ziloņveidīgo]] [[Snuķaiņi|snuķaiņu]] '''[[gomfoterīdi|gomfoterīdu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Ģints (bioloģija)|ģintis]], kas dzīvoja [[Ziemeļamerika]]s dienvidos un [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]], izdzīvoja līdz [[pleistocēns|pleistocēna]] beigām pirms apmēram 12 000 gadiem, kad pēc [[cilvēks|cilvēku]] ierašanās tie izmira kopā ar citām megafaunas sugām?
* ... '''[[piena zobi]]''' attīstās jau [[Embrijs|embrionālajā]] attīstības stadijā un izšķiļas (izlaužas cauri [[smaganas|smaganām]] un kļūst mutē redzami) agrā [[bērnība|bērnībā]], tie parasti izkrīt un nomainās ar pastāvīgajiem [[zobi]]em?
* ... no 2009. līdz 2013. gadam [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] [[Baraks Obama|Baraka Obamas]] administrācijā '''[[Stīvens Ču]]''' bija enerģētikas ministrs, kļūstot par pirmo [[Nobela prēmija]]s laureātu, kurš ieņēmis šo amatu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Amager Rugporter (4941931513).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[porteris|portera]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nosaukums ir cēlies no [[Londona]]s ostu strādniekiem un krāvējiem, kuru vidū šis [[alus]] sava lētuma, sātīguma un stipruma dēļ bija īpaši iecienīts?
* ... '''[[2025. gada Liepājas domes vēlēšanas|2025. gada Liepājas domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekšējā [[Liepājas domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Gunārs Ansiņš|Gunāra Ansiņa]] vadītais [[Liepājas partija]]s saraksts, iegūstot 9 no 15 deputātu vietām?
* ... [[ukraiņi|ukraiņu]] [[basketbolists]] '''[[Anatolijs Šundels]]''', kurš 2024. gada pievienojās [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s klubam [[BK Ogre]], ir spēlējis Ukrainas U-18 un U-20 izlasē, bet no 2020. līdz 2024. gadam bija pieaugušo [[Ukrainas basketbola izlase]]s dalībnieks?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Tripod easel.jpg|border|right|150px]]
* ... tradicionāli [[mākslinieks]] pie '''[[molberts|molberta]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; strādā stāvus, taču tā augstumu var pietiekami regulēt, lai tas ļautu gleznot sēdus?
* ... '''[[Armēnijas revolūcija (2018)|2018. gada Samtainā revolūcija]]''' [[Armēnija|Armēnijā]] sākotnēji notika, reaģējot uz [[Seržs Sargsjans|Serža Sargsjana]] trešo pilnvaru termiņu pēc kārtas kā [[Armēnijas premjerministru uzskaitījums|premjerministram]], bet vēlāk paplašinājās pret valdošo Republikāņu partiju, kas bija pie varas kopš [[1999. gads|1999. gada]]?
* ... [[1997. gads|1997. gada]] sacelšanos [[Albānija|Albānijā]] lielā mērā izraisīja vairāku '''[[Piramīdu shēmas Albānijā|piramīdu shēmu]]''' neveiksme; šīs shēmas, kas pieauga līdz bezprecedenta mērogam attiecībā pret valsts ekonomiku, noveda pie tā, ka daudzi [[albāņi]] zaudēja naudu un īpašumus?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Samoa.svg|border|right|200px]]
* ... [[sarkanā krāsa]] [[Samoa karogs|Samoa karogā]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; simbolizē drosmi un asinis, kas izlietas cīņās par valsts neatkarību, bet [[zilā krāsa]] simbolizē debesis un brīvību, uz tās izvietotās piecas baltās, piecstūrveida zvaigznes veido [[Dienvidu Krusts|Dienvidu Krusta]] zvaigznāju?
* ... '''[[2025. gada Daugavpils domes vēlēšanas|2025. gada Daugavpils domes vēlēšanās]]''' pārliecinošu uzvaru guva iepriekšējā [[Daugavpils domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Andrejs Elksniņš|Andreja Elksniņa]] vadītais &quot;[[Sarauj, Latgale!]]&quot; saraksts, iegūstot 14 no 15 deputātu vietām?
* ... [[1937. gads|1937. gada]] '''[[korejiešu deportācija Padomju Savienībā]]''' bija daļa no [[Josifs Staļins|Staļina]] režīma plašākām represijām un etniskās tīrīšanas politikām, kā rezultātā 173 000 etnisko [[korejieši|korejiešu]] tika izvesti no [[Tālie Austrumi|Tālo Austrumu]] pierobežas reģioniem uz neapdzīvotām tuksnešainām vietām [[Kazahstāna|Kazahstānā]] un [[Centrālāzija|Vidusāzijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Fly River.PNG|border|right|150px]]
* ... pēc caurteces apjoma [[Grīva|grīvā]] [[Jaungvineja]]s upe '''[[Flaja]]''' ir lielākā upe [[Okeānija|Okeānijā]] un ir starp 20 lielākajām [[upe|upēm]] pasaulē &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Navahu nācija]]''' (līdz 1969. gadam — Navahu indiāņu rezervāts) ir lielākā [[Amerikas pamatiedzīvotāji|Amerikas pamatiedzīvotāju]] pašpārvaldes teritorija [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], kas atrodas trīs štatos: [[Arizona|Arizonā]], [[Jūta|Jūtā]] un [[Ņūmeksika|Ņūmeksikā]]?
* ... lai gan '''[[ufoloģija]]''' nav atzīta par oficiālu [[zinātne]]s nozari, tā piesaista gan entuziastus, gan pētniekus, kuri cenšas izskaidrot dīvainus novērojumus debesīs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pola Tai view from Mount Alava Adventure Trail.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Tutuila]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir lielākā un apdzīvotākā [[ASV Samoa]] sala, kurā atrodas arī tās [[galvaspilsēta]] [[Pagopago]]?
* ... '''[[2025. gada Rēzeknes domes vēlēšanas|2025. gada Rēzeknes domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekš no amata atbrīvotā [[Rēzeknes domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Aleksandrs Bartaševičs|Aleksandra Bartaševiča]] vadītais partiju &quot;[[Latvija pirmajā vietā]]&quot; un &quot;[[Kopā Latvijai]]&quot; saraksts, iegūstot 8 no 13 deputātu vietām?
* ... [[Latvijas hokeja izlase]]s spēlētājs '''[[Eduards Tralmaks]]''' 2025. gada martā noslēdza divvirzienu līgumu ar [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] klubu [[Detroitas &quot;Red Wings&quot;]], bet sekojošo sezonu aizvadīja tās fārmklubā [[Amerikas hokeja līga|Amerikas hokeja līgā]] [[Grandrepidsas &quot;Griffins&quot;]]; sezonas gaitā viņš tika izsaukts uz &quot;Red Wings&quot;, tomēr laukumā NHL spēlēs tā arī nedevās?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:1 Myles Lewis-Skelly arsenal 2025.jpg|border|right|150px]]
* ... 2025. gada martā '''[[Mailss Lūiss-Skellijs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; saņēma savu pirmo izsaukumu uz [[Anglijas futbola izlase]]s spēlēm pret [[Albānijas futbola izlase|Albāniju]] un [[Latvijas futbola izlase|Latviju]], un 18 gadu un 176 dienu vecumā gūstot vārtus pirmajā spēlē, viņš kļuva par jaunāko [[Anglija]]s [[futbolists|futbolistu]], kurš guvis vārtus debijā izlasē?
* ... [[Krievijas Federācija|Krievijas Federācijā]] uz rietumiem no [[Urāli]]em sastopamā '''[[mansu valoda]]''' ir [[apdraudēta valoda]], jo to prot ap 2200 cilvēku, galvenokārt [[mansi]], lai gan to kopskaits ir ap 12 000 cilvēku?
* ... [[latvieši|latviešu]] [[grafiķis]] '''[[Vilhelms Krūmiņš]]''' kopā ar [[Rihards Zariņš|Rihardu Zariņu]] radīja [[Latvijas Republikas ģerbonis|Latvijas Republikas ģerboņa]] attēlu un ir veidojis pirmo [[Latvijas Republika]]s [[banknote|naudaszīmju]] metus?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Khan Tengri 87 (461) Пик Победы (7439 м). Ледник Южный Иныльчек.jpg|border|right|200px]]
* ... līdz '''[[Dženiša smaile]]s''' &lt;small&gt;(attēlā no alpīnistu nometnes)&lt;/small&gt; uzmērīšanai [[1943. gads|1943. gadā]] par [[Tjanšans|Tjanšana]] augstāko virsotni tika uzskatīts 7010 m augstais [[Hantengri]]?
* ... pēc [[referendums|referenduma]], kura likumību apstrīdēja gan [[Ukraina]], gan lielākā daļa starptautiskās sabiedrības, {{dat|2014|3|18||bez}} [[Krievijas Valsts Dome|Krievijas parlaments]] un [[Krievijas prezidents|prezidents]] [[Vladimirs Putins]] oficiāli apstiprināja [[Krima]]s un [[Sevastopole]]s '''[[Krimas aneksija|aneksiju]]''' [[Krievijas Federācija]]s sastāvā?
* ... 1960. gada [[Francija]]s un [[Itālija]]s [[Krimināltrilleris|krimināltrillera]] filma '''&quot;[[Spožajā saulē]]&quot;''', kuras režisors ir [[Renē Klemāns]], ir balstīta uz romānu ''The Talented Mr. Ripley'', kuram 1999. gadā izdots jauns ekranizējums — &quot;[[Talantīgais misters Riplijs]]&quot;?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kukenan Tepuy at Sunset.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Gvajānas plakankalne]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Roraima (kalns)|Roraimas kalns]])&lt;/small&gt; ir viens no reģioniem ar visaugstāko [[Bioloģiskā daudzveidība|bioloģisko daudzveidību]] pasaulē, un tajā ir daudz [[Endēms|endēmu]] sugu?
* ... '''[[Grieķu genocīds Osmaņu impērijā]]''' notika laikā no [[1914. gads|1914.]] līdz [[1923. gads|1923. gadam]], un tā ietvaros tika sistemātiski iznīcināta [[Grieķi|grieķu]] minoritāte, īpaši [[Pontas grieķi|Pontas grieķu]] kopiena, kas dzīvoja [[Melnā jūra|Melnās jūras]] piekrastē [[Osmaņu impērija]]s teritorijā?
* ... '''[[Vestfālenes Karaliste]]''' bija [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] [[Francijas Pirmā impērija|franču impērijas]] [[satelītvalsts]], kas pastāvēja [[Vācija|Vācijā]] no 1807. līdz 1813. gadam?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of South Sudan.svg|border|right|200px]]
* ... zilais [[trijstūris]] '''[[Dienvidsudānas karogs|Dienvidsudānas karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; simbolizē [[Nīla|Nīlas upi]], bet zelta zvaigzne — vienotību un cerību?
* ... '''[[ostarbaiteri]]''' bija [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] režīma termins, ko [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā lietoja, lai apzīmētu [[Darbaspēks|darbaspēku]], ko piespiedu kārtā deportētēja uz Vāciju no [[Austrumeiropa]]s, galvenokārt no okupētajām teritorijām [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]], lai strādātu [[Piespiedu darbs|piespiedu darbu]]?
* ... '''[[Sieviešu statuss senajās Atēnās|Sieviešu juridiskās tiesības senajās Atēnās]]''' bija ierobežota: viņas netika uzskatītas par [[pilsoņi]]em un nevarēja piedalīties politiskajā dzīvē vai balsot, viņas bija atkarīgas no [[vīrieši|vīrieša]] aizbildniecības — sākotnēji no tēva, vēlāk no vīra vai cita radinieka?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dominospiel.JPG|border|right|200px]]
* ... '''[[domino]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; saknes meklējamas [[13. gadsimts|13. gadsimtā]] [[Ķīna (reģions)|Ķīnā]], kur sākotnēji tika spēlētas līdzīgas spēles ar kauliņiem, bet [[Eiropa|Eiropā]] domino kļuva populārs 18. gadsimtā, īpaši [[Francija|Francijā]] un [[Itālija|Itālijā]], kur spēle ieguva mūsdienās zināmo formu?
* ... [[Vācija]]s ziemeļos izveidotā '''[[Hannoveres Karaliste]]''' no 1814. līdz 1837. gadam atradās [[Personālūnija|personālūnijā]] ar [[Lielbritānijas karaļi]]em?
* ... '''[[parhēlijs]]''' jeb saules suņi rodas, kad [[Saule]]s gaisma laužas un atstarojas no [[ledus]] kristāliem augstajos [[Spalvmākoņi|spalvu mākoņos]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Coat of arms of Andorra.svg|border|right|150px]]
* ... '''[[Andoras ģerbonis|Andoras ģerboņa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vairogs ir sadalīts četros laukos, un katrs no tiem simbolizē kādu no [[Andora]]s kopvaldniekiem vai vēsturiskajiem aizbildņiem?
* ... [[latvieši|latviešu]] [[karikatūrists]] un feļetonists '''[[Jānis Dreslers]]''' kļuva populārs ar karikatūrām un četrrindēm par Burbuļtēvu un Burbuļmāti, Jefiņu, Sprukstiņu, Slīmestu u.c.; pēc [[Latvijas okupācija (1944—1991)|Latvijas okupācija]]s viņu sodīja ar 15 gadiem ieslodzījuma par pretpadomju propagandu, tomēr pēc atgriešanās viņa karikatūras publicēja arī žurnāls &quot;[[Dadzis (žurnāls)|Dadzis]]&quot;?
* ... [[Padomju Savienība]]s [[kosmonaute]] '''[[Svetlana Savicka (kosmonaute)|Svetlana Savicka]]''' kļuva par otro sievieti pasaulē, kas lidojusi [[kosmoss|kosmosā]], un pirmo sievieti, kas [[1984. gads|1984. gadā]] veikusi [[Iziešana atklātā kosmosā|iziešanu atklātā kosmosā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Viskūžu sala 09.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Usmas ezers|Usmas ezera]] vidusdaļā esošā '''[[Viskūžu sala]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir lielākā [[Latvija]]s ezeru [[sala]]?
* ... [[1944. gads|1944. gada]] 23. maijā '''[[Vestfālenes halle]]''' tika iznīcināta [[Bombardēšana|bombardēšanā]]., kurā gāja bojā tūkstošiem [[karagūstekņi|karagūstekņu]] (šeit bija karagūstekņu nometne ''Stalag VI D''), bet tūlīt pēc kara, [[1945. gads|1945. gadā]], [[Dortmunde]]s pilsētas dome pieņēma lēmumu par Vestfālenes halles atjaunošanu?
* ... '''[[Bojomas ūdenskritumi]]''', ko agrāk sauca par Stenlija ūdenskritumiem, veido robežu starp [[Kongo (upe)|Kongo upes]] lejteci un tās augšteci '''[[Lualaba|Lualabu]]''', nodalot divus upes kuģojamos posmus?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Ethiopia.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Etiopijas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viens no vecākajiem [[Āfrika]]s [[karogs|karogiem]], un tā [[krāsas]] kļuvušas par simbolu daudzām Āfrikas valstīm?
* ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām '''[[Sabiedroto okupētā Austrija]]''' tika sadalīta četrās okupācijas zonās, un to kopīgi pārvaldīja [[Apvienotā Karaliste]], [[Padomju Savienība]], [[ASV]] un [[Francijas Pagaidu valdība|Francija]], arī [[Vīne]] tika sadalīta līdzīgi, bet Vīnes centrālo rajonu kolektīvi pārvaldīja Sabiedroto kontroles padome?
* ... '''[[Besarābijas bulgāri]]''' ir pārceļotāju pēcteči no [[Osmaņu impērija|Osmaņu]] [[Bulgārija]]s uz [[Besarābija|Besarābiju]], kura 18. gadsimta beigās un 19. gadsimta pirmajā pusē tika nodota [[Krievijas Impērija]]i?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:День Победы в Сакском районе, 2022, 33.jpg|border|right|200px]]
* ... pēc tam, kad '''[[vecmāmiņa ar sarkano karogu|vecmāmiņa ar sarkano karogu Anna Ivanova]]''' sniedza interviju, kurā atzina ka tas, ka [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievija uzbrukusi Ukrainai]], ir &quot;ļoti slikti&quot; un tagad viņa [[PSRS karogs|sarkano karogu]] esot aizmetusi, [[Krievija]]s varas iestādes pārtrauca viņas tēla popularizēšanu &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[Kauņa|Kauņā]] dzimušais [[lietuvieši|lietuviešu]] [[basketbols|basketbola]] tiesnesis '''[[Ģedimins Petraitis]]''' tiesā [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] spēles kopš 2014. gada un ir viens no nedaudzajiem Eiropā dzimušajiem tiesnešiem, kas strādājuši šajā līgā?
* ... [[Osteolepjveidīgās|osteolepjveidīgo kārtas]] [[Daivspurzivis|daivspurzivju]] [[Ģints (bioloģija)|ģints]] '''[[latviji]]''', kas dzīvoja [[paleozojs|paleozoja ērā]], [[Augšdevons|augšdevona]] [[Frānas stāvs|frānas stāvā]], ir nosaukta [[Latvija]]s vārdā, pamatojoties uz tur atrastajiem tipiskās sugas pārstāvjiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Coat of arms of Greenland.svg|border|right|150px]]
* ... '''[[Grenlandes ģerbonis|Grenlandes ģerbonī]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir attēlots [[Leduslācis|polārlācis]], kas stāv uz pakaļkājām, simbolizējot Grenlandes dabas varenību un polārlāča nozīmi vietējā kultūrā?
* ... sākotnējais '''[[Vienības iela (Daugavpils)|Vienības ielas]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] nosaukums bija Aleksandra iela — par godu Aleksandra Ņevska pareizticīgo katedrālei, kura atradās tagadējā Andreja Pumpura skvērā (katedrāle tika uzbūvēta no 1856. līdz 1864. gadam, uzspridzināta 1969. gadā)?
* ... lai apspiestu '''[[Protesti Kazahstānā (2022)|protestus Kazahstānā 2022. gada janvārī]]''' [[Kazahstānas prezidents|prezidents]] [[Kasims Žomarts Tokajevs]] izsludināja ārkārtas stāvokli un lūdza palīdzību no [[Kolektīvās drošības līguma organizācija]]s, kā rezultātā [[Kazahstāna|Kazahstānā]] tika ievests [[Krievija]]s un citu valstu karaspēks?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Khabib nurmagomedov.jpg|border|right|150px]]
* ... [[avāri|avāru]] tautības [[Krievija]]s profesionālais [[jauktā cīņas māksla|jauktās cīņas mākslas]] (MMA) sportists '''[[Habibs Nurmagomedovs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pirmais [[musulmaņi|musulmaņu]] sportists, kurš ieguvis [[Ultimate Fighting Championship|UFC]] čempiona titulu, un plaši atzīts par vienu no visu laiku labākajiem MMA cīkstoņiem?
* ... [[Grenlande]]s ziemeļos esošā [[ASV]] '''[[Pitufikas Kosmosa spēku bāze]]''' (agrāk Tūles Gaisa bāze) ir Ballistisko raķešu agrīnās brīdināšanas sistēmas sastāvdaļa, kas uzrauga [[gaisa telpa|gaisa telpu]] virs [[Ziemeļpols|Ziemeļpola]], lai atklātu [[ballistiskā raķete|ballistisko raķešu]] palaišanas pazīmes?
* ... pēc trīs mēnešus ilgušām cīņām [[1920. gads|1920. gada]] '''[[Vļoras karš|Vļoras karā]]''' tika parakstīts miera līgums starp [[Itālija|Itāliju]] un [[Albānija|Albāniju]], saskaņā ar kuru Itālijas valdība apņēmās atzīt Albānijas neatkarību, teritoriālo integritāti un suverenitāti?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Greenland.svg|border|right|200px]]
* ... divās krāsās sadalītais aplis '''[[Grenlandes karogs|Grenlandes karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; attēlo [[saule|sauli]], kas lec virs [[ledāji]]em, simbolizējot [[Grenlande]]s dabas skaistumu un vietējo kultūru?
* ... '''[[Bārtas iela (Rīga)|Bārtas iela]]''' [[Rīga|Rīgā]] tika izveidota ar [[Rīgas dome|pašvaldības domes]] lēmumu 2015. gadā, piešķirot ielas statusu brauktuvei, kurā atradās Šampētera ielas adreses, taču vēsturiski Bārtas ielas nosaukums ir bijis netālajai paralēlajai [[Fridriha Candera iela]]i?
* ... mūsdienās [[Armēnija]]s dienvidos esošajai '''[[Sjunikas marze]]i''' ir stratēģiska nozīme, jo tas ir vienīgais Armēnijas reģions, kas robežojas ar [[Irāna|Irānu]], nodrošinot svarīgu saimniecisko un ģeopolitisko savienojumu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Volodymyr Zelenskyy in 2022.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Volodimirs Zelenskis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sestais '''[[Ukrainas prezidents]]'''?
* ... '''[[Protesti Gruzijā pēc parlamenta vēlēšanām (2024)|protesti pēc 2024. gada Gruzijas parlamenta vēlēšanām]]''' sākās tūlīt pēc vēlēšanām un pastiprinājās pēc valdības paziņojuma par iestāšanās sarunu apturēšanu ar [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienību]] līdz 2028. gadam; demonstranti pulcējās [[Tbilisi]] ielās, bieži saskaroties ar policijas spēku, kas izmantoja asaru gāzi un ūdensmetējus?
* ... parasti '''[[liellaiva]]s''' tiek pārvietotas ar [[velkoņi]]em vai līdzīgiem specializētiem [[kuģi]]em, taču ir sastopamas arī pašgājējas liellaivas, lai gan to ātrums un manevrētspēja ir neliela?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:WK040202 polsstok karalis.jpg|border|right|200px]]
* ... 2026. gada 28. februārī [[Grieķija]]s čempionātā vieglatlētikā telpās '''[[Emmanuils Karalis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pārvarēja 6,17 metrus, kļūstot par otro augstāko lēcienu veikušo [[kārtslēcējs|kārtslēcēju]] vēsturē pēc [[Armands Duplantiss|Armanda Duplantisa]]?
* ... '''[[Kazaņas ieņemšana]]''' [[1552. gads|1552. gadā]] iezīmēja [[Kazaņas haniste]]s iekļaušanu [[Krievijas cariste]]s sastāvā, kas deva [[Maskavija]]i iespēju nostiprināt varu [[Pievolga|Volgas reģionā]] un turpināt paplašināšanos [[Sibīrija]]s virzienā?
* ... [[Gajs Ričijs|Gaja Ričija]] 1998. gada ''[[neo-noir]]'' [[kriminālkomēdija]] '''&quot;[[Nav dūmu bez stobriem]]&quot;''' guva finansiālus panākumus, nopelnot vairāk nekā 28 miljonus [[ASV dolārs|ASV dolāru]] pie 1,4 miljonu dolāru budžeta?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ilzenbergas manor 2018.jpg|border|right|200px]]
* ... pēc [[Latvijas-Lietuvas robeža]]s nospraušanas šķīrējtiesas lēmuma [[1921. gads|1921. gadā]] [[Ilzu pagasts|Ilzu pagastu]] sadalīja un tā dienvidu daļu daļu ar '''[[Ilzes muiža|Ilzes muižu]]''' &lt;small&gt;(attēlā mūsdienās)&lt;/small&gt; pievienoja [[Lietuvas Republika]]i?
* ... '''[[Otrā Kosovas kauja]]''' [[1448. gads|1448. gada]] oktobrī starp [[Ungārija]]s karaļa [[Jānošs Huņadi|Jānoša Huņadi]] vadītajiem kristiešu spēkiem un [[Osmaņu impērija]]s armiju sultāna [[Murads II|Murada II]] vadībā bija viena no nozīmīgākajām kaujām Osmaņu ekspansijas laikā [[Balkānu pussala|Balkānos]], kurā kristieši cieta smagu sakāvi?
* ... '''[[Autonomā Padomju Baškīrijas Republika]]''' bija vienīgā autonomā republika [[Krievijas SFPR]] sastāvā, kas izveidota, pamatojoties uz līgumattiecībām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Nureyev 9 Allan Warren.jpg|border|right|150px]]
* ... [[1961. gads|1961. gadā]], viesojoties ar trupu [[Parīze|Parīzē]], [[baletdejotājs]] '''[[Rūdolfs Nurejevs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; atteicās atgriezties [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un pieprasīja politisko patvērumu [[Francija|Francijā]], kļūstot par vienu no pirmajiem augsta līmeņa māksliniekiem, kas [[Aukstais karš|Aukstā kara]] laikā pārbēga uz Rietumiem?
* ... amerikāņu [[Roks|rokgrupa]] '''''[[The Strokes]]''''' ir iedvesmojusi tādas grupas kā ''[[Arctic Monkeys]]'', ''[[The Killers]]'' un ''[[Franz Ferdinand (grupa)|Franz Ferdinand]]''?
* ... ziemeļu—dienvidu virzienā 137 km garumā izstieptais '''[[Atlins]]''' tiek uzskatīts par [[Jukonas upe]]s izteku?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:An Endangered Great Knot Calidris tenuirostris feeding at the Tasitolu salt lakes.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Eirāzija]]s ziemeļaustrumu [[tundra|tundrā]] ligzdojošajam '''[[garknābja šņibītis|garknābja šņibītim]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir raksturīga tāla [[putnu migrācija|migrācija]], sasniedzot [[Āzija]]s dienvidus un arī [[Austrālija]]s piekrastes?
* ... '''[[zeltainais stafilokoks]]''' ir daļa no cilvēka mikrobioma, bieži sastopams augšējos elpceļos un uz [[āda]]s; lai gan tipiski starp stafilokoku un cilvēku valda komensālisms, tas tomēr var kļūt par oportūnistisku [[Patogēns|patogēnu]], izraisot ādas infekcijas, tostarp [[Abscess|abscesus]], [[impetigo]], [[Infekcijas slimība|elpceļu infekcijas]] un saindēšanos ar pārtiku?
* ... '''[[2024. gada Baltijas kauss futbolā]]''' bija īpašs ar to, ka pirmo reizi tajā piedalījās arī [[Fēru Salu futbola izlase]] kā viesu komanda?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Saccharomyces cerevisiae SEM.jpg|border|right|200px]]
* ... jau kopš seniem laikiem mikroskopiskā, [[eikarioti]]skā vienšūnas [[sēne]] '''[[maizes raugs]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[elektronmikroskops|elektronmikroskopā]])&lt;/small&gt; ir ticis izmantots [[maize]]s, [[alus]] un [[vīns|vīna]] ražošanā?
* ... [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 4. maijā [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s 35. gadadienā '''[[Talsu baltais koris]]''' [[Markus Riva]]s vadībā uzvarēja šova '''&quot;[[Koru kari (ceturtā sezona)|Koru kari]]&quot;''' 4. sezonā?
* ... [[Lietuvieši|lietuviešu]] tautas [[pasaka]] '''&quot;[[Egle, zalkšu karaliene]]&quot;''' ir viena no viszināmākajām [[Balti|baltu tautu]] pasakām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:St. Clement Church Skopje 3.jpg|border|right|200px]]
* ... [[modernisms|modernisma stila]] '''[[Svētā Ohridas Klementa baznīca]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir nozīmīgākā [[Maķedonijas pareizticīgā baznīca|Maķedonijas pareizticīgās baznīcas]] katedrāle?
* ... '''[[Cilvēka genoma projekts]]''' no 1990. gada līdz 2003. gadam bija vēsturē lielākais sadarbības projekts [[bioloģija]]s nozarē?
* ... teorija '''&quot;[[Austrija — pirmais nacisma upuris]]&quot;''' kļuva par [[Austrija]]s sabiedrības fundamentālu mītu, kas ļāva iepriekš sīviem politiskajiem pretiniekiem, piemēram, sociāldemokrātiem un konservatīvajiem katoļiem, apvienoties un atgriezt bijušos nacistus sociālajā un politiskajā dzīvē; Austrija gandrīz pusgadsimtu noliedza, ka starp to un politisko režīmu no 1938. līdz 1945. gadam pastāv pēctecība?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Turkish prime minister Tansu Çiller in Brussels.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Tansu Čillera]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; no 1993. līdz 1996. gadam bija [[Turcijas premjerministre]] un ir pazīstama kā pirmā un līdz šim vienīgā sieviete šajā amatā?
* ... '''[[Pretīgās pārtikas muzejs|Pretīgās pārtikas muzejā]]''' [[Malme|Malmē]], [[Zviedrija|Zviedrijā]] ir izstādīti aptuveni 80 dažādi pārtikas produkti no visas pasaules, tostarp grauzdēta [[jūrascūciņa]] no [[Peru]], &quot;[[Kasu marcu]]&quot; siers no [[Sardīnija]]s, &quot;Surströmming&quot; pūdētā [[siļķe]] no Zviedrijas, [[Islande]]s delikatese &quot;hakarli&quot; (fermentēta [[Grenlande]]s [[haizivs]] gaļa), auglis [[duriāns]] u.c.?
* ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Ņujorkas &quot;Knicks&quot;]] [[basketbolists]] '''[[Džeremijs Sohans]]''' ir dzimis [[ASV]], jauktā [[poļi|poļu]] un amerikāņu ģimenē, bet jauniešu basketbolā pārstāvējis [[Anglija]]s un [[Polija]]s izlases, tomēr 2021. gadā debitēja pieaugušo [[Polijas basketbola izlase|Polijas basketbola izlasē]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Gregory the Illuminator mosaic on Pammakaristos Church in Constantinople.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Gregors Apgaismotājs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek uzskatīts par to, kurš padarīja [[Armēnija|Armēniju]] par pirmo valsti pasaulē, kas oficiāli pieņēma [[kristietība|kristietību]] kā [[valsts reliģija|valsts reliģiju]]?
* ... [[Turcija]]s ziemeļrietumu pilsēta '''[[Iznika]]''' senatnē bija pazīstama kā Nīkaja un bija nozīmīgs centrs [[Romas impērija|Romas]] un [[Austrumromas impērija|Bizantijas]] impēriju laikos?
* ... '''[[Detroitas upe]]''' uz [[ASV]] un [[Kanāda]]s robežas, kas savieno [[Sentklēras ezers|Sentklēras ezeru]] un [[Ēri ezers|Ēri ezeru]], ir viens no pasaulē noslogotākajiem iekšzemes ūdensceļiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Asparagales - Agave tequilana - 5.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[tekilas agave]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir ekonomiski nozīmīgs resurss [[Meksika]]s [[Halisko|Halisko štatam]], jo tā ir galvenā sastāvdaļa [[tekila]]s ražošanā?
* ... [[devons|devona]] [[osteolepidīdi|osteolepidīdu]] [[latviji|latviju ģints]] tipisko sugu '''''[[Latvius grewingki]]''''' 1933. gadā aprakstīja [[vācbaltieši|vācbaltiešu]] [[paleontologs]] [[Valters Gross]], nosaucot to vācbaltiešu [[ģeologs|ģeologa]] [[Konstantīns Grēvinks|Konstantīna Grēvinka]] vārdā?
* ... '''[[morāvieši]]em''' ir sava [[kultūra]], [[dialekti]] un vēstures mantojums, kas atšķiras no pārējās [[Čehija]]s, īpaši [[Bohēmija]]s?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Hanzi.svg|border|right|150px]]
* ... [[ķīniešu rakstzīmes]] '''[[haņdzi]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir arī [[japāņu rakstība]]s [[kandži]] un [[korejiešu rakstība]]s [[handža]]s pamatā?
* ... triju [[ziemas olimpiskās spēles|ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieks [[igauņi|igauņu]] [[tramplīnlēkšana|tramplīnlēcējs]] '''[[Arti Aigro]]''' 2019. gada martā [[Planīca (Slovēnija)|Planīcā]] lidojumos ar slēpēm treniņā veica 228 metrus tālu lēcienu, uzstādot neoficiālu [[Igaunija]]s rekordu?
* ... '''[[1500. gads Latvijā|1500. gada]]''' 31. janvārī savā rezidencē [[Piltenes pils|Piltenes pilī]] nomira [[Kurzemes bīskaps]] [[Mārtiņš Levics]], un pēc [[Vācu ordenis|Vācu ordeņa]] virsmestra Frīdriha lūguma [[Romas pāvests]] viņa vietā par bīskapu apstiprināja [[Miķelis Skulteti|Miķeli Skulteti]], tomēr vinš Kurzemi nesasniedza, jo nomira jau tā paša gada novembrī?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Niagara Falls - ON - Niagarafälle.jpg|border|right|250px]]
* ... '''[[Niagāras upe]]''', kurā atrodas [[Niagāras ūdenskritums]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, iztek no [[Ēri ezers|Ēri ezera]] ziemeļaustrumu gala un ietek [[Ontārio ezers|Ontārio ezera]] dienvidrietumos?
* ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] uzņēmuma ''[[SpaceX]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''Crew Dragon'' lidojums '''''[[Fram2]]''''' bija četru neprofesionālu [[kosmonauts|kosmonautu]] misija, ko finansēja un vadīja ķīniešu izcelsmes [[Malta]]s [[kriptovalūta|kriptovalūtu]] uzņēmējs [[Čuņs Vans]]?
* ... lai gan lielākā daļa valstu ir atteikušās no '''[[kaujas gāzes|kaujas gāzu]]''' pielietošanas, 21. gadsimtā ir reģistrēti vairāki incidenti, kur šādi ieroči tomēr ir tikuši izmantoti, īpaši civiliedzīvotāju ietekmēšanai bruņoto konfliktu zonās, piemēram, [[Sīrija|Sīrijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Shiitakegrowing.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[šitake]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no populārākajām un visplašāk audzētajām [[sēnes|sēnēm]] pasaulē, ko jau vairākus gadsimtus izmanto gan gastronomijā, gan [[Tradicionālā medicīna|tradicionālajā medicīnā]]?
* ... no 18. gadsimta beigām aizvien pieauga kustība pret [[verdzība|verdzību]] — [[abolicionisms]], un [[Britu impērija]] oficiāli aizliedza '''[[vergu tirdzniecība|vergu tirdzniecību]]''' 1807. gadā, bet [[Amerikas Savienotās Valstis]] — 1808. gadā?
* ... '''[[Padomju kosmosa programma]]''' bija viena no visambiciozākajām un inovatīvākajām programmām 20. gadsimtā, kas radīja globālu sacensību starp [[PSRS ]] un [[ASV]] — tā saukto &quot;Kosmosa sacensību&quot;; neskatoties uz agrīnajiem panākumiem, PSRS zaudēja sacensību par cilvēka nosēšanos uz [[Mēness]], jo ASV ''[[Apollo 11]]'' misija [[1969. gads|1969. gadā]] ļāva cilvēkiem pastaigāties pa Mēness virsmu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Plantsisal.jpg|border|right|150px]]
* ... no '''[[sizala agave]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; iegūst stingru šķiedru — sizala šķiedru, kuru tradicionāli izmanto [[Virve|virvēm]] un auklām, un tai ir daudz citu lietojumu, tostarp [[Papīrs|papīra]], [[Audums|auduma]], apavu, [[Cepure|cepuru]], [[Soma|somu]], [[Paklājs|paklāju]], ģeotekstilmateriālu un [[Šautriņu mešana|šautriņu]] dēļu ražošanā?
* ... '''[[rīcins]]''' ir ārkārtīgi [[inde|toksisks]] — pat ļoti nelielas devas var būt nāvējošas cilvēkam, tam nav zināmas [[pretinde]]s, un ārstēšana ir tikai simptomātiska?
* ... termins '''&quot;[[Vendi (Pomerānija)|vendi]]&quot;''' vēsturiskajos avotos tika lietots, lai apzīmētu dažādas [[Slāvu valodas|slāviski]] runājošas tautas, īpaši tās, kas dzīvoja aiz [[Elba]]s un [[Zāle (upe)|Zāles]] upēm, kas tolaik iezīmēja [[Vācieši|vācu]] un slāvu pasaules robežu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Jadeite Sodium aluminum silicate Burma 3025.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[žadeīts]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir vērtīgs pusdārgakmens, kas vēsturiski izmantots [[juvelierizstrādājumi|juvelierizstrādājumos]], mākslas priekšmetos un rituālajos priekšmetos, īpaši [[Ķīna|Ķīnā]], [[Meksika|Meksikā]] un [[Maiju civilizācija|maiju civilizācijā]]?
* ... [[Amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Džeks Kveids]]''' ir aktieru [[Mega Raiena|Megas Raienas]] un [[Deniss Kveids|Denisa Kveida]] dēls?
* ... '''[[Lihtenšteina 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Lihtenšteinu 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' pārstāvēja tikai viens sportists, [[riteņbraucējs]] Romano Punteners, un tā bija viena no mazākajām olimpiskajām delegācijām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Muscari botryoides 002.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[mazā muskare|mazās muskares]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Eiropa|Eiropā]], kā arī tā ir ieviesusies daudzviet citur pasaulē?
* ... '''[[Vendi (Āfrika)|vendi]]''' ir viena no [[Dienvidāfrika]]s oficiāli atzītajām etniskajām grupām, un vendu valoda ([[čivenda]]) ir viena no 11 [[Oficiāla valoda|oficiālajām valodām]] valstī?
* ... '''[[pēdu fetišisms]]''' ir viens no visizplatītākajiem fetišismiem un var ietvert aizraušanos ar [[pēda|pēdu]] izskatu, pieskaršanos, smaržu, apavu valkāšanu, masāžu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ithaki-Vathy.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Grieķija]]s rietumu daļā esošā '''[[Itaka (sala)|Itaka]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek uzskatīta par leģendārā varoņa [[Odisejs|Odiseja]] dzimteni, kā aprakstīts [[Homērs|Homēra]] eposā &quot;[[Odiseja]]&quot;?
* ... '''[[Britu Kipra]]s''' laika mantojums [[Kipra|Kiprā]] ietver [[Labās un kreisās puses satiksme|kreisās puses satiksmi]], [[Akrotiri un Dekelija|divas atlikušās militārās bāzes]], kas atrodas [[Lielbritānija]]s suverenitātē, kā arī salas elektrotīkli ir izbūvēti pēc britu standartiem, un tiek lietotas britu stila rozetes?
* ... tiek uzskatīts, ka izzudusī '''[[hazāru valoda]]''' bija radniecīga [[čuvašu valoda]]i, atšķiroties no vairākuma citu [[tjurku valodas|tjurku valodu]], bet no tās ir saglabājušies tikai fragmenti, piemēram, personvārdi, tituli un daži dokumenti [[Ebreju alfabēts|ebreju alfabētā]], tāpēc to pilnībā rekonstruēt nav iespējams?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Barak River in Silchar.jpg|border|right|200px]]
* ...[[Dienvidāzija]]s upe '''[[Meghna]]''' &lt;small&gt;(attēlā augštecē)&lt;/small&gt; kopā ar [[Ganga|Gangu]] un [[Brahmaputra|Brahmaputru]] veido pasaulē lielāko Gangas [[upes delta|deltu]]?
* ... '''[[Florences Republika]]i''', kas bija viena no ietekmīgākajām [[Itālija]]s pilsētvalstīm [[Viduslaiki|viduslaikos]] un [[renesanse]]s laikā, bija raksturīgs sarežģīts pārvaldes modelis un aktīva pilsoņu līdzdalība politikā, kā arī īpaša nozīme [[māksla]]s, [[literatūra]]s un [[zinātne]]s attīstībā?
* ... viens no [[Turcija]]s politiķa '''[[Binali Jildirims|Binali Jildirima]]''' atpazīstamākajiem politiskajiem sasniegumiem ir nozīmīgā loma Turcijas pārejā no [[parlamentārisms|parlamentāras]] uz [[prezidentālisms|prezidentālu]] pārvaldes formu — viņš kļuva par pēdējo [[Turcijas premjerministrs|Turcijas premjerministru]], pirms šis amats tika likvidēts [[2018. gads|2018. gadā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Myrtos Beach, Kefalonia.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Kefalonija]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir lielākā no [[Grieķija]]s [[Jonijas salas|Jonijas salām]]?
* ... no '''[[Sicīlijas arābu valoda]]s''' vēlāk attīstījās [[maltiešu valoda]] — vienīgā [[Semītu valodas|semītu valoda]] [[Eiropa|Eiropā]], kas tiek rakstīta [[Latīņu raksts|latīņu alfabētā]] un lietota kā [[valsts valoda]]?
* ... pirmo olimpisko medaļu '''[[Burkinafaso olimpiskajās spēlēs]]''' ieguva [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]], ko izcīnīja [[vieglatlēts]] [[Igs Fabriss Zango]] [[Vieglatlētika 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|trīssoļlēkšanas sacensībās]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Katerina Sakellaropoulou, October 2022 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Katerina Sakellaropulu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas bija [[Grieķijas prezidents|Grieķijas prezidente]] no 2020. līdz 2025. gadam, ir vēsturē pirmā [[sieviete]], kas ievēlēta šajā amatā?
* ... [[Gruzija|Gruzijā]] sastopamajai '''[[megreļu valoda]]i''' nav oficiāla statusa, tā netiek izmantota ne izglītībā, ne valsts pārvaldē, un tai nav standartizētas [[rakstība]]s tradīcijas, lai gan pēdējos gados vērojami atsevišķi centieni veidot mācību materiālus un literāros darbus?
* ... kopš 2025. gada '''[[Uzbekistānas hokeja izlase]]s''' galvenais [[treneris]] ir [[latvieši|latviešu]] speciālists [[Normunds Sējējs]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:GorbachevMS.jpg|border|right|150px]]
* ... [[PSKP CK]] locekļi nobalsoja par '''[[PSRS prezidents|PSRS prezidenta]]''' amata izveidi [[1990. gads|1990. gada]] 7. februārī, un 14. martā [[Mihails Gorbačovs]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika ievēlēts par pirmo un vienīgo PSRS prezidentu?
* ... pēc [[Turcijas iebrukums Kiprā|Turcijas militārā iebrukuma Kiprā 1974. gadā]] valsts tika sadalīta divās daļās, kur '''[[Kipras turki]]''' pārcēlās galvenokārt uz salas ziemeļiem ([[Ziemeļkipra|Ziemeļkipru]]), bet [[Kipras grieķi]] — dienvidiem?
* ... '''[[Komadugu Jobe]]''' ir [[Čada ezers|Čada ezera]] otra lielākā pieteka pēc [[Šari]], veidojot 2,5 % no kopējā ūdens pieplūduma ezerā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Libya.svg|border|right|200px]]
* ... pašreizējais '''[[Lībijas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika atjaunots [[2011. gads|2011. gadā]] pēc [[Muammars Kadāfi|Muammara Kadāfi]] režīma krišanas?
* ... '''[[Sicīlijas arābu iekarojumi]]''' ievadīja gandrīz divus gadsimtus ilgu [[islāms|islāma]] klātbūtni [[Sicīlija|salā]], kuras laikā izveidojās '''[[Sicīlijas emirāts]]'''?
* ... 2003. gadā izveidotās grupas ''[[Astro'n'out]]'' līdere un vokāliste '''[[Māra Upmane-Holšteine]]''' ir precējusies ar mūziķi [[Goran Gora|Jāni Holšteinu-Upmani]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Jennifer Coolidge at the 2024 Toronto International Film Festival 6 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... amerikāņu [[aktrise]] '''[[Dženifera Kūlidža]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; 1999. gadā guva savu lielo izrāvienu, atveidojot Džanīnu Stifleri jeb &quot;Stiflera mammu&quot; filmā &quot;[[Amerikāņu pīrāgs]]&quot;, kas guva lielus komerciālus panākumus visā pasaulē; 2001. gadā viņa atkārtoti atveidoja šo lomu filmā &quot;[[Amerikāņu pīrāgs 2]]&quot;, bet vēlāk tajā pašā gadā viņai bija nozīmīga otrā plāna loma filmā &quot;Gudrā blondīne&quot;?
* ... vēsturiskā [[grieķu valoda]]s forma '''[[koinē]]''' bija vispārēja saziņas valoda (''[[lingua franca]]'') visā [[Hellēnisms|hellēniskajā pasaulē]], apvienojot dažādus grieķu [[Dialekts|dialektus]]?
* ... '''[[Harijs Mihelsons]]''' ir viens no zinātniskās [[ornitoloģija]]s pamatlicējiem [[Latvija|Latvijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Chad.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Čadas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir gandrīz identisks [[Rumānijas karogs|Rumānijas karogam]]?
* ... [[2025. gads|2025. gada]] 25. martā [[ASV]] militāro mācību laikā '''[[Pabrades poligons|Pabrades poligonā]]''' [[Lietuva|Lietuvā]] pazuda kāpurķēžu transporta glābšanas automašīna '''[[M88 remonta evakuācijas mašīna|M88]]''', kurā atradās 4 karavīri; dienu vēlāk transportlīdzekli atrada iegrimušu [[purvs|purvā]] vismaz 5 metru dziļumā, un visa tā ekipāža gāja bojā?
* ... ar '''[[Austrālijas akts|Austrālijas aktu]]''', kas tika pieņemts [[1986. gads|1986. gadā]], tika pilnībā pārtraukta [[Apvienotās Karalistes parlaments|Lielbritānijas parlamenta]] un [[Apvienotās Karalistes karaļnams|karaļnama]] vara pār [[Austrālija]]s likumdošanu un tiesām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kwidzyn zamek (dron cropped).jpg|border|right|200px]]
* ... parasti [[pils|pilīs]] [[tualete]]s tika ierīkotas erkeros, taču lielajās pilīs, kurās uzturējās liels garnizons, higiēnas nolūkos bija nepieciešama atsevišķa, no pārējās pils teritorijas atdalīta konstrukcija, tādēļ [[Vācu ordenis|Vācu ordeņa]] pilīs būvēja '''[[danskers|danskerus]]''' &lt;small&gt;(attēlā priekšā pa kreisi danskers [[Kvidzina]]s pilī)&lt;/small&gt;?
* ... viena '''[[Islandes krona]]''' tiek dalīta 100 auraros, lai gan pašlaik aurari vairs netiek lietoti?
* ... pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] [[žurnālists|žurnālistu]] un [[literāts|literātu]] '''[[Ernests Runcis (Arnis)|Ernestu Runci (Arni)]]''' apcietināja un apsūdzēja noziegumos pret [[Padomju Savienība|Padomju Savienību]] un [[Markss|Marksa]] mācību un ieslodzīja [[Usoļlags|Usoļlaga soda nometnē]], kur viņš miris 1943. gada 30. jūlijā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Katun Chemal.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Oba]]s kreisā satekupe '''[[Katuņa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sākas no Geblera ledāja [[Beluha]]s dienvidu nogāzē [[Altajs|Altajā]]?
* ... '''[[2025. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2025. gada Latvijas futbola Virslīgas sezonā]]''' par [[Latvijas futbola Virslīga|Virslīgas]] čempioniem ceturto reizi kļuva ''[[Riga FC]]'' [[futbolisti]], bet sezonas labākais vārtu guvējs bija [[RFS]] spēlējošais [[Darko Lemajičs]] no [[Serbija]]s, kurš guva 28 vārtus?
* ... '''[[terioloģija]]''' ir [[zooloģija]]s [[zinātne]]s nozare, kas pēta [[Zzīdītāji|zīdītājus]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of the Republic of China.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Ķīnas Republikas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika oficiāli pieņemts [[1928. gads|1928. gadā]] un kopš [[1949. gads|1949. gada]] tiek lietots [[Taivāna (sala)|Taivānā]], ko pēc [[Ķīnas pilsoņu karš|Ķīnas pilsoņu kara]] beigām ieņēma [[Ķīnas Republika]]s valdība, atkāpjoties no [[Kontinentālā Ķīna|kontinentālās Ķīnas]] pēc komunistu spēku uzvaras?
* ... '''[[senā baznīcslāvu valoda]]''' ieņēma centrālu vietu [[pareizticība|pareizticīgās]] un daļēji arī [[katoļu baznīca]]s [[liturģija|liturģijā]], kļūstot par baznīcas valodu daudzām [[slāvi|slāvu]] tautām un būtiski ietekmējot [[slāvu valodas|slāvu valodu]] attīstību, bet līdz mūsdienām ir saglabājusies [[baznīcslāvu valoda]]s formā pareizticīgo liturģiskajā praksē?
* ... '''[[mošošana]]''' parasti notiek dzīvās [[mūzika]]s koncertos, īpaši tādos, kuros tiek izpildīta agresīva mūzika, piemēram, [[pankroks]], [[Smagais metāls (mūzikas žanrs)|smagais metāls]] vai [[metālkors]], un tā norisinās speciālā zonā pie skatuves, ko sauc par mošpitu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Da Vinci Vitruve Luc Viatour.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Leonardo da Vinči]] slavenais [[zīmējums]] '''[[Vitrūvija cilvēks]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; atspoguļo [[senie romieši|seno romiešu]] [[arhitekts|arhitekta]] [[Vitrūvijs|Vitrūvija]] uzskatus par ideālajām [[cilvēka ķermenis|cilvēka ķermeņa]] proporcijām?
* ... '''[[kromaņonieši]]''', kas [[Eiropa|Eiropā]] parādījās pirms aptuveni 40 000 gadu, bija fiziski līdzīgi [[Cilvēks|mūsdienu cilvēkiem]] — tiem bija augsts [[pieres kauls]], izteikts [[zods]] un [[smadzenes|smadzeņu]] tilpums aptuveni 1600 cm³, kas ir līdzīgs vai pat nedaudz lielāks nekā mūsdienu cilvēkam?
* ... [[Padomju Savienība]] daļēji atklāja negadījumu, kas notika ar ''[[Sojuz (kosmosa kuģu sērija)|Sojuz]]'' sērijas pilotējamo kosmosa kuģi '''[[7K-T № 39]]''' [[1975. gads kosmonautikā|1975. gadā]], jo tas notika, gatavojoties kopīgajam ar [[ASV]] projektam ''Apollo-Sojuz'', kura lidojums notika trīs mēnešus vēlāk?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Marmaris harbor (aerial view), Muğla Province, southwest Turkey, Mediterranean.jpg|border|right|250px]]
* ... mūsdienās [[Turcija]]s dienvidrietumu pilsēta '''[[Marmarisa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no visstraujāk augošajām tūrisma pilsētām reģionā?
* ... '''[[kultūrslānis]]''', ko pēta [[Arheoloģija|arheoloģijā]], satur cilvēku darbības rezultātā radušās materiālās paliekas — [[Artefakts|artefaktus]], piemēram, būvju atliekas, pārtikas atkritumus un citus pierādījumus par cilvēku klātbūtni un darbību noteiktā vietā un laikā?
* ... līdz [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] '''[[Lendlīze]]s''' programmas beigām [[1945. gads|1945. gadā]] tās ietvaros tika sniegta [[ASV]] palīdzība vairāk nekā 50 miljardu [[ASV dolārs|dolāru]] apmērā (mūsdienu naudā pārsniedz 600 miljardus dolāru); apmēram 31 miljards dolāru tika piešķirts [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijai]], bet ap 11 miljardi — [[Padomju Savienība]]i?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:MussakasMeMelitsanesKePatates01.JPG|border|right|200px]]
* ... lai gan musaka ir tradicionāls siltais [[ēdiens]] vairākās [[Balkānu pussala|Balkānu]] un [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] tautu virtuvēs, vispazīstamākā ir [[grieķi|grieķu]] '''[[musaka]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kuras popularitāti veicināja grieķu šefpavārs Nikolaoss Celemendess, padarot to par vienu no atpazīstamākajiem grieķu virtuves simboliem?
* ... '''[[1997. gada Āzijas finansiālā krīze|1997. gada Āzijas finansiālo krīzi]]''' izraisīja pārmērīga ārvalstu parādu uzkrāšana, [[valūtas kurss|valūtas kursu]] nestabilitāte un spekulatīvi uzbrukumi reģiona [[valūta|valūtām]], īpaši [[Taizemes bats|Taizemes batam]]?
* ... likumi par '''[[seksuālās piekrišanas vecums|seksuālās piekrišanas vecumu]]''' dažādās jurisdikcijās ir ļoti atšķirīgi, lai gan lielākoties tas ir noteikts robežās no 14 līdz 18 gadiem (izņemot dažas valstis, kur tas ir no 12 vai 13 gadiem), bet daudzas [[musulmaņi|musulmaņu]] valstis un [[Vatikāns]], ka atļauj [[dzimumattiecības]] tikai pēc [[laulība]]s noslēgšanas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Archimedes screw.JPG|border|right|200px]]
* ... lai gan '''[[Arhimēda skrūve]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izgudrojums bieži tiek piedēvēts [[Arhimēds|Arhimēdam]], pastāv liecības, ka līdzīgas ierīces tika izmantotas [[Senā Ēģipte|Senajā Ēģiptē]] un arī [[Senā Divupe|Divupē]] jau pirms viņa dzīves laika 3. gadsimtā p.m.ē.?
* ... '''[[Grieķu Baktrijas valsts|Grieķu–Baktrijas valsts]]''', kas pastāvēja [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] no aptuveni 250. līdz 125. gadam p.m.ē., bija nozīmīgs [[senie grieķi|grieķu]] kultūras un Austrumu civilizāciju saplūsmes punkts, kalpojot par starpnieku starp [[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģiona]] un [[Dienvidāzija|Dienvidāzijas]] kultūrām?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dinkelsbuehl Kirchturm West.jpg|border|right|200px]]
* ... 14. gadsimtā [[Nīderlande|Nīderlandē]] un [[Beļģija|Beļģijā]] uzplauka jumta '''[[dakstiņi|dakstiņu]]''' ražošana, kad valdība noteica ugunsdrošu [[būvmateriāli|būvmateriālu]] izmantošanu, lai samazinātu [[ugunsgrēks|ugunsgrēku]] risku &lt;small&gt;(attēlā dakstiņu jumti [[Vācija|Vācijā]], Dinkelsbīles pilsētā)&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Maria Kalesnikava 2020-08.png|border|right|200px]]
* ... viena no [[Baltkrievijas iedzīvotāju protesti (2020—2021)|Baltkrievijas 2020. gada demokrātisko protestu]] līderēm '''[[Marija Kaļesņikava]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[2020. gads|2020. gada]] septembrī tika apcietināta, un 2021. gadā viņai piesprieda 11 gadu cietumsodu, apsūdzot par &quot;ekstrēmistisku grupu organizēšanu&quot;?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Apiaceae - Peucedanum cervaria-3.JPG|border|right|200px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[briežu rūgtdille]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir bijusi sastopama ļoti reti — vienīgā zināmā atradne [[Koknese]]s parka malā [[1965. gads Latvijā|1965. gadā]] applūdināta, izveidojot [[Pļaviņu ūdenskrātuve|Pļaviņu HES ūdenskrātuvi]]; suga ierakstīta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] nulles kategorijā?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Haliaeetus leucoryphus -Corbett National Park, Uttarakhand, India-8.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Pallasa ērglis|Pallasa ērgļa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; plašais [[izplatības areāls]] ir maldinošs, jo suga ir reta un izolēta visā tā areālā?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Turaida Burg Turaida Turm Außen.JPG|border|right|150px]]
* ... [[viduslaiku pils]] galvenais [[sargtornis]] '''[[donžons]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Turaidas pils]] donžons)&lt;/small&gt; bieži vien kalpoja arī kā dzīvojamā telpa pilskungam?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Castagnola 2022.JPG|border|right|200px]]
* ... pēc [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcijas]] apspiešanas [[Rainis]] un [[Aspazija]] emigrēja uz [[Šveice|Šveici]] un dzīvoja '''[[Kastaņola|Kastaņolā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; līdz 1920. gadam; mūsdienās šeit atrodas [[muzejs]], kas veltīts Rainim un Aspazijai?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Šakotis 3799.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Lietuva|Lietuvā]] '''[[šakotis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viens no galvenajiem [[deserti]]em [[Lieldienas|Lieldienās]] un [[Ziemassvētki|Ziemassvētkos]], kā arī citos īpašos gadījumos, piemēram, [[Kāzas|kāzās]]?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Kyrgyzstan.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Kirgizstānas karogs|Kirgizstānas karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; centrā atrodas [[saule]] ar 40 stariem, un tās centrā ir tradicionālās [[jurta]]s augšējās daļas — tundukas — attēls, skatīts no iekšpuses?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Wien NHM Venus von Willendorf.jpg|border|right|150px]]
* ... [[paleolīts|paleolīta]] sieviešu figūriņām, ko kopīgi dēvē par '''[[Paleolīta Venera|Paleolīta Venerām]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Villendorfas Venera]])&lt;/small&gt; ir uzsvērtas ķermeņa daļas, kas saistītas ar auglību un dzīvības radīšanu: [[krūts|krūtis]], [[vēders]] (bieži attēlots kā [[grūtniece]]s), kamēr [[seja]] parasti nav detalizēta, un [[rokas]] un [[kājas]] ir sekundāras vai ļoti vienkāršotas?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Mezotnes muiza.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[1798. gads Latvijā|1798. gadā]]''' pēc Šarlotes fon Līvenas pasūtījuma [[Mežotne|Mežotnē]] tika uzsākti [[Mežotnes muiža|Mežotnes pils]] būvdarbi, un līdz pat [[Pirmais pasaules karš|Pirmajam pasaules karam]] pils palika [[Līvenu dzimta]]s īpašumā &lt;small&gt;(attēlā Mežotne 19. gadsimtā)&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pteraspidomorphi.gif|border|right|200px]]
* ... '''[[pteraspīdveidīgie]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija bruņu plātnēm klāti [[Zivis|zivīm]] līdzīgi organismi, kas parādījās [[Silūrs|silūra]] beigās un nodzīvoja līdz [[Devons|devona]] beigām?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bundesarchiv Bild 183-R22014, Magda Goebbels.jpg|border|right|150px]]
* ... [[1945. gads|1945. gada]] 1. maijā, vienu dienu pēc [[Ādolfs Hitlers|Ādolfa Hitlera]] pašnāvības, [[Fīrera bunkurs|Fīrera bunkurā]] [[Berlīne|Berlīnē]] '''[[Magda Gebelsa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kopā ar vīru [[Jozefs Gebelss|Jozefu Gebelsu]] ar ārstu palīdzību nogalināja savus sešus bērnus un pēc tam abi izdarīja [[Pašnāvība|pašnāvību]]?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:100 Kip (Laos, 1957).jpg|border|right|200px]]
* ... vienu '''[[Laosas kips|Laosas kipu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; teorētiski veido 100 atti, taču šīs mazākās vienības netiek izmantotas augstās [[inflācija]]s dēļ?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:RAF M2 Stils Front.jpg|border|right|200px]]
* ... līdz [[Rīgas autobusu fabrika]]s bankrotam [[1998. gads|1998. gadā]] tika izveidoti tikai divi '''[[RAF-M2 &quot;Stils&quot;]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; prototipi, kuri pēc bankrota tika nozaudēti, bet 2011. gadā tika atrasti un izstādīti sabiedrībai?
* ... ...?
* ... ...?
[[Attēls:14feb Timma tilts 16-800x491.jpg|border|right|200px]]
* ... kājnieku [[tilts]] pāri [[Pilsētas kanāls|Pilsētas kanālam]] [[Rīga|Rīgā]], kuram pāri ved īsākais ceļš no [[Latvijas Universitāte]]s ēkas līdz [[Latvijas Nacionālā opera un balets|Nacionālās operas]] namam &lt;small&gt;(attēlā pēc atklāšanas [[1900. gads Latvijā|1900. gadā]])&lt;/small&gt;, ir nosaukts par '''[[Timma tilts|Timma tiltu]]''' gleznotāja [[Georgs Vilhelms Timms|Georga Vilhelma Timma]] vārdā?
* ... ...?
* ... ...?
[[Attēls:Coat of arms of Finland 2.svg|border|right|150px]]
* ... '''[[Somijas ģerbonis|Somijas ģerboņa]]'''&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; patreizējā versija tika oficiāli pieņemta [[1978. gads|1978. gadā]], lai gan tā pamatforma saglabājusies no [[Zviedrijas karaļi|Zviedrijas karaļa]] [[Juhans III|Juhana III]] laikiem, kad tas pirmoreiz tika izmantots kā simbols [[Somija]]i [[Zviedrijas Karaliste|Zviedrijas Karalistē]]?
* ... ...?
* ... ...?
[[Attēls:...|border|right|200px]]
* ... ... &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?
[[Attēls:...|border|right|200px]]
* ... ... &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?
[[Attēls:...|border|right|200px]]
* ... ... &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?</text>
      <sha1>q2eypa1oeastndfjzl0m2jbne87scg7</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4468408</id>
      <parentid>4468407</parentid>
      <timestamp>2026-05-15T04:45:41Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Faktu ieteikumi (vēl neizmantotie, jaunos likt apakšā) */</comment>
      <origin>4468408</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="452340" sha1="7btklfdc9q7u0o1tfupqunngsuuda02" xml:space="preserve">{{Vai tu zināji/Saites}}
Šis ir Sākumlapas nodaļas &quot;[[Veidne:Vai tu zināji|Vai tu zināji]]&quot; arhīvs un nākamo faktu krājums.
__TOC__

== &quot;Vai tu zināji&quot; arhīvs ==
{{ombox | text = Saraksta sākumā ir jaunākie fakti}}

[[Attēls:Studio publicity Hattie McDaniel.jpg|border|right|50px]]
* ... par lomu 1939. gada filmā &quot;[[Vējiem līdzi (filma)|Vējiem līdzi]]&quot; '''[[Hetija Makdeniela]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ieguva Kinoakadēmijas balvu kā [[Labākā aktrise otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|labākā otrā plāna aktrise]], kļūstot par pirmo [[Afroamerikāņi|afroamerikāņu]] izcelsmes cilvēku, kas ieguvis [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Oskaru]]?
* ... laika gaitā [[Anglija]]s politskā grupa '''[[toriji]]''' kļuvua par [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Konservatīvā partija (Apvienotā Karaliste)|Konservatīvo partiju]], kāda tā pastāv arī mūsdienās?
* ... '''[[jūras ūdens]]''' veido aptuveni 97% no visas [[Zeme]]s [[ūdens]]?

[[Attēls:2022-02-26 Leichtathletik, Deutsche Hallenmeisterschaften 1DX 4866 by Stepro.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Vācija]]s [[vieglatlēte]], {{oss|V=2024|L=G}} čempione '''[[Jemisi Ogunleje]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sākotnēji nodarbojās ar [[septiņcīņa|septiņcīņu]], bet 15 gadu vecumā guvusi smagu traumu, kas liedza veikt visas disciplīnas, un turpmāk koncetrējusies uz [[lodes grūšana|lodes grūšanu]]?
* ... '''[[Haplogrupa R1a|R1a haplogrupa]]''' [[mezolīts|mezolīta]] laikmetā bija sastopama [[Austrumu mednieki-vācēji|Austrumu mednieku-vācēju]] Y-hromosomās, un tās izplatīšanās korelē ar [[indoeiropiešu valodas|indoeiropiešu valodu]] ekspansiju 3. gadu tūkstotī p.m.ē., Eiropā izveidojot [[Auklas keramikas kultūra|Auklas keramikas kultūru]], bet mūsdienās tā atrodama 37,7 % [[Latvija]]s vīriešu?
* ... '''[[Latvijas Universitātes Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultāte]]''' tika izveidota [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]], apvienojot [[Latvijas Universitātes Datorikas fakultāte|Datorikas fakultāti]], [[Latvijas Universitātes Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāte|Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāti]] un [[Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte|Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāti]]?

[[Attēls:Middle coat of arms of Czechoslovakia.svg|border|right|50px]]
* ... '''[[Čehoslovākijas Pirmā republika]]''' &lt;small&gt;(attēlā ģerbonis)&lt;/small&gt; pastāvēja no [[1918. gads|1918.]] līdz [[1938. gads|1938. gadam]], to izveidojot no bijušās [[Austroungārija]]s teritorijas (agrākās [[Cisleitānija]]s ([[Bohēmija]], [[Morāvija]], neliela daļa [[Silēzija]]s) un [[Transleitānija]]s (slovāku apdzīvotās zemes un [[Karpatu Krievzeme]]))?
* ... '''[[Huņņu impērija]]s''' kulminācija bija [[kagans|kagana]] [[Atila]]s vadībā, kurš valdīja no 434. līdz 453. gadam, veicot vairākus postošus karagājienus gan [[Austrumromas impērija|Austrumromas impērijā]], gan [[Rietumromas impērija|Rietumromas impērijā]]?
* ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Rons Moss]]''', kurš vislabāk pazīstams ar modes magnāta Ridža Forestera attēlošanu [[CBS]] [[ziepju opera|ziepju operā]] &quot;[[Hameleonu rotaļas]]&quot;, ir arī [[mūziķis]], softroka grupas ''Player'' dalībnieks?

[[Attēls:Olympia Dukakis 2019.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Amerikāņi|amerikāņu]] [[aktrise]], kas ir piedalījusies vairāk nekā 130 teātra iestudējumos, vairāk nekā 60 filmās un vairāk nekā 50 televīzijas seriālos '''[[Olimpija Dukakisa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir dzimusi [[Grieķi|grieķu]] imigrantu ģimenē, un viņas brālēns ir politiķis [[Maikls Dukakis]]?
* ... galvenie '''[[islāma atzari]]''' ir [[sunnītu islāms]] (85—90% pasaules musulmaņu), [[šiītu islāms]] (10—15% musulmaņu) un [[Haridžīti|haridžītu islāms]]?
* ... '''[[Ruandas pilsoņu karš]]''' no 1990. gada līdz 1994. gadm starp [[Ruanda]]s valdības spēkiem, kurus lielākoties veidoja [[hutu]] tautības pārstāvji, un Ruandas patriotisko fronti, kuru veidoja trimdā esošie [[tutsi]], izraisīja vienu no 20. gadsimta lielākajām humānajām krīzēm — [[Ruandas genocīds|Ruandas genocīdu]]?

[[Attēls:Victoria Street West, Grimsby - DSC07296.JPG|border|right|50px]]
* ... no 19. gadsimta beigām Anglijas pilsētā '''[[Grimsbi]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; strauji attīstījās [[zvejniecība]], un 20. gadsimta 50. gados tā tika uzskatīta par lielāko zvejas [[osta|ostu]] pasaulē?
* ... '''[[Franču Rietumāfrika|Franču Rietumāfrikā]]''' ietilpa astoņas mūsdienu valstis: [[Senegāla]], [[Mali]] (agrāk Franču Sudāna), [[Gvineja]], [[Kotdivuāra]], [[Burkinafaso]] (agrāk Augšvolta), [[Benina]] (agrāk Dahomeja), [[Nigēra]] un [[Mauritānija]]?
* ... izmirusī [[lauva]]s pasuga '''[[Amerikas lauva]]''', kas bija izplatīta [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] [[Pleistocēns|pleistocēna]] laikā, bija viens no lielākajiem [[kaķu dzimta]]s pārstāvjiem, kuru zinātnieki ir identificējuši [[Fosilijas|fosilijās]]?

[[Attēls:Панемунис - panoramio.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Lietuva]]s mazpilsētas '''[[Panemune (Rokišķi)|Panemunes]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; skolā 1892.—1893. gadā mācījies [[latvieši|latviešu]] [[rakstnieks]] un mākslinieks [[Jānis Jaunsudrabiņš]]?
* ... '''[[Eiropas Vides aģentūra]]s''' galvenā mītne atrodas [[Kopenhāgena|Kopenhāgenā]], [[Dānija|Dānijā]]?
* ... '''[[Augškanāda]]''' un '''[[Lejaskanāda]]''' tika izveidotas saskaņā ar Konstitūcijas aktu [[1791. gads|1791. gadā]], sadalot [[Kanāda]]s koloniju divās daļās, lai nodrošinātu atšķirīgu likumdošanu un pārvaldību [[Angļu valoda|angliski]] un [[Franču valoda|franciski]] runājošajiem iedzīvotājiem?

[[Attēls:Tobin Bell At For The Love Of Horror 2019 (cropped 3).jpg|border|right|50px]]
* ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Tobins Bells]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ieguva atpazīstamību 2004. gadā, kad attēloja sērijveida slepkavu Kreimeru filmā &quot;[[Zāģis (filma)|Zāģis]]&quot; — tā guva panākumus un Bells turpināja atveidot šo varoni turpmākajās astoņās no deviņām sērijas filmām?
* ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā okupētās [[Irāna]]s [[Kurdistāna]]s teritorijā izveidotā [[PSRS]] satelītvalsts '''[[Mahabadas Republika]]''' pastāvēja no [[1945. gads|1946. gada]] janvāra līdz decembrim?
* ... pašlaik ir atzīts, ka pasaulē ir deviņas '''[[kodolvalsts|kodolvalstis]]''': [[ASV]], [[Krievija]], [[Ķīna]], [[Francija]], [[Apvienotā Karaliste]], [[Indija]], [[Pakistāna]], [[Izraēla]] un [[Ziemeļkoreja]]?

[[Attēls:Nafissatou Thiam Oregon 2022 (2).jpg|border|right|50px]]
* ... {{oss|V=2024|L=L}} [[Beļģija]]s [[vieglatlēte]] '''[[Nafisatu Tiama]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uzvarēja [[septiņcīņa]]s sacensībās ar rezultātu 6880 punkti, kļūstot par pirmo septiņcīņnieci, kas uzvarējusi trīs olimpiskajās spēlēs?
* ... '''[[Kilikija]]''' ieguva īpašu nozīmi [[viduslaiki|viduslaikos]], kad 11. gadsimtā to apdzīvoja [[armēņi]], izveidojot [[Armēņu Kilikijas karaliste|Armēņu Kilikijas karalisti]], kas pastāvēja līdz [[1375. gads|1375. gadam]] un kļuva par nozīmīgu [[tirdzniecība]]s un kultūras centru, uzturot ciešas saites ar [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]] un [[Krustnešu valstis|krustnešu valstīm]]?
* ... '''[[Eiropas Savienības Aviācijas drošības aģentūra]]s''' galvenā mītne atrodas [[Ķelne|Ķelnē]], [[Vācija|Vācijā]]?

[[Attēls:Brad Stevens 2017.jpg|border|right|50px]]
* ... 2021. gada vasarā bijušais [[Bostonas &quot;Celtics&quot;]] galvenais [[treneris]] '''[[Breds Stīvenss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika iecelts par &quot;Celtics&quot; ģenerālmenedžeri, bet 2024. gada aprīlī viņu nosauca par [[NBA sezonas labākais ģenerālmenedžeris|Nacionālās basketbola asociācijas labāko ģenerālmenedžeri]], un tajā pašā gadā viņa veidotais sastāvs izcīnīja NBA čempiontitulu?
* ... '''[[Tonkinas incidents]]''' kļuva par pamatu [[ASV Kongress|ASV Kongresa]] pieņemtajai Tonkinas līča rezolūcijai, kas deva [[ASV prezidents|prezidentam]] [[Lindons Džonsons|Lindonam Džonsonam]] pilnvaras izmantot militāru spēku [[Vjetnama|Vjetnamā]] bez oficiālas kara pieteikšanas, kas būtiski palielināja ASV militāro iesaisti [[Vjetnamas karš|Vjetnamas karā]]?
* ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā okupētās [[Irānas Azerbaidžāna]]s teritorijā izveidotā [[PSRS]] satelītvalsts '''[[Azerbaidžānas Autonomā Republika]]''' pastāvēja no [[1945. gads|1945. gada]] novembra līdz [[1946. gads|1946. gada]] decembrim?

[[Attēls:US Army 51859 Championship match.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Kuba]]s [[Grieķu-romiešu cīņa|grieķu-romiešu]] [[cīkstonis]] '''[[Mihains Lopess]]''' &lt;small&gt;(attēlā pa kreisi)&lt;/small&gt;, ko uzskata par vienu no visu laiku izcilākajiem cīkstoņiem, kļuva par pieckārtēju olimpiskās zelta medaļas ieguvēju līdz noslēdza savu karjeru [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]]?
* ... politiskā ziņā '''[[Austrumjeruzaleme]]''' ir ļoti strīdīga teritorija; [[1948. gads|1948. gadā]], pēc [[Izraēlas Neatkarības karš|Izraēlas Neatkarības kara]], tā nonāca [[Jordānija]]s kontrolē, bet [[1967. gads|1967. gada]] [[Sešu dienu karš|Sešu dienu kara]] laikā Izraēla [[aneksija|anektēja]] Austrumjeruzalemi, apvienojot ar '''[[Rietumjeruzaleme|Rietumjeruzalemi]]''', ko kontrolēja jau iepriekš?
* ... '''[[Ieslodzīto apmaiņa starp Krieviju un Rietumiem (2024)|ieslodzīto apmaiņa 2024. gada 1. augustā]]''' starp [[Krievija|Krieviju]], [[Baltkrievija|Baltkrieviju]] un [[Rietumu pasaule|Rietumvalstīm]] bija lielākā ieslodzīto apmaiņa starp Krieviju un [[ASV]] kopš [[Aukstais karš|Aukstā kara]]?

[[Attēls:Kurzemes hercoga Frīdriha Kazimira zelta dukāts 1689.jpg|border|right|50px]]
* ... [[1687. gads Latvijā|1687. gadā]] [[Kurzemes hercogs]] [[Frīdrihs Kazimirs Ketlers]] lika uzsākt zelta '''[[dukāts|dukātu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kalšanu, kas kalpoja kā [[Kurzemes hercogiste]]s lielākā naudas vienība?
* ... [[Latvija|Latvijas Republikā]] '''[[tiesības uz taisnīgu tiesu]]''' ir noteiktas [[Latvijas Republikas Satversme|Satversmes]] 92. pantā?
* ... '''[[pievienotā vērtība]]''' tiek aprēķināta, atņemot no produkta vai pakalpojuma pārdošanas [[Cena (ekonomika)|cenas]] visas izmaksas, kas saistītas ar tā ražošanu, izņemot [[Darbaspēks|darbaspēka]] un citu iekšējo resursu izmaksas?

[[Attēls:Julien Alfred Glasgow 2024.jpg|border|right|50px]]
* ... [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] '''[[Džuljena Alfreda]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja zelta medaļu [[100 metri|100 m sprintā]], kas bija pirmā olimpisko spēļu medaļa [[Sentlūsija olimpiskajās spēlēs|Sentlūsijai olimpiskajās spēlēs]]?
* ... [[Latvija]]s iedzīvotājam ir tiesības vienu reizi mūžā mainīt '''[[Personas kods (Latvija)|personas kodu]]''', ja viņš nav apmierināts ar to, ka iepriekšējā standarta koda pirmajā daļā ir norādīts dzimšanas datums, kas var radīt grūtības, piemēram, piesakoties darbā?
* ... '''[[cenu revolūcija]]''', kas notika 15. un 16. gadsimtā [[Eiropa|Eiropā]], kad ievērojami pieauga preču un pakalpojumu cenas, ir saistīta ar vairākiem ekonomiskiem un sociāliem faktoriem, tostarp Eiropā nonāca liels daudzums [[sudrabs|sudraba]] un [[zelts|zelta]], galvenokārt no [[Amerika]]s kolonijām, kas palielināja pieejamās [[nauda]]s apjomu un veicināja [[Inflācija|inflāciju]]?

[[Attēls:Николаевские ворота. Наружный фасад.JPG|border|right|50px]]
* ... uz [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] '''[[Nikolaja vārti]]em''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Krievijas imperators|Krievijas imperatora]] [[Pāvils I Romanovs|Pāvila I]] bērnu vārdi?
* ... '''[[Kopenhāgenas kritēriji]]''' nosaka prasības, kurām jāatbilst [[valsts|valstij]], lai tā varētu pievienoties [[Eiropas Savienība]]i?
* ... [[Latvija]]s [[pludmales volejboliste]]s [[Tīna Graudiņa]] un [[Anastasija Samoilova]] '''[[Volejbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — pludmales volejbols sievietēm|2024. gada vasaras olimpisko spēlļu pludmales volejbola turnīrā]]''' aizkļuva līdz ceturtdaļfinālam, kur zaudēja vēlākajām čempionem [[Brazīlija]]s komandai, un turnīru noslēdza dalītā 5. vietā?

[[Attēls:Pskov asv07-2018 Kremlin aerial7.jpg|border|right|50px]]
* ... Kroma jeb '''[[Pleskavas kremlis|Pleskavas kremļa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; celtniecība sākta 11. gadsimta beigās, lai aizsargātu [[Pleskava|Pleskavu]], kas bija nozīmīgs [[Kijivas Krievzeme]]s tirdzniecības un politikas centrs?
* ... '''[[Starptautiskā Vingrošanas federācija|Starptautiskās Vingrošanas federācijas]]''' un '''[[Starptautiskā Paukošanas federācija|Starptautiskās Paukošanas federācijas]]''' mājvieta ir [[Lozanna|Lozannā]], [[Šveice|Šveicē]]?
* ... '''[[Meksikas neatkarības karš]]''' norisinājās no [[1810. gads|1810.]] līdz [[1821. gads|1821. gadam]] un izbeidza trīs gadsimtus ilgo [[Spānijas Impērija|Spānijas koloniālo varu]] [[Meksika|Meksikā]]?

[[Attēls:Thea LaFond au Parc des Champions pendant les JO 2024 (4) (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] '''[[Tea Lafonda]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja zelta medaļu [[Trīssoļlēkšana|trīssoļlēkšanā]], kas bija pirmā olimpisko spēļu medaļa [[Dominika olimpiskajās spēlēs|Dominikai olimpiskajās spēlēs]]?
* ... '''[[pirktspēja]]''' ir būtisks faktors [[ekonomika]]s analīzē, jo tā ietekmē gan patērētāju [[Dzīves līmenis|dzīves līmeni]], gan arī ekonomikas kopējo veselību?
* ... '''[[Zelta Vārti|Zelta Vārtu šaurums]]''', kas savieno [[Sanfrancisko līcis|Sanfrancisko līci]] ar [[Klusais okeāns|Kluso okeānu]], ir zināms ar savu [[migla]]ino klimatu, īpaši vasaras mēnešos, kad aukstā okeāna ūdens satikšanās ar siltāko līča gaisu izraisa biezu miglu?

[[Attēls:DonPrudhommeFire1991KennyBernstein.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[dragreiss|dragreisa]]''' sacensībās &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pa īsu, taisnu trasi parasti vienlaikus sacenšas divas tehnikas vienības?
* ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs vīriešiem|2024. gada vasaras olimpisko spēļu basketbola turnīrā vīriešiem]]''' par čempioniem piekto reizi pēc kārtas kļuva [[ASV basketbola izlase]], kopumā izcīnot savu 17. titulu?
* ... '''[[gāzbetons]]''' tiek ražots, izmantojot ķīmisko reakciju, kuras laikā veidojas [[gāze]]s burbuļi, kas palielina materiāla tilpumu un samazina svaru; pateicoties šai porainībai, gāzbetons ir lielisks [[siltumizolācija]]s materiāls?

[[Attēls:Imane Khelif Jeux panarabes 2023.png|border|right|50px]]
* ... pēc [[Alžīrija]]s [[boksere]]s '''[[Īmāna Halīfa|Īmānas Halīfas]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uzvaras pār [[Itālija]]s bokseri Andželu Karīni [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] sāka izplatīties apgalvojumi par viņas dzimumu un tiesībām piedalīties sacensībās; sportistes analīzes iepriekš uzrādījušas paaugstinātu [[testosterons|testosterona]] līmeni?
* ... '''[[stagflācija]]''' ir īpaši problemātiska, jo apvieno divus negatīvus ekonomiskus faktorus ([[stagnācija]] un [[inflācija]]), kas parasti prasa atšķirīgu [[Ekonomiskā politika|ekonomisko politiku]] risinājumus?
* ... '''[[Pāvilostas AES]]''' [[Latvijas PSR]] laikā plānoja būvēt [[Akmensrags|Akmeņragā]] netālu no [[Pāvilosta]]s, būvniecību sākot [[1997. gads Latvijā|1997. gadā]]?

[[Attēls:Kant-KdrV-1781.png|border|right|50px]]
* ... '''&quot;[[Tīrā prāta kritika]]&quot;''' &lt;small&gt;(attēlā 1781. gada izdevuma titullapa)&lt;/small&gt; ir viens no svarīgākajiem darbiem [[Filozofijas vēsture|filozofijas vēsturē]] un tiek uzskatīts par [[Imanuels Kants|Imanuela Kanta]] centrālo veikumu?
* ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 3x3 turnīrs vīriešiem|2024. gada vasaras olimpisko spēļu 3x3 basketbola turnīrā]]''' iepriekšējo olimpisko spēļu čempioni Latvijas basketbola izlase ([[Nauris Miezis]], [[Kārlis Lasmanis]], [[Francis Lācis]], [[Zigmārs Raimo]]) uzvarēja visās septiņās apļa turnīra spēlēs, taču pusfinālā piekāpās Nīderlandei, bet spēlē par bronzu arī Lietuvai?
* ... '''[[tetrarhija]]''' bija [[Romas impērija]]s pārvaldes forma 3. un 4. gadsimtā, ko iedibināja imperators [[Diokletiāns]], varu sadalot starp diviem vecākajiem imperatoriem (&quot;augustiem&quot;) un diviem jaunākajiem imperatoriem (&quot;cēzariem&quot;)?

[[Attēls:Leo Neugebauer Budapest 2023.jpg|border|right|50px]]
* ... 2023. gada jūnijā [[Vācija]]s [[desmitcīņa|desmitcīņieks]] '''[[Leo Neigebauers]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sasniedza 8836 punktu rezultātu un uzvarēja [[Nacionālā koledžu sporta asociācija|NCAA]] [[ASV]] koledžu čempionātā, par četriem punktiem labojot 39 gadus veco Vācijas rekordu desmitcīņā; sekojošajos gados viņš kļuva par olimpisko vicečempionu un Pasaules čempionu?
* ... apjomīgākā '''[[cūkkopība]]''' ir [[Ķīna|Ķīnā]], gandrīz uz pusi mazāk [[mājas cūka|cūku]] izaudzē [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]]?
* ... liela daļa no '''[[jiti]]em''' [[Viduslaiki|viduslaiku]] sākumā pārcēlās dzīvot no [[Jitlande]]s uz [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas]] dienvidiem un bija viena no etniskajām grupām, kas izveidoja [[Anglijas Karaliste|Anglijas Karalisti]]?

[[Attēls:Koppen classification worldmap D.png|border|right|50px]]
* ... '''[[kontinentāls klimats|kontinentāla klimata]]''' apgabalos &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sezonālās [[gaisa temperatūra]]s svārstības ir izteiktākas nekā piekrastes apgabalos?
* ... [[Kārlis Markss]] un [[Frīdrihs Engelss]] savā darbā &quot;[[Komunistiskās partijas manifests]]&quot; apgalvoja, ka vēstures gaitā sabiedrības attīstība balstās uz '''[[šķiru cīņa|šķiru cīņu]]'''?
* ... '''''[[Paris La Défense Arena]]''''', kurā [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] norisinājās [[Peldēšana olimpiskajās spēlēs|peldēšana]] un [[ūdenspolo]], ir Eiropā lielākā iekštelpu arēna?

[[Attēls:Užavas alus darītava.jpg|border|right|50px]]
* ... sākotnēji '''&quot;[[Užavas alus]]&quot;''' darītava bija iekārtota īpašnieka Ulda Pumpura privātmājas labajā spārnā, bet jaunākās alus darītavas ēkas &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[arhitekts]] ir [[Uldis Pīlēns]]?
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[bērnu darbs]]''' ir stingri reglamentēts ar normatīvajiem aktiem, kas nosaka minimālo vecumu un darba apstākļus, kuros [[bērni]] drīkst strādāt?
* ... saskaņā ar [[Apvienoto Nāciju Organizācija|ANO]] [[Jūras tiesību konvencija|Jūras tiesību konvenciju]], '''[[teritoriālie ūdeņi]]''' parasti sniedzas 12 [[jūras jūdze]]s no valsts krasta bāzes līnijas; ārzemju [[kuģi]]em ir tiesības uz miermīlīgu caurkuģošanu teritoriālajos ūdeņos, ja tie nerada draudus vai nekaitē piekrastes valstij?

[[Attēls:1951 CECA ECSC.jpg|border|right|50px]]
* ... [[1951. gads|1951. gadā]] parakstītais '''[[Parīzes līgums]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija būtisks solis [[Eiropas integrācija]]s procesā pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] un veicināja [[Eiropas Ekonomikas kopiena]]s izveidi ar [[Romas līgums|Romas līgumu]] [[1957. gads|1957. gadā]], kas vēlāk pārtapa par [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienību]]?
* ... [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un citās [[Sociālistiska valsts|sociālistiskajās valstīs]] '''[[zinātniskais komunisms]]''' tika pasniegts kā obligāts mācību priekšmets [[Augstskola|augstskolās]], lai izglītotu nākamās paaudzes [[Marksisms-ļeņinisms|marksisma-ļeņinisma]] ideju garā?
* ... [[Rīgas dome]]s deputāts no [[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;|Nacionālās apvienības]] '''[[Ansis Pūpols]]''' 2024. gada maijā kļuva par [[Eiropas Parlamenta deputāts|Eiropas Parlamenta deputātu]] [[Dace Melbārde|Daces Melbārdes]] vietā, lai gan jau tobrīd bija zināms, ka šis Eiropas Parlamenta sasaukums darbu ir beidzis, noslēdzoties pēdējai sesijai?

[[Attēls:0 series Yurakucho 19670505.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[ātrgaitas vilciens|ātrgaitas vilcieni]]''' var sasniegt ātrumu virs 250 km/h uz īpaši būvētām ātrgaitas līnijām un ap 200 km/h uz modernizētām parastajām [[dzelzceļa līnija|dzelzceļa līnijām]] &lt;small&gt;(attēlā ātrgaitas vilciens [[Tokija|Tokijā]] 1967. gadā)&lt;/small&gt;?
* ... sākotnēji vīriešu sacensības '''[[triatlons 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|triatlonā 2024. gada olimpiskajās spēlēs]]''' [[Parīze|Parīzē]] bija paredzētas 30. jūlijā, bet sliktās ūdens kvalitātes [[Sēna|Sēnā]] dēļ tika pārceltas dienu vēlāk?
* ... ar [[PSRS]] Centrālās izpildkomitejas [[1937. gads|1937. gada]] 28. septembra dekrētu [[Krievijas PFSR]] '''[[Rietumsibīrijas novads]]''' tika sadalīts Novosibirskas apgabalā ar centru [[Novosibirska|Novosibirskā]] (trīs tagadējo [[Krievijas Federācija]]s apgabalu robežās) un Altaja novadā ar centru [[Barnaula|Barnaulā]] (tagad [[Altaja novads]] un [[Altaja Republika]])?

[[Attēls:03-03-2020 Ismail Haniyeh.jpg|border|right|50px]]
* ... [[2024. gads|2024. gada]] 31. jūlijā ''[[Hamās]]'' politisko līderi '''[[Ismails Hanija|Ismailu Haniju]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nogalināja [[Izraēla]]s mērķēta gaisa trieciena rezultātā [[Irāna]]s galvaspilsētā [[Teherāna|Teherānā]]?
* ... līdz ar [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] sakāvi [[Vjetnamas karš|Vjetnamas karā]] un pēc [[Hošimina|Saigonas]] krišanas komunistu kustība ''[[Pathet Lao]]'' pārņēma kontroli [[Laosa|Laosā]] un pasludināja Laosas Tautas Demokrātisko Republiku, kas iezīmēja '''[[Laosas Karaliste]]s''' pastāvēšanas beigas?
* ... latviešu [[mežs|mežzinātnieks]], [[inženieris]] izgudrotājs, [[Jaunievedums|novators]] '''[[Miervaldis Bušs]]''' ir arī [[Latvijas Valsts mežzinātnes institūts &quot;Silava&quot;|Latvijas Valsts mežzinātnes institūta &quot;Silava&quot;]] nosaukuma autors?

[[Attēls:Léon Marchand, 2023 Pac-12 Championships, 400 yard individual medley preliminaries - 3 March 2023.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Francija]]s [[peldētājs]] '''[[Leons Maršāns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] kļuva par četrkārtēju olimpisko čempionu un ir pirmais franču sportists, kas izcīnījis četras olimpiskās zelta medaļas peldēšanā?
* ... '''[[islāms un kristietība]]''' tiek klasificētas kā [[Ābrama reliģijas]] (vēl arī [[jūdaisms]]), jo tās uzskata [[Ābrams|Ābramu]] par ciltstēvu?
* ... '''[[autoceļš P137|autoceļu P137]]''' Lapenieki—[[Ķekava]]—Ģūģi veido bijušais [[Autoceļš A7 (Latvija)|autoceļa A7]] ([[Eiropas autoceļš E67|E67]]) trases posms, kuram pēc jaunā [[Ķekavas apvedceļš|Ķekavas apvedceļa]] atklāšanas [[2023. gads Latvijā|2023. gadā]] tika piešķirts indekss P137?

[[Attēls:Victor Wembanyama Mets 92 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... jau 16 gadu vecumā eksperti paredzēja [[Francija]]s [[basketbolists|basketbolistam]] '''[[Viktors Vembanjama|Viktoram Vembanjamam]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pirmo izvēli sava gada [[Nacionālās basketbola asociācijas drafts|Nacionālās basketbola asociācijas draftā]], kas izpildījās, bet pirmās sezonas noslēgumā viņš kļuva par pirmo debitantu, kas iekļuvis [[NBA simboliskā aizsardzības izlase|simboliskajā aizsardzības izlasē]]?
* ... daudzās [[attīstības valstis|attīstības valstīs]] '''[[zīdaiņu mirstība]]s''' līmenis joprojām ir augsts, piemēram, [[Subsahāras Āfrika|Subsahāras Āfrikā]] un dažās [[Dienvidāzija]]s valstīs šis rādītājs var būt ievērojami lielāks par 30 nāves gadījumiem uz 1000 dzīvi dzimušajiem?
* ... '''[[Bretonvudsas konference]]s''' laikā tika panākta vienošanās par vairākām būtiskām ekonomiskām reformām un tika izveidota [[Bretonvudsas sistēma]], kurā ietilpst arī [[Starptautiskais Valūtas fonds]] un [[Starptautiskā rekonstrukcijas un attīstības banka]] ([[Pasaules Banka]])?

[[Attēls:Portrait of John Langdon Down (c 1870) by Sydney Hodges.jpg|border|right|50px]]
* ... britu [[ārsts]] '''[[Džons Dauns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pazīstams ar savu darbu [[ģenētika]]s un medicīniskās zinātnes jomā, kur viņš pirmo reizi aprakstīja ģenētisko stāvokli, kas vēlāk kļuva pazīstams kā [[Dauna sindroms]]?
* ... no 1994. līdz 2004. gadam [[televīzijas seriāls]] '''&quot;[[Komisārs Reksis]]&quot;''' tika veidots [[Austrija|Austrijā]], un tā darbība notika [[Vīne|Vīnē]], bet pēc tam no 2008. līdz 2015. gadam seriāls tapa [[Itālija|Itālijā]], un sižets risinājās [[Roma|Romā]]?
* ... '''[[Flāviji]]''' ir pazīstami ar savu ieguldījumu [[Romas impērija]]s stabilizācijā pēc iekšējo konfliktu perioda, kad tika nostiprinātas impērijas robežas un veicināta ekonomiskā izaugsme, taču imperatoru [[Domiciāns|Domiciānu]] [[96. gads|96. gadā]] nogalināja sazvērestības rezultātā, un ar viņu beidzās Flāviju dinastija?

[[Attēls:Diana Taurasi 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs sievietēm|2024. gada vasaras olimpisko spēļu sieviešu basketbola turnīrā]]''' par olimpiskajām čempionēm astoto reizi pēc kārtas kļuva [[ASV sieviešu basketbola izlase|ASV izlase]], bet komandas spēlētāja [[Daiena Taurazi]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par pirmo basketbolisti, kas uzvarējusi sešos olimpiskajos turnīros pēc kārtas?
* ... '''[[Jemenas Tautas Demokrātiskā Republika]]''' bija vienīgā valsts ar [[Marksisms|marksistiski]] [[Sociālisms|sociālistisku]] režīmu [[Arābu pasaule|arābu pasaulē]], un tai piederošajā [[Sokotra]]s salā 20. gadsimta 70. gados bija izveidota [[PSRS]] karabāze?
* ... lai gan mūsdienās '''[[Karaļa Vilhelma kanāls|Karaļa Vilhelma kanālu]]''', kas, apejot [[Kuršu joma|Kuršu jomu]], savieno [[Nemuna]]s pieteku Miniju ar Malkas līci [[Klaipēdas osta|Klaipēdas ostā]], kravu pārvadājumiem vairs neizmanto, taču pieaug tā nozīme ūdenstūrismā?

[[Attēls:La Bataille du Pont d'Arcole.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Pirmās koalīcijas karš (1792—1797)|Pirmās koalīcijas kara]]''' laikā [[1796. gads|1796. gadā]] par [[Francija]]s &quot;Itālijas armijas&quot; virspavēlnieku kļuva [[Napoleons Bonaparts]] &lt;small&gt;(attēlā [[Mantuja]]s aplenkuma laikā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[nāvējoša injekcija|nāvējošā injekcija]]''' tiek uzskatīta par humānāku [[Nāvessods|nāvessoda]] veidu salīdzinājumā ar vecākām metodēm, piemēram, [[Nošaušana|nošaušanu]], [[Pakāršana|pakāršanu]] vai [[Elektriskais krēsls|elektrisko krēslu]]?
* ... '''[[Jāņa Čakstes gatve]]''' [[Rīga|Rīgā]] tiek pagarināta saistībā ar [[Dienvidu tilts|Dienvidu tilta]] 4. būvniecības kārtu, un tā turpmāk stiepsies visā [[Ziepniekkalns|Ziepniekkalna]] dienvidu daļas garumā līdz [[Vienības gatve (Rīga)|Vienības gatve]]i?

[[Attēls:Diyora Keldiyorova at the 2024 Summer Olympics 02.jpg|border|right|50px]]
* ... [[uzbeki|uzbeku]] [[džudiste]] '''[[Dijora Keldijorova]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, uzvarot [[Džudo 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2024. gada olimpiskajās spēlēs]], kļuva par pirmo uzbeku sportisti, kura ir ieguvusi olimpisko zelta medaļu sieviešu konkurencē?
* ... dažās [[suverēno valstu uzskaitījums|valstīs]], piemēram, [[Ķīna|Ķīnā]], vara ir stingri '''[[centralizācija|centralizēta]]''', bet citur pretēji, piemēram, [[ASV]] vara ir sadalīta starp centrālo valdību un [[ASV štati|štatu]] valdībām?
* ... '''[[Oslo Universitāte]]''' ir lielākā un vecākā [[universitāte]] [[Norvēģija|Norvēģijā]], kas tika dibināta [[1811. gads|1811. gadā]], kad Norvēģija vēl bija daļa no [[Dānija—Norvēģija|Dānijas—Norvēģijas Karalistes]]?

[[Attēls:Paris Court Philippe-Chatrier.jpg|border|right|50px]]
* ... [[teniss|tenisa]] kortu un stadionu komplekss, kas atrodas [[Parīze|Parīzē]] un kurā notiek [[Francijas atklātais čempionāts tenisā]] '''[[Rolāna Garosa stadions]]''' &lt;small&gt;(attēlā Filipa Šatrijē korts)&lt;/small&gt;, ir nosaukts novatoriskā franču [[lidotājs|lidotāja]] Rolāna Garosa vārdā, kurš pirmais veica individuālu lidojumu pāri [[Vidusjūra]]i?
* ... [[Latvija|Latvijā]], tāpat kā daudzās citās valstīs, '''[[lobisms]]''' tiek reglamentēts ar [[likumi]]em un noteikumiem, lai nodrošinātu caurspīdīgumu un novērstu [[Korupcija|korupciju]]?
* ... mūsdienās '''[[teokrātiskā monarhija]]''' ir sastopama reti, bet viens no piemēriem ir [[Saūda Arābija]], kur [[Saūda Arābijas karalis|karalis]] ir ne tikai valsts politiskais vadītājs, bet arī [[Islāms|islāma]] reliģijas augstākās autoritātes pārstāvis valstī, un valstī [[šariata likumi]] ir daļa no valsts tiesību sistēmas?

[[Attēls:2024-07-19 Handball Men's Germany - Hungary by mroptimax-35.jpg|border|right|50px]]
* ... [[latvieši|latviešu]] izcelsmes [[Vācija]]s [[handbolists]] '''[[Renārs Uščins]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs]] kopā ar Vācijas izlasi izcīnīja sudraba medaļu, visā turnīrā guva 52 vārtus un tika iekļauts simboliskajā izlasē?
* ... '''[[optimāti|optimātu]]''' un [[populāri|populāru]] konflikts [[Romas Republika]]s beigu posmā izraisīja vairākus [[pilsoņu karš|pilsoņu karus]], kuros optimāti bieži vien zaudēja?
* ... [[Ziemeļjūra]]s līcis un vairāku upju kopējs [[estuārs]] [[Anglija]]s austrumu piekrastē '''[[Vošs]]''' no 9. līdz 11. gadsimtam bija galvenais ceļš [[vikingi|vikingu]] iebrukumiem Austrumanglijā?

[[Attēls:Te Mahutonga Cloak.JPG|border|right|50px]]
* ... '''[[Jaunzēlandes karognesēji olimpiskajās spēlēs]]''' kopš 2004. gada valkā Te Māhutonga apmetni &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... terminu '''[[lumpenproletariāts]]''' pirmo reizi ieviesa vācu filozofs [[Kārlis Markss]] un viņa līdzgaitnieks [[Frīdrihs Engelss]], to attiecinot uz [[Sabiedrības slānis|sociālo slāni]], kas sastāv no cilvēkiem, kuri atrodas zem [[Proletariāts|proletariāta]] un nav iesaistīti ražošanas procesā, piemēram, ubagi, klaidoņi, [[Noziegums|noziedznieki]], [[Prostitūcija|prostitūtas]] un citi margināļi?
* ... pēc [[angļi|angļu]] [[dramaturģe]]s, [[Scenārists|scenāristes]] un [[detektīvs|detektīvromānu]] rakstnieces '''[[Kerolaina Greiema|Kerolainas Greiemas]]''' kriminālromānu sērijas ''Chief Inspector Barnaby'' motīviem tika izveidots detektīvseriāls &quot;[[Midsomeras slepkavības]]&quot;?

[[Attēls:Blondie1977.jpg|border|right|50px]]
* ... ar 40 miljoniem pārdotu albumu [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un 20 miljoniem ārpus ASV '''''[[Blondie]]''''' ir viena no visu laiku komerciāli veiksmīgākajām [[roks|rokgrupām]]?
* ... [[ASV latvieši|ASV latviešu]] [[daiļlēcēja]] '''[[Džeja Delanija Patrika]]''', iegūstot ceļazīmi uz {{oss|V=2024|L=D}} [[Parīze|Parīzē]], kļuva par pirmo [[Latvija]]s olimpieti šajā sporta veidā?
* ... [[Heptarhija]]s periodā 7. un 8. gadsimtā [[Anglosakši|sakšu]] ķēniņvalsts '''[[Veseksa]]''' sacentās ar '''[[Mersija|Mersiju]]''' par dominējošo stāvokli [[Anglija]]s dienvidos un rietumos?

[[Attēls:Харлан Ольга 2024.png|border|right|50px]]
* ... divkārtējā olimpiskā čempione [[Ukraina]]s [[paukotāja]] '''[[Olha Harlana]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; 2023. gada pasaules čempionātā tika diskvalificēta pēc atteikšanās sarokoties ar [[Krievija]]s sportisti, taču vēlāk diskvalifikāciju atcēla un viņai piešķīra vietu dalībai [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs]]?
* ... '''[[internacionālisms]]''' bieži vien saistās ar [[Sociālisms|sociālistiskām]] un [[Komunisms|komunistiskām]] kustībām, īpaši 19. un 20. gadsimtā, piemēram, [[Kārlis Markss|Markss]] un [[Frīdrihs Engelss|Engelss]] [[Komunistiskās partijas manifests|Komunistiskajā manifestā]] aicināja uz [[Proletariāts|proletariāta]] apvienošanos ar slaveno frāzi: &quot;[[Visu zemju proletārieši, savienojieties!]]&quot;?
* ... [[Krievijas Impērija]]s premjerministra [[Pjotrs Stolipins|Pjotra Stolipina]] no [[1906. gads|1906.]] līdz [[1911. gads|1911. gadam]] veiktā '''[[Stolipina agrārā reforma|agrārā reforma]]''' tika īstenota ar mērķi sadalīt kopienu zemes un veicināt individuālu zemes īpašumu veidošanu, ļaujot zemniekiem iegūt savas zemes daļas personīgā īpašumā, līdzīgi kā [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]]?

[[Attēls:Michael Sheen at PaleyFest 2014.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Velsa]]s [[aktieris]] '''[[Maikls Šīns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir attveidojis [[Apvienotās Karalistes premjerministrs|Lielbritānijas premjerministru]] [[Tonijs Blērs|Toniju Blēru]] trīs filmās?
* ... 2019. gadā '''[[Kristaps Neretnieks]]''' ieņēma pirmo vietu Austrumeiropas un Centrālāzijas reģiona olimpiskajā rangā un izcīnīja ceļazīmi uz {{oss|V=2020|L=D}} [[Tokija|Tokijā]], kļūstot par pirmo [[jātnieku sports|jātnieku]] [[Latvija]]s vēsturē, kurš nopelnījis olimpisko ceļazīmi?
* ... [[Bībele]] norāda uz dažādām zīmēm, kas notiks pirms [[Jēzus Kristus]] '''[[Otrā atnākšana|Otrās atnākšanas]]''', kā [[dabas katastrofa]]s, [[kari]], [[slimība]]s un morālas izvirtības pieaugums?

[[Attēls:Indian-Hockey-Team-Berlin-1936.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Indijas lauka hokeja izlase]]''' ir visu laiku veiksmīgākā [[lauka hokejs|lauka hokeja]] komanda [[vasaras olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]], kopumā izcīnot astoņas zelta medaļas &lt;small&gt;(attēlā Indijas komanda, kas izcīnīja zelta medaļu [[1936. gada vasaras olimpiskās spēles|1936. gada Berlīnes olimpiskajās spēlēs]])&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Urālu Republika]]''' [[Krievijas Federācija]]s sastāvā pastāvēja no [[1993. gads|1993. gada]] 1. jūlija līdz 9. novembrim [[Sverdlovskas apgabals|Sverdlovskas apgabala]] robežās un tika izbeigta ar [[Krievijas Federācijas prezidents|Krievijas Federācijas prezidenta]] dekrētu Nr. 1874 par Sverdlovskas apgabala padomes atlaišanu?
* ... '''[[maigā vara]]''' apzīmē spēju ietekmēt un veidot citu [[valsts|valstu]] rīcību un attieksmi, izmantojot pievilcību un pārliecību, nevis piespiedu līdzekļus vai militāro spēku (jeb tā saukto [[asā vara|aso varu]])?

[[Attēls:1940 Constitution of the Latvian SSR.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Latvijas PSR Konstitūcija]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika veidota pēc 1936. gada [[PSRS Konstitūcija]]s parauga, to pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] izstrādāja 15 [[Tautas Saeima]]s deputātu komisija [[Žanis Spure|Žaņa Spures]] vadībā?
* ... [[Latvija]]s [[modernā pieccīņa|modernās pieccīņas]] sportists '''[[Pāvels Švecovs]]''' pēc dalības {{oss|V=2024|L=D}} [[Parīze|Parīzē]], kur viņš kvalificējās finālam, paziņoja par sportista karjeras beigām?
* ... [[kristietība]]s kustības '''[[adventisms|adventisma]]''' galvenā pazīme ir uzskats par [[Otrā atnākšana|Kristus otro atnākšanu]], kas, pēc viņu ticības, drīz notiks?

[[Attēls:Fatah Flag Vector Graphic.svg|border|right|50px]]
* ... '''''[[Fatah]]''''' &lt;small&gt;(attēlā karogs)&lt;/small&gt; sākotnēji bija pazīstama kā [[partizāni|partizānu]] kustība, kas izmantoja bruņotu cīņu pret [[Izraēla|Izraēlu]], lai atgūtu [[Palestīna]]s teritoriju un nodrošinātu [[palestīnieši|palestīniešu]] pašnoteikšanās tiesības, tomēr laika gaitā tā pārgāja uz politisko cīņu, un mūsdienās tā ir galvenā Palestīnas pašpārvaldes partija?
* ... par '''[[2024.—2025. gada UEFA Čempionu līgas sezona]]s''' uzvarētājiem pirmo reizi kļuva [[Francija]]s kluba [[Parīzes &quot;Saint-Germain&quot;]] futbolisti, kas finālā ar 5:0 pieveica [[Itālija]]s klubu [[Milānas &quot;Internazionale&quot;]]?
* ... '''[[apokrifi]]''' bieži ietver stāstus un detaļas, kas nav iekļautas oficiāli atzītos [[Svētie raksti|svētajos rakstos]]?

[[Attēls:Ilze Stobova 2024.jpg|border|right|50px]]
* ... [[14. Saeima]]s deputāte no partijas &quot;[[Latvija pirmajā vietā]]&quot; '''[[Ilze Stobova]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; iepriekš vēlēšanās kandidējusi arī no [[Jaunā partija|Jaunās Kristīgās partijas]], [[Zaļo un Zemnieku savienība]]s un [[Tautas partija]]s sarakstiem?
* ... [[Latvieši|latviešu]] [[BMX]] frīstaila [[riteņbraucējs]] '''[[Ernests Zēbolds]]''' {{oss|V=2024|L=G}} izcīnīja 8. vietu un kopā ar [[Gunta Vaičule|Guntu Vaičuli]] [[Latvijas karognesēji olimpiskajās spēlēs|nesa karogu]] noslēguma ceremonijā?
* ... [[Lietuva]]s pārvaldītājsabiedrībai '''''[[Bitė group]]''''', kas pieder [[Luksemburga]]s uzņēmumam ''PLT VII Finance S.a r.l.'', ko savukārt pārvalda [[ASV]] investīciju uzņēmums ''Providence Equity Partners'', pieder [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] [[telesakari|telesakaru]] uzņēmumi: ''[[Bitė Lietuva|UAB Bitė Lietuva]]'' un [[Bite Latvija|SIA &quot;Bite Latvija&quot;]]?

[[Attēls:Kokneses ģerbonis.png|border|right|50px]]
* ... '''[[Kokneses ģerbonis|Kokneses ģerbonī]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kura autors ir [[Edgars Sims]], redzami vēsturiskie [[Koknese]]s pilsētas simboli — sakrustoti [[bīskaps|bīskapa]] zizlis un atslēga?
* ... '''[[18. novembra savienība]]''' bija [[politiskā partija]] [[Latvija|Latvijā]], kuru izveidoja daļa no [[Latvijas Republikas Pilsoņu Kongress|Latvijas Republikas Pilsoņu Kongresa]] delegātiem un pirms [[5. Saeimas vēlēšanas|5. Saeimas vēlēšanām]] [[1993. gads Latvijā|1993. gadā]] tā pievienojās vēlēšanu apvienībai &quot;[[Tēvzemei un Brīvībai (apvienība)|Tēvzemei un Brīvībai]]&quot;?
* ... '''[[singāļi|singāļu]]''' izcelsme tiek saistīta ar agrīno '''[[indoārieši|indoāriešu]]''' migrāciju no [[Ziemeļindija]]s uz dienvidiem; pēc leģendārās [[hronika]]s &quot;Mahāvamsa&quot; singāļu tautas aizsācējs bija princis Vidžaja, kurš ieradies [[Šrilanka|Šrilankā]] no Indijas ziemeļrietumiem?

[[Attēls:Flag of the Lao People's Revolutionary Party.svg|border|right|50px]]
* ... '''[[Laosas Tautas revolucionārā partija]]''' &lt;small&gt;(attēlā partijas karogs)&lt;/small&gt; ir vienīgā atļautā [[Politiskā partija|partija]] [[Laosa|Laosas Tautas Demokrātiskajā Republikā]], un Laosa ir viena no nedaudzajām pasaules valstīm, kurai joprojām ir [[sociālisms|sociālistiskā iekārta]] ar vienu [[vienpartijas sistēma|valdošo politisko partiju]]?
* ... [[šaušana|sporta šāvējs]] '''[[Lauris Strautmanis]]''', kurš pārstāvēja [[Latvija 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Latviju]] [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskās spēlēm]] [[Parīze|Parīzē]], ir 2025. gada Eiropas čempionāta zelta medaļas ieguvējs 25 metru distancē ar pistoli un 2023. gada Pasaules čempionāta sudraba medaļas ieguvējs 50 metru distancē ar pistoli?
* ... [[eSIM]] karšu tirdzniecības uzņēmums '''''[[Airalo]]''''' nodrošina eSIM kartes ceļotājiem vairāk nekā 200 valstīs un reģionos visā pasaulē, nodrošinot tūlītēju piekļuvi internetam ārzemēs un tam ir vairāk nekā 10 miljoni lietotāju?

[[Attēls:Wrc 2024-martins sesks.jpg|border|right|50px]]
* ... '''''[[Tet Rally Latvia 2024]]''''' bija pirmā reize, kad [[Latvija|Latvijā]] norisinājās [[Pasaules rallija čempionāts|Pasaules rallija čempionāta]] (WRC) posms &lt;small&gt;(attēlā [[Mārtiņš Sesks jaunākais|Mārtiņa Seska]] un [[Renārs Francis|Renāra Franča]] vadītā ''Ford Puma Rally1'')&lt;/small&gt;?
* ... lai gan '''[[ģermāņu pagānisms]]''' izzuda līdz ar [[kristietība]]s izplatīšanos, tā elementi un ietekme joprojām ir sastopami mūsdienu [[Ziemeļeiropa]]s kultūrā un valodās?
* ... filmu un viedtelevīzijas [[straumēšana]]s platforma '''''[[Go3]]''''' ir lielākā video satura platforma [[Baltijas valstis|Baltijā]]?

[[Attēls:Leopardus guigna.jpeg|border|right|50px]]
* ... '''[[Čīles kaķis]]''' jeb kodkods &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir mazākais savvaļas [[kaķu dzimta]]s dzīvnieks, kurš dzīvo [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]]?
* ... rūpnīcas [[VEF]] zinātniski pētnieciskās nodaļas vadītājs un [[radiouztvērējs|radiouztvērēju]] VEF 202/206 un [[Spīdola (radiouztvērējs)|Spīdola]] 209/208 galvenais konstruktors '''[[Pēteris Videnieks]]''' [[1990. gads Latvijā|1990. gadā]] kļuva par [[Latvijas Republikas sakaru ministrs|Latvijas Republikas sakaru ministru]] [[Latvijas Republikas Ministru padome|Ivara Godmaņa Ministru padomē]]?
* ... '''[[angli]]''' bija [[ģermāņi|ģermāņu]] cilts, kas sākotnēji dzīvoja [[Jitlande|Jitlandes pussalā]] mūsdienu [[Dānija]]s un [[Vācija]]s teritorijā, bet 5. un 6. gadsimtā sāka migrēt uz Lielbritāniju, veidojot pamatu vēlākajai [[Anglija]]s valstij un [[angļu valoda]]i?

[[Attēls:William Smith (geologist).jpg|border|right|50px]]
* ... [[angļi|angļu]] [[ģeologs]] '''[[Viljams Smits]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš kļuva slavens ar pirmās detalizētās ģeoloģiskās kartes izveidi visai [[Anglija]]i, bieži tiek dēvēts par &quot;angļu ģeoloģijas tēvu&quot; un ir licis pamatus mūsdienu ģeoloģiskajai kartēšanai un [[stratigrāfija]]i?
* ... '''[[vieglatlētika 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' bija pirmā reize [[vasaras olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] vēsturē, kad [[vieglatlētika olimpiskajās spēlēs|vieglatlētikas sacensībās]] tika izcīnīts vienāds medaļu skaits vīriešiem un sievietēm?
* ... [[Latvija]] pievienojās programmai '''[[Partnerattiecības mieram]]''' [[1994. gads Latvijā|1994. gada]] 14. februārī, lai nostiprinātu valsts aizsardzības spējas un veicinātu integrāciju Rietumu drošības struktūrās, kas galu galā noveda pie Latvijas pievienošanās [[NATO]] 2004. gadā?

[[Attēls:Temple Saint Sava (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Serbijas Pareizticīgā baznīca]]''' ir viena no vecākajām un nozīmīgākajām pareizticīgajām baznīcām [[Balkānu pussala|Balkānu reģionā]], kurai ir sarežģītas attiecības ar citām [[pareizticība|pareizticīgajām baznīcām]], īpaši ar [[Konstantinopoles patriarhāts|Konstantinopoles patriarhātu]] &lt;small&gt;(attēlā [[Svētā Savas baznīca]] [[Belgrada|Belgradā]])&lt;/small&gt;?
* ... [[1975. gads|1975. gadā]] parakstītā '''[[Helsinku vienošanās]]''' kalpoja par pamatu vēlākajai [[Eiropas Drošības un sadarbības organizācija]]i, kas tika izveidota [[1995. gads|1995. gadā]] saskaņā ar Parīzes hartu?
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[taromāts|taromāti]]''' izplatījās ar depozīta sistēmas ieviešanu [[2022. gads Latvijā|2022. gadā]], un to uztur SIA &quot;Depozīta iepakojuma operators&quot;?

[[Attēls:Arkady_Rotenberg_2020-03-18.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] [[Krievija]]s [[oligarhs]] '''[[Arkādijs Rotenbergs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas pazīstams ar savām ciešajām saitēm ar [[Krievijas Federācijas prezidents|Krievijas prezidentu]] [[Vladimirs Putins|Vladimiru Putinu]], un viņa dēls '''[[Igors Rotenbergs]]''' ir nonākuši uzmanības centrā saistībā ar iespējamu īpašumu slēpšanu, lai izvairītos no sankcijām?
* ... [[igauņi|igauņu]] [[orientēšanās|orientierists]] '''[[Lauri Silds]]''', tāpat kā viņa brālis [[Timo Silds|Timo]], daudzreiz uzvarējis nozīmīgās sacensībās [[Latvija|Latvijā]], tostarp 2024. gadā Lauri Silds kļuva par [[Kāpas trīsdienas|Kāpas trīsdienu]] kopvērtējuma uzvarētāju?
* ... '''[[Plūdi Persijas līča valstīs (2024)|2024. gada aprīļa plūdos Persijas līča valstīs]]''' gāja bojā vismaz 24 cilvēki, bet [[Apvienotie Arābu Emirāti]] pieredzēja rekordlielus nokrišņus — [[Dubaija|Dubaijā]] vienā dienā nolija vairāk nekā divu gadu [[nokrišņu daudzums]]?

[[Attēls:EPLF fighters.webp|border|right|50px]]
* ... '''[[Eritrejas neatkarības karš]]''' ilga no [[1961. gads|1961.]] līdz [[1991. gads|1991. gadam]] un beidzās ar [[Eritreja]]s ''[[de facto]]'' neatkarību no [[Etiopija]]s [[1991. gads|1991. gadā]] un oficiālu starptautisko atzīšanu [[1993. gads|1993. gadā]]? &lt;small&gt;(attēlā Eritrejas kaujinieki)&lt;/small&gt;?
* ... 2024. gadā '''[[Džesika Kempbela]]''' tika apstiprināta par [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] kluba [[Sietlas &quot;Kraken&quot;]] galvenā trenera asistenti, kļūstot par pirmo sievieti kādas komandas treneru sastāvā NHL vēsturē?
* ... [[1932. gads|1932. gadā]] izbūvētā '''[[dzelzceļa līnija Varapajeva—Druja]]''', kas mūsdienās atrodas [[Baltkrievija|Baltkrievijā]], bija plānota ar mērķi veicināt ekonomisko labklājību vienā no [[Otrā Polijas Republika|starpkaru Polijas]] trūcīgākajiem reģioniem, izveidojot savienojumu ar [[Daugava|Daugavu]] un paverot iespējas eksportam caur [[Rīga]]s [[Rīgas osta|ostu]] starptautiskajā tirgū?

[[Attēls:Jonas Deichmann (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Vācieši|vācu]] ekstrēmajam sportistam, avantūristam un grāmatu autoram '''[[Jonass Deihmanis|Jonasam Deihmanim]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pieder vairāki pasaules rekordi [[Riteņbraukšana|riteņbraukšanā]], [[Triatlons|triatlonā]] un izturības sportā, piemēram, viņš 2023. gadā ar velosipēdu nobrauca 11 000 kilometru no [[Ņujorka]]s līdz [[Losandželosa]]i un pēc tam noskrēja tādu pašu distanci atpakaļ uz Ņujorku?
* ... [[Latvijas Televīzija]]s kanāls '''[[LTV7]]''' sāka raidīt {{dat|1991|8|1||bez}} kā LTV2, bet tagadējais nosaukums kanālam ir kopš {{dat|2003|1|1|ģ|bez}}?
* ... '''[[armēņu diaspora]]''' ir viena no pasaulē lielākajām [[Diaspora|diasporām]], aptverot miljoniem cilvēku dažādās valstīs un kontinentos?

[[Attēls:Kim Jong-un (2019-04-25) 04.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Kims Čonins]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pirmais [[Ziemeļkoreja]]s līderis, kuru bieži sauc par '''[[Ziemeļkorejas augstākais vadītājs|Augstāko vadītāju]]''', vēl dzīvam esot un salīdzinoši jaunā vecumā, kamēr viņa vectēvs [[Kims Irsens]] un tēvs [[Kims Čenirs|Kims Čonins]] tā tika saukti tikai pēc viņu nāves?
* ... '''[[2024. gada NHL drafts|2024. gada Nacionālās hokeja līgas draftā]]''' tika izvēlēti arī trīs [[latvieši|latviešu]] [[hokejisti]]: trešajā raundā [[Vašingtonas &quot;Capitals&quot;]] ar kopējo 90. numuru izraudzījās uzbrucēju Ēriku Mateiko, bet ar 134. numuru draftēja Miku Vecvanagu un ar 214. numuru Darelu Uļjanski?
* ... '''[[Glastonberijas festivāls|Glastonberijas festivālu]]''', kas vairumā vasaru notiek netālu no Piltonas, [[Somerseta|Somersetā]], [[Anglija|Anglijā]], apmeklē aptuveni 200 000 cilvēku, bet 1994. gada festivālā tika uzstādīts rekords — 300 000 apmeklētāju?

[[Attēls:JD Vance official portrait (cropped headshot).jpg|border|right|50px]]
* ... pēc bijušā [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] un prezidenta kandidāta [[Donalds Tramps|Donalda Trampa]] uzvaras [[2024. gada ASV prezidenta vēlēšanas|2024. gada ASV prezidenta vēlēšanās]] '''[[Džeimss Deivids Venss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par jaunāko [[ASV viceprezidents|viceprezidentu]] kopš [[Ričards Niksons|Ričarda Niksona]]?
* ... '''[[Vācijas koloniālā impērija]]''' pastāvēja līdz [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] beigām, kad [[Vācija]] zaudēja savas [[kolonija]]s pēc [[Versaļas līgums|Versaļas līguma]] parakstīšanas [[1919. gads|1919. gadā]]?
* ... saskaņā ar [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa rekordu grāmatu]] '''[[Jūma]]''' [[Arizona]]s štatā, [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] ir &quot;saulainākā pilsēta uz Zemes&quot;, jo vidēji 91% dienas stundu gadā ir saulainas?

[[Attēls:Lowestoft beach and outer harbour.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Loustofta]]''' &lt;small&gt;(attēlā pludmale)&lt;/small&gt; ir [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] vistālāk austrumos esošā pilsēta?
* ... '''[[Krustnešu valstis]]''', ko izveidoja [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]] pēc [[Pirmais Krusta karš|Pirmā Krusta kara]], bija nozīmīgas stratēģiski un militāri, bet arī bija saskarsmes punkti starp [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]] un [[Musulmaņu pasaule|islāma pasauli]], veicinot zināšanu apmaiņu, tostarp [[Arābu pasaule|arābu pasaulē]] saglabātie antīko zinātnieku darbi nonāca Rietumeiropā?
* ... '''[[ekskluzīvā ekonomiskā zona]]''' stiepjas līdz 200 [[jūras jūdze|jūras jūdzēm]] (aptuveni 370,4 [[kilometrs|km]]) no valsts piekrastes līnijas jūrā, un šajā zonā valstij ir īpašas tiesības izmantot un pārvaldīt dabas resursus, kā arī veikt dažādas ekonomiskās aktivitātes?

[[Attēls:Ereignisblatt aus den revolutionären Märztagen 18.-19. März 1848 mit einer Barrikadenszene aus der Breiten Strasse, Berlin 01.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[1848.—1849. gada revolūcija Vācijā]]''' bija daļa no [[1848. gada revolūcijas|Tautu pavasara]] &lt;small&gt;(attēlā [[Berlīne]]s barikādes 1848. gada martā)&lt;/small&gt;?
* ... [[lietuviešu valoda]] ir visvairāk lietotā '''[[austrumbaltu valodas|austrumbaltu valoda]]''', kurā runā vairāk nekā 3 miljoni cilvēku visā pasaulē, tai seko [[latviešu valoda]] ar aptuveni 1,5 miljoniem dzimtās valodas runātāju?
* ... '''[[Krievijas Āzijas daļa]]''' ir lielāka par [[Kanāda|Kanādu]] (otro lielāko valsti pasaulē), visu [[Eiropa|Eiropu]] un tikai nedaudz mazāka par [[Antarktīda|Antarktīdu]]?

[[Attēls:Jan-VIII.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Romas pāvests|Romas bīskapa]] un [[Pāvesta valsts]] valdnieka '''[[Jānis VIII|Jāņa VIII]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pontifikāts beidzās ar viņa slepkavību [[882. gads|882. gadā]], kas ievērojami vājināja [[Romas pāvests|pāvestu]] varu?
* ... atšķirībā no [[džihādisms|džihādisma]], kas koncentrējas uz bruņotu cīņu, lai iedibinātu [[islāma valsts|islāma varu]] un iznīcinātu &quot;neticīgos&quot;, '''[[panislāmisms]]''' tiecas panākt politisku un kultūras vienotību starp [[musulmaņi|musulmaņu]] tautām?
* ... '''[[2019. gada Ukrainas parlamenta vēlēšanas]]''' bija ārkārtas [[vēlēšanas]] un tika izsludinātas pēc tam, kad jaunievēlētais [[Ukrainas prezidents|prezidents]] [[Volodimirs Zelenskis]] 2019. gada maijā izsludināja [[Augstākā Rada|Ukrainas Augstākās Radas]] atlaišanu?

[[Attēls:2024-08-25 Motorsport, Formel 1, Großer Preis der Niederlande 2024 STP 3973 by Stepro (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[2024. gada F1 sezona|2024. gada ''F1'' sezonā]]''' ''[[Red Bull Racing|Red Bull]]'' pilots [[Makss Verstapens]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja savu ceturto [[F1 čempionu saraksts|pasaules čempiona titulu]] pēc kārtas?
* ... [[1947. gads|1947. gadā]] [[Polija]]s valdība īstenoja '''[[operācija &quot;Visla&quot;|akciju &quot;Visla&quot;]]''', kuras ietvaros tūkstošiem [[ukraiņi|ukraiņu]] un '''[[lemki (tauta)|lemku]]''' tika piespiedu kārtā pārvietoti uz Polijas ziemeļrietumu reģioniem, kas tika pievienoti tai pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]; [[Ukraina]] uzskata šo operāciju par [[Etniskā tīrīšana|etnisko tīrīšanu]]?
* ... '''[[Apvienotās Laplatas provinces]]''' bija [[Dienvidamerika]]s valstu [[konfederācija]], kas pastāvēja 19. gadsimta sākumā un ietvēra mūsdienu [[Argentīna|Argentīnu]], [[Urugvaja|Urugvaju]], [[Bolīvija|Bolīviju]] un [[Paragvaja|Paragvaju]]?

[[Attēls:TV3 by Augustas Didzgalvis.jpg|border|right|50px]]
* ... '''''[[TV3 Group]]''''' vēsture saistāma ar [[Zviedrija]]s mediju grupas ''[[Modern Times Group]]'' ienākšanu [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]] 1990. gados, kas izveidoja televīzijas kanālu ''[[TV3 Latvija|TV3]]'', kā arī iegādājās vai izveidoja citus [[televīzija]]s kanālus un radiostacijas &lt;small&gt;(attēlā ''TV3 Group'' birojs [[Viļņa|Viļņā]])&lt;/small&gt;?
* ... '''[[džihādisms]]''' uzskata, ka [[islāms|islāmam]] ir jāreglamentē visi dzīves aspekti, tostarp [[politika]], un ka [[islāma valsts]] izveide ir svēts pienākums; džihādisti noraida [[sekulārisms|sekulāras pārvaldes]] formas un uzskata, ka visiem [[musulmaņi]]em ir pienākums piedalīties [[džihāds|džihādā]] — karā pret neticīgajiem un islāma ienaidniekiem?
* ... '''[[deportācija|deportāciju]]''' reglamentē starptautiskās tiesības, tostarp [[Ženēvas konvencijas|Ženēvas konvencija]] par [[bēgļi|bēgļu]] statusu un citi starptautiskie līgumi, kuros ir noteikti personu neizraidīšanas principi uz valstīm, kurās viņu dzīvība vai brīvība būtu apdraudēta?

[[Attēls:USS Los Angeles moored to USS Patoka, 1931.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Cepelīns (gaisa kuģis)|cepelīnus]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pirmo reizi komerciāliem lidojumiem lietoja [[1910. gads|1910. gadā]] ''Deutsche Luftschiffahrts-AG'' (DELAG), pasaulē pirmā komerciālā [[lidsabiedrība]]?
* ... reģionos ar augstu [[Ultravioletais starojums|ultravioleto starojumu]] [[cilvēki]]em parasti ir tumšāka '''[[cilvēka ādas krāsa|ādas krāsa]]''', kas pasargā viņus no [[saule]]s kaitīgās ietekmes, bet reģionos ar zemu ultravioleto starojumu cilvēkiem parasti ir gaišāka āda, kas palīdz viņiem sintezēt [[D vitamīns|D vitamīnu]] zemā saules starojuma apstākļos?
* ... [[Latvija|Latvijā]] pirmais vārda '''[[Krišs]]''' došanas gadījums reģistrēts [[1743. gads Latvijā|1743. gadā]] [[Rūjiena|Rūjienā]]?

[[Attēls:Geschichte des Kostüms (1905) (14761439186).jpg|border|right|50px]]
* ... 15. gadsimta līdz 17. gadsimta [[vācieši|vācu]] [[algotnis|algotņu]] (karavīru) '''[[landsknehts|landsknehtu]]''' [[apģērbs]] bija ļoti grezni izrotāts un izaicinošākais [[renesanse]]s laikā &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... mūsdienu zinātne noraida jēdzienu par '''[[āriešu rase|āriešu rasi]]''' kā pseidozinātnisku un [[rasisms|rasistisku]]?
* ... [[Indijas lauka hokeja izlase|Indijas izlase]] ir visveiksmīgākā komanda '''[[lauka hokejs olimpiskajās spēlēs|lauka hokejā olimpiskajās spēlēs]]''', kopā izcīnot 13 medaļas, no tām 8 zelta?

[[Attēls:Johannes Erm (EST) 2019.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Igauņi|igauņu]] [[vieglatlēts]] '''[[Johanness Erms]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gada Eiropas čempionātā]] ar personisko rekordu 8764 punkti kļuva par Eiropas čempionu [[Desmitcīņa|desmitcīņā]]?
* ... '''[[Krievijas okupēto Ukrainas teritoriju aneksija (2022)|Krievijas okupēto Ukrainas teritoriju aneksija]]''' notika [[2022. gads|2022. gada]] 30. septembrī pēc tam, kad četros okupētajos [[Ukraina]]s reģionos tika sarīkoti [[2022. gada aneksijas referendumi Krievijas okupētajā Ukrainā|fiktīvi referendumi par pievienošanos Krievijai]]?
* ... '''[[Ēmas jūra]]s''', kas pirms aptuveni 130 līdz 115 tūkstošiem gadu atradās tagadējā [[Baltijas jūra]]s baseinā, ūdens līmenis bija par 5—7 metriem augstāks nekā mūsdienās, tādēļ tā savienojās ar tagadējo [[Ziemeļjūra|Ziemeļjūru]] un [[Baltā jūra|Balto jūru]], ietverot [[Lādogas ezers|Lādoga]]s un [[Oņega]]s ezerus, un atdalot [[Skandināvija]]s salu no [[Eirāzija]]s?

[[Attēls:Parseval PL19 1914-08-30.jpg|border|right|50px]]
* ... [[dirižablis|dirižabļa]] '''[[PL 19 notriekšana Bernātos]]''' bija [[Vācija]]s gaisa flotes pirmais zaudētais dirižablis [[Pirmais pasaules karš|Pirmajā pasaules karā]] &lt;small&gt;(attēlā dirižablis PL 19)&lt;/small&gt;?
* ... termins '''[[noziegumi pret cilvēci]]''' tika ieviests [[1915. gads|1915. gada]] 24. maijā, dienā, kad [[Antante]]s valstis pieņēma kopīgu deklarāciju par [[Armēņu genocīds|armēņu genocīdu]], kurā [[Osmaņu impērija]]s rīcību raksturoja kā &quot;noziegumus pret cilvēci un civilizāciju&quot;?
* ... [[Gruzīni|gruzīnu]] izcelsmes [[Francija]]s [[futbolists]] '''[[Žoržs Mikautadze]]''' ir [[Gruzijas futbola izlase]]s pirmo vārtu autors [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionātā]], ko viņš iesita [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionātā]] spēlē pret [[Turcijas futbola izlase|Turcijas izlasi]]?

[[Attēls:Countries driving on the left or right.svg|border|right|50px]]
* ... mūsdienās '''[[labās un kreisās puses satiksme|kreisās puses satiksme]]''' ir tikai četrās [[Eiropa]]s valstīs ([[Apvienotā Karaliste]], [[Īrija]], [[Malta]] un [[Kipra]]), kas agrāk bijušas [[Britu impērija]]s sastāvā &lt;small&gt;(attēlā valstis ar labās (sarkans) un kreisās (zils) puses satiksmi pasaules kartē)&lt;/small&gt;?
* ... [[animācijas filma]] '''&quot;[[Prāta spēles 2]]&quot;''' visā pasaulē nopelnīja vairāk nekā vienu miljardu [[ASV dolārs|ASV dolāru]], ierindojoties [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|pirmajā vietā starp pelnošākajām 2024. gada filmām]]?
* ... [[Francija]]s dienvidrietumu reģiona '''[[Gaskoņa]]s''' iedzīvotāji runā [[oksitāņu valoda]]s '''[[Gaskoniešu valoda|gaskoņiešu dialektā]]'''?

[[Attēls:Yeoldcheshirecheese.jpg|border|right|50px]]
* ... '''''[[Ye Olde Cheshire Cheese]]''''' &lt;small&gt;(attēlā ieeja)&lt;/small&gt; ir viens no [[Londona]]s vecākajiem un vēsturiskākajiem [[krogs|krogiem]], kas tika pārbūvēts un atkārtoti atvērts [[1667. gads|1667. gadā]] pēc [[Lielais Londonas ugunsgrēks|Lielā ugunsgrēka]], un tas ir pazīstams ar savu autentisko un vēsturisko atmosfēru?
* ... būvniecībā esošais '''[[Fēmarnbelta tunelis]]''' savienos [[Dānija]]i piederošo [[Lollande]]s salu ar [[Vācija]]i piederošo [[Fēmarna]]s salu, šķērsojot 18 kilometrus plato [[Fēmarnbelts|Fēmarnbeltu]] [[Baltijas jūra|Baltijas jūrā]] un kļūstot par pasaulē garāko ceļu un dzelzceļa [[tunelis|tuneli]]?
* ... [[Latvija|Latvijā]] pirmais vārda '''[[Rihards]]''' došanas gadījums reģistrēts [[1545. gads Latvijā|1545. gadā]] [[Vidzeme|Vidzemē]]?

[[Attēls:Krasta iela Jēkabpilī.jpg|border|right|50px]]
* ... sākotnēji [[Krustpils]] ielu tīkls bija neregulārs, taču, domājams, ka pēc [[1705. gads Latvijā|1705. gada]] ugunsgrēka, tas ieguvis regulāru plānojumu ar taisnām ielām, un ilgstoši '''[[Krasta iela (Jēkabpils)|Krasta iela]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija galvenā iela, par ko liecina apbūves gabalu izvietojums perpendikulāri Krasta, nevis [[Rīgas iela (Jēkabpils)|Rīgas ielai]]?
* ... [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] un [[2022. gada ziemas olimpiskās spēles|2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Pekina|Pekinā]] [[Polija]]s uzņēmuma '''''[[4F]]''''' sagatavotajos tērpos startēja astoņu valstu olimpiskās izlases — neskaitot Poliju arī [[Horvātija]], [[Lietuva]], [[Latvija]], [[Portugāle]], [[Grieķija]], [[Slovākija]] un [[Serbija]]?
* ... kā gada lielās formas izrāde '''[[Spēlmaņu nakts 2023/2024]]''' balvu pasniegšanas ceremonijā tika apbalvota [[Liepājas teātris|Liepājas teātra]] izrāde &quot;Latviešu raķetes&quot;, kas stāsta par Latvijas [[bobslejs|bobsleja]] vēsturi?

[[Attēls:Mircea Snegur 1996.jpg|border|right|50px]]
* ... [[1989. gads|1989. gadā]] '''[[Mirča Snegurs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika ievēlēts par [[Moldāvijas PSR]] Augstākās Padomes priekšsēdētāju, un viņš kļuva par vienu no vadošajiem neatkarības kustības līderiem, bet 1990. gadā — par Moldovas PSR prezidentu un [[Moldovas prezidents|Moldovas prezidentu]] pēc neatkarības pasludināšanas 1991. gada 27. augustā?
* ... [[Parīzes miera līgums (1783)|Parīzes miera līgumā]], kas noslēdza [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karu]], [[Lielbritānija]] ne tikai atzina trīspadsmit '''[[Britu Amerika]]s''' koloniju neatkarību, bet arī atdeva [[Spānija]]i [[Florida]]s kolonijas?
* ... sākotnēji ''[[Boeing]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''CST-100 Starliner'' pirmais pilotējamais lidojums '''''[[Boeing Crew Flight Test]]''''' bija plānots astoņas dienas, tomēr, kad kosmosa kuģis piedzīvoja problēmas ar dzinējiem, ''[[NASA]]'' nolēma, ka kosmonautu atgriešanās ir pārāk riskanta, un kosmosa kuģis atgriezās bez apkalpes, bet kosmonauti atgriezās ar ''[[SpaceX Crew-9]]''?

[[Attēls:Staffordshire hoard annotated.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Stefordšīras depozīts]]''' &lt;small&gt;(attēlā neliela depozīta daļa)&lt;/small&gt; ir lielākais līdz šim atrastais [[Anglosakši|anglosakšu]] [[zelts|zelta]] un [[sudrabs|sudraba]] [[Metālapstrāde|metāla izstrādājumu]] [[depozīts]], kas sastāv no gandrīz 4600 priekšmetiem un dažādiem metāla fragmentiem, kas kopā veido 5,1 kg zelta un 1,4 kg sudraba?
* ... '''[[peldēšana olimpiskajās spēlēs|peldēšanā olimpiskajās spēlēs]]''' ir otrais lielākais iegūstamo [[medaļa|medaļu]] skaits pēc [[vieglatlētika]]s?
* ... [[Rīgas dome]]s deputāte '''[[Lauma Paegļkalna]]''' ir [[Dziesmotā revolūcija|Atmodas laika]] [[žurnāliste]]s un politiķes [[Velta Čebotarenoka|Veltas Čebotarenokas]] meita?

[[Attēls:Church of Saint Mary ruins on Saint Meinhard Island.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Svētā Meinarda sala]]''' [[Daugava|Daugavā]] ([[Rīgas ūdenskrātuve|Rīgas HES ūdenskrātuvē]]) pie [[Ikšķile]]s &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika uzbērta līdz [[1976. gads Latvijā|1976. gadam]], lai saglabātu [[Ikšķiles viduslaiku baznīca]]s un [[Ikšķiles viduslaiku pils|pils]] drupas, no [[Rīgas HES]] [[Rīgas ūdenskrātuve|ūdenskrātuves]] uzpludināšanas?
* ... '''''[[The Irish Times]]''''' ir [[Īrija]]s vadošais [[laikraksts]], kura pirmais izdevums izdots [[1859. gads|1859. gadā]]?
* ... [[Briti|britu]] aktieris '''[[Nīls Dadžens]]''' 2011. gadā nomainīja [[Džons Netlss|Džonu Netlsu]] seriāla &quot;[[Midsomeras slepkavības]]&quot; galvenajā lomā?

[[Attēls:TF241534 Almeida Roglic Pogacar Yates (53873615951).jpg|border|right|50px]]
* ... saistībā ar gatavošanos [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajām spēlēm]] pirmo reizi sacensību vēsturē '''[[2024. gada Tour de France|2024. gada ''Tour de France'']]''' nenoslēdzās [[Parīze|Parīzē]] vai tās tuvumā, bet gan [[Nica|Nicā]], [[Francija]]s dienvidos &lt;small&gt;(attēlā velobrauciena uzvarētājs [[Tadejs Pogačars]] līdera dzeltenajā kreklā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[saules dūriens|saules dūriena]]''' [[simptomi]] pastiprinās, ja palielinās apkārtējās vides mitrums?
* ... [[Albānijas futbola izlase]]s spēlētājs '''[[Nedims Bajrami]]''' [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionāta]] grupu turnīra pirmajā spēlē pret [[Itālijas futbola izlase|Itāliju]] guva ātrākos vārtus [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionāta]] finālturnīru vēsturē, izceļoties jau spēles 23. sekundē?

[[Attēls:Weimar Constitution.jpg|border|right|50px]]
* ... pēc [[Reihstāga dedzināšana]]s [[Ādolfs Hitlers]] izmantoja '''[[Veimāras Konstitūcija]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; 48. panta ārkārtas pilnvaras, lai ieviestu ārkārtas dekrētus, kas būtībā apturēja konstitūcijas darbību un ieviesa [[nacionālsociālisms|nacistisko]] [[Diktatūra|diktatūru]]; oficiāli konstitūcija netika atcelta, bet tā tika praktiski ignorēta līdz nacistu režīma beigām [[1945. gads|1945. gadā]]?
* ... '''[[1979. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|1. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika [[1979. gads|1979. gadā]] pēc pirmās [[Eiropas Kopiena]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Apvienotā Karaliste]], [[Dānija]] un [[Īrija]]?
* ... '''[[UEFA Sieviešu čempionu līga]]s''' 2025. gada uzvarētāja ir [[Londona]]s [[futbola klubs]] ''Arsenal'', ​​kam šis bija otrais tituls, bet vistitulētākā komanda ir Lionas &quot;Olympique&quot; no [[Francija]]s, kas uzvarējusi 8 reizes?

[[Attēls:Town Hall of Jelgava, Latvia.jpg|border|right|50px]]
* ... [[2025. gada Jelgavas domes vēlēšanas|2025. gada Jelgavas domes vēlēšanās]] uzvarēja [[Zaļo un Zemnieku savienība]]s saraksts, iegūstot 3 vietas '''[[Jelgavas dome|Jelgavas domē]]''' &lt;small&gt;(attēlā domes ēka [[Lielā iela (Jelgava)|Lielajā ielā]])&lt;/small&gt;, bet zaudēja [[Jelgavas pašvaldības vadītāju uzskaitījums|priekšsēdētāja]] amatu, kurā vairāk nekā 20 gadus atradās tās pārstāvis [[Andris Rāviņš]]?
* ... galvenais '''[[kodoldegviela]]s''' veids ir [[Urāns (elements)|urāns]], taču izmanto arī [[Plutonijs|plutoniju]] un [[Torijs|toriju]]?
* ... jauniešu līmenī '''[[Mateo Retegi]]''' pārstāvējis [[Argentīnas futbola izlase|Argentīnas futbola izlasi]], taču savas [[itāļi|itāļu]] izcelsmes dēļ viņam bija iespējams spēlēt [[Itālijas futbola izlase|Itālijas izlasē]], kur viņš debitēja 2023. gadā un pārstāvēja Itāliju [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionātā]]?

[[Attēls:Echinops sphaerocephalus sl4.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[apaļgalvas ežziede]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[izplatības areāls|pamatareāls]] ir [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]] un [[Āzija|Āzijā]], bet suga ir introducēta arī citur; [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]] to audzē kā [[nektāraugi|nektāraugu]], un dažkārt ežziede sastopam savvaļā kā dārzbēglis, tai skaitā arī [[Latvija|Latvijā]]?
* ... '''[[1984. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|2. Eiropas Parlamenta vēlēšana]]s''' notika [[1984. gads|1984. gadā]] pēc otrās [[Eiropas Kopiena]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Grieķija]]?
* ... 2025. gada februārī ar rezultātu 5,82 metri '''[[Valters Kreišs]]''' par 2 centimetriem laboja [[Aleksandrs Obižajevs|Aleksandram Obižajevam]] kopš 1987. gada piederējušo [[Latvijas rekordi vieglatlētikā|Latvijas rekordu]] [[Kārtslēkšana|kārtslēkšanā]]?

[[Attēls:HaymarketRiot-Harpers.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Hejmārketas slaktiņš]]''' [[1886. gads|1886. gada]] 4. maijā [[Čikāga|Čikāgā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] kļuva par simbolu strādnieku kustībai un cīņai par darba tiesībām, tas deva impulsu 8 stundu darba dienas ieviešanai &lt;small&gt;(attēlā 1886. gada gravīrā)&lt;/small&gt;?
* ... lai gan '''[[Eiropas Savienības komisārs|Eiropas Savienības komisārus]]''' izvirza dalībvalstis, viņi nepārstāv savas valstis, bet darbojas kopīgās [[Eiropas Savienība]]s interesēs?
* ... sprinterim '''[[Oskars Grava|Oskaram Gravam]]''' pieder visu laiku otrais labākais rezultāts starp [[Latvija]]s [[vieglatlēti]]em gan [[100 m]], gan [[200 m]] distancēs, kas uzstādīti 2024. un 2025. gadā?

[[Attēls:GAE - Ajax - 52788521318 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Portugāles futbola izlase]]s un [[Turīnas &quot;Juventus&quot;]] [[Pussargs (futbols)|pussarga]] '''[[Fransišku Konseisau]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tēvs [[Seržiu Konseisau]] ir futbola treneris un bijušais [[futbolists]], arī spēlējis Portugāles izlasē?
* ... '''[[1989. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|3. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika [[1989. gads|1989. gadā]] pēc trešās [[Eiropas Kopiena]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Portugāle]] un [[Spānija]]?
* ... pēc '''[[Rumānijas neatkarības karš|Rumānijas neatkarības kara]]''' tai tika piešķirta '''[[Ziemeļdobrudža]]''' apmaiņā pret Dienvidu [[Besarābija|Besarābiju]] ([[Budžaka|Budžaku]]), ko Rumānija bija atdevusi [[Krievijas Impērija]]i — tas bija svarīgs stratēģisks solis, kas [[Rumānija]]i nodrošināja piekļuvi [[Melnā jūra|Melnajai jūrai]]?

[[Attēls:PaulMaurice2024.png|border|right|50px]]
* ... 2024. gada 24. jūnijā '''[[Pols Moriss|Pola Morisa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; trenētā [[Floridas &quot;Panthers&quot;]] komanda izcīnīja pirmo [[Stenlija kauss|Stenlija kausu]], un viņš to paveica savā 26. [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] sezonā kā galvenais [[treneris]] — viņam bija nepieciešams visvairāk sezonu galvenā trenera amatā, lai kļūtu par līgas čempionu pirmo reizi?
* ... '''[[Indijas Konstitūcija]]''' ir viena no garākajām rakstītajām [[konstitūcija|konstitūcijām]] pasaulē: sākotnēji tajā bija 395 panti, 22 daļas un 8 saraksti (pielikumi), taču daudzo grozījumu dēļ tagad tajā ir vairāk nekā 450 panti un 12 saraksti?
* ... [[1957. gads|1957. gadā]] neatkarību no [[Lielbritānija]]s ieguva tās kolonija [[Zelta Krasts]], kas mūsdienās pazīstama kā [[Gana]], tomēr vēsturiski šīs valsts teritorija nekad nav bijusi '''[[Ganas impērija]]s''' sastāvā?

[[Attēls:Weichsel-Würm-Glaciation.png|border|right|50px]]
* ... '''[[Vislas apledojums]]''' bija [[Eiropa]]s pēdējais lielākais [[kvartārs|kvartāra]] [[ledus laikmets|ledus laikmeta]] apledojums pirms aptuveni {{sk|115000}} līdz {{sk|12600}} gadiem &lt;small&gt;(attēlā apledojums Eiropā ar maksimālo platību pirms 22 tūkstošiem gadu)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[1994. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|4. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika pēc [[Māstrihtas līgums|Māstrihtas līguma]] parakstīšanas [[1992. gads|1992. gadā]], ar kuru uz [[Eiropas Kopiena]]s pamata bija nodibināta [[Eiropas Savienība]]?
* ... galīgo '''[[matu transplantācija]]s''' rezultātu iegūst pēc aptuveni gada, un tas saglabājas visu mūžu?

[[Attēls:Dmitry Medvedev official large photo -1 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[2008. gada Krievijas prezidenta vēlēšanas|2008. gada Krievijas prezidenta vēlēšanās]]''' toreizējais [[Krievijas Federācijas prezidents|prezidents]] [[Vladimirs Putins]] saskaņā ar [[Krievijas Konstitūcija|Krievijas Konstitūciju]] nebija tiesīgs kandidēt uz prezidenta amatu trešo reizi pēc kārtas, tādēļ viņa atbalstītais kandidāts bija [[Dmitrijs Medvedevs]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[Francija]]s [[galēji labēja politika|galēji labējai]] '''[[Nacionālā apvienība (Francija)|Nacionālajai apvienībai]]''' par saviem panākumiem lielā mērā jāpateicas pret [[Imigrācija|imigrantiem]] un [[Islāms|islāmu]] vērstajai retorikai, kas bija iekļauta tās programmā jau kopš tās pastāvēšanas pirmsākumiem, bet sāka nest politiskas dividendes, kad šis jautājums Francijā kļuva aizvien aktuālāks?
* ... [[1990. gads|1990. gadā]] '''[[Jemenas Arābu Republika]]''' apvienojās ar [[Dienvidjemena|Jemenas Tautas Demokrātisko Republiku]], tādējādi izveidojot vienotu [[Jemena|Jemenas Republiku]], tomēr šī apvienošanās nebija viegla, un arī pēc apvienošanās sekoja spriedze un bruņoti konflikti starp abu bijušo valstu atšķirīgajiem politiskajiem un sociālajiem spēkiem?

[[Attēls:BerlinerBlockadeLuftwege.png|border|right|50px]]
* ... [[1948. gads|1948. gada]] 24. jūnijā [[Padomju Savienība]] oficiāli slēdza visus autoceļu, dzelzceļa un ūdensceļus, kas veda uz [[Rietumberlīne|Rietumberlīni]], uzsākot '''[[Rietumberlīnes blokāde|Rietumberlīnes blokādi]]'''; pilsētas apgādei varēja izmantot vienīgi gaisa satiksmi, izveidojot trīs [[Rietumberlīnes gaisa koridori|gaisa koridorus]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[1999. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|5. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika [[1999. gads|1999. gadā]] pēc ceturtās [[Eiropas Savienība]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Austrija]], [[Somija]] un [[Zviedrija]]?
* ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktrise]]s '''[[Darlīna Konlija|Darlīnas Konlijas]]''' karjera ilga vairāk nekā 50 gadus, un viņa ir vislabāk pazīstama ar savām lomām dažādās [[ziepju opera|ziepju operās]], īpaši ar [[mode|modes industrijas]] darbinieces Sallijas Spektras lomu seriālā &quot;[[Hameleonu rotaļas]]&quot;?

[[Attēls:Ouvrier kolkhosienne 2.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] izcelsmes [[Padomju Savienība|padomju]] tēlnieces [[Vera Muhina|Veras Muhinas]] [[piemineklis]] '''&quot;[[Strādnieks un kolhozniece]]&quot;''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par vienu no padomju laika simboliem?
* ... terminu '''[[beduīni]]''' attiecina uz visiem [[arābu pasaule]]s iedzīvotājiem, kuri dzīvo [[Klejotāji|nomadu]] dzīvesveidu, neatkarīgi no viņu [[tautība]]s vai [[reliģija|reliģiskās piederības]], bet lielākā daļa no tiem runā '''[[Arābu valodas beduīnu dialekts|arābu valodas beduīnu dialektā]]'''?
* ... pirmā globāli zināmākā '''[[telenovele]]''' bija 1979. gada [[Meksika]]s &quot;[[Bagātie arī raud]]&quot;, kuru [[Eksports|eksportēja]] arī uz [[Padomju Savienība|PSRS]]?

[[Attēls:Katherine Kelly Lang - Monte-Carlo Television Festival.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Džons Makuks]]''' un '''[[Ketrīna Kellija Lenga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir divi pēdējie seriāla &quot;[[Hameleonu rotaļas]]&quot; oriģinālie [[aktieri]], kuri joprojām filmējas un abi debitēja pirmajā sērijā?
* ... vairāk nekā 50% [[vīrietis|vīriešu]] 50 gadu vecumā ir vērojama dažādu pakāpju androgēnā '''[[alopēcija]]''' ([[mati|matu]] izkrišana un plikpaurība)?
* ... pretēji izplatītajam priekšstatam, nosaukums '''[[Lielā armija (Francija)|Lielā armija]]''' neattiecas uz [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] impērijas bruņotajiem spēkiem kopumā, bet vienību 1805.—1808. un 1811.—1814. gadā?

[[Attēls:Flag of the Democratic Front for the Liberation of Palestine.svg|border|right|50px]]
* ... atšķirībā no ''[[Hamās]]'', kas noraida [[Izraēla]]s kā valsts pastāvēšanu, '''[[Palestīnas Demokrātiskā atbrīvošanās fronte]]''' &lt;small&gt;(attēlā karogs)&lt;/small&gt; atbalsta divu valstu konflikta risinājumu?
* ... no 17. līdz 19. gadsimtam '''[[Dahomejas karaliste]]s''' varas iestādes eiropiešiem pārdeva aptuveni divus miljonus [[Vergi|vergu]]?
* ... [[Latvija|Latvijā]] lielākā daļa '''[[sādža|sādžu]]''' tika likvidētas 20. gadsimta pirmajā pusē, [[Agrārā reforma Latvijā|agrārās reformas]] ceļā sadalot zemi un izveidojot [[Viensēta|viensētu]] sīksaimniecības?

[[Attēls:Gints Zilbalodis in January 2025.png|border|right|50px]]
* ... &quot;[[Straume (filma)|Straume]]&quot; bija '''[[Gints Zilbalodis|Ginta Zilbaloža]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; otrā pilnmetrāžas [[animācijas filma]] pēc 2019. gadā izlaistās debijas filmas &quot;[[Projām]]&quot;?
* ... '''[[Edvards Jordenesku|Edvarda Jordenesku]]''', kurš no 2022. līdz 2024. gadam bija [[Rumānijas futbola izlase]]s galvenais treneris, tēvs [[Angels Jordenesku]] arī bijis futbolists un treneris, spēlējis Rumānijas izlasē un vairākas reizes kā treneris vadījis to?
* ... '''[[Triestes brīvā teritorija|Triestes brīvo teritoriju]]''' starp [[Itālija]]s ziemeļiem un [[Dienvidslāvija|Dienvidslāviju]] [[1947. gads|1947. gadā]] izveidoja [[ANO Drošības padome]] saskaņā ar miera līguma ar Itāliju noteikumiem, lai saglabātu līdzsvaru šajā etniski daudzveidīgajā reģionā un mazinātu teritoriālo pretenziju risku?

[[Attēls:Agnese Lāce, 2024-06-20.jpg|border|right|50px]]
* ... 2024. gada pēc [[Latvijas kultūras ministre|kultūras ministres]] [[Agnese Logina|Agneses Loginas]] demisijas šajā amatā tika apstiprināta [[Parlamentārais sekretārs (Latvija)#Kultūras ministrijas parlamentārie sekretāri|Kultūras ministrijas parlamentārā sekretāre]] '''[[Agnese Lāce]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Amerikas Savienoto Valstu Militārā akadēmija]]''' jeb Vestpointa ir vecākā no piecām Amerikas militārajām akadēmijām, un starp tās absolventiem ir [[ASV prezidenti]] [[Dvaits Eizenhauers]] un [[Uliss Grānts]], Konfederācijas prezidents [[Džefersons Deiviss]], Konfederācijas ģenerālis [[Roberts Lī]], dzejnieks [[Edgars Alans Po]], ģenerāļi [[Daglass Makarturs]] un [[Džordžs Patons]]?
* ... '''[[Eiropas čempionāts hokejā]]''' tika rīkots neregulāri no 1910. līdz 1991. gadam, un kopumā tika izspēlēti 66 Eiropas čempionāti?

[[Attēls:Lamine Yamal a Xina (2025).png|border|right|50px]]
* ... ''[[FC Barcelona]]'' [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Lamins Jamals]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Spānijas futbola izlase|Spānijas futbola izlasē]] debitēja 2023. gadā Eiropas čempionāta kvalifikācijas spēlē pret [[Gruzijas futbola izlase|Gruziju]] un jau pirmajā spēlē izcēlās ar vārtiem, 16 gadu un 57 dienu vecumā kļūstot par jaunāko spēlētāju un jaunāko vārtu guvēju Spānijas izlases vēsturē?
* ... '''[[2024. gada UEFA Čempionu līgas fināls]]''' [[Spānija]]s [[futbola klubs|futbola klubam]] [[Madrides &quot;Real&quot; (futbols)|Madrides &quot;Real&quot;]] bija 17. fināls, kurā trofeja tika iegūta jau 15. reizi?
* ... '''[[Peru vicekaraliste]]''' sākotnēji ietvēra lielāko daļu [[Spānija]]s īpašumu [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]], un 16. un 17. gadsimtā tika uzskatīta par svarīgāku par [[Jaunspānija|Jaunspāniju]]?

[[Attēls:HillGraham1969Aug.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Greiems Hills]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir vienīgais [[autosportists]], kurš ir sasniedzis '''''[[Motoru sporta trīskāršais kronis|Triple Crown]]''''', uzvarot ''[[Indianapolis 500]]'', [[Lemānas 24 stundu sacīkstes|Lemānas 24 stundu sacīkstēs]] un [[Monako Grand Prix|Monako ''Grand Prix'']]?
* ... '''[[An-2 katastrofa Saldū|''An-2'' katastrofā Saldū]]''', kas notika [[1981. gads Latvijā|1981. gada]] 13. jūnijā [[minerālmēsli|minerālmēslu]] izkaisīšanas darbā, neviens no diviem ''[[An-2]]R'' pilotiem neizdzīvoja?
* ... [[maori]] ir lielākā '''[[polinēzieši|polinēziešu]]''' tauta?

[[Attēls:Flag of South Africa (1928-1982).svg|border|right|50px]]
* ... '''[[Dienvidāfrikas Savienība]]''' &lt;small&gt;(attēlā karogs)&lt;/small&gt; tika izveidota [[1910. gads|1910. gada]] 31. maijā, apvienojot britu Kāpas koloniju, Natalas koloniju, Transvālas koloniju un Oranžas upes koloniju?
* ... tiek lēsts, ka masu demonstrācijas '''[[Ziedu tilts]]''', kas notika [[1990. gads|1990. gada]] 6. maijā gar un virs [[Rumānija|Rumāniju]] un [[Moldāvijas PSR]] atdalošo [[Pruta|Prutas upi]], dalībnieku skaits bija 1,2 miljoni cilvēku?
* ... par '''[[2024. gada Copa América|2024. gada ''Copa América'']]''' čempioniem kļuva [[Argentīnas futbola izlase]], kas finālā papildlaikā ar 1:0 pieveica [[Kolumbijas futbola izlase|Kolumbijas izlasi]]; Argentīnai šis bija jau 16. tituls un otrais pēc kārtas?

[[Attēls:Bieriņi Bērnu slimnīca 3.jpg|border|right|50px]]
* ... dzelzceļa pieturas punkts [[Rīga|Rīgā]] '''[[Bieriņi / Bērnu slimnīca]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika atklāts {{dat|2024|6|12||bez}}, vienlaikus slēdzot [[Atgāzene (stacija)|Atgāzenes]] pieturas punktu, kas atradās puskilometru uz [[Jelgava (stacija)|Jelgavas]] pusi?
* ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzijā]]''', kuras spēles notika [[Belgrada|Belgradā]] un [[Danīdina|Danīdinā]], A grupas uzvarētāji [[Nīderlandes hokeja izlase]] iekļuva [[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija|1. divīzijas B grupā]], bet B grupas uzvarētāji [[Gruzijas hokeja izlase]] kvalificējās uz A grupu?
* ... saskaņā ar [[Ukrainas Konstitūcija]]s 12. pantu valsts rūpējas par '''[[ukraiņu diaspora]]s''', pat ja tie nav [[Ukraina]]s pilsoņi, nacionālo, kultūras un [[ukraiņu valoda|valodas]] vajadzību apmierināšanu?

[[Attēls:Official portrait of Roberta Metsola.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Eiropas Parlamenta prezidents|Eiropas Parlamenta prezidenta]]''' amatu šobrīd ieņem [[Malta]]s pārstāve '''[[Roberta Metsola]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas ir jaunākā politiķe šajā amatā?
* ... '''[[Krievijas iebrukuma Ukrainā izraisītā migrācijas krīze]]''' ir [[Eiropa|Eiropā]] lielākā '''[[migrācijas krīze]]''' kopš [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]?
* ... 2024. gada vasarā [[Latvija]]s vadošā sieviešu [[basketbols|basketbola]] kluba [[Rīgas TTT]] galvenais treneris '''[[Mārtiņš Gulbis]]''' kļuva par vadošā vīriešu kluba [[Rīgas VEF]] galveno treneri, stājoties [[Jānis Gailītis (basketbolists)|Jāņa Gailīša]] vietā un kļūstot arī par sava vecāka brāļa [[Māris Gulbis (basketbolists)|Māra Gulbja]] treneri, kurš tobrīd bija VEF spēlētājs?

[[Attēls:Olstadion.jpg|border|right|50px]]
* ... 1987. gadā [[Amsterdama]]s pašvaldība ierosināja '''[[Amsterdamas Olimpiskais stadions|Amsterdamas Olimpisko stadionu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nojaukt, tomēr [[1928. gada vasaras olimpiskās spēles|1928. gada vasaras olimpisko spēļu]] galvenā arēna tika pasludināta par kultūras pieminekli un saglabāta?
* ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija|2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzijā]]''', kuras spēles notika [[Stambula|Stambulā]] un [[Santjago de Keretaro]], A grupas uzvarētāji [[Kirgizstānas hokeja izlase]] iekļuva [[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2. divīzijas B grupā]], bet B grupas uzvarētāji [[Meksikas hokeja izlase]] kvalificējās uz A grupu?
* ... oriģinālais '''[[Moldovas Republikas Neatkarības deklarācija]]s''' dokuments, ko [[1991. gads|1991. gadā]] apstiprināja un parakstīja parlamenta deputāti, kā likās, tika sadedzināts [[2009. gads|2009. gada]] aprīļa [[Moldova]]s parlamenta vēlēšanu grautiņos, tomēr tas pats vai identisks dokuments tika atrasts 2010. gadā?

[[Attēls:Ligularia sibirica sl5.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[Sibīrijas mēlziede]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sastopama ļoti reti — valsts atrodas uz [[izplatības areāls|izplatības areāla]] rietumu robežas, un tā ir ierakstīta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] 1. kategorijā?
* ... '''[[deportācija no Pleskavas apgabala rietumu rajoniem]]''' [[1950. gads|1950. gada]] maijā un jūnijā skāra aptuveni 1,4 tūkstošus cilvēku, kas tika izsūtīti uz īpašu apmetni [[Krasnojarskas novads|Krasnojarskas novadā]]?
* ... '''[[Bosnijas serbi]]''' bija viena no karojošajām pusēm [[Bosnijas karš|1992.—1995. gada pilsoņu karā]], kas centās saglabāt vienotu valstiskumu ar [[Serbija|Serbiju]] un nepieļaut [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] neatkarību?

[[Attēls:1718797658002 20240618 POZNAKS Reinis LV 005.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Reinis Pozņaks]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kuru [[2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās]] ievēlēja [[Eiropas Parlamenta deputāts|Eiropas Parlamentā]], ir pazīstams kā &quot;[[Twitter konvojs|Twitter konvoja]]&quot; iniciatīvas aizsācējs, kas mobilizē resursus, lai atbalstītu [[Ukraina|Ukrainu]] cīņā pret [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krieviju]]?
* ... 19. gadsimta beigās pēc [[Krievu—turku karš (1877—1878)|Krievu—turku kara]] un [[Berlīnes kongress|Berlīnes kongresa]] '''[[Dobrudža]]''' tika sadalīta starp [[Rumānija|Rumāniju]] un [[Bulgārija|Bulgāriju]], bet pēc [[Balkānu kari]]em un [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] Dobrudžas teritorija piedzīvoja vairākas robežu izmaiņas?
* ... '''[[kolekcionāra problēma]]''' ir [[varbūtību teorija]]s uzdevums?

[[Attēls:British Political Personalities 1936-1945 HU59722.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Fultonas runa|Fultonas runā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Vinstons Čērčils]] ieviesa terminu &quot;[[dzelzs priekškars]]&quot;, lai raksturotu [[Eiropa]]s sadalīšanu divās daļās — [[Rietumu pasaule|Rietumu]] (demokrātiskā) un [[Austrumu bloks|Austrumu]] ([[Padomju Savienība]]s kontrolē)?
* ... '''[[Mjanmas pilsoņu karš]]''' izcēlās pēc [[2021. gads|2021. gada]] militārā apvērsuma [[Mjanma|Mjanmā]] un tam sekojošās vardarbīgās protestu apspiešanas?
* ... par '''[[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 4. divīzija]]s''' uzvarētājiem kļuva [[Latvija]]s speciālista [[Normunds Sējējs|Normunda Sējēja]] vadītā [[Uzbekistānas hokeja izlase]], kas, startējot savā pirmajā čempionātā, iekļuva [[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija|3. divīzijas B grupā]]?

[[Attēls:Ianis Hagi 2015 (cropped).JPG|border|right|50px]]
* ... [[Rumānijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|uzbrūkošā pussarga]] '''[[Janiss Hadži|Janisa Hadži]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tēvs ir [[George Hadži]], kas tiek uzskatīts par visu laiku labāko [[Rumānija]]s futbolistu?
* ... [[Bosnijas karš|Bosnijas kara]] laikā no 1992. gada līdz 1995. gadam visas trīs konfliktējošās puses uzstādīja sauszemes kājnieku [[mīna]]s [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijā un Hercegovinā]] netālu no viņu kontrolētajām robežām, līdz ar to '''[[mīnu lauki Bosnijā un Hercegovinā]]''' ir radījuši vissmagākās sauszemes mīnu problēmas pasaulē?
* ... [[Vācija]]s seriāla &quot;[[Trauksme Kobrai 11 — Lielceļa policija]]&quot; galvenā varoņa '''[[Semīrs Gerkāns|Semīra Gerkāna]]''' dienesta automašīna ir sudraba krāsas 3. sērijas [[BMW]], kura gandrīz katrā sērijā tiek sadauzīta?

[[Attēls:Anthemis cotula UL 01.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[suņu ilzīte]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sākotnējais [[izplatības areāls]] ir [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], taču mūsdienās tā ir ieviesusies gandrīz visā [[Eiropa|Eiropā]] un citos kontinentos; [[Latvija|Latvijā]] suga ir sastopama ļoti reti, galvenokārt valsts austrumdaļā?
* ... '''[[volejbols olimpiskajās spēlēs]]''' debiju piedzīvoja [[1964. gada vasaras olimpiskās spēles| 1964. gada Tokijas olimpiskajām spēlēs]] gan vīriešu, gan sieviešu komandām?
* ... [[Krievijas PFSR]] '''[[Groznijas apgabals]]''' tika izveidots [[1944. gads|1944. gadā]] pēc [[čečenu un ingušu deportācija]]s un attiecīgi [[Čečenijas-Ingušijas APSR]] likvidēšanas, bet pēc tam, kad [[1957. gads|1957. gadā]] [[čečeni]] un [[inguši]] oficiāli sāka atgriezties no izsūtījuma, Groznijas apgabals tika likvidēts, un Čečenijas-Ingušijas APSR atjaunota?

[[Attēls:Kivisild Emajõel ja Tartu puuturg, 1922.tif|border|right|50px]]
* ... 18. gadsimtā būvētais un 1941. gadā uzspridzinātais [[Tartu]] '''[[Akmens tilts (Tartu)|Akmens tilts]]''' &lt;small&gt;(attēlā 1922. gadā)&lt;/small&gt; bija pirmais akmens [[tilts]] [[Vidzemes guberņa|Vidzemes guberņā]] un [[Baltijas valstis|Baltijā]]?
* ... '''[[Austrumturkestānas Revolucionārā Republika]]''' bija [[Padomju Savienība]]s [[satelītvalsts]], kas pastāvēja no 1944. līdz 1949. gadam?
* ... '''[[platlapju meži]]''' [[Latvija|Latvijā]] aizņem aptuveni 1% no mežu kopējās platības, un izplatītākās ir [[oši|ošu]] audzes, taču mūsdienu klimata maiņas virziens veicina platlapju izplatību?

[[Attēls:Akhmad Kadyrov (2002, cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Ramzans Kadirovs|Ramzana Kadirova]], kurš kopš [[2007. gads|2007. gada]] ir [[Krievijas Federācija]]s [[Čečenijas Republika]]s vadītājs, tēvs '''[[Ahmats Kadirovs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija pirmais Čečenijas Republikas prezidents Krievijas Federācijas sastāvā un tika nogalināts atentātā [[2004. gads|2004. gadā]]?
* ... '''[[distanču slēpošana olimpiskajās spēlēs|distanču slēpošanā olimpiskajās spēlēs]]''' sievietes pirmo reizi piedalījās [[1952. gada ziemas olimpiskās spēles|1952. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Oslo]]?
* ... '''[[Poļu—krievu karš (1609—1618)|1609.—1618. gada krievu-poļu kara]]''' laikā [[Polijas—Lietuvas ūnija]]s karaspēks no 1610. līdz 1612. gadam okupēja [[Maskava|Maskavu]]?

[[Attēls:Natalia Kaczmarek Poznań 2021.2.jpg|border|right|50px]]
* ... [[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gada Eiropas vieglatlētikas čempionātā]] [[Polija]]s skrējēja '''[[Natalja Bukovecka]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par čempioni [[400 metri|400 metru]] distancē, veicot to 48,98 sekundēs un labojot Polijas rekordu, kas kopš 1976. gada piederēja [[Irena Ševiņska|Irenai Ševiņskai]], bet jūlijā viņa vēlreiz to laboja, noskrienot 48,90 sekundēs?
* ... cilvēkiem, kas cietuši no '''[[šoks|šoka]]''', vērojama pelēcīgi bāla [[āda]]s krāsa, auksti [[sviedri]], pazemināta ķermeņa temperatūra un [[asinsspiediens]], ātrs un vājš [[pulss]], bet cietušā [[apziņa]] ir skaidra?
* ... '''''[[VFS Films]]''''' (agrāk — Vides Filmu Studija) bija pirmā studija [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]], kas specializējās dabas filmu un raidījumu veidošanā?

[[Attēls:Adrian helmet 1.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Francija]]s armija '''[[Adriana ķivere|Adriana ķiveri]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ieviesa [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā [[1915. gads|1915. gadā]], un tā bija pirmā modernā [[tērauds|tērauda]] ķivere?
* ... '''[[Izraēlas—Hamās karš|Izraēlas—''Hamās'' karš]]''' jeb 2023.—2025. gada Gazas karš sākās [[2023. gads|2023. gada]] 7. oktobrī ar ''[[Hamās]]'' uzbrukumu [[Izraēla]]i no [[Gazas josla]]s?
* ... ''[[OpenAI]]'' izstrādātais multimodālais [[Valodas modelis|lielais valodas modelis]] '''[[GPT-4]]''' uzrādīja iespaidīgus precizitātes uzlabojumus salīdzinājumā ar GPT-3.5, ieguva spēju apkopot un komentēt attēlus, spēja apkopot sarežģītu tekstu, nokārtot [[Advokāts|advokāta]] eksāmenu un vairākus standartizētus testus?

[[Attēls:Krievijas okupētā Kaspijas jūras piekraste 1723-1732.jpg|border|right|50px]]
* ... 1722.—1723. gada '''[[Krievu—persiešu karš (1722—1723)|Krievu—persiešu kara]]''' rezultātā ar Pēterburgas līgumu [[Persija]] atdeva [[Krievija]]i [[Derbenta]]s un [[Baku]] pilsētas, kā arī [[Gīlāna]]s, [[Širvana]]s, [[Māzenderāna]]s un [[Astrābāda]]s provinces [[Kaspijas jūra]]s piekrastē &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[Aizsargs (futbols)|centra aizsargs]] '''[[Gurams Kašija]]''' ir [[Gruzijas futbola izlase]]s [[Kapteinis (futbols)|kapteinis]] un visvairāk spēļu aizvadījušais spēlētājs izlasē?
* ... '''[[panspermija]]s''' [[hipotēze]]s aizstāvji apgalvo, ka [[dzīvība]] nav radusies uz [[Zeme]]s, bet gan citur [[Visums|Visumā]], un ir nonākusi uz Zemes ar kosmisko putekļu, [[meteoroīds|meteoroīdu]], [[asteroīds|asteroīdu]], [[komēta|komētu]], vai arī citu kosmisko ķermeņu palīdzību?

[[Attēls:Stelmuzes azuolas2015.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Stelmužes ozols|Stelmužes ozola]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas ir vecākais un resnākais [[parastais ozols|ozols]] [[Lietuva|Lietuvā]] un viens no vecākajiem ozoliem [[Eiropa|Eiropā]], stāvoklis mūsdienās ir slikts?
* ... '''[[Rodēzijas un Njasalendas Federācija]]''' jeb Centrālās Āfrikas Federācija bija daļēji neatkarīga [[valsts]] (britu [[protektorāts]]) [[Āfrika]]s dienvidos, kas pastāvēja no [[1953. gads|1953. gada]] 1. augusta līdz [[1963. gads|1963. gada]] 31. decembrim?
* ... 2022. gada 3. novembrī [[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;|Nacionālās apvienības]] politiķis '''[[Edvards Ratnieks]]''' sāka darbu [[Rīgas dome|Rīgas domē]] kā deputāts, stājoties [[14. Saeima|14. Saeimā]] ievēlētā [[Edvards Smiltēns|Edvarda Smiltēna]] vietā, bet 14. decembrī viņš tika ievēlēts Smiltēna vietā arī par [[Rīgas pašvaldības vadītājs|Rīgas domes priekšsēdētāja]] [[Vilnis Ķirsis|Viļņa Ķirša]] vietnieku?

[[Attēls:Flickr - Rainbirder - Bearded Bellbird (Procnias averano) male calling.jpg|border|right|50px]]
* ... kā norāda [[Amerika]]s tropos dzīvojošo '''[[zvanuputni|zvanuputnu]]''' nosaukums, tiem ir ārkārtīgi skaļa balss, kas atgādina metāla [[Zvans|zvana]] skaņu &lt;small&gt;(attēlā bārdainais zvanuputns)&lt;/small&gt;?
* ... [[Ičkērijas Čečenu Republika|Čečenijas Republikā]] tās faktiskās suverenitātes gados bija trīs '''[[Ičkērijas Čečenu Republikas prezidents|prezidenti]]''': [[Džohars Dudajevs]], Zelimhans Jandarbijevs un [[Aslans Mashadovs]]?
* ... [[Franči|franču]] [[futbolists]] '''[[Varens Zaīrs-Emrī]]''' [[Parīzes &quot;Saint-Germain&quot;]] komandas rindās debitēja 2022. gada augustā, 16 gadu vecumā kļūstot par visu laiku jaunāko komandas spēlētāju, kas izgājis laukumā līgas spēlē?

[[Attēls:Saeimas 21. septembra sēde - 53202848326.jpg|border|right|50px]]
* ... bijušais [[Limbažu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|Limbažu novada domes priekšsēdētājs]] '''[[Didzis Zemmers]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; divas reizes ir ieņēmis [[Saeima]]s deputāta amatu, darbojoties [[10. Saeima|10. Saeimā]] un [[14. Saeima|14. Saeimā]], un abas reizes stājies partijas biedra [[Armands Krauze|Armanda Krauzes]] vietā?
* ... [[tirdzniecības centrs|tirdzniecības centra]] '''&quot;[[Akropole (Rīga)|Akropole Rīga]]&quot;''' teritorijā kādreiz atradās [[Kuzņecova porcelāna un fajansa fabrika]], kas atspoguļots ēkas dizainā?
* ... [[Kušīti|kušītu]] grupas daļēji [[nomadu tauta]] '''[[afāri]]''' apdzīvo [[Etiopija|Etiopiju]], [[Eritreja|Eritreju]] un [[Džibutija|Džibutiju]], kur veido trešdaļu valsts iedzīvotāju?

[[Attēls:Yvon Bataille de Solferino Compiegne.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Solferīno kauja]]''' &lt;small&gt;(attēlā gleznā)&lt;/small&gt; — izšķirošā kauja starp [[Francijas Otrā impērija|franču]] un [[Sardīnijas Karaliste|sardīniešu]] karaspēkiem pret [[Austrijas Impērija|austriešu]] karaspēku [[Austrijas–Sardīnijas karš|Austrijas—Sardīnijas kara]] laikā {{dat|1859|07|24|lok}} — bija lielākā kauja kopš [[Leipcigas kauja]]s [[1813. gads|1813. gadā]]?
* ... '''[[seišelieši]]''' runā [[Seišelu kreolu valoda|seišelu kreolu valodā]], kas veidojusies uz [[franču valoda]]s bāzes un ko ietekmējušas [[Angļu valoda|angļu]], [[Arābu valoda|arābu]] un [[Malgašu valoda|malgašu]] valodas?
* ... [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s un [[Latvijas Basketbola līga]]s klubs '''&quot;[[Rīgas Zeļļi]]&quot;''' 2023.—2024. gada debijas sezonā organizēja mājas spēles arī [[Mārupe|Mārupē]], [[Salaspils|Salaspilī]] un [[Cēsis|Cēsīs]], bet piecas reizes kopā ar [[Ukraina]]s basketbola klubu &quot;Prometey&quot; tika organizētas &quot;Basketbola ballītes&quot; [[Arēna Rīga|Arēnā Rīga]]?

[[Attēls:Giorgi Loria 2016.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Giorgijs Lorija]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir visvairāk spēļu aizvadījušais [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] [[Gruzijas futbola izlase|Gruzijas futbola izlasē]]?
* ... '''[[Antoni Kontrerass]]''', kurš [[Kostarikas futbola izlase]]s rindās spēlēja [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022. gada FIFA Pasaules kausā]], ir pārstāvējis [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgas]] komandu ''[[Riga FC]]''?
* ... [[Aizkraukles novads|Aizkraukles novada]] domes priekšsēdētājs '''[[Leons Līdums]]''' šo amatu ieņem kopš {{dat|2010|12|29|Ģ|bez}}?

[[Attēls:Midsomer Norton War Memorial.jpg|border|right|50px]]
* ... Entonijs Horovics, sākotnējais [[Midsomeras slepkavības|Midsomeras slepkavību]] scenārists, adaptējot [[Kerolaina Greiema|Kerolainas Greiemas]] romānus par [[Toms Bārnabijs|inspektoru Bārnabiju]] televīzijai, aizņēmās daļu no '''[[Midsomernortona]]s''' nosaukuma savai izdomātajai Midsomeras grāfistei &lt;small&gt;(attēlā kara memoriāls Midsomernortonā)&lt;/small&gt;?
* ... saskaņā ar [[Pasaules Veselības organizācija]]s definīciju '''[[dzīves kvalitāte]]''' ietver cilvēka fizisko, psiholoģisko, emocionālo un sociālo veselību, pamatojoties uz viņa izpratni par savu vietu [[sabiedrība|sabiedrībā]]?
* ... [[Krievija]]s [[politologs]] Vladimirs Malahovs uzskata, ka '''[[Piebaltija]]''' ir politiski nievājošs apzīmējums, kas atspoguļojot [[krievu imperiālisms|krievu imperiālismu]] un nevēlēšanos atzīt [[1991. gads|1991. gadā]] neatkarību atguvušās [[Latvija]]s, [[Lietuva]]s un [[Igaunija]]s [[Suverenitāte|suverenitāti]]?

[[Attēls:Ainārs Šlesers 2022 cropped.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]]''' uzvarēja partija [[Latvija pirmajā vietā]], iegūstot 18,16% vēlētāju balsu, tomēr tā mēģināja apstrīdēt vēlēšanu rezultātus, bet tiesa noraidīja šo prasību &lt;small&gt;(attēlā partijas līderis [[Ainārs Šlesers]])&lt;/small&gt;?
* ... Binondo, kas dibināts [[Manila|Manilā]], [[Filipīnas|Filipīnās]] [[1594. gads|1594. gadā]], ir atzīts par pasaulē vecāko '''[[ķīniešu kvartāls|ķīniešu kvartālu]]''', bet vecākais ķīniešu kvartāls ārpus [[Āzija]]s atrodas [[Sanfrancisko]] un tika dibināts [[1850. gads|1850. gadā]]?
* ... '''[[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss]]''' norisinājās [[Šveice]]s pilsētā [[Bāzele|Bāzelē]], pēc ''[[Nemo]]'' uzvaras [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] ar dziesmu ''[[The Code]]''; šī bija trešā reize, kad [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]] norisinājās Šveicē (iepriekš {{ESCg|1956}}. un 1989. gadā)?

[[Attēls:EricaTetralix.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[grīņa sārtene]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Latvija|Latvijā]] ļoti rets [[ēriku dzimta]]s [[Krūms|sīkkrūms]], kas sastopams [[Grīnis|grīņos]] Baltijas jūras piekrastē, īpaši [[Grīņu dabas rezervāts|Grīņu rezervātā]] un apkārtējos [[Ziemupe]]s un [[Saka]]s rajonos?
* ... kad 1960.—1970. gados [[Čagosu arhipelāgs]] tika pārveidots par militāru bāzi un [[iedzīvotāji]] no turienes izvākti, daļa no tiem pārcēlās uz [[Anglija|Angliju]] un apmetās '''[[Kroli]]'''; mūsdienās pilsētā ir, iespējams, lielākā čagosiešu kopiena pasaule — ap 3000 cilvēku?
* ... filmas '''&quot;[[Openheimers (filma)|Openheimers]]&quot;''' pirmizrāde notika {{Dat|2023|7|11|5=bez}} [[Parīze|Parīzē]], un tā tika izdota vienā dienā ar komēdiju &quot;[[Bārbija (filma)|Bārbija]]&quot;, izveidojot interneta fenomenu ''Barbenheimer'', tādējādi aicinot skatītājus vienā dienā apmeklēt abas filmas?

[[Attēls:Vasilije Micić 22 BC Žalgiris EuroLeague 20180223 (1).jpg|border|right|50px]]
* ... [[serbi|serbu]] [[basketbolists]] '''[[Vasilije Micičs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pirms nonākšanas [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālajā basketbola asociācijā]] ir piedzīvojis spožu karjeru [[Eirolīga (basketbols)|Eirolīgā]], divreiz kļūstot par tās čempionu, kā arī sezonas un ''Final Four'' labāko spēlētāju?
* ... '''[[Slovāku—ungāru karš]]''' [[1939. gads|1939. gadā]] beidzās ar [[Ungārija]]s taktisku uzvaru, kā rezultātā [[Slovākija]]s austrumu teritorijas šaura josla gar Stakcinas—Sobrances līniju tika pievienotas Ungārijai?
* ... '''[[ķīniešu diaspora]]''' parasti veido kompaktas apmetnes, saglabā savu kultūru un valodu daudzās paaudzēs un uztur ciešas sociālās un ekonomiskās saites gan diasporā, gan ar dzimteni; vislielākais aizjūras ķīniešu iedzīvotāju īpatsvars ir [[Singapūra|Singapūrā]] (78 %) un [[Malaizija|Malaizijā]] (24,6 %)?

[[Attēls:Petasites hybridus Blüten.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[bastarda tūsklape]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; daudzviet ir audzēta kā [[dekoratīvs augs]] un [[ārstniecības augs]], kā rezultātā suga ir kļuvusi par kultūrbēgli?
* ... pēdējais [[Hoenštaufenu dinastija]]s valdnieks, [[Sicīlijas Karaliste|Sicīlijas karalis]], [[Jeruzalemes Karaliste|Jeruzalemes karalis]] un [[Švābija]]s hercogs '''[[Konrādīns]]''' [[1268. gads|1268. gada]] 29. oktobrī 16 gadu vecumā tika sodīts ar [[nāvessods|nāvessodu]] [[Neapole]]s tirgus laukumā pēc zaudējuma kaujā par Sicīlijas karaļa troni?
* ... '''[[Austrālijas hokeja līga]]s''' izslēgšanas spēļu čempioniem tiek piešķirts Gudola kauss, kas ir pasaulē trešā vecākā [[hokejs|hokeja]] trofeja; pirmo reizi tika piešķirta 1909. gadā?

[[Attēls:Lincoln statue, Lincoln Memorial.jpg|border|right|50px]]
* ... 170 tonnu smagā '''[[Abrahama Linkolna statuja (Linkolna memoriāls)|Abrahama Linkolna statuja]]''' [[Linkolna memoriāls|Linkolna memoriālā]] [[Nacionālā aleja|Nacionālajā alejā]] [[Vašingtona|Vašingtonā]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir veidota no 28 balta [[Džordžija]]s [[Marmors|marmora]] blokiem un paceļas {{nobr|9,1 metrus}} no grīdas?
* ... '''[[poliglots]]''' ir cilvēks, kurš prot vairākas [[valoda]]s, taču nav vispārpieņemta kvantitatīva kritērija, cik daudz valodu un kādā apjomā cilvēkam jāzina, lai viņu varētu uzskatīt par poliglotu?
* ... ar [[1763. gads|1763. gada]] Parīzes līgumu [[Francija]] atteicās no saviem [[Amerika]]s valdījumiem ('''[[Jaunfrancija]]''') par labu [[Lielbritānija]]i un [[Spānija]]i, saglabājot vienīgi [[Senpjēra un Mikelona|Senpjēras un Mikelonas]] salas?

[[Attēls:Zhongdian festival (6169776821).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[tibetieši|tibetiešu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[diaspora]] [[Dienvidāzija]]s kaimiņvalstīs sāka veidoties pēc tam, kad 1950. gadā [[Tibeta]] tika piespiedu kārtā pievienota [[Ķīnas Tautas Republika]]i, un 1959. gada sacelšanās laikā ievērojama daļa politiskās un kultūras elites aizbēga ārpus valsts?
* ... '''[[Pēterburgas konservatorija|Pēterburgas konservatorijā]]''' ir mācījušies daudzi [[latvieši|latviešu]] [[mūziķi]], piemēram, [[Nikolajs Alunāns]], [[Emīls Dārziņš]], [[Ādolfs Ābele]], [[Jāzeps Vītols]], [[Andrejs Jurjāns]], [[Emilis Melngailis]], [[Alfrēds Kalniņš (komponists)|Alfrēds Kalniņš]], [[Teodors Kalniņš]], [[Pēteris Pauls Jozuus]], [[Juris Jurjāns (mežradznieks)|Juris Jurjāns]] un citi?
* ... [[1777. gads|1777. gada]] 8. jūlijā pieņemtā '''[[Vērmontas Republika]]s''' [[konstitūcija]] bija viena no pirmajām pasaulē, kas piešķīra vispārējas vīriešu [[Vēlēšanas|vēlēšanu]] tiesības, aizliedza [[Verdzība ASV|verdzības]] institūciju un garantēja valsts finansējumu valsts skolām?

[[Attēls:2025-05-04 Deutschland gegen USA (Eishockey-Länderspiel) by Sandro Halank–095.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Vācijas hokeja izlase]]s un [[Čikāgas &quot;Blackhawks&quot;]] [[hokejists|hokejista]] '''[[Lūkass Reihels|Lūkasa Reihela]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tēvs Martins Reihels arī bijis profesionāls hokejists, pārstāvēja [[Vācija|Vāciju]], kamēr tēva brālis Roberts Reihels pārstāvēja [[Čehijas hokeja izlase|Čehijas izlasi]]?
* ... no 1950. gada līdz 1952. gadam '''[[Moldāvijas Komunistiskā partija|Moldāvijas Komunistiskās partijas]]''' Centrālās komitejas sekretārs bija [[Leonīds Brežņevs]]?
* ... psiholoģiskā '''[[valodas barjera]]''' veidojas tad, kad runātājs nespēj iedrošināties runāt citā valodā?

[[Attēls:John Nettles (2013).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Džons Netlss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš no 1997. līdz 2011. gadam atveidoja vecākā detektīvinspektora [[Toms Bārnabijs|Toma Bārnabija]] lomu populārajā detektīvseriālā &quot;[[Midsomeras slepkavības]]&quot;, 2010. gadā tika iecelts par [[Britu Impērijas ordenis|Britu Impērijas ordeņa]] virsnieku?
* ... [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] kluba [[Monreālas &quot;Canadiens&quot;]] un [[Somijas hokeja izlase]]s [[Uzbrucējs (hokejs)|centra uzbrucējs]] '''[[Olivers Kapanens]]''' nāk no hokejistu ģimenes; profesionāli hokejisti bijuši viņa vectēvs Hannu Kapanens un tēvs Kimo Kapanens, bet vislielākos panākumus guvis tēva brālis [[Sami Kapanens]], tāpat profesionāls hokejists ir brālēns [[Kasperi Kapanens]]?
* ... viens no spilgtākajiem [[Krievija]]s [[literatūrkritika|literatūrkritiķiem]] un domātājiem 19. gadsimta sešdesmitajos gado '''[[Dmitrijs Pisarevs]]''' 1868. gada vasarā noslīka, peldoties [[Dubulti (Jūrmala)|Dubultu]] pludmalē?

[[Attēls:Impacted Wisdom Tooth aka Lower Right Third Molar 48 RVG IOPA Xray.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Cilvēks|cilvēkiem]] ir vairāk nekā 90 '''[[rudiments|rudimentu]]''', piemēram, [[astes kauls]], [[Aklā zarna|aklās zarnas]] [[tārpveida piedēklis]] un [[Gudrības zobs|trešais dzeroklis]] (gudrības zobs) &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[notis|nošu]] pierakstā uzrakstot '''[[nošatslēga|nošatslēgu]]''', vienai no piecām līnijām vai četrām atstarpēm tiek piešķirts konkrēts [[tonis]], kas nosaka atlikušo līniju un atstarpju augstumus?
* ... '''[[konverģentā evolūcija]]''' ir līdzīgu pazīmju neatkarīga attīstība dažādiem [[Organisms|organismiem]] līdzīgu ekoloģisko apstākļu un līdzīgas [[Dabiskā izlase|izlases]] rezultātā?

[[Attēls:Ringelblume (Calendula officinalis) 2.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[kliņģerītes (ģints)|kliņģerītes]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[kliņģerīte]])&lt;/small&gt; var izmantot kā [[krāsvielas|krāsvielu]] dažādu šķiedru un materiālu krāsošanai, no tām iegūst dzeltenīgos, oranžos un sarkanīgi brūnos krāsu toņus?
* ... saskaņā ar aplēsēm '''[[poļu diaspora|poļu diasporu]]''' veido aptuveni 20 miljoni [[poļi|poļu]], kamēr pašas [[Polija]]s [[iedzīvotāju skaits]] ir 38 miljoni?
* ... '''[[Kolhīda]]''' kopā ar [[Ibērijas Karaliste|Ibēriju]] bija senākais [[gruzīni|gruzīnu]] valstiskais veidojums, kas deva būtisku pienesumu vēlākās [[Gruzijas Karaliste]]s un gruzīnu nācijas izveidē?

[[Attēls:Aristotle Onassis 1967cr.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Grieķi|grieķu]] un [[argentīnieši|argentīniešu]] biznesa magnāts '''[[Aristotelis Onasis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izveidoja pasaulē lielāko privāto [[kuģniecība]]s floti un 20. gadsimta vidū bija viens no pasaulē bagātākajiem un slavenākajiem cilvēkiem?
* ... '''[[krievnorvēģu valoda]]''' pastāvēja 17.—20. gadsimtā, kad starp [[Norvēģija|Norvēģiju]] un [[Krievija|Krieviju]] notika aktīva jūras tirdzniecība ar graudiem un zivīm Norvēģijas ziemeļu piekrastē?
* ... '''[[Marokas—Rietumsahāras mūris]]''' atdala [[Maroka]]s kontrolēto [[Rietumsahāra]]s daļu no [[Sahāras Arābu Demokrātiskā Republika|Sahāras Arābu Demokrātiskās Republikas]] kontrolētajām teritorijām un tika izveidots no 1980. līdz 1987. gadam?

[[Attēls:Georgi Plekhanov.jpg|border|right|50px]]
* ... [[revolucionārs]], [[filozofs]] un [[marksisms|marksisma]] teorētiķis '''[[Georgijs Pļehanovs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, bija [[Oktobra revolūcija|1917. gada rudenī pie varas nākušās]] boļševiku valsts oponents, taču pēc viņa nāves [[Padomju Savienības Komunistiskā partija]] augstu novērtēja Pļehanovu kā krievu marksisma pamatlicēju?
* ... '''[[Vikipēdija latīņu valodā]]''' ir lielākā no nedaudzajām [[Vikipēdija|Vikipēdijām]], kas rakstītas [[Mirusi valoda|mirušā]], vēsturiskā un/vai senā valodā?
* ... [[ungāri|ungāru]]-[[amerikāņi|amerikāņu]] [[bioķīmiķe]] '''[[Katalina Kariko]]''' lika zinātniskos pamatus [[RNS vakcīna|mRNS vakcīnām]], pārvarot galvenos šķēršļus un skepticismu zinātnieku aprindās, un 2023. gadā viņa kopā ar amerikāņu imunologu Drū Veismanu par savu darbu saņēma [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā]]?

[[Attēls:Sonchus oleraceus Enfoque SierraMadrona.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[dārza mīkstpiene]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]] un [[Vidusjūra]]s reģionā, taču tā [[lauksaimniecība]]s dēļ ir plaši daudzviet citur pasaulē, tostarp [[Latvija|Latvijā]], kur tā ir diezgan bieži sastopama visā valsts teritorijā?
* ... '''[[Turcijas iebrukums Kiprā]]''' [[1974. gads|1974. gadā]] notika uz kopienu savstarpējās vardarbības fona starp [[Kipra (sala)|Kipras]] [[grieķi]]em un [[turki]]em un kā atbilde uz militārās [[hunta]]s veikto [[valsts apvērsums|valsts apvērsumu]]?
* ... veipošana, visticamāk, ir daudz mazāk kaitīga nekā [[smēķēšana]], taču tomēr kaitīga, bet '''[[elektroniskā cigarete|elektronisko cigarešu]]''' tvaiki satur mazāk [[toksīns|toksīnu]] nekā [[cigarete|cigarešu]] dūmi, zemākā koncentrācijā?

[[Attēls:Charles VII, Holy Roman Emperor.PNG|border|right|50px]]
* ... [[1742. gads|1742. gadā]] '''[[Kārlis VII Vitelsbahs|Kārli VII Vitelsbahu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; viņa brālis [[Ķelne]]s [[arhibīskaps]] kronēja par [[Svētās Romas impērijas ķeizars|Svētās Romas impērijas ķeizaru]], tomēr, turpinoties [[Karš par Austrijas mantojumu|Austrijas mantojuma karam]], [[Austrija]]s spēki ieņēma lielāko daļu [[Bavārija]]s, tāpēc Kārlis VII bija ķeizars bez valsts?
* ... lielāko daļu '''[[kanādieši|kanādiešu]]''' veido [[Vecā pasaule|Vecās pasaules]] [[Imigrācija|imigranti]] un viņu pēcteči?
* ... pirmā un vienīgā [[PSRS]] viceprezidenta '''[[Genādijs Janajevs|Genādija Janajeva]]''' politiskā karjera aptvēra [[Ņikita Hruščovs|Hruščova]], [[Leonīds Brežņevs|Brežņeva]], [[Jurijs Andropovs|Andropova]] un [[Konstantīns Čerņenko|Čerņenko]] vadīšanas laikus, kulmināciju sasniedzot [[Mihails Gorbačovs|Gorbačova]] laikā?

[[Attēls:Cyprus lrg.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Kipra (sala)|Kipra]]''' &lt;small&gt;(satelītattēlā)&lt;/small&gt; ir trešā lielākā [[sala]] [[Vidusjūra|Vidusjūrā]] gan pēc platības, gan [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] ziņā?
* ... [[Bretaņa]]s pamatiedzīvotāju '''[[bretoņi|bretoņu]]''' izcelsmi saista ar britoņu izceļotājiem no [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas]] dienvidrietumiem, kas laikā no 3. līdz 9. gadsimtam [[anglosakši|anglosakšu]] migrācijas rezultātā pameta Lielbritāniju un apmetās Armorikā mūsdienu [[Francija|Francijā]]?
* ... [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] klubs '''[[Jūtas &quot;Mammoth&quot;]]''' pirmo sezonu spēlēja bez nosaukuma, saucot sevi par ''Utah Hockey Club'', un tikai pēc pilnas sezonas nospēlēšanas ar pagaidu nosaukumu, fanu balsojuma rezultātā [[2025. gads sportā|2025. gada]] 7. maijā tika noteikts pastāvīgais nosaukums?

[[Attēls:Mus minutoides00.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Āfrikas pigmejpele]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vairošanās vecumu sasniedz apmēram 6 līdz 8 nedēļu vecumā?
* ... '''[[personība]]''' visas [[cilvēks|cilvēka]] dzīves laikā mainās un pilnveidojas — gan dažādu ārējo faktoru (piemēram, vides un apkārtesošo cilvēku) dēļ, kā arī paša indivīda ietekmes rezultātā?
* ... '''[[dinku valoda]]''' ir [[Nīlas—Sahāras valodas|Nīlas—Sahāras valodu]] saimes [[dialektu kontinuums]], kurā runā vairāk nekā 4 miljoni cilvēku [[Dienvidsudāna|Dienvidsudānā]]?

[[Attēls:Dzelzceļa līnijas Tukums-Kuldīga tilta būve pāri Abavai 1940.jpg|border|right|50px]]
* ... līdz [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijai 1940. gadā]] no '''[[dzelzceļa līnija Tukums—Kuldīga|dzelzceļa līnijas Tukums—Kuldīga]]''' paspēja uzbūvēt tikai 8 km sliežu ceļa un tiltu pār [[Abava|Abavu]] pie [[Sāti]]em (&quot;[[Tilts uz nekurieni]]&quot; &lt;small&gt;(attēlā būvniecībā)&lt;/small&gt;); pēc tam dzelzceļa līnijas būvniecība netika turpināta?
* ... '''[[dienviduzbeku valoda]]''' ir viena no [[oficiālā valoda|oficiālajām valodām]] vairākās [[Afganistāna]]s ziemeļu provincēs līdzās [[dari]] un [[puštu]], to lieto arī kaimiņvalstīs [[Pakistāna|Pakistānā]] un [[Irāna|Irānā]]?
* ... vēstures gaitā kopējais [[cilvēks|cilvēku]] skaits uz [[Zeme]]s ir turpinājis augt, tomēr pašreizējās prognozes liecina, ka šī stabilā iedzīvotāju skaita pieauguma ilgtermiņa tendence iet uz beigām, un ir gaidāma '''[[iedzīvotāju skaita samazināšanās]]'''?

[[Attēls:Väike-Pakri loopealsel.jpg|border|right|50px]]
* ... visvairāk '''[[alvārs|alvāru]]''' &lt;small&gt;(attēlā alvārs [[Mazā Pakri|Mazajā Pakri]])&lt;/small&gt; atrodas šaurā joslā uz dienvidiem no [[Baltijas klints]]: [[Ēlande]]s un [[Gotlande]]s salā, [[Krievija]]s [[Volosovas rajons|Volosovas rajonā]] un [[Igaunija]]s [[Monzunda arhipelāgs|Monzunda salās]] un [[Somu līcis|Somu līča]] piekrastē; 20. gadsimta pirmajā pusē Igaunijā bija aptuveni trešdaļa visu pasaules alvāru?
* ... '''[[2023. gada NHL drafts|2023. gada Nacionālās hokeja līgas draftā]]''' netika izvēlēti [[Latvija]]s [[hokejisti]]?
* ... '''[[Tautas frontes muzejs|Tautas frontes muzeja]]''' ekspozīcija iekārtota ēkā [[Vecpilsētas iela (Rīga)|Vecpilsētas ielā]] 13/15 [[Rīga|Rīgā]], kurā kādreiz darbojās [[Latvijas Tautas fronte]] un tajā saglabāta 20. gadsimta 80.—90. gadu stilistika?

[[Attēls:President Barack Obama and First Lady Michelle Obama greet His Excellency Salva Kiir Mayardit, President of the Republic of South Sudan (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Dienvidsudāna]]s pirmais un vienīgais prezidents '''[[Salva Kīrs Majardits]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; aktīvi piedalījās [[Dienvidsudānas pilsoņu karš|Dienvidsudānas pilsoņu kara]] norisē, gan [[Pirmais Sudānas pilsoņu karš|Pirmajā]], gan [[Otrais Sudānas pilsoņu karš|Otrajā Sudānas pilsoņu karā]]?
* ... klasisks mūsdienu '''[[demarkācijas līnija]]s''' piemērs ir demarkācijas līnija gar 38. paralēli, kas atdala [[Ziemeļkoreja|Ziemeļkoreju]] un [[Dienvidkoreja|Dienvidkoreju]]?
* ... [[Dānija]]i piederīgais [[sala|salu]] un [[šēra (sala)|klinšainu atsegumu]] [[arhipelāgs]] [[Baltijas jūra|Baltijas jūrā]] '''[[Ertholmene]]''' atrodas 18 km uz ziemeļaustrumiem no [[Bornholma]]s, un tā satur Dānijas galējo austrumu punktu?

[[Attēls:Ramsgate aerial image (45950507215).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Remsgeita]]s''' [[osta]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek dēvēta par Karalisko ostu (''Royal Harbour''), un tā ir vienīgā osta ar šādu titulu [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]]; ostas stratēģiskā novietojuma dēļ tā spēlējusi nozīmīgu lomu [[Napoleona kari|Napoleona karos]], [[Denkerkas evakuācija|Denkerkas evakuācijā]] un citās militārās kampaņās?
* ... [[Nikolajs Gogolis|Nikolaja Gogoļa]] darbs, kura žanru pats autors apzīmēja kā [[Poēma|poēmu]], '''&quot;[[Mirušās dvēseles]]&quot;''' tika plānots trijās daļās: pirmais sējums tika publicēts [[1842. gads|1842. gadā]], gandrīz pabeigtais otrais sējums ir zudis (saglabājušās dažas nodaļas melnrakstos), bet trešais sējums netika sākts?
* ... '''[[Liams Kērks|Liamu Kērku]]''' [[2018. gada NHL drafts|2018. gada NHL draftā]] izvēlējās [[Arizonas &quot;Coyotes&quot;]], viņam kļūstot par pirmo [[Anglija|Anglijā]] dzimušo un spēlējošo spēlētāju, kuru draftējusi [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] komanda?

[[Attēls:Останкинская башня вечером.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Maskava|Maskavā]], [[Krievija|Krievijā]] esošais '''[[Ostankinas televīzijas tornis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir augstākā brīvi stāvošā [[būve]] [[Eiropa|Eiropā]] un 15. [[Pasaules augstākās ēkas|augstākā būve pasaulē]], bet no 1967. līdz 1974. gadam tā bija augstākā pasaulē?
* ... '''[[Teneta|Tenetas distrikts]]''' [[Kenta|Kentas grāfistē]] [[Anglija|Anglijā]] aizņem bijušo Tenetas salu, kuras vārdā nosaukts; vēl [[viduslaiki|viduslaikos]] Tenetu no [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas salas]] atdalīja ap 600 m platais Vontsumas šaurums, kas 18. gadsimtā aizsērēja un mūsdienās ir nelielā Vontsumas upīte?
* ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] muzikālā psiholoģiskā trillera filma '''&quot;[[Džokers: Neprāts diviem]]&quot;''' pārsvarā saņēma negatīvus kritiķu vērtējumus, kā arī ir kases ienākumu izgāšanās, jo pie 200 miljonu [[ASV dolārs|ASV dolāru]] liela budžeta, tā nopelnījusi tikai 207 miljonus?

[[Attēls:Heatwave on Margate Beach.jpg|border|right|50px]]
* ... pēdējos 250 gadus '''[[Mārgeita]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir populārs [[Londona]]s iedzīvotāju piejūras [[kūrorts]] — šeit ir plašas smilšu [[pludmale]]s un kopš 1920. gada darbojas ''Dreamland'' izklaides parks?
* ... pirmais, kurš izmantoja frāzi '''&quot;[[krievu dvēsele]]&quot;''', bija [[Visarions Beļinskis]] savā 1842. gada recenzijā par [[Nikolajs Gogolis|Gogoļa]] grāmatu &quot;[[Mirušās dvēseles]]&quot;?
* ... '''[[Jurģis Cābulis]]''' bija [[XXVII Vispārējie latviešu Dziesmu un XVII Deju svētki|XXVII Vispārējo latviešu dziesmu un XVII Deju svētku]] koru lielkoncerta &quot;Tīrums. Dziesmas ceļš&quot; virsdiriģents?

[[Attēls:Даудери1.JPG|border|right|50px]]
* ... '''[[Latvijas Kultūras muzejs &quot;Dauderi&quot;]]''' atrodas bijušās [[alus darītava]]s ''Waldschlößchen'' īpašnieka Ādolfa fon Bingnera ģimenes villā, kas no 1937. līdz 1940. gadam kalpoja par [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts]] un [[Latvijas Republikas Ministru prezidents|Ministru prezidenta]] [[Kārlis Ulmanis|Kārļa Ulmaņa]] vasaras rezidenci &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Latvija]]s daudzsēriju filmu '''&quot;[[Padomju džinsi]]&quot;''' nominēja [[2023. gada Lielā Kristapa balva|Lielā Kristapa balvai]] 12 kategorijās, no kurām balvu ieguva kategorijās &quot;Labākā daudzsēriju filma&quot;, &quot;[[Labākais aktieris (Lielais Kristaps)|Labākais aktieris galvenajā lomā]]&quot; un &quot;[[Labākais scenārists (Lielais Kristaps)|Labākais scenārijs]]&quot;?
* ... uz '''[[Krievijas—Baltkrievijas robeža]]s''' praktiski nav robežpunktu un kontroles, formāli robeža pastāv, bet praksē to var viegli šķērsot bez muitas pārbaudēm?

[[Attēls:Karosta water tower.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[ūdenstornis|ūdenstorņi]]''' spēj piegādāt ūdeni pat [[elektroenerģija]]s padeves pārtraukumu laikā, jo to nodrošina hidrostatiskais [[spiediens]], ko rada ūdens paaugstinātais līmenis, lai iespiestu ūdeni sadzīves un rūpnieciskajās ūdens sadales sistēmās &lt;small&gt;(attēlā [[Liepāja]]s [[Karosta]]s ūdenstornis)&lt;/small&gt;?
* ... 20. gadsimtā [[Anglija]]s pilsēta '''[[Folkstona]]''' bija viena no nozīmīgākajām [[Lamanšs|Lamanša]] [[prāmis|prāmju]] ostām, bet pēc [[Lamanša tunelis|Lamanša tuneļa]], kura ziemeļu ieeja atrodas Folkstonā, atklāšanas prāmju satiksme ievērojami samazinājās, un pēdējais prāmis devās reisā 2001. gadā?
* ... visvairāk medaļu '''[[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gada Eiropas čempionātā vieglatlētikā]]''' izcīnīja mājinieki [[Itālija]]s vieglatlēti, kuri ieguva arī visvairāk zelta medaļu — 11?

[[Attēls:Talat Xhaferi official portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Ziemeļmaķedonija]]s [[albāņi|albāņu]] politiķis, bijušais armijas virsnieks '''[[Talats Džaferi]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kopš 2024. gada ir Ziemeļmaķedonijas premjerministrs, taču [[Konflikts Maķedonijā (2001)|2001. gada sacelšanās laikā]] viņš dezertēja no armijas un pievienojās albāņu [[partizāni|partizānu]] grupējumam, vēlāk viņu amnestēja saskaņā ar 2001. gada [[Ohrida]]s vienošanos?
* ... [[Dāvis Sīmanis jaunākais|Dāvja Sīmaņa]] vēsturiskā [[drāmas filma]] '''&quot;[[Marijas klusums]]&quot;''' ir veidota pēc aktrises [[Marija Leiko|Marijas Leiko]] dzīvesstāsta un vēsta par viņas pēdējiem gadiem, kad aktrise dodas uz [[PSRS]], lai parūpētos par mazmeitu, un kopā ar [[Maskavas latviešu teātris &quot;Skatuve&quot;|teātra &quot;Skatuve&quot;]] kolēģiem kļūst par [[NKVD &quot;Latviešu operācija&quot;|NKVD &quot;Latviešu operācijas&quot;]] upuri?
* ... [[1896. gads|1896. gadā]] '''[[Tanbridža|Tanbridžā]]''' tika piespriests pirmais [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] sods par ātruma pārkāpšanu — Volters Arnolds tika sodīts ar 1 [[šiliņš|šiliņu]] par braukšanu ar 13 km/h vietā, kur atļautais ātrums bija 3 km/h?

[[Attēls:Surfaceuse.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Frenks Zamboni]]''' bija [[amerikāņi|amerikāņu]] [[uzņēmējs]] un [[izgudrotājs]], kura slavenākais izgudrojums ir modernais ledus kombains &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; un kura uzvārds reģistrēts kā preču zīme šīm ierīcēm?
* ... '''[[Šengena]]''' ir ievērojama ar to, ka pie tās [[1985. gads|1985. gada]] [[14. jūlijs|14. jūlijā]] ir parakstīts [[Šengenas līgums]]; parakstīšana simboliski notika uz upju kuģa &quot;Princese Marija Astrīda&quot;, kas atradās [[Mozele]]s upē — vietā, kur robežojas [[Luksemburga]], [[Francija]] un [[Vācija]]?
* ... [[romieši|romiešu]] militārais un politiskais līderis [[Jūlijs Cēzars|Gajs Jūlijs Cēzars]] bija viens no pirmajiem, kas '''&quot;[[skaldi un valdi]]&quot;''' politiku īstenoja praksē, cenšoties nostādīt atsevišķas [[Ģermāņi|ģermāņu]] ciltis vienu pret otru?

[[Attēls:Muenchner Brezn.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[ūdenskliņģeris|ūdenskliņģeri]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Minhene]]s ūdenskliņģeris)&lt;/small&gt; ir pazīstami vismaz kopš 7. gadsimta, bet 12. gadsimtā tie kļuva par maiznieku [[cunfte]]s simbolu?
* ... [[Kabarda-Balkārija|Kabardas-Balkārijas]] pamatiedzīvotāji '''[[balkāri]]''' un '''[[karačaji]]''', kas apdzīvo [[Karačaja-Čerkesija|Karačaju-Čerkesiju]], faktiski ir viena [[tjurki|tjurku]] grupas [[tauta]]?
* ... '''[[veģetatīvā distonija]]''' rodas tad, kad cilvēkam daļēji vai pilnībā ir bojāta [[veģetatīvā nervu sistēma]], kuras radītie [[simptomi]] var izpausties gan vieglā, gan dzīvībai bīstamā formā; mūsdienās ir pierādīts, ka veģetatīvo distoniju izsauc [[Psiholoģija|psiholoģiski]] faktori, un šī saslimšana tiek uzskatīta par [[psihiski traucējumi|garīgās veselības]] traucējumu?

[[Attēls:Zoran Milanović at Palazzo del Quirinale 2021 (11) (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... 2019. gada [[Horvātijas prezidents|Horvātijas prezidenta]] vēlēšanu otrajā kārtā '''[[Zorans Milanovičs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uzvarēja ar 52,67% balsu un kļuva par prezidentu, savukārt iepriekšējā prezidente [[Kolinda Grabara-Kitaroviča]] ieguva 47,33% balsu?
* ... '''[[aromūni]]''', kas apdzīvo [[Balkānu pussala]]s dienvidus — [[Grieķija]]s ziemeļus, [[Albānija|Albāniju]], [[Ziemeļmaķedonija|Ziemeļmaķedoniju]] un [[Rumānija]]s austrumus ([[Dobrudža|Dobrudžu]]), lieto [[indoeiropiešu valodu saime]]s [[romāņu valodas|romāņu grupas]] [[Aromūnu valoda|aromūnu valodu]], kas ir radniecīga [[rumāņu valoda]]i?
* ... [[1988. gads Latvijā|1988. gada]] 19. aprīlī [[luterisms|luterāņu]] [[mācītājs]] '''[[Modris Plāte]]''' teica bēru izvadīšanas runu pie [[Latvija]]s brīvības cīnītāja [[Gunārs Astra|Gunāra Astras]] kapa?

[[Attēls:Ju Wenjun in 2024.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm|2025. gada Pasaules čempionātā šahā sievietēm]]''' par [[Pasaules čempionāts šahā sievietēm|Pasaules šaha čempiones]] titulu sacentās [[Ķīna]]s šahistes [[Dzjui Veņdzjuņa]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; un [[Taņa Džunji]], un, tieši tāpat kā viņu mačā [[2018. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm (mačs)|2018. gada čempionātā]], uzvarēja Dzjui Veņdzjuņa?
* ... '''[[Igaunijas ukraiņi]]''' ir otra lielākā [[Mazākumtautība|etniskā minoritāte]] [[Igaunija|Igaunijā]]; [[ukraiņi|ukraiņu]] skaits Igaunijā ievērojami pieauga pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gadā]]?
* ... [[Spānija]]s kolonijai [[Āfrika]]s rietumos, kas tai piederēja līdz 1958. gadam, nosaukumu '''[[Rio de Oro]]''' (&quot;Zelta upe&quot;) [[1436. gads|1436. gadā]] deva [[portugāļi|portugāļu]] jūrasbraucējs Afonsu Gonsalvišs Baldaja, kurš noturēja [[Dahla]]s līci par [[grīva|upes grīvu]] un pieņēma, ka tās krastos atrodas [[zelts|zelta]] atradnes, tomēr gan viens, gan otrs pieņēmums izrādījās nepatiess?

[[Attēls:Maria Andrejczyk 20190810.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Polija]]s [[vieglatlēte]], [[šķēpa mešana|šķēpmetēja]] '''[[Marja Andrejčika]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; savu {{oss|V=2020|L=G}} sudraba medaļu pārdeva izsolē, lai palīdzētu finansēt kāda 8 mēnešus veca mazuļa sirds operāciju, taču Polijas veikalu tīkls, kas uzvarēja izsolē, viņai medaļu atdeva?
* ... '''[[2023.—2024. gada NHL sezona|2023.—2024. gada Nacionālās hokeja līgas sezona]]''' bija pēdējā [[Arizonas &quot;Coyotes&quot;]] sezona pirms tās darbības apturēšanas, pārdošanas un pārcelšanas uz [[Soltleiksitija|Soltleiksitiju]], kur tā sāka spēlēt [[2024.—2025. gada NHL sezona|2024.—2025. gada sezonā]]?
* ... '''[[somālieši]]''' ir viena no lielākajām etniskajām grupām [[Āfrika|Āfrikā]] un aizņem vienu no plašākajām sauszemes teritorijām kontinentā?

[[Attēls:Br.Tarashkevich.jpg|border|right|50px]]
* ... pirmās mūsdienu [[baltkrievu valoda]]s standartizācijas autors 20. gadsimta sākumā '''[[Braņislavs Taraškevičs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; 1938. gadā [[Lielais terors|Lielā terora]] laikā tika nošauts [[Komunarka (poligons)|Komunarkas poligonā]] pie [[Maskava]]s?
* ... '''[[virsājs]]''' ir [[ekosistēma]], kurā galvenais organisko vielu ražotājs ir [[sila virsis]]; tie izveidojas vieglās [[skābes|skābās]] [[smilts]] augsnēs?
* ... [[Latvija]]s [[florbols|florbola]] klubs '''&quot;[[Rubene (florbola klubs)|Rubene]]&quot;''', kas mājas spēles aizvada [[Kocēni|Kocēnu]] sporta namā, trīs reizes ir kļuvis par [[Elvi florbola līga]]s čempioniem?

[[Attēls:1 perast aerial 2016.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Melnkalne]]s dienvidrietumos esošā [[Adrijas jūra]]s '''[[Kotoras līcis|Kotoras līča]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; apkārtnes savdabīgais [[reljefs]] un augstie kalni padara to par vienu no mitrākajām vietām [[Eiropa|Eiropā]]?
* ... [[Grieķu—persiešu kari|Grieķu—persiešu karu]] '''[[Plataju kauja|Plataju kaujā]]''', kas notika 479. gadā pr.Kr. [[Kitairons|Kitairona]] kalnu pakājē pie [[Platajas|Plataju]] pilsētas, [[Persieši|persiešu]] armija cieta graujošu sakāvi, bet [[Kserkss I|Kserksa]] vadīto [[Ahemenīdu impērija]]s karaspēku [[Hellada]]s teritorijā gandrīz pilnībā iznīcināja?
* ... parasti '''[[panikas lēkme]]s''' simptomi sasniedz maksimumu desmit [[minūte|minūšu]] laikā un ilgst aptuveni 30 minūtes, bet ilgums var atšķirties no sekundēm līdz stundām; lai gan panikas lēkmes var būt ārkārtīgi biedējošas un satraucošas, tās nav fiziski bīstamas?

[[Attēls:La Polka.jpg|border|right|50px]]
* ... vēsturnieki uzskata, ka '''[[polka]]''', kas radusies 19. gadsimtā [[Bohēmija|Bohēmijā]], attīstījās kā ātrāka [[valsis|valša]] versija, un polkas straujo popularitātes pieaugumu Eiropā 19. gadsimtā saista ar [[romantisms|romantisma]] kustības izplatību, kas ietvēra idealizētu zemnieku kultūras versiju &lt;small&gt;(attēlā polkas deja 19. gadsimta vidū)&lt;/small&gt;?
* ... [[Baltijas valstis|Baltijas valstīm]] un [[Polija]]i pievienojoties [[NATO]], '''[[Suvalku koridors]]''' starp Poliju un [[Lietuva|Lietuvu]] kļuva par militārā bloka ievainojamo vietu, jo, ja starp [[Krievija|Krieviju]] un [[Baltkrievija|Baltkrieviju]], no vienas puses, un NATO, no otras puses, izceltos [[militārs konflikts]], šīs joslas ieņemšana varētu apdraudēt NATO centienus aizsargāt Baltijas valstis?
* ... [[Latvijas PSR]] laikā [[Čiekurkalns|Čiekurkalna]] '''[[Heila muiža]]s''' teritorija tika iekļauta [[Rīgas Augstākā politiskā karaskola|S. Birjuzova Rīgas Augstākās politiskās karaskolas]] teritorijā, senā apbūve tika likvidēta, un ievērojami pārveidota arī [[Ķīšezers|Ķīšezera]] krasta ainava?

[[Attēls:Vasily Stalin.jpg|border|right|50px]]
* ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām 1948. gadā [[Josifs Staļins|Josifa Staļina]] jaunākais dēls '''[[Vasilijs Staļins]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika norīkots par [[PSRS Gaisa spēki|PSRS Gaisa spēku]] Maskavas Kara apgabala virspavēlnieku, bet viņš bija arī sporta patrons, izveidojot savas militārās struktūras [[futbols|futbola]], [[basketbols|basketbola]] un [[hokejs|hokeja]] komandas?
* ... '''[[Irānas gaisa uzbrukums Izraēlai (2024)|Irānas gaisa uzbrukums Izraēlai 2024. gadā]]''' bija pirmais [[Irāna]]s tiešais uzbrukums [[Izraēla]]i kopš [[1979. gads|1979. gada]]?
* ... '''[[Olderšota]]''' tiek neformāli dēvēta par [[Britu armija]]s mājām — šeit izvietotas nozīmīgas bruņoto spēku apakšvienības, un pie pilsētas atrodas valstī vecākais armijas treniņu poligons?

[[Attēls:Skice Džutas manufaktūras ēkai adresē Ezermalas iela 6k2.png|border|right|50px]]
* ... vairāk nekā trīs ceturtdaļas no [[Rīga]]s '''[[Džutas manufaktūra]]s''' &lt;small&gt;(attēlā manufaktūras administrācijas ēkas skice)&lt;/small&gt; darbiniekiem bija sievietes; [[1899. gads Latvijā|1899. gada]] maijā viņas aizsāka Rīgas jeb Džutas dumpi, kas ilga gandrīz trīs [[nedēļa]]s, līdz to beidzot vardarbīgi apspieda?
* ... mūsdienās kādreizējā '''[[Spāņu Sahāra]]''' ir [[Rietumsahāra]]s teritorija, uz kuru pretendē [[Maroka]] un [[Sahāras Arābu Demokrātiskā Republika]], bet neliela daļa no bijušās [[Spānija]]s [[kolonija]]s ietilpst Marokas teritorijā?
* ... Kembridžas vārdnīcā vārds '''&quot;[[redneks]]&quot;''' tiek skaidrots kā &quot;nabadzīgs, baltādains cilvēks bez izglītības, it īpaši tas, kurš dzīvo laukos [[ASV dienvidi|ASV dienvidos]], un kuram ir aizspriedumaini uzskati; šo vārdu parasti uzskata par aizskarošu&quot;?

[[Attēls:Qender Theth, Albania - panoramio - Petrit Gjeçaj (8).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Albānijas Alpu nacionālais parks|Albānijas Alpu nacionālajā parkā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; atrodas lielākā daļa [[Albānija]]s virsotņu, kas pārsniedz 2000 m, tostarp [[Dināru kalniene|Dināru]] augstākā virsotne [[Jezerca]]?
* ... [[Policists (hokejs)|hokeja policists]] '''[[Tajs Domi]]''' ir trešais pēc nopelnītajām soda minūtēm [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] vēsturē, kā arī [[hokejists]], kurš NHL ir aizvadījis visvairāk kautiņus — 333?
* ... '''[[Rembates muižas parks|Rembates muižas parka]]''' centrālajā teritorijā atrodas savdabīga [[sala|saliņa]], kurai 1968. gadā piešķirts Spīdalas saliņas nosaukums, bet parka teritorijā izvietoti arī Goda krēsli slaveniem [[Lielvārde]]s iedzīvotājiem?

[[Attēls:Hood river windsurfers 20060701 0759.jpeg|border|right|50px]]
* ... pirmie vindsērferi parasti izmantoja improvizētus dēļus un [[bura]]s, kas bieži vien radīja lielas grūtības, tomēr ar laiku šis [[sporta veids]] attīstījās, un tika izstrādātas modernākas un vieglāk lietojamas aprīkojuma versijas, padarot '''[[vindsērfings|vindsērfingu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pieejamāku un populārāku?
* ... jau [[1945. gads|1945. gada]] beigās, sākoties [[Aukstais karš|Aukstajam karam]], [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] pamazām zaudēja interesi par '''[[denacifikācija]]s''' procesu, bet oficiāli denacifikācijas pasākumi tika atcelti [[1951. gads|1951. gadā]]?
* ... '''[[Igaunijas Pareizticīgā baznīca|Igaunijas Pareizticīgajā baznīcā]]''', kas pastāv kopš [[1923. gads|1923. gada]], ir 64 [[draudze]]s, bet līdztekus [[Igaunija|Igaunijā]] darbojas arī [[Krievu Pareizticīgā baznīca|Maskavas patriarhāta]] Igaunijas Pareizticīgā baznīca ar 31 draudzi?

[[Attēls:Kristalina Georgieva Headshot.jpg|border|right|50px]]
* ... kopš 2019. gada [[Bulgārija]]s [[ekonomika|ekonomiste]] '''[[Kristalina Georgijeva]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Starptautiskais Valūtas fonds|Starptautiskā Valūtas fonda]] izpilddirektore, bet iepriekš viņa bija [[Pasaules Banka]]s galvenā izpilddirektore un 2019. gadā divus mēnešus pildīja Pasaules Bankas grupas pagaidu prezidenta pienākumus?
* ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Trešais reihs|Vācijas]] [[zemūdene]]s [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānā]] guva ievērojamus panākumus ar '''&quot;[[Vilku bars (flotes taktika)|vilku bara]]&quot;''' taktiku?
* ... '''[[Reinjonas kreols|Reinjonas kreolam]]''' nav oficiālās [[valoda]]s statusa, tomēr ikdienā sadzīvē tas tiek plaši izmantots, un tā ir [[dzimtā valoda]] 90 % [[Reinjona]]s iedzīvotāju?

[[Attēls:2022-08-21 European Championships 2022 – Women's High Jump by Sandro Halank–019.jpg|border|right|50px]]
* ... [[2022. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2022. gada Eiropas čempionātā]] [[Minhene|Minhenē]] ar rezultātu 1,95 m '''[[Marija Vukoviča]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja sudraba medaļu, piekāpjoties tikai [[ukrainiete]]i [[Jaroslava Mahučiha|Jaroslavai Mahučihai]]; tā bija [[Melnkalne]]s pirmā medaļa [[Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas vieglatētikas čempionāta]] vēsturē?
* ... lai gan lielākā daļa ķīlnieku [[čečeni|čečenu]] '''[[teroristu uzbrukums Beslanā|teroristu uzbrukumā Beslanā]]''' [[2004. gads|2004. gadā]] tika atbrīvoti uzbrukuma laikā, tomēr tajā tika nogalināti 314 ķīlnieki, tostarp 186 bērni, un kopumā, ieskaitot glābējus, tika nogalināti 333 cilvēki un vismaz 783 ievainoti?
* ... 2007. gada [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] fantastikas filma '''&quot;[[Zelta kompass]]'''&quot; norisinās [[Paralēlais visums|paralēlā]], retrofutūristiskā realitātē, kurā cilvēkiem ir dēmoni — viņu dvēseles runājošu dzīvnieku veidolā?

[[Attēls:Gārsenes luterāņu baznīca (Garsene Lutheran Church) - Uldis Osis - Panoramio.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Gārsenes luterāņu baznīca]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir celta ap 1905. gadu, un [[Gārsenes muiža]]s īpašnieks [[barons]] [[Budbergi-Benninghauzeni|Budbergs]] to veltījis mirušajai sievai?
* ... 1998. gadā '''[[Deniss Silantjevs]]''' kļuva par pirmo neatkarīgās [[Ukraina]]s [[peldētājs|peldētāju]], kas kļuva par [[Pasaules čempionāts ūdens sporta veidos|pasaules čempionu peldēšanā]], bet 2014. gadā kļuvis par [[Augstākā Rada|Ukrainas Augstākās Radas]] deputātu?
* ... [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] Carnikavas pamatskola reorganizēta par '''[[Carnikavas vidusskola|Carnikavas vidusskolu]]'''?

[[Attēls:SüleymaniyeMosqueIstanbul (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Suleimana mošeja]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viens no pazīstamākajiem [[Stambula]]s apskates objektiem, un no tās atrašanās vietas paveras plašs skats uz pilsētu ap [[Zelta rags|Zelta ragu]]; to uzskata par osmaņu arhitektūras šedevru un tā ir lielākā [[osmaņu impērija|osmaņu laikmeta]] [[mošeja]] pilsētā?
* ... [[Tartu Universitāte]]s [[basketbols|basketbola]] komanda, kas ir pašreizējā [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s kluba '''''[[Tartu Ülikool Maks &amp; Moorits]]''''' priekštece, 1949. gadā uzvarēja PSRS basketbola čempionātā?
* ... '''[[Ziloņu iela]]s''' [[Valmiera|Valmierā]] neparastais nosaukums nav saistīts ar [[ziloņi]]em, bet cēlies no kādreizējā Valmieras vecpilsētas nocietinājuma — Zilā bastiona?

[[Attēls:Ilia Tchavtchavadze.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Iļja Čavčavadze]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš 19. gadsimta otrajā pusē aizsāka [[gruzīni|gruzīnu]] [[Nacionālisms|nacionālisma]] atdzimšanu un rūpējās par [[gruzīnu valoda]]s, literatūras un kultūras izdzīvošanu pēdējās cariskās varas desmitgadēs, tiek dēvēts par gruzīnu &quot;nācijas tēvu&quot;?
* ... 1995. gada [[Ans Lī|Ana Lī]] [[vēsturiskā drāma]]s filma '''&quot;[[Prāts un jūtīgums]]&quot;''' mūsdienās tiek uzskatīta par vienu no vislabākajām [[Džeina Ostina|Džeinas Ostinas]] grāmatu adaptācijām?
* ... '''[[Ukrainas Varonis]]''' tiek apbalvots ar Zelta Zvaigznes ordeni par izcilu varoņdarbu vai Valsts ordeni par izciliem darba sasniegumiem?

[[Attēls:Peter Pellegrini, 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Slovākija]]s [[Slovākijas prezidentu uzskaitījums|prezidentam]] '''[[Peters Pellegrīni|Peteram Pellegrīni]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Itāļi|itāļu]] senči?
* ... elitārā [[Dānija]]s jūras spēku vienība '''[[Sīriusa suņu kamanu patruļa]]''' veic liela attāluma izlūkošanas patrulēšanu arktiskajā tuksnesī [[Grenlande]]s ziemeļu un austrumu daļā, parasti pa pāriem un izmantojot suņu ragavas ar vairākiem desmitiem suņu, dažreiz četrus mēnešus un bieži vien bez papildu saskarsmes ar cilvēkiem?
* ... [[Itālija|Itālijā]] dzimusī [[Albānija]]s [[kalnu slēpošana|kalnu slēpotāja]] '''[[Lara Kolturi]]''' {{dat|2024|11|23||bez}} Gurglā, [[Austrija|Austrijā]] pirmo reizi izcīnīja vietu uz goda pjedestāla [[Pasaules kauss kalnu slēpošanā|Pasaules kausa]] posmā slalomā, ieņemot otro vietu un piekāpjoties tikai [[Mikeila Šifrina|Mikeilai Šifrinai]]?

[[Attēls:Howea-belmoreana.jpg|border|right|50px]]
* ... abas [[Lorda Hava sala]]i [[endēma suga|endēmās]] '''[[hovejas|hoveju]]''' sugas &lt;small&gt;(attēlā ''Howea belmoreana'')&lt;/small&gt; tiek plaši audzētas kā [[telpaugi]]?
* ... [[Bulgārija]]s valdnieka '''[[Simeons I Lielais|Simeona I Lielā]]''' veiksmīgie karagājieni pret [[Austrumromas impērija|bizantiešiem]], [[maģāri]]em un [[serbi]]em sekmēja Bulgārijas vēsturē lielāko teritoriālo ekspansiju, padarot to par spēcīgāko valsti Dienvidaustrumeiropā; šajā laikā bija bija arī ievērojams kultūras uzplaukums, vēlāk to sāka saukt par Bulgārijas kultūras zelta laikmetu?
* ... '''[[Kijivas metro]]''' ''Arsenalna'' stacija Sviatošinskas-Brovarskas līnijā ir otra dziļākā metro stacija pasaulē pēc Hongjančunas stacijas [[Čuncjina|Čuncjinā]], un tā atrodas 105,5 m zem zemes?

[[Attēls:Red Brocket (Mazama americana) male (28091090800).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Amerikas sarkanā mazama]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izplatīta [[Dienvidamerika]]s mežos, sākot no [[Argentīna]]s ziemeļiem līdz [[Kolumbija]]i un Gviānām, kā arī [[Trinidāda|Trinidādas salā]], bet vēl nesen tās bija sastopamas arī [[Tobāgo]], taču tur tagad ir iznīcinātas?
* ... lielākā daļa '''[[Ukrainas ungāri|Ukrainas ungāru]]''' kompakti dzīvo [[Aizkarpatu apgabals|Aizkarpatu apgabalā]], kas robežojas ar [[Ungārija|Ungāriju]], kur veido aptuveni 12% [[iedzīvotāji|iedzīvotāju]]?
* ... [[Amerikas Savienotās Valstis|amerikāņu]] [[ziepju opera]]s [[televīzija]]s seriāls '''&quot;[[Hameleonu rotaļas]]&quot;''' tiek pārraidīts kanālā [[CBS]] kopš [[1987. gads|1987. gada]] 23. marta; šim seriālam ir 38 sezonas un vairāk nekā 9500 sērijas?

[[Attēls:GBSowerby I 1832 pl225 upper and lower figures Rangia cuneata.png|border|right|50px]]
* ... līdz 2020. gadiem '''[[Atlantijas maktrgliemene]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Latvija|Latvijā]] bija zināmas tikai [[Liepāja]]s un [[Pāvilosta]]s apkaimē, taču 2024. gadā tika ziņots, ka ievērojams to daudzums dzīvo arī [[Rīgas līcis|Rīgas līcī]]; uzskata, ka to kāpuri atceļojuši uz [[Eiropa|Eiropu]] ar kuģu balasta ūdeņiem, pirmā parādīšanās fiksēta [[Antverpenes osta|Antverpenes ostā]]?
* ... [[96. Kinoakadēmijas balva|96. Kinoakadēmijas balvu]] kā &quot;[[Labākā starptautiskā spēlfilma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā starptautiskā spēlfilma]]&quot; saņēmusī filma '''&quot;[[Interešu zona]]&quot;''' stāsta par [[Aušvicas koncentrācijas nometne]]s komandantu [[Rūdolfs Hess (Aušvicas komandants)|Rūdolfu Hesu]] un viņa sievu, kuri ar ģimeni cenšas dzīvot sapņu dzīvi mājā, kas atrodas otrpus nometnes sienām?
* ... 2021. gadā [[krievi|krievu]] [[žurnālists]], televīzijas raidījumu vadītājs un bijušais [[Krievija]]s laikraksta &quot;Novaja Gazeta&quot; galvenais redaktors '''[[Dmitrijs Muratovs]]''' kopā ar Mariju Resu saņēma [[Nobela miera prēmija|Nobela Miera prēmiju]] par &quot;centieniem aizsargāt vārda brīvību, kas ir priekšnoteikums demokrātijai un ilgstošam mieram&quot;?

[[Attēls:Shawarma-sandwich-01.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[šaverma]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir populārs ielas [[ēdiens]] [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]], bet mūsdienās tas izplatījies daudzās [[Eiropa]]s valstīs?
* ... '''[[Melnkalnes—Turcijas karš (1876—1878)|Melnkalnes—Turcijas karš]]''' starp [[Melnkalnes kņaziste|Melnkalnes kņazisti]] un [[Osmaņu impērija|Osmaņu impēriju]] 1876.—1878. gadā beidzās ar [[Melnkalne]]s uzvaru un neatkarības pasludināšanu?
* ... '''[[Ukrainas krievi]]''' ir lielākā [[mazākumtautība]] [[Ukraina|Ukrainā]] un [[Eiropa|Eiropā]], un lielākā [[krievu diaspora]] pasaulē?

[[Attēls:Aleksandras Sorokinas by Augustas Didzgalvis.jpg|border|right|50px]]
* ... 2022. gadā [[Lietuva]]s [[vieglatlētika|vieglatlēts]], [[Ultramaratons|ultragaro]] distanču skrējējs '''[[Aleksandrs Sorokins]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pirmo reizi laboja pasaules rekordu 100 km skrējienā, distanci veicot 6 stundās 5 minūtēs un 41 sekundē, bet 2023. gadā [[Viļņa|Viļņā]], 41 gada vecumā, viņš uzlaboja savu pasaules rekordu, sasniedzot 6.05:35?
* ... no. 1937. līdz 1938. gadam '''[[Krievijas latvieši|Krievijas latviešus]]''' smagi skāra tā sauktā [[NKVD &quot;Latviešu operācija&quot;]], kuras laikā apcietināja 22 360 un nošāva 16 573 [[latvieši|latviešus]]?
* ... [[2015. gads kino|2015. gada]] [[Kanāda]]s un [[Vācija]]s [[trillera filma]] '''''[[Remember]]''''', kurā galveno lomu atveido [[Kristofers Plamers]], stāsta par ar [[Demence|demenci]] sirgstošu, 89 gadus vecu [[Holokausts|Holokaustā]] izdzīvojušo, kurš aizbēg no pansionāta, lai atrastu un nogalinātu [[Nacisti|nacistu]] kara noziedznieku, kurš nogalināja viņa ģimeni?

[[Attēls:Jonathan-plantation-house.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Svētās Helēnas Sala|Svētās Helēnas salā]] dzīvojošais Seišelu salu milzu bruņurupucis '''[[Džonatans (bruņurupucis)|Džonatans]]''' &lt;small&gt;(attēlā 2021. gadā)&lt;/small&gt; tiek uzskatīts par vecāko zināmo dzīvo sauszemes dzīvnieku, domājams, ka viņa vecums pārsniedz 190 gadus?
* ... [[Čigāni|romu]] izcelsmes [[Serbija]]s mūziķis un komponists '''[[Žarko Jovanovičs]]''', kurš komponēja '''[[Čigānu himna|romu himnu]]''', [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā bija ieslodzīts trīs [[Koncentrācijas nometne|koncentrācijas nometnēs]]?
* ... daži [[dzīvnieki]] izmanto '''[[atbalss|atbalsi]]''' atrašanās vietas noteikšanai un [[navigācija]]i, piemēram, [[vaļveidīgie]] un [[sikspārņi]] to izmanto procesā, kas pazīstams kā [[eholokācija]]?

[[Attēls:Flaki (2).JPG|border|right|50px]]
* ... '''[[fļaki]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[poļi|poļu]] [[zupa]], kuras būtiska sastāvdaļa ir [[liellops|liellopu]] [[kuņģis]]?
* ... '''[[Austrumu Trāķija]]''' ir vienīgā [[Turcija]]s [[Eiropa]]s teritorija, kas veido aptuveni 5 % no šīs valsts platības?
* ... maigi [[Eiroskeptisms|eiroskeptiskajā]] un pret federālismu vērtajā '''[[Eiropas Konservatīvie un reformisti|Eiropas Konservatīvo un reformistu]]''' grupā lielākā partija pēc [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamenta]] deputātu skaita ir [[Polija]]s &quot;[[Likums un taisnīgums]]&quot;, bet [[Latvija|Latvijā]] to pārstāv [[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;|Nacionālā Apvienība]]?

[[Attēls:Gloucester Cathedral exterior 2019.JPG|border|right|50px]]
* ... 11. gadsimtā celtajā '''[[Glosteras katedrāle|Glosteras katedrālē]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[1216. gads|1216. gadā]] tika kronēts [[Anglijas karalis]] [[Henrijs III Plantagenets|Henrijs III]], bet [[1327. gads|1327. gadā]] baznīcā tika apbedīts karalis [[Edvards II Plantagenets|Edvards II]]?
* ... '''[[Beļģijas koloniālā impērija|Beļģijas koloniālās impērijas]]''' sākums saistās ar [[1908. gads|1908. gadu]], kad [[Beļģija]] anektēja [[Kongo Brīvvalsts|Kongo brīvvalsti]], izveidojot [[Beļģu Kongo]]?
* ... vairums '''[[NKVD troikas|NKVD troiku]]''' biedru tika represēti [[Lielais terors|Lielā terora]] laikā, un ievērojama daļa no viņiem tika represēti pirms 1938. gada novembra — viņus represēja troikas, kuru biedri viņi bija iepriekš?

[[Attēls:Brussels sprout closeup.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Briseles kāposti]]''' jeb rožkāposti tiek audzēti ēdamo [[pumpurs|pumpuru]] dēļ, kuru izmērs ir no 1,5 līdz 4 centimetriem &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[1954. gads Latvijā|1954. gada]] 4. aprīlī [[PSRS Gaisa spēki|PSRS Gaisa spēku]] [[lidmašīna]] ''Lavochkin La-15'' bija pacēlusies no [[LPX|Liepājas militārā lidlauka]], bet nezināmu iemeslu dēļ vienos naktī tā '''[[La-15 katastrofa Liepājā|nogāzās un uzsprāga]]''' dzīvojamo māju kvartālā [[Vecliepāja|Vecliepājas rajonā]]; bojā gāja lidmašīnas pilots un seši [[Liepāja]]s iedzīvotāji?
* ... '''[[Pitijas spēles]]''' bija vienas no četrām tā sauktajām panhellēniskajām sporta spēlēm [[Senā Grieķija|senajā Grieķijā]]; tās bija otrās populārākās aiz [[Antīkās olimpiskās spēles|Olimpiskajām spēlēm]] un tika rīkotas [[Delfi|Delfos]] reizi četros gados?

[[Attēls:Кітаб.jpg|border|right|50px]]
* ... jau senatnē '''[[Polijas—Lietuvas tatāri]]''' pārgājuši uz apkārtējās tautas valodu (visbiežāk [[baltkrievu valoda|baltkrievu valodu]] &lt;small&gt;(attēlā baltkrievu valodas teksts [[arābu raksts|arābu rakstā]])&lt;/small&gt;), taču saglabājuši tradīcijas un reliģiju — [[sunnītu islāms|sunnītu islāmu]]?
* ... '''[[Terorakts Maskavas apgabalā (2024)|terorakts Maskavas apgabalā 2024. gada 22. martā]]''', kad teroristi no grupējuma [[Islāma valsts — Horasānas province|ISIS—K]] koncertzālē ''Crocus City Hall'' nogalināja vismaz 145 cilvēkus, bija viens no lielākajiem teroristu uzbrukumiem mūsdienu [[Krievijas vēsture|Krievijas vēsturē]], atpaliekot tikai no [[Teroristu uzbrukums Beslanā|terorakta Beslanā 2004. gadā]]?
* ... '''[[Pirmais Sudānas pilsoņu karš|Pirmajā Sudānas pilsoņu karā]]''', kas ilga no 1955. līdz 1972. gadam, 17 gadu laikā gāja bojā līdz 1 miljonam cilvēku?

[[Attēls:Wow signal.jpg|border|right|50px]]
* ... lai gan '''[[Wow! signāls|''Wow!'' signālam]]''' nebija nosakāmas [[modulācija]]s — paņēmiena, ko izmanto informācijas pārraidīšanai pa [[radioviļņi]]em —, tas joprojām ir labākais kandidāts uztvertai ārpuszemes radio pārraidei, kāds jebkad ir atklāts &lt;small&gt;(attēlā signāls attēlots kā &quot;6EQUJ5&quot;, reģistrēts [[Ohaio (štats)|Ohaio štatā]] [[1977. gads|1977. gadā]])&lt;/small&gt;?
* ... [[Normandijas hercogs|Normandijas hercoga]] '''[[Roberts I Lielais|Roberta I Lielā]]''' attiecībās ar konkubīni Arletu no Felēzes dzima pirmais [[Normandiešu dinastija]]s [[Anglijas karalis]] [[Viljams I Iekarotājs]], bet tā kā viņa vecāki nebija laulājušies, tad Viljams bija ārlaulībā dzimis un tika iesaukts par &quot;bastardu&quot;?
* ... 2024. gada februārī [[ASV]] [[diplomāts]] un amatieris [[ornitologs]] '''[[Pīters Kestners]]''' kļuva par pirmo cilvēku, kurš redzējis 10 000 [[putni|putnu]] sugu jebkur pasaulē?

[[Attēls:Famagusta 01-2017 img14 Lala Mustafa Pasha Mosque.jpg|border|right|50px]]
* ... [[viduslaiki|viduslaikos]] mūsdienu [[Ziemeļkipra|Ziemeļkiprā]] esošā '''[[Famagusta]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija [[Kipra]]s svarīgākā ostas pilsēta un vārti tirdzniecībai ar [[Levante]]s ostām, no kurām [[Zīda ceļš|Zīda ceļa]] tirgotāji veda savas preces uz [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]]?
* ... 2022. gadā pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukuma Ukrainā]] '''[[Eiropas Brīvā apvienība|Eiropas Brīvās apvienības]]''' biedre no [[Latvija]]s [[Tatjana Ždanoka]] [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamentā]] balsoja pret rezolūciju, kas nosodīja [[Krievija|Krieviju]] un vēlāk ar abpusēju vienošanos pameta partiju, jo viedokļi par karu Ukrainā krasi atšķirās?
* ... '''[[Burtnieka drumlinu lauks]]''' satur ap 1430 [[drumlins|drumlinu]] vaļņu, kas ir īpaši izteikti dienvidos no [[Burtnieks|Burtnieka ezera]] un ir savstarpēji paralēli orientēti ziemeļrietumu-dienvidaustrumu virzienā?

[[Attēls:Santana Acer Arena (5558151833) (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... 2023. gadā žurnāls ''Rolling Stone'' nosauca [[Meksika|Meksikā]] dzimušo '''[[Karloss Santana|Karlosu Santanu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; par 11. visu laiku izcilāko [[ģitārists|ģitāristu]]?
* ... [[Indija]]s [[futbols|futbola]] [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Sunils Čhetri]]''' ir ceturtais [[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 50 vai vairāk vārtu guvumiem starptautiskā līmenī|visvairāk vārtus guvušais spēlētājs izlašu līmenī]] ar 95 vārtiem, tāpat viņš ir visvairāk spēļu aizvadījušais un labākais vārtu guvējs [[Indijas futbola izlase|Indijas izlasē]]?
* ... uzņēmējs '''[[Jāzeps Šņepsts]]''', kurš 2024. gadā kļuva plaši atpazīstams medijos ar nomedīta [[Baltais degunradzis|baltā degunradža]] fotogrāfiju, 1998. gadā bija [[Andris Šķēle|Andra Šķēles]] veidotās [[Tautas partija]]s dibinātāju skaitā un no tās saraksta tika [[7. Saeimas vēlēšanas|ievēlēts]] [[7. Saeima|7. Saeimā]]?

[[Attēls:Chamaedaphne calyculata 1 (5097220701).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[ārkausa kasandra]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sastopama nevienmērīgi: diezgan bieži Austrumlatvijā, kamēr valsts rietumu daļā nav sastopama, jo Latviju šķērso sugas [[Eiropa]]s areāla rietumu robeža?
* ... 2018. gadā ''Legendary Pictures'' nolīga režisoru [[Denī Vilnēvs|Denī Vilnēvu]] filmēt [[Frenks Herberts|Frenka Herberta]] romāna &quot;Kāpa&quot; divu daļu adaptāciju; pirmā daļa &quot;[[Kāpa (2021. gada filma)|Kāpa]]&quot; bija komerciāli veiksmīga, un no 2022. gada jūlija līdz decembrim uzņemta filma '''&quot;[[Kāpa: Otrā daļa]]&quot;''', kas iznāca [[2024. gads kino|2024. gadā]]?
* ... [[2004. gads|2004. gadā]] '''[[hutieši]]''' sāka bruņotu sacelšanos pret [[Jemena]]s valdību un kopš [[2015. gads|2015. gada]] piedalās [[Jemenas pilsoņu karš|Jemenas pilsoņu karā]], kontrolējot gandrīz visu Jemenas ziemeļu daļu; viņi saņem militāru un finansiālu atbalstu no [[Irāna]]s un tās sabiedrotajiem ''[[Hezbollah]]''?

[[Attēls:Praga 11.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Varšavas pakta iebrukums Čehoslovākijā]]''', kas sākās [[1968. gads|1968. gada]] 21. augustā un izbeidza [[Prāgas pavasaris|Prāgas pavasari]], lai arī notika bez kaujām, tomēr prasīja 108 [[Čehoslovākija]]s pilsoņu dzīvības, tāpat bojāgājušie bija iebrūkošā karaspēka sastāvā &lt;small&gt;(attēlā padomju tanki [[T-55]] operācijas &quot;Donava&quot; laikā)&lt;/small&gt;?
* ... 2000. gadā Starptautiskās Handbola federācijas veiktās aptaujas rezultātā [[ukraiņi|ukrainieti]] '''[[Zinaīda Turčina|Zinaīdu Turčinu]]''' atzina par 20. gadsimta labāko [[handboliste|handbolisti]]?
* ... saskaņā ar [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] izlūkdienestu aplēsēm [[1919. gads|1919. gada]] jūnijā '''[[Baltā armija (Krievijas pilsoņu karš)|Balto armiju]]''', kas cīnījās pret Sarkano armiju [[Krievijas pilsoņu karš|Krievijas pilsoņu karā]], skaitliskais sastāvs sasniedza maksimumu — gandrīz 683 000 karavīru, bet kopējais skaits kopā ar palīgvienībām varēja pārsniegt 1 023 000 cilvēku?

[[Attēls:Charlotte Amalie 1.jpg|border|right|50px]]
* ... pirmais eiropietis, kurš atklāja '''[[Sentomasa|Sentomasas salu]]''' [[Virdžīnu salas|Virdžīnu salās]], bija [[Kristofors Kolumbs]] [[1493. gads|1493. gada]] 14. novembrī, sava otrā ceļojuma laikā &lt;small&gt;(attēlā [[ASV Virdžīnas|ASV Virdžīnu]] galvaspilsēta [[Šarlote Amālija]])&lt;/small&gt;?
* ... [[Anglija]]s [[futbols|futbola]] [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargam]] [[Pīters Šiltons|Pīteram Šiltonam]] pieder rekords par '''[[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 1000 vai vairāk oficiāli aizvadītām spēlēm|visvairāk aizvadītajām spēlēm]]''', nospēlējot vairāk nekā 1400 spēles?
* ... '''[[vāciešu apmešanās uz austrumiem]]''' turpinājās līdz pat [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām, un vēsturnieki 19. gadsimtā šo virzienu definēja vispārpieņemtajā nosaukuma versijā — '''''[[Drang nach Osten]]'''''?

[[Attēls:Nīgrandes luterāņu baznīca7.jpg|border|right|50px]]
* ... [[1775. gads Latvijā|1775. gadā]] [[Nīgrande|Pīlesmiesta]] koka baznīcas vietā uzcēla mūra '''[[Nīgrandes luterāņu baznīca|luterāņu baznīcu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas saglabājusies līdz mūsu dienām?
* ... [[Latvija]]s [[mazumtirdzniecība]]s tīkls '''&quot;[[LaTS]]&quot;''', ko pārvalda uzņēmums &quot;Latvijas tirgotāju savienība&quot;, apvieno aptuveni 270 uzņēmumus ar vairāk nekā 700 tirdzniecības vietām?
* ... '''[[Polijas baltkrievi]]''' ir viena no lielākajām [[Mazākumtautība|mazākumtautībām]] valstī, saskaņā ar 2021. gada [[tautas skaitīšana]]s datiem [[Polija|Polijā]] dzīvoja 56 607 [[baltkrievi]], no kuriem aptuveni 17 325 mājās lietoja [[Baltkrievu valoda|baltkrievu valodu]]?

[[Attēls:Talihaerm J. – Biathlon 2023 Nove Mesto 8557.jpg|border|right|50px]]
* ... [[2024. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2024. gada Pasaules čempionātā biatlonā]] [[Nove Mesto Morāvijā|Nove Mesto]] '''[[Johanna Taliherma]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, Regina Ermitsa, [[Tūli Tomingasa]] un Suzana Kilma izcīnīja 4. vietu stafetē, kas bija [[Igaunija]]s visu laiku augstākais rezultāts šajā disciplīnā?
* ... '''[[Somijas zviedri]]''' ir valsts lielākā lingvistiskā [[minoritāte]], kuras tiesības ir oficiāli nostiprinātas [[Somijas konstitūcija|Somijas konstitūcijā]]?
* ... [[1996. gads|1996. gadā]] '''[[Baltkrievijas Konstitūcija]]''' tika grozīta, pamatojoties uz referenduma rezultātiem, pārdalot pilnvaras par labu izpildvarai un [[Baltkrievijas prezidents|prezidentam]], turklāt konstitūcijā nostiprināja [[Krievu valoda|krievu]] un [[Baltkrievu valoda|baltkrievu]] valodu vienlīdzību, kas izrietēja no [[1995. gada referendums Baltkrievijā|1995. gada referenduma]]?

[[Attēls:Muhammad Ahmad.jpg|border|right|50px]]
* ... Mahdistu valsts [[Sudāna|Sudānā]] dibinātāja un līdera '''[[Muhameds Ahmeds|Muhameda Ahmeda]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš [[1881. gads|1881. gadā]] pasludināja sevi par [[mesija|mesiju]], dēls Abdelrahmans al Mahdī bija viens no [[Angļu-ēģiptiešu Sudāna]]s redzamākajiem politiķiem un tās premjerministrs, bet mazmazdēls Sadiks al Mahdī bija Sudānas premjerminists 20. gadsimta 60. un 80. gados?
* ... 2002. gadā [[Lietuva]]s [[mazumtirdzniecība]]s tīkla uzņēmumu grupa '''''[[Aibė]]''''' paplašinājās uz [[Latvija|Latviju]]?
* ... [[basketbols|basketbola]] [[treneris]] '''[[Edmunds Valeiko]]''' kā spēlētājs ir aizvadījis 90 spēles [[Latvijas basketbola izlase|Latvijas basketbola izlasēs]], tās sastāvā piedaloties trijos [[Eiropas čempionāts basketbolā|Eiropas čempionāta]] finālturnīros?

[[Attēls:Flag of Wales.svg|border|right|50px]]
* ... tāpat kā daudzu [[heraldika]]s figūru gadījumā, precīzs [[pūķis|pūķa]] attēlojums '''[[Velsas karogs|Velsas karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nav standartizēts likumā, un tam ir daudz atveidojumu?
* ... politiskais termins '''[[Finlandizācija]]''' parādījās 20. gadsimta otrajā pusē, lai raksturotu [[Padomju Savienība]]s un [[Somija]]s attiecības pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]?
* ... vienīgais [[futbolists]], kurš cēlies ārpus [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] un ir '''[[Anglijas futbola Premjerlīgā 500 vai vairāk spēļu aizvadījušo spēlētāju uzskaitījums|aizvadījis 500 Premjerlīgas spēles]]''', ir [[Austrālija]]s vārtsargs [[Marks Švarcers]]?

[[Attēls:2008-01-28 Tague Bay St. Croix.jpg|border|right|50px]]
* ... pirmais eiropietis, kurš apmeklēja [[Virdžīnu salas|Virdžīnu salās]] esošo '''[[Sentkroisa|Sentkroisas salu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, bija [[Kristofors Kolumbs]] [[1493. gads|1493. gada]] 14. novembrī, sadursmes starp [[spāņi]]em un karībiem Sentkroisā bija vēsturē pirmais dokumentētais militārais konflikts starp spāņiem un [[Jaunā pasaule|Jaunās pasaules]] iedzīvotājiem?
* ... '''[[neitralitāte]]''' [[Starptautiskās tiesības|starptautiskājās tiesībās]] nozīmē nepiedalīšanos [[Karš|karā]], bet miera laikā tas nozīmē atteikšanās un nepiedalīšanās militāri politiskos blokos, kā arī militāro arsenālu un budžeta izdevumu samazināšana?
* ... '''[[šerifs|šerifa]]''' amats radies 11. gadsimta [[Anglija|Anglijā]] un sākotnēji tas bijis [[monarhs|monarha]] pilnvarotais pārstāvis [[grāfiste|grāfistē]] (šīrā) un bija atbildīgs par kārtības nodrošināšanu, karaspēka draudzes mobilizēšanu, kā arī bija iesaistīts [[nodokļi|nodokļu]] ievākšanā?

[[Attēls:Casu Marzu cheese.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Kasu marcu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir tradicionāls [[Sardīnija]]s [[aita]]s [[piens|piena]] [[siers]] ar dzīviem kukaiņu [[Kāpurs|kāpuriem]]; daži cilvēki dod priekšroku kāpuru noņemšanai pirms ēšanas, bet citi ēd tos kopā ar sieru, tomēr kāpuri var izdzīvot cilvēka [[zarnas|zarnās]], izraisot enterālu saslimšanu?
* ... [[Japāna]]s transportlīdzekļu ražotājs '''''[[Suzuki Motor Corporation]]''''' sāka darbību 1909. gadā kā [[Zīds|zīda]] un [[kokvilna]]s [[Stelles|aušanas steļļu]] ražotājs?
* ... tā kā '''[[siltumvadīšana|siltumvadīšanu]]''' veicina [[Temperatūra|temperatūru]] starpība, izolētā sistēmā apgabali ar sākotnēji atšķirīgu temperatūru siltuma vadīšanas ceļā tieksies uz termodinamisko līdzsvaru (konstantu temperatūru)?

[[Attēls:20230211 FIS Ski Jumping World Cup Women Hinzenbach Nika Prevc 850 6801.jpg|border|right|50px]]
* ... [[2025. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|2025. gada Pasaules čempionāta]] uzvarētājas [[Tramplīnlēkšana|tramplīnlēkšanā]] lēcienos gan no parastā, gan lielā tramplīna [[slovēņi|slovēniete]]s '''[[Nika Prevca|Nikas Prevcas]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; trīs brāļi [[Peters Prevcs|Peters]], [[Cene Prevcs|Cene]] un Domens arī ir tramplīnlēcēji?
* ... amerikāņu [[basketbolists]] '''[[Gregs Vitingtons]]''', kurš [[Latvija]]s kluba [[Rīgas VEF]] sastāvā 2024. gadā kļuva par [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionu, ir aizvadījis četras spēles [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālajā basketbola asociācijā]], spēlējot [[Denveras &quot;Nuggets&quot;]]?
* ... [[2016. gads Latvijā|2016. gadā]] [[Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte]] '''[[Ketleru atsegums|Ketleru atsegumu]]''' [[Venta]]s labajā krastā izvēlējās par [[Gada ģeovieta Latvijā|Gada ģeovietu Latvijā]]?

[[Attēls:Monument pedestal Krates victory S399 ancient agora museum Athens.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[kvadriga|kvadrigu]]''' sacensības rīkoja [[Antīkās olimpiskās spēles|antīkajās olimpiskajās spēlēs]] un citās sakrālajās svinībās, un tās uzskatīja par [[sengrieķu mitoloģija|gieķu dievu]] transporta līdzekli, kā arī tās attēlotas uz dažādām vāzēm un mākslinieciskos bareljefos &lt;small&gt;(attēlā kvadriga uz pjedestāla piemineklim, veltītam uzvarai Panatēnu spēlēs)&lt;/small&gt;?
* ... kopš 2022. gada [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīga]]s komandā [[RFS]] spēlējošais [[Serbi|serbu]] [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Stefans Paničs]]''' ir aizvadījis vienu spēli [[Serbijas futbola izlase|Serbijas futbola izlasē]], bet 2018., 2019. un 2020. gadā uzvarējis Latvijas Virslīgā ar ''[[Riga FC]]'' komandu?
* ... uzņēmēja no [[Londona]]s '''[[Rūta Belvila]]''', tāpat kā viņas māte un tēvs iepriekš, no 19. gadsimta beigām līdz 1940. gadam pārdeva cilvēkiem laiku, katru dienu iestatot pulksteni pēc [[Griničas laiks|Griničas laika]], kā rādīja Griničas pulkstenis, un pēc tam ļaujot klientiem apskatīt pulksteni un pieregulēt savējo?

[[Attēls:Akhmed Zakayev (2018).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Ahmeds Zakajevs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kopš 2007. gada ir [[Ičkērijas Čečenu Republika]]s trimdas valdības premjerministrs?
* ... '''[[2024. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2024. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' laboti divi pasaules rekordi: [[400 metri|400 metru skrējienā]] to paveica [[Nīderlande]]s sprintere [[Femke Bola]] (49,17 sekundes), bet 60 metru barjerskrējienā pasaules rekordu sasniedza Bahamu Salu pārstāve Devina Čārltone (7,65 sekundes)?
* ... lielākās '''[[oguzu valodas]]''' pēc runātāju skaita ir [[turku valoda]] (90 miljoni runātāju), [[azerbaidžāņu valoda]] (24 miljoni) un [[turkmēņu valoda]] (6,5 miljoni)?

[[Attēls:Zanda Martens MdB, SPD Fraktion im Bundestag.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Latvieši|latviešu]] izcelsmes [[Vācija]]s politiķe un juriste '''[[Zanda Martena]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par [[Bundestāgs|Vācijas Bundestāga]] deputāti 2021. gada vēlēšanās?
* ... amerikāņu sākotnējais iebrukums [[Okinava (sala)|Okinavā]] [[1945. gads|1945. gada]] 1. aprīlī bija [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] lielākais amfībiju uzbrukums [[Klusā okeāna karš|Klusā okeāna karadarbības teātrī]]; kopā '''[[Okinavas kauja]]''' starp [[ASV]] un [[Japāna]]s spēkiem ilga 82 dienas no 1945. gada 1. aprīļa līdz 22. jūnijam?
* ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānā]] starp [[Ķeltu jūra|Ķeltu jūru]] ziemeļos un [[Lamanšs|Lamanšu]] dienvidos, 40 km no [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānija]]s salas galējā dienvidrietumu punkta esošajās '''[[Sili salas|Sili salās]]''' ir novērojami līdz 6 m augsti [[paisums|paisumi]], bet bēguma laikā pa seklajiem jūrasšaurumiem ar kājām iespējams nokļūt no vienas salas uz otru?

[[Attēls:Cristiano Ronaldo playing for Al Nassr FC against Persepolis, September 2023 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Portugāles futbola izlase|Portugāles]] futbolistam [[Krištianu Ronaldu]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pieder rekords ar 137 '''[[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 50 vai vairāk vārtu guvumiem starptautiskā līmenī|vārtu guvumiem starptautiskā līmenī]]'''?
* ... pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] un [[iedzīvotāju blīvums|blīvuma]] '''[[Luksemburgas kantons]]''' ir pirmais kantons [[Luksemburga|Luksemburgā]]?
* ... [[2022. gads Latvijā|2022. gada]] 22. septembrī [[Saeima]] atbalstīja zvēraudzēšanas aizlieguma likumprojektu, kas Saeimā nonāca pēc biedrības '''&quot;[[Dzīvnieku brīvība]]&quot;''' iniciatīvas, no [[2028. gads Latvijā|2028. gada]] 1. janvāra aizliedzot audzēt un turēt dzīvniekus, ja to audzēšanas vai turēšanas vienīgais vai galvenais nolūks ir [[kažokāda|kažokādu]] ieguve?

[[Attēls:Lejeune - Bataille de Marengo.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Otrās koalīcijas karš (1799—1802)|Otrās koalīcijas kara]] {{dat|1800|06|14|lok}} '''[[Marengo kauja]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; rezultātā [[Hābsburgu monarhija|austrieši]] bija spiesti izvest karaspēku no [[Lombardija]]s, bet [[Napoleons Bonaparts|Napoleons]] iekšpolitiski nostiprināja savas pozīcijas kā [[Francijas Pirmā republika|Francijas Pirmās republikas]] pirmais konsuls?
* ... 6. gadsimtā plašāko ekspansiju sasniegušais '''[[Tjurku kaganāts]]''' ir viena no lielākajām valstīm pasaules vēsturē?
* ... '''[[nogaju valoda]]''' ir viena no [[Krievijas Federācija]]s [[Dagestāna]]s un [[Karačaja-Čerkesija|Karačajas-Čerkesijas]] [[valsts valoda|oficiālajām valodām]]?

[[Attēls:Mattarella Milei 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Argentīnas prezidents]] '''[[Havjers Milejs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pazīstams ar savu ekstraordināro personību un aktīvo klātbūtni medijos, bet politiski viņu raksturo kā [[Labēja politika|labējo]] [[Populisms|populistu]] un labējo [[Libertisms|libertārieti]], kas atbalsta ''[[laissez-faire]]'' ekonomiku, pieskaņojot [[Minarhisms|minarhisma]] un [[Anarhokapitālisms|anarhokapitālisma]] principus?
* ... '''''[[Absolut Vodka]]''''' ir trešais lielākais [[Alkoholiskie dzērieni|alkoholisko dzērienu]] zīmols pasaulē aiz ''Bacardi'' un ''Smirnoff''?
* ... pēc pēdējā [[hercogs|hercoga]] nāves [[1884. gads|1884. gadā]] '''[[Braunšveigas hercogiste]]''' faktiski kļuva par [[Prūsijas Karaliste|Prūsijas]] provinci, un par reģentu kļuva kāds no Prūsijas valdošā [[Hoencollernu dinastija|Hohenzollernu nama]] locekļiem?

[[Attēls:Alan Shearer 2008.jpg|border|right|50px]]
* ... 1995.—1996. gada sezonā [[Alans Šīrers]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par pirmo [[futbolists|futbolistu]], kurš '''[[Anglijas futbola Premjerlīgā 100 vai vairāk vārtus guvušo spēlētāju uzskaitījums|guvis 100 vārtus Premjerlīgā]]''', un viņam pieder rekords par vismazāk aizvadītajām spēlēm, lai sasniegtu šo skaitli, to paveicot 124 spēlēs?
* ... '''[[Apvienotās Karalistes ekonomika]]s''' vadošā nozare ir [[Pakalpojums|pakalpojumu nozare]], kurā vadošo lomu ieņem finanšu komponents?
* ... tiek uzskatīts, ka '''[[tausūgi]]''' ir ieceļojuši [[Sulu arhipelāgs|Sulu arhipelāgā]] 11.—13. gadsimtā no [[Mindanao]] ziemeļaustrumiem, kas izskaidro '''[[tausūgu valoda]]s''' radniecību ar [[visaju valodas|visaju valodām]]?

[[Attēls:20210529 Lands End-9.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānija]]s galējais dienvidrietumu punkts '''[[Lendsends]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir veidots no stāvām [[granīts|granīta]] klintīm, un tas ir populārs [[tūrisms|tūrisma]] galamērķis?
* ... [[Larss fon Trīrs|Larsa fon Trīra]] filmas '''&quot;[[Dejotāja tumsā]]&quot;''' pirmizrāde notika {{Dat|2000|5|17|5=bez}} [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivālā]], kur tā saņēma festivāla augstāko apbalvojumu — [[Zelta palmas zars|Zelta palmas zaru]], bet galvenās lomas atveidotāja [[Bjorka]] saņēma arī festivāla labākās aktrises balvu?
* ... viens no paleoģenētikas pamatlicējiem [[Zviedrija]]s ģenētiķis '''[[Svante Pēbo]]''' 2022. gadā ieguva [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā]] &quot;par viņa atklājumiem izzudušo [[Hominīni|hominīnu]] genoma un cilvēka evolūcijas pētījumos&quot;?

[[Attēls:Acorn Squirrel.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[ozolzīles|ozolu zīles]]''' ir pārāk smagas, lai tās varētu izplatīt [[vējš]], tāpēc dabā tās var nonākt jaunā augšanas vietā tikai ar dzīvnieku palīdzību; noderīga loma ir tiem zīdītājiem un putniem, kuri, veidodami barības krājumus ziemai, zīles ierok augsnē, bet dažādu iemeslu dēļ tās neapēd, piemēram [[sīlis|sīļi]], [[parastā vāvere|vāveres]], [[meža klaidoņpele]]s &lt;small&gt;(attēlā vāvere ar zīli)&lt;/small&gt;?
* ... pateicoties uzlabotajām sēklu tīrīšanas metodēm, [[Eiropa|Eiropā]] '''[[vītņu dedestiņa]]''' lielākoties ir izskausta no labības kultūrām, kur to sēklu piejaukums novāktajai ražai ir kaitīgs, jo tās cilvēku uzturā vai [[Lopbarība|lopbarībā]] ir indīgas?
* ... 20. gadsimta 60. gados no '''[[Valmieras lidlauks|Valmieras lidlauka]]''' veikti arī pasažieru lidojumi uz [[Rīga|Rīgu]], [[Daugavpils|Daugavpili]], [[Rēzekne|Rēzekni]], [[maskava|Maskavu]], [[adlera|Adleru]], [[Simferopole|Simferopoli]] un [[Miņeraļnije Vodi]], kā arī citām pilsētām?

== Faktu ieteikumi (vēl neizmantotie, jaunos likt apakšā) ==

&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Valarie Allman higher resolution.jpg|border|right|150px]]
* ... {{oss|V=2020|L=L}} [[Tokija|Tokijā]], kas notika 2021. gadā, jau pirmajā mēģinājumā raidot disku 68,98 metrus tālu, amerikāņu [[diska mešana|diska metēja]] '''[[Valerija Olmena]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par olimpisko čempioni; pēc tam viņa uzvarējusi arī {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]] un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā]] [[Tokija|Tokijā]]?
* ... '''[[Latvijas Universitātes Medicīnas un dzīvības zinātņu fakultāte]]''' tika izveidota [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]], apvienojot [[Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultāte|Bioloģijas fakultāti]], [[Latvijas Universitātes Ķīmijas fakultāte|Ķīmijas fakultāti]] un [[Latvijas Universitātes Medicīnas fakultāte|Medicīnas fakultāti]]?
* ... '''[[aplenkums|aplenkumi]]''' bieži ir saistīti ar smagām humānajām sekām; [[civiliedzīvotāji]]em, kuri tiek iesprostoti aplenktajā teritorijā, var nākties izturēt [[bads|badu]], [[slimība]]s un nemitīgu apšaudi, radot milzīgus cilvēku zaudējumus?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Northampton Guildhall 01.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Northemptona]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no lielākajām [[Anglija]]s mazpilsētām (''town''), kurai nav un nekad nav bijis lielpilsētas (''city'') statusa?
* ... [[2018. gads kino|2018. gadā]] par visu laiku ienesīgāko '''[[biogrāfiskā filma|biogrāfisko filmu]]''' kļuva &quot;[[Bohēmista rapsodija]]&quot;, bet [[2023. gads kino|2023. gadā]] to apsteidza filma &quot;[[Openheimers (filma)|Openheimers]]&quot;?
* ... [[2025. gads Latvijā|2025. gadā]] '''[[Latvijas jauniešu galvaspilsēta]]''' ir [[Liepāja]], kas ir vienīgā pilsēta, kas šādu godu izpelnījusies divreiz?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Belka and Strelka 2020 stamp of Transnistria 2.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Padomju Savienība|padomju]] [[Suņi kosmosā|kosmosa suņi]] '''[[Belka un Strelka]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[pastmarka|pastmarkā]])&lt;/small&gt; kļuva slaveni kā pirmie dzīvnieki, kas veiksmīgi atgriezās uz [[Zeme]]s pēc lidojuma [[kosmiskā telpa|kosmosā]]?
* ... [[angļi|angļu]] kuģu kurinātājs '''[[Arturs Džons Prīsts]]''' ieguva slavu kā nenogremdējams jūrnieks, jo izdzīvoja piecās kuģu katastrofās, kas beidzās ar kuģu nogrimšanu vai nopietnām avārijām, tostarp &quot;[[Titāniks|Titānika]]&quot; bojāejā?
* ... '''[[Serbijas ūdenspolo izlase|Serbijas vīriešu ūdenspolo izlase]]''' tiek uzskatīta par vienu no veiksmīgākajām vīriešu [[ūdenspolo]] komandām pasaulē, kas izcīnījusi medaļas visos olimpiskajos turnīros, kuros ir piedalījusies, tostarp trīs zeltus, kā arī ir vairākkārtēja pasaules un Eiropas čempione?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Beatrice Chebet 5000m women final 2 Oregon 2022 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Kenija]]s [[vieglatlēte]], garo distanču skrējēja '''[[Beatrise Čebeta]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pašreizējā [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordiste]] [[5000 metri|5000 metru]] un [[10 000 metri|10 000 metru]] distancē, un abās šajās distancēs uzvarēja arī {{oss|V=2024|L=L}} un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā]]?
* ... 1997. gada [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karaliste]] [[kinokomēdija]] '''&quot;[[Visu vai neko]]&quot;''' par sešiem bez darba esošiem vīriešiem, kuri, lai nopelnītu naudu, nolemj izveidot savu [[striptīzs|striptīza]] šovu, guva lielus finansiālus panākumus un kritiķu atzinību, nopelnot vairāk nekā 250 miljonus [[ASV dolārs|ASV dolāru]] pie tikai 3,5 miljonu dolāru budžeta?
* ... '''[[Taraškevica|Taraškevicu]]''' oficiāli lietoja līdz [[1933. gads|1933. gadam]], kad [[Baltkrievijas PSR]] veica [[baltkrievu valoda]]s pareizrakstības reformu, ieviešot tā saukto narkamauku, bet mūsdienās klasisko pareizrakstību joprojām neformāli lieto [[Baltkrievija|Baltkrievijā]] un [[baltkrievi|baltkrievu]] [[diaspora]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Icon of Saint Methodius, The Holy Mount of Grabarka.png|border|right|150px]]
* ... [[Austrumromas impērija|bizantiešu]] [[misionārs]] '''[[Svētais Metodijs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kopā ar savu brāli [[Svētais Kirils|Svēto Kirilu]] ir ievērojami ar to, ka izveidoja [[glagolica]]s alfabētu, kas bija pirmais rakstības veids [[Slāvu valodas|slāvu valodām]], un veicināja [[kristietība]]s izplatīšanu [[slāvi|slāvu tautu]] vidū?
* ... '''[[Ukrainas iebrukums Kurskas apgabalā (2024)|Ukrainas iebrukumā Kurskas apgabalā]]''' līdz 2024. gada 20. augustam [[Ukrainas bruņotie spēki|Ukrainas bruņoto spēku]] kontrolē [[Krievijas Federācija]]s [[Kurskas apgabals|Kurskas apgabalā]] atradās aptuveni 1250 km² plaša teritorija, tostarp lielākā daļa '''[[Sudžas rajons|Sudžas rajona]]''', uzsākot '''[[Kurskas apgabala okupācija (2024—2025)|Kurskas apgabala daļas okupāciju]]'''?
* ... apmēram 2640 kilometru garā '''[[Djuranda līnija]]''' joprojām ir pretrunīgs jautājums starp [[Afganistāna|Afganistānu]] un [[Pakistāna|Pakistānu]], īpaši tāpēc, ka līnija sadala [[Puštuni|puštunu]] tautu, kas dzīvo abās robežas pusēs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dienvidu fasāde.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[1671. gads Latvijā|1671. gadā]]''' tika uzcelta [[Durbes muiža|Durbes pils]] ēka [[tukums|Tukumā]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Baltkrievijas Valsts drošības komiteja]]''' ir tiešs [[PSRS]] laiku [[KGB]] pēctecis, un tai ir liela nozīme [[Baltkrievijas prezidents|prezidenta]] [[Aļaksandrs Lukašenka|Aļaksandra Lukašenkas]] režīma stiprināšanā?
* ... [[Gruzija]]s [[šāvēja]] '''[[Nino Salukvadze]]''' ir 10 reizes piedalījusies [[olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]], kas ir rekordskaits starp sportistēm sievietēm, un starp visiem sportistiem dala pirmo vietu ar [[Kanāda]]s [[jāšana|jātnieku]] [[Īans Milars|Īanu Milaru]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:CSIRO ScienceImage 2992 The Giant Tiger Prawn.jpg|border|right|200px]]
* ... izteikti svītrainās '''[[tīģergarnele]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; parasti ir pelēcīgi zilā krāsā, taču pēc gatavošanas tās kļūst rozā vai sarkanīgas?
* ... '''[[ASV Konstitūcijas četrpadsmitais labojums]]''' tika pieņemts [[1868. gads|1868. gadā]] pēc [[Amerikas pilsoņu karš|Pilsoņu kara]], lai nodrošinātu vienlīdzīgas tiesības visiem [[ASV]] iedzīvotājiem, īpaši bijušajiem [[Verdzība ASV|vergiem]], un nostiprinātu pilsoņu tiesības?
* ... '''[[2024.—2025. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2024.—2025. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezonā]]''' ''[[Liverpool FC]]'' četras spēles pirms sezonas beigām otro reizi kļuva par [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgas]] čempioniem, bet kopumā komanda ir izcīnījusi 20 Anglijas čempionu titulus, atkārtojot ''[[Manchester United FC|Manchester United]]'' rekordu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Hamish Kerr - Diamond League Rabat 2025.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Jaunzēlande]]s [[augstlēcējs]] '''[[Hamišs Kers]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja zelta medaļu {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]]: viņam bija vienāds rezultāts ar amerikāņu augstlēcēju Šelbiju Makjūenu, abiem pārvarot 2,36 metrus un izmantojot vienādu mēģinājumu skaitu, tādēļ notika pārlēkšana, kurā Kers pārlēca 2,34 m augstumu, bet Makjūens to nepārleca?
* ... 1982. gada [[Sidnijs Polaks|Sidnija Polaka]] [[Satīra|satīriskā]] [[Romantiskā filma|romantiskā]] [[kinokomēdija]] '''&quot;[[Sirdspuķīte]]&quot;''' tika nominēta [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]i desmit kategorijās, saņemot to kategorijā &quot;[[Labākā aktrise otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā aktrise otrā plāna lomā]]&quot; ([[Džesika Lenga]])?
* ... nestoriešu [[mūks]] '''[[Rabans Sauma]]''' ir vienīgais [[Mongoļu impērija]]s ceļotājs, kurš atstājis piezīmes par savu ceļojumu uz [[Eiropa|Eiropu]]; viņš bija [[Marko Polo]] laikabiedrs, un viņa pieredze tiek salīdzināta ar venēciešu ceļotāja paveikto, taču no pretējā, [[Āzija]]s, skaptpunkta?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:ベールイドーム.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[1993. gada konstitucionālā krīze Krievijā]]''' eskalēja pavasarī, kad Augstākā Padome mēģināja samazināt [[Krievijas prezidenti|Krievijas prezidenta]] pilnvaras un nostiprināt savu kontroli pār valsti, un kulminēja 3.—4. oktobrī, kad prezidenta [[Boriss Jeļcins|Borisa Jeļcina]] spēki apšaudīja parlamenta ēku &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[ASV Konstitūcijas trīspadsmitais labojums]]''' tika pieņemts [[1865. gads|1865. gadā]] un oficiāli izbeidza [[Verdzība ASV|verdzību ASV]]?
* ... pēc '''[[Krievijas galvaspilsētas pārcelšana no Petrogradas uz Maskavu|Krievijas galvaspilsētas pārcelšanas no Petrogradas uz Maskavu]]''' [[1918. gads|1918. gada]] 12. martā [[Maskava]] kļuva par jauno [[Padomju Krievija]]s un vēlāk [[Padomju Savienība]]s galvaspilsētu un saglabāja šo statusu arī pēc [[PSRS sabrukums|PSRS sabrukuma]] kā [[Krievija|Krievijas Federācijas]] [[galvaspilsēta]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Grant Holloway FBK Games 2023.jpg|border|right|200px]]
* ... {{oss|V=2024|L=G}} čempions un trīskārtējais [[Pasaules čempionāts vieglatlētikā|pasaules čempions]] [[110 metru barjerskrējiens|110 metru barjerskrējienā]] '''[[Grānts Holovejs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; 2021. gadā laboja [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordu]] 60 metru barjerskrējienā telpās, kas kopš 1994. gada piederēja [[Kolins Džeksons|Kolinam Džeksonam]]?
* ... 1999. gada [[Pedro Almodovars|Pedro Almodovara]] filma '''&quot;[[Viss par manu māti]]&quot;''' saņēma [[72. Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]] kategorijā &quot;[[Labākā starptautiskā spēlfilma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma svešvalodā]]&quot;, kā arī līdzīgas kategorijas [[Zelta globusa balva|Zelta globusa balvu]] un [[BAFTA kino balva|BAFTA kino balvu]]?
* ... [[2025. gads kino|2025. gada]] janvārī [[Gints Zilbalodis|Ginta Zilbaloža]] [[animācijas filma]] '''&quot;[[Straume (filma)|Straume]]&quot;''' kļuva par visu laiku visvairāk skatīto filmu [[Latvija]]s kinoteātros, pārspējot [[Dzintars Dreibergs|Dzintara Dreiberga]] filmu &quot;[[Dvēseļu putenis (filma)|Dvēseļu putenis]]&quot;?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Nysier Brooks @ BC Samara (2024-11-10)-0 2.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Naisīrs Brukss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš kopā ar [[VEF Rīga]] kļuva par [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionu 2023. gadā, kļūstot arī par finālsērijas labāko spēlētāju, pēc tam spēlējis arī no starptautiskās sporta aprites izslēgtās [[Krievija]]s klubā ''BK Samara''?
* ... [[Nordeķu muiža]]s parka izveide tiek datēta ar 18.—19. gadsimtu miju; [[Rīga]]i attīstoties un izplešoties, muižas zemes sadalīja apbūves gabalos, atstājot neapbūvētu tikai teritoriju ap muižas centru, kas ir mūsdienu '''[[Nordeķu parks]]'''?
* ... pirms [[Laika]]s, kura nomira dažas stundas pēc pacelšanās ar kosmosa kuģi ''[[Sputnik-2]]'', [[Padomju Savienība]] jau bija veikusi vairākus izmēģinājumus ar '''[[suņi kosmosā|suņiem kosmosā]]''', sūtot viņus suborbitālos lidojumos?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Jubilee and Munin, Ravens, Tower of London 2016-04-30.jpg|border|right|150px]]
* ... tradicionāli tiek uzskatīts, ka '''[[Tauera kraukļi|Tauera kraukļu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; klātbūtne aizsargā [[britu monarhija|britu monarhiju]] un pašu [[Tauers|torni]]?
* ... '''[[Eiropiešu emigrācija]]''' īpaši intensīva kļuva no 19. gadsimta sākuma līdz 20. gadsimta sākumam, kad vairāk nekā 50 miljoni [[eiropieši|eiropiešu]] emigrēja uz [[Amerika|Ameriku]], [[Austrālija|Austrāliju]], [[Āfrika|Āfriku]] un citām pasaules daļām, visvairāk no [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijas]], [[Īrija]]s, [[Vācija]]s, [[Itālija]]s un [[Skandināvija]]s?
* ... atšķirībā no otrreizējās pārstrādes, kur [[materiāls|materiāli]] tiek pārstrādāti jaunās izejvielās, '''[[otrreizējā lietošana]]''' saglabā priekšmetus to sākotnējā formā, un tos izmanto tādā pašā vai līdzīgā veidā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Hocker Cole-FH-USAind24.webp|border|right|200px]]
* ... amerikāņu [[vieglatlētika|vieglatlēts]], vidējo un garo distanču skrējējs '''[[Kols Hokers]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir {{oss|V=2024|L=G}} čempions [[1500 metri|1500 metru distancē]] un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada pasaules čempions]] [[5000 metri|5000 metros]]?
* ... '''[[1727. gads Latvijā|1727. gada]]''' 18. augustā [[Kurzemes un Zemgales hercogs]] [[Saksijas Morics|Morics]] izdeva uzsaukumu, kurā atzīmēja, ka [[Kurzemes hercogiste|hercogistes]] teritorijā pretlikumīgi ienākuši sveši spēki, tādēļ aicināja iedzīvotājus ķerties pie ieročiem un pievienoties viņam uz salas [[Usmas ezers|Usmas ezerā]]?
* ... [[Krievi|krievu]] rakstnieka [[Fjodors Dostojevskis|Fjodora Dostojevska]] [[romāns]] '''&quot;[[Idiots (romāns)|Idiots]]&quot;''' tiek uzskatīts par vienu no nozīmīgākajiem darbiem [[Krievu literatūra|krievu literatūrā]], un tajā ir dziļa izpēte par cilvēka dabu, [[Morāle|morāli]] un sociālajām normām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Aerial photo of Festung Königstein, October 2008.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Kēnigšteinas cietoksnis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; netālu no [[Drēzdene]]s, Saksijas Šveicē, [[Vācija|Vācijā]], virs [[Kēnigšteina (Saksijas Šveice)|Kēnigšteina]]s pilsētas [[Elba]]s kreisajā krastā ir viens no lielākajiem kalna nocietinājumiem [[Eiropa|Eiropā]], un tas nekad nav ticis iekarots iekarots?
* ... '''[[2024.—2025. gada UEFA Eiropas līgas sezona]]''' bija pirmā reize, kad līgas fāzei kvalificējās arī [[Latvija]]s [[futbola klubs]], ko paveica [[RFS]]?
* ... '''[[aramieši]]''' lietoja [[Aramiešu valoda|aramiešu valodu]], kas ap 1. gadu tūkstoti pirms mūsu ēras bija viena no dominējošajām valodām [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]] un kļuva par [[diplomātija]]s un [[tirdzniecība]]s valodu [[Asīrija]]s un [[Persijas impērija|Persijas impēriju]] laikā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Infant formula.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[mākslīgais piena maisījums]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir izstrādāts, ņemot vērā [[zīdainis|zīdaiņa]] specifiskās uztura vajadzības, un parasti satur pielāgotus [[Olbaltumvielas|olbaltumvielu]], [[Tauki|tauku]] un [[Ogļhidrāti|ogļhidrātu]] avotus, kā arī [[Vitamīni|vitamīnus]] un [[minerālvielas]]?
* ... [[Septiņgadu karš|Septiņgadu kara]] laikā '''[[1757. gads Latvijā|1757. gadā]]''' [[Krievijas Impērija]]s karaspēks ģenerālanšefa [[Vilhelms fon Fermors|Fermora]] vadībā no okupētās [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]s iebruka [[Austrumprūsija]]s teritorijā, 24. jūnijā ieņēma [[Klaipēda|Mēmeles]] cietoksni un 30. augustā atsita prūšu armijas pretuzbrukumu [[Grosjēgersdorfas kauja|Grosjēgersdorfas kaujā]]?
* ... '''[[Ventspils Mūzikas vidusskola]]''' atrodas vienā ēkā ar [[koncertzāle &quot;Latvija&quot;|koncertzāli &quot;Latvija&quot;]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Elizabeth Debicki by Gage Skidmore.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Austrālija]]s [[aktrise]] '''[[Elizabete Debiki]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; par [[Princese Diāna|princeses Diānas]] lomu seriālā &quot;[[Kronis (seriāls)|Kronis]]&quot; ir saņēmusi [[Zelta globusa balva|Zelta globusa balvu]], kā arī nomināciju [[Emmy balva|''Emmy'' balvai]] un [[BAFTA televīzijas balva]]i?
* ... '''[[sīkvels]]''' un '''[[prikvels]]''' var attiekties uz to pašu sižetu kā darbs, no kura tie atvasināti, bet biežāk prikvels izskaidro fonu, kas noveda pie notikumiem oriģinālā, bet dažreiz sakarības nav pilnībā skaidras?
* ... '''[[vienkāršā valoda]]''' neparedz informācijas vienkāršošanu vai [[teksts|teksta]] būtisku īsināšanu, atšķirībā no '''[[vieglā valoda|vieglās valodas]]''', kas paredzēta cilvēkiem ar īslaicīgām vai nepārejošām [[valoda]]s uztveres grūtībām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Svinīgais pasākums par godu Latvijas sportistu augstajiem sasniegumiem 2019.gadā (49104476161) (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[2024. gada vasaras paraolimpiskās spēles|2024. gada paraolimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] ar zirgu ''King of the Dance'' '''[[Rihards Snikus]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ieguva [[zelta medaļa|zelta medaļu]] individuālajā iejādē un individuālajā brīvā stila iejādē?
* ... '''[[autoceļš V996]]''' [[Ogre]]—[[Viskāļi]]—[[Koknese]] lielā mērā dublē vēlāk izbūvēto reģionālo [[Autoceļš P80|autoceļu P80]] ([[Tīnūži]]—Koknese)?
* ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[ASV]] [[supervaroņu filma]] '''&quot;[[Dedpūls &amp; Vilknadzis]]&quot;''' visā pasaulē nopelnījusi vairāk nekā 1,3 miljardus [[ASV dolārs|ASV dolāru]], kļūstot par vienu no [[visu laiku ienesīgākās filmas|visu laiku ienesīgākajām filmām]] un [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|otro ienesīgāko 2024. gada filmu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Temple of Apollo, 565 BC, Byzantine and Norman rebuildings, Syracuse, 121676.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Antīkās Sirakūzas]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Apollona templis (Sirakūzas)|Apollona tempļa]] drupas)&lt;/small&gt; bija viena no senākajām [[Lielā Grieķija|grieķu kolonijām Sicīlijā]] un 4. gadsimtā pr.Kr. kļuva par pašu plaukstošāko un nozīmīgāko pilsētu visā [[Sicīlija|Sicīlijā]], kad Sirakūzu tirāni lēma visas salas likteni; uzplaukums ilga līdz 212. gadam pr.Kr., kad pilsētu iekaroja [[romieši]]?
* ... [[Anglija]]s rietumu pilsētas '''[[Dadli]]''' iedzīvotāju skaits 18. un 19. gadsimtā [[rūpniecība]]s izaugsmes ietekmē strauji pieauga; šajā laikā dzīves apstākļi saglabājās ļoti slikti, un [[1851. gads|1851. gadā]] Dadli tika nosaukta par &quot;visneveselīgāko vietu valstī&quot;?
* ... '''[[1992.—1993. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona]]''' bija [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgas]] atklāšanas sezona, un pirmais tās tituls tika [[Manchester United FC|Mančestras &quot;United&quot;]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Restorāns Otto Švarcs Basteja bulvārī 2 Rīgā 1903.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Otto Švarcs (restorāns)|Otto Švarca restorāns]]''' &lt;small&gt;(attēlā 1903. gadā)&lt;/small&gt; bija viens no slavenākajiem [[Rīga]]s [[restorāni]]em, kas pastāvēja no [[1892. gads Latvijā|1892.]] līdz [[1940. gads Latvijā|1940. gadam]]?
* ... '''[[2024. gada vasaras paraolimpiskās spēles|2024. gada vasaras paraolimpiskajās spēlēs]]''', kas no {{dat||8|28|ģ|bez}} līdz {{dat||9|8|d|bez}} notika [[Parīze|Parīzē]], [[Latvija]]s sportisti izcīnīja četras medaļas: [[Diāna Krūmiņa]] zeltu [[Šķēpa mešana|šķēpa mešanā]] [[Vieglatlētika|vieglatlētikā]], [[Rihards Snikus]] — divas zelta medaļas [[Jāšana|jāšanā]], iejādē, bet [[Aigars Apinis]] — sudrabu [[Diska mešana|diska mešanā]]?
* ... [[Eiropas Savienība]]s programma '''''[[Erasmus+]]''''' sniedz cilvēkiem iespēju mācīties, uzlabot savas prasmes, attīstīt starpkultūru pieredzi un veicināt mobilitāti starp dažādām valstīm?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ulmus minor kz06.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[stepes goba]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Latvija|Latvijā]], kas atrodas uz ziemeļiem no sugas pamatareāla, ir sastopama kā adventatīva suga?
* ... trīskārtējais ''[[Indianapolis 500]]'' sacensību uzvarētājs [[ASV]] [[autosportists]] '''[[Bobijs Ansers]]''' nāk no autosportistu ģimenes — tēvs Džerijs, kā arī tēvoči Lūiss un Džo, nodarbojās ar autosportu, tāpat viņa brāļi Džerijs un [[Els Ansers|Els]], brāļadēls Els jaunākais, kā arī dēls Robijs bija autosportisti?
* ... [[Ženēvas konvencijas|Ženēvas konvencijās]], ir noteikti stingri ierobežojumi '''[[diversija|diversiju]]''' veikšanai pret [[civiliedzīvotāji]]em un civilajiem objektiem; sabotāža, kas vērsta pret infrastruktūru, kas nepieciešama civiliedzīvotāju izdzīvošanai, piemēram, ūdens vai pārtikas apgādes sistēmām, tiek uzskatīta par [[Kara noziegumi|kara noziegumu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ronaldo in 2018.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Portugāle]]s [[futbolists]] [[Krištianu Ronaldu]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[UEFA Čempionu līga|UEFA Čempionu līgā]] ir aizvadījis 183 spēles, kas ir '''[[Futbolistu uzskaitījums ar 100 vai vairāk spēlēm UEFA Čempionu līgā|visvairāk šajās sacensībās]]''' un guvis 140 vārtus, kas ir '''[[UEFA Čempionu līgas rezultatīvāko spēlētāju uzskaitījums|visvairāk gūto vārtu šajā turnīrā]]'''?
* ... '''[[ģeogrāfiskais determinisms]]''' apgalvo, ka [[cilvēks|cilvēku]] [[Sabiedrība|sabiedrību]] un [[Kultūra|kultūru]] attīstību galvenokārt nosaka [[ģeogrāfija|ģeogrāfiskie apstākļi]], piemēram, [[klimats]], [[reljefs]], [[dabas resursi]] un vide?
* ... 1980. gadā, apvienojot 4 apdzīvotas vietas strauji augošā apvidū: Greindžeru, Hanteru, Česterfīldu un Redvudu, izveidoja '''[[Vestvolisitija]]s''' pilsētu, kas mūsdienās ir otrā lielākā pilsēta [[Jutas štats|Jūtas štatā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Grenadier-a-pied-de-la-Vieille-Garde.png|border|right|150px]]
* ... '''[[Vecā gvarde]]''' bija [[Francijas imperators|Francijas imperatora]] [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] impērijas gvardes veterānu vienība, kas bija viselitārākā militārā vienība ''[[Lielā armija (Francija)|Grande Armée]]'' sastāvā &lt;small&gt;(attēlā Vecās gvardes grenadieris)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Kirkenesas—Helsinku dzelzceļš]]''' kalpotu kā alternatīva globālajiem jūras maršrutiem, kas kļūst arvien pieprasītāka, it īpaši [[klimata pārmaiņas|klimata pārmaiņu]] kontekstā, kas paver vairāk kuģošanas iespējas [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeānā]]?
* ... ar aptuveni 18,5 miljonu [[ASV dolārs|ASV dolāru]] lielu budžetu [[ASV]] un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[asa sižeta filma]] '''&quot;[[Svešie]]&quot;''' nopelnīja 131,1—183,3 miljonus ASV dolāru, padarot to par vienu no ienesīgākajām 1986. gada filmām visā pasaulē?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Aureus of Licinius.png|border|right|200px]]
* ... [[Senās Romas imperatori]] '''[[Licīnijs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; un [[Konstantīns Lielais|Konstantīns]] sākotnēji bija sabiedrotie, tomēr abu valdnieku ambīcijas noveda pie vairākiem kariem, līdz Konstantīns, kurš valdīja [[Rietumromas impērija|Rietumromas impērijā]], guva virsroku pār Licīniju, kurš kontrolēja [[Austrumromas impērija|Austrumromas]] daļas?
* ... '''[[nomētāšana ar akmeņiem]]''' ir sena prakse, kas bijusi sastopama dažādās [[sabiedrība|sabiedrībās]] un [[kultūra|kultūrās]], tā ir minēta gan [[Bībele|Bībelē]] ([[Vecā Derība|Vecajā Derībā]]), gan [[Islāms|Islāma]] svētajos tekstos ([[Šariats|šariata]] likums), bet dažas musulmaņu kopienas joprojām atbalsta šo sodu?
* ... '''[[Otrais Kontinentālais kongress]]''' [[1776. gads|1776. gada]] 4. jūlijā [[Filadelfija|Filadelfijā]] pieņēma [[ASV Neatkarības deklarācija|ASV Neatkarības deklarāciju]], ko lielā mērā sastādīja [[Tomass Džefersons]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Special military ceremony- University of Imam Hussein -Commander-in-chief of Iranian Armed Forces (55).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Irānas azerbaidžāņi|Irānas azerbaidžāņu]]''' skaits tiek lēsts starp 15—20 miljoniem, kas veido ievērojamu daļu no [[Irāna]]s kopējā [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] &lt;small&gt;(attēlā [[Irāna]]s augstākais līderis [[Alī Hāmenejī]], kurš pēc izcelsmes ir azerbaidžānis)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Šrilanka (sala)|Šrilanka]]''' ir 25. [[Pasaules lielākās salas|lielākā salu pasaulē]]?
* ... starp [[2023. gads kino|2023. gada]] [[ASV]] un [[Kanāda]]s [[animācija]]s [[supervaroņu filma|supervaroņu]] [[kinokomēdija]]s '''&quot;[[Ķepu patruļa: Varenā filma]]&quot;''' varoņu balsu ierunātājiem ir arī [[Kima Kardašjana]], [[Kriss Roks]] un bijusī [[tenisiste]] [[Serīna Viljamsa]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:T-26 in Kirovsk.JPG|border|right|200px]]
* ... [[Padomju Savienība]]s vieglais [[tanks]] '''[[T-26]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika izmantots [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] sākuma posmos, piemēram, [[Ziemas karš|Ziemas karā]] pret [[Somija|Somiju]] un [[Barbarosa (plāns)|Barbarosas operācijas]] laikā, tomēr līdz ar kara progresu tas novecoja, jo jaudīgākas un labāk bruņotas vācu tanku vienības to pārspēja?
* ... '''[[iebrukums Kanādā]]''' [[1775. gads|1775.]]—[[1776. gads|1776. gadā]] bija viena no retajām lielajām [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas revolucionārā kara]] neveiksmēm, kas parādīja lojalitāti starp franču iedzīvotājiem un britu varu [[Kvebeka|Kvebekā]]?
* ... [[Viduslaiki|viduslaikos]] un agrīnajos jaunajos laikos daudzas [[sieviete]]s (un dažkārt arī [[Vīrietis|vīrieši]]) tika apsūdzētas [[Ragana|raganu]] darbībās un parasti tika '''[[sadedzināšana|sadedzinātas]]''' uz sārta, kas bija izplatīts sods [[Eiropa|Eiropā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Red-shanked Douc at the Philadelphia Zoo.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Nemejas slaidlangurs|Nemejas slaidlanguri]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nedzer [[ūdens|ūdeni]], iegūstot visu nepieciešamo šķidruma daudzumu no pārtikas?
* ... pēc '''[[sikuli|sikulu]]''', kuru vārdā ir nosaukta [[Sicīlija|Sicīlijas sala]], sakāves Nomas kaujā 450. gadā pr.Kr. un vadoņa Duketija nāves 440. gadā pr.Kr. sikulu valsts sabruka, bet sikulu kultūra iekļāvās [[Lielā Grieķija|Lielās Grieķijas]] sastāvā?
* ... 1973. gada vasaras [[universiāde]]s čempions [[šķēpa mešana|šķēpa mešanā]] '''[[Jānis Zirnis (vieglatlēts)|Jānis Zirnis]]''' ar šķēpa mešanu sāka nodarboties 1969. gadā, studējot [[Latvijas Lauksaimniecības akadēmija|Latvijas Lauksaimniecības akadēmijā]], un jau pēc četriem gadiem sasniedza starptautiskās klases rezultātu 85,56 m?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:M4 (105) Sherman IB at Bastogne Barracks.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] vidējais [[tanks]] '''''[[M4 Sherman]]''''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viens no pazīstamākajiem un visplašāk ražotajiem [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] tankiem ar vairāk nekā {{sk|49000}} saražotiem eksemplāriem?
* ... [[Anglija]]s rietumu pilsētā '''[[Smetika|Smetikā]]''' ir ievērojama [[sikhi|sikhu]] minoritāte — mūsdienās sikhi veido 15,7% no kopējā pilsētas iedzīvotāju skaita?
* ... lielākā daļa '''[[brazīlieši|brazīliešu]]''' ir [[katoļi]], un [[Brazīlija]] ir lielākā katoļu valsts pasaulē pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Atrletes Botswanais Championnats d'Afrique d'athlétisme 2024 à Douala 17.jpg|border|right|200px]]
* ... {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]] ar jaunu Āfrikas rekordu '''[[Lecile Tebogo]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja zelta medaļu [[200 metri|200 metru distancē]], kas bija pirmais olimpiskais zelts [[Botsvāna]]s vēsturē?
* ... lai gan [[Senās Romas imperatori|Romas imperatoru]] [[Konstantīns Lielais|Konstantīna Lielā]] un [[Licīnijs|Licīnija]] 313. gadā izdotais '''[[Milānas edikts]]''' vispirms attiecās uz [[kristieši]]em, tas vispārēji garantēja [[reliģijas brīvība|reliģijas brīvību]] visiem [[Romas impērija]]s iedzīvotājiem, ļaujot viņiem pielūgt jebkuru dievu pēc savas izvēles?
* ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[ASV]] [[datoranimācija]]s muzikālā fantāzijas [[piedzīvojumu filma]] '''&quot;[[Vaiana 2]]&quot;''' ir [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|2024. gada trešā ienesīgākā filma]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Vidrižu muižas kungu māja.jpg|border|right|200px]]
* ... pēc [[1920. gada zemes reforma]]s '''[[Vidrižu muiža]]s''' &lt;small&gt;(attēlā kungu māja 20. gadsimta sākumā)&lt;/small&gt; zemi sadalīja un 1925. gadā pilī iekārtoja [[pamatskola|pamatskolu]]; arī mūsdienās muižas kungu mājā atrodas Vidrižu pamatskola?
* ... 20. gadsimta vidū [[Latvijas PSR]] '''[[adīšana]]''' tika uzskatīta par vispopulārāko mākslinieciskās pašdarbības nozari?
* ... [[Trešais reihs|Trešā reiha]] okupācijas zonas [[Polija|Polijā]] '''[[Ģenerālgubernatūra]]s''' veidošanas pamats bija &quot;Aneksijas dekrēts par okupēto poļu teritoriju pārvaldi&quot;, ko [[Ādolfs Hitlers]] izsludināja [[1939. gads|1939. gada]] 8. oktobrī?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kichenok L. RG19 (44) (48199182982).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Ukraina]]s [[tenisiste]] '''[[Ludmila Kičenoka]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kopā ar ar [[Latvija]]s tenisisti [[Aļona Ostapenko|Aļonu Ostapenko]] uzvarēja 2024. gada [[ASV atklātais čempionāts tenisā|ASV atklātajā čempionātā]] sieviešu dubultspēlēs, kā arī viņas ir uzvarējušas piecos [[WTA]] turnīros?
* ... viens no pirmajiem [[arheologi]]em [[Latvija|Latvijā]], kas izmantoja eksperimentālās arheoloģijas metodes, bija Latvijas '''[[zemūdens arheoloģija]]s''' pamatlicējs [[Jānis Apals]]?
* ... '''[[Arcahas Aizsardzības armija]]''' oficiāli beidza pastāvēt [[2023. gads|2023. gadā]], kad [[Azerbaidžāna]] izbeidzot reģiona ''de facto'' neatkarību; 19.—20. septembrī [[Azerbaidžānas bruņotie spēki]] veica [[Karadarbība Kalnu Karabahā (2023)|militāru operāciju]] pret [[Arcahas Republika|Arcahas Republiku]] un 24 stundu laikā panāca pilnīgu kontroli pār tās teritoriju?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dreikaiserabkommen Schoenbrunn 22. Oktober 1873.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Triju ķeizaru līgums]]''' bija konservatīva politiskā savienība starp [[Vācijas Impērija]]s, [[Austroungārija]]s un [[Krievijas Impērija]]s [[ķeizari]]em &lt;small&gt;(attēlā [[Francis Jozefs I Hābsburgs|Francis Jozefs I]], [[Vilhelms I Hoencollerns|Vilhelms I]] un [[Aleksandrs II Romanovs|Aleksandrs II]] pēc vienošanās [[Šēnbrunnas pils|Šēnbrunnas pilī]] [[1873. gads|1873. gada]] 22. oktobrī)&lt;/small&gt;?
* ... '''''[[Levi Strauss &amp; Co.]]''''' kļuva slavens, kad [[1873. gads|1873. gadā]] Levi Štrauss kopā ar [[Džeikobs Deiviss|Džeikobu Deivisu]] (dzimis [[Rīga|Rīgā]] kā Jākobs Jufess) patentēja pirmos [[džinsi|džinsus]] ar metāla kniedēm, lai pastiprinātu šuves un padarītu [[bikses]] izturīgākas?
* ... [[Meksika]]s [[telenovele]] '''&quot;[[Bagātie arī raud]]&quot;''' tika pārraidīta 1991.—1992. gadā [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un [[Pēcpadomju valstis|pēcpadomju valstīs]] un kļuva par otro Padomju Savienībā pārraidīto nepadomju [[Televīzijas seriāls|televīzijas seriālu]] pēc [[Brazīlija]]s telenoveles &quot;Verdzene Izaura&quot;?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Lead Press Photo - James Minchin III (cropped to Emily Armstrong).jpg|border|right|150px]]
* ... dziedātāja '''[[Emīlija Ārmstronga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; 2024. gada septembrī kļuva par amerikāņu grupas ''[[Linkin Park]]'' jauno vokālisti, 2017. gadā mirušā [[Česters Beningtons|Čestera Beningtona]] vietā?
* ... [[1920. gada zemes reforma]]s gaitā '''[[Ugāles muiža]]s''' zemi sadalīja, bet Ugāles muižas ēkā pēc pārbūves 1936.—1937. gadā ierīkoja 1. pakāpes pamatskolu?
* ... '''[[Širvēnas ezers]]''' ir senākā zināmā mākslīgā [[ūdenstilpe]] [[Lietuva|Lietuvā]], kas radīta [[1575. gads|1575. gadā]], appludinot Aglonas upes ieteku [[Apašča|Apaščā]] un tādējādi radot dabīgu ūdensšķērsli [[Biržu pils|Biržu cietoksnim]] ezera dienvidu krastā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kaniera pilskalns1.jpg|border|right|200px]]
* ... [[teika]]s stāsta, ka '''[[Kaņiera pilskalns|Kaņiera pilskalnā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; esot mitinā­jušies jūras laupītāji, kuri no jūras braukuši ezerā un glābušies no vētrām, bet pilskalna ziemeļu pusē esošie uzbedumi esot atliekas no kādreiz ierīkotās [[osta]]s?
* ... [[2023. gads kino|2023. gada]] [[ASV]] [[supervaroņu filma]] '''&quot;[[Brīnumainās]]&quot;''' bija kases izgāšanās, tā nopelnīja 206 miljonus [[ASV dolāri|ASV dolāru]] pie 274,8 miljonu dolāru liela ražošanas budžeta, neskaitot mārketinga izmaksas?
* ... '''[[ģeoradars]]''' sūta augstfrekvences elektromagnētiskos impulsus zemes virzienā, un, sastopoties ar dažādu materiālu slāņiem vai objektiem, šie impulsi atstarojas atpakaļ uz uztvērēju; atkarībā no to materiāla īpašībām, dažādi objekti un slāņi rada atšķirīgas refleksijas, kas tiek analizētas, lai noteiktu to dziļumu, formu un struktūru?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Greenshank (Tringa nebularia).jpg|border|right|200px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[lielā tilbīte]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir ļoti reta ligzdotāja, bet regulāra caurceļotāja gan pavasara, gan rudens migrācijā?
* ... angļu [[sērijveida slepkava]] '''[[Pīters Satklifs]]''' tika notverts un arestēts [[1981. gads|1981. gada]] 2. janvārī par nelielu pārkāpumu, kad tiesībsargājošās iestādes pievērsa uzmanību pierādījumiem, kas liecināja, ka viņš ir iespējamais slepkava, ko dēvēja par &quot;Jorkšīras uzšķērdēju&quot;, lai gan iepriekš viņš tika pratināts deviņas reizes, bet katru reizi izvairījās no aresta un turpināja slepkavot?
* ... '''[[parastā vīksna]]''' ir plaši sastopama [[Eiropa|Eiropā]], bet [[Latvija|Latvijā]] šis koks ir izplatīts nevienmērīgi, un izplatības biežums strauji samazinās virzienā no valsts austrumiem uz rietumiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ropažu muižas kungu māja 20. gadsimta sākumā.jpg|border|right|200px]]
* ... 20. gadsimta 50. gadu otrajā pusē '''[[Ropažu muiža]]s''' ēku &lt;small&gt;(attēlā 20. gadsimta sākumā)&lt;/small&gt; nojauca un izmantoja būvmateriāliem?
* ... [[2024. gads kino|2024. gada]] ASV muzikālā fantāzijas filma '''&quot;[[Ļaunā]]&quot;''' saņēma desmit nominācijas [[97. Kinoakadēmijas balva]]i (arī kā &quot;[[Labākā filma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma]]&quot;) un ieguva balvu kategorijās &quot;[[Labākie kostīmi (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākie kostīmi]]&quot; un &quot;[[Labākais mākslinieka darbs (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākais mākslinieka darbs]]&quot;?
* ... '''&quot;[[Trīs Zvaigžņu balva 2023|Trīs Zvaigžņu balvas 2023]]&quot;''' ceremonijā par gada sportistu tika atzīts [[hokejs|hokeja]] [[Vārtsargs (hokejs)|vārtsargs]] [[Artūrs Šilovs]], bet gada sportistes balvu saņēma [[vieglatlēte]] [[Agate Caune]], savukārt balva par mūža ieguldījumu tika piešķirta [[riteņbraucējs|riteņbraucējam]], trenerim un funkcionāram [[Igo Japiņš|Igo Japiņam]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kristen Michal in 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Igaunijas premjerministrs]] '''[[Kristens Mihals]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; iepriekš bijis tieslietu, ekonomikas un infrastruktūras, kā arī klimata ministrs?
* ... '''[[2024. gada Leivera kauss]]''' bija pēdējā reize, kad [[Bjērns Borgs]] un [[Džons Makinrojs]] pildīja [[teniss|tenisa]] komandu kapteiņu pienākumus, jo 2025. gada viņu vietā stājās Janiks Noā un [[Andrē Agasi]]?
* ... lai gan '''[[Šveices federālais kanclers]]''' nav Federālās padomes loceklis un nepiedalās tieši lēmumu pieņemšanā, viņš piedalās visās valdības sēdēs un sniedz administratīvo atbalstu lēmumu izpildei, kas padara šo amatu ļoti ietekmīgu, jo kanclers ir galvenā persona, kas nodrošina valdības nepārtrauktu darbību?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Scarborough, North Yorkshire. Panorama (1 of 2). By Thomas Tolkien (7983655650).jpg|border|right|200px]]
* ... [[1625. gads|1625. gadā]] '''[[Skārboro]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika atklāts [[minerālūdens]] [[avots]], kas deva impulsu pilsētas attīstībai par [[kūrorts|kūrortu]], un Skārboro 17. gadsimtā kļuva par [[Anglija]]s pirmo piejūras kūrortpilsētu?
* ... '''[[Saldus pilskalns]]''' ir ticis nesaudzīgi noarts: jau 1866. gadā [[Augusts Bīlenšteins]] atzīmēja, ka tas ilggadīgas aršanas rezultātā zaudējis savu malu stāvumu?
* ... '''[[doktorantūra]]s''' studijas parasti ilgst trīs līdz četrus gadus pilna laika studiju programmās, tomēr atkarībā no izvēlētās nozares un individuālajiem apstākļiem tas var atšķirties?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Laegreid S. – Biathlon WCh 2024 Nove Mesto 3048.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[2024.—2025. gada Pasaules kauss biatlonā|2024.—2025. gada Pasaules kausu biatlonā]]''' pirmo reizi karjerā izcīnīja [[Norvēģija]]s [[biatlonists]] [[Sturla Holms Legreids]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; un [[Vācija]]s biatloniste [[Franciska Preisa]]?
* ... [[ASV]] uzņēmuma ''[[SpaceX]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''Crew Dragon'' privātais lidojums '''''[[Polaris Dawn]]''''' bija pirmais orbitālais lidojums, kurā visi kosmosa kuģa apkalpes dalībnieki bija neprofesionāli [[kosmonauti]]?
* ... '''[[Bernulli skaitlis|Bernulli skaitļi]]''' sākotnēji parādījās [[Jākobs Bernulli|Jākoba Bernulli]] pēcnāves publikācijā 1713. gadā, kā arī neatkarīgi parādījās Seki Kovas pēcnāves publikācijā 1712. gadā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rosa caesia subsp. vosagiaca kz02.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[pelēkzilā roze]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sastopama ļoti reti, galvenokārt nelielā apvidū valsts rietumdaļā, kur atsevišķi eksemplāri un nelielas grupas aug upju krastos, [[Parks|parku]] malās, ceļu un [[Tīrums|tīrumu]] malās?
* ... no visām četrām [[Sabiedroto okupētā Vācija|Sabiedroto okupētajām teritorijām Vācijā]] pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]], '''[[Britu okupācijas zona Vācijā]]''' bija ar vislielāko iedzīvotāju skaitu, un tajā atradās [[Rūras apgabals|Rūras]] smagās rūpniecības reģions, kā arī jūras ostas?
* ... '''[[Zlēku Karātavu kalns|Zlēku Karātavu kalna]]''' nosaukums vedina domāt, ka šajā kalnā kādreiz varēja atrasties soda vieta, ko apliecina [[teika]], kurā kalns tiek apzīmēts par vietu, kur [[sadedzināšana|sadedzināts]] burvis?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Crowd outside nyse.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Volstrītas sabrukums]]''' [[1929. gads|1929. gada]] oktobrī bija viens no vislielākajiem un ietekmīgākajiem [[finanšu krīze]]s brīžiem pasaules vēsturē, aizsākot [[Lielā depresija|Lielo depresiju]], kas ilga vairāk nekā desmit gadus &lt;small&gt;(attēlā cilvēku pūļi pie biržas ēkas [[Volstrīta|Volstrītā]])&lt;/small&gt;?
* ... [[Sengrieķu mitoloģija|Sengrieķu mitoloģijā]] '''[[Aretuzas avots]]''' ir vieta, kur [[nimfa]] '''[[Aretuza]]''', [[Antīkās Sirakūzas|seno Sirakūzu]] aizbildne, iznāca zemes virspusē pēc bēgšanas caur pazemi no savas dzimtās vietas [[Arkādija (Grieķija)|Arkādijā]]?
* ... '''[[Spānijas Otrā republika]]''' pastāvēja no [[1931. gads|1931. gada]] 14. aprīļa līdz [[1939. gads|1939. gada]] 1. aprīlim, kad pēc [[Spānijas pilsoņu karš|Spānijas pilsoņu kara]] beigām tika izveidota [[Fransisko Franko]] diktatūra, un ir viens no vispretrunīgākajiem periodiem [[Spānijas vēsture|Spānijas vēsturē]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:James Buchanan Alt Crop.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[1856. gada ASV prezidenta vēlēšanas]]''' norisinājās sarežģītā laikā, kad jautājumi par [[verdzība|verdzību]] draudēja sašķelt valsti, taču [[Džeimss Bjūkenens (politiķis)|Džeimsa Bjūkenena]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uzvara deva [[ASV Demokrātiskā partija|demokrātiem]] vēl vienu termiņu [[ASV prezidents|prezidenta]] amatā, tomēr viņš nespēja novērst konfliktu starp ziemeļiem un dienvidiem?
* ... '''[[45. šaha olimpiāde|45. šaha olimpiādē]]''', kas notika no [[2024. gads sportā|2024. gada]] 10. septembra līdz 22. septembrim [[Ungārija]]s galvaspilsētā [[Budapešta|Budapeštā]], [[Indija]]s šaha izlases uzvarēja gan vīriešu, gan sieviešu vērtējumā?
* ... mūsdienās '''[[Tukidīda slazds|Tukidīda slazda]]''' teorija tiek izmantota, lai aprakstītu un prognozētu potenciālos konfliktus starp [[ASV]] un [[Ķīna|Ķīnu]], jo Ķīnas ekonomiskā un politiskā vara pieaug, bet ASV joprojām saglabā dominējošo stāvokli pasaules kārtībā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Espana 100 peset 1983.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[peseta]]''' [[Spānija|Spānijā]] tika ieviesta [[1868. gads|1868. gadā]] un izmantota vairāk nekā gadsimtu līdz [[2002. gads|2002. gadam]], kad to aizstāja [[eiro]] &lt;small&gt;(attēlā 1980. gada 5 pesetas)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Džima Krova likumi]]''', kas darbojās [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] dienvidu štatos no 19. gadsimta beigām līdz 20. gadsimta vidum, bija izveidoti, lai institucionalizētu [[Rase (cilvēku klasifikācija)|rasu]] [[Nevienlīdzība|nevienlīdzību]] starp baltajiem un [[afroamerikāņi]]em?
* ... [[Panarābisms|panarābisma]] kustība ir viens no spēcīgākajiem '''[[arābu nacionālisms|arābu nacionālisma]]''' izpausmes veidiem, kas mēģināja radīt vienotu arābu [[valsts|valsti]], bet tās realizācija sastapās ar grūtībām, jo valstu intereses un ārējie faktori apgrūtināja šīs kustības sekmes?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Mayflower in Plymouth Harbor, by William Halsall.jpg|border|right|200px]]
* ... kuģis '''''[[Mayflower (kuģis)|Mayflower]]''''' &lt;small&gt;(attēlā 1882. gada gleznā)&lt;/small&gt;, [[1620. gads|1620. gadā]] pārvadāja pirmos [[Puritāņi|puritāņu]] svētceļniekus no [[Anglija]]s uz [[Ziemeļamerika|Ziemeļameriku]], kur tie dibināja Plimutas koloniju, kas bija viena no pirmajām pastāvīgajām eiropiešu apmetnēm kontinentā?
* ... lēš, ka '''[[plutino]]''' sastāda ap ceturtdaļu no visiem pašlaik zināmajiem [[Koipera josla]]s objektiem, un tie galvenokārt koncentrēti tās [[Saule]]i tuvākajā daļā?
* ... '''[[mosarābu valoda]]''', ko lietoja [[Kristieši|kristiešu]] iedzīvotāji [[Arābu Pireneju pussalas iekarošana|musulmaņu valdīšanas laikā Pireneju pussalā]], bija ar [[latīņu valoda]]s bāzi, bet to spēcīgi ietekmēja [[arābu valoda]], kas atspoguļojās [[Leksika|leksikā]] un dažās [[Gramatika|gramatiskajās]] iezīmēs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Antonio Costa Portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... pašreizējais '''[[Eiropadomes prezidenti|Eiropadomes prezidents]]''' [[Antoniu Košta]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir bijis [[Portugāles premjerministrs]]?
* ... pēc [[Aleksandrs Lielais|Aleksandra Lielā]] nāves sākās cīņas starp diadohiem par impērijas kontroli, kurās '''[[Kasandrs]]''' spēlēja nozīmīgu lomu un ieguva varu, manipulējot un veicot militāras kampaņas, un galu galā kļuva par [[Senā Maķedonija|Maķedonijas]] ķēniņu 305. gadā p.m.ē.?
* ... '''[[Otrais Libānas karš]]''' starp [[Izraēlas Aizsardzības spēki]]em un [[Libāna|Libānā]] bāzēto grupējumu ''[[Hezbollah]]'' [[2006. gads|2006. gada]] vasarā sākās ar ''Hezbollah'' uzbrukumu [[Izraēla]]s teritorijai, kura laikā tika nogalināti vairāki Izraēlas karavīri un nolaupīti divi no viņiem, aizsākot plašu Izraēlas militāro operāciju pret ''Hezbollah'' un Libānu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Theodor Seuss Geisel (01037v).jpg|border|right|150px]]
* ... amerikāņu bērnu grāmatu autors un ilustrators '''[[Teodors Seuss Geizels]]''' jeb Doktors Seuss &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sarakstījis un ilustrējis vairāk nekā 60 [[bērnu grāmatas]], ieskaitot &quot;Hortons&quot;, &quot;Kā Grinčs nozaga Ziemassvētkus&quot; un &quot;Lorakss&quot;?
* ... pirms '''[[Arābu Pireneju pussalas iekarošana]]s''' to kontrolēja Rietumgotu karaliste, kuras politiskā un militārā vara bija novājināta iekšējo konfliktu gaitā, un līdz 718. gadam gandrīz visa [[Ibērijas pussala]] bija [[musulmaņi|musulmaņu]] pārvaldē, izņemot nelielas teritorijas ziemeļos, kas vēlāk kļuva par galveno pretestības centru un [[Rekonkista]]s aizsākumu?
* ... [[Romas impērija]]s laikā [[Anglija]]s pilsētas '''[[Volsenda]]s''' vietā atradās romiešu cietoksnis Segedunuma, kas aizsargāja [[Adriāna valnis|Adriāna mūra]] austrumu galu; no tā cēlies pilsētas mūsdienu nosaukums — ‘Mūra gals’?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rosa rugosa Tokyo.JPG|border|right|150px]]
* ... '''[[krokainā roze]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir dabiski sastopama [[Tālie Austrumi|Tālajos Austrumos]], taču suga ir plaši kultivēta visā pasaulē un daudzviet pārgājusi savvaļā; arī [[Latvija|Latvijā]] tā diezgan bieži sastopama apstādījumos un ir pārgājusi savvaļā, atzīta par [[Invazīva suga|invazīvu sugu]]?
* ... 2019. gadā tika paziņots, ka '''[[Nīderlandes Grand Prix|Nīderlandes ''Grand Prix'']]''' sākot ar {{f1|2020}}. gada sezonu atgriezīsies [[Pirmā formula|Pirmās formulas]] kalendārā, tomēr 2020. gada sacīkste tika atcelta [[COVID-19 pandēmija]]s dēļ, un pirmais atjaunotais ''Grand Prix'' norisinājās {{f1|2021}}. gadā, to uzvarot mājniekam [[Makss Verstapens|Maksam Verstapenam]]?
* ... '''''[[Apple Pay]]''''' izmanto [[NFC]] tehnoloģiju, kas nodrošina drošus bezkontakta maksājumus, vienkārši pietuvinot ierīci maksājumu terminālim?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Sayyid_Nasrallah.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Izraēlas—Hamās karš (kopš 2023. gada)|Izraēlas—''Hamās'' kara]] laikā [[2024. gads|2024. gada]] 27. septembrī [[Libāna]]s [[šiīti|šiītu]] garīdznieku un ''[[Hezbollah]]'' politisko līderi '''[[Hasans Nasralla|Hasanu Nasrallu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nogalināja [[Izraēla]]s mērķēta gaisa trieciena rezultātā [[Beirūta]]s dienvidu daļā?
* ... '''[[Frics Zaukels]]''', kurš ir pazīstams kā atbildīgais par [[Piespiedu darbs|piespiedu darba]] sistēmas organizēšanu [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, līdz ar citiem [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] vadītājiem [[Nirnbergas process|Nirnbergas procesā]] tika notiesāts par [[kara noziegumi]]em un [[Noziegumi pret cilvēci|noziegumiem pret cilvēci]] un [[Nāvessods|sodīts ar nāvi]]?
* ... '''[[Britu Indijas sadalīšana]]''' [[1947. gads|1947. gadā]] [[Lielbritānijas un Īrijas apvienotā karaliste|Lielbritānijas un Īrijas apvienotās karalistes]] [[kolonija|koloniju]] pārveidoja divās [[domīnija|domīnijās]] — [[Indijas Domīnija|Indijas Domīnijā]] un [[Pakistānas Domīnija|Pakistānas Domīnijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Napoleon-Gérome.jpg|border|right|200px]]
* ... pēc [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] aizbraukšanas [[1799. gads|1799. gadā]] [[Francija]]s spēki zaudēja iniciatīvu, un '''[[Karagājiens uz Ēģipti (1798—1801)|karagājiens uz Ēģipti]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; noslēdzās ar Francijas armijas izvešanu no [[Ēģipte]]s [[1801. gads|1801. gadā]]?
* ... [[17. gadsimts|17. gadsimtā]] '''[[tapetes]]''' kļuva par [[aristokrātija]]s interjera neatņemamu sastāvdaļu, un [[Francija]] un [[Anglija]] kļuva par tapešu dizaina un ražošanas centriem, radot sarežģītus un greznus modeļus, bet jau [[Franču revolūcija]]s laikā tapetes kļuva lētākas, pateicoties uzlabotām ražošanas metodēm, un tās kļuva pieejamākas plašākām sabiedrības masām?
* ... '''[[Šveices vācu valoda]]''' būtiski atšķiras no standarta [[vācu valoda]]s, īpaši [[izruna]]s, [[Vārdu krājums|vārdu krājuma]] un [[gramatika]]s ziņā, un daudzi [[Šveice]]s vācu [[dialekti]] ir grūti saprotami pat [[vācieši]]em no [[Vācija]]s?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rosa spinosissima Róża gęstokolczasta 2019-05-24 02.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[maijrozīte]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]] un dažviet [[Āzija|Āzijā]], bet dekoratīvo īpašību dēļ to ļoti plaši kultivē ārpus pamatareāla, tostarp bieži [[Latvija|Latvijā]]?
* ... '''[[Izraēlas Neatkarības deklarācija|Izraēlas Neatkarības deklarāciju]]''' [[1948. gads|1948. gada]] 14. maijā parakstīja [[Dāvids Ben Gurions]], kurš kļuva par pirmo [[Izraēlas premjerministrs|Izraēlas premjerministru]]?
* ... vēsturiski [[Anglija]]s ziemeļu pilsēta '''[[Vošingtona]]''' bijusi īpašums Vošingtonu dzimtai, no kuras cēlies pirmais [[ASV prezidents]] [[Džordžs Vašingtons]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Wojtek the bear.jpg|border|right|150px]]
* ... lai nodrošinātu savu uzturēšanu un transportēšanu '''[[Vojteks (lācis)|lācis Vojteks]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, ko [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā adoptēja 2. poļu korpusa karavīri, tika oficiāli iesaukts militārajā dienestā, piešķirot lācim [[ierindnieks|ierindnieka]] dienesta pakāpi, bet pēc kāda laika viņš tika paaugstināts par [[kaprālis|kaprāli]]?
* ... [[Turcijas futbola izlase]]s spēlētājs '''[[Ferdi Kadioglu]]''' ir dzimis [[Nīderlande]]s pilsētā [[Arnema|Arnemā]] un karjeras sākumā pārstāvējis Nīderlandes jauniešu izlases?
* ... [[1945. gads|1945. gada]] aprīlī, kad [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] karaspēks jau tuvojās [[Berlīne]]i, [[Ādolfs Hitlers]] iecēla [[ģenerālis|ģenerāli]] '''[[Ferdinands Šērners|Ferdinandu Šērneru]]''' par [[Vērmahts|Vērmahta]] virspavēlnieku?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rosa eglanteria img 3218.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[smaržlapu roze]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sastopama retumis un ļoti nevienmērīgi — pārsvarā [[Zemgale|Zemgalē]] un [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]], savukārt '''[[Šerarda roze]]''' — galvenokārt valsts dienidaustrumu daļā?
* ... [[Latvijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Lūkass Vapne]]''' [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgā]] debitēja {{dat|2020|6|16||bez}} [[FK Metta]] sastāvā 16 gadu vecumā, bet pirmos vārtus guva {{dat|2021|4|24||bez}} pret [[Valmiera FC]], realizējot 11 metru soda sitienu?
* ... [[TV3 Latvija]] rīta ziņu raidījumu '''&quot;[[900 sekundes]]&quot;''' pirmoreiz translēja [[televīzija|televīzijā]] [[LNT]] 2004. gada 5. oktobrī, un LNT ģenerāldirektors [[Andrejs Ēķis]] tā izveidošanu pamatoja ar vēlmi konkurēt ar [[Latvijas Televīzija|Latvijas Televīziju]] ziņu jomā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Chesapeakelandsat.jpeg|border|right|200px]]
* ... '''[[Česapīkas līcis]]''' &lt;small&gt;(satelītattēlā)&lt;/small&gt; ir lielākais [[estuārs]] [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]]; tas atrodas starp [[Mērilenda]]s un [[Virdžīnija]]s štatiem ASV austrumu piekrastē?
* ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[1941. gads|1941. gadā]] [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] ([[Lielbritānija]] kopā ar etiopiešu [[partizāni]]em) padzina [[Itālija]]s spēkus no [[Etiopija]]s, un Etiopijas imperators [[Haile Selasije I]] atgriezās pie varas, izbeidzot '''[[Itāļu Etiopija]]s''' pastāvēšanu?
* ... lai gan ķermenis '''[[detoksikācija|detoksikāciju]]''' veic dabiski, dažādi dzīvesveida faktori, piemēram, [[uzturs]] un fiziskā slodze, tās norisi var gan veicināt, gan kavēt?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:200 000 sum new front.jpg|border|right|250px]]
* ... '''[[Uzbekistānas soms]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sastāv no 100 tiinām, bet praktiski tiinas šobrīd vairs netiek lietotas ikdienas norēķinos [[inflācija]]s dēļ?
* ... [[Velsas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Kreigs Belamijs]]''' pats izlases sastāvā aizvadījis 78 spēles, gūstot 19 vārtus?
* ... līdz 19. gadsimta vidum '''[[Vidnesa]]''' bija neliels ciems Anglijas rietumos, bet vēlāk strauji kļuva par [[ķīmiskā rūpniecība|ķīmiskās rūpniecības]] centru, kas saistījās ar ievērojamu vides piesārņojumu; 1888. gadā Vidnesu raksturoja kā &quot;netīrāko, drūmāko un visdepresīvāko Anglijas pilsētu&quot;, bet 1905. gadā — kā &quot;indīgo elles pilsētu&quot;?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Francisco de Toledo Virrey.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Peru]] vicekaralis no 1569. līdz 1581. gadam '''[[Fransisko de Toledo]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bieži tiek dēvēts par &quot;labāko no Peru vicekaraļiem&quot;, tomēr tikpat bieži tiek nosodīts par viņa administrācijas negatīvo ietekmi uz koloniju pamatiedzīvotājiem?
* ... [[44. šaha olimpiāde|2022. gadā]] '''[[Nonas Gaprindašvili balva|Nonas Gaprindašvili balvu]]''', ko pasniedz valstij, kas [[šaha olimpiāde|šaha olimpiādē]] sasniedz labāko vīriešu un sieviešu komandu summāro rezultātu, ieguva [[Indija]]s šahisti, taču [[45. šaha olimpiāde|2024. gadā]], kad to atkārtoti izcīnīja Indija, apbalvošanā pasniedza balvas kopiju, jo balva Indijā bija pazudusi?
* ... galdveida [[aisbergs]] '''[[A23a]]''' [[Dienvidu okeāns|Dienvidu okeānā]] pie [[Antarktīda]]s krastiem, kas atdalījās no [[Filhnera-Ronnes šelfa ledājs|Filhnera—Ronnnes šelfa ledāja]] 1986. gadā, bija lielākais aisbergs pasaulē, līdz to uz laiku pārspēja A76, bet pēc šī aisberga sadalīšanās trijās daļās A23 atkal bija lielākais aisbergs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Catherine Laboure.jpg|border|right|150px]]
* ... tiek uzskatīts, ka [[Romas katoļu baznīca]]s [[svētā]] un mistiķe '''[[Svētā Katrīna Laburē|Katrīna Laburē]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir izplatījusi [[Jaunava Marija|Svētās Jaunavas Marijas]] lūgumu izveidot '''[[Brīnumainais Dievmātes medaljons|Brīnumaino Dievmātes medaljonu]]''', ko tagad nēsā miljoniem cilvēku visā pasaulē?
* ... [[Grieķijas futbola izlase]]s [[vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] '''[[Odisejs Vlahodims]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Štutgarte|Štutgartē]] un pārstāvējis Vācijas jauniešu futbola izlases?
* ... '''[[uzbekī arābu valoda]]''' ir [[arābu valoda]]s [[Arābu valodas varietātes|varietāte]], kuru lieto nelielas kopienas [[Uzbekistāna|Uzbekistānā]]; tās kopējais runātāju skaits tiek lēsts ap 700 cilvēkiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bundesarchiv Bild 101I-299-1802-08, Nordfrankreich, Michael Wittmann auf Panzer VI (Tiger I).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] vācu tankists '''[[Mihaels Vitmanis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija viens no efektīvākajiem tanku asiem, pēc [[Trešais reihs|Vācijas]] datiem [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā viņš iznīcinājis 138 ienaidnieka [[tanks|tankus]] un 132 prettanku lielgabalus?
* ... lai gan '''[[Atlantijas harta]]''' tika izdota [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, vēl pirms [[ASV]] oficiālas iesaistīšanās karadarbībā, tās mērķis bija noteikt [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] kara mērķus un pamatprincipus pēckara pasaules kārtības veidošanai, un tās principi veidoja pamatu [[Apvienoto Nāciju Organizācija]]s dibināšanai?
* ... '''[[brīva pakalpojumu kustība Eiropas Savienībā|brīva pakalpojumu kustība]]''' ir viena no četrām pamatbrīvībām, kas veido [[Eiropas Savienība]]s iekšējā tirgus pamatu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca.jpg|border|right|200px]]
* ... ikgadējā [[ultramaratons|ultramaratona]] '''[[Skrējiensoļojums Rīga—Valmiera 107 km|skrējiensoļojuma Rīga—Valmiera 107 km]]''' starts tiek dots pusnaktī pie [[Brīvības piemineklis|Brīvības pieminekļa]] [[Rīga|Rīgā]], un finišētāji sagaidīti pie [[Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca]]s &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; durvju kliņķa?
* ... [[Gvinejas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Serū Girasī]]''' ir dzimis [[Francija]]s pilsētā [[Arla|Arlā]] un pārstāvējis Francijas jauniešu futbola izlases?
* ... lai atbrīvotu [[Rīga]]s centru no [[Akmeņogles|ogļu]] kravām, [[2009. gads Latvijā|2009. gadā]] akmeņogļu pārkraušanu pārcēla no pilsētas centra uz '''[[Krievu sala|Krievu salu]]''', izveidojot salā jaunus ogļu pārkraušanas termināļus?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Hawaii.svg|border|right|200px]]
* ... [[1893. gads|1893. gadā]] grupa amerikāņu un eiropiešu [[plantators|plantatoru]], tirgotāju un politiķu ar [[ASV jūras spēki|ASV Jūras spēku]] atbalstu sarīkoja [[valsts apvērsums|valsts apvērsumu]] '''[[Havaju Karaliste|Havaju Karalistē]]''' &lt;small&gt;(attēlā karogs)&lt;/small&gt;, gāžot karalieni Lilīuokalani, kas noveda līdz salu valsts [[aneksija]]i un pievienošanai [[ASV]] [[1898. gads|1898. gadā]]?
* ... [[1792. gads|1792. gadā]] Čērčtaunas kroga īpašnieks Viljams Satons piejūras kāpās uzbūvēja peldu mājas, bet [[1797. gads|1797. gadā]] pie peldu mājām uzbūvēja viesnīcu ''South Port Hotel'', no kuras cēlies [[Anglija]]s rietumu pilsētas '''[[Sautporta]]s''' nosaukums, neskatoties uz to, ka [[osta]]s šeit nekad nav bijis?
* ... [[Krievija]]s [[psihoterapeits]], hipnotizētājs, ekstrasenss un dziednieks '''[[Anatolijs Kašpirovskis]]''' kļuva slavens [[1989. gads|1989. gadā]], pēc tam, kad sāka vadīt vairākus pretrunīgi vērtētus &quot;masu hipnozes&quot; un &quot;ārstniecības&quot; teleseansus un teletiltus padomju televīzijā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Claudia Sheinbaum (2025) (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[2024. gads|2024. gadā]] '''[[Klaudija Šeinbauma]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uzvarēja [[Meksika]]s vispārējās vēlēšanās ar 30% pārsvaru pār Sočitlu Galvesu, kļūstot par pirmo sievieti, kas ievēlēta [[Meksikas prezidente]]s amatā ?
* ... [[Grieķijas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Ivans Jovanovičs]]''' ir bijis arī [[AAE futbola izlase]]s galvenais treneris, bet 2011. gadā, strādājot ar [[Kipra]]s klubu [[Nikosijas APOEL]], viņu atzina par [[Serbija]]s gada labāko treneri?
* ... '''[[Japānā visizplatītāko uzvārdu uzskaitījums|Japānā visizplatītākie uzvārdi]]''' ir [[Sato]], [[Sudzuki]] un [[Takahaši]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kelvin Kiptum (KEN) 2023.jpg|border|right|150px]]
* ... {{dat|2024|2|11||bez}} pašreizējais [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordists]] [[Maratona skrējiens|maratona skrējienā]] '''[[Kelvins Kiptums]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; gāja bojā satiksmes negadījumā [[Kenija]]s rietumos?
* ... [[industriālā revolūcija|industriālās revolūcijas]] ietekme uz [[Anglija]]s pilsētu '''[[Salforda|Salfordu]]''' ir aprakstīta kā &quot;fenomenāla&quot;: teritorija paplašinājās no nelielas tirgus pilsētiņas par lielu [[rūpniecība]]s metropoli; rūpnīcas nomainīja [[lauksaimniecība|lauksaimniecību]], un [[iedzīvotāju skaits]] no 12 tūkstošiem 1812. gadā 30 gadu laikā pieauga līdz 70 tūkstošiem?
* ... [[Brazīlija]]s simtgadniekam '''[[Valters Ortmans|Valteram Ortmanam]]''' pieder [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa rekords]] par ilgāko nostrādāto laiku vienā uzņēmumā: viņš sāka strādāt tekstilizstrādājumu uzņēmumā ''ReneauxView'' [[Santakatarina|Santakatarinas štatā]] par pārdošanas asistentu 1938. gadā un turpināja strādāt uzņēmumā vismaz līdz 2022. gadam?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Napoleon friedland.jpg|border|right|200px]]
* ... pēc '''[[Frīdlandes kauja]]s''', kurā [[Francija]]s karaspēks sakāva [[Krievijas Impērija]]s spēkus, [[Aleksandrs I Romanovs|Aleksandrs I]] bija spiests meklēt mieru un [[1807. gads|1807. gada]] 7. jūlijā tika noslēgts '''[[Tilzītes miera līgums]]''', ar kuru Krievija un [[Prūsija]] piekrita [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] izvirzītajiem noteikumiem &lt;small&gt;(attēlā Napoleons Frīdlandes kaujas laikā)&lt;/small&gt;?
* ... [[Bosnijas un Hercegovinas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Sergejs Barbarezs]]''' pats izlases sastāvā aizvadījis 47 spēles, gūstot 17 vārtus?
* ... '''[[1573. gads Latvijā|1573. gadā]]''' [[Magnuss (Livonijas karalis)|Livonijas karalis Magnuss]] [[Veļikijnovgoroda|Novgorodā]] apprecējās ar kņazieni Eifēmiju Staricku un pūrā saņēma [[Karksi-Nuija|Karkuses cietoksni]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:David Gaudu, Tadej Pogačar, Jonas Vingegaard, 2023 Paris-Nice (52929456925) (cropped2).jpg|border|right|150px]]
* ... [[dāņi|dāņu]] [[šosejas riteņbraukšana|šosejas riteņbraucējs]] '''[[Jonass Vingegors]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; divreiz uzvarot ''[[Tour de France]]'' kopvērtējumā [[TDF2022|2022.]] un [[TDF2023|2023. gadā]], kļuva par otro [[Dānija]]s riteņbraucēju, kurš jebkad uzvarējis ''Tour de France'' (pēc [[Bjarne Rīss|Bjarnes Rīsa]] [[1996. gada Tour de France|1996. gadā]])?
* ... [[Anglija]]s [[Rūpnieciskā revolūcija|rūpnieciskās revolūcijas]] laikā '''[[Boltona]]''' strauji uzplauka — ar 216 [[kokvilna]]s austuvēm un 26 balināšanas un krāsošanas ražotnēm pilsēta bija viens no lielākajiem un produktīvākajiem kokvilnas vērpšanas centriem pasaulē?
* ... vēsturiski nozīmīgākais '''[[neuzbrukšanas līgums]]''' ir [[Molotova—Ribentropa pakts]], kas tika noslēgts starp [[Padomju Savienība|Padomju Savienību]] un [[Trešais reihs|nacistisko Vāciju]] [[1939. gads|1939. gadā]] un paredzēja savstarpēju neuzbrukšanu, taču tā slepenais papildprotokols sadalīja [[Austrumeiropa|Austrumeiropu]] ietekmes zonās?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Iena.jpg|border|right|200px]]
* ... pēc [[Francija]]s uzvaras [[1806. gads|1806. gada]] 14. oktobra '''[[Jēnas kauja|Jēnas kaujā]]''' [[Prūsijas Karaliste]] tika gandrīz pilnībā sakauta, un [[Napoleons Bonaparts|Napoleons]] ieguva kontroli pār lielu daļu no tās teritorijas &lt;small&gt;(attēlā Napoleons Jēnas kaujā)&lt;/small&gt;?
* ... [[Dienvidkoreja]]s [[futbolists]] '''[[I Česons]]''' [[Dienvidkorejas futbola izlase|nacionālās izlases]] sastāvā ir aizvadījis 103 spēles, gūstot 25 vārtus?
* ... liela daļa '''[[silēzieši|silēziešu]]''' pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] tika izraidīti no [[Silēzija]]s, un reģionā palikušie iedzīvotāji sāka identificēties kā [[poļi]] vai [[čehi]], bet daļa joprojām uzskata sevi par atsevišķu [[etniskā grupa|etnisko grupu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Arms of the French Republic.svg|border|right|150px]]
* ... '''[[Francijas ģerbonis]]''' oficiāli mūsdienu [[Francijas Republika|Francijas Republikā]] nav noteikts, taču kopš 1953. gada tiek izmantots neoficiāls Francijas valsts simbols, kas bieži tiek uztverts kā valsts ģerbonis &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[dezinfekcija]]''' atšķiras no [[Sterilizācija (mikrobioloģija)|sterilizācijas]], kas pilnībā iznīcina visus [[mikroorganismi|mikroorganismus]], ieskaitot [[sporas]], savukārt dezinfekcija samazina mikrobu daudzumu līdz drošam līmenim?
* ... '''[[Gruzijas pilsoņu karš]]''' norisinājās [[1991. gads|1991.]] un [[1993. gads|1993. gadā]], tūlīt pēc [[PSRS sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]] un [[Gruzija]]s neatkarības atjaunošanas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kefir in a glass.JPG|border|right|150px]]
* ... '''[[kefīrs|kefīra]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[fermentācija]]s process parasti ilgst no 12 līdz 48 stundām, un šajā laikā [[baktērijas]] un [[raugs]] pārstrādā pienā esošo [[Laktoze|laktozi]], radot [[Pienskābe|pienskābi]], [[CO2|CO₂]], nelielu daudzumu [[Alkoholi|alkohola]] un citas vielas, kas kefīram piešķir tā raksturīgo [[garša|garšu]] un konsistenci?
* ... [[Bosnijas un Hercegovinas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Ermedins Demirovičs]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Hamburga|Hamburgā]]?
* ... tikai dzirkstošais [[vīns]], kas ražots '''[[Šampaņa|Šampaņas reģionā]]''' pēc noteiktajām metodēm, drīkst tikt marķēts kā [[šampanietis]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Betania Monastery, Queen Tamar, early 13th century.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Tamāra Lielā|Tamāras Lielās]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; valdīšanas laiks 12. gadsimta beigās un 13. gadsimta sākumā tiek uzskatīts par [[Gruzija]]s &quot;zelta laikmetu,&quot; kad tā kļuva par reģionālo lielvaru [[Kaukāzs|Kaukāzā]]?
* ... [[Ulbroka]] ar nepilniem 5900 iedzīvotājiem ir lielākais [[ciems]] [[Latvija|Latvijā]] un 33. '''[[Latvijas lielāko apdzīvoto vietu uzskaitījums|apdzīvotākā vieta valstī]]''', apsteidzot 49 [[Latvijas pilsētu uzskaitījums|novada pilsētas]]?
* ... sākotnēji '''[[Fethullahs Gilens|Fethullaha Gilena]]''' izveidotā [[islāms|islāma]] reliģiskā organizācija ''Hizmet'' (Gilena kustība) bija [[Turcijas prezidents|Turcijas prezidenta]] [[Redžeps Tajips Erdogans|Redžepa Tajipa Erdogana]] sabiedrotie, bet pēc tam Gilenu apsūdzēja [[valsts apvērsums|valsts apvērsuma]] plānošanā, pasludināja par [[terorists|teroristu]] un izdeva orderi viņa aizturēšanai?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Omar Sy (2020).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Francija]]s [[aktieris]] '''[[Omars Si]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; starptautiski kļuvis atpazīstams ar lomu komēdijdrāmā &quot;[[Neaizskaramie (filma)|Neaizskaramie]]&quot;, par ko saņēma [[Cēzara balva|Cēzara balvu]] kā labākais aktieris?
* ... [[Vācija]]s [[futbolisti]] brāļi '''[[Lūkass Nmeča]]''' un '''[[Fēlikss Nmeča]]''' sākotnēji spēlējuši [[Anglija]]s jaunatnes izlasēs, bet pēc tam abi ir pārstāvējuši [[Vācijas futbola izlase|Vācijas futbola izlasi]]?
* ... [[Vecā Derība|Vecās Derības]] '''[[Ķēniņu grāmatas|Ķēniņu grāmatu]]''' autors, iespējams, ir [[pravietis]] [[Jeremija]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Epipremnum pinnatum TBU.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[epipremni]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[zelta epipremns]])&lt;/small&gt; ir mūžzaļi [[daudzgadīgi augi]], kas rāpjas pa citu augu [[Stumbrs|stumbriem]], izmantojot gaisa saknes, un savvaļā var sasniegt 40 metru garumu, taču, audzējot kā [[telpaugi|telpaugus]], to izmērs ir ievērojami mazāks?
* ... [[Latvija]]s [[basketbolists]] '''[[Krišs Helmanis]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Leverkūzene|Leverkūzenē]], kur tajā laikā viņa tēvs [[Uvis Helmanis]] spēlēja basketbolu profesionālā klubā?
* ... [[ASV]] [[astronoms]] '''[[Klaids Tombo]]''' [[1930. gads|1930. gadā]] atklāja devīto [[Saules sistēma]]s planētu [[Plutons (pundurplanēta)|Plutonu]], ko 2006. gadā pārklasificēja kā [[pundurplanēta|pundurplanētu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Luther-eil.jpg|border|right|200px]]
* ... [[1483. gads|1483. gadā]] '''[[Eislēbene]]''' piedzima teologs [[Mārtiņš Luters]], kurš aizsāka Rietumu [[Kristīgā baznīca|kristīgās baznīcas]] [[Reformācija|reformāciju]] &lt;small&gt;(attēlā Mārtiņa Lutera piemineklis Eislēbenē)&lt;/small&gt;?
* ... [[Nigērijas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Ademola Lukmans]]''' ir dzimis [[Anglija|Anglijā]], kur arī iesācis savu [[futbolists|futbolista]] karjeru?
* ... [[mongoļi|mongoļu]] valdnieku '''[[Bordžiginu dinastija]]s''' saknes meklējamas mongoļu ciltīs, kas dzīvoja [[Centrālāzija]]s stepēs, un Bordžiginu ciltis bija viena no spēcīgākajām un ietekmīgākajām mongoļu grupām jau pirms [[Čingishans|Čingishana]] dzimšanas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Costilla de Adán (Monstera deliciosa).JPG|border|right|200px]]
* ... '''[[garšīgā monstera]]''' &lt;small&gt;(attēlā zieds un nenobriedis auglis)&lt;/small&gt;, kuras dabiskais [[izplatības areāls]] ir no [[Meksika]]s līdz [[Gvatemala]]i [[Centrālamerika|Centrālamerikā]], ir introducēta daudzos tropu apgabalos un kļuvusi par [[Invazīva suga|invazīvu sugu]] [[Havaju salas|Havajās]], [[Seišelas|Seišelās]] un citur?
* ... pēc [[Aukstais karš|Aukstā kara]] beigām terminu pāris '''[[Globālie Dienvidi]]''' un Globālie Ziemeļi pakāpeniski aizstāja iepriekš lietoto valstu iedalījumu [[Pirmā pasaule|Pirmās]], [[Otrā pasaule|Otrās]] un [[Trešā pasaule|Trešās pasaules]] valstīs?
* ... '''[[Pirmā pasaules kara Rietumu fronte]]''' stiepās no [[Ziemeļjūra]]s līdz [[Šveice]]s robežai?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bundesarchiv Bild 183-B24575, Friedrich Paulus.jpg|border|right|150px]]
* ... pēc sakāves [[Staļingradas kauja|Staļingradas kaujā]] [[Vērmahts|Vērmahta]] [[6. armija (Vērmahts)|6. armijas]] komandieris [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā '''[[Frīdrihs Pauluss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; padevās [[Sarkanā armija|Sarkanajai armijai]] un vēlāk kļuva par [[Nacistiskā Vācija|Nacistiskās Vācijas]] skaļu kritiķi?
* ... [[Itālija]]s pilsētā [[Turīna|Turīnā]] dzimušais [[futbolists]] '''[[Džanluka Lapadula]]''' 2020. gadā debitēja [[Peru futbola izlase]]s rindās, ko ir pārstāvējis [[2021. gada Copa América|2021.]] un [[2024. gada Copa América|2024. gada]] ''[[Copa América]]''?
* ... [[Pokemoni]] tiek uzskatīta par '''[[Visu laiku ienesīgākās izklaides franšīzes|visu laiku ienesīgāko izklaides franšīzi]]'''?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ruth Chepngetich (2021 Chichago Marathon).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Kenija]]s garo distanču skrējēja '''[[Rūta Čepnetiča]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir trīs reizes uzvarējusi [[Čikāgas maratons|Čikāgas maratonā]] un 2024. gadā šajās sacensībās viņai izdevās uzstādīt jaunu [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordu]]: 2 stundas, 9 minūtes un 56 sekundes, iepriekšējo rekordu [[Maratons|maratonā]] labojot par gandrīz divām minūtēm?
* ... kopumā [[ASV Armija]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Eiropa]]s karadarbības teātrī izpildīja [[nāvessods|nāvessodu]] 98 karavīriem par izdarītu [[slepkavība|slepkavību]] vai [[izvarošana|izvarošanu]]; šos karavīrus sākotnēji apglabāja netālu, bet 1949. gadā tos pārapbedīja '''[[Uāzas-Ēnas amerikāņu brāļu kapu E sektors|Uāzas-Ēnas amerikāņu brāļu kapu E sektorā]]'''?
* ... '''[[ASV prezidenta vēlēšanas|ASV prezidenta vēlēšanu]]''' sistēma ir veidota tā, lai arī mazāku [[ASV štati|štatu]] un lauku apgabalu balsojums ietekmētu vēlēšanu rezultātu: [[ASV prezidents|prezidentu]] ievēl vēlēšanu kolēģija, kuru savukārt ievēl tauta?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rubens apostel jakobus mindere grt.jpg|border|right|150px]]
* ... vienu no divpadsmit [[Jēzus Kristus]] [[apustulis|apustuļiem]] '''[[Jēkabs (Alfeja dēls)|Jēkabu, Alfeja dēlu]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] gleznā)&lt;/small&gt; reizēm dēvē arī par Svēto Jēkabu jaunāko, lai atšķirtu no [[Jēkabs (Cebedeja dēls)|Jēkaba, Cebedeja dēla]], kurš arī bija viens no apustuļiem?
* ... [[Francija]]s [[futbolists|futbolista]] '''[[Kefrens Tirāms|Kefrena Tirāma]]''' tēvs [[Lilians Tirāms]] ir bijušais [[Francijas futbola izlase|Francijas izlases]] spēlētājs, un arī vecākais brālis [[Markuss Tirāms]] ir futbolists?
* ... '''[[vācšveicieši]]''' veido apmēram 60—65% no [[Šveice]]s iedzīvotāju skaita, padarot [[Vācu valoda|vācu valodu]] par visplašāk lietoto valstī?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Carneros Resort - August 2023 - Sarah Stierch 14.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[baltvīns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek gatavots no zaļajām vai gaišajām [[vīnogas|vīnogu]] šķirnēm, kā arī dažām tumšajām vīnogām, kuru miziņas [[fermentācija]]s procesā netiek izmantotas?
* ... pikantā un ar asu smaržu raksturīgā '''[[Latvijas siers|Latvijas siera]]''' pirmsākumi meklējami 19. gadsimta beigās, kad [[Latvija]]s teritorijā pēc muižniecības aicinājuma ieradās vācu siernieki, kas ieviesa Bakšteina un citu saldpiena [[siers|sieru]] siešanas tradīcijas?
* ... pēdējais zināmais '''[[elektriskais krēsls|elektriskā krēsla]]''' izmantošanas gadījums [[nāvessods|nāvessoda]] izpildei tika reģistrēts [[2020. gads|2020. gadā]], kad [[Tenesi štats|Tenesī štatā]] izpildīja nāvessodu ieslodzītajam, kurš 1985. gadā nogalināja citu ieslodzīto neveiksmīga [[narkotikas|narkotiku]] darījuma dēļ?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rubens apostle Matthias grt.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Svētais Matijs]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] gleznā)&lt;/small&gt; kā viens no [[Jēzus Kristus]] [[apustulis|apustuļiem]] aizstāja [[Jūda Iskariots|Jūdu Iskariotu]] pēc viņa nodevības un pašnāvības; [[evaņģēlijs|evaņģēlijos]] viņa vārds nav minēts, bet iecelšana apustuļu kārtā aprakstīta [[Apustuļu darbi|Apustuļu darbos]]?
* ... [[Itālijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussarga]] '''[[Daniels Maldīni|Daniela Maldīni]]''' tēvs [[Paolo Maldīni]] un vectēvs [[Čezāre Maldīni]] arī ir bijušie Itālijas izlases spēlētāji?
* ... 2001. gada [[ASV]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[asa sižeta filma]]s '''&quot;[[Juras laikmeta parks 3]]&quot;''' galvenais antagonists ir [[spinozaurs]], kas aizstāj iepriekšējo divu filmu antagonistu [[tiranozaurs|tiranozauru]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Butomus umbellatus JRVdH 01.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[čemurainais puķumeldrs]]''' &lt;small&gt;(attēlā zieds)&lt;/small&gt; parasti aug nelielās, blīvās grupās dažādu [[ūdenstilpe|ūdenstilpju]] seklūdens joslā, tajā skaitā arī [[Rīgas līcis|Rīgas līča]] piekrastes seklūdenī?
* ... '''[[Verjovkina ala]]''' [[Gruzija]]s [[Abhāzija]]s reģionā, kuras dziļums ir 2209 metru, ir dziļākā zināmā [[ala]] uz [[Zeme]]s?
* ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Biogrāfiskā filma|biogrāfiskajai]] [[drāmas filma]]i '''&quot;[[Māceklis (filma)|Māceklis]]&quot;''' bija grūtības atrast izplatītāju [[ASV]] filmas satura dēļ un pateicoties [[Donalds Tramps|Donalda Trampa]] juridiskās komandas mēģinājumiem bloķēt tās izlaišanu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Diego Garcia (satellite).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Djegogarsijas atols]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas atrodas pašos [[Čagosu arhipelāgs|Čagosu arhipelāga]] dienvidaustrumos, ir 21 km garš un 11 km plats, izstiepts ziemeļu—dienvidu virzienā, bet tā galvenā [[sala]] stiepjas 64 km garumā un ir garākā vienlaidus sauszemes apmale no visiem pasaules [[atoli]]em?
* ... vienu sezonu [[Latvijas futbola Virslīga]]s komandā [[Jūrmalas &quot;Spartaks&quot;]] aizvadījušais [[uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Gabriels Šarpentjē]]''' 2023. gadā debitēja [[Kongo futbola izlase]]s sastāvā?
* ... kaut arī kopš 2002. gada [[ungāri]] [[Rumānija]]s pilsētā '''[[Tirgumureša|Tirgumurešā]]''' ir mazākumtautība, pilsētā vēl aizvien dzīvo lielākā [[sēkeji|ungāru kopiena Rumānijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Scheuchzeria palustris - flowering.jpg|border|right|150px]]
* ... dažādos [[Purvs|purvos]] un pārpurvotos [[Ezers|ezeru]] krastos augošā '''[[purva šeihcērija]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir vienīgā [[suga]] monotipiskajā šeihcēriju ģintī un šeihcēriju dzimtā?
* ... '''[[Velsa (Anglija)|Velsa]]''' ir mazākā apdzīvotā vieta [[Anglija|Anglijā]], ja neskaita [[Londonas Sitija|Londonas Sitiju]], ar lielpilsētas statusu, ko tā ieguvusi [[1201. gads|1201. gadā]]?
* ... 2020. gada 1. janvārī [[Norvēģija]]s reģionālās reformas gaitā '''[[Tēlemarkas filke]]''' tika apvienota ar [[Vestfollas filke|Vestfollas filki]], izveidojot [[Vestfollas un Tēlemarkas filke|Vestfollas un Tēlemarkas filki]], bet 2024. gadā tā tika atkal sadalīta divās filkēs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ivangorod-2008-1.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Ivangorodas cietoksnis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika uzcelts [[1492. gads|1492. gadā]] pēc [[Maskavija]]s lielkņaza [[Ivans III|Ivana III]] pavēles, lai aizsargātu Maskavijas valsts rietumu robežas un kontrolētu stratēģiski nozīmīgo tirdzniecības ceļu un upes šķērsošanas punktu uz [[Narva|Narvu]], kas tobrīd atradās [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] kontrolē?
* ... [[Meksika|Meksikā]] dzimušais [[Argentīna]]s [[futbolists]] '''[[Luka Romero]]''' 15 gadu un 219 dienu vecumā denitēja [[Spānija]]s ''[[La Liga]]'' komandā ''[[RCD Mallorca|Mallorca]]'', kļūstot par visu laiku jaunāko [[futbolists|futbolistu]], kurš ir spēlējis kādā no Eiropas piecām spēcīgākajām līgām?
* ... '''[[dabiskais pieaugums]]''' atspoguļo [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] izmaiņas noteiktā teritorijā, neņemot vērā [[Iedzīvotāju migrācija|migrāciju]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Issuf Sanon Dnipro.jpg|border|right|150px]]
* ... trīskārtējais [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s čempions no [[Ukraina]]s '''[[Isufs Sanons]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir izraudzīts [[2018. gada NBA drafts|2018. gada NBA drafta]] otrajā kārtā ar kopējo 44. numuru?
* ... [[1139. gads|1139. gadā]] '''[[Portukales grāfiste]]s''' valdnieks Afonso Henrikešs pasludināja sevi par [[Portugāles karalis|Portugāles karali]] un panāca atzīšanu no [[Leonas Karaliste]]s, bet oficiāli [[Portugāle|Portugāli]] kā neatkarīgu karalisti [[pāvests]] [[Aleksandrs III (pāvests)|Aleksandrs III]] ar '''''[[Manifestis Probatum]]''''' apstiprināja [[1179. gads|1179. gadā]]?
* ... '''[[fosforpaskābe]]s''' pārklājums aizsargā rūsējošus [[metāls|metālus]] no [[oksidēšanās]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:20141015 - PSG-Lyon - 032.jpg|border|right|150px]]
* ... pirmā ikgadējā apbalvojuma [[futbols|futbolā]] '''[[Zelta bumba sievietēm|Zelta bumbas]]''' ieguvēja sparp sievietēm bija [[norvēģiete]] [[Ada Hegerberga]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... līdz ar [[romieši|romiešu]] uzvaru [[Pūniešu kari|Pūniešu karos]] un sekojošo karu ar vietējām ciltīm '''[[ibēri|ibēru]]''' teritorijas pakāpeniski integrēja [[Romas impērija|Romas impērijā]], kas noveda pie ibēru kultūras [[Pārtautošana|asimilācijas]] romiešu kultūrā?
* ... vācu karavīrs '''[[Alfrēds Liskovs]]''' pārpeldēja pāri [[Buga|Bugas upei]] [[1941. gads|1941. gada]] 21. jūnijā pulksten 21.00 [[Barbarosa (plāns)|operācijas &quot;Barbarosa&quot;]] priekšvakarā netālu no [[Sokaļa]]s, lai brīdinātu [[Sarkanā armija|Sarkano armiju]] par nenovēršamu [[Vērmahts|vācu spēku]] uzbrukumu nākamajā rītā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:CarthageMapDe.png|border|right|200px]]
* ... '''[[Kartāga (valsts)|Kartāga]]''' &lt;small&gt;(attēlā pirms [[Pirmais pūniešu karš|Pirmā pūniešu kara]])&lt;/small&gt; bija viena no varenākajām [[Vidusjūra]]s [[Civilizācija|civilizācijām]] un ieņēma nozīmīgu lomu tirdzniecībā un militārajā jomā apmēram no 9. gadsimta p.m.ē. līdz tās krišanai [[Senā Roma|Romas]] rokās 146. gadā p.m.ē.?
* ... '''[[fosforapskābe|fosforapskābi]]''' un tās sāļus izmanto, lai metālu sāļus reducētu atpakaļ par [[metāli]]em; visbiežāk to izmanto tieši [[niķelis|niķeļa]] reducēšanai?
* ... [[Krievija|Krievijā]] termins '''[[Trešā Roma]]''' ir radies 16. gadsimtā un attiecas uz [[Maskava|Maskavu]] ([[Maskava — trešā Roma]]), kas pēc Krievijas impēriskās ideoloģijas tika uzskatīta par [[Romas impērija]]s un [[Austrumromas impērija|Bizantijas impērijas]] mantinieci?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dwight David Eisenhower 1952 crop.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[1956. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1952. gada]]''' un '''[[1956. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1956. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' par [[ASV prezidents|prezidentu]] ievēlēja [[Dvaits Eizenhauers|Dvaitu Eizenhaueru]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; un par [[ASV viceprezidents|viceprezidentu]] [[Ričards Niksons|Ričardu Niksonu]], abās vēlēšanās pārliecinoši uzvarot [[Edlejs Stīvensons|Edleju Stīvensonu]]?
* ... [[Spānija]]s ''[[La Liga]]'' komandas ''[[RCD Mallorca|Mallorca]]'' [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Omars Maskareljs]]''' [[Ekvatoriālās Gvinejas futbola izlase]]s rindās debitēja 2024. gadā, lai gan ir dzimis [[Santakrusa de Tenerife|Santakrusā de Tenerifē]] un spēlējis Spānijas jaunatnes izlasēs?
* ... '''[[Liams Peins]]''' divas reizes piedalījās [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] televīzijas raidījumā &quot;X faktors&quot;; pēdējā viņu kopā ar citiem konkursantiem uzaicināja izveidot grupu ''[[One Direction]]'', kas izcīnīja trešo vietu un vēlāk guva starptautiskus panākumus?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Novi Sad railway station canopy collapse.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Novi Sadas dzelzceļa stacijas jumta nojumes sabrukums|Novi Sadas dzelzceļa stacijas jumta nojumes sabrukumā]]''' [[Serbija|Serbijā]], {{dat|2024|11|1||bez}} gāja bojā 16 cilvēki &lt;small&gt;(attēlā [[Novi Sada]]s galvenās dzelzceļa stacijas jumta nojume pēc sabrukšanas)&lt;/small&gt;?
* ... pēc [[Kartāga (valsts)|Kartāgas]] iznīcināšanas '''[[Trešais pūniešu karš|Trešajā pūniešu karā]]''' [[Romas Republika]] ieguva pilnīgu kontroli pār [[Ziemeļāfrika]]s rietumu daļu, izveidojot [[Āfrika (Romas province)|Āfrikas provinci]]?
* ... kopumā '''[[Austrālijas latvieši]]''' ir ap 35 000 [[Latvija]]s valstspiederīgo un austrāliešu ar latvisku izcelsmi?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:MoroccanCouscous.jpg|border|right|200px]]
* ... no [[Ziemeļāfrika]]s nākošais pamatēdiens '''[[kuskuss]]''' sastāv no tvaicētām [[manna]]s granulām &lt;small&gt;(attēlā kuskuss ar [[dārzeņi]]em [[Maroka|Marokā]])&lt;/small&gt;?
* ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Losandželosas &quot;Clippers&quot;]] mājvieta '''''[[Intuit Dome]]''''' kalpos kā [[Basketbols|basketbola]] sacensību norises vieta [[2028. gada vasaras olimpiskās spēles|2028. gada Losandželosas olimpisko spēļu]] laikā?
* ... [[Itālija]]s pilsētas '''[[Ortona]]s''' patrons ir [[apustulis]] [[Svētais Toms]], kura pīšļus 13. gadsimtā uz Ortonu atveda jūrnieki un kuri glabājas Svētā Toma katedrālē?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Patrizio Torlonia.jpg|border|right|150px]]
* ... [[romieši|romiešu]] politiķis, karavadonis un [[orators]] '''[[Katons Vecākais]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uzskatīja, ka [[Senā Roma|Romas]] panākumi un spēks ir saistīti ar vienkāršību, pieticību un stingriem tikumiem, un pretojās [[hellēnisms|hellēnisma]] ietekmei Romā?
* ... eiropieši '''[[Jaunīrija|Jaunīriju]]''' atklāja 17. gadsimtā, un vēlāk tā kļuva par daļu no [[Vācija]]s Jaungvinejas kolonijas ar nosaukumu Jaunmēklenburga, tad nonāca [[Austrālija]]s kontrolē pēc [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]], bet mūsdienās ir [[Papua-Jaungvineja]]s sastāvdaļa?
* ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] un [[televīzija]]s raidījumu vadītājs '''[[Terijs Krūzs]]''' ir bijušais profesionālais [[Amerikāņu futbols|amerikāņu futbola]] spēlētājs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dagdas ala, Dagda, Dagdas novads, Latvia - panoramio.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Dagdas ala]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir izveidojusies dabiski sacementētos [[grants]] iežos — [[Konglomerāts (iezis)|konglomerātā]], un ir vienīgā šāda veida [[ala]] [[Latvija|Latvijā]], kā arī ievērojamākā ala [[Latgale|Latgalē]]?
* ... '''[[litija hidroksīds]]''' tiek plaši izmantots [[Baterija|bateriju]] ražošanā, īpaši litija jonu baterijās?
* ... [[Latvija]]s [[ornitologs|ornitologa]] '''[[Māris Strazds|Māra Strazda]]''' pētījumu lokā visvairāk bijušas meža putnu sugas; viņš ir viens no starptautiski ievērojamākajiem [[melnais stārķis|melno stārķu]] pētniekiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:George Mallory 1915.jpg|border|right|150px]]
* ... [[1924. gads|1924. gada]] [[Everests|Everesta]] ekspedīcijas laikā angļu [[alpīnists]] '''[[Džordžs Melorijs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kopā ar savu partneri Endrū Ērvinu gāja bojā virsotnes sasniegšanas laikā, bet pastāv viedoklis, ka viņi varētu būt pirmie, kas sasnieguši kalna virsotni un gājuši bojā jau atpakaļceļā?
* ... '''[[gallu-ibēriešu valodas]]''' bija sastopamas [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]] pirms [[Senā Roma|Senās Romas]] izplešanās?
* ... [[Somijas basketbola izlase]]s spēlētājs '''[[Severi Kaukiainens]]''' kopš 2023. gada spēlē Igaunijas Basketbola līgas un [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga|Latvijas—Igaunijas līgas]] klubā [[Tallinas &quot;Kalev/Cramo&quot;]], divreiz kļūdams par [[Igaunija]]s čempionu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:BCEAOFranc.png|border|right|200px]]
* ... '''[[Rietumāfrikas franks]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir kopīga valūta astoņām [[Rietumāfrika]]s valstīm: [[Benina]]i, [[Burkinafaso]], [[Kotdivuāra]]i, [[Gvineja-Bisava|Gvinejai-Bisavai]], [[Mali]], [[Nigēra]]i, [[Senegāla]]i un [[Togo]]?
* ... '''[[Skanstes virsotnes|Skanstes virsotņu]]''' dzīvojamo [[Augstceltne|augstceltņu]] kompleksa [[Skanste (Rīgas apkaime)|Skanstē]], [[Rīga|Rīgā]] augstums ir 76 m?
* ... [[Dienvidsudāna]]s separātistu līderis, kurš vadīja Dienvidsudānas spēkus [[Otrais Sudānas pilsoņu karš|Otrā Sudānas pilsoņu kara]] laikā, '''[[Džons Garangs]]''' pēc kara bija [[Sudāna]]s viceprezidents un Dienvidsudānas autonomijas prezidents, bet 2005. gadā viņš gāja bojā [[Helikopters|helikoptera]] katastrofā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:South facade of the Rijksmuseum Amsterdam (DSCF0528).jpg|border|right|200px]]
* ... [[Nīderlande]]s nacionālais mākslas [[muzejs]] '''''[[Rijksmuseum]]''''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; atrodas [[Amsterdama]]s Muzeju laukumā, kurā bez ''Rijksmuseum'' atrodas arī '''[[Van Goga muzejs]]''' (visvairāk apmeklētais muzejs valstī), Amsterdamas Pilsētas muzejs un koncertzāle ''Concertgebouw''?
* ... 2024. gadā [[pludmales volejbolists]] '''[[Kristians  Fokerots]]''', spēlējot pārī ar savu 20 gadus vecāko treneri [[Mārtiņš Pļaviņš|Mārtiņu Pļaviņu]], sagādāja sensāciju un izcīnīja zelta medaļu Eiropas čempionātā?
* ... '''[[īru izcelsmes amerikāņi]]''' ir aptuveni 32 miljoni jeb aptuveni 10% no [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] iedzīvotāju kopskaita?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Mohamed Ould Abdel Aziz August 2014 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Mohameds Ulds Abdelazīzs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas bija [[Mauritānija]]s prezidents no 2009. līdz 2019. gadam, ieguva varu [[valsts apvērsums|valsts apvērsumā]] 2005. gadā, bet pēc tam tika ievēlēts par prezidentu vairākās vēlēšanās; 2021. gadā arestēts, apsūdzēts [[korupcija|korupcijā]] un vēlāk notiesāts, piespriežot [[ieslodzījums|ieslodzījumu]]?
* ... [[2023. gads kino|2023. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[supervaroņu filma]]s '''&quot;[[Šezam! Dievu dusmas]]&quot;''' un '''&quot;[[Zibsnis (filma)|Zibsnis]]&quot;''' bija kases izgāšanās, ko saistīja arī ar vispārēju supervaroņu žanra filmu popularitātes kritumu?
* ... [[ASV]] [[Konservatīvisms|konservatīvais]] ziņu un politisko komentāru televīzijas kanāls '''''[[Fox News]]''''' ir visvairāk skatītais [[kabeļtelevīzija]]s ziņu tīkls valstī?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Canary Wharf (2) - geograph.org.uk - 4676594.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Londona]]s '''[[Tauerhemletsa]]s''' rajonam raksturīgs augsts [[bengāļi|bengāļu]] izcelsmes iedzīvotāju īpatsvars — tie veido 32% no [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]?
* ... [[Venecuēla]]s [[telenovele|telenoveli]] '''&quot;[[Estrelita — netīrā seja]]&quot;''' [[Latvija|Latvijā]] no 1994. līdz 1996. gadam pārraidīja telekompānija TV 3?
* ... pēc '''[[1915. gada fabriku evakuācija Latvijā|1915. gada fabriku evakuācijas no Latvijas]]''' [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] sākumā strādnieku nometināšanas vietās ģimenes bija spiestas dzīvot nepiemērotās telpās, tādēļ pieauga mirstība, tomēr vēlāk viņu apstākļi uzlabojās [[Latviešu bēgļu centrālkomiteja]]s organizētās palīdzības dēļ?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of New Zealand.svg|border|right|200px]]
* ... 2016. gadā [[Jaunzēlande|Jaunzēlandē]] tika veikts balsojums par karoga dizainu, un kā divas iespējas tika piedāvātas pašreizējais karogs un alternatīvs dizains, taču balsojumā ar 57% uzvarēja esošais '''[[Jaunzēlandes karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[2023. gads kino|2023. gada]] ASV [[supervaroņu filma]] '''&quot;[[Zilais Skarabejs]]&quot;''' ir pirmā supervaroņu filma ar [[Latīņamerikāņi|latīņamerikāņu]] izcelsmes [[aktieri]] galvenajā lomā?
* ... 1858. gadā astoņi [[Rīga]]s [[tirgotāji]] nodibināja akciju sabiedrību &quot;Rīgas rakstāmpapīru fabriku kompānija&quot;, kas 1859. gadā uz [[Juglas muiža]]s zemes uzcēla '''[[Juglas papīrfabrika|Juglas papīrfabriku]]''', kurā uzstādīja ar tvaiku darbināmu papīrmašīnu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:SacredHeartBatoni.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Vissvētākā Jēzus Sirds]]''' ir viena no visplašāk piekoptajām un pazīstamākajām [[katoļi|katoļu]] dievbijībām, kurā [[Jēzus Kristus]] [[sirds]] tiek uzskatīta par simbolu &quot;Dieva bezgalīgajai un kaislīgajai mīlestībai pret cilvēci&quot; &lt;small&gt;(attēlā Pompeo Batoni glezna baznīcā [[Roma|Romā]])&lt;/small&gt;?
* ... [[Londona]]s '''[[Hamersmita un Fulema|Hamersmitas un Fulemas boro]]''' bāzējas trīs profesionāli [[futbols|futbola]] klubi — [[Premjerlīga]]s klubi ''[[Chelsea F.C.|Chelsea]]'' un ''[[Fulham FC|Fulham]]'', attiecīgi ''[[Stamford Bridge]]'' un ''[[Craven Cottage]]'' stadionā, kā arī [[Anglijas futbola čempionāts|Anglijas futbola čempionāta]] klubs ''[[Queens Park Rangers FC|Queens Park Rangers]]'' ''Loftus Road'' stadionā?
* ... '''''[[American Airlines]]''''' ir viena no lielākajām [[lidsabiedrība|lidsabiedrībām]] pasaulē un vadošais pasažieru pārvadātājs [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienoto Valstu]] aviācijā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Harry S Truman, bw half-length photo portrait, facing front, 1945 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[1948. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1948. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' [[Harijs Trumens]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika ievēlēts [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] amatā uz otro termiņu?
* ... '''[[trolejbusu satiksme Zolingenē]]''' ir vislielākā no trim [[Vācija|Vācijā]] šobrīd eksistējošām [[trolejbuss|trolejbusu]] satiksmes sistēmām?
* ... 1967. gadā mirušais '''[[Džeimss Bedfords]]''' ir pirmais [[cilvēks]], kura ķermenis tika pakļauts kriokonservācijas procesam pēc [[Bioloģiskā nāve|nāves]], un tas joprojām tiek saglabāts?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Stalbes muižas kungu māja.png|border|right|200px]]
* ... [[1920. gada zemes reforma|1920. gada Latvijas zemes reformas]] laikā '''[[Stalbes muiža|Stalbes muižu]]''' &lt;small&gt;(attēlā kungu māja 20. gadsimta sākumā)&lt;/small&gt; sadalīja 71 vienībā 2193 ha kopplatībā?
* ... '''[[Ārējā Londona]]''' ir kopīgs nosaukums [[Londonas boro]] grupai, kas veido [[Lielā Londona|Lielās Londonas]] perifēro daļu, un no visām pusēm iekļauj [[Iekšējā Londona|Iekšējo Londonu]]?
* ... Taivānai piederošās '''[[Dzjiņmeņas salas]]''', kas atrodas [[Taivānas šaurums|Taivānas šauruma]] rietumu pusē, tuvu kontinentālās Ķīnas krastam, ir stratēģiski nozīmīgas un simboliskas attiecībās starp [[Ķīnas Republika|Ķīnas Republiku]] un [[Ķīnas Tautas Republika|Ķīnas Tautas Republiku]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:1944 portrait of FDR (1)(small).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[1944. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1944. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' par [[ASV prezidents|prezidentu]] atkārtoti ievēlēja [[Franklins Rūzvelts|Franklinu Delano Rūzveltu]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš kļuva par prezidentu jau ceturto termiņu, un [[ASV viceprezidents|viceprezidentu]] [[Harijs Trumens|Hariju Trumenu]], bet 3 mēnešus pēc [[inaugurācija]]s Rūzvelts nomira, un amatā viņa vietā stājās Trumens?
* ... '''[[Otrais Opija karš]]''' bija viens no nozīmīgākajiem notikumiem, kas izraisīja [[Ķīna]]s destabilizāciju 19. gadsimtā un nostiprināja [[Rietumu pasaule|Rietumu]] [[Lielvalsts|lielvalstu]] ietekmi reģionā?
* ... [[vēja parks|vēja parku]] būvniecība ir viens no attīstības virzieniem, kas saskaras ar vietējo iedzīvotāju pretestību, ko mēdz dēvēt par '''[[nimbisms|nimbismu]]''' jeb ''NIMBY'' sindromu ([[akronīms]] no [[angļu valoda]]s frāzes ''Not In My Back Yard'')?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Acipenser sturio.jpg|border|right|250px]]
* ... vēsturiski '''[[store]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; arī [[Latvija|Latvijā]] ir bijusi bieži sastopama zivs, taču laika gaitā izzudusi: pēdējais stores noķeršanas gadījums bija [[1963. gads Latvijā|1963. gadā]] [[Jūrmala|Jūrmalā]], bet kopš 1995. gada tā ir iekļauta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] izzudušo sugu kategorijā?
* ... konkursā '''&quot;[[Supernova 2025]]&quot;''', kas bija [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursa]] [[Latvija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Latvijas]] nacionālā atlase, uzvarēja grupa &quot;[[Tautumeitas]]&quot; ar dziesmu &quot;[[Bur man laimi]]&quot;?
* ... 2024. gada jūnijā '''[[Kenijs Atkinsons]]''' kļuva par [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Klīvlendas &quot;Cavaliers&quot;]] galveno treneri, un viņa vadībā komanda sasniedza vienu no garākajām sezonas sākuma uzvaru sērijām līgas vēsturē — 15 uzvaras pēc kārtas, bet sezonas noslēgumā Atkinsonu atzina par [[NBA sezonas labākais treneris|sezonas labāko treneri]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Assassination of President Lincoln (color) - Currier and Ives - Original.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[atentāts pret Abrahamu Linkolnu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, ko [[1865. gads|1865. gada]] 14. aprīlī veica aktieris un dedzīgs dienvidu atbalstītājs [[Džons Vilkss Būts]], atstāja dziļu ietekme uz [[ASV]] politiku un sabiedrību pēc [[ASV pilsoņu karš|Pilsoņu kara]]?
* ... [[Alžīrijas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Amīns Guirī]]''' ir dzimis [[Francija|Francijā]] un pārstāvējis visu vecumu Francijas jaunatnes izlases?
* ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] [[rakstnieks]], [[vēsturnieks]] un [[Publicistika|publicists]] '''[[Dmitrijs Savvins]]''' 2014. gadā asi iestājās pret [[Krievija]]s veikto [[Krimas okupācija|Krimas sagrābšanu]] un [[Donbasa karš|kara sākšanu Donbasā]], 2015. gadā, lai izvairītos no aresta, emigrēja un pēc īsa laika apmetās [[Latvija|Latvijā]]; 2024. gadā ieguvis [[Latvijas pilsonība|Latvijas pilsonību]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Francoise hardy february 1966.jpg|border|right|150px]]
* ... [[franči|franču]] [[dziedātāja]] un dziesmu autore, [[astroloģe]], rakstniece un modele '''[[Fransuāza Ardi]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija zināma ar savu kautrību, neapmierinātību ar slavenību dzīvi un sevis noniecināšanas attieksmi, kas attiecināma uz viņas mūža cīņu ar trauksmi un nedrošību?
* ... dziļūdens [[Foraminīferas|foraminīferu]] '''[[ksenofioforas|ksenofioforu]]''' [[čaula]]s var variēt no dažiem milimetriem līdz 25 centimetriem diametrā, kas dara tās par vieniem no lielākajiem zināmajiem [[vienšūņi]]em?
* ... vēlākais [[Latvijas PSR Valsts Drošības komiteja]]s priekšsēdētājs '''[[Longins Avdjukevičs]]''' [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[1942. gads Latvijā|1942. gada]] maijā tika iesūtīts no [[Padomju Savienība]]s kontrolētās teritorijas [[Latgale|Latgalē]], kur viņš bija [[partizāni|partizānu]] vienības komisārs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cīrava muiža ap 1900.jpg|border|right|200px]]
* ... [[1920. gada Latvijas zemes reforma|1920. gada Latvijas zemes reformā]] '''[[Cīravas muiža|Cīravas muižu]]''' &lt;small&gt;(attēlā muižas kungu māja ap 1900. gadu)&lt;/small&gt; ar pusmuižām sadalīja 55 jaunsaimniecībās, bet muižas centru nodeva virsmežniecībai un Meža skolai, kas kungu mājās darbojas līdz 1953. gadam?
* ... [[reģionālisms|reģionāli]] [[sociālais konservatīvisms|sociālkonservatīvā]] [[politiskā partija|partija]] '''&quot;[[Sarauj, Latgale!]]&quot;''' [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] tika izveidota pēc [[Daugavpils dome]]s priekšsēdētāja [[Andrejs Elksniņš|Andreja Elksniņa]] iniciatīvas?
* ... &quot;[[Spēlmaņu nakts]]&quot; balvu pasniegšanas ceremonijā par pirmajiem, kas saņēmuši balvas kā '''&quot;[[Gada jaunais skatuves mākslinieks (Spēlmaņu nakts)|Gada jaunie skatuves mākslinieki]]&quot;''' [[Spēlmaņu nakts 1993|1993. gadā]] kļuva [[Rēzija Kalniņa]] un [[Ivars Stonins]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kaspars Pudāns 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 24. janvārī [[Latvijas Republikas Zemessardze]]s komandieris '''[[Kaspars Pudāns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; stājās [[Latvijas Nacionālie bruņotie spēki|Latvijas Nacionālo bruņoto spēku]] komandiera amatā?
* ... [[Anglija]]s [[tiesības|tiesībās]] '''&quot;[[neatminami laiki]]&quot;''' beidzas un juridiskā atmiņa sākas [[1189. gads|1189. gadā]], kas ir karaļa [[Henrijs II Plantagenets|Henrija II]] valdīšanas beigas un [[Ričards I Lauvassirds|Ričarda I]] [[kronēšana]]s gads?
* ... trīs [[amerikāņi|amerikāņu]] [[kinoproducents|kinoproducenta]] '''[[Džons Landau|Džona Landau]]''' filmas &quot;[[Titāniks (filma)|Titāniks]]&quot; (1997), &quot;[[Avatars]]&quot; (2009) un &quot;[[Avatars: Ūdensceļš]]&quot; (2022) ierindojas pirmajā pieciniekā starp pasaules [[Visu laiku ienesīgākās filmas|ienesīgākajām filmām]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Strazdes baznīca 2000-08-03.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Strazdes luterāņu baznīca]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir celta no 1591. līdz 1596. gadam, un tajā ir saglabājušies 1612. gada koka baznīcēnu soli un [[altāris]] no 1664. gada?
* ... [[1990. gads Latvijā|1990. gada]] 5. martā '''[[Edmunds Johansons|Edmundu Johansonu]]''' iecēla par [[Latvijas PSR Valsts drošības komiteja]]s priekšsēdētāju [[ģenerālmajors|ģenerālmajora]] dienesta pakāpē, un šo amatu viņš ieņēma arī [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s laikā līdz [[1991. gads Latvijā|1991. gada]] augustam?
* ... '''[[1993. gada UEFA Čempionu līgas fināls]]''' starp [[Francija]]s [[futbols|futbola]] klubu [[Marseļas &quot;Olympique&quot;]] un [[Itālija]]s klubu ''[[AC Milan]]'' bija vēsturē pirmā [[UEFA Čempionu līga]]s finālspēle?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Symphoricarpos albus 003.JPG|border|right|150px]]
* ... '''[[strauta sniegoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Ziemeļamerika]]s suga, kura kā [[Krāšņumaugi|krāšņumaugs]] tika ieviesta [[Latvija|Latvijā]] 19. gadsimtā un vietām ir pārgājusi savvaļā — tā ir sastopama apstādījumos un ar sakņu atvasēm izplatās apdzīvotu vietu tuvumā?
* ... [[Latvija|Latvijā]] kopš [[2007. gads Latvijā|2007. gada]] '''[[karaklausība]]''' bija atcelta, aizstājot to ar profesionālo armiju, tomēr [[2022. gads Latvijā|2022. gadā]] tika pieņemts lēmums pakāpeniski ieviest [[Valsts aizsardzības dienests|valsts aizsardzības dienestu]]?
* ... '''[[sēkeji]]''' ir [[ungāri|ungāru]] etniska grupa, kuri dzīvo galvenokārt [[Transilvānija|Transilvānijā]], kas šodien ir daļa no [[Rumānija]]s, un ir saglabājuši unikālu kultūru un [[ungāru valoda]]s [[dialekts|dialektu]], kas izceļas no pārējās ungāru kopienas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rabanos2014 078.JPG|border|right|150px]]
* ... '''[[Redīsu nakts]]''' ir [[Meksika|meksikāņu]] [[svētki]], kas katru gadu tiek svinēti [[Oahaka (pilsēta)|Oahakas]] pilsētā 23. decembrī un ir viens no iespaidīgākajiem [[Dārzeņi|dārzeņu]] festivāliem pasaulē &lt;small&gt;(attēlā 2014. gadā izveidota svētku kompozīcija)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[1994. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1994. gada UEFA Čempionu līgas finālā]]''' ''[[AC Milan]]'' [[futbolists]] [[Marsels Desajī]], kurš panāca rezultātu 4—0, kļuva par pirmo spēlētāju, kurš divus gadus pēc kārtas ieguvis trofeju ar dažādiem klubiem, pēc uzvaras ar [[Marseļas &quot;Olympique&quot;]] [[1993. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1993. gadā]]?
* ... [[Ķīnas Republika|Taivānas]] [[pusvadītājs|pusvadītāju]] produktu līgumražošanas un projektēšanas uzņēmums ''Taiwan Semiconductor Manufacturing Company Limited'' jeb '''''[[TSMC]]''''' ir pasaulē lielākais neatkarīgais (''pure-play'') pusvadītāju ražotājs un lielākais uzņēmums valstī?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rosslyn Chapel (Mentioned in Dan Brown's DaVinci Code).jpg|border|right|200px]]
* ... kopš 20. gadsimta astoņdesmitajiem gadiem [[Skotija|Skotijā]] esošā '''[[Roslinas kapela]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; publiski tiek asociēta ar [[Templiešu ordenis|templiešiem]], Svēto Grālu un [[brīvmūrniecība|brīvmūrniekiem]]; to aprakstījis arī [[Dens Brauns]] savā romānā &quot;[[Da Vinči kods]]&quot;?
* ... kravas [[lidmašīna]]s '''[[Boeing 737 avārija Viļņā|''Boeing 737'' avārijā Viļņā]]''' [[2024. gads|2024. gada]] 25. novembra rītā viens tās apkalpes loceklis gāja bojā, bet vēl trīs tika ievainoti?
* ... [[rudiments|rudimentārie]] '''[[gudrības zobs|gudrības zobi]]''' parasti izšķiļas cilvēka [[mutes dobums|mutes dobuma]] zobu rindas aizmugurē vecumā no 17 līdz 25 gadiem, un to nosaukums cēlies no pieņēmuma, ka šajā vecumā cilvēks ir jau pietiekami nobriedis un gudrs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:FDR in 1933 2.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[1936. gada ASV prezidenta vēlēšanas]]''' bija vienbalsīgākās [[ASV prezidenta vēlēšanas|prezidenta vēlēšanas]] [[ASV vēsture|ASV vēsturē]], jo [[Franklins Delano Rūzvelts]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; no 531 elektoru balsīm guva 523 balsis?
* ... lai gan pieaugušiem [[cilvēks|cilvēkiem]] '''[[žaunu loki]]''' nav redzami, kā [[embrijs|embrionālas]] struktūras tie ir nozīmīgi galvas un kakla [[anatomija]]s attīstībā?
* ... '''[[Trešā reiha ģerbonis (1935—1945)|Trešā reiha ģerbonis]]''' tika ieviests [[1935. gads|1935. gadā]], aizstājot [[Veimāras Republika]]s simbolus, lai nostiprinātu [[Nacionālsociālisms|nacionālsociālisma ideoloģiju]] [[Trešais reihs|Vācijā]] un veidotu vienotu identitāti?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Sambucus racemosa a1.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[sarkanais plūškoks|sarkanā plūškoka]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Eirāzija|Eirāzijā]] un [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], bet [[Latvija|Latvijā]] suga ir pārgājusi savvaļā no stādījumiem un naturalizējusies, sastopama diezgan bieži mežos pilsētu tuvumā?
* ... '''[[aviācijas bumba]]s''' pirmo reizi tika izmantotas [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā, galvenokārt manuāli mestas no [[Gaisa balons|gaisa baloniem]] vai [[Lidmašīna|lidmašīnām]]?
* ... [[Kanādas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussargam]] '''[[Stīvens Euštakiu|Stīvenam Euštakiu]]''' ir [[portugāļi|portugāļu]] izcelsme, viņš spēlējis [[Portugāle]]s jaunatnes izlasē un visu karjeru pārstāv šīs valsts [[futbola klubs|futbola klubus]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Maureen O Sullivan, The New Movie Magazine, 1934.jpg|border|right|150px]]
* ... 1930. gadā [[Īri|īru]] [[aktrise]] '''[[Morīna O'Salivana]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pārcēlās uz [[Holivuda (Losandželosa)|Holivudu]], kur viņa kļuva slavena ar lomām sešās [[Tarzāns|Tarzāna]] filmās no 1932. līdz 1942. gadam, tēlojot kopā ar [[Džonijs Veismillers|Džoniju Veismilleru]]?
* ... 19. gadsimta beigās '''[[Izraēlas zeme]]''' jeb Apolītā zeme kļuva par centrālo ideju [[Cionisms|cionisma]] kustībai, kas aicināja [[ebreji|ebrejus]] atgriezties vēsturiskajā dzimtenē, un [[1948. gads|1948. gadā]] tika izveidota [[Izraēla|Izraēlas Valsts]], kas aptver daļu no vēsturiskās Izraēlas zemes?
* ... akūtā '''[[nieru mazspēja|nieru mazspējā]]''' [[simptomi]] parasti attīstās ļoti ātri, savukārt hroniskā nieru mazspējā tie var būt pakāpeniski un saistīti ar ilgstošu [[nieres|nieru]] funkcijas samazināšanos?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Luzern asv2022-10 Löwendenkmal img2.jpg|border|right|200px]]
* ... [[amerikāņi|amerikāņu]] rakstnieks [[Marks Tvens]] par godu [[Francijas revolūcija]]s laikā kritušajiem [[Vatikāna gvarde|Šveices gvardiem]] izveidoto '''[[Lucernas lauva]]s''' skulptūru &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nosaucis par &quot;skumjāko un aizkustinošāko akmens bluķi pasaulē&quot;?
* ... '''[[1995. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1995. gada UEFA Čempionu līgas finālā]]''' uzvarēja [[Amsterdamas &quot;Ajax&quot;]] pēc tam, kad pēc nospēlētām 85 minūtēm spēlē tika gūti pirmie vārti, ko paveica [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] [[Patriks Kluiverts]], 18 gadu un 327 dienu vecumā kļūstot par jaunāko [[futbolists|futbolistu]], kurš guvis vārtus [[UEFA Čempionu līga]]s finālā?
* ... '''[[melase]]s''', kas rodas kā blakusprodukts [[cukurs|cukura]] ražošanā, sastāvā ir līdz 40% [[saharoze]]s, tomēr saharozes izdalīšana no melases nav ekonomiski izdevīga?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bundesarchiv Bild 102-10212, Gertrud Ederle.jpg|border|right|150px]]
* ... amerikāņu [[Peldēšana (sports)|peldētāja]] '''[[Ģertrūde Ederle]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pazīstama kā pirmā [[sieviete]], kura pārpeldēja [[Lamanšs|Lamanša šaurumu]], pie tam viņas [[1926. gads|1926. gada]] 6. augusta peldējuma rezultāts bija ātrāks nekā jebkura [[vīrietis|vīrieša]] iepriekšējais rekords; viņas dzīvesstāsts [[2024. gads kino|2024. gadā]] iemūžināts filmā '''&quot;[[Meitene un jūra]]&quot;'''?
* ... 10.—12. gadsimtā '''[[ismaīlisms]]''' kļuva par lielāko [[Šiītu islāms|šiītu]] [[islāms|islāma]] [[Islāma atzari|atzaru]], kad tā bija galvenā ticība [[Fātimiju kalifāts|Fātimiju kalifātā]], bet mūsdienās lielākās ismaīlītu kopienas atrodas [[Indija|Indijā]], [[Irāna|Irānā]] un [[Pakistāna|Pakistānā]], bet vislielākais ismaīlītu īpatsvars ir [[Tadžikistāna]]s [[Kalnu Badahšānas vilojats|Kalnu Badahšānas vilojatā]]?
* ... [[1157. gads|1157. gadā]] mūsdienu [[Sīrija]]s otrā lielākā pilsēta '''[[Tartūsa]]''' kļuva par [[Templiešu ordenis|Templiešu ordeņa]] lielmestra citadeli, kuru nespēja ieņemt karavadonis [[Saladīns]], tomēr [[1291. gads|1291. gadā]] templieši bija spiesti Tartūsu pamest un pārcelties uz [[Kipra|Kipras salu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Morocco.svg|border|right|200px]]
* ... [[sarkans|sarkanais]] fons '''[[Marokas karogs|Marokas karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; simbolizē drosmi, spēku un izturību, un ir saistīts ar dinastisko tradīciju, jo sarkano krāsu bieži izmantoja marokāņu valdošās dinastijas, bet zvaigzne simbolizē [[Islāms|islāma]] piecus pīlārus, kamēr tās [[zaļā krāsa]] ir tradicionāla islāma simbolika, kas apzīmē mieru, auglību un cerību?
* ... [[Lielbritānija]]s kareivi [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā '''[[Henrijs Tandijs|Henriju Tandiju]]''' visbiežāk atceras kā karavīru, kurš, iespējams, saudzējis [[Ādolfs Hitlers|Ādolfa Hitlera]] dzīvību šajā karā?
* ... pirmā zināmā publiskā projicētas '''[[skaņu filma]]s''' izrāde notika [[Parīze|Parīzē]] [[1900. gads|1900. gadā]], taču pagāja daži gadu desmiti, līdz skaņas [[kinofilma]]s kļuva komerciāli praktiskas; pirmā pilnmetrāžas filma, ko prezentēja kā pilnībā skaņu filmu, bija &quot;[[Džeza dziedātājs]]&quot;, kura pirmizrāde notika [[1927. gads|1927. gadā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dirndl-2011.JPG|border|right|150px]]
* ... 19. gadsimta otrajā pusē '''[[dirndls]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; radās kā meiteņu un sieviešu [[tērps]], kas stilistiski ietekmējies no [[Alpi|Alpu]] vācvalodīgo iedzīvotāju tautastērpa, un arī mūsdienās šī reģiona iedzīvotājas dirndlu izmanto kā svinību tērpu?
* ... '''[[alavīti]]''' veido aptuveni 20% no [[Sīrija]]s iedzīvotājiem, taču viņiem vēsturiski ir bijusi liela politiskā vara, jo alavītu kopienai piederēja daudz Sīrijas militāro un izlūkdienestu vadītāju, arī [[Asada režīms|Asadu ģimene]], kas Sīriju pārvaldīja no 1971. gada līdz 2024. gadam?
* ... '''[[romantiskā komēdija|romantiskās komēdijas]]''' noslēguma mērķis ir apliecināt [[mīla]]s attiecību primāro nozīmi galveno varoņu dzīvē, pat ja viņi beigās fiziski izšķiras?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Snowdon massif.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Velsa]]s augstākā virsotne '''[[Snoudons]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir arī augstākā virsotne [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas salā]] ārpus [[Skotija]]s?
* ... slavenākie '''[[radisti šifrētāji]]''' ir [[navahi|navahu]] radisti, kurus īpaši savervēja un apmācīja [[ASV jūras kājnieku korpuss]], lai cīnītos pret [[Japānas Impērija|Japānu]] [[Klusā okeāna karš|Klusā okeāna teātrī]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā?
* ... latviešu neatkarīgā [[teātris|teātra]] trupa '''&quot;[[Kvadrifrons]]&quot;''' pašlaik darbojas telpās [[Rīgas cirks|Rīgas cirka]] ēkā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Mikheil Kavelashvili official portrait (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[2024. gads|2024. gada]] 27. novembrī [[Gruzija]]s valdošā partija &quot;Gruzijas sapnis&quot; izvirzīja bijušo [[futbolists|futbolistu]] '''[[Miheils Kavelašvili|Miheilu Kavelašvili]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kā kandidātu [[Gruzijas prezidents|Gruzijas prezidenta]] amatam, un decembrī viņu ievēlēja, lai gan opozīcija un iepriekšējā prezidente [[Salome Zurabišvili]] ievēlēšanu novērtēja kā neleģitīmu?
* ... '''[[ibādieši]]''' ir [[musulmaņi|musulmaņu]] atzars, kas nepieder nedz [[Šiītu islāms|šiītu]], nedz [[Sunnītu islāms|sunnītu]] reliģiskajai kopienai un ir galvenā reliģiskā kopiena [[Omāna]]s valstī?
* ... aptuveni 60% pasaules [[dzelzceļi|dzelzceļu]] ir '''[[normālplatuma dzelzceļš]]'''?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2024-10-29 ALBA Berlin gegen Paris Basketball (EuroLeague 2024-25) by Sandro Halank–020.jpg|border|right|150px]]
* ... amerikāņu [[basketbolists]] '''[[T. J. Šortss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš bijis sezonas labākais spēlētājs gan [[Vācijas basketbola Bundeslīga|Vācijas Bundeslīgā]], gan [[Francijas Nacionālā basketbola līga|Francijas Elites līgā]] un [[EuroCup|Eirokausā]], savu pirmo sezonu profesionālajā basketbolā aizvadīja [[Latvija]]s klubā [[BK Ventspils]]?
* ... padomju sērijveida [[slepkava]], laupītājs un izspiedējs '''[[Jurijs Kriņicins]]''', kurš [[1975. gads Latvijā|1975. gadā]] [[Rīga|Rīgā]] pastrādāja trīs slepkavības, [[1950. gads Latvijā|1950. gadā]] bija uz tvaikoņa &quot;[[Majakovskij (tvaikonis)|Majakovskis]]&quot;, kas apgāzās, un noslīka 147 cilvēki, arī viņa vecāki; uzskata, ka slīkšanas sekas un vecāku zaudējums viņam radīja psihiskus traucējumus?
* ... '''[[Parīzes miera līgums (1783)|Parīzes miera līgums]]''', kas tika parakstīts [[1783. gads|1783. gada]] 3. septembrī, oficiāli atzina [[ASV]] neatkarību, noslēdzot [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas Neatkarības karu]], un noteica robežas jaunajai valstij?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2014 Rallye Deutschland by 2eight 8SC0443.jpg|border|right|150px]]
* ... 2024. gada [[Pasaules rallija čempionāts|Pasaules rallija čempionātā]] '''[[Tjerī Nevils]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja savu pirmo pasaules čempiona titulu, kļūstot par [[Belģija]]s [[autorallijs|rallija]] pilotu, kas uzvarējis čempionātā?
* ... līdz [[892. gads|892. gadam]] [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] valdošie Samanīdu emīri atradās [[Abāsīdu kalifāts|Abāsīdu kalifu]] atkarībā, bet tad kļuva neatkarīgi, izveidojot savu '''[[Samanīdu impērija|Samanīdu impēriju]]''', kas pastāvēja līdz [[999. gads|999. gadam]]?
* ... [[2026. gads Latvijā|2026. gada]] 1. septembrī '''[[Jaunjelgavas vidusskola|Jaunjelgavas vidusskolu]]''' ir plānots reorganizēt par Jaunjelgavas pamatskolu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Antonio Costa Portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Eiropadomes prezidenti|Eiropadomes prezidents]] '''[[Antoniu Košta]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; iepriekš bija [[Portugāles premjerministru uzskaitījums|Portugāles premjerministrs]], bet [[2023. gads|2023. gada]] 7. novembrī atkāpās no amata pēc tam, kad atklājās, ka vairāki valdības locekļi bija iesaitīti [[korupcija]]s skandālā?
* ... '''[[Šārdžas emirāts]]''' ir vienīgais no [[Apvienotie Arābu Emirāti|Apvienoto Arābu Emirātu]] septiņiem emirātiem, kas robežojas ar visiem pārējiem?
* ... '''[[manipūru valoda]]''' ir viena no astoņām klasiskajām [[indieši|indiešu]] [[valodas|valodām]], ko atzinusi [[Indija]]s valdība, tā ir iekļauta [[Indijas konstitūcija]]s 8. sarakstā, kas nodrošina tai īpašu aizsardzību un atbalstu no valsts puses?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Sātu baznīca - panoramio.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Sātu luterāņu baznīca|Sātu luterāņu baznīcā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir filmēta kinofilma &quot;[[Rūdolfa mantojums]]&quot; un televīzijas seriāls &quot;[[Sarkanais mežs]]&quot;?
* ... '''[[Džozefs Beirli]]''' ir vienīgais zināmais [[ASV]] [[karavīrs]], kurš dienējis gan [[ASV Armija]]s gan [[Padomju Savienība|Padomju]] [[Sarkanā armija]]s sastāvā [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā?
* ... '''[[Baldones kūrorts]]''' tika izveidots 18. gadsimtā, taču [[Baldone]]s [[avots|avotu]] dziednieciskās īpašības esot zināmas kopš [[viduslaiki]]em, par ko liecina tur atrastie naudas gabali?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Criccieth - geograph.org.uk - 4513705.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Guineza|Guinezā]]''' ir lielākais [[velsiešu valoda]]s runātāju īpatsvars [[Velsa|Velsā]] — 64,4%, un šī grāfiste tiek uzskatīta par šīs valodas centru &lt;small&gt;(attēlā Krikjetas pils Guinezā)&lt;/small&gt;?
* ... bijušā [[igauņi|igauņu]] [[Futbols|futbolista]] '''[[Dzintars Klavans|Dzintara Klavana]]''', kurš [[Igaunijas futbola izlase|Igaunijas izlasē]] savas karjeras laikā aizvadīja 19 spēles, dēls [[Ragnars Klavans]] ir viens no visu laiku ievērojamākajiem [[Igaunija]]s futbolistiem?
* ... '''[[1561. gads Latvijā|1561. gada]]''' 28. novembrī [[Viļņa|Viļņā]] parakstīja [[Lietuvas un Livonijas personālūnija]]s līgumu (Viļņas ūniju), saskaņā ar kuru [[Gothards Ketlers]] kļuva par [[Livonija]]s vietvaldi un gubernatoru?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dzelzceļa līnijas Tukums-Kuldīga tilta būve pāri Abavai 1940.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Dzelzceļa līnija Tukums—Kuldīga|dzelzceļa līnijas Tukums—Kuldīga]] būvi pārtrauca [[Otrais pasaules karš]], bet '''[[Tilts uz nekurieni]]''', kuru uzcēla pāri [[Abava]]i, nenojaukts tā arī palicis pļavas vidū līdz pat mūsdienām &lt;small&gt;(attēlā celtniecības laikā 1940. gadā)&lt;/small&gt;?
* ... [[1941. gads|1941. gada]] '''[[Jūlija sacelšanās Melnkalnē]]''' pret [[Itālijas Karaliste (1861—1946)|Itālijas fašistiskās]] valdības okupāciju [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā tiek uzskatīta par pirmo masu sacelšanos okupētajā [[Eiropa|Eiropā]] pēc [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] un tās sabiedroto agresijas sākuma?
* ... [[Somi|somu]] [[kinorežisors|kinorežisora]] '''[[Aki Kaurismeki]]''' filmas bieži veidotas minimālisma stilā un to galvenie varoņi pārstāv strādnieku šķiru?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bidet Ego Kolo.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[bidē]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[aizguvums]] no [[franču valoda]]s, kas nozīmē &quot;[[ponijs]]&quot;, jo sēdēšana uz tā atgādina [[jāšana]]s pozu, sēžot ar seju pret krānu?
* ... '''[[Holiheda]]''' ir viena no galvenajām [[Īrijas jūra]]s piekrastes [[osta|ostām]] satiksmei ar [[Īrija|Īriju]], un tā ir otra noslogotākā pasažieru satiksmes osta [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] pēc [[Duvra]]s?
* ... [[2025. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2025. gada pašvaldību vēlēšanās]] [[Latvijas Republikas Kultūras ministrija|Kultūras ministrijas]] [[Parlamentārais sekretārs (Latvija)|parlamentārā sekretāre]] '''[[Signe Grūbe]]''' tika ievēlēta [[Ropažu novada dome|Ropažu novada domē]] no partijas &quot;[[Progresīvie]]&quot; saraksta un vēlāk ievēlēta par [[Ropažu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|domes priekšsēdētāju]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Caernarfon Castle 1994.jpg|border|right|200px]]
* ... 11. gadsimtā [[Guineza|Guinezā]], [[Velsa|Velsā]] iebrukušie [[normaņi]] netālu no bijušā romiešu cietokšņa uzbūvēja cietoksni &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, ap kuru izveidojās mūsdienu '''[[Kairnarvona]]s''' pilsētas centrs?
* ... '''[[1560. gads Latvijā|1560. gada]]''' 5. aprīlī [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] apspriedē [[Rīga|Rīgā]] pieņēma lēmumu ordeni likvidēt un pārvērst ordeņa valsti par mantojamu [[Livonijas hercogiste|Livonijas hercogisti]], līdzīgi [[Prūsijas hercogiste]]i?
* ... [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] mirušais [[Latvija]]s kultūras [[vēsturnieks]], [[Enciklopēdija|enciklopēdists]], [[fotogrāfs]] un sabiedriskais darbinieks, [[Latvijas Zinātņu akadēmija]]s Goda loceklis '''[[Vitolds Mašnovskis]]''' piedzima [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Pūres pagasts|Pūres pagastā]] [[ukraiņi|ukraiņu]] karagūstekņa un [[poļi|poļu]] izcelsmes laukstrādnieces ģimenē?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Belize.svg|border|right|200px]]
* ... mūsdienu '''[[Belizas karogs|Belizas karogam]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pamatā ir iepriekš šajā teritorijā pastāvējušās [[Britu Hondurasa]]s karogs?
* ... [[2014. gads Latvijā|2014. gadā]] '''[[Rimants Liepiņš]]''' [[Sēmes pagasts|Sēmes pagasta]] Āžu kalnā sarīkoja pirmās &quot;[[Stirnu buks|Stirnu buka]]&quot; taku skriešanas sacensības, un kopš tā laika &quot;Stirnu buks&quot; ir kļuvis par ikgadēju taku skriešanas sacensību seriālu un lielāko šāda veida sporta notikumu [[Latvija|Latvijā]]?
* ... '''[[pakāršana]]''' ir viena no senākajām un visplašāk izmantotajām [[nāvessods|nāvessoda]] izpildes metodēm?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Aconitum lasiostomum 45131052.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[dzeltenā kurpīte]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Endēms|endēmiska]] [[Austrumeiropa]]i un ir sastopama šaurā areālā galvenokārt teritorijā uz dienvidaustrumiem no [[Latvija]]s, bet Latvijā — divos izplatības apvidos [[Madona]]s un [[Krāslava]]s novadā?
* ... '''[[1559. gads Latvijā|1559. gadā]]''' turpinājās [[Livonijas karš]], un janvārī [[Krievijas cariste]]s karaspēks iebruka [[Rīgas arhibīskapija]]s &quot;[[Latvju gals|Latvju gala]]&quot; zemēs, ieņemot 11 pilsētas un pietuvojoties [[Rīgas brīvpilsēta]]i, kur [[Daugava]]s grīvā sadedzināja Rīgas kuģus, bet februārī krievu ar laupījumu un gūstekņiem atgriezās Krievijā?
* ... '''[[Azerbaijan Airlines reisa 8243 katastrofa|''Azerbaijan Airlines'' reisa 8243 katastrofa]]''' [[2024. gads|2024. gada]] 25. decembrī notika reisā no [[Baku]] uz [[Groznija|Grozniju]], kad pēc [[Krievija]]s raķetes zeme-gaiss uzbrukuma to pārvirzīja uz [[Aktau]] [[Kazahstāna|Kazahstānā]], tomēr avārijas nosēšanās dēļ avārijā bojā gāja 38 cilvēki?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Mindaugas Kuzminskas by Augustas Didzgalvis.jpg|border|right|150px]]
* ... 2016. gadā [[Lietuva]]s [[basketbolists|baskertbolists]] '''[[Mindaugs Kuzminsks]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; noslēdza līgumu ar [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] klubu [[Ņujorkas &quot;Knicks&quot;]], kur spēlēja arī latvietis [[Kristaps Porziņģis]], taču pēc vienas sezonas klubs spēlētāju atbrīvoja; debijas sezonā viņš piedalījās 68 spēlēs, taču tikai vienā otrajā sezonā?
* ... lai arī labā [[Amazone]]s satekupe [[Ukajali]] ir ievērojami garāka, hidroloģiski par Amazones galveno izteku izskata '''[[Maranjona|Maranjonu]]''' — tā dod lielāko ūdens pieplūdumu upes augštecei?
* ... '''[[Jeju Air reiss 2216|''Jeju Air'' reisa 2216]]''' katastrofa [[Dienvidkoreja|Dienvidkorejā]], kurā gāja bojā 179 cilvēki no 181, kas bija lidmašīnā, bija nāvējošākā [[2024. gads|2024. gada]] aviācijas katastrofa?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dinaric columbine Aquilegia dinarica.JPG|border|right|150px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] ir izplatīta tikai viena '''[[ozolītes|ozolīšu]]''' suga — [[parastā ozolīte]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[1558. gads Latvijā|1558. gadā]]''' sākās [[Livonijas karš]], kad 17. janvārī [[Krievijas cariste]] pieteica [[Livonija]]i karu, un karagājienā uz [[Tērbatas bīskapija]]s zemēm devās ap 40 000 krievu un tatāru karavīru virspavēlnieka hana [[Šigalejs|Šigaleja]] vadībā?
* ... [[Ungārija]]s [[sporta vingrošana|vingrotāja]] '''[[Āgneša Keleti]]''' [[vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpiskajās spēlēs]] ieguva desmit olimpiskās medaļas, un viņu uzskata par vienu no visu laiku veiksmīgākajām [[ebreji|ebreju]] sportistēm olimpiskajās spēlēs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Herbert Hoover - NARA - 532049.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[1928. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1928. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' ASV Tirdzniecības sekretārs [[Herberts Hūvers]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; guva 444 elektoru balsis, kamēr viņa oponents vien 87 balsis?
* ... [[Irāna]]s [[bēglis]] '''[[Mehrans Karimi Naseri]]''', kurš, dažādu apstākļu spiests, dzīvoja [[Šarla de Golla lidosta]]s 1. termināļa izlidošanas zālē no 1988. gada 26. augusta līdz 2006. gada jūlijam, kļuva plaši pazīstams, par viņu tapa grāmata un filmas, tostarp amerikāņu režisora [[Stīvens Spīlbergs|Stīvena Spīlberga]] 2004. gada filma &quot;[[Lidosta (filma)|Lidosta]]&quot;?
* ... '''[[2025. gada laikapstākļi Latvijā]]''' bija raksturīgi ar [[gaisa temperatūra|gaisa temperatūru]] vidēji +8,0 °C, kas ir 1,2 °C virs klimatiskās standarta normas (1991.—2020. gads), rezultātā tas bija 13. gads pēc kārtas, kas ir siltāks par klimatisko standarta normu, un ierindojās 4. vietā starp siltākajiem gadiem novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada)?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cotoneaster lucidus 15-p.bot-rhamnus.sp-2.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[spožā klintene]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Endēms|endēma]] [[Austrumsibīrija]]i [[Baikāls|Baikāla]] apkārtnē, taču ļoti plaši ieviesta apstādījumos [[Eiropa|Eiropā]] un vietām pārgājusi savvaļā, tāpat arī [[Latvija|Latvijā]]?
* ... [[Livonija]]s [[Koadjutoru karš]] noslēdzās '''[[1557. gads Latvijā|1557. gada]]''' 5. septembrī, kad [[Livonijas ordeņa mestrs]] [[Vilhelms fon Firstenbergs]] parakstīja [[Pasvales līgums|Pasvales līgumu]] par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapa]] un viņa koadjutora atjaunošanu amatā, kā arī izveidoja slepenu Livonijas ordeņa militāro aliansi ar [[Polija—Lietuva|Polijas—Lietuvas]] valdnieku?
* ... [[Augšdaugavas novada dome]]s priekšsēdētājs no [[Latgales partija]]s '''[[Vitālijs Aizbalts]]''' ir bijis [[9. Saeima]]s deputāts?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:George-Dancis-playing-basketball.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Austrālijas latvieši|Austrālijas latviešu]] [[basketbols|basketbolists]] '''[[Juris Dancis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pārstāvēja [[Austrālijas basketbola izlase|Austrālijas basketbola izlasi]] [[1956. gada vasaras olimpiskās spēles|1956. gada Melburnas olimpiskajās spēlēs]]?
* ... '''[[Saules sistēmas planētu kolonizācija]]''' ir viena no galvenajām tēmām [[zinātniskā fantastika|zinātniskajā fantastikā]], bet arī mūsdienu zinātniskajos pētījumos un [[kosmosa izpēte]]s plānos?
* ... '''[[Biafras līcis|Biafras līča]]''' ziemeļu krastā tagadējās [[Nigērija]]s teritorijā no 1967. līdz 1970. gadam pastāvēja neatkarīga separātiska [[Biafra|Biafras valsts]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Panthera pardus orientalis Colchester Zoo (1).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Amūras leopards]]''' &lt;small&gt;(attēlā Kolčesteras zoodārzā)&lt;/small&gt; ir visretāk sastopamais no visiem [[lielie kaķi|lielajiem kaķiem]] pasaulē?
* ... '''[[1556. gads Latvijā|1556. gadā]]''' sākās [[Livonija]]s [[Koadjutoru karš]], kad [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] bruņinieki uzbruka [[Rīgas arhibīskapija]]i un ieņēma visas tās pilis, bet [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|arhibīskapu]] [[Brandenburgas Vilhelms|Brandenburgas Vilhelmu]] un viņa koadjutoru sagūstīja, arhibīskapijas pārvaldi nododot [[Tērbatas bīskaps|Tērbatas]] un [[Sāmsalas bīskaps|Sāmsalas]] bīskapiem?
* ... neapdzīvotajā '''[[Annobona|Annobonas salā]]''' (mūsdienās ietilpst [[Ekvatoriālā Gvineja|Ekvatoriālajā Gvinejā]]) [[portugāļi]] izveidoja [[kolonija|koloniju]], kur nometināja vergus no [[Angola]]s un netālās [[Santome]]s, kas, sajaucoties ar eiropiešiem, jau 16. gadsimtā izveidoja savdabīgu kopienu ''forros'' — ‘atbrīvotie [vergi]’, kas runāja [[Kreoliskās valodas|kreoliskā]] [[portugāļu valoda]]s variantā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ropazu baznica 04 2015-02-15.jpg|border|right|150px]]
* ... kopš [[2020. gads Latvijā|2020. gada]] '''[[Ropažu luterāņu baznīca|Ropažu luterāņu baznīcā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Adventa laiks|Adventa]] un [[Ziemassvētki|Ziemassvētku]] laikā tiek izveidots īpašs &quot;Gaismas dārzs&quot;?
* ... 55 km garš un 6—22 km plats šaurums dienvidos '''[[Venecuēlas līcis|Venecuēlas līci]]''' savieno ar [[Marakaibo ezers|Marakaibo ezeru]]?
* ... viena no '''[[Kaļķupes ielejas dabas liegums|Kaļķupes ielejas dabas lieguma]]''' izteiksmīgākajām reljefa formām ir [[Puiškalna pilskalns|Puiškalns]] (pilskalns un sena svētvieta), kas atrodas [[Pilsupe|Kaļķupes]] un Mazupes satekas vietā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2025-01-11 IBU World Cup Biathlon Oberhof 2025 STP 5006.jpg|border|right|200px]]
* ... 2024. gada Pasaules čempionātā [[biatlons|biatlonā]] junioriem, kas notika [[Igaunija|Igaunijā]], [[Otepē]], [[Vācija]]s biatloniste '''[[Jūlija Tanheimere]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja četras medaļas, individuālajā distancē un stafetē kļūstot par čempioni?
* ... '''[[1540. gads Latvijā|1540. gadā]]''' [[Johans IV fon Minhauzens|Johanu IV fon Minhauzenu]] ievēlēja par [[Kurzemes bīskaps|Kurzemes bīskapu]]?
* ... pirmo '''[[Labākā animācijas filma (Zelta globusa balva)|Zelta globusa balvu kā labākā animācijas filma]]''' saņēma ''[[Pixar]]'' studijas filma &quot;[[Vāģi]]&quot; 2006. gadā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Amelanchier spicata tähk-toompihlakas 01 estonia.JPG|border|right|200px]]
* ... '''[[vārpainā korinte|vārpainās korintes]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], taču suga ir plaši ieviesusies un tiek kultivēta [[Eiropa|Eiropā]], kur vietām pārgājusi savvaļā; arī [[Latvija|Latvijā]] sastopama nereti, ir pārgājusi savvaļā un naturalizējusies?
* ... [[Eiropa]]s kontinentālās daļas galējais dienvidu punkts '''[[Tarifas rags]]''' atrodas [[Spānija]]s pašos dienvidos [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] krastā bijušās Palomasas salas galā, kas kopš 1808. gada ar {{nobr|300 m}} garu dambi savienota ar kontinentu?
* ... '''[[santīms]]''' ir mazākā [[nauda]]s vienība daudzās valstīs, kuras [[valūta]] vēsturiski ir bijusi saistīta ar franču vai latīņu monētu sistēmu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rosaceae - Pyrus pyraster - Perastro-1.JPG|border|right|200px]]
* ... [[Latvija|Latviju]] šķērso '''[[meža bumbiere]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[izplatības areāls|izplatības areāla]] ziemeļu-ziemeļaustrumu robeža, tādēļ tā ir diezgan reti sastopama visā teritorijā, izņemot valsts ziemeļaustrumu daļu?
* ... [[Reformācija Livonijā|Livonijas Reformācijas]] gaitā '''[[1529. gads Latvijā|1529. gadā]]''' [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskaps]] [[Tomass Šēnings]] [[Lībeka|Lībekā]] noslēdza līgumu uz 6 gadiem ar [[Rīga]]s pilsētu, pēc kura Rīga atkal atzina arhibīskapa virskundzību, bet tās iedzīvotājiem bija tiesības paturēt [[luterticība|Mārtiņa Lutera ticību]]?
* ... '''[[dārgmetāli]]''' parasti ir izturīgi pret [[oksidēšanās|oksidēšanos]] un [[korozija|koroziju]], kas padara tos ļoti piemērotus izmantošanai [[rotaslieta|rotās]], [[monēta|monētās]], investīcijās un dažādās rūpnieciskās nozarēs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Roy Orbison 1965.jpg|border|right|150px]]
* ... 1980. gados [[Amerikāņi (nācija)|amerikāņu]] dziedātājs un dziesmu autors '''[[Rojs Orbisons]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pievienojās grupai ''The Traveling Wilburys'', kurā darbojās kopā ar tādiem māksliniekiem kā [[Bobs Dilans]], [[Džordžs Harisons]], [[Toms Petijs]] un Džefs Linns?
* ... bijušais amerikāņu [[basketbolists]] '''[[Braiens Skalabrini]]''', kurš savas karjeras laikā pārstāvējis trīs [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] klubus, kopā ar [[Bostonas &quot;Celtics&quot;]] kļūstot par 2008. gada [[NBA čempioni|NBA čempionu]], tagad darbojas kā &quot;Celtics&quot; spēļu komentētājs televīzijā?
* ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga ceturtajā lielākajā salā '''[[Kauai]]''' [[Džeimss Kuks|Džeimsa Kuka]] trešās ekspedīcijas laikā [[1778. gads|1778. gada]] janvārī notika pirmais eiropiešu kontakts ar havajiešiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Lymnaea stagnalis Arboretum de Paris.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[dīķgliemeži]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[lielais dīķgliemezis]])&lt;/small&gt; ir plaši izplatīti pasaules [[saldūdens]] baseinos, ieskaitot [[Latvija|Latviju]], kur ir zināmas 6 vai 7 dīķgliemežu [[suga]]s?
* ... '''[[1528. gads Latvijā|1528. gada]]''' 6. februārī [[Rīgas domkapituls]] pēc [[Livonijas ordeņa mestri|Livonijas mestra]] [[Valters fon Pletenbergs|Valtera fon Pletenberga]] ieteikuma par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapu]] ievēlēja [[Tomass Šēnings|Tomasu Šēningu]]?
* ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[šausmu filma]] '''&quot;[[Nosferatu (2024. gada filma)|Nosferatu]]&quot;''' ir [[jauns ekranizējums]] [[F. V. Murnavs|F. V. Murnava]] 1922. gada mēmajai filmai &quot;[[Nosferatu, šausmu simfonija]]&quot;, kuras pamatā ir [[Brems Stokers|Brema Stokera]] 1897. gada romāns &quot;[[Drakula (romāns)|Drakula]]&quot;?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Han Kang, 2024 Nobel Prize Laureate in Literature (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[2024. gads|2024. gadā]] [[Dienvidkoreja]]s romānu rakstniece un dzejniece '''[[Hana Ganga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ieguva [[Nobela prēmija literatūrā|Nobela prēmiju literatūrā]] &quot;par savu intensīvi poētisko prozu, kas konfrontē vēsturiskās traumas un atgādina par cilvēka dzīvības trauslumu&quot;?
* ... '''[[Krievijas juku laiki|Krievijas juku laiku]]''' troņa pretendents '''[[Viltusdmitrijs II]]''' 1607. gadā [[Lietuvas lielkņaziste]]s pierobežā [[Staroduba]]s pilsētā sevi pasludināja par caru Dmitriju ([[Viltusdmitrijs I]]), kurš izglābies no nogalināšanas 1606. gada maijā?
* ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga astotā lielākā sala '''[[Kahoolave]]''' ir vienīgā neapdzīvotā no galvenajām arhipelāga salām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Vandzenes muiža -manor.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Vandzenes muiža]]s''' kungu mājā &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; no 1937. līdz 2020. gada augustam darbojās Vandzenes pamatskola?
* ... '''[[1527. gads Latvijā|1527. gadā]]''' [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskaps]] [[Johans VII Blankenfelds]] devās uz [[Spānija|Spāniju]] pie [[Svētās Romas impērijas ķeizari|Svētās Romas impērijas ķeizara]] [[Kārlis V Hābsburgs|Kārļa V]], kur mira?
* ... '''[[Carnikavas nēģi]]''' tikuši pasniegti galdā arī [[Krievijas ķeizariene]]i [[Katrīna II Lielā|Katrīnai II]], kad, pēc vienas versijas, atbraucot uz [[Rīga|Rīgu]], viņa viesojusies arī [[Carnikava|Carnikavā]] un tur pirmo reizi izmēģinājusi ceptus [[Upes nēģis|nēģus]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ķemeru viesnīca pēc 1936.JPG|border|right|200px]]
* ... [[1936. gads Latvijā|1936. gadā]] [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidents]] [[Kārlis Ulmanis]] '''[[Ķemeru kūrorts|Ķemeru kūrortā]]''' atklāja [[Ķemeru viesnīca|viesnīcu &quot;Ķemeri&quot;]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ar 100 komfortablām istabām un greznu halli, kuras arhitekts bija [[Eižens Laube]]?
* ... [[Kamerūna]]s [[Futbols|futbolists]] '''[[Tomass N'Kono]]''' ir viens no izcilākajiem [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargiem]] [[Āfrika]]s kontinentā, bet atpazīstamību iemantojis [[Spānija]]s klubā ''[[RCD Espanyol|Espanyol]]'', ko pārstāvēja gandrīz desmit gadus, aizvadot vairāk nekā 300 oficiālās spēles?
* ... [[Alžīrija]]s lielākais [[ezers]] '''[[Melhīrs]]''' sausajā sezonā izžūst un pārvēršas [[solončaks|solončakā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2025 Ahmed al-Sharaa (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Ahmeds aš Šarā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš pēc '''[[Asada režīma krišana]]s''' un [[Sīrijas pārejas valdība]]s izveidošanas kļuva par par ''[[de facto]]'' [[Sīrija]]s valsts vadītāju, no 2017. līdz 2025. gadam bija [[džihāds|džihādistu]] [[terorisms|teroristiskās]] organizācijas ''[[Hay'at Tahrir al-Sham]]'' vadītājs?
* ... '''[[1525. gads Latvijā|1525. gadā]]''' [[Livonijas landtāgs|Livonijas landtāga]] laikā baznīcas reformators [[Silvestrs Tegetmeijers]] [[Valmieras Sv. Sīmaņa baznīca|Valmieras Sv. Sīmaņa baznīcā]] noturēja sprediķi pret [[katoliskā ticība|katolisko ticību]]?
* ... '''[[Mirušā interneta teorija]]''' ir [[sazvērestības teorija]], kas apgalvo, ka koordinētu un tīšu centienu dēļ [[internets]] kopš 2016. vai 2017. gada galvenokārt sastāv no [[robotprogrammatūra]]s darbībām un automātiski ģenerēta satura, ko pārvalda algoritmiskā kurācija, ar mērķi kontrolēt cilvēku darbību?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Narges Mohammadi (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[2023. gads|2023. gadā]] [[Irāna]]s [[žurnāliste]] un [[cilvēktiesības|cilvēktiesību]] aktīviste '''[[Nargisa Mohammadi]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ieguva [[Nobela miera prēmija|Nobela miera prēmiju]] &quot;par viņas cīņu pret sieviešu apspiešanu Irānā un cīņu par cilvēktiesībām un brīvību visiem&quot;?
* ... [[Tunisija]]s lielākais [[ezers]] '''[[Džerīds]]''' sausajā sezonā izžūst un pārvēršas [[solončaks|solončakā]]?
* ... '''[[kravas līnijkuģis|kravas līnijkuģu]]''' noriets sākās 20. gadsimta 70. gados, ieviešot [[konteinerkuģis|konteinerkuģus]]; viens no pēdējiem kravas līnijkuģiem ir ''Silver Supporter'', kurš dodas uz [[Pitkērna|Pitkērnu]] četras reizes gadā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Lieliecavas muiža.JPG|border|right|200px]]
* ... [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] [[Kurzemes ofensīva]]s laikā [[1915. gads Latvijā|1915. gada]] vasarā '''[[Lieliecavas muiža]]s''' kungu māju &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nodedzināja [[Krievijas Impērija|Krievijas]] karaspēka atkāpšanās laikā, bet pēc [[1920. gada zemes reforma]]s muižas zemi tās īpašniekiem [[Pāleni]]em atsavināja?
* ... '''[[1524. gads Latvijā|1524. gadā]]''' [[Romas pāvests]] [[Klements VII]] par [[Kurzemes bīskapu saraksts|Kurzemes bīskapu]] pasludināja agrāko [[Livonijas ordeņa mestrs|mestra]] [[Valters fon Pletenbergs|Pletenberga]] kancleru [[Hermanis Ronebergs|Hermani Ronebergu]], bet par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapu]] — koadjutoru [[Johans VII Blankenfelds|Johanu VII Blankenfeldu]]?
* ... amerikāņu aktiera [[Džonijs Deps|Džonija Depa]] un franču dziedātājas un aktrises [[Vanesa Paradī|Vanesas Paradī]] meita '''[[Lilija Rouza Depa]]''' arī ir [[aktrise]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Escargot - Helix pomatia (11930989385).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[kātacu plaušgliemeži|kātacu plaušgliemežus]]''' raksturo ievilkties spējīgu taustekļu pāris, kuru galā atrodas [[acis]] &lt;small&gt;(attēlā parka vīngliemezis)&lt;/small&gt;?
* ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] ziemeļrietumos esošā '''[[Meinas līcis|Meinas līča]]''' krasta līnija ir stipri izrobota, un no tā atzarojas vairāki līči, no kuriem lielākais ir [[Fandi līcis]] ziemeļos, kurā novērojamas pasaulē augstākās [[plūdmaiņas]] — līdz 21 m?
* ... '''[[Jūtas karš]]''' no [[1857. gads|1857. gada]] maija līdz [[1858. gads|1858. gada]] jūlijam norisinājās starp [[Mormoņi|mormoņu]] kolonistiem [[Jūta]]s teritorijā un [[ASV federālā valdība|ASV federālās valdības]] nosūtītajiem [[ASV Armija|ASV bruņotajiem spēkiem]] un tika atrisināts sarunu ceļā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Aeg peter-behrens03.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[tējkanna]]s''' parādījās 17. gadsimtā, kad tās pa tirdzniecības ceļiem atceļoja no [[Āzija]]s &lt;small&gt;(attēlā tējkanna no 1909. gada)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[1501. gads Latvijā|1501. gada]]''' 27. augustā [[Sericas kauja|Sericas kaujā]], pēc [[Rusova Livonijas hronika]]s ziņām, vairāk nekā 4000 vīru lielais [[Livonija]]s karaspēks uzvarēja 40 000 vīru lielo [[Maskavija]]s un [[Pleskavas kņazi]]stes karaspēku?
* ... [[Liepāja]]s koncertzāles &quot;[[Lielais dzintars (koncertzāle)|Lielais dzintars]]&quot; autors ir [[austrieši|austriešu]] [[arhitekts]] '''[[Folkers Gīnke]]'''?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Korina 2017-06-04 Physocarpus opulifolius 4.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Ziemeļamerika]]s austrumos sastopamais '''[[irbeņlapu fizokarps]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir ieviests [[Eiropa|Eiropā]], tostarp [[Latvija|Latvijā]], kā dekoratīvs [[krūms]], un vietām pārgājis savvaļā?
* ... [[Senā Divupe|Divupē]] ir atrastas senas māla plāksnītes, kurās aprakstītas [[ēdiens|ēdienu]] gatavošanas '''[[Recepte (kulinārija)|receptes]]'''; tās pašlaik ir pirmās zināmās '''[[pavārgrāmata]]s''' vēsturē?
* ... '''[[karamelizācija]]''' ir [[ogļhidrāti|ogļhidrātu]] ķīmiskas pārveidošanās process, kas notiek karsējot un tiek plaši izmantots kulinārijā, bet turpinot karsēšanu, notiek pārogļošanās, produkta krāsa kļūst tumšbrūna līdz melna, garša rūgta — šāds produkts nav ēdams, jo satur kaitīgas un pat kancerogēnas vielas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Japanese Snow Monkey (Macaque) Mother Grooms Her Young.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Japānas makaks|Japānas makaki]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir vieni no vislabāk pielāgotajiem aukstam klimatam starp visiem [[pērtiķi]]em — tie ir sastopami gan mērenā klimatā, gan sniegotos kalnu apgabalos, kur [[gaisa temperatūra]] var pazemināties līdz -15 °C?
* ... pirmo [[holera]]s [[epidēmija|epidēmiju]] [[Latvija]] piedzīvoja '''[[1831. gads Latvijā|1831. gadā]]''', otrās globālās [[pandēmija]]s laikā?
* ... '''[[sālīšana]]''' ir viena no senākajām [[pārtika]]s saglabāšanas metodēm, kuras efekts ir pārtikas daļēja [[Atūdeņošanās|dehidratācija]], garšas uzlabošana un vairuma [[Baktērijas|baktēriju]] attīstības kavēšana?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dārza vīngliemezis.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[vīngliemežu dzimta]]s''' pārstāvji ir plaši izplatīti visā pasaulē, ieskaitot [[Latvija|Latviju]], kur ir zināmas 12 vīngliemežu sugas &lt;small&gt;(attēlā dārza vīngliemezis)&lt;/small&gt;?
* ... 2024. gadā '''''[[Star Alliance]]''''' bija pasaulē lielākā [[aviosabiedrība|aviosabiedrību]] alianse ar 17,4% lielu tirgus daļu, salīdzinot ar konkurējošajām '''''[[SkyTeam]]''''' (13,7%) un ''[[Oneworld]]'' (11,9%)?
* ... [[Baltā jūra|Baltās jūras]] '''[[Mezeņas līcis|Mezeņas līcī]]''' ir novērojamas [[Krievija]]s [[Arktika|Arktikā]] augstākās pusdiennakts [[plūdmaiņas]] līdz 10,3 m?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Spiraea chamaedryfolia kz02.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[goblapu spireja]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; diezgan bieži tiek kultivēta [[Latvija|Latvijā]] un apstādījumu apkaimē vietām ir pārgājusi savvaļā?
* ... '''[[1875. gads Latvijā|1875. gada]]''' 9. jūlijā [[Rīga|Rīgā]] ieradās [[Zviedrija]]s un [[Norvēģija]]s karalis [[Oskars II]], pieņēma karaspēka parādi un turpināja tālāko ceļu uz [[Maskava|Maskavu]] un [[Pēterburga|Pēterburgu]]?
* ... '''[[Meža (Daugavas pieteka)|Meža]]''' ir garākā [[Daugava]]s pieteka un pieteka ar lielāko caurplūdumu, kā arī otra lielākā aiz [[Aiviekste]]s pēc [[Sateces baseins|baseina]] platības?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rio Ucayali.png|border|right|200px]]
* ... '''[[Ukajali|Ukajali upes]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; garums ir 1600 km, bet kopā ar tās garākajām satekupēm '''[[Tambo]]''' un '''[[Apurimaka|Apurimaku]]''' — 2670 km, un tā tiek uzskatīta par [[Amazone]]s garāko izteku?
* ... vairākas desmitgades ir tikusi apspriesta [[tilts|tilta]] būvniecības iespēja pāri {{nobr|3 km}} platajam '''[[Mesīnas šaurums|Mesīnas šaurumam]]''', kas atdala [[Sicīlija|Sicīliju]] no [[Kalabrija]]s [[Apenīnu pussala|Apenīnu pussalā]], taču projekts vairākkārt ir ticis atcelts un atsākts politisku lēmumu rezultātā?
* ... '''[[marinēšana]]''' ir līdzīga [[sālīšana]]i, izņemot to, ka sālīšana ir atkarīga no [[sāls]], nevis skābju vai fermentu darbības, un arī [[skābēšana]]i, izņemot to, ka skābēšanu parasti veic daudz ilgāku laiku?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:MtCleveland ISS013-E-24184.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[vulkāniskie pelni]]''' &lt;small&gt;(attēlā izvirdumā [[Aļaska|Aļaskā]])&lt;/small&gt; galvenokārt sastāv no stikla, [[minerāli|minerālu]] un [[ieži|iežu]] fragmentiem, kuru izmērs parasti nepārsniedz 2 mm un ir ļoti viegli, tāpēc tie var izplatīties simtiem vai pat tūkstošiem kilometru no [[vulkāns|vulkāna]]?
* ... 2037 m vjl augstais '''[[Mičels (kalns)|Mičels]]''' ir [[Apalači|Apalaču]] augstākā virsotne un augstākais klans [[ASV]] uz austrumiem no [[Misisipi (upe)|Misisipi]]?
* ... '''[[liellopu gaļa]]s''' ražošanā 2023. gadā vadošās valstis bija [[Brazīlija]], [[Indija]], [[ASV]], [[Austrālija]] un [[Argentīna]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bibi Andersson (1961).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Zviedri|zviedru]] [[aktrise]] '''[[Bibi Andešone]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vislabāk ir pazīstama ar lomām [[Ingmars Bergmans|Ingmara Bergmana]] filmās — piedalījusies 10 filmās un 3 televīzijas filmās, kurām [[režisors]] bija Bergmans?
* ... [[pārtika]]s '''[[blanšēšana]]''' palīdz samazināt kvalitātes zudumu laika gaitā, to bieži izmanto kā sagatavošanu pirms [[sēnes|sēņu]], [[dārzeņi|dārzeņu]] vai [[augļi|augļu]] sasaldēšanas, dehidrēšanas vai [[konservēšana]]s?
* ... '''[[Trīs Zvaigžņu balva 2024|Trīs Zvaigžņu balvā 2024]]''' par gada sportistu tika atzīti [[basketbolists]] [[Kristaps Porziņģis]], kurš šo balvu saņēma jau trešo reizi, un [[riteņbraucējs]] [[Toms Skujiņš]], bet gada sportistes balvu saņēma basketboliste [[Kitija Laksa]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Занзибар. Залив Чвака 4.jpg|border|right|200px]]
* ... kopā ar ziemeļos esošo '''[[Pemba|Pembu]]''' un citām mazākām saliņām '''[[Ungudža]]''' &lt;small&gt;(attēlā piekraste)&lt;/small&gt; veido [[Zanzibāra]]s arhipelāgu, kas ir pusautonoma [[Tanzānija]]s daļa?
* ... tiek uzskatīts, ka '''[[cepšana]]''' pirmo reizi parādījās [[Senā Ēģipte|Senās Ēģiptes]] virtuvē Vecās valsts laikā, aptuveni 2500. gadā pirms mūsu ēras, bet apmēram [[Viduslaiki|viduslaikos]] uz [[panna]]s cepta [[pārtika]] kļuva par turīgu cilvēku ierastu ēdienu, īpaši cepa [[gaļa|gaļu]] un [[dārzeņi|dārzeņus]]?
* ... [[Padomju Savienības Varonis]] '''[[Ivans Sereda]]''' goda nosaukumu saņēmis par varonību cīņas laikā [[Latvija]]s teritorijā pie [[Daugavpils]] 1941. gada 28. jūnijā, kad bruņojies tikai ar šauteni un [[cirvis|cirvi]], viņš atbruņoja vācu [[tanks|tanku]], kas bija iebraucis padomju lauka virtuvē, un saņēma gūstā tanka apkalpi?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rubens Painting Adam Eve.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Ādams un Ieva|Ādama un Ievas]]''' dzīve Ēdenes dārzā, viņu vēlme ēst aizliegto augli un izraidīšana no [[paradīze]]s kā sods par nepaklausību bieži tiek interpretēts kā simbolisks sākums [[grēks|grēka]] un ciešanu ienākšanai pasaulē &lt;small&gt;(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] glezna &quot;Ādams un Ieva&quot;)&lt;/small&gt;?
* ... [[Pārtikas rūpniecība|pārtikas rūpniecībā]] '''[[agars]]''' kļuva populārs 20. gadsimtā, kad pieauga pieprasījums pēc [[želatīns|želatīna]] alternatīvām un sabiezinātājiem, un tā kā agars nav iegūts no [[dzīvnieki]]em, tas ātri ieguva popularitāti kā [[vegānisms|vegānisks]] un [[veģetārisms|veģetārs]] aizstājējs?
* ... [[1962. gads|1962. gadā]] [[PSRS]] [[Ballistiskā raķete|ballistisko raķešu]] ar kodolgalviņām '''''[[R-12 Dvina]]''''' izvietošana [[Kuba|Kubā]] bija [[Kubas raķešu krīze]]s iemesls?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Old Fort of Zanzibar.jpg|border|right|250px]]
* ... [[1824. gads|1824. gadā]] [[Omānas sultāns]] no [[Maskata]]s uz [[Ungudža|Ungudžu]] pārcēla savu rezidenci, un '''[[Zanzibāra (pilsēta)|Zanzibāra]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izauga kā Omānas un Zanzibāras sultanāta galvaspilsēta?
* ... '''[[sinepes]]''' kā [[ēdiens|ēdiena]] piedeva tiek gatavotas no sinepju sēklām, kuras ir galvenā sastāvdaļa; atkarībā no sinepju veida tiek izmantotas dažādas sinepju šķirnes — baltās (mēreni asas), brūnās (vidēji asas) vai melnās (ļoti asas)?
* ... grupas ''[[The Sound Poets]]'' pirmsākumi meklējami 2006. gadā, kad tika izveidota grupa &quot;Smaragda Pilsētas Burvji&quot;, kas pēc pāris gadiem beidza savu pastāvēšanu, taču 2011. gadā divi šīs grupas dalībnieki — '''[[Jānis Aišpurs]]''' un Normunds Lukša — nodibināja jaunu grupu — ''The Sound Poets''?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cimitirul Vesel de la Sapanta6.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Jautrā kapsēta]]''' [[Rumānija|Rumānijā]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir slavena ar saviem spilgtas krāsas naivisma stilā veidotiem kapu pieminekļu gleznojumiem, kas oriģinālā un poētiskā manierē apraksta cilvēkus, kas tur apglabāti, kā arī ainas no viņu dzīves?
* ... [[tabaka]]s izstrādājuma '''[[snuss|snusa]]''' lietošanas atmešana ir tikpat sarežģīta kā [[smēķēšana]]s atmešana?
* ... '''[[jūras veltes]]''' ir nozīmīgs dzīvnieku izcelsmes [[olbaltumvielas|olbaltumvielu]] avots daudzās diētās visā pasaulē, īpaši piekrastes reģionos?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Hotel de Federaciones 02.jpg|border|right|250px]]
* ... [[1778. gads|1778. gadā]] '''[[Bioko|Bioko sala]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Malabo]] pilsētas panorāma ar Basiles smaili fonā)&lt;/small&gt; nonāca [[Spānija]]s valdījumā, kas to apvienoja ar Riomuni teritoriju vienotā kolonijā Spāņu Gvinejā, bet [[1968. gads|1968. gadā]] [[kolonija]] ieguva neatkarību kā [[Ekvatoriālā Gvineja]]?
* ... '''''[[dim sum]]''''' ir viegli [[ēdieni]], ko saskaņā ar [[ķīnieši|ķīniešu]] tējas tradīcijām parasti pasniedz kopā ar [[puera tēja]]s tasi pirms vakariņām?
* ... 2024. gadā '''[[Kūdras rūpniecība Latvijā|Latvijas kūdras rūpniecība]]''' ieguva 31% no [[Eiropa]]s profesionālajā [[dārzkopība|dārzkopībā]] izmantotās [[kūdra]]s?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:SIMAL limoncello jp.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[limončello]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir otrs populārākais [[liķieris]] [[Itālija|Itālijā]] un tradicionāli tiek pasniegts atdzesēts kā [[gremošana|gremošanu]] stimulējošs līdzeklis pēc vakariņām?
* ... '''[[Nabesnas šļūdonis]]''' '''[[Vrangeļa kalni|Vrangeļa kalnos]]''' ir garākais ieleju [[ledājs]] [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] un garākais iekšzemes ieleju ledājs pasaulē?
* ... '''[[tautas medicīna]]''' balstās uz paaudzēm nodotu pieredzi, dabas resursu izmantošanu un intuitīvu pieeju [[veselība]]s problēmu risināšanā, taču tās efektivitāte ne vienmēr ir zinātniski pierādīta, tāpēc dažkārt ir nepieciešama piesardzība tās pielietošanā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bourvil2.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Franči|franču]] [[aktieris]] un [[dziedātājs]] '''[[Burvils]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vislabāk ir zināms ar lomām [[Kinokomēdija|kinokomēdijās]] un sevišķi sadarbību ar [[Luijs de Finess|Luiju de Finesu]]?
* ... '''[[karstvīns|karstvīna]]''' gatavošanas tradīcija parādījās [[viduslaiki|viduslaikos]] [[Ziemeļeiropa|Ziemeļeiropā]]?
* ... ar [[biatlons|biatlonu]] nodarbojas arī [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieces [[Sanita Buliņa|Sanitas Buliņas]] dvīņu māsa '''[[Sandra Buliņa]]''', kura arī ir [[Latvija]]s izlases dalībniece?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Melnsilupe and Baltic sea.jpg|border|right|200px]]
* ... reizēm par '''[[Melnsilupe|Melnsilupi]]''' &lt;small&gt;(attēlā Melnsilupes ieteka [[Rīgas līcis|Rīgas līcī]])&lt;/small&gt; sauc arī tās sateces upi [[Lorumupe|Lorumupi]], jo sākotnēji Milzgrāvja (otras sateces) nebija, un to izraka tikai [[1842. gads Latvijā|1842. gadā]] pēc [[Dundaga]]s barona pavēles, lai nolaistu Dieviņa ezeru?
* ... [[grieķi|grieķu]] virtuvei piedrīgais '''[[giross]]''' ir līdzīgs citiem līdzīgiem [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] un [[Vidusjūra]]s reģiona ēdieniem, piemēram, [[Kebabs|kebabam]] un [[šaverma]]i, taču tas izceļas ar savām unikālajām [[Garšviela|garšvielām]] un sastāvdaļu kombinācijām?
* ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2025. gada Pasaules čempionātā biatlonā]]''' četras zelta medaļas izcīnīja [[Francija]]s biatloniste [[Žilija Simona]], bet [[Norvēģija]]s biatlonists [[Juhanness Tīngnēss Bē]], kuram šis bija pēdējais [[Pasaules čempionāts biatlonā|pasaules čempionāts]] karjerā, ieguva trīs zelta, vienu sudraba un vienu bronzas medaļu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Maui, Hawaii beach.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga otro lielāko salu '''[[Maui]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; veido divi [[vulkāns|vulkānu]] masīvi Haleakalā un Kahālāvai, ko savieno {{nobr|10 km}} plats [[zemesšaurums]], kas faktiski ir vienīgā apdzīvotā un [[lauksaimniecība]]i izmantojamā teritorija?
* ... '''[[sālīts speķis|sālītā speķa]]''' vēsture ir cieši saistīta ar [[zemkopība]]s un [[lopkopība]]s tradīcijām: vēsturiski tas tika gatavots, lai saglabātu [[cūkgaļa|cūkgaļu]] ziemas mēnešiem, kad svaigu pārtikas produktu pieejamība bija ierobežota, jo [[sālīšana]] bija vienkārša un efektīva metode, kas ļāva paildzināt [[speķis|speķa]] derīguma termiņu, vienlaikus uzlabojot tā garšu?
* ... [[Rietumāfrika]]s piekrastes reģionu, kas mūsdienās aptver daļu no [[Gana]]s, [[Togo]], [[Benina]]s un [[Nigērija]]s, vēsturiski dēvē par '''[[Vergu Krasts|Vergu Krastu]]''', kas radies [[koloniālisms|koloniālajā periodā]], kad reģions bija viens no galvenajiem transatlantiskās [[vergu tirdzniecība]]s centriem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Lorumupes atsegums.JPG|border|right|200px]]
* ... pie [[Vīdale]]s '''[[Lorumupe]]''', tekot cauri [[Kaļķupes ieleja|Kaļķupes ielejas dabas liegumam]], šķērso [[Šlīteres Zilie kalni|Šlīteres Zilo kalnu]] turpinājumu, un, izgraužoties caur [[vidusdevona]] [[arukilas svīta]]s [[smilšakmeņi]]em, veido samērā augstus [[atsegums|atsegumus]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[karstā šokolāde]]''' kļuva populāra pēc [[kakao pupiņas|kakao pupiņu]] ieviešanas [[16. gadsimts|16. gadsimtā]], un gadsimtu gaitā tā kļuva par greznu un izsmalcinātu dzērienu, īpaši [[aristokrātija]]s aprindās?
* ... [[Somija]]s [[piena produkti|piena produktu]] ražotājs '''''[[Valio]]''''' pieder 13 Somijas [[piens|piena]] pārstrādes kooperatīviem, kuros apvienojušies aptuveni 3200 piena ražotāji, un tas iepērk 86 % Somijā saražotā piena?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:HYGROCYBE PSITTACINA (6667933911).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] pirmo reizi '''[[zaļā stiklene]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika novērota 1951. gadā [[Lielplatone]]s apkārtnē, bet 2025. gadā [[Latvijas Mikologu biedrība]] to nosauca par [[Gada sēne Latvijā|Gada sēni]]?
* ... [[Rumānija|Rumānijā]] '''[[brinza|brinzu]]''' bieži sauc par nacionālo [[ēdiens|ēdienu]] un izmanto gan kā piedevu, gan kā pamata sastāvdaļu dažādos [[ēdieni|ēdienos]], piemēram, [[pīrāgs|pīrāgos]]?
* ... '''[[Amerikas Savienoto Valstu Gaisa spēku Nacionālais muzejs]]''' ir vecākais un lielākais militārās [[aviācija]]s [[muzejs]] pasaulē, kurā apskatāmi vairāk nekā 360 [[lidaparāti]] un [[raķete]]s?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rouble-1961-Paper-1-Obverse.jpg|border|right|250px]]
* ... pēc [[PSRS sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]] '''[[Padomju rublis|padomju rubli]]''' &lt;small&gt;(attēlā 1 rubļa banknotes averss)&lt;/small&gt; īsu brīdi (līdz 1992., 1993. gadam vai 1994. gadam) turpināja lietot [[Pēcpadomju valstis|pēcpadomju valstīs]] līdz savu nacionālo valūtu izveidei?
* ... '''[[Japānas viskijs|Japānas viskija]]''' vēsture sākas 20. gadsimta sākumā, kad [[japāņi|japāņu]] dzērienu kompānijas sāka eksperimentēt ar [[viskijs|viskija]] ražošanu, iedvesmojoties no [[Skotija]]s tradīcijām?
* ... 2025. gadā [[ASV]] [[futboliste]]s '''[[Naomi Girma]]s''' pāreja no ''Sandjego Wave FC'' uz [[Anglija]]s klubu ''Chelsea'' par pārejas maksu 1,1 miljona [[ASV dolārs|ASV dolāru]] apmērā kļuva par sieviešu futbola transfēra rekordu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Teasel Ottawa.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[meža dipsaks]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nereti ir [[krāšņumaugs]], bet ļoti reti sastopams savvaļā kā dārzbēglis vai ievazāts (adventīvs) augs?
* ... pasaules mērogā '''[[vistas gaļa]]''' ir vispopulārākā [[mājputni|mājputnu]] gaļa, kas veido aptuveni 35—40% no kopējā [[gaļa]]s patēriņa?
* ... par '''[[2025. gada Latvijas čempionāts šahā|Latvijas 2025. gada čempioniem šahā]]''' kļuva [[lielmeistars (šahs)|lielmeistars]] [[Arturs Neikšāns]], čempionāta finālturnīrā izcīnot 8 punktus no 9 iespējamiem, un FIDE meistare [[Marija Kuzņecova]], sacensībās iegūstot 7,5 punktus no 9 iespējamiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:RB 20200116 Murchison 2-283.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Ugandas prezidents|Ugandas prezidenta]] [[Idi Amins|Idi Amina]] laikā uz [[Viktorijas Nīla]]s esošo '''[[Mērčisona ūdenskritums|Mērčisona ūdenskritumu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pārdēvēja par Kabaregas ūdenskritumu par godu vienam no pēdējiem Buņoro karaļiem, bet nosaukums neiedzīvojās un pēc Amina valdīšanas beigām ūdenskritumam atgrieza iepriekšējo nosaukumu?
* ... 20. gadsimtā īpaši populāri '''[[kokteiļi]]''' kļuva [[Sausais likums ASV|Sausā likuma]] laikā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], kad bārmeņi eksperimentēja ar dažādām receptēm, lai maskētu zemas kvalitātes [[alkoholiskie dzērieni|alkohola]] garšu?
* ... senatnē dienvidu [[Itālija|Itālijā]] esošā '''[[Taranto līcis|Taranto līča]]''' piekraste bija daļa no [[Lielā Grieķija|Lielās Grieķijas]] — šeit atradās grieķu kolonijas, un vēl mūsdienās daļa iedzīvotāju sevi uzskata par etniskiem [[grieķi]]em?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2023-02-12 BMW IBU World Championships Biathlon Oberhof 2023 – Women 10 km Pursuit by Sandro Halank–043.jpg|border|right|150px]]
* ... 2025. gada janvārī [[Pasaules kauss biatlonā|Pasaules kausa]] posmā [[Oberhofa|Oberhofā]] [[Bulgārija]]s [[biatloniste]] '''[[Milena Todorova]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja 3. vietu sprintā, pirmo reizi karjerā kāpjot uz goda pjedestāla Pasaules kausa posmā un iegūstot Bulgārijai pirmo godalgu sieviešu sacensībās pēc 2004. gada, kad to izdevās [[Jekaterina Dafovska|Jekaterinai Dafovskai]]?
* ... '''[[kokosriekstu piens|kokosriekstu pienu]]''' iegūst, apstrādājot nobriedušu [[kokosrieksts|kokosriekstu]] balto mīkstumu, no sarīvētā mīkstuma un [[ūdens]]?
* ... 2025. gada 8. un 9. februārī [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] elektroapgādes tīkli atslēdzās no [[Krievija]]s un [[Baltkrievija]]s energosistēmas, vienu dienu darbojās izolētā režīmā, tad '''[[Baltijas valstu elektroapgādes tīklu sinhronizēšana ar Eiropas elektroenerģijas sistēmu|sinhronizējās ar Eiropas vienoto tīklu]]''' caur [[Polija|Poliju]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cambozola cheese.jpg|border|right|200px]]
* ... '''''[[Cambozola]]''''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Liellops|govs]] [[Piens|piena]] [[siers]], kas ir [[franči|franču]] treknā krējuma mīkstā siera un pikantā zilā [[itālieši|itāļu]] siera ''Gorgonzola'' kombinācija?
* ... lai gan '''[[bezalkoholiskie dzērieni]]''' ir ārkārtīgi populāri un veido ievērojamu daļu no globālā [[pārtika]]s un dzērienu tirgus, tie bieži tiek kritizēti par ietekmi uz [[veselība|veselību]]; pētījumi rāda, ka pārmērīgs saldināto dzērienu patēriņš ir viens no galvenajiem [[aptaukošanās]] cēloņiem pasaulē, piemēram, viena 330 ml gāzētā dzēriena pudele var saturēt līdz pat 35—40 g [[cukurs|cukura]]?
* ... '''[[šeihs]]''' var būt [[cilts]] vai kopienas vadītājs, reliģiskais skolotājs, garīgais līderis [[sūfisms|sūfismā]] vai pat valsts valdnieks, īpaši [[Persijas līča valstis|Persijas līča valstīs]]; mūsdienās tituls tiek izmantots gan formālā, gan neformālā nozīmē, un tā pielietojums atšķiras atkarībā no reģiona un kultūras konteksta?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cup and Saucer LACMA 47.35.6a-b (1 of 3).jpg|border|right|200px]]
* ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[tase]]s''' popularitāte strauji pieauga 17. gadsimtā, kad caur [[tirdzniecība]]s ceļiem sāka ievest [[tēja|tēju]] un [[kafija|kafiju]] &lt;small&gt;(attēlā 18. gadsimta vidus tase)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts kamaniņu sportā|2025. gada Pasaules čempionātā kamaniņu sportā]]''' [[Latvija]]s sportisti izcīnīja vienu medaļu: otrajā vietā finišēja divnieks [[Mārtiņš Bots]] un [[Roberts Plūme (kamaniņu braucējs)|Roberts Plūme]]?
* ... [[Senā Grieķija|Senajā Grieķijā]] un [[Senā Roma|Romā]] '''[[pusdienas]]''' (''prandium'') bija neliela ēdienreize, kurā parasti tika baudīta [[maize]], [[siers]], [[augļi]] vai citas vienkāršas '''[[uzkodas]]''', un šajā periodā galvenā maltīte tika ieturēta vakarā, bet pusdienas tika uzskatītas par funkcionālu, nevis izsmalcinātu ēdienreizi?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2018 01 Croissant IMG 0685.JPG|border|right|200px]]
* ... lai gan '''[[kruasāns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir populārs [[Francija]]s produkts, tas radies [[Austrija|Austrijā]]?
* ... nosaukuma '''‘[[Bārs (iestāde)|bārs]]’''' izcelsme meklējama [[Angļu valoda|angļu valodā]], kur vārds ''bar'' sākotnēji apzīmēja leti vai barjeru, kas atdalīja [[Alkoholiskie dzērieni|dzērienu]] sagatavošanas vietu no apmeklētājiem?
* ... lai gan [[Ķīna]]s [[Mākslīgais intelekts|mākslīgā intelekta]] modeļu un tehnoloģiju uzņēmuma '''''[[DeepSeek]]''''' modeļi ir tehnoloģiski attīstīti, tie joprojām atpaliek no ''[[OpenAI]]'' un ''[[DeepMind]]'' jaunākajām versijām, kas var būt saistīts ar pieejamo resursu ierobežojumiem un Ķīnas valdības regulējumiem, kas var ierobežot inovāciju brīvību?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Изборская крепость. Архитектурный ансамбль.jpg|border|right|200px]]
* ... mūsdienu [[Krievija]]s rietumos pie [[Igaunija]]s robežas esošo '''[[Izborskas cietoksnis|Izborskas cietoksni]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uzcēla 14. gadsimtā, bet ieprekšējo, kas atradās 1,5 km attālumā, [[Livonijas krusta kari|Livonijas krusta karu]] laikā [[Karagājiens uz Izborsku un Pleskavu (1240)|1240. gadā ieņēma Livonijas karaspēks]] un atstāja pēc [[Ledus kauja]]s [[1242. gads|1242. gadā]]?
* ... '''[[perijs]]''', kas tiek gatavots no [[Bumbieres|bumbieriem]], līdzīgi kā [[sidrs]] tiek gatavots no [[Ābols|āboliem]], ir tradicionāls dzēriens vairākās valstīs, īpaši [[Anglija|Anglijā]], [[Francija|Francijā]] un citviet [[Eiropa|Eiropā]]?
* ... sadarbībā ar režisoru [[Aleksandrs Leimanis|Aleksandru Leimani]] rakstnieks '''[[Jānis Anerauds]]''' veidoja scenārijus filmām &quot;[[Vella kalpi]]&quot; (1970), &quot;[[Vella kalpi Vella dzirnavās]]&quot; (1972) un &quot;[[Melnā vēža spīlēs]] (1975)?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Żurek soup served in PKP restaurant car.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[žurs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek uzskatīts par [[Polija]]s nacionālās virtuves sastāvdaļu un visbiežāk tiek gatavots no [[rudzu milti|rudzu miltu]] [[ieraugs|ierauga]], dažkārt arī ar skābētām auzu pārslām, [[maize|maizi]] vai kviešiem, un tam ir raksturīga nedaudz skābena, bieza un pikanta garša?
* ... valsts militārais vadītājs feodālajā [[Japāna|Japānā]] '''[[sjoguns]]''' faktiski bija arī valsts vadītājs; oficiāli valsts vadītājs bija [[Japānas imperatoru uzskaitījums|Japānas imperators]], kas patiesībā bija vienīgi valsts garīgais līderis?
* ... vadošā [[politiskā partija]] [[Turkmenistāna|Turkmenistānā]] '''[[Turkmenistānas Demokrātiskā partija]]''' tika dibināta [[1991. gads|1991. gada]] 16. decembrī, pēc [[Padomju Savienības sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]], kļūstot par tiešu pēcteci [[Padomju Savienības Komunistiskā partija|Padomju Savienības Komunistiskās partijas]] Turkmenistānas nodaļai?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cajanus cajan Leaf, flowers and fruits.png|border|right|200px]]
* ... '''[[cūku zirņi|cūku zirņu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcelsme rodama [[Dienvidāzija|Dienvidāzijā]], bet mūsdienās tos plaši audzē [[tropi|tropu]] un [[subtropi|subtropu]] apgabalos; tie ir izturīgi pret [[sausums|sausumu]], tāpēc ir nozīmīgs [[pārtika]]s avots sausajos reģionos?
* ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] [[Japāna]] [[Sanfrancisko līgums|Sanfrancisko līgumā]] atteicās no [[Sahalīna]]s un [[Kuriļu salas|Kuriļu salu]] ziemeļu daļas, bet ne no '''[[Šikotana|Šikotanas salas]]''' un '''[[Habomai|Habomai salām]]''', taču [[PSRS]] izlēma neparakstīt Sanfrancisko līgumu un paturēt visas Kuriļu salas, iekļaujot tās [[Sahalīnas apgabals|Sahalīnas apgabalā]]?
* ... [[Itāļi|itāļu]] [[kinorežisors|kinorežisora]], viena no vadošajiem [[Itāļu neoreālisms|itāļu neoreālisma]] virziena pārstāvjiem '''[[Roberto Rosellīni]]''' otrā sieva no 1950. līdz 1957. gadam bija zviedru aktrise [[Ingrīda Bergmane]], meita — [[aktrise]], [[rakstniece]], [[Filantropija|filantrope]] un [[modele]] [[Izabella Rosellīni]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Tart telur Portugis (Pastéis de nata) 20230409 194702.jpg|border|right|200px]]
* ... kopš ''Fábrica de Pastéis de Belém'' atvēršanas oriģinālā [[Recepte (kulinārija)|recepte]], kas iedvesmoja dažādus [[portugāļi|portugāļu]] smalkmaizīšu '''''[[pastel de nata]]''''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; veidus, tiek turēta slepenā telpā, un ceptuve ir vienīgā, kas kūciņas ražo pēc oriģinālās receptes?
* ... [[Francija]]s [[Seriāls|televīzijas detektīvseriālu]] '''&quot;[[Šerifs (seriāls)|Šerifs]]&quot;''' 6 sezonu garumā no 2013. gada 25. oktobra līdz 2019. gada 22. februārim pārraidīja [[Francija]]s sabiedriskās televīzijas kanālā ''[[France 2]]''?
* ... tehnoloģiju [[uzņēmums|uzņēmumu]], kas specializējas [[Mākslīgais intelekts|mākslīgā intelekta]] un [[mašīnmācīšanās]] izpētē un attīstībā '''''[[DeepMind]]''''' 2010. gadā dibināja Demiss Hassabiss, Šeins Leggs un Mustafa Sulejmans, bet 2014. gadā to iegādājās ''[[Google]]'', uzņēmumam kļūstot par ''[[Alphabet Inc.]]'' grupas daļu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Medlar pomes and leaves.jpg|border|right|200px]]
* ... jau kopš antīkajiem laikiem [[Eiropa|Eiropā]] un [[Āzija|Āzijā]] kultivētā '''[[mespils|mespila]]''' [[augļi]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sākotnēji ir cieti un rūgti, bet pēc nogatavošanās un īslaicīgas uzglabāšanas kļūst mīksti un saldi?
* ... '''[[bezalkoholiskais alus]]''' tiek gatavots līdzīgi kā parastais [[alus]], izmantojot [[Iesals|iesalu]], [[apiņi|apiņus]], [[Raugs|raugu]] un [[ūdens|ūdeni]], bet ražošanas procesā [[etilspirts|alkohols]] tiek samazināts vai izņemts?
* ... [[valodnieks]], bijušais [[Valsts valodas centrs|Valsts valodas centra]] direktors '''[[Māris Baltiņš]]''' augstāko izglītību ieguvis kā mediķis [[Rīgas Medicīnas institūts|Rīgas Medicīnas institūtā]], kur 1989. gadā aizstāvēja medicīnas zinātņu kandidāta grādu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Meaty Lasagna 8of8 (8736299782).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[lazanja]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir ne tikai [[itāļi|itāļu]] virtuves simbols, bet arī plaši pazīstams un iecienīts [[ēdiens]] daudzās citās valstīs, īpaši [[ASV]], kur tas bieži tiek pasniegts ģimenes vakariņās un svētku maltītēs?
* ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] teātra un kino [[aktrise]] '''[[Olga Šepicka]]''' atveidoja galveno [[Marija Leiko|Marijas Leiko]] lomu [[Dāvis Sīmanis jaunākais|Dāvja Sīmaņa]] kinofilmā &quot;[[Marijas klusums]]&quot;, par ko saņēmusi &quot;[[Lielais Kristaps|Lielā Kristapa balvu]]&quot; kā [[Labākā aktrise (Lielais Kristaps)|gada labākā aktrise]]?
* ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Masačūsetsa]]s štata pilsēta '''[[Seilema (Masačūsetsa)|Seilema]]''' ir plaši pazīstama ar [[Salemas raganu prāva|Seilemas raganu prāvām]] [[1692. gads|1692. gadā]], kas tiek atspoguļotas pilsētas kultūrā arī mūsdienās?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cornus mas Herbstlaub 20221023 02.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]] un [[Dienvidrietumāzija|Dienvidrietumāzijā]] sastopamā '''[[kizils|kizila]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[augļi]] tiek izmantoti svaigā veidā, kā arī [[ievārījums|ievārījumu]], [[sula|sulu]] un [[destilācija|destilātu]] pagatavošanā, savukārt koka cietība un izturība padara to piemērotu dažādiem [[amatniecība]]s darbiem?
* ... '''[[keratīns]]''', kas ir atrodams [[Cilvēks|cilvēka]] un [[Dzīvnieks|dzīvnieku]] [[āda|ādā]], [[mati|matos]], [[nagi|nagos]] un [[spalvas|spalvās]], nodrošina šiem audiem izturību, elastību un aizsardzību pret ārējiem faktoriem, piemēram, mehāniskiem bojājumiem un mitruma zudumu?
* ... [[mūzikas grupa|grupas]] &quot;[[Tautumeitas]]&quot; dziesma, ar kuru viņas pārstāvēja [[Latvija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Latviju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], '''&quot;[[Bur man laimi]]&quot;''' ir pirmā dziesma, kas [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas]] finālā izskanējusi [[Latviešu valoda|latviešu valodā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Blue-eyed Grass (18044938850).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[šaurlapu sizirinhija]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], taču tā ir naturalizējusies arī vietām [[Eiropa|Eiropā]], tostarp reti [[Latvija|Latvijā]], kultivācijas rezultātā?
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[kartupeļu biezenis]]''' kļuva iecienīts 19. gadsimtā, kad [[kartupeļi]] sāka plaši aizvietot [[graudaugi|graudaugus]]?
* ... 1994. gadā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Vašingtona (štats)|Vašingtonas štata]] pilsētā '''[[Belvjū (Vašingtona)|Belvjū]]''' [[Džefs Beizoss]] dibināja uzņēmumu ''[[Amazon]]''?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Napa cabbages.png|border|right|150px]]
* ... kopš 20. gadsimta [[Ķīna|Ķīnā]] populārie '''[[Pekinas kāposti]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir kļuvuši par plaši izplatītu [[dārzenis|dārzeni]] arī [[Eiropa|Eiropā]], [[Amerika|Amerikā]] un [[Austrālija|Austrālijā]]?
* ... lai arī '''[[retzemju elementi|retzemju elementu]]''' dabā ir gana daudz, taču tie ir ļoti izkliedēti un grūti iegūstami?
* ... '''[[Tvikenemas stadions]]''' [[Londona]]s apkaimē [[Ričmonda pie Temzas|Ričmondā pie Temzas]] ir pasaulē lielākais [[Regbijs|regbija-15]] stadions, kura skatītāju vietu skaits nesen palielināts līdz {{nobr|82 000}} sēdvietām, padarot to par otro lielāko stadionu [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] pēc [[Vemblija stadions|Vemblija stadiona]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of England.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Anglijas karogs|Anglijas karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; esošais sarkanais [[Svētā Jura krusts]] simbolizē [[Anglija]]s aizbildni [[Svētais Juris|Svēto Juri]]?
* ... atšķirībā no [[piena šokolāde]]s, '''[[tumšā šokolāde]]''' satur mazāk [[Cukurs|cukura]] un tai nav pievienots vai ir nedaudz [[piena pulveris]]?
* ... [[Latvijas klimats]] nav tik saulains kā [[Dienvideiropa]]s valstīs, tomēr '''[[saules panelis|saules paneļi]]''' var būt efektīvi, jo vidējais saules starojums [[Latvija|Latvijā]] ir apmēram 900—1100 kWh/m² gadā, kas ir pietiekami, lai nodrošinātu labu [[elektroenerģija]]s ražošanu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Chicken biriyani- My cafe restaurant - Meghalaya DSC 009.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[birjāni]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, ko gatavo no [[rīsi]]em, [[gaļa]]s vai [[dārzenis|dārzeņiem]] un pievienojot plašu [[garšviela|garšvielu]] klāstu, ir tradicionāls [[indieši|indiešu]] virtuves ēdiens, kas apvieno mogulu virtuvi ar vietējo tradīcijām?
* ... [[Mongolija]]s ziemeļu pilsēta '''[[Suhbātara]]''' ir nodēvēta mongoļu revolucionāra, karavadoņa un viena no sociālisma laikā valstī valdījušās [[Mongolijas Tautas revolucionārā partija|Mongolijas Tautas revolucionārās partijas]] dibinātājiem [[Suhebators|Suhebatora Damdina]] vārdā?
* ... '''[[Kanādas sieviešu hokeja izlase]]''' ir bijusi dominējošā komanda lielākajās starptautiskajās sacensībās un uzvarējusi lielākajā daļā lielāko hokeja turnīru, bet viņu lielākie konkurenti ir [[ASV sieviešu hokeja izlase|ASV izlase]], kas ir vienīgā izlase, kas arī ir uzvarējusi kādā galvenajā sieviešu hokeja turnīrā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Apricot and cross section.jpg|border|right|250px]]
* ... austrumu zemēs '''[[aprikozes]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek saistītas ar ilgmūžību un veselību, savukārt rietumos tās bieži tiek uzskatītas par auglības un pārpilnības simbolu?
* ... [[galli|gallu]] vadonis '''[[Verkingetorikss]]''', kurš pretojās [[Romas Republika]]s iebrukumam [[Gallija|Gallijā]], ir kļuvis par varonības simbolu un nacionālo varoni, it īpaši [[Francija|Francijā]], kur viņa tēls tiek godināts kā pretošanās un brīvības cīņu simbols?
* ... '''[[Austrumķīnas dzelzceļš|Austrumķīnas dzelzceļu]]''' uzbūvēja pēc [[Pirmais Ķīnas—Japānas karš|Pirmā Ķīnas—Japānas kara]] un [[Krievijas invāzija Mandžūrijā|Krievijas invāzijas Mandžūrijā]] no 1897. līdz 1903. gadam kā daļu no [[Transsibīrijas dzelzceļš|Transsibīrijas dzelzceļa]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Collage Chinese Cuisine by User-EME.png|border|right|150px]]
* ... '''[[ķīniešu virtuve|ķīniešu virtuvē]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; liels uzsvars tiek likts uz [[ēdiens|ēdiena]] simboliku, piemēram, garās [[nūdeles]] simbolizē ilgmūžību, bet apaļie [[pelmeņi]] — vienotību?
* ... '''[[izdedzinātās zemes taktika]]''' ir militārā [[stratēģija]], kurā tiek iznīcināti visi [[Resurss|resursi]], kas varētu būt noderīgi pretiniekam?
* ... '''[[Zaļā līnija (Kipra)|Zaļā līnija]]''', kas sadala [[Kipra|Kipru]] divās daļās, tika izveidota 1964. gadā pēc etniskajiem konfliktiem starp [[Grieķi|grieķu]] un [[Turki|turku]] kopienām, taču tā tika paplašināta 1974. gadā pēc [[Turcijas iebrukums Kiprā|Turcijas militārās intervences Kiprā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Alcazaba, Punta de la Cornisa y Mulhacén 3.479 m.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Spānija]]s dienvidos [[Sjerranevada]]s grēdā esošais '''[[Mulasens]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir Spānijas kontinentālās daļas un [[Ibērijas pussala]]s augstākā virsotne?
* ... atšķirībā no baltā [[cukurs|cukura]], '''[[brūnais cukurs]]''' nav pilnībā rafinēts, tāpēc tajā ir saglabājušās nelielas [[melase]]s un minerālvielu paliekas?
* ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā vācu piloti izcīnīja aptuveni 70 000 gaisa kauju uzvaru, savukārt vairāk nekā 75 000 '''''[[Luftwaffe (Vērmahts)|Luftwaffe]]''''' lidmašīnu tika iznīcinātas vai smagi bojātas, no tām, gandrīz 40 000 tika pilnībā zaudētas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Sangria in a tall skinny glass in Malaga.jpg|border|right|150px]]
* ... [[spāņi|spāņu]] tautas dzēriens '''[[sangrija]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tradicionāli tiek gatavots, sajaucot [[sarkanvīns|sarkanvīnu]] ar [[augļi]]em, sulu un dažreiz arī spirtotiem dzērieniem, piemēram, [[Brendijs|brendiju]]?
* ... '''[[2025. gada Četru nāciju turnīrs hokejā]]''' bija turnīrs, ko rīkoja [[Nacionālā hokeja līga]] un kurā piedalījās tikai NHL spēlētāji, uz laiku aizstājot NHL ikgadējo [[NHL Visu zvaigžņu spēle|Zvaigžņu spēli]]?
* ... [[mūzikas grupa|grupas]] '''&quot;[[Oranžās Brīvdienas]]&quot;''' sastāvs un muzikālais stils gadu gaitā ir mainījies, bet pēdējos desmit gados sastāvs bija palicis nemainīgs, līdz 2025. gada 20. janvārī negaidīti aizgāja mūžībā grupas līderis [[Ints Ķergalvis]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Munku-Sardyk.jpg|border|right|200px]]
* ... gan [[mongoļi]]em, gan [[burjati]]em uz [[Mongolija]]s un [[Burjatija]]s ([[Krievija]]) robežas esošā [[Sajāni|Sajānu]] augstākā virsotne '''[[Munkusardiks]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir svēts kalns?
* ... pirmo reizi '''[[piena šokolāde|piena šokolādi]]''' 19. gadsimta beigās izveidoja [[Šveice]]s konditors Daniels Peters, izmantojot jaunu tehnoloģiju, lai kombinētu [[Kakao pupiņas|kakao]] ar kondensētu [[piens|pienu]], kas ļāva [[šokolāde]]i saglabāt stabilu formu?
* ... [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] '''[[Čehoslovākijas trimdas valdība|Čehoslovākijas trimdas valdību]]''' uzskatīja par leģitīmu [[Čehoslovākija]]s valdību visa [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Burger King A1 Ultimate Bacon Cheeseburger (19566324005).jpg|border|right|200px]]
* ... 1930. gados '''[[siera burgers|siera burgeri]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; guva popularitāti, kļūstot par daļu no [[amerikāņi|amerikāņu]] ēdienkartes?
* ... jaunā [[biatloniste]] '''[[Elza Bleidele]]''' nāk no [[Cēsis|Cēsīm]], un trenēties biatlonā sākusi pie [[trenere]]s [[Anžela Brice|Anželas Brices]], kopā ar klases biedreni [[Estere Volfa|Esteri Volfu]]?
* ... '''[[2025. gada Ventspils domes vēlēšanas|2025. gada Ventspils domes vēlēšanās]]''' partija &quot;[[Latvijai un Ventspilij]]&quot; ieguva 7 no 13 deputātu vietām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Red Wine Glass.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[sarkanvīns|sarkanvīna]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vēsture aizsākas vairāk nekā pirms 6000 gadiem, un tā izcelsmi visbiežāk saista ar [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] reģionu, īpaši mūsdienu [[Gruzija]]s un [[Armēnija]]s teritorijām?
* ... '''[[išēmija]]''', kas raksturojas ar nepietiekamu asinsapgādi noteiktam audam vai orgānam, galvenokārt rodas [[asinsvadi|asinsvadu]] sašaurināšanās vai nosprostošanās rezultātā, ko var izraisīt [[Ateroskleroze|aterosklerotiskas]] izmaiņas, [[Trombs|trombu]] veidošanās vai citi [[asinsrite]]s traucējumi?
* ... '''&quot;[[Viena valsts, divas sistēmas]]&quot;''' ir politiska doktrīna, ko ieviesa [[Ķīna|Ķīnas Tautas Republika]], lai pārvaldītu [[Honkonga|Honkongu]] un [[Makao]] pēc to atgriešanās tās sastāvā attiecīgi 1997. un 1999. gadā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ribeye med pommes frites (4406208324).jpg|border|right|200px]]
* ... pastāv uzskats, ka klasiskie '''[[steiks|steiki]]''' &lt;small&gt;(attēlā ar [[frī kartupeļi]]em)&lt;/small&gt; ir tikai [[amerikāņi|amerikāņu]] nacionālais [[ēdiens]] un gandrīz vienīgais vērtīgais [[ASV]] ieguldījums pasaules virtuvē?
* ... '''[[spontānais aborts]]''' ir sastopams aptuveni 10—15% klīniski atpazītu [[grūtniecība|grūtniecību]]?
* ... '''[[Eiženija Aldermane]]''', kas ir bijusi [[Rīgas dome]]s deputāte, pārstāvot partijas &quot;[[Gods kalpot Rīgai!]]&quot; un &quot;[[Saskaņa]]&quot;, [[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]] kandidēja no partiju &quot;[[Suverēnā vara]]&quot; un &quot;[[Apvienība Jaunlatvieši]]&quot; kopējā saraksta, bet netika ievēlēta?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Detroit police prohibition.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Sausais likums ASV]]''' bija daļa no plašākas reformas, kuras mērķis bija mazināt [[alkoholisms|alkohola ietekmi]] uz sabiedrību, taču, lai gan mērķis bija labklājības un [[sabiedrības veselība]]s uzlabošana, tas izraisīja virkni negatīvu seku, kā organizētās [[noziedzība]]s pieaugumu un sabiedrības pretestību &lt;small&gt;([[Detroita]]s policija nelegālā [[alus darītava|alus darītavā]])&lt;/small&gt;?
* ... [[Mongolija]]s '''[[Austrumu aimaks]]''' sākotnēji tika dēvēts par Čoibalsana aimaku par godu valsts vadītājam [[Čoibalsans|Čoibalsanam]], bet pēc vadoņa [[personības kults|personības kulta]] atmaskošanas [[1963. gads|1963. gadā]] pārdēvēts ģeogrāfiski tagadējā nosaukumā?
* ... '''[[portuņjols]]''' ir sarunvaloda, ko veido [[Spāņu valoda|spāņu]] un [[Portugāļu valoda|portugāļu]] valodas sajaukums abu valodu runātāju saskarsmes zonās [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cocoa beans in cocoa pod at El Trapiche, Costa Rica.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[kakao pupiņas]]''', no kurām ražo [[Šokolāde|šokolādi]], kakao pulveri un [[Kakao sviests|kakao sviestu]], veidojas [[kakaokoks|kakaokoka]] augļu pākstīs, un katrā pākstī izaug apmēram 20—50 pupiņas &lt;small&gt;(attēlā jēlas kakao pupiņas)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[ovulācija]]''' parasti notiek [[sieviete]]s [[Menstruālais cikls|menstruālā cikla]] vidū, aptuveni 12—16 dienas pirms nākamās menstruācijas sākuma?
* ... [[1902. gads|1902. gadā]] [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] '''[[Oeno sala|Oeno salu]]''', tāpat kā netālās [[Hendersona sala|Hendersona]] un '''[[Djūsī sala]]s''', formāli anektēja [[Apvienotā Karaliste]], bet [[1938. gads|1938. gadā]] neapdzīvotās salas administratīvi pievienoja [[Pitkērna]]s kolonijai?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Món ăn Đông Hà, Tết 2022 (phở Lý Quốc sư ở công viên Cọ Dầu) (2).jpg|border|right|150px]]
* ... [[zupa]] '''[[Fo (zupa)|fo]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas sastāv no [[Buljons|buljona]], rīsu nūdelēm, [[garšaugs|garšaugiem]] un parasti [[liellopu gaļa|liellopu]] vai [[vistas gaļa]]s, ir [[Vjetnama]]s nacionālais [[ēdiens]]?
* ... '''[[Augšģermānijas-Rētijas valnis|Augšģermānijas-Rētijas vaļņa]]''' atliekas no [[Reina]]s rietumos līdz [[Donava]]i austrumos kopš 2005. gada ir daļa no [[UNESCO Pasaules mantojums|UNESCO Pasaules mantojuma]] objekta &quot;[[Romiešu pierobežas nocietinājumi (UNESCO)|Romiešu pierobežas nocietinājumi]]&quot;, kurā ietilpst arī [[Adriāna valnis]] un [[Antonija valnis]] [[Skotija|Skotijā]]?
* ... sasniedzot augstāko līmeni 1989. gadā, [[Baltkrievijas krievi|Baltkrievijs krievu]] īpatsvars un skaits valstī ir pastāvīgi samazinājies, tomēr [[Krievvalodīgie|krievvalodīgo]] iedzīvotēju skaits ir pieaudzis?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:MAC pink lipstick.jpg|border|right|150px]]
* ... bez estētiskās funkcijas, daudzas mūsdienu '''[[lūpu krāsa]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; satur mitrinošas vai aizsargājošas sastāvdaļas, piemēram, [[vitamīni|vitamīnus]] vai SPF filtrus, kas palīdz aizsargāt [[lūpas]] no izžūšanas un kaitīgiem [[UV stari]]em?
* ... '''[[grūtniecības tests]]''' nosaka [[Grūtniecība|grūtniecību]], atklājot [[cilvēks|cilvēka]] horiona [[Gonadoliberīns|gonadotropīna]] (hCG) hormonu [[Urīns|urīnā]] vai [[Asinis|asinīs]]?
* ... [[kremācija]]i paredzētās '''[[krematorija]]s''' krāsnis darbojas aptuveni 800—1000 °C temperatūrā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Spreewaldgurke2.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] [[gurķi|gurķu]] [[skābēšana]]s tradīcija ir sena un cieši saistīta ar ziemas pārtikas krājumu sagatavošanu, bet '''[[marinēti gurķi]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir neatņemama Latvijas mūsdienu kulinārā mantojuma sastāvdaļa?
* ... [[Baltais karogs|balts karogs]] vai balts auduma gabals karadarbībā bieži tiek uztverts vai domāts kā signāls par vēlmi padoties, bet [[Starptautiskās tiesības|starptautiskajās tiesībās]] tas vienkārši atspoguļo vēlmi pēc sarunām, kuru rezultātā var būt vai nebūt formāla '''[[padošanās]]'''?
* ... '''[[Stanovoja grēda]]''' ir ūdensšķirtne starp [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeāna]] un [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] baseiniem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bowmore whisky 12 years.JPG|border|right|150px]]
* ... lai dzēriens tiktu saukts par '''[[Skotijas viskijs|Skotijas viskiju]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, tam ir jāatbilst vairākiem specifiskiem standartiem, kas noteikti 2009. gada [[Skotija]]s viskija regulā, un saskaņā ar spēkā esošajiem noteikumiem minimālā [[Spirti|spirta]] tilpumkoncentrācija pudelēs ir 40 %?
* ... [[Austrālija]]s [[šosejas riteņbraucējs]] '''[[Džarads Drizners]]''' runā [[latviski]], jo viņa vecmāmiņa ir no [[Latvija]]s?
* ... '''[[miežagrauds]]''' ir [[plakstiņš|plakstiņa]] meiboma dziedzera vai tauku dziedzera akūts strutains [[iekaisums]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Salami aka.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[salami]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nosaukums ir cēlies no [[itāļu valoda]]s vārda ''salare'', kas nozīmē &quot;sālīt&quot;?
* ... [[Francija]]s kaķene '''[[Felisete]]''' bija pirmais [[kaķis]], kas lidoja [[Kosmiskā telpa|kosmosā]], un vienīgā savas sugas pārstāve, kuras veiksmīgs lidojums kosmosā ir zināms?
* ... [[Vīmsi pagasts|Vīmsi pagasta]] lielākā apdzīvotā vieta '''[[Hābnēme]]''' ir pēc iedzīvotāju skaita lielākais [[ciems]] [[Igaunija|Igaunijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Приполярный 487.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Piepolārie Urāli]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Urāli|Urālu]] kalnu sistēmas augstākā daļa?
* ... vārds '''&quot;[[sabotāža]]&quot;''' nāk no [[Franču valoda|franču]] vārda ''sabot'', kas nozīmē koka tupeli; pastāv leģenda, ka strādnieki 19. gadsimtā protestējot meta savas koka tupeles mašīnās, lai tās sabojātu?
* ... [[Tunisijas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Sabrī Lamušī]]''' ir vadījis arī [[Kotdivuāras futbola izlase|Kotdivuāras futbola izlasi]], bet pats savulaik spēlējis [[Francijas futbola izlase|Francijas futbola izlasē]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Chicken Nuggets.jpg|border|right|200px]]
* ... [[vistas gaļa]]s '''[[nageti|nagetu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; konceptu radīja amerikāņu [[pārtikas tehnoloģija|pārtikas tehnoloģiju]] zinātnieks Roberts Beikers 20. gadsimta 50. gados; viņa radītais recepšu un pārstrādes process ļāva veidot salīdzinoši viendabīgus vistas [[gaļa]]s gabaliņus, kas bija pārklāti ar mīklu un cepti, radot kraukšķīgu tekstūru?
* ... [[Anahaimas &quot;Ducks&quot;]] izvēlējās '''[[Damians Klara|Damianu Klaru]]''' ar 60. numuru [[2023. gada NHL drafts|2023. gada NHL draftā]], un viņš ir pirmais [[itāļi|itāļu]] [[hokejists]], kurš izvēlēts [[NHL drafts|Nacionālās hokeja līgas draftā]]?
* ... '''[[S/2021 N 1]]''' ir mazākais zināmais [[Neptūna pavadonis]], turklāt, tas ir vistālāk savu [[planēta|planētu]] apriņķojošais zināmais pavadonis [[Saules sistēma|Saules sistēmā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rainbow trout 01.jpg|border|right|200px]]
* ... dabiski [[Ziemeļamerika]]s rietumu daļas saldūdeņos sastopamā '''[[varavīksnes forele]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; mūsdienās ir viena no visplašāk izplatītajām un saimnieciski nozīmīgākajām [[zivis|zivju]] sugām pasaulē, jo tiek audzēta akvakultūrā un plaši ieviesta arī ārpus dabiskā [[izplatības areāls|izplatības areāla]], vietām kļūstot par [[invazīva suga|invazīvo sugu]]?
* ... pašreiz spēkā esošā '''[[Francijas Konstitūcija]]''' ir pieņemta [[1958. gads|1958. gadā]] un izveidoja [[Francijas Piektā republika|Piektās Republikas]] politisko sistēmu?
* ... [[1944. gads|1944. gadā]] [[Padomju Savienība]]s [[Josifs Staļins|Staļina]] režīms [[deportācija|deportēja]] aptuveni 100 000 '''[[Meshetijas turki|Meshetijas turku]]''' no [[Gruzija]]s uz [[Centrālāzija|Vidusāziju]] (galvenokārt [[Uzbekistāna|Uzbekistānu]]), apsūdzot viņus sadarbībā ar [[Trešais reihs|nacistisko Vāciju]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pizza Margherita stu spivack.jpg|border|right|200px]]
* ... [[leģenda]] vēsta, ka pirmo '''[[Pica Margarita|picu Margarita]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izveidoja [[1889. gads|1889. gadā]], kad [[Neapole]]s [[pica|picu]] meistaram pasūtīja picu par godu karalienes [[Savojas Margarita]]s vizītei; karaliene izvēlējās picu [[Itālija]]s karoga krāsās — sarkanā ([[tomāti]]), baltā ([[mocarella]]) un zaļā ([[baziliks]]); uzskata, ka šo picu nosauca karalienes vārdā?
* ... '''[[Franču Ekvatoriālā Āfrika]]''', kas pastāvēja no 1910. līdz 1958. gadam, apvienoja četras [[Francija]]s [[kolonija]]s: [[Gabona|Gabonu]], Kongo (tagadējā [[Kongo Republika]]), Ubangi-Šari (tagadējā [[Centrālāfrikas Republika]]) un [[Čada|Čadu]]?
* ... [[Francija]]s [[biatlonists|biatlonista]] '''[[Emiljēns Klods|Emiljēna Kloda]]''' vecākais brālis [[Fabjēns Klods|Fabjēns]] {{oss|Z=2022|L=L}} izcīnīja sudrabu Francijas stafetes komandas sastāvā, bet otrs brālis Florāns kopš 2008. gada pārstāv [[Beļģija|Beļģiju]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Green Sandpiper (Tringa ochropus).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[meža tilbīte]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; neveido [[Ligzda|ligzdu]], bet ligzdo kokos, pamestās citu putnu ligzdās, visbiežāk izvēlas [[Mežastrazdi|mežastrazdu]] ligzdas?
* ... '''[[Gallu impērija]]''' bija separātiska [[Romas impērija]]s daļa, kas izveidojās 3. gadsimta krīzes laikā, kad Romas impērija piedzīvoja iekšējus nemierus, militāras sacelšanās un ārējus uzbrukumus; Gallu impēriju izveidoja '''[[Postumuss]]''', kurš bija [[Gallija|Gallijas provinces]] komandieris un pasludināja sevi par imperatoru?
* ... dažādu iemeslu dēļ ne vienmēr [[osta|ostā]] vai tās reidā pienākušu [[kuģi]] ir ieteicams mēģināt pietauvot pie piestātnes, un šādos gadījumos '''[[tenderis|tenderi]]''' nodrošina sakarus starp kuģi un krastu, nodrošinot pārvadājumus turp un atpakaļ, kamēr kuģis stāv ostā pietauvots pie tauvošanās bojām vai atrodas noenkurojies ostas reidā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bacon texture.jpg|border|right|200px]]
* ... reģionālās īpatnības ietekmē '''[[bekons|bekona]]''' izskatu, garšu un tekstūru: [[amerikāņi|amerikāņu]] bekons tiek gatavots no [[cūka]]s sānu daļas ar augstu tauku saturu un bieži vien tiek kraukšķīgi cepts &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, bet [[briti|britu]] bekons apvieno cūkas muguras un sānu daļas, piedāvājot liesāku gaļas un tauku kombināciju?
* ... '''[[prezbiteriānisms]]''' raksturojas ar vienkāršotu [[Liturģija|liturģiju]], kurā ir mazāk sakramentu un rituālu nekā [[Katoļticība|katoļiem]] vai [[Anglikānisms|anglikāņiem]]; šī [[protestantisms|protestantisma]] tradīcija ir īpaši izplatīta [[Skotija|Skotijā]], [[ASV]], [[Kanāda|Kanādā]] un citās angliski runājošās valstīs?
* ... [[2024. gads|2024. gada]] 13. jūlijā [[Batlera|Batlerā]], [[Pensilvānija|Pensilvānijas štatā]], notikušajā '''[[Atentāts pret Donaldu Trampu Pensilvānijā|atentātā pret Donaldu Trampu]]''' gāja bojā viens pasākuma apmeklētājs, bet divi citi tika smagi ievainoti, bet pats [[ASV prezidentu uzskaitījums|ASV prezidenta]] kandidāts [[Donalds Tramps]] tika ievainots labajā ausī?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Frederick-Froebel-Bardeen.jpeg|border|right|150px]]
* ... [[Vācieši|vācu]] [[pedagogs]] '''[[Frīdrihs Frēbels]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izveidoja pirmo [[Bērnudārzs|bērnudārzu]] un attīstīja [[pedagoģija]]s teoriju, kas balstījās uz [[Rotaļlieta|rotaļām]], praktisko darbību un dabas iepazīšanu?
* ... '''[[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģionam]]''' ir raksturīgs [[Vidusjūras klimats]] ar karstām, sausām [[Vasara|vasarām]] un mērenām, mitrām [[Ziema|ziemām]], kā arī tam ir raksturīgas daudzas saulainas dienas — bieži vien vairāk nekā 300 saulainas dienas gadā?
* ... '''[[kanabinoīdi]]''' iedarbojas uz cilvēka [[Endokanabinoīdu sistēma|endokanabinoīdu sistēmu]], kas regulē dažādus fizioloģiskos procesus, piemēram, [[sāpes|sāpju sajūtu]], [[apetīte|apetīti]], [[garastāvoklis|garastāvokli]] un [[miegs|miegu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:NCI iced tea.jpg|border|right|150px]]
* ... lai gan [[tēja]] kā dzēriens ir zināma jau tūkstošiem gadu, '''[[ledus tēja]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva plaši izplatīta tikai 19. gadsimtā; pirmās rakstiskās liecības par aukstas tējas lietošanu parādījās [[ASV]] 19. gadsimta sākumā?
* ... pēdējie '''[[Eiropas lauva]]s''', visticamāk, izzuda ap mūsu ēras [[1. gadsimts|1. gadsimtu]], iespējams, [[Romas impērija]]s laikā, kad tos bieži izmantoja [[Gladiators|gladiatoru]] cīņām un spēlēm [[Kolizejs|Kolizejā]]?
* ... regulāras '''[[asins analīzes]]''' palīdz agrīni atklāt [[veselība]]s problēmas un veicināt savlaicīgu [[ārstēšana|ārstēšanu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Lemur yeux turquoises.jpg|border|right|200px]]
* ... cilvēki ir iznīcinājuši gandrīz visu '''[[zilacu melnais lemurs|zilacu melno lemuru]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dzīves telpu [[Madagaskara]]s ziemeļrietumos, izcērtot mežus, lai iegūtu lauksaimniecības zemi; tiek uzskatīts, ka tikai apmēram 1000 šīs sugas īpatņu pašlaik vairs dzīvo savvaļā?
* ... [[1848. gads|1848. gadā]], pēc [[ASV—Meksikas karš|ASV—Meksikas kara]] beigām, '''[[Sandjego apgabals]]''' kopā ar pārējo [[Kalifornija|Kaliforniju]] tika pievienots [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajām Valstīm]], un [[1850. gads|1850. gadā]], kad Kalifornija kļuva par [[ASV štati|ASV štatu]], Sandjego oficiāli kļuva par vienu no tās [[Apgabals (ASV)|apgabaliem]]?
* ... [[Vecā Derība|Vecās Derības]] '''[[Amosa grāmata]]''' tiek uzskatīta par vienu no senākajām praviešu grāmatām, kas sarakstīta aptuveni [[8. gadsimts p.m.ē.|8. gadsimtā p.m.ē.]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Greece Food Horiatiki.JPG|border|right|200px]]
* ... parasti '''[[grieķu salāti|grieķu salātus]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; gatavo no [[tomāti|tomātu]] gabaliņiem, [[gurķi]]em, [[dārza sīpoli|sīpoliem]], [[feta]]s siera un [[olīvas|olīvām]] (parasti Kalamatas olīvām), apkaisot tos ar [[sāls|sāli]], grieķu [[parastā raudene|oregano]], [[citrons|citronu]] sulu un [[olīveļļa|olīveļļu]]?
* ... '''[[medicīniskā marihuāna|medicīniskās marihuānas]]''' lietošana ir zināma jau tūkstošiem gadu: [[Senā Ķīna|Senajā Ķīnā]] un [[Senā Ēģipte|Ēģiptē]] to izmantoja [[sāpes|sāpju]] mazināšanai, savukārt [[Eiropa|Eiropā]] 19. gadsimtā tā bija izplatīts līdzeklis pret dažādām [[slimības|slimībām]]?
* ... '''[[kosmogonija]]''' ir mācība par [[Visums|Visuma]], [[Zeme]]s un debesu ķermeņu izcelšanos un attīstību?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Orchon-mongolei.JPG|border|right|200px]]
* ... '''[[Orhona]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kopējais garums ir 1124 km un tā ir garākā tikai [[Mongolija]]s teritorijā tekošā [[upe]]?
* ... [[2026. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2026. gada Pasaules čempionātā telpās]] [[Toruņa|Toruņā]] [[Ukraina]]s [[vieglatlēts]] '''[[Olehs Doroščuks]]''' ieguva zelta medaļu [[augstlēkšana|augstlēkšanā]] ar rezultātu 2,30 m?
* ... [[Garlībs Merķelis|Garlība Merķeļa]] dēls '''[[Ernests Merķelis]]''' bija [[ārsts]], [[Dubulti (Jūrmala)|Dubultu]] un [[Ķemeri|Ķemeru]] kūrortu ārsts un [[Rīgas Dabaspētnieku biedrība]]s prezidents?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Steven Adams (51813714196) (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] komandu [[Hjūstonas &quot;Rockets&quot;]] pārstāvošais [[Jaunzēlande]]s [[Basketbols|basketbolists]] '''[[Stīvens Adamss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir divkārtējās olimpiskās čempiones [[Lodes grūšana|lodes grūšanā]] [[Valērija Adamsa|Valērijas Adamsas]] jaunākais brālis?
* ... pirmā valsts, kas nacionālā līmenī piešķīra '''[[sieviešu balsstiesības|sievietēm balsstiesības]]''', bija [[Jaunzēlande]] [[1893. gads|1893. gadā]], bet, piemēram, [[Saūda Arābija]] sievietēm balsstiesības piešķīra tikai [[2015. gads|2015. gadā]]?
* ... [[Nīderlande]]s [[dziedātājs]] un dziesmu autors '''[[Claude (dziedātājs)|Klods]]''', kurš pārstāvēja [[Nīderlande Eirovīzijas dziesmu konkursā|Nīderlandi]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijā]], ir dzimis [[Kongo Demokrātiskā Republika|Kongo Demokrātiskajā Republikā]], no kurienes viņa māte ar bērniem aizbēga uz Nīderlandi, vispirms dzīvojot patvēruma centrā [[Alkmāra|Alkmārā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pierre Richard Cannes 2015.jpg|border|right|150px]]
* ... kopā ar [[Luijs de Finess|Luiju de Finesu]] un [[Žerārs Depardjē|Žerāru Depardjē]] '''[[Pjērs Rišārs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek uzskatīts par vienu no vislabākajiem [[franči|franču]] [[komiķi]]em?
* ... [[Norvēģija]]s [[tramplīnlēcēja|tramlīnlēcēja]] '''[[Anna Udīne Strema]]''' {{oss|Z=2026|L=G}} kļuva par uzvarētāju abās individuālājās [[Tramplīnlēkšana 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|tramplīnlēkšanas]] disciplīnās?
* ... '''[[luksemburgieši]]''' galvenokārt runā [[luksemburgiešu valoda|luksemburgiešu valodā]], kas ir viena no trim [[Oficiālā valoda|oficiālajām valodām]] [[Luksemburga|Luksemburgā]] kopā ar [[franču valoda|franču]] un [[vācu valoda|vācu valodu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Spring Crocus - Crocus vernus (13866824584).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[pavasara krokuss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kura dabiskais [[izplatības areāls]] ir no [[Alpi]]em līdz [[Balkānu pussala]]s rietumiem, tiek ļoti plaši kultivēts un tam ir [[Selekcija|selekcionētas]] ļoti daudzas [[šķirne]]s?
* ... '''[[naftas produkti]]''' tiek iegūti no [[jēlnafta]]s rafinēšanas procesā, kurā jēlnafta tiek sadalīta dažādās frakcijās atkarībā no to viršanas temperatūras un ķīmiskā sastāva?
* ... '''[[Kanādas armija]]s''' kontingents veido galveno spēku [[NATO]] daudznacionālā brigādes vadībā, kas izvietota [[Latvija]]s teritorijā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Breezy-GoldMedal.jpg|border|right|150px]]
* ... {{oss|Z=2026|L=L}} zelta medaļu nobraucienā ieguvusī [[ASV]] [[kalnu slēpotāja]] '''[[Brīzija Džonsone]]''' &lt;small&gt;(attēlā olimpisko speļu apbalvošanā)&lt;/small&gt; no 2023. gada oktobra līdz 2024. gada decembrim izcieta 14 mēnešu diskvalifikāciju par antidopinga noteikumu pārkāpumu pēc trīs pārbaužu izlaišanas divpadsmit mēnešu laikā?
* ... amerikāņu rakstnieces [[Sūzena Kolinsa|Sūzenas Kolinsas]] [[Zinātniskā fantastika|zinātniskās fantastikas]] romāns '''&quot;[[Izlozes rītausma]]&quot;''' ir piektā grāmata sērijā &quot;[[Bada spēles (grāmatu sērija)|Bada spēles]]&quot;, un šī [[romāns|romāna]] darbība norisinās 24 gadus pirms [[Bada spēles|pirmā &quot;Bada spēļu&quot; romāna]] notikumiem?
* ... '''[[Krievijas 2020. gada konstitucionālā reforma]]''' būtiski mainīja [[Krievija|valsts]] pamatlikumu, ietverot [[Krievijas prezidents|prezidenta]] pilnvaru stiprināšanu, atceļot termiņu ierobežojumu [[Vladimirs Putins|Vladimiram Putinam]] un ļaujot viņam potenciāli palikt amatā līdz 2036. gadam, kā arī noteica Krievijas tiesību aktu prioritāti pār starptautiskajām normām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Nemo PreparyES 01 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Šveice]]s [[mūziķis]] '''[[Nemo]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, uzvarot [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gadā]], kļuva par pirmo [[Nebināra dzimtes identitāte|nebināro personu]], kas uzvarējusi [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursā]]?
* ... [[Raians Džonsons|Raiana Džonsona]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[trillera filma|trilleris]] '''&quot;[[Laika cilpa (filma)|Laika cilpa]]&quot;''' stāsta par algotu [[slepkava|slepkavu]] Džo, kurš nogalina cilvēkus no [[nākotne]]s, ko nosūta krimināla korporācija, un viss notiek gludi, līdz brīdim, kad no nākotnes tiek atsūtīts viņš pats?
* ... '''[[Arābu Republiku Federācija]]''', kas pastāvēja no 1972. līdz 1977. gadam, bija savienība starp [[Ēģipte|Ēģipti]], [[Lībija|Lībiju]] un [[Sīrija|Sīriju]], kuru dibināja šo valstu līderi — Ēģiptes prezidents [[Anvars Sādāts]], Lībijas vadītājs [[Muammars Kadāfi]] un Sīrijas prezidents [[Hāfizs Asads]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:South Korea President Yoon Suk Yeol portrait.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Dienvidkoreja]]s prezidents no 2022. līdz 2025. gadam '''[[Sokjols Juns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; zaudēja amatu [[Impīčments|impīčmenta]] rezultātā, pēc tam tika notiesāts un izcieš [[Mūža ieslodzījums|mūža ieslodzījumu]]?
* ... [[Hābsburgu monarhija]]s un [[Austrijas impērija]]s kroņa zeme '''[[Dalmācijas Karaliste]]''' pastāvēja līdz [[Austroungārija]]s impērijas sabrukumam [[1918. gads|1918. gadā]]?
* ... [[Mongolija]]s galējais rietumu [[Mongolijas administratīvais iedalījums|aimaks]] '''[[Bajanulgī aimaks]]''' ir ar viendabīgu iedzīvotāju etnisku sastāvu — šeit pārsvarā dzīvo [[kazahi]], kas ir 91 % iedzīvotāju?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Norwegian Elkhound.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[norvēģu pelēkais aļņu suns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Norvēģija]]s nacionālā [[Suns|suņu]] [[šķirne]]?
* ... '''[[ASV nacionālā zelta glabātuve]]''' jeb Fortnoksa tiek izmantota, lai uzglabātu lielu daļu [[ASV]] zelta rezervju, kā arī citus vērtīgus priekšmetus, kas pieder [[ASV federālā valdība|federālajai valdībai]] vai ir tās glabāšanā, un pašlaik tajā glabājas 147,3 miljoni unču zelta stieņu, kas ir nedaudz vairāk nekā puse no kopējā [[zelts|zelta]], kas pašlaik ir federālās valdības rīcībā?
* ... '''[[Uvsnūra ieplaka]]''' [[Mongolija]]s [[Uvsnūra aimaks|Uvsnūra aimakā]] un [[Krievija]]s [[Tiva|Tivas Republikā]] ir vistālāk ziemeļos esošā [[Centrālāzija]]s beznoteces ieplaka; šeit sastopas smilšu [[tuksneši]] un [[tundra]]s zona, kas rada unikālu [[ekosistēma|ekosistēmu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kummakivi balancing rock in Ruokolahti, Finland.jpg|border|right|200px]]
* ... tiek lēsts, ka [[Dienvidkarēlija|Dienvidkarēlijā]], [[Somija|Somijā]] esošais piecus metrus augstais un septiņus metrus platais '''[[Kumakivi akmens]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sver aptuveni 500 tonnas?
* ... [[Norvēģi|norvēģu]] [[Dziedātājs|dziedātāja]] un dziesmu autore '''''[[Emmy (dziedātāja)|Emmy]]''''', kas pārstāvēja [[Īrija|Īriju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], ir viena no latviešu grupas &quot;[[Citi Zēni]]&quot; dziesmas &quot;Ramtai&quot; mūzikas autoriem, ar kuru grupa piedalījās atlasē &quot;[[Supernova 2025]]&quot; un ieguva 3. vietu?
* ... '''[[Itāļu Lībija]]''' izveidojās pēc [[Itāļu—turku karš|Itālijas un Osmaņu impērijas kara]], kad [[Itālija]] anektēja [[Tripolitānija|Tripolitāniju]] un Kirenaiku (mūsdienu [[Lībija]]s rietumu un austrumu daļas); sākotnēji šie reģioni tika pārvaldīti atsevišķi, bet [[1934. gads|1934. gadā]] Itālija tos oficiāli apvienoja vienā [[kolonija|kolonijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Brookesia micra on a match head.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[lapu pundurhameleons|lapu pundurhameleoni]]''' &lt;small&gt;(attēlā mazulis uz sērkociņa galviņas)&lt;/small&gt; pirmo reizi tika atklāti 2007. gadā Nosi Hara salā uz ziemeļiem no [[Madagaskara]]s, un tie var izaugt līdz 29 mm garumā?
* ... [[Latvija]]s '''[[pensiju fonds|pensiju fondos]]''' ir uzkrāti gandrīz 10 miljardi [[eiro]], no kuriem Latvijā 2023. gadā bija ieguldīti vien 8%, bet pārējais — ārvalstīs, īpaši [[ASV]] [[akciju tirgus|akciju tirgū]]?
* ... '''[[ultrasonogrāfija]]''' izmanto augstas [[frekvence]]s [[skaņa]]s viļņus ([[ultraskaņa|ultraskaņu]]), lai iegūtu attēlus no iekšējiem orgāniem, audiem un asins plūsmas, un šī metode ir plaši pielietota [[medicīna|medicīnā]], jo tā ir droša, salīdzinoši lēta, nesāpīga un tajā netiek izmantots [[jonizējošais starojums]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Common frog (Rana temporaria).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[parastā varde]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uzturas ūdeņos vairošanās laikā pavasarī, bet pārējo laiku pavada uz sauszemes, tomēr ziemo tā nelielās upītēs un [[strauts|strautos]], [[purvs|purvos]], retāk lielās [[upe|upēs]], [[ezers|ezeros]] un [[dīķis|dīķos]] bez caurteces vai zem lapu un zemes slāņa?
* ... '''[[neauglība]]''' ir izplatīta problēma — pasaulē neauglība skar aptuveni 13—15% pāru?
* ... [[mikroautobuss|mikroautobusa]] prototipa, ko 1991. gadā izveidoja [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autobusu fabrikā]], '''[[RAF-M1 &quot;Roksana&quot;]]''' vienīgais saražotais modelis ir saglabājies līdz mūsdienām un ir izstādīts apskatei [[Rīgas Motormuzejs|Rīgas Motormuzejā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Mise E. – Biathlon WCh 2024 Nove Mesto 3163.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvija]]s [[biatlonists]] '''[[Edgars Mise]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieku, iekšējā konkurencē apsteidzot '''[[Aleksandrs Patrijuks|Aleksandru Patrijuku]]''', un olimpiskajās spēlēs individuāli labāko sniegumu nodemonstrēja sprintā, kur ieņēma 52. vietu?
* ... '''[[ātrais kredīts|ātrajiem kredītiem]]''' ir raksturīgas salīdzinoši augstas [[procentu likme]]s un komisijas maksas, kas kompensē kredītiestāžu uzņemto risku, jo šāda veida [[aizdevums|aizdevumi]] bieži tiek piešķirti bez padziļinātas kredītspējas pārbaudes; daudzās valstīs šāda veida kreditēšana ir pakļauta stingram regulējumam, lai aizsargātu patērētājus?
* ... 2025. gada martā tika paziņots, ka [[Dānija]]s uzņēmums '''''[[Salling Group]]''''' ir vienojies no [[Zviedrija]]s uzņēmuma ''[[ICA AB]]'' par 1,3 miljardiem eiro pirkt [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] [[mazumtirdzniecība]]s tīklu ''[[Rimi Baltic]]'', un darījums tika pabeigts 2. jūnijā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Виадук - panoramio (cropped).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Latgales iela (Daugavpils)|Latgales iela]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no jaunākām [[Daugavpils]] ielām, kas izbūvēta no 2009. līdz 2011. gadam?
* ... visvairāk zelta medaļu '''[[2025. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā telpās|2025. gada Eiropas čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' izcīnīja mājinieki — [[Nīderlande]]s [[vieglatlēti]], kuri ieguva arī visvairāk medaļu kopumā, bet no [[Latvija]]s vieglatlētiem vislabāko rezultātu sasniedza [[kārtslēcējs]] [[Valters Kreišs]], kas izcīnīja sesto vietu?
* ... 60 metru dziļais niršanas baseins [[Dubaija|Dubaijā]] '''''[[Deep Dive Dubai]]''''' ir pasaulē dziļākais [[peldbaseins]], kura tilpums ir {{sk|14000000}} litru saldūdens?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pacifastacus leniusculus 01 by-dpc.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[Amerikas signālvēzis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek uzskatīts par ekoloģiski bīstamu [[Invazīva suga|invazīvo sugu]], un daudzviet tiek īstenoti pasākumi tā izplatības ierobežošanai, tostarp biotopu aizsardzība, invazīvo populāciju kontrole un vietējo vēžu sugu aizsardzība?
* ... '''[[Krievijas ģerbonis]]''' sakņojas 15. gadsimtā, kad [[Krievija]]s lielkņazi pieņēma '''[[divgalvains ērglis|divgalvaino ērgli]]''' no [[Austrumromas impērija|Bizantijas]] tradīcijas?
* ... '''[[melnzeme]]''' ir viena no auglīgākajām [[augsne|augsnēm]] pasaulē, un to plaši izmanto [[Lauksaimniecība|lauksaimniecībā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Gobi, krajobraz pustyni (09).jpg|border|right|200px]]
* ... lielāko daļu [[Mongolija]]s '''[[Austrumgobi aimaks|Austrumgobi aimaka]]''' teritorijas aizņem [[Gobi]] tuksnesis &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... visvairāk medaļu '''[[2025. gada Pasaules čempionāts bobslejā un skeletonā|2025. gada Pasaules čempionātā bobslejā un skeletonā]]''' izcīnīja [[Vācija]]s sportisti, kas ieguva arī visvairāk zelta medaļu, uzvarot [[bobslejs|bobslejā]] vīriešiem gan divniekos, gan četriniekos, kā arī sieviešu divnieku sacensībās?
* ... '''[[2025. gada Mārupes novada domes vēlēšanas|2025. gada Mārupes novada domes vēlēšanās]]''' par deputātiem tika ievēlēti arī divi bijušie [[hokejisti]]: [[Rodrigo Laviņš]] un [[Oļegs Sorokins]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Inaccessible Island, March 14, 2024.jpg|border|right|250px]]
* ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] dienvidos, [[Tristana da Kuņas salas|Tristana da Kuņas arhipelāgā]] esošo '''[[Ineksesibla|Ineksesiblas salu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[1656. gads|1656. gadā]] atklāja [[holandieši|holandiešu]] jūrasbraucējs Jans Jakobszons, bet komanda stāvo krastu dēļ nespēja uzkāpt salas iekšienē, tādēļ kartē to atzīmēja kā ''inaccessible'', no kā cēlies salas nosaukums?
* ... '''[[radimiči]]''' kopā ar citām [[austrumslāvi|austrumslāvu]] ciltīm, kā [[kriviči]] un [[dregoviči]], veidoja pamatu mūsdienu [[Baltkrievi|baltkrievu tautai]]?
* ... [[Argentīna]]s priekštece '''[[Argentīnas Konfederācija]]''', kas pastāvēja no 1831. līdz 1861. gadam, sastāvēja no dažādām provincēm, kuras juridiski bija apvienotas konfederatīvā sistēmā, bet saglabāja lielu [[Autonomija|autonomiju]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Emblem of Israel.svg|border|right|150px]]
* ... '''[[Izraēlas ģerbonis|Izraēlas ģerboņa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dizaina autori ir [[Latvijas ebreji]] Gabriels un Maksims Šefteloviči, pazīstami arī kā [[brāļi Šamiri]], kuru izstrādātais simbols tika oficiāli pieņemts [[1949. gads|1949. gada]] 10. februārī?
* ... '''[[dzīvdzemdēšana]]''' ir izplatīta galvenokārt [[zīdītāju klase|zīdītāju klasē]], tomēr ir sastopama arī citās dzīvnieku grupās, tostarp dažām [[zivis|zivju]] sugām (piemēram, [[Zobenzivs|zobenzivīm]]), [[abinieki]]em (piemēram, dažām [[Salamandras|salamandru]] sugām) un [[rāpuļi]]em (piemēram, dažiem [[Čūskas|čūsku]] un [[Ķirzakas|ķirzaku]] veidiem)?
* ... '''[[2024. gada Lielā Kristapa balva|2024. gada Lielo Kristapa balvu]]''' kā [[Labākā pilnmetrāžas spēlfilma (Lielais Kristaps)|labākā pilnmetrāžas spēlfilma]] saņēma filma &quot;[[Marijas klusums]]&quot;?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Field_Marshall_Keitel_signs_German_surrender_terms_in_Berlin_8_May_1945_-_Restoration.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Vācijas kapitulācijas akts|Vācijas kapitulācijas aktu]]''', kas noteica [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] [[Vērmahts|bruņoto spēku]] bezierunu [[Kapitulācija|kapitulāciju]], izbeidzot [[Otrais pasaules karš|Otro pasaules karu]] [[Eiropa|Eiropā]], parakstīja [[1945. gads|1945. gada]] 8. maijā, pulksten 22:43 &lt;small&gt;(attēlā [[feldmaršals]] [[Vilhelms Keitels]] paraksta kapitulācijas aktu)&lt;/small&gt;?
* ... saskaņā ar [[pseidozinātne|pseidozinātnisko]] teoriju '''[[frenoloģija|frenoloģiju]]''', [[smadzenes]] sastāv no dažādiem reģioniem, kas atbild par konkrētām spējām vai personības iezīmēm, un tika uzskatīts, ka, ja kāda īpašība ir īpaši izteikta, atbilstošais smadzeņu apgabals būs lielāks un izraisīs izcilni uz [[galvaskauss|galvaskausa]], ko var izpētīt un interpretēt?
* ... '''[[1542. gads Latvijā|1542. gadā]]''' [[Kurzemes bīskaps|Kurzemes bīskapu]] [[Johans IV fon Minhauzens|Johanu Minhauzenu]] ievēlēja arī par [[Sāmsalas-Vīkas bīskaps|Sāmsalas-Vīkas bīskapu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:FIS Nordic World Ski Championships 2025.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|2025. gada Pasaules čempionātā ziemeļu slēpošanā]]''' &lt;small&gt;(attēlā logo)&lt;/small&gt; pirmo reizi [[Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|pasaules čempionāta]] vēsturē [[Distanču slēpošana|distanču slēpošanā]] visas distances gan [[vīrieši]]em, gan [[sievietes|sievietēm]] bija vienāda garuma?
* ... viena '''[[Irākas dinārs|Irākas dināra]]''' vērtība tiek dalīta 100 filsos, lai gan [[inflācija]]s dēļ filsi vairs netiek izmantoti?
* ... [[Itālija]]s '''[[Nacionālā republikāniskā armija (Itālija)|Nacionālo republikānisko armiju]]''', kas [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā cīnījās [[Trešais reihs|Vācijas]] pusē, izveidoja [[1943. gads|1943. gada]] oktobrī, apvienojot bijušās Itālijas Karaliskās armijas vienības, kas bija lojālas [[Benito Musolīni]], un profašistiskās militārās vienības?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2025-02-23 Bundestagswahl – Wahlabend CDU by Sandro Halank–025.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Vācijas kanclers]] '''[[Frīdrihs Mercs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[jurists]] un multimiljonārs, kā arī licencēts privātpilots, un viņam pieder divas [[lidmašīna]]s?
* ... '''[[Pešmerga]]''' ir [[Kurdi|kurdu]] [[bruņotie spēki]], kas galvenokārt darbojas [[Irākas Kurdistāna|Irākas]] un [[Sīrijas Kurdistāna|Sīrijas Kurdistānā]], šie spēki pastāv kopš 20. gadsimta sākuma?
* ... [[Latvijas PSR]] laikā [[Daugavpils]] '''[[Plāteru iela]]s''' nosaukums bija Dzeržinska iela — [[Viskrievijas Ārkārtas komisija]]s (&quot;Čekas&quot;) dibinātāja un pirmā vadītāja [[Felikss Dzeržinskis|Feliksa Dzeržinska]] vārdā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2026-01-18 FIS Cross-Country World Cup Oberhof 2026 – Men's 10 km Interval Start Classic by Sandro Halank–209.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvieši|latviešu]] [[distanču slēpošana|distanču slēpotāja]] '''[[Lauris Kaparkalējs|Laura Kaparkalēja]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; māsa [[Linda Kaparkalēja]] arī ir distanču slēpotāja; brālis un māsa pārstāvēja [[Latvija|Latviju]] {{oss|Z=2026|L=L}}?
* ... [[Francūži|franču]] [[Klinšu kāpšana|klinšu kāpējs]] un [[alpīnists]] '''[[Alēns Robērs]]''' par bilderingu nopietni sāka interesēties pēc kāda gadījuma, kad 12 gadu vecumā viņš aizmirsa mājas atslēgas dzīvoklī 8. stāvā, un tā vietā, lai gaidītu, kad vecāki nāks mājās, viņš vienkārši uzkāpa pa mājas ārsienu un iekļuva dzīvoklī?
* ... visvairāk reižu par '''[[Elvi florbola līga sievietēm|Elvi florbola līgas sievietēm]]''' uzvarētājām ir kļuvušas &quot;Rubenes&quot; [[florbols|florbolistes]], kam ir 16 čempiontituli?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pontuninii Glacier.JPG|border|right|200px]]
* ... '''[[Tavanbogdūls|Tavanbogdūla]]''' kalnu masīvs [[Altajs|Altajā]], [[Krievija]]s, [[Ķīna]]s un [[Mongolija]]s robežu sadures vietā ir raksturīgs ar piecām zīmīgām virsotnēm, bet lielākais [[ledājs]] masīvā ir 19 km garais Potaņina ledājs &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Eiropas Jaunatnes basketbola līga]]''', kurā piedalās vairāk nekā 30 [[Eiropa]]s valstu jaunatnes [[basketbols|basketbola]] komandas, ir dibināta 1999. gadā pēc basketbola skolas &quot;Rīga&quot; direktora Gunta Šēnhofa iniciatīvas, kurš ir līgas goda prezidents?
* ... '''[[Zla Kolata]]''' [[Dināru kalniene|Dināru Alpos]], uz [[Melnkalne]]s un [[Albānija]]s robežas, ir Melnkalnes augstākā virsotne, bet Albānijā tā ir tikai 16. augstākais kalns?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Phuket Aerial.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Phūketas province]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Taizeme]]s mazākā [[Taizemes provinces|province]] pēc platības, taču viena no nozīmīgākajām [[tūrisms|tūrisma]] vietām tropisko pludmaļu, dabas ainavu un attīstītās infrastruktūras dēļ?
* ... [[filologs]] un [[diplomāts]] '''[[Gints Jegermanis]]''' ir bijis [[Latvijas vēstnieks Igaunijā]], [[Latvijas vēstnieks Dānijā|Dānijā]] un [[Latvijas vēstnieks Zviedrijā|Zviedrijā]], kā arī pastāvīgais pārstāvis [[ANO]] [[Ņujorka|Ņujorkā]]?
* ... '''[[2025. gada Kuldīgas novada domes vēlēšanas|2025. gada Kuldīgas novada domes vēlēšanās]]''' partija &quot;[[Kuldīgas novadam]]&quot; ieguva 9 no 15 pašvaldības deputātu vietām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Stele Salm Louvre AO5009.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[aramiešu raksts]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sastāv no 22 burtiem un tiek rakstīts no labās uz kreiso pusi; tā vienkāršotā un viegli pielāgojamā forma ietekmēja daudzu citu [[rakstība|rakstu sistēmu]] attīstību, ieskaitot [[ebreju raksts|ebreju]], [[sīriešu valoda|sīriešu]] un [[arābu rakstība|arābu rakstību]]?
* ... '''[[Magličs]]''' [[Dināru kalniene|Dināru Alpos]], uz [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] un [[Melnkalne]]s robežas, ir Bosnijas un Hercegovinas augstākā virsotne, savukārt Melnkalnē tas ir tikai 14. augstākais kalns?
* ... '''[[Ludzas Lielā sinagoga]]''' ir vecākā saglabājusies koka [[sinagoga]] [[Baltijas reģions|Baltijas reģionā]] un viena no senākajām sinagogām [[Eiropa|Eiropā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Egypt.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Ēģiptes karogs|Ēģiptes karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; centrā uz baltās joslas atrodas [[Saladīns|Saladīna]] zelta ērglis, kas ir arī [[Ēģiptes ģerbonis]]?
* ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Dānijā]]''' un '''[[Latvijas vēstnieks Norvēģijā|Norvēģijā]]''' bija [[Frīdrihs Grosvalds]] — no 1919. gada aprīļa diplomātiskais pārstāvis [[Zviedrija|Zviedrijā]], vēlāk arī [[Norvēģija|Norvēģijā]] un [[Dānija|Dānijā]], bet no 1921. gada marta ārkārtējais sūtnis un pilnvarotais ministrs [[Skandināvija]]s valstīs ar rezidenci [[Stokholma|Stokholmā]]?
* ... [[Starptautiskā Florbola federācija|Starptautiskās Florbola federācijas]] '''[[IFF Pasaules rangs|rangā]]''' [[Latvijas florbola izlase|Latvjas vīriešu izlase]] atrodas 4. vietā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Moscow museum bus RAF (9696360756).jpg|border|right|200px]]
* ... [[Rīgas autobusu fabrika]]s pirmais patstāvīgi ražotais [[transportlīdzeklis|transportlīdzekļa]] modelis '''[[RAF-251]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija izviedots uz [[GAZ-51]] šasijas?
* ... [[Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija|Nacionālās aeronautikas un kosmosa administrācijas]] [[starpplanētu zonde]] [[Jupiters (planēta)|Jupitera]] pavadoņa [[Eiropa (pavadonis)|Eiropas]] izpētei '''''[[Europa Clipper]]''''', tika palaista [[2024. gads kosmonautikā|2024. gada]] 14. oktobrī, un plānots, ka [[kosmiskais aparāts]] pie Jupitera ieradīsies [[2030. gads|2030. gada]] aprīlī?
* ... [[Urāli|Urālu]] kalnu turpinājums [[Jugras pussala|Jugras pussalā]] '''[[Paihojs]]''' orogrāfiski tālāk turpinās [[Vaigača|Vaigačas salā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Libyandesertcscott.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Lībijas tuksnesis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no sausākajām un karstākajām vietām uz [[Zeme]]s, kur dienas [[gaisa temperatūra]] var sasniegt +50 °C, bet naktī nokrist līdz 0 °C, un [[nokrišņu daudzums]] daudzviet nepārsniedz 5 mm gadā?
* ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Ķīnas Tautas Republikā]]''' bija [[Pēteris Pildegovičs]], kurš no 1998. līdz 2000. gadam darbojās kā pagaidu pilnvarotais lietvedis?
* ... daži [[dzērieni]] un [[ēdieni]] var gan apmierināt '''[[slāpes]]''', gan pastiprināt tās; piemēram, [[Spirti|alkohols]] un [[kafija]] darbojas kā [[diurētiķi]], kas pastiprina šķidruma izdalīšanos un var padarīt slāpes stiprākas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:RAF-10 Festival.jpg|border|right|200px]]
* ... [[mikroautobuss|mikroautobusu]] '''[[RAF-10 Festivāls|RAF-10 &quot;Festivāls&quot;]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uz automašīnas [[GAZ M-20 &quot;Pobeda&quot;]] agregātu bāzes ražoja [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autobusu fabrikā]] no 1957. līdz 1959. gadam?
* ... '''[[Somijas florbola izlase]]''' ir uzvarējusi piecos no 15 vīriešu [[Pasaules čempionāts florbolā|Pasaules čempionātiem]]?
* ... [[Ēģipte]]s valdnieces [[Kleopatra VII|Kleopatras VII]] un [[Romas impērija|Romas]] diktatora [[Jūlijs Cēzars|Jūlija Cēzara]] dēls '''[[Cezarions]]''' bija pēdējais [[Ptolemaju dinastija]]s valdnieks Ēģiptē un īslaicīgi valdīja kā līdzvaldnieks kopā ar māti; pēc Kleopatras nāves Romas imperators [[Oktaviāns]] pavēlēja Cezarionu nogalināt, lai izbeigtu jebkādus iespējamos Cēzara varas mantiniekus?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Orkhon River Valley (25156799927).jpg|border|right|200px]]
* ... savas kulturālās attīstības plaukumā '''[[Orhonas ieleja]]''' [[Mongolija]]s centrālajā daļā &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija plašās [[Čingishans|Čingishana]] 13. gadsimta [[Mongoļu impērija]]s galvaspilsētas Karakorumas vieta?
* ... pirms [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] '''[[Latvijas vēstnieks Spānijā]]''' rezidēja [[Francija]]s galvaspilsētā [[Parīze|Parīzē]], un arī pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana|neatkarības atjaunošanas]] pirmā vēstniece [[Aina Nagobads-Ābola]] bija Latvijas ārkārtējā un pilnvarotā vēstniece Francijā un Spānijā ar rezidenci Parīzē?
* ... no [[Latvija]]s sportistiem labāko rezultātu '''[[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2025. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' uzrādīja [[kārtslēcējs]] [[Valters Kreišs]], ieņemot astoto vietu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kirkwall Harbour.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Orkneju salas|Orkneju salu]] administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Kērkvola]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vēstures avotos pirmoreiz minēta [[1046. gads|1046. gadā]] Orknejiešu sāgā?
* ... '''[[Polārie Urāli]]''' atrodas [[mūžīgais sasalums|mūžīga sasaluma]] joslā, un šeit ir skarbs krasi [[kontinentāls klimats]]: ziemā [[gaisa temperatūra]] var nokrist līdz −55 °C, bet vasaras ir īsas, [[sniegs]] nokūst [[jūnijs|jūnija]] beigās un uzsnieg [[septembris|septembra]] sākumā?
* ... neskatoties uz savu nehigiēnisko dzīvesveidu '''[[Amu Hādžī]]''' no [[Irāna]]s nodzīvoja līdz 94 gadu vecumam un nomira dažus mēnešus pēc pirmās mazgāšanās vairāk nekā 60 gadu laikā, uz kuru viņu pierunāja ciema iedzīvotāji?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Béziers - 54704365001.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Bēzjē]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no vecākajām pilsētām [[Francija|Francijā]] — pētījumi liecina, ka [[Senā Grieķija|sengrieķu]] Bēzjē [[kolonija]] ir datēta ar 575. gadu p.m.ē.?
* ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Austrijā]]''' pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s bija vēlākās [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidents]] [[Egils Levits]]?
* ... [[Ukraiņi|ukraiņu]] politiķi, priesteri un pedagogu '''[[Augustīns Vološins|Augustīnu Vološinu]]''', kurš [[1938. gads|1938. gadā]] kļuva par [[Karpatu Ukraina]]s pirmo un vienīgo prezidentu, [[1945. gads|1945. gadā]] apcietināja [[PSRS]] varas iestādes, un viņš mira [[Butirku cietums|Butirku cietumā]] [[Maskava|Maskavā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:English Riding Saddle.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[segli]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nodrošina [[Jātnieks|jātniekam]] ērtību un stabilitāti, palīdzot sadalīt jātnieka svaru un tādējādi pasargājot dzīvnieku no pārmērīga spiediena uz [[Mugura|muguru]], un uzlabojot kontroli pār [[zirgs|zirgu]]?
* ... [[Lisabonas &quot;Benfica&quot;]] ir '''[[Portugāles kauss futbolā|Portugāles kausa futbolā]]''' veiksmīgākā komanda ar 26 trofejām 38 finālspēlēs?
* ... 1 '''[[Samoa tala]]''' sastāv no 100 sene?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:The waterside of the houses on Twageos Road, Lerwick - geograph.org.uk - 6015394.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Šetlenda]]s administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Lērika]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir dibināta 17. gadsimtā kā [[siļķes|siļķu]] [[zveja]]s [[osta]], bet jau 1708. gadā tā kļuva par Šetlendas galvaspilsētu?
* ... [[1990. gads|1990. gada]] sākumā '''[[Slovēnijas Sociālistiskā Republika|Slovēnijas Sociālistiskās Republikas]]''' valdība likvidēja [[Slovēnijas Komunistu līga|Komunistu līgas]] [[Vienpartijas sistēma|vienpartijas sistēmu]], izveidoja daudzpartiju demokrātiju un īsi pēc tam no valsts nosaukuma svītroja &quot;Sociālistiskā&quot;, bet [[Slovēnija]]s neatkarību pasludināja [[1991. gads|1991. gada]] 25. jūnijā?
* ... '''[[šaušana olimpiskajās spēlēs]]''' bija viens no deviņiem [[sporta veidi]]em, ko iekļāva pirmajās modernajās [[1896. gada vasaras olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs Atēnās]] [[1896. gads|1896. gadā]], un tā bija visās sekojošajās [[vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpiskajās spēlēs]], izņemot [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904.]] un [[1928. gada vasaras olimpiskās spēles|1928. gadā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2025 Irfaan Ali (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Gajānas prezidenti|prezidenta]] '''[[Irfāns Ali|Irfāna Ali]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vadībā [[Gajāna]] piedzīvo strauju ekonomisko attīstību, īpaši pateicoties [[nafta]]s atradnēm, kas padarījušas valsti par vienu no visstraujāk augošajām ekonomikām pasaulē?
* ... [[1928. gads|1928. gadā]] [[Albānija|Albāniju]] pasludināja par [[Monarhija|monarhiju]] — '''[[Albānijas Karaliste (1928—1939)|Albānijas Karalisti]]''', bet valsts prezidentu Ahmetu Muhtaru beju Cogolli pasludināja par karali [[Zogu I]]?
* ... '''[[destilēts ūdens]]''' ir piemērots dažādiem rūpnieciskiem un zinātniskiem nolūkiem, bet ikdienas dzeršanai tas nav piemērots, un tiek ieteikts [[ūdens]] ar dabīgiem [[minerāli]]em?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:One week in Latvia from East to West and back - panoramio (19).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Mihaila iela]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]], kas ienāk [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] teritorijā caur Mihaila vārtiem &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, ir nosaukta par godu Krievijas lielkņazam Mihailam Pavlovičam, ķeizara [[Aleksandrs I Romanovs|Aleksandra I]] brālim?
* ... '''[[skaņas piesārņojums|skaņas piesārņojuma]]''' izraisītie [[dzirde]]s traucējumi ir izplatīts nepārejošs arodkaitīgums, un pasaulē no tā cieš apmēram 120 miljoni cilvēku?
* ... izdomāta naidīga valsts [[Baltkrievija]]s ziemeļrietumos '''[[Veišnorija]]''', ko [[Krievijas Bruņotie spēki]] izmantoja [[2017. gads|2017. gada]] militāro mācību &quot;Zapad-2017&quot; scenārijā, ātri kļuva populāra Baltkrievijas [[internets|interneta]] vidē, kur lietotāji izveidoja satīrisku &quot;Veišnorijas&quot; kustību, radot karogus, pases, sociālo tīklu un izdomātu vēsturi?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:The Hand on the Hill - geograph.org.uk - 32409.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Rietumu salas]]''' jeb Ārējās Hebridu salas &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir vienīgais apgabals [[Skotija|Skotijā]], kurā vairākums runājošo lieto [[skotu gēlu valoda|skotu gēlu valodu]]?
* ... [[Cēsis|Cēsu]] [[basketbolists]] '''[[Dāvis Rozītis]]''' savā pirmajā profesionālajā sezonā pēc atgriešanās no [[NCAA]] čempionāta [[ASV]] kļuva par [[Latvija]]s čempionu, kad &quot;[[Valmiera/Ordo]]&quot; vienīgo reizi vēsturē uzvarēja [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionātā, bet pēc tam spēlējis [[Igaunija|Igaunijā]], [[Polija|Polijā]] un daudzos [[Spānija]]s klubos?
* ... [[cilvēki]]em ir astoņi '''[[priekšzobi]]''', bet, piemēram, [[oposumi]]em ir 18 priekšzobi, savukārt [[bruņneši]]em nav neviena?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dinotherium.jpg|border|right|200px]]
* ... dažas izmirušo '''[[dinoteriīdi|dinoteriīdu]]''' sugas pieder pie lielākajiem zināmajiem [[snuķaiņi]]em, kas skaustā bija vairāk nekā 4 metrus augsti, un svēra ap 12 tonnām, kas būtiski pārsniedz mūsdienu [[Āfrikas ziloņi|Āfrikas ziloņu]] izmērus un padara tos par vieniem no lielākajiem sauszemes [[zīdītāji]]em &lt;small&gt;(attēlā dienvidu dinoterijs)&lt;/small&gt;?
* ... trimdas [[latvieši|latviešu]] inženieris, pētnieks, rakstnieks un fotogrāfs '''[[Ivars Sīlis]]''' kopš 1944. gada dzīvo [[Dānija|Dānijā]] un [[Grenlande|Grenlandē]], un viņš ir daudzu darbu par Grenlandi autors?
* ... '''[[mazie dzerokļi]]''' [[bērni]]em izaug kā [[piena zobi]], un pēc tam nomainās, bet lielie '''[[dzerokļi]]''' uzreiz izšķiļas kā pamatzobi, turklāt pēdējais dzeroklis, saukts par [[gudrības zobs|gudrības zobu]], izšķiļas jau pieaugušā vecumā no 17 līdz 25 gadiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:UigLoch.jpg|border|right|200px]]
* ... lai arī fizioģeogrāfiski [[Ārējās Hebridu salas|Ārējo Hebridu salu]] lielākā un apdzīvotākā sala '''[[Lūisa un Herisa]]''' &lt;small&gt;(attēlā Lūisas ainava)&lt;/small&gt; ir viena [[sala]], vietējie iedzīvotāji uz to atsaucas kā uz divām atsevišķām salām — Lūisu ziemeļos un Herisu dienvidos, ko atdala līdz 799 m augsti kalni?
* ... '''[[deviācija]]''' ir vietējo [[Magnētiskais lauks|magnētisko lauku]] izraisīta [[Kompass|kompasa]] kļūda, kuru kopā ar [[variācija (ģeogrāfija)|variāciju]] jāņem vērā aprēķinot precīzus peilējumus?
* ... [[Gajāna]]s daļa uz rietumiem no '''[[Esekibo (upe)|Esekibo upes]]''' ir [[Esekibo (strīdus teritorija)|strīdus teritorija]] ar [[Venecuēla|Venecuēlu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Mastodon color.jpg|border|right|200px]]
* ... tiek uzskatīts, ka izmirušie [[ziloņveidīgie|ziloņveidīgo]] [[snuķaiņi|snuķaiņu]] '''[[mastodontīdi]]''' barojās pārsvarā, apgraužot [[koki|koku]] un [[krūmi|krūmu]] [[lapas]] un zarus, jo to žokļi ir piemēroti spēcīgam vertikālam sakodienam un daudz mazākā mērā smalcināšanai ar sānisku kustību palīdzību &lt;small&gt;(attēlā Amerikas mastodonts)&lt;/small&gt;?
* ... [[Vācija]]s uzņēmums '''''[[Rheinmetall AG]]''''' specializējas [[Militāra tehnika|militārās tehnikas]], ieroču sistēmu un munīcijas ražošanā, un ir viens no vadošajiem [[Eiropa]]s aizsardzības nozares uzņēmumiem, sadarbojoties ar daudzu valstu bruņotajiem spēkiem?
* ... [[Krievi|krievu]] izcelsmes emigrants un avantūrists '''[[Boriss Skosirevs]]''' [[1934. gads|1934. gadā]] īslaicīgi kļuva par [[Andora]]s karali un izdeva vairākus dekrētus, tomēr viņa valdīšana bija īslaicīga (12 dienas)?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Engures luterāņu baznīca.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Engures luterāņu baznīca]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no retajām koka [[Baznīca (celtne)|baznīcām]] [[Kurzeme|Kurzemē]] un vienīgā [[Tukuma novads|Tukuma novadā]], kas nav pārbūvēta par mūra dievnamu?
* ... '''[[2025. gada Valmieras novada domes vēlēšanas|2025. gada Valmieras novada domes vēlēšanās]]''' partijas &quot;[[Valmierai un Vidzemei]]&quot; kandidāti ieguva 13 no 19 deputātu vietām?
* ... '''[[lielie dzerokļi|lielo dzerokļu]]''' funkcija atspoguļojas to [[latīņu valoda|latīniskajā]] nosaukumā ''molaris'', kas nozīmē dzirnakmens?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Azov. History, Archaeology and Paleontology Museum-Reserve. Deinotherium P4300150 2350 (cropped).jpg|border|right|200px]]
* ... kaut arī ārēji izmirušie [[ziloņveidīgie]] [[snuķaiņi]] '''[[dinoteriji]]''' atgādina mūsdienu [[Ziloņi|ziloņus]], tiem bija daudz lokanāks kakls un tievākas [[ekstremitātes]], kā arī triecējzobi, kas auga no [[Apakšžoklis|apakšžokļa]] un bija vērsti uz leju un atpakaļ &lt;small&gt;(attēlā ''Deinotherium giganteum'' [[skelets]])&lt;/small&gt;?
* ... [[Daugavpils|Daugavpilī]], [[Ķīmija (Daugavpils)|Ķīmijas apkaimē]] esošā '''[[Mendeļejeva iela]]''' ir nosaukta par godu [[Krievija]]s [[ķīmiķis|ķīmiķim]] [[Dmitrijs Mendeļejevs|Dmitrijam Mendeļejevam]], bet 2022. gadā tika aicināts pārdēvēt šo ielu par [[Marks Rotko|Marka Rotko]] ielu, tomēr pilsētplānošanas un būvniecības departamenta sēdē tika nolemts saglabāt tagadējo nosaukumu?
* ... [[Viktorijas ezers|Viktorijas ezera]] lielākā pieteka '''[[Kagera]]''' sākas no [[Rveru|Rveru ezera]] uz [[Ruanda]]s un [[Burundi]] robežas, un pēc 60 km Kagerā ieplūst tās lielākā pieteka '''[[Ruvuvu]]''', kas kopā ar tās pieteku '''[[Ruvjironza|Ruvjironzu]]''' tiek uzskatītas par [[Nīla]]s tālāko augšteci?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pūres baznīca. 2000-10-28.jpg|border|right|200px]]
* ... [[1967. gads Latvijā|1967. gadā]] '''[[Pūres luterāņu baznīca|Pūres luterāņu baznīcā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika uzņemtas filmas &quot;[[Kad lietus un vēji sitas logā]]&quot; epizodes, kā rezultātā cieta dievnama interjers — tika sabojātas [[ērģeles]], sasistas [[vitrāža]]s un izgriezta altārglezna?
* ... '''[[2025. gada Jūrmalas domes vēlēšanas|2025. gada Jūrmalas domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekšējā [[Jūrmalas domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Gatis Truksnis|Gata Trukšņa]] vadītais [[Latvijas Zaļā partija|Latvijas Zaļās partijas]] saraksts, iegūstot 6 no 15 deputātu vietām?
* ... [[Kanāda]]s un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Seriāls|televīzijas seriālam]] '''&quot;[[Mērdoka noslēpumi]]&quot;''' ir iznākušas 19 sezonas (kopā 329 sērijas)?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Knight Gomphotherium.jpg|border|right|200px]]
* ... pēdējās divas izmirušo [[Ziloņveidīgie|ziloņveidīgo]] [[Snuķaiņi|snuķaiņu]] '''[[gomfoterīdi|gomfoterīdu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Ģints (bioloģija)|ģintis]], kas dzīvoja [[Ziemeļamerika]]s dienvidos un [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]], izdzīvoja līdz [[pleistocēns|pleistocēna]] beigām pirms apmēram 12 000 gadiem, kad pēc [[cilvēks|cilvēku]] ierašanās tie izmira kopā ar citām megafaunas sugām?
* ... '''[[piena zobi]]''' attīstās jau [[Embrijs|embrionālajā]] attīstības stadijā un izšķiļas (izlaužas cauri [[smaganas|smaganām]] un kļūst mutē redzami) agrā [[bērnība|bērnībā]], tie parasti izkrīt un nomainās ar pastāvīgajiem [[zobi]]em?
* ... no 2009. līdz 2013. gadam [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] [[Baraks Obama|Baraka Obamas]] administrācijā '''[[Stīvens Ču]]''' bija enerģētikas ministrs, kļūstot par pirmo [[Nobela prēmija]]s laureātu, kurš ieņēmis šo amatu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Amager Rugporter (4941931513).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[porteris|portera]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nosaukums ir cēlies no [[Londona]]s ostu strādniekiem un krāvējiem, kuru vidū šis [[alus]] sava lētuma, sātīguma un stipruma dēļ bija īpaši iecienīts?
* ... '''[[2025. gada Liepājas domes vēlēšanas|2025. gada Liepājas domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekšējā [[Liepājas domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Gunārs Ansiņš|Gunāra Ansiņa]] vadītais [[Liepājas partija]]s saraksts, iegūstot 9 no 15 deputātu vietām?
* ... [[ukraiņi|ukraiņu]] [[basketbolists]] '''[[Anatolijs Šundels]]''', kurš 2024. gada pievienojās [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s klubam [[BK Ogre]], ir spēlējis Ukrainas U-18 un U-20 izlasē, bet no 2020. līdz 2024. gadam bija pieaugušo [[Ukrainas basketbola izlase]]s dalībnieks?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Tripod easel.jpg|border|right|150px]]
* ... tradicionāli [[mākslinieks]] pie '''[[molberts|molberta]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; strādā stāvus, taču tā augstumu var pietiekami regulēt, lai tas ļautu gleznot sēdus?
* ... '''[[Armēnijas revolūcija (2018)|2018. gada Samtainā revolūcija]]''' [[Armēnija|Armēnijā]] sākotnēji notika, reaģējot uz [[Seržs Sargsjans|Serža Sargsjana]] trešo pilnvaru termiņu pēc kārtas kā [[Armēnijas premjerministru uzskaitījums|premjerministram]], bet vēlāk paplašinājās pret valdošo Republikāņu partiju, kas bija pie varas kopš [[1999. gads|1999. gada]]?
* ... [[1997. gads|1997. gada]] sacelšanos [[Albānija|Albānijā]] lielā mērā izraisīja vairāku '''[[Piramīdu shēmas Albānijā|piramīdu shēmu]]''' neveiksme; šīs shēmas, kas pieauga līdz bezprecedenta mērogam attiecībā pret valsts ekonomiku, noveda pie tā, ka daudzi [[albāņi]] zaudēja naudu un īpašumus?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Samoa.svg|border|right|200px]]
* ... [[sarkanā krāsa]] [[Samoa karogs|Samoa karogā]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; simbolizē drosmi un asinis, kas izlietas cīņās par valsts neatkarību, bet [[zilā krāsa]] simbolizē debesis un brīvību, uz tās izvietotās piecas baltās, piecstūrveida zvaigznes veido [[Dienvidu Krusts|Dienvidu Krusta]] zvaigznāju?
* ... '''[[2025. gada Daugavpils domes vēlēšanas|2025. gada Daugavpils domes vēlēšanās]]''' pārliecinošu uzvaru guva iepriekšējā [[Daugavpils domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Andrejs Elksniņš|Andreja Elksniņa]] vadītais &quot;[[Sarauj, Latgale!]]&quot; saraksts, iegūstot 14 no 15 deputātu vietām?
* ... [[1937. gads|1937. gada]] '''[[korejiešu deportācija Padomju Savienībā]]''' bija daļa no [[Josifs Staļins|Staļina]] režīma plašākām represijām un etniskās tīrīšanas politikām, kā rezultātā 173 000 etnisko [[korejieši|korejiešu]] tika izvesti no [[Tālie Austrumi|Tālo Austrumu]] pierobežas reģioniem uz neapdzīvotām tuksnešainām vietām [[Kazahstāna|Kazahstānā]] un [[Centrālāzija|Vidusāzijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Fly River.PNG|border|right|150px]]
* ... pēc caurteces apjoma [[Grīva|grīvā]] [[Jaungvineja]]s upe '''[[Flaja]]''' ir lielākā upe [[Okeānija|Okeānijā]] un ir starp 20 lielākajām [[upe|upēm]] pasaulē &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Navahu nācija]]''' (līdz 1969. gadam — Navahu indiāņu rezervāts) ir lielākā [[Amerikas pamatiedzīvotāji|Amerikas pamatiedzīvotāju]] pašpārvaldes teritorija [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], kas atrodas trīs štatos: [[Arizona|Arizonā]], [[Jūta|Jūtā]] un [[Ņūmeksika|Ņūmeksikā]]?
* ... lai gan '''[[ufoloģija]]''' nav atzīta par oficiālu [[zinātne]]s nozari, tā piesaista gan entuziastus, gan pētniekus, kuri cenšas izskaidrot dīvainus novērojumus debesīs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pola Tai view from Mount Alava Adventure Trail.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Tutuila]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir lielākā un apdzīvotākā [[ASV Samoa]] sala, kurā atrodas arī tās [[galvaspilsēta]] [[Pagopago]]?
* ... '''[[2025. gada Rēzeknes domes vēlēšanas|2025. gada Rēzeknes domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekš no amata atbrīvotā [[Rēzeknes domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Aleksandrs Bartaševičs|Aleksandra Bartaševiča]] vadītais partiju &quot;[[Latvija pirmajā vietā]]&quot; un &quot;[[Kopā Latvijai]]&quot; saraksts, iegūstot 8 no 13 deputātu vietām?
* ... [[Latvijas hokeja izlase]]s spēlētājs '''[[Eduards Tralmaks]]''' 2025. gada martā noslēdza divvirzienu līgumu ar [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] klubu [[Detroitas &quot;Red Wings&quot;]], bet sekojošo sezonu aizvadīja tās fārmklubā [[Amerikas hokeja līga|Amerikas hokeja līgā]] [[Grandrepidsas &quot;Griffins&quot;]]; sezonas gaitā viņš tika izsaukts uz &quot;Red Wings&quot;, tomēr laukumā NHL spēlēs tā arī nedevās?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:1 Myles Lewis-Skelly arsenal 2025.jpg|border|right|150px]]
* ... 2025. gada martā '''[[Mailss Lūiss-Skellijs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; saņēma savu pirmo izsaukumu uz [[Anglijas futbola izlase]]s spēlēm pret [[Albānijas futbola izlase|Albāniju]] un [[Latvijas futbola izlase|Latviju]], un 18 gadu un 176 dienu vecumā gūstot vārtus pirmajā spēlē, viņš kļuva par jaunāko [[Anglija]]s [[futbolists|futbolistu]], kurš guvis vārtus debijā izlasē?
* ... [[Krievijas Federācija|Krievijas Federācijā]] uz rietumiem no [[Urāli]]em sastopamā '''[[mansu valoda]]''' ir [[apdraudēta valoda]], jo to prot ap 2200 cilvēku, galvenokārt [[mansi]], lai gan to kopskaits ir ap 12 000 cilvēku?
* ... [[latvieši|latviešu]] [[grafiķis]] '''[[Vilhelms Krūmiņš]]''' kopā ar [[Rihards Zariņš|Rihardu Zariņu]] radīja [[Latvijas Republikas ģerbonis|Latvijas Republikas ģerboņa]] attēlu un ir veidojis pirmo [[Latvijas Republika]]s [[banknote|naudaszīmju]] metus?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Khan Tengri 87 (461) Пик Победы (7439 м). Ледник Южный Иныльчек.jpg|border|right|200px]]
* ... līdz '''[[Dženiša smaile]]s''' &lt;small&gt;(attēlā no alpīnistu nometnes)&lt;/small&gt; uzmērīšanai [[1943. gads|1943. gadā]] par [[Tjanšans|Tjanšana]] augstāko virsotni tika uzskatīts 7010 m augstais [[Hantengri]]?
* ... pēc [[referendums|referenduma]], kura likumību apstrīdēja gan [[Ukraina]], gan lielākā daļa starptautiskās sabiedrības, {{dat|2014|3|18||bez}} [[Krievijas Valsts Dome|Krievijas parlaments]] un [[Krievijas prezidents|prezidents]] [[Vladimirs Putins]] oficiāli apstiprināja [[Krima]]s un [[Sevastopole]]s '''[[Krimas aneksija|aneksiju]]''' [[Krievijas Federācija]]s sastāvā?
* ... 1960. gada [[Francija]]s un [[Itālija]]s [[Krimināltrilleris|krimināltrillera]] filma '''&quot;[[Spožajā saulē]]&quot;''', kuras režisors ir [[Renē Klemāns]], ir balstīta uz romānu ''The Talented Mr. Ripley'', kuram 1999. gadā izdots jauns ekranizējums — &quot;[[Talantīgais misters Riplijs]]&quot;?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kukenan Tepuy at Sunset.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Gvajānas plakankalne]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Roraima (kalns)|Roraimas kalns]])&lt;/small&gt; ir viens no reģioniem ar visaugstāko [[Bioloģiskā daudzveidība|bioloģisko daudzveidību]] pasaulē, un tajā ir daudz [[Endēms|endēmu]] sugu?
* ... '''[[Grieķu genocīds Osmaņu impērijā]]''' notika laikā no [[1914. gads|1914.]] līdz [[1923. gads|1923. gadam]], un tā ietvaros tika sistemātiski iznīcināta [[Grieķi|grieķu]] minoritāte, īpaši [[Pontas grieķi|Pontas grieķu]] kopiena, kas dzīvoja [[Melnā jūra|Melnās jūras]] piekrastē [[Osmaņu impērija]]s teritorijā?
* ... '''[[Vestfālenes Karaliste]]''' bija [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] [[Francijas Pirmā impērija|franču impērijas]] [[satelītvalsts]], kas pastāvēja [[Vācija|Vācijā]] no 1807. līdz 1813. gadam?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of South Sudan.svg|border|right|200px]]
* ... zilais [[trijstūris]] '''[[Dienvidsudānas karogs|Dienvidsudānas karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; simbolizē [[Nīla|Nīlas upi]], bet zelta zvaigzne — vienotību un cerību?
* ... '''[[ostarbaiteri]]''' bija [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] režīma termins, ko [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā lietoja, lai apzīmētu [[Darbaspēks|darbaspēku]], ko piespiedu kārtā deportētēja uz Vāciju no [[Austrumeiropa]]s, galvenokārt no okupētajām teritorijām [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]], lai strādātu [[Piespiedu darbs|piespiedu darbu]]?
* ... '''[[Sieviešu statuss senajās Atēnās|Sieviešu juridiskās tiesības senajās Atēnās]]''' bija ierobežota: viņas netika uzskatītas par [[pilsoņi]]em un nevarēja piedalīties politiskajā dzīvē vai balsot, viņas bija atkarīgas no [[vīrieši|vīrieša]] aizbildniecības — sākotnēji no tēva, vēlāk no vīra vai cita radinieka?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dominospiel.JPG|border|right|200px]]
* ... '''[[domino]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; saknes meklējamas [[13. gadsimts|13. gadsimtā]] [[Ķīna (reģions)|Ķīnā]], kur sākotnēji tika spēlētas līdzīgas spēles ar kauliņiem, bet [[Eiropa|Eiropā]] domino kļuva populārs 18. gadsimtā, īpaši [[Francija|Francijā]] un [[Itālija|Itālijā]], kur spēle ieguva mūsdienās zināmo formu?
* ... [[Vācija]]s ziemeļos izveidotā '''[[Hannoveres Karaliste]]''' no 1814. līdz 1837. gadam atradās [[Personālūnija|personālūnijā]] ar [[Lielbritānijas karaļi]]em?
* ... '''[[parhēlijs]]''' jeb saules suņi rodas, kad [[Saule]]s gaisma laužas un atstarojas no [[ledus]] kristāliem augstajos [[Spalvmākoņi|spalvu mākoņos]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Coat of arms of Andorra.svg|border|right|150px]]
* ... '''[[Andoras ģerbonis|Andoras ģerboņa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vairogs ir sadalīts četros laukos, un katrs no tiem simbolizē kādu no [[Andora]]s kopvaldniekiem vai vēsturiskajiem aizbildņiem?
* ... [[latvieši|latviešu]] [[karikatūrists]] un feļetonists '''[[Jānis Dreslers]]''' kļuva populārs ar karikatūrām un četrrindēm par Burbuļtēvu un Burbuļmāti, Jefiņu, Sprukstiņu, Slīmestu u.c.; pēc [[Latvijas okupācija (1944—1991)|Latvijas okupācija]]s viņu sodīja ar 15 gadiem ieslodzījuma par pretpadomju propagandu, tomēr pēc atgriešanās viņa karikatūras publicēja arī žurnāls &quot;[[Dadzis (žurnāls)|Dadzis]]&quot;?
* ... [[Padomju Savienība]]s [[kosmonaute]] '''[[Svetlana Savicka (kosmonaute)|Svetlana Savicka]]''' kļuva par otro sievieti pasaulē, kas lidojusi [[kosmoss|kosmosā]], un pirmo sievieti, kas [[1984. gads|1984. gadā]] veikusi [[Iziešana atklātā kosmosā|iziešanu atklātā kosmosā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Viskūžu sala 09.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Usmas ezers|Usmas ezera]] vidusdaļā esošā '''[[Viskūžu sala]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir lielākā [[Latvija]]s ezeru [[sala]]?
* ... [[1944. gads|1944. gada]] 23. maijā '''[[Vestfālenes halle]]''' tika iznīcināta [[Bombardēšana|bombardēšanā]]., kurā gāja bojā tūkstošiem [[karagūstekņi|karagūstekņu]] (šeit bija karagūstekņu nometne ''Stalag VI D''), bet tūlīt pēc kara, [[1945. gads|1945. gadā]], [[Dortmunde]]s pilsētas dome pieņēma lēmumu par Vestfālenes halles atjaunošanu?
* ... '''[[Bojomas ūdenskritumi]]''', ko agrāk sauca par Stenlija ūdenskritumiem, veido robežu starp [[Kongo (upe)|Kongo upes]] lejteci un tās augšteci '''[[Lualaba|Lualabu]]''', nodalot divus upes kuģojamos posmus?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Ethiopia.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Etiopijas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viens no vecākajiem [[Āfrika]]s [[karogs|karogiem]], un tā [[krāsas]] kļuvušas par simbolu daudzām Āfrikas valstīm?
* ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām '''[[Sabiedroto okupētā Austrija]]''' tika sadalīta četrās okupācijas zonās, un to kopīgi pārvaldīja [[Apvienotā Karaliste]], [[Padomju Savienība]], [[ASV]] un [[Francijas Pagaidu valdība|Francija]], arī [[Vīne]] tika sadalīta līdzīgi, bet Vīnes centrālo rajonu kolektīvi pārvaldīja Sabiedroto kontroles padome?
* ... '''[[Besarābijas bulgāri]]''' ir pārceļotāju pēcteči no [[Osmaņu impērija|Osmaņu]] [[Bulgārija]]s uz [[Besarābija|Besarābiju]], kura 18. gadsimta beigās un 19. gadsimta pirmajā pusē tika nodota [[Krievijas Impērija]]i?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:День Победы в Сакском районе, 2022, 33.jpg|border|right|200px]]
* ... pēc tam, kad '''[[vecmāmiņa ar sarkano karogu|vecmāmiņa ar sarkano karogu Anna Ivanova]]''' sniedza interviju, kurā atzina ka tas, ka [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievija uzbrukusi Ukrainai]], ir &quot;ļoti slikti&quot; un tagad viņa [[PSRS karogs|sarkano karogu]] esot aizmetusi, [[Krievija]]s varas iestādes pārtrauca viņas tēla popularizēšanu &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[Kauņa|Kauņā]] dzimušais [[lietuvieši|lietuviešu]] [[basketbols|basketbola]] tiesnesis '''[[Ģedimins Petraitis]]''' tiesā [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] spēles kopš 2014. gada un ir viens no nedaudzajiem Eiropā dzimušajiem tiesnešiem, kas strādājuši šajā līgā?
* ... [[Osteolepjveidīgās|osteolepjveidīgo kārtas]] [[Daivspurzivis|daivspurzivju]] [[Ģints (bioloģija)|ģints]] '''[[latviji]]''', kas dzīvoja [[paleozojs|paleozoja ērā]], [[Augšdevons|augšdevona]] [[Frānas stāvs|frānas stāvā]], ir nosaukta [[Latvija]]s vārdā, pamatojoties uz tur atrastajiem tipiskās sugas pārstāvjiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Coat of arms of Greenland.svg|border|right|150px]]
* ... '''[[Grenlandes ģerbonis|Grenlandes ģerbonī]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir attēlots [[Leduslācis|polārlācis]], kas stāv uz pakaļkājām, simbolizējot Grenlandes dabas varenību un polārlāča nozīmi vietējā kultūrā?
* ... sākotnējais '''[[Vienības iela (Daugavpils)|Vienības ielas]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] nosaukums bija Aleksandra iela — par godu Aleksandra Ņevska pareizticīgo katedrālei, kura atradās tagadējā Andreja Pumpura skvērā (katedrāle tika uzbūvēta no 1856. līdz 1864. gadam, uzspridzināta 1969. gadā)?
* ... lai apspiestu '''[[Protesti Kazahstānā (2022)|protestus Kazahstānā 2022. gada janvārī]]''' [[Kazahstānas prezidents|prezidents]] [[Kasims Žomarts Tokajevs]] izsludināja ārkārtas stāvokli un lūdza palīdzību no [[Kolektīvās drošības līguma organizācija]]s, kā rezultātā [[Kazahstāna|Kazahstānā]] tika ievests [[Krievija]]s un citu valstu karaspēks?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Khabib nurmagomedov.jpg|border|right|150px]]
* ... [[avāri|avāru]] tautības [[Krievija]]s profesionālais [[jauktā cīņas māksla|jauktās cīņas mākslas]] (MMA) sportists '''[[Habibs Nurmagomedovs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pirmais [[musulmaņi|musulmaņu]] sportists, kurš ieguvis [[Ultimate Fighting Championship|UFC]] čempiona titulu, un plaši atzīts par vienu no visu laiku labākajiem MMA cīkstoņiem?
* ... [[Grenlande]]s ziemeļos esošā [[ASV]] '''[[Pitufikas Kosmosa spēku bāze]]''' (agrāk Tūles Gaisa bāze) ir Ballistisko raķešu agrīnās brīdināšanas sistēmas sastāvdaļa, kas uzrauga [[gaisa telpa|gaisa telpu]] virs [[Ziemeļpols|Ziemeļpola]], lai atklātu [[ballistiskā raķete|ballistisko raķešu]] palaišanas pazīmes?
* ... pēc trīs mēnešus ilgušām cīņām [[1920. gads|1920. gada]] '''[[Vļoras karš|Vļoras karā]]''' tika parakstīts miera līgums starp [[Itālija|Itāliju]] un [[Albānija|Albāniju]], saskaņā ar kuru Itālijas valdība apņēmās atzīt Albānijas neatkarību, teritoriālo integritāti un suverenitāti?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Greenland.svg|border|right|200px]]
* ... divās krāsās sadalītais aplis '''[[Grenlandes karogs|Grenlandes karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; attēlo [[saule|sauli]], kas lec virs [[ledāji]]em, simbolizējot [[Grenlande]]s dabas skaistumu un vietējo kultūru?
* ... '''[[Bārtas iela (Rīga)|Bārtas iela]]''' [[Rīga|Rīgā]] tika izveidota ar [[Rīgas dome|pašvaldības domes]] lēmumu 2015. gadā, piešķirot ielas statusu brauktuvei, kurā atradās Šampētera ielas adreses, taču vēsturiski Bārtas ielas nosaukums ir bijis netālajai paralēlajai [[Fridriha Candera iela]]i?
* ... mūsdienās [[Armēnija]]s dienvidos esošajai '''[[Sjunikas marze]]i''' ir stratēģiska nozīme, jo tas ir vienīgais Armēnijas reģions, kas robežojas ar [[Irāna|Irānu]], nodrošinot svarīgu saimniecisko un ģeopolitisko savienojumu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Volodymyr Zelenskyy in 2022.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Volodimirs Zelenskis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sestais '''[[Ukrainas prezidents]]'''?
* ... '''[[Protesti Gruzijā pēc parlamenta vēlēšanām (2024)|protesti pēc 2024. gada Gruzijas parlamenta vēlēšanām]]''' sākās tūlīt pēc vēlēšanām un pastiprinājās pēc valdības paziņojuma par iestāšanās sarunu apturēšanu ar [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienību]] līdz 2028. gadam; demonstranti pulcējās [[Tbilisi]] ielās, bieži saskaroties ar policijas spēku, kas izmantoja asaru gāzi un ūdensmetējus?
* ... parasti '''[[liellaiva]]s''' tiek pārvietotas ar [[velkoņi]]em vai līdzīgiem specializētiem [[kuģi]]em, taču ir sastopamas arī pašgājējas liellaivas, lai gan to ātrums un manevrētspēja ir neliela?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:WK040202 polsstok karalis.jpg|border|right|200px]]
* ... 2026. gada 28. februārī [[Grieķija]]s čempionātā vieglatlētikā telpās '''[[Emmanuils Karalis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pārvarēja 6,17 metrus, kļūstot par otro augstāko lēcienu veikušo [[kārtslēcējs|kārtslēcēju]] vēsturē pēc [[Armands Duplantiss|Armanda Duplantisa]]?
* ... '''[[Kazaņas ieņemšana]]''' [[1552. gads|1552. gadā]] iezīmēja [[Kazaņas haniste]]s iekļaušanu [[Krievijas cariste]]s sastāvā, kas deva [[Maskavija]]i iespēju nostiprināt varu [[Pievolga|Volgas reģionā]] un turpināt paplašināšanos [[Sibīrija]]s virzienā?
* ... [[Gajs Ričijs|Gaja Ričija]] 1998. gada ''[[neo-noir]]'' [[kriminālkomēdija]] '''&quot;[[Nav dūmu bez stobriem]]&quot;''' guva finansiālus panākumus, nopelnot vairāk nekā 28 miljonus [[ASV dolārs|ASV dolāru]] pie 1,4 miljonu dolāru budžeta?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ilzenbergas manor 2018.jpg|border|right|200px]]
* ... pēc [[Latvijas-Lietuvas robeža]]s nospraušanas šķīrējtiesas lēmuma [[1921. gads|1921. gadā]] [[Ilzu pagasts|Ilzu pagastu]] sadalīja un tā dienvidu daļu daļu ar '''[[Ilzes muiža|Ilzes muižu]]''' &lt;small&gt;(attēlā mūsdienās)&lt;/small&gt; pievienoja [[Lietuvas Republika]]i?
* ... '''[[Otrā Kosovas kauja]]''' [[1448. gads|1448. gada]] oktobrī starp [[Ungārija]]s karaļa [[Jānošs Huņadi|Jānoša Huņadi]] vadītajiem kristiešu spēkiem un [[Osmaņu impērija]]s armiju sultāna [[Murads II|Murada II]] vadībā bija viena no nozīmīgākajām kaujām Osmaņu ekspansijas laikā [[Balkānu pussala|Balkānos]], kurā kristieši cieta smagu sakāvi?
* ... '''[[Autonomā Padomju Baškīrijas Republika]]''' bija vienīgā autonomā republika [[Krievijas SFPR]] sastāvā, kas izveidota, pamatojoties uz līgumattiecībām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Nureyev 9 Allan Warren.jpg|border|right|150px]]
* ... [[1961. gads|1961. gadā]], viesojoties ar trupu [[Parīze|Parīzē]], [[baletdejotājs]] '''[[Rūdolfs Nurejevs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; atteicās atgriezties [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un pieprasīja politisko patvērumu [[Francija|Francijā]], kļūstot par vienu no pirmajiem augsta līmeņa māksliniekiem, kas [[Aukstais karš|Aukstā kara]] laikā pārbēga uz Rietumiem?
* ... amerikāņu [[Roks|rokgrupa]] '''''[[The Strokes]]''''' ir iedvesmojusi tādas grupas kā ''[[Arctic Monkeys]]'', ''[[The Killers]]'' un ''[[Franz Ferdinand (grupa)|Franz Ferdinand]]''?
* ... ziemeļu—dienvidu virzienā 137 km garumā izstieptais '''[[Atlins]]''' tiek uzskatīts par [[Jukonas upe]]s izteku?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:An Endangered Great Knot Calidris tenuirostris feeding at the Tasitolu salt lakes.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Eirāzija]]s ziemeļaustrumu [[tundra|tundrā]] ligzdojošajam '''[[garknābja šņibītis|garknābja šņibītim]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir raksturīga tāla [[putnu migrācija|migrācija]], sasniedzot [[Āzija]]s dienvidus un arī [[Austrālija]]s piekrastes?
* ... '''[[zeltainais stafilokoks]]''' ir daļa no cilvēka mikrobioma, bieži sastopams augšējos elpceļos un uz [[āda]]s; lai gan tipiski starp stafilokoku un cilvēku valda komensālisms, tas tomēr var kļūt par oportūnistisku [[Patogēns|patogēnu]], izraisot ādas infekcijas, tostarp [[Abscess|abscesus]], [[impetigo]], [[Infekcijas slimība|elpceļu infekcijas]] un saindēšanos ar pārtiku?
* ... '''[[2024. gada Baltijas kauss futbolā]]''' bija īpašs ar to, ka pirmo reizi tajā piedalījās arī [[Fēru Salu futbola izlase]] kā viesu komanda?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Saccharomyces cerevisiae SEM.jpg|border|right|200px]]
* ... jau kopš seniem laikiem mikroskopiskā, [[eikarioti]]skā vienšūnas [[sēne]] '''[[maizes raugs]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[elektronmikroskops|elektronmikroskopā]])&lt;/small&gt; ir ticis izmantots [[maize]]s, [[alus]] un [[vīns|vīna]] ražošanā?
* ... [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 4. maijā [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s 35. gadadienā '''[[Talsu baltais koris]]''' [[Markus Riva]]s vadībā uzvarēja šova '''&quot;[[Koru kari (ceturtā sezona)|Koru kari]]&quot;''' 4. sezonā?
* ... [[Lietuvieši|lietuviešu]] tautas [[pasaka]] '''&quot;[[Egle, zalkšu karaliene]]&quot;''' ir viena no viszināmākajām [[Balti|baltu tautu]] pasakām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:St. Clement Church Skopje 3.jpg|border|right|200px]]
* ... [[modernisms|modernisma stila]] '''[[Svētā Ohridas Klementa baznīca]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir nozīmīgākā [[Maķedonijas pareizticīgā baznīca|Maķedonijas pareizticīgās baznīcas]] katedrāle?
* ... '''[[Cilvēka genoma projekts]]''' no 1990. gada līdz 2003. gadam bija vēsturē lielākais sadarbības projekts [[bioloģija]]s nozarē?
* ... teorija '''&quot;[[Austrija — pirmais nacisma upuris]]&quot;''' kļuva par [[Austrija]]s sabiedrības fundamentālu mītu, kas ļāva iepriekš sīviem politiskajiem pretiniekiem, piemēram, sociāldemokrātiem un konservatīvajiem katoļiem, apvienoties un atgriezt bijušos nacistus sociālajā un politiskajā dzīvē; Austrija gandrīz pusgadsimtu noliedza, ka starp to un politisko režīmu no 1938. līdz 1945. gadam pastāv pēctecība?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Turkish prime minister Tansu Çiller in Brussels.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Tansu Čillera]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; no 1993. līdz 1996. gadam bija [[Turcijas premjerministre]] un ir pazīstama kā pirmā un līdz šim vienīgā sieviete šajā amatā?
* ... '''[[Pretīgās pārtikas muzejs|Pretīgās pārtikas muzejā]]''' [[Malme|Malmē]], [[Zviedrija|Zviedrijā]] ir izstādīti aptuveni 80 dažādi pārtikas produkti no visas pasaules, tostarp grauzdēta [[jūrascūciņa]] no [[Peru]], &quot;[[Kasu marcu]]&quot; siers no [[Sardīnija]]s, &quot;Surströmming&quot; pūdētā [[siļķe]] no Zviedrijas, [[Islande]]s delikatese &quot;hakarli&quot; (fermentēta [[Grenlande]]s [[haizivs]] gaļa), auglis [[duriāns]] u.c.?
* ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Ņujorkas &quot;Knicks&quot;]] [[basketbolists]] '''[[Džeremijs Sohans]]''' ir dzimis [[ASV]], jauktā [[poļi|poļu]] un amerikāņu ģimenē, bet jauniešu basketbolā pārstāvējis [[Anglija]]s un [[Polija]]s izlases, tomēr 2021. gadā debitēja pieaugušo [[Polijas basketbola izlase|Polijas basketbola izlasē]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Gregory the Illuminator mosaic on Pammakaristos Church in Constantinople.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Gregors Apgaismotājs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek uzskatīts par to, kurš padarīja [[Armēnija|Armēniju]] par pirmo valsti pasaulē, kas oficiāli pieņēma [[kristietība|kristietību]] kā [[valsts reliģija|valsts reliģiju]]?
* ... [[Turcija]]s ziemeļrietumu pilsēta '''[[Iznika]]''' senatnē bija pazīstama kā Nīkaja un bija nozīmīgs centrs [[Romas impērija|Romas]] un [[Austrumromas impērija|Bizantijas]] impēriju laikos?
* ... '''[[Detroitas upe]]''' uz [[ASV]] un [[Kanāda]]s robežas, kas savieno [[Sentklēras ezers|Sentklēras ezeru]] un [[Ēri ezers|Ēri ezeru]], ir viens no pasaulē noslogotākajiem iekšzemes ūdensceļiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Asparagales - Agave tequilana - 5.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[tekilas agave]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir ekonomiski nozīmīgs resurss [[Meksika]]s [[Halisko|Halisko štatam]], jo tā ir galvenā sastāvdaļa [[tekila]]s ražošanā?
* ... [[devons|devona]] [[osteolepidīdi|osteolepidīdu]] [[latviji|latviju ģints]] tipisko sugu '''''[[Latvius grewingki]]''''' 1933. gadā aprakstīja [[vācbaltieši|vācbaltiešu]] [[paleontologs]] [[Valters Gross]], nosaucot to vācbaltiešu [[ģeologs|ģeologa]] [[Konstantīns Grēvinks|Konstantīna Grēvinka]] vārdā?
* ... '''[[morāvieši]]em''' ir sava [[kultūra]], [[dialekti]] un vēstures mantojums, kas atšķiras no pārējās [[Čehija]]s, īpaši [[Bohēmija]]s?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Hanzi.svg|border|right|150px]]
* ... [[ķīniešu rakstzīmes]] '''[[haņdzi]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir arī [[japāņu rakstība]]s [[kandži]] un [[korejiešu rakstība]]s [[handža]]s pamatā?
* ... triju [[ziemas olimpiskās spēles|ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieks [[igauņi|igauņu]] [[tramplīnlēkšana|tramplīnlēcējs]] '''[[Arti Aigro]]''' 2019. gada martā [[Planīca (Slovēnija)|Planīcā]] lidojumos ar slēpēm treniņā veica 228 metrus tālu lēcienu, uzstādot neoficiālu [[Igaunija]]s rekordu?
* ... '''[[1500. gads Latvijā|1500. gada]]''' 31. janvārī savā rezidencē [[Piltenes pils|Piltenes pilī]] nomira [[Kurzemes bīskaps]] [[Mārtiņš Levics]], un pēc [[Vācu ordenis|Vācu ordeņa]] virsmestra Frīdriha lūguma [[Romas pāvests]] viņa vietā par bīskapu apstiprināja [[Miķelis Skulteti|Miķeli Skulteti]], tomēr vinš Kurzemi nesasniedza, jo nomira jau tā paša gada novembrī?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Niagara Falls - ON - Niagarafälle.jpg|border|right|250px]]
* ... '''[[Niagāras upe]]''', kurā atrodas [[Niagāras ūdenskritums]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, iztek no [[Ēri ezers|Ēri ezera]] ziemeļaustrumu gala un ietek [[Ontārio ezers|Ontārio ezera]] dienvidrietumos?
* ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] uzņēmuma ''[[SpaceX]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''Crew Dragon'' lidojums '''''[[Fram2]]''''' bija četru neprofesionālu [[kosmonauts|kosmonautu]] misija, ko finansēja un vadīja ķīniešu izcelsmes [[Malta]]s [[kriptovalūta|kriptovalūtu]] uzņēmējs [[Čuņs Vans]]?
* ... lai gan lielākā daļa valstu ir atteikušās no '''[[kaujas gāzes|kaujas gāzu]]''' pielietošanas, 21. gadsimtā ir reģistrēti vairāki incidenti, kur šādi ieroči tomēr ir tikuši izmantoti, īpaši civiliedzīvotāju ietekmēšanai bruņoto konfliktu zonās, piemēram, [[Sīrija|Sīrijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Shiitakegrowing.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[šitake]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no populārākajām un visplašāk audzētajām [[sēnes|sēnēm]] pasaulē, ko jau vairākus gadsimtus izmanto gan gastronomijā, gan [[Tradicionālā medicīna|tradicionālajā medicīnā]]?
* ... no 18. gadsimta beigām aizvien pieauga kustība pret [[verdzība|verdzību]] — [[abolicionisms]], un [[Britu impērija]] oficiāli aizliedza '''[[vergu tirdzniecība|vergu tirdzniecību]]''' 1807. gadā, bet [[Amerikas Savienotās Valstis]] — 1808. gadā?
* ... '''[[Padomju kosmosa programma]]''' bija viena no visambiciozākajām un inovatīvākajām programmām 20. gadsimtā, kas radīja globālu sacensību starp [[PSRS ]] un [[ASV]] — tā saukto &quot;Kosmosa sacensību&quot;; neskatoties uz agrīnajiem panākumiem, PSRS zaudēja sacensību par cilvēka nosēšanos uz [[Mēness]], jo ASV ''[[Apollo 11]]'' misija [[1969. gads|1969. gadā]] ļāva cilvēkiem pastaigāties pa Mēness virsmu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Plantsisal.jpg|border|right|150px]]
* ... no '''[[sizala agave]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; iegūst stingru šķiedru — sizala šķiedru, kuru tradicionāli izmanto [[Virve|virvēm]] un auklām, un tai ir daudz citu lietojumu, tostarp [[Papīrs|papīra]], [[Audums|auduma]], apavu, [[Cepure|cepuru]], [[Soma|somu]], [[Paklājs|paklāju]], ģeotekstilmateriālu un [[Šautriņu mešana|šautriņu]] dēļu ražošanā?
* ... '''[[rīcins]]''' ir ārkārtīgi [[inde|toksisks]] — pat ļoti nelielas devas var būt nāvējošas cilvēkam, tam nav zināmas [[pretinde]]s, un ārstēšana ir tikai simptomātiska?
* ... termins '''&quot;[[Vendi (Pomerānija)|vendi]]&quot;''' vēsturiskajos avotos tika lietots, lai apzīmētu dažādas [[Slāvu valodas|slāviski]] runājošas tautas, īpaši tās, kas dzīvoja aiz [[Elba]]s un [[Zāle (upe)|Zāles]] upēm, kas tolaik iezīmēja [[Vācieši|vācu]] un slāvu pasaules robežu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Jadeite Sodium aluminum silicate Burma 3025.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[žadeīts]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir vērtīgs pusdārgakmens, kas vēsturiski izmantots [[juvelierizstrādājumi|juvelierizstrādājumos]], mākslas priekšmetos un rituālajos priekšmetos, īpaši [[Ķīna|Ķīnā]], [[Meksika|Meksikā]] un [[Maiju civilizācija|maiju civilizācijā]]?
* ... [[Amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Džeks Kveids]]''' ir aktieru [[Mega Raiena|Megas Raienas]] un [[Deniss Kveids|Denisa Kveida]] dēls?
* ... '''[[Lihtenšteina 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Lihtenšteinu 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' pārstāvēja tikai viens sportists, [[riteņbraucējs]] Romano Punteners, un tā bija viena no mazākajām olimpiskajām delegācijām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Muscari botryoides 002.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[mazā muskare|mazās muskares]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Eiropa|Eiropā]], kā arī tā ir ieviesusies daudzviet citur pasaulē?
* ... '''[[Vendi (Āfrika)|vendi]]''' ir viena no [[Dienvidāfrika]]s oficiāli atzītajām etniskajām grupām, un vendu valoda ([[čivenda]]) ir viena no 11 [[Oficiāla valoda|oficiālajām valodām]] valstī?
* ... '''[[pēdu fetišisms]]''' ir viens no visizplatītākajiem fetišismiem un var ietvert aizraušanos ar [[pēda|pēdu]] izskatu, pieskaršanos, smaržu, apavu valkāšanu, masāžu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ithaki-Vathy.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Grieķija]]s rietumu daļā esošā '''[[Itaka (sala)|Itaka]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek uzskatīta par leģendārā varoņa [[Odisejs|Odiseja]] dzimteni, kā aprakstīts [[Homērs|Homēra]] eposā &quot;[[Odiseja]]&quot;?
* ... '''[[Britu Kipra]]s''' laika mantojums [[Kipra|Kiprā]] ietver [[Labās un kreisās puses satiksme|kreisās puses satiksmi]], [[Akrotiri un Dekelija|divas atlikušās militārās bāzes]], kas atrodas [[Lielbritānija]]s suverenitātē, kā arī salas elektrotīkli ir izbūvēti pēc britu standartiem, un tiek lietotas britu stila rozetes?
* ... tiek uzskatīts, ka izzudusī '''[[hazāru valoda]]''' bija radniecīga [[čuvašu valoda]]i, atšķiroties no vairākuma citu [[tjurku valodas|tjurku valodu]], bet no tās ir saglabājušies tikai fragmenti, piemēram, personvārdi, tituli un daži dokumenti [[Ebreju alfabēts|ebreju alfabētā]], tāpēc to pilnībā rekonstruēt nav iespējams?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Barak River in Silchar.jpg|border|right|200px]]
* ...[[Dienvidāzija]]s upe '''[[Meghna]]''' &lt;small&gt;(attēlā augštecē)&lt;/small&gt; kopā ar [[Ganga|Gangu]] un [[Brahmaputra|Brahmaputru]] veido pasaulē lielāko Gangas [[upes delta|deltu]]?
* ... '''[[Florences Republika]]i''', kas bija viena no ietekmīgākajām [[Itālija]]s pilsētvalstīm [[Viduslaiki|viduslaikos]] un [[renesanse]]s laikā, bija raksturīgs sarežģīts pārvaldes modelis un aktīva pilsoņu līdzdalība politikā, kā arī īpaša nozīme [[māksla]]s, [[literatūra]]s un [[zinātne]]s attīstībā?
* ... viens no [[Turcija]]s politiķa '''[[Binali Jildirims|Binali Jildirima]]''' atpazīstamākajiem politiskajiem sasniegumiem ir nozīmīgā loma Turcijas pārejā no [[parlamentārisms|parlamentāras]] uz [[prezidentālisms|prezidentālu]] pārvaldes formu — viņš kļuva par pēdējo [[Turcijas premjerministrs|Turcijas premjerministru]], pirms šis amats tika likvidēts [[2018. gads|2018. gadā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Myrtos Beach, Kefalonia.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Kefalonija]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir lielākā no [[Grieķija]]s [[Jonijas salas|Jonijas salām]]?
* ... no '''[[Sicīlijas arābu valoda]]s''' vēlāk attīstījās [[maltiešu valoda]] — vienīgā [[Semītu valodas|semītu valoda]] [[Eiropa|Eiropā]], kas tiek rakstīta [[Latīņu raksts|latīņu alfabētā]] un lietota kā [[valsts valoda]]?
* ... pirmo olimpisko medaļu '''[[Burkinafaso olimpiskajās spēlēs]]''' ieguva [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]], ko izcīnīja [[vieglatlēts]] [[Igs Fabriss Zango]] [[Vieglatlētika 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|trīssoļlēkšanas sacensībās]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Katerina Sakellaropoulou, October 2022 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Katerina Sakellaropulu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas bija [[Grieķijas prezidents|Grieķijas prezidente]] no 2020. līdz 2025. gadam, ir vēsturē pirmā [[sieviete]], kas ievēlēta šajā amatā?
* ... [[Gruzija|Gruzijā]] sastopamajai '''[[megreļu valoda]]i''' nav oficiāla statusa, tā netiek izmantota ne izglītībā, ne valsts pārvaldē, un tai nav standartizētas [[rakstība]]s tradīcijas, lai gan pēdējos gados vērojami atsevišķi centieni veidot mācību materiālus un literāros darbus?
* ... kopš 2025. gada '''[[Uzbekistānas hokeja izlase]]s''' galvenais [[treneris]] ir [[latvieši|latviešu]] speciālists [[Normunds Sējējs]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:GorbachevMS.jpg|border|right|150px]]
* ... [[PSKP CK]] locekļi nobalsoja par '''[[PSRS prezidents|PSRS prezidenta]]''' amata izveidi [[1990. gads|1990. gada]] 7. februārī, un 14. martā [[Mihails Gorbačovs]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika ievēlēts par pirmo un vienīgo PSRS prezidentu?
* ... pēc [[Turcijas iebrukums Kiprā|Turcijas militārā iebrukuma Kiprā 1974. gadā]] valsts tika sadalīta divās daļās, kur '''[[Kipras turki]]''' pārcēlās galvenokārt uz salas ziemeļiem ([[Ziemeļkipra|Ziemeļkipru]]), bet [[Kipras grieķi]] — dienvidiem?
* ... '''[[Komadugu Jobe]]''' ir [[Čada ezers|Čada ezera]] otra lielākā pieteka pēc [[Šari]], veidojot 2,5 % no kopējā ūdens pieplūduma ezerā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Libya.svg|border|right|200px]]
* ... pašreizējais '''[[Lībijas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika atjaunots [[2011. gads|2011. gadā]] pēc [[Muammars Kadāfi|Muammara Kadāfi]] režīma krišanas?
* ... '''[[Sicīlijas arābu iekarojumi]]''' ievadīja gandrīz divus gadsimtus ilgu [[islāms|islāma]] klātbūtni [[Sicīlija|salā]], kuras laikā izveidojās '''[[Sicīlijas emirāts]]'''?
* ... 2003. gadā izveidotās grupas ''[[Astro'n'out]]'' līdere un vokāliste '''[[Māra Upmane-Holšteine]]''' ir precējusies ar mūziķi [[Goran Gora|Jāni Holšteinu-Upmani]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Jennifer Coolidge at the 2024 Toronto International Film Festival 6 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... amerikāņu [[aktrise]] '''[[Dženifera Kūlidža]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; 1999. gadā guva savu lielo izrāvienu, atveidojot Džanīnu Stifleri jeb &quot;Stiflera mammu&quot; filmā &quot;[[Amerikāņu pīrāgs]]&quot;, kas guva lielus komerciālus panākumus visā pasaulē; 2001. gadā viņa atkārtoti atveidoja šo lomu filmā &quot;[[Amerikāņu pīrāgs 2]]&quot;, bet vēlāk tajā pašā gadā viņai bija nozīmīga otrā plāna loma filmā &quot;Gudrā blondīne&quot;?
* ... vēsturiskā [[grieķu valoda]]s forma '''[[koinē]]''' bija vispārēja saziņas valoda (''[[lingua franca]]'') visā [[Hellēnisms|hellēniskajā pasaulē]], apvienojot dažādus grieķu [[Dialekts|dialektus]]?
* ... '''[[Harijs Mihelsons]]''' ir viens no zinātniskās [[ornitoloģija]]s pamatlicējiem [[Latvija|Latvijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Chad.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Čadas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir gandrīz identisks [[Rumānijas karogs|Rumānijas karogam]]?
* ... [[2025. gads|2025. gada]] 25. martā [[ASV]] militāro mācību laikā '''[[Pabrades poligons|Pabrades poligonā]]''' [[Lietuva|Lietuvā]] pazuda kāpurķēžu transporta glābšanas automašīna '''[[M88 remonta evakuācijas mašīna|M88]]''', kurā atradās 4 karavīri; dienu vēlāk transportlīdzekli atrada iegrimušu [[purvs|purvā]] vismaz 5 metru dziļumā, un visa tā ekipāža gāja bojā?
* ... ar '''[[Austrālijas akts|Austrālijas aktu]]''', kas tika pieņemts [[1986. gads|1986. gadā]], tika pilnībā pārtraukta [[Apvienotās Karalistes parlaments|Lielbritānijas parlamenta]] un [[Apvienotās Karalistes karaļnams|karaļnama]] vara pār [[Austrālija]]s likumdošanu un tiesām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kwidzyn zamek (dron cropped).jpg|border|right|200px]]
* ... parasti [[pils|pilīs]] [[tualete]]s tika ierīkotas erkeros, taču lielajās pilīs, kurās uzturējās liels garnizons, higiēnas nolūkos bija nepieciešama atsevišķa, no pārējās pils teritorijas atdalīta konstrukcija, tādēļ [[Vācu ordenis|Vācu ordeņa]] pilīs būvēja '''[[danskers|danskerus]]''' &lt;small&gt;(attēlā priekšā pa kreisi danskers [[Kvidzina]]s pilī)&lt;/small&gt;?
* ... viena '''[[Islandes krona]]''' tiek dalīta 100 auraros, lai gan pašlaik aurari vairs netiek lietoti?
* ... pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] [[žurnālists|žurnālistu]] un [[literāts|literātu]] '''[[Ernests Runcis (Arnis)|Ernestu Runci (Arni)]]''' apcietināja un apsūdzēja noziegumos pret [[Padomju Savienība|Padomju Savienību]] un [[Markss|Marksa]] mācību un ieslodzīja [[Usoļlags|Usoļlaga soda nometnē]], kur viņš miris 1943. gada 30. jūlijā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Katun Chemal.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Oba]]s kreisā satekupe '''[[Katuņa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sākas no Geblera ledāja [[Beluha]]s dienvidu nogāzē [[Altajs|Altajā]]?
* ... '''[[2025. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2025. gada Latvijas futbola Virslīgas sezonā]]''' par [[Latvijas futbola Virslīga|Virslīgas]] čempioniem ceturto reizi kļuva ''[[Riga FC]]'' [[futbolisti]], bet sezonas labākais vārtu guvējs bija [[RFS]] spēlējošais [[Darko Lemajičs]] no [[Serbija]]s, kurš guva 28 vārtus?
* ... '''[[terioloģija]]''' ir [[zooloģija]]s [[zinātne]]s nozare, kas pēta [[Zzīdītāji|zīdītājus]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of the Republic of China.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Ķīnas Republikas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika oficiāli pieņemts [[1928. gads|1928. gadā]] un kopš [[1949. gads|1949. gada]] tiek lietots [[Taivāna (sala)|Taivānā]], ko pēc [[Ķīnas pilsoņu karš|Ķīnas pilsoņu kara]] beigām ieņēma [[Ķīnas Republika]]s valdība, atkāpjoties no [[Kontinentālā Ķīna|kontinentālās Ķīnas]] pēc komunistu spēku uzvaras?
* ... '''[[senā baznīcslāvu valoda]]''' ieņēma centrālu vietu [[pareizticība|pareizticīgās]] un daļēji arī [[katoļu baznīca]]s [[liturģija|liturģijā]], kļūstot par baznīcas valodu daudzām [[slāvi|slāvu]] tautām un būtiski ietekmējot [[slāvu valodas|slāvu valodu]] attīstību, bet līdz mūsdienām ir saglabājusies [[baznīcslāvu valoda]]s formā pareizticīgo liturģiskajā praksē?
* ... '''[[mošošana]]''' parasti notiek dzīvās [[mūzika]]s koncertos, īpaši tādos, kuros tiek izpildīta agresīva mūzika, piemēram, [[pankroks]], [[Smagais metāls (mūzikas žanrs)|smagais metāls]] vai [[metālkors]], un tā norisinās speciālā zonā pie skatuves, ko sauc par mošpitu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Da Vinci Vitruve Luc Viatour.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Leonardo da Vinči]] slavenais [[zīmējums]] '''[[Vitrūvija cilvēks]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; atspoguļo [[senie romieši|seno romiešu]] [[arhitekts|arhitekta]] [[Vitrūvijs|Vitrūvija]] uzskatus par ideālajām [[cilvēka ķermenis|cilvēka ķermeņa]] proporcijām?
* ... '''[[kromaņonieši]]''', kas [[Eiropa|Eiropā]] parādījās pirms aptuveni 40 000 gadu, bija fiziski līdzīgi [[Cilvēks|mūsdienu cilvēkiem]] — tiem bija augsts [[pieres kauls]], izteikts [[zods]] un [[smadzenes|smadzeņu]] tilpums aptuveni 1600 cm³, kas ir līdzīgs vai pat nedaudz lielāks nekā mūsdienu cilvēkam?
* ... [[Padomju Savienība]] daļēji atklāja negadījumu, kas notika ar ''[[Sojuz (kosmosa kuģu sērija)|Sojuz]]'' sērijas pilotējamo kosmosa kuģi '''[[7K-T № 39]]''' [[1975. gads kosmonautikā|1975. gadā]], jo tas notika, gatavojoties kopīgajam ar [[ASV]] projektam ''Apollo-Sojuz'', kura lidojums notika trīs mēnešus vēlāk?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Marmaris harbor (aerial view), Muğla Province, southwest Turkey, Mediterranean.jpg|border|right|250px]]
* ... mūsdienās [[Turcija]]s dienvidrietumu pilsēta '''[[Marmarisa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no visstraujāk augošajām tūrisma pilsētām reģionā?
* ... '''[[kultūrslānis]]''', ko pēta [[Arheoloģija|arheoloģijā]], satur cilvēku darbības rezultātā radušās materiālās paliekas — [[Artefakts|artefaktus]], piemēram, būvju atliekas, pārtikas atkritumus un citus pierādījumus par cilvēku klātbūtni un darbību noteiktā vietā un laikā?
* ... līdz [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] '''[[Lendlīze]]s''' programmas beigām [[1945. gads|1945. gadā]] tās ietvaros tika sniegta [[ASV]] palīdzība vairāk nekā 50 miljardu [[ASV dolārs|dolāru]] apmērā (mūsdienu naudā pārsniedz 600 miljardus dolāru); apmēram 31 miljards dolāru tika piešķirts [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijai]], bet ap 11 miljardi — [[Padomju Savienība]]i?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:MussakasMeMelitsanesKePatates01.JPG|border|right|200px]]
* ... lai gan musaka ir tradicionāls siltais [[ēdiens]] vairākās [[Balkānu pussala|Balkānu]] un [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] tautu virtuvēs, vispazīstamākā ir [[grieķi|grieķu]] '''[[musaka]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kuras popularitāti veicināja grieķu šefpavārs Nikolaoss Celemendess, padarot to par vienu no atpazīstamākajiem grieķu virtuves simboliem?
* ... '''[[1997. gada Āzijas finansiālā krīze|1997. gada Āzijas finansiālo krīzi]]''' izraisīja pārmērīga ārvalstu parādu uzkrāšana, [[valūtas kurss|valūtas kursu]] nestabilitāte un spekulatīvi uzbrukumi reģiona [[valūta|valūtām]], īpaši [[Taizemes bats|Taizemes batam]]?
* ... likumi par '''[[seksuālās piekrišanas vecums|seksuālās piekrišanas vecumu]]''' dažādās jurisdikcijās ir ļoti atšķirīgi, lai gan lielākoties tas ir noteikts robežās no 14 līdz 18 gadiem (izņemot dažas valstis, kur tas ir no 12 vai 13 gadiem), bet daudzas [[musulmaņi|musulmaņu]] valstis un [[Vatikāns]], ka atļauj [[dzimumattiecības]] tikai pēc [[laulība]]s noslēgšanas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Archimedes screw.JPG|border|right|200px]]
* ... lai gan '''[[Arhimēda skrūve]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izgudrojums bieži tiek piedēvēts [[Arhimēds|Arhimēdam]], pastāv liecības, ka līdzīgas ierīces tika izmantotas [[Senā Ēģipte|Senajā Ēģiptē]] un arī [[Senā Divupe|Divupē]] jau pirms viņa dzīves laika 3. gadsimtā p.m.ē.?
* ... '''[[Grieķu Baktrijas valsts|Grieķu–Baktrijas valsts]]''', kas pastāvēja [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] no aptuveni 250. līdz 125. gadam p.m.ē., bija nozīmīgs [[senie grieķi|grieķu]] kultūras un Austrumu civilizāciju saplūsmes punkts, kalpojot par starpnieku starp [[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģiona]] un [[Dienvidāzija|Dienvidāzijas]] kultūrām?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dinkelsbuehl Kirchturm West.jpg|border|right|200px]]
* ... 14. gadsimtā [[Nīderlande|Nīderlandē]] un [[Beļģija|Beļģijā]] uzplauka jumta '''[[dakstiņi|dakstiņu]]''' ražošana, kad valdība noteica ugunsdrošu [[būvmateriāli|būvmateriālu]] izmantošanu, lai samazinātu [[ugunsgrēks|ugunsgrēku]] risku &lt;small&gt;(attēlā dakstiņu jumti [[Vācija|Vācijā]], Dinkelsbīles pilsētā)&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Maria Kalesnikava 2020-08.png|border|right|200px]]
* ... viena no [[Baltkrievijas iedzīvotāju protesti (2020—2021)|Baltkrievijas 2020. gada demokrātisko protestu]] līderēm '''[[Marija Kaļesņikava]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[2020. gads|2020. gada]] septembrī tika apcietināta, un 2021. gadā viņai piesprieda 11 gadu cietumsodu, apsūdzot par &quot;ekstrēmistisku grupu organizēšanu&quot;?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Apiaceae - Peucedanum cervaria-3.JPG|border|right|200px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[briežu rūgtdille]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir bijusi sastopama ļoti reti — vienīgā zināmā atradne [[Koknese]]s parka malā [[1965. gads Latvijā|1965. gadā]] applūdināta, izveidojot [[Pļaviņu ūdenskrātuve|Pļaviņu HES ūdenskrātuvi]]; suga ierakstīta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] nulles kategorijā?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Haliaeetus leucoryphus -Corbett National Park, Uttarakhand, India-8.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Pallasa ērglis|Pallasa ērgļa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; plašais [[izplatības areāls]] ir maldinošs, jo suga ir reta un izolēta visā tā areālā?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Turaida Burg Turaida Turm Außen.JPG|border|right|150px]]
* ... [[viduslaiku pils]] galvenais [[sargtornis]] '''[[donžons]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Turaidas pils]] donžons)&lt;/small&gt; bieži vien kalpoja arī kā dzīvojamā telpa pilskungam?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Castagnola 2022.JPG|border|right|200px]]
* ... pēc [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcijas]] apspiešanas [[Rainis]] un [[Aspazija]] emigrēja uz [[Šveice|Šveici]] un dzīvoja '''[[Kastaņola|Kastaņolā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; līdz 1920. gadam; mūsdienās šeit atrodas [[muzejs]], kas veltīts Rainim un Aspazijai?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Šakotis 3799.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Lietuva|Lietuvā]] '''[[šakotis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viens no galvenajiem [[deserti]]em [[Lieldienas|Lieldienās]] un [[Ziemassvētki|Ziemassvētkos]], kā arī citos īpašos gadījumos, piemēram, [[Kāzas|kāzās]]?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Kyrgyzstan.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Kirgizstānas karogs|Kirgizstānas karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; centrā atrodas [[saule]] ar 40 stariem, un tās centrā ir tradicionālās [[jurta]]s augšējās daļas — tundukas — attēls, skatīts no iekšpuses?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Wien NHM Venus von Willendorf.jpg|border|right|150px]]
* ... [[paleolīts|paleolīta]] sieviešu figūriņām, ko kopīgi dēvē par '''[[Paleolīta Venera|Paleolīta Venerām]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Villendorfas Venera]])&lt;/small&gt; ir uzsvērtas ķermeņa daļas, kas saistītas ar auglību un dzīvības radīšanu: [[krūts|krūtis]], [[vēders]] (bieži attēlots kā [[grūtniece]]s), kamēr [[seja]] parasti nav detalizēta, un [[rokas]] un [[kājas]] ir sekundāras vai ļoti vienkāršotas?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Mezotnes muiza.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[1798. gads Latvijā|1798. gadā]]''' pēc Šarlotes fon Līvenas pasūtījuma [[Mežotne|Mežotnē]] tika uzsākti [[Mežotnes muiža|Mežotnes pils]] būvdarbi, un līdz pat [[Pirmais pasaules karš|Pirmajam pasaules karam]] pils palika [[Līvenu dzimta]]s īpašumā &lt;small&gt;(attēlā Mežotne 19. gadsimtā)&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pteraspidomorphi.gif|border|right|200px]]
* ... '''[[pteraspīdveidīgie]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija bruņu plātnēm klāti [[Zivis|zivīm]] līdzīgi organismi, kas parādījās [[Silūrs|silūra]] beigās un nodzīvoja līdz [[Devons|devona]] beigām?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bundesarchiv Bild 183-R22014, Magda Goebbels.jpg|border|right|150px]]
* ... [[1945. gads|1945. gada]] 1. maijā, vienu dienu pēc [[Ādolfs Hitlers|Ādolfa Hitlera]] pašnāvības, [[Fīrera bunkurs|Fīrera bunkurā]] [[Berlīne|Berlīnē]] '''[[Magda Gebelsa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kopā ar vīru [[Jozefs Gebelss|Jozefu Gebelsu]] ar ārstu palīdzību nogalināja savus sešus bērnus un pēc tam abi izdarīja [[Pašnāvība|pašnāvību]]?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:100 Kip (Laos, 1957).jpg|border|right|200px]]
* ... vienu '''[[Laosas kips|Laosas kipu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; teorētiski veido 100 atti, taču šīs mazākās vienības netiek izmantotas augstās [[inflācija]]s dēļ?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:RAF M2 Stils Front.jpg|border|right|200px]]
* ... līdz [[Rīgas autobusu fabrika]]s bankrotam [[1998. gads|1998. gadā]] tika izveidoti tikai divi '''[[RAF-M2 &quot;Stils&quot;]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; prototipi, kuri pēc bankrota tika nozaudēti, bet 2011. gadā tika atrasti un izstādīti sabiedrībai?
* ... ...?
* ... ...?
[[Attēls:14feb Timma tilts 16-800x491.jpg|border|right|200px]]
* ... kājnieku [[tilts]] pāri [[Pilsētas kanāls|Pilsētas kanālam]] [[Rīga|Rīgā]], kuram pāri ved īsākais ceļš no [[Latvijas Universitāte]]s ēkas līdz [[Latvijas Nacionālā opera un balets|Nacionālās operas]] namam &lt;small&gt;(attēlā pēc atklāšanas [[1900. gads Latvijā|1900. gadā]])&lt;/small&gt;, ir nosaukts par '''[[Timma tilts|Timma tiltu]]''' gleznotāja [[Georgs Vilhelms Timms|Georga Vilhelma Timma]] vārdā?
* ... ...?
* ... ...?
[[Attēls:Coat of arms of Finland 2.svg|border|right|150px]]
* ... '''[[Somijas ģerbonis|Somijas ģerboņa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pašreizējā versija tika oficiāli pieņemta [[1978. gads|1978. gadā]], lai gan tā pamatforma saglabājusies no [[Zviedrijas karaļi|Zviedrijas karaļa]] [[Juhans III|Juhana III]] laikiem, kad tas pirmoreiz tika izmantots kā simbols [[Somija]]i [[Zviedrijas Karaliste|Zviedrijas Karalistē]]?
* ... ...?
* ... ...?
[[Attēls:...|border|right|200px]]
* ... ... &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?
[[Attēls:...|border|right|200px]]
* ... ... &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?
[[Attēls:...|border|right|200px]]
* ... ... &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?</text>
      <sha1>7btklfdc9q7u0o1tfupqunngsuuda02</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4468409</id>
      <parentid>4468408</parentid>
      <timestamp>2026-05-15T04:47:09Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Faktu ieteikumi (vēl neizmantotie, jaunos likt apakšā) */</comment>
      <origin>4468409</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="452313" sha1="d3feuv5fm7p78ft05r3i50e7dxss0if" xml:space="preserve">{{Vai tu zināji/Saites}}
Šis ir Sākumlapas nodaļas &quot;[[Veidne:Vai tu zināji|Vai tu zināji]]&quot; arhīvs un nākamo faktu krājums.
__TOC__

== &quot;Vai tu zināji&quot; arhīvs ==
{{ombox | text = Saraksta sākumā ir jaunākie fakti}}

[[Attēls:Studio publicity Hattie McDaniel.jpg|border|right|50px]]
* ... par lomu 1939. gada filmā &quot;[[Vējiem līdzi (filma)|Vējiem līdzi]]&quot; '''[[Hetija Makdeniela]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ieguva Kinoakadēmijas balvu kā [[Labākā aktrise otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|labākā otrā plāna aktrise]], kļūstot par pirmo [[Afroamerikāņi|afroamerikāņu]] izcelsmes cilvēku, kas ieguvis [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Oskaru]]?
* ... laika gaitā [[Anglija]]s politskā grupa '''[[toriji]]''' kļuvua par [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Konservatīvā partija (Apvienotā Karaliste)|Konservatīvo partiju]], kāda tā pastāv arī mūsdienās?
* ... '''[[jūras ūdens]]''' veido aptuveni 97% no visas [[Zeme]]s [[ūdens]]?

[[Attēls:2022-02-26 Leichtathletik, Deutsche Hallenmeisterschaften 1DX 4866 by Stepro.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Vācija]]s [[vieglatlēte]], {{oss|V=2024|L=G}} čempione '''[[Jemisi Ogunleje]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sākotnēji nodarbojās ar [[septiņcīņa|septiņcīņu]], bet 15 gadu vecumā guvusi smagu traumu, kas liedza veikt visas disciplīnas, un turpmāk koncetrējusies uz [[lodes grūšana|lodes grūšanu]]?
* ... '''[[Haplogrupa R1a|R1a haplogrupa]]''' [[mezolīts|mezolīta]] laikmetā bija sastopama [[Austrumu mednieki-vācēji|Austrumu mednieku-vācēju]] Y-hromosomās, un tās izplatīšanās korelē ar [[indoeiropiešu valodas|indoeiropiešu valodu]] ekspansiju 3. gadu tūkstotī p.m.ē., Eiropā izveidojot [[Auklas keramikas kultūra|Auklas keramikas kultūru]], bet mūsdienās tā atrodama 37,7 % [[Latvija]]s vīriešu?
* ... '''[[Latvijas Universitātes Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultāte]]''' tika izveidota [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]], apvienojot [[Latvijas Universitātes Datorikas fakultāte|Datorikas fakultāti]], [[Latvijas Universitātes Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāte|Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāti]] un [[Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte|Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāti]]?

[[Attēls:Middle coat of arms of Czechoslovakia.svg|border|right|50px]]
* ... '''[[Čehoslovākijas Pirmā republika]]''' &lt;small&gt;(attēlā ģerbonis)&lt;/small&gt; pastāvēja no [[1918. gads|1918.]] līdz [[1938. gads|1938. gadam]], to izveidojot no bijušās [[Austroungārija]]s teritorijas (agrākās [[Cisleitānija]]s ([[Bohēmija]], [[Morāvija]], neliela daļa [[Silēzija]]s) un [[Transleitānija]]s (slovāku apdzīvotās zemes un [[Karpatu Krievzeme]]))?
* ... '''[[Huņņu impērija]]s''' kulminācija bija [[kagans|kagana]] [[Atila]]s vadībā, kurš valdīja no 434. līdz 453. gadam, veicot vairākus postošus karagājienus gan [[Austrumromas impērija|Austrumromas impērijā]], gan [[Rietumromas impērija|Rietumromas impērijā]]?
* ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Rons Moss]]''', kurš vislabāk pazīstams ar modes magnāta Ridža Forestera attēlošanu [[CBS]] [[ziepju opera|ziepju operā]] &quot;[[Hameleonu rotaļas]]&quot;, ir arī [[mūziķis]], softroka grupas ''Player'' dalībnieks?

[[Attēls:Olympia Dukakis 2019.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Amerikāņi|amerikāņu]] [[aktrise]], kas ir piedalījusies vairāk nekā 130 teātra iestudējumos, vairāk nekā 60 filmās un vairāk nekā 50 televīzijas seriālos '''[[Olimpija Dukakisa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir dzimusi [[Grieķi|grieķu]] imigrantu ģimenē, un viņas brālēns ir politiķis [[Maikls Dukakis]]?
* ... galvenie '''[[islāma atzari]]''' ir [[sunnītu islāms]] (85—90% pasaules musulmaņu), [[šiītu islāms]] (10—15% musulmaņu) un [[Haridžīti|haridžītu islāms]]?
* ... '''[[Ruandas pilsoņu karš]]''' no 1990. gada līdz 1994. gadm starp [[Ruanda]]s valdības spēkiem, kurus lielākoties veidoja [[hutu]] tautības pārstāvji, un Ruandas patriotisko fronti, kuru veidoja trimdā esošie [[tutsi]], izraisīja vienu no 20. gadsimta lielākajām humānajām krīzēm — [[Ruandas genocīds|Ruandas genocīdu]]?

[[Attēls:Victoria Street West, Grimsby - DSC07296.JPG|border|right|50px]]
* ... no 19. gadsimta beigām Anglijas pilsētā '''[[Grimsbi]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; strauji attīstījās [[zvejniecība]], un 20. gadsimta 50. gados tā tika uzskatīta par lielāko zvejas [[osta|ostu]] pasaulē?
* ... '''[[Franču Rietumāfrika|Franču Rietumāfrikā]]''' ietilpa astoņas mūsdienu valstis: [[Senegāla]], [[Mali]] (agrāk Franču Sudāna), [[Gvineja]], [[Kotdivuāra]], [[Burkinafaso]] (agrāk Augšvolta), [[Benina]] (agrāk Dahomeja), [[Nigēra]] un [[Mauritānija]]?
* ... izmirusī [[lauva]]s pasuga '''[[Amerikas lauva]]''', kas bija izplatīta [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] [[Pleistocēns|pleistocēna]] laikā, bija viens no lielākajiem [[kaķu dzimta]]s pārstāvjiem, kuru zinātnieki ir identificējuši [[Fosilijas|fosilijās]]?

[[Attēls:Панемунис - panoramio.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Lietuva]]s mazpilsētas '''[[Panemune (Rokišķi)|Panemunes]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; skolā 1892.—1893. gadā mācījies [[latvieši|latviešu]] [[rakstnieks]] un mākslinieks [[Jānis Jaunsudrabiņš]]?
* ... '''[[Eiropas Vides aģentūra]]s''' galvenā mītne atrodas [[Kopenhāgena|Kopenhāgenā]], [[Dānija|Dānijā]]?
* ... '''[[Augškanāda]]''' un '''[[Lejaskanāda]]''' tika izveidotas saskaņā ar Konstitūcijas aktu [[1791. gads|1791. gadā]], sadalot [[Kanāda]]s koloniju divās daļās, lai nodrošinātu atšķirīgu likumdošanu un pārvaldību [[Angļu valoda|angliski]] un [[Franču valoda|franciski]] runājošajiem iedzīvotājiem?

[[Attēls:Tobin Bell At For The Love Of Horror 2019 (cropped 3).jpg|border|right|50px]]
* ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Tobins Bells]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ieguva atpazīstamību 2004. gadā, kad attēloja sērijveida slepkavu Kreimeru filmā &quot;[[Zāģis (filma)|Zāģis]]&quot; — tā guva panākumus un Bells turpināja atveidot šo varoni turpmākajās astoņās no deviņām sērijas filmām?
* ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā okupētās [[Irāna]]s [[Kurdistāna]]s teritorijā izveidotā [[PSRS]] satelītvalsts '''[[Mahabadas Republika]]''' pastāvēja no [[1945. gads|1946. gada]] janvāra līdz decembrim?
* ... pašlaik ir atzīts, ka pasaulē ir deviņas '''[[kodolvalsts|kodolvalstis]]''': [[ASV]], [[Krievija]], [[Ķīna]], [[Francija]], [[Apvienotā Karaliste]], [[Indija]], [[Pakistāna]], [[Izraēla]] un [[Ziemeļkoreja]]?

[[Attēls:Nafissatou Thiam Oregon 2022 (2).jpg|border|right|50px]]
* ... {{oss|V=2024|L=L}} [[Beļģija]]s [[vieglatlēte]] '''[[Nafisatu Tiama]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uzvarēja [[septiņcīņa]]s sacensībās ar rezultātu 6880 punkti, kļūstot par pirmo septiņcīņnieci, kas uzvarējusi trīs olimpiskajās spēlēs?
* ... '''[[Kilikija]]''' ieguva īpašu nozīmi [[viduslaiki|viduslaikos]], kad 11. gadsimtā to apdzīvoja [[armēņi]], izveidojot [[Armēņu Kilikijas karaliste|Armēņu Kilikijas karalisti]], kas pastāvēja līdz [[1375. gads|1375. gadam]] un kļuva par nozīmīgu [[tirdzniecība]]s un kultūras centru, uzturot ciešas saites ar [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]] un [[Krustnešu valstis|krustnešu valstīm]]?
* ... '''[[Eiropas Savienības Aviācijas drošības aģentūra]]s''' galvenā mītne atrodas [[Ķelne|Ķelnē]], [[Vācija|Vācijā]]?

[[Attēls:Brad Stevens 2017.jpg|border|right|50px]]
* ... 2021. gada vasarā bijušais [[Bostonas &quot;Celtics&quot;]] galvenais [[treneris]] '''[[Breds Stīvenss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika iecelts par &quot;Celtics&quot; ģenerālmenedžeri, bet 2024. gada aprīlī viņu nosauca par [[NBA sezonas labākais ģenerālmenedžeris|Nacionālās basketbola asociācijas labāko ģenerālmenedžeri]], un tajā pašā gadā viņa veidotais sastāvs izcīnīja NBA čempiontitulu?
* ... '''[[Tonkinas incidents]]''' kļuva par pamatu [[ASV Kongress|ASV Kongresa]] pieņemtajai Tonkinas līča rezolūcijai, kas deva [[ASV prezidents|prezidentam]] [[Lindons Džonsons|Lindonam Džonsonam]] pilnvaras izmantot militāru spēku [[Vjetnama|Vjetnamā]] bez oficiālas kara pieteikšanas, kas būtiski palielināja ASV militāro iesaisti [[Vjetnamas karš|Vjetnamas karā]]?
* ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā okupētās [[Irānas Azerbaidžāna]]s teritorijā izveidotā [[PSRS]] satelītvalsts '''[[Azerbaidžānas Autonomā Republika]]''' pastāvēja no [[1945. gads|1945. gada]] novembra līdz [[1946. gads|1946. gada]] decembrim?

[[Attēls:US Army 51859 Championship match.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Kuba]]s [[Grieķu-romiešu cīņa|grieķu-romiešu]] [[cīkstonis]] '''[[Mihains Lopess]]''' &lt;small&gt;(attēlā pa kreisi)&lt;/small&gt;, ko uzskata par vienu no visu laiku izcilākajiem cīkstoņiem, kļuva par pieckārtēju olimpiskās zelta medaļas ieguvēju līdz noslēdza savu karjeru [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]]?
* ... politiskā ziņā '''[[Austrumjeruzaleme]]''' ir ļoti strīdīga teritorija; [[1948. gads|1948. gadā]], pēc [[Izraēlas Neatkarības karš|Izraēlas Neatkarības kara]], tā nonāca [[Jordānija]]s kontrolē, bet [[1967. gads|1967. gada]] [[Sešu dienu karš|Sešu dienu kara]] laikā Izraēla [[aneksija|anektēja]] Austrumjeruzalemi, apvienojot ar '''[[Rietumjeruzaleme|Rietumjeruzalemi]]''', ko kontrolēja jau iepriekš?
* ... '''[[Ieslodzīto apmaiņa starp Krieviju un Rietumiem (2024)|ieslodzīto apmaiņa 2024. gada 1. augustā]]''' starp [[Krievija|Krieviju]], [[Baltkrievija|Baltkrieviju]] un [[Rietumu pasaule|Rietumvalstīm]] bija lielākā ieslodzīto apmaiņa starp Krieviju un [[ASV]] kopš [[Aukstais karš|Aukstā kara]]?

[[Attēls:Kurzemes hercoga Frīdriha Kazimira zelta dukāts 1689.jpg|border|right|50px]]
* ... [[1687. gads Latvijā|1687. gadā]] [[Kurzemes hercogs]] [[Frīdrihs Kazimirs Ketlers]] lika uzsākt zelta '''[[dukāts|dukātu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kalšanu, kas kalpoja kā [[Kurzemes hercogiste]]s lielākā naudas vienība?
* ... [[Latvija|Latvijas Republikā]] '''[[tiesības uz taisnīgu tiesu]]''' ir noteiktas [[Latvijas Republikas Satversme|Satversmes]] 92. pantā?
* ... '''[[pievienotā vērtība]]''' tiek aprēķināta, atņemot no produkta vai pakalpojuma pārdošanas [[Cena (ekonomika)|cenas]] visas izmaksas, kas saistītas ar tā ražošanu, izņemot [[Darbaspēks|darbaspēka]] un citu iekšējo resursu izmaksas?

[[Attēls:Julien Alfred Glasgow 2024.jpg|border|right|50px]]
* ... [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] '''[[Džuljena Alfreda]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja zelta medaļu [[100 metri|100 m sprintā]], kas bija pirmā olimpisko spēļu medaļa [[Sentlūsija olimpiskajās spēlēs|Sentlūsijai olimpiskajās spēlēs]]?
* ... [[Latvija]]s iedzīvotājam ir tiesības vienu reizi mūžā mainīt '''[[Personas kods (Latvija)|personas kodu]]''', ja viņš nav apmierināts ar to, ka iepriekšējā standarta koda pirmajā daļā ir norādīts dzimšanas datums, kas var radīt grūtības, piemēram, piesakoties darbā?
* ... '''[[cenu revolūcija]]''', kas notika 15. un 16. gadsimtā [[Eiropa|Eiropā]], kad ievērojami pieauga preču un pakalpojumu cenas, ir saistīta ar vairākiem ekonomiskiem un sociāliem faktoriem, tostarp Eiropā nonāca liels daudzums [[sudrabs|sudraba]] un [[zelts|zelta]], galvenokārt no [[Amerika]]s kolonijām, kas palielināja pieejamās [[nauda]]s apjomu un veicināja [[Inflācija|inflāciju]]?

[[Attēls:Николаевские ворота. Наружный фасад.JPG|border|right|50px]]
* ... uz [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] '''[[Nikolaja vārti]]em''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Krievijas imperators|Krievijas imperatora]] [[Pāvils I Romanovs|Pāvila I]] bērnu vārdi?
* ... '''[[Kopenhāgenas kritēriji]]''' nosaka prasības, kurām jāatbilst [[valsts|valstij]], lai tā varētu pievienoties [[Eiropas Savienība]]i?
* ... [[Latvija]]s [[pludmales volejboliste]]s [[Tīna Graudiņa]] un [[Anastasija Samoilova]] '''[[Volejbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — pludmales volejbols sievietēm|2024. gada vasaras olimpisko spēlļu pludmales volejbola turnīrā]]''' aizkļuva līdz ceturtdaļfinālam, kur zaudēja vēlākajām čempionem [[Brazīlija]]s komandai, un turnīru noslēdza dalītā 5. vietā?

[[Attēls:Pskov asv07-2018 Kremlin aerial7.jpg|border|right|50px]]
* ... Kroma jeb '''[[Pleskavas kremlis|Pleskavas kremļa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; celtniecība sākta 11. gadsimta beigās, lai aizsargātu [[Pleskava|Pleskavu]], kas bija nozīmīgs [[Kijivas Krievzeme]]s tirdzniecības un politikas centrs?
* ... '''[[Starptautiskā Vingrošanas federācija|Starptautiskās Vingrošanas federācijas]]''' un '''[[Starptautiskā Paukošanas federācija|Starptautiskās Paukošanas federācijas]]''' mājvieta ir [[Lozanna|Lozannā]], [[Šveice|Šveicē]]?
* ... '''[[Meksikas neatkarības karš]]''' norisinājās no [[1810. gads|1810.]] līdz [[1821. gads|1821. gadam]] un izbeidza trīs gadsimtus ilgo [[Spānijas Impērija|Spānijas koloniālo varu]] [[Meksika|Meksikā]]?

[[Attēls:Thea LaFond au Parc des Champions pendant les JO 2024 (4) (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] '''[[Tea Lafonda]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja zelta medaļu [[Trīssoļlēkšana|trīssoļlēkšanā]], kas bija pirmā olimpisko spēļu medaļa [[Dominika olimpiskajās spēlēs|Dominikai olimpiskajās spēlēs]]?
* ... '''[[pirktspēja]]''' ir būtisks faktors [[ekonomika]]s analīzē, jo tā ietekmē gan patērētāju [[Dzīves līmenis|dzīves līmeni]], gan arī ekonomikas kopējo veselību?
* ... '''[[Zelta Vārti|Zelta Vārtu šaurums]]''', kas savieno [[Sanfrancisko līcis|Sanfrancisko līci]] ar [[Klusais okeāns|Kluso okeānu]], ir zināms ar savu [[migla]]ino klimatu, īpaši vasaras mēnešos, kad aukstā okeāna ūdens satikšanās ar siltāko līča gaisu izraisa biezu miglu?

[[Attēls:DonPrudhommeFire1991KennyBernstein.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[dragreiss|dragreisa]]''' sacensībās &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pa īsu, taisnu trasi parasti vienlaikus sacenšas divas tehnikas vienības?
* ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs vīriešiem|2024. gada vasaras olimpisko spēļu basketbola turnīrā vīriešiem]]''' par čempioniem piekto reizi pēc kārtas kļuva [[ASV basketbola izlase]], kopumā izcīnot savu 17. titulu?
* ... '''[[gāzbetons]]''' tiek ražots, izmantojot ķīmisko reakciju, kuras laikā veidojas [[gāze]]s burbuļi, kas palielina materiāla tilpumu un samazina svaru; pateicoties šai porainībai, gāzbetons ir lielisks [[siltumizolācija]]s materiāls?

[[Attēls:Imane Khelif Jeux panarabes 2023.png|border|right|50px]]
* ... pēc [[Alžīrija]]s [[boksere]]s '''[[Īmāna Halīfa|Īmānas Halīfas]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uzvaras pār [[Itālija]]s bokseri Andželu Karīni [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] sāka izplatīties apgalvojumi par viņas dzimumu un tiesībām piedalīties sacensībās; sportistes analīzes iepriekš uzrādījušas paaugstinātu [[testosterons|testosterona]] līmeni?
* ... '''[[stagflācija]]''' ir īpaši problemātiska, jo apvieno divus negatīvus ekonomiskus faktorus ([[stagnācija]] un [[inflācija]]), kas parasti prasa atšķirīgu [[Ekonomiskā politika|ekonomisko politiku]] risinājumus?
* ... '''[[Pāvilostas AES]]''' [[Latvijas PSR]] laikā plānoja būvēt [[Akmensrags|Akmeņragā]] netālu no [[Pāvilosta]]s, būvniecību sākot [[1997. gads Latvijā|1997. gadā]]?

[[Attēls:Kant-KdrV-1781.png|border|right|50px]]
* ... '''&quot;[[Tīrā prāta kritika]]&quot;''' &lt;small&gt;(attēlā 1781. gada izdevuma titullapa)&lt;/small&gt; ir viens no svarīgākajiem darbiem [[Filozofijas vēsture|filozofijas vēsturē]] un tiek uzskatīts par [[Imanuels Kants|Imanuela Kanta]] centrālo veikumu?
* ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 3x3 turnīrs vīriešiem|2024. gada vasaras olimpisko spēļu 3x3 basketbola turnīrā]]''' iepriekšējo olimpisko spēļu čempioni Latvijas basketbola izlase ([[Nauris Miezis]], [[Kārlis Lasmanis]], [[Francis Lācis]], [[Zigmārs Raimo]]) uzvarēja visās septiņās apļa turnīra spēlēs, taču pusfinālā piekāpās Nīderlandei, bet spēlē par bronzu arī Lietuvai?
* ... '''[[tetrarhija]]''' bija [[Romas impērija]]s pārvaldes forma 3. un 4. gadsimtā, ko iedibināja imperators [[Diokletiāns]], varu sadalot starp diviem vecākajiem imperatoriem (&quot;augustiem&quot;) un diviem jaunākajiem imperatoriem (&quot;cēzariem&quot;)?

[[Attēls:Leo Neugebauer Budapest 2023.jpg|border|right|50px]]
* ... 2023. gada jūnijā [[Vācija]]s [[desmitcīņa|desmitcīņieks]] '''[[Leo Neigebauers]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sasniedza 8836 punktu rezultātu un uzvarēja [[Nacionālā koledžu sporta asociācija|NCAA]] [[ASV]] koledžu čempionātā, par četriem punktiem labojot 39 gadus veco Vācijas rekordu desmitcīņā; sekojošajos gados viņš kļuva par olimpisko vicečempionu un Pasaules čempionu?
* ... apjomīgākā '''[[cūkkopība]]''' ir [[Ķīna|Ķīnā]], gandrīz uz pusi mazāk [[mājas cūka|cūku]] izaudzē [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]]?
* ... liela daļa no '''[[jiti]]em''' [[Viduslaiki|viduslaiku]] sākumā pārcēlās dzīvot no [[Jitlande]]s uz [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas]] dienvidiem un bija viena no etniskajām grupām, kas izveidoja [[Anglijas Karaliste|Anglijas Karalisti]]?

[[Attēls:Koppen classification worldmap D.png|border|right|50px]]
* ... '''[[kontinentāls klimats|kontinentāla klimata]]''' apgabalos &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sezonālās [[gaisa temperatūra]]s svārstības ir izteiktākas nekā piekrastes apgabalos?
* ... [[Kārlis Markss]] un [[Frīdrihs Engelss]] savā darbā &quot;[[Komunistiskās partijas manifests]]&quot; apgalvoja, ka vēstures gaitā sabiedrības attīstība balstās uz '''[[šķiru cīņa|šķiru cīņu]]'''?
* ... '''''[[Paris La Défense Arena]]''''', kurā [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] norisinājās [[Peldēšana olimpiskajās spēlēs|peldēšana]] un [[ūdenspolo]], ir Eiropā lielākā iekštelpu arēna?

[[Attēls:Užavas alus darītava.jpg|border|right|50px]]
* ... sākotnēji '''&quot;[[Užavas alus]]&quot;''' darītava bija iekārtota īpašnieka Ulda Pumpura privātmājas labajā spārnā, bet jaunākās alus darītavas ēkas &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[arhitekts]] ir [[Uldis Pīlēns]]?
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[bērnu darbs]]''' ir stingri reglamentēts ar normatīvajiem aktiem, kas nosaka minimālo vecumu un darba apstākļus, kuros [[bērni]] drīkst strādāt?
* ... saskaņā ar [[Apvienoto Nāciju Organizācija|ANO]] [[Jūras tiesību konvencija|Jūras tiesību konvenciju]], '''[[teritoriālie ūdeņi]]''' parasti sniedzas 12 [[jūras jūdze]]s no valsts krasta bāzes līnijas; ārzemju [[kuģi]]em ir tiesības uz miermīlīgu caurkuģošanu teritoriālajos ūdeņos, ja tie nerada draudus vai nekaitē piekrastes valstij?

[[Attēls:1951 CECA ECSC.jpg|border|right|50px]]
* ... [[1951. gads|1951. gadā]] parakstītais '''[[Parīzes līgums]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija būtisks solis [[Eiropas integrācija]]s procesā pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] un veicināja [[Eiropas Ekonomikas kopiena]]s izveidi ar [[Romas līgums|Romas līgumu]] [[1957. gads|1957. gadā]], kas vēlāk pārtapa par [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienību]]?
* ... [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un citās [[Sociālistiska valsts|sociālistiskajās valstīs]] '''[[zinātniskais komunisms]]''' tika pasniegts kā obligāts mācību priekšmets [[Augstskola|augstskolās]], lai izglītotu nākamās paaudzes [[Marksisms-ļeņinisms|marksisma-ļeņinisma]] ideju garā?
* ... [[Rīgas dome]]s deputāts no [[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;|Nacionālās apvienības]] '''[[Ansis Pūpols]]''' 2024. gada maijā kļuva par [[Eiropas Parlamenta deputāts|Eiropas Parlamenta deputātu]] [[Dace Melbārde|Daces Melbārdes]] vietā, lai gan jau tobrīd bija zināms, ka šis Eiropas Parlamenta sasaukums darbu ir beidzis, noslēdzoties pēdējai sesijai?

[[Attēls:0 series Yurakucho 19670505.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[ātrgaitas vilciens|ātrgaitas vilcieni]]''' var sasniegt ātrumu virs 250 km/h uz īpaši būvētām ātrgaitas līnijām un ap 200 km/h uz modernizētām parastajām [[dzelzceļa līnija|dzelzceļa līnijām]] &lt;small&gt;(attēlā ātrgaitas vilciens [[Tokija|Tokijā]] 1967. gadā)&lt;/small&gt;?
* ... sākotnēji vīriešu sacensības '''[[triatlons 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|triatlonā 2024. gada olimpiskajās spēlēs]]''' [[Parīze|Parīzē]] bija paredzētas 30. jūlijā, bet sliktās ūdens kvalitātes [[Sēna|Sēnā]] dēļ tika pārceltas dienu vēlāk?
* ... ar [[PSRS]] Centrālās izpildkomitejas [[1937. gads|1937. gada]] 28. septembra dekrētu [[Krievijas PFSR]] '''[[Rietumsibīrijas novads]]''' tika sadalīts Novosibirskas apgabalā ar centru [[Novosibirska|Novosibirskā]] (trīs tagadējo [[Krievijas Federācija]]s apgabalu robežās) un Altaja novadā ar centru [[Barnaula|Barnaulā]] (tagad [[Altaja novads]] un [[Altaja Republika]])?

[[Attēls:03-03-2020 Ismail Haniyeh.jpg|border|right|50px]]
* ... [[2024. gads|2024. gada]] 31. jūlijā ''[[Hamās]]'' politisko līderi '''[[Ismails Hanija|Ismailu Haniju]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nogalināja [[Izraēla]]s mērķēta gaisa trieciena rezultātā [[Irāna]]s galvaspilsētā [[Teherāna|Teherānā]]?
* ... līdz ar [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] sakāvi [[Vjetnamas karš|Vjetnamas karā]] un pēc [[Hošimina|Saigonas]] krišanas komunistu kustība ''[[Pathet Lao]]'' pārņēma kontroli [[Laosa|Laosā]] un pasludināja Laosas Tautas Demokrātisko Republiku, kas iezīmēja '''[[Laosas Karaliste]]s''' pastāvēšanas beigas?
* ... latviešu [[mežs|mežzinātnieks]], [[inženieris]] izgudrotājs, [[Jaunievedums|novators]] '''[[Miervaldis Bušs]]''' ir arī [[Latvijas Valsts mežzinātnes institūts &quot;Silava&quot;|Latvijas Valsts mežzinātnes institūta &quot;Silava&quot;]] nosaukuma autors?

[[Attēls:Léon Marchand, 2023 Pac-12 Championships, 400 yard individual medley preliminaries - 3 March 2023.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Francija]]s [[peldētājs]] '''[[Leons Maršāns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] kļuva par četrkārtēju olimpisko čempionu un ir pirmais franču sportists, kas izcīnījis četras olimpiskās zelta medaļas peldēšanā?
* ... '''[[islāms un kristietība]]''' tiek klasificētas kā [[Ābrama reliģijas]] (vēl arī [[jūdaisms]]), jo tās uzskata [[Ābrams|Ābramu]] par ciltstēvu?
* ... '''[[autoceļš P137|autoceļu P137]]''' Lapenieki—[[Ķekava]]—Ģūģi veido bijušais [[Autoceļš A7 (Latvija)|autoceļa A7]] ([[Eiropas autoceļš E67|E67]]) trases posms, kuram pēc jaunā [[Ķekavas apvedceļš|Ķekavas apvedceļa]] atklāšanas [[2023. gads Latvijā|2023. gadā]] tika piešķirts indekss P137?

[[Attēls:Victor Wembanyama Mets 92 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... jau 16 gadu vecumā eksperti paredzēja [[Francija]]s [[basketbolists|basketbolistam]] '''[[Viktors Vembanjama|Viktoram Vembanjamam]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pirmo izvēli sava gada [[Nacionālās basketbola asociācijas drafts|Nacionālās basketbola asociācijas draftā]], kas izpildījās, bet pirmās sezonas noslēgumā viņš kļuva par pirmo debitantu, kas iekļuvis [[NBA simboliskā aizsardzības izlase|simboliskajā aizsardzības izlasē]]?
* ... daudzās [[attīstības valstis|attīstības valstīs]] '''[[zīdaiņu mirstība]]s''' līmenis joprojām ir augsts, piemēram, [[Subsahāras Āfrika|Subsahāras Āfrikā]] un dažās [[Dienvidāzija]]s valstīs šis rādītājs var būt ievērojami lielāks par 30 nāves gadījumiem uz 1000 dzīvi dzimušajiem?
* ... '''[[Bretonvudsas konference]]s''' laikā tika panākta vienošanās par vairākām būtiskām ekonomiskām reformām un tika izveidota [[Bretonvudsas sistēma]], kurā ietilpst arī [[Starptautiskais Valūtas fonds]] un [[Starptautiskā rekonstrukcijas un attīstības banka]] ([[Pasaules Banka]])?

[[Attēls:Portrait of John Langdon Down (c 1870) by Sydney Hodges.jpg|border|right|50px]]
* ... britu [[ārsts]] '''[[Džons Dauns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pazīstams ar savu darbu [[ģenētika]]s un medicīniskās zinātnes jomā, kur viņš pirmo reizi aprakstīja ģenētisko stāvokli, kas vēlāk kļuva pazīstams kā [[Dauna sindroms]]?
* ... no 1994. līdz 2004. gadam [[televīzijas seriāls]] '''&quot;[[Komisārs Reksis]]&quot;''' tika veidots [[Austrija|Austrijā]], un tā darbība notika [[Vīne|Vīnē]], bet pēc tam no 2008. līdz 2015. gadam seriāls tapa [[Itālija|Itālijā]], un sižets risinājās [[Roma|Romā]]?
* ... '''[[Flāviji]]''' ir pazīstami ar savu ieguldījumu [[Romas impērija]]s stabilizācijā pēc iekšējo konfliktu perioda, kad tika nostiprinātas impērijas robežas un veicināta ekonomiskā izaugsme, taču imperatoru [[Domiciāns|Domiciānu]] [[96. gads|96. gadā]] nogalināja sazvērestības rezultātā, un ar viņu beidzās Flāviju dinastija?

[[Attēls:Diana Taurasi 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs sievietēm|2024. gada vasaras olimpisko spēļu sieviešu basketbola turnīrā]]''' par olimpiskajām čempionēm astoto reizi pēc kārtas kļuva [[ASV sieviešu basketbola izlase|ASV izlase]], bet komandas spēlētāja [[Daiena Taurazi]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par pirmo basketbolisti, kas uzvarējusi sešos olimpiskajos turnīros pēc kārtas?
* ... '''[[Jemenas Tautas Demokrātiskā Republika]]''' bija vienīgā valsts ar [[Marksisms|marksistiski]] [[Sociālisms|sociālistisku]] režīmu [[Arābu pasaule|arābu pasaulē]], un tai piederošajā [[Sokotra]]s salā 20. gadsimta 70. gados bija izveidota [[PSRS]] karabāze?
* ... lai gan mūsdienās '''[[Karaļa Vilhelma kanāls|Karaļa Vilhelma kanālu]]''', kas, apejot [[Kuršu joma|Kuršu jomu]], savieno [[Nemuna]]s pieteku Miniju ar Malkas līci [[Klaipēdas osta|Klaipēdas ostā]], kravu pārvadājumiem vairs neizmanto, taču pieaug tā nozīme ūdenstūrismā?

[[Attēls:La Bataille du Pont d'Arcole.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Pirmās koalīcijas karš (1792—1797)|Pirmās koalīcijas kara]]''' laikā [[1796. gads|1796. gadā]] par [[Francija]]s &quot;Itālijas armijas&quot; virspavēlnieku kļuva [[Napoleons Bonaparts]] &lt;small&gt;(attēlā [[Mantuja]]s aplenkuma laikā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[nāvējoša injekcija|nāvējošā injekcija]]''' tiek uzskatīta par humānāku [[Nāvessods|nāvessoda]] veidu salīdzinājumā ar vecākām metodēm, piemēram, [[Nošaušana|nošaušanu]], [[Pakāršana|pakāršanu]] vai [[Elektriskais krēsls|elektrisko krēslu]]?
* ... '''[[Jāņa Čakstes gatve]]''' [[Rīga|Rīgā]] tiek pagarināta saistībā ar [[Dienvidu tilts|Dienvidu tilta]] 4. būvniecības kārtu, un tā turpmāk stiepsies visā [[Ziepniekkalns|Ziepniekkalna]] dienvidu daļas garumā līdz [[Vienības gatve (Rīga)|Vienības gatve]]i?

[[Attēls:Diyora Keldiyorova at the 2024 Summer Olympics 02.jpg|border|right|50px]]
* ... [[uzbeki|uzbeku]] [[džudiste]] '''[[Dijora Keldijorova]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, uzvarot [[Džudo 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2024. gada olimpiskajās spēlēs]], kļuva par pirmo uzbeku sportisti, kura ir ieguvusi olimpisko zelta medaļu sieviešu konkurencē?
* ... dažās [[suverēno valstu uzskaitījums|valstīs]], piemēram, [[Ķīna|Ķīnā]], vara ir stingri '''[[centralizācija|centralizēta]]''', bet citur pretēji, piemēram, [[ASV]] vara ir sadalīta starp centrālo valdību un [[ASV štati|štatu]] valdībām?
* ... '''[[Oslo Universitāte]]''' ir lielākā un vecākā [[universitāte]] [[Norvēģija|Norvēģijā]], kas tika dibināta [[1811. gads|1811. gadā]], kad Norvēģija vēl bija daļa no [[Dānija—Norvēģija|Dānijas—Norvēģijas Karalistes]]?

[[Attēls:Paris Court Philippe-Chatrier.jpg|border|right|50px]]
* ... [[teniss|tenisa]] kortu un stadionu komplekss, kas atrodas [[Parīze|Parīzē]] un kurā notiek [[Francijas atklātais čempionāts tenisā]] '''[[Rolāna Garosa stadions]]''' &lt;small&gt;(attēlā Filipa Šatrijē korts)&lt;/small&gt;, ir nosaukts novatoriskā franču [[lidotājs|lidotāja]] Rolāna Garosa vārdā, kurš pirmais veica individuālu lidojumu pāri [[Vidusjūra]]i?
* ... [[Latvija|Latvijā]], tāpat kā daudzās citās valstīs, '''[[lobisms]]''' tiek reglamentēts ar [[likumi]]em un noteikumiem, lai nodrošinātu caurspīdīgumu un novērstu [[Korupcija|korupciju]]?
* ... mūsdienās '''[[teokrātiskā monarhija]]''' ir sastopama reti, bet viens no piemēriem ir [[Saūda Arābija]], kur [[Saūda Arābijas karalis|karalis]] ir ne tikai valsts politiskais vadītājs, bet arī [[Islāms|islāma]] reliģijas augstākās autoritātes pārstāvis valstī, un valstī [[šariata likumi]] ir daļa no valsts tiesību sistēmas?

[[Attēls:2024-07-19 Handball Men's Germany - Hungary by mroptimax-35.jpg|border|right|50px]]
* ... [[latvieši|latviešu]] izcelsmes [[Vācija]]s [[handbolists]] '''[[Renārs Uščins]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs]] kopā ar Vācijas izlasi izcīnīja sudraba medaļu, visā turnīrā guva 52 vārtus un tika iekļauts simboliskajā izlasē?
* ... '''[[optimāti|optimātu]]''' un [[populāri|populāru]] konflikts [[Romas Republika]]s beigu posmā izraisīja vairākus [[pilsoņu karš|pilsoņu karus]], kuros optimāti bieži vien zaudēja?
* ... [[Ziemeļjūra]]s līcis un vairāku upju kopējs [[estuārs]] [[Anglija]]s austrumu piekrastē '''[[Vošs]]''' no 9. līdz 11. gadsimtam bija galvenais ceļš [[vikingi|vikingu]] iebrukumiem Austrumanglijā?

[[Attēls:Te Mahutonga Cloak.JPG|border|right|50px]]
* ... '''[[Jaunzēlandes karognesēji olimpiskajās spēlēs]]''' kopš 2004. gada valkā Te Māhutonga apmetni &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... terminu '''[[lumpenproletariāts]]''' pirmo reizi ieviesa vācu filozofs [[Kārlis Markss]] un viņa līdzgaitnieks [[Frīdrihs Engelss]], to attiecinot uz [[Sabiedrības slānis|sociālo slāni]], kas sastāv no cilvēkiem, kuri atrodas zem [[Proletariāts|proletariāta]] un nav iesaistīti ražošanas procesā, piemēram, ubagi, klaidoņi, [[Noziegums|noziedznieki]], [[Prostitūcija|prostitūtas]] un citi margināļi?
* ... pēc [[angļi|angļu]] [[dramaturģe]]s, [[Scenārists|scenāristes]] un [[detektīvs|detektīvromānu]] rakstnieces '''[[Kerolaina Greiema|Kerolainas Greiemas]]''' kriminālromānu sērijas ''Chief Inspector Barnaby'' motīviem tika izveidots detektīvseriāls &quot;[[Midsomeras slepkavības]]&quot;?

[[Attēls:Blondie1977.jpg|border|right|50px]]
* ... ar 40 miljoniem pārdotu albumu [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un 20 miljoniem ārpus ASV '''''[[Blondie]]''''' ir viena no visu laiku komerciāli veiksmīgākajām [[roks|rokgrupām]]?
* ... [[ASV latvieši|ASV latviešu]] [[daiļlēcēja]] '''[[Džeja Delanija Patrika]]''', iegūstot ceļazīmi uz {{oss|V=2024|L=D}} [[Parīze|Parīzē]], kļuva par pirmo [[Latvija]]s olimpieti šajā sporta veidā?
* ... [[Heptarhija]]s periodā 7. un 8. gadsimtā [[Anglosakši|sakšu]] ķēniņvalsts '''[[Veseksa]]''' sacentās ar '''[[Mersija|Mersiju]]''' par dominējošo stāvokli [[Anglija]]s dienvidos un rietumos?

[[Attēls:Харлан Ольга 2024.png|border|right|50px]]
* ... divkārtējā olimpiskā čempione [[Ukraina]]s [[paukotāja]] '''[[Olha Harlana]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; 2023. gada pasaules čempionātā tika diskvalificēta pēc atteikšanās sarokoties ar [[Krievija]]s sportisti, taču vēlāk diskvalifikāciju atcēla un viņai piešķīra vietu dalībai [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs]]?
* ... '''[[internacionālisms]]''' bieži vien saistās ar [[Sociālisms|sociālistiskām]] un [[Komunisms|komunistiskām]] kustībām, īpaši 19. un 20. gadsimtā, piemēram, [[Kārlis Markss|Markss]] un [[Frīdrihs Engelss|Engelss]] [[Komunistiskās partijas manifests|Komunistiskajā manifestā]] aicināja uz [[Proletariāts|proletariāta]] apvienošanos ar slaveno frāzi: &quot;[[Visu zemju proletārieši, savienojieties!]]&quot;?
* ... [[Krievijas Impērija]]s premjerministra [[Pjotrs Stolipins|Pjotra Stolipina]] no [[1906. gads|1906.]] līdz [[1911. gads|1911. gadam]] veiktā '''[[Stolipina agrārā reforma|agrārā reforma]]''' tika īstenota ar mērķi sadalīt kopienu zemes un veicināt individuālu zemes īpašumu veidošanu, ļaujot zemniekiem iegūt savas zemes daļas personīgā īpašumā, līdzīgi kā [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]]?

[[Attēls:Michael Sheen at PaleyFest 2014.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Velsa]]s [[aktieris]] '''[[Maikls Šīns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir attveidojis [[Apvienotās Karalistes premjerministrs|Lielbritānijas premjerministru]] [[Tonijs Blērs|Toniju Blēru]] trīs filmās?
* ... 2019. gadā '''[[Kristaps Neretnieks]]''' ieņēma pirmo vietu Austrumeiropas un Centrālāzijas reģiona olimpiskajā rangā un izcīnīja ceļazīmi uz {{oss|V=2020|L=D}} [[Tokija|Tokijā]], kļūstot par pirmo [[jātnieku sports|jātnieku]] [[Latvija]]s vēsturē, kurš nopelnījis olimpisko ceļazīmi?
* ... [[Bībele]] norāda uz dažādām zīmēm, kas notiks pirms [[Jēzus Kristus]] '''[[Otrā atnākšana|Otrās atnākšanas]]''', kā [[dabas katastrofa]]s, [[kari]], [[slimība]]s un morālas izvirtības pieaugums?

[[Attēls:Indian-Hockey-Team-Berlin-1936.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Indijas lauka hokeja izlase]]''' ir visu laiku veiksmīgākā [[lauka hokejs|lauka hokeja]] komanda [[vasaras olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]], kopumā izcīnot astoņas zelta medaļas &lt;small&gt;(attēlā Indijas komanda, kas izcīnīja zelta medaļu [[1936. gada vasaras olimpiskās spēles|1936. gada Berlīnes olimpiskajās spēlēs]])&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Urālu Republika]]''' [[Krievijas Federācija]]s sastāvā pastāvēja no [[1993. gads|1993. gada]] 1. jūlija līdz 9. novembrim [[Sverdlovskas apgabals|Sverdlovskas apgabala]] robežās un tika izbeigta ar [[Krievijas Federācijas prezidents|Krievijas Federācijas prezidenta]] dekrētu Nr. 1874 par Sverdlovskas apgabala padomes atlaišanu?
* ... '''[[maigā vara]]''' apzīmē spēju ietekmēt un veidot citu [[valsts|valstu]] rīcību un attieksmi, izmantojot pievilcību un pārliecību, nevis piespiedu līdzekļus vai militāro spēku (jeb tā saukto [[asā vara|aso varu]])?

[[Attēls:1940 Constitution of the Latvian SSR.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Latvijas PSR Konstitūcija]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika veidota pēc 1936. gada [[PSRS Konstitūcija]]s parauga, to pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] izstrādāja 15 [[Tautas Saeima]]s deputātu komisija [[Žanis Spure|Žaņa Spures]] vadībā?
* ... [[Latvija]]s [[modernā pieccīņa|modernās pieccīņas]] sportists '''[[Pāvels Švecovs]]''' pēc dalības {{oss|V=2024|L=D}} [[Parīze|Parīzē]], kur viņš kvalificējās finālam, paziņoja par sportista karjeras beigām?
* ... [[kristietība]]s kustības '''[[adventisms|adventisma]]''' galvenā pazīme ir uzskats par [[Otrā atnākšana|Kristus otro atnākšanu]], kas, pēc viņu ticības, drīz notiks?

[[Attēls:Fatah Flag Vector Graphic.svg|border|right|50px]]
* ... '''''[[Fatah]]''''' &lt;small&gt;(attēlā karogs)&lt;/small&gt; sākotnēji bija pazīstama kā [[partizāni|partizānu]] kustība, kas izmantoja bruņotu cīņu pret [[Izraēla|Izraēlu]], lai atgūtu [[Palestīna]]s teritoriju un nodrošinātu [[palestīnieši|palestīniešu]] pašnoteikšanās tiesības, tomēr laika gaitā tā pārgāja uz politisko cīņu, un mūsdienās tā ir galvenā Palestīnas pašpārvaldes partija?
* ... par '''[[2024.—2025. gada UEFA Čempionu līgas sezona]]s''' uzvarētājiem pirmo reizi kļuva [[Francija]]s kluba [[Parīzes &quot;Saint-Germain&quot;]] futbolisti, kas finālā ar 5:0 pieveica [[Itālija]]s klubu [[Milānas &quot;Internazionale&quot;]]?
* ... '''[[apokrifi]]''' bieži ietver stāstus un detaļas, kas nav iekļautas oficiāli atzītos [[Svētie raksti|svētajos rakstos]]?

[[Attēls:Ilze Stobova 2024.jpg|border|right|50px]]
* ... [[14. Saeima]]s deputāte no partijas &quot;[[Latvija pirmajā vietā]]&quot; '''[[Ilze Stobova]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; iepriekš vēlēšanās kandidējusi arī no [[Jaunā partija|Jaunās Kristīgās partijas]], [[Zaļo un Zemnieku savienība]]s un [[Tautas partija]]s sarakstiem?
* ... [[Latvieši|latviešu]] [[BMX]] frīstaila [[riteņbraucējs]] '''[[Ernests Zēbolds]]''' {{oss|V=2024|L=G}} izcīnīja 8. vietu un kopā ar [[Gunta Vaičule|Guntu Vaičuli]] [[Latvijas karognesēji olimpiskajās spēlēs|nesa karogu]] noslēguma ceremonijā?
* ... [[Lietuva]]s pārvaldītājsabiedrībai '''''[[Bitė group]]''''', kas pieder [[Luksemburga]]s uzņēmumam ''PLT VII Finance S.a r.l.'', ko savukārt pārvalda [[ASV]] investīciju uzņēmums ''Providence Equity Partners'', pieder [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] [[telesakari|telesakaru]] uzņēmumi: ''[[Bitė Lietuva|UAB Bitė Lietuva]]'' un [[Bite Latvija|SIA &quot;Bite Latvija&quot;]]?

[[Attēls:Kokneses ģerbonis.png|border|right|50px]]
* ... '''[[Kokneses ģerbonis|Kokneses ģerbonī]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kura autors ir [[Edgars Sims]], redzami vēsturiskie [[Koknese]]s pilsētas simboli — sakrustoti [[bīskaps|bīskapa]] zizlis un atslēga?
* ... '''[[18. novembra savienība]]''' bija [[politiskā partija]] [[Latvija|Latvijā]], kuru izveidoja daļa no [[Latvijas Republikas Pilsoņu Kongress|Latvijas Republikas Pilsoņu Kongresa]] delegātiem un pirms [[5. Saeimas vēlēšanas|5. Saeimas vēlēšanām]] [[1993. gads Latvijā|1993. gadā]] tā pievienojās vēlēšanu apvienībai &quot;[[Tēvzemei un Brīvībai (apvienība)|Tēvzemei un Brīvībai]]&quot;?
* ... '''[[singāļi|singāļu]]''' izcelsme tiek saistīta ar agrīno '''[[indoārieši|indoāriešu]]''' migrāciju no [[Ziemeļindija]]s uz dienvidiem; pēc leģendārās [[hronika]]s &quot;Mahāvamsa&quot; singāļu tautas aizsācējs bija princis Vidžaja, kurš ieradies [[Šrilanka|Šrilankā]] no Indijas ziemeļrietumiem?

[[Attēls:Flag of the Lao People's Revolutionary Party.svg|border|right|50px]]
* ... '''[[Laosas Tautas revolucionārā partija]]''' &lt;small&gt;(attēlā partijas karogs)&lt;/small&gt; ir vienīgā atļautā [[Politiskā partija|partija]] [[Laosa|Laosas Tautas Demokrātiskajā Republikā]], un Laosa ir viena no nedaudzajām pasaules valstīm, kurai joprojām ir [[sociālisms|sociālistiskā iekārta]] ar vienu [[vienpartijas sistēma|valdošo politisko partiju]]?
* ... [[šaušana|sporta šāvējs]] '''[[Lauris Strautmanis]]''', kurš pārstāvēja [[Latvija 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Latviju]] [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskās spēlēm]] [[Parīze|Parīzē]], ir 2025. gada Eiropas čempionāta zelta medaļas ieguvējs 25 metru distancē ar pistoli un 2023. gada Pasaules čempionāta sudraba medaļas ieguvējs 50 metru distancē ar pistoli?
* ... [[eSIM]] karšu tirdzniecības uzņēmums '''''[[Airalo]]''''' nodrošina eSIM kartes ceļotājiem vairāk nekā 200 valstīs un reģionos visā pasaulē, nodrošinot tūlītēju piekļuvi internetam ārzemēs un tam ir vairāk nekā 10 miljoni lietotāju?

[[Attēls:Wrc 2024-martins sesks.jpg|border|right|50px]]
* ... '''''[[Tet Rally Latvia 2024]]''''' bija pirmā reize, kad [[Latvija|Latvijā]] norisinājās [[Pasaules rallija čempionāts|Pasaules rallija čempionāta]] (WRC) posms &lt;small&gt;(attēlā [[Mārtiņš Sesks jaunākais|Mārtiņa Seska]] un [[Renārs Francis|Renāra Franča]] vadītā ''Ford Puma Rally1'')&lt;/small&gt;?
* ... lai gan '''[[ģermāņu pagānisms]]''' izzuda līdz ar [[kristietība]]s izplatīšanos, tā elementi un ietekme joprojām ir sastopami mūsdienu [[Ziemeļeiropa]]s kultūrā un valodās?
* ... filmu un viedtelevīzijas [[straumēšana]]s platforma '''''[[Go3]]''''' ir lielākā video satura platforma [[Baltijas valstis|Baltijā]]?

[[Attēls:Leopardus guigna.jpeg|border|right|50px]]
* ... '''[[Čīles kaķis]]''' jeb kodkods &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir mazākais savvaļas [[kaķu dzimta]]s dzīvnieks, kurš dzīvo [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]]?
* ... rūpnīcas [[VEF]] zinātniski pētnieciskās nodaļas vadītājs un [[radiouztvērējs|radiouztvērēju]] VEF 202/206 un [[Spīdola (radiouztvērējs)|Spīdola]] 209/208 galvenais konstruktors '''[[Pēteris Videnieks]]''' [[1990. gads Latvijā|1990. gadā]] kļuva par [[Latvijas Republikas sakaru ministrs|Latvijas Republikas sakaru ministru]] [[Latvijas Republikas Ministru padome|Ivara Godmaņa Ministru padomē]]?
* ... '''[[angli]]''' bija [[ģermāņi|ģermāņu]] cilts, kas sākotnēji dzīvoja [[Jitlande|Jitlandes pussalā]] mūsdienu [[Dānija]]s un [[Vācija]]s teritorijā, bet 5. un 6. gadsimtā sāka migrēt uz Lielbritāniju, veidojot pamatu vēlākajai [[Anglija]]s valstij un [[angļu valoda]]i?

[[Attēls:William Smith (geologist).jpg|border|right|50px]]
* ... [[angļi|angļu]] [[ģeologs]] '''[[Viljams Smits]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš kļuva slavens ar pirmās detalizētās ģeoloģiskās kartes izveidi visai [[Anglija]]i, bieži tiek dēvēts par &quot;angļu ģeoloģijas tēvu&quot; un ir licis pamatus mūsdienu ģeoloģiskajai kartēšanai un [[stratigrāfija]]i?
* ... '''[[vieglatlētika 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' bija pirmā reize [[vasaras olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] vēsturē, kad [[vieglatlētika olimpiskajās spēlēs|vieglatlētikas sacensībās]] tika izcīnīts vienāds medaļu skaits vīriešiem un sievietēm?
* ... [[Latvija]] pievienojās programmai '''[[Partnerattiecības mieram]]''' [[1994. gads Latvijā|1994. gada]] 14. februārī, lai nostiprinātu valsts aizsardzības spējas un veicinātu integrāciju Rietumu drošības struktūrās, kas galu galā noveda pie Latvijas pievienošanās [[NATO]] 2004. gadā?

[[Attēls:Temple Saint Sava (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Serbijas Pareizticīgā baznīca]]''' ir viena no vecākajām un nozīmīgākajām pareizticīgajām baznīcām [[Balkānu pussala|Balkānu reģionā]], kurai ir sarežģītas attiecības ar citām [[pareizticība|pareizticīgajām baznīcām]], īpaši ar [[Konstantinopoles patriarhāts|Konstantinopoles patriarhātu]] &lt;small&gt;(attēlā [[Svētā Savas baznīca]] [[Belgrada|Belgradā]])&lt;/small&gt;?
* ... [[1975. gads|1975. gadā]] parakstītā '''[[Helsinku vienošanās]]''' kalpoja par pamatu vēlākajai [[Eiropas Drošības un sadarbības organizācija]]i, kas tika izveidota [[1995. gads|1995. gadā]] saskaņā ar Parīzes hartu?
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[taromāts|taromāti]]''' izplatījās ar depozīta sistēmas ieviešanu [[2022. gads Latvijā|2022. gadā]], un to uztur SIA &quot;Depozīta iepakojuma operators&quot;?

[[Attēls:Arkady_Rotenberg_2020-03-18.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] [[Krievija]]s [[oligarhs]] '''[[Arkādijs Rotenbergs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas pazīstams ar savām ciešajām saitēm ar [[Krievijas Federācijas prezidents|Krievijas prezidentu]] [[Vladimirs Putins|Vladimiru Putinu]], un viņa dēls '''[[Igors Rotenbergs]]''' ir nonākuši uzmanības centrā saistībā ar iespējamu īpašumu slēpšanu, lai izvairītos no sankcijām?
* ... [[igauņi|igauņu]] [[orientēšanās|orientierists]] '''[[Lauri Silds]]''', tāpat kā viņa brālis [[Timo Silds|Timo]], daudzreiz uzvarējis nozīmīgās sacensībās [[Latvija|Latvijā]], tostarp 2024. gadā Lauri Silds kļuva par [[Kāpas trīsdienas|Kāpas trīsdienu]] kopvērtējuma uzvarētāju?
* ... '''[[Plūdi Persijas līča valstīs (2024)|2024. gada aprīļa plūdos Persijas līča valstīs]]''' gāja bojā vismaz 24 cilvēki, bet [[Apvienotie Arābu Emirāti]] pieredzēja rekordlielus nokrišņus — [[Dubaija|Dubaijā]] vienā dienā nolija vairāk nekā divu gadu [[nokrišņu daudzums]]?

[[Attēls:EPLF fighters.webp|border|right|50px]]
* ... '''[[Eritrejas neatkarības karš]]''' ilga no [[1961. gads|1961.]] līdz [[1991. gads|1991. gadam]] un beidzās ar [[Eritreja]]s ''[[de facto]]'' neatkarību no [[Etiopija]]s [[1991. gads|1991. gadā]] un oficiālu starptautisko atzīšanu [[1993. gads|1993. gadā]]? &lt;small&gt;(attēlā Eritrejas kaujinieki)&lt;/small&gt;?
* ... 2024. gadā '''[[Džesika Kempbela]]''' tika apstiprināta par [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] kluba [[Sietlas &quot;Kraken&quot;]] galvenā trenera asistenti, kļūstot par pirmo sievieti kādas komandas treneru sastāvā NHL vēsturē?
* ... [[1932. gads|1932. gadā]] izbūvētā '''[[dzelzceļa līnija Varapajeva—Druja]]''', kas mūsdienās atrodas [[Baltkrievija|Baltkrievijā]], bija plānota ar mērķi veicināt ekonomisko labklājību vienā no [[Otrā Polijas Republika|starpkaru Polijas]] trūcīgākajiem reģioniem, izveidojot savienojumu ar [[Daugava|Daugavu]] un paverot iespējas eksportam caur [[Rīga]]s [[Rīgas osta|ostu]] starptautiskajā tirgū?

[[Attēls:Jonas Deichmann (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Vācieši|vācu]] ekstrēmajam sportistam, avantūristam un grāmatu autoram '''[[Jonass Deihmanis|Jonasam Deihmanim]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pieder vairāki pasaules rekordi [[Riteņbraukšana|riteņbraukšanā]], [[Triatlons|triatlonā]] un izturības sportā, piemēram, viņš 2023. gadā ar velosipēdu nobrauca 11 000 kilometru no [[Ņujorka]]s līdz [[Losandželosa]]i un pēc tam noskrēja tādu pašu distanci atpakaļ uz Ņujorku?
* ... [[Latvijas Televīzija]]s kanāls '''[[LTV7]]''' sāka raidīt {{dat|1991|8|1||bez}} kā LTV2, bet tagadējais nosaukums kanālam ir kopš {{dat|2003|1|1|ģ|bez}}?
* ... '''[[armēņu diaspora]]''' ir viena no pasaulē lielākajām [[Diaspora|diasporām]], aptverot miljoniem cilvēku dažādās valstīs un kontinentos?

[[Attēls:Kim Jong-un (2019-04-25) 04.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Kims Čonins]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pirmais [[Ziemeļkoreja]]s līderis, kuru bieži sauc par '''[[Ziemeļkorejas augstākais vadītājs|Augstāko vadītāju]]''', vēl dzīvam esot un salīdzinoši jaunā vecumā, kamēr viņa vectēvs [[Kims Irsens]] un tēvs [[Kims Čenirs|Kims Čonins]] tā tika saukti tikai pēc viņu nāves?
* ... '''[[2024. gada NHL drafts|2024. gada Nacionālās hokeja līgas draftā]]''' tika izvēlēti arī trīs [[latvieši|latviešu]] [[hokejisti]]: trešajā raundā [[Vašingtonas &quot;Capitals&quot;]] ar kopējo 90. numuru izraudzījās uzbrucēju Ēriku Mateiko, bet ar 134. numuru draftēja Miku Vecvanagu un ar 214. numuru Darelu Uļjanski?
* ... '''[[Glastonberijas festivāls|Glastonberijas festivālu]]''', kas vairumā vasaru notiek netālu no Piltonas, [[Somerseta|Somersetā]], [[Anglija|Anglijā]], apmeklē aptuveni 200 000 cilvēku, bet 1994. gada festivālā tika uzstādīts rekords — 300 000 apmeklētāju?

[[Attēls:JD Vance official portrait (cropped headshot).jpg|border|right|50px]]
* ... pēc bijušā [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] un prezidenta kandidāta [[Donalds Tramps|Donalda Trampa]] uzvaras [[2024. gada ASV prezidenta vēlēšanas|2024. gada ASV prezidenta vēlēšanās]] '''[[Džeimss Deivids Venss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par jaunāko [[ASV viceprezidents|viceprezidentu]] kopš [[Ričards Niksons|Ričarda Niksona]]?
* ... '''[[Vācijas koloniālā impērija]]''' pastāvēja līdz [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] beigām, kad [[Vācija]] zaudēja savas [[kolonija]]s pēc [[Versaļas līgums|Versaļas līguma]] parakstīšanas [[1919. gads|1919. gadā]]?
* ... saskaņā ar [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa rekordu grāmatu]] '''[[Jūma]]''' [[Arizona]]s štatā, [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] ir &quot;saulainākā pilsēta uz Zemes&quot;, jo vidēji 91% dienas stundu gadā ir saulainas?

[[Attēls:Lowestoft beach and outer harbour.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Loustofta]]''' &lt;small&gt;(attēlā pludmale)&lt;/small&gt; ir [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] vistālāk austrumos esošā pilsēta?
* ... '''[[Krustnešu valstis]]''', ko izveidoja [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]] pēc [[Pirmais Krusta karš|Pirmā Krusta kara]], bija nozīmīgas stratēģiski un militāri, bet arī bija saskarsmes punkti starp [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]] un [[Musulmaņu pasaule|islāma pasauli]], veicinot zināšanu apmaiņu, tostarp [[Arābu pasaule|arābu pasaulē]] saglabātie antīko zinātnieku darbi nonāca Rietumeiropā?
* ... '''[[ekskluzīvā ekonomiskā zona]]''' stiepjas līdz 200 [[jūras jūdze|jūras jūdzēm]] (aptuveni 370,4 [[kilometrs|km]]) no valsts piekrastes līnijas jūrā, un šajā zonā valstij ir īpašas tiesības izmantot un pārvaldīt dabas resursus, kā arī veikt dažādas ekonomiskās aktivitātes?

[[Attēls:Ereignisblatt aus den revolutionären Märztagen 18.-19. März 1848 mit einer Barrikadenszene aus der Breiten Strasse, Berlin 01.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[1848.—1849. gada revolūcija Vācijā]]''' bija daļa no [[1848. gada revolūcijas|Tautu pavasara]] &lt;small&gt;(attēlā [[Berlīne]]s barikādes 1848. gada martā)&lt;/small&gt;?
* ... [[lietuviešu valoda]] ir visvairāk lietotā '''[[austrumbaltu valodas|austrumbaltu valoda]]''', kurā runā vairāk nekā 3 miljoni cilvēku visā pasaulē, tai seko [[latviešu valoda]] ar aptuveni 1,5 miljoniem dzimtās valodas runātāju?
* ... '''[[Krievijas Āzijas daļa]]''' ir lielāka par [[Kanāda|Kanādu]] (otro lielāko valsti pasaulē), visu [[Eiropa|Eiropu]] un tikai nedaudz mazāka par [[Antarktīda|Antarktīdu]]?

[[Attēls:Jan-VIII.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Romas pāvests|Romas bīskapa]] un [[Pāvesta valsts]] valdnieka '''[[Jānis VIII|Jāņa VIII]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pontifikāts beidzās ar viņa slepkavību [[882. gads|882. gadā]], kas ievērojami vājināja [[Romas pāvests|pāvestu]] varu?
* ... atšķirībā no [[džihādisms|džihādisma]], kas koncentrējas uz bruņotu cīņu, lai iedibinātu [[islāma valsts|islāma varu]] un iznīcinātu &quot;neticīgos&quot;, '''[[panislāmisms]]''' tiecas panākt politisku un kultūras vienotību starp [[musulmaņi|musulmaņu]] tautām?
* ... '''[[2019. gada Ukrainas parlamenta vēlēšanas]]''' bija ārkārtas [[vēlēšanas]] un tika izsludinātas pēc tam, kad jaunievēlētais [[Ukrainas prezidents|prezidents]] [[Volodimirs Zelenskis]] 2019. gada maijā izsludināja [[Augstākā Rada|Ukrainas Augstākās Radas]] atlaišanu?

[[Attēls:2024-08-25 Motorsport, Formel 1, Großer Preis der Niederlande 2024 STP 3973 by Stepro (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[2024. gada F1 sezona|2024. gada ''F1'' sezonā]]''' ''[[Red Bull Racing|Red Bull]]'' pilots [[Makss Verstapens]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja savu ceturto [[F1 čempionu saraksts|pasaules čempiona titulu]] pēc kārtas?
* ... [[1947. gads|1947. gadā]] [[Polija]]s valdība īstenoja '''[[operācija &quot;Visla&quot;|akciju &quot;Visla&quot;]]''', kuras ietvaros tūkstošiem [[ukraiņi|ukraiņu]] un '''[[lemki (tauta)|lemku]]''' tika piespiedu kārtā pārvietoti uz Polijas ziemeļrietumu reģioniem, kas tika pievienoti tai pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]; [[Ukraina]] uzskata šo operāciju par [[Etniskā tīrīšana|etnisko tīrīšanu]]?
* ... '''[[Apvienotās Laplatas provinces]]''' bija [[Dienvidamerika]]s valstu [[konfederācija]], kas pastāvēja 19. gadsimta sākumā un ietvēra mūsdienu [[Argentīna|Argentīnu]], [[Urugvaja|Urugvaju]], [[Bolīvija|Bolīviju]] un [[Paragvaja|Paragvaju]]?

[[Attēls:TV3 by Augustas Didzgalvis.jpg|border|right|50px]]
* ... '''''[[TV3 Group]]''''' vēsture saistāma ar [[Zviedrija]]s mediju grupas ''[[Modern Times Group]]'' ienākšanu [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]] 1990. gados, kas izveidoja televīzijas kanālu ''[[TV3 Latvija|TV3]]'', kā arī iegādājās vai izveidoja citus [[televīzija]]s kanālus un radiostacijas &lt;small&gt;(attēlā ''TV3 Group'' birojs [[Viļņa|Viļņā]])&lt;/small&gt;?
* ... '''[[džihādisms]]''' uzskata, ka [[islāms|islāmam]] ir jāreglamentē visi dzīves aspekti, tostarp [[politika]], un ka [[islāma valsts]] izveide ir svēts pienākums; džihādisti noraida [[sekulārisms|sekulāras pārvaldes]] formas un uzskata, ka visiem [[musulmaņi]]em ir pienākums piedalīties [[džihāds|džihādā]] — karā pret neticīgajiem un islāma ienaidniekiem?
* ... '''[[deportācija|deportāciju]]''' reglamentē starptautiskās tiesības, tostarp [[Ženēvas konvencijas|Ženēvas konvencija]] par [[bēgļi|bēgļu]] statusu un citi starptautiskie līgumi, kuros ir noteikti personu neizraidīšanas principi uz valstīm, kurās viņu dzīvība vai brīvība būtu apdraudēta?

[[Attēls:USS Los Angeles moored to USS Patoka, 1931.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Cepelīns (gaisa kuģis)|cepelīnus]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pirmo reizi komerciāliem lidojumiem lietoja [[1910. gads|1910. gadā]] ''Deutsche Luftschiffahrts-AG'' (DELAG), pasaulē pirmā komerciālā [[lidsabiedrība]]?
* ... reģionos ar augstu [[Ultravioletais starojums|ultravioleto starojumu]] [[cilvēki]]em parasti ir tumšāka '''[[cilvēka ādas krāsa|ādas krāsa]]''', kas pasargā viņus no [[saule]]s kaitīgās ietekmes, bet reģionos ar zemu ultravioleto starojumu cilvēkiem parasti ir gaišāka āda, kas palīdz viņiem sintezēt [[D vitamīns|D vitamīnu]] zemā saules starojuma apstākļos?
* ... [[Latvija|Latvijā]] pirmais vārda '''[[Krišs]]''' došanas gadījums reģistrēts [[1743. gads Latvijā|1743. gadā]] [[Rūjiena|Rūjienā]]?

[[Attēls:Geschichte des Kostüms (1905) (14761439186).jpg|border|right|50px]]
* ... 15. gadsimta līdz 17. gadsimta [[vācieši|vācu]] [[algotnis|algotņu]] (karavīru) '''[[landsknehts|landsknehtu]]''' [[apģērbs]] bija ļoti grezni izrotāts un izaicinošākais [[renesanse]]s laikā &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... mūsdienu zinātne noraida jēdzienu par '''[[āriešu rase|āriešu rasi]]''' kā pseidozinātnisku un [[rasisms|rasistisku]]?
* ... [[Indijas lauka hokeja izlase|Indijas izlase]] ir visveiksmīgākā komanda '''[[lauka hokejs olimpiskajās spēlēs|lauka hokejā olimpiskajās spēlēs]]''', kopā izcīnot 13 medaļas, no tām 8 zelta?

[[Attēls:Johannes Erm (EST) 2019.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Igauņi|igauņu]] [[vieglatlēts]] '''[[Johanness Erms]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gada Eiropas čempionātā]] ar personisko rekordu 8764 punkti kļuva par Eiropas čempionu [[Desmitcīņa|desmitcīņā]]?
* ... '''[[Krievijas okupēto Ukrainas teritoriju aneksija (2022)|Krievijas okupēto Ukrainas teritoriju aneksija]]''' notika [[2022. gads|2022. gada]] 30. septembrī pēc tam, kad četros okupētajos [[Ukraina]]s reģionos tika sarīkoti [[2022. gada aneksijas referendumi Krievijas okupētajā Ukrainā|fiktīvi referendumi par pievienošanos Krievijai]]?
* ... '''[[Ēmas jūra]]s''', kas pirms aptuveni 130 līdz 115 tūkstošiem gadu atradās tagadējā [[Baltijas jūra]]s baseinā, ūdens līmenis bija par 5—7 metriem augstāks nekā mūsdienās, tādēļ tā savienojās ar tagadējo [[Ziemeļjūra|Ziemeļjūru]] un [[Baltā jūra|Balto jūru]], ietverot [[Lādogas ezers|Lādoga]]s un [[Oņega]]s ezerus, un atdalot [[Skandināvija]]s salu no [[Eirāzija]]s?

[[Attēls:Parseval PL19 1914-08-30.jpg|border|right|50px]]
* ... [[dirižablis|dirižabļa]] '''[[PL 19 notriekšana Bernātos]]''' bija [[Vācija]]s gaisa flotes pirmais zaudētais dirižablis [[Pirmais pasaules karš|Pirmajā pasaules karā]] &lt;small&gt;(attēlā dirižablis PL 19)&lt;/small&gt;?
* ... termins '''[[noziegumi pret cilvēci]]''' tika ieviests [[1915. gads|1915. gada]] 24. maijā, dienā, kad [[Antante]]s valstis pieņēma kopīgu deklarāciju par [[Armēņu genocīds|armēņu genocīdu]], kurā [[Osmaņu impērija]]s rīcību raksturoja kā &quot;noziegumus pret cilvēci un civilizāciju&quot;?
* ... [[Gruzīni|gruzīnu]] izcelsmes [[Francija]]s [[futbolists]] '''[[Žoržs Mikautadze]]''' ir [[Gruzijas futbola izlase]]s pirmo vārtu autors [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionātā]], ko viņš iesita [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionātā]] spēlē pret [[Turcijas futbola izlase|Turcijas izlasi]]?

[[Attēls:Countries driving on the left or right.svg|border|right|50px]]
* ... mūsdienās '''[[labās un kreisās puses satiksme|kreisās puses satiksme]]''' ir tikai četrās [[Eiropa]]s valstīs ([[Apvienotā Karaliste]], [[Īrija]], [[Malta]] un [[Kipra]]), kas agrāk bijušas [[Britu impērija]]s sastāvā &lt;small&gt;(attēlā valstis ar labās (sarkans) un kreisās (zils) puses satiksmi pasaules kartē)&lt;/small&gt;?
* ... [[animācijas filma]] '''&quot;[[Prāta spēles 2]]&quot;''' visā pasaulē nopelnīja vairāk nekā vienu miljardu [[ASV dolārs|ASV dolāru]], ierindojoties [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|pirmajā vietā starp pelnošākajām 2024. gada filmām]]?
* ... [[Francija]]s dienvidrietumu reģiona '''[[Gaskoņa]]s''' iedzīvotāji runā [[oksitāņu valoda]]s '''[[Gaskoniešu valoda|gaskoņiešu dialektā]]'''?

[[Attēls:Yeoldcheshirecheese.jpg|border|right|50px]]
* ... '''''[[Ye Olde Cheshire Cheese]]''''' &lt;small&gt;(attēlā ieeja)&lt;/small&gt; ir viens no [[Londona]]s vecākajiem un vēsturiskākajiem [[krogs|krogiem]], kas tika pārbūvēts un atkārtoti atvērts [[1667. gads|1667. gadā]] pēc [[Lielais Londonas ugunsgrēks|Lielā ugunsgrēka]], un tas ir pazīstams ar savu autentisko un vēsturisko atmosfēru?
* ... būvniecībā esošais '''[[Fēmarnbelta tunelis]]''' savienos [[Dānija]]i piederošo [[Lollande]]s salu ar [[Vācija]]i piederošo [[Fēmarna]]s salu, šķērsojot 18 kilometrus plato [[Fēmarnbelts|Fēmarnbeltu]] [[Baltijas jūra|Baltijas jūrā]] un kļūstot par pasaulē garāko ceļu un dzelzceļa [[tunelis|tuneli]]?
* ... [[Latvija|Latvijā]] pirmais vārda '''[[Rihards]]''' došanas gadījums reģistrēts [[1545. gads Latvijā|1545. gadā]] [[Vidzeme|Vidzemē]]?

[[Attēls:Krasta iela Jēkabpilī.jpg|border|right|50px]]
* ... sākotnēji [[Krustpils]] ielu tīkls bija neregulārs, taču, domājams, ka pēc [[1705. gads Latvijā|1705. gada]] ugunsgrēka, tas ieguvis regulāru plānojumu ar taisnām ielām, un ilgstoši '''[[Krasta iela (Jēkabpils)|Krasta iela]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija galvenā iela, par ko liecina apbūves gabalu izvietojums perpendikulāri Krasta, nevis [[Rīgas iela (Jēkabpils)|Rīgas ielai]]?
* ... [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] un [[2022. gada ziemas olimpiskās spēles|2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Pekina|Pekinā]] [[Polija]]s uzņēmuma '''''[[4F]]''''' sagatavotajos tērpos startēja astoņu valstu olimpiskās izlases — neskaitot Poliju arī [[Horvātija]], [[Lietuva]], [[Latvija]], [[Portugāle]], [[Grieķija]], [[Slovākija]] un [[Serbija]]?
* ... kā gada lielās formas izrāde '''[[Spēlmaņu nakts 2023/2024]]''' balvu pasniegšanas ceremonijā tika apbalvota [[Liepājas teātris|Liepājas teātra]] izrāde &quot;Latviešu raķetes&quot;, kas stāsta par Latvijas [[bobslejs|bobsleja]] vēsturi?

[[Attēls:Mircea Snegur 1996.jpg|border|right|50px]]
* ... [[1989. gads|1989. gadā]] '''[[Mirča Snegurs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika ievēlēts par [[Moldāvijas PSR]] Augstākās Padomes priekšsēdētāju, un viņš kļuva par vienu no vadošajiem neatkarības kustības līderiem, bet 1990. gadā — par Moldovas PSR prezidentu un [[Moldovas prezidents|Moldovas prezidentu]] pēc neatkarības pasludināšanas 1991. gada 27. augustā?
* ... [[Parīzes miera līgums (1783)|Parīzes miera līgumā]], kas noslēdza [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karu]], [[Lielbritānija]] ne tikai atzina trīspadsmit '''[[Britu Amerika]]s''' koloniju neatkarību, bet arī atdeva [[Spānija]]i [[Florida]]s kolonijas?
* ... sākotnēji ''[[Boeing]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''CST-100 Starliner'' pirmais pilotējamais lidojums '''''[[Boeing Crew Flight Test]]''''' bija plānots astoņas dienas, tomēr, kad kosmosa kuģis piedzīvoja problēmas ar dzinējiem, ''[[NASA]]'' nolēma, ka kosmonautu atgriešanās ir pārāk riskanta, un kosmosa kuģis atgriezās bez apkalpes, bet kosmonauti atgriezās ar ''[[SpaceX Crew-9]]''?

[[Attēls:Staffordshire hoard annotated.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Stefordšīras depozīts]]''' &lt;small&gt;(attēlā neliela depozīta daļa)&lt;/small&gt; ir lielākais līdz šim atrastais [[Anglosakši|anglosakšu]] [[zelts|zelta]] un [[sudrabs|sudraba]] [[Metālapstrāde|metāla izstrādājumu]] [[depozīts]], kas sastāv no gandrīz 4600 priekšmetiem un dažādiem metāla fragmentiem, kas kopā veido 5,1 kg zelta un 1,4 kg sudraba?
* ... '''[[peldēšana olimpiskajās spēlēs|peldēšanā olimpiskajās spēlēs]]''' ir otrais lielākais iegūstamo [[medaļa|medaļu]] skaits pēc [[vieglatlētika]]s?
* ... [[Rīgas dome]]s deputāte '''[[Lauma Paegļkalna]]''' ir [[Dziesmotā revolūcija|Atmodas laika]] [[žurnāliste]]s un politiķes [[Velta Čebotarenoka|Veltas Čebotarenokas]] meita?

[[Attēls:Church of Saint Mary ruins on Saint Meinhard Island.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Svētā Meinarda sala]]''' [[Daugava|Daugavā]] ([[Rīgas ūdenskrātuve|Rīgas HES ūdenskrātuvē]]) pie [[Ikšķile]]s &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika uzbērta līdz [[1976. gads Latvijā|1976. gadam]], lai saglabātu [[Ikšķiles viduslaiku baznīca]]s un [[Ikšķiles viduslaiku pils|pils]] drupas, no [[Rīgas HES]] [[Rīgas ūdenskrātuve|ūdenskrātuves]] uzpludināšanas?
* ... '''''[[The Irish Times]]''''' ir [[Īrija]]s vadošais [[laikraksts]], kura pirmais izdevums izdots [[1859. gads|1859. gadā]]?
* ... [[Briti|britu]] aktieris '''[[Nīls Dadžens]]''' 2011. gadā nomainīja [[Džons Netlss|Džonu Netlsu]] seriāla &quot;[[Midsomeras slepkavības]]&quot; galvenajā lomā?

[[Attēls:TF241534 Almeida Roglic Pogacar Yates (53873615951).jpg|border|right|50px]]
* ... saistībā ar gatavošanos [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajām spēlēm]] pirmo reizi sacensību vēsturē '''[[2024. gada Tour de France|2024. gada ''Tour de France'']]''' nenoslēdzās [[Parīze|Parīzē]] vai tās tuvumā, bet gan [[Nica|Nicā]], [[Francija]]s dienvidos &lt;small&gt;(attēlā velobrauciena uzvarētājs [[Tadejs Pogačars]] līdera dzeltenajā kreklā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[saules dūriens|saules dūriena]]''' [[simptomi]] pastiprinās, ja palielinās apkārtējās vides mitrums?
* ... [[Albānijas futbola izlase]]s spēlētājs '''[[Nedims Bajrami]]''' [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionāta]] grupu turnīra pirmajā spēlē pret [[Itālijas futbola izlase|Itāliju]] guva ātrākos vārtus [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionāta]] finālturnīru vēsturē, izceļoties jau spēles 23. sekundē?

[[Attēls:Weimar Constitution.jpg|border|right|50px]]
* ... pēc [[Reihstāga dedzināšana]]s [[Ādolfs Hitlers]] izmantoja '''[[Veimāras Konstitūcija]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; 48. panta ārkārtas pilnvaras, lai ieviestu ārkārtas dekrētus, kas būtībā apturēja konstitūcijas darbību un ieviesa [[nacionālsociālisms|nacistisko]] [[Diktatūra|diktatūru]]; oficiāli konstitūcija netika atcelta, bet tā tika praktiski ignorēta līdz nacistu režīma beigām [[1945. gads|1945. gadā]]?
* ... '''[[1979. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|1. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika [[1979. gads|1979. gadā]] pēc pirmās [[Eiropas Kopiena]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Apvienotā Karaliste]], [[Dānija]] un [[Īrija]]?
* ... '''[[UEFA Sieviešu čempionu līga]]s''' 2025. gada uzvarētāja ir [[Londona]]s [[futbola klubs]] ''Arsenal'', ​​kam šis bija otrais tituls, bet vistitulētākā komanda ir Lionas &quot;Olympique&quot; no [[Francija]]s, kas uzvarējusi 8 reizes?

[[Attēls:Town Hall of Jelgava, Latvia.jpg|border|right|50px]]
* ... [[2025. gada Jelgavas domes vēlēšanas|2025. gada Jelgavas domes vēlēšanās]] uzvarēja [[Zaļo un Zemnieku savienība]]s saraksts, iegūstot 3 vietas '''[[Jelgavas dome|Jelgavas domē]]''' &lt;small&gt;(attēlā domes ēka [[Lielā iela (Jelgava)|Lielajā ielā]])&lt;/small&gt;, bet zaudēja [[Jelgavas pašvaldības vadītāju uzskaitījums|priekšsēdētāja]] amatu, kurā vairāk nekā 20 gadus atradās tās pārstāvis [[Andris Rāviņš]]?
* ... galvenais '''[[kodoldegviela]]s''' veids ir [[Urāns (elements)|urāns]], taču izmanto arī [[Plutonijs|plutoniju]] un [[Torijs|toriju]]?
* ... jauniešu līmenī '''[[Mateo Retegi]]''' pārstāvējis [[Argentīnas futbola izlase|Argentīnas futbola izlasi]], taču savas [[itāļi|itāļu]] izcelsmes dēļ viņam bija iespējams spēlēt [[Itālijas futbola izlase|Itālijas izlasē]], kur viņš debitēja 2023. gadā un pārstāvēja Itāliju [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionātā]]?

[[Attēls:Echinops sphaerocephalus sl4.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[apaļgalvas ežziede]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[izplatības areāls|pamatareāls]] ir [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]] un [[Āzija|Āzijā]], bet suga ir introducēta arī citur; [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]] to audzē kā [[nektāraugi|nektāraugu]], un dažkārt ežziede sastopam savvaļā kā dārzbēglis, tai skaitā arī [[Latvija|Latvijā]]?
* ... '''[[1984. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|2. Eiropas Parlamenta vēlēšana]]s''' notika [[1984. gads|1984. gadā]] pēc otrās [[Eiropas Kopiena]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Grieķija]]?
* ... 2025. gada februārī ar rezultātu 5,82 metri '''[[Valters Kreišs]]''' par 2 centimetriem laboja [[Aleksandrs Obižajevs|Aleksandram Obižajevam]] kopš 1987. gada piederējušo [[Latvijas rekordi vieglatlētikā|Latvijas rekordu]] [[Kārtslēkšana|kārtslēkšanā]]?

[[Attēls:HaymarketRiot-Harpers.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Hejmārketas slaktiņš]]''' [[1886. gads|1886. gada]] 4. maijā [[Čikāga|Čikāgā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] kļuva par simbolu strādnieku kustībai un cīņai par darba tiesībām, tas deva impulsu 8 stundu darba dienas ieviešanai &lt;small&gt;(attēlā 1886. gada gravīrā)&lt;/small&gt;?
* ... lai gan '''[[Eiropas Savienības komisārs|Eiropas Savienības komisārus]]''' izvirza dalībvalstis, viņi nepārstāv savas valstis, bet darbojas kopīgās [[Eiropas Savienība]]s interesēs?
* ... sprinterim '''[[Oskars Grava|Oskaram Gravam]]''' pieder visu laiku otrais labākais rezultāts starp [[Latvija]]s [[vieglatlēti]]em gan [[100 m]], gan [[200 m]] distancēs, kas uzstādīti 2024. un 2025. gadā?

[[Attēls:GAE - Ajax - 52788521318 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Portugāles futbola izlase]]s un [[Turīnas &quot;Juventus&quot;]] [[Pussargs (futbols)|pussarga]] '''[[Fransišku Konseisau]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tēvs [[Seržiu Konseisau]] ir futbola treneris un bijušais [[futbolists]], arī spēlējis Portugāles izlasē?
* ... '''[[1989. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|3. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika [[1989. gads|1989. gadā]] pēc trešās [[Eiropas Kopiena]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Portugāle]] un [[Spānija]]?
* ... pēc '''[[Rumānijas neatkarības karš|Rumānijas neatkarības kara]]''' tai tika piešķirta '''[[Ziemeļdobrudža]]''' apmaiņā pret Dienvidu [[Besarābija|Besarābiju]] ([[Budžaka|Budžaku]]), ko Rumānija bija atdevusi [[Krievijas Impērija]]i — tas bija svarīgs stratēģisks solis, kas [[Rumānija]]i nodrošināja piekļuvi [[Melnā jūra|Melnajai jūrai]]?

[[Attēls:PaulMaurice2024.png|border|right|50px]]
* ... 2024. gada 24. jūnijā '''[[Pols Moriss|Pola Morisa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; trenētā [[Floridas &quot;Panthers&quot;]] komanda izcīnīja pirmo [[Stenlija kauss|Stenlija kausu]], un viņš to paveica savā 26. [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] sezonā kā galvenais [[treneris]] — viņam bija nepieciešams visvairāk sezonu galvenā trenera amatā, lai kļūtu par līgas čempionu pirmo reizi?
* ... '''[[Indijas Konstitūcija]]''' ir viena no garākajām rakstītajām [[konstitūcija|konstitūcijām]] pasaulē: sākotnēji tajā bija 395 panti, 22 daļas un 8 saraksti (pielikumi), taču daudzo grozījumu dēļ tagad tajā ir vairāk nekā 450 panti un 12 saraksti?
* ... [[1957. gads|1957. gadā]] neatkarību no [[Lielbritānija]]s ieguva tās kolonija [[Zelta Krasts]], kas mūsdienās pazīstama kā [[Gana]], tomēr vēsturiski šīs valsts teritorija nekad nav bijusi '''[[Ganas impērija]]s''' sastāvā?

[[Attēls:Weichsel-Würm-Glaciation.png|border|right|50px]]
* ... '''[[Vislas apledojums]]''' bija [[Eiropa]]s pēdējais lielākais [[kvartārs|kvartāra]] [[ledus laikmets|ledus laikmeta]] apledojums pirms aptuveni {{sk|115000}} līdz {{sk|12600}} gadiem &lt;small&gt;(attēlā apledojums Eiropā ar maksimālo platību pirms 22 tūkstošiem gadu)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[1994. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|4. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika pēc [[Māstrihtas līgums|Māstrihtas līguma]] parakstīšanas [[1992. gads|1992. gadā]], ar kuru uz [[Eiropas Kopiena]]s pamata bija nodibināta [[Eiropas Savienība]]?
* ... galīgo '''[[matu transplantācija]]s''' rezultātu iegūst pēc aptuveni gada, un tas saglabājas visu mūžu?

[[Attēls:Dmitry Medvedev official large photo -1 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[2008. gada Krievijas prezidenta vēlēšanas|2008. gada Krievijas prezidenta vēlēšanās]]''' toreizējais [[Krievijas Federācijas prezidents|prezidents]] [[Vladimirs Putins]] saskaņā ar [[Krievijas Konstitūcija|Krievijas Konstitūciju]] nebija tiesīgs kandidēt uz prezidenta amatu trešo reizi pēc kārtas, tādēļ viņa atbalstītais kandidāts bija [[Dmitrijs Medvedevs]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[Francija]]s [[galēji labēja politika|galēji labējai]] '''[[Nacionālā apvienība (Francija)|Nacionālajai apvienībai]]''' par saviem panākumiem lielā mērā jāpateicas pret [[Imigrācija|imigrantiem]] un [[Islāms|islāmu]] vērstajai retorikai, kas bija iekļauta tās programmā jau kopš tās pastāvēšanas pirmsākumiem, bet sāka nest politiskas dividendes, kad šis jautājums Francijā kļuva aizvien aktuālāks?
* ... [[1990. gads|1990. gadā]] '''[[Jemenas Arābu Republika]]''' apvienojās ar [[Dienvidjemena|Jemenas Tautas Demokrātisko Republiku]], tādējādi izveidojot vienotu [[Jemena|Jemenas Republiku]], tomēr šī apvienošanās nebija viegla, un arī pēc apvienošanās sekoja spriedze un bruņoti konflikti starp abu bijušo valstu atšķirīgajiem politiskajiem un sociālajiem spēkiem?

[[Attēls:BerlinerBlockadeLuftwege.png|border|right|50px]]
* ... [[1948. gads|1948. gada]] 24. jūnijā [[Padomju Savienība]] oficiāli slēdza visus autoceļu, dzelzceļa un ūdensceļus, kas veda uz [[Rietumberlīne|Rietumberlīni]], uzsākot '''[[Rietumberlīnes blokāde|Rietumberlīnes blokādi]]'''; pilsētas apgādei varēja izmantot vienīgi gaisa satiksmi, izveidojot trīs [[Rietumberlīnes gaisa koridori|gaisa koridorus]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[1999. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|5. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika [[1999. gads|1999. gadā]] pēc ceturtās [[Eiropas Savienība]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Austrija]], [[Somija]] un [[Zviedrija]]?
* ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktrise]]s '''[[Darlīna Konlija|Darlīnas Konlijas]]''' karjera ilga vairāk nekā 50 gadus, un viņa ir vislabāk pazīstama ar savām lomām dažādās [[ziepju opera|ziepju operās]], īpaši ar [[mode|modes industrijas]] darbinieces Sallijas Spektras lomu seriālā &quot;[[Hameleonu rotaļas]]&quot;?

[[Attēls:Ouvrier kolkhosienne 2.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] izcelsmes [[Padomju Savienība|padomju]] tēlnieces [[Vera Muhina|Veras Muhinas]] [[piemineklis]] '''&quot;[[Strādnieks un kolhozniece]]&quot;''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par vienu no padomju laika simboliem?
* ... terminu '''[[beduīni]]''' attiecina uz visiem [[arābu pasaule]]s iedzīvotājiem, kuri dzīvo [[Klejotāji|nomadu]] dzīvesveidu, neatkarīgi no viņu [[tautība]]s vai [[reliģija|reliģiskās piederības]], bet lielākā daļa no tiem runā '''[[Arābu valodas beduīnu dialekts|arābu valodas beduīnu dialektā]]'''?
* ... pirmā globāli zināmākā '''[[telenovele]]''' bija 1979. gada [[Meksika]]s &quot;[[Bagātie arī raud]]&quot;, kuru [[Eksports|eksportēja]] arī uz [[Padomju Savienība|PSRS]]?

[[Attēls:Katherine Kelly Lang - Monte-Carlo Television Festival.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Džons Makuks]]''' un '''[[Ketrīna Kellija Lenga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir divi pēdējie seriāla &quot;[[Hameleonu rotaļas]]&quot; oriģinālie [[aktieri]], kuri joprojām filmējas un abi debitēja pirmajā sērijā?
* ... vairāk nekā 50% [[vīrietis|vīriešu]] 50 gadu vecumā ir vērojama dažādu pakāpju androgēnā '''[[alopēcija]]''' ([[mati|matu]] izkrišana un plikpaurība)?
* ... pretēji izplatītajam priekšstatam, nosaukums '''[[Lielā armija (Francija)|Lielā armija]]''' neattiecas uz [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] impērijas bruņotajiem spēkiem kopumā, bet vienību 1805.—1808. un 1811.—1814. gadā?

[[Attēls:Flag of the Democratic Front for the Liberation of Palestine.svg|border|right|50px]]
* ... atšķirībā no ''[[Hamās]]'', kas noraida [[Izraēla]]s kā valsts pastāvēšanu, '''[[Palestīnas Demokrātiskā atbrīvošanās fronte]]''' &lt;small&gt;(attēlā karogs)&lt;/small&gt; atbalsta divu valstu konflikta risinājumu?
* ... no 17. līdz 19. gadsimtam '''[[Dahomejas karaliste]]s''' varas iestādes eiropiešiem pārdeva aptuveni divus miljonus [[Vergi|vergu]]?
* ... [[Latvija|Latvijā]] lielākā daļa '''[[sādža|sādžu]]''' tika likvidētas 20. gadsimta pirmajā pusē, [[Agrārā reforma Latvijā|agrārās reformas]] ceļā sadalot zemi un izveidojot [[Viensēta|viensētu]] sīksaimniecības?

[[Attēls:Gints Zilbalodis in January 2025.png|border|right|50px]]
* ... &quot;[[Straume (filma)|Straume]]&quot; bija '''[[Gints Zilbalodis|Ginta Zilbaloža]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; otrā pilnmetrāžas [[animācijas filma]] pēc 2019. gadā izlaistās debijas filmas &quot;[[Projām]]&quot;?
* ... '''[[Edvards Jordenesku|Edvarda Jordenesku]]''', kurš no 2022. līdz 2024. gadam bija [[Rumānijas futbola izlase]]s galvenais treneris, tēvs [[Angels Jordenesku]] arī bijis futbolists un treneris, spēlējis Rumānijas izlasē un vairākas reizes kā treneris vadījis to?
* ... '''[[Triestes brīvā teritorija|Triestes brīvo teritoriju]]''' starp [[Itālija]]s ziemeļiem un [[Dienvidslāvija|Dienvidslāviju]] [[1947. gads|1947. gadā]] izveidoja [[ANO Drošības padome]] saskaņā ar miera līguma ar Itāliju noteikumiem, lai saglabātu līdzsvaru šajā etniski daudzveidīgajā reģionā un mazinātu teritoriālo pretenziju risku?

[[Attēls:Agnese Lāce, 2024-06-20.jpg|border|right|50px]]
* ... 2024. gada pēc [[Latvijas kultūras ministre|kultūras ministres]] [[Agnese Logina|Agneses Loginas]] demisijas šajā amatā tika apstiprināta [[Parlamentārais sekretārs (Latvija)#Kultūras ministrijas parlamentārie sekretāri|Kultūras ministrijas parlamentārā sekretāre]] '''[[Agnese Lāce]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Amerikas Savienoto Valstu Militārā akadēmija]]''' jeb Vestpointa ir vecākā no piecām Amerikas militārajām akadēmijām, un starp tās absolventiem ir [[ASV prezidenti]] [[Dvaits Eizenhauers]] un [[Uliss Grānts]], Konfederācijas prezidents [[Džefersons Deiviss]], Konfederācijas ģenerālis [[Roberts Lī]], dzejnieks [[Edgars Alans Po]], ģenerāļi [[Daglass Makarturs]] un [[Džordžs Patons]]?
* ... '''[[Eiropas čempionāts hokejā]]''' tika rīkots neregulāri no 1910. līdz 1991. gadam, un kopumā tika izspēlēti 66 Eiropas čempionāti?

[[Attēls:Lamine Yamal a Xina (2025).png|border|right|50px]]
* ... ''[[FC Barcelona]]'' [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Lamins Jamals]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Spānijas futbola izlase|Spānijas futbola izlasē]] debitēja 2023. gadā Eiropas čempionāta kvalifikācijas spēlē pret [[Gruzijas futbola izlase|Gruziju]] un jau pirmajā spēlē izcēlās ar vārtiem, 16 gadu un 57 dienu vecumā kļūstot par jaunāko spēlētāju un jaunāko vārtu guvēju Spānijas izlases vēsturē?
* ... '''[[2024. gada UEFA Čempionu līgas fināls]]''' [[Spānija]]s [[futbola klubs|futbola klubam]] [[Madrides &quot;Real&quot; (futbols)|Madrides &quot;Real&quot;]] bija 17. fināls, kurā trofeja tika iegūta jau 15. reizi?
* ... '''[[Peru vicekaraliste]]''' sākotnēji ietvēra lielāko daļu [[Spānija]]s īpašumu [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]], un 16. un 17. gadsimtā tika uzskatīta par svarīgāku par [[Jaunspānija|Jaunspāniju]]?

[[Attēls:HillGraham1969Aug.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Greiems Hills]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir vienīgais [[autosportists]], kurš ir sasniedzis '''''[[Motoru sporta trīskāršais kronis|Triple Crown]]''''', uzvarot ''[[Indianapolis 500]]'', [[Lemānas 24 stundu sacīkstes|Lemānas 24 stundu sacīkstēs]] un [[Monako Grand Prix|Monako ''Grand Prix'']]?
* ... '''[[An-2 katastrofa Saldū|''An-2'' katastrofā Saldū]]''', kas notika [[1981. gads Latvijā|1981. gada]] 13. jūnijā [[minerālmēsli|minerālmēslu]] izkaisīšanas darbā, neviens no diviem ''[[An-2]]R'' pilotiem neizdzīvoja?
* ... [[maori]] ir lielākā '''[[polinēzieši|polinēziešu]]''' tauta?

[[Attēls:Flag of South Africa (1928-1982).svg|border|right|50px]]
* ... '''[[Dienvidāfrikas Savienība]]''' &lt;small&gt;(attēlā karogs)&lt;/small&gt; tika izveidota [[1910. gads|1910. gada]] 31. maijā, apvienojot britu Kāpas koloniju, Natalas koloniju, Transvālas koloniju un Oranžas upes koloniju?
* ... tiek lēsts, ka masu demonstrācijas '''[[Ziedu tilts]]''', kas notika [[1990. gads|1990. gada]] 6. maijā gar un virs [[Rumānija|Rumāniju]] un [[Moldāvijas PSR]] atdalošo [[Pruta|Prutas upi]], dalībnieku skaits bija 1,2 miljoni cilvēku?
* ... par '''[[2024. gada Copa América|2024. gada ''Copa América'']]''' čempioniem kļuva [[Argentīnas futbola izlase]], kas finālā papildlaikā ar 1:0 pieveica [[Kolumbijas futbola izlase|Kolumbijas izlasi]]; Argentīnai šis bija jau 16. tituls un otrais pēc kārtas?

[[Attēls:Bieriņi Bērnu slimnīca 3.jpg|border|right|50px]]
* ... dzelzceļa pieturas punkts [[Rīga|Rīgā]] '''[[Bieriņi / Bērnu slimnīca]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika atklāts {{dat|2024|6|12||bez}}, vienlaikus slēdzot [[Atgāzene (stacija)|Atgāzenes]] pieturas punktu, kas atradās puskilometru uz [[Jelgava (stacija)|Jelgavas]] pusi?
* ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzijā]]''', kuras spēles notika [[Belgrada|Belgradā]] un [[Danīdina|Danīdinā]], A grupas uzvarētāji [[Nīderlandes hokeja izlase]] iekļuva [[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija|1. divīzijas B grupā]], bet B grupas uzvarētāji [[Gruzijas hokeja izlase]] kvalificējās uz A grupu?
* ... saskaņā ar [[Ukrainas Konstitūcija]]s 12. pantu valsts rūpējas par '''[[ukraiņu diaspora]]s''', pat ja tie nav [[Ukraina]]s pilsoņi, nacionālo, kultūras un [[ukraiņu valoda|valodas]] vajadzību apmierināšanu?

[[Attēls:Official portrait of Roberta Metsola.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Eiropas Parlamenta prezidents|Eiropas Parlamenta prezidenta]]''' amatu šobrīd ieņem [[Malta]]s pārstāve '''[[Roberta Metsola]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas ir jaunākā politiķe šajā amatā?
* ... '''[[Krievijas iebrukuma Ukrainā izraisītā migrācijas krīze]]''' ir [[Eiropa|Eiropā]] lielākā '''[[migrācijas krīze]]''' kopš [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]?
* ... 2024. gada vasarā [[Latvija]]s vadošā sieviešu [[basketbols|basketbola]] kluba [[Rīgas TTT]] galvenais treneris '''[[Mārtiņš Gulbis]]''' kļuva par vadošā vīriešu kluba [[Rīgas VEF]] galveno treneri, stājoties [[Jānis Gailītis (basketbolists)|Jāņa Gailīša]] vietā un kļūstot arī par sava vecāka brāļa [[Māris Gulbis (basketbolists)|Māra Gulbja]] treneri, kurš tobrīd bija VEF spēlētājs?

[[Attēls:Olstadion.jpg|border|right|50px]]
* ... 1987. gadā [[Amsterdama]]s pašvaldība ierosināja '''[[Amsterdamas Olimpiskais stadions|Amsterdamas Olimpisko stadionu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nojaukt, tomēr [[1928. gada vasaras olimpiskās spēles|1928. gada vasaras olimpisko spēļu]] galvenā arēna tika pasludināta par kultūras pieminekli un saglabāta?
* ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija|2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzijā]]''', kuras spēles notika [[Stambula|Stambulā]] un [[Santjago de Keretaro]], A grupas uzvarētāji [[Kirgizstānas hokeja izlase]] iekļuva [[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2. divīzijas B grupā]], bet B grupas uzvarētāji [[Meksikas hokeja izlase]] kvalificējās uz A grupu?
* ... oriģinālais '''[[Moldovas Republikas Neatkarības deklarācija]]s''' dokuments, ko [[1991. gads|1991. gadā]] apstiprināja un parakstīja parlamenta deputāti, kā likās, tika sadedzināts [[2009. gads|2009. gada]] aprīļa [[Moldova]]s parlamenta vēlēšanu grautiņos, tomēr tas pats vai identisks dokuments tika atrasts 2010. gadā?

[[Attēls:Ligularia sibirica sl5.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[Sibīrijas mēlziede]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sastopama ļoti reti — valsts atrodas uz [[izplatības areāls|izplatības areāla]] rietumu robežas, un tā ir ierakstīta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] 1. kategorijā?
* ... '''[[deportācija no Pleskavas apgabala rietumu rajoniem]]''' [[1950. gads|1950. gada]] maijā un jūnijā skāra aptuveni 1,4 tūkstošus cilvēku, kas tika izsūtīti uz īpašu apmetni [[Krasnojarskas novads|Krasnojarskas novadā]]?
* ... '''[[Bosnijas serbi]]''' bija viena no karojošajām pusēm [[Bosnijas karš|1992.—1995. gada pilsoņu karā]], kas centās saglabāt vienotu valstiskumu ar [[Serbija|Serbiju]] un nepieļaut [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] neatkarību?

[[Attēls:1718797658002 20240618 POZNAKS Reinis LV 005.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Reinis Pozņaks]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kuru [[2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās]] ievēlēja [[Eiropas Parlamenta deputāts|Eiropas Parlamentā]], ir pazīstams kā &quot;[[Twitter konvojs|Twitter konvoja]]&quot; iniciatīvas aizsācējs, kas mobilizē resursus, lai atbalstītu [[Ukraina|Ukrainu]] cīņā pret [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krieviju]]?
* ... 19. gadsimta beigās pēc [[Krievu—turku karš (1877—1878)|Krievu—turku kara]] un [[Berlīnes kongress|Berlīnes kongresa]] '''[[Dobrudža]]''' tika sadalīta starp [[Rumānija|Rumāniju]] un [[Bulgārija|Bulgāriju]], bet pēc [[Balkānu kari]]em un [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] Dobrudžas teritorija piedzīvoja vairākas robežu izmaiņas?
* ... '''[[kolekcionāra problēma]]''' ir [[varbūtību teorija]]s uzdevums?

[[Attēls:British Political Personalities 1936-1945 HU59722.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Fultonas runa|Fultonas runā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Vinstons Čērčils]] ieviesa terminu &quot;[[dzelzs priekškars]]&quot;, lai raksturotu [[Eiropa]]s sadalīšanu divās daļās — [[Rietumu pasaule|Rietumu]] (demokrātiskā) un [[Austrumu bloks|Austrumu]] ([[Padomju Savienība]]s kontrolē)?
* ... '''[[Mjanmas pilsoņu karš]]''' izcēlās pēc [[2021. gads|2021. gada]] militārā apvērsuma [[Mjanma|Mjanmā]] un tam sekojošās vardarbīgās protestu apspiešanas?
* ... par '''[[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 4. divīzija]]s''' uzvarētājiem kļuva [[Latvija]]s speciālista [[Normunds Sējējs|Normunda Sējēja]] vadītā [[Uzbekistānas hokeja izlase]], kas, startējot savā pirmajā čempionātā, iekļuva [[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija|3. divīzijas B grupā]]?

[[Attēls:Ianis Hagi 2015 (cropped).JPG|border|right|50px]]
* ... [[Rumānijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|uzbrūkošā pussarga]] '''[[Janiss Hadži|Janisa Hadži]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tēvs ir [[George Hadži]], kas tiek uzskatīts par visu laiku labāko [[Rumānija]]s futbolistu?
* ... [[Bosnijas karš|Bosnijas kara]] laikā no 1992. gada līdz 1995. gadam visas trīs konfliktējošās puses uzstādīja sauszemes kājnieku [[mīna]]s [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijā un Hercegovinā]] netālu no viņu kontrolētajām robežām, līdz ar to '''[[mīnu lauki Bosnijā un Hercegovinā]]''' ir radījuši vissmagākās sauszemes mīnu problēmas pasaulē?
* ... [[Vācija]]s seriāla &quot;[[Trauksme Kobrai 11 — Lielceļa policija]]&quot; galvenā varoņa '''[[Semīrs Gerkāns|Semīra Gerkāna]]''' dienesta automašīna ir sudraba krāsas 3. sērijas [[BMW]], kura gandrīz katrā sērijā tiek sadauzīta?

[[Attēls:Anthemis cotula UL 01.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[suņu ilzīte]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sākotnējais [[izplatības areāls]] ir [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], taču mūsdienās tā ir ieviesusies gandrīz visā [[Eiropa|Eiropā]] un citos kontinentos; [[Latvija|Latvijā]] suga ir sastopama ļoti reti, galvenokārt valsts austrumdaļā?
* ... '''[[volejbols olimpiskajās spēlēs]]''' debiju piedzīvoja [[1964. gada vasaras olimpiskās spēles| 1964. gada Tokijas olimpiskajām spēlēs]] gan vīriešu, gan sieviešu komandām?
* ... [[Krievijas PFSR]] '''[[Groznijas apgabals]]''' tika izveidots [[1944. gads|1944. gadā]] pēc [[čečenu un ingušu deportācija]]s un attiecīgi [[Čečenijas-Ingušijas APSR]] likvidēšanas, bet pēc tam, kad [[1957. gads|1957. gadā]] [[čečeni]] un [[inguši]] oficiāli sāka atgriezties no izsūtījuma, Groznijas apgabals tika likvidēts, un Čečenijas-Ingušijas APSR atjaunota?

[[Attēls:Kivisild Emajõel ja Tartu puuturg, 1922.tif|border|right|50px]]
* ... 18. gadsimtā būvētais un 1941. gadā uzspridzinātais [[Tartu]] '''[[Akmens tilts (Tartu)|Akmens tilts]]''' &lt;small&gt;(attēlā 1922. gadā)&lt;/small&gt; bija pirmais akmens [[tilts]] [[Vidzemes guberņa|Vidzemes guberņā]] un [[Baltijas valstis|Baltijā]]?
* ... '''[[Austrumturkestānas Revolucionārā Republika]]''' bija [[Padomju Savienība]]s [[satelītvalsts]], kas pastāvēja no 1944. līdz 1949. gadam?
* ... '''[[platlapju meži]]''' [[Latvija|Latvijā]] aizņem aptuveni 1% no mežu kopējās platības, un izplatītākās ir [[oši|ošu]] audzes, taču mūsdienu klimata maiņas virziens veicina platlapju izplatību?

[[Attēls:Akhmad Kadyrov (2002, cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Ramzans Kadirovs|Ramzana Kadirova]], kurš kopš [[2007. gads|2007. gada]] ir [[Krievijas Federācija]]s [[Čečenijas Republika]]s vadītājs, tēvs '''[[Ahmats Kadirovs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija pirmais Čečenijas Republikas prezidents Krievijas Federācijas sastāvā un tika nogalināts atentātā [[2004. gads|2004. gadā]]?
* ... '''[[distanču slēpošana olimpiskajās spēlēs|distanču slēpošanā olimpiskajās spēlēs]]''' sievietes pirmo reizi piedalījās [[1952. gada ziemas olimpiskās spēles|1952. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Oslo]]?
* ... '''[[Poļu—krievu karš (1609—1618)|1609.—1618. gada krievu-poļu kara]]''' laikā [[Polijas—Lietuvas ūnija]]s karaspēks no 1610. līdz 1612. gadam okupēja [[Maskava|Maskavu]]?

[[Attēls:Natalia Kaczmarek Poznań 2021.2.jpg|border|right|50px]]
* ... [[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gada Eiropas vieglatlētikas čempionātā]] [[Polija]]s skrējēja '''[[Natalja Bukovecka]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par čempioni [[400 metri|400 metru]] distancē, veicot to 48,98 sekundēs un labojot Polijas rekordu, kas kopš 1976. gada piederēja [[Irena Ševiņska|Irenai Ševiņskai]], bet jūlijā viņa vēlreiz to laboja, noskrienot 48,90 sekundēs?
* ... cilvēkiem, kas cietuši no '''[[šoks|šoka]]''', vērojama pelēcīgi bāla [[āda]]s krāsa, auksti [[sviedri]], pazemināta ķermeņa temperatūra un [[asinsspiediens]], ātrs un vājš [[pulss]], bet cietušā [[apziņa]] ir skaidra?
* ... '''''[[VFS Films]]''''' (agrāk — Vides Filmu Studija) bija pirmā studija [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]], kas specializējās dabas filmu un raidījumu veidošanā?

[[Attēls:Adrian helmet 1.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Francija]]s armija '''[[Adriana ķivere|Adriana ķiveri]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ieviesa [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā [[1915. gads|1915. gadā]], un tā bija pirmā modernā [[tērauds|tērauda]] ķivere?
* ... '''[[Izraēlas—Hamās karš|Izraēlas—''Hamās'' karš]]''' jeb 2023.—2025. gada Gazas karš sākās [[2023. gads|2023. gada]] 7. oktobrī ar ''[[Hamās]]'' uzbrukumu [[Izraēla]]i no [[Gazas josla]]s?
* ... ''[[OpenAI]]'' izstrādātais multimodālais [[Valodas modelis|lielais valodas modelis]] '''[[GPT-4]]''' uzrādīja iespaidīgus precizitātes uzlabojumus salīdzinājumā ar GPT-3.5, ieguva spēju apkopot un komentēt attēlus, spēja apkopot sarežģītu tekstu, nokārtot [[Advokāts|advokāta]] eksāmenu un vairākus standartizētus testus?

[[Attēls:Krievijas okupētā Kaspijas jūras piekraste 1723-1732.jpg|border|right|50px]]
* ... 1722.—1723. gada '''[[Krievu—persiešu karš (1722—1723)|Krievu—persiešu kara]]''' rezultātā ar Pēterburgas līgumu [[Persija]] atdeva [[Krievija]]i [[Derbenta]]s un [[Baku]] pilsētas, kā arī [[Gīlāna]]s, [[Širvana]]s, [[Māzenderāna]]s un [[Astrābāda]]s provinces [[Kaspijas jūra]]s piekrastē &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[Aizsargs (futbols)|centra aizsargs]] '''[[Gurams Kašija]]''' ir [[Gruzijas futbola izlase]]s [[Kapteinis (futbols)|kapteinis]] un visvairāk spēļu aizvadījušais spēlētājs izlasē?
* ... '''[[panspermija]]s''' [[hipotēze]]s aizstāvji apgalvo, ka [[dzīvība]] nav radusies uz [[Zeme]]s, bet gan citur [[Visums|Visumā]], un ir nonākusi uz Zemes ar kosmisko putekļu, [[meteoroīds|meteoroīdu]], [[asteroīds|asteroīdu]], [[komēta|komētu]], vai arī citu kosmisko ķermeņu palīdzību?

[[Attēls:Stelmuzes azuolas2015.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Stelmužes ozols|Stelmužes ozola]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas ir vecākais un resnākais [[parastais ozols|ozols]] [[Lietuva|Lietuvā]] un viens no vecākajiem ozoliem [[Eiropa|Eiropā]], stāvoklis mūsdienās ir slikts?
* ... '''[[Rodēzijas un Njasalendas Federācija]]''' jeb Centrālās Āfrikas Federācija bija daļēji neatkarīga [[valsts]] (britu [[protektorāts]]) [[Āfrika]]s dienvidos, kas pastāvēja no [[1953. gads|1953. gada]] 1. augusta līdz [[1963. gads|1963. gada]] 31. decembrim?
* ... 2022. gada 3. novembrī [[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;|Nacionālās apvienības]] politiķis '''[[Edvards Ratnieks]]''' sāka darbu [[Rīgas dome|Rīgas domē]] kā deputāts, stājoties [[14. Saeima|14. Saeimā]] ievēlētā [[Edvards Smiltēns|Edvarda Smiltēna]] vietā, bet 14. decembrī viņš tika ievēlēts Smiltēna vietā arī par [[Rīgas pašvaldības vadītājs|Rīgas domes priekšsēdētāja]] [[Vilnis Ķirsis|Viļņa Ķirša]] vietnieku?

[[Attēls:Flickr - Rainbirder - Bearded Bellbird (Procnias averano) male calling.jpg|border|right|50px]]
* ... kā norāda [[Amerika]]s tropos dzīvojošo '''[[zvanuputni|zvanuputnu]]''' nosaukums, tiem ir ārkārtīgi skaļa balss, kas atgādina metāla [[Zvans|zvana]] skaņu &lt;small&gt;(attēlā bārdainais zvanuputns)&lt;/small&gt;?
* ... [[Ičkērijas Čečenu Republika|Čečenijas Republikā]] tās faktiskās suverenitātes gados bija trīs '''[[Ičkērijas Čečenu Republikas prezidents|prezidenti]]''': [[Džohars Dudajevs]], Zelimhans Jandarbijevs un [[Aslans Mashadovs]]?
* ... [[Franči|franču]] [[futbolists]] '''[[Varens Zaīrs-Emrī]]''' [[Parīzes &quot;Saint-Germain&quot;]] komandas rindās debitēja 2022. gada augustā, 16 gadu vecumā kļūstot par visu laiku jaunāko komandas spēlētāju, kas izgājis laukumā līgas spēlē?

[[Attēls:Saeimas 21. septembra sēde - 53202848326.jpg|border|right|50px]]
* ... bijušais [[Limbažu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|Limbažu novada domes priekšsēdētājs]] '''[[Didzis Zemmers]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; divas reizes ir ieņēmis [[Saeima]]s deputāta amatu, darbojoties [[10. Saeima|10. Saeimā]] un [[14. Saeima|14. Saeimā]], un abas reizes stājies partijas biedra [[Armands Krauze|Armanda Krauzes]] vietā?
* ... [[tirdzniecības centrs|tirdzniecības centra]] '''&quot;[[Akropole (Rīga)|Akropole Rīga]]&quot;''' teritorijā kādreiz atradās [[Kuzņecova porcelāna un fajansa fabrika]], kas atspoguļots ēkas dizainā?
* ... [[Kušīti|kušītu]] grupas daļēji [[nomadu tauta]] '''[[afāri]]''' apdzīvo [[Etiopija|Etiopiju]], [[Eritreja|Eritreju]] un [[Džibutija|Džibutiju]], kur veido trešdaļu valsts iedzīvotāju?

[[Attēls:Yvon Bataille de Solferino Compiegne.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Solferīno kauja]]''' &lt;small&gt;(attēlā gleznā)&lt;/small&gt; — izšķirošā kauja starp [[Francijas Otrā impērija|franču]] un [[Sardīnijas Karaliste|sardīniešu]] karaspēkiem pret [[Austrijas Impērija|austriešu]] karaspēku [[Austrijas–Sardīnijas karš|Austrijas—Sardīnijas kara]] laikā {{dat|1859|07|24|lok}} — bija lielākā kauja kopš [[Leipcigas kauja]]s [[1813. gads|1813. gadā]]?
* ... '''[[seišelieši]]''' runā [[Seišelu kreolu valoda|seišelu kreolu valodā]], kas veidojusies uz [[franču valoda]]s bāzes un ko ietekmējušas [[Angļu valoda|angļu]], [[Arābu valoda|arābu]] un [[Malgašu valoda|malgašu]] valodas?
* ... [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s un [[Latvijas Basketbola līga]]s klubs '''&quot;[[Rīgas Zeļļi]]&quot;''' 2023.—2024. gada debijas sezonā organizēja mājas spēles arī [[Mārupe|Mārupē]], [[Salaspils|Salaspilī]] un [[Cēsis|Cēsīs]], bet piecas reizes kopā ar [[Ukraina]]s basketbola klubu &quot;Prometey&quot; tika organizētas &quot;Basketbola ballītes&quot; [[Arēna Rīga|Arēnā Rīga]]?

[[Attēls:Giorgi Loria 2016.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Giorgijs Lorija]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir visvairāk spēļu aizvadījušais [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] [[Gruzijas futbola izlase|Gruzijas futbola izlasē]]?
* ... '''[[Antoni Kontrerass]]''', kurš [[Kostarikas futbola izlase]]s rindās spēlēja [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022. gada FIFA Pasaules kausā]], ir pārstāvējis [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgas]] komandu ''[[Riga FC]]''?
* ... [[Aizkraukles novads|Aizkraukles novada]] domes priekšsēdētājs '''[[Leons Līdums]]''' šo amatu ieņem kopš {{dat|2010|12|29|Ģ|bez}}?

[[Attēls:Midsomer Norton War Memorial.jpg|border|right|50px]]
* ... Entonijs Horovics, sākotnējais [[Midsomeras slepkavības|Midsomeras slepkavību]] scenārists, adaptējot [[Kerolaina Greiema|Kerolainas Greiemas]] romānus par [[Toms Bārnabijs|inspektoru Bārnabiju]] televīzijai, aizņēmās daļu no '''[[Midsomernortona]]s''' nosaukuma savai izdomātajai Midsomeras grāfistei &lt;small&gt;(attēlā kara memoriāls Midsomernortonā)&lt;/small&gt;?
* ... saskaņā ar [[Pasaules Veselības organizācija]]s definīciju '''[[dzīves kvalitāte]]''' ietver cilvēka fizisko, psiholoģisko, emocionālo un sociālo veselību, pamatojoties uz viņa izpratni par savu vietu [[sabiedrība|sabiedrībā]]?
* ... [[Krievija]]s [[politologs]] Vladimirs Malahovs uzskata, ka '''[[Piebaltija]]''' ir politiski nievājošs apzīmējums, kas atspoguļojot [[krievu imperiālisms|krievu imperiālismu]] un nevēlēšanos atzīt [[1991. gads|1991. gadā]] neatkarību atguvušās [[Latvija]]s, [[Lietuva]]s un [[Igaunija]]s [[Suverenitāte|suverenitāti]]?

[[Attēls:Ainārs Šlesers 2022 cropped.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]]''' uzvarēja partija [[Latvija pirmajā vietā]], iegūstot 18,16% vēlētāju balsu, tomēr tā mēģināja apstrīdēt vēlēšanu rezultātus, bet tiesa noraidīja šo prasību &lt;small&gt;(attēlā partijas līderis [[Ainārs Šlesers]])&lt;/small&gt;?
* ... Binondo, kas dibināts [[Manila|Manilā]], [[Filipīnas|Filipīnās]] [[1594. gads|1594. gadā]], ir atzīts par pasaulē vecāko '''[[ķīniešu kvartāls|ķīniešu kvartālu]]''', bet vecākais ķīniešu kvartāls ārpus [[Āzija]]s atrodas [[Sanfrancisko]] un tika dibināts [[1850. gads|1850. gadā]]?
* ... '''[[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss]]''' norisinājās [[Šveice]]s pilsētā [[Bāzele|Bāzelē]], pēc ''[[Nemo]]'' uzvaras [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] ar dziesmu ''[[The Code]]''; šī bija trešā reize, kad [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]] norisinājās Šveicē (iepriekš {{ESCg|1956}}. un 1989. gadā)?

[[Attēls:EricaTetralix.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[grīņa sārtene]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Latvija|Latvijā]] ļoti rets [[ēriku dzimta]]s [[Krūms|sīkkrūms]], kas sastopams [[Grīnis|grīņos]] Baltijas jūras piekrastē, īpaši [[Grīņu dabas rezervāts|Grīņu rezervātā]] un apkārtējos [[Ziemupe]]s un [[Saka]]s rajonos?
* ... kad 1960.—1970. gados [[Čagosu arhipelāgs]] tika pārveidots par militāru bāzi un [[iedzīvotāji]] no turienes izvākti, daļa no tiem pārcēlās uz [[Anglija|Angliju]] un apmetās '''[[Kroli]]'''; mūsdienās pilsētā ir, iespējams, lielākā čagosiešu kopiena pasaule — ap 3000 cilvēku?
* ... filmas '''&quot;[[Openheimers (filma)|Openheimers]]&quot;''' pirmizrāde notika {{Dat|2023|7|11|5=bez}} [[Parīze|Parīzē]], un tā tika izdota vienā dienā ar komēdiju &quot;[[Bārbija (filma)|Bārbija]]&quot;, izveidojot interneta fenomenu ''Barbenheimer'', tādējādi aicinot skatītājus vienā dienā apmeklēt abas filmas?

[[Attēls:Vasilije Micić 22 BC Žalgiris EuroLeague 20180223 (1).jpg|border|right|50px]]
* ... [[serbi|serbu]] [[basketbolists]] '''[[Vasilije Micičs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pirms nonākšanas [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālajā basketbola asociācijā]] ir piedzīvojis spožu karjeru [[Eirolīga (basketbols)|Eirolīgā]], divreiz kļūstot par tās čempionu, kā arī sezonas un ''Final Four'' labāko spēlētāju?
* ... '''[[Slovāku—ungāru karš]]''' [[1939. gads|1939. gadā]] beidzās ar [[Ungārija]]s taktisku uzvaru, kā rezultātā [[Slovākija]]s austrumu teritorijas šaura josla gar Stakcinas—Sobrances līniju tika pievienotas Ungārijai?
* ... '''[[ķīniešu diaspora]]''' parasti veido kompaktas apmetnes, saglabā savu kultūru un valodu daudzās paaudzēs un uztur ciešas sociālās un ekonomiskās saites gan diasporā, gan ar dzimteni; vislielākais aizjūras ķīniešu iedzīvotāju īpatsvars ir [[Singapūra|Singapūrā]] (78 %) un [[Malaizija|Malaizijā]] (24,6 %)?

[[Attēls:Petasites hybridus Blüten.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[bastarda tūsklape]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; daudzviet ir audzēta kā [[dekoratīvs augs]] un [[ārstniecības augs]], kā rezultātā suga ir kļuvusi par kultūrbēgli?
* ... pēdējais [[Hoenštaufenu dinastija]]s valdnieks, [[Sicīlijas Karaliste|Sicīlijas karalis]], [[Jeruzalemes Karaliste|Jeruzalemes karalis]] un [[Švābija]]s hercogs '''[[Konrādīns]]''' [[1268. gads|1268. gada]] 29. oktobrī 16 gadu vecumā tika sodīts ar [[nāvessods|nāvessodu]] [[Neapole]]s tirgus laukumā pēc zaudējuma kaujā par Sicīlijas karaļa troni?
* ... '''[[Austrālijas hokeja līga]]s''' izslēgšanas spēļu čempioniem tiek piešķirts Gudola kauss, kas ir pasaulē trešā vecākā [[hokejs|hokeja]] trofeja; pirmo reizi tika piešķirta 1909. gadā?

[[Attēls:Lincoln statue, Lincoln Memorial.jpg|border|right|50px]]
* ... 170 tonnu smagā '''[[Abrahama Linkolna statuja (Linkolna memoriāls)|Abrahama Linkolna statuja]]''' [[Linkolna memoriāls|Linkolna memoriālā]] [[Nacionālā aleja|Nacionālajā alejā]] [[Vašingtona|Vašingtonā]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir veidota no 28 balta [[Džordžija]]s [[Marmors|marmora]] blokiem un paceļas {{nobr|9,1 metrus}} no grīdas?
* ... '''[[poliglots]]''' ir cilvēks, kurš prot vairākas [[valoda]]s, taču nav vispārpieņemta kvantitatīva kritērija, cik daudz valodu un kādā apjomā cilvēkam jāzina, lai viņu varētu uzskatīt par poliglotu?
* ... ar [[1763. gads|1763. gada]] Parīzes līgumu [[Francija]] atteicās no saviem [[Amerika]]s valdījumiem ('''[[Jaunfrancija]]''') par labu [[Lielbritānija]]i un [[Spānija]]i, saglabājot vienīgi [[Senpjēra un Mikelona|Senpjēras un Mikelonas]] salas?

[[Attēls:Zhongdian festival (6169776821).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[tibetieši|tibetiešu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[diaspora]] [[Dienvidāzija]]s kaimiņvalstīs sāka veidoties pēc tam, kad 1950. gadā [[Tibeta]] tika piespiedu kārtā pievienota [[Ķīnas Tautas Republika]]i, un 1959. gada sacelšanās laikā ievērojama daļa politiskās un kultūras elites aizbēga ārpus valsts?
* ... '''[[Pēterburgas konservatorija|Pēterburgas konservatorijā]]''' ir mācījušies daudzi [[latvieši|latviešu]] [[mūziķi]], piemēram, [[Nikolajs Alunāns]], [[Emīls Dārziņš]], [[Ādolfs Ābele]], [[Jāzeps Vītols]], [[Andrejs Jurjāns]], [[Emilis Melngailis]], [[Alfrēds Kalniņš (komponists)|Alfrēds Kalniņš]], [[Teodors Kalniņš]], [[Pēteris Pauls Jozuus]], [[Juris Jurjāns (mežradznieks)|Juris Jurjāns]] un citi?
* ... [[1777. gads|1777. gada]] 8. jūlijā pieņemtā '''[[Vērmontas Republika]]s''' [[konstitūcija]] bija viena no pirmajām pasaulē, kas piešķīra vispārējas vīriešu [[Vēlēšanas|vēlēšanu]] tiesības, aizliedza [[Verdzība ASV|verdzības]] institūciju un garantēja valsts finansējumu valsts skolām?

[[Attēls:2025-05-04 Deutschland gegen USA (Eishockey-Länderspiel) by Sandro Halank–095.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Vācijas hokeja izlase]]s un [[Čikāgas &quot;Blackhawks&quot;]] [[hokejists|hokejista]] '''[[Lūkass Reihels|Lūkasa Reihela]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tēvs Martins Reihels arī bijis profesionāls hokejists, pārstāvēja [[Vācija|Vāciju]], kamēr tēva brālis Roberts Reihels pārstāvēja [[Čehijas hokeja izlase|Čehijas izlasi]]?
* ... no 1950. gada līdz 1952. gadam '''[[Moldāvijas Komunistiskā partija|Moldāvijas Komunistiskās partijas]]''' Centrālās komitejas sekretārs bija [[Leonīds Brežņevs]]?
* ... psiholoģiskā '''[[valodas barjera]]''' veidojas tad, kad runātājs nespēj iedrošināties runāt citā valodā?

[[Attēls:John Nettles (2013).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Džons Netlss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš no 1997. līdz 2011. gadam atveidoja vecākā detektīvinspektora [[Toms Bārnabijs|Toma Bārnabija]] lomu populārajā detektīvseriālā &quot;[[Midsomeras slepkavības]]&quot;, 2010. gadā tika iecelts par [[Britu Impērijas ordenis|Britu Impērijas ordeņa]] virsnieku?
* ... [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] kluba [[Monreālas &quot;Canadiens&quot;]] un [[Somijas hokeja izlase]]s [[Uzbrucējs (hokejs)|centra uzbrucējs]] '''[[Olivers Kapanens]]''' nāk no hokejistu ģimenes; profesionāli hokejisti bijuši viņa vectēvs Hannu Kapanens un tēvs Kimo Kapanens, bet vislielākos panākumus guvis tēva brālis [[Sami Kapanens]], tāpat profesionāls hokejists ir brālēns [[Kasperi Kapanens]]?
* ... viens no spilgtākajiem [[Krievija]]s [[literatūrkritika|literatūrkritiķiem]] un domātājiem 19. gadsimta sešdesmitajos gado '''[[Dmitrijs Pisarevs]]''' 1868. gada vasarā noslīka, peldoties [[Dubulti (Jūrmala)|Dubultu]] pludmalē?

[[Attēls:Impacted Wisdom Tooth aka Lower Right Third Molar 48 RVG IOPA Xray.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Cilvēks|cilvēkiem]] ir vairāk nekā 90 '''[[rudiments|rudimentu]]''', piemēram, [[astes kauls]], [[Aklā zarna|aklās zarnas]] [[tārpveida piedēklis]] un [[Gudrības zobs|trešais dzeroklis]] (gudrības zobs) &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[notis|nošu]] pierakstā uzrakstot '''[[nošatslēga|nošatslēgu]]''', vienai no piecām līnijām vai četrām atstarpēm tiek piešķirts konkrēts [[tonis]], kas nosaka atlikušo līniju un atstarpju augstumus?
* ... '''[[konverģentā evolūcija]]''' ir līdzīgu pazīmju neatkarīga attīstība dažādiem [[Organisms|organismiem]] līdzīgu ekoloģisko apstākļu un līdzīgas [[Dabiskā izlase|izlases]] rezultātā?

[[Attēls:Ringelblume (Calendula officinalis) 2.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[kliņģerītes (ģints)|kliņģerītes]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[kliņģerīte]])&lt;/small&gt; var izmantot kā [[krāsvielas|krāsvielu]] dažādu šķiedru un materiālu krāsošanai, no tām iegūst dzeltenīgos, oranžos un sarkanīgi brūnos krāsu toņus?
* ... saskaņā ar aplēsēm '''[[poļu diaspora|poļu diasporu]]''' veido aptuveni 20 miljoni [[poļi|poļu]], kamēr pašas [[Polija]]s [[iedzīvotāju skaits]] ir 38 miljoni?
* ... '''[[Kolhīda]]''' kopā ar [[Ibērijas Karaliste|Ibēriju]] bija senākais [[gruzīni|gruzīnu]] valstiskais veidojums, kas deva būtisku pienesumu vēlākās [[Gruzijas Karaliste]]s un gruzīnu nācijas izveidē?

[[Attēls:Aristotle Onassis 1967cr.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Grieķi|grieķu]] un [[argentīnieši|argentīniešu]] biznesa magnāts '''[[Aristotelis Onasis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izveidoja pasaulē lielāko privāto [[kuģniecība]]s floti un 20. gadsimta vidū bija viens no pasaulē bagātākajiem un slavenākajiem cilvēkiem?
* ... '''[[krievnorvēģu valoda]]''' pastāvēja 17.—20. gadsimtā, kad starp [[Norvēģija|Norvēģiju]] un [[Krievija|Krieviju]] notika aktīva jūras tirdzniecība ar graudiem un zivīm Norvēģijas ziemeļu piekrastē?
* ... '''[[Marokas—Rietumsahāras mūris]]''' atdala [[Maroka]]s kontrolēto [[Rietumsahāra]]s daļu no [[Sahāras Arābu Demokrātiskā Republika|Sahāras Arābu Demokrātiskās Republikas]] kontrolētajām teritorijām un tika izveidots no 1980. līdz 1987. gadam?

[[Attēls:Georgi Plekhanov.jpg|border|right|50px]]
* ... [[revolucionārs]], [[filozofs]] un [[marksisms|marksisma]] teorētiķis '''[[Georgijs Pļehanovs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, bija [[Oktobra revolūcija|1917. gada rudenī pie varas nākušās]] boļševiku valsts oponents, taču pēc viņa nāves [[Padomju Savienības Komunistiskā partija]] augstu novērtēja Pļehanovu kā krievu marksisma pamatlicēju?
* ... '''[[Vikipēdija latīņu valodā]]''' ir lielākā no nedaudzajām [[Vikipēdija|Vikipēdijām]], kas rakstītas [[Mirusi valoda|mirušā]], vēsturiskā un/vai senā valodā?
* ... [[ungāri|ungāru]]-[[amerikāņi|amerikāņu]] [[bioķīmiķe]] '''[[Katalina Kariko]]''' lika zinātniskos pamatus [[RNS vakcīna|mRNS vakcīnām]], pārvarot galvenos šķēršļus un skepticismu zinātnieku aprindās, un 2023. gadā viņa kopā ar amerikāņu imunologu Drū Veismanu par savu darbu saņēma [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā]]?

[[Attēls:Sonchus oleraceus Enfoque SierraMadrona.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[dārza mīkstpiene]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]] un [[Vidusjūra]]s reģionā, taču tā [[lauksaimniecība]]s dēļ ir plaši daudzviet citur pasaulē, tostarp [[Latvija|Latvijā]], kur tā ir diezgan bieži sastopama visā valsts teritorijā?
* ... '''[[Turcijas iebrukums Kiprā]]''' [[1974. gads|1974. gadā]] notika uz kopienu savstarpējās vardarbības fona starp [[Kipra (sala)|Kipras]] [[grieķi]]em un [[turki]]em un kā atbilde uz militārās [[hunta]]s veikto [[valsts apvērsums|valsts apvērsumu]]?
* ... veipošana, visticamāk, ir daudz mazāk kaitīga nekā [[smēķēšana]], taču tomēr kaitīga, bet '''[[elektroniskā cigarete|elektronisko cigarešu]]''' tvaiki satur mazāk [[toksīns|toksīnu]] nekā [[cigarete|cigarešu]] dūmi, zemākā koncentrācijā?

[[Attēls:Charles VII, Holy Roman Emperor.PNG|border|right|50px]]
* ... [[1742. gads|1742. gadā]] '''[[Kārlis VII Vitelsbahs|Kārli VII Vitelsbahu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; viņa brālis [[Ķelne]]s [[arhibīskaps]] kronēja par [[Svētās Romas impērijas ķeizars|Svētās Romas impērijas ķeizaru]], tomēr, turpinoties [[Karš par Austrijas mantojumu|Austrijas mantojuma karam]], [[Austrija]]s spēki ieņēma lielāko daļu [[Bavārija]]s, tāpēc Kārlis VII bija ķeizars bez valsts?
* ... lielāko daļu '''[[kanādieši|kanādiešu]]''' veido [[Vecā pasaule|Vecās pasaules]] [[Imigrācija|imigranti]] un viņu pēcteči?
* ... pirmā un vienīgā [[PSRS]] viceprezidenta '''[[Genādijs Janajevs|Genādija Janajeva]]''' politiskā karjera aptvēra [[Ņikita Hruščovs|Hruščova]], [[Leonīds Brežņevs|Brežņeva]], [[Jurijs Andropovs|Andropova]] un [[Konstantīns Čerņenko|Čerņenko]] vadīšanas laikus, kulmināciju sasniedzot [[Mihails Gorbačovs|Gorbačova]] laikā?

[[Attēls:Cyprus lrg.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Kipra (sala)|Kipra]]''' &lt;small&gt;(satelītattēlā)&lt;/small&gt; ir trešā lielākā [[sala]] [[Vidusjūra|Vidusjūrā]] gan pēc platības, gan [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] ziņā?
* ... [[Bretaņa]]s pamatiedzīvotāju '''[[bretoņi|bretoņu]]''' izcelsmi saista ar britoņu izceļotājiem no [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas]] dienvidrietumiem, kas laikā no 3. līdz 9. gadsimtam [[anglosakši|anglosakšu]] migrācijas rezultātā pameta Lielbritāniju un apmetās Armorikā mūsdienu [[Francija|Francijā]]?
* ... [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] klubs '''[[Jūtas &quot;Mammoth&quot;]]''' pirmo sezonu spēlēja bez nosaukuma, saucot sevi par ''Utah Hockey Club'', un tikai pēc pilnas sezonas nospēlēšanas ar pagaidu nosaukumu, fanu balsojuma rezultātā [[2025. gads sportā|2025. gada]] 7. maijā tika noteikts pastāvīgais nosaukums?

[[Attēls:Mus minutoides00.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Āfrikas pigmejpele]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vairošanās vecumu sasniedz apmēram 6 līdz 8 nedēļu vecumā?
* ... '''[[personība]]''' visas [[cilvēks|cilvēka]] dzīves laikā mainās un pilnveidojas — gan dažādu ārējo faktoru (piemēram, vides un apkārtesošo cilvēku) dēļ, kā arī paša indivīda ietekmes rezultātā?
* ... '''[[dinku valoda]]''' ir [[Nīlas—Sahāras valodas|Nīlas—Sahāras valodu]] saimes [[dialektu kontinuums]], kurā runā vairāk nekā 4 miljoni cilvēku [[Dienvidsudāna|Dienvidsudānā]]?

[[Attēls:Dzelzceļa līnijas Tukums-Kuldīga tilta būve pāri Abavai 1940.jpg|border|right|50px]]
* ... līdz [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijai 1940. gadā]] no '''[[dzelzceļa līnija Tukums—Kuldīga|dzelzceļa līnijas Tukums—Kuldīga]]''' paspēja uzbūvēt tikai 8 km sliežu ceļa un tiltu pār [[Abava|Abavu]] pie [[Sāti]]em (&quot;[[Tilts uz nekurieni]]&quot; &lt;small&gt;(attēlā būvniecībā)&lt;/small&gt;); pēc tam dzelzceļa līnijas būvniecība netika turpināta?
* ... '''[[dienviduzbeku valoda]]''' ir viena no [[oficiālā valoda|oficiālajām valodām]] vairākās [[Afganistāna]]s ziemeļu provincēs līdzās [[dari]] un [[puštu]], to lieto arī kaimiņvalstīs [[Pakistāna|Pakistānā]] un [[Irāna|Irānā]]?
* ... vēstures gaitā kopējais [[cilvēks|cilvēku]] skaits uz [[Zeme]]s ir turpinājis augt, tomēr pašreizējās prognozes liecina, ka šī stabilā iedzīvotāju skaita pieauguma ilgtermiņa tendence iet uz beigām, un ir gaidāma '''[[iedzīvotāju skaita samazināšanās]]'''?

[[Attēls:Väike-Pakri loopealsel.jpg|border|right|50px]]
* ... visvairāk '''[[alvārs|alvāru]]''' &lt;small&gt;(attēlā alvārs [[Mazā Pakri|Mazajā Pakri]])&lt;/small&gt; atrodas šaurā joslā uz dienvidiem no [[Baltijas klints]]: [[Ēlande]]s un [[Gotlande]]s salā, [[Krievija]]s [[Volosovas rajons|Volosovas rajonā]] un [[Igaunija]]s [[Monzunda arhipelāgs|Monzunda salās]] un [[Somu līcis|Somu līča]] piekrastē; 20. gadsimta pirmajā pusē Igaunijā bija aptuveni trešdaļa visu pasaules alvāru?
* ... '''[[2023. gada NHL drafts|2023. gada Nacionālās hokeja līgas draftā]]''' netika izvēlēti [[Latvija]]s [[hokejisti]]?
* ... '''[[Tautas frontes muzejs|Tautas frontes muzeja]]''' ekspozīcija iekārtota ēkā [[Vecpilsētas iela (Rīga)|Vecpilsētas ielā]] 13/15 [[Rīga|Rīgā]], kurā kādreiz darbojās [[Latvijas Tautas fronte]] un tajā saglabāta 20. gadsimta 80.—90. gadu stilistika?

[[Attēls:President Barack Obama and First Lady Michelle Obama greet His Excellency Salva Kiir Mayardit, President of the Republic of South Sudan (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Dienvidsudāna]]s pirmais un vienīgais prezidents '''[[Salva Kīrs Majardits]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; aktīvi piedalījās [[Dienvidsudānas pilsoņu karš|Dienvidsudānas pilsoņu kara]] norisē, gan [[Pirmais Sudānas pilsoņu karš|Pirmajā]], gan [[Otrais Sudānas pilsoņu karš|Otrajā Sudānas pilsoņu karā]]?
* ... klasisks mūsdienu '''[[demarkācijas līnija]]s''' piemērs ir demarkācijas līnija gar 38. paralēli, kas atdala [[Ziemeļkoreja|Ziemeļkoreju]] un [[Dienvidkoreja|Dienvidkoreju]]?
* ... [[Dānija]]i piederīgais [[sala|salu]] un [[šēra (sala)|klinšainu atsegumu]] [[arhipelāgs]] [[Baltijas jūra|Baltijas jūrā]] '''[[Ertholmene]]''' atrodas 18 km uz ziemeļaustrumiem no [[Bornholma]]s, un tā satur Dānijas galējo austrumu punktu?

[[Attēls:Ramsgate aerial image (45950507215).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Remsgeita]]s''' [[osta]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek dēvēta par Karalisko ostu (''Royal Harbour''), un tā ir vienīgā osta ar šādu titulu [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]]; ostas stratēģiskā novietojuma dēļ tā spēlējusi nozīmīgu lomu [[Napoleona kari|Napoleona karos]], [[Denkerkas evakuācija|Denkerkas evakuācijā]] un citās militārās kampaņās?
* ... [[Nikolajs Gogolis|Nikolaja Gogoļa]] darbs, kura žanru pats autors apzīmēja kā [[Poēma|poēmu]], '''&quot;[[Mirušās dvēseles]]&quot;''' tika plānots trijās daļās: pirmais sējums tika publicēts [[1842. gads|1842. gadā]], gandrīz pabeigtais otrais sējums ir zudis (saglabājušās dažas nodaļas melnrakstos), bet trešais sējums netika sākts?
* ... '''[[Liams Kērks|Liamu Kērku]]''' [[2018. gada NHL drafts|2018. gada NHL draftā]] izvēlējās [[Arizonas &quot;Coyotes&quot;]], viņam kļūstot par pirmo [[Anglija|Anglijā]] dzimušo un spēlējošo spēlētāju, kuru draftējusi [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] komanda?

[[Attēls:Останкинская башня вечером.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Maskava|Maskavā]], [[Krievija|Krievijā]] esošais '''[[Ostankinas televīzijas tornis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir augstākā brīvi stāvošā [[būve]] [[Eiropa|Eiropā]] un 15. [[Pasaules augstākās ēkas|augstākā būve pasaulē]], bet no 1967. līdz 1974. gadam tā bija augstākā pasaulē?
* ... '''[[Teneta|Tenetas distrikts]]''' [[Kenta|Kentas grāfistē]] [[Anglija|Anglijā]] aizņem bijušo Tenetas salu, kuras vārdā nosaukts; vēl [[viduslaiki|viduslaikos]] Tenetu no [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas salas]] atdalīja ap 600 m platais Vontsumas šaurums, kas 18. gadsimtā aizsērēja un mūsdienās ir nelielā Vontsumas upīte?
* ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] muzikālā psiholoģiskā trillera filma '''&quot;[[Džokers: Neprāts diviem]]&quot;''' pārsvarā saņēma negatīvus kritiķu vērtējumus, kā arī ir kases ienākumu izgāšanās, jo pie 200 miljonu [[ASV dolārs|ASV dolāru]] liela budžeta, tā nopelnījusi tikai 207 miljonus?

[[Attēls:Heatwave on Margate Beach.jpg|border|right|50px]]
* ... pēdējos 250 gadus '''[[Mārgeita]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir populārs [[Londona]]s iedzīvotāju piejūras [[kūrorts]] — šeit ir plašas smilšu [[pludmale]]s un kopš 1920. gada darbojas ''Dreamland'' izklaides parks?
* ... pirmais, kurš izmantoja frāzi '''&quot;[[krievu dvēsele]]&quot;''', bija [[Visarions Beļinskis]] savā 1842. gada recenzijā par [[Nikolajs Gogolis|Gogoļa]] grāmatu &quot;[[Mirušās dvēseles]]&quot;?
* ... '''[[Jurģis Cābulis]]''' bija [[XXVII Vispārējie latviešu Dziesmu un XVII Deju svētki|XXVII Vispārējo latviešu dziesmu un XVII Deju svētku]] koru lielkoncerta &quot;Tīrums. Dziesmas ceļš&quot; virsdiriģents?

[[Attēls:Даудери1.JPG|border|right|50px]]
* ... '''[[Latvijas Kultūras muzejs &quot;Dauderi&quot;]]''' atrodas bijušās [[alus darītava]]s ''Waldschlößchen'' īpašnieka Ādolfa fon Bingnera ģimenes villā, kas no 1937. līdz 1940. gadam kalpoja par [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts]] un [[Latvijas Republikas Ministru prezidents|Ministru prezidenta]] [[Kārlis Ulmanis|Kārļa Ulmaņa]] vasaras rezidenci &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Latvija]]s daudzsēriju filmu '''&quot;[[Padomju džinsi]]&quot;''' nominēja [[2023. gada Lielā Kristapa balva|Lielā Kristapa balvai]] 12 kategorijās, no kurām balvu ieguva kategorijās &quot;Labākā daudzsēriju filma&quot;, &quot;[[Labākais aktieris (Lielais Kristaps)|Labākais aktieris galvenajā lomā]]&quot; un &quot;[[Labākais scenārists (Lielais Kristaps)|Labākais scenārijs]]&quot;?
* ... uz '''[[Krievijas—Baltkrievijas robeža]]s''' praktiski nav robežpunktu un kontroles, formāli robeža pastāv, bet praksē to var viegli šķērsot bez muitas pārbaudēm?

[[Attēls:Karosta water tower.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[ūdenstornis|ūdenstorņi]]''' spēj piegādāt ūdeni pat [[elektroenerģija]]s padeves pārtraukumu laikā, jo to nodrošina hidrostatiskais [[spiediens]], ko rada ūdens paaugstinātais līmenis, lai iespiestu ūdeni sadzīves un rūpnieciskajās ūdens sadales sistēmās &lt;small&gt;(attēlā [[Liepāja]]s [[Karosta]]s ūdenstornis)&lt;/small&gt;?
* ... 20. gadsimtā [[Anglija]]s pilsēta '''[[Folkstona]]''' bija viena no nozīmīgākajām [[Lamanšs|Lamanša]] [[prāmis|prāmju]] ostām, bet pēc [[Lamanša tunelis|Lamanša tuneļa]], kura ziemeļu ieeja atrodas Folkstonā, atklāšanas prāmju satiksme ievērojami samazinājās, un pēdējais prāmis devās reisā 2001. gadā?
* ... visvairāk medaļu '''[[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gada Eiropas čempionātā vieglatlētikā]]''' izcīnīja mājinieki [[Itālija]]s vieglatlēti, kuri ieguva arī visvairāk zelta medaļu — 11?

[[Attēls:Talat Xhaferi official portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Ziemeļmaķedonija]]s [[albāņi|albāņu]] politiķis, bijušais armijas virsnieks '''[[Talats Džaferi]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kopš 2024. gada ir Ziemeļmaķedonijas premjerministrs, taču [[Konflikts Maķedonijā (2001)|2001. gada sacelšanās laikā]] viņš dezertēja no armijas un pievienojās albāņu [[partizāni|partizānu]] grupējumam, vēlāk viņu amnestēja saskaņā ar 2001. gada [[Ohrida]]s vienošanos?
* ... [[Dāvis Sīmanis jaunākais|Dāvja Sīmaņa]] vēsturiskā [[drāmas filma]] '''&quot;[[Marijas klusums]]&quot;''' ir veidota pēc aktrises [[Marija Leiko|Marijas Leiko]] dzīvesstāsta un vēsta par viņas pēdējiem gadiem, kad aktrise dodas uz [[PSRS]], lai parūpētos par mazmeitu, un kopā ar [[Maskavas latviešu teātris &quot;Skatuve&quot;|teātra &quot;Skatuve&quot;]] kolēģiem kļūst par [[NKVD &quot;Latviešu operācija&quot;|NKVD &quot;Latviešu operācijas&quot;]] upuri?
* ... [[1896. gads|1896. gadā]] '''[[Tanbridža|Tanbridžā]]''' tika piespriests pirmais [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] sods par ātruma pārkāpšanu — Volters Arnolds tika sodīts ar 1 [[šiliņš|šiliņu]] par braukšanu ar 13 km/h vietā, kur atļautais ātrums bija 3 km/h?

[[Attēls:Surfaceuse.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Frenks Zamboni]]''' bija [[amerikāņi|amerikāņu]] [[uzņēmējs]] un [[izgudrotājs]], kura slavenākais izgudrojums ir modernais ledus kombains &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; un kura uzvārds reģistrēts kā preču zīme šīm ierīcēm?
* ... '''[[Šengena]]''' ir ievērojama ar to, ka pie tās [[1985. gads|1985. gada]] [[14. jūlijs|14. jūlijā]] ir parakstīts [[Šengenas līgums]]; parakstīšana simboliski notika uz upju kuģa &quot;Princese Marija Astrīda&quot;, kas atradās [[Mozele]]s upē — vietā, kur robežojas [[Luksemburga]], [[Francija]] un [[Vācija]]?
* ... [[romieši|romiešu]] militārais un politiskais līderis [[Jūlijs Cēzars|Gajs Jūlijs Cēzars]] bija viens no pirmajiem, kas '''&quot;[[skaldi un valdi]]&quot;''' politiku īstenoja praksē, cenšoties nostādīt atsevišķas [[Ģermāņi|ģermāņu]] ciltis vienu pret otru?

[[Attēls:Muenchner Brezn.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[ūdenskliņģeris|ūdenskliņģeri]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Minhene]]s ūdenskliņģeris)&lt;/small&gt; ir pazīstami vismaz kopš 7. gadsimta, bet 12. gadsimtā tie kļuva par maiznieku [[cunfte]]s simbolu?
* ... [[Kabarda-Balkārija|Kabardas-Balkārijas]] pamatiedzīvotāji '''[[balkāri]]''' un '''[[karačaji]]''', kas apdzīvo [[Karačaja-Čerkesija|Karačaju-Čerkesiju]], faktiski ir viena [[tjurki|tjurku]] grupas [[tauta]]?
* ... '''[[veģetatīvā distonija]]''' rodas tad, kad cilvēkam daļēji vai pilnībā ir bojāta [[veģetatīvā nervu sistēma]], kuras radītie [[simptomi]] var izpausties gan vieglā, gan dzīvībai bīstamā formā; mūsdienās ir pierādīts, ka veģetatīvo distoniju izsauc [[Psiholoģija|psiholoģiski]] faktori, un šī saslimšana tiek uzskatīta par [[psihiski traucējumi|garīgās veselības]] traucējumu?

[[Attēls:Zoran Milanović at Palazzo del Quirinale 2021 (11) (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... 2019. gada [[Horvātijas prezidents|Horvātijas prezidenta]] vēlēšanu otrajā kārtā '''[[Zorans Milanovičs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uzvarēja ar 52,67% balsu un kļuva par prezidentu, savukārt iepriekšējā prezidente [[Kolinda Grabara-Kitaroviča]] ieguva 47,33% balsu?
* ... '''[[aromūni]]''', kas apdzīvo [[Balkānu pussala]]s dienvidus — [[Grieķija]]s ziemeļus, [[Albānija|Albāniju]], [[Ziemeļmaķedonija|Ziemeļmaķedoniju]] un [[Rumānija]]s austrumus ([[Dobrudža|Dobrudžu]]), lieto [[indoeiropiešu valodu saime]]s [[romāņu valodas|romāņu grupas]] [[Aromūnu valoda|aromūnu valodu]], kas ir radniecīga [[rumāņu valoda]]i?
* ... [[1988. gads Latvijā|1988. gada]] 19. aprīlī [[luterisms|luterāņu]] [[mācītājs]] '''[[Modris Plāte]]''' teica bēru izvadīšanas runu pie [[Latvija]]s brīvības cīnītāja [[Gunārs Astra|Gunāra Astras]] kapa?

[[Attēls:Ju Wenjun in 2024.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm|2025. gada Pasaules čempionātā šahā sievietēm]]''' par [[Pasaules čempionāts šahā sievietēm|Pasaules šaha čempiones]] titulu sacentās [[Ķīna]]s šahistes [[Dzjui Veņdzjuņa]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; un [[Taņa Džunji]], un, tieši tāpat kā viņu mačā [[2018. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm (mačs)|2018. gada čempionātā]], uzvarēja Dzjui Veņdzjuņa?
* ... '''[[Igaunijas ukraiņi]]''' ir otra lielākā [[Mazākumtautība|etniskā minoritāte]] [[Igaunija|Igaunijā]]; [[ukraiņi|ukraiņu]] skaits Igaunijā ievērojami pieauga pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gadā]]?
* ... [[Spānija]]s kolonijai [[Āfrika]]s rietumos, kas tai piederēja līdz 1958. gadam, nosaukumu '''[[Rio de Oro]]''' (&quot;Zelta upe&quot;) [[1436. gads|1436. gadā]] deva [[portugāļi|portugāļu]] jūrasbraucējs Afonsu Gonsalvišs Baldaja, kurš noturēja [[Dahla]]s līci par [[grīva|upes grīvu]] un pieņēma, ka tās krastos atrodas [[zelts|zelta]] atradnes, tomēr gan viens, gan otrs pieņēmums izrādījās nepatiess?

[[Attēls:Maria Andrejczyk 20190810.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Polija]]s [[vieglatlēte]], [[šķēpa mešana|šķēpmetēja]] '''[[Marja Andrejčika]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; savu {{oss|V=2020|L=G}} sudraba medaļu pārdeva izsolē, lai palīdzētu finansēt kāda 8 mēnešus veca mazuļa sirds operāciju, taču Polijas veikalu tīkls, kas uzvarēja izsolē, viņai medaļu atdeva?
* ... '''[[2023.—2024. gada NHL sezona|2023.—2024. gada Nacionālās hokeja līgas sezona]]''' bija pēdējā [[Arizonas &quot;Coyotes&quot;]] sezona pirms tās darbības apturēšanas, pārdošanas un pārcelšanas uz [[Soltleiksitija|Soltleiksitiju]], kur tā sāka spēlēt [[2024.—2025. gada NHL sezona|2024.—2025. gada sezonā]]?
* ... '''[[somālieši]]''' ir viena no lielākajām etniskajām grupām [[Āfrika|Āfrikā]] un aizņem vienu no plašākajām sauszemes teritorijām kontinentā?

[[Attēls:Br.Tarashkevich.jpg|border|right|50px]]
* ... pirmās mūsdienu [[baltkrievu valoda]]s standartizācijas autors 20. gadsimta sākumā '''[[Braņislavs Taraškevičs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; 1938. gadā [[Lielais terors|Lielā terora]] laikā tika nošauts [[Komunarka (poligons)|Komunarkas poligonā]] pie [[Maskava]]s?
* ... '''[[virsājs]]''' ir [[ekosistēma]], kurā galvenais organisko vielu ražotājs ir [[sila virsis]]; tie izveidojas vieglās [[skābes|skābās]] [[smilts]] augsnēs?
* ... [[Latvija]]s [[florbols|florbola]] klubs '''&quot;[[Rubene (florbola klubs)|Rubene]]&quot;''', kas mājas spēles aizvada [[Kocēni|Kocēnu]] sporta namā, trīs reizes ir kļuvis par [[Elvi florbola līga]]s čempioniem?

[[Attēls:1 perast aerial 2016.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Melnkalne]]s dienvidrietumos esošā [[Adrijas jūra]]s '''[[Kotoras līcis|Kotoras līča]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; apkārtnes savdabīgais [[reljefs]] un augstie kalni padara to par vienu no mitrākajām vietām [[Eiropa|Eiropā]]?
* ... [[Grieķu—persiešu kari|Grieķu—persiešu karu]] '''[[Plataju kauja|Plataju kaujā]]''', kas notika 479. gadā pr.Kr. [[Kitairons|Kitairona]] kalnu pakājē pie [[Platajas|Plataju]] pilsētas, [[Persieši|persiešu]] armija cieta graujošu sakāvi, bet [[Kserkss I|Kserksa]] vadīto [[Ahemenīdu impērija]]s karaspēku [[Hellada]]s teritorijā gandrīz pilnībā iznīcināja?
* ... parasti '''[[panikas lēkme]]s''' simptomi sasniedz maksimumu desmit [[minūte|minūšu]] laikā un ilgst aptuveni 30 minūtes, bet ilgums var atšķirties no sekundēm līdz stundām; lai gan panikas lēkmes var būt ārkārtīgi biedējošas un satraucošas, tās nav fiziski bīstamas?

[[Attēls:La Polka.jpg|border|right|50px]]
* ... vēsturnieki uzskata, ka '''[[polka]]''', kas radusies 19. gadsimtā [[Bohēmija|Bohēmijā]], attīstījās kā ātrāka [[valsis|valša]] versija, un polkas straujo popularitātes pieaugumu Eiropā 19. gadsimtā saista ar [[romantisms|romantisma]] kustības izplatību, kas ietvēra idealizētu zemnieku kultūras versiju &lt;small&gt;(attēlā polkas deja 19. gadsimta vidū)&lt;/small&gt;?
* ... [[Baltijas valstis|Baltijas valstīm]] un [[Polija]]i pievienojoties [[NATO]], '''[[Suvalku koridors]]''' starp Poliju un [[Lietuva|Lietuvu]] kļuva par militārā bloka ievainojamo vietu, jo, ja starp [[Krievija|Krieviju]] un [[Baltkrievija|Baltkrieviju]], no vienas puses, un NATO, no otras puses, izceltos [[militārs konflikts]], šīs joslas ieņemšana varētu apdraudēt NATO centienus aizsargāt Baltijas valstis?
* ... [[Latvijas PSR]] laikā [[Čiekurkalns|Čiekurkalna]] '''[[Heila muiža]]s''' teritorija tika iekļauta [[Rīgas Augstākā politiskā karaskola|S. Birjuzova Rīgas Augstākās politiskās karaskolas]] teritorijā, senā apbūve tika likvidēta, un ievērojami pārveidota arī [[Ķīšezers|Ķīšezera]] krasta ainava?

[[Attēls:Vasily Stalin.jpg|border|right|50px]]
* ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām 1948. gadā [[Josifs Staļins|Josifa Staļina]] jaunākais dēls '''[[Vasilijs Staļins]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika norīkots par [[PSRS Gaisa spēki|PSRS Gaisa spēku]] Maskavas Kara apgabala virspavēlnieku, bet viņš bija arī sporta patrons, izveidojot savas militārās struktūras [[futbols|futbola]], [[basketbols|basketbola]] un [[hokejs|hokeja]] komandas?
* ... '''[[Irānas gaisa uzbrukums Izraēlai (2024)|Irānas gaisa uzbrukums Izraēlai 2024. gadā]]''' bija pirmais [[Irāna]]s tiešais uzbrukums [[Izraēla]]i kopš [[1979. gads|1979. gada]]?
* ... '''[[Olderšota]]''' tiek neformāli dēvēta par [[Britu armija]]s mājām — šeit izvietotas nozīmīgas bruņoto spēku apakšvienības, un pie pilsētas atrodas valstī vecākais armijas treniņu poligons?

[[Attēls:Skice Džutas manufaktūras ēkai adresē Ezermalas iela 6k2.png|border|right|50px]]
* ... vairāk nekā trīs ceturtdaļas no [[Rīga]]s '''[[Džutas manufaktūra]]s''' &lt;small&gt;(attēlā manufaktūras administrācijas ēkas skice)&lt;/small&gt; darbiniekiem bija sievietes; [[1899. gads Latvijā|1899. gada]] maijā viņas aizsāka Rīgas jeb Džutas dumpi, kas ilga gandrīz trīs [[nedēļa]]s, līdz to beidzot vardarbīgi apspieda?
* ... mūsdienās kādreizējā '''[[Spāņu Sahāra]]''' ir [[Rietumsahāra]]s teritorija, uz kuru pretendē [[Maroka]] un [[Sahāras Arābu Demokrātiskā Republika]], bet neliela daļa no bijušās [[Spānija]]s [[kolonija]]s ietilpst Marokas teritorijā?
* ... Kembridžas vārdnīcā vārds '''&quot;[[redneks]]&quot;''' tiek skaidrots kā &quot;nabadzīgs, baltādains cilvēks bez izglītības, it īpaši tas, kurš dzīvo laukos [[ASV dienvidi|ASV dienvidos]], un kuram ir aizspriedumaini uzskati; šo vārdu parasti uzskata par aizskarošu&quot;?

[[Attēls:Qender Theth, Albania - panoramio - Petrit Gjeçaj (8).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Albānijas Alpu nacionālais parks|Albānijas Alpu nacionālajā parkā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; atrodas lielākā daļa [[Albānija]]s virsotņu, kas pārsniedz 2000 m, tostarp [[Dināru kalniene|Dināru]] augstākā virsotne [[Jezerca]]?
* ... [[Policists (hokejs)|hokeja policists]] '''[[Tajs Domi]]''' ir trešais pēc nopelnītajām soda minūtēm [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] vēsturē, kā arī [[hokejists]], kurš NHL ir aizvadījis visvairāk kautiņus — 333?
* ... '''[[Rembates muižas parks|Rembates muižas parka]]''' centrālajā teritorijā atrodas savdabīga [[sala|saliņa]], kurai 1968. gadā piešķirts Spīdalas saliņas nosaukums, bet parka teritorijā izvietoti arī Goda krēsli slaveniem [[Lielvārde]]s iedzīvotājiem?

[[Attēls:Hood river windsurfers 20060701 0759.jpeg|border|right|50px]]
* ... pirmie vindsērferi parasti izmantoja improvizētus dēļus un [[bura]]s, kas bieži vien radīja lielas grūtības, tomēr ar laiku šis [[sporta veids]] attīstījās, un tika izstrādātas modernākas un vieglāk lietojamas aprīkojuma versijas, padarot '''[[vindsērfings|vindsērfingu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pieejamāku un populārāku?
* ... jau [[1945. gads|1945. gada]] beigās, sākoties [[Aukstais karš|Aukstajam karam]], [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] pamazām zaudēja interesi par '''[[denacifikācija]]s''' procesu, bet oficiāli denacifikācijas pasākumi tika atcelti [[1951. gads|1951. gadā]]?
* ... '''[[Igaunijas Pareizticīgā baznīca|Igaunijas Pareizticīgajā baznīcā]]''', kas pastāv kopš [[1923. gads|1923. gada]], ir 64 [[draudze]]s, bet līdztekus [[Igaunija|Igaunijā]] darbojas arī [[Krievu Pareizticīgā baznīca|Maskavas patriarhāta]] Igaunijas Pareizticīgā baznīca ar 31 draudzi?

[[Attēls:Kristalina Georgieva Headshot.jpg|border|right|50px]]
* ... kopš 2019. gada [[Bulgārija]]s [[ekonomika|ekonomiste]] '''[[Kristalina Georgijeva]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Starptautiskais Valūtas fonds|Starptautiskā Valūtas fonda]] izpilddirektore, bet iepriekš viņa bija [[Pasaules Banka]]s galvenā izpilddirektore un 2019. gadā divus mēnešus pildīja Pasaules Bankas grupas pagaidu prezidenta pienākumus?
* ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Trešais reihs|Vācijas]] [[zemūdene]]s [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānā]] guva ievērojamus panākumus ar '''&quot;[[Vilku bars (flotes taktika)|vilku bara]]&quot;''' taktiku?
* ... '''[[Reinjonas kreols|Reinjonas kreolam]]''' nav oficiālās [[valoda]]s statusa, tomēr ikdienā sadzīvē tas tiek plaši izmantots, un tā ir [[dzimtā valoda]] 90 % [[Reinjona]]s iedzīvotāju?

[[Attēls:2022-08-21 European Championships 2022 – Women's High Jump by Sandro Halank–019.jpg|border|right|50px]]
* ... [[2022. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2022. gada Eiropas čempionātā]] [[Minhene|Minhenē]] ar rezultātu 1,95 m '''[[Marija Vukoviča]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja sudraba medaļu, piekāpjoties tikai [[ukrainiete]]i [[Jaroslava Mahučiha|Jaroslavai Mahučihai]]; tā bija [[Melnkalne]]s pirmā medaļa [[Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas vieglatētikas čempionāta]] vēsturē?
* ... lai gan lielākā daļa ķīlnieku [[čečeni|čečenu]] '''[[teroristu uzbrukums Beslanā|teroristu uzbrukumā Beslanā]]''' [[2004. gads|2004. gadā]] tika atbrīvoti uzbrukuma laikā, tomēr tajā tika nogalināti 314 ķīlnieki, tostarp 186 bērni, un kopumā, ieskaitot glābējus, tika nogalināti 333 cilvēki un vismaz 783 ievainoti?
* ... 2007. gada [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] fantastikas filma '''&quot;[[Zelta kompass]]'''&quot; norisinās [[Paralēlais visums|paralēlā]], retrofutūristiskā realitātē, kurā cilvēkiem ir dēmoni — viņu dvēseles runājošu dzīvnieku veidolā?

[[Attēls:Gārsenes luterāņu baznīca (Garsene Lutheran Church) - Uldis Osis - Panoramio.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Gārsenes luterāņu baznīca]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir celta ap 1905. gadu, un [[Gārsenes muiža]]s īpašnieks [[barons]] [[Budbergi-Benninghauzeni|Budbergs]] to veltījis mirušajai sievai?
* ... 1998. gadā '''[[Deniss Silantjevs]]''' kļuva par pirmo neatkarīgās [[Ukraina]]s [[peldētājs|peldētāju]], kas kļuva par [[Pasaules čempionāts ūdens sporta veidos|pasaules čempionu peldēšanā]], bet 2014. gadā kļuvis par [[Augstākā Rada|Ukrainas Augstākās Radas]] deputātu?
* ... [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] Carnikavas pamatskola reorganizēta par '''[[Carnikavas vidusskola|Carnikavas vidusskolu]]'''?

[[Attēls:SüleymaniyeMosqueIstanbul (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Suleimana mošeja]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viens no pazīstamākajiem [[Stambula]]s apskates objektiem, un no tās atrašanās vietas paveras plašs skats uz pilsētu ap [[Zelta rags|Zelta ragu]]; to uzskata par osmaņu arhitektūras šedevru un tā ir lielākā [[osmaņu impērija|osmaņu laikmeta]] [[mošeja]] pilsētā?
* ... [[Tartu Universitāte]]s [[basketbols|basketbola]] komanda, kas ir pašreizējā [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s kluba '''''[[Tartu Ülikool Maks &amp; Moorits]]''''' priekštece, 1949. gadā uzvarēja PSRS basketbola čempionātā?
* ... '''[[Ziloņu iela]]s''' [[Valmiera|Valmierā]] neparastais nosaukums nav saistīts ar [[ziloņi]]em, bet cēlies no kādreizējā Valmieras vecpilsētas nocietinājuma — Zilā bastiona?

[[Attēls:Ilia Tchavtchavadze.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Iļja Čavčavadze]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš 19. gadsimta otrajā pusē aizsāka [[gruzīni|gruzīnu]] [[Nacionālisms|nacionālisma]] atdzimšanu un rūpējās par [[gruzīnu valoda]]s, literatūras un kultūras izdzīvošanu pēdējās cariskās varas desmitgadēs, tiek dēvēts par gruzīnu &quot;nācijas tēvu&quot;?
* ... 1995. gada [[Ans Lī|Ana Lī]] [[vēsturiskā drāma]]s filma '''&quot;[[Prāts un jūtīgums]]&quot;''' mūsdienās tiek uzskatīta par vienu no vislabākajām [[Džeina Ostina|Džeinas Ostinas]] grāmatu adaptācijām?
* ... '''[[Ukrainas Varonis]]''' tiek apbalvots ar Zelta Zvaigznes ordeni par izcilu varoņdarbu vai Valsts ordeni par izciliem darba sasniegumiem?

[[Attēls:Peter Pellegrini, 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Slovākija]]s [[Slovākijas prezidentu uzskaitījums|prezidentam]] '''[[Peters Pellegrīni|Peteram Pellegrīni]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Itāļi|itāļu]] senči?
* ... elitārā [[Dānija]]s jūras spēku vienība '''[[Sīriusa suņu kamanu patruļa]]''' veic liela attāluma izlūkošanas patrulēšanu arktiskajā tuksnesī [[Grenlande]]s ziemeļu un austrumu daļā, parasti pa pāriem un izmantojot suņu ragavas ar vairākiem desmitiem suņu, dažreiz četrus mēnešus un bieži vien bez papildu saskarsmes ar cilvēkiem?
* ... [[Itālija|Itālijā]] dzimusī [[Albānija]]s [[kalnu slēpošana|kalnu slēpotāja]] '''[[Lara Kolturi]]''' {{dat|2024|11|23||bez}} Gurglā, [[Austrija|Austrijā]] pirmo reizi izcīnīja vietu uz goda pjedestāla [[Pasaules kauss kalnu slēpošanā|Pasaules kausa]] posmā slalomā, ieņemot otro vietu un piekāpjoties tikai [[Mikeila Šifrina|Mikeilai Šifrinai]]?

[[Attēls:Howea-belmoreana.jpg|border|right|50px]]
* ... abas [[Lorda Hava sala]]i [[endēma suga|endēmās]] '''[[hovejas|hoveju]]''' sugas &lt;small&gt;(attēlā ''Howea belmoreana'')&lt;/small&gt; tiek plaši audzētas kā [[telpaugi]]?
* ... [[Bulgārija]]s valdnieka '''[[Simeons I Lielais|Simeona I Lielā]]''' veiksmīgie karagājieni pret [[Austrumromas impērija|bizantiešiem]], [[maģāri]]em un [[serbi]]em sekmēja Bulgārijas vēsturē lielāko teritoriālo ekspansiju, padarot to par spēcīgāko valsti Dienvidaustrumeiropā; šajā laikā bija bija arī ievērojams kultūras uzplaukums, vēlāk to sāka saukt par Bulgārijas kultūras zelta laikmetu?
* ... '''[[Kijivas metro]]''' ''Arsenalna'' stacija Sviatošinskas-Brovarskas līnijā ir otra dziļākā metro stacija pasaulē pēc Hongjančunas stacijas [[Čuncjina|Čuncjinā]], un tā atrodas 105,5 m zem zemes?

[[Attēls:Red Brocket (Mazama americana) male (28091090800).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Amerikas sarkanā mazama]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izplatīta [[Dienvidamerika]]s mežos, sākot no [[Argentīna]]s ziemeļiem līdz [[Kolumbija]]i un Gviānām, kā arī [[Trinidāda|Trinidādas salā]], bet vēl nesen tās bija sastopamas arī [[Tobāgo]], taču tur tagad ir iznīcinātas?
* ... lielākā daļa '''[[Ukrainas ungāri|Ukrainas ungāru]]''' kompakti dzīvo [[Aizkarpatu apgabals|Aizkarpatu apgabalā]], kas robežojas ar [[Ungārija|Ungāriju]], kur veido aptuveni 12% [[iedzīvotāji|iedzīvotāju]]?
* ... [[Amerikas Savienotās Valstis|amerikāņu]] [[ziepju opera]]s [[televīzija]]s seriāls '''&quot;[[Hameleonu rotaļas]]&quot;''' tiek pārraidīts kanālā [[CBS]] kopš [[1987. gads|1987. gada]] 23. marta; šim seriālam ir 38 sezonas un vairāk nekā 9500 sērijas?

[[Attēls:GBSowerby I 1832 pl225 upper and lower figures Rangia cuneata.png|border|right|50px]]
* ... līdz 2020. gadiem '''[[Atlantijas maktrgliemene]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Latvija|Latvijā]] bija zināmas tikai [[Liepāja]]s un [[Pāvilosta]]s apkaimē, taču 2024. gadā tika ziņots, ka ievērojams to daudzums dzīvo arī [[Rīgas līcis|Rīgas līcī]]; uzskata, ka to kāpuri atceļojuši uz [[Eiropa|Eiropu]] ar kuģu balasta ūdeņiem, pirmā parādīšanās fiksēta [[Antverpenes osta|Antverpenes ostā]]?
* ... [[96. Kinoakadēmijas balva|96. Kinoakadēmijas balvu]] kā &quot;[[Labākā starptautiskā spēlfilma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā starptautiskā spēlfilma]]&quot; saņēmusī filma '''&quot;[[Interešu zona]]&quot;''' stāsta par [[Aušvicas koncentrācijas nometne]]s komandantu [[Rūdolfs Hess (Aušvicas komandants)|Rūdolfu Hesu]] un viņa sievu, kuri ar ģimeni cenšas dzīvot sapņu dzīvi mājā, kas atrodas otrpus nometnes sienām?
* ... 2021. gadā [[krievi|krievu]] [[žurnālists]], televīzijas raidījumu vadītājs un bijušais [[Krievija]]s laikraksta &quot;Novaja Gazeta&quot; galvenais redaktors '''[[Dmitrijs Muratovs]]''' kopā ar Mariju Resu saņēma [[Nobela miera prēmija|Nobela Miera prēmiju]] par &quot;centieniem aizsargāt vārda brīvību, kas ir priekšnoteikums demokrātijai un ilgstošam mieram&quot;?

[[Attēls:Shawarma-sandwich-01.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[šaverma]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir populārs ielas [[ēdiens]] [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]], bet mūsdienās tas izplatījies daudzās [[Eiropa]]s valstīs?
* ... '''[[Melnkalnes—Turcijas karš (1876—1878)|Melnkalnes—Turcijas karš]]''' starp [[Melnkalnes kņaziste|Melnkalnes kņazisti]] un [[Osmaņu impērija|Osmaņu impēriju]] 1876.—1878. gadā beidzās ar [[Melnkalne]]s uzvaru un neatkarības pasludināšanu?
* ... '''[[Ukrainas krievi]]''' ir lielākā [[mazākumtautība]] [[Ukraina|Ukrainā]] un [[Eiropa|Eiropā]], un lielākā [[krievu diaspora]] pasaulē?

[[Attēls:Aleksandras Sorokinas by Augustas Didzgalvis.jpg|border|right|50px]]
* ... 2022. gadā [[Lietuva]]s [[vieglatlētika|vieglatlēts]], [[Ultramaratons|ultragaro]] distanču skrējējs '''[[Aleksandrs Sorokins]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pirmo reizi laboja pasaules rekordu 100 km skrējienā, distanci veicot 6 stundās 5 minūtēs un 41 sekundē, bet 2023. gadā [[Viļņa|Viļņā]], 41 gada vecumā, viņš uzlaboja savu pasaules rekordu, sasniedzot 6.05:35?
* ... no. 1937. līdz 1938. gadam '''[[Krievijas latvieši|Krievijas latviešus]]''' smagi skāra tā sauktā [[NKVD &quot;Latviešu operācija&quot;]], kuras laikā apcietināja 22 360 un nošāva 16 573 [[latvieši|latviešus]]?
* ... [[2015. gads kino|2015. gada]] [[Kanāda]]s un [[Vācija]]s [[trillera filma]] '''''[[Remember]]''''', kurā galveno lomu atveido [[Kristofers Plamers]], stāsta par ar [[Demence|demenci]] sirgstošu, 89 gadus vecu [[Holokausts|Holokaustā]] izdzīvojušo, kurš aizbēg no pansionāta, lai atrastu un nogalinātu [[Nacisti|nacistu]] kara noziedznieku, kurš nogalināja viņa ģimeni?

[[Attēls:Jonathan-plantation-house.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Svētās Helēnas Sala|Svētās Helēnas salā]] dzīvojošais Seišelu salu milzu bruņurupucis '''[[Džonatans (bruņurupucis)|Džonatans]]''' &lt;small&gt;(attēlā 2021. gadā)&lt;/small&gt; tiek uzskatīts par vecāko zināmo dzīvo sauszemes dzīvnieku, domājams, ka viņa vecums pārsniedz 190 gadus?
* ... [[Čigāni|romu]] izcelsmes [[Serbija]]s mūziķis un komponists '''[[Žarko Jovanovičs]]''', kurš komponēja '''[[Čigānu himna|romu himnu]]''', [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā bija ieslodzīts trīs [[Koncentrācijas nometne|koncentrācijas nometnēs]]?
* ... daži [[dzīvnieki]] izmanto '''[[atbalss|atbalsi]]''' atrašanās vietas noteikšanai un [[navigācija]]i, piemēram, [[vaļveidīgie]] un [[sikspārņi]] to izmanto procesā, kas pazīstams kā [[eholokācija]]?

[[Attēls:Flaki (2).JPG|border|right|50px]]
* ... '''[[fļaki]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[poļi|poļu]] [[zupa]], kuras būtiska sastāvdaļa ir [[liellops|liellopu]] [[kuņģis]]?
* ... '''[[Austrumu Trāķija]]''' ir vienīgā [[Turcija]]s [[Eiropa]]s teritorija, kas veido aptuveni 5 % no šīs valsts platības?
* ... maigi [[Eiroskeptisms|eiroskeptiskajā]] un pret federālismu vērtajā '''[[Eiropas Konservatīvie un reformisti|Eiropas Konservatīvo un reformistu]]''' grupā lielākā partija pēc [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamenta]] deputātu skaita ir [[Polija]]s &quot;[[Likums un taisnīgums]]&quot;, bet [[Latvija|Latvijā]] to pārstāv [[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;|Nacionālā Apvienība]]?

[[Attēls:Gloucester Cathedral exterior 2019.JPG|border|right|50px]]
* ... 11. gadsimtā celtajā '''[[Glosteras katedrāle|Glosteras katedrālē]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[1216. gads|1216. gadā]] tika kronēts [[Anglijas karalis]] [[Henrijs III Plantagenets|Henrijs III]], bet [[1327. gads|1327. gadā]] baznīcā tika apbedīts karalis [[Edvards II Plantagenets|Edvards II]]?
* ... '''[[Beļģijas koloniālā impērija|Beļģijas koloniālās impērijas]]''' sākums saistās ar [[1908. gads|1908. gadu]], kad [[Beļģija]] anektēja [[Kongo Brīvvalsts|Kongo brīvvalsti]], izveidojot [[Beļģu Kongo]]?
* ... vairums '''[[NKVD troikas|NKVD troiku]]''' biedru tika represēti [[Lielais terors|Lielā terora]] laikā, un ievērojama daļa no viņiem tika represēti pirms 1938. gada novembra — viņus represēja troikas, kuru biedri viņi bija iepriekš?

[[Attēls:Brussels sprout closeup.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Briseles kāposti]]''' jeb rožkāposti tiek audzēti ēdamo [[pumpurs|pumpuru]] dēļ, kuru izmērs ir no 1,5 līdz 4 centimetriem &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[1954. gads Latvijā|1954. gada]] 4. aprīlī [[PSRS Gaisa spēki|PSRS Gaisa spēku]] [[lidmašīna]] ''Lavochkin La-15'' bija pacēlusies no [[LPX|Liepājas militārā lidlauka]], bet nezināmu iemeslu dēļ vienos naktī tā '''[[La-15 katastrofa Liepājā|nogāzās un uzsprāga]]''' dzīvojamo māju kvartālā [[Vecliepāja|Vecliepājas rajonā]]; bojā gāja lidmašīnas pilots un seši [[Liepāja]]s iedzīvotāji?
* ... '''[[Pitijas spēles]]''' bija vienas no četrām tā sauktajām panhellēniskajām sporta spēlēm [[Senā Grieķija|senajā Grieķijā]]; tās bija otrās populārākās aiz [[Antīkās olimpiskās spēles|Olimpiskajām spēlēm]] un tika rīkotas [[Delfi|Delfos]] reizi četros gados?

[[Attēls:Кітаб.jpg|border|right|50px]]
* ... jau senatnē '''[[Polijas—Lietuvas tatāri]]''' pārgājuši uz apkārtējās tautas valodu (visbiežāk [[baltkrievu valoda|baltkrievu valodu]] &lt;small&gt;(attēlā baltkrievu valodas teksts [[arābu raksts|arābu rakstā]])&lt;/small&gt;), taču saglabājuši tradīcijas un reliģiju — [[sunnītu islāms|sunnītu islāmu]]?
* ... '''[[Terorakts Maskavas apgabalā (2024)|terorakts Maskavas apgabalā 2024. gada 22. martā]]''', kad teroristi no grupējuma [[Islāma valsts — Horasānas province|ISIS—K]] koncertzālē ''Crocus City Hall'' nogalināja vismaz 145 cilvēkus, bija viens no lielākajiem teroristu uzbrukumiem mūsdienu [[Krievijas vēsture|Krievijas vēsturē]], atpaliekot tikai no [[Teroristu uzbrukums Beslanā|terorakta Beslanā 2004. gadā]]?
* ... '''[[Pirmais Sudānas pilsoņu karš|Pirmajā Sudānas pilsoņu karā]]''', kas ilga no 1955. līdz 1972. gadam, 17 gadu laikā gāja bojā līdz 1 miljonam cilvēku?

[[Attēls:Wow signal.jpg|border|right|50px]]
* ... lai gan '''[[Wow! signāls|''Wow!'' signālam]]''' nebija nosakāmas [[modulācija]]s — paņēmiena, ko izmanto informācijas pārraidīšanai pa [[radioviļņi]]em —, tas joprojām ir labākais kandidāts uztvertai ārpuszemes radio pārraidei, kāds jebkad ir atklāts &lt;small&gt;(attēlā signāls attēlots kā &quot;6EQUJ5&quot;, reģistrēts [[Ohaio (štats)|Ohaio štatā]] [[1977. gads|1977. gadā]])&lt;/small&gt;?
* ... [[Normandijas hercogs|Normandijas hercoga]] '''[[Roberts I Lielais|Roberta I Lielā]]''' attiecībās ar konkubīni Arletu no Felēzes dzima pirmais [[Normandiešu dinastija]]s [[Anglijas karalis]] [[Viljams I Iekarotājs]], bet tā kā viņa vecāki nebija laulājušies, tad Viljams bija ārlaulībā dzimis un tika iesaukts par &quot;bastardu&quot;?
* ... 2024. gada februārī [[ASV]] [[diplomāts]] un amatieris [[ornitologs]] '''[[Pīters Kestners]]''' kļuva par pirmo cilvēku, kurš redzējis 10 000 [[putni|putnu]] sugu jebkur pasaulē?

[[Attēls:Famagusta 01-2017 img14 Lala Mustafa Pasha Mosque.jpg|border|right|50px]]
* ... [[viduslaiki|viduslaikos]] mūsdienu [[Ziemeļkipra|Ziemeļkiprā]] esošā '''[[Famagusta]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija [[Kipra]]s svarīgākā ostas pilsēta un vārti tirdzniecībai ar [[Levante]]s ostām, no kurām [[Zīda ceļš|Zīda ceļa]] tirgotāji veda savas preces uz [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]]?
* ... 2022. gadā pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukuma Ukrainā]] '''[[Eiropas Brīvā apvienība|Eiropas Brīvās apvienības]]''' biedre no [[Latvija]]s [[Tatjana Ždanoka]] [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamentā]] balsoja pret rezolūciju, kas nosodīja [[Krievija|Krieviju]] un vēlāk ar abpusēju vienošanos pameta partiju, jo viedokļi par karu Ukrainā krasi atšķirās?
* ... '''[[Burtnieka drumlinu lauks]]''' satur ap 1430 [[drumlins|drumlinu]] vaļņu, kas ir īpaši izteikti dienvidos no [[Burtnieks|Burtnieka ezera]] un ir savstarpēji paralēli orientēti ziemeļrietumu-dienvidaustrumu virzienā?

[[Attēls:Santana Acer Arena (5558151833) (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... 2023. gadā žurnāls ''Rolling Stone'' nosauca [[Meksika|Meksikā]] dzimušo '''[[Karloss Santana|Karlosu Santanu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; par 11. visu laiku izcilāko [[ģitārists|ģitāristu]]?
* ... [[Indija]]s [[futbols|futbola]] [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Sunils Čhetri]]''' ir ceturtais [[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 50 vai vairāk vārtu guvumiem starptautiskā līmenī|visvairāk vārtus guvušais spēlētājs izlašu līmenī]] ar 95 vārtiem, tāpat viņš ir visvairāk spēļu aizvadījušais un labākais vārtu guvējs [[Indijas futbola izlase|Indijas izlasē]]?
* ... uzņēmējs '''[[Jāzeps Šņepsts]]''', kurš 2024. gadā kļuva plaši atpazīstams medijos ar nomedīta [[Baltais degunradzis|baltā degunradža]] fotogrāfiju, 1998. gadā bija [[Andris Šķēle|Andra Šķēles]] veidotās [[Tautas partija]]s dibinātāju skaitā un no tās saraksta tika [[7. Saeimas vēlēšanas|ievēlēts]] [[7. Saeima|7. Saeimā]]?

[[Attēls:Chamaedaphne calyculata 1 (5097220701).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[ārkausa kasandra]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sastopama nevienmērīgi: diezgan bieži Austrumlatvijā, kamēr valsts rietumu daļā nav sastopama, jo Latviju šķērso sugas [[Eiropa]]s areāla rietumu robeža?
* ... 2018. gadā ''Legendary Pictures'' nolīga režisoru [[Denī Vilnēvs|Denī Vilnēvu]] filmēt [[Frenks Herberts|Frenka Herberta]] romāna &quot;Kāpa&quot; divu daļu adaptāciju; pirmā daļa &quot;[[Kāpa (2021. gada filma)|Kāpa]]&quot; bija komerciāli veiksmīga, un no 2022. gada jūlija līdz decembrim uzņemta filma '''&quot;[[Kāpa: Otrā daļa]]&quot;''', kas iznāca [[2024. gads kino|2024. gadā]]?
* ... [[2004. gads|2004. gadā]] '''[[hutieši]]''' sāka bruņotu sacelšanos pret [[Jemena]]s valdību un kopš [[2015. gads|2015. gada]] piedalās [[Jemenas pilsoņu karš|Jemenas pilsoņu karā]], kontrolējot gandrīz visu Jemenas ziemeļu daļu; viņi saņem militāru un finansiālu atbalstu no [[Irāna]]s un tās sabiedrotajiem ''[[Hezbollah]]''?

[[Attēls:Praga 11.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Varšavas pakta iebrukums Čehoslovākijā]]''', kas sākās [[1968. gads|1968. gada]] 21. augustā un izbeidza [[Prāgas pavasaris|Prāgas pavasari]], lai arī notika bez kaujām, tomēr prasīja 108 [[Čehoslovākija]]s pilsoņu dzīvības, tāpat bojāgājušie bija iebrūkošā karaspēka sastāvā &lt;small&gt;(attēlā padomju tanki [[T-55]] operācijas &quot;Donava&quot; laikā)&lt;/small&gt;?
* ... 2000. gadā Starptautiskās Handbola federācijas veiktās aptaujas rezultātā [[ukraiņi|ukrainieti]] '''[[Zinaīda Turčina|Zinaīdu Turčinu]]''' atzina par 20. gadsimta labāko [[handboliste|handbolisti]]?
* ... saskaņā ar [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] izlūkdienestu aplēsēm [[1919. gads|1919. gada]] jūnijā '''[[Baltā armija (Krievijas pilsoņu karš)|Balto armiju]]''', kas cīnījās pret Sarkano armiju [[Krievijas pilsoņu karš|Krievijas pilsoņu karā]], skaitliskais sastāvs sasniedza maksimumu — gandrīz 683 000 karavīru, bet kopējais skaits kopā ar palīgvienībām varēja pārsniegt 1 023 000 cilvēku?

[[Attēls:Charlotte Amalie 1.jpg|border|right|50px]]
* ... pirmais eiropietis, kurš atklāja '''[[Sentomasa|Sentomasas salu]]''' [[Virdžīnu salas|Virdžīnu salās]], bija [[Kristofors Kolumbs]] [[1493. gads|1493. gada]] 14. novembrī, sava otrā ceļojuma laikā &lt;small&gt;(attēlā [[ASV Virdžīnas|ASV Virdžīnu]] galvaspilsēta [[Šarlote Amālija]])&lt;/small&gt;?
* ... [[Anglija]]s [[futbols|futbola]] [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargam]] [[Pīters Šiltons|Pīteram Šiltonam]] pieder rekords par '''[[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 1000 vai vairāk oficiāli aizvadītām spēlēm|visvairāk aizvadītajām spēlēm]]''', nospēlējot vairāk nekā 1400 spēles?
* ... '''[[vāciešu apmešanās uz austrumiem]]''' turpinājās līdz pat [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām, un vēsturnieki 19. gadsimtā šo virzienu definēja vispārpieņemtajā nosaukuma versijā — '''''[[Drang nach Osten]]'''''?

[[Attēls:Nīgrandes luterāņu baznīca7.jpg|border|right|50px]]
* ... [[1775. gads Latvijā|1775. gadā]] [[Nīgrande|Pīlesmiesta]] koka baznīcas vietā uzcēla mūra '''[[Nīgrandes luterāņu baznīca|luterāņu baznīcu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas saglabājusies līdz mūsu dienām?
* ... [[Latvija]]s [[mazumtirdzniecība]]s tīkls '''&quot;[[LaTS]]&quot;''', ko pārvalda uzņēmums &quot;Latvijas tirgotāju savienība&quot;, apvieno aptuveni 270 uzņēmumus ar vairāk nekā 700 tirdzniecības vietām?
* ... '''[[Polijas baltkrievi]]''' ir viena no lielākajām [[Mazākumtautība|mazākumtautībām]] valstī, saskaņā ar 2021. gada [[tautas skaitīšana]]s datiem [[Polija|Polijā]] dzīvoja 56 607 [[baltkrievi]], no kuriem aptuveni 17 325 mājās lietoja [[Baltkrievu valoda|baltkrievu valodu]]?

[[Attēls:Talihaerm J. – Biathlon 2023 Nove Mesto 8557.jpg|border|right|50px]]
* ... [[2024. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2024. gada Pasaules čempionātā biatlonā]] [[Nove Mesto Morāvijā|Nove Mesto]] '''[[Johanna Taliherma]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, Regina Ermitsa, [[Tūli Tomingasa]] un Suzana Kilma izcīnīja 4. vietu stafetē, kas bija [[Igaunija]]s visu laiku augstākais rezultāts šajā disciplīnā?
* ... '''[[Somijas zviedri]]''' ir valsts lielākā lingvistiskā [[minoritāte]], kuras tiesības ir oficiāli nostiprinātas [[Somijas konstitūcija|Somijas konstitūcijā]]?
* ... [[1996. gads|1996. gadā]] '''[[Baltkrievijas Konstitūcija]]''' tika grozīta, pamatojoties uz referenduma rezultātiem, pārdalot pilnvaras par labu izpildvarai un [[Baltkrievijas prezidents|prezidentam]], turklāt konstitūcijā nostiprināja [[Krievu valoda|krievu]] un [[Baltkrievu valoda|baltkrievu]] valodu vienlīdzību, kas izrietēja no [[1995. gada referendums Baltkrievijā|1995. gada referenduma]]?

[[Attēls:Muhammad Ahmad.jpg|border|right|50px]]
* ... Mahdistu valsts [[Sudāna|Sudānā]] dibinātāja un līdera '''[[Muhameds Ahmeds|Muhameda Ahmeda]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš [[1881. gads|1881. gadā]] pasludināja sevi par [[mesija|mesiju]], dēls Abdelrahmans al Mahdī bija viens no [[Angļu-ēģiptiešu Sudāna]]s redzamākajiem politiķiem un tās premjerministrs, bet mazmazdēls Sadiks al Mahdī bija Sudānas premjerminists 20. gadsimta 60. un 80. gados?
* ... 2002. gadā [[Lietuva]]s [[mazumtirdzniecība]]s tīkla uzņēmumu grupa '''''[[Aibė]]''''' paplašinājās uz [[Latvija|Latviju]]?
* ... [[basketbols|basketbola]] [[treneris]] '''[[Edmunds Valeiko]]''' kā spēlētājs ir aizvadījis 90 spēles [[Latvijas basketbola izlase|Latvijas basketbola izlasēs]], tās sastāvā piedaloties trijos [[Eiropas čempionāts basketbolā|Eiropas čempionāta]] finālturnīros?

[[Attēls:Flag of Wales.svg|border|right|50px]]
* ... tāpat kā daudzu [[heraldika]]s figūru gadījumā, precīzs [[pūķis|pūķa]] attēlojums '''[[Velsas karogs|Velsas karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nav standartizēts likumā, un tam ir daudz atveidojumu?
* ... politiskais termins '''[[Finlandizācija]]''' parādījās 20. gadsimta otrajā pusē, lai raksturotu [[Padomju Savienība]]s un [[Somija]]s attiecības pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]?
* ... vienīgais [[futbolists]], kurš cēlies ārpus [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] un ir '''[[Anglijas futbola Premjerlīgā 500 vai vairāk spēļu aizvadījušo spēlētāju uzskaitījums|aizvadījis 500 Premjerlīgas spēles]]''', ir [[Austrālija]]s vārtsargs [[Marks Švarcers]]?

[[Attēls:2008-01-28 Tague Bay St. Croix.jpg|border|right|50px]]
* ... pirmais eiropietis, kurš apmeklēja [[Virdžīnu salas|Virdžīnu salās]] esošo '''[[Sentkroisa|Sentkroisas salu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, bija [[Kristofors Kolumbs]] [[1493. gads|1493. gada]] 14. novembrī, sadursmes starp [[spāņi]]em un karībiem Sentkroisā bija vēsturē pirmais dokumentētais militārais konflikts starp spāņiem un [[Jaunā pasaule|Jaunās pasaules]] iedzīvotājiem?
* ... '''[[neitralitāte]]''' [[Starptautiskās tiesības|starptautiskājās tiesībās]] nozīmē nepiedalīšanos [[Karš|karā]], bet miera laikā tas nozīmē atteikšanās un nepiedalīšanās militāri politiskos blokos, kā arī militāro arsenālu un budžeta izdevumu samazināšana?
* ... '''[[šerifs|šerifa]]''' amats radies 11. gadsimta [[Anglija|Anglijā]] un sākotnēji tas bijis [[monarhs|monarha]] pilnvarotais pārstāvis [[grāfiste|grāfistē]] (šīrā) un bija atbildīgs par kārtības nodrošināšanu, karaspēka draudzes mobilizēšanu, kā arī bija iesaistīts [[nodokļi|nodokļu]] ievākšanā?

[[Attēls:Casu Marzu cheese.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Kasu marcu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir tradicionāls [[Sardīnija]]s [[aita]]s [[piens|piena]] [[siers]] ar dzīviem kukaiņu [[Kāpurs|kāpuriem]]; daži cilvēki dod priekšroku kāpuru noņemšanai pirms ēšanas, bet citi ēd tos kopā ar sieru, tomēr kāpuri var izdzīvot cilvēka [[zarnas|zarnās]], izraisot enterālu saslimšanu?
* ... [[Japāna]]s transportlīdzekļu ražotājs '''''[[Suzuki Motor Corporation]]''''' sāka darbību 1909. gadā kā [[Zīds|zīda]] un [[kokvilna]]s [[Stelles|aušanas steļļu]] ražotājs?
* ... tā kā '''[[siltumvadīšana|siltumvadīšanu]]''' veicina [[Temperatūra|temperatūru]] starpība, izolētā sistēmā apgabali ar sākotnēji atšķirīgu temperatūru siltuma vadīšanas ceļā tieksies uz termodinamisko līdzsvaru (konstantu temperatūru)?

[[Attēls:20230211 FIS Ski Jumping World Cup Women Hinzenbach Nika Prevc 850 6801.jpg|border|right|50px]]
* ... [[2025. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|2025. gada Pasaules čempionāta]] uzvarētājas [[Tramplīnlēkšana|tramplīnlēkšanā]] lēcienos gan no parastā, gan lielā tramplīna [[slovēņi|slovēniete]]s '''[[Nika Prevca|Nikas Prevcas]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; trīs brāļi [[Peters Prevcs|Peters]], [[Cene Prevcs|Cene]] un Domens arī ir tramplīnlēcēji?
* ... amerikāņu [[basketbolists]] '''[[Gregs Vitingtons]]''', kurš [[Latvija]]s kluba [[Rīgas VEF]] sastāvā 2024. gadā kļuva par [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionu, ir aizvadījis četras spēles [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālajā basketbola asociācijā]], spēlējot [[Denveras &quot;Nuggets&quot;]]?
* ... [[2016. gads Latvijā|2016. gadā]] [[Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte]] '''[[Ketleru atsegums|Ketleru atsegumu]]''' [[Venta]]s labajā krastā izvēlējās par [[Gada ģeovieta Latvijā|Gada ģeovietu Latvijā]]?

[[Attēls:Monument pedestal Krates victory S399 ancient agora museum Athens.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[kvadriga|kvadrigu]]''' sacensības rīkoja [[Antīkās olimpiskās spēles|antīkajās olimpiskajās spēlēs]] un citās sakrālajās svinībās, un tās uzskatīja par [[sengrieķu mitoloģija|gieķu dievu]] transporta līdzekli, kā arī tās attēlotas uz dažādām vāzēm un mākslinieciskos bareljefos &lt;small&gt;(attēlā kvadriga uz pjedestāla piemineklim, veltītam uzvarai Panatēnu spēlēs)&lt;/small&gt;?
* ... kopš 2022. gada [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīga]]s komandā [[RFS]] spēlējošais [[Serbi|serbu]] [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Stefans Paničs]]''' ir aizvadījis vienu spēli [[Serbijas futbola izlase|Serbijas futbola izlasē]], bet 2018., 2019. un 2020. gadā uzvarējis Latvijas Virslīgā ar ''[[Riga FC]]'' komandu?
* ... uzņēmēja no [[Londona]]s '''[[Rūta Belvila]]''', tāpat kā viņas māte un tēvs iepriekš, no 19. gadsimta beigām līdz 1940. gadam pārdeva cilvēkiem laiku, katru dienu iestatot pulksteni pēc [[Griničas laiks|Griničas laika]], kā rādīja Griničas pulkstenis, un pēc tam ļaujot klientiem apskatīt pulksteni un pieregulēt savējo?

[[Attēls:Akhmed Zakayev (2018).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Ahmeds Zakajevs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kopš 2007. gada ir [[Ičkērijas Čečenu Republika]]s trimdas valdības premjerministrs?
* ... '''[[2024. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2024. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' laboti divi pasaules rekordi: [[400 metri|400 metru skrējienā]] to paveica [[Nīderlande]]s sprintere [[Femke Bola]] (49,17 sekundes), bet 60 metru barjerskrējienā pasaules rekordu sasniedza Bahamu Salu pārstāve Devina Čārltone (7,65 sekundes)?
* ... lielākās '''[[oguzu valodas]]''' pēc runātāju skaita ir [[turku valoda]] (90 miljoni runātāju), [[azerbaidžāņu valoda]] (24 miljoni) un [[turkmēņu valoda]] (6,5 miljoni)?

[[Attēls:Zanda Martens MdB, SPD Fraktion im Bundestag.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Latvieši|latviešu]] izcelsmes [[Vācija]]s politiķe un juriste '''[[Zanda Martena]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par [[Bundestāgs|Vācijas Bundestāga]] deputāti 2021. gada vēlēšanās?
* ... amerikāņu sākotnējais iebrukums [[Okinava (sala)|Okinavā]] [[1945. gads|1945. gada]] 1. aprīlī bija [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] lielākais amfībiju uzbrukums [[Klusā okeāna karš|Klusā okeāna karadarbības teātrī]]; kopā '''[[Okinavas kauja]]''' starp [[ASV]] un [[Japāna]]s spēkiem ilga 82 dienas no 1945. gada 1. aprīļa līdz 22. jūnijam?
* ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānā]] starp [[Ķeltu jūra|Ķeltu jūru]] ziemeļos un [[Lamanšs|Lamanšu]] dienvidos, 40 km no [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānija]]s salas galējā dienvidrietumu punkta esošajās '''[[Sili salas|Sili salās]]''' ir novērojami līdz 6 m augsti [[paisums|paisumi]], bet bēguma laikā pa seklajiem jūrasšaurumiem ar kājām iespējams nokļūt no vienas salas uz otru?

[[Attēls:Cristiano Ronaldo playing for Al Nassr FC against Persepolis, September 2023 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Portugāles futbola izlase|Portugāles]] futbolistam [[Krištianu Ronaldu]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pieder rekords ar 137 '''[[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 50 vai vairāk vārtu guvumiem starptautiskā līmenī|vārtu guvumiem starptautiskā līmenī]]'''?
* ... pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] un [[iedzīvotāju blīvums|blīvuma]] '''[[Luksemburgas kantons]]''' ir pirmais kantons [[Luksemburga|Luksemburgā]]?
* ... [[2022. gads Latvijā|2022. gada]] 22. septembrī [[Saeima]] atbalstīja zvēraudzēšanas aizlieguma likumprojektu, kas Saeimā nonāca pēc biedrības '''&quot;[[Dzīvnieku brīvība]]&quot;''' iniciatīvas, no [[2028. gads Latvijā|2028. gada]] 1. janvāra aizliedzot audzēt un turēt dzīvniekus, ja to audzēšanas vai turēšanas vienīgais vai galvenais nolūks ir [[kažokāda|kažokādu]] ieguve?

[[Attēls:Lejeune - Bataille de Marengo.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Otrās koalīcijas karš (1799—1802)|Otrās koalīcijas kara]] {{dat|1800|06|14|lok}} '''[[Marengo kauja]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; rezultātā [[Hābsburgu monarhija|austrieši]] bija spiesti izvest karaspēku no [[Lombardija]]s, bet [[Napoleons Bonaparts|Napoleons]] iekšpolitiski nostiprināja savas pozīcijas kā [[Francijas Pirmā republika|Francijas Pirmās republikas]] pirmais konsuls?
* ... 6. gadsimtā plašāko ekspansiju sasniegušais '''[[Tjurku kaganāts]]''' ir viena no lielākajām valstīm pasaules vēsturē?
* ... '''[[nogaju valoda]]''' ir viena no [[Krievijas Federācija]]s [[Dagestāna]]s un [[Karačaja-Čerkesija|Karačajas-Čerkesijas]] [[valsts valoda|oficiālajām valodām]]?

[[Attēls:Mattarella Milei 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Argentīnas prezidents]] '''[[Havjers Milejs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pazīstams ar savu ekstraordināro personību un aktīvo klātbūtni medijos, bet politiski viņu raksturo kā [[Labēja politika|labējo]] [[Populisms|populistu]] un labējo [[Libertisms|libertārieti]], kas atbalsta ''[[laissez-faire]]'' ekonomiku, pieskaņojot [[Minarhisms|minarhisma]] un [[Anarhokapitālisms|anarhokapitālisma]] principus?
* ... '''''[[Absolut Vodka]]''''' ir trešais lielākais [[Alkoholiskie dzērieni|alkoholisko dzērienu]] zīmols pasaulē aiz ''Bacardi'' un ''Smirnoff''?
* ... pēc pēdējā [[hercogs|hercoga]] nāves [[1884. gads|1884. gadā]] '''[[Braunšveigas hercogiste]]''' faktiski kļuva par [[Prūsijas Karaliste|Prūsijas]] provinci, un par reģentu kļuva kāds no Prūsijas valdošā [[Hoencollernu dinastija|Hohenzollernu nama]] locekļiem?

[[Attēls:Alan Shearer 2008.jpg|border|right|50px]]
* ... 1995.—1996. gada sezonā [[Alans Šīrers]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par pirmo [[futbolists|futbolistu]], kurš '''[[Anglijas futbola Premjerlīgā 100 vai vairāk vārtus guvušo spēlētāju uzskaitījums|guvis 100 vārtus Premjerlīgā]]''', un viņam pieder rekords par vismazāk aizvadītajām spēlēm, lai sasniegtu šo skaitli, to paveicot 124 spēlēs?
* ... '''[[Apvienotās Karalistes ekonomika]]s''' vadošā nozare ir [[Pakalpojums|pakalpojumu nozare]], kurā vadošo lomu ieņem finanšu komponents?
* ... tiek uzskatīts, ka '''[[tausūgi]]''' ir ieceļojuši [[Sulu arhipelāgs|Sulu arhipelāgā]] 11.—13. gadsimtā no [[Mindanao]] ziemeļaustrumiem, kas izskaidro '''[[tausūgu valoda]]s''' radniecību ar [[visaju valodas|visaju valodām]]?

[[Attēls:20210529 Lands End-9.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānija]]s galējais dienvidrietumu punkts '''[[Lendsends]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir veidots no stāvām [[granīts|granīta]] klintīm, un tas ir populārs [[tūrisms|tūrisma]] galamērķis?
* ... [[Larss fon Trīrs|Larsa fon Trīra]] filmas '''&quot;[[Dejotāja tumsā]]&quot;''' pirmizrāde notika {{Dat|2000|5|17|5=bez}} [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivālā]], kur tā saņēma festivāla augstāko apbalvojumu — [[Zelta palmas zars|Zelta palmas zaru]], bet galvenās lomas atveidotāja [[Bjorka]] saņēma arī festivāla labākās aktrises balvu?
* ... viens no paleoģenētikas pamatlicējiem [[Zviedrija]]s ģenētiķis '''[[Svante Pēbo]]''' 2022. gadā ieguva [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā]] &quot;par viņa atklājumiem izzudušo [[Hominīni|hominīnu]] genoma un cilvēka evolūcijas pētījumos&quot;?

[[Attēls:Acorn Squirrel.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[ozolzīles|ozolu zīles]]''' ir pārāk smagas, lai tās varētu izplatīt [[vējš]], tāpēc dabā tās var nonākt jaunā augšanas vietā tikai ar dzīvnieku palīdzību; noderīga loma ir tiem zīdītājiem un putniem, kuri, veidodami barības krājumus ziemai, zīles ierok augsnē, bet dažādu iemeslu dēļ tās neapēd, piemēram [[sīlis|sīļi]], [[parastā vāvere|vāveres]], [[meža klaidoņpele]]s &lt;small&gt;(attēlā vāvere ar zīli)&lt;/small&gt;?
* ... pateicoties uzlabotajām sēklu tīrīšanas metodēm, [[Eiropa|Eiropā]] '''[[vītņu dedestiņa]]''' lielākoties ir izskausta no labības kultūrām, kur to sēklu piejaukums novāktajai ražai ir kaitīgs, jo tās cilvēku uzturā vai [[Lopbarība|lopbarībā]] ir indīgas?
* ... 20. gadsimta 60. gados no '''[[Valmieras lidlauks|Valmieras lidlauka]]''' veikti arī pasažieru lidojumi uz [[Rīga|Rīgu]], [[Daugavpils|Daugavpili]], [[Rēzekne|Rēzekni]], [[maskava|Maskavu]], [[adlera|Adleru]], [[Simferopole|Simferopoli]] un [[Miņeraļnije Vodi]], kā arī citām pilsētām?

== Faktu ieteikumi (vēl neizmantotie, jaunos likt apakšā) ==

&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Valarie Allman higher resolution.jpg|border|right|150px]]
* ... {{oss|V=2020|L=L}} [[Tokija|Tokijā]], kas notika 2021. gadā, jau pirmajā mēģinājumā raidot disku 68,98 metrus tālu, amerikāņu [[diska mešana|diska metēja]] '''[[Valerija Olmena]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par olimpisko čempioni; pēc tam viņa uzvarējusi arī {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]] un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā]] [[Tokija|Tokijā]]?
* ... '''[[Latvijas Universitātes Medicīnas un dzīvības zinātņu fakultāte]]''' tika izveidota [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]], apvienojot [[Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultāte|Bioloģijas fakultāti]], [[Latvijas Universitātes Ķīmijas fakultāte|Ķīmijas fakultāti]] un [[Latvijas Universitātes Medicīnas fakultāte|Medicīnas fakultāti]]?
* ... '''[[aplenkums|aplenkumi]]''' bieži ir saistīti ar smagām humānajām sekām; [[civiliedzīvotāji]]em, kuri tiek iesprostoti aplenktajā teritorijā, var nākties izturēt [[bads|badu]], [[slimība]]s un nemitīgu apšaudi, radot milzīgus cilvēku zaudējumus?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Northampton Guildhall 01.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Northemptona]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no lielākajām [[Anglija]]s mazpilsētām (''town''), kurai nav un nekad nav bijis lielpilsētas (''city'') statusa?
* ... [[2018. gads kino|2018. gadā]] par visu laiku ienesīgāko '''[[biogrāfiskā filma|biogrāfisko filmu]]''' kļuva &quot;[[Bohēmista rapsodija]]&quot;, bet [[2023. gads kino|2023. gadā]] to apsteidza filma &quot;[[Openheimers (filma)|Openheimers]]&quot;?
* ... [[2025. gads Latvijā|2025. gadā]] '''[[Latvijas jauniešu galvaspilsēta]]''' ir [[Liepāja]], kas ir vienīgā pilsēta, kas šādu godu izpelnījusies divreiz?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Belka and Strelka 2020 stamp of Transnistria 2.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Padomju Savienība|padomju]] [[Suņi kosmosā|kosmosa suņi]] '''[[Belka un Strelka]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[pastmarka|pastmarkā]])&lt;/small&gt; kļuva slaveni kā pirmie dzīvnieki, kas veiksmīgi atgriezās uz [[Zeme]]s pēc lidojuma [[kosmiskā telpa|kosmosā]]?
* ... [[angļi|angļu]] kuģu kurinātājs '''[[Arturs Džons Prīsts]]''' ieguva slavu kā nenogremdējams jūrnieks, jo izdzīvoja piecās kuģu katastrofās, kas beidzās ar kuģu nogrimšanu vai nopietnām avārijām, tostarp &quot;[[Titāniks|Titānika]]&quot; bojāejā?
* ... '''[[Serbijas ūdenspolo izlase|Serbijas vīriešu ūdenspolo izlase]]''' tiek uzskatīta par vienu no veiksmīgākajām vīriešu [[ūdenspolo]] komandām pasaulē, kas izcīnījusi medaļas visos olimpiskajos turnīros, kuros ir piedalījusies, tostarp trīs zeltus, kā arī ir vairākkārtēja pasaules un Eiropas čempione?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Beatrice Chebet 5000m women final 2 Oregon 2022 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Kenija]]s [[vieglatlēte]], garo distanču skrējēja '''[[Beatrise Čebeta]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pašreizējā [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordiste]] [[5000 metri|5000 metru]] un [[10 000 metri|10 000 metru]] distancē, un abās šajās distancēs uzvarēja arī {{oss|V=2024|L=L}} un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā]]?
* ... 1997. gada [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karaliste]] [[kinokomēdija]] '''&quot;[[Visu vai neko]]&quot;''' par sešiem bez darba esošiem vīriešiem, kuri, lai nopelnītu naudu, nolemj izveidot savu [[striptīzs|striptīza]] šovu, guva lielus finansiālus panākumus un kritiķu atzinību, nopelnot vairāk nekā 250 miljonus [[ASV dolārs|ASV dolāru]] pie tikai 3,5 miljonu dolāru budžeta?
* ... '''[[Taraškevica|Taraškevicu]]''' oficiāli lietoja līdz [[1933. gads|1933. gadam]], kad [[Baltkrievijas PSR]] veica [[baltkrievu valoda]]s pareizrakstības reformu, ieviešot tā saukto narkamauku, bet mūsdienās klasisko pareizrakstību joprojām neformāli lieto [[Baltkrievija|Baltkrievijā]] un [[baltkrievi|baltkrievu]] [[diaspora]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Icon of Saint Methodius, The Holy Mount of Grabarka.png|border|right|150px]]
* ... [[Austrumromas impērija|bizantiešu]] [[misionārs]] '''[[Svētais Metodijs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kopā ar savu brāli [[Svētais Kirils|Svēto Kirilu]] ir ievērojami ar to, ka izveidoja [[glagolica]]s alfabētu, kas bija pirmais rakstības veids [[Slāvu valodas|slāvu valodām]], un veicināja [[kristietība]]s izplatīšanu [[slāvi|slāvu tautu]] vidū?
* ... '''[[Ukrainas iebrukums Kurskas apgabalā (2024)|Ukrainas iebrukumā Kurskas apgabalā]]''' līdz 2024. gada 20. augustam [[Ukrainas bruņotie spēki|Ukrainas bruņoto spēku]] kontrolē [[Krievijas Federācija]]s [[Kurskas apgabals|Kurskas apgabalā]] atradās aptuveni 1250 km² plaša teritorija, tostarp lielākā daļa '''[[Sudžas rajons|Sudžas rajona]]''', uzsākot '''[[Kurskas apgabala okupācija (2024—2025)|Kurskas apgabala daļas okupāciju]]'''?
* ... apmēram 2640 kilometru garā '''[[Djuranda līnija]]''' joprojām ir pretrunīgs jautājums starp [[Afganistāna|Afganistānu]] un [[Pakistāna|Pakistānu]], īpaši tāpēc, ka līnija sadala [[Puštuni|puštunu]] tautu, kas dzīvo abās robežas pusēs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dienvidu fasāde.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[1671. gads Latvijā|1671. gadā]]''' tika uzcelta [[Durbes muiža|Durbes pils]] ēka [[tukums|Tukumā]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Baltkrievijas Valsts drošības komiteja]]''' ir tiešs [[PSRS]] laiku [[KGB]] pēctecis, un tai ir liela nozīme [[Baltkrievijas prezidents|prezidenta]] [[Aļaksandrs Lukašenka|Aļaksandra Lukašenkas]] režīma stiprināšanā?
* ... [[Gruzija]]s [[šāvēja]] '''[[Nino Salukvadze]]''' ir 10 reizes piedalījusies [[olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]], kas ir rekordskaits starp sportistēm sievietēm, un starp visiem sportistiem dala pirmo vietu ar [[Kanāda]]s [[jāšana|jātnieku]] [[Īans Milars|Īanu Milaru]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:CSIRO ScienceImage 2992 The Giant Tiger Prawn.jpg|border|right|200px]]
* ... izteikti svītrainās '''[[tīģergarnele]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; parasti ir pelēcīgi zilā krāsā, taču pēc gatavošanas tās kļūst rozā vai sarkanīgas?
* ... '''[[ASV Konstitūcijas četrpadsmitais labojums]]''' tika pieņemts [[1868. gads|1868. gadā]] pēc [[Amerikas pilsoņu karš|Pilsoņu kara]], lai nodrošinātu vienlīdzīgas tiesības visiem [[ASV]] iedzīvotājiem, īpaši bijušajiem [[Verdzība ASV|vergiem]], un nostiprinātu pilsoņu tiesības?
* ... '''[[2024.—2025. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2024.—2025. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezonā]]''' ''[[Liverpool FC]]'' četras spēles pirms sezonas beigām otro reizi kļuva par [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgas]] čempioniem, bet kopumā komanda ir izcīnījusi 20 Anglijas čempionu titulus, atkārtojot ''[[Manchester United FC|Manchester United]]'' rekordu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Hamish Kerr - Diamond League Rabat 2025.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Jaunzēlande]]s [[augstlēcējs]] '''[[Hamišs Kers]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja zelta medaļu {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]]: viņam bija vienāds rezultāts ar amerikāņu augstlēcēju Šelbiju Makjūenu, abiem pārvarot 2,36 metrus un izmantojot vienādu mēģinājumu skaitu, tādēļ notika pārlēkšana, kurā Kers pārlēca 2,34 m augstumu, bet Makjūens to nepārleca?
* ... 1982. gada [[Sidnijs Polaks|Sidnija Polaka]] [[Satīra|satīriskā]] [[Romantiskā filma|romantiskā]] [[kinokomēdija]] '''&quot;[[Sirdspuķīte]]&quot;''' tika nominēta [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]i desmit kategorijās, saņemot to kategorijā &quot;[[Labākā aktrise otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā aktrise otrā plāna lomā]]&quot; ([[Džesika Lenga]])?
* ... nestoriešu [[mūks]] '''[[Rabans Sauma]]''' ir vienīgais [[Mongoļu impērija]]s ceļotājs, kurš atstājis piezīmes par savu ceļojumu uz [[Eiropa|Eiropu]]; viņš bija [[Marko Polo]] laikabiedrs, un viņa pieredze tiek salīdzināta ar venēciešu ceļotāja paveikto, taču no pretējā, [[Āzija]]s, skaptpunkta?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:ベールイドーム.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[1993. gada konstitucionālā krīze Krievijā]]''' eskalēja pavasarī, kad Augstākā Padome mēģināja samazināt [[Krievijas prezidenti|Krievijas prezidenta]] pilnvaras un nostiprināt savu kontroli pār valsti, un kulminēja 3.—4. oktobrī, kad prezidenta [[Boriss Jeļcins|Borisa Jeļcina]] spēki apšaudīja parlamenta ēku &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[ASV Konstitūcijas trīspadsmitais labojums]]''' tika pieņemts [[1865. gads|1865. gadā]] un oficiāli izbeidza [[Verdzība ASV|verdzību ASV]]?
* ... pēc '''[[Krievijas galvaspilsētas pārcelšana no Petrogradas uz Maskavu|Krievijas galvaspilsētas pārcelšanas no Petrogradas uz Maskavu]]''' [[1918. gads|1918. gada]] 12. martā [[Maskava]] kļuva par jauno [[Padomju Krievija]]s un vēlāk [[Padomju Savienība]]s galvaspilsētu un saglabāja šo statusu arī pēc [[PSRS sabrukums|PSRS sabrukuma]] kā [[Krievija|Krievijas Federācijas]] [[galvaspilsēta]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Grant Holloway FBK Games 2023.jpg|border|right|200px]]
* ... {{oss|V=2024|L=G}} čempions un trīskārtējais [[Pasaules čempionāts vieglatlētikā|pasaules čempions]] [[110 metru barjerskrējiens|110 metru barjerskrējienā]] '''[[Grānts Holovejs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; 2021. gadā laboja [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordu]] 60 metru barjerskrējienā telpās, kas kopš 1994. gada piederēja [[Kolins Džeksons|Kolinam Džeksonam]]?
* ... 1999. gada [[Pedro Almodovars|Pedro Almodovara]] filma '''&quot;[[Viss par manu māti]]&quot;''' saņēma [[72. Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]] kategorijā &quot;[[Labākā starptautiskā spēlfilma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma svešvalodā]]&quot;, kā arī līdzīgas kategorijas [[Zelta globusa balva|Zelta globusa balvu]] un [[BAFTA kino balva|BAFTA kino balvu]]?
* ... [[2025. gads kino|2025. gada]] janvārī [[Gints Zilbalodis|Ginta Zilbaloža]] [[animācijas filma]] '''&quot;[[Straume (filma)|Straume]]&quot;''' kļuva par visu laiku visvairāk skatīto filmu [[Latvija]]s kinoteātros, pārspējot [[Dzintars Dreibergs|Dzintara Dreiberga]] filmu &quot;[[Dvēseļu putenis (filma)|Dvēseļu putenis]]&quot;?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Nysier Brooks @ BC Samara (2024-11-10)-0 2.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Naisīrs Brukss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš kopā ar [[VEF Rīga]] kļuva par [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionu 2023. gadā, kļūstot arī par finālsērijas labāko spēlētāju, pēc tam spēlējis arī no starptautiskās sporta aprites izslēgtās [[Krievija]]s klubā ''BK Samara''?
* ... [[Nordeķu muiža]]s parka izveide tiek datēta ar 18.—19. gadsimtu miju; [[Rīga]]i attīstoties un izplešoties, muižas zemes sadalīja apbūves gabalos, atstājot neapbūvētu tikai teritoriju ap muižas centru, kas ir mūsdienu '''[[Nordeķu parks]]'''?
* ... pirms [[Laika]]s, kura nomira dažas stundas pēc pacelšanās ar kosmosa kuģi ''[[Sputnik-2]]'', [[Padomju Savienība]] jau bija veikusi vairākus izmēģinājumus ar '''[[suņi kosmosā|suņiem kosmosā]]''', sūtot viņus suborbitālos lidojumos?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Jubilee and Munin, Ravens, Tower of London 2016-04-30.jpg|border|right|150px]]
* ... tradicionāli tiek uzskatīts, ka '''[[Tauera kraukļi|Tauera kraukļu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; klātbūtne aizsargā [[britu monarhija|britu monarhiju]] un pašu [[Tauers|torni]]?
* ... '''[[Eiropiešu emigrācija]]''' īpaši intensīva kļuva no 19. gadsimta sākuma līdz 20. gadsimta sākumam, kad vairāk nekā 50 miljoni [[eiropieši|eiropiešu]] emigrēja uz [[Amerika|Ameriku]], [[Austrālija|Austrāliju]], [[Āfrika|Āfriku]] un citām pasaules daļām, visvairāk no [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijas]], [[Īrija]]s, [[Vācija]]s, [[Itālija]]s un [[Skandināvija]]s?
* ... atšķirībā no otrreizējās pārstrādes, kur [[materiāls|materiāli]] tiek pārstrādāti jaunās izejvielās, '''[[otrreizējā lietošana]]''' saglabā priekšmetus to sākotnējā formā, un tos izmanto tādā pašā vai līdzīgā veidā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Hocker Cole-FH-USAind24.webp|border|right|200px]]
* ... amerikāņu [[vieglatlētika|vieglatlēts]], vidējo un garo distanču skrējējs '''[[Kols Hokers]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir {{oss|V=2024|L=G}} čempions [[1500 metri|1500 metru distancē]] un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada pasaules čempions]] [[5000 metri|5000 metros]]?
* ... '''[[1727. gads Latvijā|1727. gada]]''' 18. augustā [[Kurzemes un Zemgales hercogs]] [[Saksijas Morics|Morics]] izdeva uzsaukumu, kurā atzīmēja, ka [[Kurzemes hercogiste|hercogistes]] teritorijā pretlikumīgi ienākuši sveši spēki, tādēļ aicināja iedzīvotājus ķerties pie ieročiem un pievienoties viņam uz salas [[Usmas ezers|Usmas ezerā]]?
* ... [[Krievi|krievu]] rakstnieka [[Fjodors Dostojevskis|Fjodora Dostojevska]] [[romāns]] '''&quot;[[Idiots (romāns)|Idiots]]&quot;''' tiek uzskatīts par vienu no nozīmīgākajiem darbiem [[Krievu literatūra|krievu literatūrā]], un tajā ir dziļa izpēte par cilvēka dabu, [[Morāle|morāli]] un sociālajām normām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Aerial photo of Festung Königstein, October 2008.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Kēnigšteinas cietoksnis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; netālu no [[Drēzdene]]s, Saksijas Šveicē, [[Vācija|Vācijā]], virs [[Kēnigšteina (Saksijas Šveice)|Kēnigšteina]]s pilsētas [[Elba]]s kreisajā krastā ir viens no lielākajiem kalna nocietinājumiem [[Eiropa|Eiropā]], un tas nekad nav ticis iekarots iekarots?
* ... '''[[2024.—2025. gada UEFA Eiropas līgas sezona]]''' bija pirmā reize, kad līgas fāzei kvalificējās arī [[Latvija]]s [[futbola klubs]], ko paveica [[RFS]]?
* ... '''[[aramieši]]''' lietoja [[Aramiešu valoda|aramiešu valodu]], kas ap 1. gadu tūkstoti pirms mūsu ēras bija viena no dominējošajām valodām [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]] un kļuva par [[diplomātija]]s un [[tirdzniecība]]s valodu [[Asīrija]]s un [[Persijas impērija|Persijas impēriju]] laikā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Infant formula.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[mākslīgais piena maisījums]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir izstrādāts, ņemot vērā [[zīdainis|zīdaiņa]] specifiskās uztura vajadzības, un parasti satur pielāgotus [[Olbaltumvielas|olbaltumvielu]], [[Tauki|tauku]] un [[Ogļhidrāti|ogļhidrātu]] avotus, kā arī [[Vitamīni|vitamīnus]] un [[minerālvielas]]?
* ... [[Septiņgadu karš|Septiņgadu kara]] laikā '''[[1757. gads Latvijā|1757. gadā]]''' [[Krievijas Impērija]]s karaspēks ģenerālanšefa [[Vilhelms fon Fermors|Fermora]] vadībā no okupētās [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]s iebruka [[Austrumprūsija]]s teritorijā, 24. jūnijā ieņēma [[Klaipēda|Mēmeles]] cietoksni un 30. augustā atsita prūšu armijas pretuzbrukumu [[Grosjēgersdorfas kauja|Grosjēgersdorfas kaujā]]?
* ... '''[[Ventspils Mūzikas vidusskola]]''' atrodas vienā ēkā ar [[koncertzāle &quot;Latvija&quot;|koncertzāli &quot;Latvija&quot;]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Elizabeth Debicki by Gage Skidmore.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Austrālija]]s [[aktrise]] '''[[Elizabete Debiki]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; par [[Princese Diāna|princeses Diānas]] lomu seriālā &quot;[[Kronis (seriāls)|Kronis]]&quot; ir saņēmusi [[Zelta globusa balva|Zelta globusa balvu]], kā arī nomināciju [[Emmy balva|''Emmy'' balvai]] un [[BAFTA televīzijas balva]]i?
* ... '''[[sīkvels]]''' un '''[[prikvels]]''' var attiekties uz to pašu sižetu kā darbs, no kura tie atvasināti, bet biežāk prikvels izskaidro fonu, kas noveda pie notikumiem oriģinālā, bet dažreiz sakarības nav pilnībā skaidras?
* ... '''[[vienkāršā valoda]]''' neparedz informācijas vienkāršošanu vai [[teksts|teksta]] būtisku īsināšanu, atšķirībā no '''[[vieglā valoda|vieglās valodas]]''', kas paredzēta cilvēkiem ar īslaicīgām vai nepārejošām [[valoda]]s uztveres grūtībām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Svinīgais pasākums par godu Latvijas sportistu augstajiem sasniegumiem 2019.gadā (49104476161) (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[2024. gada vasaras paraolimpiskās spēles|2024. gada paraolimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] ar zirgu ''King of the Dance'' '''[[Rihards Snikus]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ieguva [[zelta medaļa|zelta medaļu]] individuālajā iejādē un individuālajā brīvā stila iejādē?
* ... '''[[autoceļš V996]]''' [[Ogre]]—[[Viskāļi]]—[[Koknese]] lielā mērā dublē vēlāk izbūvēto reģionālo [[Autoceļš P80|autoceļu P80]] ([[Tīnūži]]—Koknese)?
* ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[ASV]] [[supervaroņu filma]] '''&quot;[[Dedpūls &amp; Vilknadzis]]&quot;''' visā pasaulē nopelnījusi vairāk nekā 1,3 miljardus [[ASV dolārs|ASV dolāru]], kļūstot par vienu no [[visu laiku ienesīgākās filmas|visu laiku ienesīgākajām filmām]] un [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|otro ienesīgāko 2024. gada filmu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Temple of Apollo, 565 BC, Byzantine and Norman rebuildings, Syracuse, 121676.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Antīkās Sirakūzas]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Apollona templis (Sirakūzas)|Apollona tempļa]] drupas)&lt;/small&gt; bija viena no senākajām [[Lielā Grieķija|grieķu kolonijām Sicīlijā]] un 4. gadsimtā pr.Kr. kļuva par pašu plaukstošāko un nozīmīgāko pilsētu visā [[Sicīlija|Sicīlijā]], kad Sirakūzu tirāni lēma visas salas likteni; uzplaukums ilga līdz 212. gadam pr.Kr., kad pilsētu iekaroja [[romieši]]?
* ... [[Anglija]]s rietumu pilsētas '''[[Dadli]]''' iedzīvotāju skaits 18. un 19. gadsimtā [[rūpniecība]]s izaugsmes ietekmē strauji pieauga; šajā laikā dzīves apstākļi saglabājās ļoti slikti, un [[1851. gads|1851. gadā]] Dadli tika nosaukta par &quot;visneveselīgāko vietu valstī&quot;?
* ... '''[[1992.—1993. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona]]''' bija [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgas]] atklāšanas sezona, un pirmais tās tituls tika [[Manchester United FC|Mančestras &quot;United&quot;]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Restorāns Otto Švarcs Basteja bulvārī 2 Rīgā 1903.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Otto Švarcs (restorāns)|Otto Švarca restorāns]]''' &lt;small&gt;(attēlā 1903. gadā)&lt;/small&gt; bija viens no slavenākajiem [[Rīga]]s [[restorāni]]em, kas pastāvēja no [[1892. gads Latvijā|1892.]] līdz [[1940. gads Latvijā|1940. gadam]]?
* ... '''[[2024. gada vasaras paraolimpiskās spēles|2024. gada vasaras paraolimpiskajās spēlēs]]''', kas no {{dat||8|28|ģ|bez}} līdz {{dat||9|8|d|bez}} notika [[Parīze|Parīzē]], [[Latvija]]s sportisti izcīnīja četras medaļas: [[Diāna Krūmiņa]] zeltu [[Šķēpa mešana|šķēpa mešanā]] [[Vieglatlētika|vieglatlētikā]], [[Rihards Snikus]] — divas zelta medaļas [[Jāšana|jāšanā]], iejādē, bet [[Aigars Apinis]] — sudrabu [[Diska mešana|diska mešanā]]?
* ... [[Eiropas Savienība]]s programma '''''[[Erasmus+]]''''' sniedz cilvēkiem iespēju mācīties, uzlabot savas prasmes, attīstīt starpkultūru pieredzi un veicināt mobilitāti starp dažādām valstīm?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ulmus minor kz06.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[stepes goba]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Latvija|Latvijā]], kas atrodas uz ziemeļiem no sugas pamatareāla, ir sastopama kā adventatīva suga?
* ... trīskārtējais ''[[Indianapolis 500]]'' sacensību uzvarētājs [[ASV]] [[autosportists]] '''[[Bobijs Ansers]]''' nāk no autosportistu ģimenes — tēvs Džerijs, kā arī tēvoči Lūiss un Džo, nodarbojās ar autosportu, tāpat viņa brāļi Džerijs un [[Els Ansers|Els]], brāļadēls Els jaunākais, kā arī dēls Robijs bija autosportisti?
* ... [[Ženēvas konvencijas|Ženēvas konvencijās]], ir noteikti stingri ierobežojumi '''[[diversija|diversiju]]''' veikšanai pret [[civiliedzīvotāji]]em un civilajiem objektiem; sabotāža, kas vērsta pret infrastruktūru, kas nepieciešama civiliedzīvotāju izdzīvošanai, piemēram, ūdens vai pārtikas apgādes sistēmām, tiek uzskatīta par [[Kara noziegumi|kara noziegumu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ronaldo in 2018.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Portugāle]]s [[futbolists]] [[Krištianu Ronaldu]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[UEFA Čempionu līga|UEFA Čempionu līgā]] ir aizvadījis 183 spēles, kas ir '''[[Futbolistu uzskaitījums ar 100 vai vairāk spēlēm UEFA Čempionu līgā|visvairāk šajās sacensībās]]''' un guvis 140 vārtus, kas ir '''[[UEFA Čempionu līgas rezultatīvāko spēlētāju uzskaitījums|visvairāk gūto vārtu šajā turnīrā]]'''?
* ... '''[[ģeogrāfiskais determinisms]]''' apgalvo, ka [[cilvēks|cilvēku]] [[Sabiedrība|sabiedrību]] un [[Kultūra|kultūru]] attīstību galvenokārt nosaka [[ģeogrāfija|ģeogrāfiskie apstākļi]], piemēram, [[klimats]], [[reljefs]], [[dabas resursi]] un vide?
* ... 1980. gadā, apvienojot 4 apdzīvotas vietas strauji augošā apvidū: Greindžeru, Hanteru, Česterfīldu un Redvudu, izveidoja '''[[Vestvolisitija]]s''' pilsētu, kas mūsdienās ir otrā lielākā pilsēta [[Jutas štats|Jūtas štatā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Grenadier-a-pied-de-la-Vieille-Garde.png|border|right|150px]]
* ... '''[[Vecā gvarde]]''' bija [[Francijas imperators|Francijas imperatora]] [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] impērijas gvardes veterānu vienība, kas bija viselitārākā militārā vienība ''[[Lielā armija (Francija)|Grande Armée]]'' sastāvā &lt;small&gt;(attēlā Vecās gvardes grenadieris)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Kirkenesas—Helsinku dzelzceļš]]''' kalpotu kā alternatīva globālajiem jūras maršrutiem, kas kļūst arvien pieprasītāka, it īpaši [[klimata pārmaiņas|klimata pārmaiņu]] kontekstā, kas paver vairāk kuģošanas iespējas [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeānā]]?
* ... ar aptuveni 18,5 miljonu [[ASV dolārs|ASV dolāru]] lielu budžetu [[ASV]] un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[asa sižeta filma]] '''&quot;[[Svešie]]&quot;''' nopelnīja 131,1—183,3 miljonus ASV dolāru, padarot to par vienu no ienesīgākajām 1986. gada filmām visā pasaulē?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Aureus of Licinius.png|border|right|200px]]
* ... [[Senās Romas imperatori]] '''[[Licīnijs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; un [[Konstantīns Lielais|Konstantīns]] sākotnēji bija sabiedrotie, tomēr abu valdnieku ambīcijas noveda pie vairākiem kariem, līdz Konstantīns, kurš valdīja [[Rietumromas impērija|Rietumromas impērijā]], guva virsroku pār Licīniju, kurš kontrolēja [[Austrumromas impērija|Austrumromas]] daļas?
* ... '''[[nomētāšana ar akmeņiem]]''' ir sena prakse, kas bijusi sastopama dažādās [[sabiedrība|sabiedrībās]] un [[kultūra|kultūrās]], tā ir minēta gan [[Bībele|Bībelē]] ([[Vecā Derība|Vecajā Derībā]]), gan [[Islāms|Islāma]] svētajos tekstos ([[Šariats|šariata]] likums), bet dažas musulmaņu kopienas joprojām atbalsta šo sodu?
* ... '''[[Otrais Kontinentālais kongress]]''' [[1776. gads|1776. gada]] 4. jūlijā [[Filadelfija|Filadelfijā]] pieņēma [[ASV Neatkarības deklarācija|ASV Neatkarības deklarāciju]], ko lielā mērā sastādīja [[Tomass Džefersons]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Special military ceremony- University of Imam Hussein -Commander-in-chief of Iranian Armed Forces (55).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Irānas azerbaidžāņi|Irānas azerbaidžāņu]]''' skaits tiek lēsts starp 15—20 miljoniem, kas veido ievērojamu daļu no [[Irāna]]s kopējā [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] &lt;small&gt;(attēlā [[Irāna]]s augstākais līderis [[Alī Hāmenejī]], kurš pēc izcelsmes ir azerbaidžānis)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Šrilanka (sala)|Šrilanka]]''' ir 25. [[Pasaules lielākās salas|lielākā salu pasaulē]]?
* ... starp [[2023. gads kino|2023. gada]] [[ASV]] un [[Kanāda]]s [[animācija]]s [[supervaroņu filma|supervaroņu]] [[kinokomēdija]]s '''&quot;[[Ķepu patruļa: Varenā filma]]&quot;''' varoņu balsu ierunātājiem ir arī [[Kima Kardašjana]], [[Kriss Roks]] un bijusī [[tenisiste]] [[Serīna Viljamsa]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:T-26 in Kirovsk.JPG|border|right|200px]]
* ... [[Padomju Savienība]]s vieglais [[tanks]] '''[[T-26]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika izmantots [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] sākuma posmos, piemēram, [[Ziemas karš|Ziemas karā]] pret [[Somija|Somiju]] un [[Barbarosa (plāns)|Barbarosas operācijas]] laikā, tomēr līdz ar kara progresu tas novecoja, jo jaudīgākas un labāk bruņotas vācu tanku vienības to pārspēja?
* ... '''[[iebrukums Kanādā]]''' [[1775. gads|1775.]]—[[1776. gads|1776. gadā]] bija viena no retajām lielajām [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas revolucionārā kara]] neveiksmēm, kas parādīja lojalitāti starp franču iedzīvotājiem un britu varu [[Kvebeka|Kvebekā]]?
* ... [[Viduslaiki|viduslaikos]] un agrīnajos jaunajos laikos daudzas [[sieviete]]s (un dažkārt arī [[Vīrietis|vīrieši]]) tika apsūdzētas [[Ragana|raganu]] darbībās un parasti tika '''[[sadedzināšana|sadedzinātas]]''' uz sārta, kas bija izplatīts sods [[Eiropa|Eiropā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Red-shanked Douc at the Philadelphia Zoo.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Nemejas slaidlangurs|Nemejas slaidlanguri]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nedzer [[ūdens|ūdeni]], iegūstot visu nepieciešamo šķidruma daudzumu no pārtikas?
* ... pēc '''[[sikuli|sikulu]]''', kuru vārdā ir nosaukta [[Sicīlija|Sicīlijas sala]], sakāves Nomas kaujā 450. gadā pr.Kr. un vadoņa Duketija nāves 440. gadā pr.Kr. sikulu valsts sabruka, bet sikulu kultūra iekļāvās [[Lielā Grieķija|Lielās Grieķijas]] sastāvā?
* ... 1973. gada vasaras [[universiāde]]s čempions [[šķēpa mešana|šķēpa mešanā]] '''[[Jānis Zirnis (vieglatlēts)|Jānis Zirnis]]''' ar šķēpa mešanu sāka nodarboties 1969. gadā, studējot [[Latvijas Lauksaimniecības akadēmija|Latvijas Lauksaimniecības akadēmijā]], un jau pēc četriem gadiem sasniedza starptautiskās klases rezultātu 85,56 m?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:M4 (105) Sherman IB at Bastogne Barracks.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] vidējais [[tanks]] '''''[[M4 Sherman]]''''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viens no pazīstamākajiem un visplašāk ražotajiem [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] tankiem ar vairāk nekā {{sk|49000}} saražotiem eksemplāriem?
* ... [[Anglija]]s rietumu pilsētā '''[[Smetika|Smetikā]]''' ir ievērojama [[sikhi|sikhu]] minoritāte — mūsdienās sikhi veido 15,7% no kopējā pilsētas iedzīvotāju skaita?
* ... lielākā daļa '''[[brazīlieši|brazīliešu]]''' ir [[katoļi]], un [[Brazīlija]] ir lielākā katoļu valsts pasaulē pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Atrletes Botswanais Championnats d'Afrique d'athlétisme 2024 à Douala 17.jpg|border|right|200px]]
* ... {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]] ar jaunu Āfrikas rekordu '''[[Lecile Tebogo]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja zelta medaļu [[200 metri|200 metru distancē]], kas bija pirmais olimpiskais zelts [[Botsvāna]]s vēsturē?
* ... lai gan [[Senās Romas imperatori|Romas imperatoru]] [[Konstantīns Lielais|Konstantīna Lielā]] un [[Licīnijs|Licīnija]] 313. gadā izdotais '''[[Milānas edikts]]''' vispirms attiecās uz [[kristieši]]em, tas vispārēji garantēja [[reliģijas brīvība|reliģijas brīvību]] visiem [[Romas impērija]]s iedzīvotājiem, ļaujot viņiem pielūgt jebkuru dievu pēc savas izvēles?
* ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[ASV]] [[datoranimācija]]s muzikālā fantāzijas [[piedzīvojumu filma]] '''&quot;[[Vaiana 2]]&quot;''' ir [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|2024. gada trešā ienesīgākā filma]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Vidrižu muižas kungu māja.jpg|border|right|200px]]
* ... pēc [[1920. gada zemes reforma]]s '''[[Vidrižu muiža]]s''' &lt;small&gt;(attēlā kungu māja 20. gadsimta sākumā)&lt;/small&gt; zemi sadalīja un 1925. gadā pilī iekārtoja [[pamatskola|pamatskolu]]; arī mūsdienās muižas kungu mājā atrodas Vidrižu pamatskola?
* ... 20. gadsimta vidū [[Latvijas PSR]] '''[[adīšana]]''' tika uzskatīta par vispopulārāko mākslinieciskās pašdarbības nozari?
* ... [[Trešais reihs|Trešā reiha]] okupācijas zonas [[Polija|Polijā]] '''[[Ģenerālgubernatūra]]s''' veidošanas pamats bija &quot;Aneksijas dekrēts par okupēto poļu teritoriju pārvaldi&quot;, ko [[Ādolfs Hitlers]] izsludināja [[1939. gads|1939. gada]] 8. oktobrī?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kichenok L. RG19 (44) (48199182982).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Ukraina]]s [[tenisiste]] '''[[Ludmila Kičenoka]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kopā ar ar [[Latvija]]s tenisisti [[Aļona Ostapenko|Aļonu Ostapenko]] uzvarēja 2024. gada [[ASV atklātais čempionāts tenisā|ASV atklātajā čempionātā]] sieviešu dubultspēlēs, kā arī viņas ir uzvarējušas piecos [[WTA]] turnīros?
* ... viens no pirmajiem [[arheologi]]em [[Latvija|Latvijā]], kas izmantoja eksperimentālās arheoloģijas metodes, bija Latvijas '''[[zemūdens arheoloģija]]s''' pamatlicējs [[Jānis Apals]]?
* ... '''[[Arcahas Aizsardzības armija]]''' oficiāli beidza pastāvēt [[2023. gads|2023. gadā]], kad [[Azerbaidžāna]] izbeidzot reģiona ''de facto'' neatkarību; 19.—20. septembrī [[Azerbaidžānas bruņotie spēki]] veica [[Karadarbība Kalnu Karabahā (2023)|militāru operāciju]] pret [[Arcahas Republika|Arcahas Republiku]] un 24 stundu laikā panāca pilnīgu kontroli pār tās teritoriju?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dreikaiserabkommen Schoenbrunn 22. Oktober 1873.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Triju ķeizaru līgums]]''' bija konservatīva politiskā savienība starp [[Vācijas Impērija]]s, [[Austroungārija]]s un [[Krievijas Impērija]]s [[ķeizari]]em &lt;small&gt;(attēlā [[Francis Jozefs I Hābsburgs|Francis Jozefs I]], [[Vilhelms I Hoencollerns|Vilhelms I]] un [[Aleksandrs II Romanovs|Aleksandrs II]] pēc vienošanās [[Šēnbrunnas pils|Šēnbrunnas pilī]] [[1873. gads|1873. gada]] 22. oktobrī)&lt;/small&gt;?
* ... '''''[[Levi Strauss &amp; Co.]]''''' kļuva slavens, kad [[1873. gads|1873. gadā]] Levi Štrauss kopā ar [[Džeikobs Deiviss|Džeikobu Deivisu]] (dzimis [[Rīga|Rīgā]] kā Jākobs Jufess) patentēja pirmos [[džinsi|džinsus]] ar metāla kniedēm, lai pastiprinātu šuves un padarītu [[bikses]] izturīgākas?
* ... [[Meksika]]s [[telenovele]] '''&quot;[[Bagātie arī raud]]&quot;''' tika pārraidīta 1991.—1992. gadā [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un [[Pēcpadomju valstis|pēcpadomju valstīs]] un kļuva par otro Padomju Savienībā pārraidīto nepadomju [[Televīzijas seriāls|televīzijas seriālu]] pēc [[Brazīlija]]s telenoveles &quot;Verdzene Izaura&quot;?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Lead Press Photo - James Minchin III (cropped to Emily Armstrong).jpg|border|right|150px]]
* ... dziedātāja '''[[Emīlija Ārmstronga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; 2024. gada septembrī kļuva par amerikāņu grupas ''[[Linkin Park]]'' jauno vokālisti, 2017. gadā mirušā [[Česters Beningtons|Čestera Beningtona]] vietā?
* ... [[1920. gada zemes reforma]]s gaitā '''[[Ugāles muiža]]s''' zemi sadalīja, bet Ugāles muižas ēkā pēc pārbūves 1936.—1937. gadā ierīkoja 1. pakāpes pamatskolu?
* ... '''[[Širvēnas ezers]]''' ir senākā zināmā mākslīgā [[ūdenstilpe]] [[Lietuva|Lietuvā]], kas radīta [[1575. gads|1575. gadā]], appludinot Aglonas upes ieteku [[Apašča|Apaščā]] un tādējādi radot dabīgu ūdensšķērsli [[Biržu pils|Biržu cietoksnim]] ezera dienvidu krastā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kaniera pilskalns1.jpg|border|right|200px]]
* ... [[teika]]s stāsta, ka '''[[Kaņiera pilskalns|Kaņiera pilskalnā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; esot mitinā­jušies jūras laupītāji, kuri no jūras braukuši ezerā un glābušies no vētrām, bet pilskalna ziemeļu pusē esošie uzbedumi esot atliekas no kādreiz ierīkotās [[osta]]s?
* ... [[2023. gads kino|2023. gada]] [[ASV]] [[supervaroņu filma]] '''&quot;[[Brīnumainās]]&quot;''' bija kases izgāšanās, tā nopelnīja 206 miljonus [[ASV dolāri|ASV dolāru]] pie 274,8 miljonu dolāru liela ražošanas budžeta, neskaitot mārketinga izmaksas?
* ... '''[[ģeoradars]]''' sūta augstfrekvences elektromagnētiskos impulsus zemes virzienā, un, sastopoties ar dažādu materiālu slāņiem vai objektiem, šie impulsi atstarojas atpakaļ uz uztvērēju; atkarībā no to materiāla īpašībām, dažādi objekti un slāņi rada atšķirīgas refleksijas, kas tiek analizētas, lai noteiktu to dziļumu, formu un struktūru?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Greenshank (Tringa nebularia).jpg|border|right|200px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[lielā tilbīte]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir ļoti reta ligzdotāja, bet regulāra caurceļotāja gan pavasara, gan rudens migrācijā?
* ... angļu [[sērijveida slepkava]] '''[[Pīters Satklifs]]''' tika notverts un arestēts [[1981. gads|1981. gada]] 2. janvārī par nelielu pārkāpumu, kad tiesībsargājošās iestādes pievērsa uzmanību pierādījumiem, kas liecināja, ka viņš ir iespējamais slepkava, ko dēvēja par &quot;Jorkšīras uzšķērdēju&quot;, lai gan iepriekš viņš tika pratināts deviņas reizes, bet katru reizi izvairījās no aresta un turpināja slepkavot?
* ... '''[[parastā vīksna]]''' ir plaši sastopama [[Eiropa|Eiropā]], bet [[Latvija|Latvijā]] šis koks ir izplatīts nevienmērīgi, un izplatības biežums strauji samazinās virzienā no valsts austrumiem uz rietumiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ropažu muižas kungu māja 20. gadsimta sākumā.jpg|border|right|200px]]
* ... 20. gadsimta 50. gadu otrajā pusē '''[[Ropažu muiža]]s''' ēku &lt;small&gt;(attēlā 20. gadsimta sākumā)&lt;/small&gt; nojauca un izmantoja būvmateriāliem?
* ... [[2024. gads kino|2024. gada]] ASV muzikālā fantāzijas filma '''&quot;[[Ļaunā]]&quot;''' saņēma desmit nominācijas [[97. Kinoakadēmijas balva]]i (arī kā &quot;[[Labākā filma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma]]&quot;) un ieguva balvu kategorijās &quot;[[Labākie kostīmi (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākie kostīmi]]&quot; un &quot;[[Labākais mākslinieka darbs (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākais mākslinieka darbs]]&quot;?
* ... '''&quot;[[Trīs Zvaigžņu balva 2023|Trīs Zvaigžņu balvas 2023]]&quot;''' ceremonijā par gada sportistu tika atzīts [[hokejs|hokeja]] [[Vārtsargs (hokejs)|vārtsargs]] [[Artūrs Šilovs]], bet gada sportistes balvu saņēma [[vieglatlēte]] [[Agate Caune]], savukārt balva par mūža ieguldījumu tika piešķirta [[riteņbraucējs|riteņbraucējam]], trenerim un funkcionāram [[Igo Japiņš|Igo Japiņam]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kristen Michal in 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Igaunijas premjerministrs]] '''[[Kristens Mihals]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; iepriekš bijis tieslietu, ekonomikas un infrastruktūras, kā arī klimata ministrs?
* ... '''[[2024. gada Leivera kauss]]''' bija pēdējā reize, kad [[Bjērns Borgs]] un [[Džons Makinrojs]] pildīja [[teniss|tenisa]] komandu kapteiņu pienākumus, jo 2025. gada viņu vietā stājās Janiks Noā un [[Andrē Agasi]]?
* ... lai gan '''[[Šveices federālais kanclers]]''' nav Federālās padomes loceklis un nepiedalās tieši lēmumu pieņemšanā, viņš piedalās visās valdības sēdēs un sniedz administratīvo atbalstu lēmumu izpildei, kas padara šo amatu ļoti ietekmīgu, jo kanclers ir galvenā persona, kas nodrošina valdības nepārtrauktu darbību?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Scarborough, North Yorkshire. Panorama (1 of 2). By Thomas Tolkien (7983655650).jpg|border|right|200px]]
* ... [[1625. gads|1625. gadā]] '''[[Skārboro]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika atklāts [[minerālūdens]] [[avots]], kas deva impulsu pilsētas attīstībai par [[kūrorts|kūrortu]], un Skārboro 17. gadsimtā kļuva par [[Anglija]]s pirmo piejūras kūrortpilsētu?
* ... '''[[Saldus pilskalns]]''' ir ticis nesaudzīgi noarts: jau 1866. gadā [[Augusts Bīlenšteins]] atzīmēja, ka tas ilggadīgas aršanas rezultātā zaudējis savu malu stāvumu?
* ... '''[[doktorantūra]]s''' studijas parasti ilgst trīs līdz četrus gadus pilna laika studiju programmās, tomēr atkarībā no izvēlētās nozares un individuālajiem apstākļiem tas var atšķirties?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Laegreid S. – Biathlon WCh 2024 Nove Mesto 3048.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[2024.—2025. gada Pasaules kauss biatlonā|2024.—2025. gada Pasaules kausu biatlonā]]''' pirmo reizi karjerā izcīnīja [[Norvēģija]]s [[biatlonists]] [[Sturla Holms Legreids]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; un [[Vācija]]s biatloniste [[Franciska Preisa]]?
* ... [[ASV]] uzņēmuma ''[[SpaceX]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''Crew Dragon'' privātais lidojums '''''[[Polaris Dawn]]''''' bija pirmais orbitālais lidojums, kurā visi kosmosa kuģa apkalpes dalībnieki bija neprofesionāli [[kosmonauti]]?
* ... '''[[Bernulli skaitlis|Bernulli skaitļi]]''' sākotnēji parādījās [[Jākobs Bernulli|Jākoba Bernulli]] pēcnāves publikācijā 1713. gadā, kā arī neatkarīgi parādījās Seki Kovas pēcnāves publikācijā 1712. gadā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rosa caesia subsp. vosagiaca kz02.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[pelēkzilā roze]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sastopama ļoti reti, galvenokārt nelielā apvidū valsts rietumdaļā, kur atsevišķi eksemplāri un nelielas grupas aug upju krastos, [[Parks|parku]] malās, ceļu un [[Tīrums|tīrumu]] malās?
* ... no visām četrām [[Sabiedroto okupētā Vācija|Sabiedroto okupētajām teritorijām Vācijā]] pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]], '''[[Britu okupācijas zona Vācijā]]''' bija ar vislielāko iedzīvotāju skaitu, un tajā atradās [[Rūras apgabals|Rūras]] smagās rūpniecības reģions, kā arī jūras ostas?
* ... '''[[Zlēku Karātavu kalns|Zlēku Karātavu kalna]]''' nosaukums vedina domāt, ka šajā kalnā kādreiz varēja atrasties soda vieta, ko apliecina [[teika]], kurā kalns tiek apzīmēts par vietu, kur [[sadedzināšana|sadedzināts]] burvis?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Crowd outside nyse.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Volstrītas sabrukums]]''' [[1929. gads|1929. gada]] oktobrī bija viens no vislielākajiem un ietekmīgākajiem [[finanšu krīze]]s brīžiem pasaules vēsturē, aizsākot [[Lielā depresija|Lielo depresiju]], kas ilga vairāk nekā desmit gadus &lt;small&gt;(attēlā cilvēku pūļi pie biržas ēkas [[Volstrīta|Volstrītā]])&lt;/small&gt;?
* ... [[Sengrieķu mitoloģija|Sengrieķu mitoloģijā]] '''[[Aretuzas avots]]''' ir vieta, kur [[nimfa]] '''[[Aretuza]]''', [[Antīkās Sirakūzas|seno Sirakūzu]] aizbildne, iznāca zemes virspusē pēc bēgšanas caur pazemi no savas dzimtās vietas [[Arkādija (Grieķija)|Arkādijā]]?
* ... '''[[Spānijas Otrā republika]]''' pastāvēja no [[1931. gads|1931. gada]] 14. aprīļa līdz [[1939. gads|1939. gada]] 1. aprīlim, kad pēc [[Spānijas pilsoņu karš|Spānijas pilsoņu kara]] beigām tika izveidota [[Fransisko Franko]] diktatūra, un ir viens no vispretrunīgākajiem periodiem [[Spānijas vēsture|Spānijas vēsturē]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:James Buchanan Alt Crop.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[1856. gada ASV prezidenta vēlēšanas]]''' norisinājās sarežģītā laikā, kad jautājumi par [[verdzība|verdzību]] draudēja sašķelt valsti, taču [[Džeimss Bjūkenens (politiķis)|Džeimsa Bjūkenena]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uzvara deva [[ASV Demokrātiskā partija|demokrātiem]] vēl vienu termiņu [[ASV prezidents|prezidenta]] amatā, tomēr viņš nespēja novērst konfliktu starp ziemeļiem un dienvidiem?
* ... '''[[45. šaha olimpiāde|45. šaha olimpiādē]]''', kas notika no [[2024. gads sportā|2024. gada]] 10. septembra līdz 22. septembrim [[Ungārija]]s galvaspilsētā [[Budapešta|Budapeštā]], [[Indija]]s šaha izlases uzvarēja gan vīriešu, gan sieviešu vērtējumā?
* ... mūsdienās '''[[Tukidīda slazds|Tukidīda slazda]]''' teorija tiek izmantota, lai aprakstītu un prognozētu potenciālos konfliktus starp [[ASV]] un [[Ķīna|Ķīnu]], jo Ķīnas ekonomiskā un politiskā vara pieaug, bet ASV joprojām saglabā dominējošo stāvokli pasaules kārtībā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Espana 100 peset 1983.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[peseta]]''' [[Spānija|Spānijā]] tika ieviesta [[1868. gads|1868. gadā]] un izmantota vairāk nekā gadsimtu līdz [[2002. gads|2002. gadam]], kad to aizstāja [[eiro]] &lt;small&gt;(attēlā 1980. gada 5 pesetas)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Džima Krova likumi]]''', kas darbojās [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] dienvidu štatos no 19. gadsimta beigām līdz 20. gadsimta vidum, bija izveidoti, lai institucionalizētu [[Rase (cilvēku klasifikācija)|rasu]] [[Nevienlīdzība|nevienlīdzību]] starp baltajiem un [[afroamerikāņi]]em?
* ... [[Panarābisms|panarābisma]] kustība ir viens no spēcīgākajiem '''[[arābu nacionālisms|arābu nacionālisma]]''' izpausmes veidiem, kas mēģināja radīt vienotu arābu [[valsts|valsti]], bet tās realizācija sastapās ar grūtībām, jo valstu intereses un ārējie faktori apgrūtināja šīs kustības sekmes?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Mayflower in Plymouth Harbor, by William Halsall.jpg|border|right|200px]]
* ... kuģis '''''[[Mayflower (kuģis)|Mayflower]]''''' &lt;small&gt;(attēlā 1882. gada gleznā)&lt;/small&gt;, [[1620. gads|1620. gadā]] pārvadāja pirmos [[Puritāņi|puritāņu]] svētceļniekus no [[Anglija]]s uz [[Ziemeļamerika|Ziemeļameriku]], kur tie dibināja Plimutas koloniju, kas bija viena no pirmajām pastāvīgajām eiropiešu apmetnēm kontinentā?
* ... lēš, ka '''[[plutino]]''' sastāda ap ceturtdaļu no visiem pašlaik zināmajiem [[Koipera josla]]s objektiem, un tie galvenokārt koncentrēti tās [[Saule]]i tuvākajā daļā?
* ... '''[[mosarābu valoda]]''', ko lietoja [[Kristieši|kristiešu]] iedzīvotāji [[Arābu Pireneju pussalas iekarošana|musulmaņu valdīšanas laikā Pireneju pussalā]], bija ar [[latīņu valoda]]s bāzi, bet to spēcīgi ietekmēja [[arābu valoda]], kas atspoguļojās [[Leksika|leksikā]] un dažās [[Gramatika|gramatiskajās]] iezīmēs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Antonio Costa Portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... pašreizējais '''[[Eiropadomes prezidenti|Eiropadomes prezidents]]''' [[Antoniu Košta]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir bijis [[Portugāles premjerministrs]]?
* ... pēc [[Aleksandrs Lielais|Aleksandra Lielā]] nāves sākās cīņas starp diadohiem par impērijas kontroli, kurās '''[[Kasandrs]]''' spēlēja nozīmīgu lomu un ieguva varu, manipulējot un veicot militāras kampaņas, un galu galā kļuva par [[Senā Maķedonija|Maķedonijas]] ķēniņu 305. gadā p.m.ē.?
* ... '''[[Otrais Libānas karš]]''' starp [[Izraēlas Aizsardzības spēki]]em un [[Libāna|Libānā]] bāzēto grupējumu ''[[Hezbollah]]'' [[2006. gads|2006. gada]] vasarā sākās ar ''Hezbollah'' uzbrukumu [[Izraēla]]s teritorijai, kura laikā tika nogalināti vairāki Izraēlas karavīri un nolaupīti divi no viņiem, aizsākot plašu Izraēlas militāro operāciju pret ''Hezbollah'' un Libānu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Theodor Seuss Geisel (01037v).jpg|border|right|150px]]
* ... amerikāņu bērnu grāmatu autors un ilustrators '''[[Teodors Seuss Geizels]]''' jeb Doktors Seuss &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sarakstījis un ilustrējis vairāk nekā 60 [[bērnu grāmatas]], ieskaitot &quot;Hortons&quot;, &quot;Kā Grinčs nozaga Ziemassvētkus&quot; un &quot;Lorakss&quot;?
* ... pirms '''[[Arābu Pireneju pussalas iekarošana]]s''' to kontrolēja Rietumgotu karaliste, kuras politiskā un militārā vara bija novājināta iekšējo konfliktu gaitā, un līdz 718. gadam gandrīz visa [[Ibērijas pussala]] bija [[musulmaņi|musulmaņu]] pārvaldē, izņemot nelielas teritorijas ziemeļos, kas vēlāk kļuva par galveno pretestības centru un [[Rekonkista]]s aizsākumu?
* ... [[Romas impērija]]s laikā [[Anglija]]s pilsētas '''[[Volsenda]]s''' vietā atradās romiešu cietoksnis Segedunuma, kas aizsargāja [[Adriāna valnis|Adriāna mūra]] austrumu galu; no tā cēlies pilsētas mūsdienu nosaukums — ‘Mūra gals’?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rosa rugosa Tokyo.JPG|border|right|150px]]
* ... '''[[krokainā roze]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir dabiski sastopama [[Tālie Austrumi|Tālajos Austrumos]], taču suga ir plaši kultivēta visā pasaulē un daudzviet pārgājusi savvaļā; arī [[Latvija|Latvijā]] tā diezgan bieži sastopama apstādījumos un ir pārgājusi savvaļā, atzīta par [[Invazīva suga|invazīvu sugu]]?
* ... 2019. gadā tika paziņots, ka '''[[Nīderlandes Grand Prix|Nīderlandes ''Grand Prix'']]''' sākot ar {{f1|2020}}. gada sezonu atgriezīsies [[Pirmā formula|Pirmās formulas]] kalendārā, tomēr 2020. gada sacīkste tika atcelta [[COVID-19 pandēmija]]s dēļ, un pirmais atjaunotais ''Grand Prix'' norisinājās {{f1|2021}}. gadā, to uzvarot mājniekam [[Makss Verstapens|Maksam Verstapenam]]?
* ... '''''[[Apple Pay]]''''' izmanto [[NFC]] tehnoloģiju, kas nodrošina drošus bezkontakta maksājumus, vienkārši pietuvinot ierīci maksājumu terminālim?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Sayyid_Nasrallah.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Izraēlas—Hamās karš (kopš 2023. gada)|Izraēlas—''Hamās'' kara]] laikā [[2024. gads|2024. gada]] 27. septembrī [[Libāna]]s [[šiīti|šiītu]] garīdznieku un ''[[Hezbollah]]'' politisko līderi '''[[Hasans Nasralla|Hasanu Nasrallu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nogalināja [[Izraēla]]s mērķēta gaisa trieciena rezultātā [[Beirūta]]s dienvidu daļā?
* ... '''[[Frics Zaukels]]''', kurš ir pazīstams kā atbildīgais par [[Piespiedu darbs|piespiedu darba]] sistēmas organizēšanu [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, līdz ar citiem [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] vadītājiem [[Nirnbergas process|Nirnbergas procesā]] tika notiesāts par [[kara noziegumi]]em un [[Noziegumi pret cilvēci|noziegumiem pret cilvēci]] un [[Nāvessods|sodīts ar nāvi]]?
* ... '''[[Britu Indijas sadalīšana]]''' [[1947. gads|1947. gadā]] [[Lielbritānijas un Īrijas apvienotā karaliste|Lielbritānijas un Īrijas apvienotās karalistes]] [[kolonija|koloniju]] pārveidoja divās [[domīnija|domīnijās]] — [[Indijas Domīnija|Indijas Domīnijā]] un [[Pakistānas Domīnija|Pakistānas Domīnijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Napoleon-Gérome.jpg|border|right|200px]]
* ... pēc [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] aizbraukšanas [[1799. gads|1799. gadā]] [[Francija]]s spēki zaudēja iniciatīvu, un '''[[Karagājiens uz Ēģipti (1798—1801)|karagājiens uz Ēģipti]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; noslēdzās ar Francijas armijas izvešanu no [[Ēģipte]]s [[1801. gads|1801. gadā]]?
* ... [[17. gadsimts|17. gadsimtā]] '''[[tapetes]]''' kļuva par [[aristokrātija]]s interjera neatņemamu sastāvdaļu, un [[Francija]] un [[Anglija]] kļuva par tapešu dizaina un ražošanas centriem, radot sarežģītus un greznus modeļus, bet jau [[Franču revolūcija]]s laikā tapetes kļuva lētākas, pateicoties uzlabotām ražošanas metodēm, un tās kļuva pieejamākas plašākām sabiedrības masām?
* ... '''[[Šveices vācu valoda]]''' būtiski atšķiras no standarta [[vācu valoda]]s, īpaši [[izruna]]s, [[Vārdu krājums|vārdu krājuma]] un [[gramatika]]s ziņā, un daudzi [[Šveice]]s vācu [[dialekti]] ir grūti saprotami pat [[vācieši]]em no [[Vācija]]s?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rosa spinosissima Róża gęstokolczasta 2019-05-24 02.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[maijrozīte]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]] un dažviet [[Āzija|Āzijā]], bet dekoratīvo īpašību dēļ to ļoti plaši kultivē ārpus pamatareāla, tostarp bieži [[Latvija|Latvijā]]?
* ... '''[[Izraēlas Neatkarības deklarācija|Izraēlas Neatkarības deklarāciju]]''' [[1948. gads|1948. gada]] 14. maijā parakstīja [[Dāvids Ben Gurions]], kurš kļuva par pirmo [[Izraēlas premjerministrs|Izraēlas premjerministru]]?
* ... vēsturiski [[Anglija]]s ziemeļu pilsēta '''[[Vošingtona]]''' bijusi īpašums Vošingtonu dzimtai, no kuras cēlies pirmais [[ASV prezidents]] [[Džordžs Vašingtons]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Wojtek the bear.jpg|border|right|150px]]
* ... lai nodrošinātu savu uzturēšanu un transportēšanu '''[[Vojteks (lācis)|lācis Vojteks]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, ko [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā adoptēja 2. poļu korpusa karavīri, tika oficiāli iesaukts militārajā dienestā, piešķirot lācim [[ierindnieks|ierindnieka]] dienesta pakāpi, bet pēc kāda laika viņš tika paaugstināts par [[kaprālis|kaprāli]]?
* ... [[Turcijas futbola izlase]]s spēlētājs '''[[Ferdi Kadioglu]]''' ir dzimis [[Nīderlande]]s pilsētā [[Arnema|Arnemā]] un karjeras sākumā pārstāvējis Nīderlandes jauniešu izlases?
* ... [[1945. gads|1945. gada]] aprīlī, kad [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] karaspēks jau tuvojās [[Berlīne]]i, [[Ādolfs Hitlers]] iecēla [[ģenerālis|ģenerāli]] '''[[Ferdinands Šērners|Ferdinandu Šērneru]]''' par [[Vērmahts|Vērmahta]] virspavēlnieku?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rosa eglanteria img 3218.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[smaržlapu roze]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sastopama retumis un ļoti nevienmērīgi — pārsvarā [[Zemgale|Zemgalē]] un [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]], savukārt '''[[Šerarda roze]]''' — galvenokārt valsts dienidaustrumu daļā?
* ... [[Latvijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Lūkass Vapne]]''' [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgā]] debitēja {{dat|2020|6|16||bez}} [[FK Metta]] sastāvā 16 gadu vecumā, bet pirmos vārtus guva {{dat|2021|4|24||bez}} pret [[Valmiera FC]], realizējot 11 metru soda sitienu?
* ... [[TV3 Latvija]] rīta ziņu raidījumu '''&quot;[[900 sekundes]]&quot;''' pirmoreiz translēja [[televīzija|televīzijā]] [[LNT]] 2004. gada 5. oktobrī, un LNT ģenerāldirektors [[Andrejs Ēķis]] tā izveidošanu pamatoja ar vēlmi konkurēt ar [[Latvijas Televīzija|Latvijas Televīziju]] ziņu jomā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Chesapeakelandsat.jpeg|border|right|200px]]
* ... '''[[Česapīkas līcis]]''' &lt;small&gt;(satelītattēlā)&lt;/small&gt; ir lielākais [[estuārs]] [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]]; tas atrodas starp [[Mērilenda]]s un [[Virdžīnija]]s štatiem ASV austrumu piekrastē?
* ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[1941. gads|1941. gadā]] [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] ([[Lielbritānija]] kopā ar etiopiešu [[partizāni]]em) padzina [[Itālija]]s spēkus no [[Etiopija]]s, un Etiopijas imperators [[Haile Selasije I]] atgriezās pie varas, izbeidzot '''[[Itāļu Etiopija]]s''' pastāvēšanu?
* ... lai gan ķermenis '''[[detoksikācija|detoksikāciju]]''' veic dabiski, dažādi dzīvesveida faktori, piemēram, [[uzturs]] un fiziskā slodze, tās norisi var gan veicināt, gan kavēt?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:200 000 sum new front.jpg|border|right|250px]]
* ... '''[[Uzbekistānas soms]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sastāv no 100 tiinām, bet praktiski tiinas šobrīd vairs netiek lietotas ikdienas norēķinos [[inflācija]]s dēļ?
* ... [[Velsas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Kreigs Belamijs]]''' pats izlases sastāvā aizvadījis 78 spēles, gūstot 19 vārtus?
* ... līdz 19. gadsimta vidum '''[[Vidnesa]]''' bija neliels ciems Anglijas rietumos, bet vēlāk strauji kļuva par [[ķīmiskā rūpniecība|ķīmiskās rūpniecības]] centru, kas saistījās ar ievērojamu vides piesārņojumu; 1888. gadā Vidnesu raksturoja kā &quot;netīrāko, drūmāko un visdepresīvāko Anglijas pilsētu&quot;, bet 1905. gadā — kā &quot;indīgo elles pilsētu&quot;?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Francisco de Toledo Virrey.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Peru]] vicekaralis no 1569. līdz 1581. gadam '''[[Fransisko de Toledo]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bieži tiek dēvēts par &quot;labāko no Peru vicekaraļiem&quot;, tomēr tikpat bieži tiek nosodīts par viņa administrācijas negatīvo ietekmi uz koloniju pamatiedzīvotājiem?
* ... [[44. šaha olimpiāde|2022. gadā]] '''[[Nonas Gaprindašvili balva|Nonas Gaprindašvili balvu]]''', ko pasniedz valstij, kas [[šaha olimpiāde|šaha olimpiādē]] sasniedz labāko vīriešu un sieviešu komandu summāro rezultātu, ieguva [[Indija]]s šahisti, taču [[45. šaha olimpiāde|2024. gadā]], kad to atkārtoti izcīnīja Indija, apbalvošanā pasniedza balvas kopiju, jo balva Indijā bija pazudusi?
* ... galdveida [[aisbergs]] '''[[A23a]]''' [[Dienvidu okeāns|Dienvidu okeānā]] pie [[Antarktīda]]s krastiem, kas atdalījās no [[Filhnera-Ronnes šelfa ledājs|Filhnera—Ronnnes šelfa ledāja]] 1986. gadā, bija lielākais aisbergs pasaulē, līdz to uz laiku pārspēja A76, bet pēc šī aisberga sadalīšanās trijās daļās A23 atkal bija lielākais aisbergs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Catherine Laboure.jpg|border|right|150px]]
* ... tiek uzskatīts, ka [[Romas katoļu baznīca]]s [[svētā]] un mistiķe '''[[Svētā Katrīna Laburē|Katrīna Laburē]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir izplatījusi [[Jaunava Marija|Svētās Jaunavas Marijas]] lūgumu izveidot '''[[Brīnumainais Dievmātes medaljons|Brīnumaino Dievmātes medaljonu]]''', ko tagad nēsā miljoniem cilvēku visā pasaulē?
* ... [[Grieķijas futbola izlase]]s [[vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] '''[[Odisejs Vlahodims]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Štutgarte|Štutgartē]] un pārstāvējis Vācijas jauniešu futbola izlases?
* ... '''[[uzbekī arābu valoda]]''' ir [[arābu valoda]]s [[Arābu valodas varietātes|varietāte]], kuru lieto nelielas kopienas [[Uzbekistāna|Uzbekistānā]]; tās kopējais runātāju skaits tiek lēsts ap 700 cilvēkiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bundesarchiv Bild 101I-299-1802-08, Nordfrankreich, Michael Wittmann auf Panzer VI (Tiger I).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] vācu tankists '''[[Mihaels Vitmanis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija viens no efektīvākajiem tanku asiem, pēc [[Trešais reihs|Vācijas]] datiem [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā viņš iznīcinājis 138 ienaidnieka [[tanks|tankus]] un 132 prettanku lielgabalus?
* ... lai gan '''[[Atlantijas harta]]''' tika izdota [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, vēl pirms [[ASV]] oficiālas iesaistīšanās karadarbībā, tās mērķis bija noteikt [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] kara mērķus un pamatprincipus pēckara pasaules kārtības veidošanai, un tās principi veidoja pamatu [[Apvienoto Nāciju Organizācija]]s dibināšanai?
* ... '''[[brīva pakalpojumu kustība Eiropas Savienībā|brīva pakalpojumu kustība]]''' ir viena no četrām pamatbrīvībām, kas veido [[Eiropas Savienība]]s iekšējā tirgus pamatu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca.jpg|border|right|200px]]
* ... ikgadējā [[ultramaratons|ultramaratona]] '''[[Skrējiensoļojums Rīga—Valmiera 107 km|skrējiensoļojuma Rīga—Valmiera 107 km]]''' starts tiek dots pusnaktī pie [[Brīvības piemineklis|Brīvības pieminekļa]] [[Rīga|Rīgā]], un finišētāji sagaidīti pie [[Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca]]s &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; durvju kliņķa?
* ... [[Gvinejas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Serū Girasī]]''' ir dzimis [[Francija]]s pilsētā [[Arla|Arlā]] un pārstāvējis Francijas jauniešu futbola izlases?
* ... lai atbrīvotu [[Rīga]]s centru no [[Akmeņogles|ogļu]] kravām, [[2009. gads Latvijā|2009. gadā]] akmeņogļu pārkraušanu pārcēla no pilsētas centra uz '''[[Krievu sala|Krievu salu]]''', izveidojot salā jaunus ogļu pārkraušanas termināļus?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Hawaii.svg|border|right|200px]]
* ... [[1893. gads|1893. gadā]] grupa amerikāņu un eiropiešu [[plantators|plantatoru]], tirgotāju un politiķu ar [[ASV jūras spēki|ASV Jūras spēku]] atbalstu sarīkoja [[valsts apvērsums|valsts apvērsumu]] '''[[Havaju Karaliste|Havaju Karalistē]]''' &lt;small&gt;(attēlā karogs)&lt;/small&gt;, gāžot karalieni Lilīuokalani, kas noveda līdz salu valsts [[aneksija]]i un pievienošanai [[ASV]] [[1898. gads|1898. gadā]]?
* ... [[1792. gads|1792. gadā]] Čērčtaunas kroga īpašnieks Viljams Satons piejūras kāpās uzbūvēja peldu mājas, bet [[1797. gads|1797. gadā]] pie peldu mājām uzbūvēja viesnīcu ''South Port Hotel'', no kuras cēlies [[Anglija]]s rietumu pilsētas '''[[Sautporta]]s''' nosaukums, neskatoties uz to, ka [[osta]]s šeit nekad nav bijis?
* ... [[Krievija]]s [[psihoterapeits]], hipnotizētājs, ekstrasenss un dziednieks '''[[Anatolijs Kašpirovskis]]''' kļuva slavens [[1989. gads|1989. gadā]], pēc tam, kad sāka vadīt vairākus pretrunīgi vērtētus &quot;masu hipnozes&quot; un &quot;ārstniecības&quot; teleseansus un teletiltus padomju televīzijā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Claudia Sheinbaum (2025) (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[2024. gads|2024. gadā]] '''[[Klaudija Šeinbauma]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uzvarēja [[Meksika]]s vispārējās vēlēšanās ar 30% pārsvaru pār Sočitlu Galvesu, kļūstot par pirmo sievieti, kas ievēlēta [[Meksikas prezidente]]s amatā ?
* ... [[Grieķijas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Ivans Jovanovičs]]''' ir bijis arī [[AAE futbola izlase]]s galvenais treneris, bet 2011. gadā, strādājot ar [[Kipra]]s klubu [[Nikosijas APOEL]], viņu atzina par [[Serbija]]s gada labāko treneri?
* ... '''[[Japānā visizplatītāko uzvārdu uzskaitījums|Japānā visizplatītākie uzvārdi]]''' ir [[Sato]], [[Sudzuki]] un [[Takahaši]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kelvin Kiptum (KEN) 2023.jpg|border|right|150px]]
* ... {{dat|2024|2|11||bez}} pašreizējais [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordists]] [[Maratona skrējiens|maratona skrējienā]] '''[[Kelvins Kiptums]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; gāja bojā satiksmes negadījumā [[Kenija]]s rietumos?
* ... [[industriālā revolūcija|industriālās revolūcijas]] ietekme uz [[Anglija]]s pilsētu '''[[Salforda|Salfordu]]''' ir aprakstīta kā &quot;fenomenāla&quot;: teritorija paplašinājās no nelielas tirgus pilsētiņas par lielu [[rūpniecība]]s metropoli; rūpnīcas nomainīja [[lauksaimniecība|lauksaimniecību]], un [[iedzīvotāju skaits]] no 12 tūkstošiem 1812. gadā 30 gadu laikā pieauga līdz 70 tūkstošiem?
* ... [[Brazīlija]]s simtgadniekam '''[[Valters Ortmans|Valteram Ortmanam]]''' pieder [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa rekords]] par ilgāko nostrādāto laiku vienā uzņēmumā: viņš sāka strādāt tekstilizstrādājumu uzņēmumā ''ReneauxView'' [[Santakatarina|Santakatarinas štatā]] par pārdošanas asistentu 1938. gadā un turpināja strādāt uzņēmumā vismaz līdz 2022. gadam?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Napoleon friedland.jpg|border|right|200px]]
* ... pēc '''[[Frīdlandes kauja]]s''', kurā [[Francija]]s karaspēks sakāva [[Krievijas Impērija]]s spēkus, [[Aleksandrs I Romanovs|Aleksandrs I]] bija spiests meklēt mieru un [[1807. gads|1807. gada]] 7. jūlijā tika noslēgts '''[[Tilzītes miera līgums]]''', ar kuru Krievija un [[Prūsija]] piekrita [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] izvirzītajiem noteikumiem &lt;small&gt;(attēlā Napoleons Frīdlandes kaujas laikā)&lt;/small&gt;?
* ... [[Bosnijas un Hercegovinas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Sergejs Barbarezs]]''' pats izlases sastāvā aizvadījis 47 spēles, gūstot 17 vārtus?
* ... '''[[1573. gads Latvijā|1573. gadā]]''' [[Magnuss (Livonijas karalis)|Livonijas karalis Magnuss]] [[Veļikijnovgoroda|Novgorodā]] apprecējās ar kņazieni Eifēmiju Staricku un pūrā saņēma [[Karksi-Nuija|Karkuses cietoksni]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:David Gaudu, Tadej Pogačar, Jonas Vingegaard, 2023 Paris-Nice (52929456925) (cropped2).jpg|border|right|150px]]
* ... [[dāņi|dāņu]] [[šosejas riteņbraukšana|šosejas riteņbraucējs]] '''[[Jonass Vingegors]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; divreiz uzvarot ''[[Tour de France]]'' kopvērtējumā [[TDF2022|2022.]] un [[TDF2023|2023. gadā]], kļuva par otro [[Dānija]]s riteņbraucēju, kurš jebkad uzvarējis ''Tour de France'' (pēc [[Bjarne Rīss|Bjarnes Rīsa]] [[1996. gada Tour de France|1996. gadā]])?
* ... [[Anglija]]s [[Rūpnieciskā revolūcija|rūpnieciskās revolūcijas]] laikā '''[[Boltona]]''' strauji uzplauka — ar 216 [[kokvilna]]s austuvēm un 26 balināšanas un krāsošanas ražotnēm pilsēta bija viens no lielākajiem un produktīvākajiem kokvilnas vērpšanas centriem pasaulē?
* ... vēsturiski nozīmīgākais '''[[neuzbrukšanas līgums]]''' ir [[Molotova—Ribentropa pakts]], kas tika noslēgts starp [[Padomju Savienība|Padomju Savienību]] un [[Trešais reihs|nacistisko Vāciju]] [[1939. gads|1939. gadā]] un paredzēja savstarpēju neuzbrukšanu, taču tā slepenais papildprotokols sadalīja [[Austrumeiropa|Austrumeiropu]] ietekmes zonās?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Iena.jpg|border|right|200px]]
* ... pēc [[Francija]]s uzvaras [[1806. gads|1806. gada]] 14. oktobra '''[[Jēnas kauja|Jēnas kaujā]]''' [[Prūsijas Karaliste]] tika gandrīz pilnībā sakauta, un [[Napoleons Bonaparts|Napoleons]] ieguva kontroli pār lielu daļu no tās teritorijas &lt;small&gt;(attēlā Napoleons Jēnas kaujā)&lt;/small&gt;?
* ... [[Dienvidkoreja]]s [[futbolists]] '''[[I Česons]]''' [[Dienvidkorejas futbola izlase|nacionālās izlases]] sastāvā ir aizvadījis 103 spēles, gūstot 25 vārtus?
* ... liela daļa '''[[silēzieši|silēziešu]]''' pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] tika izraidīti no [[Silēzija]]s, un reģionā palikušie iedzīvotāji sāka identificēties kā [[poļi]] vai [[čehi]], bet daļa joprojām uzskata sevi par atsevišķu [[etniskā grupa|etnisko grupu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Arms of the French Republic.svg|border|right|150px]]
* ... '''[[Francijas ģerbonis]]''' oficiāli mūsdienu [[Francijas Republika|Francijas Republikā]] nav noteikts, taču kopš 1953. gada tiek izmantots neoficiāls Francijas valsts simbols, kas bieži tiek uztverts kā valsts ģerbonis &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[dezinfekcija]]''' atšķiras no [[Sterilizācija (mikrobioloģija)|sterilizācijas]], kas pilnībā iznīcina visus [[mikroorganismi|mikroorganismus]], ieskaitot [[sporas]], savukārt dezinfekcija samazina mikrobu daudzumu līdz drošam līmenim?
* ... '''[[Gruzijas pilsoņu karš]]''' norisinājās [[1991. gads|1991.]] un [[1993. gads|1993. gadā]], tūlīt pēc [[PSRS sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]] un [[Gruzija]]s neatkarības atjaunošanas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kefir in a glass.JPG|border|right|150px]]
* ... '''[[kefīrs|kefīra]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[fermentācija]]s process parasti ilgst no 12 līdz 48 stundām, un šajā laikā [[baktērijas]] un [[raugs]] pārstrādā pienā esošo [[Laktoze|laktozi]], radot [[Pienskābe|pienskābi]], [[CO2|CO₂]], nelielu daudzumu [[Alkoholi|alkohola]] un citas vielas, kas kefīram piešķir tā raksturīgo [[garša|garšu]] un konsistenci?
* ... [[Bosnijas un Hercegovinas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Ermedins Demirovičs]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Hamburga|Hamburgā]]?
* ... tikai dzirkstošais [[vīns]], kas ražots '''[[Šampaņa|Šampaņas reģionā]]''' pēc noteiktajām metodēm, drīkst tikt marķēts kā [[šampanietis]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Betania Monastery, Queen Tamar, early 13th century.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Tamāra Lielā|Tamāras Lielās]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; valdīšanas laiks 12. gadsimta beigās un 13. gadsimta sākumā tiek uzskatīts par [[Gruzija]]s &quot;zelta laikmetu,&quot; kad tā kļuva par reģionālo lielvaru [[Kaukāzs|Kaukāzā]]?
* ... [[Ulbroka]] ar nepilniem 5900 iedzīvotājiem ir lielākais [[ciems]] [[Latvija|Latvijā]] un 33. '''[[Latvijas lielāko apdzīvoto vietu uzskaitījums|apdzīvotākā vieta valstī]]''', apsteidzot 49 [[Latvijas pilsētu uzskaitījums|novada pilsētas]]?
* ... sākotnēji '''[[Fethullahs Gilens|Fethullaha Gilena]]''' izveidotā [[islāms|islāma]] reliģiskā organizācija ''Hizmet'' (Gilena kustība) bija [[Turcijas prezidents|Turcijas prezidenta]] [[Redžeps Tajips Erdogans|Redžepa Tajipa Erdogana]] sabiedrotie, bet pēc tam Gilenu apsūdzēja [[valsts apvērsums|valsts apvērsuma]] plānošanā, pasludināja par [[terorists|teroristu]] un izdeva orderi viņa aizturēšanai?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Omar Sy (2020).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Francija]]s [[aktieris]] '''[[Omars Si]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; starptautiski kļuvis atpazīstams ar lomu komēdijdrāmā &quot;[[Neaizskaramie (filma)|Neaizskaramie]]&quot;, par ko saņēma [[Cēzara balva|Cēzara balvu]] kā labākais aktieris?
* ... [[Vācija]]s [[futbolisti]] brāļi '''[[Lūkass Nmeča]]''' un '''[[Fēlikss Nmeča]]''' sākotnēji spēlējuši [[Anglija]]s jaunatnes izlasēs, bet pēc tam abi ir pārstāvējuši [[Vācijas futbola izlase|Vācijas futbola izlasi]]?
* ... [[Vecā Derība|Vecās Derības]] '''[[Ķēniņu grāmatas|Ķēniņu grāmatu]]''' autors, iespējams, ir [[pravietis]] [[Jeremija]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Epipremnum pinnatum TBU.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[epipremni]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[zelta epipremns]])&lt;/small&gt; ir mūžzaļi [[daudzgadīgi augi]], kas rāpjas pa citu augu [[Stumbrs|stumbriem]], izmantojot gaisa saknes, un savvaļā var sasniegt 40 metru garumu, taču, audzējot kā [[telpaugi|telpaugus]], to izmērs ir ievērojami mazāks?
* ... [[Latvija]]s [[basketbolists]] '''[[Krišs Helmanis]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Leverkūzene|Leverkūzenē]], kur tajā laikā viņa tēvs [[Uvis Helmanis]] spēlēja basketbolu profesionālā klubā?
* ... [[ASV]] [[astronoms]] '''[[Klaids Tombo]]''' [[1930. gads|1930. gadā]] atklāja devīto [[Saules sistēma]]s planētu [[Plutons (pundurplanēta)|Plutonu]], ko 2006. gadā pārklasificēja kā [[pundurplanēta|pundurplanētu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Luther-eil.jpg|border|right|200px]]
* ... [[1483. gads|1483. gadā]] '''[[Eislēbene]]''' piedzima teologs [[Mārtiņš Luters]], kurš aizsāka Rietumu [[Kristīgā baznīca|kristīgās baznīcas]] [[Reformācija|reformāciju]] &lt;small&gt;(attēlā Mārtiņa Lutera piemineklis Eislēbenē)&lt;/small&gt;?
* ... [[Nigērijas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Ademola Lukmans]]''' ir dzimis [[Anglija|Anglijā]], kur arī iesācis savu [[futbolists|futbolista]] karjeru?
* ... [[mongoļi|mongoļu]] valdnieku '''[[Bordžiginu dinastija]]s''' saknes meklējamas mongoļu ciltīs, kas dzīvoja [[Centrālāzija]]s stepēs, un Bordžiginu ciltis bija viena no spēcīgākajām un ietekmīgākajām mongoļu grupām jau pirms [[Čingishans|Čingishana]] dzimšanas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Costilla de Adán (Monstera deliciosa).JPG|border|right|200px]]
* ... '''[[garšīgā monstera]]''' &lt;small&gt;(attēlā zieds un nenobriedis auglis)&lt;/small&gt;, kuras dabiskais [[izplatības areāls]] ir no [[Meksika]]s līdz [[Gvatemala]]i [[Centrālamerika|Centrālamerikā]], ir introducēta daudzos tropu apgabalos un kļuvusi par [[Invazīva suga|invazīvu sugu]] [[Havaju salas|Havajās]], [[Seišelas|Seišelās]] un citur?
* ... pēc [[Aukstais karš|Aukstā kara]] beigām terminu pāris '''[[Globālie Dienvidi]]''' un Globālie Ziemeļi pakāpeniski aizstāja iepriekš lietoto valstu iedalījumu [[Pirmā pasaule|Pirmās]], [[Otrā pasaule|Otrās]] un [[Trešā pasaule|Trešās pasaules]] valstīs?
* ... '''[[Pirmā pasaules kara Rietumu fronte]]''' stiepās no [[Ziemeļjūra]]s līdz [[Šveice]]s robežai?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bundesarchiv Bild 183-B24575, Friedrich Paulus.jpg|border|right|150px]]
* ... pēc sakāves [[Staļingradas kauja|Staļingradas kaujā]] [[Vērmahts|Vērmahta]] [[6. armija (Vērmahts)|6. armijas]] komandieris [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā '''[[Frīdrihs Pauluss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; padevās [[Sarkanā armija|Sarkanajai armijai]] un vēlāk kļuva par [[Nacistiskā Vācija|Nacistiskās Vācijas]] skaļu kritiķi?
* ... [[Itālija]]s pilsētā [[Turīna|Turīnā]] dzimušais [[futbolists]] '''[[Džanluka Lapadula]]''' 2020. gadā debitēja [[Peru futbola izlase]]s rindās, ko ir pārstāvējis [[2021. gada Copa América|2021.]] un [[2024. gada Copa América|2024. gada]] ''[[Copa América]]''?
* ... [[Pokemoni]] tiek uzskatīta par '''[[Visu laiku ienesīgākās izklaides franšīzes|visu laiku ienesīgāko izklaides franšīzi]]'''?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ruth Chepngetich (2021 Chichago Marathon).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Kenija]]s garo distanču skrējēja '''[[Rūta Čepnetiča]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir trīs reizes uzvarējusi [[Čikāgas maratons|Čikāgas maratonā]] un 2024. gadā šajās sacensībās viņai izdevās uzstādīt jaunu [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordu]]: 2 stundas, 9 minūtes un 56 sekundes, iepriekšējo rekordu [[Maratons|maratonā]] labojot par gandrīz divām minūtēm?
* ... kopumā [[ASV Armija]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Eiropa]]s karadarbības teātrī izpildīja [[nāvessods|nāvessodu]] 98 karavīriem par izdarītu [[slepkavība|slepkavību]] vai [[izvarošana|izvarošanu]]; šos karavīrus sākotnēji apglabāja netālu, bet 1949. gadā tos pārapbedīja '''[[Uāzas-Ēnas amerikāņu brāļu kapu E sektors|Uāzas-Ēnas amerikāņu brāļu kapu E sektorā]]'''?
* ... '''[[ASV prezidenta vēlēšanas|ASV prezidenta vēlēšanu]]''' sistēma ir veidota tā, lai arī mazāku [[ASV štati|štatu]] un lauku apgabalu balsojums ietekmētu vēlēšanu rezultātu: [[ASV prezidents|prezidentu]] ievēl vēlēšanu kolēģija, kuru savukārt ievēl tauta?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rubens apostel jakobus mindere grt.jpg|border|right|150px]]
* ... vienu no divpadsmit [[Jēzus Kristus]] [[apustulis|apustuļiem]] '''[[Jēkabs (Alfeja dēls)|Jēkabu, Alfeja dēlu]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] gleznā)&lt;/small&gt; reizēm dēvē arī par Svēto Jēkabu jaunāko, lai atšķirtu no [[Jēkabs (Cebedeja dēls)|Jēkaba, Cebedeja dēla]], kurš arī bija viens no apustuļiem?
* ... [[Francija]]s [[futbolists|futbolista]] '''[[Kefrens Tirāms|Kefrena Tirāma]]''' tēvs [[Lilians Tirāms]] ir bijušais [[Francijas futbola izlase|Francijas izlases]] spēlētājs, un arī vecākais brālis [[Markuss Tirāms]] ir futbolists?
* ... '''[[vācšveicieši]]''' veido apmēram 60—65% no [[Šveice]]s iedzīvotāju skaita, padarot [[Vācu valoda|vācu valodu]] par visplašāk lietoto valstī?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Carneros Resort - August 2023 - Sarah Stierch 14.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[baltvīns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek gatavots no zaļajām vai gaišajām [[vīnogas|vīnogu]] šķirnēm, kā arī dažām tumšajām vīnogām, kuru miziņas [[fermentācija]]s procesā netiek izmantotas?
* ... pikantā un ar asu smaržu raksturīgā '''[[Latvijas siers|Latvijas siera]]''' pirmsākumi meklējami 19. gadsimta beigās, kad [[Latvija]]s teritorijā pēc muižniecības aicinājuma ieradās vācu siernieki, kas ieviesa Bakšteina un citu saldpiena [[siers|sieru]] siešanas tradīcijas?
* ... pēdējais zināmais '''[[elektriskais krēsls|elektriskā krēsla]]''' izmantošanas gadījums [[nāvessods|nāvessoda]] izpildei tika reģistrēts [[2020. gads|2020. gadā]], kad [[Tenesi štats|Tenesī štatā]] izpildīja nāvessodu ieslodzītajam, kurš 1985. gadā nogalināja citu ieslodzīto neveiksmīga [[narkotikas|narkotiku]] darījuma dēļ?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rubens apostle Matthias grt.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Svētais Matijs]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] gleznā)&lt;/small&gt; kā viens no [[Jēzus Kristus]] [[apustulis|apustuļiem]] aizstāja [[Jūda Iskariots|Jūdu Iskariotu]] pēc viņa nodevības un pašnāvības; [[evaņģēlijs|evaņģēlijos]] viņa vārds nav minēts, bet iecelšana apustuļu kārtā aprakstīta [[Apustuļu darbi|Apustuļu darbos]]?
* ... [[Itālijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussarga]] '''[[Daniels Maldīni|Daniela Maldīni]]''' tēvs [[Paolo Maldīni]] un vectēvs [[Čezāre Maldīni]] arī ir bijušie Itālijas izlases spēlētāji?
* ... 2001. gada [[ASV]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[asa sižeta filma]]s '''&quot;[[Juras laikmeta parks 3]]&quot;''' galvenais antagonists ir [[spinozaurs]], kas aizstāj iepriekšējo divu filmu antagonistu [[tiranozaurs|tiranozauru]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Butomus umbellatus JRVdH 01.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[čemurainais puķumeldrs]]''' &lt;small&gt;(attēlā zieds)&lt;/small&gt; parasti aug nelielās, blīvās grupās dažādu [[ūdenstilpe|ūdenstilpju]] seklūdens joslā, tajā skaitā arī [[Rīgas līcis|Rīgas līča]] piekrastes seklūdenī?
* ... '''[[Verjovkina ala]]''' [[Gruzija]]s [[Abhāzija]]s reģionā, kuras dziļums ir 2209 metru, ir dziļākā zināmā [[ala]] uz [[Zeme]]s?
* ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Biogrāfiskā filma|biogrāfiskajai]] [[drāmas filma]]i '''&quot;[[Māceklis (filma)|Māceklis]]&quot;''' bija grūtības atrast izplatītāju [[ASV]] filmas satura dēļ un pateicoties [[Donalds Tramps|Donalda Trampa]] juridiskās komandas mēģinājumiem bloķēt tās izlaišanu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Diego Garcia (satellite).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Djegogarsijas atols]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas atrodas pašos [[Čagosu arhipelāgs|Čagosu arhipelāga]] dienvidaustrumos, ir 21 km garš un 11 km plats, izstiepts ziemeļu—dienvidu virzienā, bet tā galvenā [[sala]] stiepjas 64 km garumā un ir garākā vienlaidus sauszemes apmale no visiem pasaules [[atoli]]em?
* ... vienu sezonu [[Latvijas futbola Virslīga]]s komandā [[Jūrmalas &quot;Spartaks&quot;]] aizvadījušais [[uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Gabriels Šarpentjē]]''' 2023. gadā debitēja [[Kongo futbola izlase]]s sastāvā?
* ... kaut arī kopš 2002. gada [[ungāri]] [[Rumānija]]s pilsētā '''[[Tirgumureša|Tirgumurešā]]''' ir mazākumtautība, pilsētā vēl aizvien dzīvo lielākā [[sēkeji|ungāru kopiena Rumānijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Scheuchzeria palustris - flowering.jpg|border|right|150px]]
* ... dažādos [[Purvs|purvos]] un pārpurvotos [[Ezers|ezeru]] krastos augošā '''[[purva šeihcērija]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir vienīgā [[suga]] monotipiskajā šeihcēriju ģintī un šeihcēriju dzimtā?
* ... '''[[Velsa (Anglija)|Velsa]]''' ir mazākā apdzīvotā vieta [[Anglija|Anglijā]], ja neskaita [[Londonas Sitija|Londonas Sitiju]], ar lielpilsētas statusu, ko tā ieguvusi [[1201. gads|1201. gadā]]?
* ... 2020. gada 1. janvārī [[Norvēģija]]s reģionālās reformas gaitā '''[[Tēlemarkas filke]]''' tika apvienota ar [[Vestfollas filke|Vestfollas filki]], izveidojot [[Vestfollas un Tēlemarkas filke|Vestfollas un Tēlemarkas filki]], bet 2024. gadā tā tika atkal sadalīta divās filkēs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ivangorod-2008-1.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Ivangorodas cietoksnis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika uzcelts [[1492. gads|1492. gadā]] pēc [[Maskavija]]s lielkņaza [[Ivans III|Ivana III]] pavēles, lai aizsargātu Maskavijas valsts rietumu robežas un kontrolētu stratēģiski nozīmīgo tirdzniecības ceļu un upes šķērsošanas punktu uz [[Narva|Narvu]], kas tobrīd atradās [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] kontrolē?
* ... [[Meksika|Meksikā]] dzimušais [[Argentīna]]s [[futbolists]] '''[[Luka Romero]]''' 15 gadu un 219 dienu vecumā denitēja [[Spānija]]s ''[[La Liga]]'' komandā ''[[RCD Mallorca|Mallorca]]'', kļūstot par visu laiku jaunāko [[futbolists|futbolistu]], kurš ir spēlējis kādā no Eiropas piecām spēcīgākajām līgām?
* ... '''[[dabiskais pieaugums]]''' atspoguļo [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] izmaiņas noteiktā teritorijā, neņemot vērā [[Iedzīvotāju migrācija|migrāciju]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Issuf Sanon Dnipro.jpg|border|right|150px]]
* ... trīskārtējais [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s čempions no [[Ukraina]]s '''[[Isufs Sanons]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir izraudzīts [[2018. gada NBA drafts|2018. gada NBA drafta]] otrajā kārtā ar kopējo 44. numuru?
* ... [[1139. gads|1139. gadā]] '''[[Portukales grāfiste]]s''' valdnieks Afonso Henrikešs pasludināja sevi par [[Portugāles karalis|Portugāles karali]] un panāca atzīšanu no [[Leonas Karaliste]]s, bet oficiāli [[Portugāle|Portugāli]] kā neatkarīgu karalisti [[pāvests]] [[Aleksandrs III (pāvests)|Aleksandrs III]] ar '''''[[Manifestis Probatum]]''''' apstiprināja [[1179. gads|1179. gadā]]?
* ... '''[[fosforpaskābe]]s''' pārklājums aizsargā rūsējošus [[metāls|metālus]] no [[oksidēšanās]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:20141015 - PSG-Lyon - 032.jpg|border|right|150px]]
* ... pirmā ikgadējā apbalvojuma [[futbols|futbolā]] '''[[Zelta bumba sievietēm|Zelta bumbas]]''' ieguvēja sparp sievietēm bija [[norvēģiete]] [[Ada Hegerberga]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... līdz ar [[romieši|romiešu]] uzvaru [[Pūniešu kari|Pūniešu karos]] un sekojošo karu ar vietējām ciltīm '''[[ibēri|ibēru]]''' teritorijas pakāpeniski integrēja [[Romas impērija|Romas impērijā]], kas noveda pie ibēru kultūras [[Pārtautošana|asimilācijas]] romiešu kultūrā?
* ... vācu karavīrs '''[[Alfrēds Liskovs]]''' pārpeldēja pāri [[Buga|Bugas upei]] [[1941. gads|1941. gada]] 21. jūnijā pulksten 21.00 [[Barbarosa (plāns)|operācijas &quot;Barbarosa&quot;]] priekšvakarā netālu no [[Sokaļa]]s, lai brīdinātu [[Sarkanā armija|Sarkano armiju]] par nenovēršamu [[Vērmahts|vācu spēku]] uzbrukumu nākamajā rītā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:CarthageMapDe.png|border|right|200px]]
* ... '''[[Kartāga (valsts)|Kartāga]]''' &lt;small&gt;(attēlā pirms [[Pirmais pūniešu karš|Pirmā pūniešu kara]])&lt;/small&gt; bija viena no varenākajām [[Vidusjūra]]s [[Civilizācija|civilizācijām]] un ieņēma nozīmīgu lomu tirdzniecībā un militārajā jomā apmēram no 9. gadsimta p.m.ē. līdz tās krišanai [[Senā Roma|Romas]] rokās 146. gadā p.m.ē.?
* ... '''[[fosforapskābe|fosforapskābi]]''' un tās sāļus izmanto, lai metālu sāļus reducētu atpakaļ par [[metāli]]em; visbiežāk to izmanto tieši [[niķelis|niķeļa]] reducēšanai?
* ... [[Krievija|Krievijā]] termins '''[[Trešā Roma]]''' ir radies 16. gadsimtā un attiecas uz [[Maskava|Maskavu]] ([[Maskava — trešā Roma]]), kas pēc Krievijas impēriskās ideoloģijas tika uzskatīta par [[Romas impērija]]s un [[Austrumromas impērija|Bizantijas impērijas]] mantinieci?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dwight David Eisenhower 1952 crop.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[1956. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1952. gada]]''' un '''[[1956. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1956. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' par [[ASV prezidents|prezidentu]] ievēlēja [[Dvaits Eizenhauers|Dvaitu Eizenhaueru]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; un par [[ASV viceprezidents|viceprezidentu]] [[Ričards Niksons|Ričardu Niksonu]], abās vēlēšanās pārliecinoši uzvarot [[Edlejs Stīvensons|Edleju Stīvensonu]]?
* ... [[Spānija]]s ''[[La Liga]]'' komandas ''[[RCD Mallorca|Mallorca]]'' [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Omars Maskareljs]]''' [[Ekvatoriālās Gvinejas futbola izlase]]s rindās debitēja 2024. gadā, lai gan ir dzimis [[Santakrusa de Tenerife|Santakrusā de Tenerifē]] un spēlējis Spānijas jaunatnes izlasēs?
* ... '''[[Liams Peins]]''' divas reizes piedalījās [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] televīzijas raidījumā &quot;X faktors&quot;; pēdējā viņu kopā ar citiem konkursantiem uzaicināja izveidot grupu ''[[One Direction]]'', kas izcīnīja trešo vietu un vēlāk guva starptautiskus panākumus?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Novi Sad railway station canopy collapse.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Novi Sadas dzelzceļa stacijas jumta nojumes sabrukums|Novi Sadas dzelzceļa stacijas jumta nojumes sabrukumā]]''' [[Serbija|Serbijā]], {{dat|2024|11|1||bez}} gāja bojā 16 cilvēki &lt;small&gt;(attēlā [[Novi Sada]]s galvenās dzelzceļa stacijas jumta nojume pēc sabrukšanas)&lt;/small&gt;?
* ... pēc [[Kartāga (valsts)|Kartāgas]] iznīcināšanas '''[[Trešais pūniešu karš|Trešajā pūniešu karā]]''' [[Romas Republika]] ieguva pilnīgu kontroli pār [[Ziemeļāfrika]]s rietumu daļu, izveidojot [[Āfrika (Romas province)|Āfrikas provinci]]?
* ... kopumā '''[[Austrālijas latvieši]]''' ir ap 35 000 [[Latvija]]s valstspiederīgo un austrāliešu ar latvisku izcelsmi?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:MoroccanCouscous.jpg|border|right|200px]]
* ... no [[Ziemeļāfrika]]s nākošais pamatēdiens '''[[kuskuss]]''' sastāv no tvaicētām [[manna]]s granulām &lt;small&gt;(attēlā kuskuss ar [[dārzeņi]]em [[Maroka|Marokā]])&lt;/small&gt;?
* ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Losandželosas &quot;Clippers&quot;]] mājvieta '''''[[Intuit Dome]]''''' kalpos kā [[Basketbols|basketbola]] sacensību norises vieta [[2028. gada vasaras olimpiskās spēles|2028. gada Losandželosas olimpisko spēļu]] laikā?
* ... [[Itālija]]s pilsētas '''[[Ortona]]s''' patrons ir [[apustulis]] [[Svētais Toms]], kura pīšļus 13. gadsimtā uz Ortonu atveda jūrnieki un kuri glabājas Svētā Toma katedrālē?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Patrizio Torlonia.jpg|border|right|150px]]
* ... [[romieši|romiešu]] politiķis, karavadonis un [[orators]] '''[[Katons Vecākais]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uzskatīja, ka [[Senā Roma|Romas]] panākumi un spēks ir saistīti ar vienkāršību, pieticību un stingriem tikumiem, un pretojās [[hellēnisms|hellēnisma]] ietekmei Romā?
* ... eiropieši '''[[Jaunīrija|Jaunīriju]]''' atklāja 17. gadsimtā, un vēlāk tā kļuva par daļu no [[Vācija]]s Jaungvinejas kolonijas ar nosaukumu Jaunmēklenburga, tad nonāca [[Austrālija]]s kontrolē pēc [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]], bet mūsdienās ir [[Papua-Jaungvineja]]s sastāvdaļa?
* ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] un [[televīzija]]s raidījumu vadītājs '''[[Terijs Krūzs]]''' ir bijušais profesionālais [[Amerikāņu futbols|amerikāņu futbola]] spēlētājs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dagdas ala, Dagda, Dagdas novads, Latvia - panoramio.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Dagdas ala]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir izveidojusies dabiski sacementētos [[grants]] iežos — [[Konglomerāts (iezis)|konglomerātā]], un ir vienīgā šāda veida [[ala]] [[Latvija|Latvijā]], kā arī ievērojamākā ala [[Latgale|Latgalē]]?
* ... '''[[litija hidroksīds]]''' tiek plaši izmantots [[Baterija|bateriju]] ražošanā, īpaši litija jonu baterijās?
* ... [[Latvija]]s [[ornitologs|ornitologa]] '''[[Māris Strazds|Māra Strazda]]''' pētījumu lokā visvairāk bijušas meža putnu sugas; viņš ir viens no starptautiski ievērojamākajiem [[melnais stārķis|melno stārķu]] pētniekiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:George Mallory 1915.jpg|border|right|150px]]
* ... [[1924. gads|1924. gada]] [[Everests|Everesta]] ekspedīcijas laikā angļu [[alpīnists]] '''[[Džordžs Melorijs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kopā ar savu partneri Endrū Ērvinu gāja bojā virsotnes sasniegšanas laikā, bet pastāv viedoklis, ka viņi varētu būt pirmie, kas sasnieguši kalna virsotni un gājuši bojā jau atpakaļceļā?
* ... '''[[gallu-ibēriešu valodas]]''' bija sastopamas [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]] pirms [[Senā Roma|Senās Romas]] izplešanās?
* ... [[Somijas basketbola izlase]]s spēlētājs '''[[Severi Kaukiainens]]''' kopš 2023. gada spēlē Igaunijas Basketbola līgas un [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga|Latvijas—Igaunijas līgas]] klubā [[Tallinas &quot;Kalev/Cramo&quot;]], divreiz kļūdams par [[Igaunija]]s čempionu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:BCEAOFranc.png|border|right|200px]]
* ... '''[[Rietumāfrikas franks]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir kopīga valūta astoņām [[Rietumāfrika]]s valstīm: [[Benina]]i, [[Burkinafaso]], [[Kotdivuāra]]i, [[Gvineja-Bisava|Gvinejai-Bisavai]], [[Mali]], [[Nigēra]]i, [[Senegāla]]i un [[Togo]]?
* ... '''[[Skanstes virsotnes|Skanstes virsotņu]]''' dzīvojamo [[Augstceltne|augstceltņu]] kompleksa [[Skanste (Rīgas apkaime)|Skanstē]], [[Rīga|Rīgā]] augstums ir 76 m?
* ... [[Dienvidsudāna]]s separātistu līderis, kurš vadīja Dienvidsudānas spēkus [[Otrais Sudānas pilsoņu karš|Otrā Sudānas pilsoņu kara]] laikā, '''[[Džons Garangs]]''' pēc kara bija [[Sudāna]]s viceprezidents un Dienvidsudānas autonomijas prezidents, bet 2005. gadā viņš gāja bojā [[Helikopters|helikoptera]] katastrofā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:South facade of the Rijksmuseum Amsterdam (DSCF0528).jpg|border|right|200px]]
* ... [[Nīderlande]]s nacionālais mākslas [[muzejs]] '''''[[Rijksmuseum]]''''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; atrodas [[Amsterdama]]s Muzeju laukumā, kurā bez ''Rijksmuseum'' atrodas arī '''[[Van Goga muzejs]]''' (visvairāk apmeklētais muzejs valstī), Amsterdamas Pilsētas muzejs un koncertzāle ''Concertgebouw''?
* ... 2024. gadā [[pludmales volejbolists]] '''[[Kristians  Fokerots]]''', spēlējot pārī ar savu 20 gadus vecāko treneri [[Mārtiņš Pļaviņš|Mārtiņu Pļaviņu]], sagādāja sensāciju un izcīnīja zelta medaļu Eiropas čempionātā?
* ... '''[[īru izcelsmes amerikāņi]]''' ir aptuveni 32 miljoni jeb aptuveni 10% no [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] iedzīvotāju kopskaita?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Mohamed Ould Abdel Aziz August 2014 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Mohameds Ulds Abdelazīzs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas bija [[Mauritānija]]s prezidents no 2009. līdz 2019. gadam, ieguva varu [[valsts apvērsums|valsts apvērsumā]] 2005. gadā, bet pēc tam tika ievēlēts par prezidentu vairākās vēlēšanās; 2021. gadā arestēts, apsūdzēts [[korupcija|korupcijā]] un vēlāk notiesāts, piespriežot [[ieslodzījums|ieslodzījumu]]?
* ... [[2023. gads kino|2023. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[supervaroņu filma]]s '''&quot;[[Šezam! Dievu dusmas]]&quot;''' un '''&quot;[[Zibsnis (filma)|Zibsnis]]&quot;''' bija kases izgāšanās, ko saistīja arī ar vispārēju supervaroņu žanra filmu popularitātes kritumu?
* ... [[ASV]] [[Konservatīvisms|konservatīvais]] ziņu un politisko komentāru televīzijas kanāls '''''[[Fox News]]''''' ir visvairāk skatītais [[kabeļtelevīzija]]s ziņu tīkls valstī?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Canary Wharf (2) - geograph.org.uk - 4676594.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Londona]]s '''[[Tauerhemletsa]]s''' rajonam raksturīgs augsts [[bengāļi|bengāļu]] izcelsmes iedzīvotāju īpatsvars — tie veido 32% no [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]?
* ... [[Venecuēla]]s [[telenovele|telenoveli]] '''&quot;[[Estrelita — netīrā seja]]&quot;''' [[Latvija|Latvijā]] no 1994. līdz 1996. gadam pārraidīja telekompānija TV 3?
* ... pēc '''[[1915. gada fabriku evakuācija Latvijā|1915. gada fabriku evakuācijas no Latvijas]]''' [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] sākumā strādnieku nometināšanas vietās ģimenes bija spiestas dzīvot nepiemērotās telpās, tādēļ pieauga mirstība, tomēr vēlāk viņu apstākļi uzlabojās [[Latviešu bēgļu centrālkomiteja]]s organizētās palīdzības dēļ?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of New Zealand.svg|border|right|200px]]
* ... 2016. gadā [[Jaunzēlande|Jaunzēlandē]] tika veikts balsojums par karoga dizainu, un kā divas iespējas tika piedāvātas pašreizējais karogs un alternatīvs dizains, taču balsojumā ar 57% uzvarēja esošais '''[[Jaunzēlandes karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[2023. gads kino|2023. gada]] ASV [[supervaroņu filma]] '''&quot;[[Zilais Skarabejs]]&quot;''' ir pirmā supervaroņu filma ar [[Latīņamerikāņi|latīņamerikāņu]] izcelsmes [[aktieri]] galvenajā lomā?
* ... 1858. gadā astoņi [[Rīga]]s [[tirgotāji]] nodibināja akciju sabiedrību &quot;Rīgas rakstāmpapīru fabriku kompānija&quot;, kas 1859. gadā uz [[Juglas muiža]]s zemes uzcēla '''[[Juglas papīrfabrika|Juglas papīrfabriku]]''', kurā uzstādīja ar tvaiku darbināmu papīrmašīnu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:SacredHeartBatoni.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Vissvētākā Jēzus Sirds]]''' ir viena no visplašāk piekoptajām un pazīstamākajām [[katoļi|katoļu]] dievbijībām, kurā [[Jēzus Kristus]] [[sirds]] tiek uzskatīta par simbolu &quot;Dieva bezgalīgajai un kaislīgajai mīlestībai pret cilvēci&quot; &lt;small&gt;(attēlā Pompeo Batoni glezna baznīcā [[Roma|Romā]])&lt;/small&gt;?
* ... [[Londona]]s '''[[Hamersmita un Fulema|Hamersmitas un Fulemas boro]]''' bāzējas trīs profesionāli [[futbols|futbola]] klubi — [[Premjerlīga]]s klubi ''[[Chelsea F.C.|Chelsea]]'' un ''[[Fulham FC|Fulham]]'', attiecīgi ''[[Stamford Bridge]]'' un ''[[Craven Cottage]]'' stadionā, kā arī [[Anglijas futbola čempionāts|Anglijas futbola čempionāta]] klubs ''[[Queens Park Rangers FC|Queens Park Rangers]]'' ''Loftus Road'' stadionā?
* ... '''''[[American Airlines]]''''' ir viena no lielākajām [[lidsabiedrība|lidsabiedrībām]] pasaulē un vadošais pasažieru pārvadātājs [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienoto Valstu]] aviācijā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Harry S Truman, bw half-length photo portrait, facing front, 1945 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[1948. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1948. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' [[Harijs Trumens]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika ievēlēts [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] amatā uz otro termiņu?
* ... '''[[trolejbusu satiksme Zolingenē]]''' ir vislielākā no trim [[Vācija|Vācijā]] šobrīd eksistējošām [[trolejbuss|trolejbusu]] satiksmes sistēmām?
* ... 1967. gadā mirušais '''[[Džeimss Bedfords]]''' ir pirmais [[cilvēks]], kura ķermenis tika pakļauts kriokonservācijas procesam pēc [[Bioloģiskā nāve|nāves]], un tas joprojām tiek saglabāts?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Stalbes muižas kungu māja.png|border|right|200px]]
* ... [[1920. gada zemes reforma|1920. gada Latvijas zemes reformas]] laikā '''[[Stalbes muiža|Stalbes muižu]]''' &lt;small&gt;(attēlā kungu māja 20. gadsimta sākumā)&lt;/small&gt; sadalīja 71 vienībā 2193 ha kopplatībā?
* ... '''[[Ārējā Londona]]''' ir kopīgs nosaukums [[Londonas boro]] grupai, kas veido [[Lielā Londona|Lielās Londonas]] perifēro daļu, un no visām pusēm iekļauj [[Iekšējā Londona|Iekšējo Londonu]]?
* ... Taivānai piederošās '''[[Dzjiņmeņas salas]]''', kas atrodas [[Taivānas šaurums|Taivānas šauruma]] rietumu pusē, tuvu kontinentālās Ķīnas krastam, ir stratēģiski nozīmīgas un simboliskas attiecībās starp [[Ķīnas Republika|Ķīnas Republiku]] un [[Ķīnas Tautas Republika|Ķīnas Tautas Republiku]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:1944 portrait of FDR (1)(small).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[1944. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1944. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' par [[ASV prezidents|prezidentu]] atkārtoti ievēlēja [[Franklins Rūzvelts|Franklinu Delano Rūzveltu]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš kļuva par prezidentu jau ceturto termiņu, un [[ASV viceprezidents|viceprezidentu]] [[Harijs Trumens|Hariju Trumenu]], bet 3 mēnešus pēc [[inaugurācija]]s Rūzvelts nomira, un amatā viņa vietā stājās Trumens?
* ... '''[[Otrais Opija karš]]''' bija viens no nozīmīgākajiem notikumiem, kas izraisīja [[Ķīna]]s destabilizāciju 19. gadsimtā un nostiprināja [[Rietumu pasaule|Rietumu]] [[Lielvalsts|lielvalstu]] ietekmi reģionā?
* ... [[vēja parks|vēja parku]] būvniecība ir viens no attīstības virzieniem, kas saskaras ar vietējo iedzīvotāju pretestību, ko mēdz dēvēt par '''[[nimbisms|nimbismu]]''' jeb ''NIMBY'' sindromu ([[akronīms]] no [[angļu valoda]]s frāzes ''Not In My Back Yard'')?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Acipenser sturio.jpg|border|right|250px]]
* ... vēsturiski '''[[store]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; arī [[Latvija|Latvijā]] ir bijusi bieži sastopama zivs, taču laika gaitā izzudusi: pēdējais stores noķeršanas gadījums bija [[1963. gads Latvijā|1963. gadā]] [[Jūrmala|Jūrmalā]], bet kopš 1995. gada tā ir iekļauta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] izzudušo sugu kategorijā?
* ... konkursā '''&quot;[[Supernova 2025]]&quot;''', kas bija [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursa]] [[Latvija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Latvijas]] nacionālā atlase, uzvarēja grupa &quot;[[Tautumeitas]]&quot; ar dziesmu &quot;[[Bur man laimi]]&quot;?
* ... 2024. gada jūnijā '''[[Kenijs Atkinsons]]''' kļuva par [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Klīvlendas &quot;Cavaliers&quot;]] galveno treneri, un viņa vadībā komanda sasniedza vienu no garākajām sezonas sākuma uzvaru sērijām līgas vēsturē — 15 uzvaras pēc kārtas, bet sezonas noslēgumā Atkinsonu atzina par [[NBA sezonas labākais treneris|sezonas labāko treneri]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Assassination of President Lincoln (color) - Currier and Ives - Original.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[atentāts pret Abrahamu Linkolnu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, ko [[1865. gads|1865. gada]] 14. aprīlī veica aktieris un dedzīgs dienvidu atbalstītājs [[Džons Vilkss Būts]], atstāja dziļu ietekme uz [[ASV]] politiku un sabiedrību pēc [[ASV pilsoņu karš|Pilsoņu kara]]?
* ... [[Alžīrijas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Amīns Guirī]]''' ir dzimis [[Francija|Francijā]] un pārstāvējis visu vecumu Francijas jaunatnes izlases?
* ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] [[rakstnieks]], [[vēsturnieks]] un [[Publicistika|publicists]] '''[[Dmitrijs Savvins]]''' 2014. gadā asi iestājās pret [[Krievija]]s veikto [[Krimas okupācija|Krimas sagrābšanu]] un [[Donbasa karš|kara sākšanu Donbasā]], 2015. gadā, lai izvairītos no aresta, emigrēja un pēc īsa laika apmetās [[Latvija|Latvijā]]; 2024. gadā ieguvis [[Latvijas pilsonība|Latvijas pilsonību]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Francoise hardy february 1966.jpg|border|right|150px]]
* ... [[franči|franču]] [[dziedātāja]] un dziesmu autore, [[astroloģe]], rakstniece un modele '''[[Fransuāza Ardi]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija zināma ar savu kautrību, neapmierinātību ar slavenību dzīvi un sevis noniecināšanas attieksmi, kas attiecināma uz viņas mūža cīņu ar trauksmi un nedrošību?
* ... dziļūdens [[Foraminīferas|foraminīferu]] '''[[ksenofioforas|ksenofioforu]]''' [[čaula]]s var variēt no dažiem milimetriem līdz 25 centimetriem diametrā, kas dara tās par vieniem no lielākajiem zināmajiem [[vienšūņi]]em?
* ... vēlākais [[Latvijas PSR Valsts Drošības komiteja]]s priekšsēdētājs '''[[Longins Avdjukevičs]]''' [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[1942. gads Latvijā|1942. gada]] maijā tika iesūtīts no [[Padomju Savienība]]s kontrolētās teritorijas [[Latgale|Latgalē]], kur viņš bija [[partizāni|partizānu]] vienības komisārs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cīrava muiža ap 1900.jpg|border|right|200px]]
* ... [[1920. gada Latvijas zemes reforma|1920. gada Latvijas zemes reformā]] '''[[Cīravas muiža|Cīravas muižu]]''' &lt;small&gt;(attēlā muižas kungu māja ap 1900. gadu)&lt;/small&gt; ar pusmuižām sadalīja 55 jaunsaimniecībās, bet muižas centru nodeva virsmežniecībai un Meža skolai, kas kungu mājās darbojas līdz 1953. gadam?
* ... [[reģionālisms|reģionāli]] [[sociālais konservatīvisms|sociālkonservatīvā]] [[politiskā partija|partija]] '''&quot;[[Sarauj, Latgale!]]&quot;''' [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] tika izveidota pēc [[Daugavpils dome]]s priekšsēdētāja [[Andrejs Elksniņš|Andreja Elksniņa]] iniciatīvas?
* ... &quot;[[Spēlmaņu nakts]]&quot; balvu pasniegšanas ceremonijā par pirmajiem, kas saņēmuši balvas kā '''&quot;[[Gada jaunais skatuves mākslinieks (Spēlmaņu nakts)|Gada jaunie skatuves mākslinieki]]&quot;''' [[Spēlmaņu nakts 1993|1993. gadā]] kļuva [[Rēzija Kalniņa]] un [[Ivars Stonins]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kaspars Pudāns 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 24. janvārī [[Latvijas Republikas Zemessardze]]s komandieris '''[[Kaspars Pudāns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; stājās [[Latvijas Nacionālie bruņotie spēki|Latvijas Nacionālo bruņoto spēku]] komandiera amatā?
* ... [[Anglija]]s [[tiesības|tiesībās]] '''&quot;[[neatminami laiki]]&quot;''' beidzas un juridiskā atmiņa sākas [[1189. gads|1189. gadā]], kas ir karaļa [[Henrijs II Plantagenets|Henrija II]] valdīšanas beigas un [[Ričards I Lauvassirds|Ričarda I]] [[kronēšana]]s gads?
* ... trīs [[amerikāņi|amerikāņu]] [[kinoproducents|kinoproducenta]] '''[[Džons Landau|Džona Landau]]''' filmas &quot;[[Titāniks (filma)|Titāniks]]&quot; (1997), &quot;[[Avatars]]&quot; (2009) un &quot;[[Avatars: Ūdensceļš]]&quot; (2022) ierindojas pirmajā pieciniekā starp pasaules [[Visu laiku ienesīgākās filmas|ienesīgākajām filmām]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Strazdes baznīca 2000-08-03.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Strazdes luterāņu baznīca]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir celta no 1591. līdz 1596. gadam, un tajā ir saglabājušies 1612. gada koka baznīcēnu soli un [[altāris]] no 1664. gada?
* ... [[1990. gads Latvijā|1990. gada]] 5. martā '''[[Edmunds Johansons|Edmundu Johansonu]]''' iecēla par [[Latvijas PSR Valsts drošības komiteja]]s priekšsēdētāju [[ģenerālmajors|ģenerālmajora]] dienesta pakāpē, un šo amatu viņš ieņēma arī [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s laikā līdz [[1991. gads Latvijā|1991. gada]] augustam?
* ... '''[[1993. gada UEFA Čempionu līgas fināls]]''' starp [[Francija]]s [[futbols|futbola]] klubu [[Marseļas &quot;Olympique&quot;]] un [[Itālija]]s klubu ''[[AC Milan]]'' bija vēsturē pirmā [[UEFA Čempionu līga]]s finālspēle?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Symphoricarpos albus 003.JPG|border|right|150px]]
* ... '''[[strauta sniegoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Ziemeļamerika]]s suga, kura kā [[Krāšņumaugi|krāšņumaugs]] tika ieviesta [[Latvija|Latvijā]] 19. gadsimtā un vietām ir pārgājusi savvaļā — tā ir sastopama apstādījumos un ar sakņu atvasēm izplatās apdzīvotu vietu tuvumā?
* ... [[Latvija|Latvijā]] kopš [[2007. gads Latvijā|2007. gada]] '''[[karaklausība]]''' bija atcelta, aizstājot to ar profesionālo armiju, tomēr [[2022. gads Latvijā|2022. gadā]] tika pieņemts lēmums pakāpeniski ieviest [[Valsts aizsardzības dienests|valsts aizsardzības dienestu]]?
* ... '''[[sēkeji]]''' ir [[ungāri|ungāru]] etniska grupa, kuri dzīvo galvenokārt [[Transilvānija|Transilvānijā]], kas šodien ir daļa no [[Rumānija]]s, un ir saglabājuši unikālu kultūru un [[ungāru valoda]]s [[dialekts|dialektu]], kas izceļas no pārējās ungāru kopienas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rabanos2014 078.JPG|border|right|150px]]
* ... '''[[Redīsu nakts]]''' ir [[Meksika|meksikāņu]] [[svētki]], kas katru gadu tiek svinēti [[Oahaka (pilsēta)|Oahakas]] pilsētā 23. decembrī un ir viens no iespaidīgākajiem [[Dārzeņi|dārzeņu]] festivāliem pasaulē &lt;small&gt;(attēlā 2014. gadā izveidota svētku kompozīcija)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[1994. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1994. gada UEFA Čempionu līgas finālā]]''' ''[[AC Milan]]'' [[futbolists]] [[Marsels Desajī]], kurš panāca rezultātu 4—0, kļuva par pirmo spēlētāju, kurš divus gadus pēc kārtas ieguvis trofeju ar dažādiem klubiem, pēc uzvaras ar [[Marseļas &quot;Olympique&quot;]] [[1993. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1993. gadā]]?
* ... [[Ķīnas Republika|Taivānas]] [[pusvadītājs|pusvadītāju]] produktu līgumražošanas un projektēšanas uzņēmums ''Taiwan Semiconductor Manufacturing Company Limited'' jeb '''''[[TSMC]]''''' ir pasaulē lielākais neatkarīgais (''pure-play'') pusvadītāju ražotājs un lielākais uzņēmums valstī?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rosslyn Chapel (Mentioned in Dan Brown's DaVinci Code).jpg|border|right|200px]]
* ... kopš 20. gadsimta astoņdesmitajiem gadiem [[Skotija|Skotijā]] esošā '''[[Roslinas kapela]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; publiski tiek asociēta ar [[Templiešu ordenis|templiešiem]], Svēto Grālu un [[brīvmūrniecība|brīvmūrniekiem]]; to aprakstījis arī [[Dens Brauns]] savā romānā &quot;[[Da Vinči kods]]&quot;?
* ... kravas [[lidmašīna]]s '''[[Boeing 737 avārija Viļņā|''Boeing 737'' avārijā Viļņā]]''' [[2024. gads|2024. gada]] 25. novembra rītā viens tās apkalpes loceklis gāja bojā, bet vēl trīs tika ievainoti?
* ... [[rudiments|rudimentārie]] '''[[gudrības zobs|gudrības zobi]]''' parasti izšķiļas cilvēka [[mutes dobums|mutes dobuma]] zobu rindas aizmugurē vecumā no 17 līdz 25 gadiem, un to nosaukums cēlies no pieņēmuma, ka šajā vecumā cilvēks ir jau pietiekami nobriedis un gudrs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:FDR in 1933 2.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[1936. gada ASV prezidenta vēlēšanas]]''' bija vienbalsīgākās [[ASV prezidenta vēlēšanas|prezidenta vēlēšanas]] [[ASV vēsture|ASV vēsturē]], jo [[Franklins Delano Rūzvelts]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; no 531 elektoru balsīm guva 523 balsis?
* ... lai gan pieaugušiem [[cilvēks|cilvēkiem]] '''[[žaunu loki]]''' nav redzami, kā [[embrijs|embrionālas]] struktūras tie ir nozīmīgi galvas un kakla [[anatomija]]s attīstībā?
* ... '''[[Trešā reiha ģerbonis (1935—1945)|Trešā reiha ģerbonis]]''' tika ieviests [[1935. gads|1935. gadā]], aizstājot [[Veimāras Republika]]s simbolus, lai nostiprinātu [[Nacionālsociālisms|nacionālsociālisma ideoloģiju]] [[Trešais reihs|Vācijā]] un veidotu vienotu identitāti?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Sambucus racemosa a1.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[sarkanais plūškoks|sarkanā plūškoka]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Eirāzija|Eirāzijā]] un [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], bet [[Latvija|Latvijā]] suga ir pārgājusi savvaļā no stādījumiem un naturalizējusies, sastopama diezgan bieži mežos pilsētu tuvumā?
* ... '''[[aviācijas bumba]]s''' pirmo reizi tika izmantotas [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā, galvenokārt manuāli mestas no [[Gaisa balons|gaisa baloniem]] vai [[Lidmašīna|lidmašīnām]]?
* ... [[Kanādas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussargam]] '''[[Stīvens Euštakiu|Stīvenam Euštakiu]]''' ir [[portugāļi|portugāļu]] izcelsme, viņš spēlējis [[Portugāle]]s jaunatnes izlasē un visu karjeru pārstāv šīs valsts [[futbola klubs|futbola klubus]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Maureen O Sullivan, The New Movie Magazine, 1934.jpg|border|right|150px]]
* ... 1930. gadā [[Īri|īru]] [[aktrise]] '''[[Morīna O'Salivana]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pārcēlās uz [[Holivuda (Losandželosa)|Holivudu]], kur viņa kļuva slavena ar lomām sešās [[Tarzāns|Tarzāna]] filmās no 1932. līdz 1942. gadam, tēlojot kopā ar [[Džonijs Veismillers|Džoniju Veismilleru]]?
* ... 19. gadsimta beigās '''[[Izraēlas zeme]]''' jeb Apolītā zeme kļuva par centrālo ideju [[Cionisms|cionisma]] kustībai, kas aicināja [[ebreji|ebrejus]] atgriezties vēsturiskajā dzimtenē, un [[1948. gads|1948. gadā]] tika izveidota [[Izraēla|Izraēlas Valsts]], kas aptver daļu no vēsturiskās Izraēlas zemes?
* ... akūtā '''[[nieru mazspēja|nieru mazspējā]]''' [[simptomi]] parasti attīstās ļoti ātri, savukārt hroniskā nieru mazspējā tie var būt pakāpeniski un saistīti ar ilgstošu [[nieres|nieru]] funkcijas samazināšanos?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Luzern asv2022-10 Löwendenkmal img2.jpg|border|right|200px]]
* ... [[amerikāņi|amerikāņu]] rakstnieks [[Marks Tvens]] par godu [[Francijas revolūcija]]s laikā kritušajiem [[Vatikāna gvarde|Šveices gvardiem]] izveidoto '''[[Lucernas lauva]]s''' skulptūru &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nosaucis par &quot;skumjāko un aizkustinošāko akmens bluķi pasaulē&quot;?
* ... '''[[1995. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1995. gada UEFA Čempionu līgas finālā]]''' uzvarēja [[Amsterdamas &quot;Ajax&quot;]] pēc tam, kad pēc nospēlētām 85 minūtēm spēlē tika gūti pirmie vārti, ko paveica [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] [[Patriks Kluiverts]], 18 gadu un 327 dienu vecumā kļūstot par jaunāko [[futbolists|futbolistu]], kurš guvis vārtus [[UEFA Čempionu līga]]s finālā?
* ... '''[[melase]]s''', kas rodas kā blakusprodukts [[cukurs|cukura]] ražošanā, sastāvā ir līdz 40% [[saharoze]]s, tomēr saharozes izdalīšana no melases nav ekonomiski izdevīga?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bundesarchiv Bild 102-10212, Gertrud Ederle.jpg|border|right|150px]]
* ... amerikāņu [[Peldēšana (sports)|peldētāja]] '''[[Ģertrūde Ederle]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pazīstama kā pirmā [[sieviete]], kura pārpeldēja [[Lamanšs|Lamanša šaurumu]], pie tam viņas [[1926. gads|1926. gada]] 6. augusta peldējuma rezultāts bija ātrāks nekā jebkura [[vīrietis|vīrieša]] iepriekšējais rekords; viņas dzīvesstāsts [[2024. gads kino|2024. gadā]] iemūžināts filmā '''&quot;[[Meitene un jūra]]&quot;'''?
* ... 10.—12. gadsimtā '''[[ismaīlisms]]''' kļuva par lielāko [[Šiītu islāms|šiītu]] [[islāms|islāma]] [[Islāma atzari|atzaru]], kad tā bija galvenā ticība [[Fātimiju kalifāts|Fātimiju kalifātā]], bet mūsdienās lielākās ismaīlītu kopienas atrodas [[Indija|Indijā]], [[Irāna|Irānā]] un [[Pakistāna|Pakistānā]], bet vislielākais ismaīlītu īpatsvars ir [[Tadžikistāna]]s [[Kalnu Badahšānas vilojats|Kalnu Badahšānas vilojatā]]?
* ... [[1157. gads|1157. gadā]] mūsdienu [[Sīrija]]s otrā lielākā pilsēta '''[[Tartūsa]]''' kļuva par [[Templiešu ordenis|Templiešu ordeņa]] lielmestra citadeli, kuru nespēja ieņemt karavadonis [[Saladīns]], tomēr [[1291. gads|1291. gadā]] templieši bija spiesti Tartūsu pamest un pārcelties uz [[Kipra|Kipras salu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Morocco.svg|border|right|200px]]
* ... [[sarkans|sarkanais]] fons '''[[Marokas karogs|Marokas karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; simbolizē drosmi, spēku un izturību, un ir saistīts ar dinastisko tradīciju, jo sarkano krāsu bieži izmantoja marokāņu valdošās dinastijas, bet zvaigzne simbolizē [[Islāms|islāma]] piecus pīlārus, kamēr tās [[zaļā krāsa]] ir tradicionāla islāma simbolika, kas apzīmē mieru, auglību un cerību?
* ... [[Lielbritānija]]s kareivi [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā '''[[Henrijs Tandijs|Henriju Tandiju]]''' visbiežāk atceras kā karavīru, kurš, iespējams, saudzējis [[Ādolfs Hitlers|Ādolfa Hitlera]] dzīvību šajā karā?
* ... pirmā zināmā publiskā projicētas '''[[skaņu filma]]s''' izrāde notika [[Parīze|Parīzē]] [[1900. gads|1900. gadā]], taču pagāja daži gadu desmiti, līdz skaņas [[kinofilma]]s kļuva komerciāli praktiskas; pirmā pilnmetrāžas filma, ko prezentēja kā pilnībā skaņu filmu, bija &quot;[[Džeza dziedātājs]]&quot;, kura pirmizrāde notika [[1927. gads|1927. gadā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dirndl-2011.JPG|border|right|150px]]
* ... 19. gadsimta otrajā pusē '''[[dirndls]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; radās kā meiteņu un sieviešu [[tērps]], kas stilistiski ietekmējies no [[Alpi|Alpu]] vācvalodīgo iedzīvotāju tautastērpa, un arī mūsdienās šī reģiona iedzīvotājas dirndlu izmanto kā svinību tērpu?
* ... '''[[alavīti]]''' veido aptuveni 20% no [[Sīrija]]s iedzīvotājiem, taču viņiem vēsturiski ir bijusi liela politiskā vara, jo alavītu kopienai piederēja daudz Sīrijas militāro un izlūkdienestu vadītāju, arī [[Asada režīms|Asadu ģimene]], kas Sīriju pārvaldīja no 1971. gada līdz 2024. gadam?
* ... '''[[romantiskā komēdija|romantiskās komēdijas]]''' noslēguma mērķis ir apliecināt [[mīla]]s attiecību primāro nozīmi galveno varoņu dzīvē, pat ja viņi beigās fiziski izšķiras?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Snowdon massif.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Velsa]]s augstākā virsotne '''[[Snoudons]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir arī augstākā virsotne [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas salā]] ārpus [[Skotija]]s?
* ... slavenākie '''[[radisti šifrētāji]]''' ir [[navahi|navahu]] radisti, kurus īpaši savervēja un apmācīja [[ASV jūras kājnieku korpuss]], lai cīnītos pret [[Japānas Impērija|Japānu]] [[Klusā okeāna karš|Klusā okeāna teātrī]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā?
* ... latviešu neatkarīgā [[teātris|teātra]] trupa '''&quot;[[Kvadrifrons]]&quot;''' pašlaik darbojas telpās [[Rīgas cirks|Rīgas cirka]] ēkā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Mikheil Kavelashvili official portrait (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[2024. gads|2024. gada]] 27. novembrī [[Gruzija]]s valdošā partija &quot;Gruzijas sapnis&quot; izvirzīja bijušo [[futbolists|futbolistu]] '''[[Miheils Kavelašvili|Miheilu Kavelašvili]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kā kandidātu [[Gruzijas prezidents|Gruzijas prezidenta]] amatam, un decembrī viņu ievēlēja, lai gan opozīcija un iepriekšējā prezidente [[Salome Zurabišvili]] ievēlēšanu novērtēja kā neleģitīmu?
* ... '''[[ibādieši]]''' ir [[musulmaņi|musulmaņu]] atzars, kas nepieder nedz [[Šiītu islāms|šiītu]], nedz [[Sunnītu islāms|sunnītu]] reliģiskajai kopienai un ir galvenā reliģiskā kopiena [[Omāna]]s valstī?
* ... aptuveni 60% pasaules [[dzelzceļi|dzelzceļu]] ir '''[[normālplatuma dzelzceļš]]'''?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2024-10-29 ALBA Berlin gegen Paris Basketball (EuroLeague 2024-25) by Sandro Halank–020.jpg|border|right|150px]]
* ... amerikāņu [[basketbolists]] '''[[T. J. Šortss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš bijis sezonas labākais spēlētājs gan [[Vācijas basketbola Bundeslīga|Vācijas Bundeslīgā]], gan [[Francijas Nacionālā basketbola līga|Francijas Elites līgā]] un [[EuroCup|Eirokausā]], savu pirmo sezonu profesionālajā basketbolā aizvadīja [[Latvija]]s klubā [[BK Ventspils]]?
* ... padomju sērijveida [[slepkava]], laupītājs un izspiedējs '''[[Jurijs Kriņicins]]''', kurš [[1975. gads Latvijā|1975. gadā]] [[Rīga|Rīgā]] pastrādāja trīs slepkavības, [[1950. gads Latvijā|1950. gadā]] bija uz tvaikoņa &quot;[[Majakovskij (tvaikonis)|Majakovskis]]&quot;, kas apgāzās, un noslīka 147 cilvēki, arī viņa vecāki; uzskata, ka slīkšanas sekas un vecāku zaudējums viņam radīja psihiskus traucējumus?
* ... '''[[Parīzes miera līgums (1783)|Parīzes miera līgums]]''', kas tika parakstīts [[1783. gads|1783. gada]] 3. septembrī, oficiāli atzina [[ASV]] neatkarību, noslēdzot [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas Neatkarības karu]], un noteica robežas jaunajai valstij?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2014 Rallye Deutschland by 2eight 8SC0443.jpg|border|right|150px]]
* ... 2024. gada [[Pasaules rallija čempionāts|Pasaules rallija čempionātā]] '''[[Tjerī Nevils]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja savu pirmo pasaules čempiona titulu, kļūstot par [[Belģija]]s [[autorallijs|rallija]] pilotu, kas uzvarējis čempionātā?
* ... līdz [[892. gads|892. gadam]] [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] valdošie Samanīdu emīri atradās [[Abāsīdu kalifāts|Abāsīdu kalifu]] atkarībā, bet tad kļuva neatkarīgi, izveidojot savu '''[[Samanīdu impērija|Samanīdu impēriju]]''', kas pastāvēja līdz [[999. gads|999. gadam]]?
* ... [[2026. gads Latvijā|2026. gada]] 1. septembrī '''[[Jaunjelgavas vidusskola|Jaunjelgavas vidusskolu]]''' ir plānots reorganizēt par Jaunjelgavas pamatskolu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Antonio Costa Portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Eiropadomes prezidenti|Eiropadomes prezidents]] '''[[Antoniu Košta]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; iepriekš bija [[Portugāles premjerministru uzskaitījums|Portugāles premjerministrs]], bet [[2023. gads|2023. gada]] 7. novembrī atkāpās no amata pēc tam, kad atklājās, ka vairāki valdības locekļi bija iesaitīti [[korupcija]]s skandālā?
* ... '''[[Šārdžas emirāts]]''' ir vienīgais no [[Apvienotie Arābu Emirāti|Apvienoto Arābu Emirātu]] septiņiem emirātiem, kas robežojas ar visiem pārējiem?
* ... '''[[manipūru valoda]]''' ir viena no astoņām klasiskajām [[indieši|indiešu]] [[valodas|valodām]], ko atzinusi [[Indija]]s valdība, tā ir iekļauta [[Indijas konstitūcija]]s 8. sarakstā, kas nodrošina tai īpašu aizsardzību un atbalstu no valsts puses?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Sātu baznīca - panoramio.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Sātu luterāņu baznīca|Sātu luterāņu baznīcā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir filmēta kinofilma &quot;[[Rūdolfa mantojums]]&quot; un televīzijas seriāls &quot;[[Sarkanais mežs]]&quot;?
* ... '''[[Džozefs Beirli]]''' ir vienīgais zināmais [[ASV]] [[karavīrs]], kurš dienējis gan [[ASV Armija]]s gan [[Padomju Savienība|Padomju]] [[Sarkanā armija]]s sastāvā [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā?
* ... '''[[Baldones kūrorts]]''' tika izveidots 18. gadsimtā, taču [[Baldone]]s [[avots|avotu]] dziednieciskās īpašības esot zināmas kopš [[viduslaiki]]em, par ko liecina tur atrastie naudas gabali?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Criccieth - geograph.org.uk - 4513705.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Guineza|Guinezā]]''' ir lielākais [[velsiešu valoda]]s runātāju īpatsvars [[Velsa|Velsā]] — 64,4%, un šī grāfiste tiek uzskatīta par šīs valodas centru &lt;small&gt;(attēlā Krikjetas pils Guinezā)&lt;/small&gt;?
* ... bijušā [[igauņi|igauņu]] [[Futbols|futbolista]] '''[[Dzintars Klavans|Dzintara Klavana]]''', kurš [[Igaunijas futbola izlase|Igaunijas izlasē]] savas karjeras laikā aizvadīja 19 spēles, dēls [[Ragnars Klavans]] ir viens no visu laiku ievērojamākajiem [[Igaunija]]s futbolistiem?
* ... '''[[1561. gads Latvijā|1561. gada]]''' 28. novembrī [[Viļņa|Viļņā]] parakstīja [[Lietuvas un Livonijas personālūnija]]s līgumu (Viļņas ūniju), saskaņā ar kuru [[Gothards Ketlers]] kļuva par [[Livonija]]s vietvaldi un gubernatoru?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dzelzceļa līnijas Tukums-Kuldīga tilta būve pāri Abavai 1940.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Dzelzceļa līnija Tukums—Kuldīga|dzelzceļa līnijas Tukums—Kuldīga]] būvi pārtrauca [[Otrais pasaules karš]], bet '''[[Tilts uz nekurieni]]''', kuru uzcēla pāri [[Abava]]i, nenojaukts tā arī palicis pļavas vidū līdz pat mūsdienām &lt;small&gt;(attēlā celtniecības laikā 1940. gadā)&lt;/small&gt;?
* ... [[1941. gads|1941. gada]] '''[[Jūlija sacelšanās Melnkalnē]]''' pret [[Itālijas Karaliste (1861—1946)|Itālijas fašistiskās]] valdības okupāciju [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā tiek uzskatīta par pirmo masu sacelšanos okupētajā [[Eiropa|Eiropā]] pēc [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] un tās sabiedroto agresijas sākuma?
* ... [[Somi|somu]] [[kinorežisors|kinorežisora]] '''[[Aki Kaurismeki]]''' filmas bieži veidotas minimālisma stilā un to galvenie varoņi pārstāv strādnieku šķiru?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bidet Ego Kolo.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[bidē]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[aizguvums]] no [[franču valoda]]s, kas nozīmē &quot;[[ponijs]]&quot;, jo sēdēšana uz tā atgādina [[jāšana]]s pozu, sēžot ar seju pret krānu?
* ... '''[[Holiheda]]''' ir viena no galvenajām [[Īrijas jūra]]s piekrastes [[osta|ostām]] satiksmei ar [[Īrija|Īriju]], un tā ir otra noslogotākā pasažieru satiksmes osta [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] pēc [[Duvra]]s?
* ... [[2025. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2025. gada pašvaldību vēlēšanās]] [[Latvijas Republikas Kultūras ministrija|Kultūras ministrijas]] [[Parlamentārais sekretārs (Latvija)|parlamentārā sekretāre]] '''[[Signe Grūbe]]''' tika ievēlēta [[Ropažu novada dome|Ropažu novada domē]] no partijas &quot;[[Progresīvie]]&quot; saraksta un vēlāk ievēlēta par [[Ropažu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|domes priekšsēdētāju]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Caernarfon Castle 1994.jpg|border|right|200px]]
* ... 11. gadsimtā [[Guineza|Guinezā]], [[Velsa|Velsā]] iebrukušie [[normaņi]] netālu no bijušā romiešu cietokšņa uzbūvēja cietoksni &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, ap kuru izveidojās mūsdienu '''[[Kairnarvona]]s''' pilsētas centrs?
* ... '''[[1560. gads Latvijā|1560. gada]]''' 5. aprīlī [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] apspriedē [[Rīga|Rīgā]] pieņēma lēmumu ordeni likvidēt un pārvērst ordeņa valsti par mantojamu [[Livonijas hercogiste|Livonijas hercogisti]], līdzīgi [[Prūsijas hercogiste]]i?
* ... [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] mirušais [[Latvija]]s kultūras [[vēsturnieks]], [[Enciklopēdija|enciklopēdists]], [[fotogrāfs]] un sabiedriskais darbinieks, [[Latvijas Zinātņu akadēmija]]s Goda loceklis '''[[Vitolds Mašnovskis]]''' piedzima [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Pūres pagasts|Pūres pagastā]] [[ukraiņi|ukraiņu]] karagūstekņa un [[poļi|poļu]] izcelsmes laukstrādnieces ģimenē?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Belize.svg|border|right|200px]]
* ... mūsdienu '''[[Belizas karogs|Belizas karogam]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pamatā ir iepriekš šajā teritorijā pastāvējušās [[Britu Hondurasa]]s karogs?
* ... [[2014. gads Latvijā|2014. gadā]] '''[[Rimants Liepiņš]]''' [[Sēmes pagasts|Sēmes pagasta]] Āžu kalnā sarīkoja pirmās &quot;[[Stirnu buks|Stirnu buka]]&quot; taku skriešanas sacensības, un kopš tā laika &quot;Stirnu buks&quot; ir kļuvis par ikgadēju taku skriešanas sacensību seriālu un lielāko šāda veida sporta notikumu [[Latvija|Latvijā]]?
* ... '''[[pakāršana]]''' ir viena no senākajām un visplašāk izmantotajām [[nāvessods|nāvessoda]] izpildes metodēm?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Aconitum lasiostomum 45131052.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[dzeltenā kurpīte]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Endēms|endēmiska]] [[Austrumeiropa]]i un ir sastopama šaurā areālā galvenokārt teritorijā uz dienvidaustrumiem no [[Latvija]]s, bet Latvijā — divos izplatības apvidos [[Madona]]s un [[Krāslava]]s novadā?
* ... '''[[1559. gads Latvijā|1559. gadā]]''' turpinājās [[Livonijas karš]], un janvārī [[Krievijas cariste]]s karaspēks iebruka [[Rīgas arhibīskapija]]s &quot;[[Latvju gals|Latvju gala]]&quot; zemēs, ieņemot 11 pilsētas un pietuvojoties [[Rīgas brīvpilsēta]]i, kur [[Daugava]]s grīvā sadedzināja Rīgas kuģus, bet februārī krievu ar laupījumu un gūstekņiem atgriezās Krievijā?
* ... '''[[Azerbaijan Airlines reisa 8243 katastrofa|''Azerbaijan Airlines'' reisa 8243 katastrofa]]''' [[2024. gads|2024. gada]] 25. decembrī notika reisā no [[Baku]] uz [[Groznija|Grozniju]], kad pēc [[Krievija]]s raķetes zeme-gaiss uzbrukuma to pārvirzīja uz [[Aktau]] [[Kazahstāna|Kazahstānā]], tomēr avārijas nosēšanās dēļ avārijā bojā gāja 38 cilvēki?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Mindaugas Kuzminskas by Augustas Didzgalvis.jpg|border|right|150px]]
* ... 2016. gadā [[Lietuva]]s [[basketbolists|baskertbolists]] '''[[Mindaugs Kuzminsks]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; noslēdza līgumu ar [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] klubu [[Ņujorkas &quot;Knicks&quot;]], kur spēlēja arī latvietis [[Kristaps Porziņģis]], taču pēc vienas sezonas klubs spēlētāju atbrīvoja; debijas sezonā viņš piedalījās 68 spēlēs, taču tikai vienā otrajā sezonā?
* ... lai arī labā [[Amazone]]s satekupe [[Ukajali]] ir ievērojami garāka, hidroloģiski par Amazones galveno izteku izskata '''[[Maranjona|Maranjonu]]''' — tā dod lielāko ūdens pieplūdumu upes augštecei?
* ... '''[[Jeju Air reiss 2216|''Jeju Air'' reisa 2216]]''' katastrofa [[Dienvidkoreja|Dienvidkorejā]], kurā gāja bojā 179 cilvēki no 181, kas bija lidmašīnā, bija nāvējošākā [[2024. gads|2024. gada]] aviācijas katastrofa?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dinaric columbine Aquilegia dinarica.JPG|border|right|150px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] ir izplatīta tikai viena '''[[ozolītes|ozolīšu]]''' suga — [[parastā ozolīte]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[1558. gads Latvijā|1558. gadā]]''' sākās [[Livonijas karš]], kad 17. janvārī [[Krievijas cariste]] pieteica [[Livonija]]i karu, un karagājienā uz [[Tērbatas bīskapija]]s zemēm devās ap 40 000 krievu un tatāru karavīru virspavēlnieka hana [[Šigalejs|Šigaleja]] vadībā?
* ... [[Ungārija]]s [[sporta vingrošana|vingrotāja]] '''[[Āgneša Keleti]]''' [[vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpiskajās spēlēs]] ieguva desmit olimpiskās medaļas, un viņu uzskata par vienu no visu laiku veiksmīgākajām [[ebreji|ebreju]] sportistēm olimpiskajās spēlēs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Herbert Hoover - NARA - 532049.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[1928. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1928. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' ASV Tirdzniecības sekretārs [[Herberts Hūvers]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; guva 444 elektoru balsis, kamēr viņa oponents vien 87 balsis?
* ... [[Irāna]]s [[bēglis]] '''[[Mehrans Karimi Naseri]]''', kurš, dažādu apstākļu spiests, dzīvoja [[Šarla de Golla lidosta]]s 1. termināļa izlidošanas zālē no 1988. gada 26. augusta līdz 2006. gada jūlijam, kļuva plaši pazīstams, par viņu tapa grāmata un filmas, tostarp amerikāņu režisora [[Stīvens Spīlbergs|Stīvena Spīlberga]] 2004. gada filma &quot;[[Lidosta (filma)|Lidosta]]&quot;?
* ... '''[[2025. gada laikapstākļi Latvijā]]''' bija raksturīgi ar [[gaisa temperatūra|gaisa temperatūru]] vidēji +8,0 °C, kas ir 1,2 °C virs klimatiskās standarta normas (1991.—2020. gads), rezultātā tas bija 13. gads pēc kārtas, kas ir siltāks par klimatisko standarta normu, un ierindojās 4. vietā starp siltākajiem gadiem novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada)?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cotoneaster lucidus 15-p.bot-rhamnus.sp-2.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[spožā klintene]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Endēms|endēma]] [[Austrumsibīrija]]i [[Baikāls|Baikāla]] apkārtnē, taču ļoti plaši ieviesta apstādījumos [[Eiropa|Eiropā]] un vietām pārgājusi savvaļā, tāpat arī [[Latvija|Latvijā]]?
* ... [[Livonija]]s [[Koadjutoru karš]] noslēdzās '''[[1557. gads Latvijā|1557. gada]]''' 5. septembrī, kad [[Livonijas ordeņa mestrs]] [[Vilhelms fon Firstenbergs]] parakstīja [[Pasvales līgums|Pasvales līgumu]] par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapa]] un viņa koadjutora atjaunošanu amatā, kā arī izveidoja slepenu Livonijas ordeņa militāro aliansi ar [[Polija—Lietuva|Polijas—Lietuvas]] valdnieku?
* ... [[Augšdaugavas novada dome]]s priekšsēdētājs no [[Latgales partija]]s '''[[Vitālijs Aizbalts]]''' ir bijis [[9. Saeima]]s deputāts?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:George-Dancis-playing-basketball.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Austrālijas latvieši|Austrālijas latviešu]] [[basketbols|basketbolists]] '''[[Juris Dancis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pārstāvēja [[Austrālijas basketbola izlase|Austrālijas basketbola izlasi]] [[1956. gada vasaras olimpiskās spēles|1956. gada Melburnas olimpiskajās spēlēs]]?
* ... '''[[Saules sistēmas planētu kolonizācija]]''' ir viena no galvenajām tēmām [[zinātniskā fantastika|zinātniskajā fantastikā]], bet arī mūsdienu zinātniskajos pētījumos un [[kosmosa izpēte]]s plānos?
* ... '''[[Biafras līcis|Biafras līča]]''' ziemeļu krastā tagadējās [[Nigērija]]s teritorijā no 1967. līdz 1970. gadam pastāvēja neatkarīga separātiska [[Biafra|Biafras valsts]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Panthera pardus orientalis Colchester Zoo (1).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Amūras leopards]]''' &lt;small&gt;(attēlā Kolčesteras zoodārzā)&lt;/small&gt; ir visretāk sastopamais no visiem [[lielie kaķi|lielajiem kaķiem]] pasaulē?
* ... '''[[1556. gads Latvijā|1556. gadā]]''' sākās [[Livonija]]s [[Koadjutoru karš]], kad [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] bruņinieki uzbruka [[Rīgas arhibīskapija]]i un ieņēma visas tās pilis, bet [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|arhibīskapu]] [[Brandenburgas Vilhelms|Brandenburgas Vilhelmu]] un viņa koadjutoru sagūstīja, arhibīskapijas pārvaldi nododot [[Tērbatas bīskaps|Tērbatas]] un [[Sāmsalas bīskaps|Sāmsalas]] bīskapiem?
* ... neapdzīvotajā '''[[Annobona|Annobonas salā]]''' (mūsdienās ietilpst [[Ekvatoriālā Gvineja|Ekvatoriālajā Gvinejā]]) [[portugāļi]] izveidoja [[kolonija|koloniju]], kur nometināja vergus no [[Angola]]s un netālās [[Santome]]s, kas, sajaucoties ar eiropiešiem, jau 16. gadsimtā izveidoja savdabīgu kopienu ''forros'' — ‘atbrīvotie [vergi]’, kas runāja [[Kreoliskās valodas|kreoliskā]] [[portugāļu valoda]]s variantā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ropazu baznica 04 2015-02-15.jpg|border|right|150px]]
* ... kopš [[2020. gads Latvijā|2020. gada]] '''[[Ropažu luterāņu baznīca|Ropažu luterāņu baznīcā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Adventa laiks|Adventa]] un [[Ziemassvētki|Ziemassvētku]] laikā tiek izveidots īpašs &quot;Gaismas dārzs&quot;?
* ... 55 km garš un 6—22 km plats šaurums dienvidos '''[[Venecuēlas līcis|Venecuēlas līci]]''' savieno ar [[Marakaibo ezers|Marakaibo ezeru]]?
* ... viena no '''[[Kaļķupes ielejas dabas liegums|Kaļķupes ielejas dabas lieguma]]''' izteiksmīgākajām reljefa formām ir [[Puiškalna pilskalns|Puiškalns]] (pilskalns un sena svētvieta), kas atrodas [[Pilsupe|Kaļķupes]] un Mazupes satekas vietā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2025-01-11 IBU World Cup Biathlon Oberhof 2025 STP 5006.jpg|border|right|200px]]
* ... 2024. gada Pasaules čempionātā [[biatlons|biatlonā]] junioriem, kas notika [[Igaunija|Igaunijā]], [[Otepē]], [[Vācija]]s biatloniste '''[[Jūlija Tanheimere]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja četras medaļas, individuālajā distancē un stafetē kļūstot par čempioni?
* ... '''[[1540. gads Latvijā|1540. gadā]]''' [[Johans IV fon Minhauzens|Johanu IV fon Minhauzenu]] ievēlēja par [[Kurzemes bīskaps|Kurzemes bīskapu]]?
* ... pirmo '''[[Labākā animācijas filma (Zelta globusa balva)|Zelta globusa balvu kā labākā animācijas filma]]''' saņēma ''[[Pixar]]'' studijas filma &quot;[[Vāģi]]&quot; 2006. gadā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Amelanchier spicata tähk-toompihlakas 01 estonia.JPG|border|right|200px]]
* ... '''[[vārpainā korinte|vārpainās korintes]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], taču suga ir plaši ieviesusies un tiek kultivēta [[Eiropa|Eiropā]], kur vietām pārgājusi savvaļā; arī [[Latvija|Latvijā]] sastopama nereti, ir pārgājusi savvaļā un naturalizējusies?
* ... [[Eiropa]]s kontinentālās daļas galējais dienvidu punkts '''[[Tarifas rags]]''' atrodas [[Spānija]]s pašos dienvidos [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] krastā bijušās Palomasas salas galā, kas kopš 1808. gada ar {{nobr|300 m}} garu dambi savienota ar kontinentu?
* ... '''[[santīms]]''' ir mazākā [[nauda]]s vienība daudzās valstīs, kuras [[valūta]] vēsturiski ir bijusi saistīta ar franču vai latīņu monētu sistēmu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rosaceae - Pyrus pyraster - Perastro-1.JPG|border|right|200px]]
* ... [[Latvija|Latviju]] šķērso '''[[meža bumbiere]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[izplatības areāls|izplatības areāla]] ziemeļu-ziemeļaustrumu robeža, tādēļ tā ir diezgan reti sastopama visā teritorijā, izņemot valsts ziemeļaustrumu daļu?
* ... [[Reformācija Livonijā|Livonijas Reformācijas]] gaitā '''[[1529. gads Latvijā|1529. gadā]]''' [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskaps]] [[Tomass Šēnings]] [[Lībeka|Lībekā]] noslēdza līgumu uz 6 gadiem ar [[Rīga]]s pilsētu, pēc kura Rīga atkal atzina arhibīskapa virskundzību, bet tās iedzīvotājiem bija tiesības paturēt [[luterticība|Mārtiņa Lutera ticību]]?
* ... '''[[dārgmetāli]]''' parasti ir izturīgi pret [[oksidēšanās|oksidēšanos]] un [[korozija|koroziju]], kas padara tos ļoti piemērotus izmantošanai [[rotaslieta|rotās]], [[monēta|monētās]], investīcijās un dažādās rūpnieciskās nozarēs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Roy Orbison 1965.jpg|border|right|150px]]
* ... 1980. gados [[Amerikāņi (nācija)|amerikāņu]] dziedātājs un dziesmu autors '''[[Rojs Orbisons]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pievienojās grupai ''The Traveling Wilburys'', kurā darbojās kopā ar tādiem māksliniekiem kā [[Bobs Dilans]], [[Džordžs Harisons]], [[Toms Petijs]] un Džefs Linns?
* ... bijušais amerikāņu [[basketbolists]] '''[[Braiens Skalabrini]]''', kurš savas karjeras laikā pārstāvējis trīs [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] klubus, kopā ar [[Bostonas &quot;Celtics&quot;]] kļūstot par 2008. gada [[NBA čempioni|NBA čempionu]], tagad darbojas kā &quot;Celtics&quot; spēļu komentētājs televīzijā?
* ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga ceturtajā lielākajā salā '''[[Kauai]]''' [[Džeimss Kuks|Džeimsa Kuka]] trešās ekspedīcijas laikā [[1778. gads|1778. gada]] janvārī notika pirmais eiropiešu kontakts ar havajiešiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Lymnaea stagnalis Arboretum de Paris.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[dīķgliemeži]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[lielais dīķgliemezis]])&lt;/small&gt; ir plaši izplatīti pasaules [[saldūdens]] baseinos, ieskaitot [[Latvija|Latviju]], kur ir zināmas 6 vai 7 dīķgliemežu [[suga]]s?
* ... '''[[1528. gads Latvijā|1528. gada]]''' 6. februārī [[Rīgas domkapituls]] pēc [[Livonijas ordeņa mestri|Livonijas mestra]] [[Valters fon Pletenbergs|Valtera fon Pletenberga]] ieteikuma par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapu]] ievēlēja [[Tomass Šēnings|Tomasu Šēningu]]?
* ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[šausmu filma]] '''&quot;[[Nosferatu (2024. gada filma)|Nosferatu]]&quot;''' ir [[jauns ekranizējums]] [[F. V. Murnavs|F. V. Murnava]] 1922. gada mēmajai filmai &quot;[[Nosferatu, šausmu simfonija]]&quot;, kuras pamatā ir [[Brems Stokers|Brema Stokera]] 1897. gada romāns &quot;[[Drakula (romāns)|Drakula]]&quot;?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Han Kang, 2024 Nobel Prize Laureate in Literature (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[2024. gads|2024. gadā]] [[Dienvidkoreja]]s romānu rakstniece un dzejniece '''[[Hana Ganga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ieguva [[Nobela prēmija literatūrā|Nobela prēmiju literatūrā]] &quot;par savu intensīvi poētisko prozu, kas konfrontē vēsturiskās traumas un atgādina par cilvēka dzīvības trauslumu&quot;?
* ... '''[[Krievijas juku laiki|Krievijas juku laiku]]''' troņa pretendents '''[[Viltusdmitrijs II]]''' 1607. gadā [[Lietuvas lielkņaziste]]s pierobežā [[Staroduba]]s pilsētā sevi pasludināja par caru Dmitriju ([[Viltusdmitrijs I]]), kurš izglābies no nogalināšanas 1606. gada maijā?
* ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga astotā lielākā sala '''[[Kahoolave]]''' ir vienīgā neapdzīvotā no galvenajām arhipelāga salām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Vandzenes muiža -manor.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Vandzenes muiža]]s''' kungu mājā &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; no 1937. līdz 2020. gada augustam darbojās Vandzenes pamatskola?
* ... '''[[1527. gads Latvijā|1527. gadā]]''' [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskaps]] [[Johans VII Blankenfelds]] devās uz [[Spānija|Spāniju]] pie [[Svētās Romas impērijas ķeizari|Svētās Romas impērijas ķeizara]] [[Kārlis V Hābsburgs|Kārļa V]], kur mira?
* ... '''[[Carnikavas nēģi]]''' tikuši pasniegti galdā arī [[Krievijas ķeizariene]]i [[Katrīna II Lielā|Katrīnai II]], kad, pēc vienas versijas, atbraucot uz [[Rīga|Rīgu]], viņa viesojusies arī [[Carnikava|Carnikavā]] un tur pirmo reizi izmēģinājusi ceptus [[Upes nēģis|nēģus]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ķemeru viesnīca pēc 1936.JPG|border|right|200px]]
* ... [[1936. gads Latvijā|1936. gadā]] [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidents]] [[Kārlis Ulmanis]] '''[[Ķemeru kūrorts|Ķemeru kūrortā]]''' atklāja [[Ķemeru viesnīca|viesnīcu &quot;Ķemeri&quot;]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ar 100 komfortablām istabām un greznu halli, kuras arhitekts bija [[Eižens Laube]]?
* ... [[Kamerūna]]s [[Futbols|futbolists]] '''[[Tomass N'Kono]]''' ir viens no izcilākajiem [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargiem]] [[Āfrika]]s kontinentā, bet atpazīstamību iemantojis [[Spānija]]s klubā ''[[RCD Espanyol|Espanyol]]'', ko pārstāvēja gandrīz desmit gadus, aizvadot vairāk nekā 300 oficiālās spēles?
* ... [[Alžīrija]]s lielākais [[ezers]] '''[[Melhīrs]]''' sausajā sezonā izžūst un pārvēršas [[solončaks|solončakā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2025 Ahmed al-Sharaa (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Ahmeds aš Šarā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš pēc '''[[Asada režīma krišana]]s''' un [[Sīrijas pārejas valdība]]s izveidošanas kļuva par par ''[[de facto]]'' [[Sīrija]]s valsts vadītāju, no 2017. līdz 2025. gadam bija [[džihāds|džihādistu]] [[terorisms|teroristiskās]] organizācijas ''[[Hay'at Tahrir al-Sham]]'' vadītājs?
* ... '''[[1525. gads Latvijā|1525. gadā]]''' [[Livonijas landtāgs|Livonijas landtāga]] laikā baznīcas reformators [[Silvestrs Tegetmeijers]] [[Valmieras Sv. Sīmaņa baznīca|Valmieras Sv. Sīmaņa baznīcā]] noturēja sprediķi pret [[katoliskā ticība|katolisko ticību]]?
* ... '''[[Mirušā interneta teorija]]''' ir [[sazvērestības teorija]], kas apgalvo, ka koordinētu un tīšu centienu dēļ [[internets]] kopš 2016. vai 2017. gada galvenokārt sastāv no [[robotprogrammatūra]]s darbībām un automātiski ģenerēta satura, ko pārvalda algoritmiskā kurācija, ar mērķi kontrolēt cilvēku darbību?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Narges Mohammadi (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[2023. gads|2023. gadā]] [[Irāna]]s [[žurnāliste]] un [[cilvēktiesības|cilvēktiesību]] aktīviste '''[[Nargisa Mohammadi]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ieguva [[Nobela miera prēmija|Nobela miera prēmiju]] &quot;par viņas cīņu pret sieviešu apspiešanu Irānā un cīņu par cilvēktiesībām un brīvību visiem&quot;?
* ... [[Tunisija]]s lielākais [[ezers]] '''[[Džerīds]]''' sausajā sezonā izžūst un pārvēršas [[solončaks|solončakā]]?
* ... '''[[kravas līnijkuģis|kravas līnijkuģu]]''' noriets sākās 20. gadsimta 70. gados, ieviešot [[konteinerkuģis|konteinerkuģus]]; viens no pēdējiem kravas līnijkuģiem ir ''Silver Supporter'', kurš dodas uz [[Pitkērna|Pitkērnu]] četras reizes gadā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Lieliecavas muiža.JPG|border|right|200px]]
* ... [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] [[Kurzemes ofensīva]]s laikā [[1915. gads Latvijā|1915. gada]] vasarā '''[[Lieliecavas muiža]]s''' kungu māju &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nodedzināja [[Krievijas Impērija|Krievijas]] karaspēka atkāpšanās laikā, bet pēc [[1920. gada zemes reforma]]s muižas zemi tās īpašniekiem [[Pāleni]]em atsavināja?
* ... '''[[1524. gads Latvijā|1524. gadā]]''' [[Romas pāvests]] [[Klements VII]] par [[Kurzemes bīskapu saraksts|Kurzemes bīskapu]] pasludināja agrāko [[Livonijas ordeņa mestrs|mestra]] [[Valters fon Pletenbergs|Pletenberga]] kancleru [[Hermanis Ronebergs|Hermani Ronebergu]], bet par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapu]] — koadjutoru [[Johans VII Blankenfelds|Johanu VII Blankenfeldu]]?
* ... amerikāņu aktiera [[Džonijs Deps|Džonija Depa]] un franču dziedātājas un aktrises [[Vanesa Paradī|Vanesas Paradī]] meita '''[[Lilija Rouza Depa]]''' arī ir [[aktrise]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Escargot - Helix pomatia (11930989385).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[kātacu plaušgliemeži|kātacu plaušgliemežus]]''' raksturo ievilkties spējīgu taustekļu pāris, kuru galā atrodas [[acis]] &lt;small&gt;(attēlā parka vīngliemezis)&lt;/small&gt;?
* ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] ziemeļrietumos esošā '''[[Meinas līcis|Meinas līča]]''' krasta līnija ir stipri izrobota, un no tā atzarojas vairāki līči, no kuriem lielākais ir [[Fandi līcis]] ziemeļos, kurā novērojamas pasaulē augstākās [[plūdmaiņas]] — līdz 21 m?
* ... '''[[Jūtas karš]]''' no [[1857. gads|1857. gada]] maija līdz [[1858. gads|1858. gada]] jūlijam norisinājās starp [[Mormoņi|mormoņu]] kolonistiem [[Jūta]]s teritorijā un [[ASV federālā valdība|ASV federālās valdības]] nosūtītajiem [[ASV Armija|ASV bruņotajiem spēkiem]] un tika atrisināts sarunu ceļā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Aeg peter-behrens03.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[tējkanna]]s''' parādījās 17. gadsimtā, kad tās pa tirdzniecības ceļiem atceļoja no [[Āzija]]s &lt;small&gt;(attēlā tējkanna no 1909. gada)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[1501. gads Latvijā|1501. gada]]''' 27. augustā [[Sericas kauja|Sericas kaujā]], pēc [[Rusova Livonijas hronika]]s ziņām, vairāk nekā 4000 vīru lielais [[Livonija]]s karaspēks uzvarēja 40 000 vīru lielo [[Maskavija]]s un [[Pleskavas kņazi]]stes karaspēku?
* ... [[Liepāja]]s koncertzāles &quot;[[Lielais dzintars (koncertzāle)|Lielais dzintars]]&quot; autors ir [[austrieši|austriešu]] [[arhitekts]] '''[[Folkers Gīnke]]'''?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Korina 2017-06-04 Physocarpus opulifolius 4.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Ziemeļamerika]]s austrumos sastopamais '''[[irbeņlapu fizokarps]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir ieviests [[Eiropa|Eiropā]], tostarp [[Latvija|Latvijā]], kā dekoratīvs [[krūms]], un vietām pārgājis savvaļā?
* ... [[Senā Divupe|Divupē]] ir atrastas senas māla plāksnītes, kurās aprakstītas [[ēdiens|ēdienu]] gatavošanas '''[[Recepte (kulinārija)|receptes]]'''; tās pašlaik ir pirmās zināmās '''[[pavārgrāmata]]s''' vēsturē?
* ... '''[[karamelizācija]]''' ir [[ogļhidrāti|ogļhidrātu]] ķīmiskas pārveidošanās process, kas notiek karsējot un tiek plaši izmantots kulinārijā, bet turpinot karsēšanu, notiek pārogļošanās, produkta krāsa kļūst tumšbrūna līdz melna, garša rūgta — šāds produkts nav ēdams, jo satur kaitīgas un pat kancerogēnas vielas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Japanese Snow Monkey (Macaque) Mother Grooms Her Young.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Japānas makaks|Japānas makaki]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir vieni no vislabāk pielāgotajiem aukstam klimatam starp visiem [[pērtiķi]]em — tie ir sastopami gan mērenā klimatā, gan sniegotos kalnu apgabalos, kur [[gaisa temperatūra]] var pazemināties līdz -15 °C?
* ... pirmo [[holera]]s [[epidēmija|epidēmiju]] [[Latvija]] piedzīvoja '''[[1831. gads Latvijā|1831. gadā]]''', otrās globālās [[pandēmija]]s laikā?
* ... '''[[sālīšana]]''' ir viena no senākajām [[pārtika]]s saglabāšanas metodēm, kuras efekts ir pārtikas daļēja [[Atūdeņošanās|dehidratācija]], garšas uzlabošana un vairuma [[Baktērijas|baktēriju]] attīstības kavēšana?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dārza vīngliemezis.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[vīngliemežu dzimta]]s''' pārstāvji ir plaši izplatīti visā pasaulē, ieskaitot [[Latvija|Latviju]], kur ir zināmas 12 vīngliemežu sugas &lt;small&gt;(attēlā dārza vīngliemezis)&lt;/small&gt;?
* ... 2024. gadā '''''[[Star Alliance]]''''' bija pasaulē lielākā [[aviosabiedrība|aviosabiedrību]] alianse ar 17,4% lielu tirgus daļu, salīdzinot ar konkurējošajām '''''[[SkyTeam]]''''' (13,7%) un ''[[Oneworld]]'' (11,9%)?
* ... [[Baltā jūra|Baltās jūras]] '''[[Mezeņas līcis|Mezeņas līcī]]''' ir novērojamas [[Krievija]]s [[Arktika|Arktikā]] augstākās pusdiennakts [[plūdmaiņas]] līdz 10,3 m?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Spiraea chamaedryfolia kz02.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[goblapu spireja]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; diezgan bieži tiek kultivēta [[Latvija|Latvijā]] un apstādījumu apkaimē vietām ir pārgājusi savvaļā?
* ... '''[[1875. gads Latvijā|1875. gada]]''' 9. jūlijā [[Rīga|Rīgā]] ieradās [[Zviedrija]]s un [[Norvēģija]]s karalis [[Oskars II]], pieņēma karaspēka parādi un turpināja tālāko ceļu uz [[Maskava|Maskavu]] un [[Pēterburga|Pēterburgu]]?
* ... '''[[Meža (Daugavas pieteka)|Meža]]''' ir garākā [[Daugava]]s pieteka un pieteka ar lielāko caurplūdumu, kā arī otra lielākā aiz [[Aiviekste]]s pēc [[Sateces baseins|baseina]] platības?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rio Ucayali.png|border|right|200px]]
* ... '''[[Ukajali|Ukajali upes]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; garums ir 1600 km, bet kopā ar tās garākajām satekupēm '''[[Tambo]]''' un '''[[Apurimaka|Apurimaku]]''' — 2670 km, un tā tiek uzskatīta par [[Amazone]]s garāko izteku?
* ... vairākas desmitgades ir tikusi apspriesta [[tilts|tilta]] būvniecības iespēja pāri {{nobr|3 km}} platajam '''[[Mesīnas šaurums|Mesīnas šaurumam]]''', kas atdala [[Sicīlija|Sicīliju]] no [[Kalabrija]]s [[Apenīnu pussala|Apenīnu pussalā]], taču projekts vairākkārt ir ticis atcelts un atsākts politisku lēmumu rezultātā?
* ... '''[[marinēšana]]''' ir līdzīga [[sālīšana]]i, izņemot to, ka sālīšana ir atkarīga no [[sāls]], nevis skābju vai fermentu darbības, un arī [[skābēšana]]i, izņemot to, ka skābēšanu parasti veic daudz ilgāku laiku?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:MtCleveland ISS013-E-24184.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[vulkāniskie pelni]]''' &lt;small&gt;(attēlā izvirdumā [[Aļaska|Aļaskā]])&lt;/small&gt; galvenokārt sastāv no stikla, [[minerāli|minerālu]] un [[ieži|iežu]] fragmentiem, kuru izmērs parasti nepārsniedz 2 mm un ir ļoti viegli, tāpēc tie var izplatīties simtiem vai pat tūkstošiem kilometru no [[vulkāns|vulkāna]]?
* ... 2037 m vjl augstais '''[[Mičels (kalns)|Mičels]]''' ir [[Apalači|Apalaču]] augstākā virsotne un augstākais klans [[ASV]] uz austrumiem no [[Misisipi (upe)|Misisipi]]?
* ... '''[[liellopu gaļa]]s''' ražošanā 2023. gadā vadošās valstis bija [[Brazīlija]], [[Indija]], [[ASV]], [[Austrālija]] un [[Argentīna]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bibi Andersson (1961).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Zviedri|zviedru]] [[aktrise]] '''[[Bibi Andešone]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vislabāk ir pazīstama ar lomām [[Ingmars Bergmans|Ingmara Bergmana]] filmās — piedalījusies 10 filmās un 3 televīzijas filmās, kurām [[režisors]] bija Bergmans?
* ... [[pārtika]]s '''[[blanšēšana]]''' palīdz samazināt kvalitātes zudumu laika gaitā, to bieži izmanto kā sagatavošanu pirms [[sēnes|sēņu]], [[dārzeņi|dārzeņu]] vai [[augļi|augļu]] sasaldēšanas, dehidrēšanas vai [[konservēšana]]s?
* ... '''[[Trīs Zvaigžņu balva 2024|Trīs Zvaigžņu balvā 2024]]''' par gada sportistu tika atzīti [[basketbolists]] [[Kristaps Porziņģis]], kurš šo balvu saņēma jau trešo reizi, un [[riteņbraucējs]] [[Toms Skujiņš]], bet gada sportistes balvu saņēma basketboliste [[Kitija Laksa]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Занзибар. Залив Чвака 4.jpg|border|right|200px]]
* ... kopā ar ziemeļos esošo '''[[Pemba|Pembu]]''' un citām mazākām saliņām '''[[Ungudža]]''' &lt;small&gt;(attēlā piekraste)&lt;/small&gt; veido [[Zanzibāra]]s arhipelāgu, kas ir pusautonoma [[Tanzānija]]s daļa?
* ... tiek uzskatīts, ka '''[[cepšana]]''' pirmo reizi parādījās [[Senā Ēģipte|Senās Ēģiptes]] virtuvē Vecās valsts laikā, aptuveni 2500. gadā pirms mūsu ēras, bet apmēram [[Viduslaiki|viduslaikos]] uz [[panna]]s cepta [[pārtika]] kļuva par turīgu cilvēku ierastu ēdienu, īpaši cepa [[gaļa|gaļu]] un [[dārzeņi|dārzeņus]]?
* ... [[Padomju Savienības Varonis]] '''[[Ivans Sereda]]''' goda nosaukumu saņēmis par varonību cīņas laikā [[Latvija]]s teritorijā pie [[Daugavpils]] 1941. gada 28. jūnijā, kad bruņojies tikai ar šauteni un [[cirvis|cirvi]], viņš atbruņoja vācu [[tanks|tanku]], kas bija iebraucis padomju lauka virtuvē, un saņēma gūstā tanka apkalpi?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rubens Painting Adam Eve.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Ādams un Ieva|Ādama un Ievas]]''' dzīve Ēdenes dārzā, viņu vēlme ēst aizliegto augli un izraidīšana no [[paradīze]]s kā sods par nepaklausību bieži tiek interpretēts kā simbolisks sākums [[grēks|grēka]] un ciešanu ienākšanai pasaulē &lt;small&gt;(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] glezna &quot;Ādams un Ieva&quot;)&lt;/small&gt;?
* ... [[Pārtikas rūpniecība|pārtikas rūpniecībā]] '''[[agars]]''' kļuva populārs 20. gadsimtā, kad pieauga pieprasījums pēc [[želatīns|želatīna]] alternatīvām un sabiezinātājiem, un tā kā agars nav iegūts no [[dzīvnieki]]em, tas ātri ieguva popularitāti kā [[vegānisms|vegānisks]] un [[veģetārisms|veģetārs]] aizstājējs?
* ... [[1962. gads|1962. gadā]] [[PSRS]] [[Ballistiskā raķete|ballistisko raķešu]] ar kodolgalviņām '''''[[R-12 Dvina]]''''' izvietošana [[Kuba|Kubā]] bija [[Kubas raķešu krīze]]s iemesls?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Old Fort of Zanzibar.jpg|border|right|250px]]
* ... [[1824. gads|1824. gadā]] [[Omānas sultāns]] no [[Maskata]]s uz [[Ungudža|Ungudžu]] pārcēla savu rezidenci, un '''[[Zanzibāra (pilsēta)|Zanzibāra]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izauga kā Omānas un Zanzibāras sultanāta galvaspilsēta?
* ... '''[[sinepes]]''' kā [[ēdiens|ēdiena]] piedeva tiek gatavotas no sinepju sēklām, kuras ir galvenā sastāvdaļa; atkarībā no sinepju veida tiek izmantotas dažādas sinepju šķirnes — baltās (mēreni asas), brūnās (vidēji asas) vai melnās (ļoti asas)?
* ... grupas ''[[The Sound Poets]]'' pirmsākumi meklējami 2006. gadā, kad tika izveidota grupa &quot;Smaragda Pilsētas Burvji&quot;, kas pēc pāris gadiem beidza savu pastāvēšanu, taču 2011. gadā divi šīs grupas dalībnieki — '''[[Jānis Aišpurs]]''' un Normunds Lukša — nodibināja jaunu grupu — ''The Sound Poets''?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cimitirul Vesel de la Sapanta6.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Jautrā kapsēta]]''' [[Rumānija|Rumānijā]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir slavena ar saviem spilgtas krāsas naivisma stilā veidotiem kapu pieminekļu gleznojumiem, kas oriģinālā un poētiskā manierē apraksta cilvēkus, kas tur apglabāti, kā arī ainas no viņu dzīves?
* ... [[tabaka]]s izstrādājuma '''[[snuss|snusa]]''' lietošanas atmešana ir tikpat sarežģīta kā [[smēķēšana]]s atmešana?
* ... '''[[jūras veltes]]''' ir nozīmīgs dzīvnieku izcelsmes [[olbaltumvielas|olbaltumvielu]] avots daudzās diētās visā pasaulē, īpaši piekrastes reģionos?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Hotel de Federaciones 02.jpg|border|right|250px]]
* ... [[1778. gads|1778. gadā]] '''[[Bioko|Bioko sala]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Malabo]] pilsētas panorāma ar Basiles smaili fonā)&lt;/small&gt; nonāca [[Spānija]]s valdījumā, kas to apvienoja ar Riomuni teritoriju vienotā kolonijā Spāņu Gvinejā, bet [[1968. gads|1968. gadā]] [[kolonija]] ieguva neatkarību kā [[Ekvatoriālā Gvineja]]?
* ... '''''[[dim sum]]''''' ir viegli [[ēdieni]], ko saskaņā ar [[ķīnieši|ķīniešu]] tējas tradīcijām parasti pasniedz kopā ar [[puera tēja]]s tasi pirms vakariņām?
* ... 2024. gadā '''[[Kūdras rūpniecība Latvijā|Latvijas kūdras rūpniecība]]''' ieguva 31% no [[Eiropa]]s profesionālajā [[dārzkopība|dārzkopībā]] izmantotās [[kūdra]]s?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:SIMAL limoncello jp.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[limončello]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir otrs populārākais [[liķieris]] [[Itālija|Itālijā]] un tradicionāli tiek pasniegts atdzesēts kā [[gremošana|gremošanu]] stimulējošs līdzeklis pēc vakariņām?
* ... '''[[Nabesnas šļūdonis]]''' '''[[Vrangeļa kalni|Vrangeļa kalnos]]''' ir garākais ieleju [[ledājs]] [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] un garākais iekšzemes ieleju ledājs pasaulē?
* ... '''[[tautas medicīna]]''' balstās uz paaudzēm nodotu pieredzi, dabas resursu izmantošanu un intuitīvu pieeju [[veselība]]s problēmu risināšanā, taču tās efektivitāte ne vienmēr ir zinātniski pierādīta, tāpēc dažkārt ir nepieciešama piesardzība tās pielietošanā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bourvil2.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Franči|franču]] [[aktieris]] un [[dziedātājs]] '''[[Burvils]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vislabāk ir zināms ar lomām [[Kinokomēdija|kinokomēdijās]] un sevišķi sadarbību ar [[Luijs de Finess|Luiju de Finesu]]?
* ... '''[[karstvīns|karstvīna]]''' gatavošanas tradīcija parādījās [[viduslaiki|viduslaikos]] [[Ziemeļeiropa|Ziemeļeiropā]]?
* ... ar [[biatlons|biatlonu]] nodarbojas arī [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieces [[Sanita Buliņa|Sanitas Buliņas]] dvīņu māsa '''[[Sandra Buliņa]]''', kura arī ir [[Latvija]]s izlases dalībniece?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Melnsilupe and Baltic sea.jpg|border|right|200px]]
* ... reizēm par '''[[Melnsilupe|Melnsilupi]]''' &lt;small&gt;(attēlā Melnsilupes ieteka [[Rīgas līcis|Rīgas līcī]])&lt;/small&gt; sauc arī tās sateces upi [[Lorumupe|Lorumupi]], jo sākotnēji Milzgrāvja (otras sateces) nebija, un to izraka tikai [[1842. gads Latvijā|1842. gadā]] pēc [[Dundaga]]s barona pavēles, lai nolaistu Dieviņa ezeru?
* ... [[grieķi|grieķu]] virtuvei piedrīgais '''[[giross]]''' ir līdzīgs citiem līdzīgiem [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] un [[Vidusjūra]]s reģiona ēdieniem, piemēram, [[Kebabs|kebabam]] un [[šaverma]]i, taču tas izceļas ar savām unikālajām [[Garšviela|garšvielām]] un sastāvdaļu kombinācijām?
* ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2025. gada Pasaules čempionātā biatlonā]]''' četras zelta medaļas izcīnīja [[Francija]]s biatloniste [[Žilija Simona]], bet [[Norvēģija]]s biatlonists [[Juhanness Tīngnēss Bē]], kuram šis bija pēdējais [[Pasaules čempionāts biatlonā|pasaules čempionāts]] karjerā, ieguva trīs zelta, vienu sudraba un vienu bronzas medaļu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Maui, Hawaii beach.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga otro lielāko salu '''[[Maui]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; veido divi [[vulkāns|vulkānu]] masīvi Haleakalā un Kahālāvai, ko savieno {{nobr|10 km}} plats [[zemesšaurums]], kas faktiski ir vienīgā apdzīvotā un [[lauksaimniecība]]i izmantojamā teritorija?
* ... '''[[sālīts speķis|sālītā speķa]]''' vēsture ir cieši saistīta ar [[zemkopība]]s un [[lopkopība]]s tradīcijām: vēsturiski tas tika gatavots, lai saglabātu [[cūkgaļa|cūkgaļu]] ziemas mēnešiem, kad svaigu pārtikas produktu pieejamība bija ierobežota, jo [[sālīšana]] bija vienkārša un efektīva metode, kas ļāva paildzināt [[speķis|speķa]] derīguma termiņu, vienlaikus uzlabojot tā garšu?
* ... [[Rietumāfrika]]s piekrastes reģionu, kas mūsdienās aptver daļu no [[Gana]]s, [[Togo]], [[Benina]]s un [[Nigērija]]s, vēsturiski dēvē par '''[[Vergu Krasts|Vergu Krastu]]''', kas radies [[koloniālisms|koloniālajā periodā]], kad reģions bija viens no galvenajiem transatlantiskās [[vergu tirdzniecība]]s centriem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Lorumupes atsegums.JPG|border|right|200px]]
* ... pie [[Vīdale]]s '''[[Lorumupe]]''', tekot cauri [[Kaļķupes ieleja|Kaļķupes ielejas dabas liegumam]], šķērso [[Šlīteres Zilie kalni|Šlīteres Zilo kalnu]] turpinājumu, un, izgraužoties caur [[vidusdevona]] [[arukilas svīta]]s [[smilšakmeņi]]em, veido samērā augstus [[atsegums|atsegumus]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[karstā šokolāde]]''' kļuva populāra pēc [[kakao pupiņas|kakao pupiņu]] ieviešanas [[16. gadsimts|16. gadsimtā]], un gadsimtu gaitā tā kļuva par greznu un izsmalcinātu dzērienu, īpaši [[aristokrātija]]s aprindās?
* ... [[Somija]]s [[piena produkti|piena produktu]] ražotājs '''''[[Valio]]''''' pieder 13 Somijas [[piens|piena]] pārstrādes kooperatīviem, kuros apvienojušies aptuveni 3200 piena ražotāji, un tas iepērk 86 % Somijā saražotā piena?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:HYGROCYBE PSITTACINA (6667933911).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] pirmo reizi '''[[zaļā stiklene]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika novērota 1951. gadā [[Lielplatone]]s apkārtnē, bet 2025. gadā [[Latvijas Mikologu biedrība]] to nosauca par [[Gada sēne Latvijā|Gada sēni]]?
* ... [[Rumānija|Rumānijā]] '''[[brinza|brinzu]]''' bieži sauc par nacionālo [[ēdiens|ēdienu]] un izmanto gan kā piedevu, gan kā pamata sastāvdaļu dažādos [[ēdieni|ēdienos]], piemēram, [[pīrāgs|pīrāgos]]?
* ... '''[[Amerikas Savienoto Valstu Gaisa spēku Nacionālais muzejs]]''' ir vecākais un lielākais militārās [[aviācija]]s [[muzejs]] pasaulē, kurā apskatāmi vairāk nekā 360 [[lidaparāti]] un [[raķete]]s?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rouble-1961-Paper-1-Obverse.jpg|border|right|250px]]
* ... pēc [[PSRS sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]] '''[[Padomju rublis|padomju rubli]]''' &lt;small&gt;(attēlā 1 rubļa banknotes averss)&lt;/small&gt; īsu brīdi (līdz 1992., 1993. gadam vai 1994. gadam) turpināja lietot [[Pēcpadomju valstis|pēcpadomju valstīs]] līdz savu nacionālo valūtu izveidei?
* ... '''[[Japānas viskijs|Japānas viskija]]''' vēsture sākas 20. gadsimta sākumā, kad [[japāņi|japāņu]] dzērienu kompānijas sāka eksperimentēt ar [[viskijs|viskija]] ražošanu, iedvesmojoties no [[Skotija]]s tradīcijām?
* ... 2025. gadā [[ASV]] [[futboliste]]s '''[[Naomi Girma]]s''' pāreja no ''Sandjego Wave FC'' uz [[Anglija]]s klubu ''Chelsea'' par pārejas maksu 1,1 miljona [[ASV dolārs|ASV dolāru]] apmērā kļuva par sieviešu futbola transfēra rekordu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Teasel Ottawa.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[meža dipsaks]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nereti ir [[krāšņumaugs]], bet ļoti reti sastopams savvaļā kā dārzbēglis vai ievazāts (adventīvs) augs?
* ... pasaules mērogā '''[[vistas gaļa]]''' ir vispopulārākā [[mājputni|mājputnu]] gaļa, kas veido aptuveni 35—40% no kopējā [[gaļa]]s patēriņa?
* ... par '''[[2025. gada Latvijas čempionāts šahā|Latvijas 2025. gada čempioniem šahā]]''' kļuva [[lielmeistars (šahs)|lielmeistars]] [[Arturs Neikšāns]], čempionāta finālturnīrā izcīnot 8 punktus no 9 iespējamiem, un FIDE meistare [[Marija Kuzņecova]], sacensībās iegūstot 7,5 punktus no 9 iespējamiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:RB 20200116 Murchison 2-283.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Ugandas prezidents|Ugandas prezidenta]] [[Idi Amins|Idi Amina]] laikā uz [[Viktorijas Nīla]]s esošo '''[[Mērčisona ūdenskritums|Mērčisona ūdenskritumu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pārdēvēja par Kabaregas ūdenskritumu par godu vienam no pēdējiem Buņoro karaļiem, bet nosaukums neiedzīvojās un pēc Amina valdīšanas beigām ūdenskritumam atgrieza iepriekšējo nosaukumu?
* ... 20. gadsimtā īpaši populāri '''[[kokteiļi]]''' kļuva [[Sausais likums ASV|Sausā likuma]] laikā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], kad bārmeņi eksperimentēja ar dažādām receptēm, lai maskētu zemas kvalitātes [[alkoholiskie dzērieni|alkohola]] garšu?
* ... senatnē dienvidu [[Itālija|Itālijā]] esošā '''[[Taranto līcis|Taranto līča]]''' piekraste bija daļa no [[Lielā Grieķija|Lielās Grieķijas]] — šeit atradās grieķu kolonijas, un vēl mūsdienās daļa iedzīvotāju sevi uzskata par etniskiem [[grieķi]]em?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2023-02-12 BMW IBU World Championships Biathlon Oberhof 2023 – Women 10 km Pursuit by Sandro Halank–043.jpg|border|right|150px]]
* ... 2025. gada janvārī [[Pasaules kauss biatlonā|Pasaules kausa]] posmā [[Oberhofa|Oberhofā]] [[Bulgārija]]s [[biatloniste]] '''[[Milena Todorova]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja 3. vietu sprintā, pirmo reizi karjerā kāpjot uz goda pjedestāla Pasaules kausa posmā un iegūstot Bulgārijai pirmo godalgu sieviešu sacensībās pēc 2004. gada, kad to izdevās [[Jekaterina Dafovska|Jekaterinai Dafovskai]]?
* ... '''[[kokosriekstu piens|kokosriekstu pienu]]''' iegūst, apstrādājot nobriedušu [[kokosrieksts|kokosriekstu]] balto mīkstumu, no sarīvētā mīkstuma un [[ūdens]]?
* ... 2025. gada 8. un 9. februārī [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] elektroapgādes tīkli atslēdzās no [[Krievija]]s un [[Baltkrievija]]s energosistēmas, vienu dienu darbojās izolētā režīmā, tad '''[[Baltijas valstu elektroapgādes tīklu sinhronizēšana ar Eiropas elektroenerģijas sistēmu|sinhronizējās ar Eiropas vienoto tīklu]]''' caur [[Polija|Poliju]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cambozola cheese.jpg|border|right|200px]]
* ... '''''[[Cambozola]]''''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Liellops|govs]] [[Piens|piena]] [[siers]], kas ir [[franči|franču]] treknā krējuma mīkstā siera un pikantā zilā [[itālieši|itāļu]] siera ''Gorgonzola'' kombinācija?
* ... lai gan '''[[bezalkoholiskie dzērieni]]''' ir ārkārtīgi populāri un veido ievērojamu daļu no globālā [[pārtika]]s un dzērienu tirgus, tie bieži tiek kritizēti par ietekmi uz [[veselība|veselību]]; pētījumi rāda, ka pārmērīgs saldināto dzērienu patēriņš ir viens no galvenajiem [[aptaukošanās]] cēloņiem pasaulē, piemēram, viena 330 ml gāzētā dzēriena pudele var saturēt līdz pat 35—40 g [[cukurs|cukura]]?
* ... '''[[šeihs]]''' var būt [[cilts]] vai kopienas vadītājs, reliģiskais skolotājs, garīgais līderis [[sūfisms|sūfismā]] vai pat valsts valdnieks, īpaši [[Persijas līča valstis|Persijas līča valstīs]]; mūsdienās tituls tiek izmantots gan formālā, gan neformālā nozīmē, un tā pielietojums atšķiras atkarībā no reģiona un kultūras konteksta?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cup and Saucer LACMA 47.35.6a-b (1 of 3).jpg|border|right|200px]]
* ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[tase]]s''' popularitāte strauji pieauga 17. gadsimtā, kad caur [[tirdzniecība]]s ceļiem sāka ievest [[tēja|tēju]] un [[kafija|kafiju]] &lt;small&gt;(attēlā 18. gadsimta vidus tase)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts kamaniņu sportā|2025. gada Pasaules čempionātā kamaniņu sportā]]''' [[Latvija]]s sportisti izcīnīja vienu medaļu: otrajā vietā finišēja divnieks [[Mārtiņš Bots]] un [[Roberts Plūme (kamaniņu braucējs)|Roberts Plūme]]?
* ... [[Senā Grieķija|Senajā Grieķijā]] un [[Senā Roma|Romā]] '''[[pusdienas]]''' (''prandium'') bija neliela ēdienreize, kurā parasti tika baudīta [[maize]], [[siers]], [[augļi]] vai citas vienkāršas '''[[uzkodas]]''', un šajā periodā galvenā maltīte tika ieturēta vakarā, bet pusdienas tika uzskatītas par funkcionālu, nevis izsmalcinātu ēdienreizi?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2018 01 Croissant IMG 0685.JPG|border|right|200px]]
* ... lai gan '''[[kruasāns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir populārs [[Francija]]s produkts, tas radies [[Austrija|Austrijā]]?
* ... nosaukuma '''‘[[Bārs (iestāde)|bārs]]’''' izcelsme meklējama [[Angļu valoda|angļu valodā]], kur vārds ''bar'' sākotnēji apzīmēja leti vai barjeru, kas atdalīja [[Alkoholiskie dzērieni|dzērienu]] sagatavošanas vietu no apmeklētājiem?
* ... lai gan [[Ķīna]]s [[Mākslīgais intelekts|mākslīgā intelekta]] modeļu un tehnoloģiju uzņēmuma '''''[[DeepSeek]]''''' modeļi ir tehnoloģiski attīstīti, tie joprojām atpaliek no ''[[OpenAI]]'' un ''[[DeepMind]]'' jaunākajām versijām, kas var būt saistīts ar pieejamo resursu ierobežojumiem un Ķīnas valdības regulējumiem, kas var ierobežot inovāciju brīvību?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Изборская крепость. Архитектурный ансамбль.jpg|border|right|200px]]
* ... mūsdienu [[Krievija]]s rietumos pie [[Igaunija]]s robežas esošo '''[[Izborskas cietoksnis|Izborskas cietoksni]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uzcēla 14. gadsimtā, bet ieprekšējo, kas atradās 1,5 km attālumā, [[Livonijas krusta kari|Livonijas krusta karu]] laikā [[Karagājiens uz Izborsku un Pleskavu (1240)|1240. gadā ieņēma Livonijas karaspēks]] un atstāja pēc [[Ledus kauja]]s [[1242. gads|1242. gadā]]?
* ... '''[[perijs]]''', kas tiek gatavots no [[Bumbieres|bumbieriem]], līdzīgi kā [[sidrs]] tiek gatavots no [[Ābols|āboliem]], ir tradicionāls dzēriens vairākās valstīs, īpaši [[Anglija|Anglijā]], [[Francija|Francijā]] un citviet [[Eiropa|Eiropā]]?
* ... sadarbībā ar režisoru [[Aleksandrs Leimanis|Aleksandru Leimani]] rakstnieks '''[[Jānis Anerauds]]''' veidoja scenārijus filmām &quot;[[Vella kalpi]]&quot; (1970), &quot;[[Vella kalpi Vella dzirnavās]]&quot; (1972) un &quot;[[Melnā vēža spīlēs]] (1975)?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Żurek soup served in PKP restaurant car.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[žurs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek uzskatīts par [[Polija]]s nacionālās virtuves sastāvdaļu un visbiežāk tiek gatavots no [[rudzu milti|rudzu miltu]] [[ieraugs|ierauga]], dažkārt arī ar skābētām auzu pārslām, [[maize|maizi]] vai kviešiem, un tam ir raksturīga nedaudz skābena, bieza un pikanta garša?
* ... valsts militārais vadītājs feodālajā [[Japāna|Japānā]] '''[[sjoguns]]''' faktiski bija arī valsts vadītājs; oficiāli valsts vadītājs bija [[Japānas imperatoru uzskaitījums|Japānas imperators]], kas patiesībā bija vienīgi valsts garīgais līderis?
* ... vadošā [[politiskā partija]] [[Turkmenistāna|Turkmenistānā]] '''[[Turkmenistānas Demokrātiskā partija]]''' tika dibināta [[1991. gads|1991. gada]] 16. decembrī, pēc [[Padomju Savienības sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]], kļūstot par tiešu pēcteci [[Padomju Savienības Komunistiskā partija|Padomju Savienības Komunistiskās partijas]] Turkmenistānas nodaļai?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cajanus cajan Leaf, flowers and fruits.png|border|right|200px]]
* ... '''[[cūku zirņi|cūku zirņu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcelsme rodama [[Dienvidāzija|Dienvidāzijā]], bet mūsdienās tos plaši audzē [[tropi|tropu]] un [[subtropi|subtropu]] apgabalos; tie ir izturīgi pret [[sausums|sausumu]], tāpēc ir nozīmīgs [[pārtika]]s avots sausajos reģionos?
* ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] [[Japāna]] [[Sanfrancisko līgums|Sanfrancisko līgumā]] atteicās no [[Sahalīna]]s un [[Kuriļu salas|Kuriļu salu]] ziemeļu daļas, bet ne no '''[[Šikotana|Šikotanas salas]]''' un '''[[Habomai|Habomai salām]]''', taču [[PSRS]] izlēma neparakstīt Sanfrancisko līgumu un paturēt visas Kuriļu salas, iekļaujot tās [[Sahalīnas apgabals|Sahalīnas apgabalā]]?
* ... [[Itāļi|itāļu]] [[kinorežisors|kinorežisora]], viena no vadošajiem [[Itāļu neoreālisms|itāļu neoreālisma]] virziena pārstāvjiem '''[[Roberto Rosellīni]]''' otrā sieva no 1950. līdz 1957. gadam bija zviedru aktrise [[Ingrīda Bergmane]], meita — [[aktrise]], [[rakstniece]], [[Filantropija|filantrope]] un [[modele]] [[Izabella Rosellīni]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Tart telur Portugis (Pastéis de nata) 20230409 194702.jpg|border|right|200px]]
* ... kopš ''Fábrica de Pastéis de Belém'' atvēršanas oriģinālā [[Recepte (kulinārija)|recepte]], kas iedvesmoja dažādus [[portugāļi|portugāļu]] smalkmaizīšu '''''[[pastel de nata]]''''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; veidus, tiek turēta slepenā telpā, un ceptuve ir vienīgā, kas kūciņas ražo pēc oriģinālās receptes?
* ... [[Francija]]s [[Seriāls|televīzijas detektīvseriālu]] '''&quot;[[Šerifs (seriāls)|Šerifs]]&quot;''' 6 sezonu garumā no 2013. gada 25. oktobra līdz 2019. gada 22. februārim pārraidīja [[Francija]]s sabiedriskās televīzijas kanālā ''[[France 2]]''?
* ... tehnoloģiju [[uzņēmums|uzņēmumu]], kas specializējas [[Mākslīgais intelekts|mākslīgā intelekta]] un [[mašīnmācīšanās]] izpētē un attīstībā '''''[[DeepMind]]''''' 2010. gadā dibināja Demiss Hassabiss, Šeins Leggs un Mustafa Sulejmans, bet 2014. gadā to iegādājās ''[[Google]]'', uzņēmumam kļūstot par ''[[Alphabet Inc.]]'' grupas daļu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Medlar pomes and leaves.jpg|border|right|200px]]
* ... jau kopš antīkajiem laikiem [[Eiropa|Eiropā]] un [[Āzija|Āzijā]] kultivētā '''[[mespils|mespila]]''' [[augļi]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sākotnēji ir cieti un rūgti, bet pēc nogatavošanās un īslaicīgas uzglabāšanas kļūst mīksti un saldi?
* ... '''[[bezalkoholiskais alus]]''' tiek gatavots līdzīgi kā parastais [[alus]], izmantojot [[Iesals|iesalu]], [[apiņi|apiņus]], [[Raugs|raugu]] un [[ūdens|ūdeni]], bet ražošanas procesā [[etilspirts|alkohols]] tiek samazināts vai izņemts?
* ... [[valodnieks]], bijušais [[Valsts valodas centrs|Valsts valodas centra]] direktors '''[[Māris Baltiņš]]''' augstāko izglītību ieguvis kā mediķis [[Rīgas Medicīnas institūts|Rīgas Medicīnas institūtā]], kur 1989. gadā aizstāvēja medicīnas zinātņu kandidāta grādu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Meaty Lasagna 8of8 (8736299782).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[lazanja]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir ne tikai [[itāļi|itāļu]] virtuves simbols, bet arī plaši pazīstams un iecienīts [[ēdiens]] daudzās citās valstīs, īpaši [[ASV]], kur tas bieži tiek pasniegts ģimenes vakariņās un svētku maltītēs?
* ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] teātra un kino [[aktrise]] '''[[Olga Šepicka]]''' atveidoja galveno [[Marija Leiko|Marijas Leiko]] lomu [[Dāvis Sīmanis jaunākais|Dāvja Sīmaņa]] kinofilmā &quot;[[Marijas klusums]]&quot;, par ko saņēmusi &quot;[[Lielais Kristaps|Lielā Kristapa balvu]]&quot; kā [[Labākā aktrise (Lielais Kristaps)|gada labākā aktrise]]?
* ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Masačūsetsa]]s štata pilsēta '''[[Seilema (Masačūsetsa)|Seilema]]''' ir plaši pazīstama ar [[Salemas raganu prāva|Seilemas raganu prāvām]] [[1692. gads|1692. gadā]], kas tiek atspoguļotas pilsētas kultūrā arī mūsdienās?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cornus mas Herbstlaub 20221023 02.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]] un [[Dienvidrietumāzija|Dienvidrietumāzijā]] sastopamā '''[[kizils|kizila]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[augļi]] tiek izmantoti svaigā veidā, kā arī [[ievārījums|ievārījumu]], [[sula|sulu]] un [[destilācija|destilātu]] pagatavošanā, savukārt koka cietība un izturība padara to piemērotu dažādiem [[amatniecība]]s darbiem?
* ... '''[[keratīns]]''', kas ir atrodams [[Cilvēks|cilvēka]] un [[Dzīvnieks|dzīvnieku]] [[āda|ādā]], [[mati|matos]], [[nagi|nagos]] un [[spalvas|spalvās]], nodrošina šiem audiem izturību, elastību un aizsardzību pret ārējiem faktoriem, piemēram, mehāniskiem bojājumiem un mitruma zudumu?
* ... [[mūzikas grupa|grupas]] &quot;[[Tautumeitas]]&quot; dziesma, ar kuru viņas pārstāvēja [[Latvija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Latviju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], '''&quot;[[Bur man laimi]]&quot;''' ir pirmā dziesma, kas [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas]] finālā izskanējusi [[Latviešu valoda|latviešu valodā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Blue-eyed Grass (18044938850).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[šaurlapu sizirinhija]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], taču tā ir naturalizējusies arī vietām [[Eiropa|Eiropā]], tostarp reti [[Latvija|Latvijā]], kultivācijas rezultātā?
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[kartupeļu biezenis]]''' kļuva iecienīts 19. gadsimtā, kad [[kartupeļi]] sāka plaši aizvietot [[graudaugi|graudaugus]]?
* ... 1994. gadā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Vašingtona (štats)|Vašingtonas štata]] pilsētā '''[[Belvjū (Vašingtona)|Belvjū]]''' [[Džefs Beizoss]] dibināja uzņēmumu ''[[Amazon]]''?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Napa cabbages.png|border|right|150px]]
* ... kopš 20. gadsimta [[Ķīna|Ķīnā]] populārie '''[[Pekinas kāposti]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir kļuvuši par plaši izplatītu [[dārzenis|dārzeni]] arī [[Eiropa|Eiropā]], [[Amerika|Amerikā]] un [[Austrālija|Austrālijā]]?
* ... lai arī '''[[retzemju elementi|retzemju elementu]]''' dabā ir gana daudz, taču tie ir ļoti izkliedēti un grūti iegūstami?
* ... '''[[Tvikenemas stadions]]''' [[Londona]]s apkaimē [[Ričmonda pie Temzas|Ričmondā pie Temzas]] ir pasaulē lielākais [[Regbijs|regbija-15]] stadions, kura skatītāju vietu skaits nesen palielināts līdz {{nobr|82 000}} sēdvietām, padarot to par otro lielāko stadionu [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] pēc [[Vemblija stadions|Vemblija stadiona]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of England.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Anglijas karogs|Anglijas karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; esošais sarkanais [[Svētā Jura krusts]] simbolizē [[Anglija]]s aizbildni [[Svētais Juris|Svēto Juri]]?
* ... atšķirībā no [[piena šokolāde]]s, '''[[tumšā šokolāde]]''' satur mazāk [[Cukurs|cukura]] un tai nav pievienots vai ir nedaudz [[piena pulveris]]?
* ... [[Latvijas klimats]] nav tik saulains kā [[Dienvideiropa]]s valstīs, tomēr '''[[saules panelis|saules paneļi]]''' var būt efektīvi, jo vidējais saules starojums [[Latvija|Latvijā]] ir apmēram 900—1100 kWh/m² gadā, kas ir pietiekami, lai nodrošinātu labu [[elektroenerģija]]s ražošanu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Chicken biriyani- My cafe restaurant - Meghalaya DSC 009.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[birjāni]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, ko gatavo no [[rīsi]]em, [[gaļa]]s vai [[dārzenis|dārzeņiem]] un pievienojot plašu [[garšviela|garšvielu]] klāstu, ir tradicionāls [[indieši|indiešu]] virtuves ēdiens, kas apvieno mogulu virtuvi ar vietējo tradīcijām?
* ... [[Mongolija]]s ziemeļu pilsēta '''[[Suhbātara]]''' ir nodēvēta mongoļu revolucionāra, karavadoņa un viena no sociālisma laikā valstī valdījušās [[Mongolijas Tautas revolucionārā partija|Mongolijas Tautas revolucionārās partijas]] dibinātājiem [[Suhebators|Suhebatora Damdina]] vārdā?
* ... '''[[Kanādas sieviešu hokeja izlase]]''' ir bijusi dominējošā komanda lielākajās starptautiskajās sacensībās un uzvarējusi lielākajā daļā lielāko hokeja turnīru, bet viņu lielākie konkurenti ir [[ASV sieviešu hokeja izlase|ASV izlase]], kas ir vienīgā izlase, kas arī ir uzvarējusi kādā galvenajā sieviešu hokeja turnīrā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Apricot and cross section.jpg|border|right|250px]]
* ... austrumu zemēs '''[[aprikozes]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek saistītas ar ilgmūžību un veselību, savukārt rietumos tās bieži tiek uzskatītas par auglības un pārpilnības simbolu?
* ... [[galli|gallu]] vadonis '''[[Verkingetorikss]]''', kurš pretojās [[Romas Republika]]s iebrukumam [[Gallija|Gallijā]], ir kļuvis par varonības simbolu un nacionālo varoni, it īpaši [[Francija|Francijā]], kur viņa tēls tiek godināts kā pretošanās un brīvības cīņu simbols?
* ... '''[[Austrumķīnas dzelzceļš|Austrumķīnas dzelzceļu]]''' uzbūvēja pēc [[Pirmais Ķīnas—Japānas karš|Pirmā Ķīnas—Japānas kara]] un [[Krievijas invāzija Mandžūrijā|Krievijas invāzijas Mandžūrijā]] no 1897. līdz 1903. gadam kā daļu no [[Transsibīrijas dzelzceļš|Transsibīrijas dzelzceļa]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Collage Chinese Cuisine by User-EME.png|border|right|150px]]
* ... '''[[ķīniešu virtuve|ķīniešu virtuvē]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; liels uzsvars tiek likts uz [[ēdiens|ēdiena]] simboliku, piemēram, garās [[nūdeles]] simbolizē ilgmūžību, bet apaļie [[pelmeņi]] — vienotību?
* ... '''[[izdedzinātās zemes taktika]]''' ir militārā [[stratēģija]], kurā tiek iznīcināti visi [[Resurss|resursi]], kas varētu būt noderīgi pretiniekam?
* ... '''[[Zaļā līnija (Kipra)|Zaļā līnija]]''', kas sadala [[Kipra|Kipru]] divās daļās, tika izveidota 1964. gadā pēc etniskajiem konfliktiem starp [[Grieķi|grieķu]] un [[Turki|turku]] kopienām, taču tā tika paplašināta 1974. gadā pēc [[Turcijas iebrukums Kiprā|Turcijas militārās intervences Kiprā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Alcazaba, Punta de la Cornisa y Mulhacén 3.479 m.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Spānija]]s dienvidos [[Sjerranevada]]s grēdā esošais '''[[Mulasens]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir Spānijas kontinentālās daļas un [[Ibērijas pussala]]s augstākā virsotne?
* ... atšķirībā no baltā [[cukurs|cukura]], '''[[brūnais cukurs]]''' nav pilnībā rafinēts, tāpēc tajā ir saglabājušās nelielas [[melase]]s un minerālvielu paliekas?
* ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā vācu piloti izcīnīja aptuveni 70 000 gaisa kauju uzvaru, savukārt vairāk nekā 75 000 '''''[[Luftwaffe (Vērmahts)|Luftwaffe]]''''' lidmašīnu tika iznīcinātas vai smagi bojātas, no tām, gandrīz 40 000 tika pilnībā zaudētas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Sangria in a tall skinny glass in Malaga.jpg|border|right|150px]]
* ... [[spāņi|spāņu]] tautas dzēriens '''[[sangrija]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tradicionāli tiek gatavots, sajaucot [[sarkanvīns|sarkanvīnu]] ar [[augļi]]em, sulu un dažreiz arī spirtotiem dzērieniem, piemēram, [[Brendijs|brendiju]]?
* ... '''[[2025. gada Četru nāciju turnīrs hokejā]]''' bija turnīrs, ko rīkoja [[Nacionālā hokeja līga]] un kurā piedalījās tikai NHL spēlētāji, uz laiku aizstājot NHL ikgadējo [[NHL Visu zvaigžņu spēle|Zvaigžņu spēli]]?
* ... [[mūzikas grupa|grupas]] '''&quot;[[Oranžās Brīvdienas]]&quot;''' sastāvs un muzikālais stils gadu gaitā ir mainījies, bet pēdējos desmit gados sastāvs bija palicis nemainīgs, līdz 2025. gada 20. janvārī negaidīti aizgāja mūžībā grupas līderis [[Ints Ķergalvis]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Munku-Sardyk.jpg|border|right|200px]]
* ... gan [[mongoļi]]em, gan [[burjati]]em uz [[Mongolija]]s un [[Burjatija]]s ([[Krievija]]) robežas esošā [[Sajāni|Sajānu]] augstākā virsotne '''[[Munkusardiks]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir svēts kalns?
* ... pirmo reizi '''[[piena šokolāde|piena šokolādi]]''' 19. gadsimta beigās izveidoja [[Šveice]]s konditors Daniels Peters, izmantojot jaunu tehnoloģiju, lai kombinētu [[Kakao pupiņas|kakao]] ar kondensētu [[piens|pienu]], kas ļāva [[šokolāde]]i saglabāt stabilu formu?
* ... [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] '''[[Čehoslovākijas trimdas valdība|Čehoslovākijas trimdas valdību]]''' uzskatīja par leģitīmu [[Čehoslovākija]]s valdību visa [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Burger King A1 Ultimate Bacon Cheeseburger (19566324005).jpg|border|right|200px]]
* ... 1930. gados '''[[siera burgers|siera burgeri]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; guva popularitāti, kļūstot par daļu no [[amerikāņi|amerikāņu]] ēdienkartes?
* ... jaunā [[biatloniste]] '''[[Elza Bleidele]]''' nāk no [[Cēsis|Cēsīm]], un trenēties biatlonā sākusi pie [[trenere]]s [[Anžela Brice|Anželas Brices]], kopā ar klases biedreni [[Estere Volfa|Esteri Volfu]]?
* ... '''[[2025. gada Ventspils domes vēlēšanas|2025. gada Ventspils domes vēlēšanās]]''' partija &quot;[[Latvijai un Ventspilij]]&quot; ieguva 7 no 13 deputātu vietām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Red Wine Glass.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[sarkanvīns|sarkanvīna]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vēsture aizsākas vairāk nekā pirms 6000 gadiem, un tā izcelsmi visbiežāk saista ar [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] reģionu, īpaši mūsdienu [[Gruzija]]s un [[Armēnija]]s teritorijām?
* ... '''[[išēmija]]''', kas raksturojas ar nepietiekamu asinsapgādi noteiktam audam vai orgānam, galvenokārt rodas [[asinsvadi|asinsvadu]] sašaurināšanās vai nosprostošanās rezultātā, ko var izraisīt [[Ateroskleroze|aterosklerotiskas]] izmaiņas, [[Trombs|trombu]] veidošanās vai citi [[asinsrite]]s traucējumi?
* ... '''&quot;[[Viena valsts, divas sistēmas]]&quot;''' ir politiska doktrīna, ko ieviesa [[Ķīna|Ķīnas Tautas Republika]], lai pārvaldītu [[Honkonga|Honkongu]] un [[Makao]] pēc to atgriešanās tās sastāvā attiecīgi 1997. un 1999. gadā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ribeye med pommes frites (4406208324).jpg|border|right|200px]]
* ... pastāv uzskats, ka klasiskie '''[[steiks|steiki]]''' &lt;small&gt;(attēlā ar [[frī kartupeļi]]em)&lt;/small&gt; ir tikai [[amerikāņi|amerikāņu]] nacionālais [[ēdiens]] un gandrīz vienīgais vērtīgais [[ASV]] ieguldījums pasaules virtuvē?
* ... '''[[spontānais aborts]]''' ir sastopams aptuveni 10—15% klīniski atpazītu [[grūtniecība|grūtniecību]]?
* ... '''[[Eiženija Aldermane]]''', kas ir bijusi [[Rīgas dome]]s deputāte, pārstāvot partijas &quot;[[Gods kalpot Rīgai!]]&quot; un &quot;[[Saskaņa]]&quot;, [[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]] kandidēja no partiju &quot;[[Suverēnā vara]]&quot; un &quot;[[Apvienība Jaunlatvieši]]&quot; kopējā saraksta, bet netika ievēlēta?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Detroit police prohibition.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Sausais likums ASV]]''' bija daļa no plašākas reformas, kuras mērķis bija mazināt [[alkoholisms|alkohola ietekmi]] uz sabiedrību, taču, lai gan mērķis bija labklājības un [[sabiedrības veselība]]s uzlabošana, tas izraisīja virkni negatīvu seku, kā organizētās [[noziedzība]]s pieaugumu un sabiedrības pretestību &lt;small&gt;([[Detroita]]s policija nelegālā [[alus darītava|alus darītavā]])&lt;/small&gt;?
* ... [[Mongolija]]s '''[[Austrumu aimaks]]''' sākotnēji tika dēvēts par Čoibalsana aimaku par godu valsts vadītājam [[Čoibalsans|Čoibalsanam]], bet pēc vadoņa [[personības kults|personības kulta]] atmaskošanas [[1963. gads|1963. gadā]] pārdēvēts ģeogrāfiski tagadējā nosaukumā?
* ... '''[[portuņjols]]''' ir sarunvaloda, ko veido [[Spāņu valoda|spāņu]] un [[Portugāļu valoda|portugāļu]] valodas sajaukums abu valodu runātāju saskarsmes zonās [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cocoa beans in cocoa pod at El Trapiche, Costa Rica.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[kakao pupiņas]]''', no kurām ražo [[Šokolāde|šokolādi]], kakao pulveri un [[Kakao sviests|kakao sviestu]], veidojas [[kakaokoks|kakaokoka]] augļu pākstīs, un katrā pākstī izaug apmēram 20—50 pupiņas &lt;small&gt;(attēlā jēlas kakao pupiņas)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[ovulācija]]''' parasti notiek [[sieviete]]s [[Menstruālais cikls|menstruālā cikla]] vidū, aptuveni 12—16 dienas pirms nākamās menstruācijas sākuma?
* ... [[1902. gads|1902. gadā]] [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] '''[[Oeno sala|Oeno salu]]''', tāpat kā netālās [[Hendersona sala|Hendersona]] un '''[[Djūsī sala]]s''', formāli anektēja [[Apvienotā Karaliste]], bet [[1938. gads|1938. gadā]] neapdzīvotās salas administratīvi pievienoja [[Pitkērna]]s kolonijai?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Món ăn Đông Hà, Tết 2022 (phở Lý Quốc sư ở công viên Cọ Dầu) (2).jpg|border|right|150px]]
* ... [[zupa]] '''[[Fo (zupa)|fo]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas sastāv no [[Buljons|buljona]], rīsu nūdelēm, [[garšaugs|garšaugiem]] un parasti [[liellopu gaļa|liellopu]] vai [[vistas gaļa]]s, ir [[Vjetnama]]s nacionālais [[ēdiens]]?
* ... '''[[Augšģermānijas-Rētijas valnis|Augšģermānijas-Rētijas vaļņa]]''' atliekas no [[Reina]]s rietumos līdz [[Donava]]i austrumos kopš 2005. gada ir daļa no [[UNESCO Pasaules mantojums|UNESCO Pasaules mantojuma]] objekta &quot;[[Romiešu pierobežas nocietinājumi (UNESCO)|Romiešu pierobežas nocietinājumi]]&quot;, kurā ietilpst arī [[Adriāna valnis]] un [[Antonija valnis]] [[Skotija|Skotijā]]?
* ... sasniedzot augstāko līmeni 1989. gadā, [[Baltkrievijas krievi|Baltkrievijs krievu]] īpatsvars un skaits valstī ir pastāvīgi samazinājies, tomēr [[Krievvalodīgie|krievvalodīgo]] iedzīvotēju skaits ir pieaudzis?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:MAC pink lipstick.jpg|border|right|150px]]
* ... bez estētiskās funkcijas, daudzas mūsdienu '''[[lūpu krāsa]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; satur mitrinošas vai aizsargājošas sastāvdaļas, piemēram, [[vitamīni|vitamīnus]] vai SPF filtrus, kas palīdz aizsargāt [[lūpas]] no izžūšanas un kaitīgiem [[UV stari]]em?
* ... '''[[grūtniecības tests]]''' nosaka [[Grūtniecība|grūtniecību]], atklājot [[cilvēks|cilvēka]] horiona [[Gonadoliberīns|gonadotropīna]] (hCG) hormonu [[Urīns|urīnā]] vai [[Asinis|asinīs]]?
* ... [[kremācija]]i paredzētās '''[[krematorija]]s''' krāsnis darbojas aptuveni 800—1000 °C temperatūrā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Spreewaldgurke2.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] [[gurķi|gurķu]] [[skābēšana]]s tradīcija ir sena un cieši saistīta ar ziemas pārtikas krājumu sagatavošanu, bet '''[[marinēti gurķi]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir neatņemama Latvijas mūsdienu kulinārā mantojuma sastāvdaļa?
* ... [[Baltais karogs|balts karogs]] vai balts auduma gabals karadarbībā bieži tiek uztverts vai domāts kā signāls par vēlmi padoties, bet [[Starptautiskās tiesības|starptautiskajās tiesībās]] tas vienkārši atspoguļo vēlmi pēc sarunām, kuru rezultātā var būt vai nebūt formāla '''[[padošanās]]'''?
* ... '''[[Stanovoja grēda]]''' ir ūdensšķirtne starp [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeāna]] un [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] baseiniem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bowmore whisky 12 years.JPG|border|right|150px]]
* ... lai dzēriens tiktu saukts par '''[[Skotijas viskijs|Skotijas viskiju]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, tam ir jāatbilst vairākiem specifiskiem standartiem, kas noteikti 2009. gada [[Skotija]]s viskija regulā, un saskaņā ar spēkā esošajiem noteikumiem minimālā [[Spirti|spirta]] tilpumkoncentrācija pudelēs ir 40 %?
* ... [[Austrālija]]s [[šosejas riteņbraucējs]] '''[[Džarads Drizners]]''' runā [[latviski]], jo viņa vecmāmiņa ir no [[Latvija]]s?
* ... '''[[miežagrauds]]''' ir [[plakstiņš|plakstiņa]] meiboma dziedzera vai tauku dziedzera akūts strutains [[iekaisums]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Salami aka.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[salami]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nosaukums ir cēlies no [[itāļu valoda]]s vārda ''salare'', kas nozīmē &quot;sālīt&quot;?
* ... [[Francija]]s kaķene '''[[Felisete]]''' bija pirmais [[kaķis]], kas lidoja [[Kosmiskā telpa|kosmosā]], un vienīgā savas sugas pārstāve, kuras veiksmīgs lidojums kosmosā ir zināms?
* ... [[Vīmsi pagasts|Vīmsi pagasta]] lielākā apdzīvotā vieta '''[[Hābnēme]]''' ir pēc iedzīvotāju skaita lielākais [[ciems]] [[Igaunija|Igaunijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Приполярный 487.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Piepolārie Urāli]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Urāli|Urālu]] kalnu sistēmas augstākā daļa?
* ... vārds '''&quot;[[sabotāža]]&quot;''' nāk no [[Franču valoda|franču]] vārda ''sabot'', kas nozīmē koka tupeli; pastāv leģenda, ka strādnieki 19. gadsimtā protestējot meta savas koka tupeles mašīnās, lai tās sabojātu?
* ... [[Tunisijas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Sabrī Lamušī]]''' ir vadījis arī [[Kotdivuāras futbola izlase|Kotdivuāras futbola izlasi]], bet pats savulaik spēlējis [[Francijas futbola izlase|Francijas futbola izlasē]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Chicken Nuggets.jpg|border|right|200px]]
* ... [[vistas gaļa]]s '''[[nageti|nagetu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; konceptu radīja amerikāņu [[pārtikas tehnoloģija|pārtikas tehnoloģiju]] zinātnieks Roberts Beikers 20. gadsimta 50. gados; viņa radītais recepšu un pārstrādes process ļāva veidot salīdzinoši viendabīgus vistas [[gaļa]]s gabaliņus, kas bija pārklāti ar mīklu un cepti, radot kraukšķīgu tekstūru?
* ... [[Anahaimas &quot;Ducks&quot;]] izvēlējās '''[[Damians Klara|Damianu Klaru]]''' ar 60. numuru [[2023. gada NHL drafts|2023. gada NHL draftā]], un viņš ir pirmais [[itāļi|itāļu]] [[hokejists]], kurš izvēlēts [[NHL drafts|Nacionālās hokeja līgas draftā]]?
* ... '''[[S/2021 N 1]]''' ir mazākais zināmais [[Neptūna pavadonis]], turklāt, tas ir vistālāk savu [[planēta|planētu]] apriņķojošais zināmais pavadonis [[Saules sistēma|Saules sistēmā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rainbow trout 01.jpg|border|right|200px]]
* ... dabiski [[Ziemeļamerika]]s rietumu daļas saldūdeņos sastopamā '''[[varavīksnes forele]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; mūsdienās ir viena no visplašāk izplatītajām un saimnieciski nozīmīgākajām [[zivis|zivju]] sugām pasaulē, jo tiek audzēta akvakultūrā un plaši ieviesta arī ārpus dabiskā [[izplatības areāls|izplatības areāla]], vietām kļūstot par [[invazīva suga|invazīvo sugu]]?
* ... pašreiz spēkā esošā '''[[Francijas Konstitūcija]]''' ir pieņemta [[1958. gads|1958. gadā]] un izveidoja [[Francijas Piektā republika|Piektās Republikas]] politisko sistēmu?
* ... [[1944. gads|1944. gadā]] [[Padomju Savienība]]s [[Josifs Staļins|Staļina]] režīms [[deportācija|deportēja]] aptuveni 100 000 '''[[Meshetijas turki|Meshetijas turku]]''' no [[Gruzija]]s uz [[Centrālāzija|Vidusāziju]] (galvenokārt [[Uzbekistāna|Uzbekistānu]]), apsūdzot viņus sadarbībā ar [[Trešais reihs|nacistisko Vāciju]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pizza Margherita stu spivack.jpg|border|right|200px]]
* ... [[leģenda]] vēsta, ka pirmo '''[[Pica Margarita|picu Margarita]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izveidoja [[1889. gads|1889. gadā]], kad [[Neapole]]s [[pica|picu]] meistaram pasūtīja picu par godu karalienes [[Savojas Margarita]]s vizītei; karaliene izvēlējās picu [[Itālija]]s karoga krāsās — sarkanā ([[tomāti]]), baltā ([[mocarella]]) un zaļā ([[baziliks]]); uzskata, ka šo picu nosauca karalienes vārdā?
* ... '''[[Franču Ekvatoriālā Āfrika]]''', kas pastāvēja no 1910. līdz 1958. gadam, apvienoja četras [[Francija]]s [[kolonija]]s: [[Gabona|Gabonu]], Kongo (tagadējā [[Kongo Republika]]), Ubangi-Šari (tagadējā [[Centrālāfrikas Republika]]) un [[Čada|Čadu]]?
* ... [[Francija]]s [[biatlonists|biatlonista]] '''[[Emiljēns Klods|Emiljēna Kloda]]''' vecākais brālis [[Fabjēns Klods|Fabjēns]] {{oss|Z=2022|L=L}} izcīnīja sudrabu Francijas stafetes komandas sastāvā, bet otrs brālis Florāns kopš 2008. gada pārstāv [[Beļģija|Beļģiju]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Green Sandpiper (Tringa ochropus).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[meža tilbīte]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; neveido [[Ligzda|ligzdu]], bet ligzdo kokos, pamestās citu putnu ligzdās, visbiežāk izvēlas [[Mežastrazdi|mežastrazdu]] ligzdas?
* ... '''[[Gallu impērija]]''' bija separātiska [[Romas impērija]]s daļa, kas izveidojās 3. gadsimta krīzes laikā, kad Romas impērija piedzīvoja iekšējus nemierus, militāras sacelšanās un ārējus uzbrukumus; Gallu impēriju izveidoja '''[[Postumuss]]''', kurš bija [[Gallija|Gallijas provinces]] komandieris un pasludināja sevi par imperatoru?
* ... dažādu iemeslu dēļ ne vienmēr [[osta|ostā]] vai tās reidā pienākušu [[kuģi]] ir ieteicams mēģināt pietauvot pie piestātnes, un šādos gadījumos '''[[tenderis|tenderi]]''' nodrošina sakarus starp kuģi un krastu, nodrošinot pārvadājumus turp un atpakaļ, kamēr kuģis stāv ostā pietauvots pie tauvošanās bojām vai atrodas noenkurojies ostas reidā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bacon texture.jpg|border|right|200px]]
* ... reģionālās īpatnības ietekmē '''[[bekons|bekona]]''' izskatu, garšu un tekstūru: [[amerikāņi|amerikāņu]] bekons tiek gatavots no [[cūka]]s sānu daļas ar augstu tauku saturu un bieži vien tiek kraukšķīgi cepts &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, bet [[briti|britu]] bekons apvieno cūkas muguras un sānu daļas, piedāvājot liesāku gaļas un tauku kombināciju?
* ... '''[[prezbiteriānisms]]''' raksturojas ar vienkāršotu [[Liturģija|liturģiju]], kurā ir mazāk sakramentu un rituālu nekā [[Katoļticība|katoļiem]] vai [[Anglikānisms|anglikāņiem]]; šī [[protestantisms|protestantisma]] tradīcija ir īpaši izplatīta [[Skotija|Skotijā]], [[ASV]], [[Kanāda|Kanādā]] un citās angliski runājošās valstīs?
* ... [[2024. gads|2024. gada]] 13. jūlijā [[Batlera|Batlerā]], [[Pensilvānija|Pensilvānijas štatā]], notikušajā '''[[Atentāts pret Donaldu Trampu Pensilvānijā|atentātā pret Donaldu Trampu]]''' gāja bojā viens pasākuma apmeklētājs, bet divi citi tika smagi ievainoti, bet pats [[ASV prezidentu uzskaitījums|ASV prezidenta]] kandidāts [[Donalds Tramps]] tika ievainots labajā ausī?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Frederick-Froebel-Bardeen.jpeg|border|right|150px]]
* ... [[Vācieši|vācu]] [[pedagogs]] '''[[Frīdrihs Frēbels]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izveidoja pirmo [[Bērnudārzs|bērnudārzu]] un attīstīja [[pedagoģija]]s teoriju, kas balstījās uz [[Rotaļlieta|rotaļām]], praktisko darbību un dabas iepazīšanu?
* ... '''[[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģionam]]''' ir raksturīgs [[Vidusjūras klimats]] ar karstām, sausām [[Vasara|vasarām]] un mērenām, mitrām [[Ziema|ziemām]], kā arī tam ir raksturīgas daudzas saulainas dienas — bieži vien vairāk nekā 300 saulainas dienas gadā?
* ... '''[[kanabinoīdi]]''' iedarbojas uz cilvēka [[Endokanabinoīdu sistēma|endokanabinoīdu sistēmu]], kas regulē dažādus fizioloģiskos procesus, piemēram, [[sāpes|sāpju sajūtu]], [[apetīte|apetīti]], [[garastāvoklis|garastāvokli]] un [[miegs|miegu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:NCI iced tea.jpg|border|right|150px]]
* ... lai gan [[tēja]] kā dzēriens ir zināma jau tūkstošiem gadu, '''[[ledus tēja]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva plaši izplatīta tikai 19. gadsimtā; pirmās rakstiskās liecības par aukstas tējas lietošanu parādījās [[ASV]] 19. gadsimta sākumā?
* ... pēdējie '''[[Eiropas lauva]]s''', visticamāk, izzuda ap mūsu ēras [[1. gadsimts|1. gadsimtu]], iespējams, [[Romas impērija]]s laikā, kad tos bieži izmantoja [[Gladiators|gladiatoru]] cīņām un spēlēm [[Kolizejs|Kolizejā]]?
* ... regulāras '''[[asins analīzes]]''' palīdz agrīni atklāt [[veselība]]s problēmas un veicināt savlaicīgu [[ārstēšana|ārstēšanu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Lemur yeux turquoises.jpg|border|right|200px]]
* ... cilvēki ir iznīcinājuši gandrīz visu '''[[zilacu melnais lemurs|zilacu melno lemuru]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dzīves telpu [[Madagaskara]]s ziemeļrietumos, izcērtot mežus, lai iegūtu lauksaimniecības zemi; tiek uzskatīts, ka tikai apmēram 1000 šīs sugas īpatņu pašlaik vairs dzīvo savvaļā?
* ... [[1848. gads|1848. gadā]], pēc [[ASV—Meksikas karš|ASV—Meksikas kara]] beigām, '''[[Sandjego apgabals]]''' kopā ar pārējo [[Kalifornija|Kaliforniju]] tika pievienots [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajām Valstīm]], un [[1850. gads|1850. gadā]], kad Kalifornija kļuva par [[ASV štati|ASV štatu]], Sandjego oficiāli kļuva par vienu no tās [[Apgabals (ASV)|apgabaliem]]?
* ... [[Vecā Derība|Vecās Derības]] '''[[Amosa grāmata]]''' tiek uzskatīta par vienu no senākajām praviešu grāmatām, kas sarakstīta aptuveni [[8. gadsimts p.m.ē.|8. gadsimtā p.m.ē.]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Greece Food Horiatiki.JPG|border|right|200px]]
* ... parasti '''[[grieķu salāti|grieķu salātus]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; gatavo no [[tomāti|tomātu]] gabaliņiem, [[gurķi]]em, [[dārza sīpoli|sīpoliem]], [[feta]]s siera un [[olīvas|olīvām]] (parasti Kalamatas olīvām), apkaisot tos ar [[sāls|sāli]], grieķu [[parastā raudene|oregano]], [[citrons|citronu]] sulu un [[olīveļļa|olīveļļu]]?
* ... '''[[medicīniskā marihuāna|medicīniskās marihuānas]]''' lietošana ir zināma jau tūkstošiem gadu: [[Senā Ķīna|Senajā Ķīnā]] un [[Senā Ēģipte|Ēģiptē]] to izmantoja [[sāpes|sāpju]] mazināšanai, savukārt [[Eiropa|Eiropā]] 19. gadsimtā tā bija izplatīts līdzeklis pret dažādām [[slimības|slimībām]]?
* ... '''[[kosmogonija]]''' ir mācība par [[Visums|Visuma]], [[Zeme]]s un debesu ķermeņu izcelšanos un attīstību?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Orchon-mongolei.JPG|border|right|200px]]
* ... '''[[Orhona]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kopējais garums ir 1124 km un tā ir garākā tikai [[Mongolija]]s teritorijā tekošā [[upe]]?
* ... [[2026. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2026. gada Pasaules čempionātā telpās]] [[Toruņa|Toruņā]] [[Ukraina]]s [[vieglatlēts]] '''[[Olehs Doroščuks]]''' ieguva zelta medaļu [[augstlēkšana|augstlēkšanā]] ar rezultātu 2,30 m?
* ... [[Garlībs Merķelis|Garlība Merķeļa]] dēls '''[[Ernests Merķelis]]''' bija [[ārsts]], [[Dubulti (Jūrmala)|Dubultu]] un [[Ķemeri|Ķemeru]] kūrortu ārsts un [[Rīgas Dabaspētnieku biedrība]]s prezidents?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Steven Adams (51813714196) (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] komandu [[Hjūstonas &quot;Rockets&quot;]] pārstāvošais [[Jaunzēlande]]s [[Basketbols|basketbolists]] '''[[Stīvens Adamss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir divkārtējās olimpiskās čempiones [[Lodes grūšana|lodes grūšanā]] [[Valērija Adamsa|Valērijas Adamsas]] jaunākais brālis?
* ... pirmā valsts, kas nacionālā līmenī piešķīra '''[[sieviešu balsstiesības|sievietēm balsstiesības]]''', bija [[Jaunzēlande]] [[1893. gads|1893. gadā]], bet, piemēram, [[Saūda Arābija]] sievietēm balsstiesības piešķīra tikai [[2015. gads|2015. gadā]]?
* ... [[Nīderlande]]s [[dziedātājs]] un dziesmu autors '''[[Claude (dziedātājs)|Klods]]''', kurš pārstāvēja [[Nīderlande Eirovīzijas dziesmu konkursā|Nīderlandi]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijā]], ir dzimis [[Kongo Demokrātiskā Republika|Kongo Demokrātiskajā Republikā]], no kurienes viņa māte ar bērniem aizbēga uz Nīderlandi, vispirms dzīvojot patvēruma centrā [[Alkmāra|Alkmārā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pierre Richard Cannes 2015.jpg|border|right|150px]]
* ... kopā ar [[Luijs de Finess|Luiju de Finesu]] un [[Žerārs Depardjē|Žerāru Depardjē]] '''[[Pjērs Rišārs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek uzskatīts par vienu no vislabākajiem [[franči|franču]] [[komiķi]]em?
* ... [[Norvēģija]]s [[tramplīnlēcēja|tramlīnlēcēja]] '''[[Anna Udīne Strema]]''' {{oss|Z=2026|L=G}} kļuva par uzvarētāju abās individuālājās [[Tramplīnlēkšana 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|tramplīnlēkšanas]] disciplīnās?
* ... '''[[luksemburgieši]]''' galvenokārt runā [[luksemburgiešu valoda|luksemburgiešu valodā]], kas ir viena no trim [[Oficiālā valoda|oficiālajām valodām]] [[Luksemburga|Luksemburgā]] kopā ar [[franču valoda|franču]] un [[vācu valoda|vācu valodu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Spring Crocus - Crocus vernus (13866824584).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[pavasara krokuss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kura dabiskais [[izplatības areāls]] ir no [[Alpi]]em līdz [[Balkānu pussala]]s rietumiem, tiek ļoti plaši kultivēts un tam ir [[Selekcija|selekcionētas]] ļoti daudzas [[šķirne]]s?
* ... '''[[naftas produkti]]''' tiek iegūti no [[jēlnafta]]s rafinēšanas procesā, kurā jēlnafta tiek sadalīta dažādās frakcijās atkarībā no to viršanas temperatūras un ķīmiskā sastāva?
* ... '''[[Kanādas armija]]s''' kontingents veido galveno spēku [[NATO]] daudznacionālā brigādes vadībā, kas izvietota [[Latvija]]s teritorijā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Breezy-GoldMedal.jpg|border|right|150px]]
* ... {{oss|Z=2026|L=L}} zelta medaļu nobraucienā ieguvusī [[ASV]] [[kalnu slēpotāja]] '''[[Brīzija Džonsone]]''' &lt;small&gt;(attēlā olimpisko speļu apbalvošanā)&lt;/small&gt; no 2023. gada oktobra līdz 2024. gada decembrim izcieta 14 mēnešu diskvalifikāciju par antidopinga noteikumu pārkāpumu pēc trīs pārbaužu izlaišanas divpadsmit mēnešu laikā?
* ... amerikāņu rakstnieces [[Sūzena Kolinsa|Sūzenas Kolinsas]] [[Zinātniskā fantastika|zinātniskās fantastikas]] romāns '''&quot;[[Izlozes rītausma]]&quot;''' ir piektā grāmata sērijā &quot;[[Bada spēles (grāmatu sērija)|Bada spēles]]&quot;, un šī [[romāns|romāna]] darbība norisinās 24 gadus pirms [[Bada spēles|pirmā &quot;Bada spēļu&quot; romāna]] notikumiem?
* ... '''[[Krievijas 2020. gada konstitucionālā reforma]]''' būtiski mainīja [[Krievija|valsts]] pamatlikumu, ietverot [[Krievijas prezidents|prezidenta]] pilnvaru stiprināšanu, atceļot termiņu ierobežojumu [[Vladimirs Putins|Vladimiram Putinam]] un ļaujot viņam potenciāli palikt amatā līdz 2036. gadam, kā arī noteica Krievijas tiesību aktu prioritāti pār starptautiskajām normām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Nemo PreparyES 01 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Šveice]]s [[mūziķis]] '''[[Nemo]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, uzvarot [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gadā]], kļuva par pirmo [[Nebināra dzimtes identitāte|nebināro personu]], kas uzvarējusi [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursā]]?
* ... [[Raians Džonsons|Raiana Džonsona]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[trillera filma|trilleris]] '''&quot;[[Laika cilpa (filma)|Laika cilpa]]&quot;''' stāsta par algotu [[slepkava|slepkavu]] Džo, kurš nogalina cilvēkus no [[nākotne]]s, ko nosūta krimināla korporācija, un viss notiek gludi, līdz brīdim, kad no nākotnes tiek atsūtīts viņš pats?
* ... '''[[Arābu Republiku Federācija]]''', kas pastāvēja no 1972. līdz 1977. gadam, bija savienība starp [[Ēģipte|Ēģipti]], [[Lībija|Lībiju]] un [[Sīrija|Sīriju]], kuru dibināja šo valstu līderi — Ēģiptes prezidents [[Anvars Sādāts]], Lībijas vadītājs [[Muammars Kadāfi]] un Sīrijas prezidents [[Hāfizs Asads]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:South Korea President Yoon Suk Yeol portrait.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Dienvidkoreja]]s prezidents no 2022. līdz 2025. gadam '''[[Sokjols Juns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; zaudēja amatu [[Impīčments|impīčmenta]] rezultātā, pēc tam tika notiesāts un izcieš [[Mūža ieslodzījums|mūža ieslodzījumu]]?
* ... [[Hābsburgu monarhija]]s un [[Austrijas impērija]]s kroņa zeme '''[[Dalmācijas Karaliste]]''' pastāvēja līdz [[Austroungārija]]s impērijas sabrukumam [[1918. gads|1918. gadā]]?
* ... [[Mongolija]]s galējais rietumu [[Mongolijas administratīvais iedalījums|aimaks]] '''[[Bajanulgī aimaks]]''' ir ar viendabīgu iedzīvotāju etnisku sastāvu — šeit pārsvarā dzīvo [[kazahi]], kas ir 91 % iedzīvotāju?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Norwegian Elkhound.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[norvēģu pelēkais aļņu suns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Norvēģija]]s nacionālā [[Suns|suņu]] [[šķirne]]?
* ... '''[[ASV nacionālā zelta glabātuve]]''' jeb Fortnoksa tiek izmantota, lai uzglabātu lielu daļu [[ASV]] zelta rezervju, kā arī citus vērtīgus priekšmetus, kas pieder [[ASV federālā valdība|federālajai valdībai]] vai ir tās glabāšanā, un pašlaik tajā glabājas 147,3 miljoni unču zelta stieņu, kas ir nedaudz vairāk nekā puse no kopējā [[zelts|zelta]], kas pašlaik ir federālās valdības rīcībā?
* ... '''[[Uvsnūra ieplaka]]''' [[Mongolija]]s [[Uvsnūra aimaks|Uvsnūra aimakā]] un [[Krievija]]s [[Tiva|Tivas Republikā]] ir vistālāk ziemeļos esošā [[Centrālāzija]]s beznoteces ieplaka; šeit sastopas smilšu [[tuksneši]] un [[tundra]]s zona, kas rada unikālu [[ekosistēma|ekosistēmu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kummakivi balancing rock in Ruokolahti, Finland.jpg|border|right|200px]]
* ... tiek lēsts, ka [[Dienvidkarēlija|Dienvidkarēlijā]], [[Somija|Somijā]] esošais piecus metrus augstais un septiņus metrus platais '''[[Kumakivi akmens]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sver aptuveni 500 tonnas?
* ... [[Norvēģi|norvēģu]] [[Dziedātājs|dziedātāja]] un dziesmu autore '''''[[Emmy (dziedātāja)|Emmy]]''''', kas pārstāvēja [[Īrija|Īriju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], ir viena no latviešu grupas &quot;[[Citi Zēni]]&quot; dziesmas &quot;Ramtai&quot; mūzikas autoriem, ar kuru grupa piedalījās atlasē &quot;[[Supernova 2025]]&quot; un ieguva 3. vietu?
* ... '''[[Itāļu Lībija]]''' izveidojās pēc [[Itāļu—turku karš|Itālijas un Osmaņu impērijas kara]], kad [[Itālija]] anektēja [[Tripolitānija|Tripolitāniju]] un Kirenaiku (mūsdienu [[Lībija]]s rietumu un austrumu daļas); sākotnēji šie reģioni tika pārvaldīti atsevišķi, bet [[1934. gads|1934. gadā]] Itālija tos oficiāli apvienoja vienā [[kolonija|kolonijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Brookesia micra on a match head.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[lapu pundurhameleons|lapu pundurhameleoni]]''' &lt;small&gt;(attēlā mazulis uz sērkociņa galviņas)&lt;/small&gt; pirmo reizi tika atklāti 2007. gadā Nosi Hara salā uz ziemeļiem no [[Madagaskara]]s, un tie var izaugt līdz 29 mm garumā?
* ... [[Latvija]]s '''[[pensiju fonds|pensiju fondos]]''' ir uzkrāti gandrīz 10 miljardi [[eiro]], no kuriem Latvijā 2023. gadā bija ieguldīti vien 8%, bet pārējais — ārvalstīs, īpaši [[ASV]] [[akciju tirgus|akciju tirgū]]?
* ... '''[[ultrasonogrāfija]]''' izmanto augstas [[frekvence]]s [[skaņa]]s viļņus ([[ultraskaņa|ultraskaņu]]), lai iegūtu attēlus no iekšējiem orgāniem, audiem un asins plūsmas, un šī metode ir plaši pielietota [[medicīna|medicīnā]], jo tā ir droša, salīdzinoši lēta, nesāpīga un tajā netiek izmantots [[jonizējošais starojums]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Common frog (Rana temporaria).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[parastā varde]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uzturas ūdeņos vairošanās laikā pavasarī, bet pārējo laiku pavada uz sauszemes, tomēr ziemo tā nelielās upītēs un [[strauts|strautos]], [[purvs|purvos]], retāk lielās [[upe|upēs]], [[ezers|ezeros]] un [[dīķis|dīķos]] bez caurteces vai zem lapu un zemes slāņa?
* ... '''[[neauglība]]''' ir izplatīta problēma — pasaulē neauglība skar aptuveni 13—15% pāru?
* ... [[mikroautobuss|mikroautobusa]] prototipa, ko 1991. gadā izveidoja [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autobusu fabrikā]], '''[[RAF-M1 &quot;Roksana&quot;]]''' vienīgais saražotais modelis ir saglabājies līdz mūsdienām un ir izstādīts apskatei [[Rīgas Motormuzejs|Rīgas Motormuzejā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Mise E. – Biathlon WCh 2024 Nove Mesto 3163.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvija]]s [[biatlonists]] '''[[Edgars Mise]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieku, iekšējā konkurencē apsteidzot '''[[Aleksandrs Patrijuks|Aleksandru Patrijuku]]''', un olimpiskajās spēlēs individuāli labāko sniegumu nodemonstrēja sprintā, kur ieņēma 52. vietu?
* ... '''[[ātrais kredīts|ātrajiem kredītiem]]''' ir raksturīgas salīdzinoši augstas [[procentu likme]]s un komisijas maksas, kas kompensē kredītiestāžu uzņemto risku, jo šāda veida [[aizdevums|aizdevumi]] bieži tiek piešķirti bez padziļinātas kredītspējas pārbaudes; daudzās valstīs šāda veida kreditēšana ir pakļauta stingram regulējumam, lai aizsargātu patērētājus?
* ... 2025. gada martā tika paziņots, ka [[Dānija]]s uzņēmums '''''[[Salling Group]]''''' ir vienojies no [[Zviedrija]]s uzņēmuma ''[[ICA AB]]'' par 1,3 miljardiem eiro pirkt [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] [[mazumtirdzniecība]]s tīklu ''[[Rimi Baltic]]'', un darījums tika pabeigts 2. jūnijā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Виадук - panoramio (cropped).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Latgales iela (Daugavpils)|Latgales iela]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no jaunākām [[Daugavpils]] ielām, kas izbūvēta no 2009. līdz 2011. gadam?
* ... visvairāk zelta medaļu '''[[2025. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā telpās|2025. gada Eiropas čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' izcīnīja mājinieki — [[Nīderlande]]s [[vieglatlēti]], kuri ieguva arī visvairāk medaļu kopumā, bet no [[Latvija]]s vieglatlētiem vislabāko rezultātu sasniedza [[kārtslēcējs]] [[Valters Kreišs]], kas izcīnīja sesto vietu?
* ... 60 metru dziļais niršanas baseins [[Dubaija|Dubaijā]] '''''[[Deep Dive Dubai]]''''' ir pasaulē dziļākais [[peldbaseins]], kura tilpums ir {{sk|14000000}} litru saldūdens?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pacifastacus leniusculus 01 by-dpc.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[Amerikas signālvēzis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek uzskatīts par ekoloģiski bīstamu [[Invazīva suga|invazīvo sugu]], un daudzviet tiek īstenoti pasākumi tā izplatības ierobežošanai, tostarp biotopu aizsardzība, invazīvo populāciju kontrole un vietējo vēžu sugu aizsardzība?
* ... '''[[Krievijas ģerbonis]]''' sakņojas 15. gadsimtā, kad [[Krievija]]s lielkņazi pieņēma '''[[divgalvains ērglis|divgalvaino ērgli]]''' no [[Austrumromas impērija|Bizantijas]] tradīcijas?
* ... '''[[melnzeme]]''' ir viena no auglīgākajām [[augsne|augsnēm]] pasaulē, un to plaši izmanto [[Lauksaimniecība|lauksaimniecībā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Gobi, krajobraz pustyni (09).jpg|border|right|200px]]
* ... lielāko daļu [[Mongolija]]s '''[[Austrumgobi aimaks|Austrumgobi aimaka]]''' teritorijas aizņem [[Gobi]] tuksnesis &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... visvairāk medaļu '''[[2025. gada Pasaules čempionāts bobslejā un skeletonā|2025. gada Pasaules čempionātā bobslejā un skeletonā]]''' izcīnīja [[Vācija]]s sportisti, kas ieguva arī visvairāk zelta medaļu, uzvarot [[bobslejs|bobslejā]] vīriešiem gan divniekos, gan četriniekos, kā arī sieviešu divnieku sacensībās?
* ... '''[[2025. gada Mārupes novada domes vēlēšanas|2025. gada Mārupes novada domes vēlēšanās]]''' par deputātiem tika ievēlēti arī divi bijušie [[hokejisti]]: [[Rodrigo Laviņš]] un [[Oļegs Sorokins]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Inaccessible Island, March 14, 2024.jpg|border|right|250px]]
* ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] dienvidos, [[Tristana da Kuņas salas|Tristana da Kuņas arhipelāgā]] esošo '''[[Ineksesibla|Ineksesiblas salu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[1656. gads|1656. gadā]] atklāja [[holandieši|holandiešu]] jūrasbraucējs Jans Jakobszons, bet komanda stāvo krastu dēļ nespēja uzkāpt salas iekšienē, tādēļ kartē to atzīmēja kā ''inaccessible'', no kā cēlies salas nosaukums?
* ... '''[[radimiči]]''' kopā ar citām [[austrumslāvi|austrumslāvu]] ciltīm, kā [[kriviči]] un [[dregoviči]], veidoja pamatu mūsdienu [[Baltkrievi|baltkrievu tautai]]?
* ... [[Argentīna]]s priekštece '''[[Argentīnas Konfederācija]]''', kas pastāvēja no 1831. līdz 1861. gadam, sastāvēja no dažādām provincēm, kuras juridiski bija apvienotas konfederatīvā sistēmā, bet saglabāja lielu [[Autonomija|autonomiju]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Emblem of Israel.svg|border|right|150px]]
* ... '''[[Izraēlas ģerbonis|Izraēlas ģerboņa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dizaina autori ir [[Latvijas ebreji]] Gabriels un Maksims Šefteloviči, pazīstami arī kā [[brāļi Šamiri]], kuru izstrādātais simbols tika oficiāli pieņemts [[1949. gads|1949. gada]] 10. februārī?
* ... '''[[dzīvdzemdēšana]]''' ir izplatīta galvenokārt [[zīdītāju klase|zīdītāju klasē]], tomēr ir sastopama arī citās dzīvnieku grupās, tostarp dažām [[zivis|zivju]] sugām (piemēram, [[Zobenzivs|zobenzivīm]]), [[abinieki]]em (piemēram, dažām [[Salamandras|salamandru]] sugām) un [[rāpuļi]]em (piemēram, dažiem [[Čūskas|čūsku]] un [[Ķirzakas|ķirzaku]] veidiem)?
* ... '''[[2024. gada Lielā Kristapa balva|2024. gada Lielo Kristapa balvu]]''' kā [[Labākā pilnmetrāžas spēlfilma (Lielais Kristaps)|labākā pilnmetrāžas spēlfilma]] saņēma filma &quot;[[Marijas klusums]]&quot;?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Field_Marshall_Keitel_signs_German_surrender_terms_in_Berlin_8_May_1945_-_Restoration.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Vācijas kapitulācijas akts|Vācijas kapitulācijas aktu]]''', kas noteica [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] [[Vērmahts|bruņoto spēku]] bezierunu [[Kapitulācija|kapitulāciju]], izbeidzot [[Otrais pasaules karš|Otro pasaules karu]] [[Eiropa|Eiropā]], parakstīja [[1945. gads|1945. gada]] 8. maijā, pulksten 22:43 &lt;small&gt;(attēlā [[feldmaršals]] [[Vilhelms Keitels]] paraksta kapitulācijas aktu)&lt;/small&gt;?
* ... saskaņā ar [[pseidozinātne|pseidozinātnisko]] teoriju '''[[frenoloģija|frenoloģiju]]''', [[smadzenes]] sastāv no dažādiem reģioniem, kas atbild par konkrētām spējām vai personības iezīmēm, un tika uzskatīts, ka, ja kāda īpašība ir īpaši izteikta, atbilstošais smadzeņu apgabals būs lielāks un izraisīs izcilni uz [[galvaskauss|galvaskausa]], ko var izpētīt un interpretēt?
* ... '''[[1542. gads Latvijā|1542. gadā]]''' [[Kurzemes bīskaps|Kurzemes bīskapu]] [[Johans IV fon Minhauzens|Johanu Minhauzenu]] ievēlēja arī par [[Sāmsalas-Vīkas bīskaps|Sāmsalas-Vīkas bīskapu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:FIS Nordic World Ski Championships 2025.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|2025. gada Pasaules čempionātā ziemeļu slēpošanā]]''' &lt;small&gt;(attēlā logo)&lt;/small&gt; pirmo reizi [[Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|pasaules čempionāta]] vēsturē [[Distanču slēpošana|distanču slēpošanā]] visas distances gan [[vīrieši]]em, gan [[sievietes|sievietēm]] bija vienāda garuma?
* ... viena '''[[Irākas dinārs|Irākas dināra]]''' vērtība tiek dalīta 100 filsos, lai gan [[inflācija]]s dēļ filsi vairs netiek izmantoti?
* ... [[Itālija]]s '''[[Nacionālā republikāniskā armija (Itālija)|Nacionālo republikānisko armiju]]''', kas [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā cīnījās [[Trešais reihs|Vācijas]] pusē, izveidoja [[1943. gads|1943. gada]] oktobrī, apvienojot bijušās Itālijas Karaliskās armijas vienības, kas bija lojālas [[Benito Musolīni]], un profašistiskās militārās vienības?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2025-02-23 Bundestagswahl – Wahlabend CDU by Sandro Halank–025.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Vācijas kanclers]] '''[[Frīdrihs Mercs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[jurists]] un multimiljonārs, kā arī licencēts privātpilots, un viņam pieder divas [[lidmašīna]]s?
* ... '''[[Pešmerga]]''' ir [[Kurdi|kurdu]] [[bruņotie spēki]], kas galvenokārt darbojas [[Irākas Kurdistāna|Irākas]] un [[Sīrijas Kurdistāna|Sīrijas Kurdistānā]], šie spēki pastāv kopš 20. gadsimta sākuma?
* ... [[Latvijas PSR]] laikā [[Daugavpils]] '''[[Plāteru iela]]s''' nosaukums bija Dzeržinska iela — [[Viskrievijas Ārkārtas komisija]]s (&quot;Čekas&quot;) dibinātāja un pirmā vadītāja [[Felikss Dzeržinskis|Feliksa Dzeržinska]] vārdā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2026-01-18 FIS Cross-Country World Cup Oberhof 2026 – Men's 10 km Interval Start Classic by Sandro Halank–209.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvieši|latviešu]] [[distanču slēpošana|distanču slēpotāja]] '''[[Lauris Kaparkalējs|Laura Kaparkalēja]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; māsa [[Linda Kaparkalēja]] arī ir distanču slēpotāja; brālis un māsa pārstāvēja [[Latvija|Latviju]] {{oss|Z=2026|L=L}}?
* ... [[Francūži|franču]] [[Klinšu kāpšana|klinšu kāpējs]] un [[alpīnists]] '''[[Alēns Robērs]]''' par bilderingu nopietni sāka interesēties pēc kāda gadījuma, kad 12 gadu vecumā viņš aizmirsa mājas atslēgas dzīvoklī 8. stāvā, un tā vietā, lai gaidītu, kad vecāki nāks mājās, viņš vienkārši uzkāpa pa mājas ārsienu un iekļuva dzīvoklī?
* ... visvairāk reižu par '''[[Elvi florbola līga sievietēm|Elvi florbola līgas sievietēm]]''' uzvarētājām ir kļuvušas &quot;Rubenes&quot; [[florbols|florbolistes]], kam ir 16 čempiontituli?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pontuninii Glacier.JPG|border|right|200px]]
* ... '''[[Tavanbogdūls|Tavanbogdūla]]''' kalnu masīvs [[Altajs|Altajā]], [[Krievija]]s, [[Ķīna]]s un [[Mongolija]]s robežu sadures vietā ir raksturīgs ar piecām zīmīgām virsotnēm, bet lielākais [[ledājs]] masīvā ir 19 km garais Potaņina ledājs &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Eiropas Jaunatnes basketbola līga]]''', kurā piedalās vairāk nekā 30 [[Eiropa]]s valstu jaunatnes [[basketbols|basketbola]] komandas, ir dibināta 1999. gadā pēc basketbola skolas &quot;Rīga&quot; direktora Gunta Šēnhofa iniciatīvas, kurš ir līgas goda prezidents?
* ... '''[[Zla Kolata]]''' [[Dināru kalniene|Dināru Alpos]], uz [[Melnkalne]]s un [[Albānija]]s robežas, ir Melnkalnes augstākā virsotne, bet Albānijā tā ir tikai 16. augstākais kalns?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Phuket Aerial.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Phūketas province]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Taizeme]]s mazākā [[Taizemes provinces|province]] pēc platības, taču viena no nozīmīgākajām [[tūrisms|tūrisma]] vietām tropisko pludmaļu, dabas ainavu un attīstītās infrastruktūras dēļ?
* ... [[filologs]] un [[diplomāts]] '''[[Gints Jegermanis]]''' ir bijis [[Latvijas vēstnieks Igaunijā]], [[Latvijas vēstnieks Dānijā|Dānijā]] un [[Latvijas vēstnieks Zviedrijā|Zviedrijā]], kā arī pastāvīgais pārstāvis [[ANO]] [[Ņujorka|Ņujorkā]]?
* ... '''[[2025. gada Kuldīgas novada domes vēlēšanas|2025. gada Kuldīgas novada domes vēlēšanās]]''' partija &quot;[[Kuldīgas novadam]]&quot; ieguva 9 no 15 pašvaldības deputātu vietām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Stele Salm Louvre AO5009.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[aramiešu raksts]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sastāv no 22 burtiem un tiek rakstīts no labās uz kreiso pusi; tā vienkāršotā un viegli pielāgojamā forma ietekmēja daudzu citu [[rakstība|rakstu sistēmu]] attīstību, ieskaitot [[ebreju raksts|ebreju]], [[sīriešu valoda|sīriešu]] un [[arābu rakstība|arābu rakstību]]?
* ... '''[[Magličs]]''' [[Dināru kalniene|Dināru Alpos]], uz [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] un [[Melnkalne]]s robežas, ir Bosnijas un Hercegovinas augstākā virsotne, savukārt Melnkalnē tas ir tikai 14. augstākais kalns?
* ... '''[[Ludzas Lielā sinagoga]]''' ir vecākā saglabājusies koka [[sinagoga]] [[Baltijas reģions|Baltijas reģionā]] un viena no senākajām sinagogām [[Eiropa|Eiropā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Egypt.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Ēģiptes karogs|Ēģiptes karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; centrā uz baltās joslas atrodas [[Saladīns|Saladīna]] zelta ērglis, kas ir arī [[Ēģiptes ģerbonis]]?
* ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Dānijā]]''' un '''[[Latvijas vēstnieks Norvēģijā|Norvēģijā]]''' bija [[Frīdrihs Grosvalds]] — no 1919. gada aprīļa diplomātiskais pārstāvis [[Zviedrija|Zviedrijā]], vēlāk arī [[Norvēģija|Norvēģijā]] un [[Dānija|Dānijā]], bet no 1921. gada marta ārkārtējais sūtnis un pilnvarotais ministrs [[Skandināvija]]s valstīs ar rezidenci [[Stokholma|Stokholmā]]?
* ... [[Starptautiskā Florbola federācija|Starptautiskās Florbola federācijas]] '''[[IFF Pasaules rangs|rangā]]''' [[Latvijas florbola izlase|Latvjas vīriešu izlase]] atrodas 4. vietā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Moscow museum bus RAF (9696360756).jpg|border|right|200px]]
* ... [[Rīgas autobusu fabrika]]s pirmais patstāvīgi ražotais [[transportlīdzeklis|transportlīdzekļa]] modelis '''[[RAF-251]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija izviedots uz [[GAZ-51]] šasijas?
* ... [[Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija|Nacionālās aeronautikas un kosmosa administrācijas]] [[starpplanētu zonde]] [[Jupiters (planēta)|Jupitera]] pavadoņa [[Eiropa (pavadonis)|Eiropas]] izpētei '''''[[Europa Clipper]]''''', tika palaista [[2024. gads kosmonautikā|2024. gada]] 14. oktobrī, un plānots, ka [[kosmiskais aparāts]] pie Jupitera ieradīsies [[2030. gads|2030. gada]] aprīlī?
* ... [[Urāli|Urālu]] kalnu turpinājums [[Jugras pussala|Jugras pussalā]] '''[[Paihojs]]''' orogrāfiski tālāk turpinās [[Vaigača|Vaigačas salā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Libyandesertcscott.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Lībijas tuksnesis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no sausākajām un karstākajām vietām uz [[Zeme]]s, kur dienas [[gaisa temperatūra]] var sasniegt +50 °C, bet naktī nokrist līdz 0 °C, un [[nokrišņu daudzums]] daudzviet nepārsniedz 5 mm gadā?
* ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Ķīnas Tautas Republikā]]''' bija [[Pēteris Pildegovičs]], kurš no 1998. līdz 2000. gadam darbojās kā pagaidu pilnvarotais lietvedis?
* ... daži [[dzērieni]] un [[ēdieni]] var gan apmierināt '''[[slāpes]]''', gan pastiprināt tās; piemēram, [[Spirti|alkohols]] un [[kafija]] darbojas kā [[diurētiķi]], kas pastiprina šķidruma izdalīšanos un var padarīt slāpes stiprākas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:RAF-10 Festival.jpg|border|right|200px]]
* ... [[mikroautobuss|mikroautobusu]] '''[[RAF-10 Festivāls|RAF-10 &quot;Festivāls&quot;]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uz automašīnas [[GAZ M-20 &quot;Pobeda&quot;]] agregātu bāzes ražoja [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autobusu fabrikā]] no 1957. līdz 1959. gadam?
* ... '''[[Somijas florbola izlase]]''' ir uzvarējusi piecos no 15 vīriešu [[Pasaules čempionāts florbolā|Pasaules čempionātiem]]?
* ... [[Ēģipte]]s valdnieces [[Kleopatra VII|Kleopatras VII]] un [[Romas impērija|Romas]] diktatora [[Jūlijs Cēzars|Jūlija Cēzara]] dēls '''[[Cezarions]]''' bija pēdējais [[Ptolemaju dinastija]]s valdnieks Ēģiptē un īslaicīgi valdīja kā līdzvaldnieks kopā ar māti; pēc Kleopatras nāves Romas imperators [[Oktaviāns]] pavēlēja Cezarionu nogalināt, lai izbeigtu jebkādus iespējamos Cēzara varas mantiniekus?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Orkhon River Valley (25156799927).jpg|border|right|200px]]
* ... savas kulturālās attīstības plaukumā '''[[Orhonas ieleja]]''' [[Mongolija]]s centrālajā daļā &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija plašās [[Čingishans|Čingishana]] 13. gadsimta [[Mongoļu impērija]]s galvaspilsētas Karakorumas vieta?
* ... pirms [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] '''[[Latvijas vēstnieks Spānijā]]''' rezidēja [[Francija]]s galvaspilsētā [[Parīze|Parīzē]], un arī pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana|neatkarības atjaunošanas]] pirmā vēstniece [[Aina Nagobads-Ābola]] bija Latvijas ārkārtējā un pilnvarotā vēstniece Francijā un Spānijā ar rezidenci Parīzē?
* ... no [[Latvija]]s sportistiem labāko rezultātu '''[[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2025. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' uzrādīja [[kārtslēcējs]] [[Valters Kreišs]], ieņemot astoto vietu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kirkwall Harbour.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Orkneju salas|Orkneju salu]] administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Kērkvola]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vēstures avotos pirmoreiz minēta [[1046. gads|1046. gadā]] Orknejiešu sāgā?
* ... '''[[Polārie Urāli]]''' atrodas [[mūžīgais sasalums|mūžīga sasaluma]] joslā, un šeit ir skarbs krasi [[kontinentāls klimats]]: ziemā [[gaisa temperatūra]] var nokrist līdz −55 °C, bet vasaras ir īsas, [[sniegs]] nokūst [[jūnijs|jūnija]] beigās un uzsnieg [[septembris|septembra]] sākumā?
* ... neskatoties uz savu nehigiēnisko dzīvesveidu '''[[Amu Hādžī]]''' no [[Irāna]]s nodzīvoja līdz 94 gadu vecumam un nomira dažus mēnešus pēc pirmās mazgāšanās vairāk nekā 60 gadu laikā, uz kuru viņu pierunāja ciema iedzīvotāji?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Béziers - 54704365001.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Bēzjē]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no vecākajām pilsētām [[Francija|Francijā]] — pētījumi liecina, ka [[Senā Grieķija|sengrieķu]] Bēzjē [[kolonija]] ir datēta ar 575. gadu p.m.ē.?
* ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Austrijā]]''' pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s bija vēlākās [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidents]] [[Egils Levits]]?
* ... [[Ukraiņi|ukraiņu]] politiķi, priesteri un pedagogu '''[[Augustīns Vološins|Augustīnu Vološinu]]''', kurš [[1938. gads|1938. gadā]] kļuva par [[Karpatu Ukraina]]s pirmo un vienīgo prezidentu, [[1945. gads|1945. gadā]] apcietināja [[PSRS]] varas iestādes, un viņš mira [[Butirku cietums|Butirku cietumā]] [[Maskava|Maskavā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:English Riding Saddle.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[segli]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nodrošina [[Jātnieks|jātniekam]] ērtību un stabilitāti, palīdzot sadalīt jātnieka svaru un tādējādi pasargājot dzīvnieku no pārmērīga spiediena uz [[Mugura|muguru]], un uzlabojot kontroli pār [[zirgs|zirgu]]?
* ... [[Lisabonas &quot;Benfica&quot;]] ir '''[[Portugāles kauss futbolā|Portugāles kausa futbolā]]''' veiksmīgākā komanda ar 26 trofejām 38 finālspēlēs?
* ... 1 '''[[Samoa tala]]''' sastāv no 100 sene?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:The waterside of the houses on Twageos Road, Lerwick - geograph.org.uk - 6015394.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Šetlenda]]s administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Lērika]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir dibināta 17. gadsimtā kā [[siļķes|siļķu]] [[zveja]]s [[osta]], bet jau 1708. gadā tā kļuva par Šetlendas galvaspilsētu?
* ... [[1990. gads|1990. gada]] sākumā '''[[Slovēnijas Sociālistiskā Republika|Slovēnijas Sociālistiskās Republikas]]''' valdība likvidēja [[Slovēnijas Komunistu līga|Komunistu līgas]] [[Vienpartijas sistēma|vienpartijas sistēmu]], izveidoja daudzpartiju demokrātiju un īsi pēc tam no valsts nosaukuma svītroja &quot;Sociālistiskā&quot;, bet [[Slovēnija]]s neatkarību pasludināja [[1991. gads|1991. gada]] 25. jūnijā?
* ... '''[[šaušana olimpiskajās spēlēs]]''' bija viens no deviņiem [[sporta veidi]]em, ko iekļāva pirmajās modernajās [[1896. gada vasaras olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs Atēnās]] [[1896. gads|1896. gadā]], un tā bija visās sekojošajās [[vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpiskajās spēlēs]], izņemot [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904.]] un [[1928. gada vasaras olimpiskās spēles|1928. gadā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2025 Irfaan Ali (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Gajānas prezidenti|prezidenta]] '''[[Irfāns Ali|Irfāna Ali]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vadībā [[Gajāna]] piedzīvo strauju ekonomisko attīstību, īpaši pateicoties [[nafta]]s atradnēm, kas padarījušas valsti par vienu no visstraujāk augošajām ekonomikām pasaulē?
* ... [[1928. gads|1928. gadā]] [[Albānija|Albāniju]] pasludināja par [[Monarhija|monarhiju]] — '''[[Albānijas Karaliste (1928—1939)|Albānijas Karalisti]]''', bet valsts prezidentu Ahmetu Muhtaru beju Cogolli pasludināja par karali [[Zogu I]]?
* ... '''[[destilēts ūdens]]''' ir piemērots dažādiem rūpnieciskiem un zinātniskiem nolūkiem, bet ikdienas dzeršanai tas nav piemērots, un tiek ieteikts [[ūdens]] ar dabīgiem [[minerāli]]em?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:One week in Latvia from East to West and back - panoramio (19).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Mihaila iela]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]], kas ienāk [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] teritorijā caur Mihaila vārtiem &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, ir nosaukta par godu Krievijas lielkņazam Mihailam Pavlovičam, ķeizara [[Aleksandrs I Romanovs|Aleksandra I]] brālim?
* ... '''[[skaņas piesārņojums|skaņas piesārņojuma]]''' izraisītie [[dzirde]]s traucējumi ir izplatīts nepārejošs arodkaitīgums, un pasaulē no tā cieš apmēram 120 miljoni cilvēku?
* ... izdomāta naidīga valsts [[Baltkrievija]]s ziemeļrietumos '''[[Veišnorija]]''', ko [[Krievijas Bruņotie spēki]] izmantoja [[2017. gads|2017. gada]] militāro mācību &quot;Zapad-2017&quot; scenārijā, ātri kļuva populāra Baltkrievijas [[internets|interneta]] vidē, kur lietotāji izveidoja satīrisku &quot;Veišnorijas&quot; kustību, radot karogus, pases, sociālo tīklu un izdomātu vēsturi?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:The Hand on the Hill - geograph.org.uk - 32409.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Rietumu salas]]''' jeb Ārējās Hebridu salas &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir vienīgais apgabals [[Skotija|Skotijā]], kurā vairākums runājošo lieto [[skotu gēlu valoda|skotu gēlu valodu]]?
* ... [[Cēsis|Cēsu]] [[basketbolists]] '''[[Dāvis Rozītis]]''' savā pirmajā profesionālajā sezonā pēc atgriešanās no [[NCAA]] čempionāta [[ASV]] kļuva par [[Latvija]]s čempionu, kad &quot;[[Valmiera/Ordo]]&quot; vienīgo reizi vēsturē uzvarēja [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionātā, bet pēc tam spēlējis [[Igaunija|Igaunijā]], [[Polija|Polijā]] un daudzos [[Spānija]]s klubos?
* ... [[cilvēki]]em ir astoņi '''[[priekšzobi]]''', bet, piemēram, [[oposumi]]em ir 18 priekšzobi, savukārt [[bruņneši]]em nav neviena?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dinotherium.jpg|border|right|200px]]
* ... dažas izmirušo '''[[dinoteriīdi|dinoteriīdu]]''' sugas pieder pie lielākajiem zināmajiem [[snuķaiņi]]em, kas skaustā bija vairāk nekā 4 metrus augsti, un svēra ap 12 tonnām, kas būtiski pārsniedz mūsdienu [[Āfrikas ziloņi|Āfrikas ziloņu]] izmērus un padara tos par vieniem no lielākajiem sauszemes [[zīdītāji]]em &lt;small&gt;(attēlā dienvidu dinoterijs)&lt;/small&gt;?
* ... trimdas [[latvieši|latviešu]] inženieris, pētnieks, rakstnieks un fotogrāfs '''[[Ivars Sīlis]]''' kopš 1944. gada dzīvo [[Dānija|Dānijā]] un [[Grenlande|Grenlandē]], un viņš ir daudzu darbu par Grenlandi autors?
* ... '''[[mazie dzerokļi]]''' [[bērni]]em izaug kā [[piena zobi]], un pēc tam nomainās, bet lielie '''[[dzerokļi]]''' uzreiz izšķiļas kā pamatzobi, turklāt pēdējais dzeroklis, saukts par [[gudrības zobs|gudrības zobu]], izšķiļas jau pieaugušā vecumā no 17 līdz 25 gadiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:UigLoch.jpg|border|right|200px]]
* ... lai arī fizioģeogrāfiski [[Ārējās Hebridu salas|Ārējo Hebridu salu]] lielākā un apdzīvotākā sala '''[[Lūisa un Herisa]]''' &lt;small&gt;(attēlā Lūisas ainava)&lt;/small&gt; ir viena [[sala]], vietējie iedzīvotāji uz to atsaucas kā uz divām atsevišķām salām — Lūisu ziemeļos un Herisu dienvidos, ko atdala līdz 799 m augsti kalni?
* ... '''[[deviācija]]''' ir vietējo [[Magnētiskais lauks|magnētisko lauku]] izraisīta [[Kompass|kompasa]] kļūda, kuru kopā ar [[variācija (ģeogrāfija)|variāciju]] jāņem vērā aprēķinot precīzus peilējumus?
* ... [[Gajāna]]s daļa uz rietumiem no '''[[Esekibo (upe)|Esekibo upes]]''' ir [[Esekibo (strīdus teritorija)|strīdus teritorija]] ar [[Venecuēla|Venecuēlu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Mastodon color.jpg|border|right|200px]]
* ... tiek uzskatīts, ka izmirušie [[ziloņveidīgie|ziloņveidīgo]] [[snuķaiņi|snuķaiņu]] '''[[mastodontīdi]]''' barojās pārsvarā, apgraužot [[koki|koku]] un [[krūmi|krūmu]] [[lapas]] un zarus, jo to žokļi ir piemēroti spēcīgam vertikālam sakodienam un daudz mazākā mērā smalcināšanai ar sānisku kustību palīdzību &lt;small&gt;(attēlā Amerikas mastodonts)&lt;/small&gt;?
* ... [[Vācija]]s uzņēmums '''''[[Rheinmetall AG]]''''' specializējas [[Militāra tehnika|militārās tehnikas]], ieroču sistēmu un munīcijas ražošanā, un ir viens no vadošajiem [[Eiropa]]s aizsardzības nozares uzņēmumiem, sadarbojoties ar daudzu valstu bruņotajiem spēkiem?
* ... [[Krievi|krievu]] izcelsmes emigrants un avantūrists '''[[Boriss Skosirevs]]''' [[1934. gads|1934. gadā]] īslaicīgi kļuva par [[Andora]]s karali un izdeva vairākus dekrētus, tomēr viņa valdīšana bija īslaicīga (12 dienas)?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Engures luterāņu baznīca.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Engures luterāņu baznīca]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no retajām koka [[Baznīca (celtne)|baznīcām]] [[Kurzeme|Kurzemē]] un vienīgā [[Tukuma novads|Tukuma novadā]], kas nav pārbūvēta par mūra dievnamu?
* ... '''[[2025. gada Valmieras novada domes vēlēšanas|2025. gada Valmieras novada domes vēlēšanās]]''' partijas &quot;[[Valmierai un Vidzemei]]&quot; kandidāti ieguva 13 no 19 deputātu vietām?
* ... '''[[lielie dzerokļi|lielo dzerokļu]]''' funkcija atspoguļojas to [[latīņu valoda|latīniskajā]] nosaukumā ''molaris'', kas nozīmē dzirnakmens?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Azov. History, Archaeology and Paleontology Museum-Reserve. Deinotherium P4300150 2350 (cropped).jpg|border|right|200px]]
* ... kaut arī ārēji izmirušie [[ziloņveidīgie]] [[snuķaiņi]] '''[[dinoteriji]]''' atgādina mūsdienu [[Ziloņi|ziloņus]], tiem bija daudz lokanāks kakls un tievākas [[ekstremitātes]], kā arī triecējzobi, kas auga no [[Apakšžoklis|apakšžokļa]] un bija vērsti uz leju un atpakaļ &lt;small&gt;(attēlā ''Deinotherium giganteum'' [[skelets]])&lt;/small&gt;?
* ... [[Daugavpils|Daugavpilī]], [[Ķīmija (Daugavpils)|Ķīmijas apkaimē]] esošā '''[[Mendeļejeva iela]]''' ir nosaukta par godu [[Krievija]]s [[ķīmiķis|ķīmiķim]] [[Dmitrijs Mendeļejevs|Dmitrijam Mendeļejevam]], bet 2022. gadā tika aicināts pārdēvēt šo ielu par [[Marks Rotko|Marka Rotko]] ielu, tomēr pilsētplānošanas un būvniecības departamenta sēdē tika nolemts saglabāt tagadējo nosaukumu?
* ... [[Viktorijas ezers|Viktorijas ezera]] lielākā pieteka '''[[Kagera]]''' sākas no [[Rveru|Rveru ezera]] uz [[Ruanda]]s un [[Burundi]] robežas, un pēc 60 km Kagerā ieplūst tās lielākā pieteka '''[[Ruvuvu]]''', kas kopā ar tās pieteku '''[[Ruvjironza|Ruvjironzu]]''' tiek uzskatītas par [[Nīla]]s tālāko augšteci?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pūres baznīca. 2000-10-28.jpg|border|right|200px]]
* ... [[1967. gads Latvijā|1967. gadā]] '''[[Pūres luterāņu baznīca|Pūres luterāņu baznīcā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika uzņemtas filmas &quot;[[Kad lietus un vēji sitas logā]]&quot; epizodes, kā rezultātā cieta dievnama interjers — tika sabojātas [[ērģeles]], sasistas [[vitrāža]]s un izgriezta altārglezna?
* ... '''[[2025. gada Jūrmalas domes vēlēšanas|2025. gada Jūrmalas domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekšējā [[Jūrmalas domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Gatis Truksnis|Gata Trukšņa]] vadītais [[Latvijas Zaļā partija|Latvijas Zaļās partijas]] saraksts, iegūstot 6 no 15 deputātu vietām?
* ... [[Kanāda]]s un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Seriāls|televīzijas seriālam]] '''&quot;[[Mērdoka noslēpumi]]&quot;''' ir iznākušas 19 sezonas (kopā 329 sērijas)?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Knight Gomphotherium.jpg|border|right|200px]]
* ... pēdējās divas izmirušo [[Ziloņveidīgie|ziloņveidīgo]] [[Snuķaiņi|snuķaiņu]] '''[[gomfoterīdi|gomfoterīdu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Ģints (bioloģija)|ģintis]], kas dzīvoja [[Ziemeļamerika]]s dienvidos un [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]], izdzīvoja līdz [[pleistocēns|pleistocēna]] beigām pirms apmēram 12 000 gadiem, kad pēc [[cilvēks|cilvēku]] ierašanās tie izmira kopā ar citām megafaunas sugām?
* ... '''[[piena zobi]]''' attīstās jau [[Embrijs|embrionālajā]] attīstības stadijā un izšķiļas (izlaužas cauri [[smaganas|smaganām]] un kļūst mutē redzami) agrā [[bērnība|bērnībā]], tie parasti izkrīt un nomainās ar pastāvīgajiem [[zobi]]em?
* ... no 2009. līdz 2013. gadam [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] [[Baraks Obama|Baraka Obamas]] administrācijā '''[[Stīvens Ču]]''' bija enerģētikas ministrs, kļūstot par pirmo [[Nobela prēmija]]s laureātu, kurš ieņēmis šo amatu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Amager Rugporter (4941931513).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[porteris|portera]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nosaukums ir cēlies no [[Londona]]s ostu strādniekiem un krāvējiem, kuru vidū šis [[alus]] sava lētuma, sātīguma un stipruma dēļ bija īpaši iecienīts?
* ... '''[[2025. gada Liepājas domes vēlēšanas|2025. gada Liepājas domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekšējā [[Liepājas domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Gunārs Ansiņš|Gunāra Ansiņa]] vadītais [[Liepājas partija]]s saraksts, iegūstot 9 no 15 deputātu vietām?
* ... [[ukraiņi|ukraiņu]] [[basketbolists]] '''[[Anatolijs Šundels]]''', kurš 2024. gada pievienojās [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s klubam [[BK Ogre]], ir spēlējis Ukrainas U-18 un U-20 izlasē, bet no 2020. līdz 2024. gadam bija pieaugušo [[Ukrainas basketbola izlase]]s dalībnieks?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Tripod easel.jpg|border|right|150px]]
* ... tradicionāli [[mākslinieks]] pie '''[[molberts|molberta]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; strādā stāvus, taču tā augstumu var pietiekami regulēt, lai tas ļautu gleznot sēdus?
* ... '''[[Armēnijas revolūcija (2018)|2018. gada Samtainā revolūcija]]''' [[Armēnija|Armēnijā]] sākotnēji notika, reaģējot uz [[Seržs Sargsjans|Serža Sargsjana]] trešo pilnvaru termiņu pēc kārtas kā [[Armēnijas premjerministru uzskaitījums|premjerministram]], bet vēlāk paplašinājās pret valdošo Republikāņu partiju, kas bija pie varas kopš [[1999. gads|1999. gada]]?
* ... [[1997. gads|1997. gada]] sacelšanos [[Albānija|Albānijā]] lielā mērā izraisīja vairāku '''[[Piramīdu shēmas Albānijā|piramīdu shēmu]]''' neveiksme; šīs shēmas, kas pieauga līdz bezprecedenta mērogam attiecībā pret valsts ekonomiku, noveda pie tā, ka daudzi [[albāņi]] zaudēja naudu un īpašumus?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Samoa.svg|border|right|200px]]
* ... [[sarkanā krāsa]] [[Samoa karogs|Samoa karogā]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; simbolizē drosmi un asinis, kas izlietas cīņās par valsts neatkarību, bet [[zilā krāsa]] simbolizē debesis un brīvību, uz tās izvietotās piecas baltās, piecstūrveida zvaigznes veido [[Dienvidu Krusts|Dienvidu Krusta]] zvaigznāju?
* ... '''[[2025. gada Daugavpils domes vēlēšanas|2025. gada Daugavpils domes vēlēšanās]]''' pārliecinošu uzvaru guva iepriekšējā [[Daugavpils domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Andrejs Elksniņš|Andreja Elksniņa]] vadītais &quot;[[Sarauj, Latgale!]]&quot; saraksts, iegūstot 14 no 15 deputātu vietām?
* ... [[1937. gads|1937. gada]] '''[[korejiešu deportācija Padomju Savienībā]]''' bija daļa no [[Josifs Staļins|Staļina]] režīma plašākām represijām un etniskās tīrīšanas politikām, kā rezultātā 173 000 etnisko [[korejieši|korejiešu]] tika izvesti no [[Tālie Austrumi|Tālo Austrumu]] pierobežas reģioniem uz neapdzīvotām tuksnešainām vietām [[Kazahstāna|Kazahstānā]] un [[Centrālāzija|Vidusāzijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Fly River.PNG|border|right|150px]]
* ... pēc caurteces apjoma [[Grīva|grīvā]] [[Jaungvineja]]s upe '''[[Flaja]]''' ir lielākā upe [[Okeānija|Okeānijā]] un ir starp 20 lielākajām [[upe|upēm]] pasaulē &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Navahu nācija]]''' (līdz 1969. gadam — Navahu indiāņu rezervāts) ir lielākā [[Amerikas pamatiedzīvotāji|Amerikas pamatiedzīvotāju]] pašpārvaldes teritorija [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], kas atrodas trīs štatos: [[Arizona|Arizonā]], [[Jūta|Jūtā]] un [[Ņūmeksika|Ņūmeksikā]]?
* ... lai gan '''[[ufoloģija]]''' nav atzīta par oficiālu [[zinātne]]s nozari, tā piesaista gan entuziastus, gan pētniekus, kuri cenšas izskaidrot dīvainus novērojumus debesīs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pola Tai view from Mount Alava Adventure Trail.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Tutuila]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir lielākā un apdzīvotākā [[ASV Samoa]] sala, kurā atrodas arī tās [[galvaspilsēta]] [[Pagopago]]?
* ... '''[[2025. gada Rēzeknes domes vēlēšanas|2025. gada Rēzeknes domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekš no amata atbrīvotā [[Rēzeknes domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Aleksandrs Bartaševičs|Aleksandra Bartaševiča]] vadītais partiju &quot;[[Latvija pirmajā vietā]]&quot; un &quot;[[Kopā Latvijai]]&quot; saraksts, iegūstot 8 no 13 deputātu vietām?
* ... [[Latvijas hokeja izlase]]s spēlētājs '''[[Eduards Tralmaks]]''' 2025. gada martā noslēdza divvirzienu līgumu ar [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] klubu [[Detroitas &quot;Red Wings&quot;]], bet sekojošo sezonu aizvadīja tās fārmklubā [[Amerikas hokeja līga|Amerikas hokeja līgā]] [[Grandrepidsas &quot;Griffins&quot;]]; sezonas gaitā viņš tika izsaukts uz &quot;Red Wings&quot;, tomēr laukumā NHL spēlēs tā arī nedevās?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:1 Myles Lewis-Skelly arsenal 2025.jpg|border|right|150px]]
* ... 2025. gada martā '''[[Mailss Lūiss-Skellijs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; saņēma savu pirmo izsaukumu uz [[Anglijas futbola izlase]]s spēlēm pret [[Albānijas futbola izlase|Albāniju]] un [[Latvijas futbola izlase|Latviju]], un 18 gadu un 176 dienu vecumā gūstot vārtus pirmajā spēlē, viņš kļuva par jaunāko [[Anglija]]s [[futbolists|futbolistu]], kurš guvis vārtus debijā izlasē?
* ... [[Krievijas Federācija|Krievijas Federācijā]] uz rietumiem no [[Urāli]]em sastopamā '''[[mansu valoda]]''' ir [[apdraudēta valoda]], jo to prot ap 2200 cilvēku, galvenokārt [[mansi]], lai gan to kopskaits ir ap 12 000 cilvēku?
* ... [[latvieši|latviešu]] [[grafiķis]] '''[[Vilhelms Krūmiņš]]''' kopā ar [[Rihards Zariņš|Rihardu Zariņu]] radīja [[Latvijas Republikas ģerbonis|Latvijas Republikas ģerboņa]] attēlu un ir veidojis pirmo [[Latvijas Republika]]s [[banknote|naudaszīmju]] metus?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Khan Tengri 87 (461) Пик Победы (7439 м). Ледник Южный Иныльчек.jpg|border|right|200px]]
* ... līdz '''[[Dženiša smaile]]s''' &lt;small&gt;(attēlā no alpīnistu nometnes)&lt;/small&gt; uzmērīšanai [[1943. gads|1943. gadā]] par [[Tjanšans|Tjanšana]] augstāko virsotni tika uzskatīts 7010 m augstais [[Hantengri]]?
* ... pēc [[referendums|referenduma]], kura likumību apstrīdēja gan [[Ukraina]], gan lielākā daļa starptautiskās sabiedrības, {{dat|2014|3|18||bez}} [[Krievijas Valsts Dome|Krievijas parlaments]] un [[Krievijas prezidents|prezidents]] [[Vladimirs Putins]] oficiāli apstiprināja [[Krima]]s un [[Sevastopole]]s '''[[Krimas aneksija|aneksiju]]''' [[Krievijas Federācija]]s sastāvā?
* ... 1960. gada [[Francija]]s un [[Itālija]]s [[Krimināltrilleris|krimināltrillera]] filma '''&quot;[[Spožajā saulē]]&quot;''', kuras režisors ir [[Renē Klemāns]], ir balstīta uz romānu ''The Talented Mr. Ripley'', kuram 1999. gadā izdots jauns ekranizējums — &quot;[[Talantīgais misters Riplijs]]&quot;?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kukenan Tepuy at Sunset.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Gvajānas plakankalne]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Roraima (kalns)|Roraimas kalns]])&lt;/small&gt; ir viens no reģioniem ar visaugstāko [[Bioloģiskā daudzveidība|bioloģisko daudzveidību]] pasaulē, un tajā ir daudz [[Endēms|endēmu]] sugu?
* ... '''[[Grieķu genocīds Osmaņu impērijā]]''' notika laikā no [[1914. gads|1914.]] līdz [[1923. gads|1923. gadam]], un tā ietvaros tika sistemātiski iznīcināta [[Grieķi|grieķu]] minoritāte, īpaši [[Pontas grieķi|Pontas grieķu]] kopiena, kas dzīvoja [[Melnā jūra|Melnās jūras]] piekrastē [[Osmaņu impērija]]s teritorijā?
* ... '''[[Vestfālenes Karaliste]]''' bija [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] [[Francijas Pirmā impērija|franču impērijas]] [[satelītvalsts]], kas pastāvēja [[Vācija|Vācijā]] no 1807. līdz 1813. gadam?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of South Sudan.svg|border|right|200px]]
* ... zilais [[trijstūris]] '''[[Dienvidsudānas karogs|Dienvidsudānas karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; simbolizē [[Nīla|Nīlas upi]], bet zelta zvaigzne — vienotību un cerību?
* ... '''[[ostarbaiteri]]''' bija [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] režīma termins, ko [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā lietoja, lai apzīmētu [[Darbaspēks|darbaspēku]], ko piespiedu kārtā deportētēja uz Vāciju no [[Austrumeiropa]]s, galvenokārt no okupētajām teritorijām [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]], lai strādātu [[Piespiedu darbs|piespiedu darbu]]?
* ... '''[[Sieviešu statuss senajās Atēnās|Sieviešu juridiskās tiesības senajās Atēnās]]''' bija ierobežota: viņas netika uzskatītas par [[pilsoņi]]em un nevarēja piedalīties politiskajā dzīvē vai balsot, viņas bija atkarīgas no [[vīrieši|vīrieša]] aizbildniecības — sākotnēji no tēva, vēlāk no vīra vai cita radinieka?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dominospiel.JPG|border|right|200px]]
* ... '''[[domino]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; saknes meklējamas [[13. gadsimts|13. gadsimtā]] [[Ķīna (reģions)|Ķīnā]], kur sākotnēji tika spēlētas līdzīgas spēles ar kauliņiem, bet [[Eiropa|Eiropā]] domino kļuva populārs 18. gadsimtā, īpaši [[Francija|Francijā]] un [[Itālija|Itālijā]], kur spēle ieguva mūsdienās zināmo formu?
* ... [[Vācija]]s ziemeļos izveidotā '''[[Hannoveres Karaliste]]''' no 1814. līdz 1837. gadam atradās [[Personālūnija|personālūnijā]] ar [[Lielbritānijas karaļi]]em?
* ... '''[[parhēlijs]]''' jeb saules suņi rodas, kad [[Saule]]s gaisma laužas un atstarojas no [[ledus]] kristāliem augstajos [[Spalvmākoņi|spalvu mākoņos]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Coat of arms of Andorra.svg|border|right|150px]]
* ... '''[[Andoras ģerbonis|Andoras ģerboņa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vairogs ir sadalīts četros laukos, un katrs no tiem simbolizē kādu no [[Andora]]s kopvaldniekiem vai vēsturiskajiem aizbildņiem?
* ... [[latvieši|latviešu]] [[karikatūrists]] un feļetonists '''[[Jānis Dreslers]]''' kļuva populārs ar karikatūrām un četrrindēm par Burbuļtēvu un Burbuļmāti, Jefiņu, Sprukstiņu, Slīmestu u.c.; pēc [[Latvijas okupācija (1944—1991)|Latvijas okupācija]]s viņu sodīja ar 15 gadiem ieslodzījuma par pretpadomju propagandu, tomēr pēc atgriešanās viņa karikatūras publicēja arī žurnāls &quot;[[Dadzis (žurnāls)|Dadzis]]&quot;?
* ... [[Padomju Savienība]]s [[kosmonaute]] '''[[Svetlana Savicka (kosmonaute)|Svetlana Savicka]]''' kļuva par otro sievieti pasaulē, kas lidojusi [[kosmoss|kosmosā]], un pirmo sievieti, kas [[1984. gads|1984. gadā]] veikusi [[Iziešana atklātā kosmosā|iziešanu atklātā kosmosā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Viskūžu sala 09.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Usmas ezers|Usmas ezera]] vidusdaļā esošā '''[[Viskūžu sala]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir lielākā [[Latvija]]s ezeru [[sala]]?
* ... [[1944. gads|1944. gada]] 23. maijā '''[[Vestfālenes halle]]''' tika iznīcināta [[Bombardēšana|bombardēšanā]]., kurā gāja bojā tūkstošiem [[karagūstekņi|karagūstekņu]] (šeit bija karagūstekņu nometne ''Stalag VI D''), bet tūlīt pēc kara, [[1945. gads|1945. gadā]], [[Dortmunde]]s pilsētas dome pieņēma lēmumu par Vestfālenes halles atjaunošanu?
* ... '''[[Bojomas ūdenskritumi]]''', ko agrāk sauca par Stenlija ūdenskritumiem, veido robežu starp [[Kongo (upe)|Kongo upes]] lejteci un tās augšteci '''[[Lualaba|Lualabu]]''', nodalot divus upes kuģojamos posmus?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Ethiopia.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Etiopijas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viens no vecākajiem [[Āfrika]]s [[karogs|karogiem]], un tā [[krāsas]] kļuvušas par simbolu daudzām Āfrikas valstīm?
* ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām '''[[Sabiedroto okupētā Austrija]]''' tika sadalīta četrās okupācijas zonās, un to kopīgi pārvaldīja [[Apvienotā Karaliste]], [[Padomju Savienība]], [[ASV]] un [[Francijas Pagaidu valdība|Francija]], arī [[Vīne]] tika sadalīta līdzīgi, bet Vīnes centrālo rajonu kolektīvi pārvaldīja Sabiedroto kontroles padome?
* ... '''[[Besarābijas bulgāri]]''' ir pārceļotāju pēcteči no [[Osmaņu impērija|Osmaņu]] [[Bulgārija]]s uz [[Besarābija|Besarābiju]], kura 18. gadsimta beigās un 19. gadsimta pirmajā pusē tika nodota [[Krievijas Impērija]]i?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:День Победы в Сакском районе, 2022, 33.jpg|border|right|200px]]
* ... pēc tam, kad '''[[vecmāmiņa ar sarkano karogu|vecmāmiņa ar sarkano karogu Anna Ivanova]]''' sniedza interviju, kurā atzina ka tas, ka [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievija uzbrukusi Ukrainai]], ir &quot;ļoti slikti&quot; un tagad viņa [[PSRS karogs|sarkano karogu]] esot aizmetusi, [[Krievija]]s varas iestādes pārtrauca viņas tēla popularizēšanu &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[Kauņa|Kauņā]] dzimušais [[lietuvieši|lietuviešu]] [[basketbols|basketbola]] tiesnesis '''[[Ģedimins Petraitis]]''' tiesā [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] spēles kopš 2014. gada un ir viens no nedaudzajiem Eiropā dzimušajiem tiesnešiem, kas strādājuši šajā līgā?
* ... [[Osteolepjveidīgās|osteolepjveidīgo kārtas]] [[Daivspurzivis|daivspurzivju]] [[Ģints (bioloģija)|ģints]] '''[[latviji]]''', kas dzīvoja [[paleozojs|paleozoja ērā]], [[Augšdevons|augšdevona]] [[Frānas stāvs|frānas stāvā]], ir nosaukta [[Latvija]]s vārdā, pamatojoties uz tur atrastajiem tipiskās sugas pārstāvjiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Coat of arms of Greenland.svg|border|right|150px]]
* ... '''[[Grenlandes ģerbonis|Grenlandes ģerbonī]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir attēlots [[Leduslācis|polārlācis]], kas stāv uz pakaļkājām, simbolizējot Grenlandes dabas varenību un polārlāča nozīmi vietējā kultūrā?
* ... sākotnējais '''[[Vienības iela (Daugavpils)|Vienības ielas]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] nosaukums bija Aleksandra iela — par godu Aleksandra Ņevska pareizticīgo katedrālei, kura atradās tagadējā Andreja Pumpura skvērā (katedrāle tika uzbūvēta no 1856. līdz 1864. gadam, uzspridzināta 1969. gadā)?
* ... lai apspiestu '''[[Protesti Kazahstānā (2022)|protestus Kazahstānā 2022. gada janvārī]]''' [[Kazahstānas prezidents|prezidents]] [[Kasims Žomarts Tokajevs]] izsludināja ārkārtas stāvokli un lūdza palīdzību no [[Kolektīvās drošības līguma organizācija]]s, kā rezultātā [[Kazahstāna|Kazahstānā]] tika ievests [[Krievija]]s un citu valstu karaspēks?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Khabib nurmagomedov.jpg|border|right|150px]]
* ... [[avāri|avāru]] tautības [[Krievija]]s profesionālais [[jauktā cīņas māksla|jauktās cīņas mākslas]] (MMA) sportists '''[[Habibs Nurmagomedovs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pirmais [[musulmaņi|musulmaņu]] sportists, kurš ieguvis [[Ultimate Fighting Championship|UFC]] čempiona titulu, un plaši atzīts par vienu no visu laiku labākajiem MMA cīkstoņiem?
* ... [[Grenlande]]s ziemeļos esošā [[ASV]] '''[[Pitufikas Kosmosa spēku bāze]]''' (agrāk Tūles Gaisa bāze) ir Ballistisko raķešu agrīnās brīdināšanas sistēmas sastāvdaļa, kas uzrauga [[gaisa telpa|gaisa telpu]] virs [[Ziemeļpols|Ziemeļpola]], lai atklātu [[ballistiskā raķete|ballistisko raķešu]] palaišanas pazīmes?
* ... pēc trīs mēnešus ilgušām cīņām [[1920. gads|1920. gada]] '''[[Vļoras karš|Vļoras karā]]''' tika parakstīts miera līgums starp [[Itālija|Itāliju]] un [[Albānija|Albāniju]], saskaņā ar kuru Itālijas valdība apņēmās atzīt Albānijas neatkarību, teritoriālo integritāti un suverenitāti?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Greenland.svg|border|right|200px]]
* ... divās krāsās sadalītais aplis '''[[Grenlandes karogs|Grenlandes karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; attēlo [[saule|sauli]], kas lec virs [[ledāji]]em, simbolizējot [[Grenlande]]s dabas skaistumu un vietējo kultūru?
* ... '''[[Bārtas iela (Rīga)|Bārtas iela]]''' [[Rīga|Rīgā]] tika izveidota ar [[Rīgas dome|pašvaldības domes]] lēmumu 2015. gadā, piešķirot ielas statusu brauktuvei, kurā atradās Šampētera ielas adreses, taču vēsturiski Bārtas ielas nosaukums ir bijis netālajai paralēlajai [[Fridriha Candera iela]]i?
* ... mūsdienās [[Armēnija]]s dienvidos esošajai '''[[Sjunikas marze]]i''' ir stratēģiska nozīme, jo tas ir vienīgais Armēnijas reģions, kas robežojas ar [[Irāna|Irānu]], nodrošinot svarīgu saimniecisko un ģeopolitisko savienojumu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Volodymyr Zelenskyy in 2022.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Volodimirs Zelenskis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sestais '''[[Ukrainas prezidents]]'''?
* ... '''[[Protesti Gruzijā pēc parlamenta vēlēšanām (2024)|protesti pēc 2024. gada Gruzijas parlamenta vēlēšanām]]''' sākās tūlīt pēc vēlēšanām un pastiprinājās pēc valdības paziņojuma par iestāšanās sarunu apturēšanu ar [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienību]] līdz 2028. gadam; demonstranti pulcējās [[Tbilisi]] ielās, bieži saskaroties ar policijas spēku, kas izmantoja asaru gāzi un ūdensmetējus?
* ... parasti '''[[liellaiva]]s''' tiek pārvietotas ar [[velkoņi]]em vai līdzīgiem specializētiem [[kuģi]]em, taču ir sastopamas arī pašgājējas liellaivas, lai gan to ātrums un manevrētspēja ir neliela?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:WK040202 polsstok karalis.jpg|border|right|200px]]
* ... 2026. gada 28. februārī [[Grieķija]]s čempionātā vieglatlētikā telpās '''[[Emmanuils Karalis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pārvarēja 6,17 metrus, kļūstot par otro augstāko lēcienu veikušo [[kārtslēcējs|kārtslēcēju]] vēsturē pēc [[Armands Duplantiss|Armanda Duplantisa]]?
* ... '''[[Kazaņas ieņemšana]]''' [[1552. gads|1552. gadā]] iezīmēja [[Kazaņas haniste]]s iekļaušanu [[Krievijas cariste]]s sastāvā, kas deva [[Maskavija]]i iespēju nostiprināt varu [[Pievolga|Volgas reģionā]] un turpināt paplašināšanos [[Sibīrija]]s virzienā?
* ... [[Gajs Ričijs|Gaja Ričija]] 1998. gada ''[[neo-noir]]'' [[kriminālkomēdija]] '''&quot;[[Nav dūmu bez stobriem]]&quot;''' guva finansiālus panākumus, nopelnot vairāk nekā 28 miljonus [[ASV dolārs|ASV dolāru]] pie 1,4 miljonu dolāru budžeta?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ilzenbergas manor 2018.jpg|border|right|200px]]
* ... pēc [[Latvijas-Lietuvas robeža]]s nospraušanas šķīrējtiesas lēmuma [[1921. gads|1921. gadā]] [[Ilzu pagasts|Ilzu pagastu]] sadalīja un tā dienvidu daļu daļu ar '''[[Ilzes muiža|Ilzes muižu]]''' &lt;small&gt;(attēlā mūsdienās)&lt;/small&gt; pievienoja [[Lietuvas Republika]]i?
* ... '''[[Otrā Kosovas kauja]]''' [[1448. gads|1448. gada]] oktobrī starp [[Ungārija]]s karaļa [[Jānošs Huņadi|Jānoša Huņadi]] vadītajiem kristiešu spēkiem un [[Osmaņu impērija]]s armiju sultāna [[Murads II|Murada II]] vadībā bija viena no nozīmīgākajām kaujām Osmaņu ekspansijas laikā [[Balkānu pussala|Balkānos]], kurā kristieši cieta smagu sakāvi?
* ... '''[[Autonomā Padomju Baškīrijas Republika]]''' bija vienīgā autonomā republika [[Krievijas SFPR]] sastāvā, kas izveidota, pamatojoties uz līgumattiecībām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Nureyev 9 Allan Warren.jpg|border|right|150px]]
* ... [[1961. gads|1961. gadā]], viesojoties ar trupu [[Parīze|Parīzē]], [[baletdejotājs]] '''[[Rūdolfs Nurejevs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; atteicās atgriezties [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un pieprasīja politisko patvērumu [[Francija|Francijā]], kļūstot par vienu no pirmajiem augsta līmeņa māksliniekiem, kas [[Aukstais karš|Aukstā kara]] laikā pārbēga uz Rietumiem?
* ... amerikāņu [[Roks|rokgrupa]] '''''[[The Strokes]]''''' ir iedvesmojusi tādas grupas kā ''[[Arctic Monkeys]]'', ''[[The Killers]]'' un ''[[Franz Ferdinand (grupa)|Franz Ferdinand]]''?
* ... ziemeļu—dienvidu virzienā 137 km garumā izstieptais '''[[Atlins]]''' tiek uzskatīts par [[Jukonas upe]]s izteku?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:An Endangered Great Knot Calidris tenuirostris feeding at the Tasitolu salt lakes.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Eirāzija]]s ziemeļaustrumu [[tundra|tundrā]] ligzdojošajam '''[[garknābja šņibītis|garknābja šņibītim]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir raksturīga tāla [[putnu migrācija|migrācija]], sasniedzot [[Āzija]]s dienvidus un arī [[Austrālija]]s piekrastes?
* ... '''[[zeltainais stafilokoks]]''' ir daļa no cilvēka mikrobioma, bieži sastopams augšējos elpceļos un uz [[āda]]s; lai gan tipiski starp stafilokoku un cilvēku valda komensālisms, tas tomēr var kļūt par oportūnistisku [[Patogēns|patogēnu]], izraisot ādas infekcijas, tostarp [[Abscess|abscesus]], [[impetigo]], [[Infekcijas slimība|elpceļu infekcijas]] un saindēšanos ar pārtiku?
* ... '''[[2024. gada Baltijas kauss futbolā]]''' bija īpašs ar to, ka pirmo reizi tajā piedalījās arī [[Fēru Salu futbola izlase]] kā viesu komanda?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Saccharomyces cerevisiae SEM.jpg|border|right|200px]]
* ... jau kopš seniem laikiem mikroskopiskā, [[eikarioti]]skā vienšūnas [[sēne]] '''[[maizes raugs]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[elektronmikroskops|elektronmikroskopā]])&lt;/small&gt; ir ticis izmantots [[maize]]s, [[alus]] un [[vīns|vīna]] ražošanā?
* ... [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 4. maijā [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s 35. gadadienā '''[[Talsu baltais koris]]''' [[Markus Riva]]s vadībā uzvarēja šova '''&quot;[[Koru kari (ceturtā sezona)|Koru kari]]&quot;''' 4. sezonā?
* ... [[Lietuvieši|lietuviešu]] tautas [[pasaka]] '''&quot;[[Egle, zalkšu karaliene]]&quot;''' ir viena no viszināmākajām [[Balti|baltu tautu]] pasakām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:St. Clement Church Skopje 3.jpg|border|right|200px]]
* ... [[modernisms|modernisma stila]] '''[[Svētā Ohridas Klementa baznīca]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir nozīmīgākā [[Maķedonijas pareizticīgā baznīca|Maķedonijas pareizticīgās baznīcas]] katedrāle?
* ... '''[[Cilvēka genoma projekts]]''' no 1990. gada līdz 2003. gadam bija vēsturē lielākais sadarbības projekts [[bioloģija]]s nozarē?
* ... teorija '''&quot;[[Austrija — pirmais nacisma upuris]]&quot;''' kļuva par [[Austrija]]s sabiedrības fundamentālu mītu, kas ļāva iepriekš sīviem politiskajiem pretiniekiem, piemēram, sociāldemokrātiem un konservatīvajiem katoļiem, apvienoties un atgriezt bijušos nacistus sociālajā un politiskajā dzīvē; Austrija gandrīz pusgadsimtu noliedza, ka starp to un politisko režīmu no 1938. līdz 1945. gadam pastāv pēctecība?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Turkish prime minister Tansu Çiller in Brussels.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Tansu Čillera]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; no 1993. līdz 1996. gadam bija [[Turcijas premjerministre]] un ir pazīstama kā pirmā un līdz šim vienīgā sieviete šajā amatā?
* ... '''[[Pretīgās pārtikas muzejs|Pretīgās pārtikas muzejā]]''' [[Malme|Malmē]], [[Zviedrija|Zviedrijā]] ir izstādīti aptuveni 80 dažādi pārtikas produkti no visas pasaules, tostarp grauzdēta [[jūrascūciņa]] no [[Peru]], &quot;[[Kasu marcu]]&quot; siers no [[Sardīnija]]s, &quot;Surströmming&quot; pūdētā [[siļķe]] no Zviedrijas, [[Islande]]s delikatese &quot;hakarli&quot; (fermentēta [[Grenlande]]s [[haizivs]] gaļa), auglis [[duriāns]] u.c.?
* ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Ņujorkas &quot;Knicks&quot;]] [[basketbolists]] '''[[Džeremijs Sohans]]''' ir dzimis [[ASV]], jauktā [[poļi|poļu]] un amerikāņu ģimenē, bet jauniešu basketbolā pārstāvējis [[Anglija]]s un [[Polija]]s izlases, tomēr 2021. gadā debitēja pieaugušo [[Polijas basketbola izlase|Polijas basketbola izlasē]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Gregory the Illuminator mosaic on Pammakaristos Church in Constantinople.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Gregors Apgaismotājs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek uzskatīts par to, kurš padarīja [[Armēnija|Armēniju]] par pirmo valsti pasaulē, kas oficiāli pieņēma [[kristietība|kristietību]] kā [[valsts reliģija|valsts reliģiju]]?
* ... [[Turcija]]s ziemeļrietumu pilsēta '''[[Iznika]]''' senatnē bija pazīstama kā Nīkaja un bija nozīmīgs centrs [[Romas impērija|Romas]] un [[Austrumromas impērija|Bizantijas]] impēriju laikos?
* ... '''[[Detroitas upe]]''' uz [[ASV]] un [[Kanāda]]s robežas, kas savieno [[Sentklēras ezers|Sentklēras ezeru]] un [[Ēri ezers|Ēri ezeru]], ir viens no pasaulē noslogotākajiem iekšzemes ūdensceļiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Asparagales - Agave tequilana - 5.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[tekilas agave]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir ekonomiski nozīmīgs resurss [[Meksika]]s [[Halisko|Halisko štatam]], jo tā ir galvenā sastāvdaļa [[tekila]]s ražošanā?
* ... [[devons|devona]] [[osteolepidīdi|osteolepidīdu]] [[latviji|latviju ģints]] tipisko sugu '''''[[Latvius grewingki]]''''' 1933. gadā aprakstīja [[vācbaltieši|vācbaltiešu]] [[paleontologs]] [[Valters Gross]], nosaucot to vācbaltiešu [[ģeologs|ģeologa]] [[Konstantīns Grēvinks|Konstantīna Grēvinka]] vārdā?
* ... '''[[morāvieši]]em''' ir sava [[kultūra]], [[dialekti]] un vēstures mantojums, kas atšķiras no pārējās [[Čehija]]s, īpaši [[Bohēmija]]s?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Hanzi.svg|border|right|150px]]
* ... [[ķīniešu rakstzīmes]] '''[[haņdzi]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir arī [[japāņu rakstība]]s [[kandži]] un [[korejiešu rakstība]]s [[handža]]s pamatā?
* ... triju [[ziemas olimpiskās spēles|ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieks [[igauņi|igauņu]] [[tramplīnlēkšana|tramplīnlēcējs]] '''[[Arti Aigro]]''' 2019. gada martā [[Planīca (Slovēnija)|Planīcā]] lidojumos ar slēpēm treniņā veica 228 metrus tālu lēcienu, uzstādot neoficiālu [[Igaunija]]s rekordu?
* ... '''[[1500. gads Latvijā|1500. gada]]''' 31. janvārī savā rezidencē [[Piltenes pils|Piltenes pilī]] nomira [[Kurzemes bīskaps]] [[Mārtiņš Levics]], un pēc [[Vācu ordenis|Vācu ordeņa]] virsmestra Frīdriha lūguma [[Romas pāvests]] viņa vietā par bīskapu apstiprināja [[Miķelis Skulteti|Miķeli Skulteti]], tomēr vinš Kurzemi nesasniedza, jo nomira jau tā paša gada novembrī?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Niagara Falls - ON - Niagarafälle.jpg|border|right|250px]]
* ... '''[[Niagāras upe]]''', kurā atrodas [[Niagāras ūdenskritums]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, iztek no [[Ēri ezers|Ēri ezera]] ziemeļaustrumu gala un ietek [[Ontārio ezers|Ontārio ezera]] dienvidrietumos?
* ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] uzņēmuma ''[[SpaceX]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''Crew Dragon'' lidojums '''''[[Fram2]]''''' bija četru neprofesionālu [[kosmonauts|kosmonautu]] misija, ko finansēja un vadīja ķīniešu izcelsmes [[Malta]]s [[kriptovalūta|kriptovalūtu]] uzņēmējs [[Čuņs Vans]]?
* ... lai gan lielākā daļa valstu ir atteikušās no '''[[kaujas gāzes|kaujas gāzu]]''' pielietošanas, 21. gadsimtā ir reģistrēti vairāki incidenti, kur šādi ieroči tomēr ir tikuši izmantoti, īpaši civiliedzīvotāju ietekmēšanai bruņoto konfliktu zonās, piemēram, [[Sīrija|Sīrijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Shiitakegrowing.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[šitake]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no populārākajām un visplašāk audzētajām [[sēnes|sēnēm]] pasaulē, ko jau vairākus gadsimtus izmanto gan gastronomijā, gan [[Tradicionālā medicīna|tradicionālajā medicīnā]]?
* ... no 18. gadsimta beigām aizvien pieauga kustība pret [[verdzība|verdzību]] — [[abolicionisms]], un [[Britu impērija]] oficiāli aizliedza '''[[vergu tirdzniecība|vergu tirdzniecību]]''' 1807. gadā, bet [[Amerikas Savienotās Valstis]] — 1808. gadā?
* ... '''[[Padomju kosmosa programma]]''' bija viena no visambiciozākajām un inovatīvākajām programmām 20. gadsimtā, kas radīja globālu sacensību starp [[PSRS ]] un [[ASV]] — tā saukto &quot;Kosmosa sacensību&quot;; neskatoties uz agrīnajiem panākumiem, PSRS zaudēja sacensību par cilvēka nosēšanos uz [[Mēness]], jo ASV ''[[Apollo 11]]'' misija [[1969. gads|1969. gadā]] ļāva cilvēkiem pastaigāties pa Mēness virsmu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Plantsisal.jpg|border|right|150px]]
* ... no '''[[sizala agave]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; iegūst stingru šķiedru — sizala šķiedru, kuru tradicionāli izmanto [[Virve|virvēm]] un auklām, un tai ir daudz citu lietojumu, tostarp [[Papīrs|papīra]], [[Audums|auduma]], apavu, [[Cepure|cepuru]], [[Soma|somu]], [[Paklājs|paklāju]], ģeotekstilmateriālu un [[Šautriņu mešana|šautriņu]] dēļu ražošanā?
* ... '''[[rīcins]]''' ir ārkārtīgi [[inde|toksisks]] — pat ļoti nelielas devas var būt nāvējošas cilvēkam, tam nav zināmas [[pretinde]]s, un ārstēšana ir tikai simptomātiska?
* ... termins '''&quot;[[Vendi (Pomerānija)|vendi]]&quot;''' vēsturiskajos avotos tika lietots, lai apzīmētu dažādas [[Slāvu valodas|slāviski]] runājošas tautas, īpaši tās, kas dzīvoja aiz [[Elba]]s un [[Zāle (upe)|Zāles]] upēm, kas tolaik iezīmēja [[Vācieši|vācu]] un slāvu pasaules robežu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Jadeite Sodium aluminum silicate Burma 3025.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[žadeīts]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir vērtīgs pusdārgakmens, kas vēsturiski izmantots [[juvelierizstrādājumi|juvelierizstrādājumos]], mākslas priekšmetos un rituālajos priekšmetos, īpaši [[Ķīna|Ķīnā]], [[Meksika|Meksikā]] un [[Maiju civilizācija|maiju civilizācijā]]?
* ... [[Amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Džeks Kveids]]''' ir aktieru [[Mega Raiena|Megas Raienas]] un [[Deniss Kveids|Denisa Kveida]] dēls?
* ... '''[[Lihtenšteina 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Lihtenšteinu 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' pārstāvēja tikai viens sportists, [[riteņbraucējs]] Romano Punteners, un tā bija viena no mazākajām olimpiskajām delegācijām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Muscari botryoides 002.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[mazā muskare|mazās muskares]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Eiropa|Eiropā]], kā arī tā ir ieviesusies daudzviet citur pasaulē?
* ... '''[[Vendi (Āfrika)|vendi]]''' ir viena no [[Dienvidāfrika]]s oficiāli atzītajām etniskajām grupām, un vendu valoda ([[čivenda]]) ir viena no 11 [[Oficiāla valoda|oficiālajām valodām]] valstī?
* ... '''[[pēdu fetišisms]]''' ir viens no visizplatītākajiem fetišismiem un var ietvert aizraušanos ar [[pēda|pēdu]] izskatu, pieskaršanos, smaržu, apavu valkāšanu, masāžu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ithaki-Vathy.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Grieķija]]s rietumu daļā esošā '''[[Itaka (sala)|Itaka]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek uzskatīta par leģendārā varoņa [[Odisejs|Odiseja]] dzimteni, kā aprakstīts [[Homērs|Homēra]] eposā &quot;[[Odiseja]]&quot;?
* ... '''[[Britu Kipra]]s''' laika mantojums [[Kipra|Kiprā]] ietver [[Labās un kreisās puses satiksme|kreisās puses satiksmi]], [[Akrotiri un Dekelija|divas atlikušās militārās bāzes]], kas atrodas [[Lielbritānija]]s suverenitātē, kā arī salas elektrotīkli ir izbūvēti pēc britu standartiem, un tiek lietotas britu stila rozetes?
* ... tiek uzskatīts, ka izzudusī '''[[hazāru valoda]]''' bija radniecīga [[čuvašu valoda]]i, atšķiroties no vairākuma citu [[tjurku valodas|tjurku valodu]], bet no tās ir saglabājušies tikai fragmenti, piemēram, personvārdi, tituli un daži dokumenti [[Ebreju alfabēts|ebreju alfabētā]], tāpēc to pilnībā rekonstruēt nav iespējams?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Barak River in Silchar.jpg|border|right|200px]]
* ...[[Dienvidāzija]]s upe '''[[Meghna]]''' &lt;small&gt;(attēlā augštecē)&lt;/small&gt; kopā ar [[Ganga|Gangu]] un [[Brahmaputra|Brahmaputru]] veido pasaulē lielāko Gangas [[upes delta|deltu]]?
* ... '''[[Florences Republika]]i''', kas bija viena no ietekmīgākajām [[Itālija]]s pilsētvalstīm [[Viduslaiki|viduslaikos]] un [[renesanse]]s laikā, bija raksturīgs sarežģīts pārvaldes modelis un aktīva pilsoņu līdzdalība politikā, kā arī īpaša nozīme [[māksla]]s, [[literatūra]]s un [[zinātne]]s attīstībā?
* ... viens no [[Turcija]]s politiķa '''[[Binali Jildirims|Binali Jildirima]]''' atpazīstamākajiem politiskajiem sasniegumiem ir nozīmīgā loma Turcijas pārejā no [[parlamentārisms|parlamentāras]] uz [[prezidentālisms|prezidentālu]] pārvaldes formu — viņš kļuva par pēdējo [[Turcijas premjerministrs|Turcijas premjerministru]], pirms šis amats tika likvidēts [[2018. gads|2018. gadā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Myrtos Beach, Kefalonia.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Kefalonija]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir lielākā no [[Grieķija]]s [[Jonijas salas|Jonijas salām]]?
* ... no '''[[Sicīlijas arābu valoda]]s''' vēlāk attīstījās [[maltiešu valoda]] — vienīgā [[Semītu valodas|semītu valoda]] [[Eiropa|Eiropā]], kas tiek rakstīta [[Latīņu raksts|latīņu alfabētā]] un lietota kā [[valsts valoda]]?
* ... pirmo olimpisko medaļu '''[[Burkinafaso olimpiskajās spēlēs]]''' ieguva [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]], ko izcīnīja [[vieglatlēts]] [[Igs Fabriss Zango]] [[Vieglatlētika 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|trīssoļlēkšanas sacensībās]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Katerina Sakellaropoulou, October 2022 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Katerina Sakellaropulu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas bija [[Grieķijas prezidents|Grieķijas prezidente]] no 2020. līdz 2025. gadam, ir vēsturē pirmā [[sieviete]], kas ievēlēta šajā amatā?
* ... [[Gruzija|Gruzijā]] sastopamajai '''[[megreļu valoda]]i''' nav oficiāla statusa, tā netiek izmantota ne izglītībā, ne valsts pārvaldē, un tai nav standartizētas [[rakstība]]s tradīcijas, lai gan pēdējos gados vērojami atsevišķi centieni veidot mācību materiālus un literāros darbus?
* ... kopš 2025. gada '''[[Uzbekistānas hokeja izlase]]s''' galvenais [[treneris]] ir [[latvieši|latviešu]] speciālists [[Normunds Sējējs]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:GorbachevMS.jpg|border|right|150px]]
* ... [[PSKP CK]] locekļi nobalsoja par '''[[PSRS prezidents|PSRS prezidenta]]''' amata izveidi [[1990. gads|1990. gada]] 7. februārī, un 14. martā [[Mihails Gorbačovs]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika ievēlēts par pirmo un vienīgo PSRS prezidentu?
* ... pēc [[Turcijas iebrukums Kiprā|Turcijas militārā iebrukuma Kiprā 1974. gadā]] valsts tika sadalīta divās daļās, kur '''[[Kipras turki]]''' pārcēlās galvenokārt uz salas ziemeļiem ([[Ziemeļkipra|Ziemeļkipru]]), bet [[Kipras grieķi]] — dienvidiem?
* ... '''[[Komadugu Jobe]]''' ir [[Čada ezers|Čada ezera]] otra lielākā pieteka pēc [[Šari]], veidojot 2,5 % no kopējā ūdens pieplūduma ezerā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Libya.svg|border|right|200px]]
* ... pašreizējais '''[[Lībijas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika atjaunots [[2011. gads|2011. gadā]] pēc [[Muammars Kadāfi|Muammara Kadāfi]] režīma krišanas?
* ... '''[[Sicīlijas arābu iekarojumi]]''' ievadīja gandrīz divus gadsimtus ilgu [[islāms|islāma]] klātbūtni [[Sicīlija|salā]], kuras laikā izveidojās '''[[Sicīlijas emirāts]]'''?
* ... 2003. gadā izveidotās grupas ''[[Astro'n'out]]'' līdere un vokāliste '''[[Māra Upmane-Holšteine]]''' ir precējusies ar mūziķi [[Goran Gora|Jāni Holšteinu-Upmani]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Jennifer Coolidge at the 2024 Toronto International Film Festival 6 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... amerikāņu [[aktrise]] '''[[Dženifera Kūlidža]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; 1999. gadā guva savu lielo izrāvienu, atveidojot Džanīnu Stifleri jeb &quot;Stiflera mammu&quot; filmā &quot;[[Amerikāņu pīrāgs]]&quot;, kas guva lielus komerciālus panākumus visā pasaulē; 2001. gadā viņa atkārtoti atveidoja šo lomu filmā &quot;[[Amerikāņu pīrāgs 2]]&quot;, bet vēlāk tajā pašā gadā viņai bija nozīmīga otrā plāna loma filmā &quot;Gudrā blondīne&quot;?
* ... vēsturiskā [[grieķu valoda]]s forma '''[[koinē]]''' bija vispārēja saziņas valoda (''[[lingua franca]]'') visā [[Hellēnisms|hellēniskajā pasaulē]], apvienojot dažādus grieķu [[Dialekts|dialektus]]?
* ... '''[[Harijs Mihelsons]]''' ir viens no zinātniskās [[ornitoloģija]]s pamatlicējiem [[Latvija|Latvijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Chad.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Čadas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir gandrīz identisks [[Rumānijas karogs|Rumānijas karogam]]?
* ... [[2025. gads|2025. gada]] 25. martā [[ASV]] militāro mācību laikā '''[[Pabrades poligons|Pabrades poligonā]]''' [[Lietuva|Lietuvā]] pazuda kāpurķēžu transporta glābšanas automašīna '''[[M88 remonta evakuācijas mašīna|M88]]''', kurā atradās 4 karavīri; dienu vēlāk transportlīdzekli atrada iegrimušu [[purvs|purvā]] vismaz 5 metru dziļumā, un visa tā ekipāža gāja bojā?
* ... ar '''[[Austrālijas akts|Austrālijas aktu]]''', kas tika pieņemts [[1986. gads|1986. gadā]], tika pilnībā pārtraukta [[Apvienotās Karalistes parlaments|Lielbritānijas parlamenta]] un [[Apvienotās Karalistes karaļnams|karaļnama]] vara pār [[Austrālija]]s likumdošanu un tiesām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kwidzyn zamek (dron cropped).jpg|border|right|200px]]
* ... parasti [[pils|pilīs]] [[tualete]]s tika ierīkotas erkeros, taču lielajās pilīs, kurās uzturējās liels garnizons, higiēnas nolūkos bija nepieciešama atsevišķa, no pārējās pils teritorijas atdalīta konstrukcija, tādēļ [[Vācu ordenis|Vācu ordeņa]] pilīs būvēja '''[[danskers|danskerus]]''' &lt;small&gt;(attēlā priekšā pa kreisi danskers [[Kvidzina]]s pilī)&lt;/small&gt;?
* ... viena '''[[Islandes krona]]''' tiek dalīta 100 auraros, lai gan pašlaik aurari vairs netiek lietoti?
* ... pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] [[žurnālists|žurnālistu]] un [[literāts|literātu]] '''[[Ernests Runcis (Arnis)|Ernestu Runci (Arni)]]''' apcietināja un apsūdzēja noziegumos pret [[Padomju Savienība|Padomju Savienību]] un [[Markss|Marksa]] mācību un ieslodzīja [[Usoļlags|Usoļlaga soda nometnē]], kur viņš miris 1943. gada 30. jūlijā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Katun Chemal.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Oba]]s kreisā satekupe '''[[Katuņa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sākas no Geblera ledāja [[Beluha]]s dienvidu nogāzē [[Altajs|Altajā]]?
* ... '''[[2025. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2025. gada Latvijas futbola Virslīgas sezonā]]''' par [[Latvijas futbola Virslīga|Virslīgas]] čempioniem ceturto reizi kļuva ''[[Riga FC]]'' [[futbolisti]], bet sezonas labākais vārtu guvējs bija [[RFS]] spēlējošais [[Darko Lemajičs]] no [[Serbija]]s, kurš guva 28 vārtus?
* ... '''[[terioloģija]]''' ir [[zooloģija]]s [[zinātne]]s nozare, kas pēta [[Zzīdītāji|zīdītājus]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of the Republic of China.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Ķīnas Republikas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika oficiāli pieņemts [[1928. gads|1928. gadā]] un kopš [[1949. gads|1949. gada]] tiek lietots [[Taivāna (sala)|Taivānā]], ko pēc [[Ķīnas pilsoņu karš|Ķīnas pilsoņu kara]] beigām ieņēma [[Ķīnas Republika]]s valdība, atkāpjoties no [[Kontinentālā Ķīna|kontinentālās Ķīnas]] pēc komunistu spēku uzvaras?
* ... '''[[senā baznīcslāvu valoda]]''' ieņēma centrālu vietu [[pareizticība|pareizticīgās]] un daļēji arī [[katoļu baznīca]]s [[liturģija|liturģijā]], kļūstot par baznīcas valodu daudzām [[slāvi|slāvu]] tautām un būtiski ietekmējot [[slāvu valodas|slāvu valodu]] attīstību, bet līdz mūsdienām ir saglabājusies [[baznīcslāvu valoda]]s formā pareizticīgo liturģiskajā praksē?
* ... '''[[mošošana]]''' parasti notiek dzīvās [[mūzika]]s koncertos, īpaši tādos, kuros tiek izpildīta agresīva mūzika, piemēram, [[pankroks]], [[Smagais metāls (mūzikas žanrs)|smagais metāls]] vai [[metālkors]], un tā norisinās speciālā zonā pie skatuves, ko sauc par mošpitu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Da Vinci Vitruve Luc Viatour.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Leonardo da Vinči]] slavenais [[zīmējums]] '''[[Vitrūvija cilvēks]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; atspoguļo [[senie romieši|seno romiešu]] [[arhitekts|arhitekta]] [[Vitrūvijs|Vitrūvija]] uzskatus par ideālajām [[cilvēka ķermenis|cilvēka ķermeņa]] proporcijām?
* ... '''[[kromaņonieši]]''', kas [[Eiropa|Eiropā]] parādījās pirms aptuveni 40 000 gadu, bija fiziski līdzīgi [[Cilvēks|mūsdienu cilvēkiem]] — tiem bija augsts [[pieres kauls]], izteikts [[zods]] un [[smadzenes|smadzeņu]] tilpums aptuveni 1600 cm³, kas ir līdzīgs vai pat nedaudz lielāks nekā mūsdienu cilvēkam?
* ... [[Padomju Savienība]] daļēji atklāja negadījumu, kas notika ar ''[[Sojuz (kosmosa kuģu sērija)|Sojuz]]'' sērijas pilotējamo kosmosa kuģi '''[[7K-T № 39]]''' [[1975. gads kosmonautikā|1975. gadā]], jo tas notika, gatavojoties kopīgajam ar [[ASV]] projektam ''Apollo-Sojuz'', kura lidojums notika trīs mēnešus vēlāk?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Marmaris harbor (aerial view), Muğla Province, southwest Turkey, Mediterranean.jpg|border|right|250px]]
* ... mūsdienās [[Turcija]]s dienvidrietumu pilsēta '''[[Marmarisa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no visstraujāk augošajām tūrisma pilsētām reģionā?
* ... '''[[kultūrslānis]]''', ko pēta [[Arheoloģija|arheoloģijā]], satur cilvēku darbības rezultātā radušās materiālās paliekas — [[Artefakts|artefaktus]], piemēram, būvju atliekas, pārtikas atkritumus un citus pierādījumus par cilvēku klātbūtni un darbību noteiktā vietā un laikā?
* ... līdz [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] '''[[Lendlīze]]s''' programmas beigām [[1945. gads|1945. gadā]] tās ietvaros tika sniegta [[ASV]] palīdzība vairāk nekā 50 miljardu [[ASV dolārs|dolāru]] apmērā (mūsdienu naudā pārsniedz 600 miljardus dolāru); apmēram 31 miljards dolāru tika piešķirts [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijai]], bet ap 11 miljardi — [[Padomju Savienība]]i?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:MussakasMeMelitsanesKePatates01.JPG|border|right|200px]]
* ... lai gan musaka ir tradicionāls siltais [[ēdiens]] vairākās [[Balkānu pussala|Balkānu]] un [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] tautu virtuvēs, vispazīstamākā ir [[grieķi|grieķu]] '''[[musaka]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kuras popularitāti veicināja grieķu šefpavārs Nikolaoss Celemendess, padarot to par vienu no atpazīstamākajiem grieķu virtuves simboliem?
* ... '''[[1997. gada Āzijas finansiālā krīze|1997. gada Āzijas finansiālo krīzi]]''' izraisīja pārmērīga ārvalstu parādu uzkrāšana, [[valūtas kurss|valūtas kursu]] nestabilitāte un spekulatīvi uzbrukumi reģiona [[valūta|valūtām]], īpaši [[Taizemes bats|Taizemes batam]]?
* ... likumi par '''[[seksuālās piekrišanas vecums|seksuālās piekrišanas vecumu]]''' dažādās jurisdikcijās ir ļoti atšķirīgi, lai gan lielākoties tas ir noteikts robežās no 14 līdz 18 gadiem (izņemot dažas valstis, kur tas ir no 12 vai 13 gadiem), bet daudzas [[musulmaņi|musulmaņu]] valstis un [[Vatikāns]], ka atļauj [[dzimumattiecības]] tikai pēc [[laulība]]s noslēgšanas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Archimedes screw.JPG|border|right|200px]]
* ... lai gan '''[[Arhimēda skrūve]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izgudrojums bieži tiek piedēvēts [[Arhimēds|Arhimēdam]], pastāv liecības, ka līdzīgas ierīces tika izmantotas [[Senā Ēģipte|Senajā Ēģiptē]] un arī [[Senā Divupe|Divupē]] jau pirms viņa dzīves laika 3. gadsimtā p.m.ē.?
* ... '''[[Grieķu Baktrijas valsts]]''', kas pastāvēja [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] no aptuveni 250. līdz 125. gadam p.m.ē., bija nozīmīgs [[senie grieķi|grieķu]] kultūras un Austrumu civilizāciju saplūsmes punkts, kalpojot par starpnieku starp [[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģiona]] un [[Dienvidāzija|Dienvidāzijas]] kultūrām?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dinkelsbuehl Kirchturm West.jpg|border|right|200px]]
* ... 14. gadsimtā [[Nīderlande|Nīderlandē]] un [[Beļģija|Beļģijā]] uzplauka jumta '''[[dakstiņi|dakstiņu]]''' ražošana, kad valdība noteica ugunsdrošu [[būvmateriāli|būvmateriālu]] izmantošanu, lai samazinātu [[ugunsgrēks|ugunsgrēku]] risku &lt;small&gt;(attēlā dakstiņu jumti [[Vācija|Vācijā]], Dinkelsbīles pilsētā)&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Maria Kalesnikava 2020-08.png|border|right|200px]]
* ... viena no [[Baltkrievijas iedzīvotāju protesti (2020—2021)|Baltkrievijas 2020. gada demokrātisko protestu]] līderēm '''[[Marija Kaļesņikava]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[2020. gads|2020. gada]] septembrī tika apcietināta, un 2021. gadā viņai piesprieda 11 gadu cietumsodu, apsūdzot par &quot;ekstrēmistisku grupu organizēšanu&quot;?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Apiaceae - Peucedanum cervaria-3.JPG|border|right|200px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[briežu rūgtdille]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir bijusi sastopama ļoti reti — vienīgā zināmā atradne [[Koknese]]s parka malā [[1965. gads Latvijā|1965. gadā]] applūdināta, izveidojot [[Pļaviņu ūdenskrātuve|Pļaviņu HES ūdenskrātuvi]]; suga ierakstīta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] nulles kategorijā?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Haliaeetus leucoryphus -Corbett National Park, Uttarakhand, India-8.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Pallasa ērglis|Pallasa ērgļa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; plašais [[izplatības areāls]] ir maldinošs, jo suga ir reta un izolēta visā tā areālā?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Turaida Burg Turaida Turm Außen.JPG|border|right|150px]]
* ... [[viduslaiku pils]] galvenais [[sargtornis]] '''[[donžons]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Turaidas pils]] donžons)&lt;/small&gt; bieži vien kalpoja arī kā dzīvojamā telpa pilskungam?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Castagnola 2022.JPG|border|right|200px]]
* ... pēc [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcijas]] apspiešanas [[Rainis]] un [[Aspazija]] emigrēja uz [[Šveice|Šveici]] un dzīvoja '''[[Kastaņola|Kastaņolā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; līdz 1920. gadam; mūsdienās šeit atrodas [[muzejs]], kas veltīts Rainim un Aspazijai?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Šakotis 3799.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Lietuva|Lietuvā]] '''[[šakotis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viens no galvenajiem [[deserti]]em [[Lieldienas|Lieldienās]] un [[Ziemassvētki|Ziemassvētkos]], kā arī citos īpašos gadījumos, piemēram, [[Kāzas|kāzās]]?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Kyrgyzstan.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Kirgizstānas karogs|Kirgizstānas karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; centrā atrodas [[saule]] ar 40 stariem, un tās centrā ir tradicionālās [[jurta]]s augšējās daļas — tundukas — attēls, skatīts no iekšpuses?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Wien NHM Venus von Willendorf.jpg|border|right|150px]]
* ... [[paleolīts|paleolīta]] sieviešu figūriņām, ko kopīgi dēvē par '''[[Paleolīta Venera|Paleolīta Venerām]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Villendorfas Venera]])&lt;/small&gt; ir uzsvērtas ķermeņa daļas, kas saistītas ar auglību un dzīvības radīšanu: [[krūts|krūtis]], [[vēders]] (bieži attēlots kā [[grūtniece]]s), kamēr [[seja]] parasti nav detalizēta, un [[rokas]] un [[kājas]] ir sekundāras vai ļoti vienkāršotas?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Mezotnes muiza.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[1798. gads Latvijā|1798. gadā]]''' pēc Šarlotes fon Līvenas pasūtījuma [[Mežotne|Mežotnē]] tika uzsākti [[Mežotnes muiža|Mežotnes pils]] būvdarbi, un līdz pat [[Pirmais pasaules karš|Pirmajam pasaules karam]] pils palika [[Līvenu dzimta]]s īpašumā &lt;small&gt;(attēlā Mežotne 19. gadsimtā)&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pteraspidomorphi.gif|border|right|200px]]
* ... '''[[pteraspīdveidīgie]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija bruņu plātnēm klāti [[Zivis|zivīm]] līdzīgi organismi, kas parādījās [[Silūrs|silūra]] beigās un nodzīvoja līdz [[Devons|devona]] beigām?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bundesarchiv Bild 183-R22014, Magda Goebbels.jpg|border|right|150px]]
* ... [[1945. gads|1945. gada]] 1. maijā, vienu dienu pēc [[Ādolfs Hitlers|Ādolfa Hitlera]] pašnāvības, [[Fīrera bunkurs|Fīrera bunkurā]] [[Berlīne|Berlīnē]] '''[[Magda Gebelsa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kopā ar vīru [[Jozefs Gebelss|Jozefu Gebelsu]] ar ārstu palīdzību nogalināja savus sešus bērnus un pēc tam abi izdarīja [[Pašnāvība|pašnāvību]]?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:100 Kip (Laos, 1957).jpg|border|right|200px]]
* ... vienu '''[[Laosas kips|Laosas kipu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; teorētiski veido 100 atti, taču šīs mazākās vienības netiek izmantotas augstās [[inflācija]]s dēļ?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:RAF M2 Stils Front.jpg|border|right|200px]]
* ... līdz [[Rīgas autobusu fabrika]]s bankrotam [[1998. gads|1998. gadā]] tika izveidoti tikai divi '''[[RAF-M2 &quot;Stils&quot;]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; prototipi, kuri pēc bankrota tika nozaudēti, bet 2011. gadā tika atrasti un izstādīti sabiedrībai?
* ... ...?
* ... ...?
[[Attēls:14feb Timma tilts 16-800x491.jpg|border|right|200px]]
* ... kājnieku [[tilts]] pāri [[Pilsētas kanāls|Pilsētas kanālam]] [[Rīga|Rīgā]], kuram pāri ved īsākais ceļš no [[Latvijas Universitāte]]s ēkas līdz [[Latvijas Nacionālā opera un balets|Nacionālās operas]] namam &lt;small&gt;(attēlā pēc atklāšanas [[1900. gads Latvijā|1900. gadā]])&lt;/small&gt;, ir nosaukts par '''[[Timma tilts|Timma tiltu]]''' gleznotāja [[Georgs Vilhelms Timms|Georga Vilhelma Timma]] vārdā?
* ... ...?
* ... ...?
[[Attēls:Coat of arms of Finland 2.svg|border|right|150px]]
* ... '''[[Somijas ģerbonis|Somijas ģerboņa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pašreizējā versija tika oficiāli pieņemta [[1978. gads|1978. gadā]], lai gan tā pamatforma saglabājusies no [[Zviedrijas karaļi|Zviedrijas karaļa]] [[Juhans III|Juhana III]] laikiem, kad tas pirmoreiz tika izmantots kā simbols [[Somija]]i [[Zviedrijas Karaliste|Zviedrijas Karalistē]]?
* ... ...?
* ... ...?
[[Attēls:...|border|right|200px]]
* ... ... &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?
[[Attēls:...|border|right|200px]]
* ... ... &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?
[[Attēls:...|border|right|200px]]
* ... ... &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?</text>
      <sha1>d3feuv5fm7p78ft05r3i50e7dxss0if</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4468410</id>
      <parentid>4468409</parentid>
      <timestamp>2026-05-15T04:48:08Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Faktu ieteikumi (vēl neizmantotie, jaunos likt apakšā) */</comment>
      <origin>4468410</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="452309" sha1="9th6khnq3xoxn5azrl4i61safuideeg" xml:space="preserve">{{Vai tu zināji/Saites}}
Šis ir Sākumlapas nodaļas &quot;[[Veidne:Vai tu zināji|Vai tu zināji]]&quot; arhīvs un nākamo faktu krājums.
__TOC__

== &quot;Vai tu zināji&quot; arhīvs ==
{{ombox | text = Saraksta sākumā ir jaunākie fakti}}

[[Attēls:Studio publicity Hattie McDaniel.jpg|border|right|50px]]
* ... par lomu 1939. gada filmā &quot;[[Vējiem līdzi (filma)|Vējiem līdzi]]&quot; '''[[Hetija Makdeniela]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ieguva Kinoakadēmijas balvu kā [[Labākā aktrise otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|labākā otrā plāna aktrise]], kļūstot par pirmo [[Afroamerikāņi|afroamerikāņu]] izcelsmes cilvēku, kas ieguvis [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Oskaru]]?
* ... laika gaitā [[Anglija]]s politskā grupa '''[[toriji]]''' kļuvua par [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Konservatīvā partija (Apvienotā Karaliste)|Konservatīvo partiju]], kāda tā pastāv arī mūsdienās?
* ... '''[[jūras ūdens]]''' veido aptuveni 97% no visas [[Zeme]]s [[ūdens]]?

[[Attēls:2022-02-26 Leichtathletik, Deutsche Hallenmeisterschaften 1DX 4866 by Stepro.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Vācija]]s [[vieglatlēte]], {{oss|V=2024|L=G}} čempione '''[[Jemisi Ogunleje]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sākotnēji nodarbojās ar [[septiņcīņa|septiņcīņu]], bet 15 gadu vecumā guvusi smagu traumu, kas liedza veikt visas disciplīnas, un turpmāk koncetrējusies uz [[lodes grūšana|lodes grūšanu]]?
* ... '''[[Haplogrupa R1a|R1a haplogrupa]]''' [[mezolīts|mezolīta]] laikmetā bija sastopama [[Austrumu mednieki-vācēji|Austrumu mednieku-vācēju]] Y-hromosomās, un tās izplatīšanās korelē ar [[indoeiropiešu valodas|indoeiropiešu valodu]] ekspansiju 3. gadu tūkstotī p.m.ē., Eiropā izveidojot [[Auklas keramikas kultūra|Auklas keramikas kultūru]], bet mūsdienās tā atrodama 37,7 % [[Latvija]]s vīriešu?
* ... '''[[Latvijas Universitātes Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultāte]]''' tika izveidota [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]], apvienojot [[Latvijas Universitātes Datorikas fakultāte|Datorikas fakultāti]], [[Latvijas Universitātes Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāte|Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāti]] un [[Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte|Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāti]]?

[[Attēls:Middle coat of arms of Czechoslovakia.svg|border|right|50px]]
* ... '''[[Čehoslovākijas Pirmā republika]]''' &lt;small&gt;(attēlā ģerbonis)&lt;/small&gt; pastāvēja no [[1918. gads|1918.]] līdz [[1938. gads|1938. gadam]], to izveidojot no bijušās [[Austroungārija]]s teritorijas (agrākās [[Cisleitānija]]s ([[Bohēmija]], [[Morāvija]], neliela daļa [[Silēzija]]s) un [[Transleitānija]]s (slovāku apdzīvotās zemes un [[Karpatu Krievzeme]]))?
* ... '''[[Huņņu impērija]]s''' kulminācija bija [[kagans|kagana]] [[Atila]]s vadībā, kurš valdīja no 434. līdz 453. gadam, veicot vairākus postošus karagājienus gan [[Austrumromas impērija|Austrumromas impērijā]], gan [[Rietumromas impērija|Rietumromas impērijā]]?
* ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Rons Moss]]''', kurš vislabāk pazīstams ar modes magnāta Ridža Forestera attēlošanu [[CBS]] [[ziepju opera|ziepju operā]] &quot;[[Hameleonu rotaļas]]&quot;, ir arī [[mūziķis]], softroka grupas ''Player'' dalībnieks?

[[Attēls:Olympia Dukakis 2019.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Amerikāņi|amerikāņu]] [[aktrise]], kas ir piedalījusies vairāk nekā 130 teātra iestudējumos, vairāk nekā 60 filmās un vairāk nekā 50 televīzijas seriālos '''[[Olimpija Dukakisa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir dzimusi [[Grieķi|grieķu]] imigrantu ģimenē, un viņas brālēns ir politiķis [[Maikls Dukakis]]?
* ... galvenie '''[[islāma atzari]]''' ir [[sunnītu islāms]] (85—90% pasaules musulmaņu), [[šiītu islāms]] (10—15% musulmaņu) un [[Haridžīti|haridžītu islāms]]?
* ... '''[[Ruandas pilsoņu karš]]''' no 1990. gada līdz 1994. gadm starp [[Ruanda]]s valdības spēkiem, kurus lielākoties veidoja [[hutu]] tautības pārstāvji, un Ruandas patriotisko fronti, kuru veidoja trimdā esošie [[tutsi]], izraisīja vienu no 20. gadsimta lielākajām humānajām krīzēm — [[Ruandas genocīds|Ruandas genocīdu]]?

[[Attēls:Victoria Street West, Grimsby - DSC07296.JPG|border|right|50px]]
* ... no 19. gadsimta beigām Anglijas pilsētā '''[[Grimsbi]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; strauji attīstījās [[zvejniecība]], un 20. gadsimta 50. gados tā tika uzskatīta par lielāko zvejas [[osta|ostu]] pasaulē?
* ... '''[[Franču Rietumāfrika|Franču Rietumāfrikā]]''' ietilpa astoņas mūsdienu valstis: [[Senegāla]], [[Mali]] (agrāk Franču Sudāna), [[Gvineja]], [[Kotdivuāra]], [[Burkinafaso]] (agrāk Augšvolta), [[Benina]] (agrāk Dahomeja), [[Nigēra]] un [[Mauritānija]]?
* ... izmirusī [[lauva]]s pasuga '''[[Amerikas lauva]]''', kas bija izplatīta [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] [[Pleistocēns|pleistocēna]] laikā, bija viens no lielākajiem [[kaķu dzimta]]s pārstāvjiem, kuru zinātnieki ir identificējuši [[Fosilijas|fosilijās]]?

[[Attēls:Панемунис - panoramio.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Lietuva]]s mazpilsētas '''[[Panemune (Rokišķi)|Panemunes]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; skolā 1892.—1893. gadā mācījies [[latvieši|latviešu]] [[rakstnieks]] un mākslinieks [[Jānis Jaunsudrabiņš]]?
* ... '''[[Eiropas Vides aģentūra]]s''' galvenā mītne atrodas [[Kopenhāgena|Kopenhāgenā]], [[Dānija|Dānijā]]?
* ... '''[[Augškanāda]]''' un '''[[Lejaskanāda]]''' tika izveidotas saskaņā ar Konstitūcijas aktu [[1791. gads|1791. gadā]], sadalot [[Kanāda]]s koloniju divās daļās, lai nodrošinātu atšķirīgu likumdošanu un pārvaldību [[Angļu valoda|angliski]] un [[Franču valoda|franciski]] runājošajiem iedzīvotājiem?

[[Attēls:Tobin Bell At For The Love Of Horror 2019 (cropped 3).jpg|border|right|50px]]
* ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Tobins Bells]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ieguva atpazīstamību 2004. gadā, kad attēloja sērijveida slepkavu Kreimeru filmā &quot;[[Zāģis (filma)|Zāģis]]&quot; — tā guva panākumus un Bells turpināja atveidot šo varoni turpmākajās astoņās no deviņām sērijas filmām?
* ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā okupētās [[Irāna]]s [[Kurdistāna]]s teritorijā izveidotā [[PSRS]] satelītvalsts '''[[Mahabadas Republika]]''' pastāvēja no [[1945. gads|1946. gada]] janvāra līdz decembrim?
* ... pašlaik ir atzīts, ka pasaulē ir deviņas '''[[kodolvalsts|kodolvalstis]]''': [[ASV]], [[Krievija]], [[Ķīna]], [[Francija]], [[Apvienotā Karaliste]], [[Indija]], [[Pakistāna]], [[Izraēla]] un [[Ziemeļkoreja]]?

[[Attēls:Nafissatou Thiam Oregon 2022 (2).jpg|border|right|50px]]
* ... {{oss|V=2024|L=L}} [[Beļģija]]s [[vieglatlēte]] '''[[Nafisatu Tiama]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uzvarēja [[septiņcīņa]]s sacensībās ar rezultātu 6880 punkti, kļūstot par pirmo septiņcīņnieci, kas uzvarējusi trīs olimpiskajās spēlēs?
* ... '''[[Kilikija]]''' ieguva īpašu nozīmi [[viduslaiki|viduslaikos]], kad 11. gadsimtā to apdzīvoja [[armēņi]], izveidojot [[Armēņu Kilikijas karaliste|Armēņu Kilikijas karalisti]], kas pastāvēja līdz [[1375. gads|1375. gadam]] un kļuva par nozīmīgu [[tirdzniecība]]s un kultūras centru, uzturot ciešas saites ar [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]] un [[Krustnešu valstis|krustnešu valstīm]]?
* ... '''[[Eiropas Savienības Aviācijas drošības aģentūra]]s''' galvenā mītne atrodas [[Ķelne|Ķelnē]], [[Vācija|Vācijā]]?

[[Attēls:Brad Stevens 2017.jpg|border|right|50px]]
* ... 2021. gada vasarā bijušais [[Bostonas &quot;Celtics&quot;]] galvenais [[treneris]] '''[[Breds Stīvenss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika iecelts par &quot;Celtics&quot; ģenerālmenedžeri, bet 2024. gada aprīlī viņu nosauca par [[NBA sezonas labākais ģenerālmenedžeris|Nacionālās basketbola asociācijas labāko ģenerālmenedžeri]], un tajā pašā gadā viņa veidotais sastāvs izcīnīja NBA čempiontitulu?
* ... '''[[Tonkinas incidents]]''' kļuva par pamatu [[ASV Kongress|ASV Kongresa]] pieņemtajai Tonkinas līča rezolūcijai, kas deva [[ASV prezidents|prezidentam]] [[Lindons Džonsons|Lindonam Džonsonam]] pilnvaras izmantot militāru spēku [[Vjetnama|Vjetnamā]] bez oficiālas kara pieteikšanas, kas būtiski palielināja ASV militāro iesaisti [[Vjetnamas karš|Vjetnamas karā]]?
* ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā okupētās [[Irānas Azerbaidžāna]]s teritorijā izveidotā [[PSRS]] satelītvalsts '''[[Azerbaidžānas Autonomā Republika]]''' pastāvēja no [[1945. gads|1945. gada]] novembra līdz [[1946. gads|1946. gada]] decembrim?

[[Attēls:US Army 51859 Championship match.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Kuba]]s [[Grieķu-romiešu cīņa|grieķu-romiešu]] [[cīkstonis]] '''[[Mihains Lopess]]''' &lt;small&gt;(attēlā pa kreisi)&lt;/small&gt;, ko uzskata par vienu no visu laiku izcilākajiem cīkstoņiem, kļuva par pieckārtēju olimpiskās zelta medaļas ieguvēju līdz noslēdza savu karjeru [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]]?
* ... politiskā ziņā '''[[Austrumjeruzaleme]]''' ir ļoti strīdīga teritorija; [[1948. gads|1948. gadā]], pēc [[Izraēlas Neatkarības karš|Izraēlas Neatkarības kara]], tā nonāca [[Jordānija]]s kontrolē, bet [[1967. gads|1967. gada]] [[Sešu dienu karš|Sešu dienu kara]] laikā Izraēla [[aneksija|anektēja]] Austrumjeruzalemi, apvienojot ar '''[[Rietumjeruzaleme|Rietumjeruzalemi]]''', ko kontrolēja jau iepriekš?
* ... '''[[Ieslodzīto apmaiņa starp Krieviju un Rietumiem (2024)|ieslodzīto apmaiņa 2024. gada 1. augustā]]''' starp [[Krievija|Krieviju]], [[Baltkrievija|Baltkrieviju]] un [[Rietumu pasaule|Rietumvalstīm]] bija lielākā ieslodzīto apmaiņa starp Krieviju un [[ASV]] kopš [[Aukstais karš|Aukstā kara]]?

[[Attēls:Kurzemes hercoga Frīdriha Kazimira zelta dukāts 1689.jpg|border|right|50px]]
* ... [[1687. gads Latvijā|1687. gadā]] [[Kurzemes hercogs]] [[Frīdrihs Kazimirs Ketlers]] lika uzsākt zelta '''[[dukāts|dukātu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kalšanu, kas kalpoja kā [[Kurzemes hercogiste]]s lielākā naudas vienība?
* ... [[Latvija|Latvijas Republikā]] '''[[tiesības uz taisnīgu tiesu]]''' ir noteiktas [[Latvijas Republikas Satversme|Satversmes]] 92. pantā?
* ... '''[[pievienotā vērtība]]''' tiek aprēķināta, atņemot no produkta vai pakalpojuma pārdošanas [[Cena (ekonomika)|cenas]] visas izmaksas, kas saistītas ar tā ražošanu, izņemot [[Darbaspēks|darbaspēka]] un citu iekšējo resursu izmaksas?

[[Attēls:Julien Alfred Glasgow 2024.jpg|border|right|50px]]
* ... [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] '''[[Džuljena Alfreda]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja zelta medaļu [[100 metri|100 m sprintā]], kas bija pirmā olimpisko spēļu medaļa [[Sentlūsija olimpiskajās spēlēs|Sentlūsijai olimpiskajās spēlēs]]?
* ... [[Latvija]]s iedzīvotājam ir tiesības vienu reizi mūžā mainīt '''[[Personas kods (Latvija)|personas kodu]]''', ja viņš nav apmierināts ar to, ka iepriekšējā standarta koda pirmajā daļā ir norādīts dzimšanas datums, kas var radīt grūtības, piemēram, piesakoties darbā?
* ... '''[[cenu revolūcija]]''', kas notika 15. un 16. gadsimtā [[Eiropa|Eiropā]], kad ievērojami pieauga preču un pakalpojumu cenas, ir saistīta ar vairākiem ekonomiskiem un sociāliem faktoriem, tostarp Eiropā nonāca liels daudzums [[sudrabs|sudraba]] un [[zelts|zelta]], galvenokārt no [[Amerika]]s kolonijām, kas palielināja pieejamās [[nauda]]s apjomu un veicināja [[Inflācija|inflāciju]]?

[[Attēls:Николаевские ворота. Наружный фасад.JPG|border|right|50px]]
* ... uz [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] '''[[Nikolaja vārti]]em''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Krievijas imperators|Krievijas imperatora]] [[Pāvils I Romanovs|Pāvila I]] bērnu vārdi?
* ... '''[[Kopenhāgenas kritēriji]]''' nosaka prasības, kurām jāatbilst [[valsts|valstij]], lai tā varētu pievienoties [[Eiropas Savienība]]i?
* ... [[Latvija]]s [[pludmales volejboliste]]s [[Tīna Graudiņa]] un [[Anastasija Samoilova]] '''[[Volejbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — pludmales volejbols sievietēm|2024. gada vasaras olimpisko spēlļu pludmales volejbola turnīrā]]''' aizkļuva līdz ceturtdaļfinālam, kur zaudēja vēlākajām čempionem [[Brazīlija]]s komandai, un turnīru noslēdza dalītā 5. vietā?

[[Attēls:Pskov asv07-2018 Kremlin aerial7.jpg|border|right|50px]]
* ... Kroma jeb '''[[Pleskavas kremlis|Pleskavas kremļa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; celtniecība sākta 11. gadsimta beigās, lai aizsargātu [[Pleskava|Pleskavu]], kas bija nozīmīgs [[Kijivas Krievzeme]]s tirdzniecības un politikas centrs?
* ... '''[[Starptautiskā Vingrošanas federācija|Starptautiskās Vingrošanas federācijas]]''' un '''[[Starptautiskā Paukošanas federācija|Starptautiskās Paukošanas federācijas]]''' mājvieta ir [[Lozanna|Lozannā]], [[Šveice|Šveicē]]?
* ... '''[[Meksikas neatkarības karš]]''' norisinājās no [[1810. gads|1810.]] līdz [[1821. gads|1821. gadam]] un izbeidza trīs gadsimtus ilgo [[Spānijas Impērija|Spānijas koloniālo varu]] [[Meksika|Meksikā]]?

[[Attēls:Thea LaFond au Parc des Champions pendant les JO 2024 (4) (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] '''[[Tea Lafonda]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja zelta medaļu [[Trīssoļlēkšana|trīssoļlēkšanā]], kas bija pirmā olimpisko spēļu medaļa [[Dominika olimpiskajās spēlēs|Dominikai olimpiskajās spēlēs]]?
* ... '''[[pirktspēja]]''' ir būtisks faktors [[ekonomika]]s analīzē, jo tā ietekmē gan patērētāju [[Dzīves līmenis|dzīves līmeni]], gan arī ekonomikas kopējo veselību?
* ... '''[[Zelta Vārti|Zelta Vārtu šaurums]]''', kas savieno [[Sanfrancisko līcis|Sanfrancisko līci]] ar [[Klusais okeāns|Kluso okeānu]], ir zināms ar savu [[migla]]ino klimatu, īpaši vasaras mēnešos, kad aukstā okeāna ūdens satikšanās ar siltāko līča gaisu izraisa biezu miglu?

[[Attēls:DonPrudhommeFire1991KennyBernstein.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[dragreiss|dragreisa]]''' sacensībās &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pa īsu, taisnu trasi parasti vienlaikus sacenšas divas tehnikas vienības?
* ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs vīriešiem|2024. gada vasaras olimpisko spēļu basketbola turnīrā vīriešiem]]''' par čempioniem piekto reizi pēc kārtas kļuva [[ASV basketbola izlase]], kopumā izcīnot savu 17. titulu?
* ... '''[[gāzbetons]]''' tiek ražots, izmantojot ķīmisko reakciju, kuras laikā veidojas [[gāze]]s burbuļi, kas palielina materiāla tilpumu un samazina svaru; pateicoties šai porainībai, gāzbetons ir lielisks [[siltumizolācija]]s materiāls?

[[Attēls:Imane Khelif Jeux panarabes 2023.png|border|right|50px]]
* ... pēc [[Alžīrija]]s [[boksere]]s '''[[Īmāna Halīfa|Īmānas Halīfas]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uzvaras pār [[Itālija]]s bokseri Andželu Karīni [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] sāka izplatīties apgalvojumi par viņas dzimumu un tiesībām piedalīties sacensībās; sportistes analīzes iepriekš uzrādījušas paaugstinātu [[testosterons|testosterona]] līmeni?
* ... '''[[stagflācija]]''' ir īpaši problemātiska, jo apvieno divus negatīvus ekonomiskus faktorus ([[stagnācija]] un [[inflācija]]), kas parasti prasa atšķirīgu [[Ekonomiskā politika|ekonomisko politiku]] risinājumus?
* ... '''[[Pāvilostas AES]]''' [[Latvijas PSR]] laikā plānoja būvēt [[Akmensrags|Akmeņragā]] netālu no [[Pāvilosta]]s, būvniecību sākot [[1997. gads Latvijā|1997. gadā]]?

[[Attēls:Kant-KdrV-1781.png|border|right|50px]]
* ... '''&quot;[[Tīrā prāta kritika]]&quot;''' &lt;small&gt;(attēlā 1781. gada izdevuma titullapa)&lt;/small&gt; ir viens no svarīgākajiem darbiem [[Filozofijas vēsture|filozofijas vēsturē]] un tiek uzskatīts par [[Imanuels Kants|Imanuela Kanta]] centrālo veikumu?
* ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 3x3 turnīrs vīriešiem|2024. gada vasaras olimpisko spēļu 3x3 basketbola turnīrā]]''' iepriekšējo olimpisko spēļu čempioni Latvijas basketbola izlase ([[Nauris Miezis]], [[Kārlis Lasmanis]], [[Francis Lācis]], [[Zigmārs Raimo]]) uzvarēja visās septiņās apļa turnīra spēlēs, taču pusfinālā piekāpās Nīderlandei, bet spēlē par bronzu arī Lietuvai?
* ... '''[[tetrarhija]]''' bija [[Romas impērija]]s pārvaldes forma 3. un 4. gadsimtā, ko iedibināja imperators [[Diokletiāns]], varu sadalot starp diviem vecākajiem imperatoriem (&quot;augustiem&quot;) un diviem jaunākajiem imperatoriem (&quot;cēzariem&quot;)?

[[Attēls:Leo Neugebauer Budapest 2023.jpg|border|right|50px]]
* ... 2023. gada jūnijā [[Vācija]]s [[desmitcīņa|desmitcīņieks]] '''[[Leo Neigebauers]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sasniedza 8836 punktu rezultātu un uzvarēja [[Nacionālā koledžu sporta asociācija|NCAA]] [[ASV]] koledžu čempionātā, par četriem punktiem labojot 39 gadus veco Vācijas rekordu desmitcīņā; sekojošajos gados viņš kļuva par olimpisko vicečempionu un Pasaules čempionu?
* ... apjomīgākā '''[[cūkkopība]]''' ir [[Ķīna|Ķīnā]], gandrīz uz pusi mazāk [[mājas cūka|cūku]] izaudzē [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]]?
* ... liela daļa no '''[[jiti]]em''' [[Viduslaiki|viduslaiku]] sākumā pārcēlās dzīvot no [[Jitlande]]s uz [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas]] dienvidiem un bija viena no etniskajām grupām, kas izveidoja [[Anglijas Karaliste|Anglijas Karalisti]]?

[[Attēls:Koppen classification worldmap D.png|border|right|50px]]
* ... '''[[kontinentāls klimats|kontinentāla klimata]]''' apgabalos &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sezonālās [[gaisa temperatūra]]s svārstības ir izteiktākas nekā piekrastes apgabalos?
* ... [[Kārlis Markss]] un [[Frīdrihs Engelss]] savā darbā &quot;[[Komunistiskās partijas manifests]]&quot; apgalvoja, ka vēstures gaitā sabiedrības attīstība balstās uz '''[[šķiru cīņa|šķiru cīņu]]'''?
* ... '''''[[Paris La Défense Arena]]''''', kurā [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] norisinājās [[Peldēšana olimpiskajās spēlēs|peldēšana]] un [[ūdenspolo]], ir Eiropā lielākā iekštelpu arēna?

[[Attēls:Užavas alus darītava.jpg|border|right|50px]]
* ... sākotnēji '''&quot;[[Užavas alus]]&quot;''' darītava bija iekārtota īpašnieka Ulda Pumpura privātmājas labajā spārnā, bet jaunākās alus darītavas ēkas &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[arhitekts]] ir [[Uldis Pīlēns]]?
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[bērnu darbs]]''' ir stingri reglamentēts ar normatīvajiem aktiem, kas nosaka minimālo vecumu un darba apstākļus, kuros [[bērni]] drīkst strādāt?
* ... saskaņā ar [[Apvienoto Nāciju Organizācija|ANO]] [[Jūras tiesību konvencija|Jūras tiesību konvenciju]], '''[[teritoriālie ūdeņi]]''' parasti sniedzas 12 [[jūras jūdze]]s no valsts krasta bāzes līnijas; ārzemju [[kuģi]]em ir tiesības uz miermīlīgu caurkuģošanu teritoriālajos ūdeņos, ja tie nerada draudus vai nekaitē piekrastes valstij?

[[Attēls:1951 CECA ECSC.jpg|border|right|50px]]
* ... [[1951. gads|1951. gadā]] parakstītais '''[[Parīzes līgums]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija būtisks solis [[Eiropas integrācija]]s procesā pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] un veicināja [[Eiropas Ekonomikas kopiena]]s izveidi ar [[Romas līgums|Romas līgumu]] [[1957. gads|1957. gadā]], kas vēlāk pārtapa par [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienību]]?
* ... [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un citās [[Sociālistiska valsts|sociālistiskajās valstīs]] '''[[zinātniskais komunisms]]''' tika pasniegts kā obligāts mācību priekšmets [[Augstskola|augstskolās]], lai izglītotu nākamās paaudzes [[Marksisms-ļeņinisms|marksisma-ļeņinisma]] ideju garā?
* ... [[Rīgas dome]]s deputāts no [[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;|Nacionālās apvienības]] '''[[Ansis Pūpols]]''' 2024. gada maijā kļuva par [[Eiropas Parlamenta deputāts|Eiropas Parlamenta deputātu]] [[Dace Melbārde|Daces Melbārdes]] vietā, lai gan jau tobrīd bija zināms, ka šis Eiropas Parlamenta sasaukums darbu ir beidzis, noslēdzoties pēdējai sesijai?

[[Attēls:0 series Yurakucho 19670505.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[ātrgaitas vilciens|ātrgaitas vilcieni]]''' var sasniegt ātrumu virs 250 km/h uz īpaši būvētām ātrgaitas līnijām un ap 200 km/h uz modernizētām parastajām [[dzelzceļa līnija|dzelzceļa līnijām]] &lt;small&gt;(attēlā ātrgaitas vilciens [[Tokija|Tokijā]] 1967. gadā)&lt;/small&gt;?
* ... sākotnēji vīriešu sacensības '''[[triatlons 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|triatlonā 2024. gada olimpiskajās spēlēs]]''' [[Parīze|Parīzē]] bija paredzētas 30. jūlijā, bet sliktās ūdens kvalitātes [[Sēna|Sēnā]] dēļ tika pārceltas dienu vēlāk?
* ... ar [[PSRS]] Centrālās izpildkomitejas [[1937. gads|1937. gada]] 28. septembra dekrētu [[Krievijas PFSR]] '''[[Rietumsibīrijas novads]]''' tika sadalīts Novosibirskas apgabalā ar centru [[Novosibirska|Novosibirskā]] (trīs tagadējo [[Krievijas Federācija]]s apgabalu robežās) un Altaja novadā ar centru [[Barnaula|Barnaulā]] (tagad [[Altaja novads]] un [[Altaja Republika]])?

[[Attēls:03-03-2020 Ismail Haniyeh.jpg|border|right|50px]]
* ... [[2024. gads|2024. gada]] 31. jūlijā ''[[Hamās]]'' politisko līderi '''[[Ismails Hanija|Ismailu Haniju]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nogalināja [[Izraēla]]s mērķēta gaisa trieciena rezultātā [[Irāna]]s galvaspilsētā [[Teherāna|Teherānā]]?
* ... līdz ar [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] sakāvi [[Vjetnamas karš|Vjetnamas karā]] un pēc [[Hošimina|Saigonas]] krišanas komunistu kustība ''[[Pathet Lao]]'' pārņēma kontroli [[Laosa|Laosā]] un pasludināja Laosas Tautas Demokrātisko Republiku, kas iezīmēja '''[[Laosas Karaliste]]s''' pastāvēšanas beigas?
* ... latviešu [[mežs|mežzinātnieks]], [[inženieris]] izgudrotājs, [[Jaunievedums|novators]] '''[[Miervaldis Bušs]]''' ir arī [[Latvijas Valsts mežzinātnes institūts &quot;Silava&quot;|Latvijas Valsts mežzinātnes institūta &quot;Silava&quot;]] nosaukuma autors?

[[Attēls:Léon Marchand, 2023 Pac-12 Championships, 400 yard individual medley preliminaries - 3 March 2023.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Francija]]s [[peldētājs]] '''[[Leons Maršāns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] kļuva par četrkārtēju olimpisko čempionu un ir pirmais franču sportists, kas izcīnījis četras olimpiskās zelta medaļas peldēšanā?
* ... '''[[islāms un kristietība]]''' tiek klasificētas kā [[Ābrama reliģijas]] (vēl arī [[jūdaisms]]), jo tās uzskata [[Ābrams|Ābramu]] par ciltstēvu?
* ... '''[[autoceļš P137|autoceļu P137]]''' Lapenieki—[[Ķekava]]—Ģūģi veido bijušais [[Autoceļš A7 (Latvija)|autoceļa A7]] ([[Eiropas autoceļš E67|E67]]) trases posms, kuram pēc jaunā [[Ķekavas apvedceļš|Ķekavas apvedceļa]] atklāšanas [[2023. gads Latvijā|2023. gadā]] tika piešķirts indekss P137?

[[Attēls:Victor Wembanyama Mets 92 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... jau 16 gadu vecumā eksperti paredzēja [[Francija]]s [[basketbolists|basketbolistam]] '''[[Viktors Vembanjama|Viktoram Vembanjamam]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pirmo izvēli sava gada [[Nacionālās basketbola asociācijas drafts|Nacionālās basketbola asociācijas draftā]], kas izpildījās, bet pirmās sezonas noslēgumā viņš kļuva par pirmo debitantu, kas iekļuvis [[NBA simboliskā aizsardzības izlase|simboliskajā aizsardzības izlasē]]?
* ... daudzās [[attīstības valstis|attīstības valstīs]] '''[[zīdaiņu mirstība]]s''' līmenis joprojām ir augsts, piemēram, [[Subsahāras Āfrika|Subsahāras Āfrikā]] un dažās [[Dienvidāzija]]s valstīs šis rādītājs var būt ievērojami lielāks par 30 nāves gadījumiem uz 1000 dzīvi dzimušajiem?
* ... '''[[Bretonvudsas konference]]s''' laikā tika panākta vienošanās par vairākām būtiskām ekonomiskām reformām un tika izveidota [[Bretonvudsas sistēma]], kurā ietilpst arī [[Starptautiskais Valūtas fonds]] un [[Starptautiskā rekonstrukcijas un attīstības banka]] ([[Pasaules Banka]])?

[[Attēls:Portrait of John Langdon Down (c 1870) by Sydney Hodges.jpg|border|right|50px]]
* ... britu [[ārsts]] '''[[Džons Dauns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pazīstams ar savu darbu [[ģenētika]]s un medicīniskās zinātnes jomā, kur viņš pirmo reizi aprakstīja ģenētisko stāvokli, kas vēlāk kļuva pazīstams kā [[Dauna sindroms]]?
* ... no 1994. līdz 2004. gadam [[televīzijas seriāls]] '''&quot;[[Komisārs Reksis]]&quot;''' tika veidots [[Austrija|Austrijā]], un tā darbība notika [[Vīne|Vīnē]], bet pēc tam no 2008. līdz 2015. gadam seriāls tapa [[Itālija|Itālijā]], un sižets risinājās [[Roma|Romā]]?
* ... '''[[Flāviji]]''' ir pazīstami ar savu ieguldījumu [[Romas impērija]]s stabilizācijā pēc iekšējo konfliktu perioda, kad tika nostiprinātas impērijas robežas un veicināta ekonomiskā izaugsme, taču imperatoru [[Domiciāns|Domiciānu]] [[96. gads|96. gadā]] nogalināja sazvērestības rezultātā, un ar viņu beidzās Flāviju dinastija?

[[Attēls:Diana Taurasi 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs sievietēm|2024. gada vasaras olimpisko spēļu sieviešu basketbola turnīrā]]''' par olimpiskajām čempionēm astoto reizi pēc kārtas kļuva [[ASV sieviešu basketbola izlase|ASV izlase]], bet komandas spēlētāja [[Daiena Taurazi]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par pirmo basketbolisti, kas uzvarējusi sešos olimpiskajos turnīros pēc kārtas?
* ... '''[[Jemenas Tautas Demokrātiskā Republika]]''' bija vienīgā valsts ar [[Marksisms|marksistiski]] [[Sociālisms|sociālistisku]] režīmu [[Arābu pasaule|arābu pasaulē]], un tai piederošajā [[Sokotra]]s salā 20. gadsimta 70. gados bija izveidota [[PSRS]] karabāze?
* ... lai gan mūsdienās '''[[Karaļa Vilhelma kanāls|Karaļa Vilhelma kanālu]]''', kas, apejot [[Kuršu joma|Kuršu jomu]], savieno [[Nemuna]]s pieteku Miniju ar Malkas līci [[Klaipēdas osta|Klaipēdas ostā]], kravu pārvadājumiem vairs neizmanto, taču pieaug tā nozīme ūdenstūrismā?

[[Attēls:La Bataille du Pont d'Arcole.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Pirmās koalīcijas karš (1792—1797)|Pirmās koalīcijas kara]]''' laikā [[1796. gads|1796. gadā]] par [[Francija]]s &quot;Itālijas armijas&quot; virspavēlnieku kļuva [[Napoleons Bonaparts]] &lt;small&gt;(attēlā [[Mantuja]]s aplenkuma laikā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[nāvējoša injekcija|nāvējošā injekcija]]''' tiek uzskatīta par humānāku [[Nāvessods|nāvessoda]] veidu salīdzinājumā ar vecākām metodēm, piemēram, [[Nošaušana|nošaušanu]], [[Pakāršana|pakāršanu]] vai [[Elektriskais krēsls|elektrisko krēslu]]?
* ... '''[[Jāņa Čakstes gatve]]''' [[Rīga|Rīgā]] tiek pagarināta saistībā ar [[Dienvidu tilts|Dienvidu tilta]] 4. būvniecības kārtu, un tā turpmāk stiepsies visā [[Ziepniekkalns|Ziepniekkalna]] dienvidu daļas garumā līdz [[Vienības gatve (Rīga)|Vienības gatve]]i?

[[Attēls:Diyora Keldiyorova at the 2024 Summer Olympics 02.jpg|border|right|50px]]
* ... [[uzbeki|uzbeku]] [[džudiste]] '''[[Dijora Keldijorova]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, uzvarot [[Džudo 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2024. gada olimpiskajās spēlēs]], kļuva par pirmo uzbeku sportisti, kura ir ieguvusi olimpisko zelta medaļu sieviešu konkurencē?
* ... dažās [[suverēno valstu uzskaitījums|valstīs]], piemēram, [[Ķīna|Ķīnā]], vara ir stingri '''[[centralizācija|centralizēta]]''', bet citur pretēji, piemēram, [[ASV]] vara ir sadalīta starp centrālo valdību un [[ASV štati|štatu]] valdībām?
* ... '''[[Oslo Universitāte]]''' ir lielākā un vecākā [[universitāte]] [[Norvēģija|Norvēģijā]], kas tika dibināta [[1811. gads|1811. gadā]], kad Norvēģija vēl bija daļa no [[Dānija—Norvēģija|Dānijas—Norvēģijas Karalistes]]?

[[Attēls:Paris Court Philippe-Chatrier.jpg|border|right|50px]]
* ... [[teniss|tenisa]] kortu un stadionu komplekss, kas atrodas [[Parīze|Parīzē]] un kurā notiek [[Francijas atklātais čempionāts tenisā]] '''[[Rolāna Garosa stadions]]''' &lt;small&gt;(attēlā Filipa Šatrijē korts)&lt;/small&gt;, ir nosaukts novatoriskā franču [[lidotājs|lidotāja]] Rolāna Garosa vārdā, kurš pirmais veica individuālu lidojumu pāri [[Vidusjūra]]i?
* ... [[Latvija|Latvijā]], tāpat kā daudzās citās valstīs, '''[[lobisms]]''' tiek reglamentēts ar [[likumi]]em un noteikumiem, lai nodrošinātu caurspīdīgumu un novērstu [[Korupcija|korupciju]]?
* ... mūsdienās '''[[teokrātiskā monarhija]]''' ir sastopama reti, bet viens no piemēriem ir [[Saūda Arābija]], kur [[Saūda Arābijas karalis|karalis]] ir ne tikai valsts politiskais vadītājs, bet arī [[Islāms|islāma]] reliģijas augstākās autoritātes pārstāvis valstī, un valstī [[šariata likumi]] ir daļa no valsts tiesību sistēmas?

[[Attēls:2024-07-19 Handball Men's Germany - Hungary by mroptimax-35.jpg|border|right|50px]]
* ... [[latvieši|latviešu]] izcelsmes [[Vācija]]s [[handbolists]] '''[[Renārs Uščins]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs]] kopā ar Vācijas izlasi izcīnīja sudraba medaļu, visā turnīrā guva 52 vārtus un tika iekļauts simboliskajā izlasē?
* ... '''[[optimāti|optimātu]]''' un [[populāri|populāru]] konflikts [[Romas Republika]]s beigu posmā izraisīja vairākus [[pilsoņu karš|pilsoņu karus]], kuros optimāti bieži vien zaudēja?
* ... [[Ziemeļjūra]]s līcis un vairāku upju kopējs [[estuārs]] [[Anglija]]s austrumu piekrastē '''[[Vošs]]''' no 9. līdz 11. gadsimtam bija galvenais ceļš [[vikingi|vikingu]] iebrukumiem Austrumanglijā?

[[Attēls:Te Mahutonga Cloak.JPG|border|right|50px]]
* ... '''[[Jaunzēlandes karognesēji olimpiskajās spēlēs]]''' kopš 2004. gada valkā Te Māhutonga apmetni &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... terminu '''[[lumpenproletariāts]]''' pirmo reizi ieviesa vācu filozofs [[Kārlis Markss]] un viņa līdzgaitnieks [[Frīdrihs Engelss]], to attiecinot uz [[Sabiedrības slānis|sociālo slāni]], kas sastāv no cilvēkiem, kuri atrodas zem [[Proletariāts|proletariāta]] un nav iesaistīti ražošanas procesā, piemēram, ubagi, klaidoņi, [[Noziegums|noziedznieki]], [[Prostitūcija|prostitūtas]] un citi margināļi?
* ... pēc [[angļi|angļu]] [[dramaturģe]]s, [[Scenārists|scenāristes]] un [[detektīvs|detektīvromānu]] rakstnieces '''[[Kerolaina Greiema|Kerolainas Greiemas]]''' kriminālromānu sērijas ''Chief Inspector Barnaby'' motīviem tika izveidots detektīvseriāls &quot;[[Midsomeras slepkavības]]&quot;?

[[Attēls:Blondie1977.jpg|border|right|50px]]
* ... ar 40 miljoniem pārdotu albumu [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un 20 miljoniem ārpus ASV '''''[[Blondie]]''''' ir viena no visu laiku komerciāli veiksmīgākajām [[roks|rokgrupām]]?
* ... [[ASV latvieši|ASV latviešu]] [[daiļlēcēja]] '''[[Džeja Delanija Patrika]]''', iegūstot ceļazīmi uz {{oss|V=2024|L=D}} [[Parīze|Parīzē]], kļuva par pirmo [[Latvija]]s olimpieti šajā sporta veidā?
* ... [[Heptarhija]]s periodā 7. un 8. gadsimtā [[Anglosakši|sakšu]] ķēniņvalsts '''[[Veseksa]]''' sacentās ar '''[[Mersija|Mersiju]]''' par dominējošo stāvokli [[Anglija]]s dienvidos un rietumos?

[[Attēls:Харлан Ольга 2024.png|border|right|50px]]
* ... divkārtējā olimpiskā čempione [[Ukraina]]s [[paukotāja]] '''[[Olha Harlana]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; 2023. gada pasaules čempionātā tika diskvalificēta pēc atteikšanās sarokoties ar [[Krievija]]s sportisti, taču vēlāk diskvalifikāciju atcēla un viņai piešķīra vietu dalībai [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs]]?
* ... '''[[internacionālisms]]''' bieži vien saistās ar [[Sociālisms|sociālistiskām]] un [[Komunisms|komunistiskām]] kustībām, īpaši 19. un 20. gadsimtā, piemēram, [[Kārlis Markss|Markss]] un [[Frīdrihs Engelss|Engelss]] [[Komunistiskās partijas manifests|Komunistiskajā manifestā]] aicināja uz [[Proletariāts|proletariāta]] apvienošanos ar slaveno frāzi: &quot;[[Visu zemju proletārieši, savienojieties!]]&quot;?
* ... [[Krievijas Impērija]]s premjerministra [[Pjotrs Stolipins|Pjotra Stolipina]] no [[1906. gads|1906.]] līdz [[1911. gads|1911. gadam]] veiktā '''[[Stolipina agrārā reforma|agrārā reforma]]''' tika īstenota ar mērķi sadalīt kopienu zemes un veicināt individuālu zemes īpašumu veidošanu, ļaujot zemniekiem iegūt savas zemes daļas personīgā īpašumā, līdzīgi kā [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]]?

[[Attēls:Michael Sheen at PaleyFest 2014.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Velsa]]s [[aktieris]] '''[[Maikls Šīns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir attveidojis [[Apvienotās Karalistes premjerministrs|Lielbritānijas premjerministru]] [[Tonijs Blērs|Toniju Blēru]] trīs filmās?
* ... 2019. gadā '''[[Kristaps Neretnieks]]''' ieņēma pirmo vietu Austrumeiropas un Centrālāzijas reģiona olimpiskajā rangā un izcīnīja ceļazīmi uz {{oss|V=2020|L=D}} [[Tokija|Tokijā]], kļūstot par pirmo [[jātnieku sports|jātnieku]] [[Latvija]]s vēsturē, kurš nopelnījis olimpisko ceļazīmi?
* ... [[Bībele]] norāda uz dažādām zīmēm, kas notiks pirms [[Jēzus Kristus]] '''[[Otrā atnākšana|Otrās atnākšanas]]''', kā [[dabas katastrofa]]s, [[kari]], [[slimība]]s un morālas izvirtības pieaugums?

[[Attēls:Indian-Hockey-Team-Berlin-1936.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Indijas lauka hokeja izlase]]''' ir visu laiku veiksmīgākā [[lauka hokejs|lauka hokeja]] komanda [[vasaras olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]], kopumā izcīnot astoņas zelta medaļas &lt;small&gt;(attēlā Indijas komanda, kas izcīnīja zelta medaļu [[1936. gada vasaras olimpiskās spēles|1936. gada Berlīnes olimpiskajās spēlēs]])&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Urālu Republika]]''' [[Krievijas Federācija]]s sastāvā pastāvēja no [[1993. gads|1993. gada]] 1. jūlija līdz 9. novembrim [[Sverdlovskas apgabals|Sverdlovskas apgabala]] robežās un tika izbeigta ar [[Krievijas Federācijas prezidents|Krievijas Federācijas prezidenta]] dekrētu Nr. 1874 par Sverdlovskas apgabala padomes atlaišanu?
* ... '''[[maigā vara]]''' apzīmē spēju ietekmēt un veidot citu [[valsts|valstu]] rīcību un attieksmi, izmantojot pievilcību un pārliecību, nevis piespiedu līdzekļus vai militāro spēku (jeb tā saukto [[asā vara|aso varu]])?

[[Attēls:1940 Constitution of the Latvian SSR.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Latvijas PSR Konstitūcija]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika veidota pēc 1936. gada [[PSRS Konstitūcija]]s parauga, to pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] izstrādāja 15 [[Tautas Saeima]]s deputātu komisija [[Žanis Spure|Žaņa Spures]] vadībā?
* ... [[Latvija]]s [[modernā pieccīņa|modernās pieccīņas]] sportists '''[[Pāvels Švecovs]]''' pēc dalības {{oss|V=2024|L=D}} [[Parīze|Parīzē]], kur viņš kvalificējās finālam, paziņoja par sportista karjeras beigām?
* ... [[kristietība]]s kustības '''[[adventisms|adventisma]]''' galvenā pazīme ir uzskats par [[Otrā atnākšana|Kristus otro atnākšanu]], kas, pēc viņu ticības, drīz notiks?

[[Attēls:Fatah Flag Vector Graphic.svg|border|right|50px]]
* ... '''''[[Fatah]]''''' &lt;small&gt;(attēlā karogs)&lt;/small&gt; sākotnēji bija pazīstama kā [[partizāni|partizānu]] kustība, kas izmantoja bruņotu cīņu pret [[Izraēla|Izraēlu]], lai atgūtu [[Palestīna]]s teritoriju un nodrošinātu [[palestīnieši|palestīniešu]] pašnoteikšanās tiesības, tomēr laika gaitā tā pārgāja uz politisko cīņu, un mūsdienās tā ir galvenā Palestīnas pašpārvaldes partija?
* ... par '''[[2024.—2025. gada UEFA Čempionu līgas sezona]]s''' uzvarētājiem pirmo reizi kļuva [[Francija]]s kluba [[Parīzes &quot;Saint-Germain&quot;]] futbolisti, kas finālā ar 5:0 pieveica [[Itālija]]s klubu [[Milānas &quot;Internazionale&quot;]]?
* ... '''[[apokrifi]]''' bieži ietver stāstus un detaļas, kas nav iekļautas oficiāli atzītos [[Svētie raksti|svētajos rakstos]]?

[[Attēls:Ilze Stobova 2024.jpg|border|right|50px]]
* ... [[14. Saeima]]s deputāte no partijas &quot;[[Latvija pirmajā vietā]]&quot; '''[[Ilze Stobova]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; iepriekš vēlēšanās kandidējusi arī no [[Jaunā partija|Jaunās Kristīgās partijas]], [[Zaļo un Zemnieku savienība]]s un [[Tautas partija]]s sarakstiem?
* ... [[Latvieši|latviešu]] [[BMX]] frīstaila [[riteņbraucējs]] '''[[Ernests Zēbolds]]''' {{oss|V=2024|L=G}} izcīnīja 8. vietu un kopā ar [[Gunta Vaičule|Guntu Vaičuli]] [[Latvijas karognesēji olimpiskajās spēlēs|nesa karogu]] noslēguma ceremonijā?
* ... [[Lietuva]]s pārvaldītājsabiedrībai '''''[[Bitė group]]''''', kas pieder [[Luksemburga]]s uzņēmumam ''PLT VII Finance S.a r.l.'', ko savukārt pārvalda [[ASV]] investīciju uzņēmums ''Providence Equity Partners'', pieder [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] [[telesakari|telesakaru]] uzņēmumi: ''[[Bitė Lietuva|UAB Bitė Lietuva]]'' un [[Bite Latvija|SIA &quot;Bite Latvija&quot;]]?

[[Attēls:Kokneses ģerbonis.png|border|right|50px]]
* ... '''[[Kokneses ģerbonis|Kokneses ģerbonī]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kura autors ir [[Edgars Sims]], redzami vēsturiskie [[Koknese]]s pilsētas simboli — sakrustoti [[bīskaps|bīskapa]] zizlis un atslēga?
* ... '''[[18. novembra savienība]]''' bija [[politiskā partija]] [[Latvija|Latvijā]], kuru izveidoja daļa no [[Latvijas Republikas Pilsoņu Kongress|Latvijas Republikas Pilsoņu Kongresa]] delegātiem un pirms [[5. Saeimas vēlēšanas|5. Saeimas vēlēšanām]] [[1993. gads Latvijā|1993. gadā]] tā pievienojās vēlēšanu apvienībai &quot;[[Tēvzemei un Brīvībai (apvienība)|Tēvzemei un Brīvībai]]&quot;?
* ... '''[[singāļi|singāļu]]''' izcelsme tiek saistīta ar agrīno '''[[indoārieši|indoāriešu]]''' migrāciju no [[Ziemeļindija]]s uz dienvidiem; pēc leģendārās [[hronika]]s &quot;Mahāvamsa&quot; singāļu tautas aizsācējs bija princis Vidžaja, kurš ieradies [[Šrilanka|Šrilankā]] no Indijas ziemeļrietumiem?

[[Attēls:Flag of the Lao People's Revolutionary Party.svg|border|right|50px]]
* ... '''[[Laosas Tautas revolucionārā partija]]''' &lt;small&gt;(attēlā partijas karogs)&lt;/small&gt; ir vienīgā atļautā [[Politiskā partija|partija]] [[Laosa|Laosas Tautas Demokrātiskajā Republikā]], un Laosa ir viena no nedaudzajām pasaules valstīm, kurai joprojām ir [[sociālisms|sociālistiskā iekārta]] ar vienu [[vienpartijas sistēma|valdošo politisko partiju]]?
* ... [[šaušana|sporta šāvējs]] '''[[Lauris Strautmanis]]''', kurš pārstāvēja [[Latvija 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Latviju]] [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskās spēlēm]] [[Parīze|Parīzē]], ir 2025. gada Eiropas čempionāta zelta medaļas ieguvējs 25 metru distancē ar pistoli un 2023. gada Pasaules čempionāta sudraba medaļas ieguvējs 50 metru distancē ar pistoli?
* ... [[eSIM]] karšu tirdzniecības uzņēmums '''''[[Airalo]]''''' nodrošina eSIM kartes ceļotājiem vairāk nekā 200 valstīs un reģionos visā pasaulē, nodrošinot tūlītēju piekļuvi internetam ārzemēs un tam ir vairāk nekā 10 miljoni lietotāju?

[[Attēls:Wrc 2024-martins sesks.jpg|border|right|50px]]
* ... '''''[[Tet Rally Latvia 2024]]''''' bija pirmā reize, kad [[Latvija|Latvijā]] norisinājās [[Pasaules rallija čempionāts|Pasaules rallija čempionāta]] (WRC) posms &lt;small&gt;(attēlā [[Mārtiņš Sesks jaunākais|Mārtiņa Seska]] un [[Renārs Francis|Renāra Franča]] vadītā ''Ford Puma Rally1'')&lt;/small&gt;?
* ... lai gan '''[[ģermāņu pagānisms]]''' izzuda līdz ar [[kristietība]]s izplatīšanos, tā elementi un ietekme joprojām ir sastopami mūsdienu [[Ziemeļeiropa]]s kultūrā un valodās?
* ... filmu un viedtelevīzijas [[straumēšana]]s platforma '''''[[Go3]]''''' ir lielākā video satura platforma [[Baltijas valstis|Baltijā]]?

[[Attēls:Leopardus guigna.jpeg|border|right|50px]]
* ... '''[[Čīles kaķis]]''' jeb kodkods &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir mazākais savvaļas [[kaķu dzimta]]s dzīvnieks, kurš dzīvo [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]]?
* ... rūpnīcas [[VEF]] zinātniski pētnieciskās nodaļas vadītājs un [[radiouztvērējs|radiouztvērēju]] VEF 202/206 un [[Spīdola (radiouztvērējs)|Spīdola]] 209/208 galvenais konstruktors '''[[Pēteris Videnieks]]''' [[1990. gads Latvijā|1990. gadā]] kļuva par [[Latvijas Republikas sakaru ministrs|Latvijas Republikas sakaru ministru]] [[Latvijas Republikas Ministru padome|Ivara Godmaņa Ministru padomē]]?
* ... '''[[angli]]''' bija [[ģermāņi|ģermāņu]] cilts, kas sākotnēji dzīvoja [[Jitlande|Jitlandes pussalā]] mūsdienu [[Dānija]]s un [[Vācija]]s teritorijā, bet 5. un 6. gadsimtā sāka migrēt uz Lielbritāniju, veidojot pamatu vēlākajai [[Anglija]]s valstij un [[angļu valoda]]i?

[[Attēls:William Smith (geologist).jpg|border|right|50px]]
* ... [[angļi|angļu]] [[ģeologs]] '''[[Viljams Smits]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš kļuva slavens ar pirmās detalizētās ģeoloģiskās kartes izveidi visai [[Anglija]]i, bieži tiek dēvēts par &quot;angļu ģeoloģijas tēvu&quot; un ir licis pamatus mūsdienu ģeoloģiskajai kartēšanai un [[stratigrāfija]]i?
* ... '''[[vieglatlētika 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' bija pirmā reize [[vasaras olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] vēsturē, kad [[vieglatlētika olimpiskajās spēlēs|vieglatlētikas sacensībās]] tika izcīnīts vienāds medaļu skaits vīriešiem un sievietēm?
* ... [[Latvija]] pievienojās programmai '''[[Partnerattiecības mieram]]''' [[1994. gads Latvijā|1994. gada]] 14. februārī, lai nostiprinātu valsts aizsardzības spējas un veicinātu integrāciju Rietumu drošības struktūrās, kas galu galā noveda pie Latvijas pievienošanās [[NATO]] 2004. gadā?

[[Attēls:Temple Saint Sava (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Serbijas Pareizticīgā baznīca]]''' ir viena no vecākajām un nozīmīgākajām pareizticīgajām baznīcām [[Balkānu pussala|Balkānu reģionā]], kurai ir sarežģītas attiecības ar citām [[pareizticība|pareizticīgajām baznīcām]], īpaši ar [[Konstantinopoles patriarhāts|Konstantinopoles patriarhātu]] &lt;small&gt;(attēlā [[Svētā Savas baznīca]] [[Belgrada|Belgradā]])&lt;/small&gt;?
* ... [[1975. gads|1975. gadā]] parakstītā '''[[Helsinku vienošanās]]''' kalpoja par pamatu vēlākajai [[Eiropas Drošības un sadarbības organizācija]]i, kas tika izveidota [[1995. gads|1995. gadā]] saskaņā ar Parīzes hartu?
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[taromāts|taromāti]]''' izplatījās ar depozīta sistēmas ieviešanu [[2022. gads Latvijā|2022. gadā]], un to uztur SIA &quot;Depozīta iepakojuma operators&quot;?

[[Attēls:Arkady_Rotenberg_2020-03-18.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] [[Krievija]]s [[oligarhs]] '''[[Arkādijs Rotenbergs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas pazīstams ar savām ciešajām saitēm ar [[Krievijas Federācijas prezidents|Krievijas prezidentu]] [[Vladimirs Putins|Vladimiru Putinu]], un viņa dēls '''[[Igors Rotenbergs]]''' ir nonākuši uzmanības centrā saistībā ar iespējamu īpašumu slēpšanu, lai izvairītos no sankcijām?
* ... [[igauņi|igauņu]] [[orientēšanās|orientierists]] '''[[Lauri Silds]]''', tāpat kā viņa brālis [[Timo Silds|Timo]], daudzreiz uzvarējis nozīmīgās sacensībās [[Latvija|Latvijā]], tostarp 2024. gadā Lauri Silds kļuva par [[Kāpas trīsdienas|Kāpas trīsdienu]] kopvērtējuma uzvarētāju?
* ... '''[[Plūdi Persijas līča valstīs (2024)|2024. gada aprīļa plūdos Persijas līča valstīs]]''' gāja bojā vismaz 24 cilvēki, bet [[Apvienotie Arābu Emirāti]] pieredzēja rekordlielus nokrišņus — [[Dubaija|Dubaijā]] vienā dienā nolija vairāk nekā divu gadu [[nokrišņu daudzums]]?

[[Attēls:EPLF fighters.webp|border|right|50px]]
* ... '''[[Eritrejas neatkarības karš]]''' ilga no [[1961. gads|1961.]] līdz [[1991. gads|1991. gadam]] un beidzās ar [[Eritreja]]s ''[[de facto]]'' neatkarību no [[Etiopija]]s [[1991. gads|1991. gadā]] un oficiālu starptautisko atzīšanu [[1993. gads|1993. gadā]]? &lt;small&gt;(attēlā Eritrejas kaujinieki)&lt;/small&gt;?
* ... 2024. gadā '''[[Džesika Kempbela]]''' tika apstiprināta par [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] kluba [[Sietlas &quot;Kraken&quot;]] galvenā trenera asistenti, kļūstot par pirmo sievieti kādas komandas treneru sastāvā NHL vēsturē?
* ... [[1932. gads|1932. gadā]] izbūvētā '''[[dzelzceļa līnija Varapajeva—Druja]]''', kas mūsdienās atrodas [[Baltkrievija|Baltkrievijā]], bija plānota ar mērķi veicināt ekonomisko labklājību vienā no [[Otrā Polijas Republika|starpkaru Polijas]] trūcīgākajiem reģioniem, izveidojot savienojumu ar [[Daugava|Daugavu]] un paverot iespējas eksportam caur [[Rīga]]s [[Rīgas osta|ostu]] starptautiskajā tirgū?

[[Attēls:Jonas Deichmann (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Vācieši|vācu]] ekstrēmajam sportistam, avantūristam un grāmatu autoram '''[[Jonass Deihmanis|Jonasam Deihmanim]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pieder vairāki pasaules rekordi [[Riteņbraukšana|riteņbraukšanā]], [[Triatlons|triatlonā]] un izturības sportā, piemēram, viņš 2023. gadā ar velosipēdu nobrauca 11 000 kilometru no [[Ņujorka]]s līdz [[Losandželosa]]i un pēc tam noskrēja tādu pašu distanci atpakaļ uz Ņujorku?
* ... [[Latvijas Televīzija]]s kanāls '''[[LTV7]]''' sāka raidīt {{dat|1991|8|1||bez}} kā LTV2, bet tagadējais nosaukums kanālam ir kopš {{dat|2003|1|1|ģ|bez}}?
* ... '''[[armēņu diaspora]]''' ir viena no pasaulē lielākajām [[Diaspora|diasporām]], aptverot miljoniem cilvēku dažādās valstīs un kontinentos?

[[Attēls:Kim Jong-un (2019-04-25) 04.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Kims Čonins]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pirmais [[Ziemeļkoreja]]s līderis, kuru bieži sauc par '''[[Ziemeļkorejas augstākais vadītājs|Augstāko vadītāju]]''', vēl dzīvam esot un salīdzinoši jaunā vecumā, kamēr viņa vectēvs [[Kims Irsens]] un tēvs [[Kims Čenirs|Kims Čonins]] tā tika saukti tikai pēc viņu nāves?
* ... '''[[2024. gada NHL drafts|2024. gada Nacionālās hokeja līgas draftā]]''' tika izvēlēti arī trīs [[latvieši|latviešu]] [[hokejisti]]: trešajā raundā [[Vašingtonas &quot;Capitals&quot;]] ar kopējo 90. numuru izraudzījās uzbrucēju Ēriku Mateiko, bet ar 134. numuru draftēja Miku Vecvanagu un ar 214. numuru Darelu Uļjanski?
* ... '''[[Glastonberijas festivāls|Glastonberijas festivālu]]''', kas vairumā vasaru notiek netālu no Piltonas, [[Somerseta|Somersetā]], [[Anglija|Anglijā]], apmeklē aptuveni 200 000 cilvēku, bet 1994. gada festivālā tika uzstādīts rekords — 300 000 apmeklētāju?

[[Attēls:JD Vance official portrait (cropped headshot).jpg|border|right|50px]]
* ... pēc bijušā [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] un prezidenta kandidāta [[Donalds Tramps|Donalda Trampa]] uzvaras [[2024. gada ASV prezidenta vēlēšanas|2024. gada ASV prezidenta vēlēšanās]] '''[[Džeimss Deivids Venss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par jaunāko [[ASV viceprezidents|viceprezidentu]] kopš [[Ričards Niksons|Ričarda Niksona]]?
* ... '''[[Vācijas koloniālā impērija]]''' pastāvēja līdz [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] beigām, kad [[Vācija]] zaudēja savas [[kolonija]]s pēc [[Versaļas līgums|Versaļas līguma]] parakstīšanas [[1919. gads|1919. gadā]]?
* ... saskaņā ar [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa rekordu grāmatu]] '''[[Jūma]]''' [[Arizona]]s štatā, [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] ir &quot;saulainākā pilsēta uz Zemes&quot;, jo vidēji 91% dienas stundu gadā ir saulainas?

[[Attēls:Lowestoft beach and outer harbour.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Loustofta]]''' &lt;small&gt;(attēlā pludmale)&lt;/small&gt; ir [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] vistālāk austrumos esošā pilsēta?
* ... '''[[Krustnešu valstis]]''', ko izveidoja [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]] pēc [[Pirmais Krusta karš|Pirmā Krusta kara]], bija nozīmīgas stratēģiski un militāri, bet arī bija saskarsmes punkti starp [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]] un [[Musulmaņu pasaule|islāma pasauli]], veicinot zināšanu apmaiņu, tostarp [[Arābu pasaule|arābu pasaulē]] saglabātie antīko zinātnieku darbi nonāca Rietumeiropā?
* ... '''[[ekskluzīvā ekonomiskā zona]]''' stiepjas līdz 200 [[jūras jūdze|jūras jūdzēm]] (aptuveni 370,4 [[kilometrs|km]]) no valsts piekrastes līnijas jūrā, un šajā zonā valstij ir īpašas tiesības izmantot un pārvaldīt dabas resursus, kā arī veikt dažādas ekonomiskās aktivitātes?

[[Attēls:Ereignisblatt aus den revolutionären Märztagen 18.-19. März 1848 mit einer Barrikadenszene aus der Breiten Strasse, Berlin 01.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[1848.—1849. gada revolūcija Vācijā]]''' bija daļa no [[1848. gada revolūcijas|Tautu pavasara]] &lt;small&gt;(attēlā [[Berlīne]]s barikādes 1848. gada martā)&lt;/small&gt;?
* ... [[lietuviešu valoda]] ir visvairāk lietotā '''[[austrumbaltu valodas|austrumbaltu valoda]]''', kurā runā vairāk nekā 3 miljoni cilvēku visā pasaulē, tai seko [[latviešu valoda]] ar aptuveni 1,5 miljoniem dzimtās valodas runātāju?
* ... '''[[Krievijas Āzijas daļa]]''' ir lielāka par [[Kanāda|Kanādu]] (otro lielāko valsti pasaulē), visu [[Eiropa|Eiropu]] un tikai nedaudz mazāka par [[Antarktīda|Antarktīdu]]?

[[Attēls:Jan-VIII.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Romas pāvests|Romas bīskapa]] un [[Pāvesta valsts]] valdnieka '''[[Jānis VIII|Jāņa VIII]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pontifikāts beidzās ar viņa slepkavību [[882. gads|882. gadā]], kas ievērojami vājināja [[Romas pāvests|pāvestu]] varu?
* ... atšķirībā no [[džihādisms|džihādisma]], kas koncentrējas uz bruņotu cīņu, lai iedibinātu [[islāma valsts|islāma varu]] un iznīcinātu &quot;neticīgos&quot;, '''[[panislāmisms]]''' tiecas panākt politisku un kultūras vienotību starp [[musulmaņi|musulmaņu]] tautām?
* ... '''[[2019. gada Ukrainas parlamenta vēlēšanas]]''' bija ārkārtas [[vēlēšanas]] un tika izsludinātas pēc tam, kad jaunievēlētais [[Ukrainas prezidents|prezidents]] [[Volodimirs Zelenskis]] 2019. gada maijā izsludināja [[Augstākā Rada|Ukrainas Augstākās Radas]] atlaišanu?

[[Attēls:2024-08-25 Motorsport, Formel 1, Großer Preis der Niederlande 2024 STP 3973 by Stepro (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[2024. gada F1 sezona|2024. gada ''F1'' sezonā]]''' ''[[Red Bull Racing|Red Bull]]'' pilots [[Makss Verstapens]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja savu ceturto [[F1 čempionu saraksts|pasaules čempiona titulu]] pēc kārtas?
* ... [[1947. gads|1947. gadā]] [[Polija]]s valdība īstenoja '''[[operācija &quot;Visla&quot;|akciju &quot;Visla&quot;]]''', kuras ietvaros tūkstošiem [[ukraiņi|ukraiņu]] un '''[[lemki (tauta)|lemku]]''' tika piespiedu kārtā pārvietoti uz Polijas ziemeļrietumu reģioniem, kas tika pievienoti tai pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]; [[Ukraina]] uzskata šo operāciju par [[Etniskā tīrīšana|etnisko tīrīšanu]]?
* ... '''[[Apvienotās Laplatas provinces]]''' bija [[Dienvidamerika]]s valstu [[konfederācija]], kas pastāvēja 19. gadsimta sākumā un ietvēra mūsdienu [[Argentīna|Argentīnu]], [[Urugvaja|Urugvaju]], [[Bolīvija|Bolīviju]] un [[Paragvaja|Paragvaju]]?

[[Attēls:TV3 by Augustas Didzgalvis.jpg|border|right|50px]]
* ... '''''[[TV3 Group]]''''' vēsture saistāma ar [[Zviedrija]]s mediju grupas ''[[Modern Times Group]]'' ienākšanu [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]] 1990. gados, kas izveidoja televīzijas kanālu ''[[TV3 Latvija|TV3]]'', kā arī iegādājās vai izveidoja citus [[televīzija]]s kanālus un radiostacijas &lt;small&gt;(attēlā ''TV3 Group'' birojs [[Viļņa|Viļņā]])&lt;/small&gt;?
* ... '''[[džihādisms]]''' uzskata, ka [[islāms|islāmam]] ir jāreglamentē visi dzīves aspekti, tostarp [[politika]], un ka [[islāma valsts]] izveide ir svēts pienākums; džihādisti noraida [[sekulārisms|sekulāras pārvaldes]] formas un uzskata, ka visiem [[musulmaņi]]em ir pienākums piedalīties [[džihāds|džihādā]] — karā pret neticīgajiem un islāma ienaidniekiem?
* ... '''[[deportācija|deportāciju]]''' reglamentē starptautiskās tiesības, tostarp [[Ženēvas konvencijas|Ženēvas konvencija]] par [[bēgļi|bēgļu]] statusu un citi starptautiskie līgumi, kuros ir noteikti personu neizraidīšanas principi uz valstīm, kurās viņu dzīvība vai brīvība būtu apdraudēta?

[[Attēls:USS Los Angeles moored to USS Patoka, 1931.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Cepelīns (gaisa kuģis)|cepelīnus]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pirmo reizi komerciāliem lidojumiem lietoja [[1910. gads|1910. gadā]] ''Deutsche Luftschiffahrts-AG'' (DELAG), pasaulē pirmā komerciālā [[lidsabiedrība]]?
* ... reģionos ar augstu [[Ultravioletais starojums|ultravioleto starojumu]] [[cilvēki]]em parasti ir tumšāka '''[[cilvēka ādas krāsa|ādas krāsa]]''', kas pasargā viņus no [[saule]]s kaitīgās ietekmes, bet reģionos ar zemu ultravioleto starojumu cilvēkiem parasti ir gaišāka āda, kas palīdz viņiem sintezēt [[D vitamīns|D vitamīnu]] zemā saules starojuma apstākļos?
* ... [[Latvija|Latvijā]] pirmais vārda '''[[Krišs]]''' došanas gadījums reģistrēts [[1743. gads Latvijā|1743. gadā]] [[Rūjiena|Rūjienā]]?

[[Attēls:Geschichte des Kostüms (1905) (14761439186).jpg|border|right|50px]]
* ... 15. gadsimta līdz 17. gadsimta [[vācieši|vācu]] [[algotnis|algotņu]] (karavīru) '''[[landsknehts|landsknehtu]]''' [[apģērbs]] bija ļoti grezni izrotāts un izaicinošākais [[renesanse]]s laikā &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... mūsdienu zinātne noraida jēdzienu par '''[[āriešu rase|āriešu rasi]]''' kā pseidozinātnisku un [[rasisms|rasistisku]]?
* ... [[Indijas lauka hokeja izlase|Indijas izlase]] ir visveiksmīgākā komanda '''[[lauka hokejs olimpiskajās spēlēs|lauka hokejā olimpiskajās spēlēs]]''', kopā izcīnot 13 medaļas, no tām 8 zelta?

[[Attēls:Johannes Erm (EST) 2019.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Igauņi|igauņu]] [[vieglatlēts]] '''[[Johanness Erms]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gada Eiropas čempionātā]] ar personisko rekordu 8764 punkti kļuva par Eiropas čempionu [[Desmitcīņa|desmitcīņā]]?
* ... '''[[Krievijas okupēto Ukrainas teritoriju aneksija (2022)|Krievijas okupēto Ukrainas teritoriju aneksija]]''' notika [[2022. gads|2022. gada]] 30. septembrī pēc tam, kad četros okupētajos [[Ukraina]]s reģionos tika sarīkoti [[2022. gada aneksijas referendumi Krievijas okupētajā Ukrainā|fiktīvi referendumi par pievienošanos Krievijai]]?
* ... '''[[Ēmas jūra]]s''', kas pirms aptuveni 130 līdz 115 tūkstošiem gadu atradās tagadējā [[Baltijas jūra]]s baseinā, ūdens līmenis bija par 5—7 metriem augstāks nekā mūsdienās, tādēļ tā savienojās ar tagadējo [[Ziemeļjūra|Ziemeļjūru]] un [[Baltā jūra|Balto jūru]], ietverot [[Lādogas ezers|Lādoga]]s un [[Oņega]]s ezerus, un atdalot [[Skandināvija]]s salu no [[Eirāzija]]s?

[[Attēls:Parseval PL19 1914-08-30.jpg|border|right|50px]]
* ... [[dirižablis|dirižabļa]] '''[[PL 19 notriekšana Bernātos]]''' bija [[Vācija]]s gaisa flotes pirmais zaudētais dirižablis [[Pirmais pasaules karš|Pirmajā pasaules karā]] &lt;small&gt;(attēlā dirižablis PL 19)&lt;/small&gt;?
* ... termins '''[[noziegumi pret cilvēci]]''' tika ieviests [[1915. gads|1915. gada]] 24. maijā, dienā, kad [[Antante]]s valstis pieņēma kopīgu deklarāciju par [[Armēņu genocīds|armēņu genocīdu]], kurā [[Osmaņu impērija]]s rīcību raksturoja kā &quot;noziegumus pret cilvēci un civilizāciju&quot;?
* ... [[Gruzīni|gruzīnu]] izcelsmes [[Francija]]s [[futbolists]] '''[[Žoržs Mikautadze]]''' ir [[Gruzijas futbola izlase]]s pirmo vārtu autors [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionātā]], ko viņš iesita [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionātā]] spēlē pret [[Turcijas futbola izlase|Turcijas izlasi]]?

[[Attēls:Countries driving on the left or right.svg|border|right|50px]]
* ... mūsdienās '''[[labās un kreisās puses satiksme|kreisās puses satiksme]]''' ir tikai četrās [[Eiropa]]s valstīs ([[Apvienotā Karaliste]], [[Īrija]], [[Malta]] un [[Kipra]]), kas agrāk bijušas [[Britu impērija]]s sastāvā &lt;small&gt;(attēlā valstis ar labās (sarkans) un kreisās (zils) puses satiksmi pasaules kartē)&lt;/small&gt;?
* ... [[animācijas filma]] '''&quot;[[Prāta spēles 2]]&quot;''' visā pasaulē nopelnīja vairāk nekā vienu miljardu [[ASV dolārs|ASV dolāru]], ierindojoties [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|pirmajā vietā starp pelnošākajām 2024. gada filmām]]?
* ... [[Francija]]s dienvidrietumu reģiona '''[[Gaskoņa]]s''' iedzīvotāji runā [[oksitāņu valoda]]s '''[[Gaskoniešu valoda|gaskoņiešu dialektā]]'''?

[[Attēls:Yeoldcheshirecheese.jpg|border|right|50px]]
* ... '''''[[Ye Olde Cheshire Cheese]]''''' &lt;small&gt;(attēlā ieeja)&lt;/small&gt; ir viens no [[Londona]]s vecākajiem un vēsturiskākajiem [[krogs|krogiem]], kas tika pārbūvēts un atkārtoti atvērts [[1667. gads|1667. gadā]] pēc [[Lielais Londonas ugunsgrēks|Lielā ugunsgrēka]], un tas ir pazīstams ar savu autentisko un vēsturisko atmosfēru?
* ... būvniecībā esošais '''[[Fēmarnbelta tunelis]]''' savienos [[Dānija]]i piederošo [[Lollande]]s salu ar [[Vācija]]i piederošo [[Fēmarna]]s salu, šķērsojot 18 kilometrus plato [[Fēmarnbelts|Fēmarnbeltu]] [[Baltijas jūra|Baltijas jūrā]] un kļūstot par pasaulē garāko ceļu un dzelzceļa [[tunelis|tuneli]]?
* ... [[Latvija|Latvijā]] pirmais vārda '''[[Rihards]]''' došanas gadījums reģistrēts [[1545. gads Latvijā|1545. gadā]] [[Vidzeme|Vidzemē]]?

[[Attēls:Krasta iela Jēkabpilī.jpg|border|right|50px]]
* ... sākotnēji [[Krustpils]] ielu tīkls bija neregulārs, taču, domājams, ka pēc [[1705. gads Latvijā|1705. gada]] ugunsgrēka, tas ieguvis regulāru plānojumu ar taisnām ielām, un ilgstoši '''[[Krasta iela (Jēkabpils)|Krasta iela]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija galvenā iela, par ko liecina apbūves gabalu izvietojums perpendikulāri Krasta, nevis [[Rīgas iela (Jēkabpils)|Rīgas ielai]]?
* ... [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] un [[2022. gada ziemas olimpiskās spēles|2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Pekina|Pekinā]] [[Polija]]s uzņēmuma '''''[[4F]]''''' sagatavotajos tērpos startēja astoņu valstu olimpiskās izlases — neskaitot Poliju arī [[Horvātija]], [[Lietuva]], [[Latvija]], [[Portugāle]], [[Grieķija]], [[Slovākija]] un [[Serbija]]?
* ... kā gada lielās formas izrāde '''[[Spēlmaņu nakts 2023/2024]]''' balvu pasniegšanas ceremonijā tika apbalvota [[Liepājas teātris|Liepājas teātra]] izrāde &quot;Latviešu raķetes&quot;, kas stāsta par Latvijas [[bobslejs|bobsleja]] vēsturi?

[[Attēls:Mircea Snegur 1996.jpg|border|right|50px]]
* ... [[1989. gads|1989. gadā]] '''[[Mirča Snegurs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika ievēlēts par [[Moldāvijas PSR]] Augstākās Padomes priekšsēdētāju, un viņš kļuva par vienu no vadošajiem neatkarības kustības līderiem, bet 1990. gadā — par Moldovas PSR prezidentu un [[Moldovas prezidents|Moldovas prezidentu]] pēc neatkarības pasludināšanas 1991. gada 27. augustā?
* ... [[Parīzes miera līgums (1783)|Parīzes miera līgumā]], kas noslēdza [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karu]], [[Lielbritānija]] ne tikai atzina trīspadsmit '''[[Britu Amerika]]s''' koloniju neatkarību, bet arī atdeva [[Spānija]]i [[Florida]]s kolonijas?
* ... sākotnēji ''[[Boeing]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''CST-100 Starliner'' pirmais pilotējamais lidojums '''''[[Boeing Crew Flight Test]]''''' bija plānots astoņas dienas, tomēr, kad kosmosa kuģis piedzīvoja problēmas ar dzinējiem, ''[[NASA]]'' nolēma, ka kosmonautu atgriešanās ir pārāk riskanta, un kosmosa kuģis atgriezās bez apkalpes, bet kosmonauti atgriezās ar ''[[SpaceX Crew-9]]''?

[[Attēls:Staffordshire hoard annotated.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Stefordšīras depozīts]]''' &lt;small&gt;(attēlā neliela depozīta daļa)&lt;/small&gt; ir lielākais līdz šim atrastais [[Anglosakši|anglosakšu]] [[zelts|zelta]] un [[sudrabs|sudraba]] [[Metālapstrāde|metāla izstrādājumu]] [[depozīts]], kas sastāv no gandrīz 4600 priekšmetiem un dažādiem metāla fragmentiem, kas kopā veido 5,1 kg zelta un 1,4 kg sudraba?
* ... '''[[peldēšana olimpiskajās spēlēs|peldēšanā olimpiskajās spēlēs]]''' ir otrais lielākais iegūstamo [[medaļa|medaļu]] skaits pēc [[vieglatlētika]]s?
* ... [[Rīgas dome]]s deputāte '''[[Lauma Paegļkalna]]''' ir [[Dziesmotā revolūcija|Atmodas laika]] [[žurnāliste]]s un politiķes [[Velta Čebotarenoka|Veltas Čebotarenokas]] meita?

[[Attēls:Church of Saint Mary ruins on Saint Meinhard Island.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Svētā Meinarda sala]]''' [[Daugava|Daugavā]] ([[Rīgas ūdenskrātuve|Rīgas HES ūdenskrātuvē]]) pie [[Ikšķile]]s &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika uzbērta līdz [[1976. gads Latvijā|1976. gadam]], lai saglabātu [[Ikšķiles viduslaiku baznīca]]s un [[Ikšķiles viduslaiku pils|pils]] drupas, no [[Rīgas HES]] [[Rīgas ūdenskrātuve|ūdenskrātuves]] uzpludināšanas?
* ... '''''[[The Irish Times]]''''' ir [[Īrija]]s vadošais [[laikraksts]], kura pirmais izdevums izdots [[1859. gads|1859. gadā]]?
* ... [[Briti|britu]] aktieris '''[[Nīls Dadžens]]''' 2011. gadā nomainīja [[Džons Netlss|Džonu Netlsu]] seriāla &quot;[[Midsomeras slepkavības]]&quot; galvenajā lomā?

[[Attēls:TF241534 Almeida Roglic Pogacar Yates (53873615951).jpg|border|right|50px]]
* ... saistībā ar gatavošanos [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajām spēlēm]] pirmo reizi sacensību vēsturē '''[[2024. gada Tour de France|2024. gada ''Tour de France'']]''' nenoslēdzās [[Parīze|Parīzē]] vai tās tuvumā, bet gan [[Nica|Nicā]], [[Francija]]s dienvidos &lt;small&gt;(attēlā velobrauciena uzvarētājs [[Tadejs Pogačars]] līdera dzeltenajā kreklā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[saules dūriens|saules dūriena]]''' [[simptomi]] pastiprinās, ja palielinās apkārtējās vides mitrums?
* ... [[Albānijas futbola izlase]]s spēlētājs '''[[Nedims Bajrami]]''' [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionāta]] grupu turnīra pirmajā spēlē pret [[Itālijas futbola izlase|Itāliju]] guva ātrākos vārtus [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionāta]] finālturnīru vēsturē, izceļoties jau spēles 23. sekundē?

[[Attēls:Weimar Constitution.jpg|border|right|50px]]
* ... pēc [[Reihstāga dedzināšana]]s [[Ādolfs Hitlers]] izmantoja '''[[Veimāras Konstitūcija]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; 48. panta ārkārtas pilnvaras, lai ieviestu ārkārtas dekrētus, kas būtībā apturēja konstitūcijas darbību un ieviesa [[nacionālsociālisms|nacistisko]] [[Diktatūra|diktatūru]]; oficiāli konstitūcija netika atcelta, bet tā tika praktiski ignorēta līdz nacistu režīma beigām [[1945. gads|1945. gadā]]?
* ... '''[[1979. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|1. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika [[1979. gads|1979. gadā]] pēc pirmās [[Eiropas Kopiena]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Apvienotā Karaliste]], [[Dānija]] un [[Īrija]]?
* ... '''[[UEFA Sieviešu čempionu līga]]s''' 2025. gada uzvarētāja ir [[Londona]]s [[futbola klubs]] ''Arsenal'', ​​kam šis bija otrais tituls, bet vistitulētākā komanda ir Lionas &quot;Olympique&quot; no [[Francija]]s, kas uzvarējusi 8 reizes?

[[Attēls:Town Hall of Jelgava, Latvia.jpg|border|right|50px]]
* ... [[2025. gada Jelgavas domes vēlēšanas|2025. gada Jelgavas domes vēlēšanās]] uzvarēja [[Zaļo un Zemnieku savienība]]s saraksts, iegūstot 3 vietas '''[[Jelgavas dome|Jelgavas domē]]''' &lt;small&gt;(attēlā domes ēka [[Lielā iela (Jelgava)|Lielajā ielā]])&lt;/small&gt;, bet zaudēja [[Jelgavas pašvaldības vadītāju uzskaitījums|priekšsēdētāja]] amatu, kurā vairāk nekā 20 gadus atradās tās pārstāvis [[Andris Rāviņš]]?
* ... galvenais '''[[kodoldegviela]]s''' veids ir [[Urāns (elements)|urāns]], taču izmanto arī [[Plutonijs|plutoniju]] un [[Torijs|toriju]]?
* ... jauniešu līmenī '''[[Mateo Retegi]]''' pārstāvējis [[Argentīnas futbola izlase|Argentīnas futbola izlasi]], taču savas [[itāļi|itāļu]] izcelsmes dēļ viņam bija iespējams spēlēt [[Itālijas futbola izlase|Itālijas izlasē]], kur viņš debitēja 2023. gadā un pārstāvēja Itāliju [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionātā]]?

[[Attēls:Echinops sphaerocephalus sl4.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[apaļgalvas ežziede]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[izplatības areāls|pamatareāls]] ir [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]] un [[Āzija|Āzijā]], bet suga ir introducēta arī citur; [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]] to audzē kā [[nektāraugi|nektāraugu]], un dažkārt ežziede sastopam savvaļā kā dārzbēglis, tai skaitā arī [[Latvija|Latvijā]]?
* ... '''[[1984. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|2. Eiropas Parlamenta vēlēšana]]s''' notika [[1984. gads|1984. gadā]] pēc otrās [[Eiropas Kopiena]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Grieķija]]?
* ... 2025. gada februārī ar rezultātu 5,82 metri '''[[Valters Kreišs]]''' par 2 centimetriem laboja [[Aleksandrs Obižajevs|Aleksandram Obižajevam]] kopš 1987. gada piederējušo [[Latvijas rekordi vieglatlētikā|Latvijas rekordu]] [[Kārtslēkšana|kārtslēkšanā]]?

[[Attēls:HaymarketRiot-Harpers.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Hejmārketas slaktiņš]]''' [[1886. gads|1886. gada]] 4. maijā [[Čikāga|Čikāgā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] kļuva par simbolu strādnieku kustībai un cīņai par darba tiesībām, tas deva impulsu 8 stundu darba dienas ieviešanai &lt;small&gt;(attēlā 1886. gada gravīrā)&lt;/small&gt;?
* ... lai gan '''[[Eiropas Savienības komisārs|Eiropas Savienības komisārus]]''' izvirza dalībvalstis, viņi nepārstāv savas valstis, bet darbojas kopīgās [[Eiropas Savienība]]s interesēs?
* ... sprinterim '''[[Oskars Grava|Oskaram Gravam]]''' pieder visu laiku otrais labākais rezultāts starp [[Latvija]]s [[vieglatlēti]]em gan [[100 m]], gan [[200 m]] distancēs, kas uzstādīti 2024. un 2025. gadā?

[[Attēls:GAE - Ajax - 52788521318 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Portugāles futbola izlase]]s un [[Turīnas &quot;Juventus&quot;]] [[Pussargs (futbols)|pussarga]] '''[[Fransišku Konseisau]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tēvs [[Seržiu Konseisau]] ir futbola treneris un bijušais [[futbolists]], arī spēlējis Portugāles izlasē?
* ... '''[[1989. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|3. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika [[1989. gads|1989. gadā]] pēc trešās [[Eiropas Kopiena]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Portugāle]] un [[Spānija]]?
* ... pēc '''[[Rumānijas neatkarības karš|Rumānijas neatkarības kara]]''' tai tika piešķirta '''[[Ziemeļdobrudža]]''' apmaiņā pret Dienvidu [[Besarābija|Besarābiju]] ([[Budžaka|Budžaku]]), ko Rumānija bija atdevusi [[Krievijas Impērija]]i — tas bija svarīgs stratēģisks solis, kas [[Rumānija]]i nodrošināja piekļuvi [[Melnā jūra|Melnajai jūrai]]?

[[Attēls:PaulMaurice2024.png|border|right|50px]]
* ... 2024. gada 24. jūnijā '''[[Pols Moriss|Pola Morisa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; trenētā [[Floridas &quot;Panthers&quot;]] komanda izcīnīja pirmo [[Stenlija kauss|Stenlija kausu]], un viņš to paveica savā 26. [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] sezonā kā galvenais [[treneris]] — viņam bija nepieciešams visvairāk sezonu galvenā trenera amatā, lai kļūtu par līgas čempionu pirmo reizi?
* ... '''[[Indijas Konstitūcija]]''' ir viena no garākajām rakstītajām [[konstitūcija|konstitūcijām]] pasaulē: sākotnēji tajā bija 395 panti, 22 daļas un 8 saraksti (pielikumi), taču daudzo grozījumu dēļ tagad tajā ir vairāk nekā 450 panti un 12 saraksti?
* ... [[1957. gads|1957. gadā]] neatkarību no [[Lielbritānija]]s ieguva tās kolonija [[Zelta Krasts]], kas mūsdienās pazīstama kā [[Gana]], tomēr vēsturiski šīs valsts teritorija nekad nav bijusi '''[[Ganas impērija]]s''' sastāvā?

[[Attēls:Weichsel-Würm-Glaciation.png|border|right|50px]]
* ... '''[[Vislas apledojums]]''' bija [[Eiropa]]s pēdējais lielākais [[kvartārs|kvartāra]] [[ledus laikmets|ledus laikmeta]] apledojums pirms aptuveni {{sk|115000}} līdz {{sk|12600}} gadiem &lt;small&gt;(attēlā apledojums Eiropā ar maksimālo platību pirms 22 tūkstošiem gadu)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[1994. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|4. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika pēc [[Māstrihtas līgums|Māstrihtas līguma]] parakstīšanas [[1992. gads|1992. gadā]], ar kuru uz [[Eiropas Kopiena]]s pamata bija nodibināta [[Eiropas Savienība]]?
* ... galīgo '''[[matu transplantācija]]s''' rezultātu iegūst pēc aptuveni gada, un tas saglabājas visu mūžu?

[[Attēls:Dmitry Medvedev official large photo -1 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[2008. gada Krievijas prezidenta vēlēšanas|2008. gada Krievijas prezidenta vēlēšanās]]''' toreizējais [[Krievijas Federācijas prezidents|prezidents]] [[Vladimirs Putins]] saskaņā ar [[Krievijas Konstitūcija|Krievijas Konstitūciju]] nebija tiesīgs kandidēt uz prezidenta amatu trešo reizi pēc kārtas, tādēļ viņa atbalstītais kandidāts bija [[Dmitrijs Medvedevs]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[Francija]]s [[galēji labēja politika|galēji labējai]] '''[[Nacionālā apvienība (Francija)|Nacionālajai apvienībai]]''' par saviem panākumiem lielā mērā jāpateicas pret [[Imigrācija|imigrantiem]] un [[Islāms|islāmu]] vērstajai retorikai, kas bija iekļauta tās programmā jau kopš tās pastāvēšanas pirmsākumiem, bet sāka nest politiskas dividendes, kad šis jautājums Francijā kļuva aizvien aktuālāks?
* ... [[1990. gads|1990. gadā]] '''[[Jemenas Arābu Republika]]''' apvienojās ar [[Dienvidjemena|Jemenas Tautas Demokrātisko Republiku]], tādējādi izveidojot vienotu [[Jemena|Jemenas Republiku]], tomēr šī apvienošanās nebija viegla, un arī pēc apvienošanās sekoja spriedze un bruņoti konflikti starp abu bijušo valstu atšķirīgajiem politiskajiem un sociālajiem spēkiem?

[[Attēls:BerlinerBlockadeLuftwege.png|border|right|50px]]
* ... [[1948. gads|1948. gada]] 24. jūnijā [[Padomju Savienība]] oficiāli slēdza visus autoceļu, dzelzceļa un ūdensceļus, kas veda uz [[Rietumberlīne|Rietumberlīni]], uzsākot '''[[Rietumberlīnes blokāde|Rietumberlīnes blokādi]]'''; pilsētas apgādei varēja izmantot vienīgi gaisa satiksmi, izveidojot trīs [[Rietumberlīnes gaisa koridori|gaisa koridorus]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[1999. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|5. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika [[1999. gads|1999. gadā]] pēc ceturtās [[Eiropas Savienība]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Austrija]], [[Somija]] un [[Zviedrija]]?
* ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktrise]]s '''[[Darlīna Konlija|Darlīnas Konlijas]]''' karjera ilga vairāk nekā 50 gadus, un viņa ir vislabāk pazīstama ar savām lomām dažādās [[ziepju opera|ziepju operās]], īpaši ar [[mode|modes industrijas]] darbinieces Sallijas Spektras lomu seriālā &quot;[[Hameleonu rotaļas]]&quot;?

[[Attēls:Ouvrier kolkhosienne 2.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] izcelsmes [[Padomju Savienība|padomju]] tēlnieces [[Vera Muhina|Veras Muhinas]] [[piemineklis]] '''&quot;[[Strādnieks un kolhozniece]]&quot;''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par vienu no padomju laika simboliem?
* ... terminu '''[[beduīni]]''' attiecina uz visiem [[arābu pasaule]]s iedzīvotājiem, kuri dzīvo [[Klejotāji|nomadu]] dzīvesveidu, neatkarīgi no viņu [[tautība]]s vai [[reliģija|reliģiskās piederības]], bet lielākā daļa no tiem runā '''[[Arābu valodas beduīnu dialekts|arābu valodas beduīnu dialektā]]'''?
* ... pirmā globāli zināmākā '''[[telenovele]]''' bija 1979. gada [[Meksika]]s &quot;[[Bagātie arī raud]]&quot;, kuru [[Eksports|eksportēja]] arī uz [[Padomju Savienība|PSRS]]?

[[Attēls:Katherine Kelly Lang - Monte-Carlo Television Festival.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Džons Makuks]]''' un '''[[Ketrīna Kellija Lenga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir divi pēdējie seriāla &quot;[[Hameleonu rotaļas]]&quot; oriģinālie [[aktieri]], kuri joprojām filmējas un abi debitēja pirmajā sērijā?
* ... vairāk nekā 50% [[vīrietis|vīriešu]] 50 gadu vecumā ir vērojama dažādu pakāpju androgēnā '''[[alopēcija]]''' ([[mati|matu]] izkrišana un plikpaurība)?
* ... pretēji izplatītajam priekšstatam, nosaukums '''[[Lielā armija (Francija)|Lielā armija]]''' neattiecas uz [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] impērijas bruņotajiem spēkiem kopumā, bet vienību 1805.—1808. un 1811.—1814. gadā?

[[Attēls:Flag of the Democratic Front for the Liberation of Palestine.svg|border|right|50px]]
* ... atšķirībā no ''[[Hamās]]'', kas noraida [[Izraēla]]s kā valsts pastāvēšanu, '''[[Palestīnas Demokrātiskā atbrīvošanās fronte]]''' &lt;small&gt;(attēlā karogs)&lt;/small&gt; atbalsta divu valstu konflikta risinājumu?
* ... no 17. līdz 19. gadsimtam '''[[Dahomejas karaliste]]s''' varas iestādes eiropiešiem pārdeva aptuveni divus miljonus [[Vergi|vergu]]?
* ... [[Latvija|Latvijā]] lielākā daļa '''[[sādža|sādžu]]''' tika likvidētas 20. gadsimta pirmajā pusē, [[Agrārā reforma Latvijā|agrārās reformas]] ceļā sadalot zemi un izveidojot [[Viensēta|viensētu]] sīksaimniecības?

[[Attēls:Gints Zilbalodis in January 2025.png|border|right|50px]]
* ... &quot;[[Straume (filma)|Straume]]&quot; bija '''[[Gints Zilbalodis|Ginta Zilbaloža]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; otrā pilnmetrāžas [[animācijas filma]] pēc 2019. gadā izlaistās debijas filmas &quot;[[Projām]]&quot;?
* ... '''[[Edvards Jordenesku|Edvarda Jordenesku]]''', kurš no 2022. līdz 2024. gadam bija [[Rumānijas futbola izlase]]s galvenais treneris, tēvs [[Angels Jordenesku]] arī bijis futbolists un treneris, spēlējis Rumānijas izlasē un vairākas reizes kā treneris vadījis to?
* ... '''[[Triestes brīvā teritorija|Triestes brīvo teritoriju]]''' starp [[Itālija]]s ziemeļiem un [[Dienvidslāvija|Dienvidslāviju]] [[1947. gads|1947. gadā]] izveidoja [[ANO Drošības padome]] saskaņā ar miera līguma ar Itāliju noteikumiem, lai saglabātu līdzsvaru šajā etniski daudzveidīgajā reģionā un mazinātu teritoriālo pretenziju risku?

[[Attēls:Agnese Lāce, 2024-06-20.jpg|border|right|50px]]
* ... 2024. gada pēc [[Latvijas kultūras ministre|kultūras ministres]] [[Agnese Logina|Agneses Loginas]] demisijas šajā amatā tika apstiprināta [[Parlamentārais sekretārs (Latvija)#Kultūras ministrijas parlamentārie sekretāri|Kultūras ministrijas parlamentārā sekretāre]] '''[[Agnese Lāce]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Amerikas Savienoto Valstu Militārā akadēmija]]''' jeb Vestpointa ir vecākā no piecām Amerikas militārajām akadēmijām, un starp tās absolventiem ir [[ASV prezidenti]] [[Dvaits Eizenhauers]] un [[Uliss Grānts]], Konfederācijas prezidents [[Džefersons Deiviss]], Konfederācijas ģenerālis [[Roberts Lī]], dzejnieks [[Edgars Alans Po]], ģenerāļi [[Daglass Makarturs]] un [[Džordžs Patons]]?
* ... '''[[Eiropas čempionāts hokejā]]''' tika rīkots neregulāri no 1910. līdz 1991. gadam, un kopumā tika izspēlēti 66 Eiropas čempionāti?

[[Attēls:Lamine Yamal a Xina (2025).png|border|right|50px]]
* ... ''[[FC Barcelona]]'' [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Lamins Jamals]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Spānijas futbola izlase|Spānijas futbola izlasē]] debitēja 2023. gadā Eiropas čempionāta kvalifikācijas spēlē pret [[Gruzijas futbola izlase|Gruziju]] un jau pirmajā spēlē izcēlās ar vārtiem, 16 gadu un 57 dienu vecumā kļūstot par jaunāko spēlētāju un jaunāko vārtu guvēju Spānijas izlases vēsturē?
* ... '''[[2024. gada UEFA Čempionu līgas fināls]]''' [[Spānija]]s [[futbola klubs|futbola klubam]] [[Madrides &quot;Real&quot; (futbols)|Madrides &quot;Real&quot;]] bija 17. fināls, kurā trofeja tika iegūta jau 15. reizi?
* ... '''[[Peru vicekaraliste]]''' sākotnēji ietvēra lielāko daļu [[Spānija]]s īpašumu [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]], un 16. un 17. gadsimtā tika uzskatīta par svarīgāku par [[Jaunspānija|Jaunspāniju]]?

[[Attēls:HillGraham1969Aug.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Greiems Hills]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir vienīgais [[autosportists]], kurš ir sasniedzis '''''[[Motoru sporta trīskāršais kronis|Triple Crown]]''''', uzvarot ''[[Indianapolis 500]]'', [[Lemānas 24 stundu sacīkstes|Lemānas 24 stundu sacīkstēs]] un [[Monako Grand Prix|Monako ''Grand Prix'']]?
* ... '''[[An-2 katastrofa Saldū|''An-2'' katastrofā Saldū]]''', kas notika [[1981. gads Latvijā|1981. gada]] 13. jūnijā [[minerālmēsli|minerālmēslu]] izkaisīšanas darbā, neviens no diviem ''[[An-2]]R'' pilotiem neizdzīvoja?
* ... [[maori]] ir lielākā '''[[polinēzieši|polinēziešu]]''' tauta?

[[Attēls:Flag of South Africa (1928-1982).svg|border|right|50px]]
* ... '''[[Dienvidāfrikas Savienība]]''' &lt;small&gt;(attēlā karogs)&lt;/small&gt; tika izveidota [[1910. gads|1910. gada]] 31. maijā, apvienojot britu Kāpas koloniju, Natalas koloniju, Transvālas koloniju un Oranžas upes koloniju?
* ... tiek lēsts, ka masu demonstrācijas '''[[Ziedu tilts]]''', kas notika [[1990. gads|1990. gada]] 6. maijā gar un virs [[Rumānija|Rumāniju]] un [[Moldāvijas PSR]] atdalošo [[Pruta|Prutas upi]], dalībnieku skaits bija 1,2 miljoni cilvēku?
* ... par '''[[2024. gada Copa América|2024. gada ''Copa América'']]''' čempioniem kļuva [[Argentīnas futbola izlase]], kas finālā papildlaikā ar 1:0 pieveica [[Kolumbijas futbola izlase|Kolumbijas izlasi]]; Argentīnai šis bija jau 16. tituls un otrais pēc kārtas?

[[Attēls:Bieriņi Bērnu slimnīca 3.jpg|border|right|50px]]
* ... dzelzceļa pieturas punkts [[Rīga|Rīgā]] '''[[Bieriņi / Bērnu slimnīca]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika atklāts {{dat|2024|6|12||bez}}, vienlaikus slēdzot [[Atgāzene (stacija)|Atgāzenes]] pieturas punktu, kas atradās puskilometru uz [[Jelgava (stacija)|Jelgavas]] pusi?
* ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzijā]]''', kuras spēles notika [[Belgrada|Belgradā]] un [[Danīdina|Danīdinā]], A grupas uzvarētāji [[Nīderlandes hokeja izlase]] iekļuva [[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija|1. divīzijas B grupā]], bet B grupas uzvarētāji [[Gruzijas hokeja izlase]] kvalificējās uz A grupu?
* ... saskaņā ar [[Ukrainas Konstitūcija]]s 12. pantu valsts rūpējas par '''[[ukraiņu diaspora]]s''', pat ja tie nav [[Ukraina]]s pilsoņi, nacionālo, kultūras un [[ukraiņu valoda|valodas]] vajadzību apmierināšanu?

[[Attēls:Official portrait of Roberta Metsola.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Eiropas Parlamenta prezidents|Eiropas Parlamenta prezidenta]]''' amatu šobrīd ieņem [[Malta]]s pārstāve '''[[Roberta Metsola]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas ir jaunākā politiķe šajā amatā?
* ... '''[[Krievijas iebrukuma Ukrainā izraisītā migrācijas krīze]]''' ir [[Eiropa|Eiropā]] lielākā '''[[migrācijas krīze]]''' kopš [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]?
* ... 2024. gada vasarā [[Latvija]]s vadošā sieviešu [[basketbols|basketbola]] kluba [[Rīgas TTT]] galvenais treneris '''[[Mārtiņš Gulbis]]''' kļuva par vadošā vīriešu kluba [[Rīgas VEF]] galveno treneri, stājoties [[Jānis Gailītis (basketbolists)|Jāņa Gailīša]] vietā un kļūstot arī par sava vecāka brāļa [[Māris Gulbis (basketbolists)|Māra Gulbja]] treneri, kurš tobrīd bija VEF spēlētājs?

[[Attēls:Olstadion.jpg|border|right|50px]]
* ... 1987. gadā [[Amsterdama]]s pašvaldība ierosināja '''[[Amsterdamas Olimpiskais stadions|Amsterdamas Olimpisko stadionu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nojaukt, tomēr [[1928. gada vasaras olimpiskās spēles|1928. gada vasaras olimpisko spēļu]] galvenā arēna tika pasludināta par kultūras pieminekli un saglabāta?
* ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija|2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzijā]]''', kuras spēles notika [[Stambula|Stambulā]] un [[Santjago de Keretaro]], A grupas uzvarētāji [[Kirgizstānas hokeja izlase]] iekļuva [[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2. divīzijas B grupā]], bet B grupas uzvarētāji [[Meksikas hokeja izlase]] kvalificējās uz A grupu?
* ... oriģinālais '''[[Moldovas Republikas Neatkarības deklarācija]]s''' dokuments, ko [[1991. gads|1991. gadā]] apstiprināja un parakstīja parlamenta deputāti, kā likās, tika sadedzināts [[2009. gads|2009. gada]] aprīļa [[Moldova]]s parlamenta vēlēšanu grautiņos, tomēr tas pats vai identisks dokuments tika atrasts 2010. gadā?

[[Attēls:Ligularia sibirica sl5.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[Sibīrijas mēlziede]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sastopama ļoti reti — valsts atrodas uz [[izplatības areāls|izplatības areāla]] rietumu robežas, un tā ir ierakstīta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] 1. kategorijā?
* ... '''[[deportācija no Pleskavas apgabala rietumu rajoniem]]''' [[1950. gads|1950. gada]] maijā un jūnijā skāra aptuveni 1,4 tūkstošus cilvēku, kas tika izsūtīti uz īpašu apmetni [[Krasnojarskas novads|Krasnojarskas novadā]]?
* ... '''[[Bosnijas serbi]]''' bija viena no karojošajām pusēm [[Bosnijas karš|1992.—1995. gada pilsoņu karā]], kas centās saglabāt vienotu valstiskumu ar [[Serbija|Serbiju]] un nepieļaut [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] neatkarību?

[[Attēls:1718797658002 20240618 POZNAKS Reinis LV 005.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Reinis Pozņaks]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kuru [[2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās]] ievēlēja [[Eiropas Parlamenta deputāts|Eiropas Parlamentā]], ir pazīstams kā &quot;[[Twitter konvojs|Twitter konvoja]]&quot; iniciatīvas aizsācējs, kas mobilizē resursus, lai atbalstītu [[Ukraina|Ukrainu]] cīņā pret [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krieviju]]?
* ... 19. gadsimta beigās pēc [[Krievu—turku karš (1877—1878)|Krievu—turku kara]] un [[Berlīnes kongress|Berlīnes kongresa]] '''[[Dobrudža]]''' tika sadalīta starp [[Rumānija|Rumāniju]] un [[Bulgārija|Bulgāriju]], bet pēc [[Balkānu kari]]em un [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] Dobrudžas teritorija piedzīvoja vairākas robežu izmaiņas?
* ... '''[[kolekcionāra problēma]]''' ir [[varbūtību teorija]]s uzdevums?

[[Attēls:British Political Personalities 1936-1945 HU59722.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Fultonas runa|Fultonas runā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Vinstons Čērčils]] ieviesa terminu &quot;[[dzelzs priekškars]]&quot;, lai raksturotu [[Eiropa]]s sadalīšanu divās daļās — [[Rietumu pasaule|Rietumu]] (demokrātiskā) un [[Austrumu bloks|Austrumu]] ([[Padomju Savienība]]s kontrolē)?
* ... '''[[Mjanmas pilsoņu karš]]''' izcēlās pēc [[2021. gads|2021. gada]] militārā apvērsuma [[Mjanma|Mjanmā]] un tam sekojošās vardarbīgās protestu apspiešanas?
* ... par '''[[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 4. divīzija]]s''' uzvarētājiem kļuva [[Latvija]]s speciālista [[Normunds Sējējs|Normunda Sējēja]] vadītā [[Uzbekistānas hokeja izlase]], kas, startējot savā pirmajā čempionātā, iekļuva [[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija|3. divīzijas B grupā]]?

[[Attēls:Ianis Hagi 2015 (cropped).JPG|border|right|50px]]
* ... [[Rumānijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|uzbrūkošā pussarga]] '''[[Janiss Hadži|Janisa Hadži]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tēvs ir [[George Hadži]], kas tiek uzskatīts par visu laiku labāko [[Rumānija]]s futbolistu?
* ... [[Bosnijas karš|Bosnijas kara]] laikā no 1992. gada līdz 1995. gadam visas trīs konfliktējošās puses uzstādīja sauszemes kājnieku [[mīna]]s [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijā un Hercegovinā]] netālu no viņu kontrolētajām robežām, līdz ar to '''[[mīnu lauki Bosnijā un Hercegovinā]]''' ir radījuši vissmagākās sauszemes mīnu problēmas pasaulē?
* ... [[Vācija]]s seriāla &quot;[[Trauksme Kobrai 11 — Lielceļa policija]]&quot; galvenā varoņa '''[[Semīrs Gerkāns|Semīra Gerkāna]]''' dienesta automašīna ir sudraba krāsas 3. sērijas [[BMW]], kura gandrīz katrā sērijā tiek sadauzīta?

[[Attēls:Anthemis cotula UL 01.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[suņu ilzīte]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sākotnējais [[izplatības areāls]] ir [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], taču mūsdienās tā ir ieviesusies gandrīz visā [[Eiropa|Eiropā]] un citos kontinentos; [[Latvija|Latvijā]] suga ir sastopama ļoti reti, galvenokārt valsts austrumdaļā?
* ... '''[[volejbols olimpiskajās spēlēs]]''' debiju piedzīvoja [[1964. gada vasaras olimpiskās spēles| 1964. gada Tokijas olimpiskajām spēlēs]] gan vīriešu, gan sieviešu komandām?
* ... [[Krievijas PFSR]] '''[[Groznijas apgabals]]''' tika izveidots [[1944. gads|1944. gadā]] pēc [[čečenu un ingušu deportācija]]s un attiecīgi [[Čečenijas-Ingušijas APSR]] likvidēšanas, bet pēc tam, kad [[1957. gads|1957. gadā]] [[čečeni]] un [[inguši]] oficiāli sāka atgriezties no izsūtījuma, Groznijas apgabals tika likvidēts, un Čečenijas-Ingušijas APSR atjaunota?

[[Attēls:Kivisild Emajõel ja Tartu puuturg, 1922.tif|border|right|50px]]
* ... 18. gadsimtā būvētais un 1941. gadā uzspridzinātais [[Tartu]] '''[[Akmens tilts (Tartu)|Akmens tilts]]''' &lt;small&gt;(attēlā 1922. gadā)&lt;/small&gt; bija pirmais akmens [[tilts]] [[Vidzemes guberņa|Vidzemes guberņā]] un [[Baltijas valstis|Baltijā]]?
* ... '''[[Austrumturkestānas Revolucionārā Republika]]''' bija [[Padomju Savienība]]s [[satelītvalsts]], kas pastāvēja no 1944. līdz 1949. gadam?
* ... '''[[platlapju meži]]''' [[Latvija|Latvijā]] aizņem aptuveni 1% no mežu kopējās platības, un izplatītākās ir [[oši|ošu]] audzes, taču mūsdienu klimata maiņas virziens veicina platlapju izplatību?

[[Attēls:Akhmad Kadyrov (2002, cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Ramzans Kadirovs|Ramzana Kadirova]], kurš kopš [[2007. gads|2007. gada]] ir [[Krievijas Federācija]]s [[Čečenijas Republika]]s vadītājs, tēvs '''[[Ahmats Kadirovs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija pirmais Čečenijas Republikas prezidents Krievijas Federācijas sastāvā un tika nogalināts atentātā [[2004. gads|2004. gadā]]?
* ... '''[[distanču slēpošana olimpiskajās spēlēs|distanču slēpošanā olimpiskajās spēlēs]]''' sievietes pirmo reizi piedalījās [[1952. gada ziemas olimpiskās spēles|1952. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Oslo]]?
* ... '''[[Poļu—krievu karš (1609—1618)|1609.—1618. gada krievu-poļu kara]]''' laikā [[Polijas—Lietuvas ūnija]]s karaspēks no 1610. līdz 1612. gadam okupēja [[Maskava|Maskavu]]?

[[Attēls:Natalia Kaczmarek Poznań 2021.2.jpg|border|right|50px]]
* ... [[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gada Eiropas vieglatlētikas čempionātā]] [[Polija]]s skrējēja '''[[Natalja Bukovecka]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par čempioni [[400 metri|400 metru]] distancē, veicot to 48,98 sekundēs un labojot Polijas rekordu, kas kopš 1976. gada piederēja [[Irena Ševiņska|Irenai Ševiņskai]], bet jūlijā viņa vēlreiz to laboja, noskrienot 48,90 sekundēs?
* ... cilvēkiem, kas cietuši no '''[[šoks|šoka]]''', vērojama pelēcīgi bāla [[āda]]s krāsa, auksti [[sviedri]], pazemināta ķermeņa temperatūra un [[asinsspiediens]], ātrs un vājš [[pulss]], bet cietušā [[apziņa]] ir skaidra?
* ... '''''[[VFS Films]]''''' (agrāk — Vides Filmu Studija) bija pirmā studija [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]], kas specializējās dabas filmu un raidījumu veidošanā?

[[Attēls:Adrian helmet 1.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Francija]]s armija '''[[Adriana ķivere|Adriana ķiveri]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ieviesa [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā [[1915. gads|1915. gadā]], un tā bija pirmā modernā [[tērauds|tērauda]] ķivere?
* ... '''[[Izraēlas—Hamās karš|Izraēlas—''Hamās'' karš]]''' jeb 2023.—2025. gada Gazas karš sākās [[2023. gads|2023. gada]] 7. oktobrī ar ''[[Hamās]]'' uzbrukumu [[Izraēla]]i no [[Gazas josla]]s?
* ... ''[[OpenAI]]'' izstrādātais multimodālais [[Valodas modelis|lielais valodas modelis]] '''[[GPT-4]]''' uzrādīja iespaidīgus precizitātes uzlabojumus salīdzinājumā ar GPT-3.5, ieguva spēju apkopot un komentēt attēlus, spēja apkopot sarežģītu tekstu, nokārtot [[Advokāts|advokāta]] eksāmenu un vairākus standartizētus testus?

[[Attēls:Krievijas okupētā Kaspijas jūras piekraste 1723-1732.jpg|border|right|50px]]
* ... 1722.—1723. gada '''[[Krievu—persiešu karš (1722—1723)|Krievu—persiešu kara]]''' rezultātā ar Pēterburgas līgumu [[Persija]] atdeva [[Krievija]]i [[Derbenta]]s un [[Baku]] pilsētas, kā arī [[Gīlāna]]s, [[Širvana]]s, [[Māzenderāna]]s un [[Astrābāda]]s provinces [[Kaspijas jūra]]s piekrastē &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[Aizsargs (futbols)|centra aizsargs]] '''[[Gurams Kašija]]''' ir [[Gruzijas futbola izlase]]s [[Kapteinis (futbols)|kapteinis]] un visvairāk spēļu aizvadījušais spēlētājs izlasē?
* ... '''[[panspermija]]s''' [[hipotēze]]s aizstāvji apgalvo, ka [[dzīvība]] nav radusies uz [[Zeme]]s, bet gan citur [[Visums|Visumā]], un ir nonākusi uz Zemes ar kosmisko putekļu, [[meteoroīds|meteoroīdu]], [[asteroīds|asteroīdu]], [[komēta|komētu]], vai arī citu kosmisko ķermeņu palīdzību?

[[Attēls:Stelmuzes azuolas2015.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Stelmužes ozols|Stelmužes ozola]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas ir vecākais un resnākais [[parastais ozols|ozols]] [[Lietuva|Lietuvā]] un viens no vecākajiem ozoliem [[Eiropa|Eiropā]], stāvoklis mūsdienās ir slikts?
* ... '''[[Rodēzijas un Njasalendas Federācija]]''' jeb Centrālās Āfrikas Federācija bija daļēji neatkarīga [[valsts]] (britu [[protektorāts]]) [[Āfrika]]s dienvidos, kas pastāvēja no [[1953. gads|1953. gada]] 1. augusta līdz [[1963. gads|1963. gada]] 31. decembrim?
* ... 2022. gada 3. novembrī [[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;|Nacionālās apvienības]] politiķis '''[[Edvards Ratnieks]]''' sāka darbu [[Rīgas dome|Rīgas domē]] kā deputāts, stājoties [[14. Saeima|14. Saeimā]] ievēlētā [[Edvards Smiltēns|Edvarda Smiltēna]] vietā, bet 14. decembrī viņš tika ievēlēts Smiltēna vietā arī par [[Rīgas pašvaldības vadītājs|Rīgas domes priekšsēdētāja]] [[Vilnis Ķirsis|Viļņa Ķirša]] vietnieku?

[[Attēls:Flickr - Rainbirder - Bearded Bellbird (Procnias averano) male calling.jpg|border|right|50px]]
* ... kā norāda [[Amerika]]s tropos dzīvojošo '''[[zvanuputni|zvanuputnu]]''' nosaukums, tiem ir ārkārtīgi skaļa balss, kas atgādina metāla [[Zvans|zvana]] skaņu &lt;small&gt;(attēlā bārdainais zvanuputns)&lt;/small&gt;?
* ... [[Ičkērijas Čečenu Republika|Čečenijas Republikā]] tās faktiskās suverenitātes gados bija trīs '''[[Ičkērijas Čečenu Republikas prezidents|prezidenti]]''': [[Džohars Dudajevs]], Zelimhans Jandarbijevs un [[Aslans Mashadovs]]?
* ... [[Franči|franču]] [[futbolists]] '''[[Varens Zaīrs-Emrī]]''' [[Parīzes &quot;Saint-Germain&quot;]] komandas rindās debitēja 2022. gada augustā, 16 gadu vecumā kļūstot par visu laiku jaunāko komandas spēlētāju, kas izgājis laukumā līgas spēlē?

[[Attēls:Saeimas 21. septembra sēde - 53202848326.jpg|border|right|50px]]
* ... bijušais [[Limbažu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|Limbažu novada domes priekšsēdētājs]] '''[[Didzis Zemmers]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; divas reizes ir ieņēmis [[Saeima]]s deputāta amatu, darbojoties [[10. Saeima|10. Saeimā]] un [[14. Saeima|14. Saeimā]], un abas reizes stājies partijas biedra [[Armands Krauze|Armanda Krauzes]] vietā?
* ... [[tirdzniecības centrs|tirdzniecības centra]] '''&quot;[[Akropole (Rīga)|Akropole Rīga]]&quot;''' teritorijā kādreiz atradās [[Kuzņecova porcelāna un fajansa fabrika]], kas atspoguļots ēkas dizainā?
* ... [[Kušīti|kušītu]] grupas daļēji [[nomadu tauta]] '''[[afāri]]''' apdzīvo [[Etiopija|Etiopiju]], [[Eritreja|Eritreju]] un [[Džibutija|Džibutiju]], kur veido trešdaļu valsts iedzīvotāju?

[[Attēls:Yvon Bataille de Solferino Compiegne.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Solferīno kauja]]''' &lt;small&gt;(attēlā gleznā)&lt;/small&gt; — izšķirošā kauja starp [[Francijas Otrā impērija|franču]] un [[Sardīnijas Karaliste|sardīniešu]] karaspēkiem pret [[Austrijas Impērija|austriešu]] karaspēku [[Austrijas–Sardīnijas karš|Austrijas—Sardīnijas kara]] laikā {{dat|1859|07|24|lok}} — bija lielākā kauja kopš [[Leipcigas kauja]]s [[1813. gads|1813. gadā]]?
* ... '''[[seišelieši]]''' runā [[Seišelu kreolu valoda|seišelu kreolu valodā]], kas veidojusies uz [[franču valoda]]s bāzes un ko ietekmējušas [[Angļu valoda|angļu]], [[Arābu valoda|arābu]] un [[Malgašu valoda|malgašu]] valodas?
* ... [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s un [[Latvijas Basketbola līga]]s klubs '''&quot;[[Rīgas Zeļļi]]&quot;''' 2023.—2024. gada debijas sezonā organizēja mājas spēles arī [[Mārupe|Mārupē]], [[Salaspils|Salaspilī]] un [[Cēsis|Cēsīs]], bet piecas reizes kopā ar [[Ukraina]]s basketbola klubu &quot;Prometey&quot; tika organizētas &quot;Basketbola ballītes&quot; [[Arēna Rīga|Arēnā Rīga]]?

[[Attēls:Giorgi Loria 2016.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Giorgijs Lorija]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir visvairāk spēļu aizvadījušais [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] [[Gruzijas futbola izlase|Gruzijas futbola izlasē]]?
* ... '''[[Antoni Kontrerass]]''', kurš [[Kostarikas futbola izlase]]s rindās spēlēja [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022. gada FIFA Pasaules kausā]], ir pārstāvējis [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgas]] komandu ''[[Riga FC]]''?
* ... [[Aizkraukles novads|Aizkraukles novada]] domes priekšsēdētājs '''[[Leons Līdums]]''' šo amatu ieņem kopš {{dat|2010|12|29|Ģ|bez}}?

[[Attēls:Midsomer Norton War Memorial.jpg|border|right|50px]]
* ... Entonijs Horovics, sākotnējais [[Midsomeras slepkavības|Midsomeras slepkavību]] scenārists, adaptējot [[Kerolaina Greiema|Kerolainas Greiemas]] romānus par [[Toms Bārnabijs|inspektoru Bārnabiju]] televīzijai, aizņēmās daļu no '''[[Midsomernortona]]s''' nosaukuma savai izdomātajai Midsomeras grāfistei &lt;small&gt;(attēlā kara memoriāls Midsomernortonā)&lt;/small&gt;?
* ... saskaņā ar [[Pasaules Veselības organizācija]]s definīciju '''[[dzīves kvalitāte]]''' ietver cilvēka fizisko, psiholoģisko, emocionālo un sociālo veselību, pamatojoties uz viņa izpratni par savu vietu [[sabiedrība|sabiedrībā]]?
* ... [[Krievija]]s [[politologs]] Vladimirs Malahovs uzskata, ka '''[[Piebaltija]]''' ir politiski nievājošs apzīmējums, kas atspoguļojot [[krievu imperiālisms|krievu imperiālismu]] un nevēlēšanos atzīt [[1991. gads|1991. gadā]] neatkarību atguvušās [[Latvija]]s, [[Lietuva]]s un [[Igaunija]]s [[Suverenitāte|suverenitāti]]?

[[Attēls:Ainārs Šlesers 2022 cropped.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]]''' uzvarēja partija [[Latvija pirmajā vietā]], iegūstot 18,16% vēlētāju balsu, tomēr tā mēģināja apstrīdēt vēlēšanu rezultātus, bet tiesa noraidīja šo prasību &lt;small&gt;(attēlā partijas līderis [[Ainārs Šlesers]])&lt;/small&gt;?
* ... Binondo, kas dibināts [[Manila|Manilā]], [[Filipīnas|Filipīnās]] [[1594. gads|1594. gadā]], ir atzīts par pasaulē vecāko '''[[ķīniešu kvartāls|ķīniešu kvartālu]]''', bet vecākais ķīniešu kvartāls ārpus [[Āzija]]s atrodas [[Sanfrancisko]] un tika dibināts [[1850. gads|1850. gadā]]?
* ... '''[[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss]]''' norisinājās [[Šveice]]s pilsētā [[Bāzele|Bāzelē]], pēc ''[[Nemo]]'' uzvaras [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] ar dziesmu ''[[The Code]]''; šī bija trešā reize, kad [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]] norisinājās Šveicē (iepriekš {{ESCg|1956}}. un 1989. gadā)?

[[Attēls:EricaTetralix.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[grīņa sārtene]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Latvija|Latvijā]] ļoti rets [[ēriku dzimta]]s [[Krūms|sīkkrūms]], kas sastopams [[Grīnis|grīņos]] Baltijas jūras piekrastē, īpaši [[Grīņu dabas rezervāts|Grīņu rezervātā]] un apkārtējos [[Ziemupe]]s un [[Saka]]s rajonos?
* ... kad 1960.—1970. gados [[Čagosu arhipelāgs]] tika pārveidots par militāru bāzi un [[iedzīvotāji]] no turienes izvākti, daļa no tiem pārcēlās uz [[Anglija|Angliju]] un apmetās '''[[Kroli]]'''; mūsdienās pilsētā ir, iespējams, lielākā čagosiešu kopiena pasaule — ap 3000 cilvēku?
* ... filmas '''&quot;[[Openheimers (filma)|Openheimers]]&quot;''' pirmizrāde notika {{Dat|2023|7|11|5=bez}} [[Parīze|Parīzē]], un tā tika izdota vienā dienā ar komēdiju &quot;[[Bārbija (filma)|Bārbija]]&quot;, izveidojot interneta fenomenu ''Barbenheimer'', tādējādi aicinot skatītājus vienā dienā apmeklēt abas filmas?

[[Attēls:Vasilije Micić 22 BC Žalgiris EuroLeague 20180223 (1).jpg|border|right|50px]]
* ... [[serbi|serbu]] [[basketbolists]] '''[[Vasilije Micičs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pirms nonākšanas [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālajā basketbola asociācijā]] ir piedzīvojis spožu karjeru [[Eirolīga (basketbols)|Eirolīgā]], divreiz kļūstot par tās čempionu, kā arī sezonas un ''Final Four'' labāko spēlētāju?
* ... '''[[Slovāku—ungāru karš]]''' [[1939. gads|1939. gadā]] beidzās ar [[Ungārija]]s taktisku uzvaru, kā rezultātā [[Slovākija]]s austrumu teritorijas šaura josla gar Stakcinas—Sobrances līniju tika pievienotas Ungārijai?
* ... '''[[ķīniešu diaspora]]''' parasti veido kompaktas apmetnes, saglabā savu kultūru un valodu daudzās paaudzēs un uztur ciešas sociālās un ekonomiskās saites gan diasporā, gan ar dzimteni; vislielākais aizjūras ķīniešu iedzīvotāju īpatsvars ir [[Singapūra|Singapūrā]] (78 %) un [[Malaizija|Malaizijā]] (24,6 %)?

[[Attēls:Petasites hybridus Blüten.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[bastarda tūsklape]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; daudzviet ir audzēta kā [[dekoratīvs augs]] un [[ārstniecības augs]], kā rezultātā suga ir kļuvusi par kultūrbēgli?
* ... pēdējais [[Hoenštaufenu dinastija]]s valdnieks, [[Sicīlijas Karaliste|Sicīlijas karalis]], [[Jeruzalemes Karaliste|Jeruzalemes karalis]] un [[Švābija]]s hercogs '''[[Konrādīns]]''' [[1268. gads|1268. gada]] 29. oktobrī 16 gadu vecumā tika sodīts ar [[nāvessods|nāvessodu]] [[Neapole]]s tirgus laukumā pēc zaudējuma kaujā par Sicīlijas karaļa troni?
* ... '''[[Austrālijas hokeja līga]]s''' izslēgšanas spēļu čempioniem tiek piešķirts Gudola kauss, kas ir pasaulē trešā vecākā [[hokejs|hokeja]] trofeja; pirmo reizi tika piešķirta 1909. gadā?

[[Attēls:Lincoln statue, Lincoln Memorial.jpg|border|right|50px]]
* ... 170 tonnu smagā '''[[Abrahama Linkolna statuja (Linkolna memoriāls)|Abrahama Linkolna statuja]]''' [[Linkolna memoriāls|Linkolna memoriālā]] [[Nacionālā aleja|Nacionālajā alejā]] [[Vašingtona|Vašingtonā]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir veidota no 28 balta [[Džordžija]]s [[Marmors|marmora]] blokiem un paceļas {{nobr|9,1 metrus}} no grīdas?
* ... '''[[poliglots]]''' ir cilvēks, kurš prot vairākas [[valoda]]s, taču nav vispārpieņemta kvantitatīva kritērija, cik daudz valodu un kādā apjomā cilvēkam jāzina, lai viņu varētu uzskatīt par poliglotu?
* ... ar [[1763. gads|1763. gada]] Parīzes līgumu [[Francija]] atteicās no saviem [[Amerika]]s valdījumiem ('''[[Jaunfrancija]]''') par labu [[Lielbritānija]]i un [[Spānija]]i, saglabājot vienīgi [[Senpjēra un Mikelona|Senpjēras un Mikelonas]] salas?

[[Attēls:Zhongdian festival (6169776821).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[tibetieši|tibetiešu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[diaspora]] [[Dienvidāzija]]s kaimiņvalstīs sāka veidoties pēc tam, kad 1950. gadā [[Tibeta]] tika piespiedu kārtā pievienota [[Ķīnas Tautas Republika]]i, un 1959. gada sacelšanās laikā ievērojama daļa politiskās un kultūras elites aizbēga ārpus valsts?
* ... '''[[Pēterburgas konservatorija|Pēterburgas konservatorijā]]''' ir mācījušies daudzi [[latvieši|latviešu]] [[mūziķi]], piemēram, [[Nikolajs Alunāns]], [[Emīls Dārziņš]], [[Ādolfs Ābele]], [[Jāzeps Vītols]], [[Andrejs Jurjāns]], [[Emilis Melngailis]], [[Alfrēds Kalniņš (komponists)|Alfrēds Kalniņš]], [[Teodors Kalniņš]], [[Pēteris Pauls Jozuus]], [[Juris Jurjāns (mežradznieks)|Juris Jurjāns]] un citi?
* ... [[1777. gads|1777. gada]] 8. jūlijā pieņemtā '''[[Vērmontas Republika]]s''' [[konstitūcija]] bija viena no pirmajām pasaulē, kas piešķīra vispārējas vīriešu [[Vēlēšanas|vēlēšanu]] tiesības, aizliedza [[Verdzība ASV|verdzības]] institūciju un garantēja valsts finansējumu valsts skolām?

[[Attēls:2025-05-04 Deutschland gegen USA (Eishockey-Länderspiel) by Sandro Halank–095.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Vācijas hokeja izlase]]s un [[Čikāgas &quot;Blackhawks&quot;]] [[hokejists|hokejista]] '''[[Lūkass Reihels|Lūkasa Reihela]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tēvs Martins Reihels arī bijis profesionāls hokejists, pārstāvēja [[Vācija|Vāciju]], kamēr tēva brālis Roberts Reihels pārstāvēja [[Čehijas hokeja izlase|Čehijas izlasi]]?
* ... no 1950. gada līdz 1952. gadam '''[[Moldāvijas Komunistiskā partija|Moldāvijas Komunistiskās partijas]]''' Centrālās komitejas sekretārs bija [[Leonīds Brežņevs]]?
* ... psiholoģiskā '''[[valodas barjera]]''' veidojas tad, kad runātājs nespēj iedrošināties runāt citā valodā?

[[Attēls:John Nettles (2013).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Džons Netlss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš no 1997. līdz 2011. gadam atveidoja vecākā detektīvinspektora [[Toms Bārnabijs|Toma Bārnabija]] lomu populārajā detektīvseriālā &quot;[[Midsomeras slepkavības]]&quot;, 2010. gadā tika iecelts par [[Britu Impērijas ordenis|Britu Impērijas ordeņa]] virsnieku?
* ... [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] kluba [[Monreālas &quot;Canadiens&quot;]] un [[Somijas hokeja izlase]]s [[Uzbrucējs (hokejs)|centra uzbrucējs]] '''[[Olivers Kapanens]]''' nāk no hokejistu ģimenes; profesionāli hokejisti bijuši viņa vectēvs Hannu Kapanens un tēvs Kimo Kapanens, bet vislielākos panākumus guvis tēva brālis [[Sami Kapanens]], tāpat profesionāls hokejists ir brālēns [[Kasperi Kapanens]]?
* ... viens no spilgtākajiem [[Krievija]]s [[literatūrkritika|literatūrkritiķiem]] un domātājiem 19. gadsimta sešdesmitajos gado '''[[Dmitrijs Pisarevs]]''' 1868. gada vasarā noslīka, peldoties [[Dubulti (Jūrmala)|Dubultu]] pludmalē?

[[Attēls:Impacted Wisdom Tooth aka Lower Right Third Molar 48 RVG IOPA Xray.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Cilvēks|cilvēkiem]] ir vairāk nekā 90 '''[[rudiments|rudimentu]]''', piemēram, [[astes kauls]], [[Aklā zarna|aklās zarnas]] [[tārpveida piedēklis]] un [[Gudrības zobs|trešais dzeroklis]] (gudrības zobs) &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[notis|nošu]] pierakstā uzrakstot '''[[nošatslēga|nošatslēgu]]''', vienai no piecām līnijām vai četrām atstarpēm tiek piešķirts konkrēts [[tonis]], kas nosaka atlikušo līniju un atstarpju augstumus?
* ... '''[[konverģentā evolūcija]]''' ir līdzīgu pazīmju neatkarīga attīstība dažādiem [[Organisms|organismiem]] līdzīgu ekoloģisko apstākļu un līdzīgas [[Dabiskā izlase|izlases]] rezultātā?

[[Attēls:Ringelblume (Calendula officinalis) 2.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[kliņģerītes (ģints)|kliņģerītes]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[kliņģerīte]])&lt;/small&gt; var izmantot kā [[krāsvielas|krāsvielu]] dažādu šķiedru un materiālu krāsošanai, no tām iegūst dzeltenīgos, oranžos un sarkanīgi brūnos krāsu toņus?
* ... saskaņā ar aplēsēm '''[[poļu diaspora|poļu diasporu]]''' veido aptuveni 20 miljoni [[poļi|poļu]], kamēr pašas [[Polija]]s [[iedzīvotāju skaits]] ir 38 miljoni?
* ... '''[[Kolhīda]]''' kopā ar [[Ibērijas Karaliste|Ibēriju]] bija senākais [[gruzīni|gruzīnu]] valstiskais veidojums, kas deva būtisku pienesumu vēlākās [[Gruzijas Karaliste]]s un gruzīnu nācijas izveidē?

[[Attēls:Aristotle Onassis 1967cr.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Grieķi|grieķu]] un [[argentīnieši|argentīniešu]] biznesa magnāts '''[[Aristotelis Onasis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izveidoja pasaulē lielāko privāto [[kuģniecība]]s floti un 20. gadsimta vidū bija viens no pasaulē bagātākajiem un slavenākajiem cilvēkiem?
* ... '''[[krievnorvēģu valoda]]''' pastāvēja 17.—20. gadsimtā, kad starp [[Norvēģija|Norvēģiju]] un [[Krievija|Krieviju]] notika aktīva jūras tirdzniecība ar graudiem un zivīm Norvēģijas ziemeļu piekrastē?
* ... '''[[Marokas—Rietumsahāras mūris]]''' atdala [[Maroka]]s kontrolēto [[Rietumsahāra]]s daļu no [[Sahāras Arābu Demokrātiskā Republika|Sahāras Arābu Demokrātiskās Republikas]] kontrolētajām teritorijām un tika izveidots no 1980. līdz 1987. gadam?

[[Attēls:Georgi Plekhanov.jpg|border|right|50px]]
* ... [[revolucionārs]], [[filozofs]] un [[marksisms|marksisma]] teorētiķis '''[[Georgijs Pļehanovs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, bija [[Oktobra revolūcija|1917. gada rudenī pie varas nākušās]] boļševiku valsts oponents, taču pēc viņa nāves [[Padomju Savienības Komunistiskā partija]] augstu novērtēja Pļehanovu kā krievu marksisma pamatlicēju?
* ... '''[[Vikipēdija latīņu valodā]]''' ir lielākā no nedaudzajām [[Vikipēdija|Vikipēdijām]], kas rakstītas [[Mirusi valoda|mirušā]], vēsturiskā un/vai senā valodā?
* ... [[ungāri|ungāru]]-[[amerikāņi|amerikāņu]] [[bioķīmiķe]] '''[[Katalina Kariko]]''' lika zinātniskos pamatus [[RNS vakcīna|mRNS vakcīnām]], pārvarot galvenos šķēršļus un skepticismu zinātnieku aprindās, un 2023. gadā viņa kopā ar amerikāņu imunologu Drū Veismanu par savu darbu saņēma [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā]]?

[[Attēls:Sonchus oleraceus Enfoque SierraMadrona.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[dārza mīkstpiene]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]] un [[Vidusjūra]]s reģionā, taču tā [[lauksaimniecība]]s dēļ ir plaši daudzviet citur pasaulē, tostarp [[Latvija|Latvijā]], kur tā ir diezgan bieži sastopama visā valsts teritorijā?
* ... '''[[Turcijas iebrukums Kiprā]]''' [[1974. gads|1974. gadā]] notika uz kopienu savstarpējās vardarbības fona starp [[Kipra (sala)|Kipras]] [[grieķi]]em un [[turki]]em un kā atbilde uz militārās [[hunta]]s veikto [[valsts apvērsums|valsts apvērsumu]]?
* ... veipošana, visticamāk, ir daudz mazāk kaitīga nekā [[smēķēšana]], taču tomēr kaitīga, bet '''[[elektroniskā cigarete|elektronisko cigarešu]]''' tvaiki satur mazāk [[toksīns|toksīnu]] nekā [[cigarete|cigarešu]] dūmi, zemākā koncentrācijā?

[[Attēls:Charles VII, Holy Roman Emperor.PNG|border|right|50px]]
* ... [[1742. gads|1742. gadā]] '''[[Kārlis VII Vitelsbahs|Kārli VII Vitelsbahu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; viņa brālis [[Ķelne]]s [[arhibīskaps]] kronēja par [[Svētās Romas impērijas ķeizars|Svētās Romas impērijas ķeizaru]], tomēr, turpinoties [[Karš par Austrijas mantojumu|Austrijas mantojuma karam]], [[Austrija]]s spēki ieņēma lielāko daļu [[Bavārija]]s, tāpēc Kārlis VII bija ķeizars bez valsts?
* ... lielāko daļu '''[[kanādieši|kanādiešu]]''' veido [[Vecā pasaule|Vecās pasaules]] [[Imigrācija|imigranti]] un viņu pēcteči?
* ... pirmā un vienīgā [[PSRS]] viceprezidenta '''[[Genādijs Janajevs|Genādija Janajeva]]''' politiskā karjera aptvēra [[Ņikita Hruščovs|Hruščova]], [[Leonīds Brežņevs|Brežņeva]], [[Jurijs Andropovs|Andropova]] un [[Konstantīns Čerņenko|Čerņenko]] vadīšanas laikus, kulmināciju sasniedzot [[Mihails Gorbačovs|Gorbačova]] laikā?

[[Attēls:Cyprus lrg.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Kipra (sala)|Kipra]]''' &lt;small&gt;(satelītattēlā)&lt;/small&gt; ir trešā lielākā [[sala]] [[Vidusjūra|Vidusjūrā]] gan pēc platības, gan [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] ziņā?
* ... [[Bretaņa]]s pamatiedzīvotāju '''[[bretoņi|bretoņu]]''' izcelsmi saista ar britoņu izceļotājiem no [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas]] dienvidrietumiem, kas laikā no 3. līdz 9. gadsimtam [[anglosakši|anglosakšu]] migrācijas rezultātā pameta Lielbritāniju un apmetās Armorikā mūsdienu [[Francija|Francijā]]?
* ... [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] klubs '''[[Jūtas &quot;Mammoth&quot;]]''' pirmo sezonu spēlēja bez nosaukuma, saucot sevi par ''Utah Hockey Club'', un tikai pēc pilnas sezonas nospēlēšanas ar pagaidu nosaukumu, fanu balsojuma rezultātā [[2025. gads sportā|2025. gada]] 7. maijā tika noteikts pastāvīgais nosaukums?

[[Attēls:Mus minutoides00.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Āfrikas pigmejpele]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vairošanās vecumu sasniedz apmēram 6 līdz 8 nedēļu vecumā?
* ... '''[[personība]]''' visas [[cilvēks|cilvēka]] dzīves laikā mainās un pilnveidojas — gan dažādu ārējo faktoru (piemēram, vides un apkārtesošo cilvēku) dēļ, kā arī paša indivīda ietekmes rezultātā?
* ... '''[[dinku valoda]]''' ir [[Nīlas—Sahāras valodas|Nīlas—Sahāras valodu]] saimes [[dialektu kontinuums]], kurā runā vairāk nekā 4 miljoni cilvēku [[Dienvidsudāna|Dienvidsudānā]]?

[[Attēls:Dzelzceļa līnijas Tukums-Kuldīga tilta būve pāri Abavai 1940.jpg|border|right|50px]]
* ... līdz [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijai 1940. gadā]] no '''[[dzelzceļa līnija Tukums—Kuldīga|dzelzceļa līnijas Tukums—Kuldīga]]''' paspēja uzbūvēt tikai 8 km sliežu ceļa un tiltu pār [[Abava|Abavu]] pie [[Sāti]]em (&quot;[[Tilts uz nekurieni]]&quot; &lt;small&gt;(attēlā būvniecībā)&lt;/small&gt;); pēc tam dzelzceļa līnijas būvniecība netika turpināta?
* ... '''[[dienviduzbeku valoda]]''' ir viena no [[oficiālā valoda|oficiālajām valodām]] vairākās [[Afganistāna]]s ziemeļu provincēs līdzās [[dari]] un [[puštu]], to lieto arī kaimiņvalstīs [[Pakistāna|Pakistānā]] un [[Irāna|Irānā]]?
* ... vēstures gaitā kopējais [[cilvēks|cilvēku]] skaits uz [[Zeme]]s ir turpinājis augt, tomēr pašreizējās prognozes liecina, ka šī stabilā iedzīvotāju skaita pieauguma ilgtermiņa tendence iet uz beigām, un ir gaidāma '''[[iedzīvotāju skaita samazināšanās]]'''?

[[Attēls:Väike-Pakri loopealsel.jpg|border|right|50px]]
* ... visvairāk '''[[alvārs|alvāru]]''' &lt;small&gt;(attēlā alvārs [[Mazā Pakri|Mazajā Pakri]])&lt;/small&gt; atrodas šaurā joslā uz dienvidiem no [[Baltijas klints]]: [[Ēlande]]s un [[Gotlande]]s salā, [[Krievija]]s [[Volosovas rajons|Volosovas rajonā]] un [[Igaunija]]s [[Monzunda arhipelāgs|Monzunda salās]] un [[Somu līcis|Somu līča]] piekrastē; 20. gadsimta pirmajā pusē Igaunijā bija aptuveni trešdaļa visu pasaules alvāru?
* ... '''[[2023. gada NHL drafts|2023. gada Nacionālās hokeja līgas draftā]]''' netika izvēlēti [[Latvija]]s [[hokejisti]]?
* ... '''[[Tautas frontes muzejs|Tautas frontes muzeja]]''' ekspozīcija iekārtota ēkā [[Vecpilsētas iela (Rīga)|Vecpilsētas ielā]] 13/15 [[Rīga|Rīgā]], kurā kādreiz darbojās [[Latvijas Tautas fronte]] un tajā saglabāta 20. gadsimta 80.—90. gadu stilistika?

[[Attēls:President Barack Obama and First Lady Michelle Obama greet His Excellency Salva Kiir Mayardit, President of the Republic of South Sudan (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Dienvidsudāna]]s pirmais un vienīgais prezidents '''[[Salva Kīrs Majardits]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; aktīvi piedalījās [[Dienvidsudānas pilsoņu karš|Dienvidsudānas pilsoņu kara]] norisē, gan [[Pirmais Sudānas pilsoņu karš|Pirmajā]], gan [[Otrais Sudānas pilsoņu karš|Otrajā Sudānas pilsoņu karā]]?
* ... klasisks mūsdienu '''[[demarkācijas līnija]]s''' piemērs ir demarkācijas līnija gar 38. paralēli, kas atdala [[Ziemeļkoreja|Ziemeļkoreju]] un [[Dienvidkoreja|Dienvidkoreju]]?
* ... [[Dānija]]i piederīgais [[sala|salu]] un [[šēra (sala)|klinšainu atsegumu]] [[arhipelāgs]] [[Baltijas jūra|Baltijas jūrā]] '''[[Ertholmene]]''' atrodas 18 km uz ziemeļaustrumiem no [[Bornholma]]s, un tā satur Dānijas galējo austrumu punktu?

[[Attēls:Ramsgate aerial image (45950507215).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Remsgeita]]s''' [[osta]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek dēvēta par Karalisko ostu (''Royal Harbour''), un tā ir vienīgā osta ar šādu titulu [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]]; ostas stratēģiskā novietojuma dēļ tā spēlējusi nozīmīgu lomu [[Napoleona kari|Napoleona karos]], [[Denkerkas evakuācija|Denkerkas evakuācijā]] un citās militārās kampaņās?
* ... [[Nikolajs Gogolis|Nikolaja Gogoļa]] darbs, kura žanru pats autors apzīmēja kā [[Poēma|poēmu]], '''&quot;[[Mirušās dvēseles]]&quot;''' tika plānots trijās daļās: pirmais sējums tika publicēts [[1842. gads|1842. gadā]], gandrīz pabeigtais otrais sējums ir zudis (saglabājušās dažas nodaļas melnrakstos), bet trešais sējums netika sākts?
* ... '''[[Liams Kērks|Liamu Kērku]]''' [[2018. gada NHL drafts|2018. gada NHL draftā]] izvēlējās [[Arizonas &quot;Coyotes&quot;]], viņam kļūstot par pirmo [[Anglija|Anglijā]] dzimušo un spēlējošo spēlētāju, kuru draftējusi [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] komanda?

[[Attēls:Останкинская башня вечером.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Maskava|Maskavā]], [[Krievija|Krievijā]] esošais '''[[Ostankinas televīzijas tornis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir augstākā brīvi stāvošā [[būve]] [[Eiropa|Eiropā]] un 15. [[Pasaules augstākās ēkas|augstākā būve pasaulē]], bet no 1967. līdz 1974. gadam tā bija augstākā pasaulē?
* ... '''[[Teneta|Tenetas distrikts]]''' [[Kenta|Kentas grāfistē]] [[Anglija|Anglijā]] aizņem bijušo Tenetas salu, kuras vārdā nosaukts; vēl [[viduslaiki|viduslaikos]] Tenetu no [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas salas]] atdalīja ap 600 m platais Vontsumas šaurums, kas 18. gadsimtā aizsērēja un mūsdienās ir nelielā Vontsumas upīte?
* ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] muzikālā psiholoģiskā trillera filma '''&quot;[[Džokers: Neprāts diviem]]&quot;''' pārsvarā saņēma negatīvus kritiķu vērtējumus, kā arī ir kases ienākumu izgāšanās, jo pie 200 miljonu [[ASV dolārs|ASV dolāru]] liela budžeta, tā nopelnījusi tikai 207 miljonus?

[[Attēls:Heatwave on Margate Beach.jpg|border|right|50px]]
* ... pēdējos 250 gadus '''[[Mārgeita]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir populārs [[Londona]]s iedzīvotāju piejūras [[kūrorts]] — šeit ir plašas smilšu [[pludmale]]s un kopš 1920. gada darbojas ''Dreamland'' izklaides parks?
* ... pirmais, kurš izmantoja frāzi '''&quot;[[krievu dvēsele]]&quot;''', bija [[Visarions Beļinskis]] savā 1842. gada recenzijā par [[Nikolajs Gogolis|Gogoļa]] grāmatu &quot;[[Mirušās dvēseles]]&quot;?
* ... '''[[Jurģis Cābulis]]''' bija [[XXVII Vispārējie latviešu Dziesmu un XVII Deju svētki|XXVII Vispārējo latviešu dziesmu un XVII Deju svētku]] koru lielkoncerta &quot;Tīrums. Dziesmas ceļš&quot; virsdiriģents?

[[Attēls:Даудери1.JPG|border|right|50px]]
* ... '''[[Latvijas Kultūras muzejs &quot;Dauderi&quot;]]''' atrodas bijušās [[alus darītava]]s ''Waldschlößchen'' īpašnieka Ādolfa fon Bingnera ģimenes villā, kas no 1937. līdz 1940. gadam kalpoja par [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts]] un [[Latvijas Republikas Ministru prezidents|Ministru prezidenta]] [[Kārlis Ulmanis|Kārļa Ulmaņa]] vasaras rezidenci &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Latvija]]s daudzsēriju filmu '''&quot;[[Padomju džinsi]]&quot;''' nominēja [[2023. gada Lielā Kristapa balva|Lielā Kristapa balvai]] 12 kategorijās, no kurām balvu ieguva kategorijās &quot;Labākā daudzsēriju filma&quot;, &quot;[[Labākais aktieris (Lielais Kristaps)|Labākais aktieris galvenajā lomā]]&quot; un &quot;[[Labākais scenārists (Lielais Kristaps)|Labākais scenārijs]]&quot;?
* ... uz '''[[Krievijas—Baltkrievijas robeža]]s''' praktiski nav robežpunktu un kontroles, formāli robeža pastāv, bet praksē to var viegli šķērsot bez muitas pārbaudēm?

[[Attēls:Karosta water tower.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[ūdenstornis|ūdenstorņi]]''' spēj piegādāt ūdeni pat [[elektroenerģija]]s padeves pārtraukumu laikā, jo to nodrošina hidrostatiskais [[spiediens]], ko rada ūdens paaugstinātais līmenis, lai iespiestu ūdeni sadzīves un rūpnieciskajās ūdens sadales sistēmās &lt;small&gt;(attēlā [[Liepāja]]s [[Karosta]]s ūdenstornis)&lt;/small&gt;?
* ... 20. gadsimtā [[Anglija]]s pilsēta '''[[Folkstona]]''' bija viena no nozīmīgākajām [[Lamanšs|Lamanša]] [[prāmis|prāmju]] ostām, bet pēc [[Lamanša tunelis|Lamanša tuneļa]], kura ziemeļu ieeja atrodas Folkstonā, atklāšanas prāmju satiksme ievērojami samazinājās, un pēdējais prāmis devās reisā 2001. gadā?
* ... visvairāk medaļu '''[[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gada Eiropas čempionātā vieglatlētikā]]''' izcīnīja mājinieki [[Itālija]]s vieglatlēti, kuri ieguva arī visvairāk zelta medaļu — 11?

[[Attēls:Talat Xhaferi official portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Ziemeļmaķedonija]]s [[albāņi|albāņu]] politiķis, bijušais armijas virsnieks '''[[Talats Džaferi]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kopš 2024. gada ir Ziemeļmaķedonijas premjerministrs, taču [[Konflikts Maķedonijā (2001)|2001. gada sacelšanās laikā]] viņš dezertēja no armijas un pievienojās albāņu [[partizāni|partizānu]] grupējumam, vēlāk viņu amnestēja saskaņā ar 2001. gada [[Ohrida]]s vienošanos?
* ... [[Dāvis Sīmanis jaunākais|Dāvja Sīmaņa]] vēsturiskā [[drāmas filma]] '''&quot;[[Marijas klusums]]&quot;''' ir veidota pēc aktrises [[Marija Leiko|Marijas Leiko]] dzīvesstāsta un vēsta par viņas pēdējiem gadiem, kad aktrise dodas uz [[PSRS]], lai parūpētos par mazmeitu, un kopā ar [[Maskavas latviešu teātris &quot;Skatuve&quot;|teātra &quot;Skatuve&quot;]] kolēģiem kļūst par [[NKVD &quot;Latviešu operācija&quot;|NKVD &quot;Latviešu operācijas&quot;]] upuri?
* ... [[1896. gads|1896. gadā]] '''[[Tanbridža|Tanbridžā]]''' tika piespriests pirmais [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] sods par ātruma pārkāpšanu — Volters Arnolds tika sodīts ar 1 [[šiliņš|šiliņu]] par braukšanu ar 13 km/h vietā, kur atļautais ātrums bija 3 km/h?

[[Attēls:Surfaceuse.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Frenks Zamboni]]''' bija [[amerikāņi|amerikāņu]] [[uzņēmējs]] un [[izgudrotājs]], kura slavenākais izgudrojums ir modernais ledus kombains &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; un kura uzvārds reģistrēts kā preču zīme šīm ierīcēm?
* ... '''[[Šengena]]''' ir ievērojama ar to, ka pie tās [[1985. gads|1985. gada]] [[14. jūlijs|14. jūlijā]] ir parakstīts [[Šengenas līgums]]; parakstīšana simboliski notika uz upju kuģa &quot;Princese Marija Astrīda&quot;, kas atradās [[Mozele]]s upē — vietā, kur robežojas [[Luksemburga]], [[Francija]] un [[Vācija]]?
* ... [[romieši|romiešu]] militārais un politiskais līderis [[Jūlijs Cēzars|Gajs Jūlijs Cēzars]] bija viens no pirmajiem, kas '''&quot;[[skaldi un valdi]]&quot;''' politiku īstenoja praksē, cenšoties nostādīt atsevišķas [[Ģermāņi|ģermāņu]] ciltis vienu pret otru?

[[Attēls:Muenchner Brezn.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[ūdenskliņģeris|ūdenskliņģeri]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Minhene]]s ūdenskliņģeris)&lt;/small&gt; ir pazīstami vismaz kopš 7. gadsimta, bet 12. gadsimtā tie kļuva par maiznieku [[cunfte]]s simbolu?
* ... [[Kabarda-Balkārija|Kabardas-Balkārijas]] pamatiedzīvotāji '''[[balkāri]]''' un '''[[karačaji]]''', kas apdzīvo [[Karačaja-Čerkesija|Karačaju-Čerkesiju]], faktiski ir viena [[tjurki|tjurku]] grupas [[tauta]]?
* ... '''[[veģetatīvā distonija]]''' rodas tad, kad cilvēkam daļēji vai pilnībā ir bojāta [[veģetatīvā nervu sistēma]], kuras radītie [[simptomi]] var izpausties gan vieglā, gan dzīvībai bīstamā formā; mūsdienās ir pierādīts, ka veģetatīvo distoniju izsauc [[Psiholoģija|psiholoģiski]] faktori, un šī saslimšana tiek uzskatīta par [[psihiski traucējumi|garīgās veselības]] traucējumu?

[[Attēls:Zoran Milanović at Palazzo del Quirinale 2021 (11) (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... 2019. gada [[Horvātijas prezidents|Horvātijas prezidenta]] vēlēšanu otrajā kārtā '''[[Zorans Milanovičs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uzvarēja ar 52,67% balsu un kļuva par prezidentu, savukārt iepriekšējā prezidente [[Kolinda Grabara-Kitaroviča]] ieguva 47,33% balsu?
* ... '''[[aromūni]]''', kas apdzīvo [[Balkānu pussala]]s dienvidus — [[Grieķija]]s ziemeļus, [[Albānija|Albāniju]], [[Ziemeļmaķedonija|Ziemeļmaķedoniju]] un [[Rumānija]]s austrumus ([[Dobrudža|Dobrudžu]]), lieto [[indoeiropiešu valodu saime]]s [[romāņu valodas|romāņu grupas]] [[Aromūnu valoda|aromūnu valodu]], kas ir radniecīga [[rumāņu valoda]]i?
* ... [[1988. gads Latvijā|1988. gada]] 19. aprīlī [[luterisms|luterāņu]] [[mācītājs]] '''[[Modris Plāte]]''' teica bēru izvadīšanas runu pie [[Latvija]]s brīvības cīnītāja [[Gunārs Astra|Gunāra Astras]] kapa?

[[Attēls:Ju Wenjun in 2024.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm|2025. gada Pasaules čempionātā šahā sievietēm]]''' par [[Pasaules čempionāts šahā sievietēm|Pasaules šaha čempiones]] titulu sacentās [[Ķīna]]s šahistes [[Dzjui Veņdzjuņa]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; un [[Taņa Džunji]], un, tieši tāpat kā viņu mačā [[2018. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm (mačs)|2018. gada čempionātā]], uzvarēja Dzjui Veņdzjuņa?
* ... '''[[Igaunijas ukraiņi]]''' ir otra lielākā [[Mazākumtautība|etniskā minoritāte]] [[Igaunija|Igaunijā]]; [[ukraiņi|ukraiņu]] skaits Igaunijā ievērojami pieauga pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gadā]]?
* ... [[Spānija]]s kolonijai [[Āfrika]]s rietumos, kas tai piederēja līdz 1958. gadam, nosaukumu '''[[Rio de Oro]]''' (&quot;Zelta upe&quot;) [[1436. gads|1436. gadā]] deva [[portugāļi|portugāļu]] jūrasbraucējs Afonsu Gonsalvišs Baldaja, kurš noturēja [[Dahla]]s līci par [[grīva|upes grīvu]] un pieņēma, ka tās krastos atrodas [[zelts|zelta]] atradnes, tomēr gan viens, gan otrs pieņēmums izrādījās nepatiess?

[[Attēls:Maria Andrejczyk 20190810.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Polija]]s [[vieglatlēte]], [[šķēpa mešana|šķēpmetēja]] '''[[Marja Andrejčika]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; savu {{oss|V=2020|L=G}} sudraba medaļu pārdeva izsolē, lai palīdzētu finansēt kāda 8 mēnešus veca mazuļa sirds operāciju, taču Polijas veikalu tīkls, kas uzvarēja izsolē, viņai medaļu atdeva?
* ... '''[[2023.—2024. gada NHL sezona|2023.—2024. gada Nacionālās hokeja līgas sezona]]''' bija pēdējā [[Arizonas &quot;Coyotes&quot;]] sezona pirms tās darbības apturēšanas, pārdošanas un pārcelšanas uz [[Soltleiksitija|Soltleiksitiju]], kur tā sāka spēlēt [[2024.—2025. gada NHL sezona|2024.—2025. gada sezonā]]?
* ... '''[[somālieši]]''' ir viena no lielākajām etniskajām grupām [[Āfrika|Āfrikā]] un aizņem vienu no plašākajām sauszemes teritorijām kontinentā?

[[Attēls:Br.Tarashkevich.jpg|border|right|50px]]
* ... pirmās mūsdienu [[baltkrievu valoda]]s standartizācijas autors 20. gadsimta sākumā '''[[Braņislavs Taraškevičs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; 1938. gadā [[Lielais terors|Lielā terora]] laikā tika nošauts [[Komunarka (poligons)|Komunarkas poligonā]] pie [[Maskava]]s?
* ... '''[[virsājs]]''' ir [[ekosistēma]], kurā galvenais organisko vielu ražotājs ir [[sila virsis]]; tie izveidojas vieglās [[skābes|skābās]] [[smilts]] augsnēs?
* ... [[Latvija]]s [[florbols|florbola]] klubs '''&quot;[[Rubene (florbola klubs)|Rubene]]&quot;''', kas mājas spēles aizvada [[Kocēni|Kocēnu]] sporta namā, trīs reizes ir kļuvis par [[Elvi florbola līga]]s čempioniem?

[[Attēls:1 perast aerial 2016.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Melnkalne]]s dienvidrietumos esošā [[Adrijas jūra]]s '''[[Kotoras līcis|Kotoras līča]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; apkārtnes savdabīgais [[reljefs]] un augstie kalni padara to par vienu no mitrākajām vietām [[Eiropa|Eiropā]]?
* ... [[Grieķu—persiešu kari|Grieķu—persiešu karu]] '''[[Plataju kauja|Plataju kaujā]]''', kas notika 479. gadā pr.Kr. [[Kitairons|Kitairona]] kalnu pakājē pie [[Platajas|Plataju]] pilsētas, [[Persieši|persiešu]] armija cieta graujošu sakāvi, bet [[Kserkss I|Kserksa]] vadīto [[Ahemenīdu impērija]]s karaspēku [[Hellada]]s teritorijā gandrīz pilnībā iznīcināja?
* ... parasti '''[[panikas lēkme]]s''' simptomi sasniedz maksimumu desmit [[minūte|minūšu]] laikā un ilgst aptuveni 30 minūtes, bet ilgums var atšķirties no sekundēm līdz stundām; lai gan panikas lēkmes var būt ārkārtīgi biedējošas un satraucošas, tās nav fiziski bīstamas?

[[Attēls:La Polka.jpg|border|right|50px]]
* ... vēsturnieki uzskata, ka '''[[polka]]''', kas radusies 19. gadsimtā [[Bohēmija|Bohēmijā]], attīstījās kā ātrāka [[valsis|valša]] versija, un polkas straujo popularitātes pieaugumu Eiropā 19. gadsimtā saista ar [[romantisms|romantisma]] kustības izplatību, kas ietvēra idealizētu zemnieku kultūras versiju &lt;small&gt;(attēlā polkas deja 19. gadsimta vidū)&lt;/small&gt;?
* ... [[Baltijas valstis|Baltijas valstīm]] un [[Polija]]i pievienojoties [[NATO]], '''[[Suvalku koridors]]''' starp Poliju un [[Lietuva|Lietuvu]] kļuva par militārā bloka ievainojamo vietu, jo, ja starp [[Krievija|Krieviju]] un [[Baltkrievija|Baltkrieviju]], no vienas puses, un NATO, no otras puses, izceltos [[militārs konflikts]], šīs joslas ieņemšana varētu apdraudēt NATO centienus aizsargāt Baltijas valstis?
* ... [[Latvijas PSR]] laikā [[Čiekurkalns|Čiekurkalna]] '''[[Heila muiža]]s''' teritorija tika iekļauta [[Rīgas Augstākā politiskā karaskola|S. Birjuzova Rīgas Augstākās politiskās karaskolas]] teritorijā, senā apbūve tika likvidēta, un ievērojami pārveidota arī [[Ķīšezers|Ķīšezera]] krasta ainava?

[[Attēls:Vasily Stalin.jpg|border|right|50px]]
* ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām 1948. gadā [[Josifs Staļins|Josifa Staļina]] jaunākais dēls '''[[Vasilijs Staļins]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika norīkots par [[PSRS Gaisa spēki|PSRS Gaisa spēku]] Maskavas Kara apgabala virspavēlnieku, bet viņš bija arī sporta patrons, izveidojot savas militārās struktūras [[futbols|futbola]], [[basketbols|basketbola]] un [[hokejs|hokeja]] komandas?
* ... '''[[Irānas gaisa uzbrukums Izraēlai (2024)|Irānas gaisa uzbrukums Izraēlai 2024. gadā]]''' bija pirmais [[Irāna]]s tiešais uzbrukums [[Izraēla]]i kopš [[1979. gads|1979. gada]]?
* ... '''[[Olderšota]]''' tiek neformāli dēvēta par [[Britu armija]]s mājām — šeit izvietotas nozīmīgas bruņoto spēku apakšvienības, un pie pilsētas atrodas valstī vecākais armijas treniņu poligons?

[[Attēls:Skice Džutas manufaktūras ēkai adresē Ezermalas iela 6k2.png|border|right|50px]]
* ... vairāk nekā trīs ceturtdaļas no [[Rīga]]s '''[[Džutas manufaktūra]]s''' &lt;small&gt;(attēlā manufaktūras administrācijas ēkas skice)&lt;/small&gt; darbiniekiem bija sievietes; [[1899. gads Latvijā|1899. gada]] maijā viņas aizsāka Rīgas jeb Džutas dumpi, kas ilga gandrīz trīs [[nedēļa]]s, līdz to beidzot vardarbīgi apspieda?
* ... mūsdienās kādreizējā '''[[Spāņu Sahāra]]''' ir [[Rietumsahāra]]s teritorija, uz kuru pretendē [[Maroka]] un [[Sahāras Arābu Demokrātiskā Republika]], bet neliela daļa no bijušās [[Spānija]]s [[kolonija]]s ietilpst Marokas teritorijā?
* ... Kembridžas vārdnīcā vārds '''&quot;[[redneks]]&quot;''' tiek skaidrots kā &quot;nabadzīgs, baltādains cilvēks bez izglītības, it īpaši tas, kurš dzīvo laukos [[ASV dienvidi|ASV dienvidos]], un kuram ir aizspriedumaini uzskati; šo vārdu parasti uzskata par aizskarošu&quot;?

[[Attēls:Qender Theth, Albania - panoramio - Petrit Gjeçaj (8).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Albānijas Alpu nacionālais parks|Albānijas Alpu nacionālajā parkā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; atrodas lielākā daļa [[Albānija]]s virsotņu, kas pārsniedz 2000 m, tostarp [[Dināru kalniene|Dināru]] augstākā virsotne [[Jezerca]]?
* ... [[Policists (hokejs)|hokeja policists]] '''[[Tajs Domi]]''' ir trešais pēc nopelnītajām soda minūtēm [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] vēsturē, kā arī [[hokejists]], kurš NHL ir aizvadījis visvairāk kautiņus — 333?
* ... '''[[Rembates muižas parks|Rembates muižas parka]]''' centrālajā teritorijā atrodas savdabīga [[sala|saliņa]], kurai 1968. gadā piešķirts Spīdalas saliņas nosaukums, bet parka teritorijā izvietoti arī Goda krēsli slaveniem [[Lielvārde]]s iedzīvotājiem?

[[Attēls:Hood river windsurfers 20060701 0759.jpeg|border|right|50px]]
* ... pirmie vindsērferi parasti izmantoja improvizētus dēļus un [[bura]]s, kas bieži vien radīja lielas grūtības, tomēr ar laiku šis [[sporta veids]] attīstījās, un tika izstrādātas modernākas un vieglāk lietojamas aprīkojuma versijas, padarot '''[[vindsērfings|vindsērfingu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pieejamāku un populārāku?
* ... jau [[1945. gads|1945. gada]] beigās, sākoties [[Aukstais karš|Aukstajam karam]], [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] pamazām zaudēja interesi par '''[[denacifikācija]]s''' procesu, bet oficiāli denacifikācijas pasākumi tika atcelti [[1951. gads|1951. gadā]]?
* ... '''[[Igaunijas Pareizticīgā baznīca|Igaunijas Pareizticīgajā baznīcā]]''', kas pastāv kopš [[1923. gads|1923. gada]], ir 64 [[draudze]]s, bet līdztekus [[Igaunija|Igaunijā]] darbojas arī [[Krievu Pareizticīgā baznīca|Maskavas patriarhāta]] Igaunijas Pareizticīgā baznīca ar 31 draudzi?

[[Attēls:Kristalina Georgieva Headshot.jpg|border|right|50px]]
* ... kopš 2019. gada [[Bulgārija]]s [[ekonomika|ekonomiste]] '''[[Kristalina Georgijeva]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Starptautiskais Valūtas fonds|Starptautiskā Valūtas fonda]] izpilddirektore, bet iepriekš viņa bija [[Pasaules Banka]]s galvenā izpilddirektore un 2019. gadā divus mēnešus pildīja Pasaules Bankas grupas pagaidu prezidenta pienākumus?
* ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Trešais reihs|Vācijas]] [[zemūdene]]s [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānā]] guva ievērojamus panākumus ar '''&quot;[[Vilku bars (flotes taktika)|vilku bara]]&quot;''' taktiku?
* ... '''[[Reinjonas kreols|Reinjonas kreolam]]''' nav oficiālās [[valoda]]s statusa, tomēr ikdienā sadzīvē tas tiek plaši izmantots, un tā ir [[dzimtā valoda]] 90 % [[Reinjona]]s iedzīvotāju?

[[Attēls:2022-08-21 European Championships 2022 – Women's High Jump by Sandro Halank–019.jpg|border|right|50px]]
* ... [[2022. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2022. gada Eiropas čempionātā]] [[Minhene|Minhenē]] ar rezultātu 1,95 m '''[[Marija Vukoviča]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja sudraba medaļu, piekāpjoties tikai [[ukrainiete]]i [[Jaroslava Mahučiha|Jaroslavai Mahučihai]]; tā bija [[Melnkalne]]s pirmā medaļa [[Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas vieglatētikas čempionāta]] vēsturē?
* ... lai gan lielākā daļa ķīlnieku [[čečeni|čečenu]] '''[[teroristu uzbrukums Beslanā|teroristu uzbrukumā Beslanā]]''' [[2004. gads|2004. gadā]] tika atbrīvoti uzbrukuma laikā, tomēr tajā tika nogalināti 314 ķīlnieki, tostarp 186 bērni, un kopumā, ieskaitot glābējus, tika nogalināti 333 cilvēki un vismaz 783 ievainoti?
* ... 2007. gada [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] fantastikas filma '''&quot;[[Zelta kompass]]'''&quot; norisinās [[Paralēlais visums|paralēlā]], retrofutūristiskā realitātē, kurā cilvēkiem ir dēmoni — viņu dvēseles runājošu dzīvnieku veidolā?

[[Attēls:Gārsenes luterāņu baznīca (Garsene Lutheran Church) - Uldis Osis - Panoramio.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Gārsenes luterāņu baznīca]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir celta ap 1905. gadu, un [[Gārsenes muiža]]s īpašnieks [[barons]] [[Budbergi-Benninghauzeni|Budbergs]] to veltījis mirušajai sievai?
* ... 1998. gadā '''[[Deniss Silantjevs]]''' kļuva par pirmo neatkarīgās [[Ukraina]]s [[peldētājs|peldētāju]], kas kļuva par [[Pasaules čempionāts ūdens sporta veidos|pasaules čempionu peldēšanā]], bet 2014. gadā kļuvis par [[Augstākā Rada|Ukrainas Augstākās Radas]] deputātu?
* ... [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] Carnikavas pamatskola reorganizēta par '''[[Carnikavas vidusskola|Carnikavas vidusskolu]]'''?

[[Attēls:SüleymaniyeMosqueIstanbul (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Suleimana mošeja]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viens no pazīstamākajiem [[Stambula]]s apskates objektiem, un no tās atrašanās vietas paveras plašs skats uz pilsētu ap [[Zelta rags|Zelta ragu]]; to uzskata par osmaņu arhitektūras šedevru un tā ir lielākā [[osmaņu impērija|osmaņu laikmeta]] [[mošeja]] pilsētā?
* ... [[Tartu Universitāte]]s [[basketbols|basketbola]] komanda, kas ir pašreizējā [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s kluba '''''[[Tartu Ülikool Maks &amp; Moorits]]''''' priekštece, 1949. gadā uzvarēja PSRS basketbola čempionātā?
* ... '''[[Ziloņu iela]]s''' [[Valmiera|Valmierā]] neparastais nosaukums nav saistīts ar [[ziloņi]]em, bet cēlies no kādreizējā Valmieras vecpilsētas nocietinājuma — Zilā bastiona?

[[Attēls:Ilia Tchavtchavadze.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Iļja Čavčavadze]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš 19. gadsimta otrajā pusē aizsāka [[gruzīni|gruzīnu]] [[Nacionālisms|nacionālisma]] atdzimšanu un rūpējās par [[gruzīnu valoda]]s, literatūras un kultūras izdzīvošanu pēdējās cariskās varas desmitgadēs, tiek dēvēts par gruzīnu &quot;nācijas tēvu&quot;?
* ... 1995. gada [[Ans Lī|Ana Lī]] [[vēsturiskā drāma]]s filma '''&quot;[[Prāts un jūtīgums]]&quot;''' mūsdienās tiek uzskatīta par vienu no vislabākajām [[Džeina Ostina|Džeinas Ostinas]] grāmatu adaptācijām?
* ... '''[[Ukrainas Varonis]]''' tiek apbalvots ar Zelta Zvaigznes ordeni par izcilu varoņdarbu vai Valsts ordeni par izciliem darba sasniegumiem?

[[Attēls:Peter Pellegrini, 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Slovākija]]s [[Slovākijas prezidentu uzskaitījums|prezidentam]] '''[[Peters Pellegrīni|Peteram Pellegrīni]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Itāļi|itāļu]] senči?
* ... elitārā [[Dānija]]s jūras spēku vienība '''[[Sīriusa suņu kamanu patruļa]]''' veic liela attāluma izlūkošanas patrulēšanu arktiskajā tuksnesī [[Grenlande]]s ziemeļu un austrumu daļā, parasti pa pāriem un izmantojot suņu ragavas ar vairākiem desmitiem suņu, dažreiz četrus mēnešus un bieži vien bez papildu saskarsmes ar cilvēkiem?
* ... [[Itālija|Itālijā]] dzimusī [[Albānija]]s [[kalnu slēpošana|kalnu slēpotāja]] '''[[Lara Kolturi]]''' {{dat|2024|11|23||bez}} Gurglā, [[Austrija|Austrijā]] pirmo reizi izcīnīja vietu uz goda pjedestāla [[Pasaules kauss kalnu slēpošanā|Pasaules kausa]] posmā slalomā, ieņemot otro vietu un piekāpjoties tikai [[Mikeila Šifrina|Mikeilai Šifrinai]]?

[[Attēls:Howea-belmoreana.jpg|border|right|50px]]
* ... abas [[Lorda Hava sala]]i [[endēma suga|endēmās]] '''[[hovejas|hoveju]]''' sugas &lt;small&gt;(attēlā ''Howea belmoreana'')&lt;/small&gt; tiek plaši audzētas kā [[telpaugi]]?
* ... [[Bulgārija]]s valdnieka '''[[Simeons I Lielais|Simeona I Lielā]]''' veiksmīgie karagājieni pret [[Austrumromas impērija|bizantiešiem]], [[maģāri]]em un [[serbi]]em sekmēja Bulgārijas vēsturē lielāko teritoriālo ekspansiju, padarot to par spēcīgāko valsti Dienvidaustrumeiropā; šajā laikā bija bija arī ievērojams kultūras uzplaukums, vēlāk to sāka saukt par Bulgārijas kultūras zelta laikmetu?
* ... '''[[Kijivas metro]]''' ''Arsenalna'' stacija Sviatošinskas-Brovarskas līnijā ir otra dziļākā metro stacija pasaulē pēc Hongjančunas stacijas [[Čuncjina|Čuncjinā]], un tā atrodas 105,5 m zem zemes?

[[Attēls:Red Brocket (Mazama americana) male (28091090800).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Amerikas sarkanā mazama]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izplatīta [[Dienvidamerika]]s mežos, sākot no [[Argentīna]]s ziemeļiem līdz [[Kolumbija]]i un Gviānām, kā arī [[Trinidāda|Trinidādas salā]], bet vēl nesen tās bija sastopamas arī [[Tobāgo]], taču tur tagad ir iznīcinātas?
* ... lielākā daļa '''[[Ukrainas ungāri|Ukrainas ungāru]]''' kompakti dzīvo [[Aizkarpatu apgabals|Aizkarpatu apgabalā]], kas robežojas ar [[Ungārija|Ungāriju]], kur veido aptuveni 12% [[iedzīvotāji|iedzīvotāju]]?
* ... [[Amerikas Savienotās Valstis|amerikāņu]] [[ziepju opera]]s [[televīzija]]s seriāls '''&quot;[[Hameleonu rotaļas]]&quot;''' tiek pārraidīts kanālā [[CBS]] kopš [[1987. gads|1987. gada]] 23. marta; šim seriālam ir 38 sezonas un vairāk nekā 9500 sērijas?

[[Attēls:GBSowerby I 1832 pl225 upper and lower figures Rangia cuneata.png|border|right|50px]]
* ... līdz 2020. gadiem '''[[Atlantijas maktrgliemene]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Latvija|Latvijā]] bija zināmas tikai [[Liepāja]]s un [[Pāvilosta]]s apkaimē, taču 2024. gadā tika ziņots, ka ievērojams to daudzums dzīvo arī [[Rīgas līcis|Rīgas līcī]]; uzskata, ka to kāpuri atceļojuši uz [[Eiropa|Eiropu]] ar kuģu balasta ūdeņiem, pirmā parādīšanās fiksēta [[Antverpenes osta|Antverpenes ostā]]?
* ... [[96. Kinoakadēmijas balva|96. Kinoakadēmijas balvu]] kā &quot;[[Labākā starptautiskā spēlfilma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā starptautiskā spēlfilma]]&quot; saņēmusī filma '''&quot;[[Interešu zona]]&quot;''' stāsta par [[Aušvicas koncentrācijas nometne]]s komandantu [[Rūdolfs Hess (Aušvicas komandants)|Rūdolfu Hesu]] un viņa sievu, kuri ar ģimeni cenšas dzīvot sapņu dzīvi mājā, kas atrodas otrpus nometnes sienām?
* ... 2021. gadā [[krievi|krievu]] [[žurnālists]], televīzijas raidījumu vadītājs un bijušais [[Krievija]]s laikraksta &quot;Novaja Gazeta&quot; galvenais redaktors '''[[Dmitrijs Muratovs]]''' kopā ar Mariju Resu saņēma [[Nobela miera prēmija|Nobela Miera prēmiju]] par &quot;centieniem aizsargāt vārda brīvību, kas ir priekšnoteikums demokrātijai un ilgstošam mieram&quot;?

[[Attēls:Shawarma-sandwich-01.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[šaverma]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir populārs ielas [[ēdiens]] [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]], bet mūsdienās tas izplatījies daudzās [[Eiropa]]s valstīs?
* ... '''[[Melnkalnes—Turcijas karš (1876—1878)|Melnkalnes—Turcijas karš]]''' starp [[Melnkalnes kņaziste|Melnkalnes kņazisti]] un [[Osmaņu impērija|Osmaņu impēriju]] 1876.—1878. gadā beidzās ar [[Melnkalne]]s uzvaru un neatkarības pasludināšanu?
* ... '''[[Ukrainas krievi]]''' ir lielākā [[mazākumtautība]] [[Ukraina|Ukrainā]] un [[Eiropa|Eiropā]], un lielākā [[krievu diaspora]] pasaulē?

[[Attēls:Aleksandras Sorokinas by Augustas Didzgalvis.jpg|border|right|50px]]
* ... 2022. gadā [[Lietuva]]s [[vieglatlētika|vieglatlēts]], [[Ultramaratons|ultragaro]] distanču skrējējs '''[[Aleksandrs Sorokins]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pirmo reizi laboja pasaules rekordu 100 km skrējienā, distanci veicot 6 stundās 5 minūtēs un 41 sekundē, bet 2023. gadā [[Viļņa|Viļņā]], 41 gada vecumā, viņš uzlaboja savu pasaules rekordu, sasniedzot 6.05:35?
* ... no. 1937. līdz 1938. gadam '''[[Krievijas latvieši|Krievijas latviešus]]''' smagi skāra tā sauktā [[NKVD &quot;Latviešu operācija&quot;]], kuras laikā apcietināja 22 360 un nošāva 16 573 [[latvieši|latviešus]]?
* ... [[2015. gads kino|2015. gada]] [[Kanāda]]s un [[Vācija]]s [[trillera filma]] '''''[[Remember]]''''', kurā galveno lomu atveido [[Kristofers Plamers]], stāsta par ar [[Demence|demenci]] sirgstošu, 89 gadus vecu [[Holokausts|Holokaustā]] izdzīvojušo, kurš aizbēg no pansionāta, lai atrastu un nogalinātu [[Nacisti|nacistu]] kara noziedznieku, kurš nogalināja viņa ģimeni?

[[Attēls:Jonathan-plantation-house.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Svētās Helēnas Sala|Svētās Helēnas salā]] dzīvojošais Seišelu salu milzu bruņurupucis '''[[Džonatans (bruņurupucis)|Džonatans]]''' &lt;small&gt;(attēlā 2021. gadā)&lt;/small&gt; tiek uzskatīts par vecāko zināmo dzīvo sauszemes dzīvnieku, domājams, ka viņa vecums pārsniedz 190 gadus?
* ... [[Čigāni|romu]] izcelsmes [[Serbija]]s mūziķis un komponists '''[[Žarko Jovanovičs]]''', kurš komponēja '''[[Čigānu himna|romu himnu]]''', [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā bija ieslodzīts trīs [[Koncentrācijas nometne|koncentrācijas nometnēs]]?
* ... daži [[dzīvnieki]] izmanto '''[[atbalss|atbalsi]]''' atrašanās vietas noteikšanai un [[navigācija]]i, piemēram, [[vaļveidīgie]] un [[sikspārņi]] to izmanto procesā, kas pazīstams kā [[eholokācija]]?

[[Attēls:Flaki (2).JPG|border|right|50px]]
* ... '''[[fļaki]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[poļi|poļu]] [[zupa]], kuras būtiska sastāvdaļa ir [[liellops|liellopu]] [[kuņģis]]?
* ... '''[[Austrumu Trāķija]]''' ir vienīgā [[Turcija]]s [[Eiropa]]s teritorija, kas veido aptuveni 5 % no šīs valsts platības?
* ... maigi [[Eiroskeptisms|eiroskeptiskajā]] un pret federālismu vērtajā '''[[Eiropas Konservatīvie un reformisti|Eiropas Konservatīvo un reformistu]]''' grupā lielākā partija pēc [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamenta]] deputātu skaita ir [[Polija]]s &quot;[[Likums un taisnīgums]]&quot;, bet [[Latvija|Latvijā]] to pārstāv [[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;|Nacionālā Apvienība]]?

[[Attēls:Gloucester Cathedral exterior 2019.JPG|border|right|50px]]
* ... 11. gadsimtā celtajā '''[[Glosteras katedrāle|Glosteras katedrālē]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[1216. gads|1216. gadā]] tika kronēts [[Anglijas karalis]] [[Henrijs III Plantagenets|Henrijs III]], bet [[1327. gads|1327. gadā]] baznīcā tika apbedīts karalis [[Edvards II Plantagenets|Edvards II]]?
* ... '''[[Beļģijas koloniālā impērija|Beļģijas koloniālās impērijas]]''' sākums saistās ar [[1908. gads|1908. gadu]], kad [[Beļģija]] anektēja [[Kongo Brīvvalsts|Kongo brīvvalsti]], izveidojot [[Beļģu Kongo]]?
* ... vairums '''[[NKVD troikas|NKVD troiku]]''' biedru tika represēti [[Lielais terors|Lielā terora]] laikā, un ievērojama daļa no viņiem tika represēti pirms 1938. gada novembra — viņus represēja troikas, kuru biedri viņi bija iepriekš?

[[Attēls:Brussels sprout closeup.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Briseles kāposti]]''' jeb rožkāposti tiek audzēti ēdamo [[pumpurs|pumpuru]] dēļ, kuru izmērs ir no 1,5 līdz 4 centimetriem &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[1954. gads Latvijā|1954. gada]] 4. aprīlī [[PSRS Gaisa spēki|PSRS Gaisa spēku]] [[lidmašīna]] ''Lavochkin La-15'' bija pacēlusies no [[LPX|Liepājas militārā lidlauka]], bet nezināmu iemeslu dēļ vienos naktī tā '''[[La-15 katastrofa Liepājā|nogāzās un uzsprāga]]''' dzīvojamo māju kvartālā [[Vecliepāja|Vecliepājas rajonā]]; bojā gāja lidmašīnas pilots un seši [[Liepāja]]s iedzīvotāji?
* ... '''[[Pitijas spēles]]''' bija vienas no četrām tā sauktajām panhellēniskajām sporta spēlēm [[Senā Grieķija|senajā Grieķijā]]; tās bija otrās populārākās aiz [[Antīkās olimpiskās spēles|Olimpiskajām spēlēm]] un tika rīkotas [[Delfi|Delfos]] reizi četros gados?

[[Attēls:Кітаб.jpg|border|right|50px]]
* ... jau senatnē '''[[Polijas—Lietuvas tatāri]]''' pārgājuši uz apkārtējās tautas valodu (visbiežāk [[baltkrievu valoda|baltkrievu valodu]] &lt;small&gt;(attēlā baltkrievu valodas teksts [[arābu raksts|arābu rakstā]])&lt;/small&gt;), taču saglabājuši tradīcijas un reliģiju — [[sunnītu islāms|sunnītu islāmu]]?
* ... '''[[Terorakts Maskavas apgabalā (2024)|terorakts Maskavas apgabalā 2024. gada 22. martā]]''', kad teroristi no grupējuma [[Islāma valsts — Horasānas province|ISIS—K]] koncertzālē ''Crocus City Hall'' nogalināja vismaz 145 cilvēkus, bija viens no lielākajiem teroristu uzbrukumiem mūsdienu [[Krievijas vēsture|Krievijas vēsturē]], atpaliekot tikai no [[Teroristu uzbrukums Beslanā|terorakta Beslanā 2004. gadā]]?
* ... '''[[Pirmais Sudānas pilsoņu karš|Pirmajā Sudānas pilsoņu karā]]''', kas ilga no 1955. līdz 1972. gadam, 17 gadu laikā gāja bojā līdz 1 miljonam cilvēku?

[[Attēls:Wow signal.jpg|border|right|50px]]
* ... lai gan '''[[Wow! signāls|''Wow!'' signālam]]''' nebija nosakāmas [[modulācija]]s — paņēmiena, ko izmanto informācijas pārraidīšanai pa [[radioviļņi]]em —, tas joprojām ir labākais kandidāts uztvertai ārpuszemes radio pārraidei, kāds jebkad ir atklāts &lt;small&gt;(attēlā signāls attēlots kā &quot;6EQUJ5&quot;, reģistrēts [[Ohaio (štats)|Ohaio štatā]] [[1977. gads|1977. gadā]])&lt;/small&gt;?
* ... [[Normandijas hercogs|Normandijas hercoga]] '''[[Roberts I Lielais|Roberta I Lielā]]''' attiecībās ar konkubīni Arletu no Felēzes dzima pirmais [[Normandiešu dinastija]]s [[Anglijas karalis]] [[Viljams I Iekarotājs]], bet tā kā viņa vecāki nebija laulājušies, tad Viljams bija ārlaulībā dzimis un tika iesaukts par &quot;bastardu&quot;?
* ... 2024. gada februārī [[ASV]] [[diplomāts]] un amatieris [[ornitologs]] '''[[Pīters Kestners]]''' kļuva par pirmo cilvēku, kurš redzējis 10 000 [[putni|putnu]] sugu jebkur pasaulē?

[[Attēls:Famagusta 01-2017 img14 Lala Mustafa Pasha Mosque.jpg|border|right|50px]]
* ... [[viduslaiki|viduslaikos]] mūsdienu [[Ziemeļkipra|Ziemeļkiprā]] esošā '''[[Famagusta]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija [[Kipra]]s svarīgākā ostas pilsēta un vārti tirdzniecībai ar [[Levante]]s ostām, no kurām [[Zīda ceļš|Zīda ceļa]] tirgotāji veda savas preces uz [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]]?
* ... 2022. gadā pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukuma Ukrainā]] '''[[Eiropas Brīvā apvienība|Eiropas Brīvās apvienības]]''' biedre no [[Latvija]]s [[Tatjana Ždanoka]] [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamentā]] balsoja pret rezolūciju, kas nosodīja [[Krievija|Krieviju]] un vēlāk ar abpusēju vienošanos pameta partiju, jo viedokļi par karu Ukrainā krasi atšķirās?
* ... '''[[Burtnieka drumlinu lauks]]''' satur ap 1430 [[drumlins|drumlinu]] vaļņu, kas ir īpaši izteikti dienvidos no [[Burtnieks|Burtnieka ezera]] un ir savstarpēji paralēli orientēti ziemeļrietumu-dienvidaustrumu virzienā?

[[Attēls:Santana Acer Arena (5558151833) (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... 2023. gadā žurnāls ''Rolling Stone'' nosauca [[Meksika|Meksikā]] dzimušo '''[[Karloss Santana|Karlosu Santanu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; par 11. visu laiku izcilāko [[ģitārists|ģitāristu]]?
* ... [[Indija]]s [[futbols|futbola]] [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Sunils Čhetri]]''' ir ceturtais [[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 50 vai vairāk vārtu guvumiem starptautiskā līmenī|visvairāk vārtus guvušais spēlētājs izlašu līmenī]] ar 95 vārtiem, tāpat viņš ir visvairāk spēļu aizvadījušais un labākais vārtu guvējs [[Indijas futbola izlase|Indijas izlasē]]?
* ... uzņēmējs '''[[Jāzeps Šņepsts]]''', kurš 2024. gadā kļuva plaši atpazīstams medijos ar nomedīta [[Baltais degunradzis|baltā degunradža]] fotogrāfiju, 1998. gadā bija [[Andris Šķēle|Andra Šķēles]] veidotās [[Tautas partija]]s dibinātāju skaitā un no tās saraksta tika [[7. Saeimas vēlēšanas|ievēlēts]] [[7. Saeima|7. Saeimā]]?

[[Attēls:Chamaedaphne calyculata 1 (5097220701).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[ārkausa kasandra]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sastopama nevienmērīgi: diezgan bieži Austrumlatvijā, kamēr valsts rietumu daļā nav sastopama, jo Latviju šķērso sugas [[Eiropa]]s areāla rietumu robeža?
* ... 2018. gadā ''Legendary Pictures'' nolīga režisoru [[Denī Vilnēvs|Denī Vilnēvu]] filmēt [[Frenks Herberts|Frenka Herberta]] romāna &quot;Kāpa&quot; divu daļu adaptāciju; pirmā daļa &quot;[[Kāpa (2021. gada filma)|Kāpa]]&quot; bija komerciāli veiksmīga, un no 2022. gada jūlija līdz decembrim uzņemta filma '''&quot;[[Kāpa: Otrā daļa]]&quot;''', kas iznāca [[2024. gads kino|2024. gadā]]?
* ... [[2004. gads|2004. gadā]] '''[[hutieši]]''' sāka bruņotu sacelšanos pret [[Jemena]]s valdību un kopš [[2015. gads|2015. gada]] piedalās [[Jemenas pilsoņu karš|Jemenas pilsoņu karā]], kontrolējot gandrīz visu Jemenas ziemeļu daļu; viņi saņem militāru un finansiālu atbalstu no [[Irāna]]s un tās sabiedrotajiem ''[[Hezbollah]]''?

[[Attēls:Praga 11.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Varšavas pakta iebrukums Čehoslovākijā]]''', kas sākās [[1968. gads|1968. gada]] 21. augustā un izbeidza [[Prāgas pavasaris|Prāgas pavasari]], lai arī notika bez kaujām, tomēr prasīja 108 [[Čehoslovākija]]s pilsoņu dzīvības, tāpat bojāgājušie bija iebrūkošā karaspēka sastāvā &lt;small&gt;(attēlā padomju tanki [[T-55]] operācijas &quot;Donava&quot; laikā)&lt;/small&gt;?
* ... 2000. gadā Starptautiskās Handbola federācijas veiktās aptaujas rezultātā [[ukraiņi|ukrainieti]] '''[[Zinaīda Turčina|Zinaīdu Turčinu]]''' atzina par 20. gadsimta labāko [[handboliste|handbolisti]]?
* ... saskaņā ar [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] izlūkdienestu aplēsēm [[1919. gads|1919. gada]] jūnijā '''[[Baltā armija (Krievijas pilsoņu karš)|Balto armiju]]''', kas cīnījās pret Sarkano armiju [[Krievijas pilsoņu karš|Krievijas pilsoņu karā]], skaitliskais sastāvs sasniedza maksimumu — gandrīz 683 000 karavīru, bet kopējais skaits kopā ar palīgvienībām varēja pārsniegt 1 023 000 cilvēku?

[[Attēls:Charlotte Amalie 1.jpg|border|right|50px]]
* ... pirmais eiropietis, kurš atklāja '''[[Sentomasa|Sentomasas salu]]''' [[Virdžīnu salas|Virdžīnu salās]], bija [[Kristofors Kolumbs]] [[1493. gads|1493. gada]] 14. novembrī, sava otrā ceļojuma laikā &lt;small&gt;(attēlā [[ASV Virdžīnas|ASV Virdžīnu]] galvaspilsēta [[Šarlote Amālija]])&lt;/small&gt;?
* ... [[Anglija]]s [[futbols|futbola]] [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargam]] [[Pīters Šiltons|Pīteram Šiltonam]] pieder rekords par '''[[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 1000 vai vairāk oficiāli aizvadītām spēlēm|visvairāk aizvadītajām spēlēm]]''', nospēlējot vairāk nekā 1400 spēles?
* ... '''[[vāciešu apmešanās uz austrumiem]]''' turpinājās līdz pat [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām, un vēsturnieki 19. gadsimtā šo virzienu definēja vispārpieņemtajā nosaukuma versijā — '''''[[Drang nach Osten]]'''''?

[[Attēls:Nīgrandes luterāņu baznīca7.jpg|border|right|50px]]
* ... [[1775. gads Latvijā|1775. gadā]] [[Nīgrande|Pīlesmiesta]] koka baznīcas vietā uzcēla mūra '''[[Nīgrandes luterāņu baznīca|luterāņu baznīcu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas saglabājusies līdz mūsu dienām?
* ... [[Latvija]]s [[mazumtirdzniecība]]s tīkls '''&quot;[[LaTS]]&quot;''', ko pārvalda uzņēmums &quot;Latvijas tirgotāju savienība&quot;, apvieno aptuveni 270 uzņēmumus ar vairāk nekā 700 tirdzniecības vietām?
* ... '''[[Polijas baltkrievi]]''' ir viena no lielākajām [[Mazākumtautība|mazākumtautībām]] valstī, saskaņā ar 2021. gada [[tautas skaitīšana]]s datiem [[Polija|Polijā]] dzīvoja 56 607 [[baltkrievi]], no kuriem aptuveni 17 325 mājās lietoja [[Baltkrievu valoda|baltkrievu valodu]]?

[[Attēls:Talihaerm J. – Biathlon 2023 Nove Mesto 8557.jpg|border|right|50px]]
* ... [[2024. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2024. gada Pasaules čempionātā biatlonā]] [[Nove Mesto Morāvijā|Nove Mesto]] '''[[Johanna Taliherma]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, Regina Ermitsa, [[Tūli Tomingasa]] un Suzana Kilma izcīnīja 4. vietu stafetē, kas bija [[Igaunija]]s visu laiku augstākais rezultāts šajā disciplīnā?
* ... '''[[Somijas zviedri]]''' ir valsts lielākā lingvistiskā [[minoritāte]], kuras tiesības ir oficiāli nostiprinātas [[Somijas konstitūcija|Somijas konstitūcijā]]?
* ... [[1996. gads|1996. gadā]] '''[[Baltkrievijas Konstitūcija]]''' tika grozīta, pamatojoties uz referenduma rezultātiem, pārdalot pilnvaras par labu izpildvarai un [[Baltkrievijas prezidents|prezidentam]], turklāt konstitūcijā nostiprināja [[Krievu valoda|krievu]] un [[Baltkrievu valoda|baltkrievu]] valodu vienlīdzību, kas izrietēja no [[1995. gada referendums Baltkrievijā|1995. gada referenduma]]?

[[Attēls:Muhammad Ahmad.jpg|border|right|50px]]
* ... Mahdistu valsts [[Sudāna|Sudānā]] dibinātāja un līdera '''[[Muhameds Ahmeds|Muhameda Ahmeda]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš [[1881. gads|1881. gadā]] pasludināja sevi par [[mesija|mesiju]], dēls Abdelrahmans al Mahdī bija viens no [[Angļu-ēģiptiešu Sudāna]]s redzamākajiem politiķiem un tās premjerministrs, bet mazmazdēls Sadiks al Mahdī bija Sudānas premjerminists 20. gadsimta 60. un 80. gados?
* ... 2002. gadā [[Lietuva]]s [[mazumtirdzniecība]]s tīkla uzņēmumu grupa '''''[[Aibė]]''''' paplašinājās uz [[Latvija|Latviju]]?
* ... [[basketbols|basketbola]] [[treneris]] '''[[Edmunds Valeiko]]''' kā spēlētājs ir aizvadījis 90 spēles [[Latvijas basketbola izlase|Latvijas basketbola izlasēs]], tās sastāvā piedaloties trijos [[Eiropas čempionāts basketbolā|Eiropas čempionāta]] finālturnīros?

[[Attēls:Flag of Wales.svg|border|right|50px]]
* ... tāpat kā daudzu [[heraldika]]s figūru gadījumā, precīzs [[pūķis|pūķa]] attēlojums '''[[Velsas karogs|Velsas karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nav standartizēts likumā, un tam ir daudz atveidojumu?
* ... politiskais termins '''[[Finlandizācija]]''' parādījās 20. gadsimta otrajā pusē, lai raksturotu [[Padomju Savienība]]s un [[Somija]]s attiecības pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]?
* ... vienīgais [[futbolists]], kurš cēlies ārpus [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] un ir '''[[Anglijas futbola Premjerlīgā 500 vai vairāk spēļu aizvadījušo spēlētāju uzskaitījums|aizvadījis 500 Premjerlīgas spēles]]''', ir [[Austrālija]]s vārtsargs [[Marks Švarcers]]?

[[Attēls:2008-01-28 Tague Bay St. Croix.jpg|border|right|50px]]
* ... pirmais eiropietis, kurš apmeklēja [[Virdžīnu salas|Virdžīnu salās]] esošo '''[[Sentkroisa|Sentkroisas salu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, bija [[Kristofors Kolumbs]] [[1493. gads|1493. gada]] 14. novembrī, sadursmes starp [[spāņi]]em un karībiem Sentkroisā bija vēsturē pirmais dokumentētais militārais konflikts starp spāņiem un [[Jaunā pasaule|Jaunās pasaules]] iedzīvotājiem?
* ... '''[[neitralitāte]]''' [[Starptautiskās tiesības|starptautiskājās tiesībās]] nozīmē nepiedalīšanos [[Karš|karā]], bet miera laikā tas nozīmē atteikšanās un nepiedalīšanās militāri politiskos blokos, kā arī militāro arsenālu un budžeta izdevumu samazināšana?
* ... '''[[šerifs|šerifa]]''' amats radies 11. gadsimta [[Anglija|Anglijā]] un sākotnēji tas bijis [[monarhs|monarha]] pilnvarotais pārstāvis [[grāfiste|grāfistē]] (šīrā) un bija atbildīgs par kārtības nodrošināšanu, karaspēka draudzes mobilizēšanu, kā arī bija iesaistīts [[nodokļi|nodokļu]] ievākšanā?

[[Attēls:Casu Marzu cheese.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Kasu marcu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir tradicionāls [[Sardīnija]]s [[aita]]s [[piens|piena]] [[siers]] ar dzīviem kukaiņu [[Kāpurs|kāpuriem]]; daži cilvēki dod priekšroku kāpuru noņemšanai pirms ēšanas, bet citi ēd tos kopā ar sieru, tomēr kāpuri var izdzīvot cilvēka [[zarnas|zarnās]], izraisot enterālu saslimšanu?
* ... [[Japāna]]s transportlīdzekļu ražotājs '''''[[Suzuki Motor Corporation]]''''' sāka darbību 1909. gadā kā [[Zīds|zīda]] un [[kokvilna]]s [[Stelles|aušanas steļļu]] ražotājs?
* ... tā kā '''[[siltumvadīšana|siltumvadīšanu]]''' veicina [[Temperatūra|temperatūru]] starpība, izolētā sistēmā apgabali ar sākotnēji atšķirīgu temperatūru siltuma vadīšanas ceļā tieksies uz termodinamisko līdzsvaru (konstantu temperatūru)?

[[Attēls:20230211 FIS Ski Jumping World Cup Women Hinzenbach Nika Prevc 850 6801.jpg|border|right|50px]]
* ... [[2025. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|2025. gada Pasaules čempionāta]] uzvarētājas [[Tramplīnlēkšana|tramplīnlēkšanā]] lēcienos gan no parastā, gan lielā tramplīna [[slovēņi|slovēniete]]s '''[[Nika Prevca|Nikas Prevcas]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; trīs brāļi [[Peters Prevcs|Peters]], [[Cene Prevcs|Cene]] un Domens arī ir tramplīnlēcēji?
* ... amerikāņu [[basketbolists]] '''[[Gregs Vitingtons]]''', kurš [[Latvija]]s kluba [[Rīgas VEF]] sastāvā 2024. gadā kļuva par [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionu, ir aizvadījis četras spēles [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālajā basketbola asociācijā]], spēlējot [[Denveras &quot;Nuggets&quot;]]?
* ... [[2016. gads Latvijā|2016. gadā]] [[Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte]] '''[[Ketleru atsegums|Ketleru atsegumu]]''' [[Venta]]s labajā krastā izvēlējās par [[Gada ģeovieta Latvijā|Gada ģeovietu Latvijā]]?

[[Attēls:Monument pedestal Krates victory S399 ancient agora museum Athens.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[kvadriga|kvadrigu]]''' sacensības rīkoja [[Antīkās olimpiskās spēles|antīkajās olimpiskajās spēlēs]] un citās sakrālajās svinībās, un tās uzskatīja par [[sengrieķu mitoloģija|gieķu dievu]] transporta līdzekli, kā arī tās attēlotas uz dažādām vāzēm un mākslinieciskos bareljefos &lt;small&gt;(attēlā kvadriga uz pjedestāla piemineklim, veltītam uzvarai Panatēnu spēlēs)&lt;/small&gt;?
* ... kopš 2022. gada [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīga]]s komandā [[RFS]] spēlējošais [[Serbi|serbu]] [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Stefans Paničs]]''' ir aizvadījis vienu spēli [[Serbijas futbola izlase|Serbijas futbola izlasē]], bet 2018., 2019. un 2020. gadā uzvarējis Latvijas Virslīgā ar ''[[Riga FC]]'' komandu?
* ... uzņēmēja no [[Londona]]s '''[[Rūta Belvila]]''', tāpat kā viņas māte un tēvs iepriekš, no 19. gadsimta beigām līdz 1940. gadam pārdeva cilvēkiem laiku, katru dienu iestatot pulksteni pēc [[Griničas laiks|Griničas laika]], kā rādīja Griničas pulkstenis, un pēc tam ļaujot klientiem apskatīt pulksteni un pieregulēt savējo?

[[Attēls:Akhmed Zakayev (2018).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Ahmeds Zakajevs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kopš 2007. gada ir [[Ičkērijas Čečenu Republika]]s trimdas valdības premjerministrs?
* ... '''[[2024. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2024. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' laboti divi pasaules rekordi: [[400 metri|400 metru skrējienā]] to paveica [[Nīderlande]]s sprintere [[Femke Bola]] (49,17 sekundes), bet 60 metru barjerskrējienā pasaules rekordu sasniedza Bahamu Salu pārstāve Devina Čārltone (7,65 sekundes)?
* ... lielākās '''[[oguzu valodas]]''' pēc runātāju skaita ir [[turku valoda]] (90 miljoni runātāju), [[azerbaidžāņu valoda]] (24 miljoni) un [[turkmēņu valoda]] (6,5 miljoni)?

[[Attēls:Zanda Martens MdB, SPD Fraktion im Bundestag.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Latvieši|latviešu]] izcelsmes [[Vācija]]s politiķe un juriste '''[[Zanda Martena]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par [[Bundestāgs|Vācijas Bundestāga]] deputāti 2021. gada vēlēšanās?
* ... amerikāņu sākotnējais iebrukums [[Okinava (sala)|Okinavā]] [[1945. gads|1945. gada]] 1. aprīlī bija [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] lielākais amfībiju uzbrukums [[Klusā okeāna karš|Klusā okeāna karadarbības teātrī]]; kopā '''[[Okinavas kauja]]''' starp [[ASV]] un [[Japāna]]s spēkiem ilga 82 dienas no 1945. gada 1. aprīļa līdz 22. jūnijam?
* ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānā]] starp [[Ķeltu jūra|Ķeltu jūru]] ziemeļos un [[Lamanšs|Lamanšu]] dienvidos, 40 km no [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānija]]s salas galējā dienvidrietumu punkta esošajās '''[[Sili salas|Sili salās]]''' ir novērojami līdz 6 m augsti [[paisums|paisumi]], bet bēguma laikā pa seklajiem jūrasšaurumiem ar kājām iespējams nokļūt no vienas salas uz otru?

[[Attēls:Cristiano Ronaldo playing for Al Nassr FC against Persepolis, September 2023 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Portugāles futbola izlase|Portugāles]] futbolistam [[Krištianu Ronaldu]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pieder rekords ar 137 '''[[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 50 vai vairāk vārtu guvumiem starptautiskā līmenī|vārtu guvumiem starptautiskā līmenī]]'''?
* ... pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] un [[iedzīvotāju blīvums|blīvuma]] '''[[Luksemburgas kantons]]''' ir pirmais kantons [[Luksemburga|Luksemburgā]]?
* ... [[2022. gads Latvijā|2022. gada]] 22. septembrī [[Saeima]] atbalstīja zvēraudzēšanas aizlieguma likumprojektu, kas Saeimā nonāca pēc biedrības '''&quot;[[Dzīvnieku brīvība]]&quot;''' iniciatīvas, no [[2028. gads Latvijā|2028. gada]] 1. janvāra aizliedzot audzēt un turēt dzīvniekus, ja to audzēšanas vai turēšanas vienīgais vai galvenais nolūks ir [[kažokāda|kažokādu]] ieguve?

[[Attēls:Lejeune - Bataille de Marengo.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Otrās koalīcijas karš (1799—1802)|Otrās koalīcijas kara]] {{dat|1800|06|14|lok}} '''[[Marengo kauja]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; rezultātā [[Hābsburgu monarhija|austrieši]] bija spiesti izvest karaspēku no [[Lombardija]]s, bet [[Napoleons Bonaparts|Napoleons]] iekšpolitiski nostiprināja savas pozīcijas kā [[Francijas Pirmā republika|Francijas Pirmās republikas]] pirmais konsuls?
* ... 6. gadsimtā plašāko ekspansiju sasniegušais '''[[Tjurku kaganāts]]''' ir viena no lielākajām valstīm pasaules vēsturē?
* ... '''[[nogaju valoda]]''' ir viena no [[Krievijas Federācija]]s [[Dagestāna]]s un [[Karačaja-Čerkesija|Karačajas-Čerkesijas]] [[valsts valoda|oficiālajām valodām]]?

[[Attēls:Mattarella Milei 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Argentīnas prezidents]] '''[[Havjers Milejs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pazīstams ar savu ekstraordināro personību un aktīvo klātbūtni medijos, bet politiski viņu raksturo kā [[Labēja politika|labējo]] [[Populisms|populistu]] un labējo [[Libertisms|libertārieti]], kas atbalsta ''[[laissez-faire]]'' ekonomiku, pieskaņojot [[Minarhisms|minarhisma]] un [[Anarhokapitālisms|anarhokapitālisma]] principus?
* ... '''''[[Absolut Vodka]]''''' ir trešais lielākais [[Alkoholiskie dzērieni|alkoholisko dzērienu]] zīmols pasaulē aiz ''Bacardi'' un ''Smirnoff''?
* ... pēc pēdējā [[hercogs|hercoga]] nāves [[1884. gads|1884. gadā]] '''[[Braunšveigas hercogiste]]''' faktiski kļuva par [[Prūsijas Karaliste|Prūsijas]] provinci, un par reģentu kļuva kāds no Prūsijas valdošā [[Hoencollernu dinastija|Hohenzollernu nama]] locekļiem?

[[Attēls:Alan Shearer 2008.jpg|border|right|50px]]
* ... 1995.—1996. gada sezonā [[Alans Šīrers]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par pirmo [[futbolists|futbolistu]], kurš '''[[Anglijas futbola Premjerlīgā 100 vai vairāk vārtus guvušo spēlētāju uzskaitījums|guvis 100 vārtus Premjerlīgā]]''', un viņam pieder rekords par vismazāk aizvadītajām spēlēm, lai sasniegtu šo skaitli, to paveicot 124 spēlēs?
* ... '''[[Apvienotās Karalistes ekonomika]]s''' vadošā nozare ir [[Pakalpojums|pakalpojumu nozare]], kurā vadošo lomu ieņem finanšu komponents?
* ... tiek uzskatīts, ka '''[[tausūgi]]''' ir ieceļojuši [[Sulu arhipelāgs|Sulu arhipelāgā]] 11.—13. gadsimtā no [[Mindanao]] ziemeļaustrumiem, kas izskaidro '''[[tausūgu valoda]]s''' radniecību ar [[visaju valodas|visaju valodām]]?

[[Attēls:20210529 Lands End-9.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānija]]s galējais dienvidrietumu punkts '''[[Lendsends]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir veidots no stāvām [[granīts|granīta]] klintīm, un tas ir populārs [[tūrisms|tūrisma]] galamērķis?
* ... [[Larss fon Trīrs|Larsa fon Trīra]] filmas '''&quot;[[Dejotāja tumsā]]&quot;''' pirmizrāde notika {{Dat|2000|5|17|5=bez}} [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivālā]], kur tā saņēma festivāla augstāko apbalvojumu — [[Zelta palmas zars|Zelta palmas zaru]], bet galvenās lomas atveidotāja [[Bjorka]] saņēma arī festivāla labākās aktrises balvu?
* ... viens no paleoģenētikas pamatlicējiem [[Zviedrija]]s ģenētiķis '''[[Svante Pēbo]]''' 2022. gadā ieguva [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā]] &quot;par viņa atklājumiem izzudušo [[Hominīni|hominīnu]] genoma un cilvēka evolūcijas pētījumos&quot;?

[[Attēls:Acorn Squirrel.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[ozolzīles|ozolu zīles]]''' ir pārāk smagas, lai tās varētu izplatīt [[vējš]], tāpēc dabā tās var nonākt jaunā augšanas vietā tikai ar dzīvnieku palīdzību; noderīga loma ir tiem zīdītājiem un putniem, kuri, veidodami barības krājumus ziemai, zīles ierok augsnē, bet dažādu iemeslu dēļ tās neapēd, piemēram [[sīlis|sīļi]], [[parastā vāvere|vāveres]], [[meža klaidoņpele]]s &lt;small&gt;(attēlā vāvere ar zīli)&lt;/small&gt;?
* ... pateicoties uzlabotajām sēklu tīrīšanas metodēm, [[Eiropa|Eiropā]] '''[[vītņu dedestiņa]]''' lielākoties ir izskausta no labības kultūrām, kur to sēklu piejaukums novāktajai ražai ir kaitīgs, jo tās cilvēku uzturā vai [[Lopbarība|lopbarībā]] ir indīgas?
* ... 20. gadsimta 60. gados no '''[[Valmieras lidlauks|Valmieras lidlauka]]''' veikti arī pasažieru lidojumi uz [[Rīga|Rīgu]], [[Daugavpils|Daugavpili]], [[Rēzekne|Rēzekni]], [[maskava|Maskavu]], [[adlera|Adleru]], [[Simferopole|Simferopoli]] un [[Miņeraļnije Vodi]], kā arī citām pilsētām?

== Faktu ieteikumi (vēl neizmantotie, jaunos likt apakšā) ==

&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Valarie Allman higher resolution.jpg|border|right|150px]]
* ... {{oss|V=2020|L=L}} [[Tokija|Tokijā]], kas notika 2021. gadā, jau pirmajā mēģinājumā raidot disku 68,98 metrus tālu, amerikāņu [[diska mešana|diska metēja]] '''[[Valerija Olmena]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par olimpisko čempioni; pēc tam viņa uzvarējusi arī {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]] un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā]] [[Tokija|Tokijā]]?
* ... '''[[Latvijas Universitātes Medicīnas un dzīvības zinātņu fakultāte]]''' tika izveidota [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]], apvienojot [[Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultāte|Bioloģijas fakultāti]], [[Latvijas Universitātes Ķīmijas fakultāte|Ķīmijas fakultāti]] un [[Latvijas Universitātes Medicīnas fakultāte|Medicīnas fakultāti]]?
* ... '''[[aplenkums|aplenkumi]]''' bieži ir saistīti ar smagām humānajām sekām; [[civiliedzīvotāji]]em, kuri tiek iesprostoti aplenktajā teritorijā, var nākties izturēt [[bads|badu]], [[slimība]]s un nemitīgu apšaudi, radot milzīgus cilvēku zaudējumus?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Northampton Guildhall 01.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Northemptona]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no lielākajām [[Anglija]]s mazpilsētām (''town''), kurai nav un nekad nav bijis lielpilsētas (''city'') statusa?
* ... [[2018. gads kino|2018. gadā]] par visu laiku ienesīgāko '''[[biogrāfiskā filma|biogrāfisko filmu]]''' kļuva &quot;[[Bohēmista rapsodija]]&quot;, bet [[2023. gads kino|2023. gadā]] to apsteidza filma &quot;[[Openheimers (filma)|Openheimers]]&quot;?
* ... [[2025. gads Latvijā|2025. gadā]] '''[[Latvijas jauniešu galvaspilsēta]]''' ir [[Liepāja]], kas ir vienīgā pilsēta, kas šādu godu izpelnījusies divreiz?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Belka and Strelka 2020 stamp of Transnistria 2.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Padomju Savienība|padomju]] [[Suņi kosmosā|kosmosa suņi]] '''[[Belka un Strelka]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[pastmarka|pastmarkā]])&lt;/small&gt; kļuva slaveni kā pirmie dzīvnieki, kas veiksmīgi atgriezās uz [[Zeme]]s pēc lidojuma [[kosmiskā telpa|kosmosā]]?
* ... [[angļi|angļu]] kuģu kurinātājs '''[[Arturs Džons Prīsts]]''' ieguva slavu kā nenogremdējams jūrnieks, jo izdzīvoja piecās kuģu katastrofās, kas beidzās ar kuģu nogrimšanu vai nopietnām avārijām, tostarp &quot;[[Titāniks|Titānika]]&quot; bojāejā?
* ... '''[[Serbijas ūdenspolo izlase|Serbijas vīriešu ūdenspolo izlase]]''' tiek uzskatīta par vienu no veiksmīgākajām vīriešu [[ūdenspolo]] komandām pasaulē, kas izcīnījusi medaļas visos olimpiskajos turnīros, kuros ir piedalījusies, tostarp trīs zeltus, kā arī ir vairākkārtēja pasaules un Eiropas čempione?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Beatrice Chebet 5000m women final 2 Oregon 2022 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Kenija]]s [[vieglatlēte]], garo distanču skrējēja '''[[Beatrise Čebeta]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pašreizējā [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordiste]] [[5000 metri|5000 metru]] un [[10 000 metri|10 000 metru]] distancē, un abās šajās distancēs uzvarēja arī {{oss|V=2024|L=L}} un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā]]?
* ... 1997. gada [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karaliste]] [[kinokomēdija]] '''&quot;[[Visu vai neko]]&quot;''' par sešiem bez darba esošiem vīriešiem, kuri, lai nopelnītu naudu, nolemj izveidot savu [[striptīzs|striptīza]] šovu, guva lielus finansiālus panākumus un kritiķu atzinību, nopelnot vairāk nekā 250 miljonus [[ASV dolārs|ASV dolāru]] pie tikai 3,5 miljonu dolāru budžeta?
* ... '''[[Taraškevica|Taraškevicu]]''' oficiāli lietoja līdz [[1933. gads|1933. gadam]], kad [[Baltkrievijas PSR]] veica [[baltkrievu valoda]]s pareizrakstības reformu, ieviešot tā saukto narkamauku, bet mūsdienās klasisko pareizrakstību joprojām neformāli lieto [[Baltkrievija|Baltkrievijā]] un [[baltkrievi|baltkrievu]] [[diaspora]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Icon of Saint Methodius, The Holy Mount of Grabarka.png|border|right|150px]]
* ... [[Austrumromas impērija|bizantiešu]] [[misionārs]] '''[[Svētais Metodijs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kopā ar savu brāli [[Svētais Kirils|Svēto Kirilu]] ir ievērojami ar to, ka izveidoja [[glagolica]]s alfabētu, kas bija pirmais rakstības veids [[Slāvu valodas|slāvu valodām]], un veicināja [[kristietība]]s izplatīšanu [[slāvi|slāvu tautu]] vidū?
* ... '''[[Ukrainas iebrukums Kurskas apgabalā (2024)|Ukrainas iebrukumā Kurskas apgabalā]]''' līdz 2024. gada 20. augustam [[Ukrainas bruņotie spēki|Ukrainas bruņoto spēku]] kontrolē [[Krievijas Federācija]]s [[Kurskas apgabals|Kurskas apgabalā]] atradās aptuveni 1250 km² plaša teritorija, tostarp lielākā daļa '''[[Sudžas rajons|Sudžas rajona]]''', uzsākot '''[[Kurskas apgabala okupācija (2024—2025)|Kurskas apgabala daļas okupāciju]]'''?
* ... apmēram 2640 kilometru garā '''[[Djuranda līnija]]''' joprojām ir pretrunīgs jautājums starp [[Afganistāna|Afganistānu]] un [[Pakistāna|Pakistānu]], īpaši tāpēc, ka līnija sadala [[Puštuni|puštunu]] tautu, kas dzīvo abās robežas pusēs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dienvidu fasāde.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[1671. gads Latvijā|1671. gadā]]''' tika uzcelta [[Durbes muiža|Durbes pils]] ēka [[tukums|Tukumā]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Baltkrievijas Valsts drošības komiteja]]''' ir tiešs [[PSRS]] laiku [[KGB]] pēctecis, un tai ir liela nozīme [[Baltkrievijas prezidents|prezidenta]] [[Aļaksandrs Lukašenka|Aļaksandra Lukašenkas]] režīma stiprināšanā?
* ... [[Gruzija]]s [[šāvēja]] '''[[Nino Salukvadze]]''' ir 10 reizes piedalījusies [[olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]], kas ir rekordskaits starp sportistēm sievietēm, un starp visiem sportistiem dala pirmo vietu ar [[Kanāda]]s [[jāšana|jātnieku]] [[Īans Milars|Īanu Milaru]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:CSIRO ScienceImage 2992 The Giant Tiger Prawn.jpg|border|right|200px]]
* ... izteikti svītrainās '''[[tīģergarnele]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; parasti ir pelēcīgi zilā krāsā, taču pēc gatavošanas tās kļūst rozā vai sarkanīgas?
* ... '''[[ASV Konstitūcijas četrpadsmitais labojums]]''' tika pieņemts [[1868. gads|1868. gadā]] pēc [[Amerikas pilsoņu karš|Pilsoņu kara]], lai nodrošinātu vienlīdzīgas tiesības visiem [[ASV]] iedzīvotājiem, īpaši bijušajiem [[Verdzība ASV|vergiem]], un nostiprinātu pilsoņu tiesības?
* ... '''[[2024.—2025. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2024.—2025. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezonā]]''' ''[[Liverpool FC]]'' četras spēles pirms sezonas beigām otro reizi kļuva par [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgas]] čempioniem, bet kopumā komanda ir izcīnījusi 20 Anglijas čempionu titulus, atkārtojot ''[[Manchester United FC|Manchester United]]'' rekordu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Hamish Kerr - Diamond League Rabat 2025.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Jaunzēlande]]s [[augstlēcējs]] '''[[Hamišs Kers]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja zelta medaļu {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]]: viņam bija vienāds rezultāts ar amerikāņu augstlēcēju Šelbiju Makjūenu, abiem pārvarot 2,36 metrus un izmantojot vienādu mēģinājumu skaitu, tādēļ notika pārlēkšana, kurā Kers pārlēca 2,34 m augstumu, bet Makjūens to nepārleca?
* ... 1982. gada [[Sidnijs Polaks|Sidnija Polaka]] [[Satīra|satīriskā]] [[Romantiskā filma|romantiskā]] [[kinokomēdija]] '''&quot;[[Sirdspuķīte]]&quot;''' tika nominēta [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]i desmit kategorijās, saņemot to kategorijā &quot;[[Labākā aktrise otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā aktrise otrā plāna lomā]]&quot; ([[Džesika Lenga]])?
* ... nestoriešu [[mūks]] '''[[Rabans Sauma]]''' ir vienīgais [[Mongoļu impērija]]s ceļotājs, kurš atstājis piezīmes par savu ceļojumu uz [[Eiropa|Eiropu]]; viņš bija [[Marko Polo]] laikabiedrs, un viņa pieredze tiek salīdzināta ar venēciešu ceļotāja paveikto, taču no pretējā, [[Āzija]]s, skaptpunkta?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:ベールイドーム.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[1993. gada konstitucionālā krīze Krievijā]]''' eskalēja pavasarī, kad Augstākā Padome mēģināja samazināt [[Krievijas prezidenti|Krievijas prezidenta]] pilnvaras un nostiprināt savu kontroli pār valsti, un kulminēja 3.—4. oktobrī, kad prezidenta [[Boriss Jeļcins|Borisa Jeļcina]] spēki apšaudīja parlamenta ēku &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[ASV Konstitūcijas trīspadsmitais labojums]]''' tika pieņemts [[1865. gads|1865. gadā]] un oficiāli izbeidza [[Verdzība ASV|verdzību ASV]]?
* ... pēc '''[[Krievijas galvaspilsētas pārcelšana no Petrogradas uz Maskavu|Krievijas galvaspilsētas pārcelšanas no Petrogradas uz Maskavu]]''' [[1918. gads|1918. gada]] 12. martā [[Maskava]] kļuva par jauno [[Padomju Krievija]]s un vēlāk [[Padomju Savienība]]s galvaspilsētu un saglabāja šo statusu arī pēc [[PSRS sabrukums|PSRS sabrukuma]] kā [[Krievija|Krievijas Federācijas]] [[galvaspilsēta]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Grant Holloway FBK Games 2023.jpg|border|right|200px]]
* ... {{oss|V=2024|L=G}} čempions un trīskārtējais [[Pasaules čempionāts vieglatlētikā|pasaules čempions]] [[110 metru barjerskrējiens|110 metru barjerskrējienā]] '''[[Grānts Holovejs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; 2021. gadā laboja [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordu]] 60 metru barjerskrējienā telpās, kas kopš 1994. gada piederēja [[Kolins Džeksons|Kolinam Džeksonam]]?
* ... 1999. gada [[Pedro Almodovars|Pedro Almodovara]] filma '''&quot;[[Viss par manu māti]]&quot;''' saņēma [[72. Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]] kategorijā &quot;[[Labākā starptautiskā spēlfilma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma svešvalodā]]&quot;, kā arī līdzīgas kategorijas [[Zelta globusa balva|Zelta globusa balvu]] un [[BAFTA kino balva|BAFTA kino balvu]]?
* ... [[2025. gads kino|2025. gada]] janvārī [[Gints Zilbalodis|Ginta Zilbaloža]] [[animācijas filma]] '''&quot;[[Straume (filma)|Straume]]&quot;''' kļuva par visu laiku visvairāk skatīto filmu [[Latvija]]s kinoteātros, pārspējot [[Dzintars Dreibergs|Dzintara Dreiberga]] filmu &quot;[[Dvēseļu putenis (filma)|Dvēseļu putenis]]&quot;?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Nysier Brooks @ BC Samara (2024-11-10)-0 2.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Naisīrs Brukss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš kopā ar [[VEF Rīga]] kļuva par [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionu 2023. gadā, kļūstot arī par finālsērijas labāko spēlētāju, pēc tam spēlējis arī no starptautiskās sporta aprites izslēgtās [[Krievija]]s klubā ''BK Samara''?
* ... [[Nordeķu muiža]]s parka izveide tiek datēta ar 18.—19. gadsimtu miju; [[Rīga]]i attīstoties un izplešoties, muižas zemes sadalīja apbūves gabalos, atstājot neapbūvētu tikai teritoriju ap muižas centru, kas ir mūsdienu '''[[Nordeķu parks]]'''?
* ... pirms [[Laika]]s, kura nomira dažas stundas pēc pacelšanās ar kosmosa kuģi ''[[Sputnik-2]]'', [[Padomju Savienība]] jau bija veikusi vairākus izmēģinājumus ar '''[[suņi kosmosā|suņiem kosmosā]]''', sūtot viņus suborbitālos lidojumos?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Jubilee and Munin, Ravens, Tower of London 2016-04-30.jpg|border|right|150px]]
* ... tradicionāli tiek uzskatīts, ka '''[[Tauera kraukļi|Tauera kraukļu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; klātbūtne aizsargā [[britu monarhija|britu monarhiju]] un pašu [[Tauers|torni]]?
* ... '''[[Eiropiešu emigrācija]]''' īpaši intensīva kļuva no 19. gadsimta sākuma līdz 20. gadsimta sākumam, kad vairāk nekā 50 miljoni [[eiropieši|eiropiešu]] emigrēja uz [[Amerika|Ameriku]], [[Austrālija|Austrāliju]], [[Āfrika|Āfriku]] un citām pasaules daļām, visvairāk no [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijas]], [[Īrija]]s, [[Vācija]]s, [[Itālija]]s un [[Skandināvija]]s?
* ... atšķirībā no otrreizējās pārstrādes, kur [[materiāls|materiāli]] tiek pārstrādāti jaunās izejvielās, '''[[otrreizējā lietošana]]''' saglabā priekšmetus to sākotnējā formā, un tos izmanto tādā pašā vai līdzīgā veidā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Hocker Cole-FH-USAind24.webp|border|right|200px]]
* ... amerikāņu [[vieglatlētika|vieglatlēts]], vidējo un garo distanču skrējējs '''[[Kols Hokers]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir {{oss|V=2024|L=G}} čempions [[1500 metri|1500 metru distancē]] un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada pasaules čempions]] [[5000 metri|5000 metros]]?
* ... '''[[1727. gads Latvijā|1727. gada]]''' 18. augustā [[Kurzemes un Zemgales hercogs]] [[Saksijas Morics|Morics]] izdeva uzsaukumu, kurā atzīmēja, ka [[Kurzemes hercogiste|hercogistes]] teritorijā pretlikumīgi ienākuši sveši spēki, tādēļ aicināja iedzīvotājus ķerties pie ieročiem un pievienoties viņam uz salas [[Usmas ezers|Usmas ezerā]]?
* ... [[Krievi|krievu]] rakstnieka [[Fjodors Dostojevskis|Fjodora Dostojevska]] [[romāns]] '''&quot;[[Idiots (romāns)|Idiots]]&quot;''' tiek uzskatīts par vienu no nozīmīgākajiem darbiem [[Krievu literatūra|krievu literatūrā]], un tajā ir dziļa izpēte par cilvēka dabu, [[Morāle|morāli]] un sociālajām normām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Aerial photo of Festung Königstein, October 2008.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Kēnigšteinas cietoksnis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; netālu no [[Drēzdene]]s, Saksijas Šveicē, [[Vācija|Vācijā]], virs [[Kēnigšteina (Saksijas Šveice)|Kēnigšteina]]s pilsētas [[Elba]]s kreisajā krastā ir viens no lielākajiem kalna nocietinājumiem [[Eiropa|Eiropā]], un tas nekad nav ticis iekarots iekarots?
* ... '''[[2024.—2025. gada UEFA Eiropas līgas sezona]]''' bija pirmā reize, kad līgas fāzei kvalificējās arī [[Latvija]]s [[futbola klubs]], ko paveica [[RFS]]?
* ... '''[[aramieši]]''' lietoja [[Aramiešu valoda|aramiešu valodu]], kas ap 1. gadu tūkstoti pirms mūsu ēras bija viena no dominējošajām valodām [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]] un kļuva par [[diplomātija]]s un [[tirdzniecība]]s valodu [[Asīrija]]s un [[Persijas impērija|Persijas impēriju]] laikā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Infant formula.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[mākslīgais piena maisījums]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir izstrādāts, ņemot vērā [[zīdainis|zīdaiņa]] specifiskās uztura vajadzības, un parasti satur pielāgotus [[Olbaltumvielas|olbaltumvielu]], [[Tauki|tauku]] un [[Ogļhidrāti|ogļhidrātu]] avotus, kā arī [[Vitamīni|vitamīnus]] un [[minerālvielas]]?
* ... [[Septiņgadu karš|Septiņgadu kara]] laikā '''[[1757. gads Latvijā|1757. gadā]]''' [[Krievijas Impērija]]s karaspēks ģenerālanšefa [[Vilhelms fon Fermors|Fermora]] vadībā no okupētās [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]s iebruka [[Austrumprūsija]]s teritorijā, 24. jūnijā ieņēma [[Klaipēda|Mēmeles]] cietoksni un 30. augustā atsita prūšu armijas pretuzbrukumu [[Grosjēgersdorfas kauja|Grosjēgersdorfas kaujā]]?
* ... '''[[Ventspils Mūzikas vidusskola]]''' atrodas vienā ēkā ar [[koncertzāle &quot;Latvija&quot;|koncertzāli &quot;Latvija&quot;]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Elizabeth Debicki by Gage Skidmore.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Austrālija]]s [[aktrise]] '''[[Elizabete Debiki]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; par [[Princese Diāna|princeses Diānas]] lomu seriālā &quot;[[Kronis (seriāls)|Kronis]]&quot; ir saņēmusi [[Zelta globusa balva|Zelta globusa balvu]], kā arī nomināciju [[Emmy balva|''Emmy'' balvai]] un [[BAFTA televīzijas balva]]i?
* ... '''[[sīkvels]]''' un '''[[prikvels]]''' var attiekties uz to pašu sižetu kā darbs, no kura tie atvasināti, bet biežāk prikvels izskaidro fonu, kas noveda pie notikumiem oriģinālā, bet dažreiz sakarības nav pilnībā skaidras?
* ... '''[[vienkāršā valoda]]''' neparedz informācijas vienkāršošanu vai [[teksts|teksta]] būtisku īsināšanu, atšķirībā no '''[[vieglā valoda|vieglās valodas]]''', kas paredzēta cilvēkiem ar īslaicīgām vai nepārejošām [[valoda]]s uztveres grūtībām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Svinīgais pasākums par godu Latvijas sportistu augstajiem sasniegumiem 2019.gadā (49104476161) (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[2024. gada vasaras paraolimpiskās spēles|2024. gada paraolimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] ar zirgu ''King of the Dance'' '''[[Rihards Snikus]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ieguva [[zelta medaļa|zelta medaļu]] individuālajā iejādē un individuālajā brīvā stila iejādē?
* ... '''[[autoceļš V996]]''' [[Ogre]]—[[Viskāļi]]—[[Koknese]] lielā mērā dublē vēlāk izbūvēto reģionālo [[Autoceļš P80|autoceļu P80]] ([[Tīnūži]]—Koknese)?
* ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[ASV]] [[supervaroņu filma]] '''&quot;[[Dedpūls &amp; Vilknadzis]]&quot;''' visā pasaulē nopelnījusi vairāk nekā 1,3 miljardus [[ASV dolārs|ASV dolāru]], kļūstot par vienu no [[visu laiku ienesīgākās filmas|visu laiku ienesīgākajām filmām]] un [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|otro ienesīgāko 2024. gada filmu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Temple of Apollo, 565 BC, Byzantine and Norman rebuildings, Syracuse, 121676.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Antīkās Sirakūzas]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Apollona templis (Sirakūzas)|Apollona tempļa]] drupas)&lt;/small&gt; bija viena no senākajām [[Lielā Grieķija|grieķu kolonijām Sicīlijā]] un 4. gadsimtā pr.Kr. kļuva par pašu plaukstošāko un nozīmīgāko pilsētu visā [[Sicīlija|Sicīlijā]], kad Sirakūzu tirāni lēma visas salas likteni; uzplaukums ilga līdz 212. gadam pr.Kr., kad pilsētu iekaroja [[romieši]]?
* ... [[Anglija]]s rietumu pilsētas '''[[Dadli]]''' iedzīvotāju skaits 18. un 19. gadsimtā [[rūpniecība]]s izaugsmes ietekmē strauji pieauga; šajā laikā dzīves apstākļi saglabājās ļoti slikti, un [[1851. gads|1851. gadā]] Dadli tika nosaukta par &quot;visneveselīgāko vietu valstī&quot;?
* ... '''[[1992.—1993. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona]]''' bija [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgas]] atklāšanas sezona, un pirmais tās tituls tika [[Manchester United FC|Mančestras &quot;United&quot;]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Restorāns Otto Švarcs Basteja bulvārī 2 Rīgā 1903.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Otto Švarcs (restorāns)|Otto Švarca restorāns]]''' &lt;small&gt;(attēlā 1903. gadā)&lt;/small&gt; bija viens no slavenākajiem [[Rīga]]s [[restorāni]]em, kas pastāvēja no [[1892. gads Latvijā|1892.]] līdz [[1940. gads Latvijā|1940. gadam]]?
* ... '''[[2024. gada vasaras paraolimpiskās spēles|2024. gada vasaras paraolimpiskajās spēlēs]]''', kas no {{dat||8|28|ģ|bez}} līdz {{dat||9|8|d|bez}} notika [[Parīze|Parīzē]], [[Latvija]]s sportisti izcīnīja četras medaļas: [[Diāna Krūmiņa]] zeltu [[Šķēpa mešana|šķēpa mešanā]] [[Vieglatlētika|vieglatlētikā]], [[Rihards Snikus]] — divas zelta medaļas [[Jāšana|jāšanā]], iejādē, bet [[Aigars Apinis]] — sudrabu [[Diska mešana|diska mešanā]]?
* ... [[Eiropas Savienība]]s programma '''''[[Erasmus+]]''''' sniedz cilvēkiem iespēju mācīties, uzlabot savas prasmes, attīstīt starpkultūru pieredzi un veicināt mobilitāti starp dažādām valstīm?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ulmus minor kz06.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[stepes goba]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Latvija|Latvijā]], kas atrodas uz ziemeļiem no sugas pamatareāla, ir sastopama kā adventatīva suga?
* ... trīskārtējais ''[[Indianapolis 500]]'' sacensību uzvarētājs [[ASV]] [[autosportists]] '''[[Bobijs Ansers]]''' nāk no autosportistu ģimenes — tēvs Džerijs, kā arī tēvoči Lūiss un Džo, nodarbojās ar autosportu, tāpat viņa brāļi Džerijs un [[Els Ansers|Els]], brāļadēls Els jaunākais, kā arī dēls Robijs bija autosportisti?
* ... [[Ženēvas konvencijas|Ženēvas konvencijās]], ir noteikti stingri ierobežojumi '''[[diversija|diversiju]]''' veikšanai pret [[civiliedzīvotāji]]em un civilajiem objektiem; sabotāža, kas vērsta pret infrastruktūru, kas nepieciešama civiliedzīvotāju izdzīvošanai, piemēram, ūdens vai pārtikas apgādes sistēmām, tiek uzskatīta par [[Kara noziegumi|kara noziegumu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ronaldo in 2018.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Portugāle]]s [[futbolists]] [[Krištianu Ronaldu]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[UEFA Čempionu līga|UEFA Čempionu līgā]] ir aizvadījis 183 spēles, kas ir '''[[Futbolistu uzskaitījums ar 100 vai vairāk spēlēm UEFA Čempionu līgā|visvairāk šajās sacensībās]]''' un guvis 140 vārtus, kas ir '''[[UEFA Čempionu līgas rezultatīvāko spēlētāju uzskaitījums|visvairāk gūto vārtu šajā turnīrā]]'''?
* ... '''[[ģeogrāfiskais determinisms]]''' apgalvo, ka [[cilvēks|cilvēku]] [[Sabiedrība|sabiedrību]] un [[Kultūra|kultūru]] attīstību galvenokārt nosaka [[ģeogrāfija|ģeogrāfiskie apstākļi]], piemēram, [[klimats]], [[reljefs]], [[dabas resursi]] un vide?
* ... 1980. gadā, apvienojot 4 apdzīvotas vietas strauji augošā apvidū: Greindžeru, Hanteru, Česterfīldu un Redvudu, izveidoja '''[[Vestvolisitija]]s''' pilsētu, kas mūsdienās ir otrā lielākā pilsēta [[Jutas štats|Jūtas štatā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Grenadier-a-pied-de-la-Vieille-Garde.png|border|right|150px]]
* ... '''[[Vecā gvarde]]''' bija [[Francijas imperators|Francijas imperatora]] [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] impērijas gvardes veterānu vienība, kas bija viselitārākā militārā vienība ''[[Lielā armija (Francija)|Grande Armée]]'' sastāvā &lt;small&gt;(attēlā Vecās gvardes grenadieris)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Kirkenesas—Helsinku dzelzceļš]]''' kalpotu kā alternatīva globālajiem jūras maršrutiem, kas kļūst arvien pieprasītāka, it īpaši [[klimata pārmaiņas|klimata pārmaiņu]] kontekstā, kas paver vairāk kuģošanas iespējas [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeānā]]?
* ... ar aptuveni 18,5 miljonu [[ASV dolārs|ASV dolāru]] lielu budžetu [[ASV]] un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[asa sižeta filma]] '''&quot;[[Svešie]]&quot;''' nopelnīja 131,1—183,3 miljonus ASV dolāru, padarot to par vienu no ienesīgākajām 1986. gada filmām visā pasaulē?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Aureus of Licinius.png|border|right|200px]]
* ... [[Senās Romas imperatori]] '''[[Licīnijs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; un [[Konstantīns Lielais|Konstantīns]] sākotnēji bija sabiedrotie, tomēr abu valdnieku ambīcijas noveda pie vairākiem kariem, līdz Konstantīns, kurš valdīja [[Rietumromas impērija|Rietumromas impērijā]], guva virsroku pār Licīniju, kurš kontrolēja [[Austrumromas impērija|Austrumromas]] daļas?
* ... '''[[nomētāšana ar akmeņiem]]''' ir sena prakse, kas bijusi sastopama dažādās [[sabiedrība|sabiedrībās]] un [[kultūra|kultūrās]], tā ir minēta gan [[Bībele|Bībelē]] ([[Vecā Derība|Vecajā Derībā]]), gan [[Islāms|Islāma]] svētajos tekstos ([[Šariats|šariata]] likums), bet dažas musulmaņu kopienas joprojām atbalsta šo sodu?
* ... '''[[Otrais Kontinentālais kongress]]''' [[1776. gads|1776. gada]] 4. jūlijā [[Filadelfija|Filadelfijā]] pieņēma [[ASV Neatkarības deklarācija|ASV Neatkarības deklarāciju]], ko lielā mērā sastādīja [[Tomass Džefersons]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Special military ceremony- University of Imam Hussein -Commander-in-chief of Iranian Armed Forces (55).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Irānas azerbaidžāņi|Irānas azerbaidžāņu]]''' skaits tiek lēsts starp 15—20 miljoniem, kas veido ievērojamu daļu no [[Irāna]]s kopējā [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] &lt;small&gt;(attēlā [[Irāna]]s augstākais līderis [[Alī Hāmenejī]], kurš pēc izcelsmes ir azerbaidžānis)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Šrilanka (sala)|Šrilanka]]''' ir 25. [[Pasaules lielākās salas|lielākā salu pasaulē]]?
* ... starp [[2023. gads kino|2023. gada]] [[ASV]] un [[Kanāda]]s [[animācija]]s [[supervaroņu filma|supervaroņu]] [[kinokomēdija]]s '''&quot;[[Ķepu patruļa: Varenā filma]]&quot;''' varoņu balsu ierunātājiem ir arī [[Kima Kardašjana]], [[Kriss Roks]] un bijusī [[tenisiste]] [[Serīna Viljamsa]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:T-26 in Kirovsk.JPG|border|right|200px]]
* ... [[Padomju Savienība]]s vieglais [[tanks]] '''[[T-26]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika izmantots [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] sākuma posmos, piemēram, [[Ziemas karš|Ziemas karā]] pret [[Somija|Somiju]] un [[Barbarosa (plāns)|Barbarosas operācijas]] laikā, tomēr līdz ar kara progresu tas novecoja, jo jaudīgākas un labāk bruņotas vācu tanku vienības to pārspēja?
* ... '''[[iebrukums Kanādā]]''' [[1775. gads|1775.]]—[[1776. gads|1776. gadā]] bija viena no retajām lielajām [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas revolucionārā kara]] neveiksmēm, kas parādīja lojalitāti starp franču iedzīvotājiem un britu varu [[Kvebeka|Kvebekā]]?
* ... [[Viduslaiki|viduslaikos]] un agrīnajos jaunajos laikos daudzas [[sieviete]]s (un dažkārt arī [[Vīrietis|vīrieši]]) tika apsūdzētas [[Ragana|raganu]] darbībās un parasti tika '''[[sadedzināšana|sadedzinātas]]''' uz sārta, kas bija izplatīts sods [[Eiropa|Eiropā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Red-shanked Douc at the Philadelphia Zoo.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Nemejas slaidlangurs|Nemejas slaidlanguri]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nedzer [[ūdens|ūdeni]], iegūstot visu nepieciešamo šķidruma daudzumu no pārtikas?
* ... pēc '''[[sikuli|sikulu]]''', kuru vārdā ir nosaukta [[Sicīlija|Sicīlijas sala]], sakāves Nomas kaujā 450. gadā pr.Kr. un vadoņa Duketija nāves 440. gadā pr.Kr. sikulu valsts sabruka, bet sikulu kultūra iekļāvās [[Lielā Grieķija|Lielās Grieķijas]] sastāvā?
* ... 1973. gada vasaras [[universiāde]]s čempions [[šķēpa mešana|šķēpa mešanā]] '''[[Jānis Zirnis (vieglatlēts)|Jānis Zirnis]]''' ar šķēpa mešanu sāka nodarboties 1969. gadā, studējot [[Latvijas Lauksaimniecības akadēmija|Latvijas Lauksaimniecības akadēmijā]], un jau pēc četriem gadiem sasniedza starptautiskās klases rezultātu 85,56 m?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:M4 (105) Sherman IB at Bastogne Barracks.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] vidējais [[tanks]] '''''[[M4 Sherman]]''''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viens no pazīstamākajiem un visplašāk ražotajiem [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] tankiem ar vairāk nekā {{sk|49000}} saražotiem eksemplāriem?
* ... [[Anglija]]s rietumu pilsētā '''[[Smetika|Smetikā]]''' ir ievērojama [[sikhi|sikhu]] minoritāte — mūsdienās sikhi veido 15,7% no kopējā pilsētas iedzīvotāju skaita?
* ... lielākā daļa '''[[brazīlieši|brazīliešu]]''' ir [[katoļi]], un [[Brazīlija]] ir lielākā katoļu valsts pasaulē pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Atrletes Botswanais Championnats d'Afrique d'athlétisme 2024 à Douala 17.jpg|border|right|200px]]
* ... {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]] ar jaunu Āfrikas rekordu '''[[Lecile Tebogo]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja zelta medaļu [[200 metri|200 metru distancē]], kas bija pirmais olimpiskais zelts [[Botsvāna]]s vēsturē?
* ... lai gan [[Senās Romas imperatori|Romas imperatoru]] [[Konstantīns Lielais|Konstantīna Lielā]] un [[Licīnijs|Licīnija]] 313. gadā izdotais '''[[Milānas edikts]]''' vispirms attiecās uz [[kristieši]]em, tas vispārēji garantēja [[reliģijas brīvība|reliģijas brīvību]] visiem [[Romas impērija]]s iedzīvotājiem, ļaujot viņiem pielūgt jebkuru dievu pēc savas izvēles?
* ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[ASV]] [[datoranimācija]]s muzikālā fantāzijas [[piedzīvojumu filma]] '''&quot;[[Vaiana 2]]&quot;''' ir [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|2024. gada trešā ienesīgākā filma]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Vidrižu muižas kungu māja.jpg|border|right|200px]]
* ... pēc [[1920. gada zemes reforma]]s '''[[Vidrižu muiža]]s''' &lt;small&gt;(attēlā kungu māja 20. gadsimta sākumā)&lt;/small&gt; zemi sadalīja un 1925. gadā pilī iekārtoja [[pamatskola|pamatskolu]]; arī mūsdienās muižas kungu mājā atrodas Vidrižu pamatskola?
* ... 20. gadsimta vidū [[Latvijas PSR]] '''[[adīšana]]''' tika uzskatīta par vispopulārāko mākslinieciskās pašdarbības nozari?
* ... [[Trešais reihs|Trešā reiha]] okupācijas zonas [[Polija|Polijā]] '''[[Ģenerālgubernatūra]]s''' veidošanas pamats bija &quot;Aneksijas dekrēts par okupēto poļu teritoriju pārvaldi&quot;, ko [[Ādolfs Hitlers]] izsludināja [[1939. gads|1939. gada]] 8. oktobrī?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kichenok L. RG19 (44) (48199182982).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Ukraina]]s [[tenisiste]] '''[[Ludmila Kičenoka]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kopā ar ar [[Latvija]]s tenisisti [[Aļona Ostapenko|Aļonu Ostapenko]] uzvarēja 2024. gada [[ASV atklātais čempionāts tenisā|ASV atklātajā čempionātā]] sieviešu dubultspēlēs, kā arī viņas ir uzvarējušas piecos [[WTA]] turnīros?
* ... viens no pirmajiem [[arheologi]]em [[Latvija|Latvijā]], kas izmantoja eksperimentālās arheoloģijas metodes, bija Latvijas '''[[zemūdens arheoloģija]]s''' pamatlicējs [[Jānis Apals]]?
* ... '''[[Arcahas Aizsardzības armija]]''' oficiāli beidza pastāvēt [[2023. gads|2023. gadā]], kad [[Azerbaidžāna]] izbeidzot reģiona ''de facto'' neatkarību; 19.—20. septembrī [[Azerbaidžānas bruņotie spēki]] veica [[Karadarbība Kalnu Karabahā (2023)|militāru operāciju]] pret [[Arcahas Republika|Arcahas Republiku]] un 24 stundu laikā panāca pilnīgu kontroli pār tās teritoriju?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dreikaiserabkommen Schoenbrunn 22. Oktober 1873.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Triju ķeizaru līgums]]''' bija konservatīva politiskā savienība starp [[Vācijas Impērija]]s, [[Austroungārija]]s un [[Krievijas Impērija]]s [[ķeizari]]em &lt;small&gt;(attēlā [[Francis Jozefs I Hābsburgs|Francis Jozefs I]], [[Vilhelms I Hoencollerns|Vilhelms I]] un [[Aleksandrs II Romanovs|Aleksandrs II]] pēc vienošanās [[Šēnbrunnas pils|Šēnbrunnas pilī]] [[1873. gads|1873. gada]] 22. oktobrī)&lt;/small&gt;?
* ... '''''[[Levi Strauss &amp; Co.]]''''' kļuva slavens, kad [[1873. gads|1873. gadā]] Levi Štrauss kopā ar [[Džeikobs Deiviss|Džeikobu Deivisu]] (dzimis [[Rīga|Rīgā]] kā Jākobs Jufess) patentēja pirmos [[džinsi|džinsus]] ar metāla kniedēm, lai pastiprinātu šuves un padarītu [[bikses]] izturīgākas?
* ... [[Meksika]]s [[telenovele]] '''&quot;[[Bagātie arī raud]]&quot;''' tika pārraidīta 1991.—1992. gadā [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un [[Pēcpadomju valstis|pēcpadomju valstīs]] un kļuva par otro Padomju Savienībā pārraidīto nepadomju [[Televīzijas seriāls|televīzijas seriālu]] pēc [[Brazīlija]]s telenoveles &quot;Verdzene Izaura&quot;?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Lead Press Photo - James Minchin III (cropped to Emily Armstrong).jpg|border|right|150px]]
* ... dziedātāja '''[[Emīlija Ārmstronga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; 2024. gada septembrī kļuva par amerikāņu grupas ''[[Linkin Park]]'' jauno vokālisti, 2017. gadā mirušā [[Česters Beningtons|Čestera Beningtona]] vietā?
* ... [[1920. gada zemes reforma]]s gaitā '''[[Ugāles muiža]]s''' zemi sadalīja, bet Ugāles muižas ēkā pēc pārbūves 1936.—1937. gadā ierīkoja 1. pakāpes pamatskolu?
* ... '''[[Širvēnas ezers]]''' ir senākā zināmā mākslīgā [[ūdenstilpe]] [[Lietuva|Lietuvā]], kas radīta [[1575. gads|1575. gadā]], appludinot Aglonas upes ieteku [[Apašča|Apaščā]] un tādējādi radot dabīgu ūdensšķērsli [[Biržu pils|Biržu cietoksnim]] ezera dienvidu krastā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kaniera pilskalns1.jpg|border|right|200px]]
* ... [[teika]]s stāsta, ka '''[[Kaņiera pilskalns|Kaņiera pilskalnā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; esot mitinā­jušies jūras laupītāji, kuri no jūras braukuši ezerā un glābušies no vētrām, bet pilskalna ziemeļu pusē esošie uzbedumi esot atliekas no kādreiz ierīkotās [[osta]]s?
* ... [[2023. gads kino|2023. gada]] [[ASV]] [[supervaroņu filma]] '''&quot;[[Brīnumainās]]&quot;''' bija kases izgāšanās, tā nopelnīja 206 miljonus [[ASV dolāri|ASV dolāru]] pie 274,8 miljonu dolāru liela ražošanas budžeta, neskaitot mārketinga izmaksas?
* ... '''[[ģeoradars]]''' sūta augstfrekvences elektromagnētiskos impulsus zemes virzienā, un, sastopoties ar dažādu materiālu slāņiem vai objektiem, šie impulsi atstarojas atpakaļ uz uztvērēju; atkarībā no to materiāla īpašībām, dažādi objekti un slāņi rada atšķirīgas refleksijas, kas tiek analizētas, lai noteiktu to dziļumu, formu un struktūru?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Greenshank (Tringa nebularia).jpg|border|right|200px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[lielā tilbīte]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir ļoti reta ligzdotāja, bet regulāra caurceļotāja gan pavasara, gan rudens migrācijā?
* ... angļu [[sērijveida slepkava]] '''[[Pīters Satklifs]]''' tika notverts un arestēts [[1981. gads|1981. gada]] 2. janvārī par nelielu pārkāpumu, kad tiesībsargājošās iestādes pievērsa uzmanību pierādījumiem, kas liecināja, ka viņš ir iespējamais slepkava, ko dēvēja par &quot;Jorkšīras uzšķērdēju&quot;, lai gan iepriekš viņš tika pratināts deviņas reizes, bet katru reizi izvairījās no aresta un turpināja slepkavot?
* ... '''[[parastā vīksna]]''' ir plaši sastopama [[Eiropa|Eiropā]], bet [[Latvija|Latvijā]] šis koks ir izplatīts nevienmērīgi, un izplatības biežums strauji samazinās virzienā no valsts austrumiem uz rietumiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ropažu muižas kungu māja 20. gadsimta sākumā.jpg|border|right|200px]]
* ... 20. gadsimta 50. gadu otrajā pusē '''[[Ropažu muiža]]s''' ēku &lt;small&gt;(attēlā 20. gadsimta sākumā)&lt;/small&gt; nojauca un izmantoja būvmateriāliem?
* ... [[2024. gads kino|2024. gada]] ASV muzikālā fantāzijas filma '''&quot;[[Ļaunā]]&quot;''' saņēma desmit nominācijas [[97. Kinoakadēmijas balva]]i (arī kā &quot;[[Labākā filma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma]]&quot;) un ieguva balvu kategorijās &quot;[[Labākie kostīmi (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākie kostīmi]]&quot; un &quot;[[Labākais mākslinieka darbs (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākais mākslinieka darbs]]&quot;?
* ... '''&quot;[[Trīs Zvaigžņu balva 2023|Trīs Zvaigžņu balvas 2023]]&quot;''' ceremonijā par gada sportistu tika atzīts [[hokejs|hokeja]] [[Vārtsargs (hokejs)|vārtsargs]] [[Artūrs Šilovs]], bet gada sportistes balvu saņēma [[vieglatlēte]] [[Agate Caune]], savukārt balva par mūža ieguldījumu tika piešķirta [[riteņbraucējs|riteņbraucējam]], trenerim un funkcionāram [[Igo Japiņš|Igo Japiņam]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kristen Michal in 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Igaunijas premjerministrs]] '''[[Kristens Mihals]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; iepriekš bijis tieslietu, ekonomikas un infrastruktūras, kā arī klimata ministrs?
* ... '''[[2024. gada Leivera kauss]]''' bija pēdējā reize, kad [[Bjērns Borgs]] un [[Džons Makinrojs]] pildīja [[teniss|tenisa]] komandu kapteiņu pienākumus, jo 2025. gada viņu vietā stājās Janiks Noā un [[Andrē Agasi]]?
* ... lai gan '''[[Šveices federālais kanclers]]''' nav Federālās padomes loceklis un nepiedalās tieši lēmumu pieņemšanā, viņš piedalās visās valdības sēdēs un sniedz administratīvo atbalstu lēmumu izpildei, kas padara šo amatu ļoti ietekmīgu, jo kanclers ir galvenā persona, kas nodrošina valdības nepārtrauktu darbību?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Scarborough, North Yorkshire. Panorama (1 of 2). By Thomas Tolkien (7983655650).jpg|border|right|200px]]
* ... [[1625. gads|1625. gadā]] '''[[Skārboro]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika atklāts [[minerālūdens]] [[avots]], kas deva impulsu pilsētas attīstībai par [[kūrorts|kūrortu]], un Skārboro 17. gadsimtā kļuva par [[Anglija]]s pirmo piejūras kūrortpilsētu?
* ... '''[[Saldus pilskalns]]''' ir ticis nesaudzīgi noarts: jau 1866. gadā [[Augusts Bīlenšteins]] atzīmēja, ka tas ilggadīgas aršanas rezultātā zaudējis savu malu stāvumu?
* ... '''[[doktorantūra]]s''' studijas parasti ilgst trīs līdz četrus gadus pilna laika studiju programmās, tomēr atkarībā no izvēlētās nozares un individuālajiem apstākļiem tas var atšķirties?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Laegreid S. – Biathlon WCh 2024 Nove Mesto 3048.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[2024.—2025. gada Pasaules kauss biatlonā|2024.—2025. gada Pasaules kausu biatlonā]]''' pirmo reizi karjerā izcīnīja [[Norvēģija]]s [[biatlonists]] [[Sturla Holms Legreids]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; un [[Vācija]]s biatloniste [[Franciska Preisa]]?
* ... [[ASV]] uzņēmuma ''[[SpaceX]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''Crew Dragon'' privātais lidojums '''''[[Polaris Dawn]]''''' bija pirmais orbitālais lidojums, kurā visi kosmosa kuģa apkalpes dalībnieki bija neprofesionāli [[kosmonauti]]?
* ... '''[[Bernulli skaitlis|Bernulli skaitļi]]''' sākotnēji parādījās [[Jākobs Bernulli|Jākoba Bernulli]] pēcnāves publikācijā 1713. gadā, kā arī neatkarīgi parādījās Seki Kovas pēcnāves publikācijā 1712. gadā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rosa caesia subsp. vosagiaca kz02.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[pelēkzilā roze]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sastopama ļoti reti, galvenokārt nelielā apvidū valsts rietumdaļā, kur atsevišķi eksemplāri un nelielas grupas aug upju krastos, [[Parks|parku]] malās, ceļu un [[Tīrums|tīrumu]] malās?
* ... no visām četrām [[Sabiedroto okupētā Vācija|Sabiedroto okupētajām teritorijām Vācijā]] pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]], '''[[Britu okupācijas zona Vācijā]]''' bija ar vislielāko iedzīvotāju skaitu, un tajā atradās [[Rūras apgabals|Rūras]] smagās rūpniecības reģions, kā arī jūras ostas?
* ... '''[[Zlēku Karātavu kalns|Zlēku Karātavu kalna]]''' nosaukums vedina domāt, ka šajā kalnā kādreiz varēja atrasties soda vieta, ko apliecina [[teika]], kurā kalns tiek apzīmēts par vietu, kur [[sadedzināšana|sadedzināts]] burvis?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Crowd outside nyse.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Volstrītas sabrukums]]''' [[1929. gads|1929. gada]] oktobrī bija viens no vislielākajiem un ietekmīgākajiem [[finanšu krīze]]s brīžiem pasaules vēsturē, aizsākot [[Lielā depresija|Lielo depresiju]], kas ilga vairāk nekā desmit gadus &lt;small&gt;(attēlā cilvēku pūļi pie biržas ēkas [[Volstrīta|Volstrītā]])&lt;/small&gt;?
* ... [[Sengrieķu mitoloģija|Sengrieķu mitoloģijā]] '''[[Aretuzas avots]]''' ir vieta, kur [[nimfa]] '''[[Aretuza]]''', [[Antīkās Sirakūzas|seno Sirakūzu]] aizbildne, iznāca zemes virspusē pēc bēgšanas caur pazemi no savas dzimtās vietas [[Arkādija (Grieķija)|Arkādijā]]?
* ... '''[[Spānijas Otrā republika]]''' pastāvēja no [[1931. gads|1931. gada]] 14. aprīļa līdz [[1939. gads|1939. gada]] 1. aprīlim, kad pēc [[Spānijas pilsoņu karš|Spānijas pilsoņu kara]] beigām tika izveidota [[Fransisko Franko]] diktatūra, un ir viens no vispretrunīgākajiem periodiem [[Spānijas vēsture|Spānijas vēsturē]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:James Buchanan Alt Crop.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[1856. gada ASV prezidenta vēlēšanas]]''' norisinājās sarežģītā laikā, kad jautājumi par [[verdzība|verdzību]] draudēja sašķelt valsti, taču [[Džeimss Bjūkenens (politiķis)|Džeimsa Bjūkenena]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uzvara deva [[ASV Demokrātiskā partija|demokrātiem]] vēl vienu termiņu [[ASV prezidents|prezidenta]] amatā, tomēr viņš nespēja novērst konfliktu starp ziemeļiem un dienvidiem?
* ... '''[[45. šaha olimpiāde|45. šaha olimpiādē]]''', kas notika no [[2024. gads sportā|2024. gada]] 10. septembra līdz 22. septembrim [[Ungārija]]s galvaspilsētā [[Budapešta|Budapeštā]], [[Indija]]s šaha izlases uzvarēja gan vīriešu, gan sieviešu vērtējumā?
* ... mūsdienās '''[[Tukidīda slazds|Tukidīda slazda]]''' teorija tiek izmantota, lai aprakstītu un prognozētu potenciālos konfliktus starp [[ASV]] un [[Ķīna|Ķīnu]], jo Ķīnas ekonomiskā un politiskā vara pieaug, bet ASV joprojām saglabā dominējošo stāvokli pasaules kārtībā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Espana 100 peset 1983.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[peseta]]''' [[Spānija|Spānijā]] tika ieviesta [[1868. gads|1868. gadā]] un izmantota vairāk nekā gadsimtu līdz [[2002. gads|2002. gadam]], kad to aizstāja [[eiro]] &lt;small&gt;(attēlā 1980. gada 5 pesetas)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Džima Krova likumi]]''', kas darbojās [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] dienvidu štatos no 19. gadsimta beigām līdz 20. gadsimta vidum, bija izveidoti, lai institucionalizētu [[Rase (cilvēku klasifikācija)|rasu]] [[Nevienlīdzība|nevienlīdzību]] starp baltajiem un [[afroamerikāņi]]em?
* ... [[Panarābisms|panarābisma]] kustība ir viens no spēcīgākajiem '''[[arābu nacionālisms|arābu nacionālisma]]''' izpausmes veidiem, kas mēģināja radīt vienotu arābu [[valsts|valsti]], bet tās realizācija sastapās ar grūtībām, jo valstu intereses un ārējie faktori apgrūtināja šīs kustības sekmes?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Mayflower in Plymouth Harbor, by William Halsall.jpg|border|right|200px]]
* ... kuģis '''''[[Mayflower (kuģis)|Mayflower]]''''' &lt;small&gt;(attēlā 1882. gada gleznā)&lt;/small&gt;, [[1620. gads|1620. gadā]] pārvadāja pirmos [[Puritāņi|puritāņu]] svētceļniekus no [[Anglija]]s uz [[Ziemeļamerika|Ziemeļameriku]], kur tie dibināja Plimutas koloniju, kas bija viena no pirmajām pastāvīgajām eiropiešu apmetnēm kontinentā?
* ... lēš, ka '''[[plutino]]''' sastāda ap ceturtdaļu no visiem pašlaik zināmajiem [[Koipera josla]]s objektiem, un tie galvenokārt koncentrēti tās [[Saule]]i tuvākajā daļā?
* ... '''[[mosarābu valoda]]''', ko lietoja [[Kristieši|kristiešu]] iedzīvotāji [[Arābu Pireneju pussalas iekarošana|musulmaņu valdīšanas laikā Pireneju pussalā]], bija ar [[latīņu valoda]]s bāzi, bet to spēcīgi ietekmēja [[arābu valoda]], kas atspoguļojās [[Leksika|leksikā]] un dažās [[Gramatika|gramatiskajās]] iezīmēs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Antonio Costa Portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... pašreizējais '''[[Eiropadomes prezidenti|Eiropadomes prezidents]]''' [[Antoniu Košta]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir bijis [[Portugāles premjerministrs]]?
* ... pēc [[Aleksandrs Lielais|Aleksandra Lielā]] nāves sākās cīņas starp diadohiem par impērijas kontroli, kurās '''[[Kasandrs]]''' spēlēja nozīmīgu lomu un ieguva varu, manipulējot un veicot militāras kampaņas, un galu galā kļuva par [[Senā Maķedonija|Maķedonijas]] ķēniņu 305. gadā p.m.ē.?
* ... '''[[Otrais Libānas karš]]''' starp [[Izraēlas Aizsardzības spēki]]em un [[Libāna|Libānā]] bāzēto grupējumu ''[[Hezbollah]]'' [[2006. gads|2006. gada]] vasarā sākās ar ''Hezbollah'' uzbrukumu [[Izraēla]]s teritorijai, kura laikā tika nogalināti vairāki Izraēlas karavīri un nolaupīti divi no viņiem, aizsākot plašu Izraēlas militāro operāciju pret ''Hezbollah'' un Libānu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Theodor Seuss Geisel (01037v).jpg|border|right|150px]]
* ... amerikāņu bērnu grāmatu autors un ilustrators '''[[Teodors Seuss Geizels]]''' jeb Doktors Seuss &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sarakstījis un ilustrējis vairāk nekā 60 [[bērnu grāmatas]], ieskaitot &quot;Hortons&quot;, &quot;Kā Grinčs nozaga Ziemassvētkus&quot; un &quot;Lorakss&quot;?
* ... pirms '''[[Arābu Pireneju pussalas iekarošana]]s''' to kontrolēja Rietumgotu karaliste, kuras politiskā un militārā vara bija novājināta iekšējo konfliktu gaitā, un līdz 718. gadam gandrīz visa [[Ibērijas pussala]] bija [[musulmaņi|musulmaņu]] pārvaldē, izņemot nelielas teritorijas ziemeļos, kas vēlāk kļuva par galveno pretestības centru un [[Rekonkista]]s aizsākumu?
* ... [[Romas impērija]]s laikā [[Anglija]]s pilsētas '''[[Volsenda]]s''' vietā atradās romiešu cietoksnis Segedunuma, kas aizsargāja [[Adriāna valnis|Adriāna mūra]] austrumu galu; no tā cēlies pilsētas mūsdienu nosaukums — ‘Mūra gals’?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rosa rugosa Tokyo.JPG|border|right|150px]]
* ... '''[[krokainā roze]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir dabiski sastopama [[Tālie Austrumi|Tālajos Austrumos]], taču suga ir plaši kultivēta visā pasaulē un daudzviet pārgājusi savvaļā; arī [[Latvija|Latvijā]] tā diezgan bieži sastopama apstādījumos un ir pārgājusi savvaļā, atzīta par [[Invazīva suga|invazīvu sugu]]?
* ... 2019. gadā tika paziņots, ka '''[[Nīderlandes Grand Prix|Nīderlandes ''Grand Prix'']]''' sākot ar {{f1|2020}}. gada sezonu atgriezīsies [[Pirmā formula|Pirmās formulas]] kalendārā, tomēr 2020. gada sacīkste tika atcelta [[COVID-19 pandēmija]]s dēļ, un pirmais atjaunotais ''Grand Prix'' norisinājās {{f1|2021}}. gadā, to uzvarot mājniekam [[Makss Verstapens|Maksam Verstapenam]]?
* ... '''''[[Apple Pay]]''''' izmanto [[NFC]] tehnoloģiju, kas nodrošina drošus bezkontakta maksājumus, vienkārši pietuvinot ierīci maksājumu terminālim?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Sayyid_Nasrallah.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Izraēlas—Hamās karš (kopš 2023. gada)|Izraēlas—''Hamās'' kara]] laikā [[2024. gads|2024. gada]] 27. septembrī [[Libāna]]s [[šiīti|šiītu]] garīdznieku un ''[[Hezbollah]]'' politisko līderi '''[[Hasans Nasralla|Hasanu Nasrallu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nogalināja [[Izraēla]]s mērķēta gaisa trieciena rezultātā [[Beirūta]]s dienvidu daļā?
* ... '''[[Frics Zaukels]]''', kurš ir pazīstams kā atbildīgais par [[Piespiedu darbs|piespiedu darba]] sistēmas organizēšanu [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, līdz ar citiem [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] vadītājiem [[Nirnbergas process|Nirnbergas procesā]] tika notiesāts par [[kara noziegumi]]em un [[Noziegumi pret cilvēci|noziegumiem pret cilvēci]] un [[Nāvessods|sodīts ar nāvi]]?
* ... '''[[Britu Indijas sadalīšana]]''' [[1947. gads|1947. gadā]] [[Lielbritānijas un Īrijas apvienotā karaliste|Lielbritānijas un Īrijas apvienotās karalistes]] [[kolonija|koloniju]] pārveidoja divās [[domīnija|domīnijās]] — [[Indijas Domīnija|Indijas Domīnijā]] un [[Pakistānas Domīnija|Pakistānas Domīnijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Napoleon-Gérome.jpg|border|right|200px]]
* ... pēc [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] aizbraukšanas [[1799. gads|1799. gadā]] [[Francija]]s spēki zaudēja iniciatīvu, un '''[[Karagājiens uz Ēģipti (1798—1801)|karagājiens uz Ēģipti]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; noslēdzās ar Francijas armijas izvešanu no [[Ēģipte]]s [[1801. gads|1801. gadā]]?
* ... [[17. gadsimts|17. gadsimtā]] '''[[tapetes]]''' kļuva par [[aristokrātija]]s interjera neatņemamu sastāvdaļu, un [[Francija]] un [[Anglija]] kļuva par tapešu dizaina un ražošanas centriem, radot sarežģītus un greznus modeļus, bet jau [[Franču revolūcija]]s laikā tapetes kļuva lētākas, pateicoties uzlabotām ražošanas metodēm, un tās kļuva pieejamākas plašākām sabiedrības masām?
* ... '''[[Šveices vācu valoda]]''' būtiski atšķiras no standarta [[vācu valoda]]s, īpaši [[izruna]]s, [[Vārdu krājums|vārdu krājuma]] un [[gramatika]]s ziņā, un daudzi [[Šveice]]s vācu [[dialekti]] ir grūti saprotami pat [[vācieši]]em no [[Vācija]]s?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rosa spinosissima Róża gęstokolczasta 2019-05-24 02.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[maijrozīte]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]] un dažviet [[Āzija|Āzijā]], bet dekoratīvo īpašību dēļ to ļoti plaši kultivē ārpus pamatareāla, tostarp bieži [[Latvija|Latvijā]]?
* ... '''[[Izraēlas Neatkarības deklarācija|Izraēlas Neatkarības deklarāciju]]''' [[1948. gads|1948. gada]] 14. maijā parakstīja [[Dāvids Ben Gurions]], kurš kļuva par pirmo [[Izraēlas premjerministrs|Izraēlas premjerministru]]?
* ... vēsturiski [[Anglija]]s ziemeļu pilsēta '''[[Vošingtona]]''' bijusi īpašums Vošingtonu dzimtai, no kuras cēlies pirmais [[ASV prezidents]] [[Džordžs Vašingtons]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Wojtek the bear.jpg|border|right|150px]]
* ... lai nodrošinātu savu uzturēšanu un transportēšanu '''[[Vojteks (lācis)|lācis Vojteks]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, ko [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā adoptēja 2. poļu korpusa karavīri, tika oficiāli iesaukts militārajā dienestā, piešķirot lācim [[ierindnieks|ierindnieka]] dienesta pakāpi, bet pēc kāda laika viņš tika paaugstināts par [[kaprālis|kaprāli]]?
* ... [[Turcijas futbola izlase]]s spēlētājs '''[[Ferdi Kadioglu]]''' ir dzimis [[Nīderlande]]s pilsētā [[Arnema|Arnemā]] un karjeras sākumā pārstāvējis Nīderlandes jauniešu izlases?
* ... [[1945. gads|1945. gada]] aprīlī, kad [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] karaspēks jau tuvojās [[Berlīne]]i, [[Ādolfs Hitlers]] iecēla [[ģenerālis|ģenerāli]] '''[[Ferdinands Šērners|Ferdinandu Šērneru]]''' par [[Vērmahts|Vērmahta]] virspavēlnieku?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rosa eglanteria img 3218.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[smaržlapu roze]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sastopama retumis un ļoti nevienmērīgi — pārsvarā [[Zemgale|Zemgalē]] un [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]], savukārt '''[[Šerarda roze]]''' — galvenokārt valsts dienidaustrumu daļā?
* ... [[Latvijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Lūkass Vapne]]''' [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgā]] debitēja {{dat|2020|6|16||bez}} [[FK Metta]] sastāvā 16 gadu vecumā, bet pirmos vārtus guva {{dat|2021|4|24||bez}} pret [[Valmiera FC]], realizējot 11 metru soda sitienu?
* ... [[TV3 Latvija]] rīta ziņu raidījumu '''&quot;[[900 sekundes]]&quot;''' pirmoreiz translēja [[televīzija|televīzijā]] [[LNT]] 2004. gada 5. oktobrī, un LNT ģenerāldirektors [[Andrejs Ēķis]] tā izveidošanu pamatoja ar vēlmi konkurēt ar [[Latvijas Televīzija|Latvijas Televīziju]] ziņu jomā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Chesapeakelandsat.jpeg|border|right|200px]]
* ... '''[[Česapīkas līcis]]''' &lt;small&gt;(satelītattēlā)&lt;/small&gt; ir lielākais [[estuārs]] [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]]; tas atrodas starp [[Mērilenda]]s un [[Virdžīnija]]s štatiem ASV austrumu piekrastē?
* ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[1941. gads|1941. gadā]] [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] ([[Lielbritānija]] kopā ar etiopiešu [[partizāni]]em) padzina [[Itālija]]s spēkus no [[Etiopija]]s, un Etiopijas imperators [[Haile Selasije I]] atgriezās pie varas, izbeidzot '''[[Itāļu Etiopija]]s''' pastāvēšanu?
* ... lai gan ķermenis '''[[detoksikācija|detoksikāciju]]''' veic dabiski, dažādi dzīvesveida faktori, piemēram, [[uzturs]] un fiziskā slodze, tās norisi var gan veicināt, gan kavēt?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:200 000 sum new front.jpg|border|right|250px]]
* ... '''[[Uzbekistānas soms]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sastāv no 100 tiinām, bet praktiski tiinas šobrīd vairs netiek lietotas ikdienas norēķinos [[inflācija]]s dēļ?
* ... [[Velsas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Kreigs Belamijs]]''' pats izlases sastāvā aizvadījis 78 spēles, gūstot 19 vārtus?
* ... līdz 19. gadsimta vidum '''[[Vidnesa]]''' bija neliels ciems Anglijas rietumos, bet vēlāk strauji kļuva par [[ķīmiskā rūpniecība|ķīmiskās rūpniecības]] centru, kas saistījās ar ievērojamu vides piesārņojumu; 1888. gadā Vidnesu raksturoja kā &quot;netīrāko, drūmāko un visdepresīvāko Anglijas pilsētu&quot;, bet 1905. gadā — kā &quot;indīgo elles pilsētu&quot;?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Francisco de Toledo Virrey.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Peru]] vicekaralis no 1569. līdz 1581. gadam '''[[Fransisko de Toledo]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bieži tiek dēvēts par &quot;labāko no Peru vicekaraļiem&quot;, tomēr tikpat bieži tiek nosodīts par viņa administrācijas negatīvo ietekmi uz koloniju pamatiedzīvotājiem?
* ... [[44. šaha olimpiāde|2022. gadā]] '''[[Nonas Gaprindašvili balva|Nonas Gaprindašvili balvu]]''', ko pasniedz valstij, kas [[šaha olimpiāde|šaha olimpiādē]] sasniedz labāko vīriešu un sieviešu komandu summāro rezultātu, ieguva [[Indija]]s šahisti, taču [[45. šaha olimpiāde|2024. gadā]], kad to atkārtoti izcīnīja Indija, apbalvošanā pasniedza balvas kopiju, jo balva Indijā bija pazudusi?
* ... galdveida [[aisbergs]] '''[[A23a]]''' [[Dienvidu okeāns|Dienvidu okeānā]] pie [[Antarktīda]]s krastiem, kas atdalījās no [[Filhnera-Ronnes šelfa ledājs|Filhnera—Ronnnes šelfa ledāja]] 1986. gadā, bija lielākais aisbergs pasaulē, līdz to uz laiku pārspēja A76, bet pēc šī aisberga sadalīšanās trijās daļās A23 atkal bija lielākais aisbergs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Catherine Laboure.jpg|border|right|150px]]
* ... tiek uzskatīts, ka [[Romas katoļu baznīca]]s [[svētā]] un mistiķe '''[[Svētā Katrīna Laburē|Katrīna Laburē]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir izplatījusi [[Jaunava Marija|Svētās Jaunavas Marijas]] lūgumu izveidot '''[[Brīnumainais Dievmātes medaljons|Brīnumaino Dievmātes medaljonu]]''', ko tagad nēsā miljoniem cilvēku visā pasaulē?
* ... [[Grieķijas futbola izlase]]s [[vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] '''[[Odisejs Vlahodims]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Štutgarte|Štutgartē]] un pārstāvējis Vācijas jauniešu futbola izlases?
* ... '''[[uzbekī arābu valoda]]''' ir [[arābu valoda]]s [[Arābu valodas varietātes|varietāte]], kuru lieto nelielas kopienas [[Uzbekistāna|Uzbekistānā]]; tās kopējais runātāju skaits tiek lēsts ap 700 cilvēkiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bundesarchiv Bild 101I-299-1802-08, Nordfrankreich, Michael Wittmann auf Panzer VI (Tiger I).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] vācu tankists '''[[Mihaels Vitmanis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija viens no efektīvākajiem tanku asiem, pēc [[Trešais reihs|Vācijas]] datiem [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā viņš iznīcinājis 138 ienaidnieka [[tanks|tankus]] un 132 prettanku lielgabalus?
* ... lai gan '''[[Atlantijas harta]]''' tika izdota [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, vēl pirms [[ASV]] oficiālas iesaistīšanās karadarbībā, tās mērķis bija noteikt [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] kara mērķus un pamatprincipus pēckara pasaules kārtības veidošanai, un tās principi veidoja pamatu [[Apvienoto Nāciju Organizācija]]s dibināšanai?
* ... '''[[brīva pakalpojumu kustība Eiropas Savienībā|brīva pakalpojumu kustība]]''' ir viena no četrām pamatbrīvībām, kas veido [[Eiropas Savienība]]s iekšējā tirgus pamatu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca.jpg|border|right|200px]]
* ... ikgadējā [[ultramaratons|ultramaratona]] '''[[Skrējiensoļojums Rīga—Valmiera 107 km|skrējiensoļojuma Rīga—Valmiera 107 km]]''' starts tiek dots pusnaktī pie [[Brīvības piemineklis|Brīvības pieminekļa]] [[Rīga|Rīgā]], un finišētāji sagaidīti pie [[Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca]]s &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; durvju kliņķa?
* ... [[Gvinejas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Serū Girasī]]''' ir dzimis [[Francija]]s pilsētā [[Arla|Arlā]] un pārstāvējis Francijas jauniešu futbola izlases?
* ... lai atbrīvotu [[Rīga]]s centru no [[Akmeņogles|ogļu]] kravām, [[2009. gads Latvijā|2009. gadā]] akmeņogļu pārkraušanu pārcēla no pilsētas centra uz '''[[Krievu sala|Krievu salu]]''', izveidojot salā jaunus ogļu pārkraušanas termināļus?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Hawaii.svg|border|right|200px]]
* ... [[1893. gads|1893. gadā]] grupa amerikāņu un eiropiešu [[plantators|plantatoru]], tirgotāju un politiķu ar [[ASV jūras spēki|ASV Jūras spēku]] atbalstu sarīkoja [[valsts apvērsums|valsts apvērsumu]] '''[[Havaju Karaliste|Havaju Karalistē]]''' &lt;small&gt;(attēlā karogs)&lt;/small&gt;, gāžot karalieni Lilīuokalani, kas noveda līdz salu valsts [[aneksija]]i un pievienošanai [[ASV]] [[1898. gads|1898. gadā]]?
* ... [[1792. gads|1792. gadā]] Čērčtaunas kroga īpašnieks Viljams Satons piejūras kāpās uzbūvēja peldu mājas, bet [[1797. gads|1797. gadā]] pie peldu mājām uzbūvēja viesnīcu ''South Port Hotel'', no kuras cēlies [[Anglija]]s rietumu pilsētas '''[[Sautporta]]s''' nosaukums, neskatoties uz to, ka [[osta]]s šeit nekad nav bijis?
* ... [[Krievija]]s [[psihoterapeits]], hipnotizētājs, ekstrasenss un dziednieks '''[[Anatolijs Kašpirovskis]]''' kļuva slavens [[1989. gads|1989. gadā]], pēc tam, kad sāka vadīt vairākus pretrunīgi vērtētus &quot;masu hipnozes&quot; un &quot;ārstniecības&quot; teleseansus un teletiltus padomju televīzijā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Claudia Sheinbaum (2025) (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[2024. gads|2024. gadā]] '''[[Klaudija Šeinbauma]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uzvarēja [[Meksika]]s vispārējās vēlēšanās ar 30% pārsvaru pār Sočitlu Galvesu, kļūstot par pirmo sievieti, kas ievēlēta [[Meksikas prezidente]]s amatā ?
* ... [[Grieķijas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Ivans Jovanovičs]]''' ir bijis arī [[AAE futbola izlase]]s galvenais treneris, bet 2011. gadā, strādājot ar [[Kipra]]s klubu [[Nikosijas APOEL]], viņu atzina par [[Serbija]]s gada labāko treneri?
* ... '''[[Japānā visizplatītāko uzvārdu uzskaitījums|Japānā visizplatītākie uzvārdi]]''' ir [[Sato]], [[Sudzuki]] un [[Takahaši]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kelvin Kiptum (KEN) 2023.jpg|border|right|150px]]
* ... {{dat|2024|2|11||bez}} pašreizējais [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordists]] [[Maratona skrējiens|maratona skrējienā]] '''[[Kelvins Kiptums]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; gāja bojā satiksmes negadījumā [[Kenija]]s rietumos?
* ... [[industriālā revolūcija|industriālās revolūcijas]] ietekme uz [[Anglija]]s pilsētu '''[[Salforda|Salfordu]]''' ir aprakstīta kā &quot;fenomenāla&quot;: teritorija paplašinājās no nelielas tirgus pilsētiņas par lielu [[rūpniecība]]s metropoli; rūpnīcas nomainīja [[lauksaimniecība|lauksaimniecību]], un [[iedzīvotāju skaits]] no 12 tūkstošiem 1812. gadā 30 gadu laikā pieauga līdz 70 tūkstošiem?
* ... [[Brazīlija]]s simtgadniekam '''[[Valters Ortmans|Valteram Ortmanam]]''' pieder [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa rekords]] par ilgāko nostrādāto laiku vienā uzņēmumā: viņš sāka strādāt tekstilizstrādājumu uzņēmumā ''ReneauxView'' [[Santakatarina|Santakatarinas štatā]] par pārdošanas asistentu 1938. gadā un turpināja strādāt uzņēmumā vismaz līdz 2022. gadam?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Napoleon friedland.jpg|border|right|200px]]
* ... pēc '''[[Frīdlandes kauja]]s''', kurā [[Francija]]s karaspēks sakāva [[Krievijas Impērija]]s spēkus, [[Aleksandrs I Romanovs|Aleksandrs I]] bija spiests meklēt mieru un [[1807. gads|1807. gada]] 7. jūlijā tika noslēgts '''[[Tilzītes miera līgums]]''', ar kuru Krievija un [[Prūsija]] piekrita [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] izvirzītajiem noteikumiem &lt;small&gt;(attēlā Napoleons Frīdlandes kaujas laikā)&lt;/small&gt;?
* ... [[Bosnijas un Hercegovinas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Sergejs Barbarezs]]''' pats izlases sastāvā aizvadījis 47 spēles, gūstot 17 vārtus?
* ... '''[[1573. gads Latvijā|1573. gadā]]''' [[Magnuss (Livonijas karalis)|Livonijas karalis Magnuss]] [[Veļikijnovgoroda|Novgorodā]] apprecējās ar kņazieni Eifēmiju Staricku un pūrā saņēma [[Karksi-Nuija|Karkuses cietoksni]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:David Gaudu, Tadej Pogačar, Jonas Vingegaard, 2023 Paris-Nice (52929456925) (cropped2).jpg|border|right|150px]]
* ... [[dāņi|dāņu]] [[šosejas riteņbraukšana|šosejas riteņbraucējs]] '''[[Jonass Vingegors]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; divreiz uzvarot ''[[Tour de France]]'' kopvērtējumā [[TDF2022|2022.]] un [[TDF2023|2023. gadā]], kļuva par otro [[Dānija]]s riteņbraucēju, kurš jebkad uzvarējis ''Tour de France'' (pēc [[Bjarne Rīss|Bjarnes Rīsa]] [[1996. gada Tour de France|1996. gadā]])?
* ... [[Anglija]]s [[Rūpnieciskā revolūcija|rūpnieciskās revolūcijas]] laikā '''[[Boltona]]''' strauji uzplauka — ar 216 [[kokvilna]]s austuvēm un 26 balināšanas un krāsošanas ražotnēm pilsēta bija viens no lielākajiem un produktīvākajiem kokvilnas vērpšanas centriem pasaulē?
* ... vēsturiski nozīmīgākais '''[[neuzbrukšanas līgums]]''' ir [[Molotova—Ribentropa pakts]], kas tika noslēgts starp [[Padomju Savienība|Padomju Savienību]] un [[Trešais reihs|nacistisko Vāciju]] [[1939. gads|1939. gadā]] un paredzēja savstarpēju neuzbrukšanu, taču tā slepenais papildprotokols sadalīja [[Austrumeiropa|Austrumeiropu]] ietekmes zonās?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Iena.jpg|border|right|200px]]
* ... pēc [[Francija]]s uzvaras [[1806. gads|1806. gada]] 14. oktobra '''[[Jēnas kauja|Jēnas kaujā]]''' [[Prūsijas Karaliste]] tika gandrīz pilnībā sakauta, un [[Napoleons Bonaparts|Napoleons]] ieguva kontroli pār lielu daļu no tās teritorijas &lt;small&gt;(attēlā Napoleons Jēnas kaujā)&lt;/small&gt;?
* ... [[Dienvidkoreja]]s [[futbolists]] '''[[I Česons]]''' [[Dienvidkorejas futbola izlase|nacionālās izlases]] sastāvā ir aizvadījis 103 spēles, gūstot 25 vārtus?
* ... liela daļa '''[[silēzieši|silēziešu]]''' pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] tika izraidīti no [[Silēzija]]s, un reģionā palikušie iedzīvotāji sāka identificēties kā [[poļi]] vai [[čehi]], bet daļa joprojām uzskata sevi par atsevišķu [[etniskā grupa|etnisko grupu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Arms of the French Republic.svg|border|right|150px]]
* ... '''[[Francijas ģerbonis]]''' oficiāli mūsdienu [[Francijas Republika|Francijas Republikā]] nav noteikts, taču kopš 1953. gada tiek izmantots neoficiāls Francijas valsts simbols, kas bieži tiek uztverts kā valsts ģerbonis &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[dezinfekcija]]''' atšķiras no [[Sterilizācija (mikrobioloģija)|sterilizācijas]], kas pilnībā iznīcina visus [[mikroorganismi|mikroorganismus]], ieskaitot [[sporas]], savukārt dezinfekcija samazina mikrobu daudzumu līdz drošam līmenim?
* ... '''[[Gruzijas pilsoņu karš]]''' norisinājās [[1991. gads|1991.]] un [[1993. gads|1993. gadā]], tūlīt pēc [[PSRS sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]] un [[Gruzija]]s neatkarības atjaunošanas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kefir in a glass.JPG|border|right|150px]]
* ... '''[[kefīrs|kefīra]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[fermentācija]]s process parasti ilgst no 12 līdz 48 stundām, un šajā laikā [[baktērijas]] un [[raugs]] pārstrādā pienā esošo [[Laktoze|laktozi]], radot [[Pienskābe|pienskābi]], [[CO2|CO₂]], nelielu daudzumu [[Alkoholi|alkohola]] un citas vielas, kas kefīram piešķir tā raksturīgo [[garša|garšu]] un konsistenci?
* ... [[Bosnijas un Hercegovinas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Ermedins Demirovičs]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Hamburga|Hamburgā]]?
* ... tikai dzirkstošais [[vīns]], kas ražots '''[[Šampaņa|Šampaņas reģionā]]''' pēc noteiktajām metodēm, drīkst tikt marķēts kā [[šampanietis]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Betania Monastery, Queen Tamar, early 13th century.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Tamāra Lielā|Tamāras Lielās]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; valdīšanas laiks 12. gadsimta beigās un 13. gadsimta sākumā tiek uzskatīts par [[Gruzija]]s &quot;zelta laikmetu,&quot; kad tā kļuva par reģionālo lielvaru [[Kaukāzs|Kaukāzā]]?
* ... [[Ulbroka]] ar nepilniem 5900 iedzīvotājiem ir lielākais [[ciems]] [[Latvija|Latvijā]] un 33. '''[[Latvijas lielāko apdzīvoto vietu uzskaitījums|apdzīvotākā vieta valstī]]''', apsteidzot 49 [[Latvijas pilsētu uzskaitījums|novada pilsētas]]?
* ... sākotnēji '''[[Fethullahs Gilens|Fethullaha Gilena]]''' izveidotā [[islāms|islāma]] reliģiskā organizācija ''Hizmet'' (Gilena kustība) bija [[Turcijas prezidents|Turcijas prezidenta]] [[Redžeps Tajips Erdogans|Redžepa Tajipa Erdogana]] sabiedrotie, bet pēc tam Gilenu apsūdzēja [[valsts apvērsums|valsts apvērsuma]] plānošanā, pasludināja par [[terorists|teroristu]] un izdeva orderi viņa aizturēšanai?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Omar Sy (2020).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Francija]]s [[aktieris]] '''[[Omars Si]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; starptautiski kļuvis atpazīstams ar lomu komēdijdrāmā &quot;[[Neaizskaramie (filma)|Neaizskaramie]]&quot;, par ko saņēma [[Cēzara balva|Cēzara balvu]] kā labākais aktieris?
* ... [[Vācija]]s [[futbolisti]] brāļi '''[[Lūkass Nmeča]]''' un '''[[Fēlikss Nmeča]]''' sākotnēji spēlējuši [[Anglija]]s jaunatnes izlasēs, bet pēc tam abi ir pārstāvējuši [[Vācijas futbola izlase|Vācijas futbola izlasi]]?
* ... [[Vecā Derība|Vecās Derības]] '''[[Ķēniņu grāmatas|Ķēniņu grāmatu]]''' autors, iespējams, ir [[pravietis]] [[Jeremija]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Epipremnum pinnatum TBU.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[epipremni]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[zelta epipremns]])&lt;/small&gt; ir mūžzaļi [[daudzgadīgi augi]], kas rāpjas pa citu augu [[Stumbrs|stumbriem]], izmantojot gaisa saknes, un savvaļā var sasniegt 40 metru garumu, taču, audzējot kā [[telpaugi|telpaugus]], to izmērs ir ievērojami mazāks?
* ... [[Latvija]]s [[basketbolists]] '''[[Krišs Helmanis]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Leverkūzene|Leverkūzenē]], kur tajā laikā viņa tēvs [[Uvis Helmanis]] spēlēja basketbolu profesionālā klubā?
* ... [[ASV]] [[astronoms]] '''[[Klaids Tombo]]''' [[1930. gads|1930. gadā]] atklāja devīto [[Saules sistēma]]s planētu [[Plutons (pundurplanēta)|Plutonu]], ko 2006. gadā pārklasificēja kā [[pundurplanēta|pundurplanētu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Luther-eil.jpg|border|right|200px]]
* ... [[1483. gads|1483. gadā]] '''[[Eislēbene]]''' piedzima teologs [[Mārtiņš Luters]], kurš aizsāka Rietumu [[Kristīgā baznīca|kristīgās baznīcas]] [[Reformācija|reformāciju]] &lt;small&gt;(attēlā Mārtiņa Lutera piemineklis Eislēbenē)&lt;/small&gt;?
* ... [[Nigērijas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Ademola Lukmans]]''' ir dzimis [[Anglija|Anglijā]], kur arī iesācis savu [[futbolists|futbolista]] karjeru?
* ... [[mongoļi|mongoļu]] valdnieku '''[[Bordžiginu dinastija]]s''' saknes meklējamas mongoļu ciltīs, kas dzīvoja [[Centrālāzija]]s stepēs, un Bordžiginu ciltis bija viena no spēcīgākajām un ietekmīgākajām mongoļu grupām jau pirms [[Čingishans|Čingishana]] dzimšanas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Costilla de Adán (Monstera deliciosa).JPG|border|right|200px]]
* ... '''[[garšīgā monstera]]''' &lt;small&gt;(attēlā zieds un nenobriedis auglis)&lt;/small&gt;, kuras dabiskais [[izplatības areāls]] ir no [[Meksika]]s līdz [[Gvatemala]]i [[Centrālamerika|Centrālamerikā]], ir introducēta daudzos tropu apgabalos un kļuvusi par [[Invazīva suga|invazīvu sugu]] [[Havaju salas|Havajās]], [[Seišelas|Seišelās]] un citur?
* ... pēc [[Aukstais karš|Aukstā kara]] beigām terminu pāris '''[[Globālie Dienvidi]]''' un Globālie Ziemeļi pakāpeniski aizstāja iepriekš lietoto valstu iedalījumu [[Pirmā pasaule|Pirmās]], [[Otrā pasaule|Otrās]] un [[Trešā pasaule|Trešās pasaules]] valstīs?
* ... '''[[Pirmā pasaules kara Rietumu fronte]]''' stiepās no [[Ziemeļjūra]]s līdz [[Šveice]]s robežai?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bundesarchiv Bild 183-B24575, Friedrich Paulus.jpg|border|right|150px]]
* ... pēc sakāves [[Staļingradas kauja|Staļingradas kaujā]] [[Vērmahts|Vērmahta]] [[6. armija (Vērmahts)|6. armijas]] komandieris [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā '''[[Frīdrihs Pauluss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; padevās [[Sarkanā armija|Sarkanajai armijai]] un vēlāk kļuva par [[Nacistiskā Vācija|Nacistiskās Vācijas]] skaļu kritiķi?
* ... [[Itālija]]s pilsētā [[Turīna|Turīnā]] dzimušais [[futbolists]] '''[[Džanluka Lapadula]]''' 2020. gadā debitēja [[Peru futbola izlase]]s rindās, ko ir pārstāvējis [[2021. gada Copa América|2021.]] un [[2024. gada Copa América|2024. gada]] ''[[Copa América]]''?
* ... [[Pokemoni]] tiek uzskatīta par '''[[Visu laiku ienesīgākās izklaides franšīzes|visu laiku ienesīgāko izklaides franšīzi]]'''?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ruth Chepngetich (2021 Chichago Marathon).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Kenija]]s garo distanču skrējēja '''[[Rūta Čepnetiča]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir trīs reizes uzvarējusi [[Čikāgas maratons|Čikāgas maratonā]] un 2024. gadā šajās sacensībās viņai izdevās uzstādīt jaunu [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordu]]: 2 stundas, 9 minūtes un 56 sekundes, iepriekšējo rekordu [[Maratons|maratonā]] labojot par gandrīz divām minūtēm?
* ... kopumā [[ASV Armija]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Eiropa]]s karadarbības teātrī izpildīja [[nāvessods|nāvessodu]] 98 karavīriem par izdarītu [[slepkavība|slepkavību]] vai [[izvarošana|izvarošanu]]; šos karavīrus sākotnēji apglabāja netālu, bet 1949. gadā tos pārapbedīja '''[[Uāzas-Ēnas amerikāņu brāļu kapu E sektors|Uāzas-Ēnas amerikāņu brāļu kapu E sektorā]]'''?
* ... '''[[ASV prezidenta vēlēšanas|ASV prezidenta vēlēšanu]]''' sistēma ir veidota tā, lai arī mazāku [[ASV štati|štatu]] un lauku apgabalu balsojums ietekmētu vēlēšanu rezultātu: [[ASV prezidents|prezidentu]] ievēl vēlēšanu kolēģija, kuru savukārt ievēl tauta?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rubens apostel jakobus mindere grt.jpg|border|right|150px]]
* ... vienu no divpadsmit [[Jēzus Kristus]] [[apustulis|apustuļiem]] '''[[Jēkabs (Alfeja dēls)|Jēkabu, Alfeja dēlu]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] gleznā)&lt;/small&gt; reizēm dēvē arī par Svēto Jēkabu jaunāko, lai atšķirtu no [[Jēkabs (Cebedeja dēls)|Jēkaba, Cebedeja dēla]], kurš arī bija viens no apustuļiem?
* ... [[Francija]]s [[futbolists|futbolista]] '''[[Kefrens Tirāms|Kefrena Tirāma]]''' tēvs [[Lilians Tirāms]] ir bijušais [[Francijas futbola izlase|Francijas izlases]] spēlētājs, un arī vecākais brālis [[Markuss Tirāms]] ir futbolists?
* ... '''[[vācšveicieši]]''' veido apmēram 60—65% no [[Šveice]]s iedzīvotāju skaita, padarot [[Vācu valoda|vācu valodu]] par visplašāk lietoto valstī?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Carneros Resort - August 2023 - Sarah Stierch 14.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[baltvīns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek gatavots no zaļajām vai gaišajām [[vīnogas|vīnogu]] šķirnēm, kā arī dažām tumšajām vīnogām, kuru miziņas [[fermentācija]]s procesā netiek izmantotas?
* ... pikantā un ar asu smaržu raksturīgā '''[[Latvijas siers|Latvijas siera]]''' pirmsākumi meklējami 19. gadsimta beigās, kad [[Latvija]]s teritorijā pēc muižniecības aicinājuma ieradās vācu siernieki, kas ieviesa Bakšteina un citu saldpiena [[siers|sieru]] siešanas tradīcijas?
* ... pēdējais zināmais '''[[elektriskais krēsls|elektriskā krēsla]]''' izmantošanas gadījums [[nāvessods|nāvessoda]] izpildei tika reģistrēts [[2020. gads|2020. gadā]], kad [[Tenesi štats|Tenesī štatā]] izpildīja nāvessodu ieslodzītajam, kurš 1985. gadā nogalināja citu ieslodzīto neveiksmīga [[narkotikas|narkotiku]] darījuma dēļ?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rubens apostle Matthias grt.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Svētais Matijs]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] gleznā)&lt;/small&gt; kā viens no [[Jēzus Kristus]] [[apustulis|apustuļiem]] aizstāja [[Jūda Iskariots|Jūdu Iskariotu]] pēc viņa nodevības un pašnāvības; [[evaņģēlijs|evaņģēlijos]] viņa vārds nav minēts, bet iecelšana apustuļu kārtā aprakstīta [[Apustuļu darbi|Apustuļu darbos]]?
* ... [[Itālijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussarga]] '''[[Daniels Maldīni|Daniela Maldīni]]''' tēvs [[Paolo Maldīni]] un vectēvs [[Čezāre Maldīni]] arī ir bijušie Itālijas izlases spēlētāji?
* ... 2001. gada [[ASV]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[asa sižeta filma]]s '''&quot;[[Juras laikmeta parks 3]]&quot;''' galvenais antagonists ir [[spinozaurs]], kas aizstāj iepriekšējo divu filmu antagonistu [[tiranozaurs|tiranozauru]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Butomus umbellatus JRVdH 01.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[čemurainais puķumeldrs]]''' &lt;small&gt;(attēlā zieds)&lt;/small&gt; parasti aug nelielās, blīvās grupās dažādu [[ūdenstilpe|ūdenstilpju]] seklūdens joslā, tajā skaitā arī [[Rīgas līcis|Rīgas līča]] piekrastes seklūdenī?
* ... '''[[Verjovkina ala]]''' [[Gruzija]]s [[Abhāzija]]s reģionā, kuras dziļums ir 2209 metru, ir dziļākā zināmā [[ala]] uz [[Zeme]]s?
* ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Biogrāfiskā filma|biogrāfiskajai]] [[drāmas filma]]i '''&quot;[[Māceklis (filma)|Māceklis]]&quot;''' bija grūtības atrast izplatītāju [[ASV]] filmas satura dēļ un pateicoties [[Donalds Tramps|Donalda Trampa]] juridiskās komandas mēģinājumiem bloķēt tās izlaišanu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Diego Garcia (satellite).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Djegogarsijas atols]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas atrodas pašos [[Čagosu arhipelāgs|Čagosu arhipelāga]] dienvidaustrumos, ir 21 km garš un 11 km plats, izstiepts ziemeļu—dienvidu virzienā, bet tā galvenā [[sala]] stiepjas 64 km garumā un ir garākā vienlaidus sauszemes apmale no visiem pasaules [[atoli]]em?
* ... vienu sezonu [[Latvijas futbola Virslīga]]s komandā [[Jūrmalas &quot;Spartaks&quot;]] aizvadījušais [[uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Gabriels Šarpentjē]]''' 2023. gadā debitēja [[Kongo futbola izlase]]s sastāvā?
* ... kaut arī kopš 2002. gada [[ungāri]] [[Rumānija]]s pilsētā '''[[Tirgumureša|Tirgumurešā]]''' ir mazākumtautība, pilsētā vēl aizvien dzīvo lielākā [[sēkeji|ungāru kopiena Rumānijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Scheuchzeria palustris - flowering.jpg|border|right|150px]]
* ... dažādos [[Purvs|purvos]] un pārpurvotos [[Ezers|ezeru]] krastos augošā '''[[purva šeihcērija]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir vienīgā [[suga]] monotipiskajā šeihcēriju ģintī un šeihcēriju dzimtā?
* ... '''[[Velsa (Anglija)|Velsa]]''' ir mazākā apdzīvotā vieta [[Anglija|Anglijā]], ja neskaita [[Londonas Sitija|Londonas Sitiju]], ar lielpilsētas statusu, ko tā ieguvusi [[1201. gads|1201. gadā]]?
* ... 2020. gada 1. janvārī [[Norvēģija]]s reģionālās reformas gaitā '''[[Tēlemarkas filke]]''' tika apvienota ar [[Vestfollas filke|Vestfollas filki]], izveidojot [[Vestfollas un Tēlemarkas filke|Vestfollas un Tēlemarkas filki]], bet 2024. gadā tā tika atkal sadalīta divās filkēs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ivangorod-2008-1.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Ivangorodas cietoksnis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika uzcelts [[1492. gads|1492. gadā]] pēc [[Maskavija]]s lielkņaza [[Ivans III|Ivana III]] pavēles, lai aizsargātu Maskavijas valsts rietumu robežas un kontrolētu stratēģiski nozīmīgo tirdzniecības ceļu un upes šķērsošanas punktu uz [[Narva|Narvu]], kas tobrīd atradās [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] kontrolē?
* ... [[Meksika|Meksikā]] dzimušais [[Argentīna]]s [[futbolists]] '''[[Luka Romero]]''' 15 gadu un 219 dienu vecumā denitēja [[Spānija]]s ''[[La Liga]]'' komandā ''[[RCD Mallorca|Mallorca]]'', kļūstot par visu laiku jaunāko [[futbolists|futbolistu]], kurš ir spēlējis kādā no Eiropas piecām spēcīgākajām līgām?
* ... '''[[dabiskais pieaugums]]''' atspoguļo [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] izmaiņas noteiktā teritorijā, neņemot vērā [[Iedzīvotāju migrācija|migrāciju]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Issuf Sanon Dnipro.jpg|border|right|150px]]
* ... trīskārtējais [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s čempions no [[Ukraina]]s '''[[Isufs Sanons]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir izraudzīts [[2018. gada NBA drafts|2018. gada NBA drafta]] otrajā kārtā ar kopējo 44. numuru?
* ... [[1139. gads|1139. gadā]] '''[[Portukales grāfiste]]s''' valdnieks Afonso Henrikešs pasludināja sevi par [[Portugāles karalis|Portugāles karali]] un panāca atzīšanu no [[Leonas Karaliste]]s, bet oficiāli [[Portugāle|Portugāli]] kā neatkarīgu karalisti [[pāvests]] [[Aleksandrs III (pāvests)|Aleksandrs III]] ar '''''[[Manifestis Probatum]]''''' apstiprināja [[1179. gads|1179. gadā]]?
* ... '''[[fosforpaskābe]]s''' pārklājums aizsargā rūsējošus [[metāls|metālus]] no [[oksidēšanās]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:20141015 - PSG-Lyon - 032.jpg|border|right|150px]]
* ... pirmā ikgadējā apbalvojuma [[futbols|futbolā]] '''[[Zelta bumba sievietēm|Zelta bumbas]]''' ieguvēja sparp sievietēm bija [[norvēģiete]] [[Ada Hegerberga]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... līdz ar [[romieši|romiešu]] uzvaru [[Pūniešu kari|Pūniešu karos]] un sekojošo karu ar vietējām ciltīm '''[[ibēri|ibēru]]''' teritorijas pakāpeniski integrēja [[Romas impērija|Romas impērijā]], kas noveda pie ibēru kultūras [[Pārtautošana|asimilācijas]] romiešu kultūrā?
* ... vācu karavīrs '''[[Alfrēds Liskovs]]''' pārpeldēja pāri [[Buga|Bugas upei]] [[1941. gads|1941. gada]] 21. jūnijā pulksten 21.00 [[Barbarosa (plāns)|operācijas &quot;Barbarosa&quot;]] priekšvakarā netālu no [[Sokaļa]]s, lai brīdinātu [[Sarkanā armija|Sarkano armiju]] par nenovēršamu [[Vērmahts|vācu spēku]] uzbrukumu nākamajā rītā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:CarthageMapDe.png|border|right|200px]]
* ... '''[[Kartāga (valsts)|Kartāga]]''' &lt;small&gt;(attēlā pirms [[Pirmais pūniešu karš|Pirmā pūniešu kara]])&lt;/small&gt; bija viena no varenākajām [[Vidusjūra]]s [[Civilizācija|civilizācijām]] un ieņēma nozīmīgu lomu tirdzniecībā un militārajā jomā apmēram no 9. gadsimta p.m.ē. līdz tās krišanai [[Senā Roma|Romas]] rokās 146. gadā p.m.ē.?
* ... '''[[fosforapskābe|fosforapskābi]]''' un tās sāļus izmanto, lai metālu sāļus reducētu atpakaļ par [[metāli]]em; visbiežāk to izmanto tieši [[niķelis|niķeļa]] reducēšanai?
* ... [[Krievija|Krievijā]] termins '''[[Trešā Roma]]''' ir radies 16. gadsimtā un attiecas uz [[Maskava|Maskavu]] ([[Maskava — trešā Roma]]), kas pēc Krievijas impēriskās ideoloģijas tika uzskatīta par [[Romas impērija]]s un [[Austrumromas impērija|Bizantijas impērijas]] mantinieci?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dwight David Eisenhower 1952 crop.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[1956. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1952. gada]]''' un '''[[1956. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1956. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' par [[ASV prezidents|prezidentu]] ievēlēja [[Dvaits Eizenhauers|Dvaitu Eizenhaueru]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; un par [[ASV viceprezidents|viceprezidentu]] [[Ričards Niksons|Ričardu Niksonu]], abās vēlēšanās pārliecinoši uzvarot [[Edlejs Stīvensons|Edleju Stīvensonu]]?
* ... [[Spānija]]s ''[[La Liga]]'' komandas ''[[RCD Mallorca|Mallorca]]'' [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Omars Maskareljs]]''' [[Ekvatoriālās Gvinejas futbola izlase]]s rindās debitēja 2024. gadā, lai gan ir dzimis [[Santakrusa de Tenerife|Santakrusā de Tenerifē]] un spēlējis Spānijas jaunatnes izlasēs?
* ... '''[[Liams Peins]]''' divas reizes piedalījās [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] televīzijas raidījumā &quot;X faktors&quot;; pēdējā viņu kopā ar citiem konkursantiem uzaicināja izveidot grupu ''[[One Direction]]'', kas izcīnīja trešo vietu un vēlāk guva starptautiskus panākumus?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Novi Sad railway station canopy collapse.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Novi Sadas dzelzceļa stacijas jumta nojumes sabrukums|Novi Sadas dzelzceļa stacijas jumta nojumes sabrukumā]]''' [[Serbija|Serbijā]], {{dat|2024|11|1||bez}} gāja bojā 16 cilvēki &lt;small&gt;(attēlā [[Novi Sada]]s galvenās dzelzceļa stacijas jumta nojume pēc sabrukšanas)&lt;/small&gt;?
* ... pēc [[Kartāga (valsts)|Kartāgas]] iznīcināšanas '''[[Trešais pūniešu karš|Trešajā pūniešu karā]]''' [[Romas Republika]] ieguva pilnīgu kontroli pār [[Ziemeļāfrika]]s rietumu daļu, izveidojot [[Āfrika (Romas province)|Āfrikas provinci]]?
* ... kopumā '''[[Austrālijas latvieši]]''' ir ap 35 000 [[Latvija]]s valstspiederīgo un austrāliešu ar latvisku izcelsmi?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:MoroccanCouscous.jpg|border|right|200px]]
* ... no [[Ziemeļāfrika]]s nākošais pamatēdiens '''[[kuskuss]]''' sastāv no tvaicētām [[manna]]s granulām &lt;small&gt;(attēlā kuskuss ar [[dārzeņi]]em [[Maroka|Marokā]])&lt;/small&gt;?
* ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Losandželosas &quot;Clippers&quot;]] mājvieta '''''[[Intuit Dome]]''''' kalpos kā [[Basketbols|basketbola]] sacensību norises vieta [[2028. gada vasaras olimpiskās spēles|2028. gada Losandželosas olimpisko spēļu]] laikā?
* ... [[Itālija]]s pilsētas '''[[Ortona]]s''' patrons ir [[apustulis]] [[Svētais Toms]], kura pīšļus 13. gadsimtā uz Ortonu atveda jūrnieki un kuri glabājas Svētā Toma katedrālē?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Patrizio Torlonia.jpg|border|right|150px]]
* ... [[romieši|romiešu]] politiķis, karavadonis un [[orators]] '''[[Katons Vecākais]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uzskatīja, ka [[Senā Roma|Romas]] panākumi un spēks ir saistīti ar vienkāršību, pieticību un stingriem tikumiem, un pretojās [[hellēnisms|hellēnisma]] ietekmei Romā?
* ... eiropieši '''[[Jaunīrija|Jaunīriju]]''' atklāja 17. gadsimtā, un vēlāk tā kļuva par daļu no [[Vācija]]s Jaungvinejas kolonijas ar nosaukumu Jaunmēklenburga, tad nonāca [[Austrālija]]s kontrolē pēc [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]], bet mūsdienās ir [[Papua-Jaungvineja]]s sastāvdaļa?
* ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] un [[televīzija]]s raidījumu vadītājs '''[[Terijs Krūzs]]''' ir bijušais profesionālais [[Amerikāņu futbols|amerikāņu futbola]] spēlētājs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dagdas ala, Dagda, Dagdas novads, Latvia - panoramio.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Dagdas ala]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir izveidojusies dabiski sacementētos [[grants]] iežos — [[Konglomerāts (iezis)|konglomerātā]], un ir vienīgā šāda veida [[ala]] [[Latvija|Latvijā]], kā arī ievērojamākā ala [[Latgale|Latgalē]]?
* ... '''[[litija hidroksīds]]''' tiek plaši izmantots [[Baterija|bateriju]] ražošanā, īpaši litija jonu baterijās?
* ... [[Latvija]]s [[ornitologs|ornitologa]] '''[[Māris Strazds|Māra Strazda]]''' pētījumu lokā visvairāk bijušas meža putnu sugas; viņš ir viens no starptautiski ievērojamākajiem [[melnais stārķis|melno stārķu]] pētniekiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:George Mallory 1915.jpg|border|right|150px]]
* ... [[1924. gads|1924. gada]] [[Everests|Everesta]] ekspedīcijas laikā angļu [[alpīnists]] '''[[Džordžs Melorijs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kopā ar savu partneri Endrū Ērvinu gāja bojā virsotnes sasniegšanas laikā, bet pastāv viedoklis, ka viņi varētu būt pirmie, kas sasnieguši kalna virsotni un gājuši bojā jau atpakaļceļā?
* ... '''[[gallu-ibēriešu valodas]]''' bija sastopamas [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]] pirms [[Senā Roma|Senās Romas]] izplešanās?
* ... [[Somijas basketbola izlase]]s spēlētājs '''[[Severi Kaukiainens]]''' kopš 2023. gada spēlē Igaunijas Basketbola līgas un [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga|Latvijas—Igaunijas līgas]] klubā [[Tallinas &quot;Kalev/Cramo&quot;]], divreiz kļūdams par [[Igaunija]]s čempionu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:BCEAOFranc.png|border|right|200px]]
* ... '''[[Rietumāfrikas franks]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir kopīga valūta astoņām [[Rietumāfrika]]s valstīm: [[Benina]]i, [[Burkinafaso]], [[Kotdivuāra]]i, [[Gvineja-Bisava|Gvinejai-Bisavai]], [[Mali]], [[Nigēra]]i, [[Senegāla]]i un [[Togo]]?
* ... '''[[Skanstes virsotnes|Skanstes virsotņu]]''' dzīvojamo [[Augstceltne|augstceltņu]] kompleksa [[Skanste (Rīgas apkaime)|Skanstē]], [[Rīga|Rīgā]] augstums ir 76 m?
* ... [[Dienvidsudāna]]s separātistu līderis, kurš vadīja Dienvidsudānas spēkus [[Otrais Sudānas pilsoņu karš|Otrā Sudānas pilsoņu kara]] laikā, '''[[Džons Garangs]]''' pēc kara bija [[Sudāna]]s viceprezidents un Dienvidsudānas autonomijas prezidents, bet 2005. gadā viņš gāja bojā [[Helikopters|helikoptera]] katastrofā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:South facade of the Rijksmuseum Amsterdam (DSCF0528).jpg|border|right|200px]]
* ... [[Nīderlande]]s nacionālais mākslas [[muzejs]] '''''[[Rijksmuseum]]''''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; atrodas [[Amsterdama]]s Muzeju laukumā, kurā bez ''Rijksmuseum'' atrodas arī '''[[Van Goga muzejs]]''' (visvairāk apmeklētais muzejs valstī), Amsterdamas Pilsētas muzejs un koncertzāle ''Concertgebouw''?
* ... 2024. gadā [[pludmales volejbolists]] '''[[Kristians  Fokerots]]''', spēlējot pārī ar savu 20 gadus vecāko treneri [[Mārtiņš Pļaviņš|Mārtiņu Pļaviņu]], sagādāja sensāciju un izcīnīja zelta medaļu Eiropas čempionātā?
* ... '''[[īru izcelsmes amerikāņi]]''' ir aptuveni 32 miljoni jeb aptuveni 10% no [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] iedzīvotāju kopskaita?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Mohamed Ould Abdel Aziz August 2014 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Mohameds Ulds Abdelazīzs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas bija [[Mauritānija]]s prezidents no 2009. līdz 2019. gadam, ieguva varu [[valsts apvērsums|valsts apvērsumā]] 2005. gadā, bet pēc tam tika ievēlēts par prezidentu vairākās vēlēšanās; 2021. gadā arestēts, apsūdzēts [[korupcija|korupcijā]] un vēlāk notiesāts, piespriežot [[ieslodzījums|ieslodzījumu]]?
* ... [[2023. gads kino|2023. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[supervaroņu filma]]s '''&quot;[[Šezam! Dievu dusmas]]&quot;''' un '''&quot;[[Zibsnis (filma)|Zibsnis]]&quot;''' bija kases izgāšanās, ko saistīja arī ar vispārēju supervaroņu žanra filmu popularitātes kritumu?
* ... [[ASV]] [[Konservatīvisms|konservatīvais]] ziņu un politisko komentāru televīzijas kanāls '''''[[Fox News]]''''' ir visvairāk skatītais [[kabeļtelevīzija]]s ziņu tīkls valstī?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Canary Wharf (2) - geograph.org.uk - 4676594.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Londona]]s '''[[Tauerhemletsa]]s''' rajonam raksturīgs augsts [[bengāļi|bengāļu]] izcelsmes iedzīvotāju īpatsvars — tie veido 32% no [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]?
* ... [[Venecuēla]]s [[telenovele|telenoveli]] '''&quot;[[Estrelita — netīrā seja]]&quot;''' [[Latvija|Latvijā]] no 1994. līdz 1996. gadam pārraidīja telekompānija TV 3?
* ... pēc '''[[1915. gada fabriku evakuācija Latvijā|1915. gada fabriku evakuācijas no Latvijas]]''' [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] sākumā strādnieku nometināšanas vietās ģimenes bija spiestas dzīvot nepiemērotās telpās, tādēļ pieauga mirstība, tomēr vēlāk viņu apstākļi uzlabojās [[Latviešu bēgļu centrālkomiteja]]s organizētās palīdzības dēļ?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of New Zealand.svg|border|right|200px]]
* ... 2016. gadā [[Jaunzēlande|Jaunzēlandē]] tika veikts balsojums par karoga dizainu, un kā divas iespējas tika piedāvātas pašreizējais karogs un alternatīvs dizains, taču balsojumā ar 57% uzvarēja esošais '''[[Jaunzēlandes karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[2023. gads kino|2023. gada]] ASV [[supervaroņu filma]] '''&quot;[[Zilais Skarabejs]]&quot;''' ir pirmā supervaroņu filma ar [[Latīņamerikāņi|latīņamerikāņu]] izcelsmes [[aktieri]] galvenajā lomā?
* ... 1858. gadā astoņi [[Rīga]]s [[tirgotāji]] nodibināja akciju sabiedrību &quot;Rīgas rakstāmpapīru fabriku kompānija&quot;, kas 1859. gadā uz [[Juglas muiža]]s zemes uzcēla '''[[Juglas papīrfabrika|Juglas papīrfabriku]]''', kurā uzstādīja ar tvaiku darbināmu papīrmašīnu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:SacredHeartBatoni.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Vissvētākā Jēzus Sirds]]''' ir viena no visplašāk piekoptajām un pazīstamākajām [[katoļi|katoļu]] dievbijībām, kurā [[Jēzus Kristus]] [[sirds]] tiek uzskatīta par simbolu &quot;Dieva bezgalīgajai un kaislīgajai mīlestībai pret cilvēci&quot; &lt;small&gt;(attēlā Pompeo Batoni glezna baznīcā [[Roma|Romā]])&lt;/small&gt;?
* ... [[Londona]]s '''[[Hamersmita un Fulema|Hamersmitas un Fulemas boro]]''' bāzējas trīs profesionāli [[futbols|futbola]] klubi — [[Premjerlīga]]s klubi ''[[Chelsea F.C.|Chelsea]]'' un ''[[Fulham FC|Fulham]]'', attiecīgi ''[[Stamford Bridge]]'' un ''[[Craven Cottage]]'' stadionā, kā arī [[Anglijas futbola čempionāts|Anglijas futbola čempionāta]] klubs ''[[Queens Park Rangers FC|Queens Park Rangers]]'' ''Loftus Road'' stadionā?
* ... '''''[[American Airlines]]''''' ir viena no lielākajām [[lidsabiedrība|lidsabiedrībām]] pasaulē un vadošais pasažieru pārvadātājs [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienoto Valstu]] aviācijā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Harry S Truman, bw half-length photo portrait, facing front, 1945 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[1948. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1948. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' [[Harijs Trumens]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika ievēlēts [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] amatā uz otro termiņu?
* ... '''[[trolejbusu satiksme Zolingenē]]''' ir vislielākā no trim [[Vācija|Vācijā]] šobrīd eksistējošām [[trolejbuss|trolejbusu]] satiksmes sistēmām?
* ... 1967. gadā mirušais '''[[Džeimss Bedfords]]''' ir pirmais [[cilvēks]], kura ķermenis tika pakļauts kriokonservācijas procesam pēc [[Bioloģiskā nāve|nāves]], un tas joprojām tiek saglabāts?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Stalbes muižas kungu māja.png|border|right|200px]]
* ... [[1920. gada zemes reforma|1920. gada Latvijas zemes reformas]] laikā '''[[Stalbes muiža|Stalbes muižu]]''' &lt;small&gt;(attēlā kungu māja 20. gadsimta sākumā)&lt;/small&gt; sadalīja 71 vienībā 2193 ha kopplatībā?
* ... '''[[Ārējā Londona]]''' ir kopīgs nosaukums [[Londonas boro]] grupai, kas veido [[Lielā Londona|Lielās Londonas]] perifēro daļu, un no visām pusēm iekļauj [[Iekšējā Londona|Iekšējo Londonu]]?
* ... Taivānai piederošās '''[[Dzjiņmeņas salas]]''', kas atrodas [[Taivānas šaurums|Taivānas šauruma]] rietumu pusē, tuvu kontinentālās Ķīnas krastam, ir stratēģiski nozīmīgas un simboliskas attiecībās starp [[Ķīnas Republika|Ķīnas Republiku]] un [[Ķīnas Tautas Republika|Ķīnas Tautas Republiku]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:1944 portrait of FDR (1)(small).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[1944. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1944. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' par [[ASV prezidents|prezidentu]] atkārtoti ievēlēja [[Franklins Rūzvelts|Franklinu Delano Rūzveltu]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš kļuva par prezidentu jau ceturto termiņu, un [[ASV viceprezidents|viceprezidentu]] [[Harijs Trumens|Hariju Trumenu]], bet 3 mēnešus pēc [[inaugurācija]]s Rūzvelts nomira, un amatā viņa vietā stājās Trumens?
* ... '''[[Otrais Opija karš]]''' bija viens no nozīmīgākajiem notikumiem, kas izraisīja [[Ķīna]]s destabilizāciju 19. gadsimtā un nostiprināja [[Rietumu pasaule|Rietumu]] [[Lielvalsts|lielvalstu]] ietekmi reģionā?
* ... [[vēja parks|vēja parku]] būvniecība ir viens no attīstības virzieniem, kas saskaras ar vietējo iedzīvotāju pretestību, ko mēdz dēvēt par '''[[nimbisms|nimbismu]]''' jeb ''NIMBY'' sindromu ([[akronīms]] no [[angļu valoda]]s frāzes ''Not In My Back Yard'')?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Acipenser sturio.jpg|border|right|250px]]
* ... vēsturiski '''[[store]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; arī [[Latvija|Latvijā]] ir bijusi bieži sastopama zivs, taču laika gaitā izzudusi: pēdējais stores noķeršanas gadījums bija [[1963. gads Latvijā|1963. gadā]] [[Jūrmala|Jūrmalā]], bet kopš 1995. gada tā ir iekļauta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] izzudušo sugu kategorijā?
* ... konkursā '''&quot;[[Supernova 2025]]&quot;''', kas bija [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursa]] [[Latvija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Latvijas]] nacionālā atlase, uzvarēja grupa &quot;[[Tautumeitas]]&quot; ar dziesmu &quot;[[Bur man laimi]]&quot;?
* ... 2024. gada jūnijā '''[[Kenijs Atkinsons]]''' kļuva par [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Klīvlendas &quot;Cavaliers&quot;]] galveno treneri, un viņa vadībā komanda sasniedza vienu no garākajām sezonas sākuma uzvaru sērijām līgas vēsturē — 15 uzvaras pēc kārtas, bet sezonas noslēgumā Atkinsonu atzina par [[NBA sezonas labākais treneris|sezonas labāko treneri]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Assassination of President Lincoln (color) - Currier and Ives - Original.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[atentāts pret Abrahamu Linkolnu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, ko [[1865. gads|1865. gada]] 14. aprīlī veica aktieris un dedzīgs dienvidu atbalstītājs [[Džons Vilkss Būts]], atstāja dziļu ietekme uz [[ASV]] politiku un sabiedrību pēc [[ASV pilsoņu karš|Pilsoņu kara]]?
* ... [[Alžīrijas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Amīns Guirī]]''' ir dzimis [[Francija|Francijā]] un pārstāvējis visu vecumu Francijas jaunatnes izlases?
* ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] [[rakstnieks]], [[vēsturnieks]] un [[Publicistika|publicists]] '''[[Dmitrijs Savvins]]''' 2014. gadā asi iestājās pret [[Krievija]]s veikto [[Krimas okupācija|Krimas sagrābšanu]] un [[Donbasa karš|kara sākšanu Donbasā]], 2015. gadā, lai izvairītos no aresta, emigrēja un pēc īsa laika apmetās [[Latvija|Latvijā]]; 2024. gadā ieguvis [[Latvijas pilsonība|Latvijas pilsonību]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Francoise hardy february 1966.jpg|border|right|150px]]
* ... [[franči|franču]] [[dziedātāja]] un dziesmu autore, [[astroloģe]], rakstniece un modele '''[[Fransuāza Ardi]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija zināma ar savu kautrību, neapmierinātību ar slavenību dzīvi un sevis noniecināšanas attieksmi, kas attiecināma uz viņas mūža cīņu ar trauksmi un nedrošību?
* ... dziļūdens [[Foraminīferas|foraminīferu]] '''[[ksenofioforas|ksenofioforu]]''' [[čaula]]s var variēt no dažiem milimetriem līdz 25 centimetriem diametrā, kas dara tās par vieniem no lielākajiem zināmajiem [[vienšūņi]]em?
* ... vēlākais [[Latvijas PSR Valsts Drošības komiteja]]s priekšsēdētājs '''[[Longins Avdjukevičs]]''' [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[1942. gads Latvijā|1942. gada]] maijā tika iesūtīts no [[Padomju Savienība]]s kontrolētās teritorijas [[Latgale|Latgalē]], kur viņš bija [[partizāni|partizānu]] vienības komisārs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cīrava muiža ap 1900.jpg|border|right|200px]]
* ... [[1920. gada Latvijas zemes reforma|1920. gada Latvijas zemes reformā]] '''[[Cīravas muiža|Cīravas muižu]]''' &lt;small&gt;(attēlā muižas kungu māja ap 1900. gadu)&lt;/small&gt; ar pusmuižām sadalīja 55 jaunsaimniecībās, bet muižas centru nodeva virsmežniecībai un Meža skolai, kas kungu mājās darbojas līdz 1953. gadam?
* ... [[reģionālisms|reģionāli]] [[sociālais konservatīvisms|sociālkonservatīvā]] [[politiskā partija|partija]] '''&quot;[[Sarauj, Latgale!]]&quot;''' [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] tika izveidota pēc [[Daugavpils dome]]s priekšsēdētāja [[Andrejs Elksniņš|Andreja Elksniņa]] iniciatīvas?
* ... &quot;[[Spēlmaņu nakts]]&quot; balvu pasniegšanas ceremonijā par pirmajiem, kas saņēmuši balvas kā '''&quot;[[Gada jaunais skatuves mākslinieks (Spēlmaņu nakts)|Gada jaunie skatuves mākslinieki]]&quot;''' [[Spēlmaņu nakts 1993|1993. gadā]] kļuva [[Rēzija Kalniņa]] un [[Ivars Stonins]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kaspars Pudāns 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 24. janvārī [[Latvijas Republikas Zemessardze]]s komandieris '''[[Kaspars Pudāns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; stājās [[Latvijas Nacionālie bruņotie spēki|Latvijas Nacionālo bruņoto spēku]] komandiera amatā?
* ... [[Anglija]]s [[tiesības|tiesībās]] '''&quot;[[neatminami laiki]]&quot;''' beidzas un juridiskā atmiņa sākas [[1189. gads|1189. gadā]], kas ir karaļa [[Henrijs II Plantagenets|Henrija II]] valdīšanas beigas un [[Ričards I Lauvassirds|Ričarda I]] [[kronēšana]]s gads?
* ... trīs [[amerikāņi|amerikāņu]] [[kinoproducents|kinoproducenta]] '''[[Džons Landau|Džona Landau]]''' filmas &quot;[[Titāniks (filma)|Titāniks]]&quot; (1997), &quot;[[Avatars]]&quot; (2009) un &quot;[[Avatars: Ūdensceļš]]&quot; (2022) ierindojas pirmajā pieciniekā starp pasaules [[Visu laiku ienesīgākās filmas|ienesīgākajām filmām]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Strazdes baznīca 2000-08-03.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Strazdes luterāņu baznīca]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir celta no 1591. līdz 1596. gadam, un tajā ir saglabājušies 1612. gada koka baznīcēnu soli un [[altāris]] no 1664. gada?
* ... [[1990. gads Latvijā|1990. gada]] 5. martā '''[[Edmunds Johansons|Edmundu Johansonu]]''' iecēla par [[Latvijas PSR Valsts drošības komiteja]]s priekšsēdētāju [[ģenerālmajors|ģenerālmajora]] dienesta pakāpē, un šo amatu viņš ieņēma arī [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s laikā līdz [[1991. gads Latvijā|1991. gada]] augustam?
* ... '''[[1993. gada UEFA Čempionu līgas fināls]]''' starp [[Francija]]s [[futbols|futbola]] klubu [[Marseļas &quot;Olympique&quot;]] un [[Itālija]]s klubu ''[[AC Milan]]'' bija vēsturē pirmā [[UEFA Čempionu līga]]s finālspēle?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Symphoricarpos albus 003.JPG|border|right|150px]]
* ... '''[[strauta sniegoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Ziemeļamerika]]s suga, kura kā [[Krāšņumaugi|krāšņumaugs]] tika ieviesta [[Latvija|Latvijā]] 19. gadsimtā un vietām ir pārgājusi savvaļā — tā ir sastopama apstādījumos un ar sakņu atvasēm izplatās apdzīvotu vietu tuvumā?
* ... [[Latvija|Latvijā]] kopš [[2007. gads Latvijā|2007. gada]] '''[[karaklausība]]''' bija atcelta, aizstājot to ar profesionālo armiju, tomēr [[2022. gads Latvijā|2022. gadā]] tika pieņemts lēmums pakāpeniski ieviest [[Valsts aizsardzības dienests|valsts aizsardzības dienestu]]?
* ... '''[[sēkeji]]''' ir [[ungāri|ungāru]] etniska grupa, kuri dzīvo galvenokārt [[Transilvānija|Transilvānijā]], kas šodien ir daļa no [[Rumānija]]s, un ir saglabājuši unikālu kultūru un [[ungāru valoda]]s [[dialekts|dialektu]], kas izceļas no pārējās ungāru kopienas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rabanos2014 078.JPG|border|right|150px]]
* ... '''[[Redīsu nakts]]''' ir [[Meksika|meksikāņu]] [[svētki]], kas katru gadu tiek svinēti [[Oahaka (pilsēta)|Oahakas]] pilsētā 23. decembrī un ir viens no iespaidīgākajiem [[Dārzeņi|dārzeņu]] festivāliem pasaulē &lt;small&gt;(attēlā 2014. gadā izveidota svētku kompozīcija)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[1994. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1994. gada UEFA Čempionu līgas finālā]]''' ''[[AC Milan]]'' [[futbolists]] [[Marsels Desajī]], kurš panāca rezultātu 4—0, kļuva par pirmo spēlētāju, kurš divus gadus pēc kārtas ieguvis trofeju ar dažādiem klubiem, pēc uzvaras ar [[Marseļas &quot;Olympique&quot;]] [[1993. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1993. gadā]]?
* ... [[Ķīnas Republika|Taivānas]] [[pusvadītājs|pusvadītāju]] produktu līgumražošanas un projektēšanas uzņēmums ''Taiwan Semiconductor Manufacturing Company Limited'' jeb '''''[[TSMC]]''''' ir pasaulē lielākais neatkarīgais (''pure-play'') pusvadītāju ražotājs un lielākais uzņēmums valstī?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rosslyn Chapel (Mentioned in Dan Brown's DaVinci Code).jpg|border|right|200px]]
* ... kopš 20. gadsimta astoņdesmitajiem gadiem [[Skotija|Skotijā]] esošā '''[[Roslinas kapela]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; publiski tiek asociēta ar [[Templiešu ordenis|templiešiem]], Svēto Grālu un [[brīvmūrniecība|brīvmūrniekiem]]; to aprakstījis arī [[Dens Brauns]] savā romānā &quot;[[Da Vinči kods]]&quot;?
* ... kravas [[lidmašīna]]s '''[[Boeing 737 avārija Viļņā|''Boeing 737'' avārijā Viļņā]]''' [[2024. gads|2024. gada]] 25. novembra rītā viens tās apkalpes loceklis gāja bojā, bet vēl trīs tika ievainoti?
* ... [[rudiments|rudimentārie]] '''[[gudrības zobs|gudrības zobi]]''' parasti izšķiļas cilvēka [[mutes dobums|mutes dobuma]] zobu rindas aizmugurē vecumā no 17 līdz 25 gadiem, un to nosaukums cēlies no pieņēmuma, ka šajā vecumā cilvēks ir jau pietiekami nobriedis un gudrs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:FDR in 1933 2.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[1936. gada ASV prezidenta vēlēšanas]]''' bija vienbalsīgākās [[ASV prezidenta vēlēšanas|prezidenta vēlēšanas]] [[ASV vēsture|ASV vēsturē]], jo [[Franklins Delano Rūzvelts]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; no 531 elektoru balsīm guva 523 balsis?
* ... lai gan pieaugušiem [[cilvēks|cilvēkiem]] '''[[žaunu loki]]''' nav redzami, kā [[embrijs|embrionālas]] struktūras tie ir nozīmīgi galvas un kakla [[anatomija]]s attīstībā?
* ... '''[[Trešā reiha ģerbonis (1935—1945)|Trešā reiha ģerbonis]]''' tika ieviests [[1935. gads|1935. gadā]], aizstājot [[Veimāras Republika]]s simbolus, lai nostiprinātu [[Nacionālsociālisms|nacionālsociālisma ideoloģiju]] [[Trešais reihs|Vācijā]] un veidotu vienotu identitāti?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Sambucus racemosa a1.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[sarkanais plūškoks|sarkanā plūškoka]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Eirāzija|Eirāzijā]] un [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], bet [[Latvija|Latvijā]] suga ir pārgājusi savvaļā no stādījumiem un naturalizējusies, sastopama diezgan bieži mežos pilsētu tuvumā?
* ... '''[[aviācijas bumba]]s''' pirmo reizi tika izmantotas [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā, galvenokārt manuāli mestas no [[Gaisa balons|gaisa baloniem]] vai [[Lidmašīna|lidmašīnām]]?
* ... [[Kanādas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussargam]] '''[[Stīvens Euštakiu|Stīvenam Euštakiu]]''' ir [[portugāļi|portugāļu]] izcelsme, viņš spēlējis [[Portugāle]]s jaunatnes izlasē un visu karjeru pārstāv šīs valsts [[futbola klubs|futbola klubus]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Maureen O Sullivan, The New Movie Magazine, 1934.jpg|border|right|150px]]
* ... 1930. gadā [[Īri|īru]] [[aktrise]] '''[[Morīna O'Salivana]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pārcēlās uz [[Holivuda (Losandželosa)|Holivudu]], kur viņa kļuva slavena ar lomām sešās [[Tarzāns|Tarzāna]] filmās no 1932. līdz 1942. gadam, tēlojot kopā ar [[Džonijs Veismillers|Džoniju Veismilleru]]?
* ... 19. gadsimta beigās '''[[Izraēlas zeme]]''' jeb Apolītā zeme kļuva par centrālo ideju [[Cionisms|cionisma]] kustībai, kas aicināja [[ebreji|ebrejus]] atgriezties vēsturiskajā dzimtenē, un [[1948. gads|1948. gadā]] tika izveidota [[Izraēla|Izraēlas Valsts]], kas aptver daļu no vēsturiskās Izraēlas zemes?
* ... akūtā '''[[nieru mazspēja|nieru mazspējā]]''' [[simptomi]] parasti attīstās ļoti ātri, savukārt hroniskā nieru mazspējā tie var būt pakāpeniski un saistīti ar ilgstošu [[nieres|nieru]] funkcijas samazināšanos?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Luzern asv2022-10 Löwendenkmal img2.jpg|border|right|200px]]
* ... [[amerikāņi|amerikāņu]] rakstnieks [[Marks Tvens]] par godu [[Francijas revolūcija]]s laikā kritušajiem [[Vatikāna gvarde|Šveices gvardiem]] izveidoto '''[[Lucernas lauva]]s''' skulptūru &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nosaucis par &quot;skumjāko un aizkustinošāko akmens bluķi pasaulē&quot;?
* ... '''[[1995. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1995. gada UEFA Čempionu līgas finālā]]''' uzvarēja [[Amsterdamas &quot;Ajax&quot;]] pēc tam, kad pēc nospēlētām 85 minūtēm spēlē tika gūti pirmie vārti, ko paveica [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] [[Patriks Kluiverts]], 18 gadu un 327 dienu vecumā kļūstot par jaunāko [[futbolists|futbolistu]], kurš guvis vārtus [[UEFA Čempionu līga]]s finālā?
* ... '''[[melase]]s''', kas rodas kā blakusprodukts [[cukurs|cukura]] ražošanā, sastāvā ir līdz 40% [[saharoze]]s, tomēr saharozes izdalīšana no melases nav ekonomiski izdevīga?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bundesarchiv Bild 102-10212, Gertrud Ederle.jpg|border|right|150px]]
* ... amerikāņu [[Peldēšana (sports)|peldētāja]] '''[[Ģertrūde Ederle]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pazīstama kā pirmā [[sieviete]], kura pārpeldēja [[Lamanšs|Lamanša šaurumu]], pie tam viņas [[1926. gads|1926. gada]] 6. augusta peldējuma rezultāts bija ātrāks nekā jebkura [[vīrietis|vīrieša]] iepriekšējais rekords; viņas dzīvesstāsts [[2024. gads kino|2024. gadā]] iemūžināts filmā '''&quot;[[Meitene un jūra]]&quot;'''?
* ... 10.—12. gadsimtā '''[[ismaīlisms]]''' kļuva par lielāko [[Šiītu islāms|šiītu]] [[islāms|islāma]] [[Islāma atzari|atzaru]], kad tā bija galvenā ticība [[Fātimiju kalifāts|Fātimiju kalifātā]], bet mūsdienās lielākās ismaīlītu kopienas atrodas [[Indija|Indijā]], [[Irāna|Irānā]] un [[Pakistāna|Pakistānā]], bet vislielākais ismaīlītu īpatsvars ir [[Tadžikistāna]]s [[Kalnu Badahšānas vilojats|Kalnu Badahšānas vilojatā]]?
* ... [[1157. gads|1157. gadā]] mūsdienu [[Sīrija]]s otrā lielākā pilsēta '''[[Tartūsa]]''' kļuva par [[Templiešu ordenis|Templiešu ordeņa]] lielmestra citadeli, kuru nespēja ieņemt karavadonis [[Saladīns]], tomēr [[1291. gads|1291. gadā]] templieši bija spiesti Tartūsu pamest un pārcelties uz [[Kipra|Kipras salu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Morocco.svg|border|right|200px]]
* ... [[sarkans|sarkanais]] fons '''[[Marokas karogs|Marokas karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; simbolizē drosmi, spēku un izturību, un ir saistīts ar dinastisko tradīciju, jo sarkano krāsu bieži izmantoja marokāņu valdošās dinastijas, bet zvaigzne simbolizē [[Islāms|islāma]] piecus pīlārus, kamēr tās [[zaļā krāsa]] ir tradicionāla islāma simbolika, kas apzīmē mieru, auglību un cerību?
* ... [[Lielbritānija]]s kareivi [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā '''[[Henrijs Tandijs|Henriju Tandiju]]''' visbiežāk atceras kā karavīru, kurš, iespējams, saudzējis [[Ādolfs Hitlers|Ādolfa Hitlera]] dzīvību šajā karā?
* ... pirmā zināmā publiskā projicētas '''[[skaņu filma]]s''' izrāde notika [[Parīze|Parīzē]] [[1900. gads|1900. gadā]], taču pagāja daži gadu desmiti, līdz skaņas [[kinofilma]]s kļuva komerciāli praktiskas; pirmā pilnmetrāžas filma, ko prezentēja kā pilnībā skaņu filmu, bija &quot;[[Džeza dziedātājs]]&quot;, kura pirmizrāde notika [[1927. gads|1927. gadā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dirndl-2011.JPG|border|right|150px]]
* ... 19. gadsimta otrajā pusē '''[[dirndls]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; radās kā meiteņu un sieviešu [[tērps]], kas stilistiski ietekmējies no [[Alpi|Alpu]] vācvalodīgo iedzīvotāju tautastērpa, un arī mūsdienās šī reģiona iedzīvotājas dirndlu izmanto kā svinību tērpu?
* ... '''[[alavīti]]''' veido aptuveni 20% no [[Sīrija]]s iedzīvotājiem, taču viņiem vēsturiski ir bijusi liela politiskā vara, jo alavītu kopienai piederēja daudz Sīrijas militāro un izlūkdienestu vadītāju, arī [[Asada režīms|Asadu ģimene]], kas Sīriju pārvaldīja no 1971. gada līdz 2024. gadam?
* ... '''[[romantiskā komēdija|romantiskās komēdijas]]''' noslēguma mērķis ir apliecināt [[mīla]]s attiecību primāro nozīmi galveno varoņu dzīvē, pat ja viņi beigās fiziski izšķiras?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Snowdon massif.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Velsa]]s augstākā virsotne '''[[Snoudons]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir arī augstākā virsotne [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas salā]] ārpus [[Skotija]]s?
* ... slavenākie '''[[radisti šifrētāji]]''' ir [[navahi|navahu]] radisti, kurus īpaši savervēja un apmācīja [[ASV jūras kājnieku korpuss]], lai cīnītos pret [[Japānas Impērija|Japānu]] [[Klusā okeāna karš|Klusā okeāna teātrī]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā?
* ... latviešu neatkarīgā [[teātris|teātra]] trupa '''&quot;[[Kvadrifrons]]&quot;''' pašlaik darbojas telpās [[Rīgas cirks|Rīgas cirka]] ēkā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Mikheil Kavelashvili official portrait (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[2024. gads|2024. gada]] 27. novembrī [[Gruzija]]s valdošā partija &quot;Gruzijas sapnis&quot; izvirzīja bijušo [[futbolists|futbolistu]] '''[[Miheils Kavelašvili|Miheilu Kavelašvili]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kā kandidātu [[Gruzijas prezidents|Gruzijas prezidenta]] amatam, un decembrī viņu ievēlēja, lai gan opozīcija un iepriekšējā prezidente [[Salome Zurabišvili]] ievēlēšanu novērtēja kā neleģitīmu?
* ... '''[[ibādieši]]''' ir [[musulmaņi|musulmaņu]] atzars, kas nepieder nedz [[Šiītu islāms|šiītu]], nedz [[Sunnītu islāms|sunnītu]] reliģiskajai kopienai un ir galvenā reliģiskā kopiena [[Omāna]]s valstī?
* ... aptuveni 60% pasaules [[dzelzceļi|dzelzceļu]] ir '''[[normālplatuma dzelzceļš]]'''?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2024-10-29 ALBA Berlin gegen Paris Basketball (EuroLeague 2024-25) by Sandro Halank–020.jpg|border|right|150px]]
* ... amerikāņu [[basketbolists]] '''[[T. J. Šortss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš bijis sezonas labākais spēlētājs gan [[Vācijas basketbola Bundeslīga|Vācijas Bundeslīgā]], gan [[Francijas Nacionālā basketbola līga|Francijas Elites līgā]] un [[EuroCup|Eirokausā]], savu pirmo sezonu profesionālajā basketbolā aizvadīja [[Latvija]]s klubā [[BK Ventspils]]?
* ... padomju sērijveida [[slepkava]], laupītājs un izspiedējs '''[[Jurijs Kriņicins]]''', kurš [[1975. gads Latvijā|1975. gadā]] [[Rīga|Rīgā]] pastrādāja trīs slepkavības, [[1950. gads Latvijā|1950. gadā]] bija uz tvaikoņa &quot;[[Majakovskij (tvaikonis)|Majakovskis]]&quot;, kas apgāzās, un noslīka 147 cilvēki, arī viņa vecāki; uzskata, ka slīkšanas sekas un vecāku zaudējums viņam radīja psihiskus traucējumus?
* ... '''[[Parīzes miera līgums (1783)|Parīzes miera līgums]]''', kas tika parakstīts [[1783. gads|1783. gada]] 3. septembrī, oficiāli atzina [[ASV]] neatkarību, noslēdzot [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas Neatkarības karu]], un noteica robežas jaunajai valstij?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2014 Rallye Deutschland by 2eight 8SC0443.jpg|border|right|150px]]
* ... 2024. gada [[Pasaules rallija čempionāts|Pasaules rallija čempionātā]] '''[[Tjerī Nevils]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja savu pirmo pasaules čempiona titulu, kļūstot par [[Belģija]]s [[autorallijs|rallija]] pilotu, kas uzvarējis čempionātā?
* ... līdz [[892. gads|892. gadam]] [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] valdošie Samanīdu emīri atradās [[Abāsīdu kalifāts|Abāsīdu kalifu]] atkarībā, bet tad kļuva neatkarīgi, izveidojot savu '''[[Samanīdu impērija|Samanīdu impēriju]]''', kas pastāvēja līdz [[999. gads|999. gadam]]?
* ... [[2026. gads Latvijā|2026. gada]] 1. septembrī '''[[Jaunjelgavas vidusskola|Jaunjelgavas vidusskolu]]''' ir plānots reorganizēt par Jaunjelgavas pamatskolu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Antonio Costa Portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Eiropadomes prezidenti|Eiropadomes prezidents]] '''[[Antoniu Košta]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; iepriekš bija [[Portugāles premjerministru uzskaitījums|Portugāles premjerministrs]], bet [[2023. gads|2023. gada]] 7. novembrī atkāpās no amata pēc tam, kad atklājās, ka vairāki valdības locekļi bija iesaitīti [[korupcija]]s skandālā?
* ... '''[[Šārdžas emirāts]]''' ir vienīgais no [[Apvienotie Arābu Emirāti|Apvienoto Arābu Emirātu]] septiņiem emirātiem, kas robežojas ar visiem pārējiem?
* ... '''[[manipūru valoda]]''' ir viena no astoņām klasiskajām [[indieši|indiešu]] [[valodas|valodām]], ko atzinusi [[Indija]]s valdība, tā ir iekļauta [[Indijas konstitūcija]]s 8. sarakstā, kas nodrošina tai īpašu aizsardzību un atbalstu no valsts puses?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Sātu baznīca - panoramio.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Sātu luterāņu baznīca|Sātu luterāņu baznīcā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir filmēta kinofilma &quot;[[Rūdolfa mantojums]]&quot; un televīzijas seriāls &quot;[[Sarkanais mežs]]&quot;?
* ... '''[[Džozefs Beirli]]''' ir vienīgais zināmais [[ASV]] [[karavīrs]], kurš dienējis gan [[ASV Armija]]s gan [[Padomju Savienība|Padomju]] [[Sarkanā armija]]s sastāvā [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā?
* ... '''[[Baldones kūrorts]]''' tika izveidots 18. gadsimtā, taču [[Baldone]]s [[avots|avotu]] dziednieciskās īpašības esot zināmas kopš [[viduslaiki]]em, par ko liecina tur atrastie naudas gabali?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Criccieth - geograph.org.uk - 4513705.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Guineza|Guinezā]]''' ir lielākais [[velsiešu valoda]]s runātāju īpatsvars [[Velsa|Velsā]] — 64,4%, un šī grāfiste tiek uzskatīta par šīs valodas centru &lt;small&gt;(attēlā Krikjetas pils Guinezā)&lt;/small&gt;?
* ... bijušā [[igauņi|igauņu]] [[Futbols|futbolista]] '''[[Dzintars Klavans|Dzintara Klavana]]''', kurš [[Igaunijas futbola izlase|Igaunijas izlasē]] savas karjeras laikā aizvadīja 19 spēles, dēls [[Ragnars Klavans]] ir viens no visu laiku ievērojamākajiem [[Igaunija]]s futbolistiem?
* ... '''[[1561. gads Latvijā|1561. gada]]''' 28. novembrī [[Viļņa|Viļņā]] parakstīja [[Lietuvas un Livonijas personālūnija]]s līgumu (Viļņas ūniju), saskaņā ar kuru [[Gothards Ketlers]] kļuva par [[Livonija]]s vietvaldi un gubernatoru?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dzelzceļa līnijas Tukums-Kuldīga tilta būve pāri Abavai 1940.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Dzelzceļa līnija Tukums—Kuldīga|dzelzceļa līnijas Tukums—Kuldīga]] būvi pārtrauca [[Otrais pasaules karš]], bet '''[[Tilts uz nekurieni]]''', kuru uzcēla pāri [[Abava]]i, nenojaukts tā arī palicis pļavas vidū līdz pat mūsdienām &lt;small&gt;(attēlā celtniecības laikā 1940. gadā)&lt;/small&gt;?
* ... [[1941. gads|1941. gada]] '''[[Jūlija sacelšanās Melnkalnē]]''' pret [[Itālijas Karaliste (1861—1946)|Itālijas fašistiskās]] valdības okupāciju [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā tiek uzskatīta par pirmo masu sacelšanos okupētajā [[Eiropa|Eiropā]] pēc [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] un tās sabiedroto agresijas sākuma?
* ... [[Somi|somu]] [[kinorežisors|kinorežisora]] '''[[Aki Kaurismeki]]''' filmas bieži veidotas minimālisma stilā un to galvenie varoņi pārstāv strādnieku šķiru?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bidet Ego Kolo.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[bidē]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[aizguvums]] no [[franču valoda]]s, kas nozīmē &quot;[[ponijs]]&quot;, jo sēdēšana uz tā atgādina [[jāšana]]s pozu, sēžot ar seju pret krānu?
* ... '''[[Holiheda]]''' ir viena no galvenajām [[Īrijas jūra]]s piekrastes [[osta|ostām]] satiksmei ar [[Īrija|Īriju]], un tā ir otra noslogotākā pasažieru satiksmes osta [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] pēc [[Duvra]]s?
* ... [[2025. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2025. gada pašvaldību vēlēšanās]] [[Latvijas Republikas Kultūras ministrija|Kultūras ministrijas]] [[Parlamentārais sekretārs (Latvija)|parlamentārā sekretāre]] '''[[Signe Grūbe]]''' tika ievēlēta [[Ropažu novada dome|Ropažu novada domē]] no partijas &quot;[[Progresīvie]]&quot; saraksta un vēlāk ievēlēta par [[Ropažu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|domes priekšsēdētāju]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Caernarfon Castle 1994.jpg|border|right|200px]]
* ... 11. gadsimtā [[Guineza|Guinezā]], [[Velsa|Velsā]] iebrukušie [[normaņi]] netālu no bijušā romiešu cietokšņa uzbūvēja cietoksni &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, ap kuru izveidojās mūsdienu '''[[Kairnarvona]]s''' pilsētas centrs?
* ... '''[[1560. gads Latvijā|1560. gada]]''' 5. aprīlī [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] apspriedē [[Rīga|Rīgā]] pieņēma lēmumu ordeni likvidēt un pārvērst ordeņa valsti par mantojamu [[Livonijas hercogiste|Livonijas hercogisti]], līdzīgi [[Prūsijas hercogiste]]i?
* ... [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] mirušais [[Latvija]]s kultūras [[vēsturnieks]], [[Enciklopēdija|enciklopēdists]], [[fotogrāfs]] un sabiedriskais darbinieks, [[Latvijas Zinātņu akadēmija]]s Goda loceklis '''[[Vitolds Mašnovskis]]''' piedzima [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Pūres pagasts|Pūres pagastā]] [[ukraiņi|ukraiņu]] karagūstekņa un [[poļi|poļu]] izcelsmes laukstrādnieces ģimenē?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Belize.svg|border|right|200px]]
* ... mūsdienu '''[[Belizas karogs|Belizas karogam]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pamatā ir iepriekš šajā teritorijā pastāvējušās [[Britu Hondurasa]]s karogs?
* ... [[2014. gads Latvijā|2014. gadā]] '''[[Rimants Liepiņš]]''' [[Sēmes pagasts|Sēmes pagasta]] Āžu kalnā sarīkoja pirmās &quot;[[Stirnu buks|Stirnu buka]]&quot; taku skriešanas sacensības, un kopš tā laika &quot;Stirnu buks&quot; ir kļuvis par ikgadēju taku skriešanas sacensību seriālu un lielāko šāda veida sporta notikumu [[Latvija|Latvijā]]?
* ... '''[[pakāršana]]''' ir viena no senākajām un visplašāk izmantotajām [[nāvessods|nāvessoda]] izpildes metodēm?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Aconitum lasiostomum 45131052.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[dzeltenā kurpīte]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Endēms|endēmiska]] [[Austrumeiropa]]i un ir sastopama šaurā areālā galvenokārt teritorijā uz dienvidaustrumiem no [[Latvija]]s, bet Latvijā — divos izplatības apvidos [[Madona]]s un [[Krāslava]]s novadā?
* ... '''[[1559. gads Latvijā|1559. gadā]]''' turpinājās [[Livonijas karš]], un janvārī [[Krievijas cariste]]s karaspēks iebruka [[Rīgas arhibīskapija]]s &quot;[[Latvju gals|Latvju gala]]&quot; zemēs, ieņemot 11 pilsētas un pietuvojoties [[Rīgas brīvpilsēta]]i, kur [[Daugava]]s grīvā sadedzināja Rīgas kuģus, bet februārī krievu ar laupījumu un gūstekņiem atgriezās Krievijā?
* ... '''[[Azerbaijan Airlines reisa 8243 katastrofa|''Azerbaijan Airlines'' reisa 8243 katastrofa]]''' [[2024. gads|2024. gada]] 25. decembrī notika reisā no [[Baku]] uz [[Groznija|Grozniju]], kad pēc [[Krievija]]s raķetes zeme-gaiss uzbrukuma to pārvirzīja uz [[Aktau]] [[Kazahstāna|Kazahstānā]], tomēr avārijas nosēšanās dēļ avārijā bojā gāja 38 cilvēki?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Mindaugas Kuzminskas by Augustas Didzgalvis.jpg|border|right|150px]]
* ... 2016. gadā [[Lietuva]]s [[basketbolists|baskertbolists]] '''[[Mindaugs Kuzminsks]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; noslēdza līgumu ar [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] klubu [[Ņujorkas &quot;Knicks&quot;]], kur spēlēja arī latvietis [[Kristaps Porziņģis]], taču pēc vienas sezonas klubs spēlētāju atbrīvoja; debijas sezonā viņš piedalījās 68 spēlēs, taču tikai vienā otrajā sezonā?
* ... lai arī labā [[Amazone]]s satekupe [[Ukajali]] ir ievērojami garāka, hidroloģiski par Amazones galveno izteku izskata '''[[Maranjona|Maranjonu]]''' — tā dod lielāko ūdens pieplūdumu upes augštecei?
* ... '''[[Jeju Air reiss 2216|''Jeju Air'' reisa 2216]]''' katastrofa [[Dienvidkoreja|Dienvidkorejā]], kurā gāja bojā 179 cilvēki no 181, kas bija lidmašīnā, bija nāvējošākā [[2024. gads|2024. gada]] aviācijas katastrofa?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dinaric columbine Aquilegia dinarica.JPG|border|right|150px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] ir izplatīta tikai viena '''[[ozolītes|ozolīšu]]''' suga — [[parastā ozolīte]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[1558. gads Latvijā|1558. gadā]]''' sākās [[Livonijas karš]], kad 17. janvārī [[Krievijas cariste]] pieteica [[Livonija]]i karu, un karagājienā uz [[Tērbatas bīskapija]]s zemēm devās ap 40 000 krievu un tatāru karavīru virspavēlnieka hana [[Šigalejs|Šigaleja]] vadībā?
* ... [[Ungārija]]s [[sporta vingrošana|vingrotāja]] '''[[Āgneša Keleti]]''' [[vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpiskajās spēlēs]] ieguva desmit olimpiskās medaļas, un viņu uzskata par vienu no visu laiku veiksmīgākajām [[ebreji|ebreju]] sportistēm olimpiskajās spēlēs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Herbert Hoover - NARA - 532049.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[1928. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1928. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' ASV Tirdzniecības sekretārs [[Herberts Hūvers]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; guva 444 elektoru balsis, kamēr viņa oponents vien 87 balsis?
* ... [[Irāna]]s [[bēglis]] '''[[Mehrans Karimi Naseri]]''', kurš, dažādu apstākļu spiests, dzīvoja [[Šarla de Golla lidosta]]s 1. termināļa izlidošanas zālē no 1988. gada 26. augusta līdz 2006. gada jūlijam, kļuva plaši pazīstams, par viņu tapa grāmata un filmas, tostarp amerikāņu režisora [[Stīvens Spīlbergs|Stīvena Spīlberga]] 2004. gada filma &quot;[[Lidosta (filma)|Lidosta]]&quot;?
* ... '''[[2025. gada laikapstākļi Latvijā]]''' bija raksturīgi ar [[gaisa temperatūra|gaisa temperatūru]] vidēji +8,0 °C, kas ir 1,2 °C virs klimatiskās standarta normas (1991.—2020. gads), rezultātā tas bija 13. gads pēc kārtas, kas ir siltāks par klimatisko standarta normu, un ierindojās 4. vietā starp siltākajiem gadiem novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada)?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cotoneaster lucidus 15-p.bot-rhamnus.sp-2.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[spožā klintene]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Endēms|endēma]] [[Austrumsibīrija]]i [[Baikāls|Baikāla]] apkārtnē, taču ļoti plaši ieviesta apstādījumos [[Eiropa|Eiropā]] un vietām pārgājusi savvaļā, tāpat arī [[Latvija|Latvijā]]?
* ... [[Livonija]]s [[Koadjutoru karš]] noslēdzās '''[[1557. gads Latvijā|1557. gada]]''' 5. septembrī, kad [[Livonijas ordeņa mestrs]] [[Vilhelms fon Firstenbergs]] parakstīja [[Pasvales līgums|Pasvales līgumu]] par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapa]] un viņa koadjutora atjaunošanu amatā, kā arī izveidoja slepenu Livonijas ordeņa militāro aliansi ar [[Polija—Lietuva|Polijas—Lietuvas]] valdnieku?
* ... [[Augšdaugavas novada dome]]s priekšsēdētājs no [[Latgales partija]]s '''[[Vitālijs Aizbalts]]''' ir bijis [[9. Saeima]]s deputāts?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:George-Dancis-playing-basketball.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Austrālijas latvieši|Austrālijas latviešu]] [[basketbols|basketbolists]] '''[[Juris Dancis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pārstāvēja [[Austrālijas basketbola izlase|Austrālijas basketbola izlasi]] [[1956. gada vasaras olimpiskās spēles|1956. gada Melburnas olimpiskajās spēlēs]]?
* ... '''[[Saules sistēmas planētu kolonizācija]]''' ir viena no galvenajām tēmām [[zinātniskā fantastika|zinātniskajā fantastikā]], bet arī mūsdienu zinātniskajos pētījumos un [[kosmosa izpēte]]s plānos?
* ... '''[[Biafras līcis|Biafras līča]]''' ziemeļu krastā tagadējās [[Nigērija]]s teritorijā no 1967. līdz 1970. gadam pastāvēja neatkarīga separātiska [[Biafra|Biafras valsts]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Panthera pardus orientalis Colchester Zoo (1).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Amūras leopards]]''' &lt;small&gt;(attēlā Kolčesteras zoodārzā)&lt;/small&gt; ir visretāk sastopamais no visiem [[lielie kaķi|lielajiem kaķiem]] pasaulē?
* ... '''[[1556. gads Latvijā|1556. gadā]]''' sākās [[Livonija]]s [[Koadjutoru karš]], kad [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] bruņinieki uzbruka [[Rīgas arhibīskapija]]i un ieņēma visas tās pilis, bet [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|arhibīskapu]] [[Brandenburgas Vilhelms|Brandenburgas Vilhelmu]] un viņa koadjutoru sagūstīja, arhibīskapijas pārvaldi nododot [[Tērbatas bīskaps|Tērbatas]] un [[Sāmsalas bīskaps|Sāmsalas]] bīskapiem?
* ... neapdzīvotajā '''[[Annobona|Annobonas salā]]''' (mūsdienās ietilpst [[Ekvatoriālā Gvineja|Ekvatoriālajā Gvinejā]]) [[portugāļi]] izveidoja [[kolonija|koloniju]], kur nometināja vergus no [[Angola]]s un netālās [[Santome]]s, kas, sajaucoties ar eiropiešiem, jau 16. gadsimtā izveidoja savdabīgu kopienu ''forros'' — ‘atbrīvotie [vergi]’, kas runāja [[Kreoliskās valodas|kreoliskā]] [[portugāļu valoda]]s variantā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ropazu baznica 04 2015-02-15.jpg|border|right|150px]]
* ... kopš [[2020. gads Latvijā|2020. gada]] '''[[Ropažu luterāņu baznīca|Ropažu luterāņu baznīcā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Adventa laiks|Adventa]] un [[Ziemassvētki|Ziemassvētku]] laikā tiek izveidots īpašs &quot;Gaismas dārzs&quot;?
* ... 55 km garš un 6—22 km plats šaurums dienvidos '''[[Venecuēlas līcis|Venecuēlas līci]]''' savieno ar [[Marakaibo ezers|Marakaibo ezeru]]?
* ... viena no '''[[Kaļķupes ielejas dabas liegums|Kaļķupes ielejas dabas lieguma]]''' izteiksmīgākajām reljefa formām ir [[Puiškalna pilskalns|Puiškalns]] (pilskalns un sena svētvieta), kas atrodas [[Pilsupe|Kaļķupes]] un Mazupes satekas vietā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2025-01-11 IBU World Cup Biathlon Oberhof 2025 STP 5006.jpg|border|right|200px]]
* ... 2024. gada Pasaules čempionātā [[biatlons|biatlonā]] junioriem, kas notika [[Igaunija|Igaunijā]], [[Otepē]], [[Vācija]]s biatloniste '''[[Jūlija Tanheimere]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja četras medaļas, individuālajā distancē un stafetē kļūstot par čempioni?
* ... '''[[1540. gads Latvijā|1540. gadā]]''' [[Johans IV fon Minhauzens|Johanu IV fon Minhauzenu]] ievēlēja par [[Kurzemes bīskaps|Kurzemes bīskapu]]?
* ... pirmo '''[[Labākā animācijas filma (Zelta globusa balva)|Zelta globusa balvu kā labākā animācijas filma]]''' saņēma ''[[Pixar]]'' studijas filma &quot;[[Vāģi]]&quot; 2006. gadā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Amelanchier spicata tähk-toompihlakas 01 estonia.JPG|border|right|200px]]
* ... '''[[vārpainā korinte|vārpainās korintes]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], taču suga ir plaši ieviesusies un tiek kultivēta [[Eiropa|Eiropā]], kur vietām pārgājusi savvaļā; arī [[Latvija|Latvijā]] sastopama nereti, ir pārgājusi savvaļā un naturalizējusies?
* ... [[Eiropa]]s kontinentālās daļas galējais dienvidu punkts '''[[Tarifas rags]]''' atrodas [[Spānija]]s pašos dienvidos [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] krastā bijušās Palomasas salas galā, kas kopš 1808. gada ar {{nobr|300 m}} garu dambi savienota ar kontinentu?
* ... '''[[santīms]]''' ir mazākā [[nauda]]s vienība daudzās valstīs, kuras [[valūta]] vēsturiski ir bijusi saistīta ar franču vai latīņu monētu sistēmu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rosaceae - Pyrus pyraster - Perastro-1.JPG|border|right|200px]]
* ... [[Latvija|Latviju]] šķērso '''[[meža bumbiere]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[izplatības areāls|izplatības areāla]] ziemeļu-ziemeļaustrumu robeža, tādēļ tā ir diezgan reti sastopama visā teritorijā, izņemot valsts ziemeļaustrumu daļu?
* ... [[Reformācija Livonijā|Livonijas Reformācijas]] gaitā '''[[1529. gads Latvijā|1529. gadā]]''' [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskaps]] [[Tomass Šēnings]] [[Lībeka|Lībekā]] noslēdza līgumu uz 6 gadiem ar [[Rīga]]s pilsētu, pēc kura Rīga atkal atzina arhibīskapa virskundzību, bet tās iedzīvotājiem bija tiesības paturēt [[luterticība|Mārtiņa Lutera ticību]]?
* ... '''[[dārgmetāli]]''' parasti ir izturīgi pret [[oksidēšanās|oksidēšanos]] un [[korozija|koroziju]], kas padara tos ļoti piemērotus izmantošanai [[rotaslieta|rotās]], [[monēta|monētās]], investīcijās un dažādās rūpnieciskās nozarēs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Roy Orbison 1965.jpg|border|right|150px]]
* ... 1980. gados [[Amerikāņi (nācija)|amerikāņu]] dziedātājs un dziesmu autors '''[[Rojs Orbisons]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pievienojās grupai ''The Traveling Wilburys'', kurā darbojās kopā ar tādiem māksliniekiem kā [[Bobs Dilans]], [[Džordžs Harisons]], [[Toms Petijs]] un Džefs Linns?
* ... bijušais amerikāņu [[basketbolists]] '''[[Braiens Skalabrini]]''', kurš savas karjeras laikā pārstāvējis trīs [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] klubus, kopā ar [[Bostonas &quot;Celtics&quot;]] kļūstot par 2008. gada [[NBA čempioni|NBA čempionu]], tagad darbojas kā &quot;Celtics&quot; spēļu komentētājs televīzijā?
* ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga ceturtajā lielākajā salā '''[[Kauai]]''' [[Džeimss Kuks|Džeimsa Kuka]] trešās ekspedīcijas laikā [[1778. gads|1778. gada]] janvārī notika pirmais eiropiešu kontakts ar havajiešiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Lymnaea stagnalis Arboretum de Paris.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[dīķgliemeži]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[lielais dīķgliemezis]])&lt;/small&gt; ir plaši izplatīti pasaules [[saldūdens]] baseinos, ieskaitot [[Latvija|Latviju]], kur ir zināmas 6 vai 7 dīķgliemežu [[suga]]s?
* ... '''[[1528. gads Latvijā|1528. gada]]''' 6. februārī [[Rīgas domkapituls]] pēc [[Livonijas ordeņa mestri|Livonijas mestra]] [[Valters fon Pletenbergs|Valtera fon Pletenberga]] ieteikuma par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapu]] ievēlēja [[Tomass Šēnings|Tomasu Šēningu]]?
* ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[šausmu filma]] '''&quot;[[Nosferatu (2024. gada filma)|Nosferatu]]&quot;''' ir [[jauns ekranizējums]] [[F. V. Murnavs|F. V. Murnava]] 1922. gada mēmajai filmai &quot;[[Nosferatu, šausmu simfonija]]&quot;, kuras pamatā ir [[Brems Stokers|Brema Stokera]] 1897. gada romāns &quot;[[Drakula (romāns)|Drakula]]&quot;?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Han Kang, 2024 Nobel Prize Laureate in Literature (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[2024. gads|2024. gadā]] [[Dienvidkoreja]]s romānu rakstniece un dzejniece '''[[Hana Ganga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ieguva [[Nobela prēmija literatūrā|Nobela prēmiju literatūrā]] &quot;par savu intensīvi poētisko prozu, kas konfrontē vēsturiskās traumas un atgādina par cilvēka dzīvības trauslumu&quot;?
* ... '''[[Krievijas juku laiki|Krievijas juku laiku]]''' troņa pretendents '''[[Viltusdmitrijs II]]''' 1607. gadā [[Lietuvas lielkņaziste]]s pierobežā [[Staroduba]]s pilsētā sevi pasludināja par caru Dmitriju ([[Viltusdmitrijs I]]), kurš izglābies no nogalināšanas 1606. gada maijā?
* ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga astotā lielākā sala '''[[Kahoolave]]''' ir vienīgā neapdzīvotā no galvenajām arhipelāga salām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Vandzenes muiža -manor.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Vandzenes muiža]]s''' kungu mājā &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; no 1937. līdz 2020. gada augustam darbojās Vandzenes pamatskola?
* ... '''[[1527. gads Latvijā|1527. gadā]]''' [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskaps]] [[Johans VII Blankenfelds]] devās uz [[Spānija|Spāniju]] pie [[Svētās Romas impērijas ķeizari|Svētās Romas impērijas ķeizara]] [[Kārlis V Hābsburgs|Kārļa V]], kur mira?
* ... '''[[Carnikavas nēģi]]''' tikuši pasniegti galdā arī [[Krievijas ķeizariene]]i [[Katrīna II Lielā|Katrīnai II]], kad, pēc vienas versijas, atbraucot uz [[Rīga|Rīgu]], viņa viesojusies arī [[Carnikava|Carnikavā]] un tur pirmo reizi izmēģinājusi ceptus [[Upes nēģis|nēģus]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ķemeru viesnīca pēc 1936.JPG|border|right|200px]]
* ... [[1936. gads Latvijā|1936. gadā]] [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidents]] [[Kārlis Ulmanis]] '''[[Ķemeru kūrorts|Ķemeru kūrortā]]''' atklāja [[Ķemeru viesnīca|viesnīcu &quot;Ķemeri&quot;]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ar 100 komfortablām istabām un greznu halli, kuras arhitekts bija [[Eižens Laube]]?
* ... [[Kamerūna]]s [[Futbols|futbolists]] '''[[Tomass N'Kono]]''' ir viens no izcilākajiem [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargiem]] [[Āfrika]]s kontinentā, bet atpazīstamību iemantojis [[Spānija]]s klubā ''[[RCD Espanyol|Espanyol]]'', ko pārstāvēja gandrīz desmit gadus, aizvadot vairāk nekā 300 oficiālās spēles?
* ... [[Alžīrija]]s lielākais [[ezers]] '''[[Melhīrs]]''' sausajā sezonā izžūst un pārvēršas [[solončaks|solončakā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2025 Ahmed al-Sharaa (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Ahmeds aš Šarā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš pēc '''[[Asada režīma krišana]]s''' un [[Sīrijas pārejas valdība]]s izveidošanas kļuva par par ''[[de facto]]'' [[Sīrija]]s valsts vadītāju, no 2017. līdz 2025. gadam bija [[džihāds|džihādistu]] [[terorisms|teroristiskās]] organizācijas ''[[Hay'at Tahrir al-Sham]]'' vadītājs?
* ... '''[[1525. gads Latvijā|1525. gadā]]''' [[Livonijas landtāgs|Livonijas landtāga]] laikā baznīcas reformators [[Silvestrs Tegetmeijers]] [[Valmieras Sv. Sīmaņa baznīca|Valmieras Sv. Sīmaņa baznīcā]] noturēja sprediķi pret [[katoliskā ticība|katolisko ticību]]?
* ... '''[[Mirušā interneta teorija]]''' ir [[sazvērestības teorija]], kas apgalvo, ka koordinētu un tīšu centienu dēļ [[internets]] kopš 2016. vai 2017. gada galvenokārt sastāv no [[robotprogrammatūra]]s darbībām un automātiski ģenerēta satura, ko pārvalda algoritmiskā kurācija, ar mērķi kontrolēt cilvēku darbību?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Narges Mohammadi (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[2023. gads|2023. gadā]] [[Irāna]]s [[žurnāliste]] un [[cilvēktiesības|cilvēktiesību]] aktīviste '''[[Nargisa Mohammadi]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ieguva [[Nobela miera prēmija|Nobela miera prēmiju]] &quot;par viņas cīņu pret sieviešu apspiešanu Irānā un cīņu par cilvēktiesībām un brīvību visiem&quot;?
* ... [[Tunisija]]s lielākais [[ezers]] '''[[Džerīds]]''' sausajā sezonā izžūst un pārvēršas [[solončaks|solončakā]]?
* ... '''[[kravas līnijkuģis|kravas līnijkuģu]]''' noriets sākās 20. gadsimta 70. gados, ieviešot [[konteinerkuģis|konteinerkuģus]]; viens no pēdējiem kravas līnijkuģiem ir ''Silver Supporter'', kurš dodas uz [[Pitkērna|Pitkērnu]] četras reizes gadā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Lieliecavas muiža.JPG|border|right|200px]]
* ... [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] [[Kurzemes ofensīva]]s laikā [[1915. gads Latvijā|1915. gada]] vasarā '''[[Lieliecavas muiža]]s''' kungu māju &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nodedzināja [[Krievijas Impērija|Krievijas]] karaspēka atkāpšanās laikā, bet pēc [[1920. gada zemes reforma]]s muižas zemi tās īpašniekiem [[Pāleni]]em atsavināja?
* ... '''[[1524. gads Latvijā|1524. gadā]]''' [[Romas pāvests]] [[Klements VII]] par [[Kurzemes bīskapu saraksts|Kurzemes bīskapu]] pasludināja agrāko [[Livonijas ordeņa mestrs|mestra]] [[Valters fon Pletenbergs|Pletenberga]] kancleru [[Hermanis Ronebergs|Hermani Ronebergu]], bet par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapu]] — koadjutoru [[Johans VII Blankenfelds|Johanu VII Blankenfeldu]]?
* ... amerikāņu aktiera [[Džonijs Deps|Džonija Depa]] un franču dziedātājas un aktrises [[Vanesa Paradī|Vanesas Paradī]] meita '''[[Lilija Rouza Depa]]''' arī ir [[aktrise]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Escargot - Helix pomatia (11930989385).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[kātacu plaušgliemeži|kātacu plaušgliemežus]]''' raksturo ievilkties spējīgu taustekļu pāris, kuru galā atrodas [[acis]] &lt;small&gt;(attēlā parka vīngliemezis)&lt;/small&gt;?
* ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] ziemeļrietumos esošā '''[[Meinas līcis|Meinas līča]]''' krasta līnija ir stipri izrobota, un no tā atzarojas vairāki līči, no kuriem lielākais ir [[Fandi līcis]] ziemeļos, kurā novērojamas pasaulē augstākās [[plūdmaiņas]] — līdz 21 m?
* ... '''[[Jūtas karš]]''' no [[1857. gads|1857. gada]] maija līdz [[1858. gads|1858. gada]] jūlijam norisinājās starp [[Mormoņi|mormoņu]] kolonistiem [[Jūta]]s teritorijā un [[ASV federālā valdība|ASV federālās valdības]] nosūtītajiem [[ASV Armija|ASV bruņotajiem spēkiem]] un tika atrisināts sarunu ceļā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Aeg peter-behrens03.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[tējkanna]]s''' parādījās 17. gadsimtā, kad tās pa tirdzniecības ceļiem atceļoja no [[Āzija]]s &lt;small&gt;(attēlā tējkanna no 1909. gada)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[1501. gads Latvijā|1501. gada]]''' 27. augustā [[Sericas kauja|Sericas kaujā]], pēc [[Rusova Livonijas hronika]]s ziņām, vairāk nekā 4000 vīru lielais [[Livonija]]s karaspēks uzvarēja 40 000 vīru lielo [[Maskavija]]s un [[Pleskavas kņazi]]stes karaspēku?
* ... [[Liepāja]]s koncertzāles &quot;[[Lielais dzintars (koncertzāle)|Lielais dzintars]]&quot; autors ir [[austrieši|austriešu]] [[arhitekts]] '''[[Folkers Gīnke]]'''?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Korina 2017-06-04 Physocarpus opulifolius 4.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Ziemeļamerika]]s austrumos sastopamais '''[[irbeņlapu fizokarps]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir ieviests [[Eiropa|Eiropā]], tostarp [[Latvija|Latvijā]], kā dekoratīvs [[krūms]], un vietām pārgājis savvaļā?
* ... [[Senā Divupe|Divupē]] ir atrastas senas māla plāksnītes, kurās aprakstītas [[ēdiens|ēdienu]] gatavošanas '''[[Recepte (kulinārija)|receptes]]'''; tās pašlaik ir pirmās zināmās '''[[pavārgrāmata]]s''' vēsturē?
* ... '''[[karamelizācija]]''' ir [[ogļhidrāti|ogļhidrātu]] ķīmiskas pārveidošanās process, kas notiek karsējot un tiek plaši izmantots kulinārijā, bet turpinot karsēšanu, notiek pārogļošanās, produkta krāsa kļūst tumšbrūna līdz melna, garša rūgta — šāds produkts nav ēdams, jo satur kaitīgas un pat kancerogēnas vielas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Japanese Snow Monkey (Macaque) Mother Grooms Her Young.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Japānas makaks|Japānas makaki]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir vieni no vislabāk pielāgotajiem aukstam klimatam starp visiem [[pērtiķi]]em — tie ir sastopami gan mērenā klimatā, gan sniegotos kalnu apgabalos, kur [[gaisa temperatūra]] var pazemināties līdz -15 °C?
* ... pirmo [[holera]]s [[epidēmija|epidēmiju]] [[Latvija]] piedzīvoja '''[[1831. gads Latvijā|1831. gadā]]''', otrās globālās [[pandēmija]]s laikā?
* ... '''[[sālīšana]]''' ir viena no senākajām [[pārtika]]s saglabāšanas metodēm, kuras efekts ir pārtikas daļēja [[Atūdeņošanās|dehidratācija]], garšas uzlabošana un vairuma [[Baktērijas|baktēriju]] attīstības kavēšana?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dārza vīngliemezis.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[vīngliemežu dzimta]]s''' pārstāvji ir plaši izplatīti visā pasaulē, ieskaitot [[Latvija|Latviju]], kur ir zināmas 12 vīngliemežu sugas &lt;small&gt;(attēlā dārza vīngliemezis)&lt;/small&gt;?
* ... 2024. gadā '''''[[Star Alliance]]''''' bija pasaulē lielākā [[aviosabiedrība|aviosabiedrību]] alianse ar 17,4% lielu tirgus daļu, salīdzinot ar konkurējošajām '''''[[SkyTeam]]''''' (13,7%) un ''[[Oneworld]]'' (11,9%)?
* ... [[Baltā jūra|Baltās jūras]] '''[[Mezeņas līcis|Mezeņas līcī]]''' ir novērojamas [[Krievija]]s [[Arktika|Arktikā]] augstākās pusdiennakts [[plūdmaiņas]] līdz 10,3 m?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Spiraea chamaedryfolia kz02.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[goblapu spireja]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; diezgan bieži tiek kultivēta [[Latvija|Latvijā]] un apstādījumu apkaimē vietām ir pārgājusi savvaļā?
* ... '''[[1875. gads Latvijā|1875. gada]]''' 9. jūlijā [[Rīga|Rīgā]] ieradās [[Zviedrija]]s un [[Norvēģija]]s karalis [[Oskars II]], pieņēma karaspēka parādi un turpināja tālāko ceļu uz [[Maskava|Maskavu]] un [[Pēterburga|Pēterburgu]]?
* ... '''[[Meža (Daugavas pieteka)|Meža]]''' ir garākā [[Daugava]]s pieteka un pieteka ar lielāko caurplūdumu, kā arī otra lielākā aiz [[Aiviekste]]s pēc [[Sateces baseins|baseina]] platības?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rio Ucayali.png|border|right|200px]]
* ... '''[[Ukajali|Ukajali upes]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; garums ir 1600 km, bet kopā ar tās garākajām satekupēm '''[[Tambo]]''' un '''[[Apurimaka|Apurimaku]]''' — 2670 km, un tā tiek uzskatīta par [[Amazone]]s garāko izteku?
* ... vairākas desmitgades ir tikusi apspriesta [[tilts|tilta]] būvniecības iespēja pāri {{nobr|3 km}} platajam '''[[Mesīnas šaurums|Mesīnas šaurumam]]''', kas atdala [[Sicīlija|Sicīliju]] no [[Kalabrija]]s [[Apenīnu pussala|Apenīnu pussalā]], taču projekts vairākkārt ir ticis atcelts un atsākts politisku lēmumu rezultātā?
* ... '''[[marinēšana]]''' ir līdzīga [[sālīšana]]i, izņemot to, ka sālīšana ir atkarīga no [[sāls]], nevis skābju vai fermentu darbības, un arī [[skābēšana]]i, izņemot to, ka skābēšanu parasti veic daudz ilgāku laiku?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:MtCleveland ISS013-E-24184.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[vulkāniskie pelni]]''' &lt;small&gt;(attēlā izvirdumā [[Aļaska|Aļaskā]])&lt;/small&gt; galvenokārt sastāv no stikla, [[minerāli|minerālu]] un [[ieži|iežu]] fragmentiem, kuru izmērs parasti nepārsniedz 2 mm un ir ļoti viegli, tāpēc tie var izplatīties simtiem vai pat tūkstošiem kilometru no [[vulkāns|vulkāna]]?
* ... 2037 m vjl augstais '''[[Mičels (kalns)|Mičels]]''' ir [[Apalači|Apalaču]] augstākā virsotne un augstākais klans [[ASV]] uz austrumiem no [[Misisipi (upe)|Misisipi]]?
* ... '''[[liellopu gaļa]]s''' ražošanā 2023. gadā vadošās valstis bija [[Brazīlija]], [[Indija]], [[ASV]], [[Austrālija]] un [[Argentīna]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bibi Andersson (1961).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Zviedri|zviedru]] [[aktrise]] '''[[Bibi Andešone]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vislabāk ir pazīstama ar lomām [[Ingmars Bergmans|Ingmara Bergmana]] filmās — piedalījusies 10 filmās un 3 televīzijas filmās, kurām [[režisors]] bija Bergmans?
* ... [[pārtika]]s '''[[blanšēšana]]''' palīdz samazināt kvalitātes zudumu laika gaitā, to bieži izmanto kā sagatavošanu pirms [[sēnes|sēņu]], [[dārzeņi|dārzeņu]] vai [[augļi|augļu]] sasaldēšanas, dehidrēšanas vai [[konservēšana]]s?
* ... '''[[Trīs Zvaigžņu balva 2024|Trīs Zvaigžņu balvā 2024]]''' par gada sportistu tika atzīti [[basketbolists]] [[Kristaps Porziņģis]], kurš šo balvu saņēma jau trešo reizi, un [[riteņbraucējs]] [[Toms Skujiņš]], bet gada sportistes balvu saņēma basketboliste [[Kitija Laksa]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Занзибар. Залив Чвака 4.jpg|border|right|200px]]
* ... kopā ar ziemeļos esošo '''[[Pemba|Pembu]]''' un citām mazākām saliņām '''[[Ungudža]]''' &lt;small&gt;(attēlā piekraste)&lt;/small&gt; veido [[Zanzibāra]]s arhipelāgu, kas ir pusautonoma [[Tanzānija]]s daļa?
* ... tiek uzskatīts, ka '''[[cepšana]]''' pirmo reizi parādījās [[Senā Ēģipte|Senās Ēģiptes]] virtuvē Vecās valsts laikā, aptuveni 2500. gadā pirms mūsu ēras, bet apmēram [[Viduslaiki|viduslaikos]] uz [[panna]]s cepta [[pārtika]] kļuva par turīgu cilvēku ierastu ēdienu, īpaši cepa [[gaļa|gaļu]] un [[dārzeņi|dārzeņus]]?
* ... [[Padomju Savienības Varonis]] '''[[Ivans Sereda]]''' goda nosaukumu saņēmis par varonību cīņas laikā [[Latvija]]s teritorijā pie [[Daugavpils]] 1941. gada 28. jūnijā, kad bruņojies tikai ar šauteni un [[cirvis|cirvi]], viņš atbruņoja vācu [[tanks|tanku]], kas bija iebraucis padomju lauka virtuvē, un saņēma gūstā tanka apkalpi?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rubens Painting Adam Eve.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Ādams un Ieva|Ādama un Ievas]]''' dzīve Ēdenes dārzā, viņu vēlme ēst aizliegto augli un izraidīšana no [[paradīze]]s kā sods par nepaklausību bieži tiek interpretēts kā simbolisks sākums [[grēks|grēka]] un ciešanu ienākšanai pasaulē &lt;small&gt;(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] glezna &quot;Ādams un Ieva&quot;)&lt;/small&gt;?
* ... [[Pārtikas rūpniecība|pārtikas rūpniecībā]] '''[[agars]]''' kļuva populārs 20. gadsimtā, kad pieauga pieprasījums pēc [[želatīns|želatīna]] alternatīvām un sabiezinātājiem, un tā kā agars nav iegūts no [[dzīvnieki]]em, tas ātri ieguva popularitāti kā [[vegānisms|vegānisks]] un [[veģetārisms|veģetārs]] aizstājējs?
* ... [[1962. gads|1962. gadā]] [[PSRS]] [[Ballistiskā raķete|ballistisko raķešu]] ar kodolgalviņām '''''[[R-12 Dvina]]''''' izvietošana [[Kuba|Kubā]] bija [[Kubas raķešu krīze]]s iemesls?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Old Fort of Zanzibar.jpg|border|right|250px]]
* ... [[1824. gads|1824. gadā]] [[Omānas sultāns]] no [[Maskata]]s uz [[Ungudža|Ungudžu]] pārcēla savu rezidenci, un '''[[Zanzibāra (pilsēta)|Zanzibāra]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izauga kā Omānas un Zanzibāras sultanāta galvaspilsēta?
* ... '''[[sinepes]]''' kā [[ēdiens|ēdiena]] piedeva tiek gatavotas no sinepju sēklām, kuras ir galvenā sastāvdaļa; atkarībā no sinepju veida tiek izmantotas dažādas sinepju šķirnes — baltās (mēreni asas), brūnās (vidēji asas) vai melnās (ļoti asas)?
* ... grupas ''[[The Sound Poets]]'' pirmsākumi meklējami 2006. gadā, kad tika izveidota grupa &quot;Smaragda Pilsētas Burvji&quot;, kas pēc pāris gadiem beidza savu pastāvēšanu, taču 2011. gadā divi šīs grupas dalībnieki — '''[[Jānis Aišpurs]]''' un Normunds Lukša — nodibināja jaunu grupu — ''The Sound Poets''?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cimitirul Vesel de la Sapanta6.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Jautrā kapsēta]]''' [[Rumānija|Rumānijā]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir slavena ar saviem spilgtas krāsas naivisma stilā veidotiem kapu pieminekļu gleznojumiem, kas oriģinālā un poētiskā manierē apraksta cilvēkus, kas tur apglabāti, kā arī ainas no viņu dzīves?
* ... [[tabaka]]s izstrādājuma '''[[snuss|snusa]]''' lietošanas atmešana ir tikpat sarežģīta kā [[smēķēšana]]s atmešana?
* ... '''[[jūras veltes]]''' ir nozīmīgs dzīvnieku izcelsmes [[olbaltumvielas|olbaltumvielu]] avots daudzās diētās visā pasaulē, īpaši piekrastes reģionos?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Hotel de Federaciones 02.jpg|border|right|250px]]
* ... [[1778. gads|1778. gadā]] '''[[Bioko|Bioko sala]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Malabo]] pilsētas panorāma ar Basiles smaili fonā)&lt;/small&gt; nonāca [[Spānija]]s valdījumā, kas to apvienoja ar Riomuni teritoriju vienotā kolonijā Spāņu Gvinejā, bet [[1968. gads|1968. gadā]] [[kolonija]] ieguva neatkarību kā [[Ekvatoriālā Gvineja]]?
* ... '''''[[dim sum]]''''' ir viegli [[ēdieni]], ko saskaņā ar [[ķīnieši|ķīniešu]] tējas tradīcijām parasti pasniedz kopā ar [[puera tēja]]s tasi pirms vakariņām?
* ... 2024. gadā '''[[Kūdras rūpniecība Latvijā|Latvijas kūdras rūpniecība]]''' ieguva 31% no [[Eiropa]]s profesionālajā [[dārzkopība|dārzkopībā]] izmantotās [[kūdra]]s?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:SIMAL limoncello jp.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[limončello]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir otrs populārākais [[liķieris]] [[Itālija|Itālijā]] un tradicionāli tiek pasniegts atdzesēts kā [[gremošana|gremošanu]] stimulējošs līdzeklis pēc vakariņām?
* ... '''[[Nabesnas šļūdonis]]''' '''[[Vrangeļa kalni|Vrangeļa kalnos]]''' ir garākais ieleju [[ledājs]] [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] un garākais iekšzemes ieleju ledājs pasaulē?
* ... '''[[tautas medicīna]]''' balstās uz paaudzēm nodotu pieredzi, dabas resursu izmantošanu un intuitīvu pieeju [[veselība]]s problēmu risināšanā, taču tās efektivitāte ne vienmēr ir zinātniski pierādīta, tāpēc dažkārt ir nepieciešama piesardzība tās pielietošanā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bourvil2.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Franči|franču]] [[aktieris]] un [[dziedātājs]] '''[[Burvils]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vislabāk ir zināms ar lomām [[Kinokomēdija|kinokomēdijās]] un sevišķi sadarbību ar [[Luijs de Finess|Luiju de Finesu]]?
* ... '''[[karstvīns|karstvīna]]''' gatavošanas tradīcija parādījās [[viduslaiki|viduslaikos]] [[Ziemeļeiropa|Ziemeļeiropā]]?
* ... ar [[biatlons|biatlonu]] nodarbojas arī [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieces [[Sanita Buliņa|Sanitas Buliņas]] dvīņu māsa '''[[Sandra Buliņa]]''', kura arī ir [[Latvija]]s izlases dalībniece?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Melnsilupe and Baltic sea.jpg|border|right|200px]]
* ... reizēm par '''[[Melnsilupe|Melnsilupi]]''' &lt;small&gt;(attēlā Melnsilupes ieteka [[Rīgas līcis|Rīgas līcī]])&lt;/small&gt; sauc arī tās sateces upi [[Lorumupe|Lorumupi]], jo sākotnēji Milzgrāvja (otras sateces) nebija, un to izraka tikai [[1842. gads Latvijā|1842. gadā]] pēc [[Dundaga]]s barona pavēles, lai nolaistu Dieviņa ezeru?
* ... [[grieķi|grieķu]] virtuvei piedrīgais '''[[giross]]''' ir līdzīgs citiem līdzīgiem [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] un [[Vidusjūra]]s reģiona ēdieniem, piemēram, [[Kebabs|kebabam]] un [[šaverma]]i, taču tas izceļas ar savām unikālajām [[Garšviela|garšvielām]] un sastāvdaļu kombinācijām?
* ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2025. gada Pasaules čempionātā biatlonā]]''' četras zelta medaļas izcīnīja [[Francija]]s biatloniste [[Žilija Simona]], bet [[Norvēģija]]s biatlonists [[Juhanness Tīngnēss Bē]], kuram šis bija pēdējais [[Pasaules čempionāts biatlonā|pasaules čempionāts]] karjerā, ieguva trīs zelta, vienu sudraba un vienu bronzas medaļu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Maui, Hawaii beach.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga otro lielāko salu '''[[Maui]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; veido divi [[vulkāns|vulkānu]] masīvi Haleakalā un Kahālāvai, ko savieno {{nobr|10 km}} plats [[zemesšaurums]], kas faktiski ir vienīgā apdzīvotā un [[lauksaimniecība]]i izmantojamā teritorija?
* ... '''[[sālīts speķis|sālītā speķa]]''' vēsture ir cieši saistīta ar [[zemkopība]]s un [[lopkopība]]s tradīcijām: vēsturiski tas tika gatavots, lai saglabātu [[cūkgaļa|cūkgaļu]] ziemas mēnešiem, kad svaigu pārtikas produktu pieejamība bija ierobežota, jo [[sālīšana]] bija vienkārša un efektīva metode, kas ļāva paildzināt [[speķis|speķa]] derīguma termiņu, vienlaikus uzlabojot tā garšu?
* ... [[Rietumāfrika]]s piekrastes reģionu, kas mūsdienās aptver daļu no [[Gana]]s, [[Togo]], [[Benina]]s un [[Nigērija]]s, vēsturiski dēvē par '''[[Vergu Krasts|Vergu Krastu]]''', kas radies [[koloniālisms|koloniālajā periodā]], kad reģions bija viens no galvenajiem transatlantiskās [[vergu tirdzniecība]]s centriem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Lorumupes atsegums.JPG|border|right|200px]]
* ... pie [[Vīdale]]s '''[[Lorumupe]]''', tekot cauri [[Kaļķupes ieleja|Kaļķupes ielejas dabas liegumam]], šķērso [[Šlīteres Zilie kalni|Šlīteres Zilo kalnu]] turpinājumu, un, izgraužoties caur [[vidusdevona]] [[arukilas svīta]]s [[smilšakmeņi]]em, veido samērā augstus [[atsegums|atsegumus]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[karstā šokolāde]]''' kļuva populāra pēc [[kakao pupiņas|kakao pupiņu]] ieviešanas [[16. gadsimts|16. gadsimtā]], un gadsimtu gaitā tā kļuva par greznu un izsmalcinātu dzērienu, īpaši [[aristokrātija]]s aprindās?
* ... [[Somija]]s [[piena produkti|piena produktu]] ražotājs '''''[[Valio]]''''' pieder 13 Somijas [[piens|piena]] pārstrādes kooperatīviem, kuros apvienojušies aptuveni 3200 piena ražotāji, un tas iepērk 86 % Somijā saražotā piena?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:HYGROCYBE PSITTACINA (6667933911).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] pirmo reizi '''[[zaļā stiklene]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika novērota 1951. gadā [[Lielplatone]]s apkārtnē, bet 2025. gadā [[Latvijas Mikologu biedrība]] to nosauca par [[Gada sēne Latvijā|Gada sēni]]?
* ... [[Rumānija|Rumānijā]] '''[[brinza|brinzu]]''' bieži sauc par nacionālo [[ēdiens|ēdienu]] un izmanto gan kā piedevu, gan kā pamata sastāvdaļu dažādos [[ēdieni|ēdienos]], piemēram, [[pīrāgs|pīrāgos]]?
* ... '''[[Amerikas Savienoto Valstu Gaisa spēku Nacionālais muzejs]]''' ir vecākais un lielākais militārās [[aviācija]]s [[muzejs]] pasaulē, kurā apskatāmi vairāk nekā 360 [[lidaparāti]] un [[raķete]]s?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rouble-1961-Paper-1-Obverse.jpg|border|right|250px]]
* ... pēc [[PSRS sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]] '''[[Padomju rublis|padomju rubli]]''' &lt;small&gt;(attēlā 1 rubļa banknotes averss)&lt;/small&gt; īsu brīdi (līdz 1992., 1993. gadam vai 1994. gadam) turpināja lietot [[Pēcpadomju valstis|pēcpadomju valstīs]] līdz savu nacionālo valūtu izveidei?
* ... '''[[Japānas viskijs|Japānas viskija]]''' vēsture sākas 20. gadsimta sākumā, kad [[japāņi|japāņu]] dzērienu kompānijas sāka eksperimentēt ar [[viskijs|viskija]] ražošanu, iedvesmojoties no [[Skotija]]s tradīcijām?
* ... 2025. gadā [[ASV]] [[futboliste]]s '''[[Naomi Girma]]s''' pāreja no ''Sandjego Wave FC'' uz [[Anglija]]s klubu ''Chelsea'' par pārejas maksu 1,1 miljona [[ASV dolārs|ASV dolāru]] apmērā kļuva par sieviešu futbola transfēra rekordu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Teasel Ottawa.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[meža dipsaks]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nereti ir [[krāšņumaugs]], bet ļoti reti sastopams savvaļā kā dārzbēglis vai ievazāts (adventīvs) augs?
* ... pasaules mērogā '''[[vistas gaļa]]''' ir vispopulārākā [[mājputni|mājputnu]] gaļa, kas veido aptuveni 35—40% no kopējā [[gaļa]]s patēriņa?
* ... par '''[[2025. gada Latvijas čempionāts šahā|Latvijas 2025. gada čempioniem šahā]]''' kļuva [[lielmeistars (šahs)|lielmeistars]] [[Arturs Neikšāns]], čempionāta finālturnīrā izcīnot 8 punktus no 9 iespējamiem, un FIDE meistare [[Marija Kuzņecova]], sacensībās iegūstot 7,5 punktus no 9 iespējamiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:RB 20200116 Murchison 2-283.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Ugandas prezidents|Ugandas prezidenta]] [[Idi Amins|Idi Amina]] laikā uz [[Viktorijas Nīla]]s esošo '''[[Mērčisona ūdenskritums|Mērčisona ūdenskritumu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pārdēvēja par Kabaregas ūdenskritumu par godu vienam no pēdējiem Buņoro karaļiem, bet nosaukums neiedzīvojās un pēc Amina valdīšanas beigām ūdenskritumam atgrieza iepriekšējo nosaukumu?
* ... 20. gadsimtā īpaši populāri '''[[kokteiļi]]''' kļuva [[Sausais likums ASV|Sausā likuma]] laikā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], kad bārmeņi eksperimentēja ar dažādām receptēm, lai maskētu zemas kvalitātes [[alkoholiskie dzērieni|alkohola]] garšu?
* ... senatnē dienvidu [[Itālija|Itālijā]] esošā '''[[Taranto līcis|Taranto līča]]''' piekraste bija daļa no [[Lielā Grieķija|Lielās Grieķijas]] — šeit atradās grieķu kolonijas, un vēl mūsdienās daļa iedzīvotāju sevi uzskata par etniskiem [[grieķi]]em?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2023-02-12 BMW IBU World Championships Biathlon Oberhof 2023 – Women 10 km Pursuit by Sandro Halank–043.jpg|border|right|150px]]
* ... 2025. gada janvārī [[Pasaules kauss biatlonā|Pasaules kausa]] posmā [[Oberhofa|Oberhofā]] [[Bulgārija]]s [[biatloniste]] '''[[Milena Todorova]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja 3. vietu sprintā, pirmo reizi karjerā kāpjot uz goda pjedestāla Pasaules kausa posmā un iegūstot Bulgārijai pirmo godalgu sieviešu sacensībās pēc 2004. gada, kad to izdevās [[Jekaterina Dafovska|Jekaterinai Dafovskai]]?
* ... '''[[kokosriekstu piens|kokosriekstu pienu]]''' iegūst, apstrādājot nobriedušu [[kokosrieksts|kokosriekstu]] balto mīkstumu, no sarīvētā mīkstuma un [[ūdens]]?
* ... 2025. gada 8. un 9. februārī [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] elektroapgādes tīkli atslēdzās no [[Krievija]]s un [[Baltkrievija]]s energosistēmas, vienu dienu darbojās izolētā režīmā, tad '''[[Baltijas valstu elektroapgādes tīklu sinhronizēšana ar Eiropas elektroenerģijas sistēmu|sinhronizējās ar Eiropas vienoto tīklu]]''' caur [[Polija|Poliju]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cambozola cheese.jpg|border|right|200px]]
* ... '''''[[Cambozola]]''''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Liellops|govs]] [[Piens|piena]] [[siers]], kas ir [[franči|franču]] treknā krējuma mīkstā siera un pikantā zilā [[itālieši|itāļu]] siera ''Gorgonzola'' kombinācija?
* ... lai gan '''[[bezalkoholiskie dzērieni]]''' ir ārkārtīgi populāri un veido ievērojamu daļu no globālā [[pārtika]]s un dzērienu tirgus, tie bieži tiek kritizēti par ietekmi uz [[veselība|veselību]]; pētījumi rāda, ka pārmērīgs saldināto dzērienu patēriņš ir viens no galvenajiem [[aptaukošanās]] cēloņiem pasaulē, piemēram, viena 330 ml gāzētā dzēriena pudele var saturēt līdz pat 35—40 g [[cukurs|cukura]]?
* ... '''[[šeihs]]''' var būt [[cilts]] vai kopienas vadītājs, reliģiskais skolotājs, garīgais līderis [[sūfisms|sūfismā]] vai pat valsts valdnieks, īpaši [[Persijas līča valstis|Persijas līča valstīs]]; mūsdienās tituls tiek izmantots gan formālā, gan neformālā nozīmē, un tā pielietojums atšķiras atkarībā no reģiona un kultūras konteksta?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cup and Saucer LACMA 47.35.6a-b (1 of 3).jpg|border|right|200px]]
* ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[tase]]s''' popularitāte strauji pieauga 17. gadsimtā, kad caur [[tirdzniecība]]s ceļiem sāka ievest [[tēja|tēju]] un [[kafija|kafiju]] &lt;small&gt;(attēlā 18. gadsimta vidus tase)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts kamaniņu sportā|2025. gada Pasaules čempionātā kamaniņu sportā]]''' [[Latvija]]s sportisti izcīnīja vienu medaļu: otrajā vietā finišēja divnieks [[Mārtiņš Bots]] un [[Roberts Plūme (kamaniņu braucējs)|Roberts Plūme]]?
* ... [[Senā Grieķija|Senajā Grieķijā]] un [[Senā Roma|Romā]] '''[[pusdienas]]''' (''prandium'') bija neliela ēdienreize, kurā parasti tika baudīta [[maize]], [[siers]], [[augļi]] vai citas vienkāršas '''[[uzkodas]]''', un šajā periodā galvenā maltīte tika ieturēta vakarā, bet pusdienas tika uzskatītas par funkcionālu, nevis izsmalcinātu ēdienreizi?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2018 01 Croissant IMG 0685.JPG|border|right|200px]]
* ... lai gan '''[[kruasāns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir populārs [[Francija]]s produkts, tas radies [[Austrija|Austrijā]]?
* ... nosaukuma '''‘[[Bārs (iestāde)|bārs]]’''' izcelsme meklējama [[Angļu valoda|angļu valodā]], kur vārds ''bar'' sākotnēji apzīmēja leti vai barjeru, kas atdalīja [[Alkoholiskie dzērieni|dzērienu]] sagatavošanas vietu no apmeklētājiem?
* ... lai gan [[Ķīna]]s [[Mākslīgais intelekts|mākslīgā intelekta]] modeļu un tehnoloģiju uzņēmuma '''''[[DeepSeek]]''''' modeļi ir tehnoloģiski attīstīti, tie joprojām atpaliek no ''[[OpenAI]]'' un ''[[DeepMind]]'' jaunākajām versijām, kas var būt saistīts ar pieejamo resursu ierobežojumiem un Ķīnas valdības regulējumiem, kas var ierobežot inovāciju brīvību?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Изборская крепость. Архитектурный ансамбль.jpg|border|right|200px]]
* ... mūsdienu [[Krievija]]s rietumos pie [[Igaunija]]s robežas esošo '''[[Izborskas cietoksnis|Izborskas cietoksni]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uzcēla 14. gadsimtā, bet ieprekšējo, kas atradās 1,5 km attālumā, [[Livonijas krusta kari|Livonijas krusta karu]] laikā [[Karagājiens uz Izborsku un Pleskavu (1240)|1240. gadā ieņēma Livonijas karaspēks]] un atstāja pēc [[Ledus kauja]]s [[1242. gads|1242. gadā]]?
* ... '''[[perijs]]''', kas tiek gatavots no [[Bumbieres|bumbieriem]], līdzīgi kā [[sidrs]] tiek gatavots no [[Ābols|āboliem]], ir tradicionāls dzēriens vairākās valstīs, īpaši [[Anglija|Anglijā]], [[Francija|Francijā]] un citviet [[Eiropa|Eiropā]]?
* ... sadarbībā ar režisoru [[Aleksandrs Leimanis|Aleksandru Leimani]] rakstnieks '''[[Jānis Anerauds]]''' veidoja scenārijus filmām &quot;[[Vella kalpi]]&quot; (1970), &quot;[[Vella kalpi Vella dzirnavās]]&quot; (1972) un &quot;[[Melnā vēža spīlēs]] (1975)?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Żurek soup served in PKP restaurant car.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[žurs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek uzskatīts par [[Polija]]s nacionālās virtuves sastāvdaļu un visbiežāk tiek gatavots no [[rudzu milti|rudzu miltu]] [[ieraugs|ierauga]], dažkārt arī ar skābētām auzu pārslām, [[maize|maizi]] vai kviešiem, un tam ir raksturīga nedaudz skābena, bieza un pikanta garša?
* ... valsts militārais vadītājs feodālajā [[Japāna|Japānā]] '''[[sjoguns]]''' faktiski bija arī valsts vadītājs; oficiāli valsts vadītājs bija [[Japānas imperatoru uzskaitījums|Japānas imperators]], kas patiesībā bija vienīgi valsts garīgais līderis?
* ... vadošā [[politiskā partija]] [[Turkmenistāna|Turkmenistānā]] '''[[Turkmenistānas Demokrātiskā partija]]''' tika dibināta [[1991. gads|1991. gada]] 16. decembrī, pēc [[Padomju Savienības sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]], kļūstot par tiešu pēcteci [[Padomju Savienības Komunistiskā partija|Padomju Savienības Komunistiskās partijas]] Turkmenistānas nodaļai?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cajanus cajan Leaf, flowers and fruits.png|border|right|200px]]
* ... '''[[cūku zirņi|cūku zirņu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcelsme rodama [[Dienvidāzija|Dienvidāzijā]], bet mūsdienās tos plaši audzē [[tropi|tropu]] un [[subtropi|subtropu]] apgabalos; tie ir izturīgi pret [[sausums|sausumu]], tāpēc ir nozīmīgs [[pārtika]]s avots sausajos reģionos?
* ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] [[Japāna]] [[Sanfrancisko līgums|Sanfrancisko līgumā]] atteicās no [[Sahalīna]]s un [[Kuriļu salas|Kuriļu salu]] ziemeļu daļas, bet ne no '''[[Šikotana|Šikotanas salas]]''' un '''[[Habomai|Habomai salām]]''', taču [[PSRS]] izlēma neparakstīt Sanfrancisko līgumu un paturēt visas Kuriļu salas, iekļaujot tās [[Sahalīnas apgabals|Sahalīnas apgabalā]]?
* ... [[Itāļi|itāļu]] [[kinorežisors|kinorežisora]], viena no vadošajiem [[Itāļu neoreālisms|itāļu neoreālisma]] virziena pārstāvjiem '''[[Roberto Rosellīni]]''' otrā sieva no 1950. līdz 1957. gadam bija zviedru aktrise [[Ingrīda Bergmane]], meita — [[aktrise]], [[rakstniece]], [[Filantropija|filantrope]] un [[modele]] [[Izabella Rosellīni]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Tart telur Portugis (Pastéis de nata) 20230409 194702.jpg|border|right|200px]]
* ... kopš ''Fábrica de Pastéis de Belém'' atvēršanas oriģinālā [[Recepte (kulinārija)|recepte]], kas iedvesmoja dažādus [[portugāļi|portugāļu]] smalkmaizīšu '''''[[pastel de nata]]''''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; veidus, tiek turēta slepenā telpā, un ceptuve ir vienīgā, kas kūciņas ražo pēc oriģinālās receptes?
* ... [[Francija]]s [[Seriāls|televīzijas detektīvseriālu]] '''&quot;[[Šerifs (seriāls)|Šerifs]]&quot;''' 6 sezonu garumā no 2013. gada 25. oktobra līdz 2019. gada 22. februārim pārraidīja [[Francija]]s sabiedriskās televīzijas kanālā ''[[France 2]]''?
* ... tehnoloģiju [[uzņēmums|uzņēmumu]], kas specializējas [[Mākslīgais intelekts|mākslīgā intelekta]] un [[mašīnmācīšanās]] izpētē un attīstībā '''''[[DeepMind]]''''' 2010. gadā dibināja Demiss Hassabiss, Šeins Leggs un Mustafa Sulejmans, bet 2014. gadā to iegādājās ''[[Google]]'', uzņēmumam kļūstot par ''[[Alphabet Inc.]]'' grupas daļu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Medlar pomes and leaves.jpg|border|right|200px]]
* ... jau kopš antīkajiem laikiem [[Eiropa|Eiropā]] un [[Āzija|Āzijā]] kultivētā '''[[mespils|mespila]]''' [[augļi]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sākotnēji ir cieti un rūgti, bet pēc nogatavošanās un īslaicīgas uzglabāšanas kļūst mīksti un saldi?
* ... '''[[bezalkoholiskais alus]]''' tiek gatavots līdzīgi kā parastais [[alus]], izmantojot [[Iesals|iesalu]], [[apiņi|apiņus]], [[Raugs|raugu]] un [[ūdens|ūdeni]], bet ražošanas procesā [[etilspirts|alkohols]] tiek samazināts vai izņemts?
* ... [[valodnieks]], bijušais [[Valsts valodas centrs|Valsts valodas centra]] direktors '''[[Māris Baltiņš]]''' augstāko izglītību ieguvis kā mediķis [[Rīgas Medicīnas institūts|Rīgas Medicīnas institūtā]], kur 1989. gadā aizstāvēja medicīnas zinātņu kandidāta grādu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Meaty Lasagna 8of8 (8736299782).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[lazanja]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir ne tikai [[itāļi|itāļu]] virtuves simbols, bet arī plaši pazīstams un iecienīts [[ēdiens]] daudzās citās valstīs, īpaši [[ASV]], kur tas bieži tiek pasniegts ģimenes vakariņās un svētku maltītēs?
* ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] teātra un kino [[aktrise]] '''[[Olga Šepicka]]''' atveidoja galveno [[Marija Leiko|Marijas Leiko]] lomu [[Dāvis Sīmanis jaunākais|Dāvja Sīmaņa]] kinofilmā &quot;[[Marijas klusums]]&quot;, par ko saņēmusi &quot;[[Lielais Kristaps|Lielā Kristapa balvu]]&quot; kā [[Labākā aktrise (Lielais Kristaps)|gada labākā aktrise]]?
* ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Masačūsetsa]]s štata pilsēta '''[[Seilema (Masačūsetsa)|Seilema]]''' ir plaši pazīstama ar [[Salemas raganu prāva|Seilemas raganu prāvām]] [[1692. gads|1692. gadā]], kas tiek atspoguļotas pilsētas kultūrā arī mūsdienās?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cornus mas Herbstlaub 20221023 02.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]] un [[Dienvidrietumāzija|Dienvidrietumāzijā]] sastopamā '''[[kizils|kizila]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[augļi]] tiek izmantoti svaigā veidā, kā arī [[ievārījums|ievārījumu]], [[sula|sulu]] un [[destilācija|destilātu]] pagatavošanā, savukārt koka cietība un izturība padara to piemērotu dažādiem [[amatniecība]]s darbiem?
* ... '''[[keratīns]]''', kas ir atrodams [[Cilvēks|cilvēka]] un [[Dzīvnieks|dzīvnieku]] [[āda|ādā]], [[mati|matos]], [[nagi|nagos]] un [[spalvas|spalvās]], nodrošina šiem audiem izturību, elastību un aizsardzību pret ārējiem faktoriem, piemēram, mehāniskiem bojājumiem un mitruma zudumu?
* ... [[mūzikas grupa|grupas]] &quot;[[Tautumeitas]]&quot; dziesma, ar kuru viņas pārstāvēja [[Latvija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Latviju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], '''&quot;[[Bur man laimi]]&quot;''' ir pirmā dziesma, kas [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas]] finālā izskanējusi [[Latviešu valoda|latviešu valodā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Blue-eyed Grass (18044938850).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[šaurlapu sizirinhija]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], taču tā ir naturalizējusies arī vietām [[Eiropa|Eiropā]], tostarp reti [[Latvija|Latvijā]], kultivācijas rezultātā?
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[kartupeļu biezenis]]''' kļuva iecienīts 19. gadsimtā, kad [[kartupeļi]] sāka plaši aizvietot [[graudaugi|graudaugus]]?
* ... 1994. gadā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Vašingtona (štats)|Vašingtonas štata]] pilsētā '''[[Belvjū (Vašingtona)|Belvjū]]''' [[Džefs Beizoss]] dibināja uzņēmumu ''[[Amazon]]''?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Napa cabbages.png|border|right|150px]]
* ... kopš 20. gadsimta [[Ķīna|Ķīnā]] populārie '''[[Pekinas kāposti]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir kļuvuši par plaši izplatītu [[dārzenis|dārzeni]] arī [[Eiropa|Eiropā]], [[Amerika|Amerikā]] un [[Austrālija|Austrālijā]]?
* ... lai arī '''[[retzemju elementi|retzemju elementu]]''' dabā ir gana daudz, taču tie ir ļoti izkliedēti un grūti iegūstami?
* ... '''[[Tvikenemas stadions]]''' [[Londona]]s apkaimē [[Ričmonda pie Temzas|Ričmondā pie Temzas]] ir pasaulē lielākais [[Regbijs|regbija-15]] stadions, kura skatītāju vietu skaits nesen palielināts līdz {{nobr|82 000}} sēdvietām, padarot to par otro lielāko stadionu [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] pēc [[Vemblija stadions|Vemblija stadiona]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of England.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Anglijas karogs|Anglijas karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; esošais sarkanais [[Svētā Jura krusts]] simbolizē [[Anglija]]s aizbildni [[Svētais Juris|Svēto Juri]]?
* ... atšķirībā no [[piena šokolāde]]s, '''[[tumšā šokolāde]]''' satur mazāk [[Cukurs|cukura]] un tai nav pievienots vai ir nedaudz [[piena pulveris]]?
* ... [[Latvijas klimats]] nav tik saulains kā [[Dienvideiropa]]s valstīs, tomēr '''[[saules panelis|saules paneļi]]''' var būt efektīvi, jo vidējais saules starojums [[Latvija|Latvijā]] ir apmēram 900—1100 kWh/m² gadā, kas ir pietiekami, lai nodrošinātu labu [[elektroenerģija]]s ražošanu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Chicken biriyani- My cafe restaurant - Meghalaya DSC 009.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[birjāni]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, ko gatavo no [[rīsi]]em, [[gaļa]]s vai [[dārzenis|dārzeņiem]] un pievienojot plašu [[garšviela|garšvielu]] klāstu, ir tradicionāls [[indieši|indiešu]] virtuves ēdiens, kas apvieno mogulu virtuvi ar vietējo tradīcijām?
* ... [[Mongolija]]s ziemeļu pilsēta '''[[Suhbātara]]''' ir nodēvēta mongoļu revolucionāra, karavadoņa un viena no sociālisma laikā valstī valdījušās [[Mongolijas Tautas revolucionārā partija|Mongolijas Tautas revolucionārās partijas]] dibinātājiem [[Suhebators|Suhebatora Damdina]] vārdā?
* ... '''[[Kanādas sieviešu hokeja izlase]]''' ir bijusi dominējošā komanda lielākajās starptautiskajās sacensībās un uzvarējusi lielākajā daļā lielāko hokeja turnīru, bet viņu lielākie konkurenti ir [[ASV sieviešu hokeja izlase|ASV izlase]], kas ir vienīgā izlase, kas arī ir uzvarējusi kādā galvenajā sieviešu hokeja turnīrā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Apricot and cross section.jpg|border|right|250px]]
* ... austrumu zemēs '''[[aprikozes]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek saistītas ar ilgmūžību un veselību, savukārt rietumos tās bieži tiek uzskatītas par auglības un pārpilnības simbolu?
* ... [[galli|gallu]] vadonis '''[[Verkingetorikss]]''', kurš pretojās [[Romas Republika]]s iebrukumam [[Gallija|Gallijā]], ir kļuvis par varonības simbolu un nacionālo varoni, it īpaši [[Francija|Francijā]], kur viņa tēls tiek godināts kā pretošanās un brīvības cīņu simbols?
* ... '''[[Austrumķīnas dzelzceļš|Austrumķīnas dzelzceļu]]''' uzbūvēja pēc [[Pirmais Ķīnas—Japānas karš|Pirmā Ķīnas—Japānas kara]] un [[Krievijas invāzija Mandžūrijā|Krievijas invāzijas Mandžūrijā]] no 1897. līdz 1903. gadam kā daļu no [[Transsibīrijas dzelzceļš|Transsibīrijas dzelzceļa]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Collage Chinese Cuisine by User-EME.png|border|right|150px]]
* ... '''[[ķīniešu virtuve|ķīniešu virtuvē]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; liels uzsvars tiek likts uz [[ēdiens|ēdiena]] simboliku, piemēram, garās [[nūdeles]] simbolizē ilgmūžību, bet apaļie [[pelmeņi]] — vienotību?
* ... '''[[izdedzinātās zemes taktika]]''' ir militārā [[stratēģija]], kurā tiek iznīcināti visi [[Resurss|resursi]], kas varētu būt noderīgi pretiniekam?
* ... '''[[Zaļā līnija (Kipra)|Zaļā līnija]]''', kas sadala [[Kipra|Kipru]] divās daļās, tika izveidota 1964. gadā pēc etniskajiem konfliktiem starp [[Grieķi|grieķu]] un [[Turki|turku]] kopienām, taču tā tika paplašināta 1974. gadā pēc [[Turcijas iebrukums Kiprā|Turcijas militārās intervences Kiprā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Alcazaba, Punta de la Cornisa y Mulhacén 3.479 m.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Spānija]]s dienvidos [[Sjerranevada]]s grēdā esošais '''[[Mulasens]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir Spānijas kontinentālās daļas un [[Ibērijas pussala]]s augstākā virsotne?
* ... atšķirībā no baltā [[cukurs|cukura]], '''[[brūnais cukurs]]''' nav pilnībā rafinēts, tāpēc tajā ir saglabājušās nelielas [[melase]]s un minerālvielu paliekas?
* ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā vācu piloti izcīnīja aptuveni 70 000 gaisa kauju uzvaru, savukārt vairāk nekā 75 000 '''''[[Luftwaffe (Vērmahts)|Luftwaffe]]''''' lidmašīnu tika iznīcinātas vai smagi bojātas, no tām, gandrīz 40 000 tika pilnībā zaudētas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Sangria in a tall skinny glass in Malaga.jpg|border|right|150px]]
* ... [[spāņi|spāņu]] tautas dzēriens '''[[sangrija]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tradicionāli tiek gatavots, sajaucot [[sarkanvīns|sarkanvīnu]] ar [[augļi]]em, sulu un dažreiz arī spirtotiem dzērieniem, piemēram, [[Brendijs|brendiju]]?
* ... '''[[2025. gada Četru nāciju turnīrs hokejā]]''' bija turnīrs, ko rīkoja [[Nacionālā hokeja līga]] un kurā piedalījās tikai NHL spēlētāji, uz laiku aizstājot NHL ikgadējo [[NHL Visu zvaigžņu spēle|Zvaigžņu spēli]]?
* ... [[mūzikas grupa|grupas]] '''&quot;[[Oranžās Brīvdienas]]&quot;''' sastāvs un muzikālais stils gadu gaitā ir mainījies, bet pēdējos desmit gados sastāvs bija palicis nemainīgs, līdz 2025. gada 20. janvārī negaidīti aizgāja mūžībā grupas līderis [[Ints Ķergalvis]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Munku-Sardyk.jpg|border|right|200px]]
* ... gan [[mongoļi]]em, gan [[burjati]]em uz [[Mongolija]]s un [[Burjatija]]s ([[Krievija]]) robežas esošā [[Sajāni|Sajānu]] augstākā virsotne '''[[Munkusardiks]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir svēts kalns?
* ... pirmo reizi '''[[piena šokolāde|piena šokolādi]]''' 19. gadsimta beigās izveidoja [[Šveice]]s konditors Daniels Peters, izmantojot jaunu tehnoloģiju, lai kombinētu [[Kakao pupiņas|kakao]] ar kondensētu [[piens|pienu]], kas ļāva [[šokolāde]]i saglabāt stabilu formu?
* ... [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] '''[[Čehoslovākijas trimdas valdība|Čehoslovākijas trimdas valdību]]''' uzskatīja par leģitīmu [[Čehoslovākija]]s valdību visa [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Burger King A1 Ultimate Bacon Cheeseburger (19566324005).jpg|border|right|200px]]
* ... 1930. gados '''[[siera burgers|siera burgeri]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; guva popularitāti, kļūstot par daļu no [[amerikāņi|amerikāņu]] ēdienkartes?
* ... jaunā [[biatloniste]] '''[[Elza Bleidele]]''' nāk no [[Cēsis|Cēsīm]], un trenēties biatlonā sākusi pie [[trenere]]s [[Anžela Brice|Anželas Brices]], kopā ar klases biedreni [[Estere Volfa|Esteri Volfu]]?
* ... '''[[2025. gada Ventspils domes vēlēšanas|2025. gada Ventspils domes vēlēšanās]]''' partija &quot;[[Latvijai un Ventspilij]]&quot; ieguva 7 no 13 deputātu vietām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Red Wine Glass.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[sarkanvīns|sarkanvīna]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vēsture aizsākas vairāk nekā pirms 6000 gadiem, un tā izcelsmi visbiežāk saista ar [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] reģionu, īpaši mūsdienu [[Gruzija]]s un [[Armēnija]]s teritorijām?
* ... '''[[išēmija]]''', kas raksturojas ar nepietiekamu asinsapgādi noteiktam audam vai orgānam, galvenokārt rodas [[asinsvadi|asinsvadu]] sašaurināšanās vai nosprostošanās rezultātā, ko var izraisīt [[Ateroskleroze|aterosklerotiskas]] izmaiņas, [[Trombs|trombu]] veidošanās vai citi [[asinsrite]]s traucējumi?
* ... '''&quot;[[Viena valsts, divas sistēmas]]&quot;''' ir politiska doktrīna, ko ieviesa [[Ķīna|Ķīnas Tautas Republika]], lai pārvaldītu [[Honkonga|Honkongu]] un [[Makao]] pēc to atgriešanās tās sastāvā attiecīgi 1997. un 1999. gadā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ribeye med pommes frites (4406208324).jpg|border|right|200px]]
* ... pastāv uzskats, ka klasiskie '''[[steiks|steiki]]''' &lt;small&gt;(attēlā ar [[frī kartupeļi]]em)&lt;/small&gt; ir tikai [[amerikāņi|amerikāņu]] nacionālais [[ēdiens]] un gandrīz vienīgais vērtīgais [[ASV]] ieguldījums pasaules virtuvē?
* ... '''[[spontānais aborts]]''' ir sastopams aptuveni 10—15% klīniski atpazītu [[grūtniecība|grūtniecību]]?
* ... '''[[Eiženija Aldermane]]''', kas ir bijusi [[Rīgas dome]]s deputāte, pārstāvot partijas &quot;[[Gods kalpot Rīgai!]]&quot; un &quot;[[Saskaņa]]&quot;, [[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]] kandidēja no partiju &quot;[[Suverēnā vara]]&quot; un &quot;[[Apvienība Jaunlatvieši]]&quot; kopējā saraksta, bet netika ievēlēta?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Detroit police prohibition.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Sausais likums ASV]]''' bija daļa no plašākas reformas, kuras mērķis bija mazināt [[alkoholisms|alkohola ietekmi]] uz sabiedrību, taču, lai gan mērķis bija labklājības un [[sabiedrības veselība]]s uzlabošana, tas izraisīja virkni negatīvu seku, kā organizētās [[noziedzība]]s pieaugumu un sabiedrības pretestību &lt;small&gt;([[Detroita]]s policija nelegālā [[alus darītava|alus darītavā]])&lt;/small&gt;?
* ... [[Mongolija]]s '''[[Austrumu aimaks]]''' sākotnēji tika dēvēts par Čoibalsana aimaku par godu valsts vadītājam [[Čoibalsans|Čoibalsanam]], bet pēc vadoņa [[personības kults|personības kulta]] atmaskošanas [[1963. gads|1963. gadā]] pārdēvēts ģeogrāfiski tagadējā nosaukumā?
* ... '''[[portuņjols]]''' ir sarunvaloda, ko veido [[Spāņu valoda|spāņu]] un [[Portugāļu valoda|portugāļu]] valodas sajaukums abu valodu runātāju saskarsmes zonās [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cocoa beans in cocoa pod at El Trapiche, Costa Rica.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[kakao pupiņas]]''', no kurām ražo [[Šokolāde|šokolādi]], kakao pulveri un [[Kakao sviests|kakao sviestu]], veidojas [[kakaokoks|kakaokoka]] augļu pākstīs, un katrā pākstī izaug apmēram 20—50 pupiņas &lt;small&gt;(attēlā jēlas kakao pupiņas)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[ovulācija]]''' parasti notiek [[sieviete]]s [[Menstruālais cikls|menstruālā cikla]] vidū, aptuveni 12—16 dienas pirms nākamās menstruācijas sākuma?
* ... [[1902. gads|1902. gadā]] [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] '''[[Oeno sala|Oeno salu]]''', tāpat kā netālās [[Hendersona sala|Hendersona]] un '''[[Djūsī sala]]s''', formāli anektēja [[Apvienotā Karaliste]], bet [[1938. gads|1938. gadā]] neapdzīvotās salas administratīvi pievienoja [[Pitkērna]]s kolonijai?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Món ăn Đông Hà, Tết 2022 (phở Lý Quốc sư ở công viên Cọ Dầu) (2).jpg|border|right|150px]]
* ... [[zupa]] '''[[Fo (zupa)|fo]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas sastāv no [[Buljons|buljona]], rīsu nūdelēm, [[garšaugs|garšaugiem]] un parasti [[liellopu gaļa|liellopu]] vai [[vistas gaļa]]s, ir [[Vjetnama]]s nacionālais [[ēdiens]]?
* ... '''[[Augšģermānijas-Rētijas valnis|Augšģermānijas-Rētijas vaļņa]]''' atliekas no [[Reina]]s rietumos līdz [[Donava]]i austrumos kopš 2005. gada ir daļa no [[UNESCO Pasaules mantojums|UNESCO Pasaules mantojuma]] objekta &quot;[[Romiešu pierobežas nocietinājumi (UNESCO)|Romiešu pierobežas nocietinājumi]]&quot;, kurā ietilpst arī [[Adriāna valnis]] un [[Antonija valnis]] [[Skotija|Skotijā]]?
* ... sasniedzot augstāko līmeni 1989. gadā, [[Baltkrievijas krievi|Baltkrievijs krievu]] īpatsvars un skaits valstī ir pastāvīgi samazinājies, tomēr [[Krievvalodīgie|krievvalodīgo]] iedzīvotēju skaits ir pieaudzis?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:MAC pink lipstick.jpg|border|right|150px]]
* ... bez estētiskās funkcijas, daudzas mūsdienu '''[[lūpu krāsa]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; satur mitrinošas vai aizsargājošas sastāvdaļas, piemēram, [[vitamīni|vitamīnus]] vai SPF filtrus, kas palīdz aizsargāt [[lūpas]] no izžūšanas un kaitīgiem [[UV stari]]em?
* ... '''[[grūtniecības tests]]''' nosaka [[Grūtniecība|grūtniecību]], atklājot [[cilvēks|cilvēka]] horiona [[Gonadoliberīns|gonadotropīna]] (hCG) hormonu [[Urīns|urīnā]] vai [[Asinis|asinīs]]?
* ... [[kremācija]]i paredzētās '''[[krematorija]]s''' krāsnis darbojas aptuveni 800—1000 °C temperatūrā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Spreewaldgurke2.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] [[gurķi|gurķu]] [[skābēšana]]s tradīcija ir sena un cieši saistīta ar ziemas pārtikas krājumu sagatavošanu, bet '''[[marinēti gurķi]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir neatņemama Latvijas mūsdienu kulinārā mantojuma sastāvdaļa?
* ... [[Baltais karogs|balts karogs]] vai balts auduma gabals karadarbībā bieži tiek uztverts vai domāts kā signāls par vēlmi padoties, bet [[Starptautiskās tiesības|starptautiskajās tiesībās]] tas vienkārši atspoguļo vēlmi pēc sarunām, kuru rezultātā var būt vai nebūt formāla '''[[padošanās]]'''?
* ... '''[[Stanovoja grēda]]''' ir ūdensšķirtne starp [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeāna]] un [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] baseiniem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bowmore whisky 12 years.JPG|border|right|150px]]
* ... lai dzēriens tiktu saukts par '''[[Skotijas viskijs|Skotijas viskiju]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, tam ir jāatbilst vairākiem specifiskiem standartiem, kas noteikti 2009. gada [[Skotija]]s viskija regulā, un saskaņā ar spēkā esošajiem noteikumiem minimālā [[Spirti|spirta]] tilpumkoncentrācija pudelēs ir 40 %?
* ... [[Austrālija]]s [[šosejas riteņbraucējs]] '''[[Džarads Drizners]]''' runā [[latviski]], jo viņa vecmāmiņa ir no [[Latvija]]s?
* ... '''[[miežagrauds]]''' ir [[plakstiņš|plakstiņa]] meiboma dziedzera vai tauku dziedzera akūts strutains [[iekaisums]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Salami aka.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[salami]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nosaukums ir cēlies no [[itāļu valoda]]s vārda ''salare'', kas nozīmē &quot;sālīt&quot;?
* ... [[Francija]]s kaķene '''[[Felisete]]''' bija pirmais [[kaķis]], kas lidoja [[Kosmiskā telpa|kosmosā]], un vienīgā savas sugas pārstāve, kuras veiksmīgs lidojums kosmosā ir zināms?
* ... [[Vīmsi pagasts|Vīmsi pagasta]] lielākā apdzīvotā vieta '''[[Hābnēme]]''' ir pēc iedzīvotāju skaita lielākais [[ciems]] [[Igaunija|Igaunijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Приполярный 487.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Piepolārie Urāli]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Urāli|Urālu]] kalnu sistēmas augstākā daļa?
* ... vārds '''&quot;[[sabotāža]]&quot;''' nāk no [[Franču valoda|franču]] vārda ''sabot'', kas nozīmē koka tupeli; pastāv leģenda, ka strādnieki 19. gadsimtā protestējot meta savas koka tupeles mašīnās, lai tās sabojātu?
* ... [[Tunisijas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Sabrī Lamušī]]''' ir vadījis arī [[Kotdivuāras futbola izlase|Kotdivuāras futbola izlasi]], bet pats savulaik spēlējis [[Francijas futbola izlase|Francijas futbola izlasē]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Chicken Nuggets.jpg|border|right|200px]]
* ... [[vistas gaļa]]s '''[[nageti|nagetu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; konceptu radīja amerikāņu [[pārtikas tehnoloģija|pārtikas tehnoloģiju]] zinātnieks Roberts Beikers 20. gadsimta 50. gados; viņa radītais recepšu un pārstrādes process ļāva veidot salīdzinoši viendabīgus vistas [[gaļa]]s gabaliņus, kas bija pārklāti ar mīklu un cepti, radot kraukšķīgu tekstūru?
* ... [[Anahaimas &quot;Ducks&quot;]] izvēlējās '''[[Damians Klara|Damianu Klaru]]''' ar 60. numuru [[2023. gada NHL drafts|2023. gada NHL draftā]], un viņš ir pirmais [[itāļi|itāļu]] [[hokejists]], kurš izvēlēts [[NHL drafts|Nacionālās hokeja līgas draftā]]?
* ... '''[[S/2021 N 1]]''' ir mazākais zināmais [[Neptūna pavadonis]], turklāt, tas ir vistālāk savu [[planēta|planētu]] apriņķojošais zināmais pavadonis [[Saules sistēma|Saules sistēmā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rainbow trout 01.jpg|border|right|200px]]
* ... dabiski [[Ziemeļamerika]]s rietumu daļas saldūdeņos sastopamā '''[[varavīksnes forele]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; mūsdienās ir viena no visplašāk izplatītajām un saimnieciski nozīmīgākajām [[zivis|zivju]] sugām pasaulē, jo tiek audzēta akvakultūrā un plaši ieviesta arī ārpus dabiskā [[izplatības areāls|izplatības areāla]], vietām kļūstot par [[invazīva suga|invazīvo sugu]]?
* ... pašreiz spēkā esošā '''[[Francijas Konstitūcija]]''' ir pieņemta [[1958. gads|1958. gadā]] un izveidoja [[Francijas Piektā republika|Piektās Republikas]] politisko sistēmu?
* ... [[1944. gads|1944. gadā]] [[Padomju Savienība]]s [[Josifs Staļins|Staļina]] režīms [[deportācija|deportēja]] aptuveni 100 000 '''[[Meshetijas turki|Meshetijas turku]]''' no [[Gruzija]]s uz [[Centrālāzija|Vidusāziju]] (galvenokārt [[Uzbekistāna|Uzbekistānu]]), apsūdzot viņus sadarbībā ar [[Trešais reihs|nacistisko Vāciju]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pizza Margherita stu spivack.jpg|border|right|200px]]
* ... [[leģenda]] vēsta, ka pirmo '''[[Pica Margarita|picu Margarita]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izveidoja [[1889. gads|1889. gadā]], kad [[Neapole]]s [[pica|picu]] meistaram pasūtīja picu par godu karalienes [[Savojas Margarita]]s vizītei; karaliene izvēlējās picu [[Itālija]]s karoga krāsās — sarkanā ([[tomāti]]), baltā ([[mocarella]]) un zaļā ([[baziliks]]); uzskata, ka šo picu nosauca karalienes vārdā?
* ... '''[[Franču Ekvatoriālā Āfrika]]''', kas pastāvēja no 1910. līdz 1958. gadam, apvienoja četras [[Francija]]s [[kolonija]]s: [[Gabona|Gabonu]], Kongo (tagadējā [[Kongo Republika]]), Ubangi-Šari (tagadējā [[Centrālāfrikas Republika]]) un [[Čada|Čadu]]?
* ... [[Francija]]s [[biatlonists|biatlonista]] '''[[Emiljēns Klods|Emiljēna Kloda]]''' vecākais brālis [[Fabjēns Klods|Fabjēns]] {{oss|Z=2022|L=L}} izcīnīja sudrabu Francijas stafetes komandas sastāvā, bet otrs brālis Florāns kopš 2008. gada pārstāv [[Beļģija|Beļģiju]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Green Sandpiper (Tringa ochropus).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[meža tilbīte]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; neveido [[Ligzda|ligzdu]], bet ligzdo kokos, pamestās citu putnu ligzdās, visbiežāk izvēlas [[Mežastrazdi|mežastrazdu]] ligzdas?
* ... '''[[Gallu impērija]]''' bija separātiska [[Romas impērija]]s daļa, kas izveidojās 3. gadsimta krīzes laikā, kad Romas impērija piedzīvoja iekšējus nemierus, militāras sacelšanās un ārējus uzbrukumus; Gallu impēriju izveidoja '''[[Postumuss]]''', kurš bija [[Gallija|Gallijas provinces]] komandieris un pasludināja sevi par imperatoru?
* ... dažādu iemeslu dēļ ne vienmēr [[osta|ostā]] vai tās reidā pienākušu [[kuģi]] ir ieteicams mēģināt pietauvot pie piestātnes, un šādos gadījumos '''[[tenderis|tenderi]]''' nodrošina sakarus starp kuģi un krastu, nodrošinot pārvadājumus turp un atpakaļ, kamēr kuģis stāv ostā pietauvots pie tauvošanās bojām vai atrodas noenkurojies ostas reidā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bacon texture.jpg|border|right|200px]]
* ... reģionālās īpatnības ietekmē '''[[bekons|bekona]]''' izskatu, garšu un tekstūru: [[amerikāņi|amerikāņu]] bekons tiek gatavots no [[cūka]]s sānu daļas ar augstu tauku saturu un bieži vien tiek kraukšķīgi cepts &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, bet [[briti|britu]] bekons apvieno cūkas muguras un sānu daļas, piedāvājot liesāku gaļas un tauku kombināciju?
* ... '''[[prezbiteriānisms]]''' raksturojas ar vienkāršotu [[Liturģija|liturģiju]], kurā ir mazāk sakramentu un rituālu nekā [[Katoļticība|katoļiem]] vai [[Anglikānisms|anglikāņiem]]; šī [[protestantisms|protestantisma]] tradīcija ir īpaši izplatīta [[Skotija|Skotijā]], [[ASV]], [[Kanāda|Kanādā]] un citās angliski runājošās valstīs?
* ... [[2024. gads|2024. gada]] 13. jūlijā [[Batlera|Batlerā]], [[Pensilvānija|Pensilvānijas štatā]], notikušajā '''[[Atentāts pret Donaldu Trampu Pensilvānijā|atentātā pret Donaldu Trampu]]''' gāja bojā viens pasākuma apmeklētājs, bet divi citi tika smagi ievainoti, bet pats [[ASV prezidentu uzskaitījums|ASV prezidenta]] kandidāts [[Donalds Tramps]] tika ievainots labajā ausī?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Frederick-Froebel-Bardeen.jpeg|border|right|150px]]
* ... [[Vācieši|vācu]] [[pedagogs]] '''[[Frīdrihs Frēbels]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izveidoja pirmo [[Bērnudārzs|bērnudārzu]] un attīstīja [[pedagoģija]]s teoriju, kas balstījās uz [[Rotaļlieta|rotaļām]], praktisko darbību un dabas iepazīšanu?
* ... '''[[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģionam]]''' ir raksturīgs [[Vidusjūras klimats]] ar karstām, sausām [[Vasara|vasarām]] un mērenām, mitrām [[Ziema|ziemām]], kā arī tam ir raksturīgas daudzas saulainas dienas — bieži vien vairāk nekā 300 saulainas dienas gadā?
* ... '''[[kanabinoīdi]]''' iedarbojas uz cilvēka [[Endokanabinoīdu sistēma|endokanabinoīdu sistēmu]], kas regulē dažādus fizioloģiskos procesus, piemēram, [[sāpes|sāpju sajūtu]], [[apetīte|apetīti]], [[garastāvoklis|garastāvokli]] un [[miegs|miegu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:NCI iced tea.jpg|border|right|150px]]
* ... lai gan [[tēja]] kā dzēriens ir zināma jau tūkstošiem gadu, '''[[ledus tēja]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva plaši izplatīta tikai 19. gadsimtā; pirmās rakstiskās liecības par aukstas tējas lietošanu parādījās [[ASV]] 19. gadsimta sākumā?
* ... pēdējie '''[[Eiropas lauva]]s''', visticamāk, izzuda ap mūsu ēras [[1. gadsimts|1. gadsimtu]], iespējams, [[Romas impērija]]s laikā, kad tos bieži izmantoja [[Gladiators|gladiatoru]] cīņām un spēlēm [[Kolizejs|Kolizejā]]?
* ... regulāras '''[[asins analīzes]]''' palīdz agrīni atklāt [[veselība]]s problēmas un veicināt savlaicīgu [[ārstēšana|ārstēšanu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Lemur yeux turquoises.jpg|border|right|200px]]
* ... cilvēki ir iznīcinājuši gandrīz visu '''[[zilacu melnais lemurs|zilacu melno lemuru]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dzīves telpu [[Madagaskara]]s ziemeļrietumos, izcērtot mežus, lai iegūtu lauksaimniecības zemi; tiek uzskatīts, ka tikai apmēram 1000 šīs sugas īpatņu pašlaik vairs dzīvo savvaļā?
* ... [[1848. gads|1848. gadā]], pēc [[ASV—Meksikas karš|ASV—Meksikas kara]] beigām, '''[[Sandjego apgabals]]''' kopā ar pārējo [[Kalifornija|Kaliforniju]] tika pievienots [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajām Valstīm]], un [[1850. gads|1850. gadā]], kad Kalifornija kļuva par [[ASV štati|ASV štatu]], Sandjego oficiāli kļuva par vienu no tās [[Apgabals (ASV)|apgabaliem]]?
* ... [[Vecā Derība|Vecās Derības]] '''[[Amosa grāmata]]''' tiek uzskatīta par vienu no senākajām praviešu grāmatām, kas sarakstīta aptuveni [[8. gadsimts p.m.ē.|8. gadsimtā p.m.ē.]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Greece Food Horiatiki.JPG|border|right|200px]]
* ... parasti '''[[grieķu salāti|grieķu salātus]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; gatavo no [[tomāti|tomātu]] gabaliņiem, [[gurķi]]em, [[dārza sīpoli|sīpoliem]], [[feta]]s siera un [[olīvas|olīvām]] (parasti Kalamatas olīvām), apkaisot tos ar [[sāls|sāli]], grieķu [[parastā raudene|oregano]], [[citrons|citronu]] sulu un [[olīveļļa|olīveļļu]]?
* ... '''[[medicīniskā marihuāna|medicīniskās marihuānas]]''' lietošana ir zināma jau tūkstošiem gadu: [[Senā Ķīna|Senajā Ķīnā]] un [[Senā Ēģipte|Ēģiptē]] to izmantoja [[sāpes|sāpju]] mazināšanai, savukārt [[Eiropa|Eiropā]] 19. gadsimtā tā bija izplatīts līdzeklis pret dažādām [[slimības|slimībām]]?
* ... '''[[kosmogonija]]''' ir mācība par [[Visums|Visuma]], [[Zeme]]s un debesu ķermeņu izcelšanos un attīstību?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Orchon-mongolei.JPG|border|right|200px]]
* ... '''[[Orhona]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kopējais garums ir 1124 km un tā ir garākā tikai [[Mongolija]]s teritorijā tekošā [[upe]]?
* ... [[2026. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2026. gada Pasaules čempionātā telpās]] [[Toruņa|Toruņā]] [[Ukraina]]s [[vieglatlēts]] '''[[Olehs Doroščuks]]''' ieguva zelta medaļu [[augstlēkšana|augstlēkšanā]] ar rezultātu 2,30 m?
* ... [[Garlībs Merķelis|Garlība Merķeļa]] dēls '''[[Ernests Merķelis]]''' bija [[ārsts]], [[Dubulti (Jūrmala)|Dubultu]] un [[Ķemeri|Ķemeru]] kūrortu ārsts un [[Rīgas Dabaspētnieku biedrība]]s prezidents?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Steven Adams (51813714196) (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] komandu [[Hjūstonas &quot;Rockets&quot;]] pārstāvošais [[Jaunzēlande]]s [[Basketbols|basketbolists]] '''[[Stīvens Adamss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir divkārtējās olimpiskās čempiones [[Lodes grūšana|lodes grūšanā]] [[Valērija Adamsa|Valērijas Adamsas]] jaunākais brālis?
* ... pirmā valsts, kas nacionālā līmenī piešķīra '''[[sieviešu balsstiesības|sievietēm balsstiesības]]''', bija [[Jaunzēlande]] [[1893. gads|1893. gadā]], bet, piemēram, [[Saūda Arābija]] sievietēm balsstiesības piešķīra tikai [[2015. gads|2015. gadā]]?
* ... [[Nīderlande]]s [[dziedātājs]] un dziesmu autors '''[[Claude (dziedātājs)|Klods]]''', kurš pārstāvēja [[Nīderlande Eirovīzijas dziesmu konkursā|Nīderlandi]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijā]], ir dzimis [[Kongo Demokrātiskā Republika|Kongo Demokrātiskajā Republikā]], no kurienes viņa māte ar bērniem aizbēga uz Nīderlandi, vispirms dzīvojot patvēruma centrā [[Alkmāra|Alkmārā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pierre Richard Cannes 2015.jpg|border|right|150px]]
* ... kopā ar [[Luijs de Finess|Luiju de Finesu]] un [[Žerārs Depardjē|Žerāru Depardjē]] '''[[Pjērs Rišārs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek uzskatīts par vienu no vislabākajiem [[franči|franču]] [[komiķi]]em?
* ... [[Norvēģija]]s [[tramplīnlēcēja|tramlīnlēcēja]] '''[[Anna Udīne Strema]]''' {{oss|Z=2026|L=G}} kļuva par uzvarētāju abās individuālājās [[Tramplīnlēkšana 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|tramplīnlēkšanas]] disciplīnās?
* ... '''[[luksemburgieši]]''' galvenokārt runā [[luksemburgiešu valoda|luksemburgiešu valodā]], kas ir viena no trim [[Oficiālā valoda|oficiālajām valodām]] [[Luksemburga|Luksemburgā]] kopā ar [[franču valoda|franču]] un [[vācu valoda|vācu valodu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Spring Crocus - Crocus vernus (13866824584).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[pavasara krokuss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kura dabiskais [[izplatības areāls]] ir no [[Alpi]]em līdz [[Balkānu pussala]]s rietumiem, tiek ļoti plaši kultivēts un tam ir [[Selekcija|selekcionētas]] ļoti daudzas [[šķirne]]s?
* ... '''[[naftas produkti]]''' tiek iegūti no [[jēlnafta]]s rafinēšanas procesā, kurā jēlnafta tiek sadalīta dažādās frakcijās atkarībā no to viršanas temperatūras un ķīmiskā sastāva?
* ... '''[[Kanādas armija]]s''' kontingents veido galveno spēku [[NATO]] daudznacionālā brigādes vadībā, kas izvietota [[Latvija]]s teritorijā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Breezy-GoldMedal.jpg|border|right|150px]]
* ... {{oss|Z=2026|L=L}} zelta medaļu nobraucienā ieguvusī [[ASV]] [[kalnu slēpotāja]] '''[[Brīzija Džonsone]]''' &lt;small&gt;(attēlā olimpisko speļu apbalvošanā)&lt;/small&gt; no 2023. gada oktobra līdz 2024. gada decembrim izcieta 14 mēnešu diskvalifikāciju par antidopinga noteikumu pārkāpumu pēc trīs pārbaužu izlaišanas divpadsmit mēnešu laikā?
* ... amerikāņu rakstnieces [[Sūzena Kolinsa|Sūzenas Kolinsas]] [[Zinātniskā fantastika|zinātniskās fantastikas]] romāns '''&quot;[[Izlozes rītausma]]&quot;''' ir piektā grāmata sērijā &quot;[[Bada spēles (grāmatu sērija)|Bada spēles]]&quot;, un šī [[romāns|romāna]] darbība norisinās 24 gadus pirms [[Bada spēles|pirmā &quot;Bada spēļu&quot; romāna]] notikumiem?
* ... '''[[Krievijas 2020. gada konstitucionālā reforma]]''' būtiski mainīja [[Krievija|valsts]] pamatlikumu, ietverot [[Krievijas prezidents|prezidenta]] pilnvaru stiprināšanu, atceļot termiņu ierobežojumu [[Vladimirs Putins|Vladimiram Putinam]] un ļaujot viņam potenciāli palikt amatā līdz 2036. gadam, kā arī noteica Krievijas tiesību aktu prioritāti pār starptautiskajām normām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Nemo PreparyES 01 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Šveice]]s [[mūziķis]] '''[[Nemo]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, uzvarot [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gadā]], kļuva par pirmo [[Nebināra dzimtes identitāte|nebināro personu]], kas uzvarējusi [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursā]]?
* ... [[Raians Džonsons|Raiana Džonsona]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[trillera filma|trilleris]] '''&quot;[[Laika cilpa (filma)|Laika cilpa]]&quot;''' stāsta par algotu [[slepkava|slepkavu]] Džo, kurš nogalina cilvēkus no [[nākotne]]s, ko nosūta krimināla korporācija, un viss notiek gludi, līdz brīdim, kad no nākotnes tiek atsūtīts viņš pats?
* ... '''[[Arābu Republiku Federācija]]''', kas pastāvēja no 1972. līdz 1977. gadam, bija savienība starp [[Ēģipte|Ēģipti]], [[Lībija|Lībiju]] un [[Sīrija|Sīriju]], kuru dibināja šo valstu līderi — Ēģiptes prezidents [[Anvars Sādāts]], Lībijas vadītājs [[Muammars Kadāfi]] un Sīrijas prezidents [[Hāfizs Asads]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:South Korea President Yoon Suk Yeol portrait.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Dienvidkoreja]]s prezidents no 2022. līdz 2025. gadam '''[[Sokjols Juns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; zaudēja amatu [[Impīčments|impīčmenta]] rezultātā, pēc tam tika notiesāts un izcieš [[Mūža ieslodzījums|mūža ieslodzījumu]]?
* ... [[Hābsburgu monarhija]]s un [[Austrijas impērija]]s kroņa zeme '''[[Dalmācijas Karaliste]]''' pastāvēja līdz [[Austroungārija]]s impērijas sabrukumam [[1918. gads|1918. gadā]]?
* ... [[Mongolija]]s galējais rietumu [[Mongolijas administratīvais iedalījums|aimaks]] '''[[Bajanulgī aimaks]]''' ir ar viendabīgu iedzīvotāju etnisku sastāvu — šeit pārsvarā dzīvo [[kazahi]], kas ir 91 % iedzīvotāju?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Norwegian Elkhound.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[norvēģu pelēkais aļņu suns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Norvēģija]]s nacionālā [[Suns|suņu]] [[šķirne]]?
* ... '''[[ASV nacionālā zelta glabātuve]]''' jeb Fortnoksa tiek izmantota, lai uzglabātu lielu daļu [[ASV]] zelta rezervju, kā arī citus vērtīgus priekšmetus, kas pieder [[ASV federālā valdība|federālajai valdībai]] vai ir tās glabāšanā, un pašlaik tajā glabājas 147,3 miljoni unču zelta stieņu, kas ir nedaudz vairāk nekā puse no kopējā [[zelts|zelta]], kas pašlaik ir federālās valdības rīcībā?
* ... '''[[Uvsnūra ieplaka]]''' [[Mongolija]]s [[Uvsnūra aimaks|Uvsnūra aimakā]] un [[Krievija]]s [[Tiva|Tivas Republikā]] ir vistālāk ziemeļos esošā [[Centrālāzija]]s beznoteces ieplaka; šeit sastopas smilšu [[tuksneši]] un [[tundra]]s zona, kas rada unikālu [[ekosistēma|ekosistēmu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kummakivi balancing rock in Ruokolahti, Finland.jpg|border|right|200px]]
* ... tiek lēsts, ka [[Dienvidkarēlija|Dienvidkarēlijā]], [[Somija|Somijā]] esošais piecus metrus augstais un septiņus metrus platais '''[[Kumakivi akmens]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sver aptuveni 500 tonnas?
* ... [[Norvēģi|norvēģu]] [[Dziedātājs|dziedātāja]] un dziesmu autore '''''[[Emmy (dziedātāja)|Emmy]]''''', kas pārstāvēja [[Īrija|Īriju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], ir viena no latviešu grupas &quot;[[Citi Zēni]]&quot; dziesmas &quot;Ramtai&quot; mūzikas autoriem, ar kuru grupa piedalījās atlasē &quot;[[Supernova 2025]]&quot; un ieguva 3. vietu?
* ... '''[[Itāļu Lībija]]''' izveidojās pēc [[Itāļu—turku karš|Itālijas un Osmaņu impērijas kara]], kad [[Itālija]] anektēja [[Tripolitānija|Tripolitāniju]] un Kirenaiku (mūsdienu [[Lībija]]s rietumu un austrumu daļas); sākotnēji šie reģioni tika pārvaldīti atsevišķi, bet [[1934. gads|1934. gadā]] Itālija tos oficiāli apvienoja vienā [[kolonija|kolonijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Brookesia micra on a match head.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[lapu pundurhameleons|lapu pundurhameleoni]]''' &lt;small&gt;(attēlā mazulis uz sērkociņa galviņas)&lt;/small&gt; pirmo reizi tika atklāti 2007. gadā Nosi Hara salā uz ziemeļiem no [[Madagaskara]]s, un tie var izaugt līdz 29 mm garumā?
* ... [[Latvija]]s '''[[pensiju fonds|pensiju fondos]]''' ir uzkrāti gandrīz 10 miljardi [[eiro]], no kuriem Latvijā 2023. gadā bija ieguldīti vien 8%, bet pārējais — ārvalstīs, īpaši [[ASV]] [[akciju tirgus|akciju tirgū]]?
* ... '''[[ultrasonogrāfija]]''' izmanto augstas [[frekvence]]s [[skaņa]]s viļņus ([[ultraskaņa|ultraskaņu]]), lai iegūtu attēlus no iekšējiem orgāniem, audiem un asins plūsmas, un šī metode ir plaši pielietota [[medicīna|medicīnā]], jo tā ir droša, salīdzinoši lēta, nesāpīga un tajā netiek izmantots [[jonizējošais starojums]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Common frog (Rana temporaria).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[parastā varde]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uzturas ūdeņos vairošanās laikā pavasarī, bet pārējo laiku pavada uz sauszemes, tomēr ziemo tā nelielās upītēs un [[strauts|strautos]], [[purvs|purvos]], retāk lielās [[upe|upēs]], [[ezers|ezeros]] un [[dīķis|dīķos]] bez caurteces vai zem lapu un zemes slāņa?
* ... '''[[neauglība]]''' ir izplatīta problēma — pasaulē neauglība skar aptuveni 13—15% pāru?
* ... [[mikroautobuss|mikroautobusa]] prototipa, ko 1991. gadā izveidoja [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autobusu fabrikā]], '''[[RAF-M1 &quot;Roksana&quot;]]''' vienīgais saražotais modelis ir saglabājies līdz mūsdienām un ir izstādīts apskatei [[Rīgas Motormuzejs|Rīgas Motormuzejā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Mise E. – Biathlon WCh 2024 Nove Mesto 3163.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvija]]s [[biatlonists]] '''[[Edgars Mise]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieku, iekšējā konkurencē apsteidzot '''[[Aleksandrs Patrijuks|Aleksandru Patrijuku]]''', un olimpiskajās spēlēs individuāli labāko sniegumu nodemonstrēja sprintā, kur ieņēma 52. vietu?
* ... '''[[ātrais kredīts|ātrajiem kredītiem]]''' ir raksturīgas salīdzinoši augstas [[procentu likme]]s un komisijas maksas, kas kompensē kredītiestāžu uzņemto risku, jo šāda veida [[aizdevums|aizdevumi]] bieži tiek piešķirti bez padziļinātas kredītspējas pārbaudes; daudzās valstīs šāda veida kreditēšana ir pakļauta stingram regulējumam, lai aizsargātu patērētājus?
* ... 2025. gada martā tika paziņots, ka [[Dānija]]s uzņēmums '''''[[Salling Group]]''''' ir vienojies no [[Zviedrija]]s uzņēmuma ''[[ICA AB]]'' par 1,3 miljardiem eiro pirkt [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] [[mazumtirdzniecība]]s tīklu ''[[Rimi Baltic]]'', un darījums tika pabeigts 2. jūnijā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Виадук - panoramio (cropped).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Latgales iela (Daugavpils)|Latgales iela]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no jaunākām [[Daugavpils]] ielām, kas izbūvēta no 2009. līdz 2011. gadam?
* ... visvairāk zelta medaļu '''[[2025. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā telpās|2025. gada Eiropas čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' izcīnīja mājinieki — [[Nīderlande]]s [[vieglatlēti]], kuri ieguva arī visvairāk medaļu kopumā, bet no [[Latvija]]s vieglatlētiem vislabāko rezultātu sasniedza [[kārtslēcējs]] [[Valters Kreišs]], kas izcīnīja sesto vietu?
* ... 60 metru dziļais niršanas baseins [[Dubaija|Dubaijā]] '''''[[Deep Dive Dubai]]''''' ir pasaulē dziļākais [[peldbaseins]], kura tilpums ir {{sk|14000000}} litru saldūdens?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pacifastacus leniusculus 01 by-dpc.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[Amerikas signālvēzis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek uzskatīts par ekoloģiski bīstamu [[Invazīva suga|invazīvo sugu]], un daudzviet tiek īstenoti pasākumi tā izplatības ierobežošanai, tostarp biotopu aizsardzība, invazīvo populāciju kontrole un vietējo vēžu sugu aizsardzība?
* ... '''[[Krievijas ģerbonis]]''' sakņojas 15. gadsimtā, kad [[Krievija]]s lielkņazi pieņēma '''[[divgalvains ērglis|divgalvaino ērgli]]''' no [[Austrumromas impērija|Bizantijas]] tradīcijas?
* ... '''[[melnzeme]]''' ir viena no auglīgākajām [[augsne|augsnēm]] pasaulē, un to plaši izmanto [[Lauksaimniecība|lauksaimniecībā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Gobi, krajobraz pustyni (09).jpg|border|right|200px]]
* ... lielāko daļu [[Mongolija]]s '''[[Austrumgobi aimaks|Austrumgobi aimaka]]''' teritorijas aizņem [[Gobi]] tuksnesis &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... visvairāk medaļu '''[[2025. gada Pasaules čempionāts bobslejā un skeletonā|2025. gada Pasaules čempionātā bobslejā un skeletonā]]''' izcīnīja [[Vācija]]s sportisti, kas ieguva arī visvairāk zelta medaļu, uzvarot [[bobslejs|bobslejā]] vīriešiem gan divniekos, gan četriniekos, kā arī sieviešu divnieku sacensībās?
* ... '''[[2025. gada Mārupes novada domes vēlēšanas|2025. gada Mārupes novada domes vēlēšanās]]''' par deputātiem tika ievēlēti arī divi bijušie [[hokejisti]]: [[Rodrigo Laviņš]] un [[Oļegs Sorokins]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Inaccessible Island, March 14, 2024.jpg|border|right|250px]]
* ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] dienvidos, [[Tristana da Kuņas salas|Tristana da Kuņas arhipelāgā]] esošo '''[[Ineksesibla|Ineksesiblas salu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[1656. gads|1656. gadā]] atklāja [[holandieši|holandiešu]] jūrasbraucējs Jans Jakobszons, bet komanda stāvo krastu dēļ nespēja uzkāpt salas iekšienē, tādēļ kartē to atzīmēja kā ''inaccessible'', no kā cēlies salas nosaukums?
* ... '''[[radimiči]]''' kopā ar citām [[austrumslāvi|austrumslāvu]] ciltīm, kā [[kriviči]] un [[dregoviči]], veidoja pamatu mūsdienu [[Baltkrievi|baltkrievu tautai]]?
* ... [[Argentīna]]s priekštece '''[[Argentīnas Konfederācija]]''', kas pastāvēja no 1831. līdz 1861. gadam, sastāvēja no dažādām provincēm, kuras juridiski bija apvienotas konfederatīvā sistēmā, bet saglabāja lielu [[Autonomija|autonomiju]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Emblem of Israel.svg|border|right|150px]]
* ... '''[[Izraēlas ģerbonis|Izraēlas ģerboņa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dizaina autori ir [[Latvijas ebreji]] Gabriels un Maksims Šefteloviči, pazīstami arī kā [[brāļi Šamiri]], kuru izstrādātais simbols tika oficiāli pieņemts [[1949. gads|1949. gada]] 10. februārī?
* ... '''[[dzīvdzemdēšana]]''' ir izplatīta galvenokārt [[zīdītāju klase|zīdītāju klasē]], tomēr ir sastopama arī citās dzīvnieku grupās, tostarp dažām [[zivis|zivju]] sugām (piemēram, [[Zobenzivs|zobenzivīm]]), [[abinieki]]em (piemēram, dažām [[Salamandras|salamandru]] sugām) un [[rāpuļi]]em (piemēram, dažiem [[Čūskas|čūsku]] un [[Ķirzakas|ķirzaku]] veidiem)?
* ... '''[[2024. gada Lielā Kristapa balva|2024. gada Lielo Kristapa balvu]]''' kā [[Labākā pilnmetrāžas spēlfilma (Lielais Kristaps)|labākā pilnmetrāžas spēlfilma]] saņēma filma &quot;[[Marijas klusums]]&quot;?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Field_Marshall_Keitel_signs_German_surrender_terms_in_Berlin_8_May_1945_-_Restoration.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Vācijas kapitulācijas akts|Vācijas kapitulācijas aktu]]''', kas noteica [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] [[Vērmahts|bruņoto spēku]] bezierunu [[Kapitulācija|kapitulāciju]], izbeidzot [[Otrais pasaules karš|Otro pasaules karu]] [[Eiropa|Eiropā]], parakstīja [[1945. gads|1945. gada]] 8. maijā, pulksten 22:43 &lt;small&gt;(attēlā [[feldmaršals]] [[Vilhelms Keitels]] paraksta kapitulācijas aktu)&lt;/small&gt;?
* ... saskaņā ar [[pseidozinātne|pseidozinātnisko]] teoriju '''[[frenoloģija|frenoloģiju]]''', [[smadzenes]] sastāv no dažādiem reģioniem, kas atbild par konkrētām spējām vai personības iezīmēm, un tika uzskatīts, ka, ja kāda īpašība ir īpaši izteikta, atbilstošais smadzeņu apgabals būs lielāks un izraisīs izcilni uz [[galvaskauss|galvaskausa]], ko var izpētīt un interpretēt?
* ... '''[[1542. gads Latvijā|1542. gadā]]''' [[Kurzemes bīskaps|Kurzemes bīskapu]] [[Johans IV fon Minhauzens|Johanu Minhauzenu]] ievēlēja arī par [[Sāmsalas-Vīkas bīskaps|Sāmsalas-Vīkas bīskapu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:FIS Nordic World Ski Championships 2025.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|2025. gada Pasaules čempionātā ziemeļu slēpošanā]]''' &lt;small&gt;(attēlā logo)&lt;/small&gt; pirmo reizi [[Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|pasaules čempionāta]] vēsturē [[Distanču slēpošana|distanču slēpošanā]] visas distances gan [[vīrieši]]em, gan [[sievietes|sievietēm]] bija vienāda garuma?
* ... viena '''[[Irākas dinārs|Irākas dināra]]''' vērtība tiek dalīta 100 filsos, lai gan [[inflācija]]s dēļ filsi vairs netiek izmantoti?
* ... [[Itālija]]s '''[[Nacionālā republikāniskā armija (Itālija)|Nacionālo republikānisko armiju]]''', kas [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā cīnījās [[Trešais reihs|Vācijas]] pusē, izveidoja [[1943. gads|1943. gada]] oktobrī, apvienojot bijušās Itālijas Karaliskās armijas vienības, kas bija lojālas [[Benito Musolīni]], un profašistiskās militārās vienības?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2025-02-23 Bundestagswahl – Wahlabend CDU by Sandro Halank–025.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Vācijas kanclers]] '''[[Frīdrihs Mercs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[jurists]] un multimiljonārs, kā arī licencēts privātpilots, un viņam pieder divas [[lidmašīna]]s?
* ... '''[[Pešmerga]]''' ir [[Kurdi|kurdu]] [[bruņotie spēki]], kas galvenokārt darbojas [[Irākas Kurdistāna|Irākas]] un [[Sīrijas Kurdistāna|Sīrijas Kurdistānā]], šie spēki pastāv kopš 20. gadsimta sākuma?
* ... [[Latvijas PSR]] laikā [[Daugavpils]] '''[[Plāteru iela]]s''' nosaukums bija Dzeržinska iela — [[Viskrievijas Ārkārtas komisija]]s (&quot;Čekas&quot;) dibinātāja un pirmā vadītāja [[Felikss Dzeržinskis|Feliksa Dzeržinska]] vārdā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2026-01-18 FIS Cross-Country World Cup Oberhof 2026 – Men's 10 km Interval Start Classic by Sandro Halank–209.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvieši|latviešu]] [[distanču slēpošana|distanču slēpotāja]] '''[[Lauris Kaparkalējs|Laura Kaparkalēja]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; māsa [[Linda Kaparkalēja]] arī ir distanču slēpotāja; brālis un māsa pārstāvēja [[Latvija|Latviju]] {{oss|Z=2026|L=L}}?
* ... [[Francūži|franču]] [[Klinšu kāpšana|klinšu kāpējs]] un [[alpīnists]] '''[[Alēns Robērs]]''' par bilderingu nopietni sāka interesēties pēc kāda gadījuma, kad 12 gadu vecumā viņš aizmirsa mājas atslēgas dzīvoklī 8. stāvā, un tā vietā, lai gaidītu, kad vecāki nāks mājās, viņš vienkārši uzkāpa pa mājas ārsienu un iekļuva dzīvoklī?
* ... visvairāk reižu par '''[[Elvi florbola līga sievietēm|Elvi florbola līgas sievietēm]]''' uzvarētājām ir kļuvušas &quot;Rubenes&quot; [[florbols|florbolistes]], kam ir 16 čempiontituli?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pontuninii Glacier.JPG|border|right|200px]]
* ... '''[[Tavanbogdūls|Tavanbogdūla]]''' kalnu masīvs [[Altajs|Altajā]], [[Krievija]]s, [[Ķīna]]s un [[Mongolija]]s robežu sadures vietā ir raksturīgs ar piecām zīmīgām virsotnēm, bet lielākais [[ledājs]] masīvā ir 19 km garais Potaņina ledājs &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Eiropas Jaunatnes basketbola līga]]''', kurā piedalās vairāk nekā 30 [[Eiropa]]s valstu jaunatnes [[basketbols|basketbola]] komandas, ir dibināta 1999. gadā pēc basketbola skolas &quot;Rīga&quot; direktora Gunta Šēnhofa iniciatīvas, kurš ir līgas goda prezidents?
* ... '''[[Zla Kolata]]''' [[Dināru kalniene|Dināru Alpos]], uz [[Melnkalne]]s un [[Albānija]]s robežas, ir Melnkalnes augstākā virsotne, bet Albānijā tā ir tikai 16. augstākais kalns?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Phuket Aerial.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Phūketas province]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Taizeme]]s mazākā [[Taizemes provinces|province]] pēc platības, taču viena no nozīmīgākajām [[tūrisms|tūrisma]] vietām tropisko pludmaļu, dabas ainavu un attīstītās infrastruktūras dēļ?
* ... [[filologs]] un [[diplomāts]] '''[[Gints Jegermanis]]''' ir bijis [[Latvijas vēstnieks Igaunijā]], [[Latvijas vēstnieks Dānijā|Dānijā]] un [[Latvijas vēstnieks Zviedrijā|Zviedrijā]], kā arī pastāvīgais pārstāvis [[ANO]] [[Ņujorka|Ņujorkā]]?
* ... '''[[2025. gada Kuldīgas novada domes vēlēšanas|2025. gada Kuldīgas novada domes vēlēšanās]]''' partija &quot;[[Kuldīgas novadam]]&quot; ieguva 9 no 15 pašvaldības deputātu vietām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Stele Salm Louvre AO5009.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[aramiešu raksts]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sastāv no 22 burtiem un tiek rakstīts no labās uz kreiso pusi; tā vienkāršotā un viegli pielāgojamā forma ietekmēja daudzu citu [[rakstība|rakstu sistēmu]] attīstību, ieskaitot [[ebreju raksts|ebreju]], [[sīriešu valoda|sīriešu]] un [[arābu rakstība|arābu rakstību]]?
* ... '''[[Magličs]]''' [[Dināru kalniene|Dināru Alpos]], uz [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] un [[Melnkalne]]s robežas, ir Bosnijas un Hercegovinas augstākā virsotne, savukārt Melnkalnē tas ir tikai 14. augstākais kalns?
* ... '''[[Ludzas Lielā sinagoga]]''' ir vecākā saglabājusies koka [[sinagoga]] [[Baltijas reģions|Baltijas reģionā]] un viena no senākajām sinagogām [[Eiropa|Eiropā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Egypt.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Ēģiptes karogs|Ēģiptes karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; centrā uz baltās joslas atrodas [[Saladīns|Saladīna]] zelta ērglis, kas ir arī [[Ēģiptes ģerbonis]]?
* ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Dānijā]]''' un '''[[Latvijas vēstnieks Norvēģijā|Norvēģijā]]''' bija [[Frīdrihs Grosvalds]] — no 1919. gada aprīļa diplomātiskais pārstāvis [[Zviedrija|Zviedrijā]], vēlāk arī [[Norvēģija|Norvēģijā]] un [[Dānija|Dānijā]], bet no 1921. gada marta ārkārtējais sūtnis un pilnvarotais ministrs [[Skandināvija]]s valstīs ar rezidenci [[Stokholma|Stokholmā]]?
* ... [[Starptautiskā Florbola federācija|Starptautiskās Florbola federācijas]] '''[[IFF Pasaules rangs|rangā]]''' [[Latvijas florbola izlase|Latvjas vīriešu izlase]] atrodas 4. vietā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Moscow museum bus RAF (9696360756).jpg|border|right|200px]]
* ... [[Rīgas autobusu fabrika]]s pirmais patstāvīgi ražotais [[transportlīdzeklis|transportlīdzekļa]] modelis '''[[RAF-251]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija izviedots uz [[GAZ-51]] šasijas?
* ... [[Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija|Nacionālās aeronautikas un kosmosa administrācijas]] [[starpplanētu zonde]] [[Jupiters (planēta)|Jupitera]] pavadoņa [[Eiropa (pavadonis)|Eiropas]] izpētei '''''[[Europa Clipper]]''''', tika palaista [[2024. gads kosmonautikā|2024. gada]] 14. oktobrī, un plānots, ka [[kosmiskais aparāts]] pie Jupitera ieradīsies [[2030. gads|2030. gada]] aprīlī?
* ... [[Urāli|Urālu]] kalnu turpinājums [[Jugras pussala|Jugras pussalā]] '''[[Paihojs]]''' orogrāfiski tālāk turpinās [[Vaigača|Vaigačas salā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Libyandesertcscott.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Lībijas tuksnesis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no sausākajām un karstākajām vietām uz [[Zeme]]s, kur dienas [[gaisa temperatūra]] var sasniegt +50 °C, bet naktī nokrist līdz 0 °C, un [[nokrišņu daudzums]] daudzviet nepārsniedz 5 mm gadā?
* ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Ķīnas Tautas Republikā]]''' bija [[Pēteris Pildegovičs]], kurš no 1998. līdz 2000. gadam darbojās kā pagaidu pilnvarotais lietvedis?
* ... daži [[dzērieni]] un [[ēdieni]] var gan apmierināt '''[[slāpes]]''', gan pastiprināt tās; piemēram, [[Spirti|alkohols]] un [[kafija]] darbojas kā [[diurētiķi]], kas pastiprina šķidruma izdalīšanos un var padarīt slāpes stiprākas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:RAF-10 Festival.jpg|border|right|200px]]
* ... [[mikroautobuss|mikroautobusu]] '''[[RAF-10 Festivāls|RAF-10 &quot;Festivāls&quot;]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uz automašīnas [[GAZ M-20 &quot;Pobeda&quot;]] agregātu bāzes ražoja [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autobusu fabrikā]] no 1957. līdz 1959. gadam?
* ... '''[[Somijas florbola izlase]]''' ir uzvarējusi piecos no 15 vīriešu [[Pasaules čempionāts florbolā|Pasaules čempionātiem]]?
* ... [[Ēģipte]]s valdnieces [[Kleopatra VII|Kleopatras VII]] un [[Romas impērija|Romas]] diktatora [[Jūlijs Cēzars|Jūlija Cēzara]] dēls '''[[Cezarions]]''' bija pēdējais [[Ptolemaju dinastija]]s valdnieks Ēģiptē un īslaicīgi valdīja kā līdzvaldnieks kopā ar māti; pēc Kleopatras nāves Romas imperators [[Oktaviāns]] pavēlēja Cezarionu nogalināt, lai izbeigtu jebkādus iespējamos Cēzara varas mantiniekus?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Orkhon River Valley (25156799927).jpg|border|right|200px]]
* ... savas kulturālās attīstības plaukumā '''[[Orhonas ieleja]]''' [[Mongolija]]s centrālajā daļā &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija plašās [[Čingishans|Čingishana]] 13. gadsimta [[Mongoļu impērija]]s galvaspilsētas Karakorumas vieta?
* ... pirms [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] '''[[Latvijas vēstnieks Spānijā]]''' rezidēja [[Francija]]s galvaspilsētā [[Parīze|Parīzē]], un arī pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana|neatkarības atjaunošanas]] pirmā vēstniece [[Aina Nagobads-Ābola]] bija Latvijas ārkārtējā un pilnvarotā vēstniece Francijā un Spānijā ar rezidenci Parīzē?
* ... no [[Latvija]]s sportistiem labāko rezultātu '''[[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2025. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' uzrādīja [[kārtslēcējs]] [[Valters Kreišs]], ieņemot astoto vietu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kirkwall Harbour.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Orkneju salas|Orkneju salu]] administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Kērkvola]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vēstures avotos pirmoreiz minēta [[1046. gads|1046. gadā]] Orknejiešu sāgā?
* ... '''[[Polārie Urāli]]''' atrodas [[mūžīgais sasalums|mūžīga sasaluma]] joslā, un šeit ir skarbs krasi [[kontinentāls klimats]]: ziemā [[gaisa temperatūra]] var nokrist līdz −55 °C, bet vasaras ir īsas, [[sniegs]] nokūst [[jūnijs|jūnija]] beigās un uzsnieg [[septembris|septembra]] sākumā?
* ... neskatoties uz savu nehigiēnisko dzīvesveidu '''[[Amu Hādžī]]''' no [[Irāna]]s nodzīvoja līdz 94 gadu vecumam un nomira dažus mēnešus pēc pirmās mazgāšanās vairāk nekā 60 gadu laikā, uz kuru viņu pierunāja ciema iedzīvotāji?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Béziers - 54704365001.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Bēzjē]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no vecākajām pilsētām [[Francija|Francijā]] — pētījumi liecina, ka [[Senā Grieķija|sengrieķu]] Bēzjē [[kolonija]] ir datēta ar 575. gadu p.m.ē.?
* ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Austrijā]]''' pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s bija vēlākās [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidents]] [[Egils Levits]]?
* ... [[Ukraiņi|ukraiņu]] politiķi, priesteri un pedagogu '''[[Augustīns Vološins|Augustīnu Vološinu]]''', kurš [[1938. gads|1938. gadā]] kļuva par [[Karpatu Ukraina]]s pirmo un vienīgo prezidentu, [[1945. gads|1945. gadā]] apcietināja [[PSRS]] varas iestādes, un viņš mira [[Butirku cietums|Butirku cietumā]] [[Maskava|Maskavā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:English Riding Saddle.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[segli]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nodrošina [[Jātnieks|jātniekam]] ērtību un stabilitāti, palīdzot sadalīt jātnieka svaru un tādējādi pasargājot dzīvnieku no pārmērīga spiediena uz [[Mugura|muguru]], un uzlabojot kontroli pār [[zirgs|zirgu]]?
* ... [[Lisabonas &quot;Benfica&quot;]] ir '''[[Portugāles kauss futbolā|Portugāles kausa futbolā]]''' veiksmīgākā komanda ar 26 trofejām 38 finālspēlēs?
* ... 1 '''[[Samoa tala]]''' sastāv no 100 sene?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:The waterside of the houses on Twageos Road, Lerwick - geograph.org.uk - 6015394.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Šetlenda]]s administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Lērika]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir dibināta 17. gadsimtā kā [[siļķes|siļķu]] [[zveja]]s [[osta]], bet jau 1708. gadā tā kļuva par Šetlendas galvaspilsētu?
* ... [[1990. gads|1990. gada]] sākumā '''[[Slovēnijas Sociālistiskā Republika|Slovēnijas Sociālistiskās Republikas]]''' valdība likvidēja [[Slovēnijas Komunistu līga|Komunistu līgas]] [[Vienpartijas sistēma|vienpartijas sistēmu]], izveidoja daudzpartiju demokrātiju un īsi pēc tam no valsts nosaukuma svītroja &quot;Sociālistiskā&quot;, bet [[Slovēnija]]s neatkarību pasludināja [[1991. gads|1991. gada]] 25. jūnijā?
* ... '''[[šaušana olimpiskajās spēlēs]]''' bija viens no deviņiem [[sporta veidi]]em, ko iekļāva pirmajās modernajās [[1896. gada vasaras olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs Atēnās]] [[1896. gads|1896. gadā]], un tā bija visās sekojošajās [[vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpiskajās spēlēs]], izņemot [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904.]] un [[1928. gada vasaras olimpiskās spēles|1928. gadā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2025 Irfaan Ali (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Gajānas prezidenti|prezidenta]] '''[[Irfāns Ali|Irfāna Ali]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vadībā [[Gajāna]] piedzīvo strauju ekonomisko attīstību, īpaši pateicoties [[nafta]]s atradnēm, kas padarījušas valsti par vienu no visstraujāk augošajām ekonomikām pasaulē?
* ... [[1928. gads|1928. gadā]] [[Albānija|Albāniju]] pasludināja par [[Monarhija|monarhiju]] — '''[[Albānijas Karaliste (1928—1939)|Albānijas Karalisti]]''', bet valsts prezidentu Ahmetu Muhtaru beju Cogolli pasludināja par karali [[Zogu I]]?
* ... '''[[destilēts ūdens]]''' ir piemērots dažādiem rūpnieciskiem un zinātniskiem nolūkiem, bet ikdienas dzeršanai tas nav piemērots, un tiek ieteikts [[ūdens]] ar dabīgiem [[minerāli]]em?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:One week in Latvia from East to West and back - panoramio (19).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Mihaila iela]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]], kas ienāk [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] teritorijā caur Mihaila vārtiem &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, ir nosaukta par godu Krievijas lielkņazam Mihailam Pavlovičam, ķeizara [[Aleksandrs I Romanovs|Aleksandra I]] brālim?
* ... '''[[skaņas piesārņojums|skaņas piesārņojuma]]''' izraisītie [[dzirde]]s traucējumi ir izplatīts nepārejošs arodkaitīgums, un pasaulē no tā cieš apmēram 120 miljoni cilvēku?
* ... izdomāta naidīga valsts [[Baltkrievija]]s ziemeļrietumos '''[[Veišnorija]]''', ko [[Krievijas Bruņotie spēki]] izmantoja [[2017. gads|2017. gada]] militāro mācību &quot;Zapad-2017&quot; scenārijā, ātri kļuva populāra Baltkrievijas [[internets|interneta]] vidē, kur lietotāji izveidoja satīrisku &quot;Veišnorijas&quot; kustību, radot karogus, pases, sociālo tīklu un izdomātu vēsturi?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:The Hand on the Hill - geograph.org.uk - 32409.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Rietumu salas]]''' jeb Ārējās Hebridu salas &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir vienīgais apgabals [[Skotija|Skotijā]], kurā vairākums runājošo lieto [[skotu gēlu valoda|skotu gēlu valodu]]?
* ... [[Cēsis|Cēsu]] [[basketbolists]] '''[[Dāvis Rozītis]]''' savā pirmajā profesionālajā sezonā pēc atgriešanās no [[NCAA]] čempionāta [[ASV]] kļuva par [[Latvija]]s čempionu, kad &quot;[[Valmiera/Ordo]]&quot; vienīgo reizi vēsturē uzvarēja [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionātā, bet pēc tam spēlējis [[Igaunija|Igaunijā]], [[Polija|Polijā]] un daudzos [[Spānija]]s klubos?
* ... [[cilvēki]]em ir astoņi '''[[priekšzobi]]''', bet, piemēram, [[oposumi]]em ir 18 priekšzobi, savukārt [[bruņneši]]em nav neviena?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dinotherium.jpg|border|right|200px]]
* ... dažas izmirušo '''[[dinoteriīdi|dinoteriīdu]]''' sugas pieder pie lielākajiem zināmajiem [[snuķaiņi]]em, kas skaustā bija vairāk nekā 4 metrus augsti, un svēra ap 12 tonnām, kas būtiski pārsniedz mūsdienu [[Āfrikas ziloņi|Āfrikas ziloņu]] izmērus un padara tos par vieniem no lielākajiem sauszemes [[zīdītāji]]em &lt;small&gt;(attēlā dienvidu dinoterijs)&lt;/small&gt;?
* ... trimdas [[latvieši|latviešu]] inženieris, pētnieks, rakstnieks un fotogrāfs '''[[Ivars Sīlis]]''' kopš 1944. gada dzīvo [[Dānija|Dānijā]] un [[Grenlande|Grenlandē]], un viņš ir daudzu darbu par Grenlandi autors?
* ... '''[[mazie dzerokļi]]''' [[bērni]]em izaug kā [[piena zobi]], un pēc tam nomainās, bet lielie '''[[dzerokļi]]''' uzreiz izšķiļas kā pamatzobi, turklāt pēdējais dzeroklis, saukts par [[gudrības zobs|gudrības zobu]], izšķiļas jau pieaugušā vecumā no 17 līdz 25 gadiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:UigLoch.jpg|border|right|200px]]
* ... lai arī fizioģeogrāfiski [[Ārējās Hebridu salas|Ārējo Hebridu salu]] lielākā un apdzīvotākā sala '''[[Lūisa un Herisa]]''' &lt;small&gt;(attēlā Lūisas ainava)&lt;/small&gt; ir viena [[sala]], vietējie iedzīvotāji uz to atsaucas kā uz divām atsevišķām salām — Lūisu ziemeļos un Herisu dienvidos, ko atdala līdz 799 m augsti kalni?
* ... '''[[deviācija]]''' ir vietējo [[Magnētiskais lauks|magnētisko lauku]] izraisīta [[Kompass|kompasa]] kļūda, kuru kopā ar [[variācija (ģeogrāfija)|variāciju]] jāņem vērā aprēķinot precīzus peilējumus?
* ... [[Gajāna]]s daļa uz rietumiem no '''[[Esekibo (upe)|Esekibo upes]]''' ir [[Esekibo (strīdus teritorija)|strīdus teritorija]] ar [[Venecuēla|Venecuēlu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Mastodon color.jpg|border|right|200px]]
* ... tiek uzskatīts, ka izmirušie [[ziloņveidīgie|ziloņveidīgo]] [[snuķaiņi|snuķaiņu]] '''[[mastodontīdi]]''' barojās pārsvarā, apgraužot [[koki|koku]] un [[krūmi|krūmu]] [[lapas]] un zarus, jo to žokļi ir piemēroti spēcīgam vertikālam sakodienam un daudz mazākā mērā smalcināšanai ar sānisku kustību palīdzību &lt;small&gt;(attēlā Amerikas mastodonts)&lt;/small&gt;?
* ... [[Vācija]]s uzņēmums '''''[[Rheinmetall AG]]''''' specializējas [[Militāra tehnika|militārās tehnikas]], ieroču sistēmu un munīcijas ražošanā, un ir viens no vadošajiem [[Eiropa]]s aizsardzības nozares uzņēmumiem, sadarbojoties ar daudzu valstu bruņotajiem spēkiem?
* ... [[Krievi|krievu]] izcelsmes emigrants un avantūrists '''[[Boriss Skosirevs]]''' [[1934. gads|1934. gadā]] īslaicīgi kļuva par [[Andora]]s karali un izdeva vairākus dekrētus, tomēr viņa valdīšana bija īslaicīga (12 dienas)?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Engures luterāņu baznīca.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Engures luterāņu baznīca]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no retajām koka [[Baznīca (celtne)|baznīcām]] [[Kurzeme|Kurzemē]] un vienīgā [[Tukuma novads|Tukuma novadā]], kas nav pārbūvēta par mūra dievnamu?
* ... '''[[2025. gada Valmieras novada domes vēlēšanas|2025. gada Valmieras novada domes vēlēšanās]]''' partijas &quot;[[Valmierai un Vidzemei]]&quot; kandidāti ieguva 13 no 19 deputātu vietām?
* ... '''[[lielie dzerokļi|lielo dzerokļu]]''' funkcija atspoguļojas to [[latīņu valoda|latīniskajā]] nosaukumā ''molaris'', kas nozīmē dzirnakmens?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Azov. History, Archaeology and Paleontology Museum-Reserve. Deinotherium P4300150 2350 (cropped).jpg|border|right|200px]]
* ... kaut arī ārēji izmirušie [[ziloņveidīgie]] [[snuķaiņi]] '''[[dinoteriji]]''' atgādina mūsdienu [[Ziloņi|ziloņus]], tiem bija daudz lokanāks kakls un tievākas [[ekstremitātes]], kā arī triecējzobi, kas auga no [[Apakšžoklis|apakšžokļa]] un bija vērsti uz leju un atpakaļ &lt;small&gt;(attēlā ''Deinotherium giganteum'' [[skelets]])&lt;/small&gt;?
* ... [[Daugavpils|Daugavpilī]], [[Ķīmija (Daugavpils)|Ķīmijas apkaimē]] esošā '''[[Mendeļejeva iela]]''' ir nosaukta par godu [[Krievija]]s [[ķīmiķis|ķīmiķim]] [[Dmitrijs Mendeļejevs|Dmitrijam Mendeļejevam]], bet 2022. gadā tika aicināts pārdēvēt šo ielu par [[Marks Rotko|Marka Rotko]] ielu, tomēr pilsētplānošanas un būvniecības departamenta sēdē tika nolemts saglabāt tagadējo nosaukumu?
* ... [[Viktorijas ezers|Viktorijas ezera]] lielākā pieteka '''[[Kagera]]''' sākas no [[Rveru|Rveru ezera]] uz [[Ruanda]]s un [[Burundi]] robežas, un pēc 60 km Kagerā ieplūst tās lielākā pieteka '''[[Ruvuvu]]''', kas kopā ar tās pieteku '''[[Ruvjironza|Ruvjironzu]]''' tiek uzskatītas par [[Nīla]]s tālāko augšteci?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pūres baznīca. 2000-10-28.jpg|border|right|200px]]
* ... [[1967. gads Latvijā|1967. gadā]] '''[[Pūres luterāņu baznīca|Pūres luterāņu baznīcā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika uzņemtas filmas &quot;[[Kad lietus un vēji sitas logā]]&quot; epizodes, kā rezultātā cieta dievnama interjers — tika sabojātas [[ērģeles]], sasistas [[vitrāža]]s un izgriezta altārglezna?
* ... '''[[2025. gada Jūrmalas domes vēlēšanas|2025. gada Jūrmalas domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekšējā [[Jūrmalas domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Gatis Truksnis|Gata Trukšņa]] vadītais [[Latvijas Zaļā partija|Latvijas Zaļās partijas]] saraksts, iegūstot 6 no 15 deputātu vietām?
* ... [[Kanāda]]s un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Seriāls|televīzijas seriālam]] '''&quot;[[Mērdoka noslēpumi]]&quot;''' ir iznākušas 19 sezonas (kopā 329 sērijas)?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Knight Gomphotherium.jpg|border|right|200px]]
* ... pēdējās divas izmirušo [[Ziloņveidīgie|ziloņveidīgo]] [[Snuķaiņi|snuķaiņu]] '''[[gomfoterīdi|gomfoterīdu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Ģints (bioloģija)|ģintis]], kas dzīvoja [[Ziemeļamerika]]s dienvidos un [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]], izdzīvoja līdz [[pleistocēns|pleistocēna]] beigām pirms apmēram 12 000 gadiem, kad pēc [[cilvēks|cilvēku]] ierašanās tie izmira kopā ar citām megafaunas sugām?
* ... '''[[piena zobi]]''' attīstās jau [[Embrijs|embrionālajā]] attīstības stadijā un izšķiļas (izlaužas cauri [[smaganas|smaganām]] un kļūst mutē redzami) agrā [[bērnība|bērnībā]], tie parasti izkrīt un nomainās ar pastāvīgajiem [[zobi]]em?
* ... no 2009. līdz 2013. gadam [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] [[Baraks Obama|Baraka Obamas]] administrācijā '''[[Stīvens Ču]]''' bija enerģētikas ministrs, kļūstot par pirmo [[Nobela prēmija]]s laureātu, kurš ieņēmis šo amatu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Amager Rugporter (4941931513).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[porteris|portera]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nosaukums ir cēlies no [[Londona]]s ostu strādniekiem un krāvējiem, kuru vidū šis [[alus]] sava lētuma, sātīguma un stipruma dēļ bija īpaši iecienīts?
* ... '''[[2025. gada Liepājas domes vēlēšanas|2025. gada Liepājas domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekšējā [[Liepājas domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Gunārs Ansiņš|Gunāra Ansiņa]] vadītais [[Liepājas partija]]s saraksts, iegūstot 9 no 15 deputātu vietām?
* ... [[ukraiņi|ukraiņu]] [[basketbolists]] '''[[Anatolijs Šundels]]''', kurš 2024. gada pievienojās [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s klubam [[BK Ogre]], ir spēlējis Ukrainas U-18 un U-20 izlasē, bet no 2020. līdz 2024. gadam bija pieaugušo [[Ukrainas basketbola izlase]]s dalībnieks?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Tripod easel.jpg|border|right|150px]]
* ... tradicionāli [[mākslinieks]] pie '''[[molberts|molberta]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; strādā stāvus, taču tā augstumu var pietiekami regulēt, lai tas ļautu gleznot sēdus?
* ... '''[[Armēnijas revolūcija (2018)|2018. gada Samtainā revolūcija]]''' [[Armēnija|Armēnijā]] sākotnēji notika, reaģējot uz [[Seržs Sargsjans|Serža Sargsjana]] trešo pilnvaru termiņu pēc kārtas kā [[Armēnijas premjerministru uzskaitījums|premjerministram]], bet vēlāk paplašinājās pret valdošo Republikāņu partiju, kas bija pie varas kopš [[1999. gads|1999. gada]]?
* ... [[1997. gads|1997. gada]] sacelšanos [[Albānija|Albānijā]] lielā mērā izraisīja vairāku '''[[Piramīdu shēmas Albānijā|piramīdu shēmu]]''' neveiksme; šīs shēmas, kas pieauga līdz bezprecedenta mērogam attiecībā pret valsts ekonomiku, noveda pie tā, ka daudzi [[albāņi]] zaudēja naudu un īpašumus?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Samoa.svg|border|right|200px]]
* ... [[sarkanā krāsa]] [[Samoa karogs|Samoa karogā]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; simbolizē drosmi un asinis, kas izlietas cīņās par valsts neatkarību, bet [[zilā krāsa]] simbolizē debesis un brīvību, uz tās izvietotās piecas baltās, piecstūrveida zvaigznes veido [[Dienvidu Krusts|Dienvidu Krusta]] zvaigznāju?
* ... '''[[2025. gada Daugavpils domes vēlēšanas|2025. gada Daugavpils domes vēlēšanās]]''' pārliecinošu uzvaru guva iepriekšējā [[Daugavpils domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Andrejs Elksniņš|Andreja Elksniņa]] vadītais &quot;[[Sarauj, Latgale!]]&quot; saraksts, iegūstot 14 no 15 deputātu vietām?
* ... [[1937. gads|1937. gada]] '''[[korejiešu deportācija Padomju Savienībā]]''' bija daļa no [[Josifs Staļins|Staļina]] režīma plašākām represijām un etniskās tīrīšanas politikām, kā rezultātā 173 000 etnisko [[korejieši|korejiešu]] tika izvesti no [[Tālie Austrumi|Tālo Austrumu]] pierobežas reģioniem uz neapdzīvotām tuksnešainām vietām [[Kazahstāna|Kazahstānā]] un [[Centrālāzija|Vidusāzijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Fly River.PNG|border|right|150px]]
* ... pēc caurteces apjoma [[Grīva|grīvā]] [[Jaungvineja]]s upe '''[[Flaja]]''' ir lielākā upe [[Okeānija|Okeānijā]] un ir starp 20 lielākajām [[upe|upēm]] pasaulē &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Navahu nācija]]''' (līdz 1969. gadam — Navahu indiāņu rezervāts) ir lielākā [[Amerikas pamatiedzīvotāji|Amerikas pamatiedzīvotāju]] pašpārvaldes teritorija [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], kas atrodas trīs štatos: [[Arizona|Arizonā]], [[Jūta|Jūtā]] un [[Ņūmeksika|Ņūmeksikā]]?
* ... lai gan '''[[ufoloģija]]''' nav atzīta par oficiālu [[zinātne]]s nozari, tā piesaista gan entuziastus, gan pētniekus, kuri cenšas izskaidrot dīvainus novērojumus debesīs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pola Tai view from Mount Alava Adventure Trail.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Tutuila]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir lielākā un apdzīvotākā [[ASV Samoa]] sala, kurā atrodas arī tās [[galvaspilsēta]] [[Pagopago]]?
* ... '''[[2025. gada Rēzeknes domes vēlēšanas|2025. gada Rēzeknes domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekš no amata atbrīvotā [[Rēzeknes domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Aleksandrs Bartaševičs|Aleksandra Bartaševiča]] vadītais partiju &quot;[[Latvija pirmajā vietā]]&quot; un &quot;[[Kopā Latvijai]]&quot; saraksts, iegūstot 8 no 13 deputātu vietām?
* ... [[Latvijas hokeja izlase]]s spēlētājs '''[[Eduards Tralmaks]]''' 2025. gada martā noslēdza divvirzienu līgumu ar [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] klubu [[Detroitas &quot;Red Wings&quot;]], bet sekojošo sezonu aizvadīja tās fārmklubā [[Amerikas hokeja līga|Amerikas hokeja līgā]] [[Grandrepidsas &quot;Griffins&quot;]]; sezonas gaitā viņš tika izsaukts uz &quot;Red Wings&quot;, tomēr laukumā NHL spēlēs tā arī nedevās?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:1 Myles Lewis-Skelly arsenal 2025.jpg|border|right|150px]]
* ... 2025. gada martā '''[[Mailss Lūiss-Skellijs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; saņēma savu pirmo izsaukumu uz [[Anglijas futbola izlase]]s spēlēm pret [[Albānijas futbola izlase|Albāniju]] un [[Latvijas futbola izlase|Latviju]], un 18 gadu un 176 dienu vecumā gūstot vārtus pirmajā spēlē, viņš kļuva par jaunāko [[Anglija]]s [[futbolists|futbolistu]], kurš guvis vārtus debijā izlasē?
* ... [[Krievijas Federācija|Krievijas Federācijā]] uz rietumiem no [[Urāli]]em sastopamā '''[[mansu valoda]]''' ir [[apdraudēta valoda]], jo to prot ap 2200 cilvēku, galvenokārt [[mansi]], lai gan to kopskaits ir ap 12 000 cilvēku?
* ... [[latvieši|latviešu]] [[grafiķis]] '''[[Vilhelms Krūmiņš]]''' kopā ar [[Rihards Zariņš|Rihardu Zariņu]] radīja [[Latvijas Republikas ģerbonis|Latvijas Republikas ģerboņa]] attēlu un ir veidojis pirmo [[Latvijas Republika]]s [[banknote|naudaszīmju]] metus?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Khan Tengri 87 (461) Пик Победы (7439 м). Ледник Южный Иныльчек.jpg|border|right|200px]]
* ... līdz '''[[Dženiša smaile]]s''' &lt;small&gt;(attēlā no alpīnistu nometnes)&lt;/small&gt; uzmērīšanai [[1943. gads|1943. gadā]] par [[Tjanšans|Tjanšana]] augstāko virsotni tika uzskatīts 7010 m augstais [[Hantengri]]?
* ... pēc [[referendums|referenduma]], kura likumību apstrīdēja gan [[Ukraina]], gan lielākā daļa starptautiskās sabiedrības, {{dat|2014|3|18||bez}} [[Krievijas Valsts Dome|Krievijas parlaments]] un [[Krievijas prezidents|prezidents]] [[Vladimirs Putins]] oficiāli apstiprināja [[Krima]]s un [[Sevastopole]]s '''[[Krimas aneksija|aneksiju]]''' [[Krievijas Federācija]]s sastāvā?
* ... 1960. gada [[Francija]]s un [[Itālija]]s [[Krimināltrilleris|krimināltrillera]] filma '''&quot;[[Spožajā saulē]]&quot;''', kuras režisors ir [[Renē Klemāns]], ir balstīta uz romānu ''The Talented Mr. Ripley'', kuram 1999. gadā izdots jauns ekranizējums — &quot;[[Talantīgais misters Riplijs]]&quot;?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kukenan Tepuy at Sunset.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Gvajānas plakankalne]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Roraima (kalns)|Roraimas kalns]])&lt;/small&gt; ir viens no reģioniem ar visaugstāko [[Bioloģiskā daudzveidība|bioloģisko daudzveidību]] pasaulē, un tajā ir daudz [[Endēms|endēmu]] sugu?
* ... '''[[Grieķu genocīds Osmaņu impērijā]]''' notika laikā no [[1914. gads|1914.]] līdz [[1923. gads|1923. gadam]], un tā ietvaros tika sistemātiski iznīcināta [[Grieķi|grieķu]] minoritāte, īpaši [[Pontas grieķi|Pontas grieķu]] kopiena, kas dzīvoja [[Melnā jūra|Melnās jūras]] piekrastē [[Osmaņu impērija]]s teritorijā?
* ... '''[[Vestfālenes Karaliste]]''' bija [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] [[Francijas Pirmā impērija|franču impērijas]] [[satelītvalsts]], kas pastāvēja [[Vācija|Vācijā]] no 1807. līdz 1813. gadam?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of South Sudan.svg|border|right|200px]]
* ... zilais [[trijstūris]] '''[[Dienvidsudānas karogs|Dienvidsudānas karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; simbolizē [[Nīla|Nīlas upi]], bet zelta zvaigzne — vienotību un cerību?
* ... '''[[ostarbaiteri]]''' bija [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] režīma termins, ko [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā lietoja, lai apzīmētu [[Darbaspēks|darbaspēku]], ko piespiedu kārtā deportētēja uz Vāciju no [[Austrumeiropa]]s, galvenokārt no okupētajām teritorijām [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]], lai strādātu [[Piespiedu darbs|piespiedu darbu]]?
* ... '''[[Sieviešu statuss senajās Atēnās|Sieviešu juridiskās tiesības senajās Atēnās]]''' bija ierobežota: viņas netika uzskatītas par [[pilsoņi]]em un nevarēja piedalīties politiskajā dzīvē vai balsot, viņas bija atkarīgas no [[vīrieši|vīrieša]] aizbildniecības — sākotnēji no tēva, vēlāk no vīra vai cita radinieka?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dominospiel.JPG|border|right|200px]]
* ... '''[[domino]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; saknes meklējamas [[13. gadsimts|13. gadsimtā]] [[Ķīna (reģions)|Ķīnā]], kur sākotnēji tika spēlētas līdzīgas spēles ar kauliņiem, bet [[Eiropa|Eiropā]] domino kļuva populārs 18. gadsimtā, īpaši [[Francija|Francijā]] un [[Itālija|Itālijā]], kur spēle ieguva mūsdienās zināmo formu?
* ... [[Vācija]]s ziemeļos izveidotā '''[[Hannoveres Karaliste]]''' no 1814. līdz 1837. gadam atradās [[Personālūnija|personālūnijā]] ar [[Lielbritānijas karaļi]]em?
* ... '''[[parhēlijs]]''' jeb saules suņi rodas, kad [[Saule]]s gaisma laužas un atstarojas no [[ledus]] kristāliem augstajos [[Spalvmākoņi|spalvu mākoņos]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Coat of arms of Andorra.svg|border|right|150px]]
* ... '''[[Andoras ģerbonis|Andoras ģerboņa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vairogs ir sadalīts četros laukos, un katrs no tiem simbolizē kādu no [[Andora]]s kopvaldniekiem vai vēsturiskajiem aizbildņiem?
* ... [[latvieši|latviešu]] [[karikatūrists]] un feļetonists '''[[Jānis Dreslers]]''' kļuva populārs ar karikatūrām un četrrindēm par Burbuļtēvu un Burbuļmāti, Jefiņu, Sprukstiņu, Slīmestu u.c.; pēc [[Latvijas okupācija (1944—1991)|Latvijas okupācija]]s viņu sodīja ar 15 gadiem ieslodzījuma par pretpadomju propagandu, tomēr pēc atgriešanās viņa karikatūras publicēja arī žurnāls &quot;[[Dadzis (žurnāls)|Dadzis]]&quot;?
* ... [[Padomju Savienība]]s [[kosmonaute]] '''[[Svetlana Savicka (kosmonaute)|Svetlana Savicka]]''' kļuva par otro sievieti pasaulē, kas lidojusi [[kosmoss|kosmosā]], un pirmo sievieti, kas [[1984. gads|1984. gadā]] veikusi [[Iziešana atklātā kosmosā|iziešanu atklātā kosmosā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Viskūžu sala 09.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Usmas ezers|Usmas ezera]] vidusdaļā esošā '''[[Viskūžu sala]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir lielākā [[Latvija]]s ezeru [[sala]]?
* ... [[1944. gads|1944. gada]] 23. maijā '''[[Vestfālenes halle]]''' tika iznīcināta [[Bombardēšana|bombardēšanā]]., kurā gāja bojā tūkstošiem [[karagūstekņi|karagūstekņu]] (šeit bija karagūstekņu nometne ''Stalag VI D''), bet tūlīt pēc kara, [[1945. gads|1945. gadā]], [[Dortmunde]]s pilsētas dome pieņēma lēmumu par Vestfālenes halles atjaunošanu?
* ... '''[[Bojomas ūdenskritumi]]''', ko agrāk sauca par Stenlija ūdenskritumiem, veido robežu starp [[Kongo (upe)|Kongo upes]] lejteci un tās augšteci '''[[Lualaba|Lualabu]]''', nodalot divus upes kuģojamos posmus?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Ethiopia.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Etiopijas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viens no vecākajiem [[Āfrika]]s [[karogs|karogiem]], un tā [[krāsas]] kļuvušas par simbolu daudzām Āfrikas valstīm?
* ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām '''[[Sabiedroto okupētā Austrija]]''' tika sadalīta četrās okupācijas zonās, un to kopīgi pārvaldīja [[Apvienotā Karaliste]], [[Padomju Savienība]], [[ASV]] un [[Francijas Pagaidu valdība|Francija]], arī [[Vīne]] tika sadalīta līdzīgi, bet Vīnes centrālo rajonu kolektīvi pārvaldīja Sabiedroto kontroles padome?
* ... '''[[Besarābijas bulgāri]]''' ir pārceļotāju pēcteči no [[Osmaņu impērija|Osmaņu]] [[Bulgārija]]s uz [[Besarābija|Besarābiju]], kura 18. gadsimta beigās un 19. gadsimta pirmajā pusē tika nodota [[Krievijas Impērija]]i?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:День Победы в Сакском районе, 2022, 33.jpg|border|right|200px]]
* ... pēc tam, kad '''[[vecmāmiņa ar sarkano karogu|vecmāmiņa ar sarkano karogu Anna Ivanova]]''' sniedza interviju, kurā atzina ka tas, ka [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievija uzbrukusi Ukrainai]], ir &quot;ļoti slikti&quot; un tagad viņa [[PSRS karogs|sarkano karogu]] esot aizmetusi, [[Krievija]]s varas iestādes pārtrauca viņas tēla popularizēšanu &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[Kauņa|Kauņā]] dzimušais [[lietuvieši|lietuviešu]] [[basketbols|basketbola]] tiesnesis '''[[Ģedimins Petraitis]]''' tiesā [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] spēles kopš 2014. gada un ir viens no nedaudzajiem Eiropā dzimušajiem tiesnešiem, kas strādājuši šajā līgā?
* ... [[Osteolepjveidīgās|osteolepjveidīgo kārtas]] [[Daivspurzivis|daivspurzivju]] [[Ģints (bioloģija)|ģints]] '''[[latviji]]''', kas dzīvoja [[paleozojs|paleozoja ērā]], [[Augšdevons|augšdevona]] [[Frānas stāvs|frānas stāvā]], ir nosaukta [[Latvija]]s vārdā, pamatojoties uz tur atrastajiem tipiskās sugas pārstāvjiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Coat of arms of Greenland.svg|border|right|150px]]
* ... '''[[Grenlandes ģerbonis|Grenlandes ģerbonī]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir attēlots [[Leduslācis|polārlācis]], kas stāv uz pakaļkājām, simbolizējot Grenlandes dabas varenību un polārlāča nozīmi vietējā kultūrā?
* ... sākotnējais '''[[Vienības iela (Daugavpils)|Vienības ielas]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] nosaukums bija Aleksandra iela — par godu Aleksandra Ņevska pareizticīgo katedrālei, kura atradās tagadējā Andreja Pumpura skvērā (katedrāle tika uzbūvēta no 1856. līdz 1864. gadam, uzspridzināta 1969. gadā)?
* ... lai apspiestu '''[[Protesti Kazahstānā (2022)|protestus Kazahstānā 2022. gada janvārī]]''' [[Kazahstānas prezidents|prezidents]] [[Kasims Žomarts Tokajevs]] izsludināja ārkārtas stāvokli un lūdza palīdzību no [[Kolektīvās drošības līguma organizācija]]s, kā rezultātā [[Kazahstāna|Kazahstānā]] tika ievests [[Krievija]]s un citu valstu karaspēks?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Khabib nurmagomedov.jpg|border|right|150px]]
* ... [[avāri|avāru]] tautības [[Krievija]]s profesionālais [[jauktā cīņas māksla|jauktās cīņas mākslas]] (MMA) sportists '''[[Habibs Nurmagomedovs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pirmais [[musulmaņi|musulmaņu]] sportists, kurš ieguvis [[Ultimate Fighting Championship|UFC]] čempiona titulu, un plaši atzīts par vienu no visu laiku labākajiem MMA cīkstoņiem?
* ... [[Grenlande]]s ziemeļos esošā [[ASV]] '''[[Pitufikas Kosmosa spēku bāze]]''' (agrāk Tūles Gaisa bāze) ir Ballistisko raķešu agrīnās brīdināšanas sistēmas sastāvdaļa, kas uzrauga [[gaisa telpa|gaisa telpu]] virs [[Ziemeļpols|Ziemeļpola]], lai atklātu [[ballistiskā raķete|ballistisko raķešu]] palaišanas pazīmes?
* ... pēc trīs mēnešus ilgušām cīņām [[1920. gads|1920. gada]] '''[[Vļoras karš|Vļoras karā]]''' tika parakstīts miera līgums starp [[Itālija|Itāliju]] un [[Albānija|Albāniju]], saskaņā ar kuru Itālijas valdība apņēmās atzīt Albānijas neatkarību, teritoriālo integritāti un suverenitāti?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Greenland.svg|border|right|200px]]
* ... divās krāsās sadalītais aplis '''[[Grenlandes karogs|Grenlandes karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; attēlo [[saule|sauli]], kas lec virs [[ledāji]]em, simbolizējot [[Grenlande]]s dabas skaistumu un vietējo kultūru?
* ... '''[[Bārtas iela (Rīga)|Bārtas iela]]''' [[Rīga|Rīgā]] tika izveidota ar [[Rīgas dome|pašvaldības domes]] lēmumu 2015. gadā, piešķirot ielas statusu brauktuvei, kurā atradās Šampētera ielas adreses, taču vēsturiski Bārtas ielas nosaukums ir bijis netālajai paralēlajai [[Fridriha Candera iela]]i?
* ... mūsdienās [[Armēnija]]s dienvidos esošajai '''[[Sjunikas marze]]i''' ir stratēģiska nozīme, jo tas ir vienīgais Armēnijas reģions, kas robežojas ar [[Irāna|Irānu]], nodrošinot svarīgu saimniecisko un ģeopolitisko savienojumu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Volodymyr Zelenskyy in 2022.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Volodimirs Zelenskis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sestais '''[[Ukrainas prezidents]]'''?
* ... '''[[Protesti Gruzijā pēc parlamenta vēlēšanām (2024)|protesti pēc 2024. gada Gruzijas parlamenta vēlēšanām]]''' sākās tūlīt pēc vēlēšanām un pastiprinājās pēc valdības paziņojuma par iestāšanās sarunu apturēšanu ar [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienību]] līdz 2028. gadam; demonstranti pulcējās [[Tbilisi]] ielās, bieži saskaroties ar policijas spēku, kas izmantoja asaru gāzi un ūdensmetējus?
* ... parasti '''[[liellaiva]]s''' tiek pārvietotas ar [[velkoņi]]em vai līdzīgiem specializētiem [[kuģi]]em, taču ir sastopamas arī pašgājējas liellaivas, lai gan to ātrums un manevrētspēja ir neliela?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:WK040202 polsstok karalis.jpg|border|right|200px]]
* ... 2026. gada 28. februārī [[Grieķija]]s čempionātā vieglatlētikā telpās '''[[Emmanuils Karalis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pārvarēja 6,17 metrus, kļūstot par otro augstāko lēcienu veikušo [[kārtslēcējs|kārtslēcēju]] vēsturē pēc [[Armands Duplantiss|Armanda Duplantisa]]?
* ... '''[[Kazaņas ieņemšana]]''' [[1552. gads|1552. gadā]] iezīmēja [[Kazaņas haniste]]s iekļaušanu [[Krievijas cariste]]s sastāvā, kas deva [[Maskavija]]i iespēju nostiprināt varu [[Pievolga|Volgas reģionā]] un turpināt paplašināšanos [[Sibīrija]]s virzienā?
* ... [[Gajs Ričijs|Gaja Ričija]] 1998. gada ''[[neo-noir]]'' [[kriminālkomēdija]] '''&quot;[[Nav dūmu bez stobriem]]&quot;''' guva finansiālus panākumus, nopelnot vairāk nekā 28 miljonus [[ASV dolārs|ASV dolāru]] pie 1,4 miljonu dolāru budžeta?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ilzenbergas manor 2018.jpg|border|right|200px]]
* ... pēc [[Latvijas-Lietuvas robeža]]s nospraušanas šķīrējtiesas lēmuma [[1921. gads|1921. gadā]] [[Ilzu pagasts|Ilzu pagastu]] sadalīja un tā dienvidu daļu daļu ar '''[[Ilzes muiža|Ilzes muižu]]''' &lt;small&gt;(attēlā mūsdienās)&lt;/small&gt; pievienoja [[Lietuvas Republika]]i?
* ... '''[[Otrā Kosovas kauja]]''' [[1448. gads|1448. gada]] oktobrī starp [[Ungārija]]s karaļa [[Jānošs Huņadi|Jānoša Huņadi]] vadītajiem kristiešu spēkiem un [[Osmaņu impērija]]s armiju sultāna [[Murads II|Murada II]] vadībā bija viena no nozīmīgākajām kaujām Osmaņu ekspansijas laikā [[Balkānu pussala|Balkānos]], kurā kristieši cieta smagu sakāvi?
* ... '''[[Autonomā Padomju Baškīrijas Republika]]''' bija vienīgā autonomā republika [[Krievijas SFPR]] sastāvā, kas izveidota, pamatojoties uz līgumattiecībām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Nureyev 9 Allan Warren.jpg|border|right|150px]]
* ... [[1961. gads|1961. gadā]], viesojoties ar trupu [[Parīze|Parīzē]], [[baletdejotājs]] '''[[Rūdolfs Nurejevs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; atteicās atgriezties [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un pieprasīja politisko patvērumu [[Francija|Francijā]], kļūstot par vienu no pirmajiem augsta līmeņa māksliniekiem, kas [[Aukstais karš|Aukstā kara]] laikā pārbēga uz Rietumiem?
* ... amerikāņu [[Roks|rokgrupa]] '''''[[The Strokes]]''''' ir iedvesmojusi tādas grupas kā ''[[Arctic Monkeys]]'', ''[[The Killers]]'' un ''[[Franz Ferdinand (grupa)|Franz Ferdinand]]''?
* ... ziemeļu—dienvidu virzienā 137 km garumā izstieptais '''[[Atlins]]''' tiek uzskatīts par [[Jukonas upe]]s izteku?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:An Endangered Great Knot Calidris tenuirostris feeding at the Tasitolu salt lakes.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Eirāzija]]s ziemeļaustrumu [[tundra|tundrā]] ligzdojošajam '''[[garknābja šņibītis|garknābja šņibītim]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir raksturīga tāla [[putnu migrācija|migrācija]], sasniedzot [[Āzija]]s dienvidus un arī [[Austrālija]]s piekrastes?
* ... '''[[zeltainais stafilokoks]]''' ir daļa no cilvēka mikrobioma, bieži sastopams augšējos elpceļos un uz [[āda]]s; lai gan tipiski starp stafilokoku un cilvēku valda komensālisms, tas tomēr var kļūt par oportūnistisku [[Patogēns|patogēnu]], izraisot ādas infekcijas, tostarp [[Abscess|abscesus]], [[impetigo]], [[Infekcijas slimība|elpceļu infekcijas]] un saindēšanos ar pārtiku?
* ... '''[[2024. gada Baltijas kauss futbolā]]''' bija īpašs ar to, ka pirmo reizi tajā piedalījās arī [[Fēru Salu futbola izlase]] kā viesu komanda?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Saccharomyces cerevisiae SEM.jpg|border|right|200px]]
* ... jau kopš seniem laikiem mikroskopiskā, [[eikarioti]]skā vienšūnas [[sēne]] '''[[maizes raugs]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[elektronmikroskops|elektronmikroskopā]])&lt;/small&gt; ir ticis izmantots [[maize]]s, [[alus]] un [[vīns|vīna]] ražošanā?
* ... [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 4. maijā [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s 35. gadadienā '''[[Talsu baltais koris]]''' [[Markus Riva]]s vadībā uzvarēja šova '''&quot;[[Koru kari (ceturtā sezona)|Koru kari]]&quot;''' 4. sezonā?
* ... [[Lietuvieši|lietuviešu]] tautas [[pasaka]] '''&quot;[[Egle, zalkšu karaliene]]&quot;''' ir viena no viszināmākajām [[Balti|baltu tautu]] pasakām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:St. Clement Church Skopje 3.jpg|border|right|200px]]
* ... [[modernisms|modernisma stila]] '''[[Svētā Ohridas Klementa baznīca]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir nozīmīgākā [[Maķedonijas pareizticīgā baznīca|Maķedonijas pareizticīgās baznīcas]] katedrāle?
* ... '''[[Cilvēka genoma projekts]]''' no 1990. gada līdz 2003. gadam bija vēsturē lielākais sadarbības projekts [[bioloģija]]s nozarē?
* ... teorija '''&quot;[[Austrija — pirmais nacisma upuris]]&quot;''' kļuva par [[Austrija]]s sabiedrības fundamentālu mītu, kas ļāva iepriekš sīviem politiskajiem pretiniekiem, piemēram, sociāldemokrātiem un konservatīvajiem katoļiem, apvienoties un atgriezt bijušos nacistus sociālajā un politiskajā dzīvē; Austrija gandrīz pusgadsimtu noliedza, ka starp to un politisko režīmu no 1938. līdz 1945. gadam pastāv pēctecība?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Turkish prime minister Tansu Çiller in Brussels.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Tansu Čillera]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; no 1993. līdz 1996. gadam bija [[Turcijas premjerministre]] un ir pazīstama kā pirmā un līdz šim vienīgā sieviete šajā amatā?
* ... '''[[Pretīgās pārtikas muzejs|Pretīgās pārtikas muzejā]]''' [[Malme|Malmē]], [[Zviedrija|Zviedrijā]] ir izstādīti aptuveni 80 dažādi pārtikas produkti no visas pasaules, tostarp grauzdēta [[jūrascūciņa]] no [[Peru]], &quot;[[Kasu marcu]]&quot; siers no [[Sardīnija]]s, &quot;Surströmming&quot; pūdētā [[siļķe]] no Zviedrijas, [[Islande]]s delikatese &quot;hakarli&quot; (fermentēta [[Grenlande]]s [[haizivs]] gaļa), auglis [[duriāns]] u.c.?
* ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Ņujorkas &quot;Knicks&quot;]] [[basketbolists]] '''[[Džeremijs Sohans]]''' ir dzimis [[ASV]], jauktā [[poļi|poļu]] un amerikāņu ģimenē, bet jauniešu basketbolā pārstāvējis [[Anglija]]s un [[Polija]]s izlases, tomēr 2021. gadā debitēja pieaugušo [[Polijas basketbola izlase|Polijas basketbola izlasē]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Gregory the Illuminator mosaic on Pammakaristos Church in Constantinople.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Gregors Apgaismotājs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek uzskatīts par to, kurš padarīja [[Armēnija|Armēniju]] par pirmo valsti pasaulē, kas oficiāli pieņēma [[kristietība|kristietību]] kā [[valsts reliģija|valsts reliģiju]]?
* ... [[Turcija]]s ziemeļrietumu pilsēta '''[[Iznika]]''' senatnē bija pazīstama kā Nīkaja un bija nozīmīgs centrs [[Romas impērija|Romas]] un [[Austrumromas impērija|Bizantijas]] impēriju laikos?
* ... '''[[Detroitas upe]]''' uz [[ASV]] un [[Kanāda]]s robežas, kas savieno [[Sentklēras ezers|Sentklēras ezeru]] un [[Ēri ezers|Ēri ezeru]], ir viens no pasaulē noslogotākajiem iekšzemes ūdensceļiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Asparagales - Agave tequilana - 5.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[tekilas agave]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir ekonomiski nozīmīgs resurss [[Meksika]]s [[Halisko|Halisko štatam]], jo tā ir galvenā sastāvdaļa [[tekila]]s ražošanā?
* ... [[devons|devona]] [[osteolepidīdi|osteolepidīdu]] [[latviji|latviju ģints]] tipisko sugu '''''[[Latvius grewingki]]''''' 1933. gadā aprakstīja [[vācbaltieši|vācbaltiešu]] [[paleontologs]] [[Valters Gross]], nosaucot to vācbaltiešu [[ģeologs|ģeologa]] [[Konstantīns Grēvinks|Konstantīna Grēvinka]] vārdā?
* ... '''[[morāvieši]]em''' ir sava [[kultūra]], [[dialekti]] un vēstures mantojums, kas atšķiras no pārējās [[Čehija]]s, īpaši [[Bohēmija]]s?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Hanzi.svg|border|right|150px]]
* ... [[ķīniešu rakstzīmes]] '''[[haņdzi]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir arī [[japāņu rakstība]]s [[kandži]] un [[korejiešu rakstība]]s [[handža]]s pamatā?
* ... triju [[ziemas olimpiskās spēles|ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieks [[igauņi|igauņu]] [[tramplīnlēkšana|tramplīnlēcējs]] '''[[Arti Aigro]]''' 2019. gada martā [[Planīca (Slovēnija)|Planīcā]] lidojumos ar slēpēm treniņā veica 228 metrus tālu lēcienu, uzstādot neoficiālu [[Igaunija]]s rekordu?
* ... '''[[1500. gads Latvijā|1500. gada]]''' 31. janvārī savā rezidencē [[Piltenes pils|Piltenes pilī]] nomira [[Kurzemes bīskaps]] [[Mārtiņš Levics]], un pēc [[Vācu ordenis|Vācu ordeņa]] virsmestra Frīdriha lūguma [[Romas pāvests]] viņa vietā par bīskapu apstiprināja [[Miķelis Skulteti|Miķeli Skulteti]], tomēr vinš Kurzemi nesasniedza, jo nomira jau tā paša gada novembrī?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Niagara Falls - ON - Niagarafälle.jpg|border|right|250px]]
* ... '''[[Niagāras upe]]''', kurā atrodas [[Niagāras ūdenskritums]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, iztek no [[Ēri ezers|Ēri ezera]] ziemeļaustrumu gala un ietek [[Ontārio ezers|Ontārio ezera]] dienvidrietumos?
* ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] uzņēmuma ''[[SpaceX]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''Crew Dragon'' lidojums '''''[[Fram2]]''''' bija četru neprofesionālu [[kosmonauts|kosmonautu]] misija, ko finansēja un vadīja ķīniešu izcelsmes [[Malta]]s [[kriptovalūta|kriptovalūtu]] uzņēmējs [[Čuņs Vans]]?
* ... lai gan lielākā daļa valstu ir atteikušās no '''[[kaujas gāzes|kaujas gāzu]]''' pielietošanas, 21. gadsimtā ir reģistrēti vairāki incidenti, kur šādi ieroči tomēr ir tikuši izmantoti, īpaši civiliedzīvotāju ietekmēšanai bruņoto konfliktu zonās, piemēram, [[Sīrija|Sīrijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Shiitakegrowing.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[šitake]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no populārākajām un visplašāk audzētajām [[sēnes|sēnēm]] pasaulē, ko jau vairākus gadsimtus izmanto gan gastronomijā, gan [[Tradicionālā medicīna|tradicionālajā medicīnā]]?
* ... no 18. gadsimta beigām aizvien pieauga kustība pret [[verdzība|verdzību]] — [[abolicionisms]], un [[Britu impērija]] oficiāli aizliedza '''[[vergu tirdzniecība|vergu tirdzniecību]]''' 1807. gadā, bet [[Amerikas Savienotās Valstis]] — 1808. gadā?
* ... '''[[Padomju kosmosa programma]]''' bija viena no visambiciozākajām un inovatīvākajām programmām 20. gadsimtā, kas radīja globālu sacensību starp [[PSRS ]] un [[ASV]] — tā saukto &quot;Kosmosa sacensību&quot;; neskatoties uz agrīnajiem panākumiem, PSRS zaudēja sacensību par cilvēka nosēšanos uz [[Mēness]], jo ASV ''[[Apollo 11]]'' misija [[1969. gads|1969. gadā]] ļāva cilvēkiem pastaigāties pa Mēness virsmu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Plantsisal.jpg|border|right|150px]]
* ... no '''[[sizala agave]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; iegūst stingru šķiedru — sizala šķiedru, kuru tradicionāli izmanto [[Virve|virvēm]] un auklām, un tai ir daudz citu lietojumu, tostarp [[Papīrs|papīra]], [[Audums|auduma]], apavu, [[Cepure|cepuru]], [[Soma|somu]], [[Paklājs|paklāju]], ģeotekstilmateriālu un [[Šautriņu mešana|šautriņu]] dēļu ražošanā?
* ... '''[[rīcins]]''' ir ārkārtīgi [[inde|toksisks]] — pat ļoti nelielas devas var būt nāvējošas cilvēkam, tam nav zināmas [[pretinde]]s, un ārstēšana ir tikai simptomātiska?
* ... termins '''&quot;[[Vendi (Pomerānija)|vendi]]&quot;''' vēsturiskajos avotos tika lietots, lai apzīmētu dažādas [[Slāvu valodas|slāviski]] runājošas tautas, īpaši tās, kas dzīvoja aiz [[Elba]]s un [[Zāle (upe)|Zāles]] upēm, kas tolaik iezīmēja [[Vācieši|vācu]] un slāvu pasaules robežu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Jadeite Sodium aluminum silicate Burma 3025.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[žadeīts]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir vērtīgs pusdārgakmens, kas vēsturiski izmantots [[juvelierizstrādājumi|juvelierizstrādājumos]], mākslas priekšmetos un rituālajos priekšmetos, īpaši [[Ķīna|Ķīnā]], [[Meksika|Meksikā]] un [[Maiju civilizācija|maiju civilizācijā]]?
* ... [[Amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Džeks Kveids]]''' ir aktieru [[Mega Raiena|Megas Raienas]] un [[Deniss Kveids|Denisa Kveida]] dēls?
* ... '''[[Lihtenšteina 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Lihtenšteinu 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' pārstāvēja tikai viens sportists, [[riteņbraucējs]] Romano Punteners, un tā bija viena no mazākajām olimpiskajām delegācijām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Muscari botryoides 002.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[mazā muskare|mazās muskares]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Eiropa|Eiropā]], kā arī tā ir ieviesusies daudzviet citur pasaulē?
* ... '''[[Vendi (Āfrika)|vendi]]''' ir viena no [[Dienvidāfrika]]s oficiāli atzītajām etniskajām grupām, un vendu valoda ([[čivenda]]) ir viena no 11 [[Oficiāla valoda|oficiālajām valodām]] valstī?
* ... '''[[pēdu fetišisms]]''' ir viens no visizplatītākajiem fetišismiem un var ietvert aizraušanos ar [[pēda|pēdu]] izskatu, pieskaršanos, smaržu, apavu valkāšanu, masāžu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ithaki-Vathy.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Grieķija]]s rietumu daļā esošā '''[[Itaka (sala)|Itaka]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek uzskatīta par leģendārā varoņa [[Odisejs|Odiseja]] dzimteni, kā aprakstīts [[Homērs|Homēra]] eposā &quot;[[Odiseja]]&quot;?
* ... '''[[Britu Kipra]]s''' laika mantojums [[Kipra|Kiprā]] ietver [[Labās un kreisās puses satiksme|kreisās puses satiksmi]], [[Akrotiri un Dekelija|divas atlikušās militārās bāzes]], kas atrodas [[Lielbritānija]]s suverenitātē, kā arī salas elektrotīkli ir izbūvēti pēc britu standartiem, un tiek lietotas britu stila rozetes?
* ... tiek uzskatīts, ka izzudusī '''[[hazāru valoda]]''' bija radniecīga [[čuvašu valoda]]i, atšķiroties no vairākuma citu [[tjurku valodas|tjurku valodu]], bet no tās ir saglabājušies tikai fragmenti, piemēram, personvārdi, tituli un daži dokumenti [[Ebreju alfabēts|ebreju alfabētā]], tāpēc to pilnībā rekonstruēt nav iespējams?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Barak River in Silchar.jpg|border|right|200px]]
* ...[[Dienvidāzija]]s upe '''[[Meghna]]''' &lt;small&gt;(attēlā augštecē)&lt;/small&gt; kopā ar [[Ganga|Gangu]] un [[Brahmaputra|Brahmaputru]] veido pasaulē lielāko Gangas [[upes delta|deltu]]?
* ... '''[[Florences Republika]]i''', kas bija viena no ietekmīgākajām [[Itālija]]s pilsētvalstīm [[Viduslaiki|viduslaikos]] un [[renesanse]]s laikā, bija raksturīgs sarežģīts pārvaldes modelis un aktīva pilsoņu līdzdalība politikā, kā arī īpaša nozīme [[māksla]]s, [[literatūra]]s un [[zinātne]]s attīstībā?
* ... viens no [[Turcija]]s politiķa '''[[Binali Jildirims|Binali Jildirima]]''' atpazīstamākajiem politiskajiem sasniegumiem ir nozīmīgā loma Turcijas pārejā no [[parlamentārisms|parlamentāras]] uz [[prezidentālisms|prezidentālu]] pārvaldes formu — viņš kļuva par pēdējo [[Turcijas premjerministrs|Turcijas premjerministru]], pirms šis amats tika likvidēts [[2018. gads|2018. gadā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Myrtos Beach, Kefalonia.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Kefalonija]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir lielākā no [[Grieķija]]s [[Jonijas salas|Jonijas salām]]?
* ... no '''[[Sicīlijas arābu valoda]]s''' vēlāk attīstījās [[maltiešu valoda]] — vienīgā [[Semītu valodas|semītu valoda]] [[Eiropa|Eiropā]], kas tiek rakstīta [[Latīņu raksts|latīņu alfabētā]] un lietota kā [[valsts valoda]]?
* ... pirmo olimpisko medaļu '''[[Burkinafaso olimpiskajās spēlēs]]''' ieguva [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]], ko izcīnīja [[vieglatlēts]] [[Igs Fabriss Zango]] [[Vieglatlētika 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|trīssoļlēkšanas sacensībās]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Katerina Sakellaropoulou, October 2022 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Katerina Sakellaropulu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas bija [[Grieķijas prezidents|Grieķijas prezidente]] no 2020. līdz 2025. gadam, ir vēsturē pirmā [[sieviete]], kas ievēlēta šajā amatā?
* ... [[Gruzija|Gruzijā]] sastopamajai '''[[megreļu valoda]]i''' nav oficiāla statusa, tā netiek izmantota ne izglītībā, ne valsts pārvaldē, un tai nav standartizētas [[rakstība]]s tradīcijas, lai gan pēdējos gados vērojami atsevišķi centieni veidot mācību materiālus un literāros darbus?
* ... kopš 2025. gada '''[[Uzbekistānas hokeja izlase]]s''' galvenais [[treneris]] ir [[latvieši|latviešu]] speciālists [[Normunds Sējējs]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:GorbachevMS.jpg|border|right|150px]]
* ... [[PSKP CK]] locekļi nobalsoja par '''[[PSRS prezidents|PSRS prezidenta]]''' amata izveidi [[1990. gads|1990. gada]] 7. februārī, un 14. martā [[Mihails Gorbačovs]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika ievēlēts par pirmo un vienīgo PSRS prezidentu?
* ... pēc [[Turcijas iebrukums Kiprā|Turcijas militārā iebrukuma Kiprā 1974. gadā]] valsts tika sadalīta divās daļās, kur '''[[Kipras turki]]''' pārcēlās galvenokārt uz salas ziemeļiem ([[Ziemeļkipra|Ziemeļkipru]]), bet [[Kipras grieķi]] — dienvidiem?
* ... '''[[Komadugu Jobe]]''' ir [[Čada ezers|Čada ezera]] otra lielākā pieteka pēc [[Šari]], veidojot 2,5 % no kopējā ūdens pieplūduma ezerā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Libya.svg|border|right|200px]]
* ... pašreizējais '''[[Lībijas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika atjaunots [[2011. gads|2011. gadā]] pēc [[Muammars Kadāfi|Muammara Kadāfi]] režīma krišanas?
* ... '''[[Sicīlijas arābu iekarojumi]]''' ievadīja gandrīz divus gadsimtus ilgu [[islāms|islāma]] klātbūtni [[Sicīlija|salā]], kuras laikā izveidojās '''[[Sicīlijas emirāts]]'''?
* ... 2003. gadā izveidotās grupas ''[[Astro'n'out]]'' līdere un vokāliste '''[[Māra Upmane-Holšteine]]''' ir precējusies ar mūziķi [[Goran Gora|Jāni Holšteinu-Upmani]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Jennifer Coolidge at the 2024 Toronto International Film Festival 6 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... amerikāņu [[aktrise]] '''[[Dženifera Kūlidža]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; 1999. gadā guva savu lielo izrāvienu, atveidojot Džanīnu Stifleri jeb &quot;Stiflera mammu&quot; filmā &quot;[[Amerikāņu pīrāgs]]&quot;, kas guva lielus komerciālus panākumus visā pasaulē; 2001. gadā viņa atkārtoti atveidoja šo lomu filmā &quot;[[Amerikāņu pīrāgs 2]]&quot;, bet vēlāk tajā pašā gadā viņai bija nozīmīga otrā plāna loma filmā &quot;Gudrā blondīne&quot;?
* ... vēsturiskā [[grieķu valoda]]s forma '''[[koinē]]''' bija vispārēja saziņas valoda (''[[lingua franca]]'') visā [[Hellēnisms|hellēniskajā pasaulē]], apvienojot dažādus grieķu [[Dialekts|dialektus]]?
* ... '''[[Harijs Mihelsons]]''' ir viens no zinātniskās [[ornitoloģija]]s pamatlicējiem [[Latvija|Latvijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Chad.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Čadas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir gandrīz identisks [[Rumānijas karogs|Rumānijas karogam]]?
* ... [[2025. gads|2025. gada]] 25. martā [[ASV]] militāro mācību laikā '''[[Pabrades poligons|Pabrades poligonā]]''' [[Lietuva|Lietuvā]] pazuda kāpurķēžu transporta glābšanas automašīna '''[[M88 remonta evakuācijas mašīna|M88]]''', kurā atradās 4 karavīri; dienu vēlāk transportlīdzekli atrada iegrimušu [[purvs|purvā]] vismaz 5 metru dziļumā, un visa tā ekipāža gāja bojā?
* ... ar '''[[Austrālijas akts|Austrālijas aktu]]''', kas tika pieņemts [[1986. gads|1986. gadā]], tika pilnībā pārtraukta [[Apvienotās Karalistes parlaments|Lielbritānijas parlamenta]] un [[Apvienotās Karalistes karaļnams|karaļnama]] vara pār [[Austrālija]]s likumdošanu un tiesām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kwidzyn zamek (dron cropped).jpg|border|right|200px]]
* ... parasti [[pils|pilīs]] [[tualete]]s tika ierīkotas erkeros, taču lielajās pilīs, kurās uzturējās liels garnizons, higiēnas nolūkos bija nepieciešama atsevišķa, no pārējās pils teritorijas atdalīta konstrukcija, tādēļ [[Vācu ordenis|Vācu ordeņa]] pilīs būvēja '''[[danskers|danskerus]]''' &lt;small&gt;(attēlā priekšā pa kreisi danskers [[Kvidzina]]s pilī)&lt;/small&gt;?
* ... viena '''[[Islandes krona]]''' tiek dalīta 100 auraros, lai gan pašlaik aurari vairs netiek lietoti?
* ... pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] [[žurnālists|žurnālistu]] un [[literāts|literātu]] '''[[Ernests Runcis (Arnis)|Ernestu Runci (Arni)]]''' apcietināja un apsūdzēja noziegumos pret [[Padomju Savienība|Padomju Savienību]] un [[Markss|Marksa]] mācību un ieslodzīja [[Usoļlags|Usoļlaga soda nometnē]], kur viņš miris 1943. gada 30. jūlijā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Katun Chemal.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Oba]]s kreisā satekupe '''[[Katuņa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sākas no Geblera ledāja [[Beluha]]s dienvidu nogāzē [[Altajs|Altajā]]?
* ... '''[[2025. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2025. gada Latvijas futbola Virslīgas sezonā]]''' par [[Latvijas futbola Virslīga|Virslīgas]] čempioniem ceturto reizi kļuva ''[[Riga FC]]'' [[futbolisti]], bet sezonas labākais vārtu guvējs bija [[RFS]] spēlējošais [[Darko Lemajičs]] no [[Serbija]]s, kurš guva 28 vārtus?
* ... '''[[terioloģija]]''' ir [[zooloģija]]s [[zinātne]]s nozare, kas pēta [[Zzīdītāji|zīdītājus]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of the Republic of China.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Ķīnas Republikas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika oficiāli pieņemts [[1928. gads|1928. gadā]] un kopš [[1949. gads|1949. gada]] tiek lietots [[Taivāna (sala)|Taivānā]], ko pēc [[Ķīnas pilsoņu karš|Ķīnas pilsoņu kara]] beigām ieņēma [[Ķīnas Republika]]s valdība, atkāpjoties no [[Kontinentālā Ķīna|kontinentālās Ķīnas]] pēc komunistu spēku uzvaras?
* ... '''[[senā baznīcslāvu valoda]]''' ieņēma centrālu vietu [[pareizticība|pareizticīgās]] un daļēji arī [[katoļu baznīca]]s [[liturģija|liturģijā]], kļūstot par baznīcas valodu daudzām [[slāvi|slāvu]] tautām un būtiski ietekmējot [[slāvu valodas|slāvu valodu]] attīstību, bet līdz mūsdienām ir saglabājusies [[baznīcslāvu valoda]]s formā pareizticīgo liturģiskajā praksē?
* ... '''[[mošošana]]''' parasti notiek dzīvās [[mūzika]]s koncertos, īpaši tādos, kuros tiek izpildīta agresīva mūzika, piemēram, [[pankroks]], [[Smagais metāls (mūzikas žanrs)|smagais metāls]] vai [[metālkors]], un tā norisinās speciālā zonā pie skatuves, ko sauc par mošpitu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Da Vinci Vitruve Luc Viatour.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Leonardo da Vinči]] slavenais [[zīmējums]] '''[[Vitrūvija cilvēks]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; atspoguļo [[senie romieši|seno romiešu]] [[arhitekts|arhitekta]] [[Vitrūvijs|Vitrūvija]] uzskatus par ideālajām [[cilvēka ķermenis|cilvēka ķermeņa]] proporcijām?
* ... '''[[kromaņonieši]]''', kas [[Eiropa|Eiropā]] parādījās pirms aptuveni 40 000 gadu, bija fiziski līdzīgi [[Cilvēks|mūsdienu cilvēkiem]] — tiem bija augsts [[pieres kauls]], izteikts [[zods]] un [[smadzenes|smadzeņu]] tilpums aptuveni 1600 cm³, kas ir līdzīgs vai pat nedaudz lielāks nekā mūsdienu cilvēkam?
* ... [[Padomju Savienība]] daļēji atklāja negadījumu, kas notika ar ''[[Sojuz (kosmosa kuģu sērija)|Sojuz]]'' sērijas pilotējamo kosmosa kuģi '''[[7K-T № 39]]''' [[1975. gads kosmonautikā|1975. gadā]], jo tas notika, gatavojoties kopīgajam ar [[ASV]] projektam ''Apollo-Sojuz'', kura lidojums notika trīs mēnešus vēlāk?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Marmaris harbor (aerial view), Muğla Province, southwest Turkey, Mediterranean.jpg|border|right|250px]]
* ... mūsdienās [[Turcija]]s dienvidrietumu pilsēta '''[[Marmarisa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no visstraujāk augošajām tūrisma pilsētām reģionā?
* ... '''[[kultūrslānis]]''', ko pēta [[Arheoloģija|arheoloģijā]], satur cilvēku darbības rezultātā radušās materiālās paliekas — [[Artefakts|artefaktus]], piemēram, būvju atliekas, pārtikas atkritumus un citus pierādījumus par cilvēku klātbūtni un darbību noteiktā vietā un laikā?
* ... līdz [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] '''[[Lendlīze]]s''' programmas beigām [[1945. gads|1945. gadā]] tās ietvaros tika sniegta [[ASV]] palīdzība vairāk nekā 50 miljardu [[ASV dolārs|dolāru]] apmērā (mūsdienu naudā pārsniedz 600 miljardus dolāru); apmēram 31 miljards dolāru tika piešķirts [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijai]], bet ap 11 miljardi — [[Padomju Savienība]]i?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:MussakasMeMelitsanesKePatates01.JPG|border|right|200px]]
* ... lai gan musaka ir tradicionāls siltais [[ēdiens]] vairākās [[Balkānu pussala|Balkānu]] un [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] tautu virtuvēs, vispazīstamākā ir [[grieķi|grieķu]] '''[[musaka]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kuras popularitāti veicināja grieķu šefpavārs Nikolaoss Celemendess, padarot to par vienu no atpazīstamākajiem grieķu virtuves simboliem?
* ... '''[[1997. gada Āzijas finansiālā krīze|1997. gada Āzijas finansiālo krīzi]]''' izraisīja pārmērīga ārvalstu parādu uzkrāšana, [[valūtas kurss|valūtas kursu]] nestabilitāte un spekulatīvi uzbrukumi reģiona [[valūta|valūtām]], īpaši [[Taizemes bats|Taizemes batam]]?
* ... likumi par '''[[seksuālās piekrišanas vecums|seksuālās piekrišanas vecumu]]''' dažādās jurisdikcijās ir ļoti atšķirīgi, lai gan lielākoties tas ir noteikts robežās no 14 līdz 18 gadiem (izņemot dažas valstis, kur tas ir no 12 vai 13 gadiem), bet daudzas [[musulmaņi|musulmaņu]] valstis un [[Vatikāns]] atļauj [[dzimumattiecības]] tikai pēc [[laulība]]s noslēgšanas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Archimedes screw.JPG|border|right|200px]]
* ... lai gan '''[[Arhimēda skrūve]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izgudrojums bieži tiek piedēvēts [[Arhimēds|Arhimēdam]], pastāv liecības, ka līdzīgas ierīces tika izmantotas [[Senā Ēģipte|Senajā Ēģiptē]] un arī [[Senā Divupe|Divupē]] jau pirms viņa dzīves laika 3. gadsimtā p.m.ē.?
* ... '''[[Grieķu Baktrijas valsts]]''', kas pastāvēja [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] no aptuveni 250. līdz 125. gadam p.m.ē., bija nozīmīgs [[senie grieķi|grieķu]] kultūras un Austrumu civilizāciju saplūsmes punkts, kalpojot par starpnieku starp [[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģiona]] un [[Dienvidāzija|Dienvidāzijas]] kultūrām?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dinkelsbuehl Kirchturm West.jpg|border|right|200px]]
* ... 14. gadsimtā [[Nīderlande|Nīderlandē]] un [[Beļģija|Beļģijā]] uzplauka jumta '''[[dakstiņi|dakstiņu]]''' ražošana, kad valdība noteica ugunsdrošu [[būvmateriāli|būvmateriālu]] izmantošanu, lai samazinātu [[ugunsgrēks|ugunsgrēku]] risku &lt;small&gt;(attēlā dakstiņu jumti [[Vācija|Vācijā]], Dinkelsbīles pilsētā)&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Maria Kalesnikava 2020-08.png|border|right|200px]]
* ... viena no [[Baltkrievijas iedzīvotāju protesti (2020—2021)|Baltkrievijas 2020. gada demokrātisko protestu]] līderēm '''[[Marija Kaļesņikava]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[2020. gads|2020. gada]] septembrī tika apcietināta, un 2021. gadā viņai piesprieda 11 gadu cietumsodu, apsūdzot par &quot;ekstrēmistisku grupu organizēšanu&quot;?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Apiaceae - Peucedanum cervaria-3.JPG|border|right|200px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[briežu rūgtdille]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir bijusi sastopama ļoti reti — vienīgā zināmā atradne [[Koknese]]s parka malā [[1965. gads Latvijā|1965. gadā]] applūdināta, izveidojot [[Pļaviņu ūdenskrātuve|Pļaviņu HES ūdenskrātuvi]]; suga ierakstīta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] nulles kategorijā?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Haliaeetus leucoryphus -Corbett National Park, Uttarakhand, India-8.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Pallasa ērglis|Pallasa ērgļa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; plašais [[izplatības areāls]] ir maldinošs, jo suga ir reta un izolēta visā tā areālā?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Turaida Burg Turaida Turm Außen.JPG|border|right|150px]]
* ... [[viduslaiku pils]] galvenais [[sargtornis]] '''[[donžons]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Turaidas pils]] donžons)&lt;/small&gt; bieži vien kalpoja arī kā dzīvojamā telpa pilskungam?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Castagnola 2022.JPG|border|right|200px]]
* ... pēc [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcijas]] apspiešanas [[Rainis]] un [[Aspazija]] emigrēja uz [[Šveice|Šveici]] un dzīvoja '''[[Kastaņola|Kastaņolā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; līdz 1920. gadam; mūsdienās šeit atrodas [[muzejs]], kas veltīts Rainim un Aspazijai?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Šakotis 3799.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Lietuva|Lietuvā]] '''[[šakotis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viens no galvenajiem [[deserti]]em [[Lieldienas|Lieldienās]] un [[Ziemassvētki|Ziemassvētkos]], kā arī citos īpašos gadījumos, piemēram, [[Kāzas|kāzās]]?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Kyrgyzstan.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Kirgizstānas karogs|Kirgizstānas karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; centrā atrodas [[saule]] ar 40 stariem, un tās centrā ir tradicionālās [[jurta]]s augšējās daļas — tundukas — attēls, skatīts no iekšpuses?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Wien NHM Venus von Willendorf.jpg|border|right|150px]]
* ... [[paleolīts|paleolīta]] sieviešu figūriņām, ko kopīgi dēvē par '''[[Paleolīta Venera|Paleolīta Venerām]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Villendorfas Venera]])&lt;/small&gt; ir uzsvērtas ķermeņa daļas, kas saistītas ar auglību un dzīvības radīšanu: [[krūts|krūtis]], [[vēders]] (bieži attēlots kā [[grūtniece]]s), kamēr [[seja]] parasti nav detalizēta, un [[rokas]] un [[kājas]] ir sekundāras vai ļoti vienkāršotas?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Mezotnes muiza.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[1798. gads Latvijā|1798. gadā]]''' pēc Šarlotes fon Līvenas pasūtījuma [[Mežotne|Mežotnē]] tika uzsākti [[Mežotnes muiža|Mežotnes pils]] būvdarbi, un līdz pat [[Pirmais pasaules karš|Pirmajam pasaules karam]] pils palika [[Līvenu dzimta]]s īpašumā &lt;small&gt;(attēlā Mežotne 19. gadsimtā)&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pteraspidomorphi.gif|border|right|200px]]
* ... '''[[pteraspīdveidīgie]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija bruņu plātnēm klāti [[Zivis|zivīm]] līdzīgi organismi, kas parādījās [[Silūrs|silūra]] beigās un nodzīvoja līdz [[Devons|devona]] beigām?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bundesarchiv Bild 183-R22014, Magda Goebbels.jpg|border|right|150px]]
* ... [[1945. gads|1945. gada]] 1. maijā, vienu dienu pēc [[Ādolfs Hitlers|Ādolfa Hitlera]] pašnāvības, [[Fīrera bunkurs|Fīrera bunkurā]] [[Berlīne|Berlīnē]] '''[[Magda Gebelsa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kopā ar vīru [[Jozefs Gebelss|Jozefu Gebelsu]] ar ārstu palīdzību nogalināja savus sešus bērnus un pēc tam abi izdarīja [[Pašnāvība|pašnāvību]]?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:100 Kip (Laos, 1957).jpg|border|right|200px]]
* ... vienu '''[[Laosas kips|Laosas kipu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; teorētiski veido 100 atti, taču šīs mazākās vienības netiek izmantotas augstās [[inflācija]]s dēļ?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:RAF M2 Stils Front.jpg|border|right|200px]]
* ... līdz [[Rīgas autobusu fabrika]]s bankrotam [[1998. gads|1998. gadā]] tika izveidoti tikai divi '''[[RAF-M2 &quot;Stils&quot;]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; prototipi, kuri pēc bankrota tika nozaudēti, bet 2011. gadā tika atrasti un izstādīti sabiedrībai?
* ... ...?
* ... ...?
[[Attēls:14feb Timma tilts 16-800x491.jpg|border|right|200px]]
* ... kājnieku [[tilts]] pāri [[Pilsētas kanāls|Pilsētas kanālam]] [[Rīga|Rīgā]], kuram pāri ved īsākais ceļš no [[Latvijas Universitāte]]s ēkas līdz [[Latvijas Nacionālā opera un balets|Nacionālās operas]] namam &lt;small&gt;(attēlā pēc atklāšanas [[1900. gads Latvijā|1900. gadā]])&lt;/small&gt;, ir nosaukts par '''[[Timma tilts|Timma tiltu]]''' gleznotāja [[Georgs Vilhelms Timms|Georga Vilhelma Timma]] vārdā?
* ... ...?
* ... ...?
[[Attēls:Coat of arms of Finland 2.svg|border|right|150px]]
* ... '''[[Somijas ģerbonis|Somijas ģerboņa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pašreizējā versija tika oficiāli pieņemta [[1978. gads|1978. gadā]], lai gan tā pamatforma saglabājusies no [[Zviedrijas karaļi|Zviedrijas karaļa]] [[Juhans III|Juhana III]] laikiem, kad tas pirmoreiz tika izmantots kā simbols [[Somija]]i [[Zviedrijas Karaliste|Zviedrijas Karalistē]]?
* ... ...?
* ... ...?
[[Attēls:...|border|right|200px]]
* ... ... &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?
[[Attēls:...|border|right|200px]]
* ... ... &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?
[[Attēls:...|border|right|200px]]
* ... ... &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?</text>
      <sha1>9th6khnq3xoxn5azrl4i61safuideeg</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4468412</id>
      <parentid>4468410</parentid>
      <timestamp>2026-05-15T04:49:35Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Faktu ieteikumi (vēl neizmantotie, jaunos likt apakšā) */</comment>
      <origin>4468412</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="452308" sha1="7j4iit55ewr0n5195fg2i0nkgcyhyvh" xml:space="preserve">{{Vai tu zināji/Saites}}
Šis ir Sākumlapas nodaļas &quot;[[Veidne:Vai tu zināji|Vai tu zināji]]&quot; arhīvs un nākamo faktu krājums.
__TOC__

== &quot;Vai tu zināji&quot; arhīvs ==
{{ombox | text = Saraksta sākumā ir jaunākie fakti}}

[[Attēls:Studio publicity Hattie McDaniel.jpg|border|right|50px]]
* ... par lomu 1939. gada filmā &quot;[[Vējiem līdzi (filma)|Vējiem līdzi]]&quot; '''[[Hetija Makdeniela]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ieguva Kinoakadēmijas balvu kā [[Labākā aktrise otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|labākā otrā plāna aktrise]], kļūstot par pirmo [[Afroamerikāņi|afroamerikāņu]] izcelsmes cilvēku, kas ieguvis [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Oskaru]]?
* ... laika gaitā [[Anglija]]s politskā grupa '''[[toriji]]''' kļuvua par [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Konservatīvā partija (Apvienotā Karaliste)|Konservatīvo partiju]], kāda tā pastāv arī mūsdienās?
* ... '''[[jūras ūdens]]''' veido aptuveni 97% no visas [[Zeme]]s [[ūdens]]?

[[Attēls:2022-02-26 Leichtathletik, Deutsche Hallenmeisterschaften 1DX 4866 by Stepro.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Vācija]]s [[vieglatlēte]], {{oss|V=2024|L=G}} čempione '''[[Jemisi Ogunleje]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sākotnēji nodarbojās ar [[septiņcīņa|septiņcīņu]], bet 15 gadu vecumā guvusi smagu traumu, kas liedza veikt visas disciplīnas, un turpmāk koncetrējusies uz [[lodes grūšana|lodes grūšanu]]?
* ... '''[[Haplogrupa R1a|R1a haplogrupa]]''' [[mezolīts|mezolīta]] laikmetā bija sastopama [[Austrumu mednieki-vācēji|Austrumu mednieku-vācēju]] Y-hromosomās, un tās izplatīšanās korelē ar [[indoeiropiešu valodas|indoeiropiešu valodu]] ekspansiju 3. gadu tūkstotī p.m.ē., Eiropā izveidojot [[Auklas keramikas kultūra|Auklas keramikas kultūru]], bet mūsdienās tā atrodama 37,7 % [[Latvija]]s vīriešu?
* ... '''[[Latvijas Universitātes Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultāte]]''' tika izveidota [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]], apvienojot [[Latvijas Universitātes Datorikas fakultāte|Datorikas fakultāti]], [[Latvijas Universitātes Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāte|Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāti]] un [[Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte|Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāti]]?

[[Attēls:Middle coat of arms of Czechoslovakia.svg|border|right|50px]]
* ... '''[[Čehoslovākijas Pirmā republika]]''' &lt;small&gt;(attēlā ģerbonis)&lt;/small&gt; pastāvēja no [[1918. gads|1918.]] līdz [[1938. gads|1938. gadam]], to izveidojot no bijušās [[Austroungārija]]s teritorijas (agrākās [[Cisleitānija]]s ([[Bohēmija]], [[Morāvija]], neliela daļa [[Silēzija]]s) un [[Transleitānija]]s (slovāku apdzīvotās zemes un [[Karpatu Krievzeme]]))?
* ... '''[[Huņņu impērija]]s''' kulminācija bija [[kagans|kagana]] [[Atila]]s vadībā, kurš valdīja no 434. līdz 453. gadam, veicot vairākus postošus karagājienus gan [[Austrumromas impērija|Austrumromas impērijā]], gan [[Rietumromas impērija|Rietumromas impērijā]]?
* ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Rons Moss]]''', kurš vislabāk pazīstams ar modes magnāta Ridža Forestera attēlošanu [[CBS]] [[ziepju opera|ziepju operā]] &quot;[[Hameleonu rotaļas]]&quot;, ir arī [[mūziķis]], softroka grupas ''Player'' dalībnieks?

[[Attēls:Olympia Dukakis 2019.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Amerikāņi|amerikāņu]] [[aktrise]], kas ir piedalījusies vairāk nekā 130 teātra iestudējumos, vairāk nekā 60 filmās un vairāk nekā 50 televīzijas seriālos '''[[Olimpija Dukakisa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir dzimusi [[Grieķi|grieķu]] imigrantu ģimenē, un viņas brālēns ir politiķis [[Maikls Dukakis]]?
* ... galvenie '''[[islāma atzari]]''' ir [[sunnītu islāms]] (85—90% pasaules musulmaņu), [[šiītu islāms]] (10—15% musulmaņu) un [[Haridžīti|haridžītu islāms]]?
* ... '''[[Ruandas pilsoņu karš]]''' no 1990. gada līdz 1994. gadm starp [[Ruanda]]s valdības spēkiem, kurus lielākoties veidoja [[hutu]] tautības pārstāvji, un Ruandas patriotisko fronti, kuru veidoja trimdā esošie [[tutsi]], izraisīja vienu no 20. gadsimta lielākajām humānajām krīzēm — [[Ruandas genocīds|Ruandas genocīdu]]?

[[Attēls:Victoria Street West, Grimsby - DSC07296.JPG|border|right|50px]]
* ... no 19. gadsimta beigām Anglijas pilsētā '''[[Grimsbi]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; strauji attīstījās [[zvejniecība]], un 20. gadsimta 50. gados tā tika uzskatīta par lielāko zvejas [[osta|ostu]] pasaulē?
* ... '''[[Franču Rietumāfrika|Franču Rietumāfrikā]]''' ietilpa astoņas mūsdienu valstis: [[Senegāla]], [[Mali]] (agrāk Franču Sudāna), [[Gvineja]], [[Kotdivuāra]], [[Burkinafaso]] (agrāk Augšvolta), [[Benina]] (agrāk Dahomeja), [[Nigēra]] un [[Mauritānija]]?
* ... izmirusī [[lauva]]s pasuga '''[[Amerikas lauva]]''', kas bija izplatīta [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] [[Pleistocēns|pleistocēna]] laikā, bija viens no lielākajiem [[kaķu dzimta]]s pārstāvjiem, kuru zinātnieki ir identificējuši [[Fosilijas|fosilijās]]?

[[Attēls:Панемунис - panoramio.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Lietuva]]s mazpilsētas '''[[Panemune (Rokišķi)|Panemunes]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; skolā 1892.—1893. gadā mācījies [[latvieši|latviešu]] [[rakstnieks]] un mākslinieks [[Jānis Jaunsudrabiņš]]?
* ... '''[[Eiropas Vides aģentūra]]s''' galvenā mītne atrodas [[Kopenhāgena|Kopenhāgenā]], [[Dānija|Dānijā]]?
* ... '''[[Augškanāda]]''' un '''[[Lejaskanāda]]''' tika izveidotas saskaņā ar Konstitūcijas aktu [[1791. gads|1791. gadā]], sadalot [[Kanāda]]s koloniju divās daļās, lai nodrošinātu atšķirīgu likumdošanu un pārvaldību [[Angļu valoda|angliski]] un [[Franču valoda|franciski]] runājošajiem iedzīvotājiem?

[[Attēls:Tobin Bell At For The Love Of Horror 2019 (cropped 3).jpg|border|right|50px]]
* ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Tobins Bells]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ieguva atpazīstamību 2004. gadā, kad attēloja sērijveida slepkavu Kreimeru filmā &quot;[[Zāģis (filma)|Zāģis]]&quot; — tā guva panākumus un Bells turpināja atveidot šo varoni turpmākajās astoņās no deviņām sērijas filmām?
* ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā okupētās [[Irāna]]s [[Kurdistāna]]s teritorijā izveidotā [[PSRS]] satelītvalsts '''[[Mahabadas Republika]]''' pastāvēja no [[1945. gads|1946. gada]] janvāra līdz decembrim?
* ... pašlaik ir atzīts, ka pasaulē ir deviņas '''[[kodolvalsts|kodolvalstis]]''': [[ASV]], [[Krievija]], [[Ķīna]], [[Francija]], [[Apvienotā Karaliste]], [[Indija]], [[Pakistāna]], [[Izraēla]] un [[Ziemeļkoreja]]?

[[Attēls:Nafissatou Thiam Oregon 2022 (2).jpg|border|right|50px]]
* ... {{oss|V=2024|L=L}} [[Beļģija]]s [[vieglatlēte]] '''[[Nafisatu Tiama]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uzvarēja [[septiņcīņa]]s sacensībās ar rezultātu 6880 punkti, kļūstot par pirmo septiņcīņnieci, kas uzvarējusi trīs olimpiskajās spēlēs?
* ... '''[[Kilikija]]''' ieguva īpašu nozīmi [[viduslaiki|viduslaikos]], kad 11. gadsimtā to apdzīvoja [[armēņi]], izveidojot [[Armēņu Kilikijas karaliste|Armēņu Kilikijas karalisti]], kas pastāvēja līdz [[1375. gads|1375. gadam]] un kļuva par nozīmīgu [[tirdzniecība]]s un kultūras centru, uzturot ciešas saites ar [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]] un [[Krustnešu valstis|krustnešu valstīm]]?
* ... '''[[Eiropas Savienības Aviācijas drošības aģentūra]]s''' galvenā mītne atrodas [[Ķelne|Ķelnē]], [[Vācija|Vācijā]]?

[[Attēls:Brad Stevens 2017.jpg|border|right|50px]]
* ... 2021. gada vasarā bijušais [[Bostonas &quot;Celtics&quot;]] galvenais [[treneris]] '''[[Breds Stīvenss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika iecelts par &quot;Celtics&quot; ģenerālmenedžeri, bet 2024. gada aprīlī viņu nosauca par [[NBA sezonas labākais ģenerālmenedžeris|Nacionālās basketbola asociācijas labāko ģenerālmenedžeri]], un tajā pašā gadā viņa veidotais sastāvs izcīnīja NBA čempiontitulu?
* ... '''[[Tonkinas incidents]]''' kļuva par pamatu [[ASV Kongress|ASV Kongresa]] pieņemtajai Tonkinas līča rezolūcijai, kas deva [[ASV prezidents|prezidentam]] [[Lindons Džonsons|Lindonam Džonsonam]] pilnvaras izmantot militāru spēku [[Vjetnama|Vjetnamā]] bez oficiālas kara pieteikšanas, kas būtiski palielināja ASV militāro iesaisti [[Vjetnamas karš|Vjetnamas karā]]?
* ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā okupētās [[Irānas Azerbaidžāna]]s teritorijā izveidotā [[PSRS]] satelītvalsts '''[[Azerbaidžānas Autonomā Republika]]''' pastāvēja no [[1945. gads|1945. gada]] novembra līdz [[1946. gads|1946. gada]] decembrim?

[[Attēls:US Army 51859 Championship match.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Kuba]]s [[Grieķu-romiešu cīņa|grieķu-romiešu]] [[cīkstonis]] '''[[Mihains Lopess]]''' &lt;small&gt;(attēlā pa kreisi)&lt;/small&gt;, ko uzskata par vienu no visu laiku izcilākajiem cīkstoņiem, kļuva par pieckārtēju olimpiskās zelta medaļas ieguvēju līdz noslēdza savu karjeru [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]]?
* ... politiskā ziņā '''[[Austrumjeruzaleme]]''' ir ļoti strīdīga teritorija; [[1948. gads|1948. gadā]], pēc [[Izraēlas Neatkarības karš|Izraēlas Neatkarības kara]], tā nonāca [[Jordānija]]s kontrolē, bet [[1967. gads|1967. gada]] [[Sešu dienu karš|Sešu dienu kara]] laikā Izraēla [[aneksija|anektēja]] Austrumjeruzalemi, apvienojot ar '''[[Rietumjeruzaleme|Rietumjeruzalemi]]''', ko kontrolēja jau iepriekš?
* ... '''[[Ieslodzīto apmaiņa starp Krieviju un Rietumiem (2024)|ieslodzīto apmaiņa 2024. gada 1. augustā]]''' starp [[Krievija|Krieviju]], [[Baltkrievija|Baltkrieviju]] un [[Rietumu pasaule|Rietumvalstīm]] bija lielākā ieslodzīto apmaiņa starp Krieviju un [[ASV]] kopš [[Aukstais karš|Aukstā kara]]?

[[Attēls:Kurzemes hercoga Frīdriha Kazimira zelta dukāts 1689.jpg|border|right|50px]]
* ... [[1687. gads Latvijā|1687. gadā]] [[Kurzemes hercogs]] [[Frīdrihs Kazimirs Ketlers]] lika uzsākt zelta '''[[dukāts|dukātu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kalšanu, kas kalpoja kā [[Kurzemes hercogiste]]s lielākā naudas vienība?
* ... [[Latvija|Latvijas Republikā]] '''[[tiesības uz taisnīgu tiesu]]''' ir noteiktas [[Latvijas Republikas Satversme|Satversmes]] 92. pantā?
* ... '''[[pievienotā vērtība]]''' tiek aprēķināta, atņemot no produkta vai pakalpojuma pārdošanas [[Cena (ekonomika)|cenas]] visas izmaksas, kas saistītas ar tā ražošanu, izņemot [[Darbaspēks|darbaspēka]] un citu iekšējo resursu izmaksas?

[[Attēls:Julien Alfred Glasgow 2024.jpg|border|right|50px]]
* ... [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] '''[[Džuljena Alfreda]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja zelta medaļu [[100 metri|100 m sprintā]], kas bija pirmā olimpisko spēļu medaļa [[Sentlūsija olimpiskajās spēlēs|Sentlūsijai olimpiskajās spēlēs]]?
* ... [[Latvija]]s iedzīvotājam ir tiesības vienu reizi mūžā mainīt '''[[Personas kods (Latvija)|personas kodu]]''', ja viņš nav apmierināts ar to, ka iepriekšējā standarta koda pirmajā daļā ir norādīts dzimšanas datums, kas var radīt grūtības, piemēram, piesakoties darbā?
* ... '''[[cenu revolūcija]]''', kas notika 15. un 16. gadsimtā [[Eiropa|Eiropā]], kad ievērojami pieauga preču un pakalpojumu cenas, ir saistīta ar vairākiem ekonomiskiem un sociāliem faktoriem, tostarp Eiropā nonāca liels daudzums [[sudrabs|sudraba]] un [[zelts|zelta]], galvenokārt no [[Amerika]]s kolonijām, kas palielināja pieejamās [[nauda]]s apjomu un veicināja [[Inflācija|inflāciju]]?

[[Attēls:Николаевские ворота. Наружный фасад.JPG|border|right|50px]]
* ... uz [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] '''[[Nikolaja vārti]]em''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Krievijas imperators|Krievijas imperatora]] [[Pāvils I Romanovs|Pāvila I]] bērnu vārdi?
* ... '''[[Kopenhāgenas kritēriji]]''' nosaka prasības, kurām jāatbilst [[valsts|valstij]], lai tā varētu pievienoties [[Eiropas Savienība]]i?
* ... [[Latvija]]s [[pludmales volejboliste]]s [[Tīna Graudiņa]] un [[Anastasija Samoilova]] '''[[Volejbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — pludmales volejbols sievietēm|2024. gada vasaras olimpisko spēlļu pludmales volejbola turnīrā]]''' aizkļuva līdz ceturtdaļfinālam, kur zaudēja vēlākajām čempionem [[Brazīlija]]s komandai, un turnīru noslēdza dalītā 5. vietā?

[[Attēls:Pskov asv07-2018 Kremlin aerial7.jpg|border|right|50px]]
* ... Kroma jeb '''[[Pleskavas kremlis|Pleskavas kremļa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; celtniecība sākta 11. gadsimta beigās, lai aizsargātu [[Pleskava|Pleskavu]], kas bija nozīmīgs [[Kijivas Krievzeme]]s tirdzniecības un politikas centrs?
* ... '''[[Starptautiskā Vingrošanas federācija|Starptautiskās Vingrošanas federācijas]]''' un '''[[Starptautiskā Paukošanas federācija|Starptautiskās Paukošanas federācijas]]''' mājvieta ir [[Lozanna|Lozannā]], [[Šveice|Šveicē]]?
* ... '''[[Meksikas neatkarības karš]]''' norisinājās no [[1810. gads|1810.]] līdz [[1821. gads|1821. gadam]] un izbeidza trīs gadsimtus ilgo [[Spānijas Impērija|Spānijas koloniālo varu]] [[Meksika|Meksikā]]?

[[Attēls:Thea LaFond au Parc des Champions pendant les JO 2024 (4) (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] '''[[Tea Lafonda]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja zelta medaļu [[Trīssoļlēkšana|trīssoļlēkšanā]], kas bija pirmā olimpisko spēļu medaļa [[Dominika olimpiskajās spēlēs|Dominikai olimpiskajās spēlēs]]?
* ... '''[[pirktspēja]]''' ir būtisks faktors [[ekonomika]]s analīzē, jo tā ietekmē gan patērētāju [[Dzīves līmenis|dzīves līmeni]], gan arī ekonomikas kopējo veselību?
* ... '''[[Zelta Vārti|Zelta Vārtu šaurums]]''', kas savieno [[Sanfrancisko līcis|Sanfrancisko līci]] ar [[Klusais okeāns|Kluso okeānu]], ir zināms ar savu [[migla]]ino klimatu, īpaši vasaras mēnešos, kad aukstā okeāna ūdens satikšanās ar siltāko līča gaisu izraisa biezu miglu?

[[Attēls:DonPrudhommeFire1991KennyBernstein.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[dragreiss|dragreisa]]''' sacensībās &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pa īsu, taisnu trasi parasti vienlaikus sacenšas divas tehnikas vienības?
* ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs vīriešiem|2024. gada vasaras olimpisko spēļu basketbola turnīrā vīriešiem]]''' par čempioniem piekto reizi pēc kārtas kļuva [[ASV basketbola izlase]], kopumā izcīnot savu 17. titulu?
* ... '''[[gāzbetons]]''' tiek ražots, izmantojot ķīmisko reakciju, kuras laikā veidojas [[gāze]]s burbuļi, kas palielina materiāla tilpumu un samazina svaru; pateicoties šai porainībai, gāzbetons ir lielisks [[siltumizolācija]]s materiāls?

[[Attēls:Imane Khelif Jeux panarabes 2023.png|border|right|50px]]
* ... pēc [[Alžīrija]]s [[boksere]]s '''[[Īmāna Halīfa|Īmānas Halīfas]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uzvaras pār [[Itālija]]s bokseri Andželu Karīni [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] sāka izplatīties apgalvojumi par viņas dzimumu un tiesībām piedalīties sacensībās; sportistes analīzes iepriekš uzrādījušas paaugstinātu [[testosterons|testosterona]] līmeni?
* ... '''[[stagflācija]]''' ir īpaši problemātiska, jo apvieno divus negatīvus ekonomiskus faktorus ([[stagnācija]] un [[inflācija]]), kas parasti prasa atšķirīgu [[Ekonomiskā politika|ekonomisko politiku]] risinājumus?
* ... '''[[Pāvilostas AES]]''' [[Latvijas PSR]] laikā plānoja būvēt [[Akmensrags|Akmeņragā]] netālu no [[Pāvilosta]]s, būvniecību sākot [[1997. gads Latvijā|1997. gadā]]?

[[Attēls:Kant-KdrV-1781.png|border|right|50px]]
* ... '''&quot;[[Tīrā prāta kritika]]&quot;''' &lt;small&gt;(attēlā 1781. gada izdevuma titullapa)&lt;/small&gt; ir viens no svarīgākajiem darbiem [[Filozofijas vēsture|filozofijas vēsturē]] un tiek uzskatīts par [[Imanuels Kants|Imanuela Kanta]] centrālo veikumu?
* ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 3x3 turnīrs vīriešiem|2024. gada vasaras olimpisko spēļu 3x3 basketbola turnīrā]]''' iepriekšējo olimpisko spēļu čempioni Latvijas basketbola izlase ([[Nauris Miezis]], [[Kārlis Lasmanis]], [[Francis Lācis]], [[Zigmārs Raimo]]) uzvarēja visās septiņās apļa turnīra spēlēs, taču pusfinālā piekāpās Nīderlandei, bet spēlē par bronzu arī Lietuvai?
* ... '''[[tetrarhija]]''' bija [[Romas impērija]]s pārvaldes forma 3. un 4. gadsimtā, ko iedibināja imperators [[Diokletiāns]], varu sadalot starp diviem vecākajiem imperatoriem (&quot;augustiem&quot;) un diviem jaunākajiem imperatoriem (&quot;cēzariem&quot;)?

[[Attēls:Leo Neugebauer Budapest 2023.jpg|border|right|50px]]
* ... 2023. gada jūnijā [[Vācija]]s [[desmitcīņa|desmitcīņieks]] '''[[Leo Neigebauers]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sasniedza 8836 punktu rezultātu un uzvarēja [[Nacionālā koledžu sporta asociācija|NCAA]] [[ASV]] koledžu čempionātā, par četriem punktiem labojot 39 gadus veco Vācijas rekordu desmitcīņā; sekojošajos gados viņš kļuva par olimpisko vicečempionu un Pasaules čempionu?
* ... apjomīgākā '''[[cūkkopība]]''' ir [[Ķīna|Ķīnā]], gandrīz uz pusi mazāk [[mājas cūka|cūku]] izaudzē [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]]?
* ... liela daļa no '''[[jiti]]em''' [[Viduslaiki|viduslaiku]] sākumā pārcēlās dzīvot no [[Jitlande]]s uz [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas]] dienvidiem un bija viena no etniskajām grupām, kas izveidoja [[Anglijas Karaliste|Anglijas Karalisti]]?

[[Attēls:Koppen classification worldmap D.png|border|right|50px]]
* ... '''[[kontinentāls klimats|kontinentāla klimata]]''' apgabalos &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sezonālās [[gaisa temperatūra]]s svārstības ir izteiktākas nekā piekrastes apgabalos?
* ... [[Kārlis Markss]] un [[Frīdrihs Engelss]] savā darbā &quot;[[Komunistiskās partijas manifests]]&quot; apgalvoja, ka vēstures gaitā sabiedrības attīstība balstās uz '''[[šķiru cīņa|šķiru cīņu]]'''?
* ... '''''[[Paris La Défense Arena]]''''', kurā [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] norisinājās [[Peldēšana olimpiskajās spēlēs|peldēšana]] un [[ūdenspolo]], ir Eiropā lielākā iekštelpu arēna?

[[Attēls:Užavas alus darītava.jpg|border|right|50px]]
* ... sākotnēji '''&quot;[[Užavas alus]]&quot;''' darītava bija iekārtota īpašnieka Ulda Pumpura privātmājas labajā spārnā, bet jaunākās alus darītavas ēkas &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[arhitekts]] ir [[Uldis Pīlēns]]?
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[bērnu darbs]]''' ir stingri reglamentēts ar normatīvajiem aktiem, kas nosaka minimālo vecumu un darba apstākļus, kuros [[bērni]] drīkst strādāt?
* ... saskaņā ar [[Apvienoto Nāciju Organizācija|ANO]] [[Jūras tiesību konvencija|Jūras tiesību konvenciju]], '''[[teritoriālie ūdeņi]]''' parasti sniedzas 12 [[jūras jūdze]]s no valsts krasta bāzes līnijas; ārzemju [[kuģi]]em ir tiesības uz miermīlīgu caurkuģošanu teritoriālajos ūdeņos, ja tie nerada draudus vai nekaitē piekrastes valstij?

[[Attēls:1951 CECA ECSC.jpg|border|right|50px]]
* ... [[1951. gads|1951. gadā]] parakstītais '''[[Parīzes līgums]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija būtisks solis [[Eiropas integrācija]]s procesā pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] un veicināja [[Eiropas Ekonomikas kopiena]]s izveidi ar [[Romas līgums|Romas līgumu]] [[1957. gads|1957. gadā]], kas vēlāk pārtapa par [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienību]]?
* ... [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un citās [[Sociālistiska valsts|sociālistiskajās valstīs]] '''[[zinātniskais komunisms]]''' tika pasniegts kā obligāts mācību priekšmets [[Augstskola|augstskolās]], lai izglītotu nākamās paaudzes [[Marksisms-ļeņinisms|marksisma-ļeņinisma]] ideju garā?
* ... [[Rīgas dome]]s deputāts no [[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;|Nacionālās apvienības]] '''[[Ansis Pūpols]]''' 2024. gada maijā kļuva par [[Eiropas Parlamenta deputāts|Eiropas Parlamenta deputātu]] [[Dace Melbārde|Daces Melbārdes]] vietā, lai gan jau tobrīd bija zināms, ka šis Eiropas Parlamenta sasaukums darbu ir beidzis, noslēdzoties pēdējai sesijai?

[[Attēls:0 series Yurakucho 19670505.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[ātrgaitas vilciens|ātrgaitas vilcieni]]''' var sasniegt ātrumu virs 250 km/h uz īpaši būvētām ātrgaitas līnijām un ap 200 km/h uz modernizētām parastajām [[dzelzceļa līnija|dzelzceļa līnijām]] &lt;small&gt;(attēlā ātrgaitas vilciens [[Tokija|Tokijā]] 1967. gadā)&lt;/small&gt;?
* ... sākotnēji vīriešu sacensības '''[[triatlons 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|triatlonā 2024. gada olimpiskajās spēlēs]]''' [[Parīze|Parīzē]] bija paredzētas 30. jūlijā, bet sliktās ūdens kvalitātes [[Sēna|Sēnā]] dēļ tika pārceltas dienu vēlāk?
* ... ar [[PSRS]] Centrālās izpildkomitejas [[1937. gads|1937. gada]] 28. septembra dekrētu [[Krievijas PFSR]] '''[[Rietumsibīrijas novads]]''' tika sadalīts Novosibirskas apgabalā ar centru [[Novosibirska|Novosibirskā]] (trīs tagadējo [[Krievijas Federācija]]s apgabalu robežās) un Altaja novadā ar centru [[Barnaula|Barnaulā]] (tagad [[Altaja novads]] un [[Altaja Republika]])?

[[Attēls:03-03-2020 Ismail Haniyeh.jpg|border|right|50px]]
* ... [[2024. gads|2024. gada]] 31. jūlijā ''[[Hamās]]'' politisko līderi '''[[Ismails Hanija|Ismailu Haniju]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nogalināja [[Izraēla]]s mērķēta gaisa trieciena rezultātā [[Irāna]]s galvaspilsētā [[Teherāna|Teherānā]]?
* ... līdz ar [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] sakāvi [[Vjetnamas karš|Vjetnamas karā]] un pēc [[Hošimina|Saigonas]] krišanas komunistu kustība ''[[Pathet Lao]]'' pārņēma kontroli [[Laosa|Laosā]] un pasludināja Laosas Tautas Demokrātisko Republiku, kas iezīmēja '''[[Laosas Karaliste]]s''' pastāvēšanas beigas?
* ... latviešu [[mežs|mežzinātnieks]], [[inženieris]] izgudrotājs, [[Jaunievedums|novators]] '''[[Miervaldis Bušs]]''' ir arī [[Latvijas Valsts mežzinātnes institūts &quot;Silava&quot;|Latvijas Valsts mežzinātnes institūta &quot;Silava&quot;]] nosaukuma autors?

[[Attēls:Léon Marchand, 2023 Pac-12 Championships, 400 yard individual medley preliminaries - 3 March 2023.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Francija]]s [[peldētājs]] '''[[Leons Maršāns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] kļuva par četrkārtēju olimpisko čempionu un ir pirmais franču sportists, kas izcīnījis četras olimpiskās zelta medaļas peldēšanā?
* ... '''[[islāms un kristietība]]''' tiek klasificētas kā [[Ābrama reliģijas]] (vēl arī [[jūdaisms]]), jo tās uzskata [[Ābrams|Ābramu]] par ciltstēvu?
* ... '''[[autoceļš P137|autoceļu P137]]''' Lapenieki—[[Ķekava]]—Ģūģi veido bijušais [[Autoceļš A7 (Latvija)|autoceļa A7]] ([[Eiropas autoceļš E67|E67]]) trases posms, kuram pēc jaunā [[Ķekavas apvedceļš|Ķekavas apvedceļa]] atklāšanas [[2023. gads Latvijā|2023. gadā]] tika piešķirts indekss P137?

[[Attēls:Victor Wembanyama Mets 92 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... jau 16 gadu vecumā eksperti paredzēja [[Francija]]s [[basketbolists|basketbolistam]] '''[[Viktors Vembanjama|Viktoram Vembanjamam]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pirmo izvēli sava gada [[Nacionālās basketbola asociācijas drafts|Nacionālās basketbola asociācijas draftā]], kas izpildījās, bet pirmās sezonas noslēgumā viņš kļuva par pirmo debitantu, kas iekļuvis [[NBA simboliskā aizsardzības izlase|simboliskajā aizsardzības izlasē]]?
* ... daudzās [[attīstības valstis|attīstības valstīs]] '''[[zīdaiņu mirstība]]s''' līmenis joprojām ir augsts, piemēram, [[Subsahāras Āfrika|Subsahāras Āfrikā]] un dažās [[Dienvidāzija]]s valstīs šis rādītājs var būt ievērojami lielāks par 30 nāves gadījumiem uz 1000 dzīvi dzimušajiem?
* ... '''[[Bretonvudsas konference]]s''' laikā tika panākta vienošanās par vairākām būtiskām ekonomiskām reformām un tika izveidota [[Bretonvudsas sistēma]], kurā ietilpst arī [[Starptautiskais Valūtas fonds]] un [[Starptautiskā rekonstrukcijas un attīstības banka]] ([[Pasaules Banka]])?

[[Attēls:Portrait of John Langdon Down (c 1870) by Sydney Hodges.jpg|border|right|50px]]
* ... britu [[ārsts]] '''[[Džons Dauns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pazīstams ar savu darbu [[ģenētika]]s un medicīniskās zinātnes jomā, kur viņš pirmo reizi aprakstīja ģenētisko stāvokli, kas vēlāk kļuva pazīstams kā [[Dauna sindroms]]?
* ... no 1994. līdz 2004. gadam [[televīzijas seriāls]] '''&quot;[[Komisārs Reksis]]&quot;''' tika veidots [[Austrija|Austrijā]], un tā darbība notika [[Vīne|Vīnē]], bet pēc tam no 2008. līdz 2015. gadam seriāls tapa [[Itālija|Itālijā]], un sižets risinājās [[Roma|Romā]]?
* ... '''[[Flāviji]]''' ir pazīstami ar savu ieguldījumu [[Romas impērija]]s stabilizācijā pēc iekšējo konfliktu perioda, kad tika nostiprinātas impērijas robežas un veicināta ekonomiskā izaugsme, taču imperatoru [[Domiciāns|Domiciānu]] [[96. gads|96. gadā]] nogalināja sazvērestības rezultātā, un ar viņu beidzās Flāviju dinastija?

[[Attēls:Diana Taurasi 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs sievietēm|2024. gada vasaras olimpisko spēļu sieviešu basketbola turnīrā]]''' par olimpiskajām čempionēm astoto reizi pēc kārtas kļuva [[ASV sieviešu basketbola izlase|ASV izlase]], bet komandas spēlētāja [[Daiena Taurazi]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par pirmo basketbolisti, kas uzvarējusi sešos olimpiskajos turnīros pēc kārtas?
* ... '''[[Jemenas Tautas Demokrātiskā Republika]]''' bija vienīgā valsts ar [[Marksisms|marksistiski]] [[Sociālisms|sociālistisku]] režīmu [[Arābu pasaule|arābu pasaulē]], un tai piederošajā [[Sokotra]]s salā 20. gadsimta 70. gados bija izveidota [[PSRS]] karabāze?
* ... lai gan mūsdienās '''[[Karaļa Vilhelma kanāls|Karaļa Vilhelma kanālu]]''', kas, apejot [[Kuršu joma|Kuršu jomu]], savieno [[Nemuna]]s pieteku Miniju ar Malkas līci [[Klaipēdas osta|Klaipēdas ostā]], kravu pārvadājumiem vairs neizmanto, taču pieaug tā nozīme ūdenstūrismā?

[[Attēls:La Bataille du Pont d'Arcole.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Pirmās koalīcijas karš (1792—1797)|Pirmās koalīcijas kara]]''' laikā [[1796. gads|1796. gadā]] par [[Francija]]s &quot;Itālijas armijas&quot; virspavēlnieku kļuva [[Napoleons Bonaparts]] &lt;small&gt;(attēlā [[Mantuja]]s aplenkuma laikā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[nāvējoša injekcija|nāvējošā injekcija]]''' tiek uzskatīta par humānāku [[Nāvessods|nāvessoda]] veidu salīdzinājumā ar vecākām metodēm, piemēram, [[Nošaušana|nošaušanu]], [[Pakāršana|pakāršanu]] vai [[Elektriskais krēsls|elektrisko krēslu]]?
* ... '''[[Jāņa Čakstes gatve]]''' [[Rīga|Rīgā]] tiek pagarināta saistībā ar [[Dienvidu tilts|Dienvidu tilta]] 4. būvniecības kārtu, un tā turpmāk stiepsies visā [[Ziepniekkalns|Ziepniekkalna]] dienvidu daļas garumā līdz [[Vienības gatve (Rīga)|Vienības gatve]]i?

[[Attēls:Diyora Keldiyorova at the 2024 Summer Olympics 02.jpg|border|right|50px]]
* ... [[uzbeki|uzbeku]] [[džudiste]] '''[[Dijora Keldijorova]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, uzvarot [[Džudo 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2024. gada olimpiskajās spēlēs]], kļuva par pirmo uzbeku sportisti, kura ir ieguvusi olimpisko zelta medaļu sieviešu konkurencē?
* ... dažās [[suverēno valstu uzskaitījums|valstīs]], piemēram, [[Ķīna|Ķīnā]], vara ir stingri '''[[centralizācija|centralizēta]]''', bet citur pretēji, piemēram, [[ASV]] vara ir sadalīta starp centrālo valdību un [[ASV štati|štatu]] valdībām?
* ... '''[[Oslo Universitāte]]''' ir lielākā un vecākā [[universitāte]] [[Norvēģija|Norvēģijā]], kas tika dibināta [[1811. gads|1811. gadā]], kad Norvēģija vēl bija daļa no [[Dānija—Norvēģija|Dānijas—Norvēģijas Karalistes]]?

[[Attēls:Paris Court Philippe-Chatrier.jpg|border|right|50px]]
* ... [[teniss|tenisa]] kortu un stadionu komplekss, kas atrodas [[Parīze|Parīzē]] un kurā notiek [[Francijas atklātais čempionāts tenisā]] '''[[Rolāna Garosa stadions]]''' &lt;small&gt;(attēlā Filipa Šatrijē korts)&lt;/small&gt;, ir nosaukts novatoriskā franču [[lidotājs|lidotāja]] Rolāna Garosa vārdā, kurš pirmais veica individuālu lidojumu pāri [[Vidusjūra]]i?
* ... [[Latvija|Latvijā]], tāpat kā daudzās citās valstīs, '''[[lobisms]]''' tiek reglamentēts ar [[likumi]]em un noteikumiem, lai nodrošinātu caurspīdīgumu un novērstu [[Korupcija|korupciju]]?
* ... mūsdienās '''[[teokrātiskā monarhija]]''' ir sastopama reti, bet viens no piemēriem ir [[Saūda Arābija]], kur [[Saūda Arābijas karalis|karalis]] ir ne tikai valsts politiskais vadītājs, bet arī [[Islāms|islāma]] reliģijas augstākās autoritātes pārstāvis valstī, un valstī [[šariata likumi]] ir daļa no valsts tiesību sistēmas?

[[Attēls:2024-07-19 Handball Men's Germany - Hungary by mroptimax-35.jpg|border|right|50px]]
* ... [[latvieši|latviešu]] izcelsmes [[Vācija]]s [[handbolists]] '''[[Renārs Uščins]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs]] kopā ar Vācijas izlasi izcīnīja sudraba medaļu, visā turnīrā guva 52 vārtus un tika iekļauts simboliskajā izlasē?
* ... '''[[optimāti|optimātu]]''' un [[populāri|populāru]] konflikts [[Romas Republika]]s beigu posmā izraisīja vairākus [[pilsoņu karš|pilsoņu karus]], kuros optimāti bieži vien zaudēja?
* ... [[Ziemeļjūra]]s līcis un vairāku upju kopējs [[estuārs]] [[Anglija]]s austrumu piekrastē '''[[Vošs]]''' no 9. līdz 11. gadsimtam bija galvenais ceļš [[vikingi|vikingu]] iebrukumiem Austrumanglijā?

[[Attēls:Te Mahutonga Cloak.JPG|border|right|50px]]
* ... '''[[Jaunzēlandes karognesēji olimpiskajās spēlēs]]''' kopš 2004. gada valkā Te Māhutonga apmetni &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... terminu '''[[lumpenproletariāts]]''' pirmo reizi ieviesa vācu filozofs [[Kārlis Markss]] un viņa līdzgaitnieks [[Frīdrihs Engelss]], to attiecinot uz [[Sabiedrības slānis|sociālo slāni]], kas sastāv no cilvēkiem, kuri atrodas zem [[Proletariāts|proletariāta]] un nav iesaistīti ražošanas procesā, piemēram, ubagi, klaidoņi, [[Noziegums|noziedznieki]], [[Prostitūcija|prostitūtas]] un citi margināļi?
* ... pēc [[angļi|angļu]] [[dramaturģe]]s, [[Scenārists|scenāristes]] un [[detektīvs|detektīvromānu]] rakstnieces '''[[Kerolaina Greiema|Kerolainas Greiemas]]''' kriminālromānu sērijas ''Chief Inspector Barnaby'' motīviem tika izveidots detektīvseriāls &quot;[[Midsomeras slepkavības]]&quot;?

[[Attēls:Blondie1977.jpg|border|right|50px]]
* ... ar 40 miljoniem pārdotu albumu [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un 20 miljoniem ārpus ASV '''''[[Blondie]]''''' ir viena no visu laiku komerciāli veiksmīgākajām [[roks|rokgrupām]]?
* ... [[ASV latvieši|ASV latviešu]] [[daiļlēcēja]] '''[[Džeja Delanija Patrika]]''', iegūstot ceļazīmi uz {{oss|V=2024|L=D}} [[Parīze|Parīzē]], kļuva par pirmo [[Latvija]]s olimpieti šajā sporta veidā?
* ... [[Heptarhija]]s periodā 7. un 8. gadsimtā [[Anglosakši|sakšu]] ķēniņvalsts '''[[Veseksa]]''' sacentās ar '''[[Mersija|Mersiju]]''' par dominējošo stāvokli [[Anglija]]s dienvidos un rietumos?

[[Attēls:Харлан Ольга 2024.png|border|right|50px]]
* ... divkārtējā olimpiskā čempione [[Ukraina]]s [[paukotāja]] '''[[Olha Harlana]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; 2023. gada pasaules čempionātā tika diskvalificēta pēc atteikšanās sarokoties ar [[Krievija]]s sportisti, taču vēlāk diskvalifikāciju atcēla un viņai piešķīra vietu dalībai [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs]]?
* ... '''[[internacionālisms]]''' bieži vien saistās ar [[Sociālisms|sociālistiskām]] un [[Komunisms|komunistiskām]] kustībām, īpaši 19. un 20. gadsimtā, piemēram, [[Kārlis Markss|Markss]] un [[Frīdrihs Engelss|Engelss]] [[Komunistiskās partijas manifests|Komunistiskajā manifestā]] aicināja uz [[Proletariāts|proletariāta]] apvienošanos ar slaveno frāzi: &quot;[[Visu zemju proletārieši, savienojieties!]]&quot;?
* ... [[Krievijas Impērija]]s premjerministra [[Pjotrs Stolipins|Pjotra Stolipina]] no [[1906. gads|1906.]] līdz [[1911. gads|1911. gadam]] veiktā '''[[Stolipina agrārā reforma|agrārā reforma]]''' tika īstenota ar mērķi sadalīt kopienu zemes un veicināt individuālu zemes īpašumu veidošanu, ļaujot zemniekiem iegūt savas zemes daļas personīgā īpašumā, līdzīgi kā [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]]?

[[Attēls:Michael Sheen at PaleyFest 2014.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Velsa]]s [[aktieris]] '''[[Maikls Šīns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir attveidojis [[Apvienotās Karalistes premjerministrs|Lielbritānijas premjerministru]] [[Tonijs Blērs|Toniju Blēru]] trīs filmās?
* ... 2019. gadā '''[[Kristaps Neretnieks]]''' ieņēma pirmo vietu Austrumeiropas un Centrālāzijas reģiona olimpiskajā rangā un izcīnīja ceļazīmi uz {{oss|V=2020|L=D}} [[Tokija|Tokijā]], kļūstot par pirmo [[jātnieku sports|jātnieku]] [[Latvija]]s vēsturē, kurš nopelnījis olimpisko ceļazīmi?
* ... [[Bībele]] norāda uz dažādām zīmēm, kas notiks pirms [[Jēzus Kristus]] '''[[Otrā atnākšana|Otrās atnākšanas]]''', kā [[dabas katastrofa]]s, [[kari]], [[slimība]]s un morālas izvirtības pieaugums?

[[Attēls:Indian-Hockey-Team-Berlin-1936.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Indijas lauka hokeja izlase]]''' ir visu laiku veiksmīgākā [[lauka hokejs|lauka hokeja]] komanda [[vasaras olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]], kopumā izcīnot astoņas zelta medaļas &lt;small&gt;(attēlā Indijas komanda, kas izcīnīja zelta medaļu [[1936. gada vasaras olimpiskās spēles|1936. gada Berlīnes olimpiskajās spēlēs]])&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Urālu Republika]]''' [[Krievijas Federācija]]s sastāvā pastāvēja no [[1993. gads|1993. gada]] 1. jūlija līdz 9. novembrim [[Sverdlovskas apgabals|Sverdlovskas apgabala]] robežās un tika izbeigta ar [[Krievijas Federācijas prezidents|Krievijas Federācijas prezidenta]] dekrētu Nr. 1874 par Sverdlovskas apgabala padomes atlaišanu?
* ... '''[[maigā vara]]''' apzīmē spēju ietekmēt un veidot citu [[valsts|valstu]] rīcību un attieksmi, izmantojot pievilcību un pārliecību, nevis piespiedu līdzekļus vai militāro spēku (jeb tā saukto [[asā vara|aso varu]])?

[[Attēls:1940 Constitution of the Latvian SSR.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Latvijas PSR Konstitūcija]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika veidota pēc 1936. gada [[PSRS Konstitūcija]]s parauga, to pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] izstrādāja 15 [[Tautas Saeima]]s deputātu komisija [[Žanis Spure|Žaņa Spures]] vadībā?
* ... [[Latvija]]s [[modernā pieccīņa|modernās pieccīņas]] sportists '''[[Pāvels Švecovs]]''' pēc dalības {{oss|V=2024|L=D}} [[Parīze|Parīzē]], kur viņš kvalificējās finālam, paziņoja par sportista karjeras beigām?
* ... [[kristietība]]s kustības '''[[adventisms|adventisma]]''' galvenā pazīme ir uzskats par [[Otrā atnākšana|Kristus otro atnākšanu]], kas, pēc viņu ticības, drīz notiks?

[[Attēls:Fatah Flag Vector Graphic.svg|border|right|50px]]
* ... '''''[[Fatah]]''''' &lt;small&gt;(attēlā karogs)&lt;/small&gt; sākotnēji bija pazīstama kā [[partizāni|partizānu]] kustība, kas izmantoja bruņotu cīņu pret [[Izraēla|Izraēlu]], lai atgūtu [[Palestīna]]s teritoriju un nodrošinātu [[palestīnieši|palestīniešu]] pašnoteikšanās tiesības, tomēr laika gaitā tā pārgāja uz politisko cīņu, un mūsdienās tā ir galvenā Palestīnas pašpārvaldes partija?
* ... par '''[[2024.—2025. gada UEFA Čempionu līgas sezona]]s''' uzvarētājiem pirmo reizi kļuva [[Francija]]s kluba [[Parīzes &quot;Saint-Germain&quot;]] futbolisti, kas finālā ar 5:0 pieveica [[Itālija]]s klubu [[Milānas &quot;Internazionale&quot;]]?
* ... '''[[apokrifi]]''' bieži ietver stāstus un detaļas, kas nav iekļautas oficiāli atzītos [[Svētie raksti|svētajos rakstos]]?

[[Attēls:Ilze Stobova 2024.jpg|border|right|50px]]
* ... [[14. Saeima]]s deputāte no partijas &quot;[[Latvija pirmajā vietā]]&quot; '''[[Ilze Stobova]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; iepriekš vēlēšanās kandidējusi arī no [[Jaunā partija|Jaunās Kristīgās partijas]], [[Zaļo un Zemnieku savienība]]s un [[Tautas partija]]s sarakstiem?
* ... [[Latvieši|latviešu]] [[BMX]] frīstaila [[riteņbraucējs]] '''[[Ernests Zēbolds]]''' {{oss|V=2024|L=G}} izcīnīja 8. vietu un kopā ar [[Gunta Vaičule|Guntu Vaičuli]] [[Latvijas karognesēji olimpiskajās spēlēs|nesa karogu]] noslēguma ceremonijā?
* ... [[Lietuva]]s pārvaldītājsabiedrībai '''''[[Bitė group]]''''', kas pieder [[Luksemburga]]s uzņēmumam ''PLT VII Finance S.a r.l.'', ko savukārt pārvalda [[ASV]] investīciju uzņēmums ''Providence Equity Partners'', pieder [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] [[telesakari|telesakaru]] uzņēmumi: ''[[Bitė Lietuva|UAB Bitė Lietuva]]'' un [[Bite Latvija|SIA &quot;Bite Latvija&quot;]]?

[[Attēls:Kokneses ģerbonis.png|border|right|50px]]
* ... '''[[Kokneses ģerbonis|Kokneses ģerbonī]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kura autors ir [[Edgars Sims]], redzami vēsturiskie [[Koknese]]s pilsētas simboli — sakrustoti [[bīskaps|bīskapa]] zizlis un atslēga?
* ... '''[[18. novembra savienība]]''' bija [[politiskā partija]] [[Latvija|Latvijā]], kuru izveidoja daļa no [[Latvijas Republikas Pilsoņu Kongress|Latvijas Republikas Pilsoņu Kongresa]] delegātiem un pirms [[5. Saeimas vēlēšanas|5. Saeimas vēlēšanām]] [[1993. gads Latvijā|1993. gadā]] tā pievienojās vēlēšanu apvienībai &quot;[[Tēvzemei un Brīvībai (apvienība)|Tēvzemei un Brīvībai]]&quot;?
* ... '''[[singāļi|singāļu]]''' izcelsme tiek saistīta ar agrīno '''[[indoārieši|indoāriešu]]''' migrāciju no [[Ziemeļindija]]s uz dienvidiem; pēc leģendārās [[hronika]]s &quot;Mahāvamsa&quot; singāļu tautas aizsācējs bija princis Vidžaja, kurš ieradies [[Šrilanka|Šrilankā]] no Indijas ziemeļrietumiem?

[[Attēls:Flag of the Lao People's Revolutionary Party.svg|border|right|50px]]
* ... '''[[Laosas Tautas revolucionārā partija]]''' &lt;small&gt;(attēlā partijas karogs)&lt;/small&gt; ir vienīgā atļautā [[Politiskā partija|partija]] [[Laosa|Laosas Tautas Demokrātiskajā Republikā]], un Laosa ir viena no nedaudzajām pasaules valstīm, kurai joprojām ir [[sociālisms|sociālistiskā iekārta]] ar vienu [[vienpartijas sistēma|valdošo politisko partiju]]?
* ... [[šaušana|sporta šāvējs]] '''[[Lauris Strautmanis]]''', kurš pārstāvēja [[Latvija 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Latviju]] [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskās spēlēm]] [[Parīze|Parīzē]], ir 2025. gada Eiropas čempionāta zelta medaļas ieguvējs 25 metru distancē ar pistoli un 2023. gada Pasaules čempionāta sudraba medaļas ieguvējs 50 metru distancē ar pistoli?
* ... [[eSIM]] karšu tirdzniecības uzņēmums '''''[[Airalo]]''''' nodrošina eSIM kartes ceļotājiem vairāk nekā 200 valstīs un reģionos visā pasaulē, nodrošinot tūlītēju piekļuvi internetam ārzemēs un tam ir vairāk nekā 10 miljoni lietotāju?

[[Attēls:Wrc 2024-martins sesks.jpg|border|right|50px]]
* ... '''''[[Tet Rally Latvia 2024]]''''' bija pirmā reize, kad [[Latvija|Latvijā]] norisinājās [[Pasaules rallija čempionāts|Pasaules rallija čempionāta]] (WRC) posms &lt;small&gt;(attēlā [[Mārtiņš Sesks jaunākais|Mārtiņa Seska]] un [[Renārs Francis|Renāra Franča]] vadītā ''Ford Puma Rally1'')&lt;/small&gt;?
* ... lai gan '''[[ģermāņu pagānisms]]''' izzuda līdz ar [[kristietība]]s izplatīšanos, tā elementi un ietekme joprojām ir sastopami mūsdienu [[Ziemeļeiropa]]s kultūrā un valodās?
* ... filmu un viedtelevīzijas [[straumēšana]]s platforma '''''[[Go3]]''''' ir lielākā video satura platforma [[Baltijas valstis|Baltijā]]?

[[Attēls:Leopardus guigna.jpeg|border|right|50px]]
* ... '''[[Čīles kaķis]]''' jeb kodkods &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir mazākais savvaļas [[kaķu dzimta]]s dzīvnieks, kurš dzīvo [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]]?
* ... rūpnīcas [[VEF]] zinātniski pētnieciskās nodaļas vadītājs un [[radiouztvērējs|radiouztvērēju]] VEF 202/206 un [[Spīdola (radiouztvērējs)|Spīdola]] 209/208 galvenais konstruktors '''[[Pēteris Videnieks]]''' [[1990. gads Latvijā|1990. gadā]] kļuva par [[Latvijas Republikas sakaru ministrs|Latvijas Republikas sakaru ministru]] [[Latvijas Republikas Ministru padome|Ivara Godmaņa Ministru padomē]]?
* ... '''[[angli]]''' bija [[ģermāņi|ģermāņu]] cilts, kas sākotnēji dzīvoja [[Jitlande|Jitlandes pussalā]] mūsdienu [[Dānija]]s un [[Vācija]]s teritorijā, bet 5. un 6. gadsimtā sāka migrēt uz Lielbritāniju, veidojot pamatu vēlākajai [[Anglija]]s valstij un [[angļu valoda]]i?

[[Attēls:William Smith (geologist).jpg|border|right|50px]]
* ... [[angļi|angļu]] [[ģeologs]] '''[[Viljams Smits]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš kļuva slavens ar pirmās detalizētās ģeoloģiskās kartes izveidi visai [[Anglija]]i, bieži tiek dēvēts par &quot;angļu ģeoloģijas tēvu&quot; un ir licis pamatus mūsdienu ģeoloģiskajai kartēšanai un [[stratigrāfija]]i?
* ... '''[[vieglatlētika 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' bija pirmā reize [[vasaras olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] vēsturē, kad [[vieglatlētika olimpiskajās spēlēs|vieglatlētikas sacensībās]] tika izcīnīts vienāds medaļu skaits vīriešiem un sievietēm?
* ... [[Latvija]] pievienojās programmai '''[[Partnerattiecības mieram]]''' [[1994. gads Latvijā|1994. gada]] 14. februārī, lai nostiprinātu valsts aizsardzības spējas un veicinātu integrāciju Rietumu drošības struktūrās, kas galu galā noveda pie Latvijas pievienošanās [[NATO]] 2004. gadā?

[[Attēls:Temple Saint Sava (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Serbijas Pareizticīgā baznīca]]''' ir viena no vecākajām un nozīmīgākajām pareizticīgajām baznīcām [[Balkānu pussala|Balkānu reģionā]], kurai ir sarežģītas attiecības ar citām [[pareizticība|pareizticīgajām baznīcām]], īpaši ar [[Konstantinopoles patriarhāts|Konstantinopoles patriarhātu]] &lt;small&gt;(attēlā [[Svētā Savas baznīca]] [[Belgrada|Belgradā]])&lt;/small&gt;?
* ... [[1975. gads|1975. gadā]] parakstītā '''[[Helsinku vienošanās]]''' kalpoja par pamatu vēlākajai [[Eiropas Drošības un sadarbības organizācija]]i, kas tika izveidota [[1995. gads|1995. gadā]] saskaņā ar Parīzes hartu?
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[taromāts|taromāti]]''' izplatījās ar depozīta sistēmas ieviešanu [[2022. gads Latvijā|2022. gadā]], un to uztur SIA &quot;Depozīta iepakojuma operators&quot;?

[[Attēls:Arkady_Rotenberg_2020-03-18.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] [[Krievija]]s [[oligarhs]] '''[[Arkādijs Rotenbergs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas pazīstams ar savām ciešajām saitēm ar [[Krievijas Federācijas prezidents|Krievijas prezidentu]] [[Vladimirs Putins|Vladimiru Putinu]], un viņa dēls '''[[Igors Rotenbergs]]''' ir nonākuši uzmanības centrā saistībā ar iespējamu īpašumu slēpšanu, lai izvairītos no sankcijām?
* ... [[igauņi|igauņu]] [[orientēšanās|orientierists]] '''[[Lauri Silds]]''', tāpat kā viņa brālis [[Timo Silds|Timo]], daudzreiz uzvarējis nozīmīgās sacensībās [[Latvija|Latvijā]], tostarp 2024. gadā Lauri Silds kļuva par [[Kāpas trīsdienas|Kāpas trīsdienu]] kopvērtējuma uzvarētāju?
* ... '''[[Plūdi Persijas līča valstīs (2024)|2024. gada aprīļa plūdos Persijas līča valstīs]]''' gāja bojā vismaz 24 cilvēki, bet [[Apvienotie Arābu Emirāti]] pieredzēja rekordlielus nokrišņus — [[Dubaija|Dubaijā]] vienā dienā nolija vairāk nekā divu gadu [[nokrišņu daudzums]]?

[[Attēls:EPLF fighters.webp|border|right|50px]]
* ... '''[[Eritrejas neatkarības karš]]''' ilga no [[1961. gads|1961.]] līdz [[1991. gads|1991. gadam]] un beidzās ar [[Eritreja]]s ''[[de facto]]'' neatkarību no [[Etiopija]]s [[1991. gads|1991. gadā]] un oficiālu starptautisko atzīšanu [[1993. gads|1993. gadā]]? &lt;small&gt;(attēlā Eritrejas kaujinieki)&lt;/small&gt;?
* ... 2024. gadā '''[[Džesika Kempbela]]''' tika apstiprināta par [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] kluba [[Sietlas &quot;Kraken&quot;]] galvenā trenera asistenti, kļūstot par pirmo sievieti kādas komandas treneru sastāvā NHL vēsturē?
* ... [[1932. gads|1932. gadā]] izbūvētā '''[[dzelzceļa līnija Varapajeva—Druja]]''', kas mūsdienās atrodas [[Baltkrievija|Baltkrievijā]], bija plānota ar mērķi veicināt ekonomisko labklājību vienā no [[Otrā Polijas Republika|starpkaru Polijas]] trūcīgākajiem reģioniem, izveidojot savienojumu ar [[Daugava|Daugavu]] un paverot iespējas eksportam caur [[Rīga]]s [[Rīgas osta|ostu]] starptautiskajā tirgū?

[[Attēls:Jonas Deichmann (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Vācieši|vācu]] ekstrēmajam sportistam, avantūristam un grāmatu autoram '''[[Jonass Deihmanis|Jonasam Deihmanim]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pieder vairāki pasaules rekordi [[Riteņbraukšana|riteņbraukšanā]], [[Triatlons|triatlonā]] un izturības sportā, piemēram, viņš 2023. gadā ar velosipēdu nobrauca 11 000 kilometru no [[Ņujorka]]s līdz [[Losandželosa]]i un pēc tam noskrēja tādu pašu distanci atpakaļ uz Ņujorku?
* ... [[Latvijas Televīzija]]s kanāls '''[[LTV7]]''' sāka raidīt {{dat|1991|8|1||bez}} kā LTV2, bet tagadējais nosaukums kanālam ir kopš {{dat|2003|1|1|ģ|bez}}?
* ... '''[[armēņu diaspora]]''' ir viena no pasaulē lielākajām [[Diaspora|diasporām]], aptverot miljoniem cilvēku dažādās valstīs un kontinentos?

[[Attēls:Kim Jong-un (2019-04-25) 04.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Kims Čonins]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pirmais [[Ziemeļkoreja]]s līderis, kuru bieži sauc par '''[[Ziemeļkorejas augstākais vadītājs|Augstāko vadītāju]]''', vēl dzīvam esot un salīdzinoši jaunā vecumā, kamēr viņa vectēvs [[Kims Irsens]] un tēvs [[Kims Čenirs|Kims Čonins]] tā tika saukti tikai pēc viņu nāves?
* ... '''[[2024. gada NHL drafts|2024. gada Nacionālās hokeja līgas draftā]]''' tika izvēlēti arī trīs [[latvieši|latviešu]] [[hokejisti]]: trešajā raundā [[Vašingtonas &quot;Capitals&quot;]] ar kopējo 90. numuru izraudzījās uzbrucēju Ēriku Mateiko, bet ar 134. numuru draftēja Miku Vecvanagu un ar 214. numuru Darelu Uļjanski?
* ... '''[[Glastonberijas festivāls|Glastonberijas festivālu]]''', kas vairumā vasaru notiek netālu no Piltonas, [[Somerseta|Somersetā]], [[Anglija|Anglijā]], apmeklē aptuveni 200 000 cilvēku, bet 1994. gada festivālā tika uzstādīts rekords — 300 000 apmeklētāju?

[[Attēls:JD Vance official portrait (cropped headshot).jpg|border|right|50px]]
* ... pēc bijušā [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] un prezidenta kandidāta [[Donalds Tramps|Donalda Trampa]] uzvaras [[2024. gada ASV prezidenta vēlēšanas|2024. gada ASV prezidenta vēlēšanās]] '''[[Džeimss Deivids Venss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par jaunāko [[ASV viceprezidents|viceprezidentu]] kopš [[Ričards Niksons|Ričarda Niksona]]?
* ... '''[[Vācijas koloniālā impērija]]''' pastāvēja līdz [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] beigām, kad [[Vācija]] zaudēja savas [[kolonija]]s pēc [[Versaļas līgums|Versaļas līguma]] parakstīšanas [[1919. gads|1919. gadā]]?
* ... saskaņā ar [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa rekordu grāmatu]] '''[[Jūma]]''' [[Arizona]]s štatā, [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] ir &quot;saulainākā pilsēta uz Zemes&quot;, jo vidēji 91% dienas stundu gadā ir saulainas?

[[Attēls:Lowestoft beach and outer harbour.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Loustofta]]''' &lt;small&gt;(attēlā pludmale)&lt;/small&gt; ir [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] vistālāk austrumos esošā pilsēta?
* ... '''[[Krustnešu valstis]]''', ko izveidoja [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]] pēc [[Pirmais Krusta karš|Pirmā Krusta kara]], bija nozīmīgas stratēģiski un militāri, bet arī bija saskarsmes punkti starp [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]] un [[Musulmaņu pasaule|islāma pasauli]], veicinot zināšanu apmaiņu, tostarp [[Arābu pasaule|arābu pasaulē]] saglabātie antīko zinātnieku darbi nonāca Rietumeiropā?
* ... '''[[ekskluzīvā ekonomiskā zona]]''' stiepjas līdz 200 [[jūras jūdze|jūras jūdzēm]] (aptuveni 370,4 [[kilometrs|km]]) no valsts piekrastes līnijas jūrā, un šajā zonā valstij ir īpašas tiesības izmantot un pārvaldīt dabas resursus, kā arī veikt dažādas ekonomiskās aktivitātes?

[[Attēls:Ereignisblatt aus den revolutionären Märztagen 18.-19. März 1848 mit einer Barrikadenszene aus der Breiten Strasse, Berlin 01.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[1848.—1849. gada revolūcija Vācijā]]''' bija daļa no [[1848. gada revolūcijas|Tautu pavasara]] &lt;small&gt;(attēlā [[Berlīne]]s barikādes 1848. gada martā)&lt;/small&gt;?
* ... [[lietuviešu valoda]] ir visvairāk lietotā '''[[austrumbaltu valodas|austrumbaltu valoda]]''', kurā runā vairāk nekā 3 miljoni cilvēku visā pasaulē, tai seko [[latviešu valoda]] ar aptuveni 1,5 miljoniem dzimtās valodas runātāju?
* ... '''[[Krievijas Āzijas daļa]]''' ir lielāka par [[Kanāda|Kanādu]] (otro lielāko valsti pasaulē), visu [[Eiropa|Eiropu]] un tikai nedaudz mazāka par [[Antarktīda|Antarktīdu]]?

[[Attēls:Jan-VIII.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Romas pāvests|Romas bīskapa]] un [[Pāvesta valsts]] valdnieka '''[[Jānis VIII|Jāņa VIII]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pontifikāts beidzās ar viņa slepkavību [[882. gads|882. gadā]], kas ievērojami vājināja [[Romas pāvests|pāvestu]] varu?
* ... atšķirībā no [[džihādisms|džihādisma]], kas koncentrējas uz bruņotu cīņu, lai iedibinātu [[islāma valsts|islāma varu]] un iznīcinātu &quot;neticīgos&quot;, '''[[panislāmisms]]''' tiecas panākt politisku un kultūras vienotību starp [[musulmaņi|musulmaņu]] tautām?
* ... '''[[2019. gada Ukrainas parlamenta vēlēšanas]]''' bija ārkārtas [[vēlēšanas]] un tika izsludinātas pēc tam, kad jaunievēlētais [[Ukrainas prezidents|prezidents]] [[Volodimirs Zelenskis]] 2019. gada maijā izsludināja [[Augstākā Rada|Ukrainas Augstākās Radas]] atlaišanu?

[[Attēls:2024-08-25 Motorsport, Formel 1, Großer Preis der Niederlande 2024 STP 3973 by Stepro (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[2024. gada F1 sezona|2024. gada ''F1'' sezonā]]''' ''[[Red Bull Racing|Red Bull]]'' pilots [[Makss Verstapens]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja savu ceturto [[F1 čempionu saraksts|pasaules čempiona titulu]] pēc kārtas?
* ... [[1947. gads|1947. gadā]] [[Polija]]s valdība īstenoja '''[[operācija &quot;Visla&quot;|akciju &quot;Visla&quot;]]''', kuras ietvaros tūkstošiem [[ukraiņi|ukraiņu]] un '''[[lemki (tauta)|lemku]]''' tika piespiedu kārtā pārvietoti uz Polijas ziemeļrietumu reģioniem, kas tika pievienoti tai pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]; [[Ukraina]] uzskata šo operāciju par [[Etniskā tīrīšana|etnisko tīrīšanu]]?
* ... '''[[Apvienotās Laplatas provinces]]''' bija [[Dienvidamerika]]s valstu [[konfederācija]], kas pastāvēja 19. gadsimta sākumā un ietvēra mūsdienu [[Argentīna|Argentīnu]], [[Urugvaja|Urugvaju]], [[Bolīvija|Bolīviju]] un [[Paragvaja|Paragvaju]]?

[[Attēls:TV3 by Augustas Didzgalvis.jpg|border|right|50px]]
* ... '''''[[TV3 Group]]''''' vēsture saistāma ar [[Zviedrija]]s mediju grupas ''[[Modern Times Group]]'' ienākšanu [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]] 1990. gados, kas izveidoja televīzijas kanālu ''[[TV3 Latvija|TV3]]'', kā arī iegādājās vai izveidoja citus [[televīzija]]s kanālus un radiostacijas &lt;small&gt;(attēlā ''TV3 Group'' birojs [[Viļņa|Viļņā]])&lt;/small&gt;?
* ... '''[[džihādisms]]''' uzskata, ka [[islāms|islāmam]] ir jāreglamentē visi dzīves aspekti, tostarp [[politika]], un ka [[islāma valsts]] izveide ir svēts pienākums; džihādisti noraida [[sekulārisms|sekulāras pārvaldes]] formas un uzskata, ka visiem [[musulmaņi]]em ir pienākums piedalīties [[džihāds|džihādā]] — karā pret neticīgajiem un islāma ienaidniekiem?
* ... '''[[deportācija|deportāciju]]''' reglamentē starptautiskās tiesības, tostarp [[Ženēvas konvencijas|Ženēvas konvencija]] par [[bēgļi|bēgļu]] statusu un citi starptautiskie līgumi, kuros ir noteikti personu neizraidīšanas principi uz valstīm, kurās viņu dzīvība vai brīvība būtu apdraudēta?

[[Attēls:USS Los Angeles moored to USS Patoka, 1931.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Cepelīns (gaisa kuģis)|cepelīnus]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pirmo reizi komerciāliem lidojumiem lietoja [[1910. gads|1910. gadā]] ''Deutsche Luftschiffahrts-AG'' (DELAG), pasaulē pirmā komerciālā [[lidsabiedrība]]?
* ... reģionos ar augstu [[Ultravioletais starojums|ultravioleto starojumu]] [[cilvēki]]em parasti ir tumšāka '''[[cilvēka ādas krāsa|ādas krāsa]]''', kas pasargā viņus no [[saule]]s kaitīgās ietekmes, bet reģionos ar zemu ultravioleto starojumu cilvēkiem parasti ir gaišāka āda, kas palīdz viņiem sintezēt [[D vitamīns|D vitamīnu]] zemā saules starojuma apstākļos?
* ... [[Latvija|Latvijā]] pirmais vārda '''[[Krišs]]''' došanas gadījums reģistrēts [[1743. gads Latvijā|1743. gadā]] [[Rūjiena|Rūjienā]]?

[[Attēls:Geschichte des Kostüms (1905) (14761439186).jpg|border|right|50px]]
* ... 15. gadsimta līdz 17. gadsimta [[vācieši|vācu]] [[algotnis|algotņu]] (karavīru) '''[[landsknehts|landsknehtu]]''' [[apģērbs]] bija ļoti grezni izrotāts un izaicinošākais [[renesanse]]s laikā &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... mūsdienu zinātne noraida jēdzienu par '''[[āriešu rase|āriešu rasi]]''' kā pseidozinātnisku un [[rasisms|rasistisku]]?
* ... [[Indijas lauka hokeja izlase|Indijas izlase]] ir visveiksmīgākā komanda '''[[lauka hokejs olimpiskajās spēlēs|lauka hokejā olimpiskajās spēlēs]]''', kopā izcīnot 13 medaļas, no tām 8 zelta?

[[Attēls:Johannes Erm (EST) 2019.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Igauņi|igauņu]] [[vieglatlēts]] '''[[Johanness Erms]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gada Eiropas čempionātā]] ar personisko rekordu 8764 punkti kļuva par Eiropas čempionu [[Desmitcīņa|desmitcīņā]]?
* ... '''[[Krievijas okupēto Ukrainas teritoriju aneksija (2022)|Krievijas okupēto Ukrainas teritoriju aneksija]]''' notika [[2022. gads|2022. gada]] 30. septembrī pēc tam, kad četros okupētajos [[Ukraina]]s reģionos tika sarīkoti [[2022. gada aneksijas referendumi Krievijas okupētajā Ukrainā|fiktīvi referendumi par pievienošanos Krievijai]]?
* ... '''[[Ēmas jūra]]s''', kas pirms aptuveni 130 līdz 115 tūkstošiem gadu atradās tagadējā [[Baltijas jūra]]s baseinā, ūdens līmenis bija par 5—7 metriem augstāks nekā mūsdienās, tādēļ tā savienojās ar tagadējo [[Ziemeļjūra|Ziemeļjūru]] un [[Baltā jūra|Balto jūru]], ietverot [[Lādogas ezers|Lādoga]]s un [[Oņega]]s ezerus, un atdalot [[Skandināvija]]s salu no [[Eirāzija]]s?

[[Attēls:Parseval PL19 1914-08-30.jpg|border|right|50px]]
* ... [[dirižablis|dirižabļa]] '''[[PL 19 notriekšana Bernātos]]''' bija [[Vācija]]s gaisa flotes pirmais zaudētais dirižablis [[Pirmais pasaules karš|Pirmajā pasaules karā]] &lt;small&gt;(attēlā dirižablis PL 19)&lt;/small&gt;?
* ... termins '''[[noziegumi pret cilvēci]]''' tika ieviests [[1915. gads|1915. gada]] 24. maijā, dienā, kad [[Antante]]s valstis pieņēma kopīgu deklarāciju par [[Armēņu genocīds|armēņu genocīdu]], kurā [[Osmaņu impērija]]s rīcību raksturoja kā &quot;noziegumus pret cilvēci un civilizāciju&quot;?
* ... [[Gruzīni|gruzīnu]] izcelsmes [[Francija]]s [[futbolists]] '''[[Žoržs Mikautadze]]''' ir [[Gruzijas futbola izlase]]s pirmo vārtu autors [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionātā]], ko viņš iesita [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionātā]] spēlē pret [[Turcijas futbola izlase|Turcijas izlasi]]?

[[Attēls:Countries driving on the left or right.svg|border|right|50px]]
* ... mūsdienās '''[[labās un kreisās puses satiksme|kreisās puses satiksme]]''' ir tikai četrās [[Eiropa]]s valstīs ([[Apvienotā Karaliste]], [[Īrija]], [[Malta]] un [[Kipra]]), kas agrāk bijušas [[Britu impērija]]s sastāvā &lt;small&gt;(attēlā valstis ar labās (sarkans) un kreisās (zils) puses satiksmi pasaules kartē)&lt;/small&gt;?
* ... [[animācijas filma]] '''&quot;[[Prāta spēles 2]]&quot;''' visā pasaulē nopelnīja vairāk nekā vienu miljardu [[ASV dolārs|ASV dolāru]], ierindojoties [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|pirmajā vietā starp pelnošākajām 2024. gada filmām]]?
* ... [[Francija]]s dienvidrietumu reģiona '''[[Gaskoņa]]s''' iedzīvotāji runā [[oksitāņu valoda]]s '''[[Gaskoniešu valoda|gaskoņiešu dialektā]]'''?

[[Attēls:Yeoldcheshirecheese.jpg|border|right|50px]]
* ... '''''[[Ye Olde Cheshire Cheese]]''''' &lt;small&gt;(attēlā ieeja)&lt;/small&gt; ir viens no [[Londona]]s vecākajiem un vēsturiskākajiem [[krogs|krogiem]], kas tika pārbūvēts un atkārtoti atvērts [[1667. gads|1667. gadā]] pēc [[Lielais Londonas ugunsgrēks|Lielā ugunsgrēka]], un tas ir pazīstams ar savu autentisko un vēsturisko atmosfēru?
* ... būvniecībā esošais '''[[Fēmarnbelta tunelis]]''' savienos [[Dānija]]i piederošo [[Lollande]]s salu ar [[Vācija]]i piederošo [[Fēmarna]]s salu, šķērsojot 18 kilometrus plato [[Fēmarnbelts|Fēmarnbeltu]] [[Baltijas jūra|Baltijas jūrā]] un kļūstot par pasaulē garāko ceļu un dzelzceļa [[tunelis|tuneli]]?
* ... [[Latvija|Latvijā]] pirmais vārda '''[[Rihards]]''' došanas gadījums reģistrēts [[1545. gads Latvijā|1545. gadā]] [[Vidzeme|Vidzemē]]?

[[Attēls:Krasta iela Jēkabpilī.jpg|border|right|50px]]
* ... sākotnēji [[Krustpils]] ielu tīkls bija neregulārs, taču, domājams, ka pēc [[1705. gads Latvijā|1705. gada]] ugunsgrēka, tas ieguvis regulāru plānojumu ar taisnām ielām, un ilgstoši '''[[Krasta iela (Jēkabpils)|Krasta iela]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija galvenā iela, par ko liecina apbūves gabalu izvietojums perpendikulāri Krasta, nevis [[Rīgas iela (Jēkabpils)|Rīgas ielai]]?
* ... [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] un [[2022. gada ziemas olimpiskās spēles|2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Pekina|Pekinā]] [[Polija]]s uzņēmuma '''''[[4F]]''''' sagatavotajos tērpos startēja astoņu valstu olimpiskās izlases — neskaitot Poliju arī [[Horvātija]], [[Lietuva]], [[Latvija]], [[Portugāle]], [[Grieķija]], [[Slovākija]] un [[Serbija]]?
* ... kā gada lielās formas izrāde '''[[Spēlmaņu nakts 2023/2024]]''' balvu pasniegšanas ceremonijā tika apbalvota [[Liepājas teātris|Liepājas teātra]] izrāde &quot;Latviešu raķetes&quot;, kas stāsta par Latvijas [[bobslejs|bobsleja]] vēsturi?

[[Attēls:Mircea Snegur 1996.jpg|border|right|50px]]
* ... [[1989. gads|1989. gadā]] '''[[Mirča Snegurs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika ievēlēts par [[Moldāvijas PSR]] Augstākās Padomes priekšsēdētāju, un viņš kļuva par vienu no vadošajiem neatkarības kustības līderiem, bet 1990. gadā — par Moldovas PSR prezidentu un [[Moldovas prezidents|Moldovas prezidentu]] pēc neatkarības pasludināšanas 1991. gada 27. augustā?
* ... [[Parīzes miera līgums (1783)|Parīzes miera līgumā]], kas noslēdza [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karu]], [[Lielbritānija]] ne tikai atzina trīspadsmit '''[[Britu Amerika]]s''' koloniju neatkarību, bet arī atdeva [[Spānija]]i [[Florida]]s kolonijas?
* ... sākotnēji ''[[Boeing]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''CST-100 Starliner'' pirmais pilotējamais lidojums '''''[[Boeing Crew Flight Test]]''''' bija plānots astoņas dienas, tomēr, kad kosmosa kuģis piedzīvoja problēmas ar dzinējiem, ''[[NASA]]'' nolēma, ka kosmonautu atgriešanās ir pārāk riskanta, un kosmosa kuģis atgriezās bez apkalpes, bet kosmonauti atgriezās ar ''[[SpaceX Crew-9]]''?

[[Attēls:Staffordshire hoard annotated.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Stefordšīras depozīts]]''' &lt;small&gt;(attēlā neliela depozīta daļa)&lt;/small&gt; ir lielākais līdz šim atrastais [[Anglosakši|anglosakšu]] [[zelts|zelta]] un [[sudrabs|sudraba]] [[Metālapstrāde|metāla izstrādājumu]] [[depozīts]], kas sastāv no gandrīz 4600 priekšmetiem un dažādiem metāla fragmentiem, kas kopā veido 5,1 kg zelta un 1,4 kg sudraba?
* ... '''[[peldēšana olimpiskajās spēlēs|peldēšanā olimpiskajās spēlēs]]''' ir otrais lielākais iegūstamo [[medaļa|medaļu]] skaits pēc [[vieglatlētika]]s?
* ... [[Rīgas dome]]s deputāte '''[[Lauma Paegļkalna]]''' ir [[Dziesmotā revolūcija|Atmodas laika]] [[žurnāliste]]s un politiķes [[Velta Čebotarenoka|Veltas Čebotarenokas]] meita?

[[Attēls:Church of Saint Mary ruins on Saint Meinhard Island.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Svētā Meinarda sala]]''' [[Daugava|Daugavā]] ([[Rīgas ūdenskrātuve|Rīgas HES ūdenskrātuvē]]) pie [[Ikšķile]]s &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika uzbērta līdz [[1976. gads Latvijā|1976. gadam]], lai saglabātu [[Ikšķiles viduslaiku baznīca]]s un [[Ikšķiles viduslaiku pils|pils]] drupas, no [[Rīgas HES]] [[Rīgas ūdenskrātuve|ūdenskrātuves]] uzpludināšanas?
* ... '''''[[The Irish Times]]''''' ir [[Īrija]]s vadošais [[laikraksts]], kura pirmais izdevums izdots [[1859. gads|1859. gadā]]?
* ... [[Briti|britu]] aktieris '''[[Nīls Dadžens]]''' 2011. gadā nomainīja [[Džons Netlss|Džonu Netlsu]] seriāla &quot;[[Midsomeras slepkavības]]&quot; galvenajā lomā?

[[Attēls:TF241534 Almeida Roglic Pogacar Yates (53873615951).jpg|border|right|50px]]
* ... saistībā ar gatavošanos [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajām spēlēm]] pirmo reizi sacensību vēsturē '''[[2024. gada Tour de France|2024. gada ''Tour de France'']]''' nenoslēdzās [[Parīze|Parīzē]] vai tās tuvumā, bet gan [[Nica|Nicā]], [[Francija]]s dienvidos &lt;small&gt;(attēlā velobrauciena uzvarētājs [[Tadejs Pogačars]] līdera dzeltenajā kreklā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[saules dūriens|saules dūriena]]''' [[simptomi]] pastiprinās, ja palielinās apkārtējās vides mitrums?
* ... [[Albānijas futbola izlase]]s spēlētājs '''[[Nedims Bajrami]]''' [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionāta]] grupu turnīra pirmajā spēlē pret [[Itālijas futbola izlase|Itāliju]] guva ātrākos vārtus [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionāta]] finālturnīru vēsturē, izceļoties jau spēles 23. sekundē?

[[Attēls:Weimar Constitution.jpg|border|right|50px]]
* ... pēc [[Reihstāga dedzināšana]]s [[Ādolfs Hitlers]] izmantoja '''[[Veimāras Konstitūcija]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; 48. panta ārkārtas pilnvaras, lai ieviestu ārkārtas dekrētus, kas būtībā apturēja konstitūcijas darbību un ieviesa [[nacionālsociālisms|nacistisko]] [[Diktatūra|diktatūru]]; oficiāli konstitūcija netika atcelta, bet tā tika praktiski ignorēta līdz nacistu režīma beigām [[1945. gads|1945. gadā]]?
* ... '''[[1979. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|1. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika [[1979. gads|1979. gadā]] pēc pirmās [[Eiropas Kopiena]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Apvienotā Karaliste]], [[Dānija]] un [[Īrija]]?
* ... '''[[UEFA Sieviešu čempionu līga]]s''' 2025. gada uzvarētāja ir [[Londona]]s [[futbola klubs]] ''Arsenal'', ​​kam šis bija otrais tituls, bet vistitulētākā komanda ir Lionas &quot;Olympique&quot; no [[Francija]]s, kas uzvarējusi 8 reizes?

[[Attēls:Town Hall of Jelgava, Latvia.jpg|border|right|50px]]
* ... [[2025. gada Jelgavas domes vēlēšanas|2025. gada Jelgavas domes vēlēšanās]] uzvarēja [[Zaļo un Zemnieku savienība]]s saraksts, iegūstot 3 vietas '''[[Jelgavas dome|Jelgavas domē]]''' &lt;small&gt;(attēlā domes ēka [[Lielā iela (Jelgava)|Lielajā ielā]])&lt;/small&gt;, bet zaudēja [[Jelgavas pašvaldības vadītāju uzskaitījums|priekšsēdētāja]] amatu, kurā vairāk nekā 20 gadus atradās tās pārstāvis [[Andris Rāviņš]]?
* ... galvenais '''[[kodoldegviela]]s''' veids ir [[Urāns (elements)|urāns]], taču izmanto arī [[Plutonijs|plutoniju]] un [[Torijs|toriju]]?
* ... jauniešu līmenī '''[[Mateo Retegi]]''' pārstāvējis [[Argentīnas futbola izlase|Argentīnas futbola izlasi]], taču savas [[itāļi|itāļu]] izcelsmes dēļ viņam bija iespējams spēlēt [[Itālijas futbola izlase|Itālijas izlasē]], kur viņš debitēja 2023. gadā un pārstāvēja Itāliju [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionātā]]?

[[Attēls:Echinops sphaerocephalus sl4.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[apaļgalvas ežziede]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[izplatības areāls|pamatareāls]] ir [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]] un [[Āzija|Āzijā]], bet suga ir introducēta arī citur; [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]] to audzē kā [[nektāraugi|nektāraugu]], un dažkārt ežziede sastopam savvaļā kā dārzbēglis, tai skaitā arī [[Latvija|Latvijā]]?
* ... '''[[1984. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|2. Eiropas Parlamenta vēlēšana]]s''' notika [[1984. gads|1984. gadā]] pēc otrās [[Eiropas Kopiena]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Grieķija]]?
* ... 2025. gada februārī ar rezultātu 5,82 metri '''[[Valters Kreišs]]''' par 2 centimetriem laboja [[Aleksandrs Obižajevs|Aleksandram Obižajevam]] kopš 1987. gada piederējušo [[Latvijas rekordi vieglatlētikā|Latvijas rekordu]] [[Kārtslēkšana|kārtslēkšanā]]?

[[Attēls:HaymarketRiot-Harpers.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Hejmārketas slaktiņš]]''' [[1886. gads|1886. gada]] 4. maijā [[Čikāga|Čikāgā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] kļuva par simbolu strādnieku kustībai un cīņai par darba tiesībām, tas deva impulsu 8 stundu darba dienas ieviešanai &lt;small&gt;(attēlā 1886. gada gravīrā)&lt;/small&gt;?
* ... lai gan '''[[Eiropas Savienības komisārs|Eiropas Savienības komisārus]]''' izvirza dalībvalstis, viņi nepārstāv savas valstis, bet darbojas kopīgās [[Eiropas Savienība]]s interesēs?
* ... sprinterim '''[[Oskars Grava|Oskaram Gravam]]''' pieder visu laiku otrais labākais rezultāts starp [[Latvija]]s [[vieglatlēti]]em gan [[100 m]], gan [[200 m]] distancēs, kas uzstādīti 2024. un 2025. gadā?

[[Attēls:GAE - Ajax - 52788521318 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Portugāles futbola izlase]]s un [[Turīnas &quot;Juventus&quot;]] [[Pussargs (futbols)|pussarga]] '''[[Fransišku Konseisau]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tēvs [[Seržiu Konseisau]] ir futbola treneris un bijušais [[futbolists]], arī spēlējis Portugāles izlasē?
* ... '''[[1989. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|3. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika [[1989. gads|1989. gadā]] pēc trešās [[Eiropas Kopiena]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Portugāle]] un [[Spānija]]?
* ... pēc '''[[Rumānijas neatkarības karš|Rumānijas neatkarības kara]]''' tai tika piešķirta '''[[Ziemeļdobrudža]]''' apmaiņā pret Dienvidu [[Besarābija|Besarābiju]] ([[Budžaka|Budžaku]]), ko Rumānija bija atdevusi [[Krievijas Impērija]]i — tas bija svarīgs stratēģisks solis, kas [[Rumānija]]i nodrošināja piekļuvi [[Melnā jūra|Melnajai jūrai]]?

[[Attēls:PaulMaurice2024.png|border|right|50px]]
* ... 2024. gada 24. jūnijā '''[[Pols Moriss|Pola Morisa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; trenētā [[Floridas &quot;Panthers&quot;]] komanda izcīnīja pirmo [[Stenlija kauss|Stenlija kausu]], un viņš to paveica savā 26. [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] sezonā kā galvenais [[treneris]] — viņam bija nepieciešams visvairāk sezonu galvenā trenera amatā, lai kļūtu par līgas čempionu pirmo reizi?
* ... '''[[Indijas Konstitūcija]]''' ir viena no garākajām rakstītajām [[konstitūcija|konstitūcijām]] pasaulē: sākotnēji tajā bija 395 panti, 22 daļas un 8 saraksti (pielikumi), taču daudzo grozījumu dēļ tagad tajā ir vairāk nekā 450 panti un 12 saraksti?
* ... [[1957. gads|1957. gadā]] neatkarību no [[Lielbritānija]]s ieguva tās kolonija [[Zelta Krasts]], kas mūsdienās pazīstama kā [[Gana]], tomēr vēsturiski šīs valsts teritorija nekad nav bijusi '''[[Ganas impērija]]s''' sastāvā?

[[Attēls:Weichsel-Würm-Glaciation.png|border|right|50px]]
* ... '''[[Vislas apledojums]]''' bija [[Eiropa]]s pēdējais lielākais [[kvartārs|kvartāra]] [[ledus laikmets|ledus laikmeta]] apledojums pirms aptuveni {{sk|115000}} līdz {{sk|12600}} gadiem &lt;small&gt;(attēlā apledojums Eiropā ar maksimālo platību pirms 22 tūkstošiem gadu)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[1994. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|4. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika pēc [[Māstrihtas līgums|Māstrihtas līguma]] parakstīšanas [[1992. gads|1992. gadā]], ar kuru uz [[Eiropas Kopiena]]s pamata bija nodibināta [[Eiropas Savienība]]?
* ... galīgo '''[[matu transplantācija]]s''' rezultātu iegūst pēc aptuveni gada, un tas saglabājas visu mūžu?

[[Attēls:Dmitry Medvedev official large photo -1 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[2008. gada Krievijas prezidenta vēlēšanas|2008. gada Krievijas prezidenta vēlēšanās]]''' toreizējais [[Krievijas Federācijas prezidents|prezidents]] [[Vladimirs Putins]] saskaņā ar [[Krievijas Konstitūcija|Krievijas Konstitūciju]] nebija tiesīgs kandidēt uz prezidenta amatu trešo reizi pēc kārtas, tādēļ viņa atbalstītais kandidāts bija [[Dmitrijs Medvedevs]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[Francija]]s [[galēji labēja politika|galēji labējai]] '''[[Nacionālā apvienība (Francija)|Nacionālajai apvienībai]]''' par saviem panākumiem lielā mērā jāpateicas pret [[Imigrācija|imigrantiem]] un [[Islāms|islāmu]] vērstajai retorikai, kas bija iekļauta tās programmā jau kopš tās pastāvēšanas pirmsākumiem, bet sāka nest politiskas dividendes, kad šis jautājums Francijā kļuva aizvien aktuālāks?
* ... [[1990. gads|1990. gadā]] '''[[Jemenas Arābu Republika]]''' apvienojās ar [[Dienvidjemena|Jemenas Tautas Demokrātisko Republiku]], tādējādi izveidojot vienotu [[Jemena|Jemenas Republiku]], tomēr šī apvienošanās nebija viegla, un arī pēc apvienošanās sekoja spriedze un bruņoti konflikti starp abu bijušo valstu atšķirīgajiem politiskajiem un sociālajiem spēkiem?

[[Attēls:BerlinerBlockadeLuftwege.png|border|right|50px]]
* ... [[1948. gads|1948. gada]] 24. jūnijā [[Padomju Savienība]] oficiāli slēdza visus autoceļu, dzelzceļa un ūdensceļus, kas veda uz [[Rietumberlīne|Rietumberlīni]], uzsākot '''[[Rietumberlīnes blokāde|Rietumberlīnes blokādi]]'''; pilsētas apgādei varēja izmantot vienīgi gaisa satiksmi, izveidojot trīs [[Rietumberlīnes gaisa koridori|gaisa koridorus]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[1999. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|5. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika [[1999. gads|1999. gadā]] pēc ceturtās [[Eiropas Savienība]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Austrija]], [[Somija]] un [[Zviedrija]]?
* ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktrise]]s '''[[Darlīna Konlija|Darlīnas Konlijas]]''' karjera ilga vairāk nekā 50 gadus, un viņa ir vislabāk pazīstama ar savām lomām dažādās [[ziepju opera|ziepju operās]], īpaši ar [[mode|modes industrijas]] darbinieces Sallijas Spektras lomu seriālā &quot;[[Hameleonu rotaļas]]&quot;?

[[Attēls:Ouvrier kolkhosienne 2.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] izcelsmes [[Padomju Savienība|padomju]] tēlnieces [[Vera Muhina|Veras Muhinas]] [[piemineklis]] '''&quot;[[Strādnieks un kolhozniece]]&quot;''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par vienu no padomju laika simboliem?
* ... terminu '''[[beduīni]]''' attiecina uz visiem [[arābu pasaule]]s iedzīvotājiem, kuri dzīvo [[Klejotāji|nomadu]] dzīvesveidu, neatkarīgi no viņu [[tautība]]s vai [[reliģija|reliģiskās piederības]], bet lielākā daļa no tiem runā '''[[Arābu valodas beduīnu dialekts|arābu valodas beduīnu dialektā]]'''?
* ... pirmā globāli zināmākā '''[[telenovele]]''' bija 1979. gada [[Meksika]]s &quot;[[Bagātie arī raud]]&quot;, kuru [[Eksports|eksportēja]] arī uz [[Padomju Savienība|PSRS]]?

[[Attēls:Katherine Kelly Lang - Monte-Carlo Television Festival.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Džons Makuks]]''' un '''[[Ketrīna Kellija Lenga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir divi pēdējie seriāla &quot;[[Hameleonu rotaļas]]&quot; oriģinālie [[aktieri]], kuri joprojām filmējas un abi debitēja pirmajā sērijā?
* ... vairāk nekā 50% [[vīrietis|vīriešu]] 50 gadu vecumā ir vērojama dažādu pakāpju androgēnā '''[[alopēcija]]''' ([[mati|matu]] izkrišana un plikpaurība)?
* ... pretēji izplatītajam priekšstatam, nosaukums '''[[Lielā armija (Francija)|Lielā armija]]''' neattiecas uz [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] impērijas bruņotajiem spēkiem kopumā, bet vienību 1805.—1808. un 1811.—1814. gadā?

[[Attēls:Flag of the Democratic Front for the Liberation of Palestine.svg|border|right|50px]]
* ... atšķirībā no ''[[Hamās]]'', kas noraida [[Izraēla]]s kā valsts pastāvēšanu, '''[[Palestīnas Demokrātiskā atbrīvošanās fronte]]''' &lt;small&gt;(attēlā karogs)&lt;/small&gt; atbalsta divu valstu konflikta risinājumu?
* ... no 17. līdz 19. gadsimtam '''[[Dahomejas karaliste]]s''' varas iestādes eiropiešiem pārdeva aptuveni divus miljonus [[Vergi|vergu]]?
* ... [[Latvija|Latvijā]] lielākā daļa '''[[sādža|sādžu]]''' tika likvidētas 20. gadsimta pirmajā pusē, [[Agrārā reforma Latvijā|agrārās reformas]] ceļā sadalot zemi un izveidojot [[Viensēta|viensētu]] sīksaimniecības?

[[Attēls:Gints Zilbalodis in January 2025.png|border|right|50px]]
* ... &quot;[[Straume (filma)|Straume]]&quot; bija '''[[Gints Zilbalodis|Ginta Zilbaloža]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; otrā pilnmetrāžas [[animācijas filma]] pēc 2019. gadā izlaistās debijas filmas &quot;[[Projām]]&quot;?
* ... '''[[Edvards Jordenesku|Edvarda Jordenesku]]''', kurš no 2022. līdz 2024. gadam bija [[Rumānijas futbola izlase]]s galvenais treneris, tēvs [[Angels Jordenesku]] arī bijis futbolists un treneris, spēlējis Rumānijas izlasē un vairākas reizes kā treneris vadījis to?
* ... '''[[Triestes brīvā teritorija|Triestes brīvo teritoriju]]''' starp [[Itālija]]s ziemeļiem un [[Dienvidslāvija|Dienvidslāviju]] [[1947. gads|1947. gadā]] izveidoja [[ANO Drošības padome]] saskaņā ar miera līguma ar Itāliju noteikumiem, lai saglabātu līdzsvaru šajā etniski daudzveidīgajā reģionā un mazinātu teritoriālo pretenziju risku?

[[Attēls:Agnese Lāce, 2024-06-20.jpg|border|right|50px]]
* ... 2024. gada pēc [[Latvijas kultūras ministre|kultūras ministres]] [[Agnese Logina|Agneses Loginas]] demisijas šajā amatā tika apstiprināta [[Parlamentārais sekretārs (Latvija)#Kultūras ministrijas parlamentārie sekretāri|Kultūras ministrijas parlamentārā sekretāre]] '''[[Agnese Lāce]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Amerikas Savienoto Valstu Militārā akadēmija]]''' jeb Vestpointa ir vecākā no piecām Amerikas militārajām akadēmijām, un starp tās absolventiem ir [[ASV prezidenti]] [[Dvaits Eizenhauers]] un [[Uliss Grānts]], Konfederācijas prezidents [[Džefersons Deiviss]], Konfederācijas ģenerālis [[Roberts Lī]], dzejnieks [[Edgars Alans Po]], ģenerāļi [[Daglass Makarturs]] un [[Džordžs Patons]]?
* ... '''[[Eiropas čempionāts hokejā]]''' tika rīkots neregulāri no 1910. līdz 1991. gadam, un kopumā tika izspēlēti 66 Eiropas čempionāti?

[[Attēls:Lamine Yamal a Xina (2025).png|border|right|50px]]
* ... ''[[FC Barcelona]]'' [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Lamins Jamals]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Spānijas futbola izlase|Spānijas futbola izlasē]] debitēja 2023. gadā Eiropas čempionāta kvalifikācijas spēlē pret [[Gruzijas futbola izlase|Gruziju]] un jau pirmajā spēlē izcēlās ar vārtiem, 16 gadu un 57 dienu vecumā kļūstot par jaunāko spēlētāju un jaunāko vārtu guvēju Spānijas izlases vēsturē?
* ... '''[[2024. gada UEFA Čempionu līgas fināls]]''' [[Spānija]]s [[futbola klubs|futbola klubam]] [[Madrides &quot;Real&quot; (futbols)|Madrides &quot;Real&quot;]] bija 17. fināls, kurā trofeja tika iegūta jau 15. reizi?
* ... '''[[Peru vicekaraliste]]''' sākotnēji ietvēra lielāko daļu [[Spānija]]s īpašumu [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]], un 16. un 17. gadsimtā tika uzskatīta par svarīgāku par [[Jaunspānija|Jaunspāniju]]?

[[Attēls:HillGraham1969Aug.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Greiems Hills]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir vienīgais [[autosportists]], kurš ir sasniedzis '''''[[Motoru sporta trīskāršais kronis|Triple Crown]]''''', uzvarot ''[[Indianapolis 500]]'', [[Lemānas 24 stundu sacīkstes|Lemānas 24 stundu sacīkstēs]] un [[Monako Grand Prix|Monako ''Grand Prix'']]?
* ... '''[[An-2 katastrofa Saldū|''An-2'' katastrofā Saldū]]''', kas notika [[1981. gads Latvijā|1981. gada]] 13. jūnijā [[minerālmēsli|minerālmēslu]] izkaisīšanas darbā, neviens no diviem ''[[An-2]]R'' pilotiem neizdzīvoja?
* ... [[maori]] ir lielākā '''[[polinēzieši|polinēziešu]]''' tauta?

[[Attēls:Flag of South Africa (1928-1982).svg|border|right|50px]]
* ... '''[[Dienvidāfrikas Savienība]]''' &lt;small&gt;(attēlā karogs)&lt;/small&gt; tika izveidota [[1910. gads|1910. gada]] 31. maijā, apvienojot britu Kāpas koloniju, Natalas koloniju, Transvālas koloniju un Oranžas upes koloniju?
* ... tiek lēsts, ka masu demonstrācijas '''[[Ziedu tilts]]''', kas notika [[1990. gads|1990. gada]] 6. maijā gar un virs [[Rumānija|Rumāniju]] un [[Moldāvijas PSR]] atdalošo [[Pruta|Prutas upi]], dalībnieku skaits bija 1,2 miljoni cilvēku?
* ... par '''[[2024. gada Copa América|2024. gada ''Copa América'']]''' čempioniem kļuva [[Argentīnas futbola izlase]], kas finālā papildlaikā ar 1:0 pieveica [[Kolumbijas futbola izlase|Kolumbijas izlasi]]; Argentīnai šis bija jau 16. tituls un otrais pēc kārtas?

[[Attēls:Bieriņi Bērnu slimnīca 3.jpg|border|right|50px]]
* ... dzelzceļa pieturas punkts [[Rīga|Rīgā]] '''[[Bieriņi / Bērnu slimnīca]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika atklāts {{dat|2024|6|12||bez}}, vienlaikus slēdzot [[Atgāzene (stacija)|Atgāzenes]] pieturas punktu, kas atradās puskilometru uz [[Jelgava (stacija)|Jelgavas]] pusi?
* ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzijā]]''', kuras spēles notika [[Belgrada|Belgradā]] un [[Danīdina|Danīdinā]], A grupas uzvarētāji [[Nīderlandes hokeja izlase]] iekļuva [[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija|1. divīzijas B grupā]], bet B grupas uzvarētāji [[Gruzijas hokeja izlase]] kvalificējās uz A grupu?
* ... saskaņā ar [[Ukrainas Konstitūcija]]s 12. pantu valsts rūpējas par '''[[ukraiņu diaspora]]s''', pat ja tie nav [[Ukraina]]s pilsoņi, nacionālo, kultūras un [[ukraiņu valoda|valodas]] vajadzību apmierināšanu?

[[Attēls:Official portrait of Roberta Metsola.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Eiropas Parlamenta prezidents|Eiropas Parlamenta prezidenta]]''' amatu šobrīd ieņem [[Malta]]s pārstāve '''[[Roberta Metsola]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas ir jaunākā politiķe šajā amatā?
* ... '''[[Krievijas iebrukuma Ukrainā izraisītā migrācijas krīze]]''' ir [[Eiropa|Eiropā]] lielākā '''[[migrācijas krīze]]''' kopš [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]?
* ... 2024. gada vasarā [[Latvija]]s vadošā sieviešu [[basketbols|basketbola]] kluba [[Rīgas TTT]] galvenais treneris '''[[Mārtiņš Gulbis]]''' kļuva par vadošā vīriešu kluba [[Rīgas VEF]] galveno treneri, stājoties [[Jānis Gailītis (basketbolists)|Jāņa Gailīša]] vietā un kļūstot arī par sava vecāka brāļa [[Māris Gulbis (basketbolists)|Māra Gulbja]] treneri, kurš tobrīd bija VEF spēlētājs?

[[Attēls:Olstadion.jpg|border|right|50px]]
* ... 1987. gadā [[Amsterdama]]s pašvaldība ierosināja '''[[Amsterdamas Olimpiskais stadions|Amsterdamas Olimpisko stadionu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nojaukt, tomēr [[1928. gada vasaras olimpiskās spēles|1928. gada vasaras olimpisko spēļu]] galvenā arēna tika pasludināta par kultūras pieminekli un saglabāta?
* ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija|2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzijā]]''', kuras spēles notika [[Stambula|Stambulā]] un [[Santjago de Keretaro]], A grupas uzvarētāji [[Kirgizstānas hokeja izlase]] iekļuva [[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2. divīzijas B grupā]], bet B grupas uzvarētāji [[Meksikas hokeja izlase]] kvalificējās uz A grupu?
* ... oriģinālais '''[[Moldovas Republikas Neatkarības deklarācija]]s''' dokuments, ko [[1991. gads|1991. gadā]] apstiprināja un parakstīja parlamenta deputāti, kā likās, tika sadedzināts [[2009. gads|2009. gada]] aprīļa [[Moldova]]s parlamenta vēlēšanu grautiņos, tomēr tas pats vai identisks dokuments tika atrasts 2010. gadā?

[[Attēls:Ligularia sibirica sl5.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[Sibīrijas mēlziede]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sastopama ļoti reti — valsts atrodas uz [[izplatības areāls|izplatības areāla]] rietumu robežas, un tā ir ierakstīta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] 1. kategorijā?
* ... '''[[deportācija no Pleskavas apgabala rietumu rajoniem]]''' [[1950. gads|1950. gada]] maijā un jūnijā skāra aptuveni 1,4 tūkstošus cilvēku, kas tika izsūtīti uz īpašu apmetni [[Krasnojarskas novads|Krasnojarskas novadā]]?
* ... '''[[Bosnijas serbi]]''' bija viena no karojošajām pusēm [[Bosnijas karš|1992.—1995. gada pilsoņu karā]], kas centās saglabāt vienotu valstiskumu ar [[Serbija|Serbiju]] un nepieļaut [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] neatkarību?

[[Attēls:1718797658002 20240618 POZNAKS Reinis LV 005.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Reinis Pozņaks]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kuru [[2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās]] ievēlēja [[Eiropas Parlamenta deputāts|Eiropas Parlamentā]], ir pazīstams kā &quot;[[Twitter konvojs|Twitter konvoja]]&quot; iniciatīvas aizsācējs, kas mobilizē resursus, lai atbalstītu [[Ukraina|Ukrainu]] cīņā pret [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krieviju]]?
* ... 19. gadsimta beigās pēc [[Krievu—turku karš (1877—1878)|Krievu—turku kara]] un [[Berlīnes kongress|Berlīnes kongresa]] '''[[Dobrudža]]''' tika sadalīta starp [[Rumānija|Rumāniju]] un [[Bulgārija|Bulgāriju]], bet pēc [[Balkānu kari]]em un [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] Dobrudžas teritorija piedzīvoja vairākas robežu izmaiņas?
* ... '''[[kolekcionāra problēma]]''' ir [[varbūtību teorija]]s uzdevums?

[[Attēls:British Political Personalities 1936-1945 HU59722.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Fultonas runa|Fultonas runā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Vinstons Čērčils]] ieviesa terminu &quot;[[dzelzs priekškars]]&quot;, lai raksturotu [[Eiropa]]s sadalīšanu divās daļās — [[Rietumu pasaule|Rietumu]] (demokrātiskā) un [[Austrumu bloks|Austrumu]] ([[Padomju Savienība]]s kontrolē)?
* ... '''[[Mjanmas pilsoņu karš]]''' izcēlās pēc [[2021. gads|2021. gada]] militārā apvērsuma [[Mjanma|Mjanmā]] un tam sekojošās vardarbīgās protestu apspiešanas?
* ... par '''[[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 4. divīzija]]s''' uzvarētājiem kļuva [[Latvija]]s speciālista [[Normunds Sējējs|Normunda Sējēja]] vadītā [[Uzbekistānas hokeja izlase]], kas, startējot savā pirmajā čempionātā, iekļuva [[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija|3. divīzijas B grupā]]?

[[Attēls:Ianis Hagi 2015 (cropped).JPG|border|right|50px]]
* ... [[Rumānijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|uzbrūkošā pussarga]] '''[[Janiss Hadži|Janisa Hadži]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tēvs ir [[George Hadži]], kas tiek uzskatīts par visu laiku labāko [[Rumānija]]s futbolistu?
* ... [[Bosnijas karš|Bosnijas kara]] laikā no 1992. gada līdz 1995. gadam visas trīs konfliktējošās puses uzstādīja sauszemes kājnieku [[mīna]]s [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijā un Hercegovinā]] netālu no viņu kontrolētajām robežām, līdz ar to '''[[mīnu lauki Bosnijā un Hercegovinā]]''' ir radījuši vissmagākās sauszemes mīnu problēmas pasaulē?
* ... [[Vācija]]s seriāla &quot;[[Trauksme Kobrai 11 — Lielceļa policija]]&quot; galvenā varoņa '''[[Semīrs Gerkāns|Semīra Gerkāna]]''' dienesta automašīna ir sudraba krāsas 3. sērijas [[BMW]], kura gandrīz katrā sērijā tiek sadauzīta?

[[Attēls:Anthemis cotula UL 01.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[suņu ilzīte]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sākotnējais [[izplatības areāls]] ir [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], taču mūsdienās tā ir ieviesusies gandrīz visā [[Eiropa|Eiropā]] un citos kontinentos; [[Latvija|Latvijā]] suga ir sastopama ļoti reti, galvenokārt valsts austrumdaļā?
* ... '''[[volejbols olimpiskajās spēlēs]]''' debiju piedzīvoja [[1964. gada vasaras olimpiskās spēles| 1964. gada Tokijas olimpiskajām spēlēs]] gan vīriešu, gan sieviešu komandām?
* ... [[Krievijas PFSR]] '''[[Groznijas apgabals]]''' tika izveidots [[1944. gads|1944. gadā]] pēc [[čečenu un ingušu deportācija]]s un attiecīgi [[Čečenijas-Ingušijas APSR]] likvidēšanas, bet pēc tam, kad [[1957. gads|1957. gadā]] [[čečeni]] un [[inguši]] oficiāli sāka atgriezties no izsūtījuma, Groznijas apgabals tika likvidēts, un Čečenijas-Ingušijas APSR atjaunota?

[[Attēls:Kivisild Emajõel ja Tartu puuturg, 1922.tif|border|right|50px]]
* ... 18. gadsimtā būvētais un 1941. gadā uzspridzinātais [[Tartu]] '''[[Akmens tilts (Tartu)|Akmens tilts]]''' &lt;small&gt;(attēlā 1922. gadā)&lt;/small&gt; bija pirmais akmens [[tilts]] [[Vidzemes guberņa|Vidzemes guberņā]] un [[Baltijas valstis|Baltijā]]?
* ... '''[[Austrumturkestānas Revolucionārā Republika]]''' bija [[Padomju Savienība]]s [[satelītvalsts]], kas pastāvēja no 1944. līdz 1949. gadam?
* ... '''[[platlapju meži]]''' [[Latvija|Latvijā]] aizņem aptuveni 1% no mežu kopējās platības, un izplatītākās ir [[oši|ošu]] audzes, taču mūsdienu klimata maiņas virziens veicina platlapju izplatību?

[[Attēls:Akhmad Kadyrov (2002, cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Ramzans Kadirovs|Ramzana Kadirova]], kurš kopš [[2007. gads|2007. gada]] ir [[Krievijas Federācija]]s [[Čečenijas Republika]]s vadītājs, tēvs '''[[Ahmats Kadirovs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija pirmais Čečenijas Republikas prezidents Krievijas Federācijas sastāvā un tika nogalināts atentātā [[2004. gads|2004. gadā]]?
* ... '''[[distanču slēpošana olimpiskajās spēlēs|distanču slēpošanā olimpiskajās spēlēs]]''' sievietes pirmo reizi piedalījās [[1952. gada ziemas olimpiskās spēles|1952. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Oslo]]?
* ... '''[[Poļu—krievu karš (1609—1618)|1609.—1618. gada krievu-poļu kara]]''' laikā [[Polijas—Lietuvas ūnija]]s karaspēks no 1610. līdz 1612. gadam okupēja [[Maskava|Maskavu]]?

[[Attēls:Natalia Kaczmarek Poznań 2021.2.jpg|border|right|50px]]
* ... [[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gada Eiropas vieglatlētikas čempionātā]] [[Polija]]s skrējēja '''[[Natalja Bukovecka]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par čempioni [[400 metri|400 metru]] distancē, veicot to 48,98 sekundēs un labojot Polijas rekordu, kas kopš 1976. gada piederēja [[Irena Ševiņska|Irenai Ševiņskai]], bet jūlijā viņa vēlreiz to laboja, noskrienot 48,90 sekundēs?
* ... cilvēkiem, kas cietuši no '''[[šoks|šoka]]''', vērojama pelēcīgi bāla [[āda]]s krāsa, auksti [[sviedri]], pazemināta ķermeņa temperatūra un [[asinsspiediens]], ātrs un vājš [[pulss]], bet cietušā [[apziņa]] ir skaidra?
* ... '''''[[VFS Films]]''''' (agrāk — Vides Filmu Studija) bija pirmā studija [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]], kas specializējās dabas filmu un raidījumu veidošanā?

[[Attēls:Adrian helmet 1.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Francija]]s armija '''[[Adriana ķivere|Adriana ķiveri]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ieviesa [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā [[1915. gads|1915. gadā]], un tā bija pirmā modernā [[tērauds|tērauda]] ķivere?
* ... '''[[Izraēlas—Hamās karš|Izraēlas—''Hamās'' karš]]''' jeb 2023.—2025. gada Gazas karš sākās [[2023. gads|2023. gada]] 7. oktobrī ar ''[[Hamās]]'' uzbrukumu [[Izraēla]]i no [[Gazas josla]]s?
* ... ''[[OpenAI]]'' izstrādātais multimodālais [[Valodas modelis|lielais valodas modelis]] '''[[GPT-4]]''' uzrādīja iespaidīgus precizitātes uzlabojumus salīdzinājumā ar GPT-3.5, ieguva spēju apkopot un komentēt attēlus, spēja apkopot sarežģītu tekstu, nokārtot [[Advokāts|advokāta]] eksāmenu un vairākus standartizētus testus?

[[Attēls:Krievijas okupētā Kaspijas jūras piekraste 1723-1732.jpg|border|right|50px]]
* ... 1722.—1723. gada '''[[Krievu—persiešu karš (1722—1723)|Krievu—persiešu kara]]''' rezultātā ar Pēterburgas līgumu [[Persija]] atdeva [[Krievija]]i [[Derbenta]]s un [[Baku]] pilsētas, kā arī [[Gīlāna]]s, [[Širvana]]s, [[Māzenderāna]]s un [[Astrābāda]]s provinces [[Kaspijas jūra]]s piekrastē &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[Aizsargs (futbols)|centra aizsargs]] '''[[Gurams Kašija]]''' ir [[Gruzijas futbola izlase]]s [[Kapteinis (futbols)|kapteinis]] un visvairāk spēļu aizvadījušais spēlētājs izlasē?
* ... '''[[panspermija]]s''' [[hipotēze]]s aizstāvji apgalvo, ka [[dzīvība]] nav radusies uz [[Zeme]]s, bet gan citur [[Visums|Visumā]], un ir nonākusi uz Zemes ar kosmisko putekļu, [[meteoroīds|meteoroīdu]], [[asteroīds|asteroīdu]], [[komēta|komētu]], vai arī citu kosmisko ķermeņu palīdzību?

[[Attēls:Stelmuzes azuolas2015.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Stelmužes ozols|Stelmužes ozola]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas ir vecākais un resnākais [[parastais ozols|ozols]] [[Lietuva|Lietuvā]] un viens no vecākajiem ozoliem [[Eiropa|Eiropā]], stāvoklis mūsdienās ir slikts?
* ... '''[[Rodēzijas un Njasalendas Federācija]]''' jeb Centrālās Āfrikas Federācija bija daļēji neatkarīga [[valsts]] (britu [[protektorāts]]) [[Āfrika]]s dienvidos, kas pastāvēja no [[1953. gads|1953. gada]] 1. augusta līdz [[1963. gads|1963. gada]] 31. decembrim?
* ... 2022. gada 3. novembrī [[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;|Nacionālās apvienības]] politiķis '''[[Edvards Ratnieks]]''' sāka darbu [[Rīgas dome|Rīgas domē]] kā deputāts, stājoties [[14. Saeima|14. Saeimā]] ievēlētā [[Edvards Smiltēns|Edvarda Smiltēna]] vietā, bet 14. decembrī viņš tika ievēlēts Smiltēna vietā arī par [[Rīgas pašvaldības vadītājs|Rīgas domes priekšsēdētāja]] [[Vilnis Ķirsis|Viļņa Ķirša]] vietnieku?

[[Attēls:Flickr - Rainbirder - Bearded Bellbird (Procnias averano) male calling.jpg|border|right|50px]]
* ... kā norāda [[Amerika]]s tropos dzīvojošo '''[[zvanuputni|zvanuputnu]]''' nosaukums, tiem ir ārkārtīgi skaļa balss, kas atgādina metāla [[Zvans|zvana]] skaņu &lt;small&gt;(attēlā bārdainais zvanuputns)&lt;/small&gt;?
* ... [[Ičkērijas Čečenu Republika|Čečenijas Republikā]] tās faktiskās suverenitātes gados bija trīs '''[[Ičkērijas Čečenu Republikas prezidents|prezidenti]]''': [[Džohars Dudajevs]], Zelimhans Jandarbijevs un [[Aslans Mashadovs]]?
* ... [[Franči|franču]] [[futbolists]] '''[[Varens Zaīrs-Emrī]]''' [[Parīzes &quot;Saint-Germain&quot;]] komandas rindās debitēja 2022. gada augustā, 16 gadu vecumā kļūstot par visu laiku jaunāko komandas spēlētāju, kas izgājis laukumā līgas spēlē?

[[Attēls:Saeimas 21. septembra sēde - 53202848326.jpg|border|right|50px]]
* ... bijušais [[Limbažu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|Limbažu novada domes priekšsēdētājs]] '''[[Didzis Zemmers]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; divas reizes ir ieņēmis [[Saeima]]s deputāta amatu, darbojoties [[10. Saeima|10. Saeimā]] un [[14. Saeima|14. Saeimā]], un abas reizes stājies partijas biedra [[Armands Krauze|Armanda Krauzes]] vietā?
* ... [[tirdzniecības centrs|tirdzniecības centra]] '''&quot;[[Akropole (Rīga)|Akropole Rīga]]&quot;''' teritorijā kādreiz atradās [[Kuzņecova porcelāna un fajansa fabrika]], kas atspoguļots ēkas dizainā?
* ... [[Kušīti|kušītu]] grupas daļēji [[nomadu tauta]] '''[[afāri]]''' apdzīvo [[Etiopija|Etiopiju]], [[Eritreja|Eritreju]] un [[Džibutija|Džibutiju]], kur veido trešdaļu valsts iedzīvotāju?

[[Attēls:Yvon Bataille de Solferino Compiegne.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Solferīno kauja]]''' &lt;small&gt;(attēlā gleznā)&lt;/small&gt; — izšķirošā kauja starp [[Francijas Otrā impērija|franču]] un [[Sardīnijas Karaliste|sardīniešu]] karaspēkiem pret [[Austrijas Impērija|austriešu]] karaspēku [[Austrijas–Sardīnijas karš|Austrijas—Sardīnijas kara]] laikā {{dat|1859|07|24|lok}} — bija lielākā kauja kopš [[Leipcigas kauja]]s [[1813. gads|1813. gadā]]?
* ... '''[[seišelieši]]''' runā [[Seišelu kreolu valoda|seišelu kreolu valodā]], kas veidojusies uz [[franču valoda]]s bāzes un ko ietekmējušas [[Angļu valoda|angļu]], [[Arābu valoda|arābu]] un [[Malgašu valoda|malgašu]] valodas?
* ... [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s un [[Latvijas Basketbola līga]]s klubs '''&quot;[[Rīgas Zeļļi]]&quot;''' 2023.—2024. gada debijas sezonā organizēja mājas spēles arī [[Mārupe|Mārupē]], [[Salaspils|Salaspilī]] un [[Cēsis|Cēsīs]], bet piecas reizes kopā ar [[Ukraina]]s basketbola klubu &quot;Prometey&quot; tika organizētas &quot;Basketbola ballītes&quot; [[Arēna Rīga|Arēnā Rīga]]?

[[Attēls:Giorgi Loria 2016.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Giorgijs Lorija]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir visvairāk spēļu aizvadījušais [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] [[Gruzijas futbola izlase|Gruzijas futbola izlasē]]?
* ... '''[[Antoni Kontrerass]]''', kurš [[Kostarikas futbola izlase]]s rindās spēlēja [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022. gada FIFA Pasaules kausā]], ir pārstāvējis [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgas]] komandu ''[[Riga FC]]''?
* ... [[Aizkraukles novads|Aizkraukles novada]] domes priekšsēdētājs '''[[Leons Līdums]]''' šo amatu ieņem kopš {{dat|2010|12|29|Ģ|bez}}?

[[Attēls:Midsomer Norton War Memorial.jpg|border|right|50px]]
* ... Entonijs Horovics, sākotnējais [[Midsomeras slepkavības|Midsomeras slepkavību]] scenārists, adaptējot [[Kerolaina Greiema|Kerolainas Greiemas]] romānus par [[Toms Bārnabijs|inspektoru Bārnabiju]] televīzijai, aizņēmās daļu no '''[[Midsomernortona]]s''' nosaukuma savai izdomātajai Midsomeras grāfistei &lt;small&gt;(attēlā kara memoriāls Midsomernortonā)&lt;/small&gt;?
* ... saskaņā ar [[Pasaules Veselības organizācija]]s definīciju '''[[dzīves kvalitāte]]''' ietver cilvēka fizisko, psiholoģisko, emocionālo un sociālo veselību, pamatojoties uz viņa izpratni par savu vietu [[sabiedrība|sabiedrībā]]?
* ... [[Krievija]]s [[politologs]] Vladimirs Malahovs uzskata, ka '''[[Piebaltija]]''' ir politiski nievājošs apzīmējums, kas atspoguļojot [[krievu imperiālisms|krievu imperiālismu]] un nevēlēšanos atzīt [[1991. gads|1991. gadā]] neatkarību atguvušās [[Latvija]]s, [[Lietuva]]s un [[Igaunija]]s [[Suverenitāte|suverenitāti]]?

[[Attēls:Ainārs Šlesers 2022 cropped.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]]''' uzvarēja partija [[Latvija pirmajā vietā]], iegūstot 18,16% vēlētāju balsu, tomēr tā mēģināja apstrīdēt vēlēšanu rezultātus, bet tiesa noraidīja šo prasību &lt;small&gt;(attēlā partijas līderis [[Ainārs Šlesers]])&lt;/small&gt;?
* ... Binondo, kas dibināts [[Manila|Manilā]], [[Filipīnas|Filipīnās]] [[1594. gads|1594. gadā]], ir atzīts par pasaulē vecāko '''[[ķīniešu kvartāls|ķīniešu kvartālu]]''', bet vecākais ķīniešu kvartāls ārpus [[Āzija]]s atrodas [[Sanfrancisko]] un tika dibināts [[1850. gads|1850. gadā]]?
* ... '''[[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss]]''' norisinājās [[Šveice]]s pilsētā [[Bāzele|Bāzelē]], pēc ''[[Nemo]]'' uzvaras [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] ar dziesmu ''[[The Code]]''; šī bija trešā reize, kad [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]] norisinājās Šveicē (iepriekš {{ESCg|1956}}. un 1989. gadā)?

[[Attēls:EricaTetralix.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[grīņa sārtene]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Latvija|Latvijā]] ļoti rets [[ēriku dzimta]]s [[Krūms|sīkkrūms]], kas sastopams [[Grīnis|grīņos]] Baltijas jūras piekrastē, īpaši [[Grīņu dabas rezervāts|Grīņu rezervātā]] un apkārtējos [[Ziemupe]]s un [[Saka]]s rajonos?
* ... kad 1960.—1970. gados [[Čagosu arhipelāgs]] tika pārveidots par militāru bāzi un [[iedzīvotāji]] no turienes izvākti, daļa no tiem pārcēlās uz [[Anglija|Angliju]] un apmetās '''[[Kroli]]'''; mūsdienās pilsētā ir, iespējams, lielākā čagosiešu kopiena pasaule — ap 3000 cilvēku?
* ... filmas '''&quot;[[Openheimers (filma)|Openheimers]]&quot;''' pirmizrāde notika {{Dat|2023|7|11|5=bez}} [[Parīze|Parīzē]], un tā tika izdota vienā dienā ar komēdiju &quot;[[Bārbija (filma)|Bārbija]]&quot;, izveidojot interneta fenomenu ''Barbenheimer'', tādējādi aicinot skatītājus vienā dienā apmeklēt abas filmas?

[[Attēls:Vasilije Micić 22 BC Žalgiris EuroLeague 20180223 (1).jpg|border|right|50px]]
* ... [[serbi|serbu]] [[basketbolists]] '''[[Vasilije Micičs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pirms nonākšanas [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālajā basketbola asociācijā]] ir piedzīvojis spožu karjeru [[Eirolīga (basketbols)|Eirolīgā]], divreiz kļūstot par tās čempionu, kā arī sezonas un ''Final Four'' labāko spēlētāju?
* ... '''[[Slovāku—ungāru karš]]''' [[1939. gads|1939. gadā]] beidzās ar [[Ungārija]]s taktisku uzvaru, kā rezultātā [[Slovākija]]s austrumu teritorijas šaura josla gar Stakcinas—Sobrances līniju tika pievienotas Ungārijai?
* ... '''[[ķīniešu diaspora]]''' parasti veido kompaktas apmetnes, saglabā savu kultūru un valodu daudzās paaudzēs un uztur ciešas sociālās un ekonomiskās saites gan diasporā, gan ar dzimteni; vislielākais aizjūras ķīniešu iedzīvotāju īpatsvars ir [[Singapūra|Singapūrā]] (78 %) un [[Malaizija|Malaizijā]] (24,6 %)?

[[Attēls:Petasites hybridus Blüten.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[bastarda tūsklape]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; daudzviet ir audzēta kā [[dekoratīvs augs]] un [[ārstniecības augs]], kā rezultātā suga ir kļuvusi par kultūrbēgli?
* ... pēdējais [[Hoenštaufenu dinastija]]s valdnieks, [[Sicīlijas Karaliste|Sicīlijas karalis]], [[Jeruzalemes Karaliste|Jeruzalemes karalis]] un [[Švābija]]s hercogs '''[[Konrādīns]]''' [[1268. gads|1268. gada]] 29. oktobrī 16 gadu vecumā tika sodīts ar [[nāvessods|nāvessodu]] [[Neapole]]s tirgus laukumā pēc zaudējuma kaujā par Sicīlijas karaļa troni?
* ... '''[[Austrālijas hokeja līga]]s''' izslēgšanas spēļu čempioniem tiek piešķirts Gudola kauss, kas ir pasaulē trešā vecākā [[hokejs|hokeja]] trofeja; pirmo reizi tika piešķirta 1909. gadā?

[[Attēls:Lincoln statue, Lincoln Memorial.jpg|border|right|50px]]
* ... 170 tonnu smagā '''[[Abrahama Linkolna statuja (Linkolna memoriāls)|Abrahama Linkolna statuja]]''' [[Linkolna memoriāls|Linkolna memoriālā]] [[Nacionālā aleja|Nacionālajā alejā]] [[Vašingtona|Vašingtonā]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir veidota no 28 balta [[Džordžija]]s [[Marmors|marmora]] blokiem un paceļas {{nobr|9,1 metrus}} no grīdas?
* ... '''[[poliglots]]''' ir cilvēks, kurš prot vairākas [[valoda]]s, taču nav vispārpieņemta kvantitatīva kritērija, cik daudz valodu un kādā apjomā cilvēkam jāzina, lai viņu varētu uzskatīt par poliglotu?
* ... ar [[1763. gads|1763. gada]] Parīzes līgumu [[Francija]] atteicās no saviem [[Amerika]]s valdījumiem ('''[[Jaunfrancija]]''') par labu [[Lielbritānija]]i un [[Spānija]]i, saglabājot vienīgi [[Senpjēra un Mikelona|Senpjēras un Mikelonas]] salas?

[[Attēls:Zhongdian festival (6169776821).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[tibetieši|tibetiešu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[diaspora]] [[Dienvidāzija]]s kaimiņvalstīs sāka veidoties pēc tam, kad 1950. gadā [[Tibeta]] tika piespiedu kārtā pievienota [[Ķīnas Tautas Republika]]i, un 1959. gada sacelšanās laikā ievērojama daļa politiskās un kultūras elites aizbēga ārpus valsts?
* ... '''[[Pēterburgas konservatorija|Pēterburgas konservatorijā]]''' ir mācījušies daudzi [[latvieši|latviešu]] [[mūziķi]], piemēram, [[Nikolajs Alunāns]], [[Emīls Dārziņš]], [[Ādolfs Ābele]], [[Jāzeps Vītols]], [[Andrejs Jurjāns]], [[Emilis Melngailis]], [[Alfrēds Kalniņš (komponists)|Alfrēds Kalniņš]], [[Teodors Kalniņš]], [[Pēteris Pauls Jozuus]], [[Juris Jurjāns (mežradznieks)|Juris Jurjāns]] un citi?
* ... [[1777. gads|1777. gada]] 8. jūlijā pieņemtā '''[[Vērmontas Republika]]s''' [[konstitūcija]] bija viena no pirmajām pasaulē, kas piešķīra vispārējas vīriešu [[Vēlēšanas|vēlēšanu]] tiesības, aizliedza [[Verdzība ASV|verdzības]] institūciju un garantēja valsts finansējumu valsts skolām?

[[Attēls:2025-05-04 Deutschland gegen USA (Eishockey-Länderspiel) by Sandro Halank–095.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Vācijas hokeja izlase]]s un [[Čikāgas &quot;Blackhawks&quot;]] [[hokejists|hokejista]] '''[[Lūkass Reihels|Lūkasa Reihela]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tēvs Martins Reihels arī bijis profesionāls hokejists, pārstāvēja [[Vācija|Vāciju]], kamēr tēva brālis Roberts Reihels pārstāvēja [[Čehijas hokeja izlase|Čehijas izlasi]]?
* ... no 1950. gada līdz 1952. gadam '''[[Moldāvijas Komunistiskā partija|Moldāvijas Komunistiskās partijas]]''' Centrālās komitejas sekretārs bija [[Leonīds Brežņevs]]?
* ... psiholoģiskā '''[[valodas barjera]]''' veidojas tad, kad runātājs nespēj iedrošināties runāt citā valodā?

[[Attēls:John Nettles (2013).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Džons Netlss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš no 1997. līdz 2011. gadam atveidoja vecākā detektīvinspektora [[Toms Bārnabijs|Toma Bārnabija]] lomu populārajā detektīvseriālā &quot;[[Midsomeras slepkavības]]&quot;, 2010. gadā tika iecelts par [[Britu Impērijas ordenis|Britu Impērijas ordeņa]] virsnieku?
* ... [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] kluba [[Monreālas &quot;Canadiens&quot;]] un [[Somijas hokeja izlase]]s [[Uzbrucējs (hokejs)|centra uzbrucējs]] '''[[Olivers Kapanens]]''' nāk no hokejistu ģimenes; profesionāli hokejisti bijuši viņa vectēvs Hannu Kapanens un tēvs Kimo Kapanens, bet vislielākos panākumus guvis tēva brālis [[Sami Kapanens]], tāpat profesionāls hokejists ir brālēns [[Kasperi Kapanens]]?
* ... viens no spilgtākajiem [[Krievija]]s [[literatūrkritika|literatūrkritiķiem]] un domātājiem 19. gadsimta sešdesmitajos gado '''[[Dmitrijs Pisarevs]]''' 1868. gada vasarā noslīka, peldoties [[Dubulti (Jūrmala)|Dubultu]] pludmalē?

[[Attēls:Impacted Wisdom Tooth aka Lower Right Third Molar 48 RVG IOPA Xray.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Cilvēks|cilvēkiem]] ir vairāk nekā 90 '''[[rudiments|rudimentu]]''', piemēram, [[astes kauls]], [[Aklā zarna|aklās zarnas]] [[tārpveida piedēklis]] un [[Gudrības zobs|trešais dzeroklis]] (gudrības zobs) &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[notis|nošu]] pierakstā uzrakstot '''[[nošatslēga|nošatslēgu]]''', vienai no piecām līnijām vai četrām atstarpēm tiek piešķirts konkrēts [[tonis]], kas nosaka atlikušo līniju un atstarpju augstumus?
* ... '''[[konverģentā evolūcija]]''' ir līdzīgu pazīmju neatkarīga attīstība dažādiem [[Organisms|organismiem]] līdzīgu ekoloģisko apstākļu un līdzīgas [[Dabiskā izlase|izlases]] rezultātā?

[[Attēls:Ringelblume (Calendula officinalis) 2.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[kliņģerītes (ģints)|kliņģerītes]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[kliņģerīte]])&lt;/small&gt; var izmantot kā [[krāsvielas|krāsvielu]] dažādu šķiedru un materiālu krāsošanai, no tām iegūst dzeltenīgos, oranžos un sarkanīgi brūnos krāsu toņus?
* ... saskaņā ar aplēsēm '''[[poļu diaspora|poļu diasporu]]''' veido aptuveni 20 miljoni [[poļi|poļu]], kamēr pašas [[Polija]]s [[iedzīvotāju skaits]] ir 38 miljoni?
* ... '''[[Kolhīda]]''' kopā ar [[Ibērijas Karaliste|Ibēriju]] bija senākais [[gruzīni|gruzīnu]] valstiskais veidojums, kas deva būtisku pienesumu vēlākās [[Gruzijas Karaliste]]s un gruzīnu nācijas izveidē?

[[Attēls:Aristotle Onassis 1967cr.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Grieķi|grieķu]] un [[argentīnieši|argentīniešu]] biznesa magnāts '''[[Aristotelis Onasis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izveidoja pasaulē lielāko privāto [[kuģniecība]]s floti un 20. gadsimta vidū bija viens no pasaulē bagātākajiem un slavenākajiem cilvēkiem?
* ... '''[[krievnorvēģu valoda]]''' pastāvēja 17.—20. gadsimtā, kad starp [[Norvēģija|Norvēģiju]] un [[Krievija|Krieviju]] notika aktīva jūras tirdzniecība ar graudiem un zivīm Norvēģijas ziemeļu piekrastē?
* ... '''[[Marokas—Rietumsahāras mūris]]''' atdala [[Maroka]]s kontrolēto [[Rietumsahāra]]s daļu no [[Sahāras Arābu Demokrātiskā Republika|Sahāras Arābu Demokrātiskās Republikas]] kontrolētajām teritorijām un tika izveidots no 1980. līdz 1987. gadam?

[[Attēls:Georgi Plekhanov.jpg|border|right|50px]]
* ... [[revolucionārs]], [[filozofs]] un [[marksisms|marksisma]] teorētiķis '''[[Georgijs Pļehanovs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, bija [[Oktobra revolūcija|1917. gada rudenī pie varas nākušās]] boļševiku valsts oponents, taču pēc viņa nāves [[Padomju Savienības Komunistiskā partija]] augstu novērtēja Pļehanovu kā krievu marksisma pamatlicēju?
* ... '''[[Vikipēdija latīņu valodā]]''' ir lielākā no nedaudzajām [[Vikipēdija|Vikipēdijām]], kas rakstītas [[Mirusi valoda|mirušā]], vēsturiskā un/vai senā valodā?
* ... [[ungāri|ungāru]]-[[amerikāņi|amerikāņu]] [[bioķīmiķe]] '''[[Katalina Kariko]]''' lika zinātniskos pamatus [[RNS vakcīna|mRNS vakcīnām]], pārvarot galvenos šķēršļus un skepticismu zinātnieku aprindās, un 2023. gadā viņa kopā ar amerikāņu imunologu Drū Veismanu par savu darbu saņēma [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā]]?

[[Attēls:Sonchus oleraceus Enfoque SierraMadrona.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[dārza mīkstpiene]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]] un [[Vidusjūra]]s reģionā, taču tā [[lauksaimniecība]]s dēļ ir plaši daudzviet citur pasaulē, tostarp [[Latvija|Latvijā]], kur tā ir diezgan bieži sastopama visā valsts teritorijā?
* ... '''[[Turcijas iebrukums Kiprā]]''' [[1974. gads|1974. gadā]] notika uz kopienu savstarpējās vardarbības fona starp [[Kipra (sala)|Kipras]] [[grieķi]]em un [[turki]]em un kā atbilde uz militārās [[hunta]]s veikto [[valsts apvērsums|valsts apvērsumu]]?
* ... veipošana, visticamāk, ir daudz mazāk kaitīga nekā [[smēķēšana]], taču tomēr kaitīga, bet '''[[elektroniskā cigarete|elektronisko cigarešu]]''' tvaiki satur mazāk [[toksīns|toksīnu]] nekā [[cigarete|cigarešu]] dūmi, zemākā koncentrācijā?

[[Attēls:Charles VII, Holy Roman Emperor.PNG|border|right|50px]]
* ... [[1742. gads|1742. gadā]] '''[[Kārlis VII Vitelsbahs|Kārli VII Vitelsbahu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; viņa brālis [[Ķelne]]s [[arhibīskaps]] kronēja par [[Svētās Romas impērijas ķeizars|Svētās Romas impērijas ķeizaru]], tomēr, turpinoties [[Karš par Austrijas mantojumu|Austrijas mantojuma karam]], [[Austrija]]s spēki ieņēma lielāko daļu [[Bavārija]]s, tāpēc Kārlis VII bija ķeizars bez valsts?
* ... lielāko daļu '''[[kanādieši|kanādiešu]]''' veido [[Vecā pasaule|Vecās pasaules]] [[Imigrācija|imigranti]] un viņu pēcteči?
* ... pirmā un vienīgā [[PSRS]] viceprezidenta '''[[Genādijs Janajevs|Genādija Janajeva]]''' politiskā karjera aptvēra [[Ņikita Hruščovs|Hruščova]], [[Leonīds Brežņevs|Brežņeva]], [[Jurijs Andropovs|Andropova]] un [[Konstantīns Čerņenko|Čerņenko]] vadīšanas laikus, kulmināciju sasniedzot [[Mihails Gorbačovs|Gorbačova]] laikā?

[[Attēls:Cyprus lrg.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Kipra (sala)|Kipra]]''' &lt;small&gt;(satelītattēlā)&lt;/small&gt; ir trešā lielākā [[sala]] [[Vidusjūra|Vidusjūrā]] gan pēc platības, gan [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] ziņā?
* ... [[Bretaņa]]s pamatiedzīvotāju '''[[bretoņi|bretoņu]]''' izcelsmi saista ar britoņu izceļotājiem no [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas]] dienvidrietumiem, kas laikā no 3. līdz 9. gadsimtam [[anglosakši|anglosakšu]] migrācijas rezultātā pameta Lielbritāniju un apmetās Armorikā mūsdienu [[Francija|Francijā]]?
* ... [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] klubs '''[[Jūtas &quot;Mammoth&quot;]]''' pirmo sezonu spēlēja bez nosaukuma, saucot sevi par ''Utah Hockey Club'', un tikai pēc pilnas sezonas nospēlēšanas ar pagaidu nosaukumu, fanu balsojuma rezultātā [[2025. gads sportā|2025. gada]] 7. maijā tika noteikts pastāvīgais nosaukums?

[[Attēls:Mus minutoides00.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Āfrikas pigmejpele]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vairošanās vecumu sasniedz apmēram 6 līdz 8 nedēļu vecumā?
* ... '''[[personība]]''' visas [[cilvēks|cilvēka]] dzīves laikā mainās un pilnveidojas — gan dažādu ārējo faktoru (piemēram, vides un apkārtesošo cilvēku) dēļ, kā arī paša indivīda ietekmes rezultātā?
* ... '''[[dinku valoda]]''' ir [[Nīlas—Sahāras valodas|Nīlas—Sahāras valodu]] saimes [[dialektu kontinuums]], kurā runā vairāk nekā 4 miljoni cilvēku [[Dienvidsudāna|Dienvidsudānā]]?

[[Attēls:Dzelzceļa līnijas Tukums-Kuldīga tilta būve pāri Abavai 1940.jpg|border|right|50px]]
* ... līdz [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijai 1940. gadā]] no '''[[dzelzceļa līnija Tukums—Kuldīga|dzelzceļa līnijas Tukums—Kuldīga]]''' paspēja uzbūvēt tikai 8 km sliežu ceļa un tiltu pār [[Abava|Abavu]] pie [[Sāti]]em (&quot;[[Tilts uz nekurieni]]&quot; &lt;small&gt;(attēlā būvniecībā)&lt;/small&gt;); pēc tam dzelzceļa līnijas būvniecība netika turpināta?
* ... '''[[dienviduzbeku valoda]]''' ir viena no [[oficiālā valoda|oficiālajām valodām]] vairākās [[Afganistāna]]s ziemeļu provincēs līdzās [[dari]] un [[puštu]], to lieto arī kaimiņvalstīs [[Pakistāna|Pakistānā]] un [[Irāna|Irānā]]?
* ... vēstures gaitā kopējais [[cilvēks|cilvēku]] skaits uz [[Zeme]]s ir turpinājis augt, tomēr pašreizējās prognozes liecina, ka šī stabilā iedzīvotāju skaita pieauguma ilgtermiņa tendence iet uz beigām, un ir gaidāma '''[[iedzīvotāju skaita samazināšanās]]'''?

[[Attēls:Väike-Pakri loopealsel.jpg|border|right|50px]]
* ... visvairāk '''[[alvārs|alvāru]]''' &lt;small&gt;(attēlā alvārs [[Mazā Pakri|Mazajā Pakri]])&lt;/small&gt; atrodas šaurā joslā uz dienvidiem no [[Baltijas klints]]: [[Ēlande]]s un [[Gotlande]]s salā, [[Krievija]]s [[Volosovas rajons|Volosovas rajonā]] un [[Igaunija]]s [[Monzunda arhipelāgs|Monzunda salās]] un [[Somu līcis|Somu līča]] piekrastē; 20. gadsimta pirmajā pusē Igaunijā bija aptuveni trešdaļa visu pasaules alvāru?
* ... '''[[2023. gada NHL drafts|2023. gada Nacionālās hokeja līgas draftā]]''' netika izvēlēti [[Latvija]]s [[hokejisti]]?
* ... '''[[Tautas frontes muzejs|Tautas frontes muzeja]]''' ekspozīcija iekārtota ēkā [[Vecpilsētas iela (Rīga)|Vecpilsētas ielā]] 13/15 [[Rīga|Rīgā]], kurā kādreiz darbojās [[Latvijas Tautas fronte]] un tajā saglabāta 20. gadsimta 80.—90. gadu stilistika?

[[Attēls:President Barack Obama and First Lady Michelle Obama greet His Excellency Salva Kiir Mayardit, President of the Republic of South Sudan (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Dienvidsudāna]]s pirmais un vienīgais prezidents '''[[Salva Kīrs Majardits]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; aktīvi piedalījās [[Dienvidsudānas pilsoņu karš|Dienvidsudānas pilsoņu kara]] norisē, gan [[Pirmais Sudānas pilsoņu karš|Pirmajā]], gan [[Otrais Sudānas pilsoņu karš|Otrajā Sudānas pilsoņu karā]]?
* ... klasisks mūsdienu '''[[demarkācijas līnija]]s''' piemērs ir demarkācijas līnija gar 38. paralēli, kas atdala [[Ziemeļkoreja|Ziemeļkoreju]] un [[Dienvidkoreja|Dienvidkoreju]]?
* ... [[Dānija]]i piederīgais [[sala|salu]] un [[šēra (sala)|klinšainu atsegumu]] [[arhipelāgs]] [[Baltijas jūra|Baltijas jūrā]] '''[[Ertholmene]]''' atrodas 18 km uz ziemeļaustrumiem no [[Bornholma]]s, un tā satur Dānijas galējo austrumu punktu?

[[Attēls:Ramsgate aerial image (45950507215).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Remsgeita]]s''' [[osta]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek dēvēta par Karalisko ostu (''Royal Harbour''), un tā ir vienīgā osta ar šādu titulu [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]]; ostas stratēģiskā novietojuma dēļ tā spēlējusi nozīmīgu lomu [[Napoleona kari|Napoleona karos]], [[Denkerkas evakuācija|Denkerkas evakuācijā]] un citās militārās kampaņās?
* ... [[Nikolajs Gogolis|Nikolaja Gogoļa]] darbs, kura žanru pats autors apzīmēja kā [[Poēma|poēmu]], '''&quot;[[Mirušās dvēseles]]&quot;''' tika plānots trijās daļās: pirmais sējums tika publicēts [[1842. gads|1842. gadā]], gandrīz pabeigtais otrais sējums ir zudis (saglabājušās dažas nodaļas melnrakstos), bet trešais sējums netika sākts?
* ... '''[[Liams Kērks|Liamu Kērku]]''' [[2018. gada NHL drafts|2018. gada NHL draftā]] izvēlējās [[Arizonas &quot;Coyotes&quot;]], viņam kļūstot par pirmo [[Anglija|Anglijā]] dzimušo un spēlējošo spēlētāju, kuru draftējusi [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] komanda?

[[Attēls:Останкинская башня вечером.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Maskava|Maskavā]], [[Krievija|Krievijā]] esošais '''[[Ostankinas televīzijas tornis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir augstākā brīvi stāvošā [[būve]] [[Eiropa|Eiropā]] un 15. [[Pasaules augstākās ēkas|augstākā būve pasaulē]], bet no 1967. līdz 1974. gadam tā bija augstākā pasaulē?
* ... '''[[Teneta|Tenetas distrikts]]''' [[Kenta|Kentas grāfistē]] [[Anglija|Anglijā]] aizņem bijušo Tenetas salu, kuras vārdā nosaukts; vēl [[viduslaiki|viduslaikos]] Tenetu no [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas salas]] atdalīja ap 600 m platais Vontsumas šaurums, kas 18. gadsimtā aizsērēja un mūsdienās ir nelielā Vontsumas upīte?
* ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] muzikālā psiholoģiskā trillera filma '''&quot;[[Džokers: Neprāts diviem]]&quot;''' pārsvarā saņēma negatīvus kritiķu vērtējumus, kā arī ir kases ienākumu izgāšanās, jo pie 200 miljonu [[ASV dolārs|ASV dolāru]] liela budžeta, tā nopelnījusi tikai 207 miljonus?

[[Attēls:Heatwave on Margate Beach.jpg|border|right|50px]]
* ... pēdējos 250 gadus '''[[Mārgeita]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir populārs [[Londona]]s iedzīvotāju piejūras [[kūrorts]] — šeit ir plašas smilšu [[pludmale]]s un kopš 1920. gada darbojas ''Dreamland'' izklaides parks?
* ... pirmais, kurš izmantoja frāzi '''&quot;[[krievu dvēsele]]&quot;''', bija [[Visarions Beļinskis]] savā 1842. gada recenzijā par [[Nikolajs Gogolis|Gogoļa]] grāmatu &quot;[[Mirušās dvēseles]]&quot;?
* ... '''[[Jurģis Cābulis]]''' bija [[XXVII Vispārējie latviešu Dziesmu un XVII Deju svētki|XXVII Vispārējo latviešu dziesmu un XVII Deju svētku]] koru lielkoncerta &quot;Tīrums. Dziesmas ceļš&quot; virsdiriģents?

[[Attēls:Даудери1.JPG|border|right|50px]]
* ... '''[[Latvijas Kultūras muzejs &quot;Dauderi&quot;]]''' atrodas bijušās [[alus darītava]]s ''Waldschlößchen'' īpašnieka Ādolfa fon Bingnera ģimenes villā, kas no 1937. līdz 1940. gadam kalpoja par [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts]] un [[Latvijas Republikas Ministru prezidents|Ministru prezidenta]] [[Kārlis Ulmanis|Kārļa Ulmaņa]] vasaras rezidenci &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Latvija]]s daudzsēriju filmu '''&quot;[[Padomju džinsi]]&quot;''' nominēja [[2023. gada Lielā Kristapa balva|Lielā Kristapa balvai]] 12 kategorijās, no kurām balvu ieguva kategorijās &quot;Labākā daudzsēriju filma&quot;, &quot;[[Labākais aktieris (Lielais Kristaps)|Labākais aktieris galvenajā lomā]]&quot; un &quot;[[Labākais scenārists (Lielais Kristaps)|Labākais scenārijs]]&quot;?
* ... uz '''[[Krievijas—Baltkrievijas robeža]]s''' praktiski nav robežpunktu un kontroles, formāli robeža pastāv, bet praksē to var viegli šķērsot bez muitas pārbaudēm?

[[Attēls:Karosta water tower.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[ūdenstornis|ūdenstorņi]]''' spēj piegādāt ūdeni pat [[elektroenerģija]]s padeves pārtraukumu laikā, jo to nodrošina hidrostatiskais [[spiediens]], ko rada ūdens paaugstinātais līmenis, lai iespiestu ūdeni sadzīves un rūpnieciskajās ūdens sadales sistēmās &lt;small&gt;(attēlā [[Liepāja]]s [[Karosta]]s ūdenstornis)&lt;/small&gt;?
* ... 20. gadsimtā [[Anglija]]s pilsēta '''[[Folkstona]]''' bija viena no nozīmīgākajām [[Lamanšs|Lamanša]] [[prāmis|prāmju]] ostām, bet pēc [[Lamanša tunelis|Lamanša tuneļa]], kura ziemeļu ieeja atrodas Folkstonā, atklāšanas prāmju satiksme ievērojami samazinājās, un pēdējais prāmis devās reisā 2001. gadā?
* ... visvairāk medaļu '''[[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gada Eiropas čempionātā vieglatlētikā]]''' izcīnīja mājinieki [[Itālija]]s vieglatlēti, kuri ieguva arī visvairāk zelta medaļu — 11?

[[Attēls:Talat Xhaferi official portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Ziemeļmaķedonija]]s [[albāņi|albāņu]] politiķis, bijušais armijas virsnieks '''[[Talats Džaferi]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kopš 2024. gada ir Ziemeļmaķedonijas premjerministrs, taču [[Konflikts Maķedonijā (2001)|2001. gada sacelšanās laikā]] viņš dezertēja no armijas un pievienojās albāņu [[partizāni|partizānu]] grupējumam, vēlāk viņu amnestēja saskaņā ar 2001. gada [[Ohrida]]s vienošanos?
* ... [[Dāvis Sīmanis jaunākais|Dāvja Sīmaņa]] vēsturiskā [[drāmas filma]] '''&quot;[[Marijas klusums]]&quot;''' ir veidota pēc aktrises [[Marija Leiko|Marijas Leiko]] dzīvesstāsta un vēsta par viņas pēdējiem gadiem, kad aktrise dodas uz [[PSRS]], lai parūpētos par mazmeitu, un kopā ar [[Maskavas latviešu teātris &quot;Skatuve&quot;|teātra &quot;Skatuve&quot;]] kolēģiem kļūst par [[NKVD &quot;Latviešu operācija&quot;|NKVD &quot;Latviešu operācijas&quot;]] upuri?
* ... [[1896. gads|1896. gadā]] '''[[Tanbridža|Tanbridžā]]''' tika piespriests pirmais [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] sods par ātruma pārkāpšanu — Volters Arnolds tika sodīts ar 1 [[šiliņš|šiliņu]] par braukšanu ar 13 km/h vietā, kur atļautais ātrums bija 3 km/h?

[[Attēls:Surfaceuse.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Frenks Zamboni]]''' bija [[amerikāņi|amerikāņu]] [[uzņēmējs]] un [[izgudrotājs]], kura slavenākais izgudrojums ir modernais ledus kombains &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; un kura uzvārds reģistrēts kā preču zīme šīm ierīcēm?
* ... '''[[Šengena]]''' ir ievērojama ar to, ka pie tās [[1985. gads|1985. gada]] [[14. jūlijs|14. jūlijā]] ir parakstīts [[Šengenas līgums]]; parakstīšana simboliski notika uz upju kuģa &quot;Princese Marija Astrīda&quot;, kas atradās [[Mozele]]s upē — vietā, kur robežojas [[Luksemburga]], [[Francija]] un [[Vācija]]?
* ... [[romieši|romiešu]] militārais un politiskais līderis [[Jūlijs Cēzars|Gajs Jūlijs Cēzars]] bija viens no pirmajiem, kas '''&quot;[[skaldi un valdi]]&quot;''' politiku īstenoja praksē, cenšoties nostādīt atsevišķas [[Ģermāņi|ģermāņu]] ciltis vienu pret otru?

[[Attēls:Muenchner Brezn.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[ūdenskliņģeris|ūdenskliņģeri]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Minhene]]s ūdenskliņģeris)&lt;/small&gt; ir pazīstami vismaz kopš 7. gadsimta, bet 12. gadsimtā tie kļuva par maiznieku [[cunfte]]s simbolu?
* ... [[Kabarda-Balkārija|Kabardas-Balkārijas]] pamatiedzīvotāji '''[[balkāri]]''' un '''[[karačaji]]''', kas apdzīvo [[Karačaja-Čerkesija|Karačaju-Čerkesiju]], faktiski ir viena [[tjurki|tjurku]] grupas [[tauta]]?
* ... '''[[veģetatīvā distonija]]''' rodas tad, kad cilvēkam daļēji vai pilnībā ir bojāta [[veģetatīvā nervu sistēma]], kuras radītie [[simptomi]] var izpausties gan vieglā, gan dzīvībai bīstamā formā; mūsdienās ir pierādīts, ka veģetatīvo distoniju izsauc [[Psiholoģija|psiholoģiski]] faktori, un šī saslimšana tiek uzskatīta par [[psihiski traucējumi|garīgās veselības]] traucējumu?

[[Attēls:Zoran Milanović at Palazzo del Quirinale 2021 (11) (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... 2019. gada [[Horvātijas prezidents|Horvātijas prezidenta]] vēlēšanu otrajā kārtā '''[[Zorans Milanovičs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uzvarēja ar 52,67% balsu un kļuva par prezidentu, savukārt iepriekšējā prezidente [[Kolinda Grabara-Kitaroviča]] ieguva 47,33% balsu?
* ... '''[[aromūni]]''', kas apdzīvo [[Balkānu pussala]]s dienvidus — [[Grieķija]]s ziemeļus, [[Albānija|Albāniju]], [[Ziemeļmaķedonija|Ziemeļmaķedoniju]] un [[Rumānija]]s austrumus ([[Dobrudža|Dobrudžu]]), lieto [[indoeiropiešu valodu saime]]s [[romāņu valodas|romāņu grupas]] [[Aromūnu valoda|aromūnu valodu]], kas ir radniecīga [[rumāņu valoda]]i?
* ... [[1988. gads Latvijā|1988. gada]] 19. aprīlī [[luterisms|luterāņu]] [[mācītājs]] '''[[Modris Plāte]]''' teica bēru izvadīšanas runu pie [[Latvija]]s brīvības cīnītāja [[Gunārs Astra|Gunāra Astras]] kapa?

[[Attēls:Ju Wenjun in 2024.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm|2025. gada Pasaules čempionātā šahā sievietēm]]''' par [[Pasaules čempionāts šahā sievietēm|Pasaules šaha čempiones]] titulu sacentās [[Ķīna]]s šahistes [[Dzjui Veņdzjuņa]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; un [[Taņa Džunji]], un, tieši tāpat kā viņu mačā [[2018. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm (mačs)|2018. gada čempionātā]], uzvarēja Dzjui Veņdzjuņa?
* ... '''[[Igaunijas ukraiņi]]''' ir otra lielākā [[Mazākumtautība|etniskā minoritāte]] [[Igaunija|Igaunijā]]; [[ukraiņi|ukraiņu]] skaits Igaunijā ievērojami pieauga pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gadā]]?
* ... [[Spānija]]s kolonijai [[Āfrika]]s rietumos, kas tai piederēja līdz 1958. gadam, nosaukumu '''[[Rio de Oro]]''' (&quot;Zelta upe&quot;) [[1436. gads|1436. gadā]] deva [[portugāļi|portugāļu]] jūrasbraucējs Afonsu Gonsalvišs Baldaja, kurš noturēja [[Dahla]]s līci par [[grīva|upes grīvu]] un pieņēma, ka tās krastos atrodas [[zelts|zelta]] atradnes, tomēr gan viens, gan otrs pieņēmums izrādījās nepatiess?

[[Attēls:Maria Andrejczyk 20190810.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Polija]]s [[vieglatlēte]], [[šķēpa mešana|šķēpmetēja]] '''[[Marja Andrejčika]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; savu {{oss|V=2020|L=G}} sudraba medaļu pārdeva izsolē, lai palīdzētu finansēt kāda 8 mēnešus veca mazuļa sirds operāciju, taču Polijas veikalu tīkls, kas uzvarēja izsolē, viņai medaļu atdeva?
* ... '''[[2023.—2024. gada NHL sezona|2023.—2024. gada Nacionālās hokeja līgas sezona]]''' bija pēdējā [[Arizonas &quot;Coyotes&quot;]] sezona pirms tās darbības apturēšanas, pārdošanas un pārcelšanas uz [[Soltleiksitija|Soltleiksitiju]], kur tā sāka spēlēt [[2024.—2025. gada NHL sezona|2024.—2025. gada sezonā]]?
* ... '''[[somālieši]]''' ir viena no lielākajām etniskajām grupām [[Āfrika|Āfrikā]] un aizņem vienu no plašākajām sauszemes teritorijām kontinentā?

[[Attēls:Br.Tarashkevich.jpg|border|right|50px]]
* ... pirmās mūsdienu [[baltkrievu valoda]]s standartizācijas autors 20. gadsimta sākumā '''[[Braņislavs Taraškevičs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; 1938. gadā [[Lielais terors|Lielā terora]] laikā tika nošauts [[Komunarka (poligons)|Komunarkas poligonā]] pie [[Maskava]]s?
* ... '''[[virsājs]]''' ir [[ekosistēma]], kurā galvenais organisko vielu ražotājs ir [[sila virsis]]; tie izveidojas vieglās [[skābes|skābās]] [[smilts]] augsnēs?
* ... [[Latvija]]s [[florbols|florbola]] klubs '''&quot;[[Rubene (florbola klubs)|Rubene]]&quot;''', kas mājas spēles aizvada [[Kocēni|Kocēnu]] sporta namā, trīs reizes ir kļuvis par [[Elvi florbola līga]]s čempioniem?

[[Attēls:1 perast aerial 2016.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Melnkalne]]s dienvidrietumos esošā [[Adrijas jūra]]s '''[[Kotoras līcis|Kotoras līča]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; apkārtnes savdabīgais [[reljefs]] un augstie kalni padara to par vienu no mitrākajām vietām [[Eiropa|Eiropā]]?
* ... [[Grieķu—persiešu kari|Grieķu—persiešu karu]] '''[[Plataju kauja|Plataju kaujā]]''', kas notika 479. gadā pr.Kr. [[Kitairons|Kitairona]] kalnu pakājē pie [[Platajas|Plataju]] pilsētas, [[Persieši|persiešu]] armija cieta graujošu sakāvi, bet [[Kserkss I|Kserksa]] vadīto [[Ahemenīdu impērija]]s karaspēku [[Hellada]]s teritorijā gandrīz pilnībā iznīcināja?
* ... parasti '''[[panikas lēkme]]s''' simptomi sasniedz maksimumu desmit [[minūte|minūšu]] laikā un ilgst aptuveni 30 minūtes, bet ilgums var atšķirties no sekundēm līdz stundām; lai gan panikas lēkmes var būt ārkārtīgi biedējošas un satraucošas, tās nav fiziski bīstamas?

[[Attēls:La Polka.jpg|border|right|50px]]
* ... vēsturnieki uzskata, ka '''[[polka]]''', kas radusies 19. gadsimtā [[Bohēmija|Bohēmijā]], attīstījās kā ātrāka [[valsis|valša]] versija, un polkas straujo popularitātes pieaugumu Eiropā 19. gadsimtā saista ar [[romantisms|romantisma]] kustības izplatību, kas ietvēra idealizētu zemnieku kultūras versiju &lt;small&gt;(attēlā polkas deja 19. gadsimta vidū)&lt;/small&gt;?
* ... [[Baltijas valstis|Baltijas valstīm]] un [[Polija]]i pievienojoties [[NATO]], '''[[Suvalku koridors]]''' starp Poliju un [[Lietuva|Lietuvu]] kļuva par militārā bloka ievainojamo vietu, jo, ja starp [[Krievija|Krieviju]] un [[Baltkrievija|Baltkrieviju]], no vienas puses, un NATO, no otras puses, izceltos [[militārs konflikts]], šīs joslas ieņemšana varētu apdraudēt NATO centienus aizsargāt Baltijas valstis?
* ... [[Latvijas PSR]] laikā [[Čiekurkalns|Čiekurkalna]] '''[[Heila muiža]]s''' teritorija tika iekļauta [[Rīgas Augstākā politiskā karaskola|S. Birjuzova Rīgas Augstākās politiskās karaskolas]] teritorijā, senā apbūve tika likvidēta, un ievērojami pārveidota arī [[Ķīšezers|Ķīšezera]] krasta ainava?

[[Attēls:Vasily Stalin.jpg|border|right|50px]]
* ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām 1948. gadā [[Josifs Staļins|Josifa Staļina]] jaunākais dēls '''[[Vasilijs Staļins]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika norīkots par [[PSRS Gaisa spēki|PSRS Gaisa spēku]] Maskavas Kara apgabala virspavēlnieku, bet viņš bija arī sporta patrons, izveidojot savas militārās struktūras [[futbols|futbola]], [[basketbols|basketbola]] un [[hokejs|hokeja]] komandas?
* ... '''[[Irānas gaisa uzbrukums Izraēlai (2024)|Irānas gaisa uzbrukums Izraēlai 2024. gadā]]''' bija pirmais [[Irāna]]s tiešais uzbrukums [[Izraēla]]i kopš [[1979. gads|1979. gada]]?
* ... '''[[Olderšota]]''' tiek neformāli dēvēta par [[Britu armija]]s mājām — šeit izvietotas nozīmīgas bruņoto spēku apakšvienības, un pie pilsētas atrodas valstī vecākais armijas treniņu poligons?

[[Attēls:Skice Džutas manufaktūras ēkai adresē Ezermalas iela 6k2.png|border|right|50px]]
* ... vairāk nekā trīs ceturtdaļas no [[Rīga]]s '''[[Džutas manufaktūra]]s''' &lt;small&gt;(attēlā manufaktūras administrācijas ēkas skice)&lt;/small&gt; darbiniekiem bija sievietes; [[1899. gads Latvijā|1899. gada]] maijā viņas aizsāka Rīgas jeb Džutas dumpi, kas ilga gandrīz trīs [[nedēļa]]s, līdz to beidzot vardarbīgi apspieda?
* ... mūsdienās kādreizējā '''[[Spāņu Sahāra]]''' ir [[Rietumsahāra]]s teritorija, uz kuru pretendē [[Maroka]] un [[Sahāras Arābu Demokrātiskā Republika]], bet neliela daļa no bijušās [[Spānija]]s [[kolonija]]s ietilpst Marokas teritorijā?
* ... Kembridžas vārdnīcā vārds '''&quot;[[redneks]]&quot;''' tiek skaidrots kā &quot;nabadzīgs, baltādains cilvēks bez izglītības, it īpaši tas, kurš dzīvo laukos [[ASV dienvidi|ASV dienvidos]], un kuram ir aizspriedumaini uzskati; šo vārdu parasti uzskata par aizskarošu&quot;?

[[Attēls:Qender Theth, Albania - panoramio - Petrit Gjeçaj (8).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Albānijas Alpu nacionālais parks|Albānijas Alpu nacionālajā parkā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; atrodas lielākā daļa [[Albānija]]s virsotņu, kas pārsniedz 2000 m, tostarp [[Dināru kalniene|Dināru]] augstākā virsotne [[Jezerca]]?
* ... [[Policists (hokejs)|hokeja policists]] '''[[Tajs Domi]]''' ir trešais pēc nopelnītajām soda minūtēm [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] vēsturē, kā arī [[hokejists]], kurš NHL ir aizvadījis visvairāk kautiņus — 333?
* ... '''[[Rembates muižas parks|Rembates muižas parka]]''' centrālajā teritorijā atrodas savdabīga [[sala|saliņa]], kurai 1968. gadā piešķirts Spīdalas saliņas nosaukums, bet parka teritorijā izvietoti arī Goda krēsli slaveniem [[Lielvārde]]s iedzīvotājiem?

[[Attēls:Hood river windsurfers 20060701 0759.jpeg|border|right|50px]]
* ... pirmie vindsērferi parasti izmantoja improvizētus dēļus un [[bura]]s, kas bieži vien radīja lielas grūtības, tomēr ar laiku šis [[sporta veids]] attīstījās, un tika izstrādātas modernākas un vieglāk lietojamas aprīkojuma versijas, padarot '''[[vindsērfings|vindsērfingu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pieejamāku un populārāku?
* ... jau [[1945. gads|1945. gada]] beigās, sākoties [[Aukstais karš|Aukstajam karam]], [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] pamazām zaudēja interesi par '''[[denacifikācija]]s''' procesu, bet oficiāli denacifikācijas pasākumi tika atcelti [[1951. gads|1951. gadā]]?
* ... '''[[Igaunijas Pareizticīgā baznīca|Igaunijas Pareizticīgajā baznīcā]]''', kas pastāv kopš [[1923. gads|1923. gada]], ir 64 [[draudze]]s, bet līdztekus [[Igaunija|Igaunijā]] darbojas arī [[Krievu Pareizticīgā baznīca|Maskavas patriarhāta]] Igaunijas Pareizticīgā baznīca ar 31 draudzi?

[[Attēls:Kristalina Georgieva Headshot.jpg|border|right|50px]]
* ... kopš 2019. gada [[Bulgārija]]s [[ekonomika|ekonomiste]] '''[[Kristalina Georgijeva]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Starptautiskais Valūtas fonds|Starptautiskā Valūtas fonda]] izpilddirektore, bet iepriekš viņa bija [[Pasaules Banka]]s galvenā izpilddirektore un 2019. gadā divus mēnešus pildīja Pasaules Bankas grupas pagaidu prezidenta pienākumus?
* ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Trešais reihs|Vācijas]] [[zemūdene]]s [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānā]] guva ievērojamus panākumus ar '''&quot;[[Vilku bars (flotes taktika)|vilku bara]]&quot;''' taktiku?
* ... '''[[Reinjonas kreols|Reinjonas kreolam]]''' nav oficiālās [[valoda]]s statusa, tomēr ikdienā sadzīvē tas tiek plaši izmantots, un tā ir [[dzimtā valoda]] 90 % [[Reinjona]]s iedzīvotāju?

[[Attēls:2022-08-21 European Championships 2022 – Women's High Jump by Sandro Halank–019.jpg|border|right|50px]]
* ... [[2022. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2022. gada Eiropas čempionātā]] [[Minhene|Minhenē]] ar rezultātu 1,95 m '''[[Marija Vukoviča]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja sudraba medaļu, piekāpjoties tikai [[ukrainiete]]i [[Jaroslava Mahučiha|Jaroslavai Mahučihai]]; tā bija [[Melnkalne]]s pirmā medaļa [[Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas vieglatētikas čempionāta]] vēsturē?
* ... lai gan lielākā daļa ķīlnieku [[čečeni|čečenu]] '''[[teroristu uzbrukums Beslanā|teroristu uzbrukumā Beslanā]]''' [[2004. gads|2004. gadā]] tika atbrīvoti uzbrukuma laikā, tomēr tajā tika nogalināti 314 ķīlnieki, tostarp 186 bērni, un kopumā, ieskaitot glābējus, tika nogalināti 333 cilvēki un vismaz 783 ievainoti?
* ... 2007. gada [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] fantastikas filma '''&quot;[[Zelta kompass]]'''&quot; norisinās [[Paralēlais visums|paralēlā]], retrofutūristiskā realitātē, kurā cilvēkiem ir dēmoni — viņu dvēseles runājošu dzīvnieku veidolā?

[[Attēls:Gārsenes luterāņu baznīca (Garsene Lutheran Church) - Uldis Osis - Panoramio.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Gārsenes luterāņu baznīca]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir celta ap 1905. gadu, un [[Gārsenes muiža]]s īpašnieks [[barons]] [[Budbergi-Benninghauzeni|Budbergs]] to veltījis mirušajai sievai?
* ... 1998. gadā '''[[Deniss Silantjevs]]''' kļuva par pirmo neatkarīgās [[Ukraina]]s [[peldētājs|peldētāju]], kas kļuva par [[Pasaules čempionāts ūdens sporta veidos|pasaules čempionu peldēšanā]], bet 2014. gadā kļuvis par [[Augstākā Rada|Ukrainas Augstākās Radas]] deputātu?
* ... [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] Carnikavas pamatskola reorganizēta par '''[[Carnikavas vidusskola|Carnikavas vidusskolu]]'''?

[[Attēls:SüleymaniyeMosqueIstanbul (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Suleimana mošeja]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viens no pazīstamākajiem [[Stambula]]s apskates objektiem, un no tās atrašanās vietas paveras plašs skats uz pilsētu ap [[Zelta rags|Zelta ragu]]; to uzskata par osmaņu arhitektūras šedevru un tā ir lielākā [[osmaņu impērija|osmaņu laikmeta]] [[mošeja]] pilsētā?
* ... [[Tartu Universitāte]]s [[basketbols|basketbola]] komanda, kas ir pašreizējā [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s kluba '''''[[Tartu Ülikool Maks &amp; Moorits]]''''' priekštece, 1949. gadā uzvarēja PSRS basketbola čempionātā?
* ... '''[[Ziloņu iela]]s''' [[Valmiera|Valmierā]] neparastais nosaukums nav saistīts ar [[ziloņi]]em, bet cēlies no kādreizējā Valmieras vecpilsētas nocietinājuma — Zilā bastiona?

[[Attēls:Ilia Tchavtchavadze.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Iļja Čavčavadze]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš 19. gadsimta otrajā pusē aizsāka [[gruzīni|gruzīnu]] [[Nacionālisms|nacionālisma]] atdzimšanu un rūpējās par [[gruzīnu valoda]]s, literatūras un kultūras izdzīvošanu pēdējās cariskās varas desmitgadēs, tiek dēvēts par gruzīnu &quot;nācijas tēvu&quot;?
* ... 1995. gada [[Ans Lī|Ana Lī]] [[vēsturiskā drāma]]s filma '''&quot;[[Prāts un jūtīgums]]&quot;''' mūsdienās tiek uzskatīta par vienu no vislabākajām [[Džeina Ostina|Džeinas Ostinas]] grāmatu adaptācijām?
* ... '''[[Ukrainas Varonis]]''' tiek apbalvots ar Zelta Zvaigznes ordeni par izcilu varoņdarbu vai Valsts ordeni par izciliem darba sasniegumiem?

[[Attēls:Peter Pellegrini, 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Slovākija]]s [[Slovākijas prezidentu uzskaitījums|prezidentam]] '''[[Peters Pellegrīni|Peteram Pellegrīni]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Itāļi|itāļu]] senči?
* ... elitārā [[Dānija]]s jūras spēku vienība '''[[Sīriusa suņu kamanu patruļa]]''' veic liela attāluma izlūkošanas patrulēšanu arktiskajā tuksnesī [[Grenlande]]s ziemeļu un austrumu daļā, parasti pa pāriem un izmantojot suņu ragavas ar vairākiem desmitiem suņu, dažreiz četrus mēnešus un bieži vien bez papildu saskarsmes ar cilvēkiem?
* ... [[Itālija|Itālijā]] dzimusī [[Albānija]]s [[kalnu slēpošana|kalnu slēpotāja]] '''[[Lara Kolturi]]''' {{dat|2024|11|23||bez}} Gurglā, [[Austrija|Austrijā]] pirmo reizi izcīnīja vietu uz goda pjedestāla [[Pasaules kauss kalnu slēpošanā|Pasaules kausa]] posmā slalomā, ieņemot otro vietu un piekāpjoties tikai [[Mikeila Šifrina|Mikeilai Šifrinai]]?

[[Attēls:Howea-belmoreana.jpg|border|right|50px]]
* ... abas [[Lorda Hava sala]]i [[endēma suga|endēmās]] '''[[hovejas|hoveju]]''' sugas &lt;small&gt;(attēlā ''Howea belmoreana'')&lt;/small&gt; tiek plaši audzētas kā [[telpaugi]]?
* ... [[Bulgārija]]s valdnieka '''[[Simeons I Lielais|Simeona I Lielā]]''' veiksmīgie karagājieni pret [[Austrumromas impērija|bizantiešiem]], [[maģāri]]em un [[serbi]]em sekmēja Bulgārijas vēsturē lielāko teritoriālo ekspansiju, padarot to par spēcīgāko valsti Dienvidaustrumeiropā; šajā laikā bija bija arī ievērojams kultūras uzplaukums, vēlāk to sāka saukt par Bulgārijas kultūras zelta laikmetu?
* ... '''[[Kijivas metro]]''' ''Arsenalna'' stacija Sviatošinskas-Brovarskas līnijā ir otra dziļākā metro stacija pasaulē pēc Hongjančunas stacijas [[Čuncjina|Čuncjinā]], un tā atrodas 105,5 m zem zemes?

[[Attēls:Red Brocket (Mazama americana) male (28091090800).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Amerikas sarkanā mazama]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izplatīta [[Dienvidamerika]]s mežos, sākot no [[Argentīna]]s ziemeļiem līdz [[Kolumbija]]i un Gviānām, kā arī [[Trinidāda|Trinidādas salā]], bet vēl nesen tās bija sastopamas arī [[Tobāgo]], taču tur tagad ir iznīcinātas?
* ... lielākā daļa '''[[Ukrainas ungāri|Ukrainas ungāru]]''' kompakti dzīvo [[Aizkarpatu apgabals|Aizkarpatu apgabalā]], kas robežojas ar [[Ungārija|Ungāriju]], kur veido aptuveni 12% [[iedzīvotāji|iedzīvotāju]]?
* ... [[Amerikas Savienotās Valstis|amerikāņu]] [[ziepju opera]]s [[televīzija]]s seriāls '''&quot;[[Hameleonu rotaļas]]&quot;''' tiek pārraidīts kanālā [[CBS]] kopš [[1987. gads|1987. gada]] 23. marta; šim seriālam ir 38 sezonas un vairāk nekā 9500 sērijas?

[[Attēls:GBSowerby I 1832 pl225 upper and lower figures Rangia cuneata.png|border|right|50px]]
* ... līdz 2020. gadiem '''[[Atlantijas maktrgliemene]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Latvija|Latvijā]] bija zināmas tikai [[Liepāja]]s un [[Pāvilosta]]s apkaimē, taču 2024. gadā tika ziņots, ka ievērojams to daudzums dzīvo arī [[Rīgas līcis|Rīgas līcī]]; uzskata, ka to kāpuri atceļojuši uz [[Eiropa|Eiropu]] ar kuģu balasta ūdeņiem, pirmā parādīšanās fiksēta [[Antverpenes osta|Antverpenes ostā]]?
* ... [[96. Kinoakadēmijas balva|96. Kinoakadēmijas balvu]] kā &quot;[[Labākā starptautiskā spēlfilma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā starptautiskā spēlfilma]]&quot; saņēmusī filma '''&quot;[[Interešu zona]]&quot;''' stāsta par [[Aušvicas koncentrācijas nometne]]s komandantu [[Rūdolfs Hess (Aušvicas komandants)|Rūdolfu Hesu]] un viņa sievu, kuri ar ģimeni cenšas dzīvot sapņu dzīvi mājā, kas atrodas otrpus nometnes sienām?
* ... 2021. gadā [[krievi|krievu]] [[žurnālists]], televīzijas raidījumu vadītājs un bijušais [[Krievija]]s laikraksta &quot;Novaja Gazeta&quot; galvenais redaktors '''[[Dmitrijs Muratovs]]''' kopā ar Mariju Resu saņēma [[Nobela miera prēmija|Nobela Miera prēmiju]] par &quot;centieniem aizsargāt vārda brīvību, kas ir priekšnoteikums demokrātijai un ilgstošam mieram&quot;?

[[Attēls:Shawarma-sandwich-01.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[šaverma]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir populārs ielas [[ēdiens]] [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]], bet mūsdienās tas izplatījies daudzās [[Eiropa]]s valstīs?
* ... '''[[Melnkalnes—Turcijas karš (1876—1878)|Melnkalnes—Turcijas karš]]''' starp [[Melnkalnes kņaziste|Melnkalnes kņazisti]] un [[Osmaņu impērija|Osmaņu impēriju]] 1876.—1878. gadā beidzās ar [[Melnkalne]]s uzvaru un neatkarības pasludināšanu?
* ... '''[[Ukrainas krievi]]''' ir lielākā [[mazākumtautība]] [[Ukraina|Ukrainā]] un [[Eiropa|Eiropā]], un lielākā [[krievu diaspora]] pasaulē?

[[Attēls:Aleksandras Sorokinas by Augustas Didzgalvis.jpg|border|right|50px]]
* ... 2022. gadā [[Lietuva]]s [[vieglatlētika|vieglatlēts]], [[Ultramaratons|ultragaro]] distanču skrējējs '''[[Aleksandrs Sorokins]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pirmo reizi laboja pasaules rekordu 100 km skrējienā, distanci veicot 6 stundās 5 minūtēs un 41 sekundē, bet 2023. gadā [[Viļņa|Viļņā]], 41 gada vecumā, viņš uzlaboja savu pasaules rekordu, sasniedzot 6.05:35?
* ... no. 1937. līdz 1938. gadam '''[[Krievijas latvieši|Krievijas latviešus]]''' smagi skāra tā sauktā [[NKVD &quot;Latviešu operācija&quot;]], kuras laikā apcietināja 22 360 un nošāva 16 573 [[latvieši|latviešus]]?
* ... [[2015. gads kino|2015. gada]] [[Kanāda]]s un [[Vācija]]s [[trillera filma]] '''''[[Remember]]''''', kurā galveno lomu atveido [[Kristofers Plamers]], stāsta par ar [[Demence|demenci]] sirgstošu, 89 gadus vecu [[Holokausts|Holokaustā]] izdzīvojušo, kurš aizbēg no pansionāta, lai atrastu un nogalinātu [[Nacisti|nacistu]] kara noziedznieku, kurš nogalināja viņa ģimeni?

[[Attēls:Jonathan-plantation-house.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Svētās Helēnas Sala|Svētās Helēnas salā]] dzīvojošais Seišelu salu milzu bruņurupucis '''[[Džonatans (bruņurupucis)|Džonatans]]''' &lt;small&gt;(attēlā 2021. gadā)&lt;/small&gt; tiek uzskatīts par vecāko zināmo dzīvo sauszemes dzīvnieku, domājams, ka viņa vecums pārsniedz 190 gadus?
* ... [[Čigāni|romu]] izcelsmes [[Serbija]]s mūziķis un komponists '''[[Žarko Jovanovičs]]''', kurš komponēja '''[[Čigānu himna|romu himnu]]''', [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā bija ieslodzīts trīs [[Koncentrācijas nometne|koncentrācijas nometnēs]]?
* ... daži [[dzīvnieki]] izmanto '''[[atbalss|atbalsi]]''' atrašanās vietas noteikšanai un [[navigācija]]i, piemēram, [[vaļveidīgie]] un [[sikspārņi]] to izmanto procesā, kas pazīstams kā [[eholokācija]]?

[[Attēls:Flaki (2).JPG|border|right|50px]]
* ... '''[[fļaki]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[poļi|poļu]] [[zupa]], kuras būtiska sastāvdaļa ir [[liellops|liellopu]] [[kuņģis]]?
* ... '''[[Austrumu Trāķija]]''' ir vienīgā [[Turcija]]s [[Eiropa]]s teritorija, kas veido aptuveni 5 % no šīs valsts platības?
* ... maigi [[Eiroskeptisms|eiroskeptiskajā]] un pret federālismu vērtajā '''[[Eiropas Konservatīvie un reformisti|Eiropas Konservatīvo un reformistu]]''' grupā lielākā partija pēc [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamenta]] deputātu skaita ir [[Polija]]s &quot;[[Likums un taisnīgums]]&quot;, bet [[Latvija|Latvijā]] to pārstāv [[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;|Nacionālā Apvienība]]?

[[Attēls:Gloucester Cathedral exterior 2019.JPG|border|right|50px]]
* ... 11. gadsimtā celtajā '''[[Glosteras katedrāle|Glosteras katedrālē]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[1216. gads|1216. gadā]] tika kronēts [[Anglijas karalis]] [[Henrijs III Plantagenets|Henrijs III]], bet [[1327. gads|1327. gadā]] baznīcā tika apbedīts karalis [[Edvards II Plantagenets|Edvards II]]?
* ... '''[[Beļģijas koloniālā impērija|Beļģijas koloniālās impērijas]]''' sākums saistās ar [[1908. gads|1908. gadu]], kad [[Beļģija]] anektēja [[Kongo Brīvvalsts|Kongo brīvvalsti]], izveidojot [[Beļģu Kongo]]?
* ... vairums '''[[NKVD troikas|NKVD troiku]]''' biedru tika represēti [[Lielais terors|Lielā terora]] laikā, un ievērojama daļa no viņiem tika represēti pirms 1938. gada novembra — viņus represēja troikas, kuru biedri viņi bija iepriekš?

[[Attēls:Brussels sprout closeup.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Briseles kāposti]]''' jeb rožkāposti tiek audzēti ēdamo [[pumpurs|pumpuru]] dēļ, kuru izmērs ir no 1,5 līdz 4 centimetriem &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[1954. gads Latvijā|1954. gada]] 4. aprīlī [[PSRS Gaisa spēki|PSRS Gaisa spēku]] [[lidmašīna]] ''Lavochkin La-15'' bija pacēlusies no [[LPX|Liepājas militārā lidlauka]], bet nezināmu iemeslu dēļ vienos naktī tā '''[[La-15 katastrofa Liepājā|nogāzās un uzsprāga]]''' dzīvojamo māju kvartālā [[Vecliepāja|Vecliepājas rajonā]]; bojā gāja lidmašīnas pilots un seši [[Liepāja]]s iedzīvotāji?
* ... '''[[Pitijas spēles]]''' bija vienas no četrām tā sauktajām panhellēniskajām sporta spēlēm [[Senā Grieķija|senajā Grieķijā]]; tās bija otrās populārākās aiz [[Antīkās olimpiskās spēles|Olimpiskajām spēlēm]] un tika rīkotas [[Delfi|Delfos]] reizi četros gados?

[[Attēls:Кітаб.jpg|border|right|50px]]
* ... jau senatnē '''[[Polijas—Lietuvas tatāri]]''' pārgājuši uz apkārtējās tautas valodu (visbiežāk [[baltkrievu valoda|baltkrievu valodu]] &lt;small&gt;(attēlā baltkrievu valodas teksts [[arābu raksts|arābu rakstā]])&lt;/small&gt;), taču saglabājuši tradīcijas un reliģiju — [[sunnītu islāms|sunnītu islāmu]]?
* ... '''[[Terorakts Maskavas apgabalā (2024)|terorakts Maskavas apgabalā 2024. gada 22. martā]]''', kad teroristi no grupējuma [[Islāma valsts — Horasānas province|ISIS—K]] koncertzālē ''Crocus City Hall'' nogalināja vismaz 145 cilvēkus, bija viens no lielākajiem teroristu uzbrukumiem mūsdienu [[Krievijas vēsture|Krievijas vēsturē]], atpaliekot tikai no [[Teroristu uzbrukums Beslanā|terorakta Beslanā 2004. gadā]]?
* ... '''[[Pirmais Sudānas pilsoņu karš|Pirmajā Sudānas pilsoņu karā]]''', kas ilga no 1955. līdz 1972. gadam, 17 gadu laikā gāja bojā līdz 1 miljonam cilvēku?

[[Attēls:Wow signal.jpg|border|right|50px]]
* ... lai gan '''[[Wow! signāls|''Wow!'' signālam]]''' nebija nosakāmas [[modulācija]]s — paņēmiena, ko izmanto informācijas pārraidīšanai pa [[radioviļņi]]em —, tas joprojām ir labākais kandidāts uztvertai ārpuszemes radio pārraidei, kāds jebkad ir atklāts &lt;small&gt;(attēlā signāls attēlots kā &quot;6EQUJ5&quot;, reģistrēts [[Ohaio (štats)|Ohaio štatā]] [[1977. gads|1977. gadā]])&lt;/small&gt;?
* ... [[Normandijas hercogs|Normandijas hercoga]] '''[[Roberts I Lielais|Roberta I Lielā]]''' attiecībās ar konkubīni Arletu no Felēzes dzima pirmais [[Normandiešu dinastija]]s [[Anglijas karalis]] [[Viljams I Iekarotājs]], bet tā kā viņa vecāki nebija laulājušies, tad Viljams bija ārlaulībā dzimis un tika iesaukts par &quot;bastardu&quot;?
* ... 2024. gada februārī [[ASV]] [[diplomāts]] un amatieris [[ornitologs]] '''[[Pīters Kestners]]''' kļuva par pirmo cilvēku, kurš redzējis 10 000 [[putni|putnu]] sugu jebkur pasaulē?

[[Attēls:Famagusta 01-2017 img14 Lala Mustafa Pasha Mosque.jpg|border|right|50px]]
* ... [[viduslaiki|viduslaikos]] mūsdienu [[Ziemeļkipra|Ziemeļkiprā]] esošā '''[[Famagusta]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija [[Kipra]]s svarīgākā ostas pilsēta un vārti tirdzniecībai ar [[Levante]]s ostām, no kurām [[Zīda ceļš|Zīda ceļa]] tirgotāji veda savas preces uz [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]]?
* ... 2022. gadā pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukuma Ukrainā]] '''[[Eiropas Brīvā apvienība|Eiropas Brīvās apvienības]]''' biedre no [[Latvija]]s [[Tatjana Ždanoka]] [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamentā]] balsoja pret rezolūciju, kas nosodīja [[Krievija|Krieviju]] un vēlāk ar abpusēju vienošanos pameta partiju, jo viedokļi par karu Ukrainā krasi atšķirās?
* ... '''[[Burtnieka drumlinu lauks]]''' satur ap 1430 [[drumlins|drumlinu]] vaļņu, kas ir īpaši izteikti dienvidos no [[Burtnieks|Burtnieka ezera]] un ir savstarpēji paralēli orientēti ziemeļrietumu-dienvidaustrumu virzienā?

[[Attēls:Santana Acer Arena (5558151833) (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... 2023. gadā žurnāls ''Rolling Stone'' nosauca [[Meksika|Meksikā]] dzimušo '''[[Karloss Santana|Karlosu Santanu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; par 11. visu laiku izcilāko [[ģitārists|ģitāristu]]?
* ... [[Indija]]s [[futbols|futbola]] [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Sunils Čhetri]]''' ir ceturtais [[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 50 vai vairāk vārtu guvumiem starptautiskā līmenī|visvairāk vārtus guvušais spēlētājs izlašu līmenī]] ar 95 vārtiem, tāpat viņš ir visvairāk spēļu aizvadījušais un labākais vārtu guvējs [[Indijas futbola izlase|Indijas izlasē]]?
* ... uzņēmējs '''[[Jāzeps Šņepsts]]''', kurš 2024. gadā kļuva plaši atpazīstams medijos ar nomedīta [[Baltais degunradzis|baltā degunradža]] fotogrāfiju, 1998. gadā bija [[Andris Šķēle|Andra Šķēles]] veidotās [[Tautas partija]]s dibinātāju skaitā un no tās saraksta tika [[7. Saeimas vēlēšanas|ievēlēts]] [[7. Saeima|7. Saeimā]]?

[[Attēls:Chamaedaphne calyculata 1 (5097220701).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[ārkausa kasandra]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sastopama nevienmērīgi: diezgan bieži Austrumlatvijā, kamēr valsts rietumu daļā nav sastopama, jo Latviju šķērso sugas [[Eiropa]]s areāla rietumu robeža?
* ... 2018. gadā ''Legendary Pictures'' nolīga režisoru [[Denī Vilnēvs|Denī Vilnēvu]] filmēt [[Frenks Herberts|Frenka Herberta]] romāna &quot;Kāpa&quot; divu daļu adaptāciju; pirmā daļa &quot;[[Kāpa (2021. gada filma)|Kāpa]]&quot; bija komerciāli veiksmīga, un no 2022. gada jūlija līdz decembrim uzņemta filma '''&quot;[[Kāpa: Otrā daļa]]&quot;''', kas iznāca [[2024. gads kino|2024. gadā]]?
* ... [[2004. gads|2004. gadā]] '''[[hutieši]]''' sāka bruņotu sacelšanos pret [[Jemena]]s valdību un kopš [[2015. gads|2015. gada]] piedalās [[Jemenas pilsoņu karš|Jemenas pilsoņu karā]], kontrolējot gandrīz visu Jemenas ziemeļu daļu; viņi saņem militāru un finansiālu atbalstu no [[Irāna]]s un tās sabiedrotajiem ''[[Hezbollah]]''?

[[Attēls:Praga 11.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Varšavas pakta iebrukums Čehoslovākijā]]''', kas sākās [[1968. gads|1968. gada]] 21. augustā un izbeidza [[Prāgas pavasaris|Prāgas pavasari]], lai arī notika bez kaujām, tomēr prasīja 108 [[Čehoslovākija]]s pilsoņu dzīvības, tāpat bojāgājušie bija iebrūkošā karaspēka sastāvā &lt;small&gt;(attēlā padomju tanki [[T-55]] operācijas &quot;Donava&quot; laikā)&lt;/small&gt;?
* ... 2000. gadā Starptautiskās Handbola federācijas veiktās aptaujas rezultātā [[ukraiņi|ukrainieti]] '''[[Zinaīda Turčina|Zinaīdu Turčinu]]''' atzina par 20. gadsimta labāko [[handboliste|handbolisti]]?
* ... saskaņā ar [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] izlūkdienestu aplēsēm [[1919. gads|1919. gada]] jūnijā '''[[Baltā armija (Krievijas pilsoņu karš)|Balto armiju]]''', kas cīnījās pret Sarkano armiju [[Krievijas pilsoņu karš|Krievijas pilsoņu karā]], skaitliskais sastāvs sasniedza maksimumu — gandrīz 683 000 karavīru, bet kopējais skaits kopā ar palīgvienībām varēja pārsniegt 1 023 000 cilvēku?

[[Attēls:Charlotte Amalie 1.jpg|border|right|50px]]
* ... pirmais eiropietis, kurš atklāja '''[[Sentomasa|Sentomasas salu]]''' [[Virdžīnu salas|Virdžīnu salās]], bija [[Kristofors Kolumbs]] [[1493. gads|1493. gada]] 14. novembrī, sava otrā ceļojuma laikā &lt;small&gt;(attēlā [[ASV Virdžīnas|ASV Virdžīnu]] galvaspilsēta [[Šarlote Amālija]])&lt;/small&gt;?
* ... [[Anglija]]s [[futbols|futbola]] [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargam]] [[Pīters Šiltons|Pīteram Šiltonam]] pieder rekords par '''[[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 1000 vai vairāk oficiāli aizvadītām spēlēm|visvairāk aizvadītajām spēlēm]]''', nospēlējot vairāk nekā 1400 spēles?
* ... '''[[vāciešu apmešanās uz austrumiem]]''' turpinājās līdz pat [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām, un vēsturnieki 19. gadsimtā šo virzienu definēja vispārpieņemtajā nosaukuma versijā — '''''[[Drang nach Osten]]'''''?

[[Attēls:Nīgrandes luterāņu baznīca7.jpg|border|right|50px]]
* ... [[1775. gads Latvijā|1775. gadā]] [[Nīgrande|Pīlesmiesta]] koka baznīcas vietā uzcēla mūra '''[[Nīgrandes luterāņu baznīca|luterāņu baznīcu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas saglabājusies līdz mūsu dienām?
* ... [[Latvija]]s [[mazumtirdzniecība]]s tīkls '''&quot;[[LaTS]]&quot;''', ko pārvalda uzņēmums &quot;Latvijas tirgotāju savienība&quot;, apvieno aptuveni 270 uzņēmumus ar vairāk nekā 700 tirdzniecības vietām?
* ... '''[[Polijas baltkrievi]]''' ir viena no lielākajām [[Mazākumtautība|mazākumtautībām]] valstī, saskaņā ar 2021. gada [[tautas skaitīšana]]s datiem [[Polija|Polijā]] dzīvoja 56 607 [[baltkrievi]], no kuriem aptuveni 17 325 mājās lietoja [[Baltkrievu valoda|baltkrievu valodu]]?

[[Attēls:Talihaerm J. – Biathlon 2023 Nove Mesto 8557.jpg|border|right|50px]]
* ... [[2024. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2024. gada Pasaules čempionātā biatlonā]] [[Nove Mesto Morāvijā|Nove Mesto]] '''[[Johanna Taliherma]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, Regina Ermitsa, [[Tūli Tomingasa]] un Suzana Kilma izcīnīja 4. vietu stafetē, kas bija [[Igaunija]]s visu laiku augstākais rezultāts šajā disciplīnā?
* ... '''[[Somijas zviedri]]''' ir valsts lielākā lingvistiskā [[minoritāte]], kuras tiesības ir oficiāli nostiprinātas [[Somijas konstitūcija|Somijas konstitūcijā]]?
* ... [[1996. gads|1996. gadā]] '''[[Baltkrievijas Konstitūcija]]''' tika grozīta, pamatojoties uz referenduma rezultātiem, pārdalot pilnvaras par labu izpildvarai un [[Baltkrievijas prezidents|prezidentam]], turklāt konstitūcijā nostiprināja [[Krievu valoda|krievu]] un [[Baltkrievu valoda|baltkrievu]] valodu vienlīdzību, kas izrietēja no [[1995. gada referendums Baltkrievijā|1995. gada referenduma]]?

[[Attēls:Muhammad Ahmad.jpg|border|right|50px]]
* ... Mahdistu valsts [[Sudāna|Sudānā]] dibinātāja un līdera '''[[Muhameds Ahmeds|Muhameda Ahmeda]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš [[1881. gads|1881. gadā]] pasludināja sevi par [[mesija|mesiju]], dēls Abdelrahmans al Mahdī bija viens no [[Angļu-ēģiptiešu Sudāna]]s redzamākajiem politiķiem un tās premjerministrs, bet mazmazdēls Sadiks al Mahdī bija Sudānas premjerminists 20. gadsimta 60. un 80. gados?
* ... 2002. gadā [[Lietuva]]s [[mazumtirdzniecība]]s tīkla uzņēmumu grupa '''''[[Aibė]]''''' paplašinājās uz [[Latvija|Latviju]]?
* ... [[basketbols|basketbola]] [[treneris]] '''[[Edmunds Valeiko]]''' kā spēlētājs ir aizvadījis 90 spēles [[Latvijas basketbola izlase|Latvijas basketbola izlasēs]], tās sastāvā piedaloties trijos [[Eiropas čempionāts basketbolā|Eiropas čempionāta]] finālturnīros?

[[Attēls:Flag of Wales.svg|border|right|50px]]
* ... tāpat kā daudzu [[heraldika]]s figūru gadījumā, precīzs [[pūķis|pūķa]] attēlojums '''[[Velsas karogs|Velsas karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nav standartizēts likumā, un tam ir daudz atveidojumu?
* ... politiskais termins '''[[Finlandizācija]]''' parādījās 20. gadsimta otrajā pusē, lai raksturotu [[Padomju Savienība]]s un [[Somija]]s attiecības pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]?
* ... vienīgais [[futbolists]], kurš cēlies ārpus [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] un ir '''[[Anglijas futbola Premjerlīgā 500 vai vairāk spēļu aizvadījušo spēlētāju uzskaitījums|aizvadījis 500 Premjerlīgas spēles]]''', ir [[Austrālija]]s vārtsargs [[Marks Švarcers]]?

[[Attēls:2008-01-28 Tague Bay St. Croix.jpg|border|right|50px]]
* ... pirmais eiropietis, kurš apmeklēja [[Virdžīnu salas|Virdžīnu salās]] esošo '''[[Sentkroisa|Sentkroisas salu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, bija [[Kristofors Kolumbs]] [[1493. gads|1493. gada]] 14. novembrī, sadursmes starp [[spāņi]]em un karībiem Sentkroisā bija vēsturē pirmais dokumentētais militārais konflikts starp spāņiem un [[Jaunā pasaule|Jaunās pasaules]] iedzīvotājiem?
* ... '''[[neitralitāte]]''' [[Starptautiskās tiesības|starptautiskājās tiesībās]] nozīmē nepiedalīšanos [[Karš|karā]], bet miera laikā tas nozīmē atteikšanās un nepiedalīšanās militāri politiskos blokos, kā arī militāro arsenālu un budžeta izdevumu samazināšana?
* ... '''[[šerifs|šerifa]]''' amats radies 11. gadsimta [[Anglija|Anglijā]] un sākotnēji tas bijis [[monarhs|monarha]] pilnvarotais pārstāvis [[grāfiste|grāfistē]] (šīrā) un bija atbildīgs par kārtības nodrošināšanu, karaspēka draudzes mobilizēšanu, kā arī bija iesaistīts [[nodokļi|nodokļu]] ievākšanā?

[[Attēls:Casu Marzu cheese.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Kasu marcu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir tradicionāls [[Sardīnija]]s [[aita]]s [[piens|piena]] [[siers]] ar dzīviem kukaiņu [[Kāpurs|kāpuriem]]; daži cilvēki dod priekšroku kāpuru noņemšanai pirms ēšanas, bet citi ēd tos kopā ar sieru, tomēr kāpuri var izdzīvot cilvēka [[zarnas|zarnās]], izraisot enterālu saslimšanu?
* ... [[Japāna]]s transportlīdzekļu ražotājs '''''[[Suzuki Motor Corporation]]''''' sāka darbību 1909. gadā kā [[Zīds|zīda]] un [[kokvilna]]s [[Stelles|aušanas steļļu]] ražotājs?
* ... tā kā '''[[siltumvadīšana|siltumvadīšanu]]''' veicina [[Temperatūra|temperatūru]] starpība, izolētā sistēmā apgabali ar sākotnēji atšķirīgu temperatūru siltuma vadīšanas ceļā tieksies uz termodinamisko līdzsvaru (konstantu temperatūru)?

[[Attēls:20230211 FIS Ski Jumping World Cup Women Hinzenbach Nika Prevc 850 6801.jpg|border|right|50px]]
* ... [[2025. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|2025. gada Pasaules čempionāta]] uzvarētājas [[Tramplīnlēkšana|tramplīnlēkšanā]] lēcienos gan no parastā, gan lielā tramplīna [[slovēņi|slovēniete]]s '''[[Nika Prevca|Nikas Prevcas]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; trīs brāļi [[Peters Prevcs|Peters]], [[Cene Prevcs|Cene]] un Domens arī ir tramplīnlēcēji?
* ... amerikāņu [[basketbolists]] '''[[Gregs Vitingtons]]''', kurš [[Latvija]]s kluba [[Rīgas VEF]] sastāvā 2024. gadā kļuva par [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionu, ir aizvadījis četras spēles [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālajā basketbola asociācijā]], spēlējot [[Denveras &quot;Nuggets&quot;]]?
* ... [[2016. gads Latvijā|2016. gadā]] [[Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte]] '''[[Ketleru atsegums|Ketleru atsegumu]]''' [[Venta]]s labajā krastā izvēlējās par [[Gada ģeovieta Latvijā|Gada ģeovietu Latvijā]]?

[[Attēls:Monument pedestal Krates victory S399 ancient agora museum Athens.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[kvadriga|kvadrigu]]''' sacensības rīkoja [[Antīkās olimpiskās spēles|antīkajās olimpiskajās spēlēs]] un citās sakrālajās svinībās, un tās uzskatīja par [[sengrieķu mitoloģija|gieķu dievu]] transporta līdzekli, kā arī tās attēlotas uz dažādām vāzēm un mākslinieciskos bareljefos &lt;small&gt;(attēlā kvadriga uz pjedestāla piemineklim, veltītam uzvarai Panatēnu spēlēs)&lt;/small&gt;?
* ... kopš 2022. gada [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīga]]s komandā [[RFS]] spēlējošais [[Serbi|serbu]] [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Stefans Paničs]]''' ir aizvadījis vienu spēli [[Serbijas futbola izlase|Serbijas futbola izlasē]], bet 2018., 2019. un 2020. gadā uzvarējis Latvijas Virslīgā ar ''[[Riga FC]]'' komandu?
* ... uzņēmēja no [[Londona]]s '''[[Rūta Belvila]]''', tāpat kā viņas māte un tēvs iepriekš, no 19. gadsimta beigām līdz 1940. gadam pārdeva cilvēkiem laiku, katru dienu iestatot pulksteni pēc [[Griničas laiks|Griničas laika]], kā rādīja Griničas pulkstenis, un pēc tam ļaujot klientiem apskatīt pulksteni un pieregulēt savējo?

[[Attēls:Akhmed Zakayev (2018).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Ahmeds Zakajevs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kopš 2007. gada ir [[Ičkērijas Čečenu Republika]]s trimdas valdības premjerministrs?
* ... '''[[2024. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2024. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' laboti divi pasaules rekordi: [[400 metri|400 metru skrējienā]] to paveica [[Nīderlande]]s sprintere [[Femke Bola]] (49,17 sekundes), bet 60 metru barjerskrējienā pasaules rekordu sasniedza Bahamu Salu pārstāve Devina Čārltone (7,65 sekundes)?
* ... lielākās '''[[oguzu valodas]]''' pēc runātāju skaita ir [[turku valoda]] (90 miljoni runātāju), [[azerbaidžāņu valoda]] (24 miljoni) un [[turkmēņu valoda]] (6,5 miljoni)?

[[Attēls:Zanda Martens MdB, SPD Fraktion im Bundestag.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Latvieši|latviešu]] izcelsmes [[Vācija]]s politiķe un juriste '''[[Zanda Martena]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par [[Bundestāgs|Vācijas Bundestāga]] deputāti 2021. gada vēlēšanās?
* ... amerikāņu sākotnējais iebrukums [[Okinava (sala)|Okinavā]] [[1945. gads|1945. gada]] 1. aprīlī bija [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] lielākais amfībiju uzbrukums [[Klusā okeāna karš|Klusā okeāna karadarbības teātrī]]; kopā '''[[Okinavas kauja]]''' starp [[ASV]] un [[Japāna]]s spēkiem ilga 82 dienas no 1945. gada 1. aprīļa līdz 22. jūnijam?
* ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānā]] starp [[Ķeltu jūra|Ķeltu jūru]] ziemeļos un [[Lamanšs|Lamanšu]] dienvidos, 40 km no [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānija]]s salas galējā dienvidrietumu punkta esošajās '''[[Sili salas|Sili salās]]''' ir novērojami līdz 6 m augsti [[paisums|paisumi]], bet bēguma laikā pa seklajiem jūrasšaurumiem ar kājām iespējams nokļūt no vienas salas uz otru?

[[Attēls:Cristiano Ronaldo playing for Al Nassr FC against Persepolis, September 2023 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Portugāles futbola izlase|Portugāles]] futbolistam [[Krištianu Ronaldu]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pieder rekords ar 137 '''[[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 50 vai vairāk vārtu guvumiem starptautiskā līmenī|vārtu guvumiem starptautiskā līmenī]]'''?
* ... pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] un [[iedzīvotāju blīvums|blīvuma]] '''[[Luksemburgas kantons]]''' ir pirmais kantons [[Luksemburga|Luksemburgā]]?
* ... [[2022. gads Latvijā|2022. gada]] 22. septembrī [[Saeima]] atbalstīja zvēraudzēšanas aizlieguma likumprojektu, kas Saeimā nonāca pēc biedrības '''&quot;[[Dzīvnieku brīvība]]&quot;''' iniciatīvas, no [[2028. gads Latvijā|2028. gada]] 1. janvāra aizliedzot audzēt un turēt dzīvniekus, ja to audzēšanas vai turēšanas vienīgais vai galvenais nolūks ir [[kažokāda|kažokādu]] ieguve?

[[Attēls:Lejeune - Bataille de Marengo.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Otrās koalīcijas karš (1799—1802)|Otrās koalīcijas kara]] {{dat|1800|06|14|lok}} '''[[Marengo kauja]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; rezultātā [[Hābsburgu monarhija|austrieši]] bija spiesti izvest karaspēku no [[Lombardija]]s, bet [[Napoleons Bonaparts|Napoleons]] iekšpolitiski nostiprināja savas pozīcijas kā [[Francijas Pirmā republika|Francijas Pirmās republikas]] pirmais konsuls?
* ... 6. gadsimtā plašāko ekspansiju sasniegušais '''[[Tjurku kaganāts]]''' ir viena no lielākajām valstīm pasaules vēsturē?
* ... '''[[nogaju valoda]]''' ir viena no [[Krievijas Federācija]]s [[Dagestāna]]s un [[Karačaja-Čerkesija|Karačajas-Čerkesijas]] [[valsts valoda|oficiālajām valodām]]?

[[Attēls:Mattarella Milei 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Argentīnas prezidents]] '''[[Havjers Milejs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pazīstams ar savu ekstraordināro personību un aktīvo klātbūtni medijos, bet politiski viņu raksturo kā [[Labēja politika|labējo]] [[Populisms|populistu]] un labējo [[Libertisms|libertārieti]], kas atbalsta ''[[laissez-faire]]'' ekonomiku, pieskaņojot [[Minarhisms|minarhisma]] un [[Anarhokapitālisms|anarhokapitālisma]] principus?
* ... '''''[[Absolut Vodka]]''''' ir trešais lielākais [[Alkoholiskie dzērieni|alkoholisko dzērienu]] zīmols pasaulē aiz ''Bacardi'' un ''Smirnoff''?
* ... pēc pēdējā [[hercogs|hercoga]] nāves [[1884. gads|1884. gadā]] '''[[Braunšveigas hercogiste]]''' faktiski kļuva par [[Prūsijas Karaliste|Prūsijas]] provinci, un par reģentu kļuva kāds no Prūsijas valdošā [[Hoencollernu dinastija|Hohenzollernu nama]] locekļiem?

[[Attēls:Alan Shearer 2008.jpg|border|right|50px]]
* ... 1995.—1996. gada sezonā [[Alans Šīrers]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par pirmo [[futbolists|futbolistu]], kurš '''[[Anglijas futbola Premjerlīgā 100 vai vairāk vārtus guvušo spēlētāju uzskaitījums|guvis 100 vārtus Premjerlīgā]]''', un viņam pieder rekords par vismazāk aizvadītajām spēlēm, lai sasniegtu šo skaitli, to paveicot 124 spēlēs?
* ... '''[[Apvienotās Karalistes ekonomika]]s''' vadošā nozare ir [[Pakalpojums|pakalpojumu nozare]], kurā vadošo lomu ieņem finanšu komponents?
* ... tiek uzskatīts, ka '''[[tausūgi]]''' ir ieceļojuši [[Sulu arhipelāgs|Sulu arhipelāgā]] 11.—13. gadsimtā no [[Mindanao]] ziemeļaustrumiem, kas izskaidro '''[[tausūgu valoda]]s''' radniecību ar [[visaju valodas|visaju valodām]]?

[[Attēls:20210529 Lands End-9.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānija]]s galējais dienvidrietumu punkts '''[[Lendsends]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir veidots no stāvām [[granīts|granīta]] klintīm, un tas ir populārs [[tūrisms|tūrisma]] galamērķis?
* ... [[Larss fon Trīrs|Larsa fon Trīra]] filmas '''&quot;[[Dejotāja tumsā]]&quot;''' pirmizrāde notika {{Dat|2000|5|17|5=bez}} [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivālā]], kur tā saņēma festivāla augstāko apbalvojumu — [[Zelta palmas zars|Zelta palmas zaru]], bet galvenās lomas atveidotāja [[Bjorka]] saņēma arī festivāla labākās aktrises balvu?
* ... viens no paleoģenētikas pamatlicējiem [[Zviedrija]]s ģenētiķis '''[[Svante Pēbo]]''' 2022. gadā ieguva [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā]] &quot;par viņa atklājumiem izzudušo [[Hominīni|hominīnu]] genoma un cilvēka evolūcijas pētījumos&quot;?

[[Attēls:Acorn Squirrel.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[ozolzīles|ozolu zīles]]''' ir pārāk smagas, lai tās varētu izplatīt [[vējš]], tāpēc dabā tās var nonākt jaunā augšanas vietā tikai ar dzīvnieku palīdzību; noderīga loma ir tiem zīdītājiem un putniem, kuri, veidodami barības krājumus ziemai, zīles ierok augsnē, bet dažādu iemeslu dēļ tās neapēd, piemēram [[sīlis|sīļi]], [[parastā vāvere|vāveres]], [[meža klaidoņpele]]s &lt;small&gt;(attēlā vāvere ar zīli)&lt;/small&gt;?
* ... pateicoties uzlabotajām sēklu tīrīšanas metodēm, [[Eiropa|Eiropā]] '''[[vītņu dedestiņa]]''' lielākoties ir izskausta no labības kultūrām, kur to sēklu piejaukums novāktajai ražai ir kaitīgs, jo tās cilvēku uzturā vai [[Lopbarība|lopbarībā]] ir indīgas?
* ... 20. gadsimta 60. gados no '''[[Valmieras lidlauks|Valmieras lidlauka]]''' veikti arī pasažieru lidojumi uz [[Rīga|Rīgu]], [[Daugavpils|Daugavpili]], [[Rēzekne|Rēzekni]], [[maskava|Maskavu]], [[adlera|Adleru]], [[Simferopole|Simferopoli]] un [[Miņeraļnije Vodi]], kā arī citām pilsētām?

== Faktu ieteikumi (vēl neizmantotie, jaunos likt apakšā) ==

&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Valarie Allman higher resolution.jpg|border|right|150px]]
* ... {{oss|V=2020|L=L}} [[Tokija|Tokijā]], kas notika 2021. gadā, jau pirmajā mēģinājumā raidot disku 68,98 metrus tālu, amerikāņu [[diska mešana|diska metēja]] '''[[Valerija Olmena]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par olimpisko čempioni; pēc tam viņa uzvarējusi arī {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]] un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā]] [[Tokija|Tokijā]]?
* ... '''[[Latvijas Universitātes Medicīnas un dzīvības zinātņu fakultāte]]''' tika izveidota [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]], apvienojot [[Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultāte|Bioloģijas fakultāti]], [[Latvijas Universitātes Ķīmijas fakultāte|Ķīmijas fakultāti]] un [[Latvijas Universitātes Medicīnas fakultāte|Medicīnas fakultāti]]?
* ... '''[[aplenkums|aplenkumi]]''' bieži ir saistīti ar smagām humānajām sekām; [[civiliedzīvotāji]]em, kuri tiek iesprostoti aplenktajā teritorijā, var nākties izturēt [[bads|badu]], [[slimība]]s un nemitīgu apšaudi, radot milzīgus cilvēku zaudējumus?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Northampton Guildhall 01.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Northemptona]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no lielākajām [[Anglija]]s mazpilsētām (''town''), kurai nav un nekad nav bijis lielpilsētas (''city'') statusa?
* ... [[2018. gads kino|2018. gadā]] par visu laiku ienesīgāko '''[[biogrāfiskā filma|biogrāfisko filmu]]''' kļuva &quot;[[Bohēmista rapsodija]]&quot;, bet [[2023. gads kino|2023. gadā]] to apsteidza filma &quot;[[Openheimers (filma)|Openheimers]]&quot;?
* ... [[2025. gads Latvijā|2025. gadā]] '''[[Latvijas jauniešu galvaspilsēta]]''' ir [[Liepāja]], kas ir vienīgā pilsēta, kas šādu godu izpelnījusies divreiz?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Belka and Strelka 2020 stamp of Transnistria 2.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Padomju Savienība|padomju]] [[Suņi kosmosā|kosmosa suņi]] '''[[Belka un Strelka]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[pastmarka|pastmarkā]])&lt;/small&gt; kļuva slaveni kā pirmie dzīvnieki, kas veiksmīgi atgriezās uz [[Zeme]]s pēc lidojuma [[kosmiskā telpa|kosmosā]]?
* ... [[angļi|angļu]] kuģu kurinātājs '''[[Arturs Džons Prīsts]]''' ieguva slavu kā nenogremdējams jūrnieks, jo izdzīvoja piecās kuģu katastrofās, kas beidzās ar kuģu nogrimšanu vai nopietnām avārijām, tostarp &quot;[[Titāniks|Titānika]]&quot; bojāejā?
* ... '''[[Serbijas ūdenspolo izlase|Serbijas vīriešu ūdenspolo izlase]]''' tiek uzskatīta par vienu no veiksmīgākajām vīriešu [[ūdenspolo]] komandām pasaulē, kas izcīnījusi medaļas visos olimpiskajos turnīros, kuros ir piedalījusies, tostarp trīs zeltus, kā arī ir vairākkārtēja pasaules un Eiropas čempione?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Beatrice Chebet 5000m women final 2 Oregon 2022 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Kenija]]s [[vieglatlēte]], garo distanču skrējēja '''[[Beatrise Čebeta]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pašreizējā [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordiste]] [[5000 metri|5000 metru]] un [[10 000 metri|10 000 metru]] distancē, un abās šajās distancēs uzvarēja arī {{oss|V=2024|L=L}} un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā]]?
* ... 1997. gada [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karaliste]] [[kinokomēdija]] '''&quot;[[Visu vai neko]]&quot;''' par sešiem bez darba esošiem vīriešiem, kuri, lai nopelnītu naudu, nolemj izveidot savu [[striptīzs|striptīza]] šovu, guva lielus finansiālus panākumus un kritiķu atzinību, nopelnot vairāk nekā 250 miljonus [[ASV dolārs|ASV dolāru]] pie tikai 3,5 miljonu dolāru budžeta?
* ... '''[[Taraškevica|Taraškevicu]]''' oficiāli lietoja līdz [[1933. gads|1933. gadam]], kad [[Baltkrievijas PSR]] veica [[baltkrievu valoda]]s pareizrakstības reformu, ieviešot tā saukto narkamauku, bet mūsdienās klasisko pareizrakstību joprojām neformāli lieto [[Baltkrievija|Baltkrievijā]] un [[baltkrievi|baltkrievu]] [[diaspora]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Icon of Saint Methodius, The Holy Mount of Grabarka.png|border|right|150px]]
* ... [[Austrumromas impērija|bizantiešu]] [[misionārs]] '''[[Svētais Metodijs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kopā ar savu brāli [[Svētais Kirils|Svēto Kirilu]] ir ievērojami ar to, ka izveidoja [[glagolica]]s alfabētu, kas bija pirmais rakstības veids [[Slāvu valodas|slāvu valodām]], un veicināja [[kristietība]]s izplatīšanu [[slāvi|slāvu tautu]] vidū?
* ... '''[[Ukrainas iebrukums Kurskas apgabalā (2024)|Ukrainas iebrukumā Kurskas apgabalā]]''' līdz 2024. gada 20. augustam [[Ukrainas bruņotie spēki|Ukrainas bruņoto spēku]] kontrolē [[Krievijas Federācija]]s [[Kurskas apgabals|Kurskas apgabalā]] atradās aptuveni 1250 km² plaša teritorija, tostarp lielākā daļa '''[[Sudžas rajons|Sudžas rajona]]''', uzsākot '''[[Kurskas apgabala okupācija (2024—2025)|Kurskas apgabala daļas okupāciju]]'''?
* ... apmēram 2640 kilometru garā '''[[Djuranda līnija]]''' joprojām ir pretrunīgs jautājums starp [[Afganistāna|Afganistānu]] un [[Pakistāna|Pakistānu]], īpaši tāpēc, ka līnija sadala [[Puštuni|puštunu]] tautu, kas dzīvo abās robežas pusēs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dienvidu fasāde.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[1671. gads Latvijā|1671. gadā]]''' tika uzcelta [[Durbes muiža|Durbes pils]] ēka [[tukums|Tukumā]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Baltkrievijas Valsts drošības komiteja]]''' ir tiešs [[PSRS]] laiku [[KGB]] pēctecis, un tai ir liela nozīme [[Baltkrievijas prezidents|prezidenta]] [[Aļaksandrs Lukašenka|Aļaksandra Lukašenkas]] režīma stiprināšanā?
* ... [[Gruzija]]s [[šāvēja]] '''[[Nino Salukvadze]]''' ir 10 reizes piedalījusies [[olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]], kas ir rekordskaits starp sportistēm sievietēm, un starp visiem sportistiem dala pirmo vietu ar [[Kanāda]]s [[jāšana|jātnieku]] [[Īans Milars|Īanu Milaru]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:CSIRO ScienceImage 2992 The Giant Tiger Prawn.jpg|border|right|200px]]
* ... izteikti svītrainās '''[[tīģergarnele]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; parasti ir pelēcīgi zilā krāsā, taču pēc gatavošanas tās kļūst rozā vai sarkanīgas?
* ... '''[[ASV Konstitūcijas četrpadsmitais labojums]]''' tika pieņemts [[1868. gads|1868. gadā]] pēc [[Amerikas pilsoņu karš|Pilsoņu kara]], lai nodrošinātu vienlīdzīgas tiesības visiem [[ASV]] iedzīvotājiem, īpaši bijušajiem [[Verdzība ASV|vergiem]], un nostiprinātu pilsoņu tiesības?
* ... '''[[2024.—2025. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2024.—2025. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezonā]]''' ''[[Liverpool FC]]'' četras spēles pirms sezonas beigām otro reizi kļuva par [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgas]] čempioniem, bet kopumā komanda ir izcīnījusi 20 Anglijas čempionu titulus, atkārtojot ''[[Manchester United FC|Manchester United]]'' rekordu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Hamish Kerr - Diamond League Rabat 2025.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Jaunzēlande]]s [[augstlēcējs]] '''[[Hamišs Kers]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja zelta medaļu {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]]: viņam bija vienāds rezultāts ar amerikāņu augstlēcēju Šelbiju Makjūenu, abiem pārvarot 2,36 metrus un izmantojot vienādu mēģinājumu skaitu, tādēļ notika pārlēkšana, kurā Kers pārlēca 2,34 m augstumu, bet Makjūens to nepārleca?
* ... 1982. gada [[Sidnijs Polaks|Sidnija Polaka]] [[Satīra|satīriskā]] [[Romantiskā filma|romantiskā]] [[kinokomēdija]] '''&quot;[[Sirdspuķīte]]&quot;''' tika nominēta [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]i desmit kategorijās, saņemot to kategorijā &quot;[[Labākā aktrise otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā aktrise otrā plāna lomā]]&quot; ([[Džesika Lenga]])?
* ... nestoriešu [[mūks]] '''[[Rabans Sauma]]''' ir vienīgais [[Mongoļu impērija]]s ceļotājs, kurš atstājis piezīmes par savu ceļojumu uz [[Eiropa|Eiropu]]; viņš bija [[Marko Polo]] laikabiedrs, un viņa pieredze tiek salīdzināta ar venēciešu ceļotāja paveikto, taču no pretējā, [[Āzija]]s, skaptpunkta?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:ベールイドーム.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[1993. gada konstitucionālā krīze Krievijā]]''' eskalēja pavasarī, kad Augstākā Padome mēģināja samazināt [[Krievijas prezidenti|Krievijas prezidenta]] pilnvaras un nostiprināt savu kontroli pār valsti, un kulminēja 3.—4. oktobrī, kad prezidenta [[Boriss Jeļcins|Borisa Jeļcina]] spēki apšaudīja parlamenta ēku &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[ASV Konstitūcijas trīspadsmitais labojums]]''' tika pieņemts [[1865. gads|1865. gadā]] un oficiāli izbeidza [[Verdzība ASV|verdzību ASV]]?
* ... pēc '''[[Krievijas galvaspilsētas pārcelšana no Petrogradas uz Maskavu|Krievijas galvaspilsētas pārcelšanas no Petrogradas uz Maskavu]]''' [[1918. gads|1918. gada]] 12. martā [[Maskava]] kļuva par jauno [[Padomju Krievija]]s un vēlāk [[Padomju Savienība]]s galvaspilsētu un saglabāja šo statusu arī pēc [[PSRS sabrukums|PSRS sabrukuma]] kā [[Krievija|Krievijas Federācijas]] [[galvaspilsēta]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Grant Holloway FBK Games 2023.jpg|border|right|200px]]
* ... {{oss|V=2024|L=G}} čempions un trīskārtējais [[Pasaules čempionāts vieglatlētikā|pasaules čempions]] [[110 metru barjerskrējiens|110 metru barjerskrējienā]] '''[[Grānts Holovejs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; 2021. gadā laboja [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordu]] 60 metru barjerskrējienā telpās, kas kopš 1994. gada piederēja [[Kolins Džeksons|Kolinam Džeksonam]]?
* ... 1999. gada [[Pedro Almodovars|Pedro Almodovara]] filma '''&quot;[[Viss par manu māti]]&quot;''' saņēma [[72. Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]] kategorijā &quot;[[Labākā starptautiskā spēlfilma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma svešvalodā]]&quot;, kā arī līdzīgas kategorijas [[Zelta globusa balva|Zelta globusa balvu]] un [[BAFTA kino balva|BAFTA kino balvu]]?
* ... [[2025. gads kino|2025. gada]] janvārī [[Gints Zilbalodis|Ginta Zilbaloža]] [[animācijas filma]] '''&quot;[[Straume (filma)|Straume]]&quot;''' kļuva par visu laiku visvairāk skatīto filmu [[Latvija]]s kinoteātros, pārspējot [[Dzintars Dreibergs|Dzintara Dreiberga]] filmu &quot;[[Dvēseļu putenis (filma)|Dvēseļu putenis]]&quot;?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Nysier Brooks @ BC Samara (2024-11-10)-0 2.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Naisīrs Brukss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš kopā ar [[VEF Rīga]] kļuva par [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionu 2023. gadā, kļūstot arī par finālsērijas labāko spēlētāju, pēc tam spēlējis arī no starptautiskās sporta aprites izslēgtās [[Krievija]]s klubā ''BK Samara''?
* ... [[Nordeķu muiža]]s parka izveide tiek datēta ar 18.—19. gadsimtu miju; [[Rīga]]i attīstoties un izplešoties, muižas zemes sadalīja apbūves gabalos, atstājot neapbūvētu tikai teritoriju ap muižas centru, kas ir mūsdienu '''[[Nordeķu parks]]'''?
* ... pirms [[Laika]]s, kura nomira dažas stundas pēc pacelšanās ar kosmosa kuģi ''[[Sputnik-2]]'', [[Padomju Savienība]] jau bija veikusi vairākus izmēģinājumus ar '''[[suņi kosmosā|suņiem kosmosā]]''', sūtot viņus suborbitālos lidojumos?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Jubilee and Munin, Ravens, Tower of London 2016-04-30.jpg|border|right|150px]]
* ... tradicionāli tiek uzskatīts, ka '''[[Tauera kraukļi|Tauera kraukļu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; klātbūtne aizsargā [[britu monarhija|britu monarhiju]] un pašu [[Tauers|torni]]?
* ... '''[[Eiropiešu emigrācija]]''' īpaši intensīva kļuva no 19. gadsimta sākuma līdz 20. gadsimta sākumam, kad vairāk nekā 50 miljoni [[eiropieši|eiropiešu]] emigrēja uz [[Amerika|Ameriku]], [[Austrālija|Austrāliju]], [[Āfrika|Āfriku]] un citām pasaules daļām, visvairāk no [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijas]], [[Īrija]]s, [[Vācija]]s, [[Itālija]]s un [[Skandināvija]]s?
* ... atšķirībā no otrreizējās pārstrādes, kur [[materiāls|materiāli]] tiek pārstrādāti jaunās izejvielās, '''[[otrreizējā lietošana]]''' saglabā priekšmetus to sākotnējā formā, un tos izmanto tādā pašā vai līdzīgā veidā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Hocker Cole-FH-USAind24.webp|border|right|200px]]
* ... amerikāņu [[vieglatlētika|vieglatlēts]], vidējo un garo distanču skrējējs '''[[Kols Hokers]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir {{oss|V=2024|L=G}} čempions [[1500 metri|1500 metru distancē]] un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada pasaules čempions]] [[5000 metri|5000 metros]]?
* ... '''[[1727. gads Latvijā|1727. gada]]''' 18. augustā [[Kurzemes un Zemgales hercogs]] [[Saksijas Morics|Morics]] izdeva uzsaukumu, kurā atzīmēja, ka [[Kurzemes hercogiste|hercogistes]] teritorijā pretlikumīgi ienākuši sveši spēki, tādēļ aicināja iedzīvotājus ķerties pie ieročiem un pievienoties viņam uz salas [[Usmas ezers|Usmas ezerā]]?
* ... [[Krievi|krievu]] rakstnieka [[Fjodors Dostojevskis|Fjodora Dostojevska]] [[romāns]] '''&quot;[[Idiots (romāns)|Idiots]]&quot;''' tiek uzskatīts par vienu no nozīmīgākajiem darbiem [[Krievu literatūra|krievu literatūrā]], un tajā ir dziļa izpēte par cilvēka dabu, [[Morāle|morāli]] un sociālajām normām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Aerial photo of Festung Königstein, October 2008.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Kēnigšteinas cietoksnis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; netālu no [[Drēzdene]]s, Saksijas Šveicē, [[Vācija|Vācijā]], virs [[Kēnigšteina (Saksijas Šveice)|Kēnigšteina]]s pilsētas [[Elba]]s kreisajā krastā ir viens no lielākajiem kalna nocietinājumiem [[Eiropa|Eiropā]], un tas nekad nav ticis iekarots iekarots?
* ... '''[[2024.—2025. gada UEFA Eiropas līgas sezona]]''' bija pirmā reize, kad līgas fāzei kvalificējās arī [[Latvija]]s [[futbola klubs]], ko paveica [[RFS]]?
* ... '''[[aramieši]]''' lietoja [[Aramiešu valoda|aramiešu valodu]], kas ap 1. gadu tūkstoti pirms mūsu ēras bija viena no dominējošajām valodām [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]] un kļuva par [[diplomātija]]s un [[tirdzniecība]]s valodu [[Asīrija]]s un [[Persijas impērija|Persijas impēriju]] laikā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Infant formula.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[mākslīgais piena maisījums]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir izstrādāts, ņemot vērā [[zīdainis|zīdaiņa]] specifiskās uztura vajadzības, un parasti satur pielāgotus [[Olbaltumvielas|olbaltumvielu]], [[Tauki|tauku]] un [[Ogļhidrāti|ogļhidrātu]] avotus, kā arī [[Vitamīni|vitamīnus]] un [[minerālvielas]]?
* ... [[Septiņgadu karš|Septiņgadu kara]] laikā '''[[1757. gads Latvijā|1757. gadā]]''' [[Krievijas Impērija]]s karaspēks ģenerālanšefa [[Vilhelms fon Fermors|Fermora]] vadībā no okupētās [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]s iebruka [[Austrumprūsija]]s teritorijā, 24. jūnijā ieņēma [[Klaipēda|Mēmeles]] cietoksni un 30. augustā atsita prūšu armijas pretuzbrukumu [[Grosjēgersdorfas kauja|Grosjēgersdorfas kaujā]]?
* ... '''[[Ventspils Mūzikas vidusskola]]''' atrodas vienā ēkā ar [[koncertzāle &quot;Latvija&quot;|koncertzāli &quot;Latvija&quot;]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Elizabeth Debicki by Gage Skidmore.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Austrālija]]s [[aktrise]] '''[[Elizabete Debiki]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; par [[Princese Diāna|princeses Diānas]] lomu seriālā &quot;[[Kronis (seriāls)|Kronis]]&quot; ir saņēmusi [[Zelta globusa balva|Zelta globusa balvu]], kā arī nomināciju [[Emmy balva|''Emmy'' balvai]] un [[BAFTA televīzijas balva]]i?
* ... '''[[sīkvels]]''' un '''[[prikvels]]''' var attiekties uz to pašu sižetu kā darbs, no kura tie atvasināti, bet biežāk prikvels izskaidro fonu, kas noveda pie notikumiem oriģinālā, bet dažreiz sakarības nav pilnībā skaidras?
* ... '''[[vienkāršā valoda]]''' neparedz informācijas vienkāršošanu vai [[teksts|teksta]] būtisku īsināšanu, atšķirībā no '''[[vieglā valoda|vieglās valodas]]''', kas paredzēta cilvēkiem ar īslaicīgām vai nepārejošām [[valoda]]s uztveres grūtībām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Svinīgais pasākums par godu Latvijas sportistu augstajiem sasniegumiem 2019.gadā (49104476161) (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[2024. gada vasaras paraolimpiskās spēles|2024. gada paraolimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] ar zirgu ''King of the Dance'' '''[[Rihards Snikus]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ieguva [[zelta medaļa|zelta medaļu]] individuālajā iejādē un individuālajā brīvā stila iejādē?
* ... '''[[autoceļš V996]]''' [[Ogre]]—[[Viskāļi]]—[[Koknese]] lielā mērā dublē vēlāk izbūvēto reģionālo [[Autoceļš P80|autoceļu P80]] ([[Tīnūži]]—Koknese)?
* ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[ASV]] [[supervaroņu filma]] '''&quot;[[Dedpūls &amp; Vilknadzis]]&quot;''' visā pasaulē nopelnījusi vairāk nekā 1,3 miljardus [[ASV dolārs|ASV dolāru]], kļūstot par vienu no [[visu laiku ienesīgākās filmas|visu laiku ienesīgākajām filmām]] un [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|otro ienesīgāko 2024. gada filmu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Temple of Apollo, 565 BC, Byzantine and Norman rebuildings, Syracuse, 121676.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Antīkās Sirakūzas]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Apollona templis (Sirakūzas)|Apollona tempļa]] drupas)&lt;/small&gt; bija viena no senākajām [[Lielā Grieķija|grieķu kolonijām Sicīlijā]] un 4. gadsimtā pr.Kr. kļuva par pašu plaukstošāko un nozīmīgāko pilsētu visā [[Sicīlija|Sicīlijā]], kad Sirakūzu tirāni lēma visas salas likteni; uzplaukums ilga līdz 212. gadam pr.Kr., kad pilsētu iekaroja [[romieši]]?
* ... [[Anglija]]s rietumu pilsētas '''[[Dadli]]''' iedzīvotāju skaits 18. un 19. gadsimtā [[rūpniecība]]s izaugsmes ietekmē strauji pieauga; šajā laikā dzīves apstākļi saglabājās ļoti slikti, un [[1851. gads|1851. gadā]] Dadli tika nosaukta par &quot;visneveselīgāko vietu valstī&quot;?
* ... '''[[1992.—1993. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona]]''' bija [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgas]] atklāšanas sezona, un pirmais tās tituls tika [[Manchester United FC|Mančestras &quot;United&quot;]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Restorāns Otto Švarcs Basteja bulvārī 2 Rīgā 1903.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Otto Švarcs (restorāns)|Otto Švarca restorāns]]''' &lt;small&gt;(attēlā 1903. gadā)&lt;/small&gt; bija viens no slavenākajiem [[Rīga]]s [[restorāni]]em, kas pastāvēja no [[1892. gads Latvijā|1892.]] līdz [[1940. gads Latvijā|1940. gadam]]?
* ... '''[[2024. gada vasaras paraolimpiskās spēles|2024. gada vasaras paraolimpiskajās spēlēs]]''', kas no {{dat||8|28|ģ|bez}} līdz {{dat||9|8|d|bez}} notika [[Parīze|Parīzē]], [[Latvija]]s sportisti izcīnīja četras medaļas: [[Diāna Krūmiņa]] zeltu [[Šķēpa mešana|šķēpa mešanā]] [[Vieglatlētika|vieglatlētikā]], [[Rihards Snikus]] — divas zelta medaļas [[Jāšana|jāšanā]], iejādē, bet [[Aigars Apinis]] — sudrabu [[Diska mešana|diska mešanā]]?
* ... [[Eiropas Savienība]]s programma '''''[[Erasmus+]]''''' sniedz cilvēkiem iespēju mācīties, uzlabot savas prasmes, attīstīt starpkultūru pieredzi un veicināt mobilitāti starp dažādām valstīm?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ulmus minor kz06.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[stepes goba]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Latvija|Latvijā]], kas atrodas uz ziemeļiem no sugas pamatareāla, ir sastopama kā adventatīva suga?
* ... trīskārtējais ''[[Indianapolis 500]]'' sacensību uzvarētājs [[ASV]] [[autosportists]] '''[[Bobijs Ansers]]''' nāk no autosportistu ģimenes — tēvs Džerijs, kā arī tēvoči Lūiss un Džo, nodarbojās ar autosportu, tāpat viņa brāļi Džerijs un [[Els Ansers|Els]], brāļadēls Els jaunākais, kā arī dēls Robijs bija autosportisti?
* ... [[Ženēvas konvencijas|Ženēvas konvencijās]], ir noteikti stingri ierobežojumi '''[[diversija|diversiju]]''' veikšanai pret [[civiliedzīvotāji]]em un civilajiem objektiem; sabotāža, kas vērsta pret infrastruktūru, kas nepieciešama civiliedzīvotāju izdzīvošanai, piemēram, ūdens vai pārtikas apgādes sistēmām, tiek uzskatīta par [[Kara noziegumi|kara noziegumu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ronaldo in 2018.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Portugāle]]s [[futbolists]] [[Krištianu Ronaldu]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[UEFA Čempionu līga|UEFA Čempionu līgā]] ir aizvadījis 183 spēles, kas ir '''[[Futbolistu uzskaitījums ar 100 vai vairāk spēlēm UEFA Čempionu līgā|visvairāk šajās sacensībās]]''' un guvis 140 vārtus, kas ir '''[[UEFA Čempionu līgas rezultatīvāko spēlētāju uzskaitījums|visvairāk gūto vārtu šajā turnīrā]]'''?
* ... '''[[ģeogrāfiskais determinisms]]''' apgalvo, ka [[cilvēks|cilvēku]] [[Sabiedrība|sabiedrību]] un [[Kultūra|kultūru]] attīstību galvenokārt nosaka [[ģeogrāfija|ģeogrāfiskie apstākļi]], piemēram, [[klimats]], [[reljefs]], [[dabas resursi]] un vide?
* ... 1980. gadā, apvienojot 4 apdzīvotas vietas strauji augošā apvidū: Greindžeru, Hanteru, Česterfīldu un Redvudu, izveidoja '''[[Vestvolisitija]]s''' pilsētu, kas mūsdienās ir otrā lielākā pilsēta [[Jutas štats|Jūtas štatā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Grenadier-a-pied-de-la-Vieille-Garde.png|border|right|150px]]
* ... '''[[Vecā gvarde]]''' bija [[Francijas imperators|Francijas imperatora]] [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] impērijas gvardes veterānu vienība, kas bija viselitārākā militārā vienība ''[[Lielā armija (Francija)|Grande Armée]]'' sastāvā &lt;small&gt;(attēlā Vecās gvardes grenadieris)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Kirkenesas—Helsinku dzelzceļš]]''' kalpotu kā alternatīva globālajiem jūras maršrutiem, kas kļūst arvien pieprasītāka, it īpaši [[klimata pārmaiņas|klimata pārmaiņu]] kontekstā, kas paver vairāk kuģošanas iespējas [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeānā]]?
* ... ar aptuveni 18,5 miljonu [[ASV dolārs|ASV dolāru]] lielu budžetu [[ASV]] un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[asa sižeta filma]] '''&quot;[[Svešie]]&quot;''' nopelnīja 131,1—183,3 miljonus ASV dolāru, padarot to par vienu no ienesīgākajām 1986. gada filmām visā pasaulē?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Aureus of Licinius.png|border|right|200px]]
* ... [[Senās Romas imperatori]] '''[[Licīnijs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; un [[Konstantīns Lielais|Konstantīns]] sākotnēji bija sabiedrotie, tomēr abu valdnieku ambīcijas noveda pie vairākiem kariem, līdz Konstantīns, kurš valdīja [[Rietumromas impērija|Rietumromas impērijā]], guva virsroku pār Licīniju, kurš kontrolēja [[Austrumromas impērija|Austrumromas]] daļas?
* ... '''[[nomētāšana ar akmeņiem]]''' ir sena prakse, kas bijusi sastopama dažādās [[sabiedrība|sabiedrībās]] un [[kultūra|kultūrās]], tā ir minēta gan [[Bībele|Bībelē]] ([[Vecā Derība|Vecajā Derībā]]), gan [[Islāms|Islāma]] svētajos tekstos ([[Šariats|šariata]] likums), bet dažas musulmaņu kopienas joprojām atbalsta šo sodu?
* ... '''[[Otrais Kontinentālais kongress]]''' [[1776. gads|1776. gada]] 4. jūlijā [[Filadelfija|Filadelfijā]] pieņēma [[ASV Neatkarības deklarācija|ASV Neatkarības deklarāciju]], ko lielā mērā sastādīja [[Tomass Džefersons]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Special military ceremony- University of Imam Hussein -Commander-in-chief of Iranian Armed Forces (55).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Irānas azerbaidžāņi|Irānas azerbaidžāņu]]''' skaits tiek lēsts starp 15—20 miljoniem, kas veido ievērojamu daļu no [[Irāna]]s kopējā [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] &lt;small&gt;(attēlā [[Irāna]]s augstākais līderis [[Alī Hāmenejī]], kurš pēc izcelsmes ir azerbaidžānis)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Šrilanka (sala)|Šrilanka]]''' ir 25. [[Pasaules lielākās salas|lielākā salu pasaulē]]?
* ... starp [[2023. gads kino|2023. gada]] [[ASV]] un [[Kanāda]]s [[animācija]]s [[supervaroņu filma|supervaroņu]] [[kinokomēdija]]s '''&quot;[[Ķepu patruļa: Varenā filma]]&quot;''' varoņu balsu ierunātājiem ir arī [[Kima Kardašjana]], [[Kriss Roks]] un bijusī [[tenisiste]] [[Serīna Viljamsa]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:T-26 in Kirovsk.JPG|border|right|200px]]
* ... [[Padomju Savienība]]s vieglais [[tanks]] '''[[T-26]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika izmantots [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] sākuma posmos, piemēram, [[Ziemas karš|Ziemas karā]] pret [[Somija|Somiju]] un [[Barbarosa (plāns)|Barbarosas operācijas]] laikā, tomēr līdz ar kara progresu tas novecoja, jo jaudīgākas un labāk bruņotas vācu tanku vienības to pārspēja?
* ... '''[[iebrukums Kanādā]]''' [[1775. gads|1775.]]—[[1776. gads|1776. gadā]] bija viena no retajām lielajām [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas revolucionārā kara]] neveiksmēm, kas parādīja lojalitāti starp franču iedzīvotājiem un britu varu [[Kvebeka|Kvebekā]]?
* ... [[Viduslaiki|viduslaikos]] un agrīnajos jaunajos laikos daudzas [[sieviete]]s (un dažkārt arī [[Vīrietis|vīrieši]]) tika apsūdzētas [[Ragana|raganu]] darbībās un parasti tika '''[[sadedzināšana|sadedzinātas]]''' uz sārta, kas bija izplatīts sods [[Eiropa|Eiropā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Red-shanked Douc at the Philadelphia Zoo.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Nemejas slaidlangurs|Nemejas slaidlanguri]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nedzer [[ūdens|ūdeni]], iegūstot visu nepieciešamo šķidruma daudzumu no pārtikas?
* ... pēc '''[[sikuli|sikulu]]''', kuru vārdā ir nosaukta [[Sicīlija|Sicīlijas sala]], sakāves Nomas kaujā 450. gadā pr.Kr. un vadoņa Duketija nāves 440. gadā pr.Kr. sikulu valsts sabruka, bet sikulu kultūra iekļāvās [[Lielā Grieķija|Lielās Grieķijas]] sastāvā?
* ... 1973. gada vasaras [[universiāde]]s čempions [[šķēpa mešana|šķēpa mešanā]] '''[[Jānis Zirnis (vieglatlēts)|Jānis Zirnis]]''' ar šķēpa mešanu sāka nodarboties 1969. gadā, studējot [[Latvijas Lauksaimniecības akadēmija|Latvijas Lauksaimniecības akadēmijā]], un jau pēc četriem gadiem sasniedza starptautiskās klases rezultātu 85,56 m?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:M4 (105) Sherman IB at Bastogne Barracks.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] vidējais [[tanks]] '''''[[M4 Sherman]]''''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viens no pazīstamākajiem un visplašāk ražotajiem [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] tankiem ar vairāk nekā {{sk|49000}} saražotiem eksemplāriem?
* ... [[Anglija]]s rietumu pilsētā '''[[Smetika|Smetikā]]''' ir ievērojama [[sikhi|sikhu]] minoritāte — mūsdienās sikhi veido 15,7% no kopējā pilsētas iedzīvotāju skaita?
* ... lielākā daļa '''[[brazīlieši|brazīliešu]]''' ir [[katoļi]], un [[Brazīlija]] ir lielākā katoļu valsts pasaulē pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Atrletes Botswanais Championnats d'Afrique d'athlétisme 2024 à Douala 17.jpg|border|right|200px]]
* ... {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]] ar jaunu Āfrikas rekordu '''[[Lecile Tebogo]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja zelta medaļu [[200 metri|200 metru distancē]], kas bija pirmais olimpiskais zelts [[Botsvāna]]s vēsturē?
* ... lai gan [[Senās Romas imperatori|Romas imperatoru]] [[Konstantīns Lielais|Konstantīna Lielā]] un [[Licīnijs|Licīnija]] 313. gadā izdotais '''[[Milānas edikts]]''' vispirms attiecās uz [[kristieši]]em, tas vispārēji garantēja [[reliģijas brīvība|reliģijas brīvību]] visiem [[Romas impērija]]s iedzīvotājiem, ļaujot viņiem pielūgt jebkuru dievu pēc savas izvēles?
* ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[ASV]] [[datoranimācija]]s muzikālā fantāzijas [[piedzīvojumu filma]] '''&quot;[[Vaiana 2]]&quot;''' ir [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|2024. gada trešā ienesīgākā filma]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Vidrižu muižas kungu māja.jpg|border|right|200px]]
* ... pēc [[1920. gada zemes reforma]]s '''[[Vidrižu muiža]]s''' &lt;small&gt;(attēlā kungu māja 20. gadsimta sākumā)&lt;/small&gt; zemi sadalīja un 1925. gadā pilī iekārtoja [[pamatskola|pamatskolu]]; arī mūsdienās muižas kungu mājā atrodas Vidrižu pamatskola?
* ... 20. gadsimta vidū [[Latvijas PSR]] '''[[adīšana]]''' tika uzskatīta par vispopulārāko mākslinieciskās pašdarbības nozari?
* ... [[Trešais reihs|Trešā reiha]] okupācijas zonas [[Polija|Polijā]] '''[[Ģenerālgubernatūra]]s''' veidošanas pamats bija &quot;Aneksijas dekrēts par okupēto poļu teritoriju pārvaldi&quot;, ko [[Ādolfs Hitlers]] izsludināja [[1939. gads|1939. gada]] 8. oktobrī?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kichenok L. RG19 (44) (48199182982).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Ukraina]]s [[tenisiste]] '''[[Ludmila Kičenoka]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kopā ar ar [[Latvija]]s tenisisti [[Aļona Ostapenko|Aļonu Ostapenko]] uzvarēja 2024. gada [[ASV atklātais čempionāts tenisā|ASV atklātajā čempionātā]] sieviešu dubultspēlēs, kā arī viņas ir uzvarējušas piecos [[WTA]] turnīros?
* ... viens no pirmajiem [[arheologi]]em [[Latvija|Latvijā]], kas izmantoja eksperimentālās arheoloģijas metodes, bija Latvijas '''[[zemūdens arheoloģija]]s''' pamatlicējs [[Jānis Apals]]?
* ... '''[[Arcahas Aizsardzības armija]]''' oficiāli beidza pastāvēt [[2023. gads|2023. gadā]], kad [[Azerbaidžāna]] izbeidzot reģiona ''de facto'' neatkarību; 19.—20. septembrī [[Azerbaidžānas bruņotie spēki]] veica [[Karadarbība Kalnu Karabahā (2023)|militāru operāciju]] pret [[Arcahas Republika|Arcahas Republiku]] un 24 stundu laikā panāca pilnīgu kontroli pār tās teritoriju?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dreikaiserabkommen Schoenbrunn 22. Oktober 1873.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Triju ķeizaru līgums]]''' bija konservatīva politiskā savienība starp [[Vācijas Impērija]]s, [[Austroungārija]]s un [[Krievijas Impērija]]s [[ķeizari]]em &lt;small&gt;(attēlā [[Francis Jozefs I Hābsburgs|Francis Jozefs I]], [[Vilhelms I Hoencollerns|Vilhelms I]] un [[Aleksandrs II Romanovs|Aleksandrs II]] pēc vienošanās [[Šēnbrunnas pils|Šēnbrunnas pilī]] [[1873. gads|1873. gada]] 22. oktobrī)&lt;/small&gt;?
* ... '''''[[Levi Strauss &amp; Co.]]''''' kļuva slavens, kad [[1873. gads|1873. gadā]] Levi Štrauss kopā ar [[Džeikobs Deiviss|Džeikobu Deivisu]] (dzimis [[Rīga|Rīgā]] kā Jākobs Jufess) patentēja pirmos [[džinsi|džinsus]] ar metāla kniedēm, lai pastiprinātu šuves un padarītu [[bikses]] izturīgākas?
* ... [[Meksika]]s [[telenovele]] '''&quot;[[Bagātie arī raud]]&quot;''' tika pārraidīta 1991.—1992. gadā [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un [[Pēcpadomju valstis|pēcpadomju valstīs]] un kļuva par otro Padomju Savienībā pārraidīto nepadomju [[Televīzijas seriāls|televīzijas seriālu]] pēc [[Brazīlija]]s telenoveles &quot;Verdzene Izaura&quot;?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Lead Press Photo - James Minchin III (cropped to Emily Armstrong).jpg|border|right|150px]]
* ... dziedātāja '''[[Emīlija Ārmstronga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; 2024. gada septembrī kļuva par amerikāņu grupas ''[[Linkin Park]]'' jauno vokālisti, 2017. gadā mirušā [[Česters Beningtons|Čestera Beningtona]] vietā?
* ... [[1920. gada zemes reforma]]s gaitā '''[[Ugāles muiža]]s''' zemi sadalīja, bet Ugāles muižas ēkā pēc pārbūves 1936.—1937. gadā ierīkoja 1. pakāpes pamatskolu?
* ... '''[[Širvēnas ezers]]''' ir senākā zināmā mākslīgā [[ūdenstilpe]] [[Lietuva|Lietuvā]], kas radīta [[1575. gads|1575. gadā]], appludinot Aglonas upes ieteku [[Apašča|Apaščā]] un tādējādi radot dabīgu ūdensšķērsli [[Biržu pils|Biržu cietoksnim]] ezera dienvidu krastā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kaniera pilskalns1.jpg|border|right|200px]]
* ... [[teika]]s stāsta, ka '''[[Kaņiera pilskalns|Kaņiera pilskalnā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; esot mitinā­jušies jūras laupītāji, kuri no jūras braukuši ezerā un glābušies no vētrām, bet pilskalna ziemeļu pusē esošie uzbedumi esot atliekas no kādreiz ierīkotās [[osta]]s?
* ... [[2023. gads kino|2023. gada]] [[ASV]] [[supervaroņu filma]] '''&quot;[[Brīnumainās]]&quot;''' bija kases izgāšanās, tā nopelnīja 206 miljonus [[ASV dolāri|ASV dolāru]] pie 274,8 miljonu dolāru liela ražošanas budžeta, neskaitot mārketinga izmaksas?
* ... '''[[ģeoradars]]''' sūta augstfrekvences elektromagnētiskos impulsus zemes virzienā, un, sastopoties ar dažādu materiālu slāņiem vai objektiem, šie impulsi atstarojas atpakaļ uz uztvērēju; atkarībā no to materiāla īpašībām, dažādi objekti un slāņi rada atšķirīgas refleksijas, kas tiek analizētas, lai noteiktu to dziļumu, formu un struktūru?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Greenshank (Tringa nebularia).jpg|border|right|200px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[lielā tilbīte]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir ļoti reta ligzdotāja, bet regulāra caurceļotāja gan pavasara, gan rudens migrācijā?
* ... angļu [[sērijveida slepkava]] '''[[Pīters Satklifs]]''' tika notverts un arestēts [[1981. gads|1981. gada]] 2. janvārī par nelielu pārkāpumu, kad tiesībsargājošās iestādes pievērsa uzmanību pierādījumiem, kas liecināja, ka viņš ir iespējamais slepkava, ko dēvēja par &quot;Jorkšīras uzšķērdēju&quot;, lai gan iepriekš viņš tika pratināts deviņas reizes, bet katru reizi izvairījās no aresta un turpināja slepkavot?
* ... '''[[parastā vīksna]]''' ir plaši sastopama [[Eiropa|Eiropā]], bet [[Latvija|Latvijā]] šis koks ir izplatīts nevienmērīgi, un izplatības biežums strauji samazinās virzienā no valsts austrumiem uz rietumiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ropažu muižas kungu māja 20. gadsimta sākumā.jpg|border|right|200px]]
* ... 20. gadsimta 50. gadu otrajā pusē '''[[Ropažu muiža]]s''' ēku &lt;small&gt;(attēlā 20. gadsimta sākumā)&lt;/small&gt; nojauca un izmantoja būvmateriāliem?
* ... [[2024. gads kino|2024. gada]] ASV muzikālā fantāzijas filma '''&quot;[[Ļaunā]]&quot;''' saņēma desmit nominācijas [[97. Kinoakadēmijas balva]]i (arī kā &quot;[[Labākā filma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma]]&quot;) un ieguva balvu kategorijās &quot;[[Labākie kostīmi (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākie kostīmi]]&quot; un &quot;[[Labākais mākslinieka darbs (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākais mākslinieka darbs]]&quot;?
* ... '''&quot;[[Trīs Zvaigžņu balva 2023|Trīs Zvaigžņu balvas 2023]]&quot;''' ceremonijā par gada sportistu tika atzīts [[hokejs|hokeja]] [[Vārtsargs (hokejs)|vārtsargs]] [[Artūrs Šilovs]], bet gada sportistes balvu saņēma [[vieglatlēte]] [[Agate Caune]], savukārt balva par mūža ieguldījumu tika piešķirta [[riteņbraucējs|riteņbraucējam]], trenerim un funkcionāram [[Igo Japiņš|Igo Japiņam]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kristen Michal in 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Igaunijas premjerministrs]] '''[[Kristens Mihals]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; iepriekš bijis tieslietu, ekonomikas un infrastruktūras, kā arī klimata ministrs?
* ... '''[[2024. gada Leivera kauss]]''' bija pēdējā reize, kad [[Bjērns Borgs]] un [[Džons Makinrojs]] pildīja [[teniss|tenisa]] komandu kapteiņu pienākumus, jo 2025. gada viņu vietā stājās Janiks Noā un [[Andrē Agasi]]?
* ... lai gan '''[[Šveices federālais kanclers]]''' nav Federālās padomes loceklis un nepiedalās tieši lēmumu pieņemšanā, viņš piedalās visās valdības sēdēs un sniedz administratīvo atbalstu lēmumu izpildei, kas padara šo amatu ļoti ietekmīgu, jo kanclers ir galvenā persona, kas nodrošina valdības nepārtrauktu darbību?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Scarborough, North Yorkshire. Panorama (1 of 2). By Thomas Tolkien (7983655650).jpg|border|right|200px]]
* ... [[1625. gads|1625. gadā]] '''[[Skārboro]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika atklāts [[minerālūdens]] [[avots]], kas deva impulsu pilsētas attīstībai par [[kūrorts|kūrortu]], un Skārboro 17. gadsimtā kļuva par [[Anglija]]s pirmo piejūras kūrortpilsētu?
* ... '''[[Saldus pilskalns]]''' ir ticis nesaudzīgi noarts: jau 1866. gadā [[Augusts Bīlenšteins]] atzīmēja, ka tas ilggadīgas aršanas rezultātā zaudējis savu malu stāvumu?
* ... '''[[doktorantūra]]s''' studijas parasti ilgst trīs līdz četrus gadus pilna laika studiju programmās, tomēr atkarībā no izvēlētās nozares un individuālajiem apstākļiem tas var atšķirties?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Laegreid S. – Biathlon WCh 2024 Nove Mesto 3048.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[2024.—2025. gada Pasaules kauss biatlonā|2024.—2025. gada Pasaules kausu biatlonā]]''' pirmo reizi karjerā izcīnīja [[Norvēģija]]s [[biatlonists]] [[Sturla Holms Legreids]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; un [[Vācija]]s biatloniste [[Franciska Preisa]]?
* ... [[ASV]] uzņēmuma ''[[SpaceX]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''Crew Dragon'' privātais lidojums '''''[[Polaris Dawn]]''''' bija pirmais orbitālais lidojums, kurā visi kosmosa kuģa apkalpes dalībnieki bija neprofesionāli [[kosmonauti]]?
* ... '''[[Bernulli skaitlis|Bernulli skaitļi]]''' sākotnēji parādījās [[Jākobs Bernulli|Jākoba Bernulli]] pēcnāves publikācijā 1713. gadā, kā arī neatkarīgi parādījās Seki Kovas pēcnāves publikācijā 1712. gadā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rosa caesia subsp. vosagiaca kz02.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[pelēkzilā roze]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sastopama ļoti reti, galvenokārt nelielā apvidū valsts rietumdaļā, kur atsevišķi eksemplāri un nelielas grupas aug upju krastos, [[Parks|parku]] malās, ceļu un [[Tīrums|tīrumu]] malās?
* ... no visām četrām [[Sabiedroto okupētā Vācija|Sabiedroto okupētajām teritorijām Vācijā]] pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]], '''[[Britu okupācijas zona Vācijā]]''' bija ar vislielāko iedzīvotāju skaitu, un tajā atradās [[Rūras apgabals|Rūras]] smagās rūpniecības reģions, kā arī jūras ostas?
* ... '''[[Zlēku Karātavu kalns|Zlēku Karātavu kalna]]''' nosaukums vedina domāt, ka šajā kalnā kādreiz varēja atrasties soda vieta, ko apliecina [[teika]], kurā kalns tiek apzīmēts par vietu, kur [[sadedzināšana|sadedzināts]] burvis?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Crowd outside nyse.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Volstrītas sabrukums]]''' [[1929. gads|1929. gada]] oktobrī bija viens no vislielākajiem un ietekmīgākajiem [[finanšu krīze]]s brīžiem pasaules vēsturē, aizsākot [[Lielā depresija|Lielo depresiju]], kas ilga vairāk nekā desmit gadus &lt;small&gt;(attēlā cilvēku pūļi pie biržas ēkas [[Volstrīta|Volstrītā]])&lt;/small&gt;?
* ... [[Sengrieķu mitoloģija|Sengrieķu mitoloģijā]] '''[[Aretuzas avots]]''' ir vieta, kur [[nimfa]] '''[[Aretuza]]''', [[Antīkās Sirakūzas|seno Sirakūzu]] aizbildne, iznāca zemes virspusē pēc bēgšanas caur pazemi no savas dzimtās vietas [[Arkādija (Grieķija)|Arkādijā]]?
* ... '''[[Spānijas Otrā republika]]''' pastāvēja no [[1931. gads|1931. gada]] 14. aprīļa līdz [[1939. gads|1939. gada]] 1. aprīlim, kad pēc [[Spānijas pilsoņu karš|Spānijas pilsoņu kara]] beigām tika izveidota [[Fransisko Franko]] diktatūra, un ir viens no vispretrunīgākajiem periodiem [[Spānijas vēsture|Spānijas vēsturē]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:James Buchanan Alt Crop.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[1856. gada ASV prezidenta vēlēšanas]]''' norisinājās sarežģītā laikā, kad jautājumi par [[verdzība|verdzību]] draudēja sašķelt valsti, taču [[Džeimss Bjūkenens (politiķis)|Džeimsa Bjūkenena]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uzvara deva [[ASV Demokrātiskā partija|demokrātiem]] vēl vienu termiņu [[ASV prezidents|prezidenta]] amatā, tomēr viņš nespēja novērst konfliktu starp ziemeļiem un dienvidiem?
* ... '''[[45. šaha olimpiāde|45. šaha olimpiādē]]''', kas notika no [[2024. gads sportā|2024. gada]] 10. septembra līdz 22. septembrim [[Ungārija]]s galvaspilsētā [[Budapešta|Budapeštā]], [[Indija]]s šaha izlases uzvarēja gan vīriešu, gan sieviešu vērtējumā?
* ... mūsdienās '''[[Tukidīda slazds|Tukidīda slazda]]''' teorija tiek izmantota, lai aprakstītu un prognozētu potenciālos konfliktus starp [[ASV]] un [[Ķīna|Ķīnu]], jo Ķīnas ekonomiskā un politiskā vara pieaug, bet ASV joprojām saglabā dominējošo stāvokli pasaules kārtībā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Espana 100 peset 1983.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[peseta]]''' [[Spānija|Spānijā]] tika ieviesta [[1868. gads|1868. gadā]] un izmantota vairāk nekā gadsimtu līdz [[2002. gads|2002. gadam]], kad to aizstāja [[eiro]] &lt;small&gt;(attēlā 1980. gada 5 pesetas)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Džima Krova likumi]]''', kas darbojās [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] dienvidu štatos no 19. gadsimta beigām līdz 20. gadsimta vidum, bija izveidoti, lai institucionalizētu [[Rase (cilvēku klasifikācija)|rasu]] [[Nevienlīdzība|nevienlīdzību]] starp baltajiem un [[afroamerikāņi]]em?
* ... [[Panarābisms|panarābisma]] kustība ir viens no spēcīgākajiem '''[[arābu nacionālisms|arābu nacionālisma]]''' izpausmes veidiem, kas mēģināja radīt vienotu arābu [[valsts|valsti]], bet tās realizācija sastapās ar grūtībām, jo valstu intereses un ārējie faktori apgrūtināja šīs kustības sekmes?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Mayflower in Plymouth Harbor, by William Halsall.jpg|border|right|200px]]
* ... kuģis '''''[[Mayflower (kuģis)|Mayflower]]''''' &lt;small&gt;(attēlā 1882. gada gleznā)&lt;/small&gt;, [[1620. gads|1620. gadā]] pārvadāja pirmos [[Puritāņi|puritāņu]] svētceļniekus no [[Anglija]]s uz [[Ziemeļamerika|Ziemeļameriku]], kur tie dibināja Plimutas koloniju, kas bija viena no pirmajām pastāvīgajām eiropiešu apmetnēm kontinentā?
* ... lēš, ka '''[[plutino]]''' sastāda ap ceturtdaļu no visiem pašlaik zināmajiem [[Koipera josla]]s objektiem, un tie galvenokārt koncentrēti tās [[Saule]]i tuvākajā daļā?
* ... '''[[mosarābu valoda]]''', ko lietoja [[Kristieši|kristiešu]] iedzīvotāji [[Arābu Pireneju pussalas iekarošana|musulmaņu valdīšanas laikā Pireneju pussalā]], bija ar [[latīņu valoda]]s bāzi, bet to spēcīgi ietekmēja [[arābu valoda]], kas atspoguļojās [[Leksika|leksikā]] un dažās [[Gramatika|gramatiskajās]] iezīmēs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Antonio Costa Portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... pašreizējais '''[[Eiropadomes prezidenti|Eiropadomes prezidents]]''' [[Antoniu Košta]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir bijis [[Portugāles premjerministrs]]?
* ... pēc [[Aleksandrs Lielais|Aleksandra Lielā]] nāves sākās cīņas starp diadohiem par impērijas kontroli, kurās '''[[Kasandrs]]''' spēlēja nozīmīgu lomu un ieguva varu, manipulējot un veicot militāras kampaņas, un galu galā kļuva par [[Senā Maķedonija|Maķedonijas]] ķēniņu 305. gadā p.m.ē.?
* ... '''[[Otrais Libānas karš]]''' starp [[Izraēlas Aizsardzības spēki]]em un [[Libāna|Libānā]] bāzēto grupējumu ''[[Hezbollah]]'' [[2006. gads|2006. gada]] vasarā sākās ar ''Hezbollah'' uzbrukumu [[Izraēla]]s teritorijai, kura laikā tika nogalināti vairāki Izraēlas karavīri un nolaupīti divi no viņiem, aizsākot plašu Izraēlas militāro operāciju pret ''Hezbollah'' un Libānu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Theodor Seuss Geisel (01037v).jpg|border|right|150px]]
* ... amerikāņu bērnu grāmatu autors un ilustrators '''[[Teodors Seuss Geizels]]''' jeb Doktors Seuss &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sarakstījis un ilustrējis vairāk nekā 60 [[bērnu grāmatas]], ieskaitot &quot;Hortons&quot;, &quot;Kā Grinčs nozaga Ziemassvētkus&quot; un &quot;Lorakss&quot;?
* ... pirms '''[[Arābu Pireneju pussalas iekarošana]]s''' to kontrolēja Rietumgotu karaliste, kuras politiskā un militārā vara bija novājināta iekšējo konfliktu gaitā, un līdz 718. gadam gandrīz visa [[Ibērijas pussala]] bija [[musulmaņi|musulmaņu]] pārvaldē, izņemot nelielas teritorijas ziemeļos, kas vēlāk kļuva par galveno pretestības centru un [[Rekonkista]]s aizsākumu?
* ... [[Romas impērija]]s laikā [[Anglija]]s pilsētas '''[[Volsenda]]s''' vietā atradās romiešu cietoksnis Segedunuma, kas aizsargāja [[Adriāna valnis|Adriāna mūra]] austrumu galu; no tā cēlies pilsētas mūsdienu nosaukums — ‘Mūra gals’?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rosa rugosa Tokyo.JPG|border|right|150px]]
* ... '''[[krokainā roze]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir dabiski sastopama [[Tālie Austrumi|Tālajos Austrumos]], taču suga ir plaši kultivēta visā pasaulē un daudzviet pārgājusi savvaļā; arī [[Latvija|Latvijā]] tā diezgan bieži sastopama apstādījumos un ir pārgājusi savvaļā, atzīta par [[Invazīva suga|invazīvu sugu]]?
* ... 2019. gadā tika paziņots, ka '''[[Nīderlandes Grand Prix|Nīderlandes ''Grand Prix'']]''' sākot ar {{f1|2020}}. gada sezonu atgriezīsies [[Pirmā formula|Pirmās formulas]] kalendārā, tomēr 2020. gada sacīkste tika atcelta [[COVID-19 pandēmija]]s dēļ, un pirmais atjaunotais ''Grand Prix'' norisinājās {{f1|2021}}. gadā, to uzvarot mājniekam [[Makss Verstapens|Maksam Verstapenam]]?
* ... '''''[[Apple Pay]]''''' izmanto [[NFC]] tehnoloģiju, kas nodrošina drošus bezkontakta maksājumus, vienkārši pietuvinot ierīci maksājumu terminālim?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Sayyid_Nasrallah.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Izraēlas—Hamās karš (kopš 2023. gada)|Izraēlas—''Hamās'' kara]] laikā [[2024. gads|2024. gada]] 27. septembrī [[Libāna]]s [[šiīti|šiītu]] garīdznieku un ''[[Hezbollah]]'' politisko līderi '''[[Hasans Nasralla|Hasanu Nasrallu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nogalināja [[Izraēla]]s mērķēta gaisa trieciena rezultātā [[Beirūta]]s dienvidu daļā?
* ... '''[[Frics Zaukels]]''', kurš ir pazīstams kā atbildīgais par [[Piespiedu darbs|piespiedu darba]] sistēmas organizēšanu [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, līdz ar citiem [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] vadītājiem [[Nirnbergas process|Nirnbergas procesā]] tika notiesāts par [[kara noziegumi]]em un [[Noziegumi pret cilvēci|noziegumiem pret cilvēci]] un [[Nāvessods|sodīts ar nāvi]]?
* ... '''[[Britu Indijas sadalīšana]]''' [[1947. gads|1947. gadā]] [[Lielbritānijas un Īrijas apvienotā karaliste|Lielbritānijas un Īrijas apvienotās karalistes]] [[kolonija|koloniju]] pārveidoja divās [[domīnija|domīnijās]] — [[Indijas Domīnija|Indijas Domīnijā]] un [[Pakistānas Domīnija|Pakistānas Domīnijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Napoleon-Gérome.jpg|border|right|200px]]
* ... pēc [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] aizbraukšanas [[1799. gads|1799. gadā]] [[Francija]]s spēki zaudēja iniciatīvu, un '''[[Karagājiens uz Ēģipti (1798—1801)|karagājiens uz Ēģipti]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; noslēdzās ar Francijas armijas izvešanu no [[Ēģipte]]s [[1801. gads|1801. gadā]]?
* ... [[17. gadsimts|17. gadsimtā]] '''[[tapetes]]''' kļuva par [[aristokrātija]]s interjera neatņemamu sastāvdaļu, un [[Francija]] un [[Anglija]] kļuva par tapešu dizaina un ražošanas centriem, radot sarežģītus un greznus modeļus, bet jau [[Franču revolūcija]]s laikā tapetes kļuva lētākas, pateicoties uzlabotām ražošanas metodēm, un tās kļuva pieejamākas plašākām sabiedrības masām?
* ... '''[[Šveices vācu valoda]]''' būtiski atšķiras no standarta [[vācu valoda]]s, īpaši [[izruna]]s, [[Vārdu krājums|vārdu krājuma]] un [[gramatika]]s ziņā, un daudzi [[Šveice]]s vācu [[dialekti]] ir grūti saprotami pat [[vācieši]]em no [[Vācija]]s?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rosa spinosissima Róża gęstokolczasta 2019-05-24 02.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[maijrozīte]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]] un dažviet [[Āzija|Āzijā]], bet dekoratīvo īpašību dēļ to ļoti plaši kultivē ārpus pamatareāla, tostarp bieži [[Latvija|Latvijā]]?
* ... '''[[Izraēlas Neatkarības deklarācija|Izraēlas Neatkarības deklarāciju]]''' [[1948. gads|1948. gada]] 14. maijā parakstīja [[Dāvids Ben Gurions]], kurš kļuva par pirmo [[Izraēlas premjerministrs|Izraēlas premjerministru]]?
* ... vēsturiski [[Anglija]]s ziemeļu pilsēta '''[[Vošingtona]]''' bijusi īpašums Vošingtonu dzimtai, no kuras cēlies pirmais [[ASV prezidents]] [[Džordžs Vašingtons]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Wojtek the bear.jpg|border|right|150px]]
* ... lai nodrošinātu savu uzturēšanu un transportēšanu '''[[Vojteks (lācis)|lācis Vojteks]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, ko [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā adoptēja 2. poļu korpusa karavīri, tika oficiāli iesaukts militārajā dienestā, piešķirot lācim [[ierindnieks|ierindnieka]] dienesta pakāpi, bet pēc kāda laika viņš tika paaugstināts par [[kaprālis|kaprāli]]?
* ... [[Turcijas futbola izlase]]s spēlētājs '''[[Ferdi Kadioglu]]''' ir dzimis [[Nīderlande]]s pilsētā [[Arnema|Arnemā]] un karjeras sākumā pārstāvējis Nīderlandes jauniešu izlases?
* ... [[1945. gads|1945. gada]] aprīlī, kad [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] karaspēks jau tuvojās [[Berlīne]]i, [[Ādolfs Hitlers]] iecēla [[ģenerālis|ģenerāli]] '''[[Ferdinands Šērners|Ferdinandu Šērneru]]''' par [[Vērmahts|Vērmahta]] virspavēlnieku?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rosa eglanteria img 3218.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[smaržlapu roze]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sastopama retumis un ļoti nevienmērīgi — pārsvarā [[Zemgale|Zemgalē]] un [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]], savukārt '''[[Šerarda roze]]''' — galvenokārt valsts dienidaustrumu daļā?
* ... [[Latvijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Lūkass Vapne]]''' [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgā]] debitēja {{dat|2020|6|16||bez}} [[FK Metta]] sastāvā 16 gadu vecumā, bet pirmos vārtus guva {{dat|2021|4|24||bez}} pret [[Valmiera FC]], realizējot 11 metru soda sitienu?
* ... [[TV3 Latvija]] rīta ziņu raidījumu '''&quot;[[900 sekundes]]&quot;''' pirmoreiz translēja [[televīzija|televīzijā]] [[LNT]] 2004. gada 5. oktobrī, un LNT ģenerāldirektors [[Andrejs Ēķis]] tā izveidošanu pamatoja ar vēlmi konkurēt ar [[Latvijas Televīzija|Latvijas Televīziju]] ziņu jomā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Chesapeakelandsat.jpeg|border|right|200px]]
* ... '''[[Česapīkas līcis]]''' &lt;small&gt;(satelītattēlā)&lt;/small&gt; ir lielākais [[estuārs]] [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]]; tas atrodas starp [[Mērilenda]]s un [[Virdžīnija]]s štatiem ASV austrumu piekrastē?
* ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[1941. gads|1941. gadā]] [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] ([[Lielbritānija]] kopā ar etiopiešu [[partizāni]]em) padzina [[Itālija]]s spēkus no [[Etiopija]]s, un Etiopijas imperators [[Haile Selasije I]] atgriezās pie varas, izbeidzot '''[[Itāļu Etiopija]]s''' pastāvēšanu?
* ... lai gan ķermenis '''[[detoksikācija|detoksikāciju]]''' veic dabiski, dažādi dzīvesveida faktori, piemēram, [[uzturs]] un fiziskā slodze, tās norisi var gan veicināt, gan kavēt?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:200 000 sum new front.jpg|border|right|250px]]
* ... '''[[Uzbekistānas soms]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sastāv no 100 tiinām, bet praktiski tiinas šobrīd vairs netiek lietotas ikdienas norēķinos [[inflācija]]s dēļ?
* ... [[Velsas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Kreigs Belamijs]]''' pats izlases sastāvā aizvadījis 78 spēles, gūstot 19 vārtus?
* ... līdz 19. gadsimta vidum '''[[Vidnesa]]''' bija neliels ciems Anglijas rietumos, bet vēlāk strauji kļuva par [[ķīmiskā rūpniecība|ķīmiskās rūpniecības]] centru, kas saistījās ar ievērojamu vides piesārņojumu; 1888. gadā Vidnesu raksturoja kā &quot;netīrāko, drūmāko un visdepresīvāko Anglijas pilsētu&quot;, bet 1905. gadā — kā &quot;indīgo elles pilsētu&quot;?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Francisco de Toledo Virrey.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Peru]] vicekaralis no 1569. līdz 1581. gadam '''[[Fransisko de Toledo]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bieži tiek dēvēts par &quot;labāko no Peru vicekaraļiem&quot;, tomēr tikpat bieži tiek nosodīts par viņa administrācijas negatīvo ietekmi uz koloniju pamatiedzīvotājiem?
* ... [[44. šaha olimpiāde|2022. gadā]] '''[[Nonas Gaprindašvili balva|Nonas Gaprindašvili balvu]]''', ko pasniedz valstij, kas [[šaha olimpiāde|šaha olimpiādē]] sasniedz labāko vīriešu un sieviešu komandu summāro rezultātu, ieguva [[Indija]]s šahisti, taču [[45. šaha olimpiāde|2024. gadā]], kad to atkārtoti izcīnīja Indija, apbalvošanā pasniedza balvas kopiju, jo balva Indijā bija pazudusi?
* ... galdveida [[aisbergs]] '''[[A23a]]''' [[Dienvidu okeāns|Dienvidu okeānā]] pie [[Antarktīda]]s krastiem, kas atdalījās no [[Filhnera-Ronnes šelfa ledājs|Filhnera—Ronnnes šelfa ledāja]] 1986. gadā, bija lielākais aisbergs pasaulē, līdz to uz laiku pārspēja A76, bet pēc šī aisberga sadalīšanās trijās daļās A23 atkal bija lielākais aisbergs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Catherine Laboure.jpg|border|right|150px]]
* ... tiek uzskatīts, ka [[Romas katoļu baznīca]]s [[svētā]] un mistiķe '''[[Svētā Katrīna Laburē|Katrīna Laburē]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir izplatījusi [[Jaunava Marija|Svētās Jaunavas Marijas]] lūgumu izveidot '''[[Brīnumainais Dievmātes medaljons|Brīnumaino Dievmātes medaljonu]]''', ko tagad nēsā miljoniem cilvēku visā pasaulē?
* ... [[Grieķijas futbola izlase]]s [[vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] '''[[Odisejs Vlahodims]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Štutgarte|Štutgartē]] un pārstāvējis Vācijas jauniešu futbola izlases?
* ... '''[[uzbekī arābu valoda]]''' ir [[arābu valoda]]s [[Arābu valodas varietātes|varietāte]], kuru lieto nelielas kopienas [[Uzbekistāna|Uzbekistānā]]; tās kopējais runātāju skaits tiek lēsts ap 700 cilvēkiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bundesarchiv Bild 101I-299-1802-08, Nordfrankreich, Michael Wittmann auf Panzer VI (Tiger I).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] vācu tankists '''[[Mihaels Vitmanis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija viens no efektīvākajiem tanku asiem, pēc [[Trešais reihs|Vācijas]] datiem [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā viņš iznīcinājis 138 ienaidnieka [[tanks|tankus]] un 132 prettanku lielgabalus?
* ... lai gan '''[[Atlantijas harta]]''' tika izdota [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, vēl pirms [[ASV]] oficiālas iesaistīšanās karadarbībā, tās mērķis bija noteikt [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] kara mērķus un pamatprincipus pēckara pasaules kārtības veidošanai, un tās principi veidoja pamatu [[Apvienoto Nāciju Organizācija]]s dibināšanai?
* ... '''[[brīva pakalpojumu kustība Eiropas Savienībā|brīva pakalpojumu kustība]]''' ir viena no četrām pamatbrīvībām, kas veido [[Eiropas Savienība]]s iekšējā tirgus pamatu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca.jpg|border|right|200px]]
* ... ikgadējā [[ultramaratons|ultramaratona]] '''[[Skrējiensoļojums Rīga—Valmiera 107 km|skrējiensoļojuma Rīga—Valmiera 107 km]]''' starts tiek dots pusnaktī pie [[Brīvības piemineklis|Brīvības pieminekļa]] [[Rīga|Rīgā]], un finišētāji sagaidīti pie [[Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca]]s &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; durvju kliņķa?
* ... [[Gvinejas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Serū Girasī]]''' ir dzimis [[Francija]]s pilsētā [[Arla|Arlā]] un pārstāvējis Francijas jauniešu futbola izlases?
* ... lai atbrīvotu [[Rīga]]s centru no [[Akmeņogles|ogļu]] kravām, [[2009. gads Latvijā|2009. gadā]] akmeņogļu pārkraušanu pārcēla no pilsētas centra uz '''[[Krievu sala|Krievu salu]]''', izveidojot salā jaunus ogļu pārkraušanas termināļus?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Hawaii.svg|border|right|200px]]
* ... [[1893. gads|1893. gadā]] grupa amerikāņu un eiropiešu [[plantators|plantatoru]], tirgotāju un politiķu ar [[ASV jūras spēki|ASV Jūras spēku]] atbalstu sarīkoja [[valsts apvērsums|valsts apvērsumu]] '''[[Havaju Karaliste|Havaju Karalistē]]''' &lt;small&gt;(attēlā karogs)&lt;/small&gt;, gāžot karalieni Lilīuokalani, kas noveda līdz salu valsts [[aneksija]]i un pievienošanai [[ASV]] [[1898. gads|1898. gadā]]?
* ... [[1792. gads|1792. gadā]] Čērčtaunas kroga īpašnieks Viljams Satons piejūras kāpās uzbūvēja peldu mājas, bet [[1797. gads|1797. gadā]] pie peldu mājām uzbūvēja viesnīcu ''South Port Hotel'', no kuras cēlies [[Anglija]]s rietumu pilsētas '''[[Sautporta]]s''' nosaukums, neskatoties uz to, ka [[osta]]s šeit nekad nav bijis?
* ... [[Krievija]]s [[psihoterapeits]], hipnotizētājs, ekstrasenss un dziednieks '''[[Anatolijs Kašpirovskis]]''' kļuva slavens [[1989. gads|1989. gadā]], pēc tam, kad sāka vadīt vairākus pretrunīgi vērtētus &quot;masu hipnozes&quot; un &quot;ārstniecības&quot; teleseansus un teletiltus padomju televīzijā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Claudia Sheinbaum (2025) (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[2024. gads|2024. gadā]] '''[[Klaudija Šeinbauma]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uzvarēja [[Meksika]]s vispārējās vēlēšanās ar 30% pārsvaru pār Sočitlu Galvesu, kļūstot par pirmo sievieti, kas ievēlēta [[Meksikas prezidente]]s amatā ?
* ... [[Grieķijas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Ivans Jovanovičs]]''' ir bijis arī [[AAE futbola izlase]]s galvenais treneris, bet 2011. gadā, strādājot ar [[Kipra]]s klubu [[Nikosijas APOEL]], viņu atzina par [[Serbija]]s gada labāko treneri?
* ... '''[[Japānā visizplatītāko uzvārdu uzskaitījums|Japānā visizplatītākie uzvārdi]]''' ir [[Sato]], [[Sudzuki]] un [[Takahaši]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kelvin Kiptum (KEN) 2023.jpg|border|right|150px]]
* ... {{dat|2024|2|11||bez}} pašreizējais [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordists]] [[Maratona skrējiens|maratona skrējienā]] '''[[Kelvins Kiptums]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; gāja bojā satiksmes negadījumā [[Kenija]]s rietumos?
* ... [[industriālā revolūcija|industriālās revolūcijas]] ietekme uz [[Anglija]]s pilsētu '''[[Salforda|Salfordu]]''' ir aprakstīta kā &quot;fenomenāla&quot;: teritorija paplašinājās no nelielas tirgus pilsētiņas par lielu [[rūpniecība]]s metropoli; rūpnīcas nomainīja [[lauksaimniecība|lauksaimniecību]], un [[iedzīvotāju skaits]] no 12 tūkstošiem 1812. gadā 30 gadu laikā pieauga līdz 70 tūkstošiem?
* ... [[Brazīlija]]s simtgadniekam '''[[Valters Ortmans|Valteram Ortmanam]]''' pieder [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa rekords]] par ilgāko nostrādāto laiku vienā uzņēmumā: viņš sāka strādāt tekstilizstrādājumu uzņēmumā ''ReneauxView'' [[Santakatarina|Santakatarinas štatā]] par pārdošanas asistentu 1938. gadā un turpināja strādāt uzņēmumā vismaz līdz 2022. gadam?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Napoleon friedland.jpg|border|right|200px]]
* ... pēc '''[[Frīdlandes kauja]]s''', kurā [[Francija]]s karaspēks sakāva [[Krievijas Impērija]]s spēkus, [[Aleksandrs I Romanovs|Aleksandrs I]] bija spiests meklēt mieru un [[1807. gads|1807. gada]] 7. jūlijā tika noslēgts '''[[Tilzītes miera līgums]]''', ar kuru Krievija un [[Prūsija]] piekrita [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] izvirzītajiem noteikumiem &lt;small&gt;(attēlā Napoleons Frīdlandes kaujas laikā)&lt;/small&gt;?
* ... [[Bosnijas un Hercegovinas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Sergejs Barbarezs]]''' pats izlases sastāvā aizvadījis 47 spēles, gūstot 17 vārtus?
* ... '''[[1573. gads Latvijā|1573. gadā]]''' [[Magnuss (Livonijas karalis)|Livonijas karalis Magnuss]] [[Veļikijnovgoroda|Novgorodā]] apprecējās ar kņazieni Eifēmiju Staricku un pūrā saņēma [[Karksi-Nuija|Karkuses cietoksni]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:David Gaudu, Tadej Pogačar, Jonas Vingegaard, 2023 Paris-Nice (52929456925) (cropped2).jpg|border|right|150px]]
* ... [[dāņi|dāņu]] [[šosejas riteņbraukšana|šosejas riteņbraucējs]] '''[[Jonass Vingegors]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; divreiz uzvarot ''[[Tour de France]]'' kopvērtējumā [[TDF2022|2022.]] un [[TDF2023|2023. gadā]], kļuva par otro [[Dānija]]s riteņbraucēju, kurš jebkad uzvarējis ''Tour de France'' (pēc [[Bjarne Rīss|Bjarnes Rīsa]] [[1996. gada Tour de France|1996. gadā]])?
* ... [[Anglija]]s [[Rūpnieciskā revolūcija|rūpnieciskās revolūcijas]] laikā '''[[Boltona]]''' strauji uzplauka — ar 216 [[kokvilna]]s austuvēm un 26 balināšanas un krāsošanas ražotnēm pilsēta bija viens no lielākajiem un produktīvākajiem kokvilnas vērpšanas centriem pasaulē?
* ... vēsturiski nozīmīgākais '''[[neuzbrukšanas līgums]]''' ir [[Molotova—Ribentropa pakts]], kas tika noslēgts starp [[Padomju Savienība|Padomju Savienību]] un [[Trešais reihs|nacistisko Vāciju]] [[1939. gads|1939. gadā]] un paredzēja savstarpēju neuzbrukšanu, taču tā slepenais papildprotokols sadalīja [[Austrumeiropa|Austrumeiropu]] ietekmes zonās?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Iena.jpg|border|right|200px]]
* ... pēc [[Francija]]s uzvaras [[1806. gads|1806. gada]] 14. oktobra '''[[Jēnas kauja|Jēnas kaujā]]''' [[Prūsijas Karaliste]] tika gandrīz pilnībā sakauta, un [[Napoleons Bonaparts|Napoleons]] ieguva kontroli pār lielu daļu no tās teritorijas &lt;small&gt;(attēlā Napoleons Jēnas kaujā)&lt;/small&gt;?
* ... [[Dienvidkoreja]]s [[futbolists]] '''[[I Česons]]''' [[Dienvidkorejas futbola izlase|nacionālās izlases]] sastāvā ir aizvadījis 103 spēles, gūstot 25 vārtus?
* ... liela daļa '''[[silēzieši|silēziešu]]''' pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] tika izraidīti no [[Silēzija]]s, un reģionā palikušie iedzīvotāji sāka identificēties kā [[poļi]] vai [[čehi]], bet daļa joprojām uzskata sevi par atsevišķu [[etniskā grupa|etnisko grupu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Arms of the French Republic.svg|border|right|150px]]
* ... '''[[Francijas ģerbonis]]''' oficiāli mūsdienu [[Francijas Republika|Francijas Republikā]] nav noteikts, taču kopš 1953. gada tiek izmantots neoficiāls Francijas valsts simbols, kas bieži tiek uztverts kā valsts ģerbonis &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[dezinfekcija]]''' atšķiras no [[Sterilizācija (mikrobioloģija)|sterilizācijas]], kas pilnībā iznīcina visus [[mikroorganismi|mikroorganismus]], ieskaitot [[sporas]], savukārt dezinfekcija samazina mikrobu daudzumu līdz drošam līmenim?
* ... '''[[Gruzijas pilsoņu karš]]''' norisinājās [[1991. gads|1991.]] un [[1993. gads|1993. gadā]], tūlīt pēc [[PSRS sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]] un [[Gruzija]]s neatkarības atjaunošanas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kefir in a glass.JPG|border|right|150px]]
* ... '''[[kefīrs|kefīra]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[fermentācija]]s process parasti ilgst no 12 līdz 48 stundām, un šajā laikā [[baktērijas]] un [[raugs]] pārstrādā pienā esošo [[Laktoze|laktozi]], radot [[Pienskābe|pienskābi]], [[CO2|CO₂]], nelielu daudzumu [[Alkoholi|alkohola]] un citas vielas, kas kefīram piešķir tā raksturīgo [[garša|garšu]] un konsistenci?
* ... [[Bosnijas un Hercegovinas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Ermedins Demirovičs]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Hamburga|Hamburgā]]?
* ... tikai dzirkstošais [[vīns]], kas ražots '''[[Šampaņa|Šampaņas reģionā]]''' pēc noteiktajām metodēm, drīkst tikt marķēts kā [[šampanietis]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Betania Monastery, Queen Tamar, early 13th century.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Tamāra Lielā|Tamāras Lielās]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; valdīšanas laiks 12. gadsimta beigās un 13. gadsimta sākumā tiek uzskatīts par [[Gruzija]]s &quot;zelta laikmetu,&quot; kad tā kļuva par reģionālo lielvaru [[Kaukāzs|Kaukāzā]]?
* ... [[Ulbroka]] ar nepilniem 5900 iedzīvotājiem ir lielākais [[ciems]] [[Latvija|Latvijā]] un 33. '''[[Latvijas lielāko apdzīvoto vietu uzskaitījums|apdzīvotākā vieta valstī]]''', apsteidzot 49 [[Latvijas pilsētu uzskaitījums|novada pilsētas]]?
* ... sākotnēji '''[[Fethullahs Gilens|Fethullaha Gilena]]''' izveidotā [[islāms|islāma]] reliģiskā organizācija ''Hizmet'' (Gilena kustība) bija [[Turcijas prezidents|Turcijas prezidenta]] [[Redžeps Tajips Erdogans|Redžepa Tajipa Erdogana]] sabiedrotie, bet pēc tam Gilenu apsūdzēja [[valsts apvērsums|valsts apvērsuma]] plānošanā, pasludināja par [[terorists|teroristu]] un izdeva orderi viņa aizturēšanai?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Omar Sy (2020).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Francija]]s [[aktieris]] '''[[Omars Si]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; starptautiski kļuvis atpazīstams ar lomu komēdijdrāmā &quot;[[Neaizskaramie (filma)|Neaizskaramie]]&quot;, par ko saņēma [[Cēzara balva|Cēzara balvu]] kā labākais aktieris?
* ... [[Vācija]]s [[futbolisti]] brāļi '''[[Lūkass Nmeča]]''' un '''[[Fēlikss Nmeča]]''' sākotnēji spēlējuši [[Anglija]]s jaunatnes izlasēs, bet pēc tam abi ir pārstāvējuši [[Vācijas futbola izlase|Vācijas futbola izlasi]]?
* ... [[Vecā Derība|Vecās Derības]] '''[[Ķēniņu grāmatas|Ķēniņu grāmatu]]''' autors, iespējams, ir [[pravietis]] [[Jeremija]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Epipremnum pinnatum TBU.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[epipremni]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[zelta epipremns]])&lt;/small&gt; ir mūžzaļi [[daudzgadīgi augi]], kas rāpjas pa citu augu [[Stumbrs|stumbriem]], izmantojot gaisa saknes, un savvaļā var sasniegt 40 metru garumu, taču, audzējot kā [[telpaugi|telpaugus]], to izmērs ir ievērojami mazāks?
* ... [[Latvija]]s [[basketbolists]] '''[[Krišs Helmanis]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Leverkūzene|Leverkūzenē]], kur tajā laikā viņa tēvs [[Uvis Helmanis]] spēlēja basketbolu profesionālā klubā?
* ... [[ASV]] [[astronoms]] '''[[Klaids Tombo]]''' [[1930. gads|1930. gadā]] atklāja devīto [[Saules sistēma]]s planētu [[Plutons (pundurplanēta)|Plutonu]], ko 2006. gadā pārklasificēja kā [[pundurplanēta|pundurplanētu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Luther-eil.jpg|border|right|200px]]
* ... [[1483. gads|1483. gadā]] '''[[Eislēbene]]''' piedzima teologs [[Mārtiņš Luters]], kurš aizsāka Rietumu [[Kristīgā baznīca|kristīgās baznīcas]] [[Reformācija|reformāciju]] &lt;small&gt;(attēlā Mārtiņa Lutera piemineklis Eislēbenē)&lt;/small&gt;?
* ... [[Nigērijas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Ademola Lukmans]]''' ir dzimis [[Anglija|Anglijā]], kur arī iesācis savu [[futbolists|futbolista]] karjeru?
* ... [[mongoļi|mongoļu]] valdnieku '''[[Bordžiginu dinastija]]s''' saknes meklējamas mongoļu ciltīs, kas dzīvoja [[Centrālāzija]]s stepēs, un Bordžiginu ciltis bija viena no spēcīgākajām un ietekmīgākajām mongoļu grupām jau pirms [[Čingishans|Čingishana]] dzimšanas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Costilla de Adán (Monstera deliciosa).JPG|border|right|200px]]
* ... '''[[garšīgā monstera]]''' &lt;small&gt;(attēlā zieds un nenobriedis auglis)&lt;/small&gt;, kuras dabiskais [[izplatības areāls]] ir no [[Meksika]]s līdz [[Gvatemala]]i [[Centrālamerika|Centrālamerikā]], ir introducēta daudzos tropu apgabalos un kļuvusi par [[Invazīva suga|invazīvu sugu]] [[Havaju salas|Havajās]], [[Seišelas|Seišelās]] un citur?
* ... pēc [[Aukstais karš|Aukstā kara]] beigām terminu pāris '''[[Globālie Dienvidi]]''' un Globālie Ziemeļi pakāpeniski aizstāja iepriekš lietoto valstu iedalījumu [[Pirmā pasaule|Pirmās]], [[Otrā pasaule|Otrās]] un [[Trešā pasaule|Trešās pasaules]] valstīs?
* ... '''[[Pirmā pasaules kara Rietumu fronte]]''' stiepās no [[Ziemeļjūra]]s līdz [[Šveice]]s robežai?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bundesarchiv Bild 183-B24575, Friedrich Paulus.jpg|border|right|150px]]
* ... pēc sakāves [[Staļingradas kauja|Staļingradas kaujā]] [[Vērmahts|Vērmahta]] [[6. armija (Vērmahts)|6. armijas]] komandieris [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā '''[[Frīdrihs Pauluss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; padevās [[Sarkanā armija|Sarkanajai armijai]] un vēlāk kļuva par [[Nacistiskā Vācija|Nacistiskās Vācijas]] skaļu kritiķi?
* ... [[Itālija]]s pilsētā [[Turīna|Turīnā]] dzimušais [[futbolists]] '''[[Džanluka Lapadula]]''' 2020. gadā debitēja [[Peru futbola izlase]]s rindās, ko ir pārstāvējis [[2021. gada Copa América|2021.]] un [[2024. gada Copa América|2024. gada]] ''[[Copa América]]''?
* ... [[Pokemoni]] tiek uzskatīta par '''[[Visu laiku ienesīgākās izklaides franšīzes|visu laiku ienesīgāko izklaides franšīzi]]'''?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ruth Chepngetich (2021 Chichago Marathon).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Kenija]]s garo distanču skrējēja '''[[Rūta Čepnetiča]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir trīs reizes uzvarējusi [[Čikāgas maratons|Čikāgas maratonā]] un 2024. gadā šajās sacensībās viņai izdevās uzstādīt jaunu [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordu]]: 2 stundas, 9 minūtes un 56 sekundes, iepriekšējo rekordu [[Maratons|maratonā]] labojot par gandrīz divām minūtēm?
* ... kopumā [[ASV Armija]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Eiropa]]s karadarbības teātrī izpildīja [[nāvessods|nāvessodu]] 98 karavīriem par izdarītu [[slepkavība|slepkavību]] vai [[izvarošana|izvarošanu]]; šos karavīrus sākotnēji apglabāja netālu, bet 1949. gadā tos pārapbedīja '''[[Uāzas-Ēnas amerikāņu brāļu kapu E sektors|Uāzas-Ēnas amerikāņu brāļu kapu E sektorā]]'''?
* ... '''[[ASV prezidenta vēlēšanas|ASV prezidenta vēlēšanu]]''' sistēma ir veidota tā, lai arī mazāku [[ASV štati|štatu]] un lauku apgabalu balsojums ietekmētu vēlēšanu rezultātu: [[ASV prezidents|prezidentu]] ievēl vēlēšanu kolēģija, kuru savukārt ievēl tauta?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rubens apostel jakobus mindere grt.jpg|border|right|150px]]
* ... vienu no divpadsmit [[Jēzus Kristus]] [[apustulis|apustuļiem]] '''[[Jēkabs (Alfeja dēls)|Jēkabu, Alfeja dēlu]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] gleznā)&lt;/small&gt; reizēm dēvē arī par Svēto Jēkabu jaunāko, lai atšķirtu no [[Jēkabs (Cebedeja dēls)|Jēkaba, Cebedeja dēla]], kurš arī bija viens no apustuļiem?
* ... [[Francija]]s [[futbolists|futbolista]] '''[[Kefrens Tirāms|Kefrena Tirāma]]''' tēvs [[Lilians Tirāms]] ir bijušais [[Francijas futbola izlase|Francijas izlases]] spēlētājs, un arī vecākais brālis [[Markuss Tirāms]] ir futbolists?
* ... '''[[vācšveicieši]]''' veido apmēram 60—65% no [[Šveice]]s iedzīvotāju skaita, padarot [[Vācu valoda|vācu valodu]] par visplašāk lietoto valstī?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Carneros Resort - August 2023 - Sarah Stierch 14.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[baltvīns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek gatavots no zaļajām vai gaišajām [[vīnogas|vīnogu]] šķirnēm, kā arī dažām tumšajām vīnogām, kuru miziņas [[fermentācija]]s procesā netiek izmantotas?
* ... pikantā un ar asu smaržu raksturīgā '''[[Latvijas siers|Latvijas siera]]''' pirmsākumi meklējami 19. gadsimta beigās, kad [[Latvija]]s teritorijā pēc muižniecības aicinājuma ieradās vācu siernieki, kas ieviesa Bakšteina un citu saldpiena [[siers|sieru]] siešanas tradīcijas?
* ... pēdējais zināmais '''[[elektriskais krēsls|elektriskā krēsla]]''' izmantošanas gadījums [[nāvessods|nāvessoda]] izpildei tika reģistrēts [[2020. gads|2020. gadā]], kad [[Tenesi štats|Tenesī štatā]] izpildīja nāvessodu ieslodzītajam, kurš 1985. gadā nogalināja citu ieslodzīto neveiksmīga [[narkotikas|narkotiku]] darījuma dēļ?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rubens apostle Matthias grt.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Svētais Matijs]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] gleznā)&lt;/small&gt; kā viens no [[Jēzus Kristus]] [[apustulis|apustuļiem]] aizstāja [[Jūda Iskariots|Jūdu Iskariotu]] pēc viņa nodevības un pašnāvības; [[evaņģēlijs|evaņģēlijos]] viņa vārds nav minēts, bet iecelšana apustuļu kārtā aprakstīta [[Apustuļu darbi|Apustuļu darbos]]?
* ... [[Itālijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussarga]] '''[[Daniels Maldīni|Daniela Maldīni]]''' tēvs [[Paolo Maldīni]] un vectēvs [[Čezāre Maldīni]] arī ir bijušie Itālijas izlases spēlētāji?
* ... 2001. gada [[ASV]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[asa sižeta filma]]s '''&quot;[[Juras laikmeta parks 3]]&quot;''' galvenais antagonists ir [[spinozaurs]], kas aizstāj iepriekšējo divu filmu antagonistu [[tiranozaurs|tiranozauru]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Butomus umbellatus JRVdH 01.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[čemurainais puķumeldrs]]''' &lt;small&gt;(attēlā zieds)&lt;/small&gt; parasti aug nelielās, blīvās grupās dažādu [[ūdenstilpe|ūdenstilpju]] seklūdens joslā, tajā skaitā arī [[Rīgas līcis|Rīgas līča]] piekrastes seklūdenī?
* ... '''[[Verjovkina ala]]''' [[Gruzija]]s [[Abhāzija]]s reģionā, kuras dziļums ir 2209 metru, ir dziļākā zināmā [[ala]] uz [[Zeme]]s?
* ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Biogrāfiskā filma|biogrāfiskajai]] [[drāmas filma]]i '''&quot;[[Māceklis (filma)|Māceklis]]&quot;''' bija grūtības atrast izplatītāju [[ASV]] filmas satura dēļ un pateicoties [[Donalds Tramps|Donalda Trampa]] juridiskās komandas mēģinājumiem bloķēt tās izlaišanu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Diego Garcia (satellite).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Djegogarsijas atols]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas atrodas pašos [[Čagosu arhipelāgs|Čagosu arhipelāga]] dienvidaustrumos, ir 21 km garš un 11 km plats, izstiepts ziemeļu—dienvidu virzienā, bet tā galvenā [[sala]] stiepjas 64 km garumā un ir garākā vienlaidus sauszemes apmale no visiem pasaules [[atoli]]em?
* ... vienu sezonu [[Latvijas futbola Virslīga]]s komandā [[Jūrmalas &quot;Spartaks&quot;]] aizvadījušais [[uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Gabriels Šarpentjē]]''' 2023. gadā debitēja [[Kongo futbola izlase]]s sastāvā?
* ... kaut arī kopš 2002. gada [[ungāri]] [[Rumānija]]s pilsētā '''[[Tirgumureša|Tirgumurešā]]''' ir mazākumtautība, pilsētā vēl aizvien dzīvo lielākā [[sēkeji|ungāru kopiena Rumānijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Scheuchzeria palustris - flowering.jpg|border|right|150px]]
* ... dažādos [[Purvs|purvos]] un pārpurvotos [[Ezers|ezeru]] krastos augošā '''[[purva šeihcērija]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir vienīgā [[suga]] monotipiskajā šeihcēriju ģintī un šeihcēriju dzimtā?
* ... '''[[Velsa (Anglija)|Velsa]]''' ir mazākā apdzīvotā vieta [[Anglija|Anglijā]], ja neskaita [[Londonas Sitija|Londonas Sitiju]], ar lielpilsētas statusu, ko tā ieguvusi [[1201. gads|1201. gadā]]?
* ... 2020. gada 1. janvārī [[Norvēģija]]s reģionālās reformas gaitā '''[[Tēlemarkas filke]]''' tika apvienota ar [[Vestfollas filke|Vestfollas filki]], izveidojot [[Vestfollas un Tēlemarkas filke|Vestfollas un Tēlemarkas filki]], bet 2024. gadā tā tika atkal sadalīta divās filkēs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ivangorod-2008-1.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Ivangorodas cietoksnis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika uzcelts [[1492. gads|1492. gadā]] pēc [[Maskavija]]s lielkņaza [[Ivans III|Ivana III]] pavēles, lai aizsargātu Maskavijas valsts rietumu robežas un kontrolētu stratēģiski nozīmīgo tirdzniecības ceļu un upes šķērsošanas punktu uz [[Narva|Narvu]], kas tobrīd atradās [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] kontrolē?
* ... [[Meksika|Meksikā]] dzimušais [[Argentīna]]s [[futbolists]] '''[[Luka Romero]]''' 15 gadu un 219 dienu vecumā denitēja [[Spānija]]s ''[[La Liga]]'' komandā ''[[RCD Mallorca|Mallorca]]'', kļūstot par visu laiku jaunāko [[futbolists|futbolistu]], kurš ir spēlējis kādā no Eiropas piecām spēcīgākajām līgām?
* ... '''[[dabiskais pieaugums]]''' atspoguļo [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] izmaiņas noteiktā teritorijā, neņemot vērā [[Iedzīvotāju migrācija|migrāciju]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Issuf Sanon Dnipro.jpg|border|right|150px]]
* ... trīskārtējais [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s čempions no [[Ukraina]]s '''[[Isufs Sanons]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir izraudzīts [[2018. gada NBA drafts|2018. gada NBA drafta]] otrajā kārtā ar kopējo 44. numuru?
* ... [[1139. gads|1139. gadā]] '''[[Portukales grāfiste]]s''' valdnieks Afonso Henrikešs pasludināja sevi par [[Portugāles karalis|Portugāles karali]] un panāca atzīšanu no [[Leonas Karaliste]]s, bet oficiāli [[Portugāle|Portugāli]] kā neatkarīgu karalisti [[pāvests]] [[Aleksandrs III (pāvests)|Aleksandrs III]] ar '''''[[Manifestis Probatum]]''''' apstiprināja [[1179. gads|1179. gadā]]?
* ... '''[[fosforpaskābe]]s''' pārklājums aizsargā rūsējošus [[metāls|metālus]] no [[oksidēšanās]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:20141015 - PSG-Lyon - 032.jpg|border|right|150px]]
* ... pirmā ikgadējā apbalvojuma [[futbols|futbolā]] '''[[Zelta bumba sievietēm|Zelta bumbas]]''' ieguvēja sparp sievietēm bija [[norvēģiete]] [[Ada Hegerberga]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... līdz ar [[romieši|romiešu]] uzvaru [[Pūniešu kari|Pūniešu karos]] un sekojošo karu ar vietējām ciltīm '''[[ibēri|ibēru]]''' teritorijas pakāpeniski integrēja [[Romas impērija|Romas impērijā]], kas noveda pie ibēru kultūras [[Pārtautošana|asimilācijas]] romiešu kultūrā?
* ... vācu karavīrs '''[[Alfrēds Liskovs]]''' pārpeldēja pāri [[Buga|Bugas upei]] [[1941. gads|1941. gada]] 21. jūnijā pulksten 21.00 [[Barbarosa (plāns)|operācijas &quot;Barbarosa&quot;]] priekšvakarā netālu no [[Sokaļa]]s, lai brīdinātu [[Sarkanā armija|Sarkano armiju]] par nenovēršamu [[Vērmahts|vācu spēku]] uzbrukumu nākamajā rītā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:CarthageMapDe.png|border|right|200px]]
* ... '''[[Kartāga (valsts)|Kartāga]]''' &lt;small&gt;(attēlā pirms [[Pirmais pūniešu karš|Pirmā pūniešu kara]])&lt;/small&gt; bija viena no varenākajām [[Vidusjūra]]s [[Civilizācija|civilizācijām]] un ieņēma nozīmīgu lomu tirdzniecībā un militārajā jomā apmēram no 9. gadsimta p.m.ē. līdz tās krišanai [[Senā Roma|Romas]] rokās 146. gadā p.m.ē.?
* ... '''[[fosforapskābe|fosforapskābi]]''' un tās sāļus izmanto, lai metālu sāļus reducētu atpakaļ par [[metāli]]em; visbiežāk to izmanto tieši [[niķelis|niķeļa]] reducēšanai?
* ... [[Krievija|Krievijā]] termins '''[[Trešā Roma]]''' ir radies 16. gadsimtā un attiecas uz [[Maskava|Maskavu]] ([[Maskava — trešā Roma]]), kas pēc Krievijas impēriskās ideoloģijas tika uzskatīta par [[Romas impērija]]s un [[Austrumromas impērija|Bizantijas impērijas]] mantinieci?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dwight David Eisenhower 1952 crop.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[1956. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1952. gada]]''' un '''[[1956. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1956. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' par [[ASV prezidents|prezidentu]] ievēlēja [[Dvaits Eizenhauers|Dvaitu Eizenhaueru]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; un par [[ASV viceprezidents|viceprezidentu]] [[Ričards Niksons|Ričardu Niksonu]], abās vēlēšanās pārliecinoši uzvarot [[Edlejs Stīvensons|Edleju Stīvensonu]]?
* ... [[Spānija]]s ''[[La Liga]]'' komandas ''[[RCD Mallorca|Mallorca]]'' [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Omars Maskareljs]]''' [[Ekvatoriālās Gvinejas futbola izlase]]s rindās debitēja 2024. gadā, lai gan ir dzimis [[Santakrusa de Tenerife|Santakrusā de Tenerifē]] un spēlējis Spānijas jaunatnes izlasēs?
* ... '''[[Liams Peins]]''' divas reizes piedalījās [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] televīzijas raidījumā &quot;X faktors&quot;; pēdējā viņu kopā ar citiem konkursantiem uzaicināja izveidot grupu ''[[One Direction]]'', kas izcīnīja trešo vietu un vēlāk guva starptautiskus panākumus?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Novi Sad railway station canopy collapse.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Novi Sadas dzelzceļa stacijas jumta nojumes sabrukums|Novi Sadas dzelzceļa stacijas jumta nojumes sabrukumā]]''' [[Serbija|Serbijā]], {{dat|2024|11|1||bez}} gāja bojā 16 cilvēki &lt;small&gt;(attēlā [[Novi Sada]]s galvenās dzelzceļa stacijas jumta nojume pēc sabrukšanas)&lt;/small&gt;?
* ... pēc [[Kartāga (valsts)|Kartāgas]] iznīcināšanas '''[[Trešais pūniešu karš|Trešajā pūniešu karā]]''' [[Romas Republika]] ieguva pilnīgu kontroli pār [[Ziemeļāfrika]]s rietumu daļu, izveidojot [[Āfrika (Romas province)|Āfrikas provinci]]?
* ... kopumā '''[[Austrālijas latvieši]]''' ir ap 35 000 [[Latvija]]s valstspiederīgo un austrāliešu ar latvisku izcelsmi?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:MoroccanCouscous.jpg|border|right|200px]]
* ... no [[Ziemeļāfrika]]s nākošais pamatēdiens '''[[kuskuss]]''' sastāv no tvaicētām [[manna]]s granulām &lt;small&gt;(attēlā kuskuss ar [[dārzeņi]]em [[Maroka|Marokā]])&lt;/small&gt;?
* ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Losandželosas &quot;Clippers&quot;]] mājvieta '''''[[Intuit Dome]]''''' kalpos kā [[Basketbols|basketbola]] sacensību norises vieta [[2028. gada vasaras olimpiskās spēles|2028. gada Losandželosas olimpisko spēļu]] laikā?
* ... [[Itālija]]s pilsētas '''[[Ortona]]s''' patrons ir [[apustulis]] [[Svētais Toms]], kura pīšļus 13. gadsimtā uz Ortonu atveda jūrnieki un kuri glabājas Svētā Toma katedrālē?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Patrizio Torlonia.jpg|border|right|150px]]
* ... [[romieši|romiešu]] politiķis, karavadonis un [[orators]] '''[[Katons Vecākais]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uzskatīja, ka [[Senā Roma|Romas]] panākumi un spēks ir saistīti ar vienkāršību, pieticību un stingriem tikumiem, un pretojās [[hellēnisms|hellēnisma]] ietekmei Romā?
* ... eiropieši '''[[Jaunīrija|Jaunīriju]]''' atklāja 17. gadsimtā, un vēlāk tā kļuva par daļu no [[Vācija]]s Jaungvinejas kolonijas ar nosaukumu Jaunmēklenburga, tad nonāca [[Austrālija]]s kontrolē pēc [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]], bet mūsdienās ir [[Papua-Jaungvineja]]s sastāvdaļa?
* ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] un [[televīzija]]s raidījumu vadītājs '''[[Terijs Krūzs]]''' ir bijušais profesionālais [[Amerikāņu futbols|amerikāņu futbola]] spēlētājs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dagdas ala, Dagda, Dagdas novads, Latvia - panoramio.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Dagdas ala]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir izveidojusies dabiski sacementētos [[grants]] iežos — [[Konglomerāts (iezis)|konglomerātā]], un ir vienīgā šāda veida [[ala]] [[Latvija|Latvijā]], kā arī ievērojamākā ala [[Latgale|Latgalē]]?
* ... '''[[litija hidroksīds]]''' tiek plaši izmantots [[Baterija|bateriju]] ražošanā, īpaši litija jonu baterijās?
* ... [[Latvija]]s [[ornitologs|ornitologa]] '''[[Māris Strazds|Māra Strazda]]''' pētījumu lokā visvairāk bijušas meža putnu sugas; viņš ir viens no starptautiski ievērojamākajiem [[melnais stārķis|melno stārķu]] pētniekiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:George Mallory 1915.jpg|border|right|150px]]
* ... [[1924. gads|1924. gada]] [[Everests|Everesta]] ekspedīcijas laikā angļu [[alpīnists]] '''[[Džordžs Melorijs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kopā ar savu partneri Endrū Ērvinu gāja bojā virsotnes sasniegšanas laikā, bet pastāv viedoklis, ka viņi varētu būt pirmie, kas sasnieguši kalna virsotni un gājuši bojā jau atpakaļceļā?
* ... '''[[gallu-ibēriešu valodas]]''' bija sastopamas [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]] pirms [[Senā Roma|Senās Romas]] izplešanās?
* ... [[Somijas basketbola izlase]]s spēlētājs '''[[Severi Kaukiainens]]''' kopš 2023. gada spēlē Igaunijas Basketbola līgas un [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga|Latvijas—Igaunijas līgas]] klubā [[Tallinas &quot;Kalev/Cramo&quot;]], divreiz kļūdams par [[Igaunija]]s čempionu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:BCEAOFranc.png|border|right|200px]]
* ... '''[[Rietumāfrikas franks]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir kopīga valūta astoņām [[Rietumāfrika]]s valstīm: [[Benina]]i, [[Burkinafaso]], [[Kotdivuāra]]i, [[Gvineja-Bisava|Gvinejai-Bisavai]], [[Mali]], [[Nigēra]]i, [[Senegāla]]i un [[Togo]]?
* ... '''[[Skanstes virsotnes|Skanstes virsotņu]]''' dzīvojamo [[Augstceltne|augstceltņu]] kompleksa [[Skanste (Rīgas apkaime)|Skanstē]], [[Rīga|Rīgā]] augstums ir 76 m?
* ... [[Dienvidsudāna]]s separātistu līderis, kurš vadīja Dienvidsudānas spēkus [[Otrais Sudānas pilsoņu karš|Otrā Sudānas pilsoņu kara]] laikā, '''[[Džons Garangs]]''' pēc kara bija [[Sudāna]]s viceprezidents un Dienvidsudānas autonomijas prezidents, bet 2005. gadā viņš gāja bojā [[Helikopters|helikoptera]] katastrofā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:South facade of the Rijksmuseum Amsterdam (DSCF0528).jpg|border|right|200px]]
* ... [[Nīderlande]]s nacionālais mākslas [[muzejs]] '''''[[Rijksmuseum]]''''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; atrodas [[Amsterdama]]s Muzeju laukumā, kurā bez ''Rijksmuseum'' atrodas arī '''[[Van Goga muzejs]]''' (visvairāk apmeklētais muzejs valstī), Amsterdamas Pilsētas muzejs un koncertzāle ''Concertgebouw''?
* ... 2024. gadā [[pludmales volejbolists]] '''[[Kristians  Fokerots]]''', spēlējot pārī ar savu 20 gadus vecāko treneri [[Mārtiņš Pļaviņš|Mārtiņu Pļaviņu]], sagādāja sensāciju un izcīnīja zelta medaļu Eiropas čempionātā?
* ... '''[[īru izcelsmes amerikāņi]]''' ir aptuveni 32 miljoni jeb aptuveni 10% no [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] iedzīvotāju kopskaita?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Mohamed Ould Abdel Aziz August 2014 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Mohameds Ulds Abdelazīzs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas bija [[Mauritānija]]s prezidents no 2009. līdz 2019. gadam, ieguva varu [[valsts apvērsums|valsts apvērsumā]] 2005. gadā, bet pēc tam tika ievēlēts par prezidentu vairākās vēlēšanās; 2021. gadā arestēts, apsūdzēts [[korupcija|korupcijā]] un vēlāk notiesāts, piespriežot [[ieslodzījums|ieslodzījumu]]?
* ... [[2023. gads kino|2023. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[supervaroņu filma]]s '''&quot;[[Šezam! Dievu dusmas]]&quot;''' un '''&quot;[[Zibsnis (filma)|Zibsnis]]&quot;''' bija kases izgāšanās, ko saistīja arī ar vispārēju supervaroņu žanra filmu popularitātes kritumu?
* ... [[ASV]] [[Konservatīvisms|konservatīvais]] ziņu un politisko komentāru televīzijas kanāls '''''[[Fox News]]''''' ir visvairāk skatītais [[kabeļtelevīzija]]s ziņu tīkls valstī?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Canary Wharf (2) - geograph.org.uk - 4676594.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Londona]]s '''[[Tauerhemletsa]]s''' rajonam raksturīgs augsts [[bengāļi|bengāļu]] izcelsmes iedzīvotāju īpatsvars — tie veido 32% no [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]?
* ... [[Venecuēla]]s [[telenovele|telenoveli]] '''&quot;[[Estrelita — netīrā seja]]&quot;''' [[Latvija|Latvijā]] no 1994. līdz 1996. gadam pārraidīja telekompānija TV 3?
* ... pēc '''[[1915. gada fabriku evakuācija Latvijā|1915. gada fabriku evakuācijas no Latvijas]]''' [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] sākumā strādnieku nometināšanas vietās ģimenes bija spiestas dzīvot nepiemērotās telpās, tādēļ pieauga mirstība, tomēr vēlāk viņu apstākļi uzlabojās [[Latviešu bēgļu centrālkomiteja]]s organizētās palīdzības dēļ?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of New Zealand.svg|border|right|200px]]
* ... 2016. gadā [[Jaunzēlande|Jaunzēlandē]] tika veikts balsojums par karoga dizainu, un kā divas iespējas tika piedāvātas pašreizējais karogs un alternatīvs dizains, taču balsojumā ar 57% uzvarēja esošais '''[[Jaunzēlandes karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[2023. gads kino|2023. gada]] ASV [[supervaroņu filma]] '''&quot;[[Zilais Skarabejs]]&quot;''' ir pirmā supervaroņu filma ar [[Latīņamerikāņi|latīņamerikāņu]] izcelsmes [[aktieri]] galvenajā lomā?
* ... 1858. gadā astoņi [[Rīga]]s [[tirgotāji]] nodibināja akciju sabiedrību &quot;Rīgas rakstāmpapīru fabriku kompānija&quot;, kas 1859. gadā uz [[Juglas muiža]]s zemes uzcēla '''[[Juglas papīrfabrika|Juglas papīrfabriku]]''', kurā uzstādīja ar tvaiku darbināmu papīrmašīnu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:SacredHeartBatoni.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Vissvētākā Jēzus Sirds]]''' ir viena no visplašāk piekoptajām un pazīstamākajām [[katoļi|katoļu]] dievbijībām, kurā [[Jēzus Kristus]] [[sirds]] tiek uzskatīta par simbolu &quot;Dieva bezgalīgajai un kaislīgajai mīlestībai pret cilvēci&quot; &lt;small&gt;(attēlā Pompeo Batoni glezna baznīcā [[Roma|Romā]])&lt;/small&gt;?
* ... [[Londona]]s '''[[Hamersmita un Fulema|Hamersmitas un Fulemas boro]]''' bāzējas trīs profesionāli [[futbols|futbola]] klubi — [[Premjerlīga]]s klubi ''[[Chelsea F.C.|Chelsea]]'' un ''[[Fulham FC|Fulham]]'', attiecīgi ''[[Stamford Bridge]]'' un ''[[Craven Cottage]]'' stadionā, kā arī [[Anglijas futbola čempionāts|Anglijas futbola čempionāta]] klubs ''[[Queens Park Rangers FC|Queens Park Rangers]]'' ''Loftus Road'' stadionā?
* ... '''''[[American Airlines]]''''' ir viena no lielākajām [[lidsabiedrība|lidsabiedrībām]] pasaulē un vadošais pasažieru pārvadātājs [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienoto Valstu]] aviācijā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Harry S Truman, bw half-length photo portrait, facing front, 1945 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[1948. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1948. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' [[Harijs Trumens]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika ievēlēts [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] amatā uz otro termiņu?
* ... '''[[trolejbusu satiksme Zolingenē]]''' ir vislielākā no trim [[Vācija|Vācijā]] šobrīd eksistējošām [[trolejbuss|trolejbusu]] satiksmes sistēmām?
* ... 1967. gadā mirušais '''[[Džeimss Bedfords]]''' ir pirmais [[cilvēks]], kura ķermenis tika pakļauts kriokonservācijas procesam pēc [[Bioloģiskā nāve|nāves]], un tas joprojām tiek saglabāts?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Stalbes muižas kungu māja.png|border|right|200px]]
* ... [[1920. gada zemes reforma|1920. gada Latvijas zemes reformas]] laikā '''[[Stalbes muiža|Stalbes muižu]]''' &lt;small&gt;(attēlā kungu māja 20. gadsimta sākumā)&lt;/small&gt; sadalīja 71 vienībā 2193 ha kopplatībā?
* ... '''[[Ārējā Londona]]''' ir kopīgs nosaukums [[Londonas boro]] grupai, kas veido [[Lielā Londona|Lielās Londonas]] perifēro daļu, un no visām pusēm iekļauj [[Iekšējā Londona|Iekšējo Londonu]]?
* ... Taivānai piederošās '''[[Dzjiņmeņas salas]]''', kas atrodas [[Taivānas šaurums|Taivānas šauruma]] rietumu pusē, tuvu kontinentālās Ķīnas krastam, ir stratēģiski nozīmīgas un simboliskas attiecībās starp [[Ķīnas Republika|Ķīnas Republiku]] un [[Ķīnas Tautas Republika|Ķīnas Tautas Republiku]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:1944 portrait of FDR (1)(small).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[1944. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1944. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' par [[ASV prezidents|prezidentu]] atkārtoti ievēlēja [[Franklins Rūzvelts|Franklinu Delano Rūzveltu]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš kļuva par prezidentu jau ceturto termiņu, un [[ASV viceprezidents|viceprezidentu]] [[Harijs Trumens|Hariju Trumenu]], bet 3 mēnešus pēc [[inaugurācija]]s Rūzvelts nomira, un amatā viņa vietā stājās Trumens?
* ... '''[[Otrais Opija karš]]''' bija viens no nozīmīgākajiem notikumiem, kas izraisīja [[Ķīna]]s destabilizāciju 19. gadsimtā un nostiprināja [[Rietumu pasaule|Rietumu]] [[Lielvalsts|lielvalstu]] ietekmi reģionā?
* ... [[vēja parks|vēja parku]] būvniecība ir viens no attīstības virzieniem, kas saskaras ar vietējo iedzīvotāju pretestību, ko mēdz dēvēt par '''[[nimbisms|nimbismu]]''' jeb ''NIMBY'' sindromu ([[akronīms]] no [[angļu valoda]]s frāzes ''Not In My Back Yard'')?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Acipenser sturio.jpg|border|right|250px]]
* ... vēsturiski '''[[store]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; arī [[Latvija|Latvijā]] ir bijusi bieži sastopama zivs, taču laika gaitā izzudusi: pēdējais stores noķeršanas gadījums bija [[1963. gads Latvijā|1963. gadā]] [[Jūrmala|Jūrmalā]], bet kopš 1995. gada tā ir iekļauta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] izzudušo sugu kategorijā?
* ... konkursā '''&quot;[[Supernova 2025]]&quot;''', kas bija [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursa]] [[Latvija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Latvijas]] nacionālā atlase, uzvarēja grupa &quot;[[Tautumeitas]]&quot; ar dziesmu &quot;[[Bur man laimi]]&quot;?
* ... 2024. gada jūnijā '''[[Kenijs Atkinsons]]''' kļuva par [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Klīvlendas &quot;Cavaliers&quot;]] galveno treneri, un viņa vadībā komanda sasniedza vienu no garākajām sezonas sākuma uzvaru sērijām līgas vēsturē — 15 uzvaras pēc kārtas, bet sezonas noslēgumā Atkinsonu atzina par [[NBA sezonas labākais treneris|sezonas labāko treneri]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Assassination of President Lincoln (color) - Currier and Ives - Original.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[atentāts pret Abrahamu Linkolnu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, ko [[1865. gads|1865. gada]] 14. aprīlī veica aktieris un dedzīgs dienvidu atbalstītājs [[Džons Vilkss Būts]], atstāja dziļu ietekme uz [[ASV]] politiku un sabiedrību pēc [[ASV pilsoņu karš|Pilsoņu kara]]?
* ... [[Alžīrijas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Amīns Guirī]]''' ir dzimis [[Francija|Francijā]] un pārstāvējis visu vecumu Francijas jaunatnes izlases?
* ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] [[rakstnieks]], [[vēsturnieks]] un [[Publicistika|publicists]] '''[[Dmitrijs Savvins]]''' 2014. gadā asi iestājās pret [[Krievija]]s veikto [[Krimas okupācija|Krimas sagrābšanu]] un [[Donbasa karš|kara sākšanu Donbasā]], 2015. gadā, lai izvairītos no aresta, emigrēja un pēc īsa laika apmetās [[Latvija|Latvijā]]; 2024. gadā ieguvis [[Latvijas pilsonība|Latvijas pilsonību]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Francoise hardy february 1966.jpg|border|right|150px]]
* ... [[franči|franču]] [[dziedātāja]] un dziesmu autore, [[astroloģe]], rakstniece un modele '''[[Fransuāza Ardi]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija zināma ar savu kautrību, neapmierinātību ar slavenību dzīvi un sevis noniecināšanas attieksmi, kas attiecināma uz viņas mūža cīņu ar trauksmi un nedrošību?
* ... dziļūdens [[Foraminīferas|foraminīferu]] '''[[ksenofioforas|ksenofioforu]]''' [[čaula]]s var variēt no dažiem milimetriem līdz 25 centimetriem diametrā, kas dara tās par vieniem no lielākajiem zināmajiem [[vienšūņi]]em?
* ... vēlākais [[Latvijas PSR Valsts Drošības komiteja]]s priekšsēdētājs '''[[Longins Avdjukevičs]]''' [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[1942. gads Latvijā|1942. gada]] maijā tika iesūtīts no [[Padomju Savienība]]s kontrolētās teritorijas [[Latgale|Latgalē]], kur viņš bija [[partizāni|partizānu]] vienības komisārs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cīrava muiža ap 1900.jpg|border|right|200px]]
* ... [[1920. gada Latvijas zemes reforma|1920. gada Latvijas zemes reformā]] '''[[Cīravas muiža|Cīravas muižu]]''' &lt;small&gt;(attēlā muižas kungu māja ap 1900. gadu)&lt;/small&gt; ar pusmuižām sadalīja 55 jaunsaimniecībās, bet muižas centru nodeva virsmežniecībai un Meža skolai, kas kungu mājās darbojas līdz 1953. gadam?
* ... [[reģionālisms|reģionāli]] [[sociālais konservatīvisms|sociālkonservatīvā]] [[politiskā partija|partija]] '''&quot;[[Sarauj, Latgale!]]&quot;''' [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] tika izveidota pēc [[Daugavpils dome]]s priekšsēdētāja [[Andrejs Elksniņš|Andreja Elksniņa]] iniciatīvas?
* ... &quot;[[Spēlmaņu nakts]]&quot; balvu pasniegšanas ceremonijā par pirmajiem, kas saņēmuši balvas kā '''&quot;[[Gada jaunais skatuves mākslinieks (Spēlmaņu nakts)|Gada jaunie skatuves mākslinieki]]&quot;''' [[Spēlmaņu nakts 1993|1993. gadā]] kļuva [[Rēzija Kalniņa]] un [[Ivars Stonins]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kaspars Pudāns 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 24. janvārī [[Latvijas Republikas Zemessardze]]s komandieris '''[[Kaspars Pudāns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; stājās [[Latvijas Nacionālie bruņotie spēki|Latvijas Nacionālo bruņoto spēku]] komandiera amatā?
* ... [[Anglija]]s [[tiesības|tiesībās]] '''&quot;[[neatminami laiki]]&quot;''' beidzas un juridiskā atmiņa sākas [[1189. gads|1189. gadā]], kas ir karaļa [[Henrijs II Plantagenets|Henrija II]] valdīšanas beigas un [[Ričards I Lauvassirds|Ričarda I]] [[kronēšana]]s gads?
* ... trīs [[amerikāņi|amerikāņu]] [[kinoproducents|kinoproducenta]] '''[[Džons Landau|Džona Landau]]''' filmas &quot;[[Titāniks (filma)|Titāniks]]&quot; (1997), &quot;[[Avatars]]&quot; (2009) un &quot;[[Avatars: Ūdensceļš]]&quot; (2022) ierindojas pirmajā pieciniekā starp pasaules [[Visu laiku ienesīgākās filmas|ienesīgākajām filmām]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Strazdes baznīca 2000-08-03.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Strazdes luterāņu baznīca]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir celta no 1591. līdz 1596. gadam, un tajā ir saglabājušies 1612. gada koka baznīcēnu soli un [[altāris]] no 1664. gada?
* ... [[1990. gads Latvijā|1990. gada]] 5. martā '''[[Edmunds Johansons|Edmundu Johansonu]]''' iecēla par [[Latvijas PSR Valsts drošības komiteja]]s priekšsēdētāju [[ģenerālmajors|ģenerālmajora]] dienesta pakāpē, un šo amatu viņš ieņēma arī [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s laikā līdz [[1991. gads Latvijā|1991. gada]] augustam?
* ... '''[[1993. gada UEFA Čempionu līgas fināls]]''' starp [[Francija]]s [[futbols|futbola]] klubu [[Marseļas &quot;Olympique&quot;]] un [[Itālija]]s klubu ''[[AC Milan]]'' bija vēsturē pirmā [[UEFA Čempionu līga]]s finālspēle?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Symphoricarpos albus 003.JPG|border|right|150px]]
* ... '''[[strauta sniegoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Ziemeļamerika]]s suga, kura kā [[Krāšņumaugi|krāšņumaugs]] tika ieviesta [[Latvija|Latvijā]] 19. gadsimtā un vietām ir pārgājusi savvaļā — tā ir sastopama apstādījumos un ar sakņu atvasēm izplatās apdzīvotu vietu tuvumā?
* ... [[Latvija|Latvijā]] kopš [[2007. gads Latvijā|2007. gada]] '''[[karaklausība]]''' bija atcelta, aizstājot to ar profesionālo armiju, tomēr [[2022. gads Latvijā|2022. gadā]] tika pieņemts lēmums pakāpeniski ieviest [[Valsts aizsardzības dienests|valsts aizsardzības dienestu]]?
* ... '''[[sēkeji]]''' ir [[ungāri|ungāru]] etniska grupa, kuri dzīvo galvenokārt [[Transilvānija|Transilvānijā]], kas šodien ir daļa no [[Rumānija]]s, un ir saglabājuši unikālu kultūru un [[ungāru valoda]]s [[dialekts|dialektu]], kas izceļas no pārējās ungāru kopienas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rabanos2014 078.JPG|border|right|150px]]
* ... '''[[Redīsu nakts]]''' ir [[Meksika|meksikāņu]] [[svētki]], kas katru gadu tiek svinēti [[Oahaka (pilsēta)|Oahakas]] pilsētā 23. decembrī un ir viens no iespaidīgākajiem [[Dārzeņi|dārzeņu]] festivāliem pasaulē &lt;small&gt;(attēlā 2014. gadā izveidota svētku kompozīcija)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[1994. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1994. gada UEFA Čempionu līgas finālā]]''' ''[[AC Milan]]'' [[futbolists]] [[Marsels Desajī]], kurš panāca rezultātu 4—0, kļuva par pirmo spēlētāju, kurš divus gadus pēc kārtas ieguvis trofeju ar dažādiem klubiem, pēc uzvaras ar [[Marseļas &quot;Olympique&quot;]] [[1993. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1993. gadā]]?
* ... [[Ķīnas Republika|Taivānas]] [[pusvadītājs|pusvadītāju]] produktu līgumražošanas un projektēšanas uzņēmums ''Taiwan Semiconductor Manufacturing Company Limited'' jeb '''''[[TSMC]]''''' ir pasaulē lielākais neatkarīgais (''pure-play'') pusvadītāju ražotājs un lielākais uzņēmums valstī?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rosslyn Chapel (Mentioned in Dan Brown's DaVinci Code).jpg|border|right|200px]]
* ... kopš 20. gadsimta astoņdesmitajiem gadiem [[Skotija|Skotijā]] esošā '''[[Roslinas kapela]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; publiski tiek asociēta ar [[Templiešu ordenis|templiešiem]], Svēto Grālu un [[brīvmūrniecība|brīvmūrniekiem]]; to aprakstījis arī [[Dens Brauns]] savā romānā &quot;[[Da Vinči kods]]&quot;?
* ... kravas [[lidmašīna]]s '''[[Boeing 737 avārija Viļņā|''Boeing 737'' avārijā Viļņā]]''' [[2024. gads|2024. gada]] 25. novembra rītā viens tās apkalpes loceklis gāja bojā, bet vēl trīs tika ievainoti?
* ... [[rudiments|rudimentārie]] '''[[gudrības zobs|gudrības zobi]]''' parasti izšķiļas cilvēka [[mutes dobums|mutes dobuma]] zobu rindas aizmugurē vecumā no 17 līdz 25 gadiem, un to nosaukums cēlies no pieņēmuma, ka šajā vecumā cilvēks ir jau pietiekami nobriedis un gudrs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:FDR in 1933 2.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[1936. gada ASV prezidenta vēlēšanas]]''' bija vienbalsīgākās [[ASV prezidenta vēlēšanas|prezidenta vēlēšanas]] [[ASV vēsture|ASV vēsturē]], jo [[Franklins Delano Rūzvelts]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; no 531 elektoru balsīm guva 523 balsis?
* ... lai gan pieaugušiem [[cilvēks|cilvēkiem]] '''[[žaunu loki]]''' nav redzami, kā [[embrijs|embrionālas]] struktūras tie ir nozīmīgi galvas un kakla [[anatomija]]s attīstībā?
* ... '''[[Trešā reiha ģerbonis (1935—1945)|Trešā reiha ģerbonis]]''' tika ieviests [[1935. gads|1935. gadā]], aizstājot [[Veimāras Republika]]s simbolus, lai nostiprinātu [[Nacionālsociālisms|nacionālsociālisma ideoloģiju]] [[Trešais reihs|Vācijā]] un veidotu vienotu identitāti?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Sambucus racemosa a1.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[sarkanais plūškoks|sarkanā plūškoka]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Eirāzija|Eirāzijā]] un [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], bet [[Latvija|Latvijā]] suga ir pārgājusi savvaļā no stādījumiem un naturalizējusies, sastopama diezgan bieži mežos pilsētu tuvumā?
* ... '''[[aviācijas bumba]]s''' pirmo reizi tika izmantotas [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā, galvenokārt manuāli mestas no [[Gaisa balons|gaisa baloniem]] vai [[Lidmašīna|lidmašīnām]]?
* ... [[Kanādas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussargam]] '''[[Stīvens Euštakiu|Stīvenam Euštakiu]]''' ir [[portugāļi|portugāļu]] izcelsme, viņš spēlējis [[Portugāle]]s jaunatnes izlasē un visu karjeru pārstāv šīs valsts [[futbola klubs|futbola klubus]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Maureen O Sullivan, The New Movie Magazine, 1934.jpg|border|right|150px]]
* ... 1930. gadā [[Īri|īru]] [[aktrise]] '''[[Morīna O'Salivana]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pārcēlās uz [[Holivuda (Losandželosa)|Holivudu]], kur viņa kļuva slavena ar lomām sešās [[Tarzāns|Tarzāna]] filmās no 1932. līdz 1942. gadam, tēlojot kopā ar [[Džonijs Veismillers|Džoniju Veismilleru]]?
* ... 19. gadsimta beigās '''[[Izraēlas zeme]]''' jeb Apolītā zeme kļuva par centrālo ideju [[Cionisms|cionisma]] kustībai, kas aicināja [[ebreji|ebrejus]] atgriezties vēsturiskajā dzimtenē, un [[1948. gads|1948. gadā]] tika izveidota [[Izraēla|Izraēlas Valsts]], kas aptver daļu no vēsturiskās Izraēlas zemes?
* ... akūtā '''[[nieru mazspēja|nieru mazspējā]]''' [[simptomi]] parasti attīstās ļoti ātri, savukārt hroniskā nieru mazspējā tie var būt pakāpeniski un saistīti ar ilgstošu [[nieres|nieru]] funkcijas samazināšanos?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Luzern asv2022-10 Löwendenkmal img2.jpg|border|right|200px]]
* ... [[amerikāņi|amerikāņu]] rakstnieks [[Marks Tvens]] par godu [[Francijas revolūcija]]s laikā kritušajiem [[Vatikāna gvarde|Šveices gvardiem]] izveidoto '''[[Lucernas lauva]]s''' skulptūru &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nosaucis par &quot;skumjāko un aizkustinošāko akmens bluķi pasaulē&quot;?
* ... '''[[1995. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1995. gada UEFA Čempionu līgas finālā]]''' uzvarēja [[Amsterdamas &quot;Ajax&quot;]] pēc tam, kad pēc nospēlētām 85 minūtēm spēlē tika gūti pirmie vārti, ko paveica [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] [[Patriks Kluiverts]], 18 gadu un 327 dienu vecumā kļūstot par jaunāko [[futbolists|futbolistu]], kurš guvis vārtus [[UEFA Čempionu līga]]s finālā?
* ... '''[[melase]]s''', kas rodas kā blakusprodukts [[cukurs|cukura]] ražošanā, sastāvā ir līdz 40% [[saharoze]]s, tomēr saharozes izdalīšana no melases nav ekonomiski izdevīga?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bundesarchiv Bild 102-10212, Gertrud Ederle.jpg|border|right|150px]]
* ... amerikāņu [[Peldēšana (sports)|peldētāja]] '''[[Ģertrūde Ederle]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pazīstama kā pirmā [[sieviete]], kura pārpeldēja [[Lamanšs|Lamanša šaurumu]], pie tam viņas [[1926. gads|1926. gada]] 6. augusta peldējuma rezultāts bija ātrāks nekā jebkura [[vīrietis|vīrieša]] iepriekšējais rekords; viņas dzīvesstāsts [[2024. gads kino|2024. gadā]] iemūžināts filmā '''&quot;[[Meitene un jūra]]&quot;'''?
* ... 10.—12. gadsimtā '''[[ismaīlisms]]''' kļuva par lielāko [[Šiītu islāms|šiītu]] [[islāms|islāma]] [[Islāma atzari|atzaru]], kad tā bija galvenā ticība [[Fātimiju kalifāts|Fātimiju kalifātā]], bet mūsdienās lielākās ismaīlītu kopienas atrodas [[Indija|Indijā]], [[Irāna|Irānā]] un [[Pakistāna|Pakistānā]], bet vislielākais ismaīlītu īpatsvars ir [[Tadžikistāna]]s [[Kalnu Badahšānas vilojats|Kalnu Badahšānas vilojatā]]?
* ... [[1157. gads|1157. gadā]] mūsdienu [[Sīrija]]s otrā lielākā pilsēta '''[[Tartūsa]]''' kļuva par [[Templiešu ordenis|Templiešu ordeņa]] lielmestra citadeli, kuru nespēja ieņemt karavadonis [[Saladīns]], tomēr [[1291. gads|1291. gadā]] templieši bija spiesti Tartūsu pamest un pārcelties uz [[Kipra|Kipras salu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Morocco.svg|border|right|200px]]
* ... [[sarkans|sarkanais]] fons '''[[Marokas karogs|Marokas karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; simbolizē drosmi, spēku un izturību, un ir saistīts ar dinastisko tradīciju, jo sarkano krāsu bieži izmantoja marokāņu valdošās dinastijas, bet zvaigzne simbolizē [[Islāms|islāma]] piecus pīlārus, kamēr tās [[zaļā krāsa]] ir tradicionāla islāma simbolika, kas apzīmē mieru, auglību un cerību?
* ... [[Lielbritānija]]s kareivi [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā '''[[Henrijs Tandijs|Henriju Tandiju]]''' visbiežāk atceras kā karavīru, kurš, iespējams, saudzējis [[Ādolfs Hitlers|Ādolfa Hitlera]] dzīvību šajā karā?
* ... pirmā zināmā publiskā projicētas '''[[skaņu filma]]s''' izrāde notika [[Parīze|Parīzē]] [[1900. gads|1900. gadā]], taču pagāja daži gadu desmiti, līdz skaņas [[kinofilma]]s kļuva komerciāli praktiskas; pirmā pilnmetrāžas filma, ko prezentēja kā pilnībā skaņu filmu, bija &quot;[[Džeza dziedātājs]]&quot;, kura pirmizrāde notika [[1927. gads|1927. gadā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dirndl-2011.JPG|border|right|150px]]
* ... 19. gadsimta otrajā pusē '''[[dirndls]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; radās kā meiteņu un sieviešu [[tērps]], kas stilistiski ietekmējies no [[Alpi|Alpu]] vācvalodīgo iedzīvotāju tautastērpa, un arī mūsdienās šī reģiona iedzīvotājas dirndlu izmanto kā svinību tērpu?
* ... '''[[alavīti]]''' veido aptuveni 20% no [[Sīrija]]s iedzīvotājiem, taču viņiem vēsturiski ir bijusi liela politiskā vara, jo alavītu kopienai piederēja daudz Sīrijas militāro un izlūkdienestu vadītāju, arī [[Asada režīms|Asadu ģimene]], kas Sīriju pārvaldīja no 1971. gada līdz 2024. gadam?
* ... '''[[romantiskā komēdija|romantiskās komēdijas]]''' noslēguma mērķis ir apliecināt [[mīla]]s attiecību primāro nozīmi galveno varoņu dzīvē, pat ja viņi beigās fiziski izšķiras?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Snowdon massif.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Velsa]]s augstākā virsotne '''[[Snoudons]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir arī augstākā virsotne [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas salā]] ārpus [[Skotija]]s?
* ... slavenākie '''[[radisti šifrētāji]]''' ir [[navahi|navahu]] radisti, kurus īpaši savervēja un apmācīja [[ASV jūras kājnieku korpuss]], lai cīnītos pret [[Japānas Impērija|Japānu]] [[Klusā okeāna karš|Klusā okeāna teātrī]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā?
* ... latviešu neatkarīgā [[teātris|teātra]] trupa '''&quot;[[Kvadrifrons]]&quot;''' pašlaik darbojas telpās [[Rīgas cirks|Rīgas cirka]] ēkā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Mikheil Kavelashvili official portrait (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[2024. gads|2024. gada]] 27. novembrī [[Gruzija]]s valdošā partija &quot;Gruzijas sapnis&quot; izvirzīja bijušo [[futbolists|futbolistu]] '''[[Miheils Kavelašvili|Miheilu Kavelašvili]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kā kandidātu [[Gruzijas prezidents|Gruzijas prezidenta]] amatam, un decembrī viņu ievēlēja, lai gan opozīcija un iepriekšējā prezidente [[Salome Zurabišvili]] ievēlēšanu novērtēja kā neleģitīmu?
* ... '''[[ibādieši]]''' ir [[musulmaņi|musulmaņu]] atzars, kas nepieder nedz [[Šiītu islāms|šiītu]], nedz [[Sunnītu islāms|sunnītu]] reliģiskajai kopienai un ir galvenā reliģiskā kopiena [[Omāna]]s valstī?
* ... aptuveni 60% pasaules [[dzelzceļi|dzelzceļu]] ir '''[[normālplatuma dzelzceļš]]'''?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2024-10-29 ALBA Berlin gegen Paris Basketball (EuroLeague 2024-25) by Sandro Halank–020.jpg|border|right|150px]]
* ... amerikāņu [[basketbolists]] '''[[T. J. Šortss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš bijis sezonas labākais spēlētājs gan [[Vācijas basketbola Bundeslīga|Vācijas Bundeslīgā]], gan [[Francijas Nacionālā basketbola līga|Francijas Elites līgā]] un [[EuroCup|Eirokausā]], savu pirmo sezonu profesionālajā basketbolā aizvadīja [[Latvija]]s klubā [[BK Ventspils]]?
* ... padomju sērijveida [[slepkava]], laupītājs un izspiedējs '''[[Jurijs Kriņicins]]''', kurš [[1975. gads Latvijā|1975. gadā]] [[Rīga|Rīgā]] pastrādāja trīs slepkavības, [[1950. gads Latvijā|1950. gadā]] bija uz tvaikoņa &quot;[[Majakovskij (tvaikonis)|Majakovskis]]&quot;, kas apgāzās, un noslīka 147 cilvēki, arī viņa vecāki; uzskata, ka slīkšanas sekas un vecāku zaudējums viņam radīja psihiskus traucējumus?
* ... '''[[Parīzes miera līgums (1783)|Parīzes miera līgums]]''', kas tika parakstīts [[1783. gads|1783. gada]] 3. septembrī, oficiāli atzina [[ASV]] neatkarību, noslēdzot [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas Neatkarības karu]], un noteica robežas jaunajai valstij?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2014 Rallye Deutschland by 2eight 8SC0443.jpg|border|right|150px]]
* ... 2024. gada [[Pasaules rallija čempionāts|Pasaules rallija čempionātā]] '''[[Tjerī Nevils]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja savu pirmo pasaules čempiona titulu, kļūstot par [[Belģija]]s [[autorallijs|rallija]] pilotu, kas uzvarējis čempionātā?
* ... līdz [[892. gads|892. gadam]] [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] valdošie Samanīdu emīri atradās [[Abāsīdu kalifāts|Abāsīdu kalifu]] atkarībā, bet tad kļuva neatkarīgi, izveidojot savu '''[[Samanīdu impērija|Samanīdu impēriju]]''', kas pastāvēja līdz [[999. gads|999. gadam]]?
* ... [[2026. gads Latvijā|2026. gada]] 1. septembrī '''[[Jaunjelgavas vidusskola|Jaunjelgavas vidusskolu]]''' ir plānots reorganizēt par Jaunjelgavas pamatskolu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Antonio Costa Portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Eiropadomes prezidenti|Eiropadomes prezidents]] '''[[Antoniu Košta]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; iepriekš bija [[Portugāles premjerministru uzskaitījums|Portugāles premjerministrs]], bet [[2023. gads|2023. gada]] 7. novembrī atkāpās no amata pēc tam, kad atklājās, ka vairāki valdības locekļi bija iesaitīti [[korupcija]]s skandālā?
* ... '''[[Šārdžas emirāts]]''' ir vienīgais no [[Apvienotie Arābu Emirāti|Apvienoto Arābu Emirātu]] septiņiem emirātiem, kas robežojas ar visiem pārējiem?
* ... '''[[manipūru valoda]]''' ir viena no astoņām klasiskajām [[indieši|indiešu]] [[valodas|valodām]], ko atzinusi [[Indija]]s valdība, tā ir iekļauta [[Indijas konstitūcija]]s 8. sarakstā, kas nodrošina tai īpašu aizsardzību un atbalstu no valsts puses?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Sātu baznīca - panoramio.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Sātu luterāņu baznīca|Sātu luterāņu baznīcā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir filmēta kinofilma &quot;[[Rūdolfa mantojums]]&quot; un televīzijas seriāls &quot;[[Sarkanais mežs]]&quot;?
* ... '''[[Džozefs Beirli]]''' ir vienīgais zināmais [[ASV]] [[karavīrs]], kurš dienējis gan [[ASV Armija]]s gan [[Padomju Savienība|Padomju]] [[Sarkanā armija]]s sastāvā [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā?
* ... '''[[Baldones kūrorts]]''' tika izveidots 18. gadsimtā, taču [[Baldone]]s [[avots|avotu]] dziednieciskās īpašības esot zināmas kopš [[viduslaiki]]em, par ko liecina tur atrastie naudas gabali?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Criccieth - geograph.org.uk - 4513705.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Guineza|Guinezā]]''' ir lielākais [[velsiešu valoda]]s runātāju īpatsvars [[Velsa|Velsā]] — 64,4%, un šī grāfiste tiek uzskatīta par šīs valodas centru &lt;small&gt;(attēlā Krikjetas pils Guinezā)&lt;/small&gt;?
* ... bijušā [[igauņi|igauņu]] [[Futbols|futbolista]] '''[[Dzintars Klavans|Dzintara Klavana]]''', kurš [[Igaunijas futbola izlase|Igaunijas izlasē]] savas karjeras laikā aizvadīja 19 spēles, dēls [[Ragnars Klavans]] ir viens no visu laiku ievērojamākajiem [[Igaunija]]s futbolistiem?
* ... '''[[1561. gads Latvijā|1561. gada]]''' 28. novembrī [[Viļņa|Viļņā]] parakstīja [[Lietuvas un Livonijas personālūnija]]s līgumu (Viļņas ūniju), saskaņā ar kuru [[Gothards Ketlers]] kļuva par [[Livonija]]s vietvaldi un gubernatoru?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dzelzceļa līnijas Tukums-Kuldīga tilta būve pāri Abavai 1940.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Dzelzceļa līnija Tukums—Kuldīga|dzelzceļa līnijas Tukums—Kuldīga]] būvi pārtrauca [[Otrais pasaules karš]], bet '''[[Tilts uz nekurieni]]''', kuru uzcēla pāri [[Abava]]i, nenojaukts tā arī palicis pļavas vidū līdz pat mūsdienām &lt;small&gt;(attēlā celtniecības laikā 1940. gadā)&lt;/small&gt;?
* ... [[1941. gads|1941. gada]] '''[[Jūlija sacelšanās Melnkalnē]]''' pret [[Itālijas Karaliste (1861—1946)|Itālijas fašistiskās]] valdības okupāciju [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā tiek uzskatīta par pirmo masu sacelšanos okupētajā [[Eiropa|Eiropā]] pēc [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] un tās sabiedroto agresijas sākuma?
* ... [[Somi|somu]] [[kinorežisors|kinorežisora]] '''[[Aki Kaurismeki]]''' filmas bieži veidotas minimālisma stilā un to galvenie varoņi pārstāv strādnieku šķiru?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bidet Ego Kolo.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[bidē]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[aizguvums]] no [[franču valoda]]s, kas nozīmē &quot;[[ponijs]]&quot;, jo sēdēšana uz tā atgādina [[jāšana]]s pozu, sēžot ar seju pret krānu?
* ... '''[[Holiheda]]''' ir viena no galvenajām [[Īrijas jūra]]s piekrastes [[osta|ostām]] satiksmei ar [[Īrija|Īriju]], un tā ir otra noslogotākā pasažieru satiksmes osta [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] pēc [[Duvra]]s?
* ... [[2025. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2025. gada pašvaldību vēlēšanās]] [[Latvijas Republikas Kultūras ministrija|Kultūras ministrijas]] [[Parlamentārais sekretārs (Latvija)|parlamentārā sekretāre]] '''[[Signe Grūbe]]''' tika ievēlēta [[Ropažu novada dome|Ropažu novada domē]] no partijas &quot;[[Progresīvie]]&quot; saraksta un vēlāk ievēlēta par [[Ropažu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|domes priekšsēdētāju]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Caernarfon Castle 1994.jpg|border|right|200px]]
* ... 11. gadsimtā [[Guineza|Guinezā]], [[Velsa|Velsā]] iebrukušie [[normaņi]] netālu no bijušā romiešu cietokšņa uzbūvēja cietoksni &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, ap kuru izveidojās mūsdienu '''[[Kairnarvona]]s''' pilsētas centrs?
* ... '''[[1560. gads Latvijā|1560. gada]]''' 5. aprīlī [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] apspriedē [[Rīga|Rīgā]] pieņēma lēmumu ordeni likvidēt un pārvērst ordeņa valsti par mantojamu [[Livonijas hercogiste|Livonijas hercogisti]], līdzīgi [[Prūsijas hercogiste]]i?
* ... [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] mirušais [[Latvija]]s kultūras [[vēsturnieks]], [[Enciklopēdija|enciklopēdists]], [[fotogrāfs]] un sabiedriskais darbinieks, [[Latvijas Zinātņu akadēmija]]s Goda loceklis '''[[Vitolds Mašnovskis]]''' piedzima [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Pūres pagasts|Pūres pagastā]] [[ukraiņi|ukraiņu]] karagūstekņa un [[poļi|poļu]] izcelsmes laukstrādnieces ģimenē?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Belize.svg|border|right|200px]]
* ... mūsdienu '''[[Belizas karogs|Belizas karogam]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pamatā ir iepriekš šajā teritorijā pastāvējušās [[Britu Hondurasa]]s karogs?
* ... [[2014. gads Latvijā|2014. gadā]] '''[[Rimants Liepiņš]]''' [[Sēmes pagasts|Sēmes pagasta]] Āžu kalnā sarīkoja pirmās &quot;[[Stirnu buks|Stirnu buka]]&quot; taku skriešanas sacensības, un kopš tā laika &quot;Stirnu buks&quot; ir kļuvis par ikgadēju taku skriešanas sacensību seriālu un lielāko šāda veida sporta notikumu [[Latvija|Latvijā]]?
* ... '''[[pakāršana]]''' ir viena no senākajām un visplašāk izmantotajām [[nāvessods|nāvessoda]] izpildes metodēm?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Aconitum lasiostomum 45131052.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[dzeltenā kurpīte]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Endēms|endēmiska]] [[Austrumeiropa]]i un ir sastopama šaurā areālā galvenokārt teritorijā uz dienvidaustrumiem no [[Latvija]]s, bet Latvijā — divos izplatības apvidos [[Madona]]s un [[Krāslava]]s novadā?
* ... '''[[1559. gads Latvijā|1559. gadā]]''' turpinājās [[Livonijas karš]], un janvārī [[Krievijas cariste]]s karaspēks iebruka [[Rīgas arhibīskapija]]s &quot;[[Latvju gals|Latvju gala]]&quot; zemēs, ieņemot 11 pilsētas un pietuvojoties [[Rīgas brīvpilsēta]]i, kur [[Daugava]]s grīvā sadedzināja Rīgas kuģus, bet februārī krievu ar laupījumu un gūstekņiem atgriezās Krievijā?
* ... '''[[Azerbaijan Airlines reisa 8243 katastrofa|''Azerbaijan Airlines'' reisa 8243 katastrofa]]''' [[2024. gads|2024. gada]] 25. decembrī notika reisā no [[Baku]] uz [[Groznija|Grozniju]], kad pēc [[Krievija]]s raķetes zeme-gaiss uzbrukuma to pārvirzīja uz [[Aktau]] [[Kazahstāna|Kazahstānā]], tomēr avārijas nosēšanās dēļ avārijā bojā gāja 38 cilvēki?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Mindaugas Kuzminskas by Augustas Didzgalvis.jpg|border|right|150px]]
* ... 2016. gadā [[Lietuva]]s [[basketbolists|baskertbolists]] '''[[Mindaugs Kuzminsks]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; noslēdza līgumu ar [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] klubu [[Ņujorkas &quot;Knicks&quot;]], kur spēlēja arī latvietis [[Kristaps Porziņģis]], taču pēc vienas sezonas klubs spēlētāju atbrīvoja; debijas sezonā viņš piedalījās 68 spēlēs, taču tikai vienā otrajā sezonā?
* ... lai arī labā [[Amazone]]s satekupe [[Ukajali]] ir ievērojami garāka, hidroloģiski par Amazones galveno izteku izskata '''[[Maranjona|Maranjonu]]''' — tā dod lielāko ūdens pieplūdumu upes augštecei?
* ... '''[[Jeju Air reiss 2216|''Jeju Air'' reisa 2216]]''' katastrofa [[Dienvidkoreja|Dienvidkorejā]], kurā gāja bojā 179 cilvēki no 181, kas bija lidmašīnā, bija nāvējošākā [[2024. gads|2024. gada]] aviācijas katastrofa?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dinaric columbine Aquilegia dinarica.JPG|border|right|150px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] ir izplatīta tikai viena '''[[ozolītes|ozolīšu]]''' suga — [[parastā ozolīte]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[1558. gads Latvijā|1558. gadā]]''' sākās [[Livonijas karš]], kad 17. janvārī [[Krievijas cariste]] pieteica [[Livonija]]i karu, un karagājienā uz [[Tērbatas bīskapija]]s zemēm devās ap 40 000 krievu un tatāru karavīru virspavēlnieka hana [[Šigalejs|Šigaleja]] vadībā?
* ... [[Ungārija]]s [[sporta vingrošana|vingrotāja]] '''[[Āgneša Keleti]]''' [[vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpiskajās spēlēs]] ieguva desmit olimpiskās medaļas, un viņu uzskata par vienu no visu laiku veiksmīgākajām [[ebreji|ebreju]] sportistēm olimpiskajās spēlēs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Herbert Hoover - NARA - 532049.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[1928. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1928. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' ASV Tirdzniecības sekretārs [[Herberts Hūvers]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; guva 444 elektoru balsis, kamēr viņa oponents vien 87 balsis?
* ... [[Irāna]]s [[bēglis]] '''[[Mehrans Karimi Naseri]]''', kurš, dažādu apstākļu spiests, dzīvoja [[Šarla de Golla lidosta]]s 1. termināļa izlidošanas zālē no 1988. gada 26. augusta līdz 2006. gada jūlijam, kļuva plaši pazīstams, par viņu tapa grāmata un filmas, tostarp amerikāņu režisora [[Stīvens Spīlbergs|Stīvena Spīlberga]] 2004. gada filma &quot;[[Lidosta (filma)|Lidosta]]&quot;?
* ... '''[[2025. gada laikapstākļi Latvijā]]''' bija raksturīgi ar [[gaisa temperatūra|gaisa temperatūru]] vidēji +8,0 °C, kas ir 1,2 °C virs klimatiskās standarta normas (1991.—2020. gads), rezultātā tas bija 13. gads pēc kārtas, kas ir siltāks par klimatisko standarta normu, un ierindojās 4. vietā starp siltākajiem gadiem novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada)?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cotoneaster lucidus 15-p.bot-rhamnus.sp-2.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[spožā klintene]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Endēms|endēma]] [[Austrumsibīrija]]i [[Baikāls|Baikāla]] apkārtnē, taču ļoti plaši ieviesta apstādījumos [[Eiropa|Eiropā]] un vietām pārgājusi savvaļā, tāpat arī [[Latvija|Latvijā]]?
* ... [[Livonija]]s [[Koadjutoru karš]] noslēdzās '''[[1557. gads Latvijā|1557. gada]]''' 5. septembrī, kad [[Livonijas ordeņa mestrs]] [[Vilhelms fon Firstenbergs]] parakstīja [[Pasvales līgums|Pasvales līgumu]] par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapa]] un viņa koadjutora atjaunošanu amatā, kā arī izveidoja slepenu Livonijas ordeņa militāro aliansi ar [[Polija—Lietuva|Polijas—Lietuvas]] valdnieku?
* ... [[Augšdaugavas novada dome]]s priekšsēdētājs no [[Latgales partija]]s '''[[Vitālijs Aizbalts]]''' ir bijis [[9. Saeima]]s deputāts?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:George-Dancis-playing-basketball.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Austrālijas latvieši|Austrālijas latviešu]] [[basketbols|basketbolists]] '''[[Juris Dancis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pārstāvēja [[Austrālijas basketbola izlase|Austrālijas basketbola izlasi]] [[1956. gada vasaras olimpiskās spēles|1956. gada Melburnas olimpiskajās spēlēs]]?
* ... '''[[Saules sistēmas planētu kolonizācija]]''' ir viena no galvenajām tēmām [[zinātniskā fantastika|zinātniskajā fantastikā]], bet arī mūsdienu zinātniskajos pētījumos un [[kosmosa izpēte]]s plānos?
* ... '''[[Biafras līcis|Biafras līča]]''' ziemeļu krastā tagadējās [[Nigērija]]s teritorijā no 1967. līdz 1970. gadam pastāvēja neatkarīga separātiska [[Biafra|Biafras valsts]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Panthera pardus orientalis Colchester Zoo (1).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Amūras leopards]]''' &lt;small&gt;(attēlā Kolčesteras zoodārzā)&lt;/small&gt; ir visretāk sastopamais no visiem [[lielie kaķi|lielajiem kaķiem]] pasaulē?
* ... '''[[1556. gads Latvijā|1556. gadā]]''' sākās [[Livonija]]s [[Koadjutoru karš]], kad [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] bruņinieki uzbruka [[Rīgas arhibīskapija]]i un ieņēma visas tās pilis, bet [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|arhibīskapu]] [[Brandenburgas Vilhelms|Brandenburgas Vilhelmu]] un viņa koadjutoru sagūstīja, arhibīskapijas pārvaldi nododot [[Tērbatas bīskaps|Tērbatas]] un [[Sāmsalas bīskaps|Sāmsalas]] bīskapiem?
* ... neapdzīvotajā '''[[Annobona|Annobonas salā]]''' (mūsdienās ietilpst [[Ekvatoriālā Gvineja|Ekvatoriālajā Gvinejā]]) [[portugāļi]] izveidoja [[kolonija|koloniju]], kur nometināja vergus no [[Angola]]s un netālās [[Santome]]s, kas, sajaucoties ar eiropiešiem, jau 16. gadsimtā izveidoja savdabīgu kopienu ''forros'' — ‘atbrīvotie [vergi]’, kas runāja [[Kreoliskās valodas|kreoliskā]] [[portugāļu valoda]]s variantā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ropazu baznica 04 2015-02-15.jpg|border|right|150px]]
* ... kopš [[2020. gads Latvijā|2020. gada]] '''[[Ropažu luterāņu baznīca|Ropažu luterāņu baznīcā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Adventa laiks|Adventa]] un [[Ziemassvētki|Ziemassvētku]] laikā tiek izveidots īpašs &quot;Gaismas dārzs&quot;?
* ... 55 km garš un 6—22 km plats šaurums dienvidos '''[[Venecuēlas līcis|Venecuēlas līci]]''' savieno ar [[Marakaibo ezers|Marakaibo ezeru]]?
* ... viena no '''[[Kaļķupes ielejas dabas liegums|Kaļķupes ielejas dabas lieguma]]''' izteiksmīgākajām reljefa formām ir [[Puiškalna pilskalns|Puiškalns]] (pilskalns un sena svētvieta), kas atrodas [[Pilsupe|Kaļķupes]] un Mazupes satekas vietā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2025-01-11 IBU World Cup Biathlon Oberhof 2025 STP 5006.jpg|border|right|200px]]
* ... 2024. gada Pasaules čempionātā [[biatlons|biatlonā]] junioriem, kas notika [[Igaunija|Igaunijā]], [[Otepē]], [[Vācija]]s biatloniste '''[[Jūlija Tanheimere]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja četras medaļas, individuālajā distancē un stafetē kļūstot par čempioni?
* ... '''[[1540. gads Latvijā|1540. gadā]]''' [[Johans IV fon Minhauzens|Johanu IV fon Minhauzenu]] ievēlēja par [[Kurzemes bīskaps|Kurzemes bīskapu]]?
* ... pirmo '''[[Labākā animācijas filma (Zelta globusa balva)|Zelta globusa balvu kā labākā animācijas filma]]''' saņēma ''[[Pixar]]'' studijas filma &quot;[[Vāģi]]&quot; 2006. gadā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Amelanchier spicata tähk-toompihlakas 01 estonia.JPG|border|right|200px]]
* ... '''[[vārpainā korinte|vārpainās korintes]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], taču suga ir plaši ieviesusies un tiek kultivēta [[Eiropa|Eiropā]], kur vietām pārgājusi savvaļā; arī [[Latvija|Latvijā]] sastopama nereti, ir pārgājusi savvaļā un naturalizējusies?
* ... [[Eiropa]]s kontinentālās daļas galējais dienvidu punkts '''[[Tarifas rags]]''' atrodas [[Spānija]]s pašos dienvidos [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] krastā bijušās Palomasas salas galā, kas kopš 1808. gada ar {{nobr|300 m}} garu dambi savienota ar kontinentu?
* ... '''[[santīms]]''' ir mazākā [[nauda]]s vienība daudzās valstīs, kuras [[valūta]] vēsturiski ir bijusi saistīta ar franču vai latīņu monētu sistēmu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rosaceae - Pyrus pyraster - Perastro-1.JPG|border|right|200px]]
* ... [[Latvija|Latviju]] šķērso '''[[meža bumbiere]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[izplatības areāls|izplatības areāla]] ziemeļu-ziemeļaustrumu robeža, tādēļ tā ir diezgan reti sastopama visā teritorijā, izņemot valsts ziemeļaustrumu daļu?
* ... [[Reformācija Livonijā|Livonijas Reformācijas]] gaitā '''[[1529. gads Latvijā|1529. gadā]]''' [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskaps]] [[Tomass Šēnings]] [[Lībeka|Lībekā]] noslēdza līgumu uz 6 gadiem ar [[Rīga]]s pilsētu, pēc kura Rīga atkal atzina arhibīskapa virskundzību, bet tās iedzīvotājiem bija tiesības paturēt [[luterticība|Mārtiņa Lutera ticību]]?
* ... '''[[dārgmetāli]]''' parasti ir izturīgi pret [[oksidēšanās|oksidēšanos]] un [[korozija|koroziju]], kas padara tos ļoti piemērotus izmantošanai [[rotaslieta|rotās]], [[monēta|monētās]], investīcijās un dažādās rūpnieciskās nozarēs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Roy Orbison 1965.jpg|border|right|150px]]
* ... 1980. gados [[Amerikāņi (nācija)|amerikāņu]] dziedātājs un dziesmu autors '''[[Rojs Orbisons]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pievienojās grupai ''The Traveling Wilburys'', kurā darbojās kopā ar tādiem māksliniekiem kā [[Bobs Dilans]], [[Džordžs Harisons]], [[Toms Petijs]] un Džefs Linns?
* ... bijušais amerikāņu [[basketbolists]] '''[[Braiens Skalabrini]]''', kurš savas karjeras laikā pārstāvējis trīs [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] klubus, kopā ar [[Bostonas &quot;Celtics&quot;]] kļūstot par 2008. gada [[NBA čempioni|NBA čempionu]], tagad darbojas kā &quot;Celtics&quot; spēļu komentētājs televīzijā?
* ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga ceturtajā lielākajā salā '''[[Kauai]]''' [[Džeimss Kuks|Džeimsa Kuka]] trešās ekspedīcijas laikā [[1778. gads|1778. gada]] janvārī notika pirmais eiropiešu kontakts ar havajiešiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Lymnaea stagnalis Arboretum de Paris.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[dīķgliemeži]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[lielais dīķgliemezis]])&lt;/small&gt; ir plaši izplatīti pasaules [[saldūdens]] baseinos, ieskaitot [[Latvija|Latviju]], kur ir zināmas 6 vai 7 dīķgliemežu [[suga]]s?
* ... '''[[1528. gads Latvijā|1528. gada]]''' 6. februārī [[Rīgas domkapituls]] pēc [[Livonijas ordeņa mestri|Livonijas mestra]] [[Valters fon Pletenbergs|Valtera fon Pletenberga]] ieteikuma par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapu]] ievēlēja [[Tomass Šēnings|Tomasu Šēningu]]?
* ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[šausmu filma]] '''&quot;[[Nosferatu (2024. gada filma)|Nosferatu]]&quot;''' ir [[jauns ekranizējums]] [[F. V. Murnavs|F. V. Murnava]] 1922. gada mēmajai filmai &quot;[[Nosferatu, šausmu simfonija]]&quot;, kuras pamatā ir [[Brems Stokers|Brema Stokera]] 1897. gada romāns &quot;[[Drakula (romāns)|Drakula]]&quot;?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Han Kang, 2024 Nobel Prize Laureate in Literature (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[2024. gads|2024. gadā]] [[Dienvidkoreja]]s romānu rakstniece un dzejniece '''[[Hana Ganga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ieguva [[Nobela prēmija literatūrā|Nobela prēmiju literatūrā]] &quot;par savu intensīvi poētisko prozu, kas konfrontē vēsturiskās traumas un atgādina par cilvēka dzīvības trauslumu&quot;?
* ... '''[[Krievijas juku laiki|Krievijas juku laiku]]''' troņa pretendents '''[[Viltusdmitrijs II]]''' 1607. gadā [[Lietuvas lielkņaziste]]s pierobežā [[Staroduba]]s pilsētā sevi pasludināja par caru Dmitriju ([[Viltusdmitrijs I]]), kurš izglābies no nogalināšanas 1606. gada maijā?
* ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga astotā lielākā sala '''[[Kahoolave]]''' ir vienīgā neapdzīvotā no galvenajām arhipelāga salām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Vandzenes muiža -manor.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Vandzenes muiža]]s''' kungu mājā &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; no 1937. līdz 2020. gada augustam darbojās Vandzenes pamatskola?
* ... '''[[1527. gads Latvijā|1527. gadā]]''' [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskaps]] [[Johans VII Blankenfelds]] devās uz [[Spānija|Spāniju]] pie [[Svētās Romas impērijas ķeizari|Svētās Romas impērijas ķeizara]] [[Kārlis V Hābsburgs|Kārļa V]], kur mira?
* ... '''[[Carnikavas nēģi]]''' tikuši pasniegti galdā arī [[Krievijas ķeizariene]]i [[Katrīna II Lielā|Katrīnai II]], kad, pēc vienas versijas, atbraucot uz [[Rīga|Rīgu]], viņa viesojusies arī [[Carnikava|Carnikavā]] un tur pirmo reizi izmēģinājusi ceptus [[Upes nēģis|nēģus]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ķemeru viesnīca pēc 1936.JPG|border|right|200px]]
* ... [[1936. gads Latvijā|1936. gadā]] [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidents]] [[Kārlis Ulmanis]] '''[[Ķemeru kūrorts|Ķemeru kūrortā]]''' atklāja [[Ķemeru viesnīca|viesnīcu &quot;Ķemeri&quot;]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ar 100 komfortablām istabām un greznu halli, kuras arhitekts bija [[Eižens Laube]]?
* ... [[Kamerūna]]s [[Futbols|futbolists]] '''[[Tomass N'Kono]]''' ir viens no izcilākajiem [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargiem]] [[Āfrika]]s kontinentā, bet atpazīstamību iemantojis [[Spānija]]s klubā ''[[RCD Espanyol|Espanyol]]'', ko pārstāvēja gandrīz desmit gadus, aizvadot vairāk nekā 300 oficiālās spēles?
* ... [[Alžīrija]]s lielākais [[ezers]] '''[[Melhīrs]]''' sausajā sezonā izžūst un pārvēršas [[solončaks|solončakā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2025 Ahmed al-Sharaa (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Ahmeds aš Šarā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš pēc '''[[Asada režīma krišana]]s''' un [[Sīrijas pārejas valdība]]s izveidošanas kļuva par par ''[[de facto]]'' [[Sīrija]]s valsts vadītāju, no 2017. līdz 2025. gadam bija [[džihāds|džihādistu]] [[terorisms|teroristiskās]] organizācijas ''[[Hay'at Tahrir al-Sham]]'' vadītājs?
* ... '''[[1525. gads Latvijā|1525. gadā]]''' [[Livonijas landtāgs|Livonijas landtāga]] laikā baznīcas reformators [[Silvestrs Tegetmeijers]] [[Valmieras Sv. Sīmaņa baznīca|Valmieras Sv. Sīmaņa baznīcā]] noturēja sprediķi pret [[katoliskā ticība|katolisko ticību]]?
* ... '''[[Mirušā interneta teorija]]''' ir [[sazvērestības teorija]], kas apgalvo, ka koordinētu un tīšu centienu dēļ [[internets]] kopš 2016. vai 2017. gada galvenokārt sastāv no [[robotprogrammatūra]]s darbībām un automātiski ģenerēta satura, ko pārvalda algoritmiskā kurācija, ar mērķi kontrolēt cilvēku darbību?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Narges Mohammadi (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[2023. gads|2023. gadā]] [[Irāna]]s [[žurnāliste]] un [[cilvēktiesības|cilvēktiesību]] aktīviste '''[[Nargisa Mohammadi]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ieguva [[Nobela miera prēmija|Nobela miera prēmiju]] &quot;par viņas cīņu pret sieviešu apspiešanu Irānā un cīņu par cilvēktiesībām un brīvību visiem&quot;?
* ... [[Tunisija]]s lielākais [[ezers]] '''[[Džerīds]]''' sausajā sezonā izžūst un pārvēršas [[solončaks|solončakā]]?
* ... '''[[kravas līnijkuģis|kravas līnijkuģu]]''' noriets sākās 20. gadsimta 70. gados, ieviešot [[konteinerkuģis|konteinerkuģus]]; viens no pēdējiem kravas līnijkuģiem ir ''Silver Supporter'', kurš dodas uz [[Pitkērna|Pitkērnu]] četras reizes gadā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Lieliecavas muiža.JPG|border|right|200px]]
* ... [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] [[Kurzemes ofensīva]]s laikā [[1915. gads Latvijā|1915. gada]] vasarā '''[[Lieliecavas muiža]]s''' kungu māju &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nodedzināja [[Krievijas Impērija|Krievijas]] karaspēka atkāpšanās laikā, bet pēc [[1920. gada zemes reforma]]s muižas zemi tās īpašniekiem [[Pāleni]]em atsavināja?
* ... '''[[1524. gads Latvijā|1524. gadā]]''' [[Romas pāvests]] [[Klements VII]] par [[Kurzemes bīskapu saraksts|Kurzemes bīskapu]] pasludināja agrāko [[Livonijas ordeņa mestrs|mestra]] [[Valters fon Pletenbergs|Pletenberga]] kancleru [[Hermanis Ronebergs|Hermani Ronebergu]], bet par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapu]] — koadjutoru [[Johans VII Blankenfelds|Johanu VII Blankenfeldu]]?
* ... amerikāņu aktiera [[Džonijs Deps|Džonija Depa]] un franču dziedātājas un aktrises [[Vanesa Paradī|Vanesas Paradī]] meita '''[[Lilija Rouza Depa]]''' arī ir [[aktrise]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Escargot - Helix pomatia (11930989385).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[kātacu plaušgliemeži|kātacu plaušgliemežus]]''' raksturo ievilkties spējīgu taustekļu pāris, kuru galā atrodas [[acis]] &lt;small&gt;(attēlā parka vīngliemezis)&lt;/small&gt;?
* ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] ziemeļrietumos esošā '''[[Meinas līcis|Meinas līča]]''' krasta līnija ir stipri izrobota, un no tā atzarojas vairāki līči, no kuriem lielākais ir [[Fandi līcis]] ziemeļos, kurā novērojamas pasaulē augstākās [[plūdmaiņas]] — līdz 21 m?
* ... '''[[Jūtas karš]]''' no [[1857. gads|1857. gada]] maija līdz [[1858. gads|1858. gada]] jūlijam norisinājās starp [[Mormoņi|mormoņu]] kolonistiem [[Jūta]]s teritorijā un [[ASV federālā valdība|ASV federālās valdības]] nosūtītajiem [[ASV Armija|ASV bruņotajiem spēkiem]] un tika atrisināts sarunu ceļā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Aeg peter-behrens03.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[tējkanna]]s''' parādījās 17. gadsimtā, kad tās pa tirdzniecības ceļiem atceļoja no [[Āzija]]s &lt;small&gt;(attēlā tējkanna no 1909. gada)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[1501. gads Latvijā|1501. gada]]''' 27. augustā [[Sericas kauja|Sericas kaujā]], pēc [[Rusova Livonijas hronika]]s ziņām, vairāk nekā 4000 vīru lielais [[Livonija]]s karaspēks uzvarēja 40 000 vīru lielo [[Maskavija]]s un [[Pleskavas kņazi]]stes karaspēku?
* ... [[Liepāja]]s koncertzāles &quot;[[Lielais dzintars (koncertzāle)|Lielais dzintars]]&quot; autors ir [[austrieši|austriešu]] [[arhitekts]] '''[[Folkers Gīnke]]'''?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Korina 2017-06-04 Physocarpus opulifolius 4.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Ziemeļamerika]]s austrumos sastopamais '''[[irbeņlapu fizokarps]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir ieviests [[Eiropa|Eiropā]], tostarp [[Latvija|Latvijā]], kā dekoratīvs [[krūms]], un vietām pārgājis savvaļā?
* ... [[Senā Divupe|Divupē]] ir atrastas senas māla plāksnītes, kurās aprakstītas [[ēdiens|ēdienu]] gatavošanas '''[[Recepte (kulinārija)|receptes]]'''; tās pašlaik ir pirmās zināmās '''[[pavārgrāmata]]s''' vēsturē?
* ... '''[[karamelizācija]]''' ir [[ogļhidrāti|ogļhidrātu]] ķīmiskas pārveidošanās process, kas notiek karsējot un tiek plaši izmantots kulinārijā, bet turpinot karsēšanu, notiek pārogļošanās, produkta krāsa kļūst tumšbrūna līdz melna, garša rūgta — šāds produkts nav ēdams, jo satur kaitīgas un pat kancerogēnas vielas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Japanese Snow Monkey (Macaque) Mother Grooms Her Young.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Japānas makaks|Japānas makaki]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir vieni no vislabāk pielāgotajiem aukstam klimatam starp visiem [[pērtiķi]]em — tie ir sastopami gan mērenā klimatā, gan sniegotos kalnu apgabalos, kur [[gaisa temperatūra]] var pazemināties līdz -15 °C?
* ... pirmo [[holera]]s [[epidēmija|epidēmiju]] [[Latvija]] piedzīvoja '''[[1831. gads Latvijā|1831. gadā]]''', otrās globālās [[pandēmija]]s laikā?
* ... '''[[sālīšana]]''' ir viena no senākajām [[pārtika]]s saglabāšanas metodēm, kuras efekts ir pārtikas daļēja [[Atūdeņošanās|dehidratācija]], garšas uzlabošana un vairuma [[Baktērijas|baktēriju]] attīstības kavēšana?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dārza vīngliemezis.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[vīngliemežu dzimta]]s''' pārstāvji ir plaši izplatīti visā pasaulē, ieskaitot [[Latvija|Latviju]], kur ir zināmas 12 vīngliemežu sugas &lt;small&gt;(attēlā dārza vīngliemezis)&lt;/small&gt;?
* ... 2024. gadā '''''[[Star Alliance]]''''' bija pasaulē lielākā [[aviosabiedrība|aviosabiedrību]] alianse ar 17,4% lielu tirgus daļu, salīdzinot ar konkurējošajām '''''[[SkyTeam]]''''' (13,7%) un ''[[Oneworld]]'' (11,9%)?
* ... [[Baltā jūra|Baltās jūras]] '''[[Mezeņas līcis|Mezeņas līcī]]''' ir novērojamas [[Krievija]]s [[Arktika|Arktikā]] augstākās pusdiennakts [[plūdmaiņas]] līdz 10,3 m?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Spiraea chamaedryfolia kz02.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[goblapu spireja]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; diezgan bieži tiek kultivēta [[Latvija|Latvijā]] un apstādījumu apkaimē vietām ir pārgājusi savvaļā?
* ... '''[[1875. gads Latvijā|1875. gada]]''' 9. jūlijā [[Rīga|Rīgā]] ieradās [[Zviedrija]]s un [[Norvēģija]]s karalis [[Oskars II]], pieņēma karaspēka parādi un turpināja tālāko ceļu uz [[Maskava|Maskavu]] un [[Pēterburga|Pēterburgu]]?
* ... '''[[Meža (Daugavas pieteka)|Meža]]''' ir garākā [[Daugava]]s pieteka un pieteka ar lielāko caurplūdumu, kā arī otra lielākā aiz [[Aiviekste]]s pēc [[Sateces baseins|baseina]] platības?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rio Ucayali.png|border|right|200px]]
* ... '''[[Ukajali|Ukajali upes]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; garums ir 1600 km, bet kopā ar tās garākajām satekupēm '''[[Tambo]]''' un '''[[Apurimaka|Apurimaku]]''' — 2670 km, un tā tiek uzskatīta par [[Amazone]]s garāko izteku?
* ... vairākas desmitgades ir tikusi apspriesta [[tilts|tilta]] būvniecības iespēja pāri {{nobr|3 km}} platajam '''[[Mesīnas šaurums|Mesīnas šaurumam]]''', kas atdala [[Sicīlija|Sicīliju]] no [[Kalabrija]]s [[Apenīnu pussala|Apenīnu pussalā]], taču projekts vairākkārt ir ticis atcelts un atsākts politisku lēmumu rezultātā?
* ... '''[[marinēšana]]''' ir līdzīga [[sālīšana]]i, izņemot to, ka sālīšana ir atkarīga no [[sāls]], nevis skābju vai fermentu darbības, un arī [[skābēšana]]i, izņemot to, ka skābēšanu parasti veic daudz ilgāku laiku?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:MtCleveland ISS013-E-24184.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[vulkāniskie pelni]]''' &lt;small&gt;(attēlā izvirdumā [[Aļaska|Aļaskā]])&lt;/small&gt; galvenokārt sastāv no stikla, [[minerāli|minerālu]] un [[ieži|iežu]] fragmentiem, kuru izmērs parasti nepārsniedz 2 mm un ir ļoti viegli, tāpēc tie var izplatīties simtiem vai pat tūkstošiem kilometru no [[vulkāns|vulkāna]]?
* ... 2037 m vjl augstais '''[[Mičels (kalns)|Mičels]]''' ir [[Apalači|Apalaču]] augstākā virsotne un augstākais klans [[ASV]] uz austrumiem no [[Misisipi (upe)|Misisipi]]?
* ... '''[[liellopu gaļa]]s''' ražošanā 2023. gadā vadošās valstis bija [[Brazīlija]], [[Indija]], [[ASV]], [[Austrālija]] un [[Argentīna]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bibi Andersson (1961).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Zviedri|zviedru]] [[aktrise]] '''[[Bibi Andešone]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vislabāk ir pazīstama ar lomām [[Ingmars Bergmans|Ingmara Bergmana]] filmās — piedalījusies 10 filmās un 3 televīzijas filmās, kurām [[režisors]] bija Bergmans?
* ... [[pārtika]]s '''[[blanšēšana]]''' palīdz samazināt kvalitātes zudumu laika gaitā, to bieži izmanto kā sagatavošanu pirms [[sēnes|sēņu]], [[dārzeņi|dārzeņu]] vai [[augļi|augļu]] sasaldēšanas, dehidrēšanas vai [[konservēšana]]s?
* ... '''[[Trīs Zvaigžņu balva 2024|Trīs Zvaigžņu balvā 2024]]''' par gada sportistu tika atzīti [[basketbolists]] [[Kristaps Porziņģis]], kurš šo balvu saņēma jau trešo reizi, un [[riteņbraucējs]] [[Toms Skujiņš]], bet gada sportistes balvu saņēma basketboliste [[Kitija Laksa]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Занзибар. Залив Чвака 4.jpg|border|right|200px]]
* ... kopā ar ziemeļos esošo '''[[Pemba|Pembu]]''' un citām mazākām saliņām '''[[Ungudža]]''' &lt;small&gt;(attēlā piekraste)&lt;/small&gt; veido [[Zanzibāra]]s arhipelāgu, kas ir pusautonoma [[Tanzānija]]s daļa?
* ... tiek uzskatīts, ka '''[[cepšana]]''' pirmo reizi parādījās [[Senā Ēģipte|Senās Ēģiptes]] virtuvē Vecās valsts laikā, aptuveni 2500. gadā pirms mūsu ēras, bet apmēram [[Viduslaiki|viduslaikos]] uz [[panna]]s cepta [[pārtika]] kļuva par turīgu cilvēku ierastu ēdienu, īpaši cepa [[gaļa|gaļu]] un [[dārzeņi|dārzeņus]]?
* ... [[Padomju Savienības Varonis]] '''[[Ivans Sereda]]''' goda nosaukumu saņēmis par varonību cīņas laikā [[Latvija]]s teritorijā pie [[Daugavpils]] 1941. gada 28. jūnijā, kad bruņojies tikai ar šauteni un [[cirvis|cirvi]], viņš atbruņoja vācu [[tanks|tanku]], kas bija iebraucis padomju lauka virtuvē, un saņēma gūstā tanka apkalpi?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rubens Painting Adam Eve.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Ādams un Ieva|Ādama un Ievas]]''' dzīve Ēdenes dārzā, viņu vēlme ēst aizliegto augli un izraidīšana no [[paradīze]]s kā sods par nepaklausību bieži tiek interpretēts kā simbolisks sākums [[grēks|grēka]] un ciešanu ienākšanai pasaulē &lt;small&gt;(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] glezna &quot;Ādams un Ieva&quot;)&lt;/small&gt;?
* ... [[Pārtikas rūpniecība|pārtikas rūpniecībā]] '''[[agars]]''' kļuva populārs 20. gadsimtā, kad pieauga pieprasījums pēc [[želatīns|želatīna]] alternatīvām un sabiezinātājiem, un tā kā agars nav iegūts no [[dzīvnieki]]em, tas ātri ieguva popularitāti kā [[vegānisms|vegānisks]] un [[veģetārisms|veģetārs]] aizstājējs?
* ... [[1962. gads|1962. gadā]] [[PSRS]] [[Ballistiskā raķete|ballistisko raķešu]] ar kodolgalviņām '''''[[R-12 Dvina]]''''' izvietošana [[Kuba|Kubā]] bija [[Kubas raķešu krīze]]s iemesls?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Old Fort of Zanzibar.jpg|border|right|250px]]
* ... [[1824. gads|1824. gadā]] [[Omānas sultāns]] no [[Maskata]]s uz [[Ungudža|Ungudžu]] pārcēla savu rezidenci, un '''[[Zanzibāra (pilsēta)|Zanzibāra]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izauga kā Omānas un Zanzibāras sultanāta galvaspilsēta?
* ... '''[[sinepes]]''' kā [[ēdiens|ēdiena]] piedeva tiek gatavotas no sinepju sēklām, kuras ir galvenā sastāvdaļa; atkarībā no sinepju veida tiek izmantotas dažādas sinepju šķirnes — baltās (mēreni asas), brūnās (vidēji asas) vai melnās (ļoti asas)?
* ... grupas ''[[The Sound Poets]]'' pirmsākumi meklējami 2006. gadā, kad tika izveidota grupa &quot;Smaragda Pilsētas Burvji&quot;, kas pēc pāris gadiem beidza savu pastāvēšanu, taču 2011. gadā divi šīs grupas dalībnieki — '''[[Jānis Aišpurs]]''' un Normunds Lukša — nodibināja jaunu grupu — ''The Sound Poets''?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cimitirul Vesel de la Sapanta6.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Jautrā kapsēta]]''' [[Rumānija|Rumānijā]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir slavena ar saviem spilgtas krāsas naivisma stilā veidotiem kapu pieminekļu gleznojumiem, kas oriģinālā un poētiskā manierē apraksta cilvēkus, kas tur apglabāti, kā arī ainas no viņu dzīves?
* ... [[tabaka]]s izstrādājuma '''[[snuss|snusa]]''' lietošanas atmešana ir tikpat sarežģīta kā [[smēķēšana]]s atmešana?
* ... '''[[jūras veltes]]''' ir nozīmīgs dzīvnieku izcelsmes [[olbaltumvielas|olbaltumvielu]] avots daudzās diētās visā pasaulē, īpaši piekrastes reģionos?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Hotel de Federaciones 02.jpg|border|right|250px]]
* ... [[1778. gads|1778. gadā]] '''[[Bioko|Bioko sala]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Malabo]] pilsētas panorāma ar Basiles smaili fonā)&lt;/small&gt; nonāca [[Spānija]]s valdījumā, kas to apvienoja ar Riomuni teritoriju vienotā kolonijā Spāņu Gvinejā, bet [[1968. gads|1968. gadā]] [[kolonija]] ieguva neatkarību kā [[Ekvatoriālā Gvineja]]?
* ... '''''[[dim sum]]''''' ir viegli [[ēdieni]], ko saskaņā ar [[ķīnieši|ķīniešu]] tējas tradīcijām parasti pasniedz kopā ar [[puera tēja]]s tasi pirms vakariņām?
* ... 2024. gadā '''[[Kūdras rūpniecība Latvijā|Latvijas kūdras rūpniecība]]''' ieguva 31% no [[Eiropa]]s profesionālajā [[dārzkopība|dārzkopībā]] izmantotās [[kūdra]]s?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:SIMAL limoncello jp.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[limončello]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir otrs populārākais [[liķieris]] [[Itālija|Itālijā]] un tradicionāli tiek pasniegts atdzesēts kā [[gremošana|gremošanu]] stimulējošs līdzeklis pēc vakariņām?
* ... '''[[Nabesnas šļūdonis]]''' '''[[Vrangeļa kalni|Vrangeļa kalnos]]''' ir garākais ieleju [[ledājs]] [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] un garākais iekšzemes ieleju ledājs pasaulē?
* ... '''[[tautas medicīna]]''' balstās uz paaudzēm nodotu pieredzi, dabas resursu izmantošanu un intuitīvu pieeju [[veselība]]s problēmu risināšanā, taču tās efektivitāte ne vienmēr ir zinātniski pierādīta, tāpēc dažkārt ir nepieciešama piesardzība tās pielietošanā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bourvil2.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Franči|franču]] [[aktieris]] un [[dziedātājs]] '''[[Burvils]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vislabāk ir zināms ar lomām [[Kinokomēdija|kinokomēdijās]] un sevišķi sadarbību ar [[Luijs de Finess|Luiju de Finesu]]?
* ... '''[[karstvīns|karstvīna]]''' gatavošanas tradīcija parādījās [[viduslaiki|viduslaikos]] [[Ziemeļeiropa|Ziemeļeiropā]]?
* ... ar [[biatlons|biatlonu]] nodarbojas arī [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieces [[Sanita Buliņa|Sanitas Buliņas]] dvīņu māsa '''[[Sandra Buliņa]]''', kura arī ir [[Latvija]]s izlases dalībniece?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Melnsilupe and Baltic sea.jpg|border|right|200px]]
* ... reizēm par '''[[Melnsilupe|Melnsilupi]]''' &lt;small&gt;(attēlā Melnsilupes ieteka [[Rīgas līcis|Rīgas līcī]])&lt;/small&gt; sauc arī tās sateces upi [[Lorumupe|Lorumupi]], jo sākotnēji Milzgrāvja (otras sateces) nebija, un to izraka tikai [[1842. gads Latvijā|1842. gadā]] pēc [[Dundaga]]s barona pavēles, lai nolaistu Dieviņa ezeru?
* ... [[grieķi|grieķu]] virtuvei piedrīgais '''[[giross]]''' ir līdzīgs citiem līdzīgiem [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] un [[Vidusjūra]]s reģiona ēdieniem, piemēram, [[Kebabs|kebabam]] un [[šaverma]]i, taču tas izceļas ar savām unikālajām [[Garšviela|garšvielām]] un sastāvdaļu kombinācijām?
* ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2025. gada Pasaules čempionātā biatlonā]]''' četras zelta medaļas izcīnīja [[Francija]]s biatloniste [[Žilija Simona]], bet [[Norvēģija]]s biatlonists [[Juhanness Tīngnēss Bē]], kuram šis bija pēdējais [[Pasaules čempionāts biatlonā|pasaules čempionāts]] karjerā, ieguva trīs zelta, vienu sudraba un vienu bronzas medaļu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Maui, Hawaii beach.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga otro lielāko salu '''[[Maui]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; veido divi [[vulkāns|vulkānu]] masīvi Haleakalā un Kahālāvai, ko savieno {{nobr|10 km}} plats [[zemesšaurums]], kas faktiski ir vienīgā apdzīvotā un [[lauksaimniecība]]i izmantojamā teritorija?
* ... '''[[sālīts speķis|sālītā speķa]]''' vēsture ir cieši saistīta ar [[zemkopība]]s un [[lopkopība]]s tradīcijām: vēsturiski tas tika gatavots, lai saglabātu [[cūkgaļa|cūkgaļu]] ziemas mēnešiem, kad svaigu pārtikas produktu pieejamība bija ierobežota, jo [[sālīšana]] bija vienkārša un efektīva metode, kas ļāva paildzināt [[speķis|speķa]] derīguma termiņu, vienlaikus uzlabojot tā garšu?
* ... [[Rietumāfrika]]s piekrastes reģionu, kas mūsdienās aptver daļu no [[Gana]]s, [[Togo]], [[Benina]]s un [[Nigērija]]s, vēsturiski dēvē par '''[[Vergu Krasts|Vergu Krastu]]''', kas radies [[koloniālisms|koloniālajā periodā]], kad reģions bija viens no galvenajiem transatlantiskās [[vergu tirdzniecība]]s centriem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Lorumupes atsegums.JPG|border|right|200px]]
* ... pie [[Vīdale]]s '''[[Lorumupe]]''', tekot cauri [[Kaļķupes ieleja|Kaļķupes ielejas dabas liegumam]], šķērso [[Šlīteres Zilie kalni|Šlīteres Zilo kalnu]] turpinājumu, un, izgraužoties caur [[vidusdevona]] [[arukilas svīta]]s [[smilšakmeņi]]em, veido samērā augstus [[atsegums|atsegumus]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[karstā šokolāde]]''' kļuva populāra pēc [[kakao pupiņas|kakao pupiņu]] ieviešanas [[16. gadsimts|16. gadsimtā]], un gadsimtu gaitā tā kļuva par greznu un izsmalcinātu dzērienu, īpaši [[aristokrātija]]s aprindās?
* ... [[Somija]]s [[piena produkti|piena produktu]] ražotājs '''''[[Valio]]''''' pieder 13 Somijas [[piens|piena]] pārstrādes kooperatīviem, kuros apvienojušies aptuveni 3200 piena ražotāji, un tas iepērk 86 % Somijā saražotā piena?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:HYGROCYBE PSITTACINA (6667933911).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] pirmo reizi '''[[zaļā stiklene]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika novērota 1951. gadā [[Lielplatone]]s apkārtnē, bet 2025. gadā [[Latvijas Mikologu biedrība]] to nosauca par [[Gada sēne Latvijā|Gada sēni]]?
* ... [[Rumānija|Rumānijā]] '''[[brinza|brinzu]]''' bieži sauc par nacionālo [[ēdiens|ēdienu]] un izmanto gan kā piedevu, gan kā pamata sastāvdaļu dažādos [[ēdieni|ēdienos]], piemēram, [[pīrāgs|pīrāgos]]?
* ... '''[[Amerikas Savienoto Valstu Gaisa spēku Nacionālais muzejs]]''' ir vecākais un lielākais militārās [[aviācija]]s [[muzejs]] pasaulē, kurā apskatāmi vairāk nekā 360 [[lidaparāti]] un [[raķete]]s?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rouble-1961-Paper-1-Obverse.jpg|border|right|250px]]
* ... pēc [[PSRS sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]] '''[[Padomju rublis|padomju rubli]]''' &lt;small&gt;(attēlā 1 rubļa banknotes averss)&lt;/small&gt; īsu brīdi (līdz 1992., 1993. gadam vai 1994. gadam) turpināja lietot [[Pēcpadomju valstis|pēcpadomju valstīs]] līdz savu nacionālo valūtu izveidei?
* ... '''[[Japānas viskijs|Japānas viskija]]''' vēsture sākas 20. gadsimta sākumā, kad [[japāņi|japāņu]] dzērienu kompānijas sāka eksperimentēt ar [[viskijs|viskija]] ražošanu, iedvesmojoties no [[Skotija]]s tradīcijām?
* ... 2025. gadā [[ASV]] [[futboliste]]s '''[[Naomi Girma]]s''' pāreja no ''Sandjego Wave FC'' uz [[Anglija]]s klubu ''Chelsea'' par pārejas maksu 1,1 miljona [[ASV dolārs|ASV dolāru]] apmērā kļuva par sieviešu futbola transfēra rekordu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Teasel Ottawa.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[meža dipsaks]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nereti ir [[krāšņumaugs]], bet ļoti reti sastopams savvaļā kā dārzbēglis vai ievazāts (adventīvs) augs?
* ... pasaules mērogā '''[[vistas gaļa]]''' ir vispopulārākā [[mājputni|mājputnu]] gaļa, kas veido aptuveni 35—40% no kopējā [[gaļa]]s patēriņa?
* ... par '''[[2025. gada Latvijas čempionāts šahā|Latvijas 2025. gada čempioniem šahā]]''' kļuva [[lielmeistars (šahs)|lielmeistars]] [[Arturs Neikšāns]], čempionāta finālturnīrā izcīnot 8 punktus no 9 iespējamiem, un FIDE meistare [[Marija Kuzņecova]], sacensībās iegūstot 7,5 punktus no 9 iespējamiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:RB 20200116 Murchison 2-283.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Ugandas prezidents|Ugandas prezidenta]] [[Idi Amins|Idi Amina]] laikā uz [[Viktorijas Nīla]]s esošo '''[[Mērčisona ūdenskritums|Mērčisona ūdenskritumu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pārdēvēja par Kabaregas ūdenskritumu par godu vienam no pēdējiem Buņoro karaļiem, bet nosaukums neiedzīvojās un pēc Amina valdīšanas beigām ūdenskritumam atgrieza iepriekšējo nosaukumu?
* ... 20. gadsimtā īpaši populāri '''[[kokteiļi]]''' kļuva [[Sausais likums ASV|Sausā likuma]] laikā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], kad bārmeņi eksperimentēja ar dažādām receptēm, lai maskētu zemas kvalitātes [[alkoholiskie dzērieni|alkohola]] garšu?
* ... senatnē dienvidu [[Itālija|Itālijā]] esošā '''[[Taranto līcis|Taranto līča]]''' piekraste bija daļa no [[Lielā Grieķija|Lielās Grieķijas]] — šeit atradās grieķu kolonijas, un vēl mūsdienās daļa iedzīvotāju sevi uzskata par etniskiem [[grieķi]]em?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2023-02-12 BMW IBU World Championships Biathlon Oberhof 2023 – Women 10 km Pursuit by Sandro Halank–043.jpg|border|right|150px]]
* ... 2025. gada janvārī [[Pasaules kauss biatlonā|Pasaules kausa]] posmā [[Oberhofa|Oberhofā]] [[Bulgārija]]s [[biatloniste]] '''[[Milena Todorova]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja 3. vietu sprintā, pirmo reizi karjerā kāpjot uz goda pjedestāla Pasaules kausa posmā un iegūstot Bulgārijai pirmo godalgu sieviešu sacensībās pēc 2004. gada, kad to izdevās [[Jekaterina Dafovska|Jekaterinai Dafovskai]]?
* ... '''[[kokosriekstu piens|kokosriekstu pienu]]''' iegūst, apstrādājot nobriedušu [[kokosrieksts|kokosriekstu]] balto mīkstumu, no sarīvētā mīkstuma un [[ūdens]]?
* ... 2025. gada 8. un 9. februārī [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] elektroapgādes tīkli atslēdzās no [[Krievija]]s un [[Baltkrievija]]s energosistēmas, vienu dienu darbojās izolētā režīmā, tad '''[[Baltijas valstu elektroapgādes tīklu sinhronizēšana ar Eiropas elektroenerģijas sistēmu|sinhronizējās ar Eiropas vienoto tīklu]]''' caur [[Polija|Poliju]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cambozola cheese.jpg|border|right|200px]]
* ... '''''[[Cambozola]]''''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Liellops|govs]] [[Piens|piena]] [[siers]], kas ir [[franči|franču]] treknā krējuma mīkstā siera un pikantā zilā [[itālieši|itāļu]] siera ''Gorgonzola'' kombinācija?
* ... lai gan '''[[bezalkoholiskie dzērieni]]''' ir ārkārtīgi populāri un veido ievērojamu daļu no globālā [[pārtika]]s un dzērienu tirgus, tie bieži tiek kritizēti par ietekmi uz [[veselība|veselību]]; pētījumi rāda, ka pārmērīgs saldināto dzērienu patēriņš ir viens no galvenajiem [[aptaukošanās]] cēloņiem pasaulē, piemēram, viena 330 ml gāzētā dzēriena pudele var saturēt līdz pat 35—40 g [[cukurs|cukura]]?
* ... '''[[šeihs]]''' var būt [[cilts]] vai kopienas vadītājs, reliģiskais skolotājs, garīgais līderis [[sūfisms|sūfismā]] vai pat valsts valdnieks, īpaši [[Persijas līča valstis|Persijas līča valstīs]]; mūsdienās tituls tiek izmantots gan formālā, gan neformālā nozīmē, un tā pielietojums atšķiras atkarībā no reģiona un kultūras konteksta?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cup and Saucer LACMA 47.35.6a-b (1 of 3).jpg|border|right|200px]]
* ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[tase]]s''' popularitāte strauji pieauga 17. gadsimtā, kad caur [[tirdzniecība]]s ceļiem sāka ievest [[tēja|tēju]] un [[kafija|kafiju]] &lt;small&gt;(attēlā 18. gadsimta vidus tase)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts kamaniņu sportā|2025. gada Pasaules čempionātā kamaniņu sportā]]''' [[Latvija]]s sportisti izcīnīja vienu medaļu: otrajā vietā finišēja divnieks [[Mārtiņš Bots]] un [[Roberts Plūme (kamaniņu braucējs)|Roberts Plūme]]?
* ... [[Senā Grieķija|Senajā Grieķijā]] un [[Senā Roma|Romā]] '''[[pusdienas]]''' (''prandium'') bija neliela ēdienreize, kurā parasti tika baudīta [[maize]], [[siers]], [[augļi]] vai citas vienkāršas '''[[uzkodas]]''', un šajā periodā galvenā maltīte tika ieturēta vakarā, bet pusdienas tika uzskatītas par funkcionālu, nevis izsmalcinātu ēdienreizi?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2018 01 Croissant IMG 0685.JPG|border|right|200px]]
* ... lai gan '''[[kruasāns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir populārs [[Francija]]s produkts, tas radies [[Austrija|Austrijā]]?
* ... nosaukuma '''‘[[Bārs (iestāde)|bārs]]’''' izcelsme meklējama [[Angļu valoda|angļu valodā]], kur vārds ''bar'' sākotnēji apzīmēja leti vai barjeru, kas atdalīja [[Alkoholiskie dzērieni|dzērienu]] sagatavošanas vietu no apmeklētājiem?
* ... lai gan [[Ķīna]]s [[Mākslīgais intelekts|mākslīgā intelekta]] modeļu un tehnoloģiju uzņēmuma '''''[[DeepSeek]]''''' modeļi ir tehnoloģiski attīstīti, tie joprojām atpaliek no ''[[OpenAI]]'' un ''[[DeepMind]]'' jaunākajām versijām, kas var būt saistīts ar pieejamo resursu ierobežojumiem un Ķīnas valdības regulējumiem, kas var ierobežot inovāciju brīvību?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Изборская крепость. Архитектурный ансамбль.jpg|border|right|200px]]
* ... mūsdienu [[Krievija]]s rietumos pie [[Igaunija]]s robežas esošo '''[[Izborskas cietoksnis|Izborskas cietoksni]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uzcēla 14. gadsimtā, bet ieprekšējo, kas atradās 1,5 km attālumā, [[Livonijas krusta kari|Livonijas krusta karu]] laikā [[Karagājiens uz Izborsku un Pleskavu (1240)|1240. gadā ieņēma Livonijas karaspēks]] un atstāja pēc [[Ledus kauja]]s [[1242. gads|1242. gadā]]?
* ... '''[[perijs]]''', kas tiek gatavots no [[Bumbieres|bumbieriem]], līdzīgi kā [[sidrs]] tiek gatavots no [[Ābols|āboliem]], ir tradicionāls dzēriens vairākās valstīs, īpaši [[Anglija|Anglijā]], [[Francija|Francijā]] un citviet [[Eiropa|Eiropā]]?
* ... sadarbībā ar režisoru [[Aleksandrs Leimanis|Aleksandru Leimani]] rakstnieks '''[[Jānis Anerauds]]''' veidoja scenārijus filmām &quot;[[Vella kalpi]]&quot; (1970), &quot;[[Vella kalpi Vella dzirnavās]]&quot; (1972) un &quot;[[Melnā vēža spīlēs]] (1975)?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Żurek soup served in PKP restaurant car.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[žurs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek uzskatīts par [[Polija]]s nacionālās virtuves sastāvdaļu un visbiežāk tiek gatavots no [[rudzu milti|rudzu miltu]] [[ieraugs|ierauga]], dažkārt arī ar skābētām auzu pārslām, [[maize|maizi]] vai kviešiem, un tam ir raksturīga nedaudz skābena, bieza un pikanta garša?
* ... valsts militārais vadītājs feodālajā [[Japāna|Japānā]] '''[[sjoguns]]''' faktiski bija arī valsts vadītājs; oficiāli valsts vadītājs bija [[Japānas imperatoru uzskaitījums|Japānas imperators]], kas patiesībā bija vienīgi valsts garīgais līderis?
* ... vadošā [[politiskā partija]] [[Turkmenistāna|Turkmenistānā]] '''[[Turkmenistānas Demokrātiskā partija]]''' tika dibināta [[1991. gads|1991. gada]] 16. decembrī, pēc [[Padomju Savienības sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]], kļūstot par tiešu pēcteci [[Padomju Savienības Komunistiskā partija|Padomju Savienības Komunistiskās partijas]] Turkmenistānas nodaļai?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cajanus cajan Leaf, flowers and fruits.png|border|right|200px]]
* ... '''[[cūku zirņi|cūku zirņu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcelsme rodama [[Dienvidāzija|Dienvidāzijā]], bet mūsdienās tos plaši audzē [[tropi|tropu]] un [[subtropi|subtropu]] apgabalos; tie ir izturīgi pret [[sausums|sausumu]], tāpēc ir nozīmīgs [[pārtika]]s avots sausajos reģionos?
* ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] [[Japāna]] [[Sanfrancisko līgums|Sanfrancisko līgumā]] atteicās no [[Sahalīna]]s un [[Kuriļu salas|Kuriļu salu]] ziemeļu daļas, bet ne no '''[[Šikotana|Šikotanas salas]]''' un '''[[Habomai|Habomai salām]]''', taču [[PSRS]] izlēma neparakstīt Sanfrancisko līgumu un paturēt visas Kuriļu salas, iekļaujot tās [[Sahalīnas apgabals|Sahalīnas apgabalā]]?
* ... [[Itāļi|itāļu]] [[kinorežisors|kinorežisora]], viena no vadošajiem [[Itāļu neoreālisms|itāļu neoreālisma]] virziena pārstāvjiem '''[[Roberto Rosellīni]]''' otrā sieva no 1950. līdz 1957. gadam bija zviedru aktrise [[Ingrīda Bergmane]], meita — [[aktrise]], [[rakstniece]], [[Filantropija|filantrope]] un [[modele]] [[Izabella Rosellīni]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Tart telur Portugis (Pastéis de nata) 20230409 194702.jpg|border|right|200px]]
* ... kopš ''Fábrica de Pastéis de Belém'' atvēršanas oriģinālā [[Recepte (kulinārija)|recepte]], kas iedvesmoja dažādus [[portugāļi|portugāļu]] smalkmaizīšu '''''[[pastel de nata]]''''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; veidus, tiek turēta slepenā telpā, un ceptuve ir vienīgā, kas kūciņas ražo pēc oriģinālās receptes?
* ... [[Francija]]s [[Seriāls|televīzijas detektīvseriālu]] '''&quot;[[Šerifs (seriāls)|Šerifs]]&quot;''' 6 sezonu garumā no 2013. gada 25. oktobra līdz 2019. gada 22. februārim pārraidīja [[Francija]]s sabiedriskās televīzijas kanālā ''[[France 2]]''?
* ... tehnoloģiju [[uzņēmums|uzņēmumu]], kas specializējas [[Mākslīgais intelekts|mākslīgā intelekta]] un [[mašīnmācīšanās]] izpētē un attīstībā '''''[[DeepMind]]''''' 2010. gadā dibināja Demiss Hassabiss, Šeins Leggs un Mustafa Sulejmans, bet 2014. gadā to iegādājās ''[[Google]]'', uzņēmumam kļūstot par ''[[Alphabet Inc.]]'' grupas daļu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Medlar pomes and leaves.jpg|border|right|200px]]
* ... jau kopš antīkajiem laikiem [[Eiropa|Eiropā]] un [[Āzija|Āzijā]] kultivētā '''[[mespils|mespila]]''' [[augļi]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sākotnēji ir cieti un rūgti, bet pēc nogatavošanās un īslaicīgas uzglabāšanas kļūst mīksti un saldi?
* ... '''[[bezalkoholiskais alus]]''' tiek gatavots līdzīgi kā parastais [[alus]], izmantojot [[Iesals|iesalu]], [[apiņi|apiņus]], [[Raugs|raugu]] un [[ūdens|ūdeni]], bet ražošanas procesā [[etilspirts|alkohols]] tiek samazināts vai izņemts?
* ... [[valodnieks]], bijušais [[Valsts valodas centrs|Valsts valodas centra]] direktors '''[[Māris Baltiņš]]''' augstāko izglītību ieguvis kā mediķis [[Rīgas Medicīnas institūts|Rīgas Medicīnas institūtā]], kur 1989. gadā aizstāvēja medicīnas zinātņu kandidāta grādu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Meaty Lasagna 8of8 (8736299782).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[lazanja]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir ne tikai [[itāļi|itāļu]] virtuves simbols, bet arī plaši pazīstams un iecienīts [[ēdiens]] daudzās citās valstīs, īpaši [[ASV]], kur tas bieži tiek pasniegts ģimenes vakariņās un svētku maltītēs?
* ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] teātra un kino [[aktrise]] '''[[Olga Šepicka]]''' atveidoja galveno [[Marija Leiko|Marijas Leiko]] lomu [[Dāvis Sīmanis jaunākais|Dāvja Sīmaņa]] kinofilmā &quot;[[Marijas klusums]]&quot;, par ko saņēmusi &quot;[[Lielais Kristaps|Lielā Kristapa balvu]]&quot; kā [[Labākā aktrise (Lielais Kristaps)|gada labākā aktrise]]?
* ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Masačūsetsa]]s štata pilsēta '''[[Seilema (Masačūsetsa)|Seilema]]''' ir plaši pazīstama ar [[Salemas raganu prāva|Seilemas raganu prāvām]] [[1692. gads|1692. gadā]], kas tiek atspoguļotas pilsētas kultūrā arī mūsdienās?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cornus mas Herbstlaub 20221023 02.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]] un [[Dienvidrietumāzija|Dienvidrietumāzijā]] sastopamā '''[[kizils|kizila]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[augļi]] tiek izmantoti svaigā veidā, kā arī [[ievārījums|ievārījumu]], [[sula|sulu]] un [[destilācija|destilātu]] pagatavošanā, savukārt koka cietība un izturība padara to piemērotu dažādiem [[amatniecība]]s darbiem?
* ... '''[[keratīns]]''', kas ir atrodams [[Cilvēks|cilvēka]] un [[Dzīvnieks|dzīvnieku]] [[āda|ādā]], [[mati|matos]], [[nagi|nagos]] un [[spalvas|spalvās]], nodrošina šiem audiem izturību, elastību un aizsardzību pret ārējiem faktoriem, piemēram, mehāniskiem bojājumiem un mitruma zudumu?
* ... [[mūzikas grupa|grupas]] &quot;[[Tautumeitas]]&quot; dziesma, ar kuru viņas pārstāvēja [[Latvija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Latviju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], '''&quot;[[Bur man laimi]]&quot;''' ir pirmā dziesma, kas [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas]] finālā izskanējusi [[Latviešu valoda|latviešu valodā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Blue-eyed Grass (18044938850).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[šaurlapu sizirinhija]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], taču tā ir naturalizējusies arī vietām [[Eiropa|Eiropā]], tostarp reti [[Latvija|Latvijā]], kultivācijas rezultātā?
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[kartupeļu biezenis]]''' kļuva iecienīts 19. gadsimtā, kad [[kartupeļi]] sāka plaši aizvietot [[graudaugi|graudaugus]]?
* ... 1994. gadā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Vašingtona (štats)|Vašingtonas štata]] pilsētā '''[[Belvjū (Vašingtona)|Belvjū]]''' [[Džefs Beizoss]] dibināja uzņēmumu ''[[Amazon]]''?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Napa cabbages.png|border|right|150px]]
* ... kopš 20. gadsimta [[Ķīna|Ķīnā]] populārie '''[[Pekinas kāposti]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir kļuvuši par plaši izplatītu [[dārzenis|dārzeni]] arī [[Eiropa|Eiropā]], [[Amerika|Amerikā]] un [[Austrālija|Austrālijā]]?
* ... lai arī '''[[retzemju elementi|retzemju elementu]]''' dabā ir gana daudz, taču tie ir ļoti izkliedēti un grūti iegūstami?
* ... '''[[Tvikenemas stadions]]''' [[Londona]]s apkaimē [[Ričmonda pie Temzas|Ričmondā pie Temzas]] ir pasaulē lielākais [[Regbijs|regbija-15]] stadions, kura skatītāju vietu skaits nesen palielināts līdz {{nobr|82 000}} sēdvietām, padarot to par otro lielāko stadionu [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] pēc [[Vemblija stadions|Vemblija stadiona]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of England.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Anglijas karogs|Anglijas karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; esošais sarkanais [[Svētā Jura krusts]] simbolizē [[Anglija]]s aizbildni [[Svētais Juris|Svēto Juri]]?
* ... atšķirībā no [[piena šokolāde]]s, '''[[tumšā šokolāde]]''' satur mazāk [[Cukurs|cukura]] un tai nav pievienots vai ir nedaudz [[piena pulveris]]?
* ... [[Latvijas klimats]] nav tik saulains kā [[Dienvideiropa]]s valstīs, tomēr '''[[saules panelis|saules paneļi]]''' var būt efektīvi, jo vidējais saules starojums [[Latvija|Latvijā]] ir apmēram 900—1100 kWh/m² gadā, kas ir pietiekami, lai nodrošinātu labu [[elektroenerģija]]s ražošanu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Chicken biriyani- My cafe restaurant - Meghalaya DSC 009.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[birjāni]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, ko gatavo no [[rīsi]]em, [[gaļa]]s vai [[dārzenis|dārzeņiem]] un pievienojot plašu [[garšviela|garšvielu]] klāstu, ir tradicionāls [[indieši|indiešu]] virtuves ēdiens, kas apvieno mogulu virtuvi ar vietējo tradīcijām?
* ... [[Mongolija]]s ziemeļu pilsēta '''[[Suhbātara]]''' ir nodēvēta mongoļu revolucionāra, karavadoņa un viena no sociālisma laikā valstī valdījušās [[Mongolijas Tautas revolucionārā partija|Mongolijas Tautas revolucionārās partijas]] dibinātājiem [[Suhebators|Suhebatora Damdina]] vārdā?
* ... '''[[Kanādas sieviešu hokeja izlase]]''' ir bijusi dominējošā komanda lielākajās starptautiskajās sacensībās un uzvarējusi lielākajā daļā lielāko hokeja turnīru, bet viņu lielākie konkurenti ir [[ASV sieviešu hokeja izlase|ASV izlase]], kas ir vienīgā izlase, kas arī ir uzvarējusi kādā galvenajā sieviešu hokeja turnīrā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Apricot and cross section.jpg|border|right|250px]]
* ... austrumu zemēs '''[[aprikozes]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek saistītas ar ilgmūžību un veselību, savukārt rietumos tās bieži tiek uzskatītas par auglības un pārpilnības simbolu?
* ... [[galli|gallu]] vadonis '''[[Verkingetorikss]]''', kurš pretojās [[Romas Republika]]s iebrukumam [[Gallija|Gallijā]], ir kļuvis par varonības simbolu un nacionālo varoni, it īpaši [[Francija|Francijā]], kur viņa tēls tiek godināts kā pretošanās un brīvības cīņu simbols?
* ... '''[[Austrumķīnas dzelzceļš|Austrumķīnas dzelzceļu]]''' uzbūvēja pēc [[Pirmais Ķīnas—Japānas karš|Pirmā Ķīnas—Japānas kara]] un [[Krievijas invāzija Mandžūrijā|Krievijas invāzijas Mandžūrijā]] no 1897. līdz 1903. gadam kā daļu no [[Transsibīrijas dzelzceļš|Transsibīrijas dzelzceļa]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Collage Chinese Cuisine by User-EME.png|border|right|150px]]
* ... '''[[ķīniešu virtuve|ķīniešu virtuvē]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; liels uzsvars tiek likts uz [[ēdiens|ēdiena]] simboliku, piemēram, garās [[nūdeles]] simbolizē ilgmūžību, bet apaļie [[pelmeņi]] — vienotību?
* ... '''[[izdedzinātās zemes taktika]]''' ir militārā [[stratēģija]], kurā tiek iznīcināti visi [[Resurss|resursi]], kas varētu būt noderīgi pretiniekam?
* ... '''[[Zaļā līnija (Kipra)|Zaļā līnija]]''', kas sadala [[Kipra|Kipru]] divās daļās, tika izveidota 1964. gadā pēc etniskajiem konfliktiem starp [[Grieķi|grieķu]] un [[Turki|turku]] kopienām, taču tā tika paplašināta 1974. gadā pēc [[Turcijas iebrukums Kiprā|Turcijas militārās intervences Kiprā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Alcazaba, Punta de la Cornisa y Mulhacén 3.479 m.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Spānija]]s dienvidos [[Sjerranevada]]s grēdā esošais '''[[Mulasens]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir Spānijas kontinentālās daļas un [[Ibērijas pussala]]s augstākā virsotne?
* ... atšķirībā no baltā [[cukurs|cukura]], '''[[brūnais cukurs]]''' nav pilnībā rafinēts, tāpēc tajā ir saglabājušās nelielas [[melase]]s un minerālvielu paliekas?
* ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā vācu piloti izcīnīja aptuveni 70 000 gaisa kauju uzvaru, savukārt vairāk nekā 75 000 '''''[[Luftwaffe (Vērmahts)|Luftwaffe]]''''' lidmašīnu tika iznīcinātas vai smagi bojātas, no tām, gandrīz 40 000 tika pilnībā zaudētas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Sangria in a tall skinny glass in Malaga.jpg|border|right|150px]]
* ... [[spāņi|spāņu]] tautas dzēriens '''[[sangrija]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tradicionāli tiek gatavots, sajaucot [[sarkanvīns|sarkanvīnu]] ar [[augļi]]em, sulu un dažreiz arī spirtotiem dzērieniem, piemēram, [[Brendijs|brendiju]]?
* ... '''[[2025. gada Četru nāciju turnīrs hokejā]]''' bija turnīrs, ko rīkoja [[Nacionālā hokeja līga]] un kurā piedalījās tikai NHL spēlētāji, uz laiku aizstājot NHL ikgadējo [[NHL Visu zvaigžņu spēle|Zvaigžņu spēli]]?
* ... [[mūzikas grupa|grupas]] '''&quot;[[Oranžās Brīvdienas]]&quot;''' sastāvs un muzikālais stils gadu gaitā ir mainījies, bet pēdējos desmit gados sastāvs bija palicis nemainīgs, līdz 2025. gada 20. janvārī negaidīti aizgāja mūžībā grupas līderis [[Ints Ķergalvis]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Munku-Sardyk.jpg|border|right|200px]]
* ... gan [[mongoļi]]em, gan [[burjati]]em uz [[Mongolija]]s un [[Burjatija]]s ([[Krievija]]) robežas esošā [[Sajāni|Sajānu]] augstākā virsotne '''[[Munkusardiks]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir svēts kalns?
* ... pirmo reizi '''[[piena šokolāde|piena šokolādi]]''' 19. gadsimta beigās izveidoja [[Šveice]]s konditors Daniels Peters, izmantojot jaunu tehnoloģiju, lai kombinētu [[Kakao pupiņas|kakao]] ar kondensētu [[piens|pienu]], kas ļāva [[šokolāde]]i saglabāt stabilu formu?
* ... [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] '''[[Čehoslovākijas trimdas valdība|Čehoslovākijas trimdas valdību]]''' uzskatīja par leģitīmu [[Čehoslovākija]]s valdību visa [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Burger King A1 Ultimate Bacon Cheeseburger (19566324005).jpg|border|right|200px]]
* ... 1930. gados '''[[siera burgers|siera burgeri]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; guva popularitāti, kļūstot par daļu no [[amerikāņi|amerikāņu]] ēdienkartes?
* ... jaunā [[biatloniste]] '''[[Elza Bleidele]]''' nāk no [[Cēsis|Cēsīm]], un trenēties biatlonā sākusi pie [[trenere]]s [[Anžela Brice|Anželas Brices]], kopā ar klases biedreni [[Estere Volfa|Esteri Volfu]]?
* ... '''[[2025. gada Ventspils domes vēlēšanas|2025. gada Ventspils domes vēlēšanās]]''' partija &quot;[[Latvijai un Ventspilij]]&quot; ieguva 7 no 13 deputātu vietām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Red Wine Glass.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[sarkanvīns|sarkanvīna]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vēsture aizsākas vairāk nekā pirms 6000 gadiem, un tā izcelsmi visbiežāk saista ar [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] reģionu, īpaši mūsdienu [[Gruzija]]s un [[Armēnija]]s teritorijām?
* ... '''[[išēmija]]''', kas raksturojas ar nepietiekamu asinsapgādi noteiktam audam vai orgānam, galvenokārt rodas [[asinsvadi|asinsvadu]] sašaurināšanās vai nosprostošanās rezultātā, ko var izraisīt [[Ateroskleroze|aterosklerotiskas]] izmaiņas, [[Trombs|trombu]] veidošanās vai citi [[asinsrite]]s traucējumi?
* ... '''&quot;[[Viena valsts, divas sistēmas]]&quot;''' ir politiska doktrīna, ko ieviesa [[Ķīna|Ķīnas Tautas Republika]], lai pārvaldītu [[Honkonga|Honkongu]] un [[Makao]] pēc to atgriešanās tās sastāvā attiecīgi 1997. un 1999. gadā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ribeye med pommes frites (4406208324).jpg|border|right|200px]]
* ... pastāv uzskats, ka klasiskie '''[[steiks|steiki]]''' &lt;small&gt;(attēlā ar [[frī kartupeļi]]em)&lt;/small&gt; ir tikai [[amerikāņi|amerikāņu]] nacionālais [[ēdiens]] un gandrīz vienīgais vērtīgais [[ASV]] ieguldījums pasaules virtuvē?
* ... '''[[spontānais aborts]]''' ir sastopams aptuveni 10—15% klīniski atpazītu [[grūtniecība|grūtniecību]]?
* ... '''[[Eiženija Aldermane]]''', kas ir bijusi [[Rīgas dome]]s deputāte, pārstāvot partijas &quot;[[Gods kalpot Rīgai!]]&quot; un &quot;[[Saskaņa]]&quot;, [[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]] kandidēja no partiju &quot;[[Suverēnā vara]]&quot; un &quot;[[Apvienība Jaunlatvieši]]&quot; kopējā saraksta, bet netika ievēlēta?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Detroit police prohibition.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Sausais likums ASV]]''' bija daļa no plašākas reformas, kuras mērķis bija mazināt [[alkoholisms|alkohola ietekmi]] uz sabiedrību, taču, lai gan mērķis bija labklājības un [[sabiedrības veselība]]s uzlabošana, tas izraisīja virkni negatīvu seku, kā organizētās [[noziedzība]]s pieaugumu un sabiedrības pretestību &lt;small&gt;([[Detroita]]s policija nelegālā [[alus darītava|alus darītavā]])&lt;/small&gt;?
* ... [[Mongolija]]s '''[[Austrumu aimaks]]''' sākotnēji tika dēvēts par Čoibalsana aimaku par godu valsts vadītājam [[Čoibalsans|Čoibalsanam]], bet pēc vadoņa [[personības kults|personības kulta]] atmaskošanas [[1963. gads|1963. gadā]] pārdēvēts ģeogrāfiski tagadējā nosaukumā?
* ... '''[[portuņjols]]''' ir sarunvaloda, ko veido [[Spāņu valoda|spāņu]] un [[Portugāļu valoda|portugāļu]] valodas sajaukums abu valodu runātāju saskarsmes zonās [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cocoa beans in cocoa pod at El Trapiche, Costa Rica.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[kakao pupiņas]]''', no kurām ražo [[Šokolāde|šokolādi]], kakao pulveri un [[Kakao sviests|kakao sviestu]], veidojas [[kakaokoks|kakaokoka]] augļu pākstīs, un katrā pākstī izaug apmēram 20—50 pupiņas &lt;small&gt;(attēlā jēlas kakao pupiņas)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[ovulācija]]''' parasti notiek [[sieviete]]s [[Menstruālais cikls|menstruālā cikla]] vidū, aptuveni 12—16 dienas pirms nākamās menstruācijas sākuma?
* ... [[1902. gads|1902. gadā]] [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] '''[[Oeno sala|Oeno salu]]''', tāpat kā netālās [[Hendersona sala|Hendersona]] un '''[[Djūsī sala]]s''', formāli anektēja [[Apvienotā Karaliste]], bet [[1938. gads|1938. gadā]] neapdzīvotās salas administratīvi pievienoja [[Pitkērna]]s kolonijai?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Món ăn Đông Hà, Tết 2022 (phở Lý Quốc sư ở công viên Cọ Dầu) (2).jpg|border|right|150px]]
* ... [[zupa]] '''[[Fo (zupa)|fo]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas sastāv no [[Buljons|buljona]], rīsu nūdelēm, [[garšaugs|garšaugiem]] un parasti [[liellopu gaļa|liellopu]] vai [[vistas gaļa]]s, ir [[Vjetnama]]s nacionālais [[ēdiens]]?
* ... '''[[Augšģermānijas-Rētijas valnis|Augšģermānijas-Rētijas vaļņa]]''' atliekas no [[Reina]]s rietumos līdz [[Donava]]i austrumos kopš 2005. gada ir daļa no [[UNESCO Pasaules mantojums|UNESCO Pasaules mantojuma]] objekta &quot;[[Romiešu pierobežas nocietinājumi (UNESCO)|Romiešu pierobežas nocietinājumi]]&quot;, kurā ietilpst arī [[Adriāna valnis]] un [[Antonija valnis]] [[Skotija|Skotijā]]?
* ... sasniedzot augstāko līmeni 1989. gadā, [[Baltkrievijas krievi|Baltkrievijs krievu]] īpatsvars un skaits valstī ir pastāvīgi samazinājies, tomēr [[Krievvalodīgie|krievvalodīgo]] iedzīvotēju skaits ir pieaudzis?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:MAC pink lipstick.jpg|border|right|150px]]
* ... bez estētiskās funkcijas, daudzas mūsdienu '''[[lūpu krāsa]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; satur mitrinošas vai aizsargājošas sastāvdaļas, piemēram, [[vitamīni|vitamīnus]] vai SPF filtrus, kas palīdz aizsargāt [[lūpas]] no izžūšanas un kaitīgiem [[UV stari]]em?
* ... '''[[grūtniecības tests]]''' nosaka [[Grūtniecība|grūtniecību]], atklājot [[cilvēks|cilvēka]] horiona [[Gonadoliberīns|gonadotropīna]] (hCG) hormonu [[Urīns|urīnā]] vai [[Asinis|asinīs]]?
* ... [[kremācija]]i paredzētās '''[[krematorija]]s''' krāsnis darbojas aptuveni 800—1000 °C temperatūrā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Spreewaldgurke2.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] [[gurķi|gurķu]] [[skābēšana]]s tradīcija ir sena un cieši saistīta ar ziemas pārtikas krājumu sagatavošanu, bet '''[[marinēti gurķi]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir neatņemama Latvijas mūsdienu kulinārā mantojuma sastāvdaļa?
* ... [[Baltais karogs|balts karogs]] vai balts auduma gabals karadarbībā bieži tiek uztverts vai domāts kā signāls par vēlmi padoties, bet [[Starptautiskās tiesības|starptautiskajās tiesībās]] tas vienkārši atspoguļo vēlmi pēc sarunām, kuru rezultātā var būt vai nebūt formāla '''[[padošanās]]'''?
* ... '''[[Stanovoja grēda]]''' ir ūdensšķirtne starp [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeāna]] un [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] baseiniem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bowmore whisky 12 years.JPG|border|right|150px]]
* ... lai dzēriens tiktu saukts par '''[[Skotijas viskijs|Skotijas viskiju]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, tam ir jāatbilst vairākiem specifiskiem standartiem, kas noteikti 2009. gada [[Skotija]]s viskija regulā, un saskaņā ar spēkā esošajiem noteikumiem minimālā [[Spirti|spirta]] tilpumkoncentrācija pudelēs ir 40 %?
* ... [[Austrālija]]s [[šosejas riteņbraucējs]] '''[[Džarads Drizners]]''' runā [[latviski]], jo viņa vecmāmiņa ir no [[Latvija]]s?
* ... '''[[miežagrauds]]''' ir [[plakstiņš|plakstiņa]] meiboma dziedzera vai tauku dziedzera akūts strutains [[iekaisums]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Salami aka.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[salami]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nosaukums ir cēlies no [[itāļu valoda]]s vārda ''salare'', kas nozīmē &quot;sālīt&quot;?
* ... [[Francija]]s kaķene '''[[Felisete]]''' bija pirmais [[kaķis]], kas lidoja [[Kosmiskā telpa|kosmosā]], un vienīgā savas sugas pārstāve, kuras veiksmīgs lidojums kosmosā ir zināms?
* ... [[Vīmsi pagasts|Vīmsi pagasta]] lielākā apdzīvotā vieta '''[[Hābnēme]]''' ir pēc iedzīvotāju skaita lielākais [[ciems]] [[Igaunija|Igaunijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Приполярный 487.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Piepolārie Urāli]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Urāli|Urālu]] kalnu sistēmas augstākā daļa?
* ... vārds '''&quot;[[sabotāža]]&quot;''' nāk no [[Franču valoda|franču]] vārda ''sabot'', kas nozīmē koka tupeli; pastāv leģenda, ka strādnieki 19. gadsimtā protestējot meta savas koka tupeles mašīnās, lai tās sabojātu?
* ... [[Tunisijas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Sabrī Lamušī]]''' ir vadījis arī [[Kotdivuāras futbola izlase|Kotdivuāras futbola izlasi]], bet pats savulaik spēlējis [[Francijas futbola izlase|Francijas futbola izlasē]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Chicken Nuggets.jpg|border|right|200px]]
* ... [[vistas gaļa]]s '''[[nageti|nagetu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; konceptu radīja amerikāņu [[pārtikas tehnoloģija|pārtikas tehnoloģiju]] zinātnieks Roberts Beikers 20. gadsimta 50. gados; viņa radītais recepšu un pārstrādes process ļāva veidot salīdzinoši viendabīgus vistas [[gaļa]]s gabaliņus, kas bija pārklāti ar mīklu un cepti, radot kraukšķīgu tekstūru?
* ... [[Anahaimas &quot;Ducks&quot;]] izvēlējās '''[[Damians Klara|Damianu Klaru]]''' ar 60. numuru [[2023. gada NHL drafts|2023. gada NHL draftā]], un viņš ir pirmais [[itāļi|itāļu]] [[hokejists]], kurš izvēlēts [[NHL drafts|Nacionālās hokeja līgas draftā]]?
* ... '''[[S/2021 N 1]]''' ir mazākais zināmais [[Neptūna pavadonis]], turklāt, tas ir vistālāk savu [[planēta|planētu]] apriņķojošais zināmais pavadonis [[Saules sistēma|Saules sistēmā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rainbow trout 01.jpg|border|right|200px]]
* ... dabiski [[Ziemeļamerika]]s rietumu daļas saldūdeņos sastopamā '''[[varavīksnes forele]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; mūsdienās ir viena no visplašāk izplatītajām un saimnieciski nozīmīgākajām [[zivis|zivju]] sugām pasaulē, jo tiek audzēta akvakultūrā un plaši ieviesta arī ārpus dabiskā [[izplatības areāls|izplatības areāla]], vietām kļūstot par [[invazīva suga|invazīvo sugu]]?
* ... pašreiz spēkā esošā '''[[Francijas Konstitūcija]]''' ir pieņemta [[1958. gads|1958. gadā]] un izveidoja [[Francijas Piektā republika|Piektās Republikas]] politisko sistēmu?
* ... [[1944. gads|1944. gadā]] [[Padomju Savienība]]s [[Josifs Staļins|Staļina]] režīms [[deportācija|deportēja]] aptuveni 100 000 '''[[Meshetijas turki|Meshetijas turku]]''' no [[Gruzija]]s uz [[Centrālāzija|Vidusāziju]] (galvenokārt [[Uzbekistāna|Uzbekistānu]]), apsūdzot viņus sadarbībā ar [[Trešais reihs|nacistisko Vāciju]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pizza Margherita stu spivack.jpg|border|right|200px]]
* ... [[leģenda]] vēsta, ka pirmo '''[[Pica Margarita|picu Margarita]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izveidoja [[1889. gads|1889. gadā]], kad [[Neapole]]s [[pica|picu]] meistaram pasūtīja picu par godu karalienes [[Savojas Margarita]]s vizītei; karaliene izvēlējās picu [[Itālija]]s karoga krāsās — sarkanā ([[tomāti]]), baltā ([[mocarella]]) un zaļā ([[baziliks]]); uzskata, ka šo picu nosauca karalienes vārdā?
* ... '''[[Franču Ekvatoriālā Āfrika]]''', kas pastāvēja no 1910. līdz 1958. gadam, apvienoja četras [[Francija]]s [[kolonija]]s: [[Gabona|Gabonu]], Kongo (tagadējā [[Kongo Republika]]), Ubangi-Šari (tagadējā [[Centrālāfrikas Republika]]) un [[Čada|Čadu]]?
* ... [[Francija]]s [[biatlonists|biatlonista]] '''[[Emiljēns Klods|Emiljēna Kloda]]''' vecākais brālis [[Fabjēns Klods|Fabjēns]] {{oss|Z=2022|L=L}} izcīnīja sudrabu Francijas stafetes komandas sastāvā, bet otrs brālis Florāns kopš 2008. gada pārstāv [[Beļģija|Beļģiju]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Green Sandpiper (Tringa ochropus).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[meža tilbīte]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; neveido [[Ligzda|ligzdu]], bet ligzdo kokos, pamestās citu putnu ligzdās, visbiežāk izvēlas [[Mežastrazdi|mežastrazdu]] ligzdas?
* ... '''[[Gallu impērija]]''' bija separātiska [[Romas impērija]]s daļa, kas izveidojās 3. gadsimta krīzes laikā, kad Romas impērija piedzīvoja iekšējus nemierus, militāras sacelšanās un ārējus uzbrukumus; Gallu impēriju izveidoja '''[[Postumuss]]''', kurš bija [[Gallija|Gallijas provinces]] komandieris un pasludināja sevi par imperatoru?
* ... dažādu iemeslu dēļ ne vienmēr [[osta|ostā]] vai tās reidā pienākušu [[kuģi]] ir ieteicams mēģināt pietauvot pie piestātnes, un šādos gadījumos '''[[tenderis|tenderi]]''' nodrošina sakarus starp kuģi un krastu, nodrošinot pārvadājumus turp un atpakaļ, kamēr kuģis stāv ostā pietauvots pie tauvošanās bojām vai atrodas noenkurojies ostas reidā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bacon texture.jpg|border|right|200px]]
* ... reģionālās īpatnības ietekmē '''[[bekons|bekona]]''' izskatu, garšu un tekstūru: [[amerikāņi|amerikāņu]] bekons tiek gatavots no [[cūka]]s sānu daļas ar augstu tauku saturu un bieži vien tiek kraukšķīgi cepts &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, bet [[briti|britu]] bekons apvieno cūkas muguras un sānu daļas, piedāvājot liesāku gaļas un tauku kombināciju?
* ... '''[[prezbiteriānisms]]''' raksturojas ar vienkāršotu [[Liturģija|liturģiju]], kurā ir mazāk sakramentu un rituālu nekā [[Katoļticība|katoļiem]] vai [[Anglikānisms|anglikāņiem]]; šī [[protestantisms|protestantisma]] tradīcija ir īpaši izplatīta [[Skotija|Skotijā]], [[ASV]], [[Kanāda|Kanādā]] un citās angliski runājošās valstīs?
* ... [[2024. gads|2024. gada]] 13. jūlijā [[Batlera|Batlerā]], [[Pensilvānija|Pensilvānijas štatā]], notikušajā '''[[Atentāts pret Donaldu Trampu Pensilvānijā|atentātā pret Donaldu Trampu]]''' gāja bojā viens pasākuma apmeklētājs, bet divi citi tika smagi ievainoti, bet pats [[ASV prezidentu uzskaitījums|ASV prezidenta]] kandidāts [[Donalds Tramps]] tika ievainots labajā ausī?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Frederick-Froebel-Bardeen.jpeg|border|right|150px]]
* ... [[Vācieši|vācu]] [[pedagogs]] '''[[Frīdrihs Frēbels]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izveidoja pirmo [[Bērnudārzs|bērnudārzu]] un attīstīja [[pedagoģija]]s teoriju, kas balstījās uz [[Rotaļlieta|rotaļām]], praktisko darbību un dabas iepazīšanu?
* ... '''[[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģionam]]''' ir raksturīgs [[Vidusjūras klimats]] ar karstām, sausām [[Vasara|vasarām]] un mērenām, mitrām [[Ziema|ziemām]], kā arī tam ir raksturīgas daudzas saulainas dienas — bieži vien vairāk nekā 300 saulainas dienas gadā?
* ... '''[[kanabinoīdi]]''' iedarbojas uz cilvēka [[Endokanabinoīdu sistēma|endokanabinoīdu sistēmu]], kas regulē dažādus fizioloģiskos procesus, piemēram, [[sāpes|sāpju sajūtu]], [[apetīte|apetīti]], [[garastāvoklis|garastāvokli]] un [[miegs|miegu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:NCI iced tea.jpg|border|right|150px]]
* ... lai gan [[tēja]] kā dzēriens ir zināma jau tūkstošiem gadu, '''[[ledus tēja]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva plaši izplatīta tikai 19. gadsimtā; pirmās rakstiskās liecības par aukstas tējas lietošanu parādījās [[ASV]] 19. gadsimta sākumā?
* ... pēdējie '''[[Eiropas lauva]]s''', visticamāk, izzuda ap mūsu ēras [[1. gadsimts|1. gadsimtu]], iespējams, [[Romas impērija]]s laikā, kad tos bieži izmantoja [[Gladiators|gladiatoru]] cīņām un spēlēm [[Kolizejs|Kolizejā]]?
* ... regulāras '''[[asins analīzes]]''' palīdz agrīni atklāt [[veselība]]s problēmas un veicināt savlaicīgu [[ārstēšana|ārstēšanu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Lemur yeux turquoises.jpg|border|right|200px]]
* ... cilvēki ir iznīcinājuši gandrīz visu '''[[zilacu melnais lemurs|zilacu melno lemuru]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dzīves telpu [[Madagaskara]]s ziemeļrietumos, izcērtot mežus, lai iegūtu lauksaimniecības zemi; tiek uzskatīts, ka tikai apmēram 1000 šīs sugas īpatņu pašlaik vairs dzīvo savvaļā?
* ... [[1848. gads|1848. gadā]], pēc [[ASV—Meksikas karš|ASV—Meksikas kara]] beigām, '''[[Sandjego apgabals]]''' kopā ar pārējo [[Kalifornija|Kaliforniju]] tika pievienots [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajām Valstīm]], un [[1850. gads|1850. gadā]], kad Kalifornija kļuva par [[ASV štati|ASV štatu]], Sandjego oficiāli kļuva par vienu no tās [[Apgabals (ASV)|apgabaliem]]?
* ... [[Vecā Derība|Vecās Derības]] '''[[Amosa grāmata]]''' tiek uzskatīta par vienu no senākajām praviešu grāmatām, kas sarakstīta aptuveni [[8. gadsimts p.m.ē.|8. gadsimtā p.m.ē.]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Greece Food Horiatiki.JPG|border|right|200px]]
* ... parasti '''[[grieķu salāti|grieķu salātus]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; gatavo no [[tomāti|tomātu]] gabaliņiem, [[gurķi]]em, [[dārza sīpoli|sīpoliem]], [[feta]]s siera un [[olīvas|olīvām]] (parasti Kalamatas olīvām), apkaisot tos ar [[sāls|sāli]], grieķu [[parastā raudene|oregano]], [[citrons|citronu]] sulu un [[olīveļļa|olīveļļu]]?
* ... '''[[medicīniskā marihuāna|medicīniskās marihuānas]]''' lietošana ir zināma jau tūkstošiem gadu: [[Senā Ķīna|Senajā Ķīnā]] un [[Senā Ēģipte|Ēģiptē]] to izmantoja [[sāpes|sāpju]] mazināšanai, savukārt [[Eiropa|Eiropā]] 19. gadsimtā tā bija izplatīts līdzeklis pret dažādām [[slimības|slimībām]]?
* ... '''[[kosmogonija]]''' ir mācība par [[Visums|Visuma]], [[Zeme]]s un debesu ķermeņu izcelšanos un attīstību?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Orchon-mongolei.JPG|border|right|200px]]
* ... '''[[Orhona]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kopējais garums ir 1124 km un tā ir garākā tikai [[Mongolija]]s teritorijā tekošā [[upe]]?
* ... [[2026. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2026. gada Pasaules čempionātā telpās]] [[Toruņa|Toruņā]] [[Ukraina]]s [[vieglatlēts]] '''[[Olehs Doroščuks]]''' ieguva zelta medaļu [[augstlēkšana|augstlēkšanā]] ar rezultātu 2,30 m?
* ... [[Garlībs Merķelis|Garlība Merķeļa]] dēls '''[[Ernests Merķelis]]''' bija [[ārsts]], [[Dubulti (Jūrmala)|Dubultu]] un [[Ķemeri|Ķemeru]] kūrortu ārsts un [[Rīgas Dabaspētnieku biedrība]]s prezidents?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Steven Adams (51813714196) (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] komandu [[Hjūstonas &quot;Rockets&quot;]] pārstāvošais [[Jaunzēlande]]s [[Basketbols|basketbolists]] '''[[Stīvens Adamss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir divkārtējās olimpiskās čempiones [[Lodes grūšana|lodes grūšanā]] [[Valērija Adamsa|Valērijas Adamsas]] jaunākais brālis?
* ... pirmā valsts, kas nacionālā līmenī piešķīra '''[[sieviešu balsstiesības|sievietēm balsstiesības]]''', bija [[Jaunzēlande]] [[1893. gads|1893. gadā]], bet, piemēram, [[Saūda Arābija]] sievietēm balsstiesības piešķīra tikai [[2015. gads|2015. gadā]]?
* ... [[Nīderlande]]s [[dziedātājs]] un dziesmu autors '''[[Claude (dziedātājs)|Klods]]''', kurš pārstāvēja [[Nīderlande Eirovīzijas dziesmu konkursā|Nīderlandi]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijā]], ir dzimis [[Kongo Demokrātiskā Republika|Kongo Demokrātiskajā Republikā]], no kurienes viņa māte ar bērniem aizbēga uz Nīderlandi, vispirms dzīvojot patvēruma centrā [[Alkmāra|Alkmārā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pierre Richard Cannes 2015.jpg|border|right|150px]]
* ... kopā ar [[Luijs de Finess|Luiju de Finesu]] un [[Žerārs Depardjē|Žerāru Depardjē]] '''[[Pjērs Rišārs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek uzskatīts par vienu no vislabākajiem [[franči|franču]] [[komiķi]]em?
* ... [[Norvēģija]]s [[tramplīnlēcēja|tramlīnlēcēja]] '''[[Anna Udīne Strema]]''' {{oss|Z=2026|L=G}} kļuva par uzvarētāju abās individuālājās [[Tramplīnlēkšana 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|tramplīnlēkšanas]] disciplīnās?
* ... '''[[luksemburgieši]]''' galvenokārt runā [[luksemburgiešu valoda|luksemburgiešu valodā]], kas ir viena no trim [[Oficiālā valoda|oficiālajām valodām]] [[Luksemburga|Luksemburgā]] kopā ar [[franču valoda|franču]] un [[vācu valoda|vācu valodu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Spring Crocus - Crocus vernus (13866824584).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[pavasara krokuss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kura dabiskais [[izplatības areāls]] ir no [[Alpi]]em līdz [[Balkānu pussala]]s rietumiem, tiek ļoti plaši kultivēts un tam ir [[Selekcija|selekcionētas]] ļoti daudzas [[šķirne]]s?
* ... '''[[naftas produkti]]''' tiek iegūti no [[jēlnafta]]s rafinēšanas procesā, kurā jēlnafta tiek sadalīta dažādās frakcijās atkarībā no to viršanas temperatūras un ķīmiskā sastāva?
* ... '''[[Kanādas armija]]s''' kontingents veido galveno spēku [[NATO]] daudznacionālā brigādes vadībā, kas izvietota [[Latvija]]s teritorijā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Breezy-GoldMedal.jpg|border|right|150px]]
* ... {{oss|Z=2026|L=L}} zelta medaļu nobraucienā ieguvusī [[ASV]] [[kalnu slēpotāja]] '''[[Brīzija Džonsone]]''' &lt;small&gt;(attēlā olimpisko speļu apbalvošanā)&lt;/small&gt; no 2023. gada oktobra līdz 2024. gada decembrim izcieta 14 mēnešu diskvalifikāciju par antidopinga noteikumu pārkāpumu pēc trīs pārbaužu izlaišanas divpadsmit mēnešu laikā?
* ... amerikāņu rakstnieces [[Sūzena Kolinsa|Sūzenas Kolinsas]] [[Zinātniskā fantastika|zinātniskās fantastikas]] romāns '''&quot;[[Izlozes rītausma]]&quot;''' ir piektā grāmata sērijā &quot;[[Bada spēles (grāmatu sērija)|Bada spēles]]&quot;, un šī [[romāns|romāna]] darbība norisinās 24 gadus pirms [[Bada spēles|pirmā &quot;Bada spēļu&quot; romāna]] notikumiem?
* ... '''[[Krievijas 2020. gada konstitucionālā reforma]]''' būtiski mainīja [[Krievija|valsts]] pamatlikumu, ietverot [[Krievijas prezidents|prezidenta]] pilnvaru stiprināšanu, atceļot termiņu ierobežojumu [[Vladimirs Putins|Vladimiram Putinam]] un ļaujot viņam potenciāli palikt amatā līdz 2036. gadam, kā arī noteica Krievijas tiesību aktu prioritāti pār starptautiskajām normām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Nemo PreparyES 01 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Šveice]]s [[mūziķis]] '''[[Nemo]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, uzvarot [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gadā]], kļuva par pirmo [[Nebināra dzimtes identitāte|nebināro personu]], kas uzvarējusi [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursā]]?
* ... [[Raians Džonsons|Raiana Džonsona]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[trillera filma|trilleris]] '''&quot;[[Laika cilpa (filma)|Laika cilpa]]&quot;''' stāsta par algotu [[slepkava|slepkavu]] Džo, kurš nogalina cilvēkus no [[nākotne]]s, ko nosūta krimināla korporācija, un viss notiek gludi, līdz brīdim, kad no nākotnes tiek atsūtīts viņš pats?
* ... '''[[Arābu Republiku Federācija]]''', kas pastāvēja no 1972. līdz 1977. gadam, bija savienība starp [[Ēģipte|Ēģipti]], [[Lībija|Lībiju]] un [[Sīrija|Sīriju]], kuru dibināja šo valstu līderi — Ēģiptes prezidents [[Anvars Sādāts]], Lībijas vadītājs [[Muammars Kadāfi]] un Sīrijas prezidents [[Hāfizs Asads]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:South Korea President Yoon Suk Yeol portrait.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Dienvidkoreja]]s prezidents no 2022. līdz 2025. gadam '''[[Sokjols Juns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; zaudēja amatu [[Impīčments|impīčmenta]] rezultātā, pēc tam tika notiesāts un izcieš [[Mūža ieslodzījums|mūža ieslodzījumu]]?
* ... [[Hābsburgu monarhija]]s un [[Austrijas impērija]]s kroņa zeme '''[[Dalmācijas Karaliste]]''' pastāvēja līdz [[Austroungārija]]s impērijas sabrukumam [[1918. gads|1918. gadā]]?
* ... [[Mongolija]]s galējais rietumu [[Mongolijas administratīvais iedalījums|aimaks]] '''[[Bajanulgī aimaks]]''' ir ar viendabīgu iedzīvotāju etnisku sastāvu — šeit pārsvarā dzīvo [[kazahi]], kas ir 91 % iedzīvotāju?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Norwegian Elkhound.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[norvēģu pelēkais aļņu suns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Norvēģija]]s nacionālā [[Suns|suņu]] [[šķirne]]?
* ... '''[[ASV nacionālā zelta glabātuve]]''' jeb Fortnoksa tiek izmantota, lai uzglabātu lielu daļu [[ASV]] zelta rezervju, kā arī citus vērtīgus priekšmetus, kas pieder [[ASV federālā valdība|federālajai valdībai]] vai ir tās glabāšanā, un pašlaik tajā glabājas 147,3 miljoni unču zelta stieņu, kas ir nedaudz vairāk nekā puse no kopējā [[zelts|zelta]], kas pašlaik ir federālās valdības rīcībā?
* ... '''[[Uvsnūra ieplaka]]''' [[Mongolija]]s [[Uvsnūra aimaks|Uvsnūra aimakā]] un [[Krievija]]s [[Tiva|Tivas Republikā]] ir vistālāk ziemeļos esošā [[Centrālāzija]]s beznoteces ieplaka; šeit sastopas smilšu [[tuksneši]] un [[tundra]]s zona, kas rada unikālu [[ekosistēma|ekosistēmu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kummakivi balancing rock in Ruokolahti, Finland.jpg|border|right|200px]]
* ... tiek lēsts, ka [[Dienvidkarēlija|Dienvidkarēlijā]], [[Somija|Somijā]] esošais piecus metrus augstais un septiņus metrus platais '''[[Kumakivi akmens]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sver aptuveni 500 tonnas?
* ... [[Norvēģi|norvēģu]] [[Dziedātājs|dziedātāja]] un dziesmu autore '''''[[Emmy (dziedātāja)|Emmy]]''''', kas pārstāvēja [[Īrija|Īriju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], ir viena no latviešu grupas &quot;[[Citi Zēni]]&quot; dziesmas &quot;Ramtai&quot; mūzikas autoriem, ar kuru grupa piedalījās atlasē &quot;[[Supernova 2025]]&quot; un ieguva 3. vietu?
* ... '''[[Itāļu Lībija]]''' izveidojās pēc [[Itāļu—turku karš|Itālijas un Osmaņu impērijas kara]], kad [[Itālija]] anektēja [[Tripolitānija|Tripolitāniju]] un Kirenaiku (mūsdienu [[Lībija]]s rietumu un austrumu daļas); sākotnēji šie reģioni tika pārvaldīti atsevišķi, bet [[1934. gads|1934. gadā]] Itālija tos oficiāli apvienoja vienā [[kolonija|kolonijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Brookesia micra on a match head.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[lapu pundurhameleons|lapu pundurhameleoni]]''' &lt;small&gt;(attēlā mazulis uz sērkociņa galviņas)&lt;/small&gt; pirmo reizi tika atklāti 2007. gadā Nosi Hara salā uz ziemeļiem no [[Madagaskara]]s, un tie var izaugt līdz 29 mm garumā?
* ... [[Latvija]]s '''[[pensiju fonds|pensiju fondos]]''' ir uzkrāti gandrīz 10 miljardi [[eiro]], no kuriem Latvijā 2023. gadā bija ieguldīti vien 8%, bet pārējais — ārvalstīs, īpaši [[ASV]] [[akciju tirgus|akciju tirgū]]?
* ... '''[[ultrasonogrāfija]]''' izmanto augstas [[frekvence]]s [[skaņa]]s viļņus ([[ultraskaņa|ultraskaņu]]), lai iegūtu attēlus no iekšējiem orgāniem, audiem un asins plūsmas, un šī metode ir plaši pielietota [[medicīna|medicīnā]], jo tā ir droša, salīdzinoši lēta, nesāpīga un tajā netiek izmantots [[jonizējošais starojums]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Common frog (Rana temporaria).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[parastā varde]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uzturas ūdeņos vairošanās laikā pavasarī, bet pārējo laiku pavada uz sauszemes, tomēr ziemo tā nelielās upītēs un [[strauts|strautos]], [[purvs|purvos]], retāk lielās [[upe|upēs]], [[ezers|ezeros]] un [[dīķis|dīķos]] bez caurteces vai zem lapu un zemes slāņa?
* ... '''[[neauglība]]''' ir izplatīta problēma — pasaulē neauglība skar aptuveni 13—15% pāru?
* ... [[mikroautobuss|mikroautobusa]] prototipa, ko 1991. gadā izveidoja [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autobusu fabrikā]], '''[[RAF-M1 &quot;Roksana&quot;]]''' vienīgais saražotais modelis ir saglabājies līdz mūsdienām un ir izstādīts apskatei [[Rīgas Motormuzejs|Rīgas Motormuzejā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Mise E. – Biathlon WCh 2024 Nove Mesto 3163.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvija]]s [[biatlonists]] '''[[Edgars Mise]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieku, iekšējā konkurencē apsteidzot '''[[Aleksandrs Patrijuks|Aleksandru Patrijuku]]''', un olimpiskajās spēlēs individuāli labāko sniegumu nodemonstrēja sprintā, kur ieņēma 52. vietu?
* ... '''[[ātrais kredīts|ātrajiem kredītiem]]''' ir raksturīgas salīdzinoši augstas [[procentu likme]]s un komisijas maksas, kas kompensē kredītiestāžu uzņemto risku, jo šāda veida [[aizdevums|aizdevumi]] bieži tiek piešķirti bez padziļinātas kredītspējas pārbaudes; daudzās valstīs šāda veida kreditēšana ir pakļauta stingram regulējumam, lai aizsargātu patērētājus?
* ... 2025. gada martā tika paziņots, ka [[Dānija]]s uzņēmums '''''[[Salling Group]]''''' ir vienojies no [[Zviedrija]]s uzņēmuma ''[[ICA AB]]'' par 1,3 miljardiem eiro pirkt [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] [[mazumtirdzniecība]]s tīklu ''[[Rimi Baltic]]'', un darījums tika pabeigts 2. jūnijā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Виадук - panoramio (cropped).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Latgales iela (Daugavpils)|Latgales iela]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no jaunākām [[Daugavpils]] ielām, kas izbūvēta no 2009. līdz 2011. gadam?
* ... visvairāk zelta medaļu '''[[2025. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā telpās|2025. gada Eiropas čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' izcīnīja mājinieki — [[Nīderlande]]s [[vieglatlēti]], kuri ieguva arī visvairāk medaļu kopumā, bet no [[Latvija]]s vieglatlētiem vislabāko rezultātu sasniedza [[kārtslēcējs]] [[Valters Kreišs]], kas izcīnīja sesto vietu?
* ... 60 metru dziļais niršanas baseins [[Dubaija|Dubaijā]] '''''[[Deep Dive Dubai]]''''' ir pasaulē dziļākais [[peldbaseins]], kura tilpums ir {{sk|14000000}} litru saldūdens?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pacifastacus leniusculus 01 by-dpc.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[Amerikas signālvēzis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek uzskatīts par ekoloģiski bīstamu [[Invazīva suga|invazīvo sugu]], un daudzviet tiek īstenoti pasākumi tā izplatības ierobežošanai, tostarp biotopu aizsardzība, invazīvo populāciju kontrole un vietējo vēžu sugu aizsardzība?
* ... '''[[Krievijas ģerbonis]]''' sakņojas 15. gadsimtā, kad [[Krievija]]s lielkņazi pieņēma '''[[divgalvains ērglis|divgalvaino ērgli]]''' no [[Austrumromas impērija|Bizantijas]] tradīcijas?
* ... '''[[melnzeme]]''' ir viena no auglīgākajām [[augsne|augsnēm]] pasaulē, un to plaši izmanto [[Lauksaimniecība|lauksaimniecībā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Gobi, krajobraz pustyni (09).jpg|border|right|200px]]
* ... lielāko daļu [[Mongolija]]s '''[[Austrumgobi aimaks|Austrumgobi aimaka]]''' teritorijas aizņem [[Gobi]] tuksnesis &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... visvairāk medaļu '''[[2025. gada Pasaules čempionāts bobslejā un skeletonā|2025. gada Pasaules čempionātā bobslejā un skeletonā]]''' izcīnīja [[Vācija]]s sportisti, kas ieguva arī visvairāk zelta medaļu, uzvarot [[bobslejs|bobslejā]] vīriešiem gan divniekos, gan četriniekos, kā arī sieviešu divnieku sacensībās?
* ... '''[[2025. gada Mārupes novada domes vēlēšanas|2025. gada Mārupes novada domes vēlēšanās]]''' par deputātiem tika ievēlēti arī divi bijušie [[hokejisti]]: [[Rodrigo Laviņš]] un [[Oļegs Sorokins]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Inaccessible Island, March 14, 2024.jpg|border|right|250px]]
* ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] dienvidos, [[Tristana da Kuņas salas|Tristana da Kuņas arhipelāgā]] esošo '''[[Ineksesibla|Ineksesiblas salu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[1656. gads|1656. gadā]] atklāja [[holandieši|holandiešu]] jūrasbraucējs Jans Jakobszons, bet komanda stāvo krastu dēļ nespēja uzkāpt salas iekšienē, tādēļ kartē to atzīmēja kā ''inaccessible'', no kā cēlies salas nosaukums?
* ... '''[[radimiči]]''' kopā ar citām [[austrumslāvi|austrumslāvu]] ciltīm, kā [[kriviči]] un [[dregoviči]], veidoja pamatu mūsdienu [[Baltkrievi|baltkrievu tautai]]?
* ... [[Argentīna]]s priekštece '''[[Argentīnas Konfederācija]]''', kas pastāvēja no 1831. līdz 1861. gadam, sastāvēja no dažādām provincēm, kuras juridiski bija apvienotas konfederatīvā sistēmā, bet saglabāja lielu [[Autonomija|autonomiju]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Emblem of Israel.svg|border|right|150px]]
* ... '''[[Izraēlas ģerbonis|Izraēlas ģerboņa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dizaina autori ir [[Latvijas ebreji]] Gabriels un Maksims Šefteloviči, pazīstami arī kā [[brāļi Šamiri]], kuru izstrādātais simbols tika oficiāli pieņemts [[1949. gads|1949. gada]] 10. februārī?
* ... '''[[dzīvdzemdēšana]]''' ir izplatīta galvenokārt [[zīdītāju klase|zīdītāju klasē]], tomēr ir sastopama arī citās dzīvnieku grupās, tostarp dažām [[zivis|zivju]] sugām (piemēram, [[Zobenzivs|zobenzivīm]]), [[abinieki]]em (piemēram, dažām [[Salamandras|salamandru]] sugām) un [[rāpuļi]]em (piemēram, dažiem [[Čūskas|čūsku]] un [[Ķirzakas|ķirzaku]] veidiem)?
* ... '''[[2024. gada Lielā Kristapa balva|2024. gada Lielo Kristapa balvu]]''' kā [[Labākā pilnmetrāžas spēlfilma (Lielais Kristaps)|labākā pilnmetrāžas spēlfilma]] saņēma filma &quot;[[Marijas klusums]]&quot;?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Field_Marshall_Keitel_signs_German_surrender_terms_in_Berlin_8_May_1945_-_Restoration.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Vācijas kapitulācijas akts|Vācijas kapitulācijas aktu]]''', kas noteica [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] [[Vērmahts|bruņoto spēku]] bezierunu [[Kapitulācija|kapitulāciju]], izbeidzot [[Otrais pasaules karš|Otro pasaules karu]] [[Eiropa|Eiropā]], parakstīja [[1945. gads|1945. gada]] 8. maijā, pulksten 22:43 &lt;small&gt;(attēlā [[feldmaršals]] [[Vilhelms Keitels]] paraksta kapitulācijas aktu)&lt;/small&gt;?
* ... saskaņā ar [[pseidozinātne|pseidozinātnisko]] teoriju '''[[frenoloģija|frenoloģiju]]''', [[smadzenes]] sastāv no dažādiem reģioniem, kas atbild par konkrētām spējām vai personības iezīmēm, un tika uzskatīts, ka, ja kāda īpašība ir īpaši izteikta, atbilstošais smadzeņu apgabals būs lielāks un izraisīs izcilni uz [[galvaskauss|galvaskausa]], ko var izpētīt un interpretēt?
* ... '''[[1542. gads Latvijā|1542. gadā]]''' [[Kurzemes bīskaps|Kurzemes bīskapu]] [[Johans IV fon Minhauzens|Johanu Minhauzenu]] ievēlēja arī par [[Sāmsalas-Vīkas bīskaps|Sāmsalas-Vīkas bīskapu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:FIS Nordic World Ski Championships 2025.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|2025. gada Pasaules čempionātā ziemeļu slēpošanā]]''' &lt;small&gt;(attēlā logo)&lt;/small&gt; pirmo reizi [[Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|pasaules čempionāta]] vēsturē [[Distanču slēpošana|distanču slēpošanā]] visas distances gan [[vīrieši]]em, gan [[sievietes|sievietēm]] bija vienāda garuma?
* ... viena '''[[Irākas dinārs|Irākas dināra]]''' vērtība tiek dalīta 100 filsos, lai gan [[inflācija]]s dēļ filsi vairs netiek izmantoti?
* ... [[Itālija]]s '''[[Nacionālā republikāniskā armija (Itālija)|Nacionālo republikānisko armiju]]''', kas [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā cīnījās [[Trešais reihs|Vācijas]] pusē, izveidoja [[1943. gads|1943. gada]] oktobrī, apvienojot bijušās Itālijas Karaliskās armijas vienības, kas bija lojālas [[Benito Musolīni]], un profašistiskās militārās vienības?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2025-02-23 Bundestagswahl – Wahlabend CDU by Sandro Halank–025.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Vācijas kanclers]] '''[[Frīdrihs Mercs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[jurists]] un multimiljonārs, kā arī licencēts privātpilots, un viņam pieder divas [[lidmašīna]]s?
* ... '''[[Pešmerga]]''' ir [[Kurdi|kurdu]] [[bruņotie spēki]], kas galvenokārt darbojas [[Irākas Kurdistāna|Irākas]] un [[Sīrijas Kurdistāna|Sīrijas Kurdistānā]], šie spēki pastāv kopš 20. gadsimta sākuma?
* ... [[Latvijas PSR]] laikā [[Daugavpils]] '''[[Plāteru iela]]s''' nosaukums bija Dzeržinska iela — [[Viskrievijas Ārkārtas komisija]]s (&quot;Čekas&quot;) dibinātāja un pirmā vadītāja [[Felikss Dzeržinskis|Feliksa Dzeržinska]] vārdā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2026-01-18 FIS Cross-Country World Cup Oberhof 2026 – Men's 10 km Interval Start Classic by Sandro Halank–209.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvieši|latviešu]] [[distanču slēpošana|distanču slēpotāja]] '''[[Lauris Kaparkalējs|Laura Kaparkalēja]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; māsa [[Linda Kaparkalēja]] arī ir distanču slēpotāja; brālis un māsa pārstāvēja [[Latvija|Latviju]] {{oss|Z=2026|L=L}}?
* ... [[Francūži|franču]] [[Klinšu kāpšana|klinšu kāpējs]] un [[alpīnists]] '''[[Alēns Robērs]]''' par bilderingu nopietni sāka interesēties pēc kāda gadījuma, kad 12 gadu vecumā viņš aizmirsa mājas atslēgas dzīvoklī 8. stāvā, un tā vietā, lai gaidītu, kad vecāki nāks mājās, viņš vienkārši uzkāpa pa mājas ārsienu un iekļuva dzīvoklī?
* ... visvairāk reižu par '''[[Elvi florbola līga sievietēm|Elvi florbola līgas sievietēm]]''' uzvarētājām ir kļuvušas &quot;Rubenes&quot; [[florbols|florbolistes]], kam ir 16 čempiontituli?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pontuninii Glacier.JPG|border|right|200px]]
* ... '''[[Tavanbogdūls|Tavanbogdūla]]''' kalnu masīvs [[Altajs|Altajā]], [[Krievija]]s, [[Ķīna]]s un [[Mongolija]]s robežu sadures vietā ir raksturīgs ar piecām zīmīgām virsotnēm, bet lielākais [[ledājs]] masīvā ir 19 km garais Potaņina ledājs &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Eiropas Jaunatnes basketbola līga]]''', kurā piedalās vairāk nekā 30 [[Eiropa]]s valstu jaunatnes [[basketbols|basketbola]] komandas, ir dibināta 1999. gadā pēc basketbola skolas &quot;Rīga&quot; direktora Gunta Šēnhofa iniciatīvas, kurš ir līgas goda prezidents?
* ... '''[[Zla Kolata]]''' [[Dināru kalniene|Dināru Alpos]], uz [[Melnkalne]]s un [[Albānija]]s robežas, ir Melnkalnes augstākā virsotne, bet Albānijā tā ir tikai 16. augstākais kalns?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Phuket Aerial.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Phūketas province]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Taizeme]]s mazākā [[Taizemes provinces|province]] pēc platības, taču viena no nozīmīgākajām [[tūrisms|tūrisma]] vietām tropisko pludmaļu, dabas ainavu un attīstītās infrastruktūras dēļ?
* ... [[filologs]] un [[diplomāts]] '''[[Gints Jegermanis]]''' ir bijis [[Latvijas vēstnieks Igaunijā]], [[Latvijas vēstnieks Dānijā|Dānijā]] un [[Latvijas vēstnieks Zviedrijā|Zviedrijā]], kā arī pastāvīgais pārstāvis [[ANO]] [[Ņujorka|Ņujorkā]]?
* ... '''[[2025. gada Kuldīgas novada domes vēlēšanas|2025. gada Kuldīgas novada domes vēlēšanās]]''' partija &quot;[[Kuldīgas novadam]]&quot; ieguva 9 no 15 pašvaldības deputātu vietām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Stele Salm Louvre AO5009.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[aramiešu raksts]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sastāv no 22 burtiem un tiek rakstīts no labās uz kreiso pusi; tā vienkāršotā un viegli pielāgojamā forma ietekmēja daudzu citu [[rakstība|rakstu sistēmu]] attīstību, ieskaitot [[ebreju raksts|ebreju]], [[sīriešu valoda|sīriešu]] un [[arābu rakstība|arābu rakstību]]?
* ... '''[[Magličs]]''' [[Dināru kalniene|Dināru Alpos]], uz [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] un [[Melnkalne]]s robežas, ir Bosnijas un Hercegovinas augstākā virsotne, savukārt Melnkalnē tas ir tikai 14. augstākais kalns?
* ... '''[[Ludzas Lielā sinagoga]]''' ir vecākā saglabājusies koka [[sinagoga]] [[Baltijas reģions|Baltijas reģionā]] un viena no senākajām sinagogām [[Eiropa|Eiropā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Egypt.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Ēģiptes karogs|Ēģiptes karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; centrā uz baltās joslas atrodas [[Saladīns|Saladīna]] zelta ērglis, kas ir arī [[Ēģiptes ģerbonis]]?
* ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Dānijā]]''' un '''[[Latvijas vēstnieks Norvēģijā|Norvēģijā]]''' bija [[Frīdrihs Grosvalds]] — no 1919. gada aprīļa diplomātiskais pārstāvis [[Zviedrija|Zviedrijā]], vēlāk arī [[Norvēģija|Norvēģijā]] un [[Dānija|Dānijā]], bet no 1921. gada marta ārkārtējais sūtnis un pilnvarotais ministrs [[Skandināvija]]s valstīs ar rezidenci [[Stokholma|Stokholmā]]?
* ... [[Starptautiskā Florbola federācija|Starptautiskās Florbola federācijas]] '''[[IFF Pasaules rangs|rangā]]''' [[Latvijas florbola izlase|Latvjas vīriešu izlase]] atrodas 4. vietā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Moscow museum bus RAF (9696360756).jpg|border|right|200px]]
* ... [[Rīgas autobusu fabrika]]s pirmais patstāvīgi ražotais [[transportlīdzeklis|transportlīdzekļa]] modelis '''[[RAF-251]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija izviedots uz [[GAZ-51]] šasijas?
* ... [[Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija|Nacionālās aeronautikas un kosmosa administrācijas]] [[starpplanētu zonde]] [[Jupiters (planēta)|Jupitera]] pavadoņa [[Eiropa (pavadonis)|Eiropas]] izpētei '''''[[Europa Clipper]]''''', tika palaista [[2024. gads kosmonautikā|2024. gada]] 14. oktobrī, un plānots, ka [[kosmiskais aparāts]] pie Jupitera ieradīsies [[2030. gads|2030. gada]] aprīlī?
* ... [[Urāli|Urālu]] kalnu turpinājums [[Jugras pussala|Jugras pussalā]] '''[[Paihojs]]''' orogrāfiski tālāk turpinās [[Vaigača|Vaigačas salā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Libyandesertcscott.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Lībijas tuksnesis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no sausākajām un karstākajām vietām uz [[Zeme]]s, kur dienas [[gaisa temperatūra]] var sasniegt +50 °C, bet naktī nokrist līdz 0 °C, un [[nokrišņu daudzums]] daudzviet nepārsniedz 5 mm gadā?
* ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Ķīnas Tautas Republikā]]''' bija [[Pēteris Pildegovičs]], kurš no 1998. līdz 2000. gadam darbojās kā pagaidu pilnvarotais lietvedis?
* ... daži [[dzērieni]] un [[ēdieni]] var gan apmierināt '''[[slāpes]]''', gan pastiprināt tās; piemēram, [[Spirti|alkohols]] un [[kafija]] darbojas kā [[diurētiķi]], kas pastiprina šķidruma izdalīšanos un var padarīt slāpes stiprākas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:RAF-10 Festival.jpg|border|right|200px]]
* ... [[mikroautobuss|mikroautobusu]] '''[[RAF-10 Festivāls|RAF-10 &quot;Festivāls&quot;]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uz automašīnas [[GAZ M-20 &quot;Pobeda&quot;]] agregātu bāzes ražoja [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autobusu fabrikā]] no 1957. līdz 1959. gadam?
* ... '''[[Somijas florbola izlase]]''' ir uzvarējusi piecos no 15 vīriešu [[Pasaules čempionāts florbolā|Pasaules čempionātiem]]?
* ... [[Ēģipte]]s valdnieces [[Kleopatra VII|Kleopatras VII]] un [[Romas impērija|Romas]] diktatora [[Jūlijs Cēzars|Jūlija Cēzara]] dēls '''[[Cezarions]]''' bija pēdējais [[Ptolemaju dinastija]]s valdnieks Ēģiptē un īslaicīgi valdīja kā līdzvaldnieks kopā ar māti; pēc Kleopatras nāves Romas imperators [[Oktaviāns]] pavēlēja Cezarionu nogalināt, lai izbeigtu jebkādus iespējamos Cēzara varas mantiniekus?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Orkhon River Valley (25156799927).jpg|border|right|200px]]
* ... savas kulturālās attīstības plaukumā '''[[Orhonas ieleja]]''' [[Mongolija]]s centrālajā daļā &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija plašās [[Čingishans|Čingishana]] 13. gadsimta [[Mongoļu impērija]]s galvaspilsētas Karakorumas vieta?
* ... pirms [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] '''[[Latvijas vēstnieks Spānijā]]''' rezidēja [[Francija]]s galvaspilsētā [[Parīze|Parīzē]], un arī pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana|neatkarības atjaunošanas]] pirmā vēstniece [[Aina Nagobads-Ābola]] bija Latvijas ārkārtējā un pilnvarotā vēstniece Francijā un Spānijā ar rezidenci Parīzē?
* ... no [[Latvija]]s sportistiem labāko rezultātu '''[[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2025. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' uzrādīja [[kārtslēcējs]] [[Valters Kreišs]], ieņemot astoto vietu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kirkwall Harbour.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Orkneju salas|Orkneju salu]] administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Kērkvola]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vēstures avotos pirmoreiz minēta [[1046. gads|1046. gadā]] Orknejiešu sāgā?
* ... '''[[Polārie Urāli]]''' atrodas [[mūžīgais sasalums|mūžīga sasaluma]] joslā, un šeit ir skarbs krasi [[kontinentāls klimats]]: ziemā [[gaisa temperatūra]] var nokrist līdz −55 °C, bet vasaras ir īsas, [[sniegs]] nokūst [[jūnijs|jūnija]] beigās un uzsnieg [[septembris|septembra]] sākumā?
* ... neskatoties uz savu nehigiēnisko dzīvesveidu '''[[Amu Hādžī]]''' no [[Irāna]]s nodzīvoja līdz 94 gadu vecumam un nomira dažus mēnešus pēc pirmās mazgāšanās vairāk nekā 60 gadu laikā, uz kuru viņu pierunāja ciema iedzīvotāji?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Béziers - 54704365001.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Bēzjē]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no vecākajām pilsētām [[Francija|Francijā]] — pētījumi liecina, ka [[Senā Grieķija|sengrieķu]] Bēzjē [[kolonija]] ir datēta ar 575. gadu p.m.ē.?
* ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Austrijā]]''' pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s bija vēlākās [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidents]] [[Egils Levits]]?
* ... [[Ukraiņi|ukraiņu]] politiķi, priesteri un pedagogu '''[[Augustīns Vološins|Augustīnu Vološinu]]''', kurš [[1938. gads|1938. gadā]] kļuva par [[Karpatu Ukraina]]s pirmo un vienīgo prezidentu, [[1945. gads|1945. gadā]] apcietināja [[PSRS]] varas iestādes, un viņš mira [[Butirku cietums|Butirku cietumā]] [[Maskava|Maskavā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:English Riding Saddle.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[segli]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nodrošina [[Jātnieks|jātniekam]] ērtību un stabilitāti, palīdzot sadalīt jātnieka svaru un tādējādi pasargājot dzīvnieku no pārmērīga spiediena uz [[Mugura|muguru]], un uzlabojot kontroli pār [[zirgs|zirgu]]?
* ... [[Lisabonas &quot;Benfica&quot;]] ir '''[[Portugāles kauss futbolā|Portugāles kausa futbolā]]''' veiksmīgākā komanda ar 26 trofejām 38 finālspēlēs?
* ... 1 '''[[Samoa tala]]''' sastāv no 100 sene?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:The waterside of the houses on Twageos Road, Lerwick - geograph.org.uk - 6015394.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Šetlenda]]s administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Lērika]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir dibināta 17. gadsimtā kā [[siļķes|siļķu]] [[zveja]]s [[osta]], bet jau 1708. gadā tā kļuva par Šetlendas galvaspilsētu?
* ... [[1990. gads|1990. gada]] sākumā '''[[Slovēnijas Sociālistiskā Republika|Slovēnijas Sociālistiskās Republikas]]''' valdība likvidēja [[Slovēnijas Komunistu līga|Komunistu līgas]] [[Vienpartijas sistēma|vienpartijas sistēmu]], izveidoja daudzpartiju demokrātiju un īsi pēc tam no valsts nosaukuma svītroja &quot;Sociālistiskā&quot;, bet [[Slovēnija]]s neatkarību pasludināja [[1991. gads|1991. gada]] 25. jūnijā?
* ... '''[[šaušana olimpiskajās spēlēs]]''' bija viens no deviņiem [[sporta veidi]]em, ko iekļāva pirmajās modernajās [[1896. gada vasaras olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs Atēnās]] [[1896. gads|1896. gadā]], un tā bija visās sekojošajās [[vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpiskajās spēlēs]], izņemot [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904.]] un [[1928. gada vasaras olimpiskās spēles|1928. gadā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2025 Irfaan Ali (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Gajānas prezidenti|prezidenta]] '''[[Irfāns Ali|Irfāna Ali]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vadībā [[Gajāna]] piedzīvo strauju ekonomisko attīstību, īpaši pateicoties [[nafta]]s atradnēm, kas padarījušas valsti par vienu no visstraujāk augošajām ekonomikām pasaulē?
* ... [[1928. gads|1928. gadā]] [[Albānija|Albāniju]] pasludināja par [[Monarhija|monarhiju]] — '''[[Albānijas Karaliste (1928—1939)|Albānijas Karalisti]]''', bet valsts prezidentu Ahmetu Muhtaru beju Cogolli pasludināja par karali [[Zogu I]]?
* ... '''[[destilēts ūdens]]''' ir piemērots dažādiem rūpnieciskiem un zinātniskiem nolūkiem, bet ikdienas dzeršanai tas nav piemērots, un tiek ieteikts [[ūdens]] ar dabīgiem [[minerāli]]em?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:One week in Latvia from East to West and back - panoramio (19).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Mihaila iela]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]], kas ienāk [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] teritorijā caur Mihaila vārtiem &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, ir nosaukta par godu Krievijas lielkņazam Mihailam Pavlovičam, ķeizara [[Aleksandrs I Romanovs|Aleksandra I]] brālim?
* ... '''[[skaņas piesārņojums|skaņas piesārņojuma]]''' izraisītie [[dzirde]]s traucējumi ir izplatīts nepārejošs arodkaitīgums, un pasaulē no tā cieš apmēram 120 miljoni cilvēku?
* ... izdomāta naidīga valsts [[Baltkrievija]]s ziemeļrietumos '''[[Veišnorija]]''', ko [[Krievijas Bruņotie spēki]] izmantoja [[2017. gads|2017. gada]] militāro mācību &quot;Zapad-2017&quot; scenārijā, ātri kļuva populāra Baltkrievijas [[internets|interneta]] vidē, kur lietotāji izveidoja satīrisku &quot;Veišnorijas&quot; kustību, radot karogus, pases, sociālo tīklu un izdomātu vēsturi?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:The Hand on the Hill - geograph.org.uk - 32409.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Rietumu salas]]''' jeb Ārējās Hebridu salas &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir vienīgais apgabals [[Skotija|Skotijā]], kurā vairākums runājošo lieto [[skotu gēlu valoda|skotu gēlu valodu]]?
* ... [[Cēsis|Cēsu]] [[basketbolists]] '''[[Dāvis Rozītis]]''' savā pirmajā profesionālajā sezonā pēc atgriešanās no [[NCAA]] čempionāta [[ASV]] kļuva par [[Latvija]]s čempionu, kad &quot;[[Valmiera/Ordo]]&quot; vienīgo reizi vēsturē uzvarēja [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionātā, bet pēc tam spēlējis [[Igaunija|Igaunijā]], [[Polija|Polijā]] un daudzos [[Spānija]]s klubos?
* ... [[cilvēki]]em ir astoņi '''[[priekšzobi]]''', bet, piemēram, [[oposumi]]em ir 18 priekšzobi, savukārt [[bruņneši]]em nav neviena?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dinotherium.jpg|border|right|200px]]
* ... dažas izmirušo '''[[dinoteriīdi|dinoteriīdu]]''' sugas pieder pie lielākajiem zināmajiem [[snuķaiņi]]em, kas skaustā bija vairāk nekā 4 metrus augsti, un svēra ap 12 tonnām, kas būtiski pārsniedz mūsdienu [[Āfrikas ziloņi|Āfrikas ziloņu]] izmērus un padara tos par vieniem no lielākajiem sauszemes [[zīdītāji]]em &lt;small&gt;(attēlā dienvidu dinoterijs)&lt;/small&gt;?
* ... trimdas [[latvieši|latviešu]] inženieris, pētnieks, rakstnieks un fotogrāfs '''[[Ivars Sīlis]]''' kopš 1944. gada dzīvo [[Dānija|Dānijā]] un [[Grenlande|Grenlandē]], un viņš ir daudzu darbu par Grenlandi autors?
* ... '''[[mazie dzerokļi]]''' [[bērni]]em izaug kā [[piena zobi]], un pēc tam nomainās, bet lielie '''[[dzerokļi]]''' uzreiz izšķiļas kā pamatzobi, turklāt pēdējais dzeroklis, saukts par [[gudrības zobs|gudrības zobu]], izšķiļas jau pieaugušā vecumā no 17 līdz 25 gadiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:UigLoch.jpg|border|right|200px]]
* ... lai arī fizioģeogrāfiski [[Ārējās Hebridu salas|Ārējo Hebridu salu]] lielākā un apdzīvotākā sala '''[[Lūisa un Herisa]]''' &lt;small&gt;(attēlā Lūisas ainava)&lt;/small&gt; ir viena [[sala]], vietējie iedzīvotāji uz to atsaucas kā uz divām atsevišķām salām — Lūisu ziemeļos un Herisu dienvidos, ko atdala līdz 799 m augsti kalni?
* ... '''[[deviācija]]''' ir vietējo [[Magnētiskais lauks|magnētisko lauku]] izraisīta [[Kompass|kompasa]] kļūda, kuru kopā ar [[variācija (ģeogrāfija)|variāciju]] jāņem vērā aprēķinot precīzus peilējumus?
* ... [[Gajāna]]s daļa uz rietumiem no '''[[Esekibo (upe)|Esekibo upes]]''' ir [[Esekibo (strīdus teritorija)|strīdus teritorija]] ar [[Venecuēla|Venecuēlu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Mastodon color.jpg|border|right|200px]]
* ... tiek uzskatīts, ka izmirušie [[ziloņveidīgie|ziloņveidīgo]] [[snuķaiņi|snuķaiņu]] '''[[mastodontīdi]]''' barojās pārsvarā, apgraužot [[koki|koku]] un [[krūmi|krūmu]] [[lapas]] un zarus, jo to žokļi ir piemēroti spēcīgam vertikālam sakodienam un daudz mazākā mērā smalcināšanai ar sānisku kustību palīdzību &lt;small&gt;(attēlā Amerikas mastodonts)&lt;/small&gt;?
* ... [[Vācija]]s uzņēmums '''''[[Rheinmetall AG]]''''' specializējas [[Militāra tehnika|militārās tehnikas]], ieroču sistēmu un munīcijas ražošanā, un ir viens no vadošajiem [[Eiropa]]s aizsardzības nozares uzņēmumiem, sadarbojoties ar daudzu valstu bruņotajiem spēkiem?
* ... [[Krievi|krievu]] izcelsmes emigrants un avantūrists '''[[Boriss Skosirevs]]''' [[1934. gads|1934. gadā]] īslaicīgi kļuva par [[Andora]]s karali un izdeva vairākus dekrētus, tomēr viņa valdīšana bija īslaicīga (12 dienas)?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Engures luterāņu baznīca.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Engures luterāņu baznīca]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no retajām koka [[Baznīca (celtne)|baznīcām]] [[Kurzeme|Kurzemē]] un vienīgā [[Tukuma novads|Tukuma novadā]], kas nav pārbūvēta par mūra dievnamu?
* ... '''[[2025. gada Valmieras novada domes vēlēšanas|2025. gada Valmieras novada domes vēlēšanās]]''' partijas &quot;[[Valmierai un Vidzemei]]&quot; kandidāti ieguva 13 no 19 deputātu vietām?
* ... '''[[lielie dzerokļi|lielo dzerokļu]]''' funkcija atspoguļojas to [[latīņu valoda|latīniskajā]] nosaukumā ''molaris'', kas nozīmē dzirnakmens?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Azov. History, Archaeology and Paleontology Museum-Reserve. Deinotherium P4300150 2350 (cropped).jpg|border|right|200px]]
* ... kaut arī ārēji izmirušie [[ziloņveidīgie]] [[snuķaiņi]] '''[[dinoteriji]]''' atgādina mūsdienu [[Ziloņi|ziloņus]], tiem bija daudz lokanāks kakls un tievākas [[ekstremitātes]], kā arī triecējzobi, kas auga no [[Apakšžoklis|apakšžokļa]] un bija vērsti uz leju un atpakaļ &lt;small&gt;(attēlā ''Deinotherium giganteum'' [[skelets]])&lt;/small&gt;?
* ... [[Daugavpils|Daugavpilī]], [[Ķīmija (Daugavpils)|Ķīmijas apkaimē]] esošā '''[[Mendeļejeva iela]]''' ir nosaukta par godu [[Krievija]]s [[ķīmiķis|ķīmiķim]] [[Dmitrijs Mendeļejevs|Dmitrijam Mendeļejevam]], bet 2022. gadā tika aicināts pārdēvēt šo ielu par [[Marks Rotko|Marka Rotko]] ielu, tomēr pilsētplānošanas un būvniecības departamenta sēdē tika nolemts saglabāt tagadējo nosaukumu?
* ... [[Viktorijas ezers|Viktorijas ezera]] lielākā pieteka '''[[Kagera]]''' sākas no [[Rveru|Rveru ezera]] uz [[Ruanda]]s un [[Burundi]] robežas, un pēc 60 km Kagerā ieplūst tās lielākā pieteka '''[[Ruvuvu]]''', kas kopā ar tās pieteku '''[[Ruvjironza|Ruvjironzu]]''' tiek uzskatītas par [[Nīla]]s tālāko augšteci?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pūres baznīca. 2000-10-28.jpg|border|right|200px]]
* ... [[1967. gads Latvijā|1967. gadā]] '''[[Pūres luterāņu baznīca|Pūres luterāņu baznīcā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika uzņemtas filmas &quot;[[Kad lietus un vēji sitas logā]]&quot; epizodes, kā rezultātā cieta dievnama interjers — tika sabojātas [[ērģeles]], sasistas [[vitrāža]]s un izgriezta altārglezna?
* ... '''[[2025. gada Jūrmalas domes vēlēšanas|2025. gada Jūrmalas domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekšējā [[Jūrmalas domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Gatis Truksnis|Gata Trukšņa]] vadītais [[Latvijas Zaļā partija|Latvijas Zaļās partijas]] saraksts, iegūstot 6 no 15 deputātu vietām?
* ... [[Kanāda]]s un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Seriāls|televīzijas seriālam]] '''&quot;[[Mērdoka noslēpumi]]&quot;''' ir iznākušas 19 sezonas (kopā 329 sērijas)?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Knight Gomphotherium.jpg|border|right|200px]]
* ... pēdējās divas izmirušo [[Ziloņveidīgie|ziloņveidīgo]] [[Snuķaiņi|snuķaiņu]] '''[[gomfoterīdi|gomfoterīdu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Ģints (bioloģija)|ģintis]], kas dzīvoja [[Ziemeļamerika]]s dienvidos un [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]], izdzīvoja līdz [[pleistocēns|pleistocēna]] beigām pirms apmēram 12 000 gadiem, kad pēc [[cilvēks|cilvēku]] ierašanās tie izmira kopā ar citām megafaunas sugām?
* ... '''[[piena zobi]]''' attīstās jau [[Embrijs|embrionālajā]] attīstības stadijā un izšķiļas (izlaužas cauri [[smaganas|smaganām]] un kļūst mutē redzami) agrā [[bērnība|bērnībā]], tie parasti izkrīt un nomainās ar pastāvīgajiem [[zobi]]em?
* ... no 2009. līdz 2013. gadam [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] [[Baraks Obama|Baraka Obamas]] administrācijā '''[[Stīvens Ču]]''' bija enerģētikas ministrs, kļūstot par pirmo [[Nobela prēmija]]s laureātu, kurš ieņēmis šo amatu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Amager Rugporter (4941931513).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[porteris|portera]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nosaukums ir cēlies no [[Londona]]s ostu strādniekiem un krāvējiem, kuru vidū šis [[alus]] sava lētuma, sātīguma un stipruma dēļ bija īpaši iecienīts?
* ... '''[[2025. gada Liepājas domes vēlēšanas|2025. gada Liepājas domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekšējā [[Liepājas domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Gunārs Ansiņš|Gunāra Ansiņa]] vadītais [[Liepājas partija]]s saraksts, iegūstot 9 no 15 deputātu vietām?
* ... [[ukraiņi|ukraiņu]] [[basketbolists]] '''[[Anatolijs Šundels]]''', kurš 2024. gada pievienojās [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s klubam [[BK Ogre]], ir spēlējis Ukrainas U-18 un U-20 izlasē, bet no 2020. līdz 2024. gadam bija pieaugušo [[Ukrainas basketbola izlase]]s dalībnieks?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Tripod easel.jpg|border|right|150px]]
* ... tradicionāli [[mākslinieks]] pie '''[[molberts|molberta]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; strādā stāvus, taču tā augstumu var pietiekami regulēt, lai tas ļautu gleznot sēdus?
* ... '''[[Armēnijas revolūcija (2018)|2018. gada Samtainā revolūcija]]''' [[Armēnija|Armēnijā]] sākotnēji notika, reaģējot uz [[Seržs Sargsjans|Serža Sargsjana]] trešo pilnvaru termiņu pēc kārtas kā [[Armēnijas premjerministru uzskaitījums|premjerministram]], bet vēlāk paplašinājās pret valdošo Republikāņu partiju, kas bija pie varas kopš [[1999. gads|1999. gada]]?
* ... [[1997. gads|1997. gada]] sacelšanos [[Albānija|Albānijā]] lielā mērā izraisīja vairāku '''[[Piramīdu shēmas Albānijā|piramīdu shēmu]]''' neveiksme; šīs shēmas, kas pieauga līdz bezprecedenta mērogam attiecībā pret valsts ekonomiku, noveda pie tā, ka daudzi [[albāņi]] zaudēja naudu un īpašumus?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Samoa.svg|border|right|200px]]
* ... [[sarkanā krāsa]] [[Samoa karogs|Samoa karogā]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; simbolizē drosmi un asinis, kas izlietas cīņās par valsts neatkarību, bet [[zilā krāsa]] simbolizē debesis un brīvību, uz tās izvietotās piecas baltās, piecstūrveida zvaigznes veido [[Dienvidu Krusts|Dienvidu Krusta]] zvaigznāju?
* ... '''[[2025. gada Daugavpils domes vēlēšanas|2025. gada Daugavpils domes vēlēšanās]]''' pārliecinošu uzvaru guva iepriekšējā [[Daugavpils domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Andrejs Elksniņš|Andreja Elksniņa]] vadītais &quot;[[Sarauj, Latgale!]]&quot; saraksts, iegūstot 14 no 15 deputātu vietām?
* ... [[1937. gads|1937. gada]] '''[[korejiešu deportācija Padomju Savienībā]]''' bija daļa no [[Josifs Staļins|Staļina]] režīma plašākām represijām un etniskās tīrīšanas politikām, kā rezultātā 173 000 etnisko [[korejieši|korejiešu]] tika izvesti no [[Tālie Austrumi|Tālo Austrumu]] pierobežas reģioniem uz neapdzīvotām tuksnešainām vietām [[Kazahstāna|Kazahstānā]] un [[Centrālāzija|Vidusāzijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Fly River.PNG|border|right|150px]]
* ... pēc caurteces apjoma [[Grīva|grīvā]] [[Jaungvineja]]s upe '''[[Flaja]]''' ir lielākā upe [[Okeānija|Okeānijā]] un ir starp 20 lielākajām [[upe|upēm]] pasaulē &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Navahu nācija]]''' (līdz 1969. gadam — Navahu indiāņu rezervāts) ir lielākā [[Amerikas pamatiedzīvotāji|Amerikas pamatiedzīvotāju]] pašpārvaldes teritorija [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], kas atrodas trīs štatos: [[Arizona|Arizonā]], [[Jūta|Jūtā]] un [[Ņūmeksika|Ņūmeksikā]]?
* ... lai gan '''[[ufoloģija]]''' nav atzīta par oficiālu [[zinātne]]s nozari, tā piesaista gan entuziastus, gan pētniekus, kuri cenšas izskaidrot dīvainus novērojumus debesīs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pola Tai view from Mount Alava Adventure Trail.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Tutuila]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir lielākā un apdzīvotākā [[ASV Samoa]] sala, kurā atrodas arī tās [[galvaspilsēta]] [[Pagopago]]?
* ... '''[[2025. gada Rēzeknes domes vēlēšanas|2025. gada Rēzeknes domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekš no amata atbrīvotā [[Rēzeknes domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Aleksandrs Bartaševičs|Aleksandra Bartaševiča]] vadītais partiju &quot;[[Latvija pirmajā vietā]]&quot; un &quot;[[Kopā Latvijai]]&quot; saraksts, iegūstot 8 no 13 deputātu vietām?
* ... [[Latvijas hokeja izlase]]s spēlētājs '''[[Eduards Tralmaks]]''' 2025. gada martā noslēdza divvirzienu līgumu ar [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] klubu [[Detroitas &quot;Red Wings&quot;]], bet sekojošo sezonu aizvadīja tās fārmklubā [[Amerikas hokeja līga|Amerikas hokeja līgā]] [[Grandrepidsas &quot;Griffins&quot;]]; sezonas gaitā viņš tika izsaukts uz &quot;Red Wings&quot;, tomēr laukumā NHL spēlēs tā arī nedevās?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:1 Myles Lewis-Skelly arsenal 2025.jpg|border|right|150px]]
* ... 2025. gada martā '''[[Mailss Lūiss-Skellijs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; saņēma savu pirmo izsaukumu uz [[Anglijas futbola izlase]]s spēlēm pret [[Albānijas futbola izlase|Albāniju]] un [[Latvijas futbola izlase|Latviju]], un 18 gadu un 176 dienu vecumā gūstot vārtus pirmajā spēlē, viņš kļuva par jaunāko [[Anglija]]s [[futbolists|futbolistu]], kurš guvis vārtus debijā izlasē?
* ... [[Krievijas Federācija|Krievijas Federācijā]] uz rietumiem no [[Urāli]]em sastopamā '''[[mansu valoda]]''' ir [[apdraudēta valoda]], jo to prot ap 2200 cilvēku, galvenokārt [[mansi]], lai gan to kopskaits ir ap 12 000 cilvēku?
* ... [[latvieši|latviešu]] [[grafiķis]] '''[[Vilhelms Krūmiņš]]''' kopā ar [[Rihards Zariņš|Rihardu Zariņu]] radīja [[Latvijas Republikas ģerbonis|Latvijas Republikas ģerboņa]] attēlu un ir veidojis pirmo [[Latvijas Republika]]s [[banknote|naudaszīmju]] metus?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Khan Tengri 87 (461) Пик Победы (7439 м). Ледник Южный Иныльчек.jpg|border|right|200px]]
* ... līdz '''[[Dženiša smaile]]s''' &lt;small&gt;(attēlā no alpīnistu nometnes)&lt;/small&gt; uzmērīšanai [[1943. gads|1943. gadā]] par [[Tjanšans|Tjanšana]] augstāko virsotni tika uzskatīts 7010 m augstais [[Hantengri]]?
* ... pēc [[referendums|referenduma]], kura likumību apstrīdēja gan [[Ukraina]], gan lielākā daļa starptautiskās sabiedrības, {{dat|2014|3|18||bez}} [[Krievijas Valsts Dome|Krievijas parlaments]] un [[Krievijas prezidents|prezidents]] [[Vladimirs Putins]] oficiāli apstiprināja [[Krima]]s un [[Sevastopole]]s '''[[Krimas aneksija|aneksiju]]''' [[Krievijas Federācija]]s sastāvā?
* ... 1960. gada [[Francija]]s un [[Itālija]]s [[Krimināltrilleris|krimināltrillera]] filma '''&quot;[[Spožajā saulē]]&quot;''', kuras režisors ir [[Renē Klemāns]], ir balstīta uz romānu ''The Talented Mr. Ripley'', kuram 1999. gadā izdots jauns ekranizējums — &quot;[[Talantīgais misters Riplijs]]&quot;?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kukenan Tepuy at Sunset.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Gvajānas plakankalne]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Roraima (kalns)|Roraimas kalns]])&lt;/small&gt; ir viens no reģioniem ar visaugstāko [[Bioloģiskā daudzveidība|bioloģisko daudzveidību]] pasaulē, un tajā ir daudz [[Endēms|endēmu]] sugu?
* ... '''[[Grieķu genocīds Osmaņu impērijā]]''' notika laikā no [[1914. gads|1914.]] līdz [[1923. gads|1923. gadam]], un tā ietvaros tika sistemātiski iznīcināta [[Grieķi|grieķu]] minoritāte, īpaši [[Pontas grieķi|Pontas grieķu]] kopiena, kas dzīvoja [[Melnā jūra|Melnās jūras]] piekrastē [[Osmaņu impērija]]s teritorijā?
* ... '''[[Vestfālenes Karaliste]]''' bija [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] [[Francijas Pirmā impērija|franču impērijas]] [[satelītvalsts]], kas pastāvēja [[Vācija|Vācijā]] no 1807. līdz 1813. gadam?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of South Sudan.svg|border|right|200px]]
* ... zilais [[trijstūris]] '''[[Dienvidsudānas karogs|Dienvidsudānas karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; simbolizē [[Nīla|Nīlas upi]], bet zelta zvaigzne — vienotību un cerību?
* ... '''[[ostarbaiteri]]''' bija [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] režīma termins, ko [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā lietoja, lai apzīmētu [[Darbaspēks|darbaspēku]], ko piespiedu kārtā deportētēja uz Vāciju no [[Austrumeiropa]]s, galvenokārt no okupētajām teritorijām [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]], lai strādātu [[Piespiedu darbs|piespiedu darbu]]?
* ... '''[[Sieviešu statuss senajās Atēnās|Sieviešu juridiskās tiesības senajās Atēnās]]''' bija ierobežota: viņas netika uzskatītas par [[pilsoņi]]em un nevarēja piedalīties politiskajā dzīvē vai balsot, viņas bija atkarīgas no [[vīrieši|vīrieša]] aizbildniecības — sākotnēji no tēva, vēlāk no vīra vai cita radinieka?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dominospiel.JPG|border|right|200px]]
* ... '''[[domino]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; saknes meklējamas [[13. gadsimts|13. gadsimtā]] [[Ķīna (reģions)|Ķīnā]], kur sākotnēji tika spēlētas līdzīgas spēles ar kauliņiem, bet [[Eiropa|Eiropā]] domino kļuva populārs 18. gadsimtā, īpaši [[Francija|Francijā]] un [[Itālija|Itālijā]], kur spēle ieguva mūsdienās zināmo formu?
* ... [[Vācija]]s ziemeļos izveidotā '''[[Hannoveres Karaliste]]''' no 1814. līdz 1837. gadam atradās [[Personālūnija|personālūnijā]] ar [[Lielbritānijas karaļi]]em?
* ... '''[[parhēlijs]]''' jeb saules suņi rodas, kad [[Saule]]s gaisma laužas un atstarojas no [[ledus]] kristāliem augstajos [[Spalvmākoņi|spalvu mākoņos]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Coat of arms of Andorra.svg|border|right|150px]]
* ... '''[[Andoras ģerbonis|Andoras ģerboņa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vairogs ir sadalīts četros laukos, un katrs no tiem simbolizē kādu no [[Andora]]s kopvaldniekiem vai vēsturiskajiem aizbildņiem?
* ... [[latvieši|latviešu]] [[karikatūrists]] un feļetonists '''[[Jānis Dreslers]]''' kļuva populārs ar karikatūrām un četrrindēm par Burbuļtēvu un Burbuļmāti, Jefiņu, Sprukstiņu, Slīmestu u.c.; pēc [[Latvijas okupācija (1944—1991)|Latvijas okupācija]]s viņu sodīja ar 15 gadiem ieslodzījuma par pretpadomju propagandu, tomēr pēc atgriešanās viņa karikatūras publicēja arī žurnāls &quot;[[Dadzis (žurnāls)|Dadzis]]&quot;?
* ... [[Padomju Savienība]]s [[kosmonaute]] '''[[Svetlana Savicka (kosmonaute)|Svetlana Savicka]]''' kļuva par otro sievieti pasaulē, kas lidojusi [[kosmoss|kosmosā]], un pirmo sievieti, kas [[1984. gads|1984. gadā]] veikusi [[Iziešana atklātā kosmosā|iziešanu atklātā kosmosā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Viskūžu sala 09.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Usmas ezers|Usmas ezera]] vidusdaļā esošā '''[[Viskūžu sala]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir lielākā [[Latvija]]s ezeru [[sala]]?
* ... [[1944. gads|1944. gada]] 23. maijā '''[[Vestfālenes halle]]''' tika iznīcināta [[Bombardēšana|bombardēšanā]]., kurā gāja bojā tūkstošiem [[karagūstekņi|karagūstekņu]] (šeit bija karagūstekņu nometne ''Stalag VI D''), bet tūlīt pēc kara, [[1945. gads|1945. gadā]], [[Dortmunde]]s pilsētas dome pieņēma lēmumu par Vestfālenes halles atjaunošanu?
* ... '''[[Bojomas ūdenskritumi]]''', ko agrāk sauca par Stenlija ūdenskritumiem, veido robežu starp [[Kongo (upe)|Kongo upes]] lejteci un tās augšteci '''[[Lualaba|Lualabu]]''', nodalot divus upes kuģojamos posmus?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Ethiopia.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Etiopijas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viens no vecākajiem [[Āfrika]]s [[karogs|karogiem]], un tā [[krāsas]] kļuvušas par simbolu daudzām Āfrikas valstīm?
* ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām '''[[Sabiedroto okupētā Austrija]]''' tika sadalīta četrās okupācijas zonās, un to kopīgi pārvaldīja [[Apvienotā Karaliste]], [[Padomju Savienība]], [[ASV]] un [[Francijas Pagaidu valdība|Francija]], arī [[Vīne]] tika sadalīta līdzīgi, bet Vīnes centrālo rajonu kolektīvi pārvaldīja Sabiedroto kontroles padome?
* ... '''[[Besarābijas bulgāri]]''' ir pārceļotāju pēcteči no [[Osmaņu impērija|Osmaņu]] [[Bulgārija]]s uz [[Besarābija|Besarābiju]], kura 18. gadsimta beigās un 19. gadsimta pirmajā pusē tika nodota [[Krievijas Impērija]]i?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:День Победы в Сакском районе, 2022, 33.jpg|border|right|200px]]
* ... pēc tam, kad '''[[vecmāmiņa ar sarkano karogu|vecmāmiņa ar sarkano karogu Anna Ivanova]]''' sniedza interviju, kurā atzina ka tas, ka [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievija uzbrukusi Ukrainai]], ir &quot;ļoti slikti&quot; un tagad viņa [[PSRS karogs|sarkano karogu]] esot aizmetusi, [[Krievija]]s varas iestādes pārtrauca viņas tēla popularizēšanu &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[Kauņa|Kauņā]] dzimušais [[lietuvieši|lietuviešu]] [[basketbols|basketbola]] tiesnesis '''[[Ģedimins Petraitis]]''' tiesā [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] spēles kopš 2014. gada un ir viens no nedaudzajiem Eiropā dzimušajiem tiesnešiem, kas strādājuši šajā līgā?
* ... [[Osteolepjveidīgās|osteolepjveidīgo kārtas]] [[Daivspurzivis|daivspurzivju]] [[Ģints (bioloģija)|ģints]] '''[[latviji]]''', kas dzīvoja [[paleozojs|paleozoja ērā]], [[Augšdevons|augšdevona]] [[Frānas stāvs|frānas stāvā]], ir nosaukta [[Latvija]]s vārdā, pamatojoties uz tur atrastajiem tipiskās sugas pārstāvjiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Coat of arms of Greenland.svg|border|right|150px]]
* ... '''[[Grenlandes ģerbonis|Grenlandes ģerbonī]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir attēlots [[Leduslācis|polārlācis]], kas stāv uz pakaļkājām, simbolizējot Grenlandes dabas varenību un polārlāča nozīmi vietējā kultūrā?
* ... sākotnējais '''[[Vienības iela (Daugavpils)|Vienības ielas]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] nosaukums bija Aleksandra iela — par godu Aleksandra Ņevska pareizticīgo katedrālei, kura atradās tagadējā Andreja Pumpura skvērā (katedrāle tika uzbūvēta no 1856. līdz 1864. gadam, uzspridzināta 1969. gadā)?
* ... lai apspiestu '''[[Protesti Kazahstānā (2022)|protestus Kazahstānā 2022. gada janvārī]]''' [[Kazahstānas prezidents|prezidents]] [[Kasims Žomarts Tokajevs]] izsludināja ārkārtas stāvokli un lūdza palīdzību no [[Kolektīvās drošības līguma organizācija]]s, kā rezultātā [[Kazahstāna|Kazahstānā]] tika ievests [[Krievija]]s un citu valstu karaspēks?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Khabib nurmagomedov.jpg|border|right|150px]]
* ... [[avāri|avāru]] tautības [[Krievija]]s profesionālais [[jauktā cīņas māksla|jauktās cīņas mākslas]] (MMA) sportists '''[[Habibs Nurmagomedovs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pirmais [[musulmaņi|musulmaņu]] sportists, kurš ieguvis [[Ultimate Fighting Championship|UFC]] čempiona titulu, un plaši atzīts par vienu no visu laiku labākajiem MMA cīkstoņiem?
* ... [[Grenlande]]s ziemeļos esošā [[ASV]] '''[[Pitufikas Kosmosa spēku bāze]]''' (agrāk Tūles Gaisa bāze) ir Ballistisko raķešu agrīnās brīdināšanas sistēmas sastāvdaļa, kas uzrauga [[gaisa telpa|gaisa telpu]] virs [[Ziemeļpols|Ziemeļpola]], lai atklātu [[ballistiskā raķete|ballistisko raķešu]] palaišanas pazīmes?
* ... pēc trīs mēnešus ilgušām cīņām [[1920. gads|1920. gada]] '''[[Vļoras karš|Vļoras karā]]''' tika parakstīts miera līgums starp [[Itālija|Itāliju]] un [[Albānija|Albāniju]], saskaņā ar kuru Itālijas valdība apņēmās atzīt Albānijas neatkarību, teritoriālo integritāti un suverenitāti?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Greenland.svg|border|right|200px]]
* ... divās krāsās sadalītais aplis '''[[Grenlandes karogs|Grenlandes karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; attēlo [[saule|sauli]], kas lec virs [[ledāji]]em, simbolizējot [[Grenlande]]s dabas skaistumu un vietējo kultūru?
* ... '''[[Bārtas iela (Rīga)|Bārtas iela]]''' [[Rīga|Rīgā]] tika izveidota ar [[Rīgas dome|pašvaldības domes]] lēmumu 2015. gadā, piešķirot ielas statusu brauktuvei, kurā atradās Šampētera ielas adreses, taču vēsturiski Bārtas ielas nosaukums ir bijis netālajai paralēlajai [[Fridriha Candera iela]]i?
* ... mūsdienās [[Armēnija]]s dienvidos esošajai '''[[Sjunikas marze]]i''' ir stratēģiska nozīme, jo tas ir vienīgais Armēnijas reģions, kas robežojas ar [[Irāna|Irānu]], nodrošinot svarīgu saimniecisko un ģeopolitisko savienojumu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Volodymyr Zelenskyy in 2022.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Volodimirs Zelenskis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sestais '''[[Ukrainas prezidents]]'''?
* ... '''[[Protesti Gruzijā pēc parlamenta vēlēšanām (2024)|protesti pēc 2024. gada Gruzijas parlamenta vēlēšanām]]''' sākās tūlīt pēc vēlēšanām un pastiprinājās pēc valdības paziņojuma par iestāšanās sarunu apturēšanu ar [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienību]] līdz 2028. gadam; demonstranti pulcējās [[Tbilisi]] ielās, bieži saskaroties ar policijas spēku, kas izmantoja asaru gāzi un ūdensmetējus?
* ... parasti '''[[liellaiva]]s''' tiek pārvietotas ar [[velkoņi]]em vai līdzīgiem specializētiem [[kuģi]]em, taču ir sastopamas arī pašgājējas liellaivas, lai gan to ātrums un manevrētspēja ir neliela?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:WK040202 polsstok karalis.jpg|border|right|200px]]
* ... 2026. gada 28. februārī [[Grieķija]]s čempionātā vieglatlētikā telpās '''[[Emmanuils Karalis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pārvarēja 6,17 metrus, kļūstot par otro augstāko lēcienu veikušo [[kārtslēcējs|kārtslēcēju]] vēsturē pēc [[Armands Duplantiss|Armanda Duplantisa]]?
* ... '''[[Kazaņas ieņemšana]]''' [[1552. gads|1552. gadā]] iezīmēja [[Kazaņas haniste]]s iekļaušanu [[Krievijas cariste]]s sastāvā, kas deva [[Maskavija]]i iespēju nostiprināt varu [[Pievolga|Volgas reģionā]] un turpināt paplašināšanos [[Sibīrija]]s virzienā?
* ... [[Gajs Ričijs|Gaja Ričija]] 1998. gada ''[[neo-noir]]'' [[kriminālkomēdija]] '''&quot;[[Nav dūmu bez stobriem]]&quot;''' guva finansiālus panākumus, nopelnot vairāk nekā 28 miljonus [[ASV dolārs|ASV dolāru]] pie 1,4 miljonu dolāru budžeta?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ilzenbergas manor 2018.jpg|border|right|200px]]
* ... pēc [[Latvijas-Lietuvas robeža]]s nospraušanas šķīrējtiesas lēmuma [[1921. gads|1921. gadā]] [[Ilzu pagasts|Ilzu pagastu]] sadalīja un tā dienvidu daļu daļu ar '''[[Ilzes muiža|Ilzes muižu]]''' &lt;small&gt;(attēlā mūsdienās)&lt;/small&gt; pievienoja [[Lietuvas Republika]]i?
* ... '''[[Otrā Kosovas kauja]]''' [[1448. gads|1448. gada]] oktobrī starp [[Ungārija]]s karaļa [[Jānošs Huņadi|Jānoša Huņadi]] vadītajiem kristiešu spēkiem un [[Osmaņu impērija]]s armiju sultāna [[Murads II|Murada II]] vadībā bija viena no nozīmīgākajām kaujām Osmaņu ekspansijas laikā [[Balkānu pussala|Balkānos]], kurā kristieši cieta smagu sakāvi?
* ... '''[[Autonomā Padomju Baškīrijas Republika]]''' bija vienīgā autonomā republika [[Krievijas SFPR]] sastāvā, kas izveidota, pamatojoties uz līgumattiecībām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Nureyev 9 Allan Warren.jpg|border|right|150px]]
* ... [[1961. gads|1961. gadā]], viesojoties ar trupu [[Parīze|Parīzē]], [[baletdejotājs]] '''[[Rūdolfs Nurejevs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; atteicās atgriezties [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un pieprasīja politisko patvērumu [[Francija|Francijā]], kļūstot par vienu no pirmajiem augsta līmeņa māksliniekiem, kas [[Aukstais karš|Aukstā kara]] laikā pārbēga uz Rietumiem?
* ... amerikāņu [[Roks|rokgrupa]] '''''[[The Strokes]]''''' ir iedvesmojusi tādas grupas kā ''[[Arctic Monkeys]]'', ''[[The Killers]]'' un ''[[Franz Ferdinand (grupa)|Franz Ferdinand]]''?
* ... ziemeļu—dienvidu virzienā 137 km garumā izstieptais '''[[Atlins]]''' tiek uzskatīts par [[Jukonas upe]]s izteku?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:An Endangered Great Knot Calidris tenuirostris feeding at the Tasitolu salt lakes.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Eirāzija]]s ziemeļaustrumu [[tundra|tundrā]] ligzdojošajam '''[[garknābja šņibītis|garknābja šņibītim]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir raksturīga tāla [[putnu migrācija|migrācija]], sasniedzot [[Āzija]]s dienvidus un arī [[Austrālija]]s piekrastes?
* ... '''[[zeltainais stafilokoks]]''' ir daļa no cilvēka mikrobioma, bieži sastopams augšējos elpceļos un uz [[āda]]s; lai gan tipiski starp stafilokoku un cilvēku valda komensālisms, tas tomēr var kļūt par oportūnistisku [[Patogēns|patogēnu]], izraisot ādas infekcijas, tostarp [[Abscess|abscesus]], [[impetigo]], [[Infekcijas slimība|elpceļu infekcijas]] un saindēšanos ar pārtiku?
* ... '''[[2024. gada Baltijas kauss futbolā]]''' bija īpašs ar to, ka pirmo reizi tajā piedalījās arī [[Fēru Salu futbola izlase]] kā viesu komanda?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Saccharomyces cerevisiae SEM.jpg|border|right|200px]]
* ... jau kopš seniem laikiem mikroskopiskā, [[eikarioti]]skā vienšūnas [[sēne]] '''[[maizes raugs]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[elektronmikroskops|elektronmikroskopā]])&lt;/small&gt; ir ticis izmantots [[maize]]s, [[alus]] un [[vīns|vīna]] ražošanā?
* ... [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 4. maijā [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s 35. gadadienā '''[[Talsu baltais koris]]''' [[Markus Riva]]s vadībā uzvarēja šova '''&quot;[[Koru kari (ceturtā sezona)|Koru kari]]&quot;''' 4. sezonā?
* ... [[Lietuvieši|lietuviešu]] tautas [[pasaka]] '''&quot;[[Egle, zalkšu karaliene]]&quot;''' ir viena no viszināmākajām [[Balti|baltu tautu]] pasakām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:St. Clement Church Skopje 3.jpg|border|right|200px]]
* ... [[modernisms|modernisma stila]] '''[[Svētā Ohridas Klementa baznīca]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir nozīmīgākā [[Maķedonijas pareizticīgā baznīca|Maķedonijas pareizticīgās baznīcas]] katedrāle?
* ... '''[[Cilvēka genoma projekts]]''' no 1990. gada līdz 2003. gadam bija vēsturē lielākais sadarbības projekts [[bioloģija]]s nozarē?
* ... teorija '''&quot;[[Austrija — pirmais nacisma upuris]]&quot;''' kļuva par [[Austrija]]s sabiedrības fundamentālu mītu, kas ļāva iepriekš sīviem politiskajiem pretiniekiem, piemēram, sociāldemokrātiem un konservatīvajiem katoļiem, apvienoties un atgriezt bijušos nacistus sociālajā un politiskajā dzīvē; Austrija gandrīz pusgadsimtu noliedza, ka starp to un politisko režīmu no 1938. līdz 1945. gadam pastāv pēctecība?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Turkish prime minister Tansu Çiller in Brussels.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Tansu Čillera]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; no 1993. līdz 1996. gadam bija [[Turcijas premjerministre]] un ir pazīstama kā pirmā un līdz šim vienīgā sieviete šajā amatā?
* ... '''[[Pretīgās pārtikas muzejs|Pretīgās pārtikas muzejā]]''' [[Malme|Malmē]], [[Zviedrija|Zviedrijā]] ir izstādīti aptuveni 80 dažādi pārtikas produkti no visas pasaules, tostarp grauzdēta [[jūrascūciņa]] no [[Peru]], &quot;[[Kasu marcu]]&quot; siers no [[Sardīnija]]s, &quot;Surströmming&quot; pūdētā [[siļķe]] no Zviedrijas, [[Islande]]s delikatese &quot;hakarli&quot; (fermentēta [[Grenlande]]s [[haizivs]] gaļa), auglis [[duriāns]] u.c.?
* ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Ņujorkas &quot;Knicks&quot;]] [[basketbolists]] '''[[Džeremijs Sohans]]''' ir dzimis [[ASV]], jauktā [[poļi|poļu]] un amerikāņu ģimenē, bet jauniešu basketbolā pārstāvējis [[Anglija]]s un [[Polija]]s izlases, tomēr 2021. gadā debitēja pieaugušo [[Polijas basketbola izlase|Polijas basketbola izlasē]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Gregory the Illuminator mosaic on Pammakaristos Church in Constantinople.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Gregors Apgaismotājs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek uzskatīts par to, kurš padarīja [[Armēnija|Armēniju]] par pirmo valsti pasaulē, kas oficiāli pieņēma [[kristietība|kristietību]] kā [[valsts reliģija|valsts reliģiju]]?
* ... [[Turcija]]s ziemeļrietumu pilsēta '''[[Iznika]]''' senatnē bija pazīstama kā Nīkaja un bija nozīmīgs centrs [[Romas impērija|Romas]] un [[Austrumromas impērija|Bizantijas]] impēriju laikos?
* ... '''[[Detroitas upe]]''' uz [[ASV]] un [[Kanāda]]s robežas, kas savieno [[Sentklēras ezers|Sentklēras ezeru]] un [[Ēri ezers|Ēri ezeru]], ir viens no pasaulē noslogotākajiem iekšzemes ūdensceļiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Asparagales - Agave tequilana - 5.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[tekilas agave]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir ekonomiski nozīmīgs resurss [[Meksika]]s [[Halisko|Halisko štatam]], jo tā ir galvenā sastāvdaļa [[tekila]]s ražošanā?
* ... [[devons|devona]] [[osteolepidīdi|osteolepidīdu]] [[latviji|latviju ģints]] tipisko sugu '''''[[Latvius grewingki]]''''' 1933. gadā aprakstīja [[vācbaltieši|vācbaltiešu]] [[paleontologs]] [[Valters Gross]], nosaucot to vācbaltiešu [[ģeologs|ģeologa]] [[Konstantīns Grēvinks|Konstantīna Grēvinka]] vārdā?
* ... '''[[morāvieši]]em''' ir sava [[kultūra]], [[dialekti]] un vēstures mantojums, kas atšķiras no pārējās [[Čehija]]s, īpaši [[Bohēmija]]s?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Hanzi.svg|border|right|150px]]
* ... [[ķīniešu rakstzīmes]] '''[[haņdzi]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir arī [[japāņu rakstība]]s [[kandži]] un [[korejiešu rakstība]]s [[handža]]s pamatā?
* ... triju [[ziemas olimpiskās spēles|ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieks [[igauņi|igauņu]] [[tramplīnlēkšana|tramplīnlēcējs]] '''[[Arti Aigro]]''' 2019. gada martā [[Planīca (Slovēnija)|Planīcā]] lidojumos ar slēpēm treniņā veica 228 metrus tālu lēcienu, uzstādot neoficiālu [[Igaunija]]s rekordu?
* ... '''[[1500. gads Latvijā|1500. gada]]''' 31. janvārī savā rezidencē [[Piltenes pils|Piltenes pilī]] nomira [[Kurzemes bīskaps]] [[Mārtiņš Levics]], un pēc [[Vācu ordenis|Vācu ordeņa]] virsmestra Frīdriha lūguma [[Romas pāvests]] viņa vietā par bīskapu apstiprināja [[Miķelis Skulteti|Miķeli Skulteti]], tomēr vinš Kurzemi nesasniedza, jo nomira jau tā paša gada novembrī?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Niagara Falls - ON - Niagarafälle.jpg|border|right|250px]]
* ... '''[[Niagāras upe]]''', kurā atrodas [[Niagāras ūdenskritums]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, iztek no [[Ēri ezers|Ēri ezera]] ziemeļaustrumu gala un ietek [[Ontārio ezers|Ontārio ezera]] dienvidrietumos?
* ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] uzņēmuma ''[[SpaceX]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''Crew Dragon'' lidojums '''''[[Fram2]]''''' bija četru neprofesionālu [[kosmonauts|kosmonautu]] misija, ko finansēja un vadīja ķīniešu izcelsmes [[Malta]]s [[kriptovalūta|kriptovalūtu]] uzņēmējs [[Čuņs Vans]]?
* ... lai gan lielākā daļa valstu ir atteikušās no '''[[kaujas gāzes|kaujas gāzu]]''' pielietošanas, 21. gadsimtā ir reģistrēti vairāki incidenti, kur šādi ieroči tomēr ir tikuši izmantoti, īpaši civiliedzīvotāju ietekmēšanai bruņoto konfliktu zonās, piemēram, [[Sīrija|Sīrijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Shiitakegrowing.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[šitake]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no populārākajām un visplašāk audzētajām [[sēnes|sēnēm]] pasaulē, ko jau vairākus gadsimtus izmanto gan gastronomijā, gan [[Tradicionālā medicīna|tradicionālajā medicīnā]]?
* ... no 18. gadsimta beigām aizvien pieauga kustība pret [[verdzība|verdzību]] — [[abolicionisms]], un [[Britu impērija]] oficiāli aizliedza '''[[vergu tirdzniecība|vergu tirdzniecību]]''' 1807. gadā, bet [[Amerikas Savienotās Valstis]] — 1808. gadā?
* ... '''[[Padomju kosmosa programma]]''' bija viena no visambiciozākajām un inovatīvākajām programmām 20. gadsimtā, kas radīja globālu sacensību starp [[PSRS ]] un [[ASV]] — tā saukto &quot;Kosmosa sacensību&quot;; neskatoties uz agrīnajiem panākumiem, PSRS zaudēja sacensību par cilvēka nosēšanos uz [[Mēness]], jo ASV ''[[Apollo 11]]'' misija [[1969. gads|1969. gadā]] ļāva cilvēkiem pastaigāties pa Mēness virsmu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Plantsisal.jpg|border|right|150px]]
* ... no '''[[sizala agave]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; iegūst stingru šķiedru — sizala šķiedru, kuru tradicionāli izmanto [[Virve|virvēm]] un auklām, un tai ir daudz citu lietojumu, tostarp [[Papīrs|papīra]], [[Audums|auduma]], apavu, [[Cepure|cepuru]], [[Soma|somu]], [[Paklājs|paklāju]], ģeotekstilmateriālu un [[Šautriņu mešana|šautriņu]] dēļu ražošanā?
* ... '''[[rīcins]]''' ir ārkārtīgi [[inde|toksisks]] — pat ļoti nelielas devas var būt nāvējošas cilvēkam, tam nav zināmas [[pretinde]]s, un ārstēšana ir tikai simptomātiska?
* ... termins '''&quot;[[Vendi (Pomerānija)|vendi]]&quot;''' vēsturiskajos avotos tika lietots, lai apzīmētu dažādas [[Slāvu valodas|slāviski]] runājošas tautas, īpaši tās, kas dzīvoja aiz [[Elba]]s un [[Zāle (upe)|Zāles]] upēm, kas tolaik iezīmēja [[Vācieši|vācu]] un slāvu pasaules robežu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Jadeite Sodium aluminum silicate Burma 3025.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[žadeīts]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir vērtīgs pusdārgakmens, kas vēsturiski izmantots [[juvelierizstrādājumi|juvelierizstrādājumos]], mākslas priekšmetos un rituālajos priekšmetos, īpaši [[Ķīna|Ķīnā]], [[Meksika|Meksikā]] un [[Maiju civilizācija|maiju civilizācijā]]?
* ... [[Amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Džeks Kveids]]''' ir aktieru [[Mega Raiena|Megas Raienas]] un [[Deniss Kveids|Denisa Kveida]] dēls?
* ... '''[[Lihtenšteina 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Lihtenšteinu 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' pārstāvēja tikai viens sportists, [[riteņbraucējs]] Romano Punteners, un tā bija viena no mazākajām olimpiskajām delegācijām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Muscari botryoides 002.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[mazā muskare|mazās muskares]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Eiropa|Eiropā]], kā arī tā ir ieviesusies daudzviet citur pasaulē?
* ... '''[[Vendi (Āfrika)|vendi]]''' ir viena no [[Dienvidāfrika]]s oficiāli atzītajām etniskajām grupām, un vendu valoda ([[čivenda]]) ir viena no 11 [[Oficiāla valoda|oficiālajām valodām]] valstī?
* ... '''[[pēdu fetišisms]]''' ir viens no visizplatītākajiem fetišismiem un var ietvert aizraušanos ar [[pēda|pēdu]] izskatu, pieskaršanos, smaržu, apavu valkāšanu, masāžu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ithaki-Vathy.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Grieķija]]s rietumu daļā esošā '''[[Itaka (sala)|Itaka]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek uzskatīta par leģendārā varoņa [[Odisejs|Odiseja]] dzimteni, kā aprakstīts [[Homērs|Homēra]] eposā &quot;[[Odiseja]]&quot;?
* ... '''[[Britu Kipra]]s''' laika mantojums [[Kipra|Kiprā]] ietver [[Labās un kreisās puses satiksme|kreisās puses satiksmi]], [[Akrotiri un Dekelija|divas atlikušās militārās bāzes]], kas atrodas [[Lielbritānija]]s suverenitātē, kā arī salas elektrotīkli ir izbūvēti pēc britu standartiem, un tiek lietotas britu stila rozetes?
* ... tiek uzskatīts, ka izzudusī '''[[hazāru valoda]]''' bija radniecīga [[čuvašu valoda]]i, atšķiroties no vairākuma citu [[tjurku valodas|tjurku valodu]], bet no tās ir saglabājušies tikai fragmenti, piemēram, personvārdi, tituli un daži dokumenti [[Ebreju alfabēts|ebreju alfabētā]], tāpēc to pilnībā rekonstruēt nav iespējams?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Barak River in Silchar.jpg|border|right|200px]]
* ...[[Dienvidāzija]]s upe '''[[Meghna]]''' &lt;small&gt;(attēlā augštecē)&lt;/small&gt; kopā ar [[Ganga|Gangu]] un [[Brahmaputra|Brahmaputru]] veido pasaulē lielāko Gangas [[upes delta|deltu]]?
* ... '''[[Florences Republika]]i''', kas bija viena no ietekmīgākajām [[Itālija]]s pilsētvalstīm [[Viduslaiki|viduslaikos]] un [[renesanse]]s laikā, bija raksturīgs sarežģīts pārvaldes modelis un aktīva pilsoņu līdzdalība politikā, kā arī īpaša nozīme [[māksla]]s, [[literatūra]]s un [[zinātne]]s attīstībā?
* ... viens no [[Turcija]]s politiķa '''[[Binali Jildirims|Binali Jildirima]]''' atpazīstamākajiem politiskajiem sasniegumiem ir nozīmīgā loma Turcijas pārejā no [[parlamentārisms|parlamentāras]] uz [[prezidentālisms|prezidentālu]] pārvaldes formu — viņš kļuva par pēdējo [[Turcijas premjerministrs|Turcijas premjerministru]], pirms šis amats tika likvidēts [[2018. gads|2018. gadā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Myrtos Beach, Kefalonia.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Kefalonija]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir lielākā no [[Grieķija]]s [[Jonijas salas|Jonijas salām]]?
* ... no '''[[Sicīlijas arābu valoda]]s''' vēlāk attīstījās [[maltiešu valoda]] — vienīgā [[Semītu valodas|semītu valoda]] [[Eiropa|Eiropā]], kas tiek rakstīta [[Latīņu raksts|latīņu alfabētā]] un lietota kā [[valsts valoda]]?
* ... pirmo olimpisko medaļu '''[[Burkinafaso olimpiskajās spēlēs]]''' ieguva [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]], ko izcīnīja [[vieglatlēts]] [[Igs Fabriss Zango]] [[Vieglatlētika 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|trīssoļlēkšanas sacensībās]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Katerina Sakellaropoulou, October 2022 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Katerina Sakellaropulu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas bija [[Grieķijas prezidents|Grieķijas prezidente]] no 2020. līdz 2025. gadam, ir vēsturē pirmā [[sieviete]], kas ievēlēta šajā amatā?
* ... [[Gruzija|Gruzijā]] sastopamajai '''[[megreļu valoda]]i''' nav oficiāla statusa, tā netiek izmantota ne izglītībā, ne valsts pārvaldē, un tai nav standartizētas [[rakstība]]s tradīcijas, lai gan pēdējos gados vērojami atsevišķi centieni veidot mācību materiālus un literāros darbus?
* ... kopš 2025. gada '''[[Uzbekistānas hokeja izlase]]s''' galvenais [[treneris]] ir [[latvieši|latviešu]] speciālists [[Normunds Sējējs]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:GorbachevMS.jpg|border|right|150px]]
* ... [[PSKP CK]] locekļi nobalsoja par '''[[PSRS prezidents|PSRS prezidenta]]''' amata izveidi [[1990. gads|1990. gada]] 7. februārī, un 14. martā [[Mihails Gorbačovs]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika ievēlēts par pirmo un vienīgo PSRS prezidentu?
* ... pēc [[Turcijas iebrukums Kiprā|Turcijas militārā iebrukuma Kiprā 1974. gadā]] valsts tika sadalīta divās daļās, kur '''[[Kipras turki]]''' pārcēlās galvenokārt uz salas ziemeļiem ([[Ziemeļkipra|Ziemeļkipru]]), bet [[Kipras grieķi]] — dienvidiem?
* ... '''[[Komadugu Jobe]]''' ir [[Čada ezers|Čada ezera]] otra lielākā pieteka pēc [[Šari]], veidojot 2,5 % no kopējā ūdens pieplūduma ezerā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Libya.svg|border|right|200px]]
* ... pašreizējais '''[[Lībijas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika atjaunots [[2011. gads|2011. gadā]] pēc [[Muammars Kadāfi|Muammara Kadāfi]] režīma krišanas?
* ... '''[[Sicīlijas arābu iekarojumi]]''' ievadīja gandrīz divus gadsimtus ilgu [[islāms|islāma]] klātbūtni [[Sicīlija|salā]], kuras laikā izveidojās '''[[Sicīlijas emirāts]]'''?
* ... 2003. gadā izveidotās grupas ''[[Astro'n'out]]'' līdere un vokāliste '''[[Māra Upmane-Holšteine]]''' ir precējusies ar mūziķi [[Goran Gora|Jāni Holšteinu-Upmani]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Jennifer Coolidge at the 2024 Toronto International Film Festival 6 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... amerikāņu [[aktrise]] '''[[Dženifera Kūlidža]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; 1999. gadā guva savu lielo izrāvienu, atveidojot Džanīnu Stifleri jeb &quot;Stiflera mammu&quot; filmā &quot;[[Amerikāņu pīrāgs]]&quot;, kas guva lielus komerciālus panākumus visā pasaulē; 2001. gadā viņa atkārtoti atveidoja šo lomu filmā &quot;[[Amerikāņu pīrāgs 2]]&quot;, bet vēlāk tajā pašā gadā viņai bija nozīmīga otrā plāna loma filmā &quot;Gudrā blondīne&quot;?
* ... vēsturiskā [[grieķu valoda]]s forma '''[[koinē]]''' bija vispārēja saziņas valoda (''[[lingua franca]]'') visā [[Hellēnisms|hellēniskajā pasaulē]], apvienojot dažādus grieķu [[Dialekts|dialektus]]?
* ... '''[[Harijs Mihelsons]]''' ir viens no zinātniskās [[ornitoloģija]]s pamatlicējiem [[Latvija|Latvijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Chad.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Čadas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir gandrīz identisks [[Rumānijas karogs|Rumānijas karogam]]?
* ... [[2025. gads|2025. gada]] 25. martā [[ASV]] militāro mācību laikā '''[[Pabrades poligons|Pabrades poligonā]]''' [[Lietuva|Lietuvā]] pazuda kāpurķēžu transporta glābšanas automašīna '''[[M88 remonta evakuācijas mašīna|M88]]''', kurā atradās 4 karavīri; dienu vēlāk transportlīdzekli atrada iegrimušu [[purvs|purvā]] vismaz 5 metru dziļumā, un visa tā ekipāža gāja bojā?
* ... ar '''[[Austrālijas akts|Austrālijas aktu]]''', kas tika pieņemts [[1986. gads|1986. gadā]], tika pilnībā pārtraukta [[Apvienotās Karalistes parlaments|Lielbritānijas parlamenta]] un [[Apvienotās Karalistes karaļnams|karaļnama]] vara pār [[Austrālija]]s likumdošanu un tiesām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kwidzyn zamek (dron cropped).jpg|border|right|200px]]
* ... parasti [[pils|pilīs]] [[tualete]]s tika ierīkotas erkeros, taču lielajās pilīs, kurās uzturējās liels garnizons, higiēnas nolūkos bija nepieciešama atsevišķa, no pārējās pils teritorijas atdalīta konstrukcija, tādēļ [[Vācu ordenis|Vācu ordeņa]] pilīs būvēja '''[[danskers|danskerus]]''' &lt;small&gt;(attēlā priekšā pa kreisi danskers [[Kvidzina]]s pilī)&lt;/small&gt;?
* ... viena '''[[Islandes krona]]''' tiek dalīta 100 auraros, lai gan pašlaik aurari vairs netiek lietoti?
* ... pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] [[žurnālists|žurnālistu]] un [[literāts|literātu]] '''[[Ernests Runcis (Arnis)|Ernestu Runci (Arni)]]''' apcietināja un apsūdzēja noziegumos pret [[Padomju Savienība|Padomju Savienību]] un [[Markss|Marksa]] mācību un ieslodzīja [[Usoļlags|Usoļlaga soda nometnē]], kur viņš miris 1943. gada 30. jūlijā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Katun Chemal.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Oba]]s kreisā satekupe '''[[Katuņa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sākas no Geblera ledāja [[Beluha]]s dienvidu nogāzē [[Altajs|Altajā]]?
* ... '''[[2025. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2025. gada Latvijas futbola Virslīgas sezonā]]''' par [[Latvijas futbola Virslīga|Virslīgas]] čempioniem ceturto reizi kļuva ''[[Riga FC]]'' [[futbolisti]], bet sezonas labākais vārtu guvējs bija [[RFS]] spēlējošais [[Darko Lemajičs]] no [[Serbija]]s, kurš guva 28 vārtus?
* ... '''[[terioloģija]]''' ir [[zooloģija]]s [[zinātne]]s nozare, kas pēta [[zīdītāji|zīdītājus]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of the Republic of China.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Ķīnas Republikas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika oficiāli pieņemts [[1928. gads|1928. gadā]] un kopš [[1949. gads|1949. gada]] tiek lietots [[Taivāna (sala)|Taivānā]], ko pēc [[Ķīnas pilsoņu karš|Ķīnas pilsoņu kara]] beigām ieņēma [[Ķīnas Republika]]s valdība, atkāpjoties no [[Kontinentālā Ķīna|kontinentālās Ķīnas]] pēc komunistu spēku uzvaras?
* ... '''[[senā baznīcslāvu valoda]]''' ieņēma centrālu vietu [[pareizticība|pareizticīgās]] un daļēji arī [[katoļu baznīca]]s [[liturģija|liturģijā]], kļūstot par baznīcas valodu daudzām [[slāvi|slāvu]] tautām un būtiski ietekmējot [[slāvu valodas|slāvu valodu]] attīstību, bet līdz mūsdienām ir saglabājusies [[baznīcslāvu valoda]]s formā pareizticīgo liturģiskajā praksē?
* ... '''[[mošošana]]''' parasti notiek dzīvās [[mūzika]]s koncertos, īpaši tādos, kuros tiek izpildīta agresīva mūzika, piemēram, [[pankroks]], [[Smagais metāls (mūzikas žanrs)|smagais metāls]] vai [[metālkors]], un tā norisinās speciālā zonā pie skatuves, ko sauc par mošpitu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Da Vinci Vitruve Luc Viatour.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Leonardo da Vinči]] slavenais [[zīmējums]] '''[[Vitrūvija cilvēks]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; atspoguļo [[senie romieši|seno romiešu]] [[arhitekts|arhitekta]] [[Vitrūvijs|Vitrūvija]] uzskatus par ideālajām [[cilvēka ķermenis|cilvēka ķermeņa]] proporcijām?
* ... '''[[kromaņonieši]]''', kas [[Eiropa|Eiropā]] parādījās pirms aptuveni 40 000 gadu, bija fiziski līdzīgi [[Cilvēks|mūsdienu cilvēkiem]] — tiem bija augsts [[pieres kauls]], izteikts [[zods]] un [[smadzenes|smadzeņu]] tilpums aptuveni 1600 cm³, kas ir līdzīgs vai pat nedaudz lielāks nekā mūsdienu cilvēkam?
* ... [[Padomju Savienība]] daļēji atklāja negadījumu, kas notika ar ''[[Sojuz (kosmosa kuģu sērija)|Sojuz]]'' sērijas pilotējamo kosmosa kuģi '''[[7K-T № 39]]''' [[1975. gads kosmonautikā|1975. gadā]], jo tas notika, gatavojoties kopīgajam ar [[ASV]] projektam ''Apollo-Sojuz'', kura lidojums notika trīs mēnešus vēlāk?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Marmaris harbor (aerial view), Muğla Province, southwest Turkey, Mediterranean.jpg|border|right|250px]]
* ... mūsdienās [[Turcija]]s dienvidrietumu pilsēta '''[[Marmarisa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no visstraujāk augošajām tūrisma pilsētām reģionā?
* ... '''[[kultūrslānis]]''', ko pēta [[Arheoloģija|arheoloģijā]], satur cilvēku darbības rezultātā radušās materiālās paliekas — [[Artefakts|artefaktus]], piemēram, būvju atliekas, pārtikas atkritumus un citus pierādījumus par cilvēku klātbūtni un darbību noteiktā vietā un laikā?
* ... līdz [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] '''[[Lendlīze]]s''' programmas beigām [[1945. gads|1945. gadā]] tās ietvaros tika sniegta [[ASV]] palīdzība vairāk nekā 50 miljardu [[ASV dolārs|dolāru]] apmērā (mūsdienu naudā pārsniedz 600 miljardus dolāru); apmēram 31 miljards dolāru tika piešķirts [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijai]], bet ap 11 miljardi — [[Padomju Savienība]]i?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:MussakasMeMelitsanesKePatates01.JPG|border|right|200px]]
* ... lai gan musaka ir tradicionāls siltais [[ēdiens]] vairākās [[Balkānu pussala|Balkānu]] un [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] tautu virtuvēs, vispazīstamākā ir [[grieķi|grieķu]] '''[[musaka]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kuras popularitāti veicināja grieķu šefpavārs Nikolaoss Celemendess, padarot to par vienu no atpazīstamākajiem grieķu virtuves simboliem?
* ... '''[[1997. gada Āzijas finansiālā krīze|1997. gada Āzijas finansiālo krīzi]]''' izraisīja pārmērīga ārvalstu parādu uzkrāšana, [[valūtas kurss|valūtas kursu]] nestabilitāte un spekulatīvi uzbrukumi reģiona [[valūta|valūtām]], īpaši [[Taizemes bats|Taizemes batam]]?
* ... likumi par '''[[seksuālās piekrišanas vecums|seksuālās piekrišanas vecumu]]''' dažādās jurisdikcijās ir ļoti atšķirīgi, lai gan lielākoties tas ir noteikts robežās no 14 līdz 18 gadiem (izņemot dažas valstis, kur tas ir no 12 vai 13 gadiem), bet daudzas [[musulmaņi|musulmaņu]] valstis un [[Vatikāns]] atļauj [[dzimumattiecības]] tikai pēc [[laulība]]s noslēgšanas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Archimedes screw.JPG|border|right|200px]]
* ... lai gan '''[[Arhimēda skrūve]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izgudrojums bieži tiek piedēvēts [[Arhimēds|Arhimēdam]], pastāv liecības, ka līdzīgas ierīces tika izmantotas [[Senā Ēģipte|Senajā Ēģiptē]] un arī [[Senā Divupe|Divupē]] jau pirms viņa dzīves laika 3. gadsimtā p.m.ē.?
* ... '''[[Grieķu Baktrijas valsts]]''', kas pastāvēja [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] no aptuveni 250. līdz 125. gadam p.m.ē., bija nozīmīgs [[senie grieķi|grieķu]] kultūras un Austrumu civilizāciju saplūsmes punkts, kalpojot par starpnieku starp [[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģiona]] un [[Dienvidāzija|Dienvidāzijas]] kultūrām?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dinkelsbuehl Kirchturm West.jpg|border|right|200px]]
* ... 14. gadsimtā [[Nīderlande|Nīderlandē]] un [[Beļģija|Beļģijā]] uzplauka jumta '''[[dakstiņi|dakstiņu]]''' ražošana, kad valdība noteica ugunsdrošu [[būvmateriāli|būvmateriālu]] izmantošanu, lai samazinātu [[ugunsgrēks|ugunsgrēku]] risku &lt;small&gt;(attēlā dakstiņu jumti [[Vācija|Vācijā]], Dinkelsbīles pilsētā)&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Maria Kalesnikava 2020-08.png|border|right|200px]]
* ... viena no [[Baltkrievijas iedzīvotāju protesti (2020—2021)|Baltkrievijas 2020. gada demokrātisko protestu]] līderēm '''[[Marija Kaļesņikava]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[2020. gads|2020. gada]] septembrī tika apcietināta, un 2021. gadā viņai piesprieda 11 gadu cietumsodu, apsūdzot par &quot;ekstrēmistisku grupu organizēšanu&quot;?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Apiaceae - Peucedanum cervaria-3.JPG|border|right|200px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[briežu rūgtdille]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir bijusi sastopama ļoti reti — vienīgā zināmā atradne [[Koknese]]s parka malā [[1965. gads Latvijā|1965. gadā]] applūdināta, izveidojot [[Pļaviņu ūdenskrātuve|Pļaviņu HES ūdenskrātuvi]]; suga ierakstīta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] nulles kategorijā?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Haliaeetus leucoryphus -Corbett National Park, Uttarakhand, India-8.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Pallasa ērglis|Pallasa ērgļa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; plašais [[izplatības areāls]] ir maldinošs, jo suga ir reta un izolēta visā tā areālā?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Turaida Burg Turaida Turm Außen.JPG|border|right|150px]]
* ... [[viduslaiku pils]] galvenais [[sargtornis]] '''[[donžons]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Turaidas pils]] donžons)&lt;/small&gt; bieži vien kalpoja arī kā dzīvojamā telpa pilskungam?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Castagnola 2022.JPG|border|right|200px]]
* ... pēc [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcijas]] apspiešanas [[Rainis]] un [[Aspazija]] emigrēja uz [[Šveice|Šveici]] un dzīvoja '''[[Kastaņola|Kastaņolā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; līdz 1920. gadam; mūsdienās šeit atrodas [[muzejs]], kas veltīts Rainim un Aspazijai?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Šakotis 3799.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Lietuva|Lietuvā]] '''[[šakotis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viens no galvenajiem [[deserti]]em [[Lieldienas|Lieldienās]] un [[Ziemassvētki|Ziemassvētkos]], kā arī citos īpašos gadījumos, piemēram, [[Kāzas|kāzās]]?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Kyrgyzstan.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Kirgizstānas karogs|Kirgizstānas karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; centrā atrodas [[saule]] ar 40 stariem, un tās centrā ir tradicionālās [[jurta]]s augšējās daļas — tundukas — attēls, skatīts no iekšpuses?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Wien NHM Venus von Willendorf.jpg|border|right|150px]]
* ... [[paleolīts|paleolīta]] sieviešu figūriņām, ko kopīgi dēvē par '''[[Paleolīta Venera|Paleolīta Venerām]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Villendorfas Venera]])&lt;/small&gt; ir uzsvērtas ķermeņa daļas, kas saistītas ar auglību un dzīvības radīšanu: [[krūts|krūtis]], [[vēders]] (bieži attēlots kā [[grūtniece]]s), kamēr [[seja]] parasti nav detalizēta, un [[rokas]] un [[kājas]] ir sekundāras vai ļoti vienkāršotas?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Mezotnes muiza.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[1798. gads Latvijā|1798. gadā]]''' pēc Šarlotes fon Līvenas pasūtījuma [[Mežotne|Mežotnē]] tika uzsākti [[Mežotnes muiža|Mežotnes pils]] būvdarbi, un līdz pat [[Pirmais pasaules karš|Pirmajam pasaules karam]] pils palika [[Līvenu dzimta]]s īpašumā &lt;small&gt;(attēlā Mežotne 19. gadsimtā)&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pteraspidomorphi.gif|border|right|200px]]
* ... '''[[pteraspīdveidīgie]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija bruņu plātnēm klāti [[Zivis|zivīm]] līdzīgi organismi, kas parādījās [[Silūrs|silūra]] beigās un nodzīvoja līdz [[Devons|devona]] beigām?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bundesarchiv Bild 183-R22014, Magda Goebbels.jpg|border|right|150px]]
* ... [[1945. gads|1945. gada]] 1. maijā, vienu dienu pēc [[Ādolfs Hitlers|Ādolfa Hitlera]] pašnāvības, [[Fīrera bunkurs|Fīrera bunkurā]] [[Berlīne|Berlīnē]] '''[[Magda Gebelsa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kopā ar vīru [[Jozefs Gebelss|Jozefu Gebelsu]] ar ārstu palīdzību nogalināja savus sešus bērnus un pēc tam abi izdarīja [[Pašnāvība|pašnāvību]]?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:100 Kip (Laos, 1957).jpg|border|right|200px]]
* ... vienu '''[[Laosas kips|Laosas kipu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; teorētiski veido 100 atti, taču šīs mazākās vienības netiek izmantotas augstās [[inflācija]]s dēļ?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:RAF M2 Stils Front.jpg|border|right|200px]]
* ... līdz [[Rīgas autobusu fabrika]]s bankrotam [[1998. gads|1998. gadā]] tika izveidoti tikai divi '''[[RAF-M2 &quot;Stils&quot;]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; prototipi, kuri pēc bankrota tika nozaudēti, bet 2011. gadā tika atrasti un izstādīti sabiedrībai?
* ... ...?
* ... ...?
[[Attēls:14feb Timma tilts 16-800x491.jpg|border|right|200px]]
* ... kājnieku [[tilts]] pāri [[Pilsētas kanāls|Pilsētas kanālam]] [[Rīga|Rīgā]], kuram pāri ved īsākais ceļš no [[Latvijas Universitāte]]s ēkas līdz [[Latvijas Nacionālā opera un balets|Nacionālās operas]] namam &lt;small&gt;(attēlā pēc atklāšanas [[1900. gads Latvijā|1900. gadā]])&lt;/small&gt;, ir nosaukts par '''[[Timma tilts|Timma tiltu]]''' gleznotāja [[Georgs Vilhelms Timms|Georga Vilhelma Timma]] vārdā?
* ... ...?
* ... ...?
[[Attēls:Coat of arms of Finland 2.svg|border|right|150px]]
* ... '''[[Somijas ģerbonis|Somijas ģerboņa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pašreizējā versija tika oficiāli pieņemta [[1978. gads|1978. gadā]], lai gan tā pamatforma saglabājusies no [[Zviedrijas karaļi|Zviedrijas karaļa]] [[Juhans III|Juhana III]] laikiem, kad tas pirmoreiz tika izmantots kā simbols [[Somija]]i [[Zviedrijas Karaliste|Zviedrijas Karalistē]]?
* ... ...?
* ... ...?
[[Attēls:...|border|right|200px]]
* ... ... &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?
[[Attēls:...|border|right|200px]]
* ... ... &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?
[[Attēls:...|border|right|200px]]
* ... ... &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?</text>
      <sha1>7j4iit55ewr0n5195fg2i0nkgcyhyvh</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>AirBaltic</title>
    <ns>0</ns>
    <id>15793</id>
    <revision>
      <id>4468312</id>
      <parentid>4456596</parentid>
      <timestamp>2026-05-14T18:16:39Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4468312</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="53186" sha1="ifz91j9e1kz6egh0l4xulaa5d8fc84y" xml:space="preserve">{{DISPLAYTITLE:''airBaltic''}}
{{Aviokompanijas infokaste
 |         aviokompanija = ''airBaltic''
 |                  logo = Airbaltic-logo.png
 |           logo izmērs = 250px
 |                attēls = airBaltic CS300 Bombardier YL-CSA (30966048910).jpg
 |         attēla izmērs = 250px
 |       attēla paraksts = ''airBaltic'' ''[[Airbus A220|Airbus A220-300]]''
 |                  IATA = BT
 |                  ICAO = BTI
 |             izsaukums = AIR BALTIC
 |              dibināta = {{dat|1995|08|28}}
 |        darbību uzsāka = {{dat|1995|10|1}}
 |     darbību pārtrauca =
 |          galvenā bāze = [[Starptautiskā lidosta &quot;Rīga&quot;]]
 |          citas bāzes = 
* [[Tallinas lidosta]]
* [[Viļņas starptautiskā lidosta]]
* [[Tamperes Pirkalas lidosta]] 
 | lojalitātes programma = ''airBaltic Club''&lt;ref&gt;[https://www.airbaltic.com/lv/par-airbaltic-club?av1=sitelink&amp;av2=G&amp;av3=club&amp;av5=lv&amp;gclsrc=aw.ds&amp;&amp;gclid=EAIaIQobChMIq9KwxYbE9wIVaI9oCR2-GwhxEAAYASABEgIE-vD_BwE Par airBaltic Club]&lt;/ref&gt; 
 | aviokompāniju alianse = 
 |                 flote = 55
 |             galamērķi = 87 (2024. gada vasaras sezona)
 |               sauklis =
 |       mātes kompānija = AS ''Air Baltic Corporation''
 |             īpašnieki = [[Latvijas Republikas Ministru kabinets|Latvijas Republikas valdība]] 80 %&lt;br /&gt;SIA ''Aircraft Leasing 1'' 20 %
 |         galvenā mītne = {{vieta|Latvija|Rīga}}
 |                vadība = [[Erno Hildēns]] (izpilddirektors){{br}}Andrejs Martinovs (padomes priekšsēdētājs)
 |                peļņa = {{gain}} €32 miljoni (2022)
 |                apgrozījums = {{gain}} €500,17 miljoni (2022)
 |            mājas lapa = {{URL|airBaltic.com}}
}}

'''''airBaltic''''' (uzņēmuma nosaukums '''AS ''Air Baltic Corporation''''') ir [[Latvija]]s nacionālā [[lidsabiedrība]]; tā bāzēta [[Rīgas Starptautiskā Lidosta|starptautiskajā lidostā &quot;Rīga&quot;]]. ''airBaltic'' ir lielākā pasažieru aviopārvadātāja Latvijā un tās bāzes kopš 2004. gada ir Lietuvā (Viļņā), un 2016. gada Igaunijā (Tallinā).&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url= http://estonianworld.com/business/airBaltic-becomes-number-one-airline-in-estonia/|title= Latvian airBaltic becomes number one airline in Estonia|accessdate=2016-05-12 |work= |publisher= estonian world|date= 2016-05-4}}&lt;/ref&gt; Uzņēmuma izpilddirektors ir [[Erno Hildēns]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/zinas/648725-atlaists-airbaltic-valdes-priekssedetajs-martins-gauss-vinam-izteikta-neuzticiba|title=Atlaists &quot;airBaltic&quot; valdes priekšsēdētājs Martins Gauss. Viņam izteikta neuzticība|publisher=Jauns.lv|accessdate={{dat|2025|4|7||bez}}}}&lt;/ref&gt; ''airBaltic'' ir hibrīda lidsabiedrība — tā apvieno tradicionālo, kā arī zemo izmaksu lidsabiedrību biznesa modeļus.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.airbaltic.com/lv/pamatinformacija-par-aviokompaniju|title=Pamatinformācija Par Aviokompāniju - airBaltic|website=www.airbaltic.com|access-date=2018-10-23|language=en}}&lt;/ref&gt; Tā ir viena no pasaules punktuālākajām lidsabiedrībām.&lt;ref name=&quot;ReferenceB&quot;&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.db.lv/zinas/papildinats-airbaltic-ir-punktualaka-lidsabiedriba-pasaule-425457|title=Papildināts - airBaltic ir punktuālākā lidsabiedrība pasaulē (aviācijas industrijas tirgus izpētes un analīzes izdevuma OAG Aviation Solutions (OAG) veidotais 2014. gada punktualitātes reitings) |work=db.lv|access-date=2018-10-23|language=lv}}&lt;/ref&gt;

Tūkstošgades pirmajā desmitgadē lidsabiedrība piedzīvoja strauju izaugsmi, kam sekoja [[Ar airBaltic saistītie skandāli|finansiālas grūtības un bankrota draudi]], kuru dēļ tā tika pārņemta valsts īpašumā. Tai izdevās atgūties un turpināt izaugsmi un paplašināšanos. 2015. gadā ''airBaltic'' veidoja aptuveni 1,5 % no Latvijas iekšzemes kopprodukta.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url= http://www.diena.lv/latvija/zinas/airBaltic-nelidos-ar-sukhoi-papildinats-18-32-14121267|title= airBaltic nelidos ar Sukhoi|accessdate=2015-12-02 |work= |publisher= [[Diena (laikraksts)|Diena]]|date= 2015-12-01}}&lt;/ref&gt; Uzņēmuma apgrozījums 2022. gadā sasniedza 500,17 miljonus eiro.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.airbaltic.com/lv/2017-gada-airbaltic-sasniedz-labakos-finansu-rezultatus|title=airBaltic 2017. gadā sasniedz visu laiku labākos darbības rezultātus|website=www.airbaltic.com|access-date=2018-10-23|language=en|archive-date=2018-06-16|archive-url=https://web.archive.org/web/20180616030425/https://www.airbaltic.com/lv/2017-gada-airbaltic-sasniedz-labakos-finansu-rezultatus}}&lt;/ref&gt;

Kopš 2025. gada augusta 88,37 % ''airBaltic'' akciju pieder Latvijas valstij, 10 % ''[[Lufthansa]]'' un 1,62 % —  [[Larss Tūsens|Larsam Tūsenam]] piederošajam SIA ''Aircraft Leasing 1''.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/29.08.2025-lidsabiedriba-lufthansa-iegust-10-airbaltic-akciju.a612244/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-bottom&amp;utm_campaign=article Lidsabiedrība «Lufthansa» iegūst 10% «airBaltic» akciju] lsm.lv 2025. gada 29. augustā&lt;/ref&gt;

== Vēsture ==
=== Dibināšana ===
[[Attēls:Air Baltic Avro RJ70 Jonsson.jpg|thumb|200px|left|airBaltic Avro RJ70 (2002)]]
Lidsabiedrība dibināta 1995. gada 28. augustā kā [[sabiedrība ar ierobežotu atbildību]] (SIA) pēc Latvijas nacionālās aviokompānijas &quot;[[Latavio]]&quot; likvidēšanas. To nodibināja Latvijas valdība kopā ar Latvijas — [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] kopuzņēmumu &quot;[[Baltic International Airlines]]&quot; un [[Skandināvijas aviolīnijas]]. Jaundibinātajā lidsabiedrībā Latvijas valstij piederēja 51% akciju, pārējo akciju īpašnieki bija ''SAS'' (28,5%), ''Baltic International USA'' (8%) un divas investīciju kompānijas — ''Swedfund International AB'' (6,2%) un ''IO Danish Investment Fund for Central and Eastern Europe'' (6,2%).&lt;ref&gt;[http://www.answers.com/topic/a-s-air-baltic-corporation A/S Air Baltic Corporation]&lt;/ref&gt; Pirmie lidojumi tika sākti tā paša gada [[1. oktobris|1. oktobrī]] ar lidmašīnu [[Saab 340]], bet 1996. gadā aviokompānija iegādājās [[Avro RJ70]].
1998. gada beigās SAS nopirka visas ''Baltic International USA'' akcijas un aktīvi iesaistījās kompānijas vadīšanā.

=== Straujas izaugsmes periods ===
1999. gadā visas ''airBaltic'' [[Saab 340]] lidmašīnas tika aizstātas ar [[Fokker 50]] lidmašīnām. Jaunu tūkstošgadi ''airBaltic'' uzsāka ar darbinieku jauno tērpu demonstrāciju un kravas nodaļas centra izveidi [[Rīgas lidosta|Rīgas lidostā]]. 2003. gadā ''airBaltic'' nopirka pirmo [[Boeing 737|Boeing 737-500]] lidmašīnu, bet nākamā gada 1. jūnijā aviokompānija uzsāka tiešos lidojumus no otrās bāzes — [[Viļņa]]s lidostas. 2005. gadā aviokompānija pārvadāja 1 037 925 pasažierus, bet 2006. gadā jau 1 425 276 pasažierus. 2006. gada rudenī aviokompānija piedāvāja pirmos divus reisus uz [[Āfrika|Āfriku]]. 2008. gada aprīlī ''airBaltic'' flotei pievienojās pirmā [[Boeing 757|Boeing 757-200]] lidmašīna, bet 2010. gada maijā ''airBaltic'' saņēma pirmo [[Bombardier Dash 8 Q400]] tipa lidmašīnu. Tika iegādātas astoņas pilnīgi jaunas lidmašīnas, veicot lielāko flotes papildināšanu kompānijas vēsturē. 
2010. gadā ''airBaltic'' sāka vasaras sezonu ar vairāk nekā 100 lidojumu maršrutiem Eiropas un Āzijas valstīs un plānoja atvērt bāzes lidostas Tallinas Lennarta Meri lidostā un Somijas ziemeļrietumu pilsētā [[Oulu]].&lt;ref&gt;[http://www.airbaltic.lv/public/42662.html ''airBaltic'' preses relīze 26.03.2010.]&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[http://www.yle.fi/uutiset/news/2010/09/air_baltic_setting_up_oulu_hub_2004336.html Air Baltic Setting up Oulu Hub]&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[http://www.airbaltic.lv/public/45199.html ''airBaltic'' preses relīze 23.09.2010.]&lt;/ref&gt;

=== Darbības rādītāju pasliktināšanās un uzņēmuma pārveide ===
[[Attēls:Air Baltic B735 YL-BBF.jpg|thumb|200px|[[Boeing 737-500]]]]

Iestājoties [[Latvijas finanšu un pārvaldes krīze (2008—2010)|2008. gada finanšu krīzei]], pasliktinājās darbības rādītāji, un lidsabiedrībai draudēja bankrots.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url= http://www.delfi.lv/bizness/uznemumi/aviacijas-arodbiedribas-airbaltic-draud-bankrots-sm-to-neapstiprina.d?id=39767017|title= Aviācijas arodbiedrības: 'airBaltic' draud bankrots; SM to neapstiprina |accessdate=2015-11-21 |work= |publisher= delfi.lv|date= 2011-07-25}}&lt;/ref&gt; Valdība atteicās glābt uzņēmumu, kamēr nebija pieejami skaidri darbības rādītāji un īpašumu tiesību struktūra.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url= http://www.delfi.lv/bizness/uznemumi/dombrovskis-airbaltic-problemas-tiks-risinatas-sekmigak-neka-parex.d?id=39787797|title= Dombrovskis: 'airBaltic' problēmas tiks risinātas sekmīgāk nekā 'Parex'|accessdate=2015-11-21 |work= |publisher= delfi.lv|date= 2011-07-26}}&lt;/ref&gt;

2011. gada 12. un 13. septembrī ''airBaltic'' bez paskaidrojumu sniegšanas uz divām dienām atcēla vairākus lidojumus, paziņojot, ka tuvākajā laikā gaidāms lidojumu skaita samazinājums.&lt;ref&gt;[http://www.diena.lv/bizness/sm-pieprasijusi-flikam-sniegt-ekonomisku-pamatotu-informaciju-par-atceltajiem-airbaltic-reisiem-13903364 SM pieprasījusi Flikam sniegt ekonomisku pamatotu informāciju par atceltajiem ''airBaltic'' reisiem. LETA, 2011. gada 14. septembrī]&lt;/ref&gt; 21. septembrī tā iesniedza tiesiskās aizsardzības procesa pieteikumu, lai Latvijas valdība kā akcionārs nevarētu bloķēt nevienu lidsabiedrības lēmumu un nevarētu mainīt uzņēmuma vadību.&lt;ref&gt;[http://www.leta.lv/lat/news/?id=1D61F0BD-2C48-4C5A-8F71-EFBBD4018E72 &quot;airBaltic&quot; prasa tiesisko aizsardzību. LETA ziņa 21.09.2011.]&lt;/ref&gt; Šo prasību tiesa atstāja bez virzības.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.db.lv/razosana/transports-logistika/airbaltic-pieteikumu-tiesa-atstaj-bez-virzibas-245202 |title=''airBaltic'' pieteikumu tiesa atstāj bez virzības.Elīna Pankovska, www.db.lv 2011. gada 22. septembris |access-date=2011. gada 22. Septembris |archiveurl=https://web.archive.org/web/20150922050628/http://www.db.lv/razosana/transports-logistika/airbaltic-pieteikumu-tiesa-atstaj-bez-virzibas-245202 |archivedate=2015. gada 22. Septembris }}&lt;/ref&gt;

2011. gada 3. oktobrī tika panākta vienošanās par ''airBaltic'' glābšanu. Tika izbeigts valstij neizdevīgais akcionāru līgums un parakstīta vienošanās par nosacījumiem ''airBaltic'' [[Pamatkapitāls|pamatkapitāla]] palielināšanai, Latvijas valstij un Baltijas Aviācijas sistēmām lidsabiedrībā ieguldot 153 miljonus eiro (107,1 miljonu latu). No amata tika atcelts vienīgais valdes loceklis [[Bertolts Fliks]].&lt;ref&gt;[http://www.financenet.lv/nozares/394387-fliks_emocionala_vestule_pazino_par_atkapsanos Fliks emocionālā vēstulē paziņo par atkāpšanos] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20111006001726/http://www.financenet.lv/nozares/394387-fliks_emocionala_vestule_pazino_par_atkapsanos |date={{dat|2011|10|06||bez}} }}, financenet.lv {{dat|2011|10|4|SK}}&lt;/ref&gt; Pēc [[Latvijas Krājbanka|Latvijas krājbankas]] finanšu skandāla Latvijas valsts uz pirmpirkuma tiesību pamata iegādājās AS &quot;Latvijas Krājbanka&quot; ieķīlātās SIA &quot;Baltijas Aviācijas sistēmas&quot; piederošās 47,2 % ''airBaltic'' kapitāldaļas, kļūstot par 99,8 % ''airBaltic'' akciju īpašnieku.&lt;ref&gt;[http://www.nozare.lv/business/top/1BEF911C-1C5A-4865-B7D4-196FDB31B588/ SM pārņem &quot;''airBaltic''&quot; privātā akcionāra kapitāldaļas. nozare.lv 2011. gada 30. novembrī]&lt;/ref&gt;

[[Attēls:AlekS BAE 2.jpg|thumb|200px|[[Bombardier Q400 NextGen]]]]
[[Attēls:YL-CSA (31924493906).jpg|thumb|200px|[[Airbus A220|Airbus A220-300]]]]
2012. gada martā Latvijas valdība izskatīja lidsabiedrības iesniegto biznesa plānu, kas paredzēja līdz 2016. gadam veikt budžeta konsolidāciju par 330 miljoniem latu. Saskaņā ar šo biznesa plānu ''airBaltic'' sākotnēji plānoja nomainīt novecojušo reaktīvo lidmašīnu floti pret jaunām ''Boeing'' vai ''Airbus'' lidmašīnām,&lt;ref&gt;[http://nra.lv/ekonomika/latvija/67537-airBaltic-lidz-2016-gadam-veiks-konsolidaciju-par-330-miljoniem-latu.htm &quot;airBaltic&quot; līdz 2016. gadam veiks konsolidāciju par 330 miljoniem latu. LETA 2012. gada 6. martā]&lt;/ref&gt; bet vēlāk izšķīrās par labu ''Bombardier''. 2015. gada februārī lidsabiedrība paziņoja, ka jauno lidmašīnu ''[[Airbus A220|Bombardier CS300]]'' piegāde atlikta no 2015. gada beigām uz 2016. gada septembri.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title = 'airBaltic' pasūtīto lidmašīnu piegāde no 'Bombardier' kavēsies |publisher = [[Delfi (portāls)|Delfi]] |date = 2015.03.12. |accessdate = 2015.03.24 |url = http://www.delfi.lv/bizness/transports-logistika/airbaltic-pasutito-lidmasinu-piegade-no-bombardier-kavesies.d?id=45684022}}&lt;/ref&gt;

2015. gada septembrī [[Latvijas Republikas Satiksmes ministrija|Satiksmes ministrija]] nolēma izlīgt ar bijušajiem īpašniekiem, tiem samaksājot 9 miljonus eiro.&lt;ref&gt;http://www.diena.lv/latvija/zinas/neka-personiga-valsts-slegs-izligumu-airbaltic-akciju-lieta-ar-skeli-saistiti-uznemeji-sanems-9-milj-14113285&lt;/ref&gt;

2015. gada otrajā pusē notika plašas diskusijas par finanšu investora piesaisti uzņēmumam, lai lidsabiedrība varētu iegādāties jaunas lidmašīnas. Novembrī Latvijas valdība nolēmuma pieņemt vācu investora Ralfa Dītera Montāga-Girmesa finanšu investīciju piedāvājumu, kā arī veikt 80 miljonu eiro ieguldījumu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url= http://www.lsm.lv/lv/raksts/ekonomika/zinas/airbaltic-darijumam-saeima-nav-plasa-atbalsta.a156294/|title= «airBaltic» darījumam Saeimā nav plaša atbalsta|accessdate=2015-11-24 |work= |publisher= lsm.lv|date= 2015-11-23}}&lt;/ref&gt; 3. decembrī ieguldījumu un ''airBaltic'' kapitalizāciju apstiprināja Saeima.&lt;ref name=&quot;TVNET 2016.05.02&quot; /&gt; 2016. gada februārī Latvijas valdība un Montāgs-Girmess parakstīja līgumu par 20 % akciju pārdošanu par 52 miljoniem eiro.&lt;ref name=&quot;lsm.lv&quot;/&gt;

Pēc pamatkapitāla palielināšanas līdz 256,473 miljoniem eiro kopš 2016. gada Latvijas valstij piederēja aptuveni 80 % ''airBaltic'' akciju, bet 20 % akciju piederēja uzņēmumam SIA ''Aircraft Leasing 1''.
2016. gada 30. novembrī ''airBaltic'' saņēma pirmo ''[[Bombardier CS300]]'' lidmašīnu.
2017. gada 6. aprīlī par pastarpinātu mazākuma akcionāru kļuva Dānijas uzņēmējs [[Larss Tūsens]], kurš no Montāga-Girmesa pārņēma SIA ''Aircraft Leasing 1''.&lt;ref name=&quot;db 2017.04.07&quot; /&gt;
Uzņēmuma biznesa plānā ''Horizon 2021'' bija iekļauta papildu kapitāla piesaiste 50 miljonu eiro apmērā, lai pilnībā nodrošinātu lidmašīnu flotes nomaiņas finansējumu, kā arī turpinātu uzlabot lidsabiedrības kapitāla struktūru. Latvijas valdība uzstādīja mērķi atrast ''airBaltic'' stratēģisko investoru.&lt;ref&gt;[http://www.delfi.lv/bizness/transports-logistika/sm-izskata-piedavajumus-airbaltic-investora-piesaiste-apsver-pilnigu-aviokompanijas-privatizaciju.d?id=49365993 SM izskata piedāvājumus 'airBaltic' investora piesaistē; apsver pilnīgu aviokompānijas privatizāciju] LETA, 2017. gada 23. oktobrī&lt;/ref&gt;

=== COVID-19 pandēmija un Ukrainas karš ===
[[COVID-19 pandēmija]]s laikā ''airBaltic'' veica vienīgi Baltijas valstu iedzīvotāju repatriācijas lidojumus un paziņoja, ka 2020. gada vasaras sezonā atliks lidojumu uzsākšanu jaunajos maršrutos, kā arī no 2020. gada 15. aprīļa līdz 31. oktobrim atcels aptuveni 50 % plānoto lidojumu. 
Pēc ārkārtas stāvokļa atcelšanas ''airBaltic'' plāno atsākt regulāros lidojumus populārākajos maršrutos ar samazinātu lidmašīnu skaitu, ar katru nākamo nedēļu izmantojot aizvien vairāk lidmašīnu.&lt;ref&gt;[https://www.airbaltic.com/lv/airbaltic-turpina-samazinat-reisu-skaitu-gaidamajos-menesos airBaltic turpina samazināt reisu skaitu gaidāmajos mēnešos] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200812192206/https://www.airbaltic.com/lv/airbaltic-turpina-samazinat-reisu-skaitu-gaidamajos-menesos |date={{dat|2020|08|12||bez}} }} airbaltic.com 03.04.2020.&lt;/ref&gt;
23. aprīlī ''airBaltic'' padome apstiprināja jaunu uzņēmuma biznesa plānu, kas paredzēja samazināt lidmašīnu floti nākamajiem gadiem, sākotnēji atsākot lidojumus ar 22 ''Airbus A220-300'' lidmašīnām ar samazinātu sēdvietu skaitu 2020. un 2021. gadā, vienlaikus paredzot atgriešanos pie izaugsmes ar 50 ''Airbus A220-300'' lidmašīnām līdz 2023. gada beigām un atliekot papildu 30 ''Airbus A220-300'' lidmašīnu pasūtīšanu.&lt;ref&gt;[https://skaties.lv/zinas/latvija/airbaltic-14-maija-veiks-papildu-lidojumu-no-frankfurtes/ “airBaltic” 14. maijā veiks papildu lidojumu no Frankfurtes] LETA 2020. gada 9. maijā&lt;/ref&gt;

18. maijā ''airBaltic'' atsāka starptautiskos pasažieru lidojumus uz Viļņu, Tallinu, Oslo un Frankfurti,&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/atbraucejiem-lidosta-un-osta-covid-19-testus-vairs-neveiks.a360234/ Atbraucējiem lidostā un ostā Covid-19 testus vairs neveiks] lsm.lv 2020. gada 18. maijā&lt;/ref&gt; tad uz Amsterdamu, Helsinkiem, Minheni, Berlīni un Hamburgu, jūnijā arī uz Vīni, Diseldorfu, Parīzi un Kopenhāgenu, kā arī vairākus tiešos lidojumus no Tallinas un Viļņas lidostām.
No 15. jūnija līdz 7. jūlijam ''airBaltic'' atsāka lidojumus no Rīgas uz Dubrovnikas, Rijekas, Splitas, Barselonas, Nicas, Larnakas, Romas, Katānijas un Milānas lidostām.&lt;ref&gt;[https://travelfree.lv/airbaltic-uzsaks-lidojumus-uz-popularakajiem-vasaras-galamerkiem-agrak-neka-planots/ AIRBALTIC UZSĀKS LIDOJUMUS UZ POPULĀRĀKAJIEM VASARAS GALAMĒRĶIEM AGRĀK, NEKĀ PLĀNOTS] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200625144032/https://travelfree.lv/airbaltic-uzsaks-lidojumus-uz-popularakajiem-vasaras-galamerkiem-agrak-neka-planots/ |date={{dat|2020|06|25||bez}} }} travelfree.lv 2020. gada 5. jūnijā&lt;/ref&gt;
Lai sniegtu atbalstu COVID-19 pandēmijas izraisītās krīzes pārvarēšanai, 2020. gada 4. augustā ''airBaltic'' pamatkapitāls tika palielināts līdz 506 473 000 eiro, no Latvijas valsts budžeta iemaksājot 250 miljonus eiro, tādējādi valsts līdzdalība lidsabiedrībā palielinājās no 80,05 % līdz 91 %.&lt;ref name=&quot;db 2020.08.05&quot; /&gt;
Latvijas Ministru kabinets 2021. gada 17. augustā piešķīra 90 miljonu eiro ''airBaltic'' pamatkapitāla palielināšanai. Pārējai investīcijas daļai 45 miljonu eiro Eiropas Komisijas apstiprinājums tika saņemts 21. decembrī.&lt;ref name=&quot;db 2021.12.22&quot; /&gt;

Pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas 2022. gada iebrukuma Ukrainā]] 2022. gada 24. februārī ''airBaltic'' paziņoja, ka sakarā ar gaisa telpas slēgšanu civilajai aviācijai atcēla visus lidojumus uz un no Ukrainas,&lt;ref&gt;[https://www.airbaltic.com/ru/airbaltic-aptur-visus-lidojumus-uz-ukrainu airBaltic aptur visus lidojumus uz Ukrainu] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20220503200523/https://www.airbaltic.com/ru/airbaltic-aptur-visus-lidojumus-uz-ukrainu |date={{dat|2022|05|03||bez}} }} 24.02.2022&lt;/ref&gt; bet 26. februārī uz un no Krievijas.&lt;ref&gt;[https://www.airbaltic.com/lv/airbaltic-aptur-lidojumus-uz-krieviju airBaltic aptur lidojumus uz Krieviju] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20220503200524/https://www.airbaltic.com/lv/airbaltic-aptur-lidojumus-uz-krieviju |date={{dat|2022|05|03||bez}} }} 26.02.2022&lt;/ref&gt;
Ņemot vērā kara izraisītos gaisa telpas ierobežojumus, ''airBaltic'' nolēma 2022. gada vasaras sezonā neveikt lidojumus no Rīgas uz Baku un Erevānu.&lt;ref&gt;[https://www.airbaltic.com/lv/airbaltic-sovasar-piedavas-lidojumus-92-marsrutos airBaltic šovasar piedāvās lidojumus 92 maršrutos] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20220503200526/https://www.airbaltic.com/lv/airbaltic-sovasar-piedavas-lidojumus-92-marsrutos |date={{dat|2022|05|03||bez}} }} 22.03.2022&lt;/ref&gt;
Sākot no 2022. gada 1. maija, ''airBaltic'' no ''Ukraine International Airlines'' iznomāja vienu ''Boeing 737-900ER'' lidmašīnu ar apkalpi, kas sāka lidojumus ''airBaltic'' maršrutu tīklā.&lt;ref&gt;[https://www.airbaltic.com/lv/airbaltic-iznoma-vienu-ukraine-international-airlines-lidmasinu airBaltic iznomā vienu Ukraine International Airlines lidmašīnu] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20220503200525/https://www.airbaltic.com/lv/airbaltic-iznoma-vienu-ukraine-international-airlines-lidmasinu |date={{dat|2022|05|03||bez}} }} 30.04.2022&lt;/ref&gt;

2022. gada 1. maijā ''airBaltic'' atvēra jaunu bāzi [[Tamperes Pirkalas lidosta|Tamperes Pirkalas lidostā]], kur bez esošā galamērķa Rīgas lidsabiedrība varēja piedāvāt lidojumus uz jauniem galamērķiem: [[Kopenhāgena|Kopenhāgenu]], [[Frankfurte pie Mainas|Frankfurti]], [[Minhene|Minheni]], [[Oslo]], kā arī vasaras periodā uz [[Malaga|Malagu]] un [[Roda|Rodu]].&lt;ref name=&quot;db 2022.05.02&quot; /&gt;

=== Dzinēju problēmas ===
2019. gada nogalē Kanādas un Eiropas aviācijas drošības regulatori ziņoja, ka &quot;Airbus 220-300&quot; lidmašīnas, lidojot lielā augstumā, nevar izmantot visu dzinēja jaudu. 2023. gadā ASV uzņēmums &quot;Pratt&amp;Whitney&quot; paziņoja, ka atsauc vairāk nekā 1000 dzinēju, lai pārbaudītu mikroskopiskās plaisas. 2023. gada septembrī uzņēmums izplatīja vēl vienu paziņojumu, kas skāra arī &quot;GTF&quot; dzinēju floti, kurā ietilpst &quot;airBaltic&quot; izmantotie &quot;A220-300&quot; lidaparāti. Ražotājs dzinējus atsauca, jo pastāvēja bažas, ka to ražošanas procesā izmantotais metāla pulveris var veicināt atsevišķu elementu koroziju un plaisāšanu. Laika posmā no 2023. gada līdz 2026. gadam uzņēmums plānoja atsaukt līdz pat 700 dzinējiem, ietekmējot līdz 350 &quot;GTF&quot; dzinēju flotes lidmašīnām.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/04.01.2025-lsm-skaidro-kas-ir-uznemums-kura-del-airbaltic-vasara-atcels-4500-reisus.a582366/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=theme&amp;utm_campaign=theme LSM skaidro: Kas ir uzņēmums, kura dēļ «airBaltic» vasarā atcels 4500 reisus?] lsm.lv 2025. gada 4. janvārī&lt;/ref&gt;

2025. gada janvāra sākumā kļuva zināms, ka lidsabiedrība ''airBaltic'' 2025. gada vasaras sezonā atcels kopumā 4670 lidojumus saistībā ar neplānoti ilgāku lidmašīnu dzinēju apkopi. Līdztekus ''airBaltic'' paplašināja nākamo trīs gadu sadarbību ar Vācijas lidsabiedrību ''Lufthansa Group'', iznomājot uzņēmumam savas lidmašīnas kopā ar apkalpi.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/02.01.2025-airbaltic-vasara-atcels-4670-lidojumus-lidmasinu-dzineju-apkopes-kavesanas-del.a582066/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-bottom&amp;utm_campaign=article «airBaltic» vasarā atcels 4670 lidojumus lidmašīnu dzinēju apkopes kavēšanās dēļ] 2025. gada 2. janvārī&lt;/ref&gt;

=== Pārveides plāns par publisku akciju sabiedrību ===
2024. gada 30. augustā Latvijas valdība nolēma mainīt lidsabiedrības ''airBaltic'' statusu, pārveidojot to par publisku akciju sabiedrību un veicot akciju sākotnējo publisko piedāvājumu (''initial public offering'', IPO) jeb iziešanu [[birža|biržā]]. Latvijas valsts līdzdalību aviokompānijā plānoja samazināt līdz 25% plus vienai akcijai, tādējādi saglabājot [[veto]] tiesības. Savukārt ''airBaltic'' vadība, gatavojoties IPO, nolēma visu A (akcijas nominālvērtība desmit eiro), B (trīs eiro), C (viens eiro) un D (0,1 eiro) kategoriju akciju nominālvērtību pielīdzināt desmit centiem, līdz ar to uzņēmuma pamatkapitālu samazinot no 596,473 līdz 25,179 miljoniem eiro.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/02.09.2024-airbaltic-pamatkapitalu-samazinas-par-571-miljonu-eiro.a567213/ «airBaltic» pamatkapitālu samazinās par 571 miljonu eiro] lsm.lv 2024. gada 2. septembrī&lt;/ref&gt;
Biznesa ziņu aģentūra &quot;Bloomberg&quot; ziņoja, ka aviokompānija ''[[Lufthansa]]'' apsver iespēju iegādāties Latvijas nacionālās aviokompānijas &quot;airBaltic&quot; akcijas pirms lidsabiedrības plānotā akciju sākotnējā publiskā piedāvājuma.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/10.09.2024-medijs-vacijas-aviokompanija-lufthansa-apsver-iespeju-pirkt-airbaltic-akcijas.a568244/ Medijs: Vācijas aviokompānija «Lufthansa» apsver iespēju pirkt «airBaltic» akcijas] lsm.lv 2024. gada 10. septembrī&lt;/ref&gt;
2024. gada novembrī kļuva zināms, ka ''airBaltic'' deviņos mēnešos līdz septembrim strādājis ar teju 50 miljonu eiro zaudējumiem, kaut apgrozījums palielinājies par 12,7 %. Tādēļ akciju sākotnējais publiskais piedāvājums tika pārlikts uz vēlāku laiku.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/14.11.2024-airbaltic-koncerns-devinos-menesos-stradajis-ar-zaudejumiem.a576528/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-bottom&amp;utm_campaign=article «airBaltic» koncerns deviņos mēnešos strādājis ar zaudējumiem] lsm.lv 2024. gada 14. novembrī&lt;/ref&gt;

2025. gada 28. janvārī Ministru kabinets nolēma par stratēģiskā investora piesaisti ''airBaltic'', bet 29. janvārī parakstīja stratēģiskā investora līgumu ar ''Lufthansa'' grupu, kas paredz investīcijas 14 miljonu eiro apmērā un dod tai 10 % līdzdalību.&lt;ref name=&quot;Lufthansa&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/29.01.2025-paraksta-vienosanos-ar-airbaltic-strategisko-investoru-ta-bus-lufthansa-silina-jarekinas-ar-valsts-ieguldijumiem-nakotne.a585724/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=theme&amp;utm_campaign=theme Paraksta vienošanos ar «airBaltic» stratēģisko investoru – tā būs «Lufthansa». Siliņa: jārēķinās ar valsts ieguldījumiem nākotnē] lsm.lv 2025. gada 29. janvārī&lt;/ref&gt; Vēlāk, pēc ''airBaltic'' iziešanas biržā, &quot;Lufthansa&quot; grupas līdzdalības lielumu noteiktu potenciālā IPO tirgus cena. Darījuma pabeigšanu plānoja pēc konkurences uzraudzības institūciju izvērtējuma 2025. gada otrajā ceturksnī.&lt;ref name=&quot;Lufthansa&quot;/&gt;
11. februārī ''airBaltic'' akcionāru sapulcē pieņēma lēmumu samazināt uzņēmuma pamatkapitālu par 571 miljonu eiro. Par uzņēmuma pagaidu padomes locekļiem iecēla  uzņēmuma &quot;''INVL Asset Management''&quot; valdes priekšsēdētāju Andreju Martinovu un uzņēmuma &quot;''Swedavia AB''&quot; padomes locekli Larsu Midlandu, padomē darbu turpināja mazākuma akcionārs Larss Tūsens.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/11.02.2025-airbaltic-iecel-pagaidu-padomes-loceklus-un-samazina-pamatkapitalu-par-571-miljonu.a587369/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=popular «airBaltic» ieceļ pagaidu padomes locekļus un samazina pamatkapitālu par 571 miljonu] lsm.lv 2025. gada 11. februārī&lt;/ref&gt;

2025. gada 19. augustā ''airBaltic'' padome par uzņēmuma izpilddirektoru uz 3 gadiem iecēla bijušo ''SAS Scandinavian Airlines'' izpildviceprezidentu un grupas finanšu direktoru, Somijas pilsoni Erno Hildēnu (''Erno Hildén'');&lt;ref&gt;[https://company.airbaltic.com/lv/preses-telpa?press=2025/airbaltic-iecel-jaunu-izpilddirektoru airBaltic ieceļ jaunu izpilddirektoru] company.airbaltic.com 2025. gada 19. augustā&lt;/ref&gt; viņš amata pienākumus sāka pildīt 1. decembrī, nomainot izpilddirektora pienākumu izpildītāju Paulu Cālīti.
19. augustā Ministru Kabinets nolēma ''airBaltic'' ieguldīt 14 miljonus eiro pirms potenciālā akciju sākotnējā publiskā piedāvājuma.
21. augustā ''[[Lufthansa]]'' kļuva par ''airBaltic'' stratēģisko investoru ar kopējo investīciju apjomu 28 miljoniem eiro. Līdz ar to lidasbiedrības īpašanieku sadalījums kļuva šāds: Latvijas valsts (88,37 %), ''Lufthansa'' (10 %) un SIA ''Aircraft Leasing 1'' (1,62 %).
''AirBaltic'' padomi paplašināja līdz pieciem locekļiemː Ruta Amtmane, Aleksandrs Feierzengers, Andrejs Martinovs, Jurģis Sedlenieks un Larss Tūsens.&lt;ref&gt;[https://company.airbaltic.com/lv/preses-telpa?press=2025/lufthansa-group-nosledz-ieguldijumu-airbaltic-kopa-ar-latvijas-valsti Lufthansa Group noslēdz ieguldījumu airBaltic kopā ar Latvijas valsti] company.airbaltic.com 2025. gada 21. augustā&lt;/ref&gt;
2025. gada pirmajos 9 mēnešos uzņēmums pēc pārtraukuma pirmoreiz strādāja ar nelielu peļņu šajā gada periodā.&lt;ref&gt;[https://www.leta.lv/home/important/27F38A58-C619-4E3D-8B75-FC3DF9194755/ LETA. &quot;airBaltic&quot; koncerns deviņos mēnešos strādājis ar 4,25 miljonu eiro peļņu]{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;

2026. gada martā ''airBaltic'' paziņoja, ka aptur iespējamo akciju sākotnējo publisko piedāvājumu (IPO), ja 2026. gadā nebūs pieejams jauns ārējais finansējums, ''airBaltic'' vadība vērsīsies pie pašreizējiem akcionāriem, lai saņemtu papildu finansējumu.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/11.03.2026-airbaltic-apturejusi-ipo-procesu-un-neuzskata-to-par-potencialu-kapitala-avotu-2026-gada.a638470/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-bottom&amp;utm_campaign=article «airBaltic» apturējusi IPO procesu un neuzskata to par potenciālu kapitāla avotu 2026. gadā] lsm.lv 11.03.2026&lt;/ref&gt;

[[Irānas karš (2026)|Irānas kara]] laikā valdība vērsās Saeimā ar priekšlikumu apstiprināt 30 miljonu eiro īstermiņa aizdevumu ''airBaltic'' ar atmaksas termiņu līdz 31. augustam, tomēr 2025. gada pārskats atklāja, ka uzņēmuma pašu kapitāls bija negatīvs – mīnus 183 miljoni eiro, īstermiņa saistības par 344 miljoniem eiro pārsniedza aktīvus, bet naudas līdzekļi veidoja tikai 28,2 miljonus eiro, no kuriem lielākā daļa bija ierobežoti obligāciju apkalpošanai.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/10.04.2026-ekonomists-volskis-finansiali-airbaltic-atrodas-loti-ievainojama-situacija.a642375/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=svarigi Ekonomists Voļskis: Finansiāli «airBaltic» atrodas ļoti ievainojamā situācijā] lsm.lv 10.04.2026&lt;/ref&gt;

== Inovācijas un rekordi ==
=== Inovācijas ===
* 2023. gadā ''airBaltic'' visus lidaparātus aprīkoja ar ''SpaceX'' interneta pieslēguma sistēmu ''Starlink'', kas ļauj pasažieriem izmantot bezmaksas internetu lidojumu laikā.
* 2017. gada maijā ''airBaltic'' kļuva par vienu no pirmajām aviokompānijām Eiropā, kas sākusi izmantot ''[[Facebook]]'' dinamiskās ceļojumu reklāmas (''Facebook Dynamic Ads for Travel (DAT)'').&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.airbaltic.com/lv/airbaltic-sak-izmantot-jaunu-facebook-inovaciju|title=airBaltic sāk izmantot jaunu Facebook inovāciju|website=www.airbaltic.com|access-date=2018-10-25|language=en|archive-date=2020-08-11|archive-url=https://web.archive.org/web/20200811042601/https://www.airbaltic.com/lv/airbaltic-sak-izmantot-jaunu-facebook-inovaciju}}&lt;/ref&gt;
* 2016. gada 14. decembrī ''airBaltic'' kļuva par pirmo aviokompāniju pasaulē, kas veic komerciālos lidojumus ar [[Airbus A220|Airbus A220-300]] (toreiz CS300) lidmašīnām.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.airbaltic.com/lv/pasaule-pirmais-cs300-lidojums|title=airBaltic – pasaulē pirmais CS300 lidojums {{!}} airBaltic|website=www.airbaltic.com|access-date=2018-10-25|language=en|archive-date=2016-12-20|archive-url=https://web.archive.org/web/20161220204723/https://www.airbaltic.com/lv/pasaule-pirmais-cs300-lidojums}}&lt;/ref&gt;
*2014. gada 22. jūlijā ''airBaltic'' kļuva par pirmo aviokompāniju pasaulē, kas sāka pieņemt ''[[Bitcoin]]'' kā aviobiļešu iegādes maksāšanas līdzekli.&lt;ref&gt;[https://twitter.com/airBaltic/status/491546645923131392 airBaltic paziņo par Bitcoin atbalstu]&lt;/ref&gt;
* 2013. gadā airBaltic kļuva par pirmo aviokompāniju pasaulē, kas pasažieriem piedāvā pilnībā personalizēt maltītes, ieviešot inovatīvu ēdiena pasūtīšanas sistēmu, kas ļauj ceļotājiem pašiem komplektēt savu maltīti. Pasažieri pēc rezervāciju veikšanas internetā var izvēlēties savu maltīti lidojumam no vairāk nekā 70 dažādām iespējām.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.airbaltic.com/airbaltic-laus-celotajiem-personalizet-edienu-uz-virtualas-paplates|title=airBaltic ļaus ceļotājiem personalizēt ēdienu uz virtuālas paplātes|website=www.airbaltic.com|access-date=2018-10-25|language=en|archive-date=2017-01-06|archive-url=https://web.archive.org/web/20170106183641/https://www.airbaltic.com/airbaltic-laus-celotajiem-personalizet-edienu-uz-virtualas-paplates}}&lt;/ref&gt;

=== Rekordi ===
* 2017. gada 21. jūlijā ''airBaltic'' ar savu tikko saņemto 6. [[Airbus A220|Airbus A220-300]] (reģ. nr. YL-CSF) uzstādīja pasaules rekordu, sagatavojot to pirmajam komerciālajam lidojumam vien 50 minūšu laikā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.airbaltic.com/lv/airbaltic-ar-sesto-cs300-lidaparatu-uzstada-pasaules-rekordu|title=airBaltic ar sesto CS300 lidaparātu uzstāda pasaules rekordu|website=www.airbaltic.com|access-date=2018-10-25|language=en|archive-date=2020-08-11|archive-url=https://web.archive.org/web/20200811052833/https://www.airbaltic.com/lv/airbaltic-ar-sesto-cs300-lidaparatu-uzstada-pasaules-rekordu}}&lt;/ref&gt;
* ''airBaltic'' pieder garākais [[Airbus A220|Airbus A220-300]] lidojums (Rīga-Dubaja), kas ilgst 6 stundas un 50 minūtes. Lidojums no Rīgas uz [[Tenerife|Tenerifi]] ilgst apmēram 6 stundas un 40 minūtes.

== Lidojumu galamērķi ==
{{pamatraksts|airBaltic lidojumu galamērķi}}

Līdz 2011. gadam ''airBaltic'' tiešo lidojumu skaits pieauga, sasniedzot 72 tiešos lidojumus no Rīgas (daži no tiem bija sezonāli), 13 no Viļņas, 7 no Tallinas. Pēc kompānijas vadības maiņas lidojumu skaitu stipri reducēja un pārtrauca gandrīz visus lidojumus no Viļņas un Tallinas lidostām. 2014. gadā ''airBaltic'' atjaunoja pa vienam tiešajam reisam no Tallinas un Viļņas uz kādu no Rietumeiropas galvaspilsētām un 2015. gada februārī paziņoja par pirmā reisa, kas savieno divus galamērķus ārpus Baltijas, atvēršanu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.db.lv/tirdznieciba/pakalpojumi/airbaltic-uzsaks-tiesos-lidojumus-starp-galamerkiem-kuri-ir-arpus-baltijas-426945 |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2015|02|12||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20150212031250/http://www.db.lv/tirdznieciba/pakalpojumi/airbaltic-uzsaks-tiesos-lidojumus-starp-galamerkiem-kuri-ir-arpus-baltijas-426945 |archivedate={{dat|2015|02|12||bez}} }}&lt;/ref&gt; 2017. gadā, saņemot jaunās Bombardier CS300 lidmašīnas, ''airBaltic'' atklāja 11 jaunus galamērķus. Tika palielināts reisu skaits arī no Tallinas un Viļņas.

Vienīgas reģionālais maršruts, kurā ''airBaltic'' izpildīja lidojumus, bija Rīga-[[Starptautiskā lidosta &quot;Liepāja&quot;|Liepāja]], kas bija arī īsākais šīs aviokompānijas reiss. Lidojumus uz Liepāju zemā pieprasījuma dēļ atcēla 2020. gadā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.airbaltic.com/lv/airbaltic-uz-laiku-partrauc-lidojumus-uz-liepaju |title=airBaltic. airBaltic uz laiku pārtrauc lidojumus uz Liepāju |access-date={{dat|2022|02|06||bez}} |archive-date={{dat|2022|02|06||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20220206234933/https://www.airbaltic.com/lv/airbaltic-uz-laiku-partrauc-lidojumus-uz-liepaju }}&lt;/ref&gt; Visi pārējie ''airBaltic'' lidojumi ir starptautiski.

2024. gadā ''airBaltic'' piedāvāja lidojumus uz vairāk nekā 130 galamērķiem no Rīgas, Tallinas, Viļņas, [[Tampere]]s un sezonāli no [[Grankanārija]]s. 2024. gadā tā savos maršrutos veica 47 000 lidojumu un pārvadāja 5,2 miljonus pasažieru, bet ieskaitot lidsabiedrības lidmašīnu nomas darījumu lidojumus citu aviokompāniju maršrutos, tā kopumā veica 73 300 lidojumu un pārvadāja 8,3 miljonus pasažieru.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/15.01.2025-airbaltic-parvadato-pasazieru-skaits-pern-pieaudzis-par-13.a583771/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=theme&amp;utm_campaign=theme «airBaltic» pārvadāto pasažieru skaits pērn pieaudzis par 13%] lsm.lv 2025. gada 15. janvārī&lt;/ref&gt;

=== Koda koplietošanas līgumi ===
[[Koda koplietošana]] ir vairāku lidsabiedrību reisa koda pievienošana vienam un tam pašam lidojumam. Savienotos lidojumos, kur pirmo lidojuma segmentu izpilda ''airBaltic'', bet otro — sadarbības partneris — pirmajam (retāk otrajam) segmentam mēdz pievienot gan ''airBaltic'', gan partnera kodu. Papildus tiešajiem lidojumiem ''airBaltic'' sadarbībā ar partneriem piedāvā savienotos lidojumus uz galamērķiem visā pasaulē. Ne visi savienotie lidojumi koplieto reisa kodus.

2024. gada nogalē ''airBaltic'' bija koda koplietošanas līgumi ar šādām aviokompānijām:&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.airbaltic.com/lv/lido-ar-airbaltic/sadarbibas-partneri|title=Sadarbības partneri {{!}} airBaltic|website=www.airbaltic.com|access-date=2025-01-05|language=lv}}&lt;/ref&gt;

{{Col-begin|width=65%}}
{{Col-3}}
* [[Aegean Airlines]] &lt;small&gt;([[Star Alliance]])&lt;/small&gt;
* [[Air Canada]] &lt;small&gt;([[Star Alliance]])&lt;/small&gt;
* [[Air France]] &lt;small&gt;([[SkyTeam]])&lt;/small&gt;
* [[Air Serbia]] &lt;small&gt;([[Etihad Airways Partners]])&lt;/small&gt;
* [[Azerbaijan Airlines]] 
* [[Austrian Airlines]] &lt;small&gt;([[Star Alliance]])&lt;/small&gt;
* [[Bulgaria Air]]
* [[British Airways]] &lt;small&gt;([[Oneworld]])&lt;/small&gt;
* [[Brussels Airlines]] &lt;small&gt;([[Star Alliance]])&lt;/small&gt;
* [[Delta Air Lines]] &lt;small&gt;([[SkyTeam]])&lt;/small&gt;
* [[Etihad Airways]]
* [[Icelandair]]
* [[Iberia]] &lt;small&gt;([[Oneworld]])&lt;/small&gt;
* [[ITA Airways]] &lt;small&gt;([[SkyTeam]])&lt;/small&gt;
* [[KLM]] &lt;small&gt;([[SkyTeam]])&lt;/small&gt;
* [[Lufthansa]] &lt;small&gt;([[Star Alliance]])&lt;/small&gt;
* [[KM Malta Airlines]]
* [[Polijas aviolīnijas LOT|LOT Polish Airlines]] &lt;small&gt;([[Star Alliance]])&lt;/small&gt;
* [[Scandinavian Airlines]] (SAS) &lt;small&gt;([[SkyTeam]])&lt;/small&gt;
* [[Swiss]] &lt;small&gt;([[Star Alliance]])&lt;/small&gt;
* [[TAP Air Portugal]] &lt;small&gt;([[Star Alliance]])&lt;/small&gt;
* [[TAROM]] &lt;small&gt;([[SkyTeam]])&lt;/small&gt;
* [[Uzbekistan Airways]]{{Col-end}}

== Flote ==

=== Pašreizējā flote ===
{| class=&quot;toccolours&quot; border=&quot;1&quot; cellpadding=&quot;3&quot; style=&quot;border-collapse:collapse; text-align:center&quot;
|+'''''airBaltic'' pašreizējā gaisa flote'''&lt;ref&gt;[https://www.airbaltic.com/lv/gaisa-flote Gaisa flote], airbaltic.lv&lt;/ref&gt;
|- bgcolor=&quot;#cdda32&quot;
!Lidmašīnas tips
!Attēls
!Sāka izmantot
!Izmanto
!Pasūtītas
!Sēdvietas
!Piezīmes
|-
|[[Airbus A220|Airbus A220-300]]&lt;br /&gt;{{nobr|(agrāk Bombardier CS300)}}
|[[Attēls:airBaltic CS300 Bombardier YL-CSA (31298816746).jpg|150px]]
|2016. gadā
|55&lt;ref name=&quot;airBaltic-fleet-size&quot;&gt;{{ziņu atsauce |title=airBaltic Receives Its Fourth Airbus A220-300 Delivery of 2026 |url=https://company.airbaltic.com/en/newsroom?press=2026/airbaltic-receives-its-fourth-airbus-a220-300-delivery-of-2026 |access-date=13 April 2026 |date=8 April 2026 |archive-date={{dat|2026|04|13||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20260413175352/https://company.airbaltic.com/en/newsroom?press=2026/airbaltic-receives-its-fourth-airbus-a220-300-delivery-of-2026 |dead-url=no |language=en }}&lt;/ref&gt;
|44&lt;ref name=&quot;airBaltic-2025-results&quot;/&gt;
|148/149&lt;ref name=&quot;airBaltic-fleet-seats&quot;&gt;{{ziņu atsauce |title=airBaltic fleet Airbus A220-300 |url=https://company.airbaltic.com/en/fleet |access-date=16 April 2026 |archive-date=16 April 2026 |archive-url=https://web.archive.org/web/20260416124847/https://company.airbaltic.com/en/fleet |website=airbaltic.com}}&lt;/ref&gt;
|align=left|airBaltic ir paziņojis par plāniem palielināt savu floti līdz 99 lidmašīnām līdz 2032. gadam.&lt;ref name=&quot;airBaltic-2025-results&quot;/&gt;
'''YL-CSL''' un '''YL-ABN''' nokrāsotas Latvijas karoga krāsās.&lt;br /&gt;'''YL-CSJ''' nokrāsota Igaunijas karoga krāsās.&lt;br /&gt;'''YL-CSK''' nokrāsota Lietuvas karoga krāsās.
|}

2012. gada 20. decembrī ''airBaltic'' paziņoja, ka ir noslēgusi līgumu ar [[Kanāda]]s ''[[Bombardier Commercial Aircraft]]'' kompāniju par desmit jaunu [[Airbus A220|Airbus A220-300]] (toreiz ''Bombardier CS300'') lidmašīnu iegādi un ir nodrošinātas arī pirkuma tiesības uz vēl desmit tādām lidmašīnām. Pirmās ''CSeries'' lidmašīnas tika saņemtas 2016. gada pēdējā ceturksnī un pakāpeniski ''airBaltic'' pāriet tikai uz ''Airbus'' lidmašīnām.
2018. gada 28. maijā tika paziņots par vēl 30 ''Airbus A220-300'' pasūtījumu.

''airBaltic'' [[Bombardier CS300|Airbus A220-300]] lidaparātos izmanto ''[[Pratt &amp; Whitney]] PW1521G'' dzinējus, kas nodrošina par 15% zemākas lietošanas izmaksas un par 20% zemāku degvielas patēriņu. [[Airbus A220|Airbus A220-300]] ir videi draudzīgākais komerciālais lidaparāts pasaulē (savā klasē) - tas izdala par 20% mazāk [[Oglekļa dioksīds|CO&lt;sub&gt;2&lt;/sub&gt;]] emisijas un par 50% mazāk [[NOx]] emisijas nekā citi pašreiz ražošanā esošie lidaparāti (vidēji). Tā ir arī savā klasē klusākā pasažieru lidmašīna - tās trokšņu līmenis ir apmēram tik mazs cik mazajām reģionālajām turbopropelleru lidmašīnām. Pat braukšana pa šoseju rada lielāku troksni. Tas ir arī pirmais lidaparāts pasaulē, kura dzīves cikla ietekmes uz vidi deklarācija ir pilnīgi caurspīdīga.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://a220.airbaltic.com/lv/environment/more-about-green-achievements/|title=airBaltic Airbus A220-300|last=www.airbaltic.com|first=airBaltic /|website=airBaltic Airbus A220-300|access-date=2018-10-24|language=lv}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[http://www.airbaltic.lv/public/51386.html airBaltic paraksta līgumu par līdz 20 CSeries lidmašīnu iegādi] ''airBaltic'' preses relīze 2012. gada 20. decembrī&lt;/ref&gt;

2018. gada septembrī ''airBaltic'' rīkoja vārdu došanas konkursu - internetā varēja balsot par to, kādu pilsētu vārdos nosaukt 14 [[Airbus A220|Airbus A220-300]] lidmašīnas. Konkursā uzvarēja [[Cēsis]], kam sekoja [[Alūksne]], [[Valmiera]], [[Kuldīga]], [[Smiltene]], [[Ogre]], [[Līvāni]], [[Bauska]], [[Gulbene]], [[Rīga]], [[Jelgava]], [[Liepāja]], [[Jūrmala]] un [[Sigulda]].&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://www.delfi.lv/bizness/transports-logistika/airbaltic-lidmasinu-kristibu-konkursa-uzvar-cesis.d?id=50416551|title='airBaltic' lidmašīnu 'kristību' konkursā uzvar Cēsis|work=DELFI|access-date=2018-10-23|date=2018-09-21|last=DELFI|language=lv}}&lt;/ref&gt;

2018. gada 9. novembrī ''airBaltic'' Latvijai pasniedza dāvanu simtgadē - Latvijas karoga krāsās nokrāsotu [[Airbus A220|Airbus A220-300]] lidmašīnu (reģ. nr. YL-CSL). Svinīgajā lidmašīnas prezentēšanas pasākumā piedalījās arī Latvijas valsts prezidents [[Raimonds Vējonis]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.airbaltic.com/lv/airbaltic-pasniedz-ipasu-davanu-latvijai-simtgade|title=airBaltic pasniedz īpašu dāvanu Latvijai simtgadē|website=www.airbaltic.com|access-date=2018-11-09|language=en|archive-date=2020-08-11|archive-url=https://web.archive.org/web/20200811052807/https://www.airbaltic.com/lv/airbaltic-pasniedz-ipasu-davanu-latvijai-simtgade}}&lt;/ref&gt; 2023. gadā par godu 40. saņemtajai lidmašīnai un gaidāmajiem Latviešu Dziesmu un Deju svētkiem ''airBaltic'' izveidoja otro Airbus A220-300 lidmašīnu Latvijas karoga krāsās.

=== Vēsturiskā flote ===
{| class=&quot;toccolours&quot; border=&quot;1&quot; cellpadding=&quot;3&quot; style=&quot;border-collapse:collapse;text-align:center&quot;
|+'''''airBaltic'' vēsturiskā gaisa flote&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.airbaltic.com/lv/uznemuma-vesture|title=Uzņēmuma vēsture – Par mums {{!}} airBaltic|website=www.airbaltic.com|access-date=2018-10-23|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.planespotters.net/airline/Air-Baltic|title=airBaltic Fleet Details and History|website=www.planespotters.net|access-date=2018-10-23|language=en}}&lt;/ref&gt;'''&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.airbaltic.com/lv/bottom_menu/press-room/press_releases/2017/airbaltic-celebrates-22-years-in-the-air|title=airBaltic svin 22 gadu jubileju|website=www.airbaltic.com|access-date=2018-10-24|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.airbaltic.com/lv/bottom_menu/press-room/press_releases/2008/airbaltic-papildina-floti-ar-lielako-lidmasinu-baltijas-regiona|title=airBaltic papildina floti ar lielāko lidmašīnu Baltijas reģionā|website=www.airbaltic.com|access-date=2018-10-24|language=en}}&lt;/ref&gt;
|- bgcolor=&quot;#cdda32&quot;
!Lidmašīnas tips
!Kopā
!Tika izmantota
!Piezīmes
|-
|align=left|[[Saab 340]]
|1
|1995—1999
|align=left|Aizvietota ar [[Fokker 50]]
|-
|align=left|[[British Aerospace 146-200]]
|1
|1995—1996
|align=left|Īrēta 3 mēnešus
|-
|align=left|[[Avro RJ70]]
|3
|1996—2005
|align=left|Aizvietotas ar [[Boeing 737-500]].
|-
|align=left|[[Fokker 50]]
|9
|1998—2011
|align=left|Aizvietotas ar [[Bombardier Q400 NextGen|Bombardier Q400]].
|-
|align=left|[[Boeing 737-500]]
|10&lt;!-- Vēlams apstiprināt informācijas patiesumu, pievienojot atsevišķu atsauci - neesmu atradis oficiālu informāciju. --&gt;
|2003—2019
|align=left|Aizvietotas ar Airbus [[Airbus A220|Airbus A220-300]] 
|-
|align=left|[[Boeing 737|Boeing 737-300]]
|6&lt;!-- Vēlams apstiprināt informācijas patiesumu, pievienojot atsevišķu atsauci, neesmu atradis oficiālu informāciju. --&gt;
|2007—2020&lt;!-- Vēlams apstiprināt informācijas patiesumu, pievienojot atsevišķu atsauci, neesmu atradis oficiālu informāciju. --&gt;
|align=left|Aizvietotas ar Airbus [[Airbus A220|Airbus A220-300]]
|-
|align=left|[[Boeing 757-200]]
|2
|2008—2014
|align=left|
|-
|align=left|[[Bombardier Dash 8|Bombardier Q400 Next Gen]]
|12
|2010—2023
|align=left|Aizvietotas ar Airbus [[Airbus A220|Airbus A220-300]]
|-
|align=left|[[Bombardier CRJ-900NG]]
|1
|2023
|align=left|Īrēta no [[Xfly]] uz vasaras sezonu
|-
| align=left|[[Airbus A320|Airbus A319-100]]
|2
|2013—2014
2023
| align=left|Īrēta no [[Czech Airlines]] 3 mēnešus
Īrēta no [[Carpatair]] uz vasaras sezonu.
|-
|align=left|[[Airbus A320-232]]
|2
|2023
|Īrēta no [[Danish Air Transport]] un [[Cyprus Airways]] uz vasaras sezonu
|}

== Apbalvojumi ==

* Aviācijas industrijas tirgus izpētes un analīzes izdevuma &quot;OAG Aviation Solutions&quot; analītiķi atzinuši ''airBaltic'' par 2014., 2015. un 2017. gada punktuālāko aviosabiedrību pasaulē - vairāk kā 90% ''airBaltic'' lidojumu savā galamērķī ierodas ar ne vairāk kā 15 minūšu nokavēšanos. 2016. gadā ''airBaltic'' ierindojās trešajā vietā,&lt;ref name=&quot;ReferenceB&quot; /&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.airbaltic.com/lv/airbaltic-atzita-par-punktualako-aviokompaniju-pasaule|title=airBaltic atzīta par punktuālāko aviokompāniju pasaulē {{!}} airBaltic|website=www.airbaltic.com|access-date=2018-10-23|language=en|archive-date=2020-08-11|archive-url=https://web.archive.org/web/20200811052826/https://www.airbaltic.com/lv/airbaltic-atzita-par-punktualako-aviokompaniju-pasaule}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.tvnet.lv/4577655/airbaltic-atzita-par-treso-punktualako-aviosabiedribu-pasaule|title=«airBaltic» atzīta par trešo punktuālāko aviosabiedrību pasaulē|work=TVNET|access-date=2018-10-23|language=lv}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://skaties.lv/zinas/latvija/sabiedriba/airbaltic-atkal-pasaule-punktualako-lidsabiedribu-saraksta-augsgala/|title=“airBaltic” atkal pasaulē punktuālāko lidsabiedrību saraksta augšgalā|work=skaties.lv|access-date=2018-10-23|language=lv}}&lt;/ref&gt; savukārt 2018. gadā ieņēma otro vietu.&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |title=Latvijas «airBaltic» iekļuvusi  punktuālāko aviokompāniju desmitniekā |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/latvijas-airbaltic-iekluvusi-punktualako-aviokompaniju-desmitnieka.a305123/ |accessdate={{dat|2019|1|10||bez}} |publisher=[[lsm.lv]] |date={{dat|2019|1|5||bez}}}}&lt;/ref&gt;
* 2018. gadā ''airBaltic'' saņēma [[ATW]] Tirgus līdera balvu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.airbaltic.com/lv/bottom_menu/press-room/press_releases/2018/airbaltic-receives-the-market-leader-award-by-atw|title=airBaltic saņem ATW Tirgus līdera balvu|website=www.airbaltic.com|access-date=2018-10-23|language=en}}&lt;/ref&gt;
* Interneta personāla atlases uzņēmums ''[[CV-online Latvia]]'' no 2011. līdz 2017. gadam katru gadu ir nosaukuši ''airBaltic'' par Latvijā labāko darba devēju transporta un loģistikas sektorā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cv.lv/content/index.php?id=1083&amp;gr=1|title=TOP darba devēji {{!}} CV-Online - darba piedāvājumi, vakances, CV, personāla atlase|website=www.cv.lv|access-date=2018-10-23|archive-date=2019-10-25|archive-url=https://web.archive.org/web/20191025043111/http://www.cv.lv/content/index.php?id=1083&amp;gr=1}} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20191025043111/http://www.cv.lv/content/index.php?id=1083&amp;gr=1 |date=2019-10-25 }}&lt;/ref&gt;
* ''airBaltic'' izpelnījusies arī godu kā ļoti inovatīva aviosabiedrība, ko apliecina, piemēram, 2017. gadā saņemtā CAPA gada reģionālās aviosabiedrības balva.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.airbaltic.com/lv/bottom_menu/press-room/press_releases/2017/airbaltic---the-regional-airline-of-the-year---receives-award-by-capa|title=airBaltic saņem CAPA gada reģionālās lidsabiedrības apbalvojumu|website=www.airbaltic.com|access-date=2018-10-23|language=en}}&lt;/ref&gt;

== Meitasuzņēmumi un zīmoli==
Daļa no ''airBaltic'' uzņēmējdarbības tiek veikta ar meitasuzņēmumu starpniecību. &quot;[[airBaltic Training|''airBaltic'' Training&quot;]] nodrošina apkalpes sagatavošanu, un nodrošina šo pakalpojumu citām aviosabiedrībām. Vairāki ar aviosatiksmi tieši nesaistīti uzņēmējdarbības zīmoli, piemēram, &quot;''airBaltic''Travel.com&quot;, &quot;[[Baltic Taxi]]&quot;, &quot;BalticHotels&quot;, &quot;BalticMiles&quot; ir daļa no uzņēmuma aktīviem, kas [[Bertolts Fliks|Bertolda Flika]] darbības laikā īslaicīgi tika ieķīlāti.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url= http://www.ir.lv:889/2011/2/23/fliks-piedavajis-valstij-atpirkt-airbaltic-zimolus |title= Fliks piedāvājis valstij atpirkt ''airBaltic'' zīmolus |accessdate= 2015-11-08 |work=  |publisher= ir.lv |date= 2011-01-23 }}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;

== Incidenti ==
{{pamatraksts|airBaltic incidenti}}
''airBaltic'' tiek uzskatīta par ļoti drošu aviokompāniju.{{nepieciešama atsauce}} Šīs aviosabiedrības notikušajos nedaudzajos nopietnajos incidentos nav gājis bojā neviens cilvēks un kopumā 25 gadu laikā &lt;!-- no apmēram 70 miljoniem apkalpoto pasažieriem --&gt; tikai 3 guvuši traumas.

== Attēlu galerija ==
&lt;center&gt;&lt;gallery widths=&quot;100&quot; heights=&quot;80&quot; perrow=&quot;6&quot;&gt;
Attēls:AirBaltic Boeing 737-500 turbine.jpg|[[Boeing 737|Boeing 737-500]] dzinējs
Attēls:Air-baltic-tallinn.jpg|[[Fokker 50]] (iepriekšējā livrejā) [[Tallinas lidosta|Tallinas lidostā]]
Attēls:Air Baltic Fokker F-50 (YL-BAT).jpg|[[Fokker 50]] (reģ. nr. YL-BAT)
Attēls:AirBaltic plane at Riga airport.jpg|[[Boeing 737|Boeing 737-300]] [[Starptautiskā lidosta &quot;Rīga&quot;|starptautiskajā lidostā &quot;Rīga&quot;]]
Attēls:YL-CSB CS300 airBaltic ARN.jpg|[[Airbus A220|Airbus A220-300]] [[Stokholmas Ārlandas lidosta|Stokholmas Ārlandas lidostā]]
Attēls:AirBaltic Boeing 757-200 at RIX.jpg|[[Boeing 757|Boeing 757-200]] [[Starptautiskā lidosta &quot;Rīga&quot;|starptautiskajā lidostā &quot;Rīga&quot;]]
Attēls:Dash 8Q-400 airBaltic YL-BAY.jpg|[[Bombardier Dash 8|Bombardier Dash 8 Q400 NextGen]]
&lt;/gallery&gt;&lt;/center&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces|colwidth=30em|refs=
&lt;ref name=&quot;TVNET 2016.05.02&quot;&gt;[http://financenet.tvnet.lv/zinas/606878-pabeigta_airbaltic_akciju_kapitala_palielinasana_lidz_2565_miljoniem Pabeigta «airBaltic» akciju kapitāla palielināšana līdz € 256,5 miljoniem] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160504050230/http://financenet.tvnet.lv/zinas/606878-pabeigta_airbaltic_akciju_kapitala_palielinasana_lidz_2565_miljoniem |date={{dat|2016|05|04||bez}} }} TVNET, 2016. gada 2. maijā&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;lsm.lv&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url= http://www.lsm.lv/lv/raksts/latvija/zinas/airbaltic-jaunais-investors-un-sm-valsts-sekretars-apmierinati-ar-gausa-darbu.a167532/|title= «airBaltic» jaunais investors un SM valsts sekretārs apmierināti ar Gausa darbu|accessdate=2016-02-08 |work= |publisher= [[lsm.lv]]|date= 2016-02-04}}&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;db 2017.04.07&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.db.lv/ekonomika/transports-un-logistika/danijas-uznemejs-tusens-ieguvis-20-proc-airBaltic-kapitaldalu-461860?utm_campaign=article_title&amp;utm_source=startpage_hot&amp;utm_medium=articlename|title= Dānijas uzņēmējs Tūsens ieguvis 20% airBaltic kapitāldaļu|accessdate= 2017-04-08|last= Atlāce-Bistere|first= Zane|coauthors= |date= 2017-04-07|work= |publisher= }}&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;db 2020.08.05&quot;&gt;[https://www.db.lv/zinas/airbaltic-pamatkapitals-palielinats-lidz-506473-miljoniem-eiro-497916 airBaltic pamatkapitāls palielināts līdz 506,473 miljoniem eiro] LETA, 05.08.2020&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;db 2021.12.22&quot;&gt;[https://www.db.lv/zinas/ek-apstiprina-airbaltic-pamatkapitala-palielinasanu-par-45-miljoniem-eiro-505661 EK apstiprina airBaltic pamatkapitāla palielināšanu par 45 miljoniem eiro] Db.lv, 22.12.2021&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;db 2022.05.02&quot;&gt;[https://www.db.lv/zinas/airbaltic-atver-bazi-tampere-507470 airBaltic atver bāzi Tamperē] Db.lv, 02.05.2022&lt;/ref&gt;
}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
* [https://www.airbaltic.lv ''airBaltic'' mājaslapa]
* [https://airbalticcard.com/lv ''airBaltic''cardMobile mājaslapa]
* [https://www.irir.lv/2011/9/6/nacionala-aviosabiedriba-airbaltic Nacionālā aviosabiedrība “airBaltic” — ir.lv Dzīvie šķirkļi]

== Skatīt arī ==
* [[Ar airBaltic saistītie skandāli|Ar ''airBaltic'' saistītie skandāli]]

{{Latvija avio}}
{{Latvijas uzņēmumi ar lielāko apgrozījumu}}
{{Latvijas vērtīgākie uzņēmumi}}

[[Kategorija:AirBaltic| ]]
[[Kategorija:Latvijas zīmoli]]</text>
      <sha1>ifz91j9e1kz6egh0l4xulaa5d8fc84y</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Gulbenes &quot;Buki&quot;</title>
    <ns>0</ns>
    <id>17768</id>
    <revision>
      <id>4468187</id>
      <parentid>4379789</parentid>
      <timestamp>2026-05-14T13:25:12Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>~2026-29105-46</username>
        <id>145396</id>
      </contributor>
      <comment>/* Nacionālā basketbola līga (agrāk LBL2) */</comment>
      <origin>4468187</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5775" sha1="erj53poogr59c4jrrvim9gqx1r1p04b" xml:space="preserve">{{Basketbola komanda
| text_color  = white
| bg_color    = #32612D
| team        = Gulbenes Buki
| logo        =
| logosize    = 
| city        = {{vieta|Latvija|Gulbene}}
| league      = [[Nacionālā basketbola līga]]
| conference  = 
| division    = 
| founded     = 1997
| arena       = Gulbenes sporta centrs
| colors      = Balta un zaļa
| coach       = {{flaga|Latvija}} [[Raimonds Gabrāns]]
| president   = Gatis Rikveilis
| menedžeris  = Reinis Rikveilis
| media       = [https://www.gulbenesbuki.com/ gulbenesbuki.com]
| affiliates  = 
&lt;!---Frančīzes vēsture---&gt;
| name1       = Gulbenes &quot;Buki&quot;
| dates1      = 1997.—2000.
| name2       = Gulbenes &quot;Bumerangs/ASK&quot;
| dates2      = 2000.—2008.
| name3       = Gulbenes &quot;ASK/Buki&quot;
| dates3      = 2008.—2010.
| name4       = Gulbenes Buki/BJSS
| dates4      = 2010.—pašlaik
&lt;!---Uzvarētāji---&gt;
| LBL         = 0
| BBL         = 0
}}

'''Gulbenes &quot;Buki'''&quot; ir [[Latvija]]s [[basketbols|basketbola]] klubs no [[Gulbene]]s, kas dibināts 1997. gadā. Šobrīd spēlē [[Nacionālā basketbola līga|Nacionālajā basketbola līgā]] (pēc spēka otrais līmenis Latvijas basketbolā). Agrāk komanda bijusi pazīstama arī ar nosaukumu '''&quot;Bumerangs/ASK&quot;''' un '''&quot;ASK/Buki&quot;'''. Gulbenes komanda ir trīskārtēja [[Latvijas Basketbola līga]]s (LBL) bronzas medaļas ieguvēja, kā arī uzvarējusi LBL 2. divīzijas turnīrā 2019. gadā.

== Vēsture ==
2005. un 2006. gadā komanda piedalījās [[Baltijas Basketbola līga]]s čempionātā, taču kopš 2006.—2007. gada sezonas spēlē tikai Latvijas Basketbola līgā. Pēdējās sezonas &quot;Gulbenes Buki&quot; spēlē LBL 2. divīzijā. 2017.—2018. gada sezonā &quot;Buki&quot; izcīnīja 2. divīzijas bronzas godalgas, bet 2018.—2019. gada sezonā kļuva par 2. divīzijas čempioniem. Kopš 2020. gada uz LBL 2. divīzijas bāzes izveidoja [[Nacionālā basketbola līga|Nacionālo basketbola līgu]] un Gulbenes komanda ir tās dalībniece.

Kopš 2021. gada kluba galvenais treneris ir bijušais tā saspēles vadītājs [[Raimonds Gabrāns]], kurš stājās cita bijušā &quot;Buku&quot; spēlētāja [[Artūrs Brūniņš|Artūra Brūniņa]] vietā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/basketbols/lbl/26072021-gulbenes_buku_galvena_trenera_grozus_parn|title=&quot;Gulbenes Buku&quot; galvenā trenera grožus pārņem Raimonds Gabrāns|website=Sportacentrs.com|access-date=2023-03-02|date=2021-07-26|language=lv}}&lt;/ref&gt; Galvenā trenera asistents ir vēl viens vietējā basketbola audzēknis [[Pāvels Veselovs]].

2022.—2023. gada sezonas regulārajā čempionātā Gulbenes &quot;Buki&quot; uzvarēja Austrumu grupā, kļūstot par pirmo komandu Nacionālās basketbola līgas vēsturē, kas visu regulāro sezonu aizvadījusi bez zaudējumiem. Sezonas noslēgumā Gulbenes komanda 2 spēlēs izcīnīja bronzas medaļas pret RSU, kas bija pirmā reize, kad komanda iekļūst starp medaļniekiem kopš spēlē [[Nacionālā basketbola līga|Nacionālajā basketbola līgā]] (2019. gadā tā kļuva par čempioniem, kad turnīrs vēl bija LBL 2. divīzija).

Par bronzas medaļas ieguvējiem Gulbenes &quot;Buki&quot; kļuva arī nākamajā — 2023.—2024. gada sezonā, kad 3 spēļu finālsērijā tika pārspēta RSU vienība.

Gulbenes &quot;Bukiem&quot; kopš 2023.—2024. gada sezonas ir arī &quot;fārmklubs&quot; Gulbenes &quot;Buki Juniors&quot;, kurā spēlē talantīgākie Gulbenes basketbola audzēkņi un šī komanda veidota ar mērķi sniegt jauniešiem agrāku pieredzi pieaugušo basketbolā un audzēt savu pieredzi, kā arī meistarību. Junioru komandā spēlē Aizdevums.lv Reģionālajā basketbola līgā.

&quot;Bukiem&quot; ir kluba himna, kuru sarakstījis [[Mārtiņš Freimanis]] un izpilda grupa &quot;[[Putnu balle]]&quot;.&lt;ref&gt;[https://www.youtube.com/watch?v=08Rc_TRAMJk BK &quot;Gulbenes buki&quot; himna youtube].&lt;/ref&gt;

== Izcīnītās vietas ==

=== [[Latvijas Basketbola līga]] ===
* 1998 — 6.
* '''1999 — 3.'''
* 2000 — 4.
* '''2001 — 3.'''
* '''2002 — 3.'''
* 2003 — 5.
* 2004 — 6.
* 2005 — 5.
* 2006 — 4.
* [[LBL 2006/2007|2007]] — 6.
* [[LBL 2007/2008|2008]] — 7.
* [[LBL 2008/2009|2009]] — 9.

=== [[LBL 2. divīzija]] ===
* 2010 — 8.
* '''2011 — 3.'''
* 2012 — 15.
* 2013 — 13.
* 2014 — 19.
* 2015 — 6. (izstājās 1/4 finālā)
* 2016 — 14.
* 2017 — 12. (izstājās 1/8 finālā)
* '''2018 — 3.'''
* '''2019 — 1.'''

=== [[Nacionālā basketbola līga]] (agrāk LBL2) ===
* 2020 — Nenoslēgta sezona ([[Covid-19]])
* 2021 — Atcelta sezona ([[Covid-19]])
* 2022 — 4.
* '''2023''' '''— 3.'''
* '''2024''' '''— 3.'''
* '''2025''' '''— 3.'''
* '''2026''' '''— 2.'''

=== [[Baltijas Basketbola līga]] ===
* 2005 — 12.
* 2006 — 16.
* [[BBL 2007/2008|2008]] — 21.

== Komandas sastāvs 2025/26. gada sezonā&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://nbl.basket.lv/turnira-komandas/|title=Turnīra komandas|last=Caballero.lv|website=NBL|access-date=2022-11-01|language=lv}}&lt;/ref&gt; ==
: ''Pēdējoreiz atjaunots 2025. gada 17.decembrī''
{| class=&quot;sortable&quot;
|-
|3
|{{flaga|Latvija}}
|Ervīns Ivanovs
|-
|5
|{{flaga|Latvija}}
|Jānis Kaufmanis
|-
|11
|{{flaga|Latvija}}
|Ralfs Aleksandrovs
|-
|12
|{{flaga|Latvija}}
|Kristers Ķikusts
|-
|17
|{{flaga|Latvija}}
|Ingars Aizpurs
|-
|21
|{{flaga|Latvija}}
|Rihards Bērziņš
|-
|22
|{{flaga|Latvija}}
|Jānis Engers
|-
|23
|{{flaga|Latvija}}
|Matīss Lācis
|-
|24
|{{flaga|Latvija}}
|Edgars Kaufmanis
|-
|25
|{{flaga|Latvija}}
|Sandis Bēts
|-
|33
|{{flaga|Ukraina}}
|Bohdan Tolmachov
|-
|
|{{flaga|Latvija}}
|[[Raimonds Gabrāns]] — Galvenais treneris
|-
|
|{{flaga|Latvija}}
|Oskars Vīksna — Trenera asistents
|}

== Atsauces ==
{{atsauces}}


{{LBL}}

[[Kategorija:BBL klubi]]
[[Kategorija:Latvijas basketbola klubi]]
[[Kategorija:LBL klubi]]</text>
      <sha1>erj53poogr59c4jrrvim9gqx1r1p04b</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4468385</id>
      <parentid>4468187</parentid>
      <timestamp>2026-05-15T03:22:08Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <comment>atj.</comment>
      <origin>4468385</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6034" sha1="tn6lmuz4x7tf8j8vpve92qj2w2009ea" xml:space="preserve">{{Basketbola komanda
| text_color  = white
| bg_color    = #32612D
| team        = Gulbenes Buki
| logo        =
| logosize    = 
| city        = {{vieta|Latvija|Gulbene}}
| league      = [[Nacionālā basketbola līga]]
| conference  = 
| division    = 
| founded     = 1997
| arena       = Gulbenes sporta centrs
| colors      = Balta un zaļa
| coach       = {{flaga|Latvija}} [[Raimonds Gabrāns]]
| president   = Gatis Rikveilis
| menedžeris  = Reinis Rikveilis
| media       = [https://www.gulbenesbuki.com/ gulbenesbuki.com]
| affiliates  = 
&lt;!---Frančīzes vēsture---&gt;
| name1       = Gulbenes &quot;Buki&quot;
| dates1      = 1997.—2000.
| name2       = Gulbenes &quot;Bumerangs/ASK&quot;
| dates2      = 2000.—2008.
| name3       = Gulbenes &quot;ASK/Buki&quot;
| dates3      = 2008.—2010.
| name4       = Gulbenes Buki/BJSS
| dates4      = 2010.—pašlaik
&lt;!---Uzvarētāji---&gt;
| LBL         = 0
| BBL         = 0
}}

'''Gulbenes &quot;Buki'''&quot; ir [[Latvija]]s [[basketbols|basketbola]] klubs no [[Gulbene]]s, kas dibināts 1997. gadā. Šobrīd spēlē [[Nacionālā basketbola līga|Nacionālajā basketbola līgā]] (pēc spēka otrais līmenis Latvijas basketbolā). Agrāk komanda bijusi pazīstama arī ar nosaukumu '''&quot;Bumerangs/ASK&quot;''' un '''&quot;ASK/Buki&quot;'''. Gulbenes komanda ir trīskārtēja [[Latvijas Basketbola līga]]s (LBL) bronzas medaļas ieguvēja, kā arī uzvarējusi LBL 2. divīzijas turnīrā 2019. gadā.

== Vēsture ==
2005. un 2006. gadā komanda piedalījās [[Baltijas Basketbola līga]]s čempionātā, taču kopš 2006.—2007. gada sezonas spēlē tikai Latvijas Basketbola līgā. Pēdējās sezonas &quot;Gulbenes Buki&quot; spēlē LBL 2. divīzijā. 2017.—2018. gada sezonā &quot;Buki&quot; izcīnīja 2. divīzijas bronzas godalgas, bet 2018.—2019. gada sezonā kļuva par 2. divīzijas čempioniem. Kopš 2020. gada uz LBL 2. divīzijas bāzes izveidoja [[Nacionālā basketbola līga|Nacionālo basketbola līgu]] un Gulbenes komanda ir tās dalībniece.

Kopš 2021. gada kluba galvenais treneris ir bijušais tā saspēles vadītājs [[Raimonds Gabrāns]], kurš stājās cita bijušā &quot;Buku&quot; spēlētāja [[Artūrs Brūniņš|Artūra Brūniņa]] vietā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/basketbols/lbl/26072021-gulbenes_buku_galvena_trenera_grozus_parn|title=&quot;Gulbenes Buku&quot; galvenā trenera grožus pārņem Raimonds Gabrāns|website=Sportacentrs.com|access-date=2023-03-02|date=2021-07-26|language=lv}}&lt;/ref&gt; Galvenā trenera asistents ir vēl viens vietējā basketbola audzēknis [[Pāvels Veselovs]].

2022.—2023. gada sezonas regulārajā čempionātā Gulbenes &quot;Buki&quot; uzvarēja Austrumu grupā, kļūstot par pirmo komandu Nacionālās basketbola līgas vēsturē, kas visu regulāro sezonu aizvadījusi bez zaudējumiem. Sezonas noslēgumā Gulbenes komanda 2 spēlēs izcīnīja bronzas medaļas pret RSU, kas bija pirmā reize, kad komanda iekļūst starp medaļniekiem kopš spēlē [[Nacionālā basketbola līga|Nacionālajā basketbola līgā]] (2019. gadā tā kļuva par čempioniem, kad turnīrs vēl bija LBL 2. divīzija). Par bronzas medaļas ieguvējiem Gulbenes &quot;Buki&quot; kļuva arī nākamajā — 2023.—2024. gada sezonā, kad 3 spēļu sērijā tika pārspēta [[RSU (vīriešu basketbola klubs)|RSU]] vienība. Pēc vēl viena bronzas 2025. gadā, Gulbenes komandai 2026. gadā izdevās iekļūt finālā, un finālsērijā komanda izcīnīja sudraba medaļas, piekāpjoties čempioniem [[RSU/VEF]].

Gulbenes &quot;Bukiem&quot; kopš 2023.—2024. gada sezonas ir arī &quot;fārmklubs&quot; '''Gulbenes &quot;Buki Juniors&quot;''', kurā spēlē talantīgākie Gulbenes basketbola audzēkņi un šī komanda veidota ar mērķi sniegt jauniešiem agrāku pieredzi pieaugušo basketbolā un audzēt savu pieredzi, kā arī meistarību. Junioru komandā spēlē [[Reģionālā basketbola līga|Aizdevums.lv Reģionālajā basketbola līgā]].

&quot;Bukiem&quot; ir kluba himna, kuru sarakstījis [[Mārtiņš Freimanis]] un izpilda grupa &quot;[[Putnu balle]]&quot;.&lt;ref&gt;[https://www.youtube.com/watch?v=08Rc_TRAMJk BK &quot;Gulbenes buki&quot; himna youtube].&lt;/ref&gt;

== Izcīnītās vietas ==

=== [[Latvijas Basketbola līga]] ===
* 1998 — 6.
* '''1999 — 3.'''
* 2000 — 4.
* '''2001 — 3.'''
* '''2002 — 3.'''
* 2003 — 5.
* 2004 — 6.
* 2005 — 5.
* 2006 — 4.
* [[LBL 2006/2007|2007]] — 6.
* [[LBL 2007/2008|2008]] — 7.
* [[LBL 2008/2009|2009]] — 9.

=== [[LBL 2. divīzija]] ===
* 2010 — 8.
* '''2011 — 3.'''
* 2012 — 15.
* 2013 — 13.
* 2014 — 19.
* 2015 — 6. (izstājās 1/4 finālā)
* 2016 — 14.
* 2017 — 12. (izstājās 1/8 finālā)
* '''2018 — 3.'''
* '''2019 — 1.'''

=== [[Nacionālā basketbola līga]] (agrāk LBL2) ===
* 2020 — Nenoslēgta sezona ([[Covid-19]])
* 2021 — Atcelta sezona ([[Covid-19]])
* 2022 — 4.
* '''2023''' '''— 3.'''
* '''2024''' '''— 3.'''
* '''2025''' '''— 3.'''
* '''2026''' '''— 2.'''

=== [[Baltijas Basketbola līga]] ===
* 2005 — 12.
* 2006 — 16.
* [[BBL 2007/2008|2008]] — 21.

== Komandas sastāvs 2025/26. gada sezonā&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://nbl.basket.lv/turnira-komandas/|title=Turnīra komandas|last=Caballero.lv|website=NBL|access-date=2022-11-01|language=lv}}&lt;/ref&gt; ==
: ''Pēdējoreiz atjaunots 2025. gada 17.decembrī''
{| class=&quot;sortable&quot;
|-
|3
|{{flaga|Latvija}}
|Ervīns Ivanovs
|-
|5
|{{flaga|Latvija}}
|Jānis Kaufmanis
|-
|11
|{{flaga|Latvija}}
|Ralfs Aleksandrovs
|-
|12
|{{flaga|Latvija}}
|Kristers Ķikusts
|-
|17
|{{flaga|Latvija}}
|Ingars Aizpurs
|-
|21
|{{flaga|Latvija}}
|Rihards Bērziņš
|-
|22
|{{flaga|Latvija}}
|Jānis Engers
|-
|23
|{{flaga|Latvija}}
|Matīss Lācis
|-
|24
|{{flaga|Latvija}}
|Edgars Kaufmanis
|-
|25
|{{flaga|Latvija}}
|Sandis Bēts
|-
|33
|{{flaga|Ukraina}}
|Bohdan Tolmachov
|-
|
|{{flaga|Latvija}}
|[[Raimonds Gabrāns]] — Galvenais treneris
|-
|
|{{flaga|Latvija}}
|Oskars Vīksna — Trenera asistents
|}

== Atsauces ==
{{atsauces}}


{{LBL}}

[[Kategorija:BBL klubi]]
[[Kategorija:Latvijas basketbola klubi]]
[[Kategorija:LBL klubi]]</text>
      <sha1>tn6lmuz4x7tf8j8vpve92qj2w2009ea</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Nitra</title>
    <ns>0</ns>
    <id>18400</id>
    <revision>
      <id>4468456</id>
      <parentid>4425483</parentid>
      <timestamp>2026-05-15T06:51:38Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>ZANDMANIS</username>
        <id>91184</id>
      </contributor>
      <origin>4468456</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4559" sha1="0xh8qbvqyrc1t3dkhneo8qq5yixmp28" xml:space="preserve">{{Apdzīvotas vietas infokaste
| name = Nitra
| official_name = ''Nitra''
| settlement_type = pilsēta
| image_skyline = {{multiple image
| border                   = infobox
| perrow            = 1/2/2/2/2
| total_width       = 250
| image1 = Nitra view from above.jpg
| image2 = Nitra - St. Emmeram's Cathedral.jpg
| image3 = Svatopluks Square.JPG
}}
| imagesize = 
| image_caption = 
 | image_flag   = {{#property:P41}}
 | image_shield = {{#property:P94}}
 | shield_size  = 75px
| pushpin_map = Slovakia
| pushpin_label_position = 
| subdivision_type = Valsts
| subdivision_name = {{SVK}}
| subdivision_type1 = Apgabals
| subdivision_name1 = [[Nitras apgabals]]
| subdivision_type2 = Apriņķis
| subdivision_name2 = [[Nitras apriņķis]]
| established_title3 = Pilsētas tiesības
| established_date3 = 1248
| area_total_km2 =  100.48
| population_as_of = 2013
| population_blank1_title = 
| population_blank1 = 
| population_total = 78351
| population_density_km2 =auto 
| timezone = [[Centrāleiropas laiks|CET]]
| utc_offset = +1
| timezone_DST = [[Centrāleiropas vasaras laiks|CEST]]
| utc_offset_DST = +2
| latd = 48
| latm = 18
| lats = 25
| latNS = N 
| longd = 18
| longm = 05
| longs = 11
| longEW = E
| elevation_m = 167
| website = {{url|http://www.nitra.sk/}}}}

'''Nitra''' ({{val|sk|Nitra}}) ir pilsēta [[Slovākija]]s rietumos pie Nitras upes. [[Nitras apgabals|Nitras apgabala]] administratīvais centrs un viena no senākajām Slovākijas pilsētām.

== Vēsture ==
Nitra ieņem īpašu vietu [[slovāki|slovāku]] un visas [[slāvi|slāvu]] civilizācijas attīstībā. Tā bija galvaspilsēta vienai no pirmajām slāvu valstīm — [[Nitras kņaziste]]i. No 8. gadsimta beigām līdz 833. gadam tā bija neatkarīga valsts, vēlāk iekļāvās [[Lielmorāvija|Lielmorāvijā]], bet no 10. gadsimta vidus bija [[Ungārija]]s pakļautībā.

828. gadā šeit tika uzcelta pirmā zināmā baznīca Centrālajā un Austrumeiropā, bet 880. gadā Nitrā tika nodibināta pirmā zināmā [[bīskapija]] Slovākijas teritorijā. Savu vislielāko uzplaukumu pilsēta piedzīvoja Lielmorāvijas karaļa [[Svatopluks I|Svatopluka I]] laikā (830-894). Ap 880. gadu tika uzcelts pirmais [[klosteris]] Slovākijā tuvējā Zobora (''Zobor'') kalnā. Bīskapijas veidošanā aktīvi piedalījās [[Svētais Kirils|Svētais Kirils un Svētais Metodijs]] - pirmā slāvu [[alfabēts|alfabēta]] ([[glagolica]]s) radītāji.

Apmēram no 906. gada Nitras kņaziste nonāca ungāru [[Ārpādi|Ārpādu]] dzimtas valdījumā, vēlāk integrējoties [[Ungārija]]s karalistē un ietilpstot tajā vairāk nekā 1000 gadus. Šajos gadsimtos tās ungāriskais nosaukums bija Ņitra (''Nyitra''). No 1663. līdz 1685. gadam pilsēta ietilpa [[Osmaņu impērija|Osmaņu impērijā]] kā [[sandžaks|sandžaka]] centrs. Pēc [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] iekļāvās [[Čehoslovākija|Čehoslovākijā]]. No 1993. gada - Slovākijā.

== Cilvēki ==
2001. gadā gandrīz visi pilsētas iedzīvotāju bija [[slovāki]] (95.4% %). Pēc reliģiskās pārliecības - [[katolisms|katoļi]] (74.2 %), nereliģiozi (17,2 %).

Nitra ir futbolista [[Miroslavs Stohs|Miroslava Stoha]] (''Miroslav Stoch'', 1989) dzimtā pilsēta.

No 1915. līdz 1924. gadam par vietējā garīgā semināra vadītāju strādāja [[Jozefs Tiso]].

== Sports ==
Pilsētā bāzēts [[Slovākijas Ekstralīga]]s hokeja klubs [[HK Nitra]].
== Sadraudzības pilsētas ==
Nitras sadraudzības pilsētas ir:&lt;ref&gt;{{cite web|title=Partnerské mestá|url=https://www.nitra.sk/zobraz/sekciu/partnerske-mesta|publisher=Nitra|language=sk|access-date=2019-09-02|archive-date=2019-05-03|archive-url=https://web.archive.org/web/20190503084413/https://www.nitra.sk/zobraz/sekciu/partnerske-mesta|url-status=}}&lt;/ref&gt;
{{div col|colwidth=20em}}
*{{flagicon|SRB}} [[Bački Petrovaca]], Serbija
*{{flagicon|CZE}} [[Česke Budejovice]], Čehija
*{{flagicon|AUS}} [[Gosforda]], Austrālija
*{{flagicon|Dienvidkoreja}} [[Gjondžu]], Dienvidkoreja
*{{flagicon|CZE}} [[Kromeržīža]], Čehija
*{{flagicon|USA}} [[Neipervila]], ASV
*{{flagicon|CRO}} [[Osijeka]], Horvātija
*{{flagicon|SVK}} [[Spišska Nova Vesa]], Slovākija
*{{flagicon|HUN}} [[Vesprēma]], Ungārija
*{{flagicon|POL}} [[Zelona Gura]], Polija
*{{flagicon|NED}} [[Zūtermēra]], Nīderlande
{{div col end}}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Slovākijas pilsētas]]
[[Kategorija:Nitras apgabala pilsētas]]</text>
      <sha1>0xh8qbvqyrc1t3dkhneo8qq5yixmp28</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Parma Calcio 1913</title>
    <ns>0</ns>
    <id>20979</id>
    <revision>
      <id>4468205</id>
      <parentid>4342581</parentid>
      <timestamp>2026-05-14T14:20:39Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Vylks</username>
        <id>50297</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4468205</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5750" sha1="fnf73tu0oqh9hndhpd4au8wlvfqp9la" xml:space="preserve">{{nosaukums slīprakstā}}
{{Futbola kluba infokaste
 | text_color      = #009
 | bg_color        = #FFCC00
 | nos     = ''Parma Calcio''
 | logo    = [[Attēls:Logo Parma Calcio 1913 (adozione 2016).png|150px]]
 | pilns   = ''Parma Calcio 1913 Srl''
 | iesauka = ''I Crociati (Krustneši)&lt;br/&gt;I Gialloblù (Dzeltenzilie)&lt;br/&gt;I Ducali (Hercogistes vīri)''
 | pilsēta = {{vieta|Itālija|Parma}} 
 | dib     = 1913
 | dib_mēn = 7
 | dib_dat = 27
 | stad    = ''[[Stadio Ennio Tardini]]''
 | ietilp  = 27 906
 | prez    = {{flaga|Ķīna}} Dzjans Lidžans
 | tren    = {{flaga|Spānija}} [[Karloss Kvesta]]
 | līga    = [[Itālijas futbola čempionāta A sērija|Itālijas A sērija]]
 | sez     = [[2024.—2025. gada Itālijas futbola čempionāta A sērijas sezona|2024.—2025.]]
 | poz     = 16. vieta
 | mediji  = {{url|parmacalcio1913.com}}
| pattern_la1 = _parma2526h
| pattern_b1 = _parma2526h
| pattern_ra1 = _parma2526h
| pattern_sh1 = 
| pattern_so1 = 
| leftarm1 = FFFFFF
| body1 = FFFFFF
| rightarm1 = FFFFFF
| shorts1 = 000000
| socks1 = 000000
| pattern_la2 = _parma2526a
| pattern_b2 = _parma2526a
| pattern_ra2 = _parma2526a
| pattern_sh2 = 
| pattern_so2 = _parma2526al
| leftarm2 =fadc2e
| body2 =fadc2e
| rightarm2 =fadc2e
| shorts2 = fadc2e
| socks2 =fadc2e
| pattern_la3 = _parma2526t
| pattern_b3 = _parma2526t
| pattern_ra3 = _parma2526t
| pattern_sh3 =
| pattern_so3 = 
| leftarm3 = ffffff
| body3 = ffffff
| rightarm3 = ffffff
| shorts3 = ffffff
| socks3 = ffffff
}}

'''''Parma Calcio 1913''''', biežāk saukts vienkārši par '''&quot;Parma&quot;''', ir [[Itālija]]s [[futbols|futbola]] klubs no [[Parma]]s, [[Emīlija-Romanja|Emīlijas-Romanjas]] reģionā. Spēlē [[Itālijas futbola čempionāta A sērija|A sērijā]]. Klubs mājas spēles aizvda 27 906 skatītāju ietilpīgajā ''[[Stadio Ennio Tardini]]'' stadionā. Kluba iesaukas ir ''Ducali'' (hercogistes vīri), ''Crociati'' (krustneši) un ''Gialloblu'' (dzeltenzilie). Klubs dibināts 1913. gada jūlijā kā '''''Verdi Foot Ball Club'''''. Tā paša gada decembrī nosaukums tika mainīts uz '''''Parma Associazione Calcio'''''.

Klubs tā pastāvēšanas vēsturē vairākas reizes nonācis finanšu grūtībās, bankrotējis un ticis dibināts atkārtoti, līdz ar to mainot oficiālos nosaukumus, pēdējo reizi 2015. gadā, kad pēc ''Parma Football Club'' bankrota atjaunots kā ''S.S.D. Parma Calcio 1913'' un bija spiests 2015.–2016. gada sezonu sākt D sērijā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.figc.it/it/204/2528990/2015/07/News.shtml|title=La S.S.D. Parma calcio 1913 s.r.l. ammessa in soprannumero in Serie D|accessdate=2015-10-01|publisher=FIGC}}&lt;/ref&gt; Tajā tika gūta uzvara un ceļazīme uz ''Lega Pro'', bet 2017. gadā caur izslēgšanas spēlēm komanda iekļuva B sērijā. 2018. gadā izcīnīja ceļazīmi uz [[Itālijas futbola čempionāta A sērija|A sēriju]]. 2020.—2021. gada sezonā ierindojās pēdējā vietā un A sēriju atstāja.

== Latvijas spēlētāji ==
No 2015. līdz 2019. gada klubu pārstāvēja latviešu vārtsargs [[Kristaps Zommers]], regulāri spēlēja, kamēr klubs bija D sērijā, vēlāk ''Parma'' viņu izīrēja vairākiem C sērijas klubiem. Kopš 2020. gada klubu pārstāv uzbrucējs [[Dario Šits]].

== Komandas sastāvs ==
''Sastāvs atjaunots {{Dat|2025|9|20|5=bez}}.''&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.parmacalcio1913.com/en/squad-mens-first-team/|title=Men’s First Team|website=Parma Calcio 1913|access-date=2024-10-03|language=en}}&lt;/ref&gt;
{{fs start}}
{{fs player|no= 3|nat=SEN|pos=DF|name=[[Abdulajs Ndiajē]]}}
{{fs player|no= 5|nat=ARG|pos=DF|name=[[Lautaro Valenti]]}}
{{fs player|no= 7|nat=POL|pos=FW|name=[[Adrians Benedičaks]]}}
{{fs player|no= 8|nat=ARG|pos=MF|name=[[Nauels Estevess]]}}
{{fs player|no= 9|nat=ARG|pos=FW|name=[[Mateo Pelegrīno]]}}
{{fs player|no=10|nat=ESP|pos=MF|name=[[Adrians Bernabe]]}}
{{fs player|no=11|nat=SWE|pos=FW|name=[[Pontuss Almkvists]]}}
{{fs player|no=14|nat=ITA|pos=DF|name=[[Emanuēle Valēri]]}}
{{fs player|no=15|nat=ITA|pos=DF|name=[[Enriko Delprato]]|other=[[Kapteinis (futbols)|kapteinis]]}}
{{fs player|no=16|nat=BEL|pos=MF|name=[[Mandela Keitā]]}}
{{fs player|no=17|nat=SWE|pos=FW|name=[[Jakobs Ondrejka]]}}
{{fs player|no=18|nat=NOR|pos=DF|name=[[Matiass Lēviks]]}}
{{fs player|no=19|nat=SVN|pos=MF|name=[[Tjašs Begičs]]}}
{{fs player|no=20|nat=CRO|pos=FW|name=[[Matija Frigans]]}}
{{fs player|no=21|nat=ITA|pos=FW|name=[[Gaetano Oristanio]]|other=īrē no [[Venezia FC|Venezia]]}}
{{Fs mid}}
{{fs player|no=22|nat=DEN|pos=MF|name=[[Olivers Sērensens]]}}
{{fs player|no=23|nat=BRA|pos=MF|name=[[Ernani]]}}
{{fs player|no=24|nat=ARG|pos=MF|name=[[Kristians Ordonjess]]}}
{{fs player|no=25|nat=USA|pos=MF|name=[[Bendžamins Kremaski]]|other=īrē no [[Inter Milan]]}}
{{fs player|no=27|nat=SUI|pos=DF|name=[[Saša Bričgi]]}}
{{fs player|no=30|nat=BIH|pos=FW|name=[[Milans Džuričs]]}}
{{fs player|no=31|nat=JAP|pos=GK|name=[[Dzions Sudzuki]]}}
{{fs player|no=32|nat=ITA|pos=FW|name=[[Patriks Kutrone]]|other=īrē no [[Como 1907|Como]]}}
{{fs player|no=37|nat=ARG|pos=DF|name=[[Mariano Troilo]]}}
{{fs player|no=39|nat=AUS|pos=DF|name=[[Alesandro Čirkati]]}}
{{fs player|no=40|nat=ITA|pos=GK|name=[[Edoardo Korvi]]}}
{{fs player|no=63|nat=ITA|pos=DF|name=[[Nikolass Trabuki]]}}
{{fs player|no=64|nat=ITA|pos=GK|name=[[Džanluka Astaldi]]}}
{{fs player|no=65|nat=ITA|pos=MF|name=[[Elija Pliko]]}}
{{fs player|no=66|nat=ITA|pos=GK|name=[[Filipo Rinaldi]]}}
{{fs end}}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [http://parmacalcio1913.com/ Oficiālā kluba vietne]

{{futbols-aizmetnis}}
{{Itālijas Serie A}}
{{autoritatīvā vadība}}
[[Kategorija:Parma Calcio 1913| ]]
[[Kategorija:Itālijas futbola klubi]]</text>
      <sha1>fnf73tu0oqh9hndhpd4au8wlvfqp9la</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Sofijas &quot;Levski&quot;</title>
    <ns>0</ns>
    <id>21237</id>
    <revision>
      <id>4468380</id>
      <parentid>4111837</parentid>
      <timestamp>2026-05-15T02:59:50Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>JB82</username>
        <id>5605</id>
      </contributor>
      <origin>4468380</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4258" sha1="mb2jljx5vfwesgvz3oka97y4860hxof" xml:space="preserve">{{Futbola kluba infokaste
| text_color = #FFFFFF
| bg_color = #0147a7
| nos = ''Levski''
| logo = [[Attēls:PFC Levski Sofia logo.svg|160px]]
| pilns = ''ПФК Левски София''
| iesauka = ''Сините'' (zilie)&lt;br /&gt;''Отборът на народа'' (Tautas komanda)
| pilsēta = {{Vieta|Bulgārija|Sofija}}
| dib = 1914
| dib_mēn = 5
| dib_dat = 24
| stad = [[Georgija Asparuhova stadions]]
| ietilp = 25 000
| prez = 
| tren = {{flaga|Bulgārija}} [[Staņimirs Stoilovs]]
| līga = [[Bulgārijas Pirmā profesionālā futbola līga|Bulgārijas Pirmā līga]]
| sez = 2023.-2024.
| poz = 4. vieta
| pattern_la1 = _getafe1819h
| pattern_b1 = _getafe1819h
| pattern_ra1 = _getafe1819h
| pattern_sh1 = _getafe1819h
| pattern_so1 = _getafe1819h
| leftarm1 = 2E64FE
| body1 = 2E64FE
| rightarm1 = 2E64FE
| shorts1 = 2E64FE
| socks1 = 2E64FE
| pattern_la2 = _levski_20_21_a
| pattern_b2 = _jomagrafity19b
| pattern_ra2 = _jomagrafity19b
| pattern_sh2 = 
| pattern_so2 = 
| leftarm2 = 000000
| body2 = 000000
| rightarm2 = 000000
| shorts2 = 000000
| socks2 = 000000
| pattern_la3 = _levski_20_21_3rd
| pattern_b3 = _jomagrafity19y
| pattern_ra3 = _jomagrafity19y
| pattern_sh3 = 
| pattern_so3 = 
| leftarm3 = FFFF00
| body3 = FFFF00
| rightarm3 = FFFF00
| shorts3 = FFFF00
| socks3 = FFFF00
}}
'''Sofijas &quot;Levski&quot;''' ({{val-bg|ПФК Левски София}}), arī vienkārši '''''Levski''''', ir viens no spēcīgākajiem [[Bulgārija]]s [[futbols|futbola]] klubiem. Tā bāzes vieta ir valsts galvaspilsēta [[Sofija]]. Klubs dibināts [[1914. gads|1914]]. gada 24. maijā un nosaukts bulgāru revolucionāra un nacionālā varoņa [[Vasils Levskis|Vasila Levska]] vārdā. Pašlaik spēlē Bulgārijas futbola čempionāta augstākajā līgā — [[Bulgārijas Pirmā profesionālā futbola līga|Pirmajā profesionālajā līgā]]. Mājas spēles aizvada [[Georgija Asparuhova stadions|Georgija Asparuhova stadionā]], kura ietilpība ir 25&amp;nbsp;000 vietu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.levski.bg/stadium.php |title=Stadium |accessdate={{dat|2016|2|6||bez}} |publisher=''levski.bg'' }}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt; ''Levski'' futbolisti ir 26 reizes kļuvuši par valsts čempioniem, 25 reizes izcīnījuši Bulgārijas kausu un trīs reizes Bulgārijas superkausu.

== Sasniegumi ==
* '''Bulgārijas čempionāts''', pašlaik — [[Bulgārijas Pirmā profesionālā futbola līga|Pirmā profesionālā līga]]&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesb/bulgchamp.html |title=Bulgaria - List of Champions |accessdate={{dat|2016|2|6||bez}} |publisher=[[RSSSF]] }}&lt;/ref&gt;
** Čempioni (27): 1933, 1937, 1942, 1946, 1947, 1948–49, 1950, 1953, 1964–65, 1967–68, 1969–70, 1973–74, 1976–77, 1978–79, 1983–84, 1984–85, 1987–88, 1992–93, 1993–94, 1994–95, 1999–00, 2000–01, 2001–02, 2005–06, 2006–07, 2008–09, 2025–26
** Vicečempioni (33): 1925, 1929, 1939–40, 1943, 1948, 1956, 1958, 1959–60, 1960–61, 1963–64, 1965–66, 1968–69, 1970–71, 1971–72, 1974–75, 1975–76, 1980–81, 1981–82, 1982–83, 1986–87, 1988–89, 1991–92, 1995–96, 1997–98, 1998–99, 2002–03, 2003–04, 2004–05, 2009–08, 2010–11, 2012–13, 2015–16, 2024–25
* '''Bulgārijas kauss'''&lt;ref name=&quot;kauss&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesb/bulgcuphist.html |title=Bulgaria Cups Overview |accessdate={{dat|2016|2|6||bez}} |publisher=[[RSSSF]] }}&lt;/ref&gt;
** Kausa ieguvēji (25): 1942, 1946, 1947, 1949, 1950, 1956, 1957, 1958–59, 1966–67, 1969–70, 1970–71, 1975–76, 1976–77, 1978–79, 1983–84, 1985–86, 1990–91, 1991–92, 1993–94, 1997–98, 1999–2000, 2001–02, 2002–03, 2004–05, 2006–07
** Finālisti (12): 1953, 1964–65, 1968–69, 1973–74, 1984–85, 1986–87, 1987–88, 1995–96, 1996–97, 2012–13, 2014–15, 2017–18
* '''Bulgārijas superkauss'''&lt;ref name=&quot;kauss&quot; /&gt;
** Kausa ieguvēji (3): 2005, 2007, 2009
** Finālisti (1):  2006

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{commons category|Levski Sofia|Sofijas &quot;Levski&quot;}}
* [http://www.levski.bg/ Kluba oficiālā vietne]

{{futbols-stub}}

{{DEFAULTSORT:Levski, Sofija}}

[[Kategorija:Bulgārijas futbola klubi]]
[[Kategorija:Sofijas &quot;Levski&quot;]]</text>
      <sha1>mb2jljx5vfwesgvz3oka97y4860hxof</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Švīlohezers</title>
    <ns>0</ns>
    <id>22541</id>
    <revision>
      <id>4468502</id>
      <parentid>4271248</parentid>
      <timestamp>2026-05-15T08:32:24Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kikos</username>
        <id>3705</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>pievienoju [[Kategorija:Brandenburga]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]]</comment>
      <origin>4468502</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1674" sha1="3fh5p8grdg5z32wengkvuh8uwkaacsa" xml:space="preserve">{{Ezera infokaste
|ezers=Švīlohezers
|attēls=Schwielochsee.JPG
| map = Vācija
| plat_d=52 | plat_m=4 | plat_s= | plat_NS=N
| gar_d=14 | gar_m=12 | gar_s= | gar_EW=E
|vieta={{DEU}}
|platība=13,3
|garums=10,5
|Vid_dziļums=8—9
|Max_dziļums=14
|tilpums=0,06
|augstums_vjl=41,5
|izteka=[[Šprē]]
|baseins=
|valstis=
|salas=
|pilsētas=
}}
'''Švīlohezers''' ({{val|de|Schwielochsee}}), arī '''Gojacas ezers''' ({{val|dsb|Gójacki jazor}}), ir [[ezers]] [[Vācija]]s ziemeļu daļā, [[Brandenburga]]s zemē, dienvidaustrumos no [[Berlīne]]s, [[Šprēvalde]]s ziemeļu malā.

Populāra berlīniešu atpūtas vieta, peldvieta, jahtu piestātnes, ap 100 km gari atpūtnieku celiņi. Izdala Lielo Švīlohezeru ziemeļos un Mazo Švīlohezeru dienvidos, kurus atdala zemesšaurums. Atrodas [[ledājs|ledāja]] veidotā ieplakā.

Ap 600. gadu ezera apkaimē apmetās [[slāvi|slāvu]] ciltis, kuru pēcteči [[sorbi]] šeit dzīvo joprojām. Ezers rakstītos avotos minēts 1302. gadā, sākotnējais nosaukums — ''Zwilow''.

== Ārējās saites ==
* [https://web.archive.org/web/20070124094657/http://schwielochsee.originales.de/schwielochsee.html Ezera apraksts vāciski un attēli]
* [https://web.archive.org/web/20061225134502/http://brandenburg.rz.fhtw-berlin.de/schwielochsee.html Ezera apraksts vāciski]
* [http://wiki.lausitzerleben.de/lausitzwiki/index.php/Schwielochsee Raksts par ezeru Lauzicas Vikipēdijā] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20070220143451/http://wiki.lausitzerleben.de/lausitzwiki/index.php/Schwielochsee |date={{dat|2007|02|20||bez}} }}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Vācijas ezeri]]
[[Kategorija:Brandenburga]]</text>
      <sha1>3fh5p8grdg5z32wengkvuh8uwkaacsa</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Saha</title>
    <ns>0</ns>
    <id>26409</id>
    <revision>
      <id>4468424</id>
      <parentid>4407651</parentid>
      <timestamp>2026-05-15T05:38:58Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>~2026-29066-40</username>
        <id>145442</id>
      </contributor>
      <origin>4468424</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="15192" sha1="ksw3fl1z5ro616dtiw77oi1jitzqk1y" xml:space="preserve">{{Administratīvā iedalījuma vienības infokaste
|name = Sahas Republika (Jakutija)
|official_name=''Республика Саха''&lt;br /&gt;''Саха Өрөспүүбүлүкэтэ''
|settlement_type=[[Krievijas administratīvais iedalījums|Republika]]
|image_skyline = 120 На стоянке в устье реки Ура.jpg
|imagesize = 
|image_caption = [[Ļena]]s upe Jakutijā
| image_flag = Flag of Sakha.svg
| image_shield = {{#property:P94}}
| flag_size = 120px
| shield_link = 
| shield_size = 85px
|image_map = Sakha in Russia (crop).svg
|map_caption = Novietojums Krievijā
|image_map1 = 
|map_caption1 = 
|subdivision_type=Valsts
|subdivision_name={{RUS}}
|subdivision_type1=Federālais apgabals
|subdivision_name1=[[Tālo Austrumu federālais apgabals]]
|seat_type=Centrs
|seat = [[Jakutska]]
|official_language = [[krievu valoda]]&lt;br /&gt;[[jakutu valoda]]
|parts_type = Administratīvais iedalījums
|parts=35
|p1=[[Jakutska]]
|p2=[[Abijas uluss]]
|p3=[[Aldanas uluss]]
|p4=[[Allaihas uluss]]
|p5=[[Amgas uluss]]
|p6=[[Anabaras uluss]]
|p7=[[Bulunas uluss]]
|p8=[[Verhņeviļujskas uluss]]
|p9=[[Verhņekolimskas uluss]]
|p10=[[Verhojanskas uluss]]
|p11=[[Viļujskas uluss]]
|p12=[[Kalnu uluss]]
|p13=[[Žiganskas uluss]]
|p14=[[Kobjajas uluss]]
|p15=[[Ļenskas uluss]]
|p16=[[Mengu-Kangalasas uluss]]
|p17=[[Mirnijas uluss]]
|p18=[[Momas uluss]]
|p19=[[Namas uluss]]
|p20=[[Ņerjungri uluss]]
|p21=[[Ņižņekolimskas uluss]]
|p22=[[Ņurbas uluss]]
|p23=[[Oimjakonas uluss]]
|p24=[[Oļeņokas uluss]]
|p25=[[Oļokminskas uluss]]
|p26=[[Sredņekolimskas uluss]]
|p27=[[Suntaras uluss]]
|p28=[[Tātas uluss]]
|p29=[[Tompo uluss]]
|p30=[[Ustjaldanas uluss]]
|p31=[[Ustjmajas uluss]]
|p32=[[Ustjanas uluss]]
|p33=[[Hangalas uluss]]
|p34=[[Čurapčas uluss]]
|p35=[[Evenu Bitantajas uluss]]
|area_total_km2 = 3083523
|total_type=Kopā
|population_total = 1001664
|population_as_of = 2024
|population_density_km2 = auto
|population_blank02_title = Etniskais sastāvs
|population_blank02 = [[jakuti]] (55,3 %)&lt;br /&gt;[[krievi]] (32,3 %)&lt;br /&gt;[[evenki]] (2,9 %)&lt;br /&gt;[[eveni]] (1,6 %)&lt;br /&gt;[[kirgīzi]] (1,3 %)
|website={{URL|https://www.sakha.gov.ru/}}
| blank_name    = [[ISO 3166]] kods
| blank_info    = RU-SA
|footnotes = 
}}
'''Sahas Republika''' ({{val|sah|Саха Өрөспүүбүлүкэтэ}}; {{val|ru|Респу́блика Саха́ (Яку́тия), Респу́блика Саха́}}), saukta arī par '''Jakutiju''' ({{val|sah|Саха Сирэ}}; {{val|ru|Якутия}}), ir viena no [[Krievijas Federācija]]s republikām [[Tālo Austrumu federālais apgabals|Tālo Austrumu federālajā apgabalā]]. Tā robežojas ar [[Krasnojarskas novads|Krasnojarskas novadu]] rietumos, [[Irkutskas apgabals|Irkutskas]] apgabalu un [[Aizbaikāla novads|Aizbaikāla novadu]] dienvidrietumos, [[Amūras apgabals|Amūras apgabalu]] dienvidos, [[Habarovskas novads|Habarovskas novadu]], [[Magadanas apgabals|Magadanas apgabalu]] un [[Čukotkas autonomais apvidus|Čukotku]] austrumos, kā arī ar [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeānu]] ziemeļos.

== Vēsture ==
Sahas pimpis pirmiedzīvotāji ir [[Paleoaziātu valodas|paleoaziātu valodā]] runājošie [[jukagiri]], kā arī [[Tungusu valodas|tungusu valodās]] runājošie [[evenki]] un [[eveni]]. 

[[Mongoļu impērija]]s laikā 14. gadsimtā Sahā no [[Baikāls|Baikāla]] apkārtnes ieceļoja [[jakuti]], bet 17. gadsimtā to sāka kolonizēt [[Krievijas cariste]] (valdnieki [[Ivans IV]] un vēlāk cars [[Pēteris I]]). Krievija pakāpeniski paplašināja savu ietekmi visā [[Sibīrija|Sibīrijā]], iekļaujot arī Sahas teritoriju.  

1632. gadā [[kazaki]] nodibināja [[Jakutska]]s cietoksni un 1638. gadā Jakutu apriņķi (''Якутский уезд''), kas kopš 1708. gada ietilpa [[Sibīrija]]s guberņas sastāvā. 

Ķeizarienes [[Katrīna II|Katrīnas II]]  valdīšanas laikā 1775. gadā izveidoja Jakutu provinci un 1784. gadā Jakutu apgabalu (''Якутская область''), kas ietilpa [[Irkutskas vietniecība]]s un [[Irkutskas guberņa]]s (1784—1805), tad  [[Austrumsibīrijas ģenerālgubernatūra]]s (1822—1884) un [[Irkutskas ģenerālgubernatūra]]s (1887—1917) sastāvā. 

Pēc 1917. gada [[Oktobra revolūcija|Oktobra revolūcijas]] un [[Krievijas pilsoņu karš|Krievijas pilsoņu kara]] beigām, 1922. gadā tika izveidota Jakutijas Autonomā Padomju Sociālistiskā Republika (Jakutijas APSR) kā daļa no jaunizveidotās [[Padomju Savienība|Padomju Savienības]]. Līdzīgi kā citur Padomju Savienībā, arī Jakutijā tika īstenota [[Kolektivizācija PSRS|kolektivizācijas]] politika. Tika izveidoti [[Kolhozs|kolhozi]] (kolektīvās saimniecības), kas strādāja uz lielākām zemes platībām, un vietējie zemnieki tika piespiesti apvienot savus īpašumus šajās lielajās saimniecībās. Tas radīja sociālās un ekonomiskās grūtības, jo daudzi jakuti bija pieraduši pie tradicionālajiem zemkopības un medību veidiem, kas nebija piemēroti kolektīvajai ražošanai. 

Jakutija tika iekļauta Padomju Savienības industriālās attīstības plānos, īpaši attiecībā uz tās dabas resursiem – [[Zelts|zeltu]], [[Dimants|dimantiem]], kā arī kokmateriāliem. Šajā laikā sākās aktīva ieguves rūpniecība, ko nodrošināja Padomju Savienības valsts plāni. 1930. gadu beigās un 1940. gadu sākumā sākās dzelzceļu būvniecība, kas savienoja Jakutiju ar pārējo PSRS, atvieglojot izejvielu eksportu un nodrošinot industrializāciju. 

PSRS laikā, īpaši 1930. gadu beigās un 1940. gados, arī Jakutija nebija pasargāta no [[Staļinisms|staļinisma]] represijām. Daudzi vietējie iedzīvotāji tika pakļauti represijām, aizdomās par to, ka viņi ir &quot;klases ienaidnieki&quot;, īpaši lauksaimniecības kolektivizācijas laikā. Jakutijā tika veikti masveida aresti un deportācijas uz Sibirijas darba nometnēm ([[Gulags]]), kas bija viens no traģiskākajiem periodiem šīs teritorijas vēsturē. 

Pēc Stalina nāves 1953. gadā, un destalinizācijas politikas ieviešanas, Jakutija sāka piedzīvot ekonomiskas pārmaiņas. Brežņeva laikmets 1960.–1970. gados iezīmējās ar papildu rūpniecības attīstību, īpaši zelta un dimantu ieguves jomā, kā arī ar centieniem uzlabot infrastruktūru, piemēram, būvējot jaunus ceļus un dzelzceļu. 

Neskatoties uz to, ka Jakutija saglabāja savu etnisko identitāti, PSRS politika bieži vien mēģināja „padarīt” vietējās tautas par daļu no lielās padomju sistēmas, tādējādi iznīcinot tradicionālās dzīves formas. Jakutu valoda un kultūra tika pakļauta Krievijas ietekmei, un daudziem jakutiem nācās pielāgoties krievu valodas lietošanai un padomju normām. 

PSRS sabrukums 1991. gadā beidzot deva iespēju Jakutijai kļūt par Sahas Republiku (oficiāli &quot;Sahā&quot;), kas kļuva par daļu no neatkarīgās Krievijas Federācijas. Tomēr 1990. gadi bija grūti, jo pārmaiņas radīja ekonomiskus un politiskus izaicinājumus. Jakutija centās atrast savu vietu postpadomju pasaulē, bet pārmaiņas bija lēnas un bieži vien sāpīgas. 

Pēc [[PSRS sabrukums|PSRS sabrukuma]] Sahas Republika oficiāli kļuva par federālu subjektu Krievijas sastāvā, saglabājot autonomiju attiecībā uz valsts pārvaldi. 

Putina valdīšanas laikā Jakutija ir pieredzējusi rūpniecības attīstību, īpaši attiecībā uz resursu ieguvi. Dimanti, ko iegūst Jakutijā, ir viens no lielākajiem Krievijas eksporta produktiem. Tomēr rūpnieciskā attīstība ir saistīta ar augstiem ekoloģiskajiem riskiem un vietējo iedzīvotāju dzīves apstākļu pasliktināšanos. Tāpat liela daļa no ienākumiem, kas tiek gūti no dabas resursiem, tiek novirzīta centrālajai valdībai, kamēr vietējā infrastruktūra un sociālie pakalpojumi bieži vien tiek atstāti novārtā. Putinisms arī ietekmē sociālās un ekoloģiskās problēmas Jakutijā. Līdzīgi kā citās Krievijas tālākajās un mazāk attīstītajās teritorijās, Jakutija saskaras ar lielām sociālām problēmām, tostarp nabadzību, zemu dzīves līmeni un nepiemērotiem apstākļiem veselības aprūpes un izglītības jomā. 

== Ģeogrāfija ==
Sahas kopējā platība ir 3 103 200 km&lt;sup&gt;2&lt;/sup&gt;. Tā ir pati lielākā administratīvi teritoriālā vienība pasaulē un arī lielākais Krievijas Federācijas subjekts, kas atrodas [[Sibīrija]]s ziemeļaustrumu daļā. Ziemeļos to apskalo [[Laptevu jūra|Laptevu]] un [[Austrumsibīrijas jūra]]. Krasta līnijas kopgarums ir 4,5 tūkstoši km. Vairāk nekā 2/5 no Sahas teritorijas atrodas aiz [[Ziemeļu polārais loks|Ziemeļu polārā loka]]. Republika ir nedaudz izstiepta rietumu-austrumu virzienā (2500 km garumā), bet ziemeļu-dienvidu virzienā tās garums ir 2000 km.

=== Hidroloģija ===
Saha ir viena no [[upe|upēm]] un [[ezers|ezeriem]] bagātākajām teritorijām Krievijā. Pavisam tajā ir 700 000 upju un 800 000 ezeru. Visu upju kopgarums sastāda 2 miljonus km. Lielākās upes ir [[Ļena]] (4400 km gara), [[Viļuja]] (2650), [[Oļeņoka]] (2292), [[Aldana (upe)|Aldana]] (2273), [[Kolima (upe)|Kolima]] (2129), [[Indigirka]] (1726), [[Oļokma]] (1436), [[Anabara]] (939) un [[Jana (upe)|Jana]] (872 km). 

== Iedzīvotāji ==
'''Iedzīvotāju nacionālais sastāvs
''1926 - 2010. gadas tautas skaitīšanas dati''

{| class=&quot;wikitable&quot;
|-
!Tautība
![[1926]]&lt;ref&gt;[http://demoscope.ru/weekly/ssp/rus_nac_26.php?reg=1466 Демоскоп. Всесоюзная перепись населения 1926 года. Национальный состав населения по регионам России: Якутская АССР]&lt;/ref&gt;
![[1939]]&lt;ref&gt;[http://demoscope.ru/weekly/ssp/rus_nac_39.php?reg=77 Демоскоп Weekly — Приложение. Справочник статистических показателей]&lt;/ref&gt;
![[1959]]&lt;ref&gt;[http://demoscope.ru/weekly/ssp/rus_nac_59.php?reg=91 Демоскоп Weekly — Приложение. Справочник статистических показателей]&lt;/ref&gt;
![[1970]]&lt;ref&gt;[http://demoscope.ru/weekly/ssp/rus_nac_70.php?reg=88 Демоскоп Weekly — Приложение. Справочник статистических показателей]&lt;/ref&gt;
![[1979]]&lt;ref&gt;[http://demoscope.ru/weekly/ssp/rus_nac_79.php?reg=88 Демоскоп Weekly — Приложение. Справочник статистических показателей]&lt;/ref&gt;
![[1989]]&lt;ref&gt;[http://demoscope.ru/weekly/ssp/rus_nac_89.php?reg=74 Демоскоп Weekly — Приложение. Справочник статистических показателей]&lt;/ref&gt;
![[2002]]&lt;ref&gt;[http://demoscope.ru/weekly/ssp/rus_nac_02.php?reg=80 Демоскоп Weekly — Приложение. Справочник статистических показателей]&lt;/ref&gt;
!2010&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.gks.ru/free_doc/new_site/population/demo/per-itog/tab7.xls |title=Информационные материалы об окончательных итогах Всероссийской переписи населения 2010 года |access-date={{dat|2021|11|07||bez}} |archive-date={{dat|2020|05|01||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20200501193326/https://www.gks.ru/free_doc/new_site/population/demo/per-itog/tab7.xls }}&lt;/ref&gt;
!2021
|-
|[[Jakuti]]
|align=&quot;right&quot;|235 926 (82,64 %)
|align=&quot;right&quot;|233 273 (56,5 %)
|align=&quot;right&quot;|226 053 (46,4 %)
|align=&quot;right&quot;|285 749 (43,0 %)
|align=&quot;right&quot;|313 917 (36,9 %)
|align=&quot;right&quot;|365 236 (33,4 %)
|align=&quot;right&quot;|432 290 (45,5 %)
|align=&quot;right&quot;|466 492 (49,9 %)
|469 348 (55,3 %)
|-
|[[Krievi]]
|align=&quot;right&quot;|30 156 (10,56 %)
|align=&quot;right&quot;|146 741 (35,5 %)
|align=&quot;right&quot;|215 328 (44,2 %)
|align=&quot;right&quot;|314 308 (47,3 %)
|align=&quot;right&quot;|429 588 (50,4 %)
|align=&quot;right&quot;|550 263 (50,3 %)
|align=&quot;right&quot;|390 671 (41,1 %)
|align=&quot;right&quot;|353 649 (37,8 %)
|276 986 (32,3%)
|-
|[[Evenki]]
|align=&quot;right&quot;|13 145 (4,60 %)
|align=&quot;right&quot;|10 432 (2,5 %)
|align=&quot;right&quot;|9505 (2,0 %)
|align=&quot;right&quot;|9097 (1,4 %)
|align=&quot;right&quot;|11 584 (1,4 %)
|align=&quot;right&quot;|14 428 (1,3 %)
|align=&quot;right&quot;|18 232 (1,9 %)
|align=&quot;right&quot;|21 008 (2,2 %)
|24 334 (2,9%)
|-
|[[Ukraiņi]]
|align=&quot;right&quot;|138 (0,05 %)
|align=&quot;right&quot;|4229 (1,0 %)
|align=&quot;right&quot;|12 182 (2,5 %)
|align=&quot;right&quot;|20 253 (3,0 %)
|align=&quot;right&quot;|46 326 (5,4 %)
|align=&quot;right&quot;|77 114 (7,0 %)
|align=&quot;right&quot;|34 633 (3,65 %)
|align=&quot;right&quot;|20 341 (2,2 %)
|7 169 (0,8%)
|-
|[[Eveni]]
|align=&quot;right&quot;|738 (0,26 %)
|align=&quot;right&quot;|3133 (0,8 %)
|align=&quot;right&quot;|3537 (0,7 %)
|align=&quot;right&quot;|6471 (1,0 %)
|align=&quot;right&quot;|5763 (0,7 %)
|align=&quot;right&quot;|8668 (0,8 %)
|align=&quot;right&quot;|11 657 (1,2 %)
|align=&quot;right&quot;|15 071 (1,6 %)
|13 233 (1,6%)
|-
|[[Tatāri]]
|align=&quot;right&quot;|1671 (0,59 %)
|align=&quot;right&quot;|4420 (1,1 %)
|align=&quot;right&quot;|5172 (1,1 %)
|align=&quot;right&quot;|7678 (1,2 %)
|align=&quot;right&quot;|10 976 (1,3 %)
|align=&quot;right&quot;|17 478 (1,6 %)
|align=&quot;right&quot;|10 768 (1,1 %)
|align=&quot;right&quot;|8122 (0,9 %)
|4 262 (0,5%)
|}

[[Attēls:Этническая карта Якутии по городским и сельским поселениям.png|thumb|450px|Jakutijas etniskā karte pa pilsētu un lauku apdzīvotām vietām, 2010. gada tautas skaitīšana]]

[[Attēls:Lena 2007 (synchroswimr).jpg|right|thumb|250px|[[Ļena]] pie Jakutskas]]
== Apdzīvotās vietas ==
=== Pilsētu karte ===
{{VietasKarte+|Jakutija|width=400 |float=center|caption = Sahas republikas pilsētu izvietojums; '''treknrakstā''' — apgabala republikas
|places =
{{VietasKarte~|Jakutija|lat=58.6|long=125.383333|position = left |label='''[[Aldana]]'''}}
{{VietasKarte~|Jakutija|lat=62.033333|long=129.733333|position = top |label=[[Jakutska]]}}
{{VietasKarte~|Jakutija|lat=60.716667|long=114.9|position = top |label=[[Ļenska]]}}
{{VietasKarte~|Jakutija|lat=62.533333|long=113.95|position = top |label=[[Mirnija (Saha)|Mirnija]]}}
{{VietasKarte~|Jakutija|lat=56.658333|long=124.725|position = top |label=[[Ņerjungri]]}}
{{VietasKarte~|Jakutija|lat=63.283333|long=118.333333|position = top |label=[[Ņurba]]}}
{{VietasKarte~|Jakutija|lat=60.383333|long=120.433333|position = top |label=[[Oļokminska]]}}
{{VietasKarte~|Jakutija|lat=61.483333|long=129.15|position = bottom |label=[[Pokrovska (Krievija)|Pokrovska]]}}
{{VietasKarte~|Jakutija|lat=67.45|long=153.7|position = top |label=[[Sredņekolimska]]}}
{{VietasKarte~|Jakutija|lat=58.966667|long=126.266667|position = right |label=[[Tommota]]}}
{{VietasKarte~|Jakutija|lat=66.4|long=112.3|position = top |label=[[Udačnija]]}}
{{VietasKarte~|Jakutija|lat=67.55|long=133.383333|position = top |label=[[Verhojanska]]}}
{{VietasKarte~|Jakutija|lat=63.75|long=121.616667|position = right |label=[[Viļujska]]}}
}}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}
* [https://web.archive.org/web/20110609202607/http://www.expert.ru/images/maps/4085/408583.gif Jakutijas karte]

{{Krievija-aizmetnis}}

{{Krievijas administratīvais iedalījums}}
{{Tālo Austrumu federālais apgabals}}
{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Jakutija| ]]
[[Kategorija:Krievijas Federācijas republikas]]
[[Kategorija:Sibīrija]]</text>
      <sha1>ksw3fl1z5ro616dtiw77oi1jitzqk1y</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4468442</id>
      <parentid>4468424</parentid>
      <timestamp>2026-05-15T06:02:59Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Egilus</username>
        <id>27634</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/~2026-29066-40|~2026-29066-40]], atjaunoju versiju, ko saglabāja Baisulis</comment>
      <origin>4407651</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="15185" sha1="jtcnbaufdei5tmclt3z860opltvfkra" xml:space="preserve">{{Administratīvā iedalījuma vienības infokaste
|name = Sahas Republika (Jakutija)
|official_name=''Республика Саха''&lt;br /&gt;''Саха Өрөспүүбүлүкэтэ''
|settlement_type=[[Krievijas administratīvais iedalījums|Republika]]
|image_skyline = 120 На стоянке в устье реки Ура.jpg
|imagesize = 
|image_caption = [[Ļena]]s upe Jakutijā
| image_flag = Flag of Sakha.svg
| image_shield = {{#property:P94}}
| flag_size = 120px
| shield_link = 
| shield_size = 85px
|image_map = Sakha in Russia (crop).svg
|map_caption = Novietojums Krievijā
|image_map1 = 
|map_caption1 = 
|subdivision_type=Valsts
|subdivision_name={{RUS}}
|subdivision_type1=Federālais apgabals
|subdivision_name1=[[Tālo Austrumu federālais apgabals]]
|seat_type=Centrs
|seat = [[Jakutska]]
|official_language = [[krievu valoda]]&lt;br /&gt;[[jakutu valoda]]
|parts_type = Administratīvais iedalījums
|parts=35
|p1=[[Jakutska]]
|p2=[[Abijas uluss]]
|p3=[[Aldanas uluss]]
|p4=[[Allaihas uluss]]
|p5=[[Amgas uluss]]
|p6=[[Anabaras uluss]]
|p7=[[Bulunas uluss]]
|p8=[[Verhņeviļujskas uluss]]
|p9=[[Verhņekolimskas uluss]]
|p10=[[Verhojanskas uluss]]
|p11=[[Viļujskas uluss]]
|p12=[[Kalnu uluss]]
|p13=[[Žiganskas uluss]]
|p14=[[Kobjajas uluss]]
|p15=[[Ļenskas uluss]]
|p16=[[Mengu-Kangalasas uluss]]
|p17=[[Mirnijas uluss]]
|p18=[[Momas uluss]]
|p19=[[Namas uluss]]
|p20=[[Ņerjungri uluss]]
|p21=[[Ņižņekolimskas uluss]]
|p22=[[Ņurbas uluss]]
|p23=[[Oimjakonas uluss]]
|p24=[[Oļeņokas uluss]]
|p25=[[Oļokminskas uluss]]
|p26=[[Sredņekolimskas uluss]]
|p27=[[Suntaras uluss]]
|p28=[[Tātas uluss]]
|p29=[[Tompo uluss]]
|p30=[[Ustjaldanas uluss]]
|p31=[[Ustjmajas uluss]]
|p32=[[Ustjanas uluss]]
|p33=[[Hangalas uluss]]
|p34=[[Čurapčas uluss]]
|p35=[[Evenu Bitantajas uluss]]
|area_total_km2 = 3083523
|total_type=Kopā
|population_total = 1001664
|population_as_of = 2024
|population_density_km2 = auto
|population_blank02_title = Etniskais sastāvs
|population_blank02 = [[jakuti]] (55,3 %)&lt;br /&gt;[[krievi]] (32,3 %)&lt;br /&gt;[[evenki]] (2,9 %)&lt;br /&gt;[[eveni]] (1,6 %)&lt;br /&gt;[[kirgīzi]] (1,3 %)
|website={{URL|https://www.sakha.gov.ru/}}
| blank_name    = [[ISO 3166]] kods
| blank_info    = RU-SA
|footnotes = 
}}
'''Sahas Republika''' ({{val|sah|Саха Өрөспүүбүлүкэтэ}}; {{val|ru|Респу́блика Саха́ (Яку́тия), Респу́блика Саха́}}), saukta arī par '''Jakutiju''' ({{val|sah|Саха Сирэ}}; {{val|ru|Якутия}}), ir viena no [[Krievijas Federācija]]s republikām [[Tālo Austrumu federālais apgabals|Tālo Austrumu federālajā apgabalā]]. Tā robežojas ar [[Krasnojarskas novads|Krasnojarskas novadu]] rietumos, [[Irkutskas apgabals|Irkutskas]] apgabalu un [[Aizbaikāla novads|Aizbaikāla novadu]] dienvidrietumos, [[Amūras apgabals|Amūras apgabalu]] dienvidos, [[Habarovskas novads|Habarovskas novadu]], [[Magadanas apgabals|Magadanas apgabalu]] un [[Čukotkas autonomais apvidus|Čukotku]] austrumos, kā arī ar [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeānu]] ziemeļos.

== Vēsture ==
Sahas pirmiedzīvotāji ir [[Paleoaziātu valodas|paleoaziātu valodā]] runājošie [[jukagiri]], kā arī [[Tungusu valodas|tungusu valodās]] runājošie [[evenki]] un [[eveni]]. 

[[Mongoļu impērija]]s laikā 14. gadsimtā Sahā no [[Baikāls|Baikāla]] apkārtnes ieceļoja [[jakuti]], bet 17. gadsimtā to sāka kolonizēt [[Krievijas cariste]] (valdnieki [[Ivans IV]] un vēlāk cars [[Pēteris I]]). Krievija pakāpeniski paplašināja savu ietekmi visā [[Sibīrija|Sibīrijā]], iekļaujot arī Sahas teritoriju.  

1632. gadā [[kazaki]] nodibināja [[Jakutska]]s cietoksni un 1638. gadā Jakutu apriņķi (''Якутский уезд''), kas kopš 1708. gada ietilpa [[Sibīrija]]s guberņas sastāvā. 

Ķeizarienes [[Katrīna II|Katrīnas II]]  valdīšanas laikā 1775. gadā izveidoja Jakutu provinci un 1784. gadā Jakutu apgabalu (''Якутская область''), kas ietilpa [[Irkutskas vietniecība]]s un [[Irkutskas guberņa]]s (1784—1805), tad  [[Austrumsibīrijas ģenerālgubernatūra]]s (1822—1884) un [[Irkutskas ģenerālgubernatūra]]s (1887—1917) sastāvā. 

Pēc 1917. gada [[Oktobra revolūcija|Oktobra revolūcijas]] un [[Krievijas pilsoņu karš|Krievijas pilsoņu kara]] beigām, 1922. gadā tika izveidota Jakutijas Autonomā Padomju Sociālistiskā Republika (Jakutijas APSR) kā daļa no jaunizveidotās [[Padomju Savienība|Padomju Savienības]]. Līdzīgi kā citur Padomju Savienībā, arī Jakutijā tika īstenota [[Kolektivizācija PSRS|kolektivizācijas]] politika. Tika izveidoti [[Kolhozs|kolhozi]] (kolektīvās saimniecības), kas strādāja uz lielākām zemes platībām, un vietējie zemnieki tika piespiesti apvienot savus īpašumus šajās lielajās saimniecībās. Tas radīja sociālās un ekonomiskās grūtības, jo daudzi jakuti bija pieraduši pie tradicionālajiem zemkopības un medību veidiem, kas nebija piemēroti kolektīvajai ražošanai. 

Jakutija tika iekļauta Padomju Savienības industriālās attīstības plānos, īpaši attiecībā uz tās dabas resursiem – [[Zelts|zeltu]], [[Dimants|dimantiem]], kā arī kokmateriāliem. Šajā laikā sākās aktīva ieguves rūpniecība, ko nodrošināja Padomju Savienības valsts plāni. 1930. gadu beigās un 1940. gadu sākumā sākās dzelzceļu būvniecība, kas savienoja Jakutiju ar pārējo PSRS, atvieglojot izejvielu eksportu un nodrošinot industrializāciju. 

PSRS laikā, īpaši 1930. gadu beigās un 1940. gados, arī Jakutija nebija pasargāta no [[Staļinisms|staļinisma]] represijām. Daudzi vietējie iedzīvotāji tika pakļauti represijām, aizdomās par to, ka viņi ir &quot;klases ienaidnieki&quot;, īpaši lauksaimniecības kolektivizācijas laikā. Jakutijā tika veikti masveida aresti un deportācijas uz Sibirijas darba nometnēm ([[Gulags]]), kas bija viens no traģiskākajiem periodiem šīs teritorijas vēsturē. 

Pēc Stalina nāves 1953. gadā, un destalinizācijas politikas ieviešanas, Jakutija sāka piedzīvot ekonomiskas pārmaiņas. Brežņeva laikmets 1960.–1970. gados iezīmējās ar papildu rūpniecības attīstību, īpaši zelta un dimantu ieguves jomā, kā arī ar centieniem uzlabot infrastruktūru, piemēram, būvējot jaunus ceļus un dzelzceļu. 

Neskatoties uz to, ka Jakutija saglabāja savu etnisko identitāti, PSRS politika bieži vien mēģināja „padarīt” vietējās tautas par daļu no lielās padomju sistēmas, tādējādi iznīcinot tradicionālās dzīves formas. Jakutu valoda un kultūra tika pakļauta Krievijas ietekmei, un daudziem jakutiem nācās pielāgoties krievu valodas lietošanai un padomju normām. 

PSRS sabrukums 1991. gadā beidzot deva iespēju Jakutijai kļūt par Sahas Republiku (oficiāli &quot;Sahā&quot;), kas kļuva par daļu no neatkarīgās Krievijas Federācijas. Tomēr 1990. gadi bija grūti, jo pārmaiņas radīja ekonomiskus un politiskus izaicinājumus. Jakutija centās atrast savu vietu postpadomju pasaulē, bet pārmaiņas bija lēnas un bieži vien sāpīgas. 

Pēc [[PSRS sabrukums|PSRS sabrukuma]] Sahas Republika oficiāli kļuva par federālu subjektu Krievijas sastāvā, saglabājot autonomiju attiecībā uz valsts pārvaldi. 

Putina valdīšanas laikā Jakutija ir pieredzējusi rūpniecības attīstību, īpaši attiecībā uz resursu ieguvi. Dimanti, ko iegūst Jakutijā, ir viens no lielākajiem Krievijas eksporta produktiem. Tomēr rūpnieciskā attīstība ir saistīta ar augstiem ekoloģiskajiem riskiem un vietējo iedzīvotāju dzīves apstākļu pasliktināšanos. Tāpat liela daļa no ienākumiem, kas tiek gūti no dabas resursiem, tiek novirzīta centrālajai valdībai, kamēr vietējā infrastruktūra un sociālie pakalpojumi bieži vien tiek atstāti novārtā. Putinisms arī ietekmē sociālās un ekoloģiskās problēmas Jakutijā. Līdzīgi kā citās Krievijas tālākajās un mazāk attīstītajās teritorijās, Jakutija saskaras ar lielām sociālām problēmām, tostarp nabadzību, zemu dzīves līmeni un nepiemērotiem apstākļiem veselības aprūpes un izglītības jomā. 

== Ģeogrāfija ==
Sahas kopējā platība ir 3 103 200 km&lt;sup&gt;2&lt;/sup&gt;. Tā ir pati lielākā administratīvi teritoriālā vienība pasaulē un arī lielākais Krievijas Federācijas subjekts, kas atrodas [[Sibīrija]]s ziemeļaustrumu daļā. Ziemeļos to apskalo [[Laptevu jūra|Laptevu]] un [[Austrumsibīrijas jūra]]. Krasta līnijas kopgarums ir 4,5 tūkstoši km. Vairāk nekā 2/5 no Sahas teritorijas atrodas aiz [[Ziemeļu polārais loks|Ziemeļu polārā loka]]. Republika ir nedaudz izstiepta rietumu-austrumu virzienā (2500 km garumā), bet ziemeļu-dienvidu virzienā tās garums ir 2000 km.

=== Hidroloģija ===
Saha ir viena no [[upe|upēm]] un [[ezers|ezeriem]] bagātākajām teritorijām Krievijā. Pavisam tajā ir 700 000 upju un 800 000 ezeru. Visu upju kopgarums sastāda 2 miljonus km. Lielākās upes ir [[Ļena]] (4400 km gara), [[Viļuja]] (2650), [[Oļeņoka]] (2292), [[Aldana (upe)|Aldana]] (2273), [[Kolima (upe)|Kolima]] (2129), [[Indigirka]] (1726), [[Oļokma]] (1436), [[Anabara]] (939) un [[Jana (upe)|Jana]] (872 km). 

== Iedzīvotāji ==
'''Iedzīvotāju nacionālais sastāvs
''1926 - 2010. gadas tautas skaitīšanas dati''

{| class=&quot;wikitable&quot;
|-
!Tautība
![[1926]]&lt;ref&gt;[http://demoscope.ru/weekly/ssp/rus_nac_26.php?reg=1466 Демоскоп. Всесоюзная перепись населения 1926 года. Национальный состав населения по регионам России: Якутская АССР]&lt;/ref&gt;
![[1939]]&lt;ref&gt;[http://demoscope.ru/weekly/ssp/rus_nac_39.php?reg=77 Демоскоп Weekly — Приложение. Справочник статистических показателей]&lt;/ref&gt;
![[1959]]&lt;ref&gt;[http://demoscope.ru/weekly/ssp/rus_nac_59.php?reg=91 Демоскоп Weekly — Приложение. Справочник статистических показателей]&lt;/ref&gt;
![[1970]]&lt;ref&gt;[http://demoscope.ru/weekly/ssp/rus_nac_70.php?reg=88 Демоскоп Weekly — Приложение. Справочник статистических показателей]&lt;/ref&gt;
![[1979]]&lt;ref&gt;[http://demoscope.ru/weekly/ssp/rus_nac_79.php?reg=88 Демоскоп Weekly — Приложение. Справочник статистических показателей]&lt;/ref&gt;
![[1989]]&lt;ref&gt;[http://demoscope.ru/weekly/ssp/rus_nac_89.php?reg=74 Демоскоп Weekly — Приложение. Справочник статистических показателей]&lt;/ref&gt;
![[2002]]&lt;ref&gt;[http://demoscope.ru/weekly/ssp/rus_nac_02.php?reg=80 Демоскоп Weekly — Приложение. Справочник статистических показателей]&lt;/ref&gt;
!2010&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.gks.ru/free_doc/new_site/population/demo/per-itog/tab7.xls |title=Информационные материалы об окончательных итогах Всероссийской переписи населения 2010 года |access-date={{dat|2021|11|07||bez}} |archive-date={{dat|2020|05|01||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20200501193326/https://www.gks.ru/free_doc/new_site/population/demo/per-itog/tab7.xls }}&lt;/ref&gt;
!2021
|-
|[[Jakuti]]
|align=&quot;right&quot;|235 926 (82,64 %)
|align=&quot;right&quot;|233 273 (56,5 %)
|align=&quot;right&quot;|226 053 (46,4 %)
|align=&quot;right&quot;|285 749 (43,0 %)
|align=&quot;right&quot;|313 917 (36,9 %)
|align=&quot;right&quot;|365 236 (33,4 %)
|align=&quot;right&quot;|432 290 (45,5 %)
|align=&quot;right&quot;|466 492 (49,9 %)
|469 348 (55,3 %)
|-
|[[Krievi]]
|align=&quot;right&quot;|30 156 (10,56 %)
|align=&quot;right&quot;|146 741 (35,5 %)
|align=&quot;right&quot;|215 328 (44,2 %)
|align=&quot;right&quot;|314 308 (47,3 %)
|align=&quot;right&quot;|429 588 (50,4 %)
|align=&quot;right&quot;|550 263 (50,3 %)
|align=&quot;right&quot;|390 671 (41,1 %)
|align=&quot;right&quot;|353 649 (37,8 %)
|276 986 (32,3%)
|-
|[[Evenki]]
|align=&quot;right&quot;|13 145 (4,60 %)
|align=&quot;right&quot;|10 432 (2,5 %)
|align=&quot;right&quot;|9505 (2,0 %)
|align=&quot;right&quot;|9097 (1,4 %)
|align=&quot;right&quot;|11 584 (1,4 %)
|align=&quot;right&quot;|14 428 (1,3 %)
|align=&quot;right&quot;|18 232 (1,9 %)
|align=&quot;right&quot;|21 008 (2,2 %)
|24 334 (2,9%)
|-
|[[Ukraiņi]]
|align=&quot;right&quot;|138 (0,05 %)
|align=&quot;right&quot;|4229 (1,0 %)
|align=&quot;right&quot;|12 182 (2,5 %)
|align=&quot;right&quot;|20 253 (3,0 %)
|align=&quot;right&quot;|46 326 (5,4 %)
|align=&quot;right&quot;|77 114 (7,0 %)
|align=&quot;right&quot;|34 633 (3,65 %)
|align=&quot;right&quot;|20 341 (2,2 %)
|7 169 (0,8%)
|-
|[[Eveni]]
|align=&quot;right&quot;|738 (0,26 %)
|align=&quot;right&quot;|3133 (0,8 %)
|align=&quot;right&quot;|3537 (0,7 %)
|align=&quot;right&quot;|6471 (1,0 %)
|align=&quot;right&quot;|5763 (0,7 %)
|align=&quot;right&quot;|8668 (0,8 %)
|align=&quot;right&quot;|11 657 (1,2 %)
|align=&quot;right&quot;|15 071 (1,6 %)
|13 233 (1,6%)
|-
|[[Tatāri]]
|align=&quot;right&quot;|1671 (0,59 %)
|align=&quot;right&quot;|4420 (1,1 %)
|align=&quot;right&quot;|5172 (1,1 %)
|align=&quot;right&quot;|7678 (1,2 %)
|align=&quot;right&quot;|10 976 (1,3 %)
|align=&quot;right&quot;|17 478 (1,6 %)
|align=&quot;right&quot;|10 768 (1,1 %)
|align=&quot;right&quot;|8122 (0,9 %)
|4 262 (0,5%)
|}

[[Attēls:Этническая карта Якутии по городским и сельским поселениям.png|thumb|450px|Jakutijas etniskā karte pa pilsētu un lauku apdzīvotām vietām, 2010. gada tautas skaitīšana]]

[[Attēls:Lena 2007 (synchroswimr).jpg|right|thumb|250px|[[Ļena]] pie Jakutskas]]
== Apdzīvotās vietas ==
=== Pilsētu karte ===
{{VietasKarte+|Jakutija|width=400 |float=center|caption = Sahas republikas pilsētu izvietojums; '''treknrakstā''' — apgabala republikas
|places =
{{VietasKarte~|Jakutija|lat=58.6|long=125.383333|position = left |label='''[[Aldana]]'''}}
{{VietasKarte~|Jakutija|lat=62.033333|long=129.733333|position = top |label=[[Jakutska]]}}
{{VietasKarte~|Jakutija|lat=60.716667|long=114.9|position = top |label=[[Ļenska]]}}
{{VietasKarte~|Jakutija|lat=62.533333|long=113.95|position = top |label=[[Mirnija (Saha)|Mirnija]]}}
{{VietasKarte~|Jakutija|lat=56.658333|long=124.725|position = top |label=[[Ņerjungri]]}}
{{VietasKarte~|Jakutija|lat=63.283333|long=118.333333|position = top |label=[[Ņurba]]}}
{{VietasKarte~|Jakutija|lat=60.383333|long=120.433333|position = top |label=[[Oļokminska]]}}
{{VietasKarte~|Jakutija|lat=61.483333|long=129.15|position = bottom |label=[[Pokrovska (Krievija)|Pokrovska]]}}
{{VietasKarte~|Jakutija|lat=67.45|long=153.7|position = top |label=[[Sredņekolimska]]}}
{{VietasKarte~|Jakutija|lat=58.966667|long=126.266667|position = right |label=[[Tommota]]}}
{{VietasKarte~|Jakutija|lat=66.4|long=112.3|position = top |label=[[Udačnija]]}}
{{VietasKarte~|Jakutija|lat=67.55|long=133.383333|position = top |label=[[Verhojanska]]}}
{{VietasKarte~|Jakutija|lat=63.75|long=121.616667|position = right |label=[[Viļujska]]}}
}}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}
* [https://web.archive.org/web/20110609202607/http://www.expert.ru/images/maps/4085/408583.gif Jakutijas karte]

{{Krievija-aizmetnis}}

{{Krievijas administratīvais iedalījums}}
{{Tālo Austrumu federālais apgabals}}
{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Jakutija| ]]
[[Kategorija:Krievijas Federācijas republikas]]
[[Kategorija:Sibīrija]]</text>
      <sha1>jtcnbaufdei5tmclt3z860opltvfkra</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Andrusovas pamiers</title>
    <ns>0</ns>
    <id>28868</id>
    <revision>
      <id>4468365</id>
      <parentid>4453956</parentid>
      <timestamp>2026-05-15T00:38:48Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4468365</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1726" sha1="77n1xooh2nz7y00vj3gk1ib00xohj39" xml:space="preserve">[[Attēls:Truce of Andrusovo 1667.PNG|thumb|250px|Polijas teritoriālās izmaiņas pēc 1667. gada līguma]]
'''Andrusovas pamiers''' ({{val|pl|Rozejm w Andruszowie}}, {{val|ru|Андрусовское перемирие}}), dažkārt minēts arī kā '''Andrusovas miera līgums''', bija viens no starptautiskajiem līgumiem, kas izbeidza [[krievu-poļu karš (1654—1667)|krievu-poļu (1654—1667)]] karu. Noslēgts [[1667]]. gada [[30. janvāris|30. janvārī]] starp [[Krievijas cariste|Krievijas caristi]] un [[Polija-Lietuva|Polijas-Lietuvas kopvalsti]] Andrusovas ciemā [[Smoļenska]]s tuvumā. To Krievijas caristes vārdā parakstīja Livonijas vaivads [[Afanasijs Ordins-Naščokins]], bet Polijas-Lietuvas vārdā — [[Žemaitijas valdnieku uzskaitījums|Žemaitijas ģenerālstārasts]] [[Juršis Hlebavičs]].

Līgumā Polija atzina Smoļenskas un [[Kreisā krasta Ukraina]]s pievienošanu Krievijai, savukārt Krievija par labu Polijai-Lietuvai atteicās no kara laikā ieņemtās [[Latgale]]s.

== Ārējās saites ==
* [http://www.ieg-friedensvertraege.de/treaty/1667%20I%2020_30%20Friedensvertrag%20von%20Andrusovo/t-823-1-de.html Scan of the treaty at IEG Mainz] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20230520182241/https://www.ieg-friedensvertraege.de/treaty/1667%20I%2020_30%20Friedensvertrag%20von%20Andrusovo/t-823-1-de.html |date={{dat|2023|05|20||bez}} }}
{{Starptautiskie līgumi Latvijas vēsturē}}
{{Vēsture-aizmetnis}}

[[Kategorija:Līgumi ar Poliju]]
[[Kategorija:Līgumi ar Lietuvu]]
[[Kategorija:Līgumi ar Krieviju]]
[[Kategorija:Miera līgumi]]
[[Kategorija:Inflantijas vaivadija]]
[[Kategorija:Baltkrievijas vēsture]]
[[Kategorija:Ukrainas vēsture]]
[[Kategorija:1667. gads]]</text>
      <sha1>77n1xooh2nz7y00vj3gk1ib00xohj39</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Čehijas Ekstralīga</title>
    <ns>0</ns>
    <id>30549</id>
    <revision>
      <id>4468421</id>
      <parentid>4049579</parentid>
      <timestamp>2026-05-15T05:26:31Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>ZANDMANIS</username>
        <id>91184</id>
      </contributor>
      <origin>4468421</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="10513" sha1="4woaky2dqv3pdhqli9q4mcm4vn3yezt" xml:space="preserve">{{Sporta līgas infokaste
| nosaukums      =Čehijas Ekstralīga
| aktuāla_sezona = 2025.—2026. gada Čehijas Ekstralīgas sezona
| logo           = Czechextraliga.jpg
| pikseļi        =
| apraksts       =
| sports         =[[Hokejs]]
| dibin          =1993
| moto           =
| komandas       =14
| valsts         ={{flaga|Čehija}} [[Čehija]]
| čempions       = [[HK Pardubice]] (4. tituls)
| mlapa          =http://www.hokej.cz
}}
'''Čehijas Ekstralīga''' ({{val|cs|Extraliga ledního hokeje}}) ir [[Čehija]]s spēcīgākā [[hokejs|hokeja]] līga. Līga tika izveidota [[1993]]. gadā, kad sabruka [[Čehoslovākija]], līdz ar to pārstājot funkcionēt arī [[Čehoslovākijas hokeja līga]]i.
[[File:Pohár TGM.JPG|thumb|Ekstralīgas galvenais kauss (Tomāša Garika Masarika kauss)]]
Visbiežāk, sešas reizes, līgā triumfējusi [[HK Vsetīna]], un [[Tršinecas &quot;Oceláři&quot;]], kura izcīnīja pēdējo titulu 2024. gadā.

== Visi čempioni ==
{{div col}}
* 2025.—26. - [[HK Pardubice]]
* 2024.—25. - [[HC Kometa Brno|HK Kometa Brno]]
* 2023.—24. - [[Tršinecas &quot;Oceláři&quot;]]&lt;ref&gt;https://sportacentrs.com/hokejs/29042024-trsineca_triumfejusi_pedejos_piecos_cehij&lt;/ref&gt;
* 2022.—23. - [[Tršinecas &quot;Oceláři&quot;]]
* 2021.—22. - [[Tršinecas &quot;Oceláři&quot;]]
* 2020.—21. - [[Tršinecas &quot;Oceláři&quot;]]
* 2019.—20. - ''Netika noteikts''
* 2018.—19. - [[Tršinecas &quot;Oceláři&quot;]]
* 2017.—18. - [[HC Kometa Brno|HK Kometa Brno]]
* 2016.—17. - [[HC Kometa Brno|HK Kometa Brno]]
* 2015.—16. - [[HK Liberec]]
* 2014.—15. - [[HK Litvīnova]]
* 2013.—14. - [[HK Zlīna]]
* 2012.—13. - [[HK Pilzene]]
* 2011.—12. - [[HK Pardubice]]
* 2010.—11. - [[Tršinecas &quot;Oceláři&quot;]]
* 2009.—10. - [[HK Pardubice]]
* 2008.—09. - [[Karlovi Varu &quot;Energie&quot;]]
* 2007.—08. - [[Prāgas &quot;Slavia&quot;]]
* 2006.—07. - [[Prāgas &quot;Sparta&quot; (hokejs)|Prāgas &quot;Sparta&quot;]]
* 2005.—06. - [[Prāgas &quot;Sparta&quot; (hokejs)|Prāgas &quot;Sparta&quot;]]
* 2004.—05. - [[Pardubices &quot;Moeller&quot;]]
* 2003.—04. - [[Zlīnas &quot;Hame&quot;]]
* 2002.—03. - [[Prāgas &quot;Slavia&quot;]]
* 2001.—02. - [[Prāgas &quot;Sparta&quot; (hokejs)|Prāgas &quot;Sparta&quot;]]
* 2000.—01. - [[HK Vsetīna]]
* 1999.—00. - [[Prāgas &quot;Sparta&quot; (hokejs)|Prāgas &quot;Sparta&quot;]]
* 1998.—99. - [[Vsetīnas &quot;Slovnaft&quot;]]
* 1997.—98. - [[Vsetīnas &quot;Slovnaft&quot;]]
* 1996.—97. - [[Vsetīnas &quot;Petra&quot;]]
* 1995.—96. - [[Vsetīnas &quot;Petra&quot;]]
* 1994.—95. - [[HK Olomouca]]
{{div col end}}

== Pašreizējās komandas (2022.—23.) ==
* [[Brno &quot;Kometa&quot;]]
* [[HK Česke Budejovice]]
* [[Kladno &quot;Rytiri&quot;]]
* [[HK Olomouca]]
* [[Hradeckkāloves &quot;Mountfield&quot;]]
* [[Karlovi Varu &quot;Energie&quot;]]
* [[BK Mlada Boleslava]]
* [[Liberecas &quot;Bílí Tygři&quot;]]
* [[Litvīnovas &quot;Verva&quot;]]
* [[HK Pardubice]]
* [[HK Pilzene]]
* [[Prāgas &quot;Sparta&quot; (hokejs)|Prāgas &quot;Sparta&quot;]]
* [[Tršinecas &quot;Oceláři&quot;]]
* [[HK Vitkovice]]

== Labākie spēlētāji ==
=== Rezultatīvākais spēlētājs ===
{| border=&quot;1&quot; cellpadding=&quot;2&quot; cellspacing=&quot;0&quot; width=&quot;40%&quot; class=&quot;wikitable sortable&quot; style=&quot;font-size: 90%; text-align: center;&quot;
|- bgcolor=#d0e7ff
! style=&quot;width: 15%;&quot; | Sezona
! style=&quot;width: 35%;&quot; | Spēlētājs
! style=&quot;width: 35%;&quot; | Klubs
! style=&quot;width: 15%;&quot; | Punkti
|- align = center
|2021.—22.||align=&quot;left&quot;|{{flaga|Čehija}} [[Filips Hlapīks]]||[[Prāgas &quot;Sparta&quot; (hokejs)|Prāgas &quot;Sparta&quot;]]||70
|- align = center
|2020.—21.||align=&quot;left&quot;|{{flaga|ASV}} [[Pīters Millers]]||[[Brno &quot;Kometa&quot;]]||64
|- align = center
|2019.—20.||align=&quot;left&quot;|{{flaga|Čehija}} [[Milans Gulašs]]||[[HK Pilzene]]||76
|- align = center
|2018.—19.||align=&quot;left&quot;|{{flaga|Čehija}} [[Milans Gulašs]]||[[HK Pilzene]]||62
|- align = center
|2017.—18.||align=&quot;left&quot;|{{flaga|Čehija}} [[Milans Gulašs]]||[[HK Pilzene]]||61
|- align = center
|2016.—17.||align=&quot;left&quot;|{{flaga|Čehija}} [[Lūkašs Pehs]]||[[Prāgas &quot;Sparta&quot; (hokejs)|Prāgas &quot;Sparta&quot;]]||52
|- align = center
|2015.—16.||align=&quot;left&quot;|{{flaga|Čehija}} [[Romans Červenka]]||[[HK Homutova]]||61
|- align = center
|2014.—15.||align=&quot;left&quot;|{{flaga|Čehija}} [[Viktors Hubls]]||[[HK Litvīnova]]||58
|- align = center
|2013.—14.||align=&quot;left&quot;|{{flaga|Čehija}} [[Petrs Tons]]||[[Prāgas &quot;Sparta&quot; (hokejs)|Prāgas &quot;Sparta&quot;]]||67
|- align = center
|2012.—13.||align=&quot;left&quot;|{{flaga|Čehija}} [[Martins Rūžička]]||[[HK Tršineca]]||83
|- align = center
|2011.—12.||align=&quot;left&quot;|{{flaga|Čehija}} [[Petrs Nedveds]]||[[HK Libereca]]||61
|- align = center
|2010.—11.||align=&quot;left&quot;|{{flaga|Čehija}} [[Tomāšs Vlasāks]]||[[HK Pilzene]]||30
|- align = center
|2009.—10.||align=&quot;left&quot;|{{flaga|Čehija}} [[Romans Červenka]]||[[Prāgas &quot;Slavia&quot;]]||73
|- align = center
|2008.—09.||align=&quot;left&quot;|{{flaga|Čehija}} [[Jaroslavs Bednārs]]||[[Prāgas &quot;Slavia&quot;]]||68
|- align = center
|2007.—08.||align=&quot;left&quot;|{{flaga|Čehija}} [[Petrs Tons]]||[[Prāgas &quot;Sparta&quot; (hokejs)|Prāgas &quot;Sparta&quot;]]||43
|- align = center
|2006.—07.||align=&quot;left&quot;|{{flaga|Čehija}} [[Jaroslavs Hlinka]]&lt;br /&gt;{{flaga|Čehija}} [[Pāvels Patera]]||[[Prāgas &quot;Sparta&quot; (hokejs)|Prāgas &quot;Sparta&quot;]]&lt;br /&gt;[[HK Kladno]]||57
|- align = center
|2005.—06.||align=&quot;left&quot;|{{flaga|Čehija}} [[Jans Mareks]]||[[Prāgas &quot;Sparta&quot; (hokejs)|Prāgas &quot;Sparta&quot;]]||54
|- align = center
|2004.—05.||align=&quot;left&quot;|{{flaga|Čehija}} [[Mihals Mikeška]]||[[HK Pardubice]]||55
|- align = center
|2003.—04.||align=&quot;left&quot;|{{flaga|Čehija}} [[Josefs Berāneks]]||[[Prāgas &quot;Slavia&quot;]]||63
|- align = center
|2002.—03.||align=&quot;left&quot;|{{flaga|Čehija}} [[Rihards Krāls]]||[[HK Tršineca]]||68
|- align = center
|2001.—02.||align=&quot;left&quot;|{{flaga|Čehija}} [[Petrs Leška]]||[[HK Zlīna]]||68
|- align = center
|2000.—01.||align=&quot;left&quot;|{{flaga|Čehija}} [[Patriks Martinecs]]||[[Prāgas &quot;Sparta&quot; (hokejs)|Prāgas &quot;Sparta&quot;]]||59
|- align = center
|1999.—00.||align=&quot;left&quot;|{{flaga|Čehija}} [[Rihards Krāls]]||[[HK Tršineca]]||77
|- align = center
|1998.—99.||align=&quot;left&quot;|{{flaga|Čehija}} [[Davids Vibornijs]]||[[Prāgas &quot;Sparta&quot; (hokejs)|Prāgas &quot;Sparta&quot;]]||67
|- align = center
|1997.—98.||align=&quot;left&quot;|{{flaga|Čehija}} [[Davids Moravecs]]||[[HK Vitkovice]]||62
|- align = center
|1996.—97.||align=&quot;left&quot;|{{flaga|Čehija}} [[Jirži Dopita]]||[[HK Vsetīna]]||61
|- align = center
|1995.—96.||align=&quot;left&quot;|{{flaga|Čehija}} [[Vladimīrs Rūžička]]||[[Prāgas &quot;Slavia&quot;]]||65
|- align = center
|1994.—95.||align=&quot;left&quot;|{{flaga|Čehija}} [[Pāvels Patera]]||[[Prāgas &quot;Slavia&quot;]]||75
|- align = center
|1993.—94.||align=&quot;left&quot;|{{flaga|Čehija}} [[Rihards Krāls]]||[[HK Pardubice]]||63
|}
=== Labākais vārtu guvējs ===
{| border=&quot;1&quot; cellpadding=&quot;2&quot; cellspacing=&quot;0&quot; width=&quot;40%&quot; class=&quot;wikitable sortable&quot; style=&quot;font-size: 90%; text-align: center;&quot;
|- bgcolor=#d0e7ff
! style=&quot;width: 15%;&quot; | Sezona
! style=&quot;width: 35%;&quot; | Spēlētājs
! style=&quot;width: 35%;&quot; | Klubs
! style=&quot;width: 15%;&quot; | Vārti
|- align = center
|2021.—22.||align=&quot;left&quot;|{{flaga|Čehija}} [[Filips Hlapīks]]||[[Prāgas &quot;Sparta&quot; (hokejs)|Prāgas &quot;Sparta&quot;]]||31
|- align = center
|2020.—21.||align=&quot;left&quot;|{{flaga|Čehija}} [[Matejs Strānskis]]||[[Tršinecas &quot;Oceláři&quot;]]||33
|- align = center
|2019.—20.||align=&quot;left&quot;|{{flaga|Čehija}} [[Milans Gulašs]]||[[HK Pilzene]]||35
|- align = center
|2018.—19.||align=&quot;left&quot;|{{flaga|Čehija}} [[Milans Gulašs]]||[[HK Pilzene]]||30
|- align = center
|2017.—18.||align=&quot;left&quot;|{{flaga|Čehija}} [[Tomāšs Mertls]]||[[HK Pilzene]]||30
|- align = center
|2016.—17.||align=&quot;left&quot;|{{flaga|Čehija}} [[Dominiks Kubalīks]]||[[HK Pilzene]]||29
|- align = center
|2015.—16.||align=&quot;left&quot;|{{flaga|Čehija}} [[Dominiks Kubalīks]]||[[HK Pilzene]]||25
|- align = center
|2014.—15.||align=&quot;left&quot;|{{flaga|Čehija}} [[Ēriks Hrna]]&lt;br /&gt;{{flaga|Čehija}} [[Petrs Sikora (1978)|Petrs Sikora]]||[[HK Tršineca]]&lt;br /&gt;[[HK Pardubice]]||26
|- align = center
|2013.—14.||align=&quot;left&quot;|{{flaga|Čehija}} [[Petrs Tons]]||[[Prāgas &quot;Sparta&quot; (hokejs)|Prāgas &quot;Sparta&quot;]]||35
|- align = center
|2012.—13.||align=&quot;left&quot;|{{flaga|Čehija}} [[Martins Rūžička]]||[[HK Tršineca]]||40
|- align = center
|2011.—12.||align=&quot;left&quot;|{{flaga|Čehija}} [[Petrs Kumstāts]]||[[HK Karlovi Vari]]||27
|- align = center
|2010.—11.||align=&quot;left&quot;|{{flaga|Čehija}} [[Tomāšs Vlasāks]]||[[HK Pilzene]]||30
|- align = center
|2009.—10.||align=&quot;left&quot;|{{flaga|Čehija}} [[Petrs Tons]]||[[Prāgas &quot;Sparta&quot; (hokejs)|Prāgas &quot;Sparta&quot;]]||34
|- align = center
|2008.—09.||align=&quot;left&quot;|{{flaga|Čehija}} [[Davids Hruška]]||[[Prāgas &quot;Slavia&quot;]]||31
|- align = center
|2007.—08.||align=&quot;left&quot;|{{flaga|Čehija}} [[Jaroslavs Balaštīks]]||[[HK Zlīna]]||29
|- align = center
|2006.—07.||align=&quot;left&quot;|{{flaga|Čehija}} [[Petrs Sikora (1978)|Petrs Sikora]]||[[HK Pardubice]]||37
|- align = center
|2005.—06.||align=&quot;left&quot;|{{flaga|Čehija}} [[Petrs Tons]]||[[Prāgas &quot;Sparta&quot; (hokejs)|Prāgas &quot;Sparta&quot;]]||24
|- align = center
|2004.—05.||align=&quot;left&quot;|{{flaga|Čehija}} [[Jaroslavs Balaštīks]]||[[HK Zlīna]]||30
|- align = center
|2003.—04.||align=&quot;left&quot;|{{flaga|Čehija}} [[Jaroslavs Balaštīks]]||[[HK Zlīna]]||29
|- align = center
|2002.—03.||align=&quot;left&quot;|{{flaga|Čehija}} [[Jans Mareks]]||[[HK Tršineca]]||32
|- align = center
|2001.—02.||align=&quot;left&quot;|{{flaga|Čehija}} [[Davids Hruška]]||[[HK Havirova]]||31
|- align = center
|2000.—01.||align=&quot;left&quot;|{{flaga|Čehija}} [[Petrs Sikora (1978)|Petrs Sikora]]&lt;br /&gt;{{flaga|Slovākija}} [[Mareks Urams]]||[[HK Pardubice]]&lt;br /&gt;[[HK Orli]]||26
|- align = center
|1999.—00.||align=&quot;left&quot;|{{flaga|Čehija}} [[Jirži Dopita]]||[[HK Vsetīna]]||30
|- align = center
|1998.—99.||align=&quot;left&quot;|{{flaga|Čehija}} [[Jans Hlavāčs]]||[[Prāgas &quot;Sparta&quot; (hokejs)|Prāgas &quot;Sparta&quot;]]||32
|- align = center
|1997.—98.||align=&quot;left&quot;|{{flaga|Čehija}} [[Davids Moravecs]]||[[HK Vitkovice]]||38
|- align = center
|1996.—97.||align=&quot;left&quot;|{{flaga|Čehija}} [[Jirži Dopita]]||[[HK Vsetīna]]||30
|- align = center
|1995.—96.||align=&quot;left&quot;|{{flaga|Čehija}} [[Viktors Ujčīks]]||[[Prāgas &quot;Slavia&quot;]]||37
|- align = center
|1994.—95.||align=&quot;left&quot;|{{flaga|Čehija}} [[Pāvels Janku]]||[[HK Zlīna]]||28
|- align = center
|1993.—94.||align=&quot;left&quot;|{{flaga|Čehija}} [[Petrs Kankovskis]]||[[HK Zlīna]]||28
|}

== Skatīt arī ==
*[[Čehoslovākijas hokeja līga]]
== Atsauces ==
&lt;references /&gt;
== Ārējās saites ==
{{Commonscat|Czech Extraliga|Čehijas Ekstralīga}}
* [http://www.hokej.cz Līgas oficiālā mājaslapa]
* [http://hokej.idnes.cz http://hokej.idnes.cz]

{{hokejs-aizmetnis}}

[[Kategorija:Čehijas Ekstralīga]]</text>
      <sha1>4woaky2dqv3pdhqli9q4mcm4vn3yezt</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Parastā egle</title>
    <ns>0</ns>
    <id>31712</id>
    <revision>
      <id>4468447</id>
      <parentid>4344874</parentid>
      <timestamp>2026-05-15T06:27:09Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>~2026-29274-59</username>
        <id>145444</id>
      </contributor>
      <comment>Egles nezied, jo ir kailsēkļi, ziedu nav</comment>
      <origin>4468447</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2988" sha1="mygjhsd6aelzajv2hb44nm35vrpeg3l" xml:space="preserve">{{BioTakso infokaste
| platums =
| attēls =Egle.JPG
| valsts =Plantae
| valsts_lv =Augi
| nodalījums =Pinophyta
| nodalījums_lv =Kailsēkļi
| klase =Pinopsida
| klase_lv =Skujkoku klase
| rinda =Pinales
| rinda_lv =Priežu rinda
| dzimta =Pinaceae
| dzimta_lv =Priežu dzimta
| ģints =Picea
| ģints_lv =Egles
| suga =P. abies
| suga_lv =Parastā egle
| binomial =Picea abies
| iedalījums=
| kategorijas =nē
| izplatība =[[Attēls:Norway Spruce Picea abies distribution map 2.png|center|220px]]&lt;br /&gt;&lt;center&gt;&lt;small&gt;Parasto egļu izplatības areāls Eiropā&lt;ref name=&quot;IUCN_map&quot;&gt;Farjon, A. 2017. ''Picea abies''. The IUCN Red List of Threatened Species 2017: e.T42318A71233492. [http://dx.doi.org/10.2305/IUCN.UK.2017-2.RLTS.T42318A71233492.en http://dx.doi.org/10.2305/IUCN.UK.2017-2.RLTS.T42318A71233492.en]. Downloaded on 20 February 2018.&lt;/ref&gt;&lt;/small&gt;&lt;/center&gt;
}}
'''Parastā egle''' ({{val|la|Picea abies}}) ir vienmāju [[priežu dzimta]]s skujkoks. Plaši izplatīta kokaugu suga [[Latvija|Latvijā]] — otrajā vietā aiz {{TaksoSaite|Pinus sylvestris|parastās priedes|parastā priede}}. Parastās egles mūža ilgums ir 200—300 gadu. Tā var sasniegt līdz 40 m augstumu. Parastajai eglei ir konusveida vainags ar atstāvošiem vai mazliet nokareniem zariem. Miza sarkanbrūna vai pelēka, atlobās sarkanbrūni līdz sarkandzelteni. [[Skuja (auga daļa)|Skujas]] pa 1, tumšzaļas, četršķautņainas, ar kātiņu, pie [[koks|koka]] paliek 5—7, reizēm pat 10 gadus. (skujai nobirstot, kātiņš paliek pie dzinuma). Parastā egle sāk ziedēt 25—30 gadu vecumā. Eglei ir sekla sakņu sistēma, novietota virsējā augsnes slānī. Ja egļu audze nav aizsargāta no valdošā vēja puses ar citu audzi vai mežmalas kokiem, tās bieži izgāž vējš. Egles “zied” [[maijs|maijā]], un [[čiekurs|čiekuri]] ienākas tā paša gada [[oktobris|oktobrī]]. Sēklas izbirst pavasarī — [[marts|martā]], [[aprīlis|aprīlī]], tās ir tikpat lielas kā parastajai priedei, bet, kopā sabērtas, ir brūnā krāsā. Egles aug barības vielām bagātākās augsnēs nekā priedes, bet slikti panes pārpurvošanos. Parastā egle ir izteikti ēncietīga suga. Ilgi var augt citu koku noēnojumā.

Egles bojā daudzi kukaiņi un to kāpuri, galvenokārt vaboles ([[egļu astoņzobu mizgrauzis]]) un tauriņi ([[egļu mūķene]], [[egļu čiekuru tinējs]]). Lielu ļaunumu nodara arī sakņpiepes izraisītā sakņu trupe.&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce|title=Meža enciklopēdija|last=|first=|publisher=Zelta grauds|year=2003|isbn=9984-9684-0-5|location=Rīga|pages=91-92}}&lt;/ref&gt;

== Attēlu galerija ==
&lt;gallery&gt;
Norway spruce (Picea abies) trunk cross section.png|Stumbra šķērsgriezums
Picea abies wood texture.jpg|Neapstrādāta koksne
&lt;/gallery&gt;

== Skatīt arī ==
* [[Ziemassvētku egle]]

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}

{{botānika-aizmetnis}}

[[Kategorija:Priežu dzimta]]</text>
      <sha1>mygjhsd6aelzajv2hb44nm35vrpeg3l</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Autoceļš A2 (Latvija)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>33296</id>
    <revision>
      <id>4468458</id>
      <parentid>4467311</parentid>
      <timestamp>2026-05-15T06:53:38Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4468458</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="40138" sha1="tnjs7kx98700uc09ekf7r7261s5ru9a" xml:space="preserve">{{pāradresācija|Vidzemes šoseja|Par citām jēdziena '''Vidzemes šoseja''' nozīmēm|Vidzemes šoseja (nozīmju atdalīšana)}}
{{Latvijas autoceļa infokaste
| numurs         = 2
| nosaukums      = Rīga—Sigulda—Igaunijas robeža (Veclaicene)
| karte          = Road A2 Latvia.svg
| leģenda        =
| garums         = 195,6
| ārpus_pilsētas = 179,6
| ceļš_pilsētā   = 16,0
| segums         = asfalts
| e-ceļš         = {{E ceļa piktogramma|77}}
| reģions        = [[Vidzeme]]
| attēls         = A2-Berģi-LV.jpg
| paraksts       = Autoceļš A2 Garkalnes pagasta teritorijā
}}
{{Maršruta tabula/apdzīvota vieta||[[Rīga]] {{A ceļš|6}} {{A ceļš|7}} {{A ceļš|8}} {{A ceļš|10}} {{P ceļš|1}} {{P ceļš|4}}}}
{{Maršruta tabula/AP sakrītošs||[[Merķeļa iela (Rīga)|Merķeļa iela]] {{P ceļš|1}} 0,5 km}}
{{Maršruta tabula/apdzīvota vieta||[[Brīvības bulvāris (Rīga)|Brīvības bulvāris]], [[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības iela]], [[Brīvības gatve (Rīga)|Brīvības gatve]]}}
{{Maršruta tabula/2līmeņu krustojums||[[Juglas iela (Rīga)|Juglas iela]]}}
{{Maršruta tabula/2līmeņu krustojums||[[Jaunciema gatve]]}}
{{Maršruta tabula/pilsētas beigas||[[Rīga]]}}
{{Maršruta tabula/2līmeņu krustojums||{{A ceļš|1}} {{A ceļš|4}} {{E ceļš|67}} {{E ceļš|77}}}}
{{Maršruta tabula/upe||[[Krievupe]]}}
{{Maršruta tabula/2līmeņu krustojums||[[Garkalne (Garkalnes pagasts)|Garkalne]] {{P ceļš|3}}}}
{{Maršruta tabula/nobrauktuve||{{Latvijas V ceļa piktogramma|50}}}}; uz [[Alderi]]em
{{Maršruta tabula/2līmeņu krustojums||[[Vangaži]]}}
{{Maršruta tabula/nobrauktuve||[[Griķi (Inčukalna pagasts)|Griķi]] {{Latvijas V ceļa piktogramma|75}}}} {{Latvijas V ceļa piktogramma|95}}
{{Maršruta tabula/2līmeņu krustojums||[[Krustiņi]] {{Pa kreisi}} {{A ceļš|3}} {{E ceļš|264}} {{Pa labi}} [[Inčukalns]] {{P ceļš|10}} }}
{{Maršruta tabula/nobrauktuve||[[Indrāni (Inčukalna pagasts)|Indrāni]] {{Latvijas V ceļa piktogramma|93}}}}
{{Maršruta tabula/nobrauktuve||[[Lorupe|Lorupes grava]] {{Latvijas V ceļa piktogramma|96}}}}
{{Maršruta tabula/upe||[[Lorupe]]}}
{{Maršruta tabula/krustojums||{{pilsētas zīme}} [[Sigulda]] (Vidzemes šoseja) {{P ceļš|8}}}}
{{Maršruta tabula/nobrauktuve||[[Līgatne (stacija)|Līgatnes stacija]] {{Latvijas V ceļa piktogramma|282}}}}
{{Maršruta tabula/krustojums||{{pilsētas zīme}} [[Augšlīgatne]] {{P ceļš|32}}}}
{{Maršruta tabula/krustojums||{{V ceļš|284}}}}
{{Maršruta tabula/apdzīvota vieta||[[Ieriķi]]}}
{{Maršruta tabula/upe||[[Kumada]]}}
{{Maršruta tabula/nobrauktuve||[[Ieriķi]] {{Latvijas V ceļa piktogramma|315}}}}
{{Maršruta tabula/upe||[[Meldrupīte]]}}
{{Maršruta tabula/nobrauktuve||{{Latvijas V ceļa piktogramma|291}}}}
{{Maršruta tabula/nobrauktuve||[[Melturi]] {{Latvijas V ceļa piktogramma|317}}}}
{{Maršruta tabula/upe||[[Amata]]}}
{{Maršruta tabula/2līmeņu krustojums||{{P ceļš|20}}; uz [[Cēsis|Cēsīm]]}}
{{Maršruta tabula/krustojums||{{P ceļš|31}}}}
{{Maršruta tabula/nobrauktuve||{{Latvijas V ceļa piktogramma|293}}}}
{{Maršruta tabula/dzelzceļš||[[Dzelzceļa līnija Rīga—Lugaži|Dzelzceļš Rīga—Valka]]}}
{{Maršruta tabula/nobrauktuve||[[Vaive (ciems)|Vaive]] {{Latvijas V ceļa piktogramma|294}}}}
{{Maršruta tabula/krustojums||[[Bērzkrogs (Veselavas pagasts)|Bērzkrogs]] {{P ceļš|30}}}}
{{Maršruta tabula/krustojums||{{P ceļš|28}}; uz [[Rauna|Raunu]]; {{Latvijas V ceļa piktogramma|299}}; uz [[Dzērbene|Dzērbeni]]}}
{{Maršruta tabula/krustojums||{{Latvijas V ceļa piktogramma|355}}; uz [[Rauna|Raunu]]; {{P ceļš|29}}; uz [[Drusti]]em, [[Jaunpiebalga|Jaunpiebalgu]]}}
{{Maršruta tabula/nobrauktuve||{{Latvijas V ceļa piktogramma|267}}}}
{{Maršruta tabula/nobrauktuve||{{Latvijas V ceļa piktogramma|251}}}}; uz [[Launkalne|Launkalni]]
{{Maršruta tabula/nobrauktuve||{{Latvijas V ceļa piktogramma|235}}}}; uz [[Vecpiebalga|Vecpiebalgu]]
{{Maršruta tabula/nobrauktuve||{{Latvijas V ceļa piktogramma|252}}}}; uz [[Smiltene|Smilteni]]
{{Maršruta tabula/2līmeņu krustojums||{{P ceļš|27}}; uz [[Smiltene|Smilteni]]}}
{{Maršruta tabula/nobrauktuve||{{Latvijas V ceļa piktogramma|243}}}}; uz [[Palsmane|Palsmani]]
{{Maršruta tabula/nobrauktuve||{{Latvijas V ceļa piktogramma|248}}}}; uz [[Ūdrupe (ciems)|Ūdrupi]]
{{Maršruta tabula/nobrauktuve||{{Latvijas V ceļa piktogramma|411}}}}; uz [[Vireši]]em
{{Maršruta tabula/nobrauktuve||{{Latvijas V ceļa piktogramma|368}}}}; uz [[Vireši]]em
{{Maršruta tabula/upe||[[Gauja]]}}
{{Maršruta tabula/nobrauktuve||{{Latvijas V ceļa piktogramma|371}}}}; uz [[Lejasciems|Lejasciemu]]
{{Maršruta tabula/apdzīvota vieta||[[Vireši]]}}
{{Maršruta tabula/krustojums||{{P ceļš|23}}}}; uz [[Valka|Valku]]
{{Maršruta tabula/nobrauktuve||{{Latvijas V ceļa piktogramma|373}}}}; uz [[Gaujiena|Gaujienu]]
{{Maršruta tabula/krustojums||[[Līzespasts]] {{P ceļš|44}}}}; uz [[Trapene|Trapeni]], [[Zeltiņi]]em
{{Maršruta tabula/nobrauktuve||{{Latvijas V ceļa piktogramma|376}}}}; uz [[Ape|Api]]
{{Maršruta tabula/krustojums||{{P ceļš|19}}}}; uz [[Ape|Api]]
{{Maršruta tabula/krustojums||{{P ceļš|39}}}}; uz [[Ape|Api]], [[Alūksne|Alūksni]]
{{Maršruta tabula/upe||[[Vaidava (upe)|Vaidava]]}}
{{Maršruta tabula/nobrauktuve||{{Latvijas V ceļa piktogramma|383}}}}; uz [[Alūksne|Alūksni]]
{{Maršruta tabula/nobrauktuve||{{Latvijas V ceļa piktogramma|386}}}}; uz [[Alūksne|Alūksni]]
{{Maršruta tabula/ES robeža||{{EST}} {{EST P ceļš|7}} {{E ceļš|77}}}}
|}
|}
'''A2''' autoceļš '''Rīga—Sigulda—Igaunijas robeža (Veclaicene)''' jeb '''Vidzemes''' (Pleskavas) '''šoseja''' ir [[Latvijas galvenie autoceļi|augstākās kategorijas]] [[Latvijas autoceļi|Latvijas autoceļš]], kas savieno [[Latvija]]s galvaspilsētu [[Rīga|Rīgu]] ar [[Latvijas—Igaunijas robeža|Igaunijas robežu]] [[Veclaicenes pagasts|Veclaicenes pagastā]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.likumi.lv/doc.php?id=198589 |title=Noteikumi par valsts autoceļu un valsts autoceļu maršrutā ietverto pašvaldībām piederošo autoceļu posmu sarakstiem |access-date={{dat|2012|09|27||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20130513185309/http://www.likumi.lv/doc.php?id=198589 |archivedate={{dat|2013|05|13||bez}} }}&lt;/ref&gt; Autoceļš turpinās [[Igaunija|Igaunijā]] kā 7. šoseja, pēc tam [[Krievija|Krievijā]] kā autoceļš [[A212]] līdz [[Pleskava]]i. Autoceļš klāts ar [[asfaltbetons|asfaltbetona]] segumu un tā garums Latvijā ir 195,6 km. No Rīgas gandrīz līdz [[Lorupe]]s tiltam autoceļš ir ar atdalītām braukšanas joslām. No [[Rīgas apvedceļš|Rīgas apvedceļa]] autoceļš A2 ietilpst starptautiskajā autoceļā [[Eiropas autoceļš E77|E77]].

Uz autoceļa posmā no Rīgas līdz Cēsu pagriezienam 1989. gadā norisinājās Baltijas ceļš.&lt;ref name=&quot;:02&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvportals.lv/dienaskartiba/264897-uz-valsts-autoceliem-atklatas-baltijas-cela-25-gadskartas-zimes-2014|title=Uz valsts autoceļiem atklātas Baltijas ceļa 25.gadskārtas zīmes - LV portāls|last=lvportals.lv|website=lvportals.lv|access-date=2026-05-12|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Satiksme ==
Posmā no Rīgas apvedceļa līdz Lorupei maksimālais atļautais ātrums ir 110 km/h (tiek regulēts ar mainīgās informācijas ceļa zīmēm), bet ziemā — 90 km/h. Pēc &quot;Sēnītes&quot; atļautais ātrums ārpus apdzīvotajām zonām ir 90 km/h visu gadu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/aktuali/no-sodienas-siguldas-sosejas-posma-atlauto-brauksanas-atrumu-pielagos-laikapstakliem-pareja-valsts-celu-tikla-nedrikst-braukt-atrak-par-90-km-h/|title=No šodienas Siguldas šosejas posmā atļauto braukšanas ātrumu pielāgos laikapstākļiem; pārējā valsts ceļu tīklā nedrīkst braukt ātrāk par 90 km/h|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2023-10-16|date=2023-10-11|language=lv}}&lt;/ref&gt;

Autoceļš ir viens no noslogotākajiem autoceļiem Latvijā. Autoceļš no Lorupes (Siguldas) līdz Veclaicenei (Igaunijas robežai) pamatā izmanto NP10,5 vienas brauktuves normālprofilu - ar vienu 3,5 m platu braukšanas joslu katrā virzienā, 0,25 m platām asfaltētām nomalēm un 1,5m platām nostiprinātām (grants) nomalēm. Satiksmes intensitātes un kravas transporta īpatsvara dati 2025. gadā (salīdzinājumam - maksimālā tehniski pieļaujamā divjoslu NP10,5 ceļa profila satiksmes intensitātes noslodze ir 13 tūkstoši transportlīdzekļu diennaktī, optimālā noslodze - 10 tūkstoši transportlīdzekļu diennaktī):&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/celu-tikls/statistikas-dati/satiksmes-intensitate/|title=Satiksmes intensitāte|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-05-10|language=lv}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/wp-content/uploads/2023/11/Ieteikumi-celu-projektesanai.-Normalprofili.pdf|title=lvceli.lv}}&lt;/ref&gt;

* no sākuma pie Berģiem līdz A1/A4 satiksmes mezglam (12,4. - 14,1. km): 41 tūkstoši transportlīdzekļu diennaktī, 13% kravas transports
* no satiksmes mezgla līdz Garkalnes divlīmeņu satiksmes krustojumam ar P3 reģionālo autoceļu (14,1. - 21,5. km): 28 tūkstoši tr.l. diennaktī, 16% kravas transports
* no Garkalnes līdz &quot;[[Krustiņi|Sēnītei]]&quot; (satiksmes mezglam ar A3 autoceļu) (21,5. - 37,7. km): 21 tūkstoši tr.l. diennaktī, 14% kravas transports
* no &quot;Sēnītes&quot; līdz Siguldai (37,7. - 51,5. km): 13 tūkstoši tr.l., 12% kravas transports
* no Siguldas līdz Augšlīgatnei (51,5. - 63,3. km): 10,6. tūkstoši tr.l., 17% kravas transports
* no Augšlīgatnes līdz Cēsu pagriezienam (satiksmes mezglam ar P20 reģionālo autoceļu) (61,3. - 77,7. km): 7,6 tūkstoši tr.l., 16% kravas transports
* no Cēsu pagrieziena līdz Bērzkrogam (77,5. - 94,2. km): 4,2 tūkstoši tr.l. diennaktī, 25% kravas transports
* no Bērzkroga līdz Smiltenes aplim (94,2. - 126,5. km): 3,6 tūkstoši tr.l.,  25% kravas transports
* no Smiltenes apļa līdz Alūksnes pagriezienam (P39 autoceļam) (126,5. - 176,4. km): 1,5 tūkstoši tr.l., 24% kravas transports
* no Alūksnes pagrieziena līdz Veclaicenei (Igaunijas robežai) (176,4. - 195,6 km): 610 tr.l. diennaktī, 29% kravas transports

Uz autoceļa ir uzstādīti 12 stacionārie fotoradari (ieskaitot fotoradarus uz abām braukšanas joslām) un 3 vidējā ātruma kontroles posmi:&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/aktuali/pec-cetriem-menesiem-saks-darboties-pirmais-videja-atruma-kontroles-posms/|title=Pēc četriem mēnešiem sāks darboties pirmais vidējā ātruma kontroles posms|website=Latvijas Valsts Ceļi|access-date=2022-11-13|date=2022-09-13|language=lv}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;:1&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvportals.lv/dienaskartiba/355704-saks-darboties-jauni-videja-atruma-kontroles-radari-2023|title=Sāks darboties jauni vidējā ātruma kontroles radari - LV portāls|last=lvportals.lv|website=lvportals.lv|access-date=2025-02-13|language=lv}}&lt;/ref&gt;

* no [[Sigulda]]s līdz [[Augšlīgatne]]i (54,5. — 62,3. km) — viens no pirmajiem vidējā ātruma kontroles radara posmiem Latvijā, ieviests 2023. gadā&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;
* no [[Ieriķi]]em līdz autoceļam [[Autoceļš P20|P20]] (pagriezienam uz [[Cēsis|Cēsīm]]) (72,25. — 77,15. km) — ieviests 2026. gadā&lt;ref name=&quot;:2&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/aktuali/12-marta-rita-saks-darboties-sesi-jauni-videja-atruma-kontroles-posmi/|title=12. marta rītā sāks darboties seši jauni vidējā ātruma kontroles posmi|last=Ilze.Cerbule@lvceli.lv|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-04-09|date=2026-03-11|language=lv}}&lt;/ref&gt;
* no [[Bērzkrogs (Veselavas pagasts)|Bērzkroga]] līdz [[Smiltene]]s aplim (94,8. — 125,7. km) — ieviests 2026. gadā&lt;ref name=&quot;:2&quot; /&gt;

== Vēsture ==
[[attēls:Vidzemes šoseja Lorupes gravā 1917.jpg|thumb|left|Pleskavas šoseja Lorupes gravā (1917)]]
Rīgas–Siɡuldas–Cēsu ceļš ir Latvijas vēsturē viens no vissenāk  pieminētajiem kara ceļiem, kas kalpojis arī tirdznieciskajiem sakariem ar [[Ugaunija|uɡauņu]] zemi, kā arī ar [[Pleskavas Republika|Pleskavas]] un [[Novgorodas Republika|Novgorodas]] krievu zemēm. Ceļa posms līdz [[Inčukalns|Inčukalnam]] bija daļa no ''via magna'' (latviski — ‘lielais ceļš’). 1688. gadā iespiestajā [[Zviedru Vidzeme]]s kartē redzams, ka šis pasta ceļa posms lielākoties atbilda tagadējam autoceļam A2.&lt;ref name=&quot;:3&quot; /&gt;

1826. gadā lielā Rīgas–Valmieras–Tērbatas–Pēterburgas pasta ceļa trase veda cauri [[Bukulti (Garkalnes pagasts)|Bukultu]] (''Neuermühlen'') pasta stacijai līdz [[Iļķene]]s pārceltuvei (''Hilchensfähr''), kur no tās atzarojās mazāks pasta ceļš uz Cēsīm.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://books.google.ee/books?id=MwsZAAAAYAAJ&amp;hl=en&amp;pg=PA176#v=onepage&amp;q&amp;f=false |title=H. von Bienenstamm: Geographischer Abriss der drei deutschen Ostsee-Provinzen Russlands, oder der Gouvernemens Ehst-, Liv- und Kurland. Riga: Deubner, 1826, 176–178 lpp. |access-date={{dat|2017|07|17||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20170301100007/https://books.google.ee/books?id=MwsZAAAAYAAJ&amp;hl=en&amp;pg=PA176#v=onepage&amp;q&amp;f=false |archivedate={{dat|2017|03|01||bez}} }}&lt;/ref&gt;
1837. gadā uzsāka Rīgas–Pleskavas šosejas būvi, kurai Rīgas pilsētā bija laukakmeņu bruģa segums, bet ārpus tās — grants un šķembu segums. Zemnieku sētām 20 km apkārtnē no darbu vietas šķūtīs bija jādod vīrs ar zirga pajūgu, kam bija jābūt pilnam ar akmeņiem. Ceļu sāka būvēt no Rīgas un 1858. gadā to pabeidza, pievienojot Pēterpils—Pleskavas—Varšavas šosejai. Noteiktos attālumos ceļa malās uzcēla [[zirgu pasta stacija]]s, kurās ziņneši mainīja zirgus (piem. [[Bērzkrogs (Veselavas pagasts)|Bērzkrogs]], [[Līzespasts]], u.c.).&lt;ref name=&quot;:3&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://acb.lv/pabeigti-vidzemes-sosejas-posma-atjaunosanas-darbi/|title=Pabeigti Vidzemes šosejas posma atjaunošanas darbi : ACB|website=acb.lv|access-date=2026-04-09|language=lv}}&lt;/ref&gt;

Latvijas brīvvalsts laikā 1926. gadā ceļa segumu bituminizēja. Visa šoseja stingrāku asfalta segumu ieguva vien pēc Otrā pasaules kara.&lt;ref name=&quot;:3&quot; /&gt;
&lt;gallery&gt;
Lorupes caurtece zem Vidzemes šosejas ap 1930. gadu.jpg|[[Lorupe]]s caurtece zem Vidzemes šosejas (ap 1930)
Vidzemes šoseja pie Āraišiem 1940.jpg|Vidzemes šoseja pie dzelzceļa pārbrauktuves [[Āraiši|Āraišu]] apkaimē (1940)
Vidzemes šoseja pie Vāveres kroga pirms 1940.jpg|Vidzemes šoseja pie Vāveres kroga [[Vaives pagasts|Vaives pagastā]] (pirms 1940. gada)
Vidzemes šosejas krustojums pie Smiltenes ap 1938.jpg|Vidzemes šosejas krustojums pie Smiltenes (ap 1938. gadu)
Vidzemes šoseja pie Opekalna ap 1930.jpg|Vidzemes šoseja pie [[Opekalns (ciems)|Opekalna]] (1930)
&lt;/gallery&gt;

1950. gados izbūvēja dzelzceļa pārvadu pie [[Līgatne]]s, kas bija pirmais pēc Otrā pasaules kara uzbūvētais ceļa pārvads Latvijā.&lt;ref name=&quot;:5&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce|title=Latvijas zemes ceļi un autoceļi|last=Sviķis|first=Hamilkārs|publisher=Latvijas Valsts ceļi}}&lt;/ref&gt;
1953. gadā uzbūvēja lokveida dzelzsbetona tiltu pār Amatu pie Melturiem.&lt;ref name=&quot;:5&quot; /&gt;

1968. gadā izstrādāja autoceļa Rīga—Pleskava autoceļa pirmās tehniskās kategorijas posma Rīga—Sigulda rekonstrukciju, no Rīgas robežas līdz Tallinas ceļa krustojumam uzbūvēja autoceļu ar trīs braukšanas joslām katrā virzienā. Būvdarbus šajā posmā veica Rīgas &quot;4. CBR&quot; V. Veidemaņa vadībā. Šajā kūdrainās zemienes posmā darbus apgrūtināja elektrības un sakaru līnijas, tomēr ɡalvenais traucēklis bija zem ceļa esošais 1910. gadā būvētais Rīgas pilsētas ūdensvads, kas nodrošināja ūdensapgādi no Baltezera. Tādēļ pie Berģiem pazemes gājēju tuneļa vietā nācās izveidot virszemes gājēju pāreju.&lt;ref name=&quot;:4&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa&amp;#124;issue:171314&amp;#124;article:DIVL175&amp;#124;query:brauktuves%20atdal%C4%ABtas%20|title=periodika}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce|title=Ceļi Latvijā|last=Andrejsons|first=Vilnis}}&lt;/ref&gt;
Sekojošā posmā aiz Tallinas krustojuma, kur satiksmes intensitāte krasi samazinājās, izveidoja automaģistrāli ar divām braukšanas joslām katrā virzienā. Būvdarbus šajā posmā veica Saulkrastu &quot;2. CBR&quot; A. Štāles vadībā. Pie Garkalnes uzbūvēja apvedceļu ɡar tās dienvidu pusi. Posmā starp Garkalni un &quot;Sēnīti&quot; automaģistrāles brauktuves vietām atdalīja līdz 300 m attālumam — autoceļš sekoja meža stigai, lai iespējami mazāk būtu jāizcērt mežs.&lt;ref name=&quot;:4&quot; /&gt;

Lai radītu maksimāli drošus un ērtus kustības apstākļus, autoceļu Rīga—Pleskava un Inčukalns—Valmiera krustojumā pie restorāna &quot;Sēnīte&quot; izstrādāja transporta mezgla projektu, kurā ietvēra septiņus kustības pārvadus un rotācijas apli, šķērsojumā ietilpa arī četri auto stāvlaukumi un divi gājēju tuneļi, kurus izvietoja tā, lai pasažieri no visiem stāvlaukumiem un autobusu pieturas vietām ērti un droši varētu nokļūt sabiedriskās ēdināšanas kompleksā &quot;Sēnīte&quot;.&lt;ref name=&quot;:3&quot; /&gt;
&lt;gallery&gt;
Vidzemes šoseja Rīgas pievārtē, pirms ceļa pārbūves. 1960.-70. gadi.png|Vidzemes šoseja Rīgas pievārtē, pirms ceļa pārbūves (1960.—1970. gadi)
Berģu divlīmeņu krustojums ar Vidzemes šoseju, 1980. gads.png|Berģu divlīmeņu krustojums ar Vidzemes šoseju (1980)
Ceļa pārvads pār Vidzemes šoseju pie Berģiem, 1980. gads.png|Ceļa pārvads pār Vidzemes šoseju pie Berģiem (1980)
Vidzemes šosejas &quot;Sēnītes&quot; satiksmes mezgls - 1979. gads.png|Vidzemes šosejas satiksmes mezgls pie &quot;Sēnītes&quot; (1979)
&lt;/gallery&gt;
1975. gada rudenī pabeidza Rīgas—Lorupes ceļa posma otrās joslas izbūvi, 1977. gadā tā kļuva par augstākās tehniskās kategorijas automaģistrāli. Divlīmeņu A2 un A3 autoceļu krustojums pie &quot;Sēnītes&quot; bija viens no lielākajiem [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]]. Kompleksa autori bija Latvijas Autoceļu un transporta uzņēmumu projektēšanas institūta inženieri A. Gulbis un R. Maslovskis. Šajā ceļu krustojumā pirmo reizi Padomju Savienībā izmantoja virs [[brauktuve]]s izvietotas [[ceļa zīme]]s.&lt;ref name=&quot;:3&quot; /&gt;
Visa ātrgaitas autoceļa izbūves izmaksa no Rīgas līdz Lorupei bija ap 67 miljoniem rubļu, kas bija salīdzinoši zema. Turklāt pēc satiksmes ceļu inženiera Viļņa Andrejsona 1980. gada aprēķiniem investīcijām bija jāatmaksājas jau pēc 6 gadiem (normas pieļāva 8,33 gadus), pēc tam dodot pienesi ekonomikai 9,57 rubļu apjomā ik gadu. Pēc tālaika aplēsēm Vidzemes šosejai bija jānodrošina ērtu satiksmi līdz 2000. gadam, kad būtu nepieciešams veikt to paplašināšanu un atjaunošanu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa%7Cissue:1016218%7Carticle:DIVL110%7Cquery:Pleskavas%20%C5%A1oseja|title=Latvijas autoceļu tīkla attīstības problēmas|website=periodika.lv|access-date=2026-04-25}}&lt;/ref&gt;
1980. gados plānoja turpināt četrjoslu ātrgaitas autoceļa izbūvi no Lorupes līdz Siguldai, Lorupes pārvadam izbūvējot paralēlu pārvadu. Lorupes gravas ieplakā plānoja ierīkot kempingu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa%7Cissue:617470%7Carticle:DIVL157%7Cquery:Talsi%20Ventspils|title=TĀLĀKVIRZĪBAS KILOMETRI|website=periodika.lv|access-date=2026-04-25}}&lt;/ref&gt;

2004. gadā pabeidza 65 metrus gara un 14 metrus plata Amatas tilta būvi pie Melturiem, aizstājot iepriekšējo 1953. gadā būvēto tiltu. Būvdarbus veica AS &quot;8. CBR&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.celuprojekts.lv/tilts-par-amatu/|title=celuprojekts.lv}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tvnet.lv/6209033/var-braukt-par-amatas-tiltu|title=tvnet}}&lt;/ref&gt;
Pirms [[Latvijas finanšu un pārvaldes krīze (2008—2010)|2008. gada finanšu krīzes]] bija plānots no Rīgas līdz Siguldai izveidot ātrgaitas šoseju ar atļauto braukšanas ātrumu 130 km/h. No Siguldas līdz pagriezienam uz Cēsīm plānoja izveidot četrjoslu ātrsatiksmes autoceļu ar atļauto braukšanas ātrumu 110 km/h, izvērtējot apvedceļu izbūvi Siguldā un Ieriķos, bet no pagrieziena uz Cēsīm līdz [[Rīdzene]]i plānoja esošās šosejas pārbūvi. Projektu virzīja VAS &quot;Latvijas Valsts ceļi&quot;, izpēti veica SIA &quot;Eirokonsultants&quot;. Autoceļu A2 projektēja pārbūvēt 49,4 km garumā, no tiem 28 km pārveidojot par četrjoslu ātrsatiksmes autoceļu. Tomēr finanšu krīzes dēļ, šo vērienīgo projektu neturpināja.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://www.tvnet.lv/auto/notikumi/89062-bus_atrsatiksmes_autocels|title=Būs ātrsatiksmes autoceļš|work=TVNET|access-date=2026-04-24|date=2007-05-27|language=lv|archive-date=2016-04-29|archive-url=https://web.archive.org/web/20160429150536/http://www.tvnet.lv/auto/notikumi/89062-bus_atrsatiksmes_autocels}}&lt;/ref&gt;

2014. gadā, saskaņā ar Baltijas ceļa 25. gadskārtu, uz autoceļa četrās vietās - stāvlaukuma/svēršanas laukuma (18. km), Lorupes gravas stāvlaukuma (48. km), &quot;Pie Bucefāla&quot; stāvlaukuma (54,3. km), un pie Amatas upes tilta stāvlaukuma (76,3. km) tika uzstādītas vērienīgās akcijas atmiņas zīmes.&lt;ref name=&quot;:03&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvportals.lv/dienaskartiba/264897-uz-valsts-autoceliem-atklatas-baltijas-cela-25-gadskartas-zimes-2014|title=Uz valsts autoceļiem atklātas Baltijas ceļa 25.gadskārtas zīmes - LV portāls|last=lvportals.lv|website=lvportals.lv|access-date=2026-05-12|language=lv}}&lt;/ref&gt;

2015. gadā veica autoceļa pārbūvi gar Garkalni (15,4. — 25,5. km). Projekta ietvaros abās brauktuvēs atjaunoja ceļa segumu un pārvadu pār dzelzceļu, pārbūvēja reģionālā autoceļa Garkalne — Alauksts (P3) pārvadu Garkalnē, kā arī atjaunoja gājēju tuneli aiz pagrieziena uz [[Langstiņi]]em. Būvdarbus veica SIA &quot;Binders&quot; par kopējo līgumcenu 16,4 miljoni eiro, no kā 85% jeb 13,8 miljoni eiro bija Kohēzijas fonda līdzfinansējums.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/celu-tikls/projekti/projekti-ar-es-lidzfinansejumu/kf-lidzfinansetie-valsts-galveno-autocelu-parbuves-objekti-2014-2020-gada-planosanas-perioda/|title=KF līdzfinansētie valsts galveno autoceļu pārbūves objekti 2014.–2020. gada plānošanas periodā|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-04-24|language=lv}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://binders.lv/projects/valsts-galvena-ac-a2-riga-sigulda-igaunijas-robeza-veclaicene-segas-rekonstrukcija-posma-no-1540-2550-km/|title=Valsts galvenā a/c A2 Rīga-Sigulda-Igaunijas robeža (Veclaicene) segas rekonstrukcija posmā no 15,40.-25,50. km - Binders.lv|access-date=2026-04-24|language=lv}}&lt;/ref&gt;

2018. gada maijā izsludināja iepirkumu autoceļa pārbūvei no Garkalnes līdz &quot;Sēnītei&quot; — darbus sāka 2019. gada aprīlī un pabeidza 2020. gada augustā. Projekta ietvaros pārbūvēja autoceļa segumu autoceļa A2 posmā (25,5. — 39,4. km), atjaunoja vai pārbūvēja deviņus ceļu pārvadus &quot;Sēnītes&quot; mezglā un vienu pie Vangažiem, kā arī atjaunoja Straujupītes caurteku Vangažos un gājēju tuneli pie &quot;Sēnītes&quot;, pārbūvēja arī Valmieras šosejas (A3) sākumposmu (0. — 1,65. km) un atjaunoja ceļa segumu uz tilta pār Gauju. Būvdarbus veica piegādātāju apvienība &quot;Binders un ACB', projekta kopējās izmaksas bija 43,96 miljoni eiro, no kā 72% jeb 31,8 miljoni eiro bija Kohēzijas fonda līdzfinansējums.&lt;ref&gt;[https://lvceli.lv/uncategorized/finansejums-bus-jamekle-radosak/ Finansējums būs jāmeklē radošāk] lvceli.lv 2019. gada 18. decembrī&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/celu-tikls/projekti/projekti-ar-es-lidzfinansejumu/kf-lidzfinansetie-valsts-galveno-autocelu-parbuves-objekti-2014-2020-gada-planosanas-perioda/|title=KF līdzfinansētie valsts galveno autoceļu pārbūves objekti 2014.–2020. gada plānošanas periodā|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-04-24|language=lv}}&lt;/ref&gt;

No 2021. gada oktobra līdz 2022. gada beigām veica [[Dzelzceļš|dzelzceļa]] [[Ceļa pārvads|pārvada]] pirms [[Sigulda]]s pārbūvi, izbūvējot arī gājēju un velobraucēju ceļu blakus autoceļam. Būvdarbus veica SIA &quot;Viadukts&quot; par līgumcenu 3,1 miljoni eiro, ko pilnībā finansēja no valsts budžeta.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/aktualitates/fotoreportaza-uz-vidzemes-sosejas-sigulda-parbuve-dzelzcela-parvadu/|title=Fotoreportāža: Uz Vidzemes šosejas Siguldā pārbūvē dzelzceļa pārvadu|website=Latvijas Valsts Ceļi|access-date=2022-11-13|date=2022-02-10|language=lv}}&lt;/ref&gt;

No 2022. gada augusta līdz 2023. gada septembrim notika autoceļa pārbūve posmā ar atdalītām brauktuvēm posmā no &quot;Sēnītes&quot; līdz Lorupei (Siguldai) (39,4. — 46,3. km) Projekta ietvaros atjaunoja ceļa segumu abās brauktuvēs, pārbūvēja Inčupītes un Egļupes caurtekas, atjaunoja gājēju un velobraucēju tuneli Gaujas ciemā. Būvdarbus veica SIA &quot;Binders&quot;, projekta līgumcena bija 12,3 miljoni eiro, no kā 85% jeb 10,5 miljoni eiro bija Kohēzijas fonda līdzfinansējums.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/aktuali/sak-parbuvet-vidzemes-sosejas-posmu-no-senites-lidz-siguldai-no-augusta-vidus-lidz-novembrim-satiksme-pa-vienu-brauktuvi/|title=Sāk pārbūvēt Vidzemes šosejas posmu no Sēnītes līdz Siguldai; no augusta vidus līdz novembrim satiksme pa vienu brauktuvi|website=Latvijas Valsts Ceļi|access-date=2022-11-13|date=2022-08-01|language=lv}}&lt;/ref&gt;

2022. gada decembrī projekta &quot;SMART E263/E77&quot; ietvaros sāka darboties mainīgās elektroniskās ceļazīmes. Ceļa zīmes ir aprīkotas ar dažādiem sensoriem, informācija tajās mainās atkarībā no faktiskajiem braukšanas apstākļiem (slidens ceļš, stiprs vējš, migla, u.c.). Projekta kopējās izmaksas Latvijā bija 1,26 miljoni eiro, no kā 8% līdzfinansēja no Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzekļiem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/aktuali/uz-vidzemes-sosejas-sak-darboties-elektroniskas-celazimes/|title=Uz Vidzemes šosejas sāk darboties elektroniskās ceļazīmes|last=Pankovska|first=Elīna|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-04-09|date=2022-12-02|language=lv}}&lt;/ref&gt;

2024. gada novembrī pabeidza A2 rekonstrukciju posmā no [[Melturi]]em līdz [[Rīdzene]]i (77,24.—88,10. km), pārbūvējot trīs vēsturiskās caurtekas, kas 1850.-1859. gados bija veidotas kā [[ķieģelis|ķieģeļu]] mūra [[velve]]s ar kaltu [[granīts|granīta]] bloku balstiem, un pārbūvējot visām saglabāts vēsturiskais veidols. Būvdarbus veica piegādātāju apvienība (PA) &quot;ACBR-SB&quot; par līgumcenu 15,6 miljoni eiro.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/04.11.2024-foto-cesu-novada-parbuvets-vidzemes-sosejas-posms-no-melturiem-lidz-ridzenei.a575104/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=interesanti FOTO: Cēsu novadā pārbūvēts Vidzemes šosejas posms no Melturiem līdz Rīdzenei] lsm.lv 2024. gada 4. novembrī&lt;/ref&gt;

2024. gadā ceļa posmā no Rīgas līdz Garkalnei notika satiksmes drošības uzlabošanas darbi — slēdza divas apgriešanās vietas, mainīja satiksmes organizāciju, atjaunoja ceļa zīmes, kā arī pārbūvēja barjeras uz autoceļa [[Autoceļš P3|P3]] pārvada. No Rīgas līdz ceļa mezglam ar A4/A1, ietverot arī pašu mezglu, izbūvēja apgaismojumu. Darbus veica SIA &quot;Pamatceļš&quot; par līgumcenu 1,9 miljoni eiro; projekta autors — SIA &quot;Vertex projekti.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/aktuali/sonedel-uz-vidzemes-sosejas-no-rigas-robezas-lidz-garkalnei-slegs-divas-apgriesanas-vietas/|title=Šonedēļ uz Vidzemes šosejas no Rīgas robežas līdz Garkalnei slēgs divas apgriešanās vietas|publisher=lvceli.lv}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/31.05.2024-uz-vidzemes-sosejas-no-rigas-robezas-lidz-garkalnei-uzlabos-satiksmes-drosibu-slegs-divas-apgriesanas-vietas.a556155/|title=Uz Vidzemes šosejas no Rīgas robežas līdz Garkalnei uzlabos satiksmes drošību; slēgs divas apgriešanās vietas|publisher=lsm.lv}}&lt;/ref&gt;

2025. gadā atjaunoja autoceļa segumu no [[Grundzāle]]s līdz [[Jaunlaicene]]i (142,7. — 182. km). Atjaunoja grāvjus un caurtekas, nomainīja bojātās ceļa zīmes, ieklāja jaunu ceļa horizontālo apzīmējumu. Grundzālē, [[Vireši|Virešos]] un pie pieturvietām atjaunotas [[ietve]]s, veica tiltu remontu pāri [[Vecpalsa]]i, [[Gauja]]i, [[Melnupe (Mustjegi pieteka)|Melnupei]] un [[Vaidava (upe)|Vaidavai]]. Grundzālē ap 150 metru garā posmā, kur konstatēja vājas nestspējas gruntis, uzlaboja ceļa konstrukciju un asfaltu ieklāja divās kārtās. Darbus veica SIA &quot;Vianova&quot;, par līgumcenu 6,6 miljoni eiro.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvportals.lv/dienaskartiba/377024-uz-vidzemes-sosejas-smiltenes-novada-atjaunos-asfalta-segumu-40-km-garuma-2025|title=Uz Vidzemes šosejas Smiltenes novadā atjaunos asfalta segumu 40 km garumā - LV portāls|last=lvportals.lv|website=lvportals.lv|access-date=2026-04-09|language=lv}}&lt;/ref&gt;

2025. gada maijā uzsāka Lorupes gravas viadukta pārbūvi, Lorupes caurtekas atjaunošanu un autoceļa seguma atjaunošanu un pārbūvi 6 km garumā. Siguldā pie Kalna ielas izbūvēja rotācijas apli, posmā no dzelzceļa pārvada līdz Jūdažu un Rūdolfa Blaumaņa ielas krustojumam noasfaltēja gājēju ietves, veica caurteku un grāvju tīrīšanu, autobusu pieturvietu, [[ceļa zīme|ceļa zīmju]] un nobrauktuvju atjaunošanu un horizontālo apzīmējumu ieklāšanu, iekārtoja [[gaismas diode|LED]] apgaismojumu. Būvdarbus veica CBF &quot;Binders&quot; par līgumcenu 6,9 miljoni eiro no valsts budžeta.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/aktualitates/buvdarbi-turpinas-75-valsts-autocelu-posmos/|title=Būvdarbi turpinās 75 valsts autoceļu posmos|last=inna.markovska@lvceli.lv|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-04-09|date=2025-07-14|language=lv}}&lt;/ref&gt;

=== Lorupes gravas šķērsojuma izbūve ===
Sākotnēji ceļš caur Lorupes gravu bija ļoti līkumains un stāvs. Attīstoties autotransporta satiksmei 20. gadsimtā, līkumainā ceļa posma izbraukšana, īpaši ziemā, radīja grūtības un bija saistīta ar daudziem satiksmes negadījumiem. Ceļam bija raksturīgi asi, nepārredzami līkumi ar 70 metru rādiusu, un pat 5-6% kāpumi un kritumi. Vācu okupācijas laikā, 1942. gadā, veica trases izpētes darbus, lai uzlabotu satiksmi šajā posmā — politisku apstākļu dēļ darbs netika turpināts. Izpētes darbi atsākās 1959. gadā, 1960. gadā uzsākās šķērsojuma izveides projektēšanas darbi. &lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce|title=Latvijas zemes ceļi un autoceļi|last=Sviķis|first=Hamilkārs|publisher=Latvijas Valsts ceļi}}&lt;/ref&gt;

Bija divas šķērsojuma tehniskā risinājuma iespējas — ceļu pāri gravai izveidot kā augstu uzbērumu, vai izbūvēt [[viadukts|viaduktu]]. Ņemot vērā padomju režīma centienus pretoties rietumvalstīm raksturīgajai pārmērībai celtniecībā, politiskā vara centās panākt uzbēruma izbūvi. Tomēr, tāds risinājums - 28 metru augsta uzbēruma izbūve ar 140 metru garu caurteku - ievērojami bojātu vidi, jo lai iegūtu ap 200 tūkstošus m&lt;sup&gt;3&lt;/sup&gt; nepieciešamās grunts būtu nepieciešama karjera izveide, kas izpostītu plašu apkārtni Gaujas Nacionālajā parkā. Arī ekonomiski tāds variants ne sevišķi attaisnotos - tādēļ, kā ekonomiski izdevīgākā un vērtīgākā tika izvēlēta viadukta izbūve.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/celu-vestures-lappuses/viadukts-par-lorupes-gravu-celmlauzis-tiltu-bivnieciba/|title=Viadukts pār Lorupes gravu - celmlauzis tiltu būvniecībā|last=Ilze.Cerbule@lvceli.lv|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-04-09|date=2022-08-22|language=lv}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce|title=Latvijas zemes ceļi un autoceļi|last=Sviķis|first=Hamilkārs|publisher=Latvijas Valsts ceļi}}&lt;/ref&gt;

Projekts bija ļoti unikāls, ar būvdarbos izmantotajiem jaunajiem materiāliem un tehnoloģijām tālu apsteidzot tolaik Padomju Savienībā pastāvošo tiltu būves teoriju un praksi. 194,7 metrus garā dzelzsbetona viadukta būvniecība notika no 1965. gada 10. septembra līdz 1968. gada 20. jūlijam, tā izmaksāja {{sk|400000}} rubļu. Estakādes laiduma konstrukciju veido divas nemainīga augstuma nepārtrauktas dzelzsbetona kastveida sijas, kuras pēc uzbīdīšanas laidumā savstarpēji apvienotas. Būvniecībā pirmo reizi PSRS teritorijā tika izmantota unikālā tilta laidumu garenuzbīdīšanas metode, iepriekš pasaulē tāda metode tika izmantota tikai divas reizes - Venecuēlā un Austrijā. Bīdīšanas metode nozīmē, ka tilta konstrukcijas tiek sagatavotas būvniecības vietā pie tilta, un tad tiek uzbīdītas tām nepieciešamajā vietā, padarot šāda tipa augstu un garu viaduktu izbūvi drošāku un efektīvāku. Darbu organizācija nodrošināja minimālus Lorupes gravas dabas postījumus; tika nocirsti tikai projektā paredzētie nedaudzie koki un krūmi, kas traucēja balstu būvdarbus. &lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/celu-vestures-lappuses/viadukts-par-lorupes-gravu-celmlauzis-tiltu-bivnieciba/|title=Viadukts pār Lorupes gravu - celmlauzis tiltu būvniecībā|last=Ilze.Cerbule@lvceli.lv|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-04-09|date=2022-08-22|language=lv}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce|title=Latvijas zemes ceļi un autoceļi|last=Sviķis|first=Hamilkārs|publisher=Latvijas Valsts ceļi}}&lt;/ref&gt;

Projekta izstrādi vadīja institūta &quot;Ceļuprojekts&quot; Tiltu daļas vadītājs Ziedonis Vecvagars, projekta galvenais inženieris Jānis Zavickis un arhitekte Velta Reinfelde. Estakādi izbūvēja Rīģas &quot;4. CBR&quot;, darbus objektā vadīja inženieri Edgars Grunte, Uldis Matīss un Juris Binde. Ņemot vērā unikālo šķērsojuma viadukta projekta izstrādi un ieviešanu - pirmo reizi Padomju Savienībā tilta izbūvē pielietojot progresīvo nedalītu dzelzbetona siju pārbīdīšanas metodi no viena krasta uz otru, daudzus Lorupes estakādes būves vadītājus un līdzstrādniekus PSRS Tautsaimniecības sasniegumu izstrādes komisija apbalvoja ar diplomiem, medaļām un goda zīmēm.&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce|title=Latvijas zemes ceļi un autoceļi|last=Sviķis|first=Hamilkārs|publisher=Latvijas Valsts ceļi}}&lt;/ref&gt;

Tomēr, tolaik - 1960. gados pastāvošajos vissavienības noteikumos nebija paredzēta automobilizācijas attīstība, taču tie bija obligāti ievērojami un nemaināmi. Tie noteica, ka divjoslu tilta brauktuves platumam bija jābūt 7 metri, jau tilta būvniecības laikā sabiedrībā izskanēja viedoklis un pat kritika par tilta brauktuves šaurumu. Laika gaitā viadukta brauktuve vairākas reizes ir atjaunota un pārbūvēta, brauktuvi paplašinot. No 2000. gada maija līdz oktobrim notika viadukta ceļa segas pārbūve, paplašinot brauktuvi līdz 8 metru platumam un radot drošākus apstākļus gājējiem.&lt;ref name=&quot;:5&quot; /&gt;&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce|title=Latvijas autoceļi|last=Hamilkārs|first=Sviķis|publisher=Latvijas Valsts ceļi}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce|title=Latvijas autoceļi|last=Hamilkārs|first=Sviķis|publisher=Latvijas Valsts ceļi}}&lt;/ref&gt;

== Nākotnes plāni ==
Saskaņā ar 2021. gadā pieņemto Latvijas valsts autoceļu attīstības stratēģiju līdz 2040. gadam bija plānots izbūvēt vairāk nekā 1000 km ātrgaitas autoceļu ar nodalītām brauktuvēm un maksimālo ātrumu 130 kilometriem stundā. Stratēģijas pirmajā posmā līdz 2030. gadam posmu no Rīgas līdz Lorupes gravai (pašreizējo divbrauktuvju posmu) bija jāpārbūvē ātrgaitas satiksmei. Otrajā posmā, līdz 2035. gadam, ceļš jāpārbūvē līdz Cēsu pagriezienam (P20), kamēr trešajā posmā, līdz 2040. gadam, ātrgaitas autoceļu jāuzbūvē līdz [[Smiltene]]s mezglam.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/karte-20-gados-latvija-cer-izbuvet-1055-kilometrus-atrgaitas-autocelu.a410831/|title=KARTE: 20 gados Latvijā cer izbūvēt 1055 kilometrus ātrgaitas autoceļu|publisher=lsm.lv}}&lt;/ref&gt; 
2024. gadā Satiksmes ministrija paziņoja par autoceļu attīstības stratēģijas pārskatīšanu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lente.lv/raksts/plano-parskatit-latvijas-valsts-autocelu-attistibas-strategiju-lidz-2040-gadam/455805|title=Plāno pārskatīt Latvijas valsts autoceļu attīstības stratēģiju līdz 2040. gadam|publisher=lente.lv|access-date={{dat|2024|12|08||bez}}|archive-date={{dat|2024|12|08||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20241208172000/https://lente.lv/raksts/plano-parskatit-latvijas-valsts-autocelu-attistibas-strategiju-lidz-2040-gadam/455805}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lat.press.lv/post/plano-parskatit-latvijas-valsts-autocelu-attistibas-strategiju-lidz-2040-gadam/|title=Plāno pārskatīt Latvijas valsts autoceļu attīstības stratēģiju līdz 2040.gadam|publisher=lat.press.lv}}&lt;/ref&gt;

2021. gadā izsludināja iepirkumu satiksmes drošības izpētei par jauna gājēju šķērsojuma ierīkošanas iespējām uz autoceļa pie Garkalnes (22,1. km), [[Vangaži|Vangažos]] (31,6. km), un [[Sorbas|Sorbās]] (Gauja) (36,9. km). Līdz 2029. gadam plāno izbūvēt Garkalnes satiksmes mezgla rampu virzienā uz Rīgu, piesaistot [[Eiropas Savienības Kohēzijas fonds|Kohēzijas fonda]] līdzekļus.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.la.lv/vieteja-iedzivotaja-sasutusi-par-satiksmes-organizaciju-uz-vidzemes-sosejas-pie-garkalnes-sis-posms-ir-nenormali-bistams|title=Vietējā iedzīvotāja sašutusi par satiksmes organizāciju uz Vidzemes šosejas pie Garkalnes: “Šis posms ir nenormāli bīstams!”|publisher=la.lv}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.mercell.com/lv-lv/iepirkums/158481564/iepirkuma-plani-satiksmes-drosibas-izpetes-projektu-izstrade-gajeju-tilta-ierikosanas-iespejas-uz-autocela-a2-km-2210-garkalne-km-3160-vangazi-km-3690-sorbas-3-ligumi-2021-3-ceturk-iepirkums.aspx|title=Iepirkuma plāni: Satiksmes drošības izpētes projektu izstrāde|publisher=mercell.com}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.eis.gov.lv/EKEIS/Supplier/Procurement/118130|title=Elektronisko iepirkumu sistēma}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.skyscrapercity.com/posts/190779837/|title=Galvenie, reģionālie un vietējie autoceļi|publisher=skyscrapercity.com}}&lt;/ref&gt;

== Krustojošie autoceļi ==
{{div col|2}}
* [[Autoceļš A1 (Latvija)|A1]]
* [[Autoceļš A4 (Latvija)|A4]]
* [[Autoceļš P3|P3]] ([[Garkalne (Garkalnes pagasts)|Garkalne]])
* [[Autoceļš A3 (Latvija)|A3]] ([[Krustiņi|Sēnīte]], [[Inčukalna pagasts]])
* [[Autoceļš P10|P10]] (Sēnīte, Inčukalna pagasts)
* [[Autoceļš P8|P8]] ([[Sigulda]])
* [[Autoceļš P32|P32]] ([[Augšlīgatne]])
* [[Autoceļš P20|P20]] ([[Drabeši]])
* [[Autoceļš P31|P31]] (Drabeši)
* [[Autoceļš P30|P30]] ([[Bērzkrogs (Veselavas pagasts)|Bērzkrogs]])
* [[Autoceļš P29|P29]] ([[Rauna]])
* [[Autoceļš P27|P27]] ([[Silva (ciems)|Silva]])
* [[Autoceļš P23|P23]] ([[Vireši]])
* [[Autoceļš P44|P44]] ([[Līzespasts]])
* [[Autoceļš P39|P39]] ([[Ape]])
{{div col end}}

== Apdzīvotās vietas pie autoceļa ==
{{div col|2}}
* [[Rīga]]
* [[Garkalne (Garkalnes pagasts)|Garkalne]]
* [[Vangaži]]
* [[Gauja (Inčukalna pagasts)|Gauja]]
* [[Sigulda]]
* [[Augšlīgatne]]
* [[Ieriķi]]
* [[Drabeši]]
* [[Bērzkrogs (Veselavas pagasts)|Bērzkrogs]]
* [[Grundzāle]]
* [[Vireši]]
* [[Līzespasts]]
{{div col end}}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}
* [http://www.zudusilatvija.lv/lv/objects/search/6f787ba817c73a8a69ecb7bf44932550/ Vidzemes šoseja]
{{Latvijas galvenie autoceļi}}
{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:A02}}
[[Kategorija:Valsts galvenie autoceļi]]
[[Kategorija:Autoceļi Rīgā]]
[[Kategorija:Autoceļi Ropažu novadā]]
[[Kategorija:Autoceļi Siguldas novadā]]
[[Kategorija:Autoceļi Cēsu novadā]]
[[Kategorija:Autoceļi Smiltenes novadā]]
[[Kategorija:Autoceļi Alūksnes novadā]]</text>
      <sha1>tnjs7kx98700uc09ekf7r7261s5ru9a</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Somijas hokeja līga</title>
    <ns>0</ns>
    <id>34573</id>
    <revision>
      <id>4468433</id>
      <parentid>4341679</parentid>
      <timestamp>2026-05-15T05:52:01Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>ZANDMANIS</username>
        <id>91184</id>
      </contributor>
      <origin>4468433</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4147" sha1="dopiiiliutqwmbsesx7vqvxd2gxa45o" xml:space="preserve">{{Sporta līgas infokaste
| nosaukums      =Somijas hokeja līga&lt;br /&gt;&lt;small&gt;SM-liiga&lt;/small&gt;
| aktuāla_sezona =
| logo           =SM-liiga logo.jpg
| pikseļi        =200px
| apraksts       =
| sports         =[[Hokejs]]
| dibin          =1975
| moto           =
| komandas       =16
| valsts         =[[Somija]]
| čempions       = [[Tamperes &quot;Tappara&quot;]]&lt;br /&gt;(14. tituls; 2026)
| čempions_visv  = [[Tamperes &quot;Tappara&quot;]]&lt;br /&gt;(14 tituli)
| mlapa          = {{URL|https://www.liiga.fi}}
| izkr           = ''[[Mestis]]''
}}
'''Somijas hokeja līga''' (jeb '''SM-liiga''') ir [[Somija]]s spēcīgākā [[hokejs|hokeja]] līga. Tā tika izveidota 1975. gadā un tajā pašlaik spēlē 16 komandas. SM ir saīsinājums no ''Suomen mestaruus'', kas nozīmē &quot;Somijas čempionāts&quot;. Visvairāk, 14 reizes, par līgas čempioni kļuvusi [[Tamperes &quot;Tappara&quot;]].

== Klubi (2025.—2026.) ==
* [[Helsinku IFK (hokejs)|Helsinku IFK]]
* [[Hemēnlinnas HPK]]
* [[Tamperes &quot;Ilves&quot; (hokejs)|Tamperes &quot;Ilves&quot;]]
* [[Mikeli &quot;Jukurit&quot;]]
* [[Jiveskiles JYP]]
* [[Kuopio &quot;KalPa&quot;]]
* [[Kiekko-Espoo]]
* [[Kouvolas &quot;KooKoo&quot;]]
* [[Oulu &quot;Kärpät&quot;]]
* [[Raumas &quot;Lukko&quot;]]
* [[Lahti &quot;Pelicans&quot;]]
* [[Lapēnrantas &quot;SaiPa&quot;]]
* [[Vāsas &quot;Sport&quot;]]
* [[Tamperes &quot;Tappara&quot;]]
* [[Turku TPS]]
* [[Pori &quot;Ässät&quot;]]

== Visi čempioni ==
{{div col}}
* 2026-27 - 
* 2025-26 - [[Tamperes &quot;Tappara&quot;]]
* 2024-25 - [[Kuopio &quot;KalPa&quot;]]
* 2023-24 - [[Tamperes &quot;Tappara&quot;]]&lt;ref&gt;https://sportacentrs.com/hokejs/29042024-trsineca_triumfejusi_pedejos_piecos_cehij&lt;/ref&gt;
* 2022-23 - [[Tamperes &quot;Tappara&quot;]]
* 2021-22 - [[Tamperes &quot;Tappara&quot;]]
* 2020-21 - [[Raumas &quot;Lukko&quot;]]
* 2019-20 - ''Netika noteikts''
* 2018-19 - [[Hemēnlinnas HPK]]
* 2017-18 - [[Oulu &quot;Kärpät&quot;]]
* 2016-17 - [[Tamperes &quot;Tappara&quot;]]
* 2015-16 - [[Tamperes &quot;Tappara&quot;]]
* 2014-15 - [[Oulu &quot;Kärpät&quot;]]
* 2013-14 - [[Oulu &quot;Kärpät&quot;]]
* 2012-13 - [[Pori &quot;Ässät&quot;]]
* 2011-12 - [[Jiveskiles JYP]]
* 2010-11 - [[Helsinku IFK (hokejs)|Helsinku IFK]]
* 2009-10 - [[Turku TPS]]
* 2008-09 - [[Jiveskiles JYP]]
* 2007-08 - [[Oulu &quot;Kärpät&quot;]]
* 2006-07 - [[Oulu &quot;Kärpät&quot;]]
* 2005-06 - [[Hemēnlinnas HPK]]
* 2004-05 - [[Oulu &quot;Kärpät&quot;]]
* 2003-04 - [[Oulu &quot;Kärpät&quot;]]
* 2002-03 - [[Tamperes &quot;Tappara&quot;]]
* 2001-02 - [[Helsinku &quot;Jokerit&quot;]]
* 2000-01 - [[Turku TPS]]
* 1999-00 - [[Turku TPS]]
* 1998-99 - [[Turku TPS]]
* 1997-98 - [[Helsinku IFK (hokejs)|Helsinku IFK]]
* 1996-97 - [[Helsinku &quot;Jokerit&quot;]]
* 1995-96 - [[Helsinku &quot;Jokerit&quot;]]
* 1994-95 - [[Turku TPS]]
* 1993-94 - [[Helsinku &quot;Jokerit&quot;]]
* 1992-93 - [[Turku TPS]]
* 1991-92 - [[Helsinku &quot;Jokerit&quot;]]
* 1990-91 - [[Turku TPS]]
* 1989-90 - [[Turku TPS]]
* 1988-89 - [[Turku TPS]]
* 1987-88 - [[Tamperes &quot;Tappara&quot;]]
* 1986-87 - [[Tamperes &quot;Tappara&quot;]]
* 1985-86 - [[Tamperes &quot;Tappara&quot;]]
* 1984-85 - [[Tamperes &quot;Ilves&quot; (hokejs)|Tamperes &quot;Ilves&quot;]]
* 1983-84 - [[Tamperes &quot;Tappara&quot;]]
* 1982-83 - [[Helsinku IFK (hokejs)|Helsinku IFK]]
* 1981-82 - [[Tamperes &quot;Tappara&quot;]]
* 1980-81 - [[Oulu &quot;Kärpät&quot;]]
* 1979-80 - [[Helsinku IFK (hokejs)|Helsinku IFK]]
* 1978-79 - [[Tamperes &quot;Tappara&quot;]]
* 1977-78 - [[Pori &quot;Ässät&quot;]]
* 1976-77 - [[Tamperes &quot;Tappara&quot;]]
* 1975-76 - [[Turku TPS]]
{{div col end}}

== Latvieši SM līgā ==
{{main|Latvijas hokejistu Somijas hokeja līgā uzskaitījums}}
2007-08 sezonu SM līgā uzsāka tikai viens latvietis - [[Jānis Sprukts]], kurš Somijā pavadījis lielu daļu savas karjeras, 2005-06 sezonā, spēlējot [[HPK]] rindās, kopā ar [[Kaspars Astašenko|Kasparu Astašenko]], Sprukts kļuva par Somijas čempionu. Astašenko jau iepriekš bija spēlējis SM līgā - 2003./04. sezonā viņš spēlēja [[Tamperes &quot;Ilves&quot; (hokejs)|Tamperes &quot;Ilves&quot;]] vienībā. 2006-07 sezonu [[Oulu &quot;Kärpät&quot;]] rindās uzsāka [[Atvars Tribuncovs]]. Sezonu Tribuncovs turpināja [[Zviedrijas Elitsērija]]s kluba [[Farjestads BK]] rindās. No 1997. līdz 2000. gadam 3 sezonas &quot;Lukko&quot; rindās aizvadīja arī [[Leonīds Tambijevs]].

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
* [https://www.liiga.fi/ SM līgas oficiālā mājaslapa] {{fi ikona}} {{en ikona}}

{{hokejs-aizmetnis}}

{{SM līga}}

[[Kategorija:SM līga]]</text>
      <sha1>dopiiiliutqwmbsesx7vqvxd2gxa45o</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4468434</id>
      <parentid>4468433</parentid>
      <timestamp>2026-05-15T05:57:37Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>ZANDMANIS</username>
        <id>91184</id>
      </contributor>
      <origin>4468434</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4193" sha1="f8eex4kuhkg4eu6ajn91klnhkyzrtkb" xml:space="preserve">{{Sporta līgas infokaste
| nosaukums      =Somijas hokeja līga&lt;br /&gt;&lt;small&gt;SM-liiga&lt;/small&gt;
| aktuāla_sezona = 2025.—26. gada Somijas hokeja līgas sezona
| logo           =SM-liiga logo.jpg
| pikseļi        =200px
| apraksts       =
| sports         =[[Hokejs]]
| dibin          =1975
| moto           =
| komandas       =16
| valsts         =[[Somija]]
| čempions       = [[Tamperes &quot;Tappara&quot;]]&lt;br /&gt;(14. tituls; 2026)
| čempions_visv  = [[Tamperes &quot;Tappara&quot;]]&lt;br /&gt;(14 tituli)
| mlapa          = {{URL|https://www.liiga.fi}}
| izkr           = ''[[Mestis]]''
}}
'''Somijas hokeja līga''' (jeb '''SM-liiga''') ir [[Somija]]s spēcīgākā [[hokejs|hokeja]] līga. Tā tika izveidota 1975. gadā un tajā pašlaik spēlē 16 komandas. SM ir saīsinājums no ''Suomen mestaruus'', kas nozīmē &quot;Somijas čempionāts&quot;. Visvairāk, 14 reizes, par līgas čempioni kļuvusi [[Tamperes &quot;Tappara&quot;]].

== Klubi (2025.—2026.) ==
* [[Helsinku IFK (hokejs)|Helsinku IFK]]
* [[Hemēnlinnas HPK]]
* [[Tamperes &quot;Ilves&quot; (hokejs)|Tamperes &quot;Ilves&quot;]]
* [[Mikeli &quot;Jukurit&quot;]]
* [[Jiveskiles JYP]]
* [[Kuopio &quot;KalPa&quot;]]
* [[Kiekko-Espoo]]
* [[Kouvolas &quot;KooKoo&quot;]]
* [[Oulu &quot;Kärpät&quot;]]
* [[Raumas &quot;Lukko&quot;]]
* [[Lahti &quot;Pelicans&quot;]]
* [[Lapēnrantas &quot;SaiPa&quot;]]
* [[Vāsas &quot;Sport&quot;]]
* [[Tamperes &quot;Tappara&quot;]]
* [[Turku TPS]]
* [[Pori &quot;Ässät&quot;]]

== Visi čempioni ==
{{div col}}
* 2026-27 - 
* 2025-26 - [[Tamperes &quot;Tappara&quot;]]
* 2024-25 - [[Kuopio &quot;KalPa&quot;]]
* 2023-24 - [[Tamperes &quot;Tappara&quot;]]&lt;ref&gt;https://sportacentrs.com/hokejs/29042024-trsineca_triumfejusi_pedejos_piecos_cehij&lt;/ref&gt;
* 2022-23 - [[Tamperes &quot;Tappara&quot;]]
* 2021-22 - [[Tamperes &quot;Tappara&quot;]]
* 2020-21 - [[Raumas &quot;Lukko&quot;]]
* 2019-20 - ''Netika noteikts''
* 2018-19 - [[Hemēnlinnas HPK]]
* 2017-18 - [[Oulu &quot;Kärpät&quot;]]
* 2016-17 - [[Tamperes &quot;Tappara&quot;]]
* 2015-16 - [[Tamperes &quot;Tappara&quot;]]
* 2014-15 - [[Oulu &quot;Kärpät&quot;]]
* 2013-14 - [[Oulu &quot;Kärpät&quot;]]
* 2012-13 - [[Pori &quot;Ässät&quot;]]
* 2011-12 - [[Jiveskiles JYP]]
* 2010-11 - [[Helsinku IFK (hokejs)|Helsinku IFK]]
* 2009-10 - [[Turku TPS]]
* 2008-09 - [[Jiveskiles JYP]]
* 2007-08 - [[Oulu &quot;Kärpät&quot;]]
* 2006-07 - [[Oulu &quot;Kärpät&quot;]]
* 2005-06 - [[Hemēnlinnas HPK]]
* 2004-05 - [[Oulu &quot;Kärpät&quot;]]
* 2003-04 - [[Oulu &quot;Kärpät&quot;]]
* 2002-03 - [[Tamperes &quot;Tappara&quot;]]
* 2001-02 - [[Helsinku &quot;Jokerit&quot;]]
* 2000-01 - [[Turku TPS]]
* 1999-00 - [[Turku TPS]]
* 1998-99 - [[Turku TPS]]
* 1997-98 - [[Helsinku IFK (hokejs)|Helsinku IFK]]
* 1996-97 - [[Helsinku &quot;Jokerit&quot;]]
* 1995-96 - [[Helsinku &quot;Jokerit&quot;]]
* 1994-95 - [[Turku TPS]]
* 1993-94 - [[Helsinku &quot;Jokerit&quot;]]
* 1992-93 - [[Turku TPS]]
* 1991-92 - [[Helsinku &quot;Jokerit&quot;]]
* 1990-91 - [[Turku TPS]]
* 1989-90 - [[Turku TPS]]
* 1988-89 - [[Turku TPS]]
* 1987-88 - [[Tamperes &quot;Tappara&quot;]]
* 1986-87 - [[Tamperes &quot;Tappara&quot;]]
* 1985-86 - [[Tamperes &quot;Tappara&quot;]]
* 1984-85 - [[Tamperes &quot;Ilves&quot; (hokejs)|Tamperes &quot;Ilves&quot;]]
* 1983-84 - [[Tamperes &quot;Tappara&quot;]]
* 1982-83 - [[Helsinku IFK (hokejs)|Helsinku IFK]]
* 1981-82 - [[Tamperes &quot;Tappara&quot;]]
* 1980-81 - [[Oulu &quot;Kärpät&quot;]]
* 1979-80 - [[Helsinku IFK (hokejs)|Helsinku IFK]]
* 1978-79 - [[Tamperes &quot;Tappara&quot;]]
* 1977-78 - [[Pori &quot;Ässät&quot;]]
* 1976-77 - [[Tamperes &quot;Tappara&quot;]]
* 1975-76 - [[Turku TPS]]
{{div col end}}

== Latvieši SM līgā ==
{{main|Latvijas hokejistu Somijas hokeja līgā uzskaitījums}}
2007-08 sezonu SM līgā uzsāka tikai viens latvietis - [[Jānis Sprukts]], kurš Somijā pavadījis lielu daļu savas karjeras, 2005-06 sezonā, spēlējot [[HPK]] rindās, kopā ar [[Kaspars Astašenko|Kasparu Astašenko]], Sprukts kļuva par Somijas čempionu. Astašenko jau iepriekš bija spēlējis SM līgā - 2003./04. sezonā viņš spēlēja [[Tamperes &quot;Ilves&quot; (hokejs)|Tamperes &quot;Ilves&quot;]] vienībā. 2006-07 sezonu [[Oulu &quot;Kärpät&quot;]] rindās uzsāka [[Atvars Tribuncovs]]. Sezonu Tribuncovs turpināja [[Zviedrijas Elitsērija]]s kluba [[Farjestads BK]] rindās. No 1997. līdz 2000. gadam 3 sezonas &quot;Lukko&quot; rindās aizvadīja arī [[Leonīds Tambijevs]].

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
* [https://www.liiga.fi/ SM līgas oficiālā mājaslapa] {{fi ikona}} {{en ikona}}

{{hokejs-aizmetnis}}

{{SM līga}}

[[Kategorija:SM līga]]</text>
      <sha1>f8eex4kuhkg4eu6ajn91klnhkyzrtkb</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Rapallo līgums (1922)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>41480</id>
    <revision>
      <id>4468304</id>
      <parentid>3974461</parentid>
      <timestamp>2026-05-14T17:55:14Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <origin>4468304</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2607" sha1="4hqsaw5ovg5jf3n9et56ez3h5suv4z2" xml:space="preserve">[[attēls:ConferenciaDeGénovaDelegadosLitvinovRudzutaksIofe.jpeg|thumb|Padomju deleɡācija Dženovas konferencēː no kreisās [[Maksims Ļitvinovs]], [[Jānis Rudzutaks]], [[Ādolfs Joffe]].]]

'''Rapallo līgums''' tika noslēgts {{dat|1922|4|16}} starp [[Veimāras Republika|Veimāras Republiku]] un [[Padomju Krievija|Padomju Krieviju]].

== Apstākļi, kas noveda pie līguma noslēgšanas ==

20. gadu pirmajā pusē, pārvarējuši ilūzijas par drīzu pasaules komunistisku revolūciju, padomju līderi sāka pievērst lielāku uzmanību diplomātisko attiecību noregulēšanai ar lielvalstīm. Pirmie soļi attiecību uzlabošanā tika sperti 1921. gadā, kad parakstīja tirdzniecības līgumus ar Lielbritāniju un Vāciju. Pagriezienu šajā politikā iezīmēja 1922.g. aprīļa Dženovas konference.

[[1922]]. gada aprīlī darbu sāka Dženovas konference, kurā Lielbritānija, Francija u.c. valstis apsprieda ekonomiskās attiecības ar Padomju Krieviju, pieprasot, lai tā atzīst pirmskara valdības parādus (ar saviem procentiem) un atdod ārzemniekiem nacionalizētos īpašumus. Padomju valdība principā neatteicās atmaksāt parādus, taču prasīja no Rietumvalstīm diplomātisku atzīšanu un palīdzību Krievijas ekonomikas atjaunošanā, kā arī atlīdzināt Pilsoņu kara laikā nodarītos zaudējumus, kuri, pēc padomju puses aprēķiniem, pat divas reizes pārsniedza cara valdības parāda summu.

== Līguma noslēgšana un tā ietekme uz starptautiskajām attiecībām ==

Kad sarunas šajā jautājumā nonāca strupceļā, padomju un vācu pārstāvji Rapallo pilsētiņā Dženovas tuvumā parakstīja vienošanos par diplomātisko un tirdzniecisko attiecību nodibināšanu un atteikšanos no savstarpējām pretenzijām par veciem parādiem. Abas puses slepeni vienojās, ka Krievija palīdzēs atjaunot un modernizēt Versaļas līguma rezultātā stipri samazinātos Vācijas bruņotos spēkus, bet Vācija savukārt līguma rezultātā nodrošinās militārās un ekonomiskās koncesijas, atzīs Krievijas valdību. Ar šo soli abas valstis pārvarēja diplomātisko izolāciju un vienlaikus apliecināja savas revizionistiskās tieksmes attiecībā uz pēckara pasaules starptautisko kārtību. Šī krievu — vācu draudzība turpinājās līdz Hitlera atnākšanai 1933. gadā. Piemēram, 1928. gadā aptuveni trešo daļu no PSRS ārējās tirdzniecības apjoma veidoja preču apmaiņa ar Vāciju.

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Līgumi ar Vāciju]]
[[Kategorija:Līgumi ar Krieviju]]
[[Kategorija:PSRS vēsture]]
[[Kategorija:1922. gads]]</text>
      <sha1>4hqsaw5ovg5jf3n9et56ez3h5suv4z2</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4468307</id>
      <parentid>4468304</parentid>
      <timestamp>2026-05-14T18:02:28Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4468307</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2653" sha1="0apj071hjpgtumdnczeipi1ij3a5ctr" xml:space="preserve">[[attēls:ConferenciaDeGénovaDelegadosLitvinovRudzutaksIofe.jpeg|thumb|Padomju deleɡācija Dženovas konferencēː no kreisās [[Maksims Ļitvinovs]], [[Jānis Rudzutaks]], [[Ādolfs Joffe]].]]

'''Rapallo līgums''' tika noslēgts {{dat|1922|4|16}} starp [[Veimāras Republika|Veimāras Republiku]] un [[Padomju Krievija|Padomju Krieviju]].

== Apstākļi, kas noveda pie līguma noslēgšanas ==

20. gadu pirmajā pusē, pārvarējuši ilūzijas par drīzu pasaules komunistisku revolūciju, padomju līderi sāka pievērst lielāku uzmanību diplomātisko attiecību noregulēšanai ar lielvalstīm. Pirmie soļi attiecību uzlabošanā tika sperti 1921. gadā, kad parakstīja tirdzniecības līgumus ar Lielbritāniju un Vāciju. Pagriezienu šajā politikā iezīmēja 1922. gada aprīļa [[Dženovas konference]].

[[1922]]. gada aprīlī darbu sāka Dženovas konference, kurā Lielbritānija, Francija u.c. valstis apsprieda ekonomiskās attiecības ar Padomju Krieviju, pieprasot, lai tā atzīst pirmskara valdības parādus (ar saviem procentiem) un atdod ārzemniekiem nacionalizētos īpašumus. Padomju valdība principā neatteicās atmaksāt parādus, taču prasīja no Rietumvalstīm diplomātisku atzīšanu un palīdzību Krievijas ekonomikas atjaunošanā, kā arī atlīdzināt [[Krievijas pilsoņu karš|Pilsoņu kara]] laikā nodarītos zaudējumus, kuri, pēc padomju puses aprēķiniem, pat divas reizes pārsniedza [[Krievijas Impērija]]s parāda summu.

== Līguma noslēgšana un tā ietekme uz starptautiskajām attiecībām ==

Kad sarunas šajā jautājumā nonāca strupceļā, padomju un vācu pārstāvji Rapallo pilsētiņā Dženovas tuvumā parakstīja vienošanos par diplomātisko un tirdzniecisko attiecību nodibināšanu un atteikšanos no savstarpējām pretenzijām par veciem parādiem. Abas puses slepeni vienojās, ka Krievija palīdzēs atjaunot un modernizēt Versaļas līguma rezultātā stipri samazinātos Vācijas bruņotos spēkus, bet Vācija savukārt līguma rezultātā nodrošinās militārās un ekonomiskās koncesijas, atzīs Krievijas valdību. Ar šo soli abas valstis pārvarēja diplomātisko izolāciju un vienlaikus apliecināja savas revizionistiskās tieksmes attiecībā uz pēckara pasaules starptautisko kārtību. Šī krievu — vācu draudzība turpinājās līdz Hitlera atnākšanai 1933. gadā. Piemēram, 1928. gadā aptuveni trešo daļu no PSRS ārējās tirdzniecības apjoma veidoja preču apmaiņa ar Vāciju.

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Līgumi ar Vāciju]]
[[Kategorija:Līgumi ar Krieviju]]
[[Kategorija:PSRS vēsture]]
[[Kategorija:1922. gads]]</text>
      <sha1>0apj071hjpgtumdnczeipi1ij3a5ctr</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Slovākijas Ekstralīga</title>
    <ns>0</ns>
    <id>42127</id>
    <revision>
      <id>4468440</id>
      <parentid>4268206</parentid>
      <timestamp>2026-05-15T06:01:33Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>ZANDMANIS</username>
        <id>91184</id>
      </contributor>
      <origin>4468440</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3835" sha1="le867df3et8z850pos85tc3tb435qx0" xml:space="preserve">{{Sporta līgas infokaste
| nosaukums = Slovākijas Ekstralīga
| aktuāla_sezona = 2025.—26. gada Slovākijas Ekstralīgas sezona
| logo = 
| pikseļi = 
| apraksts = 
| sports = [[Hokejs]]
| dibin = 1993
| moto = 
| komandas = 12
| valsts = {{flaga|Slovākija}} [[Slovākija]]
| čempions = [[HK Nitra]]&lt;br /&gt;(3. tituls; 2026)
| čempions_visv = [[HC Košice]]&lt;br /&gt;(10 tituli)
| mlapa = 
| izkr = [[Slovākijas 1. līga hokejā|Slovākijas 1. līga]]
}}
'''Slovākijas Ekstralīga''' ir [[Slovākija]]s spēcīgākā [[hokejs|hokeja]] līga. Līga tika izveidota 1993. gadā uzreiz pēc [[Čehoslovākija]]s izjukšanas. [[HC Košice]] par līgas čempioniem kļuvuši desmit reizes.

== Visi čempioni ==
{{div col}}
* 2026.—27. - 
* 2025.—26. - [[HK Nitra]]
* 2024.—25. - [[HC Košice]]
* 2023.—24. - [[HK Nitra]]
* 2022.—23. - [[HC Košice]]
* 2021.—22. - [[Bratislavas &quot;Slovan&quot;]] 
* 2020.—21. - [[HK Zvolena]]
* 2019.—20. - ''Netika noteikts''
* 2018.—19. - [[HK Banska Bistrica]]
* 2017.—18. - [[HK Banska Bistrica]]
* 2016.—17. - [[HK Banska Bistrica]]
* 2015.—16. - [[HK Nitra]]
* 2014.—15. - [[HK Košice]]
* 2013.—14. - [[HK Košice]]
* 2012.—13. - [[HK Zvolena]]
* 2011.—12. - [[Bratislavas &quot;Slovan&quot;]] 
* 2010.—11. - [[HK Košice]]
* 2009.—10. - [[HK Košice]]
* 2008.—09. - [[HK Košice]]
* 2007.—08. - [[Bratislavas &quot;Slovan&quot;]] 
* 2006.—07. - [[Bratislavas &quot;Slovan&quot;]] 
* 2005.—06. - [[HK Žilina]]
* 2004.—05. - [[Bratislavas &quot;Slovan&quot;]] 
* 2003.—04. - [[Trenčīnas &quot;Dukla&quot;]] 
* 2002.—03. - [[Bratislavas &quot;Slovan&quot;]] 
* 2001.—02. - [[Bratislavas &quot;Slovan&quot;]] 
* 2000.—01. - [[HK Zvolena]]
* 1999.—00. - [[Bratislavas &quot;Slovan&quot;]] 
* 1998.—99. - [[HK Košice]] 
* 1997.—98. - [[Bratislavas &quot;Slovan&quot;]] 
* 1996.—97. - [[Trenčīnas &quot;Dukla&quot;]] 
* 1995.—96. - [[HK Košice]]
* 1994.—95. - [[HK Košice]]
* 1993.—94. - [[Trenčīnas &quot;Dukla&quot;]] 
{{div col end}}

== Pašreizējās komandas (2022.—23.) ==
* [[HK Banska Bistrica]]
* [[HK Košice]]
* [[HK Nove Zāmki]]
* [[HK Prešova]]
* [[Bratislavas &quot;Slovan&quot;]]
* [[HK Liptovski Mikulāša]]
* [[Mihalovces &quot;Dukla&quot;]]
* [[Trenčīnas &quot;Dukla&quot;]]
* [[HK Nitra]]
* [[HK Poprada]]
* [[HK Spišska Nova Vesa]]
* [[HK Zvolena]]

== Latvijas hokejisti Slovākijas Ekstralīgā ==
To Latvijas hokejistu uzskaitījums, kas Slovākijas Ekstralīgā aizvadījuši vismaz 100 spēles.
{| class=&quot;wikitable sortable&quot; style=&quot;text-align: center;&quot;
|- style=&quot;width:15em&quot; bgcolor=&quot;#efefef&quot; align=center
!Vārds !! {{piezīme|SP|spēles}} !! {{piezīme|V|vārti}} !! {{piezīme|RP|rezultatīvas piespēles}} !! {{piezīme|P-ti|punkti}} !! Pārstāvētie klubi
|-
|[[Guntis Džeriņš]]||104||26||32||58||[[HK Martina]] 2007—2009
|-
|[[Artūrs Salija]]||186||17||41||58||[[HK Martina]] 2016—2017&lt;br /&gt;[[HK Nove Zāmki]] 2017—2018&lt;br /&gt;[[HK Poprada]] 2018—2019&lt;br /&gt;[[HK Liptovski Mikulāša]] 2021—2022
|-
|[[Normunds Sējējs]] ♦||145||16||39||55||[[Trenčīnas &quot;Dukla&quot;]] 2001—2004
|-
|[[Jānis Andersons (hokejists)|Jānis Andersons]]||290||10||42||52||[[Trenčīnas &quot;Dukla&quot;]] 2014—2015&lt;br /&gt;[[HK Zvolena]] 2015—2018, 2021&lt;br /&gt;[[HK Žilina]] 2018&lt;br /&gt;[[HK Nove Zāmki]] 2018—2019&lt;br /&gt;[[HK Detva]] 2019—2020
|-
|[[Māris Jass]] ♦||180||8||27||35||[[HK Nitra]] 2007—2008, 2009—2010, 2014&lt;br /&gt;[[HK Skalica]] 2010—2011&lt;br /&gt;[[Bratislavas &quot;Slovan&quot;]] 2011—2012&lt;br /&gt;[[HK Nove Zāmki]] 2017—2018
|}

{|
|-
|style=&quot;background-color:#d0e7ff; border:1px solid #aaaaaa; width:2em;&quot;|
|= Spēlē līgā 2022.—23. sezonā||
|}

''(♦) norāda uz spēlētāju, kas izcīnījis Slovākijas čempiona titulu''

== Skatīt arī ==
*[[Čehoslovākijas hokeja līga]]

== Ārējās saites ==
* [https://www.hockeyslovakia.sk/sk/ Slovākijas hokeja federācijas mājaslapa]

[[Kategorija:Slovākijas Ekstralīga]]</text>
      <sha1>le867df3et8z850pos85tc3tb435qx0</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Autoceļš A10 (Latvija)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>43002</id>
    <revision>
      <id>4468453</id>
      <parentid>4466731</parentid>
      <timestamp>2026-05-15T06:47:07Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4468453</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="39938" sha1="gvjs3e2oc9fsgiii7dybwx9s7i6xbyp" xml:space="preserve">{{redirect|[[Ventspils šoseja]]|Par ielu Jūrmalā|Ventspils šoseja (Jūrmala)}}{{pāradresācija|Jūrmalas šoseja|Par citām jēdziena '''Jūrmalas šoseja''' nozīmēm|Jūrmalas šoseja (nozīmju atdalīšana)}}{{Latvijas autoceļa infokaste
| numurs         = 10
| nosaukums      = Rīga—Ventspils
| karte          = Road A10 Latvia.svg
| leģenda        =
| garums         = 190,1
| ārpus_pilsētas = 168,9
| ceļš_pilsētā   = 15,6
| segums         = asfalts
| e-ceļš         = {{E ceļa piktogramma|22}}
| reģions        = [[Vidzeme]], [[Zemgale]], [[Kurzeme]]
| attēls         = A10Latvia.jpg
| paraksts       = Autoceļš A10 [[Rīga|Rīgā]] ([[Kārļa Ulmaņa gatve]])
}}
{{Maršruta tabula/apdzīvota vieta||[[Rīga]] {{A ceļš|2}} {{A ceļš|6}} {{A ceļš|7}} {{A ceļš|8}} {{P ceļš|1}} {{P ceļš|4}}}}
{{Maršruta tabula/AP sakrītošs||{{A ceļš|6}} {{A ceļš|7}} {{A ceļš|8}} {{P ceļš|4}} ([[Satekles iela (Rīga)|Satekles]], [[Lāčplēša iela (Rīga)|Lāčplēša iela]])}}
{{Maršruta tabula/2līmeņu krustojums||{{A ceļš|6}} {{P ceļš|4}} {{E ceļš|22}}}}
{{Maršruta tabula/upe||[[Daugava]] ([[Salu tilts]])}}
{{Maršruta tabula/AA sakrītošs||{{A ceļš|7}} {{A ceļš|8}} ([[Salu tilts]])}}
{{Maršruta tabula/2līmeņu krustojums||{{A ceļš|7}} }}
{{Maršruta tabula/AA sakrītošs||{{A ceļš|8}} ([[Kārļa Ulmaņa gatve]])}}
{{Maršruta tabula/krustojums||{{A ceļš|8}}}}
{{Maršruta tabula/2līmeņu krustojums||{{P ceļš|132}} }}
{{Maršruta tabula/2līmeņu krustojums||{{P ceļš|133}} (uz [[Lidosta Rīga|Lidostu «Rīga»]])}}
{{Maršruta tabula/2līmeņu krustojums||[[Babīte]] {{A ceļš|5}} }}
{{Maršruta tabula/2līmeņu krustojums||[[Priedaine (Jūrmala)|Priedaine]] ([[Lielupe]]s tilts uz [[Jūrmala|Jūrmalu]]) }}
{{Maršruta tabula/upe||[[Varkaļu kanāls]]}}
{{Maršruta tabula/apdzīvota vieta||[[Spuņciems]]}}
{{Maršruta tabula/upe||[[Lielupe]]}}
{{Maršruta tabula/pilsētas sākums||[[Jūrmala]]}}
{{Maršruta tabula/2līmeņu krustojums||[[Dzirnavu iela (Jūrmala)]] }}
{{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||[[Sloka (Jūrmala)]]}}
{{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||[[Kūdra (stacija)]]}}
{{Maršruta tabula/pilsētas beigas||[[Jūrmala]]}}
{{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||{{P ceļš|101}} }}
{{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||[[Ķemeri]] }}
{{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||[[Smārde]] }}
{{Maršruta tabula/aplis||{{P ceļš|98}}}}
{{Maršruta tabula/aplis||{{P ceļš|121}}}}
{{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||{{V ceļš|1442}}}}
{{Maršruta tabula/apdzīvota vieta||[[Pūre]]}}
{{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||{{P ceļš|130}} (uz [[Kandava|Kandavu]])}}
{{Maršruta tabula/dzelzceļš||[[Dzelzceļa līnija Ventspils—Tukums II]] }}
{{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||[[Strazde]] }}
{{Maršruta tabula/2līmeņu krustojums||{{P ceļš|120}} }}
{{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||[[Pastende]] }}
{{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||[[Spāre (Ģibuļu pagasts)|Spāre]] }}
{{Maršruta tabula/dzelzceļš||[[Dzelzceļa līnija Ventspils—Tukums II]] }}
{{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||[[Usma]] }}
{{Maršruta tabula/pilsētas sākums||[[Ugāle]]}}
{{Maršruta tabula/krustojums||{{P ceļš|123}} {{V ceļš|1321}}}}
{{Maršruta tabula/dzelzceļš||[[Dzelzceļa līnija Ventspils—Tukums II]] }}
{{Maršruta tabula/pilsētas beigas||[[Ugāle]]}}
{{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||[[Pope]] }}
{{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||{{P ceļš|124}} }}
{{Maršruta tabula/pilsētas sākums||[[Ventspils]] (Kurzemes, Embūtes, Dzintaru ielas)}}
{{Maršruta tabula/aplis||{{P ceļš|122}} }}
{{Maršruta tabula/upe||[[Venta]]}}
{{Maršruta tabula/AP sakrītošs||{{P ceļš|122}} (Ventas tilts, Lielais prospekts) }}
{{Maršruta tabula/krustojums||{{P ceļš|122}} }}
{{Maršruta tabula/apdzīvota vieta||[[Ventspils]] (Sarkanmuižas dambis, Brīvības, Kuldīgas, Prāmju ielas)}}
{{Maršruta tabula/prāmis||[[Ventspils osta]]}}
|}
|}
'''A10''' autoceļš '''Rīga—Ventspils''', arī '''Ventspils šoseja''' vai '''Jūrmalas šoseja''', ir [[Latvijas galvenie autoceļi|augstākās kategorijas]] [[Latvijas autoceļi|Latvijas autoceļš]], kas savieno [[Latvija|Latvijas]] galvaspilsētu [[Rīga|Rīgu]] ar Jūrmalu, Tukumu un Ventspili. Autoceļš klāts ar [[Asfaltbetons|asfaltbetona]] segumu un tā garums Latvijā ir 188 km, tas ir daļa no starptautiskā maršruta {{E ceļš|22}}.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.likumi.lv/doc.php?id=198589 |title=Noteikumi par valsts autoceļu un valsts autoceļu maršrutā ietverto pašvaldībām piederošo autoceļu posmu sarakstiem |access-date={{dat|2012|09|28||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20130513185309/http://www.likumi.lv/doc.php?id=198589 |archivedate={{dat|2013|05|13||bez}} }}&lt;/ref&gt; Autoceļam no krustojuma pie [[Priedaine (Jūrmala)|Priedaines]] līdz [[Ventspils|Ventspilij]] šobrīd ir tikai viena josla katrā braukšanas virzienā.

== Satiksme ==
Posmā no Rīgas robežas līdz Priedaines krustojumam autoceļš ir izbūvēts ar atdalītām brauktuvēm un trīs braukšanas joslām katrā virzienā. Šajā posmā 2026. gadā atļautais braukšanas ātrums vasaras sezonā ir 110 km/h, bet ziemā - 90 km/h. Visos pārējos autoceļa posmos atļautais braukšanas ātrums ārpus apdzīvotām vietām ir 90 km/h.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/aktuali/no-15-aprila-atseviskos-valsts-celu-posmos-palielinats-maksimalais-atlautais-atrums-2/|title=No 15. aprīļa atsevišķos valsts ceļu posmos palielināts maksimālais atļautais ātrums|last=Pankovska|first=Elīna|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-04-22|date=2026-04-14|language=lv}}&lt;/ref&gt;

Autoceļam, īpaši tā sākumpunktā, ir ļoti ievērojama noslodze. Autoceļš no Priedaines krustojuma līdz Ventspilij pamatā izmanto NP10,5 vienas brauktuves normālprofilu - ar vienu 3,5 m platu braukšanas joslu katrā virzienā, 0,25 m platām asfaltētām nomalēm un 1,5m platām nostiprinātām (grants) nomalēm. Satiksmes intensitātes un kravas transporta īpatsvara dati 2025. gadā (salīdzinājumam - maksimālā tehniski pieļaujamā divjoslu NP10,5 ceļa profila satiksmes intensitātes noslodze ir 13 tūkstoši transportlīdzekļu diennaktī, optimālā noslodze - 10 tūkstoši transportlīdzekļu diennaktī):&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/celu-tikls/statistikas-dati/satiksmes-intensitate/|title=Satiksmes intensitāte|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-05-10|language=lv}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/wp-content/uploads/2023/11/Ieteikumi-celu-projektesanai.-Normalprofili.pdf|title=lvceli.lv}}&lt;/ref&gt;

* no Rīgas robežas (13,5. km) līdz Rīgas apvedceļa (A5) krustojumam (15,4. km) - 61 tūkstoši transportlīdzekļu diennaktī; līdz Priedaines krustojumam (19,3. km) - 45 tūkstoši tr.l. diennaktī; ~8% kravas transports. Šis ir visnoslogotākais autoceļa posms Latvijā ārpus Rīgas pilsētas, tas ir izbūvēts ar atdalītām brauktuvēm un trīs braukšanas joslām katrā virzienā. Autoceļa posms izmanto NP35,5 normālprofilu, ar divām atdalītām brauktuvēm, trīs braukšanas joslām (divām 3,75 m un vienu 3,5 m platu) un 2,5 m platu asfaltēto nomali katrā braukšanas virzienā; normālprofilam nav noteikta maksimālā intensitāte.
* no Priedaines krustojuma līdz Ķemeriem (20,1. - 44,7. km) (divjoslu ceļš ar vienu braukšanas joslu katrā virzienā) - ap 13 tūkstošiem tr.l. diennaktī (pārsniedzot maksimāli tehniski pieļaujamo noslodzi); ~15% kravas transports
* no Ķemeriem līdz Tukumam (44,7. - 62,9. km) - 9,5 tūkstoši tr.l. diennaktī, 17% kravas transports
* no Tukuma līdz Kandavas stacijai (62,9. - 91,4. km) - ap 6 tūkstošiem tr.l. diennaktī; ~18% kravas tranasports
* no Kandavas stacijas līdz Pastendei (pēc pagrieziena uz Talsiem) (91,4. - 113,8. km) - 5 tūkstoši tr.l. diennaktī; 18% kravas transports
* no Pastendes līdz Venstpilij (113,8. - 183,1. km) - ap 3 tūkstošiem tr.l. diennaktī; 19% kravas transports

Uz autoceļa ir uzstādīti 7 stacionārie fotoradari un 4 vidējā ātruma kontroles posmi:

* no Varkaļiem līdz Spuņciemam (24,1. - 30,8. km) - ieviests 2023. gadā&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/21.11.2023-uz-ventspils-sosejas-no-varkaliem-lidz-spunciemam-saks-darboties-videja-atruma-radari.a532415/|title=Uz Ventspils šosejas no Varkaļiem līdz Spuņciemam sāks darboties vidējā ātruma radari|website=www.lsm.lv|access-date=2026-04-25|language=lv}}&lt;/ref&gt;
* no Tīreļu takas līdz pagriezienam uz Smārdi (44,9. - 52,4. km) - ieviests 2023. gadā&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/28.11.2023-uz-ventspils-sosejas-saks-darbu-videja-atruma-radari-ieviesti-visi-16-kontroles-posmi.a533325/|title=Uz Ventspils šosejas sāks darbu vidējā ātruma radari – ieviesti visi 16 kontroles posmi|website=www.lsm.lv|access-date=2026-04-25|language=lv}}&lt;/ref&gt;

* starp rotācijas apļiem pie Tukuma (63,4. - 68,0. km) - ieviests 2026. gadā&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvportals.lv/dienaskartiba/387161-12-marta-rita-saks-darboties-sesi-jauni-videja-atruma-kontroles-posmi-2026|title=12. marta rītā sāks darboties seši jauni vidējā ātruma kontroles posmi - LV portāls|last=lvportals.lv|website=lvportals.lv|access-date=2026-04-25|language=lv}}&lt;/ref&gt;
* no Gulbju ezera līdz pagriezienam uz Usmu (135,0. - 140,8. km) - ieviests 2023. gadā&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

== Vēsture ==
Divdesmitā gadsimta sākumā sāka attīstīties Rīgas jūrmalas kūrorti, tāpēc Kurzemes guberņas ceļu rīcības komiteja laikā no 1905. līdz 1917. gadam izbūvēja 24 km garu šoseju no Rīgas līdz Dubultiem, un tiltu pār Lielupi.&lt;ref name=&quot;:1&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/celu-vestures-lappuses/jurmalas-soseja-jeb-sesas-minutes-rietumos/|title=Jūrmalas šoseja jeb sešas minūtes Rietumos|last=Ilze.Cerbule@lvceli.lv|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-04-25|date=2020-09-02|language=lv}}&lt;/ref&gt;

1926. gadā, lai uzlabotu ērtības Jūrmalas peldviesiem, posmā no Rīgas robežas līdz Lielupei 13 km garumā tika ieklāts melnais segums.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;

1949. gadā posmā pie Babītes tika uzklāts pirmais asfalts, ko ražoja asfaltbetona rūpnīca Bišumuižā.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;

Satiksmes intensitātes pieauguma un Jūrmalas kūrortpilsētas attīstības dēļ, 1960. gados tika sākta gatavošanās autoceļa pārbūvei posmā no Rīgas līdz Jūrmalai. Autoceļa pārbūve tika pabeigta 1972. gadā - tajā laikā šis bija modernākais pirmās tehniskās kategorijas autoceļš Latvijā. Tam 12,1 km garumā bija 6 braukšanas joslas, divlīmeņu ceļu šķērsojuma mezgli, kā arī auto apkopes un atpūtas vietas. Ceļa malās tika izvietotas ceļa zīmes ar maināmu norādījumu par atļauto ātrumu un ceļa apstākļiem, Rīgas apvedceļa satiksmes pārvads pāri visām joslām tika izbūvēts bez starpbalstiem. Tas bija vienīgais šosejas posms Latvijā, kuru naktīs apgaismoja. Sabiedrībā šo autoceļa posmu bieži dēvēja par &quot;sešas minūtes rietumos&quot;. &lt;ref name=&quot;:2&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce|title=Latvijas Ceļi|last=Andrejsons|first=Vilnis}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;

1980. gadu nogalē uzsākās Jūrmalas apvedceļa izbūve. Apvedceļš Jūrmalas pilsētas ģenerālajā plānā bija iekļauts jau 1971. gadā. Tā galvenais mērķis bija divkāršs - atslogot Jūrmalu no caurbraucēju transporta, un izveidot tiešāku savienojumu ar Kurzemi. Līdzīgi kā uz Jelgavas apvedceļa, arī šeit bija plānots izbūvēt četrjoslu autoceļu no Priedaines līdz Slokai - darbi tika uzsākti, taču finanšu trūkuma dēļ pēc Latvijas neatkarības atgūšanas tika izbūvēta tikai divjoslu ceļš uz vienas brauktuves. Sākotnēji plānotā autoceļa ar atdalītām brauktuvēm iestrādnes (piemērām, atmežota ceļa blakusteritorija un Babītes kanāla dublējošais tilts) joprojām ir redzamas. Grūtības bija arī ar tilta pār Lielupi izbūvi, jo arī tam pietrūka finanšu līdzekļu. Radās ieceres tiltu padarīt par maksas tiltu, taču finansējums tika atrasts un 420 m garais tilts tika atvērts 1993. gadā pēc 7 būvniecības gadiem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa%7Cissue:1089224%7Carticle:DIVL327%7Cquery:tilts%20p%C4%81r%20Lielupi%20Lielupes|website=periodika.lv|access-date=2026-04-25}}&lt;/ref&gt; &lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa%7Cissue:1143971%7Carticle:DIVL64%7Cquery:p%C4%81ris%20p%C4%81r%20Lielupi%20tilts%20Tiltam|website=periodika.lv|access-date=2026-04-25}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa%7Cissue:1089224%7Carticle:DIVL327%7Cquery:tilts%20p%C4%81r%20Lielupi%20Lielupes|website=periodika.lv|access-date=2026-04-25}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa%7Cissue:1143971%7Carticle:DIVL64%7Cquery:p%C4%81ris%20p%C4%81r%20Lielupi%20tilts%20Tiltam|website=periodika.lv|access-date=2026-04-25}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;:2&quot; /&gt;

Neveiksmes piemeklēja arī plānotā savienojuma izbūve pie Priedaines  Sākotnēji bija plānots izveidot slaidenu savienojumu starp Jūrmalas apvedceļu un Jūrmalas šoseju, pie Egļuciema. Tika izskatīti vairāki divlīmeņu krustojuma varianti, taču tie visi būtiski skartu vidi, un prasītu meža izciršanu vai Lielupes krasta kāpu izrakšanu. 1990. gada 20. aprīlī (Zemes dienas priekšvakarā) Andrejs Brūvelis, Jūrmalas ekoloģiskā centra vadītājs uzsāka personīgu stopakciju - viņš &quot;oficiāli pieteica streiku, ņēma telti, priežu stādus un devās dzīvot uz izpostīto Priedaines mežu&quot;, veidojot paralēli ar protestiem pret Daugavpils HES. Brūveļa akcija ilga gandrīz nedēļu, un piesaistīja atbalstītājus. 11. maijā Priedainē notika pēdējā apspriede. Redakcijas piebilde - &quot;Garos strīdos dzima Zālamana cienīgs lēmums - ceļa darbus uz laiku apturēt un pēdējā vārda teikšanu uzticēt Jūrmalas TDP sesijai&quot;. Pēc tās Brūvelis pārtrauca streiku.&lt;ref name=&quot;:3&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa%7Cissue:480033%7Carticle:DIVL38%7Cquery:Apvedce%C4%BC%C5%A1%20J%C5%ABrmalai|website=periodika.lv|access-date=2026-04-25}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;:4&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa%7Cissue:480035%7Carticle:DIVL252%7Cquery:J%C5%AARMALAS%20APVEDCE%C4%BBU%20J%C5%ABrmalas|website=periodika.lv|access-date=2026-04-25}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;:2&quot; /&gt;
[[Attēls:Andreja Brūveļa protesta akcija.png|thumb|Andreja Brūveļa protesta akcija - atstādot priedes atmežotajā teritorijā (1990.)]]
[[Attēls:Andreja Brūveļa protesta akcijas sarkanā telts.png|thumb|Andreja Brūveļa protesta akcija - viņa sarkanā telts kāpas virsotnē (1990)]]
[[Attēls:Autoceļu divlīmeņu krustojuma pie Priedaines izskatītie varianti, 1990. gads.png|thumb|Piedāvātie divlīmeņu krustojuma pie Priedaines varianti, 1990. gads. (V. Vīgants, AS &quot;Ceļuprojekts&quot;)]]
Autoceļu savienojums pārsvarā palika nemainīgs, tādā pašā veidolā kā mūsdienās - ar braukšanu zem Lielupes tilta pie Priedaines. Vairākus gadus posms bija neērts lietošanai, ar gabarīta ierobežojumiem un sliktas pārredzamības pie Lielupes tilta. Laika gaitā šīs problēmas ir tikušas atrisinātas, pārbūvējot ceļa posmu zem tilta, piemērojot to lielgabarīta satiksmei, kā arī izbūvējot taisnu savienojumu uz Jūrmalas šoseju no Ventspils puses, taču sākotnēji plānotais vairāklīmeņu mezgls tā arī netika izbūvēts.&lt;ref name=&quot;:3&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;:4&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;:2&quot; /&gt;

2003. gadā, Rīgas lidostas pievedceļa (P133) pārbūves darbu ietvaros, tika veikta arī pārvada pār Kārļa Ulmaņa gatvi (A10) pārbūve. Tika arī izbūvētas &quot;ābollapiņas krustojuma&quot; trūkstošās rampas, un veikta Jūrkalnes ielas izbūve. Darbi tika realizēti ar Eiropas Savienības pirmsiestāšanās fonda (ISPA) atbalstu kā daļa no projekta &quot;Via Baltica pievedceļu uzlabošana&quot;. Iepriekš projekta uzsākšana kavējās par diviem gadiem administratīvu procesu un iepirkumu saskaņošanas ar Eiropas Komisiju dēļ.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tvnet.lv/6245560/sak-rekonstruet-lidostas-riga-pievedcelu#:~:text=%C5%A0odien%20s%C4%81kta%20lidostas%20%22R%C4%ABga%22%20pievedce%C4%BCa%20P133%20un,dien%C4%81s%20p%C4%81rvads%20p%C4%81r%20K.Ulma%C5%86a%20gatvi%20tiks%20sl%C4%93gts.|title=tvnet}}&lt;/ref&gt;

No 2011. gada maija līdz novembrim tika veikta autoceļa pārbūve posmā no Ugāles līdz Popei (145,48. - 164,36. km). Būvdarbus veica piegādātāju apvienība SIA &quot;VIA&quot; un CBF SIA &quot;Binders&quot;. Projekts tika līdzfinansēts no ES Kohēzijas fonda 2007. - 2013. gada uzsaukuma.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.via.com.lv/projekti/valsts-galvena-autocela-a10-riga-ventspils-posma-km-145-48-164-36-segas-rekonstrukcija|title=Via}}&lt;/ref&gt; 2024. gadā šajā posmā tika veikta seguma atjaunošana.

Ar ES Kohēzijas fonda 2007. - 2013. gada uzsaukuma līdzfinansējumu tika veikta ceļa seguma atjaunošana vai pārbūve ceļa posmos no Spūnciema līdz Kūdrai (23,84. - 36,49. km), no Tukuma apkārtnes līdz Pūrei (68,60. - 79,50. km), no Strazdes līdz Pastendei (92,84. - 115,30. km), un no Mazspāres līdz Usmai (126,52. - 136,40. km). Plašāka informācija par šajos posmos veiktajiem darbiem nav publiski pieejama.

2016. gadā tika veikta gājēju un velosipēdu tilta izbūve pāri Jūrmalas šosejai pie Babītes. Tā gada jūnijā, tilta laidumu konstrukcijas montāžas darbu laikā, uz 10 minūtēm tika apturēta satiksme uz autoceļa. Tilts savieno divus Pierīgas ciematus - Babīti un Priežciemu. Tilta garums ir 78,24 metri, platums 3,62 metri. Tilta laiduma konstrukciju veido trīslaidumu tērauda kopne, kas balstīta ar tērauda vanšu palīdzību. Tilta būvdarbi izmaksāja 1,06 miljonus eiro (ar PVN).&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce|title=Latvijas autoceļi|last=Hamilkārs|first=Sviķis|publisher=Latvijas Valsts ceļi}}&lt;/ref&gt;

No 2016. gada līdz 2017. gadam tika veikta ceļa pārbūve posmā no Jūrmalas šosejas līdz Varkaļiem (20,06. - 23,84. km), un no tilta pār Lielupi līdz pagriezienam uz Jūrmalas centru (36,49. - 38,57. km). Būvdarbu ietvaros posmos tika veikta pilna ceļa segas pārbūve, kā arī tilta pār Varkaļu kanāla, tilta pār Lielupi un ceļa pārvada (73,32. km) atjaunošana. Būvdarbus abos posmos veica AS &quot;A.C.B&quot; ar apakšuzņēmējiem SIA &quot;Tilts&quot; un AS &quot;LNK Industries&quot; par kopējo līgumcenu 11 miljoniem eiro (ar PVN). &lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://iauto.lv/pie-stures/celu-reportieris/22929-fotoreportaza-ka-notiek-buvdarbi-slegtaja-ventspils-sosejas-posma-un-uz-tilta-par-lielupi-foto|title=Fotoreportāža: kā notiek būvdarbi slēgtajā Ventspils šosejas posmā un uz tilta pār Lielupi (+ foto)|website=iauto.lv|access-date=2026-04-27|language=lv}}&lt;/ref&gt; Projekts ieguva atzinību konkursā &quot;Gada labākā būve Latvijā&quot; 2017. gadā..&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://gadabuve.lv/wp-content/uploads/2018/03/34_new_Gada-labaka-buve-2017_A10.pdf|title=gadabuve.lv}}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;

No 2016. līdz 2017. gadam tika veikta arī ceļa pārbūve posmā gar Tukumu (57,76. - 68,60. km), kā arī rotācijas apļa izbūve Ventspils šosejas krustojumā ar Jelgavas - Tukuma ceļu (P98). Tika veikta arī ceļa pārvada pār Tukums - Jelgava dzelzceļa līniju pārbūve. Būvdarbus veica piegādātāju apvienība &quot;Strabag &amp; A.C.B&quot; par līgumcenu 9,97 miljoni eiro (ar PVN).&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/aktualitates/uz-ventspils-sosejas-pie-tukuma-atjaunos-asfalta-segu-un-buves-rotacijas-apli/|title=Uz Ventspils šosejas pie Tukuma atjaunos asfalta segu un būvēs rotācijas apli|last=Jevgenijs|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-04-27|date=2016-08-15|language=lv}}&lt;/ref&gt;

2016. gadā tika tika veikta seguma atjaunošana posmā no pagrieziena uz Slampi un Smārdi līdz Ozolpilij (52,74. - 57,76. km). Darbus veica SIA &quot;Union Asphalttechnik&quot; par līgumcenu 700 tūkstoši eiro (ar PVN).&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ventasbalss.lv/zinas/vide/32380-uz-ventspils-sosejas-atsakas-buvdarbi|title=Uz Ventspils šosejas atsākas būvdarbi|website=www.ventasbalss.lv|access-date=2026-04-27}}&lt;/ref&gt;

2017. gadā tika veikta seguma atjaunošana posmā no Vilksalas līdz Pūrei (79,5. - 85,8. km). Būvdarbus veica SIA &quot;Saldus ceļinieks&quot; par līgumcenu 1,27 miljoni eiro (ar PVN).&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://tv3.lv/zinas/auto/ja-plano-braukt-pa-ventspils-soseju-nem-vera-sos-satiksmes-ierobezojumus/|title=Ja plāno braukt pa Ventspils šoseju, ņem vērā šos satiksmes ierobežojumus|website=tv3.lv|access-date=2026-04-27|date=2017-05-02|language=lv}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;https://pvs.iub.gov.lv/show/472564h{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;

2019. gada jūnijā tika uzsākta Jūrmalas šosejas posma pārbūve Babītes novadā no Rīgas robežas līdz Jūrmalai (13,41 - 19,25 km), ko pabeidza 2020. gada 2. septembrī. Pārbūves laikā ar reciklētu veco asfaltu tika pastiprināti ceļa pamati un uzklātas trīs jauna asfalta kārtas. Atjaunotas arī nobrauktuves divlīmeņu satiksmes mezglā ar Rīgas apvedceļu [[A5]] (Salaspils-Babīte).
Darbus veica piegādātāju apvienība &quot;A.C.B. un Binders&quot; par līgumcenu 22,97 miljoni eiro (ar PVN), ko pilnībā sedza valsts budžets.&lt;ref&gt;[https://nra.lv/latvija/323479-tresdien-atklas-atjaunoto-jurmalas-soseju.htm?utm_source=email+marketing+Mailigen&amp;utm_campaign=Ir+Svar%C4%ABg%C4%81kais+2.09.2020.&amp;utm_medium=email Trešdien atklās atjaunoto Jūrmalas šoseju] nra.lv LETA 2020. gada 31. augustā&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://binders.lv/news/uzsakta-jurmalas-sosejas-parbuve/|title=Uzsākta Jūrmalas šosejas pārbūve - Binders.lv|access-date=2026-04-27|language=lv}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.jurmala.lv/lv/jaunums/atjaunota-jurmalas-soseja-autocels-ar-visintensivako-satiksmi-valsti|title=Atjaunota Jūrmalas šoseja – autoceļš ar visintensīvāko satiksmi valstī {{!}} Jūrmalas valstspilsētas pašvaldība|website=www.jurmala.lv|access-date=2026-04-27|language=lv}}&lt;/ref&gt;

2022. gadā tika veikta ceļa pārbūve posmā no Kūdras līdz pagriezienam uz Smārdi (41,16. - 52,73. km). Būvdarbu ietvaros tika veikta pilna ceļa segas pārbūve posmā no Kūdras līdz pagriezienam uz Ķemeriem, savukārt posmā līdz Smārdes pagriezienam tika veikta asfaltbetona seguma atjaunošana. Tika veikta arī ūdens atvades sistēmas sakārtošana, pārbūvētas deviņas caurtekas un abi tilti pār Vēršupīti, izbūvēta jauna sabiedriskā transporta pieturvieta &quot;Kūdra&quot;, kā arī veiktas konfigurācijas izmaiņas vairākos krustojumos. Būvdarbus veica SIA &quot;Strabag&quot; par līgumcenu 8,4 miljoni eiro (ar PVN), no kā 7,1 miljoni eiro bija Kohēzijas fonda līdzfinansējums. &lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/aktuali/ventspils-sosejas-posma-no-kudras-lidz-smardes-pagriezienam-visu-vasaru-bus-jarekinas-ar-satiksmes-ierobezojumiem/|title=Ventspils šosejas posmā no Kūdras līdz Smārdes pagriezienam visu vasaru būs jārēķinās ar satiksmes ierobežojumiem|last=Ilze.Cerbule@lvceli.lv|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-04-27|date=2022-03-21|language=lv}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/auto/42826658/zinas/54862258/aicina-neparkapt-luksoforu-signalus-ventspils-sosejas-un-citos-buvdarbu-posmos|title=Aicina nepārkāpt luksoforu signālus Ventspils šosejas un citos būvdarbu posmos|website=Delfi|access-date=2026-04-27|date=2022-10-20|language=lv}}&lt;/ref&gt;

2022. gadā tika veikta arī seguma atjaunošana posmā no Mariņiem līdz Aiuzupēm (115,32. - 126,50. km). Būvdarbu ietvaros visā posmā tika labots ceļa profils ar karsto asfaltbetonu un ieklāta šķembu mastikas asfalta dilumkārta, kā arī pārbūvēta Silupes caurteka un atjaunota Vidusupes caurteka. Visā ceļa posmā tika izveidota akustiskā ribjosla. Būvdarbus veica SIA &quot;Saldus ceļinieks&quot; par līgumcenu 2,9 miljoni eiro, kas tika finansēti no valsts budžeta.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/ventspils-sosejas-posma-talsu-novada-sak-atjaunot-segumu.a461946/|title=Ventspils šosejas posmā Talsu novadā sāk atjaunot segumu|website=www.lsm.lv|access-date=2026-04-27|language=lv}}&lt;/ref&gt;

2024. gadā tika veikta seguma atjaunošana posmā no Ugāles līdz Popei (145,48. - 164.36. km). Visā ceļa posmā ārpus Ugāles tika izveidota akustiskā ribjosla. Būvdarbus veica SIA &quot;Via&quot; par līgumcenu 2,5 miljoni eiro (ar PVN), kas tika finansēti no valsts budžeta.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/aktuali/ventspils-sosejas-posma-pie-ugales-atjaunos-segumu-20-km-garuma/|title=Ventspils šosejas posmā pie Ugāles atjaunos segumu 20 km garumā|last=Ilze.Cerbule@lvceli.lv|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-04-27|date=2024-07-25|language=lv}}&lt;/ref&gt;

2024. gada jūlijā Rīgā tika veikta Kārļa Ulmaņa gatves (A10) seguma atjaunošana divos posmos - no Jaunmoku ielas līdz Gramzdas ielai, un no Gramzdas ielas līdz pilsētas robežai. Būvdarbus veica SIA &quot;Vianova&quot;, par līgumcenu 2,8 miljoni eiro un 2,6 miljoni eiro (abi bez PVN).&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/17.07.2024-karla-ulmana-gatve-sak-atjaunot-asfaltu-remonti-riga-gaidami-128-ielas.a561766/|title=Kārļa Ulmaņa gatvē sāk atjaunot asfaltu; remonti Rīgā gaidāmi 128 ielās|website=www.lsm.lv|access-date=2026-04-27|language=lv}}&lt;/ref&gt;

2024. gadā Rīgā tika veikta arī Kārļa Ulmaņa gatves (A10) un Lielirbes iela krustojuma pārbūve. Projekts tika virzīts lai izveidotu piebraukšanu jaunveidotajam &quot;Depo&quot; veikalam. Būvdarbu ietvaros tika paplašinātas krustojumā veicamo manveru iespējas, kā arī pārbūvēta lietus ūdens kanalizācijas sistēma un inženiertehniskie tīkli, kā arī izbūvēts izgaismots gājēju un velobraucēju ceļš. Projekta kopējās izmaksas, ieskaitot arī vairāku &quot;Depo&quot; veikala teritorijai piegulošo ielu izbūvi, sasniedza 7 miljonus eiro, ko sedza privātie uzņēmēji.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/13.05.2024-riga-lielirbes-ielas-un-karla-ulmana-gatves-krustojumu-parbuves-lidz-oktobrim.a553884/|title=Rīgā Lielirbes ielas un Kārļa Ulmaņa gatves krustojumu pārbūvēs līdz oktobrim|website=www.lsm.lv|access-date=2026-04-27|language=lv}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/zinas/600914-parbuves-lielirbes-ielas-un-karla-ulmana-gatves-krustojumu|title=Pārbūvēs Lielirbes ielas un Kārļa Ulmaņa gatves krustojumu|website=https://jauns.lv|access-date=2026-04-27|date=2024-04-06|language=lv}}&lt;/ref&gt;

=== Rīgas - Ventspils un Talsu - Stendes ceļu krustojuma mezgls ===
Pie Talsiem, Rīgas - Ventspils šosejas un Talsu - Stendes ceļa (mūsdienās P120) krustojumā, atrodas divlīmeņu satiksmes mezgls ar vairākus kilometrus garu divu brauktuvju ceļu posmu, kas pēc mēroga būtiski izceļas uz pārējā A10 fona, kur satiksme notiek pa vienu joslu katrā virzienā.&lt;ref name=&quot;:5&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://tv3.lv/raidijumi/raidijums-zebra/mistiskais-cela-parvads-pie-talsiem-legenda-vesta-ka-padomju-laikos-te-paredzets-nolaisties-lidmasinam/|title=Mistiskais ceļa pārvads pie Talsiem: leģenda vēsta, ka padomju laikos te paredzēts nolaisties lidmašīnām|website=tv3.lv|access-date=2026-04-25|date=2017-05-17|language=lv}}&lt;/ref&gt;

1970. gadu sākumā krustojums bija viens no bīstamākajiem posmiem Rīgas - Ventspils šosejā. Vietējā prese vairākkārt ziņoja par smagām un letālām autoavārijām, norādot uz nepārredzamu krustojuma ģeometriju. 1971. gadā Stendes un Talsu iedzīvotāji publiski ierosināja izbūvēt krustojumu ar transporta kustību divos līmeņos. Tajā pašā periodā krustojumā tika uzstādītas jaunas signālzīmes un daļēji uzlabots ceļa segums kā pagaidu pasākums, plānojot pilnīgu satiksmes mezgla pārbūvi līdz 1974. gadam.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa%7Cissue:1045988%7Carticle:DIVL113%7Cquery:Talsi%20Stende%20krustojumu|website=periodika.lv|access-date=2026-04-25}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa%7Cissue:530345%7Carticle:DIVL112%7Cquery:krustojumos%20Talsu%20Stendes%20krustojum%C4%81|website=periodika.lv|access-date=2026-04-25}}&lt;/ref&gt;

1975. gadā uzsākās krustojuma mezgla pārbūves darbi, ko veica 3. ceļu būvniecības rajons (3. CBR). 1977. gadā tika uzlikta pirmā divdesmit tonnu dzelzsbetona konstrukcija; darbus šajā posmā vadīja 4. iecirkņa tilta būvētāji inženiera J. Seķa vadībā. Būvniecības laikā, 1978. gadā, tika rekultivēti smilts karjeri - 4,2 hektāri zemes, kas bija piešķirti krustojuma celtniecībai, nodoti Tiņģeres kolhozam.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa%7Cissue:1056450%7Carticle:DIVL63%7Cquery:Talsu%20Stendes%20krustojuma|website=periodika.lv|access-date=2026-04-25}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa%7Cissue:1067755%7Carticle:DIVL77%7Cquery:Talsu%20Stendes%20krustojum%C4%81|website=periodika.lv|access-date=2026-04-25}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa%7Cissue:1067755%7Carticle:DIVL77%7Cquery:Talsu%20Stendes%20krustojum%C4%81|website=periodika.lv|access-date=2026-04-25}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa%7Cissue:531765%7Carticle:DIVL90%7Cquery:Talsiem%20krustojuma%20Stendes|website=periodika.lv|access-date=2026-04-25}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa%7Cissue:769516%7Carticle:DIVL148%7Cquery:Talsi%20Stende%20krustojumi%20krustojuma%20Talsu|website=periodika.lv|access-date=2026-04-25}}&lt;/ref&gt;

1979. gadā 3. CBR kolektīvs izpildīja gada plānu 3,3 miljonu rubļu apjomā, krustojuma mezgls tika izvirzīts republikas konkursam par labāko objektu. Paralēli 1979. gadā tika pabeigta arī lopu pārvietošanas tuneļa izbūve pie &quot;Dzirnavu Kompleksa&quot;. Krustojuma mezgls nodots ekspluatācijā 1981. gada Oktobra svētku priekšvakarā. Atsevišķā publikācijā 1983. gadā satiksmes mezgla apkārtnē tika kritizēta ceļa malu kopšana un apzaļumošanas trūkums, pieminot, ka &quot;Talsu vizītkarte ir Stendes krustojums, taču tā teritorijas zaļā zona krietni vien atpaliek no ceļa seguma kvalitātes&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa%7Cissue:1046713%7Carticle:DIVL36%7Cquery:Stende%20Talsi%20krustojum%C4%81|website=periodika.lv|access-date=2026-04-25}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa%7Cissue:1047128%7Carticle:DIVL49%7Cquery:Talsiem%20asfalt%C4%93%C5%A1ana%20Ventspils%20%C5%A1osej%C4%81|website=periodika.lv|access-date=2026-04-25}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa%7Cissue:1047128%7Carticle:DIVL49%7Cquery:Talsiem%20asfalt%C4%93%C5%A1ana%20Ventspils%20%C5%A1osej%C4%81|website=periodika.lv|access-date=2026-04-25}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa%7Cissue:1046713%7Carticle:DIVL36%7Cquery:Stende%20Talsi%20krustojum%C4%81|website=periodika.lv|access-date=2026-04-25}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa%7Cissue:534398%7Carticle:DIVL61%7Cquery:Talsu%20Stendes%20krustojums|website=periodika.lv|access-date=2026-04-25}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa%7Cissue:1262735%7Carticle:DIVL30%7Cquery:Talsu%20Stendes%20krustojuma|website=periodika.lv|access-date=2026-04-25}}&lt;/ref&gt;

Arī ceļa posms (reģionālais autoceļš P120) starp Stendi, satiksmes mezglu un Talsu pilsētu tika izbūvēts ar atdalītām brauktuvēm. Tādu ceļa profila izvēli daļēji pamato fakts, ka autoceļa posms bija noslogots, jo Stendes dzelzceļa stacija tolaik kalpoja kā rajona centrālais kravu punkts. Tomēr, pēc abu autoceļu seguma pārbūves 2010. gados, atšķirībā no A10 galvenā autoceļa kur posms at atdalītām brauktuvēm tika saglabāts, pēc P120 autoceļa pārbūves 2017. gadā satiksme tika novirzīta uz divjoslu ceļu uz vienas brauktuves, paralēlās brauktuves vietā izbūvējot gājēju un velobraucēju infrastruktūru.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/celu-tikls/projekti/projekti-ar-es-lidzfinansejumu/eraf-lidzfinansetie-valsts-regionalo-autocelu-parbuves-objekti-2014-2020-gada-planosanas-perioda/|title=ERAF līdzfinansētie valsts reģionālo autoceļu pārbūves objekti 2014.–2020. gada plānošanas periodā|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-04-25|language=lv}}&lt;/ref&gt; &lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/auto/42826658/zinas/48855393/zebra-kadel-talsos-ir-tik-neadekvati-plata-soseja-militarais-lidlauks|title='Zebra': Kādēļ Talsos ir tik neadekvāti plata šoseja – militārais lidlauks?|website=Delfi|access-date=2026-04-25|date=2017-05-18|language=lv}}&lt;/ref&gt;

Satiksmes mezgls laika gaitā ir ieguvis reputāciju kā nesamērīgi grandiozs lauku apvidu infrastruktūrai. Vietējo iedzīvotāju vidū cirkulē versija, ka pārvads celts militāros nolūkos - lai vajadzības gadījumā nodrošinātu nolaišanās iespēju militārām lidmašīnām, un ka tā izbūvi veicinājusi kāda &quot;zināma nezināma stacija&quot; Talsu tuvumā padomju laikā. Latvijas Valsts ceļu Attīstības pārvaldes direktors Gundars Kalnis 2017. gadā atzinis, ka šādas baumas starp ceļiniekiem tiešām klīst, taču norādījis, ka &quot;oficiāla apstiprinājuma šai hipotēzei nav, jo lietas, kas saistās ar militāro jomu, nebija ceļinieku kompetencē&quot;.&lt;ref name=&quot;:5&quot; /&gt;

Primārie avoti liecina, ka objekts celts piecu gadu plāna ietvaros, atbildot uz dokumentētām satiksmes drošības problēmām, un ka būvniecību veica civilā organizācija &quot;3. CBR&quot;. Galvenā atziņa kas noliedz mezgla militāro nolūku teoriju, ir tā būvniecības dokumentēšana - informācija par to bija publicēta vietējos ziņu avotos, un ka tas tika virzīts republikas konkursam par labāko objektu. PSRS prakse projektēt atsevišķus šoseju posmus ar miitārām specifikācijām ir dokumentēta citviet Baltijas  valstīs - piemērām, Šakiai šosejas joslā Lietuvā&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.forgottenairfields.com/airfield-sakiai-highway-strip-859.html|title=Forgotten airfields europe|website=www.forgottenairfields.com|access-date=2026-04-25}}&lt;/ref&gt; un Kolkas-Ventspils reģionālajā autoceļā&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.kathmanduandbeyond.com/lesser-visited-places-baltic-states/|title=Lesser-visited places in the Baltic States}}&lt;/ref&gt;, taču Talsu satiksmes mezgla gadījumā šādas saistības nav objektīvi apstiprinādamas. &lt;ref name=&quot;:5&quot; /&gt;

== Nozīmīgi notikumi ==
2025. gada 10. janvārī uz Ventspils šosejas Strazdes pagastā notika ceļu satiksmes negadījums starp skolēnu mikroautobusu un kravas automašīnu. Negadījuma rezultātā bija viens bojā gājušais - diriģente Anitra Niedre, kā arī astoņi cietušie. Tika minēts ka cietušie lielākoties nebija piesprādzējušies, kas izraisīja plašas diskusijas un kontroli par piesprādzēšanos mikroautobusos un autobusos.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/10.01.2025-tragiskaja-ventspils-sosejas-avarija-iesaistito-kravas-auto-soferi-bremzejam-bet-apstaties-nebija-iespejams.a583238/|title=Traģiskajā Ventspils šosejas avārijā iesaistīto kravas auto šoferi: Bremzējām, bet apstāties nebija iespējams|website=www.lsm.lv|access-date=2026-05-10|language=lv}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/10.01.2025-tragiskaja-ventspils-sosejas-avarija-iesaistito-kravas-auto-soferi-bremzejam-bet-apstaties-nebija-iespejams.a583238/|title=Traģiskajā Ventspils šosejas avārijā iesaistīto kravas auto šoferi: Bremzējām, bet apstāties nebija iespējams|website=www.lsm.lv|access-date=2026-05-10|language=lv}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/10.01.2025-uz-ventspils-sosejas-skolenu-busina-un-kravas-auto-sadursme-viens-pieaugusais-gajis-boja-8-cilveki-slimnica.a583171/|title=Uz Ventspils šosejas skolēnu busiņa un kravas auto sadursmē viens pieaugušais gājis bojā; 8 cilvēki – slimnīcā|website=www.lsm.lv|access-date=2026-05-10|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Ātrgaitas autoceļa projekts ==
Ņemot vērā ka autoceļš ir daļa no Eiropas Savienības &quot;TEN-T&quot; autoceļu tīkla, kā arī izvērtējot satiksmes noslogojumu un kravas transportlīdzekļu intensitāti, tuvākajā laikā sociālekonomiski pamatota ir autoceļa pārbūve par četru joslu ceļu ar atdalītām brauktuvēm posmā no Priedaines (krustojuma ar Jūrmalas šosejas posmu) līdz Tukumam.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/wp-content/uploads/2025/04/Klavs_Grieze.pdf|title=Uzsāktie un potenciālie autoceļu attīstības projekti|last=Grieze|first=Klāvs}}&lt;/ref&gt;

2007. gadā izsludināja konkursu skiču projektu izstrādei posmā [[Priedaine (Jūrmala)|Priedaine]]-[[Sloka (Jūrmala)|Sloka]].&lt;ref&gt;http://lvceli.lv/lat/sadarbibas_partneriem/projekti/perspektivie_projekti/autocela_a10_posms_priedaine___sloka_{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt; Projekta ietvaros bija plānots autoceļa posmam izbūvēt otro brauktuvi, kā arī ievērot visas prasības, lai autoceļš atbilstu ātrgaitas autoceļa standartiem. 2010. gada maijā tika pabeigts ietekmes uz vidi novērtējums, kas ietver arī posma Sloka-[[Ķemeri]] pārbūvi par ātrgaitas autoceļu.

Ap 2025. gadu bija iecerēts veikt vērienīgus A10 rekonstrukcijas darbus arī posmā no Ķemeru līdz Kandavas pagriezienam, piedāvājot divas alternatīvas. Pirmā – 14,5 m plats divjoslu ceļš ar malas joslu, otra – 21 m plats četrjoslu ceļš ar divlīmeņa ceļa mezgliem, satiksmes pārvadiem, gājēju tiltiem, kā arī paralēli A10 trasei no jauna ierīkotiem savācējceļiem jeb vietējas nozīmes ceļiem. Tomēr, finansiālu līdzekļu trūkuma dēļ, projekts nav ticis īstenots.&lt;ref&gt;[https://www.ntz.lv/tukuma-un-novada/jauna-automagistrale-riga-ventspils-apvedcels-pure-iespejams-pec-12-gadiem/ JAUNA AUTOMAĢISTRĀLE RĪGA-VENTSPILS UN APVEDCEĻŠ PŪRĒ, IESPĒJAMS, PĒC 12 GADIEM] ntz.lv 2013. gada 21. martā&lt;/ref&gt;

Saskaņā ar 2021. gadā pieņemto valsts autoceļu attīstības stratēģiju Latvijā līdz 2040. gadam bija plānots izbūvēt vairāk nekā 1000 km ātrgaitas autoceļu ar nodalītām brauktuvēm un maksimālo ātrumu 130 kilometriem stundā. Saskaņā ar projektu, stratēģijas otrajā posmā no 2030. līdz 2035. gadam tiktu izbūvēts ātrgaitas autoceļš posmā no Jūrmalas (Priedaines) līdz Tukumam 48,4 km garumā, taču trešajā posmā, līdz 2040. gadam, tiktu turpināta ātrgaitas autoceļa izbūve no Tukuma līdz Ventspilij 191,7 km garumā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://likumi.lv/doc.php?id=342286|title=Par valsts autoceļu attīstību no 2020. līdz 2040. gadam|website=LIKUMI.LV|access-date=2026-04-27|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
* {{youtube|W5-GHrRvYrk|Autoceļš {{A ceļš|10}} (Rīga - Ventspils)}}

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

{{Latvijas galvenie autoceļi}}

[[Kategorija:Valsts galvenie autoceļi|A10]]
[[Kategorija:Autoceļi Rīgā]]
[[Kategorija:Autoceļi Jūrmalā]]
[[Kategorija:Autoceļi Mārupes novadā]]
[[Kategorija:Autoceļi Tukuma novadā]]
[[Kategorija:Autoceļi Talsu novadā]]
[[Kategorija:Autoceļi Ventspils novadā]]
[[Kategorija:Autoceļi Ventspilī]]</text>
      <sha1>gvjs3e2oc9fsgiii7dybwx9s7i6xbyp</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>1919. gada Parīzes miera konference</title>
    <ns>0</ns>
    <id>44077</id>
    <revision>
      <id>4468431</id>
      <parentid>4342318</parentid>
      <timestamp>2026-05-15T05:48:54Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4468431</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2979" sha1="mxu00hh7h289m0fcnyip6lw3kqz19w5" xml:space="preserve">{{atsauces+}}
[[Attēls:Council of Four Versailles.jpg|thumb|&quot;Lielais četrinieks&quot; Parīzes miera konferences laikā (no kreisās uz labo, [[Deivids Loids Džordžs]], [[Vitorio Orlando]], [[Žoržs Klemanso]], [[Vudro Vilsons]])]]
[[Attēls:Treaty of Versailles oldphoto.jpg|thumb|Viena no Parīzes miera konferences sesijām]]
'''Parīzes miera konference''' [[1919]]. gadā bija [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] uzvarētājvalstu rīkota konference [[Parīze|Parīzē]] ar mērķi noslēgt miera līgumus starp [[Sabiedrotie (Pirmais pasaules karš)|Sabiedrotajiem]] un sakautajām [[Centrālās lielvalstis|Centrālajām lielvalstīm]]. Konference sākās {{dat|1919|1|18}} [[Versaļas pils|Versaļas pilī]] un ar dažiem pārtraukumiem ilga līdz {{dat|1920|1|21|D}}. Konferencē tika dibināta [[Tautu Savienība]].

== Vēsture ==
Pirmajam pasaules karam beidzoties un noslēdzot pamieru ar Vāciju, uzvarētājvalstis Lielbritānija, Francija, ASV un Itālija sasauca Miera konferenci, lai vienotos par miera noteikumiem un lemtu par to, kāda būs pēckara Eiropa. Parīzes Miera konferencē nepiedalījās uzvarētās valstis. Pēckara miers, kam vajadzēja izbeigt visus karus, neiekļāva Vāciju un Krieviju, kurās abās kopā dzīvoja lielākā daļa Eiropas iedzīvotāju. Ar šo faktu vien pietiktu, lai Versaļas sistēma būtu lemta neveiksmei. Parīzes Miera konferences lēmumus apvienoja viena ideja — zaudētāju sodīšana. Par kara izraisītāju tika atzīta Vācija, Versaļas līgums bija uzvarētājvalstu diktāts tai.

== Līgumi ==
Versaļas sistēmas miera līgumi bija uzvarētājvalstu līgumi
* ar Vāciju ([[Versaļas līgums]]), {{dat|1919|6|28}};
* ar [[Austrija|Austriju]] ([[Sanžermēnas līgums]]), {{dat|1919|9|10}}, Vācijai un Austrijai bija aizliegts apvienoties;
* ar [[Ungārija|Ungāriju]] ([[Trianonas līgums]]), 1920. gada 4. jūnijā, Ungārijai bija jāatdod Čehoslovākijai, Rumānijai un Serbu-horvātu-slovēņu karalistei lielākā daļa no savas teritorijas, 3,3 miljoni ungāru nonāca citās valstīs;
* ar [[Bulgārija|Bulgāriju]] ([[Neijī līgums]]) {{dat|1919|11|27}}, Bulgārijai atjaunoja 1914. gada robežas;
* ar Turciju ([[Sevras līgums]]), {{dat|1920|8|10}}, kuru Turcijas Nacionālā sapulce neratificēja. 1923. gadā tika noslēgts Lozannas līgums, tajā Turcija ieguva tagadējās robežas un atsacījās no citām Osmāņu impērijas zemēm.

== Skatīt arī ==
* [[Latvijas delegācija Parīzes Miera konferencē]]
* [[Latvijas atzīšana de iure|Latvijas atzīšana ''de iure'']]

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}
{{Vēsture-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Parīzes miera konference}}
[[Kategorija:Starptautiskās sanāksmes]]
[[Kategorija:Pirmais pasaules karš]]
[[Kategorija:Tautu Savienība]]
[[Kategorija:20. gadsimts]]
[[Kategorija:1919. gads]]
[[Kategorija:Eiropas vēsture]]
[[Kategorija:Vēsture]]</text>
      <sha1>mxu00hh7h289m0fcnyip6lw3kqz19w5</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Edmontonas &quot;Oilers&quot;</title>
    <ns>0</ns>
    <id>48498</id>
    <revision>
      <id>4468344</id>
      <parentid>4461788</parentid>
      <timestamp>2026-05-14T20:54:31Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>ZANDMANIS</username>
        <id>91184</id>
      </contributor>
      <origin>4468344</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="10412" sha1="3cgmzdvrng8o2ibyfcai30btq8iib80" xml:space="preserve">{{Hokeja kluba infokaste
| text_color         = #E56B1F
| bg_color           = #003876
| team               = Edmonton Oilers
| logo               = Edmonton Oilers 2011.png
| logosize           = 250px
| city               = {{Vieta|Kanāda|Alberta|Edmontona}}
| league             = {{flaga|ASV}}/{{flaga|Kanāda}} [[Nacionālā hokeja līga]]
| conference         = [[Rietumu konference (NHL)|Rietumu konference]]
| division           = [[Klusā okeāna divīzija (NHL)|Klusā okeāna divīzija]]
| founded            = 1972
| dissolved          = 
| operated           = 
| arena              = ''[[Rogers Place]]''
| ietilpība          = 
| colors             = Zila, oranža, balta&lt;br /&gt;{{color box|#003876}} {{color box|#E56B1F}} {{color box|white}}
| owner              = Derils Kacs
| prezidents         = 
| GM                 = {{flaga|Kanāda}} [[Stens Boumens]]
| coach              = nav
| coach2             = 
| captain            = {{flaga|Kanāda}} [[Konors Makdeivids]]
| media              = 
| affiliates         = [[Beikersfīldas &quot;Condors&quot;]] ([[Amerikas hokeja līga|AHL]])&lt;br /&gt;[[Fortveinas &quot;Komets&quot;]] ([[ECHL]])
&lt;!---Frančīzes vēsture---&gt;
| name1              = Albertas &quot;Oilers&quot; (WHA)
| dates1             = 1972–1973
| name2              = Edmontonas &quot;Oilers&quot; (WHA)
| dates2             = 1973–1979
| name3              = Edmontonas &quot;Oilers&quot; (NHL)
| dates3             = 1979–pašlaik
&lt;!---Čempiontituli---&gt;
| stanley_cups       = 5
}}
'''Edmontonas &quot;Oilers&quot;''' ({{val|en|Edmonton Oilers}}) ir profesionāls [[Kanāda]]s [[hokejs|hokeja]] klubs, kas ir bāzēts [[Edmontona|Edmontonā]], [[Kanāda|Kanādā]]. Klubs spēlē [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] [[Rietumu konference (NHL)|Rietumu konferences]] [[Klusā okeāna divīzija (NHL)|Klusā okeāna divīzijā]]. Tas tika dibināts 1972. gadā kā '''Albertas &quot;Oilers&quot;''' un kopš 1979. gada spēlē NHL, pirms tam startēja [[WHA]] čempionātā.

Savas pastāvēšanas vēsturē &quot;Oilers&quot; ir 5 reizes uzvarējis NHL, 9 reizes ir kļuvis par konferences uzvarētāju un 7 reizes — divīzijas čempionu. Mājas spēles komanda aizvada ''[[Rogers Place]]'' hallē. Lielu daļu savas profesionālā spēlētāja karjeras &quot;Oilers&quot; rindās aizvadīja leģendārais [[Veins Greckis]].

== Sasniegumi ==
* '''[[Stenlija kauss]]''': 5
** 1983–84, 1984–85, 1986–87, 1987–88, 1989–90
* '''Konferences čempioni''': 9
** 1982–83, 1983–84, 1984–85, 1986–87, 1987–88, 1989–90, 2005–06, [[2023.—2024. gada NHL sezona|2023—2024]]&lt;ref&gt;https://sportacentrs.com/hokejs/nhl/03062024-dalasa_pamatigi_domine_tacu_oilers_izmant&lt;/ref&gt;, [[2024.—2025. gada NHL sezona|2024—2025]]&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://sportacentrs.com/hokejs/nhl/30052025-oilers_velreiz_saber_sesas_ripas_un_otro_ |title=&quot;Oilers&quot; vēlreiz saber sešas ripas un otro gadu pēc kārtas spēkosies lielajā finālā |accessdate=2025-05-31 |website=sportacentrs.com |publisher= |date= }}&lt;/ref&gt;
* '''Divīzijas čempioni''': 7
** 1978–79 (WHA), 1981–82, 1982–83, 1983–84, 1984–85, 1985–86, 1986–87

== Spēlētāji ==
[[Attēls:Logo_Edmonton_Oilers.svg|right|150px|thumb|1996-2011]]Klubā savulaik spēlējuši tādi spēlētāji kā [[Marks Mesjē]], [[Pols Kofijs]], [[Jari Kurre]], [[Žaks Plante]], [[Als Hamiltons]], kā arī leģendārais [[Veins Greckis]].

=== Pašreizējais sastāvs ===
''Pēdējoreiz atjaunots 2026. gada 1. maijā.''

==== Vārtsargi ====
* 30 {{flaga|CAN}} [[Kelvins Pikards]]
* 35 {{flaga|CAN}} [[Tristans Džerijs]]
* 39 {{flaga|CAN}} [[Konors Ingrems]]
==== Aizsargi ====

* {{0}}2 {{flaga|CAN}} [[Evans Bušārs]]
* {{0}}5 {{flaga|USA}} [[Konors Mērfijs]]
* 14 {{flaga|SWE}} [[Matiass Ekholms]]
* 24 {{flaga|USA}} [[Spensers Stasnijs]]
* 25 {{flaga|CAN}} [[Dernels Nērss]] &lt;small&gt;([[Kapteinis (hokejs)|Kapteiņa palīgs]])&lt;/small&gt;
* 49 {{flaga|USA}} [[Tajs Embersons]]
* 96 {{flaga|CAN}} [[Džeiks Volmens]]

==== Uzbrucēji ====

* 10 {{Flaga|USA}} [[Trents Frederiks]]
* 13 {{flaga|SWE}} [[Matiass Jonmarks]]
* 16 {{flaga|CAN}} [[Džeisons Dikinsons]]
* 18 {{Flaga|CAN}} [[Zeks Haimens]]
* 19 {{Flaga|CAN}} [[Adams Enrike]]
* 20 {{Flaga|CAN}} [[Kērtiss Lazārs]]
* 22 {{Flaga|CAN}} [[Metjū Sevojs]]
* 28 {{flaga|USA}} [[Džeks Roslovics]]
* 29 {{flaga|GER}} [[Leons Draizaitls]] &lt;small&gt;([[Kapteinis (hokejs)|Kapteiņa palīgs]])&lt;/small&gt;
* 34 {{flaga|CAN}} [[Koltons Deks]]
* 42 {{flaga|FIN}} [[Kasperi Kapanens]]
* 46 {{flaga|USA}} [[Makss Džonss]]
* 81 {{flaga|GER}} [[Džošs Samanskis]]
* 92 {{flaga|RUS}} [[Vasilijs Podkolzins]]
* 93 {{flaga|Kanāda}} [[Raiens Ņūdžents-Hopkinss]] &lt;small&gt;([[Kapteinis (hokejs)|Kapteiņa palīgs]])&lt;/small&gt;
* 97 {{flaga|Kanāda}} [[Konors Makdeivids]] &lt;small&gt;([[Kapteinis (hokejs)|Kapteinis]])&lt;/small&gt;

=== Latvijas hokejisti &quot;Oilers&quot; sastāvā ===
{| class=&quot;wikitable sortable&quot; style=&quot;text-align: center;&quot;
|- style=&quot;width:15em&quot; bgcolor=&quot;#efefef&quot; align=center
!Vārds !! {{piezīme|SP|spēles}} !! {{piezīme|V|vārti}} !! {{piezīme|RP|rezultatīvas piespēles}} !! {{piezīme|P-ti|punkti}} !! Laika periods
|-
|align=left| [[Sergejs Žoltoks]]||37||4||16||20||2000—2001
|-
|align=left| [[Grigorijs Panteļejevs]]||5||0||0||0||1993—1994
|}

== Līderi ==
=== Komandas visu laiku rezultatīvākie spēlētāji ===
&lt;table&gt;
&lt;tr&gt;
&lt;td  style=&quot;font-weight:bold; background:#ddd; text-align:center;&quot;&gt;Punkti&lt;/td&gt;
&lt;td  style=&quot;font-weight:bold; background:#ddd; text-align=center; text-align:center;&quot;&gt;Vārti&lt;/td&gt;
&lt;td  style=&quot;font-weight:bold; background:#ddd; text-align=center; text-align:center;&quot;&gt;Rezultatīvas piespēles&lt;/td&gt;
&lt;/tr&gt;
&lt;tr&gt;&lt;td&gt;
{| class=&quot;wikitable&quot;
|- style=&quot;text-align:center; font-weight:bold; background:#ddd;&quot;|
| style=&quot;text-align:left;&quot;| Spēlētājs || Poz. || SP || V || RP || P-ti || P-ti/SP
|- style=&quot;text-align:center;&quot;
| style=&quot;text-align:left;&quot;| [[Veins Greckis]] || C || 768 || 626 || 1147 || '''1773''' || 2,31
|- style=&quot;text-align:center;&quot;
| style=&quot;text-align:left;&quot;| [[Jari Kurri]] || LM || 754 || 474 || 569 || '''1043''' || 1,38
|- style=&quot;text-align:center;&quot;
| style=&quot;text-align:left;&quot;| [[Marks Mesjē]] || C/KM || 851 || 392 || 642 || '''1034''' || 1,22
|- style=&quot;text-align:center;&quot;
| style=&quot;text-align:left;&quot;| [[Glens Andersons]] || LM || 845 || 417 || 489 || '''906''' || 1,07
|- style=&quot;text-align:center;&quot;
| style=&quot;text-align:left;&quot;| [[Pols Kofijs]] || A || 532 || 209 || 460 || '''669''' || 1,26
|- style=&quot;text-align:center;&quot;
| style=&quot;text-align:left;&quot;| [[Raiens Smits]] || KM || 971 || 296 || 335 || '''631''' || 0,65
|- style=&quot;text-align:center;&quot;
| style=&quot;text-align:left;&quot;| [[Dags Vīts]] || C || 588 || 157 || 420 || '''577''' || 0,98
|- style=&quot;text-align:center;&quot;
| style=&quot;text-align:left;&quot;| [[Alešs Hemskis]] || LM || 652 || 142 || 335 || '''477''' || 0,73
|- style=&quot;text-align:center;&quot;
| style=&quot;text-align:left;&quot;| '''[[Konors Makdeivids]]''' || C || 351 || 162 || 307 || '''469''' || 1,34
|- style=&quot;text-align:center;&quot;
| style=&quot;text-align:left;&quot;| [[Šons Horkofs]] || C || 796 || 162 || 285 || '''447''' || 0,56
|}
&lt;/td&gt;
&lt;td&gt;
{| class=&quot;wikitable&quot;
|- style=&quot;text-align:center; font-weight:bold; background:#ddd;&quot;|
| style=&quot;text-align:left;&quot;| Spēlētājs || Poz. || V || V/Sp.
|- style=&quot;text-align:center;&quot;
| style=&quot;text-align:left;&quot;| [[Veins Greckis]] || C || 626 || 0,82
|- style=&quot;text-align:center;&quot;
| style=&quot;text-align:left;&quot;| [[Jari Kurri]] || LM || 474 || 0,63
|- style=&quot;text-align:center;&quot;
| style=&quot;text-align:left;&quot;| [[Glens Andersons]] || LM || 417 || 0,49
|- style=&quot;text-align:center;&quot;
| style=&quot;text-align:left;&quot;| [[Marks Mesjē]] || C/KM || 392 || 0,46
|- style=&quot;text-align:center;&quot;
| style=&quot;text-align:left;&quot;| [[Raiens Smits]] || KM || 296 || 0,30
|- style=&quot;text-align:center;&quot;
| style=&quot;text-align:left;&quot;| [[Pols Kofijs]] || A || 209 || 0,39
|- style=&quot;text-align:center;&quot;
| style=&quot;text-align:left;&quot;| [[Kreigs Simpsons]] || KM || 185 || 0,44
|- style=&quot;text-align:center;&quot;
| style=&quot;text-align:left;&quot;| [[Esa Tikanens]] || KM || 178 || 0,36
|- style=&quot;text-align:center;&quot;
| style=&quot;text-align:left;&quot;| '''[[Raiens Ņūdžents-Hopkinss]]''' || C || 171 || 0,28
|- style=&quot;text-align:center;&quot;
| style=&quot;text-align:left;&quot;| '''[[Leons Draizaitls]]''' || C || 168 || 0,40
|}
&lt;/td&gt;
&lt;td&gt;
{| class=&quot;wikitable&quot;
|- style=&quot;text-align:center; font-weight:bold; background:#ddd;&quot;|
| style=&quot;text-align:left;&quot;| Spēlētājs || Poz. || RP || RP/Sp.
|- style=&quot;text-align:center;&quot;
| style=&quot;text-align:left;&quot;| [[Veins Greckis]] || C || 1147 || 1,49
|- style=&quot;text-align:center;&quot;
| style=&quot;text-align:left;&quot;| [[Marks Mesjē]] || C/KM || 642 || 0,75
|- style=&quot;text-align:center;&quot;
| style=&quot;text-align:left;&quot;| [[Jari Kurri]] || LM || 569 || 0,75
|- style=&quot;text-align:center;&quot;
| style=&quot;text-align:left;&quot;| [[Glens Andersons]] || LM || 489 || 0,58
|- style=&quot;text-align:center;&quot;
| style=&quot;text-align:left;&quot;| [[Pols Kofijs]] || A || 460 || 0,86
|- style=&quot;text-align:center;&quot;
| style=&quot;text-align:left;&quot;| [[Dags Vīts]] || C || 420 || 0,71
|- style=&quot;text-align:center;&quot;
| style=&quot;text-align:left;&quot;| [[Alešs Hemskis]] || LM || 335 || 0,51
|- style=&quot;text-align:center;&quot;
| style=&quot;text-align:left;&quot;| [[Raiens Smits]] || KM || 335 || 0,35
|- style=&quot;text-align:center;&quot;
| style=&quot;text-align:left;&quot;| [[Kevins Lovs]] || A || 310 || 0,30
|- style=&quot;text-align:center;&quot;
| style=&quot;text-align:left;&quot;| '''[[Konors Makdeivids]]''' || C || 309 || 0,87
|}
&lt;/td&gt;
&lt;/tr&gt;
&lt;/table&gt;

=== Kluba spēlētāju rekordi ===
* Visvairāk gūto vārtu sezonā: [[Veins Greckis]], 92 (1981.—82., NHL rekords)
* Visvairāk rezultatīvo piespēļu sezonā: [[Veins Greckis]], 163 (1985.—86., NHL rekords)
* Visvairāk gūto punktu sezonā: [[Veins Greckis]], 215 (1985.—86., NHL rekords)
* Visvairāk soda minūšu sezonā: [[Stīvs Smits]], 286 (1987.—88.)
* Visvairāk gūto punktu sezonā, starp aizsargiem: [[Pols Kofijs]], 138 (1985.—86.)
* Visvairāk gūto punktu sezonā, starp debitantiem: [[Jari Kurri]], 75 (1980.—81.)
== Atsauces ==
{{atsauces}}
== Ārējās saites ==
{{Commonscat|Edmonton Oilers|Edmontonas &quot;Oilers&quot;}}
* [http://www.edmontonoilers.com/ Kluba oficiālā mājaslapa] {{en ikona}}
* [http://www.hockey-reference.com/teams/EDM/ Hockey-Reference profils] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20110520022521/http://www.hockey-reference.com/teams/EDM/ |date={{dat|2011|05|20||bez}} }} {{en ikona}}

{{Hokejs-aizmetnis}}
{{Kanāda-aizmetnis}}
{{NHL komandas}}

[[Kategorija:Edmontonas &quot;Oilers&quot;| ]]</text>
      <sha1>3cgmzdvrng8o2ibyfcai30btq8iib80</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Alfa Romeo Brera un Spider</title>
    <ns>0</ns>
    <id>55693</id>
    <revision>
      <id>4468346</id>
      <parentid>3981814</parentid>
      <timestamp>2026-05-14T20:59:09Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4468346</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="21546" sha1="34612billl9hep2n7c6he3mbaoqwnzq" xml:space="preserve">{{Automobiļa infokaste
|image          = [[Attēls:&quot; 12 - ITALY - Alfa Romeo Brera Milan Design Week Superstudio.JPG|250px]]
|name           = Alfa Romeo Brera
|manufacturer   = [[Alfa Romeo]]
|parent_company = 
|production     = 2005-2010 (Brera)&lt;br /&gt;2006-2010 (Spider)
|body_style     = trīsdurvju 2+2 [[kupeja (virsbūve)|kupeja]] (Brera)&lt;br /&gt;divdurvju [[rodsters]] (Spider)
|wheelbase      = 2528&amp;nbsp;mm
|length         = 4410&amp;nbsp;mm (Brera)&lt;br /&gt;4393&amp;nbsp;mm (Spider)
|width          = 1830&amp;nbsp;mm
|platform       = [[GM/Fiat Premium platforma]]
|height         = 1341&amp;nbsp;mm (Brera)&lt;br /&gt;1318&amp;nbsp;mm (Spider)
|assembly       = [[San Gorgio Canavese]], [[Turīnas province]], [[Itālija]] ([[Pininfarina]])&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.pininfarina.com/index/storiaModelli/ultimi/alfasp|title=Pininfarina &amp;#124; Alfa Spider|date=2011. gada 21. maijs|website=web.archive.org|access-date=2017. gada 27. Aprīlis|archive-date=2011. gada 21. Maijs|archive-url=https://web.archive.org/web/20110521151632/http://www.pininfarina.com/index/storiaModelli/ultimi/alfasp}}&lt;/ref&gt;
|designer       = [[Italdesign Giugiaro]] (Brera)&lt;br /&gt;[[Pininfarina]]/Centro Stile Alfa Romeo (Spider)
|weight         = 1430-1625&amp;nbsp;kg
|transmission   = 6 ātrumu manuālā ātrumkārba, 6 ātrumu [[Selespeed]] pusautomātiskā ātrumkārba, 6 ātrumu ''Q-Tronic'' [[AWTF-80 SC]] automātiskā ātrumkārba
|engine         = 1.75L I4 ''TBi''' [[turbkomopresors|turbokompresora]] [[Benzīndzinējs]]&lt;br /&gt;2.2L I4 JTS benīndzinējs&lt;br /&gt; 3.2L [[V6 dzinējs|V6]] benzīndzinējs&lt;br /&gt; 2.0L I4 JTDm [[turbkomopresors|turbokompresora]] [[dīzeļdzinējs]]&lt;br /&gt; 2.4L I5 JTDm [[turbkomopresors|turbokompresora]] dīzeļdzinējs
|class          = [[sporta auto]]
|layout         = [[dzinējs priekšā, priekšējo riteņu piedziņa|FWD]]/[[dzinējs priekšā, četru riteņu piedziņa]]
|related        = [[Alfa Romeo 159]]
|predecessor    = [[Alfa Romeo GTV un Spider]] 
|successor      = 
}}
[[Attēls:2007 Alfa Romeo Brera V6 coupe (23359883921).jpg|Alfa Romeo Brera|thumb|300px]]

'''Alfa Romeo Brera''' un '''Alfa Romeo Spider''' (Type 939) ir divi [[Alfa Romeo]] [[sporta auto]], kurus ražoja laika posmā no [[2005]]. gada līdz [[2010]]. gadam (Brera) un [[2006]]. gada līdz 2010. gadam (Spider).&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.alfavisione.net/news/2010/07/17/1-alfa-romeo-brera-und-al.html |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2011|01|02||bez}} |archiveurl=https://www.webcitation.org/6JEUm5gBn?url=http://www.alfavisione.net/news/2010/07/17/1-alfa-romeo-brera-und-al.html |archivedate={{dat|2013|08|29||bez}} }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20151204142809/http://www.alfavisione.net/news/2010/07/17/1-alfa-romeo-brera-und-al.html |date={{dat|2015|12|04||bez}} }}&lt;/ref&gt; Brera ir [[2+2 (auto virsbūves stils)|2+2]] [[kupeja (virsbūve)|kupeja]] un Spider ir tās [[rodsters|rodstera]] versija. Abus modeļus ražoja [[Pininfarina]].

Kopumā tika saražoti 12 488 Spider eksemplāri un 21 768 Brera eksemplāri.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.autonews.com/article/20110408/BLOG15/304089807/1503 |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2017|04|27||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20110524154332/http://www.autonews.com/article/20110408/BLOG15/304089807/1503 |archivedate={{dat|2011|05|24||bez}} }}&lt;/ref&gt; Abu modeļu ražošanu apturēja 2010. gada beigās, taču tos bija iespējams nopirkt visu [[2011]]. gadu.&lt;ref&gt;https://web.archive.org/web/20110605134418/http://www.pininfarina.it/repository/Finanza/NewsPDF/2011_03_24/2010%20Draft%20Financial%20Statements.pdf&lt;/ref&gt;

== Koncepts ==
Sākotnēji Brera parādījās [[2002]]. gada [[Ženēvas auto izstāde|Ženēvas auto izstādē]] kā [[konceptauto]]. Tā dizaineris bija [[Džordžeto Džudžaro]] no [[Italdesign Giugiaro]]. Konceptu darbināja Maserati V8 dzinējs, kas attīsta aptuveni 390 ZS.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.ultimatecarpage.com/car/1331/Alfa-Romeo-Brera-Concept.html|title=2002 Alfa Romeo Brera Concept - Images, Specifications and Information|website=Ultimatecarpage.com}}&lt;/ref&gt; Koncepts tika plaši atzīts un tika izziņoti plāni uzsākt automašīnas masveida ražošanu [[2005]]. gadā.
[[Attēls:Alfa Romeo Brera Concept AMI.JPG|Brera konceptauto|thumb|300px]]

== Ražošana ==
Ražošanas formā automašina tika prezentēta [[2005]]. gada [[Ženēvas auto izstāde|Ženēvas auto izstādē]]. Ražošanai paredzētais modelis bija mazāks kā oriģinālajā konceptā, padarot Brera par vidusmēra kupeju, kas balstīta uz [[FM/Fiat Premium platforma]]s (kopīgi ar [[Alfa Romeo 159]]) un paredzēta aizstāt [[Alfa Romeo GTV un Spider|Alfa Romeo GTV]]. Tika izziņota arī Brera kabrioleta versija ar nosaukumu Spider, kuru plānots prezentēt īsi pēc Brera un ar to paredzēts aizstāt uz GTV bāzēto Spider versiju.

[[Eiropa|Eiropā]] Brera sākotnēji tika piedāvāta ar diviem [[benzīndzinējs|benzīndzinējiem]] - 185 ZS 2.2 L JTS dzinēju un 260 ZS 3.2 L V6 dzinēju, un vienu [[dīzeļdzinējs|dīzeļdzinēju]] - 210 ZS 2.4 L [[JTD dzinējs|JTD ar turbokompresoru]]. Modeļi ar 2.2 L benzīndzinēju un dīzeļdzinēju bija aprīkoti ar priekšējo riteņu piedziņu, bet V6 modelis aprīkots ar [[Torsen]] [[četru riteņu piedziņa|četru riteņu piedziņu]], kas līdzinās [[Alfa Romeo 159|159]] Q4 sistēmai.

[[2008]]. gada [[Ženēvas auto izstāde|Ženēvas auto izstādē]] Alfa Romeo prezentēja uzlaboto Brera un Spider modeli. 3.2 L V6 dzinēju sāka piedāvāt arī ar priekšējo riteņu piedziņu, ļaujot automašīnai sasniegt maksimālo ātrumu 250&amp;nbsp;km/h. Pilnīgi visi modeļi tika aprīkoti ar e-Q2 elektronisko ierobežotās slīdes difrenciāli, un daudzas detaļas aizstāja ar alumīnija detaļām, kas samazināja automašīnas kopējo svaru par dažiem kilogramiem.

Nākamajā gadā, arī Ženēvas auto izstādē tika prezentēts jauns turbokompresora dzinējs 1750 TBi (Turbo Benzina iniezione). 1742 cc agregāts izmantoja tiešās iesmidzināšanas principu un mainīgu vārstu ātrumu gan ieplūdes, gan izplūdes izcilnī, līdz ar to attīstot 197 ZS un 320 Nm griezes momentu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.alfaromeopress.com/download/SYSTEM_ARCHIVIO/GRUPPO01~09_SCHEDE_TECNICHE_AR/090223_AR_Ginevra_ST_GBR.pdf |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2017|04|28||bez}} |archiveurl=https://www.webcitation.org/6JEUs0lHf?url=http://www.alfaromeopress.com/download/SYSTEM_ARCHIVIO/GRUPPO01~09_SCHEDE_TECNICHE_AR/090223_AR_Ginevra_ST_GBR.pdf |archivedate={{dat|2013|08|29||bez}} }} {{Webarchive|url=https://www.webcitation.org/6JEUs0lHf?url=http://www.alfaromeopress.com/download/SYSTEM_ARCHIVIO/GRUPPO01~09_SCHEDE_TECNICHE_AR/090223_AR_Ginevra_ST_GBR.pdf |date={{dat|2013|08|29||bez}} }}&lt;/ref&gt;

{| class=&quot;wikitable&quot; cellpadding=&quot;0&quot; style=&quot;text-align:center; font-size:90%;&quot;
|-
! colspan=15| Saražoto Brera un Spider skaits*
|-
! Body
! 2005
! 2006
! 2007
! 2008
! 2009
! 2010
! Kopā
|-
|Brera||1,630||8,248||4,795||3,770||1,629||1,589||21,661
|-
|Spider||0||2,838||4,535||2,559||999||1,432||12,363
|-
|Kopā||1,630||11,086||9,330||6,329||2,628||3,021||34,024
|-
|}
''*informācija no Pininfarina''

== Komplektācijas ==
Tāpat kā Brera pirmstecim GTV, automašīna sākumā tika piedāvāta divās komplektācijās - 'Medium' un 'Sky View', kuras nosaukums atvasināts no stiklotā panorāmas jumta, kurš iekļauta komplektācijā. [[2008]]. gadā tika prezentēta jauna komplektācija TI, jeb Turismo Internationale, kurā bez 19 collu vieglmetāla diskiem, speciālām nozīmītēm uz automašīnas spārniem un priekšējā pagalvja, iekļautas arī lielākas Brembo bremzes un labāki amortizatori.

=== Brera S ===
[[Attēls:Alfa Romeo Brera S.jpg|Brera S|thumb|300px]]
[[2008]]. gada pavasarī tika izziņota Brera 'S' Special Edition. Šo versiju izstrādāja ALfa Romeo apstiprinātie britu inženieri no [[Prodrive]]. Versija bija izstrādā speciāli Lielbritānijai un tās mērķis bija atrisināt problēmas ar daudz kritizēto automašīnas vadāmību standarta versijās.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.evo.co.uk/alfa-romeo/brera/9033/alfa-romeo-brera-s|title=Alfa Romeo Brera S|website=evo}}&lt;/ref&gt; Dažas suspensijas un šasijas detaļas un iestatījumi tikai mainīti, lai panāktu citādāku automašīnas vadību. Tika izmantota Bilstein un Eibach suspensija, Prodrive sporta izpūtējs un īpaši deviņpadsmit collu vieglmetāla diski. Alfa Romeo un Prodrive jau iepriekš sadarbojušies [[1994]]. un [[1995]]. gadā izstrādājot Alfa Romeo 155 versiju BTCC sacensībām.

=== Brera Italia Independent ===
[[Attēls:Alfa Romeo Brera Italia Independent.jpg|Brera Italia Independent|thumb|300px]]
[[2009]]. gadā Alfa Romeo izlaida ierobežota skaita Brera un Spider versijas, kas izstrādātas sadarbojoties ar [[Italia Independent]]. Tā ir itāļu dizaina kompānija, kura pieder Fiat impērijas Džanni Anjellī mazdēlam Lepo Elkannam. Tika saražoti 900 eksemplāru, kuri piedāvāti ar tumša titāna toni, 18 collu turbīnes stila vieglmetāla diskiem un alumīnija degvielas tvertnes vāciņu. Interjers standartā tika aprīkots ar navigācijas sistēmu un karbona imitējumu.

Tika piedāvāti trīs dīzeļdzinēji - 170 ZS attīstošais 2.0 L JTDM, 210 ZS attīstošais 2.4 L JTDM, 214 ZS attīstošais JTDM, jeb trīs dažādi benzīndzinēji - 200 ZS attsītošais 1.8 L TBi, 185 ZS attīstošais 2.2 L JTS, jeb 260 ZS attīstošais 3.2 L V6. Bija pieejamas gan sešu ātrumu manuālā ātrumkārba, gan &quot;Selespeed&quot;, gan Q-Tronic automātiskā ātrumkārba. V6 dzinēju varēja aprīkot ar Alfa Romeo Q4 četru riteņu piedziņu.&lt;ref name=&quot;web.archive.org&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.hrowen.co.uk/alfa-romeo/news-and-offers/alfa-romeo-brera-italia-independent-limited-edition-revealed.aspx|title=Alfa Romeo Brera Italia Independent limited edition revealed|date=2010. gada 20. jūn.|website=web.archive.org|access-date={{dat|2017|04|28||bez}}|archive-date={{dat|2010|06|20||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20100620191537/http://www.hrowen.co.uk/alfa-romeo/news-and-offers/alfa-romeo-brera-italia-independent-limited-edition-revealed.aspx}}&lt;/ref&gt;

== Dzinēji ==
=== Specifikācijas ===
{| class=&quot;wikitable&quot; cellpadding=&quot;0&quot; style=&quot;text-align:center; font-size:90%;&quot;
|-
! Modelis
! Dzinējs
! Tilpums
! Jauda
! Griezes moments
! Ratio
! Gadi
|-
!colspan=&quot;7&quot;| Benzīndzinēji
|-
|'''1.75 TBi'''||I4||1,742&amp;nbsp;cc||200 ZS pie 5000&amp;nbsp;rpm||320 Nm pie 1400&amp;nbsp;rpm||9.5:1||2009–2010
|-
|'''2.2 JTS'''||I4||2,198&amp;nbsp;cc||185 ZS pie 6500 rpm||230 Nm pie 4500 rpm||11.3:1||2005–2010
|-
|'''3.2 V6 JTS'''||V6||3,195&amp;nbsp;cc||260 ZS pie 6300 rpm||322 Nm pie 4500 rpm||11.25:1||2005–2010
|-
!colspan=&quot;7&quot;| Dīzeļdzinēji
|-
|'''2.0 JTDM'''||I4||1,956&amp;nbsp;cc||170 ZS pie 4000 rpm||360 Nm pie 1750 rpm||17:1||2009–2010
|-
|'''2.4 JTDM'''||I5||2,387&amp;nbsp;cc||200 ZS pie 4000 rpm||400 Nm pie 2000 rpm||17:1||2005–2006
|-
|'''2.4 JTDM'''||I5||2,387&amp;nbsp;cc||210 ZS pie 4000 rpm||400 Nm pie 1500 rpm||17:1||2007–2010
|-
|'''2.4 JTDM'''||I5||2,387&amp;nbsp;cc||214 ZS pie 4000 rpm||400 Nm pie 1500 rpm||17:1||2009–2010
|}

===Veikstpēja===
{| class=&quot;wikitable&quot; cellpadding=&quot;0&quot; style=&quot;text-align:center; font-size:90%;&quot;
|-
! rowspan=&quot;2&quot;|Dzinējs
! colspan=&quot;2&quot;|Maksimālais ātrums&lt;br /&gt;km/h 
! colspan=&quot;2&quot;|0–100&amp;nbsp;km/h,s
! colspan=&quot;2&quot;|Kombinētais patēriņš
! rowspan=&quot;2&quot;|Gadi
|-
!manuāls||automāts||manuāls||automāts||manuāls||automāts
|-
|'''1.75 TBi'''||235|| ||7.7|| ||8.1L/100&amp;nbsp;km|| || 2009–2010
|-
|'''2.2 JTS'''||222|| ||8.6|| ||9.4L/100&amp;nbsp;km|| || 2005–2007
|-
|'''2.2 JTS'''||224|| ||8.6|| ||9.2L/100&amp;nbsp;km|| || 2008–2010
|-
|'''2.2 JTS Selespeed'''||222|| ||8.6|| ||9.1L/100&amp;nbsp;km|| || 2008–2010
|-
|'''2.0 JTDM'''||218|| ||8.8|| ||5.4L/100&amp;nbsp;km|| || 2009–2010
|-
|'''2.4 JTDM'''||228|| ||8.1|| ||6.8L/100&amp;nbsp;km|| || 2005–2006
|-
|'''2.4 JTDM (210 ZS)'''||230|| ||7.9|| ||6.8L/100&amp;nbsp;km|| || 2007-2010
|-
|'''2.4 JTDM (210 ZS)'''||238|| ||7.6|| ||6.8L/100&amp;nbsp;km|| || 2009-2010
|-
|'''2.4 JTDM (200 ZS) Q-Tronic'''|| ||225|| ||8.3|| ||7.8L/100&amp;nbsp;km|| 2008–2010
|-
|'''3.2 V6 Q4'''||240||240||6.8||7.0||11.5L/100&amp;nbsp;km||12.2L/100&amp;nbsp;km|| 2005–2007
|-
|'''3.2 V6 Q4'''||244||244||6.8||7.0||11.4L/100&amp;nbsp;km||12.1L/100&amp;nbsp;km|| 2008–2010
|-
|'''3.2 V6 FWD'''||250|| ||7.0|| ||11.0L/100&amp;nbsp;km|| || 2008–2010
|-
|}

== Apbalvojumi ==
* Automašīnas koncepts tika iebalsots kā [[Autoweek]] labākais auto Ženēvas auto izstādē,&lt;ref name=&quot;ReferenceA&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.alfaromeo.com.sg/history.html|title=Alfa Romeo - History|date=2010. gada 22. jūl.|website=web.archive.org|access-date={{dat|2017|04|28||bez}}|archive-date={{dat|2010|07|22||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20100722040211/http://www.alfaromeo.com.sg/history.html}}&lt;/ref&gt; ieguva balvu kā labākais prototips Villa d’Este Concorso D’Eleganze autošovā. [[2002]]. gadā koncepts ieguvas divas balvas Challenge Bibendum inovāciju forumā un &quot;Super Car Rally 2002&quot; ieguva balvu kā visaizraujošakais auto.
* Pasaulē skaistākā auto balva 21. Starptautiskajā Automobiļu festivālā [[2006]]. gadā.
* [[2007]]. gada Eiropas gada auto Japānā&lt;ref name=&quot;ReferenceA&quot;/&gt;
* &quot;What Diesel Car?&quot; labākais sporta auto/kupeja&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.italiaspeed.com/2007/cars/alfa_romeo/06/brera_what_diesl_car_award/2206.html|title=italiaspeed.com|website=www.italiaspeed.com}}&lt;/ref&gt;
* Eiropas automašīnu dizaina balva 2006. gadā&lt;ref name=&quot;ReferenceA&quot;/&gt;
* &quot;AutoCar Magazine UK&quot; labākā dizaina balva 2006. gadā&lt;ref name=&quot;ReferenceA&quot;/&gt;
* Gada kupeja Horvātijā 2006. gadā&lt;ref name=&quot;ReferenceA&quot;/&gt;

== Spider ==
[[Attēls:Alfa Spider VI 20090808 front.JPG|Alfa Romeo Spider (Type 939)|thumb|300px]]
[[Attēls:Alfa Romeo Spider - Flickr - Supermac1961.jpg|Spider ar nolaistu jumtu|thumb|300px]]
[[Attēls:Alfa Romeo Spider VI 20090620 rear.JPG|Spider ar nenolaistu jumtu|thumb|300px]]
[[Attēls:Alfa Romeo Spider Cockpit.JPG|Interjers|thumb|300px]]
[[Attēls:Alfa 1750 turbo.jpg|1.7422 cc turbo dzinējs no Spider|thumb|300px]]
Jaunā Spider (Type 939) versija tika prezentēta [[2006]]. gada [[Ženēvas auto izstāde|Ženēvas auto izstādē]], kur tā arī saņēma gada labākā kabrioleta apbalvojumu. Spider ir balstīts uz Brera kupejas, taču tajā ir tikai divas sēdvietas. Modeļa prezentēšanas brīdī tika piedāvāti divi dzinēji - 2.2 L I4 un 3.2 L V6 JTS benzīndzinēji. [[2007]]. gada Ženēvas auto izstādē tika izziņots Spider ar JTD [[common rail]] turbokompresora dīzeļdzinēju. Spider aizstāj [[1995]]. gadā izlaisto [[Alfa Romeo GTV un Spider|Spider 916]] modeli. Šī arī tiek uzskatīta par Spider sesto paaudzi, jo pirmais Spider no Alfa tika izlaists [[1966]]. gadā. Automašīnas ražošanu apturēja [[2010]]. gada novembrī.

=== Italia Independent ===
[[2009]]. gadā Alfa Romeo izlaisa ierobežota skaita Brera un Spider versijas, kas radītas sadarbojoties ar itāļu dizaina kompāniju [[Italia Independent]]. Tika saražoti 900 eksemplāru, no kurām Brera modeļi tika piedāvāti ar tumša titāna toni, 18 collu turbīnes stila vieglmetāla diskiem un alumīnija degvielas tvertnes vāciņu.

Tika piedāvāti trīs dīzeļdzinēji - 170 ZS attīstošais 2.0 L JTDM, 210 ZS attīstošais 2.4 L JTDM, 214 ZS attīstošais JTDM, jeb trīs dažādi benzīndzinēji - 200 ZS attsītošais 1.8 L TBi, 185 ZS attīstošais 2.2 L JTS, jeb 260 ZS attīstošais 3.2 L V6. Bija pieejamas gan sešu ātrumu manuālā ātrumkārba, gan &quot;Selespeed&quot;, gan Q-Tronic automātiskā ātrumkārba. V6 dzinēju varēja aprīkot ar Alfa Romeo Q4 četru riteņu piedziņu.&lt;ref name=&quot;web.archive.org&quot;/&gt;

=== Spider 'Mille Miglia' ===
Alfa Romeo izveidojis arī īpašu Spider versiju, lai nosvinētu vēsturiskās Mille Miglia 1000 jūdžu sacensības, kuras katru gadu notiek Itālijā. Autoražotājs izlaida tikai vienpadsmit šādas automašīnas, lai atzīmētu vienpadsmit reizes, kad Alfa Romeo ir uzvarējis slavenajās itāļu sacensības.

Mašīna nav jaudīgāka par standarta modeļiem, tā ir aprīkota ar 3.2 L V6 dzinēja, kas attīsta 260 ZS. Katra no mašīnām ir apsudrabota, kas simbolizē Alfa Romeo uzvaras starp [[1928]]. un [[1947]]. gadu. Mašīna nāk arī ar ekskluzīvu, koši sarkanu krāsojumu &quot;Rosso 8C&quot;, 'Quadrifoglio' (četrlapu āboliņš) logo uz priekšējiem spārniem un sarkanu šuvuma uz melnajiem ādas sēdekļiem. Apgāšanās aizsargstieņi arī nokrāsoti sarkanā, nevis standarta sudraba krāsojumā.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.motorauthority.com/news/1024159_alfa-romeo-builds-special-edition-mille-miglia-spider|title=Alfa Romeo builds special edition 'Mille Miglia' Spider|website=Motor Authority}}&lt;/ref&gt;

=== Spider Limited Edition ===
Alfa Romeo Spider Limited Edition pieejama trīs dažādās krāsās (Carbonio Black, Alfa Red, Ghiaccio White), aprīkota ar 19 collu vieglmetāla diskiem, ādas apdari un elektriski pielāgojamiem un apsildāmiem priekšējiem sēdeļiem un durvju spoguļiem, kuri aprīkoti arī ar savu autonomo atmiņu. Mašīna pieejama arī ar Fiat grupas Blue&amp;Me bezroku sistēmu ar balss atpazīšanas funkciju un multivides atskaņotāju. Jau minētā Carbonio Black versijā pieejama dabiskas ādas krāsas apdare, bet Alfa Red krāsojums nāk kopā ar pilnīgi melnu salona apdari, lai kontrastētu ar virsbūves krāsojumu. Ghiaccio White krāsojumā iespējams izvēlēties vienu no minētajiem salona stiliem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.petrol-head.com/2008/04/30/alfa-romeo-laun/ |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2012|10|19||bez}} |archiveurl=https://www.webcitation.org/6JEUupJFe?url=http://www.petrol-head.com/2008/04/30/alfa-romeo-laun/ |archivedate={{dat|2013|08|29||bez}} }}&lt;/ref&gt;

Motortelpā automašīna aprīkota ar 185 ZS 2.2 L JTS benzīndzinēju, kas uzņem ātrumu no 0–100&amp;nbsp;km/h 8.8 sekundēs un spēj sasniegt maksimālo ātrumu 224&amp;nbsp;km/h. No [[2009]]. gada Lielbritānijā tika piedāvāta arī Limited Edition versija ar dīzeļdinēju, kura standarta komplektācijā izmaksāja sākot no 35 000 EUR, spēja sasniegt ātrumu 100&amp;nbsp;km/h 7.1 sekundē un attīstī maksimālo ātrumu 245&amp;nbsp;km/h. Mazāk kā 500 eksemplāri tika saražoti kopumā. 214 ZS dīžeļdzinēji bija pieejami tikai Limited Edition Spider modeļiem.

Bija pieejami arī modeļi ar 3.2 L V6 bendzīndzinēju, kas attīsta 260 ZS, no 2009. līdz [[2010]]. gadam pieejams arī 214 ZS attīstošais 2.4 L JTDM benzīndzinējs. No 2009. gada tika piedāvāti arī divi dīzeļdzinēji - 2.4 L JTD turbodīzelis un 2.4 L JTDM turbodīzelis, kas attīsta 210 ZS.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://autoreader.net/alfa-romeo-spider-limited-edition/|title=Alfa Romeo Spider Limited Edition|access-date={{dat|2021|05|15||bez}}|archive-date={{dat|2021|01|18||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20210118232126/https://autoreader.net/alfa-romeo-spider-limited-edition/}}&lt;/ref&gt;

== Dzinēji ==
=== Specifikācijas ===
{| class=&quot;wikitable&quot; cellpadding=&quot;0&quot; style=&quot;text-align:center; font-size:90%;&quot;
|-
! Modelis
! Dzinējs
! Tilpums
! Jauda
! Griezes moments
! Ratio
! Gadi
|-
!colspan=&quot;7&quot;| Benzīndzinēji
|-
|'''1.75 TBi'''||I4||1,742&amp;nbsp;cc||200 ZS pie 5000&amp;nbsp;rpm||320 Nm pie 1400&amp;nbsp;rpm||9.5:1||2009–2010
|-
|'''2.2 JTS'''||I4||2,198&amp;nbsp;cc||185 ZS pie 6500 rpm||230 Nm pie 4500 rpm||11.3:1||2005–2010
|-
|'''3.2 V6 JTS'''||V6||3,195&amp;nbsp;cc||260 ZS pie 6300 rpm||322 Nm pie 4500 rpm||11.25:1||2005–2010
|-
!colspan=&quot;7&quot;| Dīzeļdzinēji
|-
|'''2.0 JTDM'''||I4||1,956&amp;nbsp;cc||170 ZS pie 4000 rpm||360 Nm pie 1750 rpm||17:1||2009–2010
|-
|'''2.4 JTDM'''||I5||2,387&amp;nbsp;cc||200 ZS pie 4000 rpm||400 Nm pie 2000 rpm||17:1||2006–2007
|-
|'''2.4 JTDM'''||I5||2,387&amp;nbsp;cc||210 ZS pie 4000 rpm||400 Nm pie 1500 rpm||17:1||2008–2010
|-
|'''2.4 JTDM'''||I5||2,387&amp;nbsp;cc||214 ZS pie 4000 rpm||400 Nm pie 1500 rpm||17:1||2009–2010
|}

===Veikstpēja===
{| class=&quot;wikitable&quot; cellpadding=&quot;0&quot; style=&quot;text-align:center; font-size:90%;&quot;
|-
! rowspan=&quot;2&quot;|Dzinējs
! colspan=&quot;2&quot;|Maksimālais ātrums&lt;br /&gt;km/h 
! colspan=&quot;2&quot;|0–100&amp;nbsp;km/h,s
! colspan=&quot;2&quot;|Kombinētais patēriņš
! rowspan=&quot;2&quot;|Gadi
|-
!manuāls||automāts||manuāls||automāts||manuāls||automāts
|-
|'''1.75 TBi'''||235|| ||7.8|| ||8.2L/100&amp;nbsp;km|| || 2009–2010
|-
|'''2.2 JTS'''||222|| ||8.8|| ||9.4L/100&amp;nbsp;km|| || 2006–2007
|-
|'''2.2 JTS'''||224|| ||8.8|| ||9.2L/100&amp;nbsp;km|| || 2008–2010
|-
|'''2.2 JTS Selespeed'''||224|| ||8.8|| ||9.1L/100&amp;nbsp;km|| || 2008–2010
|-
|'''2.0 JTDM'''||218|| ||9.0|| ||5.4L/100&amp;nbsp;km|| || 2009–2010
|-
|'''2.4 JTDM (200 ZS)'''||228|| ||8.4|| ||6.8L/100&amp;nbsp;km|| || 2006–2007
|-
|'''2.4 JTDM (200 ZS) Q-Tronic'''|| ||225|| ||8.5|| ||7.9L/100&amp;nbsp;km|| 2008-2010
|-
|'''2.4 JTDM (210 ZS)'''||231|| ||8.1|| ||6.8L/100&amp;nbsp;km|| || 2008-2010
|-
|'''2.4 JTDM (210 ZS)'''||231|| ||7.6|| ||6.8L/100&amp;nbsp;km|| || 2009-2010
|-
|'''2.4 JTDM (210 ZS)'''|| ||225|| ||8.5|| ||7.6L/100&amp;nbsp;km|| 2009–2010
|-
|'''3.2 V6 Q4'''||240||240||7.0||7.2||11.5L/100&amp;nbsp;km||12.2L/100&amp;nbsp;km|| 2006–2007
|-
|'''3.2 V6 Q4'''||244||244||7.0||7.2||11.5L/100&amp;nbsp;km||12.2L/100&amp;nbsp;km|| 2008–2010
|-
|'''3.2 V6 FWD'''||250|| ||7.2|| ||11.1L/100&amp;nbsp;km|| || 2008–2010
|-
|}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{Alfa Romeo}}

[[Kategorija:Alfa Romeo automašīnas]]
[[Kategorija:Itālijas automašīnas]]</text>
      <sha1>34612billl9hep2n7c6he3mbaoqwnzq</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Beverīnas novads</title>
    <ns>0</ns>
    <id>75935</id>
    <revision>
      <id>4468528</id>
      <parentid>4465221</parentid>
      <timestamp>2026-05-15T10:52:33Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4468528</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4470" sha1="27fc4jovcoglkdfdznbv0axc0np8l3r" xml:space="preserve">{{Latvijas novada infokaste
| nosaukums         = Beverīnas novads
| karte             = BeverinasMapa.png
| karte2            = Beverīnas novads.png
| karte2_apraksts   = 
| ģerboņa_attēls    = Beverīnas novads COA.svg
| ģerboņa_nosaukums = Beverīnas novada ģerbonis 
| karoga_attēls     = Beverīnas novada karogs.png
| karoga_nosaukums  = Beverīnas novada karogs
| centrs            = Mūrmuiža
| mērs              =
| mērs_partija      =
| platība           = 300,5&lt;ref&gt;[http://www.vzd.gov.lv/lv/jaunumi/zinas/mainitas-administrativas-robezas-valmierai-un-beverinas-engures-tukuma-novadiem/ Mainītas administratīvās robežas Valmieras pilsētai un Beverīnas, Engures, Tukuma novadiem] Valsts Zemes dienests&lt;/ref&gt;
| iedzīvotāji       = 3553&lt;ref&gt;{{pmlp2010}}&lt;/ref&gt;
| iedzīvotāji_gads  = 2010
| blīvums           = {{#expr: 3553 / 301.8 round 1}}
| izveidots         = 2009
| likvidēts         = 2021
| teritorijas       = [[Brenguļu pagasts]]&lt;br /&gt;[[Kauguru pagasts]]&lt;br /&gt;[[Trikātas pagasts]]
| mājaslapa         = www.beverinasnovads.lv
}}

'''Beverīnas novads''' bija [[2009. gads|2009. gadā]] [[Latvijas administratīvais iedalījums (2009)|administratīvi teritoriālās reformas]] gaitā izveidota [[pašvaldība]] [[Vidzeme|Vidzemē]]. Novada centrs atradās [[Mūrmuiža|Mūrmuižā]], tās nosaukums cēlies no [[Beverīna|Tālavas valdnieku pils nosaukuma]].

2021. gadā Beverīnas novadu pievienoja [[Valmieras novads|Valmieras novadam]].

== Teritoriālais iedalījums ==
Novadā bija iekļauti bijušā [[Valmieras rajons|Valmieras rajona]] [[Brenguļu pagasts|Brenguļu]] un [[Kauguru pagasts|Kauguru]] [[pagasts|pagasti]], kā arī bijušā [[Valkas rajons|Valkas rajona]] [[Trikātas pagasts]].

=== Apdzīvotās vietas ===
{{pamatraksts|Beverīnas novada ciemu uzskaitījums}}

== Iedzīvotāji ==
=== Etniskais sastāvs ===
{{bar box
|width = 400px
|float = left
|title = Beverīnas novada iedzīvotāju etniskais sastāvs 2016. gadā&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.pmlp.gov.lv/lv/assets/documents/Iedzivotaju%20re%C4%A3istrs/0107iedzregj/ISPN_Pasvaldibas_pec_TTB.pdf#page=10&amp;zoom=100,213,-106 |title=Iedzīvotāju skaits Latvijas pašvaldībās pēc nacionālā sastāva 01.07.2016. |access-date=12.01.2017 |archive-date=16.01.2017 |archive-url=https://web.archive.org/web/20170116171219/http://www.pmlp.gov.lv/lv/assets/documents/Iedzivotaju%20re%C4%A3istrs/0107iedzregj/ISPN_Pasvaldibas_pec_TTB.pdf#page=10&amp;zoom=100,213,-106 }}&lt;/ref&gt;
|titlebar = #ddd
|bars =
{{bar percent|[[Latvieši]] (2910)   |green|88.5}}
{{bar percent|[[Krievi]] (226)     |red|6.9}}
{{bar percent|[[Baltkrievi]] (72) |violet|2.2}}
{{bar percent|Cita tautība (81)    |purple|2.5}}
}}
{{-}}

== Pašvaldība ==
Augstākā Beverīnas novada pašvaldības lēmējvaras institūcija bija [[Beverīnas novada dome|Beverīnas novada pašvaldības dome]]. No [[2009. gada Beverīnas novada domes vēlēšanas|2009]]. līdz 2013. gadam dome sastāvēja no 13 deputātiem, bet no 2013. līdz 2019. gadam – deviņiem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.pv2013.cvk.lv/ResNovPart-9647.html|title=:: CVK « 2013. gada 1. jūnija pašvaldību vēlēšanas »|website=www.pv2013.cvk.lv|access-date=2026-05-08}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://archive.cvk.lv/pv2017/ElectionResults/Location?locationId=g05t%2BlGIAhHZ3mHUyW8vTg%3D%3D|title=2017. gada 3. jūnija pašvaldību vēlēšanas Beverīnas novads|website=cvk.lv}}&lt;/ref&gt;

Domes darbu vadīja no deputātu vidus ievēlēts [[Beverīnas novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|Beverīnas novada domes priekšsēdētājs]].

== Tautsaimniecība ==
{{Nepilnīga nodaļa}}

== Izglītība ==
{{Nepilnīga nodaļa}}

== Sports ==
{{Nepilnīga nodaļa}}

== Kultūra ==
{{Nepilnīga nodaļa}}

== Ievērojami novadnieki ==
* [[Jānis Endzelīns]] (1873-1961) latviešu valodnieks, salīdzināmās valodniecības pamatlicējs Latvijā.
* [[Aleksandrs Mežciems]] (1891—1960), [[latviešu strēlnieki|latviešu strēlnieku]], vēlāk [[Latvijas Bruņotie spēki|Latvijas armijas]] virsnieks. [[Latvijas Universitāte]]s Ķirurģijas klīnikas asistents.

== Ievērojamas vietas ==
{{skatīt arī|Valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi Beverīnas novadā}}
== Attēlu galerija ==
{{Nepilnīga nodaļa}}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{Novads-aizmetnis}}

{{Latvijas administratīvais iedalījums}}

[[Kategorija:Beverīnas novads| ]]
[[Kategorija:Latvijas bijušie novadi]]</text>
      <sha1>27fc4jovcoglkdfdznbv0axc0np8l3r</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Vanilla Ninja</title>
    <ns>0</ns>
    <id>77428</id>
    <revision>
      <id>4468369</id>
      <parentid>4467363</parentid>
      <timestamp>2026-05-15T01:20:01Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>HannaHanni</username>
        <id>128753</id>
      </contributor>
      <origin>4468369</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="44037" sha1="4u7gjns68wrple89qxa4z6wwysm59ih" xml:space="preserve">{{Nosaukums slīprakstā}}
{{Vērtīgs raksts}}
{{cita nozīme|grupu|albumu|Vanilla Ninja (albums)}}
{{atjaunot|jauno albumu, sastāva izmaiņām}}
{{Mūzikas izpildītāja infokaste
| Fons = grupa
| Vārds = ''Vanilla Ninja''
| Attēls = Vanilla Ninja representing Estonia on the Turquoise Carpet at the 2026 Eurovision Song Contest in Vienna 3 (cropped).jpg
| Att_izm = 260px
| Apraksts = Vanilla Ninja (2026)
| Dz_vārds = 
| Pseidonīms = 
| Dzimis = 
| Vieta_dz = 
| Miris = 
| Vieta_mr = 
| Vieta = {{flaga|Igaunija}} [[Tallina]], [[Harju apriņķis]], [[Igaunija]]
| Žanrs = [[Poproks]]&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.allmusic.com/artist/vanilla-ninja-p683894|title= Allmusic.com profils|accessdate= {{dat|2010|1|1}}|author= |date= |publisher= allmusic.com|archiveurl= |archivedate= }} {{en ikona}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;musicmight&quot;/&gt;&lt;br /&gt;[[Smagais roks]]&lt;ref name=&quot;musicmight&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.musicmight.com/artist/estonia/vanilla+ninja|title=Musicmight.com profils|accessdate={{dat|2010|1|1}}|author=|date=|publisher=|archiveurl=https://web.archive.org/web/20121015233257/http://www.musicmight.com/artist/estonia/vanilla+ninja|archivedate={{dat|2012|10|15||bez}}}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url= http://whiplash.net/materias/news_930/020547-vanillaninja.html|title= Vanilla Ninja, nova revelação do Hard Rock|accessdate= {{dat|2010|1|1}}|author= |date= {{dat|2004|10|9}}|publisher= whiplash.net|archiveurl= |archivedate= }} {{es ikona}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url= http://territorio.terra.com.br/resenhas/?c=721|title= Vanilla Ninja: Blue Tatoo|accessdate= {{dat|2010|1|1}}|author= |date= {{dat|2005|6|5}}|publisher= territorio.terra.com.br|archiveurl= https://web.archive.org/web/20120329042652/http://territorio.terra.com.br/resenhas/?c%3D721|archivedate= {{dat|2012|03|29||bez}}}} {{en ikona}}&lt;/ref&gt;&lt;br /&gt;[[Gotiskais roks]]&lt;ref name=&quot;musicmight&quot;/&gt;
| Nodarbošanās = 
| Instrumenti = [[Balss]], [[ģitāra]], [[taustiņinstrumenti]]
| Gadi = 2002—2007&lt;br&gt;2020—pašlaik
| Izdevējkompānija = [[TopTen]], [[Bros Music]], [[EMI]], [[Capitol Records|Capitol]]&lt;br /&gt;&lt;small&gt;[[ZYX Music]], [[Pony Canyon]]&lt;/small&gt;&lt;!-- SDM (eo wiki) Sony music --&gt;
| Darbojies_arī = 
| Mlapa = [http://www.vanillaninja.ee/ www.vanillaninja.ee] &lt;small&gt;{{et ikona}}&lt;/small&gt;{{Dead link|date=April 2019}}
| Dalībnieki = [[Lenna Kūrmā]]&lt;br /&gt;[[Pireta Jervisa]]&lt;br /&gt;[[Katrina Siska]]
| Bij_dalībnieki = [[Mārja Kivi]] &lt;small&gt;(2002-2004)&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;[[Trīnu Kivilāna]] &lt;small&gt;(2004-2005)&lt;/small&gt;
}}

'''''Vanilla Ninja''''' bija [[Igauņi|igauņu]] meiteņu rokgrupa, kas pastāvēja laika posmā no 2002. līdz 2007. gadam. Grupa guvusi atzinību daudzās Eiropas valstīs, sevišķi populāra bija [[Vācija|Vācijā]] un [[Austrija|Austrijā]]. Grupas pamatsastāvā bija [[Lenna Kūrmā]], [[Pireta Jervisa]] un [[Katrina Siska]]. Laika posmā no 2002. līdz 2004. gadam grupā vēl bija [[Mārja Kivi]], vēlāk viņu nomainīja [[Trīnu Kivilāna]], kas grupā spēlēja līdz 2005. gada vidum.

Grupa dibināta 2002. gadā kā četru meiteņu grupa. Jau nākamajā gadā tika izdots debijas albums ''[[Vanilla Ninja (albums)|Vanilla Ninja]]'' [[Igauņu valoda|igauņu]] un [[Angļu valoda|angļu]] valodā. Kopš grupas debijas singla &quot;[[Club Kung Fu]]&quot; izdošanas 2003. gadā meitenes iekarojušas mūzikas topus ar dziesmām &quot;[[Tough Enough]]&quot;, &quot;[[When the Indians Cry]]&quot;, &quot;[[Blue Tattoo (singls)|Blue Tattoo]]&quot; un &quot;[[I Know]]&quot;. Visas četras dziesmas sekmīgi iekļuva Vācijas mūzikas topu pirmajā piecpadsmitniekā. ''Vanilla Ninja'' ir trīs reizes piedalījusies arī [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursa]] nacionālajās atlasēs un vienu reizi konkursa lielajā finālā. [[2005. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2005. gada konkursā]], pārstāvot [[Šveice|Šveici]] ar dziesmu &quot;[[Cool Vibes]]&quot;, tika ieņemta augstā 8. vieta. Apliecinot grupas zvaigznes statusu, tās vārdā nosaukta pat atsevišķa saldējuma marka un [[biezpiena sieriņš]] Igaunijā.

Līdz šim grupa ir izdevusi četrus albumus dažādās [[Eiropa]]s, [[Amerika]]s un [[Āzija]]s valstīs: ''[[Vanilla Ninja (albums)|Vanilla Ninja]]'' tika izdots 2003. gadā, ''[[Traces of Sadness]]'' — 2004. gadā, ''[[Blue Tattoo]]'' — 2005. gadā un ''[[Love Is War]]'' — 2006. gadā. Vēl grupa ir izdevusi divas dziesmu izlases un 15 singlus.

Kaut arī sākumā grupa darbojās četru meiteņu sastāvā, pēdējos gadus viņas darbojās trīs, jo 2004. gadā grupu pameta tās dalībniece Mārja Kivi, bet viņas vietā nāca Trīnu Kivilāna. Kad arī Trīnu pameta grupu, grupa izlēma turpināt darbību trijatā.

''Vanilla Ninja'' tās pastāvēšanas laikā bija ievērojams fanu pulks dažādās Eiropas valstīs, kā arī [[Japāna|Japānā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], [[Lielbritānija|Lielbritānijā]], [[Austrālija|Austrālijā]] un daudzās citās valstīs.

== Vēsture ==

=== Grupas pirmsākumi, Eirovīzija un debijas albums ===
[[Attēls:Logo Vanilla Ninja.jpg|left|thumb|Grupas logo]]
{{pamatraksts|Eurolaul 2002|Eurolaul 2003}}
Grupu 2002. gada augustā izveidoja [[Igaunija|Igaunijā]] pazīstamais producents [[Svens Lehmuss]]. Par pirmo grupas dalībnieci kļuva [[Mārja Kivi]], kuru [[Eurolaul 2002]] ievēroja ierakstu kompānijas [[TopTen]] priekšsēdētājs Pēps Vedla. 2002. gada [[Igaunija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Igaunijas atlasē Eirovīzijai]] Mārja ieņēma 7. vietu ar dziesmu &quot;A Dream&quot;. Lennu Kūrmā ievēroja Svens Lehmuss konkursā &quot;''Fizz Superstar 2002''&quot;. Šādā sastāvā grupa sāka muzicēt. Drīz vien grupai pievienojās arī [[Katrina Siska]] un [[Pireta Jervisa]].

Sākotnēji tika domāts par nosaukumu ''Ninja'', tomēr šādi jau bija nosaukts viens dīdžejs. Tādēļ tika nolemts pievienot vārdu ''Vanilla''. Nosaukums ir pretrunīgs: ''Vanilla'' apzīmē maigās un blondās grupas dalībnieces, bet ''Ninja'' — stipro raksturu un ritmisko mūziku. Grupa atsaucās uz ''Girl Power''.

[[Attēls:Maarja Kivi.jpg|thumb|Mārja Kivi.]]
Mārja Kivi ar dziesmu &quot;A Dream&quot; startēja Eurolaul 2002, Igaunijas kvalifikācijā Eirovīzijai, taču palika tikai 7. vietā. Pēc piedalīšanās Eirovīzijas atlasē Mārja kļuva par galveno vokālisti grupā, kas uz brīdi vēl vairāk popularizēja grupu, jo nevienai citai grupas dalībniecei iepriekšēji panākumi Igaunijā nebija. Mārja un Lenna jau iepriekš pazina viena otru, savukārt Pireta un Katrina bija muzicējušas kopā. Neskatoties uz to, grupa šad tad tiek dēvēta par mākslīgu mediju projektu.

Grupa savas pirmās dziesmas ierakstīja 2002. gada septembrī. Abas dziesmas bija [[Igauņu valoda|igauņu valodā]]: &quot;Nagu Rockstaar&quot; un &quot;Purunematu&quot;. &quot;Nagu Rockstaar&quot; tika nosūtīta uz vietējām radiostacijām. Neskatoties uz piedzīvoto neveiksmi, grupa nepadevās un turpināja strādāt. Taču abas šīs dziesmas tika iekļautas daudzās dziesmu izlasēs Igaunijā.

2002. gada beigās grupa izlēma sūtīt uz [[Eurolaul 2003]] savu pirmo dziesmu [[Angļu valoda|angļu valodā]]: &quot;[[Club Kung Fu]]&quot;. Atlasē dziesma kļuva par populārāko dziesmu skatītāju telefona balsojumu aptaujā. Dziesma saņēma skatītāju simpātiju balvu. Taču atšķirībā no citām valstīm, Igaunijā Eirovīzijas pārstāvjus izvēlas žūrija skatītāju vietā. Žūrija, kuras sastāvā bija tādi slaveni cilvēki kā [[Maikls Bels]], ierindoja grupu 9. vietā.

Piedalīšanās Eirovīzijas atlasē un dziesmas popularitāte palīdzēja grupai un veicināja debijas albuma ''[[Vanilla Ninja (albums)|Vanilla Ninja]]'' agrāku izdošanu. Iekļaudamas albumā oriģinālo un [[drum'n'bass]] dziesmas &quot;Club Kung Fu&quot; versiju un 13 citas dziesmas angļu un igauņu valodā, meitenes cerēja uz lieliem panākumiem, kuri neizpalika. Albums tika pārdots ap 300 000 kopiju,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url= http://v-ninja.bloog.pl/kat,171892,index.html?ticaid=68ae3|title= Vanilla Ninja biogrāfija|accessdate= {{dat|2009|10|9}}|author= |date= |publisher= v-ninja.bloog.pl|archiveurl= |archivedate= }}{{Novecojusi saite}} {{pl ikona}}&lt;/ref&gt; kaut arī Igaunijā 2003. gadā bija tikai 1,3 miljoni iedzīvotāju. Kaut arī pašas meitenes atzina, ka sākums katrai grupai ir grūts, komerciālie panākumi stimulēja grupu meklēt papildu sekmes arī ārpus Igaunijas robežām.

=== Parādīšanās Eiropā ===
Pēc veiksmīgās debijas Igaunijā grupa izmēģināja spēkus trijās Eiropas vācvalodīgajās valstīs — [[Vācija|Vācijā]], [[Austrija|Austrijā]] un [[Šveice|Šveicē]]. 2003. gada [[Novembris|novembrī]] grupa noslēdza līgumu ar Vācijas ierakstu kompāniju &quot;[[Bros Music]]&quot;, kura tolaik pilnībā piederēja vienai no ierakstu kompāniju lielā četrinieka &quot;[[Sony BMG Music Entertainment]]&quot;. Grupas jaunais producents bija Vācijā pazīstamais [[Dāvids Brandess]]. Sākumā Dāvids nevēlējās uzņemt saistības ar šo grupu, taču vēlāk piekrita šādam piedāvājumam. Līdz ar to sākās darbs pie grupas jaunā albuma. Viņas neizdeva savu debijas albumu vai arī singlu &quot;Club Kung Fu&quot;, bet izdeva jaunu singlu &quot;[[Tough Enough]]&quot;. Singla izdošana kļuva par grupas panākumu sākumu Vācijā. Vācijā singls tika izdots {{dat|2003|12|8}}, 2004. gada sākumā arī abās pārējās vācvalodīgajās valstīs: {{dat||1|4}} Austrijā un {{dat||2|8}} Šveicē. Šis ir viens no grupas veiksmīgākajiem singliem, dziesmas video iekļuva mūzikas kanāla [[VIVA]] aktīvajā rotācijā un kļuva par Top 20 hitu gan Austrijā, gan Vācijā. Dziesma tika iekļauta arī dažādās datorspēlēs, piemēram, ''[[Dance Dance Revolution ULTRAMIX 2]]'' un ''[[In The Groove]]''.

Pēc panākumiem, kas bija ar dziesmu &quot;Tough Enough&quot;, grupa izdeva debijas singlu &quot;Club Kung Fu&quot; Vācijā, pēc tam grupa izdeva savu trešo singlu &quot;[[Don't Go Too Fast]]&quot;, kas Vācijā un Austrijā tika izdots aprīļa sākumā: {{dat||4|4}} un {{dat||4|5}} (un Šveicē martā, lai gan tas pameta topu simtnieku). Kad singls vairs neiekļuva topu pirmajās vietās, grupa izdeva savu otro studijas albumu ''[[Traces of Sadness]]'' {{dat|2004|6|7}}. Albumā tika iekļauti tādi hiti kā &quot;[[Tough Enough]]&quot;, &quot;[[Don't Go Too Fast]]&quot;, &quot;[[When the Indians Cry]]&quot; un &quot;[[Liar]]&quot;. Albums tika izdots ne tikai Igaunijā un [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]], bet arī [[Japāna|Japānā]].

=== Eirovīzija Šveicē ===
&lt;blockquote class=&quot;toccolours&quot; style=&quot;text-align:left; width:28%; float:left; padding:10px 15px; display:table;&quot;&gt;Mēs izvēlējāmies Vanilla Ninja, jo... meitenēm ir labas balsis, viņas labi izskatās un spēj pievilināt daudzus jaunus cilvēkus.&lt;p style=&quot;text-align: right;&quot;&gt; — Tonijs Vačers, TV seja&lt;ref name=&quot;swissinfo&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.swissinfo.org/eng/front/Vanilla_Ninja_to_rock_for_Switzerland.html?siteSect=105&amp;sid=5781255&amp;cKey=1116342283000&amp;ty=st|title= Vanilla Ninja satricinās Eiropu no Šveices&lt;!--Vanilla Ninja to rock for Switzerland--&gt;|accessdate= {{dat|2009|10|2}}|author= |date= {{dat|2005|5|13}}|publisher= swissinfo.ch|archiveurl= |archivedate= }}{{Novecojusi saite}} {{en ikona}}&lt;/ref&gt;&lt;/p&gt;
Mēs cenšamies atpūsties un gatavojamies parādīt labāko sniegumu.&lt;p style=&quot;text-align: right;&quot;&gt; — Katrina Siska&lt;ref name=&quot;swissinfo&quot; /&gt;&lt;/p&gt;&lt;/blockquote&gt;
[[Attēls:Triinu Kivilaan Live at Real.jpg|thumb|Trīnu Kivilāna.]]
Lai arī Šveicē nebija tik labi panākumi kā Vācijā un Austrijā, meitenes Šveicē sāka iegūt lielu popularitāti. Vieta topos to arī apliecināja, albums ''Traces Of Sadness'' bija 14.vietā, taču neviens negaidīja, ka grupa būs Šveices pārstāve [[2005. gada Eirovīzija|2005. gada Eirovīzijā]]. Šveices pārstāvji iepriekšējos gados startēja neveiksmīgi, un vissliktākais rezultāts bija 2004. gadā, kad [[Piero and the Musicstars]] nesaņēma nevienu punktu pusfinālā, tāpēc šveicieši vēlējas izmantot to, ka grupa ir populāra gan Šveicē, gan citās Eiropas valstīs. Šī izvēle saniknoja daudzus, īpaši igauņus, kuri domāja, ka grupa pārstāvēs savu dzimteni nevis valsti, ar kuru ir maza saistība. Arī Šveicē daudzi bija neapmierināti ar izvēli, jo neviena no grupas dalībniecēm nebija šveiciete. Eirovīzijas finālistu atlases komisija uzsvēra, ka &quot;Vanilla Ninja&quot; izpildīto dziesmu tik un tā ir sarakstījis šveicietis [[Dāvids Brandess]]. Liktenīgā kārtā, kaut arī Dāvids ir dzimis Šveicē un gājis Šveices skolā, viņš būtībā ir vācietis.

Krietni lielākas problēmas sākās brīdī, kad grupas dalībniece Mārja palika stāvoklī un kolektīvu pameta. Par Mārjas aiziešanas iemesliem tika daudz diskutēts, izskatot arī tādu variantu, ka Mārja drīz atgriezīsies. Taču laika gaitā tika noskaidrots patiesais aiziešanas iemesls — Mārja iemīlējās grupas menedžerī Renē Meristā&lt;!-- oriģināls: Renee Meriste --&gt;. Vēlāk viņa apprecējās un dzemdēja bērnu, kuru nosauca par Doru-Lizu. Mārju aizvietoja [[Trīnu Kivilāna]], kura tajā laikā bija 15 gadus veca. Grupas piedalīšanās bija apdraudēta, jo Eirovīzijas noteikumi paredz to, ka konkursā var piedalīties tikai tie, kuri ir sasnieguši 16 gadu vecumu. Šāds noteikums tika ieviests pēc tam, kad [[1986. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1986. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] uzvarēja 13 gadus vecā [[Sandra Kima]]. Trīnu uzstāja, ka viņa ir 17 gadus veca, taču Šveices atlases organizatori nepiekrita tam, un galu galā viņi uzzināja Trīnu patieso dzimšanas dienu: {{dat|1987|8|4|A}}.

Sāka izskatīties, ka grupa nepārstāvēs Šveici Eirovīzijā, taču tomēr netika izlemts atkārtot atlasi, pamatojoties uz to, ka Trīnu būs sasniegusi 16 gadu vecumu pirms konkursa. No [[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]s (EBU) nesekoja nekādas sankcijas, jo šie noteikumi nebija tik ļoti stingri.

=== Nākamie panākumi topos ===
Pēc Eirovīzijas atlases grupa turpināja darbu un izdeva jaunu singlu &quot;[[Liar]]&quot;. Singls iekļuva Vācijas un Austrijas topu pirmajā divdesmitniekā, taču Šveicē, neskatoties uz to, ka grupa pārstāvēja Šveici Eirovīzijā, piedzīvoja neveiksmi (tikai 43. vieta). Šis singls, tāpat kā visi iepriekšējie, bija grupas tobrīd lielākais singls Vācijā.

&quot;[[When the Indians Cry]]&quot;, grupas piektais Centrāleiropā izdotais singls, bija grupas pirmā lēnā, liriskā dziesma. Dziesmas videoklipā pirmo reizi parādījās Trīnu, jo iepriekšējos video piedalījās Mārja. Kivilāna ļoti labi iejutās grupā, izskatoties vecāka par saviem 15 gadiem, tā apklusinot kritiķus, kuri paredzēja ātru aiziešanu no grupas, kur visas trīs pārējās dalībnieces bija par trim gadiem vecākas. Viens no iemesliem, kāpēc tieši Trīnu bija Mārjas aizstājēja, bija līdzīgais izskats. Taču pati dziesma sasniedza 8. vietu Vācijā, 7. vietu Austrijā un 27. vietu Šveicē.

Grupa kļuva par vienu no populārākajām Vācijas grupām, to apliecināja grupas augstās vietas topos un liels raidlaiks VIVA mūzikas kanālā.

=== Trešais albums ===
{{pamatraksts|Blue Tattoo}}
Pēc veiksmīga singla &quot;[[Blue Tattoo (singls)|Blue Tattoo]]&quot; panākumiem topos 2004. gada novembrī un decembrī, grupa ieturēja pauzi, lai vairāk pievērstos koncertiem. Ļoti veiksmīga izrādījās [[Āzija]]s tūre,&lt;ref name=&quot;baltictimes&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.baltictimes.com/news/articles/12623|title= Vanilla Ninja - Estonian girl group sets sights on world domination|accessdate= |author= |date= {{dat|2005|5|4}}|publisher= ''[[The Baltic Times]]''|archiveurl= |archivedate= }} {{en ikona}}&lt;/ref&gt; kur grupa ieguva jaunus fanus [[Japāna|Japānā]], [[Ķīna|Ķīnā]], [[Malaizija|Malaizijā]] un [[Taizeme|Taizemē]]. Grupa spēlēja arī galveno lomu [[VIVA]] Ziemassvētku šovā &quot;[[Your Stars For Christmas]]&quot;, izpildot dziesmas &quot;When the Indians Cry&quot; kaverversiju &quot;The Light Of Hope&quot;.

2005. gada [[Maijs|maijā]] grupas dziesmas atgriezās topos, šoreiz tā bija &quot;[[I Know]]&quot;, šī bija kārtēja grupas veiksmīgā dziesma, kura sasniedza 13. vietu Vācijā un 17. vietu Austrijā. Divas nedēļas vēlāk grupa izdeva savu trešo albumu ''[[Blue Tattoo]]'', tas tika izdots vairākās Eiropas valstīs, tas nozīmēja to, ka albums vēlāk būs viens no veiksmīgākajiem albumiem, kā tas arī notika. Albumā iezīmējas [[Gotiskais roks|gotiskā roka]] pazīmes. Albums sasniedza 4. vietu Vācijā, un augstu vietu Šveicē, kas nebija liels pārsteigums, jo albumā ir iekļauta Eirovīzijas dziesma &quot;Cool Vibes&quot;.

=== 2005. gada Eirovīzija ===
{{pamatraksts|2005. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss}}

Tā kā [[Šveice]] [[2004. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2004. gada konkursā]] palika pēdējā vietā, grupai vajadzēja startēt arī pusfinālā {{dat||5|19}}. Tikšana finālā bija apgrūtināta, jo konkurence bija ļoti spēcīga, taču grupa iekļuva to desmit skaitā, kuras nokļūst finālā. Grupas priekšnesums finālā {{dat||5|21}} tika daudz kritizēts, daži sacīja, ka tas nav grupas labākais sniegums.

Balsošanā grupai gāja diezgan labi. Lai arī viņas nepārstāvēja dzimto Igauniju, no Igaunijas meitenes saņēma maksimālos 12 punktus, arī no [[Latvija]]s Šveices pārstāves saņēma 12 punktus, taču Vācija iedeva tikai četrus. Balsotāji Austrijā bija vēl jo mazāk iedvesmoti balsot par grupu, un no Austrijas Šveice nedabūja nevienu punktu. 10 punktus grupa saņēma no Baltkrievijas un Somijas.

Lai arī grupa bija viena no līderēm balsojuma tabulā, Vanilla Ninja beigās noslīdēja nedaudz zemāk un, konkursam noslēdzoties, palika 8. vietā. Šī bija pati veiksmīgākā Šveices vieta Eirovīzijā pēdējo 10 gadu laikā,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.eurovision.tv/page/history/by-country/country?country=11|title= Šveices profils eurovision.tv lapā|accessdate= |author= |date= |publisher= eurovision.tv|archiveurl= |archivedate=}} {{en ikona}}&lt;/ref&gt; un 8. vieta ļāva kvalificēties [[2006. gada Eirovīzija]]s finālam. Taču pašai grupai panākumi Eirovīzijā nozīmēja lielāku popularitāti visā Eiropā.

=== Laiks pēc Eirovīzijas, atšķelšanās no Brandesa un 4.—5. albumi ===
[[Attēls:PiretJarvis001.jpg|left|thumb|Pireta Jervisa.]]
{{dat|2005|6|12}} grupa izdeva singlu &quot;Cool Vibes&quot; Šveicē, kur tas nokļuva 17. vietā topos. Pateicoties tam, ka šī dziesma bija Šveices pārstāve Eirovīzijā, singls sasniedza savu labāko vietu Šveices topos. Pēc kāda laika singls tika izdots arī Vācijā un Austrijā, taču nesasniedza tik labus panākumus kā iepriekšējie singli — 42. vieta Vācijā un 70. vieta Austrijā. Taču Vācijā dziesma tika diskvalificēta no visām Vācijas topu tabulām pēc tam, kad atklājās, ka grupas producents Dāvids Brandess personīgi ir sapircies tūkstošiem singla kopiju, lai grupa ierindotos pēc iespējas augstākā vietā.

2005. gadā meitenes sniedza interviju &quot;[[The Baltic Times]]&quot;, kurā atzina, ka dzied poproku. Taču Pireta tomēr piebilda, ka, mūzika, ko viņas dzied, ir vairāk tendēta uz roku.&lt;ref name=&quot;baltictimes&quot;/&gt;

Pēc neveiksmīgā singla &quot;Cool Vibes&quot;, meitenes vairāk neizdeva singlus no albuma ''Blue Tattoo'' un pievērsās koncertēšanai. Gada otrajā pusē grupas meitenēm radās pirmās nesaskaņas ar ierakstu kompāniju &quot;Bros Music&quot; un viņu producentu Dāvidu Brandesu. Pēc pāriešanas no &quot;[[TopTen]]&quot; meitenes pacieta daudz ko no Brandesa puses, arī Dāvida skandālu par grupas singlu pirkšanu, lai uzlabotu pozīciju topos, un daudz ko arī no ierakstu kompānijas puses, piemēram, to, ka &quot;Bros Music&quot; vairs nebija [[Sony BMG Music Entertainment]] grupas filiāle. Problēmu atrisināja 2005. gada septembrī, pārejot uz &quot;[[EMI]]&quot; piederošo &quot;[[Capitol Records]]&quot; ierakstu kompāniju. Vecais producents apgalvoja, ka grupas karjera ir beigusies un teica, ka jaunā ierakstu kompānija ir ''amatieri''.

Pēc Bros Music pamešanas meitenes sāka darbu pie ceturtā albuma. Taču Bros Music 2005. gada nogalē izdeva singlu &quot;[[Megamix]]&quot; un labāko dziesmu izlasi ''[[Best Of (Vanilla Ninja)|Best Of]]''. Kā stāstīja pašas meitenes, neviens ar viņām nebija konsultējies par singla vai albuma izdošanu, tāpēc Pireta lūdza fanus tos nepirkt,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url= http://ajaviide.delfi.ee/archive/article.php?id=11791286&amp;categoryID=9355&amp;ndate=1134467950|title= Vanilla Ninja: ärge ostke meie plaate|accessdate= |author= |date= {{dat|2005|10|13}}|publisher= Delfi.ee|archiveurl= https://archive.today/20120707115859/http://ajaviide.delfi.ee/archive/article.php?id=11791286&amp;categoryID=9355&amp;ndate=1134467950|archivedate= {{dat|2012|07|07||bez}}}} {{et ikona}}&lt;/ref&gt; jo šādi tiek atbalstīti &quot;Bros Music&quot;. Tomēr gan albums, gan singls iekļuva topu simtniekā.

Pēc šī starpgadījuma ar albumu un singlu, grupa paziņoja, ka to pamet grupas dalībniece Trīnu Kivilāna. Visas trīs palikušās meitenes izlēma turpināt grupas darbību trijatā. Par lēmumu aiziet no grupas netika īpaši diskutēts, vienīgi grupas dalībnieces minēja, ka Trīnu pamet grupu, jo vēlējās pabeigt studijas. Pēc šī notikuma sāka klīst runas, ka Mārja varētu atgriezties grupā, bet viņa šim lēmumam nepiekrita.

[[Attēls:KatrinSiska001.jpg|thumb|Katrina Siska koncertā Vācijā, 2005. gada augusts.]]
{{dat|2005|12|10}}, Katrinas Siskas dzimšanas dienā, grupa sniedza koncertu [[Tallina|Tallinā]], kuru apmeklēja ~10 000 cilvēku un pārraidīja [[TV3 Eesti]]. Koncertā tika izpildītas arī vairākas dziesmas no toreiz vēl gaidāmā albuma ''Love Is War''.

2006. gada [[Aprīlis|aprīlī]] grupa izdeva savu pirmo oriģinālo singlu pēdējā gada laikā. Šis singls bija &quot;[[Dangerzone]]&quot;, un tas iezīmēja atgriešanos pie poproka. Šveicē tas sasniedza 18. vietu, Vācijā tas sasniedza vienu pozīciju augstāk, taču Austrijā tika sasniegta tikai 23. vieta. Dziesmas &quot;[[Rockstarz]]&quot; videoklips bija pirmais [[Baltija]]s mākslinieku video, kas tika demonstrēts [[MTV Baltic]] TV kanālā. Grupa pretendēja uz pirmo ''[[MTV European Music Awards]]'' balvu ''[[Labākais izpildītājs no Baltijas]]'' ({{val|en|Best Baltic Act}}) 2006. gadā, taču to saņēma [[Latvija]]s grupa [[Prāta Vētra]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.tvnet.lv/muzika/lvmusic/article.php?id=460214|title= &quot;Prāta vētra&quot; iegūst &quot;MTV Europe Music Awards&quot; balvu|accessdate= |author= |date= {{dat|2006|11|3}}|publisher= TvNet.lv|archiveurl= |archivedate= }}&lt;/ref&gt;

{{dat|2006|5|19}} klajā nāca grupas pašreiz jaunākais albums ''[[Love Is War]]'', kuru izdeva [[EMI Music]]. Albuma lielāko daļu ir sarakstījušas pašas meitenes, kas albumu padara meitenēm personālāku. Piemēram, dziesmā &quot;Kingdom Burning Down&quot; ir stāsts par to, kā risinājušās savstarpējās attiecības ar grupas bijušo producentu. Kā meitenes pašas saka: &quot;katra dziesma ir veltīta kādam cilvēkam un tām ir īpaša nozīme mums&quot; ({{val|en|every song is decidacted to someone and they have important meaning for us}}).&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://love-ninjas.xz.lt/data/music/liw.html|title=''Love Is War'' albuma lapa|accessdate=|author=|date=|publisher=love-ninjas.xz.lt|archiveurl=https://web.archive.org/web/20080504211744/http://www.love-ninjas.xz.lt/data/music/liw.html|archivedate={{dat|2008|05|04||bez}}}}&lt;/ref&gt; Albums topos ieņēma 1. vietu Igaunijā, 14. — Šveicē, 16. — Vācijā. Citu valstu topos tas neiekļuva labāko divdesmitniekā. Albums Igaunijā tika sertificēts ar platīna disku.

{{dat|2006|7|9}} grupa sniedza koncertu [[Tallina|Tallinā]] ''Õllesummer'' ietvaros.

Grupa ir slavena savā dzimtajā Igaunijā. Igaunijā grupas dalībnieces regulāri iekļūst skaistāko sieviešu topos. 2006. gadā igauņu žurnāls ''[[Kroonika]]'' veica aptauju, kurā Pireta Jervisa tika atzīta par visas valsts pievilcīgāko sievieti. Topa pirmajā pieciniekā iekļuva arī abas pārējās grupas dalībnieces — Katrina 2. vietā un Lenna 4. vietā. 2007. gadā šo titulu ieguva Lenna.

2006. gada beigās grupa kā iesildītājmākslinieces uzstājās [[Pink]] koncertos [[Rīga|Rīgā]] ({{dat||11|2}}) un [[Tallina|Tallinā]] ({{dat||12|10}}).&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.apollo.lv/portal/fun/1359/articles/84148|title= Dziedātājas ''Pink'' koncertu Rīgā iesildīs &quot;Vanilla Ninja&quot;|accessdate= |author= |date= {{dat|2006|10|6}}|publisher= apollo.lv|archiveurl= |archivedate= }}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;

{{dat|2006|11|13}} grupa paziņoja, ka meklē jaunu producentu un ierakstu kompāniju.

2006. gada beigās ''R2 gada hits 2006'' ({{val|et|R2 Aastahitt 2006}}) ietvaros grupas dalībniece [[Lenna Kūrmā]] bija ''Sapņu grupas'' ({{val|et|Unistuste Bänd}}) sastāvā, kurā piedalījās [[Elmars Lītmā]], [[Kallervo Karu]], [[Rauls Vaigls]] un DJ Critical. Visi šie [[Igaunija|Igaunijā]] pazīstamie mūziķi izpildīja [[Džastins Timberleiks|Džastina Timberleika]] dziesmas &quot;Sexyback&quot; kaverversiju.

=== 2007. gads — Eirovīzija Igaunijā un personīgie plāni ===
{{pamatraksts|Eurolaul 2007}}
[[Attēls:Lenna Kuurmaa @ Raadio 2 Hit Of The Year.jpg|thumb|Lenna Kūrmā koncertā &quot;R2 gada hits 2006&quot;, 2007. gada [[janvāris]]]]
2007. gadā grupa neizdeva jaunu albumu, taču turpināja popularizēt albumu ''Love Is War'', izdodot to [[Brazīlija|Brazīlijā]].

{{dat|2007|2|3|L}} Vanilla Ninja startēja [[Eurolaul 2007]] ar dziesmu &quot;[[Birds of Peace]]&quot;, taču ierindojās tikai 4. vietā. Dziesmu sakomponēja [[Elmars Lītmā]] un tekstu sarakstīja Lenna un Pireta. Konkursā uzvarēja un Igauniju Eirovīzijā pārstāvēja [[Gerlija Padara]], [[2001. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2001. gada Eirovīzijas]] uzvarētāja [[Tanels Padars|Tanela Padara]] māsa.

Pārējais gads kļuva par grupas dalībnieču atpūtu no kopējās darbības, lai pievērstos personīgajiem plāniem.

Lenna pievērsās aktiermākslai. Viņa piedalījās filmas &quot;''[[Kurp dvēseles iet]]''&quot; filmēšanā, piedalījās igauņu seriālā &quot;''[[Māja pilsētas vidū]]''&quot;,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.kalev.ee/est/?news=905156|title= JUST: Kuhu põgenevad hinged? Lenna Kuurmaa veenev muutumine satanistiks|accessdate= {{dat|2009|10|20}}|author= |date= |publisher= Kalev.ee|archiveurl= https://web.archive.org/web/20071102094230/http://www.kalev.ee/est/?news=905156|archivedate= {{dat|2007|11|02||bez}}}} {{et ikona}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.ohtuleht.ee/index.aspx?id=254180|title= Lenna Kuurmaa pääseb Angelana homsele õhtusöögile - Õhtuleht|accessdate= {{dat|2009|10|20}}|author= |date= |publisher= ohtuleht.ee|archiveurl= https://archive.today/20120905221401/http://www.ohtuleht.ee/index.aspx?id=254180|archivedate= {{dat|2012|09|05||bez}}}} {{et ikona}}&lt;/ref&gt; vēl spēlēja teātrī &quot;''[[Perikles]]''&quot;. Lenna strādā populārā igauņu radiostacijā &quot;Sky Plus&quot; kā [[Diskžokejs|radio DJ]].

Katrina pievērsās mācībām un TV šovu vadīšanai. Katrina turpināja mācības Audentes Universitātē, kopš 2008. gada maija vada TV šovu &quot;Navigare&quot;.

Pireta sāka strādāt [[MTV Baltic]] kā [[Diskžokejs|video DJ]]. Pireta ir arī Igaunijas žurnāla &quot;''Naised''&quot; muzikālā redaktore.

Kaut arī 2007. gads bija grupai atpūtas brīdis, novembrī meitenes sniedza 2 koncertus karavīriem [[Irāka|Irākā]] un [[Kuveita|Kuveitā]].

=== Latīņamerika — jauns tirgus grupai ===
Hektors Fauns, [[Broken Records International]] dibinātājs, centās iegūt sakarus ar grupu, taču nesekmīgi, līdz 2 poļu fani (Tomeks un Jo-Tomeks) internetā iedeva Hektoram Lennas kontakttālruni, un šādi grupa tika uzaicināta piedalīties ''Viña del Mar Festival 2008'', pārstāvot dzimto Igauniju.

Šis ir nozīmīgākais [[Latīņamerika]]s festivāls. Šeit meitenes izpildīja savu balādi &quot;Birds of Peace&quot;, kura arī konkursa noslēguma ieguva sudraba kaiju, kas ir festivāla galvenā balva un 10 000 [[ASV dolārs|dolārus]] kā labākie mākslinieki.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.cooperativa.cl/p4_noticias/site/artic/20071024/pags/20071024131323.html|title= Una canción china luchará por la Gaviota de Plata en Viña 2008|accessdate= |author= |date= {{dat|2007|10|24}}|publisher= Radio Cooperativa|archiveurl= |archivedate= }} {{es ikona}}&lt;/ref&gt;

Ceļojums uz Čīli bija panākumiem bagāts. Taču [[2009. gads|2009]]. gada vasarā grupa devās uz Latīņameriku grupas koncerttūres &quot;Rock Diva&quot; ietvaros. Grupa viesojās [[Meksika]]s galvaspilsētā [[Mehiko]], [[Brazīlija]]s vienā no slavenākajām pilsētām [[Sanpaulu]], [[Peru]] galvaspilsētā [[Lima|Limā]] un [[Čīle]]s pilsētā [[Santjago]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.love-ninjas.com/data/music/tours/rockdiva.html|title= Rock Diva koncerttūre|accessdate= {{dat|2009|9|14}}|author= |date= |publisher= love-ninjas.com|archiveurl= https://web.archive.org/web/20090106042748/http://www.love-ninjas.com//data/music/tours/rockdiva.html|archivedate= {{dat|2009|01|06||bez}}}} {{en ikona}}&lt;/ref&gt;

=== Periods pēc Latīņamerikas ===
2008. gada [[Jūnijs|jūnijā]] grupa aizvadīja koncerttūri &quot;Restart Tour&quot;, kura noritēja dažādās [[Igaunija]]s pilsētās.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.love-ninjas.com/data/music/tours/restart.html|title= Restart Tour|accessdate= {{dat|2009|9|14}}|author= |date= |publisher= love-ninjas.com|archiveurl= https://web.archive.org/web/20090105224108/http://www.love-ninjas.com//data/music/tours/restart.html|archivedate= {{dat|2009|01|05||bez}}}} {{en ikona}}&lt;/ref&gt;

2008. gada novembrī grupa iekļuva mūzikas kanāla VIVA topa &quot;TOP 100 visskaistākās zvaigznes&quot; ({{val|et|TOP 100 kõige kaunimat staari läbi aegade}}) 12. vietā.

{{dat|2008|12|9}} grupa bija paredzējusi piedalīties pasākumā [[Maskava|Maskavā]] &quot;''Tallinas dienas''&quot;. Taču sakarā ar [[Krievija]]s [[Pareizticība|pareizticīgo]] baznīcas [[Patriarhs|patriarha]] [[Aleksejs II|Alekseja II]] nāvi piedalīšanās pasākumā tika atcelta.

Vanilla Ninja jaunākā singla &quot;[[Crashing Through The Doors]]&quot; melodiju sarakstīja [[zviedrija|zviedru]] dueta &quot;[[Roxette]]&quot; dalībnieks [[Pērs Gesle]], un tekstu sarakstīja Lenna un Pireta. Dziesmas oriģinālversija ir Pēra Gesles dziesma &quot;Spegelboll&quot; no viņa 2003. gada albuma ''Mazarin''.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.dailyroxette.com/node/17921|title= Vanilla Ninja ieraksta Gesles rakstītu dziesmu&lt;!--Vanilla Ninja records Gessle-penned song--&gt;|accessdate= |author= |date= {{dat|2008|5|5}}|publisher= dailyroxette.com|archiveurl= https://web.archive.org/web/20110708221428/http://www2.dailyroxette.com/node/17921|archivedate= {{dat|2011|07|08||bez}}}} {{en ikona}}&lt;/ref&gt;

{{dat|2009|5|29}} grupa ierakstīja dziesmu ar vienu no Igaunijas slavenākajām [[Smagais metāls (mūzikas žanrs)|smagā metāla]] grupām [[BDÖ]]. Grupa BDÖ jau vairāk nekā 15 gadus nebija izdevusi kādu dziesmu vai albumu, taču 2009. gada pavasarī grupa izlēma atgriezties un turpināt muzicēt. Vanilla Ninja ierakstīja ar BDÖ viņu slavenāko dziesmu &quot;Operation B&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.vanillaninja.ee/vn/index.php?option=com_content&amp;view=article&amp;id=41&amp;lang=eng&amp;Itemid=13|title= Vanilla Ninja studijā kopā ar BDÖ!&lt;!-- Vanilla Ninja in studio with BDÖ! --&gt;|accessdate= |author= |date= {{dat|2009|5|28}}|publisher= vanillaninja.ee|archiveurl= https://web.archive.org/web/20090805131006/http://www.vanillaninja.ee/vn/index.php?option=com_content&amp;view=article&amp;id=41&amp;lang=eng&amp;Itemid=13|archivedate= {{dat|2009|08|05||bez}}}} {{en ikona}}&lt;/ref&gt;

2009. gada vasaras beigās grupa jau otro reizi piedalījās [[Tele2]] organizētajā pludmales pasākumā &quot;''[[Tele2 Baltic Beach Party]]''&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url= http://notikumi.delfi.lv/news/entertainment/balticbeach/article.php?id=25470697|title= Zināms 'Tele2 Baltic Beach Party' rokmūzikas skatuves grupu saraksts|accessdate= |author= |date= {{dat|2009|7|2}}|publisher= delfi.lv|archiveurl= |archivedate= }}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;

2009. gada vidū un 2010. gada sākumā divas grupas dalībnieces pievērsās politiskajai dzīvei. 2009. gada augustā Katrina Siska pievienojās [[Igaunijas Centra partija]]i.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.delfi.ee/news/paevauudised/eesti/ninjatudruk-katrin-siska-liitus-keskerakonnaga.d?id=25170345|title= &quot;Ninjatüdruk&quot; Katrin Siska liitus Keskerakonnaga|accessdate= |author= |date= |publisher= delfi.ee|archiveurl= https://web.archive.org/web/20150113121544/http://www.delfi.ee/news/paevauudised/eesti/ninjatudruk-katrin-siska-liitus-keskerakonnaga.d?id=25170345|archivedate= {{dat|2015|01|13||bez}}}} {{et ikona}}&lt;/ref&gt; Taču Pireta Jervisa tika iecelta par [[Igaunijas Ekonomikas ministrija|Ekonomikas ministrijas]] ministra padomnieci sabiedrisko attiecību jautājumos.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.mango.lv/zinas/slavenibas/muziki/vanilla-ninja-soliste-iesaistas-politika.m?id=29425153|title= &quot;Vanilla Ninja&quot; soliste iesaistās politikā|accessdate= {{dat|2010|01|30}}|author= |date= {{dat|2010|01|22}}|publisher= mango.lv|archiveurl= https://web.archive.org/web/20100128025716/http://www.mango.lv/zinas/slavenibas/muziki/vanilla-ninja-soliste-iesaistas-politika.m?id=29425153|archivedate= {{dat|2010|01|28||bez}}}}&lt;/ref&gt;

=== 2026. gada Eirovīzija ===
Grupa pārstāvēja Igauniju [[2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2026. gada Eirovīzijas]] dziesmu konkursā ar dziesmu &quot;[[Too Epic to Be True]]&quot; pēc uzvaras Igaunijas nacionālajā finālā [[Eesti Laul]]. Viņi uzstājās pirmā pusfināla otrajā daļā 2026. gada 12. maijā, bet nekvalificējās finālam.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.eurovision.com/stories/eurovision-2026-first-semi-final-qualifiers-vienna/|title=Eurovision 2026: The First Semi-Final Qualifiers|website=Eurovision Song Contest|access-date=2026-05-15|date=2026-05-14|language=en}}&lt;/ref&gt;

== Grupas oficiālais fanu klubs ==
Oficiāla fanu kluba izveide bija vairākkārt atlikta, tādēļ [[Vācieši|vācu]], [[Igauņi|igauņu]] un [[Poļi|poļu]] fani {{dat|2004|09|16}} izveidoja '''VL-LINN'''. Pašlaik tajā ir 300 locekļi no 43 valstīm.

== Grupas apģērbu līnija ==
Grupas apgērbu līnija &quot;Vanilla Ninja&quot; ir grupas dalībnieces Piretas Jervisas un grupas pirmā producenta Svena Lehmusa projekts, kas aizsākās 2002. gadā.

2007. gada septembrī tiesības izmantot logo tika pārdotas kompānijai &quot;Oulson Outsourcing OU&quot;. Taču pēc mēneša novembrī interneta izsoles lapā eBay.com logo tika izsolīts par 44 500 [[ASV dolārs|dolāriem]], taču bez panākumiem.

{{dat|2008|1|4}} tas tika izlikts izsolē Igaunijā par daudz pieticīgāku summu: 3 000 [[Eiro|EUR]]. Pēc 14 dienām summa pieauga līdz 4 400 EUR, kad to nopirka kāda anonīma fiziska persona.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.eurovision.tv/page/news?id=382|title= Vanilla Ninja preču zīme pārdota par EUR 4400&lt;!-- Trademark Vanilla Ninja sold for EUR 4,400 --&gt;|accessdate= |author= |date= {{dat|2008|1|18}}|publisher= eurovision.tv|archiveurl= |archivedate= }} {{en ikona}}&lt;/ref&gt;

== Diskogrāfija ==
{{pamatraksts|Vanilla Ninja diskogrāfija}}
Grupa ir izdevusi 4 studijas albumus, 2 izlases, 15 singlus.

=== Studijas albumi ===
Albumiem ''[[Traces of Sadness]]'' un ''[[Blue Tattoo]]'' ir izdoti ''Limited Edition''.

&lt;gallery&gt;
Image:Vanilla Ninja - Vanilla Ninja.jpg|&lt;center&gt;'''1. ''[[Vanilla Ninja (albums)|Vanilla Ninja]]'''''&lt;br /&gt;Izdots {{dat|2003|5|30}}.
Image:Traces of Sadness.jpg|&lt;center&gt;'''2. ''[[Traces of Sadness]]'''''&lt;br /&gt;Izdots {{dat|2004|6|7}}.
Image:Vanilla Ninja - Blue Tattoo.jpg|&lt;center&gt;'''3. ''[[Blue Tattoo]]'''''&lt;br /&gt;Izdots {{dat|2005|3|14}}.
Image:Vanilla Ninja - Love Is War.jpg|&lt;center&gt;'''4. ''[[Love Is War]]'''''&lt;br /&gt;Izdots {{dat|2006|5|19}}.
&lt;/gallery&gt;

=== Dziesmu izlases ===
Albums ''[[Silent Emotions]]'' izdots tikai [[Japāna|Japānā]].

* ''[[Silent Emotions]]'' (2005)
* ''[[Best Of (Vanilla Ninja)|Best Of]]'' (2005)

=== Singli ===
{{columns  |width=400px
|col1=
* &quot;[[Club Kung Fu]]&quot; (2003)
* &quot;[[Tough Enough]]&quot; (2003)
* &quot;[[Don't Go Too Fast]]&quot; (2004)
* &quot;[[Liar]]&quot; (2004)
* &quot;[[When the Indians Cry]]&quot; (2004)
* &quot;[[Blue Tattoo (singls)|Blue Tattoo]]&quot; (2004)
* &quot;[[I Know]]&quot; (2005)
* &quot;[[I Know (Unplugged)]]&quot; (2005)
|col2=
* &quot;[[Cool Vibes]]&quot; (2005)
* &quot;[[Megamix]]&quot; (2005)
* &quot;[[Single Collection]]&quot; (2006) (singlu izlase)
* &quot;[[Dangerzone]]&quot; (2006)
* &quot;[[Rockstarz]]&quot; (2006)
* &quot;[[Insane in Vain]]&quot; (2007) (izdots tikai [[Igaunija]]s radiostacijās)
* &quot;[[Birds of Peace]]&quot; (2007)
* &quot;[[Crashing Through The Doors]]&quot; (2008)
}}

== Videogrāfija ==
Grupa ir ierakstījusi 12 videoklipus un ir izdevusi 2 DVD.

=== DVD ===
* &quot;[[Traces of Sadness (Live in Estonia)]]&quot; (2004) (koncertieraksta albums)
* &quot;[[Best Of: The Video Collection]]&quot; (2005) (videoklipu izlase)

=== Videoklipi ===
Grupa ir filmējusi videoklipus visiem saviem singliem, izņemot jaunāko singlu &quot;[[Crashing Through The Doors]]&quot;. Pirmais videoklips, kurā Trīnu parādījās Mārjas vietā, bija videoklips dziesmai &quot;[[When the Indians Cry]]&quot;. Dziesmu &quot;When the Indians Cry&quot;, &quot;[[Tough Enough]]&quot;, &quot;[[Blue Tattoo (singls)|Blue Tattoo]]&quot; videoklipi ir grupas veiksmīgākie, ko apliecina lielais raidlaiks VIVA mūzikas kanālā. Dziesmas &quot;[[Cool Vibes]]&quot; videoklips ir visvairāk pārraidītais no visiem grupas videoklipiem, kas arī nepārsteidz, jo ar šo dziesmu grupa startēja [[2005. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2005. gada Eirovīzijā]].

Visi grupas videoklipi ir bijuši ļoti populāri Vācijas video kanālos, it īpaši VIVA. Šis fakts ir ļoti nozīmīgs, jo, laikā kad grupa bija parakstījusi līgumu ar [[Bros Music]], VIVA kanālā vairāk varēja vērot to mākslinieku video, kuri bija parakstījuši līgumu ar [[Universal Music Group|Universal]].

{{columns  |width=400px
|col1=
* Nagu Rockstaar
* Tough Enough
* Don't Go Too Fast
* Liar
* When the Indians Cry
* Blue Tattoo
|col2=
* I Know
* I Know (Unplugged)
* Cool Vibes 
* Megamix
* Dangerzone
* Rockstarz
}}

== Eirovīzijas dziesmu konkurss ==

=== Nacionālās atlases ===
* ''[[Eurolaul 2002]]'' &lt;small&gt;(Igaunija)&lt;/small&gt; — Mārja Kivi piedalās ar dziesmu &quot;[[A Dream]]&quot; un iegūst 7. vietu.
* ''[[Eurolaul 2003]]'' &lt;small&gt;(Igaunija)&lt;/small&gt; — Vanilla Ninja piedalās ar dziesmu &quot;[[Club Kung Fu]]&quot; un iegūst 9. vietu.
* ''[[Concours Eurovision 2005]]'' &lt;small&gt;(Šveice)&lt;/small&gt; — Vanilla Ninja piedalās ar dziesmu &quot;[[Cool Vibes]]&quot; un iegūst 1. vietu.
* ''[[Eurolaul 2007]]'' &lt;small&gt;(Igaunija)&lt;/small&gt; — Vanilla Ninja piedalās ar dziesmu &quot;[[Birds of Peace]]&quot; un iegūst 4. vietu.

=== Eirovīzijas dziesmu konkurss ===
* [[2005. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2005]] — Pārstāvot [[Šveice|Šveici]] ar dziesmu &quot;[[Cool Vibes]]&quot; tiek iegūta 8. vieta.

== Apbalvojumi ==

=== MTV Europe Music Awards ===
* 2006. gads — Pretendē uz balvu &quot;''Best Baltic Act''&quot; (uzvar [[Latvija]]s grupa [[Prāta Vētra]])

== Grupas sastāvs ==

=== Pašreizējās dalībnieces ===
* [[Lenna Kūrmā]] (vokāls un [[ģitāra]])
* [[Pireta Jervisa]] (vokāls un ģitāra)
* [[Katrina Siska]] ([[taustiņinstrumenti]])

=== Bijušās dalībnieces ===
* [[Mārja Kivi]] (vokāls, [[basģitāra]])
* [[Trīnu Kivilāna]] (vokāls, basģitāra)

&lt;timeline&gt;
TimeAxis = orientation:horizontal format:yyyy
ImageSize = width:900 height:250
PlotArea = width:700 height:200 bottom:20 left:20

Colors =
  id:canvas value:rgb(0.97,0.97,0.97)
  id:grid1  value:rgb(0.86,0.86,0.86)
  id:grid2  value:gray(0.8)
  id:bars   value:rgb(0.96,0.96,0.6)
  id:bg     value:white
  id:2color value:rgb(1,1,0.6)

BackgroundColors = canvas:bg

Period = from:2002 till:2010
ScaleMajor = unit:year increment:1 start:2002 gridcolor:grid1

BarData=
  barset:Bandmembers

PlotData=

# set defaults
  width:20 fontsize:m textcolor:black align:left anchor:from shift:(10,-4) color:bars

  barset:Bandmembers

  from:2002 till:2004 text:&quot;[[Mārja Kivi]]&quot; 
  color:2color from:2002 till:2010 text:&quot;[[Lenna Kūrmā]]&quot;
  from:2002 till:2010 text:&quot;[[Pireta Jervisa]]&quot; 
  color:2color from:2002 till:2010 text:&quot;[[Katrina Siska]]&quot;
  from:2004 till:2005 text:&quot;[[Trīnu Kivilāna]]&quot;
&lt;/timeline&gt;

== Grupas producenti ==
* [[Svens Lehmuss]] (2002-2003);
* [[Dāvids Brandess]] (2003-2005);
* [[Kristofers Helbigs]] (2005-''pašlaik'')

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{commons|Vanilla Ninja}}
* [http://www.vanillaninja.ee/ Oficiālā grupas mājaslapa] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20110716104141/http://vanillaninja.ee/ |date={{dat|2011|07|16||bez}} }} {{ee ikona}}/{{en ikona}}
* [http://www.vanilla-ninja.de/ Grupas bijusī oficiālā mājaslapa] {{de ikona}}
* [http://www.myspace.com/vanillaninjaofficial MySpace profils] {{en ikona}}
* [http://www.last.fm/music/Vanilla+Ninja Last.fm profils] {{en ikona}}
* [http://video.google.it/videosearch?q=Vanilla+Ninja#q=Vanilla+Ninja&amp;start=10 ''Video.Google'' profils]{{Novecojusi saite}} {{en ikona}}
* [http://lyricwiki.org/Vanilla_Ninja Dziesmu vārdi] {{en ikona}}
{{Collapsible list
|title= Oficiālās mājaslapas citās valstīs
|frame_style = border:none; width:50%;
|[http://www.vanillaninja.cl/ Grupas oficiālās mājaslapas Latīņamerikas versija]
|[http://www.vn-vip.de/ Grupas oficiālās mājaslapas Vācijas versija]
|[http://www.vanillaninja.xz.lt/ Grupas oficiālās mājaslapas Lietuvas versija]
|[http://www.vanillaninja.com.ar/ Grupas oficiālās mājaslapas Argentīnas versija]
|[http://vanillaninja.com.mx/ Grupas oficiālās mājaslapas Meksikas versija]
|[http://www.vanillaninjachile.com/ Grupas oficiālās mājaslapas Čīles versija]
|[http://www.vanilla-ninja.pl/ Grupas oficiālās mājaslapas Polijas versija]
|[http://www.vanilla-ninja.nl/ Grupas oficiālās mājaslapas Nīderlandes versija]
|[http://www.vanillaninja.jp/ Grupas oficiālās mājaslapas Japānas versija]
|[http://vanilla-ninja.ru/NEW/ Grupas mājaslapa Krievijā]
}}
{{Collapsible list
|title= Intervijas
|frame_style = border:none; width:50%;
|[http://www.volumetv.at/volume/newsshow.xml?id=217 Intervija volumetv.at (2004. gada aprīlis)] {{de ikona}}
|[http://www.esctoday.com/specials/read/4111 Intervija esctoday.com sakarā ar 2005. gada Eirovīziju] {{en ikona}}
|[http://www.baltictimes.com/news/articles/12623 Intervija ''Baltic Times'' (04.05.2005)] {{en ikona}}
|[http://www.eurovision.tv.edgesuite.net./archive_2005/english/1650.htm Intervija oficiālajā Eirovīzijas mājaslapā]{{Novecojusi saite}} {{en ikona}}
|[http://ajaviide.delfi.ee/archive/article.php?id=11791286&amp;categoryID=9355&amp;ndate=1134467950 Intervija Igaunijas delfi.ee mājaslapā (13.12.2005)] {{et ikona}}
|[http://www.just4fun-magazin.de/vanilla_ninja_piret_im_interview.1944.html Piretas Jervisas intervija vācu žurnālam ''Just4Fun'' (13.01.2006)]{{Novecojusi saite}} {{de ikona}}
|[http://www.hitparade.ch/interview.asp?id=49 Intervija hitparade.ch (2006. gads)] {{de ikona}}
|[http://www.scoolz.de/artikel1152.htm Intervija scoolz.de (17.05.2006)] {{de ikona}}
|[https://web.archive.org/web/20080329000006/http://www.postimees.ee/091206/esileht/meelelahutus/233340.php?r= Intervija postimees.ee (9.12.2006)] {{et ikona}}
}}

{{kastes sākums}}
{{Amatu secība | pirms = [[Piero and the Musicstars]] | virsraksts = [[Šveice]]s pārstāves [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursā]] | periods = [[2005. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2005. gada Eirovīzija]] | pēc = [[six4one]]}}
{{kastes beigas}}
{{Vanilla Ninja}}

{{2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Vanilla Ninja| ]]
[[Kategorija:2000. gadu mūzikas grupas]]
[[Kategorija:Igaunijas rokgrupas]]
[[Kategorija:Igaunijas poproka grupas]]
[[Kategorija:Igaunijas smagā roka grupas]]
[[Kategorija:Šveices Eirovīzijas dziesmu konkursa dalībnieki]]
[[Kategorija:2005. gada Eirovīzijas dziesmu konkursa dalībnieki]]
[[Kategorija:Igaunijas Eirovīzijas dziesmu konkursa dalībnieki]]
[[Kategorija:2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkursa dalībnieki]]</text>
      <sha1>4u7gjns68wrple89qxa4z6wwysm59ih</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Latvija Eirovīzijas dziesmu konkursā</title>
    <ns>0</ns>
    <id>78717</id>
    <revision>
      <id>4468176</id>
      <parentid>4467241</parentid>
      <timestamp>2026-05-14T12:49:58Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>OskarsC</username>
        <id>38216</id>
      </contributor>
      <comment>/* Komentētāji un rezultātu paziņotāji */</comment>
      <origin>4468176</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="33903" sha1="3660zcgoid45u4tu9vg72efk5ng0co3" xml:space="preserve">{{Valsts Eirovīzijas konkursā infokaste
|        valsts = [[Latvija]]
|        karogs = Flag of Latvia.svg
|  parraiditajs = [[Latvijas Sabiedriskais medijs|LSM]]
|    nac atlase = [[Eirodziesma]] (2000—2012)&lt;br /&gt;[[Dziesma (konkurss)|Dziesma]] (2013—2014)&lt;br /&gt;[[Supernova (konkurss)|Supernova]] (2015—2020, 2022—pašlaik)
|   pied reizes = 24 (11 fināli)
|   pirma reize = {{escy|2000}}
|       ESC lab = 1. vieta: {{escy|2002}}
|        ESC sl = Pēdējā vieta &lt;small&gt;(pusfinālā)&lt;/small&gt;: {{escy|2009}}, {{escy|2010}}, {{escy|2013}}, {{escy|2017}}, {{escy|2021}}
|     majaslapa = [http://eirovizija.lv/lat/aktualitates/ LTV mājaslapa]
|      EBU lapa = [http://www.eurovision.tv/page/history/by-country/country?country=29 Latvijas profils Eurovision.tv lapā]
}}
'''[[Latvija]] [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursā]]''' ir piedalījusies 24 reizes, debitējot [[2000. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2000. gada konkursā]], kad Latviju pārstāvēja ''[[Brainstorm]]'' (Prāta Vētra) ar dziesmu ''[[My Star]]'', iegūstot 3. vietu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/kultura/174/music/146343/prata-vetra-iegust-treso-vietu-eirovizijas-konkursa|title=&quot;Prāta vētra&quot; iegūst trešo vietu Eirovīzijas konkursā|website=www.delfi.lv|access-date=2025-05-23|language=lv}}&lt;/ref&gt;

[[2002. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2002. gada konkursā]] uzvarēja ''[[Marie N]]'' ar dziesmu ''[[I Wanna]]''. [[2003. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2003. gada konkurss]] norisinājās [[Rīga|Rīgā]], pateicoties iepriekšējā gadā gūtajai uzvarai. Konkursu vadīja Latvijas pārstāvji Marija Naumova un [[Renārs Kaupers]]. Trešā reize, kad Latvija iekļuva TOP 5, bija [[2005. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2005. gada konkursā]], kad to pārstāvēja [[Valters un Kaža]] ar dziesmu ''[[The War Is Not Over]]''.

No [[2009. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2009]]. līdz [[2014. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2014]]. gadam Latvija finālam nekvalificējās. [[2015. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2015]]. gadā, pēc 7 gadu pārtraukuma, Latvija  kvalificējās Eirovīzijas finālam ar [[Aminata Savadogo|Aminatas]] dziesmu ''[[Love Injected]]'', finālā iegūstot 6. vietu.

[[2020. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2020. gada konkurss]] nenotika sakarā ar [[COVID-19 pandēmija|Covid-19 epidēmiju]]. Tā vietā pārraidīja šovu “Eirovīzija 2020: Eiropa staro!”,&lt;ref&gt;https://www.lsm.lv/raksts/kultura/izklaide/eirovizijas-koncerta-godinas-visas-dziesmas-kam-sogad-vajadzeja-piedalities-konkursa.a358648/ Eirovīzijas koncertā godinās visas dziesmas, kam šogad vajadzēja piedalīties konkursā&lt;/ref&gt; godinot dziesmas, kurām vajadzēja piedalīties konkursā. Īpašajā šovā piedalījās arī Latvijas pārstāve [[Samanta Tīna]] ar dziesmu ''[[Still Breathing]]''. Šis bija pirmais gadījums 63 gadu ilgajā Eirovīzijas pārraidīšanas vēsturē, kad nenotika fināla dziesmu konkurss.

== Latvijas pārstāvji Eirovīzijā ==
Visas Latvijas uzstāšanās ir bijušas angļu valodā, izņemot piecas: [[2004. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2004]]. gadā [[Fomins &amp; Kleins]] dziesmu ''[[Dziesma par laimi]]'' izpildīja [[Latviešu valoda|latviski]], [[2007. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2007]]. gada konkursā Latvijas pārstāvji [[Bonaparti.lv]] dziesmu ''[[Questa Notte]]'' izpildīja [[Itāļu valoda|itāliski]], [[2009. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2009]]. gadā [[Intars Busulis]] dziesmu &quot;Sastrēgums&quot; (&lt;small&gt;''[[Probka]], Пробка'')&lt;/small&gt; Maskavā izpildīja [[Krievu valoda|krieviski]],&lt;ref&gt;[http://www.esctoday.com/news/read/13406 Latvia: Sastregums to be performed in Russian] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090302063344/http://www.esctoday.com/news/read/13406 |date={{dat|2009|03|02||bez}} }}, esctoday.com {{en ikona}}&lt;/ref&gt; bet [[2023. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2023]]. gadā grupa ''[[Sudden Lights]]'' dziesmu ''[[Aijā (dziesma)|Aijā]]'' izpildīja gan angliski, gan latviski. [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025]]. gadā [[Tautumeitas|Tautumeitu]] izpildītā dziesma [[Bur man laimi]] kļuva par otro dziesmu, kas pilnībā tika izpildīta latviešu valodā. [[2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2026]]. gadā dziedātāja [[Atvara]] kļuva par trešu Latvijas pārstāvi Eirovīzijā, kas savu dziesmu [[Ēnā]] izpildīs latviešu valodā.

Latvija gandrīz nepiedalījās [[2000. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2000.]] un [[2002. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2002.]] gada konkursos, kad iegūti divi visaugstākie rezultāti (attiecīgi — 3. un 1. vieta), jo sākotnēji abos konkursos bija jāpiedalās [[Portugāle Eirovīzijas dziesmu konkursā|Portugālei]], taču tā atteicās no dalības.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://esctoday.com/121/ebu_confirmed_portugal_resigns_latvia_is_in/|title=EBU confirmed: Portugal resigns, Latvia is in|last1=Bakker|first1=Sietse|publisher=ESCToday|website=''esctoday.com''|accessdate={{Dat|2002|11|29}}|date={{Dat|2002|11|29}}|language=en}}&lt;/ref&gt;

Sākotnēji Latvija vēlējās izstāties no [[2009. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2009. gada konkursa]] sakarā ar [[Latvijas finanšu un pārvaldes krīze (2008—2010)|finanšu krīzes ietekmi Latvijā]], taču pateicoties diviem lieliem sponsoriem — [[Latvijas Krājbanka]]i un ''[[Narvesen]]'' — Latvija tomēr piedalījās 2009. gada konkursā, kas norisinājās [[Maskava|Maskavā]], [[Krievija|Krievijā]].

: {{colorbox|#FFCC33}} ''Uzvarētāji''
: {{colorbox|#CCCCCC}} ''Otrā vieta''
: {{colorbox|#cc9966}} ''Trešā vieta''
: {{colorbox|#FE8080}} ''Pēdējā vieta''
: {{colorbox|#FFCDBD}} ''Nekvalificējās finālam''

{| class=&quot;sortable wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em auto 1em auto&quot;
! width=&quot;60&quot; | Gads
! width=&quot;200&quot; | Izpildītājs
! width=&quot;200&quot; | Dziesma
! width=&quot;80&quot; | Valoda
! width=&quot;20&quot; | Fināls
! width=&quot;20&quot; | Punkti
! width=&quot;20&quot; | Pusfināls
! width=&quot;20&quot; | Punkti
|- bgcolor=&quot;#CC9966&quot;
| align=&quot;center&quot; | {{flagicon|Zviedrija}} [[2000. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2000]]
| ''[[Brainstorm]]''
| ''[[My Star]]''
| [[Angļu valoda|Angļu]]
| align=&quot;center&quot; | 3.
| align=&quot;center&quot; | 136
| colspan=&quot;2&quot; rowspan=&quot;4&quot; data-sort-value=&quot;99999&quot; {{N/A|Nav pusfinālu}}
|-
| align=&quot;center&quot; | {{flagicon|Dānija}} [[2001. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2001]]
| [[Arnis Mednis]]
| ''[[Too Much]]''
| Angļu
| align=&quot;center&quot; | 18.
| align=&quot;center&quot; | 16
|- bgcolor=&quot;#FFCC33&quot;
| align=&quot;center&quot; | {{flagicon|Igaunija}} [[2002. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2002]]
| ''[[Marie N]]''
| ''[[I Wanna]]''
| Angļu
| align=&quot;center&quot; | 1.
| align=&quot;center&quot; | 176
|-
| align=&quot;center&quot; | {{flagicon|Latvija}} [[2003. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2003]]
| ''[[F.L.Y.]]''
| ''[[Hello From Mars]]''
| Angļu
| align=&quot;center&quot; | 24.
| align=&quot;center&quot; | 5
|- bgcolor=&quot;#FFCDBD&quot;
| align=&quot;center&quot; | {{flagicon|Turcija}} [[2004. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2004]]
| ''[[Fomins &amp; Kleins]]''
| ''[[Dziesma par laimi]]''
| [[Latviešu valoda|Latviešu]]
| colspan=&quot;2&quot; {{N/A|Nekvalificējās}}
| align=&quot;center&quot; | 17.
| align=&quot;center&quot; | 23
|-
| align=&quot;center&quot; | {{flagicon|Ukraina}} [[2005. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2005]]
| ''[[Valters un Kaža|Walter &amp; Kazha]]''
| ''[[The War Is Not Over]]''
| Angļu
| align=&quot;center&quot; | 5.
| align=&quot;center&quot; | 153
| align=&quot;center&quot; | 10.
| align=&quot;center&quot; | 85
|-
| align=&quot;center&quot; | {{flagicon|Grieķija}} [[2006. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2006]]
| ''[[Cosmos]]''
| ''[[I Hear Your Heart]]''
| Angļu
| align=&quot;center&quot; | 16.
| align=&quot;center&quot; | 30
| colspan=&quot;2&quot; data-sort-value=&quot;-9999&quot; {{N/A|Iepriekšējā gada TOP 11}}
|-
| align=&quot;center&quot; | {{flagicon|Somija}} [[2007. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2007]]
| [[Bonaparti.lv]]
| ''[[Questa Notte]]''
| [[Itāļu valoda|Itāļu]]
| align=&quot;center&quot; | 16.
| align=&quot;center&quot; | 54
| align=&quot;center&quot; | 5.
| align=&quot;center&quot; | 168
|-
| align=&quot;center&quot; | {{flagicon|Serbija}} [[2008. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2008]]
| ''[[Pirates of the Sea]]''
| ''[[Wolves of the Sea]]''
| Angļu
| align=&quot;center&quot; | 12.
| align=&quot;center&quot; | 83
| align=&quot;center&quot; | 6.
| align=&quot;center&quot; | 86
|- bgcolor=&quot;#FFCDBD&quot;
| align=&quot;center&quot; | {{flagicon|Krievija}} [[2009. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2009]]
| [[Intars Busulis]]
| ''[[Probka]]'' &lt;small&gt;(''Пробка'')&lt;/small&gt;
| [[Krievu valoda|Krievu]]&lt;small&gt;{{efn|name=Busulis|Dziesmu atlasē izpildīja dziesmu latviski}}&lt;/small&gt;
| colspan=&quot;2&quot; rowspan=&quot;6&quot; {{N/A|Nekvalificējās}}
| bgcolor=&quot;#FE8080&quot; align=&quot;center&quot; | 19.
| bgcolor=&quot;#FE8080&quot; align=&quot;center&quot; | 7
|- bgcolor=&quot;#FFCDBD&quot;
| align=&quot;center&quot; | {{flagicon|Norvēģija}} [[2010. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2010]]
| ''[[Aija Andrejeva|Aisha]]''
| ''[[What For?]]''
| Angļu
| bgcolor=&quot;#FE8080&quot; align=&quot;center&quot; | 17.
| bgcolor=&quot;#FE8080&quot; align=&quot;center&quot; | 11
|- bgcolor=&quot;#FFCDBD&quot;
| align=&quot;center&quot; | {{flagicon|Vācija}} [[2011. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2011]]
| ''[[Musiqq]]''
| ''[[Angel in Disguise]]''
| Angļu
| align=&quot;center&quot; | 17.
| align=&quot;center&quot; | 25
|- bgcolor=&quot;#FFCDBD&quot;
| align=&quot;center&quot; | {{flagicon|Azerbaidžāna}} [[2012. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2012]]
| ''[[Anmary]]''
| ''[[Beautiful Song]]''
| Angļu
| align=&quot;center&quot; | 16.
| align=&quot;center&quot; | 17
|- bgcolor=&quot;#FFCDBD&quot;
| align=&quot;center&quot; | {{flagicon|Zviedrija}} [[2013. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2013]]
| ''[[PeR]]''
| ''[[Here We Go]]''
| Angļu
| bgcolor=&quot;#FE8080&quot; align=&quot;center&quot; | 17.
| bgcolor=&quot;#FE8080&quot; align=&quot;center&quot; | 13.
|- bgcolor=&quot;#FFCDBD&quot;
| align=&quot;center&quot; | {{flagicon|Dānija}} [[2014. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2014]]
| ''[[Aarzemnieki]]''
| ''[[Cake to Bake]]''
| Angļu&lt;small&gt;{{efn|name=Aarzemnieki|Sastāv arī no dažām frāzēm [[Latviešu valoda|latviski]]}}&lt;/small&gt;
| align=&quot;center&quot; | 13.
| align=&quot;center&quot; | 33
|-
| align=&quot;center&quot; | {{flagicon|Austrija}} [[2015. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2015]]
| [[Aminata Savadogo|Aminata]]
| ''[[Love Injected]]''
| Angļu
| align=&quot;center&quot; | 6.
| align=&quot;center&quot; | 186
| bgcolor=&quot;#CCCCCC&quot; align=&quot;center&quot; | 2.
| bgcolor=&quot;#CCCCCC&quot; align=&quot;center&quot; | 155
|-
| align=&quot;center&quot; | {{flagicon|Zviedrija}} [[2016. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2016]]
| [[Justs]]
| ''[[Heartbeat]]''
| Angļu
| align=&quot;center&quot; | 15.
| align=&quot;center&quot; | 132
| align=&quot;center&quot; | 8.
| align=&quot;center&quot; | 132
|- bgcolor=&quot;#FFCDBD&quot;
| align=&quot;center&quot; | {{flagicon|Ukraina}} [[2017. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2017]]
| ''[[Triana Park]]''
| ''[[Line]]''
| Angļu
| colspan=&quot;2&quot; rowspan=&quot;3&quot; {{N/A|Nekvalificējās}}
| bgcolor=&quot;#FE8080&quot; align=&quot;center&quot; | 18.
| bgcolor=&quot;#FE8080&quot; align=&quot;center&quot; | 21
|- bgcolor=&quot;#FFCDBD&quot;
| align=&quot;center&quot; | {{flagicon|Portugāle}} [[2018. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2018]]
| [[Laura Rizoto]]
| ''[[Funny Girl (dziesma)|Funny Girl]]''
| Angļu
| align=&quot;center&quot; | 12.
| align=&quot;center&quot; | 106
|- bgcolor=&quot;#FFCDBD&quot;
| align=&quot;center&quot; | {{flagicon|Izraēla}} [[2019. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2019]]
| ''[[Carousel]]''
| ''[[That Night]]''
| Angļu
| align=&quot;center&quot; | 15.
| align=&quot;center&quot; | 50
|-
| {{N/A|[[2020. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|&lt;s&gt;2020&lt;/s&gt;]]}}
| [[Samanta Tīna]]
| ''[[Still Breathing]]''
| Angļu
| colspan=&quot;4&quot; {{N/A|Konkurss nenotika}}&lt;small&gt;{{efn|name=nenotika|Konkurss tika atcelts [[COVID-19 pandēmija]]s dēļ}}&lt;/small&gt;
|- bgcolor=&quot;#FFCDBD&quot;
| align=&quot;center&quot; | {{flagicon|Nīderlande}} [[2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2021]]
| [[Samanta Tīna]]
| ''[[The Moon Is Rising]]''
| Angļu
| colspan=&quot;2&quot; rowspan=&quot;3&quot; {{N/A|Nekvalificējās}}
| bgcolor=&quot;#FE8080&quot; align=&quot;center&quot; | 17.
| bgcolor=&quot;#FE8080&quot; align=&quot;center&quot; | 14
|- bgcolor=&quot;#FFCDBD&quot;
| align=&quot;center&quot; | {{flagicon|Itālija}} [[2022. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2022]]
| ''[[Citi Zēni]]''
| ''[[Eat Your Salad]]''
| Angļu
| align=&quot;center&quot; | 14.
| align=&quot;center&quot; | 55
|-bgcolor=&quot;#FFCDBD&quot;
| align=&quot;center&quot; | {{flagicon|Lielbritānija}} [[2023. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2023]]
| ''[[Sudden Lights]]''
| ''[[Aijā (dziesma)|Aijā]]''
| Angļu&lt;small&gt;{{efn|name=Aarzemnieki}}&lt;/small&gt;
| align=&quot;center&quot; | 11.
| align=&quot;center&quot; | 34
|-
| align=&quot;center&quot; | {{flagicon|Zviedrija}} [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024]]
| [[Dons]]
| ''[[Hollow]]''
| Angļu
| align=&quot;center&quot; | 16.
| align=&quot;center&quot; | 64
| align=&quot;center&quot; | 7.
| align=&quot;center&quot; | 72
|-
| align=&quot;center&quot; | {{flagicon|Šveice}} [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025]]
| [[Tautumeitas]]
| ''[[Bur man laimi]]''
| Latviešu
| align=&quot;center&quot; | 13.
| align=&quot;center&quot; | 158
| bgcolor=&quot;#CCCCCC&quot; align=&quot;center&quot; | 2.
| bgcolor=&quot;#CCCCCC&quot; align=&quot;center&quot; | 130
|-
| align=&quot;center&quot; | {{flagicon|Austrija}} [[2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2026]]
| [[Atvara]]
| ''[[Ēnā]]''
| Latviešu
| align=&quot;center&quot; | 
| align=&quot;center&quot; | 
| align=&quot;center&quot; | 
| align=&quot;center&quot; | 
|}

== Balsošanas vēsture ==

=== Visvairāk atdotie punkti ===
{| class=&quot;wikitable&quot;
! rowspan=&quot;2&quot; |Vieta
! colspan=&quot;2&quot; |Tikai finālā atdotie punkti
! colspan=&quot;2&quot; |Finālā un pusfinālā atdotie punkti
|-
! Valsts
! Punkti
! Valsts
! Punkti
|- bgcolor=&quot;#FFCC33&quot;
| align=&quot;center&quot; | 1.
|{{ESC|Krievija}}
| align=&quot;center&quot; | 166
|{{ESC|Krievija}}
| align=&quot;center&quot; | 231
|- bgcolor=&quot;#CCCCCC&quot;
| align=&quot;center&quot; | 2.
|{{ESC|Zviedrija}}
| align=&quot;center&quot; | 108
|{{ESC|Igaunija}}
| align=&quot;center&quot; | 190
|- bgcolor=&quot;#CC9966&quot;
| align=&quot;center&quot; | 3.
|{{ESC|Igaunija}}
| align=&quot;center&quot; | 105
|{{ESC|Lietuva}}
| align=&quot;center&quot; | 183
|-
| align=&quot;center&quot; | 4.
|{{ESC|Ukraina}}
| align=&quot;center&quot; | 96
|{{ESC|Zviedrija}}
| align=&quot;center&quot; | 181
|-
| align=&quot;center&quot; | 5.
|{{ESC|Lietuva}}
| align=&quot;center&quot; | 90
|{{ESC|Ukraina}}
| align=&quot;center&quot; | 164
|}
{| class=&quot;wikitable mw-collapsible mw-collapsed&quot; style=&quot;margin: 1em auto 1em auto&quot;
! colspan=&quot;7&quot; |Atdotie 12 punkti
|-
! rowspan=&quot;2&quot; width=&quot;45&quot; |Gads
! colspan=&quot;2&quot; width=&quot;180&quot; |Skatītāji
! colspan=&quot;2&quot; width=&quot;180&quot; |Žūrija
! colspan=&quot;2&quot; width=&quot;180&quot; |Kopā
|-
! width=&quot;90&quot; | Pusfināls
! width=&quot;90&quot; | Fināls
! width=&quot;90&quot; | Pusfināls
! width=&quot;90&quot; | Fināls
! width=&quot;90&quot; | Pusfināls
! width=&quot;90&quot; | Fināls
|-
| align=&quot;center&quot; | [[2000. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2000]]
| rowspan=&quot;4&quot; {{N/A|Nav pusfinālu}}
| rowspan=&quot;4&quot; {{N/A|Skatītāju rezultāts atbilst kopīgajam rezultātam}}
| rowspan=&quot;4&quot; {{N/A|Nav pusfinālu}}
| rowspan=&quot;4&quot; {{N/A|Nav žūrijas}}
| rowspan=&quot;4&quot; {{N/A|Nav pusfinālu}}
| {{ESC|Dānija}}
|-
| align=&quot;center&quot; | [[2001. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2001]]
| {{ESC|Igaunija}}
|-
| align=&quot;center&quot; | [[2002. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2002]]
| {{ESC|Igaunija}}
|-
| align=&quot;center&quot; | [[2003. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2003]]
| {{ESC|Krievija}}
|-
| align=&quot;center&quot; | [[2004. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2004]]
| colspan=&quot;2&quot; rowspan=&quot;5&quot; {{N/A|Skatītāju rezultāts atbilst kopīgajam rezultātam}}
| colspan=&quot;2&quot; rowspan=&quot;5&quot; {{N/A|Nav žūrijas}}
| {{ESC|Igaunija}}
| {{ESC|Ukraina}}
|-
| align=&quot;center&quot; | [[2005. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2005]]
| {{ESC|Igaunija}}
| {{ESC|Šveice}}
|-
| align=&quot;center&quot; | [[2006. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2006]]
| {{ESC|Zviedrija}}
| {{ESC|Krievija}}
|-
| align=&quot;center&quot; | [[2007. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2007]]
| {{ESC|Igaunija}}
| {{ESC|Ukraina}}
|-
| align=&quot;center&quot; | [[2008. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2008]]
| {{ESC|Lietuva}}
| {{ESC|Krievija}}
|-
| align=&quot;center&quot; | [[2009. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2009]]
| {{N/A|Skatītāju rezultāts atbilst kopīgajam rezultātam}}
| {{ESC|Norvēģija}}
| {{N/A|Nav žūrijas}}
| {{ESC|Islande}}
| {{ESC|Igaunija}}
| {{ESC|Norvēģija}}
|-
| align=&quot;center&quot; | [[2010. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2010]]
| colspan=&quot;4&quot; rowspan=&quot;4&quot; {{N/A|Nav zināms}}
| {{ESC|Igaunija}}
| {{ESC|Vācija}}
|-
| align=&quot;center&quot; | [[2011. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2011]]
| {{ESC|Dānija}}
| {{ESC|Itālija}}
|-
| align=&quot;center&quot; | [[2012. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2012]]
| {{ESC|Krievija}}
| {{ESC|Zviedrija}}
|-
| align=&quot;center&quot; | [[2013. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2013]]
| {{ESC|Norvēģija}}
| {{ESC|Krievija}}
|-
| align=&quot;center&quot; | [[2014. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2014]]
| {{ESC|Nīderlande}}
| {{ESC|Krievija}}
| {{ESC|Armēnija}}
| {{ESC|Nīderlande}}
| {{ESC|Nīderlande}}
| {{ESC|Nīderlande}}
|-
| align=&quot;center&quot; | [[2015. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2015]]
| {{ESC|Lietuva}}
| {{ESC|Krievija}}
| {{ESC|Zviedrija}}
| {{ESC|Zviedrija}}
| {{ESC|Zviedrija}}
| {{ESC|Zviedrija}}
|-
| align=&quot;center&quot; | [[2016. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2016]]
| {{ESC|Ukraina}}
| {{ESC|Krievija}}
| {{ESC|Lietuva}}
| {{ESC|Ukraina}}
| colspan=&quot;2&quot; rowspan=&quot;10&quot; {{N/A|Nav kopīga rezultāta}}
|-
| align=&quot;center&quot; | [[2017. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2017]]
| {{ESC|Portugāle}}
| {{ESC|Beļģija}}
| {{ESC|Portugāle}}
| {{ESC|Portugāle}}
|-
| align=&quot;center&quot; | [[2018. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2018]]
| {{ESC|Krievija}}
| {{ESC|Lietuva}}
| {{ESC|Austrālija}}
| {{ESC|Zviedrija}}
|-
| align=&quot;center&quot; | [[2019. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2019]]
| {{ESC|Krievija}}
| {{ESC|Krievija}}
| {{ESC|Zviedrija}}
| {{ESC|Nīderlande}}
|-
| align=&quot;center&quot; | [[2020. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2020]]
| colspan=&quot;4&quot; {{N/A|Konkurss nenotika}}&lt;small&gt;{{efn|name=nenotika}}&lt;/small&gt;
|-
| align=&quot;center&quot; | [[2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2021]]
|{{ESC|Moldova}}
|{{ESC|Lietuva}}
|{{ESC|Islande}}
|{{ESC|Šveice}}
|-
| align=&quot;center&quot; | [[2022. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2022]]
|{{ESC|Ukraina}}
|{{ESC|Ukraina}}
|{{ESC|Ukraina}}
|{{ESC|Ukraina}}
|-
| align=&quot;center&quot; | [[2023. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2023]]
|{{ESC|Somija}}
|{{ESC|Somija}}
| rowspan=&quot;3&quot; {{N/A|Skatītāju rezultāts atbilst kopīgajam rezultātam}}
|{{ESC|Igaunija}}
|-
| align=&quot;center&quot; | [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024]]
|{{ESC|Igaunija}}
|{{ESC|Igaunija}}
|{{ESC|Šveice}}
|-
| align=&quot;center&quot; | [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025]]
|{{ESC|Lietuva}}
|{{ESC|Igaunija}}
|{{ESC|Austrija}}
|}

=== Visvairāk saņemtie punkti ===
{| class=&quot;wikitable&quot;
! rowspan=&quot;2&quot; |Vieta
! colspan=&quot;2&quot; |Tikai finālā saņemtie punkti
! colspan=&quot;2&quot; |Finālā un pusfinālā saņemtie punkti
|-
! Valsts
! Punkti
! Valsts
! Punkti
|- bgcolor=&quot;#FFCC33&quot;
| align=&quot;center&quot; | 1.
|{{ESC|Lietuva}}
| align=&quot;center&quot; | 91
|{{ESC|Lietuva}}
| align=&quot;center&quot; | 189
|- bgcolor=&quot;#CCCCCC&quot;
| align=&quot;center&quot; | 2.
|{{ESC|Igaunija}}
| align=&quot;center&quot; | 88
|{{ESC|Igaunija}}
| align=&quot;center&quot; | 136
|- bgcolor=&quot;#CC9966&quot;
| align=&quot;center&quot; | 3.
|{{ESC|Īrija}}
| align=&quot;center&quot; | 66
|{{ESC|Īrija}}
| align=&quot;center&quot; | 122
|-
| align=&quot;center&quot; | 4.
|{{ESC|Lielbritānija}}
| align=&quot;center&quot; | 47
|{{ESC|Lielbritānija}}
| align=&quot;center&quot; | 82
|-
| rowspan=&quot;2&quot; align=&quot;center&quot; |5.
|{{ESC|Norvēģija}}
| rowspan=&quot;2&quot;  align=&quot;center&quot; | 34
| rowspan=&quot;2&quot; |{{ESC|Malta}}
| rowspan=&quot;2&quot;  align=&quot;center&quot; | 69
|-
|{{ESC|Vācija}}
|}
{| class=&quot;wikitable mw-collapsible mw-collapsed&quot; style=&quot;margin: 1em auto 1em auto&quot;
! colspan=&quot;7&quot; |Saņemtie 12 punkti
|-
! rowspan=&quot;2&quot; width=&quot;45&quot; |Gads
! colspan=&quot;2&quot; width=&quot;180&quot; |Skatītāji
! colspan=&quot;2&quot; width=&quot;180&quot; |Žūrija
! colspan=&quot;2&quot; width=&quot;180&quot; |Kopā
|-
! width=&quot;90&quot; | Pusfināls
! width=&quot;90&quot; | Fināls
! width=&quot;90&quot; | Pusfināls
! width=&quot;90&quot; | Fināls
! width=&quot;90&quot; | Pusfināls
! width=&quot;90&quot; | Fināls
|-
| align=&quot;center&quot; | [[2000. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2000]]
| rowspan=&quot;4&quot; {{N/A|Nav pusfinālu}}
| rowspan=&quot;4&quot; {{N/A|Skatītāju rezultāts atbilst kopīgajam rezultātam}}
| rowspan=&quot;4&quot; {{N/A|Nav pusfinālu}}
| rowspan=&quot;4&quot; {{N/A|Nav žūrijas}}
| rowspan=&quot;4&quot; {{N/A|Nav pusfinālu}}
|{{ESC|Beļģija}}, {{ESC|Igaunija}}, {{ESC|Norvēģija}}, {{ESC|Somija}}
|-
| align=&quot;center&quot; | [[2001. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2001]]
| align=&quot;center&quot; | — 
|-
| align=&quot;center&quot; | [[2002. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2002]]
|{{ESC|Igaunija}}, {{ESC|Izraēla}}, {{ESC|Lietuva}}, {{ESC|Spānija}}, {{ESC|Vācija}}
|-
| align=&quot;center&quot; | [[2003. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2003]]
| align=&quot;center&quot; | — 
|-
| align=&quot;center&quot; | [[2004. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2004]]
| colspan=&quot;2&quot; rowspan=&quot;5&quot; {{N/A|Skatītāju rezultāts atbilst kopīgajam rezultātam}}
| colspan=&quot;2&quot; rowspan=&quot;5&quot; {{N/A|Nav žūrijas}}
| align=&quot;center&quot; | —
| {{N/A|Nekvalificējās}}
|-
| align=&quot;center&quot; | [[2005. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2005]]
|{{ESC|Lietuva}}, {{ESC|Malta}}
|{{ESC|Īrija}}, {{ESC|Lietuva}}, {{ESC|Moldova}}
|-
| align=&quot;center&quot; | [[2006. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2006]]
| {{N/A|Iepriekšējā gada TOP 11}}
| align=&quot;center&quot; | —
|-
| align=&quot;center&quot; | [[2007. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2007]]
| {{ESC|Igaunija}}, {{ESC|Īrija}}, {{ESC|Lietuva}}, {{ESC|Malta}}, {{ESC|Polija}}
| align=&quot;center&quot; | —
|-
| align=&quot;center&quot; | [[2008. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2008]]
| {{ESC|Lietuva}}
| {{ESC|Īrija}}
|-
| align=&quot;center&quot; | [[2009. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2009]]
| {{N/A|Skatītāju rezultāts atbilst kopīgajam rezultātam}}
| {{N/A|Nekvalificējās}}
| {{N/A|Nav žūrijas}}
| {{N/A|Nekvalificējās}}
| align=&quot;center&quot; | —
| rowspan=&quot;6&quot; {{N/A|Nekvalificējās}}
|-
| align=&quot;center&quot; | [[2010. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2010]]
| colspan=&quot;4&quot; rowspan=&quot;4&quot; {{N/A|Nav zināms}}
| align=&quot;center&quot; | —
|-
| align=&quot;center&quot; | [[2011. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2011]]
| align=&quot;center&quot; | —
|-
| align=&quot;center&quot; | [[2012. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2012]]
| align=&quot;center&quot; | —
|-
| align=&quot;center&quot; | [[2013. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2013]]
| align=&quot;center&quot; | —
|-
| align=&quot;center&quot; | [[2014. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2014]]
| align=&quot;center&quot; | —
| {{N/A|Nekvalificējās}}
| align=&quot;center&quot; | —
| {{N/A|Nekvalificējās}}
| align=&quot;center&quot; | —
|-
| align=&quot;center&quot; | [[2015. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2015]]
| {{ESC|Lietuva}}
| {{ESC|Lietuva}}
| {{ESC|Šveice}}, {{ESC|Vācija}}
| {{ESC|Beļģija}}, {{ESC|Francija}}, {{ESC|Lietuva}}, {{ESC|Sanmarīno}}, {{ESC|Slovēnija}}, {{ESC|Somija}}, {{ESC|Ungārija}}, {{ESC|Vācija}}
| {{ESC|Īrija}}, {{ESC|Lietuva}}
| {{ESC|Īrija}}, {{ESC|Lietuva}}, {{ESC|Sanmarīno}}
|-
| align=&quot;center&quot; | [[2016. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2016]]
|{{ESC|Lietuva}}
|{{ESC|Lietuva}}
| align=&quot;center&quot; | —
| align=&quot;center&quot; | —
| colspan=&quot;2&quot; rowspan=&quot;10&quot; {{N/A|Nav kopīga rezultāta}}
|-
| align=&quot;center&quot; | [[2017. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2017]]
| align=&quot;center&quot; | —
| rowspan=&quot;3&quot; {{N/A|Nekvalificējās}}
| align=&quot;center&quot; | —
| rowspan=&quot;3&quot; {{N/A|Nekvalificējās}}
|-
| align=&quot;center&quot; | [[2018. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2018]]
| align=&quot;center&quot; | —
| align=&quot;center&quot; | —
|-
| align=&quot;center&quot; | [[2019. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2019]]
| align=&quot;center&quot; | —
| align=&quot;center&quot; | —
|-
| align=&quot;center&quot; | [[2020. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2020]]
| colspan=&quot;4&quot; {{N/A|Konkurss nenotika}}&lt;small&gt;{{efn|name=nenotika}}&lt;/small&gt;
|-
| align=&quot;center&quot; | [[2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2021]]
| align=&quot;center&quot; | —
| rowspan=&quot;3&quot; {{N/A|Nekvalificējās}}
| align=&quot;center&quot; | —
| rowspan=&quot;3&quot; {{N/A|Nekvalificējās}}
|-
| align=&quot;center&quot; | [[2022. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2022]]
| align=&quot;center&quot; | {{ESC|Portugāle}}
| align=&quot;center&quot; | —
|-
| align=&quot;center&quot; | [[2023. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2023]]
| align=&quot;center&quot; | —
| rowspan=&quot;3&quot;{{N/A|Nav žūrijas}}
|-
| align=&quot;center&quot; | [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024]]
| align=&quot;center&quot; | {{ESC|Igaunija}}
| align=&quot;center&quot; | —
| align=&quot;center&quot; | —
|-
| align=&quot;center&quot; | [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025]]
| align=&quot;center&quot; | {{ESC|Lietuva}}
| align=&quot;center&quot; | {{ESC|Lietuva}}
| align=&quot;center&quot; | {{ESC|Dānija}}, {{ESC|Lietuva}}, {{ESC|Lielbritānija}}

|}

== Konkursi Latvijā ==
{| class=&quot;wikitable&quot;
|-
! Gads
! Pilsēta
! Halle
! Vadītāji
|-
| align=&quot;center&quot; | [[2003. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2003]]
| [[Rīga]]
| [[Skonto halle]]
| [[Marija Naumova]] un [[Renārs Kaupers]]
|}

== Komentētāji un rezultātu paziņotāji ==
{| class=&quot;wikitable&quot;
! Gads
! Komentētājs (-i)
! Rezultātu paziņotājs
|-
| align=&quot;center&quot; | [[2000. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2000]]
| rowspan=&quot;11&quot; | [[Kārlis Streips]]             
| [[Lauris Reiniks]]
|-
| align=&quot;center&quot; | [[2001. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2001]]
| [[Renārs Kaupers]]
|-
| align=&quot;center&quot; | [[2002. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2002]]
| [[Ēriks Niedra]]
|-
| align=&quot;center&quot; | [[2003. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2003]]
| [[Ģirts Līcis]]
|-
| align=&quot;center&quot; | [[2004. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2004]]
| [[Lauris Reiniks]]
|-
| align=&quot;center&quot; | [[2005. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2005]]
| [[Marija Naumova]]
|-
| align=&quot;center&quot; | [[2006. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2006]]
| [[Mārtiņš Freimanis]]
|-
| align=&quot;center&quot; | [[2007. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2007]]
| [[Jānis Šipkēvics jaunākais|Jānis Šipkēvics]]
|-
| align=&quot;center&quot; | [[2008. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2008]]
| [[Kristīne Virsnīte]]
|-
| align=&quot;center&quot; | [[2009. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2009]]
| [[Roberto Meloni]]
|-
| align=&quot;center&quot; | [[2010. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2010]]
| [[Kārlis Būmeisters (mūziķis)|Kārlis Būmeistars]]
|-
| align=&quot;center&quot; | [[2011. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2011]]
| rowspan=&quot;1&quot; | [[Valters Frīdenbergs]] &lt;small&gt;(pusfināli un fināls)&lt;/small&gt;&lt;br/ &gt;[[Uģis Joksts]] &lt;small&gt;(fināls)&lt;/small&gt;&lt;ref&gt;https://nra.lv/izklaide/46415-eiroviziju-vairs-nekomentes-streips-latvijas-balsojumu-pazinos-aisha.htm {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200224071146/https://nra.lv/izklaide/46415-eiroviziju-vairs-nekomentes-streips-latvijas-balsojumu-pazinos-aisha.htm |date={{dat|2020|02|24||bez}} }} Eirovīzijas finālu komentēs arī Joksts.&lt;/ref&gt;
| [[Aija Andrejeva]]
|-
| align=&quot;center&quot; | [[2012. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2012]]
| rowspan=&quot;2&quot; | [[Valters Frīdenbergs]] &lt;small&gt;(pusfināli un fināls)&lt;/small&gt;&lt;br/ &gt;[[Kārlis Būmeisters (mūziķis)|Kārlis Būmeistars]] &lt;small&gt;(fināls)&lt;/small&gt;
| [[Valters Frīdenbergs]]
|-
| align=&quot;center&quot; | [[2013. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2013]]
| [[Linda Dinsberga]]
|-
| align=&quot;center&quot; | [[2014. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2014]]
| [[Valters Frīdenbergs]]&lt;br/ &gt;[[Kārlis Būmeisters (mūziķis)|Kārlis Būmeistars]]
| [[Ralfs Eilands]]
|-
| align=&quot;center&quot; | [[2015. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2015]]
| rowspan=&quot;3&quot; | [[Valters Frīdenbergs]] &lt;small&gt;(pusfināli un fināls)&lt;/small&gt;&lt;br/ &gt;[[Toms Grēviņš]] &lt;small&gt;(fināls)&lt;/small&gt;
| [[Markus Riva]]
|-
| align=&quot;center&quot; | [[2016. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2016]]
| [[Toms Grēviņš]]
|-
| align=&quot;center&quot; | [[2017. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2017]]
| [[Aminata Savadogo|Aminata]]
|-
| align=&quot;center&quot; | [[2018. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2018]]
| [[Toms Grēviņš]] &lt;small&gt;(pusfināli un fināls)&lt;/small&gt;&lt;br/ &gt;[[Magnuss Eriņš]] &lt;small&gt;(fināls)&lt;/small&gt;
| [[Dagmāra Legante]]
|-
| align=&quot;center&quot; | [[2019. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2019]]
| [[Toms Grēviņš]] &lt;small&gt;(pusfināli un fināls)&lt;/small&gt;&lt;br/ &gt;[[Ketija Šēnberga]] &lt;small&gt;(fināls)&lt;/small&gt;
| [[Laura Rizoto]]
|-
| align=&quot;center&quot; | &lt;s&gt;[[2020. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2020]]&lt;/s&gt;
| colspan=&quot;2&quot; {{N/A|Konkurss nenotika}}&lt;small&gt;{{efn|name=nenotika}}&lt;/small&gt;
|-
| align=&quot;center&quot; | [[2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2021]]
| [[Toms Grēviņš]] &lt;small&gt;(pusfināli un fināls)&lt;/small&gt;&lt;br/ &gt;[[Marija Naumova]] &lt;small&gt;(fināls)&lt;/small&gt;
| [[Aminata Savadogo|Aminata]]
|-
| align=&quot;center&quot; | [[2022. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2022]]
| rowspan=&quot;3&quot; | [[Toms Grēviņš]] &lt;small&gt;(pusfināli un fināls)&lt;/small&gt;&lt;br/ &gt;[[Lauris Reiniks]] &lt;small&gt;(fināls)&lt;/small&gt;
| [[Samanta Tīna]]
|-
| align=&quot;center&quot; |[[2023. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2023]]
| [[Citi Zēni|Jānis Pētersons]]
|-
| align=&quot;center&quot; |[[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024]]
| [[Sudden Lights|Andrejs Reinis Zitmanis]]
|-
| align=&quot;center&quot; | [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025]]
| [[Toms Grēviņš]] &lt;small&gt;(pusfināli un fināls)&lt;/small&gt;&lt;br/ &gt;[[Marija Naumova]] &lt;small&gt;(fināls)&lt;/small&gt;
| [[Dons]]
|-
| align=&quot;center&quot; | [[2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2026]]
| [[Toms Grēviņš]] &lt;small&gt;(pusfināli un fināls [[LTV1]]), &lt;/small&gt;&lt;br /&gt;[[Ketija Šēnberga]] &lt;small&gt;(fināls [[LTV1]])&lt;/small&gt;&lt;br/ &gt;[[Mārtiņš Pabērzis]] &lt;small&gt;(visi šovi [[Latvijas Radio 5]])&lt;/small&gt;
| 
|}

{{#tag:timeline|
ImageSize = width:1150 height:auto barincrement:12
PlotArea  = top:10 bottom:100 right:150 left:20
AlignBars = late

Colors =
     id:Fināls value:rgb(1,0,0) legend:Tikai_fināls
     id:Visi   value:rgb(0,1,0)  legend:Pusfināli_un_fināls
     id:liteline    value:gray(0.8)
     id:line        value:rgb(0.3,0.3,0.3)
     id:bg          value:white

DateFormat = dd/mm/yyyy
Period     = from:01/01/2000 till:31/12/{{#expr:{{#time:Y}}}}
TimeAxis   = orientation:horizontal
ScaleMajor = unit:year increment:5 start:2000
ScaleMinor = unit:year increment:1 start:2000


Legend     = columns:1 left:110 top:57 columnwidth:220

Define $now = {{#time:d/m/Y|-3 hours}}

TextData =
  pos:(20,57) textcolor:black fontsize:s
  text:&quot;Raidījumi:&quot;

BarData =
  bar:Streips
  bar:Frīdenbergs
  bar:Joksts
  bar:Būmeistars
  bar:Grēviņš
  bar:Eriņš
  bar:Šēnberga
  bar:Naumova
  bar:Reiniks

PlotData=
  width:5 align:left fontsize:s shift:(5,-4) anchor:till

  bar:Streips
   from: 01/01/2000 till: 31/12/2010 color:Visi text:&quot;[[Kārlis Streips]]&quot;
  bar:Frīdenbergs
   from: 01/01/2011 till: 31/12/2017 color:Visi text:&quot;[[Valters Frīdenbergs]]&quot;
  bar:Joksts
   from: 01/01/2011 till: 31/12/2011 color:Fināls text:&quot;[[Uģis Joksts]]&quot;
  bar:Būmeistars
   from: 01/01/2012 till: 31/12/2013 color:Fināls
   from: 01/01/2014 till: 31/12/2014 color:Visi text:&quot;[[Kārlis Būmeisters (mūziķis)|Kārlis Būmeistars]]&quot;
  bar:Grēviņš
   from: 01/01/2015 till: 31/12/2017 color:Fināls 
   from: 01/01/2018 till: 31/12/2019 color:Visi
   from: 01/01/2021 till: $now color:Visi text:&quot;[[Toms Grēviņš]]&quot;
  bar:Eriņš
   from: 01/01/2018 till: 31/12/2018 color:Fināls text:&quot;[[Magnuss Eriņš]]&quot;
  bar:Šēnberga
   from: 01/01/2019 till: 31/12/2019 color:Fināls 
   from: 01/01/2026 till: $now color:Fināls text:&quot;[[Ketija Šēnberga]]&quot;
  bar:Naumova
   from: 01/01/2021 till: 31/12/2021 color:Fināls
   from: 01/01/2025 till: 31/12/2025 color:Fināls text:&quot;[[Marija Naumova]]&quot;
  bar:Reiniks
   from: 01/01/2022 till: 31/12/2024 color:Fināls text:&quot;[[Lauris Reiniks]]&quot;
}}

== Galerija ==
&lt;center&gt;&lt;gallery widths=&quot;120&quot; heights=&quot;140&quot; perrow=&quot;6&quot;&gt;
Attēls:Bonaparti 2007 Eurovision.jpg|&lt;small&gt;[[Bonaparti.lv]] [[2007. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2007]]. gada konkursā [[Helsinki|Helsinkos]], [[Somija|Somijā]].&lt;/small&gt;
Attēls:Pirates of the Sea, Latvia, Eurovision 2008.jpg|&lt;small&gt;''[[Pirates of the Sea]]'' [[2008. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2008]]. gada konkursā [[Belgrada|Belgradā]], [[Serbija|Serbijā]].&lt;/small&gt;
Attēls:ESC2013 - Latvia 09 (crop).jpg|&lt;small&gt;''[[PeR]]'' [[2013. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2013]]. gada konkursā [[Malme|Malmē]], [[Zviedrija|Zviedrijā]].&lt;/small&gt;
Attēls:ESC2014 - Latvia 07.jpg|&lt;small&gt;''[[Aarzemnieki]]'' [[2014. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2014]]. gada konkursā [[Kopenhāgena|Kopenhāgenā]], [[Dānija|Dānijā]].&lt;/small&gt;
Attēls:20150516 ESC 2015 Aminata 9682.jpg|&lt;small&gt;[[Aminata Savadogo|Aminata]]  [[2015. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2015]]. gada konkursā [[Vīne|Vīnē]], [[Austrija|Austrijā]].&lt;/small&gt;
Attēls:ESC2016 - Latvia 05.jpg|&lt;small&gt;[[Justs Sirmais|Justs]] [[2016. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2016]]. gada konkursā [[Stokholma|Stokholmā]], [[Zviedrija|Zviedrijā]].&lt;/small&gt;
Attēls:ESC2017 - Latvia 01.jpg|&lt;small&gt;''[[Triana Park]]'' [[2017. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2017]]. gada konkursā [[Kijiva|Kijivā]], [[Ukraina|Ukrainā]].&lt;/small&gt;
Attēls:ESC2018 - Latvia 02.jpg|&lt;small&gt;[[Laura Rizoto]] [[2018. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2018]]. gada konkursā [[Lisabona|Lisabonā]], [[Portugāle|Portugālē]].&lt;/small&gt;
File:Eurovision 2022 - Semi-final 1 - Latvia - Citi Zēni.jpg|&lt;small&gt;[[Citi Zēni]] [[2022. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2022]]. gada konkursā [[Turīna|Turīnā]], [[Itālija|Itālijā]].&lt;/small&gt;
File:Eurovision 2023 - Jury Semi-final 1 - Latvia - Sudden Lights (02).jpg|&lt;small&gt;''[[Sudden Lights]]'' [[2023. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2023]]. gada konkursā [[Liverpūle|Liverpūlē]], [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijā]].&lt;/small&gt;
File:Dons Eurovision Song Contest 2024 Final Malmö dress rehearsal semi 2 01.jpg|&lt;small&gt;[[Dons]] [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024]]. gada konkursā [[Malme|Malmē]], [[Zviedrija|Zviedrijā]].&lt;/small&gt;
File:Tautumeitas at ESC2025 for Latvia 15.jpg|&lt;small&gt;[[Tautumeitas]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025]]. gada konkursā [[Bāzele|Bāzelē]], [[Šveice|Šveicē]]&lt;/small&gt;
&lt;/gallery&gt;&lt;/center&gt;

== Skatīt arī ==
* [[Valstis Eirovīzijas dziesmu konkursā]]
* [[Eirodziesma]]
* [[Dziesma (konkurss)|Dziesma]]
* [[Supernova (konkurss)|Supernova]]

== Piezīmes un atsauces ==

=== Piezīmes ===
{{notelist}}

=== Atsauces ===
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
* [https://www.lsm.lv/temas/eirovizija/ LSM Eirovīzijas lapa]
* [https://eurovision.tv/country/latvia Latvijas profils ''Eurovision.tv'' lapā]
* [http://www.eurovisioncovers.co.uk/xtlat.htm Latvijas saņemto un atdoto punktu uzskaitījuma lapa] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090629102130/http://www.eurovisioncovers.co.uk/xtlat.htm |date={{dat|2009|06|29||bez}} }}

{{Latvija Eirovīzijas dziesmu konkursā}}
{{Eirovīzijas dziesmu konkursa valstis}}

[[Kategorija:Latvijas mūzika]]
[[Kategorija:Latvija Eirovīzijas dziesmu konkursā]]
[[Kategorija:Valstis Eirovīzijas dziesmu konkursā]]</text>
      <sha1>3660zcgoid45u4tu9vg72efk5ng0co3</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4468471</id>
      <parentid>4468176</parentid>
      <timestamp>2026-05-15T07:18:32Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Lasks</username>
        <id>38532</id>
      </contributor>
      <origin>4468471</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="33953" sha1="8m3cqovq6yxv26ktvarl5nnwryg4e87" xml:space="preserve">{{Valsts Eirovīzijas konkursā infokaste
|        valsts = [[Latvija]]
|        karogs = Flag of Latvia.svg
|  parraiditajs = [[Latvijas Sabiedriskais medijs|LSM]]
|    nac atlase = [[Eirodziesma]] (2000—2012)&lt;br /&gt;[[Dziesma (konkurss)|Dziesma]] (2013—2014)&lt;br /&gt;[[Supernova (konkurss)|Supernova]] (2015—2020, 2022—pašlaik)
|   pied reizes = 26 (13 fināli)
|   pirma reize = {{escy|2000}}
|       ESC lab = 1. vieta: {{escy|2002}}
|        ESC sl = Pēdējā vieta &lt;small&gt;(pusfinālā)&lt;/small&gt;: {{escy|2009}}, {{escy|2010}}, {{escy|2013}}, {{escy|2017}}, {{escy|2021}}
|     majaslapa = [http://eirovizija.lv/lat/aktualitates/ LTV mājaslapa]
|      EBU lapa = [http://www.eurovision.tv/page/history/by-country/country?country=29 Latvijas profils Eurovision.tv lapā]
}}
'''[[Latvija]] [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursā]]''' ir piedalījusies 26 reizes, debitējot [[2000. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2000. gada konkursā]], kad Latviju pārstāvēja ''[[Brainstorm]]'' (Prāta Vētra) ar dziesmu ''[[My Star]]'', iegūstot 3. vietu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/kultura/174/music/146343/prata-vetra-iegust-treso-vietu-eirovizijas-konkursa|title=&quot;Prāta vētra&quot; iegūst trešo vietu Eirovīzijas konkursā|website=www.delfi.lv|access-date=2025-05-23|language=lv}}&lt;/ref&gt;

[[2002. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2002. gada konkursā]] uzvarēja ''[[Marie N]]'' ar dziesmu ''[[I Wanna]]''. [[2003. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2003. gada konkurss]] norisinājās [[Rīga|Rīgā]], pateicoties iepriekšējā gadā gūtajai uzvarai. Konkursu vadīja Latvijas pārstāvji Marija Naumova un [[Renārs Kaupers]]. Trešā reize, kad Latvija iekļuva TOP 5, bija [[2005. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2005. gada konkursā]], kad to pārstāvēja [[Valters un Kaža]] ar dziesmu ''[[The War Is Not Over]]''.

No [[2009. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2009]]. līdz [[2014. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2014]]. gadam Latvija finālam nekvalificējās. [[2015. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2015]]. gadā, pēc 7 gadu pārtraukuma, Latvija  kvalificējās Eirovīzijas finālam ar [[Aminata Savadogo|Aminatas]] dziesmu ''[[Love Injected]]'', finālā iegūstot 6. vietu.

[[2020. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2020. gada konkurss]] nenotika sakarā ar [[COVID-19 pandēmija|Covid-19 epidēmiju]]. Tā vietā pārraidīja šovu “Eirovīzija 2020: Eiropa staro!”,&lt;ref&gt;https://www.lsm.lv/raksts/kultura/izklaide/eirovizijas-koncerta-godinas-visas-dziesmas-kam-sogad-vajadzeja-piedalities-konkursa.a358648/ Eirovīzijas koncertā godinās visas dziesmas, kam šogad vajadzēja piedalīties konkursā&lt;/ref&gt; godinot dziesmas, kurām vajadzēja piedalīties konkursā. Īpašajā šovā piedalījās arī Latvijas pārstāve [[Samanta Tīna]] ar dziesmu ''[[Still Breathing]]''. Šis bija pirmais gadījums 63 gadu ilgajā Eirovīzijas pārraidīšanas vēsturē, kad nenotika fināla dziesmu konkurss.

== Latvijas pārstāvji Eirovīzijā ==
Visas Latvijas uzstāšanās ir bijušas angļu valodā, izņemot piecas: [[2004. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2004]]. gadā [[Fomins &amp; Kleins]] dziesmu ''[[Dziesma par laimi]]'' izpildīja [[Latviešu valoda|latviski]], [[2007. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2007]]. gada konkursā Latvijas pārstāvji [[Bonaparti.lv]] dziesmu ''[[Questa Notte]]'' izpildīja [[Itāļu valoda|itāliski]], [[2009. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2009]]. gadā [[Intars Busulis]] dziesmu &quot;Sastrēgums&quot; (&lt;small&gt;''[[Probka]], Пробка'')&lt;/small&gt; Maskavā izpildīja [[Krievu valoda|krieviski]],&lt;ref&gt;[http://www.esctoday.com/news/read/13406 Latvia: Sastregums to be performed in Russian] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090302063344/http://www.esctoday.com/news/read/13406 |date={{dat|2009|03|02||bez}} }}, esctoday.com {{en ikona}}&lt;/ref&gt; bet [[2023. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2023]]. gadā grupa ''[[Sudden Lights]]'' dziesmu ''[[Aijā (dziesma)|Aijā]]'' izpildīja gan angliski, gan latviski. [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025]]. gadā [[Tautumeitas|Tautumeitu]] izpildītā dziesma [[Bur man laimi]] kļuva par otro dziesmu, kas pilnībā tika izpildīta latviešu valodā. [[2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2026]]. gadā dziedātāja [[Atvara]] kļuva par trešu Latvijas pārstāvi Eirovīzijā, kas savu dziesmu [[Ēnā]] izpildīs latviešu valodā.

Latvija gandrīz nepiedalījās [[2000. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2000.]] un [[2002. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2002.]] gada konkursos, kad iegūti divi visaugstākie rezultāti (attiecīgi — 3. un 1. vieta), jo sākotnēji abos konkursos bija jāpiedalās [[Portugāle Eirovīzijas dziesmu konkursā|Portugālei]], taču tā atteicās no dalības.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://esctoday.com/121/ebu_confirmed_portugal_resigns_latvia_is_in/|title=EBU confirmed: Portugal resigns, Latvia is in|last1=Bakker|first1=Sietse|publisher=ESCToday|website=''esctoday.com''|accessdate={{Dat|2002|11|29}}|date={{Dat|2002|11|29}}|language=en}}&lt;/ref&gt;

Sākotnēji Latvija vēlējās izstāties no [[2009. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2009. gada konkursa]] sakarā ar [[Latvijas finanšu un pārvaldes krīze (2008—2010)|finanšu krīzes ietekmi Latvijā]], taču pateicoties diviem lieliem sponsoriem — [[Latvijas Krājbanka]]i un ''[[Narvesen]]'' — Latvija tomēr piedalījās 2009. gada konkursā, kas norisinājās [[Maskava|Maskavā]], [[Krievija|Krievijā]].

: {{colorbox|#FFCC33}} ''Uzvarētāji''
: {{colorbox|#CCCCCC}} ''Otrā vieta''
: {{colorbox|#cc9966}} ''Trešā vieta''
: {{colorbox|#FE8080}} ''Pēdējā vieta''
: {{colorbox|#FFCDBD}} ''Nekvalificējās finālam''

{| class=&quot;sortable wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em auto 1em auto&quot;
! width=&quot;60&quot; | Gads
! width=&quot;200&quot; | Izpildītājs
! width=&quot;200&quot; | Dziesma
! width=&quot;80&quot; | Valoda
! width=&quot;20&quot; | Fināls
! width=&quot;20&quot; | Punkti
! width=&quot;20&quot; | Pusfināls
! width=&quot;20&quot; | Punkti
|- bgcolor=&quot;#CC9966&quot;
| align=&quot;center&quot; | {{flagicon|Zviedrija}} [[2000. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2000]]
| ''[[Brainstorm]]''
| ''[[My Star]]''
| [[Angļu valoda|Angļu]]
| align=&quot;center&quot; | 3.
| align=&quot;center&quot; | 136
| colspan=&quot;2&quot; rowspan=&quot;4&quot; data-sort-value=&quot;99999&quot; {{N/A|Nav pusfinālu}}
|-
| align=&quot;center&quot; | {{flagicon|Dānija}} [[2001. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2001]]
| [[Arnis Mednis]]
| ''[[Too Much]]''
| Angļu
| align=&quot;center&quot; | 18.
| align=&quot;center&quot; | 16
|- bgcolor=&quot;#FFCC33&quot;
| align=&quot;center&quot; | {{flagicon|Igaunija}} [[2002. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2002]]
| ''[[Marie N]]''
| ''[[I Wanna]]''
| Angļu
| align=&quot;center&quot; | 1.
| align=&quot;center&quot; | 176
|-
| align=&quot;center&quot; | {{flagicon|Latvija}} [[2003. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2003]]
| ''[[F.L.Y.]]''
| ''[[Hello From Mars]]''
| Angļu
| align=&quot;center&quot; | 24.
| align=&quot;center&quot; | 5
|- bgcolor=&quot;#FFCDBD&quot;
| align=&quot;center&quot; | {{flagicon|Turcija}} [[2004. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2004]]
| ''[[Fomins &amp; Kleins]]''
| ''[[Dziesma par laimi]]''
| [[Latviešu valoda|Latviešu]]
| colspan=&quot;2&quot; {{N/A|Nekvalificējās}}
| align=&quot;center&quot; | 17.
| align=&quot;center&quot; | 23
|-
| align=&quot;center&quot; | {{flagicon|Ukraina}} [[2005. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2005]]
| ''[[Valters un Kaža|Walter &amp; Kazha]]''
| ''[[The War Is Not Over]]''
| Angļu
| align=&quot;center&quot; | 5.
| align=&quot;center&quot; | 153
| align=&quot;center&quot; | 10.
| align=&quot;center&quot; | 85
|-
| align=&quot;center&quot; | {{flagicon|Grieķija}} [[2006. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2006]]
| ''[[Cosmos]]''
| ''[[I Hear Your Heart]]''
| Angļu
| align=&quot;center&quot; | 16.
| align=&quot;center&quot; | 30
| colspan=&quot;2&quot; data-sort-value=&quot;-9999&quot; {{N/A|Iepriekšējā gada TOP 11}}
|-
| align=&quot;center&quot; | {{flagicon|Somija}} [[2007. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2007]]
| [[Bonaparti.lv]]
| ''[[Questa Notte]]''
| [[Itāļu valoda|Itāļu]]
| align=&quot;center&quot; | 16.
| align=&quot;center&quot; | 54
| align=&quot;center&quot; | 5.
| align=&quot;center&quot; | 168
|-
| align=&quot;center&quot; | {{flagicon|Serbija}} [[2008. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2008]]
| ''[[Pirates of the Sea]]''
| ''[[Wolves of the Sea]]''
| Angļu
| align=&quot;center&quot; | 12.
| align=&quot;center&quot; | 83
| align=&quot;center&quot; | 6.
| align=&quot;center&quot; | 86
|- bgcolor=&quot;#FFCDBD&quot;
| align=&quot;center&quot; | {{flagicon|Krievija}} [[2009. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2009]]
| [[Intars Busulis]]
| ''[[Probka]]'' &lt;small&gt;(''Пробка'')&lt;/small&gt;
| [[Krievu valoda|Krievu]]&lt;small&gt;{{efn|name=Busulis|Dziesmu atlasē izpildīja dziesmu latviski}}&lt;/small&gt;
| colspan=&quot;2&quot; rowspan=&quot;6&quot; {{N/A|Nekvalificējās}}
| bgcolor=&quot;#FE8080&quot; align=&quot;center&quot; | 19.
| bgcolor=&quot;#FE8080&quot; align=&quot;center&quot; | 7
|- bgcolor=&quot;#FFCDBD&quot;
| align=&quot;center&quot; | {{flagicon|Norvēģija}} [[2010. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2010]]
| ''[[Aija Andrejeva|Aisha]]''
| ''[[What For?]]''
| Angļu
| bgcolor=&quot;#FE8080&quot; align=&quot;center&quot; | 17.
| bgcolor=&quot;#FE8080&quot; align=&quot;center&quot; | 11
|- bgcolor=&quot;#FFCDBD&quot;
| align=&quot;center&quot; | {{flagicon|Vācija}} [[2011. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2011]]
| ''[[Musiqq]]''
| ''[[Angel in Disguise]]''
| Angļu
| align=&quot;center&quot; | 17.
| align=&quot;center&quot; | 25
|- bgcolor=&quot;#FFCDBD&quot;
| align=&quot;center&quot; | {{flagicon|Azerbaidžāna}} [[2012. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2012]]
| ''[[Anmary]]''
| ''[[Beautiful Song]]''
| Angļu
| align=&quot;center&quot; | 16.
| align=&quot;center&quot; | 17
|- bgcolor=&quot;#FFCDBD&quot;
| align=&quot;center&quot; | {{flagicon|Zviedrija}} [[2013. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2013]]
| ''[[PeR]]''
| ''[[Here We Go]]''
| Angļu
| bgcolor=&quot;#FE8080&quot; align=&quot;center&quot; | 17.
| bgcolor=&quot;#FE8080&quot; align=&quot;center&quot; | 13.
|- bgcolor=&quot;#FFCDBD&quot;
| align=&quot;center&quot; | {{flagicon|Dānija}} [[2014. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2014]]
| ''[[Aarzemnieki]]''
| ''[[Cake to Bake]]''
| Angļu&lt;small&gt;{{efn|name=Aarzemnieki|Sastāv arī no dažām frāzēm [[Latviešu valoda|latviski]]}}&lt;/small&gt;
| align=&quot;center&quot; | 13.
| align=&quot;center&quot; | 33
|-
| align=&quot;center&quot; | {{flagicon|Austrija}} [[2015. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2015]]
| [[Aminata Savadogo|Aminata]]
| ''[[Love Injected]]''
| Angļu
| align=&quot;center&quot; | 6.
| align=&quot;center&quot; | 186
| bgcolor=&quot;#CCCCCC&quot; align=&quot;center&quot; | 2.
| bgcolor=&quot;#CCCCCC&quot; align=&quot;center&quot; | 155
|-
| align=&quot;center&quot; | {{flagicon|Zviedrija}} [[2016. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2016]]
| [[Justs]]
| ''[[Heartbeat]]''
| Angļu
| align=&quot;center&quot; | 15.
| align=&quot;center&quot; | 132
| align=&quot;center&quot; | 8.
| align=&quot;center&quot; | 132
|- bgcolor=&quot;#FFCDBD&quot;
| align=&quot;center&quot; | {{flagicon|Ukraina}} [[2017. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2017]]
| ''[[Triana Park]]''
| ''[[Line]]''
| Angļu
| colspan=&quot;2&quot; rowspan=&quot;3&quot; {{N/A|Nekvalificējās}}
| bgcolor=&quot;#FE8080&quot; align=&quot;center&quot; | 18.
| bgcolor=&quot;#FE8080&quot; align=&quot;center&quot; | 21
|- bgcolor=&quot;#FFCDBD&quot;
| align=&quot;center&quot; | {{flagicon|Portugāle}} [[2018. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2018]]
| [[Laura Rizoto]]
| ''[[Funny Girl (dziesma)|Funny Girl]]''
| Angļu
| align=&quot;center&quot; | 12.
| align=&quot;center&quot; | 106
|- bgcolor=&quot;#FFCDBD&quot;
| align=&quot;center&quot; | {{flagicon|Izraēla}} [[2019. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2019]]
| ''[[Carousel]]''
| ''[[That Night]]''
| Angļu
| align=&quot;center&quot; | 15.
| align=&quot;center&quot; | 50
|-
| {{N/A|[[2020. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|&lt;s&gt;2020&lt;/s&gt;]]}}
| [[Samanta Tīna]]
| ''[[Still Breathing]]''
| Angļu
| colspan=&quot;4&quot; {{N/A|Konkurss nenotika}}&lt;small&gt;{{efn|name=nenotika|Konkurss tika atcelts [[COVID-19 pandēmija]]s dēļ}}&lt;/small&gt;
|- bgcolor=&quot;#FFCDBD&quot;
| align=&quot;center&quot; | {{flagicon|Nīderlande}} [[2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2021]]
| [[Samanta Tīna]]
| ''[[The Moon Is Rising]]''
| Angļu
| colspan=&quot;2&quot; rowspan=&quot;3&quot; {{N/A|Nekvalificējās}}
| bgcolor=&quot;#FE8080&quot; align=&quot;center&quot; | 17.
| bgcolor=&quot;#FE8080&quot; align=&quot;center&quot; | 14
|- bgcolor=&quot;#FFCDBD&quot;
| align=&quot;center&quot; | {{flagicon|Itālija}} [[2022. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2022]]
| ''[[Citi Zēni]]''
| ''[[Eat Your Salad]]''
| Angļu
| align=&quot;center&quot; | 14.
| align=&quot;center&quot; | 55
|-bgcolor=&quot;#FFCDBD&quot;
| align=&quot;center&quot; | {{flagicon|Lielbritānija}} [[2023. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2023]]
| ''[[Sudden Lights]]''
| ''[[Aijā (dziesma)|Aijā]]''
| Angļu&lt;small&gt;{{efn|name=Aarzemnieki}}&lt;/small&gt;
| align=&quot;center&quot; | 11.
| align=&quot;center&quot; | 34
|-
| align=&quot;center&quot; | {{flagicon|Zviedrija}} [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024]]
| [[Dons]]
| ''[[Hollow]]''
| Angļu
| align=&quot;center&quot; | 16.
| align=&quot;center&quot; | 64
| align=&quot;center&quot; | 7.
| align=&quot;center&quot; | 72
|-
| align=&quot;center&quot; | {{flagicon|Šveice}} [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025]]
| [[Tautumeitas]]
| ''[[Bur man laimi]]''
| Latviešu
| align=&quot;center&quot; | 13.
| align=&quot;center&quot; | 158
| bgcolor=&quot;#CCCCCC&quot; align=&quot;center&quot; | 2.
| bgcolor=&quot;#CCCCCC&quot; align=&quot;center&quot; | 130
|-bgcolor=&quot;#FFCDBD&quot;
| align=&quot;center&quot; | {{flagicon|Austrija}} [[2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2026]]
| [[Atvara]]
| ''[[Ēnā]]''
| Latviešu
| colspan=&quot;2&quot; {{N/A|Nekvalificējās}}
| align=&quot;center&quot; | 
| align=&quot;center&quot; | 
|}

== Balsošanas vēsture ==

=== Visvairāk atdotie punkti ===
{| class=&quot;wikitable&quot;
! rowspan=&quot;2&quot; |Vieta
! colspan=&quot;2&quot; |Tikai finālā atdotie punkti
! colspan=&quot;2&quot; |Finālā un pusfinālā atdotie punkti
|-
! Valsts
! Punkti
! Valsts
! Punkti
|- bgcolor=&quot;#FFCC33&quot;
| align=&quot;center&quot; | 1.
|{{ESC|Krievija}}
| align=&quot;center&quot; | 166
|{{ESC|Krievija}}
| align=&quot;center&quot; | 231
|- bgcolor=&quot;#CCCCCC&quot;
| align=&quot;center&quot; | 2.
|{{ESC|Zviedrija}}
| align=&quot;center&quot; | 108
|{{ESC|Igaunija}}
| align=&quot;center&quot; | 190
|- bgcolor=&quot;#CC9966&quot;
| align=&quot;center&quot; | 3.
|{{ESC|Igaunija}}
| align=&quot;center&quot; | 105
|{{ESC|Lietuva}}
| align=&quot;center&quot; | 183
|-
| align=&quot;center&quot; | 4.
|{{ESC|Ukraina}}
| align=&quot;center&quot; | 96
|{{ESC|Zviedrija}}
| align=&quot;center&quot; | 181
|-
| align=&quot;center&quot; | 5.
|{{ESC|Lietuva}}
| align=&quot;center&quot; | 90
|{{ESC|Ukraina}}
| align=&quot;center&quot; | 164
|}
{| class=&quot;wikitable mw-collapsible mw-collapsed&quot; style=&quot;margin: 1em auto 1em auto&quot;
! colspan=&quot;7&quot; |Atdotie 12 punkti
|-
! rowspan=&quot;2&quot; width=&quot;45&quot; |Gads
! colspan=&quot;2&quot; width=&quot;180&quot; |Skatītāji
! colspan=&quot;2&quot; width=&quot;180&quot; |Žūrija
! colspan=&quot;2&quot; width=&quot;180&quot; |Kopā
|-
! width=&quot;90&quot; | Pusfināls
! width=&quot;90&quot; | Fināls
! width=&quot;90&quot; | Pusfināls
! width=&quot;90&quot; | Fināls
! width=&quot;90&quot; | Pusfināls
! width=&quot;90&quot; | Fināls
|-
| align=&quot;center&quot; | [[2000. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2000]]
| rowspan=&quot;4&quot; {{N/A|Nav pusfinālu}}
| rowspan=&quot;4&quot; {{N/A|Skatītāju rezultāts atbilst kopīgajam rezultātam}}
| rowspan=&quot;4&quot; {{N/A|Nav pusfinālu}}
| rowspan=&quot;4&quot; {{N/A|Nav žūrijas}}
| rowspan=&quot;4&quot; {{N/A|Nav pusfinālu}}
| {{ESC|Dānija}}
|-
| align=&quot;center&quot; | [[2001. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2001]]
| {{ESC|Igaunija}}
|-
| align=&quot;center&quot; | [[2002. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2002]]
| {{ESC|Igaunija}}
|-
| align=&quot;center&quot; | [[2003. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2003]]
| {{ESC|Krievija}}
|-
| align=&quot;center&quot; | [[2004. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2004]]
| colspan=&quot;2&quot; rowspan=&quot;5&quot; {{N/A|Skatītāju rezultāts atbilst kopīgajam rezultātam}}
| colspan=&quot;2&quot; rowspan=&quot;5&quot; {{N/A|Nav žūrijas}}
| {{ESC|Igaunija}}
| {{ESC|Ukraina}}
|-
| align=&quot;center&quot; | [[2005. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2005]]
| {{ESC|Igaunija}}
| {{ESC|Šveice}}
|-
| align=&quot;center&quot; | [[2006. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2006]]
| {{ESC|Zviedrija}}
| {{ESC|Krievija}}
|-
| align=&quot;center&quot; | [[2007. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2007]]
| {{ESC|Igaunija}}
| {{ESC|Ukraina}}
|-
| align=&quot;center&quot; | [[2008. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2008]]
| {{ESC|Lietuva}}
| {{ESC|Krievija}}
|-
| align=&quot;center&quot; | [[2009. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2009]]
| {{N/A|Skatītāju rezultāts atbilst kopīgajam rezultātam}}
| {{ESC|Norvēģija}}
| {{N/A|Nav žūrijas}}
| {{ESC|Islande}}
| {{ESC|Igaunija}}
| {{ESC|Norvēģija}}
|-
| align=&quot;center&quot; | [[2010. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2010]]
| colspan=&quot;4&quot; rowspan=&quot;4&quot; {{N/A|Nav zināms}}
| {{ESC|Igaunija}}
| {{ESC|Vācija}}
|-
| align=&quot;center&quot; | [[2011. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2011]]
| {{ESC|Dānija}}
| {{ESC|Itālija}}
|-
| align=&quot;center&quot; | [[2012. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2012]]
| {{ESC|Krievija}}
| {{ESC|Zviedrija}}
|-
| align=&quot;center&quot; | [[2013. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2013]]
| {{ESC|Norvēģija}}
| {{ESC|Krievija}}
|-
| align=&quot;center&quot; | [[2014. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2014]]
| {{ESC|Nīderlande}}
| {{ESC|Krievija}}
| {{ESC|Armēnija}}
| {{ESC|Nīderlande}}
| {{ESC|Nīderlande}}
| {{ESC|Nīderlande}}
|-
| align=&quot;center&quot; | [[2015. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2015]]
| {{ESC|Lietuva}}
| {{ESC|Krievija}}
| {{ESC|Zviedrija}}
| {{ESC|Zviedrija}}
| {{ESC|Zviedrija}}
| {{ESC|Zviedrija}}
|-
| align=&quot;center&quot; | [[2016. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2016]]
| {{ESC|Ukraina}}
| {{ESC|Krievija}}
| {{ESC|Lietuva}}
| {{ESC|Ukraina}}
| colspan=&quot;2&quot; rowspan=&quot;10&quot; {{N/A|Nav kopīga rezultāta}}
|-
| align=&quot;center&quot; | [[2017. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2017]]
| {{ESC|Portugāle}}
| {{ESC|Beļģija}}
| {{ESC|Portugāle}}
| {{ESC|Portugāle}}
|-
| align=&quot;center&quot; | [[2018. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2018]]
| {{ESC|Krievija}}
| {{ESC|Lietuva}}
| {{ESC|Austrālija}}
| {{ESC|Zviedrija}}
|-
| align=&quot;center&quot; | [[2019. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2019]]
| {{ESC|Krievija}}
| {{ESC|Krievija}}
| {{ESC|Zviedrija}}
| {{ESC|Nīderlande}}
|-
| align=&quot;center&quot; | [[2020. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2020]]
| colspan=&quot;4&quot; {{N/A|Konkurss nenotika}}&lt;small&gt;{{efn|name=nenotika}}&lt;/small&gt;
|-
| align=&quot;center&quot; | [[2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2021]]
|{{ESC|Moldova}}
|{{ESC|Lietuva}}
|{{ESC|Islande}}
|{{ESC|Šveice}}
|-
| align=&quot;center&quot; | [[2022. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2022]]
|{{ESC|Ukraina}}
|{{ESC|Ukraina}}
|{{ESC|Ukraina}}
|{{ESC|Ukraina}}
|-
| align=&quot;center&quot; | [[2023. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2023]]
|{{ESC|Somija}}
|{{ESC|Somija}}
| rowspan=&quot;3&quot; {{N/A|Skatītāju rezultāts atbilst kopīgajam rezultātam}}
|{{ESC|Igaunija}}
|-
| align=&quot;center&quot; | [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024]]
|{{ESC|Igaunija}}
|{{ESC|Igaunija}}
|{{ESC|Šveice}}
|-
| align=&quot;center&quot; | [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025]]
|{{ESC|Lietuva}}
|{{ESC|Igaunija}}
|{{ESC|Austrija}}
|}

=== Visvairāk saņemtie punkti ===
{| class=&quot;wikitable&quot;
! rowspan=&quot;2&quot; |Vieta
! colspan=&quot;2&quot; |Tikai finālā saņemtie punkti
! colspan=&quot;2&quot; |Finālā un pusfinālā saņemtie punkti
|-
! Valsts
! Punkti
! Valsts
! Punkti
|- bgcolor=&quot;#FFCC33&quot;
| align=&quot;center&quot; | 1.
|{{ESC|Lietuva}}
| align=&quot;center&quot; | 91
|{{ESC|Lietuva}}
| align=&quot;center&quot; | 189
|- bgcolor=&quot;#CCCCCC&quot;
| align=&quot;center&quot; | 2.
|{{ESC|Igaunija}}
| align=&quot;center&quot; | 88
|{{ESC|Igaunija}}
| align=&quot;center&quot; | 136
|- bgcolor=&quot;#CC9966&quot;
| align=&quot;center&quot; | 3.
|{{ESC|Īrija}}
| align=&quot;center&quot; | 66
|{{ESC|Īrija}}
| align=&quot;center&quot; | 122
|-
| align=&quot;center&quot; | 4.
|{{ESC|Lielbritānija}}
| align=&quot;center&quot; | 47
|{{ESC|Lielbritānija}}
| align=&quot;center&quot; | 82
|-
| rowspan=&quot;2&quot; align=&quot;center&quot; |5.
|{{ESC|Norvēģija}}
| rowspan=&quot;2&quot;  align=&quot;center&quot; | 34
| rowspan=&quot;2&quot; |{{ESC|Malta}}
| rowspan=&quot;2&quot;  align=&quot;center&quot; | 69
|-
|{{ESC|Vācija}}
|}
{| class=&quot;wikitable mw-collapsible mw-collapsed&quot; style=&quot;margin: 1em auto 1em auto&quot;
! colspan=&quot;7&quot; |Saņemtie 12 punkti
|-
! rowspan=&quot;2&quot; width=&quot;45&quot; |Gads
! colspan=&quot;2&quot; width=&quot;180&quot; |Skatītāji
! colspan=&quot;2&quot; width=&quot;180&quot; |Žūrija
! colspan=&quot;2&quot; width=&quot;180&quot; |Kopā
|-
! width=&quot;90&quot; | Pusfināls
! width=&quot;90&quot; | Fināls
! width=&quot;90&quot; | Pusfināls
! width=&quot;90&quot; | Fināls
! width=&quot;90&quot; | Pusfināls
! width=&quot;90&quot; | Fināls
|-
| align=&quot;center&quot; | [[2000. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2000]]
| rowspan=&quot;4&quot; {{N/A|Nav pusfinālu}}
| rowspan=&quot;4&quot; {{N/A|Skatītāju rezultāts atbilst kopīgajam rezultātam}}
| rowspan=&quot;4&quot; {{N/A|Nav pusfinālu}}
| rowspan=&quot;4&quot; {{N/A|Nav žūrijas}}
| rowspan=&quot;4&quot; {{N/A|Nav pusfinālu}}
|{{ESC|Beļģija}}, {{ESC|Igaunija}}, {{ESC|Norvēģija}}, {{ESC|Somija}}
|-
| align=&quot;center&quot; | [[2001. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2001]]
| align=&quot;center&quot; | — 
|-
| align=&quot;center&quot; | [[2002. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2002]]
|{{ESC|Igaunija}}, {{ESC|Izraēla}}, {{ESC|Lietuva}}, {{ESC|Spānija}}, {{ESC|Vācija}}
|-
| align=&quot;center&quot; | [[2003. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2003]]
| align=&quot;center&quot; | — 
|-
| align=&quot;center&quot; | [[2004. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2004]]
| colspan=&quot;2&quot; rowspan=&quot;5&quot; {{N/A|Skatītāju rezultāts atbilst kopīgajam rezultātam}}
| colspan=&quot;2&quot; rowspan=&quot;5&quot; {{N/A|Nav žūrijas}}
| align=&quot;center&quot; | —
| {{N/A|Nekvalificējās}}
|-
| align=&quot;center&quot; | [[2005. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2005]]
|{{ESC|Lietuva}}, {{ESC|Malta}}
|{{ESC|Īrija}}, {{ESC|Lietuva}}, {{ESC|Moldova}}
|-
| align=&quot;center&quot; | [[2006. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2006]]
| {{N/A|Iepriekšējā gada TOP 11}}
| align=&quot;center&quot; | —
|-
| align=&quot;center&quot; | [[2007. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2007]]
| {{ESC|Igaunija}}, {{ESC|Īrija}}, {{ESC|Lietuva}}, {{ESC|Malta}}, {{ESC|Polija}}
| align=&quot;center&quot; | —
|-
| align=&quot;center&quot; | [[2008. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2008]]
| {{ESC|Lietuva}}
| {{ESC|Īrija}}
|-
| align=&quot;center&quot; | [[2009. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2009]]
| {{N/A|Skatītāju rezultāts atbilst kopīgajam rezultātam}}
| {{N/A|Nekvalificējās}}
| {{N/A|Nav žūrijas}}
| {{N/A|Nekvalificējās}}
| align=&quot;center&quot; | —
| rowspan=&quot;6&quot; {{N/A|Nekvalificējās}}
|-
| align=&quot;center&quot; | [[2010. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2010]]
| colspan=&quot;4&quot; rowspan=&quot;4&quot; {{N/A|Nav zināms}}
| align=&quot;center&quot; | —
|-
| align=&quot;center&quot; | [[2011. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2011]]
| align=&quot;center&quot; | —
|-
| align=&quot;center&quot; | [[2012. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2012]]
| align=&quot;center&quot; | —
|-
| align=&quot;center&quot; | [[2013. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2013]]
| align=&quot;center&quot; | —
|-
| align=&quot;center&quot; | [[2014. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2014]]
| align=&quot;center&quot; | —
| {{N/A|Nekvalificējās}}
| align=&quot;center&quot; | —
| {{N/A|Nekvalificējās}}
| align=&quot;center&quot; | —
|-
| align=&quot;center&quot; | [[2015. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2015]]
| {{ESC|Lietuva}}
| {{ESC|Lietuva}}
| {{ESC|Šveice}}, {{ESC|Vācija}}
| {{ESC|Beļģija}}, {{ESC|Francija}}, {{ESC|Lietuva}}, {{ESC|Sanmarīno}}, {{ESC|Slovēnija}}, {{ESC|Somija}}, {{ESC|Ungārija}}, {{ESC|Vācija}}
| {{ESC|Īrija}}, {{ESC|Lietuva}}
| {{ESC|Īrija}}, {{ESC|Lietuva}}, {{ESC|Sanmarīno}}
|-
| align=&quot;center&quot; | [[2016. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2016]]
|{{ESC|Lietuva}}
|{{ESC|Lietuva}}
| align=&quot;center&quot; | —
| align=&quot;center&quot; | —
| colspan=&quot;2&quot; rowspan=&quot;10&quot; {{N/A|Nav kopīga rezultāta}}
|-
| align=&quot;center&quot; | [[2017. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2017]]
| align=&quot;center&quot; | —
| rowspan=&quot;3&quot; {{N/A|Nekvalificējās}}
| align=&quot;center&quot; | —
| rowspan=&quot;3&quot; {{N/A|Nekvalificējās}}
|-
| align=&quot;center&quot; | [[2018. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2018]]
| align=&quot;center&quot; | —
| align=&quot;center&quot; | —
|-
| align=&quot;center&quot; | [[2019. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2019]]
| align=&quot;center&quot; | —
| align=&quot;center&quot; | —
|-
| align=&quot;center&quot; | [[2020. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2020]]
| colspan=&quot;4&quot; {{N/A|Konkurss nenotika}}&lt;small&gt;{{efn|name=nenotika}}&lt;/small&gt;
|-
| align=&quot;center&quot; | [[2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2021]]
| align=&quot;center&quot; | —
| rowspan=&quot;3&quot; {{N/A|Nekvalificējās}}
| align=&quot;center&quot; | —
| rowspan=&quot;3&quot; {{N/A|Nekvalificējās}}
|-
| align=&quot;center&quot; | [[2022. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2022]]
| align=&quot;center&quot; | {{ESC|Portugāle}}
| align=&quot;center&quot; | —
|-
| align=&quot;center&quot; | [[2023. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2023]]
| align=&quot;center&quot; | —
| rowspan=&quot;3&quot;{{N/A|Nav žūrijas}}
|-
| align=&quot;center&quot; | [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024]]
| align=&quot;center&quot; | {{ESC|Igaunija}}
| align=&quot;center&quot; | —
| align=&quot;center&quot; | —
|-
| align=&quot;center&quot; | [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025]]
| align=&quot;center&quot; | {{ESC|Lietuva}}
| align=&quot;center&quot; | {{ESC|Lietuva}}
| align=&quot;center&quot; | {{ESC|Dānija}}, {{ESC|Lietuva}}, {{ESC|Lielbritānija}}

|}

== Konkursi Latvijā ==
{| class=&quot;wikitable&quot;
|-
! Gads
! Pilsēta
! Halle
! Vadītāji
|-
| align=&quot;center&quot; | [[2003. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2003]]
| [[Rīga]]
| [[Skonto halle]]
| [[Marija Naumova]] un [[Renārs Kaupers]]
|}

== Komentētāji un rezultātu paziņotāji ==
{| class=&quot;wikitable&quot;
! Gads
! Komentētājs (-i)
! Rezultātu paziņotājs
|-
| align=&quot;center&quot; | [[2000. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2000]]
| rowspan=&quot;11&quot; | [[Kārlis Streips]]             
| [[Lauris Reiniks]]
|-
| align=&quot;center&quot; | [[2001. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2001]]
| [[Renārs Kaupers]]
|-
| align=&quot;center&quot; | [[2002. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2002]]
| [[Ēriks Niedra]]
|-
| align=&quot;center&quot; | [[2003. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2003]]
| [[Ģirts Līcis]]
|-
| align=&quot;center&quot; | [[2004. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2004]]
| [[Lauris Reiniks]]
|-
| align=&quot;center&quot; | [[2005. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2005]]
| [[Marija Naumova]]
|-
| align=&quot;center&quot; | [[2006. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2006]]
| [[Mārtiņš Freimanis]]
|-
| align=&quot;center&quot; | [[2007. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2007]]
| [[Jānis Šipkēvics jaunākais|Jānis Šipkēvics]]
|-
| align=&quot;center&quot; | [[2008. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2008]]
| [[Kristīne Virsnīte]]
|-
| align=&quot;center&quot; | [[2009. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2009]]
| [[Roberto Meloni]]
|-
| align=&quot;center&quot; | [[2010. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2010]]
| [[Kārlis Būmeisters (mūziķis)|Kārlis Būmeistars]]
|-
| align=&quot;center&quot; | [[2011. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2011]]
| rowspan=&quot;1&quot; | [[Valters Frīdenbergs]] &lt;small&gt;(pusfināli un fināls)&lt;/small&gt;&lt;br/ &gt;[[Uģis Joksts]] &lt;small&gt;(fināls)&lt;/small&gt;&lt;ref&gt;https://nra.lv/izklaide/46415-eiroviziju-vairs-nekomentes-streips-latvijas-balsojumu-pazinos-aisha.htm {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200224071146/https://nra.lv/izklaide/46415-eiroviziju-vairs-nekomentes-streips-latvijas-balsojumu-pazinos-aisha.htm |date={{dat|2020|02|24||bez}} }} Eirovīzijas finālu komentēs arī Joksts.&lt;/ref&gt;
| [[Aija Andrejeva]]
|-
| align=&quot;center&quot; | [[2012. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2012]]
| rowspan=&quot;2&quot; | [[Valters Frīdenbergs]] &lt;small&gt;(pusfināli un fināls)&lt;/small&gt;&lt;br/ &gt;[[Kārlis Būmeisters (mūziķis)|Kārlis Būmeistars]] &lt;small&gt;(fināls)&lt;/small&gt;
| [[Valters Frīdenbergs]]
|-
| align=&quot;center&quot; | [[2013. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2013]]
| [[Linda Dinsberga]]
|-
| align=&quot;center&quot; | [[2014. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2014]]
| [[Valters Frīdenbergs]]&lt;br/ &gt;[[Kārlis Būmeisters (mūziķis)|Kārlis Būmeistars]]
| [[Ralfs Eilands]]
|-
| align=&quot;center&quot; | [[2015. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2015]]
| rowspan=&quot;3&quot; | [[Valters Frīdenbergs]] &lt;small&gt;(pusfināli un fināls)&lt;/small&gt;&lt;br/ &gt;[[Toms Grēviņš]] &lt;small&gt;(fināls)&lt;/small&gt;
| [[Markus Riva]]
|-
| align=&quot;center&quot; | [[2016. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2016]]
| [[Toms Grēviņš]]
|-
| align=&quot;center&quot; | [[2017. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2017]]
| [[Aminata Savadogo|Aminata]]
|-
| align=&quot;center&quot; | [[2018. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2018]]
| [[Toms Grēviņš]] &lt;small&gt;(pusfināli un fināls)&lt;/small&gt;&lt;br/ &gt;[[Magnuss Eriņš]] &lt;small&gt;(fināls)&lt;/small&gt;
| [[Dagmāra Legante]]
|-
| align=&quot;center&quot; | [[2019. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2019]]
| [[Toms Grēviņš]] &lt;small&gt;(pusfināli un fināls)&lt;/small&gt;&lt;br/ &gt;[[Ketija Šēnberga]] &lt;small&gt;(fināls)&lt;/small&gt;
| [[Laura Rizoto]]
|-
| align=&quot;center&quot; | &lt;s&gt;[[2020. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2020]]&lt;/s&gt;
| colspan=&quot;2&quot; {{N/A|Konkurss nenotika}}&lt;small&gt;{{efn|name=nenotika}}&lt;/small&gt;
|-
| align=&quot;center&quot; | [[2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2021]]
| [[Toms Grēviņš]] &lt;small&gt;(pusfināli un fināls)&lt;/small&gt;&lt;br/ &gt;[[Marija Naumova]] &lt;small&gt;(fināls)&lt;/small&gt;
| [[Aminata Savadogo|Aminata]]
|-
| align=&quot;center&quot; | [[2022. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2022]]
| rowspan=&quot;3&quot; | [[Toms Grēviņš]] &lt;small&gt;(pusfināli un fināls)&lt;/small&gt;&lt;br/ &gt;[[Lauris Reiniks]] &lt;small&gt;(fināls)&lt;/small&gt;
| [[Samanta Tīna]]
|-
| align=&quot;center&quot; |[[2023. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2023]]
| [[Citi Zēni|Jānis Pētersons]]
|-
| align=&quot;center&quot; |[[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024]]
| [[Sudden Lights|Andrejs Reinis Zitmanis]]
|-
| align=&quot;center&quot; | [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025]]
| [[Toms Grēviņš]] &lt;small&gt;(pusfināli un fināls)&lt;/small&gt;&lt;br/ &gt;[[Marija Naumova]] &lt;small&gt;(fināls)&lt;/small&gt;
| [[Dons]]
|-
| align=&quot;center&quot; | [[2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2026]]
| [[Toms Grēviņš]] &lt;small&gt;(pusfināli un fināls [[LTV1]]), &lt;/small&gt;&lt;br /&gt;[[Ketija Šēnberga]] &lt;small&gt;(fināls [[LTV1]])&lt;/small&gt;&lt;br/ &gt;[[Mārtiņš Pabērzis]] &lt;small&gt;(visi šovi [[Latvijas Radio 5]])&lt;/small&gt;
| [[Tautumeitas|Aurēlija Rancāne]]
|}

{{#tag:timeline|
ImageSize = width:1150 height:auto barincrement:12
PlotArea  = top:10 bottom:100 right:150 left:20
AlignBars = late

Colors =
     id:Fināls value:rgb(1,0,0) legend:Tikai_fināls
     id:Visi   value:rgb(0,1,0)  legend:Pusfināli_un_fināls
     id:liteline    value:gray(0.8)
     id:line        value:rgb(0.3,0.3,0.3)
     id:bg          value:white

DateFormat = dd/mm/yyyy
Period     = from:01/01/2000 till:31/12/{{#expr:{{#time:Y}}}}
TimeAxis   = orientation:horizontal
ScaleMajor = unit:year increment:5 start:2000
ScaleMinor = unit:year increment:1 start:2000


Legend     = columns:1 left:110 top:57 columnwidth:220

Define $now = {{#time:d/m/Y|-3 hours}}

TextData =
  pos:(20,57) textcolor:black fontsize:s
  text:&quot;Raidījumi:&quot;

BarData =
  bar:Streips
  bar:Frīdenbergs
  bar:Joksts
  bar:Būmeistars
  bar:Grēviņš
  bar:Eriņš
  bar:Šēnberga
  bar:Naumova
  bar:Reiniks

PlotData=
  width:5 align:left fontsize:s shift:(5,-4) anchor:till

  bar:Streips
   from: 01/01/2000 till: 31/12/2010 color:Visi text:&quot;[[Kārlis Streips]]&quot;
  bar:Frīdenbergs
   from: 01/01/2011 till: 31/12/2017 color:Visi text:&quot;[[Valters Frīdenbergs]]&quot;
  bar:Joksts
   from: 01/01/2011 till: 31/12/2011 color:Fināls text:&quot;[[Uģis Joksts]]&quot;
  bar:Būmeistars
   from: 01/01/2012 till: 31/12/2013 color:Fināls
   from: 01/01/2014 till: 31/12/2014 color:Visi text:&quot;[[Kārlis Būmeisters (mūziķis)|Kārlis Būmeistars]]&quot;
  bar:Grēviņš
   from: 01/01/2015 till: 31/12/2017 color:Fināls 
   from: 01/01/2018 till: 31/12/2019 color:Visi
   from: 01/01/2021 till: $now color:Visi text:&quot;[[Toms Grēviņš]]&quot;
  bar:Eriņš
   from: 01/01/2018 till: 31/12/2018 color:Fināls text:&quot;[[Magnuss Eriņš]]&quot;
  bar:Šēnberga
   from: 01/01/2019 till: 31/12/2019 color:Fināls 
   from: 01/01/2026 till: $now color:Fināls text:&quot;[[Ketija Šēnberga]]&quot;
  bar:Naumova
   from: 01/01/2021 till: 31/12/2021 color:Fināls
   from: 01/01/2025 till: 31/12/2025 color:Fināls text:&quot;[[Marija Naumova]]&quot;
  bar:Reiniks
   from: 01/01/2022 till: 31/12/2024 color:Fināls text:&quot;[[Lauris Reiniks]]&quot;
}}

== Galerija ==
&lt;center&gt;&lt;gallery widths=&quot;120&quot; heights=&quot;140&quot; perrow=&quot;6&quot;&gt;
Attēls:Bonaparti 2007 Eurovision.jpg|&lt;small&gt;[[Bonaparti.lv]] [[2007. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2007]]. gada konkursā [[Helsinki|Helsinkos]], [[Somija|Somijā]].&lt;/small&gt;
Attēls:Pirates of the Sea, Latvia, Eurovision 2008.jpg|&lt;small&gt;''[[Pirates of the Sea]]'' [[2008. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2008]]. gada konkursā [[Belgrada|Belgradā]], [[Serbija|Serbijā]].&lt;/small&gt;
Attēls:ESC2013 - Latvia 09 (crop).jpg|&lt;small&gt;''[[PeR]]'' [[2013. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2013]]. gada konkursā [[Malme|Malmē]], [[Zviedrija|Zviedrijā]].&lt;/small&gt;
Attēls:ESC2014 - Latvia 07.jpg|&lt;small&gt;''[[Aarzemnieki]]'' [[2014. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2014]]. gada konkursā [[Kopenhāgena|Kopenhāgenā]], [[Dānija|Dānijā]].&lt;/small&gt;
Attēls:20150516 ESC 2015 Aminata 9682.jpg|&lt;small&gt;[[Aminata Savadogo|Aminata]]  [[2015. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2015]]. gada konkursā [[Vīne|Vīnē]], [[Austrija|Austrijā]].&lt;/small&gt;
Attēls:ESC2016 - Latvia 05.jpg|&lt;small&gt;[[Justs Sirmais|Justs]] [[2016. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2016]]. gada konkursā [[Stokholma|Stokholmā]], [[Zviedrija|Zviedrijā]].&lt;/small&gt;
Attēls:ESC2017 - Latvia 01.jpg|&lt;small&gt;''[[Triana Park]]'' [[2017. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2017]]. gada konkursā [[Kijiva|Kijivā]], [[Ukraina|Ukrainā]].&lt;/small&gt;
Attēls:ESC2018 - Latvia 02.jpg|&lt;small&gt;[[Laura Rizoto]] [[2018. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2018]]. gada konkursā [[Lisabona|Lisabonā]], [[Portugāle|Portugālē]].&lt;/small&gt;
File:Eurovision 2022 - Semi-final 1 - Latvia - Citi Zēni.jpg|&lt;small&gt;[[Citi Zēni]] [[2022. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2022]]. gada konkursā [[Turīna|Turīnā]], [[Itālija|Itālijā]].&lt;/small&gt;
File:Eurovision 2023 - Jury Semi-final 1 - Latvia - Sudden Lights (02).jpg|&lt;small&gt;''[[Sudden Lights]]'' [[2023. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2023]]. gada konkursā [[Liverpūle|Liverpūlē]], [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijā]].&lt;/small&gt;
File:Dons Eurovision Song Contest 2024 Final Malmö dress rehearsal semi 2 01.jpg|&lt;small&gt;[[Dons]] [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024]]. gada konkursā [[Malme|Malmē]], [[Zviedrija|Zviedrijā]].&lt;/small&gt;
File:Tautumeitas at ESC2025 for Latvia 15.jpg|&lt;small&gt;[[Tautumeitas]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025]]. gada konkursā [[Bāzele|Bāzelē]], [[Šveice|Šveicē]]&lt;/small&gt;
&lt;/gallery&gt;&lt;/center&gt;

== Skatīt arī ==
* [[Valstis Eirovīzijas dziesmu konkursā]]
* [[Eirodziesma]]
* [[Dziesma (konkurss)|Dziesma]]
* [[Supernova (konkurss)|Supernova]]

== Piezīmes un atsauces ==

=== Piezīmes ===
{{notelist}}

=== Atsauces ===
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
* [https://www.lsm.lv/temas/eirovizija/ LSM Eirovīzijas lapa]
* [https://eurovision.tv/country/latvia Latvijas profils ''Eurovision.tv'' lapā]
* [http://www.eurovisioncovers.co.uk/xtlat.htm Latvijas saņemto un atdoto punktu uzskaitījuma lapa] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090629102130/http://www.eurovisioncovers.co.uk/xtlat.htm |date={{dat|2009|06|29||bez}} }}

{{Latvija Eirovīzijas dziesmu konkursā}}
{{Eirovīzijas dziesmu konkursa valstis}}

[[Kategorija:Latvijas mūzika]]
[[Kategorija:Latvija Eirovīzijas dziesmu konkursā]]
[[Kategorija:Valstis Eirovīzijas dziesmu konkursā]]</text>
      <sha1>8m3cqovq6yxv26ktvarl5nnwryg4e87</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Sečuras zorro</title>
    <ns>0</ns>
    <id>80066</id>
    <revision>
      <id>4468515</id>
      <parentid>4331729</parentid>
      <timestamp>2026-05-15T10:11:37Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kikos</username>
        <id>3705</id>
      </contributor>
      <comment>/* Ārējās saites */</comment>
      <origin>4468515</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4017" sha1="b42jblxm5a03299mj09w1piyenhl30o" xml:space="preserve">{{BioTakso infokaste
| attēls = Sechuran fox.jpg
| att_izmērs = 200px
| binomial = Pseudalopex sechurae
| autors = [[Oldfield Thomas|Thomas]], 1900
| att_nosaukums =
| valsts = Animalia
| valsts_lv = Dzīvnieki
| tips = Chordata
| tips_lv = Hordaiņi
| klase = Mammalia
| klase_lv = Zīdītāji
| kārta = Carnivora
| kārta_lv = Plēsēji
| dzimta = Canidae
| dzimta_lv = Suņu dzimta
| ģints = Pseudalopex
| ģints_lv = Zorro
| suga = P. sechurae
| suga_lv = Sečuras zorro 
| kategorijas = nē
| izplatība =
[[Attēls:Sechuran Fox area.png|center|130px]]
| sinonīmi =
* ''Lycalopex sechurae''
}}
'''Sečuras zorro''' (''Pseudalopex sechurae'') ir [[Suņu dzimta|suņu dzimtas]] (''Canidae'') [[zorro|zorro ģints]] (''Pseudalopex'') [[plēsējs]]. 
Sečuras zorro mēdz saukt arī par '''peruāņu tuksneša lapsu'''.
 
Vārds &quot;zorro&quot; [[spāņu valoda|spāņu valodā]] nozīmē &quot;lapsa&quot;. Lai gan šos [[dzīvnieki|dzīvniekus]] mēdz saukt par lapsām, tie pieder pie suņu cilts, nevis [[suņu dzimta|lapsu cilts]]. Tādēļ tos sauc par neīstajām jeb pseidolapsām (''Pseudalopex''), bet [[lapsas]] no lapsu cilts par īstajām lapsām.

Sečuras zorro apdzīvo [[Sečuras tuknesis|Sečuras tuksnesi]] [[Ekvadora]]s un [[Peru]] teritorijā,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.iucnredlist.org/details/6925 |title=Pseudalopex sechurae (Sechura Fox, Peruvian Desert Fox, Sechura Desert Fox)&lt;!-- Bota izveidots nosaukums --&gt; |access-date={{dat|2009|03|13||bez}} |archive-date={{dat|2008|10|31||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20081031131304/http://www.iucnredlist.org/details/6925 }}&lt;/ref&gt; apmetas uz dzīvi arī [[lauksaimniecība]]s zemēs, sausos [[mežs|mežos]] un [[krūmājs|krūmājos]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.canids.org/species/Pseudalopex_sechurae.htm |title=Sechuran Fox (Pseudalopex sechurae)&lt;!-- Bota izveidots nosaukums --&gt; |access-date={{dat|2006|11|27||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20061224005757/http://canids.org/species/Pseudalopex_sechurae.htm |archivedate={{dat|2006|12|24||bez}} }}&lt;/ref&gt; 2005. gadā savvaļā bija mazāk nekā 15&amp;nbsp;000 pieaugušu īpatņu, bet to skaits katru gadu samazinās galvenokārt [[biotops|dzīvotņu]] zuduma un degradācijas, kā arī dzīvnieku vajāšanas rezultātā. Tāpēc peruāņu tuksneša lapsa tiek uzskatīta par gandrīz apdraudētu sugu.&lt;ref name=&quot;nagi&quot;/&gt;

== Izskats un ieradumi ==
Sečuras zorro ķermeņa garums ir apmēram 60 cm, astes garums 25 cm, svars 4—5 kg. [[Apmatojums]] ir pelēks, bet starp pelēkiem matiem ir arī brūni. Ausis lielas un rudi brūnas, purns tumšs, pazode un pakakle balta, [[aste]]s gals melns. Biezais kažoks pasargā dzīvnieku [[tuksnesis|tuksneša]] aukstajās naktīs. Guļot zorro apsedz purnu ar savu kuplo asti.&lt;ref name=&quot;nagi&quot;&gt;[http://www.animalcorner.co.uk/wildlife/peruvianfox.html Peruvian Fox at Animal Corner&lt;!-- Bota izveidots nosaukums --&gt;]&lt;/ref&gt; Dzīvniekam ir mazi [[zobi]], kas piemēroti [[kukaiņi|kukaiņu]] ēšanai. Asie, līkie nagi noder, lai izraktu augu saknes un raktu alas.&lt;ref name=&quot;nagi&quot;/&gt;

Sečuras zorro ir [[nakts dzīvnieks]], kas medīt dodas naktī, bet dienu pavada guļot zemē izraktā [[ala|alā]]. Tas barojas ar [[augi|augu]] sēklām, [[rieksts|riekstiem]], [[vaboles|vabolēm]], [[ķirzakas|ķirzakām]], [[grauzēji]]em, [[putni]]em un [[maita|maitu]]&lt;ref name=&quot;nagi&quot;/&gt;.

[[zinātnieks|Zinātniekiem]] trūkst datu par Sečuras zorro vairošanos un sociālo struktūru.&lt;ref name=&quot;nagi&quot;/&gt;

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}
* https://web.archive.org/web/20121007133924/http://www.bucknell.edu/msw3/browse.asp?id=14000815
* http://www.theanimalfiles.com/mammals/carnivores/fox_sechuran.html
* https://web.archive.org/web/20071007213856/http://www.canids.org/species/Sechuran_fox.pdf
* http://weedworld.blogspot.com/2007/10/sechuran-fox.html

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Zorro]]
[[Kategorija:Dienvidamerikas fauna]]</text>
      <sha1>b42jblxm5a03299mj09w1piyenhl30o</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Skalbmeža</title>
    <ns>0</ns>
    <id>80134</id>
    <revision>
      <id>4468506</id>
      <parentid>2729559</parentid>
      <timestamp>2026-05-15T08:50:14Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kikos</username>
        <id>3705</id>
      </contributor>
      <origin>4468506</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1555" sha1="lwqt3kzoc8zywmhegyod402tqhnma9e" xml:space="preserve">{{Apdzīvotas vietas infokaste
| name = Skalbmeža
| official_name = ''Skalbmierz''
| settlement_type = pilsēta
| image_skyline = Skalbmierz - dom z XIX wieku (15.VIII.2007).JPG
| imagesize = 
| image_caption = 19. gadsimta apbūve Skalbmežā
 | image_flag   = {{#property:P41}}
 | image_shield = {{#property:P94}}
 | shield_size  = 75px
| pushpin_map = Poland#Sventokšiskas vojevodiste
| pushpin_label_position = 
| subdivision_type = Valsts
| subdivision_name = {{POL}}
| subdivision_type1 = [[Polijas administratīvais iedalījums|Vojevodiste]]
| subdivision_name1 = [[Sventokšiskas vojevodiste]]
| subdivision_type2 = Apriņķis
| subdivision_name2 = [[Kazimežas apriņķis]]
| established_title3 = Pilsētas tiesības
| established_date3 = 1323 - 1869, 1927
| area_total_km2 = 7.13
| population_as_of = 2006
| population_total = 1323
| population_density_km2 = auto
| timezone = [[Centrāleiropas laiks|CET]]
| utc_offset = +1
| timezone_DST = [[Centrāleiropas vasaras laiks|CEST]]
| utc_offset_DST = +2
| latd = 50 | latm = 20 | lats =  | latNS = N | longd = 20 | longm = 25 | longs =  | longEW = E
| elevation_m = 
| website = {{url|http://www.skalbmierz.eu/}}
}}

'''Skalbmeža''' ({{val-pl|Skalbmierz}}) ir pilsēta un tāda paša nosaukuma gminas centrs [[Polija]]s dienviddaļā, [[Sventokšiskas vojevodiste]]s dienvidos.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{Polija-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Sventokšiskas vojevodistes pilsētas]]</text>
      <sha1>lwqt3kzoc8zywmhegyod402tqhnma9e</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Portāls:Kosmonautika/Jaunumi</title>
    <ns>100</ns>
    <id>80595</id>
    <revision>
      <id>4468313</id>
      <parentid>4467712</parentid>
      <timestamp>2026-05-14T18:21:42Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Dainis</username>
        <id>876</id>
      </contributor>
      <origin>4468313</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2054" sha1="amo4d0lccgprdxcsz81d7rts5b0byy6" xml:space="preserve">&lt;noinclude&gt;
: ''Piezīme jaunumu ievietotājam. Jaunus ierakstus likt augšā, vecos dzēst no lejas. Šeit ir vieta '''septiņu''' dienu jaunumiem.''
: ''Izdzēstos obligāti ievietot gada pārskatā [[{{CURRENTYEAR}}. gads kosmonautikā]].''

&lt;/noinclude&gt;
* [[14. maijs]] — ar nesējraķeti ''[[Zhuque 2E]]'' palaists derīgās kravas makets.
* [[12. maijs]]:
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti militārie pavadoņi ''[[Starshield]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 6A]]'' palaisti 18 sakaru pavadoņi ''[[Qianfan]]''.
* [[11. maijs]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 7]]'' palaists kravas kuģis ''[[Tianzhou 10]]''; tas saslēdzās ar orbitālo staciju ''[[Tiangong]]''.
* [[6. maijs]]:
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]'';
** kravas kuģis ''[[Tianzhou 9]]'' atvienojās no orbitālās stacijas ''[[Tiangong]]'', tika novadīts no orbītas un sadega Zemes atmosfērā.
* [[3. maijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti pavadoņi ''[[CAS500-2]]'', ''[[BusanSat]]'', ''[[Drishti]]'', 6 × ''[[EarthDaily]]'', ''[[Eycore-1]]'', 2 × ''[[ICEYE-X]]'', 7 × ''[[IRIDE-MS2-HEO]]'', ''[[Jackal Autonomous Orbital Vehicle]]'', ''[[JEN-1]]'', 2 × ''[[Lynk Tower]], 3 × ''[[NuLink]], 3 × ''[[Pelican (pavadonis)|Pelican]]'', ''[[Balkan-2]]'', ''[[BRO 21]]'', 3 × ''[[BSLT]]'', 4 × ''[[FOREST (pavadonis)|FOREST]]'', ''[[FrontierSat]]'', ''[[Gemini-Pollux]]'',  ''[[HELIOS (pavadonis)|HELIOS]]'', ''[[Hydra-3]]'', ''[[ICARUS 2.0 - RAVEN]]'', 2 × ''[[PEARL (pavadonis)|PEARL]]'',  ''[[QUBE-II]]'', ''[[SELENE (pavadonis)|SELENE]]'', ''[[SNAPPY]]''.
* [[1. maijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[30. aprīlis]]:
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Ariane 64]]'' palaisti 32 sakaru pavadoņi ''[[KuiperSat]]'';
** suborbitālā lidojumā izmēģināta nesējraķete ''[[Sojuz-5 (nesējraķete)|Sojuz-5]]''.</text>
      <sha1>amo4d0lccgprdxcsz81d7rts5b0byy6</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Portāls:Kosmonautika/Nākamie starti</title>
    <ns>100</ns>
    <id>80630</id>
    <revision>
      <id>4468317</id>
      <parentid>4467718</parentid>
      <timestamp>2026-05-14T18:28:12Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Dainis</username>
        <id>876</id>
      </contributor>
      <origin>4468317</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4353" sha1="g4bq8lh99kg0aiqrb4wwswlrlbz391x" xml:space="preserve">&lt;noinclude&gt;
:''Piezīme informācijas ievietotājam. Tuvākie notikumi ir augšā, tālākie — lejā. Šeit ievietot informāciju par nākamajos divos mēnešos plānotajiem startiem.''
:''Izdzēstos (startējuši) obligāti ievietot [[Portāls:Kosmonautika/Jaunumi]]''.
&lt;/noinclude&gt;
* [[15. maijs]] — 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]'', nesējraķete ''[[Falcon 9 Block 5]]''.
* [[15. maijs]] — kravas kuģis ''[[SpaceX CRS-34]]'', nesējraķete ''[[Falcon 9 Block 5]]''.
* [[19. maijs]] — Zemes tālizpētes pavadonis ''[[SMILE]]'', nesējraķete ''[[Vega-C]]''.
* [[22. maijs]] — Zemes tālizpētes pavadonis ''[[StriX]]'', nesējraķete ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]''.
* [[22. maijs]] — 29 sakaru pavadoņi ''[[KuiperSat]]'', nesējraķete ''[[Atlas V 551]]''.
* Maijs — pavadoņi ''[[CyBEEsat]]'', ''[[FramSat-1]]'', ''[[Platform 6]]'', ''[[SpaceTeamSat1]]'', ''[[TriSat-S]]'', nesējraķete ''[[Spectrum]]''.
* [[1. jūnijs]] — orbitālais velkonis ''[[Swift Rescue Mission]]'', nesējraķete ''[[Pegasus XL]]''.
* [[10. jūnijs]] — pavadoņi ''[[VEP-5]]'', ''[[PETREL]]'', ''[[STARS-X]]'', ''[[BRO-22]], 2 × ''[[HORN (pavadonis)|HORN]], ''[[VERTECS]]'', nesējraķete ''[[Falcon 9 Block 5]]''.
* [[16. jūnijs]] — kravas kuģis ''[[Progress MS-35]]'', nesējraķete ''[[Sojuz-2.1a]]''.
* [[25. jūnijs]] — tehnoloģiju demonstrācijas pavadonis ''[[LOXSAT-1]]'', nesējraķete ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]''.
&lt;!--

* Marts — Zemes tālizpētes pavadonis ''[[EOS-05]]'' (''GISAT-1A''), nesējraķete ''[[GSLV Mk II]]''.
* Marts — 21 militāro sakaru pavadonis ''[[T1TL-A]]'', nesējraķete ''[[Falcon 9 Block 5]]''.
* [[1. februāris]] — navigācijas pavadonis ''[[Michibiki-7]]'' (''QZS-7''), nesējraķete ''[[H3-22S]]''.
* Oktobris — sakaru pavadonis ''[[DIER-5]]'', nesējraķete ''[[Kuaizhou 11]]''.
* [[11. oktobris]] — sakaru pavadonis ''[[Xingshidai-24]], nesējraķete ''[[Yinli 1]]'' (''Gravity-1''). —
* Septembris — pavadonis  ''[[CX-6]]'', nesējraķetes ''[[Vikram 1]]'' pirmais izmēģinājumu lidojums.
* [[9. oktobris]] — 4 Zemes tālizpētes pavadoņi ''[[PIESAT-2]]'', nesējraķete ''[[Chang Zheng 2D]]''.
* [[15. augusts]] — orbitālais velkonis ''[[Elytra-I]]'' (''FANTM-RiDE''), pavadoņi ''[[DARLA]]'', ''[[AEPEX]]'', ''[[R5-S3]]'', ''[[R5-S5]]'', ''[[Odyssey (pavadonis)|Odyssey]]'', ''[[IGOR (pavadonis)|IGOR]]'', ''[[Orca 2]]'', ''[[TechEdSat 16]]'', ''[[CANVAS]]'', ''[[SM 2]]'', ''[[SeaLion]]'', ''[[Ut-ProSat 1]]'', nesējraķete ''[[New Glenn]]''.
* Decembris — kosmiskais velkonis ''[[Elytra]]'' ar pavadoņiem, nesējraķete ''[[Firefly Alpha]]''.
* [[30. decembris]] — Veneras pārlidojuma aparāts ''[[Photon relay satellite]]'' un Veneras atmosfēras zonde ''[[Venus Life Finder]]'', nesējraķete ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]''.
* [[25. novembris]] — nesējraķetes ''[[Pallas-1]]'' pirmais izmēģinājumu lidojums.
* [[25. oktobris]] — Zemes tālizpētes pavadonis ''[[Nongye 1]]'', nesējraķete ''[[Chang Zheng 3B/E]]''.
* [[25. septembris]] — 11 navigācijas un sakaru pavadoņi ''[[GeeSAT]]'', nesējraķete ''[[Chang Zheng 2C]]''.
* [[9. oktobris]] — pavadonis ''[[Haishang Shaobing 1]]'', nesējraķete ''[[Chang Zheng 2D]]''.
* Jūnijs — tehnoloģiju demonstrācijas pavadonis ''[[VariSat-1B(2)]]'', nesējraķete ''[[RS1]]''.
* [[4. decembris]] — Zemes tālizpētes pavadonis ''[[LOTUSat-1]]'', nesējraķete ''[[Epsilon S]]''.
* Februāris — militārie pavadoņi ''[[SARah-2]]'', ''[[SARah-3]]'', nesējraķete ''[[Falcon 9 Block 5]]''.
* [[25. novembris]] — navigācijas pavadoņi ''[[Centispace 1-S7]]'', ''[[Centispace 1-S8]]'', nesējraķete ''[[Chang Zheng 11]]''.
* Decembris — nanopavadoņi ''[[AuroraSat-1]]'', ''[[WISA Woodsat]]'', ''[[MyRadar-1]]'', ''[[TRSI-2]]'', ''[[TRSI-3]]'', ''[[Unicorn 2]]'', nesējraķete ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]''.
* [[8. oktobris]] — nesējraķetes ''[[EcoRocket]]'' pirmais izmēģinājumu lidojums.
* Janvāris — pavadonis ''[[Ark-2]]'' (''Fangzhou-2''), nesējraķete ''[[Shuang Quxian 1]]'' (''Hyperbola-1'').
* Septembris — radioamatieru  pavadoņi ''[[CAS-5B]]'', ''[[CAS-7A]]'', ''[[CAS-7C]]'', nesējraķete ''[[Chang Zheng]]''.
* [[4. novembris]] — 53 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]'', nesējraķete ''[[Falcon 9 Block 5]]''.
--&gt;</text>
      <sha1>g4bq8lh99kg0aiqrb4wwswlrlbz391x</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Alfredo di Stefano</title>
    <ns>0</ns>
    <id>81052</id>
    <revision>
      <id>4468351</id>
      <parentid>4104347</parentid>
      <timestamp>2026-05-14T21:06:39Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4468351</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="9963" sha1="2qvwsm7c0um2uxgbkm25hgmv09osvlt" xml:space="preserve">{{Futbolista infokaste
|name = Alfredo di Stefano
|image = Distefano eg 1958.jpg
|image_size = 250
|caption  = Alfredo di Stefano 1958. gadā
|fullname = 
|height = 178
|birth_date = {{dat|1926|7|4}}
|death_date = {{Death date and age|2014|7|7|1926|7|4}}
|birth_place = {{vieta|Argentīna|Buenosairesa}}
|death_place = {{vieta|Spānija|Madride}}

|position = [[Uzbrucējs (futbols)|Uzbrucējs]]
|years1 = 1945–1949 |clubs1 = {{flaga|Argentīna}} [[Club Atlético River Plate|River Plate]] |caps1 = 66 |goals1 = 49
|years2 = 1946 |clubs2 = {{flaga|Argentīna}} {{īre}} [[Club Atlético Huracán|Huracán]] |caps2 = 25 |goals2 = 10
|years3 = 1949–1953 |clubs3 = {{flaga|Kolumbija}} [[Club Deportivo Los Millonarios|Millonarios]] |caps3 = 102 |goals3 = 90
|years4 = 1953–1964 |clubs4 = {{flaga|Spānija}} [[Madrides &quot;Real&quot; (futbols)|Real Madrid]] |caps4 = 282 |goals4 = 216
|years5 = 1964–1966 |clubs5 = {{flaga|Spānija}} [[RCD Espanyol|Espanyol]] |caps5 = 47 |goals5 = 11
|totalcaps = 524 |totalgoals = 376 
|nationalyears1 = 1947 |nationalteam1 = {{fb|Argentina}} |nationalcaps1 = 6 |nationalgoals1 = 6
|nationalyears2 = 1957–1961 |nationalteam2 = {{fb|Spain}} |nationalcaps2 = 31 |nationalgoals2 = 23
|managerclubs1 = {{flaga|Spānija}} [[Elche CF|Elche]] |manageryears1 = 1967–1968
|managerclubs2 = {{flaga|Argentīna}} [[Boca Juniors]] |manageryears2 = 1969–1970
|managerclubs3 = {{flaga|Spānija}} [[Valencia CF|Valencia]] |manageryears3 = 1970–1974
|managerclubs4 = {{flaga|Portugāle}} [[Lisabonas &quot;Sporting&quot;|Sporting CP]] |manageryears4 = 1974–1974
|managerclubs5 = {{flaga|Spānija}} [[Rayo Vallecano]] |manageryears5 = 1975–1976
|managerclubs6 = {{flaga|Spānija}} [[CD Castellón|Castellón]] |manageryears6 = 1976–1977
|managerclubs7 = {{flaga|Spānija}} [[Valencia CF|Valencia]] |manageryears7 = 1979–1980
|managerclubs8 = {{flaga|Argentīna}} [[Club Atlético River Plate|River Plate]] |manageryears8 = 1981–1982
|managerclubs9 = {{flaga|Spānija}} [[Madrides &quot;Real&quot; (futbols)|Real Madrid]] |manageryears9 = 1982–1984
|managerclubs10 = {{flaga|Argentīna}} [[Boca Juniors]] |manageryears10 = 1985
|managerclubs11 = {{flaga|Spānija}} [[Valencia CF|Valencia]] |manageryears11 = 1986–1988
|managerclubs12 = {{flaga|Spānija}} [[Madrides &quot;Real&quot; (futbols)|Real Madrid]] |manageryears12 = 1990–1991
}}
'''Alfredo di Stefano Laulje''' ({{val|es|Alfredo di Stéfano Laulhé}};&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |url=http://es.eurosport.yahoo.com/fot/ftxt/alfredo_di_stefano.html |title=di Stéfano Profile |publisher=Yahoo! Deportes España |language=Spanish |access-date={{dat|2014|07|08||bez}} |archive-date={{dat|2010|08|18||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20100818202701/http://es.eurosport.yahoo.com/fot/ftxt/alfredo_di_stefano.html }}&lt;/ref&gt; {{dat|1926|07|04|N}} — {{dat|2014|07|07|N}}) bija [[Argentīna]]s, [[Kolumbija]]s un [[Spānija]]s futbolists un futbola treneris. Visbiežāk viņu saista ar [[Madrides &quot;Real&quot; (futbols)|Madrides &quot;Real&quot;]], ar ko viņš kopā dominēja [[UEFA Čempionu līga|Eiropas Čempionu kausā]] 1950. gados, kad viņa klubs kausu ieguva 5 sezonas pēc kārtas kopš 1956. gada. Di Stefano spēlēja arī [[Argentīnas futbola izlase|Argentīnas]], [[Kolumbijas futbola izlase|Kolumbijas]] un [[Spānijas futbola izlase|Spānijas]] futbola izlasē.

2004. gadā [[Pelē]] viņu iekļāva savā [[FIFA 100]] sarakstā kā vienu no 125 labākajiem futbolistiem futbola vēsturē.

Di Stefano, saukts par ''Saeta rubia'' (&quot;Blondā bulta&quot;),&lt;ref&gt;{{es ikona}} {{Tīmekļa atsauce
| url = http://www.clarin.com/diario/2005/07/16/deportes/d-07303.htm
| title = The birth of the Saeta Rubia
| publisher = Clarin
| date = 16 July 2005
| accessdate = 1 December 2008
| archive-date = {{dat|2008|12|13||bez}}
| archive-url = https://web.archive.org/web/20081213062020/http://www.clarin.com/diario/2005/07/16/deportes/d-07303.htm
}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce
| url = http://icervantes.wordpress.com/1956/10/24/saeta-rubia/
| title = Saeta Rubia (Movie)
| accessdate = 1 December 2008
}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce
 |url         = http://albionroad.com/articles/alfredo-di-stefano-saeta-rubia.html
 |title       = Alfredo di Stefano - Saeta Rubia
 |publisher   = AlbionRoad.com
 |date        = 27 June 2008
 |accessdate  = 1 December 2008
 |archiveurl  = https://web.archive.org/web/20081020001357/http://albionroad.com/articles/alfredo-di-stefano-saeta-rubia.html
 |archivedate = {{dat|2008|10|20||bez}}
}} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20081020001357/http://albionroad.com/articles/alfredo-di-stefano-saeta-rubia.html |date={{dat|2008|10|20||bez}} }}&lt;/ref&gt; bija atlētisks uzbrucējs ar labu izturību, taktisko vispusību un laukuma pārredzēšanas prasmi. Viņš varēja spēlēt jebkurā laukuma pozīcijā un, būdams uzbrucējs, bija lielisks arī aizsardzībā. Šobrīd viņš ir 4. rezultatīvākais ''[[La Liga]]'' spēlētājs ar 228 vārtiem 329 spēlēs pēc [[Ugo Sančess|Ugo Sančesa]] (234 vārti), [[Telmo Zaraonandia Montoija|Telmo Zarras]] (251) un [[Rauls Gonsaless|Raula]] (229). Di Stefano ir arī Madrides &quot;Real&quot; 2. visu laiku rezultatīvākais līgas vārtu guvējs ar 216 vārtiem 282 līgas spēlēs no 1953. līdz 1964. gadam aiz [[Rauls Gonsaless|Raula]].

== Karjeras statistika ==
{{Football player statistics 1|YY}}
{{Football player statistics 2|ARG|YY}}
|-
|[[Primera División Argentina 1944|1944]]||rowspan=&quot;2&quot;|[[Club Atlético River Plate|River Plate]]||rowspan=&quot;6&quot;|[[Primera División Argentina|Primera División]]||0||0||||||||||||||||
|-
|[[Primera División Argentina 1945|1945]]||1||0||||||||||||||||
|-
|[[Primera División Argentina 1946|1946]]||[[Club Atlético Huracán|Huracán]]||25||10||||||||||||||||
|-
|[[Primera División Argentina 1947|1947]]||rowspan=&quot;3&quot;|[[Club Atlético River Plate|River Plate]]||30||27||||||||||||||||
|-
|[[Primera División Argentina 1948|1948]]||23||13||||||||||6||4||||
|-
|[[Primera División Argentina 1949|1949]]||12||9||||||||||||||||
{{Football player statistics 2|COL|YY}}
|-
|1949||rowspan=&quot;4&quot;|[[Club Deportivo Los Millonarios|Los Millonarios]]||||15||15||||||||||||||||
|-
|1950||||29||23||||||||||||||||
|-
|1951||||34||31||||||||||||||||
|-
|1952||||24||19||||||||||||||||
{{Football player statistics 2|ESP|YY}}
|-
|[[La Liga 1953-54|1953/54]]||rowspan=&quot;11&quot;|[[Madrides &quot;Real&quot; (futbols)|Real Madrid]]||rowspan=&quot;13&quot;|[[La Liga]]||28||27||||||||||||||||
|-
|[[La Liga 1954-55|1954/55]]||30||25||||||||||||||||
|-
|[[La Liga 1955-56|1955/56]]||30||24||||||||||7||5||||
|-
|[[La Liga 1956-57|1956/57]]||30||31||||||||||8||7||||
|-
|[[La Liga 1957-58|1957/58]]||30||19||||||||||7||10||||
|-
|[[La Liga 1958-59|1958/59]]||28||23||||||||||7||6||||
|-
|[[La Liga 1959-60|1959/60]]||23||12||||||||||8||9||||
|-
|[[La Liga 1960-61|1960/61]]||23||21||||||||||2||0||||
|-
|[[La Liga 1961-62|1961/62]]||23||11||||||||||10||7||||
|-
|[[La Liga 1962-63|1962/63]]||13||12||||||||||2||1||||
|-
|[[La Liga 1963-64|1963/64]]||24||11||||||||||9||5||||
|-
|[[La Liga 1964-65|1964/65]]||rowspan=&quot;2&quot;|[[RCD Espanyol|Espanyol]]||24||7||||||||||||||||
|-
|[[La Liga 1965-66|1965/66]]||23||4||||||||||||||||
{{Football player statistics 3|3|ARG}}90||59||||||||||||||||
{{Football player statistics 4|COL}}102||88||||||||||||||||
{{Football player statistics 4|ESP}}329||227||||||||||||||||
{{Football player statistics 5}}521||377||||||||||||||||
|}

== Sasniegumi ==

=== Spēlētāja karjera ===
'''River Plate'''

* [[Argentīnas futbola pirmā divīzija|Argentīnas pirmā divīzija]]: 1945, 1947

'''Millonarios'''

* [[Categoría Primera A]]: 1949, 1951, 1952

'''Real Madrid'''

* [[Spānijas La Liga]]: 1953–54, 1954–55, 1956–57, 1957–58, 1960–61, 1961–62, 1962–63, 1963–64
* [[UEFA Čempionu līga|Eiropas kauss]]: 1955–56, 1956–57, 1957–58, 1958–59, 1959–60
* [[Starpkontinentālais kauss]]: 1960

'''Argentīna'''

* [[Copa America|Dienvidamerikas čempionāts]]: 1947

'''Individuālie sasniegumi'''

* Argentīnas pirmās divīzijas labākais vārtu guvējs: 1947
* Eiropas kausa labākais vārtu guvējs: 1958, 1962

=== Trenera karjera ===
'''Boca Juniors'''

* Argentīnas pirmā divīzija: 1969
* [[Copa Argentina]]: 1969

'''Valencia'''

* Spānijas La Liga: 1970–71
* [[UEFA Kausu ieguvēju kauss]]: 1979–80
* [[Segunda División]]: 1986–87

'''Real Madrid'''

* [[Spānijas Superkauss]]: 1990

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}
{{Sporta ārējās saites}}

{{Spānijas futbolists-aizmetnis}}

{{kastes sākums}}
{{s-balvas}}
{{Amatu secība | pirms = {{flaga|Anglija}} [[Stenlijs Metjūss]] | virsraksts = [[Zelta bumba|Eiropas gada labākais futbolists]] | periods = [[1957. gada Zelta bumba|1957]] | pēc = {{flaga|Francija}} [[Raimons Kopa]] }}
{{Amatu secība | pirms = {{flaga|Francija}} [[Raimons Kopa]] | virsraksts = [[Zelta bumba|Eiropas gada labākais futbolists]] | periods = [[1959. gada Zelta bumba|1959]] | pēc = {{flaga|Spānija}} [[Luiss Svaress Miramontess|Luiss Svaress]] }}
{{kastes beigas}}

{{Ballon d'Or saņēmēji}}
{{FIFA 100}}

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Di Stefano, Alfredo}}
[[Kategorija:1926. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:2014. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Buenosairesā dzimušie]]
[[Kategorija:Argentīnas futbolisti]]
[[Kategorija:Argentīnas izlases futbolisti]]
[[Kategorija:Kolumbijas futbolisti]]
[[Kategorija:Kolumbijas izlases futbolisti]]
[[Kategorija:Spānijas futbolisti]]
[[Kategorija:Spānijas izlases futbolisti]]
[[Kategorija:FIFA 100]]
[[Kategorija:Spānijas futbola treneri]]
[[Kategorija:1962. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]]
[[Kategorija:Madrides &quot;Real&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:RCD Espanyol spēlētāji]]
[[Kategorija:Zelta bumbas ieguvēji]]
[[Kategorija:UEFA Čempionu līgas uzvarētāji]]
[[Kategorija:Buenosairesas &quot;River Plate&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Club Atlético Huracán spēlētāji]]</text>
      <sha1>2qvwsm7c0um2uxgbkm25hgmv09osvlt</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Ņūdeli</title>
    <ns>0</ns>
    <id>82594</id>
    <revision>
      <id>4468522</id>
      <parentid>4351818</parentid>
      <timestamp>2026-05-15T10:21:29Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kikos</username>
        <id>3705</id>
      </contributor>
      <comment>/* Vēsture */</comment>
      <origin>4468522</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5206" sha1="b479m4bi8j6m78ov66of45q4tdqey3h" xml:space="preserve">{{Apdzīvotas vietas infokaste
 | name                     = Ņūdeli
 | official_name            = ''New Delhi''&lt;br /&gt;नई दिल्ली&lt;br /&gt;ਨਵੀਂ ਦਿੱਲੀ&lt;br /&gt;نئی دلی
 | settlement_type          = pilsēta
 | image_skyline            = {{multiple image
| border      = infobox
| total_width = 300
| image_style =
| perrow      = 1/2/2/2/1
| caption_align = centre
| image1      = Forecourt, Rashtrapati Bhavan - 1.jpg
| image2     = Glimpse of the new Parliament Building, in New Delhi.jpg
| image3      = Bharat Mandapam Morning View.jpg
| image4      = LIC Zonal Office.jpg
| image5     = Skyline of Cannaught Place, New Delhi.jpg
| image6 = Kartavya Path in the evening in New Delhi 01.jpg 
| image7 = Delhi, India, India Gate.jpg|100px
| image8 = Amar Chakra, National War Memorial, New Delhi.jpg
}}
 | image_caption            = 
 | image_flag               = New Delhi Municipal Council Flag of India.png
 | image_seal               = Seal of the New Delhi Municipal Council.svg
 | image_shield             = 
 | shield_link              = 
 | flag_link                = 
 | shield_size              = 
 | pushpin_map              = Indija#Āzija
 | pushpin_label_position   = 
 | map_caption              = 
 | subdivision_type         = Valsts
 | subdivision_type1        = Teritorija
 | subdivision_type2        = 
 | subdivision_name         = {{IND}}
 | subdivision_name1        = [[Deli]]
 | subdivision_name2        = 
 | established_title        = 
 | established_date         = 
 | government_type          = 
 | leader_title             = 
 | leader_name              = 
 | area_magnitude           = 
 | area_total_km2           = 42.7
 | area_land_km2            = 
 | area_water_km2           = 
 | area_urban_km2           = 
 | area_metro_km2           = 
 | population_as_of         = 2011. gadā
 | population_footnotes     = 
 | population_total         = 294725 
 | population_urban         = 
 | population_metro         = 
 | population_density_km2   = auto
 | timezone                 = IST
 | utc_offset               = +5:30
 | timezone_DST             = 
 | utc_offset_DST           = 
 | latd = 28 | latm = 36 | lats = 50 | latNS = N
 | longd = 77 | longm = 12 | longs = 32 | longEW = E
 | postal_code_type         = 
 | postal_code              = 
 | elevation_footnotes      = 
 | elevation_m              = 216
 | website                  = {{url|http://www.ndmc.gov.in}}
 | footnotes                = 
}}

'''Ņūdeli''' ({{val-en|New Delhi}}, {{val-hi|नई दिल्ली}}, {{val-pa|ਨਵੀਂ ਦਿੱਲੀ}}, {{val-ur|نئی دلی}}) ir [[Indija]]s galvaspilsēta, viens no [[Deli]] metropoles rajoniem. Šeit atrodas [[Indijas valdība]]s rezidence.

== Vēsture ==
Līdz 1911. gada decembrim Indijas galvaspilsēta britu valdīšanas laikā bija [[Kolkata|Kalkuta]]. Tomēr kopš 19. gadsimta beigām tā bija kļuvusi par nacionālistu kustības centru, kas noveda pie [[Bengālijas sadalīšanas]], ko veica vicekaralis [[Džordžs Kerzons|lords Kerzons]]. Tas izraisīja masveida politiskus un reliģiskus nemierus, tostarp britu ierēdņu politiskas slepkavības Kalkutā. Sabiedrības antikoloniāli noskaņojums izraisīja pilnīgu britu preču boikotu, kas piespieda koloniālo valdību atkal apvienot Bengāliju un nekavējoties pārcelt galvaspilsētu uz Deli.

[[Vecā Deli]] bija vairāku senās [[Indijas vēsture|Indijas impēriju]] un [[Deli sultanāts|Deli sultanāta]] politiskais centrs, jo īpaši [[Mogulu impērija|Mogulu impērijas]] centrs no 1649. līdz 1857. gadam. 19. gadsimta sākumā britu administrācijai tika iesniegts priekšlikums pārcelt [[Britu Indija|Britu Indijas]] galvaspilsētu no Kalkutas austrumu piekrastē uz Deli. 1894. gadā Britu Indijas valdība uzskatīja, ka no loģistikas viedokļa būtu vieglāk pārvaldīt Indiju no Deli, kas atrodas Indijas ziemeļu centrā. 1894. gadā saskaņā ar Zemes iegūšanas likumu tika iegādāta zeme jaunās Deli pilsētas celtniecībai.

Ņūdeli pamatakmeni 1911. gadā ielika [[Džordžs V Vindzors]]. To projektēja britu arhitekti [[Edvīns Lutjenss]] un [[Herberts Beikers]]. Jauno galvaspilsētu atklāja 1931. gada 13. februārī vicekaraļa un ģenerālgubernatora [[Edvards Vuds, Halifaksas 1. grāfs.|Irvina]] vadībā.

Pēc Indijas neatkarības iegūšanas 1947. gadā Ņūdeli tika piešķirta ierobežota autonomija, un to pārvaldīja Indijas valdības iecelts galvenais komisārs. 1966. gadā Deli tika pārveidota par savienības teritoriju, un galu galā galveno komisāru aizstāja gubernators-leitnants. Ar 1991. gada Konstitūcijas (96. grozījums) likumu Deli savienības teritoriju oficiāli nosauca par Deli nacionālo galvaspilsētas teritoriju. 1991. gadā tika ieviesta sistēma, saskaņā ar kuru ievēlētajai valdībai tika piešķirtas plašas pilnvaras, izņemot likumu un kārtību, kas palika centrālās valdības ziņā. Likumdošana faktiski stājās spēkā 1993. gadā. 

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{Indija-aizmetnis}}

{{Āzijas galvaspilsētas}}
{{autoritatīvā vadība}}


[[Kategorija:Indijas pilsētas]]</text>
      <sha1>b479m4bi8j6m78ov66of45q4tdqey3h</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>3. autobusu maršruts (Rīga)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>89544</id>
    <revision>
      <id>4468227</id>
      <parentid>4466061</parentid>
      <timestamp>2026-05-14T15:50:18Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4468227</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="37055" sha1="odxtfplugjwri6sxxpoce9j4cwnh8at" xml:space="preserve">{{Transporta maršruta infokaste
|nosaukums         = 3. autobusu maršruts
|fona krāsa        = #007C06
|no                = [[Daugavgrīva]]
|uz                = [[Pļavnieki]]
|karte             = File:3aut no-15-03-2025..png
|valsts            = {{karogs|Latvija}}
|pilsēta           = Rīga
|atklāts           = 
|plānots atklāt    = 
|tika plān atklāt  = 
|izmaksas          = &lt;!-- izmaksas miljonos latu --&gt;
|kopējais garums   = 54, 862 km&lt;br /&gt;(27,638 km / 27,224 km) &lt;ref&gt;[http://riga.mashke.org/Riga-Bus/Linien/linien_lat.htm Autobusu maršrutu saraksts]{{Novecojusi saite}}, riga.mashke.org&lt;/ref&gt;
|staciju skaits    = &lt;!-- metro, vilciens --&gt;
|pieturu skaits    = 89
(46 / 43)
|transporta vienīb = 33 (darbdienās)
15 (brīvdienās)
|depo              = &lt;!-- tramvajiem un trolejbusiem --&gt;
|parks             = № 6 un № 7 (apkalpo)
|pasažieri dienā   = 
|pasažieri gadā    = 8 606 051 (2017) &lt;ref&gt;[https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/infografika-2017-gada-parvadati-142-656-899-pasazieri/ Infografika: 2017. gadā pārvadāti 142 656 899 pasažieri] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200808092307/https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/infografika-2017-gada-parvadati-142-656-899-pasazieri/ |date={{dat|2020|08|08||bez}} }}, rigassatiksme.lv, {{dat|2018|7|17|SK}}&lt;/ref&gt;
|mājas lapa        = [http://saraksti.rigassatiksme.lv/index.html#bus/3/a-b saraksti.rigassatiksme.lv]
|apakšveidne       = {{Rīgas autobusu apakšveidne}}
}}

'''3. autobusu maršruts''' ir [[Sabiedriskais transports Rīgā|Rīgas sabiedriskā transporta]] [[Autobusu satiksme Rīgā|autobusu]] maršruts, kas kursē no [[Daugavgrīva]]s līdz [[Pļavnieki]]em. Atsevišķos reisos autobuss veic divus pagarinātus maršrutus: &quot;[[Pļavnieki]] — Attīrīšanas iekārtas&quot; un &quot;Daugavgrīva - Pļavnieki - [[Krustpils iela (Rīga)|Krustpils iela]]&quot;, kā arī trīs saīsinātus maršrutus: &quot;Autoosta — [[Pļavnieki]]&quot;, &quot;[[Brīvības piemineklis]] — [[Daugavgrīva]]&quot; un &quot;[[Pļavnieki]] — [[Esplanāde (Rīga)|Esplanāde]]&quot;.

3. autobusu maršruta kopējais garums ir 54,862 km. Maršruta '''Daugavgrīva''' — '''Pļavnieki''' kopējais garums ir 27,638 km, bet maršruta '''Pļavnieki''' — '''Daugavgrīva''' kopējais garums ir 27,224 km. No galapunkta Daugavgrīvā līdz pieturai &quot;[[Rīgas Starptautiskā autoosta|Autoosta]]&quot; maršruts ir 17,1 km, bet no pieturas &quot;Autoosta&quot; līdz galapunktam Pļavniekos maršruta garums ir 10,1 km.

Darbdienās pa 3. autobusu maršrutu kursē 33 autobusi, kuri pavisam veic 270 reisus, bet brīvdienās — 15 autobusi, kuri pavisam veic 158 reisus (06.2015). Šobrīd 3. autobusu maršruts ir visnoslogotākais autobusu maršruts Rīgā.

3. autobusu maršrutu apkalpo gan 6. autobusu parks, gan 7. autobusu parks.

No 2021. gada 15. marta līdz [[COVID-19 pandēmija Latvijā|COVID—19 ārkārtējās situācijas]] beigām, lai mazinātu sabiedriskā transporta salona piepildījumu pandēmijas laikā, papildus izveidots [[3A. autobusu maršruts (Rīga)|3A. autobusu maršruts]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/no-15-marta-3-autobusa-noslogotakaja-posma-tiks-izveidots-pagaidu-paralelais-autobusa-marsruts-3a/ |title=No 15. marta 3. autobusa noslogotākajā posmā tiks izveidots pagaidu paralēlais autobusa maršruts 3A |access-date={{dat|2021|03|13||bez}} |archive-date={{dat|2021|03|12||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20210312082058/https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/no-15-marta-3-autobusa-noslogotakaja-posma-tiks-izveidots-pagaidu-paralelais-autobusa-marsruts-3a/ }}&lt;/ref&gt;

== Maršruts ==
Virzienā '''[[Daugavgrīva]]''' — '''[[Pļavnieki]]''' kursē pa šādām ielām: [[Parādes iela (Rīga)|Parādes iela]], [[Flotes iela (Rīga)|Flotes iela]], [[Kapteiņu iela (Rīga)|Kapteiņu iela]], [[Gobas iela (Rīga)|Gobas iela]], [[Stūrmaņu iela (Rīga)|Stūrmaņu iela]], [[Gaigalas iela (Rīga)|Gaigalas iela]], [[Daugavgrīvas šoseja (Rīga)|Daugavgrīvas šoseja]], [[Daugavgrīvas iela (Rīga)|Daugavgrīvas iela]], [[Raņķa dambis (Rīga)|Raņķa dambis]], [[Uzvaras bulvāris (Rīga)|Uzvaras bulvāris]], [[Akmens tilts (Rīga)|Akmens tilts]], [[11. novembra krastmala]], [[13. janvāra iela]], [[Marijas iela (Rīga)|Marijas iela]], [[Merķeļa iela (Rīga)|Merķeļa iela]], [[Brīvības bulvāris (Rīga)|Brīvības bulvāris]], [[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības iela]], [[Pērnavas iela (Rīga)|Pērnavas iela]], [[Augusta Deglava iela (Rīga)|A. Deglava iela]], [[Ilūkstes iela (Rīga)|Ilūkstes iela]], [[Brāļu Kaudzīšu iela (Rīga)|Brāļu Kaudzīšu iela]], [[Andreja Saharova iela (Rīga)|A. Saharova iela]] un [[Katlakalna iela (Rīga)|Katlakalna iela]].
[[Attēls:3. autobusa galapunkts Bolderājā.JPG|thumb|255px|3. maršruta autobusu galapunkts Daugavgrīvā (agrāk Bolderājas D/P)]]
[[Attēls:3. autobuss Daugavgrīvas ielā.JPG|thumb|255px|3. maršruta autobuss Daugavgrīvas ielā]]
[[Attēls:3. autobuss Brīvības ielā.JPG|thumb|255px|3. maršruta autobuss Brīvības ielā]]
[[Attēls:3. autobuss Katlakalna ielā.JPG|thumb|255px|3. maršruta autobuss izbrauc no galapunkta Katlakalna ielā]]
[[Attēls:3. autobuss Uzvaras bulvārī.JPG|thumb|255px|3. maršruta autobuss Uzvaras bulvārī]]
[[Attēls:3. autobuss uz Saharova ielas.jpg|thumb|255px|3. maršruta autobuss Saharova ielā]]
[[Attēls:3. autobuss uz 13. janvāra ielas.jpg|thumb|255px|3. maršruta autobuss 13. janvāra ielā]]
[[Attēls:3. autobuss uz Raiņa bulvāra.jpg|thumb|255px|3. maršruta autobuss Raiņa bulvārī]]
[[Attēls:3. autobuss uz Daugavgrīvas ielas.jpg|thumb|255px|3. maršruta autobuss Daugavgrīvas ielā]]
[[Attēls:3. autobuss uz 13. janvāra ielas (2).jpg|thumb|255px|3. maršruta autobuss 13. janvāra ielā]]
[[Attēls:3. autobuss uz 13. janvāra ielas (3).jpg|thumb|255px|3. maršruta autobuss 13. janvāra ielā]]
[[Attēls:3. autobuss uz 13. janvāra ielas (6).jpg|thumb|255px|3. maršruta autobuss 13. janvāra ielā]]
[[Attēls:3. autobuss uz Akmens tilta (2).jpg|thumb|255px|3. maršruta autobuss uz Akmens tilta]]
[[Attēls:3. autobuss uz Merķeļa ielas (3).jpg|thumb|255px|3. maršruta autobuss Merķeļa ielā]]
[[Attēls:3. autobuss uz Deglava ielas.jpg|thumb|255px|3. maršruta autobuss Deglava ielā]]
[[Attēls:3. autobuss uz Pērnavas ielas.jpg|thumb|255px|3. maršruta autobuss Pērnavas ielā]]
[[Attēls:3. autobuss uz Raiņa bulvāra (2).jpg|thumb|255px|3. maršruta autobuss Raiņa bulvārī]]

Virzienā '''Pļavnieki''' — '''Daugavgrīva''' kursē pa šādām ielām: Katlakalna iela, A. Saharova iela, Brāļu Kaudzīšu iela, Ilūkstes iela, A. Deglava iela, Pērnavas iela, Brīvības iela, Brīvības bulvāris, [[Raiņa bulvāris (Rīga)|Raiņa bulvāris]], 13. janvāra iela, 11. novembra krastmala, Akmens tilts, Uzvaras bulvāris, Raņķa dambis, Daugavgrīvas iela, Daugavgrīvas šoseja, Gaigalas iela, Stūrmaņu iela, Gobas iela, Kapteiņu iela, Flotes iela un Parādes iela.

Saistībā ar [[Latvijas Republikas iekšlietu ministru uzskaitījums|Iekšlietu ministra]] [[Sandis Ģirģens|Sanda Ģirģena]] rīkojumu slēgt [[Augusta Deglava tilts|Deglava tiltu]] satiksmei, pamatojoties uz Būvniecības valsts kontroles biroja ekspertu atzinumu par tā drošumu, no 2019. gada 25. aprīļa līdz 4. maijam maršruts tika novirzīts pa [[Zemitāna tilts|Zemitāna tiltu]].

== Pieturvietas ==
3. autobusu maršrutā pavisam kopā ir 89 pieturas. Maršrutā '''[[Daugavgrīva]]'''—'''[[Pļavnieki]]''' ir 46 pieturas, bet maršrutā '''Pļavnieki'''—'''Daugavgrīva''' ir 43 pieturas.

{|
| valign=&quot;top&quot; |
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot;
|-
! width=&quot;30&quot;|Nr.
! width=&quot;190&quot;|Nosaukums
!Pēc pieprasījuma
|-
| align=&quot;center&quot; | 1
| [[Daugavgrīva]]s D/P
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 2
| [[Birutas Baumanes aleja]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 3
| [[Zvīņu iela (Rīga)|Zvīņu iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 4
| [[Plēksnes iela (Rīga)|Plēksnes iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 5
| [[Daugavgrīvas cietoksnis]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 6
| [[Bolderājas tilts]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 7
| [[Rīgas Bolderājas Jaunā pamatskola|Bolderājas Jaunā pamatskola]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 8
| [[Bolderāja]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 9
| [[Silikātu iela (Rīga)|Silikātu iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 10
| [[Guberņciems]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 11
| [[Zilā iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 12
| [[Beķermuiža]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 13
| [[Voleri]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 14
| Pagrieziens uz [[Voleri]]em
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 15
| [[Podraga iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 16
| [[Spilves lidlauks]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 17
| [[Lidoņu iela (Rīga)|Lidoņu iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 18
| [[Iļģuciems]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 19
| [[Dzegužkalns]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 20
| [[Ūdens iela (Rīga)|Ūdens iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 21
| [[Kliņģeru iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 22
| [[Kalnciema iela (Rīga)|Kalnciema iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 23
| [[Uzvaras parks]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 24
| [[Latvijas Nacionālās bibliotēkas galvenā ēka|Nacionālā bibliotēka]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 25
| [[Grēcinieku iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 26
| [[Rīgas Starptautiskā autoosta|Autoosta]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 27
| [[Merķeļa iela (Rīga)|Merķeļa iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 28
| [[Brīvības bulvāris (Rīga)|Brīvības bulvāris]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 29
| [[Ģertrūdes iela (Rīga)|Ģertrūdes iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 30
| [[Matīsa iela (Rīga)|Matīsa iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 31
| [[Tallinas iela (Rīga)|Tallinas iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 32
| [[Cēsu iela (Rīga)|Cēsu iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 33
| [[Pērnavas iela (Rīga)|Pērnavas iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | ''34''
| [[Aleksandra Čaka iela (Rīga)|A. Čaka iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | ''35''
| [[Vārnu iela (Rīga)|Vārnu iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | ''36''
| [[Grīziņkalns]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | ''37''
| [[Daugavas stadions (Rīga)|Daugavas stadions]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | ''38''
| [[Itas Kozakevičas iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 39
| [[Viršu iela (Rīga)|Viršu iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 40
| [[Dārzciema iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 41
| [[Sesku iela (Rīga)|Sesku iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 42
| [[Brāļu Kaudzīšu iela (Rīga)|Brāļu Kaudzīšu iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 43
| [[Rudens iela (Rīga)|Rudens iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 44
| [[Pavasara gatve (Rīga)|Pavasara gatve]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 45
| [[Katlakalna iela (Rīga)|Katlakalna iela]]
|x
|-
|}
| valign=&quot;top&quot; |
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot; align=&quot;center&quot;
|-
! width=&quot;30&quot;|Nr.
! width=&quot;190&quot;|Nosaukums
!Pēc pieprasījuma
|-
| align=&quot;center&quot; | 1
| [[Katlakalna iela (Rīga)|Katlakalna iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 2
| [[Pavasara gatve (Rīga)|Pavasara gatve]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 3
| [[Rudens iela (Rīga)|Rudens iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 4
| [[Zemes iela (Rīga)|Zemes iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 5
| [[Ilūkstes iela (Rīga)|Ilūkstes iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 6
| [[Dārzciema iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 7
| [[Viršu iela (Rīga)|Viršu iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 8
| [[Itas Kozakevičas iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 9
| [[Daugavas stadions (Rīga)|Daugavas stadions]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 10
| [[Grīziņkalns]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 11
| [[Vārnu iela (Rīga)|Vārnu iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 12
| [[Aleksandra Čaka iela (Rīga)|A. Čaka iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 13
| [[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 14
| [[Cēsu iela (Rīga)|Cēsu iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 15
| [[Tallinas iela (Rīga)|Tallinas iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 16
| [[Matīsa iela (Rīga)|Matīsa iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 17
| [[Ģertrūdes iela (Rīga)|Ģertrūdes iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 18
| [[Brīvības piemineklis]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 19
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā stacija]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 20
| [[13. janvāra iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 21
| [[Latvijas Nacionālās bibliotēkas galvenā ēka|Nacionālā bibliotēka]]
|
|-
|22
|[[Uzvaras parks]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 23
| [[Kalnciema iela (Rīga)|Kalnciema iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 24
| [[Kliņģeru iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 25
| [[Ūdens iela (Rīga)|Ūdens iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 26
| [[Dzegužkalns]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 27
| [[Iļģuciems]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 28
| [[Lidoņu iela (Rīga)|Lidoņu iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 29
| [[Spilves lidlauks]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 30
| [[Podraga iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 31
| Pagrieziens uz [[Voleri]]em
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 32
| [[Voleri]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 33
| [[Beķermuiža]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 34
| [[Zilā iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 35
| [[Guberņciems]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 36
| [[Silikātu iela (Rīga)|Silikātu iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 37
| [[Bolderāja]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 38
| Kaņepju iela
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 39
| [[Rīgas Bolderājas Jaunā pamatskola|Bolderājas Jaunā pamatskola]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 40
| [[Bolderājas tilts]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 41
| [[Daugavgrīvas cietoksnis]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 42
| [[Plēksnes iela (Rīga)|Plēksnes iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 43
| [[Zvīņu iela (Rīga)|Zvīņu iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 44
| [[Birutas Baumanes aleja]]
|
|}
|}

=== Agrākie pieturu nosaukumi&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/no-1-julija-tiks-veiktas-izmainas-sabiedriska-transporta-kustiba/ |title=No 1. jūlija tiks veiktas izmaiņas sabiedriskā transporta kustībā |access-date={{dat|2016|06|23||bez}} |archive-date={{dat|2021|10|20||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20211020142023/https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/no-1-julija-tiks-veiktas-izmainas-sabiedriska-transporta-kustiba/ }}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/no-1-junija-atseviskiem-sabiedriska-transporta-marsrutiem-stasies-speka-jauni-kustibu-saraksti/ |title=No 1. jūnija atsevišķiem sabiedriskā transporta maršrutiem stāsies spēkā jauni kustību saraksti |access-date={{dat|2015|06|01||bez}} |archive-date={{dat|2016|03|07||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20160307072643/https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/no-1-junija-atseviskiem-sabiedriska-transporta-marsrutiem-stasies-speka-jauni-kustibu-saraksti/ }}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://nra.lv/latvija/riga/105024-riga-pardeves-dazas-autobusu-pieturas.htm/ |title=Rīgā pārdēvēs dažas autobusu pieturas |access-date={{dat|2015|09|12||bez}} |archive-date={{dat|2020|09|18||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20200918202611/https://nra.lv/latvija/riga/105024-riga-pardeves-dazas-autobusu-pieturas.htm }}&lt;/ref&gt; ===
* Dārzniecība ''(no 2013. gada 1. novembra — Beķermuiža)''
* Gāze ''(no 2013. gada 1. novembra — Zilā iela)''
* Klubs ''(no 2013. gada 1. novembra — Daugavgrīvas cietoksnis)''
* Tirdzniecības centrs ''(Bolderājā, no 2013. gada 1. novembra — Stūrmaņu iela)''
* ''Tirdzniecības centrs (Pļavniekos, tagad — Sesku iela)''
* Poliklīnika ''(no 2013. gada 1. novembra — Bolderājas poliklīnika, no 2021. gada 1. novembra — Bolderājas tilts)''
* [[Kuģu iela (Rīga)|Kuģu iela]] ''(no 2013. gada 1. novembra — Nacionālā bibliotēka)''
* [[Stockmann|&quot;Stockmann&quot; centrs]] ''(no 2013. gada 1. novembra — Autoosta)''
* [[Valsts Rīgas lauksaimniecības mašīnbūves rūpnīca|Lauksaimniecības mašīnu rūpnīca]] ''(no 2013. gada 1. novembra — Kliņģeru iela)''
* Daugavgrīvas iela ''(no 2013. gada 1. novembra — Kalnciema iela)''
* [[Rīgas Laku un krāsu rūpnīca|Laku krāsu rūpnīca]] ''(no 2013. gada 1. novembra — Dzegužkalns)''
* Māju celtniecības kombināts ''(no 2013. gada 1. novembra — Lidoņu iela)''
* Cementa šīfera rūpnīca ''(no 2013. gada 1. novembra — Spilves lidlauks)''
* [[Bolderāja]]s {{Piezīme|D/P|dispečeru punkts}} ''(no 2015. g. 1. jūnija — Daugavgrīvas D/P; vienlaikus tika mainīts arī galapunkta &quot;Bolderāja&quot; nosaukums uz &quot;Daugavgrīva&quot; maršruta virzienu nosaukumos)''
* Kokapstrādes kombināts ''(no 2015. gada 1. septembra — Guberņciems)''
* Veikals &quot;[[Pļavnieki]]&quot; ''(no 2015. gada 19. septembra — Pavasara gatve)''
* Skola ''(no 2015. gada 19. septembra — [[Rīgas 19. vidusskola|19. vidusskola]], no 2021. gada 1. novembra — Bolderājas Jaunā pamatskola)''
* [[Birzes iela (Rīga)|Birzes iela]] ''(no 2016. gada 1. jūlija Valentīna Pikuļa aleja, no 2023. gada 1. februāra — [[Birutas Baumanes aleja]])&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;''
* Akadēmiķa [[Mstislavs Keldišs|M. Keldiša]] iela ''(no 2023. gada 1. februāra — [[Brāļu Kaudzīšu iela (Rīga)|Brāļu Kaudzīšu iela]]).&lt;ref name=&quot;:1&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/no-1-februara-tiks-mainiti-vairaku-pieturvietu-nosaukumi/|title=No 1. februāra tiks mainīti vairāku pieturvietu nosaukumi|access-date={{dat|2023|01|13||bez}}|archive-date={{dat|2023|01|13||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20230113173345/https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/no-1-februara-tiks-mainiti-vairaku-pieturvietu-nosaukumi/}}&lt;/ref&gt;''
* [[Nīcgales iela (Rīga)|Nīcgales iela]] (''no 2024. gada 19. februāra - &quot;[[Itas Kozakevičas iela]]&quot;'')&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktu%C4%81la%20inform%C4%81cija/no-19-februara-tiks-mainiti-vairaku-sabiedriska-transporta-pieturvietu-nosaukumi-1/|title=No 19. februāra tiks mainīti vairāku sabiedriskā transporta pieturvietu nosaukumi}}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;
* [[Uzvaras bulvāris (Rīga)|Uzvaras bulvāris]] (''no 2024. gada 1. augusta - &quot;[[Uzvaras parks]]&quot;'')&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktu%C4%81la%20inform%C4%81cija/no-1-augusta-tiks-veiktas-izmainas-vairaku-pieturvietu-nosaukumos-1/|title=No 1. augusta tiks veiktas izmaiņas vairāku pieturvietu nosaukumos|access-date={{dat|2024|07|25||bez}}|archive-date={{dat|2025|08|26||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20250826153404/https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktu%C4%81la%20inform%C4%81cija/no-1-augusta-tiks-veiktas-izmainas-vairaku-pieturvietu-nosaukumos-1/}}&lt;/ref&gt;
* Bolderājas tirgus (''no 2024. gada 1. augusta - &quot;[[Bolderāja]]&quot;'')
* Stūrmaņu iela ''(no 2024. gada 1. augusta - &quot;[[Bolderāja]]&quot; virzienā uz Centru, &quot;Kaņepju iela&quot; virzienā uz Daugavgrīvu)''
* [[11. novembra krastmala]] (''no 2024. gada 1. augusta - [[Grēcinieku iela]]'')

No 2011. līdz 2018. gadam vasaras brīvdienās, 3. autobusu maršruts tika pagarināts līdz Vakarbuļļiem.

== Maršruti ar mainītu virzienu ==
'''Attīrīšanas iekārtas''' — '''[[Pļavnieki]]''' kursē pa šādām ielām: [[Dzintara iela (Rīga)|Dzintara iela]], [[Parādes iela (Rīga)|Parādes iela]], [[Flotes iela (Rīga)|Flotes iela]], [[Kapteiņu iela (Rīga)|Kapteiņu iela]], [[Gobas iela (Rīga)|Gobas iela]], [[Stūrmaņu iela (Rīga)|Stūrmaņu iela]], [[Gaigalas iela (Rīga)|Gaigalas iela]], [[Daugavgrīvas šoseja (Rīga)|Daugavgrīvas šoseja]], [[Daugavgrīvas iela (Rīga)|Daugavgrīvas iela]], [[Raņķa dambis (Rīga)|Raņķa dambis]], [[Uzvaras bulvāris (Rīga)|Uzvaras bulvāris]], [[Akmens tilts (Rīga)|Akmens tilts]], [[11. novembra krastmala]], [[13. janvāra iela]], Marijas iela, [[Merķeļa iela (Rīga)|Merķeļa iela]], [[Brīvības bulvāris (Rīga)|Brīvības bulvāris]], [[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības iela]], [[Pērnavas iela (Rīga)|Pērnavas iela]], [[Augusta Deglava iela (Rīga)|A. Deglava iela]], [[Ilūkstes iela (Rīga)|Ilūkstes iela]], [[Brāļu Kaudzīšu iela (Rīga)|Brāļu Kaudzīšu iela]], [[Andreja Saharova iela|A. Saharova iela]] un [[Katlakalna iela (Rīga)|Katlakalna iela]].

'''Pļavnieki''' — '''Attīrīšanas iekārtas''' kursē pa šādām ielām: Katlakalna iela, A. Saharova iela, Brāļu Kaudzīšu iela, Ilūkstes iela, A. Deglava iela, Pērnavas iela, Brīvības iela, Brīvības bulvāris, Raiņa bulvāris, 13. janvāra iela, 11. novembra krastmala, Akmens tilts, Uzvaras bulvāris, Raņķa dambis, Daugavgrīvas iela, Daugavgrīvas šoseja, Gaigalas iela, Stūrmaņu iela, Gobas iela, Kapteiņu iela, Flotes iela, Parādes iela un Dzintara iela.

'''Pļavnieki''' — '''[[Esplanāde (Rīga)|Esplanāde]]''' kursē pa šādām ielām: Katlakalna iela, A. Saharova iela, Brāļu Kaudzīšu iela, Ilūkstes iela, A. Deglava iela, Pērnavas iela, Brīvības iela un Brīvības bulvāris.

'''Autoosta''' — '''Pļavnieki''' kursē pa šādām ielām:  [[13. janvāra iela]], Marijas iela, [[Merķeļa iela (Rīga)|Merķeļa iela]], [[Brīvības bulvāris (Rīga)|Brīvības bulvāris]], [[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības iela]], [[Pērnavas iela (Rīga)|Pērnavas iela]], [[Augusta Deglava iela (Rīga)|A. Deglava iela]], [[Ilūkstes iela (Rīga)|Ilūkstes iela]], [[Brāļu Kaudzīšu iela (Rīga)|Brāļu Kaudzīšu iela]], [[Andreja Saharova iela|A. Saharova iela]] un [[Katlakalna iela (Rīga)|Katlakalna iela]].

'''Brīvības piemineklis''' — '''Daugavgrīva''' kursē pa šādām ielām:  Brīvības bulvāris, [[Raiņa bulvāris (Rīga)|Raiņa bulvāris]], 13. janvāra iela, 11. novembra krastmala, Akmens tilts, Uzvaras bulvāris, Raņķa dambis, Daugavgrīvas iela, Daugavgrīvas šoseja, Gaigalas iela, Stūrmaņu iela, Gobas iela, Kapteiņu iela, Flotes iela un Parādes iela.

== Pieturvietas maršrutos ar mainītu virzienu ==
Maršrutā '''Attīrīšanas iekārtas''' — '''[[Pļavnieki]]''' ir 48 pieturas, maršrutā '''Pļavnieki''' — '''Attīrīšanas iekārtas''' ir 47 pieturas, maršrutā '''Daugavgrīva - Pļavnieki - [[Krustpils iela (Rīga)|Krustpils iela]]''' ir 47 pieturas, maršrutā '''Pļavnieki''' — '''[[Esplanāde (Rīga)|Esplanāde]]''' ir 18 pieturas, maršrutā '''Autoosta''' — '''Pļavnieki''' ir 20 pieturas, maršrutā '''Brīvības piemineklis''' — '''Daugavgrīva''' ir 26 pieturas.

{|
| valign=&quot;top&quot; |
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot;
|-
! width=&quot;30&quot;|Nr.
! width=&quot;190&quot;|Nosaukums
!Pēc pieprasījuma
|-
| align=&quot;center&quot; | 1
| Attīrīšanas iekārtas
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 2
| [[Ziemeļupe]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 3
| [[Memmes pļava]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 4
| [[Birutas Baumanes aleja]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 5
| [[Zvīņu iela (Rīga)|Zvīņu iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 6
| [[Plēksnes iela (Rīga)|Plēksnes iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 7
| [[Daugavgrīvas cietoksnis]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 8
| [[Bolderājas tilts]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 9
| [[Rīgas Bolderājas Jaunā pamatskola|Bolderājas Jaunā pamatskola]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 10
| [[Bolderāja]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 11
| [[Silikātu iela (Rīga)|Silikātu iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 12
| Guberņciems
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 13
| [[Zilā iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 14
| [[Beķermuiža]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 15
| [[Voleri]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 16
| Pagrieziens uz [[Voleri]]em
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 17
| [[Podraga iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 18
| Spilves lidlauks
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 19
| Lidoņu iela
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 20
| [[Iļģuciems]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 21
| Dzegužkalns
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 22
| [[Ūdens iela (Rīga)|Ūdens iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 23
| Kliņģeru iela
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 24
| Kalnciema iela
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 25
| [[Uzvaras parks]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 26
| [[Latvijas Nacionālās bibliotēkas galvenā ēka|Nacionālā bibliotēka]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 27
| [[Grēcinieku iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 28
| [[Rīgas Starptautiskā autoosta|Autoosta]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 29
| [[Merķeļa iela (Rīga)|Merķeļa iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 30
| [[Brīvības bulvāris (Rīga)|Brīvības bulvāris]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 31
| [[Ģertrūdes iela (Rīga)|Ģertrūdes iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 32
| [[Matīsa iela (Rīga)|Matīsa iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 33
| [[Tallinas iela (Rīga)|Tallinas iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 34
| [[Cēsu iela (Rīga)|Cēsu iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 35
| [[Pērnavas iela (Rīga)|Pērnavas iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 36
| [[Aleksandra Čaka iela (Rīga)|A. Čaka iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 37
| [[Vārnu iela (Rīga)|Vārnu iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 38
| [[Grīziņkalns]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 39
| [[Daugavas stadions (Rīga)|Daugavas stadions]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 40
| [[Itas Kozakevičas iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 41
| [[Viršu iela (Rīga)|Viršu iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 42
| [[Dārzciema iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 43
| [[Sesku iela (Rīga)|Sesku iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 44
| [[Brāļu Kaudzīšu iela (Rīga)|Brāļu Kaudzīšu iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 45
| [[Rudens iela (Rīga)|Rudens iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 46
| [[Pavasara gatve (Rīga)|Pavasara gatve]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 47
| [[Katlakalna iela (Rīga)|Katlakalna iela]]
|x
|-
|}
| valign=&quot;top&quot; |
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot; align=&quot;center&quot;
|-
! width=&quot;30&quot;|Nr.
! width=&quot;190&quot;|Nosaukums
!Pēc pieprasījuma
|-
| align=&quot;center&quot; | 1
| [[Katlakalna iela (Rīga)|Katlakalna iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 2
| [[Pavasara gatve (Rīga)|Pavasara gatve]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 3
| [[Rudens iela (Rīga)|Rudens iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 4
| [[Zemes iela (Rīga)|Zemes iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 5
| [[Ilūkstes iela (Rīga)|Ilūkstes iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 6
| [[Dārzciema iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 7
| [[Viršu iela (Rīga)|Viršu iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 8
| [[Itas Kozakevičas iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 9
| [[Daugavas stadions (Rīga)|Daugavas stadions]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 10
| [[Grīziņkalns]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 11
| [[Vārnu iela (Rīga)|Vārnu iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 12
| [[Aleksandra Čaka iela (Rīga)|A. Čaka iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 13
| [[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 14
| [[Cēsu iela (Rīga)|Cēsu iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 15
| [[Tallinas iela (Rīga)|Tallinas iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 16
| [[Matīsa iela (Rīga)|Matīsa iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 17
| [[Ģertrūdes iela (Rīga)|Ģertrūdes iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 18
| [[Brīvības piemineklis]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 19
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā stacija]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 20
| [[13. janvāra iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 21
| [[Latvijas Nacionālās bibliotēkas galvenā ēka|Nacionālā bibliotēka]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; |22
|[[Uzvaras parks]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 23
| [[Kalnciema iela (Rīga)|Kalnciema iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 24
| Kliņģeru iela
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 25
| [[Ūdens iela (Rīga)|Ūdens iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 26
| Dzegužkalns
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 27
| [[Iļģuciems]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 28
| Lidoņu iela
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 29
| Spilves lidlauks
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 30
| [[Podraga iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 31
| Pagrieziens uz [[Voleri]]em
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 32
| [[Voleri]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 33
| [[Beķermuiža]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 34
| [[Zilā iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 35
| Guberņciems
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 36
| [[Silikātu iela (Rīga)|Silikātu iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 37
| [[Bolderāja]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 38
| Kaņepju iela
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 39
| [[Bolderājas Jaunā pamatskola]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 40
| [[Bolderājas tilts]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 41
| [[Daugavgrīvas cietoksnis]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 42
| [[Plēksnes iela (Rīga)|Plēksnes iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 43
| [[Zvīņu iela (Rīga)|Zvīņu iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 44
| [[Birutas Baumanes aleja]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 45
| [[Daugavgrīva]]s D/P
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 46
| [[Memmes pļava]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 47
| [[Ziemeļupe]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 48
| Attīrīšanas iekārtas
|x
|-
|}
| valign=&quot;top&quot; |
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot; align=&quot;center&quot;
|-
! width=&quot;30&quot;|Nr.
! width=&quot;190&quot;|Nosaukums
!Pēc pieprasījuma
|-
| align=&quot;center&quot; | 1
| [[Katlakalna iela (Rīga)|Katlakalna iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 2
| [[Pavasara gatve (Rīga)|Pavasara gatve]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 3
| [[Rudens iela (Rīga)|Rudens iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 4
| [[Zemes iela (Rīga)|Zemes iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 5
| [[Ilūkstes iela (Rīga)|Ilūkstes iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 6
| [[Dārzciema iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 7
| [[Viršu iela (Rīga)|Viršu iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 8
| [[Itas Kozakevičas iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 9
| [[Daugavas stadions (Rīga)|Daugavas stadions]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 10
| [[Grīziņkalns]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 11
| [[Vārnu iela (Rīga)|Vārnu iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 12
| [[Aleksandra Čaka iela (Rīga)|A. Čaka iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 13
| [[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 14
| [[Cēsu iela (Rīga)|Cēsu iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 15
| [[Tallinas iela (Rīga)|Tallinas iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 16
| [[Matīsa iela (Rīga)|Matīsa iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 17
| [[Ģertrūdes iela (Rīga)|Ģertrūdes iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 18
| [[Esplanāde (Rīga)|Esplanāde]]
|
|}
|}

{|
| valign=&quot;top&quot; |
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot;
|-
! width=&quot;30&quot; |Nr.
! width=&quot;190&quot; |Nosaukums
!Pēc pieprasījuma
|-
| align=&quot;center&quot; | 1
| [[Rīgas Starptautiskā autoosta|Autoosta]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 2
| [[Merķeļa iela (Rīga)|Merķeļa iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 3
| [[Brīvības bulvāris (Rīga)|Brīvības bulvāris]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 4
| [[Ģertrūdes iela (Rīga)|Ģertrūdes iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 5
| [[Matīsa iela (Rīga)|Matīsa iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 6
| [[Tallinas iela (Rīga)|Tallinas iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 7
| [[Cēsu iela (Rīga)|Cēsu iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 8
| [[Pērnavas iela (Rīga)|Pērnavas iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 9
| [[Aleksandra Čaka iela (Rīga)|A. Čaka iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 10
| [[Vārnu iela (Rīga)|Vārnu iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 11
| [[Grīziņkalns]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 12
| [[Daugavas stadions (Rīga)|Daugavas stadions]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 13
| [[Itas Kozakevičas iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 14
| [[Viršu iela (Rīga)|Viršu iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 15
| [[Dārzciema iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 16
| [[Sesku iela (Rīga)|Sesku iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 17
| [[Brāļu Kaudzīšu iela (Rīga)|Brāļu Kaudzīšu iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 18
| [[Rudens iela (Rīga)|Rudens iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 19
| [[Pavasara gatve (Rīga)|Pavasara gatve]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 20
| [[Katlakalna iela (Rīga)|Katlakalna iela]]
|x
|-
|}
| valign=&quot;top&quot; |
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot; align=&quot;center&quot;
|-
! width=&quot;30&quot; |Nr.
! width=&quot;190&quot; |Nosaukums
!Pēc pieprasījuma
|-
| align=&quot;center&quot; | 1
| [[Brīvības piemineklis]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 2
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā stacija]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 3
| [[13. janvāra iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 4
| [[Latvijas Nacionālās bibliotēkas galvenā ēka|Nacionālā bibliotēka]]
|
|-
|5
|[[Uzvaras parks]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 6
| [[Kalnciema iela (Rīga)|Kalnciema iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 7
| [[Kliņģeru iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 8
| [[Ūdens iela (Rīga)|Ūdens iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 9
| [[Dzegužkalns]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 10
| [[Iļģuciems]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 11
| [[Lidoņu iela (Rīga)|Lidoņu iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 12
| [[Spilves lidlauks]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 13
| [[Podraga iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 14
| Pagrieziens uz [[Voleri]]em
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 15
| [[Voleri]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 16
| [[Beķermuiža]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 17
| [[Zilā iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 18
| [[Guberņciems]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 19
| [[Silikātu iela (Rīga)|Silikātu iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 20
| [[Bolderāja]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 21
| Kaņepju iela
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 22
| [[Rīgas Bolderājas Jaunā pamatskola|Bolderājas Jaunā pamatskola]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 23
| [[Bolderājas tilts]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 24
| [[Daugavgrīvas cietoksnis]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 25
| [[Plēksnes iela (Rīga)|Plēksnes iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 26
| [[Zvīņu iela (Rīga)|Zvīņu iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 27
| [[Birutas Baumanes aleja]]
|
|-
|}
|}

{|
| valign=&quot;top&quot; |
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot;
|-
! width=&quot;30&quot; |Nr.
! width=&quot;190&quot; |Nosaukums
!Pēc pieprasījuma
|-
| align=&quot;center&quot; | 1
| [[Daugavgrīva]]s D/P
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 2
| [[Birutas Baumanes aleja]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 3
| [[Zvīņu iela (Rīga)|Zvīņu iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 4
| [[Plēksnes iela (Rīga)|Plēksnes iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 5
| [[Daugavgrīvas cietoksnis]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 6
| [[Bolderājas tilts]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 7
| [[Rīgas Bolderājas Jaunā pamatskola|Bolderājas Jaunā pamatskola]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 8
| [[Bolderāja]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 9
| [[Silikātu iela (Rīga)|Silikātu iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 10
| [[Guberņciems]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 11
| [[Zilā iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 12
| [[Beķermuiža]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 13
| [[Voleri]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 14
| Pagrieziens uz [[Voleri]]em
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 15
| [[Podraga iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 16
| [[Spilves lidlauks]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 17
| [[Lidoņu iela (Rīga)|Lidoņu iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 18
| [[Iļģuciems]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 19
| [[Dzegužkalns]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 20
| [[Ūdens iela (Rīga)|Ūdens iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 21
| [[Kliņģeru iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 22
| [[Kalnciema iela (Rīga)|Kalnciema iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 23
| [[Uzvaras parks]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 24
| [[Latvijas Nacionālās bibliotēkas galvenā ēka|Nacionālā bibliotēka]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 25
| [[Grēcinieku iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 26
| [[Rīgas Starptautiskā autoosta|Autoosta]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 27
| [[Merķeļa iela (Rīga)|Merķeļa iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 28
| [[Brīvības bulvāris (Rīga)|Brīvības bulvāris]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 29
| [[Ģertrūdes iela (Rīga)|Ģertrūdes iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 30
| [[Matīsa iela (Rīga)|Matīsa iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 31
| [[Tallinas iela (Rīga)|Tallinas iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 32
| [[Cēsu iela (Rīga)|Cēsu iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 33
| [[Pērnavas iela (Rīga)|Pērnavas iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | ''34''
| [[Aleksandra Čaka iela (Rīga)|A. Čaka iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | ''35''
| [[Vārnu iela (Rīga)|Vārnu iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | ''36''
| [[Grīziņkalns]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | ''37''
| [[Daugavas stadions (Rīga)|Daugavas stadions]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | ''38''
| [[Itas Kozakevičas iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 39
| [[Viršu iela (Rīga)|Viršu iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 40
| [[Dārzciema iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 41
| [[Sesku iela (Rīga)|Sesku iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 42
| [[Brāļu Kaudzīšu iela (Rīga)|Brāļu Kaudzīšu iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 43
| [[Rudens iela (Rīga)|Rudens iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 44
| [[Pavasara gatve (Rīga)|Pavasara gatve]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 45
| [[Katlakalna iela (Rīga)|Katlakalna iela]]
|x
|-
|46
|Mazā Rencēnu iela
|x
|-
|47
|[[Krustpils iela (Rīga)|Krustpils iela]] 53
|x
|-
|}
|}

=== Agrākie pieturu nosaukumi ===
* Dārziņi (no 2013. gada 1. novembra — Memmes pļava)&lt;ref name=&quot;tvnet.lv&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.tvnet.lv/auto/satiksme/482945-pardeves_vairakas_sabiedriska_transporta_pieturas_riga |title=Pārdēvēs vairākas sabiedriskā transporta pieturas Rīgā |access-date={{dat|2014|07|28||bez}} |archive-date={{dat|2016|03|07||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20160307052504/http://www.tvnet.lv/auto/satiksme/482945-pardeves_vairakas_sabiedriska_transporta_pieturas_riga }}&lt;/ref&gt;
* Garāžas (no 2013. gada 1. novembra — Ziemeļupe)&lt;ref name=&quot;tvnet.lv&quot;/&gt;

== Skatīt arī ==
* [[Rīga]]
* [[Autobusu satiksme Rīgā]]
* [[Trolejbusu satiksme Rīgā]]
* [[Tramvaju satiksme Rīgā]]
* [[Sabiedriskais transports Rīgā]]
* [[Rīgas satiksme]]
* [[Rīgas metropolitēns]]

== Piezīmes un atsauces ==
&lt;!-- ===Piezīmes===
{{atsauces|group=P}}
 --&gt;

=== Atsauces ===
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [http://www.rigassatiksme.lv/ www.rigassatiksme.lv]
* {{youtube|rlOVlHd2Qks|Pilnā 3. autobusu maršruta video versija (sākums no Vakarbuļļiem)}}

{{Rīga-aizmetnis}}

{{Sabiedriskais transports Rīga}}

[[Kategorija:Autobusu satiksme Rīgā|03]]</text>
      <sha1>odxtfplugjwri6sxxpoce9j4cwnh8at</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>4. tramvaju maršruts (Rīga)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>89562</id>
    <revision>
      <id>4468247</id>
      <parentid>4234314</parentid>
      <timestamp>2026-05-14T15:58:53Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4468247</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="14514" sha1="jzoafntckp3e1mjmb8yak41743po0eo" xml:space="preserve">{{Transporta maršruta infokaste
|nosaukums         = 4. tramvaju maršruts
|fona krāsa        = #C80404
|no                = [[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]]
|uz                = [[Imanta (Rīga)|Imanta]]
|karte             = [[Attēls:Riga Tramvajs 04.png|250px]]
|valsts            = {{karogs|Latvija}}
|pilsēta           = Rīga
|atklāts           = {{dat|1984|10|12}}&lt;ref&gt;Laikraksts &quot;Rīgas Balss&quot;. Sestdiena, 1984. gada 13. oktobris.&lt;/ref&gt;
|slēgts            = {{dat|2018|03|03}}
|plānots atklāt    = 
|tika plān atklāt  = 
|izmaksas          = &lt;!-- izmaksas miljonos latu --&gt;
|kopējais garums   = 17,588 km&lt;br /&gt;(8,752 km / 8,836 km) &lt;ref&gt;[http://riga.mashke.org/Riga-Tram/Linien/linien_lat.htm Tramvaju maršrutu saraksts]{{Novecojusi saite}}, riga.mashke.org&lt;/ref&gt;
|staciju skaits    = &lt;!-- metro, vilciens --&gt;
|pieturu skaits    = 33 
(16 / 17)
|transporta vienīb = 2 (darbdienās)
2 (brīvdienās)

|depo              = № 3 (apkalpoja)
|parks             = 
|pasažieri dienā   = 
|pasažieri gadā    = 
|mājas lapa        = [http://saraksti.rigassatiksme.lv/index.html#tram/4/a-b saraksti.rigassatiksme.lv]
|apakšveidne       = {{Rīgas tramvaja apakšveidne}}
}}

'''4. tramvaju maršruts''' bija [[Sabiedriskais transports Rīgā|Rīgas sabiedriskā transporta]] [[Tramvaju satiksme Rīgā|tramvaju]] maršruts, kas kursēja no [[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]] līdz [[Kurzemes rajons|Kurzemes rajona]] [[Imanta (Rīga)|Imantas]] apkaimei.

4. tramvaju maršruta kopējais garums bija 17,588 km. Virziena '''[[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]]''' — '''[[Imanta (Rīga)|Imanta]]''' kopējais garums bija 8,752 km, bet virziena '''[[Imanta (Rīga)|Imanta]]''' — '''[[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]]''' kopējais garums bija 8,836 km.

Darbdienās pa 4. tramvaju maršrutu kursēja tikai 2 tramvaji, tāpat arī brīvdienās tikai 2 tramvaji (05.2017).

4. tramvaju maršrutu apkalpoja RP SIA &quot;[[Rīgas satiksme]]&quot; 3. tramvaju depo.

Maršruts tika slēgts 2018. gada 3. martā, pamatojot to ar zemu pasažieru skaitu, saistībā ar [[1. tramvaju maršruts (Rīga)|1. tramvaju maršruta]] popularitāti.

== Maršruts ==
[[Attēls:Rīga 4. tramvajs galapunkts Imanta 12.2008.jpg|thumb|200px|4. maršruta tramvaju galapunkts [[Imanta (Rīga)|Imantā]]. [[2008. gads]].]]
[[Attēls:4. tramvajs.jpg|thumb|200px|4. maršruta tramvajs pagriezienā uz [[Akmens tilts (Rīga)|Akmens tiltu]].]]
[[Attēls:4. maršruta tramvajs 13. janvāra ielā.JPG|thumb|200px|4. maršruta tramvajs [[13. janvāra iela|13. janvāra ielā]].]]
Virzienā '''[[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]]''' — '''[[Imanta (Rīga)|Imanta]]''' tramvaji brauca šādām ielām: [[Centrāltirgus iela]], [[Lastādijas iela]], [[11. novembra krastmala]], [[Akmens tilts (Rīga)|Akmens tilts]], [[Uzvaras bulvāris (Rīga)|Uzvaras bulvāris]], [[Slokas iela (Rīga)|Slokas iela]], [[Jūrmalas gatve]], [[Kurzemes prospekts]], [[Bebru iela (Rīga)|Bebru iela]], [[Anniņmuižas bulvāris]] un [[Dammes iela]].

Virzienā '''[[Imanta (Rīga)|Imanta]]''' — '''[[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]]''' tramvaji brauca pa šādām ielām: [[Dammes iela]], [[Anniņmuižas bulvāris]], [[Bebru iela (Rīga)|Bebru iela]], [[Kurzemes prospekts]], [[Jūrmalas gatve]], [[Slokas iela (Rīga)|Slokas iela]], [[Uzvaras bulvāris (Rīga)|Uzvaras bulvāris]], [[Akmens tilts (Rīga)|Akmens tilts]], [[11. novembra krastmala]], [[13. janvāra iela]], [[Prāgas iela]] un [[Centrāltirgus iela]].

== Pieturvietas ==
4. tramvaju maršrutā pavisam kopā bija 33 pieturas. Virzienā '''[[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]]''' — '''[[Imanta (Rīga)|Imanta]]''' bija 16 pieturas, bet virzienā '''[[Imanta (Rīga)|Imanta]]''' — '''[[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]]''' bija 17 pieturas.

{|
| valign=&quot;top&quot; |
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot;
|-
! width=&quot;30&quot;|Nr.
! width=&quot;190&quot;|Nosaukums
|-
| align=&quot;center&quot; | 1
| [[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 2
| [[Grēcinieku iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 3
| [[Latvijas Nacionālā bibliotēka|Nacionālā bibliotēka]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 4
| [[Slokas iela (Rīga)|Slokas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 5
| [[Aleksandra Grīna bulvāris|A. Grīna bulvāris]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 6
| [[Nometņu iela (Rīga)|Nometņu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 7
| [[Kalnciema iela (Rīga)|Kalnciema iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 8
| [[Mārtiņa iela (Rīga)|Mārtiņa iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 9
| [[Baldones iela (Rīga)|Baldones iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 10
| [[Botāniskais dārzs]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 11
| [[Kurzemes prospekts]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 12
| [[Bebru iela (Rīga)|Bebru iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 13
| [[Imantas iela (Rīga)|Imantas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 14
| [[Kleistu iela (Rīga)|Kleistu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 15
| [[Dammes iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 16
| [[Imanta (Rīga)|Imanta]]
|-
|}
| valign=&quot;top&quot; |
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot; align=&quot;center&quot;
|-
! width=&quot;30&quot;|Nr.
! width=&quot;190&quot;|Nosaukums
|-
| align=&quot;center&quot; | 1
| [[Imanta (Rīga)|Imanta]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 2
| [[Anniņmuižas bulvāris]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 3
| [[Kleistu iela (Rīga)|Kleistu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 4
| [[Imantas iela (Rīga)|Imantas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 5
| [[Kurzemes prospekts]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 6
| [[Jūrmalas gatve]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 7
| [[Botāniskais dārzs]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 8
| [[Baldones iela (Rīga)|Baldones iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 9
| [[Mārtiņa iela (Rīga)|Mārtiņa iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 10
| [[Kalnciema iela (Rīga)|Kalnciema iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 11
| [[Nometņu iela (Rīga)|Nometņu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 12
| [[Aleksandra Grīna bulvāris|A. Grīna bulvāris]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 13
| [[Uzvaras bulvāris (Rīga)|Uzvaras bulvāris]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 14
| [[Latvijas Nacionālā bibliotēka|Nacionālā bibliotēka]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 15
| [[Grēcinieku iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 16
| [[13. janvāra iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 17
| [[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]]
|}
|}

== Maršruts ar mainītu virzienu ==
Virzienā '''3. tramvaju depo (Fridriķa ielā)''' — '''[[Imanta (Rīga)|Imanta]]''' tramvaji brauca pa šādām ielām: [[Lastādijas iela]], [[11. novembra krastmala]], [[Akmens tilts (Rīga)|Akmens tilts]], [[Uzvaras bulvāris (Rīga)|Uzvaras bulvāris]], [[Slokas iela (Rīga)|Slokas iela]], [[Jūrmalas gatve]], [[Kurzemes prospekts]], [[Bebru iela (Rīga)|Bebru iela]], [[Anniņmuižas bulvāris]] un [[Dammes iela]].

Virzienā '''[[Imanta (Rīga)|Imanta]]''' — '''[[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]]''' — '''3. tramvaju depo (Fridriķa ielā)''' brauca pa šādām ielām: [[Dammes iela]], [[Anniņmuižas bulvāris]], [[Bebru iela (Rīga)|Bebru iela]], [[Kurzemes prospekts]], [[Jūrmalas gatve]], [[Slokas iela (Rīga)|Slokas iela]], [[Uzvaras bulvāris (Rīga)|Uzvaras bulvāris]], [[Akmens tilts (Rīga)|Akmens tilts]], [[11. novembra krastmala]], [[13. janvāra iela]], [[Prāgas iela]], [[Centrāltirgus iela]] un [[Lastādijas iela]].

== Maršruta ar mainītu virzienu pieturvietas ==
Virzienā '''3. tramvaju depo (Fridriķa ielā)''' — '''[[Imanta (Rīga)|Imanta]]''' bija 23 pieturas.

Bet virzienā '''[[Imanta (Rīga)|Imanta]]''' — '''[[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]]''' — '''3. tramvaju depo (Fridriķa ielā)''' bija 25 pieturas.

{|
| valign=&quot;top&quot; |
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot; align=&quot;center&quot;
|-
! width=&quot;30&quot;|Nr.
! width=&quot;190&quot;|Nosaukums
|-
| align=&quot;center&quot; | 1
| No 3. depo
|-
| align=&quot;center&quot; | 2
| [[Aiviekstes iela (Rīga)|Aiviekstes iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 3
| [[Mazā Kalna iela (Rīga)|Mazā Kalna iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 4
| [[Daugavpils iela (Rīga)|Daugavpils iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 5
| [[Katoļu iela (Rīga)|Katoļu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 6
| [[Elijas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 7
| [[Vilhelma Purvīša iela (Rīga)|Vilhelma Purvīša iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 8
| [[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 9
| [[Grēcinieku iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 10
| [[Latvijas Nacionālā bibliotēka|Nacionālā bibliotēka]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 11
| [[Slokas iela (Rīga)|Slokas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 12
| [[Aleksandra Grīna bulvāris|A. Grīna bulvāris]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 13
| [[Nometņu iela (Rīga)|Nometņu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 14
| [[Kalnciema iela (Rīga)|Kalnciema iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 15
| [[Mārtiņa iela (Rīga)|Mārtiņa iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 16
| [[Baldones iela (Rīga)|Baldones iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 17
| [[Dzirciema iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 18
| [[Kurzemes prospekts]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 19
| [[Bebru iela (Rīga)|Bebru iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 20
| [[Imantas iela (Rīga)|Imantas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 21
| [[Kleistu iela (Rīga)|Kleistu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 22
| [[Dammes iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 23
| [[Imanta (Rīga)|Imanta]]
|-
|}
| valign=&quot;top&quot; |
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot; align=&quot;center&quot;
|-
! width=&quot;30&quot;|Nr.
! width=&quot;190&quot;|Nosaukums
|-
| align=&quot;center&quot; | 1
| [[Imanta (Rīga)|Imanta]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 2
| [[Anniņmuižas bulvāris]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 3
| [[Kleistu iela (Rīga)|Kleistu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 4
| [[Imantas iela (Rīga)|Imantas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 5
| [[Kurzemes prospekts]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 6
| [[Jūrmalas gatve]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 7
| [[Dzirciema iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 8
| [[Baldones iela (Rīga)|Baldones iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 9
| [[Mārtiņa iela (Rīga)|Mārtiņa iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 10
| [[Kalnciema iela (Rīga)|Kalnciema iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 11
| [[Nometņu iela (Rīga)|Nometņu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 12
| [[Aleksandra Grīna bulvāris|A. Grīna bulvāris]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 13
| [[Uzvaras bulvāris (Rīga)|Uzvaras bulvāris]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 14
| [[Latvijas Nacionālā bibliotēka|Nacionālā bibliotēka]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 15
| [[Grēcinieku iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 16
| [[13. janvāra iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 17
| [[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 18
| [[Latgales iela (Rīga)|Latgales iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 19
| [[Vilhelma Purvīša iela (Rīga)|Vilhelma Purvīša iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 20
| [[Elijas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 21
| [[Katoļu iela (Rīga)|Katoļu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 22
| [[Daugavpils iela (Rīga)|Daugavpils iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 23
| [[Mazā Kalna iela (Rīga)|Mazā Kalna iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 24
| [[Balvu iela (Rīga)|Balvu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 25
| [[Lubānas iela (Rīga)|Lubānas iela]]
|}
|}

== Vēsture ==
4. tramvaju maršruts ir ticis atklāts 1984. gada 12. oktobrī. Sākotnēji tas brauca līdz Čiekurkalnam, bet 1992. gadā saīsināts līdz Centrāltirgum. Šajā maršrutā pārmaiņas daudz nebija notikušas. Sākot ar 2011. gada 7. februāri, 4. tramvaja maršrutu darbdienās rīta un vakara stundās apkalpoja arī 3. tramvaju depo&lt;ref&gt;[http://riga.pilseta24.lv/zinas/48/65175 Februārī veiks izmaiņas atsevišķu Rīgas sabiedriskā transporta maršruta kustību sarakstos] riga.pilseta.24.lv&lt;/ref&gt; (4 vienības), bet no 2014. gada 1. jūnija — arī brīvdienās (5 vienības).

No 2017. gada 5. jūnija 4. tramvaju maršruts ticis apvienots ar [[6. tramvaju maršruts (Rīga)|6. tramvaju maršrutu]], izveidojot [[1. tramvaju maršruts (Rīga, 2005—2009, 2017)|1. tramvaju maršrutu]]. Pats maršruts bija vēl saglabājies, taču ar būtiski retākiem kursēšanas intervāliem. Tāpat no 2017. gada 5. jūnija 4. tramvaju vairs apkalpoja tikai 3. tramvaju depo. Bet kopš 2018. gada 3. marta 4. tramvaju maršruts ir slēgts,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/zemas-gridas-tramvaji-uz-imantu-saks-kurset-5-junija/ |title=Zemās grīdas tramvaji uz Imantu sāks kursēt 5. jūnijā |access-date={{dat|2018|12|21||bez}} |archive-date={{dat|2020|09|18||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20200918175112/https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/zemas-gridas-tramvaji-uz-imantu-saks-kurset-5-junija/ }}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/1-marsruta-tramvajs-veiks-regularus-braucienus-gar-centraltirgu/ |title=1. maršruta tramvajs veiks regulārus braucienus gar Centrāltirgu |access-date={{dat|2018|02|21||bez}} |archive-date={{dat|2018|02|21||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20180221235357/https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/1-marsruta-tramvajs-veiks-regularus-braucienus-gar-centraltirgu/ }}&lt;/ref&gt;
pretēji Rīgas domes priekšsēdētāja solījumam, ka tas netiks darīts, kā arī informācijas neesamībai pieturvietās.

== Attēlu galerija ==
&lt;center&gt;&lt;gallery widths=&quot;100px&quot; heights=&quot;80px&quot; perrow=&quot;6&quot;&gt;
Attēls:4. tramvajs Bebru ielā 04.2009.jpg|&lt;small&gt;4. maršruta tramvajs [[Bebru iela (Rīga)|Bebru ielā]].&lt;/small&gt;
Attēls:Riga tram.jpg|&lt;small&gt;4. maršruta tramvajs šķērso [[13. janvāra iela|13. janvāra ielu]].&lt;/small&gt;
Attēls:JPG 1816.jpg|&lt;small&gt;4. maršruta tramvajs izbrauc no 5. tramvaju depo, [[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības ielā]].&lt;/small&gt;
Attēls:4. tramvajs Uzvaras bulvārī.JPG|&lt;small&gt;4. maršruta tramvajs pieturā &quot;Valguma iela&quot;, Uzvaras bulvārī&lt;/small&gt;
File:4. tramvajs uz Slokas ielas.jpg|&lt;small&gt;4. maršruta tramvajs Slokas ielā&lt;/small&gt;
File:4. tramvajs uz Jūrmalas gatves.jpg|&lt;small&gt;4. maršruta tramvajs Jūrmalas gatvē&lt;/small&gt;
&lt;/gallery&gt;&lt;/center&gt;

== Skatīt arī ==
* [[Rīga]]
* [[Autobusu satiksme Rīgā]]
* [[Trolejbusu satiksme Rīgā]]
* [[Tramvaju satiksme Rīgā]]
* [[Sabiedriskais transports Rīgā]]
* [[Rīgas satiksme]]
* [[Rīgas metropolitēns]]

== Piezīmes un atsauces ==
&lt;!-- ===Piezīmes===
{{atsauces|group=P}}
 --&gt;

=== Atsauces ===
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [http://www.rigassatiksme.lv/ www.rigassatiksme.lv]
* {{youtube|JDIep-ZdIL0|Pilnā 4. tramvaju maršruta video versija}}
* {{youtube|nEFoZ42LVu4|Pilnā 4. tramvaju maršruta video versija}}
* {{youtube|VFP5czlq2q8|Pilnā 4. tramvaju maršruta video versija, virzienā Centrāltirgus - Imanta}}
* {{youtube|DLPoM4tWq0A|Pilnā 4. tramvaju maršruta video versija, virzienā Centrāltirgus - Imanta - Centrāltirgus - Imanta}}

{{Sabiedriskais transports Rīga}}

[[Kategorija:Tramvaju satiksme Rīgā|04]]</text>
      <sha1>jzoafntckp3e1mjmb8yak41743po0eo</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>5. tramvaju maršruts (Rīga)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>91039</id>
    <revision>
      <id>4468259</id>
      <parentid>4353160</parentid>
      <timestamp>2026-05-14T16:01:59Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4468259</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="29714" sha1="99twzi45en4m560cdyybm19722uz6ym" xml:space="preserve">{{Transporta maršruta infokaste
|nosaukums         = 5. tramvaju maršruts
|fona krāsa        = #C80404
|no                = [[Iļģuciems]]
|uz                = [[Mīlgrāvis]]
|karte             = File:5tramv n.png
|valsts            = {{karogs|Latvija}}
|pilsēta           = Rīga
|atklāts           = 
|plānots atklāt    = 
|tika plān atklāt  = 
|izmaksas          = &lt;!-- izmaksas miljonos latu --&gt;
|kopējais garums   = 31,018 km&lt;br /&gt;(15,390 km / 15,628 km) &lt;ref&gt;[http://riga.mashke.org/Riga-Tram/Linien/linien_lat.htm Tramvaju maršrutu saraksts]{{Novecojusi saite}}, riga.mashke.org&lt;/ref&gt;
|staciju skaits    = &lt;!-- metro, vilciens --&gt;
|pieturu skaits    = 68
(34 / 34)
|transporta vienīb = 7 (darbdienās)
4 (brīvdienās)
|depo              = № 3 (apkalpo)
|parks             = 
|pasažieri dienā   = 
|pasažieri gadā    = 
|mājas lapa        = [http://saraksti.rigassatiksme.lv/index.html#tram/5/a-b saraksti.rigassatiksme.lv]
|apakšveidne       = {{Rīgas tramvaja apakšveidne}}
}}
'''5. tramvaju maršruts''' ir [[Sabiedriskais transports Rīgā|Rīgas sabiedriskā transporta]] [[Tramvaju satiksme Rīgā|tramvaju]] maršruts, kas kursē no [[Iļģuciems|Iļģuciema]] apkaimes [[Kurzemes rajons|Kurzemes rajonā]] līdz [[Ziemeļu rajons (Rīga)|Ziemeļu rajona]] [[Mīlgrāvis|Mīlgrāvja]] apkaimei.

5. tramvaju maršruta kopējais garums ir 31,018 km. Virziena '''[[Iļģuciems]]''' — '''[[Mīlgrāvis]]''' kopējais garums ir 15,390 km, bet virziena '''[[Mīlgrāvis]]''' — '''[[Iļģuciems]]''' kopējais garums ir 15,628 km.

Darbdienās pa 5. tramvaju maršrutu kursē 7 tramvaji, kuri pavisam veic 98 reisus, bet brīvdienās — 4 tramvaji, kuri pavisam veic 56 reisus (11.2022).

5. tramvaju maršrutu apkalpo RP SIA &quot;[[Rīgas satiksme]]&quot; 3. tramvaju depo.

5. tramvaju maršrutam Mīlgrāvja galā ir viensliežu posms, pirms kura tas šķērso dzelzceļa atzaru, vienīgo vietu Latvijā, kur tramvaja sliedes krustojas ar dzelzceļa sliedēm. Šobrīd 5. tramvaju maršruts ir otrais garākais tramvaju maršruts Rīgā.

== Vēsture ==
Maršruts tika atklāts 1951. gadā, apvienojot 6. un 7. maršrutu. Sākumā tas kursēja no Sarkandaugavas līdz Bērnu slimnīcai, bet pēc tam tika pagarināts līdz Jaunmīlgrāvim. 1987. gadā 5. tramvajs no Torņakalna tika novirzīts uz Iļģuciemu. Līdz 2010. gada novembrim maršrutu daļēji apkalpoja 4. tramvaju depo, bet kad to likvidēja, 5. tramvaju sāka apkalpot tikai 3. depo.

Sākot ar 2013. gada 4. septembri 5. tramvajam tika izveidota jauna pieturvieta &quot;Kultūru vidusskola&quot; abos virzienos. Viena atrodas starp pieturām &quot;Ganību dambis&quot; un &quot;Lugažu iela&quot; virzienā uz Mīlgrāvi. Otra atrodas starp pieturām &quot;Lugažu iela&quot; un &quot;Pētersalas iela&quot; virzienā uz Iļģuciemu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/no-4-septembra-5-un-9-tramvaja-marsruta-tiks-ieviesta-jauna-pieturvieta/ |title=No 4. septembra 5. un 9. tramvaja maršrutā tiks ieviesta jauna pieturvieta |access-date={{dat|2015|12|15||bez}} |archive-date={{dat|2019|05|26||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190526172425/https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/no-4-septembra-5-un-9-tramvaja-marsruta-tiks-ieviesta-jauna-pieturvieta/ }}&lt;/ref&gt;

No 2018. gada 28. maija līdz 16. jūnijam un no 11. jūlija līdz 22. augustam (ieskaitot)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/no-16-junija-5-marsruta-tramvaji-kurses-pa-pamatmarsrutu-ilguciems-milgravis/ |title=No 16. jūnija 5. maršruta tramvaji kursēs pa pamatmaršrutu “Iļģuciems - Mīlgrāvis” |access-date={{dat|2018|06|24||bez}} |archive-date={{dat|2019|05|26||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190526172426/https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/no-16-junija-5-marsruta-tramvaji-kurses-pa-pamatmarsrutu-ilguciems-milgravis/ }}&lt;/ref&gt; tramvaja sliežu nomaiņas dēļ Slokas ielas un Jūrmalas gatves krustojumā 5. tramvaja maršruts tika saīsināts no Mīlgrāvja līdz Stacijas laukumam. Remonta laikā maršruta posmā no Stacijas laukuma līdz Iļģuciemam kursēja [[5T. autobusu maršruts]].

No 2022. gada 6. jūnija līdz 20. jūnijam sakarā ar [[Prāgas iela]]s pārvada slēgšanu [[Rail Baltica|Rail Baltic]] būvdarbu dēļ maršruts reisos &quot;Mīlgrāvis — 3. tramvaju depo&quot; un &quot;Iļģuciems — 3. depo&quot; tika novirzīts pa [[13. janvāra iela|13. janvāra ielu]], izlaižot [[Centrāltirgus iela|Centrāltirgus ielu]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/pragas-un-dzirnavu-ielas-dzelzcela-parvada-demontazas-darbu-del-no-6-junija-bus-izmainas-vairaku-tramvaju-autobusu-un-trolejbusu-kustiba/|title=Prāgas un Dzirnavu ielas dzelzceļa pārvada demontāžas darbu dēļ no 6. jūnija būs izmaiņas vairāku tramvaju, autobusu un trolejbusu kustībā|access-date={{dat|2022|06|06||bez}}|archive-date={{dat|2022|06|01||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20220601130507/https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/pragas-un-dzirnavu-ielas-dzelzcela-parvada-demontazas-darbu-del-no-6-junija-bus-izmainas-vairaku-tramvaju-autobusu-un-trolejbusu-kustiba/}}&lt;/ref&gt; Otrreiz šādas izmaiņas notika no 2022. gada 11. jūlija līdz 30. jūlijam.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/pragas-iela-notiekoso-demontazas-darbu-del-no-11-julija-uz-laiku-bus-izmainas-tramvaju-kustiba/|title=Prāgas ielā notiekošo demontāžas darbu dēļ no 11. jūlija uz laiku būs izmaiņas tramvaju kustībā|access-date={{dat|2022|07|07||bez}}|archive-date={{dat|2022|07|09||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20220709001501/https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/pragas-iela-notiekoso-demontazas-darbu-del-no-11-julija-uz-laiku-bus-izmainas-tramvaju-kustiba/}}&lt;/ref&gt; Kopš 2023. gada 7. jūnija sakarā ar sliežu remontu kursē tikai pa 13. janvāra ielu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/no-6-junija-pakapeniski-tiks-mainita-1-2-5-un-10-tramvaja-marsruta-kustiba-11-novembra-krastmalas-un-13-janvara-ielas-krustojuma/|title=No 6. jūnija pakāpeniski tiks mainīta 1., 2., 5. un 10. tramvaja maršruta kustība 11. novembra krastmalas un 13. janvāra ielas krustojumā|access-date={{dat|2023|06|21||bez}}|archive-date={{dat|2023|06|21||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20230621171502/https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/no-6-junija-pakapeniski-tiks-mainita-1-2-5-un-10-tramvaja-marsruta-kustiba-11-novembra-krastmalas-un-13-janvara-ielas-krustojuma/}}&lt;/ref&gt;

No 2022. gada 6. līdz 28. augustam maršruts tika saīsināts līdz [[Ausekļa iela (Rīga)|Ausekļa ielai]], posmā no no [[Sarkandaugava]]s līdz [[Mīlgrāvis|Mīlgrāvim]] tika aizstāts ar [[5T. autobusu maršruts|5T. maršruta autobusu]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/no-28-augusta-tiks-atjaunota-5-tramvaja-kustiba-marsruta-ilguciems-milgravis/|title=No 28. augusta tiks atjaunota 5. tramvaja kustība maršrutā “Iļģuciems - Mīlgrāvis”|access-date={{dat|2022|08|27||bez}}|archive-date={{dat|2022|08|28||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20220828020038/https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/no-28-augusta-tiks-atjaunota-5-tramvaja-kustiba-marsruta-ilguciems-milgravis/}}&lt;/ref&gt;

No 2023. gada 14. aprīļa līdz 2024. gada 28. februārim uz būvdarbu laiku novirzīts no Iļģuciema uz Imantu, posmā no Botāniskā dārza līdz Iļģuciemam aizstāts ar [[5T. autobusu maršruts|5T. maršruta autobusu]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktu%C4%81la%20inform%C4%81cija/no-28-februara-5-tramvajs-atsaks-kurset-marsruta-ilguciems-milgravis/|title=No 28. februāra 5. tramvajs atsāks kursēt maršrutā “Iļģuciems – Mīlgrāvis”|access-date=21.02.2024|date=21.02.2024}}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;

== Maršruts ==
[[Attēls:5. tramvajs Ganiibu dambii.JPG|thumb|200px|5. maršruta tramvajs [[Ganību dambis|Ganību dambī]]]]
[[Attēls:5. tramvajs Auseklja ielaa.jpg|thumb|200px|5. maršruta tramvajs pie [[Ausekļa iela (Rīga)|Ausekļa ielas]] loka]]
[[Attēls:MAN-TESS sliezhu krustojums.JPG|thumb|200px|5. maršruta tramvajs šķērso dzelzceļa atzaru, kas ved uz MAN-TESS]]
[[Attēls:5. tramvajs Iļģuciema galapunktā.JPG|thumb|200px|5. maršruta tramvajs galapunktā Iļģuciemā]]
[[Attēls:5. tramvajs Meierovica bulvārī.JPG|thumb|200px|5. maršruta tramvajs Z. A. Meierovica bulvārī]]
[[Attēls:5. tramvajs Sliežu ielā.jpg|thumb|200px|5. maršruta tramvajs [[Sliežu iela (Rīga)|Sliežu ielā]]]]
[[Attēls:5. tramvajs Sarkandaugavā.jpg|thumb|200px|5. maršruta tramvajs [[Sarkandaugavas iela (Rīga)|Sarkandaugavas ielā]]]]
[[Attēls:5. tramvajs uz Slokas ielas.jpg|thumb|200px|5. maršruta tramvajs [[Slokas iela (Rīga)|Slokas ielā]]]]
[[Attēls:5. tramvajs uz 13. janvāra ielas.jpg|thumb|200px|5. maršruta tramvajs [[13. janvāra iela|13. janvāra ielā]]]]
[[Attēls:5. tramvajs uz Lāpstu ielas.jpg|thumb|200px|5. maršruta tramvajs [[Lāpstu iela|Lāpstu ielā]]]]
[[Attēls:5. tramvajs galapunktā &quot;Mīlgrāvis&quot;.jpg|thumb|200px|5. maršruta tramvajs galapunktā &quot;Mīlgrāvis&quot;]]
[[Attēls:5. tramvajs uz Sliežu ielas.jpg|thumb|200px|5. maršruta tramvajs [[Sliežu iela (Rīga)|Sliežu ielā]]]]
[[Attēls:5. tramvajs uz Akmens tilta (2).jpg|thumb|200px|5. maršruta tramvajs uz Akmens tilta]]
[[Attēls:5. tramvajs uz Dagmāras ielas.jpg|thumb|200px|5. maršruta tramvajs [[Dagmāras iela|Dagmāras ielā]]]]
[[Attēls:5. tramvajs uz Zigfrīda Annas Meierovica bulvāra.jpg|thumb|200px|5. maršruta tramvajs [[Zigfrīda Annas Meierovica bulvāris|Z.A.Meierovica bulvārī]]]]
[[Attēls:5. tramvajs uz Aspazijas bulvāra.jpg|thumb|200px|5. maršruta tramvajs [[Aspazijas bulvāris|Aspazijas bulvārī]]]]
[[Attēls:5. tramvajs uz Ganību dambja.jpg|thumb|200px|5. maršruta tramvajs [[Ganību dambis|Ganību dambī]]]]
[[Attēls:Sliežu atzars uz MAN-TESS.JPG|thumb|200px|5. maršruta tramvaju līnija Sliežu ielā. Priekšplānā dzelzceļa atzars uz MAN-TESS.]]
[[Attēls:5. tramvaja un dzelzceļa līnija.jpg|thumb|200px|5. maršruta tramvaju līnija Sliežu ielā, pa labi [[dzelzceļa līnija Rīga - Skulte]]]]

Virzienā '''[[Iļģuciems]]''' — '''[[Mīlgrāvis]]''' tramvaji brauc pa šādām ielām: [[Lilijas iela (Rīga)|Lilijas iela]], [[Dagmāras iela]], [[Slokas iela (Rīga)|Slokas iela]], [[Uzvaras bulvāris (Rīga)|Uzvaras bulvāris]], [[Akmens tilts (Rīga)|Akmens tilts]], [[11. novembra krastmala]], [[13. janvāra iela]], [[Aspazijas bulvāris]], [[Zigfrīda Annas Meierovica bulvāris|Z. A. Meierovica bulvāris]], [[Krišjāņa Valdemāra iela (Rīga)|K. Valdemāra iela]], [[Kronvalda bulvāris]], [[Eksporta iela (Rīga)|Eksporta iela]], [[Pētersalas iela]], [[Ganību dambis]], [[Tilta iela (Rīga)|Tilta iela]], [[Sarkandaugavas iela]], [[Sliežu iela (Rīga)|Sliežu iela]] un [[Tvaika iela (Rīga)|Tvaika iela]].

Virzienā '''[[Mīlgrāvis]]''' — '''[[Iļģuciems]]''' tramvaji brauc pa šādām ielām: [[Tvaika iela (Rīga)|Tvaika iela]], [[Sliežu iela (Rīga)|Sliežu iela]], [[Sarkandaugavas iela]], [[Tilta iela (Rīga)|Tilta iela]], [[Ganību dambis]], [[Pētersalas iela]], [[Eksporta iela (Rīga)|Eksporta iela]], [[Kronvalda bulvāris]], [[Krišjāņa Valdemāra iela (Rīga)|K. Valdemāra iela]], [[Zigfrīda Annas Meierovica bulvāris|Z. A. Meierovica bulvāris]], [[Aspazijas bulvāris]], [[13. janvāra iela]], [[11. novembra krastmala]], [[Akmens tilts (Rīga)|Akmens tilts]], [[Uzvaras bulvāris (Rīga)|Uzvaras bulvāris]], [[Slokas iela (Rīga)|Slokas iela]], [[Dagmāras iela]] un [[Lilijas iela (Rīga)|Lilijas iela]].

== Pieturvietas ==
5. tramvaju maršrutā pavisam kopā ir 68 pieturas. Virzienā '''[[Iļģuciems]]''' — '''[[Mīlgrāvis]]''' ir 34 pieturas, tāpat arī virzienā '''[[Mīlgrāvis]]''' — '''[[Iļģuciems]]''' ir 34 pieturas.

{| 
| valign=&quot;top&quot; |
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot; 
|-
! width=&quot;30&quot;|Nr.
! width=&quot;190&quot;|Nosaukums
|-
| align=&quot;center&quot; |1
| [[Iļģuciems]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 2
| [[Buļļu iela (Rīga)|Buļļu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 3
| [[Saldus iela (Rīga)|Saldus iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 4
| [[Pulka sēta]] 
|-
| align=&quot;center&quot; | 5
| [[Baldones iela (Rīga)|Baldones iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 6
| [[Mārtiņa iela (Rīga)|Mārtiņa iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 7
| Valsts arhīvs
|-
| align=&quot;center&quot; | 8
| [[Nometņu iela (Rīga)|Nometņu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 9
| [[Aleksandra Grīna bulvāris|A. Grīna bulvāris]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 10
| [[Uzvaras parks]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 11
| [[Latvijas Nacionālā bibliotēka|Nacionālā bibliotēka]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 12
| [[Grēcinieku iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 13
| [[13. janvāra iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 14
| [[Latvijas Nacionālā opera un balets|Nacionālā opera]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 15
| [[Latvijas Nacionālais teātris|Nacionālais teātris]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 16
| [[Ausekļa iela (Rīga)|Ausekļa iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 17
| [[Vašingtona laukums (Rīga)|Vašingtona laukums]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 18
|[[Eksportosta (Rīga)|Eksportosta]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 19
| [[Katrīnas iela (Rīga)|Katrīnas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 20
| [[Pētersala-Andrejsala|Pētersala]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 21
| [[Rīgas Kultūru vidusskola|Kultūru vidusskola]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 22
| [[Lugažu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 23
| [[Bukultu iela (Rīga)|Bukultu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 24
| [[Rankas iela (Rīga)|Rankas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 25
| [[Rāmuļu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 26
| 1. trolejbusu parks
|-
| align=&quot;center&quot; | 27
| [[Rīgas elektromašīnbūves rūpnīca|Rūpnīca &quot;RER&quot;]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 28
| [[Duntes iela (Rīga)|Duntes iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 29
| [[Sarkandaugava]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 30
| [[Allažu iela (Rīga)|Allažu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 31
| [[Aldaris (uzņēmums)|Aldaris]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 32
| [[Gaujienas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 33
| [[Daudersala]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 34
| [[Mīlgrāvis]]
|-
|}
| valign=&quot;top&quot; |
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot; align=&quot;center&quot;
|-
! width=&quot;30&quot;|Nr.
! width=&quot;190&quot;|Nosaukums
|-
| align=&quot;center&quot; | 1
| [[Mīlgrāvis]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 2
| [[Daudersala]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 3
| [[Gaujienas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 4
| [[Aldaris (uzņēmums)|Aldaris]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 5
| [[Allažu iela (Rīga)|Allažu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 6
| [[Sarkandaugava]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 7
| [[Duntes iela (Rīga)|Duntes iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 8
| [[Rīgas elektromašīnbūves rūpnīca|Rūpnīca &quot;RER&quot;]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 9
| 1. trolejbusu parks
|-
| align=&quot;center&quot; | 10
| [[Rāmuļu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 11
| [[Rankas iela (Rīga)|Rankas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 12
| [[Bukultu iela (Rīga)|Bukultu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 13
| [[Lugažu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 14
| [[Rīgas Kultūru vidusskola|Kultūru vidusskola]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 15
| [[Pētersala-Andrejsala|Pētersala]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 16
| [[Katrīnas iela (Rīga)|Katrīnas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 17
| [[Eksportosta (Rīga)|Eksportosta]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 18
| [[Vašingtona laukums (Rīga)|Vašingtona laukums]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 19
| [[Ausekļa iela (Rīga)|Ausekļa iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 20
| [[Latvijas Nacionālais teātris|Nacionālais teātris]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 21
| [[Latvijas Nacionālā opera un balets|Nacionālā opera]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 22
| [[13. janvāra iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 23
| [[Grēcinieku iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 24
| [[Latvijas Nacionālā bibliotēka|Nacionālā bibliotēka]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 25
| [[Uzvaras parks]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 26
| [[Aleksandra Grīna bulvāris|A. Grīna bulvāris]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 27
| [[Nometņu iela (Rīga)|Nometņu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 28
| Valsts arhīvs
|-
| align=&quot;center&quot; | 29
| [[Mārtiņa iela (Rīga)|Mārtiņa iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 30
| [[Baldones iela (Rīga)|Baldones iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 31
| [[Pulka sēta]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 32
|[[Saldus iela (Rīga)|Saldus iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 33
|[[Buļļu iela (Rīga)|Buļļu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 34
|[[Iļģuciems]]
|}
|}

== Maršruts ar mainītu virzienu ==
Virzienā '''3. tramvaju depo ([[Fridriķa iela|Fridriķa ielā]])''' — '''[[Iļģuciems]]''' tramvaji brauc pa šādām ielām: [[Latgales iela (Rīga)|Latgales iela]], [[Īsā iela (Rīga)|Īsā iela]], [[Mazā Krasta iela (Rīga)|Mazā Krasta iela]], [[Lastādijas iela]], [[11. novembra krastmala]], [[Akmens tilts (Rīga)|Akmens tilts]], [[Uzvaras bulvāris (Rīga)|Uzvaras bulvāris]], [[Slokas iela (Rīga)|Slokas iela]], [[Dagmāras iela]] un [[Lilijas iela (Rīga)|Lilijas iela]].

Virzienā '''[[Iļģuciems]]''' — '''3. tramvaju depo ([[Fridriķa iela|Fridriķa ielā]])''' tramvaji brauc pa šādām ielām: [[Lilijas iela (Rīga)|Lilijas iela]], [[Dagmāras iela]], [[Slokas iela (Rīga)|Slokas iela]], [[Uzvaras bulvāris (Rīga)|Uzvaras bulvāris]], [[Akmens tilts (Rīga)|Akmens tilts]], [[11. novembra krastmala]], [[13. janvāra iela]], [[Prāgas iela]], [[Centrāltirgus iela]], [[Lastādijas iela]], [[Mazā Krasta iela (Rīga)|Mazā Krasta iela]], [[Īsā iela (Rīga)|Īsā iela]] un [[Latgales iela (Rīga)|Latgales iela]].

Virzienā '''3. tramvaju depo ([[Fridriķa iela|Fridriķa ielā]])''' — '''[[Mīlgrāvis]]''' tramvaji brauc pa šādām ielām: [[Latgales iela (Rīga)|Latgales iela]], [[Īsā iela (Rīga)|Īsā iela]], [[Mazā Krasta iela (Rīga)|Mazā Krasta iela]], [[Lastādijas iela]], [[Centrāltirgus iela]], [[Prāgas iela]], [[13. janvāra iela (Rīga)|13. janvāra iela]], [[Aspazijas bulvāris]], [[Zigfrīda Annas Meierovica bulvāris|Z. A. Meierovica bulvāris]], [[Krišjāņa Valdemāra iela (Rīga)|K. Valdemāra iela]], [[Kronvalda bulvāris]], [[Eksporta iela (Rīga)|Eksporta iela]], [[Pētersalas iela]], [[Ganību dambis]], [[Tilta iela (Rīga)|Tilta iela]], [[Sarkandaugavas iela]], [[Sliežu iela (Rīga)|Sliežu iela]] un [[Tvaika iela (Rīga)|Tvaika iela]].

Virzienā '''[[Mīlgrāvis]]''' — '''3. tramvaju depo ([[Fridriķa iela|Fridriķa ielā]])''' tramvaji brauc pa šādām ielām: [[Tvaika iela (Rīga)|Tvaika iela]], [[Sliežu iela (Rīga)|Sliežu iela]], [[Sarkandaugavas iela]], [[Tilta iela (Rīga)|Tilta iela]], [[Ganību dambis]], [[Pētersalas iela]], [[Eksporta iela (Rīga)|Eksporta iela]], [[Kronvalda bulvāris]], [[Krišjāņa Valdemāra iela (Rīga)|K. Valdemāra iela]], [[Zigfrīda Annas Meierovica bulvāris|Z. A. Meierovica bulvāris]], [[Aspazijas bulvāris]], [[13. janvāra iela (Rīga)|13. janvāra iela]], [[Prāgas iela]], [[Centrāltirgus iela]], [[Lastādijas iela]], [[Mazā Krasta iela (Rīga)|Mazā Krasta iela]], [[Īsā iela (Rīga)|Īsā iela]] un [[Latgales iela (Rīga)|Latgales iela]].

== Maršruta ar mainītu virzienu pieturvietas ==
Virzienā '''3. tramvaju depo ([[Fridriķa iela|Fridriķa ielā]])''' — '''[[Iļģuciems]]''' ir 20 pieturas, bet virzienā '''[[Iļģuciems]]''' — '''3. tramvaju depo ([[Fridriķa iela|Fridriķa ielā]])''' ir 22 pieturas.

Virzienā '''3. tramvaju depo ([[Fridriķa iela|Fridriķa ielā]])''' — '''[[Mīlgrāvis]]''' ir 30 pieturas.

Tāpat arī virzienā '''[[Mīlgrāvis]]''' — '''3. tramvaju depo ([[Fridriķa iela|Fridriķa ielā]])''' ir 30 pieturas.

{| 
| valign=&quot;top&quot; |
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot; 
|-
! width=&quot;30&quot;|Nr.
! width=&quot;190&quot;|Nosaukums
|-
| align=&quot;center&quot; | 1
| No 3. tramvaju depo
|-
| align=&quot;center&quot; | 2
| [[Latgales parks]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 3
| [[Mazā Kalna iela (Rīga)|Mazā Kalna iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 4
| [[Daugavpils iela (Rīga)|Daugavpils iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 5
| [[Katoļu iela (Rīga)|Katoļu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 6
| [[Elijas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 7
| [[Jēzusbaznīcas iela (Rīga)|Jēzusbaznīcas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 8
| [[Sarkanie spīķeri|Spīķeri]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 9
| [[Grēcinieku iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 10
| [[Latvijas Nacionālā bibliotēka|Nacionālā bibliotēka]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 11
| [[Uzvaras parks]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 12
| [[Aleksandra Grīna bulvāris|A. Grīna bulvāris]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 13
| [[Nometņu iela (Rīga)|Nometņu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 14
| Valsts arhīvs
|-
| align=&quot;center&quot; | 15
| [[Mārtiņa iela (Rīga)|Mārtiņa iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 16
| [[Baldones iela (Rīga)|Baldones iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 17
| Pulka sēta
|-
| align=&quot;center&quot; | 18
| [[Saldus iela (Rīga)|Saldus iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 19
| [[Buļļu iela (Rīga)|Buļļu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 20
| [[Iļģuciems]]
|-
|}
| valign=&quot;top&quot; |
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot; align=&quot;center&quot;
|-
! width=&quot;30&quot;|Nr.
! width=&quot;190&quot;|Nosaukums
|-
| align=&quot;center&quot; | 1
| [[Iļģuciems]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 2
| [[Buļļu iela (Rīga)|Buļļu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 3
| [[Saldus iela (Rīga)|Saldus iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 4
| Pulka sēta
|-
| align=&quot;center&quot; | 5
| [[Baldones iela (Rīga)|Baldones iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 6
| [[Mārtiņa iela (Rīga)|Mārtiņa iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 7
| Valsts arhīvs
|-
| align=&quot;center&quot; | 8
| [[Nometņu iela (Rīga)|Nometņu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 9
| [[Aleksandra Grīna bulvāris|A. Grīna bulvāris]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 10
| [[Uzvaras parks]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 11
| [[Latvijas Nacionālā bibliotēka|Nacionālā bibliotēka]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 12
| [[Grēcinieku iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 13
| [[13. janvāra iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 14
| [[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 15
| [[Sarkanie spīķeri|Spīķeri]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 16
| [[Jēzusbaznīcas iela (Rīga)|Jēzusbaznīcas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 17
| [[Elijas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 18
| [[Katoļu iela (Rīga)|Katoļu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 19
| [[Daugavpils iela (Rīga)|Daugavpils iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 20
| [[Mazā Kalna iela (Rīga)|Mazā Kalna iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 21
| [[Latgales parks]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 22
| [[Rēznas iela (Rīga)|Rēznas iela]]
|-
|}
| valign=&quot;top&quot; |
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot; align=&quot;center&quot;
|-
! width=&quot;30&quot;|Nr.
! width=&quot;190&quot;|Nosaukums
|-
| align=&quot;center&quot; | 1
| No 3. tramvaju depo
|-
| align=&quot;center&quot; | 2
| [[Latgales parks]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 3
| [[Mazā Kalna iela (Rīga)|Mazā Kalna iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 4
| [[Daugavpils iela (Rīga)|Daugavpils iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 5
| [[Katoļu iela (Rīga)|Katoļu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 6
| [[Elijas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 7
| [[Jēzusbaznīcas iela (Rīga)|Jēzusbaznīcas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 8
| [[Sarkanie spīķeri|Spīķeri]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 9
| [[Rīgas Starptautiskā autoosta|Autoosta]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 10
| [[Latvijas Nacionālā opera un balets|Nacionālā opera]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 11
| [[Latvijas Nacionālais teātris|Nacionālais teātris]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 12
| [[Ausekļa iela (Rīga)|Ausekļa iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 13
| [[Vašingtona laukums (Rīga)|Vašingtona laukums]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 14
| [[Eksportosta (Rīga)|Eksportosta]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 15
| [[Katrīnas iela (Rīga)|Katrīnas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 16
| [[Pētersala-Andrejsala|Pētersala]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 17
| Kultūru vidusskola
|-
| align=&quot;center&quot; | 18
| [[Lugažu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 19
| [[Bukultu iela (Rīga)|Bukultu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 20
| [[Rankas iela (Rīga)|Rankas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 21
| [[Rāmuļu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 22
| 1. trolejbusu parks
|-
| align=&quot;center&quot; | 23
| [[Rīgas elektromašīnbūves rūpnīca|Rūpnīca &quot;RER&quot;]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 24
| [[Duntes iela (Rīga)|Duntes iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 25
| [[Sarkandaugava]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 26
| [[Allažu iela (Rīga)|Allažu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 27
| [[Aldaris (uzņēmums)|Aldaris]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 28
| [[Gaujienas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 29
| [[Daudersala]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 30
| [[Mīlgrāvis]]
|-
|}
| valign=&quot;top&quot; |
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot; align=&quot;center&quot;
|-
! width=&quot;30&quot;|Nr.
! width=&quot;190&quot;|Nosaukums
|-
| align=&quot;center&quot; | 1
| [[Mīlgrāvis]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 2
| [[Daudersala]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 3
| [[Gaujienas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 4
| [[Aldaris (uzņēmums)|Aldaris]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 5
| [[Allažu iela (Rīga)|Allažu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 6
| [[Sarkandaugava]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 7
| [[Duntes iela (Rīga)|Duntes iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 8
| [[Rīgas elektromašīnbūves rūpnīca|Rūpnīca &quot;RER&quot;]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 9
| 1. trolejbusu parks
|-
| align=&quot;center&quot; | 10
| [[Rāmuļu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 11
| [[Rankas iela (Rīga)|Rankas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 12
| [[Bukultu iela (Rīga)|Bukultu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 13
| [[Lugažu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 14
| Kultūru vidusskola
|-
| align=&quot;center&quot; | 15
| [[Pētersala-Andrejsala|Pētersala]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 16
| [[Katrīnas iela (Rīga)|Katrīnas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 17
| [[Eksportosta (Rīga)|Eksportosta]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 18
| [[Vašingtona laukums (Rīga)|Vašingtona laukums]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 19
| [[Ausekļa iela (Rīga)|Ausekļa iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 20
| [[Latvijas Nacionālais teātris|Nacionālais teātris]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 21
| [[Latvijas Nacionālā opera un balets|Nacionālā opera]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 22
| [[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 23
| [[Sarkanie spīķeri|Spīķeri]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 24
| [[Jēzusbaznīcas iela (Rīga)|Jēzusbaznīcas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 25
| [[Elijas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 26
| [[Katoļu iela (Rīga)|Katoļu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 27
| [[Daugavpils iela (Rīga)|Daugavpils iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 28
| [[Mazā Kalna iela (Rīga)|Mazā Kalna iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 29
| [[Latgales parks]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 30
| [[Rēznas iela (Rīga)|Rēznas iela]]
|}
|}

=== Agrākie pieturvietu nosaukumi ===
* &quot;Uz pieprasījumu&quot; (pieturvieta slēgta)
* &quot;Tvaika iela&quot; (pārdēvēta par &quot;Daudersala&quot;)
* &quot;Trolejbusu parks&quot; (pārdēvēta par &quot;1. trolejbusu parks&quot;)
* &quot;Fabrika &quot;Kokvilna&quot;&quot; (pārdēvēta par &quot;Rāmuļu iela&quot;)
* &quot;Dispansers&quot; (pieturvieta slēgta)
* &quot;Pētersalas iela&quot; (virzienā uz Milgrāvi pārdēvēta par &quot;Ganību dambis&quot;)
* &quot;Kinoteātris &quot;Kosmoss&quot; (pārdēvēta par &quot;Katrīnas iela&quot;)
* &quot;Jūrskola&quot; (pārdēvēta par &quot;Kronvalda bulvāris&quot;)
* &quot;Valguma iela&quot; (pārdēvēta par &quot;Nacionālā bibliotēka&quot;)
* &quot;Linarda Laicena iela&quot; (pārdēvēta par&quot;Nometņu iela&quot;)
* &quot;Dārza iela&quot; un &quot;Eiženijas iela&quot; (pārvietotas un apvienotas vienā pieturā ar nosaukumu &quot;Pulka sēta&quot;)
* &quot;Slokas iela&quot; (virzienā uz Mīlgrāvi pārdēvēta par &quot;Saldus iela&quot;)
* &quot;Lillijas iela&quot; un &quot;Bēnes iela&quot; (pārvietotas un apvienotas vienā pieturā ar nosaukumu &quot;Buļļu iela&quot;)
* Slokas iela (pārdēvēta par &quot;Uzvaras parks&quot;)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktu%C4%81la%20inform%C4%81cija/no-1-augusta-tiks-veiktas-izmainas-vairaku-pieturvietu-nosaukumos-1/|title=No 1. augusta tiks veiktas izmaiņas vairāku pieturvietu nosaukumos|access-date={{dat|2024|08|01||bez}}|archive-date={{dat|2025|08|26||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20250826153404/https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktu%C4%81la%20inform%C4%81cija/no-1-augusta-tiks-veiktas-izmainas-vairaku-pieturvietu-nosaukumos-1/}}&lt;/ref&gt;
* Uzvaras bulvāris (pārdēvēta par &quot;Uzvaras parks&quot;)
* Kalnciema iela (pārdēvēta par &quot;Valsts arhīvs&quot;)
* Kronvalda bulvāris (pārdēvēta par &quot;Ausekļa iela&quot;)
* Ganību dambis (pārdēvēta par &quot;Pētersala&quot;)
* Pētersalas iela (virzienā uz Mīlgrāvi pārdēvēta par &quot;Eksportosta&quot;, virzienā uz Iļģuciemu - par &quot;Pētersala&quot;)
* Eksporta iela (pārdēvēta par &quot;Eksportosta&quot;)

== Skatīt arī ==
* [[Rīga]]
* [[Autobusu satiksme Rīgā]]
* [[Trolejbusu satiksme Rīgā]]
* [[Tramvaju satiksme Rīgā]]
* [[Sabiedriskais transports Rīgā]]
* [[Rīgas satiksme]]
* [[Rīgas metropolitēns]]

== Piezīmes un atsauces ==
&lt;!-- ===Piezīmes===
{{atsauces|group=P}}
 --&gt;
=== Atsauces ===
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [http://www.rigassatiksme.lv/ www.rigassatiksme.lv]
* {{youtube|zUhVHDsN12s|Pilnā 5. tramvaju maršruta video versija}}
* {{youtube|-G5MCqyTc7Y|Pilnā 5. tramvaju maršruta video versija}}
* {{youtube|GtJ516rQw5Q|Pilnā 5. tramvaju maršruta video versija, virzienā Mīlgrāvis - Iļģuciems}}
* {{youtube|WEkxFZS7xPk|5. tramvaju maršruta video versija, virzienā Iļģuciems - Mīlgrāvis, 1. daļa}}
* {{youtube|sCeQylsG0Vo|5. tramvaju maršruta video versija, virzienā Iļģuciems - Mīlgrāvis, 2. daļa}}
* {{youtube|Y8fMP0f91tQ|5. tramvaju maršruta video versija, virzienā Iļģuciems - Mīlgrāvis, 3. daļa}}
* {{youtube|DyMhge1hJn0|5. tramvaju maršruta video versija, virzienā Iļģuciems - Mīlgrāvis, 4. daļa}}
* {{youtube|58ESHcq9nYk|5. tramvaju maršruta video versija, virzienā Iļģuciems - Mīlgrāvis, 5. daļa}}
* {{Youtube|zQcmLfaAXyE&amp;t|5. tramvaju maršruta video ''Mīlgrāvis - Imanta''}}
* {{youtube|FTMWZHno5Fk|5. tramvaju maršruta video ''Imanta  - Mīlgrāvis''}}
* {{youtube|UiMiUggumhU|5. tramvaju maršruta video versija, pēc atjaunota tramvaju kustība uz Iļģuciemu}}
* {{youtube|9YcnVpweYck|5. tramvaju maršruta video Iļģuciems - Mīlgrāvis}}

{{Rīga-aizmetnis}}

{{Sabiedriskais transports Rīga}}

[[Kategorija:Tramvaju satiksme Rīgā|05]]</text>
      <sha1>99twzi45en4m560cdyybm19722uz6ym</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>3. tramvaju maršruts (Rīga)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>91043</id>
    <revision>
      <id>4468228</id>
      <parentid>4271635</parentid>
      <timestamp>2026-05-14T15:50:44Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4468228</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="19876" sha1="hex7as0zftya3pzuwhanph3z4yvnpt6" xml:space="preserve">{{Transporta maršruta infokaste
|nosaukums         = 3. tramvaju maršruts
|fona krāsa        = #C80404
|no                = [[Jugla (Rīga)|Jugla]]
|uz                = [[Ķengarags]]
|karte             = File:3tramv n.png
|valsts            = {{karogs|Latvija}}
|pilsēta           = Rīga
|atklāts           = 1954. gadā
|plānots atklāt    = 
|tika plān atklāt  = 
|slēgts  = 2021. gada 3. novembrī
|izmaksas          = &lt;!-- izmaksas miljonos latu --&gt;
|kopējais garums   = 34,031 km&lt;br /&gt;(16,973 km / 17,058 km) &lt;ref&gt;[http://riga.mashke.org/Riga-Tram/Linien/linien_lat.htm Tramvaju maršrutu saraksts]{{Novecojusi saite}}, riga.mashke.org&lt;/ref&gt;
|staciju skaits    = &lt;!-- metro, vilciens --&gt;
|pieturu skaits    = 77
(39 / 38)
|transporta vienīb = 2 (darbdienās)
brīvdienās - nekursē
|depo              = № 3 (apkalpoja)
|parks             = 
|pasažieri dienā   = 
|pasažieri gadā    = 
|mājas lapa        = [http://saraksti.rigassatiksme.lv/index.html#tram/3/a-b saraksti.rigassatiksme.lv]
|apakšveidne       = {{Rīgas tramvaja apakšveidne}}
}}

'''3. tramvaju maršruts''' bija [[Sabiedriskais transports Rīgā|Rīgas sabiedriskā transporta]] [[Tramvaju satiksme Rīgā|tramvaju]] maršruts, kas kursēja no [[Jugla (Rīga)|Juglas]] apkaimes [[Vidzemes priekšpilsēta|Vidzemes priekšpilsētā]] līdz [[Ķengarags|Ķengaragam]], [[Latgales priekšpilsēta|Latgales priekšpilsētā]].

3. tramvaju maršruta kopējais garums bija 34,031 km. Virziena '''Jugla''' — '''Ķengarags''' kopējais garums bija 16,973 km, bet virziena '''Ķengarags''' — '''Jugla''' kopējais garums bija 17,058 km.

Darbdienās pa 3. tramvaju maršrutu Kursēja tikai 2 tramvaji, kuri pavisam veicas tikai 30 reisus (09.2014), bet brīvdienās nekursēja neviens tramvajs. 3. tramvaju maršruts bija otrais garākais tramvaju maršruts Rīgā. Maršruts nekursē kopš 2021. gada 3. novembra.

3. tramvaju maršrutu apkalpoja RP SIA &quot;[[Rīgas satiksme]]&quot; 3. tramvaju depo.

== Vēsture ==
Šis maršruts atklāts 1954. gadā. Sākotnēji tas kursēja no [[Kuzņecova porcelāna un fajansa fabrika|Keramikas]] līdz [[Biķernieku iela]]i. 1960. gadā novirzīts uz [[Ropažu iela (Rīga)|Jurija Gagarina ielu]]. 1984. gadā maršruts tika slēgts, bet 2002. gadā tas tika atjaunots no [[Dole (tirdzniecības centrs)|Doles]] tirdzniecības centra līdz [[Jugla (Rīga)|Juglai]]. Sākums bija garākais maršruts Rīgā.

No 2012. gada 14. aprīļa līdz 2013. gada 28. maijam 3. tramvajs kursēja līdz [[Rīgas 45. vidusskola|45. vidusskolai]], posmā līdz Juglai to aizstāja ar [[6T. autobusu maršruts|6T. autobusu]].&lt;ref&gt;[http://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/rigas-satiksme-veiks-6-tramvaja-marsruta-rekonstrukcijas-darbus/ &quot;Rīgas satiksme&quot; veiks 3. un 6.tramvaja maršruta rekonstrukcijas darbus]&lt;/ref&gt; No 2013. gada 28. maija 3. tramvajs atkal kursē līdz Juglai.

No 2017. gada 5. jūnija 3. maršruta tramvaji virzienā no Juglas uz Ķengaragu novirzīti pa Krišjāņa Barona ielu, Radio ielu, 13. janvāra ielu, Prāgas ielu un tālāk pa maršrutu. Maršruta pieturvieta &quot;Aspazijas bulvāris&quot; aizstāta ar pieturvietu &quot;Stacijas laukums&quot;.
2018. gada 3. martā virzienā uz Juglu tika ieviesta pagaidu pieturvieta &quot;Aspazijas bulvāris&quot;, bet no 9. jūnijā pagaidu pietura slēgta, un 3. tramvajs arī virzienā uz Juglu tika novirzīts caur Radio ielu.

Saistībā ar [[COVID-19 pandēmija Latvijā|COVID-19 pandēmijas]] izraisīto reisu samazināšanu, maršruts nekursēja no 2020. gada 21. marta līdz 1. septembrim un no 2021. gada 16. janvāra līdz 31. augustam. Pēdējoreiz tas uz laiku tika slēgts 2021. gada 3. novembrī un joprojām neuzsāka kustību.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/transporta-lidzeklu-vaditaju-saslimsanas-del-no-3-novembra-tiks-veiktas-izmainas-sabiedriska-transporta-sarakstos/|title=Transporta līdzekļu vadītāju saslimšanas dēļ, no 3. novembra tiks veiktas izmaiņas sabiedriskā transporta sarakstos : Aktualitātes : Rīgas satiksme|website=www.rigassatiksme.lv|access-date=2021-11-01|archive-date=2021-11-01|archive-url=https://web.archive.org/web/20211101105438/https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/transporta-lidzeklu-vaditaju-saslimsanas-del-no-3-novembra-tiks-veiktas-izmainas-sabiedriska-transporta-sarakstos/}}&lt;/ref&gt;

== Maršruts ==
[[Attēls:3. tramvajs Ropazu iela, 20.07.2009.jpg|thumb|200px|3. maršruta tramvajs [[Ropažu iela (Rīga)|Ropažu ielā]].]]
[[Attēls:Tram 35174 at Stop in Riga 8 July 2016.jpg|thumb|200px|3. maršruta tramvajs [[Krišjāņa Barona iela (Rīga)|Krišjāņa Barona ielā]].]]
[[Attēls:3. tramvajs Ropažu ielā.JPG|thumb|200px|3. maršruta tramvajs Ropažu ielā.]]
[[Attēls:Centrs, Centra rajons, Rīga, Latvia - panoramio (7).jpg|thumb|200px|3. maršruta tramvajs Krišjāņa Barona ielā.]]
[[Attēls:3. tramvajs Juglā.jpg|thumb|200px|3. maršruta tramvajs [[Jugla (Rīga)|Juglas]] galapunktā.]]
[[Attēls:3. tramvajs Maskavas ielā.jpg|thumb|200px|3. maršruta tramvajs Maskavas ielā (tagad [[Latgales iela (Rīga)|Latgales iela]]).]]

Virzienā '''[[Jugla (Rīga)|Jugla]]''' — '''[[Ķengarags]]''' tramvaji brauca pa šādām ielām: [[Brīvības gatve (Rīga)|Brīvības gatve]], [[Ropažu iela (Rīga)|Ropažu iela]], Brīvības gatve, [[Gaisa tilts (Rīga)|Gaisa tilts]], [[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības iela]], [[Krišjāņa Barona iela (Rīga)|K. Barona iela]], [[Radio iela (Rīga)|Radio iela]], [[13. janvāra iela]], [[Prāgas iela]], [[Centrāltirgus iela]], [[Latgales iela (Rīga)|Latgales iela]], [[Mazā Krasta iela (Rīga)|Mazā Krasta iela]], [[Īsā iela (Rīga)|Īsā iela]] un Maskavas iela.

Virzienā '''Ķengarags''' — '''Jugla''' tramvaji brauca pa šādām ielām: Maskavas iela, Īsā iela, Mazā Krasta iela, Maskavas iela, Centrāltirgus iela, Prāgas iela, 13. janvāra iela, Radio iela, K. Barona iela, Brīvības iela, Gaisa tilts, Brīvības gatve, Ropažu iela un Brīvības gatve.

== Pieturvietas ==
3. tramvaju maršrutā pavisam kopā bija 78 pieturas. Virzienā '''[[Jugla (Rīga)|Jugla]]''' — '''[[Ķengarags]]''' bija 39 pieturas, bet virzienā '''Ķengarags''' — '''Jugla''' bija 39 pieturas.

{| 
| valign=&quot;top&quot; |
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot; 
|-
! width=&quot;30&quot;|Nr.
! width=&quot;190&quot;|Nosaukums
|-
| align=&quot;center&quot; | 1
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 2
| [[Mārkalnes iela (Rīga)|Mārkalnes iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 3
| [[Tirzas iela (Rīga)|Tirzas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 4
| Meža skola
|-
| align=&quot;center&quot; | 5
| [[Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmija|Sporta akadēmija]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 6
| [[Tirdzniecības parks &quot;Alfa&quot;|Alfa]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 7
| [[Krustabaznīcas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 8
| [[Džutas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 9
| [[Rīgas 45. vidusskola|45. vidusskola]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 10
| [[Lēdmanes iela (Rīga)|Lēdmanes iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 11
| [[Gustava Zemgala gatve]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 12
| [[VEF]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 13
| [[Krišjāņa Barona iela (Rīga)|K. Barona iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 14
| [[Pērnavas iela (Rīga)|Pērnavas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 15
| [[Sporta nams &quot;Daugava&quot;]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 16
| [[Tallinas iela (Rīga)|Tallinas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 17
| [[Bērnu pasaule]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 18
| [[Ģertrūdes iela (Rīga)|Ģertrūdes iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 19
| [[Dzirnavu iela (Rīga)|Dzirnavu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 20
| [[Merķeļa iela (Rīga)|Merķeļa iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 21
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 22
| [[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 23
| [[Latgales iela (Rīga)|Latgales iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 24
| [[Vilhelma Purvīša iela (Rīga)|Vilhelma Purvīša iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 25
| [[Elijas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 26
| [[Katoļu iela (Rīga)|Katoļu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 27
| [[Daugavpils iela (Rīga)|Daugavpils iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 28
| [[Mazā Kalna iela (Rīga)|Mazā Kalna iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 29
| [[Balvu iela (Rīga)|Balvu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 30
| [[Lubānas iela (Rīga)|Lubānas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 31
| [[Lido|Atpūtas centrs &quot;Lido&quot;]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 32
| [[Krasta masīvs]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 33
| [[Dienvidu tilts]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 34
| [[Ķengaraga iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 35
| [[Prūšu iela (Rīga)|Prūšu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 36
| [[Aglonas iela (Rīga)|Aglonas iela]] 
|-
| align=&quot;center&quot; | 37
| [[Rušonu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 38
| [[Malnavas iela (Rīga)|Malnavas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 39
|  [[Eglaines iela (Rīga)|Eglaines iela]] /[[Dole (tirdzniecības centrs)|Dole]]
|-
|}
| valign=&quot;top&quot; |
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot; align=&quot;center&quot;
|-
! width=&quot;30&quot;|Nr.
! width=&quot;190&quot;|Nosaukums
|-
| align=&quot;center&quot; | 1
| [[Eglaines iela (Rīga)|Eglaines iela]] /[[Dole (tirdzniecības centrs)|Dole]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 2
| [[Malnavas iela (Rīga)|Malnavas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 3
| [[Rušonu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 4
|  [[Aglonas iela (Rīga)|Aglonas iela]] 
|-
| align=&quot;center&quot; | 5
| [[Prūšu iela (Rīga)|Prūšu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 6
| [[Ķengaraga iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 7
| [[Dienvidu tilts]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 8
| [[Krasta masīvs]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 9
| [[Lido|Atpūtas centrs &quot;Lido&quot;]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 10
| [[Lubānas iela (Rīga)|Lubānas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 11
| [[Aiviekstes iela (Rīga)|Aiviekstes iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 12
| [[Mazā Kalna iela (Rīga)|Mazā Kalna iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 13
| [[Daugavpils iela (Rīga)|Daugavpils iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 14
| [[Katoļu iela (Rīga)|Katoļu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 15
| [[Elijas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 16
| [[Vilhelma Purvīša iela (Rīga)|Vilhelma Purvīša iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 17
| [[Prāgas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 18
| [[Stacijas laukums (Rīga)|Stacijas laukums]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 19
| [[Merķeļa iela (Rīga)|Merķeļa iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 20
| [[Dzirnavu iela (Rīga)|Dzirnavu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 21
| [[Ģertrūdes iela (Rīga)|Ģertrūdes iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 22
| [[Bērnu pasaule]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 23
| [[Tallinas iela (Rīga)|Tallinas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 24
| [[Sporta nams &quot;Daugava&quot;]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 25
| [[Pērnavas iela (Rīga)|Pērnavas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 26
| [[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 27
| [[VEF]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 28
| [[Gustava Zemgala gatve]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 29
| [[Lēdmanes iela (Rīga)|Lēdmanes iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 30
| [[Rīgas 45. vidusskola|45. vidusskola]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 31
| [[Džutas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 32
| [[Krustabaznīcas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 33
| [[Tirdzniecības parks &quot;Alfa&quot;|Alfa]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 34
| [[Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmija|Sporta akadēmija]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 35
| Meža skola
|-
| align=&quot;center&quot; | 36
| [[Tirzas iela (Rīga)|Tirzas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 37
| [[Mārkalnes iela (Rīga)|Mārkalnes iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 38
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]]
|}
|}

== Maršruts ar mainītu virzienu ==
Virzienā '''3. tramvaju depo ([[Fridriķa iela|Fridriķa ielā]])''' — '''[[Jugla (Rīga)|Jugla]]''' tramvaji brauca pa šādām ielām: [[Latgales iela (Rīga)|Latgales iela]], [[Īsā iela (Rīga)|Īsā iela]], [[Mazā Krasta iela (Rīga)|Mazā Krasta iela]], Maskavas iela, [[Centrāltirgus iela]], [[Prāgas iela]], [[13. janvāra iela (Rīga)|13. janvāra iela]], [[Aspazijas bulvāris]], [[Krišjāņa Barona iela (Rīga)|K. Barona iela]], [[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības iela]], [[Gaisa tilts (Rīga)|Gaisa tilts]], [[Brīvības gatve (Rīga)|Brīvības gatve]], [[Ropažu iela (Rīga)|Ropažu iela]] un Brīvības gatve.

Virzienā '''Jugla''' — '''3. tramvaju depo (Fridriķa ielā)''' tramvaji brauca pa šādām ielām: Brīvības gatve, Ropažu iela, Brīvības gatve, Gaisa tilts, Brīvības iela, K. Barona iela, Aspazijas bulvāris, 13. janvāra iela, Prāgas iela, Centrāltirgus iela, Maskavas iela, Mazā Krasta iela, Īsā iela un Maskavas iela.

Virzienā '''3. tramvaju depo (Fridriķa ielā)''' — '''[[Ķengarags]]''' tramvaji brauca pa Maskavas ielu.

Virzienā '''Ķengarags''' — '''3. tramvaju depo (Fridriķa ielā)''' tramvaji brauca pa Maskavas ielu.

== Maršruta ar mainītu virzienu pieturvietas ==
Virzienā '''3. tramvaju depo ([[Fridriķa iela|Fridriķa ielā]])''' — '''[[Jugla (Rīga)|Jugla]]''' bija 29 pieturas.

Virzienā '''Jugla''' — '''3. tramvaju depo (Fridriķa ielā)''' bija 30 pieturas.

Savukārt, virzienā '''3. tramvaju depo (Fridriķa ielā)''' — '''[[Ķengarags]]''' bija 10 pieturas.

Tāpat arī virzienā '''Ķengarags''' — '''3. tramvaju depo (Fridriķa ielā)''' bija 10 pieturas.

{| 
| valign=&quot;top&quot; |
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot; 
|-
! width=&quot;30&quot;|Nr.
! width=&quot;190&quot;|Nosaukums
|-
| align=&quot;center&quot; | 1
| No 3. tramvaju depo
|-
| align=&quot;center&quot; | 2
| [[Aiviekstes iela (Rīga)|Aiviekstes iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 3
| [[Mazā Kalna iela (Rīga)|Mazā Kalna iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 4
| [[Daugavpils iela (Rīga)|Daugavpils iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 5
| [[Katoļu iela (Rīga)|Katoļu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 6
| [[Elijas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 7
| [[Vilhelma Purvīša iela (Rīga)|Vilhelma Purvīša iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 8
| [[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 9
| [[Prāgas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 10
|[[Stacijas laukums (Rīga)|Stacijas laukums]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 11
| [[Merķeļa iela (Rīga)|Merķeļa iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 12
| [[Dzirnavu iela (Rīga)|Dzirnavu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 13
| [[Ģertrūdes iela (Rīga)|Ģertrūdes iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 14
| [[Bērnu pasaule]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 15
| [[Tallinas iela (Rīga)|Tallinas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 16
| [[Sporta nams &quot;Daugava&quot;]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 17
| [[Pērnavas iela (Rīga)|Pērnavas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 18
| [[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 19
| [[VEF]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 20
| [[Gustava Zemgala gatve]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 21
| [[Lēdmanes iela (Rīga)|Lēdmanes iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 22
| [[Rīgas 45. vidusskola|45. vidusskola]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 23
| [[Džutas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 24
| [[Krustabaznīcas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 25
| [[Tirdzniecības parks &quot;Alfa&quot;|Alfa]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 26
| [[Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmija|Sporta akadēmija]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 27
| Meža skola
|-
| align=&quot;center&quot; | 28
| [[Tirzas iela (Rīga)|Tirzas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 29
| [[Mārkalnes iela (Rīga)|Mārkalnes iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 30
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]]
|-
|}
| valign=&quot;top&quot; |
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot; align=&quot;center&quot;
|-
! width=&quot;30&quot;|Nr.
! width=&quot;190&quot;|Nosaukums
|-
| align=&quot;center&quot; | 1
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 2
| [[Mārkalnes iela (Rīga)|Mārkalnes iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 3
| [[Tirzas iela (Rīga)|Tirzas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 4
| Meža skola
|-
| align=&quot;center&quot; | 5
| [[Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmija|Sporta akadēmija]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 6
| [[Tirdzniecības parks &quot;Alfa&quot;|Alfa]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 7
| [[Krustabaznīcas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 8
| [[Džutas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 9
| [[Rīgas 45. vidusskola|45. vidusskola]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 10
| [[Lēdmanes iela (Rīga)|Lēdmanes iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 11
| [[Gustava Zemgala gatve]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 12
| [[VEF]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 13
| [[Krišjāņa Barona iela (Rīga)|K. Barona iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 14
| [[Pērnavas iela (Rīga)|Pērnavas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 15
| [[Sporta nams &quot;Daugava&quot;]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 16
| [[Tallinas iela (Rīga)|Tallinas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 17
| [[Bērnu pasaule]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 18
| [[Ģertrūdes iela (Rīga)|Ģertrūdes iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 19
| [[Dzirnavu iela (Rīga)|Dzirnavu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 20
| [[Merķeļa iela (Rīga)|Merķeļa iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 21
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 22
| [[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 23
| [[Latgales iela (Rīga)|Latgales iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 24
| [[Vilhelma Purvīša iela (Rīga)|Vilhelma Purvīša iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 25
| [[Elijas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 26
| [[Katoļu iela (Rīga)|Katoļu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 27
| [[Daugavpils iela (Rīga)|Daugavpils iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 28
| [[Mazā Kalna iela (Rīga)|Mazā Kalna iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 29
| [[Balvu iela (Rīga)|Balvu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 30
| [[Lubānas iela (Rīga)|Lubānas iela]]
|-
|}
| valign=&quot;top&quot; |
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot; align=&quot;center&quot;
|-
! width=&quot;30&quot;|Nr.
! width=&quot;190&quot;|Nosaukums
|-
| align=&quot;center&quot; | 1
| No 3. tramvaju depo
|-
| align=&quot;center&quot; | 2
| [[Lido|Atpūtas centrs &quot;Lido&quot;]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 3
| Krasta masīvs
|-
| align=&quot;center&quot; | 4
| [[Dienvidu tilts]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 5
| [[Ķengaraga iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 6
| [[Prūšu iela (Rīga)|Prūšu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 7
| [[Aglonas iela (Rīga)|Aglonas iela]] 
|-
| align=&quot;center&quot; | 8
| [[Rušonu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 9
| [[Malnavas iela (Rīga)|Malnavas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 10
|  [[Eglaines iela (Rīga)|Eglaines iela]] /[[Dole (tirdzniecības centrs)|Dole]]
|-
|}
| valign=&quot;top&quot; |
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot; align=&quot;center&quot;
|-
! width=&quot;30&quot;|Nr.
! width=&quot;190&quot;|Nosaukums
|-
| align=&quot;center&quot; | 1
| [[Eglaines iela (Rīga)|Eglaines iela]] /[[Dole (tirdzniecības centrs)|Dole]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 2
| [[Malnavas iela (Rīga)|Malnavas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 3
| [[Rušonu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 4
| [[Aglonas iela (Rīga)|Aglonas iela]]  
|-
| align=&quot;center&quot; | 5
| [[Prūšu iela (Rīga)|Prūšu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 6
| [[Ķengaraga iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 7
| [[Dienvidu tilts]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 8
| Krasta masīvs
|-
| align=&quot;center&quot; | 9
| [[Lido|Atpūtas centrs &quot;Lido&quot;]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 10
| [[Lubānas iela (Rīga)|Lubānas iela]]
|}
|}

== Skatīt arī ==
* [[Rīga]]
* [[Autobusu satiksme Rīgā]]
* [[Trolejbusu satiksme Rīgā]]
* [[Tramvaju satiksme Rīgā]]
* [[Sabiedriskais transports Rīgā]]
* [[Rīgas satiksme]]
* [[Rīgas metropolitēns]]

== Piezīmes un atsauces ==
&lt;!-- ===Piezīmes===
{{atsauces|group=P}}
 --&gt;
=== Atsauces ===
{{atsauces}}&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/1-un-3-tramvaja-marsruta-mainisies-pieturvietas-stacijas-laukums-izvietojums/|title=1. un 3. tramvaja maršrutā mainīsies pieturvietas “Stacijas laukums” izvietojums : Aktualitātes :         Rīgas satiksme|last=www.cubesystems.lv|first=Cube Systems /|website=www.rigassatiksme.lv|access-date=2018-06-11|language=lv|archive-date=2021-01-27|archive-url=https://web.archive.org/web/20210127202525/https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/1-un-3-tramvaja-marsruta-mainisies-pieturvietas-stacijas-laukums-izvietojums/}}&lt;/ref&gt;

== Ārējās saites ==
* [http://www.rigassatiksme.lv/ www.rigassatiksme.lv]
* {{youtube|x-yrsoZdRSc|Pilnā 3. tramvaju maršruta video versija}}
* {{youtube|_T2ERTQoChc|3. tramvaju maršruta video versija, virzienā Ķengarags - Jugla, 1. daļa}}
* {{youtube|6uunPAMgpio|3. tramvaju maršruta video versija, virzienā Ķengarags - Jugla, 2. daļa}}

{{Rīga-aizmetnis}}

{{Sabiedriskais transports Rīga}}

[[Kategorija:Tramvaju satiksme Rīgā|03]]</text>
      <sha1>hex7as0zftya3pzuwhanph3z4yvnpt6</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Ansis Lerhis-Puškaitis</title>
    <ns>0</ns>
    <id>91352</id>
    <revision>
      <id>4468373</id>
      <parentid>4326682</parentid>
      <timestamp>2026-05-15T01:47:19Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4468373</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6816" sha1="k6kc0skmj8p02jw011ph3bbn4gx3r05" xml:space="preserve">{{Personas infokaste
| platums = 
| vārds = Ansis Lerhis-Puškaitis
| vārds_orig = 
| attēls = Ansis_Lerhis-Puškaitis.png
| att_izmērs = 200px
| dz_dat_alt = {{dat VS|{{dat|1859|9|2}}|{{dat||8|21}}}}
| dz_gads = 1859
| dz_mēnesis = 9
| dz_diena = 2
| dz_vieta = [[Talsu draudzes novads]], [[Kurzemes guberņa]] (tagad {{LAT}})
| m_dat_alt = 
| m_gads = 1903
| m_mēnesis = 3
| m_diena = 30
| m_vieta = [[Džūkste]], [[Kurzemes guberņa]] (tagad {{LAT}})
| dzīves_vieta = Džūkste
| pilsonība = 
| tautība = latvietis
| nodarbošanās = rakstnieks, folklorists, skolotājs, dārznieks
| dzimums = 
| vecāki = 
| brāļi = 
| māsas = 
| dzīvesbiedrs = 
| bērni = 
| paraksts = 
| kategorijas = 
}}
[[Attēls:Ansis Lerhis-Puškaitis un Džūkstes skolas skolotāji un skolēni.jpg|thumb|270px|A. Lerhis-Puškaitis un Džūkstes Lancenieku skolas skolotāji un audzēkņi.]]
'''Ansis Lerhis-Puškaitis''', īstajā vārdā '''Anss Lerhis''' (dzimis {{dat VS|{{dat|1859|9|2}}|{{dat||8|21}}}} [[Talsi|Talsu muižā]], miris {{dat|1903|3|30}} [[Džūkste|Džūkstē]]), bija latviešu rakstnieks, folklorists, pētnieks, sabiedriskais darbinieks, skolotājs.&lt;ref&gt;{{LPE|6}}&lt;/ref&gt; Latviešu literatūrā uzskatāms par literārās [[Pasaka|pasakas]] aizsācēju, 19. gadsimta beigās sarakstījis divus pasaku krājumus bērniem. Viņa sakopotās &quot;Latviešu tautas teikas un pasakas&quot; ir otrs lielākais latviešu pasaku un [[Teika|teiku]] apkopojums.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://garamantas.lv/lv/person/869094/Ansis-Lerhis-Puskaitis|title=Ansis Lerhis-Puškaitis. garamantas.lv|last=|first=|access-date=2020. gada 30. oktobrī|date=|archive-date={{dat|2020|01|14||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20200114163523/http://garamantas.lv/lv/person/869094/Ansis-Lerhis-Puskaitis}}&lt;/ref&gt; 
Šie krājumi kopā ar [[Krišjānis Barons|Krišjāņa Barona]] &quot;Latvju dainām&quot; veido latviešu folkloristikas pamatu.

== Dzīvesgājums ==
Dzimis 1859. gadā [[Talsi|Talsu muiža]]s &quot;Cīruļos&quot; zemnieku ģimenē, no kurienes viņa dzimta dabūja savu uzvārdu ({{val-de|Lerch}} — [[cīrulis]]). Mācījās [[Talsu apriņķis|Talsu apriņķa]] skolā.&lt;ref&gt;{{LKV|XII.|23 136}}&lt;/ref&gt; 
1879. gadā kā eksterns beidza [[Irlavas skolotāju seminārs|Irlavas skolotāju semināru]] un strādāja par palīgskolotāju [[Annenieki|Anneniekos]], tad [[Džūkstes-Pienavas pagasts|Džūkstes-Pienavas pagasta]] skolā. 

Kopš 1883. gada strādāja par Džūkstes Lancenieku skolas skolotāju, vāca tautas [[pasaka]]s, kā arī organizēja to vākšanu [[Talsi|Talsu]] un Džūkstes apkaimē. No sākuma strādāja uz savu roku, vēlāk viņam piebiedrojās citi pasaku un teiku vācēji citos novados. Kad 1891. gadā iespieda viņa savākto teiku pirmos trīs sējumus, savus pasaku krājumus viņam nodeva [[Brīvzemnieks]], [[Augusts Bīlenšteins|Bīlenšteins]], [[Rīgas Latviešu biedrība]]s Zinību komisija, [[Jelgavas Latviešu biedrība]]s Rakstniecības nodaļa, [[Jānis Ilsters]] un citi krājēji.     

Īsi pirms nāves 1903. gadā (miris no [[tuberkuloze]]s 43 gadu vecumā) iznāca viņa darbu septītā sējuma pirmā daļa. Otrā daļa palika rokrakstā, un publicēta tikai 2001. gadā.

== Darbi ==
[[Attēls:Latviešu tautas pasakas 1891.png|thumb|270px|Latviešu tautas pasakas. 1. daļa (1891)]]
Ansis Lerhis-Puškaitis savācis vairāk nekā 1900 pasaku, 2000 ticējumu, 3300 teiku un citus tekstus (kopā ap 6650 uz 4561 lpp.)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.lfk.lv/1891_lv.html |title=Latviešu folkloras krātuve |access-date={{dat|2009|08|07||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20090829075732/http://www.lfk.lv/1891_lv.html |archivedate={{dat|2009|08|29||bez}} }}&lt;/ref&gt; publicētas krājumā &quot;Latviešu tautas teikas un pasakas&quot; 7 sējumos (1891—1903).
Pirmajos trijos sējumos (&quot;Latviešu tautas pasakas&quot;, 1891) publicēti vienīgi paša Lerha-Puškaiša savāktie 363 teksti. Ceturtais sējums  (1893) ir iepriekš savākto pasaku varianti. Ar [[Visendorfs|Visendorfa]] finansiālu atbalstu izdotais piektais sējums nosaukts par “Latviešu tautas teikas un pasakas” (1894), un tajā publicēts galvenokārt [[Fricis Brīvzemnieks|Friča Brīvzemnieka]] vākums — teikas par burvjiem, raganām un mirušajiem (983 teksti). Sestais sējums (1896) iznāca divās grāmatās, un tajā publicēti [[Augusts Bīlenšteins|Augusta Bīlenšteina]], [[Rīgas Latviešu biedrība]]s un citu vākumi.

Rakstījis arī oriģinālpasakas un stāstus. Pazīstamākie darbi ir &quot;Pasakas&quot; (1. un 2. daļa; 1890-1891) un stāsti &quot;Kurbads&quot; (1891), &quot;Ojārs&quot; (1892), &quot;Vodžus&quot; (1893).

== Piemiņa ==
Džūkstes pagastā, bijušajā [[Lancenieki|Lancenieku]] skolas ēkā, kur no 1882. gada janvāra līdz 1903. gada martam dzīvoja un strādāja A. Lerhis-Puškaitis, atrodas Džūkstes Pasaku muzejs, kur iekārtots folklorista kādreizējais dzīvoklis-kabinets un viesistaba, apskatāmi viņam piederējušie priekšmeti.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.tukumamuzejs.lv/lv/dzukstes-pasaku-muzejs/?view=Anss-Lerhis-Pu%C5%A1kaitis-un-pasakas|title=Ekspozīcija &quot;Ansis Lerhis-Puškaitis un pasakas&quot;.|last=|first=|website=www.tukumamuzejs.lv|access-date=2020-10-30|date=}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.tukumamuzejs.lv/lv/dzukstes-pasaku-muzejs#par-dzukstes-pasaku-muzeju|title=Par Džūkstes Pasaku muzeju.|last=|first=|website=www.tukumamuzejs.lv|access-date=2020-10-30|date=}}&lt;/ref&gt;

&lt;gallery&gt;
Džūkste, A. Lerha-Puškaiša kapa piemineklis. 1999-10-16 - panoramio.jpg|A. Lerha-Puškaiša kapa piemineklis [[Džūkste|Džūkstē]]
Lerha-Puškaiša muzejs - panoramio.jpg|Džūkstes Pasaku muzejs, kas veltīts Ansim Lerhim-Puškaitim, kā arī pagasta materiālā un nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanai
&lt;/gallery&gt;

== Literatūra ==
* R. Bērziņš. Lerhs-Puškaitis dzīvē un darbā (1928)
== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
* &quot;[[Neatkarīgās Tukuma Ziņas]]&quot; [http://www.ntz.lv/news/article.html?xml_id=14200 Braucam ciemos pie Pasaku Ķēniņa (23.09.2009.)]{{Novecojusi saite}}
* [https://proxy.europeana.eu/97/414728?view=http%3A%2F%2Fdom.lndb.lv%2Fdata%2Fobj%2Ffile%2F16711730&amp;disposition=inline&amp;api_url=https%3A%2F%2Fapi.europeana.eu%2Fapi Latviešu tautas pasakas. 1. daļa (1891)] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20210821084816/https://proxy.europeana.eu/97/414728?view=http://dom.lndb.lv/data/obj/file/16711730&amp;disposition=inline&amp;api_url=https://api.europeana.eu/api |date={{dat|2021|08|21||bez}} }}

{{cilvēks-aizmetnis}}
{{Autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Lerhis-Puškaitis, Ansis}}
[[Kategorija:Latviešu rakstnieki]]
[[Kategorija:Latvijas folkloristi]]
[[Kategorija:19. gadsimta rakstnieki]]
[[Kategorija:Tukuma novadā dzimušie]]
[[Kategorija:Latviešu valodā rakstošie]]</text>
      <sha1>k6kc0skmj8p02jw011ph3bbn4gx3r05</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>3. trolejbusu maršruts (Rīga)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>104769</id>
    <revision>
      <id>4468229</id>
      <parentid>4353240</parentid>
      <timestamp>2026-05-14T15:50:49Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4468229</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="20043" sha1="np19jek49c1p9rnswci2yahf9pmb4uc" xml:space="preserve">{{Transporta maršruta infokaste
|nosaukums         = 3. trolejbusu maršruts
|fona krāsa        = #0432C8
|no                = [[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]]
|uz                = [[Sarkandaugava]]
|karte             = File:3trol n.png
|valsts            = {{karogs|Latvija}}
|pilsēta           = Rīga
|atklāts           =[[1949]]. gadā 
|plānots atklāt    = 
|tika plān atklāt  = 
|izmaksas          = &lt;!-- izmaksas miljonos latu --&gt;
|kopējais garums   = 14,958 km&lt;br /&gt;(7,239 km / 7,719 km) &lt;ref&gt;[http://riga.mashke.org/Riga-Troll/Linien/linien_lat.htm Trolejbusu maršrutu saraksts]{{Novecojusi saite}}, riga.mashke.org&lt;/ref&gt;
|staciju skaits    = &lt;!-- metro, vilciens --&gt;
|pieturu skaits    = 34
(17 / 17)
|transporta vienīb = 12 (darbdienās)
4 (brīvdienās)
|depo              = &lt;!-- tramvajiem un trolejbusiem --&gt;
|parks             = № 1  (apkalpo)
|pasažieri dienā   = 
|pasažieri gadā    = 
|mājas lapa        = [http://saraksti.rigassatiksme.lv/index.html#trol/3/a-b saraksti.rigassatiksme.lv]
|apakšveidne       = {{Rīgas trolejbusa apakšveidne}}
}}
[[Attēls:Riga trolleybus.jpg|thumb|200px|3. maršruta trolejbuss galapunktā &quot;Centrāltirgus&quot;]]
[[Attēls:Trolleybus in Riga IMG 2502 C.JPG|thumb|200px|3. maršruta trolejbuss griežas no Gaiziņa ielas uz Emīlijas Benjamiņas ielu]]
[[Attēls:Riga, Škoda 14Tr (1).jpg|thumb|200px|3. maršruta trolejbuss šķērso Brīvības bulvāri]]

'''3. trolejbusu maršruts''' ir [[Sabiedriskais transports Rīgā|Rīgas sabiedriskā transporta]] [[Trolejbusu satiksme Rīgā|trolejbusu]] maršruts, kas kursē no [[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]] līdz [[Sarkandaugava]]i.

Darbdienās 3. trolejbusu maršrutā kursē 12 bet brīvdienās — 4 trolejbusi (09.2022).

3. trolejbusu maršrutu apkalpo RP SIA &quot;[[Rīgas satiksme]]&quot; 1. trolejbusu parks.

== Vēsture ==
Maršruts tika atklāts {{dat|1949|7|20}} un sākotnēji kursēja no [[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālās stacijas]] līdz [[Lauvas iela]]i. Tā paša gada septembrī tas tika apvienots ar [[2. trolejbusu maršruts (Rīga)|2. trolejbusu maršrutu]], izveidojot 2/3 maršrutu, kas kursēja no [[Mežaparks (Rīga)|Kultūras un atpūtas parka]] līdz Lauvas ielai.

1957. gadā elektroficējot [[Dzelzceļa līnija Zemitāni—Skulte|Dzelzceļa līniju Rīga—Skulte]] maršrutus atkal sadalīja. 2. maršruts sāka kursēt no [[Sarkandaugava]]s ([[Tilta iela (Rīga)|Tilta ielas]], [[Viestura prospekts|Viestura prospekta]] un [[Meža prospekts (Rīga)|Meža prospekta]] krustojuma) līdz Kultūras un atpūtas parkam, vēlāk to pagarināja līdz Saules dārzam, savukārt 3. maršruts sāka kursēt no tagadējā Sarkandaugavas galapunkta līdz [[Rīgas Centrāltirgus|Centrālajam kolhozu tirgum]].

1966. gadā maršruts tika pagarināts līdz [[Grīziņkalns (parks)|1905. gada parkam]], bet 1972. gadā atkal saīsināts līdz Centrāltirgum.

No 2013. gada 1. aprīļa daži 3. trolejbusu maršruta resi kursē līdz [[Kundziņsala]]i, aizstājot [[33. autobusu maršruts (Rīga)|33. autobusu maršrutu]].&lt;ref&gt;[http://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/no-1-aprila-33-autobusa-marsruts-tiks-aizvietots-ar-3-marsruta-trolejbusu-1/ No 1. aprīļa 33.autobusa maršruts tiks aizvietots ar 3.maršruta trolejbusu]&lt;/ref&gt;

2017. gada jūnijā maršrutā regulāri sāka kursēt posmainie trolejbusi. No 2017. līdz 2020. gadam 3. trolejbusu maršrutu apkalpoja gan 1., gan 2. trolejbusu parks.

Vairākas reizes [[Vispārējie latviešu Dziesmu un deju svētki|Vispārējo latviešu Dziesmu un Deju svētku]] laikā 3. trolejbusu maršruts tika pagarināts līdz [[Mežaparks (Rīga)|Mežaparkam]], lai nodrošinātu cilvēku nokļūšanu uz [[Mežaparka Lielā estrāde|Mežaparka Lielo estrādi]]. Uz Mežaparku trolejbusi kursēja ar 3A. numuru pa vēsturisko 2. trolejbusu maršrutu.

== Maršruts ==
* Virzienā '''[[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]]''' — '''[[Sarkandaugava]]''' trolejbusi kursē pa šādām ielām: [[Gaiziņa iela (Rīga)|Gaiziņa iela]], [[Emīlijas Benjamiņas iela]], [[Marijas iela (Rīga)|Marijas iela]], [[Merķeļa iela (Rīga)|Merķeļa iela]], [[Kalpaka bulvāris]], [[Krišjāņa Valdemāra iela (Rīga)|Krišjāņa Valdemāra iela]], [[Duntes iela (Rīga)|Duntes iela]], [[Tilta iela (Rīga)|Tilta iela]] un [[Sliežu iela (Rīga)|Sliežu iela]].
* Virzienā '''Sarkandaugava''' — '''Centrāltirgus''' trolejbusi kursē pa šādām ielām: [[Sliežu iela (Rīga)|Sliežu iela]], Tilta iela, Duntes iela, Krišjāņa Valdemāra iela, [[Raiņa bulvāris (Rīga)|Raiņa bulvāris]], Emīlijas Benjamiņas iela, [[Vilhelma Purvīša iela (Rīga)|Vilhelma Purvīša iela]], [[Prāgas iela]] un Gaiziņa iela.

== Pieturvietas ==
3. trolejbusu maršrutā pavisam kopā ir 34 pieturas.
* Virzienā '''[[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]]''' — '''[[Sarkandaugava]]''' ir 17 pieturas.
* Virzienā '''Sarkandaugava''' — '''Centrāltirgus''' arī ir 17 pieturas.

{|
| valign=&quot;top&quot; |
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot;
|-
! width=&quot;30&quot;|Nr.
! width=&quot;190&quot;|Nosaukums
|-
| align=&quot;center&quot; | 1
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā stacija]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 2
| [[Merķeļa iela (Rīga)|Merķeļa iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 3
| [[Inženieru iela (Rīga)|Inženieru iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 4
| [[Latvijas Nacionālais mākslas muzejs|Mākslas muzejs]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 5
| [[Lāčplēša iela (Rīga)|Lāčplēša iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 6
| [[Bruņinieku iela (Rīga)|Bruņinieku iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 7
| [[Rīgas Franču licejs|Franču licejs]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 8
| [[Alojas iela (Rīga)|Alojas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 9
| [[Ēveles iela (Rīga)|Ēveles iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 10
| [[Ierēdņu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 11
| [[Laktas iela (Rīga)|Laktas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 12
| [[Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīca]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 13
| [[Ozolaine (Rīga)|Ozolaine]] / Jūras medicīnas centrs
|-
| align=&quot;center&quot; | 14
| [[Vītolu iela (Rīga)|Vītolu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 15
| [[Tilta iela (Rīga)|Tilta iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 16
| [[Sarkandaugava]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 17
| [[Sarkandaugava (stacija)|Sarkandaugavas stacija]]
|-
|}
| valign=&quot;top&quot; |
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot; align=&quot;center&quot;
|-
! width=&quot;30&quot;|Nr.
! width=&quot;190&quot;|Nosaukums
|-
| align=&quot;center&quot; | 1
| [[Sarkandaugava (stacija)|Sarkandaugavas stacija]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 2
| [[Sarkandaugava]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 3
| [[Tilta iela (Rīga)|Tilta iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 4
| [[Vītolu iela (Rīga)|Vītolu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 5
| [[Ozolaine (Rīga)|Ozolaine]] / Jūras medicīnas centrs
|-
| align=&quot;center&quot; | 6
| [[Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīca]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 7
| [[Laktas iela (Rīga)|Laktas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 8
| [[Ierēdņu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 9
| [[Ēveles iela (Rīga)|Ēveles iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 10
| [[Palīdzības iela (Rīga)|Palīdzības iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 11
| [[Bruņinieku iela (Rīga)|Bruņinieku iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 12
| [[Emiļa Melngaiļa iela (Rīga)|Emiļa Melngaiļa iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 13
| [[Latvijas Nacionālais mākslas muzejs|Mākslas muzejs]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 14
| [[Raiņa bulvāris (Rīga)|Raiņa bulvāris]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 15
| [[Inženieru iela (Rīga)|Inženieru iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 16
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā stacija]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 17
| [[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]]
|}
|}

== Maršruts ar mainītu virzienu ==
* Virzienā '''[[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]]''' — '''[[Sarkandaugava]]''' — '''[[Kundziņsala]]''' trolejbusi kursē pa šādām ielām: [[Gaiziņa iela (Rīga)|Gaiziņa iela]], [[Emīlijas Benjamiņas iela]], [[Marijas iela (Rīga)|Marijas iela]], [[Merķeļa iela (Rīga)|Merķeļa iela]], [[Kalpaka bulvāris]], [[Krišjāņa Valdemāra iela (Rīga)|Krišjāņa Valdemāra iela]], [[Duntes iela (Rīga)|Duntes iela]], [[Tilta iela (Rīga)|Tilta iela]], [[Sliežu iela (Rīga)|Sliežu iela]], Tilta iela [[Tvaika iela (Rīga)|Tvaika iela]] un Kundziņsalas 6.šķērslīnija.
* Virzienā '''Kundziņsala''' — '''Centrāltirgus''' trolejbusi kursē pa šādām ielām: Kundziņsalas 6.šķērslīnija, Tvaika iela, [[Ganību dambis]], Duntes iela, Krišjāņa Valdemāra iela, [[Raiņa bulvāris (Rīga)|Raiņa bulvāris]], Emīlijas Benjamiņas iela, [[Vilhelma Purvīša iela (Rīga)|Vilhelma Purvīša iela]], [[Prāgas iela]] un Gaiziņa iela.
* Virzienā '''1. trolejbusu parks ([[Ganību dambis|Ganību dambī]])''' — '''Centrāltirgus''' trolejbusi kursē pa šādām ielām: [[Dambja iela (Rīga)|Dambja iela]], Duntes iela, Krišjāņa Valdemāra iela, Raiņa bulvāris, Emīlijas Benjamiņas iela, Vilhelma Purvīša iela, Prāgas iela un Gaiziņa iela.
* Virzienā '''Centrāltirgus''' — '''1. trolejbusu parks (Ganību dambī)''' trolejbusi kursē pa sādām ielām: Gaiziņa iela, Emīlijas Benjamiņas iela, Marijas iela, Merķeļa iela, Kalpaka bulvāris, Krišjāņa Valdemāra iela, Duntes iela un Dambja iela.
* Virzienā '''1. trolejbusu parks (Ganību dambī)''' — '''Sarkandaugava''' trolejbusi kursē pa šādām ielām: Dambja iela, Duntes iela un Tilta iela.
* Virzienā '''Sarkandaugava''' — '''1. trolejbusu parks (Ganību dambī)''' trolejbusi kursē pa šādām ielām: [[Sliežu iela (Rīga)|Sliežu iela]], Tilta iela, Duntes iela un Dambja iela.
* Virzienā '''1. trolejbusu parks (Ganību dambī)''' — '''Kundziņsala''' trolejbusi kursē pa šādām ielām: Dambja iela, Duntes iela, Tilta iela, Sliežu iela, Tilta  iela, Tvaika iela un Kundziņsalas 6.šķērslīniju.
* Virzienā '''Kundziņsala''' — '''1. trolejbusu parks (Ganību dambī)'''  trolejbusi kursē pa šādām ielām: Kundziņsalas 6.šķērslīnija, Tvaika iela, Ganību dambis, Duntes iela un Dambja iela.

== Maršruta ar mainītu virzienu pieturvietas ==
* Virzienā '''[[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]]''' — '''[[Sarkandaugava]]''' — '''[[Kundziņsala]]''' ir 21 pieturaa.
* Virzienā '''Kundziņsala''' — '''Centrāltirgus''' ir 17 pieturas.
* Virzienā '''1. trolejbusu parks ([[Ganību dambis|Ganību dambī]])''' — '''Centrāltirgus''' ir 14 pieturas.
* Virzienā '''Centrāltirgus''' — '''1. trolejbusu parks (Ganību dambī)''' ir 13 pieturas.
* Virzienā '''1. trolejbusu parks (Ganību dambī)''' — '''Sarkandaugava''' ir tikai 4 pieturas.
* Virzienā '''Sarkandaugava''' — '''1. trolejbusu parks (Ganību dambī)''' ir tikai 4 pieturas.
* Virzienā '''1. trolejbusu parks (Ganību dambī)''' — '''Kundziņsala''' ir 7 pieturas.
* Virzienā '''Kundziņsala''' — '''1. trolejbusu parks (Ganību dambī)''' ir 6 pieturas.

{|
| valign=&quot;top&quot; |
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot;
|-
! width=&quot;30&quot;|Nr.
! width=&quot;190&quot;|Nosaukums
!Pēc pieprasījuma
|-
| align=&quot;center&quot; | 1
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā stacija]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 2
| [[Merķeļa iela (Rīga)|Merķeļa iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 3
| [[Inženieru iela (Rīga)|Inženieru iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 4
| [[Latvijas Nacionālais mākslas muzejs|Mākslas muzejs]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 5
| [[Lāčplēša iela (Rīga)|Lāčplēša iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 6
| [[Bruņinieku iela (Rīga)|Bruņinieku iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 7
| [[Rīgas Franču licejs|Franču licejs]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 8
| [[Alojas iela (Rīga)|Alojas iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 9
| [[Ēveles iela (Rīga)|Ēveles iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 10
| [[Ierēdņu iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 11
| [[Laktas iela (Rīga)|Laktas iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 12
| [[Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīca]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 13
| [[Ozolaine (Rīga)|Ozolaine]] / Jūras medicīnas centrs
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 14
| [[Vītolu iela (Rīga)|Vītolu iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 15
| [[Tilta iela (Rīga)|Tilta iela]]
|
|-
| aligsn=&quot;center&quot;| 16
| [[Sarkandaugava]]
|
|-
| aligsn=&quot;center&quot;| 17
| [[Sarkandaugava (stacija)|Sarkandaugavas stacija]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 18
| [[Nacionālais psihiskās veselības centrs|Psihiskās veselības centrs]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 19
| [[Aptiekas iela (Rīga)|Aptiekas iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 20
| [[Kundziņsala]]
|x
|-
|}
| valign=&quot;top&quot; |
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot;
|-
! width=&quot;30&quot;|Nr.
! width=&quot;190&quot;|Nosaukums
!Pēc pieprasījuma
|-
| align=&quot;center&quot; | 1
| [[Kundziņsala]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 2
| [[Aptiekas iela (Rīga)|Aptiekas iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 3
| [[Nacionālais psihiskās veselības centrs|Psihiskās veselības centrs]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 4
| [[Tilta iela (Rīga)|Tilta iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 5
| [[Vītolu iela (Rīga)|Vītolu iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 6
| [[Ozolaine (Rīga)|Ozolaine]] / Jūras medicīnas centrs
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 7
| [[Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīca]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 8
| [[Ātrās palīdzības stacija (Rīga)|Laktas iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 9
| [[Ierēdņu iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 10
| [[Ēveles iela (Rīga)|Ēveles iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 11
| [[Palīdzības iela (Rīga)|Palīdzības iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 12
| [[Bruņinieku iela (Rīga)|Bruņinieku iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 13
| [[Emiļa Melngaiļa iela (Rīga)|Emiļa Melngaiļa iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 14
| [[Latvijas Nacionālais mākslas muzejs|Mākslas muzejs]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 15
| [[Raiņa bulvāris (Rīga)|Raiņa bulvāris]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 16
| [[Inženieru iela (Rīga)|Inženieru iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 17
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā stacija]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 18
| [[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]]
|
|}

| valign=&quot;top&quot; |
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot;
|-
! width=&quot;30&quot;|Nr.
! width=&quot;190&quot;|Nosaukums
!Pēc pieprasījuma
|-
| align=&quot;center&quot; | 1
| [[Ganību dambis]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 2
| [[Ozolaine (Rīga)|Ozolaine]] / Jūras medicīnas centrs
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 3
| [[Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīca]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 4
| [[Ātrās palīdzības stacija (Rīga)|Laktas iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 5
| [[Ierēdņu iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 6
| [[Ēveles iela (Rīga)|Ēveles iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 7
| [[Palīdzības iela (Rīga)|Palīdzības iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 8
| [[Bruņinieku iela (Rīga)|Bruņinieku iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 9
| [[Emiļa Melngaiļa iela (Rīga)|Emiļa Melngaiļa iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 10
| [[Latvijas Nacionālais mākslas muzejs|Mākslas muzejs]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 11
| [[Raiņa bulvāris (Rīga)|Raiņa bulvāris]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 12
| [[Inženieru iela (Rīga)|Inženieru iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 13
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā stacija]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 14
| [[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]]
|
|-
|}
| valign=&quot;top&quot; |
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot; align=&quot;center&quot;
|-
! width=&quot;30&quot;|Nr.
! width=&quot;190&quot;|Nosaukums
|-
| align=&quot;center&quot; | 1
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā stacija]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 2
| [[Merķeļa iela (Rīga)|Merķeļa iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 3
| [[Inženieru iela (Rīga)|Inženieru iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 4
| [[Latvijas Nacionālais mākslas muzejs|Mākslas muzejs]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 5
| [[Lāčplēša iela (Rīga)|Lāčplēša iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 6
| [[Bruņinieku iela (Rīga)|Bruņinieku iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 7
| [[Rīgas Franču licejs|Franču licejs]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 8
| [[Alojas iela (Rīga)|Alojas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 9
| [[Ēveles iela (Rīga)|Ēveles iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 10
| [[Ierēdņu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 11
| [[Ātrās palīdzības stacija (Rīga)|Laktas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 12
| Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīca
|-
| align=&quot;center&quot; | 13
| Ozolaine (Rīga)|[[Ozolaine (Rīga)|Ozolaine]] / Jūras medicīnas centrs
|-
|}
| valign=&quot;top&quot; |
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot; align=&quot;center&quot;
|-
! width=&quot;30&quot;|Nr.
! width=&quot;190&quot;|Nosaukums
!Pēc pieprasījuma
|-
| align=&quot;center&quot; | 1
| [[Ganību dambis]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 2
| [[Vītolu iela (Rīga)|Vītolu iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 3
| [[Tilta iela (Rīga)|Tilta iela]]
|
|-
|4
|[[Sarkandaugava]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 5
| [[Sarkandaugava (stacija)|Sarkandaugavas stacija]]
|
|-
|}
| valign=&quot;top&quot; |
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot; align=&quot;center&quot;
|-
! width=&quot;30&quot;|Nr.
! width=&quot;190&quot;|Nosaukums
|-
| align=&quot;center&quot; | 1
| [[Sarkandaugava (stacija)|Sarkandaugavas stacija]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 2
| [[Sarkandaugava]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 3
| [[Duntes iela (Rīga)|Duntes iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 4
| [[Vītolu iela (Rīga)|Vītolu iela]]
|-
|}
| valign=&quot;top&quot; |

| valign=&quot;top&quot; |

|}

=== Agrākie pieturvietu nosaukumi ===
Brīvības bulvāris (pārdēvēta par &quot;Inženieru iela&quot;)

Mākslas akadēmija (pārdēvēta par &quot;Mākslas muzejs&quot;)

Mēbeļu kombināts (pārdēvēta par &quot;Ātrās palīdzības stacija&quot;)

Ātrās palīdzības stacija (pārdēvēta par &quot;Laktas iela&quot;)

Traumatoloģijas institūts (pārdēvēta par &quot;Traumatoloģijas slimnīca&quot;)

Traumatoloģijas slimnīca (pārdēvēta par &quot;Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīca&quot;)

RAF centrs (pārdēvēta par &quot;Vītolu iela&quot;)

Sarkandaugava (pārdēvēta par &quot;Sarkandaugavas stacija&quot;)

Aristida Briāna iela (pārdēvēta par &quot;Franču licejs&quot;)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktu%C4%81la%20inform%C4%81cija/no-1-augusta-tiks-veiktas-izmainas-vairaku-pieturvietu-nosaukumos-1/|title=No 1. augusta tiks veiktas izmaiņas vairāku pieturvietu nosaukumos|access-date={{dat|2024|08|01||bez}}|archive-date={{dat|2025|08|26||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20250826153404/https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktu%C4%81la%20inform%C4%81cija/no-1-augusta-tiks-veiktas-izmainas-vairaku-pieturvietu-nosaukumos-1/}}&lt;/ref&gt;

Duntes iela (pārdēvēta par &quot;Tilta iela&quot;)

Elizabetes iela (pārdēvēta par &quot;Mākslas muzejs&quot;)

Tvaika iela 4 (slēgta)

== Attēlu galerija ==
&lt;center&gt;&lt;gallery widths=&quot;150px&quot; heights=&quot;120px&quot; perrow=&quot;6&quot;&gt;
Attēls:3a. maršruta trolejbuss pie Zooloģiskā dārza.JPG|3a. maršruta trolejbuss apgriešanās lokā pie Zooloģiskā dārza
Attēls:3a. trolejbuss uz Sarkandaugavas pārbrauktuves.JPG|3a. maršruta (pagarinātā) trolejbuss uz dzelzceļa pārbrauktuves pie [[Sarkandaugava (stacija)|Sarkandaugavas stacijas]] (Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku laikā)
&lt;/gallery&gt;&lt;/center&gt;

== Skatīt arī ==
* [[Rīga]]
* [[Autobusu satiksme Rīgā]]
* [[Trolejbusu satiksme Rīgā]]
* [[Tramvaju satiksme Rīgā]]
* [[Sabiedriskais transports Rīgā]]
* [[Rīgas satiksme]]
* [[Rīgas metropolitēns]]

== Piezīmes un atsauces ==
&lt;!-- ===Piezīmes===
{{atsauces|group=P}}
 --&gt;
=== Atsauces ===
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [http://www.rigassatiksme.lv/ www.rigassatiksme.lv]
* {{youtube|6ZBh-36fEVo|Daļa no 3. trolejbusu maršruta video, virzienā Centrāltirgus - Sarkandaugava}}
* {{youtube|D99fevC-HZU|Daļa no 3. trolejbusu maršruta video, virzienā Sarkandaugava - Centrāltirgus}}
* {{youtube|PTtWaJR43NA|Daļa no 3. trolejbusu maršruta video naktī, virzienā Centrāltirgus - Sarkandaugava}}
* {{youtube|uCTFfkTxaIY|3. trolejbusu maršruta video, virzienā Sarkandaugava - 2. trolejbusu parks (Jelgavas ielā)}}
* {{youtube|wE8LQaWprSw|Pilnā 3a. trolejbusu maršruta video versija}}
* {{youtube|gSmR5yVnJAc|Pilnā 3. trolejbusu maršruta video versija}}
* {{youtube|OOV7fvXt0mU|Pilnā 3. trolejbusu maršruta video versija, virzienā Sarkandaugava - Centrāltirgus}}
* {{youtube|nrHgsG_SHWk|Daļa 3. trolejbusu maršruta video, virzienā Sarkandaugava - Kundziņsala}}

{{Rīga-aizmetnis}}
{{Sabiedriskais transports Rīga}}

[[Kategorija:Trolejbusu satiksme Rīgā|03]]</text>
      <sha1>np19jek49c1p9rnswci2yahf9pmb4uc</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>4. trolejbusu maršruts (Rīga, 1950)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>104771</id>
    <revision>
      <id>4468248</id>
      <parentid>4101877</parentid>
      <timestamp>2026-05-14T15:58:58Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4468248</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="15148" sha1="4p6jd1ljtsf42lhfyxi7yynvzso3pzu" xml:space="preserve">{{Citas nozīmes|trolejbusu maršrutu Rīgā, kas kursēja no 1950. gada 15. jūlija līdz 2011. gada 31. maijam|4. maršruts|4. trolejbusu maršruts}}
{{Transporta maršruta infokaste
|nosaukums         = 4. trolejbusu maršruts
|fona krāsa        = #0432C8
|no                = [[Šmerlis]]
|uz                = [[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]]
|karte             = Riga Trolejbuss 04 (until 2011).png
|karte_izm         = 250px
|valsts            = {{karogs|Latvija}}
|pilsēta           = Rīga
|atklāts           = [[1950]]. gada [[15. jūlijs|15. jūlijā]]
|slēgts            = [[2011]]. gada [[1. jūnijs|1. jūnijā]]
|izmaksas          = &lt;!-- izmaksas miljonos latu --&gt;
|kopējais garums   = 16,555 km&lt;br /&gt;(8,589 km / 7,966 km)
|staciju skaits    = &lt;!-- metro, vilciens --&gt;
|pieturu skaits    = 35
(18 / 17)
|transporta vienīb = 6 (darbdienās)
4 (brīvdienās)
|depo              = &lt;!-- tramvajiem un trolejbusiem --&gt;
|parks             = № 1 (apkalpo)
|pasažieri dienā   = 
|pasažieri gadā    = 
|mājas lapa        = 
|apakšveidne       = {{Rīgas trolejbusa apakšveidne}}
}}
[[Attēls:4. trolejbuss Brīvības ielā.JPG|thumb|200px|4. maršruta trolejbuss Brīvības ielā, pieturā &quot;Cēsu iela&quot;]]
[[Attēls:4. trolejbuss Raiņa bulvārī.jpg|thumb|200px|4. maršruta trolejbuss Raiņa bulvārī]]
[[Attēls:4. trolejbuss Brīvības bulvārī.JPG|thumb|200px|4. maršruta trolejbuss Brīvības bulvārī, pieturā &quot;Tērbatas iela&quot;]]
[[Attēls:4. trolejbuss Brīvības ielā 2.JPG|thumb|200px|4. maršruta trolejbuss Brīvības ielā]]

'''4. trolejbusu maršruts''' ir slēgts [[Sabiedriskais transports Rīgā|Rīgas sabiedriskā transporta]] [[Trolejbusu satiksme Rīgā|trolejbusu]] maršruts, kas kursēja no [[Šmerlis|Šmerļa]] līdz [[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgum]]. Trolejbusu maršruts atklāts {{dat|1950|07|15}}. {{dat|2011|06|01}} apvienots ar [[7. trolejbusu maršruts (Rīga)|7. maršrutu]] un pārdēvēts par [[12. trolejbusu maršruts (Rīga, 2011)|12. maršrutu]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url= http://www.delfi.lv/news/national/riga/rigas-satiksme-samazinas-sabiedriska-transporta-reisu-skaitu-izmainas-trolejbusa-marsrutos.d?id=38584933 |title= &quot;Rīgas satiksme&quot; samazinās sabiedriskā transporta reisu skaitu, izmaiņas trolejbusu maršrutos |publisher= delfi.lv |accessdate= 2011. gada 18. maijā}}&lt;/ref&gt;

4. trolejbusu maršruta kopējais garums sasniedza 16,555 km. Virziena '''Šmerlis''' — '''Centrāltirgus''' garums sasniedza 8,589 km, bet virziena '''Centrāltirgus''' — '''Šmerlis''' — 7,966 km.&lt;ref&gt;[http://riga.mashke.org/Riga-Troll/Linien/linien_lat.htm Trolejbusu maršrutu saraksts]{{Novecojusi saite}}, riga.mashke.org&lt;/ref&gt;

Darbdienās 4. trolejbusu maršrutā kursēja 6 trolejbusi, savukārt brīvdienās — 4 trolejbusi. Maršrutu apkalpoja  &quot;TTT&quot; Tramvaju trolejbusu tresta 1. trolejbusu parks.

== Maršruts ==
* Virzienā '''[[Šmerlis]]''' — '''[[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]]''' trolejbusi kursēja šādās ielās: [[Šmerļa iela]], [[Brīvības gatve (Rīga)|Brīvības gatve]], [[Gaisa tilts (Rīga)|Gaisa tilts]], [[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības iela]], [[Brīvības bulvāris (Rīga)|Brīvības bulvāris]], [[Raiņa bulvāris (Rīga)|Raiņa bulvāris]], [[Emīlijas Benjamiņas iela]], [[Vilhelma Purvīša iela (Rīga)|Vilhelma Purvīša iela]], [[Prāgas iela]] un [[Gaiziņa iela (Rīga)|Gaiziņa iela]].
* Virzienā '''Centrāltirgus''' — '''Šmerlis''' trolejbusi kursēja šādās ielās: Gaiziņa iela, Emīlijas Benjamiņas iela, [[Marijas iela (Rīga)|Marijas iela]], [[Merķeļa iela (Rīga)|Merķeļa iela]], Brīvības bulvāris, Brīvības iela, Gaisa tilts un Brīvības gatve.

== Pieturvietas ==
4. trolejbusu maršrutā bija 35 pieturas, virzienā '''[[Šmerlis]]''' — '''[[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]]''' bija 18 pieturas, savukārt virzienā '''Centrāltirgus''' — '''Šmerlis''' — 17 pieturas.
{| 
| valign=&quot;top&quot; |
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot; 
|-
! width=&quot;30&quot;|Nr.
! width=&quot;190&quot;|Nosaukums
|-
| align=&quot;center&quot; | 1
| [[Šmerlis]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 2
| [[AKROPOLE Alfa|Alfa]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 3
| [[Krustabaznīcas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 4
| [[Dzērbenes iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 5
| [[Zemitāna laukums]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 6
| [[Palmu iela (Rīga)|Palmu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 7
| [[Bajāru iela (Rīga)|Bajāru iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 8
| [[Gustava Zemgala gatve]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 9
| [[VEF|Rūpnīca &quot;VEF&quot;]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 10
| [[Krišjāņa Barona iela (Rīga)|Krišjāņa Barona iela]] 
|-
| align=&quot;center&quot; | 11
| [[Cēsu iela (Rīga)|Cēsu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 12
| [[Tallinas iela (Rīga)|Tallinas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 13
| [[Matīsa iela (Rīga)|Matīsa iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 14
| [[Ģertrūdes iela (Rīga)|Ģertrūdes iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 15
| [[Esplanāde (Rīga)|Esplanāde]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 16
| [[Inženieru iela (Rīga)|Inženieru iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 17
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā stacija]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 18
| [[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]]
|-
|}
| valign=&quot;top&quot; |
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot; align=&quot;center&quot;
|-
! width=&quot;30&quot;|Nr.
! width=&quot;190&quot;|Nosaukums
|-
| align=&quot;center&quot; | 1
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā stacija]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 2
| [[Merķeļa iela (Rīga)|Merķeļa iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 3
| [[Tērbatas iela (Rīga)|Tērbatas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 4
| [[Ģertrūdes iela (Rīga)|Ģertrūdes iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 5
| [[Matīsa iela (Rīga)|Matīsa iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 6
| [[Tallinas iela (Rīga)|Tallinas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 7
| [[Cēsu iela (Rīga)|Cēsu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 8
| [[Krišjāņa Barona iela (Rīga)|Krišjāņa Barona iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 9
| [[VEF|Rūpnīca &quot;VEF&quot;]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 10
| [[Gustava Zemgala gatve]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 11
| [[Bajāru iela (Rīga)|Bajāru iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 12
| [[Palmu iela (Rīga)|Palmu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 13
| [[Zemitāna laukums]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 14
| [[Dzērbenes iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 15
| [[Krustabaznīcas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 16
| [[AKROPOLE Alfa|Alfa]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 17
| [[Šmerlis]]
|}
|}

== Maršruts ar mainītu virzienu ==
* Virzienā '''1. trolejbusu parks ([[Ganību dambis|Ganību dambī]])''' — '''[[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]]''' trolejbusi kursē šādās ielās: Ganību dambis, [[Pulkveža Brieža iela (Rīga)|Pulkveža Brieža iela]], [[Kalpaka bulvāris]], [[Krišjāņa Valdemāra iela (Rīga)|Krišjāņa Valdemāra iela]], [[Raiņa bulvāris (Rīga)|Raiņa bulvāris]], [[Emīlijas Benjamiņas iela]], [[Vilhelma Purvīša iela (Rīga)|Vilhelma Purvīša iela]], [[Prāgas iela]] un [[Gaiziņa iela (Rīga)|Gaiziņa iela]].
* Virzienā '''Centrāltirgus''' — '''1. trolejbusu parks (Ganību dambī)''' trolejbusi kursē šādās ielās: Gaiziņa iela, Emīlijas Benjamiņas iela, [[Marijas iela (Rīga)|Marijas iela]], [[Merķeļa iela (Rīga)|Merķeļa iela]], Kalpaka bulvāris, Pulkveža Brieža iela, Ganību dambis un [[Dambja iela (Rīga)|Dambja iela]].
* Virzienā '''[[Šmerlis]]''' — '''2. trolejbusu parks ([[Jelgavas iela (Rīga)|Jelgavas ielā]])''' trolejbusi kursē šādās ielās: [[Šmerļa iela]], [[Brīvības gatve (Rīga)|Brīvības gatve]], [[Gaisa tilts (Rīga)|Gaisa tilts]], [[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības iela]], [[Brīvības bulvāris (Rīga)|Brīvības bulvāris]], Raiņa bulvāris, Emīlijas Benjamiņas iela, [[Lāčplēša iela (Rīga)|Lāčplēša iela]], [[Salu tilts]], Mūkusalas rotācijas aplis, [[Mūkusalas iela]], [[Laivu iela (Rīga)|Laivu iela]] un [[Buru iela (Rīga)|Buru iela]].
* Virzienā '''2. trolejbusu parks (Jelgavas ielā)''' — '''Šmerlis''' trolejbusi kursē šādās ielās: Buru iela, Laivu iela, Mūkusalas iela, Mūkusalas rotācijas aplis, Salu tilts, Lāčplēša iela, Emīlijas Benjamiņas iela, Marijas iela, Merķeļa iela, Brīvības bulvāris, Brīvības iela, Gaisa tilts un Brīvības gatve.

== Maršruta ar mainītu virzienu pieturvietas ==
Virzienā '''1. trolejbusu parks ([[Ganību dambis|Ganību dambī]])''' — '''[[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]]''' bija 10 pieturas, savukārt virzienā '''Centrāltirgus''' — '''1. trolejbusu parks (Ganību dambī)''' — 11 pieturas. Virzienā '''[[Šmerlis]]''' — '''2. trolejbusu parks ([[Jelgavas iela (Rīga)|Jelgavas ielā]])''' bija 24 pieturas, savukārt virzienā '''2. trolejbusu parks (Jelgavas ielā)''' — '''Šmerlis''' — 21 pietura.

{|
| valign=&quot;top&quot; |
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot;
|-
! width=&quot;30&quot;|Nr.
! width=&quot;190&quot;|Nosaukums
|-
| align=&quot;center&quot; | 1
| Fabrika &quot;Kokvilna&quot;
|-
| align=&quot;center&quot; | 2
| [[Rankas iela (Rīga)|Rankas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 3
| [[Lugažu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 4
| [[Pētersalas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 5
| [[Dzirnavu iela (Rīga)|Dzirnavu iela]] / [[Hanzas iela (Rīga)|Hanzas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 6
| [[Elizabetes iela (Rīga)|Elizabetes iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 7
| [[Raiņa bulvāris (Rīga)|Raiņa bulvāris]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 8
| [[Inženieru iela (Rīga)|Inženieru iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 9
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā stacija]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 10
| [[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]]
|-
|}
| valign=&quot;top&quot; |
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot; align=&quot;center&quot;
|-
! width=&quot;30&quot;|Nr.
! width=&quot;190&quot;|Nosaukums
|-
| align=&quot;center&quot; | 1
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā stacija]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 2
| [[Merķeļa iela (Rīga)|Merķeļa iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 3
| [[Inženieru iela (Rīga)|Inženieru iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 4
| [[Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzejs|Medicīnas muzejs]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 5
| [[Dzirnavu iela (Rīga)|Dzirnavu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 6
| [[Pētersalas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 7
| [[Lugažu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 8
| [[Rankas iela (Rīga)|Rankas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 9
| Fabrika &quot;Kokvilna&quot;
|-
| align=&quot;center&quot; | 10
| Trolejbusu parks
|-
| align=&quot;center&quot; | 11
| [[Ganību dambis]]
|-
|}
| valign=&quot;top&quot; |
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot; align=&quot;center&quot;
|-
! width=&quot;30&quot;|Nr.
! width=&quot;190&quot;|Nosaukums
|-
| align=&quot;center&quot; | 1
| [[Šmerlis]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 2
| [[AKROPOLE Alfa|Alfa]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 3
| [[Krustabaznīcas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 4
| [[Dzērbenes iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 5
| [[Zemitāna laukums]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 6
| [[Palmu iela (Rīga)|Palmu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 7
| [[Bajāru iela (Rīga)|Bajāru iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 8
| [[Gustava Zemgala gatve]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 9
| [[VEF|Rūpnīca &quot;VEF&quot;]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 10
| [[Krišjāņa Barona iela (Rīga)|Krišjāņa Barona iela]] 
|-
| align=&quot;center&quot; | 11
| [[Cēsu iela (Rīga)|Cēsu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 12
| [[Tallinas iela (Rīga)|Tallinas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 13
| [[Matīsa iela (Rīga)|Matīsa iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 14
| [[Ģertrūdes iela (Rīga)|Ģertrūdes iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 15
| [[Esplanāde (Rīga)|Esplanāde]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 16
| [[Inženieru iela (Rīga)|Inženieru iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 17
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā stacija]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 18
| [[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 19
| [[Dzirnavu iela (Rīga)|Dzirnavu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 20
| [[Latgales iela (Rīga)|Maskavas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 21
| [[Zaķusala]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 22
| [[Lucavsala]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 23
| [[Bieķensalas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 24
| [[Jelgavas iela (Rīga)|Jelgavas iela]]
|}
| valign=&quot;top&quot; |
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot; align=&quot;center&quot;
|-
! width=&quot;30&quot;|Nr.
! width=&quot;190&quot;|Nosaukums
|-
| align=&quot;center&quot; | 1
| [[Salu tilts]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 2
| [[Lucavsala]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 3
| [[Zaķusala]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 4
| [[Emīlijas Benjamiņas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 5
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā stacija]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 6
| [[Merķeļa iela (Rīga)|Merķeļa iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 7
| [[Tērbatas iela (Rīga)|Tērbatas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 8
| [[Ģertrūdes iela (Rīga)|Ģertrūdes iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 9
| [[Matīsa iela (Rīga)|Matīsa iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 10
| [[Tallinas iela (Rīga)|Tallinas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 11
| [[Cēsu iela (Rīga)|Cēsu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 12
| [[Krišjāņa Barona iela (Rīga)|Krišjāņa Barona iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 13
| [[VEF|Rūpnīca &quot;VEF&quot;]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 14
| [[Gustava Zemgala gatve]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 15
| [[Bajāru iela (Rīga)|Bajāru iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 16
| [[Palmu iela (Rīga)|Palmu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 17
| [[Zemitāna laukums]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 18
| [[Dzērbenes iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 19
| [[Krustabaznīcas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 20
| [[AKROPOLE Alfa|Alfa]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 21
| [[Šmerlis]]
|}
|}

== Vēsture ==
Kopš [[2011. gads|2011]]. gada [[7. februāris|7. februāra]] vairs nepastāv 4. trolejbusu maršruta maršruts ar mainītu virzienu &quot;Šmerlis - Riepnieku iela&quot;, tas ir ticis pagarināts līdz 2. trolejbusu parkam.

Virziens '''[[Šmerlis]] - [[Riepnieku iela]]''': trolejbusi no Šmerļa līdz Centrāltirgum kursēja pamata maršrutā, tālāk tie turpināja kursēt pa Emīlijas Benjamiņas ielu, nogriezās uz Vilhelma Purvīša ielu un Riepnieku ielu. Šajā virzienā pēdējā pietura tāpat kā pamata maršrutā bija &quot;''Centrāltirgus''&quot;.

== Attēlu galerija ==
&lt;center&gt;&lt;gallery widths=&quot;150px&quot; heights=&quot;120px&quot; perrow=&quot;6&quot;&gt;
Attēls:Riga, Škoda 14Tr (2).jpg|4. maršruta trolejbuss Brīvības bulvārī, pieturā &quot;Tērbatas iela&quot;
Attēls:Galapunkts Shmerlii.JPG|4. un 16. maršruta trolejbusu galapunkts &quot;Šmerlis&quot; 2010. gada februārī
Attēls:4. maršruta trolejbuss uz Gaisa tilta.JPG|4. maršruta trolejbuss brauc pa Gaisa tiltu
Attēls:4. trolejbuss Šmerlī.JPG|4. maršruta trolejbuss Šmerļa galapunktā 2011. gada maijā
&lt;/gallery&gt;&lt;/center&gt;

== Skatīt arī ==
* [[Trolejbusu satiksme Rīgā]]
* [[Sabiedriskais transports Rīgā]]
* [[Rīgas satiksme]]
* [[7. trolejbusu maršruts (Rīga)|7. trolejbusu maršruts Rīgā]]

== Piezīmes un atsauces ==
&lt;!-- ===Piezīmes===
{{atsauces|group=P}}
 --&gt;
=== Atsauces ===
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [http://www.rigassatiksme.lv/ www.rigassatiksme.lv]
* {{youtube|3Lnr6WC2I2M|4. trolejbusu maršruta video (filmēts 2009. gada augustā)}}
* {{youtube|qD1Eg8EFgnw|Daļa no 4. trolejbusu maršruta, virzienā Šmerlis — 1. trolejbusu parks (Ganību dambī) (filmēts 2009. gada janvārī)}}
* {{youtube|GaKf2rFZ3MQ|4. trolejbusu maršruta video, virzienā 2. trolejbusu parks (Jelgavas ielā) — Šmerlis (filmēts 2011. gada martā)}}

{{Rīga-aizmetnis}}

{{Sabiedriskais transports Rīga}}

[[Kategorija:Trolejbusu satiksme Rīgā|04]]</text>
      <sha1>4p6jd1ljtsf42lhfyxi7yynvzso3pzu</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>5. trolejbusu maršruts (Rīga)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>104781</id>
    <revision>
      <id>4468261</id>
      <parentid>4402007</parentid>
      <timestamp>2026-05-14T16:02:04Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4468261</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="19050" sha1="gp3kioiueq2mp3urz6x90l8zxfueowr" xml:space="preserve">{{Transporta maršruta infokaste
|nosaukums         = 5. trolejbusu maršruts
|fona krāsa        = #0432C8
|no                = [[Daugavas stadions (Rīga)|Daugavas stadions]]
|uz                = [[Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca|P. Stradiņa slimnica]]
|karte             = File:5trol n.png
|valsts            = {{karogs|Latvija}}
|pilsēta           = Rīga
|atklāts           =[[1957]]. gadā 
|plānots atklāt    = 
|tika plān atklāt  = 
|izmaksas          = &lt;!-- izmaksas miljonos latu --&gt;
|kopējais garums   = 17,193 km&lt;br /&gt;(8,581 km / 8,612 km) &lt;ref&gt;[http://riga.mashke.org/Riga-Troll/Linien/linien_lat.htm Trolejbusu maršrutu saraksts]{{Novecojusi saite}}, riga.mashke.org&lt;/ref&gt;
|staciju skaits    = &lt;!-- metro, vilciens --&gt;
|pieturu skaits    = 39
(20 / 19)
|transporta vienīb = 3 (darbdienās)
2 (brīvdienās)
|depo              = &lt;!-- tramvajiem un trolejbusiem --&gt;
|parks             = № 1 (apkalpo)
|pasažieri dienā   = 
|pasažieri gadā    = 
|mājas lapa        = [http://saraksti.rigassatiksme.lv/index.html#trol/5/a-b saraksti.rigassatiksme.lv]
|apakšveidne       = {{Rīgas trolejbusa apakšveidne}}
}}

'''5. trolejbusu maršruts''' ir [[Sabiedriskais transports Rīgā|Rīgas sabiedriskā transporta]] [[Trolejbusu satiksme Rīgā|trolejbusu]] maršruts, kas kursē no [[Daugavas stadions (Rīga)|Daugavas stadiona]] līdz [[Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca|Paula Stradiņa klīniskajai universitātes slimnīcai]], kas atrodas [[Āgenskalns|Āgenskalna]] apkaimē.

5. trolejbusu maršruta kopējais garums ir 17,193 km. Virziena '''Stadions &quot;Daugava&quot;''' — '''P. Stradiņa slimnīca''' kopējais garums ir 8,581 km, bet virziena '''P. Stradiņa slimnīca''' — '''Stadions &quot;Daugava&quot;''' kopējais garums ir 8,612 km.

Darbdienās pa 5. trolejbusu maršrutu kursē 3 trolejbusi, kuri pavisam veic 40 reisus, bet brīvdienās — tikai 2 trolejbusi, kuri pavisam veic 27 reisus.

5. trolejbusu maršrutu apkalpo RP SIA &quot;[[Rīgas satiksme]]&quot; 1. trolejbusu parks.

== Vēsture ==
Maršruts tika atklāts {{dat|1957|7|1||bez}} un kursēja no [[Lauvas iela]]s līdz Daugavas stadionam. 1974. gadā to pagarināja līdz [[Rītupes iela (Rīga)|Rītupes ielai]], galapunkts atradās [[Lubānas iela (Rīga)|Lubānas ielas]] pagriezienā uz [[Salaspils iela (Rīga)|Salaspils ielu]]. 1990. gadā maršrutu saīsināja līdz [[17. trolejbusu maršruts (Rīga)|17. trolejbusu]] galapunktam &quot;Centrālā stacija&quot;. 2004. gada 1. augustā tas tika apvienots ar [[6. trolejbusu maršruts (Rīga)|6. maršrutu]] un pagarināts līdz [[Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca|Klīniskajai slimnīcai]].

Būvdarbu dēļ no 2023. gada 3. marta līdz 1. jūlijam un 13. jūlija līdz septembrim, galapietura &quot;[[Daugavas stadions (Rīga)|Daugavas stadions]]&quot; tika pārcelta uz [[Rūjienas iela (Rīga)|Rūjienas ielu]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/no-3-marta-bus-izmainas-13-un-50-autobusa-ka-ari-11-un-22-trolejbusa-marsruta-kustibas-organizacija-un-pieturvietu-izvietojuma/|title=No 3. marta būs izmaiņas 13. un 50. autobusa, kā arī 11. un 22. trolejbusa maršruta kustības organizācijā un pieturvietu izvietojumā|access-date={{dat|2023|03|10||bez}}|archive-date={{dat|2023|03|10||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20230310164416/https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/no-3-marta-bus-izmainas-13-un-50-autobusa-ka-ari-11-un-22-trolejbusa-marsruta-kustibas-organizacija-un-pieturvietu-izvietojuma/}}&lt;/ref&gt;

[[XXVII Vispārējie latviešu Dziesmu un XVII Deju svētki|XXVII Vispārējo latviešu Dziesmu un XVII Deju svētku]] laikā pa maršrutu pirmoreiz kursēja posmainie trolejbusi.

== Maršruts ==
Virzienā '''[[Daugavas stadions (Rīga)|Daugavas stadions]]''' — '''[[Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca|P. Stradiņa slimnīca]]''' trolejbusi brauc pa šādām ielām: [[Pērnavas iela (Rīga)|Pērnavas iela]], [[Augusta Deglava iela (Rīga)|A. Deglava iela]], [[Tallinas iela (Rīga)|Tallinas iela]], [[Aristida Briāna iela]], [[Krišjāņa Valdemāra iela (Rīga)|Kr. Valdemāra iela]], [[Vanšu tilts (Rīga)|Vanšu tilts]], Kr. Valdemāra iela, [[Kalnciema iela (Rīga)|Kalnciema iela]], [[Baložu iela (Rīga)|Baložu iela]], [[Kristapa iela (Rīga)|Kristapa iela]], [[Melnsila iela (Rīga)|Melnsila iela]], [[Lapu iela (Rīga)|Lapu iela]], [[Nometņu iela (Rīga)|Nometņu iela]], [[Mārupes iela (Rīga)|Mārupes iela]], [[Tukuma iela (Rīga)|Tukuma iela]] un [[Pilsoņu iela (Rīga)|Pilsoņu iela]].

Virzienā '''P. Stradiņa slimnīca''' — '''Daugavas stadions''' trolejbusi brauc pa šādām ielām: Pilsoņu iela, [[Liepājas iela (Rīga)|Liepājas iela]], Mārupes iela, Nometņu iela, Lapu iela, Melnsila iela, [[Kapseļu iela]], Baložu iela, Kalnciema iela, Kr. Valdemāra iela, Vanšu tilts, Kr. Valdemāra iela, Aristīda Briāna iela, Tallinas iela, [[Valmieras iela (Rīga)|Valmieras iela]], [[Rūjienas iela (Rīga)|Rūjienas iela]] un Pērnavas iela.

== Pieturvietas ==
[[Attēls:Riga 5 trolejbuss uz Vansu tilta 06.2010.jpg|thumb|255px|5. maršruta trolejbuss uz [[Vanšu tilts (Rīga)|Vanšu tilta]]. [[2010. gads|2010]]. gada jūnijs.]]
[[Attēls:5. trolejbuss Valdemāra ielā.jpg|thumb|255px|5. maršruta trolejbuss K. Valdemāra ielas un Kalpaka bulvāra krustojumā]]

5. trolejbusu maršrutā pavisam kopā ir 39 pieturas. Virzienā '''[[Daugavas stadions (Rīga)|Daugavas stadions]]''' — '''[[Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca|P. Stradiņa slimnīca]]''' ir 20 pieturas, bet virzienā '''P. Stradiņa slimnīca''' — '''Daugavas stadions''' ir 19 pieturas.

{|
| valign=&quot;top&quot; |
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot;
|-
! width=&quot;30&quot;|Nr.
! width=&quot;190&quot;|Nosaukums
!Pēc pieprasījuma
|-
| align=&quot;center&quot; | 1
| [[Daugavas stadions (Rīga)|Daugavas stadions]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 2
| [[Jāņa Asara iela (Rīga)|Jāņa Asara iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 3
| [[Vārnu iela (Rīga)|Vārnu iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 4
| [[Aleksandra Čaka iela (Rīga)|Aleksandra Čaka iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 5
| [[Krišjāņa Barona iela (Rīga)|Krišjāņa Barona iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 6
| [[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 7
| [[Rīgas Dzemdību nams|Dzemdību nams]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 8
| [[Rīgas Franču licejs|Franču licejs]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 9
| [[Bruņinieku iela (Rīga)|Bruņinieku iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 10
| [[Emiļa Melngaiļa iela (Rīga)|Emiļa Melngaiļa iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 11
| [[Latvijas Nacionālais mākslas muzejs|Mākslas muzejs]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 12
| [[Latvijas Nacionālais teātris|Nacionālais teātris]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 13
| [[Ķīpsala]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 14
| [[Baložu iela (Rīga)|Baložu iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 15
| [[Melnsila iela (Rīga)|Melnsila iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 16
| [[Viļa Plūdoņa iela (Rīga)|Viļa Plūdoņa iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 17
| [[Nometņu iela (Rīga)|Nometņu iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 18
| [[Āgenskalna tirgus]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 19
| [[Tukuma iela (Rīga)|Tukuma iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 20
| [[Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca|P. Stradiņa slimnīca]]
|
|-
|}
| valign=&quot;top&quot; |
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot; align=&quot;center&quot;
|-
! width=&quot;30&quot;|Nr.
! width=&quot;190&quot;|Nosaukums
!Pēc pieprasījuma
|-
| align=&quot;center&quot; | 1
| [[Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca|P. Stradiņa slimnīca]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 2
| [[Tukuma iela (Rīga)|Tukuma iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 3
| [[Āgenskalna tirgus]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 4
| [[Viļa Plūdoņa iela (Rīga)|Viļa Plūdoņa iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 5
| [[Kapseļu iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 6
| [[Latvijas Nacionālais arhīvs|Valsts arhīvs]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 7
| [[Ķīpsala]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 8
| [[Latvijas Nacionālais teātris|Nacionālais teātris]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 9
| [[Latvijas Nacionālais mākslas muzejs|Mākslas muzejs]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 10
| [[Lāčplēša iela (Rīga)|Lāčplēša iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 11
| [[Bruņinieku iela (Rīga)|Bruņinieku iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 12
| [[Rīgas Franču licejs|Franču licejs]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 13
| [[Rīgas Dzemdību nams|Dzemdību nams]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 14
| [[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 15
| [[Krišjāņa Barona iela (Rīga)|Krišjāņa Barona iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 16
| [[Aleksandra Čaka iela (Rīga)|Aleksandra Čaka iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 17
| [[Vārnu iela (Rīga)|Vārnu iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 18
| [[Jāņa Asara iela (Rīga)|Jāņa Asara iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 19
| [[Daugavas stadions (Rīga)|Daugavas stadions]]
|x
|}
|}

== Maršruts ar mainītu virzienu ==
Virzienā '''1. trolejbusu parks ([[Ganību dambis|Ganību dambī]])''' — '''[[Daugavas stadions (Rīga)|Daugavas stadions]]''' trolejbusi brauc pa šādām ielām: [[Dambja iela (Rīga)|Dambja iela]], [[Duntes iela (Rīga)|Duntes iela]], [[Krišjāņa Valdemāra iela (Rīga)|Kr. Valdemāra iela]], [[Aristida Briāna iela]], [[Tallinas iela (Rīga)|Tallinas iela]], [[Valmieras iela (Rīga)|Valmieras iela]], [[Rūjienas iela (Rīga)|Rūjienas iela]] un [[Pērnavas iela (Rīga)|Pērnavas iela]].

Virzienā '''Daugavas stadions''' — '''[[Kalpaka bulvāris]]''' — '''1. trolejbusu parks (Ganību dambī)''' trolejbusi brauc pa šādām ielām: Pērnavas iela, [[Augusta Deglava iela (Rīga)|A. Deglava iela]], Tallinas iela, Aristīda Briāna iela, Kr. Valdemāra iela, Kalpaka bulvāris, [[Pulkveža Brieža iela (Rīga)|Pulkv. Brieža iela]], Ganību dambis un Dambja iela.

Virzienā '''1. trolejbusu parks (Ganību dambī)''' — '''[[Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca|P. Stradiņa slimnīca]]''' trolejbusi brauc pa šādām ielām: Dambja iela, Duntes iela, Kr. Valdemāra iela, [[Vanšu tilts (Rīga)|Vanšu tilts]], Kr. Valdemāra iela, [[Kalnciema iela (Rīga)|Kalnciema iela]], [[Baložu iela (Rīga)|Baložu iela]], [[Kristapa iela (Rīga)|Kristapa iela]], [[Melnsila iela (Rīga)|Melnsila iela]], [[Lapu iela (Rīga)|Lapu iela]], [[Nometņu iela (Rīga)|Nometņu iela]], [[Mārupes iela (Rīga)|Mārupes iela]], [[Tukuma iela (Rīga)|Tukuma iela]] un [[Pilsoņu iela (Rīga)|Pilsoņu iela]].

Virzienā '''P. Stradiņa slimnīca''' — '''1. trolejbusu parks (Ganību dambī)''' trolejbusi brauc pa šādām ielām: Pilsoņu iela, [[Liepājas iela (Rīga)|Liepājas iela]], Mārupes iela, Nometņu iela, Lapu iela, Melnsila iela, [[Kapseļu iela]], Baložu iela, Kalnciema iela, Kr. Valdemāra iela, Vanšu tilts, Kr. Valdemāra iela, Duntes iela un Dambja iela.

== Maršruta ar mainītu virzienu pieturvietas ==
Virzienā '''1. trolejbusu parks ([[Ganību dambis|Ganību dambī]])''' — '''Daugavas stadions''' ir 15 pieturas.

Virzienā '''Daugavas stadions''' — '''[[Kalpaka bulvāris]]''' — '''1. trolejbusu parks (Ganību dambī)''' ir 19 pieturas.

Virzienā '''1. trolejbusu parks (Ganību dambī)''' — '''P. Stradiņa slimnīca''' ir 19 pieturas.

Virzienā '''P. Stradiņa slimnīca''' — '''1. trolejbusu parks (Ganību dambī)''' ir 18 pieturas.

{|
| valign=&quot;top&quot; |
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot;
|-
! width=&quot;30&quot;|Nr.
! width=&quot;190&quot;|Nosaukums
!Pēc pieprasījuma
|-
| align=&quot;center&quot; | 1
| [[Ganību dambis]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 2
| [[Ozolaine (Rīga)|Ozolaine]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 3
| [[Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīca]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 4
| [[Laktas iela (Rīga)|Laktas iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 5
| [[Ierēdņu iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 6
| [[Ēveles iela (Rīga)|Ēveles iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 7
| [[Palīdzības iela (Rīga)|Palīdzības iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 8
| [[Rīgas Franču licejs|Franču licejs]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 9
| [[Rīgas Dzemdību nams|Dzemdību nams]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 10
| [[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 11
| [[Krišjāņa Barona iela (Rīga)|Krišjāņa Barona iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 12
| [[Aleksandra Čaka iela (Rīga)|Aleksandra Čaka iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 13
| [[Vārnu iela (Rīga)|Vārnu iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 14
| [[Jāņa Asara iela (Rīga)|Jāņa Asara iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 15
| [[Daugavas stadions (Rīga)|Daugavas stadions]]
|x
|-
|}
| valign=&quot;top&quot; |
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot; align=&quot;center&quot;
|-
! width=&quot;30&quot;|Nr.
! width=&quot;190&quot;|Nosaukums
!Pēc pieprasījuma
|-
| align=&quot;center&quot; | 1
| [[Daugavas stadions (Rīga)|Daugavas stadions]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 2
| [[Jāņa Asara iela (Rīga)|Jāņa Asara iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 3
| [[Vārnu iela (Rīga)|Vārnu iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 4
| [[Aleksandra Čaka iela (Rīga)|Aleksandra Čaka iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 5
| [[Krišjāņa Barona iela (Rīga)|Krišjāņa Barona iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 6
| [[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 7
| [[Rīgas Dzemdību nams|Dzemdību nams]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 8
| [[Rīgas Franču licejs|Franču licejs]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 9
| [[Bruņinieku iela (Rīga)|Bruņinieku iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 10
| [[Emiļa Melngaiļa iela (Rīga)|Emiļa Melngaiļa iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 11
| [[Latvijas Nacionālais mākslas muzejs|Mākslas muzejs]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 12
| [[Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzejs|Medicīnas muzejs]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 13
| [[Hanzas iela (Rīga)|Hanzas iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 14
| [[Pētersala-Andrejsala|Pētersala]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 15
| [[Lugažu iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 16
| [[Rankas iela (Rīga)|Rankas iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 17
| [[Rāmuļu iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 18
| 1. trolejbusu parks
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 19
| [[Ganību dambis]]
|x
|-
|}
| valign=&quot;top&quot; |
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot; align=&quot;center&quot;
|-
! width=&quot;30&quot;|Nr.
! width=&quot;190&quot;|Nosaukums
!Pēc pieprasījuma
|-
| align=&quot;center&quot; | 1
| [[Ganību dambis]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 2
| [[Ozolaine (Rīga)|Ozolaine]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 3
| [[Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīca]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 4
| [[Laktas iela (Rīga)|Laktas iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 5
| [[Ierēdņu iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 6
| [[Ēveles iela (Rīga)|Ēveles iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 7
| [[Palīdzības iela (Rīga)|Palīdzības iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 8
| [[Bruņinieku iela (Rīga)|Bruņinieku iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 9
| [[Emiļa Melngaiļa iela (Rīga)|Emiļa Melngaiļa iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 10
| [[Latvijas Nacionālais mākslas muzejs|Mākslas muzejs]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 11
| [[Latvijas Nacionālais teātris|Nacionālais teātris]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 12
| [[Ķīpsala]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 13
| [[Baložu iela (Rīga)|Baložu iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 14
| [[Melnsila iela (Rīga)|Melnsila iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 15
| [[Viļa Plūdoņa iela (Rīga)|Viļa Plūdoņa iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 16
| [[Nometņu iela (Rīga)|Nometņu iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 17
| [[Āgenskalna tirgus]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 18
| [[Tukuma iela (Rīga)|Tukuma iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 19
| [[Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca|P. Stradiņa slimnīca]]
|
|-
|}
| valign=&quot;top&quot; |
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot; align=&quot;center&quot;
|-
! width=&quot;30&quot;|Nr.
! width=&quot;190&quot;|Nosaukums
|-
| align=&quot;center&quot; | 1
| [[Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca|P. Stradiņa slimnīca]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 2
| [[Tukuma iela (Rīga)|Tukuma iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 3
| [[Āgenskalna tirgus]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 4
| [[Viļa Plūdoņa iela (Rīga)|Viļa Plūdoņa iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 5
| [[Kapseļu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 6
| [[Latvijas Nacionālais arhīvs|Valsts arhīvs]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 7
| [[Ķīpsala]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 8
| [[Latvijas Nacionālais teātris|Nacionālais teātris]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 9
| [[Latvijas Nacionālais mākslas muzejs|Mākslas muzejs]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 10
| [[Lāčplēša iela (Rīga)|Lāčplēša iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 11
| [[Bruņinieku iela (Rīga)|Bruņinieku iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 12
| [[Rīgas Franču licejs|Franču licejs]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 13
| [[Alojas iela (Rīga)|Alojas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 14
| [[Ēveles iela (Rīga)|Ēveles iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 15
| [[Ierēdņu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 16
| [[Laktas iela (Rīga)|Laktas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 17
| [[Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīca]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 18
| [[Ozolaine (Rīga)|Ozolaine]]
|}
|}

=== Agrākie pieturvietu nosaukumi ===
* Klīniskā slimnīca (pārdēvēta par &quot;Paula Stradiņa slimnīca&quot;)
* Tukuma iela (pārcelta no Tukuma ielas uz Mārupes ielu)
* Lapu iela (pieturvieta slēgta)
* Preses nams (pārdēvēta par &quot;Ķīpsala&quot; virzienā uz Daugavas stadionu)
* Basteja bulvāris (pārdēvēta par &quot;Nacionālais teātris&quot; virzienā uz Paula Stradiņa slimnīcu un &quot;Zigfrīda Annas Meierovica bulvāris&quot; virzienā uz Daugavas stadionu)
* Mākslas akadēmija (pārdēvēta par &quot;Mākslas muzejs&quot;)
* Rūjienas iela (pieturvieta slēgta)
* Stadions &quot;Daugava&quot; (pārdēvēta par &quot;Daugavas stadions&quot;)
* Miera iela (pārdēvēta par &quot;Dzemdību nams&quot;)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktu%C4%81la%20inform%C4%81cija/no-1-augusta-tiks-veiktas-izmainas-vairaku-pieturvietu-nosaukumos-1/|title=No 1. augusta tiks veiktas izmaiņas vairāku pieturvietu nosaukumos|access-date={{dat|2024|08|01||bez}}|archive-date={{dat|2025|08|26||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20250826153404/https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktu%C4%81la%20inform%C4%81cija/no-1-augusta-tiks-veiktas-izmainas-vairaku-pieturvietu-nosaukumos-1/}}&lt;/ref&gt;
* Z.A. Meierovica bulvāris (pārdēvēta par &quot;Nacionālais teātris&quot;)
* Aristida Briāna iela (pārdēvēta par &quot;Franču licejs&quot;)
* K. Valdemāra iela (pārdēvēta par &quot;Franču licejs&quot;)
* Elizabetes iela (pārdēvēta par &quot;Mākslas muzejs&quot;)
* Krāsotāju iela (pārdēvēta par &quot;Vārnu iela&quot;)

== Piezīmes un atsauces ==
&lt;!-- ===Piezīmes===
{{atsauces|group=P}}
 --&gt;
=== Atsauces ===
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [http://www.rigassatiksme.lv/ www.rigassatiksme.lv]
* {{youtube|Ji4dSeYSNHs|Pilnā 5. trolejbusu maršruta video versija}}
* {{youtube|TjL3mmGhYns|Pilnā 5. trolejbusu maršruta video versija}}
* {{youtube|s8Ycg1zNcTw|Daļa no 5. trolejbusu maršruta video, virzienā Stadions &quot;Daugava&quot; - Klīniskā slimnīca}}
* {{youtube|0QVvBiMuJ5c|Pilnā 5. trolejbusu maršruta video versija, virzienā Stadions &quot;Daugava&quot; - Klīniskā slimnīca}}

{{Rīga-aizmetnis}}

{{Sabiedriskais transports Rīga}}

[[Kategorija:Trolejbusu satiksme Rīgā|05]]</text>
      <sha1>gp3kioiueq2mp3urz6x90l8zxfueowr</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>7. trolejbusu maršruts (Rīga)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>104792</id>
    <revision>
      <id>4468275</id>
      <parentid>4305312</parentid>
      <timestamp>2026-05-14T16:08:14Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4468275</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="14078" sha1="bx1y2kvumdtecjuzndkvgedkdy8xtop" xml:space="preserve">{{Transporta maršruta infokaste
|nosaukums         = 7. trolejbusu maršruts
|fona krāsa        = #0432C8
|no                = [[Ķeguma iela (Rīga)|Ķeguma iela]]
|uz                = [[Āgenskalna priedes]] 
|karte             = [[Attēls:Rīga Trolejbuss 07.png|250px]]
|valsts            = {{flag|Latvija}}
|pilsēta           = Rīga
|atklāts           = {{dat|1961}}
|plānots atklāt    = 
|tika plān atklāt  = 
|izmaksas          = &lt;!-- izmaksas miljonos latu --&gt;
|kopējais garums   = 20,339 km&lt;br /&gt;(10,092 km / 10,247 km)
|staciju skaits    = &lt;!-- metro, vilciens --&gt;
|pieturu skaits    = 38
(18 / 20)
|transporta vienīb = 7 (darbdienās)
4 (brīvdienās)
|depo              = &lt;!-- tramvajiem un trolejbusiem --&gt;
|parks             = № 2 (apkalpo)
|pasažieri dienā   = 
|pasažieri gadā    = 
|mājas lapa        = 
|apakšveidne       = {{Rīgas trolejbusa apakšveidne}}
}}

'''7. trolejbusu maršruts''' bija [[Sabiedriskais transports Rīgā|Rīgas sabiedriskā transporta]] [[Trolejbusu satiksme Rīgā|trolejbusu]] maršruts, kas kursēja no [[Ķeguma iela (Rīga)|Ķeguma ielas]] [[Teika (Rīga)|Teikas]] apkaimē līdz [[Āgenskalna priedes|Āgenskalna priedēm]]. Trolejbusu maršruts atklāts 1961. gadā. {{dat|2011|06|01||bez}} apvienots ar [[4. trolejbusu maršruts (Rīga, 1950)|4. maršrutu]] un pārdēvēts par [[12. trolejbusu maršruts (Rīga, 2011)|12. maršrutu]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url= http://www.delfi.lv/news/national/riga/rigas-satiksme-samazinas-sabiedriska-transporta-reisu-skaitu-izmainas-trolejbusa-marsrutos.d?id=38584933 |title= &quot;Rīgas satiksme&quot; samazinās sabiedriskā transporta reisu skaitu, izmaiņas trolejbusu maršrutos |publisher= delfi.lv |accessdate= 2011. gada 18. maijā}}&lt;/ref&gt;

7. trolejbusu maršruta kopējais garums sasniedza 20,339 km. Virziena '''[[Ķeguma iela (Rīga)|Ķeguma iela]]''' — '''[[Āgenskalna priedes]]''' kopējais garums sasniedza 10,092 km, bet virziena '''[[Āgenskalna priedes]]''' — '''[[Ķeguma iela (Rīga)|Ķeguma iela]]''' — 10,247 km.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url= http://riga.mashke.org/Riga-Troll/Linien/linien_lat.htm |title= Trolejbusu maršrutu saraksts |publisher= riga.mashke.org |accessdate= 2010. gada 24. janvārī }}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;

Darbdienās 7. trolejbusu maršrutā kursēja 7 trolejbusi, savukārt brīvdienās — 4 trolejbusi. Maršrutu apkalpoja RP SIA &quot;[[Rīgas satiksme]]&quot; abi trolejbusu parki.

== Maršruts ==
[[Attēls:Kaļķu-iela-15-Riga-(Latvia),-01(js).jpg|thumb|200px|7. maršruta trolejbuss uz [[Kaļķu iela (Rīga)|Ļeņina ielas]] Vecrīgā, 1980. gads]]
[[Attēls:Ķeguma ielas galapunkts.JPG|thumb|200px|7. maršruta trolejbuss Ķeguma ielas galapunktā]]
[[Attēls:7. trolejbuss uz Gaisa tilta.JPG|thumb|200px|7. maršruta trolejbuss uz Gaisa tilta]]

* Virzienā '''[[Ķeguma iela (Rīga)|Ķeguma iela]]''' — '''[[Āgenskalna priedes]]''' trolejbusi kursēja šādās ielās: [[Biķernieku iela]], [[Struktoru iela]], [[Brīvības gatve (Rīga)|Brīvības gatve]], [[Gaisa tilts (Rīga)|Gaisa tilts]], [[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības iela]], [[Bruņinieku iela (Rīga)|Bruņinieku iela]], [[Krišjāņa Valdemāra iela (Rīga)|Krišjāņa Valdemāra iela]], [[Vanšu tilts (Rīga)|Vanšu tilts]], [[Krišjāņa Valdemāra iela (Rīga)|Krišjāņa Valdemāra iela]], [[Kalnciema iela (Rīga)|Kalnciema iela]], [[Baložu iela (Rīga)|Baložu iela]], [[Kristapa iela (Rīga)|Kristapa iela]], [[Melnsila iela (Rīga)|Melnsila iela]] un [[Āgenskalna iela (Rīga)|Āgenskalna iela]].
* Virzienā '''[[Āgenskalna priedes]]''' — '''[[Ķeguma iela (Rīga)|Ķeguma iela]]''' trolejbusi kursēja šādās ielās: [[Āgenskalna iela (Rīga)|Āgenskalna iela]], [[Melnsila iela (Rīga)|Melnsila iela]], [[Kapseļu iela]], [[Baložu iela (Rīga)|Baložu iela]], [[Kalnciema iela (Rīga)|Kalnciema iela]], [[Krišjāņa Valdemāra iela (Rīga)|Krišjāņa Valdemāra iela]], [[Vanšu tilts (Rīga)|Vanšu tilts]], [[Krišjāņa Valdemāra iela (Rīga)|Krišjāņa Valdemāra iela]], [[Raiņa bulvāris (Rīga)|Raiņa bulvāris]], [[Brīvības bulvāris (Rīga)|Brīvības bulvāris]], [[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības iela]], [[Gaisa tilts (Rīga)|Gaisa tilts]], [[Brīvības gatve (Rīga)|Brīvības gatve]], [[Biķernieku iela]] un [[Ķeguma iela (Rīga)|Ķeguma iela]].

== Pieturvietas ==
7. trolejbusu maršrutā bija 38 pieturas, virzienā '''[[Ķeguma iela (Rīga)|Ķeguma iela]]''' — '''[[Āgenskalna priedes]]''' bija 18 pieturas, savukārt virzienā '''[[Āgenskalna priedes]]''' — '''[[Ķeguma iela (Rīga)|Ķeguma iela]]''' — 20 pieturas.

{| 
| valign=&quot;top&quot; |
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot; 
|-
! width=&quot;30&quot;|Nr.
! width=&quot;190&quot;|Nosaukums
|-
| align=&quot;center&quot; | 1
| [[Ķeguma iela (Rīga)|Ķeguma iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 2
| [[Burtnieku iela (Rīga)|Burtnieku iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 3
| [[Tālivalža iela (Rīga)|Tālivalža iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 4
| [[Gustava Zemgala gatve]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 5
| [[VEF|Rūpnīca &quot;VEF&quot;]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 6
| [[Krišjāņa Barona iela (Rīga)|Krišjāņa Barona iela]] 
|-
| align=&quot;center&quot; | 7
| [[Cēsu iela (Rīga)|Cēsu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 8
| [[Tallinas iela (Rīga)|Tallinas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 9
| [[Matīsa iela (Rīga)|Matīsa iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 10
| [[Rīgas pilsētas 1. slimnīca|1. pilsētas slimnīca]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 11
| [[Emiļa Melngaiļa iela (Rīga)|Emīla Melngaiļa iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 12
| [[Elizabetes iela (Rīga)|Elizabetes iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 13
| [[Latvijas Nacionālais teātris|Nacionālais teātris]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 14
| [[Ķīpsala]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 15
| [[Baložu iela (Rīga)|Baložu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 16
| [[Melnsila iela (Rīga)|Melnsila iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 17
| [[Āgenskalna iela (Rīga)|Āgenskalna iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 18
| Kafejnīca &quot;Priedes&quot;
|-
|}
| valign=&quot;top&quot; |
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot; align=&quot;center&quot;
|-
! width=&quot;30&quot;|Nr.
! width=&quot;190&quot;|Nosaukums
|-
| align=&quot;center&quot; | 1
| Kafejnīca &quot;Priedes&quot;
|-
| align=&quot;center&quot; | 2
| [[Melnsila iela (Rīga)|Melnsila iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 3
| [[Kapseļu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 4
| [[Slokas iela (Rīga)|Slokas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 5
| [[Preses nams]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 6
| [[Zigfrīda Annas Meierovica bulvāris (Rīga)|Zigfrīda Annas Meierovica bulvāris]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 7
| [[Raiņa bulvāris (Rīga)|Raiņa bulvāris]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 8
| [[Tērbatas iela (Rīga)|Tērbatas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 9
| [[Ģertrūdes iela (Rīga)|Ģertrūdes iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 10
| [[Matīsa iela (Rīga)|Matīsa iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 11
| [[Tallinas iela (Rīga)|Tallinas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 12
| [[Cēsu iela (Rīga)|Cēsu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 13
| [[Krišjāņa Barona iela (Rīga)|Krišjāņa Barona iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 14
| [[VEF|Rūpnīca &quot;VEF&quot;]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 15
| [[Biķernieku iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 16
| [[Struktoru iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 17
| [[Tālivalža iela (Rīga)|Tālivalža iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 18
| [[Burtnieku iela (Rīga)|Burtnieku iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 19
| [[Laimdotas iela (Rīga)|Laimdotas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 20
| [[Ķeguma iela (Rīga)|Ķeguma iela]]
|}
|}

== Maršruts ar mainītu virzienu ==
* Virzienā '''2. trolejbusu parks ([[Jelgavas iela (Rīga)|Jelgavas ielā]])''' — '''[[Āgenskalna priedes]]''' trolejbusi kursēja šādās ielās: [[Vienības gatve (Rīga)|Vienības gatve]], [[Jelgavas iela (Rīga)|Jelgavas iela]], [[Akmeņu iela (Rīga)|Akmeņu iela]], [[Valguma iela (Rīga)|Valguma iela]], [[Uzvaras bulvāris (Rīga)|Uzvaras bulvāris]], [[Raņķa dambis (Rīga)|Raņķa dambis]], [[Daugavgrīvas iela (Rīga)|Daugavgrīvas iela]], [[Krišjāņa Valdemāra iela (Rīga)|Krišjāņa Valdemāra iela]], [[Kalnciema iela (Rīga)|Kalnciema iela]], [[Baložu iela (Rīga)|Baložu iela]], [[Kristapa iela (Rīga)|Kristapa iela]], [[Melnsila iela (Rīga)|Melnsila iela]] un [[Āgenskalna iela (Rīga)|Āgenskalna iela]].
* Virzienā '''[[Āgenskalna priedes]] ''' — '''2. trolejbusu parks ([[Jelgavas iela (Rīga)|Jelgavas ielā]])''' trolejbusi kursēja šādās ielās: [[Āgenskalna iela (Rīga)|Āgenskalna iela]], [[Melnsila iela (Rīga)|Melnsila iela]], [[Kapseļu iela]], [[Baložu iela (Rīga)|Baložu iela]], [[Kalnciema iela (Rīga)|Kalnciema iela]], [[Daugavgrīvas iela (Rīga)|Daugavgrīvas iela]], [[Raņķa dambis (Rīga)|Raņķa dambis]], [[Uzvaras bulvāris (Rīga)|Uzvaras bulvāris]], [[Valguma iela (Rīga)|Valguma iela]], [[Akmeņu iela (Rīga)|Akmeņu iela]], [[Jelgavas iela (Rīga)|Jelgavas iela]] un [[Vienības gatve (Rīga)|Vienības gatve]].
* Virzienā '''2. trolejbusu parks ([[Jelgavas iela (Rīga)|Jelgavas ielā]])''' — '''[[Ķeguma iela (Rīga)|Ķeguma iela]]''' trolejbusi kursēja šādās ielās: [[Vienības gatve (Rīga)|Vienības gatve]], [[Jelgavas iela (Rīga)|Jelgavas iela]], [[Akmeņu iela (Rīga)|Akmeņu iela]], [[Valguma iela (Rīga)|Valguma iela]], [[Uzvaras bulvāris (Rīga)|Uzvaras bulvāris]], [[Raņķa dambis (Rīga)|Raņķa dambis]], [[Daugavgrīvas iela (Rīga)|Daugavgrīvas iela]], [[Krišjāņa Valdemāra iela (Rīga)|Krišjāņa Valdemāra iela]], [[Vanšu tilts (Rīga)|Vanšu tilts]], [[Krišjāņa Valdemāra iela (Rīga)|Krišjāņa Valdemāra iela]], [[Raiņa bulvāris (Rīga)|Raiņa bulvāris]], [[Brīvības bulvāris (Rīga)|Brīvības bulvāris]], [[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības iela]], [[Gaisa tilts (Rīga)|Gaisa tilts]], [[Brīvības gatve (Rīga)|Brīvības gatve]], [[Biķernieku iela]] un [[Ķeguma iela (Rīga)|Ķeguma iela]].

== Maršruta ar mainītu virzienu pieturvietas ==
[[Attēls:7. trolejbuss Melnsila ielā.jpg|thumb|200px|7. maršruta trolejbuss Melnsila ielā]]
[[Attēls:7. trolejbuss Biķernieku ielā.jpg|thumb|200px|7. maršruta trolejbuss Biķernieku ielā (netālu no galapunkta &quot;Ķeguma iela&quot;)]]
Virzienā '''2. trolejbusu parks ([[Jelgavas iela (Rīga)|Jelgavas ielā]])''' — '''[[Āgenskalna priedes]]''' bija 5 pieturas, savukārt virzienā '''[[Āgenskalna priedes]] ''' — '''2. trolejbusu parks ([[Jelgavas iela (Rīga)|Jelgavas ielā]])''' — 7 pieturas. Bet virzienā '''2. trolejbusu parks ([[Jelgavas iela (Rīga)|Jelgavas ielā]])''' — '''[[Ķeguma iela (Rīga)|Ķeguma iela]]''' bija 17 pieturas.

{|
| valign=&quot;top&quot; |
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot; align=&quot;center&quot;
|-
! width=&quot;30&quot;|Nr.
! width=&quot;190&quot;|Nosaukums
|-
| align=&quot;center&quot; | 1
| [[Kalnciema iela (Rīga)|Kalnciema iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 2
| [[Baložu iela (Rīga)|Baložu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 3
| [[Melnsila iela (Rīga)|Melnsila iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 4
| [[Āgenskalna iela (Rīga)|Āgenskalna iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 5
| Kafejnīca &quot;Priedes&quot;
|-
|}
| valign=&quot;top&quot; |
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot; align=&quot;center&quot;
|-
! width=&quot;30&quot;|Nr.
! width=&quot;190&quot;|Nosaukums
|-
| align=&quot;center&quot; | 1
| Kafejnīca &quot;Priedes&quot;
|-
| align=&quot;center&quot; | 2
| [[Melnsila iela (Rīga)|Melnsila iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 3
| [[Kapseļu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 4
| [[Slokas iela (Rīga)|Slokas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 5
| [[Daugavgrīvas iela (Rīga)|Daugavgrīvas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 6
| [[Uzvaras bulvāris (Rīga)|Uzvaras bulvāris]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 7
| [[Valguma iela (Rīga)|Valguma iela]]
|-
|}
| valign=&quot;top&quot; |
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot;
|-
! width=&quot;30&quot;|Nr.
! width=&quot;190&quot;|Nosaukums
|-
| align=&quot;center&quot; | 1
| [[Kalnciema iela (Rīga)|Kalnciema iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 2
| [[Preses nams]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 3
| [[Zigfrīda Annas Meierovica bulvāris (Rīga)|Zigfrīda Annas Meierovica bulvāris]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 4
| [[Raiņa bulvāris (Rīga)|Raiņa bulvāris]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 5
| [[Tērbatas iela (Rīga)|Tērbatas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 6
| [[Ģertrūdes iela (Rīga)|Ģertrūdes iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 7
| [[Matīsa iela (Rīga)|Matīsa iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 8
| [[Tallinas iela (Rīga)|Tallinas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 9
| [[Cēsu iela (Rīga)|Cēsu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 10
| [[Krišjāņa Barona iela (Rīga)|Krišjāņa Barona iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 11
| [[VEF|Rūpnīca &quot;VEF&quot;]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 12
| [[Biķernieku iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 13
| [[Struktoru iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 14
| [[Tālivalža iela (Rīga)|Tālivalža iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 15
| [[Burtnieku iela (Rīga)|Burtnieku iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 16
| [[Laimdotas iela (Rīga)|Laimdotas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 17
| [[Ķeguma iela (Rīga)|Ķeguma iela]]
|}
|}

== Attēlu galerija ==
&lt;center&gt;&lt;gallery widths=&quot;100px&quot; heights=&quot;80px&quot; perrow=&quot;6&quot;&gt;
Attēls:7. trolejbuss Brīvības ielā.JPG|&lt;small&gt;7. maršruta trolejbuss Brīvības ielā&lt;/small&gt;
Attēls:Krisjana Valdemara iela Kipsala 06.2008.jpg|&lt;small&gt;7. maršruta trolejbuss Krišjāņa Valdemāra ielā, Ķīpsalā&lt;/small&gt;
Attēls:7. trolejbuss Melnsila ielā.JPG|&lt;small&gt;7. maršruta trolejbuss Melnsila ielā&lt;/small&gt;
Attēls:7. trolejbuss Melnsila un Āgenskalna ielas krustojumā.JPG|&lt;small&gt;7. maršruta trolejbuss griežas no Melnsila ielas uz Āgenskalna ielu&lt;/small&gt;
Attēls:7. trolejbuss Āgenskalna ielā.JPG|&lt;small&gt;7. maršruta trolejbuss Āgenskalna ielā&lt;/small&gt;
Attēls:7. maršruta trolejbuss uz Gaisa tilta.JPG|&lt;small&gt;7. maršruta trolejbuss uz Gaisa tilta&lt;/small&gt;
&lt;/gallery&gt;&lt;/center&gt;
== Skatīt arī ==
* [[Trolejbusu satiksme Rīgā]]
* [[Sabiedriskais transports Rīgā]]
* [[Rīgas satiksme]]

== Piezīmes un atsauces ==
&lt;!-- ===Piezīmes===
{{atsauces|group=P}}
 --&gt;
=== Atsauces ===
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [http://www.rigassatiksme.lv/ www.rigassatiksme.lv]
* {{youtube|U9wjWL45pfI|7. trolejbusu maršruta video (filmēts 2011. gada februārī)}}

{{Rīga-aizmetnis}}

{{Sabiedriskais transports Rīga}}

[[Kategorija:Trolejbusu satiksme Rīgā|07]]</text>
      <sha1>bx1y2kvumdtecjuzndkvgedkdy8xtop</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>9. trolejbusu maršruts (Rīga)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>104796</id>
    <revision>
      <id>4468278</id>
      <parentid>4402009</parentid>
      <timestamp>2026-05-14T16:14:30Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4468278</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="22112" sha1="4ueut6r0lm5edwvjjgvx6g0u2ydy8gs" xml:space="preserve">{{Citi maršruti|trolejbusu maršrutu Rīgā|9. maršruts}}
{{Transporta maršruta infokaste
|nosaukums         = 9. trolejbusu maršruts
|fona krāsa        = #0432C8
|no                = [[Stacijas laukums (Rīga)|Stacijas laukums]]
|uz                = [[Iļģuciems]]
|karte             = [[Attēls:9trol-no-21-11-2023.png|9trol-no-21-11-2023|250px]]
|valsts            = {{karogs|Latvija}}
|pilsēta           = Rīga
|atklāts           = [[1961]]. gada [[17. jūlijs|17. jūlijā]]
|plānots atklāt    = 
|tika plān atklāt  = 
|izmaksas          = &lt;!-- izmaksas miljonos latu --&gt;
|kopējais garums   = 18,4 km&lt;br /&gt;(10 km / 8,4 km)
|staciju skaits    = &lt;!-- metro, vilciens --&gt;
|pieturu skaits    = 34
(17 / 17)
|transporta vienības = 3 (darbdienās)
2 (brīvdienās)
|apkalpo           = RP SIA &quot;[[Rīgas satiksme]]&quot;&lt;br /&gt;2. trolejbusu parks
|depo              = &lt;!-- tramvajiem un trolejbusiem --&gt;
|parks             = 
|pasažieri dienā   = 
|pasažieri gadā    = 
|mājas lapa        = [http://saraksti.rigassatiksme.lv/index.html#trol/9/a-b Kustības saraksts]
|apakšveidne       = {{Rīgas trolejbusa apakšveidne}}
}}
[[Attēls:Trolejbuss 22094.jpg|thumb|9. maršruta trolejbuss izbrauc no galapunkta Iļģuciemā]]
'''9. trolejbusu maršruts''' ir [[Sabiedriskais transports Rīgā|Rīgas sabiedriskā transporta]] [[Trolejbusu satiksme Rīgā|trolejbusu]] maršruts, kurā pasažieri tiek pārvadāti no [[13. janvāra iela|13. janvāra]], [[Emīlijas Benjamiņas iela|Emīlijas Benjamiņas]], [[Marijas iela (Rīga)|Marijas ielas]] un [[Raiņa bulvāris (Rīga)|Raiņa bulvāra]] krustojuma apkārtnes pilsētas centrā (galapunkts saucas &quot;[[Stacijas laukums (Rīga)|Stacijas laukums]]&quot;) līdz [[Iļģuciems|Iļģuciemam]], [[Baltā iela (Rīga)|Baltās]], [[Lidoņu iela (Rīga)|Lidoņu]] un [[Spilves iela (Rīga)|Spilves ielas]] krustojumam.

9. trolejbusu maršruta kopējais garums ir aptuveni 18,4 km, virziena '''Stacijas laukums''' — '''Slokas iela''' — '''Iļģuciems''' garums ir 10 km, bet virziena '''Iļģuciems''' — '''Stacijas laukums''' - 8,4 km.&lt;ref&gt;[http://riga.mashke.org/Riga-Troll/Linien/linien_lat.htm Trolejbusu maršrutu saraksts]{{Novecojusi saite}}, riga.mashke.org&lt;/ref&gt;

Tā kā pilsētas centrā nav uzstādīts trolejbusu kontakttīkls, tie posmā aiz [[Akmens tilts (Rīga)|Akmens tilta]] no pieturvietas &quot;[[11. novembra krastmala]]&quot; līdz galapunktam &quot;Stacijas laukums&quot; un atpakaļ līdz pieturvietai &quot;[[Latvijas Nacionālās bibliotēkas galvenā ēka|Nacionālā bibliotēka]]&quot; [[Uzvaras bulvāris (Rīga)|Uzvaras bulvārī]] brauc izmantojot [[dīzeļģenerators|dīzeļģeneratoru]] (vecais [[8. trolejbusu maršruts (Rīga)|8.]] un 9. maršruta kontakttīkls gan sākas 11. novembra krastmalā pie Akmens tilta, taču drošības apsvērumu dēļ, kontaktstieņu uzlikšana uz kontaktvadiem notiek tikai pēc tilta šķērsošanas).

Darbdienās 9. trolejbusu maršrutā kursē 3 trolejbusi, kuri pavisam veic 71 reisu, bet brīvdienās — 2 trolejbusi, kuri pavisam veic 47 reisu (dati uz 2022. gada decembri). Pasažieru pārvadājumus veic RP SIA &quot;[[Rīgas satiksme]]&quot; 2. trolejbusu parks.

== Vēsture ==
[[Attēls:Trolejbuss uz Akmens tilta.JPG|thumb|220px|9. maršruta trolejbuss uz Akmens tilta. 2008. gada augusts]]
[[Attēls:9trol_n.png|thumb|right|250px|9. trolejbusa maršruts līdz 2023. gada 21. novembrim.]]
Trolejbusu satiksme 9. maršrutā tika atklāta [[1961]]. gada [[17. jūlijs|17. jūlijā]],&lt;ref name=&quot;rs&quot;&gt;[https://www.facebook.com/media/set/?set=a.530183030401471.1073741839.174928532593591&amp;type=1 9. trolejbusu maršruts], Rīgas satiksmes Facebook konts&lt;/ref&gt; nodrošinot iedzīvotājiem iespēju ar trolejbusu nokļūt līdz [[Āgenskalna priedes|Āgenskalna priedēm]] (kopā ar [[6. trolejbusu maršruts (Rīga)|6]]. un [[7. trolejbusu maršruts (Rīga)|7]]. maršrutu), [[Dzirciems (Rīga)|Dzirciema]] un [[Iļģuciems|Iļģuciema]] apkaimēm. Sākotnēji trolejbusi kursēja no [[Brīvības piemineklis|Brīvības pieminekļa]] apkārtnes caur [[Vecrīga|Vecrīgu]] līdz [[Buļļu iela (Rīga)|Buļļu]] un [[Spilves iela (Rīga)|Spilves ielas]] krustojumam, maršruta garums pārsniedza nedaudz vairāk kā 7 km.&lt;ref name=&quot;rs&quot; /&gt; Dažus gadus vēlāk, saistībā ar Iļģuciema dzīvojamā masīva izbūvi, trolejbusu līnija no [[Dzirciema iela|Dzirciema]] un Buļļu ielas krustojuma pa [[Lidoņu iela (Rīga)|Lidoņu ielu]] tika pagarināta līdz Baltās, Lidoņu un Spilves ielas krustojumam (tagadējais galapunkts &quot;Iļģuciems&quot;).&lt;ref name=&quot;rs&quot; /&gt; Kontakttīkls tagadējā [[Vecā Buļļu iela (Rīga)|Vecajā Buļļu]] un Buļļu ielā tika likvidēts.

[[1980. gadi|1980. gados]], pārtraucot trolejbusu kustību cauri Vecrīgai, maršruts tika saīsināts līdz [[Latviešu strēlnieku laukums|Latviešu strēlnieku laukumam]] (tagadējais [[Rātslaukums (Rīga)|Rātslaukums]]). Pēc maršruta saīsināšanas trolejbusi vairs nebrauca pa [[Kaļķu iela (Rīga)|Kaļķu ielu]] līdz Brīvības piemineklim. [[1996]]. gadā maršrutu saīsināja no Latviešu strēlnieku laukuma līdz [[Latviešu strēlnieku piemineklis|Latviešu strēlnieku piemineklim]].&lt;ref&gt;[http://riga.mashke.org/Riga-Troll/History/1996/1996_lat.htm Trolejbusu satiksmes hronoloģija 1996. — 2000.] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20211022072254/http://riga.mashke.org/Riga-Troll/History/1996/1996_lat.htm |date={{dat|2021|10|22||bez}} }}, riga.mashke.org&lt;/ref&gt;

[[2009. gads|2009]]. gada [[1. septembris|1. septembrī]], uzlabojot satiksmes drošību [[11. novembra krastmala|11. novembra krastmalā]], trolejbusu galapunkts Latviešu strēlnieku pieminekļa pakājē tika likvidēts, 9. maršrutu pagarināja pa 11. novembra krastmalu, [[13. janvāra iela|13. janvāra ielu]] un [[Marijas iela (Rīga)|Marijas ielu]] līdz autobusu galapunktam &quot;[[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]&quot; pie 13. janvāra, [[Emīlijas Benjamiņas iela|Emīlijas Benjamiņas]], Marijas ielas un [[Raiņa bulvāris (Rīga)|Raiņa bulvāra]] krustojuma. Trolejbusi bezkontakttīkla posmā Rīgas centrā, no pieturas &quot;11. novembra krastmala&quot; līdz jaunajam galapunktam un atpakaļ līdz pieturai &quot;[[Kuģu iela (Rīga)|Kuģu iela]]&quot; Iļģuciema virzienā brauc, izmantojot iebūvēto [[dīzeļģenerators|dīzeļģeneratoru]].&lt;ref&gt;[http://www.diena.lv/lat/politics/riga/galapunktu-parcel-ar-parpratumiem Trolejbusu galapunktu pārceļ ar pārparatumiem], diena.lv&lt;/ref&gt; Kontakttīkla posms uz Akmens tilta un [[Uzvaras bulvāris (Rīga)|Uzvaras bulvārī]] līdz pieturai &quot;Kuģu iela&quot; ārpilsētas virzienā netiek izmantots. Mēnesi vēlāk maršrutā tika atklāta jauna pieturvieta &quot;13. janvāra iela&quot; ārpilsētas virzienā.&lt;ref&gt;[http://www.diena.lv/sodien-laikraksta/8-trolejbuss-maina-numuru-692041 8.trolejbuss maina numuru], diena.lv&lt;/ref&gt;

[[2012. gads|2012]]. gada [[28. janvāris|28. janvārī]], saistībā ar [[Daugavgrīvas iela (Rīga)|Daugavgrīvas]] un [[Krišjāņa Valdemāra iela (Rīga)|Krišjāņa Valdemāra ielas]] satiksmes mezgla rekonstrukciju, tika slēgta transportlīdzekļu satiksme [[Mazā Bezdelīgu iela (Rīga)|Mazajā Bezdelīgu ielā]],&lt;ref name=&quot;diena&quot;&gt;[http://www.diena.lv/latvija/riga/rekonstrukcijas-darbu-del-tiks-slegta-maza-bezdeligu-iela-13927239 Rekonstrukcijas darbu dēļ tiks slēgta Mazā Bezdelīgu iela], diena.lv&lt;/ref&gt; liedzot iespēju trolejbusam no Daugavgrīvas ielas pa Mazo Bezdelīgu ielu nokļūt Krišjāņa Valdemāra ielā pie tās krustojuma ar [[Kalnciema iela (Rīga)|Kalnciema]] un [[Slokas iela (Rīga)|Slokas ielu]]. Līdz ar to 9. maršruta trolejbusi virzienā uz Iļģuciemu kursē caur [[Ķīpsala|Ķīpsalu]], pa maršrutu līdz Daugavgrīvas ielai, tālāk pa tiltu pār [[Zunds|Zunda kanālu]], Krišjāņa Valdemāra ielu, pa apgriešanās vietu zem [[Vanšu tilts|Vanšu tilta]], Krišjāņa Valdemāra ielu un tālāk pa maršrutu.&lt;ref name=&quot;diena&quot; /&gt; Jaunajā posmā esošajā pieturvietā &quot;[[Preses nams]]&quot; trolejbusi nepietur (attiecīgā pietura paredzēta virzienā uz pilsētas centru braucošajiem autobusu un trolejbusu maršrutiem), tā vietā tie apstājas pieturvietā &quot;Ķīpsala&quot; virzienā uz Pārdaugavu.&lt;ref name=&quot;diena&quot; /&gt;

Saistībā ar [[Latvijas Nacionālās bibliotēkas galvenā ēka|Latvijas Nacionālās bibliotēkas jaunās ēkas]] būvdarbu tuvošanos beigām, no 2013. gada [[1. novembris|1. novembra]] pieturvieta &quot;Kuģu iela&quot; abos virzienos tika pārdēvēta par &quot;Nacionālā bibliotēka&quot;.&lt;ref&gt;[http://www.kasjauns.lv/lv/zinas/132759/trim-sabiedriska-transporta-pieturam-pardaugava-dos-nosaukumu-nacionala-biblioteka &quot;Nacionālās bibliotēkas&quot; vārdā pārdēvēs trīs sabiedriskā transporta pieturas], kasjauns.lv&lt;/ref&gt;

Lai Rīgas iedzīvotājiem un pilsētas viesiem būtu vieglāk orientēties pilsētā, 2014. gada [[1. jūnijs|1. jūnijā]] pieturvieta &quot;&quot;Stockmann&quot; centrs&quot; tika pārdēvēta par &quot;[[Rīgas Starptautiskā autoosta|Autoosta]]&quot; tuvumā esošās Rīgas Starptautiskās autoostas dēļ.&lt;ref&gt;[http://www.focus.lv/latvija/riga/rigas-satiksme-vairs-nereklames-stockmann-sabiedriska-transporta-pieturvieta-pardeveta Rīgas satiksme vairs &quot;nereklamēs&quot; Stockmann - sabiedriskā transporta pieturvieta pārdēvēta] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20140826085042/http://www.focus.lv/latvija/riga/rigas-satiksme-vairs-nereklames-stockmann-sabiedriska-transporta-pieturvieta-pardeveta |date={{dat|2014|08|26||bez}} }}, focus.lv&lt;/ref&gt;

No 2023. gada [[21. novembris|21. novembra]] tika izmainīta maršruta kustība virzienā uz Iļģuciemu, novirzot trolejbusus pa [[Uzvaras bulvāris (Rīga)|Uzvaras bulvāri]], [[Slokas iela (Rīga)|Slokas ielu]], [[Kalnciema iela (Rīga)|Kalnciema ielu]] un tālāk pa esošo maršrutu, tādā veidā samazinot ceļā pavadīto laiku.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktu%C4%81la%20inform%C4%81cija/no-21-novembra-bus-izmainas-9-trolejbusa-marsruta-virziena-uz-ilguciemu/|title=No 21. novembra būs izmaiņas 9. trolejbusa maršrutā virzienā uz Iļģuciemu|access-date={{dat|2023|11|09||bez}}|archive-date={{dat|2023|11|09||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20231109171647/https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktu%C4%81la%20inform%C4%81cija/no-21-novembra-bus-izmainas-9-trolejbusa-marsruta-virziena-uz-ilguciemu/}}&lt;/ref&gt;

== Maršruts ==
[[Attēls:9. trolejbuss.JPG|thumb|220px|9. maršruta trolejbuss [[Škoda 24Tr Irisbus]] braucot ar [[dīzeļģenerators|dīzeļģeneratoru]] pa [[Akmens tilts (Rīga)|Akmens tiltu]] 2009. gada septembrī.]]
[[Attēls:9. trolejbuss Stacijas laukumā.JPG|thumb|220px|9. maršruta trolejbuss Marijas ielā, pie Stacijas laukuma]]
[[Attēls:9. trolejbuss Baložu un Kristapa ielas krustojumā.JPG|thumb|220px|9. maršruta trolejbuss Baložu un Kristapa ielas krustojumā]]
[[Attēls:9. trolejbuss Melnsila ielā 2.JPG|thumb|220px|9. maršruta trolejbuss Melnsila ielā]]

Virzienā '''Stacijas laukums''' — '''Iļģuciems''' trolejbusi kursē pa šādām ielām: [[Marijas iela (Rīga)|Marijas iela]], [[13. janvāra iela]], [[11. novembra krastmala]], [[Akmens tilts (Rīga)|Akmens tilts]], [[Uzvaras bulvāris (Rīga)|Uzvaras bulvāris]], [[Slokas iela (Rīga)|Slokas iela]], [[Kalnciema iela (Rīga)|Kalnciema iela]], [[Baložu iela (Rīga)|Baložu iela]], [[Kristapa iela (Rīga)|Kristapa iela]], [[Melnsila iela (Rīga)|Melnsila iela]], [[Vīlipa iela (Rīga)|Vīlipa iela]], [[Dzirciema iela]] un [[Lidoņu iela (Rīga)|Lidoņu iela]].

Virzienā '''Iļģuciems''' — '''Stacijas laukums''' trolejbusi kursē pa šādām ielām: Lidoņu iela, Dzirciema iela, Vīlipa iela, Melnsila iela, [[Kapseļu iela]], Baložu iela, Kalnciema iela, Daugavgrīvas iela, Raņķa dambis, Uzvaras bulvāris, Akmens tilts, 11. novembra krastmala, 13. janvāra iela un Marijas iela.

== Pieturvietas ==
9. trolejbusu maršrutā ir 35 pieturas, virzienā '''Stacijas laukums''' — '''Iļģuciems''' ir 18 pieturas, bet virzienā '''Iļģuciems''' — '''Stacijas laukums''' ir 17.

{| 
| valign=&quot;top&quot; |
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot; align=&quot;center&quot;
|-
! width=&quot;30&quot;|Nr.
! width=&quot;190&quot;|Nosaukums
!Pēc pieprasījuma
|-
| align=&quot;center&quot; | 1
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 2
| [[13. janvāra iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 3
| [[Grēcinieku iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 4
| [[Latvijas Nacionālās bibliotēkas galvenā ēka|Nacionālā bibliotēka]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 5
| [[Aleksandra Grīna bulvāris|A. Grīna bulvāris]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 6
| [[Nometņu iela (Rīga)|Nometņu iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 7
| Valsts arhīvs
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 8
| [[Baložu iela (Rīga)|Baložu iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 9
| [[Melnsila iela (Rīga)|Melnsila iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 10
| [[Āgenskalna iela (Rīga)|Āgenskalna iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 11
| [[Kuldīgas iela (Rīga)|Kuldīgas iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 12
| [[Latvijas Universitātes botāniskais dārzs|Botāniskais dārzs]] / [[Rīgas Stradiņa universitāte]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 13
| [[Sēlpils iela (Rīga)|Sēlpils iela]] / [[Valsts asinsdonoru centrs|Donoru centrs]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 14
| [[Slokas iela (Rīga)|Slokas iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 15
| [[Vaidelotes iela (Rīga)|Vaidelotes iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 16
| [[Buļļu iela (Rīga)|Buļļu iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 17
| [[Cementa iela]] 
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 18
| [[Spilves iela (Rīga)|Spilves iela]]
|x
|-
|}
| valign=&quot;top&quot; |
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot; 
|-
! width=&quot;30&quot;|Nr.
! width=&quot;190&quot;|Nosaukums
!Pēc pieprasījuma
|-
| align=&quot;center&quot; | 1
| [[Spilves iela (Rīga)|Spilves iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 2
| [[Cementa iela]] 
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 3
| [[Vaidelotes iela (Rīga)|Vaidelotes iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 4
| [[Mazā Stacijas iela (Rīga)|Mazā Stacijas iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 5
| [[Sēlpils iela (Rīga)|Sēlpils iela]] / [[Valsts asinsdonoru centrs|Donoru centrs]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 6
| [[Dārza iela (Rīga)|Dārza iela]] / [[Rīgas Stradiņa universitāte]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 7
| [[Latvijas Universitātes botāniskais dārzs|Botāniskais dārzs]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 8
| [[Kuldīgas iela (Rīga)|Kuldīgas iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 9
| [[Melnsila iela (Rīga)|Melnsila iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 10
| [[Kapseļu iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 11
| Valsts arhīvs
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 12
| [[Daugavgrīvas iela (Rīga)|Daugavgrīvas iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 13
| [[Uzvaras parks]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 14
| [[Latvijas Nacionālās bibliotēkas galvenā ēka|Nacionālā bibliotēka]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 15
| [[Grēcinieku iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 16
| [[Rīgas Starptautiskā autoosta|Autoosta]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 17
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
|
|}
|}

== Maršruts ar mainītu virzienu ==
Virzienā '''2. trolejbusu parks''' — '''Stacijas laukums''' trolejbusi kursē pa šādām ielām: [[Vienības gatve (Rīga)|Vienības gatve]], [[Jelgavas iela (Rīga)|Jelgavas iela]], [[Akmeņu iela (Rīga)|Akmeņu iela]], [[Valguma iela (Rīga)|Valguma iela]], [[Uzvaras bulvāris (Rīga)|Uzvaras bulvāris]], [[Akmens tilts (Rīga)|Akmens tilts]], [[11. novembra krastmala]], [[13. janvāra iela]] un [[Marijas iela (Rīga)|Marijas iela]].

Virzienā '''2. trolejbusu parks''' — '''Iļģuciems''' trolejbusi kursē pa šādām ielām: Vienības gatve, Jelgavas iela, Akmeņu iela, Valguma iela, Uzvaras bulvāris, [[Slokas iela (Rīga)|Slokas iela]] [[Kalnciema iela (Rīga)|Kalnciema iela]], [[Baložu iela (Rīga)|Baložu iela]], [[Kristapa iela (Rīga)|Kristapa iela]], [[Melnsila iela (Rīga)|Melnsila iela]], [[Vīlipa iela (Rīga)|Vīlipa iela]], [[Dzirciema iela]] un [[Lidoņu iela (Rīga)|Lidoņu iela]].

Virzienā '''Iļģuciems''' — '''2. trolejbusu parks''' trolejbusi kursē pa šādām ielām: Lidoņu iela, Dzirciema iela, Vīlipa iela, Melnsila iela, [[Kapseļu iela]], Baložu iela, [[Kalnciema iela (Rīga)|Kalnciema iela]], Daugavgrīvas iela, Raņķa dambis, Uzvaras bulvāris, Valguma iela, Akmeņu iela, Jelgavas iela un Vienības gatve.

== Maršruts ar mainītu virzienu pieturvietas ==
Virzienā '''2. trolejbusu parks''' — '''Stacijas laukums''' ir 5 pieturas, savukārt virzienā

Virzienā '''2. trolejbusu parks''' — '''Iļģuciems''' ir 13 pieturas, savukārt virzienā '''Iļģuciems''' — '''2. trolejbusu parks''' ir 15 pieturas.

{| 
| valign=&quot;top&quot; |
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot; 
|-
! width=&quot;30&quot;|Nr.
! width=&quot;190&quot;|Nosaukums
!Pēc pieprasījuma
|-
| align=&quot;center&quot; | 1
| [[Latvijas Universitātes akadēmiskais centrs]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 2
| [[Latvijas Nacionālās bibliotēkas galvenā ēka|Nacionālā bibliotēka]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 3
| [[Grēcinieku iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 4
| [[Rīgas Starptautiskā autoosta|Autoosta]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 5
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
|
|-
|}
| valign=&quot;top&quot; |
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot; align=&quot;center&quot;
|-
! width=&quot;30&quot;|Nr.
! width=&quot;190&quot;|Nosaukums
!Pēc pieprasījuma
|-
| align=&quot;center&quot; | 1
| [[Latvijas Universitātes akadēmiskais centrs]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 2
| [[Aleksandra Grīna bulvāris|A. Grīna bulvāris]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 3
| [[Nometņu iela (Rīga)|Nometņu iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 4
| Valsts arhīvs
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 5
| [[Baložu iela (Rīga)|Baložu iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 6
| [[Melnsila iela (Rīga)|Melnsila iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 7
| [[Āgenskalna iela (Rīga)|Āgenskalna iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 8
| [[Kuldīgas iela (Rīga)|Kuldīgas iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 9
| [[Latvijas Universitātes botāniskais dārzs|Botāniskais dārzs]] / [[Rīgas Stradiņa universitāte]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 10
| [[Sēlpils iela (Rīga)|Sēlpils iela]] / [[Valsts asinsdonoru centrs|Donoru centrs]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 11
| [[Slokas iela (Rīga)|Slokas iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 12
| [[Vaidelotes iela (Rīga)|Vaidelotes iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 13
| [[Buļļu iela (Rīga)|Buļļu iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 14
| [[Cementa iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 15
| [[Spilves iela (Rīga)|Spilves iela]]
|x
|}
| valign=&quot;top&quot; |
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot; align=&quot;center&quot;
|-
! width=&quot;30&quot;|Nr.
! width=&quot;190&quot;|Nosaukums
!Pēc pieprasījuma
|-
| align=&quot;center&quot; | 1
| [[Spilves iela (Rīga)|Spilves iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 2
| [[Cementa iela]] 
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 3
| [[Vaidelotes iela (Rīga)|Vaidelotes iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 4
| [[Mazā Stacijas iela (Rīga)|Mazā Stacijas iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 5
| [[Sēlpils iela (Rīga)|Sēlpils iela]] / [[Valsts asinsdonoru centrs|Donoru centrs]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 6
| [[Dārza iela (Rīga)|Dārza iela]] / [[Rīgas Stradiņa universitāte]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 7
| [[Latvijas Universitātes botāniskais dārzs|Botāniskais dārzs]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 8
| [[Kuldīgas iela (Rīga)|Kuldīgas iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 9
| [[Melnsila iela (Rīga)|Melnsila iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 10
| [[Kapseļu iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 11
| Valsts arhīvs
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 12
| [[Daugavgrīvas iela (Rīga)|Daugavgrīvas iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 13
| [[Uzvaras parks]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 14
| [[Valguma iela (Rīga)|Valguma iela]] 
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 15
| [[Latvijas Universitātes akadēmiskais centrs]]
|x
|-
|}
|}

=== Agrākie pieturvietu nosaukumi ===
* &quot;[[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā stacija]]&quot; (pārdēvēta par &quot;Stacijas laukums&quot;)
* &quot;[[Stockmann|''Stockmann'' centrs]]&quot; (pārdēvēta par &quot;Autoosta&quot;)
* &quot;[[Rīgas Tehniskā universitāte]]&quot; (pārdēvēta par &quot;[[Rātslaukums (Rīga)|Rātslaukums]]&quot;)
* &quot;Rātslaukums&quot; (galapunkts slēgts, pagarinot maršrutu līdz Stacijas laukumam)
* &quot;[[Valguma iela (Rīga)|Valguma iela]]&quot; (pārdēvēta par &quot;Nacionālā bibliotēka&quot;)
* &quot;[[Raņķa dambis]]&quot; (pārdēvēta par &quot;Uzvaras bulvāris&quot;)
* &quot;[[Rīgas pilsētas 6. slimnīca|6. slimnīca]]&quot; (pārdēvēta par &quot;Sēlpils iela / Donoru centrs&quot;)
* &quot;[[Slokas iela (Rīga)|Slokas iela]]&quot; (virzienā uz Stacijas laukumu pārdēvēta par &quot;Mazā Stacijas iela&quot;)
* &quot;Tirdzniecības centrs&quot; (pārdēvēta par &quot;Cementa iela&quot;)
* &quot;Iļģuciems-2&quot; (pārdēvēta par &quot;Iļģuciems&quot;)
* Uzvaras bulvāris (pārdēvēta par &quot;Uzvaras parks&quot;)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktu%C4%81la%20inform%C4%81cija/no-1-augusta-tiks-veiktas-izmainas-vairaku-pieturvietu-nosaukumos-1/|title=No 1. augusta tiks veiktas izmaiņas vairāku pieturvietu nosaukumos|access-date={{dat|2024|08|01||bez}}|archive-date={{dat|2025|08|26||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20250826153404/https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktu%C4%81la%20inform%C4%81cija/no-1-augusta-tiks-veiktas-izmainas-vairaku-pieturvietu-nosaukumos-1/}}&lt;/ref&gt;
* Slokas iela (pārdēvēta par &quot;Valsts arhīvs&quot;)
* 11. novembra krastmala (pārdēvēta par &quot;Grēcinieku iela&quot;)

== Skatīt arī ==
* [[Trolejbusu satiksme Rīgā]]
* [[Sabiedriskais transports Rīgā]]
* [[Rīgas satiksme]]

== Piezīmes un atsauces ==
&lt;!-- ===Piezīmes===
{{atsauces|group=P}}
 --&gt;
=== Atsauces ===
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [http://www.rigassatiksme.lv/ rigassatiksme.lv]
* {{youtube|xemF3LNJVAs|9. trolejbusu maršruts rudenī (skats no vadītāja kabīnes)}}
* {{youtube|c27_649RIoA|9. trolejbusu maršruts ziemā (skats no vadītāja kabīnes)}}
* {{youtube|foHl3GcSOb4|9. trolejbusu maršruts virzienā &quot;Stacijas laukums - Iļģuciems&quot; ziemā (filmēts caur salona logu)}}
* {{youtube|l5vajGP0ib8|9. trolejbusu maršruts virzienā &quot;Stacijas laukums - Iļģuciems&quot; pavasarī (filmēts caur salona logu)}}
* {{youtube|qtlWEX1DJLM|9. trolejbusu maršruts no pieturas &quot;Spilves iela&quot; līdz Vīlipa ielai (skats no vadītāja kabīnes)}}
* {{youtube|Oi9-aPKQnf8|9. maršruta trolejbuss zem Vanšu tilta}}

{{Sabiedriskais transports Rīga}}

[[Kategorija:Trolejbusu satiksme Rīgā|09]]</text>
      <sha1>4ueut6r0lm5edwvjjgvx6g0u2ydy8gs</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>24. trolejbusu maršruts (Rīga)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>104956</id>
    <revision>
      <id>4468220</id>
      <parentid>4101890</parentid>
      <timestamp>2026-05-14T15:46:30Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4468220</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="15433" sha1="aysyyi4m6yfbse0lhme5v2cympmmhat" xml:space="preserve">{{Citi maršruti|bijušo trolejbusu maršrutu Rīgā|24. maršruts}}
{{Transporta maršruta infokaste
|nosaukums         = 24. trolejbusu maršruts
|fona krāsa        = #0432C8
|no                = AS &quot;[[Dzintars (uzņēmums)|Dzintars]]&quot;
|uz                = [[Pētersalas iela]]
|karte             = [[Attēls:Rīga Trolejbuss 24.png|250px]]
|valsts            = {{karogs|Latvija}}
|pilsēta           = Rīga
|atklāts           = {{dat|1986|07|21|L}}
|slēgts            = {{dat|2018|03|03|L}}
|kopējais garums   = 19,4 km&lt;br /&gt;(9,9 km / 9,5 km)
|pieturu skaits    = 38
(19 / 19)
|transporta vienīb = 3 (darbdienās)
2 (brīvdienās)
|apkalpoja         = [[Rīgas satiksme]]&lt;br /&gt;2. trolejbusu parks
|pasažieri dienā   = 
|pasažieri gadā    = 
|mājas lapa        = [http://saraksti.rigassatiksme.lv/?a=p.frameset&amp;schedule_id=2995&amp;t=xhtml&amp;l=lv saraksti.rigassatiksme.lv]
|apakšveidne       = {{Rīgas trolejbusa apakšveidne}}
}}

'''24. trolejbusu maršruts''' bija [[Sabiedriskais transports Rīgā|Rīgas sabiedriskā transporta]] [[Trolejbusu satiksme Rīgā|trolejbusu]] maršruts, kurā pasažieri tika pārvadāti no akciju sabiedrības &quot;[[Dzintars (uzņēmums)|Dzintars]]&quot; ražošanas kompleksa [[Ziepniekkalns|Ziepniekkalnā]], [[Mālu iela (Rīga)|Mālu ielā]], netālu no [[Ziepniekkalna kapi]]em (galapunkts saucās ''AS &quot;Dzintars&quot;'') līdz [[Ganību dambis|Ganību dambja]], [[Pētersalas iela|Pētersalas]] un [[Pulkveža Brieža iela (Rīga)|Pulkveža Brieža ielas]] krustojuma apkārtnei [[Pētersala-Andrejsala|Pētersalas-Andrejsalas]] dienvidos (galapunkts - ''Pētersalas iela'').

24. trolejbusu maršruta kopējais garums bija 19,4&amp;nbsp;km, virziena ''AS &quot;Dzintars&quot;''' — '''Pētersalas iela'' garums sasniedza 9,9&amp;nbsp;km, bet virziena ''Pētersalas iela''' — '''AS &quot;Dzintars&quot;'' - 9,5&amp;nbsp;km.&lt;ref&gt;[http://riga.mashke.org/Riga-Troll/Linien/linien_lat.htm Trolejbusu maršrutu saraksts]{{Novecojusi saite}}, riga.mashke.org&lt;/ref&gt;

Darbdienās 24. trolejbusu maršrutā kursēja 3 trolejbusi, reisu izpilde tika veikta tikai rīta (plkst. 6:00-9:00) un vakara maksimumstundās (plkst. 15:00 - 19:00). Brīvdienās kursēja aptuveni no plkst. 8:00 līdz plkst. 16:00, reisus nodrošināja 2 trolejbusi. Pasažieru pārvadājumus maršrutā veica RP SIA &quot;[[Rīgas satiksme]]&quot; 2. trolejbusu parks.

== Vēsture ==
24. trolejbusu maršruts atklāts [[1986]]. gada [[21. jūlijs|21. jūlijā]], sākotnēji pārvadājumi tika veikti darbdienās no [[Latvijas Universitāte]]s apkārtnes pilsētas centrā (pieturvieta atradās [[Inženieru iela (Rīga)|Inženieru ielā]]) līdz parfimērijas un kosmētikas rūpnīcai &quot;[[Dzintars (uzņēmums)|Dzintars]]&quot; [[Ziepniekkalns|Ziepniekkalnā]], [[Mālu iela (Rīga)|Mālu ielā]]. Līnijas atklāšanā [[Tramvaju un trolejbusu pārvalde]]i finansiāli palīdzēja arī pats uzņēmums &quot;Dzintars&quot;, kura mērķis bija nodrošināt tajā strādājošajiem ērtāku nokļūšanu uz darba vietu. Tā kā maršruts gandrīz visā garumā izmantoja [[19. trolejbusu maršruts (Rīga)|19. trolejbusu maršrutam]] paredzēto infrastruktūru, kontakttīkla izbūve bija jāveic vien aptuveni 900 metrus garā posmā Mālu ielā no krustojuma ar [[Graudu iela (Rīga)|Graudu]] un [[Saulkalnes iela (Rīga)|Saulkalnes ielu]] līdz rūpnīcai &quot;Dzintars&quot;, pie kuras ierīkots apgriešanās aplis trolejbusiem.&lt;ref name=&quot;RS grāmata&quot;&gt;Andris Biedriņš un Edvīns Liepiņš. ''Rīgas sabiedriskais transports no 19. gs. vidus līdz mūsdienām''. Rīga, 2015. 227. lpp. {{ISBN|978-9934-14-715-9}}&lt;/ref&gt;

[[1988]]. gada [[20. marts|20. martā]] līdz lokam Mālu ielā uzsākta regulāra reisu izpilde arī brīvdienās, sākotnēji šo uzdevumu veica [[20. trolejbusu maršruts (Rīga)|20. maršruta trolejbusi]] (''[[Pētersalas iela]]'' — ''rūpnīca &quot;Dzintars&quot;''), no [[1990]]. gada [[22. decembris|22. decembra]] - 24. maršruts.&lt;ref name=&quot;RS grāmata&quot; /&gt;

Vienīgās būtiskās izmaiņas maršrutā veiktas [[2005]]. gada [[1. aprīlis|1. aprīlī]] - no galapunkta Inženieru ielā pagarināts līdz [[1. trolejbusu maršruts (Rīga)|1.]] un 19. trolejbusu maršruta galapunktam &quot;Pētersalas iela&quot;. Līdz ar izmaiņām pilsētas centrā virzienā no [[Pārdaugava]]s ieviesta jauna pieturvieta &quot;[[Merķeļa iela (Rīga)|Merķeļa iela]]&quot; Merķeļa ielā, pārējās pieturas sakrīt ar 19. maršruta pieturām. Atpakaļceļā pieturām &quot;Inženieru iela&quot; un &quot;[[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā stacija]]&quot; mainīta atrašanās vieta, turpmāk trolejbusi pietur 19. maršrutam paredzētajās pieturvietās. Vienlaicīgi likvidēts dispečeru punkts ''A/S &quot;Dzintars&quot;''.&lt;ref name=&quot;RS grāmata&quot; /&gt;

[[2018]]. gada [[Februāris|februāra]] vidū, pamatojoties uz veiktajiem pasažieru plūsmas mērījumiem, pieņemts lēmums no [[3. marts|3. marta]] slēgt maršrutu, tā vietā turpmāk daži 19. trolejbusu maršruta reisi gan virzienā no centra, gan no Ziepniekkalna veic braucienu līdz apgriešanās lokam pie &quot;Dzintara&quot; un atpakaļ. Līdz ar izmaiņām sabiedriskā transporta tīklā Graudu, [[Valdeķu iela (Rīga)|Valdeķu]] un tuvumā esošo mazo šķērsielu iedzīvotājiem radās iespēja nokļūt līdz [[Ziepniekkalna kapi]]em bez pārsēšanās.&lt;ref&gt;[https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/1-marsruta-tramvajs-veiks-regularus-braucienus-gar-centraltirgu/ 1. maršruta tramvajs veiks regulārus braucienus gar Centrāltirgu] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20180221235357/https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/1-marsruta-tramvajs-veiks-regularus-braucienus-gar-centraltirgu/ |date={{dat|2018|02|21||bez}} }}, rigassatiksme.lv, {{dat|2018|2|21|SK}}&lt;/ref&gt; Lai jaunā pārvadājumu kārtība apkaimē varētu stāties spēkā, bija nepieciešams izbūvēt kontakttīklu pagriezienam no Graudu ielas uz Mālu ielu.

== Maršruts ==
Virzienā ''AS &quot;[[Dzintars (uzņēmums)|Dzintars]]&quot;'' — ''[[Pētersalas iela]]'' trolejbusi kursēja pa šādām ielām: [[Mālu iela (Rīga)|Mālu iela]], [[Saulkalnes iela (Rīga)|Saulkalnes iela]], [[Valdeķu iela (Rīga)|Valdeķu ielas rotācijas aplis]], [[Tadaiķu iela]], [[Vaiņodes iela (Rīga)|Vaiņodes iela]], [[Kārļa Ulmaņa gatve]], [[Mūkusalas rotācijas aplis]], [[Salu tilts]], [[Lāčplēša iela (Rīga)|Lāčplēša iela]], [[Emīlijas Benjamiņas iela]], [[Marijas iela (Rīga)|Marijas iela]], [[Merķeļa iela (Rīga)|Merķeļa iela]], [[Kalpaka bulvāris]] un [[Pulkveža Brieža iela (Rīga)|Pulkveža Brieža iela]].

Virzienā ''Pētersalas iela'' — ''AS &quot;Dzintars&quot;'' trolejbusi kursēja pa šādām ielām: Pulkveža Brieža iela, Kalpaka bulvāris, [[Krišjāņa Valdemāra iela (Rīga)|Krišjāņa Valdemāra iela]], [[Raiņa bulvāris (Rīga)|Raiņa bulvāris]], Emīlijas Benjamiņas iela, Lāčplēša iela, Salu tilts, Mūkusalas rotācijas aplis, Kārļa Ulmaņa gatve, Vaiņodes iela, Tadaiķu iela, Valdeķu ielas rotācijas aplis, Saulkalnes iela un Mālu iela.
[[Attēls:24. trolejbuss Mālu ielas galapunktā.jpg|thumb|180px|24. maršruta trolejbuss Mālu ielas galapunktā. 2018. gads]]
[[Attēls:24. trolejbuss Gogoļa ielā.jpg|thumb|180px|24. maršruta trolejbuss Emīlijas Benjamiņas ielā pie dzelzceļa tuneļa. 2018. gads]]

=== Pieturvietas ===
[[Attēls:24. trolejbuss pie Centrāltirgus.jpg|thumb|180px|24. maršruta trolejbuss pie pieturas ''Centrāltirgus''. 2018. gads]]

24. trolejbusu maršrutā bija 38 pieturas, katrā virzienā pa 19 pieturām.

{|
| valign=&quot;top&quot; |
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot;
|-
! width=&quot;30&quot;|Nr.
! width=&quot;190&quot;|Nosaukums
|-
| align=&quot;center&quot; | 1
| Mālu iela
|-
| align=&quot;center&quot; | 2
| A/S &quot;Dzintars&quot;
|-
| align=&quot;center&quot; | 3
| [[Staburaga iela (Rīga)|Staburaga iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 4
| Saulkalnes iela
|-
| align=&quot;center&quot; | 5
| [[Kartupeļu iela (Rīga)|Kartupeļu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 6
| Tadaiķu iela
|-
| align=&quot;center&quot; | 7
| [[Bērzupes iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 8
| Kārļa Ulmaņa gatve
|-
| align=&quot;center&quot; | 9
| Mūkusalas rotācijas aplis
|-
| align=&quot;center&quot; | 10
| Salu tilts
|-
| align=&quot;center&quot; | 11
| [[Lucavsala]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 12
| [[Zaķusala]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 13
| Emīlijas Benjamiņas iela
|-
| align=&quot;center&quot; | 14
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā stacija]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 15
| Merķeļa iela
|-
| align=&quot;center&quot; | 16
| [[Inženieru iela (Rīga)|Inženieru iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 17
| [[Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzejs|Medicīnas muzejs]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 18
| [[Dzirnavu iela (Rīga)|Dzirnavu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 19
| Pētersalas iela
|-
|}
| valign=&quot;top&quot; |
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot; align=&quot;center&quot;
|-
! width=&quot;30&quot;|Nr.
! width=&quot;190&quot;|Nosaukums
|-
| align=&quot;center&quot; | 1
| Pētersalas iela
|-
| align=&quot;center&quot; | 2
| [[Hanzas iela (Rīga)|Hanzas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 3
| [[Elizabetes iela (Rīga)|Elizabetes iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 4
| Raiņa bulvāris
|-
| align=&quot;center&quot; | 5
| Inženieru iela
|-
| align=&quot;center&quot; | 6
| Centrālā stacija
|-
| align=&quot;center&quot; | 7
| [[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 8
| Dzirnavu iela
|-
| align=&quot;center&quot; | 9
| [[Latgales iela (Rīga)|Maskavas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 10
| Zaķusala
|-
| align=&quot;center&quot; | 11
| Lucavsala
|-
| align=&quot;center&quot; | 12
| Mūkusalas rotācijas aplis
|-
| align=&quot;center&quot; | 13
| Vaiņodes iela
|-
| align=&quot;center&quot; | 14
| Bērzupes iela
|-
| align=&quot;center&quot; | 15
| Saulkalnes iela
|-
| align=&quot;center&quot; | 16
| Kartupeļu iela
|-
| align=&quot;center&quot; | 17
| [[Graudu iela (Rīga)|Graudu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 18
| Staburaga iela
|-
| align=&quot;center&quot; | 19
| Mālu iela
|}
|}

== Maršruts ar mainītu virzienu ==
Virzienā ''2. trolejbusu parks ([[Jelgavas iela (Rīga)|Jelgavas ielā]])'' — ''[[Mūkusalas iela]]'' — ''AS &quot;[[Dzintars (uzņēmums)|Dzintars]]&quot;'' trolejbusi kursēja pa šādām ielām: [[Buru iela (Rīga)|Buru iela]], [[Laivu iela (Rīga)|Laivu iela]], Mūkusalas iela, [[Mūkusalas rotācijas aplis]], [[Kārļa Ulmaņa gatve]], [[Vaiņodes iela (Rīga)|Vaiņodes iela]], [[Tadaiķu iela]], [[Valdeķu iela (Rīga)|Valdeķu ielas rotācijas aplis]], [[Saulkalnes iela (Rīga)|Saulkalnes iela]] un [[Mālu iela (Rīga)|Mālu iela]].

Virzienā ''2. trolejbusu parks (Jelgavas ielā)'' — ''[[Salu tilts]]'' — ''[[Pētersalas iela]]'' trolejbusi kursēja pa šādām ielām: Buru iela, Laivu iela, Mūkusalas iela, Mūkusalas rotācijas aplis, Salu tilts, [[Lāčplēša iela (Rīga)|Lāčplēša iela]], [[Emīlijas Benjamiņas iela]], [[Marijas iela (Rīga)|Marijas iela]], [[Merķeļa iela (Rīga)|Merķeļa iela]], [[Kalpaka bulvāris]] un [[Pulkveža Brieža iela (Rīga)|Pulkveža Brieža iela]].

Virzienā ''AS &quot;Dzintars&quot;'' — ''Mūkusalas iela'' — ''2. trolejbusu parks (Jelgavas ielā)'' trolejbusi kursēja pa šādām ielām: Mālu iela, Saulkalnes iela, Valdeķu ielas rotācijas aplis, Tadaiķu iela, Vaiņodes iela, Kārļa Ulmaņa gatve, Mūkusalas rotācijas aplis, Mūkusalas iela, Laivu iela un Buru iela.

Virzienā ''Pētersalas iela'' — ''Salu tilts'' — ''2. trolejbusu parks (Jelgavas ielā)'' trolejbusi kursēja pa šādām ielām: Pulkveža Brieža iela, Kalpaka bulvāris, [[Krišjāņa Valdemāra iela (Rīga)|Krišjāņa Valdemāra iela]], [[Raiņa bulvāris (Rīga)|Raiņa bulvāris]], Emīlijas Benjamiņas iela, Lāčplēša iela, Salu tilts, Mūkusalas rotācijas aplis, Mūkusalas iela, Laivu iela un Buru iela.

=== Pieturvietas ===
Virzienā ''2. trolejbusu parks (Jelgavas ielā)'' — ''Mūkusalas iela'' — ''AS &quot;Dzintars&quot;'' bija 9 pieturas, turpretī virzienā ''2. trolejbusu parks (Jelgavas ielā)'' — ''Salu tilts'' — ''Pētersalas iela'' - 11 pieturvietas.

Virzienā ''AS &quot;Dzintars&quot;'' — ''Mūkusalas iela'' — ''2. trolejbusu parks (Jelgavas ielā)'' bija 11 pieturas, turpretī virzienā ''Pētersalas iela'' — ''Salu tilts'' — ''2. trolejbusu parks (Jelgavas ielā)'' - 13 pieturvietas.

{|
| valign=&quot;top&quot; |
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot; align=&quot;center&quot;
|-
! width=&quot;30&quot;|Nr.
! width=&quot;190&quot;|Nosaukums
|-
| align=&quot;center&quot; | 1
| [[Bieķensalas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 2
| Mūkusalas rotācijas aplis
|-
| align=&quot;center&quot; | 3
| Vaiņodes iela
|-
| align=&quot;center&quot; | 4
| [[Bērzupes iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 5
| Saulkalnes iela
|-
| align=&quot;center&quot; | 6
| [[Kartupeļu iela (Rīga)|Kartupeļu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 7
| [[Graudu iela (Rīga)|Graudu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 8
| [[Staburaga iela (Rīga)|Staburaga iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 9
| Mālu iela
|-
|}
| valign=&quot;top&quot; |
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot; align=&quot;center&quot;
|-
! width=&quot;30&quot;|Nr.
! width=&quot;190&quot;|Nosaukums
|-
| align=&quot;center&quot; | 1
| Bieķensalas iela
|-
| align=&quot;center&quot; | 2
| Salu tilts
|-
| align=&quot;center&quot; | 3
| [[Lucavsala]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 4
| [[Zaķusala]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 5
| Emīlijas Benjamiņas iela
|-
| align=&quot;center&quot; | 6
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā stacija]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 7
| Merķeļa iela
|-
| align=&quot;center&quot; | 8
| [[Inženieru iela (Rīga)|Inženieru iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 9
| [[Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzejs|Medicīnas muzejs]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 10
| [[Dzirnavu iela (Rīga)|Dzirnavu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 11
| Pētersalas iela
|-
|}
| valign=&quot;top&quot; |
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot; align=&quot;center&quot;
|-
! width=&quot;30&quot;|Nr.
! width=&quot;190&quot;|Nosaukums
|-
| align=&quot;center&quot; | 1
| Mālu iela
|-
| align=&quot;center&quot; | 2
| A/S &quot;Dzintars&quot;
|-
| align=&quot;center&quot; | 3
| Staburaga iela
|-
| align=&quot;center&quot; | 4
| Saulkalnes iela
|-
| align=&quot;center&quot; | 5
| Kartupeļu iela
|-
| align=&quot;center&quot; | 6
| Tadaiķu iela
|-
| align=&quot;center&quot; | 7
| Bērzupes iela
|-
| align=&quot;center&quot; | 8
| Kārļa Ulmaņa gatve
|-
| align=&quot;center&quot; | 9
| Mūkusalas rotācijas aplis
|-
| align=&quot;center&quot; | 10
| Bieķensalas iela
|-
| align=&quot;center&quot; | 11
| Jelgavas iela
|-
|}
| valign=&quot;top&quot; |
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot; align=&quot;center&quot;
|-
! width=&quot;30&quot;|Nr.
! width=&quot;190&quot;|Nosaukums
|-
| align=&quot;center&quot; | 1
| Pētersalas iela
|-
| align=&quot;center&quot; | 2
| [[Hanzas iela (Rīga)|Hanzas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 3
| [[Elizabetes iela (Rīga)|Elizabetes iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 4
| Raiņa bulvāris
|-
| align=&quot;center&quot; | 5
| Inženieru iela
|-
| align=&quot;center&quot; | 6
| Centrālā stacija
|-
| align=&quot;center&quot; | 7
| [[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 8
| Dzirnavu iela
|-
| align=&quot;center&quot; | 9
| [[Latgales iela (Rīga)|Maskavas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 10
| Zaķusala
|-
| align=&quot;center&quot; | 11
| Lucavsala
|-
| align=&quot;center&quot; | 12
| Bieķensalas iela
|-
| align=&quot;center&quot; | 13
| Jelgavas iela
|}
|}

== Skatīt arī ==
* [[Trolejbusu satiksme Rīgā]]
* [[Sabiedriskais transports Rīgā]]
* [[Rīgas satiksme]]

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [http://www.rigassatiksme.lv/ RP SIA &quot;Rīgas satiksme&quot; oficiālā mājaslapa]
* {{youtube|m-hai67uOy0|24. trolejbusu maršruts 2012. gada janvārī}}
* {{youtube|-27tosdR14c|24. trolejbusu maršruts virzienā &quot;Pētersalas iela — AS &quot;Dzintars&quot;&quot; 2012. gada aprīlī (filmēts caur salona logu)}}
* {{youtube|jj0xdygwDH4|24. trolejbusu maršruts virzienā &quot;Pētersalas iela — AS &quot;Dzintars&quot;&quot; ziemā (filmēts caur salona logu)}}

{{Sabiedriskais transports Rīga}}

[[Kategorija:Trolejbusu satiksme Rīgā|24]]</text>
      <sha1>aysyyi4m6yfbse0lhme5v2cympmmhat</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>25. trolejbusu maršruts (Rīga)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>104959</id>
    <revision>
      <id>4468222</id>
      <parentid>4402027</parentid>
      <timestamp>2026-05-14T15:46:52Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4468222</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="17660" sha1="p61z9hw3dvmjvj6eowtk9lzlsoy7uow" xml:space="preserve">{{Transporta maršruta infokaste
|nosaukums         = 25. trolejbusu maršruts
|fona krāsa        = #0432C8
|no                = [[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības iela]]
|uz                = [[Iļģuciems]]
|karte             = File:25trol n.png
|valsts            = {{karogs|Latvija}}
|pilsēta           = Rīga
|atklāts           = [[2007. gads|2007]]. gada [[1. janvāris|1. janvārī]]
|plānots atklāt    = 
|tika plān atklāt  = 
|izmaksas          = &lt;!-- izmaksas miljonos latu --&gt;
|kopējais garums   = 18,74 km&lt;br /&gt;(9,3 km / 9,5 km)
|pieturu skaits    = 37
(18 / 19)
|transporta vienīb = 8 (darbdienās)
4 (brīvdienās)
|depo              = &lt;!-- tramvajiem un trolejbusiem --&gt;
|apkalpo           = [[Rīgas satiksme]]&lt;br /&gt;2. trolejbusu parks
|pasažieri dienā   = 
|pasažieri gadā    = 
|mājas lapa        = [https://saraksti.rigassatiksme.lv/index.html#trol/25/a-b saraksti.rigassatiksme.lv]
|apakšveidne       = {{Rīgas trolejbusa apakšveidne}}
}}

'''25. trolejbusu maršruts''' ir [[Sabiedriskais transports Rīgā|Rīgas sabiedriskā transporta]] [[Trolejbusu satiksme Rīgā|trolejbusu]] maršruts, kurā pasažieri tiek pārvadāti no [[Cēsu iela (Rīga)|Cēsu ielas]] un [[Tallinas iela (Rīga)|Tallinas ielas]] krustojuma apkārtnes blakus [[Rīgas Jaunā Svētās Ģertrūdes baznīca|Jaunajai Sv. Ģertrūdes baznīcai]] (galapunkta nosaukums - ''[[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības iela]]'') Rīgas [[Centrs (Rīga)|centrā]] pāri [[Vanšu tilts (Rīga)|Vanšu tiltam]] (ieskaitot apstāšanos [[Ķīpsala|Ķīpsalā]]) cauri [[Āgenskalna priedes|Āgenskalna priedēm]], [[Dzirciems (Rīga)|Dzirciemam]] līdz galapunktam [[Iļģuciems|Iļģuciemā]], [[Baltā iela (Rīga)|Baltās]], [[Lidoņu iela (Rīga)|Lidoņu]] un [[Spilves iela (Rīga)|Spilves ielas]] krustojuma tuvumā. Ielu specifikas dēļ tā maršruts abos virzienos ir atšķirīgs.

25. trolejbusu maršruta kopējais garums ir 18,7 km. Virziena ''Brīvības iela'' — ''Iļģuciems'' garums sasniedz 9,3 km, savukārt virziena ''Iļģuciems'' — ''Brīvības iela'' - 9,5 km.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url= http://riga.mashke.org/Riga-Troll/Linien/linien_lat.htm |title= Trolejbusu maršrutu saraksts |publisher= riga.mashke.org |accessdate= 2010. gada 24. janvārī }}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;

Darbdienās 25. trolejbusu maršrutā kursē 8 trolejbusi. Brīvdienās pasažierus pārvadā 4 trolejbusi, izpildot 80 reisus. Kustības intervāls darbdienās no rīta (plkst. 8:00) - no 5 līdz 6 minūtēm, pa dienas vidu (plkst. 12:00) - ap 9 min, pēcpusdienā (plkst. 16:00) - no 6 līdz 7 minūtēm. Brīvdienās pa dienas vidu (plkst. 12:00) trolejbusi kursē ik pēc 10 līdz 11 minūtēm. Pasažieru pārvadājumus maršrutā veic RP SIA ''[[Rīgas satiksme]]'' 2. trolejbusu parks.

Pirmais trolejbuss no Brīvības ielas uz Iļģuciemu darbdienās atiet plkst. 05:50, brīvdienās - plkst. 06:36,&lt;ref name=&quot;rs_25_b&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url= https://saraksti.rigassatiksme.lv/index.html#trol/25/a-b |title= Maršruti un kustības saraksti |publisher= rigassatiksme.lv |accessdate= 2019. gada 02. septembrī}}&lt;/ref&gt; savukārt no Iļģuciema centra virzienā - darbdienās plkst. 05:31, brīvdienās - plkst. 06:18.&lt;ref name=&quot;rs_25_i&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url= https://saraksti.rigassatiksme.lv/index.html#trol/25/b-a |title= Maršruti un kustības saraksti |publisher= rigassatiksme.lv |accessdate= 2019. gada 02. septembrī}}&lt;/ref&gt; Pēdējais trolejbuss no Brīvības ielas Iļģuciema virzienā darbdienās atiet plkst. 23:29, brīvdienās - plkst. 23:08,&lt;ref name=&quot;rs_25_b&quot; /&gt; turpretī no Iļģuciema centra virzienā - darbdienās plkst. 22:59, brīvdienās - plkst. 22:38.&lt;ref name=&quot;rs_25_i&quot; /&gt;

== Vēsture ==
Maršruts izveidots [[2007]]. gada [[1. janvāris|1. janvārī]], pārnumurējot [[21. trolejbusu maršruts (Rīga)|21. trolejbusu maršrutu]] par 25.&lt;ref name=&quot;delfi_21&quot;&gt;[https://www.delfi.lv/news/national/politics/mainis-21trolejbusa-marsruta-numuru.d?id=16419526 Mainīs 21.trolejbusa maršruta numuru], delfi.lv, {{dat|2006|12|22|SK}}&lt;/ref&gt; Šāds lēmums tika pieņemts, jo gados vecāki cilvēki [[Dzirciems (Rīga)|Dzirciema]] un [[Āgenskalna priedes|Āgenskalna priežu]] apkaimes pieturvietās bieži jauca nesen trolejbusu līnijā kursēt uzsākušos jaunos ''[[Solaris Trollino 18]]'' trolejbusus ar [[21. autobusu maršruts (Rīga)|21. autobusu maršrutā]] kursējošajiem ''[[Solaris Urbino 18|Solaris]]'' autobusiem līdzīgā ārējā vizuālā izskata dēļ.&lt;ref name=&quot;delfi_21&quot; /&gt;

Saistībā ar [[Preses nams|Preses nama]] darbības pārtraukšanu, [[Ķīpsala|Ķīpsalā]] centra virzienā esošā pieturvieta ''Preses nams'' tika pārdēvēta par ''Ķīpsala''.

[[2015]]. gada [[19. septembris|19. septembrī]] ar mērķi uzlabot pasažieru orientēšanos Rīgas sabiedriskā transporta maršrutu tīklā vairākām pieturvietām mainīti nosaukumi - [[Bruņinieku iela (Rīga)|Bruņinieku ielā]] pie [[Rīgas 1. slimnīca]]s esošo pieturvietu ''1. pilsētas slimnīca'' ārpilsētas virzienā turpmāk sauks ''Rīgas 1. slimnīca'', [[Krišjāņa Valdemāra iela (Rīga)|Krišjāņa Valdemāra ielā]] pie [[Latvijas Nacionālais arhīvs|Latvijas Valsts arhīva]] esošo pieturvietu ''[[Slokas iela (Rīga)|Slokas iela]]'' centra virzienā sauks ''Valsts arhīvs'', kā arī [[Lidoņu iela (Rīga)|Lidoņu ielā]] pieturvietas ''Tirdzniecības centrs'' abos virzienos turpmāk sauks ''[[Cementa iela]]''.&lt;ref name=&quot;rs&quot;&gt;[https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/no-19-septembra-riga-tiks-mainiti-vairaku-sabiedriska-transporta-pieturvietu-nosaukumi/ No 19. septembra Rīgā tiks mainīti vairāku sabiedriskā transporta pieturvietu nosaukumi] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190920094559/https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/no-19-septembra-riga-tiks-mainiti-vairaku-sabiedriska-transporta-pieturvietu-nosaukumi/ |date={{dat|2019|09|20||bez}} }}, rigassatiksme.lv, {{dat|2015|09|16|SK}}&lt;/ref&gt;

== Maršruts ==
[[Attēls:25. trolejbuss Krišjāņa Valdemāra ielas un Kalpaka bulvāra krustojumā.jpg|thumb|180px|Krišjāņa Valdemāra ielas un Kalpaka bulvāra krustojumā, virzienā uz Iļģuciemu.]]
[[Attēls:25. trolejbuss uz Vanšu tilta.JPG|thumb|180px|Uz Vanšu tilta [[Pārdaugava]]s virzienā.]]
[[Attēls:Solaris Trollino 18 2009.jpg|thumb|180px|Izbraucot no Buļļu ielas loka centra virzienā.]]

Virzienā ''[[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības iela]]'' — ''[[Iļģuciems]]'' trolejbusi kursē pa šādām ielām: [[Cēsu iela (Rīga)|Cēsu iela]], [[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības iela]], [[Bruņinieku iela (Rīga)|Bruņinieku iela]], [[Krišjāņa Valdemāra iela (Rīga)|Krišjāņa Valdemāra iela]], [[Vanšu tilts (Rīga)|Vanšu tilts]], Krišjāņa Valdemāra iela, [[Kalnciema iela (Rīga)|Kalnciema iela]], [[Baložu iela (Rīga)|Baložu iela]], [[Kristapa iela (Rīga)|Kristapa iela]], [[Melnsila iela (Rīga)|Melnsila iela]], [[Vīlipa iela (Rīga)|Vīlipa iela]], [[Dzirciema iela]] un [[Lidoņu iela (Rīga)|Lidoņu iela]].

Virzienā ''Iļģuciems'' — ''Brīvības iela'' trolejbusi kursē pa šādām ielām: Lidoņu iela, Dzirciema iela, Vīlipa iela, Melnsila iela, [[Kapseļu iela]], Baložu iela, Kalnciema iela, Krišjāņa Valdemāra iela, Vanšu tilts, Krišjāņa Valdemāra iela, [[Aristida Briāna iela]], [[Tallinas iela (Rīga)|Tallinas iela]] un Cēsu iela.

=== Pieturvietas ===
25. trolejbusu maršrutā ir 37 pieturas. Virzienā ''Brīvības iela'' — ''Iļģuciems'' ir 18 pieturas, savukārt virzienā ''Iļģuciems'' — ''Brīvības iela'' - 19 pieturas.

{| 
| valign=&quot;top&quot; |
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot; 
|-
! width=&quot;30&quot;|Nr.
! width=&quot;190&quot;|Nosaukums
!Pēc pieprasījuma
|-
| align=&quot;center&quot; | 1
| Brīvības iela
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 2
| [[Matīsa iela (Rīga)|Matīsa iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 3
| [[Rīgas 1. slimnīca]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 4
| [[Emiļa Melngaiļa iela (Rīga)|Emiļa Melngaiļa iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 5
| [[Latvijas Nacionālais mākslas muzejs|Mākslas muzejs]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 6
| [[Latvijas Nacionālais teātris|Nacionālais teātris]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 7
| [[Ķīpsala]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 8
| [[Baložu iela (Rīga)|Baložu iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 9
| [[Melnsila iela (Rīga)|Melnsila iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 10
| [[Āgenskalna iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 11
| [[Kuldīgas iela (Rīga)|Kuldīgas iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 12
| [[Latvijas Universitātes Botāniskais dārzs|Botāniskais dārzs]] / [[Rīgas Stradiņa universitāte]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 13
| [[Sēlpils iela]] / [[Valsts asinsdonoru centrs|Donoru centrs]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 14
| [[Slokas iela (Rīga)|Slokas iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 15
| [[Vaidelotes iela (Rīga)|Vaidelotes iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 16
| [[Buļļu iela (Rīga)|Buļļu iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 17
| [[Cementa iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 18
| [[Spilves iela (Rīga)|Spilves iela]]
|x
|-
|}
| valign=&quot;top&quot; |
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot; align=&quot;center&quot;
|-
! width=&quot;30&quot;|Nr.
! width=&quot;190&quot;|Nosaukums
!Pēc pieprasījuma
|-
| align=&quot;center&quot; | 1
| Spilves iela
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 2
| Cementa iela
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 3
| Vaidelotes iela
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 4
| [[Mazā Stacijas iela (Rīga)|Mazā Stacijas iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 5
| Sēlpils iela / Donoru centrs
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 6
| [[Dārza iela (Rīga)|Dārza iela]] / [[Rīgas Stradiņa universitāte]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 7
| Botāniskais dārzs
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 8
| Kuldīgas iela
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 9
| Melnsila iela
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 10
| Kapseļu iela
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 11
| [[Latvijas Nacionālais arhīvs|Valsts arhīvs]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 12
| Ķīpsala
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 13
| [[Latvijas Nacionālais teātris|Nacionālais teātris]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 14
| [[Latvijas Nacionālais mākslas muzejs|Mākslas muzejs]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 15
| [[Lāčplēša iela (Rīga)|Lāčplēša iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 16
| [[Bruņinieku iela (Rīga)|Bruņinieku iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 17
| [[Rīgas Franču licejs|Franču licejs]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 18
| [[Rīgas Dzemdību nams|Dzemdību nams]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 19
| Brīvības iela
|
|}
|}
'''Iepriekšējie pieturvietu nosaukumi'''

Z.A. Meierovica bulvāris (pārdēvēta par &quot;Nacionālais teātris&quot;)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktu%C4%81la%20inform%C4%81cija/no-1-augusta-tiks-veiktas-izmainas-vairaku-pieturvietu-nosaukumos-1/|title=No 1. augusta tiks veiktas izmaiņas vairāku pieturvietu nosaukumos|access-date={{dat|2024|08|01||bez}}|archive-date={{dat|2025|08|26||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20250826153404/https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktu%C4%81la%20inform%C4%81cija/no-1-augusta-tiks-veiktas-izmainas-vairaku-pieturvietu-nosaukumos-1/}}&lt;/ref&gt;

Aristida Briāna iela (pārdēvēta par &quot;Franču licejs&quot;)

Miera iela (pārdēvēta par &quot;Dzemdību nams&quot;)

== Maršruts ar mainītu virzienu ==
Virzienā ''2. trolejbusu parks ([[Jelgavas iela (Rīga)|Jelgavas ielā]])'' — ''[[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības iela]]'' trolejbusi kursē pa šādām ielām: [[Vienības gatve (Rīga)|Vienības gatve]], [[Jelgavas iela (Rīga)|Jelgavas iela]], [[Akmeņu iela (Rīga)|Akmeņu iela]], [[Valguma iela (Rīga)|Valguma iela]], [[Uzvaras bulvāris (Rīga)|Uzvaras bulvāris]], [[Raņķa dambis]], tilts pār [[Zunds (Rīga)|Zunda]] kanālu, [[Krišjāņa Valdemāra iela (Rīga)|Krišjāņa Valdemāra iela]], [[Vanšu tilts (Rīga)|Vanšu tilts]], Krišjāņa Valdemāra iela, [[Aristida Briāna iela]], [[Tallinas iela (Rīga)|Tallinas iela]] un [[Cēsu iela (Rīga)|Cēsu iela]].

Virzienā ''2. trolejbusu parks (Jelgavas ielā)'' — ''[[Iļģuciems]]'' trolejbusi kursē pa šādām ielām: Vienības gatve, Jelgavas iela, Akmeņu iela, Valguma iela, Uzvaras bulvāris, Raņķa dambis, tilts pār Zunda kanālu, Krišjāņa Valdemāra iela, [[Kalnciema iela (Rīga)|Kalnciema iela]], [[Baložu iela (Rīga)|Baložu iela]], [[Kristapa iela (Rīga)|Kristapa iela]], [[Melnsila iela (Rīga)|Melnsila iela]], [[Vīlipa iela (Rīga)|Vīlipa iela]], [[Dzirciema iela]] un [[Lidoņu iela (Rīga)|Lidoņu iela]].

Virzienā ''Iļģuciems'' — ''2. trolejbusu parks (Jelgavas ielā)'' trolejbusi kursē pa šādām ielām: Lidoņu iela, Dzirciema iela, Vīlipa iela, Melnsila iela, [[Kapseļu iela]], Baložu iela, Kalnciema iela, [[Daugavgrīvas iela (Rīga)|Daugavgrīvas iela]], Raņķa dambis, Uzvaras bulvāris, Valguma iela, Akmeņu iela, Jelgavas iela un Vienības gatve.

=== Pieturvietas ===
Virzienā ''2. trolejbusu parks (Jelgavas ielā)'' — ''Brīvības iela'' ir 10 pieturas, turpretī virzienā ''2. trolejbusu parks (Jelgavas ielā)'' — ''Iļģuciems'' - 13 pieturas.

Virzienā ''Iļģuciems'' — ''2. trolejbusu parks (Jelgavas ielā)'' - 15 pieturas.

{| 
| valign=&quot;top&quot; |
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot; 
|-
! width=&quot;30&quot;|Nr.
! width=&quot;190&quot;|Nosaukums
!Pēc pieprasījuma
|-
| align=&quot;center&quot; | 1
| [[Latvijas Universitātes akadēmiskais centrs|Latvijas Universitātes Akadēmiskais centrs]]
|x
|-
|2
|[[Uzvaras parks]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 3
| [[Kalnciema iela (Rīga)|Kalnciema iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 4
| [[Ķīpsala]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 5
| [[Latvijas Nacionālais teātris|Nacionālais teātris]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 6
| [[Latvijas Nacionālais mākslas muzejs|Mākslas muzejs]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 7
| [[Lāčplēša iela (Rīga)|Lāčplēša iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 8
| [[Bruņinieku iela (Rīga)|Bruņinieku iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 9
| [[Rīgas Franču licejs|Franču licejs]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 10
| [[Rīgas Dzemdību nams|Dzemdību nams]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 11
| Brīvības iela
|
|-
|}
| valign=&quot;top&quot; |
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot; align=&quot;center&quot;
|-
! width=&quot;30&quot;|Nr.
! width=&quot;190&quot;|Nosaukums
!Pēc pieprasījuma
|-
| align=&quot;center&quot; | 1
| Latvijas Universitātes Akadēmiskais centrs
|x
|-
|2
|[[Uzvaras parks]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 3
| Kalnciema iela
|
|-
|4
|Ķīpsala
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 5
| [[Baložu iela (Rīga)|Baložu iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 6
| [[Melnsila iela (Rīga)|Melnsila iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 7
| [[Āgenskalna iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 8
| [[Kuldīgas iela (Rīga)|Kuldīgas iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 9
| [[Latvijas Universitātes Botāniskais dārzs|Botāniskais dārzs]] / [[Rīgas Stradiņa universitāte]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 10
| [[Sēlpils iela]] / [[Valsts asinsdonoru centrs|Donoru centrs]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 11
| [[Slokas iela (Rīga)|Slokas iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 12
| [[Vaidelotes iela (Rīga)|Vaidelotes iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 13
| [[Buļļu iela (Rīga)|Buļļu iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 14
| [[Cementa iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 15
| [[Spilves iela (Rīga)|Spilves iela]]
|x
|-
|}
| valign=&quot;top&quot; |
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot; align=&quot;center&quot;
|-
! width=&quot;30&quot;|Nr.
! width=&quot;190&quot;|Nosaukums
!Pēc pieprasījuma
|-
| align=&quot;center&quot; | 1
| Spilves iela
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 2
| Cementa iela
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 3
| Vaidelotes iela
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 4
| [[Mazā Stacijas iela (Rīga)|Mazā Stacijas iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 5
| Sēlpils iela / Donoru centrs
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 6
| [[Dārza iela (Rīga)|Dārza iela]] / [[Rīgas Stradiņa universitāte]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 7
| Botāniskais dārzs
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 8
| Kuldīgas iela
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 9
| Melnsila iela
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 10
| Kapseļu iela
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 11
| Slokas iela
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 12
| Daugavgrīvas iela
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 13
| Uzvaras parks
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 14
| Valguma iela
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 15
| Latvijas Universitātes Akadēmiskais centrs
|x
|}
|}

== Attēlu galerija ==
&lt;center&gt;&lt;gallery widths=&quot;100px&quot; heights=&quot;80px&quot; perrow=&quot;6&quot;&gt;
Attēls:25. trolejbuss K. Valdemāra ielā.JPG|&lt;small&gt;25. maršruta trolejbuss Krišjāņa Valdemāra ielā (pietura &quot;Nacionālais teātris&quot;)&lt;/small&gt;
Attēls:25. trolejbuss Baložu un Kristapa ielas krustojumā.JPG|&lt;small&gt;25. maršruta trolejbuss griežas no Baložu ielas uz Kristapa ielu&lt;/small&gt;
Attēls:25. trolejbuss Kristapa ielā.JPG|&lt;small&gt;25. maršruta trolejbuss Kristapa ielā&lt;/small&gt;
Attēls:25. trolejbuss Melnsila ielā.JPG|&lt;small&gt;25. maršruta trolejbuss Melnsila ielā&lt;/small&gt;
Attēls:25. trolejbuss Melnsila un Āgenskalna ielas krustojumā.JPG|&lt;small&gt;25. maršruta trolejbuss šķērso Melnsila un Āgenskalna ielas krustojumu&lt;/small&gt;
Attēls:25. trolejbuss pieturā &quot;Āgenskalna iela&quot;.JPG|&lt;small&gt;25. maršruta trolejbuss Melnsila ielā (pietura &quot;Āgenskalna iela&quot;)&lt;/small&gt;
&lt;/gallery&gt;&lt;/center&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [http://www.rigassatiksme.lv/ RP SIA ''Rīgas satiksme'' oficiālā interneta vietne]
* {{youtube|gdu5P2-ahlU|25. trolejbusu maršruta video, virzienā Brīvības iela - Iļģuciems}}
* {{youtube|9TTLShedqUE|25. trolejbusu maršruta video (filmēts 2012. gada 11. martā)}}
* {{youtube|isOZsH-x5Nc|25. trolejbusu maršruta video (filmēts 2011. gada 11. jūlijā)}}
* {{youtube|9Q4ofpQqUlI|25. trolejbusu maršruta video (filmēts 2010. gada 18. janvārī)}}
* {{youtube|Vnf35IKB000|25. trolejbusu maršruta video, virzienā Brīvības iela - Iļģuciems (filmēts 2011. gada 23. decembrī)}}

{{Sabiedriskais transports Rīga}}

[[Kategorija:Trolejbusu satiksme Rīgā|25]]</text>
      <sha1>p61z9hw3dvmjvj6eowtk9lzlsoy7uow</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>27. trolejbusu maršruts (Rīga)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>104960</id>
    <revision>
      <id>4468224</id>
      <parentid>4402028</parentid>
      <timestamp>2026-05-14T15:47:27Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4468224</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="19714" sha1="tkexw0dy1er17iweh3o0v4dbqi55794" xml:space="preserve">{{Citi maršruti|trolejbusu maršrutu Rīgā|27. maršruts}}
{{Transporta maršruta infokaste
|nosaukums         = 27. trolejbusu maršruts
|fona krāsa        = #0432C8
|no                = [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
|uz                = [[Ziepniekkalns]]
|karte             = File:27trol n.png
|valsts            = {{karogs|Latvija}}
|pilsēta           = Rīga
|atklāts           = {{dat|2009|10|01|L}}
|plānots atklāt    = 
|tika plān atklāt  = 
|izmaksas          = &lt;!-- izmaksas miljonos latu --&gt;
|kopējais garums   = 19,4 km&lt;br /&gt;(9,8 km / 9,6 km)
|staciju skaits    = &lt;!-- metro, vilciens --&gt;
|pieturu skaits    = 39
(20 / 19)
|transporta vienīb = 4 (darbdienās)
3 (brīvdienās)
|apkalpo           = [[Rīgas satiksme]]&lt;br /&gt;2. trolejbusu parks
|depo              = &lt;!-- tramvajiem un trolejbusiem --&gt;
|parks             = 
|pasažieri dienā   = 
|pasažieri gadā    = 
|mājas lapa        = [http://saraksti.rigassatiksme.lv/index.html#trol/27/a-b Kustības saraksts]
|apakšveidne       = {{Rīgas trolejbusa apakšveidne}}
}}
[[Attēls:27.trol autoosta.jpg|thumb|27. maršruta trolejbuss pieturvietā &quot;Autoosta&quot;]]
'''27. trolejbusu maršruts''' ir [[Sabiedriskais transports Rīgā|Rīgas sabiedriskā transporta]] [[Trolejbusu satiksme Rīgā|trolejbusu]] maršruts, kurā pasažieri tiek pārvadāti no [[13. janvāra iela]]s, [[Emīlijas Benjamiņas iela]]s, [[Marijas iela (Rīga)|Marijas ielas]] un [[Raiņa bulvāris (Rīga)|Raiņa bulvāra]] krustojuma apkārtnes pilsētas centrā (galapunkts saucas &quot;[[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]&quot;) līdz [[Ziepniekkalns|Ziepniekkalna]] autobusu galapunktam bij. [[Ziepniekkalna tirgus]] apkārtnē.

27. trolejbusu maršruta kopējais garums ir aptuveni 19,4 km, virziena '''Stacijas laukums''' — '''Ziepniekkalns''' garums ir 9,8 km, bet virziena '''Ziepniekkalns''' — '''Stacijas laukums''' - 9,6 km.&lt;ref&gt;[http://riga.mashke.org/Riga-Troll/Linien/linien_lat.htm Trolejbusu maršrutu saraksts]{{Novecojusi saite}}, riga.mashke.org&lt;/ref&gt;

Tā kā pilsētas centrā nav uzstādīts trolejbusu kontakttīkls, tie posmā aiz [[Akmens tilts (Rīga)|Akmens tilta]] no pieturvietas &quot;[[11. novembra krastmala]]&quot; līdz galapunktam &quot;Stacijas laukums&quot; un atpakaļ līdz pieturvietai &quot;[[Latvijas Nacionālās bibliotēkas galvenā ēka|Nacionālā bibliotēka]]&quot; [[Mūkusalas iela|Mūkusalas ielā]] brauc, izmantojot dīzeļģeneratoru (vecais 8. un [[9. trolejbusu maršruts (Rīga)|9. maršruta]] kontakttīkls gan sākas 11. novembra krastmalā pie Akmens tilta, taču drošības apsvērumu dēļ kontaktstieņu uzlikšana uz kontaktvadiem notiek tikai pēc tilta šķērsošanas). Pagarinot trolejbusu maršrutu līdz Ziepniekkalna autobusu galapunktam, arī posmā no pieturvietas &quot;[[Graudu iela (Rīga)|Graudu iela]]&quot; [[Vienības gatve (Rīga)|Vienības gatvē]] līdz Ziepniekkalna galapunktam un atpakaļ līdz pieturvietai &quot;[[Ābolu iela (Rīga)|Ābolu iela]]&quot; Vienības gatvē trolejbusi brauc ar dīzeļģeneratora palīdzību. Šis šobrīd ir viens no trijiem trolejbusu maršrutiem Rīgā, kura divos posmos trolejbusi brauc, izmantojot dīzeļģeneratoru.

Darbdienās 27. trolejbusu maršrutā kursē 4 trolejbusi, brīvdienās — 3 trolejbusi. Pasažieru pārvadājumus veic RP SIA &quot;[[Rīgas satiksme]]&quot; 2. trolejbusu parks.

== Vēsture ==
Maršruts izveidots 2009. gada [[1. oktobris|1. oktobrī]], pārnumurējot [[8. trolejbusu maršruts (Rīga)|8. trolejbusu maršrutu]] par 27.&lt;ref name=&quot;diena&quot;&gt;[http://www.diena.lv/sodien-laikraksta/8-trolejbuss-maina-numuru-692041 8.trolejbuss maina numuru], diena.lv&lt;/ref&gt; Šāds lēmums tika pieņemts, jo trolejbusa līnijas galapunkts &quot;[[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]&quot; sakrita ar [[8. autobusu maršruts (Rīga)|8. autobusu maršruta]] galapunktu un trolejbusi pilsētas centrā kursēja izmantojot dīzeļģeneratoru, tas ir, ar nolaistiem kontakstieņiem, apgrūtinot transportlidzekļu atšķiršanu.&lt;ref&gt;[http://www.diena.lv/lat/politics/riga/galapunktu-parcel-ar-parpratumiem Trolejbusu galapunktu pārceļ ar pārparatumiem], diena.lv&lt;/ref&gt; Vienlaicīgi ar pārnumurēšanu 27. trolejbusu maršrutā tika atklāta jauna pieturvieta &quot;[[13. janvāra iela]]&quot; ārpilsētas virzienā.&lt;ref name=&quot;diena&quot;/&gt;

[[2013]]. gada [[2. septembris|2. septembrī]] maršruts tika pagarināts no galapunkta &quot;[[Ābolu iela (Rīga)|Ābolu iela]]&quot; pa [[Vienības gatve (Rīga)|Vienības gatvi]] un [[Ozolciema iela (Rīga)|Ozolciema ielu]] līdz autobusu galapunktam [[Ziepniekkalns|Ziepniekkalnā]], daļēji aizvietojot slēgto [[42. autobusu maršruts (Rīga)|42. autobusu maršrutu]].&lt;ref&gt;[http://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/no-2-septembra-27-trolejbusa-marsruts-tiks-pagarinats-lidz-autobusu-galapunktam-ziepniekkalna/ No 2. septembra 27. trolejbusu maršruts tiks pagarināts līdz autobusu galapunktam Ziepniekkalnā], rigassatiksme.lv&lt;/ref&gt; Jaunajā aptuveni 5 km&lt;ref group=&quot;P&quot;&gt;No pieturas &quot;Ābolu iela&quot; līdz Ziepeniekkalna D/P - 2,6 km, atpakaļceļā - 2,5 km&lt;/ref&gt; garajā posmā trolejbusi kursē, izmantojot dīzeļģeneratoru. Kontakttīkls uz veco galapunktu &quot;Ābolu iela&quot; tika saglabāts.

Saistībā ar [[Latvijas Nacionālās bibliotēkas galvenā ēka|Latvijas Nacionālās bibliotēkas jaunās ēkas]] būvdarbu tuvošanos beigām, no 2013. gada [[1. novembris|1. novembra]] pieturvieta &quot;[[Akmeņu iela (Rīga)|Akmeņu iela]]&quot; abos virzienos tika pārdēvēta par &quot;Nacionālā bibliotēka&quot;.&lt;ref&gt;[http://www.kasjauns.lv/lv/zinas/132759/trim-sabiedriska-transporta-pieturam-pardaugava-dos-nosaukumu-nacionala-biblioteka &quot;Nacionālās bibliotēkas&quot; vārdā pārdēvēs trīs sabiedriskā transporta pieturas], kasjauns.lv&lt;/ref&gt;

Lai Rīgas iedzīvotājiem un pilsētas viesiem būtu vieglāk orientēties pilsētā, 2014. gada [[1. jūnijs|1. jūnijā]] pieturvieta &quot;&quot;Stockmann&quot; centrs&quot; tika pārdēvēta par &quot;[[Rīgas Starptautiskā autoosta|Autoosta]]&quot; tuvumā esošās Rīgas Starptautiskās autoostas dēļ,&lt;ref&gt;[http://www.focus.lv/latvija/riga/rigas-satiksme-vairs-nereklames-stockmann-sabiedriska-transporta-pieturvieta-pardeveta Rīgas satiksme vairs &quot;nereklamēs&quot; Stockmann - sabiedriskā transporta pieturvieta pārdēvēta] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20140826085042/http://www.focus.lv/latvija/riga/rigas-satiksme-vairs-nereklames-stockmann-sabiedriska-transporta-pieturvieta-pardeveta |date={{dat|2014|08|26||bez}} }}, focus.lv&lt;/ref&gt; tāpat [[1. septembris|1. septembrī]] Ziepniekkalnā esošā pieturvieta &quot;[[Dzīvojamā ēka Ozolciema ielā 18|Ozolciema ielā 18]]&quot; abos braukšanas virzienos tika pārdēvēta par &quot;[[Īslīces iela (Rīga)|Īslīces iela]]&quot;.&lt;ref&gt;[http://www.delfi.lv/news/national/politics/bus-izmainas-atseviskos-rigas-sabiedriska-transporta-kustibas-sarakstos.d?id=44884828 Būs izmaiņas atsevišķos Rīgas sabiedriskā transporta kustības sarakstos], delfi.lv&lt;/ref&gt;

== Maršruts ==
Virzienā '''Stacijas laukums''' — '''Ziepniekkalns''' trolejbusi kursē pa šādām ielām: [[Marijas iela (Rīga)|Marijas iela]], [[13. janvāra iela]], [[11. novembra krastmala]], [[Akmens tilts (Rīga)|Akmens tilts]], [[Mūkusalas iela]], [[Laivu iela (Rīga)|Laivu iela]], [[Buru iela (Rīga)|Buru iela]], [[Jelgavas iela (Rīga)|Jelgavas iela]], [[Vienības gatve (Rīga)|Vienības gatve]] un [[Ozolciema iela (Rīga)|Ozolciema iela]].

Virzienā '''Ziepniekkalns''' — '''Stacijas laukums''' trolejbusi kursē pa šādām ielām: [[Ozolciema iela (Rīga)|Ozolciema iela]], [[Vienības gatve (Rīga)|Vienības gatve]], [[Jelgavas iela (Rīga)|Jelgavas iela]], [[Buru iela (Rīga)|Buru iela]], [[Laivu iela (Rīga)|Laivu iela]], [[Mūkusalas iela]], [[Akmens tilts (Rīga)|Akmens tilts]], [[11. novembra krastmala]], [[13. janvāra iela]] un [[Marijas iela (Rīga)|Marijas iela]].

== Pieturvietas ==
[[Attēls:27. trolejbuss 13. janvāra ielā.JPG|thumb|220px|27. maršruta trolejbuss 13. janvāra ielā]]
[[Attēls:27. trolejbuss Mūkusalas ielā.jpg|thumb|220px|27. maršruta trolejbuss Mūkusalas ielā]]
[[Attēls:27. maršruta trolejbuss Buru ielā.jpg|thumb|220px|27. maršruta trolejbuss Buru ielā]]
[[Attēls:27. marsruta trolejbuss uzbrauc uz Akmens tilta.jpg|thumb|220px|27. maršruta trolejbuss veic pagriezienu no Mūkusalas ielas uz Akmens tiltu]]

27. trolejbusu maršrutā ir 38 pieturas, virzienā '''Stacijas laukums''' — '''Ziepniekkalns''' ir 20 pieturas, savukārt virzienā '''Ziepniekkalns''' — '''Stacijas laukums''' - 18 pieturas.

{| 
| valign=&quot;top&quot; |
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot; align=&quot;center&quot;
|-
! width=&quot;30&quot;|Nr.
! width=&quot;190&quot;|Nosaukums
!Pēc pieprasījuma
|-
| align=&quot;center&quot; | 1
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 2
| [[13. janvāra iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 3
| [[Grēcinieku iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 4
| [[Latvijas Nacionālās bibliotēkas galvenā ēka|Nacionālā bibliotēka]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 5
| [[Kīleveina grāvis]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 6
| [[Mūkusala]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 7
| [[Laivu iela (Rīga)|Laivu iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 8
| [[Jelgavas iela (Rīga)|Jelgavas iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 9
| [[Bieķensalas iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 10
| [[Satiksmes iela (Rīga)|Satiksmes iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 11
| [[Vienības gatve (Rīga)|Vienības gatve]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 12
| [[Robežu iela (Rīga)|Robežu iela]] / [[Bērnu klīniskā universitātes slimnīca|Bērnu slimnīca]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 13
| [[Ģimnastikas iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 14
| [[Irbenes iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 15
| [[Graudu iela (Rīga)|Graudu iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 16
| [[Ābolu iela (Rīga)|Ābolu iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 17
| [[Mežkalna iela (Rīga)|Mežkalna iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 18
| [[Īslīces iela (Rīga)|Īslīces iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 19
| [[Ozolciema iela (Rīga)|Ozolciema iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 20
| [[Ziepniekkalns|Ziepniekkalna]] D/P
|
|-
|}
| valign=&quot;top&quot; |
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot; 
|-
! width=&quot;30&quot;|Nr.
! width=&quot;190&quot;|Nosaukums
!Pēc pieprasījuma
|-
| align=&quot;center&quot; | 1
| [[Ziepniekkalns|Ziepniekkalna]] D/P
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 2
| [[Ozolciema iela (Rīga)|Ozolciema iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 3
| [[Īslīces iela (Rīga)|Īslīces iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 4
| [[Vienības gatve (Rīga)|Vienības gatve]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 5
| [[Ābolu iela (Rīga)|Ābolu iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 6
| [[Graudu iela (Rīga)|Graudu iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 7
| [[Irbenes iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 8
| [[Ģimnastikas iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 9
| [[Robežu iela (Rīga)|Robežu iela]] / [[Bērnu klīniskā universitātes slimnīca|Bērnu slimnīca]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 10
| [[Jelgavas iela (Rīga)|Jelgavas iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 11
| [[Satiksmes iela (Rīga)|Satiksmes iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 12
| [[Bieķensalas iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 13
| [[Laivu iela (Rīga)|Laivu iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 14
| [[Mūkusala]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 15
| [[Latvijas Nacionālās bibliotēkas galvenā ēka|Nacionālā bibliotēka]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 16
| [[Grēcinieku iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 17
| [[Rīgas Starptautiskā autoosta|Autoosta]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 18
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
|
|}
|}

== Maršruts ar mainītu virzienu ==
Virzienā '''2. trolejbusu parks (Jelgavas ielā)''' — '''Stacijas laukums''' trolejbusi kursē pa šādām ielām: [[Buru iela (Rīga)|Buru iela]], [[Laivu iela (Rīga)|Laivu iela]], [[Mūkusalas iela]], [[Akmens tilts (Rīga)|Akmens tilts]], [[11. novembra krastmala]], [[13. janvāra iela]] un [[Marijas iela (Rīga)|Marijas iela]].

Virzienā '''2. trolejbusu parks (Jelgavas ielā)''' — '''Ziepniekkalns''' trolejbusi kursē pa šādām ielām: [[Jelgavas iela (Rīga)|Jelgavas iela]], [[Vienības gatve (Rīga)|Vienības gatve]] un [[Ozolciema iela (Rīga)|Ozolciema iela]].

Virzienā '''Stacijas laukums''' — '''2. trolejbusu parks (Jelgavas ielā)''' trolejbusi kursē pa šādām ielām: [[Marijas iela (Rīga)|Marijas iela]], [[13. janvāra iela]], [[11. novembra krastmala]], [[Akmens tilts (Rīga)|Akmens tilts]], [[Mūkusalas iela]], [[Laivu iela (Rīga)|Laivu iela]] un [[Buru iela (Rīga)|Buru iela]].

Virzienā '''Ziepniekkalns''' — '''2. trolejbusu parks (Jelgavas ielā)''' trolejbusi kursē pa šādām ielām: [[Ozolciema iela (Rīga)|Ozolciema iela]], [[Vienības gatve (Rīga)|Vienības gatve]] un [[Jelgavas iela (Rīga)|Jelgavas iela]].

== Maršruta ar mainītu virzienu pieturvietas ==
Virzienā '''2. trolejbusu parks (Jelgavas ielā)''' — '''Stacijas laukums''' ir 7 pieturas, savukārt virzienā '''2. trolejbusu parks (Jelgavas ielā)''' — '''Ziepniekkalns''' ir 12 pieturas.

Virzienā '''Stacijas laukums''' — '''2. trolejbusu parks (Jelgavas ielā)''' ir 8 pieturas, turpretī virzienā '''Ziepniekkalns''' — '''2. trolejbusu parks (Jelgavas ielā)''' - 12 pieturas.

{| 
| valign=&quot;top&quot; |
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot; 
|-
! width=&quot;30&quot;|Nr.
! width=&quot;190&quot;|Nosaukums
|-
| align=&quot;center&quot; | 1
| [[Laivu iela (Rīga)|Laivu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 2
| [[Mūkusala]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 3
| [[Latvijas Nacionālās bibliotēkas galvenā ēka|Nacionālā bibliotēka]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 4
| [[Grēcinieku iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 5
| [[Rīgas Starptautiskā autoosta|Autoosta]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 6
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
|-
|}
| valign=&quot;top&quot; |
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot; align=&quot;center&quot;
|-
! width=&quot;30&quot;|Nr.
! width=&quot;190&quot;|Nosaukums
!Pēc pieprasījuma
|-
| align=&quot;center&quot; | 1
| [[Bieķensalas iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 2
| [[Satiksmes iela (Rīga)|Satiksmes iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 3
| [[Vienības gatve (Rīga)|Vienības gatve]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 4
| [[Robežu iela (Rīga)|Robežu iela]] / [[Bērnu klīniskā universitātes slimnīca|Bērnu slimnīca]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 5
| [[Ģimnastikas iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 6
| [[Irbenes iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 7
| [[Graudu iela (Rīga)|Graudu iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 8
| [[Ābolu iela (Rīga)|Ābolu iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 9
| [[Mežkalna iela (Rīga)|Mežkalna iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 10
| [[Īslīces iela (Rīga)|Īslīces iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 11
| [[Ozolciema iela (Rīga)|Ozolciema iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 12
| [[Ziepniekkalns|Ziepniekkalna]] D/P
|
|-
|}
| valign=&quot;top&quot; |
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot; align=&quot;center&quot;
|-
! width=&quot;30&quot;|Nr.
! width=&quot;190&quot;|Nosaukums
!Pēc pieprasījuma
|-
| align=&quot;center&quot; | 1
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 2
| [[13. janvāra iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 3
| [[Grēcinieku iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 4
| [[Latvijas Nacionālās bibliotēkas galvenā ēka|Nacionālā bibliotēka]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 5
| [[Kīleveina grāvis]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 6
| [[Mūkusala]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 7
| [[Laivu iela (Rīga)|Laivu iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 8
| [[Jelgavas iela (Rīga)|Jelgavas iela]]
|x
|-
|}
| valign=&quot;top&quot; |
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot; align=&quot;center&quot;
|-
! width=&quot;30&quot;|Nr.
! width=&quot;190&quot;|Nosaukums
!Pēc pieprasījuma
|-
| align=&quot;center&quot; | 1
| [[Ziepniekkalns|Ziepniekkalna]] D/P
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 2
| [[Ozolciema iela (Rīga)|Ozolciema iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 3
| [[Īslīces iela (Rīga)|Īslīces iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 4
| [[Vienības gatve (Rīga)|Vienības gatve]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 5
| [[Ābolu iela (Rīga)|Ābolu iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 6
| [[Graudu iela (Rīga)|Graudu iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 7
| [[Irbenes iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 8
| [[Ģimnastikas iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 9
| [[Robežu iela (Rīga)|Robežu iela]] / [[Bērnu klīniskā universitātes slimnīca|Bērnu slimnīca]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 10
| [[Jelgavas iela (Rīga)|Jelgavas iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 11
| [[Satiksmes iela (Rīga)|Satiksmes iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 12
| [[Bieķensalas iela]]
|x
|}
|}

* Laikā no 2009. gada 1. septembra līdz 1. oktobrim 27. maršruta trolejbusi kursēja sekojoši:

Virzienā '''[[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]''' — '''[[Ābolu iela (Rīga)|Ābolu iela]]''' trolejbusi kursēja šādās ielās: [[13. janvāra iela]], [[11. novembra krastmala]], [[Akmens tilts (Rīga)|Akmens tilts]], [[Mūkusalas iela]], [[Laivu iela (Rīga)|Laivu iela]], [[Buru iela (Rīga)|Buru iela]], [[Jelgavas iela (Rīga)|Jelgavas iela]] un [[Vienības gatve (Rīga)|Vienības gatve]].

Virzienā '''[[Ābolu iela (Rīga)|Ābolu iela]]''' — '''[[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]''' trolejbusi kursēja šādās ielās: [[Vienības gatve (Rīga)|Vienības gatve]], [[Jelgavas iela (Rīga)|Jelgavas iela]], [[Buru iela (Rīga)|Buru iela]], [[Laivu iela (Rīga)|Laivu iela]], [[Mūkusalas iela]], [[Akmens tilts (Rīga)|Akmens tilts]], [[11. novembra krastmala]] un [[13. janvāra iela]].

{| class=&quot;wikitable&quot;
|+
!Nr.
!Nosaukums                    
|-
|1
|[[Ābolu iela (Rīga)|Ābolu iela]]
|-
|2
|[[Graudu iela (Rīga)|Graudu iela]]
|-
|3
|[[Irbenes iela]]
|-
|4
|[[Ģimnastikas iela]]
|-
|5
|[[Robežu iela (Rīga)|Robežu iela]] / [[Bērnu klīniskā universitātes slimnīca|Bērnu slimnīca]]
|-
|6
|[[Jelgavas iela (Rīga)|Jelgāvas iela]]
|-
|7
|[[Satiksmes iela (Rīga)|Satiksmes iela]]
|-
|8
|[[Bieķensalas iela]]
|-
|9
|[[Laivu iela (Rīga)|Laivu iela]]
|-
|10
|[[Celtniecības pasaule]]
|-
|11
|[[Laikraksts &quot;Diena&quot;]]
|-
|12
|[[Akmeņu iela (Rīga)|Akmeņu iela]]
|-
|13
|[[11. novembra krastmala]]
|-
|14
|&quot;[[Stockmann|Stockmann&quot;]] centrs
|-
|15
|Centrālā stacija
|}

=== Agrākie pieturvietu nosaukumi ===
* &quot;''Stockmann'' centrs&quot; pārdēvēta par &quot;Autoosta&quot;
* &quot;Akmeņu iela&quot; pārdēvēta par &quot;Nacionālā bibliotēka&quot;
* &quot;Laikraksts &quot;Diena&quot;&quot; pārdēvēta par &quot;Kīleveina grāvis&quot;
* &quot;Celtniecības pasaule&quot; pārdēvēta par &quot;Mūkusala&quot;
* &quot;Robežu iela&quot; pārdēvēta par &quot;Robežu iela / Bērnu slimnīca&quot;
* &quot;Ozolciema iela 18&quot; pārdēvēta par &quot;Īslīces iela&quot;
* &quot;11. novembra krastmala&quot; pārdēvēta par &quot;Grēcinieku iela&quot;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktu%C4%81la%20inform%C4%81cija/no-1-augusta-tiks-veiktas-izmainas-vairaku-pieturvietu-nosaukumos-1/|title=No 1. augusta tiks veiktas izmaiņas vairāku pieturvietu nosaukumos|access-date={{dat|2024|08|01||bez}}|archive-date={{dat|2025|08|26||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20250826153404/https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktu%C4%81la%20inform%C4%81cija/no-1-augusta-tiks-veiktas-izmainas-vairaku-pieturvietu-nosaukumos-1/}}&lt;/ref&gt;

== Piezīmes un atsauces ==
=== Piezīmes ===
{{atsauces|group=P}}

=== Atsauces ===
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [http://www.rigassatiksme.lv/ rigassatiksme.lv]
* {{youtube|h6SSZIFNhto|27. trolejbusu maršruts ziemā (skats no vadītāja kabīnes)}}
* {{youtube|yTnpw0QYqHw|27. trolejbusu maršruts virzienā &quot;Stacijas laukums – Ābolu iela&quot; pavasarī (filmēts caur salona logu)}}
* {{youtube|LAj025Ygl-w|27. trolejbusu maršruts virzienā &quot;Ābolu iela – Stacijas laukums&quot; ziemā (filmēts caur salona logu)}}
* {{youtube|gjZThzV9l5k|Aplis apkārt 2. trolejbusu parkam – D/P &quot;Ābolu iela&quot; – Jelgavas iela (skats no vadītāja kabīnes)}}
* {{youtube|mEkVJTmoBpw|&quot;Ābolu iela – 2. trolejbusu parks&quot; (skats no vadītāja kabīnes)}}

{{Sabiedriskais transports Rīga}}

[[Kategorija:Trolejbusu satiksme Rīgā|27]]</text>
      <sha1>tkexw0dy1er17iweh3o0v4dbqi55794</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>6. tramvaju maršruts (Rīga)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>105334</id>
    <revision>
      <id>4468271</id>
      <parentid>4101892</parentid>
      <timestamp>2026-05-14T16:05:19Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4468271</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="27575" sha1="ti1gqi5x9tzeu89ocfl40pxvur6x4wh" xml:space="preserve">{{laba raksta kandidāts}}
{{Transporta maršruta infokaste
|nosaukums         = 6. tramvaju maršruts
|fona krāsa        = #C80404
|no                = [[Ausekļa iela (Rīga)|Ausekļa iela]]
|uz                = [[Jugla (Rīga)|Jugla]]
|karte             = [[Attēls:Rīga Tramvajs 06.png|250px]]
|valsts            = {{karogs|Latvija}}
|pilsēta           = Rīga
|atklāts           = {{dat|1901|07|11}}
|slēgts            = {{dat|2018|03|03}}
|plānots atklāt    = 
|tika plān atklāt  = 
|izmaksas          = &lt;!-- izmaksas miljonos latu --&gt;
|kopējais garums   = 22,119 km&lt;br /&gt;(11,240 km / 10,879 km) &lt;ref&gt;[http://riga.mashke.org/Riga-Tram/Linien/linien_lat.htm Tramvaju maršrutu saraksts]{{Novecojusi saite}}, riga.mashke.org&lt;/ref&gt;
|staciju skaits    = &lt;!-- metro, vilciens --&gt;
|pieturu skaits    = 48 
(24 / 24)
|transporta vienīb = 3 (darbdienās)
3 (brīvdienās)
|depo              = № 3 (apkalpoja)
|parks             = 
|pasažieri dienā   = 
|pasažieri gadā    = 9 818 275 (2010) &lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/2010-gada-Rigas-satiksme-sabiedriskaja-transporta-parvadajusi-vairak-neka-133-miljonus-pasazieru/|title=2010. gadā &quot;Rīgas satiksme&quot; sabiedriskajā transportā pārvadājusi vairāk nekā 133 miljonus pasažieru : Aktualitātes : Rīgas satiksme|website=www.rigassatiksme.lv|access-date={{dat|2019|02|06||bez}}|archive-date={{dat|2020|09|18||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20200918172617/https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/2010-gada-Rigas-satiksme-sabiedriskaja-transporta-parvadajusi-vairak-neka-133-miljonus-pasazieru/}}&lt;/ref&gt;

7 549 737 (2011) &lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/-rigas-satiksme-2011-gada-sabiedriskaja-transporta-parvadajusi-vairak-ka-140-miljonus-pasazieru/|title=&quot;Rīgas satiksme&quot; 2011. gadā sabiedriskajā transportā pārvadājusi vairāk kā 140 miljonus pasažieru : Rīgas satiksme|website=www.rigassatiksme.lv|access-date={{dat|2019|02|06||bez}}|archive-date={{dat|2020|09|19||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20200919022151/https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/-rigas-satiksme-2011-gada-sabiedriskaja-transporta-parvadajusi-vairak-ka-140-miljonus-pasazieru/}}&lt;/ref&gt;

5 140 304 (2013) &lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/-rigas-satiksme-2013-gada-sabiedriskaja-transporta-parvadajusi-vairak-neka-150-miljonus-pasazieru/ |title=2013. gadā sabiedriskajā transportā pārvadāti 150 104 863 pasažieri |access-date={{dat|2019|02|06||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160621144401/https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/-rigas-satiksme-2013-gada-sabiedriskaja-transporta-parvadajusi-vairak-neka-150-miljonus-pasazieru/ |archivedate={{dat|2016|06|21||bez}} }}&lt;/ref&gt;

9 818 275 (2014) &lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/2014-gada-sabiedriskaja-transporta-parvadati-150-526-484-pasazieri/|title=2014. gadā sabiedriskajā transportā pārvadāti 150 526 484 pasažieri : Aktualitātes : Rīgas satiksme|website=www.rigassatiksme.lv|access-date={{dat|2019|02|06||bez}}|archive-date={{dat|2020|09|19||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20200919024315/https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/2014-gada-sabiedriskaja-transporta-parvadati-150-526-484-pasazieri/}}&lt;/ref&gt;

9 421 225 (2015) &lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/2015-gada-parvadati-146-8-miljoni-pasazieru/|title=2015. gadā pārvadāti 146,8 miljoni pasažieru : Aktualitātes : Rīgas satiksme|website=www.rigassatiksme.lv|access-date={{dat|2019|02|06||bez}}|archive-date={{dat|2020|09|20||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20200920002056/https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/2015-gada-parvadati-146-8-miljoni-pasazieru/}}&lt;/ref&gt;

9 250 284 (2016) &lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/infografika-tramvaju-trolejbusu-un-autobusu-pasazieru-parvadajumi-2016-gada/ |title=2016. gadā sabiedriskajā transportā pārvadāti 143 396 276 pasažieri |access-date={{dat|2019|02|06||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20180109181247/https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/infografika-tramvaju-trolejbusu-un-autobusu-pasazieru-parvadajumi-2016-gada/ |archivedate={{dat|2018|01|09||bez}} }}&lt;/ref&gt;
|mājas lapa        = [http://saraksti.rigassatiksme.lv/index.html#tram/6/a-b saraksti.rigassatiksme.lv]
|apakšveidne       = 
}}

'''6. tramvaju maršruts''' bija [[Sabiedriskais transports Rīgā|Rīgas sabiedriskā transporta]] [[Tramvaju satiksme Rīgā|tramvaju]] maršruts no 1951. līdz 2018. gadam. (līdz 1951. gadam maršrutam uz Juglu bija 12. numurs). Pirms maršruta slēgšanas tramvaji tajā kursēja no [[Ausekļa iela (Rīga)|Ausekļa ielas]] līdz [[Jugla (Rīga)|Juglai]]. Maršruta kopējais garums bija 22,118&amp;nbsp;km. Virziena '''Ausekļa iela''' — '''Jugla''' kopējais garums bija 11,240&amp;nbsp;km, bet virziena '''Jugla''' — '''Ausekļa iela''' kopējais garums bija 10,879&amp;nbsp;km.

6. tramvajs bija visvairāk izmantotais un arī visbiežāk kursējošais tramvaja maršruts Rīgā pirms [[1. tramvaju maršruts (Rīga)|1. maršruta]] atjaunošanas, pārvadājot gandrīz 10 miljonus pasažieru gadā.&lt;ref name=&quot;rigassatiksme.lv&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/pabeigti-rekonstrukcijas-darbi-mazaja-brivibas-iela-un-atklata-pieturvieta-meza-skola/|title=Pabeigti rekonstrukcijas darbi Mazajā Brīvības ielā un atklāta pieturvieta &quot;Meža skola&quot; : Aktualitātes : Rīgas satiksme|website=www.rigassatiksme.lv|access-date={{dat|2021|05|16||bez}}|archive-date={{dat|2021|05|10||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20210510194303/https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/pabeigti-rekonstrukcijas-darbi-mazaja-brivibas-iela-un-atklata-pieturvieta-meza-skola/}}&lt;/ref&gt;

Neskatoties uz daudziem rīdzinieku iebildumiem, 2018. gada 3. martā 6. tramvaju maršrutu slēdza.&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/asi-kritize-planu-riga-likvidet-virkni-marsrutu-prognoze-turpmaku-optimizaciju.a269454/|title=Asi kritizē plānu Rīgā likvidēt virkni maršrutu; prognozē turpmāku optimizāciju|access-date=2018-03-04|language=lv|archive-date=2020-08-08|archive-url=https://web.archive.org/web/20200808113027/https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/asi-kritize-planu-riga-likvidet-virkni-marsrutu-prognoze-turpmaku-optimizaciju.a269454/}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;ReferenceA&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/1-marsruta-tramvajs-veiks-regularus-braucienus-gar-centraltirgu/|title=1. maršruta tramvajs veiks regulārus braucienus gar Centrāltirgu : Aktualitātes : Rīgas satiksme|website=www.rigassatiksme.lv|access-date={{dat|2018|02|21||bez}}|archive-date={{dat|2018|02|21||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20180221235357/https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/1-marsruta-tramvajs-veiks-regularus-braucienus-gar-centraltirgu/}}&lt;/ref&gt;

== Vēsture ==
[[Attēls:Rīga Tramvajs 06.png|thumb|200px|6. tramvaju maršruta karte līdz 2010. gada 1. novembrim.]]

=== 20. gadsimts ===
Maršruts atklāts 1901. gada 11. jūlijā. Tolaik tas saucās 1. maršruts, kas kursēja no Daugavmalas pa tagadējo [[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības ielu]] līdz [[Aleksandra vārti]]em, 1906. gadā tas tika pagarināts līdz &quot;Fēniksam&quot; (tag. [[RVR]]). Tā paša gada jūlijā tika atklāts dubulttarifa maršruts, kas kursēja no &quot;Fēniksa&quot; pa tagadējo [[Ropažu iela (Rīga)|Ropažu ielu]] līdz lielajam [[Šmerlis|Šmerlim]], bet 1914. gadā tika pagarināts līdz Strazdmuižai (Juglai) pa tagadējo Brīvības gatvi. Sākoties Pirmajam pasaules karam sliedes un kontaktīklu no Šmerļa līdz Juglai demontēja. Pēc tam 1916. gadā maršruts tika izveidots no Vecpilsētas loka, kas kursēja pa tag. Brīvības ielu līdz Brīvības un [[Biķernieku iela]]s krustojumam. 1926. gadā maršruts tika izveidots no Riņķa līnijas (sliežu loks apkārt Vecrīgai pa tag. Aspazijas/Meirovica bulv., K.Valdemāra ielu, 11. novembra krastmalu un 13. janvāra ielu) atkal līdz &quot;Fēniksam&quot; (tag.RVR). 1937. gadā ticis pārdēvēts par 12. maršrutu, kas kursēja no Vecpilsētas loka pa tagadējo Brīvības ielu līdz Šmerlim. 1946. gadā sliežu ceļš atjaunots līdz Juglai un 1951. gadā tika pārdēvēts par 6. maršrutu.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.fenikssfun.com/aktuali/6-tramvaja-ardievas-7822/|title=10 neaizstājamas sestā tramvaja īpatnības, pēc kurām mēs ilgosimies|website=www.fenikssfun.com|access-date={{dat|2019|02|06||bez}}|archive-date={{dat|2020|08|14||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20200814000217/https://www.fenikssfun.com/aktuali/6-tramvaja-ardievas-7822}}&lt;/ref&gt; Tad tas kursēja no Juglas uz [[Drāmas teātris|Drāmas teātri]], bet 1970. gadā maršruts tika pagarināts līdz [[Ausekļa iela (Rīga)|Ausekļa ielai]], tomēr 1992. gadā maršrutu saīsināja līdz [[Radio iela (Rīga)|Radio ielai]] (Stacijas laukumam).

=== 21. gadsimts ===
Pēdējos gados šajā maršrutā bija notikušas lielas pārmaiņas. Sākot ar 2010. gada 1. jūniju, šajā maršrutā sāka kursēt pirmais zemās grīdas tramvajs [[Škoda 15T]], kurš arī bija pirmais maršruts ar jaunajiem tramvajiem.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/Zemas-gridas-tramvajs-uznem-pirmos-pasazierus-99/|title=Zemās grīdas tramvajs uzņem pirmos pasažierus : Aktualitātes : Rīgas satiksme|website=www.rigassatiksme.lv|access-date={{dat|2019|02|06||bez}}|archive-date={{dat|2020|09|19||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20200919015141/https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/Zemas-gridas-tramvajs-uznem-pirmos-pasazierus-99/}}&lt;/ref&gt; 2010. gada novembrī, kad likvidēja 4. tramvaju depo, 6. tramvaju vairs neapkalpoja 3. tramvaju depo.

No 2012. gada 14. aprīļa līdz 2013. gada 28. maijam rekonstrukcijas darbu laikā 6. tramvajs kursēja tikai līdz [[Rīgas 45. vidusskola|45. vidusskolai]], bet pasažieri varēja pārsēsties [[6T. autobusu maršruts|6T. autobusā]].&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/rigas-satiksme-veiks-6-tramvaja-marsruta-rekonstrukcijas-darbus/|title=&quot;Rīgas satiksme&quot; veic 3. un 6.tramvaja maršruta rekonstrukcijas darbus : Aktualitātes : Rīgas satiksme|website=www.rigassatiksme.lv|access-date={{dat|2021|05|16||bez}}|archive-date={{dat|2023|04|19||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20230419073610/https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/rigas-satiksme-veiks-6-tramvaja-marsruta-rekonstrukcijas-darbus/}}&lt;/ref&gt; Virzienā uz Juglu 6T. autobuss brauca pa [[Apes iela (Rīga)|Apes ielu]] un Brīvības ielu un pieturēja parastajās autobusiem paredzētajās pieturās. Virzienā no Juglas 6T. autobuss brauca pa Brīvības ielu un pie [[Tirdzniecības parks &quot;Alfa&quot;|Alfas]] nogriezās pa Ropažu ielu un pieturēja tramvaja pieturvietās.

No 2013. gada 16. maija 6. maršruta tramvaji atkal kursēja līdz Ausekļa ielai, bet no 2013. gada 28. maija 6. tramvajs atsāka kursēt līdz Juglai.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/6-tramvaja-marsruts-pagarinats-lidz-ausekla-ielai/|title=6.tramvaja maršruts pagarināts līdz Ausekļa ielai : Aktualitātes : Rīgas satiksme|website=www.rigassatiksme.lv}}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/-rigas-satiksme-atjauno-6-tramvaja-marsrutu-lidz-juglai/ |title=Rīgas satiksme atjauno 6. tramvaja maršrutu līdz Juglai |access-date={{dat|2019|02|06||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160307073829/https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/-rigas-satiksme-atjauno-6-tramvaja-marsrutu-lidz-juglai/ |archivedate={{dat|2016|03|07||bez}} }}&lt;/ref&gt; 2013. gada 22. oktobrī pilnībā tika pabeigti rekonstrukcijas darbi un 6. tramvajs atkal pieturēja pieturā &quot;Meža skola&quot;.

Šajā laikā 6. tramvajs bija visvairāk izmantotais un arī visbiežāk kursējošais tramvaja maršruts Rīgā.&lt;ref name=&quot;rigassatiksme.lv&quot;/&gt;

No 2015. gada 2. marta līdz 2017. gada 2. jūnijam pēdējie divi reisi darba dienās (plkst. 0.10 un 0.32) virzienā no Juglas kursēja līdz Stacijas laukuma galapunktam un tad uz 5. depo Brīvības ielā.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/no-1-marta-tiks-veiktas-izmainas-5-6-9-un-11-tramvaja-kustiba|title=No 1. marta tiks veiktas izmaiņas 5.,6., 9. un 11. tramvaja kustībā : Aktualitātes : Rīgas satiksme|website=www.rigassatiksme.lv|access-date={{dat|2021|05|16||bez}}|archive-date={{dat|2015|05|24||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20150524211648/https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/no-1-marta-tiks-veiktas-izmainas-5-6-9-un-11-tramvaja-kustiba/}}&lt;/ref&gt;

=== Slēgšanas process ===
No 2017. gada 5. jūnija 6. tramvaju maršruts tika apvienots ar [[4. tramvaju maršruts (Rīga)|4. tramvaju maršrutu]], izveidojot [[1. tramvaju maršruts (Rīga, 2005—2009, 2017)|1. tramvaju maršrutu]], bet tas pārklāja 6. tramvaju maršrutu tikai daļēji. Rīgas Dome 6. tramvaju maršrutu solīja saglabāt. Tas tika darīts, bet būtiski palielinot kursēšanas intervālus un vairs nenorīkojot reisos zemās grīdas tramvajus; pirmoreiz 7 gadu laikā maršrutā parādījās [[Tatra T6B5]] vagoni. Darbdienās un brīvdienās pa 6. tramvaju maršrutu kursēja tikai 3 tramvaji (05.2017), un kopš 5. jūnija 6. tramvaju apkalpoja tikai 3. tramvaju depo.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/zemas-gridas-tramvaji-uz-imantu-saks-kurset-5-junija/|title=Zemās grīdas tramvaji uz Imantu sāks kursēt 5. jūnijā : Aktualitātes : Rīgas satiksme|website=www.rigassatiksme.lv|access-date={{dat|2018|12|21||bez}}|archive-date={{dat|2020|09|18||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20200918175112/https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/zemas-gridas-tramvaji-uz-imantu-saks-kurset-5-junija/}}&lt;/ref&gt;

Neskatoties uz to, ka 6. tramvaja reisos vairums sēdvietu joprojām bija piepildītas, mēneša pasažieru plūsma bija kritusies daudz retākas tramvaja kursēšanas dēļ. Rīgas Satiksme tādēļ pēc pāris mēnešiem izlēma maršrutu slēgt. Tas izraisīja daudzu rīdzinieku sašutumu.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://skaties.lv/zinas/latvija/sabiedriba/ridzinieku-iebildumi-nelidz-izmainas-sabiedriska-transporta-marsrutos-tiks-ieviestas/|title=Rīdzinieku iebildumi nelīdz! Izmaiņas sabiedriskā transporta maršrutos tiks ieviestas|website=skaties.lv}}&lt;/ref&gt; Eksperti uzskatīja 6. tramvaja maršruta slēgšanu un pārējās tā brīža īstenotās izmaiņas par nepamatotām un nepārdomātām, kā patieso slēgšanas iemeslu minot Rīgas Satiksmes vēlmi ietaupīt, lai segtu iepriekšējo gadu iepirkumu izmaksas.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.la.lv/tramvajs-klus-vel-lenaks|title=Eksperti kritizē pārmaiņas pēc 1. marta: Tramvajs kļūs vēl lēnāks|website=LA.LV}}&lt;/ref&gt; Neskatoties uz plašo sabiedrības neapmierinātību, kopš 2018. gada 3. marta 6. tramvaju maršruts ir slēgts, kā iemeslu minot mazu pasažieru skaitu.&lt;ref name=&quot;ReferenceA&quot;/&gt; Šis maršruts kursējis vairāk kā 100 gadus ar visiem sākotnējiem pārnumurējumiem (1. un 12.) un pats pēdējais 6. maršruta tramvajs Juglā pienāca 2. martā plkst. 21:53 ar ritošā sastāva numuru [[Rīgas tramvaju reģistrācijas numuri|30144+30155]].&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.youtube.com/watch?v=NCLSHyJusWE|title=6. tramvaja pēdējais brauciens|via=www.youtube.com}}&lt;/ref&gt; Kopš tā laika no Juglas centra virzienā kursē tikai 1. un 3. maršruta tramvaji.

== Maršruts ==
Virzienā '''[[Ausekļa iela (Rīga)|Ausekļa iela]]''' — '''[[Jugla (Rīga)|Jugla]]''' tramvaji brauca pa šādām ielām: [[Kronvalda bulvāris]], [[Zigfrīda Annas Meierovica bulvāris]], [[Aspazijas bulvāris]], [[Krišjāņa Barona iela (Rīga)|K. Barona iela]], [[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības iela]], [[Gaisa tilts (Rīga)|Gaisa tilts]], [[Brīvības gatve (Rīga)|Brīvības gatve]], [[Ropažu iela (Rīga)|Ropažu iela]] un Brīvības gatve.

Virzienā '''Jugla''' — '''Ausekļa iela''' tramvaji brauca pa šādām ielām: Brīvības gatve, Ropažu iela, Brīvības gatve, Gaisa tilts, [[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības iela]], K. Barona iela, Aspazijas bulvāris, Zigfrīda Annas Meierovica bulvāris un Kronvalda bulvāris.

== Pieturvietas ==
[[Attēls:6. tramvajs (1956).jpg|thumb|200px|6. maršruta tramvajs 1956. gadā]]
[[Attēls:6. tramvajs pie Barona ielas.JPG|thumb|200px|6. maršruta tramvajs [[Krišjāņa Barona iela (Rīga)|Krišjāņa Barona ielā]] (2018. gada marts).]]
[[Attēls:6. tramvajs Barona un Radio ielas krustojumā.JPG|thumb|200px|6. maršruta tramvajs Barona un [[Radio iela (Rīga)|Radio ielas]] krustojumā (2018. gada marts).]]
[[Attēls:JPG 1761.jpg|thumb|200px|6. maršruta tramvajs [[Rīga|Rīgā]], [[Ropažu iela (Rīga)|Ropažu ielā]].]]
[[Attēls:Škoda 15T Jugla 06.2010.jpg|thumb|200px|6. maršruta tramvajs [[Jugla (Rīga)|Juglas]] galapunktā.]]
[[Attēls:6. tramvajs Ropazu iela, 24.07.2009.jpg|thumb|200px|6. maršruta tramvajs Ropažu ielā.]]
[[Attēls:6. tramvajs Barona ielaa pie Peernavas ielas.JPG|thumb|200px|Tramvajs K. Barona un [[Pērnavas iela (Rīga)|Pērnavas ielas]] krustojumā.]]

6. tramvaju maršrutā pavisam kopā bija 48 pieturas. Virzienā '''[[Ausekļa iela (Rīga)|Ausekļa iela]]''' — '''[[Jugla (Rīga)|Jugla]]''' bija 24 pieturas, tāpat arī virzienā '''Jugla''' — '''Ausekļa iela''' bija 24 pieturas.

{|
| valign=&quot;top&quot; |
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot;
|-
! width=&quot;30&quot;|Nr.
! width=&quot;190&quot;|Nosaukums
|-
| align=&quot;center&quot; | 1
| [[Ausekļa iela (Rīga)|Ausekļa iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 2
| [[Kronvalda bulvāris]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 3
| [[Latvijas Nacionālais teātris|Nacionālais teātris]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 4
| [[Latvijas Nacionālā opera|Nacionālā opera]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 5
| [[Merķeļa iela (Rīga)|Merķeļa iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 6
| [[Dzirnavu iela (Rīga)|Dzirnavu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 7
| [[Ģertrūdes iela (Rīga)|Ģertrūdes iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 8
| [[Bērnu pasaule]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 9
| [[Tallinas iela (Rīga)|Tallinas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 10
| [[Sporta nams &quot;Daugava&quot;]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 11
| [[Pērnavas iela (Rīga)|Pērnavas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 12
| [[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 13
| [[VEF]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 14
| [[Gustava Zemgala gatve]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 15
| [[Lēdmanes iela (Rīga)|Lēdmanes iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 16
| [[Rīgas 45. vidusskola|45. vidusskola]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 17
| [[Džutas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 18
| [[Krustabaznīcas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 19
| [[Tirdzniecības parks &quot;Alfa&quot;|Alfa]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 20
| [[Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmija|Sporta akadēmija]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 21
| Meža skola
|-
| align=&quot;center&quot; | 22
| [[Tirzas iela (Rīga)|Tirzas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 23
| [[Mārkalnes iela (Rīga)|Mārkalnes iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 24
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]]
|-
|}
| valign=&quot;top&quot; |
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot; align=&quot;center&quot;
|-
! width=&quot;30&quot; |
Nr.
! width=&quot;190&quot; |
Nosaukums
|-
| align=&quot;center&quot; | 1
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 2
| [[Mārkalnes iela (Rīga)|Mārkalnes iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 3
| [[Tirzas iela (Rīga)|Tirzas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 4
| Meža skola
|-
| align=&quot;center&quot; | 5
| [[Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmija|Sporta akadēmija]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 6
| [[Tirdzniecības parks &quot;Alfa&quot;|Alfa]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 7
| [[Krustabaznīcas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 8
| [[Džutas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 9
| [[Rīgas 45. vidusskola|45. vidusskola]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 10
| [[Lēdmanes iela (Rīga)|Lēdmanes iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 11
| [[Gustava Zemgala gatve]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 12
| [[VEF]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 13
| [[Krišjāņa Barona iela (Rīga)|K. Barona iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 14
| [[Pērnavas iela (Rīga)|Pērnavas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 15
| [[Sporta nams &quot;Daugava&quot;]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 16
| [[Tallinas iela (Rīga)|Tallinas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 17
| [[Bērnu pasaule]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 18
| [[Ģertrūdes iela (Rīga)|Ģertrūdes iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 19
| [[Dzirnavu iela (Rīga)|Dzirnavu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 20
| [[Merķeļa iela (Rīga)|Merķeļa iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 21
| [[Aspazijas bulvāris]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 22
| [[Latvijas Nacionālā opera|Nacionālā opera]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 23
| [[Latvijas Nacionālais teātris|Nacionālais teātris]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 24
| [[Ausekļa iela (Rīga)|Ausekļa iela]]
|}
|}

=== Agrākie pieturu nosaukumi ===
* [[Vairoga iela (Rīga)|Vairoga iela]] (no 2008.g. 23. jūlija — Gustava Zemgala gatve)
* A/s &quot;[[Vidzemes maiznīca]]&quot; (no 2015.g. 19. septembra — Lēdmanes iela)
* Rūpnīca &quot;VEF&quot; (no 2015.g. 19. septembra — VEF)

== Maršruts ar mainītu virzienu ==
Virzienā '''3. tramvaju depo ([[Fridriķa iela|Fridriķa ielā]])''' — '''[[Ausekļa iela (Rīga)|Ausekļa iela]]''' tramvaji brauca pa šādām ielām: [[Latgales iela (Rīga)|Maskavas iela]], [[Īsā iela (Rīga)|Īsā iela]], [[Mazā Krasta iela (Rīga)|Mazā Krasta iela]], Maskavas iela, [[Centrāltirgus iela]], [[Prāgas iela]], [[Aspazijas bulvāris]], [[Zigfrīda Annas Meierovica bulvāris|Z. A. Meierovica bulvāris]], [[Krišjāņa Valdemāra iela (Rīga)|K. Valdemāra iela]] un [[Kronvalda bulvāris]].

Virzienā '''Ausekļa iela''' — '''3. tramvaju depo (Fridriķa ielā)''' tramvaji brauca pa šādām ielām: Kronvalda bulvāris, K. Valdemāra iela, Z. A. Meierovica bulvāris, Aspazijas bulvāris, Prāgas iela, Centrāltirgus iela, Maskavas iela, Mazā Krasta iela, Īsā iela un Maskavas iela.

== Maršruta ar mainītu virzienu pieturvietas ==
Virzienā '''3. tramvaju depo ([[Fridriķa iela|Fridriķa ielā]])''' — '''[[Ausekļa iela (Rīga)|Ausekļa iela]]''' bija 12 pieturas.

Virzienā '''Ausekļa iela''' — '''3. tramvaju depo (Fridriķa ielā)''' bija 13 pieturas.

{|
| valign=&quot;top&quot; |
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot; align=&quot;center&quot;
|-
! width=&quot;30&quot;|Nr.
! width=&quot;190&quot;|Nosaukums
|-
| align=&quot;center&quot; | 1
| No 3. tramvaju depo
|-
| align=&quot;center&quot; | 2
| [[Aiviekstes iela (Rīga)|Aiviekstes iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 3
| [[Mazā Kalna iela (Rīga)|Mazā Kalna iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 4
| [[Daugavpils iela (Rīga)|Daugavpils iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 5
| [[Katoļu iela (Rīga)|Katoļu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 6
| [[Elijas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 7
| [[Vilhelma Purvīša iela (Rīga)|Vilhelma Purvīša iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 8
| [[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 9
| [[Prāgas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 10
| [[Latvijas Nacionālā opera|Nacionālā opera]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 11
| [[Latvijas Nacionālais teātris|Nacionālais teātris]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 12
| [[Ausekļa iela (Rīga)|Ausekļa iela]]
|-
|}
| valign=&quot;top&quot; |
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot; align=&quot;center&quot;
|-
! width=&quot;30&quot;|Nr.
! width=&quot;190&quot;|Nosaukums
|-
| align=&quot;center&quot; | 1
| [[Ausekļa iela (Rīga)|Ausekļa iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 2
| [[Kronvalda bulvāris]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 3
| [[Latvijas Nacionālais teātris|Nacionālais teātris]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 4
| [[Latvijas Nacionālā opera|Nacionālā opera]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 5
| [[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 6
| [[Latgales iela (Rīga)|Maskavas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 7
| [[Vilhelma Purvīša iela (Rīga)|Vilhelma Purvīša iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 8
| [[Elijas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 9
| [[Katoļu iela (Rīga)|Katoļu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 10
| [[Daugavpils iela (Rīga)|Daugavpils iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 11
| [[Mazā Kalna iela (Rīga)|Mazā Kalna iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 12
| [[Balvu iela (Rīga)|Balvu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 13
| [[Lubānas iela (Rīga)|Lubānas iela]]
|}
|}

== Attēlu galerija ==
&lt;center&gt;&lt;gallery widths=&quot;100px&quot; heights=&quot;80px&quot; perrow=&quot;6&quot;&gt;
Attēls:Tramvaj-v-Rize.jpg|&lt;small&gt;Tramvajs [[Radio iela (Rīga)|Radio ielā]], [[Rīga]]s centrā.&lt;/small&gt;
Attēls:6. maršruta tramvajs Barona ielā pie Brīvības ielas.JPG|&lt;small&gt;Tramvajs [[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības]] un [[Krišjāņa Barona iela (Rīga)|K. Barona ielas]] krustojumā.&lt;/small&gt;
Attēls:JPG 1698.jpg|&lt;small&gt;Tramvajs [[Džutas iela|Džutas]] un [[Ropažu iela (Rīga)|Ropažu ielas]] krustojumā&lt;/small&gt;
Attēls:6. maršruta tramvajs uz Gaisa tilta.JPG|&lt;small&gt;6. maršruta tramvajs brauc pa Gaisa tiltu.&lt;/small&gt;
Attēls:6. maršruta tramvajs uz Gaisa tilta 2.JPG|&lt;small&gt;6. maršruta tramvajs uz Gaisa tilta [[2010. gads|2010]]. gada [[24. jūnijs|24. jūnijā]].&lt;/small&gt;
Attēls:15T Riga.jpg|&lt;small&gt;Tramvajs Krišjāņa Barona ielas un [[Dzirnavu iela (Rīga)|Dzirnavu ielas]] krustojumā.&lt;/small&gt;
Attēls:6. tramvajs pie Alfas 20.08.2010.jpg|&lt;small&gt;6. maršruta tramvajs izbrauc no pieturas &quot;[[Tirdzniecības parks &quot;Alfa&quot;|Alfa]]&quot;.&lt;/small&gt;
Attēls:6. maršruta tramvaji Ropažu ielā.JPG|&lt;small&gt;6. maršruta tramvaji Ropažu ielā pie Krustabaznīcas ielas.&lt;/small&gt;
Attēls:6. tramvajs pie Krustabaznīcas ielas 1.JPG|&lt;small&gt;6. maršruta tramvajs Ropažu ielā (Krustabaznīcas ielas krustojuma remonta laikā).&lt;/small&gt;
Attēls:6. maršuta tramvaju līnija pie Krustabaznīcas ielas.JPG|&lt;small&gt;6. maršruta tramvaju līnija Ropažu ielā (Krustabaznīcas ielas krustojuma remonta laikā).&lt;/small&gt;
Attēls:6. tramvajs pie LMT ēkas.JPG|&lt;small&gt;6. maršruta tramvajs Ropažu ielā pie LMT administrācijas ēkas.&lt;/small&gt;
Attēls:6. tramvajs pie Alfas.JPG|&lt;small&gt;6. maršruta tramvajs pieturā &quot;Alfa&quot;.&lt;/small&gt;
File:Tramvaj 52109.JPG|&lt;small&gt;Tramvajs [[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības]] un Barona ielas krustojumā. (2006. gads)&lt;/small&gt;
File:Škoda 15T1 uz Ropažu ielas.jpg|&lt;small&gt;Tramvajs Ropažu ielā. (2015. gads)&lt;/small&gt;
Attēls:6. tramvajs Juglas galapunktā.JPG|&lt;small&gt;6. maršruta tramvajs Juglas galapunktā pirmajā kustības atsākšanas dienā pēc līnijas rekonstrukcijas.&lt;/small&gt;
File:Škoda 15T v Rize.jpg|&lt;small&gt;6. maršruta tramvajs Barona ielā (2011. gads).&lt;/small&gt;
&lt;/gallery&gt;&lt;/center&gt;

== Skatīt arī ==
* [[Rīga]]
* [[Autobusu satiksme Rīgā]]
* [[Trolejbusu satiksme Rīgā]]
* [[Tramvaju satiksme Rīgā]]
* [[Sabiedriskais transports Rīgā]]
* [[Rīgas satiksme]]

== Piezīmes un atsauces ==
&lt;!-- ===Piezīmes===
{{atsauces|group=P}}
 --&gt;

=== Atsauces ===
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [http://www.rigassatiksme.lv/ www.rigassatiksme.lv]
* {{youtube|GyvTL1E28Tw|Pilnā 6. tramvaju maršruta video versija (filmēts 2010. gada 11. februārī)}}
* {{youtube|ltYchHps-84|Pilnā 6. tramvaju maršruta video versija (filmēts 2012. gada 4. martā)}}
* {{youtube|bxfJXffv6Pw|Pilnā 6. tramvaju maršruta video versija, virzienā Stacijas laukums - Jugla (filmēts 2011. gada 29. oktobrī)}}
* {{youtube|vD1x8476fKY|Daļa no 6. tramvaju maršruta video (filmēts 2011. gada 18. augustā)}}
* {{youtube|Pbj6fHeEmhg|Pilnā 6. tramvaju maršruta video versija, virzienā Ausekļa iela - Jugla (filmēts 2014. gada novembrī)}}

{{Sabiedriskais transports Rīga}}

[[Kategorija:Tramvaju satiksme Rīgā|06]]</text>
      <sha1>ti1gqi5x9tzeu89ocfl40pxvur6x4wh</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>7. tramvaju maršruts (Rīga)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>105810</id>
    <revision>
      <id>4468274</id>
      <parentid>4376659</parentid>
      <timestamp>2026-05-14T16:08:10Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4468274</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="30082" sha1="hslhbmzvl4dqzik8fwva5xytf80h2mx" xml:space="preserve">{{Transporta maršruta infokaste
|nosaukums         = 7. tramvaju maršruts
|fona krāsa        = #C80404
|no                = [[Ausekļa iela (Rīga)|Ausekļa iela]]
|uz                = [[Ķengarags]]
|karte             = 7tramv-01-05-2025.png
|valsts            = {{karogs|Latvija}}
|pilsēta           = Rīga
|atklāts           =
|plānots atklāt    =
|tika plān atklāt  =
|izmaksas          = &lt;!-- izmaksas miljonos latu --&gt;
|kopējais garums   = 18,595 km&lt;br /&gt;(9,371 km / 9,224 km) &lt;ref&gt;[http://riga.mashke.org/Riga-Tram/Linien/linien_lat.htm Tramvaju maršrutu saraksts]{{Novecojusi saite}}, riga.mashke.org&lt;/ref&gt;
|staciju skaits    = &lt;!-- metro, vilciens --&gt;
|pieturu skaits    = 40
(20 / 20)
|transporta vienīb = 13 (darbdienās)
5 (brīvdienās)
|depo              = № 3 un № 5 (apkalpo)
|parks             =
|pasažieri dienā   =
|pasažieri gadā    = 6 194 742 (2017)
|mājas lapa        = [http://saraksti.rigassatiksme.lv/?a=p.frameset&amp;schedule_id=2815&amp;t=xhtml&amp;l=lv saraksti.rigassatiksme.lv]
|apakšveidne       = {{Rīgas tramvaja apakšveidne}}
}}

'''7. tramvaju maršruts''' ir [[Sabiedriskais transports Rīgā|Rīgas sabiedriskā transporta]] [[Tramvaju satiksme Rīgā|tramvaju]] maršruts, kas kursē no [[Ausekļa iela (Rīga)|Ausekļa ielas]] Rīgas centrā līdz Ķengaragam Latgales priekšpilsētā.

7. tramvaju maršruta kopējais garums ir 18,595 km. Virziena '''[[Ausekļa iela (Rīga)|Ausekļa iela]]''' — '''[[Ķengarags]]''' kopējais garums ir 9,371 km, bet virziena '''[[Ķengarags]]''' — '''[[Ausekļa iela (Rīga)|Ausekļa iela]]''' kopējais garums ir 9,224 km.

Darbdienās pa 7. tramvaju maršrutu kursē 13 sastāvi, bet brīvdienās — 5 sastāvi.

7. tramvaju maršrutu apkalpo RP SIA &quot;[[Rīgas satiksme]]&quot; 3. tramvaju depo un 5. tramvaju depo.

== Vēsture ==
7. tramvaju maršruts radās, apvienojot pirms Otrā pasaules kara eksistējušo 5. un 13. maršrutu un pēc kara eksistējošo 15. maršrutu.

Maršruts sākotnēji kursēja līdz Drāmas teātrim, bet 1970. gadā pagarināts līdz Ausekļa ielai.

No 2022. gada 6. jūnija līdz 20. jūnijam sakarā ar [[Prāgas iela]]s pārvada slēgšanu [[Rail Baltica|Rail Baltic]] būvdarbu dēļ maršruts tika novirzīts pa [[13. janvāra iela|13. janvāra ielu]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/pragas-un-dzirnavu-ielas-dzelzcela-parvada-demontazas-darbu-del-no-6-junija-bus-izmainas-vairaku-tramvaju-autobusu-un-trolejbusu-kustiba/|title=Prāgas un Dzirnavu ielas dzelzceļa pārvada demontāžas darbu dēļ no 6. jūnija būs izmaiņas vairāku tramvaju, autobusu un trolejbusu kustībā|access-date={{dat|2022|06|06||bez}}|archive-date={{dat|2022|06|01||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20220601130507/https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/pragas-un-dzirnavu-ielas-dzelzcela-parvada-demontazas-darbu-del-no-6-junija-bus-izmainas-vairaku-tramvaju-autobusu-un-trolejbusu-kustiba/}}&lt;/ref&gt; Otrreiz šādas izmaiņas notika no 2022. gada 11. jūlija līdz 29. jūlijam.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/pragas-iela-notiekoso-demontazas-darbu-del-no-11-julija-uz-laiku-bus-izmainas-tramvaju-kustiba/|title=Prāgas ielā notiekošo demontāžas darbu dēļ no 11. jūlija uz laiku būs izmaiņas tramvaju kustībā|access-date={{dat|2022|07|07||bez}}|archive-date={{dat|2022|07|09||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20220709001501/https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/pragas-iela-notiekoso-demontazas-darbu-del-no-11-julija-uz-laiku-bus-izmainas-tramvaju-kustiba/}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/no-30-julija-tiks-atjaunota-2-7-un-10-marsruta-tramvaju-kustiba-gar-centraltirgu-1-marsruta-tramvajs-turpinas-kurset-pa-13-janvara-ielu/|title=No 30. jūlija tiks atjaunota 2., 7. un 10. maršruta tramvaju kustība gar Centrāltirgu, 1. maršruta tramvajs turpinās kursēt pa 13. janvāra ielu|access-date={{dat|2022|07|27||bez}}|archive-date={{dat|2022|07|27||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20220727081559/https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/no-30-julija-tiks-atjaunota-2-7-un-10-marsruta-tramvaju-kustiba-gar-centraltirgu-1-marsruta-tramvajs-turpinas-kurset-pa-13-janvara-ielu/}}&lt;/ref&gt; Trešoreiz šādas izmaiņas notika no 2023. gada 6. septembra līdz 7. novembrim, un attiecās arī no un uz 3. depo.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/no-6-septembra-bus-slegta-pragas-iela-tadejadi-bus-izmainas-7-tramvaja-marsruta-kustiba/|title=No 6. septembra būs slēgta Prāgas iela, tādējādi būs izmaiņas 7. tramvaja maršruta kustībā|access-date={{dat|2023|09|04||bez}}|archive-date={{dat|2023|09|04||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20230904175707/https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/no-6-septembra-bus-slegta-pragas-iela-tadejadi-bus-izmainas-7-tramvaja-marsruta-kustiba/}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktu%C4%81la%20inform%C4%81cija/no-8-novembra-tiks-atjaunota-tramvaju-kustiba-pragas-iela/|title=No 8. novembra tiks atjaunota tramvaju kustība Prāgas ielā|access-date={{dat|2023|11|08||bez}}|archive-date={{dat|2023|11|08||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20231108103138/https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktu%C4%81la%20inform%C4%81cija/no-8-novembra-tiks-atjaunota-tramvaju-kustiba-pragas-iela/}}&lt;/ref&gt;

No 2022. gada 16. novembra līdz 21. novembrim sliežu remontdarbu dēļ maršruts tika saīsināts līdz [[Stacijas laukums (Rīga)|Stacijas laukumam]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/remontdarbu-del-no-16-lidz-21-novembrim-7-marsruta-tramvajs-kurses-posma-no-stacijas-laukuma-lidz-kengaragam/|title=Remontdarbu dēļ no 16. līdz 21. novembrim 7. maršruta tramvajs kursēs posmā no Stacijas laukuma līdz Ķengaragam|access-date={{dat|2022|11|14||bez}}|archive-date={{dat|2022|11|14||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20221114150754/https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/remontdarbu-del-no-16-lidz-21-novembrim-7-marsruta-tramvajs-kurses-posma-no-stacijas-laukuma-lidz-kengaragam/}}&lt;/ref&gt;

2023. gadā plānots īstenot un pabeigt maršruta tramvaju sliežu klātnes un pieturu pielāgošanu zemās grīdas tramvaju kustībai posmā no [[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]] līdz galapunktam pie [[Dole (tirdzniecības centrs)|TC &quot;Dole&quot;]]. Veiktas izmaiņas arī pieturvietu sarakstā, viena no tām ir pieturvietas &quot;[[Aglonas iela (Rīga)|Aglonas iela]]&quot; slēgšana no 2023. gada 25. jūlija.&lt;ref&gt;https://twitter.com/Rigassatiksme_/status/1683453394671869956&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

No 2023. gada 30. oktobra līdz 30. decembrim tramvaju maršruts būvdarbu dēļ tika saīsināts līdz Krasta masīvam. Posmā no Krasta masīva līdz [[Ķengarags|Ķengaragam]] to aizstāja [[7T. autobusu maršruts (Rīga)|7T. autobusu maršruts]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktu%C4%81la%20inform%C4%81cija/no-30-oktobra-7-tramvajs-kurses-marsruta-ausekla-iela-krasta-masivs-no-pieturvietas-krasta-masivs-lidz-galapunktam-kengarags-kurses-7t-autobuss./|title=No 30. oktobra 7. tramvajs kursē maršrutā, “Ausekļa iela – Krasta masīvs&quot;, tālāk līdz galapunktam “Ķengarags” kursē 7T autobuss. : Aktuāla informācija : Rīgas satiksme|website=www.rigassatiksme.lv|access-date=2023-10-27|archive-date=2023-10-27|archive-url=https://web.archive.org/web/20231027160635/https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktu%C4%81la%20inform%C4%81cija/no-30-oktobra-7-tramvajs-kurses-marsruta-ausekla-iela-krasta-masivs-no-pieturvietas-krasta-masivs-lidz-galapunktam-kengarags-kurses-7t-autobuss.}}&lt;/ref&gt;
[[Attēls:7tramv nov2023.png|thumb|7. tramvaja saīsinātais maršruts &quot;Ausekļa iela - Krasta masīvs&quot; no 2023. gada 30. oktobra līdz 30. decembrim.]]

2026. gadā maršrutu plānots pagarināt līdz [[Latgales iela (Rīga)|Latgales ielas]] un [[Višķu iela (Rīga)|Višķu ielas]] krustojumam, kur plānots izveidot mobilitātes punktu, būvdarbus plānots sākt jau 2024. gadā.&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/riga-zemas-gridas-tramvaji-sogad-saks-kurset-lidz-kengaragam-un-ilguciemam.a496195/|title=Rīgā zemās grīdas tramvaji šogad sāks kursēt līdz Ķengaragam un Iļģuciemam}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/09.11.2023-riga-par-2-kilometriem-pagarinas-7-tramvaja-liniju-izmaksas-28-miljoni-eiro.a531049/|title=Rīgā par 2 kilometriem pagarinās 7. tramvaja līniju; izmaksas – 28 miljoni eiro}}&lt;/ref&gt;

2024. gada 27. martā dažas pieturas pārdēvēja saistībā ar Rīgas Domes pieņemtajiem lēmumiem (t.sk. par ielu nosaukumu maiņu).

Sākot ar 2024. gada 30. jūliju, 7. maršrutā kursē arī zemās grīdas tramvaji. 7. tramvaju maršrutu sāka apkalpot arī 5. tramvaju depo.

== Maršruts ==
Virzienā '''[[Ausekļa iela (Rīga)|Ausekļa iela]]''' — '''[[Ķengarags]]''' tramvaji brauc pa šādām ielām: [[Kronvalda bulvāris]], [[Krišjāņa Valdemāra iela (Rīga)|K. Valdemāra iela]], [[Zigfrīda Annas Meierovica bulvāris|Z. A. Meierovica bulvāris]], [[Aspazijas bulvāris]], [[13. janvāra iela]], [[Prāgas iela]], [[Centrāltirgus iela]], [[Lastādijas iela]], [[Mazā Krasta iela (Rīga)|Mazā Krasta iela]], [[Īsā iela (Rīga)|Īsā iela]] un [[Latgales iela (Rīga)|Latgales iela]].

Virzienā '''[[Ķengarags]]''' — '''[[Ausekļa iela (Rīga)|Ausekļa iela]]''' tramvaji brauc pa šādām ielām: [[Latgales iela (Rīga)|Latgales iela]], [[Īsā iela (Rīga)|Īsā iela]], [[Mazā Krasta iela (Rīga)|Mazā Krasta iela]], [[Lastādijas iela]], [[Centrāltirgus iela]], [[Prāgas iela]], [[13. janvāra iela]], [[Aspazijas bulvāris]], [[Zigfrīda Annas Meierovica bulvāris|Z. A. Meierovica bulvāris]], [[Krišjāņa Valdemāra iela (Rīga)|K. Valdemāra iela]] un [[Kronvalda bulvāris]].

== Pieturvietas ==
7. tramvaju maršrutā pavisam kopā ir 40 pieturas. Virzienā '''[[Ausekļa iela (Rīga)|Ausekļa iela]]''' — '''[[Ķengarags]]''' ir 20 pieturas, bet virzienā '''[[Ķengarags]]''' — '''[[Ausekļa iela (Rīga)|Ausekļa iela]]''' ir 20 pieturas.

{|
| valign=&quot;top&quot; |
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot;
|-
! width=&quot;30&quot;|Nr.
! width=&quot;190&quot;|Nosaukums
|-
| align=&quot;center&quot; | 1
| [[Ausekļa iela (Rīga)|Ausekļa iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 2
| [[Latvijas Nacionālais teātris|Nacionālais teātris]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 3
| [[Latvijas Nacionālā opera|Nacionālā opera]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 4
| [[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 5
| [[Sarkanie spīķeri|Spīķeri]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 6
| [[Jēzusbaznīcas iela (Rīga)|Jēzusbaznīcas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 7
| [[Elijas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 8
| [[Katoļu iela (Rīga)|Katoļu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 9
| [[Daugavpils iela (Rīga)|Daugavpils iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 10
| [[Mazā Kalna iela (Rīga)|Mazā Kalna iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 11
| [[Latgales parks]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 12
| [[Rēznas iela (Rīga)|Rēznas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 13
| [[Lido|Atpūtas centrs &quot;Lido&quot;]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 14
| [[Krasta masīvs (Rīga)|Krasta masīvs]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 15
| [[Dienvidu tilts (Rīga)|Dienvidu tilts]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 16
| [[Ķengaraga iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 17
| [[Prūšu iela (Rīga)|Prūšu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 18
| [[Rušonu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 19
| [[Malnavas iela (Rīga)|Malnavas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 20
| [[Eglaines iela (Rīga)|Eglaines iela]] / [[Dole (tirdzniecības centrs)|Dole]]
|}
| valign=&quot;top&quot; |
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot; align=&quot;center&quot;
|-
! width=&quot;30&quot;|Nr.
! width=&quot;190&quot;|Nosaukums
|-
| align=&quot;center&quot; | 1
| [[Eglaines iela (Rīga)|Eglaines iela]] / [[Dole (tirdzniecības centrs)|Dole]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 2
| [[Malnavas iela (Rīga)|Malnavas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 3
| [[Rušonu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 4
| [[Prūšu iela (Rīga)|Prūšu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 5
| [[Ķengaraga iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 6
| [[Dienvidu tilts (Rīga)|Dienvidu tilts]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 7
| [[Krasta masīvs (Rīga)|Krasta masīvs]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 8
| [[Lido|Atpūtas centrs &quot;Lido&quot;]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 9
| [[Rēznas iela (Rīga)|Rēznas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 10
| [[Latgales parks]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 11
| [[Mazā Kalna iela (Rīga)|Mazā Kalna iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 12
| [[Daugavpils iela (Rīga)|Daugavpils iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 13
| [[Katoļu iela (Rīga)|Katoļu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 14
| [[Elijas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 15
| [[Jēzusbaznīcas iela (Rīga)|Jēzusbaznīcas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 16
| [[Sarkanie spīķeri|Spīķeri]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 17
| [[Rīgas Starptautiskā autoosta|Autoosta]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 18
| [[Latvijas Nacionālā opera|Nacionālā opera]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 19
| [[Latvijas Nacionālais teātris|Nacionālais teātris]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 20
| [[Ausekļa iela (Rīga)|Ausekļa iela]]
|}
|}

== Maršruts ar mainītu virzienu ==
Virzienā '''3. tramvaju depo ([[Fridriķa iela|Fridriķa ielā]])''' — '''[[Ķengarags]]''' tramvaji brauc pa šādām ielām: [[Latgales iela (Rīga)|Latgales iela]].

Virzienā '''[[Ķengarags]]''' — '''3. tramvaju depo ([[Fridriķa iela|Fridriķa ielā]])''' tramvaji brauc pa šādām ielām: [[Latgales iela (Rīga)|Latgales iela]].

Virzienā '''3. tramvaju depo ([[Fridriķa iela|Fridriķa ielā]])''' — '''[[Ausekļa iela (Rīga)|Ausekļa iela]]''' tramvaji brauc pa šādām ielām: [[Latgales iela (Rīga)|Latgales iela]], [[Īsā iela (Rīga)|Īsā iela]], [[Mazā Krasta iela (Rīga)|Mazā Krasta iela]], [[Lastādijas iela]], [[Centrāltirgus iela]], [[Prāgas iela]], [[13. janvāra iela (Rīga)|13. janvāra iela]], [[Aspazijas bulvāris]], [[Zigfrīda Annas Meierovica bulvāris|Z. A. Meierovica bulvāris]], [[Krišjāņa Valdemāra iela (Rīga)|K. Valdemāra iela]] un [[Kronvalda bulvāris]].

Virzienā '''[[Ausekļa iela (Rīga)|Ausekļa iela]]''' — '''3. tramvaju depo ([[Fridriķa iela|Fridriķa ielā]])''' tramvaji brauc pa šādām ielām: [[Kronvalda bulvāris]], [[Krišjāņa Valdemāra iela (Rīga)|K. Valdemāra iela]], [[Zigfrīda Annas Meierovica bulvāris|Z. A. Meierovica bulvāris]], [[Aspazijas bulvāris]], [[13. janvāra iela (Rīga)|13. janvāra iela]], [[Prāgas iela]], [[Centrāltirgus iela]], [[Lastādijas iela]], [[Mazā Krasta iela (Rīga)|Mazā Krasta iela]], [[Īsā iela (Rīga)|Īsā iela]] un [[Latgales iela (Rīga)|Latgales iela]].

Virzienā '''5. tramvaju depo ([[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības ielā]])''' — '''[[Ausekļa iela (Rīga)|Ausekļa iela]]''' tramvaji brauc pa šādām ielām: [[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības iela]], [[Krišjāņa Barona iela (Rīga)|Kr. Barona iela]], [[Aspazijas bulvāris]], [[Zigfrīda Annas Meierovica bulvāris]], [[Krišjāņa Valdemāra iela (Rīga)|K. Valdemāra iela]] un [[Kronvalda bulvāris]].

Virzienā '''[[Ausekļa iela (Rīga)|Ausekļa iela]]''' — '''5. tramvaju depo ([[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības ielā]])''' tramvaji brauc pa šādām ielām: [[Kronvalda bulvāris]], [[Krišjāņa Valdemāra iela (Rīga)|K. Valdemāra iela]], [[Zigfrīda Annas Meierovica bulvāris]], [[Aspazijas bulvāris]], [[Krišjāņa Barona iela (Rīga)|Kr. Barona iela]] un [[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības iela]].

Virzienā '''5. tramvaju depo ([[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības ielā]])''' — '''[[Ķengarags]]''' tramvaji brauc pa šādām ielām: [[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības iela]], [[Krišjāņa Barona iela (Rīga)|Kr. Barona iela]], [[Radio iela (Rīga)|Radio iela]], [[13. janvāra iela]], [[Prāgas iela]], [[Centrāltirgus iela]], [[Lastādijas iela]], [[Mazā Krasta iela (Rīga)|Mazā Krasta iela]], [[Īsā iela (Rīga)|Īsā iela]] un [[Latgales iela (Rīga)|Latgales iela]].

Virzienā '''[[Ķengarags]]''' — '''5. tramvaju depo ([[Brīvības iela|Brīvības ielā]])''' tramvaji brauc pa šādām ielām: [[Latgales iela (Rīga)|Latgales iela]], [[Īsā iela (Rīga)|Īsā iela]], [[Mazā Krasta iela (Rīga)|Mazā Krasta iela]], [[Lastādijas iela]], [[Centrāltirgus iela]], [[Prāgas iela]], [[13. janvāra iela (Rīga)|13. janvāra iela]], [[Radio iela (Rīga)|Radio iela]], [[Krišjāņa Barona iela (Rīga)|Kr. Barona iela]] un [[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības iela]].

== Maršruta ar mainītu virzienu pieturvietas ==
Virzienā '''3. tramvaju depo ([[Fridriķa iela|Fridriķa ielā]])''' — '''[[Ķengarags]]''' ir 9 pieturas.

Tāpat arī virzienā '''[[Ķengarags]]''' — '''3. tramvaju depo ([[Fridriķa iela|Fridriķa ielā]])''' ir 9 pieturas.

Savukārt, virzienā '''3. tramvaju depo ([[Fridriķa iela|Fridriķa ielā]])''' — '''[[Ausekļa iela (Rīga)|Ausekļa iela]]''' ir 12 pieturas.

Bet virzienā '''[[Ausekļa iela (Rīga)|Ausekļa iela]]''' — '''3. tramvaju depo ([[Fridriķa iela|Fridriķa ielā]])''' ir 12 pieturas.

Virzienā '''5. tramvaju depo ([[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības ielā]])''' — '''[[Ausekļa iela (Rīga)|Ausekļa iela]]''' ir 12 pieturas.

Tāpat arī virzienā '''[[Ausekļa iela (Rīga)|Ausekļa iela]]''' — '''5. tramvaju depo ([[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības ielā]])''' ir 11 pieturas.

Virzienā '''5. tramvaju depo ([[Brīvības iela|Brīvības ielā]])''' — '''[[Ķengarags]]''' ir 26 pieturas.

Tāpat arī virzienā '''[[Ķengarags]]''' — '''5. tramvaju depo ([[Brīvības iela|Brīvības ielā]])''' ir 26 pieturas.

{|
| valign=&quot;top&quot; |
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot;
|-
! width=&quot;30&quot;|Nr.
! width=&quot;190&quot;|Nosaukums
|-
| align=&quot;center&quot; | 1
| No 3. tramvaju depo
|-
| align=&quot;center&quot; | 2
| [[Lido|Atpūtas centrs &quot;Lido&quot;]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 3
| Krasta masīvs
|-
| align=&quot;center&quot; | 4
| [[Dienvidu tilts (Rīga)|Dienvidu tilts]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 5
| [[Ķengaraga iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 6
| [[Prūšu iela (Rīga)|Prūšu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 7
| [[Rušonu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 8
| [[Malnavas iela (Rīga)|Malnavas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 9
| [[Eglaines iela (Rīga)|Eglaines iela]] / [[Dole (tirdzniecības centrs)|Dole]]
|-
|}
| valign=&quot;top&quot; |
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot; align=&quot;center&quot;
|-
! width=&quot;30&quot;|Nr.
! width=&quot;190&quot;|Nosaukums
|-
| align=&quot;center&quot; | 1
| [[Eglaines iela (Rīga)|Eglaines iela]] / [[Dole (tirdzniecības centrs)|Dole]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 2
| [[Malnavas iela (Rīga)|Malnavas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 3
| [[Rušonu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 4
| [[Prūšu iela (Rīga)|Prūšu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 5
| [[Ķengaraga iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 6
| [[Dienvidu tilts (Rīga)|Dienvidu tilts]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 7
| Krasta masīvs
|-
| align=&quot;center&quot; | 8
| [[Lido|Atpūtas centrs &quot;Lido&quot;]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 9
| [[Rēznas iela (Rīga)|Rēznas iela]]
|-
|}
| valign=&quot;top&quot; |
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot; align=&quot;center&quot;
|-
! width=&quot;30&quot;|Nr.
! width=&quot;190&quot;|Nosaukums
|-
| align=&quot;center&quot; | 1
| No 3. tramvaju depo
|-
| align=&quot;center&quot; | 2
| [[Latgales parks]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 3
| [[Mazā Kalna iela (Rīga)|Mazā Kalna iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 4
| [[Daugavpils iela (Rīga)|Daugavpils iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 5
| [[Katoļu iela (Rīga)|Katoļu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 6
| [[Elijas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 7
| [[Jēzusbaznīcas iela (Rīga)|Jēzusbaznīcas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 8
| [[Sarkanie spīķeri|Spīķeri]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 9
| [[Rīgas Starptautiskā autoosta|Autoosta]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 10
| [[Latvijas Nacionālā opera|Nacionālā opera]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 11
| [[Latvijas Nacionālais teātris|Nacionālais teātris]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 12
| [[Ausekļa iela (Rīga)|Ausekļa iela]]
|-
|}
| valign=&quot;top&quot; |
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot; align=&quot;center&quot;
|-
! width=&quot;30&quot;|Nr.
! width=&quot;190&quot;|Nosaukums
|-
| align=&quot;center&quot; | 1
| [[Ausekļa iela (Rīga)|Ausekļa iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 2
| [[Latvijas Nacionālais teātris|Nacionālais teātris]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 3
| [[Latvijas Nacionālā opera|Nacionālā opera]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 4
| [[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 5
| [[Sarkanie spīķeri|Spīķeri]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 6
| [[Jēzusbaznīcas iela (Rīga)|Jēzusbaznīcas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 7
| [[Elijas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 8
| [[Katoļu iela (Rīga)|Katoļu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 9
| [[Daugavpils iela (Rīga)|Daugavpils iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 10
| [[Mazā Kalna iela (Rīga)|Mazā Kalna iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 11
| [[Latgales parks]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 12
| [[Rēznas iela (Rīga)|Rēznas iela]]
|}
| valign=&quot;top&quot; |
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot;
|-
! width=&quot;30&quot;|Nr.
! width=&quot;190&quot;|Nosaukums
|-
| align=&quot;center&quot; | 1
| [[Krišjāņa Barona iela (Rīga)|Kr. Barona iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 2
| [[Pērnavas iela (Rīga)|Pērnavas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 3
| [[Sporta nams &quot;Daugava&quot;]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 4
| [[Tallinas iela (Rīga)|Tallinas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 5
| [[Bērnu pasaule]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 6
| [[Ģertrūdes iela (Rīga)|Ģertrūdes iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 7
| [[Dzirnavu iela (Rīga)|Dzirnavu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 8
| [[Merķeļa iela (Rīga)|Merķeļa iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 9
| [[Aspazijas bulvāris]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 10
| [[Latvijas Nacionālā opera un balets|Nacionālā opera]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 11
| [[Latvijas Nacionālais teātris|Nacionālais teātris]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 12
| [[Ausekļa iela (Rīga)|Ausekļa iela]]
|}
| valign=&quot;top&quot; |
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot; align=&quot;center&quot;
|-
! width=&quot;30&quot;|Nr.
! width=&quot;190&quot;|Nosaukums
|-
| align=&quot;center&quot; | 1
| [[Ausekļa iela (Rīga)|Ausekļa iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 2
| [[Latvijas Nacionālais teātris|Nacionālais teātris]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 3
| [[Latvijas Nacionālā opera un balets|Nacionālā opera]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 4
| [[Merķeļa iela (Rīga)|Merķeļa iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 5
| [[Dzirnavu iela (Rīga)|Dzirnavu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 6
| [[Ģertrūdes iela (Rīga)|Ģertrūdes iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 7
| [[Bērnu pasaule]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 8
| [[Tallinas iela (Rīga)|Tallinas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 9
| [[Sporta nams &quot;Daugava&quot;]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 10
| [[Pērnavas iela (Rīga)|Pērnavas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 11
| [[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības iela]]
|}
| valign=&quot;top&quot; |
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot;
|-
! width=&quot;30&quot;|Nr.
! width=&quot;190&quot;|Nosaukums
|-
| align=&quot;center&quot; | 1
| [[Krišjāņa Barona iela (Rīga)|Kr. Barona iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 2
| [[Pērnavas iela (Rīga)|Pērnavas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 3
| [[Sporta nams &quot;Daugava&quot;]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 4
| [[Tallinas iela (Rīga)|Tallinas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 5
| [[Bērnu pasaule]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 6
| [[Ģertrūdes iela (Rīga)|Ģertrūdes iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 7
| [[Dzirnavu iela (Rīga)|Dzirnavu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 8
| [[Merķeļa iela (Rīga)|Merķeļa iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 9
| [[Stacijas laukums (Rīga)|Stacijas laukums]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 10
| [[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 11
| [[Sarkanie spīķeri|Spīķeri]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 12
| [[Jēzusbaznīcas iela (Rīga)|Jēzusbaznīcas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 13
| [[Elijas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 14
| [[Katoļu iela (Rīga)|Katoļu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 15
| [[Daugavpils iela (Rīga)|Daugavpils iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 16
| [[Mazā Kalna iela (Rīga)|Mazā Kalna iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 17
| [[Latgales parks]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 18
| [[Rēznas iela (Rīga)|Rēznas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 19
| [[Lido|Atpūtas centrs &quot;Lido&quot;]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 20
| [[Krasta masīvs (Rīga)|Krasta masīvs]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 21
| [[Dienvidu tilts (Rīga)|Dienvidu tilts]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 22
| [[Ķengaraga iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 23
| [[Prūšu iela (Rīga)|Prūšu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 24
| [[Rušonu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 25
| [[Malnavas iela (Rīga)|Malnavas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 26
| [[Eglaines iela (Rīga)|Eglaines iela]] / [[Dole (tirdzniecības centrs)|Dole]]
|}
| valign=&quot;top&quot; |
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot; align=&quot;center&quot;
|-
! width=&quot;30&quot;|Nr.
! width=&quot;190&quot;|Nosaukums
|-
| align=&quot;center&quot; | 1
| [[Eglaines iela (Rīga)|Eglaines iela]] / [[Dole (tirdzniecības centrs)|Dole]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 2
| [[Malnavas iela (Rīga)|Malnavas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 3
| [[Rušonu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 4
| [[Prūšu iela (Rīga)|Prūšu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 5
| [[Ķengaraga iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 6
| [[Dienvidu tilts (Rīga)|Dienvidu tilts]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 7
| [[Krasta masīvs (Rīga)|Krasta masīvs]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 8
| [[Lido|Atpūtas centrs &quot;Lido&quot;]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 9
| [[Rēznas iela (Rīga)|Rēznas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 10
| [[Latgales parks]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 11
| [[Mazā Kalna iela (Rīga)|Mazā Kalna iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 12
| [[Daugavpils iela (Rīga)|Daugavpils iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 13
| [[Katoļu iela (Rīga)|Katoļu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 14
| [[Elijas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 15
| [[Jēzusbaznīcas iela (Rīga)|Jēzusbaznīcas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 16
| [[Sarkanie spīķeri|Spīķeri]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 17
| [[Rīgas Starptautiskā autoosta|Autoosta]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 18
| [[Stacijas laukums (Rīga)|Stacijas laukums]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 19
| [[Merķeļa iela (Rīga)|Merķeļa iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 20
| [[Dzirnavu iela (Rīga)| Dzirnavu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 21
| [[Ģertrūdes iela (Rīga)|Ģertrūdes iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 22
| [[Bērnu pasaule]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 23
| [[Tallinas iela (Rīga)|Tallinas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 24
| [[Sporta nams &quot;Daugava&quot;]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 25
| [[Pērnavas iela (Rīga)| Pērnavas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 26
| [[Brīvības iela (Rīga) |Brīvības iela]]
|-
|}
|}

=== Agrākie pieturvietu nosaukumi ===
''Jūrskola (pārdēvēta par &lt;nowiki&gt;''Kronvalda bulvāris''&lt;/nowiki&gt;)''

''Firma &lt;nowiki&gt;''Latvija'' (pārdēvēta par ''Atpūtas centrs ''Lido''''&lt;/nowiki&gt;)''

''Indrupes iela (pārdēvēta par &lt;nowiki&gt;''Krasta masīvs''&lt;/nowiki&gt;)''

''Keramika (pārdēvēta par &lt;nowiki&gt;''Dienvidu tilts''&lt;/nowiki&gt;)''

''&lt;nowiki&gt;''Sarkanais kvadrāts'' (pārdēvēta par ''Kvadrāts'''&lt;/nowiki&gt;)''

''&lt;nowiki&gt;''Kvadrāts'' (pārdēvēta par ''Tirzniecības centrs ''Dole''&lt;/nowiki&gt;)''

''Tirzniecības centrs &lt;nowiki&gt;''Dole'' (pārdēvēta par ''Eglaines iela / Dole''&lt;/nowiki&gt;)''

''Aglonas iela'' (pietura slēgta)

''Ausekļa iela'' (pietura slēgta / virziens uz Ķengaragu)

''&lt;nowiki&gt;''Centrāltirgus'' (pārdēvēta par ''Spīķeri'' / virziens uz Ausekļa ielu&lt;/nowiki&gt;)''

''Maskavas iela (pārdēvēta par &lt;nowiki&gt;''Spīķeri'' / virziens uz Ķengaragu&lt;/nowiki&gt;)''

''Turgeņeva iela (pārdēvēta par &lt;nowiki&gt;''Jēzusbaznīcas iela''&lt;/nowiki&gt;)''

''Prāgas iela (pārdēvēta par &lt;nowiki&gt;''Autoosta'' / virziens uz Ausekļa ielu&lt;/nowiki&gt;)''

''Balvu iela'' un ''Aiviekstes iela (pārdēvēta par &lt;nowiki&gt;''Latgales parks''&lt;/nowiki&gt;)''

''Lubānas iela (pārdēvēta par &lt;nowiki&gt;''Rēznas iela''&lt;/nowiki&gt;)''

''Kronvalda bulvāris (pārdēvēta par &lt;nowiki&gt;''Ausekļa iela'' / virziens uz Ķengaragu&lt;/nowiki&gt;)''

== Galerija ==
&lt;gallery&gt;
Tramvajs Kronvalda bulvaarii.jpg|7. maršruta tramvajs [[Kronvalda bulvāris|Kronvalda bulvārī]].
Riga, tramvaj na lince č. 7.jpg|7. maršruta tramvajs [[Kronvalda bulvāris|Kronvalda bulvārī]].
7. tramvajs Auseklja ielaa.JPG|7. maršruta tramvajs atrodas galapunktā &quot;[[Ausekļa iela (Rīga)|Ausekļa iela]]&quot;.
RigaTram.jpg|7. maršruta tramvajs [[Prāgas iela|Prāgas ielā]].
7. tramvajs Doles galapunktā.JPG|7. maršruta tramvajs galapunktā &quot;Tirdzniecības centrs Dole&quot;.
Tramvaja pietura Mazā Kalna iela.JPG|Tramvaja pietura &quot;Mazā Kalna iela&quot;
7. tramvajs Meierovica bulvārī.JPG|7. maršruta tramvajs Z. A. Meierovica bulvārī
7. maršruta tramvaji Valdemāra ielā.JPG|7. maršruta tramvaji K. Valdemāra ielā
Riga Tatra 30917 on route 7 (21113376063).jpg|7. maršruta tramvajs Lastādijas ielā
7. tramvajs Maskavas ielā.jpg|7. maršruta tramvajs Latgales ielā
7. tramvajs uz Aspazijas bulvāra.jpg|7. maršruta tramvajs Aspazijas bulvārī
7. tramvajs uz Zigfrīda Annas Meierovica bulvāra.jpg|7. maršruta tramvajs Z.A.Meierovica bulvārī
7. tramvajs uz Zigfrīda Annas Meierovica bulvāra (2).jpg|7. maršruta tramvajs Z.A.Meierovica bulvārī
&lt;/gallery&gt;

== Skatīt arī ==
* [[Rīga]]
* [[Autobusu satiksme Rīgā]]
* [[Trolejbusu satiksme Rīgā]]
* [[Tramvaju satiksme Rīgā]]
* [[Sabiedriskais transports Rīgā]]
* [[Rīgas satiksme]]
* [[Rīgas metropolitēns]]

== Piezīmes un atsauces ==
&lt;!-- ===Piezīmes===
{{atsauces|group=P}}
 --&gt;
=== Atsauces ===
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [http://www.rigassatiksme.lv/ www.rigassatiksme.lv]
* {{youtube|1dMLTYPohNA|Pilnā 7. tramvaju maršruta video versija}}
* {{youtube|dwkHCje02us|Pilnā 7. tramvaju maršruta video versija}}
* {{youtube|B2jFlTFOZYs|Pilnā 7. tramvaju maršruta video versija}}
* {{youtube|DTErCDPoh6s|Pilnā 7. tramvaju maršruta video versija, virzienā Ausekļa iela - T/C &quot;Dole&quot;}}
* {{Youtube|SFS9x3j5f7s|7. tramvaju maršruta video ''Ausekļa iela - Ķengarags''}}
* {{youtube|K3EjsNTCzAs|Pilnā 7. tramvaju maršruta video versija}}
* {{youtube|xKxo2TJH83Q|Pilnā 7. tramvaju maršruta video versija ''Ausekļa iela - Ķengarags''}}
* {{youtube|ETjOPglEGIk|Pilnā 7. tramvaju maršruta video versija ''Ķengarags - Ausekļa iela''}}

{{Rīga-aizmetnis}}

{{Sabiedriskais transports Rīga}}

[[Kategorija:Tramvaju satiksme Rīgā|07]]</text>
      <sha1>hslhbmzvl4dqzik8fwva5xytf80h2mx</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>9. tramvaju maršruts (Rīga)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>105870</id>
    <revision>
      <id>4468277</id>
      <parentid>4273575</parentid>
      <timestamp>2026-05-14T16:14:25Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4468277</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="17402" sha1="td00kwuwy11ellyixlje2s8cg661q7q" xml:space="preserve">{{Transporta maršruta infokaste
|nosaukums         = 9. tramvaju maršruts
|fona krāsa        = #C80404
|no                = [[Aldaris (uzņēmums)|Aldaris]]
|uz                = [[Ķengarags]]
|karte             = File:9tramv n.png
|valsts            = {{karogs|Latvija}}
|pilsēta           = Rīga
|atklāts           = 1966 (1947)
|slēgts            =2021. gada 3. novembra.
|plānots atklāt    = 
|tika plān atklāt  = 
|izmaksas          = &lt;!-- izmaksas miljonos latu --&gt;
|kopējais garums   = 30,296 km&lt;br /&gt;(15,076 km / 15,220 km) &lt;ref&gt;[http://riga.mashke.org/Riga-Tram/Linien/linien_lat.htm Tramvaju maršrutu saraksts]{{Novecojusi saite}}, riga.mashke.org&lt;/ref&gt;
|staciju skaits    = &lt;!-- metro, vilciens --&gt;
|pieturu skaits    = 36
|transporta vienīb = 2 (darbdienās)
brīvdienās - nekursē
|depo              = № 3 (apkalpo)
|parks             = 
|pasažieri dienā   = 
|pasažieri gadā    = 298 301 (2014) &lt;ref&gt;[https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/2014-gada-sabiedriskaja-transporta-parvadati-150-526-484-pasazieri/ 2014. gadā sabiedriskajā transportā pārvadāti 150 526 484 pasažieri] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200919024315/https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/2014-gada-sabiedriskaja-transporta-parvadati-150-526-484-pasazieri/ |date={{dat|2020|09|19||bez}} }}, rigassatiksme.lv, {{dat|2015|1|27|SK}}&lt;/ref&gt;
|mājas lapa        = [http://saraksti.rigassatiksme.lv/?a=p.frameset&amp;schedule_id=2817&amp;t=xhtml&amp;l=lv saraksti.rigassatiksme.lv]
|apakšveidne       = {{Rīgas tramvaja apakšveidne}}
}}

'''9. tramvaju maršruts''' bija [[Sabiedriskais transports Rīgā|Rīgas sabiedriskā transporta]] [[Tramvaju satiksme Rīgā|tramvaju]] maršruts, kas kursēja no [[Aldaris (uzņēmums)|Aldara]] [[Sarkandaugava]]s apkaimē līdz [[Ķengarags|Ķengaragam]] [[Latgales priekšpilsēta|Latgales priekšpilsētā]].

9. tramvaju maršruta kopējais garums ir 30,296 km. Virziena '''[[Aldaris (uzņēmums)|Aldaris]]''' — '''[[Ķengarags]]''' kopējais garums ir 15,076 km, bet virziena '''[[Ķengarags]]''' — '''[[Aldaris (uzņēmums)|Aldaris]]''' kopējais garums ir 15,220 km.

Darbdienās pa 9. tramvaju maršrutu kursē tikai 2 tramvaji, kuri pavisam veic tikai 21 reisu, bet brīvdienās nekursē neviens tramvajs (09.2014). Šobrīd 9. tramvaju maršruts ir vismazāk noslogotais tramvaju maršruts Rīgā. Maršruts nekursē kopš 2021. gada 3. novembra.

9. tramvaju maršrutu apkalpo RP SIA &quot;[[Rīgas satiksme]]&quot; 3. tramvaju depo.

[[Attēls:9. tramvajs Meierovica bulvārī.jpg|thumb|200px|9. maršruta tramvajs Z. A. Meierovica bulvārī]]
[[Attēls:9. tramvajs pie Laimas pulksteņa.JPG|thumb|200px|9. maršruta tramvajs pie Laimas pulksteņa]]
[[Attēls:9. tramvajs Kronvalda bulvārī.JPG|thumb|200px|9. maršruta tramvajs pieturā &quot;Ausekļa iela&quot;]]
[[Attēls:9. tramvajs Maskavas ielā.jpg|thumb|200px|9. maršruta tramvajs Latgales ielā]]

== Vēsture ==
9. tramvaju maršruts pirmssākumos bija Pārdaugavā. 1905. gadā tika ierīkota 8. tramvaju līnija no Rīgas centra gar Āgenskalnu līdz Kalnciema un Slokas ielu krustojumam. 1908. gadā līniju pagarināja līdz Iļģuciemam. Pēc Pirmā pasaules kara 8. maršrutu novirzīja uz Zasulauka staciju, bet pa Slokas ielu izveidoja 9. maršrutu. 1951. gada 1. janvārī apvienoja 1. un 9. maršrutu un izveidoja jaunu maršrutu Nr.1 “VEF-Iļģuciems”. 1966. gadā izveidoja 7. maršrutu “Sarkanais Kvadrāts-Drāmas teātris”. Divus gadus vēlāk izveidoja pagarinātu maršrutu Nr.9 “Sarkanais Kvadrāts-Aldaris”.

Maršrutā pēdejos gados nav bijušas lielas pārmaiņas un tas bija vismazāk izmantotais un arī visretāk kursējošais tramvaja maršruts Rīgā.

Saistībā ar [[COVID-19 pandēmija Latvijā|COVID-19 pandēmijas]] izraisīto reisu samazināšanu, maršruts nekursēja no 2020. gada 21. marta līdz 1. septembrim un no 2021. gada 16. janvāra līdz 31. augustam.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/no-21-marta-tiks-veiktas-izmainas-sabiedriska-transporta-kustibas-sarakstos/|title=No 21. marta tiks veiktas izmaiņas sabiedriskā transporta kustības sarakstos : Rīgas satiksme|website=www.rigassatiksme.lv|access-date={{dat|2020|03|21||bez}}|archive-date={{dat|2020|03|21||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20200321221459/https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/no-21-marta-tiks-veiktas-izmainas-sabiedriska-transporta-kustibas-sarakstos/}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/a/52837817|title='Rīgas satiksme' uz laiku slēdz vairākus transporta maršrutus|date=2021. gada 14. janv.|website=delfi.lv}}&lt;/ref&gt; Pēdējoreiz tas uz laiku tika slēgts 2021. gada 3. novembrī un joprojām neuzsāka kustību.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/transporta-lidzeklu-vaditaju-saslimsanas-del-no-3-novembra-tiks-veiktas-izmainas-sabiedriska-transporta-sarakstos/|title=Transporta līdzekļu vadītāju saslimšanas dēļ, no 3. novembra tiks veiktas izmaiņas sabiedriskā transporta sarakstos : Aktualitātes : Rīgas satiksme|website=www.rigassatiksme.lv|access-date=2021-11-01|archive-date=2021-11-01|archive-url=https://web.archive.org/web/20211101105438/https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/transporta-lidzeklu-vaditaju-saslimsanas-del-no-3-novembra-tiks-veiktas-izmainas-sabiedriska-transporta-sarakstos/}}&lt;/ref&gt;

== Maršruts ==
Virzienā '''[[Aldaris (uzņēmums)|Aldaris]]''' — '''[[Ķengarags]]''' tramvaji brauc pa šādām ielām: [[Sarkandaugavas iela]], [[Tilta iela (Rīga)|Tilta iela]], [[Ganību dambis]], [[Pētersalas iela]], [[Eksporta iela (Rīga)|Eksporta iela]], [[Kronvalda bulvāris]], [[Krišjāņa Valdemāra iela (Rīga)|K. Valdemāra iela]], [[Zigfrīda Annas Meierovica bulvāris|Z. A. Meierovica bulvāris]], [[Aspazijas bulvāris]], [[13. janvāra iela]], [[Prāgas iela]], [[Centrāltirgus iela]], [[Lastādijas iela]], [[Mazā Krasta iela (Rīga)|Mazā Krasta iela]], [[Īsā iela (Rīga)|Īsā iela]] un [[Latgales iela (Rīga)|Latgales iela]].

Virzienā '''[[Ķengarags]]''' — '''[[Aldaris (uzņēmums)|Aldaris]]''' tramvaji brauc pa šādām ielām: [[Latgales iela (Rīga)|Latgales iela]], [[Īsā iela (Rīga)|Īsā iela]], [[Mazā Krasta iela (Rīga)|Mazā Krasta iela]], [[Lastādijas iela]], [[Centrāltirgus iela]], [[Prāgas iela]], [[13. janvāra iela]], [[Aspazijas bulvāris]], [[Zigfrīda Annas Meierovica bulvāris|Z. A. Meierovica bulvāris]], [[Krišjāņa Valdemāra iela (Rīga)|K. Valdemāra iela]], [[Kronvalda bulvāris]], [[Eksporta iela (Rīga)|Eksporta iela]], [[Pētersalas iela]], [[Ganību dambis]], [[Tilta iela (Rīga)|Tilta iela]] un [[Sarkandaugavas iela]].

== Pieturvietas ==
9. tramvaju maršrutā pavisam kopā ir 72 pieturas. Virzienā '''[[Aldaris (uzņēmums)|Aldaris]]''' — '''[[Ķengarags]]''' ir 36 pieturas, tāpat arī virzienā '''[[Ķengarags]]''' — '''[[Aldaris (uzņēmums)|Aldaris]]''' ir 36 pieturas. Tagad pēc līnijas rekonstrukcijas Maskavas ielā arī šajā maršrutā, ja tas vēl eksistētu, pieturvietu skaits būtu cits.

{|
| valign=&quot;top&quot; |
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot;
|-
! width=&quot;30&quot;|Nr.
! width=&quot;190&quot;|Nosaukums
|-
| align=&quot;center&quot; | 1
| [[Aldaris (uzņēmums)|Aldaris]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 2
| [[Allažu iela (Rīga)|Allažu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 3
| [[Tilta iela (Rīga)|Tilta iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 4
| [[Duntes iela (Rīga)|Duntes iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 5
| [[Rīgas elektromašīnbūves rūpnīca|Rūpnīca &quot;RER&quot;]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 6
| 1. trolejbusu parks
|-
| align=&quot;center&quot; | 7
| [[Rāmuļu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 8
| [[Rankas iela (Rīga)|Rankas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 9
| [[Bukultu iela (Rīga)|Bukultu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 10
| [[Lugažu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 11
| Kultūru vidusskola
|-
| align=&quot;center&quot; | 12
| [[Pētersalas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 13
| [[Katrīnas iela (Rīga)|Katrīnas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 14
| [[Eksporta iela (Rīga)|Eksporta iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 15
| [[Vašingtona laukums (Rīga)|Vašingtona laukums]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 16
| [[Kronvalda bulvāris]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 17
| [[Latvijas Nacionālais teātris|Nacionālais teātris]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 18
| [[Latvijas Nacionālā opera|Nacionālā opera]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 19
| [[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 20
| [[Latgales iela (Rīga)|Latgales iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 21
| [[Vilhelma Purvīša iela (Rīga)|Vilhelma Purvīša iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 22
| [[Elijas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 23
| [[Katoļu iela (Rīga)|Katoļu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 24
| [[Daugavpils iela (Rīga)|Daugavpils iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 25
| [[Mazā Kalna iela (Rīga)|Mazā Kalna iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 26
| [[Balvu iela (Rīga)|Balvu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 27
| [[Lubānas iela (Rīga)|Lubānas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 28
| [[Lido|Atpūtas centrs &quot;Lido&quot;]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 29
| Krasta masīvs
|-
| align=&quot;center&quot; | 30
| [[Dienvidu tilts]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 31
| [[Ķengaraga iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 32
| [[Prūšu iela (Rīga)|Prūšu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 33
| [[Aglonas iela (Rīga)|Aglonas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 34
| [[Rušonu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 35
| [[Malnavas iela (Rīga)|Malnavas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 36
| [[Eglaines iela (Rīga)|Eglaines iela]] /[[Dole (tirdzniecības centrs)|Dole]]
|-
|}
| valign=&quot;top&quot; |
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot; align=&quot;center&quot;
|-
! width=&quot;30&quot;|Nr.
! width=&quot;190&quot;|Nosaukums
|-
| align=&quot;center&quot; | 1
|  [[Eglaines iela (Rīga)|Eglaines iela]] /[[Dole (tirdzniecības centrs)|Dole]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 2
| [[Malnavas iela (Rīga)|Malnavas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 3
| [[Rušonu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 4
| [[Aglonas iela (Rīga)|Aglonas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 5
| [[Prūšu iela (Rīga)|Prūšu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 6
| [[Ķengaraga iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 7
| [[Dienvidu tilts]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 8
| Krasta masīvs
|-
| align=&quot;center&quot; | 9
| [[Lido|Atpūtas centrs &quot;Lido&quot;]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 10
| [[Lubānas iela (Rīga)|Lubānas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 11
| [[Aiviekstes iela (Rīga)|Aiviekstes iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 12
| [[Mazā Kalna iela (Rīga)|Mazā Kalna iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 13
| [[Daugavpils iela (Rīga)|Daugavpils iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 14
| [[Katoļu iela (Rīga)|Katoļu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 15
| [[Elijas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 16
| [[Vilhelma Purvīša iela (Rīga)|Vilhelma Purvīša iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 17
| [[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 18
| [[Prāgas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 19
| [[Latvijas Nacionālā opera|Nacionālā opera]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 20
| [[Latvijas Nacionālais teātris|Nacionālais teātris]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 21
| [[Ausekļa iela (Rīga)|Ausekļa iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 22
| [[Vašingtona laukums (Rīga)|Vašingtona laukums]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 23
| [[Pētersalas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 24
| [[Katrīnas iela (Rīga)|Katrīnas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 25
| [[Ganību dambis]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 26
| Kultūru vidusskola
|-
| align=&quot;center&quot; | 27
| [[Lugažu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 28
| [[Bukultu iela (Rīga)|Bukultu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 29
| [[Rankas iela (Rīga)|Rankas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 30
| [[Rāmuļu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 31
| 1. trolejbusu parks
|-
| align=&quot;center&quot; | 32
| [[Rīgas elektromašīnbūves rūpnīca|Rūpnīca &quot;RER&quot;]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 33
| [[Duntes iela (Rīga)|Duntes iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 34
| [[Sarkandaugavas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 35
| [[Allažu iela (Rīga)|Allažu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 36
| [[Aldaris (uzņēmums)|Aldaris]]
|}
|}

== Maršruts ar mainītu virzienu ==
Virzienā '''3. tramvaju depo ([[Fridriķa iela|Fridriķa ielā]])''' — '''[[Ķengarags]]''' tramvaji brauc pa šādām ielām: [[Latgales iela (Rīga)|Latgales iela]].

Virzienā '''[[Ķengarags]]''' — '''3. tramvaju depo ([[Fridriķa iela|Fridriķa ielā]])''' tramvaji brauc pa šādām ielām: [[Latgales iela (Rīga)|Latgales iela]].

Virzienā '''[[Aldaris (uzņēmums)|Aldaris]]''' — '''3. tramvaju depo ([[Fridriķa iela|Fridriķa ielā]])''' tramvaji brauc pa šādām ielām: [[Sarkandaugavas iela]], [[Tilta iela (Rīga)|Tilta iela]], [[Ganību dambis]], [[Pētersalas iela]], [[Eksporta iela (Rīga)|Eksporta iela]], [[Kronvalda bulvāris]], [[Krišjāņa Valdemāra iela (Rīga)|K. Valdemāra iela]], [[Zigfrīda Annas Meierovica bulvāris|Z. A. Meierovica bulvāris]], [[Aspazijas bulvāris]], [[13. janvāra iela (Rīga)|13. janvāra iela]], [[Prāgas iela]], [[Centrāltirgus iela]], [[Lastādijas iela]], [[Mazā Krasta iela (Rīga)|Mazā Krasta iela]], [[Īsā iela (Rīga)|Īsā iela]] un [[Latgales iela (Rīga)|Latgales iela]].

== Maršruta ar mainītu virzienu pieturvietas ==
Virzienā '''3. tramvaju depo ([[Fridriķa iela|Fridriķa ielā]])''' — '''[[Ķengarags]]''' ir 10 pieturas.

Tāpat arī virzienā '''[[Ķengarags]]''' — '''3. tramvaju depo ([[Fridriķa iela|Fridriķa ielā]])''' ir 10 pieturas.

Bet virzienā '''[[Aldaris (uzņēmums)|Aldaris]]''' — '''3. tramvaju depo ([[Fridriķa iela|Fridriķa ielā]])''' ir 27 pieturas.

{|
| valign=&quot;top&quot; |
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot;
|-
! width=&quot;30&quot;|Nr.
! width=&quot;190&quot;|Nosaukums
|-
| align=&quot;center&quot; | 1
| No 3. tramvaju depo
|-
| align=&quot;center&quot; | 2
| [[Lido|Atpūtas centrs &quot;Lido&quot;]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 3
| Krasta masīvs
|-
| align=&quot;center&quot; | 4
| [[Dienvidu tilts]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 5
| [[Ķengaraga iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 6
| [[Prūšu iela (Rīga)|Prūšu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 7
| [[Aglonas iela (Rīga)|Aglonas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 8
| [[Rušonu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 9
| [[Malnavas iela (Rīga)|Malnavas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 10
|  [[Eglaines iela (Rīga)|Eglaines iela]] /[[Dole (tirdzniecības centrs)|Dole]]
|-
|}
| valign=&quot;top&quot; |
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot; align=&quot;center&quot;
|-
! width=&quot;30&quot;|Nr.
! width=&quot;190&quot;|Nosaukums
|-
| align=&quot;center&quot; | 1
|  [[Eglaines iela (Rīga)|Eglaines iela]] /[[Dole (tirdzniecības centrs)|Dole]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 2
| [[Malnavas iela (Rīga)|Malnavas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 3
| [[Rušonu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 4
| [[Aglonas iela (Rīga)|Aglonas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 5
| [[Prūšu iela (Rīga)|Prūšu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 6
| [[Ķengaraga iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 7
| [[Dienvidu tilts]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 8
| Krasta masīvs
|-
| align=&quot;center&quot; | 9
| [[Lido|Atpūtas centrs &quot;Lido&quot;]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 10
| [[Lubānas iela (Rīga)|Lubānas iela]]
|-
|}
| valign=&quot;top&quot; |
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot; align=&quot;center&quot;
|-
! width=&quot;30&quot;|Nr.
! width=&quot;190&quot;|Nosaukums
|-
| align=&quot;center&quot; | 1
| [[Aldaris (uzņēmums)|Aldaris]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 2
| [[Allažu iela (Rīga)|Allažu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 3
| [[Tilta iela (Rīga)|Tilta iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 4
| [[Duntes iela (Rīga)|Duntes iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 5
| [[Rīgas elektromašīnbūves rūpnīca|Rūpnīca &quot;RER&quot;]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 6
| 1. trolejbusu parks
|-
| align=&quot;center&quot; | 7
| [[Rāmuļu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 8
| [[Rankas iela (Rīga)|Rankas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 9
| [[Bukultu iela (Rīga)|Bukultu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 10
| [[Lugažu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 11
| Kultūru vidusskola
|-
| align=&quot;center&quot; | 12
| [[Pētersalas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 13
| [[Katrīnas iela (Rīga)|Katrīnas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 14
| [[Eksporta iela (Rīga)|Eksporta iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 15
| [[Vašingtona laukums (Rīga)|Vašingtona laukums]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 16
| [[Kronvalda bulvāris]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 17
| [[Latvijas Nacionālais teātris|Nacionālais teātris]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 18
| [[Latvijas Nacionālā opera|Nacionālā opera]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 19
| [[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 20
| [[Latgales iela (Rīga)|Latgales iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 21
| [[Vilhelma Purvīša iela (Rīga)|Vilhelma Purvīša iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 22
| [[Elijas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 23
| [[Katoļu iela (Rīga)|Katoļu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 24
| [[Daugavpils iela (Rīga)|Daugavpils iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 25
| [[Mazā Kalna iela (Rīga)|Mazā Kalna iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 26
| [[Balvu iela (Rīga)|Balvu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 27
| [[Lubānas iela (Rīga)|Lubānas iela]]
|}
|}

== Skatīt arī ==
* [[Rīga]]
* [[Autobusu satiksme Rīgā]]
* [[Trolejbusu satiksme Rīgā]]
* [[Tramvaju satiksme Rīgā]]
* [[Sabiedriskais transports Rīgā]]
* [[Rīgas satiksme]]
* [[Rīgas metropolitēns]]

== Piezīmes un atsauces ==
&lt;!-- ===Piezīmes===
{{atsauces|group=P}}
 --&gt;

=== Atsauces ===
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [http://www.rigassatiksme.lv/ www.rigassatiksme.lv]
* {{youtube|IN-Y1bLkYy0|Pilnā 9. tramvaju maršruta video versija}}
* {{youtube|gu4h6GrwpNo|Pilnā 9. tramvaju maršruta video versija, virzienā Ķengarags - Aldaris}}

{{Rīga-aizmetnis}}

{{Sabiedriskais transports Rīga}}

[[Kategorija:Tramvaju satiksme Rīgā|09]]</text>
      <sha1>td00kwuwy11ellyixlje2s8cg661q7q</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>4. autobusu maršruts (Rīga)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>106365</id>
    <revision>
      <id>4468246</id>
      <parentid>4401940</parentid>
      <timestamp>2026-05-14T15:58:42Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4468246</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="10554" sha1="439yg2si299nv0gjxmkcjyedu2bjmke" xml:space="preserve">{{Transporta maršruta infokaste
|nosaukums         = 4. autobusu maršruts
|fona krāsa        = #007C06
|no                = [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
|uz                = [[Piņķi]]
|karte             = File:4aut n.png
|valsts            = {{karogs|Latvija}}
|pilsēta           = Rīga
|atklāts           = 
|plānots atklāt    = 
|tika plān atklāt  = 
|izmaksas          = &lt;!-- izmaksas miljonos latu --&gt;
|kopējais garums   = 37,093 km&lt;br /&gt;(17,585 km / 19,508 km) &lt;ref&gt;[http://riga.mashke.org/Riga-Bus/Linien/linien_lat.htm Autobusu maršrutu saraksts]{{Novecojusi saite}}, riga.mashke.org&lt;/ref&gt;
|staciju skaits    = &lt;!-- metro, vilciens --&gt;
|pieturu skaits    = 52
(25 / 27)
|transporta vienīb = 4 (darbdienās)
3 (brīvdienās)
|depo              = &lt;!-- tramvajiem un trolejbusiem --&gt;
|parks             = № 6 (apkalpo)
|pasažieri dienā   = 
|pasažieri gadā    = 
|mājas lapa        = [http://saraksti.rigassatiksme.lv/index.html#bus/4/a-b saraksti.rigassatiksme.lv]
|apakšveidne       = {{Rīgas autobusu apakšveidne}}
}}

'''4. autobusu maršruts''' ir [[Sabiedriskais transports Rīgā|Rīgas sabiedriskā transporta]] [[Autobusu satiksme Rīgā|autobusu]] maršruts, kas kursē no [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes ielas]] līdz [[Piņķi]]em, kas atrodas [[Mārupes novads|Mārupes novada]] [[Babītes pagasts|Babītes pagastā]].

4. autobusu maršruta kopējais garums ir 37,093 km. Virziena '''Abrenes iela''' — '''Piņķi''' kopējais garums ir 17,585 km, bet virziena '''Piņķi''' — '''Abrenes iela''' kopējais garums ir 19,508 km.

Darbdienās pa 4. autobusu maršrutu kursē 4 autobusi, kuri pavisam veic 81 reisu, bet brīvdienās — tikai 3 autobusi, kuri pavisam veic 44 reisus (12.2022).

4. autobusu maršrutu apkalpo RP SIA &quot;[[Rīgas satiksme]]&quot; 6. autobusu parks.

[[2008. gads|2008]]. gada [[2. janvāris|2. janvārī]] maršruts tika pagarināts līdz Piņķiem.&lt;ref&gt;[http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/220237-riga_sak_kurset_autobusi_jauna_marsruta_uz_bolderaju Rīgā sāk kursēt autobusi jaunā maršrutā uz Bolderāju]{{Novecojusi saite}}, tvnet.lv&lt;/ref&gt; Pirms tam tas kursēja līdz Babītes stacijai.

== Maršruts ==
[[Attēls:4. autobuss, 15.06.2009.jpg|thumb|200px|4. maršruta autobuss Pārdaugavā.]] 
[[Attēls:4. autobuss Stacijas laukumā.JPG|thumb|200px|4. maršruta autobuss Stacijas laukumā.]]
[[Attēls:4. autobuss Uzvaras bulvārī.JPG|thumb|200px|4. maršruta autobuss Uzvaras bulvārī]]
[[Attēls:4. autobuss uz 13. janvāra ielas.jpg|thumb|200px|4. maršruta autobuss 13. janvāra ielā]]
[[Attēls:4. autobuss uz Dzirciema ielas.jpg|thumb|200px|4. maršruta autobuss Dzirciema ielā]]
[[Attēls:4. autobuss uz Akmens tilta.jpg|thumb|200px|4. maršruta autobuss uz Akmens tilta]]
[[Attēls:4. autobuss Babītē.jpg|thumb|200px|4. maršruta autobuss Babītē]]
[[Attēls:4. autobuss izbrauc no Abrenes ielas galapunkta.jpg|thumb|200px|4. maršruta autobuss Abrenes ielas galapunktā]]
[[Attēls:4. autobuss uz Abrenes ielas.jpg|thumb|200px|4. maršruta autobuss Abrenes ielā]]

Virzienā '''[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]''' — '''[[Piņķi]]''' autobusi kursē pa šādām ielām: Abrenes iela, [[Dzirnavu iela (Rīga)|Dzirnavu iela]], [[Satekles iela (Rīga)|Satekles iela]], [[Marijas iela (Rīga)|Marijas iela]], [[13. janvāra iela]], [[11. novembra krastmala]], [[Akmens tilts (Rīga)|Akmens tilts]], [[Uzvaras bulvāris (Rīga)|Uzvaras bulvāris]], [[Bāriņu iela (Rīga)|Bāriņu iela]], [[Nometņu iela (Rīga)|Nometņu iela]], [[Lapu iela (Rīga)|Lapu iela]], [[Melnsila iela (Rīga)|Melnsila iela]], [[Vīlipa iela (Rīga)|Vīlipa iela]], [[Dzirciema iela]], [[Jūrmalas gatve (Rīga)|Jūrmalas gatve]], [[A5 (autoceļš Latvijā)|A5]] un [[Rīgas iela (Piņķi)]].

Virzienā '''Piņķi''' — '''Abrenes iela''' autobusi kursē pa šādām ielām: Rīgas iela (Piņķi), [[Jūrmalas iela (Piņķi)]], [[A10 (autoceļš Latvijā)|A10]], A5, [[Mēness iela (Babīte)]], Jūrmalas gatve, Dzirciema iela, Vīlipa iela, Melnsila iela, Lapu iela, Nometņu iela, Bāriņu iela, Uzvaras bulvāris, Akmens tilts, 11. novembra krastmala, 13. janvāra iela, Marijas iela, Satekles iela, Dzirnavu iela un Abrenes iela.

== Pieturvietas ==
4. autobusu maršrutā pavisam kopā ir 54 pieturas. Virzienā '''[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]''' — '''[[Piņķi]]''' ir 26 pieturas, bet virzienā '''Piņķi''' — '''Abrenes iela''' ir 28 pieturas. Maršruts Piņķos pagarināts līdz Meistaru ielai. Līdz ar to kopējais pieturu skaits ir palielinājies.

{| 
| valign=&quot;top&quot; |
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot; 
|-
! width=&quot;30&quot;|Nr.
! width=&quot;190&quot;|Nosaukums
!Pēc pieprasījuma
|-
| align=&quot;center&quot; | 1
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 2
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 3
| [[13. janvāra iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 4
| [[Latvijas Nacionālā bibliotēka|Nacionālā bibliotēka]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 5
| [[Uzvaras parks]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 6
| [[Eduarda Smiļģa iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 7
| [[Āgenskalna tirgus]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 8
| [[Viļa Plūdoņa iela (Rīga)|Viļa Plūdoņa iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 9
| [[Āgenskalna iela (Rīga)|Āgenskalna iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 10
| [[Kuldīgas iela (Rīga)|Kuldīgas iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 11
| [[Latvijas Universitātes botāniskais dārzs|Botāniskais dārzs]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 12
| [[Kurzemes prospekts]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 13
| [[Kooperatīva iela (Rīga)|Kooperatīva iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 14
| [[Imantas 7. līnija (Rīga)|Imantas 7. līnija]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 15
| [[Muižas iela (Rīga)|Muižas iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 16
| Anniņmuižas mežaparks
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 17
| [[Dubultu iela (Rīga)|Dubultu iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 18
| [[Zolitūdes iela (Rīga)|Zolitūdes iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 19
| [[Ērkšķu iela (Rīga)|Ērkšķu iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 20
| [[Lazdu iela (Rīga)|Lazdu iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 21
| [[Ķiburgas iela (Rīga)|Ķiburgas iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 22
| [[Beberbeķu iela (Rīga)|Beberbeķu iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 23
| [[LU Rododendru selekcijas un izmēģinājumu audzētava &quot;Babīte&quot;|Rododendru audzētava]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 24
| Pagrieziens uz [[Piņķi]]em
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 25
| [[Piņķi]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 26
| [[Meistaru iela (Piņķi)|Meistaru iela]]
|x
|-
|}
| valign=&quot;top&quot; |
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot; align=&quot;center&quot;
|- 
! width=&quot;30&quot;|Nr.
! width=&quot;190&quot;|Nosaukums
!Pēc pieprasījuma
|-
| align=&quot;center&quot; | 1
| [[Meistaru iela (Piņķi)|Meistaru iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 2
| [[Piņķi]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 3
| Jaunā iela
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 4
| [[Babīte (stacija)|Babītes stacija]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 5
| [[Beberbeķu iela (Rīga)|Beberbeķu iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 6
| [[Ķiburgas iela (Rīga)|Ķiburgas iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 7
| [[Lazdu iela (Rīga)|Lazdu iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 8
| [[Ērkšķu iela (Rīga)|Ērkšķu iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 9
| [[Zolitūdes iela (Rīga)|Zolitūdes iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 10
| [[Dubultu iela (Rīga)|Dubultu iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 11
| Anniņmuižas mežaparks
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 12
| [[Muižas iela (Rīga)|Muižas iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 13
| [[Imantas 7. līnija (Rīga)|Imantas 7. līnija]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 14
| [[Kooperatīva iela (Rīga)|Kooperatīva iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 15
| [[Kurzemes prospekts]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 16
| [[Latvijas Universitātes botāniskais dārzs|Botāniskais dārzs]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 17
| [[Kuldīgas iela (Rīga)|Kuldīgas iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 18
| [[Melnsila iela (Rīga)|Melnsila iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 19
| [[Viļa Plūdoņa iela (Rīga)|Viļa Plūdoņa iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 20
| [[Nometņu iela (Rīga)|Nometņu iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 21
| [[Āgenskalna tirgus]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 22
| [[Eduarda Smiļģa iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 23
| [[Uzvaras parks]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 24
| [[Latvijas Nacionālā bibliotēka|Nacionālā bibliotēka]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 25
| [[Grēcinieku iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 26
| [[Rīgas Starptautiskā autoosta|Autoosta]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 27
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 28
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
|
|}
|}

=== Agrākie pieturvietu nosaukumi ===

* [[Stockmann|&quot;Stockmann&quot; centrs]] ''(pārdēvēta par &quot;Autoosta&quot;)''
* [[Kuģu iela (Rīga)|Kuģu iela]] ''(pārdēvēta par &quot;Nacionālā bibliotēka&quot;)''
* [[Lapu iela (Rīga)|Lapu iela]] ''(pieturvieta slēgta)''
* Botāniskais dārzs ''(pieturvieta slēgta / pārcelta uz tramvaju pieturvietu un pārdēvēta par &quot;Botāniskais dārzs / [[Rīgas Stradiņa universitāte]]&quot;)''
* 7. līnija ''(pārdēvēta par &quot;Imantas 7.līnija&quot;)''
* Pedagoģijas fakultāte ''(pārdēvēta par &quot;Muižas iela&quot;)''
* Poliklīnika ''(pārdēvēta par &quot;Anniņmuižas mežaparks &quot;)''
* [[Degvielas uzpildes stacija|DUS]] ''(pārdēvēta par &quot;Lazdu iela&quot;)''
* 11. novembra krastmala ''(pārdēvēta par &quot;Grēcinieku iela&quot;)''&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktu%C4%81la%20inform%C4%81cija/no-1-augusta-tiks-veiktas-izmainas-vairaku-pieturvietu-nosaukumos-1/|title=No 1. augusta tiks veiktas izmaiņas vairāku pieturvietu nosaukumos|access-date={{dat|2024|08|01||bez}}|archive-date={{dat|2025|08|26||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20250826153404/https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktu%C4%81la%20inform%C4%81cija/no-1-augusta-tiks-veiktas-izmainas-vairaku-pieturvietu-nosaukumos-1/}}&lt;/ref&gt;
* Ceļš uz Vārnukrogu ''(pārdēvēta par &quot;Rododendru audzētava&quot;)''
* Darbnīcas ''(pārdēvēta par &quot;Jaunā iela&quot;)''
* Slokas iela ''(pārdēvēta par &quot;Uzvaras parks&quot;)''

== Skatīt arī ==
* [[Rīga]]
* [[Autobusu satiksme Rīgā]]
* [[Trolejbusu satiksme Rīgā]]
* [[Tramvaju satiksme Rīgā]]
* [[Sabiedriskais transports Rīgā]]
* [[Rīgas satiksme]]
* [[Rīgas metropolitēns]]

== Piezīmes un atsauces ==
&lt;!-- ===Piezīmes===
{{atsauces|group=P}}
 --&gt;
=== Atsauces ===
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [http://www.rigassatiksme.lv/ www.rigassatiksme.lv]
* {{youtube|-VrCNDA5OqY|Pilnā 4. autobusu maršruta video versija}}


{{Rīga-aizmetnis}}

{{Sabiedriskais transports Rīga}}

[[Kategorija:Autobusu satiksme Rīgā|04]]</text>
      <sha1>439yg2si299nv0gjxmkcjyedu2bjmke</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>4z. autobusu maršruts (Rīga)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>106420</id>
    <revision>
      <id>4468257</id>
      <parentid>4363241</parentid>
      <timestamp>2026-05-14T16:01:25Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4468257</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="10878" sha1="3ykx8ygedecii69hdcr4nq1k2dv1euz" xml:space="preserve">{{Transporta maršruta infokaste
|nosaukums         = 4z. autobusu maršruts
|fona krāsa        = #007C06
|no                = [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
|uz                = [[Zolitūde]]
|karte             = File:4zaut n.png
|valsts            = {{karogs|Latvija}}
|pilsēta           = Rīga
|atklāts           = {{dat|1973|2|10}}
|plānots atklāt    = 
|tika plān atklāt  = 
|slēgts  = {{dat|2021|11|3}}
|izmaksas          = &lt;!-- izmaksas miljonos latu --&gt;
|kopējais garums   = 28,290 km&lt;br /&gt;(13,850 km / 14,440 km) &lt;ref&gt;[http://riga.mashke.org/Riga-Bus/Linien/linien_lat.htm Autobusu maršrutu saraksts]{{Novecojusi saite}}, riga.mashke.org&lt;/ref&gt;
|staciju skaits    = &lt;!-- metro, vilciens --&gt;
|pieturu skaits    = 70
(33 / 37)
|transporta vienīb = 2 (darbdienās)
|depo              = &lt;!-- tramvajiem un trolejbusiem --&gt;
|parks             = № 6 (apkalpo)
|pasažieri dienā   = 
|pasažieri gadā    = 
|mājas lapa        = [http://saraksti.rigassatiksme.lv/index.html#bus/4z/a-b saraksti.rigassatiksme.lv]
|apakšveidne       = {{Rīgas autobusu apakšveidne}}
}}
'''4z. autobusu maršruts''' bija [[Sabiedriskais transports Rīgā|Rīgas sabiedriskā transporta]] [[Autobusu satiksme Rīgā|autobusu]] maršruts, kas kursēja no [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes ielas]] līdz [[Zolitūde]]i.

4z. autobusu maršruta kopējais garums bija 28,290 km. Virziena '''Abrenes iela''' — '''Zolitūde''' kopējais garums bija 13,850 km, bet virziena '''Zolitūde''' — '''Abrenes iela''' kopējais garums bija 14,440 km.

Darbdienās pa 4z. autobusu maršrutu kursēja 2 autobusi, kuri pavisam veica 22 reisus, bet brīvdienās maršruts nekursēja.

4z. autobusu maršrutu apkalpo RP SIA &quot;[[Rīgas satiksme]]&quot; 6. autobusu parks.

== Vēsture ==
Šis maršruts tika atklāts {{dat|1973|2|10}}, aizstājot slēgto 22. autobusu maršrutu, kas tolaik kursēja no Autoostas līdz [[Rikšotāju iela (Rīga)|Rikšotāju ielai]]. No 2014. gada 20. novembra autobusi sāka kursēt pa izmainītu maršrutu, daļu maršruta veicot pa [[Kurzemes prospekts|Kurzemes prospektu]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/no-20-novembra-tiks-veiktas-izmainas-4z-autobusa-marsruta-un-ta-kustiba/ |title=No 20. novembra tiks veiktas izmaiņas 4z.autobusa maršrutā un tā kustībā |access-date={{dat|2015|02|17||bez}} |archive-date={{dat|2016|03|07||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20160307073849/https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/no-20-novembra-tiks-veiktas-izmainas-4z-autobusa-marsruta-un-ta-kustiba/ }}&lt;/ref&gt;

Sakarā ar Latvijā izsludināto ārkārtas situāciju no 2020. gada 21. marta maršruts uz laiku tika slēgts pasažieru skaita krituma dēļ. 2020. gada 1. septembrī maršruts tika atjaunots. No 2021. gada 16. janvāra līdz 31. augustam maršruts otrreiz uz laiku bija slēgts saistībā ar otrā ārkārtas stāvokļa izsludināšanu valstī un [[COVID-19 pandēmija]]s izraisīto reisu samazināšanu.&lt;ref&gt;https://www.delfi.lv/news/national/politics/rigas-satiksme-uz-laiku-sledz-vairakus-transporta-marsrutus.d?id=52837817&lt;/ref&gt;

Maršruts nekursē kopš 2021. gada 3. novembra, kad tas tika slēgts COVID-19 pandēmijas izraisītā transportlīdzekļu vadītāju trūkuma dēļ.

== Maršruts ==
[[Attēls:4z. autobuss Abrenes ielā.jpg||thumb|250px|4z. maršruta autobuss Abrenes ielā]]
Virzienā '''[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]''' — '''[[Zolitūde]]''' autobusi kursēja pa šādām ielām: Abrenes iela, [[Dzirnavu iela (Rīga)|Dzirnavu iela]], [[Satekles iela (Rīga)|Satekles iela]], [[Marijas iela (Rīga)|Marijas iela]], [[13. janvāra iela]], [[11. novembra krastmala]], [[Akmens tilts (Rīga)|Akmens tilts]], [[Uzvaras bulvāris (Rīga)|Uzvaras bulvāris]], [[Bāriņu iela (Rīga)|Bāriņu iela]], [[Nometņu iela (Rīga)|Nometņu iela]], [[Lapu iela (Rīga)|Lapu iela]], [[Melnsila iela (Rīga)|Melnsila iela]], [[Vīlipa iela (Rīga)|Vīlipa iela]], [[Dzirciema iela]], [[Jūrmalas gatve (Rīga)|Jūrmalas gatve]], Anniņmuižas bulvāris, Kleistu iela, Kurzemes prospekts, [[Zolitūdes iela (Rīga)|Zolitūdes iela]], [[Gramzdas iela (Rīga)|Gramzdas iela]], [[Anniņmuižas iela (Rīga)|Anniņmuižas iela]] un [[Rostokas iela (Rīga)|Rostokas iela]].

Virzienā '''Zolitūde''' — '''Abrenes iela''' autobusi kursēja pa šādām ielām: Rostokas iela, Anniņmuižas iela, Gramzdas iela, Zolitūdes iela, Kurzemes prospekts, Kleistu iela, Anniņmuižas bulvāris, Jūrmalas gatve, Dzirciema iela, Vīlipa iela, Melnsila iela, Lapu iela, Nometņu iela, Bāriņu iela, Uzvaras bulvāris, Akmens tilts, 11. novembra krastmala, 13. janvāra iela, Marijas iela, Satekles iela, Dzirnavu iela un Abrenes iela.

== Pieturvietas ==
4z. autobusu maršrutā pavisam kopā bija 70 pieturas. Virzienā '''[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]''' — '''[[Zolitūde]]''' bija 33 pieturas, bet virzienā '''Zolitūde''' — '''Abrenes iela''' bija 37 pieturas.

{| 
| valign=&quot;top&quot; |
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot; 
|-
! width=&quot;30&quot;|Nr.
! width=&quot;190&quot;|Nosaukums
|-
| align=&quot;center&quot; | 1
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 2
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 3
| [[13. janvāra iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 4
| [[Latvijas Nacionālās bibliotēkas galvenā ēka|Nacionālā bibliotēka]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 5
| [[Slokas iela (Rīga)|Slokas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 6
| [[Eduarda Smiļģa iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 7
| [[Āgenskalna tirgus]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 8
| [[Viļa Plūdoņa iela (Rīga)|Viļa Plūdoņa iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 9
| [[Āgenskalna iela (Rīga)|Āgenskalna iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 10
| [[Kuldīgas iela (Rīga)|Kuldīgas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 11
| [[Latvijas Universitātes botāniskais dārzs|Botāniskais dārzs]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 12
| [[Kurzemes prospekts]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 13
| [[Kooperatīva iela (Rīga)|Kooperatīva iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 14
| [[Imantas 7. līnija (Rīga)|Imantas 7. līnija]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 15
| [[Muižas iela (Rīga)|Muižas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 16
| [[Anniņmuižas parks]] (Jūrmalas gatve)  
|-
| align=&quot;center&quot; | 17
| [[Anniņmuižas parks]] (Anniņmuižas bulvāris)
|-
| align=&quot;center&quot; | 18
| [[Anniņmuižas bulvāris]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 19
| [[Rīgas Anniņmuižas vidusskola|Anniņmuižas ģimnāzija]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 20
| [[Kleistu iela (Rīga)|Kleistu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 21
| [[Rigondas gatve]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 22
| [[Dammes iela (Rīga)|Dammes iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 23
| [[Imanta (Rīga)|Imanta]] 4
|-
| align=&quot;center&quot; | 24
| Pagrieziens uz [[Babīte|Babīti]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 25
| [[Airītes iela (Rīga)|Airites iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 26
| [[Ceriņu iela (Rīga)|Ceriņu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 27
| [[Rostokas iela (Rīga)|Rostokas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 28
| [[Mežmalas iela (Rīga)|Mežmalas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 29
| [[Gramzdas iela (Rīga)|Gramzdas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 30
| [[Zantes iela (Rīga)|Zantes iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 31
| [[Paula Lejiņa iela (Rīga)|Paula Lejiņa iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 32
| [[Anniņmuižas iela (Rīga)|Anniņmuižas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 33
| [[Zolitūde]]s D/P
|-
|}
| valign=&quot;top&quot; |
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot; align=&quot;center&quot;
|- 
! width=&quot;30&quot;|Nr.
! width=&quot;190&quot;|Nosaukums
|-
| align=&quot;center&quot; | 1
| [[Zolitūde]]s D/P
|-
| align=&quot;center&quot; | 2
| [[Anniņmuižas iela (Rīga)|Anniņmuižas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 3
| [[Paula Lejiņa iela (Rīga)|Paula Lejiņa iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 4
| [[Zantes iela (Rīga)|Zantes iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 5
| [[Gramzdas iela (Rīga)|Gramzdas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 6
| [[Mežmalas iela (Rīga)|Mežmalas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 7
| [[Rostokas iela (Rīga)|Rostokas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 8
| [[Zolitūdes iela (Rīga)|Zolitūdes iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; |9
| [[Ceriņu iela (Rīga)|Ceriņu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; |10
| Airītes iela
|-
| align=&quot;center&quot; |11
| Pagrieziens uz [[Babīte|Babīti]]
|-
| align=&quot;center&quot; |12
| [[Imanta (Rīga)|Imanta]] 4
|-
| align=&quot;center&quot; |13
| [[Dammes iela (Rīga)|Dammes iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; |14
| [[Rigondas gatve]]
|-
| align=&quot;center&quot; |15
| [[Kleistu iela (Rīga)|Kleistu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; |16
| [[Rīgas Anniņmuižas vidusskola|Anniņmuižas ģimnāzija]]
|-
| align=&quot;center&quot; |17
| [[Kleistu iela (Rīga)|Kleistu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; |18
| [[Anniņmuižas bulvāris]]
|-
| align=&quot;center&quot; |19
| [[Anniņmuižas parks]] (Anniņmuižas bulvāris)
|-
| align=&quot;center&quot; | 20
| Anniņmuižas parks (Jūrmalas gatve)
|-
| align=&quot;center&quot; | 21
| [[Muižas iela (Rīga)|Muižas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 22
| [[Imantas 7. līnija (Rīga)|Imantas 7. līnija]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 23
| [[Kooperatīva iela (Rīga)|Kooperatīva iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 24
| [[Kurzemes prospekts]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 25
| [[Latvijas Universitātes botāniskais dārzs|Botāniskais dārzs]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 26
| [[Kuldīgas iela (Rīga)|Kuldīgas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 27
| [[Melnsila iela (Rīga)|Melnsila iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 28
| [[Viļa Plūdoņa iela (Rīga)|Viļa Plūdoņa iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 29
| [[Nometņu iela (Rīga)|Nometņu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 30
| [[Āgenskalna tirgus]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 31
| [[Eduarda Smiļģa iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 32
| [[Slokas iela (Rīga)|Slokas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 33
| [[Latvijas Nacionālās bibliotēkas galvenā ēka|Nacionālā bibliotēka]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 34
| [[11. novembra krastmala]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 35
| [[Rīgas Starptautiskā autoosta|Autoosta]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 36
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 37
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
|}
|}

[[2011. gads|2011]]. gada [[1. janvāris|1. janvārī]] 4z. autobusu maršruta pieturvietas &quot;7. līnija&quot; abos virzienos tika pārdēvētas par &quot;Imantas 7. līnija&quot;. Ar 2013. gada rudeni, pieturvieta &quot;Kuģu iela&quot; visiem maršrutiem pārdēvēta par pieturvietu &quot;Nacionālā bibliotēka&quot;
Ar 2018. gada 22. oktobri pieturvieta „Pedagoģijas fakultāte” pārdēvēta par „Muižas iela”.

== Skatīt arī ==
* [[Rīga]]
* [[Autobusu satiksme Rīgā]]
* [[Trolejbusu satiksme Rīgā]]
* [[Tramvaju satiksme Rīgā]]
* [[Sabiedriskais transports Rīgā]]
* [[Rīgas satiksme]]
* [[Rīgas metropolitēns]]

== Piezīmes un atsauces ==
&lt;!-- ===Piezīmes===
{{atsauces|group=P}}
 --&gt;
=== Atsauces ===
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [http://www.rigassatiksme.lv/ www.rigassatiksme.lv]
* {{youtube|i9NlbniyzKE|Pilnā 4z. autobusu maršruta video versija}}

{{Rīga-aizmetnis}}

{{Sabiedriskais transports Rīga}}

[[Kategorija:Autobusu satiksme Rīgā|04z]]</text>
      <sha1>3ykx8ygedecii69hdcr4nq1k2dv1euz</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>5. autobusu maršruts (Rīga)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>106825</id>
    <revision>
      <id>4468258</id>
      <parentid>4102077</parentid>
      <timestamp>2026-05-14T16:01:45Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4468258</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="9500" sha1="pbge7uvyiy02ns7pwgo62twaypr5x3i" xml:space="preserve">{{Transporta maršruta infokaste
|nosaukums         = 5. autobusu maršruts
|fona krāsa        = #007C06
|no                = [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
|uz                = [[Mežciems (Rīga)|Mežciems]]
|karte             = [[Attēls:5aut.png|5aut]]
|valsts            = {{karogs|Latvija}}
|pilsēta           = Rīga
|atklāts           = {{dat|2004}}
|plānots atklāt    = 
|tika plān atklāt  = 
|izmaksas          = &lt;!-- izmaksas miljonos latu --&gt;
|kopējais garums   = 24,595 km&lt;br /&gt;(11,851 km / 12,744 km) &lt;ref&gt;[http://riga.mashke.org/Riga-Bus/Linien/linien_lat.htm Autobusu maršrutu saraksts]{{Novecojusi saite}}, riga.mashke.org&lt;/ref&gt;
|staciju skaits    = &lt;!-- metro, vilciens --&gt;
|pieturu skaits    = 43
(21 / 22)
|transporta vienīb = 3 (darbdienās)
2 (brīvdienās)
|depo              = &lt;!-- tramvajiem un trolejbusiem --&gt;
|parks             = № 7 (apkalpo)
|pasažieri dienā   = 
|pasažieri gadā    = 
|mājas lapa        = [http://saraksti.rigassatiksme.lv/index.html#bus/5/a-b saraksti.rigassatiksme.lv]
|apakšveidne       = {{Rīgas autobusu apakšveidne}}
|slēgts={{dat|2022|09|01}}}}

'''5. autobusu maršruts''' bija [[Sabiedriskais transports Rīgā|Rīgas sabiedriskā transporta]] [[Autobusu satiksme Rīgā|autobusu]] maršruts, kas kursēja no [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes ielas]] līdz [[Mežciems (Rīga)|Mežciemam]].

5. autobusu maršruta kopējais garums bija 24,595 km. Maršruta '''[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]''' — '''Mežciems''' kopējais garums bija 11,851 km, bet maršruta '''Mežciems''' — '''Abrenes iela''' kopējais garums bija 12,744 km. Darbdienās pa 5. autobusu maršrutu kursēja 3 autobusi, kuri pavisam veica 67 reisus, bet brīvdienās — tikai 2 autobusi, kuri pavisam veica 44 reisus. 5. autobusu maršrutu apkalpoja 7. autobusu parks.

== Vēsture ==
Maršruts tika atklāts 2004. gadā 105. taksobusa vietā. Sākotnēji tas kursēja no [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes ielas]] līdz [[Gaiļezers (slimnīca)|Slimnīcai &quot;Gaiļezers&quot;]], bet no 2005. gada 1. aprīļa tas tika pagarināts līdz trolejbusu galapunktam Mežciemā un abos virzienos sāka kursēt pa [[Sergeja Eizenšteina iela|S. Eizenšteina]] un [[Mežciema iela (Rīga)|Mežciema ielu]].

No 2021. gada 15. marta līdz 31. jūlijam autobusa maršrutu aizstāja ar [[5A. trolejbusu maršruts (Rīga)|5A. trolejbusa maršrutu]], kurā kursēja 18 metrus garie trolejbusi.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/-rigas-satiksme-veiks-resursu-pardali-atsevisku-marsrutu-kustibas-intensitates-palielinasanai/|title=“Rīgas satiksme” veiks resursu pārdali atsevišķu maršrutu kustības intensitātes palielināšanai : Rīgas satiksme|website=www.rigassatiksme.lv|access-date=2021-03-11|archive-date=2021-03-10|archive-url=https://web.archive.org/web/20210310134912/https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/-rigas-satiksme-veiks-resursu-pardali-atsevisku-marsrutu-kustibas-intensitates-palielinasanai/}}&lt;/ref&gt; No 2022. gada 1. septembra tas tika aizvietots ar [[35. trolejbusu maršruts (Rīga)|35. trolejbusu maršrutu]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/no-1-septembra-cetri-trolejbusa-marsruti-aizstas-autobusus/|title=No 1. septembra četri trolejbusa maršruti aizstās autobusus|access-date={{dat|2022|08|24||bez}}|archive-date={{dat|2022|08|24||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20220824093944/https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/no-1-septembra-cetri-trolejbusa-marsruti-aizstas-autobusus/}}&lt;/ref&gt;

== Maršruts ==
'''[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]''' — '''[[Mežciems (Rīga)|Mežciems]]''' kursēja pa šādām ielām: [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]], [[Dzirnavu iela (Rīga)|Dzirnavu iela]], [[Satekles iela (Rīga)|Satekles iela]], [[Marijas iela (Rīga)|Marijas iela]], [[Aleksandra Čaka iela (Rīga)|A. Čaka iela]], [[Ieriķu iela (Rīga)|Ieriķu iela]], [[Dzelzavas iela]], [[Ulbrokas iela]], [[Sergeja Eizenšteina iela|S. Eizenšteina iela]], [[Mežciema iela (Rīga)|Mežciema iela]] un [[Hipokrāta iela]].

'''Mežciems''' — '''Abrenes iela''' kursēja pa šādām ielām: Hipokrāta iela, Mežciema iela, S. Eizenšteina iela, Ulbrokas iela, Dzelzavas iela, [[Vaidavas iela (Rīga)|Vaidavas iela]], Ieriķu iela, A. Čaka iela, Marijas iela, [[Emīlijas Benjamiņas iela]], [[Vilhelma Purvīša iela (Rīga)|Vilhelma Purvīša iela]] un [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]].

== Pieturvietas ==
5. autobusu maršrutā pavisam kopā bija 43 pieturas, virzienā no Abrenes ielas uz Mežciemu bija 21 pietura, virzienā no Mežciema uz Abrenes ielu bija 22.
[[Attēls:Galapunkts.jpg|thumb|250px|5. maršruta autobusi galapunktā [[Mežciems (Rīga)|Mežciemā]].]]
[[Attēls:5. autobuss Eizenšteina ielā.JPG|thumb|250px|5. maršruta autobuss Sergeja Eizenšteina ielā, pieturā &quot;Biķernieku iela&quot;]]
[[Attēls:5. autobuss uz Mežciema ielas.jpg|thumb|250px|5. maršruta autobuss Mežciema ielā]]
[[Attēls:5. autobuss uz Eizenšteina ielas.jpg|thumb|255px|5. maršruta autobuss Sergeja Eizenšteina ielā]]
[[Attēls:5. autobuss uz Mežciema ielas (2).jpg|thumb|250px|5. maršruta autobuss Mežciema ielā]]
[[Attēls:5. autobuss uz Mežciema ielas (3).jpg|thumb|250px|5. maršruta autobuss Mežciema ielā]]
[[Attēls:5. autobuss uz Čaka ielas.jpg|thumb|250px|5. maršruta autobuss Čaka ielā]]
[[Attēls:5. autobuss Abrenes ielas galapunktā (2).jpg|thumb|250px|5. maršruta autobuss Abrenes ielā]]
[[Attēls:5. autobuss Mežciema galapunktā.jpg|thumb|250px|5. maršruta autobuss galapunktā &quot;Mežciems&quot;]]
[[Attēls:5. autobuss Abrenes ielas galapunktā.jpg|thumb|250px|5. maršruta autobuss izbrauc no Abrenes ielas galapunkta]]
[[Attēls:5. autobuss Abrenes ielas galapunktā (3).jpg|thumb|250px|5. maršruta autobuss iebrauc Abrenes ielas galapunktā]]
{|
| valign=&quot;top&quot; |
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot;
|-
! width=&quot;30&quot;|Nr.
! width=&quot;190&quot;|Nosaukums
|-
| align=&quot;center&quot; | 1
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 2
| [[Elizabetes iela (Rīga)|Elizabetes iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 3
| [[Dzirnavu iela (Rīga)|Dzirnavu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 4
| [[Ģertrūdes iela (Rīga)|Ģertrūdes iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 5
| [[Matīsa iela (Rīga)|Matīsa iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 6
| [[Tallinas iela (Rīga)|Tallinas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 7
| [[Pērnavas iela (Rīga)|Pērnavas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 8
| [[Zemitāni (stacija)|Zemitānu stacija]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 9
| [[Gustava Zemgala gatve]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 10
| [[Nīcgales iela (Rīga)|Nīcgales iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 11
| [[Stirnu iela (Rīga)|Stirnu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 12
| Mēbeļu nams
|-
| align=&quot;center&quot; | 13
| [[Ilūkstes iela (Rīga)|Ilūkstes iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 14
| [[Purvciems (Rīga)|Purvciems]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 15
| [[Latvenergo]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 16
| [[Sergeja Eizenšteina iela|S. Eizenšteina iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 17
| [[Biķernieku trase|Sporta bāze &quot;Biķernieki&quot;]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 18
| [[Motormuzejs (Rīga)|Motormuzejs]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 19
| [[Līduma iela (Rīga)|Līduma iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 20
| [[Hipokrāta iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 21
| [[Mežciems (Rīga)|Mežciems]]
|-
|}
| valign=&quot;top&quot; |
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot; align=&quot;center&quot;
|-
! width=&quot;30&quot;|Nr.
! width=&quot;190&quot;|Nosaukums
|-
| align=&quot;center&quot; | 1
| [[Mežciems (Rīga)|Mežciems]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 2
| [[Mežciema iela (Rīga)|Mežciema iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 3
| [[Līduma iela (Rīga)|Līduma iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 4
| [[Motormuzejs (Rīga)|Motormuzejs]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 5
| [[Biķernieku trase|Sporta bāze &quot;Biķernieki&quot;]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 6
| [[Biķernieku iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 7
| [[Latvenergo]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 8
| [[Purvciems (Rīga)|Purvciems]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 9
| [[Ilūkstes iela (Rīga)|Ilūkstes iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 10
| Mēbeļu nams
|-
| align=&quot;center&quot; | 11
| [[Nīcgales iela (Rīga)|Nīcgales iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 12
| [[Vaidavas iela (Rīga)|Vaidavas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 13
| [[Ūnijas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 14
| [[Stārķu iela (Rīga)|Stārķu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 15
| [[Zemitāni (stacija)|Zemitānu stacija]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 16
| [[Aleksandra Čaka iela (Rīga)|Aleksandra Čaka iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 17
| [[Tallinas iela (Rīga)|Tallinas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 18
| [[Matīsa iela (Rīga)|Matīsa iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 19
| [[Ģertrūdes iela (Rīga)|Ģertrūdes iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 20
| [[Dzirnavu iela (Rīga)|Dzirnavu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 21
| [[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 22
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
|}
|}

== Skatīt arī ==
* [[Rīga]]
* [[Autobusu satiksme Rīgā]]
* [[Trolejbusu satiksme Rīgā]]
* [[Tramvaju satiksme Rīgā]]
* [[Sabiedriskais transports Rīgā]]
* [[Rīgas satiksme]]
* [[Rīgas metropolitēns]]

== Piezīmes un atsauces ==
&lt;!-- ===Piezīmes===
{{atsauces|group=P}}
 --&gt;

=== Atsauces ===
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [http://www.rigassatiksme.lv/ www.rigassatiksme.lv]
* {{youtube|YUzj1G28vPI|Pilnā 5. autobusu maršruta video versija}}
* {{youtube|MRw4G0DrfZg|Pilnā 5. autobusu maršruta video versija}}

{{Rīga-aizmetnis}}

{{Sabiedriskais transports Rīga}}

[[Kategorija:Autobusu satiksme Rīgā|05]]</text>
      <sha1>pbge7uvyiy02ns7pwgo62twaypr5x3i</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>6. autobusu maršruts (Rīga)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>106826</id>
    <revision>
      <id>4468270</id>
      <parentid>4401941</parentid>
      <timestamp>2026-05-14T16:04:53Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4468270</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="16807" sha1="4nd4glz3ldzrzypc4khejmxfto9orpt" xml:space="preserve">{{Transporta maršruta infokaste
|nosaukums         = 6. autobusu maršruts
|fona krāsa        = #007C06
|no                = [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
|uz                = [[Biķeri]]
|karte             = File:6aut n.png
|valsts            = {{karogs|Latvija}}
|pilsēta           = Rīga
|atklāts           = {{dat|2006|10|1||bez}}
|izmaksas          = &lt;!-- izmaksas miljonos latu --&gt;
|kopējais garums   = 29,787 km&lt;br /&gt;(15,011 km / 14,766 km) &lt;ref&gt;[http://riga.mashke.org/Riga-Bus/Linien/linien_lat.htm Autobusu maršrutu saraksts]{{Novecojusi saite}}, riga.mashke.org&lt;/ref&gt;
|staciju skaits    = &lt;!-- metro, vilciens --&gt;
|pieturu skaits    = 53
(27 / 26)
|transporta vienīb = 4 (darbdienās)
2 (brīvdienās)
|depo              = &lt;!-- tramvajiem un trolejbusiem --&gt;
|parks             = № 7 (apkalpo)
|pasažieri dienā   = 
|pasažieri gadā    = 
|mājas lapa        = [http://saraksti.rigassatiksme.lv/index.html#bus/6/a-b saraksti.rigassatiksme.lv]
|apakšveidne       = {{Rīgas autobusu apakšveidne}}
|mainīts=2021. gada 20. septembris no &quot;Abrenes iela - Dreiliņi&quot;}}
[[Attēls:Žlutý autobus v Rize.jpg|thumb|255px|6. maršruta autobuss Augusta Deglava ielā]]
[[Attēls:6. autobuss Brīvības ielā.JPG|thumb|255px|6. maršruta autobuss Brīvības ielā]]
[[Attēls:6. autobuss uz Juglas ielas.jpg||thumb|255px|6. maršruta autobuss Juglas ielā]]
[[Attēls:6. autobuss uz Raiņa bulvāra.jpg||thumb|255px|6. maršruta autobuss Raiņa bulvārī]]
[[Attēls:6. autobuss uz Deglava ielas.jpg||thumb|255px|6. maršruta autobuss Deglava ielā]]
[[Attēls:6. autobuss uz Pērnavas ielas (2).jpg||thumb|255px|6. maršruta autobuss Pērnavas ielā]]

'''6. autobusu maršruts''' ir [[Sabiedriskais transports Rīgā|Rīgas sabiedriskā transporta]] [[Autobusu satiksme Rīgā|autobusu]] maršruts, kas kursē no [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes ielas]] līdz [[Ulbroka]]s lielciema Biķeriem [[Ropažu novads|Ropažu novada]] [[Stopiņu pagasts|Stopiņu pagastā]].

6. autobusu maršruta kopējais garums ir 29,787 km. Maršruta '''Abrenes iela''' — '''Biķeri''' kopējais garums ir 14,766 km., bet maršrutā '''Biķeri''' — '''[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]''' kopējais garums ir 15,011 km.

Darbdienās pa 6. autobusu maršrutu kursē 4 autobusi, kuri pavisam veic 35 reisus, bet brīvdienās — tikai 2 autobusi, kuri pavisam veic 20 reisus (12.2022). 6. autobusu maršrutu apkalpo 7. autobusu parks.

== Vēsture ==
Senāk 6. autobusa maršruts kursēja no [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes ielas]] līdz Preču-2. 2001. gadā to slēdza, apvienojot ar [[13. autobusu maršruts (Rīga)|13. autobusu maršrutu]].

Jaunu 6. autobusu maršrutu &quot;Abrenes iela - [[Dreiliņi (Rīga)|Dreiliņi]]&quot; atklāja [[2006. gads|2006]]. gada [[1. oktobris|1. oktobrī]].&lt;ref&gt;[http://www.tvnet.lv/auto/notikumi/87380-sak_kurset_jauns_autobusu_marsruts_uz_dreiliniem Sāk kursēt jauns autobusu maršruts uz Dreiliņiem] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160307052852/http://www.tvnet.lv/auto/notikumi/87380-sak_kurset_jauns_autobusu_marsruts_uz_dreiliniem |date={{dat|2016|03|07||bez}} }} tvnet.lv&lt;/ref&gt; Tas kursēja no Centrālās stacijas (17. trolejbusa galapunkta) līdz jaunizbūvētajam dzīvojamajam masīvam [[Ēvalda Valtera iela (Rīga)|Ēvalda Valtera ielā]] Dreiliņos.

Lai padarītu ērtāku skolnieku nonākšanu vairākās Pļavnieku skolās, no 2011. gada 1. septembra maršruts tika novirzīts pa [[Ulbrokas iela|Ulbrokas ielu]], [[Brāļu Kaudzīšu iela (Rīga)|Akadēmiķa M. Keldiša ielu]] un [[Andreja Saharova iela|A. Saharova ielu]], un darba dienās maršrutā sāka kursē lielās ietilpības autobusi. No 2015. gada 14. decembra maršruts tika pagarināts no stacijas līdz Abrenes ielai.

Saistībā ar rīkojumu slēgt [[Augusta Deglava tilts|Deglava tiltu]] satiksmei, pamatojoties uz Būvniecības valsts kontroles biroja ekspertu atzinumu par tā drošumu no 2019. gada 25. aprīļa līdz 4. maijam maršruts tika novirzīts pa [[Zemitāna tilts|Jorģa Zemitāna tiltu]].

No 2021. gada 20. septembra maršutu pagarināja līdz lielveikalu &quot;IKEA&quot; un &quot;Sāga&quot; stāvlaukumam Biķeros. Maršruta pagarināšanu bija paredzēts īstenot jau 2020. gada 7. decembrī,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/no-7-decembra-pagarinas-6-autobusa-marsrutu/|title=No 7. decembra pagarinās 6. autobusa maršrutu : Rīgas satiksme|website=www.rigassatiksme.lv|access-date=2020-11-27|archive-date=2020-11-27|archive-url=https://web.archive.org/web/20201127094633/https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/no-7-decembra-pagarinas-6-autobusa-marsrutu/}}&lt;/ref&gt; taču pagarināšana iedzīvotāju sūdzību par plānoto pieturvietas &quot;Ē. Valtera iela&quot; slēgšanu Biķeru virzienā dēļ tika atlikta.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/pec-7-decembra-6-autobusa-marsruts-paliks-nemainigs/ |title=Pēc 7. decembra 6. autobusa maršruts paliks nemainīgs |access-date={{dat|2020|12|04||bez}} |archive-date={{dat|2020|12|04||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20201204120857/https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/pec-7-decembra-6-autobusa-marsruts-paliks-nemainigs/ }}&lt;/ref&gt; 2021. gada februārī Rīgas dome paziņoja, ka autobusu maršruts tomēr tiks pagarināts līdz Biķeriem, saglabājot pieturvietu &quot;Ē. Valtera iela&quot; Biķeru virzienā un pagarinot to līdz [[Dzelzavas iela]]i, tālāk pa Dzelzavas ielu līdz krustojumam ar [[Juglas iela (Rīga)|Juglas ielu]], kur tas veiks kreiso pagriezienu uz Juglas ielu un turpinās ceļu līdz Biķeriem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvportals.lv/dienaskartiba/324839-pagarinas-6-marsruta-autobusa-marsrutu-saglabajot-pieturvietu-dreilinos-2021|title=Pagarinās 6. maršruta autobusa maršrutu, saglabājot pieturvietu Dreiliņos - LV portāls|last=lvportals.lv|website=lvportals.lv|access-date=2021-02-28|language=lv}}&lt;/ref&gt;

Maršruta pagarināšana notika tikai 2021. gada 20. septembrī, taču ar citādāku maršrutu, nekā tika paziņots februārī. Jaunajā variantā autobuss virzienā uz Biķeriem turpina braukt pa [[Augusta Deglava iela (Rīga)|A. Deglava ielu]], [[Lubānas iela (Rīga)|Lubānas ielas]] rotācijas apli un Juglas ielu līdz Biķeriem tāpat, kā bija paredzēts 2020. gada decembrī, bet virzienā uz Abrenes ielu – līdz Juglas ielai, tad pa Dzelzavas ielu, Ē. Valtera ielu, A. Deglava ielu un tālāk pa līdzšinējo maršrutu. Lai nodrošinātu Ē. Valtera ielā dzīvojošos ar iespēju tikt mājās no [[Centrs (Rīga)|Centra]], tiek noteikts 2 minūšu stāvēšanas laiks galapunktā &quot;Biķeri&quot;, lai no centra uz pieturu &quot;Ē. Valtera iela&quot; varētu braukt caur galapunktu &quot;Biķeri&quot; ar minimālu papildu laiku ceļā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/no-20-septembra-pagarinas-6-autobusa-marsrutu/|title=No 20. septembra pagarinās 6. autobusa maršrutu : Aktualitātes : Rīgas satiksme|website=www.rigassatiksme.lv|access-date=2021-09-10|archive-date=2021-09-10|archive-url=https://web.archive.org/web/20210910114643/https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/no-20-septembra-pagarinas-6-autobusa-marsrutu/}}&lt;/ref&gt;

No 2021. gada 23. oktobra pēdējos vakara reisos maršruts virzienā uz Biķeriem kursē līdz Ē. Valtera ielai.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/no-23-oktobra-bus-izmainas-6-autobusa-marsruta/|title=No 23. oktobra būs izmaiņas 6. autobusa maršrutā : Aktualitātes : Rīgas satiksme|website=www.rigassatiksme.lv|access-date=2021-10-13|archive-date=2021-10-13|archive-url=https://web.archive.org/web/20211013060115/https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/no-23-oktobra-bus-izmainas-6-autobusa-marsruta/}}&lt;/ref&gt;

No 2023. gada 27. decembra atsevišķi agrie rīta reisi kursē no pieturvietas &quot;[[Itas Kozakevičas iela]]&quot; virzienā uz Biķeriem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktu%C4%81la%20inform%C4%81cija/no-27-decembra-bus-izmainas-13-20-58-un-63-autobusa-marsruta-un-to-kustibas-sarakstos/|title=No 27. decembra būs izmaiņas 13., 20., 58., un 63. autobusa maršrutā un to kustības sarakstos}}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;

== Maršruts ==
'''Biķeri''' — '''[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]''' kursē pa šādām ielām: [[Biķeru iela (Dreiliņi)]], Juglas iela, Dzelzavas iela, [[Ēvalda Valtera iela (Rīga)|Ē. Valtera iela]], [[Augusta Deglava iela (Rīga)|A. Deglava iela]],[[Ulbrokas iela]], [[Brāļu Kaudzīšu iela (Rīga)|Brāļu Kaudzīšu iela]], [[Andreja Saharova iela|A. Saharova iela]], A. Deglava iela, [[Pērnavas iela (Rīga)|Pērnavas iela]], [[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības iela]], [[Brīvības bulvāris (Rīga)|Brīvības bulvāris]] [[Raiņa bulvāris (Rīga)|Raiņa bulvāris]] [[Satekles iela (Rīga)|Satekles iela]], [[Dzirnavu iela (Rīga)|Dzirnavu iela]] un Abrenes iela.  
&lt;!-- Sākot ar 2020. gada 7. decembri maršrutā Biķeri - Abrenes iela pirms iebrauciena Ē. Valtera ielā autobuss kursēs arī pa Juglas ielu. --&gt;

'''Abrenes iela''' — '''Biķeri''' kursē pa šādām ielām: Abrenes iela, Dzirnavu iela,Satekles iela  [[Merķeļa iela (Rīga)|Merķeļa iela]], Brīvības bulvāris, Brīvības iela, Pērnavas iela, A. Deglava iela, A. Saharova iela, Akadēmiķa Keldiša iela, Ulbrokas iela, A. Deglava iela, Juglas iela, [[Biķeru iela (Dreiliņi)]].
&lt;!-- Sākot ar 2020. gada 7. decembri maršrutā Abrenes iela - Biķeri autobuss vairs neiebrauks Ē. Valtera ielā, taču turpinās ceļu pa A. Deglava ielu, pēc tam pa Juglas ielu līdz IKEA. --&gt;

== Pieturvietas ==
6. autobusu maršrutā pavisam kopā ir 53 pieturas. Maršrutā '''Biķeri''' — '''[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]''' ir 27 pieturas, bet maršrutā '''Abrenes iela''' — '''Biķeri''' ir 26 pieturas. &lt;!-- Sākot ar 2020. gada 7. decembri tiks ieviesta arī pietura &quot;Biķeri&quot; pie lielveikala IKEA. --&gt;

{| 
| valign=&quot;top&quot; |
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot; 
|-
! width=&quot;30&quot;|Nr.
! width=&quot;190&quot;|Nosaukums
!Pēc pieprasījuma
|-
| align=&quot;center&quot; | 1
| Biķeri
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 2
| Jaunbiķeri
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 3
| [[Dzelzavas iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 4
| [[Ēvalda Valtera iela (Rīga)|Ē. Valtera iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 5
| [[Baltinavas iela (Rīga)|Baltinavas iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 6
| Liepiņas
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 7
| [[Salnas iela (Rīga)|Salnas iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 8
| [[Ulbrokas iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 9
| [[Dzeņu iela (Rīga)|Dzeņu iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 10
| [[Brāļu Kaudzīšu iela (Rīga)|Brāļu Kaudzīšu iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 11
| [[Augusta Deglava iela (Rīga)|A. Deglava iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; |12
|[[Andreja Saharova iela|A. Saharova iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 13
| [[Ilūkstes iela (Rīga)|Ilūkstes iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 14
| [[Dārzciema iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 15
| [[Viršu iela (Rīga)|Viršu iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 16
| [[Itas Kozakevičas iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 17
| [[Daugavas stadions (Rīga)|&quot;Daugavas&quot; stadions]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 18
| [[Grīziņkalns]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 19
| [[Vārnu iela (Rīga)|Vārnu iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 20
| [[Aleksandra Čaka iela (Rīga)|A. Čaka iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 21
| [[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 22
| [[Cēsu iela (Rīga)|Cēsu iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 23
| [[Tallinas iela (Rīga)|Tallinas iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 24
| [[Matīsa iela (Rīga)|Matīsa iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 25
| [[Ģertrūdes iela (Rīga)|Ģertrūdes iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 26
| [[Brīvības piemineklis]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 27
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 28
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
|
|-
|}
| valign=&quot;top&quot; |
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot; align=&quot;center&quot;
|-
! width=&quot;30&quot;|Nr.
! width=&quot;190&quot;|Nosaukums
!Pēc pieprasījuma
|-
| align=&quot;center&quot; | 1
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; |2
| [[Merķeļa iela (Rīga)|Merķeļa iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 3
| [[Brīvības bulvāris (Rīga)|Brīvības bulvāris]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 4
| [[Ģertrūdes iela (Rīga)|Ģertrūdes iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 5
| [[Matīsa iela (Rīga)|Matīsa iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 6
| [[Tallinas iela (Rīga)|Tallinas iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 7
| [[Cēsu iela (Rīga)|Cēsu iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 8
| [[Pērnavas iela (Rīga)|Pērnavas iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | ''9''
| [[Aleksandra Čaka iela (Rīga)|A. Čaka iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | ''10''
| [[Vārnu iela (Rīga)|Vārnu iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 11
| [[Grīziņkalns]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 12
| [[Daugavas stadions (Rīga)|&quot;Daugavas&quot; stadions]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 13
| [[Itas Kozakevičas iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 14
| [[Viršu iela (Rīga)|Viršu iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 15
| [[Dārzciema iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 16
| [[Ilūkstes iela (Rīga)|Ilūkstes iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 17
| [[Andreja Saharova iela|A. Saharova iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 18
| [[Brāļu Kaudzīšu iela (Rīga)|Brāļu Kaudzīšu iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 19
| [[Dzeņu iela (Rīga)|Dzeņu iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 20
| [[Ulbrokas iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 21
| [[Salnas iela (Rīga)|Salnas iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 22
| Liepiņas
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 23
| [[Baltinavas iela (Rīga)|Baltinavas iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 24
| [[Kaivas iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 25
| [[Dreiliņupīte]]
|x
|-
|align=&quot;center&quot; | 26
| Biķeri
|
|-
|}
|}

== Maršruts ar mainīto virzienu ==
6. autobusu maršruta pēdējos vakara reisos virzienā '''[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]''' — '''Biķeri''' — '''[[Ēvalda Valtera iela (Rīga)|Ē.Valtera iela]]''' ir 29 pieturas.
{| 
| valign=&quot;top&quot; |
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot; align=&quot;center&quot;
|-
! width=&quot;30&quot; |Nr.
! width=&quot;190&quot; |Nosaukums
!Pēc pieprasījuma
|-
| align=&quot;center&quot; | 1
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; |2
| [[Merķeļa iela (Rīga)|Merķeļa iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 3
| [[Brīvības bulvāris (Rīga)|Brīvības bulvāris]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 4
| [[Ģertrūdes iela (Rīga)|Ģertrūdes iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 5
| [[Matīsa iela (Rīga)|Matīsa iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 6
| [[Tallinas iela (Rīga)|Tallinas iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 7
| [[Cēsu iela (Rīga)|Cēsu iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 8
| [[Pērnavas iela (Rīga)|Pērnavas iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | ''9''
| [[Aleksandra Čaka iela (Rīga)|A. Čaka iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 10
| [[Vārnu iela (Rīga)|Vārnu iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 11
| [[Grīziņkalns]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 12
| [[Daugavas stadions (Rīga)|&quot;Daugavas&quot; stadions]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 13
| [[Itas Kozakevičas iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 14
| [[Viršu iela (Rīga)|Viršu iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 15
| [[Dārzciema iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 16
| [[Ilūkstes iela (Rīga)|Ilūkstes iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 17
| [[Andreja Saharova iela|A. Saharova iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 18
| [[Brāļu Kaudzīšu iela (Rīga)|Brāļu Kaudzīšu iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 19
| [[Dzeņu iela (Rīga)|Dzeņu iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 20
| [[Ulbrokas iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 21
| [[Salnas iela (Rīga)|Salnas iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 22
| Liepiņas
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 23
| [[Baltinavas iela (Rīga)|Baltinavas iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 24
| [[Kaivas iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 25
| [[Dreiliņupīte]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 26
| Biķeri
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 27
| Jaunbiķeri
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 28
| [[Dzelzavas iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 29
| [[Ēvalda Valtera iela (Rīga)|Ē. Valtera iela]]
|x
|-
|}
|}

=== Agrākie pieturvietu nosaukumi ===
* &quot;Jāņa Asara iela&quot; (pārdēvēta par &quot;Grīziņkalns&quot;)
* &quot;Akadēmiķa Keldiša iela&quot; (pārdēvēta par &quot;Brāļu Kaudzīšu iela&quot;)
* &quot;Nīcgales iela&quot; (pārdēvēta par &quot;Itas Kozakevičas iela&quot;)

== Skatīt arī ==
* [[Rīga]]
* [[Autobusu satiksme Rīgā]]
* [[Trolejbusu satiksme Rīgā]]
* [[Tramvaju satiksme Rīgā]]
* [[Sabiedriskais transports Rīgā]]
* [[Rīgas satiksme]]
* [[Rīgas metropolitēns]]

== Piezīmes un atsauces ==
&lt;!-- ===Piezīmes===
{{atsauces|group=P}}
 --&gt;
=== Atsauces ===
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [http://www.rigassatiksme.lv/ www.rigassatiksme.lv]
* {{youtube|hipXAZ7x89g|Pilnā 6. autobusu maršruta video versija}}
* {{youtube|AQO_7IX4PWM|Pilnā 6. autobusu maršruta video versija}}

{{Rīga-aizmetnis}}

{{Sabiedriskais transports Rīga}}

[[Kategorija:Autobusu satiksme Rīgā|06]]</text>
      <sha1>4nd4glz3ldzrzypc4khejmxfto9orpt</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>7. autobusu maršruts (Rīga)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>106827</id>
    <revision>
      <id>4468273</id>
      <parentid>4401943</parentid>
      <timestamp>2026-05-14T16:07:53Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4468273</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="9195" sha1="ku1xdzyg5n8tnpav8tjaugt4nlteo7s" xml:space="preserve">{{Transporta maršruta infokaste
|nosaukums         = 7. autobusu maršruts
|fona krāsa        = #007C09
|no                = [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
|uz                = [[Stīpnieki (Mārupe)|Stīpnieki]]
|karte             = File:7aut n.png
|valsts            = {{karogs|Latvija}}
|pilsēta           = Rīga
|atklāts           = 
|plānots atklāt    = 
|tika plān atklāt  = 
|izmaksas          = &lt;!-- izmaksas miljonos latu --&gt;
|kopējais garums   = 17,799 km&lt;br /&gt;(9,670 km / 8,129 km) &lt;ref&gt;[http://riga.mashke.org/Riga-Bus/Linien/linien_lat.htm Autobusu maršrutu saraksts]{{Novecojusi saite}}, riga.mashke.org&lt;/ref&gt;
|staciju skaits    = &lt;!-- metro, vilciens --&gt;
|pieturu skaits    = 35
(17 / 18)
|transporta vienīb = 2 (darbdienās)
2 (brīvdienās)
|depo              = &lt;!-- tramvajiem un trolejbusiem --&gt;
|parks             = 6. autobusu parks (apkalpo)
|pasažieri dienā   = 
|pasažieri gadā    = 
|mājas lapa        = [http://saraksti.rigassatiksme.lv/index.html#bus/7/a-b saraksti.rigassatiksme.lv]
|apakšveidne       = {{Rīgas autobusu apakšveidne}}
}}

'''7. autobusu maršruts''' ir [[Sabiedriskais transports Rīgā|Rīgas sabiedriskā transporta]] [[Autobusu satiksme Rīgā|autobusu]] maršruts, kas kursē no [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes ielas]] līdz [[Stīpnieki (Mārupe)|Stīpniekiem]], kas atrodas [[Mārupes novads|Mārupes novadā]].

7. autobusu maršruta kopējais garums ir 17,799 km. Maršruta '''[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]''' — '''[[Stīpnieki (Mārupe)|Stīpnieki]]''' kopējais garums ir 9,670 km, bet maršruta '''[[Stīpnieki (Mārupe)|Stīpnieki]]''' — '''[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]''' kopējais garums ir 8,129 km.

Katru dienu pa 7. autobusu maršrutu kursē tikai 2 autobusi, kuri pavisam veic 49 reisus. Maršrutu apkalpo 6. autobusu parks.

2019. gadā tika ierosināts 7. autobusa maršrutu pagarināt līdz [[Starptautiskā lidosta &quot;Rīga&quot;|lidostai &quot;Rīga&quot;]], taču valsts budžeta līdzekļu nepietiekamības dēļ ierosinātās izmaiņas netika atbalstītas.&lt;ref&gt;[http://www.atd.lv/sites/default/files/STPLemumi_29032019.pdf#overlay-context=lv/jaunumi/sabiedrisk%25C4%2581-transporta-padomes-l%25C4%2593mumi Sabiedriskā transporta padomes lēmums Nr.4, 2019. gada 29. martā]&lt;/ref&gt; 2022. gada decembrī [[Mārupes novads|Mārupes novada]] dome no jauna aktualizēja šo jautājumu, izskanot kritikai par [[22. autobusu maršruts (Rīga)|22. autobusa maršruta]] reisu neesamību nakts stundās. Pašvaldība esot veikusi ieguldījumus ceļu pārbūvē un gājēju ceļa izveidošanā, lai 7. autobusa maršrutu varētu pagarināt līdz [[Starptautiskā lidosta &quot;Rīga&quot;|lidostai &quot;Rīga&quot;]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/news/national/politics/riga-verte-iespeju-nodrosinat-sabiedrisko-transportu-no-lidostas-ari-nakts-stundas.d?id=55045954|title=Rīga vērtē iespēju nodrošināt sabiedrisko transportu no lidostas arī nakts stundās}}&lt;/ref&gt;

== Maršruts ==
[[Attēls:7. autobuss Uzvaras bulvārī.JPG|thumb|255px|7. autobuss Uzvaras bulvārī]]
[[Attēls:7. autobuss uz Liepājas ielas.jpg|thumb|255px|7. autobuss Liepājas ielā]]
[[Attēls:7. autobuss Abrenes ielas galapunktā.jpg|thumb|255px|7. autobuss izbrauc no Abrenes ielas galapunkta]]
[[Attēls:7. autobuss uz Akmens tilta.jpg|thumb|255px|7. autobuss uz Akmens tilta]]
'''[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]''' — '''[[Stīpnieki (Mārupe)|Stīpnieki]]''' kursē pa šādām ielām: [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]], [[Vilhelma Purvīša iela (Rīga)|Vilhelma Purvīša iela]], [[Emīlijas Benjamiņas iela]], [[13. janvāra iela]], [[11. novembra krastmala]], [[Akmens tilts (Rīga)|Akmens tilts]], [[Uzvaras bulvāris (Rīga)|Uzvaras bulvāris]], [[Bāriņu iela (Rīga)|Bāriņu iela]], [[Mārupes iela (Rīga)|Mārupes iela]], [[Liepājas iela (Rīga)|Liepājas iela]], [[Dāliju iela (Rīga)|Dāliju iela]], [[Upesgrīvas iela (Rīga)|Upesgrīvas iela]], Kantora iela un Stīpnieku ceļš.

'''[[Stīpnieki (Mārupe)|Stīpnieki]]''' — '''[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]''' kursē pa šādām ielām: Stīpnieku ceļš, Kantora iela, [[Upesgrīvas iela (Rīga)|Upesgrīvas iela]], [[Dāliju iela (Rīga)|Dāliju iela]], [[Liepājas iela (Rīga)|Liepājas iela]], [[Mārupes iela (Rīga)|Mārupes iela]], [[Bāriņu iela (Rīga)|Bāriņu iela]], [[Uzvaras bulvāris (Rīga)|Uzvaras bulvāris]], [[Akmens tilts (Rīga)|Akmens tilts]], [[11. novembra krastmala]], [[13. janvāra iela]], [[Emīlijas Benjamiņas iela]], [[Vilhelma Purvīša iela (Rīga)|Vilhelma Purvīša iela]] un [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]].

== Pieturvietas ==
7. autobusu maršrutā pavisam kopā ir 35 pieturas. Maršrutā '''[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]''' — '''[[Stīpnieki (Mārupe)|Stīpnieki]]''' ir 17 pieturas, bet maršrutā '''[[Stīpnieki (Mārupe)|Stīpnieki]]''' — '''[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]''' ir 18 pieturas.

{|
| valign=&quot;top&quot; |
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot;
|-
! width=&quot;30&quot;|Nr.
! width=&quot;190&quot;|Nosaukums
!Pēc pieprasījuma
|-
| align=&quot;center&quot; | 1
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 2
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 3
| [[13. janvāra iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 4
| [[Latvijas Nacionālā bibliotēka|Nacionālā bibliotēka]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 5
| [[Uzvaras parks]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 6
| [[Eduarda Smiļģa iela|E. Smiļģa iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 7
| [[Āgenskalna tirgus]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 8
| [[Mārupes iela (Rīga)|Mārupes iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 9
| [[Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca|Paula Stradiņa slimnīca]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 10
| [[Raudas iela (Rīga)|Raudas iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 11
| [[Mežotnes iela (Rīga)|Mežotnes iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 12
| [[Brūkleņu iela (Rīga)|Brūkleņu iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 13
| [[Dauguļu iela (Rīga)|Dauguļu iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 14
| [[Upesgrīvas iela (Rīga)|Upesgrīvas iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 15
| [[Mārupes vidusskola|Mārupes ğimnāzija]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 16
| Lamberti
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 17
| [[Stīpnieki (Mārupe)|Stīpnieki]]
|x
|-
|}
| valign=&quot;top&quot; |
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot; align=&quot;center&quot;
|-
! width=&quot;30&quot;|Nr.
! width=&quot;190&quot;|Nosaukums
!Pēc pieprasījuma
|-
| align=&quot;center&quot; | 1
| [[Stīpnieki (Mārupe)|Stīpnieki]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 2
| Lamberti
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 3
| [[Mārupes vidusskola|Mārupes ğimnāzija]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 4
| [[Upesgrīvas iela (Rīga)|Upesgrīvas iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 5
| [[Dauguļu iela (Rīga)|Dauguļu iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 6
| [[Brūkleņu iela (Rīga)|Brūkleņu iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 7
| [[Mežotnes iela (Rīga)|Mežotnes iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 8
| [[Raudas iela (Rīga)|Raudas iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 9
| [[Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca|Paula Stradiņa slimnīca]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 10
| [[Tukuma iela (Rīga)|Tukuma iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 11
| [[Āgenskalna tirgus]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 12
| [[Eduarda Smiļģa iela|E. Smiļģa iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 13
| [[Uzvaras parks]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 14
| [[Latvijas Nacionālā bibliotēka|Nacionālā bibliotēka]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 15
| [[Grēcinieku iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 16
| [[Rīgas Starptautiskā autoosta|Autoosta]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 17
| [[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 18
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
|
|}
|}

=== Agrākie pieturvietu nosaukumi ===
''&lt;nowiki&gt;''Stockmann'' centrs (pārdēvēta par ''Autoosta''&lt;/nowiki&gt;)''

''Kuģu iela (pārdēvēta par &lt;nowiki&gt;''Nacionālā bibliotēka''&lt;/nowiki&gt;)''

''Poliklīnika (pārdēvēta par &lt;nowiki&gt;''Paula Stradiņa slimnīca''&lt;/nowiki&gt;)''

''Skola (pārdēvēta par &lt;nowiki&gt;''Mārupes ģimnāzija''&lt;/nowiki&gt;)''

11. novembra krastmala (pārdēvēta par &quot;Grēcinieku iela&quot;)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktu%C4%81la%20inform%C4%81cija/no-1-augusta-tiks-veiktas-izmainas-vairaku-pieturvietu-nosaukumos-1/|title=No 1. augusta tiks veiktas izmaiņas vairāku pieturvietu nosaukumos|access-date={{dat|2024|08|01||bez}}|archive-date={{dat|2025|08|26||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20250826153404/https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktu%C4%81la%20inform%C4%81cija/no-1-augusta-tiks-veiktas-izmainas-vairaku-pieturvietu-nosaukumos-1/}}&lt;/ref&gt;

Slokas iela (pārdēvēta par &quot;Uzvaras parks&quot;)

== Skatīt arī ==
* [[Rīga]]
* [[Autobusu satiksme Rīgā]]
* [[Trolejbusu satiksme Rīgā]]
* [[Tramvaju satiksme Rīgā]]
* [[Sabiedriskais transports Rīgā]]
* [[Rīgas satiksme]]
* [[Rīgas metropolitēns]]

== Piezīmes un atsauces ==
&lt;!-- ===Piezīmes===
{{atsauces|group=P}}
 --&gt;

=== Atsauces ===
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [http://www.rigassatiksme.lv/ www.rigassatiksme.lv]
* {{youtube|-gRp98Bc1XU|Pilnā 7. autobusu maršruta video versija}}

{{Rīga-aizmetnis}}

{{Sabiedriskais transports Rīga}}

[[Kategorija:Autobusu satiksme Rīgā|07]]</text>
      <sha1>ku1xdzyg5n8tnpav8tjaugt4nlteo7s</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>8. autobusu maršruts (Rīga)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>106966</id>
    <revision>
      <id>4468276</id>
      <parentid>4401944</parentid>
      <timestamp>2026-05-14T16:12:06Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4468276</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="9752" sha1="9ejbvyyc4m2iirt78qign361yx5thfc" xml:space="preserve">{{Transporta maršruta infokaste
|nosaukums         = 8. autobusu maršruts
|fona krāsa        = #007C06
|no                = [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
|uz                = [[Zolitūde]]
|karte             = File:8aut n.png
|valsts            = {{karogs|Latvija}}
|pilsēta           = Rīga
|atklāts           = 
|plānots atklāt    = 
|tika plān atklāt  = 
|izmaksas          = &lt;!-- izmaksas miljonos latu --&gt;
|kopējais garums   = 24,164 km&lt;br /&gt;(11,943 km / 12,221 km) &lt;ref&gt;[http://riga.mashke.org/Riga-Bus/Linien/linien_lat.htm Autobusu maršrutu saraksts]{{Novecojusi saite}}, riga.mashke.org&lt;/ref&gt;
|staciju skaits    = &lt;!-- metro, vilciens --&gt;
|pieturu skaits    = 47
(23 / 24)
|transporta vienīb = 4 (darbdienās)
2 (brīvdienās)
|depo              = &lt;!-- tramvajiem un trolejbusiem --&gt;
|parks             = № 6 (apkalpo)
|pasažieri dienā   = 
|pasažieri gadā    = 
|mājas lapa        = [http://saraksti.rigassatiksme.lv/index.html#bus/8/a-b saraksti.rigassatiksme.lv]
|apakšveidne       = {{Rīgas autobusu apakšveidne}}
}}

'''8. autobusu maršruts''' ir [[Sabiedriskais transports Rīgā|Rīgas sabiedriskā transporta]] [[Autobusu satiksme Rīgā|autobusu]] maršruts, kas kursē no [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukuma]] līdz [[Zolitūde]]i.

8. autobusu maršruta kopējais garums ir 24,164 km. Maršruta '''[[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]'''—'''[[Zolitūde]]''' kopējais garums ir 11,943 km, bet maršruta '''[[Zolitūde]]'''—'''[[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]''' kopējais garums ir 12,221 km.

Darbdienās pa 8. autobusu maršrutu kursē 4 autobusi, kuri pavisam veic 76 reisus, bet brīvdienās — tikai 2 autobusi, kuri pavisam veic 46 reisus (06.2014).

8. autobusu maršrutu apkalpo 6. autobusu parks.
[[Attēls:8. autobuss uz Akmens tilta.JPG|thumb|255px|8. maršruta autobuss uz [[Akmens tilts (Rīga)|Akmens tilta]]]]
[[Attēls:8. autobuss uz 13. janvāra ielas.jpg|thumb|255px|8. maršruta autobuss 13. janvāra ielā]]
[[Attēls:8. autobuss uz Rostokas ielas.jpg|thumb|255px|8. maršruta autobuss Rostokas ielā]]
[[Attēls:8. autobuss uz Akmens tilta.jpg|thumb|255px|8. maršruta autobuss uz Akmens tilta]]
[[Attēls:8. autobuss uz 13. janvāra ielas (3).jpg||thumb|255px|8. maršruta autobuss 13. janvāra ielā]]
[[Attēls:8. autobuss uz Rostokas ielas (2).jpg|thumb|255px|8. maršruta autobuss Rostokas ielā]]

== Maršruts ==
'''[[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]'''—'''[[Zolitūde]]''' kursē pa šādām ielām: [[Marijas iela (Rīga)|Marijas iela]], [[13. janvāra iela]], [[11. novembra krastmala]], [[Akmens tilts (Rīga)|Akmens tilts]], [[Uzvaras bulvāris (Rīga)|Uzvaras bulvāris]], [[Bāriņu iela (Rīga)|Bāriņu iela]], [[Mārupes iela (Rīga)|Mārupes iela]], [[Liepājas iela (Rīga)|Liepājas iela]], [[Krūzes iela (Rīga)|Krūzes iela]], [[Ventspils iela (Rīga)|Ventspils iela]], [[Kalnciema iela (Rīga)|Kalnciema iela]], [[Rucavas iela (Rīga)|Rucavas iela]], [[Šampētera iela (Rīga)|Šampētera iela]], [[Apuzes iela (Rīga)|Apuzes iela]], [[Anniņmuižas iela (Rīga)|Anniņmuižas iela]], [[Gramzdas iela (Rīga)|Gramzdas iela]], [[Zolitūdes iela (Rīga)|Zolitūdes iela]] un [[Rostokas iela (Rīga)|Rostokas iela]].

'''[[Zolitūde]]'''—'''[[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]''' kursē pa šādām ielām: [[Rostokas iela (Rīga)|Rostokas iela]], [[Zolitūdes iela (Rīga)|Zolitūdes iela]], [[Gramzdas iela (Rīga)|Gramzdas iela]], [[Anniņmuižas iela (Rīga)|Anniņmuižas iela]], [[Apuzes iela (Rīga)|Apuzes iela]], [[Šampētera iela (Rīga)|Šampētera iela]], [[Rucavas iela (Rīga)|Rucavas iela]], [[Kalnciema iela (Rīga)|Kalnciema iela]], [[Ventspils iela (Rīga)|Ventspils iela]], [[Krūzes iela (Rīga)|Krūzes iela]], [[Liepājas iela (Rīga)|Liepājas iela]], [[Mārupes iela (Rīga)|Mārupes iela]], [[Bāriņu iela (Rīga)|Bāriņu iela]], [[Uzvaras bulvāris (Rīga)|Uzvaras bulvāris]], [[Akmens tilts (Rīga)|Akmens tilts]], [[11. novembra krastmala]], [[13. janvāra iela]] un [[Marijas iela (Rīga)|Marijas iela]].

== Pieturvietas ==
8. autobusu maršrutā pavisam kopā ir 47 pieturas. Maršrutā '''[[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]'''—'''[[Zolitūde]]''' ir 23 pieturas, bet maršrutā '''[[Zolitūde]]'''—'''[[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]''' ir 24 pieturas.

{|
| valign=&quot;top&quot; |
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot;
|-
! width=&quot;30&quot;|Nr.
! width=&quot;190&quot;|Nosaukums
!Pēc pieprasījuma
|-
| align=&quot;center&quot; | 1
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 2
| [[13. janvāra iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 3
| [[Latvijas Nacionālā bibliotēka|Nacionālā bibliotēka]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 4
| [[Uzvaras parks]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 5
| [[Eduarda Smiļģa iela|E. Smiļģa iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 6
| [[Āgenskalna tirgus]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 7
| [[Mārupes iela (Rīga)|Mārupes iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 8
| [[Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca|Paula Stradiņa slimnīca]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 9
| [[Ozolnieku iela (Rīga)|Ozolnieku iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 10
| [[Astras iela (Rīga)|Astras iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 11
| [[Jaunmoku iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 12
| [[Ventspils iela (Rīga)|Ventspils iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 13
| [[Rucavas iela (Rīga)|Rucavas iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 14
| [[Šampētera iela (Rīga)|Šampētera iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 15
| [[Jūrkalnes iela (Rīga)|Jūrkalnes iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 16
| [[Priedaines iela (Rīga)|Priedaines iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 17
| [[Zantes iela (Rīga)|Zantes iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 18
| [[Gramzdas iela (Rīga)|Gramzdas iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 19
| [[Mežmalas iela (Rīga)|Mežmalas iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 20
| [[Imanta (stacija)|Imantas stacija]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 21
| [[Rostokas iela (Rīga)|Rostokas iela]] 16
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 22
| [[Anniņmuižas iela (Rīga)|Anniņmuižas iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 23
| [[Zolitūde]]s D/P
|
|-
|}
| valign=&quot;top&quot; |
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot; align=&quot;center&quot;
|-
! width=&quot;30&quot;|Nr.
! width=&quot;190&quot;|Nosaukums
!Pēc pieprasījuma
|-
| align=&quot;center&quot; | 1
| [[Zolitūde]]s D/P
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 2
| [[Anniņmuižas iela (Rīga)|Anniņmuižas iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 3
| [[Rostokas iela (Rīga)|Rostokas iela]] 16
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 4
| [[Imanta (stacija)|Imantas stacija]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 5
| [[Mežmalas iela (Rīga)|Mežmalas iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 6
| [[Gramzdas iela (Rīga)|Gramzdas iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 7
| [[Zantes iela (Rīga)|Zantes iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 8
| [[Priedaines iela (Rīga)|Priedaines iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 9
| [[Jūrkalnes iela (Rīga)|Jūrkalnes iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 10
| [[Šampētera iela (Rīga)|Šampētera iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 11
| [[Rucavas iela (Rīga)|Rucavas iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 12
| [[Ventspils iela (Rīga)|Ventspils iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 13
| [[Jaunmoku iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 14
| [[Astras iela (Rīga)|Astras iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 15
| [[Ozolnieku iela (Rīga)|Ozolnieku iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 16
| [[Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca|Paula Stradiņa slimnīca]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 17
| [[Tukuma iela (Rīga)|Tukuma iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 18
| [[Āgenskalna tirgus]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 19
| [[Eduarda Smiļģa iela|E. Smiļģa iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 20
| [[Uzvaras parks]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 21
| [[Latvijas Nacionālā bibliotēka|Nacionālā bibliotēka]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 22
| [[Grēcinieku iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 23
| [[Rīgas Starptautiskā autoosta|Autoosta]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 24
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
|
|}
|}

=== Agrākie pieturvietu nosaukumi ===
''&lt;nowiki&gt;''Stockmann'' centrs (pārdēvēta par ''Autoosta''&lt;/nowiki&gt;)''

''Kuģu iela (pārdēvēta par &lt;nowiki&gt;''Nacionālā bibliotēka''&lt;/nowiki&gt;)''

''Poliklīnika (pārdēvēta par &lt;nowiki&gt;''Paula Stradiņa slimnīca''&lt;/nowiki&gt;)''

''Bāze (pārdēvēta par &lt;nowiki&gt;''Ozolnieku iela''&lt;/nowiki&gt;)''

''Rostokas iela (pārdēvēta par &lt;nowiki&gt;''Imantas stacija''&lt;/nowiki&gt;)''

''Autostāvvieta (pārdēvēta par &lt;nowiki&gt;''Rostokas iela 16''&lt;/nowiki&gt;)''

''Zolitūdes tirgus D/P (pārdēvēta par &lt;nowiki&gt;''Zolitūdes D/P''&lt;/nowiki&gt;)''

Kalnciema iela (pārdēvēta par &quot;Ventspils iela&quot;)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktu%C4%81la%20inform%C4%81cija/no-1-augusta-tiks-veiktas-izmainas-vairaku-pieturvietu-nosaukumos-1/|title=No 1. augusta tiks veiktas izmaiņas vairāku pieturvietu nosaukumos|access-date={{dat|2024|08|01||bez}}|archive-date={{dat|2025|08|26||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20250826153404/https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktu%C4%81la%20inform%C4%81cija/no-1-augusta-tiks-veiktas-izmainas-vairaku-pieturvietu-nosaukumos-1/}}&lt;/ref&gt;

Slokas iela (pārdēvēta par &quot;Uzvaras parks&quot;)

11. novembra krastmala (pārdēvēta par &quot;Grēcinieku iela&quot;)

== Skatīt arī ==
* [[Rīga]]
* [[Autobusu satiksme Rīgā]]
* [[Trolejbusu satiksme Rīgā]]
* [[Tramvaju satiksme Rīgā]]
* [[Sabiedriskais transports Rīgā]]
* [[Rīgas satiksme]]
* [[Rīgas metropolitēns]]

== Piezīmes un atsauces ==
&lt;!-- ===Piezīmes===
{{atsauces|group=P}}
 --&gt;

=== Atsauces ===
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [http://www.rigassatiksme.lv/ www.rigassatiksme.lv]
* {{youtube|94Fnb6z__Fw|Pilnā 8. autobusu maršruta video versija}}

{{Rīga-aizmetnis}}

{{Sabiedriskais transports Rīga}}

[[Kategorija:Autobusu satiksme Rīgā|08]]</text>
      <sha1>9ejbvyyc4m2iirt78qign361yx5thfc</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>30. autobusu maršruts (Rīga)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>107578</id>
    <revision>
      <id>4468230</id>
      <parentid>4401990</parentid>
      <timestamp>2026-05-14T15:51:05Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4468230</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="19580" sha1="cavj4ovzthi635myl4561smijlpwf8b" xml:space="preserve">{{Transporta maršruta infokaste
|nosaukums         = 30. autobusu maršruts
|fona krāsa        = #007C06
|no                = [[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā stacija]]
|uz                = [[Daugavgrīva]]
|karte             = File:30aut n.png
|valsts            = {{karogs|Latvija}}
|pilsēta           = Rīga
|atklāts           = 
|plānots atklāt    = 
|tika plān atklāt  = 
|izmaksas          = &lt;!-- izmaksas miljonos latu --&gt;
|kopējais garums   = 35,163 km&lt;br /&gt;(17,187 km / 17,576 km) &lt;ref&gt;[http://riga.mashke.org/Riga-Bus/Linien/linien_lat.htm Autobusu maršrutu saraksts]{{Novecojusi saite}}, riga.mashke.org&lt;/ref&gt;
|staciju skaits    = &lt;!-- metro, vilciens --&gt;
|pieturu skaits    = 62
(31 / 31)
|transporta vienīb = 4 (darbdienās)
|depo              = &lt;!-- tramvajiem un trolejbusiem --&gt;
|parks             = № 6 (apkalpo)
|pasažieri dienā   = 
|pasažieri gadā    = 
|mājas lapa        = [http://saraksti.rigassatiksme.lv/?a=p.frameset&amp;schedule_id=2820&amp;t=xhtml&amp;l=lv saraksti.rigassatiksme.lv]
|apakšveidne       = {{Rīgas autobusu apakšveidne}}
}}
[[Attēls:30. autobuss Ķīpsalas pieturā.JPG|thumb|255px|30. maršruta autobuss pieturā &quot;Ķīpsala&quot;]]
[[Attēls:30. autobuss uz Vanšu tilta.jpg|thumb|255px|30. maršruta autobuss uz Vanšu tilta]]
[[Attēls:Riga Ranka dambis 07.2006.jpg|thumb|255px|3e. maršruta autobuss sastrēgumā uz [[Raņķa dambis|Raņķa dambja]]. [[2006. gads|2006]]. gada jūlijs.]]
[[Attēls:30. autobuss uz Valdemāra ielas.jpg|thumb|255px|30. maršruta autobuss K.Valdemāra ielā]]
[[Attēls:30. autobuss uz Vanšu tilta (2).jpg|thumb|255px|30. maršruta autobuss uz Vanšu tilta]]
[[Attēls:30. autobuss uz Daugavgrīvas šosejas (3).jpg|thumb|255px|30. maršruta autobuss uz Daugavgrīvas šosejas]]

'''30. autobusu maršruts''' ir [[Sabiedriskais transports Rīgā|Rīgas sabiedriskā transporta]] [[Autobusu satiksme Rīgā|autobusu]] maršruts, kas kursē no [[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālās stacijas]] līdz [[Daugavgrīva]]i. Vasaras sezonā tiek pagarināts līdz [[Buļļi (apkaime)|Vakarbuļļiem]].

30. autobusu maršruta kopējais garums ir 35,163 km. Maršruta '''Centrālā stacija''' — '''Daugavgrīva''' kopējais garums ir 17,187 km, bet maršruta '''Daugavgrīva''' — '''Centrālā stacija''' kopējais garums ir 17,576 km.

Darbdienās pa 30. autobusu maršrutu kursē 4 autobusi, bet brīvdienās — nekursē neviens, izņemot vasaras sezonas brīvdienas, kad maršrutā kursē 2 autobusi.

30. autobusu maršrutu apkalpo 6. autobusu parks.

Izveidots [[2008. gads|2008]]. gada [[2. janvāris|2. janvārī]], kad [[3E. autobusu maršruts (Rīga)|3e. autobusu maršrutu]] pārdēvēja par 30. autobusu maršrutu. Tas zaudēja ekspreša maršruta statusu un kļuva par parastu maršrutu.&lt;ref&gt;[http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/220237-riga_sak_kurset_autobusi_jauna_marsruta_uz_bolderaju Rīgā sāk kursēt autobusi jaunā maršrutā uz Bolderāju]{{Novecojusi saite}}, tvnet.lv&lt;/ref&gt; Agrāk 30. autobusa maršruts kursēja no Abrenes ielas uz Ķīpsalu.

No 2026. gada 24. janvāra nedaudz mainīts maršruts virzienā uz [[Centrālā stacija|Centrālo staciju]]. Autobuss [[Jūrmalas gatve|Jūrmalas gatvē]] veic apgriešanās maneveru, lai apkalpotu autobusu un tramvaju pieturu &quot;[[Latvijas Universitātes Botāniskais dārzs|Botāniskais dārzs]] / [[Rīgas Stradiņa universitāte]]&lt;nowiki&gt;''&lt;/nowiki&gt;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktu%C4%81la%20inform%C4%81cija/no-24-janvara-izmainas-30-un-54-autobusa-marsruta-un-kustibas-saraksta/|title=No 24. janvāra izmaiņas 30. un 54. autobusa maršrutā un kustības sarakstā}}&lt;/ref&gt;

== Maršruts ==
'''[[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā stacija]]''' — '''[[Daugavgrīva]]''' kursē pa šādām ielām: [[Raiņa bulvāris (Rīga)|Raiņa bulvāris]], [[Merķeļa iela (Rīga)|Merķeļa iela]], [[Kalpaka bulvāris]], [[Krišjāņa Valdemāra iela (Rīga)|Krišjāņa Valdemāra iela]], [[Vanšu tilts]], [[Kalnciema iela (Rīga)|Kalnciema iela]], [[Slokas iela (Rīga)|Slokas iela]], [[Jūrmalas gatve]], [[Dzirciema iela]], [[Lidoņu iela (Rīga)|Lidoņu iela]], [[Daugavgrīvas šoseja (Rīga)|Daugavgrīvas šoseja]], [[Gaigalas iela (Rīga)|Gaigalas iela]], [[Stūrmaņu iela (Rīga)|Stūrmaņu iela]], [[Gobas iela (Rīga)|Gobas iela]], [[Kapteiņu iela (Rīga)|Kapteiņu iela]], [[Flotes iela (Rīga)|Flotes iela]] un [[Parādes iela (Rīga)|Parādes iela]].

'''Daugavgrīva''' — '''Centrālā stacija''' kursē pa šādām ielām: Parādes iela, Flotes iela, Kapteiņu iela, Gobas iela, Stūrmaņu iela, Gaigalas iela, Daugavgrīvas šoseja, [[Daugavgrīvas iela (Rīga)|Daugavgrīvas iela]], Lidoņu iela, Dzirciema iela, Jūrmalas gatve, Slokas iela, Kalnciema iela  Vanšu tilts, Krišjāņa Valdemāra iela un Raiņa bulvāris.

== Pieturvietas ==
30. autobusu maršrutā pavisam kopā ir 62 pieturas. Maršrutā '''[[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā stacija]]''' — '''[[Daugavgrīva]]''' ir 31 pietura, maršrutā '''Daugavgrīva''' — '''Centrālā stacija''' arī ir 31 pietura.

{|
| valign=&quot;top&quot; |
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot; 
|-
! width=&quot;30&quot;|Nr.
! width=&quot;190&quot;|Nosaukums
!Pēc pieprasījuma
|-
| align=&quot;center&quot; | 1
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā stacija]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 2
| [[Inženieru iela (Rīga)|Inženieru iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 3
| [[Latvijas Nacionālais teātris|Nacionālais teātris]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 4
| [[Ķīpsala]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 5
| [[Latvijas Nacionālais arhīvs|Valsts arhīvs]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 6
| [[Mārtiņa iela (Rīga)|Mārtiņa iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 7
| [[Baldones iela (Rīga)|Baldones iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 8
| [[Latvijas Universitātes botāniskais dārzs|Botāniskais dārzs]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 9
| [[Sēlpils iela (Rīga)|Sēlpils iela]] / Donoru centrs
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 10
| [[Slokas iela (Rīga)|Slokas iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 11
| [[Vaidelotes iela (Rīga)|Vaidelotes iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; |12
| [[Buļļu iela (Rīga)|Buļļu iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; |13
| [[Cementa iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; |14
| [[Spilves iela (Rīga)|Spilves iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; |15
| [[Lidoņu iela (Rīga)|Lidoņu iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; |16
| [[Spilves lidlauks]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot;|17
| [[Podraga iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 18
| Pagrieziens uz [[Voleri]]em
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 19
| [[Voleri]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 20
| [[Beķermuiža]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 21
| [[Zilā iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 22
| [[Guberņciems]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 23
| [[Silikātu iela (Rīga)|Silikātu iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 24
| [[Bolderāja]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 25
| Kaņepju iela
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 26
| [[Rīgas Bolderājas Jaunā pamatskola|Bolderājas Jaunā pamatskola]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 27
| [[Bolderājas tilts]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 28
| [[Daugavgrīvas cietoksnis]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 29
| [[Plēksnes iela (Rīga)|Plēksnes iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 30
| [[Zvīņu iela (Rīga)|Zvīņu iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 31
| [[Birutas Baumanes aleja]]
|
|-
|}
| valign=&quot;top&quot; |
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot; align=&quot;center&quot;
|- 
! width=&quot;30&quot;|Nr.
! width=&quot;190&quot;|Nosaukums
!Pēc pieprasījuma
|-
| align=&quot;center&quot; | 1
| [[Daugavgrīva]]s D/P
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 2
| [[Birutas Baumanes aleja]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 3
| [[Zvīņu iela (Rīga)|Zvīņu iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 4
| [[Plēksnes iela (Rīga)|Plēksnes iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 5
| [[Daugavgrīvas cietoksnis]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 6
| Bolderājas tilts
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 7
| [[Rīgas Bolderājas Jaunā pamatskola|Bolderājas Jaunā pamatskola]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 8
| [[Bolderāja]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 9
| [[Silikātu iela (Rīga)|Silikātu iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 10
| [[Guberņciems]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 11
| [[Zilā iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 12
| [[Beķermuiža]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 13
| [[Voleri]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 14
| Pagrieziens uz [[Voleri]]em
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 15
| [[Podraga iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 16
| [[Spilves lidlauks]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 17
| [[Lidoņu iela (Rīga)|Lidoņu iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 18
| [[Spilves iela (Rīga)|Spilves iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 19
| [[Cementa iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 20
| [[Vaidelotes iela (Rīga)|Vaidelotes iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 21
| [[Mazā Stacijas iela (Rīga)|Mazā Stacijas iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 22
| [[Sēlpils iela (Rīga)|Sēlpils iela]] / Donoru centrs
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 23
| [[Dārza iela (Rīga)|Dārza iela]] / [[Rīgas Stradiņa universitāte]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 24
| [[Latvijas Universitātes botāniskais dārzs|Botāniskais dārzs]] / [[Rīgas Stradiņa universitāte]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 25
|[[Baldones iela (Rīga)|Baldones iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 26
| [[Mārtiņa iela (Rīga)|Mārtiņa iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 27
| [[Latvijas Nacionālais arhīvs|Valsts arhīvs]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 28
| [[Ķīpsala]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 29
| [[Latvijas Nacionālais teātris|Nacionālais teātris]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 30
| [[Brīvības bulvāris (Rīga)|Brīvības bulvāris]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 31
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā stacija]]
|
|}
|}

== Maršruts ar mainītu virzienu ==
'''[[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā stacija]]''' — '''[[Vakarbuļļi]]''' kursē pa šādām ielām: [[Raiņa bulvāris (Rīga)|Raiņa bulvāris]], [[Merķeļa iela (Rīga)|Merķeļa iela]], [[Kalpaka bulvāris]], [[Krišjāņa Valdemāra iela (Rīga)|Krišjāņa Valdemāra iela]], [[Vanšu tilts]], [[Kalnciema iela (Rīga)|Kalnciema iela]], [[Slokas iela (Rīga)|Slokas iela]], [[Jūrmalas gatve]], [[Dzirciema iela]], [[Lidoņu iela (Rīga)|Lidoņu iela]], [[Daugavgrīvas šoseja (Rīga)|Daugavgrīvas šoseja]], [[Gaigalas iela (Rīga)|Gaigalas iela]], [[Stūrmaņu iela (Rīga)|Stūrmaņu iela]], [[Gobas iela (Rīga)|Gobas iela]], [[Kapteiņu iela (Rīga)|Kapteiņu iela]], [[Flotes iela (Rīga)|Flotes iela]], [[Parādes iela (Rīga)|Parādes iela]], [[Dzintara iela (Rīga)|Dzintara iela]] un [[Ilmeņa iela (Rīga)|Ilmeņa iela]].

'''Vakarbuļļi''' — '''Centrālā stacija''' kursē pa šādām ielām: Ilmeņa iela, Dzintara iela, Parādes iela, Flotes iela, Kapteiņu iela, Gobas iela, Stūrmaņu iela, Gaigalas iela, Daugavgrīvas šoseja, [[Daugavgrīvas iela (Rīga)|Daugavgrīvas iela]], Lidoņu iela, Dzirciema iela, Jūrmalas gatve, Slokas iela, Kalnciema iela  Vanšu tilts, Krišjāņa Valdemāra iela un Raiņa bulvāris.

== Maršruts ar mainītu virzienu pieturvietas ==
Vasaras sezonā 30. autobusu maršrutā pavisam kopā ir 80 pieturas. Maršrutā '''[[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā stacija]]''' — '''[[Daugavgrīva]]''' — '''[[Vakarbuļļi]]''' ir 40 pieturas, arī maršrutā '''Vakarbuļļi''' — '''Daugavgrīva''' — '''Centrālā stacija''' ir 40 pieturas.

{|
| valign=&quot;top&quot; |
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot;
|-
! width=&quot;30&quot;|Nr.
! width=&quot;190&quot;|Nosaukums
!Pēc pieprasījuma
|-
| align=&quot;center&quot; | 1
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā stacija]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 2
| [[Inženieru iela (Rīga)|Inženieru iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 3
| [[Latvijas Nacionālais teātris|Nacionālais teātris]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 4
| [[Ķīpsala]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 5
| [[Latvijas Nacionālais arhīvs|Valsts arhīvs]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 6
| [[Mārtiņa iela (Rīga)|Mārtiņa iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 7
| [[Baldones iela (Rīga)|Baldones iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 8
| [[Latvijas Universitātes botāniskais dārzs|Botāniskais dārzs]] / [[Rīgas Stradiņa universitāte]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 9
| [[Sēlpils iela (Rīga)|Sēlpils iela]] / Donoru centrs
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 10
| [[Slokas iela (Rīga)|Slokas iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 11
| [[Vaidelotes iela (Rīga)|Vaidelotes iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; |12
| [[Buļļu iela (Rīga)|Buļļu iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; |13
| [[Cementa iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; |14
| [[Spilves iela (Rīga)|Spilves iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; |15
| [[Lidoņu iela (Rīga)|Lidoņu iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; |16
| [[Spilves lidlauks]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot;|17
| [[Podraga iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 18
| Pagrieziens uz [[Voleri]]em
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 19
| [[Voleri]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 20
| [[Beķermuiža]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 21
| [[Zilā iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 22
| [[Guberņciems]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 23
| [[Silikātu iela (Rīga)|Silikātu iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 24
| [[Bolderāja]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 25
| Kaņepju iela
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 26
| [[Rīgas Bolderājas Jaunā pamatskola|Bolderājas Jaunā pamatskola]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 27
| [[Bolderājas tilts]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 28
| [[Daugavgrīvas cietoksnis]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 29
| [[Plēksnes iela (Rīga)|Plēksnes iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 30
| [[Zvīņu iela (Rīga)|Zvīņu iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 31
| [[Birutas Baumanes aleja]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 32
| [[Daugavgrīva]]s D/P
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 33
| [[Memmes pļava]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 34
| Atīrīšanas iekārtas
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 35
| [[Roņu iela (Rīga)|Roņu iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 36
| Zēģeļu iela
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 37
| [[Dzelmes iela (Rīga)|Dzelmes iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 38
| [[Vētras iela (Rīga)|Vētras iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 39
| Pludmale
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 40
| [[Vakarbuļļi]]
|x
|-
|}

| valign=&quot;top&quot; |
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot; align=&quot;center&quot;
|-
! width=&quot;30&quot;|Nr.
! width=&quot;190&quot;|Nosaukums
!Pēc pieprasījuma
|-
| align=&quot;center&quot; | 1
| [[Buļļi (apkaime)|Vakarbuļļi]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 2
| Pludmale
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 3
| [[Vētras iela (Rīga)|Vētras iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; |  4
| Dzelmes iela
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 5
| Zēģeļu iela
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 6
| Roņu iela
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 7
| Attīrīšanas iekārtas
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 8
| [[Ziemeļupe]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 9
| Memmes pļava
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 10
| [[Daugavgrīva]]s D/P
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 11
| [[Birutas Baumanes aleja]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 12
| [[Zvīņu iela (Rīga)|Zvīņu iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 13
| [[Plēksnes iela (Rīga)|Plēksnes iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 14
| [[Daugavgrīvas cietoksnis]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 15
| Bolderājas tilts
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 16
| [[Rīgas Bolderājas Jaunā pamatskola|Bolderājas Jaunā pamatskola]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 17
| [[Bolderāja]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 18
| [[Silikātu iela (Rīga)|Silikātu iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 19
| [[Guberņciems]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 20
| [[Zilā iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 21
| [[Beķermuiža]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 22
| [[Voleri]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 23
| Pagrieziens uz [[Voleri]]em
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 24
| [[Podraga iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 25
| [[Spilves lidlauks]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 26
| [[Lidoņu iela (Rīga)|Lidoņu iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 27
| [[Spilves iela (Rīga)|Spilves iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 28
| [[Cementa iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 29
| [[Vaidelotes iela (Rīga)|Vaidelotes iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 30
| [[Mazā Stacijas iela (Rīga)|Mazā Stacijas iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 31
| [[Sēlpils iela (Rīga)|Sēlpils iela]] / Donoru centrs
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 32
| [[Dārza iela (Rīga)|Dārza iela]] / [[Rīgas Stradiņa universitāte]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 33
| [[Latvijas Universitātes botāniskais dārzs|Botāniskais dārzs]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 34
| [[Baldones iela (Rīga)|Baldones iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 35
| [[Mārtiņa iela (Rīga)|Mārtiņa iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; |36
| [[Latvijas Nacionālais arhīvs|Valsts arhīvs]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 37
| [[Ķīpsala]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 38
| [[Latvijas Nacionālais teātris|Nacionālais teātris]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 39
| [[Brīvības bulvāris (Rīga)|Brīvības bulvāris]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 40
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā stacija]]
|
|}
|}

=== Agrākie pieturvietu nosaukumi ===
* Dārza iela (pārdēvēta par &quot;Dārza iela / Rīgas Stradiņa universitāte&quot;)
* Botāniskais dārzs (pārdēvēta par &quot;Botāniskais dārzs / Rīgas Stradiņa universitāte&quot;)
* Māju celtniecības kombināts (no 2013. gada 1. novembra — Lidoņu iela)
* Cementa šīfera rūpnīca (no 2013. gada 1. novembra — Spilves lidlauks)
* Dārzniecība (no 2013. gada 1. novembra — Beķermuiža)
* Gāze (no 2013. gada 1. novembra — Zilā iela)
* Kokapstrādes kombināts (no 2015. gada 1. septembra — Guberņciems)
* Tirzniecības centrs (pārdēvēta par &quot;Cementa iela&quot;)
* Tirdzniecības centrs (no 2013. gada 1. novembra — Stūrmaņu iela)
* Skola (no 2015. gada 19. septembra — [[Rīgas 19. vidusskola|19. vidusskola]], no 2021. gada 1. novembra — Bolderājas Jaunā pamatskola)
* Poliklīnika (no 2013. gada 1. novembra — Bolderājas poliklīnika, no 2021. gada 1. novembra — Bolderājas tilts)
* Klubs (no 2013. gada 1. novembra — Daugavgrīvas cietoksnis)
* [[Birzes iela (Rīga)|Birzes iela]] (no 2016. gada 1. jūlija Valentīna Pikuļa aleja, no 2023. gada 1. februāra — [[Birutas Baumanes aleja]])&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/no-1-julija-tiks-veiktas-izmainas-sabiedriska-transporta-kustiba/|title=No 1. jūlija tiks veiktas izmaiņas sabiedriskā transporta kustībā|access-date={{dat|2016|06|23||bez}}|archive-date={{dat|2021|10|20||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20211020142023/https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/no-1-julija-tiks-veiktas-izmainas-sabiedriska-transporta-kustiba/}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;:1&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/no-1-februara-tiks-mainiti-vairaku-pieturvietu-nosaukumi/|title=No 1. februāra tiks mainīti vairāku pieturvietu nosaukumi|access-date={{dat|2023|01|13||bez}}|archive-date={{dat|2023|01|13||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20230113173345/https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/no-1-februara-tiks-mainiti-vairaku-pieturvietu-nosaukumi/}}&lt;/ref&gt;
* [[Bolderāja]]s {{Piezīme|D/P|dispečeru punkts}} (no 2015. g. 1. jūnija — Daugavgrīvas D/P)
* Bolderājas tirgus (pārdēvēta par &quot;Bolderāja&quot;)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktu%C4%81la%20inform%C4%81cija/no-1-augusta-tiks-veiktas-izmainas-vairaku-pieturvietu-nosaukumos-1/|title=No 1. augusta tiks veiktas izmaiņas vairāku pieturvietu nosaukumos|access-date={{dat|2024|08|01||bez}}|archive-date={{dat|2025|08|26||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20250826153404/https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktu%C4%81la%20inform%C4%81cija/no-1-augusta-tiks-veiktas-izmainas-vairaku-pieturvietu-nosaukumos-1/}}&lt;/ref&gt;
* Stūrmaņu iela (virzienā uz Daugavgrīvu pārdēvēta par &quot;Kaņepju iela&quot;, virzienā uz Centrālo staciju - par &quot;Bolderāja&quot;)
* Z.A. Meierovica bulvāris (pārdēvēta par &quot;Nacionālais teātris&quot;)

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [http://www.rigassatiksme.lv/ www.rigassatiksme.lv]
* {{youtube|piJW5QAGW_E|Pilnā 30. autobusu maršruta video versija}}

{{Rīga-aizmetnis}}

{{Sabiedriskais transports Rīga}}

[[Kategorija:Autobusu satiksme Rīgā|30]]</text>
      <sha1>cavj4ovzthi635myl4561smijlpwf8b</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>21. autobusu maršruts (Rīga)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>108085</id>
    <revision>
      <id>4468216</id>
      <parentid>4401961</parentid>
      <timestamp>2026-05-14T15:42:20Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4468216</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="23887" sha1="5rzzz2a109lw3fj64aqrrn082p9rffh" xml:space="preserve">{{Transporta maršruta infokaste
|nosaukums         = 21. autobusu maršruts
|fona krāsa        = #007C06
|no                = [[Imanta (Rīga)|Imanta]] 
|uz                = [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 
|karte             = File:21aut n.png
|valsts            = {{karogs|Latvija}}
|pilsēta           = Rīga
|atklāts           = 
|plānots atklāt    = 
|tika plān atklāt  = 
|izmaksas          = &lt;!-- izmaksas miljonos latu --&gt;
|kopējais garums   = 54,090 km&lt;br /&gt;(27,048 km / 27,042 km) &lt;ref&gt;[http://riga.mashke.org/Riga-Bus/Linien/linien_lat.htm Autobusu maršrutu saraksts]{{Novecojusi saite}}, riga.mashke.org&lt;/ref&gt;
|staciju skaits    = &lt;!-- metro, vilciens --&gt;
|pieturu skaits    = 95
(50 / 45)
|transporta vienīb = 13 (darbdienās)
8 (brīvdienās)
|depo              = &lt;!-- tramvajiem un trolejbusiem --&gt;
|parks             = № 6 un № 7 (apkalpo)
|pasažieri dienā   = 
|pasažieri gadā    = 
|mājas lapa        = [http://saraksti.rigassatiksme.lv/?a=p.frameset&amp;schedule_id=2956&amp;t=xhtml&amp;l=lv saraksti.rigassatiksme.lv]
|apakšveidne       = {{Rīgas autobusu apakšveidne}}
}}
'''21. autobusu maršruts''' ir [[Sabiedriskais transports Rīgā|Rīgas sabiedriskā transporta]] [[Autobusu satiksme Rīgā|autobusu]] maršruts, kas kursē no [[Imanta (Rīga)|Imanta]]s līdz [[Jugla (Rīga)|Juglai]].

21. autobusu maršruta kopējais garums ir 54,090 km. Maršruta '''[[Imanta (Rīga)|Imanta]]''' — '''[[Jugla (Rīga)|Jugla]]''' kopējais garums ir 27,048 km, bet maršruta '''[[Jugla (Rīga)|Jugla]]''' — '''[[Imanta (Rīga)|Imanta]]''' kopējais garums ir 27,042 km.

Darbdienās pa 21. autobusu maršrutu kursē 11 autobusi, bet brīvdienās — 6 autobusi.

21. autobusu maršrutu apkalpo gan 6. autobusu parks, gan 7. autobusu parks.

== Vēsture ==
21. autobusu maršruts pastāvēja vēl pirms [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]. 1937. gada autobusu satiksmes shēmā ir minēti 21., 21.A, un 21.B autobusu maršruti, kas kursēja no [[Rīgas Starptautiskā autoosta|autoostas]] attiecīgi līdz Juglai, [[Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs|Brīvdabas muzejam]] un [[Ķeguma iela (Rīga)|Ķeguma ielai]]. 21. maršruts līdz Juglai kursēja arī [[Latvijas vācu okupācija (1941—1945)|vācu okupācijas laikā]].

Tagadējais 21. maršruts pastāv no 1950. gadiem, kad tā galapunkts atradās [[Mežciems (Rīga)|Mežciemā]]. 1970. gadā kursēja lokveida maršruti Nr. 21/14 un Nr. 14a/21 no [[Stacijas laukums (Rīga)|Stacijas laukuma]] uz Mežciemu. Vēlāk 21/14. maršruts tika pagarināts līdz [[Juglas zvēraudzētava|Juglas zvēraudzētavai.]] 1975. gadā zvēraudzētavas maršrutu atdalīja, pārveidojot to par atsevišķu [[14. autobusu maršruts (Rīga)|14. maršrutu]] (tas gandrīz nemainīgs pastāvēja līdz 2022. gada 1. septembrim, kad tika aizstāts ar [[34. trolejbusu maršruts (Rīga)|34. trolejbusu maršrutu]]), savukārt 21. maršruts kursēja no autoostas līdz Mežciemam; nedaudz vēlāk galapunktu no autoostas pārcēla uz [[Esplanāde (Rīga)|Esplanādi]].

Līdz 1995. gadam 21. autobusa maršruts kursēja līdz [[Gaiļezers (slimnīca)|slimnīcai &quot;Gaiļezers&quot;]], pēc tam tika pagarināts līdz [[Bērnu klīniskā universitātes slimnīca#BKUS slimnīca &quot;Gaiļezers&quot;|Bērnu slimnīcai]] [[Juglas iela (Rīga)|Juglas ielā]]. Vēlāk galapunkts centrā no Esplanādes tika pārcelts uz [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes ielu]]. 2004. gadā to apvienoja ar 38. autobusu maršrutu un tas sāka kursēt līdz [[Imanta (Rīga)|Imantai-5]], savukārt no Bērnu slimnīcas maršrutu pagarināja līdz Juglai-3.

== Maršruts ==
Virzienā '''[[Imanta (Rīga)|Imanta]]''' — '''[[Jugla (Rīga)|Jugla]]''' kursē pa šādām ielām: [[Airītes iela (Rīga)|Airītes iela]], [[Kurzemes prospekts]], [[Slokas iela (Rīga)|Slokas iela]], [[Dzirciema iela]], [[Vīlipa iela (Rīga)|Vīlipa iela]], [[Melnsila iela (Rīga)|Melnsila iela]], [[Lapu iela (Rīga)|Lapu iela]], [[Nometņu iela (Rīga)|Nometņu iela]], [[Bāriņu iela (Rīga)|Bāriņu iela]], [[Uzvaras bulvāris (Rīga)|Uzvaras bulvāris]], [[Akmens tilts (Rīga)|Akmens tilts]], [[11. novembra krastmala]], [[13. janvāra iela]], [[Marijas iela (Rīga)|Marijas iela]], [[Merķeļa iela (Rīga)|Merķeļa iela]], [[Brīvības bulvāris (Rīga)|Brīvības bulvāris]], [[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības iela]], [[Brīvības gatve (Rīga)|Brīvības gatve]], [[Šmerļa iela]], [[Malienas iela (Rīga)|Malienas iela]], [[Hipokrāta iela]], [[Biķernieku iela]], [[Kaivas iela]], [[Biķernieku iela]], [[Juglas iela (Rīga)|Juglas iela]] un [[Murjāņu iela (Rīga)|Murjāņu iela]].

Virzienā '''[[Jugla (Rīga)|Jugla]]''' — '''[[Imanta (Rīga)|Imanta]]''' kursē pa šādām ielām: [[Murjāņu iela (Rīga)|Murjāņu iela]], [[Juglas iela (Rīga)|Juglas iela]], [[Biķernieku iela]], [[Kaivas iela]], [[Biķernieku iela]], [[Hipokrāta iela]], [[Malienas iela (Rīga)|Malienas iela]], [[Šmerļa iela]], [[Brīvības gatve (Rīga)|Brīvības gatve]], [[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības iela]], [[Brīvības bulvāris (Rīga)|Brīvības bulvāris]], [[Raiņa bulvāris (Rīga)|Raiņa bulvāris]], [[13. janvāra iela]], [[11. novembra krastmala]], [[Akmens tilts (Rīga)|Akmens tilts]], [[Uzvaras bulvāris (Rīga)|Uzvaras bulvāris]], [[Bāriņu iela (Rīga)|Bāriņu iela]], [[Nometņu iela (Rīga)|Nometņu iela]], [[Lapu iela (Rīga)|Lapu iela]], [[Melnsila iela (Rīga)|Melnsila iela]], [[Vīlipa iela (Rīga)|Vīlipa iela]], [[Dzirciema iela]], [[Slokas iela (Rīga)|Slokas iela]] un [[Kurzemes prospekts]].

== Pieturvietas ==
[[Attēls:21. maršruta autobuss uz Gaisa tilta.JPG|thumb|255px|21. maršruta autobuss uz Gaisa tilta.]]
[[Attēls:21. autobuss Brīvības ielā.JPG|thumb|255px|21. maršruta autobuss pieturā &quot;Ģertrūdes iela&quot;]]
[[Attēls:21. autobuss Melnsila ielā.JPG|thumb|255px|21. maršruta autobuss Melnsila ielā]]
[[Attēls:21. autobuss Šmerļa ielā.jpg|thumb|255px|21. maršruta autobuss Šmerļa ielā pieturā &quot;Brīvības gatve&quot;]]
[[Attēls:21. autobuss uz Brīvības gatves.jpg|thumb|255px|21. maršruta autobuss Brīvības gatvē]]
[[Attēls:21. autobuss uz Juglas ielas.jpg|thumb|255px|21. maršruta autobuss Juglas ielā]]
[[Attēls:21. autobuss uz Brīvības ielas.jpg|thumb|255px|21. maršruta autobuss Brīvības ielā]]
[[Attēls:21. autobuss Juglas galapunktā.jpg|thumb|255px|21. maršruta autobuss Juglas galapunktā]]
[[Attēls:21. autobuss uz Biķernieku ielas.jpg|thumb|255px|21. maršruta autobuss Biķernieku ielā]]
[[Attēls:21. autobuss uz Hipokrāta ielas.jpg|thumb|255px|21. maršruta autobuss Hipokrāta ielā]]
[[Attēls:21. autobuss uz Malienas ielas.jpg|thumb|255px|21. maršruta autobuss Malienas ielā]]
[[Attēls:21. autobuss uz 13. janvāra ielas.jpg|thumb|255px|21. maršruta autobuss 13. janvāra ielā]]
[[Attēls:21. autobuss uz 13. janvāra ielas (2).jpg|thumb|255px|21. maršruta autobuss 13. janvāra ielā]]
[[Attēls:21. autobuss uz Kurzemes prospekta.jpg|thumb|255px|21. maršruta autobuss Kurzemes prospektā]]
[[Attēls:21. autobuss uz Akmens tilta.jpg|thumb|255px|21. maršruta autobuss uz Akmens tilta]]
[[Attēls:21. autobuss uz Raiņa bulvāra (2).jpg|thumb|255px|21. maršruta autobuss Raiņa bulvārī]]
[[Attēls:21. autobuss izbrauc no galapunkta &quot;Jugla&quot;.jpg|thumb|255px|21. maršruta autobuss izbrauc no Juglas galapunkta]]
[[Attēls:21. autobuss uz Šmerļa ielas (7).jpg|thumb|255px|21. maršruta autobuss Šmerļa ielā pieturā &quot;Brīvības gatve&quot;]]
21. autobusu maršrutā pavisam kopā ir 95 pieturas. Virzienā '''[[Imanta (Rīga)|Imanta]]''' — '''[[Jugla (Rīga)|Jugla]]''' ir 50 pieturas, bet virzienā '''[[Jugla (Rīga)|Jugla]]''' — '''[[Imanta (Rīga)|Imanta]]''' ir 45 pieturas.

{|
| valign=&quot;top&quot; |
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot;
|-
! width=&quot;30&quot;|Nr.
! width=&quot;190&quot;|Nosaukums
!Pēc pieprasījuma
|-
| align=&quot;center&quot; | 1
| [[Imanta (Rīga)|Imantas]] D/P
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 2
| Pagrieziens uz [[Babīte|Babīti]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 3
| [[Imanta (Rīga)|Imanta]] 4
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 4
| [[Dammes iela (Rīga)|Dammes iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 5
| [[Rigondas gatve]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 6
| [[Kleistu iela (Rīga)|Kleistu iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 7
| ATC &quot;Latina&quot;
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 8
| [[Observatorijas iela (Rīga)|Observatorijas iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 9
| [[Saulgožu iela (Rīga)|Saulgožu iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 10
| [[Mazā Stacijas iela (Rīga)|Mazā Stacijas iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 11
| [[Sēlpils iela (Rīga)|Sēlpils iela]] / [[Valsts asinsdonoru centrs|Donoru centrs]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 12
| [[Dārza iela (Rīga)|Dārza iela]] / [[Rīgas Stradiņa universitāte]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 13
| [[Latvijas Universitātes botāniskais dārzs|Botāniskais dārzs]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 14
| [[Kuldīgas iela (Rīga)|Kuldīgas iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 15
| [[Melnsila iela (Rīga)|Melnsila iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 16
| [[Viļa Plūdoņa iela (Rīga)|Viļa Plūdoņa iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 17
| [[Nometņu iela (Rīga)|Nometņu iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 18
| [[Āgenskalna tirgus]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 19
| [[Eduarda Smiļģa iela|E. Smiļģa iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 20
| [[Uzvaras parks]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 21
| [[Latvijas Nacionālā bibliotēka|Nacionālā bibliotēka]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 22
| [[Grēcinieku iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 23
| [[Rīgas Starptautiskā autoosta|Autoosta]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 24
| [[Merķeļa iela (Rīga)|Merķeļa iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 25
| [[Tērbatas iela (Rīga)|Tērbatas iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 26
| [[Ģertrūdes iela (Rīga)|Ģertrūdes iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 27
| [[Matīsa iela (Rīga)|Matīsa iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 28
| [[Tallinas iela (Rīga)|Tallinas iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 29
| [[Cēsu iela (Rīga)|Cēsu iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 30
| [[Krišjāņa Barona iela (Rīga)|K. Barona iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 31
| [[VEF]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 32
| [[Gustava Zemgala gatve]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 33
| [[Struktoru iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 34
| [[Bajāru iela (Rīga)|Bajāru iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 35
| [[Zemitāna laukums]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 36
| [[Dzērbenes iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 37
| [[Krustabaznīcas iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 38
| [[AKROPOLE Alfa|Alfa]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 39
| [[Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmija|Sporta akadēmija]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 40
| [[Šmerļa mežs]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 41
| [[Mežciems (aprūpes centrs)|Sociālās un aprūpes centrs &quot;Mežciems&quot;]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 42
| [[Celmu iela (Rīga)|Celmu iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 43
| [[Dambjapurva iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 44
| [[Slimnīca &quot;Gaiļezers&quot;]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 45
| [[Mežciema pamatskola]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 46
| [[Biķernieku iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 47
| Ratnieki
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 48
| [[Bērnu klīniskā universitātes slimnīca#BKUS slimnīca &quot;Gaiļezers&quot;|Bērnu slimnīca &quot;Gaiļezers&quot;]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 49
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 50
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]]
|
|-
|}
| valign=&quot;top&quot; |
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot; align=&quot;center&quot;
|-
! width=&quot;30&quot;|Nr.
! width=&quot;190&quot;|Nosaukums
!Pēc pieprasījuma
|-
| align=&quot;center&quot; | 1
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 2
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 3
| [[Bērnu klīniskā universitātes slimnīca#BKUS slimnīca &quot;Gaiļezers&quot;|Bērnu slimnīca &quot;Gaiļezers&quot;]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 4
| [[Hipokrāta iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 5
| [[Mežciema pamatskola]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 6
| [[Slimnīca &quot;Gaiļezers&quot;]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 7
| [[Dambjapurva iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 8
| [[Celmu iela (Rīga)|Celmu iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 9
| [[Mežciems (aprūpes centrs)|Sociālās un aprūpes centrs &quot;Mežciems&quot;]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 10
| [[Šmerļa mežs]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 11
| [[Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmija|Sporta akadēmija]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 12
| [[AKROPOLE Alfa|Alfa]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 13
| [[Krustabaznīcas iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 14
| [[Dzērbenes iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 15
| [[Zemitāna laukums]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 16
| [[Bajāru iela (Rīga)|Bajāru iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 17
| [[Gustava Zemgala gatve]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 18
| [[VEF]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 19
| [[Krišjāņa Barona iela (Rīga)|K. Barona iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 20
| [[Cēsu iela (Rīga)|Cēsu iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 21
| [[Tallinas iela (Rīga)|Tallinas iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 22
| [[Matīsa iela (Rīga)|Matīsa iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 23
| [[Ģertrūdes iela (Rīga)|Ģertrūdes iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 24
| [[Brīvības piemineklis]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 25
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā stacija]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 26
| [[13. janvāra iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 27
| [[Latvijas Nacionālā bibliotēka|Nacionālā bibliotēka]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 28
| [[Uzvaras parks]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 29
| [[Eduarda Smiļģa iela|E. Smiļģa iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 30
| [[Āgenskalna tirgus]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 31
| [[Viļa Plūdoņa iela (Rīga)|Viļa Plūdoņa iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 32
| [[Āgenskalna iela (Rīga)|Āgenskalna iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 33
| [[Kuldīgas iela (Rīga)|Kuldīgas iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 34
| [[Latvijas Universitātes botāniskais dārzs|Botāniskais dārzs]] / [[Rīgas Stradiņa universitāte]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 35
| [[Sēlpils iela (Rīga)|Sēlpils iela]] / [[Valsts asinsdonoru centrs|Donoru centrs]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 36
| [[Saulgožu iela (Rīga)|Saulgožu iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 37
| [[Observatorijas iela (Rīga)|Observatorijas iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 38
| ATC &quot;Latina&quot;
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 39
| [[Kleistu iela (Rīga)|Kleistu iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 40
| [[Rigondas gatve]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 41
| [[Dammes iela (Rīga)|Dammes iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 42
| [[Imanta (Rīga)|Imanta]] 4
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 43
| Pagrieziens uz [[Babīte|Babīti]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 44
| [[Airītes iela (Rīga)|Airītes iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 45
| [[Imanta (Rīga)|Imantas]] D/P
|
|}
|}

== Maršruts ar mainītu virzienu maršruts ==
'''[[13. janvāra iela]]'''— '''[[Jugla (Rīga)|Jugla]]''' kursē pa šādām ielām: [[13. janvāra iela]], [[Marijas iela (Rīga)|Marijas iela]], [[Merķeļa iela (Rīga)|Merķeļa iela]], [[Brīvības bulvāris (Rīga)|Brīvības bulvāris]], [[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības iela]], [[Brīvības gatve (Rīga)|Brīvības gatve]], [[Šmerļa iela]], [[Malienas iela (Rīga)|Malienas iela]], [[Hipokrāta iela]], [[Biķernieku iela]], [[Kaivas iela]], [[Biķernieku iela]], [[Juglas iela (Rīga)|Juglas iela]] un [[Murjāņu iela (Rīga)|Murjāņu iela]].

'''[[Jugla (Rīga)|Jugla]]''' — '''[[Esplanāde (Rīga)|Esplanāde]]''' kursē pa šādām ielām: [[Murjāņu iela (Rīga)|Murjāņu iela]], [[Juglas iela (Rīga)|Juglas iela]], [[Biķernieku iela]], [[Kaivas iela]], [[Biķernieku iela]], [[Hipokrāta iela]], [[Malienas iela (Rīga)|Malienas iela]], [[Šmerļa iela]], [[Brīvības gatve (Rīga)|Brīvības gatve]], [[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības iela]] un [[Brīvības bulvāris (Rīga)|Brīvības bulvāris]].

'''[[13. janvāra iela]]''' — '''[[Imanta (Rīga)|Imanta]]''' kursē pa šādām ielām: [[13. janvāra iela]], [[11. novembra krastmala]], [[Akmens tilts (Rīga)|Akmens tilts]], [[Uzvaras bulvāris (Rīga)|Uzvaras bulvāris]], [[Bāriņu iela (Rīga)|Bāriņu iela]], [[Nometņu iela (Rīga)|Nometņu iela]], [[Lapu iela (Rīga)|Lapu iela]], [[Melnsila iela (Rīga)|Melnsila iela]], [[Vīlipa iela (Rīga)|Vīlipa iela]], [[Dzirciema iela]], [[Slokas iela (Rīga)|Slokas iela]] un [[Kurzemes prospekts]].

== Maršruts ar mainītu virzienu pieturvietas ==
Virzienā '''[[Rīgas Starptautiskā autoosta|Autoosta]]''' — '''[[Jugla (Rīga)|Jugla]]''' ir 28 pieturas, virzienā '''[[Jugla (Rīga)|Jugla]]''' — '''[[Esplanāde (Rīga)|Esplanāde]]''' ir 24 pieturas, bet virzienā '''[[13. janvāra iela]]''' — '''[[Imanta (Rīga)|Imanta]]''' ir 20 pieturas.

{|
| valign=&quot;top&quot; |
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot;
|-
! width=&quot;30&quot;|Nr.
! width=&quot;190&quot;|Nosaukums
!Pēc pieprasījuma
|-
| align=&quot;center&quot; | 1
| [[Rīgas Starptautiskā autoosta|Autoosta]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 2
| [[Merķeļa iela (Rīga)|Merķeļa iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 3
| [[Tērbatas iela (Rīga)|Tērbatas iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 4
| [[Ģertrūdes iela (Rīga)|Ģertrūdes iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 5
| [[Matīsa iela (Rīga)|Matīsa iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 6
| [[Tallinas iela (Rīga)|Tallinas iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 7
| [[Cēsu iela (Rīga)|Cēsu iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 8
| [[Krišjāņa Barona iela (Rīga)|K. Barona iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 9
| [[VEF]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 10
| [[Gustava Zemgala gatve]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 11
| [[Struktoru iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 12
| [[Bajāru iela (Rīga)|Bajāru iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 13
| [[Zemitāna laukums]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 14
| [[Dzērbenes iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 15
| [[Krustabaznīcas iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 16
| [[AKROPOLE Alfa|Alfa]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 17
| [[Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmija|Sporta akadēmija]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 18
| [[Šmerlis|Šmerļa mežs]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 19
| [[Mežciems (aprūpes centrs)|Sociālās un aprūpes centrs &quot;Mežciems&quot;]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 20
| [[Celmu iela (Rīga)|Celmu iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 21
| [[Dambjapurva iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 22
| [[Slimnīca &quot;Gaiļezers&quot;]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 23
| [[Mežciema pamatskola]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 24
| [[Biķernieku iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 25
| Ratnieki
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 26
| Bērnu slimnīca &quot;Gaiļezers&quot;
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 27
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 28
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]]
|
|-
|}
| valign=&quot;top&quot; |
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot; align=&quot;center&quot;
|-
! width=&quot;30&quot;|Nr.
! width=&quot;190&quot;|Nosaukums
!Pēc pieprasījuma
|-
| align=&quot;center&quot; | 1
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 2
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 3
| Bērnu slimnīca &quot;Gaiļezers&quot;
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 4
| [[Hipokrāta iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 5
| [[Mežciema pamatskola]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 6
| [[Slimnīca &quot;Gaiļezers&quot;]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 7
| [[Dambjapurva iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 8
| [[Celmu iela (Rīga)|Celmu iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 9
| [[Mežciems (aprūpes centrs)|Sociālās un aprūpes centrs &quot;Mežciems&quot;]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 10
| [[Šmerlis|Šmerļa mežs]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 11
| [[Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmija|Sporta akadēmija]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 12
| [[AKROPOLE Alfa|Alfa]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 13
| [[Krustabaznīcas iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 14
| [[Dzērbenes iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 15
| [[Zemitāna laukums]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 16
| [[Bajāru iela (Rīga)|Bajāru iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 17
| [[Gustava Zemgala gatve]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 18
| [[VEF]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 19
| [[Krišjāņa Barona iela (Rīga)|K. Barona iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 20
| [[Cēsu iela (Rīga)|Cēsu iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 21
| [[Tallinas iela (Rīga)|Tallinas iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 22
| [[Matīsa iela (Rīga)|Matīsa iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 23
| [[Ģertrūdes iela (Rīga)|Ģertrūdes iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 24
| [[Esplanāde (Rīga)|Esplanāde]]
|
|-
|}
| valign=&quot;top&quot; |
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot; align=&quot;center&quot;
|-
! width=&quot;30&quot;|Nr.
! width=&quot;190&quot;|Nosaukums
|-
| align=&quot;center&quot; | 1
| [[13. janvāra iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 2
| [[Latvijas Nacionālā bibliotēka|Nacionālā bibliotēka]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 3
| [[Uzvaras parks]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 4
| [[Eduarda Smiļģa iela|E. Smiļģa iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 5
| [[Āgenskalna tirgus]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 6
| [[Viļa Plūdoņa iela (Rīga)|Viļa Plūdoņa iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 7
| [[Āgenskalna iela (Rīga)|Āgenskalna iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 8
| [[Kuldīgas iela (Rīga)|Kuldīgas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 9
| [[Latvijas Universitātes botāniskais dārzs|Botāniskais dārzs]] / [[Rīgas Stradiņa universitāte]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 10
| [[Sēlpils iela (Rīga)|Sēlpils iela]] / [[Valsts asinsdonoru centrs|Donoru centrs]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 11
| [[Saulgožu iela (Rīga)|Saulgožu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 12
| [[Observatorijas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 13
| ATC &quot;Latina&quot;
|-
| align=&quot;center&quot; | 14
| [[Kleistu iela (Rīga)|Kleistu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 15
| [[Rigondas gatve]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 16
| [[Dammes iela (Rīga)|Dammes iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 17
| [[Imanta (Rīga)|Imanta]] 4
|-
| align=&quot;center&quot; | 18
| Pagrieziens uz [[Babīte|Babīti]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 19
| [[Airītes iela (Rīga)|Airītes iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 20
| [[Imanta (Rīga)|Imantas]] D/P
|}
|}

=== Agrākie pieturvietu nosaukumi ===
* &quot;Tirzniecības centrs&quot; (pārdēvēta par ''Pagrieziens uz Babīti'')
* &quot;Imanta 3&quot; (pārdēvēta par &quot;Rigondas gatve&quot;)
* &quot;Observatorija&quot; (pārdēvēta par &quot;Observatorijas iela&quot;)
* &quot;Dārza iela&quot; (pārdēvēta par &quot;Dārza iela / Rīgas Stradiņa universitāte&quot;)
* &quot;Lapu iela&quot; (pieturvietu pārvietoja tālāk pa maršrutu mainot tās nosaukumu uz &quot;Ļermontova iela&quot;, tagad &quot;Viļa Plūdoņa iela&quot;)
* &quot;Kuģu iela&quot; (pārdēvēta par &quot;Nacionālā bibliotēka&quot;)
* &quot;''Stockmann'' centrs&quot; (pārdēvēta par &quot;Autoosta&quot;)
* &quot;Rūpnīca VEF&quot; (pārdēvēta par VEF)
* &quot;Vairoga iela&quot; (pārdēvēta par &quot;Gustava Zemgala gatve&quot;)
* &quot;[[Rīgas Kinostudija|Kinostudija]]&quot; (pieturvieta slēgta)
* &quot;Slimnīca &quot;Šmerlis&quot;&quot; (pārdēvēta par &quot;Šmerļa mežs&quot;)
* &quot;Pansionāts&quot; (pārdēvēta par &quot;Sociālās aprūpes cents &quot;Mežciems&quot;&quot;)
* &quot;7. slimnīca (pārdēvēta par &quot;Slimnīca ''Gaiļezers''&quot;)
* &quot;89. skola&quot; (pārdēvēta par &quot;Mežciema pamatskola&quot;)
* &quot;Bērnu slimnīca&quot; (pārdēvēta par &quot;Bērnu slimnīca ''Gaiļezers''&quot;)
* &quot;Biķeru kapi&quot; (pieturvieta slēgta)
* D/P &quot;Jugla — 3&quot; (pārdēvēta par D/P &quot;Jugla&quot;)
* Brīvības gatve (pārdēvēta par &quot;Sporta akadēmija&quot;)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktu%C4%81la%20inform%C4%81cija/no-1-augusta-tiks-veiktas-izmainas-vairaku-pieturvietu-nosaukumos-1/|title=No 1. augusta tiks veiktas izmaiņas vairāku pieturvietu nosaukumos|access-date={{dat|2024|08|01||bez}}|archive-date={{dat|2025|08|26||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20250826153404/https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktu%C4%81la%20inform%C4%81cija/no-1-augusta-tiks-veiktas-izmainas-vairaku-pieturvietu-nosaukumos-1/}}&lt;/ref&gt;
* Šmerļa iela (pārdēvēta par &quot;Sporta akadēmija&quot;)
* 11. novembra krastmala (pārdēvēta par &quot;Grēcinieku iela&quot;)
* Slokas iela (pārdēvēta par &quot;Uzvaras parks&quot;)
* Malienas iela (pārdēvēta par &quot;Dambjapurva iela&quot;)
* Hipokrāta iela (pārdēvēta par &quot;Dambjapurva iela&quot;)

== Skatīt arī ==
* [[Rīga]]
* [[Autobusu satiksme Rīgā]]
* [[Trolejbusu satiksme Rīgā]]
* [[Tramvaju satiksme Rīgā]]
* [[Sabiedriskais transports Rīgā]]
* [[Rīgas satiksme]]
* [[Rīgas metropolitēns]]

== Piezīmes un atsauces ==
&lt;!-- ===Piezīmes===
{{atsauces|group=P}}
 --&gt;

=== Atsauces ===
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [http://www.rigassatiksme.lv/ www.rigassatiksme.lv]
* {{youtube|8DeGSu2bTXE|Pilnā 21. autobusu maršruta video versija}}

{{Rīga-aizmetnis}}

{{Sabiedriskais transports Rīga}}

[[Kategorija:Autobusu satiksme Rīgā|21]]</text>
      <sha1>5rzzz2a109lw3fj64aqrrn082p9rffh</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>23. autobusu maršruts (Rīga)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>108581</id>
    <revision>
      <id>4468218</id>
      <parentid>4396503</parentid>
      <timestamp>2026-05-14T15:44:42Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4468218</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="13006" sha1="16q4jxstk81llfylj5oisb4bbqjdisf" xml:space="preserve">{{Transporta maršruta infokaste
|nosaukums         = 23. autobusu maršruts
|fona krāsa        = #007C06
|no                = [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
|uz                = [[Baloži (pilsēta)|Baloži]]
|karte             = File:23aut n.png
|valsts            = {{karogs|Latvija}}
|pilsēta           = Rīga
|atklāts           = 
|plānots atklāt    = 
|tika plān atklāt  = 
|izmaksas          = &lt;!-- izmaksas miljonos latu --&gt;
|kopējais garums   = 32,766 km&lt;br /&gt;(16,452 km / 16,314 km) &lt;ref&gt;[http://riga.mashke.org/Riga-Bus/Linien/linien_lat.htm Autobusu maršrutu saraksts]{{Novecojusi saite}}, riga.mashke.org&lt;/ref&gt;
|staciju skaits    = &lt;!-- metro, vilciens --&gt;
|pieturu skaits    = 51
(25 / 26)
|transporta vienīb = 4 (darbdienās)
3 (brīvdienās)
|depo              = &lt;!-- tramvajiem un trolejbusiem --&gt;
|parks             = № 7 (apkalpo)
|pasažieri dienā   = 
|pasažieri gadā    = 
|mājas lapa        = [http://saraksti.rigassatiksme.lv/?a=p.frameset&amp;schedule_id=2800&amp;t=xhtml&amp;l=lv saraksti.rigassatiksme.lv]
|apakšveidne       = {{Rīgas autobusu apakšveidne}}
}}

'''23. autobusu maršruts''' ir [[Sabiedriskais transports Rīgā|Rīgas sabiedriskā transporta]] [[Autobusu satiksme Rīgā|autobusu]] maršruts, kas kursē no [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes ielas]] līdz [[Baloži (pilsēta)|Baložiem]], kas atrodas [[Ķekavas novads|Ķekavas novadā]].

23. autobusu maršruta kopējais garums ir 32,766 km. Maršruta '''[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]''' — '''[[Baloži (pilsēta)|Baloži]]''' kopējais garums ir 16,452 km, bet maršruta '''[[Baloži (pilsēta)|Baloži]]''' — '''[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]''' kopējais garums ir 16,314 km.

Darbdienās pa 23. autobusu maršrutu kursē 4 autobusi, bet brīvdienās — 3 autobusi.

23. autobusu maršrutu apkalpo 7. autobusu parks.
[[Attēls:Apv12-23-26A.png|thumb|Apvienotais 12.,23.,26. autobusa maršruts &quot;Abrenes iela - Ziedonis - Katlakalns - Baloži&quot;]]
Kad Rīgā notiek pasākumi ar lielu apmeklētāju skaitu, vakara reisos autobusa maršruts tiek apvienots ar [[12. autobusu maršruts (Rīga)|12.]] un [[26. autobusu maršruts (Rīga)|26. autobusa]] maršrutu, izveidojot apvienoto 12., 23., 26. autobusa maršrutu &quot;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] - Ziedonis - [[Katlakalns (Ķekavas pagasts)|Katlakalns]] - [[Baloži (pilsēta)|Baloži]]&quot;, kas kursē pāri [[Daugava|Daugavai]] pa [[Akmens tilts (Rīga)|Akmens tiltu]].

No 2022. gada 29. jūnija sakarā ar [[Ķekava]]s apvedceļa būvniecības darbiem tika mainīta maršruta satiksmes organizācija [[Autoceļš A7 (Latvija)|A7]] šosejā pie pagrieziena uz [[Baloži (pilsēta)|Baložiem]]. Maršruts tika novirzīts pa jaunizbūvēto [[Ķekavas iela (Baloži)|Ķekavas ielu]] un tās rotācijas apli pagriezienā uz [[Baloži (pilsēta)|Baložiem]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/buvdarbu-laika-tiks-veiktas-izmainas-23-un-26-marsruta-autobusu-pieturvietu-izvietojuma/|title=Būvdarbu laikā tiks veiktas izmaiņas 23. un 26. maršruta autobusu pieturvietu izvietojumā|access-date={{dat|2022|07|01||bez}}|archive-date={{dat|2022|06|28||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20220628161141/https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/buvdarbu-laika-tiks-veiktas-izmainas-23-un-26-marsruta-autobusu-pieturvietu-izvietojuma/}}&lt;/ref&gt; No 15. novembra maršruts tika novirzīts uz jaunizbūvētu brauktuvi [[Rāmava|Rāmavā]], paralēli [[Autoceļš A7 (Latvija)|A7 šosejai]], mainīts arī pieturvietu izkārtojums.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/kekavas-apvedcela-buvniecibas-darbu-del-no-15-novembra-bus-izmainas-23-un-26-autobusa-marsruta/|title=Ķekavas apvedceļa būvniecības darbu dēļ, no 15. novembra būs izmaiņas 23. un 26. autobusa maršrutā|access-date={{dat|2022|11|14||bez}}|archive-date={{dat|2022|11|14||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20221114151223/https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/kekavas-apvedcela-buvniecibas-darbu-del-no-15-novembra-bus-izmainas-23-un-26-autobusa-marsruta/}}&lt;/ref&gt;

No 2023. gada 25. augusta, tuvojoties [[Ķekava]]s apvedceļa būvniecības darbu beigām, jaunais maršruts, iekļaujot [[Rāmava]]s vietējās nozīmes brauktuvi un [[Baloži (pilsēta)|Baložu]] rotācijas apli, oficiāli stājās spēkā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/no-25-augusta-bus-izmainas-23-un-26-autobusa-marsruta/|title=No 25. augusta būs izmaiņas 23. un 26. autobusa maršrutā : Aktualitātes : Rīgas satiksme|website=www.rigassatiksme.lv|access-date=2023-09-08|archive-date=2023-09-08|archive-url=https://web.archive.org/web/20230908155651/https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/no-25-augusta-bus-izmainas-23-un-26-autobusa-marsruta/}}&lt;/ref&gt; Izmaiņas tika saskaņotas un apstiprinātas [[Rīgas dome]]s Pasažieru komercpārvadājumu licencēšanas komisijā jau 28. februārī.&lt;ref&gt;Rīgas domes Pasažieru komercpārvadājumu licencēšanas komisijas 2023. gada 28. februāra sēdes protokols. https://www.rdsd.lv/uploads/media/641c370dbd4ae.pdf&lt;/ref&gt;

== Maršruts ==
'''[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]''' — '''[[Baloži (pilsēta)|Baloži]]''' kursē pa šādām ielām: [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]], [[Dzirnavu iela (Rīga)|Dzirnavu iela]], [[Satekles iela (Rīga)|Satekles iela]], [[Marijas iela (Rīga)|Marijas iela]], [[13. janvāra iela]], [[11. novembra krastmala]], [[Akmens tilts (Rīga)|Akmens tilts]], [[Mūkusalas iela]], [[Akmeņu iela (Rīga)|Akmeņu iela]], [[Jelgavas iela (Rīga)|Jelgavas iela]], [[Bauskas iela (Rīga)|Bauskas iela]], [[A7 (autoceļš Latvijā)|A7]], [[Baložu iela (Baloži)]] un [[Rīgas iela (Baloži)]].
[[Attēls:23. autobuss uz Akmens tilta.JPG|thumb|250px|23. maršruta autobuss uz [[Akmens tilts (Rīga)|Akmens tilta]] 2008. gadā]]
[[Attēls:23. autobuss uz Gogoļa ielas.jpg|thumb|255px|23. maršruta autobuss Emīlijas Benjamiņas ielā]]
[[Attēls:23. autobuss Abrenes ielas galapunktā.jpg|thumb|255px|23. maršruta autobuss iebrauc Abrenes ielas galapunktā]]
[[Attēls:23. autobuss uz Abrenes ielas.jpg|thumb|255px|23. maršruta autobuss Abrenes ielā]]
[[Attēls:23. autobuss izbrauc no Abrenes ielas galapunkta.jpg|thumb|255px|23. maršruta autobuss izbrauc no Abrenes ielas galapunkta]]
[[Attēls:23. autobuss uz Akmens tilta (2).jpg|thumb|255px|23. maršruta autobuss uz Akmens tilta]]

'''[[Baloži (pilsēta)|Baloži]]''' — '''[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]''' kursē pa šādām ielām: [[Rīgas iela (Baloži)]], [[Baložu iela (Baloži)]], [[A7 (autoceļš Latvijā)|A7]], [[Bauskas iela (Rīga)|Bauskas iela]], [[Jelgavas iela (Rīga)|Jelgavas iela]], [[Akmeņu iela (Rīga)|Akmeņu iela]], [[Mūkusalas iela]], [[Akmens tilts (Rīga)|Akmens tilts]], [[11. novembra krastmala]], [[13. janvāra iela]], [[Emīlijas Benjamiņas iela]], [[Vilhelma Purvīša iela (Rīga)|Vilhelma Purvīša iela]] un [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]].

== Pieturvietas ==
23. autobusu maršrutā pavisam kopā ir 51 pietura. Maršrutā '''[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]''' — '''[[Baloži (pilsēta)|Baloži]]''' ir 25 pieturas, bet maršrutā '''[[Baloži (pilsēta)|Baloži]]''' — '''[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]''' ir 26 pieturas.

{| 
| valign=&quot;top&quot; |
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot; 
|-
! width=&quot;30&quot;|Nr.
! width=&quot;190&quot;|Nosaukums
!Pēc pieprasījuma
|-
| align=&quot;center&quot; | 1
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 2
| [[Elizabetes iela (Rīga)|Elizabetes iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 3
| [[13. janvāra iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 4
| [[Latvijas Nacionālās bibliotēkas galvenā ēka|Nacionālā bibliotēka]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 5
| [[Latvijas Universitātes Akadēmiskais centrs]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 6
| 2. trolejbusu parks
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 7
| [[Bieķensalas iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 8
| [[Satiksmes iela (Rīga)|Satiksmes iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 9
| [[Koku iela (Rīga)|Koku iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 10
| [[Skaistkalnes iela (Rīga)|Skaistkalnes iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 11
| [[Ceļu satiksmes drošības direkcija|CSDD]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 12
| [[Ziepniekkalna iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 13
| [[Doles iela (Rīga)|Doles iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 14
| [[Bišumuiža]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 15
| [[Jāņa Čakstes gatve]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 16
| Štrausi
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 17
| [[Valdlauči|Valdlauču]] centrs
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 18
| Sarma
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 19
| Rāmava
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 20
| Pagrieziens uz [[Rāmava|Rāmavu]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 21
| [[Titurga (Baloži)|Titurga]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 22
| [[Meža iela (Baloži)|Meža iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 23
| [[Baloži (pilsēta)|Baloži]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 24
| Baložu skola
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 25
| Baložu galapunkts
|x
|-
|}
| valign=&quot;top&quot; |
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot; align=&quot;center&quot;
|-
! width=&quot;30&quot;|Nr.
! width=&quot;190&quot;|Nosaukums
!Pēc pieprasījuma
|-
| align=&quot;center&quot; | 1
| Baložu galapunkts
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 2
| Baložu skola
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 3
| [[Baloži (pilsēta)|Baloži]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 4
| [[Meža iela (Baloži)|Meža iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 5
| [[Titurga (Baloži)|Titurga]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 6
| Pagrieziens uz [[Rāmava|Rāmavu]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 7
| Rāmava
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 8
| Sarma
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 9
| [[Valdlauči|Valdlauču]] centrs
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 10
| Štrausi
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 11
| Piena kombināts
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 12
| [[Bišumuiža]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 13
| [[Doles iela (Rīga)|Doles iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 14
| [[Ziepniekkalna iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 15
| [[Mazā Stērstu iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 16
| [[Stērstu iela (Rīga)|Stērstu iela]] / [[Ceļu satiksmes drošības direkcija|CSDD]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 17
| [[Skaistkalnes iela (Rīga)|Skaistkalnes iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 18
| [[Koku iela (Rīga)|Koku iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 19
| [[Satiksmes iela (Rīga)|Satiksmes iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 20
| [[Bieķensalas iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 21
| [[Latvijas Universitātes Akadēmiskais centrs]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 22
| [[Latvijas Nacionālās bibliotēkas galvenā ēka|Nacionālā bibliotēka]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 23
| [[Grēcinieku iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 24
| [[Rīgas Starptautiskā autoosta|Autoosta]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 25
| [[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 26
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
|
|}
|}

=== Agrākie pieturvietu nosaukumi ===
* Pasts (pārdēvēta par &quot;Elizabetes iela&quot;)
* ''Stockmann'' centrs (pārdēvēta par &quot;Autoosta&quot;)
* Centrālais tirgus (pārdēvēta par &quot;Centrāltirgus&quot;)
* Akmeņu iela (pārdēvēta par &quot;Nacionālā bibliotēka&quot;)
* Laikraksts &quot;Diena&quot; (pārdēvēta par &quot;Kīleveina grāvis&quot;)
* Kīleveina grāvis (pieturvieta slēgta 23. autobusa maršrutā Abrenes iela—Baloži)
* Celtniecības pasaule (pārdēvēta par &quot;Mūkusala&quot;)
* Mūkusala (pieturvieta slēgta 23. autobusa maršrutā Abrenes iela—Baloži)
* Laivu iela (pieturvieta slēgta 23. autobusa maršrutā Abrenes iela—Baloži)
* Bieķensalas iela (pieturvieta slēgta virzienā uz Baložiem)
* ''Pirmaden'' (pārdēvēta par &quot;Koku iela&quot;)
* Piena kombināts (pārdēvēta par &quot;J.Čakstes iela&quot;)
* Bauskas šoseja (pārdēvēta par &quot;Pagrieziens uz Baložiem&quot;)
* 11. novembra krastmala (pārdēvēta par &quot;Grēcinieku iela&quot;)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktu%C4%81la%20inform%C4%81cija/no-1-augusta-tiks-veiktas-izmainas-vairaku-pieturvietu-nosaukumos-1/|title=No 1. augusta tiks veiktas izmaiņas vairāku pieturvietu nosaukumos|access-date={{dat|2024|07|25||bez}}|archive-date={{dat|2025|08|26||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20250826153404/https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktu%C4%81la%20inform%C4%81cija/no-1-augusta-tiks-veiktas-izmainas-vairaku-pieturvietu-nosaukumos-1/}}&lt;/ref&gt;
* Sūkņu stacija (pārdēvēta par &quot;Titurga&quot;)
* Skola (pārdēvēta par &quot;Baložu skola&quot;)
* Kantoris (pārdēvēta par &quot;Baložu galapunkts&quot;)
* Pagrieziens uz Baložiem (pārdēvēta par &quot;Pagrieziens uz Rāmavu&quot;)

== Skatīt arī ==
* [[Rīga]]
* [[Autobusu satiksme Rīgā]]
* [[Trolejbusu satiksme Rīgā]]
* [[Tramvaju satiksme Rīgā]]
* [[Sabiedriskais transports Rīgā]]
* [[Rīgas satiksme]]
* [[Rīgas metropolitēns]]

== Piezīmes un atsauces ==
&lt;!-- ===Piezīmes===
{{atsauces|group=P}}
 --&gt;
=== Atsauces ===
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [http://www.rigassatiksme.lv/ www.rigassatiksme.lv]
* {{youtube|B0301cbqML0|Pilnā 23. autobusu maršruta video versija}}
* {{youtube|8lExDbW6Xqw|Pilnā 23. autobusu maršruta video versija}}

{{Rīga-aizmetnis}}

{{Sabiedriskais transports Rīga}}

[[Kategorija:Autobusu satiksme Rīgā|23]]</text>
      <sha1>16q4jxstk81llfylj5oisb4bbqjdisf</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>24. autobusu maršruts (Rīga)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>108586</id>
    <revision>
      <id>4468219</id>
      <parentid>4401963</parentid>
      <timestamp>2026-05-14T15:46:21Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4468219</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="17257" sha1="pnyufsgefm3hvy1x454fvb2xu02it8c" xml:space="preserve">{{Transporta maršruta infokaste
|nosaukums         = 24. autobusu maršruts
|fona krāsa        = #007C06
|no                = [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
|uz                = [[Mangaļsala]]
|karte             = File:24aut n.png
|valsts            = {{karogs|Latvija}}
|pilsēta           = Rīga
|atklāts           = 
|plānots atklāt    = 
|tika plān atklāt  = 
|izmaksas          = &lt;!-- izmaksas miljonos latu --&gt;
|kopējais garums   = 51,573 km&lt;br /&gt;(25,390 km / 26,183 km) &lt;ref&gt;[http://riga.mashke.org/Riga-Bus/Linien/linien_lat.htm Autobusu maršrutu saraksts]{{Novecojusi saite}}, riga.mashke.org&lt;/ref&gt;
|staciju skaits    = &lt;!-- metro, vilciens --&gt;
|pieturu skaits    = 86
(43 / 43)
|transporta vienīb = 9 (darbdienās)
5 (brīvdienās)
|depo              = &lt;!-- tramvajiem un trolejbusiem --&gt;
|parks             = № 7 (apkalpo)
|pasažieri dienā   = 
|pasažieri gadā    = 
|mājas lapa        = [http://saraksti.rigassatiksme.lv/?a=p.frameset&amp;schedule_id=3013&amp;t=xhtml&amp;l=lv saraksti.rigassatiksme.lv]
|apakšveidne       = {{Rīgas autobusu apakšveidne}}
}}

'''24. autobusu maršruts''' ir [[Sabiedriskais transports Rīgā|Rīgas sabiedriskā transporta]] [[Autobusu satiksme Rīgā|autobusu]] maršruts, kas kursē no [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes ielas]] līdz [[Mangaļsala]]i.

Kopš 2013. gada 1. maija autobusa maršruts tika novirzīts pa [[Hanzas iela (Rīga)|Hanzas ielu]], [[Skanstes iela (Rīga)|Skanstes ielu]] un [[Duntes iela (Rīga)|Duntes ielu]]. Pirms tam autobuss kursēja pa [[Pulkveža Brieža iela (Rīga)|Pulkveža Brieža ielu]] gar 1. trolejbusu parku.

24. autobusu maršruta kopējais garums ir 51,573 km. Maršruta '''Abrenes iela''' — '''Mangaļsala''' kopējais garums ir 25,390 km, bet maršruta '''Mangaļsala''' — '''Abrenes iela''' kopējais garums ir 26,183 km.

Darbdienās pa 24. autobusu maršrutu kursē 9 autobusi, bet brīvdienās — 5 autobusi.

24. autobusu maršrutu apkalpo 7. autobusu parks.

== Maršruts ==
[[Attēls:Konečná autobusu č. 24 na Mangaļu pussala.jpg|thumb|255px|24. maršruta autobusu galapunkts [[Mangaļsala|Mangaļsalā]]]]
[[Attēls:24. autobuss Viestura prospektā (2010).JPG|thumb|255px|24. maršruta autobuss Viestura prospektā]]
[[Attēls:24. autobuss uz Kalpaka bulvāra.jpg||thumb|255px|24. maršruta autobuss Kalpaka bulvārī]]
[[Attēls:24. autobuss uz Skanstes ielas.jpg||thumb|255px|24. maršruta autobuss Skanstes ielā]]
[[Attēls:24. autobuss Vecāķu prospektā.jpg|thumb|255px|24. maršruta autobuss Vecāķu prospektā]]
[[Attēls:24. autobuss uz Stāvvadu ielas.jpg||thumb|255px|24. maršruta autobuss Stāvvadu ielā]]
[[Attēls:24. autobuss uz Kreimeņu ielas (2).jpg||thumb|255px|24. maršruta autobuss Kreimeņu ielā]]
[[Attēls:24. autobuss uz Veiksmes ielas.jpg|thumb|255px|24. maršruta autobuss Veiksmes ielā]]
[[Attēls:24. autobuss uz Albatrosu ielas.jpg|thumb|255px|24. maršruta autobuss Albatrosu ielā]]
[[Attēls:24. autobuss uz Viestura prospekta.jpg|thumb|255px|24. maršruta autobuss Viestura prospektā]]
[[Attēls:24. autobuss izbrauc no Abrenes ielas galapunkta.jpg|thumb|255px|24. maršruta autobuss izbrauc no Abrenes ielas galapunkta]]
[[Attēls:24 autobusu maršruts Abrenes ielā brauc uz pagaidu galapunktu Sarkandaugava.jpg|thumb|24.autobusu maršruts izbrauc no Abrenes iela un brauc uz pagaidu galapunktu Sarkandaugava.jpg]]
'''[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]''' — '''[[Mangaļsala]]''' kursē pa šādām ielām: Abrenes iela, [[Vilhelma Purvīša iela (Rīga)|Vilhelma Purvīša iela]], [[Emīlijas Benjamiņas iela]], [[Marijas iela (Rīga)|Marijas iela]], [[Merķeļa iela (Rīga)|Merķeļa iela]], [[Kalpaka bulvāris]], [[Pulkveža Brieža iela (Rīga)|Pulkv. Brieža iela]], [[Hanzas iela (Rīga)|Hanzas iela]], [[Skanstes iela (Rīga)|Skanstes iela]], [[Duntes iela (Rīga)|Duntes iela]] [[Tilta iela (Rīga)|Tilta iela]], [[Viestura prospekts (Rīga)|Viestura prospekts]], [[Mīlgrāvja iela (Rīga)|Mīlgrāvja iela]], [[Jaunciema gatve (Rīga)|Jaunciema gatve]], [[Emmas iela (Rīga)|Emmas iela]], [[Augusta Dombrovska iela (Rīga)|A. Dombrovska iela]], [[Baltāsbaznīcas iela]], [[Atlantijas iela (Rīga)|Atlantijas iela]], [[Vecāķu prospekts]], [[Mangaļu prospekts]], [[Stāvvadu iela (Rīga)|Stāvvadu iela]], [[Veiksmes iela (Rīga)|Veiksmes iela]], [[Albatrosu iela (Rīga)|Albatrosu iela]] un [[Traleru iela]].

'''Mangaļsala''' — '''Abrenes iela''' kursē pa šādām ielām: Traleru iela, Albatrosu iela, Veiksmes iela, Stāvvadu iela, Mangaļu prospekts, Vecāķu prospekts, Atlantijas iela, [[Meldru iela (Rīga)|Meldru iela]], [[Kreimeņu iela (Rīga)|Kreimeņu iela]], A. Dombrovska iela, Emmas iela, Jaunciema gatve, Mīlgrāvja iela, Viestura prospekts, Tilta iela, Duntes iela, Skanstes iela, Hanzas iela, Pulkv. Brieža iela, [[Kalpaka bulvāris]], [[Krišjāņa Valdemāra iela (Rīga)|K. Valdemāra iela]], [[Raiņa bulvāris (Rīga)|Raiņa bulvāris]], Emīlijas Benjamiņas iela, Vilhelma Purvīša iela un Abrenes iela.

== Pieturvietas ==
24. autobusu maršrutā pavisam kopā ir 88 pieturas. Maršrutā '''[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]''' — '''[[Mangaļsala]]''' ir 44 pieturas, tāpat arī maršrutā '''Mangaļsala''' — '''Abrenes iela''' ir 44 pieturas.

{|
| valign=&quot;top&quot; |
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot; 
|-
! width=&quot;30&quot;|Nr.
! width=&quot;190&quot;|Nosaukums
!Pēc pieprasījuma
|-
| align=&quot;center&quot; | 1
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 2
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā stacija]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 3
| [[Merķeļa iela (Rīga)|Merķeļa iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 4
| [[Inženieru iela (Rīga)|Inženieru iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 5
| [[Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzejs|Medicīnas muzejs]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 6
| [[Hanzas iela (Rīga)|Hanzas iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 7
| [[Arēna Rīga]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 8
| [[Upes iela (Rīga)|Upes iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 9
| [[Laktas iela (Rīga)|Laktas iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 10
| [[Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīca]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 11
| [[Ozolaine (Rīga)|Ozolaine]] / [[Latvijas Jūras medicīnas centrs|Jūras medicīnas centrs]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 12
| [[Vītolu iela (Rīga)|Vītolu iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 13
| [[Tilta iela (Rīga)|Tilta iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 14
| [[Sarkandaugava]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 15
| [[Meža prospekts (Rīga)|Meža prospekts]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 16
| [[Viestura prospekts (Rīga)|Viestura prospekts]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 17
| [[Dauderu parks|Muzejs &quot;Dauderi&quot;]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 18
| Daudersalas pārvads
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 19
| [[Lēdurgas iela (Rīga)|Lēdurgas iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 20
| [[Ostas iela (Rīga)|Ostas iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 21
| [[Mīlgrāvja tilts (Rīga)|Mīlgrāvja tilts]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 22
| [[Emmas iela (Rīga)|Emmas iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 23
| [[Vecmīlgrāvja 5. līnija]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 24
| [[Melīdas iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 25
| [[Ziemeļblāzma (kultūras pils)|Kultūras pils &quot;Ziemeļblāzma&quot;]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 26
| [[Kreimeņu iela (Rīga)|Kreimeņu iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 27
| [[Baltāsbaznīcas iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 28
| [[Atlantijas iela (Rīga)|Atlantijas iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 29
| Vecmīlgrāvja D/P
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 30
| [[Vecdaugavas iela (Rīga)|Vecdaugavas iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 31
| [[Airu iela (Rīga)|Airu iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 32
| [[Ķīļu iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 33
| [[Daugavgrīvas viduslaiku pils|Skanstnieki]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 34
| [[Vecdaugava (stacija)|Vecdaugavas stacija]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 35
| [[Zvejas iela (Rīga)|Zvejas iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 36
| Pagrieziens uz [[Mangaļsala|Mangaļsalu]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 37
| [[Mangaļu prospekts]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 38
| [[Stāvvadu iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 39
| Paegles
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 40
| [[Veiksmes iela (Rīga)|Veiksmes iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 41
| [[Bākas iela (Rīga)|Bākas iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 42
| [[Aizvēja iela (Rīga)|Aizvēja iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 43
| Osta
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 44
| [[Mangaļsala]]
|x
|-
|}
| valign=&quot;top&quot; |
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot; align=&quot;center&quot;
|- 
! width=&quot;30&quot;|Nr.
! width=&quot;190&quot;|Nosaukums
!Pēc pieprasījuma
|-
| align=&quot;center&quot; | 1
| [[Mangaļsala]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 2
| Osta
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 3
| [[Aizvēja iela (Rīga)|Aizvēja iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 4
| [[Bākas iela (Rīga)|Bākas iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 5
| [[Veiksmes iela (Rīga)|Veiksmes iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 6
| Paegles
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 7
| [[Stāvvadu iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 8
| [[Mangaļu prospekts]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 9
| [[Vecāķu prospekts]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 10
| [[Zvejas iela (Rīga)|Zvejas iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 11
| [[Vecdaugava (stacija)|Vecdaugavas stacija]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 12
| [[Daugavgrīvas viduslaiku pils|Skanstnieki]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 13
| Ķīļu iela
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 14
| [[Airu iela (Rīga)|Airu iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 15
| [[Vecdaugavas iela (Rīga)|Vecdaugavas iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 16
| Vecmīlgrāvja D/P
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 17
| [[Atlantijas iela (Rīga)|Atlantijas iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 18
| [[Baltāsbaznīcas iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 19
| [[Martas Rinkas iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 20
| [[Melīdas iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 21
| [[Vecmīlgrāvja 5. līnija]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 22
| [[Gāles iela (Rīga)|Gāles iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 23
| [[Mīlgrāvja tilts (Rīga)|Mīlgrāvja tilts]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 24
| [[Ostas iela (Rīga)|Ostas iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 25
| [[Lēdurgas iela (Rīga)|Lēdurgas iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 26
| Daudersalas pārvads
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 27
| [[Dauderu parks|Muzejs &quot;Dauderi&quot;]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 28
| [[Viestura prospekts (Rīga)|Viestura prospekts]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 29
| [[Meža prospekts (Rīga)|Meža prospekts]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 30
| [[Sarkandaugava]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 31
| [[Tilta iela (Rīga)|Tilta iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 32
| [[Vītolu iela (Rīga)|Vītolu iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 33
| [[Ozolaine (Rīga)|Ozolaine]]/[[Latvijas Jūras medicīnas centrs|Jūras medicīnas centrs]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 34
| [[Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīca]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 35
| [[Laktas iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 36
| [[Upes iela (Rīga)|Upes iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 37
| [[Arēna Rīga]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 38
|  [[Hanzas iela (Rīga)|Hanzas iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 39
| [[Elizabetes iela (Rīga)|Elizabetes iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 40
| [[Raiņa bulvāris (Rīga)|Raiņa bulvāris]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 41
| [[Brīvības bulvāris (Rīga)|Brīvības bulvāris]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 42
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā stacija]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 43
| [[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 44
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
|
|}
|}

== Pieturvietas (no 25.10.2023 17:00 līdz 27.10.2023 18:00) ==
24. autobusu maršrutā pavisam kopā ir 31 pieturas. Maršrutā '''[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]''' — '''Sarkandaugava''' ir 15 pieturas, tāpat arī maršrutā '''Sarkandaugava''' — '''Abrenes iela''' ir 16 pieturas.

{|
| valign=&quot;top&quot; |
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot; 
|-
! width=&quot;30&quot; |Nr.
! width=&quot;190&quot; |Nosaukums
|-
| align=&quot;center&quot; | 1
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 2
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā stacija]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 3
| [[Merķeļa iela (Rīga)|Merķeļa iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 4
| [[Inženieru iela (Rīga)|Inženieru iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 5
| [[Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzejs|Medicīnas muzejs]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 6
| [[Dzirnavu iela (Rīga)|Dzirnavu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 7
| [[Arēna Rīga]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 8
| [[Upes iela (Rīga)|Upes iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 9
| [[Laktas iela (Rīga)|Laktas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 10
| [[Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīca]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 11
| [[Ozolaine]] / Jūras medicīnas centrs
|-
| align=&quot;center&quot; | 12
| [[Vītolu iela (Rīga)|Vītolu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 13
| [[Tilta iela (Rīga)|Tilta iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 14
| [[Sarkandaugava]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 15
| [[Sarkandaugava (stacija)|Sarkandaugavas stacija]]
|-
|}
| valign=&quot;top&quot; |
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot; align=&quot;center&quot;
|- 
! width=&quot;30&quot; |Nr.
! width=&quot;190&quot; |Nosaukums
|-
| align=&quot;center&quot; | 1
| [[Sarkandaugava (stacija)|Sarkandaugavas stacija]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 2
| [[Sarkandaugava]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 3
| [[Duntes iela (Rīga)|Duntes iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 4
| [[Vītolu iela (Rīga)|Vītolu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 5
| [[Ozolaine]]/Jūras medicīnas centrs
|-
| align=&quot;center&quot; | 6
| [[Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīca]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 7
| Laktas iela
|-
| align=&quot;center&quot; | 8
| [[Upes iela (Rīga)|Upes iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 9
| [[Arēna Rīga]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 10
| [[Hanzas iela (Rīga)|Hanzas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 11
| [[Elizabetes iela (Rīga)|Elizabetes iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 12
| [[Raiņa bulvāris (Rīga)|Raiņa bulvāris]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 13
| [[Brīvības bulvāris (Rīga)|Brīvības bulvāris]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 14
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā stacija]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 15
| [[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 16
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
|}
|}

=== Agrākie pieturvietu nosaukumi ===

* ''Centrālais tirgus'' (pārdēvēta par &lt;nowiki&gt;''Centrāltirgus''&lt;/nowiki&gt;)
* ''[[Pētersalas iela]]'' (slēgta pieturvieta maršrutā &lt;nowiki&gt;''&lt;/nowiki&gt;Abrenes iela - Mangaļsala&lt;nowiki&gt;''&lt;/nowiki&gt;)
* ''[[Lugažu iela]]'' (slēgta pieturvieta  &lt;nowiki&gt;''&lt;/nowiki&gt;Abrenes iela - Mangaļsala&lt;nowiki&gt;''&lt;/nowiki&gt;)
* ''[[Rankas iela (Rīga)|Rankas iela]]'' (slēgta pieturvieta maršrutā &lt;nowiki&gt;''&lt;/nowiki&gt;Abrenes iela - Mangaļsala&lt;nowiki&gt;''&lt;/nowiki&gt;)
* ''Fabrika &lt;nowiki&gt;''&lt;/nowiki&gt;Kokvilna&lt;nowiki&gt;''&lt;/nowiki&gt;''&lt;ref&gt;[https://zudusilatvija.lv/objects/object/35915/ Zudusī Latvija - Rīga. Nams Ganību dambī 30]&lt;/ref&gt; (slēgta pieturvieta maršrutā &lt;nowiki&gt;''&lt;/nowiki&gt;Abrenes iela - Mangaļsala&lt;nowiki&gt;''&lt;/nowiki&gt;)
* ''Trolejbusu parks'' (slēgta pieturvieta maršrutā &lt;nowiki&gt;''&lt;/nowiki&gt;Abrenes iela - Mangaļsala&lt;nowiki&gt;''&lt;/nowiki&gt;)
* ''[[Rīgas elektromašīnbūves rūpnīca|Rūpnīca &lt;nowiki&gt;''&lt;/nowiki&gt;RER&lt;nowiki&gt;''&lt;/nowiki&gt;]]'' (slēgta pieturvieta maršrutā &lt;nowiki&gt;''&lt;/nowiki&gt;Abrenes iela - Mangaļsala&lt;nowiki&gt;''&lt;/nowiki&gt;)
* ''Bērnudārzs'' (pārdēvēta par &lt;nowiki&gt;''Viestura prospekts''&lt;/nowiki&gt;)
* ''Poliklīnika'' (pārdēvēta par &quot;Muzejs &lt;nowiki&gt;''&lt;/nowiki&gt;Dauderi&quot;)
* ''Kopmītne'' (pārdēvēta par &lt;nowiki&gt;''Viestura prospekts 97''&lt;/nowiki&gt;)
* ''Tilts'' (pārdēvēta par &lt;nowiki&gt;''Mīlgrāvja tilts''&lt;/nowiki&gt;)
* ''Dzelzceļa pārbrauktuve'' (pārdēvēta par &lt;nowiki&gt;''Gāles iela''&lt;/nowiki&gt;)
* ''Piektā līnija'' (pārdēvēta par &lt;nowiki&gt;''Vecmīlgrāvja 5.līnija''&lt;/nowiki&gt;)
* ''Klubs'' (pārdēvēta par &lt;nowiki&gt;''Vecdaugavas iela''&lt;/nowiki&gt;)
* ''Pagrieziens uz [[Vecāķi|Vecāķiem]]'' (pārdēvēta par &lt;nowiki&gt;''Ķīļu iela''&lt;/nowiki&gt;)
* ''Nometne'' (pārdēvēta par &lt;nowiki&gt;''Stāvvadu iela''&lt;/nowiki&gt;)
* ''&lt;nowiki&gt;''Auda''&lt;/nowiki&gt;'' (pārdēvēta par &lt;nowiki&gt;''Veiksmes iela''&lt;/nowiki&gt;)
* Pagrieziens uz Vecmīlgrāvi (pārdēvēta par &quot;Ķīļu iela&quot;)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktu%C4%81la%20inform%C4%81cija/no-1-augusta-tiks-veiktas-izmainas-vairaku-pieturvietu-nosaukumos-1/|title=No 1. augusta tiks veiktas izmaiņas vairāku pieturvietu nosaukumos|access-date={{dat|2024|08|01||bez}}|archive-date={{dat|2025|08|26||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20250826153404/https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktu%C4%81la%20inform%C4%81cija/no-1-augusta-tiks-veiktas-izmainas-vairaku-pieturvietu-nosaukumos-1/}}&lt;/ref&gt;
* Duntes iela (pārdēvēta par &quot;Tilta iela&quot;)
* Dzirnavu iela (pārdēvēta par &quot;Hanzas iela&quot;)
* Viestura prospekts 97 (pārdēvēta par &quot;Daudersalas pārvads&quot;)

== Skatīt arī ==
* [[Rīga]]
* [[Autobusu satiksme Rīgā]]
* [[Trolejbusu satiksme Rīgā]]
* [[Tramvaju satiksme Rīgā]]
* [[Sabiedriskais transports Rīgā]]
* [[Rīgas satiksme]]
* [[Rīgas metropolitēns]]

== Piezīmes un atsauces ==
&lt;!-- ===Piezīmes===
{{atsauces|group=P}}
 --&gt;
=== Atsauces ===
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [http://www.rigassatiksme.lv/ www.rigassatiksme.lv]
* {{youtube|C9O_ER2SxSg|Pilnā 24. autobusu maršruta video versija}}
* {{youtube|ibOovIkc-zQ|Daļa 24. autobusu maršruta video, virzienā Mangaļsala - Vecmīlgrāvis}}
* {{Youtube|H-4GA-Yjz8Q&amp;t|24. autobusu maršruta video ''Abrenes iela - Sarkandaugava''}}

{{Rīga-aizmetnis}}

{{Sabiedriskais transports Rīga}}

[[Kategorija:Autobusu satiksme Rīgā|24]]</text>
      <sha1>pnyufsgefm3hvy1x454fvb2xu02it8c</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>25. autobusu maršruts (Rīga)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>108674</id>
    <revision>
      <id>4468221</id>
      <parentid>4401964</parentid>
      <timestamp>2026-05-14T15:46:44Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4468221</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="11942" sha1="q0i0eyxxmcwx3ppblfxvclwmpviwhgi" xml:space="preserve">{{Transporta maršruta infokaste
|nosaukums         = 25. autobusu maršruts
|fona krāsa        = #007C06
|no                = [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
|uz                = [[Mārupe]]
|karte             = [[File:A25 no-20-06-2025.png|A25 no-20-06-2025]]
|valsts            = {{karogs|Latvija}}
|pilsēta           = Rīga
|atklāts           = 
|plānots atklāt    = 
|tika plān atklāt  = 
|izmaksas          = &lt;!-- izmaksas miljonos latu --&gt;
|kopējais garums   = 21,695 km&lt;br /&gt;(10,709 km / 10,986 km) &lt;ref&gt;[http://riga.mashke.org/Riga-Bus/Linien/linien_lat.htm Autobusu maršrutu saraksts]{{Novecojusi saite}}, riga.mashke.org&lt;/ref&gt;
|staciju skaits    = &lt;!-- metro, vilciens --&gt;
|pieturu skaits    = 41
(20 / 21)
|transporta vienīb = 8 (darbdienās)
2 (brīvdienās)
|depo              = &lt;!-- tramvajiem un trolejbusiem --&gt;
|parks             = № 7 (apkalpo)
|pasažieri dienā   = 
|pasažieri gadā    = 
|mājas lapa        = [http://saraksti.rigassatiksme.lv/?a=p.frameset&amp;schedule_id=2910&amp;t=xhtml&amp;l=lv saraksti.rigassatiksme.lv]
|apakšveidne       = {{Rīgas autobusu apakšveidne}}
}}
[[Attēls:Autobuss25 1.jpg|thumb|200x200px|25. maršruta autobuss pieturvietā &quot;Arkādijas parks&quot;]]
'''25. autobusu maršruts''' ir [[Sabiedriskais transports Rīgā|Rīgas sabiedriskā transporta]] [[Autobusu satiksme Rīgā|autobusu]] maršruts, kas kursē no [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes ielas]] līdz [[Mārupe]]i, kas atrodas [[Mārupes novads|Mārupes novadā]]. Atsevišķos reisos maršruts kursē pagarinātu maršrutu līdz [[Tīraine|Tīrainei]] Mārupes novadā un saīsinātu maršrutu, kas sākas pieturvietā &quot;Sējas iela&quot;.

25. autobusu maršruta kopējais garums ir 21,695 km. Maršruta '''[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]''' — '''[[Mārupe]]''' kopējais garums ir 10,709 km, bet maršruta '''[[Mārupe]]''' — '''[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]''' kopējais garums ir 10,986 km.

Darbdienās pa 25. autobusu maršrutu kursē 8 autobusi, bet brīvdienās — tikai 2 autobusi.

25. autobusu maršrutu apkalpo 7. autobusu parks.
[[Attēls:25. autobuss 13. janvāra ielā.JPG|thumb|200px|25. maršruta autobuss 13. janvāra ielā]]
[[Attēls:25. autobuss Uzvaras bulvārī.JPG|thumb|200px|25. maršruta autobuss Uzvaras bulvārī]]
[[Attēls:25. autobuss Bāriņu ielā.JPG|thumb|200px|25. maršruta autobuss [[Bāriņu iela (Rīga)|Bāriņu ielā]]]]
[[Attēls:25. autobuss uz Tēriņu ielas.jpg|thumb|200px|25. maršruta autobuss Tēriņu ielā]]
[[Attēls:25. autobuss uz 13. janvāra ielas.jpg|thumb|200px|25. maršruta autobuss 13. janvāra ielā]]

No 2015. gada 21. decembra atsevišķi 25. maršruta reisi kursē līdz [[Tīraine]]i pa Vecozolu ielu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/no-21-decembra-25-autobusa-marsruta-tiks-ieviestas-izmainas/ |title=No 21. decembra 25.autobusa maršrutā tiks ieviestas izmaiņas |access-date={{dat|2016|01|01||bez}} |archive-date={{dat|2016|03|07||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20160307072648/https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/no-21-decembra-25-autobusa-marsruta-tiks-ieviestas-izmainas/ }}&lt;/ref&gt; Šiem reisiem ir 3 papildu pieturas: &quot;Bērnudārzs „Zeltrīti”&quot;, &quot;Veczariņu iela&quot; un galapunkts &quot;Tīraine&quot;.

No 2022. gada 6. jūnija līdz 20. jūnijam sakarā ar [[Dzirnavu iela (Rīga)|Dzirnavu ielas]] pārvada slēgšanu [[Rail Baltica|Rail Baltic]] būvdarbu dēļ maršruts virzienā uz [[Mārupe|Mārupi]] / [[Tīraine|Tīraini]] tika novirzīts pa [[Emīlijas Benjamiņas iela|Emīlijas Benjamiņas ielu]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/pragas-un-dzirnavu-ielas-dzelzcela-parvada-demontazas-darbu-del-no-6-junija-bus-izmainas-vairaku-tramvaju-autobusu-un-trolejbusu-kustiba/|title=Prāgas un Dzirnavu ielas dzelzceļa pārvada demontāžas darbu dēļ no 6. jūnija būs izmaiņas vairāku tramvaju, autobusu un trolejbusu kustībā|access-date={{dat|2022|06|06||bez}}|archive-date={{dat|2022|06|01||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20220601130507/https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/pragas-un-dzirnavu-ielas-dzelzcela-parvada-demontazas-darbu-del-no-6-junija-bus-izmainas-vairaku-tramvaju-autobusu-un-trolejbusu-kustiba/}}&lt;/ref&gt;

No 2024. gada 5. aprīļa sakarā ar [[Altonavas iela|Altonavas ielas]] dzelzceļa pārvada slikto tehnisko stāvokli uz ilgstošu laiku maršruts abos virzienos tiek novirzīts pa [[Liepājas iela (Rīga)|Liepājas ielu]]. Slēgta kustība arī [[Mārupes iela (Rīga)|Mārupes ielas]] posmā no [[Āgenskalna tirgus]] līdz [[Liepājas iela (Rīga)|Liepājas ielai]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktu%C4%81la%20inform%C4%81cija/no-5-aprila-bus-izmainas-25-55-un-56-autobusa-marsruta/|title=No 5. aprīļa būs izmaiņas 25., 55. un 56. autobusa maršrutā}}&lt;/ref&gt; 2025. gada 20. jūnijā RDĀMD Pasažieru komercpārvadājumu licencēšanas komisija šo maršrutu oficiāli apstiprināja kā jaunu maršrutu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://drive.google.com/file/d/1AtCW9ntEPHzVL1AZRb0biG71FrkKApB4/view|title=RDĀMD Pasažieru komercpārvadājumu licencēšanas komisijas 20.06.2025. sēdes protokols.}}&lt;/ref&gt;

== Maršruts ==
'''[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]''' — '''[[Mārupe]]''' kursē pa šādām ielām: [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]], [[Dzirnavu iela (Rīga)|Dzirnavu iela]], [[Satekles iela (Rīga)|Satekles iela]], [[Marijas iela (Rīga)|Marijas iela]], [[13. janvāra iela]], [[11. novembra krastmala]], [[Akmens tilts (Rīga)|Akmens tilts]], [[Uzvaras bulvāris (Rīga)|Uzvaras bulvāris]], [[Bāriņu iela (Rīga)|Bāriņu iela]], [[Mārupes iela (Rīga)|Mārupes iela]], [[Liepājas iela (Rīga)|Liepājas iela]], [[Mazā Nometņu iela (Rīga)|Mazā Nometņu iela]], [[Ojāra Vācieša iela (Rīga)|O. Vācieša iela]], [[Ārlavas iela]], [[Tēriņu iela (Rīga)|Tēriņu iela]], [[Daugavas iela (Mārupe)]] un [[Mārupītes gatve (Mārupe)]].
[[Attēls:25aut n.png|thumb|25. autobusa maršruts līdz 2024. gada 5. aprīlim.]]
'''[[Mārupe]]''' — '''[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]''' kursē pa šādām ielām: [[Mārupītes gatve (Mārupe)]], [[Daugavas iela (Mārupe)]], [[Tēriņu iela (Rīga)|Tēriņu iela]], [[Ārlavas iela]], [[Ojāra Vācieša iela (Rīga)|O. Vācieša iela]], [[Mazā Nometņu iela (Rīga)|Mazā Nometņu iela]], [[Liepājas iela (Rīga)|Liepājas iela]], [[Mārupes iela (Rīga)|Mārupes iela]], [[Bāriņu iela (Rīga)|Bāriņu iela]], [[Uzvaras bulvāris (Rīga)|Uzvaras bulvāris]], [[Akmens tilts (Rīga)|Akmens tilts]], [[11. novembra krastmala]], [[13. janvāra iela]], [[Emīlijas Benjamiņas iela]], [[Vilhelma Purvīša iela (Rīga)|Vilhelma Purvīša iela]] un [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]].

== Pieturvietas ==
25. autobusu maršrutā (izņemot līdz Tīrainei pagarinātos reisus un saīsinātos reisus, kas sākas Sējas ielā) pavisam kopā ir 43 pieturas. Maršrutā '''[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]''' — '''[[Mārupe]]''' ir 21 pieturas, bet maršrutā '''[[Mārupe]]''' — '''[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]''' ir 22 pieturas.

{| 
| valign=&quot;top&quot; |
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot; 
|-
! width=&quot;30&quot;|Nr.
! width=&quot;190&quot;|Nosaukums
!Pēc pieprasījuma
|-
| align=&quot;center&quot; | 1
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 2
| [[Elizabetes iela (Rīga)|Elizabetes iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 3
| [[13. janvāra iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 4
| [[Latvijas Nacionālā bibliotēka|Nacionālā bibliotēka]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 5
| [[Uzvaras parks]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 6
| [[Eduarda Smiļģa iela|E. Smiļģa iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 7
| [[Āgenskalna tirgus]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 8
| [[Kokles iela (Rīga)|Kokles iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 9
| [[Arkādijas parks]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 10
| [[Torņakalna iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 11
| Saules aleja
|
|-
| align=&quot;center&quot; |12
|[[Mārupes iela (Rīga)|Mārupes iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; |13
|[[Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca|Paula Stradiņa slimnīca]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 14
| [[Ārlavas iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 15
| [[Ģimnastikas iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 16
| [[Vecmoku iela (Rīga)|Vecmoku iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 17
| [[Bramberģes iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 18
| [[Sējas iela (Rīga)|Sējas iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 19
| Mārupes novada dome 
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 20
| [[Bērnudārzs ''Lienīte'']]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 21
| [[Mārupe]]
|x
|-
|
|''Bērnudārzs &quot;Zeltrīti&lt;nowiki&gt;''&lt;/nowiki&gt;''
|x
|-
|
|''Veczariņu iela''
|x
|-
|
|''Tīraine''
|x
|-
|}
| valign=&quot;top&quot; |
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot; align=&quot;center&quot;
|-
! width=&quot;30&quot;|Nr.
! width=&quot;190&quot;|Nosaukums
!Pēc pieprasījuma
|-
|
|Tīraine
|x
|-
|
|Veczariņu iela
|x
|-
|
|Bērnudārzs &quot;Zeltrīti&lt;nowiki&gt;''&lt;/nowiki&gt;
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 1
| [[Mārupe]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 2
| [[Bērnudārzs ''Lienīte'']]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 3
| Mārupes novada dome
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 4
| [[Sējas iela (Rīga)|Sējas iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 5
| [[Bramberģes iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 6
| [[Vecmoku iela (Rīga)|Vecmoku iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 7
| [[Ģimnastikas iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 8
| [[Ārlavas iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; |9
|Paula Stradiņa slimnīca
|x
|-
| align=&quot;center&quot; |10
|Mārupes iela
|
|-
| align=&quot;center&quot; |11
|Saules aleja
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 12
| [[Torņakalna iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 13
| [[Arkādijas parks]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 14
| [[Kokles iela (Rīga)|Kokles iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 15
| [[Āgenskalna tirgus]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 16
| [[Eduarda Smiļģa iela|E. Smiļģa iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 17
| [[Uzvaras parks]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 18
| [[Latvijas Nacionālā bibliotēka|Nacionālā bibliotēka]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 19
| [[Grēcinieku iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 20
| [[Rīgas Starptautiskā autoosta|Autoosta]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 21
| [[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 22
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
|
|}
|}

=== Agrākie pieturvietu nosaukumi ===
* Pasts (pārdēvēta par &quot;Elizabetes iela&quot;)
* Centrālais tirgus (pārdēvēta par &quot;Centrāltirgus&quot;)
* ''Stockmann'' centrs (pārdēvēta par &quot;Autoosta&quot;)
* Kuģu iela (pārdēvēta par &quot;Nacionālā bibliotēka&quot;)
* Aurora (pārdēvēta par &quot;Kokles iela&quot;)
* Mārupes pagasta valde (pārdēvēta par &quot;Mārupes novada dome&quot;)
* Upeslīči (pārdēvēta par &quot;Svētes iela&quot;)
* Vējotnes iela (pārdēvēta par &quot;Bērnudārzs &quot;Lienīte&quot;&quot;)
* 11. novembra krastmala (pārdēvēta par &quot;Grēcinieku iela&quot;)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktu%C4%81la%20inform%C4%81cija/no-1-augusta-tiks-veiktas-izmainas-vairaku-pieturvietu-nosaukumos-1/|title=No 1. augusta tiks veiktas izmaiņas vairāku pieturvietu nosaukumos|access-date={{dat|2024|08|01||bez}}|archive-date={{dat|2025|08|26||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20250826153404/https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktu%C4%81la%20inform%C4%81cija/no-1-augusta-tiks-veiktas-izmainas-vairaku-pieturvietu-nosaukumos-1/}}&lt;/ref&gt;
* Slokas iela (pārdēvēta par &quot;Uzvaras parks&quot;)
* Tukuma iela (slēgta)

== Skatīt arī ==
* [[Rīga]]
* [[Autobusu satiksme Rīgā]]
* [[Trolejbusu satiksme Rīgā]]
* [[Tramvaju satiksme Rīgā]]
* [[Sabiedriskais transports Rīgā]]
* [[Rīgas satiksme]]
* [[Rīgas metropolitēns]]

== Piezīmes un atsauces ==
&lt;!-- ===Piezīmes===
{{atsauces|group=P}}
 --&gt;
=== Atsauces ===
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [http://www.rigassatiksme.lv/ www.rigassatiksme.lv]
* {{youtube|Ycs2f51CEME|Pilnā 25. autobusu maršruta video versija}}
* {{youtube|3k1rhcwSKFo|Pilnā 25. autobusu maršruta video versija}}

{{Rīga-aizmetnis}}

{{Sabiedriskais transports Rīga}}

[[Kategorija:Autobusu satiksme Rīgā|25]]</text>
      <sha1>q0i0eyxxmcwx3ppblfxvclwmpviwhgi</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>26. autobusu maršruts (Rīga)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>108675</id>
    <revision>
      <id>4468223</id>
      <parentid>4353085</parentid>
      <timestamp>2026-05-14T15:47:04Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4468223</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="13197" sha1="mvniuyouogbi8eh87y2su2b5rswz5a0" xml:space="preserve">{{Transporta maršruta infokaste
|nosaukums         = 26. autobusu maršruts
|fona krāsa        = #007C06
|no                = [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
|uz                = [[Katlakalns (Ķekavas pagasts)|Katlakalns]]
|karte             = File:26aut n.png
|valsts            = {{flag|Latvija}}
|pilsēta           = Rīga
|atklāts           = 
|plānots atklāt    = 
|tika plān atklāt  = 
|izmaksas          = &lt;!-- izmaksas miljonos latu --&gt;
|kopējais garums   = 29,885 km&lt;br /&gt;(14,993 km / 14,892 km) &lt;ref&gt;[http://riga.mashke.org/Riga-Bus/Linien/linien_lat.htm Autobusu maršrutu saraksts]{{Novecojusi saite}}, riga.mashke.org&lt;/ref&gt;
|staciju skaits    = &lt;!-- metro, vilciens --&gt;
|pieturu skaits    = 54
(27 / 27)
|transporta vienīb = 2 (darbdienās)
1 (brīvdienās)
|depo              = &lt;!-- tramvajiem un trolejbusiem --&gt;
|parks             = № 7 (apkalpo)
|pasažieri dienā   = 
|pasažieri gadā    = 
|mājas lapa        = [http://saraksti.rigassatiksme.lv/?a=p.frameset&amp;schedule_id=2801&amp;t=xhtml&amp;l=lv saraksti.rigassatiksme.lv]
|apakšveidne       = {{Rīgas autobusu apakšveidne}}
}}

'''26. autobusu maršruts''' ir [[Sabiedriskais transports Rīgā|Rīgas sabiedriskā transporta]] [[Autobusu satiksme Rīgā|autobusu]] maršruts, kas kursē no [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes ielas]] līdz [[Katlakalns (Ķekavas pagasts)|Katlakalnam]], kas atrodas [[Ķekavas novads|Ķekavas novadā]].

26. autobusu maršruta kopējais garums ir 29,885 km. Maršruta '''[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]''' — '''[[Katlakalns (Ķekavas pagasts)|Katlakalns]]''' kopējais garums ir 14,993 km, bet maršruta '''[[Katlakalns (Ķekavas pagasts)|Katlakalns]]''' — '''[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]''' kopējais garums ir 14,892 km.

Darbdienās pa 26. autobusu maršrutu kursē tikai 2 autobusi, bet brīvdienās — tikai 1 autobuss.

26. autobusu maršrutu apkalpo 7. autobusu parks.

No 2022. gada 29. jūnija sakarā ar [[Ķekava]]s apvedceļa būvniecības darbiem tiek mainīta maršruta satiksmes organizācija [[Autoceļš A7 (Latvija)|A7]] šosejā pie pagrieziena uz [[Baloži (pilsēta)|Baložiem]]. Maršruts tika novirzīts pa jaunizbūvēto Ķekavas ielu, tās rotācijas apli pagriezienā uz [[Baloži (pilsēta)|Baložiem]], Tūjas ielu līdz [[Autoceļš A7 (Latvija)|A7]] šosejas un V2 autoceļa krustojumam. Pieturvietu sarakstā izmaiņu nav.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/buvdarbu-laika-tiks-veiktas-izmainas-23-un-26-marsruta-autobusu-pieturvietu-izvietojuma/|title=Būvdarbu laikā tiks veiktas izmaiņas 23. un 26. maršruta autobusu pieturvietu izvietojumā|access-date={{dat|2022|07|01||bez}}|archive-date={{dat|2022|06|28||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20220628161141/https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/buvdarbu-laika-tiks-veiktas-izmainas-23-un-26-marsruta-autobusu-pieturvietu-izvietojuma/}}&lt;/ref&gt; No 15. novembra maršruts tiek pārvirzīts uz jaunizbūvētu brauktuvi [[Rāmava|Rāmavā]], paralēli [[Autoceļš A7 (Latvija)|A7 šosejai]], mainīts pieturvietu izkārtojums.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/kekavas-apvedcela-buvniecibas-darbu-del-no-15-novembra-bus-izmainas-23-un-26-autobusa-marsruta/|title=Ķekavas apvedceļa būvniecības darbu dēļ, no 15. novembra būs izmaiņas 23. un 26. autobusa maršrutā|access-date={{dat|2022|11|14||bez}}|archive-date={{dat|2022|11|14||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20221114151223/https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/kekavas-apvedcela-buvniecibas-darbu-del-no-15-novembra-bus-izmainas-23-un-26-autobusa-marsruta/}}&lt;/ref&gt;

Sakarā ar [[Ķekava]]s apvedceļa būvniecības darbiem maršrutu skārušas vairākas pagaidu izmaiņas.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/kekavas-apvedcela-buvniecibas-darbu-del-no-3-augusta-bus-izmainas-23-un-26-autobusa-marsruta/|title=Ķekavas apvedceļa būvniecības darbu dēļ no 3. augusta būs izmaiņas 23. un 26. autobusa maršrutā : Aktualitātes : Rīgas satiksme|website=www.rigassatiksme.lv|access-date=2023-09-08|archive-date=2023-09-08|archive-url=https://web.archive.org/web/20230908160249/https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/kekavas-apvedcela-buvniecibas-darbu-del-no-3-augusta-bus-izmainas-23-un-26-autobusa-marsruta/}}&lt;/ref&gt; Taču no 2023. gada 25. augusta, tuvojoties [[Ķekava]]s apvedceļa būvniecības darbu beigām, jaunais maršruts, iekļaujot [[Krustkalni|Krustkalnu]] vietējās nozīmes brauktuvi un [[Rāmava]]s rotācijas apli, oficiāli stājās spēkā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/no-25-augusta-bus-izmainas-23-un-26-autobusa-marsruta/|title=No 25. augusta būs izmaiņas 23. un 26. autobusa maršrutā : Aktualitātes : Rīgas satiksme|website=www.rigassatiksme.lv|access-date=2023-09-08|archive-date=2023-09-08|archive-url=https://web.archive.org/web/20230908155651/https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/no-25-augusta-bus-izmainas-23-un-26-autobusa-marsruta/}}&lt;/ref&gt; Izmaiņas tika saskaņotas un apstiprinātas [[Rīgas dome]]s Pasažieru komercpārvadājumu licencēšanas komisijā jau 28. februārī.&lt;ref&gt;Rīgas domes Pasažieru komercpārvadājumu licencēšanas komisijas 2023. gada 28. februāra sēdes protokols. https://www.rdsd.lv/uploads/media/641c370dbd4ae.pdf&lt;/ref&gt;

== Maršruts ==
'''[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]''' — '''[[Katlakalns (Ķekavas pagasts)|Katlakalns]]''' kursē pa šādām ielām: [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]], [[Vilhelma Purvīša iela (Rīga)|Vilhelma Purvīša iela]], [[Emīlijas Benjamiņas iela]], [[13. janvāra iela]], [[11. novembra krastmala]], [[Akmens tilts (Rīga)|Akmens tilts]], [[Mūkusalas iela]], [[Laivu iela (Rīga)|Laivu iela]], [[Buru iela (Rīga)|Buru iela]], [[Jelgavas iela (Rīga)|Jelgavas iela]], [[Bauskas iela (Rīga)|Bauskas iela]], [[Ziepniekkalna iela]], [[A7 (autoceļš Latvijā)|A7]] un ceļš uz [[Katlakalns (Ķekavas pagasts)|Katlakalnu]].

'''[[Katlakalns (Ķekavas pagasts)|Katlakalns]]''' — '''[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]''' kursē pa šādām ielām: ceļš uz [[Katlakalns (Ķekavas pagasts)|Katlakalnu]], [[A7 (autoceļš Latvijā)|A7]], [[Ziepniekkalna iela]], [[Bauskas iela (Rīga)|Bauskas iela]], [[Jelgavas iela (Rīga)|Jelgavas iela]], [[Buru iela (Rīga)|Buru iela]], [[Laivu iela (Rīga)|Laivu iela]], [[Mūkusalas iela]], [[Akmens tilts (Rīga)|Akmens tilts]], [[11. novembra krastmala]], [[13. janvāra iela]], [[Emīlijas Benjamiņas iela]], [[Vilhelma Purvīša iela (Rīga)|Vilhelma Purvīša iela]] un [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]].

== Pieturvietas ==
[[Attēls:26. autobuss Mūkusalas ielā.JPG|255px|thumb|26. maršruta autobuss Mūkusalas ielā]]
[[Attēls:26. autobuss uz Ziepniekkalna ielas.jpg|thumb|255px|26. maršruta autobuss Ziepniekkalna ielā]]
[[Attēls:26. autobuss izbrauc no Abrenes ielas galapunkta (2).jpg|thumb|255px|26. maršruta autobuss Abrenes ielas galapunktā]]
[[Attēls:26. autobuss uz 13. janvāra ielas.jpg|thumb|255px|26. maršruta autobuss 13. janvāra ielā]]
26. autobusu maršrutā pavisam kopā ir 54 pieturas. Maršrutā '''[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]''' — '''[[Katlakalns (Ķekavas pagasts)|Katlakalns]]''' ir 27 pieturas, maršrutā '''[[Katlakalns (Ķekavas pagasts)|Katlakalns]]''' — '''[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]''' arī ir 26 pieturas.

{| 
| valign=&quot;top&quot; |
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot; 
|-
! width=&quot;30&quot;|Nr.
! width=&quot;190&quot;|Nosaukums
!Pēc pieprasījuma
|-
| align=&quot;center&quot; | 1
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 2
| [[Elizabetes iela (Rīga)|Elizabetes iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 3
| [[13. janvāra iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 4
| [[Latvijas Nacionālās bibliotēkas galvenā ēka|Nacionālā bibliotēka]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 5
| [[Kīleveina grāvis]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 6
| Mūkusala
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 7
| [[Laivu iela (Rīga)|Laivu iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 8
| [[Jelgavas iela (Rīga)|Jelgavas iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 9
| [[Bieķensalas iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 10
| [[Satiksmes iela (Rīga)|Satiksmes iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 11
| [[Koku iela (Rīga)|Koku iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 12
| [[Skaistkalnes iela (Rīga)|Skaistkalnes iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 13
| [[Stērstu iela (Rīga)|Stērstu iela]] / [[Ceļu satiksmes drošības direkcija|CSDD]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 14
| [[Ziepniekkalna iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 15
| [[Šautuves iela (Rīga)|Šautuves iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 16
| [[Kalētu iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 17
| [[Priekules iela (Rīga)|Priekules iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 18
| Neilandi
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 19
| [[Krustakalni]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 20
| Loģistikas centrs
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 21
| Pagrieziens uz Baložiem
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 22
| Kāpu iela
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 23
| Vidēji
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 24
| Ādiņas
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 25
| Dzelzskalni
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 26
| Kalnavoti
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 27
| [[Katlakalns (Ķekavas pagasts)|Katlakalns]]
|x
|-
|}
| valign=&quot;top&quot; |
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot; align=&quot;center&quot;
|-
! width=&quot;30&quot;|Nr.
! width=&quot;190&quot;|Nosaukums
!Pēc pieprasījuma
|-
| align=&quot;center&quot; | 1
| [[Katlakalns (Ķekavas pagasts)|Katlakalns]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 2
| Kalnavoti
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 3
| Dzelzskalni
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 4
| Ādiņas
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 5
| Vidēji
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 6
| Kāpu iela
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 7
| Pagrieziens uz Rāmavu
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 8
| Rāmava
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 9
| [[Krustakalni]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 10
| Neilandi
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 11
| [[Priekules iela (Rīga)|Priekules iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 12
| [[Kalētu iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 13
| [[Šautuves iela (Rīga)|Šautuves iela]]
|x
|-
|14
|[[Mazā Stērstu iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 15
| [[Ceļu satiksmes drošības direkcija|CSDD]] / [[Stērstu iela (Rīga)|Stērstu iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 16
| [[Skaistkalnes iela (Rīga)|Skaistkalnes iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 17
| [[Koku iela (Rīga)|Koku iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 18
| [[Satiksmes iela (Rīga)|Satiksmes iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 19
| [[Bieķensalas iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 20
| [[Laivu iela (Rīga)|Laivu iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 21
| Mūkusala
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 22
| [[Latvijas Nacionālās bibliotēkas galvenā ēka|Nacionālā bibliotēka]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 23
| [[Grēcinieku iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 24
| [[Rīgas Starptautiskā autoosta|Autoosta]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 25
| [[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 26
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
|
|}
|}

=== Agrākie pieturvietu nosaukumi ===

* [[Latvijas Pasts|Pasta]] ''(pārdēvēta par &lt;nowiki&gt;''Elizabetes iela''&lt;/nowiki&gt;)''
* Centrālais tirgus ''(pārdēvēta par &lt;nowiki&gt;''Centrāltirgus''&lt;/nowiki&gt;)''
* [[Stockmann|&lt;nowiki&gt;''Stockmann''&lt;/nowiki&gt; centrs]] ''(pārdēvēta par &lt;nowiki&gt;''Autoosta''&lt;/nowiki&gt;)''
* [[Akmeņu iela (Rīga)|Akmens iela]] ''(pārdēvēta par &lt;nowiki&gt;''Nacionālā bibliotēka''&lt;/nowiki&gt;)''
* [[Diena (laikraksts)|Laikraksts &lt;nowiki&gt;''Diena'&lt;/nowiki&gt;]]' ''(pārdēvēta par &lt;nowiki&gt;''Kīleveina grāvis''&lt;/nowiki&gt;)''
* &lt;nowiki&gt;''Celtniecības pasaule''&lt;/nowiki&gt; ''(pārdēvēta par &lt;nowiki&gt;''Mūkusala''&lt;/nowiki&gt;)''
* [[Pirmaden (medicīnas centrs)|Pirmaden]] ''(pārdēvēta par &lt;nowiki&gt;''Koku iela''&lt;/nowiki&gt;)''
* Rīgas robeža ''(pārdēvēta par &lt;nowiki&gt;''Krustakalni''&lt;/nowiki&gt;)''
* Elektriķi ''(pieturvieta slēgta)''
* Bauskas šoseja (pārdēvēta par &quot;Kāpu iela&quot;)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktu%C4%81la%20inform%C4%81cija/no-1-augusta-tiks-veiktas-izmainas-vairaku-pieturvietu-nosaukumos-1/|title=No 1. augusta tiks veiktas izmaiņas vairāku pieturvietu nosaukumos|access-date={{dat|2024|08|01||bez}}|archive-date={{dat|2025|08|26||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20250826153404/https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktu%C4%81la%20inform%C4%81cija/no-1-augusta-tiks-veiktas-izmainas-vairaku-pieturvietu-nosaukumos-1/}}&lt;/ref&gt;
* Titurga (pārdēvēta par &quot;Kāpu iela&quot;)
* Pagrieziens uz Baložiem (pārdēvēta par &quot;Pagrieziens uz Rāmavu&quot; virzienā uz Abrenes ielu)
* Rāmava (pārdēvēta par &quot;Loģistikas centrs&quot;)
* 11. novembra krastmala (pārdēvēta par &quot;Grēcinieku iela&quot;)

== Skatīt arī ==
* [[Rīga]]
* [[Autobusu satiksme Rīgā]]
* [[Trolejbusu satiksme Rīgā]]
* [[Tramvaju satiksme Rīgā]]
* [[Sabiedriskais transports Rīgā]]
* [[Rīgas satiksme]]
* [[Rīgas metropolitēns]]

== Piezīmes un atsauces ==
&lt;!-- ===Piezīmes===
{{atsauces|group=P}}
 --&gt;
=== Atsauces ===
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [http://www.rigassatiksme.lv/ www.rigassatiksme.lv]
* {{youtube|mMrJUmZVjVc|Pilnā 26. autobusu maršruta video versija}}
* {{youtube|irFfnmWq-ls|Pilnā 26. autobusu maršruta video versija}}

{{Rīga-aizmetnis}}

{{Sabiedriskais transports Rīga}}

[[Kategorija:Autobusu satiksme Rīgā|26]]</text>
      <sha1>mvniuyouogbi8eh87y2su2b5rswz5a0</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>28. autobusu maršruts (Rīga)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>108677</id>
    <revision>
      <id>4468225</id>
      <parentid>4353087</parentid>
      <timestamp>2026-05-14T15:47:44Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4468225</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="8419" sha1="31298fqjsf60m2ka7tlvbit347iavpm" xml:space="preserve">{{Transporta maršruta infokaste
|nosaukums         = 28. autobusu maršruts
|fona krāsa        = #007C06
|no                = [[Jugla (Rīga)|Jugla]]
|uz                = [[Langstiņi]]
|karte             = File:28aut n.png
|valsts            = {{flag|Latvija}}
|pilsēta           = Rīga
|atklāts           = 
|plānots atklāt    = 
|tika plān atklāt  = 
|izmaksas          = &lt;!-- izmaksas miljonos latu --&gt;
|kopējais garums   = 25,756 km&lt;br /&gt;(12,747 km / 13,009 km) &lt;ref&gt;[http://riga.mashke.org/Riga-Bus/Linien/linien_lat.htm Autobusu maršrutu saraksts]{{Novecojusi saite}}, riga.mashke.org&lt;/ref&gt;
|staciju skaits    = &lt;!-- metro, vilciens --&gt;
|pieturu skaits    = 40
(20 / 20)
|transporta vienīb = 2 (darbdienās)
1 (brīvdienās)
|depo              = &lt;!-- tramvajiem un trolejbusiem --&gt;
|parks             = № 7 (apkalpo)
|pasažieri dienā   = 
|pasažieri gadā    = 
|mājas lapa        = [http://saraksti.rigassatiksme.lv/?a=p.frameset&amp;schedule_id=3019&amp;t=xhtml&amp;l=lv saraksti.rigassatiksme.lv]
|apakšveidne       = {{Rīgas autobusu apakšveidne}}
}}

'''28. autobusu maršruts''' ir [[Sabiedriskais transports Rīgā|Rīgas sabiedriskā transporta]] [[Autobusu satiksme Rīgā|autobusu]] maršruts, kas kursē no [[Jugla (Rīga)|Juglas]] līdz [[Langstiņi]]em, kas atrodas [[Ropažu novads|Ropažu novada]] [[Garkalnes pagasts|Garkalnes pagastā]].

28. autobusu maršruta kopējais garums ir 25,756 km. Maršruta '''[[Jugla (Rīga)|Jugla]]''' — '''[[Langstiņi]]''' kopējais garums ir 12,747 km, bet maršruta '''[[Langstiņi]]''' — '''[[Jugla (Rīga)|Jugla]]''' kopējais garums ir 13,009 km.

Darbdienās pa 28. autobusu maršrutu kursē 2 autobusi, bet brīvdienās — 1 autobuss.

28. autobusu maršrutu apkalpo 7. autobusu parks.

[[Ropažu novads|Ropažu novada]] pašvaldība iecerējusi pagarināt maršrutu no [[Jugla (Rīga)|Juglas]] līdz [[Ulbroka]]i, lai savienotu [[Langstiņi|Langstiņus]] ar novada administratīvo centru; ir veikta arī novada iedzīvotāju aptauja. Lai šo ieceri izskatītu, [[Rīgas satiksme|RP SIA &quot;Rīgas satiksme&quot;]] paredzēts veikt finansiālo izmaksu aprēķinu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ropazi.lv/lv/jaunums/notikusi-sanaksme-par-sabiedriska-transporta-risinajumiem-ropazu-novada|title=Notikusi sanāksme par sabiedriskā transporta risinājumiem Ropažu novadā {{!}} Ropažu novada pašvaldība|website=www.ropazi.lv|access-date=2023-08-03|language=lv}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ropazi.lv/lv/jaunums/lidz-10-maijam-piedalies-aptauja-par-sabiedriska-transporta-risinajumiem-apdzivoto-vietu-savienosanai-ropazu-novada|title=Līdz 10. maijam piedalies aptaujā par sabiedriskā transporta risinājumiem apdzīvoto vietu savienošanai Ropažu novadā {{!}} Ropažu novada pašvaldība|website=www.ropazi.lv|access-date=2023-08-03|language=lv}}&lt;/ref&gt;
[[Attēls:28. autobuss Brīvības gatvē Berģos.JPG|thumb|255px|28. maršruta autobuss Brīvības gatvē Berģos (pietura &quot;Berģi&quot;)]]

== Maršruts ==
'''[[Jugla (Rīga)|Jugla]]''' — '''[[Langstiņi]]''' kursē pa šādām ielām: [[Murjāņu iela (Rīga)|Murjāņu iela]], [[Silciema iela (Rīga)|Silciema iela]], [[Brīvības gatve (Rīga)|Brīvības gatve]], [[Berģu iela]], [[Upesciema iela (Rīga)|Upesciema iela]], [[Skolas iela (Upesciems)]] un [[Elenburgas iela (Langstiņi)]].

'''[[Langstiņi]]''' — '''[[Jugla (Rīga)|Jugla]]'''  kursē pa šādām ielām: [[Elenburgas iela (Langstiņi)]], [[Skolas iela (Upesciems)]], [[Upesciema iela (Rīga)|Upesciema iela]], [[Berģu iela]], [[Brīvības gatve (Rīga)|Brīvības gatve]], [[Silciema iela (Rīga)|Silciema iela]] un [[Murjāņu iela (Rīga)|Murjāņu iela]].

== Pieturvietas ==
28. autobusu maršrutā pavisam kopā ir 40 pieturas. Maršrutā '''[[Jugla (Rīga)|Jugla]]''' — '''[[Langstiņi]]''' ir 20 pieturas, tāpat arī maršrutā '''[[Langstiņi]]''' — '''[[Jugla (Rīga)|Jugla]]'''  ir 20pieturas.
[[Attēls:28. autobuss Silciema ielā (28.05.2013.).JPG|thumb|255px|28. maršruta autobuss Brīvības gatves un Silciema ielas krustojumā]]
[[Attēls:28. autobuss uz Silciema ielas.jpg|thumb|255px|28. maršruta autobuss Silciema ielā]]
[[Attēls:28. autobuss uz Brīvības gatves.jpg|thumb|255px|28. maršruta autobuss Brīvības gatvē]]
[[Attēls:28. autobuss uz Brīvības gatves (2).jpg|thumb|255px|28. maršruta autobuss Brīvības gatvē]]

{| 
| valign=&quot;top&quot; |
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot; 
|-
! width=&quot;30&quot;|Nr.
! width=&quot;190&quot;|Nosaukums
!Pēc pieprasījuma
|-
| align=&quot;center&quot; | 1
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 2
| [[Murjāņu iela (Rīga)|Murjāņu iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 3
| [[Kvēles iela (Rīga)|Kvēles iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 4
| [[Slēpotāju iela (Rīga)|Slēpotāju iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 5
| [[Brīvības gatve (Rīga)|Brīvības gatve]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 6
| [[Juglas iela (Rīga)|Juglas iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 7
| [[Brīvdabas muzejs (Rīga)|Brīvdabas muzejs]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 8
| [[Berģi (Rīga)|Berģi]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 9
| [[Rožu iela (Rīga)|Rožu iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 10
| [[Vējdzirnavu iela (Rīga)|Vējdzirnavu iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 11
| [[Upesciema iela (Rīga)|Upesciema iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 12
| [[Tadenavas iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 13
| [[Madaru iela (Rīga)|Madaru iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 14
| [[Rīgas apvedceļš]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 15
| [[Upesciems (Garkalnes pagasts)|Upesciems]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 16
| Lapsukalni
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 17
| Ziemeļnieki
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 18
| [[Mediķu iela (Langstiņi)|Mediķu iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 19
| [[Krievupes iela (Langstiņi)|Krievupes iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 20
| [[Langstiņi]]
|x
|-
|}
| valign=&quot;top&quot; |
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot; align=&quot;center&quot;
|- 
! width=&quot;30&quot;|Nr.
! width=&quot;190&quot;|Nosaukums
!Pēc pieprasījuma
|-
| align=&quot;center&quot; | 1
| [[Langstiņi]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 2
| [[Krievupes iela (Langstiņi)|Krievupes iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 3
| [[Mediķu iela (Langstiņi)|Mediķu iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 4
| Ziemeļnieki
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 5
| Lapsukalni
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 6
| [[Upesciems (Garkalnes pagasts)|Upesciems]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 7
| [[Rīgas apvedceļš]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 8
| [[Madaru iela (Rīga)|Madaru iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 9
| [[Tadenavas iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 10
| [[Upesciema iela (Rīga)|Upesciema iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 11
| [[Vējdzirnavu iela (Rīga)|Vējdzirnavu iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 12
| [[Rožu iela (Rīga)|Rožu iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 13
| [[Berģi (Rīga)|Berģi]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 14
| [[Brīvdabas muzejs (Rīga)|Brīvdabas muzejs]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 15
| [[Juglas iela (Rīga)|Juglas iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 16
| [[Silciema iela (Rīga)|Silciema iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 17
| [[Slēpotāju iela (Rīga)|Slēpotāju iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 18
| [[Kvēles iela (Rīga)|Kvēles iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 19
| [[Murjāņu iela (Rīga)|Murjāņu iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 20
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]]
|
|}
|}
'''Agrākie pieturvietu nosaukumi:'''

''&quot;Šoseja&quot; - (no 2024.gada 1.augusta - &quot;Rīgas apvedceļš&quot;)''&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktu%C4%81la%20inform%C4%81cija/no-1-augusta-tiks-veiktas-izmainas-vairaku-pieturvietu-nosaukumos-1/|title=No 1. augusta tiks veiktas izmaiņas vairāku pieturvietu nosaukumos|access-date={{dat|2024|08|01||bez}}|archive-date={{dat|2025|08|26||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20250826153404/https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktu%C4%81la%20inform%C4%81cija/no-1-augusta-tiks-veiktas-izmainas-vairaku-pieturvietu-nosaukumos-1/}}&lt;/ref&gt;

== Skatīt arī ==
* [[Rīga]]
* [[Autobusu satiksme Rīgā]]
* [[Trolejbusu satiksme Rīgā]]
* [[Tramvaju satiksme Rīgā]]
* [[Sabiedriskais transports Rīgā]]
* [[Rīgas satiksme]]
* [[Rīgas metropolitēns]]

== Piezīmes un atsauces ==
&lt;!-- ===Piezīmes===
{{atsauces|group=P}}
 --&gt;
=== Atsauces ===
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [http://www.rigassatiksme.lv/ www.rigassatiksme.lv]
* {{youtube|Kh7Ngf6X_is|Pilnā 28. autobusu maršruta video versija}}

{{Rīga-aizmetnis}}

{{Sabiedriskais transports Rīga}}

[[Kategorija:Autobusu satiksme Rīgā|28]]</text>
      <sha1>31298fqjsf60m2ka7tlvbit347iavpm</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>29. autobusu maršruts (Rīga)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>108749</id>
    <revision>
      <id>4468226</id>
      <parentid>4401965</parentid>
      <timestamp>2026-05-14T15:48:00Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4468226</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="34065" sha1="nm7xrow9erxp1wxyo97gkqe7ivrv60l" xml:space="preserve">{{Transporta maršruta infokaste
|nosaukums         = 29. autobusu maršruts
|fona krāsa        = #007C06
|no                = [[Mežciems (Rīga)|Mežciems]]
|uz                = [[Vecmīlgrāvis]]
|karte             = File:29aut n.png
|valsts            = {{flag|Latvija}}
|pilsēta           = Rīga
|atklāts           = 
|plānots atklāt    = 
|tika plān atklāt  = 
|izmaksas          = &lt;!-- izmaksas miljonos latu --&gt;
|kopējais garums   =  
|staciju skaits    = &lt;!-- metro, vilciens --&gt;
|pieturu skaits    = 88
(45 / 43)
|transporta vienīb = 5 (darbdienās)
3 (brīvdienās)
|depo              = &lt;!-- tramvajiem un trolejbusiem --&gt;
|parks             = № 7 (apkalpo)
|pasažieri dienā   = 
|pasažieri gadā    = 
|mājas lapa        = [http://saraksti.rigassatiksme.lv/?a=p.frameset&amp;schedule_id=3015&amp;t=xhtml&amp;l=lv saraksti.rigassatiksme.lv]
|apakšveidne       = {{Rīgas autobusu apakšveidne}}
}}

'''29. autobusu maršruts''' ir [[Sabiedriskais transports Rīgā|Rīgas sabiedriskā transporta]] [[Autobusu satiksme Rīgā|autobusu]] maršruts, kas kursē no [[Mežciems (Rīga)|Mežciema]] līdz [[Vecmīlgrāvis|Vecmīlgrāvim]] caur [[Bukulti (Garkalnes novads)|Bukultiem]] ([[Ropažu novads|Ropažu novada]] [[Garkalnes pagasts|Garkalnes pagastā]]). Vasaras sezonā maršruts tiek pagarināts līdz [[Vecāķi]]em.
[[Attēls:29. autobuss uz Juglas tilta.JPG|thumb|255px|29. maršruta autobuss uz Juglas tilta]]

Darbdienās pa 29. autobusu maršrutu kursē 5 autobusi, bet brīvdienās — 3 autobusi. 29. autobusu maršrutu apkalpo 7. autobusu parks.

== Maršruts ==
Virzienā '''[[Mežciems (Rīga)|Mežciems]]''' — '''[[Vecmīlgrāvis]]''' autobusi kursē pa šādām ielām: [[Hipokrāta iela]], [[Malienas iela (Rīga)|Malienas iela]], [[Juglas iela (Rīga)|Juglas iela]], [[Murjāņu iela (Rīga)|Murjāņu iela]], [[Silciema iela (Rīga)|Silciema iela]], [[Brīvības gatve (Rīga)|Brīvības gatve]], [[Jaunciema gatve (Rīga)|Jaunciema gatve]], [[Ādažu iela (Bukulti)|Ādažu iela]], apgriešanās Bukultu galapunktā, Ādažu iela, Jaunciema gatve [[Emmas iela (Rīga)|Emmas iela]], [[Augusta Dombrovska iela (Rīga)|A. Dombrovska iela]], [[Baltāsbaznīcas iela]] un [[Atlantijas iela (Rīga)|Atlantijas iela]].

Virzienā '''[[Vecmīlgrāvis]]''' - '''[[Mežciems (Rīga)|Mežciems]]''' autobusi kursē pa šādām ielām: [[Atlantijas iela (Rīga)|Atlantijas iela]], [[Meldru iela (Rīga)|Meldru iela]], [[Kreimeņu iela (Rīga)|Kreimeņu iela]], [[Augusta Dombrovska iela (Rīga)|A. Dombrovska iela]], [[Emmas iela (Rīga)|Emmas iela]], [[Jaunciema gatve (Rīga)|Jaunciema gatve]], [[Ādažu iela (Bukulti)|Ādažu iela]], apgriešanās Bukultu galapunktā, Ādažu iela, [[Brīvības gatve (Rīga)|Brīvības gatve]], [[Silciema iela (Rīga)|Silciema iela]], [[Murjāņu iela (Rīga)|Murjāņu iela]], [[Juglas iela (Rīga)|Juglas iela]], [[Malienas iela (Rīga)|Malienas iela]] un [[Hipokrāta iela]].

== Pieturvietas ==
[[Attēls:29. autobuss Jaunciema gatvē.JPG|thumb|255px|29. maršruta autobuss Jaunciema gatvē]]
[[Attēls:29. autobuss uz Silciema ielas.jpg|thumb|255px|29. maršruta autobuss Silciema ielā]]
[[Attēls:29. autobuss uz Brīvības gatves.jpg|thumb|255px|29. maršruta autobuss Brīvības gatvē]]
[[Attēls:29. autobuss uz Hipokrāta ielas.jpg|thumb|255px|29. maršruta autobuss Hipokrāta ielā]]
[[Attēls:29. autobuss uz Dombrovska ielas.jpg|thumb|255px|29. maršruta autobuss Augusta Dombrovska ielā]]
[[Attēls:29. autobuss uz Brīvības gatves (2).jpg|thumb|255px|29. maršruta autobuss Brīvības gatvē]]
[[Attēls:29. autobuss uz Emmas ielas.jpg|thumb|255px|29. maršruta autobuss Emmas ielā]]
29. autobusu maršrutā pavisam kopā ir 88 pieturas. Virzienā '''[[Mežciems (Rīga)|Mežciems]]''' — '''[[Vecmīlgrāvis]]''' ir 45 pieturas, bet virzienā '''[[Vecmīlgrāvis]]''' — '''[[Mežciems (Rīga)|Mežciems]]''' ir 43 pieturas.

{| 
| valign=&quot;top&quot; |
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot; 
|-
! width=&quot;30&quot;|Nr.
! width=&quot;190&quot;|Nosaukums
!Pēc pieprasījuma
|-
| align=&quot;center&quot; | 1
| [[Mežciems (Rīga)|Mežciems]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 2
| [[Dambjapurva iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 3
| [[Ūdeļu iela (Rīga)|Ūdeļu iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 4
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 5
| [[Murjāņu iela (Rīga)|Murjāņu iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 6
| [[Kvēles iela (Rīga)|Kvēles iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 7
| [[Slēpotāju iela (Rīga)|Slēpotāju iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 8
| [[Brīvības gatve (Rīga)|Brīvības gatve]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 9
| [[Juglas iela (Rīga)|Juglas iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 10
| [[Brīvdabas muzejs (Rīga)|Brīvdabas muzejs]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 11
| [[Berģi]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 12
| Lejasvīganti
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 13
| [[Ādažu iela (Bukulti)|Ādažu iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 14
| [[Bukulti (Garkalnes pagasts)|Bukulti]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 15 
| Ādažu iela
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 16
| Lejasvīganti
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 17
| Pagrieziens uz [[Bukulti (Garkalnes pagasts)|Bukultiem]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 18
| Kūdras bāze
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 19
| Milnas
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 20
| Klipiņas
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 21
| Ozolkalni
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 22
| [[Suži (Rīga)|Suži]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 23
| [[Jaunciema 10. šķērslīnija (Rīga)|10. šķērslīnija]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 24
| Pagrieziens uz Jaunciema kapiem
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 25
| [[Jaunciema 6. šķērslīnija (Rīga)|Jaunciema 6. šķērslīnija]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 26
| [[Jaunciema 4. šķērslīnija (Rīga)|Jaunciema 4. šķērslīnija]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 27
| [[Jaunciema 2. šķērslīnija]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 28
| [[Jaunciema 1. šķērslīnija (Rīga)|Jaunciema 1. šķērslīnija]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 29
| Zundagi
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 30
| Pagrieziens uz [[Carnikava|Carnikavu]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 31
| [[Langa]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 32
| Kalēji
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 33
| Līgeri
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 34
| Ozoli
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 35
| [[Niedru iela (Rīga)|Niedru iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 36
| [[Jaunciema gatve]] 233
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 37
| Ziemeļblāzma
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 38
| [[Āliņģu iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 39
| [[Emmas iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 40
| [[Vecmīlgrāvja 5. līnija]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 41
| [[Melīdas iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 42
| [[Ziemeļblāzma (kultūras pils)|Kultūras pils &quot;Ziemeļblāzma&quot;]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 43
| [[Kreimeņu iela (Rīga)|Kreimeņu iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 44
| [[Baltāsbaznīcas iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 45
| [[Atlantijas iela (Rīga)|Atlantijas iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 46
| Vecmīlgrāvja D/P
|x
|-
|}
| valign=&quot;top&quot; |
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot; align=&quot;center&quot;
|- 
! width=&quot;30&quot;|Nr.
! width=&quot;190&quot;|Nosaukums
!Pēc pieprasījuma
|-
| align=&quot;center&quot; | 1
| Vecmīlgrāvja D/P
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 2
| [[Atlantijas iela (Rīga)|Atlantijas iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 3
| [[Baltāsbaznīcas iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 4
| [[Martas Rinkas iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 5
| [[Melīdas iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 6
| [[Vecmīlgrāvja 5. līnija]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 7
| [[Gāles iela (Rīga)|Gāles iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 8
| [[Āliņģu iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 9
| Ziemeļblāzma
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 10
| [[Jaunciema gatve]] 233
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 11
| [[Niedru iela (Rīga)|Niedru iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 12
| Ozoli
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 13
| Līgeri
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 14
| Kalēji
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 15
| [[Langa]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 16
| Pagrieziens uz [[Carnikava|Carnikavu]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 17
| Zundagi
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 18
| [[Jaunciema 1. šķērslīnija (Rīga)|Jaunciema 1. šķērslīnija]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 19
| [[Jaunciema 2. šķērslīnija]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 20
| [[Jaunciema 4. šķērslīnija (Rīga)|Jaunciema 4. šķērslīnija]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 21
| [[Jaunciema 6. šķērslīnija (Rīga)|Jaunciema 6. šķērslīnija]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 22
| Pagrieziens uz Jaunciema kapiem
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 23
| [[Jaunciema 10. šķērslīnija (Rīga)|Jaunciema 10. šķērslīnija]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 24
| [[Suži (Rīga)|Suži]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 25
| Ozolkalni
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 26
| Klipiņas
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 27
| Milnas
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 28
| Kūdras bāze
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 29
| Pagrieziens uz [[Bukulti (Garkalnes pagasts)|Bukultiem]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 30
| Lejasvīganti
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 31
| [[Ādažu iela (Bukulti)|Ādažu iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 32
| [[Bukulti (Garkalnes pagasts)|Bukulti]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 33
| [[Ādažu iela (Bukulti)|Ādažu iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 34
| Lejasvīganti
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 35
| [[Berģi (Rīga)|Berģi]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 36
| [[Brīvdabas muzejs (Rīga)|Brīvdabas muzejs]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 37
| [[Juglas iela (Rīga)|Juglas iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 38
| [[Silciema iela (Rīga)|Silciema iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 39
| [[Slēpotāju iela (Rīga)|Slēpotāju iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 40
| [[Kvēles iela (Rīga)|Kvēles iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 41
| [[Murjāņu iela (Rīga)|Murjāņu iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 42
| [[Ūdeļu iela (Rīga)|Ūdeļu iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 43
| [[Dambjapurva iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 44
| [[Mežciems (Rīga)|Mežciems]]
|
|}
|}

== Maršruts ar mainītu virzienu ==
Virzienā '''[[Mežciems (Rīga)|Mežciems]]''' — '''[[Jaunciema kapi]]''' — '''[[Vecmīlgrāvis]]''' autobusi kursē pa šādām ielām: [[Hipokrāta iela]], [[Malienas iela (Rīga)|Malienas iela]], [[Juglas iela (Rīga)|Juglas iela]], [[Murjāņu iela (Rīga)|Murjāņu iela]], [[Silciema iela (Rīga)|Silciema iela]], [[Brīvības gatve (Rīga)|Brīvības gatve]], [[Jaunciema gatve (Rīga)|Jaunciema gatve]], [[Jaunciema 8. šķērslīnija (Rīga)|Jaunciema 8. šķērslīnija]], apgriešanās galapunktā &quot;[[Jaunciema kapi]]&quot;, [[Jaunciema 8. šķērslīnija (Rīga)|Jaunciema 8. šķērslīnija]], [[Jaunciema gatve (Rīga)|Jaunciema gatve]], [[Emmas iela (Rīga)|Emmas iela]], [[A. Dombrovska iela (Rīga)|A. Dombrovska iela]], [[Baltāsbaznīcas iela]] un [[Atlantijas iela (Rīga)|Atlantijas iela]].

Virzienā '''[[Vecmīlgrāvis]]''' — '''[[Jaunciema kapi]]''' — '''[[Mežciems (Rīga)|Mežciems]]''' autobusi kursē pa šādām ielām: [[Atlantijas iela (Rīga)|Atlantijas iela]], [[Meldru iela (Rīga)|Meldru iela]], [[Kreimeņu iela (Rīga)|Kreimeņu iela]], [[A. Dombrovska iela (Rīga)|A. Dombrovska iela]], [[Emmas iela (Rīga)|Emmas iela]], [[Jaunciema gatve (Rīga)|Jaunciema gatve]], [[Jaunciema 8. šķērslīnija (Rīga)|Jaunciema 8. šķērslīnija]], apgriešanās galapunktā &quot;[[Jaunciema kapi]]&quot;, [[Jaunciema 8. šķērslīnija (Rīga)|Jaunciema 8. šķērslīnija]], [[Jaunciema gatve (Rīga)|Jaunciema gatve]], [[Brīvības gatve (Rīga)|Brīvības gatve]], [[Silciema iela (Rīga)|Silciema iela]], [[Murjāņu iela (Rīga)|Murjāņu iela]], [[Juglas iela (Rīga)|Juglas iela]], [[Malienas iela (Rīga)|Malienas iela]] un [[Hipokrāta iela]].

== Maršruts ar mainītu virzienu pieturvietas ==
29. autobusu maršruta maršrutā ar mainītu virzienu pavisam kopā ir 82 pieturas. Virzienā '''[[Mežciems (Rīga)|Mežciems]]''' — '''[[Jaunciema kapi]]''' — '''[[Vecmīlgrāvis]]''' ir 42 pieturas, bet virzienā '''[[Vecmīlgrāvis]]''' — '''[[Jaunciema kapi]]''' — '''[[Mežciems (Rīga)|Mežciems]]''' ir 40 pieturas.

{|
| valign=&quot;top&quot; |
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot; 
|-
! width=&quot;30&quot;|Nr.
! width=&quot;190&quot;|Nosaukums
!Pēc pieprasījuma
|-
| align=&quot;center&quot; | 1
| [[Mežciems (Rīga)|Mežciems]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 2
| [[Dambjapurva iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 3
| [[Ūdeļu iela (Rīga)|Ūdeļu iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 4
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 5
| [[Murjāņu iela (Rīga)|Murjāņu iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 6
| [[Kvēles iela (Rīga)|Kvēles iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 7
| [[Slēpotāju iela (Rīga)|Slēpotāju iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 8
| [[Brīvības gatve (Rīga)|Brīvības gatve]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 9
| [[Juglas iela (Rīga)|Juglas iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 10
| [[Brīvdabas muzejs (Rīga)|Brīvdabas muzejs]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 11
| [[Berģi (Rīga)|Berģi]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 12
| Lejasvīganti
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 13
| Ādažu iela
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 14
| Bukulti
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 15
| Ādažu iela
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 16
| Lejasvīganti
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 17
| Pagrieziens uz [[Bukulti]]em
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 18
| Kūdras bāze
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 19
| Milnas
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 20
| Klipiņas
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 21
| Ozolkalni
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 22
| [[Suži (Rīga)|Suži]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 23
| [[Jaunciema 10. šķērslīnija (Rīga)|Jaunciema 10. šķērslīnija]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 24
| [[Jaunciema 8. šķērslīnija (Rīga)|Jaunciema 8. šķērslīnija]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 25
| [[Jaunciema kapi]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 26
| Pagrieziens uz Jaunciema kapiem
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 27
| [[Jaunciema 6. šķērslīnija (Rīga)|Jaunciema 6. šķērslīnija]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 28
| [[Jaunciema 4. šķērslīnija (Rīga)|Jaunciema 4. šķērslīnija]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 29
| [[Jaunciema 2. šķērslīnija]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 30
| [[Jaunciema 1. šķērslīnija (Rīga)|Jaunciema 1. šķērslīnija]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 31
| Zundagi
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 32
| Pagrieziens uz [[Carnikava|Carnikavu]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 33
| [[Langa]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 34
| Kalēji
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 35
| Līgeri
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 36
| Ozoli
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 37
| [[Niedru iela (Rīga)|Niedru iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 38
| [[Jaunciema gatve]] 233
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 39
| [[Ziemeļblāzma (stacija)|Ziemeļblāzma]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 40
| [[Āliņģu iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 41
| [[Emmas iela (Rīga)|Emmas iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 42
| [[Vecmīlgrāvja 5. līnija]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 43
| [[Melīdas iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 44
| Kultūras pils &quot;Ziemeļblāzma&quot;
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 45
| [[Kreimeņu iela (Rīga)|Kreimeņu iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 46
| [[Baltāsbaznīcas iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 47
| [[Atlantijas iela (Rīga)|Atlantijas iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 48
| Vecmīlgrāvja D/P
|x
|-
|}
| valign=&quot;top&quot; |
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot; align=&quot;center&quot;
|- 
! width=&quot;30&quot;|Nr.
! width=&quot;190&quot;|Nosaukums
!Pēc pieprasījuma
|-
| align=&quot;center&quot; | 1
| Vecmīlgrāvja D/P
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 2
| [[Atlantijas iela (Rīga)|Atlantijas iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 3
| [[Baltāsbaznīcas iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 4
| [[Martas Rinkas iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 5
| [[Melīdas iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 6
| [[Vecmīlgrāvja 5. līnija]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 7
| [[Gāles iela (Rīga)|Gāles iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 8
| [[Āliņģu iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 9
| [[Ziemeļblāzma (stacija)|Ziemeļblāzma]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 10
| [[Jaunciema gatve]] 233
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 11
| [[Niedru iela (Rīga)|Niedru iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 12
| Ozoli
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 13
| Līgeri
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 14
| Kalēji
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 15
| [[Langa]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 16
| Pagrieziens uz [[Carnikava|Carnikavu]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 17
| Zundagi
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 18
| [[Jaunciema 1. šķērslīnija (Rīga)|Jaunciema 1. šķērslīnija]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 19
| [[Jaunciema 2. šķērslīnija]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 20
| [[Jaunciema 4. šķērslīnija (Rīga)|Jaunciema 4. šķērslīnija]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 21
| [[Jaunciema 6. šķērslīnija (Rīga)|Jaunciema 6. šķērslīnija]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 22
| [[Jaunciema 8. šķērslīnija (Rīga)|Jaunciema 8. šķērslīnija]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 23
| [[Jaunciema kapi]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 24
| Pagrieziens uz Jaunciema kapiem
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 25
| [[Jaunciema 10. šķērslīnija (Rīga)|Jaunciema 10. šķērslīnija]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 26
| [[Suži (Rīga)|Suži]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 27
| Ozolkalni
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 28
| Klipiņas
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 29
| Milnas
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 30
| Kūdras bāze
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 31
| Pagrieziens uz Bukultiem
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 32
| Lejasvīganti
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 33
| Ādažu iela
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 34
| Bukulti
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 35
| Ādažu iela
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 36
| Lejasvīganti
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 37
| [[Berģi (Rīga)|Berģi]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 38
| [[Brīvdabas muzejs (Rīga)|Brīvdabas muzejs]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 39
| [[Juglas iela (Rīga)|Juglas iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 40
| [[Silciema iela (Rīga)|Silciema iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 41
| [[Slēpotāju iela (Rīga)|Slēpotāju iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 42
| [[Kvēles iela (Rīga)|Kvēles iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 43
| [[Murjāņu iela (Rīga)|Murjāņu iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 44
| [[Ūdeļu iela (Rīga)|Ūdeļu iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 45
| [[Dambjapurva iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 46
| [[Mežciems (Rīga)|Mežciems]]
|
|}
|}

=== Agrākie pieturvietu nosaukumi ===
''Veikals (pārdēvēta par &lt;nowiki&gt;''Slēpotāju iela''&lt;/nowiki&gt;)''

''Kultūras nams (pārdēvēta par &lt;nowiki&gt;''Berģi''&lt;/nowiki&gt;)''

''Bukulti (pārdēvēta par &lt;nowiki&gt;''Pagrieziens uz Bukultiem''&lt;/nowiki&gt;)''

''Belte (tika slēgta sakarā ar nedrošu pieturas atrašanas vietu)''

''Kapi (pārdēvēta par &lt;nowiki&gt;''Jaunciema 10.šķērslīnija''&lt;/nowiki&gt;)''

''6.šķērslīnija (pārdēvēta par &lt;nowiki&gt;''Jaunciema 6.šķērslīnija''&lt;/nowiki&gt;)''

''4.šķērslīnija (pārdēvēta par &lt;nowiki&gt;''Jaunciema 4.šķērslīnija''&lt;/nowiki&gt;)''

''Fābrika &lt;nowiki&gt;''Jaunciems'' (pārdēvēta par ''Jaunciema 2.šķērslīnija''&lt;/nowiki&gt;)''

''1.šķērslīnija (pārdēvēta par &lt;nowiki&gt;''Jaunciema 1.šķērslīnija''&lt;/nowiki&gt;)''

''Mežniecība (pārdēvēta par &lt;nowiki&gt;''Langa''&lt;/nowiki&gt;)''

''Ceļu meistars (pārdēvēta par &lt;nowiki&gt;''Niedru iela''&lt;/nowiki&gt;)''

''Eglīšu rotājumu rūpnīca (pārdēvēta par &lt;nowiki&gt;''Jaunciema gatve 233''&lt;/nowiki&gt;)''

''Emmas iela (pārdēvēta par &lt;nowiki&gt;''Āliņģu iela''&lt;/nowiki&gt;)''

''Dzelzceļa pārbrauktuve (pārdēvēta par &lt;nowiki&gt;''Gāles iela''&lt;/nowiki&gt;)''

''Piektā līnija (pārdēvēta par &lt;nowiki&gt;''Vecmilgrāvja 5.līnija''&lt;/nowiki&gt;)''

== Vēsture ==
[[Attēls:Rīga Autobuss 29 (until 2011).png|thumb|250px|29. autobusu maršruta karte līdz [[2011. gads|2011]]. gada [[1. janvāris|1. janvārim]].]]
Maršruts atklāts 2008. gadā, aizvietojot slēgto 201. mikroautobusu maršrutu.

[[2011. gads|2011]]. gada [[1. janvāris|1. janvārī]] autobusu maršruts tika pagarināts no [[Jugla (Rīga)|Juglas]] līdz [[Mežciems (Rīga)|Mežciemam]].&lt;ref&gt;[http://www.rigassatiksme.lv/index.php?sadala=83&amp;id=3896, No 1. janvāra pagarina 29. autobusu maršrutu] www.rigassatiksme.lv&lt;/ref&gt;

Līdz 2011. gada 1. janvārim 29. autobusu maršruta kopējais garums bija 52,549 km. Virziena '''[[Vecmīlgrāvis]]''' — '''[[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3''' kopējais garums bija 26,165 km, bet virziena '''[[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3''' — '''[[Vecmīlgrāvis]]''' kopējais garums bija 26,384 km.&lt;ref&gt;[http://riga.mashke.org/Riga-Bus/Linien/linien_lat.htm Autobusu maršrutu saraksts]{{Novecojusi saite}}, riga.mashke.org&lt;/ref&gt;

No 2019. gada 1. septembra līdz ar [[19. autobusu maršruts (Rīga)|19.autobusa maršruta]] slēgšanu 29. autobuss apkalpo arī [[Bukulti|Bukultu]] iedzīvotājus ([[Ropažu novads|Ropažu novada]] [[Garkalnes pagasts|Garkalnes pagastā]]), iebraucot tur visos reisos.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/no-1-septembra-tiks-veiktas-izmainas-sabiedriska-transporta-kustiba/|title=No 1. septembra tiks veiktas izmaiņas sabiedriskā transporta kustībā : Aktualitātes : Rīgas satiksme|website=www.rigassatiksme.lv|access-date=2021-09-23|archive-date=2019-08-23|archive-url=https://web.archive.org/web/20190823092757/https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/no-1-septembra-tiks-veiktas-izmainas-sabiedriska-transporta-kustiba/}}&lt;/ref&gt;

=== Maršruts ===
Virzienā '''[[Vecmīlgrāvis]]''' — '''[[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3''' autobusi kursēja pa šādām ielām: [[Atlantijas iela (Rīga)|Atlantijas iela]], [[Meldru iela (Rīga)|Meldru iela]], [[Kreimeņu iela (Rīga)|Kreimeņu iela]], [[Augusta Dombrovska iela (Rīga)|A. Dombrovska iela]], [[Emmas iela (Rīga)|Emmas iela]], [[Jaunciema gatve (Rīga)|Jaunciema gatve]], [[Brīvības gatve (Rīga)|Brīvības gatve]], [[Silciema iela (Rīga)|Silciema iela]] un [[Murjāņu iela (Rīga)|Murjāņu iela]].

Virzienā '''[[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3''' — '''[[Vecmīlgrāvis]]''' autobusi kursēja pa šādām ielām: [[Murjāņu iela (Rīga)|Murjāņu iela]], [[Silciema iela (Rīga)|Silciema iela]], [[Brīvības gatve (Rīga)|Brīvības gatve]], [[Jaunciema gatve (Rīga)|Jaunciema gatve]], [[Emmas iela (Rīga)|Emmas iela]], [[Augusta Dombrovska iela (Rīga)|A. Dombrovska iela]], [[Baltāsbaznīcas iela]] un [[Atlantijas iela (Rīga)|Atlantijas iela]].

=== Pieturvietas ===
29. autobusu maršrutā pavisam kopā bija 76 pieturas. Virzienā '''[[Vecmīlgrāvis]]''' — '''[[Jugla (Rīga)|Jugla]]''' bija 37 pieturas, bet virzienā '''[[Jugla (Rīga)|Jugla]]'''  '''[[Vecmīlgrāvis]]''' bija 39 pieturas.

{| 
| valign=&quot;top&quot; |
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot; 
|-
! width=&quot;30&quot;|Nr.
! width=&quot;190&quot;|Nosaukums
|-
| align=&quot;center&quot; | 1
| Vecmīlgrāvja D/P
|-
| align=&quot;center&quot; | 2
| [[Atlantijas iela (Rīga)|Atlantijas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 3
| [[Baltāsbaznīcas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 4
| [[Martas Rinkas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 5
| [[Melīdas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 6
| [[Vecmīlgrāvja 5. līnija]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 7
| Gāles iela
|-
| align=&quot;center&quot; | 8
| [[Emmas iela (Rīga)|Emmas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 9
| Ziemeļblāzma
|-
| align=&quot;center&quot; | 10
| Jaunciema gatve 233
|-
| align=&quot;center&quot; | 11
| Ceļu meistars
|-
| align=&quot;center&quot; | 12
| Ozoli
|-
| align=&quot;center&quot; | 13
| Līgeri
|-
| align=&quot;center&quot; | 14
| Kalēji
|-
| align=&quot;center&quot; | 15
| Mežniecība
|-
| align=&quot;center&quot; | 16
| Pagrieziens uz [[Carnikava|Carnikavu]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 17
| Zundagi
|-
| align=&quot;center&quot; | 18
| [[Jaunciema 1. šķērslīnija (Rīga)|1. šķērslīnija]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 19
| Fabrika &quot;Jaunciems&quot;
|-
| align=&quot;center&quot; | 20
| [[Jaunciema 4. šķērslīnija (Rīga)|4. šķērslīnija]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 21
| [[Jaunciema 6. šķērslīnija (Rīga)|6. šķērslīnija]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 22
| Jaunciema kapi
|-
| align=&quot;center&quot; | 23
| [[Jaunciema 10. šķērslīnija (Rīga)|10. šķērslīnija]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 24
| [[Jaunciems (Rīga)|Jaunciems]] ([[Suži (Rīga)|Suži]])
|-
| align=&quot;center&quot; | 25
| Ozolkalni
|-
| align=&quot;center&quot; | 26
| Klipiņas
|-
| align=&quot;center&quot; | 27
| Milnas
|-
| align=&quot;center&quot; | 28
| Kūdras bāze
|-
| align=&quot;center&quot; | 29
| Pagrieziens uz Bukultiem
|-
| align=&quot;center&quot; | 30
| Berģi 
|-
| align=&quot;center&quot; | 31
| [[Brīvdabas muzejs (Rīga)|Brīvdabas muzejs]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 32
| [[Juglas iela (Rīga)|Juglas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 33
| [[Silciema iela (Rīga)|Silciema iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 35
| [[Kvēles iela (Rīga)|Kvēles iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 36
| [[Murjāņu iela (Rīga)|Murjāņu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 37
| D/P &quot;[[Jugla (Rīga)|Jugla]] - 3&quot;
|-
|}
| valign=&quot;top&quot; |
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot; align=&quot;center&quot;
|- 
! width=&quot;30&quot;|Nr.
! width=&quot;190&quot;|Nosaukums
|-
| align=&quot;center&quot; | 1
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 2
| [[Murjāņu iela (Rīga)|Murjāņu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 3
| [[Kvēles iela (Rīga)|Kvēles iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 4
| Veikals
|-
| align=&quot;center&quot; | 5
| [[Brīvības gatve (Rīga)|Brīvības gatve]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 6
| [[Juglas iela (Rīga)|Juglas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 7
| [[Brīvdabas muzejs (Rīga)|Brīvdabas muzejs]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 8
| Berģi
|-
| align=&quot;center&quot; | 9
| Pagrieziens uz [[Bukulti]]em
|-
| align=&quot;center&quot; | 10
| Kūdras bāze
|-
| align=&quot;center&quot; | 11
| Milnas
|-
| align=&quot;center&quot; | 12
| Klipiņas
|-
| align=&quot;center&quot; | 13
| Ozolkalni
|-
| align=&quot;center&quot; | 14
| [[Jaunciems (Rīga)|Jaunciems]] ([[Suži (Rīga)|Suži]])
|-
| align=&quot;center&quot; | 15
| [[Jaunciema 10. šķērslīnija (Rīga)|10. šķērslīnija]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 16
| Belte
|-
| align=&quot;center&quot; | 17
| Kapi
|-
| align=&quot;center&quot; | 18
| [[Jaunciema 6. šķērslīnija (Rīga)|6. šķērslīnija]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 19
| [[Jaunciema 4. šķērslīnija (Rīga)|4. šķērslīnija]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 20
| Fabrika &quot;Jaunciems&quot;
|-
| align=&quot;center&quot; | 21
| [[Jaunciema 1. šķērslīnija (Rīga)|1. šķērslīnija]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 22
| Zundagi
|-
| align=&quot;center&quot; | 23
| Pagrieziens uz [[Carnikava|Carnikavu]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 24
| Mežniecība
|-
| align=&quot;center&quot; | 25
| Kalēji
|-
| align=&quot;center&quot; | 26
| Līgeri
|-
| align=&quot;center&quot; | 27
| Ozoli
|-
| align=&quot;center&quot; | 28
| Ceļu meistars
|-
| align=&quot;center&quot; | 29
| Jaunciema gatve 233
|-
| align=&quot;center&quot; | 30
| Ziemeļblāzma
|-
| align=&quot;center&quot; | 31
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 32
| [[Emmas iela (Rīga)|Emmas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 33
| [[Vecmīlgrāvja 5. līnija]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 34
| [[Melīdas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 35
| [[Martas Rinkas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 36
| [[Kreimeņu iela (Rīga)|Kreimeņu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 37
| [[Baltāsbaznīcas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 38
| [[Atlantijas iela (Rīga)|Atlantijas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 39
| Vecmīlgrāvja D/P
|}
|}

=== Maršruts ar mainītu virzienu ===
Virzienā '''[[Vecmīlgrāvis]]''' — '''[[Jaunciema kapi]]''' — '''[[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3''' autobusi kursēja pa šādām ielām: [[Atlantijas iela (Rīga)|Atlantijas iela]], [[Meldru iela (Rīga)|Meldru iela]], [[Kreimeņu iela (Rīga)|Kreimeņu iela]], [[A. Dombrovska iela (Rīga)|A. Dombrovska iela]], [[Emmas iela (Rīga)|Emmas iela]], [[Jaunciema gatve (Rīga)|Jaunciema gatve]], [[Jaunciema 8. šķērslīnija (Rīga)|Jaunciema 8. šķērslīnija]], apgriešanās galapunktā &quot;[[Jaunciema kapi]]&quot;, [[Jaunciema 8. šķērslīnija (Rīga)|Jaunciema 8. šķērslīnija]], [[Jaunciema gatve (Rīga)|Jaunciema gatve]], [[Brīvības gatve (Rīga)|Brīvības gatve]], [[Silciema iela (Rīga)|Silciema iela]] un [[Murjāņu iela (Rīga)|Murjāņu iela]].

Virzienā '''[[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3''' — '''[[Jaunciema kapi]]''' — '''[[Vecmīlgrāvis]]''' autobusi kursēja pa šādām ielām: [[Murjāņu iela (Rīga)|Murjāņu iela]], [[Silciema iela (Rīga)|Silciema iela]], [[Brīvības gatve (Rīga)|Brīvības gatve]], [[Jaunciema gatve (Rīga)|Jaunciema gatve]], [[Jaunciema 8. šķērslīnija (Rīga)|Jaunciema 8. šķērslīnija]], apgriešanās galapunktā &quot;[[Jaunciema kapi]]&quot;, [[Jaunciema 8. šķērslīnija (Rīga)|Jaunciema 8. šķērslīnija]], [[Jaunciema gatve (Rīga)|Jaunciema gatve]], [[Emmas iela (Rīga)|Emmas iela]], [[A. Dombrovska iela (Rīga)|A. Dombrovska iela]], [[Baltāsbaznīcas iela]] un [[Atlantijas iela (Rīga)|Atlantijas iela]].

=== Maršruta ar mainītu virzienu pieturvietas ===
29. autobusu maršruta maršrutā ar mainītu virzienu pavisam kopā bija 80 pieturas. Virzienā '''[[Vecmīlgrāvis]]''' — '''[[Jaunciema kapi]]''' — '''[[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3''' bija 39 pieturas, bet virzienā '''[[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3''' — '''[[Jaunciema kapi]]''' — '''[[Vecmīlgrāvis]]''' bija 41 pietura.

{|
| valign=&quot;top&quot; |
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot; 
|-
! width=&quot;30&quot;|Nr.
! width=&quot;190&quot;|Nosaukums
|-
| align=&quot;center&quot; | 1
| D/P &quot;[[Vecmīlgrāvis]]&quot;
|-
| align=&quot;center&quot; | 2
| [[Atlantijas iela (Rīga)|Atlantijas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 3
| [[Baltāsbaznīcas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 4
| [[Martas Rinkas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 5
| [[Melīdas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 6
| [[Vecmīlgrāvja 5. līnija]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 7
| Dzelzceļa pārbrauktuve
|-
| align=&quot;center&quot; | 8
| [[Emmas iela (Rīga)|Emmas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 9
| Ziemeļblāzma
|-
| align=&quot;center&quot; | 10
| Eglīšu rotājumu rūpnīca
|-
| align=&quot;center&quot; | 11
| Ceļu meistars
|-
| align=&quot;center&quot; | 12
| Ozoli
|-
| align=&quot;center&quot; | 13
| Līgeri
|-
| align=&quot;center&quot; | 14
| Kalēji
|-
| align=&quot;center&quot; | 15
| Mežniecība
|-
| align=&quot;center&quot; | 16
| Pagrieziens uz [[Carnikava|Carnikavu]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 17
| Zundagi
|-
| align=&quot;center&quot; | 18
| [[Jaunciema 1. šķērslīnija (Rīga)|1. šķērslīnija]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 19
| Fabrika &quot;Jaunciems&quot;
|-
| align=&quot;center&quot; | 20
| [[Jaunciema 4. šķērslīnija (Rīga)|4. šķērslīnija]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 21
| [[Jaunciema 6. šķērslīnija (Rīga)|6. šķērslīnija]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 22
| [[Jaunciema 8. šķērslīnija (Rīga)|8. šķērslīnija]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 23
| [[Jaunciema kapi]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 24
| Kapi
|-
| align=&quot;center&quot; | 25
| [[Jaunciema 10. šķērslīnija (Rīga)|10. šķērslīnija]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 26
| [[Jaunciems (Rīga)|Jaunciems]] ([[Suži (Rīga)|Suži]])
|-
| align=&quot;center&quot; | 27
| Ozolkalni
|-
| align=&quot;center&quot; | 28
| Klipiņas
|-
| align=&quot;center&quot; | 29
| Milnas
|-
| align=&quot;center&quot; | 30
| Kūdras bāze
|-
| align=&quot;center&quot; | 31
| Pagrieziens uz Bukultiem
|-
| align=&quot;center&quot; | 32
| Kultūras nams
|-
| align=&quot;center&quot; | 33
| [[Brīvdabas muzejs (Rīga)|Brīvdabas muzejs]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 34
| [[Juglas iela (Rīga)|Juglas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 35
| [[Silciema iela (Rīga)|Silciema iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 36
| Veikals
|-
| align=&quot;center&quot; | 37
| [[Kvēles iela (Rīga)|Kvēles iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 38
| [[Murjāņu iela (Rīga)|Murjāņu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 39
| D/P &quot;[[Jugla (Rīga)|Jugla]] - 3&quot;
|-
|}
| valign=&quot;top&quot; |
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot; align=&quot;center&quot;
|- 
! width=&quot;30&quot;|Nr.
! width=&quot;190&quot;|Nosaukums
|-
| align=&quot;center&quot; | 1
| D/P &quot;[[Jugla (Rīga)|Jugla]] - 3&quot;
|-
| align=&quot;center&quot; | 2
| [[Murjāņu iela (Rīga)|Murjāņu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 3
| [[Kvēles iela (Rīga)|Kvēles iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 4
| Veikals
|-
| align=&quot;center&quot; | 5
| [[Brīvības gatve (Rīga)|Brīvības gatve]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 6
| [[Juglas iela (Rīga)|Juglas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 7
| [[Brīvdabas muzejs (Rīga)|Brīvdabas muzejs]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 8
| Kultūras nams
|-
| align=&quot;center&quot; | 9
| Pagrieziens uz [[Bukulti]]em
|-
| align=&quot;center&quot; | 10
| Kūdras bāze
|-
| align=&quot;center&quot; | 11
| Milnas
|-
| align=&quot;center&quot; | 12
| Klipiņas
|-
| align=&quot;center&quot; | 13
| Ozolkalni
|-
| align=&quot;center&quot; | 14
| [[Jaunciems (Rīga)|Jaunciems]] ([[Suži (Rīga)|Suži]])
|-
| align=&quot;center&quot; | 15
| [[Jaunciema 10. šķērslīnija (Rīga)|10. šķērslīnija]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 16
| Belte
|-
| align=&quot;center&quot; | 17
| [[Jaunciema 8. šķērslīnija (Rīga)|8. šķērslīnija]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 18
| [[Jaunciema kapi]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 19
| Kapi
|-
| align=&quot;center&quot; | 20
| [[Jaunciema 6. šķērslīnija (Rīga)|6. šķērslīnija]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 21
| [[Jaunciema 4. šķērslīnija (Rīga)|4. šķērslīnija]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 22
| Fabrika &quot;Jaunciems&quot;
|-
| align=&quot;center&quot; | 23
| [[Jaunciema 1. šķērslīnija (Rīga)|1. šķērslīnija]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 24
| Zundagi
|-
| align=&quot;center&quot; | 25
| Pagrieziens uz [[Carnikava|Carnikavu]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 26
| Mežniecība
|-
| align=&quot;center&quot; | 27
| Kalēji
|-
| align=&quot;center&quot; | 28
| Līgeri
|-
| align=&quot;center&quot; | 29
| Ozoli
|-
| align=&quot;center&quot; | 30
| Ceļu meistars
|-
| align=&quot;center&quot; | 31
| Eglīšu rotājumu rūpnīca
|-
| align=&quot;center&quot; | 32
| Ziemeļblāzma
|-
| align=&quot;center&quot; | 33
| [[Emmas iela (Rīga)|Emmas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 34
| [[Emmas iela (Rīga)|Emmas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 35
| [[Vecmīlgrāvja 5. līnija]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 36
| [[Melīdas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 37
| [[Martas Rinkas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 38
| [[Kreimeņu iela (Rīga)|Kreimeņu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 39
| [[Baltāsbaznīcas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 40
| [[Atlantijas iela (Rīga)|Atlantijas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 41
| D/P &quot;[[Vecmīlgrāvis]]&quot;
|}
|}

== Skatīt arī ==
* [[Rīga]]
* [[Autobusu satiksme Rīgā]]
* [[Trolejbusu satiksme Rīgā]]
* [[Tramvaju satiksme Rīgā]]
* [[Sabiedriskais transports Rīgā]]
* [[Rīgas satiksme]]
* [[Rīgas metropolitēns]]

== Piezīmes un atsauces ==
&lt;!-- ===Piezīmes===
Lai nodrošinātu ērtu pasažieru nokļūšanu no Mežciema līdz Vecāķiem no 2013. gada 15. jūnija līdz 1. septembrim 29. autobusa maršruts pagarināts līdz Vecāķiem. 29. autobusa maršrutā abos virzienos būs jaunas pieturvietas: Klubs - Airu iela - Pagrieziens uz Vecāķiem - Skanstnieki - Stacija &quot;Vecdaugava&quot; - Zvejas iela - Pagrieziens uz Mangaļiem - Vecāķi. (No paziņojuma 29. autobusa pieturās.) No Ziemeļblāzmas autobusi tālāk kursēs pa Emmas ielu - A. Dombrovska ielu - Kreimeņu un Baltāsbaznīcas ielu (pa katru savā virzienā) - Atlantijas ielu - Vecāķu prospektu.

{{atsauces|group=P}}
 --&gt;
=== Atsauces ===
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [http://www.rigassatiksme.lv/ www.rigassatiksme.lv]
* {{youtube|NqZEc3IHglo|Pilnā 29. autobusu maršruta video versija, virzienā Mežciems - Vecāķi - Mežciems}}
* {{youtube|K_3PpH1XpCI|Pilnā 29. autobusu maršruta video versija}}

{{Rīga-aizmetnis}}

{{Sabiedriskais transports Rīga}}

[[Kategorija:Autobusu satiksme Rīgā|29]]</text>
      <sha1>nm7xrow9erxp1wxyo97gkqe7ivrv60l</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>37. autobusu maršruts (Rīga)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>108751</id>
    <revision>
      <id>4468242</id>
      <parentid>4158433</parentid>
      <timestamp>2026-05-14T15:56:17Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4468242</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="9496" sha1="0k92wsm4p23dvtbc0x9ao2xni24g263" xml:space="preserve">{{Transporta maršruta infokaste
|nosaukums         = 37. autobusu maršruts
|fona krāsa        = #008C01
|no                = [[Imanta (Rīga)|Imanta]]
|uz                = [[Esplanāde (Rīga)|Esplanāde]]
|karte             = File:37aut n.png
|valsts            = {{karogs|Latvija}}
|pilsēta           = Rīga
|atklāts           = 
|plānots atklāt    = 
|tika plān atklāt  = 
|izmaksas          = &lt;!-- izmaksas miljonos latu --&gt;
|kopējais garums   = 20,453 km&lt;br /&gt;(10,167 km / 10,286 km) &lt;ref&gt;[http://riga.mashke.org/Riga-Bus/Linien/linien_lat.htm Autobusu maršrutu saraksts]{{Novecojusi saite}}, riga.mashke.org&lt;/ref&gt;
|staciju skaits    = &lt;!-- metro, vilciens --&gt;
|pieturu skaits    = 31
(16 / 15)
|transporta vienīb = 3 (darbdienās)
2 (brīvdienās)
|depo              = &lt;!-- tramvajiem un trolejbusiem --&gt;
|parks             = № 6 (apkalpo)
|pasažieri dienā   = 
|pasažieri gadā    = 
|mājas lapa        = [http://saraksti.rigassatiksme.lv/?a=p.frameset&amp;schedule_id=2957&amp;t=xhtml&amp;l=lv saraksti.rigassatiksme.lv]
|apakšveidne       = {{Rīgas autobusu apakšveidne}}
}}

'''37. autobusu maršruts''' ir [[Sabiedriskais transports Rīgā|Rīgas sabiedriskā transporta]] [[Autobusu satiksme Rīgā|autobusu]] maršruts, kas kursē no [[Imanta (Rīga)|Imantas]] 5 līdz [[Esplanāde (Rīga)|Esplanādei]] [[Rīga]]s centrā.

37. autobusu maršruta kopējais garums ir 20,453 km. Maršruta '''Imanta 5''' — '''Esplanāde''' kopējais garums ir 10,167 km, bet maršruta '''Esplanāde''' — '''Imanta 5''' kopējais garums ir 10,286 km.

Darbdienās pa 37. autobusu maršrutu kursē 3 autobusi, bet brīvdienās — tikai 2 autobusi.

37. autobusu maršrutu apkalpo 6. autobusu parks.

== Maršruts ==
[[Attēls:MB Connecto O345 Rīga Imantas DP 02.2009.jpg|thumb|255px|37. maršruta autobuss izbrauc no galapunkta [[Imanta (Rīga)|Imantā]]]]
[[Attēls:37. autobuss Valdemāra ielā.JPG|thumb|255px|37. maršruta autobuss K. Valdemāra ielā]]
[[Attēls:37. autobuss uz Vanšu tilta.jpg|thumb|255px|37. maršruta autobuss uz Vanšu tilta]]
[[Attēls:37. autobuss uz Valdemāra ielas.jpg|thumb|255px|37. maršruta autobuss K. Valdemāra ielā]]
'''[[Imanta (Rīga)|Imanta]] 5''' — '''[[Esplanāde (Rīga)|Esplanāde]]''' kursē pa šādām ielām: [[Airītes iela (Rīga)|Airītes iela]], [[Kurzemes prospekts]], [[Jūrmalas gatve (Rīga)|Jūrmalas gatve]], [[Slokas iela (Rīga)|Slokas iela]], [[Krišjāņa Valdemāra iela (Rīga)|K. Valdemāra iela]], [[Vanšu tilts (Rīga)|Vanšu tilts]], K. Valdemāra iela, [[Elizabetes iela (Rīga)|Elizabetes iela]] un [[Brīvības bulvāris (Rīga)|Brīvības bulvāris]].

'''Esplanāde''' — '''Imanta 5''' kursē pa šādām ielām: Brīvības bulvāris, [[Kalpaka bulvāris]], K. Valdemāra iela, Vanšu tilts, K. Valdemāra iela, Slokas iela, Jūrmalas gatve un Kurzemes prospekts.

Sākot no pieturas '''&quot;Jūrmalas gatve&quot;''' Esplanādes virzienā un līdz pieturai &quot;Progresa iela&quot; virzienā uz Imantu, 37. autobusa maršruts sakrīt ar 41. autobusa maršrutu.

Maršruta sākumdaļā (virzienā uz Esplanādi) 37. autobuss kursē apkārt Imantai pa Kurzemes prospektu. Šajā maršruta daļā ir maz krustojumu un luksoforu, tāpēc līdz pieturai &quot;Jūrmalas gatve&quot; autobuss aizbrauc vidēji 10 minūtēs. Tālāk autobuss izbrauc uz Jūrmalas gatves un šķērso dzelzceļu pār [[Jūrmalas gatves dzelzceļa pārvads (Rīga)|Jūrmalas gatves dzelzceļa pārvadu]], šķērso [[Dzirciema iela|Dzirciema ielu]], kur atrodas pietura [[Latvijas Universitātes Botāniskais dārzs (Rīga)|''Botāniskais dārzs'']]. Šo posmu autobuss paveic 2 minūtēs, no rīta — ap 5 minūtēm. Sastrēgumu gadījumā 37. autobuss parasti brauc pa Jūrmalas gatves otro (iekšējo) joslu un pie Slokas ielas iegriežas atpakaļ pirmajā (ārējā) joslā, pa kuru kursē līdz pieturai [[Baldones iela (Rīga)|''Baldones iela'']]. Laikā, kad ir maz mašīnu, autobuss visu ceļu brauc pa ārējo joslu. Pieturā ''&quot;Baldones iela&quot;'' pēc saraksta tam ir jānonāk divas minūtes pēc izbraukšanas no ''&quot;Botāniskā dārza''&quot;, taču sastrēgumu gadījumos tas tur nokļūst vidēji par 2 minūtēm vēlāk. Tā kā vairāk pieturu 37. autobusam uz Slokas ielas nav, tas turpina ceļu salīdzinoši ātri. No rīta tas parasti apbrauc automašīnu rindas pa tramvaja sliedēm (sabiedriskā transporta josla), līdz nonāk līdz [[Kalnciema iela (Rīga)|Kalnciema ielas]] un Slokas ielas krustojumam, kur veic kreiso pagriezienu (kas citiem transporta līdzekļiem aizliegts), un drīz pēc tā pietur pieturā &quot;Valsts arhivs&quot;. Līdz šai vietai autobuss nokļūst vidēji 3—5 minūtēs atkarībā no satiksmes plūsmas. Tālāk autobuss šķērso [[Zunds (Rīga)|Zundu]] un nogriežas pa labi gar Preses namu, lai pieturētu pieturā &quot;Ķīpsala&quot;. Tālāk 37. autobusam jātiek uz Vanšu tilta, kur no rīta ir sastrēgumi, tāpēc reizēm autobusam ilgi jāgaida. Arī Vanšu tilta šķērsošana ir atkarīga no satiksmes plūsmas. Lai apbrauktu sastrēgumu Vanšu tilta lejasdaļā, 37. autobuss, kā daudzi citi transportlīdzekļi, mēdz iegriezties ārējā joslā, kas domāta transportlīdzekļiem, kas nobrauc no tilta, un galā griežas atpakaļ vidējā joslā, kas tālāk ir ārējā josla. Pirmā pietura, šķērsojot Vanšu tiltu, ir [[Zigfrīda Annas Meierovica bulvāris]]. Tālāk 37. autobuss turpina ceļu pa Krišjāņa Valdemāra ielu līdz pieturai [[Latvijas Nacionālais Mākslas muzejs|''Mākslas muzejs'']], pēc kuras nogriežas uz Elizabetes ielas, pēc tam uz Brīvības bulvāra, uz kura atrodas tā galapunkts &quot;Esplanāde&quot;. Autobusa kavēšanās ir atkarīga no dienas laika, piemēram, no rīta ir sastrēgumi centra virzienā, kuru dēļ autobuss mēdz kavēt.

== Pieturvietas ==
37. autobusu maršrutā pavisam kopā ir 31 pietura. Maršrutā '''[[Imanta (Rīga)|Imanta]]''' — '''[[Esplanāde (Rīga)|Esplanāde]]''' ir 16 pieturas, tāpat arī maršrutā '''Esplanāde''' — '''Imanta''' ir 15 pieturas.

{|
| valign=&quot;top&quot; |
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot;
|-
! width=&quot;30&quot;|Nr.
! width=&quot;190&quot;|Nosaukums
|-
| align=&quot;center&quot; | 1
| [[Imanta (Rīga)|Imantas]] D/P
|-
| align=&quot;center&quot; | 2
| Pagrieziens uz [[Babīte|Babīti]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 3
| [[Imanta (Rīga)|Imanta]] 4
|-
| align=&quot;center&quot; | 4
| [[Dammes iela (Rīga)|Dammes iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 5
| [[Rigondas gatve]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 6
| [[Kleistu iela (Rīga)|Kleistu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 7
| ATC &quot;Latina&quot;
|-
| align=&quot;center&quot; | 8
| [[Sudrabkalniņš]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 9
| [[Jūrmalas gatve]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 10
| [[Latvijas Universitātes botāniskais dārzs|Botāniskais dārzs]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 11
| [[Baldones iela (Rīga)|Baldones iela]]
|-
|12
|[[Mārtiņa iela (Rīga)|Mārtiņa iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 13
| [[Latvijas Nacionālais arhīvs|Valsts arhīvs]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 14
| [[Ķīpsala]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 15
| [[Latvijas Nacionālais teātris|Nacionālais teātris]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 16
| [[Mākslas muzejs (Rīga)|Mākslas muzejs]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 17
| [[Esplanāde (Rīga)|Esplanāde]]
|-
|}
| valign=&quot;top&quot; |
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot; align=&quot;center&quot;
|-
! width=&quot;30&quot;|Nr.
! width=&quot;190&quot;|Nosaukums
|-
| align=&quot;center&quot; | 1
| [[Esplanāde (Rīga)|Esplanāde]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 2
| [[Latvijas Nacionālais teātris|Nacionālais teātris]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 3
| [[Ķīpsala]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 4
| [[Latvijas Nacionālais arhīvs|Valsts arhīvs]]
|-
|5
|[[Mārtiņa iela (Rīga)|Mārtiņa iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 6
| [[Baldones iela (Rīga)|Baldones iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 7
| [[Latvijas Universitātes botāniskais dārzs|Botāniskais dārzs]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 8
| [[Progresa iela (Rīga)|Progresa iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 9
| [[Sudrabkalniņš]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 10
| ATC &quot;Latina&quot;
|-
| align=&quot;center&quot; | 11
| [[Kleistu iela (Rīga)|Kleistu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 12
| [[Rigondas gatve]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 13
| [[Dammes iela (Rīga)|Dammes iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 14
| [[Imanta (Rīga)|Imanta]] 4
|-
| align=&quot;center&quot; | 15
| Pagrieziens uz [[Babīte|Babīti]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 16
| [[Airītes iela (Rīga)|Airītes iela]]
|}
|}

=== Agrākie pieturvietu nosaukumi ===
* Tirzniecības centrs (pārdēvēta par &quot;Pagrieziens uz Babīti&quot;)
* Imanta 3 (pārdēvēta par &quot;Rigondas gatve&quot;)
* Tirzniecības centrs (pārdēvēta par &quot;Sudrabkalniņš&quot;)
* Radiorūpnīca (pārdēvēta par &quot;Jūrmalas gatve&quot;)
* Botāniskais dārzs (pārdēvēta par &quot;Botāniskais dārzs / Rīgas Stradiņa Universitāte&quot;; virziens uz &quot;Imanta&quot; pārcelta pieturvieta uz tramvaju pieturvietu &quot;Botāniskais dārzs / Rīgas Stradiņa Universitāte&quot;)
* Slokas iela (pārdēvēta par &quot;Valsts arhīvs&quot;)
* Preses nams (pārdēvēta par &quot;Ķīpsala&quot;)
* Z.A. Meierovica bulvāris (pārdēvēta par &quot;Nacionālais teātris&quot;)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktu%C4%81la%20inform%C4%81cija/no-1-augusta-tiks-veiktas-izmainas-vairāku-pieturvietu-nosaukumos-1/|title=No 1. augusta tiks veiktas izmaiņas vairāku pieturvietu nosaukumos}}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;

=== Atsauces ===
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [http://www.rigassatiksme.lv/ www.rigassatiksme.lv]
* {{youtube|vlFIdU4-_cs|Pilnā 37. autobusu maršruta video versija}}

{{Rīga-aizmetnis}}

{{Sabiedriskais transports Rīga}}

[[Kategorija:Autobusu satiksme Rīgā|37]]</text>
      <sha1>0k92wsm4p23dvtbc0x9ao2xni24g263</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>31. autobusu maršruts (Rīga)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>108806</id>
    <revision>
      <id>4468234</id>
      <parentid>4401969</parentid>
      <timestamp>2026-05-14T15:52:44Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4468234</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="14341" sha1="oxas2fg8rsoudbwv832h25fwdrb2ja9" xml:space="preserve">{{Transporta maršruta infokaste
|nosaukums         = 31. autobusu maršruts
|fona krāsa        = #007C06
|no                = [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 
|uz                = [[Dārziņi]] 
|karte             = File:31aut n.png
|valsts            = {{karogs|Latvija}}
|pilsēta           = Rīga
|atklāts           = 
|plānots atklāt    = 
|tika plān atklāt  = 
|izmaksas          = &lt;!-- izmaksas miljonos latu --&gt;
|kopējais garums   = 53,994 km&lt;br /&gt;(27,116 km / 26,878 km) &lt;ref&gt;[http://riga.mashke.org/Riga-Bus/Linien/linien_lat.htm Autobusu maršrutu saraksts]{{Novecojusi saite}}, riga.mashke.org&lt;/ref&gt;
|staciju skaits    = &lt;!-- metro, vilciens --&gt;
|pieturu skaits    = 85
(43 / 42)
|transporta vienīb = 5 (darbdienās)
3 (brīvdienās)
|depo              = &lt;!-- tramvajiem un trolejbusiem --&gt;
|parks             = № 7 (apkalpo)
|pasažieri dienā   = 
|pasažieri gadā    = 
|mājas lapa        = [http://saraksti.rigassatiksme.lv/?a=p.frameset&amp;schedule_id=2903&amp;t=xhtml&amp;l=lv saraksti.rigassatiksme.lv]
|apakšveidne       = {{Rīgas autobusu apakšveidne}}
}}

'''31. autobusu maršruts''' ir [[Sabiedriskais transports Rīgā|Rīgas sabiedriskā transporta]] [[Autobusu satiksme Rīgā|autobusu]] maršruts, kas kursē no [[Jugla (Rīga)|Juglas]] līdz [[Dārziņi]]em.

31. autobusu maršruta kopējais garums ir 53,994 km. Maršruta '''[[Jugla (Rīga)|Jugla]]''' — '''[[Dārziņi]]''' kopējais garums ir 27,116 km, bet maršruta '''[[Dārziņi]]''' — '''[[Jugla (Rīga)|Jugla]]''' kopējais garums ir 26,878 km.

Darbdienās pa 31. autobusu maršrutu kursē 5 autobusi, bet brīvdienās — tikai 3 autobusi.

31. autobusu maršrutu apkalpo 7. autobusu parks.

2026. gadā pēc [[7. tramvaju maršruts (Rīga)|7. tramvaja līnijas]] pagarināšanas līdz mobilitātes punktam [[Latgales iela (Rīga)|Latgales]] un [[Višķu iela (Rīga)|Višķu ielas]] krustojumā maršrutu plānots saīsināt.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/par-mums/publiskojama-informacija/projekti/7-tramvaja-linijas-pagarinajuma-izbuve/|title=7. tramvaja līnijas pagarinājuma izbūve|access-date={{dat|2024|04|28||bez}}|archive-date={{dat|2025|03|28||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20250328091624/https://www.rigassatiksme.lv/lv/par-mums/publiskojama-informacija/projekti/7-tramvaja-linijas-pagarinajuma-izbuve/}}&lt;/ref&gt;
[[Attēls:31. autobuss Maskavas ielā (2010).JPG|thumb|255px|31. maršruta autobuss Latgales ielā]]
[[Attēls:31. autobuss Biķernieku ielā (18.05.2011).JPG|thumb|255px|31. maršruta autobuss Biķernieku ielā]]
[[Attēls:31. autobuss uz Juglas ielas.jpg|thumb|255px|31. maršruta autobuss Juglas ielā]]
[[Attēls:31. autobuss uz Saharova ielas.jpg|thumb|255px|31. maršruta autobuss A. Saharova ielā]]
[[Attēls:31. autobuss Juglas galapunktā.jpg|thumb|255px|31. maršruta autobuss Juglas galapunktā]]
[[Attēls:31. autobuss uz Ulbrokas ielas.jpg|thumb|255px|31. maršruta autobuss Ulbrokas ielā]]
[[Attēls:31. autobuss uz Dārziņu ielas.jpg|thumb|255px|31. maršruta autobuss Dārziņu ielā]]
[[Attēls:31. autobuss uz Lielvārdes ielas.jpg|thumb|255px|31. maršruta autobuss Lielvārdes ielā]]
[[Attēls:31. autobuss uz Lielvārdes ielas (3).jpg|thumb|255px|31. maršruta autobuss Lielvārdes ielā]]
[[Attēls:31. autobuss uz Biķernieku ielas.jpg|thumb|255px|31. maršruta autobuss Biķernieku ielā]]
[[Attēls:31. autobuss uz Brāļu Kaudzīšu ielas.jpg|thumb|255px|31. maršruta autobuss Brāļu Kaudzīšu ielā]]

== Maršruts ==
'''[[Jugla (Rīga)|Jugla]]''' — '''[[Dārziņi]]''' kursē pa šādām ielām: [[Murjāņu iela (Rīga)|Murjāņu iela]], [[Juglas iela (Rīga)|Juglas iela]], [[Biķernieku iela]], [[Kaivas iela]], [[Biķernieku iela]], [[Ieriķu iela (Rīga)|Ieriķu iela]], [[Lielvārdes iela (Rīga)|Lielvārdes iela]], [[Gunāra Astras iela (Rīga)|Gunāra Astras iela]], [[Dzelzavas iela]], [[Ilūkstes iela (Rīga)|Ilūkstes iela]], [[Augusta Deglava iela (Rīga)|A. Deglava iela]], [[Ulbrokas iela]], [[Brāļu Kaudzīšu iela (Rīga)|Brāļu Kaudzīšu iela]], [[Andreja Saharova iela|A. Saharova iela]], [[Lubānas iela (Rīga)|Lubānas iela]], [[Slāvu iela (Rīga)|Slāvu iela]], [[Latgales iela (Rīga)|Latgales iela]], [[Taisnā iela (Rīga)|Taisnā iela]], [[Jāņogu iela (Rīga)|Jāņogu iela]] un [[Dārziņu iela (Rīga)|Dārziņu iela]].

'''[[Dārziņi]]''' — '''[[Jugla (Rīga)|Jugla]]''' kursē pa šādām ielām: [[Dārziņu iela (Rīga)|Dārziņu iela]], [[Jāņogu iela (Rīga)|Jāņogu iela]], [[Taisnā iela (Rīga)|Taisnā iela]], [[Latgales iela (Rīga)|Latgales iela]], [[Slāvu iela (Rīga)|Slāvu iela]], [[Lubānas iela (Rīga)|Lubānas iela]], [[Andreja Saharova iela|A. Saharova iela]], [[Brāļu Kaudzīšu iela (Rīga)|Brāļu Kaudzīšu iela]], [[Ulbrokas iela]], [[Augusta Deglava iela (Rīga)|A. Deglava iela]], [[Ilūkstes iela (Rīga)|Ilūkstes iela]], [[Dzelzavas iela]], [[Gunāra Astras iela (Rīga)|Gunāra Astras iela]], [[Lielvārdes iela (Rīga)|Lielvārdes iela]], [[Ieriķu iela (Rīga)|Ieriķu iela]], [[Biķernieku iela]], [[Kaivas iela]], [[Biķernieku iela]], [[Juglas iela (Rīga)|Juglas iela]] un [[Murjāņu iela (Rīga)|Murjāņu iela]].

== Pieturvietas ==
31. autobusu maršrutā pavisam kopā ir 85 pieturas. Maršrutā '''[[Jugla (Rīga)|Jugla]]''' — '''[[Dārziņi]]''' ir 43 pieturas, bet maršrutā '''[[Dārziņi]]''' — '''[[Jugla (Rīga)|Jugla]]''' ir 42 pieturas.

{|
| valign=&quot;top&quot; |
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot;
|-
! width=&quot;30&quot;|Nr.
! width=&quot;190&quot;|Nosaukums
!Pēc pieprasījuma
|-
| align=&quot;center&quot; | 1
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 2
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 3
| [[Bērnu klīniskā universitātes slimnīca#BKUS slimnīca &quot;Gaiļezers&quot;|Bērnu slimnīca &quot;Gaiļezers&quot;]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 4
| Ratnieki
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 5
| [[Sergeja Eizenšteina iela|S. Eizenšteina iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 6
| [[Biķernieku memoriāls]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 7
| [[Biķernieki (slimnīca)|Stacionārs &quot;Biķernieki&quot;]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 8
| [[Lielvārdes iela (Rīga)|Lielvārdes iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 9
| [[Mēbeļu nams]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 10
| [[Varavīksnes gatve (Rīga)|Varavīksnes gatve]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 11
| [[Ilūkstes iela (Rīga)|Ilūkstes iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 12
| [[Andreja Saharova iela|A. Saharova iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 13
| [[Ulbrokas iela]] 13
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 14
| [[Salnas iela (Rīga)|Salnas iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 15
| [[Ulbrokas iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 16
| [[Dzeņu iela (Rīga)|Dzeņu iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 17
| [[Rudens iela (Rīga)|Rudens iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 18
| [[Katlakalna iela (Rīga)|Katlakalna iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 19
| [[Ilūkstes iela (Rīga)|Ilūkstes iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 20
| Slāvu rotācijas aplis (Lubānas ielā)
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 21
| [[Dienvidu tilts]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 22
| [[Ķengaraga iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 23
| [[Prūšu iela (Rīga)|Prūšu iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 24
| [[Aglonas iela (Rīga)|Aglonas iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 25
| [[Rušonu iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 26
| [[Malnavas iela (Rīga)|Malnavas iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 27
| [[Eglaines iela (Rīga)|Eglaines iela]] / [[Tirdzniecības centrs &quot;Dole&quot;|Dole]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 28
| [[Rasas iela (Rīga)|Rasas iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 29
| [[Ikšķiles iela (Rīga)|Ikšķiles iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 30
| [[Višķu iela (Rīga)|Višķu iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 31
| [[Krustpils iela (Rīga)|Krustpils iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 32
| Apskates stacija
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 33
| [[Latgales iela (Rīga)|Latgales iela]] 450
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 34
| [[Rumbula]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 35
| Tīrumi
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 36
| Pagrieziens uz [[Dārziņi]]em
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 37
|[[Ābeļu iela (Rīga)|Ābeļu iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 38
| [[Dārziņu 10. līnija (Rīga)|10. līnija]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 39
| [[Jāņogu iela (Rīga)|Jāņogu iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 40
| [[Dārziņu 29. līnija (Rīga)|Dārziņu 29. līnija]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 41
| [[Dārziņu 38. līnija (Rīga)|Dārziņu 38. līnija]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 42
| [[Dārziņu 46. līnija (Rīga)|Dārziņu 46. līnija]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 43
| [[Dārziņi]]
|x
|-
|}
| valign=&quot;top&quot; |
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot; align=&quot;center&quot;
|-
! width=&quot;30&quot;|Nr.
! width=&quot;190&quot;|Nosaukums
!Pēc pieprasījuma
|-
| align=&quot;center&quot; | 1
| [[Dārziņi]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 2
| [[Dārziņu 46. līnija (Rīga)|Dārziņu 46. līnija]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 3
| [[Dārziņu 38. līnija (Rīga)|Dārziņu 38. līnija]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 4
| [[Dārziņu 29. līnija (Rīga)|Dārziņu 29. līnija]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 5
| [[Jāņogu iela (Rīga)|Jāņogu iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 6
| [[Dārziņu 10. līnija (Rīga)|Dārziņu 10. līnija]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 7
|[[Ābeļu iela (Rīga)|Ābeļu iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 8
| Pagrieziens uz [[Dārziņi]]em
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 9
| Tīrumi
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 10
| [[Rumbula]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 11
| [[Latgales iela (Rīga)|Latgales iela]] 450
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 12
| Apskates stacija
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 13
| [[Krustpils iela (Rīga)|Krustpils iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 14
| [[Višķu iela (Rīga)|Višķu iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 15
| [[Ikšķiles iela (Rīga)|Ikšķiles iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 16
| [[Rasas iela (Rīga)|Rasas iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 17
| [[Eglaines iela (Rīga)|Eglaines iela]] / [[Tirdzniecības centrs &quot;Dole&quot;|Dole]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 18
| [[Malnavas iela (Rīga)|Malnavas iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 19
| [[Rušonu iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 20
| [[Aglonas iela (Rīga)|Aglonas iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 21
| [[Prūšu iela (Rīga)|Prūšu iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 22
| [[Ķengaraga iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 23
| [[Dienvidu tilts]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 24
|[[Slāvu rotācijas aplis]] (Lubānas ielā)
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 25
| [[Ilūkstes iela (Rīga)|Ilūkstes iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 26
| [[Pavasara gatve (Rīga)|Pavasara gatve]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 27
| [[Rudens iela (Rīga)|Rudens iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 28
| [[Dzeņu iela (Rīga)|Dzeņu iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 29
| [[Ulbrokas iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 30
| [[Salnas iela (Rīga)|Salnas iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 31
| [[Ulbrokas iela]] 13
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 32
| [[Andreja Saharova iela|A. Saharova iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 33
| [[Varavīksnes gatve]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 34
| [[Mēbeļu nams]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 35
| [[Lielvārdes iela (Rīga)|Lielvārdes iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 36
| [[Biķernieki (slimnīca)|Stacionārs &quot;Biķernieki&quot;]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 37
| [[Biķernieku memoriāls]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 38
| [[Sergeja Eizenšteina iela|S. Eizenšteina iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 39
| Ratnieki
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 40
| [[Bērnu klīniskā universitātes slimnīca#BKUS slimnīca &quot;Gaiļezers&quot;|Bērnu slimnīca &quot;Gaiļezers&quot;]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 41
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 42
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]]
|
|}
|}

=== Agrākie pieturvietu nosaukumi ===
''D/P &lt;nowiki&gt;''&lt;/nowiki&gt;Jugla - 3&lt;nowiki&gt;''&lt;/nowiki&gt; (pārdēvēta par &lt;nowiki&gt;''&lt;/nowiki&gt;D/P &lt;nowiki&gt;''&lt;/nowiki&gt;Jugla'&lt;nowiki&gt;'''&lt;/nowiki&gt;)''

''Bērnu slīmnīca (pārdēvēta par &lt;nowiki&gt;''Bērnu slimnīca ''Gaiļezers''&lt;/nowiki&gt;)''

''Kapi (pārdēvēta par &lt;nowiki&gt;''Biķernieku memoriāls''&lt;/nowiki&gt;)''

''Dzelzceļa slimnīca (pārdēvēta par &lt;nowiki&gt;''Stacionārs ''Biķernieki''''&lt;/nowiki&gt;)''

''Pļavnieki - 2 (pārdēvēta par &lt;nowiki&gt;''&lt;/nowiki&gt;Katlakalna iela&lt;nowiki&gt;''&lt;/nowiki&gt;)''

''Zilupes iela (pieturvieta slēgta)''

''Keramika (pārdēvēta par &lt;nowiki&gt;''Dienvidu tilts''&lt;/nowiki&gt;)''

''Ķengarags (pārdēvēta par &lt;nowiki&gt;''Ķengaraga iela''&lt;/nowiki&gt;)''

''Tirzniecības centrs (pārdēvēta par &lt;nowiki&gt;''Aglonas iela''&lt;/nowiki&gt;)''

''Rušānu iela (pārdēvēta par &lt;nowiki&gt;''Rušonu iela''&lt;/nowiki&gt;)''

''T/C &lt;nowiki&gt;''DOLE'' (pārdēvēta par ''Eglaines iela / Dole''&lt;/nowiki&gt;)''

''Ķengarags-3v (pārdēvēta par &lt;nowiki&gt;''&lt;/nowiki&gt;Ikšķiles iela&lt;nowiki&gt;''&lt;/nowiki&gt;)''

''Veikals (pārdēvēta par &lt;nowiki&gt;''Ābeļu iela''&lt;/nowiki&gt;)''

''10.līnija (pārdēvēta par &lt;nowiki&gt;''Dārziņu 10.līnija''&lt;/nowiki&gt;)''

''Dārziņi-1 (pārdēvēta par &lt;nowiki&gt;''&lt;/nowiki&gt;Jāņogu iela&lt;nowiki&gt;''&lt;/nowiki&gt;)''

''29.līnija (pārdēvēta par &lt;nowiki&gt;''Dārziņu 29.līnija''&lt;/nowiki&gt;)''

''38.līnija (pārdēvēta par &lt;nowiki&gt;''Dārziņu 38.līnija''&lt;/nowiki&gt;)''

''46.līnija (pārdēvēta par &lt;nowiki&gt;''Dārziņu 46.līnija''&lt;/nowiki&gt;)''

''Dārziņi-2 (pārdēvēta par &lt;nowiki&gt;''&lt;/nowiki&gt;Dārziņi&lt;nowiki&gt;''&lt;/nowiki&gt;)''

''Maskavas iela 450 (pārdēvēta par &quot;Latgales iela 450&lt;nowiki&gt;''&lt;/nowiki&gt;)''

Lubānas iela (pārdēvēta par &quot;Slāvu rotācijas aplis (Lubānas ielā)&quot;)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktu%C4%81la%20inform%C4%81cija/no-1-augusta-tiks-veiktas-izmainas-vairaku-pieturvietu-nosaukumos-1/|title=No 1. augusta tiks veiktas izmaiņas vairāku pieturvietu nosaukumos|access-date={{dat|2024|08|01||bez}}|archive-date={{dat|2025|08|26||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20250826153404/https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktu%C4%81la%20inform%C4%81cija/no-1-augusta-tiks-veiktas-izmainas-vairaku-pieturvietu-nosaukumos-1/}}&lt;/ref&gt;

Dzelzavas iela (pārdēvēta par &quot;Varavīksnes gatve&quot;)

== Skatīt arī ==
* [[Rīga]]
* [[Autobusu satiksme Rīgā]]
* [[Trolejbusu satiksme Rīgā]]
* [[Tramvaju satiksme Rīgā]]
* [[Sabiedriskais transports Rīgā]]
* [[Rīgas satiksme]]
* [[Rīgas metropolitēns]]

== Piezīmes un atsauces ==
&lt;!-- ===Piezīmes===
{{atsauces|group=P}}
 --&gt;

=== Atsauces ===
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [http://www.rigassatiksme.lv/ www.rigassatiksme.lv]
* {{youtube|5YDB2XkrMYE|Pilnā 31. autobusu maršruta video versija}}
* {{youtube|zW14TNolhUg|Pilnā 31. autobusu maršruta video versija}}

{{Rīga-aizmetnis}}

{{Sabiedriskais transports Rīga}}

[[Kategorija:Autobusu satiksme Rīgā|31]]</text>
      <sha1>oxas2fg8rsoudbwv832h25fwdrb2ja9</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>32. autobusu maršruts (Rīga)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>108807</id>
    <revision>
      <id>4468235</id>
      <parentid>4401970</parentid>
      <timestamp>2026-05-14T15:53:33Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4468235</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="9320" sha1="20bz6etk21z7oaprczg50bsxesbka7m" xml:space="preserve">{{Transporta maršruta infokaste
|nosaukums         = 32. autobusu maršruts
|fona krāsa        = #007C06
|no                = [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
|uz                = [[Piņķi]]
|karte             = File:32aut n.png
|valsts            = {{karogs|Latvija}}
|pilsēta           = Rīga
|atklāts           =2009. gada 1. janvārī 
|plānots atklāt    = 
|tika plān atklāt  = 
|izmaksas          = &lt;!-- izmaksas miljonos latu --&gt;
|kopējais garums   = 35,865 km&lt;br /&gt;(18,215 km / 17,650 km) &lt;ref&gt;[http://riga.mashke.org/Riga-Bus/Linien/linien_lat.htm Autobusu maršrutu saraksts]{{Novecojusi saite}}, riga.mashke.org&lt;/ref&gt;
|staciju skaits    = &lt;!-- metro, vilciens --&gt;
|pieturu skaits    = 40
(20 / 20)
|transporta vienīb = 1 (darbdienās)
1 (brīvdienās)
|depo              = &lt;!-- tramvajiem un trolejbusiem --&gt;
|parks             = № 6 (apkalpo)
|pasažieri dienā   = 
|pasažieri gadā    = 
|mājas lapa        = [http://saraksti.rigassatiksme.lv/?a=p.frameset&amp;schedule_id=2943&amp;t=xhtml&amp;l=lv saraksti.rigassatiksme.lv]
|apakšveidne       = {{Rīgas autobusu apakšveidne}}
}}
[[Attēls:32. autobuss.jpg|thumb|250px|32. autobuss galapunktā Piņķos, Meistaru ielā]]
[[Attēls:32. autobuss uz Kalnciema ielas.jpg|thumb|255px|32. maršruta autobuss uz Kalnciema ielas]]
[[Attēls:32. autobuss uz Kalnciema ielas (2).jpg|thumb|255px|32. maršruta autobuss uz Kalnciema ielas]]
[[Attēls:32. autobuss Abrenes ielas galapunktā.jpg|thumb|255px|32. maršruta autobuss izbrauc no Abrenes ielas galapunkta]]
[[Attēls:32. autobuss uz 13. janvāra ielas.jpg|thumb|255px|32. maršruta autobuss uz 13. janvāra ielas]]
[[Attēls:32. autobuss uz Abrenes ielas.jpg|thumb|255px|32. maršruta autobuss uz Abrenes ielas]]
'''32. autobusu maršruts''' ir [[Sabiedriskais transports Rīgā|Rīgas sabiedriskā transporta]] [[Autobusu satiksme Rīgā|autobusu]] maršruts, kas kursē no [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes ielas]] līdz [[Piņķi]]em, kas atrodas [[Mārupes novads|Mārupes novada]] [[Babītes pagasts|Babītes pagastā]]. Atsevišķos reisos, braucot uz [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes ielu]], autobuss veic iebraucienu [[Priežciems|Priežciemā]] [[Babītes pagasts|Babītes pagastā]].

Agrāk 32. autobusa maršruts kursēja no Abrenes ielas līdz [[Jugla (Rīga)|Juglai-3]], vēlāk no [[Merķeļa iela (Rīga)|Merķeļa ielas]] līdz Juglai kā 32.E ekspresmaršruts. Pašreizējo 32. autobusa maršrutu atklāja 2009. gada 1. janvārī.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://rdsd.lv/jaunumi/2008/12/no-janvara-butiskas-izmainas-rigas-satiksmes-apkalpotaja-sabiedriska-transporta-autobusu-kustiba-un-marsrutos|title=No janvāra būtiskas izmaiņas Rīgas satiksmes apkalpotajā sabiedriskā transporta autobusu kustībā un maršrutos}}&lt;/ref&gt;

32. autobusu maršruta kopējais garums ir 35,865 km. Maršruta '''[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]''' — '''[[Piņķi]]''' kopējais garums ir 18,215 km, bet maršruta '''[[Piņķi]]''' — '''[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]''' kopējais garums ir 17,650 km.

Katru dienu pa 32. maršrutu kursē tikai 1 autobuss. 32. autobusu maršrutu apkalpo 6. autobusu parks.

== Maršruts ==
'''[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]''' — '''[[Piņķi]]''' kursē pa šādām ielām: [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]], [[Dzirnavu iela (Rīga)|Dzirnavu iela]], [[Satekles iela (Rīga)|Satekles iela]], [[Marijas iela (Rīga)|Marijas iela]], [[13. janvāra iela]], [[11. novembra krastmala]], [[Akmens tilts (Rīga)|Akmens tilts]], [[Uzvaras bulvāris (Rīga)|Uzvaras bulvāris]], [[Raņķa dambis (Rīga)|Raņķa dambis]], [[Krišjāņa Valdemāra iela (Rīga)|K. Valdemāra iela]], [[Kalnciema iela (Rīga)|Kalnciema iela]], [[Lielirbes iela]], [[K. Ulmaņa gatve (Rīga)|K. Ulmaņa gatve]], [[A10 (autoceļš Latvijā)|A10]], [[A5 (autoceļš Latvijā)|A5]] un [[Rīgas iela (Piņķi)|Rīgas iela]].

'''[[Piņķi]]''' — '''[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]''' kursē pa šādām ielām: [[Jūrmalas iela (Piņķi)|Jūrmalas iela]], [[A10 (autoceļš Latvijā)|A10]], [[K. Ulmaņa gatve (Rīga)|K. Ulmaņa gatve]], [[Lielirbes iela]], [[Kalnciema iela (Rīga)|Kalnciema iela]], [[Daugavgrīvas iela (Rīga)|Daugavgrīvas iela]], [[Raņķa dambis (Rīga)|Raņķa dambis]], [[Uzvaras bulvāris (Rīga)|Uzvaras bulvāris]], [[Akmens tilts (Rīga)|Akmens tilts]], [[11. novembra krastmala]], [[13. janvāra iela]], [[Marijas iela (Rīga)|Marijas iela]], [[Satekles iela (Rīga)|Satekles iela]], [[Dzirnavu iela (Rīga)|Dzirnavu iela]] un [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]].

== Pieturvietas ==
32. autobusu maršrutā pavisam kopā ir 42 pieturas. Maršrutā '''[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]''' — '''[[Piņķi]]''' ir 21 pietura, maršrutā '''[[Piņķi]]''' — '''[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]''' arī ir 21 pietura.

{| 
| valign=&quot;top&quot; |
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot; 
|-
! width=&quot;30&quot;|Nr.
! width=&quot;190&quot;|Nosaukums
!Pēc pieprasījuma
|-
| align=&quot;center&quot; | 1
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 2
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 3
| [[13. janvāra iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 4
| [[Latvijas Nacionālā bibliotēka|Nacionālā bibliotēka]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; |5
| [[Aleksandra Grīna bulvāris (Rīga)|A.Grīna bulvāris]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; |6
| [[Nometņu iela (Rīga)|Nometņu iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 7
| Valsts arhīvs
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 8
| [[Baložu iela (Rīga)|Baložu iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 9
| [[Melnsila iela (Rīga)|Melnsila iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 10
| [[Dreiliņu iela (Rīga)|Dreiliņu iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 11
| [[Kauguru iela (Rīga)|Kauguru iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 12
| [[Lielirbes iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; |13
|Remtes iela
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 14
| [[Zolitūdes iela (Rīga)|Zolitūdes iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 15
| [[Gramzdas iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 16
| [[Mežmalas iela (Rīga)|Mežmalas iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 17
| [[Gaviezes iela (Rīga)|Gaviezes iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 18
| [[Beberbeķu iela (Rīga)|Beberbeķu iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 19
| Pagrieziens uz [[Piņķi]]em
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 20
| [[Piņķi]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 21
| [[Meistaru iela (Piņķi)|Meistaru iela]]
|x
|-
|}
| valign=&quot;top&quot; |
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot; align=&quot;center&quot;
|- 
! width=&quot;30&quot;|Nr.
! width=&quot;190&quot;|Nosaukums
!Pēc pieprasījuma
|-
| align=&quot;center&quot; | 1
| [[Meistaru iela (Piņķi)|Meistaru iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 2
| [[Piņķi]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 3
| Jaunā iela
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 4
| [[Beberbeķu iela (Rīga)|Beberbeķu iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 5
| [[Gaviezes iela (Rīga)|Gaviezes iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 6
| [[Mežmalas iela (Rīga)|Mežmalas iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 7
| [[Gramzdas iela (Rīga)|Gramzdas iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 8
| [[Zolitūdes iela (Rīga)|Zolitūdes iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; |9
|Remtes iela
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 10
| [[Lielirbes iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 11
| [[Kauguru iela (Rīga)|Kauguru iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 12
| [[Dreiliņu iela (Rīga)|Dreiliņu iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 13
| [[Melnsila iela (Rīga)|Melnsila iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 14
| Valsts arhīvs
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 15
| [[Daugavgrīvas iela (Rīga)|Daugavgrīvas iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 16
| [[Uzvaras parks]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 17
| [[Latvijas Nacionālā bibliotēka|Nacionālā bibliotēka]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 18
| [[Grēcinieku iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 19
| [[Rīgas Starptautiskā autoosta|Autoosta]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 20
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 21
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
|
|}
|}
'''Iepriekšējie pieturvietu nosaukumi'''

Darbnīcas (pārdēvēta par &quot;Jaunā iela&quot;)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktu%C4%81la%20inform%C4%81cija/no-1-augusta-tiks-veiktas-izmainas-vairaku-pieturvietu-nosaukumos-1/|title=No 1. augusta tiks veiktas izmaiņas vairāku pieturvietu nosaukumos|access-date={{dat|2024|08|01||bez}}|archive-date={{dat|2025|08|26||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20250826153404/https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktu%C4%81la%20inform%C4%81cija/no-1-augusta-tiks-veiktas-izmainas-vairaku-pieturvietu-nosaukumos-1/}}&lt;/ref&gt;

Ventas iela (pārdēvēta par &quot;Kauguru iela&quot;)

Upesgrīvas iela / Spice (pārdēvēta par &quot;Lielirbes iela&quot;)

11. novembra krastmala (pārdēvēta par &quot;Grēcinieku iela&quot;)

Uzvaras bulvāris (pārdēvēta par &quot;Uzvaras parks&quot;)

Kalnciema iela (pārdēvēta par &quot;Valsts arhīvs&quot;)

Slokas iela (pārdēvēta par &quot;Valsts arhīvs&quot;)

== Skatīt arī ==
* [[Rīga]]
* [[Autobusu satiksme Rīgā]]
* [[Trolejbusu satiksme Rīgā]]
* [[Tramvaju satiksme Rīgā]]
* [[Sabiedriskais transports Rīgā]]
* [[Rīgas satiksme]]
* [[Rīgas metropolitēns]]

== Piezīmes un atsauces ==
&lt;!-- ===Piezīmes===
{{atsauces|group=P}}
 --&gt;
=== Atsauces ===
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [http://www.rigassatiksme.lv/ www.rigassatiksme.lv]
* {{youtube|cSI3Nxe2Fyk|Pilnā 32. autobusu maršruta video versija}}

{{Rīga-aizmetnis}}

{{Sabiedriskais transports Rīga}}

[[Kategorija:Autobusu satiksme Rīgā|32]]</text>
      <sha1>20bz6etk21z7oaprczg50bsxesbka7m</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>33. autobusu maršruts (Rīga, 1959)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>108941</id>
    <revision>
      <id>4468240</id>
      <parentid>4270824</parentid>
      <timestamp>2026-05-14T15:55:29Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4468240</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7933" sha1="5pmdjs3oh0kqd4gnzmldwhv8u79rkfr" xml:space="preserve">{{Transporta maršruta infokaste
|nosaukums         = 33. autobusu maršruts
|fona krāsa        = #007C06
|no                = [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
|uz                = [[Kundziņsala]]
|karte             = [[Attēls:Rīga Autobuss 33.png|250px]]
|valsts            = {{karogs|Latvija}}
|pilsēta           = Rīga
|atklāts           = {{dat|1959}}
|slēgts           = {{dat|2013|4|1}}
|plānots atklāt    = 
|tika plān atklāt  = 
|izmaksas          = &lt;!-- izmaksas miljonos latu --&gt;
|kopējais garums   = 19,156 km&lt;br /&gt;(9,965 km / 9,191 km) &lt;ref&gt;[http://riga.mashke.org/Riga-Bus/Linien/linien_lat.htm Autobusu maršrutu saraksts]{{Novecojusi saite}}, riga.mashke.org&lt;/ref&gt;
|staciju skaits    = &lt;!-- metro, vilciens --&gt;
|pieturu skaits    = 41
(21 / 20)
|transporta vienīb = 2 (darbdienās)
1 (brīvdienās)
|depo              = &lt;!-- tramvajiem un trolejbusiem --&gt;
|parks             = № 7 (apkalpoja)
|pasažieri dienā   = 
|pasažieri gadā    = 
|mājas lapa        = [http://saraksti.rigassatiksme.lv/?a=p.frameset&amp;schedule_id=3017&amp;t=xhtml&amp;l=lv saraksti.rigassatiksme.lv]
|apakšveidne       = {{Rīgas autobusu apakšveidne}}
}}

'''33. autobusu maršruts''' bija [[Sabiedriskais transports Rīgā|Rīgas sabiedriskā transporta]] [[Autobusu satiksme Rīgā|autobusu]] maršruts, kas kursēja no [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes ielas]] līdz [[Kundziņsala]]i.

33. autobusu maršruta kopējais garums bija 19,156 km. Maršruta '''[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]''' — '''[[Sarkandaugava]]''' — '''[[Kundziņsala]]''' kopējais garums bija 9,965 km, bet maršruta '''[[Kundziņsala]]''' — '''[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]''' kopējais garums bija 9,191 km.

Darbdienās pa 33. autobusu maršrutu kursēja tikai 1 autobuss, tāpat arī brīvdienās — tikai 1 autobuss.

33. autobusu maršrutu apkalpoja 7. autobusu parks.

Maršruts tika atklāts 1959. gadā&lt;ref&gt;{{laikraksta atsauce |title=[[Rīgas Balss]] |date={{dat|1959|11|9||bez}}}}&lt;/ref&gt; un sākotnēji kursēja līdz Kundziņsalai no [[Tilta iela (Rīga)|Tilta ielas]]. Vēlāk to pagarināja līdz Rīgas [[Centrs (Rīga)|centram]].
{{dat|2013|4|1}} 33. autobusu maršruts tika slēgts. Tā vietā uz Kundziņsalu sāka kursēt atsevišķi [[3. trolejbusu maršruts (Rīga)|3. trolejbusu maršruta]] reisi.&lt;ref&gt;[http://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/no-1-aprila-33-autobusa-marsruts-tiks-aizvietots-ar-3-marsruta-trolejbusu-1/ No 1. aprīļa 33.autobusa maršruts tiks aizvietots ar 3.maršruta trolejbusu]&lt;/ref&gt;

== Maršruts ==
'''[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]''' — '''[[Sarkandaugava]]''' — '''[[Kundziņsala]]''' kursē pa šādām ielām: [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]], [[Vilhelma Purvīša iela (Rīga)|Vilhelma Purvīša iela]], [[Emīlijas Benjamiņas iela]], [[Marijas iela (Rīga)|Marijas iela]], [[Merķeļa iela (Rīga)|Merķeļa iela]], [[Kalpaka bulvāris]], [[Krišjāņa Valdemāra iela (Rīga)|K. Valdemāra iela]], [[Duntes iela (Rīga)|Duntes iela]], [[Tilta iela (Rīga)|Tilta iela]], apgriešanās galapunktā &quot;[[Sarkandaugava]]&quot;, [[Tilta iela (Rīga)|Tilta iela]], [[Tvaika iela (Rīga)|Tvaika iela]], [[Aptiekas iela (Rīga)|Aptiekas iela]] un [[Kundziņsalas 6. šķērslīnija (Rīga)|Kundziņsalas 6. šķērslīnija]].

'''[[Kundziņsala]]''' — '''[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]''' kursē pa šādām ielām: [[Kundziņsalas 6. šķērslīnija (Rīga)|Kundziņsalas 6. šķērslīnija]], [[Aptiekas iela (Rīga)|Aptiekas iela]], [[Tvaika iela (Rīga)|Tvaika iela]], [[Duntes iela (Rīga)|Duntes iela]], [[Krišjāņa Valdemāra iela (Rīga)|K. Valdemāra iela]], [[Raiņa bulvāris (Rīga)|Raiņa bulvāris]], [[Emīlijas Benjamiņas iela]], [[Vilhelma Purvīša iela (Rīga)|Vilhelma Purvīša iela]] un [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]].

[[Attēls:33. autobuss Valdemāra ielā.JPG|thumb|255px|33. autobuss K. Valdemāra ielā]]
[[Attēls:33. autobuss Kundziņsalā.JPG|thumb|255px|33. autobuss Kundziņsalā (pēdējā kursēšanas dienā)]]

== Pieturvietas ==
33. autobusu maršrutā pavisam kopā ir 41 pietura. Maršrutā '''[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]''' — '''[[Sarkandaugava]]''' — '''[[Kundziņsala]]''' ir 21 pietura, bet maršrutā '''[[Kundziņsala]]''' — '''[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]''' ir 20 pieturas.

{|
| valign=&quot;top&quot; |
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot; 
|-
! width=&quot;30&quot;|Nr.
! width=&quot;190&quot;|Nosaukums
|-
| align=&quot;center&quot; | 1
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 2
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā stacija]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 3
| [[Merķeļa iela (Rīga)|Merķeļa iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 4
| [[Inženieru iela (Rīga)|Inženieru iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 5
| [[Latvijas Nacionālais mākslas muzejs|Mākslas muzejs]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 6
| [[Lāčplēša iela (Rīga)|Lāčplēša iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 7
| [[Bruņinieku iela (Rīga)|Bruņinieku iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 8
| [[Aristida Briāna iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 9
| [[Alojas iela (Rīga)|Alojas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 10
| [[Ēveles iela (Rīga)|Ēveles iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 11
| [[Ierēdņu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 12
| [[Ātrās palīdzības stacija (Rīga)|Ātrās palīdzības stacija]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 13
| [[Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīca]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 14
| [[Ozolaine (Rīga)|Ozolaine]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 15
| [[Vītolu iela (Rīga)|Vītolu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 16
| [[Tvaika iela (Rīga)|Tvaika iela]] / [[Tilta iela (Rīga)|Tilta iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 17
| [[Kultūras nams &quot;Draudzība&quot;]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 18
| [[Rīgas psihoneiroloģiskā slimnīca]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 19
| Mēbeļu kombināts
|-
| align=&quot;center&quot; | 20
| [[Aptiekas iela (Rīga)|Aptiekas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 21
| Skola
|-
|}
| valign=&quot;top&quot; |
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot; align=&quot;center&quot;
|-
! width=&quot;30&quot;|Nr.
! width=&quot;190&quot;|Nosaukums
|-
| align=&quot;center&quot; | 1
| Skola
|-
| align=&quot;center&quot; | 2
| [[Aptiekas iela (Rīga)|Aptiekas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 3
| Mēbeļu kombināts
|-
| align=&quot;center&quot; | 4
| [[Rīgas psihoneiroloģiskā slimnīca]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 5
| [[Duntes iela (Rīga)|Duntes iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 6
| [[Vītolu iela (Rīga)|Vītolu iela]] / RAF centrs
|-
| align=&quot;center&quot; | 7
| [[Ozolaine (Rīga)|Ozolaine]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 8
| [[Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīca]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 9
| [[Ātrās palīdzības stacija (Rīga)|Ātrās palīdzības stacija]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 10
| [[Ierēdņu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 11
| [[Ēveles iela (Rīga)|Ēveles iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 12
| [[Palīdzības iela (Rīga)|Palīdzības iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 13
| [[Bruņinieku iela (Rīga)|Bruņinieku iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 14
| [[Emiļa Melngaiļa iela (Rīga)|Emiļa Melngaiļa iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 15
| [[Elizabetes iela (Rīga)|Elizabetes iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 16
| [[Raiņa bulvāris (Rīga)|Raiņa bulvāris]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 17
| [[Brīvības bulvāris (Rīga)|Brīvības bulvāris]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 18
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā stacija]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 19
| [[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 20
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
|}
|}

== Skatīt arī ==
* [[Rīga]]
* [[Autobusu satiksme Rīgā]]
* [[Trolejbusu satiksme Rīgā]]
* [[Tramvaju satiksme Rīgā]]
* [[Sabiedriskais transports Rīgā]]
* [[Rīgas satiksme]]
* [[Rīgas metropolitēns]]

== Piezīmes un atsauces ==
&lt;!-- ===Piezīmes===
{{atsauces|group=P}}
 --&gt;
=== Atsauces ===
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [http://www.rigassatiksme.lv/ www.rigassatiksme.lv]
* {{youtube|9EdoQwO-DWY|Pilnā 33. autobusu maršruta video versija}}

{{Rīga-aizmetnis}}

{{Sabiedriskais transports Rīga}}

[[Kategorija:Autobusu satiksme Rīgā|33]]</text>
      <sha1>5pmdjs3oh0kqd4gnzmldwhv8u79rkfr</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>34. autobusu maršruts (Rīga)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>108943</id>
    <revision>
      <id>4468241</id>
      <parentid>4401972</parentid>
      <timestamp>2026-05-14T15:55:54Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4468241</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="15454" sha1="nl0jam4pnqpe0qoajc7yq1qwjem0yvl" xml:space="preserve">{{Transporta maršruta infokaste
|nosaukums         = 34. autobusu maršruts
|fona krāsa        = #007C06
|no                = [[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]]
|uz                = [[Saulīši]]
|karte             = [[File:34aut-01-08-2024.png|34aut-01-08-2024]]
|valsts            = {{karogs|Latvija}}
|pilsēta           = Rīga
|atklāts           ={{dat|2009|1|1}}
|plānots atklāt    = 
|tika plān atklāt  = 
|izmaksas          = &lt;!-- izmaksas miljonos latu --&gt;
|kopējais garums   = 16,136 km&lt;br /&gt;(8,218 km / 7,918 km) &lt;ref&gt;[http://riga.mashke.org/Riga-Bus/Linien/linien_lat.htm Autobusu maršrutu saraksts]{{Novecojusi saite}}, riga.mashke.org&lt;/ref&gt;
|staciju skaits    = &lt;!-- metro, vilciens --&gt;
|pieturu skaits    = 39
(19 / 20)
|transporta vienīb = 1 (darbdienās)
|depo              = &lt;!-- tramvajiem un trolejbusiem --&gt;
|parks             = № 7 (apkalpo)
|pasažieri dienā   = 
|pasažieri gadā    = 20 925 (2010) &lt;ref&gt;[http://www.rigassatiksme.lv/index.php?sadala=83&amp;id=3986 2010. gadā &quot;Rīgas satiksme&quot; sabiedriskajā transportā pārvadājusi vairāk nekā 133 miljonus pasažieru], rigassatiksme.lv, {{dat|2011|1|25|SK}}&lt;/ref&gt;
|mājas lapa        = [http://saraksti.rigassatiksme.lv/?a=p.frameset&amp;schedule_id=2891&amp;t=xhtml&amp;l=lv saraksti.rigassatiksme.lv]
|apakšveidne       = {{Rīgas autobusu apakšveidne}}
}}

'''34. autobusu maršruts''' ir [[Sabiedriskais transports Rīgā|Rīgas sabiedriskā transporta]] [[Autobusu satiksme Rīgā|autobusu]] maršruts, kas kursē no [[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]] līdz privātmāju ciematam [[Saulīši]], kas atrodas [[Ropažu novads|Ropažu novada]] [[Stopiņu pagasts|Stopiņu pagasta]] [[Dreiliņi (Stopiņu pagasts)|Dreiliņu]] ciemā.

34. autobusu maršruta kopējais garums ir 32,1 km. Maršruta '''[[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]]''' — '''[[Saulīši]]''' kopējais garums ir 16,2 km, bet maršruta '''[[Saulīši]]''' — '''[[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]]''' kopējais garums bija 15,9 km.

Darbdienās pa 34. autobusu maršrutu kursē 1 autobuss, bet brīvdienās maršruts nekursē.

34. autobusu maršrutu apkalpo 7. autobusu parks.

== Vēsture ==
[[Attēls:34aut izmainas-no-22-03-2023.png|thumb|Mainītais maršruts (uz remontdarbu laiku) no 2023. gada 22. marta sakarā ar remontdarbiem Kārļa Mīlenbaha ielā.]]
[[Attēls:Rīga Autobuss 34 (until 2013).png|250px|thumb|34. autobusu maršruta shēma līdz 2013. gadam]]
[[Attēls:34. autobuss Katlakalna ielā.JPG|thumb|255px|34. maršruta autobuss toreizējā galapunktā Katlakalna ielā, 2010. gads]]
[[Attēls:34. autobuss uz Turgeņeva ielas.jpg||thumb|255px|34. maršruta autobuss Vilhelma Purvīša ielā]]
Sākotnēji 34. autobusa maršruts bija īsāks, tas kursēja no [[Pļavnieki]]em ([[Katlakalna iela (Rīga)|Katlakalna ielā]]) līdz [[Saulīšu ciems|Saulīšiem]]. Maršruta nosaukums bija &quot;[[Pļavnieki]] — [[Saulīšu ciems|Saulīši]]&quot;, un tā atklāšana notika 2009. gada 1. janvārī.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://rdsd.lv/jaunumi/2008/12/no-janvara-butiskas-izmainas-rigas-satiksmes-apkalpotaja-sabiedriska-transporta-autobusu-kustiba-un-marsrutos|title=No janvāra būtiskas izmaiņas Rīgas satiksmes apkalpotajā sabiedriskā transporta autobusu kustībā un maršrutos}}&lt;/ref&gt;

2013. gada 16. oktobrī maršruts tika pagarināts no [[Pļavnieki]]em līdz [[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgum]]. Tāpat maršruts [[Saulīšu ciems|Saulīšu]] privātmāju ciematā [[Dreiliņi (Stopiņu pagasts)|Dreiliņos]] tika novirzīts no Ozolu ielas uz Garo ielu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/izmainas-34-autobusa-marsruta/|title=No 14. oktobra tiks pagarināts 34.autobusa maršruts|access-date={{dat|2023|02|18||bez}}|archive-date={{dat|2023|02|18||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20230218172642/https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/izmainas-34-autobusa-marsruta/}}&lt;/ref&gt;

No 2014. gada 25. septembra atsevišķos reisos maršruts iebrauc Noliktavu ielā ([[Ropažu novads|Ropažu novada]] [[Stopiņu pagasts|Stopiņu pagastā]]), lai apkalpotu tur esošos loģistikas centrus. Sākotnēji tās bija eksperimentālas izmaiņas, taču vēlāk kļuva pastāvīgas.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/no-25-septembra-uz-eksperimenta-laiku-tiks-veiktas-izmainas-atseviskos-34-autobusa-marsruta-reisos/|title=No 25. septembra uz eksperimenta laiku tiks veiktas izmaiņas atsevišķos 34. autobusa maršruta reisos|access-date={{dat|2023|02|18||bez}}|archive-date={{dat|2023|02|18||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20230218173755/https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/no-25-septembra-uz-eksperimenta-laiku-tiks-veiktas-izmainas-atseviskos-34-autobusa-marsruta-reisos/}}&lt;/ref&gt;

No 2018. gada 5. marta līdz 2020. gada 13. martam atsevišķus reisus apkalpoja RMS mikroautobusi. No 2020. gada 1. februāra līdz 13. martam un no 2020. gada 1. septembra līdz 22. oktobrim iekāpšana 34. maršruta autobusos notika tikai pa priekšējām durvīm. Pēdējoreiz šī kārtība atjaunināta 2023. gada 1. februārī.

No 2023. gada 22. marta uz remontdarbu laiku Ģenerāļa Radziņa krastmalas un [[Kārļa Mīlenbaha iela (Rīga)|Kārļa Mīlenbaha ielas]] krustojumā maršruts virzienā uz [[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgu]] tika novirzīts pa [[Lāčplēša iela (Rīga)|Lāčplēša ielu]] un [[Vilhelma Purvīša iela (Rīga)|Vilhelma Purvīša ielu]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/bez-izmainam-pieturvietu-izkartojuma-un-kustibas-saraksta-12-un-34-marsruta-autobusi-kurses-pa-nedaudz-mainitu-marsrutu/|title=Bez izmaiņām pieturvietu izkārtojumā un kustības sarakstā 12. un 34. maršruta autobusi kursēs pa nedaudz mainītu maršrutu|access-date={{dat|2023|03|22||bez}}|archive-date={{dat|2023|03|22||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20230322203724/https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/bez-izmainam-pieturvietu-izkartojuma-un-kustibas-saraksta-12-un-34-marsruta-autobusi-kurses-pa-nedaudz-mainitu-marsrutu/}}&lt;/ref&gt;

No 2024. gada 1. augusta sadarbībā ar [[Ropažu novads|Ropažu novada]] domi tika mainīts maršruts [[Saulīšu ciems|Saulīšu]] ciematā, vairs neiebraucot Cidoniju ielā. Autobuss jaunajā maršrutā turpina kustību pa Garo ielu līdz jaunam galapunktam Garajā ielā. Šāds lēmums pieņemts sakarā ar Saulīšu iedzīvotāju sūdzībām par to, ka autobuss brauc cauri privātajam ciematam, bojājot automātiskos vārtus un ceļa segumu, un 34. autobusa šoferu sūdzībām par to, ka Saulīšu ciemata vārti bieži vien ir bijuši bloķēti un maršrutu veikt nav iespējams, notiek autobusa reisa kavēšanās.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ropazi.lv/lv/jaunums/par-planoto-34-autobusa-marsruta-un-galapunkta-vietas-mainu-saulisu-ciemata|title=Par plānoto 34. autobusa maršruta un galapunkta vietas maiņu Saulīšu ciematā {{!}} Ropažu novada pašvaldība|website=www.ropazi.lv|access-date=2024-07-13|language=lv}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktu%C4%81la%20inform%C4%81cija/no-1-augusta-tiks-parcelts-34-autobusa-marsruta-galapunkts-saulisi/|title=No 1. augusta tiks pārcelts 34. autobusa maršruta galapunkts “Saulīši”}}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;

== Maršruts ==
'''[[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]]''' — '''[[Saulīši]]''' kursē pa šādām ielām: [[Gaiziņa iela (Rīga)|Gaiziņa iela]], [[Emīlijas Benjamiņas iela]], [[Vilhelma Purvīša iela (Rīga)|Vilhelma Purvīša iela]], [[Krasta iela (Rīga)|Krasta iela]], [[Dienvidu tilts]], [[Lubānas iela (Rīga)|Lubānas iela]], [[Andreja Saharova iela|A. Saharova iela]], [[Brāļu Kaudzīšu iela (Rīga)|Brāļu Kaudzīšu iela]], [[Ilūkstes iela (Rīga)|Ilūkstes iela]], [[Augusta Deglava iela (Rīga)|A. Deglava iela]], [[Lubānas iela (Rīga)|Lubānas iela]], [[Garā iela (Saulīši)]].
[[Attēls:34aut n.png|thumb|34. autobusa maršruts līdz 2024. gada 1. augustam.]]
'''[[Saulīši]]''' — '''[[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]]''' kursē pa šādām ielām: [[Garā iela (Saulīši)]], [[Lubānas iela (Rīga)|Lubānas iela]], [[Augusta Deglava iela (Rīga)|A. Deglava iela]], [[Ilūkstes iela (Rīga)|Ilūkstes iela]], [[Brāļu Kaudzīšu iela (Rīga)|Brāļu Kaudzīšu iela]], [[Andreja Saharova iela|A. Saharova iela]] [[Lubānas iela (Rīga)|Lubānas iela]], [[Dienvidu tilts]], [[Krasta iela (Rīga)|Krasta iela]], [[Kārļa Mīlenbaha iela (Rīga)|Kārļa Mīlenbaha iela]], [[Elijas iela]], [[Prāgas iela]] un [[Gaiziņa iela (Rīga)|Gaiziņa iela]].

== Pieturvietas ==
34. autobusu maršrutā pavisam kopā ir 37 pieturas. Maršrutā '''[[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]]''' — '''[[Saulīši]]''' ir 19 pieturas, bet maršrutā '''[[Saulīši]]''' — '''[[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]]''' ir 21 pietura.

{|
|
| valign=&quot;top&quot; |
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot; 
|-
! width=&quot;30&quot;|Nr.
! width=&quot;190&quot;|Nosaukums
!Pēc pieprasījuma
|-
| align=&quot;center&quot; | 1
| [[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 2
| [[Balvu iela (Rīga)|Balvu iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 3
| [[Lido|Atpūtas centrs &quot;Lido&quot;]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; |4
| [[Ilūkstes iela (Rīga)|Ilūkstes iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; |5
| [[Pavasara gatve (Rīga)|Pavasara gatve]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; |6
| [[Rudens iela (Rīga)|Rudens iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 7
| [[Zemes iela (Rīga)|Zemes iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 8
| [[Sesku iela (Rīga)|Sesku iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 9
| [[Ilūkstes iela (Rīga)|Ilūkstes iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 10
| [[Andreja Saharova iela|A. Saharova iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 11
| [[Ulbrokas iela|Ulbrokas iela 13]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 12
| Liepiņas
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 13
| [[Baltinavas iela (Rīga)|Baltinavas iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 14
| [[Kaivas iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 15
| Ozolu iela
|x
|-
|align=&quot;center&quot; | 16
| Ērgļu iela
|x
|-
| align=&quot;center&quot; |17
| Strazdiņu iela
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 18
| Cidoniju iela
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 19
| [[Saulīši]]
|x
|}
|
| valign=&quot;top&quot; |
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot; align=&quot;center&quot;
|-
! width=&quot;30&quot; |Nr.
! width=&quot;190&quot; |Nosaukums
!Pēc pieprasījuma
|-
| align=&quot;center&quot; | 1
| [[Saulīši]]
|x
|-
|align=&quot;center&quot; | 2
| Cidoniju iela
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 3
| Strazdiņu iela
|x
|-
| align=&quot;center&quot;   | 4
| Ērgļu iela      
|x
|-
| align=&quot;center&quot; |5
| Ozolu iela
|x
|-
| align=&quot;center&quot; |6
| Rembates iela
|x
|-
| align=&quot;center&quot; |7
| [[Kaivas iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; |8
| [[Baltinavas iela (Rīga)|Baltinavas iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; |9
| Liepiņas
|x
|-
| align=&quot;center&quot; |10
| [[Ulbrokas iela|Ulbrokas iela 13]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; |11
| [[Andreja Saharova iela|A. Saharova iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; |12
| [[Sesku iela (Rīga)|Sesku iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; |13
| [[Brāļu Kaudzīšu iela (Rīga)|Brāļu Kaudzīšu iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; |14
| [[Rudens iela (Rīga)|Rudens iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; |15
| [[Pavasara gatve (Rīga)|Pavasara gatve]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; |16
| [[Katlakalna iela (Rīga)|Katlakalna iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; |17
| [[Ilūkstes iela (Rīga)|Ilūkstes iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; |18
| [[Lido|Atpūtas centrs &quot;Lido&quot;]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; |19
| [[Grēdu iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; |20
| [[Balvu iela (Rīga)|Balvu iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; |21
| [[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]]
|
|}
|}
== Maršruta ar mainītu virzienu pieturvietas ==
34. autobusu maršruta maršrutā ar mainītu virzienu pavisam kopā ir 41 pietura. Maršrutā '''Centrāltirgus''' — '''Noliktavu iela —''' '''Saulīši''' ir 20 pieturas, maršrutā '''Saulīši''' — '''Noliktavu iela —''' '''Centrāltirgus''' ir 21 pietura.
{|
| valign=&quot;top&quot; |
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot; 
|-
! width=&quot;30&quot;|Nr.
! width=&quot;190&quot;|Nosaukums
!Pēc pieprasījuma
|-
| align=&quot;center&quot; | 1
| Centrāltirgus
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 2
| Balvu iela
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 3
| Atpūtas centrs &quot;Lido&quot;
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 4
| Ilūkstes iela
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 5
| Pavasara gatve
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 6
| Rudens iela
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 7
| Zemes iela
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 8
| Sesku iela
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 9
| Ilūkstes iela
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 10
| A. Saharova iela
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 11
| Ulbrokas iela 13
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 12
| Liepiņas
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 13
| Baltinavas iela
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 14
| Kaivas iela
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 15
| Noliktavu iela
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 16
| Ozolu iela
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 17
| Ērgļu iela
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 18
| Strazdiņu iela
|x
|-	
| align=&quot;center&quot; | 19
| Cidoniju iela
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 20
| Saulīši
|x
|-
|}
| valign=&quot;top&quot; |
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot; align=&quot;center&quot;
|- 
! width=&quot;30&quot;|Nr.
! width=&quot;190&quot;|Nosaukums
!Pēc pieprasījuma
|-
| align=&quot;center&quot; | 1
| Saulīši
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 2
| Cidoniju iela
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 3
| Strazdiņu iela
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 4
| Ērgļu iela
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 5
| Ozolu iela
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 6
| Noliktavu iela
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 7
| Rembates iela
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 8
| Kaivas iela
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 9
| Baltinavas iela
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 10
| Liepiņas
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 11
| Ulbrokas iela 13
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 12
| A. Saharova iela
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 13
| Sesku iela
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 14
| Brāļu Kaudzīšu iela
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 15
| Rudens iela
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 16
| Pavasara gatve
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 17
| Katlakalna iela
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 18
| Ilūkstes iela
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 19
| Atpūtas centrs &quot;Lido&quot;
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 20
| Grēdu iela
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 21
| Balvu iela
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 22
| Centrāltirgus
|
|-
|}
|}

=== Agrākie pieturu nosaukumi  ===
* Tirdzniecības centrs (no 1.09.2015. — &quot;[[Balvu iela (Rīga)|Balvu iela]]&quot;)
* T/C &quot;Krasts&quot; (no 1.09.2015. —&quot;[[Grēdu iela]]&quot;)
* T/C &quot;Mols&quot; (no 1.09.2015. — &quot;Toma iela/Mols&quot;, no 01.08.2024. - &quot;Balvu iela&quot;)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktu%C4%81la%20inform%C4%81cija/no-1-augusta-tiks-veiktas-izmainas-vairaku-pieturvietu-nosaukumos-1/|title=No 1. augusta tiks veiktas izmaiņas vairāku pieturvietu nosaukumos|access-date={{dat|2024|08|01||bez}}|archive-date={{dat|2025|08|26||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20250826153404/https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktu%C4%81la%20inform%C4%81cija/no-1-augusta-tiks-veiktas-izmainas-vairaku-pieturvietu-nosaukumos-1/}}&lt;/ref&gt;
* Veikals &quot;Pļavnieki&quot; (no 19.09.2015. — &quot;[[Pavasara gatve (Rīga)|Pavasara gatve]]&quot;)

== Skatīt arī ==
* [[Rīga]]
* [[Autobusu satiksme Rīgā]]
* [[Trolejbusu satiksme Rīgā]]
* [[Tramvaju satiksme Rīgā]]
* [[Sabiedriskais transports Rīgā]]
* [[Rīgas satiksme]]
* [[Rīgas metropolitēns]]

== Piezīmes un atsauces ==
&lt;!-- ===Piezīmes===
{{atsauces|group=P}}
 --&gt;
=== Atsauces ===
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [http://www.rigassatiksme.lv/ www.rigassatiksme.lv]
* {{youtube|0p40RFUrb90|Pilnā 34. autobusu maršruta video versija}}

{{Rīga-aizmetnis}}

{{Sabiedriskais transports Rīga}}

[[Kategorija:Autobusu satiksme Rīgā|34]]</text>
      <sha1>nl0jam4pnqpe0qoajc7yq1qwjem0yvl</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>38. autobusu maršruts (Rīga)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>108950</id>
    <revision>
      <id>4468243</id>
      <parentid>4353131</parentid>
      <timestamp>2026-05-14T15:56:32Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4468243</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="9670" sha1="b04j98vjzz1vxqxsgs49hjz8z7ffurz" xml:space="preserve">{{Transporta maršruta infokaste
|nosaukums         = 38. autobusu maršruts
|fona krāsa        = #007C06
|no                = [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
|uz                = [[Dzirciema iela]]
|karte             = File:38aut n.png
|valsts            = {{karogs|Latvija}}
|pilsēta           = Rīga
|atklāts           = 
|plānots atklāt    = 
|tika plān atklāt  = 
|slēgts            = 
|izmaksas          = &lt;!-- izmaksas miljonos latu --&gt;
|kopējais garums   = 21,512 km&lt;br /&gt;(10,529 km / 10,983 km) &lt;ref&gt;[http://riga.mashke.org/Riga-Bus/Linien/linien_lat.htm Autobusu maršrutu saraksts]{{Novecojusi saite}}, riga.mashke.org&lt;/ref&gt;
|staciju skaits    = &lt;!-- metro, vilciens --&gt;
|pieturu skaits    = 45
(21 / 24)
|transporta vienīb = 2 (darbdienās)
2 (brīvdienās)
|depo              = &lt;!-- tramvajiem un trolejbusiem --&gt;
|parks             = № 6 (apkalpo)
|pasažieri dienā   = 
|pasažieri gadā    = 
|mājas lapa        = [http://saraksti.rigassatiksme.lv/?a=p.frameset&amp;schedule_id=2912&amp;t=xhtml&amp;l=lv saraksti.rigassatiksme.lv]
|apakšveidne       = {{Rīgas autobusu apakšveidne}}
}}
'''38. autobusu maršruts''' ir [[Sabiedriskais transports Rīgā|Rīgas sabiedriskā transporta]] [[Autobusu satiksme Rīgā|autobusu]] maršruts, kas kursē no [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes ielas]] līdz [[Dzirciema iela]]i.

Tagadējais 38. autobusu maršruts agrāk bija 38b. autobusu maršruts. 38. maršruta autobuss līdz 2004. gada oktobrim, kad to apvienoja ar 21. autobusu maršrutu, kursēja no Stacijas laukuma līdz Imantai.

38. autobusu maršruta kopējais garums ir 21,512 km. Maršruta '''Abrenes iela''' — '''Dzirciema iela''' kopējais garums ir 10,529 km, bet maršruta '''Dzirciema iela''' — '''Abrenes iela''' kopējais garums ir 10,983 km.

Gan darbdienās, gan brīvdienās 38. autobusu maršrutā kursē 2 autobusi.

38. autobusu maršrutu apkalpo 6. autobusu parks.

No 2021. gada 16. janvāra līdz 31. augustam maršruts nekursēja saistībā ar otrā ārkārtas stāvokļa izsludināšanu valstī un [[COVID-19 pandēmija]]s izraisīto reisu samazināšanu.&lt;ref&gt;https://www.delfi.lv/news/national/politics/rigas-satiksme-uz-laiku-sledz-vairakus-transporta-marsrutus.d?id=52837817&lt;/ref&gt;

== Maršruts ==
[[Attēls:38. autobuss Vīlipa un Āgenskalna ielas krustojumā.JPG|thumb|255px|38. maršruta autobuss Vīlipa ielā]]
[[Attēls:Abrenes iela no Dzirnavu ielas.jpg|thumb|255px|38. maršruta autobuss Abrenes ielā]]
[[Attēls:38. autobuss uz Buļļu ielas.jpg|thumb|255px|38. maršruta autobuss Buļļu ielā]]
[[Attēls:38. autobuss uz Dzirciema ielas.jpg|thumb|255px|38. maršruta autobuss Dzirciema ielā]]
'''[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]''' — '''[[Dzirciema iela]]''' kursē pa šādām ielām: [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]], [[Dzirnavu iela (Rīga)|Dzirnavu iela]], [[Satekles iela (Rīga)|Satekles iela]], [[Marijas iela (Rīga)|Marijas iela]], [[13. janvāra iela]], [[11. novembra krastmala]], [[Akmens tilts (Rīga)|Akmens tilts]], [[Uzvaras bulvāris (Rīga)|Uzvaras bulvāris]], [[Bāriņu iela (Rīga)|Bāriņu iela]], [[Nometņu iela (Rīga)|Nometņu iela]], [[Lapu iela (Rīga)|Lapu iela]], [[Melnsila iela (Rīga)|Melnsila iela]], [[Vīlipa iela (Rīga)|Vīlipa iela]], Dzirciema iela, [[Buļļu iela (Rīga)|Buļļu iela]], [[Spilves iela (Rīga)|Spilves iela]] un Dzirciema iela.

'''Dzirciema iela''' — '''[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]''' kursē pa šādām ielām: Dzirciema iela, [[Spilves iela (Rīga)|Spilves iela]], [[Buļļu iela (Rīga)|Buļļu iela]], Dzirciema iela, [[Vīlipa iela (Rīga)|Vīlipa iela]], [[Melnsila iela (Rīga)|Melnsila iela]], [[Lapu iela (Rīga)|Lapu iela]], [[Nometņu iela (Rīga)|Nometņu iela]], [[Bāriņu iela (Rīga)|Bāriņu iela]], [[Uzvaras bulvāris (Rīga)|Uzvaras bulvāris]], [[Akmens tilts (Rīga)|Akmens tilts]], [[11. novembra krastmala]], [[13. janvāra iela]], [[Marijas iela (Rīga)|Marijas iela]], [[Satekles iela (Rīga)|Satekles iela]], [[Dzirnavu iela (Rīga)|Dzirnavu iela]] un [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]].

== Pieturvietas ==
38. autobusu maršrutā pavisam kopā ir 44 pieturas. Maršrutā '''[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]''' — '''[[Dzirciema iela]]''' ir 21 pietura, bet maršrutā '''[[Dzirciema iela]]''' — '''[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]''' ir 24 pieturas.

{| 
| valign=&quot;top&quot; |
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot; 
|-
! width=&quot;30&quot;|Nr.
! width=&quot;190&quot;|Nosaukums
!Pēc pieprasījuma
|-
| align=&quot;center&quot; | 1
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 2
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 3
| [[13. janvāra iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 4
| [[Latvijas Nacionālā bibliotēka|Nacionālā bibliotēka]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 5
| [[Uzvaras parks]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 6
| [[Eduarda Smiļģa iela|E. Smiļģa iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 7
| [[Āgenskalna tirgus]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 8
| [[Viļa Plūdoņa iela (Rīga)|Viļa Plūdoņa iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 9
| [[Āgenskalna iela (Rīga)|Āgenskalna iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 10
| [[Kuldīgas iela (Rīga)|Kuldīgas iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 11
| [[Latvijas Universitātes botāniskais dārzs|Botāniskais dārzs]] / [[Rīgas Stradiņa universitāte]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 12
| [[Sēlpils iela (Rīga)|Sēlpils iela]] / [[Valsts asinsdonoru centrs|Donoru centrs]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 13
| [[Slokas iela (Rīga)|Slokas iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 14
| [[Vaidelotes iela (Rīga)|Vaidelotes iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 15
| [[Buļļu iela (Rīga)|Buļļu iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 16
| [[Garā iela (Rīga)|Garā iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 17
| Saulgožu iela
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 18
| [[Skodas iela (Rīga)|Skodas iela]] 
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 19
|  [[Spilves iela (Rīga)|Spilves iela]] 16
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 20
|   [[Dzirciema iela]] 119
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 21
| [[Dzirciema iela]]
|x
|-
|}
| valign=&quot;top&quot; |
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot; align=&quot;center&quot;
|- 
! width=&quot;30&quot;|Nr.
! width=&quot;190&quot;|Nosaukums
!Pēc pieprasījuma
|-
| align=&quot;center&quot; | 1
| [[Dzirciema iela]] 
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 2
| [[Nordeka|A/S &quot;Nordeka&quot;]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 3
|  [[Dzirciema iela]] 119
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 4
|  [[Spilves iela (Rīga)|Spilves iela]] 16
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 5
| [[Skodas iela (Rīga)|Skodas iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 6
| [[Garā iela (Rīga)|Garā iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 7
| [[Dzirciema iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 8
| [[Vaidelotes iela (Rīga)|Vaidelotes iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 9
| [[Mazā Stacijas iela (Rīga)|Mazā Stacijas iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 10
| [[Sēlpils iela (Rīga)|Sēlpils iela]] / [[Valsts asinsdonoru centrs|Donoru centrs]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 11
| [[Dārza iela (Rīga)|Dārza iela]] / [[Rīgas Stradiņa universitāte]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 12
| [[Latvijas Universitātes botāniskais dārzs|Botāniskais dārzs]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 13
| [[Kuldīgas iela (Rīga)|Kuldīgas iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 14
| [[Melnsila iela (Rīga)|Melnsila iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 15
| [[Viļa Plūdoņa iela (Rīga)|Viļa Plūdoņa iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 16
| [[Nometņu iela (Rīga)|Nometņu iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 17
| [[Āgenskalna tirgus]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 18
| [[Eduarda Smiļģa iela|E. Smiļģa iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 19
| [[Uzvaras parks]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 20
| [[Latvijas Nacionālā bibliotēka|Nacionālā bibliotēka]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 21
| [[Grēcinieku iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 22
| [[Rīgas Starptautiskā autoosta|Autoosta]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 23
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 24
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
|
|}
|}

=== Agrākie pieturvietu nosaukumi ===

* [[Stockmann|''Stockmann'' centrs]] (pārdēvēta par &quot;Autoosta&quot;)
* [[Kuģu iela (Rīga)|Kuģu iela]] (pārdēvēta par &quot;Nacionālā bibliotēka&quot;)
* [[Lapu iela (Rīga)|Lapu iela]] (pieturvieta slēgta)
* [[Palangas iela (Rīga)|Palangas iela]] pārdēvēta par &quot;Garā iela&quot;)
* Nordeka centrs (pārdēvēta par &quot;Spilves iela&quot;)
* Tilts (pārdēvēta par &quot;Skodas iela&quot;)
* [[Torņu un autoceltņu firma UBAK|U.B.A.K]] (pārdēvēta par &quot;Spilves iela 16&quot;)
* Pārbrauktuve (pieturvieta slēgta)
* &quot;Nordeka&quot; (pārdēvēta par &quot;Dzirciema iela 119&quot;)
* Spilves iela (pārdēvēta par &quot;Saulgožu iela&quot;)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktu%C4%81la%20inform%C4%81cija/no-1-augusta-tiks-veiktas-izmainas-vairaku-pieturvietu-nosaukumos-1/|title=No 1. augusta tiks veiktas izmaiņas vairāku pieturvietu nosaukumos|access-date={{dat|2024|08|01||bez}}|archive-date={{dat|2025|08|26||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20250826153404/https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktu%C4%81la%20inform%C4%81cija/no-1-augusta-tiks-veiktas-izmainas-vairaku-pieturvietu-nosaukumos-1/}}&lt;/ref&gt;
* 11. novembra krastmala (pārdēvēta par &quot;Grēcinieku iela&quot;)
* Slokas iela (pārdēvēta par &quot;Uzvaras parks&quot;)

== Skatīt arī ==
* [[Rīga]]
* [[Autobusu satiksme Rīgā]]
* [[Trolejbusu satiksme Rīgā]]
* [[Tramvaju satiksme Rīgā]]
* [[Sabiedriskais transports Rīgā]]
* [[Rīgas satiksme]]
* [[Rīgas metropolitēns]]

== Piezīmes un atsauces ==
&lt;!-- ===Piezīmes===
{{atsauces|group=P}}
 --&gt;
=== Atsauces ===
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [http://www.rigassatiksme.lv/ www.rigassatiksme.lv]
* {{youtube|HEYxLGwFwkY|Pilnā 38. autobusu maršruta video versija}}

{{Rīga-aizmetnis}}

{{Sabiedriskais transports Rīga}}

[[Kategorija:Autobusu satiksme Rīgā|38]]</text>
      <sha1>b04j98vjzz1vxqxsgs49hjz8z7ffurz</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>39. autobusu maršruts (Rīga)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>108964</id>
    <revision>
      <id>4468244</id>
      <parentid>4353132</parentid>
      <timestamp>2026-05-14T15:56:41Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4468244</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="8828" sha1="hy3ukc0khs81wtvrpdzjewz8vfbuotz" xml:space="preserve">{{Transporta maršruta infokaste
|nosaukums         = 39. autobusu maršruts
|fona krāsa        = #007C06
|no                = [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
|uz                = [[Lāčupes kapi]]
|karte             = File:39aut n.png
|valsts            = {{karogs|Latvija}}
|pilsēta           = Rīga
|atklāts           = 
|plānots atklāt    = 
|tika plān atklāt  = 
|izmaksas          = &lt;!-- izmaksas miljonos latu --&gt;
|kopējais garums   = 22,717 km&lt;br /&gt;(11,349 km / 11,368 km) &lt;ref&gt;[http://riga.mashke.org/Riga-Bus/Linien/linien_lat.htm Autobusu maršrutu saraksts]{{Novecojusi saite}}, riga.mashke.org&lt;/ref&gt;
|staciju skaits    = &lt;!-- metro, vilciens --&gt;
|pieturu skaits    = 47
(22 / 25)
|transporta vienīb = 2 (darbdienās)
1 (brīvdienās)
|depo              = &lt;!-- tramvajiem un trolejbusiem --&gt;
|parks             = № 6 (apkalpo)
|pasažieri dienā   = 
|pasažieri gadā    = 
|mājas lapa        = [http://saraksti.rigassatiksme.lv/?a=p.frameset&amp;schedule_id=2946&amp;t=xhtml&amp;l=lv saraksti.rigassatiksme.lv]
|apakšveidne       = {{Rīgas autobusu apakšveidne}}
}}

'''39. autobusu maršruts''' ir [[Sabiedriskais transports Rīgā|Rīgas sabiedriskā transporta]] [[Autobusu satiksme Rīgā|autobusu]] maršruts, kas kursē no [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes ielas]] līdz [[Lāčupes kapi]]em.

Agrāk 39. autobusu maršruts bija 38.A autobusu maršruts. Padomju laikos ar 39. numuru tika apzīmēts vasaras sezonas maršruts no Imantas uz Bulduriem.

39. autobusu maršruta kopējais garums ir 22,717 km. Maršruta '''[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]''' — '''[[Lāčupes kapi]]''' kopējais garums ir 11,349 km, bet maršruta '''[[Lāčupes kapi]]''' — '''[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]''' kopējais garums ir 11,368 km.

Darbdienās pa 39. autobusu maršrutu kursē 2 autobusi, tāpat arī brīvdienās — tikai 1 autobuss.

39. autobusu maršrutu apkalpo 6. autobusu parks.

== Maršruts ==
[[Attēls:39. autobuss uz Buļļu ielas.jpg|thumb|250px|39. maršruta autobuss Buļļu ielā]]
[[Attēls:39. autobuss uz 13. janvāra ielas.jpg|thumb|250px|39. maršruta autobuss 13. janvāra ielā]]
[[Attēls:MB Citaro O530.jpg|thumb|250px|Agrākais 38a. maršruta autobuss [[13. janvāra iela|13. janvāra ielā]].]]
'''[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]''' — '''[[Lāčupes kapi]]''' kursē pa šādām ielām: [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]], [[Dzirnavu iela (Rīga)|Dzirnavu iela]], [[Satekles iela (Rīga)|Satekles iela]], [[Marijas iela (Rīga)|Marijas iela]], [[13. janvāra iela]], [[11. novembra krastmala]], [[Akmens tilts (Rīga)|Akmens tilts]], [[Uzvaras bulvāris (Rīga)|Uzvaras bulvāris]], [[Bāriņu iela (Rīga)|Bāriņu iela]], [[Nometņu iela (Rīga)|Nometņu iela]], [[Lapu iela (Rīga)|Lapu iela]], [[Melnsila iela (Rīga)|Melnsila iela]], [[Vīlipa iela (Rīga)|Vīlipa iela]], [[Dzirciema iela]], [[Buļļu iela (Rīga)|Buļļu iela]] un [[Baltegļu iela]].

'''[[Lāčupes kapi]]''' — '''[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]''' kursē pa šādām ielām: [[Baltegļu iela]], [[Buļļu iela (Rīga)|Buļļu iela]], [[Dzirciema iela]], [[Vīlipa iela (Rīga)|Vīlipa iela]], [[Melnsila iela (Rīga)|Melnsila iela]], [[Lapu iela (Rīga)|Lapu iela]], [[Nometņu iela (Rīga)|Nometņu iela]], [[Bāriņu iela (Rīga)|Bāriņu iela]], [[Uzvaras bulvāris (Rīga)|Uzvaras bulvāris]], [[Akmens tilts (Rīga)|Akmens tilts]], [[11. novembra krastmala]], [[13. janvāra iela]], [[Marijas iela (Rīga)|Marijas iela]], [[Satekles iela (Rīga)|Satekles iela]], [[Dzirnavu iela (Rīga)|Dzirnavu iela]] un [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]].

== Pieturvietas ==
39. autobusu maršrutā pavisam kopā ir 47 pieturas. Virzienā '''[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]''' — '''[[Lāčupes kapi]]''' ir 22 pieturas, bet virzienā '''[[Lāčupes kapi]]''' — '''[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]''' ir 25 pieturas.

{| 
| valign=&quot;top&quot; |
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot; 
|-
! width=&quot;30&quot;|Nr.
! width=&quot;190&quot;|Nosaukums
!Pēc pieprasījuma
|-
| align=&quot;center&quot; | 1
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 2
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 3
| [[13. janvāra iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 4
| [[Latvijas Nacionālās bibliotēkas galvenā ēka|Nacionālā bibliotēka]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 5
| [[Uzvaras parks]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 6
| [[Eduarda Smiļģa iela|E. Smiļģa iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 7
| [[Āgenskalna tirgus]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 8
| [[Viļa Plūdoņa iela (Rīga)|Viļa Plūdoņa iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 9
| [[Āgenskalna iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 10
| [[Kuldīgas iela (Rīga)|Kuldīgas iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 11
| [[Latvijas Universitātes Botāniskais dārzs|Botāniskais dārzs]] / [[Rīgas Stradiņa universitāte]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 12
| [[Sēlpils iela (Rīga)|Sēlpils iela]] / [[Valsts asinsdonoru centrs|Donoru centrs]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 13
| [[Slokas iela (Rīga)|Slokas iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 14
| [[Vaidelotes iela (Rīga)|Vaidelotes iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 15
| [[Buļļu iela (Rīga)|Buļļu iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 16
| [[Garā iela (Rīga)|Garā iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 17
| Saulgožu iela
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 18
| [[Virbu iela (Rīga)|Virbu iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 19
| [[Lāčupīte (Hapaka grāvja pieteka)|Lāčupīte]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 20
| [[Kleistu iela (Rīga)|Kleistu iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 21
| [[Baltegļu iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 21
| [[Lāčupes kapi]]
|x
|-
|}
| valign=&quot;top&quot; |
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot; align=&quot;center&quot;
|- 
! width=&quot;30&quot;|Nr.
! width=&quot;190&quot;|Nosaukums
!Pēc pieprasījuma
|-
| align=&quot;center&quot; | 1
| [[Lāčupes kapi]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 2
| [[Baltegļu iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 3
| [[Kleistu iela (Rīga)|Kleistu iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 4
| [[Lāčupīte (Hapaka grāvja pieteka)|Lāčupīte]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 5
| [[Virbu iela (Rīga)|Virbu iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 6
| [[Saulgožu iela (Rīga)|Saulgožu iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 7
| [[Garā iela (Rīga)|Garā iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 8
| [[Dzirciema iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 9
| [[Vaidelotes iela (Rīga)|Vaidelotes iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 10
| [[Mazā Stacijas iela (Rīga)|Mazā Stacijas iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 11
| [[Sēlpils iela (Rīga)|Sēlpils iela]] / [[Valsts asinsdonoru centrs|Donoru centrs]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 12
| [[Dārza iela (Rīga)|Dārza iela]] / [[Rīgas Stradiņa universitāte]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 13
| [[Latvijas Universitātes Botāniskais dārzs|Botāniskais dārzs]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 14
| [[Kuldīgas iela (Rīga)|Kuldīgas iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 15
| [[Melnsila iela (Rīga)|Melnsila iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 16
| [[Viļa Plūdoņa iela (Rīga)|Viļa Plūdoņa iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 17
| [[Nometņu iela (Rīga)|Nometņu iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 18
| [[Āgenskalna tirgus]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 19
| [[Eduarda Smiļģa iela|E. Smiļģa iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 20
| [[Uzvaras parks]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 21
| [[Latvijas Nacionālās bibliotēkas galvenā ēka|Nacionālā bibliotēka]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 22
| [[Grēcinieku iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 23
| [[Rīgas Starptautiskā autoosta|Autoosta]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 24
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 25
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
|
|}
|}
'''Iepriekšējie pieturvietu nosaukumi'''

Spilves iela (pārdēvēta par &quot;Saulgožu iela&quot;)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktu%C4%81la%20inform%C4%81cija/no-1-augusta-tiks-veiktas-izmainas-vairaku-pieturvietu-nosaukumos-1/|title=No 1. augusta tiks veiktas izmaiņas vairāku pieturvietu nosaukumos|access-date={{dat|2024|08|01||bez}}|archive-date={{dat|2025|08|26||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20250826153404/https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktu%C4%81la%20inform%C4%81cija/no-1-augusta-tiks-veiktas-izmainas-vairaku-pieturvietu-nosaukumos-1/}}&lt;/ref&gt;

11. novembra krastmala (pārdēvēta par &quot;Grēcinieku iela&quot;)

Slokas iela (pārdēvēta par &quot;Uzvaras parks&quot;)

== Skatīt arī ==
* [[Rīga]]
* [[Autobusu satiksme Rīgā]]
* [[Trolejbusu satiksme Rīgā]]
* [[Tramvaju satiksme Rīgā]]
* [[Sabiedriskais transports Rīgā]]
* [[Rīgas satiksme]]
* [[Rīgas metropolitēns]]

== Piezīmes un atsauces ==
&lt;!-- ===Piezīmes===
{{atsauces|group=P}}
 --&gt;
=== Atsauces ===
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [http://www.rigassatiksme.lv/ www.rigassatiksme.lv]
* {{youtube|sqWMdXrCpaY|Pilnā 39. autobusu maršruta video versija}}

{{Rīga-aizmetnis}}

{{Sabiedriskais transports Rīga}}

[[Kategorija:Autobusu satiksme Rīgā|39]]</text>
      <sha1>hy3ukc0khs81wtvrpdzjewz8vfbuotz</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>40. autobusu maršruts (Rīga)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>108966</id>
    <revision>
      <id>4468249</id>
      <parentid>4339279</parentid>
      <timestamp>2026-05-14T15:59:04Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4468249</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="15588" sha1="clrbze5zmoz0j2w2gmjbkhtie7ecdwg" xml:space="preserve">{{Transporta maršruta infokaste
|nosaukums         = 40. autobusu maršruts
|fona krāsa        = #007C06
|no                = [[Ziepniekkalns]] 
|uz                = [[Jugla (Rīga)|Jugla]]
|karte             = [[Attēls:Rīga Autobuss 40.png|250px]]
|valsts            = {{karogs|Latvija}}
|pilsēta           = Rīga
|atklāts           = {{dat|1990|11|26}}&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Ziepniekkalns sastrēgst, trolejbusi kavē |url=https://nra.lv/latvija/riga/302314-ziepniekkalns-sastregst-trolejbusi-kave.htm?fbclid=IwAR1y1y-I2M_BHh4fMaHwjPujrRUalxHMl1ETE77GY9xJ-oQRRoJE135DP3w |website=[[nra.lv]] |accessdate={{dat|2020|1|17||bez}}}}&lt;/ref&gt;
|slēgts            = {{dat|2020|1|2}}
|plānots atklāt    = 
|tika plān atklāt  = 
|izmaksas          = &lt;!-- izmaksas miljonos latu --&gt;
|kopējais garums   = 39,222 km&lt;br /&gt;(19,713 km / 19,509 km) &lt;ref&gt;[http://riga.mashke.org/Riga-Bus/Linien/linien_lat.htm Autobusu maršrutu saraksts]{{Novecojusi saite}}, riga.mashke.org&lt;/ref&gt;
|staciju skaits    = &lt;!-- metro, vilciens --&gt;
|pieturu skaits    = 67
(35 / 32)
|transporta vienīb = 20 (darbdienās)
9 (brīvdienās)
|depo              = &lt;!-- tramvajiem un trolejbusiem --&gt;
|parks             = № 7 (apkalpo)
|pasažieri dienā   = 
|pasažieri gadā    = 6 232 060 (2017)
|mājas lapa        = [http://saraksti.rigassatiksme.lv/?a=p.frameset&amp;schedule_id=2958&amp;t=xhtml&amp;l=lv saraksti.rigassatiksme.lv]
|apakšveidne       = {{Rīgas autobusu apakšveidne}}
}}
'''40. autobusu maršruts''' bija [[Sabiedriskais transports Rīgā|Rīgas sabiedriskā transporta]] [[Autobusu satiksme Rīgā|autobusu]] maršruts, kas kursēja no [[Ziepniekkalns|Ziepniekkalna]] līdz [[Jugla (Rīga)|Juglai]].

40. autobusu maršruta kopējais garums bija 39,2 km. Maršruta '''[[Ziepniekkalns]]''' — '''[[Jugla (Rīga)|Jugla]]''' kopējais garums bija 19,7 km, bet maršruta '''[[Jugla (Rīga)|Jugla]]''' — '''[[Ziepniekkalns]]''' kopējais garums bija 19,5 km. Darbdienās pa 40. autobusu maršrutu kursēja 20 autobusi, bet brīvdienās — 9 autobusi. 40. autobusu maršrutu apkalpoja 7. autobusu parks.

No 2020. gada 2. janvāra maršruts tika slēgts un aizstāts ar [[4. trolejbusu maršruts (Rīga, 2020)|4. trolejbusa]] maršrutu ar izmaiņām maršrutā Pārdaugavā — iekļauta nobrauktuve uz [[Mūkusalas rotācijas aplis|Mūkusalas rotācijas apli]], Saulkalnes iela un Graudu iela.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/no-2-janvara-40-autobusa-marsrutu-jugla-ziepniekkalns-aizstas-4-trolejbusa-marsruts/|title=No 2. janvāra 40. autobusa maršrutu “Jugla – Ziepniekkalns” aizstās 4. trolejbusa maršruts : Aktualitātes : Rīgas satiksme|website=www.rigassatiksme.lv|access-date=2019-12-12|archive-date=2019-12-12|archive-url=https://web.archive.org/web/20191212130152/https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/no-2-janvara-40-autobusa-marsrutu-jugla-ziepniekkalns-aizstas-4-trolejbusa-marsruts/}}&lt;/ref&gt;

== Maršruts ==
'''[[Ziepniekkalns]]''' '''—''' '''[[Jugla (Rīga)|Jugla]]''' kursēja pa šādām ielām: [[Ozolciema iela]], [[Valdeķu iela (Rīga)|Valdeķu iela]], [[Tadaiķu iela (Rīga)|Tadaiķu iela]], [[Vaiņodes iela (Rīga)|Vaiņodes iela]], [[Kārļa Ulmaņa gatve|K. Ulmaņa gatve]], [[Salu tilts]], [[Lāčplēša iela (Rīga)|Lāčplēša iela]], [[Emīlijas Benjamiņas iela]], [[Marijas iela (Rīga)|Marijas iela]], [[Merķeļa iela (Rīga)|Merķeļa iela]], [[Brīvības bulvāris (Rīga)|Brīvības bulvāris]], [[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības iela]], [[Brīvības gatve (Rīga)|Brīvības gatve]], [[Silciema iela (Rīga)|Silciema iela]] un [[Murjāņu iela (Rīga)|Murjāņu iela]].

'''[[Jugla (Rīga)|Jugla]] — [[Ziepniekkalns]]''' kursēja pa šādām ielām: [[Murjāņu iela (Rīga)|Murjāņu iela]], [[Silciema iela (Rīga)|Silciema iela]], [[Brīvības gatve (Rīga)|Brīvības gatve]], [[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības iela]], [[Brīvības bulvāris (Rīga)|Brīvības bulvāris]], [[Raiņa bulvāris (Rīga)|Raiņa bulvāris]], [[Emīlijas Benjamiņas iela]], [[Lāčplēša iela (Rīga)|Lāčplēša iela]], [[Salu tilts]], [[Kārļa Ulmaņa gatve|K. Ulmaņa gatve]], [[Vaiņodes iela (Rīga)|Vaiņodes iela]], [[Tadaiķu iela (Rīga)|Tadaiķu iela]], [[Valdeķu iela (Rīga)|Valdeķu iela]] un [[Ozolciema iela]].

== Pieturvietas ==
[[Attēls:Кольцо_автобуса.JPG|thumb|255px|40., [[42. autobusu maršruts (Rīga)|42.]], [[44. autobusu maršruts (Rīga)|44.]] un [[46. autobusu maršruts (Rīga)|46.]] autobusu maršrutu galapunkts [[Ziepniekkalns|Ziepniekkalnā]].]]
[[Attēls:40. autobuss uz Gaisa tilta (24.06.2010).JPG|thumb|255px|40. autobuss uz Gaisa tilta]]
[[Attēls:Urbino 18 Hybrid Krustabaznīcas pieturā.JPG|thumb|255px|40. maršruta autobuss [[Solaris Urbino 18 Hybrid]] pieturā &quot;Krustabaznīcas iela&quot;]]
[[Attēls:40. autobuss uz Mazās Brīvības ielas.jpg|thumb|255px|40. maršruta autobuss uz Mazās Brīvības ielas]]
[[Attēls:40. autobuss uz Brīvības gatves.jpg|thumb|255px|40. maršruta autobuss uz Brīvības gatves]]
[[Attēls:40. autobuss uz Murjāņu ielas.jpg|thumb|255px|40. maršruta autobuss uz Murjāņu ielas]]
[[Attēls:40. autobuss uz Silciema ielas.jpg|thumb|255px|40. maršruta autobuss uz Silciema ielas]]
[[Attēls:40. autobuss uz Brīvības ielas.jpg|thumb|255px|40. maršruta autobuss uz Brīvības ielas]]
[[Attēls:40. autobuss uz Gaisa tilta.jpg|thumb|255px|40. maršruta autobuss uz Gaisa tilta]]
[[Attēls:40. autobuss uz Brīvības gatves pieturā &quot;Alfa&quot;.jpg|thumb|255px|40. maršruta autobuss uz Brīvības gatves pieturā &quot;Alfa&quot;]]
[[Attēls:40. autobuss uz Brīvības gatves (2).jpg|thumb|255px|40. maršruta autobuss uz Brīvības gatves]]
[[Attēls:40. autobuss uz Raiņa bulvāra.jpg|thumb|255px|40. maršruta autobuss uz Raiņa bulvāra]]
[[Attēls:40. autobuss Juglas galapunktā.jpg|thumb|255px|40. maršruta autobuss Juglas galapunktā]]
40. autobusu maršrutā pavisam kopā bija 70 pieturas. Maršrutā '''[[Ziepniekkalns]]''' '''—''' '''[[Jugla (Rīga)|Jugla]]''' bija 36 pieturas, bet maršrutā '''[[Jugla (Rīga)|Jugla]]''' '''—''' '''[[Ziepniekkalns]]''' bija 34 pieturas.

{| 
| valign=&quot;top&quot; |
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot; 
|-
! width=&quot;30&quot;|Nr.
! width=&quot;190&quot;|Nosaukums
|-
| align=&quot;center&quot; | 1
| [[Ziepniekkalns|Ziepniekkalna]] D/P
|-
| align=&quot;center&quot; | 2
| [[Ozolciema iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 3
|[[Rīgas Ziepniekkalna vidusskola|Ziepniekkalna vidusskola]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 4
| [[Spulgas iela]] 
|-
| align=&quot;center&quot; | 5
| [[Graudu iela (Rīga)|Graudu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 6
| [[Tadaiķu iela (Rīga)|Tadaiķu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 7
| [[Bērzupes iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 8
| [[Vaiņodes iela (Rīga)|Vaiņodes iela]] / [[Kārļa Ulmaņa gatve|K. Ulmaņa gatve]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 9
| [[Lucavsala]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 10
| [[Zaķusala]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 11
| [[Emīlijas Benjamiņas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 12
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā stacija]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 13
| [[Merķeļa iela (Rīga)|Merķeļa iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 14
| [[Tērbatas iela (Rīga)|Tērbatas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 15
| [[Ģertrūdes iela (Rīga)|Ģertrūdes iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 16
| [[Matīsa iela (Rīga)|Matīsa iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 17
| [[Tallinas iela (Rīga)|Tallinas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 18
| [[Cēsu iela (Rīga)|Cēsu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 19
| [[Krišjāņa Barona iela (Rīga)|K. Barona iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 20
| [[VEF]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 21
| [[Gustava Zemgala gatve]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 22
| [[Struktoru iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 23
| [[Bajāru iela (Rīga)|Bajāru iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 24
| [[Zemitāna laukums]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 25
| [[Dzērbenes iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 26
| [[Krustabaznīcas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 27
| [[Tirdzniecības parks &quot;Alfa&quot;|Alfa]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 28
| [[Šmerļa iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 29
| [[Rīgas Sanatorijas internātpamatskola|Meža skola]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 30
| [[Tirzas iela (Rīga)|Tirzas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 31
| [[Mārkalnes iela (Rīga)|Mārkalnes iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 32
| [[Silciema iela (Rīga)|Silciema iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 33
| [[Slēpotāju iela (Rīga)|Slēpotāju iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 34
| [[Kvēles iela (Rīga)|Kvēles iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 35
| [[Murjāņu iela (Rīga)|Murjāņu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 36
| D/P &quot;[[Jugla (Rīga)|Jugla]]&quot;
|-
|}
| valign=&quot;top&quot; |
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot; align=&quot;center&quot;
|- 
! width=&quot;30&quot;|Nr.
! width=&quot;190&quot;|Nosaukums
|-
| align=&quot;center&quot; | 1
| D/P &quot;[[Jugla (Rīga)|Jugla]]&quot;
|-
| align=&quot;center&quot; | 2
| [[Murjāņu iela (Rīga)|Murjāņu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 3
| [[Kvēles iela (Rīga)|Kvēles iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 4
| [[Slēpotāju iela (Rīga)|Slēpotāju iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 5
| [[Brīvības gatve (Rīga)|Brīvības gatve]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 6
| [[Mārkalnes iela (Rīga)|Mārkalnes iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 7
| [[Tirzas iela (Rīga)|Tirzas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 8
| Meža skola
|-
| align=&quot;center&quot; | 9
| Sporta akadēmija
|-
| align=&quot;center&quot; | 10
| [[Tirdzniecības parks &quot;Alfa&quot;|Alfa]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 11
| [[Krustabaznīcas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 12
| [[Dzērbenes iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 13
| [[Zemitāna laukums]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 14
| [[Bajāru iela (Rīga)|Bajāru iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 15
| [[Gustava Zemgala gatve]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 16
| [[VEF]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 17
| [[Krišjāņa Barona iela (Rīga)|K. Barona iela]] 
|-
| align=&quot;center&quot; | 18
| [[Cēsu iela (Rīga)|Cēsu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 19
| [[Tallinas iela (Rīga)|Tallinas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 20
| [[Matīsa iela (Rīga)|Matīsa iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 21
| [[Ģertrūdes iela (Rīga)|Ģertrūdes iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 22
| [[Inženieru iela (Rīga)|Inženieru iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 23
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā stacija]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 24
| [[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 25
| [[Latgales iela (Rīga)|Maskavas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 26
| [[Zaķusala]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 27
| [[Vaiņodes iela (Rīga)|Vaiņodes iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 28
| [[Bērzupes iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 29
| [[Valdeķu iela (Rīga)|Valdeķu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 30
| [[Graudu iela (Rīga)|Graudu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 31
| [[Spulgas iela]] 
|-
| align=&quot;center&quot; | 32
|[[Rīgas Ziepniekkalna vidusskola|Ziepniekkalna vidusskola]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 33
| [[Ozolciema iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 34
| [[Ziepniekkalns|Ziepniekkalna]] D/P
|}
|}

== Maršruts ar mainītu virzienu maršruts ==
'''[[Merķeļa iela (Rīga)|Merķeļa iela]]''' — '''[[Jugla (Rīga)|Jugla]]''' kursēja pa šādām ielām: [[Merķeļa iela (Rīga)|Merķeļa iela]], [[Brīvības bulvāris (Rīga)|Brīvības bulvāris]], [[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības iela]], [[Brīvības gatve (Rīga)|Brīvības gatve]], [[Silciema iela (Rīga)|Silciema iela]] un [[Murjāņu iela (Rīga)|Murjāņu iela]].

'''[[Jugla (Rīga)|Jugla]]''' — '''[[Esplanāde (Rīga)|Esplanāde]]''' kursēja pa šādām ielām: [[Murjāņu iela (Rīga)|Murjāņu iela]], [[Silciema iela (Rīga)|Silciema iela]], [[Brīvības gatve (Rīga)|Brīvības gatve]], [[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības iela]] un [[Brīvības bulvāris (Rīga)|Brīvības bulvāris]].

== Maršruts ar mainītu virzienu pieturvietas ==
40. autobusu maršrutā ar mainītu virzienu pavisam kopā bija 46 pieturas. Virzienā '''[[Merķeļa iela (Rīga)|Merķeļa iela]]''' — '''[[Jugla (Rīga)|Jugla]]''' bija 24 pieturas, bet virzienā '''[[Jugla (Rīga)|Jugla]]''' — '''[[Esplanāde (Rīga)|Esplanāde]]''' bija 22 pieturas.

{|
| valign=&quot;top&quot; |
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot; 
|-
! width=&quot;30&quot;|Nr.
! width=&quot;190&quot;|Nosaukums
|-
| align=&quot;center&quot; | 1
| [[Merķeļa iela (Rīga)|Merķeļa iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 2
| [[Tērbatas iela (Rīga)|Tērbatas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 3
| [[Ģertrūdes iela (Rīga)|Ģertrūdes iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 4
| [[Matīsa iela (Rīga)|Matīsa iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 5
| [[Tallinas iela (Rīga)|Tallinas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 6
| [[Cēsu iela (Rīga)|Cēsu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 7
| [[Krišjāņa Barona iela (Rīga)|K. Barona iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 8
| [[VEF]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 9
| [[Gustava Zemgala gatve]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 10
| [[Struktoru iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 11
| [[Bajāru iela (Rīga)|Bajāru iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 12
| [[Zemitāna laukums]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 13
| [[Dzērbenes iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 14
| [[Krustabaznīcas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 15
| [[Tirdzniecības parks &quot;Alfa&quot;|Alfa]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 16
| [[Šmerļa iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; |17
| [[Rīgas Sanatorijas internātpamatskola|Meža skola]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 18
| [[Tirzas iela (Rīga)|Tirzas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 19
| [[Mārkalnes iela (Rīga)|Mārkalnes iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 20
| [[Silciema iela (Rīga)|Silciema iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 21
| [[Slēpotāju iela (Rīga)|Slēpotāju iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 22
| [[Kvēles iela (Rīga)|Kvēles iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 23
| [[Murjāņu iela (Rīga)|Murjāņu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 24
| D/P &quot;[[Jugla (Rīga)|Jugla]]&quot;
|-
|}
| valign=&quot;top&quot; |
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot; align=&quot;center&quot;
|- 
! width=&quot;30&quot;|Nr.
! width=&quot;190&quot;|Nosaukums
|-
| align=&quot;center&quot; | 1
| D/P &quot;[[Jugla (Rīga)|Jugla]]&quot;
|-
| align=&quot;center&quot; | 2
| [[Murjāņu iela (Rīga)|Murjāņu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 3
| [[Kvēles iela (Rīga)|Kvēles iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 4
| [[Slēpotāju iela (Rīga)|Slēpotāju iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 5
| [[Brīvības gatve (Rīga)|Brīvības gatve]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 6
| [[Mārkalnes iela (Rīga)|Mārkalnes iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 7
| [[Tirzas iela (Rīga)|Tirzas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; |8
| [[Rīgas Sanatorijas internātpamatskola|Meža skola]]
|-
| align=&quot;center&quot; |9
| [[Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmija|Sporta akadēmija]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 10
| [[Tirdzniecības parks &quot;Alfa&quot;|Alfa]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 11
| [[Krustabaznīcas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 12
| [[Dzērbenes iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 13
| [[Zemitāna laukums]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 14
| [[Bajāru iela (Rīga)|Bajāru iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 15
| [[Gustava Zemgala gatve]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 16
| [[VEF]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 17
| [[Krišjāņa Barona iela (Rīga)|K. Barona iela]] 
|-
| align=&quot;center&quot; | 18
| [[Cēsu iela (Rīga)|Cēsu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 19
| [[Tallinas iela (Rīga)|Tallinas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 20
| [[Matīsa iela (Rīga)|Matīsa iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 21
| [[Ģertrūdes iela (Rīga)|Ģertrūdes iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 22
| [[Esplanāde (Rīga)|Esplanāde]]
|}
|}

== Skatīt arī ==
* [[Rīga]]
* [[Autobusu satiksme Rīgā]]
* [[Trolejbusu satiksme Rīgā]]
* [[Tramvaju satiksme Rīgā]]
* [[Sabiedriskais transports Rīgā]]
* [[Rīgas satiksme]]
* [[Rīgas metropolitēns]]

== Piezīmes un atsauces ==
&lt;!-- ===Piezīmes===
{{atsauces|group=P}}
 --&gt;
=== Atsauces ===
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [http://www.rigassatiksme.lv/ www.rigassatiksme.lv]
* {{youtube|Sl0wLXdGH2A|Pilnā 40. autobusu maršruta video versija}}

{{Rīga-aizmetnis}}

{{Sabiedriskais transports Rīga}}

[[Kategorija:Autobusu satiksme Rīgā|40]]</text>
      <sha1>clrbze5zmoz0j2w2gmjbkhtie7ecdwg</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>41. autobusu maršruts (Rīga)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>108974</id>
    <revision>
      <id>4468251</id>
      <parentid>4353139</parentid>
      <timestamp>2026-05-14T15:59:14Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4468251</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7387" sha1="07feo7ed29v23gvu56l5i0oc73q6hbq" xml:space="preserve">{{Transporta maršruta infokaste
|nosaukums         = 41. autobusu maršruts
|fona krāsa        = #007C06
|no                = [[Imanta (Rīga)|Imanta]]
|uz                = [[Esplanāde (Rīga)|Esplanāde]]
|karte             = File:41aut n.png
|valsts            = {{karogs|Latvija}}
|pilsēta           = Rīga
|atklāts           = 
|plānots atklāt    = 
|tika plān atklāt  = 
|izmaksas          = &lt;!-- izmaksas miljonos latu --&gt;
|kopējais garums   = 18,716 km&lt;br /&gt;(9,319 km / 9,397 km) &lt;ref&gt;[http://riga.mashke.org/Riga-Bus/Linien/linien_lat.htm Autobusu maršrutu saraksts]{{Novecojusi saite}}, riga.mashke.org&lt;/ref&gt;
|staciju skaits    = &lt;!-- metro, vilciens --&gt;
|pieturu skaits    = 27
(13 / 14)
|transporta vienīb = 6 (darbdienās)
3 (brīvdienās)
|depo              = &lt;!-- tramvajiem un trolejbusiem --&gt;
|parks             = № 6 (apkalpo)
|pasažieri dienā   = 
|pasažieri gadā    = 
|mājas lapa        = [http://saraksti.rigassatiksme.lv/?a=p.frameset&amp;schedule_id=2959&amp;t=xhtml&amp;l=lv saraksti.rigassatiksme.lv]
|apakšveidne       = {{Rīgas autobusu apakšveidne}}
}}

'''41. autobusu maršruts''' ir [[Sabiedriskais transports Rīgā|Rīgas sabiedriskā transporta]] [[Autobusu satiksme Rīgā|autobusu]] maršruts, kas kursē no [[Imanta (Rīga)|Imantas]] līdz [[Esplanāde (Rīga)|Esplanādei]] [[Rīga]]s centrā.

41. autobusu maršruta kopējais garums ir 18,716 km. Maršruta '''Imanta''' — '''Esplanāde''' kopējais garums ir 9,319 km, bet maršruta '''Esplanāde''' — '''Imanta''' kopējais garums ir 9,397 km.

Darbdienās pa 41. autobusu maršrutu kursē 6 autobusi, bet brīvdienās — tikai 3 autobusi.

41. autobusu maršrutu apkalpo 6. autobusu parks.

No 2025. gada 19. jūlija maršruta garums virzienā uz [[Imanta (Rīga)|Imantu]] nedaudz tika samazināts, atceļot apgriešanās manevru [[Kurzemes prospekts|Kurzemes prospektā]] un novirzot to pa tramvaja sliežu klātni kreisajā pagriezienā uz [[Bebru iela (Rīga)|Bebru ielu]]. Tika veiktas izmaiņas arī pieturvietu sarakstā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktu%C4%81la%20inform%C4%81cija/no-19-julija-jauna-pietura-remtes-iela-un-izmainas-41-marsruta-pieturas-uz-imantu-1/|title=No 19. jūlija jauna pietura “Remtes iela” un izmaiņas 41. maršruta pieturās uz Imantu}}&lt;/ref&gt;
[[Attēls:41. autobuss Valdemāra ielā.JPG|255px|thumb|41. maršruta autobuss K. Valdemāra ielā]]
[[Attēls:41. autobuss uz Vanšu tilta.jpg|thumb|255px|41. maršruta autobuss uz Vanšu tilta]]
[[Attēls:41. autobuss pieturā &quot;Ķīpsala&quot;.jpg|thumb|255px|41. maršruta autobuss pieturā &quot;Ķīpsala&quot;]]
[[Attēls:41. autobuss uz Slokas ielas.jpg|thumb|255px|41. maršruta autobuss Slokas ielā]]
[[Attēls:41. autobuss uz Valdemāra ielas (2).jpg|thumb|255px|41. maršruta autobuss K.Valdemāra ielā]]

== Maršruts ==
'''[[Imanta (Rīga)|Imanta]]''' — '''[[Esplanāde (Rīga)|Esplanāde]]''' kursē pa šādām ielām: [[Kurzemes prospekts]], [[Zentenes iela (Rīga)|Zentenes iela]], [[Anniņmuižas bulvāris (Rīga)|Anniņmuižas bulvāris]], [[Bebru iela (Rīga)|Bebru iela]], Kurzemes prospekts, [[Jūrmalas gatve|Jūmalas gatve]], [[Slokas iela (Rīga)|Slokas iela]], [[Krišjāņa Valdemāra iela (Rīga)|K.Valdemāra iela]], [[Vanšu tilts (Rīga)|Vanšu tilts]], [[Ķīpsala|K.Valdemāra iela]], [[Elizabetes iela (Rīga)|Elizabetes iela]] un [[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības bulvāris]].

'''Esplanāde''' — '''Imanta''' kursē pa šādām ielām: Brīvības bulvāris, [[Kalpaka bulvāris]], K.Valdemāra iela, [[Latvijas Nacionālais arhīvs|Vanšu tilts]], [[Baldones iela (Rīga)|K.Valdemāra iela]], Slokas iela, Jūmalas gatve, [[Progresa iela (Rīga)|Kurzemes prospekts]], Bebru iela, [[Anniņmuižas bulvāris]], [[Rīgas 96. vidusskola|Zentenes iela]] un Kurzemes prospekts.

== Pieturvietas ==
41. autobusu maršrutā pavisam kopā ir 27 pieturas. Maršrutā '''[[Imanta (Rīga)|Imanta]]''' — '''[[Esplanāde (Rīga)|Esplanāde]]''' ir 13 pieturas, maršrutā '''Esplanāde''' — '''Imanta''' ir 14 pieturas.

{|
| valign=&quot;top&quot; |
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot;
|-
! width=&quot;30&quot;|Nr.
! width=&quot;190&quot;|Nosaukums
|-
| align=&quot;center&quot; | 1
| [[Imanta (Rīga)|Imantas]] D/P
|-
| align=&quot;center&quot; | 2
| [[Vīksnes iela (Rīga)|Vīksnes iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 3
| [[Rīgas 96. vidusskola|96. vidusskola]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 4
| [[Dammes iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 5
|[[Imantas iela (Rīga)|Imantas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 6
|[[Jūrmalas gatve|Jūmalas gatve]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 7
|[[Progresa iela (Rīga)|Botāniskais dārzs]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 8
|[[Latvijas Universitātes botāniskais dārzs|Baldones iela]]
|-
|9
|[[Mārtiņa iela (Rīga)|Mārtiņa iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 10
|  [[Latvijas Nacionālais arhīvs|Valsts arhīvs]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 11
|[[Slokas iela (Rīga)|Ķīpsala]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 12
|[[Latvijas Nacionālais teātris|Nacionālais teātris]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 13
|[[Latvijas Nacionālais mākslas muzejs|Mākslas muzejs]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 14
|[[Mākslas muzejs (Rīga)|Esplanāde]]
|-
|}
| valign=&quot;top&quot; |
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot; align=&quot;center&quot;
|-
! width=&quot;30&quot;|Nr.
! width=&quot;190&quot;|Nosaukums
|-
| align=&quot;center&quot; | 1
| [[Esplanāde (Rīga)|Esplanāde]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 2
| [[Latvijas Nacionālais teātris|Nacionālais teātris]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 3
| [[Ķīpsala]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 4
|[[Slokas iela (Rīga)|Valsts arhīvs]]
|-
|5
|[[Mārtiņa iela (Rīga)|Mārtiņa iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 6
| [[Baldones iela (Rīga)|Baldones iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 7
| [[Latvijas Universitātes botāniskais dārzs|Botāniskais dārzs]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 8
|[[Progresa iela (Rīga)|Kurzemes prospekts]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 9
|[[Bebru iela (Rīga)|Bebru iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 10
|[[Imantas iela (Rīga)|Imantas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 11
|[[Anniņmuižas bulvāris (Rīga)|Kleistu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 12
|[[Dammes iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | &lt;nowiki/&gt;13
|[[Vīksnes iela (Rīga)|96. vidusskola]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 14
|[[Vīksnes iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 15
|[[Airītes iela (Rīga)|Airītes iela]]
|}
|}
'''Iepriekšējie pieturvietu nosaukumi'''

* Bebru iela (pārdēvēta par &quot;Imantas iela&quot;)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktu%C4%81la%20inform%C4%81cija/no-1-augusta-tiks-veiktas-izmainas-vairaku-pieturvietu-nosaukumos-1/|title=No 1. augusta tiks veiktas izmaiņas vairāku pieturvietu nosaukumos|access-date={{dat|2024|08|01||bez}}|archive-date={{dat|2025|08|26||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20250826153404/https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktu%C4%81la%20inform%C4%81cija/no-1-augusta-tiks-veiktas-izmainas-vairaku-pieturvietu-nosaukumos-1/}}&lt;/ref&gt;
* Anniņmuižas bulvāris (pārdēvēta par &quot;Dammes iela&quot;)
* Z.A. Meierovica bulvāris (pārdēvēta par &quot;Nacionālais teātris&quot;)
* Progresa iela (slēgta)

=== Atsauces ===
{{atsauces}}
[https://saraksti.rigassatiksme.lv/index.html#bus/41 41. autobusa oficiālais maršrutu saraksts] rigassatiksme.lv

== Ārējās saites ==
* [http://www.rigassatiksme.lv/ www.rigassatiksme.lv]
* {{youtube|iWurMW_q6uw|Pilnā 41. autobusu maršruta video versija}}

{{Rīga-aizmetnis}}

{{Sabiedriskais transports Rīga}}

[[Kategorija:Autobusu satiksme Rīgā|41]]</text>
      <sha1>07feo7ed29v23gvu56l5i0oc73q6hbq</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>43. autobusu maršruts (Rīga)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>108994</id>
    <revision>
      <id>4468252</id>
      <parentid>4401978</parentid>
      <timestamp>2026-05-14T15:59:26Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4468252</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="12950" sha1="j3hnga5ho60g93krn2es730p9gfh4qr" xml:space="preserve">{{Transporta maršruta infokaste
|nosaukums         = 43. autobusu maršruts
|fona krāsa        = #007C06
|no                = [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
|uz                = [[Skulte (Mārupes pagasts)|Skulte]]
|karte             = File:43aut n.png
|valsts            = {{karogs|Latvija}}
|pilsēta           = Rīga
|atklāts           = 
|plānots atklāt    = 
|tika plān atklāt  = 
|izmaksas          = &lt;!-- izmaksas miljonos latu --&gt;
|kopējais garums   = 43,682 km&lt;br /&gt;(22,594 km / 21,088 km) &lt;ref&gt;[http://riga.mashke.org/Riga-Bus/Linien/linien_lat.htm Autobusu maršrutu saraksts]{{Novecojusi saite}}, riga.mashke.org&lt;/ref&gt;
|staciju skaits    = &lt;!-- metro, vilciens --&gt;
|pieturu skaits    = 49
(24 / 25)
|transporta vienīb = 2 (darbdienās)
2 (brīvdienās)
|depo              = &lt;!-- tramvajiem un trolejbusiem --&gt;
|parks             = № 6 un № 7 (apkalpo)
|pasažieri dienā   = 
|pasažieri gadā    = 
|mājas lapa        = [http://saraksti.rigassatiksme.lv/?a=p.frameset&amp;schedule_id=2960&amp;t=xhtml&amp;l=lv saraksti.rigassatiksme.lv]
|apakšveidne       = {{Rīgas autobusu apakšveidne}}
}}
[[Attēls:43. autobuss.jpg|thumb|250px|43. autobuss galapunktā Skultē]]
[[Attēls:43.aut centrst.jpg|thumb|250px|43. autobuss pieturvietā &quot;Stacijas laukums&quot;]]
[[Attēls:43. autobuss uz Kalnciema ielas.jpg|thumb|255px|43. maršruta autobuss uz Kalnciema ielas]]
[[Attēls:43. autobuss uz 13. janvāra ielas (2).jpg|thumb|255px|43. maršruta autobuss uz 13. janvāra ielas]]
[[Attēls:43. autobuss uz Akmens tilta.jpg|thumb|255px|43. maršruta autobuss uz Akmens tilta]]
[[Attēls:43. autobuss uz Slokas ielas.jpg||thumb|255px|43. maršruta autobuss Slokas ielā]]
'''43. autobusu maršruts''' ir [[Sabiedriskais transports Rīgā|Rīgas sabiedriskā transporta]] [[Autobusu satiksme Rīgā|autobusu]] maršruts, kas kursē no [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes ielas]] līdz [[Skulte (Mārupes pagasts)|Skultei]], kas atrodas [[Mārupes novads|Mārupes novada]] [[Mārupes pagasts|Mārupes pagastā]]. Darbadienās viens rīta reiss virzienā uz [[Skulte (Mārupes pagasts)|Skulti]] iebrauc [[Piņķi|Piņķos]].

43. autobusu maršruta kopējais garums ir 43,682 km. Virziena '''[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]''' — '''[[Skulte (Mārupes pagasts)|Skulte]]''' kopējais garums ir 22,594 km, bet virziena '''[[Skulte (Mārupes pagasts)|Skulte]]''' — '''[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]''' kopējais garums ir 21,008 km.

Darbdienās pa 43. autobusu maršrutu kursē tikai 2 autobusi, tāpat arī brīvdienās — 2 autobusi.

43. autobusu maršrutu apkalpo gan 6., gan 7. autobusu parks. Agrāk 43. autobusu maršruts kursēja vasaras sezonā no Imantas-5 līdz [[Vārnukrogs|Vārnukrogam]].
[[Attēls:43. autobuss uz Akmens tilta.JPG|thumb|250px|43. maršruta autobuss uz [[Akmens tilts (Rīga)|Akmens tilta]] 2009. gadā]]

== Maršruts ==
Virzienā '''[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]''' — '''[[Skulte (Mārupes novads)|Skulte]]''' autobusi kursē pa šādām ielām: [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]], [[Dzirnavu iela (Rīga)|Dzirnavu iela]], [[Satekles iela (Rīga)|Satekles iela]], [[Marijas iela (Rīga)|Marijas iela]], [[13. janvāra iela]], [[11. novembra krastmala]], [[Akmens tilts (Rīga)|Akmens tilts]], [[Uzvaras bulvāris (Rīga)|Uzvaras bulvāris]], [[Raņķa dambis (Rīga)|Raņķa dambis]], [[Krišjāņa Valdemāra iela (Rīga)|K. Valdemāra iela]], [[Kalnciema iela (Rīga)|Kalnciema iela]], [[Lielirbes iela]], [[K. Ulmaņa gatve (Rīga)|K. Ulmaņa gatve]], [[A10 (autoceļš Latvijā)|A10]], [[A5 (autoceļš Latvijā)|A5]] un [[Skultes iela (Skulte)|Skultes iela]].

Virzienā '''[[Skulte (Mārupes novads)|Skulte]]''' — '''[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]''' autobusi kursē pa šādām ielām: [[Skultes iela (Skulte)|Skultes iela]], [[A5 (autoceļš Latvijā)|A5]], [[A10 (autoceļš Latvijā)|A10]], [[K. Ulmaņa gatve (Rīga)|K. Ulmaņa gatve]], [[Lielirbes iela]], [[Kalnciema iela (Rīga)|Kalnciema iela]], [[Daugavgrīvas iela (Rīga)|Daugavgrīvas iela]], [[Raņķa dambis (Rīga)|Raņķa dambis]], [[Uzvaras bulvāris (Rīga)|Uzvaras bulvāris]], [[Akmens tilts (Rīga)|Akmens tilts]], [[11. novembra krastmala]], [[13. janvāra iela]], [[Marijas iela (Rīga)|Marijas iela]], [[Satekles iela (Rīga)|Satekles iela]], [[Dzirnavu iela (Rīga)|Dzirnavu iela]] un [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]].

== Pieturvietas ==
43. autobusu maršrutā pavisam kopā ir 49 pieturas. Virzienā '''[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]''' — '''[[Skulte (Mārupes novads)|Skulte]]''' ir 24 pieturas, bet virzienā '''[[Skulte (Mārupes novads)|Skulte]]''' — '''[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]''' ir 25 pieturas.

{|
| valign=&quot;top&quot; |
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot;
|-
! width=&quot;30&quot;|Nr.
! width=&quot;190&quot;|Nosaukums
!Pēc pieprasījuma
|-
| align=&quot;center&quot; | 1
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 2
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 3
| [[13. janvāra iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 4
| [[Latvijas Nacionālā bibliotēka|Nacionālā bibliotēka]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 5
| [[Aleksandra Grīna bulvāris (Rīga)|A. Grīna bulvāris]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; |6
| [[Nometņu iela (Rīga)|Nometņu iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; |7
| Valsts arhīvs
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 8
| [[Baložu iela (Rīga)|Baložu iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 9
| [[Melnsila iela (Rīga)|Melnsila iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 10
| [[Dreiliņu iela (Rīga)|Dreiliņu iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 11
| [[Kauguru iela (Rīga)|Kauguru iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 12
| [[Lielirbes iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; |13
|Remtes iela
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 14
| [[Zolitūdes iela (Rīga)|Zolitūdes iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 15
| [[Gramzdas iela (Rīga)|Gramzdas iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 16
| [[Mežmalas iela (Rīga)|Mežmalas iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 17
| [[Gaviezes iela (Rīga)|Gaviezes iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 18
| [[Beberbeķu iela (Rīga)|Beberbeķu iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 19
| Pagrieziens uz [[Piņķi]]em
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 20
| [[Brīvkalni]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 21
| Silkalēji
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 22
| Skultes stadions
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 23
| [[Skulte (Mārupes novads)|Skulte]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 24
| Pilotu skola
|x
|-
|}
| valign=&quot;top&quot; |
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot; align=&quot;center&quot;
|-
! width=&quot;30&quot;|Nr.
! width=&quot;190&quot;|Nosaukums
!Pēc pieprasījuma
|-
| align=&quot;center&quot; | 1
| Pilotu skola
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 2
| [[Skulte (Mārupes novads)|Skulte]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 3
| Skultes stadions
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 4
| Silkalēji
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 5
| [[Brīvkalni]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 6
| Pagrieziens uz [[Piņķi]]em
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 7
| [[Priežciems]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 8
| [[Beberbeķu iela (Rīga)|Beberbeķu iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 9
| [[Gaviezes iela (Rīga)|Gaviezes iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 10
| [[Mežmalas iela (Rīga)|Mežmalas iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 11
| [[Gramzdas iela (Rīga)|Gramzdas iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 12
| [[Zolitūdes iela (Rīga)|Zolitūdes iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; |13
|Remtes iela
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 14
| [[Lielirbes iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 15
| [[Kauguru iela (Rīga)|Kauguru iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 16
| [[Dreiliņu iela (Rīga)|Dreiliņu iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 17
| [[Melnsila iela (Rīga)|Melnsila iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 18
| Valsts arhīvs
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 19
| [[Daugavgrīvas iela (Rīga)|Daugavgrīvas iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 20
| [[Uzvaras parks]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 21
| [[Latvijas Nacionālā bibliotēka|Nacionālā bibliotēka]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 22
| [[Grēcinieku iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 23
| [[Rīgas Starptautiskā autoosta|Autoosta]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 24
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 25
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
|
|}
|}
'''Agrākie pieturvietu nosaukumi:'''

&quot;Beberbeķi&quot; (no 2024. gada 1. augusta pārdēvēta par &quot;Brīvkalni&quot;)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktu%C4%81la%20inform%C4%81cija/no-1-augusta-tiks-veiktas-izmainas-vairaku-pieturvietu-nosaukumos-1/|title=No 1. augusta tiks veiktas izmaiņas vairāku pieturvietu nosaukumos|access-date={{dat|2024|08|01||bez}}|archive-date={{dat|2025|08|26||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20250826153404/https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktu%C4%81la%20inform%C4%81cija/no-1-augusta-tiks-veiktas-izmainas-vairaku-pieturvietu-nosaukumos-1/}}&lt;/ref&gt;

&quot;Dabas parks&quot; (slēgta no 2024. gada 1. augusta)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktu%C4%81la%20inform%C4%81cija/no-1-augusta-tiks-slegta-43-marsruta-autobusa-pieturvieta-dabas-parks/|title=No 1. augusta tiks slēgta 43. maršruta autobusa pieturvieta “Dabas parks”}}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;

11. novembra krastmala (pārdēvēta par &quot;Grēcinieku iela&quot;)

Uzvaras bulvāris (pārdēvēta par &quot;Uzvaras parks&quot;)

Kalnciema iela (pārdēvēta par &quot;Valsts arhīvs&quot;)

Slokas iela (pārdēvēta par &quot;Valsts arhīvs&quot;)

Ventas iela (pārdēvēta par &quot;Kauguru iela&quot;)

Upesgrīvas iela / Spice (pārdēvēta par &quot;Lielirbes iela&quot;)

== Maršruts ar mainītu virzienu ==
Virzienā '''[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]''' — '''[[Piņķi]]''' — '''[[Skulte (Mārupes novads)|Skulte]]''' autobusi kursē pa šādām ielām: [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]], [[Dzirnavu iela (Rīga)|Dzirnavu iela]], [[Satekles iela (Rīga)|Satekles iela]], [[Marijas iela (Rīga)|Marijas iela]], [[13. janvāra iela]], [[11. novembra krastmala]], [[Akmens tilts (Rīga)|Akmens tilts]], [[Uzvaras bulvāris (Rīga)|Uzvaras bulvāris]], [[Slokas iela (Rīga)|Slokas iela]], [[Kalnciema iela (Rīga)|Kalnciema iela]], [[Lielirbes iela]], [[Kārļa Ulmaņa gatve (Rīga)|K. Ulmaņa gatve]], [[A10 (autoceļš Latvijā)|A10]], [[A5 (autoceļš Latvijā)|A5]], [[Rīgas iela (Piņķi)|Rīgas iela]], apgriešanās galapunktā &quot;Piņķi&quot;, [[Rīgas iela (Piņķi)|Rīgas iela]], [[A5 (autoceļš Latvijā)|A5]] un [[Skultes iela (Skulte)|Skultes iela]].

== Maršruts ar mainītu virzienu pieturvietas ==
Virzienā '''[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]''' — '''[[Piņķi]]''' — '''[[Skulte (Mārupes novads)|Skulte]]''' ir 28 pieturas.
{|
| valign=&quot;top&quot; |
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot;
|-
! width=&quot;30&quot;|Nr.
! width=&quot;190&quot;|Nosaukums
!Pēc pieprasījuma
|-
| align=&quot;center&quot; | 1
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 2
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 3
| [[13. janvāra iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 4
| [[Latvijas Nacionālā bibliotēka|Nacionālā bibliotēka]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 5
| [[Aleksandra Grīna bulvāris (Rīga)|A. Grīna bulvāris]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 6
| [[Nometņu iela (Rīga)|Nometņu iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 7
| [[Kalnciema iela (Rīga)|Kalnciema iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 8
| [[Baložu iela (Rīga)|Baložu iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 9
| [[Melnsila iela (Rīga)|Melnsila iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 10
| [[Dreiliņu iela (Rīga)|Dreiliņu iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 11
| [[Kauguru iela (Rīga)|Kauguru iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 12
| [[Lielirbes iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; |13
|Remtes iela
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 14
| [[Zolitūdes iela (Rīga)|Zolitūdes iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 15
| [[Gramzdas iela (Rīga)|Gramzdas iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 16
| [[Mežmalas iela (Rīga)|Mežmalas iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 17
| [[Gaviezes iela (Rīga)|Gaviezes iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 18
| [[Beberbeķu iela (Rīga)|Beberbeķu iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 19
| Pagrieziens uz [[Piņķi]]em
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 20
| [[Piņķi]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 21
| [[Meistaru iela (Piņķi)|Meistaru iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 22
| [[Piņķi]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 23
| Pagrieziens uz [[Piņķi]]em
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 24
| [[Brīvkalni]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 25
| Silkalēji
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 26
| Skultes stadions
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 27
| [[Skulte (Mārupes novads)|Skulte]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 28
| Pilotu skola
|x
|}
|}

== Skatīt arī ==
* [[Rīga]]
* [[Autobusu satiksme Rīgā]]
* [[Trolejbusu satiksme Rīgā]]
* [[Tramvaju satiksme Rīgā]]
* [[Sabiedriskais transports Rīgā]]
* [[Rīgas satiksme]]
* [[Rīgas metropolitēns]]

== Piezīmes un atsauces ==
&lt;!-- ===Piezīmes===
{{atsauces|group=P}}
 --&gt;

=== Atsauces ===
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [http://www.rigassatiksme.lv/ www.rigassatiksme.lv]
* {{youtube|Fg1sG9tJ_VI|Pilnā 43. autobusu maršruta video versija}}
* {{youtube|Gg1REdKuASw|Pilnā 43. autobusu maršruta video versija}}

{{Rīga-aizmetnis}}

{{Sabiedriskais transports Rīga}}

[[Kategorija:Autobusu satiksme Rīgā|43]]</text>
      <sha1>j3hnga5ho60g93krn2es730p9gfh4qr</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>44. autobusu maršruts (Rīga)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>109007</id>
    <revision>
      <id>4468253</id>
      <parentid>4401980</parentid>
      <timestamp>2026-05-14T15:59:31Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4468253</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="9886" sha1="o5s707t0wr5agvzjrzhy49277fr951p" xml:space="preserve">{{Transporta maršruta infokaste
|nosaukums         = 44. autobusu maršruts
|fona krāsa        = #007C06
|no                = [[Zolitūde]]
|uz                = [[Ziepniekkalns]] 
|karte             = [[File:A44-jun2025.png|A44-jun2025]]
|valsts            = {{flag|Latvija}}
|pilsēta           = Rīga
|atklāts           = 
|plānots atklāt    = 
|tika plān atklāt  = 
|izmaksas          = &lt;!-- izmaksas miljonos latu --&gt;
|kopējais garums   = 29,329 km&lt;br /&gt;(14,687 km / 14,642 km) &lt;ref&gt;[http://riga.mashke.org/Riga-Bus/Linien/linien_lat.htm Autobusu maršrutu saraksts]{{Novecojusi saite}}, riga.mashke.org&lt;/ref&gt;
|staciju skaits    = &lt;!-- metro, vilciens --&gt;
|pieturu skaits    = 58
(29 / 29)
|transporta vienīb = 4 (darbdienās)
2 (brīvdienās)
|depo              = &lt;!-- tramvajiem un trolejbusiem --&gt;
|parks             = № 6 (apkalpo)
|pasažieri dienā   = 
|pasažieri gadā    = 
|mājas lapa        = [http://saraksti.rigassatiksme.lv/?a=p.frameset&amp;schedule_id=2680&amp;t=xhtml&amp;l=lv saraksti.rigassatiksme.lv]
|apakšveidne       = {{Rīgas autobusu apakšveidne}}
}}

'''44. autobusu maršruts''' ir [[Sabiedriskais transports Rīgā|Rīgas sabiedriskā transporta]] [[Autobusu satiksme Rīgā|autobusu]] maršruts, kas kursē no [[Zolitūde]]s līdz [[Ziepniekkalns|Ziepniekkalnam]].

44. autobusu maršruta kopējais garums ir 29,329 km. Maršruta '''[[Zolitūde]]''' — '''[[Ziepniekkalns]] ''' kopējais garums ir 14,687 km, bet maršruta '''[[Ziepniekkalns]] ''' — '''[[Zolitūde]]''' kopējais garums ir 14,642 km.

Darbdienās pa 44. autobusu maršrutu kursē 4 autobusi, bet brīvdienās — tikai 2 autobusi.

44. autobusu maršrutu apkalpo 6. autobusu parks.

No 2025. gada 2. jūnija virzienā uz [[Zolitūde|Zolitūdi]] tika veiktas izmaiņas maršrutā. Tas novirzīts pa Vaiņodes un [[Telts iela (Rīga)|Telts ielu]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktu%C4%81la%20inform%C4%81cija/no-2-junija-izmainas-44-un-46-autobusa-marsruta-virziena-uz-zolitudi/|title=No 2. jūnija izmaiņas 44. un 46. autobusa maršrutā virzienā uz Zolitūdi}}&lt;/ref&gt;

== Maršruts ==
[[Attēls:44. autobuss uz Valdeķu ielas.jpg|thumb|255px|44. maršruta autobuss Valdeķu ielā]]
[[Attēls:44. autobuss uz Valdeķu ielas (2).jpg|thumb|255px|44. maršruta autobuss Valdeķu ielā]]
'''[[Zolitūde]]''' — '''[[Ziepniekkalns]]''' kursē pa šādām ielām: [[Rostokas iela (Rīga)|Rostokas iela]], [[Zolitūdes iela (Rīga)|Zolitūdes iela]], [[Gramzdas iela (Rīga)|Gramzdas iela]], [[Anniņmuižas iela (Rīga)|Anniņmuižas iela]], [[Apuzes iela (Rīga)|Apuzes iela]], [[Šampētera iela (Rīga)|Šampētera iela]], [[Rucavas iela (Rīga)|Rucavas iela]], [[Kalnciema iela (Rīga)|Kalnciema iela]], [[Ventspils iela (Rīga)|Ventspils iela]], [[Krūzes iela (Rīga)|Krūzes iela]], [[Liepājas iela (Rīga)|Liepājas iela]], [[Mazā Nometņu iela (Rīga)|Mazā Nometņu iela]], [[Ojāra Vācieša iela (Rīga)|O. Vācieša iela]], [[Torņakalna iela]], [[Vienības gatve (Rīga)|Vienības gatve]], [[Ģimnastikas iela]], [[Tadaiķu iela (Rīga)|Tadaiķu iela]], [[Valdeķu iela (Rīga)|Valdeķu iela]] un [[Ozolciema iela (Rīga)|Ozolciema iela]].

'''[[Ziepniekkalns]]''' — '''[[Zolitūde]]''' kursē pa šādām ielām: [[Ozolciema iela (Rīga)|Ozolciema iela]], [[Valdeķu iela (Rīga)|Valdeķu iela]], [[Tadaiķu iela (Rīga)|Tadaiķu iela]], [[Ģimnastikas iela]], [[Vienības gatve (Rīga)|Vienības gatve]], [[Torņakalna iela]], [[Ojāra Vācieša iela (Rīga)|O. Vācieša iela]], [[Mazā Nometņu iela (Rīga)|Mazā Nometņu iela]], [[Liepājas iela (Rīga)|Liepājas iela]], [[Krūzes iela (Rīga)|Krūzes iela]], [[Ventspils iela (Rīga)|Ventspils iela]], [[Kalnciema iela (Rīga)|Kalnciema iela]], [[Rucavas iela (Rīga)|Rucavas iela]], [[Šampētera iela (Rīga)|Šampētera iela]], [[Apuzes iela (Rīga)|Apuzes iela]], [[Anniņmuižas iela (Rīga)|Anniņmuižas iela]], [[Gramzdas iela (Rīga)|Gramzdas iela]], [[Zolitūdes iela (Rīga)|Zolitūdes iela]] un [[Rostokas iela (Rīga)|Rostokas iela]].

== Pieturvietas ==
44. autobusu maršrutā pavisam kopā ir 58 pieturas. Maršrutā '''[[Zolitūde]]''' — '''[[Ziepniekkalns]]''' ir 29 pieturas, tāpat arī maršrutā '''[[Ziepniekkalns]]''' — '''[[Zolitūde]]''' ir 29 pieturas.

{| 
| valign=&quot;top&quot; |
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot; 
|-
! width=&quot;30&quot;|Nr.
! width=&quot;190&quot;|Nosaukums
!Pēc pieprasījuma
|-
| align=&quot;center&quot; | 1
| [[Zolitūde]]s D/P
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 2
| [[Anniņmuižas iela (Rīga)|Anniņmuižas iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 3
| [[Rostokas iela (Rīga)|Rostokas iela]] 16
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 4
| [[Imanta (stacija)|Imantas stacija]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 5
| [[Rostokas iela (Rīga)|Rostokas iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 6
| [[Mežmalas iela (Rīga)|Mežmalas iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 7
| [[Gramzdas iela (Rīga)|Gramzdas iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 8
| [[Zantes iela (Rīga)|Zantes iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 9
| [[Priedaines iela (Rīga)|Priedaines iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 10
| [[Jūrkalnes iela (Rīga)|Jūrkalnes iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 11
| [[Šampētera iela (Rīga)|Šampētera iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 12
| [[Rucavas iela (Rīga)|Rucavas iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 13
| [[Ventspils iela (Rīga)|Ventspils iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 14
| [[Jaunmoku iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 15
| [[Astras iela (Rīga)|Astras iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 16
| [[Ozolnieku iela (Rīga)|Ozolnieku iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 17
| [[Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca|Paula Stradiņa slimnīca]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 18
| [[Mārupes iela (Rīga)|Mārupes iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 19
| [[Kokles iela (Rīga)|Kokles iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 20
| [[Arkādijas parks]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 21
| [[Satiksmes iela (Rīga)|Satiksmes iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 22
| [[Robežu iela (Rīga)|Robežu iela]] / [[Bērnu klīniskā universitātes slimnīca|Bērnu slimnīca]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 23
| [[Bērzupes iela]] / 2. slimnīca
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 24
| [[Valdeķu iela (Rīga)|Valdeķu iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 25
| [[Graudu iela (Rīga)|Graudu iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 26
| [[Spulgas iela]] 
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 27
|[[Rīgas 94. vidusskola|Ziepniekkalna vidusskola]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 28
| [[Ozolciema iela (Rīga)|Ozolciema iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 29
| [[Ziepniekkalns|Ziepniekkalna]] D/P
|
|-
|}
| valign=&quot;top&quot; |
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot; align=&quot;center&quot;
|-
! width=&quot;30&quot;|Nr.
! width=&quot;190&quot;|Nosaukums
!Pēc pieprasījuma
|-
| align=&quot;center&quot; | 1
| [[Ziepniekkalns|Ziepniekkalna]] D/P
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 2
| [[Ozolciema iela (Rīga)|Ozolciema iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 3
|[[Rīgas 94. vidusskola|Ziepniekkalna vidusskola]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 4
| [[Spulgas iela]] 
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 5
| [[Graudu iela (Rīga)|Graudu iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 6
| [[Tadaiķu iela (Rīga)|Tadaiķu iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 7
| [[Bērzupes iela]] / 2. slimnīca
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 8
| K. Ulmaņa gatve
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 9
| [[Robežu iela (Rīga)|Robežu iela]] / [[Bērnu klīniskā universitātes slimnīca|Bērnu slimnīca]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 10
| [[Satiksmes iela (Rīga)|Satiksmes iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 11
| [[Arkādijas parks]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 12
| [[Kokles iela (Rīga)|Kokles iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 13
| [[Mārupes iela (Rīga)|Mārupes iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 14
| [[Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca|Paula Stradiņa slimnica]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 15
| [[Ozolnieku iela (Rīga)|Ozolnieku iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 16
| [[Astras iela (Rīga)|Astras iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 17
| [[Jaunmoku iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 18
| [[Ventspils iela (Rīga)|Ventspils iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 19
| [[Rucavas iela (Rīga)|Rucavas iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 20
| [[Šampētera iela (Rīga)|Šampētera iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 21
| [[Jūrkalnes iela (Rīga)|Jūrkalnes iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 22
| [[Priedaines iela (Rīga)|Priedaines iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 23
| [[Zantes iela (Rīga)|Zantes iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 24
| [[Gramzdas iela (Rīga)|Gramzdas iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 25
| [[Mežmalas iela (Rīga)|Mežmalas iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 26
| [[Imanta (stacija)|Imantas stacija]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 27
| [[Rostokas iela (Rīga)|Rostokas iela]] 16
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 28
| [[Anniņmuižas iela (Rīga)|Anniņmuižas iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 29
| [[Zolitūde]]s D/P
|
|}
|}
'''Iepriekšējie pieturvietu nosaukumi'''

Kalnciema iela (pārdēvēta par &quot;Ventspils iela&quot;)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktu%C4%81la%20inform%C4%81cija/no-1-augusta-tiks-veiktas-izmainas-vairaku-pieturvietu-nosaukumos-1/|title=No 1. augusta tiks veiktas izmaiņas vairāku pieturvietu nosaukumos|access-date={{dat|2024|08|01||bez}}|archive-date={{dat|2025|08|26||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20250826153404/https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktu%C4%81la%20inform%C4%81cija/no-1-augusta-tiks-veiktas-izmainas-vairaku-pieturvietu-nosaukumos-1/}}&lt;/ref&gt;

Ģimnastikas iela (slēgta)

== Skatīt arī ==
* [[Rīga]]
* [[Autobusu satiksme Rīgā]]
* [[Trolejbusu satiksme Rīgā]]
* [[Tramvaju satiksme Rīgā]]
* [[Sabiedriskais transports Rīgā]]
* [[Rīgas satiksme]]
* [[Rīgas metropolitēns]]

== Piezīmes un atsauces ==
&lt;!-- ===Piezīmes===
{{atsauces|group=P}}
 --&gt;
=== Atsauces ===
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [http://www.rigassatiksme.lv/ www.rigassatiksme.lv]
* {{youtube|sO2rc8fXxtE|Pilnā 44. autobusu maršruta video versija}}

{{Rīga-aizmetnis}}

{{Sabiedriskais transports Rīga}}

[[Kategorija:Autobusu satiksme Rīgā|44]]</text>
      <sha1>o5s707t0wr5agvzjrzhy49277fr951p</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>46. autobusu maršruts (Rīga)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>109010</id>
    <revision>
      <id>4468254</id>
      <parentid>4401981</parentid>
      <timestamp>2026-05-14T16:00:15Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4468254</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="10196" sha1="4mep0hf2unjjvg43rn0w2j3dqhyn35u" xml:space="preserve">{{Transporta maršruta infokaste
|nosaukums         = 46. autobusu maršruts
|fona krāsa        = #007C06
|no                = [[Zolitūde]]
|uz                = [[Ziepniekkalns]] 
|karte             = [[File:A46-jun2025.png|A46-jun2025]]
|valsts            = {{flag|Latvija}}
|pilsēta           = Rīga
|atklāts           = 
|plānots atklāt    = 
|tika plān atklāt  = 
|izmaksas          = &lt;!-- izmaksas miljonos latu --&gt;
|kopējais garums   = 36,241 km&lt;br /&gt;(17,339 km / 18,902 km) &lt;ref&gt;[http://riga.mashke.org/Riga-Bus/Linien/linien_lat.htm Autobusu maršrutu saraksts]{{Novecojusi saite}}, riga.mashke.org&lt;/ref&gt;
|staciju skaits    = &lt;!-- metro, vilciens --&gt;
|pieturu skaits    = 71
(35 / 36)
|transporta vienīb = 5 (darbdienās)
2 (brīvdienās)
|depo              = &lt;!-- tramvajiem un trolejbusiem --&gt;
|parks             = № 6 (apkalpo)
|pasažieri dienā   = 
|pasažieri gadā    = 
|mājas lapa        = [http://saraksti.rigassatiksme.lv/?a=p.frameset&amp;schedule_id=2682&amp;t=xhtml&amp;l=lv saraksti.rigassatiksme.lv]
|apakšveidne       = {{Rīgas autobusu apakšveidne}}
}}

'''46. autobusu maršruts''' ir [[Sabiedriskais transports Rīgā|Rīgas sabiedriskā transporta]] [[Autobusu satiksme Rīgā|autobusu]] maršruts, kas kursē no [[Zolitūde]]s līdz [[Ziepniekkalns|Ziepniekkalnam]].

46. autobusu maršruta kopējais garums ir 36,241 km. Maršruta '''[[Zolitūde]]''' — '''[[Ziepniekkalns]] ''' kopējais garums ir 17,339 km, bet maršruta '''[[Ziepniekkalns]] ''' — '''[[Zolitūde]]''' kopējais garums ir 18,902 km.

Darbdienās pa 46. autobusu maršrutu kursē 5 autobusi, bet brīvdienās — tikai 2 autobusi.

46. autobusu maršrutu apkalpo 6. autobusu parks.

2014. gada nogalē bija plāni novirzīt maršrutu [[Zolitūde|Zolitūdē]] pa [[Anniņmuižas iela|Anniņmuižas ielu]] abos virzienos un pagarināt to līdz [[Starptautiskā lidosta &quot;Rīga&quot;|lidostai &quot;Rīga&quot;]], mainot nosaukumu uz &quot;[[Ziepniekkalns]] - [[Zolitūde]] - [[Starptautiskā lidosta &quot;Rīga&quot;|Lidosta]]&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rdsd.lv/uploads/media/5519369519b58.pdf|title=RĪGAS DOMES PASAŽIERU KOMERCPĀRVADĀJUMU 
LICENCĒŠANAS KOMISIJA. Sēdes protokols. 2014. gada 16. septembrī.}}&lt;/ref&gt; Taču šāda iecere nav realizēta.

No 2025. gada 2. jūnija virzienā uz [[Zolitūde|Zolitūdi]] tika veiktas izmaiņas maršrutā. Tas novirzīts pa Vaiņodes un [[Telts iela (Rīga)|Telts ielu]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktu%C4%81la%20inform%C4%81cija/no-2-junija-izmainas-44-un-46-autobusa-marsruta-virziena-uz-zolitudi/|title=No 2. jūnija izmaiņas 44. un 46. autobusa maršrutā virzienā uz Zolitūdi}}&lt;/ref&gt;

== Maršruts ==
[[Attēls:46. autobuss uz Kurzemes prospekta.jpg|thumb|255px|46. maršruta autobuss Kurzemes prospektā]]
[[Attēls:46. autobuss uz Valdeķu ielas.jpg|thumb|255px|46. maršruta autobuss Valdeķu ielā]]
[[Attēls:46. autobuss uz Valdeķu ielas (2).jpg|thumb|255px|46. maršruta autobuss Valdeķu ielā]]
'''[[Zolitūde]]''' — '''[[Ziepniekkalns]]''' kursē pa šādām ielām: [[Rostokas iela (Rīga)|Rostokas iela]], [[Zolitūdes iela (Rīga)|Zolitūdes iela]], [[Kurzemes prospekts]], [[Slokas iela (Rīga)|Slokas iela]], [[Dzirciema iela]], [[Vīlipa iela (Rīga)|Vīlipa iela]], [[Melnsila iela (Rīga)|Melnsila iela]], [[Lapu iela (Rīga)|Lapu iela]], [[Nometņu iela (Rīga)|Nometņu iela]], [[Mārupes iela (Rīga)|Mārupes iela]], [[Ojāra Vācieša iela (Rīga)|O. Vācieša iela]], [[Torņakalna iela]], [[Vienības gatve (Rīga)|Vienības gatve]], [[Ģimnastikas iela]], [[Tadaiķu iela (Rīga)|Tadaiķu iela]], [[Valdeķu iela (Rīga)|Valdeķu iela]] un [[Ozolciema iela (Rīga)|Ozolciema iela]].

'''Ziepniekkalns''' — '''Zolitūde''' kursē pa šādām ielām: Ozolciema iela, Valdeķu iela, Tadaiķu iela, Ģimnastikas iela, Vienības gatve, Torņakalna iela, O. Vācieša iela, Mārupes iela, Nometņu iela, Lapu iela, Melnsila iela, Vīlipa iela, Dzirciema iela, Slokas iela, Kurzemes prospekts, Zolitūdes iela, [[Gramzdas iela (Rīga)|Gramzdas iela]], [[Anniņmuižas iela (Rīga)|Anniņmuižas iela]] un Rostokas iela.

== Pieturvietas ==
46. autobusu maršrutā pavisam kopā ir 71 pietura. Maršrutā '''[[Zolitūde]]''' — '''[[Ziepniekkalns]]''' ir 35 pieturas, bet maršrutā '''[[Ziepniekkalns]]''' — '''[[Zolitūde]]''' ir 36 pieturas.

{| 
| valign=&quot;top&quot; |
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot; 
|-
! width=&quot;30&quot;|Nr.
! width=&quot;190&quot;|Nosaukums
!Pēc pieprasījuma
|-
| align=&quot;center&quot; | 1
| [[Zolitūde]]s D/P
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 2
| [[Anniņmuižas iela (Rīga)|Anniņmuižas iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 3
| [[Rostokas iela (Rīga)|Rostokas iela]] 16
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 4
| [[Imanta (stacija)|Imantas stacija]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 5
| [[Ceriņu iela (Rīga)|Ceriņu iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 6
| [[Airītes iela (Rīga)|Airītes iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 7
| Pagrieziens uz [[Babīte|Babīti]]  
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 8
| [[Imanta (Rīga)|Imanta]] 4
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 9
| [[Dammes iela (Rīga)|Dammes iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 10
| [[Rigondas gatve]] 
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 11
| [[Kleistu iela (Rīga)|Kleistu iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 12
| ATC &quot;Latina&quot;
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 13
| Observatorijas iela
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 14
| [[Saulgožu iela (Rīga)|Saulgožu iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 15
| [[Mazā Stacijas iela (Rīga)|Mazā Stacijas iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 16
| [[Sēlpils iela (Rīga)|Sēlpils iela]] / [[Valsts asinsdonoru centrs|Donoru centrs]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 17
| [[Dārza iela (Rīga)|Dārza iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 18
| [[Latvijas Universitātes botāniskais dārzs|Botāniskais dārzs]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 19
| [[Kuldīgas iela (Rīga)|Kuldīgas iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 20
| [[Melnsila iela (Rīga)|Melnsila iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 21
| [[Viļa Plūdoņa iela (Rīga)|Viļa Plūdoņa iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 22
| [[Nometņu iela (Rīga)|Nometņu iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 23
| [[Āgenskalna tirgus]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 24
| [[Tukuma iela (Rīga)|Tukuma iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 25
| [[Saules aleja (Rīga)|Saules aleja]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 26
| [[Torņakalna iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 27
| [[Satiksmes iela (Rīga)|Satiksmes iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 28
| [[Robežu iela (Rīga)|Robežu iela]] / [[Bērnu klīniskā universitātes slimnīca|Bērnu slimnīca]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 29
| [[Bērzupes iela]] / 2. slimnīca
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 30
| [[Valdeķu iela (Rīga)|Valdeķu iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 31
| [[Graudu iela (Rīga)|Graudu iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 32
| [[Spulgas iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 33
|[[Rīgas 94. vidusskola|Ziepniekkalna vidusskola]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 34
| [[Ozolciema iela (Rīga)|Ozolciema iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 35
|[[Ziepniekkalns|Ziepniekkalna]] D/P
|
|-
|}
| valign=&quot;top&quot; |
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot; align=&quot;center&quot;
|-
! width=&quot;30&quot;|Nr.
! width=&quot;190&quot;|Nosaukums
!Pēc pieprasījuma
|-
| align=&quot;center&quot; | 1
| [[Ziepniekkalns|Ziepniekkalna]] D/P
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 2
| [[Ozolciema iela (Rīga)|Ozolciema iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 3
|[[Rīgas 94. vidusskola|Ziepniekkalna vidusskola]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 4
| [[Spulgas iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 5
| [[Graudu iela (Rīga)|Graudu iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 6
| [[Tadaiķu iela (Rīga)|Tadaiķu iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 7
| [[Bērzupes iela]] / 2. slimnīca
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 8
| K. Ulmaņa gatve
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 9
| [[Robežu iela (Rīga)|Robežu iela]] / [[Bērnu klīniskā universitātes slimnīca|Bērnu slimnīca]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 10
| [[Satiksmes iela (Rīga)|Satiksmes iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 11
| [[Torņakalna iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 12
| [[Saules aleja (Rīga)|Saules aleja]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 13
| [[Tukuma iela (Rīga)|Tukuma iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 14
| [[Āgenskalna tirgus]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 15
| [[Viļa Plūdoņa iela (Rīga)|Viļa Plūdoņa iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 16
| [[Āgenskalna iela (Rīga)|Āgenskalna iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 17
| [[Kuldīgas iela (Rīga)|Kuldīgas iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 18
| [[Latvijas Universitātes botāniskais dārzs|Botāniskais dārzs]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 19
| [[Sēlpils iela (Rīga)|Sēlpils iela]] / [[Valsts asinsdonoru centrs|Donoru centrs]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 20
| [[Saulgožu iela (Rīga)|Saulgožu iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 21
| Observatorijas iela
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 22
| ATC &quot;Latina&quot;
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 23
| [[Kleistu iela (Rīga)|Kleistu iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 24
| [[Rigondas gatve]] 
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 25
| [[Dammes iela (Rīga)|Dammes iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 26
| [[Imanta (Rīga)|Imanta]] 4
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 27
| Pagrieziens uz [[Babīte|Babīti]]  
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 28
| [[Airītes iela (Rīga)|Airītes iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 29
| [[Ceriņu iela (Rīga)|Ceriņu iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 30
| [[Imanta (stacija)|Imantas stacija]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 31
| [[Mežmalas iela (Rīga)|Mežmalas iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 32
| [[Gramzdas iela (Rīga)|Gramzdas iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 33
| [[Zantes iela (Rīga)|Zantes iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 34
| [[Paula Lejiņa iela (Rīga)|P. Lejiņa iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 35
| [[Anniņmuižas iela (Rīga)|Anniņmuižas iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 36
| [[Zolitūde]]s D/P
|
|}
|}
'''Kādreizējie pieturvietu nosaukumi'''

Ģimnastikas iela (slēgta)

== Skatīt arī ==
* [[Rīga]]
* [[Autobusu satiksme Rīgā]]
* [[Trolejbusu satiksme Rīgā]]
* [[Tramvaju satiksme Rīgā]]
* [[Sabiedriskais transports Rīgā]]
* [[Rīgas satiksme]]
* [[Rīgas metropolitēns]]

== Piezīmes un atsauces ==
&lt;!-- ===Piezīmes===
{{atsauces|group=P}}
 --&gt;
=== Atsauces ===
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [http://www.rigassatiksme.lv/ www.rigassatiksme.lv]
* {{youtube|Fte3gS1c0Ok|Pilnā 46. autobusu maršruta video versija}}

{{Rīga-aizmetnis}}

{{Sabiedriskais transports Rīga}}

[[Kategorija:Autobusu satiksme Rīgā|46]]</text>
      <sha1>4mep0hf2unjjvg43rn0w2j3dqhyn35u</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>47. autobusu maršruts (Rīga)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>109017</id>
    <revision>
      <id>4468255</id>
      <parentid>4401982</parentid>
      <timestamp>2026-05-14T16:00:27Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4468255</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="10613" sha1="raubdtibdt04vmuxwvzsww8yb5ivndf" xml:space="preserve">{{Transporta maršruta infokaste
|nosaukums         = 47. autobusu maršruts
|fona krāsa        = #007C06
|no                = [[Purvciems (Rīga)|Purvciems]]
|uz                = [[Getliņi]]
|karte             = [[File:A47 no-20-01-2025.png|A47 no-20-01-2025|250px]]
|valsts            = {{karogs|Latvija}}
|pilsēta           = Rīga
|atklāts           = {{dat|2005|9|1||bez}}
|plānots atklāt    = 
|tika plān atklāt  = 
|izmaksas          = &lt;!-- izmaksas miljonos latu --&gt;
|kopējais garums   = 24,088 km&lt;br /&gt;(11,973 km / 12,115 km) &lt;ref&gt;[http://riga.mashke.org/Riga-Bus/Linien/linien_lat.htm Autobusu maršrutu saraksts]{{Novecojusi saite}}, riga.mashke.org&lt;/ref&gt;
|staciju skaits    = &lt;!-- metro, vilciens --&gt;
|pieturu skaits    = 34
(17 / 17)
|transporta vienīb = 2 (darbdienās)
|depo              = &lt;!-- tramvajiem un trolejbusiem --&gt;
|parks             = № 7 (apkalpo)
|pasažieri dienā   = 
|pasažieri gadā    = 
|mājas lapa        = [http://saraksti.rigassatiksme.lv/?a=p.frameset&amp;schedule_id=3034&amp;t=xhtml&amp;l=lv saraksti.rigassatiksme.lv]
|apakšveidne       = {{Rīgas autobusu apakšveidne}}
}}

'''47. autobusu maršruts''' ir [[Sabiedriskais transports Rīgā|Rīgas sabiedriskā transporta]] [[Autobusu satiksme Rīgā|autobusu]] maršruts, kas kursē no [[Purvciems (Rīga)|Purvciema]] (17. un 23. trolejbusa galapunkta) līdz [[Getliņi]]em, kas atrodas [[Ropažu novads|Ropažu novada]] [[Stopiņu pagasts|Stopiņu pagastā]].

47. autobusu maršruta kopējais garums ir 24,088 km. Virzienā '''[[Purvciems (Rīga)|Purvciems]]''' —'''[[Šķirotava (Rīga)|Getliņi]]''' kopējais garums ir 11,973 km, bet virzienā '''Getliņi''' —'''Purvciems''' kopējais garums ir 12,115 km.

Divos rīta reisos autobuss kursē saīsinātā braucienā no pieturvietas &quot;[[Ilūkstes iela (Rīga)|Ilūkstes iela]] uz Getliņiem, bet divos vakara reisos no Getliņiem līdz pieturvietai &quot;[[Andreja Saharova iela|A. Saharova iela]]&quot;.

Darbdienās pa 47. autobusu maršrutu kursē 2 autobusi, bet brīvdienās maršruts nekursē. To apkalpo 7. autobusu parks.

== Vēsture ==
Agrāk 47. maršruta autobusi kursēja no [[Rīgas Kristus Piedzimšanas katedrāle|Katedrāles]] līdz [[Pļavnieki]]em, 2001. gadā to apvienoja ar [[3. autobusu maršruts (Rīga)|3. autobusu maršrutu]], izveidojot savienojumu starp [[Bolderāja|Bolderāju]] un Pļavniekiem.

2005. gada 1. septembrī tika atklāts 47a. maršruts,&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=2005. gads |url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/par-mums/vesture-old/2005-gads/ |website=[[Rīgas satiksme]] |access-date={{dat|2023|02|28||bez}} |archive-date={{dat|2023|02|28||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20230228082712/https://www.rigassatiksme.lv/lv/par-mums/vesture-old/2005-gads/ }}&lt;/ref&gt; 2008. gadā to pārdēvēja par 47. autobusu maršrutu. Sākotnēji tas kursēja no [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes ielas]] līdz [[Šķirotava (Rīga)|Šķirotavas]] galapunktam [[Sila iela (Rīga)|Sila]] un [[Malēju iela (Rīga)|Malēju ielu]] krustojumā.

No 2019. gada 4. marta maršrutu pagarināja līdz [[Getliņi]]em, visos reisos saglabājot iebraukšanu Šķirotavas galapunktā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.stopini.lv/lv/jaunumi/pasvaldiba/no-4-marta-47autobusa-marsruts-tiks-pagarinats-lidz-getliniem-3812|title=No 4. marta 47.autobusa maršruts tiks pagarināts līdz Getliņiem|access-date={{dat|2022|08|17||bez}}|archive-date={{dat|2022|08|17||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20220817102030/https://www.stopini.lv/lv/jaunumi/pasvaldiba/no-4-marta-47autobusa-marsruts-tiks-pagarinats-lidz-getliniem-3812}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/no-2-marta-tiks-veiktas-izmainas-vairaku-sabiedriska-transporta-marsrutu-kustiba/|title=No 2. marta tiks veiktas izmaiņas vairāku sabiedriskā transporta maršrutu kustībā|access-date={{dat|2022|12|23||bez}}|archive-date={{dat|2022|12|23||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20221223200144/https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/no-2-marta-tiks-veiktas-izmainas-vairaku-sabiedriska-transporta-marsrutu-kustiba/}}&lt;/ref&gt; Maršruta nosaukums bija &quot;Abrenes iela - Šķirotava - Getliņi&quot;, ko vēlāk saīsināja uz &quot;Abrenes iela - Getliņi&quot;.

Kopš 2023. gada 1. februāra iekāpšana 47. maršruta autobusos notiek tikai pa priekšējām durvīm, lai mazinātu [[bezbiļetnieks|bezbiļetnieku]] skaitu. Iepriekš šī kārtība bija spēkā 2020. gadā, no 1. februāra līdz 13. martam un no 1. septembra līdz 21. oktobrim; vairākas reizes to pārtrauca [[COVID-19 pandēmija Latvijā|COVID-19 pandēmija]].

2024. gada rudenī [[Rīgas satiksme|RP SIA &quot;Rīgas satiksme&quot;]] piedāvāja saīsināt maršrutu līdz [[Pļavnieki|Pļavniekiem]], galapunkts atrastos [[Andreja Saharova iela|A. Saharova ielā]] pie pieturvietas &quot;[[Brāļu Kaudzīšu iela (Rīga)|Brāļu Kaudzīšu iela]]&quot;, taču šai iecerei iebilda [[Šķirotava (Rīga)|Šķirotavas]] un Getliņu iedzīvotāji&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ropazi.lv/lv/jaunums/aicinam-rumbulas-iedzivotajus-izteikt-viedokli-par-iespejamam-izmainam-47autobusa-marsruta|title=Aicinām Rumbulas iedzīvotājus izteikt viedokli par iespējamām izmaiņām 47.autobusa maršrutā {{!}} Ropažu novada pašvaldība|website=www.ropazi.lv|access-date=2024-07-13|language=lv}}&lt;/ref&gt;

No 2025. gada 20. janvāra, pēc diskusijām ar Šķirotavas un Getliņu iedzīvotājiem, maršruts tika saīsināts līdz [[17. trolejbusu maršruts (Rīga)|17.]] un [[23. trolejbusu maršruts (Rīga)|23. trolejbusa]] galapunktam &quot;[[Purvciems (Rīga)|Purvciems]]&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktu%C4%81la%20inform%C4%81cija/no-20-janvara-47-autobusa-marsruta-tiks-palielinats-reisu-skaits/|title=No 20. janvāra 47. autobusa maršrutā tiks palielināts reisu skaits}}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt; 

== Maršruts ==
[[Attēls:47. autobuss Krustpils ielā.JPG|thumb|255px|47. maršruta autobuss uz dzelzceļa pārbrauktuves Krustpils ielā]]
[[Attēls:47. autobuss Čaka ielā.JPG|thumb|255px|47. maršruta autobuss A. Čaka ielā]]
[[Attēls:47. autobuss Krustpils ielā 2.JPG|thumb|255px|47. maršruta autobuss Krustpils ielā]]
[[Attēls:47. autobuss uz Saharova ielas.jpg|thumb|255px|47. maršruta autobuss Saharova ielā]]
[[Attēls:47. autobuss izbrauc no Abrenes ielas galapunkta.jpg|thumb|255px|47. maršruta autobuss izbrauc no Abrenes ielas galapunkta]]
[[Attēls:47. autobuss uz Marijas ielas.jpg|thumb|255px|47. maršruta autobuss Marijas ielā]]
Virzienā '''[[Purvciems (Rīga)|Purvciems]]''' — '''[[Getliņi]]''' autobusi kursē pa šādām ielām: [[Dzelzavas iela]], [[Ilūkstes iela (Rīga)|Ilūkstes iela]], [[Augusta Deglava iela (Rīga)|A. Deglava iela]], [[Andreja Saharova iela|A. Saharova iela]], [[Katlakalna iela (Rīga)|Katlakalna iela]], [[Krustpils iela (Rīga)|Krustpils iela]], [[Sila iela (Rīga)|Sila iela]], Malēju iela un Kaudzīšu iela (Rumbula, Stopiņu novads).
[[Attēls:47aut n.png|thumb|47. autobusa maršruts &quot;Abrenes iela - Getliņi&quot; no 2019. gada 4. marta līdz 2025. gada 20. janvārim]]
Virzienā '''Getliņi''' — '''Purvciems''' kursē pa šādām ielām: Kaudzīšu iela, Sila iela, Malēju iela, Krustpils iela, Katlakalna iela, A. Saharova iela, A. Deglava iela, Ilūkstes iela, Dzelzavas iela.

== Pieturvietas ==
47. autobusu maršrutā pavisam kopā ir 34 pieturas. Maršrutā Purvciems — Getliņi ir 17 pieturas, bet maršrutā Getliņi — Purvciems ir 17 pieturas.

{|
| valign=&quot;top&quot; |
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot; 
|-
! width=&quot;30&quot; |Nr.
! width=&quot;190&quot; |Nosaukums
!Pēc pieprasījuma
|-
| align=&quot;center&quot; | 1
| [[Purvciems (Rīga)|Purvciems]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 2
| [[Varavīksnes gatve]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 3
| [[Ilūkstes iela (Rīga)|Ilūkstes iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 4
| [[Andreja Saharova iela|A. Saharova iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 5
| [[Brāļu Kaudzīšu iela (Rīga)|Brāļu Kaudzīšu iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 6
| [[Rudens iela (Rīga)|Rudens iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 7
| [[Pavasara gatve (Rīga)|Pavasara gatve]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 8
| [[Katlakalna iela (Rīga)|Katlakalna iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 9
| [[Mazā Rencēnu iela (Rīga)|Mazā Rencēnu iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 10
| [[Krustpils iela (Rīga)|Krustpils iela]] 53
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 11
| [[Rājumsila iela (Rīga)|Rājumsila iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 12
| Depo
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 13
| [[Sila iela (Rīga)|Sila iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 14
| [[Malēju iela (Rīga)|Malēju iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 15
| Sila iela
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 16
| [[Gaismas pamatskola]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 17
| [[Getliņi]]
|x
|-
|}
| valign=&quot;top&quot; |
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot; align=&quot;center&quot;
|- 
! width=&quot;30&quot; |Nr.
! width=&quot;190&quot; |Nosaukums
!Pēc pieprasījuma
|-
| align=&quot;center&quot; | 1
| [[Getliņi]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 2
| [[Gaismas pamatskola]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 3
| [[Sila iela (Rīga)|Sila iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 4
| [[Malēju iela (Rīga)|Malēju iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 5
| Sila iela
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 6
| Depo
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 7
| [[Rājumsila iela (Rīga)|Rājumsila iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 8
| Dzirkaļu iela
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 9
| [[Krustpils iela (Rīga)|Krustpils iela]] 53
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 10
| [[Katlakalna iela (Rīga)|Katlakalna iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 11
| [[Pavasara gatve (Rīga)|Pavasara gatve]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 12
| [[Rudens iela (Rīga)|Rudens iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 13
| Brāļu Kaudzīšu iela
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 14
| A. Deglava iela
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 15
| A. Saharova iela
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 16
| Varavīksnes gatve
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 17
| Purvciems
|
|}
|}
'''Iepriekšējie pieturvietu nosaukumi'''
* &quot;Akadēmiķa Mstislava Keldiša iela&quot; (pārdēvēta par &quot;Brāļu Kaudzīšu iela&quot;)
* &quot;Dzelzceļa pārbrauktuve&quot; (pārdēvēta par &quot;Dzirkaļu iela&quot;)

== Skatīt arī ==
* [[Rīga]]
* [[Autobusu satiksme Rīgā]]
* [[Trolejbusu satiksme Rīgā]]
* [[Tramvaju satiksme Rīgā]]
* [[Sabiedriskais transports Rīgā]]
* [[Rīgas satiksme]]
* [[Rīgas metropolitēns]]

== Piezīmes un atsauces ==
&lt;!-- ===Piezīmes===
{{atsauces|group=P}}
 --&gt;
=== Atsauces ===
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [http://www.rigassatiksme.lv/ www.rigassatiksme.lv]
* {{youtube|uB12Qp3g4Hg|Pilnā 47. autobusu maršruta video versija}}

{{Rīga-aizmetnis}}

{{Sabiedriskais transports Rīga}}

[[Kategorija:Autobusu satiksme Rīgā|47]]</text>
      <sha1>raubdtibdt04vmuxwvzsww8yb5ivndf</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>48. autobusu maršruts (Rīga)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>109051</id>
    <revision>
      <id>4468256</id>
      <parentid>4401983</parentid>
      <timestamp>2026-05-14T16:00:31Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4468256</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="12274" sha1="nqwjtbxdbz7n1lhkyz79uxwlzscsi6w" xml:space="preserve">{{Transporta maršruta infokaste
|nosaukums         = 48. autobusu maršruts
|fona krāsa        = #007C06
|no                = [[Pļavnieku kapi]]
|uz                = [[Sarkandaugava]]
|karte             = File:48aut no-27-12-2023.png
|valsts            = {{karogs|Latvija}}
|pilsēta           = Rīga
|atklāts           = 
|plānots atklāt    = 
|tika plān atklāt  = 
|izmaksas          = &lt;!-- izmaksas miljonos latu --&gt;
|kopējais garums   = 34,238 km&lt;br /&gt;(16,994 km / 17,244 km) &lt;ref&gt;[http://riga.mashke.org/Riga-Bus/Linien/linien_lat.htm Autobusu maršrutu saraksts]{{Novecojusi saite}}, riga.mashke.org&lt;/ref&gt;
|staciju skaits    = &lt;!-- metro, vilciens --&gt;
|pieturu skaits    = 56
(28 / 28)
|transporta vienīb = 5 (darbdienās)
3 (brīvdienās)
|depo              = &lt;!-- tramvajiem un trolejbusiem --&gt;
|parks             = № 7 (apkalpo)
|pasažieri dienā   = 
|pasažieri gadā    = 
|mājas lapa        = [http://saraksti.rigassatiksme.lv/?a=p.frameset&amp;schedule_id=2830&amp;t=xhtml&amp;l=lv saraksti.rigassatiksme.lv]
|apakšveidne       = {{Rīgas autobusu apakšveidne}}
}}
[[Attēls:48aut izm n.png|thumb|Mainītais maršruts Austrumu maģistrāles izbūves darbu dēļ no 2022. gada 23. augusta.]] 
'''48. autobusu maršruts''' ir [[Sabiedriskais transports Rīgā|Rīgas sabiedriskā transporta]] [[Autobusu satiksme Rīgā|autobusu]] maršruts, kas kursē no [[Pļavnieku kapi]]em līdz [[Sarkandaugava]]i.

48. autobusu maršruta kopējais garums ir 34,238 km. Maršruta '''[[Pļavnieku kapi]]''' — '''[[Sarkandaugava]]''' kopējais garums ir 16,994 km, bet maršruta '''[[Sarkandaugava]]''' — '''[[Pļavnieku kapi]]''' kopējais garums ir 17,244 km.

Darbdienās pa 48. autobusu maršrutu kursē 5 autobusi, bet brīvdienās — tikai 3 autobusi. 48. autobusu maršrutu apkalpo 7. autobusu parks.

No 2022. gada 23. augusta, lai mazinātu sastrēgumu [[Struktoru iela]]s un [[Brīvības gatve]]s krustojumā ietekmi uz transporta kustību, maršruts virzienā uz [[Sarkandaugava|Sarkandaugavu]] tika novirzīts pa [[Biķernieku iela|Biķernieku]] un [[Viļa Ģelbes iela|Viļa Ģelbes ielu]], ierīkojot sabiedriskā transporta joslu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/no-23-augusta-tiks-veiktas-izmainas-13-14-17-trolejbusa-ka-ari-16-un-48-autobusa-marsruta/|title=No 23. augusta tiks veiktas izmaiņas 13., 14., 17. trolejbusa, kā arī 16. un 48. autobusa maršrutā|access-date={{dat|2022|08|12||bez}}|archive-date={{dat|2022|08|16||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20220816050722/https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/no-23-augusta-tiks-veiktas-izmainas-13-14-17-trolejbusa-ka-ari-16-un-48-autobusa-marsruta/}}&lt;/ref&gt;

No 2021. gada 22. maija sakarā ar Austrumu maģistrāles būvniecību (slēgta transportlīdzekļu kustība [[Gustava Zemgala gatve|G. Zemgala gatvē]]) maršruts virzienā uz [[Purvciems (Rīga)|Purvciemu]] tika novirzīts no [[Gustava Zemgala gatve|G. Zemgala gatves]] uz [[Vaidavas iela (Rīga)|Vaidavas ielu]] (sabiedriskajam transportam izveidota braukšanas josla pretējā virzienā).&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.riga.lv/lv/jaunums/austrumu-magistrales-posma-izbuves-darbu-del-no-22-maija-bus-izmainas-13-16-17-trolejbusa-un-48-autobusa-marsruta-un-kustibas-sarakstos|title=Austrumu maģistrāles posma izbūves darbu dēļ no 22. maija būs izmaiņas 13., 16., 17. trolejbusa un 48. autobusa maršrutā un kustības sarakstos}}&lt;/ref&gt; RDSD Pasažieru komercpārvadājumu licencēšanas komisija 2023. gada 6. decembrī lēma šo kustības organizāciju 48. autobusa maršrutam saglabāt arī pēc Austrumu maģistrāles atklāšanas.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rdsd.lv/uploads/media/6576f6b8853dd.pdf|title=RDSD Pasažieru komercpārvadājumu licencēšanas komisijas 2023. gada 6. decembra protokols.}}&lt;/ref&gt;

== Maršruts ==
'''[[Pļavnieku kapi]]''' — '''[[Sarkandaugava]]''' kursē pa šādām ielām: [[Lubānas iela (Rīga)|Lubānas iela]], [[Andreja Saharova iela|A. Saharova iela]], [[Brāļu Kaudzīšu iela (Rīga)|Brāļu Kaudzīšu iela]], [[Ilūkstes iela (Rīga)|Ilūkstes iela]], [[Dzelzavas iela]], [[Vaidavas iela (Rīga)|Vaidavas iela]], [[Kastrānes iela]], [[Biķernieku iela]], [[Viļa Ģelbes iela]], [[Brīvības gatve]], [[Gustava Zemgala gatve]], [[Gaujas iela (Rīga)|Gaujas iela]], apgriešanās galapunktā &quot;Meža kapi&quot;, [[Gaujas iela (Rīga)|Gaujas iela]], [[Ķīšezera iela]], [[Ezermalas iela (Rīga)|Ezermalas iela]], [[Meža prospekts (Rīga)|Meža prospekts]] un [[Tilta iela (Rīga)|Tilta iela]].

'''[[Sarkandaugava]]''' — '''[[Pļavnieku kapi]]''' kursē pa šādām ielām: [[Tilta iela (Rīga)|Tilta iela]], [[Meža prospekts (Rīga)|Meža prospekts]], [[Ezermalas iela (Rīga)|Ezermalas iela]], [[Ķīšezera iela]], [[Gaujas iela (Rīga)|Gaujas iela]], apgriešanās galapunktā &quot;Meža kapi&quot;, [[Gaujas iela (Rīga)|Gaujas iela]], [[Gustava Zemgala gatve]], [[Brīvības gatve]], [[Viļa Ģelbes iela]], [[Biķernieku iela]], [[Kastrānes iela]], [[Ieriķu iela (Rīga)|Ieriķu iela]], [[Gustava Zemgala gatve]], [[Dzelzavas iela]], [[Ilūkstes iela (Rīga)|Ilūkstes iela]], [[Brāļu Kaudzīšu iela (Rīga)|Brāļu Kaudzīšu iela]], [[Andreja Saharova iela|A. Saharova iela]] un [[Lubānas iela (Rīga)|Lubānas iela]].
[[Attēls:48. autobuss zem Gaujas ielas tilta.JPG|thumb|255px|48. maršruta autobuss zem jaunbūvējamā [[Gaujas iela (Rīga)|Gaujas ielas]] pārvada]]
[[Attēls:48. autobuss Meža prospektā (10.07.2010).JPG|thumb|255px|48. maršruta autobuss Meža prospektā]]
[[Attēls:48. autobuss uz Saharova ielas.jpg|thumb|255px|48. maršruta autobuss Saharova ielā]]
[[Attēls:48. autobuss uz Gaujas ielas.jpg|thumb|255px|48. maršruta autobuss Gaujas ielā]]
[[Attēls:48. autobuss uz Ķīšezera ielas.jpg|thumb|255px|48. maršruta autobuss Ķīšezera ielā]]
[[Attēls:48. autobuss uz Zemgala pārvada.jpg|thumb|255px|48. maršruta autobuss uz Zemgala pārvada]]
[[Attēls:48. autobuss uz Biķernieku ielas.jpg|thumb|255px|48. maršruta autobuss Biķernieku ielā]]
[[Attēls:48. autobuss uz Meža prospekta.jpg|thumb|255px|48. maršruta autobuss Meža prospektā]]
[[Attēls:48. autobuss uz Dzelzavas ielas.jpg|thumb|255px|48. maršruta autobuss Dzelzavas ielā]]
[[Attēls:48. autobuss uz Vaidavas ielas.jpg|thumb|255px|48. maršruta autobuss Vaidavas ielā]]
[[Attēls:48. autobuss uz Kastrānes ielas (2).jpg|thumb|255px|48. maršruta autobuss Kastrānes ielā]]
[[Attēls:48. autobuss uz Dzelzavas ielas (3).jpg|thumb|255px|48. maršruta autobuss Dzelzavas ielā]]
[[Attēls:48. autobuss uz Ilūkstes ielas (3).jpg|thumb|255px|48. maršruta autobuss Ilūkstes ielā]]
[[Attēls:48. autobuss uz Lubānas ielas (2).jpg|thumb|255px|48. maršruta autobuss Lubānas ielā]]
[[Attēls:48. autobuss uz Ezermalas ielas.jpg|thumb|255px|48. maršruta autobuss Ezermalas ielā]]

== Pieturvietas ==
48. autobusu maršrutā pavisam kopā ir 56 pieturas, katrā virzienā ir pa 28 pieturām.

{|
| valign=&quot;top&quot; |
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot;
|-
! width=&quot;30&quot;|Nr.
! width=&quot;190&quot;|Nosaukums
!Pēc pieprasījuma
|-
| align=&quot;center&quot; | 1
| [[Pļavnieku kapi]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 2
| [[Jukuma Vācieša iela (Rīga)|Jukuma Vācieša iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 3
| [[Pavasara gatve (Rīga)|Pavasara gatve]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 4
| [[Rudens iela (Rīga)|Rudens iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 5
| [[Zemes iela (Rīga)|Zemes iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 6
| [[Sesku iela (Rīga)|Sesku iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 7
| [[Varavīksnes gatve]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 8
| Mēbeļu nams
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 9
| [[Stirnu iela (Rīga)|Stirnu iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 10
| [[Vaidavas iela (Rīga)|Vaidavas iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 11
| [[Ūnijas iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 12
| [[Raunas iela (Rīga)|Raunas iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 13
| [[Tālivalža iela (Rīga)|Tālivalža iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 14
| [[Gustava Zemgala gatve]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 15
| [[Čiekurkalns (stacija)|Čiekurkalna stacija]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 16
| [[Čiekurkalna ūdenstornis]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 17
| [[Rīgas Brāļu kapi|Brāļu kapi]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 18
| [[Rusova iela]] / [[Valsts Ieņēmumu dienests]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 19
| [[Ķīšezera iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 20
| [[Sudrabu Edžus iela (Rīga)|Sudrabu Edžus iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 21
| [[Saules dārzs (Rīga)|Saules dārzs]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 22
| Sporta bāze
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 23
| [[Meža prospekts (Rīga)|Meža prospekts]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 24
| [[Mežaparks (Rīga)|Mežaparks]] / ZOO
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 25
| [[Bergenas iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 26
| [[Stendera iela (Rīga)|Stendera iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 27
| [[Sarkandaugava]]s kapi
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 28
| [[Sarkandaugava]]
|
|-
|}
| valign=&quot;top&quot; |
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot; align=&quot;center&quot;
|-
! width=&quot;30&quot;|Nr.
! width=&quot;190&quot;|Nosaukums
!Pēc pieprasījuma
|-
| align=&quot;center&quot; | 1
| [[Sarkandaugava]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 2
| [[Inčukalna iela (Rīga)|Inčukalna iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 3
| [[Stendera iela (Rīga)|Stendera iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 4
| [[Bergenas iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 5
| [[Mežaparks (Rīga)|Mežaparks]] / ZOO
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 6
| [[Ezermalas iela (Rīga)|Ezermalas iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 7
| Sporta bāze
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 8
| [[Saules dārzs (Rīga)|Saules dārzs]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 9
| [[Sudrabu Edžus iela (Rīga)|Sudrabu Edžus iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 10
| [[Ķīšezera iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 11
| [[Rusova iela]] / [[Valsts Ieņēmumu dienests]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 12
| Čiekurkalna ūdenstornis
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 13
| [[Rīgas Brāļu kapi|Brāļu kapi]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 14
| [[Čiekurkalns (stacija)|Čiekurkalna stacija]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 15
| [[Biķernieku iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 16
| [[Struktoru iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 17
| [[Tālivalža iela (Rīga)|Tālivalža iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 18
| [[Ūnijas iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 19
| [[Nīcgales iela (Rīga)|Nīcgales iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 20
| [[Stirnu iela (Rīga)|Stirnu iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 21
| Mēbeļu nams
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 22
| [[Varavīksnes gatve]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 23
| [[Sesku iela (Rīga)|Sesku iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 24
| [[Brāļu Kaudzīšu iela (Rīga)|Brāļu Kaudzīšu iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 25
| [[Rudens iela (Rīga)|Rudens iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 26
| [[Katlakalna iela (Rīga)|Katlakalna iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 27
| [[Jukuma Vācieša iela (Rīga)|Jukuma Vācieša iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 28
| [[Pļavnieku kapi]]
|
|}
|}
'''Iepriekšējie pieturvietu nosaukumi'''

Akadēmiķa M. Keldiša iela (pārdēvēta par &quot;Brāļu Kaudzīšu iela&quot;)

Tēraudlietuves iela (pārdēvēta par &quot;Brāļu kapi&quot;)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktu%C4%81la%20inform%C4%81cija/no-1-augusta-tiks-veiktas-izmainas-vairaku-pieturvietu-nosaukumos-1/|title=No 1. augusta tiks veiktas izmaiņas vairāku pieturvietu nosaukumos|access-date={{dat|2024|08|01||bez}}|archive-date={{dat|2025|08|26||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20250826153404/https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktu%C4%81la%20inform%C4%81cija/no-1-augusta-tiks-veiktas-izmainas-vairaku-pieturvietu-nosaukumos-1/}}&lt;/ref&gt;

Dzelzavas iela (pārdēvēta par &quot;Varavīksnes gatve&quot;)

Kastrānes iela (pārdēvēta par &quot;Tālivalža iela&quot;)

== Skatīt arī ==
* [[Rīga]]
* [[Autobusu satiksme Rīgā]]
* [[Trolejbusu satiksme Rīgā]]
* [[Tramvaju satiksme Rīgā]]
* [[Sabiedriskais transports Rīgā]]
* [[Rīgas satiksme]]
* [[Rīgas metropolitēns]]

== Piezīmes un atsauces ==
&lt;!-- ===Piezīmes===
{{atsauces|group=P}}
 --&gt;

=== Atsauces ===
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [http://www.rigassatiksme.lv/ www.rigassatiksme.lv]
* {{youtube|corKiHQDNb0|Pilnā 48. autobusu maršruta video versija}}
* {{youtube|_UCzPX3mA3Q|Pilnā 48. autobusu maršruta video versija}}

{{Rīga-aizmetnis}}

{{Sabiedriskais transports Rīga}}

[[Kategorija:Autobusu satiksme Rīgā|48]]</text>
      <sha1>nqwjtbxdbz7n1lhkyz79uxwlzscsi6w</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>50. autobusu maršruts (Rīga)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>109064</id>
    <revision>
      <id>4468262</id>
      <parentid>4401986</parentid>
      <timestamp>2026-05-14T16:02:09Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4468262</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="13448" sha1="ntxrs7we0e9yxpkkzm84k76s08s1ztj" xml:space="preserve">{{Transporta maršruta infokaste
|nosaukums         = 50. autobusu maršruts
|fona krāsa        = #007C06
|no                = [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
|uz                = [[Rīgas TEC-2|TEC-2]]
|karte             = File:50aut n.png
|valsts            = {{karogs|Latvija}}
|pilsēta           = Rīga
|atklāts           = 
|plānots atklāt    = 
|tika plān atklāt  = 
|izmaksas          = &lt;!-- izmaksas miljonos latu --&gt;
|kopējais garums   = 35,204 km&lt;br /&gt;(17,556 km / 17,648 km) &lt;ref&gt;[http://riga.mashke.org/Riga-Bus/Linien/linien_lat.htm Autobusu maršrutu saraksts]{{Novecojusi saite}}, riga.mashke.org&lt;/ref&gt;
|staciju skaits    = &lt;!-- metro, vilciens --&gt;
|pieturu skaits    = 69
(34 / 35)
|transporta vienīb = 4 (darbdienās)
3 (brīvdienās)
|depo              = &lt;!-- tramvajiem un trolejbusiem --&gt;
|parks             = № 7 (apkalpo)
|pasažieri dienā   = 
|pasažieri gadā    = 
|mājas lapa        = [http://saraksti.rigassatiksme.lv/?a=p.frameset&amp;schedule_id=2684&amp;t=xhtml&amp;l=lv saraksti.rigassatiksme.lv]
|apakšveidne       = {{Rīgas autobusu apakšveidne}}
}}
'''50. autobusu maršruts''' ir [[Sabiedriskais transports Rīgā|Rīgas sabiedriskā transporta]] [[Autobusu satiksme Rīgā|autobusu]] maršruts, kas kursē no [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes ielas]] līdz [[Rīgas TEC-2]], kas atrodas [[Salaspils novads|Salaspils novada]] [[Acone]]s ciematā. Maršruts Granīta ielā šķērso arī [[Rumbula (Stopiņu pagasts)|Rumbulas]] ciemu [[Ropažu novads|Ropažu novada]] [[Stopiņu pagasts|Stopiņu pagastā]].

50. autobusu maršruta kopējais garums ir 35,204 km. Maršruta '''[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]''' — '''[[Rīgas TEC-2|TEC-2]]''' kopējais garums ir 17,556 km, bet maršruta '''[[Rīgas TEC-2|TEC-2]]''' — '''[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]''' kopējais garums ir 17,648 km.

Darbdienās pa 50. autobusu maršrutu kursē 4 autobusi, bet brīvdienās — tikai 3 autobusi.

50. autobusu maršrutu apkalpo 7. autobusu parks.

== Maršruts ==
'''[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]''' — '''[[Rīgas TEC-2|TEC-2]]''' kursē pa šādām ielām: [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]], [[Vilhelma Purvīša iela (Rīga)|Vilhelma Purvīša iela]], [[Emīlijas Benjamiņas iela]], [[Marijas iela (Rīga)|Marijas iela]], [[Merķeļa iela (Rīga)|Merķeļa iela]], [[Brīvības bulvāris (Rīga)|Brīvības bulvāris]], [[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības iela]], [[Stabu iela (Rīga)|Stabu iela]], [[Avotu iela (Rīga)|Avotu iela]], [[Augusta Deglava iela (Rīga)|A. Deglava iela]], [[Nīcgales iela (Rīga)|Nīcgales iela]], [[Sesku iela (Rīga)|Sesku iela]], [[Dārzciema iela]], [[Krustpils iela (Rīga)|Krustpils iela]], [[Granīta iela (Rīga)|Granīta iela]], [[Granīta iela (Stopiņu novads)]] un [[Granīta iela (Acone)]].

'''[[Rīgas TEC-2|TEC-2]]''' — '''[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]''' kursē pa šādām ielām: [[Granīta iela (Acone)]], [[Granīta iela (Stopiņu novads)]], [[Granīta iela (Rīga)|Granīta iela]], [[Krustpils iela (Rīga)|Krustpils iela]], [[Dārzciema iela]], [[Sesku iela (Rīga)|Sesku iela]], [[Nīcgales iela (Rīga)|Nīcgales iela]], [[Augusta Deglava iela (Rīga)|A. Deglava iela]], [[Avotu iela (Rīga)|Avotu iela]], [[Bruņinieku iela (Rīga)|Bruņinieku iela]], [[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības iela]], [[Brīvības bulvāris (Rīga)|Brīvības bulvāris]], [[Raiņa bulvāris (Rīga)|Raiņa bulvāris]], [[Emīlijas Benjamiņas iela]], [[Vilhelma Purvīša iela (Rīga)|Vilhelma Purvīša iela]] un [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]].

[[Attēls:50. autobuss Merķeļa ielā.JPG|thumb|255px|50. maršruta autobuss Merķeļa ielā]]
[[Attēls:50. autobuss Krustpils ielā (20.08.2010).JPG|thumb|255px|50. maršruta autobuss Krustpils ielā]]
[[Attēls:50. autobuss Stacijas laukumā.JPG|thumb|250px|50. maršruta autobuss Stacijas laukumā]]
[[Attēls:50. autobuss Krustpils ielā (25.05.2011).JPG|thumb|255px|50. maršruta autobuss Krustpils ielā]]
[[Attēls:50. autobuss uz Slāvu apļa.jpg|thumb|255px|50. maršruta autobuss uz Slāvu apļa]]
[[Attēls:50. autobuss uz Zemitāna tilta (2019).jpg|thumb|255px|50. maršruta autobuss uz Zemitāna tilta (2019)]]
[[Attēls:50. autobuss uz Granīta ielas.jpg|thumb|255px|50. maršruta autobuss uz Granīta ielas]]
[[Attēls:50. autobuss Abrenes ielas galapunktā.jpg|thumb|255px|50. maršruta autobuss izbrauc no Abrenes ielas galapunkta]]
[[Attēls:50. autobuss uz Merķeļa ielas.jpg|thumb|255px|50. maršruta autobuss Merķeļa ielā]]
[[Attēls:50. autobuss griežas no Deglava ielas uz Avotu ielu.jpg|thumb|255px|50. maršruta autobuss griežas no Deglava ielas uz Avotu ielu]]
[[Attēls:50. autobuss uz Avotu ielas.jpg|thumb|255px|50. maršruta autobuss Avotu ielā]]
[[Attēls:50. autobuss uz Granīta ielas (2).jpg|thumb|255px|50. maršruta autobuss Granīta ielā]]

Saistībā ar [[Latvijas Republikas iekšlietu ministru uzskaitījums|Iekšlietu ministra]] [[Sandis Ģirģens|Sanda Ģirģena]] rīkojumu slēgt [[Augusta Deglava tilts|Deglava tiltu]] satiksmei, pamatojoties uz Būvniecības valsts kontroles biroja ekspertu atzinumu par tā drošumu, no 2019. gada 25. aprīļa līdz 4. maijam maršruts tika novirzīts pa [[Zemitāna tilts|Zemitāna tiltu]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/izmainas-sabiedriska-transporta-marsrutos-saistiba-ar-a-deglava-parvada-slegsanu/|title=Izmaiņas sabiedriskā transporta maršrutos saistībā ar A.Deglava pārvada slēgšanu|access-date={{dat|2022|12|23||bez}}|archive-date={{dat|2022|12|23||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20221223194612/https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/izmainas-sabiedriska-transporta-marsrutos-saistiba-ar-a-deglava-parvada-slegsanu/}}&lt;/ref&gt;

== Pieturvietas ==
50. autobusu maršrutā pavisam kopā ir 69 pieturas. Maršrutā '''[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]''' — '''[[Rīgas TEC-2|TEC-2]]''' ir 34 pieturas, tāpat arī maršrutā '''[[Rīgas TEC-2|TEC-2]]''' — '''[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]''' ir 35 pieturas.

{|
| valign=&quot;top&quot; |
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot;
|-
! width=&quot;30&quot;|Nr.
! width=&quot;190&quot;|Nosaukums
!Pēc pieprasījuma
|-
| align=&quot;center&quot; | 1
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 2
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā stacija]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 3
| [[Merķeļa iela (Rīga)|Merķeļa iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 4
| [[Brīvības bulvāris (Rīga)|Brīvības bulvāris]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 5
| [[Ģertrūdes iela (Rīga)|Ģertrūdes iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 6
| [[Stabu iela (Rīga)|Stabu iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 7
| [[Aleksandra Čaka iela (Rīga)|A. Čaka iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; |8
| [[Avotu iela (Rīga)|Avotu iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 9
| [[Matīsa iela (Rīga)|Matīsa iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 10
| [[Lienes iela (Rīga)|Lienes iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 11
| [[Daugavas stadions (Rīga)|&quot;Daugavas&quot; stadions]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 12
| [[Itas Kozakevičas iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 13
| [[Vietalvas iela (Rīga)|Vietalvas iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 14
| [[Skaņu iela (Rīga)|Skaņu iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 15
| [[Dārzciema iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 16
| [[Pildas iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 17
| [[Strautu iela (Rīga)|Strautu iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 18
| Slāvu rotācijas aplis (Dārzciema ielā)
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 19
| Slāvu rotācijas aplis (Krustpils ielā)
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 20
| [[Mazā Rencēnu iela (Rīga)|Mazā Rencēnu iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 21
| [[Krustpils iela (Rīga)|Krustpils iela]] 53
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 22
| Rājumsila iela
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 23
| Depo
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 24
| [[Granīta iela (Rīga)|Granīta iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 25
| [[Malēju iela (Rīga)|Malēju iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 26
| [[Granīta iela (Rīga)|Granīta iela]] 5
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 27
| [[Granīta iela (Rīga)|Granīta iela]] 13
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 28
| Rožkalni
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 29
| Getliņu iela
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 30
| Jaudas iela
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 31
| Acones mazdārziņi
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 32
| [[Rīgas TEC-2|TEC-2]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 33
| Uzņēmumu parks
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 34
| [[Acone]]
|x
|-
|}
| valign=&quot;top&quot; |
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot; align=&quot;center&quot;
|-
! width=&quot;30&quot;|Nr.
! width=&quot;190&quot;|Nosaukums
!Pēc pieprasījuma
|-
| align=&quot;center&quot; | 1
| [[Acone]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 2
| Uzņēmumu parks
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 3
| [[Rīgas TEC-2|TEC-2]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 4
| Acones mazdārziņi
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 5
| Jaudas iela
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 6
| Getliņu iela
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 7
| Rožkalni
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 8
| [[Granīta iela (Rīga)|Granīta iela]] 13
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 9
| [[Granīta iela (Rīga)|Granīta iela]] 5
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 10
| [[Malēju iela (Rīga)|Malēju iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 11
| [[Krustpils iela (Rīga)|Krustpils iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 12
| Depo
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 13
| Rājumsila iela
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 14
| Dzirkaļu iela
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 15
| [[Krustpils iela (Rīga)|Krustpils iela]] 53
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 16
| [[Mazā Rencēnu iela (Rīga)|Mazā Rencēnu iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 17
| Slāvu rotācijas aplis (Krustpils ielā)
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 18
| Slāvu rotācijas aplis (Dārzciema ielā)
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 19
| [[Strautu iela (Rīga)|Strautu iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 20
| [[Pildas iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 21
| [[Gaismas iela (Rīga)|Gaismas iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 22
| [[Skaņu iela (Rīga)|Skaņu iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 23
| [[Vietalvas iela (Rīga)|Vietalvas iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 24
| [[Itas Kozakevičas iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 25
| [[Daugavas stadions (Rīga)|&quot;Daugavas&quot; stadions]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 26
| [[Lienes iela (Rīga)|Lienes iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 27
| [[Bruņinieku iela (Rīga)|Bruņinieku iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 28
| [[Aleksandra Čaka iela (Rīga)|A. Čaka iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 29
| [[Tērbatas iela (Rīga)|Tērbatas iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 30
| [[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 31
| [[Ģertrūdes iela (Rīga)|Ģertrūdes iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 32
| [[Brīvības piemineklis]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 33
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā stacija]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 34
| [[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 35
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
|
|}
|}

====== Agrākie pieturvietu nosaukumi ======

* [[Nīcgales iela (Rīga)|Nīcgales iela]] (''no 2024. gada 19. februāra - &quot;[[Itas Kozakevičas iela]]&quot;'')&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktu%C4%81la%20inform%C4%81cija/no-19-februara-tiks-mainiti-vairaku-sabiedriska-transporta-pieturvietu-nosaukumi-1/|title=No 19. februāra tiks mainīti vairāku sabiedriskā transporta pieturvietu nosaukumi}}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;
* [[Katlakalna iela (Rīga)|Katlakalna iela]] (''no 2024. gada 19. februāra - &quot;Mazā Rencēnu iela''&quot;)
* [[Lubānas iela (Rīga)|Lubānas iela]] (''no 2024. gada 1. augusta virzienā uz [[TEC-2]] - “Slāvu rotācijas aplis (Dārzciema ielā)”'')&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktu%C4%81la%20inform%C4%81cija/no-1-augusta-tiks-veiktas-izmainas-vairaku-pieturvietu-nosaukumos-1/|title=No 1. augusta tiks veiktas izmaiņas vairāku pieturvietu nosaukumos|access-date={{dat|2024|07|25||bez}}|archive-date={{dat|2025|08|26||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20250826153404/https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktu%C4%81la%20inform%C4%81cija/no-1-augusta-tiks-veiktas-izmainas-vairaku-pieturvietu-nosaukumos-1/}}&lt;/ref&gt;
* [[Dārzciema iela]] (''no 2024. gada 1. augusta virzienā uz [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes ielu]] - “Slāvu rotācijas aplis (Dārzciema ielā)”'')
* [[Krustpils iela (Rīga)|Krustpils iela]] (''no 2024. gada 1. augusta virzienā uz TEC-2 - “Slāvu rotācijas aplis (Krustpils ielā)”'')
* [[Lubānas iela (Rīga)|Lubānas iela]] (''no 2024. gada 1. augusta virzienā uz Abrenes ielu - “Slāvu rotācijas aplis (Krustpils ielā)”'')
* Dzelzceļa pārbrauktuve (''no 2024. gada 1. augusta - &quot;Dzirkaļu iela&quot;'')
* Stūraiņu iela (''no 2024. gada 1. augusta - &quot;Getliņu iela&quot;'')
* Ciemats (''no 2024. gada 1. augusta - &quot;Jaudas iela&quot;'')
* Dārziņi (''no 2024. gada 1. augusta - &quot;Acones mazdārziņi&quot;'')
* [[TEC-2]] pārvalde (''no 2024. gada 1. augusta - &quot;TEC-2&quot;'')
* [[TEC-2]] (''no 2024. gada 1. augusta - &quot;[[Acone]]''&quot;)
* [[Acone]] (''no 2024. gada 1. augusta - &quot;Uzņēmumu parks&quot;'')

== Skatīt arī ==
* [[Rīga]]
* [[Autobusu satiksme Rīgā]]
* [[Trolejbusu satiksme Rīgā]]
* [[Tramvaju satiksme Rīgā]]
* [[Sabiedriskais transports Rīgā]]
* [[Rīgas satiksme]]
* [[Rīgas metropolitēns]]

== Piezīmes un atsauces ==
&lt;!-- ===Piezīmes===
{{atsauces|group=P}}
 --&gt;

=== Atsauces ===
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [http://www.rigassatiksme.lv/ www.rigassatiksme.lv]
* {{youtube|Maae84XBA8s|Pilnā 50. autobusu maršruta video versija}}
* {{youtube|Mio58QRouWM|Pilnā 50. autobusu maršruta video versija}}

{{Rīga-aizmetnis}}

{{Sabiedriskais transports Rīga}}

[[Kategorija:Autobusu satiksme Rīgā|50]]</text>
      <sha1>ntxrs7we0e9yxpkkzm84k76s08s1ztj</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>51. autobusu maršruts (Rīga)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>109065</id>
    <revision>
      <id>4468263</id>
      <parentid>4401987</parentid>
      <timestamp>2026-05-14T16:02:22Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4468263</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="11643" sha1="rlkg3v0f99907dbpuu1u0p5h74yjohz" xml:space="preserve">{{Transporta maršruta infokaste
|nosaukums         = 51. autobusu maršruts
|fona krāsa        = #007C06
|no                = [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
|uz                = [[Ulbroka]]
|karte             = File:51aut n.png
|valsts            = {{karogs|Latvija}}
|pilsēta           = Rīga
|atklāts           = 
|plānots atklāt    = 
|tika plān atklāt  = 
|izmaksas          = &lt;!-- izmaksas miljonos latu --&gt;
|kopējais garums   = 25,481 km&lt;br /&gt;(12,687 km / 12,794 km) &lt;ref&gt;[http://riga.mashke.org/Riga-Bus/Linien/linien_lat.htm Autobusu maršrutu saraksts]{{Novecojusi saite}}, riga.mashke.org&lt;/ref&gt;
|staciju skaits    = &lt;!-- metro, vilciens --&gt;
|pieturu skaits    = 42
(21 / 21)
|transporta vienīb = 4 (darbdienās)
2 (brīvdienās)
|depo              = &lt;!-- tramvajiem un trolejbusiem --&gt;
|parks             = № 7 (apkalpo)
|pasažieri dienā   = 
|pasažieri gadā    = 
|mājas lapa        = [http://saraksti.rigassatiksme.lv/?a=p.frameset&amp;schedule_id=2831&amp;t=xhtml&amp;l=lv saraksti.rigassatiksme.lv]
|apakšveidne       = {{Rīgas autobusu apakšveidne}}
}}
'''51. autobusu maršruts''' ir [[Sabiedriskais transports Rīgā|Rīgas sabiedriskā transporta]] [[Autobusu satiksme Rīgā|autobusu]] maršruts, kas kursē no [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes ielas]] līdz [[Ulbroka]]i (atsevišķos reisos līdz [[Ulbrokas vidusskola]]i [[Vālodzes (Ulbroka)|Vālodzēs]]), kas atrodas [[Ropažu novads|Ropažu novada]] [[Stopiņu pagasts|Stopiņu pagastā]].

51. autobusu maršruta kopējais garums ir 25,481 km. Maršruta '''Abrenes iela''' — '''Ulbroka''' kopējais garums ir 12,687 km, bet maršruta '''Ulbroka''' — '''Abrenes iela''' kopējais garums ir 12,794 km.

Darbdienās pa 51. autobusu maršrutu kursē 4 autobusi, bet brīvdienās — tikai 2 autobusi.

51. autobusu maršrutu apkalpo 7. autobusu parks.

Autobusa maršrutu 2021. gada vasarā bija iecerēts pagarināt līdz [[Saurieši]]em, taču tas joprojām vēl nav noticis, lai arī [[Rīgas dome]] jaunajā gaisa kvalitātes uzlabošanas plānā šo ieceri plāno realizēt.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.aprinkis.lv/index.php/sabiedriba/pasvaldibas/25400-rigas-satiksme-gatava-sakt-parvadajumus-uz-baloziem-jaunmarupi-un-upesciemu|title=&quot;Rīgas satiksme&quot; gatava sākt pārvadājumus uz Baložiem, Jaunmārupi un Upesciemu}}&lt;/ref&gt;

[[Attēls:51. autobuss Satekles ielā.JPG|thumb|255px|51. maršruta autobuss Satekles ielā]]
[[Attēls:51. autobuss pie Centrālās stacijas.JPG|thumb|255px|51. maršruta autobuss pieturā &quot;Centrālā stacija&quot;]]
[[Attēls:51. autobuss uz Deglava ielas.jpg||thumb|255px|51. maršruta autobuss Deglava ielā]]
[[Attēls:51. autobuss Abrenes ielas galapunktā.jpg||thumb|255px|51. maršruta autobuss izbrauc no Abrenes ielas galapunkta]]
[[Attēls:51. autobuss uz Valmieras ielas.jpg||thumb|255px|51. maršruta autobuss Valmieras ielā]]
[[Attēls:51. autobuss uz Satekles ielas.jpg||thumb|255px|51. maršruta autobuss Satekles ielā]]

== Maršruts ==
'''[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]''' — '''[[Ulbroka]]''' kursē pa šādām ielām: Abrenes iela, [[Vilhelma Purvīša iela (Rīga)|Vilhelma Purvīša iela]], [[Emīlijas Benjamiņas iela]], [[Marijas iela (Rīga)|Marijas iela]], [[Satekles iela (Rīga)|Satekles iela]], [[Valmieras iela (Rīga)|Valmieras iela]], [[Augusta Deglava iela (Rīga)|A. Deglava iela]], [[Autoceļš P4]] un [[Institūta iela (Ulbroka)]].

'''Ulbroka''' — '''Abrenes iela''' kursē pa šādām ielām: Institūta iela (Ulbroka), P4, [[Lubānas iela (Dreiliņi)]], A. Deglava iela, Valmieras iela, Satekles iela, Marijas iela, Emīlijas Benjamiņas iela, Vilhelma Purvīša iela un Abrenes iela.

== Pieturvietas ==
51. autobusu maršrutā pavisam kopā ir 42 pieturas. Abos virzienos ir pa 21 pieturai.

{|
| valign=&quot;top&quot; |
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot; 
|-
! width=&quot;30&quot;|Nr.
! width=&quot;190&quot;|Nosaukums
!Pēc pieprasījuma
|-
| align=&quot;center&quot; | 1
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 2
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā stacija]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 3
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 4
| [[Ģertrūdes iela (Rīga)|Ģertrūdes iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 5
| [[Matīsa iela (Rīga)|Matīsa iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 6 
| [[Daugavas stadions (Rīga)|&quot;Daugavas&quot; stadions]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 7
| [[Itas Kozakevičas iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 8
| [[Viršu iela (Rīga)|Viršu iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 9
| [[Dārzciema iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 10
| [[Ilūkstes iela (Rīga)|Ilūkstes iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 11
| [[Andreja Saharova iela|A. Saharova iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 12
| [[Ulbrokas iela]] 13
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 13
| Liepiņas
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 14
| [[Baltinavas iela (Rīga)|Baltinavas iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 15
| [[Kaivas iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 16
| Dreiliņu rotācijas aplis
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 17
| Dreiliņu veikals
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 18
| Liepziedi
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 19
| Radiostacijas iela
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 20
| [[Stopiņu pagasts|Stopiņu pagasta]] pārvalde
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 21
| [[Ulbroka]]
|x
|-
|}
| valign=&quot;top&quot; |
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot; align=&quot;center&quot;
|-
! width=&quot;30&quot;|Nr.
! width=&quot;190&quot;|Nosaukums
!Pēc pieprasījuma
|-
| align=&quot;center&quot; | 1
| [[Ulbroka]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 2
| [[Stopiņu pagasts|Stopiņu pagasta]] pārvalde
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 3
| Radiostacijas iela
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 4
| Liepziedi
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 5
| Dreiliņu veikals
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 6
| Dreiliņu rotācijas aplis
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 7
| [[Kaivas iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 8
| [[Baltinavas iela (Rīga)|Baltinavas iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 9
| Liepiņas
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 10
| [[Ulbrokas iela]] 13
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 11
| [[Andreja Saharova iela|A. Saharova iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 12
| [[Ilūkstes iela (Rīga)|Ilūkstes iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 13
| [[Dārzciema iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 14
| [[Viršu iela (Rīga)|Viršu iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 15
| [[Itas Kozakevičas iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 16
| [[Daugavas stadions (Rīga)|&quot;Daugavas&quot; stadions]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 17
| [[Matīsa iela (Rīga)|Matīsa iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 18
| [[Ģertrūdes iela (Rīga)|Ģertrūdes iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 19
| [[Elizabetes iela (Rīga)|Elizabetes iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 20
| [[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 21
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
|
|}
|}
'''Pieturvietas maršrutā &quot;Abrenes iela - Ulbrokas skola&quot; un &quot;Ulbrokas skola - Abrenes iela&quot;.'''
{|
| valign=&quot;top&quot; |
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot; 
|-
! width=&quot;30&quot; |Nr.
! width=&quot;190&quot; |Nosaukums
!Pēc pieprasījuma
|-
| align=&quot;center&quot; | 1
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 2
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā stacija]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 3
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 4
| [[Ģertrūdes iela (Rīga)|Ģertrūdes iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 5
| [[Matīsa iela (Rīga)|Matīsa iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 6 
| [[Daugavas stadions (Rīga)|&quot;Daugavas&quot; stadions]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 7
| [[Itas Kozakevičas iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 8
| [[Viršu iela (Rīga)|Viršu iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 9
| [[Dārzciema iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 10
| [[Ilūkstes iela (Rīga)|Ilūkstes iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 11
| [[Andreja Saharova iela|A. Saharova iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 12
| [[Ulbrokas iela]] 13
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 13
| Liepiņas
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 14
| [[Baltinavas iela (Rīga)|Baltinavas iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 15
| [[Kaivas iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 16
| Dreiliņu rotācijas aplis
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 17
| Dreiliņu veikals
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 18
| Liepziedi
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 19
| Radiostacijas iela
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 20
| [[Stopiņu pagasts|Stopiņu pagasta]] pārvalde
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 21
| [[Ulbroka]]
|x
|-
|22
|[[Līgo parks]]
|x
|-
|23
|Āvas
|x
|-
|24
|[[Ulbrokas vidusskola]]
|x
|-
|}
| valign=&quot;top&quot; |
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot; align=&quot;center&quot;
|-
! width=&quot;30&quot; |Nr.
! width=&quot;190&quot; |Nosaukums
!Pēc pieprasījuma
|-
|1
|[[Ulbrokas vidusskola]]
|x
|-
|2
|Āvas
|x
|-
|3
|[[Līgo parks]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 4
| [[Ulbroka]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 5
| [[Stopiņu pagasts|Stopiņu pagasta]] pārvalde
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 6
| Radiostacijas iela
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 7
| Liepziedi
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 8
| Dreiliņu veikals
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 9
| Dreiliņu rotācijas aplis
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 10
| [[Kaivas iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 11
| [[Baltinavas iela (Rīga)|Baltinavas iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 12
| Liepiņas
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 13
| [[Ulbrokas iela]] 13
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 14
| [[Andreja Saharova iela|A. Saharova iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 15
| [[Ilūkstes iela (Rīga)|Ilūkstes iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 16
| [[Dārzciema iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 17
| [[Viršu iela (Rīga)|Viršu iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 18
| [[Itas Kozakevičas iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 19
| [[Daugavas stadions (Rīga)|&quot;Daugavas&quot; stadions]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 20
| [[Matīsa iela (Rīga)|Matīsa iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 21
| [[Ģertrūdes iela (Rīga)|Ģertrūdes iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 22
| [[Elizabetes iela (Rīga)|Elizabetes iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 23
| [[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 24
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
|
|}
|}

=== Agrākie pieturvietu nosaukumi ===

* ''Nīcgales iela (pārdēvēta par &quot;Itas Kozakevičas iela&quot;)''&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktu%C4%81la%20inform%C4%81cija/no-19-februara-tiks-mainiti-vairaku-sabiedriska-transporta-pieturvietu-nosaukumi-1/|title=No 19. februāra tiks mainīti vairāku sabiedriskā transporta pieturvietu nosaukumi}}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;
* ''Dreiliņu pasts (no 2024. gada 1. augusta - &quot;Dreiliņu rotācijas aplis&quot;)''&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktu%C4%81la%20inform%C4%81cija/no-1-augusta-tiks-veiktas-izmainas-vairaku-pieturvietu-nosaukumos-1/|title=No 1. augusta tiks veiktas izmaiņas vairāku pieturvietu nosaukumos|access-date={{dat|2024|07|25||bez}}|archive-date={{dat|2025|08|26||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20250826153404/https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktu%C4%81la%20inform%C4%81cija/no-1-augusta-tiks-veiktas-izmainas-vairaku-pieturvietu-nosaukumos-1/}}&lt;/ref&gt;
* ''Radiocentrs (no 2024. gada 1. augusta - Radiostacijas iela&quot;)''
* ''Institūts (no 2024. gada 1. augusta - &quot;Stopiņu pagasta pārvalde&quot;)''
* ''Ogres pagrieziens (pieturvieta slēgta)''
* ''Brasliņas (no 2024. gada 1. augusta - &quot;Līgo parks&quot;)''

== Skatīt arī ==
* [[Rīga]]
* [[Autobusu satiksme Rīgā]]
* [[Trolejbusu satiksme Rīgā]]
* [[Tramvaju satiksme Rīgā]]
* [[Sabiedriskais transports Rīgā]]
* [[Rīgas satiksme]]
* [[Rīgas metropolitēns]]

== Piezīmes un atsauces ==
&lt;!-- ===Piezīmes===
{{atsauces|group=P}}
 --&gt;
=== Atsauces ===
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [http://www.rigassatiksme.lv/ www.rigassatiksme.lv]
* {{youtube|x9qzKQuW32k|Pilnā 51. autobusu maršruta video versija}}
* {{youtube|dgY1OFsFb6k|Pilnā 51. autobusu maršruta video versija}}

{{Rīga-aizmetnis}}

{{Sabiedriskais transports Rīga}}

[[Kategorija:Autobusu satiksme Rīgā|51]]</text>
      <sha1>rlkg3v0f99907dbpuu1u0p5h74yjohz</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>52. autobusu maršruts (Rīga)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>109070</id>
    <revision>
      <id>4468264</id>
      <parentid>4401988</parentid>
      <timestamp>2026-05-14T16:02:36Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4468264</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7971" sha1="i7nd3740liga1x4btjxphaymulf161v" xml:space="preserve">{{Transporta maršruta infokaste
|nosaukums         = 52. autobusu maršruts
|fona krāsa        = #007C06
|no                = [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
|uz                = [[Pļavnieku kapi]]
|karte             = File:52aut n.png
|valsts            = {{karogs|Latvija}}
|pilsēta           = Rīga
|atklāts           = 
|plānots atklāt    = 
|tika plān atklāt  = 
|izmaksas          = &lt;!-- izmaksas miljonos latu --&gt;
|kopējais garums   = 22,600km km&lt;br /&gt;(11,076 km / 11,524 km) &lt;ref&gt;[http://riga.mashke.org/Riga-Bus/Linien/linien_lat.htm Autobusu maršrutu saraksts]{{Novecojusi saite}}, riga.mashke.org&lt;/ref&gt;
|staciju skaits    = &lt;!-- metro, vilciens --&gt;
|pieturu skaits    = 36
(18 / 18)
|transporta vienīb = 6 (darbdienās)
4 (brīvdienās)
|depo              = &lt;!-- tramvajiem un trolejbusiem --&gt;
|parks             = № 7 (apkalpo)
|pasažieri dienā   = 
|pasažieri gadā    = 
|mājas lapa        = [http://saraksti.rigassatiksme.lv/?a=p.frameset&amp;schedule_id=2833&amp;t=xhtml&amp;l=lv saraksti.rigassatiksme.lv]
|apakšveidne       = {{Rīgas autobusu apakšveidne}}
}}
'''52. autobusu maršruts''' ir [[Sabiedriskais transports Rīgā|Rīgas sabiedriskā transporta]] [[Autobusu satiksme Rīgā|autobusu]] maršruts, kas kursē no [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes ielas]] līdz [[Pļavnieku kapi]]em.

52. autobusu maršruta kopējais garums ir 22,600 km. Virzienā '''[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]''' — '''[[Pļavnieku kapi]]''' kopējais garums ir 11,076 km, bet virzienā '''[[Pļavnieku kapi]]''' — '''[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]''' kopējais garums ir 11,524 km.

Darbdienās pa 52. autobusu maršrutu kursē 6 autobusi, bet brīvdienās — tikai 4 autobusi. Maršrutu apkalpo 7. autobusu parks.

No 2019. gada 1. augusta 52.autobusa maršruta 1 reiss (plkst. 17:12 no [[Pļavnieki|Pļavnieku]] kapiem) darba dienās tika pagarināts, iekļaujot iebraucienu Noliktavu ielā ([[Ropažu novads|Ropažu novada]] [[Stopiņu pagasts|Stopiņu pagastā]]) pēc tur esošā loģistikas centra darbinieku lūgumiem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/bus-izmainas-29-52-marsruta-autobusu-kustibas-saraksta-un-52-autobusa-marsruta/|title=Būs izmaiņas 29., 52. maršruta autobusu kustības sarakstā un 52. autobusa maršrutā : Aktualitātes : Rīgas satiksme|website=www.rigassatiksme.lv|access-date=2019-07-08|archiveurl=https://web.archive.org/web/20190708205814/https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/bus-izmainas-29-52-marsruta-autobusu-kustibas-saraksta-un-52-autobusa-marsruta/|archivedate=2019-07-08}}&lt;/ref&gt; No 2025. gada 15. marta viens rīta reiss caur Noliktavu ielu kursē arī no Abrenes ielas.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktu%C4%81la%20inform%C4%81cija/no-15-marta-tiks-veiktas-izmainas-3-4-34-37-41-un-52-autobusa-ka-ari-3-trolejbusa-kustibas-sarakstos/|title=No 15. marta tiks veiktas izmaiņas 3., 4., 34., 37., 41. un 52. autobusa, kā arī 3. trolejbusa kustības sarakstos}}&lt;/ref&gt;

== Maršruts ==
[[Attēls:52. autobuss uz Deglava ielas.jpg||thumb|255px|52. maršruta autobuss Deglava ielā]]
[[Attēls:52. autobuss Abrenes ielas galapunktā.jpg||thumb|255px|52. maršruta autobuss izbrauc no Abrenes ielas galapunkta]]
[[Attēls:52. autobuss uz Valmieras ielas.jpg||thumb|255px|52. maršruta autobuss Valmieras ielā]]
[[Attēls:52. autobuss galapunktā &quot;Pļavnieku kapi&quot;.jpg||thumb|255px|52. maršruta autobuss galapunktā &quot;Pļavnieku kapi&quot;]]
'''[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]''' — '''[[Pļavnieku kapi]]''' kursē pa šādām ielām: [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]], [[Vilhelma Purvīša iela (Rīga)|Vilhelma Purvīša iela]], [[Emīlijas Benjamiņas iela]], [[Marijas iela (Rīga)|Marijas iela]], [[Satekles iela (Rīga)|Satekles iela]], [[Valmieras iela (Rīga)|Valmieras iela]], [[Augusta Deglava iela (Rīga)|A. Deglava iela]], un [[Lubānas iela (Rīga)|Lubānas iela]].

'''[[Pļavnieku kapi]]''' — '''[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]''' kursē pa šādām ielām: [[Lubānas iela (Rīga)|Lubānas iela]], [[Augusta Deglava iela (Rīga)|A. Deglava iela]], [[Valmieras iela (Rīga)|Valmieras iela]], [[Satekles iela (Rīga)|Satekles iela]], [[Marijas iela (Rīga)|Marijas iela]], [[Emīlijas Benjamiņas iela]], [[Vilhelma Purvīša iela (Rīga)|Vilhelma Purvīša iela]] un [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]].

== Pieturvietas ==
52. autobusu maršrutā pavisam kopā ir 36 pieturas. Abos virzienos ir 18 pieturas. Pagarinātajos maršrutos - &quot;Abrenes iela - Noliktavu iela - Pļavnieku kapi&quot; un &quot;Pļavnieku kapi - Noliktavu iela - Abrenes iela&quot; abos virzienos ir 19 pieturas.

{|
| valign=&quot;top&quot; |
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot; 
|-
! width=&quot;30&quot;|Nr.
! width=&quot;190&quot;|Nosaukums
!Pēc pieprasījuma
|-
| align=&quot;center&quot; | 1
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 2
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā stacija]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 3
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 4
| [[Ģertrūdes iela (Rīga)|Ģertrūdes iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 5
| [[Matīsa iela (Rīga)|Matīsa iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 6
| [[Daugavas stadions (Rīga)|&quot;Daugavas&quot; stadions]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 7
| [[Itas Kozakevičas iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 8
| [[Viršu iela (Rīga)|Viršu iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 9
| [[Dārzciema iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 10
| [[Ilūkstes iela (Rīga)|Ilūkstes iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 11
| [[Andreja Saharova iela|A. Saharova iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 12
| [[Ulbrokas iela|Ulbrokas iela 13]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 13
| Liepiņas
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 14
| [[Baltinavas iela (Rīga)|Baltinavas iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 15
| [[Kaivas iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; |
|''Noliktavu iela''
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 16
| [[Rembates iela (Rīga)|Rembates iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 17
| Žīguru iela
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 18
| [[Pļavnieku kapi]]
|
|-
|}
| valign=&quot;top&quot; |
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot; align=&quot;center&quot;
|-
! width=&quot;30&quot;|Nr.
! width=&quot;190&quot;|Nosaukums
!Pēc pieprasījuma
|-
| align=&quot;center&quot; | 1
| [[Pļavnieku kapi]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 2
| Žīguru iela
|x
|-
| align=&quot;center&quot; |
|''Noliktavu iela''
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 3
| [[Rembates iela (Rīga)|Rembates iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 4
| [[Kaivas iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 5
| [[Baltinavas iela (Rīga)|Baltinavas iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 6
| Liepiņas
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 7
| [[Ulbrokas iela|Ulbrokas iela 13]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 8
| [[Andreja Saharova iela|A. Saharova iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 9
| [[Ilūkstes iela (Rīga)|Ilūkstes iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 10
| [[Dārzciema iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 11
| [[Viršu iela (Rīga)|Viršu iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 12
| [[Itas Kozakevičas iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 13
| [[Daugavas stadions (Rīga)|&quot;Daugavas&quot; stadions]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 14
| [[Matīsa iela (Rīga)|Matīsa iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 15
| [[Ģertrūdes iela (Rīga)|Ģertrūdes iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 16
| [[Elizabetes iela (Rīga)|Elizabetes iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 17
| [[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 18
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
|
|}
|}

== Skatīt arī ==
* [[Rīga]]
* [[Autobusu satiksme Rīgā]]
* [[Trolejbusu satiksme Rīgā]]
* [[Tramvaju satiksme Rīgā]]
* [[Sabiedriskais transports Rīgā]]
* [[Rīgas satiksme]]
* [[Rīgas metropolitēns]]

== Piezīmes un atsauces ==
&lt;!-- ===Piezīmes===
{{atsauces|group=P}}
 --&gt;
=== Atsauces ===
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [http://www.rigassatiksme.lv/ www.rigassatiksme.lv]
* {{youtube|bPClqOOvQbE|Pilnā 52. autobusu maršruta video versija}}
* {{youtube|VUgbOEfEbak|Pilnā 52. autobusu maršruta video versija}}

{{Rīga-aizmetnis}}

{{Sabiedriskais transports Rīga}}

[[Kategorija:Autobusu satiksme Rīgā|52]]</text>
      <sha1>i7nd3740liga1x4btjxphaymulf161v</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>53. autobusu maršruts (Rīga)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>109075</id>
    <revision>
      <id>4468265</id>
      <parentid>4353174</parentid>
      <timestamp>2026-05-14T16:02:42Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4468265</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7311" sha1="7quxoz6tufruyesjetnjzohc25pqo3o" xml:space="preserve">{{Transporta maršruta infokaste
|nosaukums         = 53. autobusu maršruts
|fona krāsa        = #007C06
|no                = [[Esplanāde (Rīga)|Esplanāde]]
|uz                = [[Zolitūde]]
|karte             = File:53aut n.png
|valsts            = {{karogs|Latvija}}
|pilsēta           = Rīga
|atklāts           = 
|plānots atklāt    = 
|tika plān atklāt  = 
|izmaksas          = &lt;!-- izmaksas miljonos latu --&gt;
|kopējais garums   = 22,178 km&lt;br /&gt;(11,280 km / 10,898 km) &lt;ref&gt;[http://riga.mashke.org/Riga-Bus/Linien/linien_lat.htm Autobusu maršrutu saraksts]{{Novecojusi saite}}, riga.mashke.org&lt;/ref&gt;
|staciju skaits    = &lt;!-- metro, vilciens --&gt;
|pieturu skaits    = 39
(19 / 20)
|transporta vienīb = 4 (darbdienās)
2 (brīvdienās)
|depo              = &lt;!-- tramvajiem un trolejbusiem --&gt;
|parks             = № 6 (apkalpo)
|pasažieri dienā   = 
|pasažieri gadā    = 
|mājas lapa        = [http://saraksti.rigassatiksme.lv/?a=p.frameset&amp;schedule_id=2594&amp;t=xhtml&amp;l=lv saraksti.rigassatiksme.lv]
|apakšveidne       = {{Rīgas autobusu apakšveidne}}
}}

'''53. autobusu maršruts''' ir [[Sabiedriskais transports Rīgā|Rīgas sabiedriskā transporta]] [[Autobusu satiksme Rīgā|autobusu]] maršruts, kas kursē no [[Esplanāde (Rīga)|Esplanādes]] [[Rīga]]s centrā līdz [[Zolitūde]]i.

53. autobusu maršruta kopējais garums ir 22,178 km. Maršruta '''Esplanāde''' — '''Zolitūde''' kopējais garums ir 11,280 km, bet maršruta '''Zolitūde''' — '''Esplanāde''' kopējais garums ir 10,898 km.

Darbdienās pa 53. autobusu maršrutu kursē 4 autobusi, bet brīvdienās — tikai 2 autobusi.

53. autobusu maršrutu apkalpo 6. autobusu parks.

== Maršruts ==
[[Attēls:Bus in Riga, Solaris Urbino 15 n°65241.jpg|thumb|255px|53. maršruta autobuss Brīvības bulvārī]]
[[Attēls:53. autobuss uz Vanšu tilta.jpg|thumb|255px|53. maršruta autobuss uz Vanšu tilta]]
[[Attēls:53. autobuss uz Vanšu tilta (2).jpg|thumb|255px|53. maršruta autobuss uz Vanšu tilta]]
[[Attēls:53. autobuss uz Kalnciema ielas.jpg|thumb|255px|53. maršruta autobuss Kalnciema ielā]]
[[Attēls:53. autobuss uz Rostokas ielas.jpg|thumb|255px|53. maršruta autobuss Rostokas ielā]]
'''[[Esplanāde (Rīga)|Esplanāde]]''' — '''[[Zolitūde]]''' kursē pa šādām ielām: [[Brīvības bulvāris (Rīga)|Brīvības bulvāris]], [[Kalpaka bulvāris]], [[Krišjāņa Valdemāra iela (Rīga)|K. Valdemāra iela]], [[Vanšu tilts (Rīga)|Vanšu tilts]], K. Valdemāra iela, [[Kalnciema iela (Rīga)|Kalnciema iela]], [[Lielirbes iela]], [[Ventspils iela (Rīga)|Ventspils iela]], Kalnciema iela, [[Apuzes iela (Rīga)|Apuzes iela]], [[Anniņmuižas iela (Rīga)|Anniņmuižas iela]], [[Gramzdas iela (Rīga)|Gramzdas iela]], [[Zolitūdes iela (Rīga)|Zolitūdes iela]] un [[Rostokas iela (Rīga)|Rostokas iela]].

'''Zolitūde''' — '''Esplanāde''' kursē pa šādām ielām: Rostokas iela, Zolitūdes iela, Gramzdas iela, Anniņmuižas iela, Apuzes iela, Kalnciema iela, Ventspils iela, Lielirbes iela, Kalnciema iela, K. Valdemāra iela, Vanšu tilts, K. Valdemāra iela, [[Elizabetes iela (Rīga)|Elizabetes iela]] un Brīvības bulvāris.

== Pieturvietas ==
53. autobusu maršrutā pavisam kopā ir 39 pieturas. Maršrutā '''[[Esplanāde (Rīga)|Esplanāde]]''' — '''[[Zolitūde]]''' ir 19 pieturas, bet maršrutā '''Zolitūde''' — '''Esplanāde''' ir 20 pieturas.

{| 
| valign=&quot;top&quot; |
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot; 
|-
! width=&quot;30&quot;|Nr.
! width=&quot;190&quot;|Nosaukums
|-
| align=&quot;center&quot; | 1
| [[Esplanāde (Rīga)|Esplanāde]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 2
| [[Latvijas Nacionālais teātris|Nacionālais teātris]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 3
| [[Ķīpsala]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 4
| [[Baložu iela (Rīga)|Baložu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 5
| [[Melnsila iela (Rīga)|Melnsila iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 6
| [[Dreiliņu iela (Rīga)|Dreiliņu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 7
| [[Kauguru iela (Rīga)|Kauguru iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 8
| [[Ventspils iela (Rīga)|Ventspils iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 9
| [[Apuzes iela (Rīga)|Apuzes iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 10
| [[Šampētera iela (Rīga)|Šampētera iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 11
| [[Jūrkalnes iela (Rīga)|Jūrkalnes iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 12
| [[Priedaines iela (Rīga)|Priedaines iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 13
| [[Zantes iela (Rīga)|Zantes iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 14
| [[Gramzdas iela (Rīga)|Gramzdas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 15
| [[Mežmalas iela (Rīga)|Mežmalas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 16
| [[Imanta (stacija)|Imantas stacija]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 17
| [[Rostokas iela (Rīga)|Rostokas iela]] 16
|-
| align=&quot;center&quot; | 18
| [[Anniņmuižas iela (Rīga)|Anniņmuižas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 19
| [[Zolitūde]]s D/P
|-
|}
| valign=&quot;top&quot; |
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot; align=&quot;center&quot;
|- 
! width=&quot;30&quot;|Nr.
! width=&quot;190&quot;|Nosaukums
|-
| align=&quot;center&quot; | 1
| [[Zolitūde]]s D/P
|-
| align=&quot;center&quot; | 2
| [[Anniņmuižas iela (Rīga)|Anniņmuižas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 3
| [[Rostokas iela (Rīga)|Rostokas iela]] 16
|-
| align=&quot;center&quot; | 4
| [[Imanta (stacija)|Imantas stacija]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 5
| [[Mežmalas iela (Rīga)|Mežmalas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 6
| [[Gramzdas iela (Rīga)|Gramzdas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 7
| [[Zantes iela (Rīga)|Zantes iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 8
| [[Priedaines iela (Rīga)|Priedaines iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 9
| [[Jūrkalnes iela (Rīga)|Jūrkalnes iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 10
| [[Šampētera iela (Rīga)|Šampētera iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 11
| [[Apuzes iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 12
| [[Ventspils iela (Rīga)|Ventspils iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 13
| [[Kauguru iela (Rīga)|Kauguru iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 14
| [[Dreiliņu iela (Rīga)|Dreiliņu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 15
| [[Melnsila iela (Rīga)|Melnsila iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 16
| [[Latvijas Nacionālais arhīvs|Valsts arhīvs]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 17
| [[Ķīpsala]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 18
| [[Latvijas Nacionālais teātris|Nacionālais teātris]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 19
| [[Mākslas muzejs (Rīga)|Mākslas muzejs]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 20
| [[Esplanāde (Rīga)|Esplanāde]]
|}
|}
'''Iepriekšējie pieturvietu nosaukumi'''

* Kalnciema iela (virzienā uz Zolitūdi pārdēvēta par &quot;Ventspils iela&quot;, virzienā uz Esplanādi - par &quot;Apuzes iela&quot;)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktu%C4%81la%20inform%C4%81cija/no-1-augusta-tiks-veiktas-izmainas-vairaku-pieturvietu-nosaukumos-1/|title=No 1. augusta tiks veiktas izmaiņas vairāku pieturvietu nosaukumos|access-date={{dat|2024|08|01||bez}}|archive-date={{dat|2025|08|26||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20250826153404/https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktu%C4%81la%20inform%C4%81cija/no-1-augusta-tiks-veiktas-izmainas-vairaku-pieturvietu-nosaukumos-1/}}&lt;/ref&gt;
* Ventas iela (pārdēvēta par &quot;Kauguru iela&quot;)
* Z.A. Meierovica bulvāris (pārdēvēta par &quot;Nacionālais teātris&quot;)

=== Atsauces ===
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [http://www.rigassatiksme.lv/ www.rigassatiksme.lv]
* {{youtube|jSNe-xSrfXM|Pilnā 53. autobusu maršruta video versija}}

{{Rīga-aizmetnis}}

{{Sabiedriskais transports Rīga}}

[[Kategorija:Autobusu satiksme Rīgā|53]]</text>
      <sha1>7quxoz6tufruyesjetnjzohc25pqo3o</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>55. autobusu maršruts (Rīga)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>109087</id>
    <revision>
      <id>4468266</id>
      <parentid>4401991</parentid>
      <timestamp>2026-05-14T16:02:58Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4468266</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="11787" sha1="clsp3g2jxp2ryz7ugohw6f5cc5bc7y1" xml:space="preserve">{{Transporta maršruta infokaste
|nosaukums         = 55. autobusu maršruts
|fona krāsa        = #007C06
|no                = [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
|uz                = [[Jaunmārupe]]
|karte             = [[File:A55 no-20-06-2025.png|A55 no-20-06-2025]]
|valsts            = {{karogs|Latvija}}
|pilsēta           = Rīga
|atklāts           = 
|plānots atklāt    = 
|tika plān atklāt  = 
|izmaksas          = &lt;!-- izmaksas miljonos latu --&gt;
|kopējais garums   = 38,792 km&lt;br /&gt;(18,723 km / 19,069 km) &lt;ref&gt;[http://riga.mashke.org/Riga-Bus/Linien/linien_lat.htm Autobusu maršrutu saraksts]{{Novecojusi saite}}, riga.mashke.org&lt;/ref&gt;
|staciju skaits    = &lt;!-- metro, vilciens --&gt;
|pieturu skaits    = 56
(28 / 28)
|transporta vienīb = 2 (darbdienās)
2 (brīvdienās)
|depo              = &lt;!-- tramvajiem un trolejbusiem --&gt;
|parks             = № 7 (apkalpo)
|pasažieri dienā   = 
|pasažieri gadā    = 
|mājas lapa        = [http://saraksti.rigassatiksme.lv/?a=p.frameset&amp;schedule_id=2934&amp;t=xhtml&amp;l=lv saraksti.rigassatiksme.lv]
|apakšveidne       = {{Rīgas autobusu apakšveidne}}
}}

'''55. autobusu maršruts''' ir [[Sabiedriskais transports Rīgā|Rīgas sabiedriskā transporta]] [[Autobusu satiksme Rīgā|autobusu]] maršruts, kas kursē no [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes ielas]] līdz [[Jaunmārupe]]i, kas atrodas [[Mārupes novads|Mārupes novadā]].

55. autobusu maršruta kopējais garums ir 38,792 km. Maršruta '''[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]''' — '''[[Jaunmārupe]]''' kopējais garums ir 18,723 km, bet maršruta '''[[Jaunmārupe]]''' — '''[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]''' kopējais garums ir 19,069 km.
[[Attēls:55aut n.png|thumb|55. autobusa maršruts līdz 2024. gada 5. aprīlim.]]
Darbdienās pa 55. autobusu maršrutu kursē tikai 2 autobusi, tāpat arī brīvdienās — tikai 2 autobusi.

Sākot ar 2020. gada 1. februāri, 55. autobusu maršrutu apkalpo 7. autobusu parks. Līdz šim to darīja 6. autobusu parka kolektīvs.

Nākotnē maršrutu paredzēts apvienot ar [[Mārupes novads|Mārupes novada]] Rožu ielā kursējošo mikroautobusu maršrutu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.aprinkis.lv/index.php/sabiedriba/pasvaldibas/27961-satiksmes-ministrs-marupe-un-kekava-parruna-vienota-sabiedriska-transporta-tikla-veidosanu-pieriga|title=Satiksmes ministrs Mārupē un Ķekavā pārrunā vienota sabiedriskā transporta tīkla veidošanu Pierīgā|last=Apriņķis.lv|website=www.aprinkis.lv|access-date=2022-01-02|language=lv-lv}}&lt;/ref&gt;

No 2022. gada 6. jūnija līdz 20. jūnijam sakarā ar [[Dzirnavu iela (Rīga)|Dzirnavu ielas]] pārvada slēgšanu [[Rail Baltica|Rail Baltic]] būvdarbu dēļ maršruts virzienā uz [[Jaunmārupe|Jaunmārupi]] tika novirzīts pa [[Emīlijas Benjamiņas iela|Emīlijas Benjamiņas ielu]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/pragas-un-dzirnavu-ielas-dzelzcela-parvada-demontazas-darbu-del-no-6-junija-bus-izmainas-vairaku-tramvaju-autobusu-un-trolejbusu-kustiba/|title=Prāgas un Dzirnavu ielas dzelzceļa pārvada demontāžas darbu dēļ no 6. jūnija būs izmaiņas vairāku tramvaju, autobusu un trolejbusu kustībā|access-date={{dat|2022|06|06||bez}}|archive-date={{dat|2022|06|01||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20220601130507/https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/pragas-un-dzirnavu-ielas-dzelzcela-parvada-demontazas-darbu-del-no-6-junija-bus-izmainas-vairaku-tramvaju-autobusu-un-trolejbusu-kustiba/}}&lt;/ref&gt;

No 2024. gada 5. aprīļa sakarā ar [[Altonavas iela|Altonavas ielas]] dzelzceļa pārvada slikto tehnisko stāvokli uz ilgstošu laiku maršruts abos virzienos tiek novirzīts pa [[Liepājas iela (Rīga)|Liepājas ielu]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktu%C4%81la%20inform%C4%81cija/no-5-aprila-bus-izmainas-25-55-un-56-autobusa-marsruta/|title=No 5. aprīļa būs izmaiņas 25., 55. un 56. autobusa maršrutā}}&lt;/ref&gt; 2025. gada 20. jūnijā RDĀMD Pasažieru komercpārvadājumu licencēšanas komisija lēma oficiāli apstiprināt šo kā jauno maršrutu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://drive.google.com/file/d/1AtCW9ntEPHzVL1AZRb0biG71FrkKApB4/view|title=RDĀMD Pasažieru komercpārvadājumu licencēšanas komisijas 20.06.2025. sēdes protokols.}}&lt;/ref&gt;
[[Attēls:55. autobuss Bāriņu ielā (02.11.2012).JPG|thumb|255px|55. maršruta autobuss [[Bāriņu iela (Rīga)|Bāriņu ielā]]]]
[[Attēls:55. autobuss 13. janvāra ielā.JPG|thumb|255px|55. maršruta autobuss [[13. janvāra iela|13. janvāra ielā]]]]
[[Attēls:55. autobuss uz Tēriņu ielas.jpg|thumb|255px|55. maršruta autobuss Tēriņu ielā]]
[[Attēls:55. autobuss uz 13. janvāra ielas.jpg|thumb|255px|55. maršruta autobuss 13. janvāra ielā]]
[[Attēls:55. autobuss uz Akmens tilta.jpg|thumb|255px|55. maršruta autobuss uz Akmens tilta]]

== Maršruts ==
'''[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]''' — '''[[Jaunmārupe]]''' kursē pa šādām ielām: [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]], [[Dzirnavu iela (Rīga)|Dzirnavu iela]], [[Satekles iela (Rīga)|Satekles iela]], [[Marijas iela (Rīga)|Marijas iela]], [[13. janvāra iela]], [[11. novembra krastmala]], [[Akmens tilts (Rīga)|Akmens tilts]], [[Uzvaras bulvāris (Rīga)|Uzvaras bulvāris]], [[Bāriņu iela (Rīga)|Bāriņu iela]], [[Mārupes iela (Rīga)|Mārupes iela]], [[Ojāra Vācieša iela (Rīga)|O. Vācieša iela]], [[Ārlavas iela]], [[Tēriņu iela (Rīga)|Tēriņu iela]], [[Ģimnastikas iela]], [[Ojāra Vācieša iela (Rīga)|O. Vācieša iela]], [[Kantora iela (Rīga)|Kantora iela]], Kantora iela, Stīpnieku ceļš, [[P132 (autoceļš Latvijā)|P132]] un [[Mazcenu aleja (Jaunmārupe)]].

'''[[Jaunmārupe]]''' — '''[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]''' kursē pa šādām ielām: [[Mazcenu aleja (Jaunmārupe)]], [[P132 (autoceļš Latvijā)|P132]], Stīpnieku ceļš, Kantora iela, [[Kantora iela (Rīga)|Kantora iela]], [[Ojāra Vācieša iela (Rīga)|O. Vācieša iela]], [[Ģimnastikas iela]], [[Tēriņu iela (Rīga)|Tēriņu iela]], [[Ārlavas iela]], [[Ojāra Vācieša iela (Rīga)|O. Vācieša iela]], [[Mārupes iela (Rīga)|Mārupes iela]], [[Bāriņu iela (Rīga)|Bāriņu iela]], [[Uzvaras bulvāris (Rīga)|Uzvaras bulvāris]], [[Akmens tilts (Rīga)|Akmens tilts]], [[11. novembra krastmala]], [[13. janvāra iela]], [[Emīlijas Benjamiņas iela]], [[Vilhelma Purvīša iela (Rīga)|Vilhelma Purvīša iela]] un [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]].

== Pieturvietas ==
55. autobusu maršrutā pavisam kopā ir 57 pieturas. Maršrutā '''[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]''' — '''[[Jaunmārupe]]''' ir 28 pieturas, bet maršrutā '''[[Jaunmārupe]]''' — '''[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]''' ir 29 pieturas.

{| 
| valign=&quot;top&quot; |
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot; 
|-
! width=&quot;30&quot;|Nr.
! width=&quot;190&quot;|Nosaukums
!Pēc pieprasījuma
|-
| align=&quot;center&quot; | 1
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 2
| [[Elizabetes iela (Rīga)|Elizabetes iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 3
| [[13. janvāra iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 4
| [[Latvijas Nacionālā bibliotēka|Nacionālā bibliotēka]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 5
| [[Uzvaras parks]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 6
| [[Eduarda Smiļģa iela|E. Smiļģa iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 7
| [[Āgenskalna tirgus]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 8
| [[Tukuma iela (Rīga)|Tukuma iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; |9
|[[Mārupes iela (Rīga)|Mārupes iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; |10
|[[Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca|Paula Stradiņa slimnīca]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 11
| [[Ģimnastikas iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 12
| [[Mežotnes iela (Rīga)|Mežotnes iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 13
| [[Brūkleņu iela (Rīga)|Brūkleņu iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 14
| [[Upesgrīvas iela (Rīga)|Upesgrīvas iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 15
| [[Mārupes vidusskola|Mārupes ğimnāzija]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 16
| Lamberti
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 17
| [[Stīpnieki (Mārupe)|Stīpnieki]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 18
| Noras
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 19
| Milži
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 20
| Zirnīši
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 21
| Čiekuri
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 22
| Puķulejas
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 23
| [[Vētras (Mārupes pagasts)|Vētras]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 24
| Riekstiņi
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 25
| Ķienes
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 26
| [[Jaunmārupes pamatskola]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 27
| [[Pļavu iela (Jaunmārupe)|Pļavu iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 28
| Mūzikas un mākslas skola
|x
|-
|}
| valign=&quot;top&quot; |
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot; align=&quot;center&quot;
|-
! width=&quot;30&quot;|Nr.
! width=&quot;190&quot;|Nosaukums
!Pēc pieprasījuma
|-
| align=&quot;center&quot; | 1
| Mūzikas un mākslas skola
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 2
| [[Pļavu iela (Jaunmārupe)|Pļavu iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 3
| [[Jaunmārupes pamatskola]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 4
| Ķienes
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 5
| Riekstiņi
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 6
| [[Vētras (Mārupes pagasts)|Vētras]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 7
| Puķulejas
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 8
| Čiekuri
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 9
| Zirnīši
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 10
| Milži
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 11
| Noras
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 12
| [[Stīpnieki (Mārupe)|Stīpnieki]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 13
| Lamberti
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 14
| [[Mārupes vidusskola|Mārupes ğimnāzija]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 15
| [[Upesgrīvas iela (Rīga)|Upesgrīvas iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 16
| [[Brūkleņu iela (Rīga)|Brūkleņu iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 17
| [[Mežotnes iela (Rīga)|Mežotnes iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 18
| [[Ģimnastikas iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 19
| [[Ārlavas iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 20
| [[Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca|Paula Stradiņa slimnīca]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 21
| [[Tukuma iela (Rīga)|Tukuma iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 22
| [[Āgenskalna tirgus]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 23
| [[Eduarda Smiļģa iela|E. Smiļģa iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 24
| [[Uzvaras parks]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 25
| [[Latvijas Nacionālā bibliotēka|Nacionālā bibliotēka]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 26
| [[Grēcinieku iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 27
| [[Rīgas Starptautiskā autoosta|Autoosta]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 28
| [[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 29
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
|
|}
|}
'''Iepriekšējie pieturvietu nosaukumi'''

Slokas iela (pārdēvēta par &quot;Uzvaras parks&quot;)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktu%C4%81la%20inform%C4%81cija/no-1-augusta-tiks-veiktas-izmainas-vairaku-pieturvietu-nosaukumos-1/|title=No 1. augusta tiks veiktas izmaiņas vairāku pieturvietu nosaukumos|access-date={{dat|2024|08|01||bez}}|archive-date={{dat|2025|08|26||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20250826153404/https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktu%C4%81la%20inform%C4%81cija/no-1-augusta-tiks-veiktas-izmainas-vairaku-pieturvietu-nosaukumos-1/}}&lt;/ref&gt;

11. novembra krastmala (pārdēvēta par &quot;Grēcinieku iela&quot;)

Jaunmārupes sākumskola (pārdēvēta par &quot;Jaunmārupes pamatskola&quot;)

Saules aleja (slēgta)

== Skatīt arī ==
* [[Rīga]]
* [[Autobusu satiksme Rīgā]]
* [[Trolejbusu satiksme Rīgā]]
* [[Tramvaju satiksme Rīgā]]
* [[Sabiedriskais transports Rīgā]]
* [[Rīgas satiksme]]
* [[Rīgas metropolitēns]]

== Piezīmes un atsauces ==
&lt;!-- ===Piezīmes===
{{atsauces|group=P}}
 --&gt;
=== Atsauces ===
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [http://www.rigassatiksme.lv/ www.rigassatiksme.lv]
* {{youtube|gY6SShESpCo|Pilnā 55. autobusu maršruta video versija}}

{{Rīga-aizmetnis}}

{{Sabiedriskais transports Rīga}}

[[Kategorija:Autobusu satiksme Rīgā|55]]</text>
      <sha1>clsp3g2jxp2ryz7ugohw6f5cc5bc7y1</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>21. trolejbusu maršruts (Rīga)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>109659</id>
    <revision>
      <id>4468217</id>
      <parentid>4206064</parentid>
      <timestamp>2026-05-14T15:42:27Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4468217</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="8745" sha1="em88pqp0z8qoxdqqneybyepqzzsq6tu" xml:space="preserve">{{Transporta maršruta infokaste
|nosaukums         = 21. trolejbusu maršruts
|fona krāsa        = #0432C8
|no                = [[Baznīcas iela (Rīga)|Baznīcas iela]]
|uz                = [[Iļģuciems]]
|karte             = [[Attēls:Rīga Trolejbuss 25.png|250px]]
|valsts            = {{flag|Latvija}}
|pilsēta           = Rīga
|atklāts           = {{dat|1983|06|22}}
|slēgts            = {{dat|2007|01|01}}
|plānots atklāt    = 
|tika plān atklāt  = 
|izmaksas          = &lt;!-- izmaksas miljonos latu --&gt;
|kopējais garums   = 15,6 km&lt;br /&gt;(7,8 km / 7,8 km)
|pieturu skaits    = 31
(16 / 15)
|transporta vienīb = darbadienās 12 brīvdienās 6
|apkalpoja         = [[Tramvaju un trolejbusu pārvalde|TTP]] / [[Rīgas satiksme]]&lt;br /&gt;2. trolejbusu parks
|pasažieri dienā   = 
|pasažieri gadā    = 
|mājas lapa        = 
|apakšveidne       = {{Rīgas trolejbusa apakšveidne}}
}}

'''21. trolejbusu maršruts''' bija [[Sabiedriskais transports Rīgā|Rīgas sabiedriskā transporta]] [[Trolejbusu satiksme Rīgā|trolejbusu]] maršruts, kurā pasažieri tika pārvadāti no [[Baznīcas iela (Rīga)|Baznīcas ielas]] un [[Lāčplēša iela (Rīga)|Lāčplēša ielas]] krustojuma apkārtnes (galapunkts saucās ''Baznīcas iela'') Rīgas [[Centrs (Rīga)|centrā]] pāri [[Vanšu tilts (Rīga)|Vanšu tiltam]] (ieskaitot apstāšanos [[Ķīpsala|Ķīpsalā]]), cauri [[Āgenskalna priedes|Āgenskalna priedēm]], [[Dzirciems (Rīga)|Dzirciemam]] līdz galapunktam [[Iļģuciems|Iļģuciemā]], [[Baltā iela (Rīga)|Baltās]], [[Lidoņu iela (Rīga)|Lidoņu]] un [[Spilves iela (Rīga)|Spilves ielas]] krustojuma tuvumā.

== Vēsture ==
Maršruts pa nepilnus divus gadus iepriekš atklāto [[Vanšu tilts (Rīga)|Gorkija]] (tagad Vanšu tiltu) palaists [[1983]]. gada [[22. jūnijs|22. jūnijā]] kā papildu trolejbusu līnija [[Āgenskalna priedes|Āgenskalna priežu]], [[Dzirciems (Rīga)|Dzirciema]] un [[Iļģuciems|Iļģuciema]] virzienā.

[[2004]]. gada [[4. jūnijs|4. jūnijā]] uz Vanšu tilta Baznīcas ielas virzienā aizdegās 21. maršrutā kursējošais posmainais trolejbuss ''[[AKSM-333]]'' ar borta numuru ''2-704'', incidentā cilvēki necieta, taču trolejbuss bija neatgriezeniski bojāts un pēc negadījuma izmeklēšanas norakstīts.&lt;ref name=&quot;tvnet_704&quot;&gt;[https://www.tvnet.lv/6209824/uz-vansu-tilta-aizdegas-trolejbuss Uz Vanšu tilta aizdegas trolejbuss], tvnet.lv, {{dat|2004|06|04|SK}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;deg_704&quot;&gt;[http://riga.mashke.org/Riga-Troll/AKSM-333/704/704_lat.htm Rīgas trolejbuss || AKSM-333 nr. 2-704] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20081008033219/http://riga.mashke.org/Riga-Troll/AKSM-333/704/704_lat.htm |date={{dat|2008|10|08||bez}} }}, riga.mashke.org, {{dat|2007|03|29|SK}}&lt;/ref&gt;

Būtiskākās izmaiņas kustības organizācijā sekoja [[2005]]. gada [[1. maijs|1. maijā]] - maršruts pilsētas centrā pagarināts pa Krišjāņa Valdemāra, [[Aristida Briāna iela|Aristida Briāna]], [[Tallinas iela (Rīga)|Tallinas]], [[Cēsu iela (Rīga)|Cēsu]], [[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības]], [[Bruņinieku iela (Rīga)|Bruņinieku ielu]] un atpakaļ pa Krišjāņa Valdemāra ielu, veidojot vienvirziena loku ap [[Rīgas 1. slimnīca|Rīgas 1. slimnīcu]].&lt;ref name=&quot;apollo_21&quot;&gt;[https://www.apollo.lv/4725277/mainits-21-trolejbusa-marsruts Mainīts 21. trolejbusa maršruts], apollo.lv, {{dat|2005|04|25|SK}}&lt;/ref&gt; Tādējādi pasažieriem no Iļģuciema un Dzirciema apkaimēm parādījās iespēja bez pārsēšanās nokļūt līdz [[Latvijas Universitātes Ķīmijas fakultāte]]i, [[Rīgas Jaunā Svētās Ģertrūdes baznīca|Rīgas Jaunajai Svētās Ģertrūdes baznīcai]], [[Vidzemes tirgus|Vidzemes (Matīsa) tirgum]], kā arī Rīgas 1. slimnīcai.&lt;ref name=&quot;apollo_21&quot; /&gt; Par jauno līnijas galapunktu centrālajā daļā kļuva pieturvieta ''Brīvības iela'' Cēsu ielā starp Tallinas un Brīvības ielu, blakus Rīgas Jaunajai Svētās Ģertrūdes baznīcai. Iepriekš minētajā Cēsu ielas posmā tika uzstādīti daži trolejbusu kontakttīkla balsti un montēta kontakttīkla piekare ar gredzenveida atsaišu stiprinājumiem gaisā, tādējādi izvairoties no atsaišu izvietošanas tur esošo ēku sienās.

[[2007]]. gada [[1. janvāris|1. janvārī]] pārnumurēts par [[25. trolejbusu maršruts (Rīga)|25. trolejbusu maršrutu]].&lt;ref name=&quot;delfi_21&quot;&gt;[https://www.delfi.lv/news/national/politics/mainis-21trolejbusa-marsruta-numuru.d?id=16419526 Mainīs 21.trolejbusa maršruta numuru], delfi.lv, {{dat|2006|12|22|SK}}&lt;/ref&gt; Šāds lēmums pieņemts, jo gados vecāki cilvēki Dzirciema un Āgenskalna priežu apkaimes pieturvietās bieži jauca nesen trolejbusu līnijā kursēt uzsākušos jaunos ''[[Solaris Trollino 18]]'' trolejbusus ar [[21. autobusu maršruts (Rīga)|21. autobusu maršrutā]] kursējošajiem ''[[Solaris Urbino 18|Solaris]]'' autobusiem līdzīgā ārējā vizuālā izskata dēļ.&lt;ref name=&quot;delfi_21&quot; /&gt;

== Maršruts ==
''Par laika posmu no [[2005]]. gada [[1. maijs|1. maija]] līdz [[2007]]. gada [[1. janvāris|1. janvārim]] skatīt: [[25. trolejbusu maršruts (Rīga)|25. trolejbusu maršruts]].''

Virzienā ''[[Baznīcas iela (Rīga)|Baznīcas iela]]'' — ''[[Iļģuciems]]'' trolejbusi kursēja pa šādām ielām: Baznīcas iela, [[Lāčplēša iela (Rīga)|Lāčplēša iela]], [[Krišjāņa Valdemāra iela (Rīga)|Krišjāņa Valdemāra iela]], [[Vanšu tilts (Rīga)|Vanšu tilts]], Krišjāņa Valdemāra iela, [[Kalnciema iela (Rīga)|Kalnciema iela]], [[Baložu iela (Rīga)|Baložu iela]], [[Kristapa iela (Rīga)|Kristapa iela]], [[Melnsila iela (Rīga)|Melnsila iela]], [[Vīlipa iela (Rīga)|Vīlipa iela]], [[Dzirciema iela]] un [[Lidoņu iela (Rīga)|Lidoņu iela]].

Virzienā ''Iļģuciems'' — ''Baznīcas iela'' trolejbusi kursēja pa šādām ielām: Lidoņu iela, Dzirciema iela, Vīlipa iela, Melnsila iela, [[Kapseļu iela]], Baložu iela, Kalnciema iela, Krišjāņa Valdemāra iela, Vanšu tilts, Krišjāņa Valdemāra iela, [[Elizabetes iela (Rīga)|Elizabetes iela]] un Baznīcas iela.

=== Pieturvietas ===
21. trolejbusu maršrutā bija 31 pietura. Virzienā ''Baznīcas iela'' — ''Iļģuciems'' bija 16 pieturas, savukārt virzienā ''Iļģuciems'' — ''Baznīcas iela'' — 15 pieturas.

{|
| valign=&quot;top&quot; |
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot;
|-
! width=&quot;30&quot;|Nr.
! width=&quot;190&quot;|Nosaukums
|-
| align=&quot;center&quot; | 1
| Baznīcas iela
|-
| align=&quot;center&quot; | 2
| Lāčplēša iela
|-
| align=&quot;center&quot; | 3
| [[Elizabetes iela (Rīga)|Elizabetes iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 4
| [[Latvijas Nacionālais teātris|Nacionālais teātris]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 5
| [[Ķīpsala]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 6
| [[Baložu iela (Rīga)|Baložu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 7
| [[Melnsila iela (Rīga)|Melnsila iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 8
| [[Āgenskalna iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 9
| [[Kuldīgas iela (Rīga)|Kuldīgas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 10
| [[Latvijas Universitātes Botāniskais dārzs|Botāniskais dārzs]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 11
| [[Sēlpils iela]] / [[Valsts asinsdonoru centrs|Donoru centrs]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 12
| [[Slokas iela (Rīga)|Slokas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 13
| [[Vaidelotes iela (Rīga)|Vaidelotes iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 14
| [[Buļļu iela (Rīga)|Buļļu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 15
| Tirdzniecības centrs
|-
| align=&quot;center&quot; | 16
| [[Spilves iela (Rīga)|Spilves iela]]
|-
|}
| valign=&quot;top&quot; |
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot; align=&quot;center&quot;
|-
! width=&quot;30&quot;|Nr.
! width=&quot;190&quot;|Nosaukums
|-
| align=&quot;center&quot; | 1
| Spilves iela
|-
| align=&quot;center&quot; | 2
| Tirdzniecības centrs
|-
| align=&quot;center&quot; | 3
| Vaidelotes iela
|-
| align=&quot;center&quot; | 4
| [[Mazā Stacijas iela (Rīga)|Mazā Stacijas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 5
| Sēlpils iela / Donoru centrs
|-
| align=&quot;center&quot; | 6
| [[Dārza iela (Rīga)|Dārza iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 7
| Botāniskais dārzs
|-
| align=&quot;center&quot; | 8
| Kuldīgas iela
|-
| align=&quot;center&quot; | 9
| Melnsila iela
|-
| align=&quot;center&quot; | 10
| Kapseļu iela
|-
| align=&quot;center&quot; | 11
| Slokas iela
|-
| align=&quot;center&quot; | 12
| [[Preses nams]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 13
| [[Basteja bulvāris]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 14
| [[Latvijas Nacionālais mākslas muzejs|Mākslas muzejs]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 15
| Baznīcas iela
|}
|}

== Skatīt arī ==
* [[Trolejbusu satiksme Rīgā]]
* [[Sabiedriskais transports Rīgā]]
* [[Rīgas satiksme]]

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* {{youtube|oHD2ywEsUXA|21. trolejbusu maršruts Rīgas centrā, Elizabetes, Baznīcas, Lāčplēša un Krišjāņa Valdemāra ielā (filmēts 2005. gada aprīlī)}}

{{Sabiedriskais transports Rīga}}

[[Kategorija:Trolejbusu satiksme Rīgā|21]]</text>
      <sha1>em88pqp0z8qoxdqqneybyepqzzsq6tu</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>6. trolejbusu maršruts (Rīga)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>109663</id>
    <revision>
      <id>4468272</id>
      <parentid>4091220</parentid>
      <timestamp>2026-05-14T16:07:04Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4468272</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6959" sha1="rts1azap9o1gq4e87bg8hdhbsyfh84t" xml:space="preserve">{{Transporta maršruta infokaste
|nosaukums         = 6. trolejbusu maršruts
|fona krāsa        = #0432C8
|no                = [[Rātslaukums (Rīga)|Rātslaukums]]
|uz                = [[Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca|Klīniskā slimnīca]]
|karte             = 
|valsts            = {{flag|Latvija}}
|pilsēta           = Rīga
|atklāts           = 
|plānots atklāt    = 
|tika plān atklāt  = 
|izmaksas          = &lt;!-- izmaksas miljonos latu --&gt;
|kopējais garums   = 9,7 km&lt;br /&gt;(5,1 km / 4,6 km) 
|staciju skaits    = &lt;!-- metro, vilciens --&gt;
|pieturu skaits    = 20
(10 / 10)
|transporta vienības = 3 (darbadienās) 2 (brīvdienās) 
|depo              = &lt;!-- tramvajiem un trolejbusiem --&gt;
|apkalpoja         = [[Tramvaju un trolejbusu pārvalde|TTP]]&lt;br /&gt;2. trolejbusu parks
|pasažieri dienā   = 
|pasažieri gadā    = 
|mājas lapa        = 
|apakšveidne       = {{Rīgas trolejbusa apakšveidne}}
}}

'''6. trolejbusu maršruts''' bija [[Sabiedriskais transports Rīgā|Rīgas sabiedriskā transporta]] [[Trolejbusu satiksme Rīgā|trolejbusu]] maršruts, kurā pasažieri tika pārvadāti no [[Piemineklis Latviešu strēlniekiem|Pieminekļa Latviešu strēlniekiem]] pakājes [[Latviešu strēlnieku laukums|Latviešu strēlnieku laukumā]] netālu no [[Akmens tilts (Rīga)|Akmens tilta]], [[11. novembra krastmala]]s, [[Grēcinieku iela]]s un [[Kaļķu iela (Rīga)|Kaļķu ielas]] krustojuma no vienas puses un [[Latvijas Okupācijas muzejs|Latvijas Okupācijas muzeju]], [[Melngalvju nams|Melngalvju namu]] un [[Rātsnams (Rīga)|Rātsnamu]] ar tā [[Rātslaukums (Rīga)|laukumu]] no otras puses (galapunkts saucās ''Rātslaukums'') [[Vecrīga|Vecrīgā]] pāri Akmens tiltam cauri [[Āgenskalna priedes|Āgenskalna priedēm]] līdz galapunktam [[Āgenskalns|Āgenskalnā]], [[Pilsoņu iela (Rīga)|Pilsoņu ielā]] blakus [[Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca|Paula Stradiņa klīniskajai universitātes slimnīcai]] (galapunkts saucās ''Klīniskā slimnīca'').

6. trolejbusu maršruta kopējais garums bija 9,7 km, virziena ''Rātslaukums — Klīniskā slimnīca'' garums sasniedza 5,1 km, bet virziena ''Klīniskā slimnīca — Rātslaukums'' - 4,6 km.

Pasažieru pārvadājumus maršrutā veica RP SIA ''[[Tramvaju un trolejbusu pārvalde]]'' 2. trolejbusu parks.

== Vēsture ==
Maršruts tika atklāts 1957. gadā no Centrāltirgus līdz Biķernieku un Ķeguma ielu krustojumam. 1958. gadā maršrutu novirzīja līdz Klīniskajai slimnīcai. Ap 1960. gadu papildus izveidoja maršrutu 6A līdz VEFam — trolejbusi apgriezās pie Biķernieku ielas pa tagadējo Viļa Gelbes ielu. Ap 1964. gadu 6A. maršrutu pārsauca par 6.maršrutu, bet līdz Ķeguma ielai sāka braukt 7. trolejbuss maršrutā &quot;Āgenskalna priedes — Ķeguma iela&quot;. Ap 1966. gadu maršrutu pagarināja pa Biķernieku, [[Kastrānes iela|Kastrānes]] un [[Vaidavas iela (Rīga)|Vaidavas ielām]] līdz [[Purvciems (Rīga)|Purvciemam]], apgriešanas loks atradās [[Dzelzavas iela|Dzelzavas]] un Vaidavas ielu krustojumā.

Vēlāk maršrutu saīsināja līdz [[Brīvības piemineklis|Brīvības piemineklim]], bet 1980. gadu beigās, likvidējot trolejbusu satiksmi [[Vecrīga|Vecrīgā]], saīsināja līdz [[Latviešu strēlnieku laukums|Latviešu strēlnieku laukumam]]. 1996. gadā maršrutu vēl nedaudz saīsināja no Klīniskās slimnīcas līdz [[Piemineklis Latviešu strēlniekiem|Latviešu strēlnieku piemineklim]].&lt;ref&gt;[http://riga.mashke.org/Riga-Troll/History/1996/1996_lat.htm Trolejbusu satiksmes hronoloģija 1996. — 2000.] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20211022072254/http://riga.mashke.org/Riga-Troll/History/1996/1996_lat.htm |date={{dat|2021|10|22||bez}} }}, riga.mashke.org&lt;/ref&gt;

Maršruts tika slēgts [[2004]]. gada [[1. augusts|1. augustā]], apvienojot to ar [[5. trolejbusu maršruts (Rīga)|5. trolejbusu maršrutu]] (''[[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā stacija]] — [[Daugavas stadions (Rīga)|Daugavas stadions]]'').&lt;ref name=&quot;RS grāmata&quot;&gt;Andris Biedriņš un Edvīns Liepiņš. ''Rīgas sabiedriskais transports no 19. gs. vidus līdz mūsdienām''. Rīga, 2015. 227. lpp. {{ISBN|978-9934-14-715-9}}&lt;/ref&gt;

== Maršruts ==
Virzienā ''[[Rātslaukums (Rīga)|Rātslaukums]]'' — ''[[Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca|Klīniskā slimnīca]]'' trolejbusi kursēja pa šādām ielām: [[Latviešu strēlnieku laukums]], [[Kaļķu iela (Rīga)|Kaļķu iela]], [[Akmens tilts (Rīga)|Akmens tilts]], [[Uzvaras bulvāris (Rīga)|Uzvaras bulvāris]], [[Raņķa dambis]], [[Daugavgrīvas iela (Rīga)|Daugavgrīvas iela]], [[Mazā Bezdelīgu iela]], [[Krišjāņa Valdemāra iela (Rīga)|Krišjāņa Valdemāra iela]], [[Kalnciema iela (Rīga)|Kalnciema iela]], [[Baložu iela (Rīga)|Baložu iela]], [[Kristapa iela (Rīga)|Kristapa iela]], [[Melnsila iela (Rīga)|Melnsila iela]], [[Lapu iela (Rīga)|Lapu iela]], [[Nometņu iela (Rīga)|Nometņu iela]], [[Mārupes iela (Rīga)|Mārupes iela]], [[Tukuma iela (Rīga)|Tukuma iela]] un [[Pilsoņu iela (Rīga)|Pilsoņu iela]].

Virzienā ''Klīniskā slimnīca'' — ''Rātslaukums'' trolejbusi kursēja pa šādām ielām: Pilsoņu iela, [[Liepājas iela (Rīga)|Liepājas iela]], Mārupes iela, Nometņu iela, Lapu iela, Melnsila iela, [[Kapseļu iela]], Baložu iela, Kalnciema iela, Daugavgrīvas iela, Raņķa dambis, Uzvaras bulvāris, Akmens tilts un Latviešu strēlnieku laukums.

=== Pieturvietas ===
6. trolejbusu maršrutā bija 20 pieturas, katrā virzienā pa 10 pieturām.

{|
| valign=&quot;top&quot; |
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot;
|-
! width=&quot;30&quot;|Nr.
! width=&quot;190&quot;|Nosaukums
|-
| align=&quot;center&quot; | 1
| Rātslaukums
|-
| align=&quot;center&quot; | 2
| [[Kuģu iela (Rīga)|Kuģu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 3
| Kalnciema iela
|-
| align=&quot;center&quot; | 4
| Baložu iela
|-
| align=&quot;center&quot; | 5
| Melnsila iela
|-
| align=&quot;center&quot; | 6
| [[Viļa Plūdoņa iela (Rīga)|Viļa Plūdoņa iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 7
| Nometņu iela
|-
| align=&quot;center&quot; | 8
| [[Āgenskalna tirgus]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 9
| Tukuma iela
|-
| align=&quot;center&quot; | 10
| Klīniskā slimnīca
|-
|}
| valign=&quot;top&quot; |
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot; align=&quot;center&quot;
|-
! width=&quot;30&quot;|Nr.
! width=&quot;190&quot;|Nosaukums
|-
| align=&quot;center&quot; | 1
| Klīniskā slimnīca
|-
| align=&quot;center&quot; | 2
| Tukuma iela
|-
| align=&quot;center&quot; | 3
| Āgenskalna tirgus
|-
| align=&quot;center&quot; | 4
| Lapu iela
|-
| align=&quot;center&quot; | 5
| Kapseļu iela
|-
| align=&quot;center&quot; | 6
| Kalnciema iela
|-
| align=&quot;center&quot; | 7
| Daugavgrīvas iela
|-
| align=&quot;center&quot; | 8
| Uzvaras bulvāris
|-
| align=&quot;center&quot; | 9
| Kuģu iela
|-
| align=&quot;center&quot; | 10
| Rātslaukums
|}
|}

== Skatīt arī ==
* [[Trolejbusu satiksme Rīgā]]
* [[Sabiedriskais transports Rīgā]]
* [[Rīgas satiksme]]

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{Sabiedriskais transports Rīga}}

[[Kategorija:Trolejbusu satiksme Rīgā|06]]</text>
      <sha1>rts1azap9o1gq4e87bg8hdhbsyfh84t</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Drake (mūziķis)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>115678</id>
    <revision>
      <id>4468294</id>
      <parentid>4107050</parentid>
      <timestamp>2026-05-14T17:07:46Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>~2026-29126-23</username>
        <id>145412</id>
      </contributor>
      <origin>4468294</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5339" sha1="8llrnrcpa3e4x0h1mhzwwkfockxsovv" xml:space="preserve">{{slikts tulkojums}}
{{Atsauces+}}
{{nosaukums slīprakstā|string=Drake}}
{{Mūzikas izpildītāja infokaste
| Fons = grupa
| Vārds = Drake
| Att_izm = 
| Ainava = 
| Apraksts = Drake 2016. gadā
| Dzimis = {{dat|1986|10|24}} (39 gadi)
| Vieta_dz = {{vieta|Kanāda|Ontārio|Toronto}}
| Miris = 
| Vieta_mr = 
| Žanrs = [[Hiphops]] · [[Ritmblūzs|R&amp;B]]
| Nodarbošanās = Reperis · mūzikas autors
| Gadi = 2001–pašlaik
| Izdevējkompānija = OVO Sound · Republic · Young Money · Cash Money
| Mlapa = http://drakerelated.com/
| Dzimums = V
| Attēls = Drake July 2016.jpg
| Dz_vārds = Obrijs Dreiks Greiems
}}'''Obrijs Dreiks Greiems''' (dzimis 1986. gada 24. oktobrī) ir kanādiešu reperis, dziedātājs un aktieris. Dreiks, kas ir ietekmīga mūsdienu populārās mūzikas figūra, ir atzīts par [[dziedāšana]]s un [[Ritmblūzs|R&amp;B]] jūtu popularizēšanu hip hopā. Viņš ieguva atzinību, filmējoties Džimija Brūksa lomā CTV tīņu drāmas seriālā ''Degrassi: The Next Generation'' (2001–2008), un pēc tam uzsāka karjeru mūzikas jomā, 2006. gadā izdodot savu debijas miksteipu ''[[Room for Improvement]]''. Viņš izdeva miksteipu ''Comeback Season'' (2007). un ''[[So Far Gone (miksteips)|So Far Gone]]'' (2009), pirms parakstīja līgumu ar Young Money Entertainment.

Pirmie trīs Dreika albumi, ''Thank Me Later'' (2010), ''Take Care'' (2011) un ''Nothing Was The Same'' (2013), visi bija kritiski panākumi un izvirzīja viņu hiphopa priekšgalā. Viņa ceturtais albums ''Views'' (2016) piedzīvoja deju zāles izpēti un noturējās [[Billboard Tops|Billboard 200]] virsotnē 13 nedēļas pēc kārtas, padarot to par pirmo vīriešu kārtas mākslinieka albumu, kas to izdarījis vairāk nekā desmit gadu laikā, un topa rekords. vadošais singls &quot;One Dance&quot;. 2018. gadā Dreiks izdeva dubultalbumu ''Scorpion'', kurā bija Billboard Hot 100 pirmajā vietā esošie singli &quot;God's Plan&quot;, &quot;Nice for What&quot; un &quot;In My Feelings&quot;. Plaši gaidītais Dreika sestais albums ''Certified Lover Boy'' (2021) sasniedza deviņus labākos 10 hitus Hot 100, uzstādot rekordu lielākajai daļai ASV desmit populārāko hitu no viena albuma, un tā vadošais singls &quot;Way 2 Sexy&quot; sasniedza pirmo vietu.  2022. gadā Dreiks izdeva mājas iedvesmoto albumu ''Honestly, Nevermind'' (2022), kā arī savu pirmo sadarbības albumu ar grupu [[21 Savage]], ''[[Her Loss]]'' (2022). Pazīstams ar savu albumu biežajiem izdevumiem, Dreiks ir guvis arī kritiskus un komerciālus panākumus ar miksteipiem ''If You're Reading This It's Too Late'' (2015), Future sadarboto What a ''Time To Be Alive'' (2015), ''More Life'' ( 2017) un ''[[Dark Lane Demo Tapes]]'' (2020).

Būdams uzņēmējs, Dreiks 2012. gadā nodibināja ierakstu kompāniju OVO Sound ar ilggadējo līdzstrādnieku 40. 2013. gadā Dreiks kļuva par [[Toronto &quot;Raptors&quot;|Toronto Raptors]] jauno &quot;globālo vēstnieku&quot;, pievienojoties [[Nacionālā basketbola asociācija|NBA]] franšīzes izpildkomitejai, vienlaikus viņam piederot tās prakses nosaukuma piešķiršanas tiesības. iekārta. 2016. gadā viņš sāka sadarboties ar amerikāņu uzņēmēju Brentu Hokingu par burbona viskiju Virginia Black; tas galu galā pārspēja pārdošanas rekordus [[Kanāda|Kanādā]]. Dreiks ir arī modes dizainers, jo īpaši apakšuzdevēju sadarbībā ar [[Nike]], kā arī citiem biznesa pasākumiem, tostarp izklaides ražošanu un smaržu namu. Tiek ziņots, ka 2018. gadā Dreiks bija atbildīgs par 5 procentiem (440 miljoniem Kanādas dolāru) no Toronto Kanādas dolāru 8,8 miljardu dolāru gada tūrisma ienākumiem. 2022. gadā viņš kļuva par [[Itālija]]s futbola kluba [[AC Milan|A.C. Milan]] daļu īpašnieku.

Viens no pasaulē visvairāk pārdotajiem mūzikas māksliniekiem ar vairāk nekā 170 miljoniem pārdotu ierakstu, Dreiks ir atzīts par visaugstāk sertificēto digitālo singlu izpildītāju Amerikas Savienotajās Valstīs [[Amerikas Ierakstu industrijas asociācija|RIAA]]. Viņš ir ieguvis četras [[Grammy balva]]s, sešas [[Amerikas Mūzikas balva|Amerikas mūzikas balvas]], rekordlielas 34 Billboard mūzikas balvas, divas Brit Awards un trīs [[Žino balva|Juno balvas]]. Dreiks ir sasniedzis 11 pirmos hitus Billboard Hot 100, un viņam pieder arī citi Hot 100 ieraksti; viņam ir visvairāk top 10 singlu (54), visvairāk iekļauto dziesmu (258), visvairāk vienlaikus iekļauto dziesmu sarakstā viena nedēļa (27), visvairāk Hot 100 debijas vienā nedēļā (22) un nepārtrauktākais laiks Hot 100 (431 nedēļa). Turklāt viņam ir visvairāk singlu pirmajā vietā R&amp;B/Hip-Hop Airplay, Hot R&amp;B/Hip-Hop Songs, Hot Rap Songs un Rhythmic Airplay topos.

== Diskogrāfija ==

====== Studijas albumi ======

* ''[[Thank Me Later]]'' (2010)
* ''[[Take Care]]'' (2011)
* ''[[Nothing Was The Same]]'' (2013)
* ''[[Views]]'' (2016)
* ''[[Scorpion]]'' (2018)
* ''[[Certified Lover Boy]]'' (2021)
* ''[[Honestly, Nevermind]]'' (2022)
* ''For All the Dogs (2023)''

====== Kopdarba albumi ======

* ''[[Her Loss]]'' {{small|(ar [[21 Savage]])}} (2022)
{{Drake}}

[[Kategorija:1986. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Amerikāņu reperi]]
[[Kategorija:Amerikāņu kinoaktieri]]
[[Kategorija:Amerikāņu dziedātāji]]
[[Kategorija:Grammy balvas ieguvēji]]
[[Kategorija:Popmūziķi]]
[[Kategorija:Ontārio dzimušie]]</text>
      <sha1>8llrnrcpa3e4x0h1mhzwwkfockxsovv</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4468309</id>
      <parentid>4468294</parentid>
      <timestamp>2026-05-14T18:06:28Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Papuass</username>
        <id>88</id>
      </contributor>
      <origin>4468309</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5293" sha1="85m4zzgwblntn9l8zjz272m6jvdq7pr" xml:space="preserve">{{slikts tulkojums}}
{{Atsauces+}}
{{nosaukums slīprakstā|string=Drake}}
{{Mūzikas izpildītāja infokaste
| Fons = grupa
| Vārds = Drake
| Att_izm = 
| Ainava = 
| Apraksts = Drake 2016. gadā
| Dzimis = {{ddv|1986|10|24}}
| Vieta_dz = {{vieta|Kanāda|Ontārio|Toronto}}
| Miris = 
| Vieta_mr = 
| Žanrs = [[Hiphops]] · [[Ritmblūzs|R&amp;B]]
| Nodarbošanās = Reperis · mūzikas autors
| Gadi = 2001–pašlaik
| Izdevējkompānija = OVO Sound · Republic · Young Money · Cash Money
| Mlapa = http://drakerelated.com/
| Dzimums = V
| Attēls = Drake July 2016.jpg
| Dz_vārds = Obrijs Dreiks Greiems
}}'''Obrijs Dreiks Greiems''' (dzimis 1986. gada 24. oktobrī) ir kanādiešu reperis, dziedātājs un aktieris. Dreiks, kas ir ietekmīga mūsdienu populārās mūzikas figūra, ir atzīts par [[dziedāšana]]s un [[Ritmblūzs|R&amp;B]] jūtu popularizēšanu hip hopā. Viņš ieguva atzinību, filmējoties Džimija Brūksa lomā CTV tīņu drāmas seriālā ''Degrassi: The Next Generation'' (2001—2008), un pēc tam uzsāka karjeru mūzikas jomā, 2006. gadā izdodot savu debijas miksteipu ''[[Room for Improvement]]''. Viņš izdeva miksteipu ''Comeback Season'' (2007). un ''[[So Far Gone (miksteips)|So Far Gone]]'' (2009), pirms parakstīja līgumu ar Young Money Entertainment.

Pirmie trīs Dreika albumi, ''Thank Me Later'' (2010), ''Take Care'' (2011) un ''Nothing Was The Same'' (2013), visi bija kritiski panākumi un izvirzīja viņu hiphopa priekšgalā. Viņa ceturtais albums ''Views'' (2016) piedzīvoja deju zāles izpēti un noturējās [[Billboard Tops|Billboard 200]] virsotnē 13 nedēļas pēc kārtas, padarot to par pirmo vīriešu kārtas mākslinieka albumu, kas to izdarījis vairāk nekā desmit gadu laikā, un topa rekords. vadošais singls &quot;One Dance&quot;. 2018. gadā Dreiks izdeva dubultalbumu ''Scorpion'', kurā bija Billboard Hot 100 pirmajā vietā esošie singli &quot;God's Plan&quot;, &quot;Nice for What&quot; un &quot;In My Feelings&quot;. Plaši gaidītais Dreika sestais albums ''Certified Lover Boy'' (2021) sasniedza deviņus labākos 10 hitus Hot 100, uzstādot rekordu lielākajai daļai ASV desmit populārāko hitu no viena albuma, un tā vadošais singls &quot;Way 2 Sexy&quot; sasniedza pirmo vietu. 2022. gadā Dreiks izdeva mājas iedvesmoto albumu ''Honestly, Nevermind'' (2022), kā arī savu pirmo sadarbības albumu ar grupu [[21 Savage]], ''[[Her Loss]]'' (2022). Pazīstams ar savu albumu biežajiem izdevumiem, Dreiks ir guvis arī kritiskus un komerciālus panākumus ar miksteipiem ''If You're Reading This It's Too Late'' (2015), Future sadarboto What a ''Time To Be Alive'' (2015), ''More Life'' (2017) un ''[[Dark Lane Demo Tapes]]'' (2020).

Būdams uzņēmējs, Dreiks 2012. gadā nodibināja ierakstu kompāniju OVO Sound ar ilggadējo līdzstrādnieku 40. 2013. gadā Dreiks kļuva par [[Toronto &quot;Raptors&quot;|Toronto Raptors]] jauno &quot;globālo vēstnieku&quot;, pievienojoties [[Nacionālā basketbola asociācija|NBA]] franšīzes izpildkomitejai, vienlaikus viņam piederot tās prakses nosaukuma piešķiršanas tiesības. iekārta. 2016. gadā viņš sāka sadarboties ar amerikāņu uzņēmēju Brentu Hokingu par burbona viskiju Virginia Black; tas galu galā pārspēja pārdošanas rekordus [[Kanāda|Kanādā]]. Dreiks ir arī modes dizainers, jo īpaši apakšuzdevēju sadarbībā ar [[Nike]], kā arī citiem biznesa pasākumiem, tostarp izklaides ražošanu un smaržu namu. Tiek ziņots, ka 2018. gadā Dreiks bija atbildīgs par 5 procentiem (440 miljoniem Kanādas dolāru) no Toronto Kanādas dolāru 8,8 miljardu dolāru gada tūrisma ienākumiem. 2022. gadā viņš kļuva par [[Itālija]]s futbola kluba [[AC Milan|A.C. Milan]] daļu īpašnieku.

Viens no pasaulē visvairāk pārdotajiem mūzikas māksliniekiem ar vairāk nekā 170 miljoniem pārdotu ierakstu, Dreiks ir atzīts par visaugstāk sertificēto digitālo singlu izpildītāju Amerikas Savienotajās Valstīs [[Amerikas Ierakstu industrijas asociācija|RIAA]]. Viņš ir ieguvis četras [[Grammy balva]]s, sešas [[Amerikas mūzikas balva]]s, rekordlielas 34 Billboard mūzikas balvas, divas Brit Awards un trīs [[Žino balva|Juno balvas]]. Dreiks ir sasniedzis 11 pirmos hitus Billboard Hot 100, un viņam pieder arī citi Hot 100 ieraksti; viņam ir visvairāk top 10 singlu (54), visvairāk iekļauto dziesmu (258), visvairāk vienlaikus iekļauto dziesmu sarakstā viena nedēļa (27), visvairāk Hot 100 debijas vienā nedēļā (22) un nepārtrauktākais laiks Hot 100 (431 nedēļa). Turklāt viņam ir visvairāk singlu pirmajā vietā R&amp;B/Hip-Hop Airplay, Hot R&amp;B/Hip-Hop Songs, Hot Rap Songs un Rhythmic Airplay topos.

== Diskogrāfija ==

====== Studijas albumi ======

* ''[[Thank Me Later]]'' (2010)
* ''[[Take Care]]'' (2011)
* ''[[Nothing Was The Same]]'' (2013)
* ''[[Views]]'' (2016)
* ''[[Scorpion]]'' (2018)
* ''[[Certified Lover Boy]]'' (2021)
* ''[[Honestly, Nevermind]]'' (2022)
* ''For All the Dogs (2023)''

====== Kopdarba albumi ======

* ''[[Her Loss]]'' {{small|(ar [[21 Savage]])}} (2022)
{{Drake}}

[[Kategorija:1986. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Amerikāņu reperi]]
[[Kategorija:Amerikāņu kinoaktieri]]
[[Kategorija:Amerikāņu dziedātāji]]
[[Kategorija:Grammy balvas ieguvēji]]
[[Kategorija:Popmūziķi]]
[[Kategorija:Ontārio dzimušie]]</text>
      <sha1>85m4zzgwblntn9l8zjz272m6jvdq7pr</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Juris Sinka</title>
    <ns>0</ns>
    <id>119597</id>
    <revision>
      <id>4468179</id>
      <parentid>4267839</parentid>
      <timestamp>2026-05-14T12:59:31Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Ivario</username>
        <id>51458</id>
      </contributor>
      <comment>/* Dzīvesgājums */</comment>
      <origin>4468179</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6921" sha1="0zehssnknqcdkcb6gaihevjs8ql5hfi" xml:space="preserve">{{Valsts amatpersonas infokaste 
| vārds               = Juris Sinka
| attēls              = Juris Sinka.jpg
| att_izm             = 145 px
| amats               = [[Latvijas valsts ministrs]]
| term_sākums         = {{dat|1995|12|21|N}}
| term_beigas         = {{dat|1997|02|13|N}}
| prezidents          = [[Guntis Ulmanis]]
| premjers            = [[Andris Šķēle]]
| priekštecis         = [[Oļģerts Pavlovskis]] un [[Jānis Ritenis]]
| dzim_dati           = {{dat|1927|05|04|N}}
| dzim_vieta          = {{flaga|Latvija}} [[Rīga]], [[Latvija]]
| mir_dati            = {{miršanas datums un vecums|2001|4|3|1927|5|4}}
| mir_vieta           = {{flaga|Ķīna}} [[Lhasa]], [[Tibeta]] ([[ĶTR]])
| partija             = [[Tēvzemei un Brīvībai]]&lt;br /&gt;[[Tēvzemei un Brīvībai/LNNK]]
| dzīvesb             =
| alma_mater          = [[Oksfordas Universitāte]]
| profesija           =
| reliģija            =
| paraksts            =
| piezīmes            =
}}
'''Juris Sinka''' ({{dat|1927|05|04|N}} — {{dat|2001|04|03|N}}) bija [[latvieši|latviešu]] politiķis, [[5. Saeima|5.]], [[6. Saeima|6.]] un [[7. Saeima]]s deputāts. [[Latvijas valsts ministrs|Valsts ministrs]] no [[1995]]. līdz [[1997]]. gadam.

== Dzīvesgājums ==
Dzimis {{dat|1927|05|04}} [[Rīga|Rīgā]]. Mācījās [[Rīgas 8. pamatskola|8. pamatskolā]], [[1939]]. gadā sāka mācības [[Rīgas Natālijas Draudziņas vidusskola|N. Draudziņas vidusskolā]], turpināja tās [[Rīgas Valsts 1. ģimnāzija|Rīgas pilsētas 1. ģimnāzijā]].&lt;ref name=&quot;tvnet&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce | title = Ķīnā šonakt ņo sirdslēkmes miris Saeimas deputāts Juris Sinka | publisher = TvNET | date = 2001.04.04. | accessdate = 2010.07.20 | url = http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/184384 }}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;
[[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā 1944. gadā devās bēgļu gaitās uz Vāciju, kur absolvēja mācības latviešu bēgļu nometnes skolā. Strādāja par pamatskolas skolotāju un svešvalodu skolotāju, tad [[Britu okupācijas zona Vācijā|britu okupācijas zonas]] iestāžu birojos līdz [[1950]]. gadam un ieguva stipendiju studijām Lielbritānijā.&lt;ref name=&quot;tvnet&quot; /&gt; [[1953]]. gadā viņš [[Oksfordas Universitāte|Oksfordas Universitātē]] pabeidza [[filozofija]]s, [[politoloģija]]s un [[tautsaimniecība]]s studijas, iegūstot maģistra grādu politiskajā vēsturē un starptautiskajās attiecībās.&lt;ref name=&quot;tvnet&quot; /&gt;

No [[1953]]. līdz [[1987]]. gadam Sinka strādāja [[BBC]] ārzemju raidījumu daļā, vispirms par tulku, pēc tam par redaktoru un galveno redaktoru [[Padomju Savienība|PSRS]], [[Austrumeiropa]]s un [[Tālie Austrumi|Tālo Austrumu]] daļās. No [[1988]]. gada līdz [[1993]]. gadam Sinka bija latviešu [[Brīvā Latvija (laikraksts)|laikraksta &quot;Brīvā Latvija&quot;]] atbildīgais redaktors [[Minstere|Minsterē]].&lt;ref name=&quot;tvnet&quot; /&gt; Bija &quot;Daugavas Vanagu&quot; zemes valdes loceklis, [[Londona]]s latviešu Miera draudzes priekšnieka vietnieks, Londonas latviešu skolas skolotājs un Latviešu centrālās padomes Vācijā loceklis.&lt;ref name=&quot;tvnet&quot; /&gt;

1993. gadā Sinku no partijas &quot;[[Tēvzemei un Brīvībai]]&quot; saraksta [[5. Saeimas vēlēšanas|ievēlēja]] par [[5. Saeima]]s deputātu un viņš pārcēlās uz dzīvi Rīgā, bija 5. Saeimas Mandātu un iesniegumu komisijas loceklis, Ārlietu komisijas loceklis, Baltijas Asamblejas latviešu daļas aizsardzības un Ārlietu komitejas vadītājs.&lt;ref name=&quot;tvnet&quot; /&gt; Vadīja Latvijas-Vācijas parlamentāro atbalsta grupu. [[1994]]. gadā [[Andrejs Krastiņš|Andreja Krastiņa]] sastādītajā valdībā Sinka kandidēja uz ārējās tirdzniecības un Eiropas Savienības lietu valsts ministra vietu, tomēr šī valdība neguva Saeimas atbalstu. No 1994. gada oktobra Sinka bija Saeimas [[Čečenija]]s atbalsta grupas vadītājs.&lt;ref name=&quot;tvnet&quot; /&gt;

[[1995]]. gadā viņu [[6. Saeimas vēlēšanas|ievēlēja]] par [[6. Saeima]]s deputātu, bija Ārlietu komisijas loceklis, Eiropas lietu komisijas loceklis, vadīja Nacionālās bibliotēkas ārlietu darba grupu, ievēlēts par Eiropas lietu komisijas sekretāru, darbojās Saeimas delegācijā Eiropas Padomes Parlamentārajā asamblejā.&lt;ref name=&quot;tvnet&quot; /&gt; {{dat|1995|12|21}} [[Andris Šķēle|Andra Šķēles]] [[Šķēles 1. Ministru kabinets|valdībā]] Sinku ievēlēja par [[Latvijas valsts ministrs|valsts ministru]].&lt;ref&gt;[https://www.vestnesis.lv/ta/id/27891 Balsojums par uzticību Andra Šķēles sastādītajai valdībai 1995. gada 21. decembrī] &quot;Latvijas Vēstnesis&quot; Nr. 199, 22.12.1995.&lt;/ref&gt; [[1996]]. gada februārī viņš bija Latvijas valdības delegācijas vadītājs sarunās ar Lietuvu par jūras robežas noteikšanu.&lt;ref name=&quot;tvnet&quot; /&gt; 

[[1998]]. gadā Juri Sinku no apvienības [[Tēvzemei un Brīvībai/LNNK]] saraksta [[7. Saeimas vēlēšanas|ievēlēts]] par [[7. Saeima]]s deputātu, darbojās Ārlietu komisijā un Eiropas lietu komisijā.&lt;ref name=&quot;tvnet&quot; /&gt;
{{dat|2001|03|30}} J. Sinka Latvijas parlamentāriešu grupas sastāvā ieradās [[Šanhaja|Šanhajā]], tad devās uz [[Lhasa|Lhasu]] [[Tibeta|Tibetā]].&lt;ref name=&quot;tvnet&quot; /&gt; Noslēdzoties vizītei, pirms ieplānotās Latvijas delegācijas došanās atpakaļceļā Sinka kavējies un lūdzis viņu nedaudz pagaidīt, taču tā arī nav atnācis. Uztraukušies par deputāta prombūtni, Latvijas delegācijas locekļi, kuru vidū bija arī Latvijas vēstnieks Ķīnā [[Einars Semanis]], iegājuši deputāta viesnīcas istabā un atraduši viņu mirušu.&lt;ref name=&quot;tvnet&quot; /&gt; Sinkas nāve iestājusies {{dat||04|03}} no pēkšņas sirdslēkmes.&lt;ref name=&quot;tvnet&quot; /&gt;

Par Jura Sinkas nāvi ziņoja arī Centrālā Tibetas administrācija (''Central Tibetan Administration''), kura trimdā pārstāv starpkaru neatkarīgās Tibetas turpinājumu un tibetiešu diasporu [[Indija|Indijā]].&lt;ref name=&quot;tibet&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce | title = MR. JURIS SINKA PASSES AWAY {{en ikona}} | publisher = Central Tibetan Administration | date = 2001.04.10. | accessdate = 2010.07.20 | url = http://www.tibet.net/en/index.php?id=37&amp;articletype=flashold&amp;rmenuid=morenews&amp;tab=1}}&lt;/ref&gt;

== Darbi ==
* ''Latvia and Latvians'', [[Daugavas Vanagi|Daugavas Vanagu]] centrālās valdes izdevums (1988)

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{kastes sākums}}
{{s-amati}}
{{Amatu secība | pirms = [[Oļģerts Pavlovskis]] un [[Jānis Ritenis]] | virsraksts = [[Latvijas valsts ministrs]] | periods = {{dat|1995|12|21|N}} — {{dat|1997|02|13|N}} | pēc = }}
{{kastes beigas}}

{{7. Saeima}}
{{6. Saeima}}
{{5. Saeima}}

{{DEFAULTSORT:Sinka, Juris}}
[[Kategorija:1927. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:2001. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Rīgā dzimušie]]
[[Kategorija:Trimdas latvieši]]
[[Kategorija:&quot;Tēvzemei un Brīvībai&quot; politiķi]]
[[Kategorija:Tēvzemei un Brīvībai/LNNK politiķi]]
[[Kategorija:5. Saeimas deputāti]]
[[Kategorija:6. Saeimas deputāti]]
[[Kategorija:7. Saeimas deputāti]]</text>
      <sha1>0zehssnknqcdkcb6gaihevjs8ql5hfi</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš</title>
    <ns>0</ns>
    <id>124589</id>
    <revision>
      <id>4468525</id>
      <parentid>4457163</parentid>
      <timestamp>2026-05-15T10:42:15Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>ZANDMANIS</username>
        <id>91184</id>
      </contributor>
      <comment>/* Norise */</comment>
      <origin>4468525</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="8523" sha1="dqagw88hc2ky29d3ks5gmcyyi06jcuj" xml:space="preserve">{{Militāras sadursmes infokaste
|conflict    = ASV Neatkarības karš
|image       = [[Attēls:Washington Crossing the Delaware by Emanuel Leutze, MMA-NYC, 1851.jpg|300px]]
|caption     = Džordžs Vašingtons un viņa karaspēks šķērso Delavēras upi 1776. gadā (glezna, 1851. gads)
|date        = {{dat|1775|4|19|N}} — {{dat|1783|9|3}}
|place       = [[Ziemeļamerika]]s Austrumu krasts, [[Karību jūra]]s reģions un [[Atlantijas okeāns]] 
|result      = [[Parīzes miera līgums (1783)|Parīzes miera līgums]]
|casus       = 
|territory   = 
|combatant1  = {{flaga|ASV }} [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] &lt;br/&gt; {{flaga|Francija}} [[Francija]]
|combatant2  = {{flaga|Apvienotā Karaliste}} [[Lielbritānija]] &lt;br/&gt; {{flaga|Britu impērija}} Lojālisti
|commander1  = {{flaga|ASV}} [[Džordžs Vašingtons]],
              {{flaga|ASV}} [[Horācijs Geitss]]&lt;br /&gt;[[Tadeušs Koscjuško]]
|commander2  = {{flaga|Apvienotā Karaliste}} [[Džordžs III]] &lt;br /&gt; [[Čārlzs Kornvoliss]]
|strength1   = 
|strength2   = 
|casualties1 =
|casualties2 = 8 500 kaujas laukā bojā gājuši&lt;ref&gt;https://books.google.lv/books?id=kNzCDgAAQBAJ&amp;redir_esc=y&lt;/ref&gt;
}}
[[Attēls:Boston concord 1775.jpg|thumb|270px|Kara sākumsː britu karaspēka sakāve pie [[Leksingtona]]s un [[Konkorda]]s 1775. gada aprīlī.]]
'''Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš''' jeb '''ASV Neatkarības karš''', pazīstams arī kā '''Amerikas Neatkarības karš''' ({{val|en|American War of Independence}}),&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.bbc.co.uk/history/british/empire_seapower/rebels_redcoats_01.shtml|title=The American War of Independence: The Rebels and the Redcoats|work=bbc.co.uk|publisher=British Broadcasting Corporation|first=Richard|last=Holmes|date=30 August 2013|accessdate=18 July 2017}}&lt;/ref&gt; kā arī amerikāņu literatūrā dēvēts par '''Amerikas Revolūcijas karu''' (''American Revolutionary War''),&lt;ref name=&quot;Britannica&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.britannica.com/event/American-Revolution|title=American Revolution|work=britannica.com|publisher=Encyclopædia Britannica|first=Willard M.|last=Wallace|accessdate=18 July 2017}}&lt;/ref&gt; bija [[karš|bruņots konflikts]], kas 1775. gadā sākās starp [[Lielbritānijas Karaliste|Lielbritānijas Karalisti]] un tās [[Trīspadsmit kolonijas|trīspadsmit Ziemeļamerikas Atlantijas krasta kolonijām]].&lt;ref name=&quot;Britannica&quot;/&gt; [[Amerikāņu kontinentālā armija]] [[Džordžs Vašingtons|Džordža Vašingtona]] vadībā ar [[Francija]]s kara flotes palīdzību līdz 1783. gadam uzvarēja [[Lielbritānijas karaliste]]s un tās vācu un indiāņu sabiedroto karaspēku, šī uzvara sekmēja [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienoto Valstu]] izveidi 1787. gadā. 

== Priekšvēsture ==
Attiecības starp Lielbritānijas Karalisti un Amerikas kolonijām saasinājās pēc [[Septiņgadu karš|Septiņgadu kara]], kad 1763. gadā briti ieguva kontroli pār gandrīz visu [[Ziemeļamerika]]s kontinentu, palielināja koloniju nodokļu slogu un ierobežoja to ekonomisko attīstību un tiesības.
1773. gada 16. decembrī Bostonas nemiernieki uzbruka ostā stāvošajam britu buriniekam un izmeta pār bortu 342 kastes ar tēju, ko vēsturnieki vēlāk nodēvēja par &quot;[[Bostonas tējas dzeršana|Bostonas tējas dzeršanu]]&quot;. 
 
1774. gada 5. septembrī [[Filadelfija|Filadelfijā]] sanāca Pirmais kontinentālais kongress. Lai gan 13 koloniju delegāti apstiprināja lojalitāti [[Lielbritānijas karaļi|Lielbritānijas karalim]], taču vienlaikus arī aicināja boikotēt britu preces līdz koloniju attīstību ierobežojošo likumu atcelšanai. Lielbritānijas valdība 1775. gada 19. aprīlī [[Masačūsetsa]]s kolonijā lika arestēt pretestības vadītājus, kas bija tiešais kara sākšanās iemesls.

== Norise ==
1775. gada 19. aprīlī no [[Bostona]]s sūtītā britu karaspēka vienība cieta sakāvi kaujās Masačūsetsā pie Leksingtonas un Konkordas, bet 10. maijā amerikāņu patrioti pulkveža Ītana Allena un Benedikta Arnolda vadībā aplenca Tikonderogas fortu un piespieda padoties britu garnizonam, kas apsargāja munīcijas noliktavu.
10. maijā Otrais kontinentālais kongress ievēlēja Džordžu Vašingtonu par amerikāņu [[Kontinentālā armija|kontinentālās armijas]] pavēlnieku. 16. jūnijā briti sakāva amerikāņus Bunkerhilas kaujā, bet 9. decembrī zaudēja Lielā tilta kauju un evakuēja Virdžīnijas koloniju. 31. decembrī briti atvairīja uzbrukumu [[Kvebeka (pilsēta)|Kvebeka]]i.

1776. gada 4. jūlijā Otrais kontinentālais kongress Filadelfijā pieņēma [[Tomass Džefersons|Tomasa Džefersona]] sagatavoto [[ASV Neatkarības deklarācija|ASV Neatkarības deklarāciju]], kas pasludināja 13 Ziemeļamerikas kolonijas par neatkarīgām, izveidojot Amerikas Savienotās Valstis.
16. septembrī amerikāņu kolonisti sakāva britus [[Hārlema]]s kaujā Ņujorkā, bet 16. novembrī britu un viņu sabiedroto vāciešu spēki ieņēma [[Vašingtona]]s fortu. Trentonas kaujā 26. decembrī Džordža Vašingtona vadītā armija veica negaidītu uzbrukumu [[Hesenes algotņi|Hesenes karaspēkam]], sagūstot 800–900 ienaidnieka karavīru. 

1777. gada 3. janvārī amerikāņu spēki ģenerāļa Džordža Vašingtona vadībā uzvarēja britu spēkus Prinstonas kaujā. 6. augustā tagadējā Ņujorkas štatā norisinājās [[Oriskani kauja]], kas bija viena no asiņainākajām Amerikas Neatkarības kara kaujām. 16. augustā Beningtonas kaujā Vermontā amerikāņi ģenerāļa Džona Stārka vadībā sakāva britu sabiedroto [[Braunšveiga]]s karaspēka vienību.
13. septembrī no [[Monreāla]]s sūtītie britu spēki ģenerāļa Bergoina (''Burgoyne'') vadībā šķērsoja [[Hudzona]]s upi pie Saratogas, taču nokļuva aplenkumā un 17. oktobrī padevās amerikāņiem, kas iezīmēja pavērsienu kara gaitā.

Francijas flote, kas atbalstīja ASV, guva izšķirošo uzvaru pār britiem Česapīka līča (''Chesapeake Bay'') kaujā 1781. gada 5. septembrī, un 19. oktobrī britu spēki [[Jorktaunas aplenkums|Jorktaunas aplenkuma]] laikā lorda Kornvolisa vadībā padevās franču un amerikāņu spēkiem Džordža Vašingtona un Žana Batista vadībā. 

1782. gada 30. novembrī amerikāņi un briti Parīzē parakstīja pamiera līgumu, bet 1783. gada 19. aprīlī ASV Kongress pasludināja Amerikas neatkarības karu par pabeigtu. Parīzē 1783. gada 3. septembrī noslēdza [[Parīzes miera līgums (1783)|miera līgumu]], kurā Lielbritānijas karaliste atzina 13 koloniju neatkarību, atsakoties no teritorijas uz austrumiem no Misisipi upes.

&lt;gallery&gt;
Map of territorial growth 1775.svg|13 Lielbritānijas kolonijas pirms kara sākuma (1775) 
1775-1776.jpg|Pirmās kaujas ziemeļos, amerikāņu uzbrukumi (zilās bultas) 1775.-1776. gadā
1776-1777.jpg|Britu pretuzbrukumi (sarkanās bultas) 1776.-1777. gadā
1777-1778.jpg|Britu uzbrukumi 1777.-1778. gadā
1778-1779.jpg|Franču kara flotes iesaiste 1778.-1779. gadā
1779-1780.jpg|Spāņu, franču un indiāņu iesaiste 1779.-1780. gadā
The United States of America laid down from the best authorities, agreeable to the Peace of 1783.jpg|Neatkarīgo Amerikas valstu karte pēc Parīzes miera līguma noslēgšanas (1783)
&lt;/gallery&gt;

== Sekas ==
 
ASV Neatkarības karš bija pirmais bruņotais konflikts Jauno laiku [[vēsture|vēsturē]], kurā [[kolonija]]s izcīnīja [[neatkarība|politisko patstāvību]] no [[Eiropa]]s [[impērija|impērijām]].&lt;ref&gt;{{grāmatas atsauce|first=John M.|last=Ludlow|title=The War of American Independence, 1775-1783|place=Boston|publisher=Estes and Lauriat|year=1876|page=1|isbn=0-011-698-683-8}}&lt;/ref&gt;

== Skatīt arī ==
* [[ASV Neatkarības deklarācija]]
* [[Iebrukums Kanādā]]

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Bibliogrāfija ==
* {{grāmatas atsauce|first=John M.|last=Ludlow|title=The War of American Independence, 1775-1783|url=https://archive.org/details/warofamericanind01ludl|place=Boston|publisher=Estes and Lauriat|year=1876|page=|isbn=0-011-698-683-8}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}
* [https://www.youtube.com/watch?v=qJ50mvc2C4U Dokumentāla filma par ASV Neatkarības karu] {{en ikona}}

{{vēsture-aizmetnis}}
{{ASV-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Kari ar ASV]]
[[Kategorija:Kari ar Lielbritānijas Karalisti]]
[[Kategorija:Kari ar Francijas Karalisti]]
[[Kategorija:Kari ar Spāniju]]
[[Kategorija:Neatkarības kari]]
[[Kategorija:18. gadsimta kari]]
[[Kategorija:ASV vēsture]]</text>
      <sha1>dqagw88hc2ky29d3ks5gmcyyi06jcuj</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Toronto &quot;Maple Leafs&quot;</title>
    <ns>0</ns>
    <id>126335</id>
    <revision>
      <id>4468345</id>
      <parentid>4461649</parentid>
      <timestamp>2026-05-14T20:55:52Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>ZANDMANIS</username>
        <id>91184</id>
      </contributor>
      <origin>4468345</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7583" sha1="e3mb96zns0ou4rgit30oinxthv6qnyl" xml:space="preserve">{{Hokeja kluba infokaste
| text_color         = white
| bg_color           = #003876
| team               = Toronto Maple Leafs
| logo               = Toronto Maple Leafs logo.svg
| logosize           = 220px
| city               = {{Vieta|Kanāda|Ontārio|Toronto}}
| league             = {{flaga|ASV}}/{{flaga|Kanāda}} [[Nacionālā hokeja līga]]
| conference         = [[Austrumu konference (NHL)|Austrumu konference]]
| division           = [[Atlantijas okeāna divīzija (NHL)|Atlantijas okeāna divīzija]]
| founded            = 1917
| dissolved          = 
| operated           = 
| arena              = ''[[Scotiabank Arena]]''
| ietilpība          = 
| colors             = Zila, balta&lt;br /&gt;{{color box|#002664}} {{color box|white}}
| owner              = {{Flaga|Kanāda}} ''Maple Leaf Sports &amp; Entertainment Ltd.''
| prezidents         = 
| GM                 = {{Flaga|Kanāda}} [[Breds Trelivings]]
| coach              = nav
| coach2             = 
| captain            = {{flaga|ASV}} [[Ostons Metjūss]]
| media              = [http://mapleleafs.nhl.com/ mapleleafs.nhl.com]
| affiliates         = [[Toronto Marlies]] ([[American Hockey League|AHL]])&lt;br /&gt;[[Reading Royals]] ([[ECHL]])
&lt;!---Frančīzes vēsture---&gt;
| name1              = [[Toronto &quot;Blueshirts&quot;]]
| dates1             = 1917—1918
| name2              = [[Toronto &quot;Arenas&quot;]]
| dates2             = 1918—1919
| name3              = [[Toronto &quot;St. Patricks&quot;]]
| dates3             = 1919—1927
| name4              = Toronto &quot;Maple Leafs&quot;
| dates4             = 1927—pašlaik
&lt;!---Čempiontituli---&gt;
| stanley_cups       = 13
}}
'''Toronto &quot;Maple Leafs&quot;''' ({{val|en|Toronto Maple Leafs}}) ir profesionāls [[Kanāda]]s [[hokejs|hokeja]] klubs, kas bāzēts [[Toronto]], [[Ontārio]] provincē, [[Kanāda|Kanādā]]. Klubs spēlē [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] [[Austrumu konference (NHL)|Austrumu konferences]] [[Atlantijas okeāna divīzija (NHL)|Atlantijas okeāna divīzijā]]. Tas tika dibināts 1917. gadā un kopš dibināšanas brīža spēlē NHL.

Savas pastāvēšanas vēsturē &quot;Maple Leafs&quot; ir 13 reizes uzvarējis NHL, tas ir otrs labākais rādītājs visā līgā, ne reizi nav kļuvis par konferences uzvarētāju un 7 reizes — divīzijas čempionu. Mājas spēles komanda aizvada ''[[Scotiabank Arena]]'' hallē.

== Sasniegumi ==
* '''[[Stenlija kauss]]''': 13
** 1917–18, 1921–22, 1931–32, 1941–42, 1944–45, 1946–47, 1947–48, 1948–49, 1950–51, 1961–62, 1962–63, 1963–64, 1966–67
* '''Konferences čempioni''': 13
** 1917-18, 1921-22, 1931-32, 1941-42, 1944-45, 1946-47, 1947-48, 1948-49, 1950-51. 1961-62, 1962-63,1963-64, 1966-67
* '''Divīzijas čempioni''': 7
** 1932–33, 1933–34, 1934–35, 1937–38, 1999–00, 2020–21, 2024–25

== Spēlētāji ==
Starp visu laiku izcilākajiem Toronto spēlētājiem minami [[Tims Hortons]], [[Teds Kenedijs (hokejists)|Teds Kenedijs]], [[Kings Klensijs]], [[Matss Sundīns]], [[Bērje Salmings]], [[Vendels Klārks]], [[Pols Hendersons]] un [[Dags Gilmors]].

=== Pašreizējais sastāvs ===
''Pēdējoreiz atjaunots 2026. gada 30. aprīlī.''

==== Vārtsargi ====

* 35 {{flaga|SWE}} [[Deniss Hildebī]]
* 41 {{flaga|USA}} [[Entonijs Stolarcs]]
* 60 {{flaga|USA}} [[Džozefs Volls]]

==== Aizsargi ====
* {{0}}2 {{flaga|CAN}} [[Simons Benuā]]
* {{0}}8 {{flaga|CAN}} [[Kristofers Tanevs]]
* 22 {{flaga|USA}} [[Džeiks Makkeibs]]
* 25 {{flaga|USA}} [[Brendons Karlo]]
* 28 {{flaga|CAN}} [[Trojs Stečers]]
* 44 {{flaga|CAN}} [[Morgans Railijs]] &lt;small&gt;([[Kapteinis (hokejs)|Kapteiņa palīgs]])&lt;/small&gt;
* 51 {{Flaga|CAN}} [[Filips Maijerss]]
* 76 {{Flaga|CAN}} [[Viljams Vilnēvs]]
* 77 {{Flaga|CAN}} [[Raiens Taverbergs]]
* 95 {{Flaga|SWE}} [[Olivers Ēkmans-Lāšons]]

==== Uzbrucēji ====
* 11 {{flaga|CAN}} [[Makss Domi]]
* 18 {{flaga|CAN}} [[Stīvens Lorencs]]
* 19 {{flaga|SWE}} [[Kalle Jērnkroks]]
* 23 {{flaga|USA}} [[Metjū Kniss]]
* 26 {{flaga|CAN}} [[Džeikobs Kvillans]]
* 34 {{flaga|ASV}} [[Ostons Metjūss]] &lt;small&gt;([[Kapteinis (hokejs)|Kapteinis]])&lt;/small&gt;
* 43 {{flaga|CAN}} [[Lūks Haimess]]
* 53 {{flaga|CAN}} [[Īstons Kovans]]
* 61 {{flaga|CAN}} [[Maikls Peceta]]
* 63 {{flaga|FIN}} [[Matiass Mačelli]]
* 81 {{flaga|USA}} [[Dakota Džošua]]
* 88 {{Flaga|SWE}} [[Viljams Nīlanders]]
* 89 {{Flaga|USA}} [[Nikolass Robertsons]]
* 91 {{flaga|CAN}} [[Džons Tavaress]] &lt;small&gt;([[Kapteinis (hokejs)|Kapteiņa palīgs]])&lt;/small&gt;

== Līderi ==
=== Komandas visu laiku rezultatīvākie spēlētāji ===
{| class=&quot;wikitable&quot;
|- align=&quot;center&quot; style=&quot;font-weight:bold; background-color:#dddddd;&quot; |
| align=&quot;left&quot; | Spēlētājs || {{Piezīme|Poz|Pozīcija}} || {{Piezīme|Sp|Spēles}} || {{Piezīme|V|Vārti}} || {{Piezīme|RP|Rezultatīvas piespēles}} || {{Piezīme|P-ti|Punkti}} || {{Piezīme|P/S|Punkti spēlē}}
|- style=&quot;text-align:center;&quot;
| style=&quot;text-align:left;&quot;| [[Matss Sundīns]] || C || 981 || 420 || 567 || '''987''' || 1,01
|- style=&quot;text-align:center; background:#eee;&quot;
| style=&quot;text-align:left;&quot;| [[Derils Sitlers]] || C || 844 || 389 || 527 || '''916''' || 1,09
|- style=&quot;text-align:center;&quot;
| style=&quot;text-align:left;&quot;| [[Deivs Kīons]] || C || 1062 || 365 || 493 || '''858''' || 0,81
|- style=&quot;text-align:center; background:#eee;&quot;
| style=&quot;text-align:left;&quot;| [[Bērje Salmings]] || A || 1099 || 148 || 620 || '''768''' || 0,70
|- style=&quot;text-align:center;&quot;
| style=&quot;text-align:left;&quot;| [[Džordžs Ārmstrongs]] || LM || 1187 || 296 || 417 || '''713''' || 0,60
|- style=&quot;text-align:center; background:#eee;&quot;
| style=&quot;text-align:left;&quot;| [[Rons Eliss]] || LM || 1034 || 332 || 308 || '''640''' || 0,62
|- style=&quot;text-align:center;&quot;
| style=&quot;text-align:left;&quot;| [[Frenks Mahovličs]] || KM || 720 || 296 || 303 || '''599''' || 0,83
|- style=&quot;text-align:center; background:#eee;&quot;
| style=&quot;text-align:left;&quot;| [[Bobs Palfords]] || KM || 947 || 251 || 312 || '''563''' || 0,59
|- style=&quot;text-align:center;&quot;
| style=&quot;text-align:left;&quot;| [[Teds Kenedijs (hokejists)|Teds Kenedijs]] || C || 696 || 231 || 329 || '''560''' || 0,80
|- style=&quot;text-align:center; background:#eee;&quot;
| style=&quot;text-align:left;&quot;| [[Riks Veivs]] || LM || 534 || 299 || 238 || '''537''' || 1,01
|}

=== Kluba spēlētāju rekordi ===
* Visvairāk gūto vārtu sezonā: [[Riks Veivs]], 54 (1981.—82.)
* Visvairāk rezultatīvo piespēļu sezonā: [[Dags Gilmors]], 95 (1992.—93.)
* Visvairāk gūto punktu sezonā: [[Dags Gilmors]], 127 (1992.—93.)
* Visvairāk soda minūšu sezonā: [[Tajs Domi]], 365 (1997.—98.)
* Visvairāk gūto punktu sezonā, starp aizsargiem: [[Īens Turnbuls]], 79 (1976.—77.)
* Visvairāk gūto punktu sezonā, starp debitantiem: [[Pīters Ihneseks]], 66 (1982.—83.)

=== Latvijas hokejisti &quot;Maple Leafs&quot; sastāvā ===
{| class=&quot;wikitable sortable&quot; style=&quot;text-align: center;&quot;
|- style=&quot;width:15em&quot; bgcolor=&quot;#efefef&quot; align=center
!Vārds !! {{piezīme|SP|spēles}} !! {{piezīme|V|vārti}} !! {{piezīme|RP|rezultatīvas piespēles}} !! {{piezīme|P-ti|punkti}} !! Laika periods
|-
|align=left| [[Kristiāns Rubīns]]||3||0||0||0||2021—2022
|-
|}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
* [http://mapleleafs.nhl.com/ Kluba oficiālā mājaslapa] {{en ikona}}
* [http://www.hockey-reference.com/teams/TOR/ Hockey-Reference profils] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20110519110834/http://www.hockey-reference.com/teams/TOR/ |date={{dat|2011|05|19||bez}} }} {{en ikona}}

== Atsauces ==
{{atsauces|colwidth=30em}}

{{Hokejs-aizmetnis}}
{{Kanāda-aizmetnis}}
{{NHL komandas}}

[[Kategorija:Toronto &quot;Maple Leafs&quot;| ]]</text>
      <sha1>e3mb96zns0ou4rgit30oinxthv6qnyl</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Ņujorkas &quot;Islanders&quot;</title>
    <ns>0</ns>
    <id>128094</id>
    <revision>
      <id>4468195</id>
      <parentid>4462982</parentid>
      <timestamp>2026-05-14T13:42:34Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <comment>/* Pašreizējais sastāvs */</comment>
      <origin>4468195</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="8012" sha1="6yoo7swuaf34aauy62lhr4likiqr47x" xml:space="preserve">{{Hokeja kluba infokaste
| text_color         = #F47D30
| bg_color           = #00539B
| team               = New York Islanders
| logo               = New York Islanders 2010.png
| logosize           = 
| city               = {{Vieta|ASV|Ņujorka}}
| league             = {{flaga|ASV}}/{{flaga|Kanāda}} [[Nacionālā hokeja līga]]
| conference         = [[Austrumu konference (NHL)|Austrumu konference]]
| division           = [[Metropolitēna divīzija (NHL)|Metropolitēna divīzija]]
| founded            = 1972
| dissolved          = 
| operated           = 
| arena              = ''[[UBS Arena]]'' (kopš [[2021.—2022. gada NHL sezona]]s)
| ietilpība          = 
| colors             = Zila, oranža, balta&lt;br /&gt;{{color box|#00539B}} {{color box|#F47D30}} {{color box|white}}
| owner              = {{flaga|ASV}} [[Čārlzs Vangs]]
| prezidents         = 
| GM                 = {{flaga|ASV}} [[Lū Lamorello]]
| coach              = {{flaga|Kanāda}} [[Pīters Debūrs]]
| coach2             = 
| captain            = {{flaga|ASV}} [[Anderss Lī]]
| media              = [http://islanders.nhl.com/index.html islanders.nhl.com]
| affiliates         = [[Bridžportas &quot;Sound Tigers&quot;|Bridžportas &quot;Islanders&quot;]] ([[Amerikas hokeja līga|AHL]])&lt;br /&gt;[[Vorčesteras &quot;Railers&quot;]] ([[ECHL]])
&lt;!---Čempiontituli---&gt;
| stanley_cups       = 4 (1979–80, 1980–81, 1981–82, 1982–83)
}}
'''Ņujorkas &quot;Islanders&quot;''' ({{val|en|New York Islanders}}) ir profesionāls [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[hokejs|hokeja]] klubs, kas bāzēts [[Ņujorka|Ņujorkā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]. Klubs spēlē [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] [[Austrumu konference (NHL)|Austrumu konferences]] [[Metropolitēna divīzija (NHL)|Metropolitēna divīzijā]]. Tas tika dibināts 1972. gadā un kopš dibināšanas brīža spēlē NHL.

Savas pastāvēšanas vēsturē &quot;Islanders&quot; ir 4 reizes uzvarējis NHL, 6 reizes kļuvis par konferences uzvarētāju un 6 reizes — divīzijas čempionu. Kopš [[2021.—2022. gada NHL sezona]]s mājas spēles komanda aizvada ''[[UBS Arena]]'' hallē.

2025. gada 22. oktobrī latviešu treneris [[Sergejs Naumovs]] tika apstiprināts par [[NHL]] kluba [[Ņujorkas &quot;Islanders&quot;]] vārtsargu treneri.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.sportazinas.com/bijusais-latvijas-izlases-vartsargs-un-treneris-izpelnas-vietu-nhl-kluba/|title=Bijušais Latvijas izlases vārtsargs un treneris izpelnās vietu NHL klubā|website=Sportaziņas.com|access-date=|date=2025-10-22|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Sasniegumi ==
* '''[[Stenlija kauss]]''': 4
** 1979–80, 1980–81, 1981–82, 1982–83
* '''Konferences čempioni''': 6
** 1977–78, 1978–79, 1980–81, 1981–82, 1982–83, 1983–84
* '''Divīzijas čempioni''': 6
** 1977–78, 1978–79, 1980–81, 1981–82, 1983–84, 1987–88

== Spēlētāji ==
[[Attēls:New York Islanders.svg|right|150px|thumb|1997-2010]]Savulaik ilgus gadus komandā pavadījuši tādi hokejisti kā [[Braiens Trotjē]], [[Maiks Bosī]], [[Deniss Potvins]], [[Billijs Smits]], kā arī [[Maikls Peka]], [[Aleksejs Jašins]] un citi.

=== Pašreizējais sastāvs ===
''Pēdējoreiz atjaunots 2026. gada 3. maijā.''
==== Vārtsargi ====
* 30 {{flaga|RUS}} [[Iļja Sorokins]]
* 33 {{flaga|CZE}} [[Dāvids Ritihs]]

==== Aizsargi ====
* {{0}}3 {{flaga|CAN}} [[Ādams Peleks]]
* {{0}}4 {{flaga|CAN}} [[Kārsons Sousijs]]
* {{0}}6 {{flaga|CAN}} [[Raiens Puloks]] &lt;small&gt;([[Kapteinis (hokejs)|Kapteiņa palīgs]])&lt;/small&gt;
* 24 {{flaga|USA}} [[Skots Meifilds]]
* 28 {{flaga|RUS}} [[Aleksandrs Romanovs]]
* 34 {{flaga|SWE}} [[Ādams Bokvists]]
* 48 {{flaga|CAN}} [[Metjū Šeifers]]

==== Uzbrucēji ====
* 10 {{flaga|CAN}} [[Breidens Šenns]]
* 11 {{flaga|CAN}} [[Entonijs Duklē]]
* 13 {{Flaga|Kanāda}} [[Metjū Barzals]]
* 14 {{flaga|CAN}} [[Bo Horvats]] &lt;small&gt;([[Kapteinis (hokejs)|Kapteiņa palīgs]])&lt;/small&gt;
* 16 {{flaga|USA}} [[Marks Getkombs]]
* 18 {{flaga|SWE}} [[Pjērs Engvals]]
* 21 {{flaga|USA}} [[Kails Palmeri]] &lt;small&gt;([[Kapteinis (hokejs)|Kapteiņa palīgs]])&lt;/small&gt;
* 27 {{flaga|USA}} [[Anderss Lī]] &lt;small&gt;([[Kapteinis (hokejs)|Kapteinis]])&lt;/small&gt;
* 32 {{flaga|USA}} [[Kails Maklīns]]
* 44 {{flaga|CAN}} [[Žans Gabriels Pažo]] 
* 49 {{flaga|RUS}} [[Maksims Šabanovs]]
* 51 {{flaga|SWE}} [[Emīls Heinemans]] 
* 53 {{flaga|CAN}} [[Keisijs Sizīkass]]
* 81 {{flaga|CZE}} [[Ondržejs Palāts]]
* 92 {{flaga|SWE}} [[Simons Holmstrēms]]

== Līderi ==
=== Komandas visu laiku rezultatīvākie spēlētāji ===
{| class=&quot;wikitable&quot;
|- align=&quot;center&quot; style=&quot;font-weight:bold; background-color:#dddddd;&quot; |
| align=&quot;left&quot; | Spēlētājs || Sezonas || {{Piezīme|Poz|Pozīcija}} || {{Piezīme|Sp|Spēles}} || {{Piezīme|V|Vārti}} || {{Piezīme|RP|Rezultatīvas piespēles}} || {{Piezīme|P-ti|Punkti}} || {{Piezīme|+/-|Lietderības koeficients}} || {{Piezīme|SM|Soda minūtes}}
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot;| [[Braiens Trotjē]] || 1975–90 || {{HOK-C}} || 1,123 || 500 || 853 || '''1,353''' || 470 || 798
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot;| [[Maiks Bosī]] || 1977–87 || {{HOK-LM}} || 752 || 573 || 553 || '''1,126''' || 381 || 210
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot;| [[Deniss Potvins]] || 1973–88 || {{HOK-A}} || 1,060 || 310 || 742 || '''1,052''' || 460 || 1,356
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot;| [[Klārks Giliss]] || 1974–86 || {{HOK-KM}} || 872 || 304 || 359 || '''663''' || 240 || 891
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot;| [[Džons Tavaress]] || 2009–18 || {{HOK-C}} || 669 || 272 || 349 || '''621''' || –42 || 307
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot;| [[Brents Saters]] || 1980–92 || {{HOK-C}} || 694 || 287 || 323 || '''610''' || 121 || 761
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot;| [[Pets Lafontēns]] || 1983–91 || {{HOK-C}} || 530 || 287 || 279 || '''566''' || 9 || 309
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot;| [[Džons Tonelli]] || 1978–86 || {{HOK-KM}} || 594 || 206 || 338 || '''544''' || 216 || 473
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot;| [[Roberts Borns]] || 1974–86 || {{HOK-C}} || 814 || 238 || 304 || '''542''' || 160 || 542
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot;| [[Bobijs Nīstroms]] || 1972–86 || {{HOK-LM}} || 900 || 235 || 278 || '''513''' || 113 || 1,248
|}

=== Kluba spēlētāju rekordi ===
* Visvairāk gūto vārtu sezonā: [[Maiks Bosī]], 69 (1978.—79.)
* Visvairāk rezultatīvo piespēļu sezonā: [[Braiens Trotjē]], 87 (1978.—79.)
* Visvairāk gūto punktu sezonā: [[Braiens Trotjē]], 147 (1978.—79.)
* Visvairāk soda minūšu sezonā: [[Braiens Karens]], 356 (1986.—87.)
* Visvairāk gūto punktu sezonā, starp aizsargiem: [[Deniss Potvins]], 101 (1978.—79.)
* Visvairāk gūto punktu sezonā, starp debitantiem: [[Braiens Trotjē]], 95 (1975.—76.)

=== Komandas kapteiņi ===
{{div col}}
* {{flaga|Kanāda}} [[Eds Vestfāls]] (1972—1977)
* {{flaga|Kanāda}} [[Klārks Giliss]] (1977—1979)
* {{flaga|Kanāda}} [[Deniss Potvins]] (1979—1987)
* {{flaga|Kanāda}} [[Brents Saters]] (1987—1991)
* {{flaga|Kanāda}} [[Patriks Fletlijs]] (1991—1996)
* {{flaga|Kanāda}} [[Braiens Makkeibs]] (1997—1998)
* {{flaga|Kanāda}} [[Trevors Lindens]] (1998—1999)
* {{flaga|Zviedrija}} [[Kenijs Jensens]] (1999—2000)
* {{flaga|Kanāda}} [[Maikls Peka]] (2001—2004)
* {{flaga|Krievija}} [[Aleksejs Jašins]] (2005—2007)
* {{flaga|ASV}} [[Bills Gerins]] (2007—2009)
* {{flaga|ASV}} [[Dags Vīts]] (2009—2011)
* {{flaga|Šveice}} [[Marks Štreits]] (2011—2013)
* {{flaga|Kanāda}} [[Džons Tavaress]] (2013—2018)
* {{flaga|ASV}} [[Anderss Lī]] (2018—''Pašlaik'')
{{div col end}}
== Atsauces ==
{{atsauces}}
== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
* [http://islanders.nhl.com/index.html Kluba oficiālā mājaslapa] {{en ikona}}
* [http://www.hockey-reference.com/teams/NYI/ Hockey-Reference profils] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20110519194742/http://www.hockey-reference.com/teams/NYI/ |date={{dat|2011|05|19||bez}} }} {{en ikona}}


{{Hokejs-aizmetnis}}
{{ASV-aizmetnis}}
{{NHL komandas}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Ņujorkas &quot;Islanders&quot;| ]]</text>
      <sha1>6yoo7swuaf34aauy62lhr4likiqr47x</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Kolumbusas &quot;Blue Jackets&quot;</title>
    <ns>0</ns>
    <id>128098</id>
    <revision>
      <id>4468184</id>
      <parentid>4463899</parentid>
      <timestamp>2026-05-14T13:14:53Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <comment>/* Uzbrucēji */</comment>
      <origin>4468184</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="11132" sha1="1u4qbcxagejk1hfoenwltka0pxyohjk" xml:space="preserve">{{Hokeja kluba infokaste
| text_color         = silver
| bg_color           = #00285D
| team               = Columbus Blue Jackets
| logo               = Columbus BlueJackets.svg
| logosize           = 
| city               = {{Vieta|ASV|Ohaio|Kolumbusa|2s=Ohaio (štats)}}
| league             = {{flaga|ASV}}/{{flaga|Kanāda}} [[Nacionālā hokeja līga]]
| conference         = [[Austrumu konference (NHL)|Austrumu konference]]
| division           = [[Metropolitēna divīzija (NHL)|Metropolitēna divīzija]]
| founded            = {{dat|1997|6|25|N|bez}}
| dissolved          = 
| operated           = 
| arena              = ''[[Nationwide Arena]]''
| ietilpība          = 18 500
| colors             = Tumši zila, sarkana, sudraba, balta&lt;br /&gt;{{Color box|#00285D}} {{Color box|#CE2029}} {{Color box|silver}} {{Color box|#FFFFFF}}
| owner              = {{Flaga|ASV}} Džons P. Makkonels
| prezidents         = 
| GM                 = {{flaga|CAN}} [[Džons Deividsons]] (pagaidu)
| coach              = {{flaga|Kanāda}} [[Riks Bouness]]
| coach2             = 
| captain            = {{flaga|Kanāda}} [[Būns Dženers]]
| media              = [http://www.bluejackets.com/ bluejackets.com]
| affiliates         = [[Klīvlendas &quot;Monsters&quot;]] ([[Amerikas hokeja līga|AHL]])&lt;br /&gt;[[Kalamazū &quot;Wings&quot;]] ([[ECHL]])&lt;br /&gt;[[Evansvillas &quot;Iceman&quot;]] ([[ECHL]]) 
&lt;!---Čempiontituli---&gt;
| stanley_cups       = 0
}}
'''Kolumbusas &quot;Blue Jackets&quot;''' ({{val|en|Columbus Blue Jackets}}) ir profesionāls [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[hokejs|hokeja]] klubs, kas ir bāzēts [[Kolumbusa|Kolumbusā]], [[Ohaio (štats)|Ohaio štatā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]. Klubs spēlē [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] [[Austrumu konference (NHL)|Austrumu konferences]] [[Metropolitēna divīzija (NHL)|Metropolitēna divīzijā]]. &quot;Blue Jackets&quot; ir viens no jaunākajiem līgas klubiem, tas tika dibināts 2000. gadā un kopš tā brīža spēlē NHL.

Savas pastāvēšanas vēsturē &quot;Blue Jackets&quot; ne reizi nav uzvarējis NHL, kā arī ne reizi nav uzvarējis divīzijā vai konfercē. Pirmoreiz Stenlija kausa izcīņai (NHL sezonas izslēgšanas spēlēs) komanda kvalificējās 2009. gadā, līdz tam &quot;Blue Jackets&quot; bija vienīgais pašreizējais NHL klubs, kam to nebija izdevies izdarīt. Mājas spēles komanda aizvada ''[[Nationwide Arena]]'' hallē.
== Komandas informācija ==
=== Komandas nosaukums ===
Nosaukums &quot;Blue Jackets&quot; (''zilie mundieri'') tika izvēlēts, lai atzīmētu &quot;patriotismu, lepnumu un bagātīgo [[Amerikas pilsoņu karš|pilsoņu kara]] vēsturi [[Ohaio (štats)|Ohaio štatā]] un Kolumbusas pilsētā.&quot;&lt;ref name=&quot;teamname&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://bluejackets.nhl.com/team/app?service=page&amp;page=NHLPage&amp;bcid=new_his_timeline#1997 |title=Blue Jackets History Timeline |publisher=Columbus Blue Jackets |access-date=July 25, 2007 |dead-url= |archive-url=https://web.archive.org/web/20070710205758/http://bluejackets.nhl.com/team/app?service=page&amp;page=NHLPage&amp;bcid=new_his_timeline |archive-date=July 10, 2007}}&lt;/ref&gt; Kad ASV prezidents [[Abrahams Linkolns]] pieprasīja, lai Ohaio štatā izveido desmit pulkus, sākoties karadarbībai, štata iedzīvotāji atsaucās, kopumā trīs mēnešu dienestam izveidojot 23 brīvprātīgo kājnieku pulkus. No Ohaio štata ir nākuši arī vairāki nozīmīgi pilsoņu kara dalībnieki, tostarp [[Viljams Šērmens]], [[Uliss Grānts]], [[Filips Šeridans]] un [[Džordžs Ārmstrongs Kasters]]. Pašā Kolumbā atradās lielas militārās bāzes ''Camp Chase'' un ''Camp Thomas'', kurās pilsoņu kara laikā atradās simtiem tūkstošu [[Savienības armija|Savienības]] karavīru un tūkstošiem konfederācijas karagūstekņu.&lt;ref&gt;{{grāmatas atsauce|title=Ohio Handbook Of The Civil War|author=Robert S Harper|date=October 2012 |publisher=Literacy Licensing, LLC|pages=55–78|isbn=9781258496197}}&lt;/ref&gt;
=== &quot;Lielgabals&quot; ===
[[Attēls:Blue Jackets Cannon.jpg|thumb|upright|[[M1857 12 mārciņu Napoleona lielgabals|1857. gada Napoleona]] lielgabala makets tiek &quot;izšauts&quot; [[Nationwide Arena]] hallē laikā, kad &quot;Blue Jackets&quot; komanda izslido uz ledus, kad viņi gūst vārtus un uzvar spēli.]]
Pirms 2007.–2008. gada sezonas sākuma &quot;Blue Jackets&quot; komanda [[Nationwide Arena]] hallē novietoja [[M1857 12 mārciņu Napoleon lielgabals|1857. gada Napoleona]] [[Lielgabals|lielgabala]] kopiju. Šis lielgabals tiek &quot;izšauts&quot; mājas spēlēs, kad:&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.10tv.com/article/sports/history-behind-columbus-blue-jackets-cannon-2019-may/530-51d96bdb-8c73-4c5d-9d7d-aadb212d4139|title=The history behind the Columbus Blue Jackets' cannon|last=Landers|first=Kevin|publisher=WBNS-TV|date=April 30, 2019|website=10TV.com|accessdate=June 1, 2024}}&lt;/ref&gt;
* &quot;Blue Jackets&quot; spēlētāji dodas uz ledus spēles sākumā
* &quot;Blue Jackets&quot; spēlētāji gūst vārtus
* spēli uzvar &quot;Blue Jackets&quot; komanda
Kad &quot;Blue Jackets&quot; spēlētāji gūst vārtus, arī tiek atskaņots grupas [[AC/DC]] skaņdarba &quot;For They About Rock (We Salute You)&quot; ievads, tad tiek izšauts lielgabals, kam seko grupas [[Locksley]] dziesmas &quot;The Whip&quot; piedziedājums.&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce|url=https://www.nytimes.com/athletic/4336906/2023/03/24/nhl-goal-songs-rankings/|title=NHL goal song rankings: From grunge to Jock Jams and everything in between|author1=M. Lazerus|author2=S. Powers|author3=J. McKenzie|newspaper=The New York Times|date=March 24, 2023|accessdate=June 1, 2024}}&lt;/ref&gt;
== Sasniegumi ==
* '''[[Stenlija kauss]]''': 0
* '''Konferences čempioni''': 0
* '''Divīzijas čempioni''': 0

== Spēlētāji ==
=== Šobrīdējais sastāvs ===
''Pēdējoreiz atjaunots {{dat|2025|10|18||bez}}.''

==== Vārtsargi ====
* 73 {{flaga|CAN}} [[Džets Grīvss]]
* 90 {{flaga|Latvija}} [[Elvis Merzļikins]]

==== Aizsargi ====
* {{0}}2 {{Flaga|Kanāda}} [[Džeiks Kristiansens]]
* {{0}}5 {{Flaga|Kanāda}} [[Dentons Mateičaks]]
* {{0}}8 {{flaga|ASV}} [[Zaks Verenskis]] &lt;small&gt;([[Kapteinis (hokejs)|Kapteiņa palīgs]])&lt;/small&gt;
* {{0}}9 {{flaga|Krievija}} [[Ivans Provorovs]]
* 15 {{Flaga|Kanāda}} [[Dante Fabro]]
* 44 {{flaga|Kanāda}} [[Ēriks Gudbransons]] &lt;small&gt;([[Kapteinis (hokejs)|Kapteiņa palīgs]])&lt;/small&gt;
* 78 {{flaga|Kanāda}} [[Deimons Seversons]]

==== Uzbrucēji ====
* {{0}}3 {{flaga|ASV}} [[Čārlijs Koils]]
* {{0}}4 {{flaga|Kanāda}} [[Kouls Silindžers]]
* 10 {{flaga|Krievija}} [[Dmitrijs Voronkovs]]
* 11 {{flaga|ASV}} [[Mailss Vuds]]
* 19 {{Flaga|Kanāda}} [[Adams Fantili]]
* 21 {{flaga|Zviedrija}} [[Īsaks Lundestrēms]]
* 23 {{flaga|Kanāda}} [[Šons Monahens]]
* 24 {{flaga|ASV}} [[Metjū Olivjē]]
* 24 {{flaga|ASV}} [[Zeks Estons-Rīss]]
* 38 {{flaga|CAN}} [[Būns Dženers]] &lt;small&gt;([[Kapteinis (hokejs)|Kapteinis)]]&lt;/small&gt;
* 86 {{flaga|Krievija}} [[Kirils Marčenko]]
* 91 {{Flaga|Kanāda}} [[Kents Džonsons]]

== Līderi ==
=== Komandas visu laiku rezultatīvākie spēlētāji ===
{| class=&quot;wikitable&quot;
|- align=&quot;center&quot; style=&quot;font-weight:bold; background-color:#dddddd;&quot; |
| align=&quot;left&quot; | Spēlētājs || Sezonas || {{Piezīme|Poz|Pozīcija}} || {{Piezīme|Sp|Spēles}} || {{Piezīme|V|Vārti}} || {{Piezīme|RP|Rezultatīvas piespēles}} || {{Piezīme|P-ti|Punkti}} || {{Piezīme|+/-|Lietderības koeficients}} || {{Piezīme|SM|Soda minūtes}}
|-
|align=left| [[Riks Nešs]] || 2002–12 || KM || 674 || 289 || 258 || '''547''' || -71 || 568
|- 
|align=left| '''[[Kems Atkinsons]]''' || 2011–''pašlaik'' || LM || 571 || 198 || 170 || '''368''' || +33 || 142
|- 
|align=left| '''[[Niks Foliņo]]''' || 2012–''pašlaik'' || KM || 557 || 135 || 183 || '''318''' || +19 || 438
|-
|align=left| [[Davids Vibornijs]] || 2000–08 || LM || 543 || 113 || 204 || '''317''' || -48 || 228
|-
|align=left| [[Ričards Alans Ambergers]] || 2008–14 || KM || 445 || 120 || 130 || '''250''' || -33 || 200
|- 
|align=left| '''[[Brendons Dubinskis]]''' || 2012–''pašlaik'' || C || 430 || 72 || 153 || '''225''' || 0 || 448
|- 
|align=left| '''[[Būns Dženners]]''' || 2013–''pašlaik'' || C || 489 || 113 || 110 || '''223''' || -7 || 267
|- 
|align=left| [[Aleksandrs Venbergs]] || 2014–2020 || C || 415 || 40 || 161 || '''201''' || +5 || 85
|- 
|align=left| '''[[Sets Džonss]]''' || 2016–''pašlaik'' || A || 325 || 45 || 150 || '''195''' || +18 || 114
|-
|align=left| [[Raiens Johansens]] || 2011–16 || C || 309 || 79 || 114 || '''193''' || -16 || 144
|}

=== Kluba spēlētāju rekordi ===
* Visvairāk gūto vārtu sezonā: [[Riks Nešs]], 41 (2003.—04.)
* Visvairāk rezultatīvo piespēļu sezonā: [[Artemijs Panarins]], 59 (2018.—19.)
* Visvairāk gūto punktu sezonā: [[Artemijs Panarins]], 87 (2018.—19.)
* Visvairāk soda minūšu sezonā: [[Džodijs Šellijs]], 249 (2002.—03.)
* Visvairāk gūto punktu sezonā, starp aizsargiem: [[Sets Džonss]], 57 (2017.—18.)
* Visvairāk gūto punktu sezonā, starp debitantiem: [[Pjērs Luks Dibuā]], 48 (2017.—18.)

=== Komandas treneri ===
{{div col}}
* {{flaga|Kanāda}} [[Deivs Kings]] (2000—2003)
* {{flaga|Kanāda}} [[Dags Makleins]] (2003—2004)
* {{flaga|Kanāda}} [[Žerārs Galāns]] (2004—2006)
* {{flaga|Kanāda}} [[Gary Agnew|Gerijs Egnū]] (2006)
* {{flaga|Kanāda}} [[Kens Hičkoks]] (2006—2010)
* {{flaga|Kanāda}} [[Klods Noels]] (2010)
* {{flaga|Kanāda}} [[Skots Arnels]] (2010—2012)
* {{flaga|ASV}} [[Tods Ričardss]] (2012—2015)
* {{flaga|ASV}} [[Džons Tortorella]] (2015—2021)
* {{flaga|Kanāda}} [[Breds Larsens]] (2021—2023)
* {{flaga|Kanāda}} [[Maiks Bebkoks]] (2023)
* {{flaga|Kanāda}} [[Paskāls Vincents]] (2023—2024)
* {{flaga|Kanāda}} [[Dīns Evasons]] (2024&lt;ref&gt;https://sports.tvnet.lv/8064117/merzlikina-blue-jackets-vadis-bijusais-wild-treneris-evasons&lt;/ref&gt;—2026)
* {{flaga|Kanāda}} [[Riks Bouness]] (2026&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce|url=https://sportacentrs.com/hokejs/nhl/13012026-merzlikina_parstaveta_blue_jackets_atlaiz|title=Merzļikina pārstāvētā &quot;Blue Jackets&quot; atlaiž galveno treneri|author1=|author2=|author3=|website=sportacentrs.com|date=|accessdate=January 13, 2026}}&lt;/ref&gt;—''pašlaik'')
{{div col end}}

=== Komandas kapteiņi ===
{{div col}}
* {{flaga|Kanāda}} [[Lails Odelīns]] (2000—2002)
* {{flaga|Kanāda}} [[Rejs Vitnijs]] (2002—2003)
* {{flaga|Kanāda}} [[Lūks Ričardsons]] (2003—2005)
* {{flaga|Kanāda}} [[Ādams Fūts]] (2005—2008)
* {{flaga|Kanāda}} [[Riks Nešs]] (2008—2012)
* {{flaga|ASV}} [[Niks Foliņo]] (2015—2021)
* {{flaga|Kanāda}} [[Būns Dženers]] (2021—''pašlaik'')
{{div col end}}

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
* [http://www.bluejackets.com/ Kluba oficiālā mājaslapa] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090107051048/http://bluejackets.com/ |date={{dat|2009|01|07||bez}} }} {{en ikona}}
* [http://www.hockey-reference.com/teams/CBJ/ Hockey-Reference profils] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20161225064218/http://www.hockey-reference.com/teams/CBJ/ |date={{dat|2016|12|25||bez}} }} {{en ikona}}

{{Hokejs-aizmetnis}}
{{ASV-aizmetnis}}
{{NHL komandas}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Kolumbusas &quot;Blue Jackets&quot;| ]]</text>
      <sha1>1u4qbcxagejk1hfoenwltka0pxyohjk</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Juhans III</title>
    <ns>0</ns>
    <id>129086</id>
    <revision>
      <id>4468404</id>
      <parentid>4403965</parentid>
      <timestamp>2026-05-15T04:38:04Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4468404</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6804" sha1="0gljzlebphm4u8s6dx0mjw65q6db6sf" xml:space="preserve">{{Valsts amatpersonas infokaste 
| vārds               =Juhans III Vāsa
| vārds_orģ           =''Johan III Vasa''
| attēls              =John III of Sweden.jpg
| apraksts            =
| amats               =[[Zviedrijas monarhu uzskaitījums|Zviedrijas karalis]]
| term_sākums         ={{Dat|1568|9|30|N}} 
| term_beigas         ={{Dat|1592|11|17|N}}
| priekštecis2        =[[Ēriks XIV Vāsa]]
| pēctecis2           =[[Sigismunds III Vāsa]]
| dzim_dati           ={{Dat|1537|12|20|N}}
| dzim_vieta          =Stegeborgas pils (tagad - [[Esterjētlandes lēne]])
| mir_dati            ={{dat|1592|11|17|N}}
| mir_vieta           =[[Stokholma]]
| tautība             = [[zviedri|zviedrs]]
| partija             =
| dzīvesb             = [[Katrīna Jagailiete]]&lt;br /&gt;Gunilla Bielke
| alma_mater          =
| reliģija            =
| paraksts            = John III signature.svg
| piezīmes            =
}}
'''Juhans III Vāsa''' (''Johan III Vasa''; 1537—1592), arī '''Jānis III Vasa''',&lt;ref&gt;Latviešu konversācijas vārdnīcas VII sējuma 13902-3 slejas. Rīga 1931.-1932.&lt;/ref&gt; bija [[Somija]]s hercogs, vēlāk [[Zviedrijas karalis]] no 1568. līdz 1592. gadam.

Kā Somijas hercogs Juhans 1556. -1563. gadā mēģināja izveidot neatkarīgu Somijas valsti ar zemēm arī [[Livonija]]s teritorijā. Tādēļ viņš sabiedrojās ar Lietuvas un Polijas valdnieku [[Sigismunds II Augusts|Sigismundu II Augustu]] un apprecēja viņa māsu [[Katrīna Jagailiete|Katrīnu]]. Viņa plāni cieta neveiksmi, Zviedrijas karalis [[Ēriks XIV Vāsa|Ēriks XIV]] viņu apvainoja [[Valsts nodevība|valsts nodevībā]] un ieslodzīja cietumā.

Vēlāk viņam izdevās gāzt Ēriku XIV no troņa un pašam kļūt par Zviedrijas karali. Viņa valdīšanas laikā Zviedrija iesaistījās [[Livonijas karš|Livonijas karā]] par Livonijas ordeņa zemju mantojumu ar [[Krievijas cariste|Krievijas caristi]].

== Pilns tituls ==
Līdz kronēšanai 1569. gada 10. jūlijā hercogs Juhans lietoja šādu titulu:

&quot;Mēs Juhans no Dieva žēlastības zviedru, gotu, vendu u.c. princis un [[Somija]]s hercogs.&quot; (zviedriski: ''Wij Johan medh Gudz Nade, Sweriges Gothes och Wendes &amp;c. arffurste och Hertigh till Finland.'')&lt;ref name=&quot;autogenerated1&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://eurulers.angelfire.com/sweden.html |title=Zviedrijas karaļu tituli |access-date={{dat|2010|10|12||bez}} |archive-date={{dat|2012|03|11||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20120311181131/http://eurulers.angelfire.com/sweden.html }}&lt;/ref&gt;

Pēc kronēšanas un [[Ingrija]]s un [[Livonija]]s ziemeļu daļas iekarošanas [[Krievu—zviedru karš (1570—1595)|krievu—zviedru kara]] laikā karalis Juhans III 1586. gadā sevi titulēja kā:

&quot;Mēs Juhans Trešais no Dieva žēlastības zviedru, gotu un vendu karalis, lielhercogs Somijā, Karēlijā, Votu piektdaļā un Ingrijā Krievijā un igauņu [[Livonija]]s hercogs.&quot; (zviedriski: ''Wij Jahan then Tridie medh Gudz nåde Sverigis, Göthes och Wendes Konung, Storfurste till Finland, Carelen, Wåtzski Petijn och Ingermanland i Rysland, och öffuer the Eester i Liffland Hertigh.'')&lt;ref name=&quot;autogenerated1&quot; /&gt;

Juhans III lietoja vienīgi igauņu Livonijas hercoga titulu, turpretī Polijas-Lietuvas kopvalsts valdnieks [[Stefans Batorijs]] lietoja Livonijas lielhercoga titulu.

== Dzīvesgājums ==
[[Attēls:Simmler Catherine Jagiellon.jpg|thumb|260px|Somijas hercogs Juhans kopā ar sievu Katarīnu un dēlu Sigismundu ieslodzījumā Gripsholmas pilī.]]
Juhans Vāsa dzimis 1537. gada 20. decembrī Stegeborgas pilī Zviedrijas karaļa Gustava I un viņa otrās sievas Margarētas Leijonhufvudas (''Leijonhufvud'') ģimenē. Viņam bija vecāks pusbrālis Ēriks no tēva pirmās laulības.

18 gadu vecumā 1556. gada 27. jūnijā Juhans no tēva saņēma mantojumā [[Somija]]s hercogisti un sāka valdīt [[Turku pils|Turku pilī]]. Vēlēdamies paplašināt savus valdījumus, viņš uzsāka sarunas ar finansiālās un politiskās grūtībās nonākušo [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeni]] par 200 000 [[dālderis|dālderu]] liela aizdevuma piešķiršanu apmaiņā pret teritorijām Igaunijā. Pēc tam, kad pēc tēva nāves 1560. gadā viņa pusbrālis Ēriks kļuva par Zviedrijas karali un 1561. gadā pēc [[Livonijas Konfederācija]]s iziršanas arī par [[Igaunija]]s hercogu, viņu attiecības krasi pasliktinājās.

1562. gada 4. oktobrī Juhans pret brāļa gribu apprecējās ar Lietuvas dižkunigaiša un Polijas karaļa [[Sigismunds II Augusts|Sigismunda II Augusta]] māsu [[Katrīna Jagailiete|Katrīnu]]. Pūrā viņš no Lietuvas un Polijas valdnieka saņēma astoņus pilsnovadus ([[Paide|Paidi]], [[Helmetas pils|Helmi]], [[Karkuses pils|Karksi]], [[Tarvastas pils|Tarvastu]], [[Burtnieku viduslaiku pils|Burtniekus]], [[Trikātas viduslaiku pils|Trikātu]], [[Ērģemes pils|Ērģemi]] un [[Rūjienas pils|Rūjienu]]) īsi pirms tam izveidotajā [[Pārdaugavas hercogiste|Livonijas Pārdaugavas hercogistē]], kas bija personālūnijā ar Lietuvas dižkunigaitiju. Hercoga Juhana mērķis bija pievienot šīs zemes Somijas hercogistei un izveidot neatkarīgu valsti.&lt;ref&gt;[[Edgars Dunsdorfs]], [[Arnolds Speke]]. Latvijas vēsture 1500-1600. Stokholma, 1964. 156 lpp.&lt;/ref&gt;
Zviedrijas karalis Ēriks XIV pieprasīja hercogam Juhanam atteikties no Vidzemes cietokšņiem. Tā kā Juhans vilcinājās šo prasību izpildīt, karalis Ēriks XIV viņu apvainoja valsts nodevībā un 1563. gadā karaļa karaspēks vairākas nedēļas aplenca Turku pili. Apmēram četrus gadus hercogs Juhans kopā ar savu sievu Katarīnu pavadīja ieslodzījumā [[Gripsholmas pils|Gripsholmas pilī]].

1568. gadā hercogs Juhans kopā ar savu jaunāko brāli [[Zviedrijas Kārlis IX|Kārli]] sacēlās pret karali Ēriku XIV un gāza viņu no troņa, pats kļūdams par Zviedrijas karali. Ārpolitikā karalis Juhans galveno uzmanību pievērsa bijušo Livonijas zemju iekarošanai [[Livonijas karš|Livonijas karā]] pret Krievijas caru [[Ivans IV|Ivanu IV]].

Karalis Juhans mira 1592. gada 17. novembrī Stokholmas karaļa pilī un tika apglabāts Upsālas Doma baznīcā.

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{kastes sākums}}
{{Vāsas dinastijas valdnieki}}
{{Amatu secība | pirms = vakants | virsraksts = [[Somijas hercogs]] | periods = 1556. -1563.| pēc = [[Sigismunds III Vāsa]] }}
{{Amatu secība | pirms = [[Ēriks XIV Vāsa]] | virsraksts = [[Zviedrijas monarhu uzskaitījums|Zviedrijas karalis]] | periods = 1568. - 1592.| pēc = Juhans,&lt;br /&gt;Austrumgetlandes hercogs}}
{{kastes beigas}}

{{Zviedrijas karaļi}}

{{Autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Zviedrijas monarhi]]
[[Kategorija:Vāsu dinastija]]
[[Kategorija:Esterjētlandes lēnē dzimušie]]</text>
      <sha1>0gljzlebphm4u8s6dx0mjw65q6db6sf</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Biķernieku iela</title>
    <ns>0</ns>
    <id>132980</id>
    <revision>
      <id>4468537</id>
      <parentid>4397784</parentid>
      <timestamp>2026-05-15T11:30:29Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4468537</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="18709" sha1="9l9g51g9gioti9xkwai5535eivad71w" xml:space="preserve">{{Labs raksts}}
{{Ielas infokaste
|nosaukums        = Biķernieku iela
|attēls           = Biķernieku iela Biķernieku mežā.JPG
|attēla paraksts  = Biķernieku iela Biķernieku mežā
|pilsēta lokatīvā = [[Rīga|Rīgā]]
|karte            = {{maplink|frame=yes|plain=yes|frame-width=250|frame-height=300|frame-align=center|type=line|type2=point|stroke-width=2| id= Q16353021 | zoom= 11}}
|pilsēta          = [[Attēls:Flag of Riga.gif|24px|border]] [[Rīga]]
|priekšpilsēta    = [[Vidzemes priekšpilsēta]]
|apkaime          = [[Teika (Rīga)|Teika]], [[Mežciems (Rīga)|Mežciems]], [[Dreiliņi (Rīga)|Dreiliņi]], [[Jugla (Rīga)|Jugla]], [[Brekši]]
|ielas garums     = 9020 m
|atklāta          = 
|vēst nosaukumi   = 
|joslu skaits     = 2—4
|ielas segums     = [[asfaltbetons|asfalts]]
|ievēr celtnes    = 
|autobuss         = [[15. autobusu maršruts (Rīga)|15.]], [[16. autobusu maršruts (Rīga)|16.]], [[21. autobusu maršruts (Rīga)|21.]], [[31. autobusu maršruts (Rīga)|31.]], [[33. autobusu maršruts (Rīga, 2022)|33.]], [[48. autobusu maršruts (Rīga)|48.]], [[63. autobusu maršruts (Rīga)|63.]]
|trolejbuss       = [[13. trolejbusu maršruts (Rīga)|13.]], [[14. trolejbusu maršruts (Rīga)|14.]], [[17. trolejbusu maršruts (Rīga)|17.]], [[18. trolejbusu maršruts (Rīga)|18.]]
|tramvajs         = 
|mikroautobuss    =
|cits             = 
}}

'''Biķernieku iela''' ir [[Rīga]]s iela [[Vidzemes priekšpilsēta|Vidzemes priekšpilsētā]], [[Teika (Rīga)|Teikas]], [[Mežciems (Rīga)|Mežciema]], [[Dreiliņi (Rīga)|Dreiliņu]], [[Jugla (Rīga)|Juglas]] un [[Brekši|Brekšu]] apkaimēs. Biķernieku iela sākas pie [[Gustava Zemgala gatve]]s un [[Brīvības gatve]]s krustojuma un iet līdz pat Rīgas pilsētas robežai, Juglas papīrfabrikas tuvumā. Kopējais ielas garums ir 9020 metri un tā sastāv no 2—4 braukšanas joslām. Nelielais posms no ielas sākuma līdz krustojumam ar bezvārda šķērsielu (ap 150 m) ir strupceļš, jo ielas brauktuve nav savienota ar Gustava Zemgala gatves un Brīvības gatves krustojumu. Biķernieku ielu tās sākumā veido galvenokārt vecā mazstāvu apbūve&lt;ref&gt;{{enc riga|197}}&lt;/ref&gt; (līdz Laimdotas ielai), tālāk ir arī jaunāki daudzstāvu nami.
[[Attēls:Biķernieku un Burtnieku ielas krustojums.jpg|thumb|250px|Biķernieku un Burtnieku ielas krustojums. Skats Mežciema virzienā.]]
[[Attēls:Biķernieku iela 2.JPG|thumb|250px|Biķernieku iela [[Teika (Rīga)|Teikā]]]]
[[Attēls:Biķernieku iela 3.JPG|thumb|250px|Biķernieku iela [[Dreiliņi (Rīga)|Dreiliņos]]]]
[[Attēls:Biķernieku iela 4.JPG|thumb|250px|Biķernieku iela pie [[Juglas iela (Rīga)|Juglas ielas]]]]
[[Attēls:Biķernieku iela 5.JPG|thumb|250px|Biķernieku iela [[Brekši (Rīga)|Brekšos]]]]
[[Attēls:Biķernieku iela 6.JPG|thumb|250px]]
[[Attēls:Biķernieku iela 7.JPG|thumb|250px|Biķernieku iela [[Mežciems (Rīga)|Mežciemā]]]]
[[Attēls:Gedenkstätte Bikernieki - Eingang.jpg|thumb|258x258px|Ieeja uz [[Biķernieku memoriāls|Biķernieku memoriālu]] no Biķernieku ielas (Biķernieku iela 70).]]
[[Attēls:Biķernieku iela 8.JPG|thumb|250px]]
[[Attēls:Biķernieku iela 9.JPG|thumb|250px]]

== Vēsture ==
Ceļš uz Biķerniekiem ({{val|de|Bickernscher Weg}}, {{val|ru|Биккернская дорога}}) minēts jau 1868./1869. gada Rīgas adrešu grāmatā (tas veda uz toreizējo Biķernieku jeb Biķeru draudzi Dreiliņu pagastā un [[Juglasmuiža|Juglasmuižu]]). Paplašinoties pilsētas teritorijai, tas iekļauts pilsētas faktiskajās robežās (iela dokumentos minēta [[1893]]. gadā). Posms caur [[Biķernieku mežs|Biķernieku mežu]] ielai pievienots [[1922]]. gadā. Vācu okupācijas laikā iela saukta ''Bickernsche Straße''. [[1975]]. gadā Biķernieku ielai pievienota Gaismas iela [[Juglas papīrfabrikas ciemats|Juglas papīrfabrikas ciematā]]. 20. gadsimta 50. gados ielā ierīkota trolejbusa līnija līdz Ķeguma ielai, kas 70. gadu beigās pagarināta caur Biķernieku mežu uz [[Mežciems (Rīga)|Mežciemu]] (Hipokrāta ielu).&lt;ref&gt;Rīgas ielas. Enciklopēdija. 2. sējums. SIA Drukātava, 2008, 70.—77. lpp.&lt;/ref&gt; [[1999]]. gadā, pārbūvējot toreizējo Brīvības gatves un Vairoga ielas krustojumu (sakarā ar Vairoga ielas dzelzceļa pārvada pabeigšanu), ielas sākuma daļa līdz 9. numuram pārveidota par strupceļu. Trolejbusa vadi šajā posmā noņemti, atklājot divvirzienu trolejbusa kustību pa Mazo Biķernieku ielu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://riga.mashke.org/Riga-Troll/History/1996/1996_lat.htm |title=Rīgas trolejbuss. Hronoloģija 1996.—2000. |access-date={{dat|2010|11|28||bez}} |archive-date={{dat|2021|10|22||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20211022072254/http://riga.mashke.org/Riga-Troll/History/1996/1996_lat.htm }}&lt;/ref&gt;

== Ielas raksturojums ==
Biķernieku iela ir 9020 metrus gara iela [[Teika (Rīga)|Teikas]], [[Mežciems (Rīga)|Mežciema]], [[Dreiliņi (Rīga)|Dreiliņu]], [[Jugla (Rīga)|Juglas]] un [[Brekši|Brekšu]] apkaimēs. Tā sākas pie [[Gustava Zemgala gatve]]s un [[Brīvības gatve]]s krustojuma, bijušās rūpnīcas [[VEF]] tuvumā (iela nav tieši savienota ar šo krustojumu). Sākotnēji iela kā divu joslu ceļš virzās austrumu—dienvidaustrumu virzienā.

Pie Biķernieku ielas 9. nama ielai klāt pieslēdzas Mazā Biķernieku iela. Netālu no &quot;Zvaigznes grāmatu nama&quot; Biķernieku iela krustojas ar [[Āraišu iela (Rīga)|Āraišu ielu]], nedaudz tālāk tā veido arī savienojumu ar [[Struktoru iela|Struktoru ielu]]. Agrākās Rīgas ķīmiskās rūpniecības mašīnbūves rūpnīcas tuvumā ielai ir savienojumi ar [[Kastrānes iela|Kastrānes ielu]] no vienas puses un [[Tālivalža iela (Rīga)|Tālivalža ielu]] no otras puses, kā arī ar [[Burtnieku iela (Rīga)|Burtnieku ielu]]. Nedaudz tālāk ielai ir savienojums ar [[Laimdotas iela (Rīga)|Laimdotas ielu]], savukārt, pie bijušā [[7. trolejbusu maršruts (Rīga)|7. trolejbusu maršruta]] galapunkta &quot;Ķeguma iela&quot; tā krustojas ar [[Ķeguma iela (Rīga)|Ķeguma ielu]]. Veselības centra &quot;Biķernieki&quot; tuvumā (pie [[Biķernieku mežs|Biķernieku meža]]) ielai ir savienojumi arī ar [[Lielvārdes iela (Rīga)|Lielvārdes]] un [[Ieriķu iela (Rīga)|Ieriķu ielām]]. Sākot no krustojuma ar Lielvārdes ielu līdz pat pilsētas robežai Biķernieku iela ir maģistrālā pilsētas iela.

Tālāk iela virzās cauri Biķernieku mežam. Aiz Biķernieku meža iela pārtop par četru joslu ceļu (divas joslas katrā virzienā). Tāpat arī uzreiz aiz Biķernieku meža iela krustojas ar [[Stigu iela|Stigu ielu]], nedaudz tālāk tā veido savienojumu ar [[Ulbrokas iela|Ulbrokas ielu]] no vienas puses un [[Sergeja Eizenšteina iela|Sergeja Eizenšteina ielu]] no otras puses. Lielveikala &quot;SKY&quot; tuvumā iela krustojas ar [[Hipokrāta iela|Hipokrāta ielu]], aiz Frankiem — arī ar [[Kaivas iela|Kaivas ielu]]. Savukārt, Bērnu klīniskās slimnīcas tuvumā iela savienojas ar [[Juglas iela (Rīga)|Juglas ielu]], veidojot rotācijas apli. Posmā no Hipokrāta ielas līdz Juglas ielai iela virzās pa jaunizbūvētu trasi (vecā ielas trase, saukta par [[Vecā Biķernieku iela|Veco Biķernieku ielu]], atrodas tuvāk Frankiem).

Pēc krustojuma ar Juglas ielu tā vairāk pagriežas austrumu virzienā un atkal iet cauri mežam. Iela šķērso [[Piķurga|Piķurgu]] un krustojas ar [[Brekšu iela (Rīga)|Brekšu ielu]]. Brekšu apkaimē tai ir savienojumi ar [[Dīvajas iela (Rīga)|Dīvajas]], [[Ezernieku iela (Rīga)|Ezernieku]], [[Bebrenes iela (Rīga)|Bebrenes]], [[Sinoles iela|Sinoles]] un vēlreiz Bebrenes ielām (iela divreiz krustojas ar Bebrenes ielu, jo Bebrenes iela veido nelielu loku). Savukārt, Juglas papīrfabrikas ciematā iela divreiz krustojas ar [[Nautrēnu iela|Nautrēnu ielu]] (arī Nautrēnu iela veido loku). Biķernieku iela beidzas pie Rīgas pilsētas robežas, aiz pilsētas robežas iela turpinās kā {{P ceļš|2}}.

== Ielu savienojumi ==
Biķernieku iela ir savienota ar šādām ielām:
* [[Viļa Ģelbes iela]] (&quot;T&quot; veida krustojums)
* [[Āraišu iela (Rīga)|Āraišu iela]] (&quot;T&quot; veida krustojums)
* [[Struktoru iela]] (&quot;T&quot; veida krustojums)
* [[Tālivalža iela (Rīga)|Tālivalža iela]]
* [[Kastrānes iela]]
* [[Burtnieku iela (Rīga)|Burtnieku iela]]
* [[Laimdotas iela (Rīga)|Laimdotas iela]]
* [[Ķeguma iela (Rīga)|Ķeguma iela]]
* [[Lielvārdes iela (Rīga)|Lielvārdes iela]]
* [[Ieriķu iela (Rīga)|Ieriķu iela]] (&quot;T&quot; veida krustojums)
* [[Stigu iela]] (&quot;T&quot; veida krustojums)
* [[Sergeja Eizenšteina iela]]
* [[Ulbrokas iela]]
* [[Hipokrāta iela]] (&quot;T&quot; veida krustojums)
* [[Ēvalda Valtera iela]] (&quot;T&quot; veida krustojums)
* [[Kaivas iela]] (&quot;T&quot; veida krustojums)
* [[Juglas iela (Rīga)|Juglas iela]] (rotācijas aplis)
* [[Biķeru iela (Dreiliņi)|Biķeru iela]] (&quot;T&quot; veida krustojums)
* [[Brekšu iela (Rīga)|Brekšu iela]] (&quot;T&quot; veida krustojums, izbraucamais ceļš no viensētām)
* [[Dīvajas iela (Rīga)|Dīvajas iela]] (&quot;T&quot; veida krustojums)
* [[Ezernieku iela (Rīga)|Ezernieku iela]] (&quot;T&quot; veida krustojums)
* [[Bebrenes iela (Rīga)|Bebrenes iela]] (&quot;T&quot; veida krustojums)
* [[Sinoles iela]] (&quot;T&quot; veida krustojums)
* [[Bebrenes iela (Rīga)|Bebrenes iela]] (&quot;T&quot; veida krustojums)
* [[Nautrēnu iela]] (&quot;T&quot; veida krustojums)
* [[Nautrēnu iela]] (&quot;T&quot; veida krustojums)
* Autoceļš {{P ceļš|2}} (Biķernieku iela pārtop autoceļā P2)

== Ievērojamas celtnes ==
=== Vēsturiski nozīmīgas celtnes ===
* Biķernieku ielā 2 atrodas SIA &quot;Jāņa Aldermaņa dārzniecība&quot;, kā arī SIA &quot;Dārzi&quot; dārzniecība. 20. gadsimta 20., 30. gados ēkā atradās A. Aldermaņa-Eltermaņa,vēlāk J. Aldermaņa puķu un sakņu dārzniecība. Padomju okupācijas laikā tur atradās uzņēmuma &quot;Rīgas zieds&quot; 22. ražošanas iecirknis, vēlāk - arī komercfirmas &quot;Rīgas zieds&quot; 2. dārzniecība.
* Biķernieku ielā 4 atrodas Latvijas Pašvaldību mācību centrs. 20. gadsimta 80. gados ēkā atradās 42. mazbērnu novietne, kā arī, līdz 90. gadu vidum, Vidzemes priekšpilsētas Skolu valde.
* Biķernieku ielā 13 atrodas [[Teodors Zaļkalns|Teodora Zaļkalna]] memoriālais muzejs. Muzejs iekārtots ēkā, kurā no [[1936]]. līdz [[1972]]. gadam atradās tēlnieka Teodora Zaļkalna darbnīca. 1930. gadu beigās namā dzīvojis arī gleznotājs, dekorators Eduards Lesiņš.
* Biķernieku ielā 15 atradās mašīnfabrika un čugunlietuve &quot;Vulkan&quot;. Tā tur darbojās 20. gadsimta 20. un 30. gados.
* Biķernieku ielā 17 atradās kastu fabrika &quot;Šaja Šanters un biedrs&quot; un kokapstrādes fabrika &quot;Latkast&quot;. Pēc Otrā pasaules kara ēkā atradās Rīgas 4. mēbeļu un furnitūras rūpnīca, savukārt, no 1970. gadiem - mēbeļu fabrikas &quot;Teika&quot; cehs.
* Biķernieku ielā 18 atradās G. Valdispīla mašīnfabrika un čugunlietuve, kas bija specializējusies tvaika turbīnu un hidroturbīnu ražošanā. Pēc Otrā pasaules kara ēkā izvietojās Rīgas turbomehānikas, vēlāk - Rīgas ķīmiskās rūpniecības mašīnbūves rūpnīca.
* Biķernieku ielā 19 atrodas Apgāda Zvaigzne ABC grāmatu veikals &quot;Zvaigznes grāmatu nams&quot;. Grāmatu veikals iekārtots vienā no bijušās rūpnīcas &quot;Sarkanā zvaigzne&quot;, kas tur atradās laikā no 1970. līdz 1980. gadiem, ēkām, kura ir tikusi restaurēta.
* Biķernieku ielā 31 atradās J. Liepiņa rakstāmspalvu rūpnīca &quot;Latpen&quot;. Rūpnīca tur darbojās 1930. gados.
* Biķernieku ielas 37 namā 1930. gadu beigās notika evaņģēliski luteriskās Iekšmisijas dievkalpojumi.
* Biķernieku ielā 52 līdz 2011. gadam atradās [[7. trolejbusu maršruts (Rīga)|7. trolejbusu maršruta]] galapunkts &quot;Ķeguma iela&quot;. Galapunkts ierīkots [[1958]]. gadā, atklājot trolejbusa līniju līdz Ķeguma ielai.
* Biķernieku ielā 57 pēc Pirmā pasaules kara atradās J. Zvaigznes čuguna lietuve. Pirms tam ēkā bija darbojusies arī pirmmācības skola.
* Biķernieku ielā 70 atrodas memoriāls Biķernieku mežā nogalinātajiem [[Holokausts|Holokausta]] upuriem ([[Biķernieku memoriāls]]). 
* Biķernieku ielā 71 līdz 1990. gadu vidum bija darbojusies 59. pilsētas sakaru nodaļa.
* Biķernieku ielā 73 1990. gados atradās Vidzemes priekšpilsētas ceļu policijas iecirknis. Pirms tam namā bija atradusies arī 75. namu pārvalde.
* Biķernieku ielā 111a Padomju varas gados bija izvietojusies Biķernieku specializētā Pārvietojamā mehanizētā kolonna. Kopš 1992. gada tur darbojas firma &quot;Amerikas auto&quot;.
* Biķernieku ielā 121b atrodas SIA &quot;Dārzniecība Rīga&quot;, tā ir specializējusies augļkopībā, biškopībā, dārzkopībā, u.c.
* Biķernieku ielā 121c atrodas SIA &quot;Rīgas dārzeņi&quot; un garāžu kooperatīvs. Padomju varas gados tur atradās saimniecības &quot;Rīga&quot; siltumnīcas.
* Biķernieku ielā 122, 124, 126 un 128 atradās [[Franku muiža]]s (saukta arī par Kaulu muižu) ēkas. Franku muižas ēkas tika ievērojami pārbūvētas, pievienojot muižas zemes Gaiļu muižai 20. gadsimta sākumā. Mūsdienās no šīm ēkām daļēji neskarta ir palikusi tikai ēka ar numuru 126, pārējās ir tikušas nojauktas ap 2002. gadu. Ēku ar numuru 126 bija iecerēts pārbūvēt un izvietot tajā &quot;Meža ciema&quot; attīstītāju biroju, no vēsturiskās ēkas bija plānots saglabāt tikai sienas.
* Biķernieku ielā 122-130 atrodas jaunuzbūvēts privātmāju ciemats &quot;Meža ciems&quot;. Ciemats pilnībā tika pabeigts 2008. gadā. Tajā pavisam ietilpst 17 mājas un kopējā zemesgabala platība sasniedz 57 000 m&lt;sup&gt;2&lt;/sup&gt;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.mezaciems.lv/index.php?pageid=general|title= Vispārīgā informācija|accessdate= |last= |first= |date= |publisher= www.mezaciems.lv}}&lt;/ref&gt;
* Biķernieku ielā 140 atradās Biķeru draudzes skolas nams, kas tika celts 18. gadsimta 60. gados, reizē ar Biķeru baznīcu. Padomju varas gados ēka tika atsavināta un tajā tika iekārtotas vitrāžas darbnīcas. Mūsdienās ēkā atrodas SIA &quot;Biķeru vitrāžas&quot;.
* Biķernieku ielā 146 atrodas [[Biķeru Svētās Katrīnas Evaņģēliski luteriskā baznīca]] (saukta arī par Biķernieku Katrīnas baznīcu). Baznīca celta no [[1765]]. līdz [[1766]]. gadam par apkārtnes iedzīvotāju saziedotiem līdzekļiem. Tā nosaukta par godu Krievijas imperatorei [[Katrīna II|Katrīnai II]]. Baznīca 1985. gadā tika nodota LPSR Mākslas fondam, kas nepaspēju ēku restaurēt un iekārtot tajā izstāžu zāli. Pie Biķeru baznīcas atrodas arī kapi, saukti Biķeru draudzes kapi, to platība sasniedz 15,9 ha. Atsevišķs nodalījums kapos ir atvēlēts Neredzīgo pansionātā mirušajiem. Kapi daļēji slēgti 1984. gadā.
* Biķernieku ielā 200 atrodas [[Brekšu muiža]] (saukta arī par Harma muižu). Padomju varas gados muižā atradās Rīgas 83. vidusskola, no 1990. gadu beigām — Rīgas Brekšu pamatskola. Mazā skolēnu skaita dēļ skola [[2001. gads|2001]]. gadā tika slēgta.

=== Izglītības iestādes ===
* Biķernieku ielā 33a atrodas pirmsskolas izglītības iestāde &quot;Dzīpariņš&quot;. 1980. gados ēkā atradās 32. bērnudārzs &quot;Delfīns&quot;.
* Biķernieku ielā 45a atrodas Rīgas 236. pirmsskolas izglītības iestāde &quot;Eglīte&quot;. Bērnudārza nosaukums 1980. gados bija &quot;''Joločka''&quot;.

=== Tirdzniecības vietas ===
* Biķernieku ielā 19a atrodas salons &quot;Kamīndizains&quot;. Agrāk numuri 19 un 19a skaitījās kā viena adrese, proti, Biķernieku iela 19.
* Biķernieku ielā 21 atrodas veikals &quot;[[Rimi Baltic|Rimi]]&quot;, bijušais &quot;[[Supernetto]]&quot;.
* Biķernieku ielā 23 atrodas reklāmas un labiekārtošanas veikals &quot;Uhh Design&quot;, iepriekš saukts par Gatika.
* Biķernieku ielā 120 atrodas autosalons &quot;Škoda&quot;. Autosalons atklāts 2003. gadā.
* Biķernieku ielā 143 atrodas tirdzniecības centrs &quot;Mežciems&quot;.
* Biķernieku ielā 160 atrodas veikals &quot;[[Rimi Baltic|Rimi]]&quot;.

=== Degvielas uzpildes stacijas ===
* Biķernieku ielā 115a atrodas degvielas uzpildes stacija [[Neste]] &quot;Biķernieku&quot;.
* Biķernieku ielā 120c atrodas degvielas uzpildes stacija [[Lukoil]] &quot;Biķernieku&quot;.
* Biķernieku ielā 121a atrodas degvielas uzpildes stacija [[Circle K Latvia|Circle K]] &quot;Mežciems&quot;.

=== Aptiekas ===
* Biķernieku ielā 67 atrodas SIA &quot;Biķeru aptieka&quot;. Ēkā jau no 1980. gadiem bija darbojusies aptieka (toreiz 47. aptieka).

== Sabiedriskais transports ==
Biķernieku ielā kursē 15., 16., 21., 31., 33., 48. un 63. maršruta autobusi, kā arī 13., 14., 17. un 18. maršruta trolejbusi. Pie Biķernieku ielas un Ķeguma ielas krustojuma bija arī 7. trolejbusu maršruta galapunkts &quot;Ķeguma iela&quot; (slēgts 2011. gadā).
* [[15. autobusu maršruts (Rīga)|15. maršruta autobusi]] kursē Biķernieku ielas posmā no Ieriķu ielas caur Biķernieku mežu līdz Hipokrāta ielai.
* [[16. autobusu maršruts (Rīga)|16. maršruta autobusi]] kursē visas Biķernieku ielas garumā (no [[Viļa Ģelbes iela]]s līdz Rīgas pilsētas robežai).
* [[21. autobusu maršruts (Rīga)|21. maršruta autobusi]] kursē ielas posmā no Hipokrāta ielas līdz Juglas ielai.
* [[31. autobusu maršruts (Rīga)|31. maršruta autobusi]] kursē posmā no Ieriķu ielas caur Biķernieku mežu līdz pat Juglas ielai.
* [[33. autobusu maršruts (Rīga, 2022)|33. maršruta autobusi]] kursē ielas posmā no Ulbrokas ielas līdz Hipokrāta ielai.
* [[48. autobusu maršruts (Rīga)|48. maršruta autobusi]] kursē tikai Biķernieku ielas sākumdaļā, posmā no Viļa Ģelbes ielas līdz Tālivalža un Kastrānes ielu krustojumam.
* [[63. autobusu maršruts (Rīga)|63. maršruta autobusi]] kursē ielas posmā no [[Stigu iela]]s līdz Hipokrāta ielai.
* [[13. trolejbusu maršruts (Rīga)|13.]] un [[17. trolejbusu maršruts (Rīga)|17. maršruta trolejbusi]] kursē Biķernieku ielas sākumā, no Viļa Ģelbes ielas līdz Tālivalža un Kastrānes ielu krustojumam.
* [[14. trolejbusu maršruts (Rīga)|14. maršruta trolejbusi]] kursē lielā Biķernieku ielas daļā, tie kursē posmā no Viļa Ģelbes ielas caur Biķernieku mežu līdz pat Hipokrāta ielai.
* [[18. trolejbusu maršruts (Rīga)|18. maršruta trolejbusi]] kursē ielas posmā no Ieriķu ielas caur Biķernieku mežu līdz Hipokrāta ielai.

== Skatīt arī ==
* [[Vecā Biķernieku iela]]
* [[Vidzemes priekšpilsēta]]
* [[Teika (Rīga)|Teika]]
* [[Mežciems (Rīga)|Mežciems]]
* [[Dreiliņi (Rīga)|Dreiliņi]]
* [[Jugla (Rīga)|Jugla]]
* [[Brekši]]
* [[Biķernieku memoriāls]]

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{commons category|Biķernieku iela}}
* [http://www.uzkartes.lv/?lang=1&amp;id=100350017&amp;unid=200&amp;query1=Bi%EDernieku%20iela&amp;show=1&amp;obj=street Biķernieku iela] portālā UzKartes.lv

{{Rīgas ielas, kuru nosaukumi sākas ar burtu B}}

[[Kategorija:Ielas Teikā]]
[[Kategorija:Ielas Mežciemā]]
[[Kategorija:Ielas Juglā]]</text>
      <sha1>9l9g51g9gioti9xkwai5535eivad71w</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Līdz rudenim vēl tālu</title>
    <ns>0</ns>
    <id>143796</id>
    <revision>
      <id>4468215</id>
      <parentid>3558835</parentid>
      <timestamp>2026-05-14T15:41:27Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Meistars Joda</username>
        <id>781</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4468215</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3169" sha1="df79nydvlnkm9iwt1tufn5msbs4av7v" xml:space="preserve">{{Filmas infokaste
| nosaukums latviski       = Līdz rudenim vēl tālu
| attēls                   = Attēls:Lidz rudenim vel talu.jpg
| att_izm                  = 250px
| paraksts                 = 
| nosaukums oriģinālvalodā = 
| žanrs                    = Melodrāma
| režisors                 = [[Aloizs Brenčs]]
| producents               = 
| scenārija autors         = [[Emīls Braginskis]]&lt;br /&gt;Osvalds Kublanovs&lt;br /&gt;[[Zigmunds Skujiņš]]
| galvenajās lomās         = Renāte Stūrmane&lt;br /&gt;Viesturs Rendenieks&lt;br /&gt;[[Harijs Liepiņš]]
| mūzika                   = [[Raimonds Pauls]]
| operators                = [[Jānis Briedis (kinooperators)|Jānis Briedis]]
| montāža                  = Elza Preisa
| studija                  = [[Rīgas Kinostudija]]
| izplatītājs              = 
| izdošanas laiks          = 1964
| ilgums                   = 81 minūte
| valsts                   = [[Attēls:Flag of Latvian SSR.svg|24px|border]] [[Latvijas PSR|LPSR]]
| valoda                   = [[Latviešu valoda|latviešu]] / [[Krievu valoda|krievu]]
| budžets                  =
| ienākumi =
| imdb = 2395309
}}
'''&quot;Līdz rudenim vēl tālu&quot;''' ir [[Latvijas PSR]] laikā [[1964]]. gadā uzņemta aktierfilma. Filmas režisors ir [[Aloizs Brenčs]]. Filma uzņemta [[Rīgas Kinostudija|Rīgas Kinostudijā]] pēc [[Zigmunds Skujiņš|Zigmunda Skujiņa]] romāna &quot;Kolumba mazdēli&quot; motīviem.

== Sižets ==
Jaunai un skaistai meitenei jāizvēlas starp diviem viņas sirds iekarotājiem. Judītei pastāv ērta iespēja paslēpties labiekārtotā pasaulē, kuru viņai nodrošinātu jaunais zinātņu kandidāts Šumskis. Tomēr viņa izvēlās būt kopā ar rītdienas neparedzamību sava bijuša skolas biedra, romantiskā mākslinieka Lipsta, izskatā.

== Lomās ==
* Renāte Stūrmane — ''Judīte''
* Viesturs Rendenieks — ''Lipsts''
* [[Harijs Liepiņš]] — ''Rolands Šumskis''
* Benis Povilaitis — ''Uģis''
* [[Uldis Pūcītis]] — ''Robis''
* [[Ints Burāns]] — ''Kazis''
* Lolita Plociņa — ''Ija''
* [[Ligita Dēvica]] — ''Vija''
* [[Leons Krivāns]] — ''Spricis''
* Vilis Verners — ''Krūskops''
* [[Alfrēds Videnieks]], Šumska tēvs
* [[Olga Lejaskalne]], Šumska māte
* [[Valdemārs Zandbergs]]

== Filmēšanas grupa ==
* Režisors: [[Aloizs Brenčs]]
* Režisora asistents: [[Varis Brasla]]
* Scenārija autori: [[Emīls Braginskis]], Osvalds Kublanovs, [[Zigmunds Skujiņš]]
* Operators: [[Jānis Briedis (kinooperators)|Jānis Briedis]]
* Mākslinieks: [[Uldis Pauzers]]
* Komponists: [[Raimonds Pauls]]

== Interesanti fakti ==
* Judīti spēlē meitene no piena kombināta laboratorijas, bet Lipstu - jauns [[Nacionālais teātris|Drāmas teātra]] administrators.

== Ārējās saites ==
{{Filmu ārējās saites}}
* [https://www.filmas.lv/movie/3137/ Filmas.lv]
* [http://www.nfc.lv/lmdb/movies/movie.php?mov_id=3137 Kino Muzejs]{{Novecojusi saite}}

== Video ==
*{{Youtube|fooyiF8P7Cg|&quot;Līdz rudenim vēl tālu&quot; (krievu valodā) }}

{{Aloiza Brenča filmas}}

[[Kategorija:1964. gada Latvijas PSR filmas]]
[[Kategorija:Filmas latviešu valodā]]
[[Kategorija:Rīgas Kinostudijas filmas]]</text>
      <sha1>df79nydvlnkm9iwt1tufn5msbs4av7v</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>3233 Krišbarons</title>
    <ns>0</ns>
    <id>147265</id>
    <revision>
      <id>4468239</id>
      <parentid>3895180</parentid>
      <timestamp>2026-05-14T15:55:26Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4468239</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="954" sha1="55g6x5a35m2r7o2siyyn506n74s646h" xml:space="preserve">'''3233 Krišbarons''' ir galvenās [[asteroīdu josla]]s [[asteroīds]] ar [[Apriņķojuma periods|apriņķojuma periodu]] 1213,5699777 dienas (3,32 gadi). To atklāja [[Nikolajs Černihs]] ({{val-ru|Николай Степанович Черных}}) [[1977. gads|1977. gada]] [[9. septembris|9. septembrī]] Krimas Astronomiskajā observatorijā.&lt;ref&gt;[https://www.lu.lv/muzejs/notikumi/diena/notikums/e/atklats-asteroids-krisbarons-20220909// LU Muzejs] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20230804080020/https://www.lu.lv/muzejs/notikumi/diena/notikums/e/atklats-asteroids-krisbarons-20220909/ |date={{dat|2023|08|04||bez}} }}. Skatīts: 2023. gada 4. augustā&lt;/ref&gt;

Asteroīds nosaukts par godu latviešu folkloristam [[Krišjānis Barons|Krišjānim Baronam]].

==Atsauces==
{{atsauces}}

{{Astronomija-aizmetnis}}

[[Kategorija:Asteroīdi]]
[[Kategorija:Krišjānis Barons]]
[[Kategorija:Asteroīdi, kuru nosaukums saistīts ar Latviju]]</text>
      <sha1>55g6x5a35m2r7o2siyyn506n74s646h</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Ieva Pulvere</title>
    <ns>0</ns>
    <id>152316</id>
    <revision>
      <id>4468532</id>
      <parentid>4324605</parentid>
      <timestamp>2026-05-15T11:17:20Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <comment>atj.</comment>
      <origin>4468532</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="9408" sha1="ob44xht71lr2olnbb2ovs4d5mzta5rx" xml:space="preserve">{{Basketbolista infokaste
 |            vārds = Ieva Pulvere
 |       vārds_orig = 
 |           attēls = Ieva Pulvere.jpg
 |          att_izm = 
 |         paraksts = Ieva Pulvere 2019. gadā
&lt;!------ Personas dati ------&gt;
 |      pilns vārds = 
 |      dz_vārds = Ieva Krastiņa
 |           dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1990|7|22}}&lt;ref name=&quot;basket&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://basket.lv/sieviesu_izlase/speletajas_siev/06042011-ieva_krastina|title=Ieva Krastiņa|publisher=Basket.lv|accessdate={{dat|2012|6|10||bez}}}}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;
 |          dz_viet = {{vieta|Latvija|Cēsis}}
 |          mir_dat = 
 |         mir_viet = 
 |          tautība = 
 |           garums = 172 [[centimetrs|cm]]&lt;ref name=&quot;basket&quot; /&gt;
 |            svars = 
 |              poz = [[uzbrūkošais aizsargs]], [[saspēles vadītājs|saspēles vadītāja]]
 |          kar_sāk = 
 |         kar_beig = 
 |             alga = 
 |          iesauka = 
&lt;!------ Izglītība ------&gt;
 |       vidusskola = 
 |          koledža = 
 |       augstskola = 
 |     universitāte = 
 |       izgl iest1 = 
 |   izgl iest1_nos = 
 |       izgl iest2 = 
 |   izgl iest2_nos = 
&lt;!------ Kluba informācija ------&gt;
 |              kom = {{flaga|Latvija}} [[Rīgas TTT]]
 |           numurs = 
 |            amats = 
 |             līga = 
&lt;!------ Drafts ------&gt;
 |          b_klubs = 
 |           drafts = 
 |          dr_gads = 
 |          dr_līga = 
 |           dr_kom = 
&lt;!------ Profesionālie klubi ------&gt;
 |         kl_sez 1 = 2005—2010
 |          klubs 1 = {{flaga|Latvija}} [[SK Cēsis (sieviešu basketbola klubs)|SK Cēsis]]
 |         kl_sez 2 = 2010—2011
 |          klubs 2 = {{flaga|Latvija}} [[Latvijas Universitāte (basketbols)|Latvijas Universitāte]]
 |         kl_sez 3 = 2011—2013
 |          klubs 3 = {{flaga|Latvija}} [[Rīgas TTT]]
 |         kl_sez 4 = 2013-2014
 |          klubs 4 = {{flaga|Lietuva}} [[Viļņas &quot;Kibirkštis&quot;]]
 |         kl_sez 5 = 2014—2022
 |          klubs 5 = {{flaga|Latvija}} [[Rīgas TTT]]
 |         kl_sez 6 = 2022—2023
 |          klubs 6 = {{flaga|Turcija}} [[Stambulas &quot;Galatasaray&quot; (sieviešu basketbola klubs)|Stambulas &quot;Galatasaray&quot;]]
 |         kl_sez 7 = 2023—2024
 |          klubs 7 = {{flaga|Latvija}} [[Rīgas TTT]]
 |         kl_sez 8 = 2025—pašlaik
 |          klubs 8 = {{flaga|Latvija}} [[Rīgas TTT]]
&lt;!------ Karjeras statistika ------&gt;
 |   karj stat līga = 
 |      karj stat 1 = 
 | karj stat 1_dati = 
 |      karj stat 2 = 
 | karj stat 2_dati = 
 |      karj stat 3 = 
 | karj stat 3_dati = 
&lt;!------ Nacionālā izlase ------&gt;
 |       taut_sez 1 = 2012—pašlaik
 |           taut 1 = {{Bks|Latvija}}
&lt;!------ Trenera karjera ------&gt;
 |   tr_klubs_sez 1 = 
 |       tr_klubs 1 = 
 |   tr_klubs_sez 2 = 
 |       tr_klubs 2 = 
&lt;!------ Papildinformācija ------&gt;
 |       sasniegumi = 
* 10x Latvijas čempione
 |           aģenti = Mārtiņš Bērziņš
 |            slavz = 
 |          dzimums = S
 |        atjaunots = 
&lt;!------ Medaļas ------&gt;
 |    rādīt_medaļas = jā
 |      headercolor = 
 |   medaltemplates = 
{{MedalSport|Sieviešu [[basketbols]]}}
{{MedalCountry|{{karogs|Latvija}}}}
{{MedalCompetition|[[Eiropas čempionāts basketbolā sieviešu U-20 izlasēm|Eiropas čempionāts U-20]]}}
{{MedalBronze|[[2009. gada Eiropas čempionāts basketbolā sieviešu U-20 izlasēm|Polija 2009]]|Basketbols}}
{{MedalBronze|[[2010. gada Eiropas čempionāts basketbolā sieviešu U-20 izlasēm|Latvija 2010]]|Basketbols}}
}}
'''Ieva Pulvere''' (dzimusi '''Ieva Krastiņa''' {{dat|1990|7|22}} [[Cēsis|Cēsīs]])&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://sportacentrs.com/basketbols/damas/02032012-ieva_krastina_ja_no_manis_prasa_es_varu|title=Ieva Krastiņa: &quot;Mums nav no nekā jābaidās!&quot;|last=Māris Noviks|date={{dat|2012|3|2||bez}}|publisher=Sportacentrs.com|accessdate={{dat|2012|3|2||bez}}}}&lt;/ref&gt; ir [[latvieši|latviešu]] [[basketboliste]], spēlē [[Uzbrūkošais aizsargs|uzbrūkošā aizsarga]] un [[saspēles vadītājs|saspēles vadītājas]] pozīcijā, [[Latvijas sieviešu basketbola izlase]]s dalībniece. 2025. gadā pārstāv [[Rīgas TTT]], kurā aizvadījusi lielāko karjeras daļu. Desmit reizes&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/basketbols/damas/29042026-ieva_pulvere_atkarto_nacionalo_rekordu_tt|title=Ieva Pulvere atkārto nacionālo rekordu, TTT divdesmit piektais Latvijas tituls|website=Sportacentrs.com|access-date=2026-05-15|date=2026-04-29|language=lv}}&lt;/ref&gt; kļuvusi par Latvijas čempioni (vienreiz ar [[SK Cēsis (sieviešu basketbola klubs)|SK &quot;Cēsis&quot;]] un 9 reizes ar TTT;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/basketbols/damas/20042024-pulvere_noker_basko_gulbim_i_pokers_i_ttt|title=Pulvere noķer Baško, Gulbim pokers: TTT divdesmit trešais Latvijas tituls|website=Sportacentrs.com|access-date=2024-04-21|date=2024-04-20|language=lv}}&lt;/ref&gt; tikpat čempiontituli ir vienīgi [[Anda Eibele|Andai Eibelei]]).

== Karjera ==
Basketbolistes karjeru sākusi Cēsu pilsētas sporta skolā, 2005. gadā sāka spēlēt [[SK Cēsis (sieviešu basketbola klubs)|SK &quot;Cēsis&quot;]] sastāvā. Kluba sastāvā 2009. gadā kļuva par [[LSBL|Latvijas]] čempioni, tāpat divas reizes ir izcīnījusi Latvijas čempionāta sudraba medaļu (2008, 2010), 2010. gadā izcīnīja 2. vietu Lietuvas sieviešu basketbola līgā, divas reizes izcīnīja sudraba medaļu Baltijas sieviešu basketbola līgā (2008, 2009).&lt;ref&gt;[http://sportacentrs.com/basketbols/06072010-ieva_krastina_cesis_jakoncentrejas_katrai Ieva Krastiņa: &quot;Cēsīs jākoncentrējas katrai spēlei&quot;], sportacentrs.com&lt;/ref&gt; 2010.—2011. gada sezonas lielāko daļu aizvadīja [[Latvijas Universitāte (basketbols)|Latvijas Universitātes]] basketbola komandā, sezonas vidū spēlēja arī [[Rīgas TTT]]. TTT sastāvā aizvadīja arī divas spēles [[Eirolīga sievietēm|Eirolīgā]], kurās punktus neguva.

Pēc vienas sezonas Lietuvā, I. Krastiņa atgriezās Rīgas TTT 2014. gada vasarā un tās sastāvā ir kļuvusi par Latvijas čempioni visās sekojošajās sezonās (2015—2019). Pēc dēla piedzimšanas viņa vienu sezonu izlaida. Pēc tam atgriezās basketbolā, atkal pārstāvot TTT 2020.—2021. gada sezonā.&lt;ref&gt;[https://www.delfi.lv/sports/news/basketbols/ttt-riga-sastava-pec-dela-piedzimsanas-atgriezas-pulvere.d?id=52498231 'TTT Rīga' sastāvā pēc dēla piedzimšanas atgriežas Pulvere] Delfi&lt;/ref&gt;

2022. gada vasarā, kad kļuva skaidrs, ka TTT nespēlēs [[FIBA Eirolīga sievietēm|Eirolīgā]], I. Pulvere pievienojās [[Turcija]]s klubam [[Stambulas &quot;Galatasaray&quot; (sieviešu basketbola klubs)|Stambulas &quot;Galatasaray&quot;]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://twitter.com/gsbasketgunlugu/status/1555554122463592451|title=https://twitter.com/gsbasketgunlugu/status/1555554122463592451|website=Twitter|access-date=2022-08-18|language=en}}&lt;/ref&gt; Pēc vienas sezonas Turcijā 2023. gada vasarā viņa atgriezās [[Rīgas TTT]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://twitter.com/future__sg/status/1676192059596603392?t=otrqPaZcfWuQb9y1inVEvg&amp;s=03|title=https://twitter.com/future__sg/status/1676192059596603392?t=otrqPaZcfWuQb9y1inVEvg&amp;s=03|website=Twitter|access-date=2023-07-06|language=en}}&lt;/ref&gt; Pēc tam pārtraukusi karjeru, sagaidot otrā bērna piedzimšanu, bet jau 2025. gada vasarā trenējās kopā ar Latvijas izlasi un vēlāk atgriezās TTT sastāvā.

=== Latvijas izlase ===
Vairākkārt ir spēlējusi dažāda vecuma Latvijas jaunatnes izlasēs (U16 izlase 2005, 2006; U18 izlase 2007, 2008; U20 izlase 2007, 2009, 2010). 2008. gadā izcīnīja uzvaru Eiropas U-18 čempionāta B divīzijā. Divas reizes ir izcīnījusi trešo vietu Eiropas U-20 čempionātā: 2009. un 2010. gadā.&lt;ref&gt;[http://sportacentrs.com/basketbols/25072010-latvijas_izlasei_bronzas_medalas Latvijas izlasei bronzas medaļas]&lt;/ref&gt;

[[Latvijas sieviešu basketbola izlase|Latvijas nacionālās izlases]] sastāvā debitējusi {{dat|2012|5|19||bez}}&lt;ref name=&quot;basket&quot; /&gt; un kopš tā laika ir bijusi pastāvīga izlases spēlētāja.

== Privātā dzīve ==
Precējusies ar sporta ārstu Mārtiņu Pulveri, kurš strādā ar basketbola komandām, tostarp [[Latvijas basketbola izlase|Latvijas vīriešu valstsvienību]]. 2020. gada martā pārim piedzima dēls, bet vēlāk arī meita.

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sporta ārējās saites}}
* [http://basket.lv/izlases/viriesi/show-nt-player/?nt_season_id=null&amp;nt_player_id=1882063 Basket.lv profils]{{Novecojusi saite}}
* [http://www.fibaeurope.com/cid_KNce8jInH7Qj1EsyH5rjn2.compID_jr6ZiXqeGhMBtfq1yxqV83.roundID_7843.season_2011.teamID_5942.playerID_51652.html FIBA Europe profils] {{en ikona}}
* [http://sportacentrs.com/basketbols/damas/02032012-ieva_krastina_ja_no_manis_prasa_es_varu Ieva Krastiņa: &quot;Ja no manis prasa, es varu!&quot; (intervija)]


{{TTT Rīga spēlētājas}}
{{Navboxes
| title      = Latvijas izlase
| titlestyle = background:maroon; color:white;
| list       = 
{{LV sastāvs EuroBasket Women 2023}}
{{LV sastāvs EuroBasket Women 2013}}
{{Latvija siev basket 2010 U-20}}
{{Latvija siev basket 2009 U-20}}
}}
{{DEFAULTSORT:Pulvere, Ieva}}

[[Kategorija:1990. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Cēsīs dzimušie]]
[[Kategorija:Latvijas basketbolisti]]
[[Kategorija:Uzbrūkošie aizsargi]]
[[Kategorija:Rīgas TTT spēlētājas]]
[[Kategorija:Saspēles vadītāji]]</text>
      <sha1>ob44xht71lr2olnbb2ovs4d5mzta5rx</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Georgijs Čičerins</title>
    <ns>0</ns>
    <id>156385</id>
    <revision>
      <id>4468427</id>
      <parentid>4339222</parentid>
      <timestamp>2026-05-15T05:43:55Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <comment>samazināju liriku</comment>
      <origin>4468427</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7529" sha1="fli096y8101dl8fdq3a03f1j2t6v7d4" xml:space="preserve">{{Personas infokaste
| platums = 
| vārds = Georgijs Čičerins
| vārds_orig = ''Георгий Чичерин''
| attēls = Bundesarchiv Bild 102-12859A, Georgi Wassiljewitsch Tschitscherin.jpg
| att_izmērs = 
| att_nosaukums = 
| dz_dat_alt = 
| dz_gads = 1872
| dz_mēnesis = 11
| dz_diena = 12
| dz_vieta = {{vieta|Krievijas Impērija|Tambovas guberņa|Kirsanovas apriņķis|Karaulovas muiža|td=Krievija}}
| m_dat_alt = 
| m_gads = 1936
| m_mēnesis = 6
| m_diena = 7
| m_vieta = {{vieta|PSRS|KPFSR|Maskava|td=Krievija}}
| dzīves_vieta = 
| pilsonība = 
| tautība = [[krievs]]
| nodarbošanās = 
| darbības_gadi = 
| dzimums = 
| vecāki = 
| brāļi = 
| māsas = 
| dzīvesbiedrs = 
| bērni = 
| paraksts = 
| piezīmes = 
| kategorijas = 
| citas daļas = {{Politiķa infodaļa
| sadaļas_virsr = 
|         amats = {{flaga|Krievija|1917}} [[KPFSR]] Ārlietu tautas komisārs 
|   term_sākums = {{dat|1918|4|9|N}}
|   term_beigas = {{dat|1923|7|6|N}}
|       partija = 
|      piezīmes = 
}}
{{Politiķa infodaļa
| sadaļas_virsr = 
|         amats = {{USSR}} [[Ārlietu Tautas komisārs]]
|   term_sākums = {{dat|1923|7|6|N}}
|   term_beigas = {{dat|1930|7|21|N}}
|       partija = 
|      piezīmes = 
}}
}}
'''Georgijs Čičerins''' ({{val|ru|Георгий Васильевич Чичерин}}; dzimis {{dat|1872|11|24}}, miris {{dat|1936|7|7}}) bija krievu revolucionārs un [[politiķis]]. No 1918. līdz 1930. gadam bija [[KPFSR]], vēlāk [[Padomju Savienība|PSRS]] Ārlietu tautas komisārs.

== Dzīvesɡājums ==
Dzimis 1872. gada 24. novembrī [[Tambova]]s guberņas muižnieka Vasilija Čičerina un viņa [[Vācbaltieši|vācbaltiešu]] izcelsmes sievas Žoržinas, dzimušas [[Meijendorfi|Meijendorfas]], ģimenē. No viņa tēva dzimtas nākuši vairāki slaveni ģenerāļi, diplomāti, gubernatori. Georgija tēvocis Boriss Čičerins bija diplomāts, [[Frīdrihs Šellings|Šellinga]] un [[Hēgelis|Hēgeļa]] piekritējs, pazīstams ar liberāliem uzskatiem, arī tēvs kādu laiku strādāja Krievijas vēstniecībā [[Parīze|Parīzē]]. Māte bija [[paškovs|paškoviešu]] kustības dalībniece. 
Tēvs 53 gadu vecumā mira no [[tuberkuloze]]s, tad zēnam bija 10 gadu. Čičerins par savām bērnu dienām izteicies, ka: &quot;Vide, kurā es augu, bija pārpilna atmiņu no diplomātiskās pasaules. Politiskās noslieces ģimenes lokā bija liberāli opozicionāras, un es kopš bērnības pieradu, ka valdība jālamā&quot;.&lt;ref name=&quot;cicerins&quot;&gt;Zarņickis S.Sergejevs &quot;A. Čičerins&quot;&lt;/ref&gt;

Mācījās Tambovas guberņas ģimnāzijā, vēlāk ar ģimeni pārcēlās uz Pēterburgu, kur pēc vidusskolas beigšanas strādāja [[arhīvs|arhīvā]]. [[1893]]. gadā iepazinās ar nākamajiem māksliniekiem Grabaru, [[Nikolajs Rērihs|Rērihu]] un Ščerbinovski. Šai laikā Čičerins nokļuva sociāldemokrātiski noskaņoto autoru Beļinska, Dobroļubova, Černiševska ietekmē. Bieži strīdējies ar tēvoci Borisu Čičerinu, jo viņam nepatika pārlieku liberālie tēvoča uzskati. 1895. gadā sāka studijas [[Sanktpēterburgas Universitāte]]s vēstures un filozofijas fakultātē, strādādams Krievijas Impērijas Ārlietu ministrijā, uzrakstīja A. Gorčakova biogrāfiju.

1904. gadā viņš pēc tēvoča Borisa Čičerina nāves mantoja viņa muižu un ar iegūto naudu atbalstīja revolucionārus. Kad Krievijas slepenpolicija izsekoja t.s. [[Narbuta grupa|Narbuta grupu]], Čičerins bija spiests doties trimdā, nokļuva [[Georgijs Pļehanovs|Pļehanova]] ietekmē un atbalstīja [[meņševiki|meņševikus]]. Iepazinās ar [[Kārlis Lībknehts|Kārli Lībknehtu]].

=== Politiskā darbība ===
[[1905. gada revolūcija]]s laikā tuvinājās [[boļševiki]]em. No 1907. gada [[KSDSP]] Ārzemju centrālā biroja loceklis, drīz vien kļuva par tās sekretāru. 1907. gadā Berlīnē apcietināts par spiegošanu, par viltotas pases lietošanu un sapulces organizēšanu izraidīja no [[Prūsija]]s. [[Lielbritānija|Lielbritānijā]] izplatīja informāciju par politiskās cīņa stāvokli Krievijā. ''Gvozdeva epopejas'' dēļ pilnīgi novērsās no meņševisma. Pirmā pasaules kara laikā 1916. gadā aktīvi cīnījās pret krievu emigrantu iekļaušanu angļu armijā. Čičerina darbība saistīja angļu specdienestu uzmanību, viņu vēlreiz arestēja [[1917]]. gada 7. augustā sakarā ar spiegošanu. Krievijā izvērsās kampaņa pret Čičerina arestu un viņš kļuva populārs sabiedrībā. Galu galā angļu valdība bija spiesta viņu atbrīvot, 1918. gada 23. janvārī avīze ''Izvestija rabočih i krestjanskih deputatov'' rakstīja: &quot;nesen no Anglijas atgriezušies biedri Čičerins un Petrovs, kurus angļu valdība bija ieslodzījusi kā &quot;karalistei nevēlamus cilvēkus&quot;.&lt;ref name=cicerins /&gt; 

Krievijā Čičerins pievienojās boļševiku partijai un bija nozīmēts kā [[Trockis|Trocka]] pilnvarotais [[Brestļitovskas miera līgums|Brestļitovskas miera sarunu]] laikā. Marta sākumā Čičerins kļuva par Padomju Krievijas ārlietu komisāru, bija viens no [[Kominterne]]s kongresa locekļiem.&lt;ref&gt;Dmitri Volkogonov, The rise and fall of the Soviet Empire, page 45&lt;/ref&gt; Čičerins sekoja [[Vācija]]s [[ārpolitika]]i ar antibritisku attieksmi, to viņš attīstīja, esot [[ārlietu ministrs]], kad briti bloķēja [[Krievija]]s ekspansiju Āzijā. Viņš pat ieteica Ļeņinam, ka [[angļi|angļu]] strādnieki jāliek brīvprātīgo vienībās 1920. gadā, kad [[Sarkanā armija]] jau bija pie [[Varšava]]s.

1922. gadā Čičerins piedalījās [[Dženovas konference|Dženovas konferencē]] un parakstīja [[Rapallo līgums (1922)|Rapallo līgumu]] ar Vāciju. Viņš atbalstīja sadarbību ar Vāciju. Šai laikā viņam bija diplomātiskas sarunas arī ar Euženio Pacelli, vēlāko pāvestu [[Pijs XII|Piju XII]].

Attiecības starp Lielbritāniju un Padomju Savienību pasliktinājās, policijas uzbrukums tirdzniecības misijai Londonā un diplomātisko attiecību pārtraukšana ar Londonu iekrita vienā laikā ar grautiņiem [[Padomju Savienība|PSRS]] pārstāvniecībās [[Pekina|Pekinā]] un Šanhajā. [[Ostins Čemberlens]] apgalvoja, ka lai gan diplomātiskās attiecības ar PSRS ir pārtrauktas, tirdznieciskās var turpināties. Vācijas laikraksti rakstīja, ka viņš saistīts ar PSRS varenības augšanu, parādījis izcilas spējas kā &quot;sarkanās&quot; diplomātijas veidotājs.

=== Mūža nogale ===
1920. gadu beigās Čičerina veselība pasliktinājās un ārsts Fersters, kas bija ārstējis Ļeņinu, viņam izstrādāja ceļojuma maršrutu. 1930. gadā viņš apceļoja Frankfurti pie Mainas, [[Leipciga|Leipcigu]], [[Breslava|Breslavu]], [[Katovice|Katovici]], [[Varšava|Varšavu]]. 1930. gada 21. jūlijā viņš atkāpās no amata slimības dēļ un tika aizvietots ar [[Maksims Ļitvinovs|Maksimu Ļitvinovu]].

Miris 1936. gada 7. jūnijā Maskavā. No [[Lielais terors|Lielā terora]] laika līdz [[Hruščova atkusnis|Hruščova atkusnim]] Čičerinu reti pieminēja [[Padomju Savienības komunistiskā partija|Padomju Savienības komunistiskās partija]]s [[vēsture]]s darbos.&lt;ref&gt;Roy Medvedev, Let History Judge: The Origins and Consequences of Stalinism (London, 1971), p.202, {{ISBN|0-394-44645-3}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Čičerins, Georgijs}}
[[Kategorija:Padomju politiķi]]
[[Kategorija:PSRS diplomāti]]
[[Kategorija:Tambovas apgabalā dzimušie]]</text>
      <sha1>fli096y8101dl8fdq3a03f1j2t6v7d4</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4468429</id>
      <parentid>4468427</parentid>
      <timestamp>2026-05-15T05:45:11Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Politiskā darbība */</comment>
      <origin>4468429</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7525" sha1="f8op083yura15j3a586j1nnpjx6zotf" xml:space="preserve">{{Personas infokaste
| platums = 
| vārds = Georgijs Čičerins
| vārds_orig = ''Георгий Чичерин''
| attēls = Bundesarchiv Bild 102-12859A, Georgi Wassiljewitsch Tschitscherin.jpg
| att_izmērs = 
| att_nosaukums = 
| dz_dat_alt = 
| dz_gads = 1872
| dz_mēnesis = 11
| dz_diena = 12
| dz_vieta = {{vieta|Krievijas Impērija|Tambovas guberņa|Kirsanovas apriņķis|Karaulovas muiža|td=Krievija}}
| m_dat_alt = 
| m_gads = 1936
| m_mēnesis = 6
| m_diena = 7
| m_vieta = {{vieta|PSRS|KPFSR|Maskava|td=Krievija}}
| dzīves_vieta = 
| pilsonība = 
| tautība = [[krievs]]
| nodarbošanās = 
| darbības_gadi = 
| dzimums = 
| vecāki = 
| brāļi = 
| māsas = 
| dzīvesbiedrs = 
| bērni = 
| paraksts = 
| piezīmes = 
| kategorijas = 
| citas daļas = {{Politiķa infodaļa
| sadaļas_virsr = 
|         amats = {{flaga|Krievija|1917}} [[KPFSR]] Ārlietu tautas komisārs 
|   term_sākums = {{dat|1918|4|9|N}}
|   term_beigas = {{dat|1923|7|6|N}}
|       partija = 
|      piezīmes = 
}}
{{Politiķa infodaļa
| sadaļas_virsr = 
|         amats = {{USSR}} [[Ārlietu Tautas komisārs]]
|   term_sākums = {{dat|1923|7|6|N}}
|   term_beigas = {{dat|1930|7|21|N}}
|       partija = 
|      piezīmes = 
}}
}}
'''Georgijs Čičerins''' ({{val|ru|Георгий Васильевич Чичерин}}; dzimis {{dat|1872|11|24}}, miris {{dat|1936|7|7}}) bija krievu revolucionārs un [[politiķis]]. No 1918. līdz 1930. gadam bija [[KPFSR]], vēlāk [[Padomju Savienība|PSRS]] Ārlietu tautas komisārs.

== Dzīvesɡājums ==
Dzimis 1872. gada 24. novembrī [[Tambova]]s guberņas muižnieka Vasilija Čičerina un viņa [[Vācbaltieši|vācbaltiešu]] izcelsmes sievas Žoržinas, dzimušas [[Meijendorfi|Meijendorfas]], ģimenē. No viņa tēva dzimtas nākuši vairāki slaveni ģenerāļi, diplomāti, gubernatori. Georgija tēvocis Boriss Čičerins bija diplomāts, [[Frīdrihs Šellings|Šellinga]] un [[Hēgelis|Hēgeļa]] piekritējs, pazīstams ar liberāliem uzskatiem, arī tēvs kādu laiku strādāja Krievijas vēstniecībā [[Parīze|Parīzē]]. Māte bija [[paškovs|paškoviešu]] kustības dalībniece. 
Tēvs 53 gadu vecumā mira no [[tuberkuloze]]s, tad zēnam bija 10 gadu. Čičerins par savām bērnu dienām izteicies, ka: &quot;Vide, kurā es augu, bija pārpilna atmiņu no diplomātiskās pasaules. Politiskās noslieces ģimenes lokā bija liberāli opozicionāras, un es kopš bērnības pieradu, ka valdība jālamā&quot;.&lt;ref name=&quot;cicerins&quot;&gt;Zarņickis S.Sergejevs &quot;A. Čičerins&quot;&lt;/ref&gt;

Mācījās Tambovas guberņas ģimnāzijā, vēlāk ar ģimeni pārcēlās uz Pēterburgu, kur pēc vidusskolas beigšanas strādāja [[arhīvs|arhīvā]]. [[1893]]. gadā iepazinās ar nākamajiem māksliniekiem Grabaru, [[Nikolajs Rērihs|Rērihu]] un Ščerbinovski. Šai laikā Čičerins nokļuva sociāldemokrātiski noskaņoto autoru Beļinska, Dobroļubova, Černiševska ietekmē. Bieži strīdējies ar tēvoci Borisu Čičerinu, jo viņam nepatika pārlieku liberālie tēvoča uzskati. 1895. gadā sāka studijas [[Sanktpēterburgas Universitāte]]s vēstures un filozofijas fakultātē, strādādams Krievijas Impērijas Ārlietu ministrijā, uzrakstīja A. Gorčakova biogrāfiju.

1904. gadā viņš pēc tēvoča Borisa Čičerina nāves mantoja viņa muižu un ar iegūto naudu atbalstīja revolucionārus. Kad Krievijas slepenpolicija izsekoja t.s. [[Narbuta grupa|Narbuta grupu]], Čičerins bija spiests doties trimdā, nokļuva [[Georgijs Pļehanovs|Pļehanova]] ietekmē un atbalstīja [[meņševiki|meņševikus]]. Iepazinās ar [[Kārlis Lībknehts|Kārli Lībknehtu]].

=== Politiskā darbība ===
[[1905. gada revolūcija]]s laikā tuvinājās [[boļševiki]]em. No 1907. gada [[KSDSP]] Ārzemju centrālā biroja loceklis, drīz vien kļuva par tās sekretāru. 1907. gadā Berlīnē apcietināts par spiegošanu, par viltotas pases lietošanu un sapulces organizēšanu izraidīja no [[Prūsija]]s. [[Lielbritānija|Lielbritānijā]] izplatīja informāciju par politiskās cīņa stāvokli Krievijā. ''Gvozdeva epopejas'' dēļ pilnīgi novērsās no meņševisma. Pirmā pasaules kara laikā 1916. gadā aktīvi cīnījās pret krievu emigrantu iekļaušanu angļu armijā. Čičerina darbība saistīja angļu specdienestu uzmanību, viņu vēlreiz arestēja [[1917]]. gada 7. augustā sakarā ar spiegošanu. Krievijā izvērsās kampaņa pret Čičerina arestu un viņš kļuva populārs sabiedrībā. Galu galā angļu valdība bija spiesta viņu atbrīvot, 1918. gada 23. janvārī avīze ''Izvestija rabočih i krestjanskih deputatov'' rakstīja: &quot;nesen no Anglijas atgriezušies biedri Čičerins un Petrovs, kurus angļu valdība bija ieslodzījusi kā &quot;karalistei nevēlamus cilvēkus&quot;.&lt;ref name=cicerins /&gt; 

Krievijā Čičerins pievienojās boļševiku partijai un bija nozīmēts kā [[Trockis|Trocka]] pilnvarotais [[Brestļitovskas miera līgums|Brestļitovskas miera sarunu]] laikā. Marta sākumā Čičerins kļuva par Padomju Krievijas ārlietu komisāru, bija viens no [[Kominterne]]s kongresa locekļiem.&lt;ref&gt;Dmitri Volkogonov, The rise and fall of the Soviet Empire, page 45&lt;/ref&gt; Čičerins sekoja [[Vācija]]s [[ārpolitika]]i ar antibritisku attieksmi, to viņš attīstīja, esot ārlietu ministrs, kad briti bloķēja [[Krievija]]s ekspansiju Āzijā. Viņš pat ieteica Ļeņinam, ka [[angļi|angļu]] strādnieki jāliek brīvprātīgo vienībās 1920. gadā, kad [[Sarkanā armija]] jau bija pie [[Varšava]]s.

1922. gadā Čičerins piedalījās [[Dženovas konference|Dženovas konferencē]] un parakstīja [[Rapallo līgums (1922)|Rapallo līgumu]] ar Vāciju. Viņš atbalstīja sadarbību ar Vāciju. Šai laikā viņam bija diplomātiskas sarunas arī ar Euženio Pacelli, vēlāko pāvestu [[Pijs XII|Piju XII]].

Attiecības starp Lielbritāniju un Padomju Savienību pasliktinājās, policijas uzbrukums tirdzniecības misijai Londonā un diplomātisko attiecību pārtraukšana ar Londonu iekrita vienā laikā ar grautiņiem [[Padomju Savienība|PSRS]] pārstāvniecībās [[Pekina|Pekinā]] un Šanhajā. [[Ostins Čemberlens]] apgalvoja, ka lai gan diplomātiskās attiecības ar PSRS ir pārtrauktas, tirdznieciskās var turpināties. Vācijas laikraksti rakstīja, ka viņš saistīts ar PSRS varenības augšanu, parādījis izcilas spējas kā &quot;sarkanās&quot; diplomātijas veidotājs.

=== Mūža nogale ===
1920. gadu beigās Čičerina veselība pasliktinājās un ārsts Fersters, kas bija ārstējis Ļeņinu, viņam izstrādāja ceļojuma maršrutu. 1930. gadā viņš apceļoja Frankfurti pie Mainas, [[Leipciga|Leipcigu]], [[Breslava|Breslavu]], [[Katovice|Katovici]], [[Varšava|Varšavu]]. 1930. gada 21. jūlijā viņš atkāpās no amata slimības dēļ un tika aizvietots ar [[Maksims Ļitvinovs|Maksimu Ļitvinovu]].

Miris 1936. gada 7. jūnijā Maskavā. No [[Lielais terors|Lielā terora]] laika līdz [[Hruščova atkusnis|Hruščova atkusnim]] Čičerinu reti pieminēja [[Padomju Savienības komunistiskā partija|Padomju Savienības komunistiskās partija]]s [[vēsture]]s darbos.&lt;ref&gt;Roy Medvedev, Let History Judge: The Origins and Consequences of Stalinism (London, 1971), p.202, {{ISBN|0-394-44645-3}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Čičerins, Georgijs}}
[[Kategorija:Padomju politiķi]]
[[Kategorija:PSRS diplomāti]]
[[Kategorija:Tambovas apgabalā dzimušie]]</text>
      <sha1>f8op083yura15j3a586j1nnpjx6zotf</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Armands Krauze</title>
    <ns>0</ns>
    <id>157628</id>
    <revision>
      <id>4468488</id>
      <parentid>4468129</parentid>
      <timestamp>2026-05-15T07:43:31Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Papuass</username>
        <id>88</id>
      </contributor>
      <comment>/* Atsauces */</comment>
      <origin>4468488</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="10726" sha1="45rqh2f5gq30z5ca3s8oznlpkbxvadl" xml:space="preserve">{{Valsts amatpersonas infokaste
| vārds = Armands Krauze
| attēls = Saeimas deputāti tiekas ar Ķīnas Tautas Republikas Nacionālā tautas kongresa pastāvīgās komitejas locekli (cropped).jpg
| att_izm = 
| apraksts = Armands Krauze 2023. gadā
| amats = [[Latvijas Republikas zemkopības ministrs]]
| term_sākums = {{dat|2023|09|15|N|}}
| term_beigas = {{dat|2026|05|14|N|}}
| prezidents =
* [[Edgars Rinkēvičs]]
| premjers = 
* [[Evika Siliņa]]
| priekštecis = [[Didzis Šmits]]
| pēctecis = 
| amats2 = [[14. Saeima]]s deputāts
| term_sākums2 = {{dat|2022|11|1|N|}}
| term_beigas2 = {{dat|2023|09|20|N|}}
| prezidents2 = 
* [[Egils Levits]]
* [[Edgars Rinkēvičs]]
| premjers2 = 
* [[Arturs Krišjānis Kariņš]]
* [[Evika Siliņa]]
| amats3 = [[13. Saeima]]s deputāts
| term_sākums3 = {{dat|2018|11|6|N|}}
| term_beigas3 = {{dat|2022|11|1|N|}}
| prezidents3 = * [[Raimonds Vējonis]] 
* [[Egils Levits]]
| premjers3 = [[Arturs Krišjānis Kariņš]]
| amats4 = [[12. Saeima]]s deputāts
| term_sākums4 = {{dat|2014|11|4|N|}}
| term_beigas4 = {{dat|2018|11|6|N|}}
| prezidents4 = * [[Raimonds Vējonis]] 
* [[Andris Bērziņš (Latvijas prezidents)|Andris Bērziņš]]
| premjers4 = * [[Māris Kučinskis]] 
* [[Laimdota Straujuma]]
| amats5 = [[10. Saeima]]s deputāts
| term_sākums5 = {{dat|2010|11|2|N|}}
| term_beigas5 = {{dat|2010|11|4|N|}}
| prezidents5 = [[Valdis Zatlers]]
| premjers5 = [[Valdis Dombrovskis]]
| dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1970|6|10}}
| dzim_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Rīga|td=Latvija}}
| dzīves_vieta = {{vieta|Latvija|Siguldas novads}}
| mir_dati = 
| mir_vieta = 
| partija = [[Latvijas Zemnieku savienība|LZS]]
| dzīvesb = Juta Krauze
| alma_mater = [[Latvijas Lauksaimniecības universitāte]]
| profesija = [[biškopis]], [[agronoms]]
| tautība = [[latvieši|latvietis]]
| reliģija = 
| paraksts = 
| piezīmes = 
}}

'''Armands Krauze''' (dzimis {{dat|1970|06|10}} [[Rīga|Rīgā]]) ir [[latvieši|latviešu]] [[biškopība|biškopis]], [[agronoms]] un politiķis, [[Latvijas Zemnieku savienība]]s biedrs. Bijušais [[Latvijas Republikas zemkopības ministrs]] un [[14. Saeima]]s deputāts no [[Zaļo un Zemnieku savienība]]s, bijis ievēlēts arī vairākos citos Saeimas sasaukumos.

== Dzīvesɡājums ==
Dzimis 1970. ɡadā [[Rīga|Rīgā]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.diena.lv/raksts/sodien-laikraksta/krauze-no-laukiem-uz-rigu-13997464|title=Krauze no laukiem uz Rīgu|website=www.diena.lv|access-date=2026-05-14}}&lt;/ref&gt; 1988. gadā absolvēja [[Vecbebru tehnikums|Vecbebru tehnikumu]] biškopja specialitātē.&lt;ref name=&quot;cvk&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce | title = Armands Krauze | publisher = [[Centrālā vēlēšanu komisija]] | accessdate = 2011.07.26 | url = http://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/base/komisijas2010.CVKAND10.kandid2?NR1=1&amp;cbutton=30201030993 | archive-date = {{dat|2010|12|29||bez}} | archive-url = https://web.archive.org/web/20101229115834/http://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/base/komisijas2010.CVKAND10.kandid2?NR1=1&amp;cbutton=30201030993 }}&lt;/ref&gt; 1996. gadā viņš absolvēja [[Latvijas Lauksaimniecības universitāte|Latvijas Lauksaimniecības universitāti]], ieguva lauksaimniecības bakalaura un dārzkopja izglītību. 2000. gadā pabeidza šo pašu universitāti kā [[lauksaimniecība]]s maģistrs.&lt;ref name=&quot;cvk&quot; /&gt; Apsaimnieko bišu dravu [[Siguldas novads|Siguldas novadā]].

Kopš 2000. gada marta viņš ir Latvijas Biškopības biedrības valdes priekšsēdētājs, kā arī bijis Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes valdes priekšsēdētājs.&lt;ref name=&quot;gg&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce | title = Armands Krauze | publisher = Gudras galvas | accessdate = 2011.07.26 | url = http://gudrasgalvas.lv/kandidats/armands_krauze | archiveurl = https://web.archive.org/web/20100914210647/http://gudrasgalvas.lv/kandidats/armands_krauze | archivedate = {{dat|2010|09|14||bez}} }}&lt;/ref&gt; Iepriekš bijis [[Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera]]s padomes loceklis, no amata atkāpies līdz ar ievēlēšanu Saeimā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce | title = LTRK padomē ievēl Pavļutu un Klausu | publisher = [[Delfi (portāls)|Delfi]] | date = 2011.03.22. | accessdate = 2011.07.26 | url = http://bizness.delfi.lv/biznesa_vide/ltrk-padome-ievel-pavlutu-un-klausu.d?id=37537079 | archive-date = {{dat|2011|03|25||bez}} | archive-url = https://web.archive.org/web/20110325062610/http://bizness.delfi.lv/biznesa_vide/ltrk-padome-ievel-pavlutu-un-klausu.d?id=37537079 }}&lt;/ref&gt; Bijis arī Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes (LOSP) valdes loceklis un lauksaimnieku pārstāvis Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejā (EESK).

2014. gadā saņēma IV šķiras [[Atzinības krusts|Atzinības krustu]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vestnesis.lv/|title=Par Atzinības krusta piešķiršanu un apbalvošanu… - Latvijas Vēstnesis|last=vestnesis.lv|first=|website=www.vestnesis.lv|access-date=2020-08-15|date=2014-10-30|language=lv}}&lt;/ref&gt;

=== Politiskā darbība ===
2010. gadā A. Krauze kandidēja [[10. Saeimas vēlēšanas|10. Saeimas vēlēšanās]] no [[Zaļo un Zemnieku savienība]]s Vidzemes vēlēšanu apgabala saraksta un kļuva par Saeimas deputātu.&lt;ref name=&quot;gg&quot; /&gt; Viņš nolika deputāta mandātu, lai pārstāvētu Latvijas lauksaimnieku intereses Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejā, kur viņu aptiprināja ar [[Eiropas Padome]]s lēmumu nepilnu mēnesi pirms ievēlēšanas Saeimā. Viņa vietā par deputātu kļuva [[Didzis Zemmers]].&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce | title = Amati Saeimā - arī opozīcijai | first = Ināra | last = Egle | publisher = [[Diena (laikraksts)|Diena]] | date = 2011. gada 5. novembrī | accessdate = 2011. gada 26. jūlijā | url = http://www.diena.lv/sodien-laikraksta/amati-saeima-ari-opozicijai-755955 }}&lt;/ref&gt; Darbojās ES Ekonomikas un sociālo lietu komitejā, no 2010. gada novembra līdz 2011. gada oktobrim A. Krauze bija arī [[Latvijas Republikas Zemkopības ministrija|Zemkopības ministrijas]] [[parlamentārais sekretārs (Latvija)|parlamentārais sekretārs]].&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce | title = Jaunievēlētais deputāts Krauze noliks mandātu, lai darbotos Eiropas institūcijās | publisher = [[Diena (laikraksts)|Diena]] | date = 2011. gada 29. oktobrī | accessdate = 2011. gada 26. jūlijā | url = http://www.diena.lv/sabiedriba/politika/jaunieveletais-deputats-krauze-noliks-mandatu-lai-darbotos-eiropas-institucijas-755280 }}&lt;/ref&gt;

2013. gadā nesekmīgi kandidēja [[2013. gada Rīgas domes vēlēšanas|Rīgas domes vēlēšanās]] (A. Krauze bija [[Latvijas Zemnieku savienība]]s saraksta līderis, taču partija nepārvarēja 5% barjeru).
[[2014. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|2014. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās]] A. Krauze kandidēja no Zaļo un Zemnieku savienības saraksta un netika ievēlēts. Taču šī paša gada rudenī [[12. Saeimas vēlēšanas|ievēlēts]] [[12. Saeima|12. Saeimā]], vienlaikus atgriežoties arī [[Latvijas Republikas Zemkopības ministrija|Zemkopības ministrijas]] [[parlamentārais sekretārs (Latvija)|parlamentārā sekretāra]] amatā. 2015. gadā viņu ievēlēja par Zaļo un Zemnieku savienības valdes priekšsēdētāju. 2016. gadā, kad par valdības vadītāju kļuva [[Māris Kučinskis]], A. Krauzi apstiprināja par Ministru prezidenta parlamentāro sekretāru.
[[2017. gada Rīgas domes vēlēšanas|Rīgas domes vēlēšanās 2017. gada]] A. Krauze atkal bija [[Latvijas Zemnieku savienība]]s pārstāvētā saraksta līderis, taču Zaļo un Zemnieku savienības saraksts arī šajās vēlēšanās nepārvarēja [[5% barjera|5% barjeru]]. 2018. gada rudenī [[13. Saeimas vēlēšanas|ievēlēts]] [[13. Saeima|13. Saeimā]]. 2019. gada aprīlī A. Krauze tika ievēlēts par [[Latvijas Zemnieku savienība]]s priekšsēdētāju, pārņemot amatu no ilggadējā tās vadītāja [[Augusts Brigmanis|Augusta Brigmaņa]] (amatā līdz 2023. gada aprīlim, kad to pārņēma [[Viktors Valainis]]).
2022. gadā A. Krauzi [[14. Saeimas vēlēšanas|ievēlēja]] [[14. Saeima|14. Saeimā]] no Zaļo un Zemnieku savienības saraksta. Pirmajā jaunā parlamenta sēdē viņu ievēlēja [[Saeimas prezidijs|Saeimas prezidijā]] par Saeimas sekretāru.
2023. gada 15. septembrī kļuva par [[Latvijas Republikas zemkopības ministrs|zemkopības ministru]] [[Siliņas Ministru kabinets|Evikas Siliņas Ministru kabinetā]]. Kandidēja [[2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās]], bet netika ievēlēts.

2026. gada martā Ģenerālprokuratūra uzsāka kriminālprocesu par iespējamiem noziedzīgiem nodarījumiem saistībā ar prettiesisku atbalsta sniegšanu kokrūpniekiem, tādējādi radot zaudējumus valsts AS &quot;[[Latvijas Valsts meži]]&quot;.
2026. gada 14. maijā [[Latvijas Televīzija]], atsaucoties uz prokuratūras apstiprinātu informāciju, ziņoja, ka Krauze procesuālo darbību veikšanai uz laiku aizturēts. Tajā pašā kriminālprocesā [[Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs|KNAB]] sniedza atbalstu prokuratūrai, un aizturēts tika arī bijušais [[Latvijas Republikas Zemkopības ministrija|Zemkopības ministrijas]] [[Valsts sekretārs (Latvija)|valsts sekretārs]] un [[Latvijas Republikas Valsts kanceleja|Valsts kancelejas]] direktors [[Raivis Kronbergs]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/14.05.2026-aizturets-zemkopibas-ministrs-krauze-un-bijusais-zm-valsts-sekretars-kronbergs-premjere-atstadina-ministru.a647093/|title=Aizturēts zemkopības ministrs Krauze un bijušais ZM valsts sekretārs Kronbergs; premjere atstādina ministru|website=www.lsm.lv|access-date=2026-05-14|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{kastes sākums}}
{{s-amati}}
{{Amatu secība 
| pirms = [[Didzis Šmits]] 
| virsraksts = [[Latvijas Republikas zemkopības ministrs]] 
| periods = {{dat|2023|09|15|N}} — {{dat|2026|05|14|N|}}
| pēc = [[Viktors Valainis]] (p. i.)
}}
{{kastes beigas}}


{{Siliņas Ministru kabinets}}
{{14. Saeima}}
{{navboxes
|title=Latvijas Republikas Saeima
|list=
{{13. Saeima}}
{{12. Saeima}}
{{10. Saeima}}
}}

{{DEFAULTSORT:Krauze, Armands}}
[[Kategorija:1970. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Rīgā dzimušie]]
[[Kategorija:Latvijas Zemnieku savienības politiķi]]
[[Kategorija:Latvijas zemkopības ministri]]
[[Kategorija:Pašreizējie Ministru kabineta locekļi]]
[[Kategorija:10. Saeimas deputāti]]
[[Kategorija:12. Saeimas deputāti]]
[[Kategorija:13. Saeimas deputāti]]
[[Kategorija:14. Saeimas deputāti]]
[[Kategorija:Latvijas parlamentārie sekretāri]]
[[Kategorija:Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes absolventi]]
[[Kategorija:Atzinības krusta virsnieki]]</text>
      <sha1>45rqh2f5gq30z5ca3s8oznlpkbxvadl</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Svens I Dakšbārda</title>
    <ns>0</ns>
    <id>163544</id>
    <revision>
      <id>4468495</id>
      <parentid>3989043</parentid>
      <timestamp>2026-05-15T08:14:50Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kikos</username>
        <id>3705</id>
      </contributor>
      <comment>/* ievads */</comment>
      <origin>4468495</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3463" sha1="421sln8h955zerheervq4ls1ks5uevj" xml:space="preserve">{{Valsts amatpersonas infokaste 
| vārds               =Svens Dakšbārda
| vārds_orģ           = ''Sveinn Tjúguskegg''&lt;br/&gt;''Svend Tveskæg''&lt;br/&gt;''Sweyn Forkbeard''
| attēls              =Swen.gif
| att_izm             = 200px
| apraksts            = Svens Dakšbārda 1220. — 1240. gada attēlā
| amats                =[[Dānijas karalis]]
| term_sākums          =[[986]]. gads
| term_beigas          =[[1014]]. gads
| priekštecis          =[[Haralds I Zilzobis]]
| pēctecis             =[[Haralds II]]
| amats2               =[[Anglijas karalis]]
| term_sākums2         =[[1013]]. gads
| term_beigas2         =[[1014]]. gads
| priekštecis2         =[[Etelreds Muļķis]]
| pēctecis2            =[[Etelreds Muļķis]]
| dzim_dati            =ap [[960]]. gadu
| dzim_vieta           ={{DEN}}
| dzīves_vieta         =
| mir_dati             ={{dat|1014|2|3}}
| mir_vieta            =[[Geinsboro]], [[Linkolnšīra]]
* (pašlaik {{GBR}})
| dinastija            =
| tēvs                 =[[Haralds I Zilzobis]]
| māte                 =Zviedrijas Girida
| dzīvesb              =
* Vendenes Gunhilda ({{nz}})
* [[Sigrida Lepnā]]
| bērni                =No Gunhildas — [[Haralds II]], [[Knuts Lielais]]; no Sigridas — vismaz seši bērni
| reliģija             =
| apglabāts            = [[Roskildes katedrāle]], {{DEN}}
| paraksts             =
| piezīmes             =
}}
'''Svens I Dakšbārda''' ({{val|non|Sveinn Tjúguskegg}}, {{val|da|Svend Tveskæg}}, {{val|en|Sweyn Forkbeard}}; dzimis ap [[960]]. gadu, miris {{dat|1014|02|03}}) bija [[Dānijas karalis]] un [[Norvēģijas karalis]] no 986. gada un [[Anglijas karalis]] no 1013. gada. Pirmais no četriem [[dāņi|dāņu]] [[vikingi|vikingu]] izcelsmes Anglijas karaļiem.

Svena Dakšbārdas tēvs bija Dānijas zemju apvienotājs, karalis [[Haralds I Zilzobis]]. Kļuva par Dānijas karali pēc sava tēva nāves. [[Brēmenes Ādams]] attēlo Svenu kā nekristieti, tomēr, iespējams, tam ir politiski motīvi, jo Svenam Dakšbārdam bija ciešāka sadarbība ar [[Anglija]]s, nevis [[Vācija]]s garīdzniekiem.

1002. gada 13. novembrī Anglijas karalis [[Etelreds Muļķis]] sarīkoja [[dāņi|dāņu]] ieceļotāju nogalināšanu jeb [[Sv. Braisa dienas slaktiņš|Sv. Braisa dienas slaktiņu]]. Atbildot uz to (slaktiņā gāja bojā Svena māsa Gunhilde), Svens Dakšbārda 1003. gadā iebruka Anglijā. Svens šeit veica vairākas kampaņas līdz 1013. gadā padzina Etelredu un pats kronējās par Anglijas karali. Tomēr jau 1014. gadā Svens mira un Etelreds atgriezās tronī.

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{kastes sākums}}
{{Gorma dzimtas valdnieki}}
{{Amatu secība | pirms =  [[Haralds Zilzobis]]| virsraksts = [[Dānijas karalis]] | periods = 986. — 1014. | pēc = [[Haralds II]]}}
{{Amatu secība | pirms =  [[Haralds Zilzobis]]| virsraksts = [[Norvēģijas karalis]] | periods = 986. — 995; 1000. – 1014. | pēc = [[Olafs II Svētais]]}}
{{Amatu secība | pirms =  [[Etelreds Muļķis]]| virsraksts = [[Anglijas karalis]] | periods = 1013. — 1014. | pēc = [[Etelreds Muļķis]]}}
{{kastes beigas}}

{{cilvēks-aizmetnis}}
{{Norvēģijas valdnieki}}
{{Dānijas valdnieki}}
{{Anglijas karaļi}}
{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:960. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:1014. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Dānijas monarhi]]
[[Kategorija:Norvēģijas monarhi]]
[[Kategorija:Anglijas monarhi]]</text>
      <sha1>421sln8h955zerheervq4ls1ks5uevj</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Austrijas erchercogs Kārlis</title>
    <ns>0</ns>
    <id>173450</id>
    <revision>
      <id>4468448</id>
      <parentid>4459383</parentid>
      <timestamp>2026-05-15T06:27:51Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4468448</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3669" sha1="326cs0y99z499oma4e800r54d3dhmc5" xml:space="preserve">{{Valsts amatpersonas infokaste 
| vārds               =Austrijas erchercogs Kārlis
| vārds_orģ           =''Karl von Österreich-Teschen''
| attēls              =Archdukecharles1.jpg
| att_izm             = 250px
| apraksts            = 
| amats                =[[Tešenes hercogs]]
| term_sākums          =[[1822]]. gads
| term_beigas          =[[1847]]. gads
| priekštecis          =[[Saksijas princis Alberts]]
| pēctecis             =[[Austrijas erchercogs Albrehts]]
| dzim_dati            ={{Dat|1771|9|5}}
| dzim_vieta           =[[Florence]], [[Toskānas lielhercogiste]]&lt;br /&gt;(mūsdienās {{ITA}})
| dzīves_vieta         =
| mir_dati             ={{Dat|1847|4|30}}
| mir_vieta            =[[Vīne]], [[Austrijas Impērija]]&lt;br /&gt;(mūsdienās {{AUT}})
| dinastija            =[[Hābsburgi|Hābsburgu dinastija]]
| tēvs                 =[[Leopolds II Hābsburgs|Leopolds II]]
| māte                 =[[Spānijas Marija Luīze]]
| dzīvesb              =[[Nasavas-Veilburgas Henrieta]]
| bērni                =[[Austrijas Marija Terēzija (Abu Sicīliju karaliste)|Marija Terēzija]]&lt;br /&gt;[[Austrijas erchercogs Albrehts|Albrehts]]&lt;br /&gt;[[Austrijas erchercogs Kārlis Ferdinands|Kārlis Ferdinands]]&lt;br /&gt;Frīdrihs&lt;br /&gt;Rūdolfs&lt;br /&gt;Marija Karolīne&lt;br /&gt;Vilhelms Francis
| reliģija             =[[katolisms]]
| apglabāts            =[[Impēriskā kapliča]], [[Vīne]], {{AUT}}
| paraksts             = Signatur Karl von Österreich-Teschen.PNG
| piezīmes             =
}}

'''Austrijas erchercogs Kārlis, Tešenes hercogs''' ({{val|de|Karl von Österreich-Teschen}}; dzimis {{dat|1771|9|5}}, miris {{dat|1847|4|30}}) bija [[Austrija]]s feldmaršals, viens no redzamākajiem [[Napoleons|Napoleona]] pretiniekiem. 
[[Leopolds II Hābsburgs|Leopolda II]] dēls, Austrijas ķeizara [[Francis II Hābsburgs|Franča II]] jaunākais brālis. Kaut arī slimoja ar [[epilepsija|epilepsiju]], Kārlis bija viens no redzamākajiem austriešu karavadoņiem un spējīgs Napoleona pretinieks.

== Dzīvesgājums ==
Dzimis [[Florence|Florencē]], uzauga [[Vīne]]s galmā. [[Pirmās koalīcijas karš|Pirmās koalīcijas kara]] laikā 1793. un 1794. gadā cīnījās pret franču revolucionāriem [[Beļģija|Beļģijā]] un Ziemeļfrancijā. 1796. gadā kā austriešu karaspēka komandieris cīnījās pie [[Reina]]s, izcīnīdams vairākas uzvaras kaujās.

Veica Austrijas armijas reorganizāciju, lai piemērotos jaunajiem karadarbības principiem. [[Ceturtās koalīcijas karš|Ceturtās koalīcijas kara]] laikā 1809. gada maijā sagādāja Napoleonam pirmo nopietno zaudējumu kaujas laukā, uzvarēdams to [[Aspernas-Eslingas kauja|Aspernas-Eslingas kaujā]]. Kaujas iznākumu nostiprināt tomēr neizdevās un 1809. gada 5. un 6. jūlijā Napoleons smagi sakāva Kārļa komandētos austriešus [[Vagramas kauja|Vagramas kaujā]]. Pēc šīs kaujas Kārlis vairs aktīvi nepiedalījās turpmākajā karadarbībā.

== Ārējās saites ==
* [https://www.gedaechtnisdeslandes.at/personen/person/karl/ Gedaechtnisdeslandes.at]
* [http://www.viennatouristguide.at/Ring/Denkmal_Bild/z_carl.htm/ Viennatouristguide.at] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20250717065307/http://www.viennatouristguide.at/Ring/Denkmal_Bild/z_carl.htm |date={{dat|2025|07|17||bez}} }}
{{Commons category|Archduke Charles, Duke of Teschen}}

{{Commons category|Archduke Charles, Duke of Teschen|Austrijas erchercogs Kārlis}}

{{Cilvēks-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Karlis, Austrijas erchercogs}}
[[Kategorija:1771. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:1847. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Hābsburgu dinastija]]
[[Kategorija:Ģenerālisimusi]]</text>
      <sha1>326cs0y99z499oma4e800r54d3dhmc5</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Baltazars fon Kampenhauzens (1745—1800)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>175628</id>
    <revision>
      <id>4468499</id>
      <parentid>4400433</parentid>
      <timestamp>2026-05-15T08:24:18Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4468499</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5805" sha1="l5qzhofv8cc9csv3iajri8s3d7ns2hs" xml:space="preserve">{{Personas infokaste
 |       platums = 
 |         vārds = Baltazars fon Kampenhauzens
 |    vārds_orig = ''Balthasar von Campenhausen''
 |        attēls = Balthasar v Campenhausen 2.jpg
 |    att_izmērs = 
 | att_nosaukums = Baltazars fon Kampenhauzens (ap 1780).
 |    dz_dat_alt = 
 |       dz_gads = 1745
 |    dz_mēnesis = 11
 |      dz_diena = 28
 |      dz_vieta = {{vieta|Krievijas Impērija|Rīgas guberņa|Ungurmuiža|td=Latvija}}
 |     m_dat_alt = 
 |        m_gads = 1800
 |     m_mēnesis = 6
 |       m_diena = 12
 |       m_vieta = {{vieta|Krievijas Impērija|Vidzemes guberņa|Muhu sala|td=Igaunija|3s=Muhu}}
 |  dzīves_vieta = 
 |     pilsonība = 
 |       tautība = [[vācbaltieši|vācbaltietis]]
 |  nodarbošanās = politiķis
 |      ienākumi = 
 | darbības_gadi = 
 |       dzimums = V
 |        vecāki = [[Johans Baltazars fon Kampenhauzens]]&lt;br /&gt;Helēna Juliāna (dzimusi fon Štrēlborna)
 |         brāļi = 
 |         māsas = 
 |  dzīvesbiedrs = 
 |         bērni = 
 |    alma_mater = 
 |      paraksts = 
 | paraksts_plat = 
 |      piezīmes = 
 |   kategorijas = 
 |   citas daļas = 
}}
'''Baltazars fon Kampenhauzens''' ({{val|de|Balthasar von Campenhausen}}; {{dat|1745|11|28|N}}, [[Ungurmuiža]] — {{dat|1800|06|12|N}}, [[Muhu|Muhu sala]]) bija [[vācbaltieši|vācbaltiešu]] politiķis, [[Vidzemes guberņa]]s civilgubernators (1797). [[Krievijas Impērija]]s [[Slepenpadomnieks (Krievijas Impērija)|slepenpadomnieks]], senators un goda aizbildnis.

== Dzīvesgājums ==
Cēlies no [[Kampenhauzeni|Kampenhauzenu dzimtas]]. Dzimis 1745. gada 28. novembrī [[Ungurmuiža]]s īpašnieka, ģenerālleitnanta un bijušā [[Somija]]s ģenerālgubernatora (1742—1743) [[Johans Baltazars fon Kampenhauzens|Johana Baltazara fon Kampenhauzena]] (1689—1758) un viņa sievas Helēnas Juliānas, dzimušas fon Štrēlbornas (1703—1775) ģimenē.&lt;ref&gt;[http://www.tlulib.ee/isik2/index.php?id=51 TLÜAR rahvusbibliograafia isikud] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20070704175124/http://www.tlulib.ee/isik2/index.php?id=51 |date={{dat|2007|07|04||bez}} }} (igauniski)&lt;/ref&gt;
Mācījās Saksijā, bija [[Helmštete]]s (''Helmstedt''), tad [[Halles Universitāte|Halles]] un [[Leipcigas Universitāte]]s students (1761-1763). Pēc [[Septiņgadu karš|Septiņgadu kara]] beigām apceļoja Eiropu, dienēja [[Braunšveiga]]s, tad [[Gota]]s hercoga gvardē (1767-1777). 

Pēc mātes nāves atgriezās dzimtenē un saimniekoja mantotajās muižās. 1777. gadā viņu ievēlēja par [[Vidzemes bruņniecība]]s landrātu un par [[Sāmsala]]s pārvaldnieku (1781—1783). 1787. gadā uzņemts Pēterburgas [[brīvmūrniecība|brīvmūrnieku]] ložā „Concordia”.&lt;ref&gt;Серков А. И. Русское масонство, 1731—2000. Энциклопедический словарь. — Москва, 2001.&lt;/ref&gt; 1796. gadā viņu iecēla par Krievijas Impērijas slepenpadomnieku un [[Vidzemes guberņa]]s civilgubernatoru (1797).&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.pseudology.org/colonels/GenGub.htm |title=www.pseudology.org |access-date={{dat|2012|01|11||bez}} |archive-date={{dat|2012|10|25||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20121025051838/http://www.pseudology.org/colonels/GenGub.htm }}&lt;/ref&gt;

== Ģimene ==
1767. gada 1. martā viņš Vācijā apprecējās ar Sofiju Eleanoru Voldeku fon Arneburgu (''Sophie Eleonore Woldeck von Arneburg''; 1744 —1791) un viņu ģimene dzīvoja Lenču muižā, tad pēc 1773. gada Ungurmuižā, kur viņiem piedzima seši bērni:&lt;ref&gt;''Genealogisches Handbuch der baltischen Ritterschaften, Teil 1,1,: Livland, Bd.:1'', Görlitz, 1929, [http://mdz10.bib-bvb.de/~db/bsb00000558/images/index.html?seite=34 lk. 25]{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;

* [[Baltazars fon Kampenhauzens (1772—1823)]], mācījās brāļu draudzes skolās Saksijā, pēc 1799. gada dzīvoja Krievijā.
* [[Hermanis fon Kampenhauzens]] (1773–1836), kurš pēc tēva nāves 1801. gadā kļuva par [[Ungurmuiža]]s (''Orellen''),  [[Kūduma muiža]]s (''Kudum''), [[Lenču muiža]]s (''Lenzenhof'') un [[Dubinska muiža]]s (''Aula und Dubinsky'') īpašnieku.
* Marta Frīderike Sofija, precējusies fon Plesena (1776-1835), dzīvoja Mēklenburgā.
* Šarlote, precējusies fon Budberga (1778-1830), pēc 1818. gada dzīvoja Tallinā.
* Kristaps fon Kampenhauzens (1780–1841), kurš pēc brāļa nāves mantoja Ungurmuižu un citas muižas.&lt;ref&gt;[https://bbld.de/GND1195513240 Baltische Historische Kommission (BHK), 2025]&lt;/ref&gt;
* Lorencs fon Kampenhauzens (1781–1830), dzīvoja Mēklenburgā, mantoja [[Turaidas pils]]muižu.

== Muižas ==
Baltazaram fon Kampenhauzenam piederēja šādas muižas:&lt;ref&gt;{{BBLD|0000000388779831|NAME=Campenhausen, Balthasar Frhr. v.}}&lt;/ref&gt;
* [[Ungurmuiža]] (''Orellen'')
* [[Kūduma muiža]] (''Kudum'')
* [[Lenču muiža]] (''Lenzenhof'')
* [[Ērģemes pils]]muiža (''Schloss Ermes'', 1795—1797)
* [[Veselavas muiža]] (''Wesselshof'', no 1797)
* [[Auļi (Dzērbenes pagasts)|Auļu muiža]] un [[Dubinska muiža]] (''Aula und Dubinsky'' no 1798, ķeizara dāvinājums)
* [[Uulu]] (''Uhla'', 1799—1800, ķeizara dāvinājums), muižiņa [[Pērnava]]s pilsētā (''Bremerseite'', 1799—1800, ķeizara dāvinājums) un [[Vaimastvere]]s muiža (''Waimastfer'', 1796—1799, ķīlas īpašums) Vidzemes guberņas igauņu daļā
* ''Kikerina (Кикерино), Rakulitz, Laskowitz'' muižas [[Ingrija|Ingrijā]]

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Kampenhauzens, Baltazars fon}}
[[Kategorija:1745. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:1800. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Cēsu novadā dzimušie]]
[[Kategorija:Vācbaltieši]]
[[Kategorija:Latvijas cilvēki]]
[[Kategorija:Brīvmūrnieki]]
[[Kategorija:Krievijas Impērijas slepenpadomnieki]]</text>
      <sha1>l5qzhofv8cc9csv3iajri8s3d7ns2hs</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Kārkli pelēkie zied</title>
    <ns>0</ns>
    <id>176514</id>
    <revision>
      <id>4468236</id>
      <parentid>4387548</parentid>
      <timestamp>2026-05-14T15:53:50Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Meistars Joda</username>
        <id>781</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4468236</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3305" sha1="f7rw7mpao0fca3gixqa3flvv9xg9efj" xml:space="preserve">{{Filmas infokaste
 |   nosaukums = Kārkli pelēkie zied
 | oriģinālnos = 
 |      attēls = Karkli pelekie zied.jpg
 |     att_izm = 
 |    paraksts = 
 |       žanrs = Drāma
 |    režisors = [[Gunārs Piesis]]
 |  producents = 
 |   scenārijs = [[Gunārs Priede]]
 |     aktieri = 
* [[Eduards Pāvuls]]
* [[Vija Artmane]]
 |      mūzika = [[Romualds Grīnblats]]
 |   operators = [[Miks Zvirbulis]]
 |     montāža = [[Elza Preisa]]
 |     studija = [[Rīgas Kinostudija]]
 | izplatītājs = 
 |    izdošana = 1961
 |      ilgums = 83 minūtes
 |      valsts = {{flag|Latvijas PSR}}
 |      valoda = [[Latviešu valoda|latviešu]]
 |     budžets = 
 |    ienākumi = 
 | iepriekšējā = 
 |      nākamā = 
 |        imdb = 0351944
}}
'''&quot;Kārkli pelēkie zied&quot;''' ir 1961. gadā uzņemta [[Latvijas PSR]] aktierfilma. Filmas režisors ir [[Gunārs Piesis]]. Filma uzņemta [[Rīgas Kinostudija|Rīgas Kinostudijā]].

== Sižets ==
Skolnieces Intas teātra mīlēšana un aizraušanās ar aktiera Mežmaļa skatuves tēliem pamudinājusi viņu rakstīt naivu, sajūsmas pilnu vēstuli savam iemīļotajam aktierim. Atbilde, kuru uzrakstījis viens no Mežmaļa kolēģiem, izraisa pensionāres Veldumas ierašanos pie teātra direktora un notikumu publisku iztirzāšanu. Mežmalis piekrīt tikties ar Intu, lai pastāstītu viņai par aktiera darba grūtībām un gandarījumu.

== Lomās ==
* [[Eduards Pāvuls]] — ''Žanis Mežmalis''
* [[Vija Artmane]] — ''Velta Mežmale''
* [[Lidija Freimane]] — ''Intas māte''
* [[Alma Ābele]] — ''Elizabete Velduma''
* [[Alfrēds Jaunušans]] — ''teātra direktors''
* [[Karps Klētnieks]] — ''režisors''
* [[Ausma Kantāne]] — ''Lija''
* [[Vera Singajevska]] — ''sekretāre''
* [[Kārlis Sebris]] — ''autors''
* [[Juris Strenga]] — ''Tālis Andersons''
''Skolnieki'': Maija Segliņa - ''Inta'', [[Rūta Broka]] - ''Modrīte'', D. Mestere - ''Jautrīte'', I. Skrube - ''Rita'', I. Krēsla - ''Līga'', Z. Krišjāne - ''Vizma'', V. Graubiņa - ''Astra'', V. Puķītis - ''Uldis'', J. Silenieks - ''Dainis'', I. Vanags - ''Rolands''

Epizodēs:
[[Helga Dancberga]], [[Ērika Ferda]], [[Anta Klints]], [[Olga Krūmiņa]], [[Elza Radziņa]], [[Amālija Jaunvalka]], [[Elza Barūne]], [[Emīlija Bērziņa]], [[Gunārs Cilinskis]], [[Emma Ezeriņa]], [[Alfons Kalpaks]], [[Leons Krivāns]], [[Vilma Lasmane]], [[Benita Ozoliņa]], [[Ruta Puikevica]], [[Mudīte Šneidere]], [[Ausma Ziemele]], [[Tālivaldis Āboliņš]], [[Egons Beseris]], [[Valentīns Skulme]]

== Interesanti fakti ==
* Epizodē redzama [[Anta Klints]] ar savu iemīļoto sunīti pundurpinčeru Miķelīti.&lt;ref&gt;[http://www.diena.lv/izklaide/skatuve/sestdiena-antas-klints-pieci-deli-50305 Antas Klints pieci dēli]&lt;/ref&gt;
* Filmas nosaukumam izmantota tolaik populāra [[Valters Kaminskis|Valtera Kaminska]] dziesma &quot;Kārkli pelēkie zied&quot;.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{Filmu ārējās saites}}
* [https://www.filmas.lv/movie/3124/ ''filmas.lv'' profils] {{lv ikona}}
* Video [https://www.youtube.com/watch?v=e82n5vnmDUY]

{{filma-aizmetnis}}
{{Gunāra Pieša filmas}}

[[Kategorija:1961. gada Latvijas PSR filmas]]
[[Kategorija:Filmas latviešu valodā]]
[[Kategorija:Rīgas Kinostudijas filmas]]
[[Kategorija:Gunāra Pieša filmas]]</text>
      <sha1>f7rw7mpao0fca3gixqa3flvv9xg9efj</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Viktors Valainis</title>
    <ns>0</ns>
    <id>179748</id>
    <revision>
      <id>4468491</id>
      <parentid>3969296</parentid>
      <timestamp>2026-05-15T07:47:49Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Papuass</username>
        <id>88</id>
      </contributor>
      <origin>4468491</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="12499" sha1="e37jqgeyr1a4wekbxqkg6hi97rlnesz" xml:space="preserve">{{Valsts amatpersonas infokaste
| vārds = Viktors Valainis
| vārds_orģ = 
| attēls = Diskusija “Dalītā īpašuma izbeigšanas problemātika” (33471200768).jpg
| att_izm = 275px
| mazs_att = 
| apraksts = Viktors Valainis 2019. gadā
| amats = [[Latvijas Republikas Ekonomikas ministrs]]
| term_sākums = {{dat|2023|09|15|N|bez}}
| term_beigas = 
| viceprezidents = 
| vicepremjers = 
| prezidents = 
* [[Edgars Rinkēvičs]]
| premjers = * [[Evika Siliņa]]
| priekštecis = [[Ilze Indriksone]]
| pēctecis = 
| amats2 = [[14. Saeima]]s deputāts
| term_sākums2 = {{dat|2022|11|1|N|bez}}
| term_beigas2 = {{dat|2023|09|20|N|bez}}
| viceprezidents2 = 
| vicepremjers2 = 
| prezidents2 = 
* [[Egils Levits]]
* [[Edgars Rinkēvičs]]
| premjers2 = 
* [[Arturs Krišjānis Kariņš]]
* [[Evika Siliņa]]
| priekštecis2 = 
| pēctecis2 = 
| amats3 = [[13. Saeima]]s deputāts
| term_sākums3 = {{dat|2018|11|6|N|bez}}
| term_beigas3 = {{dat|2022|11|1|N|bez}}
| viceprezidents3 = 
| vicepremjers3 = 
| prezidents3 = * [[Raimonds Vējonis]] 
* [[Egils Levits]]
| premjers3 = [[Arturs Krišjānis Kariņš]]
| priekštecis3 = 
| pēctecis3 = 
| amats4 = [[12. Saeima]]s deputāts
| term_sākums4 = {{dat|2015|4|30|N|bez}}
| term_beigas4 = {{dat|2018|11|6|N|bez}}
| viceprezidents4 = 
| vicepremjers4 = 
| prezidents4 = * [[Raimonds Vējonis]] 
* [[Andris Bērziņš (Latvijas prezidents)|Andris Bērziņš]]
| premjers4 = * [[Māris Kučinskis]] 
* [[Laimdota Straujuma]]
| priekštecis4 = 
| pēctecis4 = 
| amats5 = [[11. Saeima]]s deputāts
| term_sākums5 = {{dat|2011|10|17|N|bez}}
| term_beigas5 = {{dat|2014|11|4|N|bez}}
| viceprezidents5 = 
| vicepremjers5 = 
| prezidents5 = [[Andris Bērziņš (Latvijas prezidents)|Andris Bērziņš]]
| premjers5 = * [[Laimdota Straujuma]]
* [[Valdis Dombrovskis]]
| priekštecis5 = 
| pēctecis5 =
&lt;!------ Personas dati ------&gt;
| dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1986|8|9}}
| dzim_vieta = 
| dzīves_vieta = {{vieta|Latvija|Jelgava}}
| mir_dati = 
| mir_vieta = 
| apglabāts = 
| tautība = [[latvieši|latvietis]]
| partija = [[Reformu partija (Latvija)|Reformu partija]] &lt;small&gt;(2011)&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;[[Jēkabpils partija]] &lt;small&gt;(2014-2018)&lt;/small&gt;&lt;br&gt;[[Latvijas Zemnieku savienība|LZS]] &lt;small&gt;(kopš 2018)&lt;/small&gt;
| dinastija = 
| tēvs = 
| māte = 
| dzīvesb = 
| bērni = 
| profesija = uzņēmējs, bārmenis, ēku pārvaldnieks, politiķis
| alma_mater = 
| reliģija = 
| paraksts = 
| paraksts_izm = 
| piezīmes = 
}}
'''Viktors Valainis''' (dzimis {{dat|1986|8|9}})&lt;ref name=&quot;cvk&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/base/Saeima11.cvkand11.kandid2?NR1=3&amp;cbutton=27265833093|title=CVK profils|publisher=CVK.lv|accessdate={{dat|2012|2|20||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20111018131249/http://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/base/Saeima11.cvkand11.kandid2?NR1=3&amp;cbutton=27265833093|archivedate={{dat|2011|10|18||bez}}}}&lt;/ref&gt; ir [[Latvieši|latviešu]] politiķis. Partijas [[Latvijas Zemnieku savienība]] biedrs un kopš 2023. gada tās valdes priekšsēdētājs. Bijis [[14. Saeima]]s deputāts. Šobrīd ir [[Latvijas Republikas Ekonomikas ministrs]], ievēlēts no [[Zaļo un Zemnieku savienība|Zaļo un Zemnieku savienības]]. Iepriekš pārstāvējis [[Reformu partija (Latvija)|Reformu partiju]] un [[Jēkabpils partija|Jēkabpils partiju]], bijis vairāku iepriekšējo [[Saeima]]s sasaukumu deputāts.

== Biogrāfija ==
Izglītību ieguvis [[Jelgavas Valsts ģimnāzija|Jelgavas Valsts ģimnāzijā]] un [[Rīgas Tehniskā universitāte|Rīgas Tehniskajā universitātē]], studiju programmā Būvuzņēmējdarbība un nekustamā īpašuma vadība.&lt;ref&gt;[http://www.diena.lv/sodien-laikraksta/ka-tikt-gala-ar-maju-706542 Kā tikt galā ar māju] Diena&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;lsm&quot;&gt;{{ziņu atsauce |last1=Kincis |first1=Jānis |title=Ko Rīgai sola ZZS un Viktors Valainis? |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/ko-rigai-sola-zzs-un-viktors-valainis.a370157/ |accessdate={{dat|2020|8|12||bez}} |publisher=[[lsm.lv]] |date={{dat|2020|8|12||bez}}}}&lt;/ref&gt; Darbojies uzņēmējdarbībā, atverot mūzikas klubu &quot;Post Club&quot; Jelgavā, kur pats strādājis par bārmeni.&lt;ref&gt;[https://nra.lv/politika/162097-ekonomikas-ministra-amatam-ticis-apspriests-kadreizejais-barmenis.htm Ekonomikas ministra amatam ticis apspriests kādreizējais bārmenis?] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20191017064223/https://nra.lv/politika/162097-ekonomikas-ministra-amatam-ticis-apspriests-kadreizejais-barmenis.htm |date={{dat|2019|10|17||bez}} }} NRA&lt;/ref&gt;

Strādājis [[Jelgava]]s nekustamo īpašumu pārvaldē par ēku ekspluatācijas daļas vadītāja vietnieku, bijis valdes loceklis uzņēmumā &quot;VOE aģentūra&quot; un [[nodibinājums|nodibinājumā]] &quot;Latvijas Namu pārvaldnieku ģilde&quot;.

== Politiskā darbība ==
2011. gadā iestājies [[Reformu partija (Latvija)|Zatlera Reformu partijā]] (ZRP). No šīs partijas saraksta kandidēja [[11. Saeima]]s [[11. Saeimas vēlēšanas|ārkārtas vēlēšanās]], kur arī tika ievēlēts no Zemgales vēlēšanu apgabala.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/base/Saeima11.galrez11.kand?sec=1|title= 11.Saeimā ievēlētie deputāti|accessdate= {{dat|2011|11|22||bez}}|author= |date= |publisher= [[Centrālā vēlēšanu komisija]]|archive-date= {{dat|2018|08|15||bez}}|archive-url= https://web.archive.org/web/20180815200741/https://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/base/Saeima11.galrez11.kand?sec=1}}&lt;/ref&gt; {{dat|2011|10|16||bez}} kopā ar pieciem citiem ZRP biedriem pameta partiju, tādējādi protestējot pret nedemokrātisko lēmumu pieņemšanu ZRP iekšienē.&lt;ref&gt;[http://www.delfi.lv/news/national/politics/dienu-pirms-11saeimas-sanaksanas-saskelas-zrp-frakcija.d?id=41208231 Dienu pirms 11.Saeimas sanākšanas sašķeļas ZRP frakcija]&lt;/ref&gt; 2013. gada martā kļuvis par [[Latvijas Republikas Satiksmes ministrija|Satiksmes ministrijas]] [[Parlamentārais sekretārs (Latvija)|parlamentāro sekretāru]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.diena.lv/latvija/zinas/valainis-iecelts-par-sm-parlamentaro-sekretaru-13996320|title=Valainis iecelts par SM parlamentāro sekretāru|date={{dat|2013|3|1||bez}}|publisher=Diena.lv|accessdate={{dat|2013|3|1||bez}}}}&lt;/ref&gt;

[[12. Saeimas vēlēšanas|12. Saeimas vēlēšanās]] V. Valainis kandidēja no partijas &quot;[[Vienotība]]&quot; saraksta, kurā to virzīja viņa pārstāvētā [[Jēkabpils partija]],&lt;ref&gt;[http://www.radio1.lv/jekabpili/sabiedribas-zinas/item/12924-viktors-valainis-ka-jekabpils-regionalas-partijas-parstavis-piedalisies-saeimas-velesanas-no-vienotibas-saraksta.html Viktors Valainis kā Jēkabpils reģionālās partijas pārstāvis piedalīsies Saeimas vēlēšanās no &quot;Vienotības&quot; saraksta] {{Webarchive|url=https://archive.today/20141222102304/http://www.radio1.lv/jekabpili/sabiedribas-zinas/item/12924-viktors-valainis-ka-jekabpils-regionalas-partijas-parstavis-piedalisies-saeimas-velesanas-no-vienotibas-saraksta.html |date={{dat|2014|12|22||bez}} }} radio1.lv&lt;/ref&gt; taču netika ievēlēts. 2015. gada aprīlī saņēma mandātu uz laiku, kamēr [[Jānis Reirs]] pilda finanšu ministra pienākumus, pēc tam, kad [[Vjačeslavs Dombrovskis]] nolika deputāta mandātu.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://www.delfi.lv/news/national/politics/deputata-mandatu-uz-laiku-iegust-valainis.d?id=45905235|title=Deputāta mandātu uz laiku iegūst Valainis|first=Zanda|last=Zablovska|date={{dat|2015|04|30||bez}}|publisher=[[Delfi (portāls)|Delfi]]|accessdate={{dat|2015|04|30||bez}}}}&lt;/ref&gt; 2016. gadā V. Valainis kļuva par [[Latvijas Republikas Ekonomikas ministrija|Ekonomikas ministrijas]] [[Parlamentārais sekretārs (Latvija)|parlamentāro sekrtetāru]], bet aprīlī arī par Latvijas Lielo pilsētu asociācijas izpilddirektoru (iepriekš šajā amatā darbojās [[Latvijas Republikas Ministru prezidents|Ministru prezidents]] [[Māris Kučinskis]]).

2018. gada sākumā izstājies no &quot;Vienotības&quot; Saeimas frakcijas pēc balsojumiem pretēji kopējai frakcijas nostājai. Pēc tam paziņojis par izstāšanos arī no Jēkabpils partijas. Paziņojis, ka politisko nākotni saskata [[Zaļo un Zemnieku savienība]] (ZZS) sastāvā. No tās saraksta [[13. Saeimas vēlēšanas|ievēlēts]] [[13. Saeima|13. Saeimā]] kā vēlētāju visvairāk atbalstītais ZZS kandidāts Zemgales vēlēšanu apgabalā. Pirms vēlēšanām arī iestājies apvienību veidojošajā [[Latvijas Zemnieku savienība|Latvijas Zemnieku savienībā]].&lt;ref&gt;[https://www.la.lv/valaina-ievelesana-lautu-brigmanim-atgriezties Valaiņa ievēlēšana ļautu Brigmanim atgriezties] la.lv&lt;/ref&gt; V. Valaiņa veiksmīgā individuālā priekšvēlēšanu kampaņa atstāja ārpus Saeimas vienu no saraksta līderiem [[Latvijas Zemnieku savienība]]s vadītāju [[Augusts Brigmanis|Augustu Brigmani]].

2019. gadā V. Valainis kandidēja [[2019. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|Eiropas Parlamenta vēlēšanās]] no Zaļo un Zemnieku savienības, taču saraksts neguva pietiekošu vēlētāju atbalstu.

[[2020. gada Rīgas domes vēlēšanas|2020. gada ārpuskārtas Rīgas domes vēlēšanās]] V. Valainis kandidēja no [[Zaļo un Zemnieku savienība]]s saraksta ar pirmo numuru kā apvienības Rīgas domes priekšsēdētāja kandidāts, tomēr saraksts nesaņēma pietiekošu vēlētāju atbalstu, lai būtu pārstāvēts Rīgas domē.

2021. gada oktobrī pret V. Valaini tika uzsākts kriminālprocess par kukuļdošanu, iesaistoties amatu sadalē [[Dobeles novads|Dobeles novada]] domes vadībā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/aizdomigopolitisko-tirgosanos-par-amatiem-dobele-politiki-sauc-par-ikdieniskam-sarunam.a424859/|title=Aizdomīgo «politisko tirgošanos» par amatiem Dobelē politiķi sauc par ikdienišķām sarunām|last=LSM}}&lt;/ref&gt; Gada nogalē kriminālprocess tika izbeigts.

2022. gadā [[14. Saeimas vēlēšanas|ievēlēts]] [[14. Saeima|14. Saeimā]] no Zaļo un Zemnieku savienības saraksta, saņemot visvairāk plusu (7079) starp tajā kandidējušajiem politiķiem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/rinkevics-14-saeimas-velesanas-nopelnijis-visvairak-plusu-daudz-svitrojumu--sadurskim-un-barcai.a476189/|title=Rinkēvičs 14. Saeimas vēlēšanās nopelnījis visvairāk plusu; daudz svītrojumu – Šadurskim un Barčai|website=www.lsm.lv|access-date=2022-11-13|language=lv}}&lt;/ref&gt; 2023. gada aprīlī V. Valainis tika ievēlēts par Latvijas Zemnieku savienības valdes priekšsēdētāju, stājoties [[Armands Krauze|Armanda Krauzes]] vietā.

2023. gada 15. septembrī ievēlēts par [[Latvijas Republikas ekonomikas ministrs|ekonomikas ministru]] [[Siliņas Ministru kabinets|Evikas Siliņas Ministru kabinetā]]. Pēc [[Armands Krauze|Armanda Krauzes]] aizturēšanas &quot;kokrūpnieku lietā&quot; uz laiku pārņēma arī [[Latvijas zemkopības ministrs|Zemkopības ministra]] pienākumus.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/14.05.2026-kokrupnieku-lieta-10-personas-pret-kuram-sakts-kriminalprocess.a647143/|title=«Kokrūpnieku lietā» – 10 personas, pret kurām sākts kriminālprocess|website=www.lsm.lv|access-date=2026-05-15|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{commons category|Viktors Valainis}}
* [https://web.archive.org/web/20111018131249/http://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/base/Saeima11.cvkand11.kandid2?NR1=3&amp;cbutton=27265833093 CVK profils]
* {{Twitter|viktorsvalainis}}
* [http://www.deputatiuzdelnas.lv/deputati/viktors-valainis.html Deputāti uz delnas profils]{{Novecojusi saite}}


{{kastes sākums}}
{{s-amati}}
{{Amatu secība | pirms = [[Ilze Indriksone]] | virsraksts = [[Latvijas ekonomikas ministrs]] | periods = {{dat|2023|9|15|N}} — ''pašlaik'' | pēc = ''amatā''}}
{{kastes beigas}}


{{Siliņas Ministru kabinets}}
{{14. Saeima}}
{{navboxes
|title=Latvijas Republikas Saeima
|list=
{{13. Saeima}}
{{12. Saeima}}
{{11. Saeima}}
}}

{{DEFAULTSORT:Valainis, Viktors}}
[[Kategorija:1986. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Reformu partijas politiķi]]
[[Kategorija:Latvijas Zemnieku savienības politiķi]]
[[Kategorija:11. Saeimas deputāti]]
[[Kategorija:12. Saeimas deputāti]]
[[Kategorija:13. Saeimas deputāti]]
[[Kategorija:14. Saeimas deputāti]]
[[Kategorija:Latvijas ekonomikas ministri]]
[[Kategorija:Pašreizējie Ministru kabineta locekļi]]
[[Kategorija:Latvijas parlamentārie sekretāri]]
[[Kategorija:Rīgas Tehniskās universitātes absolventi]]</text>
      <sha1>e37jqgeyr1a4wekbxqkg6hi97rlnesz</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Alksnene</title>
    <ns>0</ns>
    <id>183784</id>
    <revision>
      <id>4468353</id>
      <parentid>3971868</parentid>
      <timestamp>2026-05-14T21:29:07Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4468353</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="12127" sha1="7fw8q7fgsyylctim6mtxbkdvewvxjh0" xml:space="preserve">{{BioTakso infokaste
| attēls = Lactarius rufus BŻ5.1.jpg
| att_nosaukums=
| valsts =Fungi
| valsts_lv =Sēnes
| apakšvalsts =Dikarya
| apakšvalsts_lv =Augstākās sēnes
| nodalījums =Basidiomycota
| nodalījums_lv =Bazīdijsēnes
| apakšnodalījums =Agaricomycotina
| klase =Agaricomycetes
| klase_lv =Himēnijsēnes
| rinda =Russulales
| rinda_lv =Bērzlapju rinda
| dzimta =Russulaceae
| dzimta_lv =Bērzlapju dzimta
| ģints =Lactarius
| ģints_lv =Pienaiņu ģints
| suga =L. rufus
| suga_lv = Parastā alksnene
| binomial =Lactarius rufus (Scop.) Fr.
| sinonīmi = 
| kategorijas =nē
}}
[[Attēls:Плантація горькуши.jpg|thumb|Alksnenes nobirušās skujās]]
[[Attēls:Lact.ruf.jpg|thumb|Vecāku alksneņu cepurītes ir piltuvveida]]
[[Attēls:Yummy raw mushroom.jpg|thumb|Somijas vāverēm alksneņu sīvā sula netraucē]]
[[Attēls:Lactarius Rufus Haukipudas.JPG|thumb|Smilšu kāpās starp ķērpjiem alksnenes parasti neizaug lielas]]
[[Attēls:2007-07-14 Lactarius rufus 2.jpg|thumb|Piensula lauzuma vietā]]
'''Alksnene''' jeb '''Parastā alksnene''' (''Lactarius rufus'') ir Latvijā ļoti bieža [[pienaiņu ģints]] vidēja lieluma [[Sēnes|sēne]], kuras augļķermeņi pēc [[Sēņu kulinārija|apstrādes]] ir [[Ēdamās sēnes|ēdami]].

== Taksonomija ==

Sugu pirmais aprakstīja [[Austrijas impērija]]s mediķis un botānikas amatieris Džovanni Skopoli 1772. gadā kā ''Agaricus rufus'', vēlāk sugu pienaiņu ģintī kā ''Lactarius rufus'' iekļāva [[Eliass Frīss]]. Atšķirībā no gandrīz visām citām sēņu sugām, alksneņu klasifikācija radījusi maz strīdu, lai gan daži sinonīmi ir parādījušies, to skaitā:

* Heinrihs Šrāders 1794. gadā nosauca šo sugu par ''Agaricus rubescens''.
* Pauls Kummers 1871. gadā viņu nosauca par ''Galorrheus rufus''.
* Karls Ernsts Oto Kunce 1891. gadā — par ''Lactifluus rufus'' un ''Lactifluus rubescens''.&lt;ref&gt;[http://www.speciesfungorum.org/Names/SynSpecies.asp?RecordID=229473 Species Fungorum — pilns ''Lactarius rufus'' sinonīmu saraksts]&lt;/ref&gt;

Nosaukuma epitets ''rufus'' veidots no [[latīņu valoda]]s vārda &quot;ruds&quot;, vadoties no sēnes krāsas.

== Apraksts ==

* '''[[Sēne|Augļķermeņi]]''': [[cepurīšu sēnes]], [[lapiņu sēnes]]. Izmēri ievērojami atšķiras atkarībā no augtenes mitruma.
* '''[[Cepurīte (mikoloģija)|Cepurīte]]''': sākumā plakani izliekta, vēlāk iedobta un izpletusies līdz piltuvveidam, vidū parasti smails pauguriņš. Krāsa sarkanbrūna līdz rūsganai. Sausa, mazliet zīdaina, ar sākumā ieritinātu un pēc tam ilgi ieliektu malu ar bālganu apsarmi. Platums 3—10 [[Centimetrs|cm]].
* '''[[Lapiņas (mikoloģija)|Lapiņas]]''': trauslas, biežas, 4—7 mm platas, dažāda garuma, gar kātiņu nedaudz nolaidenas vai tikai pieaugušas. Sākumā gaišas, dzeltenīgi sārtas, uz vecumu sarkanbrūnas.
* '''[[Kātiņš (mikoloģija)|Kātiņš]]''': Gaiši sarkanbrūns vai sarkanbrūns, cepurītes krāsā vai gaišāks, cilindrisks, uz leju tievāks, drupans, sauss, jaunām sēnēm ar apsarmi. Vecumā dobs. Garums 3—8 cm, resnums 0,3—2 cm.
* '''[[Trama (mikoloģija)|Mīkstums]]''': bāli sarkanbrūngans, blīvs, trausls, ar nemanāmu smaržu un sākotnēji maigu, bet ātri kļūstošu rūgteni sīvu garšu. Ievainojumu vietās izdala ūdeņaini baltu, pirmajās sekundēs maigu, bet pēc tam rūgti sīvu piensulu, kuras jaunām sēnēm ievērojami vairāk.
* '''[[Sporas]]''': iegarenas, bezkrāsainas, viegli amiloīdas (t.i. krāsojas ar joda reaģentu), birumraksts balts vai bālā krēmkrāsā, kārpaini dzeloņainas, ar kārpainu gandrīz pilnīgu tīklojumu (līdz 0,7 µm augstumam), izmēri 6,5—10/5—9 [[Mikrometrs|µm]] (dažādi avoti norāda visai atšķirīgus izmērus šajās robežās).&lt;ref name=&quot;Gandrs&quot;&gt;[http://www.latvijasdaba.lv/senes/lactarius-rufus-scop-fr-fr/ Sugu enciklopēdija: Alksnene]&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;LLSG&quot;&gt;I.Dāniele, D.Meiere ''&quot;Lielā Latvijas sēņu grāmata&quot;'', Karšu izdevniecība Jāņa sēta, Rīgā, 2020, 96. lpp.&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;FN&quot;&gt;[https://www.first-nature.com/fungi/lactarius-rufus.php Nature First: Lactarius rufus (Scop.) Fr. — Rufous Milkcap]&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;PSRS1980&quot;&gt;«''Грибы СССР''», Мысль, Москва, 1980., 237. lpp.&lt;/ref&gt;
* '''[[Bazīdijas]]:''' no vālesveida līdz cilindriskām, parasti četrsporu, 35—42/8—9 µm.
* '''[[Cistīdas]]:''' Pleiromakrocistīdas mazskaitlīgas, dažādas formas, 25—60/6—10 µm. Heilomakrocistīdas daudzskaitlīgas, vārpstveidīgas, 28—42/7—9 µm.&lt;ref&gt;Josef Breitenbach, Fred Kränzlin (Hrsg.): ''Pilze der Schweiz. Beitrag zur Kenntnis der Pilzflora der Schweiz. Band 6: Russulaceae. Milchlinge, Täublinge.'' Mykologia, Luzern 2005, ISBN 3-85604-060-9, S. 98.&lt;/ref&gt; 

== Izplatība ==

Suga plaši izplatīta [[Ziemeļu puslode]]s mērenajos un vēsajos reģionos, retāk Arktikā ([[Špicbergena|Špicbergenā]]) un subtropos, ievesta arī [[Jaunzēlande|Jaunzēlandē]].&lt;ref&gt;[https://www.gbif.org/species/5248684 GBIF sugas atrašanas vietu karte]&lt;/ref&gt; Veido [[Mikoriza|mikorizu]] ar [[priedes|priedēm]], kopā ar tām aug vietās ar ļoti dažādu mitrumu.&lt;ref name=&quot;Gandrs&quot; /&gt; Bieži 10—15 gadus vecu priežu jaunaudzēs.&lt;ref name=&quot;Balodis1974&quot;&gt;A.Balodis, “''Rokasgrāmata sēņotājiem''”, Liesma, 1974., 26. lpp.&lt;/ref&gt; Ārzemju avoti piemin augšanu arī zem [[egles|eglēm]] un retos gadījumos zem [[bērzi]]em. Parasti skābās augsnēs, gaišos mežos.&lt;ref name=&quot;FN&quot; /&gt; Latvijā parastais augšanas periods — no jūlija līdz novembrim. Parasti izkliedētās grupās.&lt;ref name=&quot;senes.lv&quot;&gt;[http://www.fungi.lv/lactarius_rufus.htm FungiLv. Parastā alksnene]&lt;/ref&gt; 

== Līdzīgas sugas ==

Visas sarkanbrūnās pienaines ir diezgan līdzīgas alksnenēm.&lt;ref name=&quot;Evansa2004&quot; /&gt; To skaitā [[sarkandzeltaine]], kuras cepurīte ir gaišāka un bez sarkanīgās nokrāsas, piensulas gandrīz nav un raksturīga spēcīga kumarīna smarža,&lt;ref name=&quot;Gandrs&quot; /&gt; un [[saldenā pienaine]], kura ir mazāka un aug zem Latvijā retajiem [[dižskābarži]]em.&lt;ref name=&quot;FN&quot; /&gt; [[Aknu pienaine]]i ar aknu krāsas cepurīti piensula žūstot dzeltē, [[kampara pienaine]] atšķiras ar sakrokotu cepurītes malu, tumšākām lapiņām un jūtamu kampara smaržu.&lt;ref name=&quot;Evansa2004&quot; /&gt; Vācot vidējā lieluma pienaiņu sugas sālīšanai, sēņotāji bieži pat necenšas tās savā starpā atšķirt, jo to garša un barības vērtība pēc sālīšanas ir apmēram līdzīga.&lt;ref name=&quot;toadstool&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://toadstool.ru/edible-and-poisonous/edible/lactarius-spp/ |title=Солюшки. toadstool.ru |access-date={{dat|2021|06|19||bez}} |archive-date={{dat|2021|06|09||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20210609202008/http://toadstool.ru/edible-and-poisonous/edible/lactarius-spp/ }}&lt;/ref&gt; Reizēm citām pienainēm neatšķiršanas dēļ tiek lietoti tādi apzīmējumi kā &quot;violetās alksnenes&quot;, &quot;gaišās alksnenes&quot; utt.&lt;ref name=&quot;Mūkins&quot;&gt;E.Mūkins, ''&quot;Padoms rokā 8(308) — Sēnes&quot;'', izdevniecība &quot;Latvijas Mediji&quot;, Rīga, 2020, 19. lpp.&lt;/ref&gt; Pamanāmākās alksnenes atšķirības ir parasti, bet ne vienmēr esošais smailais pauguriņš centrā, un sīvā piensula.&lt;ref name=&quot;toadstool2&quot;&gt;[http://toadstool.ru/spisok-rodov/lactarius/lactarius-rufus/ Горькушка, Lactarius rufus. toadstool.ru]&lt;/ref&gt;

== Lietošana pārtikā ==

Sīvās garšas dēļ novārāma.&lt;ref name=&quot;Balodis1974&quot; /&gt; Iesaka lietot sālīšanai un marinēšanai.&lt;ref name=&quot;Gandrs&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;celvedis&quot;&gt;[https://www.lvm.lv/images/lvm/sabiedribai/Skolam/LVM-SenotajaCelvedis.pdf Latvijas Valsts Mežu sēņotāja ceļvedis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20170613124458/http://www.lvm.lv/images/lvm/sabiedribai/Skolam/LVM-SenotajaCelvedis.pdf |date={{dat|2017|06|13||bez}} }}, PDF, 39. lpp.&lt;/ref&gt; Lielākos daudzumos savāktas alksnenes pēc vismaz 25 minūšu novārīšanas bieži vēl divas dienas mērcē sālsūdenī,&lt;ref name=&quot;senes.lv&quot; /&gt; daži avoti uzskata šos procesus pirms sālīšanas par savstarpēji aizvietojamiem.&lt;ref name=&quot;Ļebedeva1937&quot;&gt;Л.Лебедева, «''Грибы''», Госторгиздат, 1937., 63. lpp.&lt;/ref&gt;

[[PSRS]] laikos alksnenes tika iepirktas valsts sēņu savākšanas punktos pārtikas ražošanai, lai gan vidējā iepirkuma cena (1970. gadu sākumā 0,45 rubļi kilogramā) bija divreiz zemāka nekā augstvērtīgākajām un retākajām pienainēm — krimildēm un rudmiesēm.&lt;ref name=&quot;Balodis-1974&quot;&gt;A.Balodis, “''Rokasgrāmata sēņotājiem''”, Liesma, 1974., 127. lpp.&lt;/ref&gt; Pateicoties savākšanas salīdzinošajam vieglumam, kā arī jauna un vidēja vecuma alksneņu izturībai pret fizisku iedarbību grozā, pret kāpuru bojājumiem un spējai lēni bojāties pēc nogriešanas, kas ļauj tās atstāt ledusskapī uz nākamo dienu, alksnenes tiek plaši lietotas.&lt;ref name=&quot;Mūkins&quot; /&gt;

Piensulas sīvuma dēļ daudzās Rietumvalstīs, kurās nav pieņemta šāda sēņu ilgstoša sagatavošana, alksnenes un daudzas citas pienaines ar sīvu sulu tiek uzskatītas par indīgām,&lt;ref name=&quot;Evansa2004&quot;&gt;Š.Evansa, Dž.Kibijs, ''“Sēnes”'', Zvaigzne ABC, 2004., 82. lpp. ISBN 9984-37-648-6.&lt;/ref&gt; neēdamām&lt;ref name=&quot;FN&quot; /&gt; vai mazvērtīgām, gan parasti norādot, ka sagatavošana, kāda pieņemta Ziemeļvalstīs un Austrumeiropā, padara sēni par ne tikai ēdamu, bet arī populāru.&lt;ref name=&quot;Evansa2004&quot; /&gt; Bez tam, ir iespējams, ka angļvalodīgā mikoloģiskā literatūra, kura bāzējas uz ASV sastopamajām sugām un varietātēm, nepareizi identificē šo sugu un Ziemeļamerikas īpatņi patiesībā pārstāv citu sugu.&lt;ref name=Arora1986&gt;{{Grāmatas atsauce |author=Arora D. |title=Mushrooms Demystified: a Comprehensive Guide to the Fleshy Fungi |url=https://archive.org/details/mushroomsdemysti00aror_0 |publisher=Ten Speed Press |location=Berkeley, Calif |year=1986 |pages= |isbn=0-89815-169-4}} [http://books.google.com/books?id=L-4ajFDPlxgC&amp;pg=PA35&amp;dq=Lactarius+rufus&amp;lr=#v=onepage&amp;q=Lactarius%20rufus&amp;f=false Google Books] {{en ikona}}&lt;/ref&gt; Reizēm to Rietumos žāvētu lieto pulverveidā par garšas sēni.&lt;ref name=&quot;FN&quot; /&gt; [[ANO]] [[Pārtikas un lauksaimniecības organizācija]] ieskaita šo sugu ēdamajās sēnēs.&lt;ref&gt;[http://www.fao.org/3/y5489e/y5489e.pdf Boa E. (2004). ''Wild Edible Fungi: A Global Overview Of Their Use And Importance To People (Non-Wood Forest Products).'']'' Food &amp; Agriculture Organization of the UN. p. 135. ISBN 978-92-5-105157-3.''&lt;/ref&gt;

Alksnenes ir viena no pienaiņu sugām, kuras cieš no parazītiskās sēnītes ''Hypomyces lateritius''. Šajos gadījumos vispirms lapiņu vietā attīstās balts micēlija pārklājs, bet vēlāk tas noklāj visu augļķermeni. Šādas sēnes uzskata par neēdamām,&lt;ref&gt;Günter R.W. Arnold: ''Gigantische Askosporen bei Peckiella lateritia (Fr.) Maire.'' In: Hermann Jahn (Hrsg.): Westfälische Pilzbriefe. Band 7, 1968&lt;/ref&gt; lai gan agrāk citas šī mikoparazīta bojātas sēnes tika tirgotas Eiropas tirgos.&lt;ref&gt;[https://pbsociety.org.pl/journals/index.php/asbp/article/view/asbp.1953.042 Krzysztof Bitner,] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20210624202944/https://pbsociety.org.pl/journals/index.php/asbp/article/view/asbp.1953.042 |date={{dat|2021|06|24||bez}} }} ''Grzyby jako pasożyty grzybów kapeluszowych [Fungi parasiting on mushrooms]'', „Acta Societatis Botanicorum Poloniae”, 22 (4), 1953, s. 689–722, DOI: 10.5586/asbp.1953.042 [dostęp 2019-07-01].&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces|2}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

* [https://www.mycobank.org/page/Name%20details%20page/field/Mycobank%20%23/229473 Mycobank] {{en ikona}}
* [http://www.indexfungorum.org/names/NamesRecord.asp?RecordID=229473 Index Fungorum] {{en ikona}}
* [http://miko.ldm.gov.lv/Species_lists_LV/Agaricales_L.htm LMB Latvijā atrasto sēņu sugu saraksts]
* [https://www.ncbi.nlm.nih.gov/Taxonomy/Browser/wwwtax.cgi?mode=Info&amp;id=213058 NCBI Taxonomy browser] {{en ikona}}

[[Kategorija:Pienaines]]
[[Kategorija:Ēdamās sēnes]]</text>
      <sha1>7fw8q7fgsyylctim6mtxbkdvewvxjh0</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>2012. gada NHL drafts</title>
    <ns>0</ns>
    <id>191579</id>
    <revision>
      <id>4468178</id>
      <parentid>4465891</parentid>
      <timestamp>2026-05-14T12:57:38Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <comment>/* 2. kārta */</comment>
      <origin>4468178</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7557" sha1="0c3geouv952tomelm0cjsra9jcdf5r9" xml:space="preserve">{{Drafta infokaste
| name           = 2012. gada NHL drafts
| logo           = 2012_NHL_Draft.png
| logosize       = 
| image          = 
| imagesize      = 
| caption        = 
| date           = [[2012]]. gada [[22. jūnijs|22]].—[[23. jūnijs]]
| time           = 
| location       = {{vieta|ASV|Pitsburga}}
| network        = 
| first          = {{flaga|Krievija}} [[Nails Jakupovs]]
| first_t        = [[Edmontonas &quot;Oilers&quot;]]
| first_l        = Nacionālās hokeja līgas drafts#Visi NHL drafti
| first_r        = 30
| most           = 
| fewest         = 
| latv1_nr       = 14
| latv1          = [[Zemgus Girgensons]]
| latv2_nr       = 52
| latv2          = [[Teodors Bļugers]]
| overall        = 211
| draftlist      = [[NHL drafts|NHL drafti]]
| prev_year      = [[2011. gada NHL drafts|2011]]
| next_year      = [[2013. gada NHL drafts|2013]]
}}
'''2012. gada NHL drafts''' bija 50. [[Nacionālā hokeja līga|NHL]] [[NHL drafts|drafts]], kurš norisinājās [[2012. gads|2012]]. gada [[22. jūnijs|22]]. un [[23. jūnijs|23. jūnijā]] [[Pitsburga|Pitsburgā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]. Kopā tika draftēti 211 spēlētāji septiņās kārtās.

Jau pirms drafta tika paredzēts, ka tā pirmajā kārtā tiks izvēlēts latviešu uzbrucējs [[Zemgus Girgensons]],&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url= http://sportacentrs.com/hokejs/31012012-girgensons_4_labakais_centrs_espn_versija|title= Girgensons – 4. labākais centrs ESPN versijā|accessdate= {{dat|2012|6|19||bez}}|author= Juris Miņins |date= {{dat|2012|1|31||bez}}|publisher= [[sportacentrs.com]]}}&lt;/ref&gt; tādējādi kļūstot par visu laiku visaugstāk draftēto Latvijas hokejistu.

Drafta kandidātu lokā bija arī [[Teodors Bļugers]] (tika izraudzīts ar augsto 52. numuru), [[Ainārs Podziņš]], kā arī [[Ņikita Jevpalovs]] un [[Roberts Lipsbergs]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.nhl.com/ice/page.htm?id=79333|title= CSS Final Rankings|accessdate= {{dat|2012|6|19||bez}}|author= Central Scouting Services |publisher= NHL.com}} {{en ikona}}&lt;/ref&gt; Iepriekšējā reize, kad draftā tika izvēlēts vairāk nekā viens Latvijas hokejists, bija [[2006. gada NHL drafts|2006]]. gadā.

== 1. kārta ==
{| class=&quot;wikitable&quot;
! width=30px |Nr.
! width=210px |Spēlētājs
! width=180px |Komanda
|-
|1
|{{flaga|Krievija}} [[Nails Jakupovs]]
|[[Edmontonas &quot;Oilers&quot;]]
|-
|2
|{{flaga|Kanāda}} [[Raiens Marijs]]
|[[Kolumbusas &quot;Blue Jackets&quot;]]
|-
|3
|{{flaga|ASV}} [[Alekss Galčeņuks]]
|[[Monreālas &quot;Canadiens&quot;]]
|-
|4
|{{flaga|Kanāda}} [[Grifins Reinharts]]
|[[Ņujorkas &quot;Islanders&quot;]]
|-
|5
|{{flaga|Kanāda}} [[Morgans Railijs]]
|[[Toronto &quot;Maple Leafs&quot;]]
|-
|6
|{{flaga|Zviedrija}} [[Hampuss Lindholms]]
|[[Anahaimas &quot;Ducks&quot;]]
|-
|7
|{{flaga|Kanāda}} [[Metjū Damba]]
|[[Minesotas &quot;Wild&quot;]]
|-
|8
|{{flaga|Kanāda}} [[Deriks Puljo]]
|[[Pitsburgas &quot;Penguins&quot;]]
|-
|9
|{{flaga|ASV}} [[Džeikobs Truba]]
|[[Vinipegas &quot;Jets&quot;]]
|-
|10
|{{flaga|Kanāda}} [[Sleiters Kūkuks]]
|[[Tampabejas &quot;Lightning&quot;]]
|-
|11
|{{flaga|Zviedrija}} [[Filips Fošbergs]]
|[[Vašingtonas &quot;Capitals&quot;]]
|-
|12
|{{flaga|Krievija}} [[Mihails Grigorenko]]
|[[Bufalo &quot;Sabres&quot;]]
|-
|13
|{{flaga|Čehija}} [[Radeks Faksa]]
|[[Dalasas &quot;Stars&quot;]]
|-
|14
|{{flaga|Latvija}} [[Zemgus Girgensons]]
|[[Bufalo &quot;Sabres&quot;]]
|-
|15
|{{flaga|Kanāda}} [[Kodijs Sīsī]]
|[[Otavas &quot;Senators&quot;]]
|-
|16
|{{flaga|Kanāda}} [[Toms Vilsons]]
|[[Vašingtonas &quot;Capitals&quot;]]
|-
|17
|{{flaga|Čehija}} [[Tomāšs Hertls]]
|[[Sanhosē &quot;Sharks&quot;]]
|-
|18
|{{flaga|Somija}} [[Teuvo Tereveinens]]
|[[Čikāgas &quot;Blackhawks&quot;]]
|-
|19
|{{flaga|Krievija}} [[Andrejs Vasiļevskis]]
|[[Tampabejas &quot;Lightning&quot;]]
|-
|20
|{{flaga|Kanāda}} [[Skots Lotons]]
|[[Filadelfijas &quot;Flyers&quot;]]
|-
|21
|{{flaga|Kanāda}} [[Marks Džankevskis]]
|[[Kalgari &quot;Flames&quot;]]
|-
|22
|{{flaga|Somija}} [[Olli Mēte]]
|[[Pitsburgas &quot;Penguins&quot;]]
|-
|23
|{{flaga|Kanāda}} [[Maiks Matesons]]
|[[Floridas &quot;Panthers&quot;]]
|-
|24
|{{flaga|Kanāda}} [[Malkolms Sabens]]
|[[Bostonas &quot;Bruins&quot;]]
|-
|25
|{{flaga|ASV}} [[Džordans Šmalcs]]
|[[Sentluisas &quot;Blues&quot;]]
|-
|26
|{{flaga|Kanāda}} [[Brendans Gonss]]
|[[Vankūveras &quot;Canucks&quot;]]
|-
|27
|{{flaga|ASV}} [[Henriks Samuelsons]]
|[[Fīniksas &quot;Coyotes&quot;]]
|-
|28
|{{flaga|ASV}} [[Breidijs Šejs]]
|[[Ņujorkas &quot;Rangers&quot;]]
|-
|29
|{{flaga|ASV}} [[Stefans Mato]]
|[[Ņūdžersijas &quot;Devils&quot;]]
|-
|30
|{{flaga|Kanāda}} [[Taners Pīrsons]]
|[[Losandželosas &quot;Kings&quot;]]
|}

== 2. kārta ==
{| class=&quot;wikitable&quot;
! width=30px |Nr.
! width=210px |Spēlētājs
! width=180px |Komanda
|-
|31
|{{flaga|Zviedrija}} [[Oskars Dansks]]
|[[Kolumbusas &quot;Blue Jackets&quot;]]
|-
|33
|{{flaga|Zviedrija}} [[Sebastians Kolbergs]]
|[[Monreālas &quot;Canadiens&quot;]]
|-
|34
|{{Flaga|Somija}} [[Ville Poka]]
|[[Ņujorkas &quot;Islanders&quot;]]
|-
|45
|{{flaga|ASV}} [[Entonijs Stolarcs]]
|[[Filadelfijas &quot;Flyers&quot;]]
|-
|49
|{{flaga|Čehija}} [[Martins Frks]]
|[[Detroitas &quot;Red Wings&quot;]]
|-
|52
|{{flaga|Latvija}} [[Teodors Bļugers]]
|[[Pitsburgas &quot;Penguins&quot;]]
|-
|55
|{{flaga|Kanāda}} [[Kriss Tīrnijs]]
|[[Sanhosē &quot;Sharks&quot;]]
|-
|60
|{{flaga|Kanāda}} [[Deimons Seversons]]
|[[Ņūdžersijas &quot;Devils&quot;]]
|}

== 3. kārta ==
{| class=&quot;wikitable&quot;
! width=30px |Nr.
! width=210px |Spēlētājs
! width=180px |Komanda
|-
|62
|{{flaga|Somija}} [[Jonass Korpisalo]]
|[[Kolumbusas &quot;Blue Jackets&quot;]]
|-
|64
|{{Flaga|Francija}} [[Timotē Bozons]]
|[[Monreālas &quot;Canadiens&quot;]]
|-
|74
|{{flaga|Somija}} [[Esa Lindels]]
|[[Dalasas &quot;Stars&quot;]]
|-
|77
|{{Flaga|Kanāda}} [[Čendlers Stīvensons]]
|[[Vašingtonas &quot;Capitals&quot;]]
|-
|78
|{{flaga|Kanāda}} [[Šeins Gostisbērs]]
|[[Filadelfijas &quot;Flyers&quot;]]
|-
|81
|{{flaga|Zviedrija}} [[Oskars Sundkvists]]
|[[Pitsburgas &quot;Penguins&quot;]]
|-
|83
|{{flaga|Kanāda}} [[Mets Marijs]]
|[[Pitsburgas &quot;Penguins&quot;]]
|-
|85
|{{Flaga|ASV}} [[Mets Grizliks]]
|[[Bostonas &quot;Bruins&quot;]]
|-
|87
|{{flaga|Dānija}} [[Frederiks Andersens]]
|[[Anahaimas &quot;Ducks&quot;]]
|-
|89
|{{Flaga|Kanāda}} [[Brendans Leipsiks]]
|[[Našvilas &quot;Predators&quot;]]
|}

== 4. kārta ==
{| class=&quot;wikitable&quot;
! width=30px |Nr.
! width=210px |Spēlētājs
! width=180px |Komanda
|-
|93
|{{flaga|Zviedrija}} [[Ēriks Gustafsons (1992)|Ēriks Gustafsons]]
|[[Edmontonas &quot;Oilers&quot;]]
|-
|95
|{{flaga|Kanāda}} [[Džošs Andersons]]
|[[Kolumbusas &quot;Blue Jackets&quot;]]
|-
|120
|{{Flaga|ASV}} [[Džeikobs Sleivins]]
|[[Karolīnas &quot;Hurricanes&quot;]]
|-
|121
|{{Flaga|Krievija}} [[Nikolajs Prohorkins]]
|[[Losandželosas &quot;Kings&quot;]]
|}

== 5. kārta ==
{| class=&quot;wikitable&quot;
! width=30px |Nr.
! width=210px |Spēlētājs
! width=180px |Komanda
|-
|130
|{{flaga|ASV}} [[Konors Helebaks]]
|[[Vinipegas &quot;Jets&quot;]]
|-
|151
|{{flaga|Kanāda}} [[Kolins Millers]]
|[[Losandželosas &quot;Kings&quot;]]
|}

== 6. kārta ==
{| class=&quot;wikitable&quot;
! width=30px |Nr.
! width=210px |Spēlētājs
! width=180px |Komanda
|-
|156
|{{Flaga|Kanāda}} [[Konors Brauns]]
|[[Toronto &quot;Maple Leafs&quot;]]
|-
|158
|{{Flaga|Šveice}} [[Kristofs Berči]]
|[[Minesotas &quot;Wild&quot;]]
|-
|163
|{{Flaga|Zviedrija}} [[Līnuss Ulmarks]]
|[[Bufalo &quot;Sabres&quot;]]
|-
|171
|{{flaga|Čehija}} [[Tomāšs Hika]]
|[[Losandželosas &quot;Kings&quot;]]
|-
|176
|{{flaga|Somija}} [[Peteri Lindbūms]]
|[[Sentluisas &quot;Blues&quot;]]
|}

== 7. kārta ==
{| class=&quot;wikitable&quot;
! width=30px |Nr.
! width=210px |Spēlētājs
! width=180px |Komanda
|-
|196
|{{Flaga|Zviedrija}} [[Mīkaels Vikstrands]]
|[[Otavas &quot;Senators&quot;]]
|-
|202
|{{flaga|Krievija}} [[Ņikita Gusevs]]
|[[Tampabejas &quot;Lightning&quot;]]
|-
|209
|{{Flaga|Zviedrija}} [[Viktors Lēvs]]
|[[Toronto &quot;Maple Leafs&quot;]]
|}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{Hokejs-aizmetnis}}
{{NHLdrafts}}

[[Kategorija:2012. gads sportā]]
[[Kategorija:NHL drafts]]</text>
      <sha1>0c3geouv952tomelm0cjsra9jcdf5r9</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4468197</id>
      <parentid>4468178</parentid>
      <timestamp>2026-05-14T13:47:59Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <comment>/* 3. kārta */</comment>
      <origin>4468197</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7628" sha1="qpn2a5vj9tblky6c2pc9s3skw5pfvyv" xml:space="preserve">{{Drafta infokaste
| name           = 2012. gada NHL drafts
| logo           = 2012_NHL_Draft.png
| logosize       = 
| image          = 
| imagesize      = 
| caption        = 
| date           = [[2012]]. gada [[22. jūnijs|22]].—[[23. jūnijs]]
| time           = 
| location       = {{vieta|ASV|Pitsburga}}
| network        = 
| first          = {{flaga|Krievija}} [[Nails Jakupovs]]
| first_t        = [[Edmontonas &quot;Oilers&quot;]]
| first_l        = Nacionālās hokeja līgas drafts#Visi NHL drafti
| first_r        = 30
| most           = 
| fewest         = 
| latv1_nr       = 14
| latv1          = [[Zemgus Girgensons]]
| latv2_nr       = 52
| latv2          = [[Teodors Bļugers]]
| overall        = 211
| draftlist      = [[NHL drafts|NHL drafti]]
| prev_year      = [[2011. gada NHL drafts|2011]]
| next_year      = [[2013. gada NHL drafts|2013]]
}}
'''2012. gada NHL drafts''' bija 50. [[Nacionālā hokeja līga|NHL]] [[NHL drafts|drafts]], kurš norisinājās [[2012. gads|2012]]. gada [[22. jūnijs|22]]. un [[23. jūnijs|23. jūnijā]] [[Pitsburga|Pitsburgā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]. Kopā tika draftēti 211 spēlētāji septiņās kārtās.

Jau pirms drafta tika paredzēts, ka tā pirmajā kārtā tiks izvēlēts latviešu uzbrucējs [[Zemgus Girgensons]],&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url= http://sportacentrs.com/hokejs/31012012-girgensons_4_labakais_centrs_espn_versija|title= Girgensons – 4. labākais centrs ESPN versijā|accessdate= {{dat|2012|6|19||bez}}|author= Juris Miņins |date= {{dat|2012|1|31||bez}}|publisher= [[sportacentrs.com]]}}&lt;/ref&gt; tādējādi kļūstot par visu laiku visaugstāk draftēto Latvijas hokejistu.

Drafta kandidātu lokā bija arī [[Teodors Bļugers]] (tika izraudzīts ar augsto 52. numuru), [[Ainārs Podziņš]], kā arī [[Ņikita Jevpalovs]] un [[Roberts Lipsbergs]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.nhl.com/ice/page.htm?id=79333|title= CSS Final Rankings|accessdate= {{dat|2012|6|19||bez}}|author= Central Scouting Services |publisher= NHL.com}} {{en ikona}}&lt;/ref&gt; Iepriekšējā reize, kad draftā tika izvēlēts vairāk nekā viens Latvijas hokejists, bija [[2006. gada NHL drafts|2006]]. gadā.

== 1. kārta ==
{| class=&quot;wikitable&quot;
! width=30px |Nr.
! width=210px |Spēlētājs
! width=180px |Komanda
|-
|1
|{{flaga|Krievija}} [[Nails Jakupovs]]
|[[Edmontonas &quot;Oilers&quot;]]
|-
|2
|{{flaga|Kanāda}} [[Raiens Marijs]]
|[[Kolumbusas &quot;Blue Jackets&quot;]]
|-
|3
|{{flaga|ASV}} [[Alekss Galčeņuks]]
|[[Monreālas &quot;Canadiens&quot;]]
|-
|4
|{{flaga|Kanāda}} [[Grifins Reinharts]]
|[[Ņujorkas &quot;Islanders&quot;]]
|-
|5
|{{flaga|Kanāda}} [[Morgans Railijs]]
|[[Toronto &quot;Maple Leafs&quot;]]
|-
|6
|{{flaga|Zviedrija}} [[Hampuss Lindholms]]
|[[Anahaimas &quot;Ducks&quot;]]
|-
|7
|{{flaga|Kanāda}} [[Metjū Damba]]
|[[Minesotas &quot;Wild&quot;]]
|-
|8
|{{flaga|Kanāda}} [[Deriks Puljo]]
|[[Pitsburgas &quot;Penguins&quot;]]
|-
|9
|{{flaga|ASV}} [[Džeikobs Truba]]
|[[Vinipegas &quot;Jets&quot;]]
|-
|10
|{{flaga|Kanāda}} [[Sleiters Kūkuks]]
|[[Tampabejas &quot;Lightning&quot;]]
|-
|11
|{{flaga|Zviedrija}} [[Filips Fošbergs]]
|[[Vašingtonas &quot;Capitals&quot;]]
|-
|12
|{{flaga|Krievija}} [[Mihails Grigorenko]]
|[[Bufalo &quot;Sabres&quot;]]
|-
|13
|{{flaga|Čehija}} [[Radeks Faksa]]
|[[Dalasas &quot;Stars&quot;]]
|-
|14
|{{flaga|Latvija}} [[Zemgus Girgensons]]
|[[Bufalo &quot;Sabres&quot;]]
|-
|15
|{{flaga|Kanāda}} [[Kodijs Sīsī]]
|[[Otavas &quot;Senators&quot;]]
|-
|16
|{{flaga|Kanāda}} [[Toms Vilsons]]
|[[Vašingtonas &quot;Capitals&quot;]]
|-
|17
|{{flaga|Čehija}} [[Tomāšs Hertls]]
|[[Sanhosē &quot;Sharks&quot;]]
|-
|18
|{{flaga|Somija}} [[Teuvo Tereveinens]]
|[[Čikāgas &quot;Blackhawks&quot;]]
|-
|19
|{{flaga|Krievija}} [[Andrejs Vasiļevskis]]
|[[Tampabejas &quot;Lightning&quot;]]
|-
|20
|{{flaga|Kanāda}} [[Skots Lotons]]
|[[Filadelfijas &quot;Flyers&quot;]]
|-
|21
|{{flaga|Kanāda}} [[Marks Džankevskis]]
|[[Kalgari &quot;Flames&quot;]]
|-
|22
|{{flaga|Somija}} [[Olli Mēte]]
|[[Pitsburgas &quot;Penguins&quot;]]
|-
|23
|{{flaga|Kanāda}} [[Maiks Matesons]]
|[[Floridas &quot;Panthers&quot;]]
|-
|24
|{{flaga|Kanāda}} [[Malkolms Sabens]]
|[[Bostonas &quot;Bruins&quot;]]
|-
|25
|{{flaga|ASV}} [[Džordans Šmalcs]]
|[[Sentluisas &quot;Blues&quot;]]
|-
|26
|{{flaga|Kanāda}} [[Brendans Gonss]]
|[[Vankūveras &quot;Canucks&quot;]]
|-
|27
|{{flaga|ASV}} [[Henriks Samuelsons]]
|[[Fīniksas &quot;Coyotes&quot;]]
|-
|28
|{{flaga|ASV}} [[Breidijs Šejs]]
|[[Ņujorkas &quot;Rangers&quot;]]
|-
|29
|{{flaga|ASV}} [[Stefans Mato]]
|[[Ņūdžersijas &quot;Devils&quot;]]
|-
|30
|{{flaga|Kanāda}} [[Taners Pīrsons]]
|[[Losandželosas &quot;Kings&quot;]]
|}

== 2. kārta ==
{| class=&quot;wikitable&quot;
! width=30px |Nr.
! width=210px |Spēlētājs
! width=180px |Komanda
|-
|31
|{{flaga|Zviedrija}} [[Oskars Dansks]]
|[[Kolumbusas &quot;Blue Jackets&quot;]]
|-
|33
|{{flaga|Zviedrija}} [[Sebastians Kolbergs]]
|[[Monreālas &quot;Canadiens&quot;]]
|-
|34
|{{Flaga|Somija}} [[Ville Poka]]
|[[Ņujorkas &quot;Islanders&quot;]]
|-
|45
|{{flaga|ASV}} [[Entonijs Stolarcs]]
|[[Filadelfijas &quot;Flyers&quot;]]
|-
|49
|{{flaga|Čehija}} [[Martins Frks]]
|[[Detroitas &quot;Red Wings&quot;]]
|-
|52
|{{flaga|Latvija}} [[Teodors Bļugers]]
|[[Pitsburgas &quot;Penguins&quot;]]
|-
|55
|{{flaga|Kanāda}} [[Kriss Tīrnijs]]
|[[Sanhosē &quot;Sharks&quot;]]
|-
|60
|{{flaga|Kanāda}} [[Deimons Seversons]]
|[[Ņūdžersijas &quot;Devils&quot;]]
|}

== 3. kārta ==
{| class=&quot;wikitable&quot;
! width=30px |Nr.
! width=210px |Spēlētājs
! width=180px |Komanda
|-
|62
|{{flaga|Somija}} [[Jonass Korpisalo]]
|[[Kolumbusas &quot;Blue Jackets&quot;]]
|-
|64
|{{Flaga|Francija}} [[Timotē Bozons]]
|[[Monreālas &quot;Canadiens&quot;]]
|-
|65
|{{Flaga|Kanāda}} [[Ādams Peleks]]
|[[Ņujorkas &quot;Islanders&quot;]]
|-
|74
|{{flaga|Somija}} [[Esa Lindels]]
|[[Dalasas &quot;Stars&quot;]]
|-
|77
|{{Flaga|Kanāda}} [[Čendlers Stīvensons]]
|[[Vašingtonas &quot;Capitals&quot;]]
|-
|78
|{{flaga|Kanāda}} [[Šeins Gostisbērs]]
|[[Filadelfijas &quot;Flyers&quot;]]
|-
|81
|{{flaga|Zviedrija}} [[Oskars Sundkvists]]
|[[Pitsburgas &quot;Penguins&quot;]]
|-
|83
|{{flaga|Kanāda}} [[Mets Marijs]]
|[[Pitsburgas &quot;Penguins&quot;]]
|-
|85
|{{Flaga|ASV}} [[Mets Grizliks]]
|[[Bostonas &quot;Bruins&quot;]]
|-
|87
|{{flaga|Dānija}} [[Frederiks Andersens]]
|[[Anahaimas &quot;Ducks&quot;]]
|-
|89
|{{Flaga|Kanāda}} [[Brendans Leipsiks]]
|[[Našvilas &quot;Predators&quot;]]
|}

== 4. kārta ==
{| class=&quot;wikitable&quot;
! width=30px |Nr.
! width=210px |Spēlētājs
! width=180px |Komanda
|-
|93
|{{flaga|Zviedrija}} [[Ēriks Gustafsons (1992)|Ēriks Gustafsons]]
|[[Edmontonas &quot;Oilers&quot;]]
|-
|95
|{{flaga|Kanāda}} [[Džošs Andersons]]
|[[Kolumbusas &quot;Blue Jackets&quot;]]
|-
|120
|{{Flaga|ASV}} [[Džeikobs Sleivins]]
|[[Karolīnas &quot;Hurricanes&quot;]]
|-
|121
|{{Flaga|Krievija}} [[Nikolajs Prohorkins]]
|[[Losandželosas &quot;Kings&quot;]]
|}

== 5. kārta ==
{| class=&quot;wikitable&quot;
! width=30px |Nr.
! width=210px |Spēlētājs
! width=180px |Komanda
|-
|130
|{{flaga|ASV}} [[Konors Helebaks]]
|[[Vinipegas &quot;Jets&quot;]]
|-
|151
|{{flaga|Kanāda}} [[Kolins Millers]]
|[[Losandželosas &quot;Kings&quot;]]
|}

== 6. kārta ==
{| class=&quot;wikitable&quot;
! width=30px |Nr.
! width=210px |Spēlētājs
! width=180px |Komanda
|-
|156
|{{Flaga|Kanāda}} [[Konors Brauns]]
|[[Toronto &quot;Maple Leafs&quot;]]
|-
|158
|{{Flaga|Šveice}} [[Kristofs Berči]]
|[[Minesotas &quot;Wild&quot;]]
|-
|163
|{{Flaga|Zviedrija}} [[Līnuss Ulmarks]]
|[[Bufalo &quot;Sabres&quot;]]
|-
|171
|{{flaga|Čehija}} [[Tomāšs Hika]]
|[[Losandželosas &quot;Kings&quot;]]
|-
|176
|{{flaga|Somija}} [[Peteri Lindbūms]]
|[[Sentluisas &quot;Blues&quot;]]
|}

== 7. kārta ==
{| class=&quot;wikitable&quot;
! width=30px |Nr.
! width=210px |Spēlētājs
! width=180px |Komanda
|-
|196
|{{Flaga|Zviedrija}} [[Mīkaels Vikstrands]]
|[[Otavas &quot;Senators&quot;]]
|-
|202
|{{flaga|Krievija}} [[Ņikita Gusevs]]
|[[Tampabejas &quot;Lightning&quot;]]
|-
|209
|{{Flaga|Zviedrija}} [[Viktors Lēvs]]
|[[Toronto &quot;Maple Leafs&quot;]]
|}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{Hokejs-aizmetnis}}
{{NHLdrafts}}

[[Kategorija:2012. gads sportā]]
[[Kategorija:NHL drafts]]</text>
      <sha1>qpn2a5vj9tblky6c2pc9s3skw5pfvyv</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>2013. gada F1 sezona</title>
    <ns>0</ns>
    <id>193320</id>
    <revision>
      <id>4468168</id>
      <parentid>4389015</parentid>
      <timestamp>2026-05-14T12:11:11Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4468168</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="36659" sha1="l54pj0ojh67kx0g2tomv6z83nh6z8g4" xml:space="preserve">{{novecojis}}
{{nepilnīgs}}
{{F1 sezona
| Iepr   = 2012
| Tagad  = 2013
| Nākam  = 2014
}}

[[attēls:Sebastian Vettel 2012 Bahrain GP.jpg|thumb|Čempions [[Sebastiāns Fetels]]]]

'''2013. gada F1 sezona''' bija [[Formula 1]] pasaules čempionāta 64. sezona, kas sākas 17. martā Austrālijā un noslēdzās 24. novembrī Brazīlijā.&lt;ref name=&quot;kalendars&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.autosport.com/news/report.php/id/105906 |title=2013 Formula 1 calendar to stay at 19 races as FIA ends 20th GP hunt {{en ikona}} |accessdate={{dat|2013|03|10|SK}} |work=Autosport.com |publisher= Haymarket Publications |date={{dat|2013|03|08|SK}} }}&lt;/ref&gt; Tajā piedalījās 11 komandas un 22 braucēji.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.fia.com/news/2013-fia-formula-one-world-championship-entry-list |title=2013 FIA Formula One World Championship Entry List {{en ikona}} |accessdate={{dat|2013|03|10|SK}} |work=fia.com |publisher=[[Starptautiskā Automobiļu federācija|FIA]] |date={{dat|2013|03|07|SK}} }}&lt;/ref&gt; [[Sebastiāns Fetels]] un viņa pārstāvētā ''[[Infiniti Red Bull Racing]]'' komanda izcīnīja jau 4. čempionu titulu pēc kārtas
Šī bija pēdējā sezona, kas tika aizvadīta ar 2,4 litru [[V8 dzinējs|V8]] dzinējiem, jo no {{f1|2014}}. gada sezonas notiks pāreja uz videi draudzīgākiem 1,6 litru [[V6 dzinējs|V6]] dzinējiem ar turboģeneratoru.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://en.espnf1.com/mercedes/motorsport/story/86012.html |title=Mercedes predicts three engine suppliers in 2014 {{en ikona}} |accessdate={{dat|2012|11|24|SK}} |work=ESPN F1 |publisher= ESPN EMEA Ltd. |date={{dat|2012|08|02|SK}} }}&lt;/ref&gt;

== Testi ==
Notika 3 pirmssezonas testi, kas visi tika aizvadīti [[Spānija|Spānijā]]:

{| class=&quot;wikitable collapsible collapsed&quot; border=&quot;1&quot; style=&quot;font-size: 85%;&quot;
!colspan=&quot;13&quot;|5. februāris - 8. februāris - [[Spānija|Spānijā]], [[Heresas trase|Heresas]] trasē
|-
!rowspan=2|Komanda
!colspan=3|5.feb
!colspan=3|6.feb
!colspan=3|7.feb
!colspan=3|8.feb
|-
!Pilots
!Laiks
!Apļi
!Pilots
!Laiks
!Apļi
!Pilots
!Laiks
!Apļi
!Pilots
!Laiks
!Apļi
|-
|Red Bull
|Vebers
|1:19.709
|73
|'''Vebers'''
|1:19.338
|'''101'''
|Fetels
|1:19.052
|102
|Fetels
|1:18.565
|96
|-
|McLaren
|'''Batons'''
|'''1:18.861'''
|37
|Peress
|1:19.572
|81
|Batons
|1:19.603
|83
|Peress
|1:18.944
|98
|-
|Ferrari
|Masa
|1:20.536
|64
|Masa
|1:19.914
|78
|'''Masa'''
|'''1:17.879'''
|85
|de la Rosa
|1:20.316
|51
|-
|Lotus
|Grožāns
|1:19.796
|54
|'''Grožāns'''
|'''1:18.218'''
|95
|Reikenens
|1:19.200
|40
|'''Reikenens'''
|'''1:18.148'''
|83
|-
|Mercedes
|Rosbergs
|1:20.846
|14
|Hamiltons
|1:19.519
|15
|'''Rosbergs'''
|1:18.766
|'''148'''
|'''Hamiltons'''
|1:18.905
|'''145'''
|-
|Sauber
|Hilkenbergs
|1:20.699
|79
|Hilkenbergs
|1:19.502
|99
|Gutjerress
|1:19.934
|110
|Gutjerress
|1:18.669
|142
|-
|rowspan=&quot;2&quot;|Force India
|rowspan=&quot;2&quot;|'''di Resta'''
|rowspan=&quot;2&quot;|1:20.343
|rowspan=&quot;2&quot;|'''89'''
|di Resta
|1:19.003
|95
|Rositers
|1:19.303
|42
|Bjanki
|1:18.175
|56
|-
|Rositers
|1:21.273
|19
|di Resta
|1:23.729
|7
|di Resta
|1:23.435
|49
|-
|bgcolor=&quot;DFFFDF&quot;|Williams
|bgcolor=&quot;DFFFDF&quot;|Maldonado
|bgcolor=&quot;DFFFDF&quot;|1:20.864
|bgcolor=&quot;DFFFDF&quot;|84
|bgcolor=&quot;DFFFDF&quot;|Maldonado
|bgcolor=&quot;DFFFDF&quot;|1:20.693
|bgcolor=&quot;DFFFDF&quot;|71
|bgcolor=&quot;DFFFDF&quot;|Botass
|bgcolor=&quot;DFFFDF&quot;|1:21.575
|bgcolor=&quot;DFFFDF&quot;|86
|bgcolor=&quot;DFFFDF&quot;|Botass
|bgcolor=&quot;DFFFDF&quot;|1:19.851
|bgcolor=&quot;DFFFDF&quot;|92
|-
|Toro Rosso
|Ričardo
|1:20.401
|70
|Ričardo
|1:19.134
|83
|Verņs
|1:19.247
|85
|Verņs
|1:18.760
|92
|-
|Caterham
|van der Garde
|1:21.915
|64
|van der Garde
|1:21.311
|88
|Piks
|1:22.352
|57
|Piks
|1:21.105
|109
|-
|Marussia
|Čiltons
|1:24.176
|29
|Razija
|1:23.537
|31
|Čiltons
|1:21.269
|78
|Razija
|1:21.226
|82
|-
|colspan=&quot;13&quot;|Piezīmes:
# Treknināti atzīmēts katras dienas ātrākais un visvairāk apļus veikušais pilots
# ''Williams'' komanda piedalās testos ar {{f1|2012}}. gada formulu
|}

{| class=&quot;wikitable collapsible collapsed&quot; border=&quot;1&quot; style=&quot;font-size: 85%;&quot;
!colspan=&quot;13&quot;|19. februāris - 22. februāris - [[Spānija|Spānijā]], [[Kataluņja Montmelo|Kataluņjas]] trasē
|-
!rowspan=2|Komanda
!colspan=3|19.feb
!colspan=3|20.feb
!colspan=3|21.feb
!colspan=3|22.feb
|-
!Pilots
!Laiks
!Apļi
!Pilots
!Laiks
!Apļi
!Pilots
!Laiks
!Apļi
!Pilots
!Laiks
!Apļi
|-
|Red Bull
|Fetels
|1:22.965
|66
|Fetels
|1:22.197
|84
|Vebers
|1:23.024
|108
|Vebers
|1:27.616
|64
|-
|McLaren
|Peress
|1:24.124
|77
|'''Peress'''
|'''1:21.848'''
|97
|Batons
|1:22.840
|71
|Batons
|1:23.633
|70
|-
|Ferrari
|'''Alonso'''
|1:22.952
|'''110'''
|Alonso
|1:23.247
|76
|'''Alonso'''
|'''1:21.875'''
|97
|Masa
|1:27.563
|80
|-
|Lotus
|Reikenens
|1:22.672
|44
|Reikenens
|1:22.697
|43
|'''Grožāns'''
|1:22.188
|'''119'''
|Grožāns
|1:34.800
|41
|-
|Mercedes
|'''Rosbergs'''
|'''1:22.616'''
|54
|'''Hamiltons'''
|1:22.726
|'''121'''
|Rosbergs
|1:22.611
|108
|'''Hamiltons'''
|'''1:23.282'''
|52
|-
|Sauber
|Gutjerress
|1:25.124
|68
|Hilkenbergs
|1:24.205
|88
|Hilkenbergs
|1:22.160
|91
|Gutjerress
|1:26.239
|61
|-
|Force India
|di Resta
|1:24.144
|82
|di Resta
|1:23.971
|62
|Sutils
|1:22.877
|78
|'''Bjanki'''
|1:25.732
|'''96'''
|-
|rowspan=&quot;2&quot;|Williams
|rowspan=&quot;2&quot;|Maldonado
|rowspan=&quot;2&quot;|1:23.733
|rowspan=&quot;2&quot;|86
|rowspan=&quot;2&quot;|Botass
|rowspan=&quot;2&quot;|1:23.561
|rowspan=&quot;2&quot;|98
|Maldonado
|1:22.675
|79
|Botass
|nav laika
|23
|-
|Botass
|1:22.826
|68
|Maldonado
|nav laika
|13
|-
|Toro Rosso
|Ričardo
|1:23.884
|73
|Ričardo
|1:23.718
|70
|Verņs
|1:23.366
|106
|Verņs
|1:24.071
|80
|-
|Caterham
|Piks
|1:27.534
|49
|Piks
|1:26.243
|102
|van der Garde
|1:26.177
|93
|van der Garde
|1:27.429
|50
|-
|Marussia
|Čiltons
|1:26.747
|65
|Čiltons
|1:25.115
|67
|Čiltons
|1:25.690
|58
|Čiltons
|1:29.902
|51
|-
|colspan=&quot;13&quot;|Piezīmes:
# Treknināti atzīmēts katras dienas ātrākais un visvairāk apļus veikušais pilots
|}

{| class=&quot;wikitable collapsible collapsed&quot; border=&quot;1&quot; style=&quot;font-size: 85%;&quot;
!colspan=&quot;13&quot;|28. februāris - 3. marts - [[Spānija|Spānijā]], [[Kataluņja Montmelo|Kataluņjas]] trasē
|-
!rowspan=2|Komanda
!colspan=3|28.feb
!colspan=3|1.mar
!colspan=3|2.mar
!colspan=3|3.mar
|-
!Pilots
!Laiks
!Apļi
!Pilots
!Laiks
!Apļi
!Pilots
!Laiks
!Apļi
!Pilots
!Laiks
!Apļi
|-
|Red Bull
|'''Vebers'''
|'''1:22.693'''
|90
|Fetels
|1:23.743
|65
|Vebers
|1:22.658
|59
|Fetels
|1:22.514
|100
|-
|McLaren
|Peress
|1:26.538
|100
|Batons
|1:23.181
|72
|Peress
|1:22.694
|101
|Batons
|1:21.444
|122
|-
|Ferrari
|Masa
|1:27.541
|112
|Alonso
|1:27.878
|102
|Masa
|1:21.266
|94
|Alonso
|1:20.494
|120
|-
|rowspan=&quot;2&quot;|Lotus
|rowspan=&quot;2&quot;|Grožāns
|rowspan=&quot;2&quot;|1:34.928
|rowspan=&quot;2&quot;|52
|rowspan=&quot;2&quot;|'''Grožāns'''
|rowspan=&quot;2&quot;|'''1:22.716'''
|rowspan=&quot;2&quot;|88
|Valseči
|1:23.448
|16
|rowspan=&quot;2&quot;|Reikenens
|rowspan=&quot;2&quot;|1:21.658
|rowspan=&quot;2&quot;|50
|-
|Grožāns
|1:23.380
|46
|-
|Mercedes
|'''Hamiltons'''
|1:24.348
|'''113'''
|'''Rosbergs'''
|1:26.655
|'''120'''
|'''Hamiltons'''
|'''1:20.558'''
|117
|'''Rosbergs'''
|'''1:20.130'''
|'''131'''
|-
|Sauber
|Gutjerress
|1:26.574
|92
|Hilkenbergs
|1:23.744
|79
|Gutjerress
|1:22.553
|99
|Hilkenbergs
|1:21.541
|118
|-
|Force India
|di Resta
|1:27.107
|57
|Sutils
|1:24.215
|62
|Sutils
|1:21.627
|109
|di Resta
|1:21.664
|112
|-
|rowspan=&quot;2&quot;|Williams
|rowspan=&quot;2&quot;|Botass
|rowspan=&quot;2&quot;|1:26.458
|rowspan=&quot;2&quot;|85
|rowspan=&quot;2&quot;|Maldonado
|rowspan=&quot;2&quot;|1:23.628
|rowspan=&quot;2&quot;|74
|Botass
|1;22.468
|31
|Maldonado
|1:22.415
|42
|-
|Maldonado
|1:22.305
|34
|Botass
|1:22.524
|31
|-
|Toro Rosso
|Verņs
|1:25.017
|59
|Ričardo
|1:25.483
|61
|Verņs
|1:23.223
|114
|Ričardo
|1:23.628
|91
|-
|Caterham
|Piks
|1:28.644
|83
|van der Garde
|1:26.316
|48
|'''van der Garde'''
|1:24.235
|'''126'''
|Piks
|1:23.115
|116
|-
|rowspan=&quot;2&quot;|Marussia
|rowspan=&quot;2&quot;|Čiltons
|rowspan=&quot;2&quot;|1:28.166
|rowspan=&quot;2&quot;|78
|rowspan=&quot;2&quot;|Čiltons
|rowspan=&quot;2&quot;|1:25.598
|rowspan=&quot;2&quot;|75
|rowspan=&quot;2&quot;|Bjanki
|rowspan=&quot;2&quot;|1:24.028
|rowspan=&quot;2&quot;|74
|Čiltons
|1:24.103
|49
|-
|Bjanki
|1:23.167
|62
|-
|colspan=&quot;13&quot;|Piezīmes:
# Treknināti atzīmēts katras dienas ātrākais un visvairāk apļus veikušais pilots
|}

== Komandas un piloti ==
{| class=&quot;wikitable&quot; border=&quot;1&quot; style=&quot;font-size: 85%;&quot;
|-
!Komanda
!Konstruktors
!Šasija
!Dzinējs
!Riepas
!Nr.
!Piloti
!Testpiloti
|-
|rowspan=2| {{flaga|Austrija}} [[Infiniti]] [[Red Bull Racing]]
!rowspan=2| [[Red Bull Racing|Red Bull]]-[[Renault F1|Renault]]
|rowspan=2| [[Red Bull RB9|RB9]]
|rowspan=2| [[Renault F1|Renault]]
|rowspan=2 align=&quot;center&quot;| {{Pirelli}}
| 1.
| {{flaga|Vācija}} [[Sebastiāns Fetels]]&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce|title=Horner pleased to end Vettel rumours|url=http://www.autosport.com/news/report.php/id/89914|first=Matt|last=Beer|work=[[Autosport]]|publisher=[[Haymarket Group|Haymarket Publications]]|date={{dat|2011|03|14|SK}}|accessdate={{dat|2011|03|14|SK}} {{en ikona}}}}&lt;/ref&gt;
|rowspan=2| {{flaga|Šveice}} [[Sebastjēns Buemi]]&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce|url=http://fanzone.redbullracing.com/red-bull-racing-revealed-reserve-driver-sebastien-buemi/|title=Sebastjēns Buemi apstiprināts par Red Bull rezerves un testu pilotu|publisher=[[Red Bull Racing]]|work=[[Red Bull Racing]]|accessdate={{dat|2012|12|19|SK}}|date={{dat|2012|12|19|SK}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20121222031728/http://fanzone.redbullracing.com/red-bull-racing-revealed-reserve-driver-sebastien-buemi/|archivedate={{dat|2012|12|22||bez}}}} {{Tīmekļa atsauce|url=http://fanzone.redbullracing.com/red-bull-racing-revealed-reserve-driver-sebastien-buemi/|title=Arhivēta kopija|access-date={{dat|2013|02|05||bez}}|archive-date={{dat|2012|12|22||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20121222031728/http://fanzone.redbullracing.com/red-bull-racing-revealed-reserve-driver-sebastien-buemi/}} {{en ikona}}&lt;/ref&gt;

|-
| 2.
| {{flaga|Austrālija}} [[Marks Vebers]]&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce|title=Webber will stay with Red Bull Racing for the 2013 Formula 1 season|url=http://www.autosport.com/news/report.php/id/101114|first=Matt|last=Beer|work=Autosport.com|publisher=[[Haymarket Media Group|Haymarket Publications]]|date={{dat|2012|07|10|SK}}|accessdate={{dat|2012|07|10|SK}}}} {{en ikona}}&lt;/ref&gt;
|-
|rowspan=2| {{flaga|Itālija}} [[Scuderia Ferrari]]
!rowspan=2| [[Scuderia Ferrari|Ferrari]]
|rowspan=2| [[Ferrari F138|F138]]
|rowspan=2| [[Scuderia Ferrari|Ferrari]]
|rowspan=2 align=&quot;center&quot;| {{Pirelli}}
| 3.
| {{flaga|Spānija}} [[Fernando Alonso]]&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce|title=Fernando Alonso signs new Ferrari contract|url=http://www.bbc.co.uk/sport/0/formula1/13452839|work=[[BBC Sport]]|publisher=[[BBC Sport]]|date={{dat|2012|03|08|SK}}|accessdate={{dat|2011|03|08|SK}}}} {{en ikona}}&lt;/ref&gt;
|rowspan=2| {{flaga|Itālija}} [[Dāvids Rigoni]]&lt;ref name=&quot;Rigon&quot;&gt;{{ziņu atsauce|title=F1 : Rigon steps up at Ferrari after Force India Formula 1 team sign Bianchi|url=http://www.f1sa.com/index.php?option=com_content&amp;view=article&amp;id=32545:f1--rigon-steps-up-at-ferrari-after-force-india-formula-1-team-sign-bianchi&amp;catid=1:f1&amp;Itemid=157|work=F1SA.com|date={{dat|2012|01|28|SK}}|accessdate={{dat|2012|04|01|SK}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20120321231405/http://www.f1sa.com/index.php?option=com_content&amp;view=article&amp;id=32545%3Af1--rigon-steps-up-at-ferrari-after-force-india-formula-1-team-sign-bianchi&amp;catid=1%3Af1&amp;Itemid=157|archivedate={{dat|2012|03|21||bez}}}} {{Tīmekļa atsauce |url=http://www.f1sa.com/index.php?option=com_content&amp;view=article&amp;id=32545%3Af1--rigon-steps-up-at-ferrari-after-force-india-formula-1-team-sign-bianchi&amp;catid=1%3Af1&amp;Itemid=157 |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2018|07|16||bez}} |archive-date={{dat|2012|03|21||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20120321231405/http://www.f1sa.com/index.php?option=com_content&amp;view=article&amp;id=32545%3Af1--rigon-steps-up-at-ferrari-after-force-india-formula-1-team-sign-bianchi&amp;catid=1%3Af1&amp;Itemid=157 }} {{en ikona}}&lt;/ref&gt;&lt;br /&gt; {{flaga|Spānija}} [[Marks Ženē]]&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce | title = Ženē pagarina testpilota līgumu ar Ferrrari | url = http://www.gpupdate.net/en/f1-news/289217/gene-extends-ferrari-test-driver-deal/ | date = {{dat|2013|01|10|SK}} | accessdate = {{dat|2013|01|10|SK}} | archiveurl = https://web.archive.org/web/20171110005155/https://www.gpupdate.net/en/f1-news/289217/gene-extends-ferrari-test-driver-deal/ | archivedate = {{dat|2017|11|10||bez}} }} {{en ikona}}&lt;/ref&gt;&lt;br /&gt; {{flaga|Spānija}} [[Pedro de la Rosa]]&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=Alonso nepiedalīsies pirmajos testos|url=http://www.formula1.com/news/headlines/2013/1/14209.html|work=Formula1.com|publisher=F1 adminstrācija|date={{dat|2013|01|24|SK}}|accessdate={{dat|2013|01|24|SK}}|archive-date={{dat|2013|01|27||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20130127005815/http://www.formula1.com/news/headlines/2013/1/14209.html}} {{en ikona}}&lt;/ref&gt;
|-
| 4.
| {{flaga|BRA}} [[Felipe Masa]]&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |title=Massa stays at Ferrari for 2013 |url=http://www.reuters.com/article/2012/10/16/us-motor-racing-massa-idUSBRE89F0W420121016 |work=BBC Sport |publisher= |date={{dat|2012|10|16|SK}} |accessdate={{dat|2012|10|26|SK}} |archive-date={{dat|2012|10|19||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20121019025116/http://www.reuters.com/article/2012/10/16/us-motor-racing-massa-idUSBRE89F0W420121016 }} {{Tīmekļa atsauce |url=http://www.reuters.com/article/2012/10/16/us-motor-racing-massa-idUSBRE89F0W420121016 |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2012|10|26||bez}} |archive-date={{dat|2012|10|19||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20121019025116/http://www.reuters.com/article/2012/10/16/us-motor-racing-massa-idUSBRE89F0W420121016 }} {{en ikona}}&lt;/ref&gt;
|-
|rowspan=2| {{flaga|Apvienotā Karaliste}} [[Vodafone]] [[McLaren]] [[Mercedes-Benz|Mercedes]]
!rowspan=2| [[McLaren]]-[[Mercedes-Benz|Mercedes]]
|rowspan=2| [[McLaren MP4-28|MP4-28]]
|rowspan=2| [[Mercedes-Benz|Mercedes]]
|rowspan=2 align=&quot;center&quot;| {{Pirelli}}
| 5.
| {{flaga|Apvienotā Karaliste}} [[Džensons Batons]]&lt;ref name=&quot;Button&quot;&gt;{{ziņu atsauce|url = http://www.autosport.com/news/report.php/id/95051|title=Button secures new multi-year contract at McLaren|first=Pablo|last=Elizalde|work=Autosport.com|publisher=[[Haymarket Group|Haymarket Publications]]|date={{dat|2011|10|05|SK}}|accessdate={{dat|2011|10|05|SK}}}} {{en ikona}}&lt;/ref&gt;
|rowspan=2|{{flaga|Lielbritānija}} [[Gērijs Pafets]]&lt;ref name=&quot;McLaren test drivers&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|title = McLaren test driver signs Jota LMP2 deal|url = http://www.gpupdate.net/en/f1-news/289206/mclaren-test-driver-signs-jota-lmp2-deal/|date = {{dat|2013|01|10|SK}} |accessdate = {{dat|2013|01|10|SK}}}} {{en ikona}}&lt;/ref&gt; &lt;br /&gt; {{flaga|Lielbritānija}} [[Olivers Tērvijs]]&lt;ref name=&quot;McLaren test drivers&quot;/&gt;
|-
| 6.
| {{flaga|Meksika}} [[Serhio Peress]]&lt;ref name=&quot;Perez McLaren&quot;&gt;{{ziņu atsauce|url=http://www.f1fanatic.co.uk/2012/09/28/perez-takes-place-mercedesbound-hamilton-mclaren/|title=Perez takes place of Mercedes-bound Hamilton at McLaren|first=Kīts|last=Kolantains|work=f1fanatic.co.uk|date={{dat|2012|09|28|SK}}}} {{en ikona}}&lt;/ref&gt;
|-
|rowspan=2| {{flaga|Apvienotā Karaliste}} [[Lotus F1|Lotus F1 Team]]
!rowspan=2| [[Lotus]]-[[Renault F1|Renault]]
|rowspan=2| [[Lotus E21|E21]]
|rowspan=2| [[Renault F1|Renault]] 
|rowspan=2 align=&quot;center&quot;| {{Pirelli}}
| 7.
| {{flaga|Somija}} [[Kimi Reikenens]]&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce|url=http://www.lotusrenaultgp.com/8034-Kimi-Raikkonen-back-in-F1-with.html?lang=en|title=Kimi Räikkönen back in F1 with LRGP in 2012|date={{dat|2011|11|29|SK}}|publisher=[[Renault F1|Lotus Renault GP]]|accessdate={{dat|2011|11|29|SK}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20111201214646/http://www.lotusrenaultgp.com/8034-Kimi-Raikkonen-back-in-F1-with.html?lang=en|archivedate={{dat|2011|12|01||bez}}}} {{Tīmekļa atsauce |url=http://www.lotusrenaultgp.com/8034-Kimi-Raikkonen-back-in-F1-with.html?lang=en |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2012|07|10||bez}} |archive-date={{dat|2011|12|01||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20111201214646/http://www.lotusrenaultgp.com/8034-Kimi-Raikkonen-back-in-F1-with.html?lang=en }} {{en ikona}}&lt;/ref&gt;
|rowspan=2| {{flaga|Itālija}} [[Davide Valseči]]&lt;ref name=&quot;Lotus test drivers&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=Lotus launches the E21|url=http://joesaward.wordpress.com/2013/01/28/lotus-launches-the-e21/|first=Joe|last=Saward|work=Joe Saward blogs about the world of F1|publisher=[[WordPress]]|date={{dat|2013|01|28|SK}}|accessdate={{dat|2013|01|28|SK}}}} {{en ikona}}&lt;/ref&gt; &lt;br /&gt; {{flaga|Beļģija}} [[Žeroms d'Ambrosio]]&lt;ref name=&quot;Lotus test drivers&quot;/&gt; &lt;br /&gt; {{flaga|Francija}} [[Nikolā Prosts]]&lt;ref name=&quot;Lotus test drivers&quot;/&gt;
|-
| 8.
| {{flaga|Francija}} [[Romēns Grožāns]]&lt;ref name=&quot;Romain back&quot;&gt;{{ziņu atsauce|title=Romain Grosjean will stay at Lotus for 2013 F1 season|url=http://www.autosport.com/news/report.php/id/104858|work=Autosport.com|publisher=[[Haymarket Media Group|Haymarket Publications]]|date={{dat|2012|12|17|SK}}|accessdate={{dat|2012|12|17|SK}}}} {{en ikona}}&lt;/ref&gt;
|-
|rowspan=2| {{flaga|Vācija}} [[Mercedes Grand Prix|Mercedes AMG Petronas F1 Team]]
!rowspan=2| [[Mercedes Grand Prix|Mercedes]]
|rowspan=2| [[Mercedes AMG W04|W04]]
|rowspan=2| [[Mercedes-Benz|Mercedes]]
|rowspan=2 align=&quot;center&quot;| {{Pirelli}}
| 9.
| {{flaga|Vācija}} [[Niko Rosbergs]]&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce|url=http://www3.mercedes-gp.com/en/#/s/news/1148/mercedes-gp-petronas-nico-rosberg-agree-contract-extension|title=MERCEDES GP PETRONAS &amp; NICO ROSBERG AGREE CONTRACT EXTENSION|date={{dat|2011|11|10|SK}}|publisher=[[Mercedes GP]]|accessdate={{dat|2011|11|10|SK}}|archive-date={{dat|2011|11|07||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20111107123744/http://www3.mercedes-gp.com/en#/s/news/1148/mercedes-gp-petronas-nico-rosberg-agree-contract-extension}} {{en ikona}}&lt;/ref&gt;
|rowspan=2| {{flaga|Austrālija}} [[Brendons Hārtlijs]]&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce|title=Brendon Hartley snares Bathurst 12 Hour start|url=http://www.speedcafe.com/2013/02/04/brendon-hartley-snares-bathurst-12-hour-start/|first=Gordon|last=Lomas|work=SpeedCafe.com|date={{dat|2013|02|04|SK}}|accessdate={{dat|2013|02|04|SK}}|archive-date={{dat|2015|09|24||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20150924120237/http://www.speedcafe.com/2013/02/04/brendon-hartley-snares-bathurst-12-hour-start/}} {{en ikona}}&lt;/ref&gt;&lt;br /&gt; {{flaga|Lielbritānija}} [[Entonijs Deividsons]]&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://twitter.com/antdavidson/status/296548631731912704|title=@AntDavidson: 30 January|work=[[Twitter]]|publisher=Twitter Inc.|date={{dat|2013|01|30|SK}}|accessdate={{dat|2013|01|30|SK}}}} {{en ikona}}&lt;/ref&gt;
|-
| 10.
| {{flaga|Apvienotā Karaliste}} [[Luiss Hamiltons]]&lt;ref name=&quot;Hamiltion&quot;&gt;{{ziņu atsauce|title=Lewis Hamilton to join Mercedes in $100m move from McLaren, signing a three-year deal|url=http://www.telegraph.co.uk/sport/motorsport/formulaone/lewishamilton/9572696/Lewis-Hamilton-to-join-Mercedes-in-100m-move-from-McLaren-signing-a-three-year-deal.html|first=Tom|last=Cary|work=Telegraph.co.uk|publisher=[[The Daily Telegraph (United Kingdom)|The Daily Telegraph]]|date={{dat|2012|09|28|SK}}|accessdate={{dat|2012|09|28|SK}}}} {{en ikona}}&lt;/ref&gt;
|-
|rowspan=2| {{flaga|Šveice}} [[Sauber|Sauber F1 Team]]
!rowspan=2| [[Sauber]]-[[Scuderia Ferrari|Ferrari]]
|rowspan=2| [[Sauber C32|C32]]
|rowspan=2| [[Scuderia Ferrari|Ferrari]] 
|rowspan=2 align=&quot;center&quot;| {{Pirelli}}
| 11.
| {{flaga|Vācija}} [[Niko Hilkenbergs]]&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.bbc.co.uk/sport/0/formula1/20152082 |title=Sauber sign Nico Hulkenberg for 2013 Formula 1 season {{en ikona}}|date={{dat|2012|10|31|SK}} |work=BBC Sport|accessdate={{dat|2012|10|31|SK}}}} {{en ikona}}&lt;/ref&gt;
|rowspan=2| {{flaga|Nīderlande}} [[Robins Frijns]]&lt;ref name=&quot;Guti and Robin&quot;/&gt;
|-
| 12.
| {{flaga|Meksika}} [[Estevans Gutjerress]]&lt;ref name=&quot;Guti and Robin&quot;&gt;{{ziņu atsauce|title=Sauber F1 Team signs Esteban Gutiérrez as its race driver, Robin Frijns becomes test and reserve driver|url=http://www.sauberf1team.com/en/news.cfm?id=491RA6HS-Sauber_F1_Team_signs_Esteban_Gutierrez_as_its_race_driver_Robin_Frijns_becomes_test_and_reserve_driver|publisher=[[Sauber|Sauber F1 Team]]|date={{dat|2012|11|23|SK}}|accessdate={{dat|2012|11|23|SK}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20121130011658/http://www.sauberf1team.com/en/news.cfm?id=491RA6HS-Sauber_F1_Team_signs_Esteban_Gutierrez_as_its_race_driver_Robin_Frijns_becomes_test_and_reserve_driver|archivedate={{dat|2012|11|30||bez}}}} {{en ikona}}&lt;/ref&gt;
|-
|rowspan=2| {{flaga|Indija}} [[Force India|Sahara Force India F1 Team]]
!rowspan=2| [[Force India]]-[[Mercedes-Benz|Mercedes]]
|rowspan=2| [[Force India VJM06|VJM06]]
|rowspan=2| [[Mercedes-Benz|Mercedes]]
|rowspan=2 align=&quot;center&quot;| {{Pirelli}}
| 14.
| {{flaga|Lielbritānija}} [[Pauls di Resta]]&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce|title=Paul Di Resta|url=http://www.forceindiaf1.com/paul-di-resta|work=forceindiaf1.com|publisher=[[Force India]]|date={{dat|2013|01|31|SK}}|accessdate={{dat|2013|01|31|SK}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20130117230831/http://www.forceindiaf1.com/paul-di-resta|archivedate={{dat|2013|01|17||bez}}}} {{Tīmekļa atsauce |url=http://www.forceindiaf1.com/paul-di-resta |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2013|02|05||bez}} |archive-date={{dat|2013|01|17||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20130117230831/http://www.forceindiaf1.com/paul-di-resta }} {{en ikona}}&lt;/ref&gt;
|rowspan=2| {{flaga|Lielbritānija}} [[Džeimss Rositers]]&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce|url=http://adamcooperf1.com/2013/02/01/rossiter-to-test-force-india-at-jerez/|title=Rossiter to test Force India at Jerez|date={{dat|2013|02|01|SK}}|work=adamcooperf1.com|publisher=Adam Cooper|accessdate={{dat|2013|02|01|SK}}}} {{en ikona}}&lt;/ref&gt;
|-
| 15.
| {{flaga|Vācija}} [[Adrians Sutils]] &lt;ref&gt;{{ziņu atsauce|title=Adrian Sutil completes Sahara Force India’s 2013 line-up|url=http://www.forceindiaf1.com/news/detail/general/adrian-sutil-completes-sahara-force-indias-2013-line-up|work=ForceIndia.com|publisher=ForceIdnia.com|date={{dat|2013|02|28|SK}}|accessdate={{dat|2013|02|28|SK}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20130302224243/http://www.forceindiaf1.com/news/detail/general/adrian-sutil-completes-sahara-force-indias-2013-line-up|archivedate={{dat|2013|03|02||bez}}}} {{Tīmekļa atsauce |url=http://www.forceindiaf1.com/news/detail/general/adrian-sutil-completes-sahara-force-indias-2013-line-up |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2013|02|28||bez}} |archive-date={{dat|2013|03|02||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20130302224243/http://www.forceindiaf1.com/news/detail/general/adrian-sutil-completes-sahara-force-indias-2013-line-up }} {{en ikona}}&lt;/ref&gt;
|-
|rowspan=2| {{flaga|Apvienotā Karaliste}} [[WilliamsF1|Williams F1 Team]]
!rowspan=2| [[WilliamsF1|Williams]]-[[Renault F1|Renault]] 
|rowspan=2| [[Williams FW35|FW35]]
|rowspan=2| [[Renault F1|Renault]] 
|rowspan=2 align=&quot;center&quot;| {{Pirelli}}
| 16.
| {{flaga|Venecuēla}} [[Pastors Maldonado]]&lt;ref&gt;F1 Racing magazine, Issue #197, July 2012, Page 19&lt;/ref&gt;
|rowspan=2| {{flaga|Lielbritānija}} [[Sūzija Volfa]]&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce|title=F1 : Suzie Wolff gets first crack at new Williams FW35 Formula 1 car in Idiada test|url=http://www.f1sa.com/index.php?option=com_content&amp;view=article&amp;id=36023:f1--suzie-wolff-gets-first-crack-at-new-williams-fw35-formula-1-car-in-idiada-test&amp;catid=1:f1&amp;Itemid=157|work=F1sa.com|date={{dat|2013|01|28|SK}}|accessdate={{dat|2013|01|28|SK}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20131202221758/http://www.f1sa.com/index.php?option=com_content&amp;view=article&amp;id=36023:f1--suzie-wolff-gets-first-crack-at-new-williams-fw35-formula-1-car-in-idiada-test&amp;catid=1:f1&amp;Itemid=157|archivedate={{dat|2013|12|02||bez}}}} {{Tīmekļa atsauce |url=http://www.f1sa.com/index.php?option=com_content&amp;view=article&amp;id=36023:f1--suzie-wolff-gets-first-crack-at-new-williams-fw35-formula-1-car-in-idiada-test&amp;catid=1:f1&amp;Itemid=157 |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2013|02|05||bez}} |archive-date={{dat|2013|12|02||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20131202221758/http://www.f1sa.com/index.php?option=com_content&amp;view=article&amp;id=36023:f1--suzie-wolff-gets-first-crack-at-new-williams-fw35-formula-1-car-in-idiada-test&amp;catid=1:f1&amp;Itemid=157 }} {{en ikona}}&lt;/ref&gt;
|-
| 17.
| {{flaga|Somija}} [[Valteri Botass]]&lt;ref name=&quot;Williams 2013&quot;&gt;{{ziņu atsauce|url=http://www.f1fanatic.co.uk/2012/11/28/bottas-williams-race-seat-2013|title=Bottas joins Maldonado at Williams for 2013|first=Keith|last=Collantine|work=F1 Fanatic|publisher=Keith Collantine|accessdate={{dat|2012|11|29|SK}}|date={{dat|2012|11|29|SK}}}}{{en ikona}}&lt;/ref&gt;
|-
|rowspan=2| {{flaga|Itālija}} [[Scuderia Toro Rosso]]
!rowspan=2| [[Scuderia Toro Rosso|Toro Rosso]]-[[Scuderia Ferrari|Ferrari]]
|rowspan=2| [[Toro Rosso STR8|STR8]]
|rowspan=2| [[Scuderia Ferrari|Ferrari]] 
|rowspan=2 align=&quot;center&quot;| {{Pirelli}}
| 18.
| {{flaga|FRA}} [[Žans Ēriks Verņs]]&lt;ref name=&quot;bbc toro&quot;/&gt;
|rowspan=2| {{noflag}} n/z
|-
| 19.
| {{flaga|AUS}} [[Daniels Rikardo]]&lt;ref name=&quot;bbc toro&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.bbc.co.uk/sport/0/formula1/20157244 |title=Ricciardo &amp; Vergne to stay with Toro Rosso next season |date={{dat|2012|10|31|SK}} |work=BBC Sport|accessdate={{dat|2012|10|31|SK}}}} {{en ikona}}&lt;/ref&gt;
|-
|rowspan=2| {{flaga|Malaizija}} [[Caterham F1 Team]]
!rowspan=2| [[Caterham F1 Team|Caterham]]-[[Renault F1|Renault]]
|rowspan=2| [[Caterham CT03|CT03]]
|rowspan=2| [[Renault F1|Renault]]
|rowspan=2 align=&quot;center&quot;| {{Pirelli}}
| 20.
| {{flaga|Francija}} [[Šarls Piks]]&lt;ref name=&quot;CP C'ham&quot;&gt;{{ziņu atsauce|title=Marussia driver Charles Pic switches to Caterham for 2013|url=http://www.bbc.co.uk/sport/0/formula1/20453799|work=[[BBC Sport]]|publisher=[[BBC Sport]]|date={{dat|2012|11|23|SK}}|accessdate={{dat|2012|11|23|SK}}}} {{en ikona}}&lt;/ref&gt;
|rowspan=2| {{flaga|ASV}} [[Aleksandrs Rossi]] &lt;br /&gt; {{flaga|Ķīna}} [[Ma Kinhua]]
|-
| 21.
| {{flaga|Nīderlande}} [[Gīdo van der Garde]] &lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.gpupdate.net/en/f1-news/289998/van-der-garde-to-race-for-caterham |title=Van der Garde to race for Caterham |date={{dat|2013|02|01|SK}} |work=GP update |accessdate={{dat|2013|02|05|SK}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20130205222719/http://www.gpupdate.net/en/f1-news/289998/van-der-garde-to-race-for-caterham/ |archivedate={{dat|2013|02|05||bez}} }} {{en ikona}}&lt;/ref&gt;
|-
|rowspan=2| {{flaga|Krievija}} [[Marussia F1|Marussia F1 Team]]
!rowspan=2| [[Marussia F1|Marussia]]-[[Cosworth]]
|rowspan=2| [[Marussia MR02|MR02]]
|rowspan=2| [[Cosworth]]
|rowspan=2 align=&quot;center&quot;| {{Pirelli}}
| 22.
| {{flaga|Francija}} [[Žils Bjanki]] &lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.f1fanatic.co.uk/2013/03/01/bianchi-takes-razias-place-marussia-2013 |title=Bianchi takes Razia’s place at Marussia for 2013 |date={{dat|2013|03|01|SK}} |work=F1fanatic.co.uk |accessdate={{dat|2013|03|01|SK}} |archive-date={{dat|2013|03|04||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20130304091258/http://www.f1fanatic.co.uk/2013/03/01/bianchi-takes-razias-place-marussia-2013/ }} {{en ikona}}&lt;/ref&gt;
|rowspan=2| {{flaga|Venecuēla}} [[Rodolfo Gonsaless]] &lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.f1fanatic.co.uk/2013/03/14/gonzalez-practice-sessions-runs-marussia |title=Gonzalez to get practice sessions runs with Marussia |date={{dat|2013|03|14|SK}} |work=F1fanatic.co.uk |accessdate={{dat|2013|03|14|SK}} |archive-date={{dat|2013|06|27||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20130627065248/http://www.f1fanatic.co.uk/2013/03/14/gonzalez-practice-sessions-runs-marussia/ }} {{en ikona}}&lt;/ref&gt;
|-
| 23.
| {{flaga|Lielbritānija}} [[Makss Čiltons]]&lt;ref name=&quot;Chilton&quot;&gt;{{ziņu atsauce|title=To the Max — Max Chilton will make his Formula 1 racing debut with us in 2013|url=http://www.marussiaf1team.com/news/702/|work=marussiaf1team.com|publisher=[[Marussia F1]]|date={{dat|2012|12|18|SK}}|accessdate={{dat|2012|12|18|SK}}|archive-date={{dat|2012|12|31||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20121231232951/http://www.marussiaf1team.com/news/702/}} {{en ikona}}&lt;/ref&gt;
|}

=== Izmaiņas komandās ===
[[Attēls:2012 German GP - HRT RedBull.jpg|thumb|2012. gada Vācijas Grand Prix - Red Bull un HRT]]
* '''[[HRT]]''' beidz pastāvēt naudas trūkuma dēļ;
* '''''[[Red Bull Racing]]''''' komanda no šīs sezonas tiek saukta par '''''Infiniti Red Bull Racing'''''.

=== Izmaiņas pilotu sastāvā ===

==== Debitē vai atgriežas F1 ====
* '''[[Estevans Gutjerress]]''' debitē ''Sauber'' sastāvā
* '''[[Valteri Botass]]''' debitē ''Williams'' sastāvā
* '''[[Makss Čiltons]]''' debitē ''Marussia'' sastāvā
* '''[[Gīdo van der Garde]]''' debitē ''Caterham'' sastāvā
* '''[[Žils Bjanki]]''' debitē ''Marussia'' sastāvā
* '''[[Adrians Sutils]]''' pēc gada pārtraukuma atgriežas ''Sahara Force India''

==== Maina komandu ====
* '''[[Luiss Hamiltons]]''' no ''McLaren'' pāriet uz ''Mercedes''
* '''[[Serhio Peress]]''' no ''Sauber'' pāriet uz ''McLaren''
* '''[[Niko Hilkenbergs]]''' no ''Force India'' pāriet uz ''Sauber''
* '''[[Šarls Piks]]''' no ''Marussia'' pāriet uz ''Caterham''
* '''[[Pedro de la Rosa]]''' pēc HRT komandas bankrota noslēdza testpilota līgumu ar ''Ferrari''

==== Pametuši F1 ====
* '''[[Mihaels Šūmahers]]''' atkārtoti beidza F1 pilota karjeru
* '''[[Timo Gloks]]''' pameta ''Marussia'' pēc abpusējas vienošanās un pievienojās [[Deutsche Tourenwagen Masters|DTM]] sacīkstēm
* '''[[Bruno Senna]]''' pameta F1 un pievienojās ''Aston Martin'' izturības sacīkšu komandai
* '''[[Kamui Kobajaši]]''' palika bez līguma 2013. gadā
* '''[[Heiki Kovalainens]]''' palika bez līguma 2013. gadā
* '''[[Vitālijs Petrovs]]''' palika bez līguma 2013. gadā
* '''[[Narains Kartikejans]]''' pēc HRT komandas bankrota palika bez līguma 2013. gadā

== Kalendārs ==
2013. gada sezonas kalendārā ir 19 posmi atšķirībā no iepriekšējās sezonas, kurā bija 20 posmi. Sezona kā parasti sākas [[Austrālija|Austrālijā]], 17. martā, un beigsies 24. novembrī, [[Brazīlija|Brazīlijā]].&lt;ref name=&quot;kalendars&quot;/&gt; Sākotnēji paredzētais posms [[Ņūdžersijas ielu trase|Ņūdžersijas]] ielās atlikts uz {{f1|2014}}. gadu. Tāpat šai sezonā kalendārā vairs nav iekļauts [[Eiropas Grand Prix|Eiropas ''Grand Prix'']].

{| class=&quot;wikitable&quot; border=&quot;1&quot; style=&quot;font-size: 85%&quot;
!Nr.
!Sacīkste
!Vieta
!Datums
!colspan=&quot;2&quot;|Uzvarētājs
!Pirmā starta vieta
!Ātrākais aplis
!Vairāk
!{{Piezīme|Starts|pēc Latvijas laika}}
|-
! 1
| {{flaga|Austrālija}} {{f1gp|Austrālijas}}
| [[Albertparks]]
| [[17. marts]]
| {{flaga|Somija}} [[Kimi Reikenens]]
| {{flaga|Lielbritānija}} [[Lotus F1|Lotus]]
| {{flaga|Vācija}} [[Sebastiāns Fetels]]
| {{flaga|Somija}} [[Kimi Reikenens]]
| {{f1gp2|2013|Austrālijas}}
|08:00
|-
! 2
| {{flaga|Malaizija}} {{f1gp|Malaizijas}}
| [[Sepanga]]
| [[24. marts]]
| {{flaga|Vācija}} [[Sebastiāns Fetels]]
| {{flaga|Austrija}} [[Infiniti Red Bull Racing|Red Bull]]
| {{flaga|Vācija}} [[Sebastiāns Fetels]]
| {{flaga|Meksika}} [[Serhio Peress]]
| {{f1gp2|2013|Malaizijas}}
|10:00
|-
! 3
| {{flaga|Ķīna}} {{f1gp|Ķīnas}}
| [[Šanhajas trase]]
| [[14. aprīlis]]
| {{flaga|Spānija}} [[Fernando Alonso]]
| {{flaga|Itālija}} [[Scuderia Ferrari|Ferrari]]
| {{flaga|Lielbritānija}} [[Luiss Hamiltons]]
| {{flaga|Vācija}} [[Sebastiāns Fetels]]
| {{f1gp2|2013|Ķīnas}}
|10:00
|-
! 4
| {{flaga|Bahreina}} {{f1gp|Bahreinas}}
| [[Bahreinas Starptautiskā trase]]
| [[21. aprīlis]]
| {{flaga|Vācija}} [[Sebastiāns Fetels]]
| {{flaga|Austrija}} [[Infiniti Red Bull Racing|Red Bull]]
| {{flaga|Vācija}} [[Niko Rosbergs]]
| {{flaga|Vācija}} [[Sebastiāns Fetels]]
| {{f1gp2|2013|Bahreinas}}
|15:00
|-
! 5
| {{flaga|Spānija}} {{f1gp|Spānijas}}
| [[Kataluņja Montmelo]]
| [[12. maijs]]
| {{flaga|Spānija}} [[Fernando Alonso]]
| {{flaga|Itālija}} [[Scuderia Ferrari|Ferrari]]
| {{flaga|Vācija}} [[Niko Rosbergs]]
| {{flaga|Meksika}} [[Estevans Gutjerress]]
| {{f1gp2|2013|Spānijas}}
|15:00
|-
! 6
| {{flaga|Monako}} {{f1gp|Monako}}
| [[Monako trase]]
| [[26. maijs]]
| {{flaga|Vācija}} [[Niko Rosbergs]]
| {{flaga|Vācija}} [[Mercedes GP|Mercedes]]
| {{flaga|Vācija}} [[Niko Rosbergs]]
| {{flaga|Vācija}} [[Sebastiāns Fetels]]
| {{f1gp2|2013|Monako}}
|15:00
|-
! 7
| {{flaga|Kanāda}} {{f1gp|Kanādas}}
| [[Žila Vilnēva autodroms]]
| [[9. jūnijs]]
| {{flaga|Vācija}} [[Sebastiāns Fetels]]
| {{flaga|Austrija}} [[Infiniti Red Bull Racing|Red Bull]]
| {{flaga|Vācija}} [[Sebastiāns Fetels]]
| {{flaga|Austrālija}} [[Marks Vebers]]
| {{f1gp2|2013|Kanādas}}
|21:00
|-
! 8
| {{flaga|Lielbritānija}} {{f1gp|Lielbritānijas}}
| [[Silverstonas trase|Silverstona]]
| [[30. jūnijs]]
| {{flaga|Lielbritānija}} [[Niko Rosbergs]]
| {{flaga|Vācija}} [[Mercedes AMG Petronas|Mercedes]]
| {{flaga|Lielbritānija}} [[Luiss Hamiltons]]
| {{flaga|Austrālija}} [[Marks Vebers]]
| {{f1gp2|2013|Lielbritānijas}}
|15:00
|-
! 9
| {{flaga|Vācija}} {{f1gp|Vācijas}}
| [[Nirburgringa]]
| [[7. jūlijs]]|
| {{flaga|Vācija}} [[Sebastiāns Fetels]]
| {{flaga|Austrija}} [[Infiniti Red Bull Racing|Red Bull]]
| {{flaga|Lielbritānija}} [[Luiss Hamiltons]]
| {{flaga|Spānija}} [[Fernando Alonso]]
| {{f1gp2|2013|Vācijas}}
|15:00
|-
! 10
| {{flaga|Ungārija}} {{f1gp|Ungārijas}}
| [[Hungaroringa]]
| [[28. jūlijs]]
| {{flaga|Lielbritānija}} [[Luiss Hamiltons]]
| {{flaga|Vācija}} [[Mercedes AMG Petronas|Mercedes]]
| {{flaga|Lielbritānija}} [[Luiss Hamiltons]]
| {{flaga|Austrālija}} [[Marks Vebers]]
| {{f1gp2|2013|Ungārijas}}
|15:00
|-
! 11
| {{flaga|Beļģija}} {{f1gp|Beļģijas}}
| [[Spā-Frankošampa]]
| [[25. augusts]]
| {{flaga|Vācija}} [[Sebastiāns Fetels]]
| {{flaga|Austrija}} [[Infiniti Red Bull Racing|Red Bull]]
| {{flaga|Lielbritānija}} [[Luiss Hamiltons]]
| {{flaga|Vācija}} [[Sebastiāns Fetels]]
| {{f1gp2|2013|Beļģijas}}
|15:00
|-
! 12
| {{flaga|Itālija}} {{f1gp|Itālijas}}
| [[Moncas autodroms]]
| [[8. septembris]]
| {{flaga|Vācija}} [[Sebastiāns Fetels]]
| {{flaga|Austrija}} [[Infiniti Red Bull Racing|Red Bull]]
| {{flaga|Vācija}} [[Sebastiāns Fetels]]
| {{flaga|Lielbritānija}} [[Luiss Hamiltons]]
| {{f1gp2|2013|Itālijas}}
|15:00
|-
! 13
| {{flaga|Singapūra}} {{f1gp|Singapūras}}
| [[Singapūras ielu trase]]
| [[22. septembris]]
| {{flaga|Vācija}} [[Sebastiāns Fetels]]
| {{flaga|Austrija}} [[Infiniti Red Bull Racing|Red Bull]]
| {{flaga|Vācija}} [[Sebastiāns Fetels]]
| {{flaga|Vācija}} [[Sebastiāns Fetels]]
| {{f1gp2|2013|Singapūras}}
|15:00
|-
! 14
| {{flaga|Dienvidkoreja}} {{f1gp|Korejas}}
| [[Korejas autodroms]]
| [[6. oktobris]]
| {{flaga|Vācija}} [[Sebastiāns Fetels]]
| {{flaga|Austrija}} [[Infiniti Red Bull Racing|Red Bull]]
| {{flaga|Vācija}} [[Sebastiāns Fetels]]
| {{flaga|Vācija}} [[Sebastiāns Fetels]]
| {{f1gp2|2013|Korejas}}
|09:00
|-
! 15
| {{flaga|Japāna}} {{f1gp|Japānas}}
| [[Sudzuka]]
| [[13. oktobris]]
| {{flaga|Vācija}} [[Sebastiāns Fetels]]
| {{flaga|Austrija}} [[Infiniti Red Bull Racing|Red Bull]]
| {{flaga|Austrālija}} [[Marks Vebers]]
| {{flaga|Austrālija}} [[Marks Vebers]]
| {{f1gp2|2013|Japānas}}
|09:00
|-
! 16
| {{flaga|Indija}} {{f1gp|Indijas}}
| [[Buda starptautiskā trase]]
| [[27. oktobris]]
| {{flaga|Vācija}} [[Sebastiāns Fetels]]
| {{flaga|Austrija}} [[Infiniti Red Bull Racing|Red Bull]]
| {{flaga|Vācija}} [[Sebastiāns Fetels]]
| {{flaga|Somija}} [[Kimi Reikenens]]
| {{f1gp2|2013|Indijas}}
|11:30
|-
! 17
| {{flaga|AAE}} {{f1gp|Abū Dabī}}
| [[Jasmarinas trase]]
| [[3. novembris]]
| {{flaga|Vācija}} [[Sebastiāns Fetels]]
| {{flaga|Austrija}} [[Infiniti Red Bull Racing|Red Bull]]
| {{flaga|Austrālija}} [[Marks Vebers]]
| {{flaga|Spānija}} [[Fernando Alonso]]
| {{f1gp2|2013|Abū Dabī}}
|15:00
|-
! 18
| {{flaga|ASV}} {{f1gp|ASV}}
| [[Amerikas trase]]
| [[17. novembris]]
| {{flaga|Vācija}} [[Sebastiāns Fetels]]
| {{flaga|Austrija}} [[Infiniti Red Bull Racing|Red Bull]]
| {{flaga|Vācija}} [[Sebastiāns Fetels]]
| {{flaga|Vācija}} [[Sebastiāns Fetels]]
| {{f1gp2|2013|ASV}}
|21:00
|-
! 19
| {{flaga|Brazīlija}} {{f1gp|Brazīlijas}}
| [[Interlaguša]]
| [[24. novembris]]
| {{flaga|Vācija}} [[Sebastiāns Fetels]]
| {{flaga|Austrija}} [[Infiniti Red Bull Racing|Red Bull]]
| {{flaga|Vācija}} [[Sebastiāns Fetels]]
| {{flaga|Austrālija}} [[Marks Vebers]]
| {{f1gp2|2013|Brazīlijas}}
|18:00
|-
|}

== Atsauces ==
{{atsauces|2}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
* [http://www.formula1.com/ Formula 1 oficiālā mājaslapa] {{en ikona}}
* [http://www.autosport.com/ Mājaslapa par autosportu] {{en ikona}}
* [http://www.f1.lv/ Mājaslapa par pirmo formulu] {{lv ikona}}

{{F1 sezonas}}

[[Kategorija:2013. gads sportā|Formula 1]]
[[Kategorija:2013. gada F1 sezona| ]]
[[Kategorija:Formula 1 sezonas]]</text>
      <sha1>l54pj0ojh67kx0g2tomv6z83nh6z8g4</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Pardubices &quot;Dynamo&quot;</title>
    <ns>0</ns>
    <id>194045</id>
    <revision>
      <id>4468423</id>
      <parentid>4408267</parentid>
      <timestamp>2026-05-15T05:36:36Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>ZANDMANIS</username>
        <id>91184</id>
      </contributor>
      <origin>4468423</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2017" sha1="6a6dm7splt3jo0qc2trv09mzehtcsop" xml:space="preserve">{{Hokeja komanda
| team        = Pardubices &quot;Dynamo&quot;
| logo        = HC_CSOB_Pojistovna_Pardubice.jpg
| logosize    = 
| city        = {{vieta|Čehija|Pardubice}}
| league      = [[Čehijas Ekstralīga]]
| conference  = 
| division    = 
| founded     = 1923
| arena       = ''[[ČEZ Arena]]''
| colors      = {{color box|red}} {{color box|white}}
| owner       = 
| coach       = {{flaga|Čehija}} [[Filips Pešans]]
| coach2      = 
| GM          = 
| captain     = {{flaga|Čehija}} [[Lukāšs Sedlāks]]
| media       = 
| affiliates  = 
}}
'''Pardubices &quot;Dinamo&quot;''' ({{val|cz|HC Dynamo Pardubice}}) ir profesionāla [[hokejs|hokeja]] komanda, kas bāzēta [[Pardubice|Pardubicē]], [[Čehija|Čehijā]], un spēlē [[Čehijas Ekstralīga|Čehijas Ekstralīgā]]. Komanda dibināta [[1923]]. gadā, sākotnējais nosaukums bija ''LTC Pardubice'', no 1991. gada — ''TJ Tesla Pardubice'', bet tagadējais nosaukums kopš 2015.—2016. gada sezonas. Tā pastāvēšanas laikā klubs izcīnījis četrus [[Čehija]]s, kā arī trīs [[Čehoslovākija]]s čempiones titulus. Pēdējo reizi Čehijas čempiones titulu klubs izcīnīja 2026. gadā.
[[File:CEZ Arena Pardubice.JPG|thumb|ČEZ Arena Pardubice]]
Kluba sistēmā uzaugusi un daļu savas karjeras aizvadījusi virkne ievērojamu čehu hokejistu — [[Dominiks Hašeks]], [[Vladimīrs Martinecs]], kā arī [[Milans Hejduks]] un [[Alešs Hemskis]].
== Sasniegumi ==

'''[[Čehijas Ekstralīga]]'''
* {{gold1}} čempioni (4): 2004–05, 2009–10, 2011–12, 2025–26
'''[[Čehoslovākijas hokeja līga]]'''
* {{gold1}} čempioni (3): 1972–73, 1986–87, 1988–89
== Ārējās saites ==
* [https://web.archive.org/web/20140702082230/http://www.hcpce.cz/ Komandas oficiālā mājaslapa]
* [https://web.archive.org/web/20120715194833/http://eliteprospects.com/team.php?team=159 Eliteprospects.com komandas lapa]

{{hokejs-aizmetnis}}
{{Čehija-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Čehijas hokeja klubi]]
[[Kategorija:Pardubices apgabals]]</text>
      <sha1>6a6dm7splt3jo0qc2trv09mzehtcsop</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Jānis Rudzutaks</title>
    <ns>0</ns>
    <id>195583</id>
    <revision>
      <id>4468418</id>
      <parentid>4453532</parentid>
      <timestamp>2026-05-15T05:13:33Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <comment>/* Dzīves gājums */</comment>
      <origin>4468418</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4635" sha1="6nkdacduqgjcaavf5h31n8m2nv1699c" xml:space="preserve">{{Personas infokaste
| platums = 
| vārds = Jānis Rudzutaks
| vārds_orig = 
| attēls = Rudsutak.jpg
| att_izmērs = 150px
| att_nosaukums = 
| dz_dat_alt = 
| dz_gads = 1887
| dz_mēnesis = 08
| dz_diena = 15
| dz_vieta = {{vieta|Krievijas Impērija|Kurzemes guberņa|Kuldīgas apriņķis|Kursīšu pagasts|td=Latvija}}
| m_dat_alt = 
| m_gads = 1938
| m_mēnesis = 7
| m_diena = 29
| m_vieta = {{vieta|PSRS|Krievijas PFSR|Maskavas apgabals|Komunarkas poligons|td=Krievija}}
| dzīves_vieta = 
| pilsonība = 
| tautība = [[latvieši|latvietis]]
| dzimums = V
| vecāki = 
| brāļi = 
| māsas = 
| dzīvesbiedrs = 
| bērni = 
| paraksts = 
| piezīmes = 
| kategorijas = 
| citas daļas = 
}}

'''Jānis Rudzutaks''' ({{val|ru|Ян Э́рнестович Ру́дзутак}}; 1887—1938) bija [[latvieši|latviešu]] [[marksisms|marksists]] un profesionāls revolucionārs, viens no vadošajiem [[PSRS]] politiķiem un arodbiedrību darbiniekiem pirms [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]. [[PSKP Centrālā komiteja|Vissavienības Komunistiskās (boļševiku) partijas Centrālās komitejas]] Politbiroja loceklis (1926—1932). Nogalināts 1938. gadā [[NKVD]] [[NKVD &quot;Latviešu operācija&quot;|&quot;Latviešu operācijā&quot;]].

== Dzīves gājums ==
Dzimis 1887. gada 15. augustā [[Kursīšu pagasts|Kursīšu pagasta]] &quot;Cauņu&quot; mājās zemnieka Ernesta Rudzutaka un viņa sievas Elkes ģimenē. 1903. gadā sāka strādāt kādā Rīgas rūpnīcā. [[1905. gada revolūcija]]s laikā iestājās [[LSDSP]], 1906. gadā viņu ievēlēja Latvijas Sociāldemokrātijas (LSD) Rīgas komitejā, darbojās propagandistu kolēģijā. 1907. gadā viņš vadīja [[Ventspils]] LSD organizāciju, par politisko darbību 1907. gadā viņu apcietināja un ieslodzīja [[Rīgas Centrālcietums|Rīgas Centrālcietumā]]. 1909. gadā viņam piesprieda 10 gadus cietumā, no tiem daļu laika pavadīja [[Maskava]]s [[Butirku cietums|Butirku cietumā]].

Pēc [[Februāra revolūcija]]s Rudzutaku atbrīvoja un viņš iesaistījās tekstilrūpniecības strādnieku arodbiedrībā, ievēlēts Maskavas Arodbiedrību padomes prezidijā. Pēc [[Oktobra revolūcija]]s bija Maskavas Tautsaimniecības padomes (''совнархоз'') priekšsēdētājs un dažādu arodbiedrību vadītājs (1917—1920). Nosūtīts darbā uz [[Vidusāzija|Vidusāziju]], kur vadīja Krievijas Komunistiskās (boļševiku) partijas [[Turkestānas APSR|Turkestānas]] biroju, no 1922. gada Vidusāzijas biroju, piedalījās [[Dženovas konference|Dženovas konferencē]] (1922. gada 10. aprīlī—19. maijā).

1924. gadā viņu iecēla par PSRS Satiksmes ceļu tautas komisāru, 1926. gadā par PSRS Tautas komisāru padomes priekšsēdētāja vietnieku. No 1923. gada bija Vissavienības Komunistiskās (boļševiku) partijas Centrālkomitejas Politbiroja locekļa kandidāts, tad no 1926. līdz 1932. gadam bija Politbiroja loceklis. No 1931. gada PSRS Strādnieku un zemnieku inspekcijas tautas komisārs. No 1934. gada atkal partijas Centrālkomitejas Politbiroja locekļa kandidāts.&lt;ref&gt;{{lpe|8|479}}&lt;/ref&gt;

[[1937]]. gada 24. maijā, [[NKVD]] [[NKVD &quot;Latviešu operācija&quot;|&quot;Latviešu operācijā&quot;]], Rudzutaku apcietināja un apsūdzēja &quot;[[Kontrrevolūcija|kontrrevolucionārā]] [[Trockis|trockistiskā]] darbībā un spiegošanā par labu [[Trešais reihs|nacistiskajai Vācijai]]&quot;. Vairāk nekā gadu ilgās pratināšanās neatzina savu vainu un nedeva liecības par spīti spīdzināšanām. [[PSRS Augstākās tiesas Kara kolēģija]] Rudzutakam piesprieda nāvessodu. 1938. gada 29. jūlijā nošauts un aprakts [[Komunarka (poligons)|Komunarkas poligonā]] pie Maskavas.

Rudzutaka piemiņai veltīta latviešu rokgrupas &quot;[[Līvi (grupa)|Līvi]]&quot; dziesma &quot;[[Dzelzsgriezējs]]&quot; (1987).&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.laiki.lv/MP3/latvie%C5%A1u-m%C5%ABzika-mp3.aspx |title=Latviešu mūzika |access-date={{dat|2012|08|05||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20120421075311/http://www.laiki.lv/MP3/latvie%C5%A1u-m%C5%ABzika-mp3.aspx |archivedate={{dat|2012|04|21||bez}} }}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{autoritatīvā vadība}}
{{DEFAULTSORT:Rudzutaks, Jānis}}

[[Kategorija:Padomju politiķi]]
[[Kategorija:PSKP CK locekļi]]
[[Kategorija:Marksisti]]
[[Kategorija:Komunisti]]
[[Kategorija:Nogalinātie politiķi]]
[[Kategorija:Komunarkas poligonā nošautie un apraktie]]
[[Kategorija:Krievijas latvieši]]
[[Kategorija:Saldus novadā dzimušie]]
[[Kategorija:Latviešu revolucionāri]]
[[Kategorija:1905. gada revolūcija Latvijā]]</text>
      <sha1>6nkdacduqgjcaavf5h31n8m2nv1699c</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Ādolfs Joffe</title>
    <ns>0</ns>
    <id>197573</id>
    <revision>
      <id>4468417</id>
      <parentid>4465945</parentid>
      <timestamp>2026-05-15T05:12:28Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <comment>/* Dzīvesgājums */</comment>
      <origin>4468417</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5274" sha1="ax136bteov1wy9pwveagmzox5i72rw1" xml:space="preserve">{{Personas infokaste
|        platums = 
|          vārds = Ādolfs Joffe
|     vārds_orig = ''Адольф Абрамович Иоффе''
|         attēls = Adolf Abramovich Ioffe.jpg
|     att_izmērs = 180px
|  att_nosaukums = 
|     dz_dat_alt = 
|        dz_gads = 1883
|     dz_mēnesis = 10
|       dz_diena = 22
|       dz_vieta = [[Simferopole]], [[Krievijas impērija]] (tagad {{UKR}})
|      m_dat_alt = 
|         m_gads = 1927
|      m_mēnesis = 11
|        m_diena = 16
|        m_vieta = [[Maskava]], [[Padomju Savienība|PSRS]] (tagad {{RUS}})
|   dzīves_vieta = 
|      pilsonība = 
|        tautība = [[karaīms]]
|   nodarbošanās = ārsts, diplomāts
|  darbības_gadi = 
|        dzimums = V.
|         vecāki = 
|          brāļi = 
|          māsas = 
|   dzīvesbiedrs = 
|          bērni = 
|       paraksts = 
|    kategorijas = 
|    citas daļas = 
|       partija = 
|      piezīmes = 
}}

'''Ādolfs Joffe''' ({{Val-ru|Адольф Абрамович Иоффе}}, {{val-fr|Adolf Joffé}}, 1883-1927) bija [[karaīmi (tauta)|karaīmu]] izcelsmes [[Krievija]]s revolucionārs un [[PSRS|padomju]] diplomāts. Krievijas delegācijas vadītājs [[Latvijas—Krievijas miera līgums|Latvijas—Krievijas miera sarunās]] (1919-1920). Apsūdzēts [[trockis]]mā, izdarīja pašnāvību.

== Dzīvesgājums ==
[[Attēls:Ioffe Abram power of Attorney.jpg|thumb|280px|Pilnvara, kura [[Vladimirs Ļeņins|Ļeņins]] pilnvaroja Joffi miera sarunām ar trīs Baltijas valstu valdībām.]] 
Dzimis 1883. gada 22. oktobrī Simferopolē turīgā [[Krima]]s [[Karaīmi (tauta)|karaīmu]] ģimenē. Kā 19 gadīgs jauneklis iestājās Krievijas Sociāldemokrātiskajā strādnieku partijā. Studēja medicīnu [[Berlīne]]s Humbolta universitātē, interesējās par psihoanalīzi. [[1905. gada revolūcija]]s laikā atgriezās Krievijā un piedalījās sabiedriskajās aktivitātēs, tādēļ bija spiests emigrēt uz [[Vīne|Vīni]], kur pabeidza medicīnas studijas. 
 
Vīnē viņš iepazinās ar [[Trockis|Leonu Trocki]], kas kļuva par viņa draugu un atbalstītāju. Emigrācijā kopā ar Trocki izdeva laikrakstu &quot;Pravda&quot; (1906-1912), brauciena laikā uz Odesu viņu apcietināja un izsūtīja uz Toboļskas guberņu [[Sibīrija|Sibīrijā]], kur viņš strādāja par ārstu. Pēc [[Februāra revolūcija]]s viņš aizbēga no izsūtījuma un pievienojās boļševiku vadībai, kas gatavoja Petrogradas apvērsumu. No 1917. gada 19. augusta līdz 1918. gada 8. martam Joffe bija [[PSKP|VK(b)P]] Centrālkomitejas sekretārs, līdztekus vadīja [[Brestļitovskas miera līgums|Brestļitovskas miera sarunu]] delegāciju. Pēc miera līguma noslēgšanas 1918. gada aprīlī viņu iecēla par [[Krievijas PFSR]] vēstnieku [[Vācijas Impērija|Vācijas impērijā]], kur viņš Ļeņina uzdevumā parakstīja [[Berlīnes papildvienošanās (1918)|Berlīnes papildvienošanos]]. 1918. gada novembrī pēc apsūdzības [[Novembra revolūcija|sacelšanās organizēšanā]] viņu kopā ar visu vēstniecības personālu izraidīja no Vācijas.

1919. gada 2. decembrī Joffi iecēla par Krievijas delegācijas vadītāju pamiera un miera sarunām ar [[Latvijas—Krievijas miera līgums|Igauniju, Latviju un Lietuvu]]. No 1920. gada 13. septembra līdz 1921. gada 18. martam viņš vadīja Padomju Krievijas delegāciju sarunās ar Poliju, kas beidzās ar [[Rīgas miera līgums|Rīgas miera līguma]] parakstīšanu. 1922. gadā viņš bija Krievijas delegācijas loceklis [[Dženovas konference|Dženovas konferencē]], pēc tam pirmais [[Padomju Savienība|PSRS]] vēstnieks [[Ķīna]]s republikā (1922-1924) un pārstāvis Japānā. Pēc slimošanas perioda viņu iecēla par vēstnieku Lielbritānijā, pēc tam [[Austrija|Austrijā]].
  
1926. gadā Joffe veselības pasliktināšanās dēļ pārtrauca diplomātisko karjeru un atgriezās Maskavā, kur strādāja Koncesiju lietu Valsts komitejā un lasīja lekcijas starptautiskajās attiecībās Maskavas universitātē. 
Pēc [[Staļins|Staļina]] uzvaras politiskajā cīņā pār Trocki un viņa izslēgšanas no boļševiku partijas, Joffe 1927. gada 16. novembrī Maskavā nošāvās. [[Lielais terors|Lielā terora laikā]] viņa kapavieta tika iznīcināta un atjaunota tikai 1956. gadā.
Joffes tuviniekus apcietināja uz izsūtīja uz soda nometnēm. Viņa sieva Marija un meita Nadežda ieslodzījumā atradās 20 gadus,&lt;ref&gt;[http://www.sakharov-center.ru/asfcd/auth/author7e46.html?id=128 Сайт Центра им. А. Сахарова]&lt;/ref&gt; dēlu Vladimiru 1937. gadā nošāva.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://lists.memo.ru/index9.htm |title=Сайт «Мемориала» |access-date={{dat|2012|08|27||bez}} |archive-date={{dat|2014|02|22||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20140222161345/http://lists.memo.ru/index9.htm }}&lt;/ref&gt;

== Literatūra ==
* Maria Joffe: ''One Long Night: A Tale of Truth''. New Park Publications 1977 {{ISBN|0-902030-93-0}}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Joffe, Adolfs}}
[[Kategorija:Padomju politiķi]]
[[Kategorija:PSRS diplomāti]]
[[Kategorija:Krievijas diplomāti]]
[[Kategorija:Pašnāvību veikušie politiķi]]
[[Kategorija:Simferopolē dzimušie]]
[[Kategorija:Karaīmi]]</text>
      <sha1>ax136bteov1wy9pwveagmzox5i72rw1</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>C sharp</title>
    <ns>0</ns>
    <id>198393</id>
    <revision>
      <id>4468485</id>
      <parentid>4267018</parentid>
      <timestamp>2026-05-15T07:34:21Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Too Classy for This World</username>
        <id>122812</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4468485</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5308" sha1="iofo11kb41kk8vzwdijm5wri5p7ed9w" xml:space="preserve">{{nosaukums slīprakstā}}
{{Programmēšanas valodas infokaste
| name                   = C#
| logo                   = [[Attēls:C Sharp Logo 2023.svg|100px]]
| caption                =
| paradigm               = [[Objektorientētā programmēšana|Objektorientēta]], [[Strukturētā programmēšana|strukturēta]], [[Imperatīvā programmēšana|imperatīva]], notikumu vadīta, [[Funkcionālā programmēšana|funkcionāla]], ģeneriska, reflektīva
| year                   = [[2001. gads|2001]]
| designer               = [[Microsoft]]
| latest_release_version = C# 5.0
| latest_release_date    = {{Release date and age|2012|8|15}}
| latest_test_version    =
| latest_test_date       = 
| turing-complete        = Yes
| typing                 = 
| implementations        = Visual C#, .NET Framework, Mono, DotGNU
| influenced_by          = [[C++]], [[Java (programmēšanas valoda)|Java]], [[Eiffel]], [[Modula-3]], [[Object Pascal]]
| influenced             = 
| dialects               = 
| operating_system       = [[Vairākplatformu programmatūra|Vairākplatformu]]
| license                = 
| file_ext               = .cs
| website                = [http://www.ecma-international.org/publications/standards/Ecma-334.htm ecma-international.org]
}}
{{Correct title| title = C#|reason=#}}
'''C#''' (izrunā: ''sī šārp'') ir kompānijas ''[[Microsoft]]'' izstrādāta daudz[[Programmēšanas paradigma|paradigmu]] [[programmēšanas valoda]]. Sākotnēji tā bija paredzēta speciāli [[.NET Framework|.NET]] izpildes videi, bet vēlāk tai tika apstiprināti ''[[Ecma International|Ecma]]'' un ''[[Starptautiskā standartizācijas organizācija|ISO]]'' standarti. C# ir viena no programmēšanas valodām, kas paredzētas ''[[Common Language Infrastructure]]'' (CLI).

C# ir paredzēta kā vienkārša, moderna, plaša pielietojuma, [[Objektorientēts|objektorientēta]] programmēšanas valoda.&lt;ref name=&quot;ECMA-334&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce
 |url         = http://www.ecma-international.org/publications/files/ECMA-ST/Ecma-334.pdf
 |title       = C# Language Specification
 |publisher   = [[Ecma International]]
 |edition     = 4.
 |month       = jūnijs,
 |year        = 2006
 |accessdate  = 2013-2-6
 |archiveurl  = https://web.archive.org/web/20121202194727/http://www.ecma-international.org/publications/files/ECMA-ST/Ecma-334.pdf#
 |archivedate = 2012-12-02
}}&lt;/ref&gt; Tās izstrādes komandu vada [[Anderss Heilsbergs]].

== Programmas piemērs ==
Šis ir vienkāršs &quot;[[Sveika pasaule!]]&quot; programmas piemērs C# valodā:

&lt;syntaxhighlight lang=CSharp width=400px&gt;
using System;

class Program
{
    static void Main()
    {
        Console.WriteLine(&quot;Sveika, pasaule!&quot;); // izvade uz ekrāna
        Console.ReadLine(); // tiek apturēta loga tūlītēja aizvēršanās
    }
}
&lt;/syntaxhighlight&gt;

Programmas piemērs ar string tipa mainīgo, kuru ievada lietotājs:

&lt;syntaxhighlight lang=CSharp width=400px&gt;
using System;

class Program
    {
        static void Main(string[] args)
        {
            string vards = &quot;&quot;; //definē string (simbolu virknes) tipa mainīgo ar nosaukumu vards

            Console.Write(&quot;Ievadi savu vārdu: &quot;); //  izvada tekstu uz ekrāna
            vards = Console.ReadLine(); //piešķir mainīgajam vards lietotāja ievadīto vērtību

            //Variants Nr.1
            Console.WriteLine(&quot;Sveiks,{0}!&quot;, vards); //izvada Sveiks + lietotāja ievadīto vērtību Nr.1
            //Variants Nr2
            Console.WriteLine(&quot;Sveiks,&quot; + vards + &quot;!&quot;); //izvada Sveiks + lietotāja ievadīto vērtību Nr.2

            Console.ReadKey(); // tiek apturēta loga tūlītēja aizvēršanās
        }
    }

&lt;/syntaxhighlight&gt;

Programmas piemērs kura pieprasa divus mainīgos a un b pēc tam pieprasa darbību: saskaitīšanu, atņemšanu, reizināšanu, dalīšanu.

&lt;syntaxhighlight lang=CSharp width=400px&gt;

 class Program
    {
        static void Main(string[] args)
        {

            int a = 0, b = 0, c = 0; // definē integer (veselais skaitlis) tipa mainīgos
            double r = 0; // definē double tipa mainīgo

            Console.Write(&quot;Ievadiet a vērtību: &quot;); // izvada tekstu uz ekrāna
            a = int.Parse(Console.ReadLine()); // piešķir mainīgajam a lietotāja ievadītu vērtību

            Console.Write(&quot;Ievadiet b vērtību: &quot;); // izvada tekstu uz ekrāna
            b = int.Parse(Console.ReadLine()); // piešķir mainīgajam b lietotāja ievadītu vērtību

            Console.Write(&quot;Izvelieties darbību: \n 1. + \n 2. - \n 3. * \n 4. /\n&quot;); // izvada tekstu uz ekrāna
            Console.Write(&quot;Darbība: &quot;);
            c = int.Parse(Console.ReadLine()); // piešķir mainīgajam c lietotāja ievadīto vērtību

            switch (c) 
            {
                case 1: r = a + b; break; 
                case 2: r = a - b; break;
                case 3: r = a * b; break;
                case 4: r = (double)a / (double)b; break;
            }

            Console.Write(&quot;Risinajums: {0:0.000} &quot;,r);

            Console.ReadKey(); // tiek apturēta loga tūlītēja aizvēršanās
        }
    }
&lt;/syntaxhighlight&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{IT-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Objektorientētās programmēšanas valodas]]
[[Kategorija:Programmēšanas valodas]]</text>
      <sha1>iofo11kb41kk8vzwdijm5wri5p7ed9w</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Autoceļš A7 (Latvija)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>200682</id>
    <revision>
      <id>4468175</id>
      <parentid>4467396</parentid>
      <timestamp>2026-05-14T12:46:59Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Asignotac</username>
        <id>109310</id>
      </contributor>
      <comment>Papildus informācija par nākotnes projektiem</comment>
      <origin>4468175</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="21066" sha1="h83jsei7mwml7fudq6msz9pa35fe3k4" xml:space="preserve">{{pāradresācija|Bauskas šoseja|Par citām jēdziena '''Bauskas šoseja''' nozīmēm|Bauskas šoseja (nozīmju atdalīšana)}}

{{Latvijas autoceļa infokaste
| numurs         = 7
| nosaukums      = Rīga—Bauska—Lietuvas robeža (Grenctāle)
| karte          = Road A7 Latvia.svg
| leģenda        =
| garums         = 86,1
| ārpus_pilsētas = 70,0
| ceļš_pilsētā   = 14,0
| segums         = asfalts
| e-ceļš         = {{E ceļa piktogramma|67}} {{E ceļa piktogramma|22}}
| reģions        = [[Zemgale]]
| attēls         = Дорога Рига - Бауска Road Riga - Bauska.jpg
| paraksts       = Autoceļš A7 pie [[Iecava (stacija)|Iecavas stacijas]]
}}
{{Maršruta tabula/apdzīvota vieta||[[Rīga]] {{A ceļš|2}} {{A ceļš|6}} {{A ceļš|8}} {{A ceļš|10}} {{P ceļš|1}} {{P ceļš|4}}}}
{{Maršruta tabula/AP sakrītošs||{{A ceļš|6}} {{A ceļš|8}} {{A ceļš|10}} {{P ceļš|4}} ([[Satekles iela (Rīga)|Satekles]], [[Lāčplēša iela (Rīga)|Lāčplēša iela]])}}
{{Maršruta tabula/2līmeņu krustojums||{{A ceļš|6}} {{P ceļš|4}} {{E ceļš|22}}}}
{{Maršruta tabula/upe||[[Daugava]] ([[Salu tilts]])}}
{{Maršruta tabula/AA sakrītošs||{{A ceļš|8}} {{A ceļš|10}} ([[Salu tilts]])}}
{{Maršruta tabula/2līmeņu krustojums||{{A ceļš|8}} {{A ceļš|10}}{{E ceļš|22}} }}
{{Maršruta tabula/2līmeņu krustojums||[[Jāņa Čakstes gatve]]}}
{{Maršruta tabula/pilsētas beigas||[[Rīga]]}}
{{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||{{V ceļš|1}} }}
{{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||{{V ceļš|3}} }}
{{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||{{V ceļš|2}} }}
{{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||{{P ceļš|137}} }}
{{Maršruta tabula/aplis||{{A ceļš|5}} {{E ceļš|67}}}}
{{Maršruta tabula/upe||[[Ķekava (upe)|Ķekava]]}}
{{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||{{P ceļš|137}} }}
{{Maršruta tabula/upe||[[Misa (upe)|Misa]]}}
{{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||{{V ceļš|27}} }}
{{Maršruta tabula/pilsētas sākums||[[Iecava]]}}
{{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||{{P ceļš|92}}}}
{{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||{{V ceļš|7}} }}
{{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||{{V ceļš|9}} }}
{{Maršruta tabula/upe||[[Iecava (upe)|Iecava]]}}
{{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||{{P ceļš|93}}}}
{{Maršruta tabula/pilsētas beigas||[[Iecava]]}}
{{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||{{V ceļš|1037}} }}
{{Maršruta tabula/krustojums|| {{P ceļš|94}}}}
{{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||{{V ceļš|1018}} }}
{{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||{{V ceļš|1005}} }}
{{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||{{V ceļš|1035}} }}
{{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||{{P ceļš|87}}}}
{{Maršruta tabula/pilsētas sākums||[[Bauska]]; Kalna iela}}
{{Maršruta tabula/AP sakrītošs||{{P ceļš|87}} (Kalna iela)}}
{{Maršruta tabula/upe||[[Mēmele]]}}
{{Maršruta tabula/aplis||{{P ceļš|103}}}}
{{Maršruta tabula/pilsētas beigas||[[Bauska]]; Zaļā iela}}
{{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||{{V ceļš|1022}} }}
{{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||{{V ceļš|1042}} }}
{{Maršruta tabula/upe||[[Ceraukste (upe)|Ceraukste]]}}
{{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||{{V ceļš|1021}} }}
{{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||{{V ceļš|1023}} }}
{{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||{{V ceļš|1024}} }}
{{Maršruta tabula/ES robeža||[[Grenctāle]]; {{LTU}} — {{LTU A ceļš|10}} {{E ceļš|67}}}}
|}
|}

'''A7''' autoceļš '''Rīga—Bauska—Lietuvas robeža (Grenctāle)''' ir [[Latvijas galvenie autoceļi|augstākās kategorijas]] [[Latvijas autoceļi|Latvijas autoceļš]], kas savieno galvaspilsētu [[Rīga|Rīgu]] ar [[Bauska|Bausku]] un tālāk ar [[Latvijas—Lietuvas robeža|Latvijas—Lietuvas robežu]], daļa no ''[[Via Baltica]]''.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.likumi.lv/doc.php?id=198589 |title=Noteikumi par valsts autoceļu un valsts autoceļu maršrutā ietverto pašvaldībām piederošo autoceļu posmu sarakstiem |access-date={{dat|2012|09|28||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20130513185309/http://www.likumi.lv/doc.php?id=198589 |archivedate={{dat|2013|05|13||bez}} }}&lt;/ref&gt; A7 no [[Rīgas apvedceļš|Rīgas apvedceļa]] līdz robežai ietilpst starptautiskajā autoceļā [[Eiropas autoceļš E67|E67]], bet ar [[Autoceļš A10 (Latvija)|A10]] sakrītošajā posmā Rīgā — [[Eiropas autoceļš E22|E22]]. Autoceļa kopgarums ir 85,6 km un tas visā garumā ir ar asfaltbetona segumu.

Uz autoceļa visā tā garumā 1989. gadā norisinājās [[Baltijas ceļš]].&lt;ref name=&quot;:02&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvportals.lv/dienaskartiba/264897-uz-valsts-autoceliem-atklatas-baltijas-cela-25-gadskartas-zimes-2014|title=Uz valsts autoceļiem atklātas Baltijas ceļa 25.gadskārtas zīmes - LV portāls|last=lvportals.lv|website=lvportals.lv|access-date=2026-05-12|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Satiksme ==
Autoceļa sākumposmā — [[Ķekavas apvedceļš|Ķekavas apvedceļa]] trasē posmā līdz divlīmeņu krustojumam ar [[Autoceļš A5 (Latvija)|A5]], autoceļš ir izbūvēts ar četrām braukšanas joslām un atdalītām brauktuvēm 12,22 km garumā. Šis ir pirmais un vienīgais autoceļa posms Latvijā, kas ir apzīmēts kā ātrgaitas autoceļš — tas nosaka īpašas prasības satiksmes drošībai. Piemērām, pa ātrgaitas ceļu nedrīkst pārvietoties gājēji, velobraucēji, traktortehnika un cits lēngaitas transports. Atļautais braukšanas ātrums šajā posmā ir svārstīgs — vieglajām automašīnām tas ir 120 km/h vasaras sezonā un 110 km/h ziemā, savukārt citiem transportlīdzekļu veidiem tas ir mainīgs. Visos pārējos autoceļa posmos atļautais braukšanas ātrums ārpus apdzīvotām vietām ir 90 km/h.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/celu-tikls/projekti/ppp/kekavas-apvedcels/|title=Ķekavas apvedceļš|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-04-23|language=lv}}&lt;/ref&gt;

Autoceļš ir ļoti ievērojams noslogojums — satiksmes intensitātes un kravas transporta īpatsvara dati 2025. gadā:&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/celu-tikls/statistikas-dati/satiksmes-intensitate/|title=Satiksmes intensitāte|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-04-23|language=lv}}&lt;/ref&gt;

* sākumposms no Rīgas robežas līdz pagriezienam uz Ķekavu (9,5.—10,5. km): 25—30 tūkstoši transportlīdzekļu diennaktī; ~11% kravas transports
* jaunbūvētais posms ar atdalītām brauktuvēm līdz divlīmeņu krustojumam ar A5 autoceļu (10,5.—19,3. km): 15 tūkstoši transportlīdzekļu  diennaktī; 13% kravas transports
* jaunbūvētais posms ar vienu brauktuvi un divām braukšanas joslām no A5 divlīmeņu krustojuma līdz krustojumam ar P137 autoceļu (19,3.—24,3. km): 9 tūkstoši transportlīdzekļu diennaktī; 23% kravas transports
* no krustojuma ar P137 līdz Iecavai (24,3.—44,6. km): 15 tūkstoši transportlīdzekļu diennaktī; 30% kravas transports
* no Iecavas līdz Bauskai (44,6.—65,9. km): 10 tūkstoši transportlīdzekļu diennaktī; 35% kravas transports
* no Bauskas līdz Grenctālei (Lietuvas robeža) (69,1.—86,1. km): 6 tūkstoši transportlīdzekļu diennaktī; 54% kravas transports

Uz autoceļa ir uzstādīti 3 stacionārie fotoradari un 1 vidējā ātruma kontroles posms:

* no Tilderiem līdz Iecavai (25,3.—40. km) — uzstādīts 2023. gadā&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/27.09.2023-uz-bauskas-sosejas-no-tilderiem-lidz-iecavai-saks-darboties-videja-atruma-radari.a525522/|title=Uz Bauskas šosejas no Tilderiem līdz Iecavai sāks darboties vidējā ātruma radari|website=www.lsm.lv|access-date=2026-04-23|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Vēsture ==
Autoceļš tika izbūvēts no 1928. līdz 1935. gadam. Saīsinot ceļa trasi, ceļa attālums starp Rīgu un Bausku samazinājās par 5 kilometriem. Šo saīsinājumu bija iespējams paveikt, iztaisnojot vecā ceļa līkumus, no kuriem lielākie bija starp Rāmavas muižu, Ķekavu, Misas tiltu un Iecavu. Šosejas segas izbūvei tika pielietoti akmeņi no Iecavas akmeņu lauztuvēm. Izpildītos darbus raksturoja sekojoši skaitļi — atrakti un pārvietoti 200 tūkstoši m&lt;sup&gt;3&lt;/sup&gt; zemes, sagatavoti un piegādāti 70 tūkstoši m&lt;sup&gt;3&lt;/sup&gt; akmeņu, izbūvēta jauna sega 53 km garumā, izbūvēti 75 tilti un caurtekas, šosejas klātne izbūvēta 10 m platumā, bet segums — 5 m platumā. Būvdarbu kopizmaksa sasniedza 2 miljonus latu, šoseja ir uzskatāma kā pirmā maģistrāle, kas gandrīz visā garumā izbūvēta Latvijas brīvvalsts laikā.&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce|title=Latvijas Zemes Ceļi|last=Sviķis|first=Hamilkārs}}&lt;/ref&gt;

Pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s, lai uzlabotu starptautisko savienojamību, uzsāka ''[[VIA Baltica]]'' projekta realizēšanu. Projekts tapa ar Ziemeļvalstu projektu fondu, Ziemeļvalstu investīciju bankas, [[Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka]]s, kā arī Somijas Transporta un satiksmes ministrijas atbalstu — tas paredzēja caur [[Baltijas valstis|Baltijas valstīm]] uz [[Polija|Poliju]] izbūvēt maģistrālu šoseju. 1996. gadā Latvijas, Lietuvas un Igaunijas darba grupa nolēma ceļu veidot kā divjoslu ceļu ar paplašinātām nomalēm (NP14 ceļa profils).&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/aktualitates/21-joslas-uz-via-baltica-but-vai-nebut/|title=2+1 joslas uz VIA Baltica. Būt vai nebūt?|last=Jevgenijs|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-04-23|date=2018-01-24|language=lv}}&lt;/ref&gt;

Autoceļam jau 1990. gados bija ievērojama satiksmes intensitāte — jau 1992. gadā intensitāte pie Bauskas sasniedza {{sk|4700}} automašīnas diennaktī. Institūts 1993. gadā izstrādāja apvedceļa variantus — tika ieteikts izbūvēt Bauskas un Iecavas apvedceļu, kas apietu apdzīvotās vietas to austrumu pusē un izietu atpakaļ uz Rīgas ceļa pēc 19,8 apvedceļa kilometriem, kur plānoja savienojumu ar Ķekavas apvedceļu. Braukšanas attālums tādējādi saīsinātos par 1,8 kilometriem, un braucēji ietaupītu 10 minūtes jeb 44% no braukšanas laika. Paralēli tika projektēts arī līdzīgs apvedceļš Baltezeram, Ādažiem un Saulkrastiem uz A1 autoceļa. Tomēr, šīs vērienīgās ieceres nebija iespējams īstenot finanšu krīzes dēļ, kas 1990. gados gandrīz pilnībā apturēja visus ceļu būvdarbus valstī. Papildus tam, Bauskas pašvaldība pretojās pilsētas apvedceļa izbūvei, lai nezaudētu ienākumus no caurbraucošās satiksmes.

No 1996. līdz 2000. gadam tika veikta asfaltbetona seguma nomaiņa 147,87 km A1 un A7 Via Baltica autoceļa trasei. Tika pārbūvēti vai saremontēti tilti pār Misu, Iecavu, Mēmeli, Cerauksti, sakārtots robežpārejas punkts Grenctālei, kā arī iegādāta tehnika autoceļu uzturēšanai. Projektu apmaksāja no [[Pasaules Banka]]s un [[Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka]]s kredītiem, ES PHARE programmas dāvinājumiem un Valsts Autoceļu fonda līdzekļiem.

No 2001. līdz 2006. gadam tika pārbūvēts A7 autoceļa posms no Ķekavas līdz Iecavai (25.—42,9. km) gandrīz 23 km garumā — izbūvējot 11,5—12 m platu ceļu ar divām braukšanas joslām un paplašinātām nomalēm, līdzšinējās 8 metru platās brauktuves vietā. Tika pārbūvēti ceļa krustojumi, samazināts nobrauktuvju un pieslēgumu skaits, kā arī izbūvētas 22 jaunas pieturvietas, 7 paviljoni un citi labiekārtojumi. Deviņu kilometru garā meža posmā tika uzstādīts 1,6 m augsts stiepļu pinuma žogs. Pie Iecavas tika izbūvēts dzelzceļa pārvads. Projekta galvenais finansētājs bija ES pirmsiestāšanās fonds.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa&amp;#124;issue:1282571&amp;#124;article:DIVL96&amp;#124;query:VIA%20BALTICA%20|title=Periodika}}&lt;/ref&gt; 2013. gadā šim posmam tika atjaunota dilumkārta.

2014. gadā, saskaņā ar [[Baltijas ceļš|Baltijas ceļa]] 25. gadskārtu, uz autoceļa trīs vietās — pie stāvlaukuma/svēršanas laukuma (59,9. km), pie [[Ķekava (upe)|Ķekavas upes]] tilta stāvlaukuma (25,5. km) un pie stāvlaukuma/svēršanas laukuma (18. km) tika uzstādītas vērienīgās akcijas atmiņas zīmes.&lt;ref name=&quot;:03&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvportals.lv/dienaskartiba/264897-uz-valsts-autoceliem-atklatas-baltijas-cela-25-gadskartas-zimes-2014|title=Uz valsts autoceļiem atklātas Baltijas ceļa 25.gadskārtas zīmes - LV portāls|last=lvportals.lv|website=lvportals.lv|access-date=2026-05-12|language=lv}}&lt;/ref&gt;

2015. gada 30. janvārī izsludināja konkursu par A7 posma [[Jenči]]—[[Iecava]] (25,0.—42,9. km) seguma atjaunošanu.&lt;ref&gt;http://pvs.iub.gov.lv/show/392799{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;

2021. gada vasarā tika veikti seguma atjaunošanas darbi autoceļa posmā Iecavā (42,8.—44,7. km). Būvdarbus veica SIA &quot;Strabag&quot; par līgumcenu 326 tūkstoši eiro (ar PVN).&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvportals.lv/dienaskartiba/330380-uz-bauskas-sosejas-iecava-pabeigta-seguma-atjaunosana-2021|title=Uz Bauskas šosejas Iecavā pabeigta seguma atjaunošana - LV portāls|last=lvportals.lv|website=lvportals.lv|access-date=2026-04-23|language=lv}}&lt;/ref&gt;

2022. gada vasarā tika veikti seguma atjaunošanas darbi no Iecavas līdz Bauskai (44,8.—65,5. km). Būvdarbus veica SIA &quot;Strabag&quot; par līgumcenu 6 miljoni eiro (ar PVN).&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/uz-bauskas-sosejas-posma-no-iecavas-lidz-bauskai-atjaunos-segumu.a463415/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-bottom&amp;utm_campaign=article Uz Bauskas šosejas posmā no Iecavas līdz Bauskai atjaunos segumu] lsm.lv 2022. gada 29. jūnijā&lt;/ref&gt;

2021. gada 16. jūlijā starp VSIA &quot;Latvijas Valsts ceļi&quot; un AS &quot;Kekava ABT&quot; kā privāto partneri noslēdza publiskās — privātās partnerības līgumu par E67/A7 posma 7,9—25,0 km ([[Ķekavas apvedceļš|Ķekavas apvedceļa]]) projektēšanu, būvniecību, finansēšanu un uzturēšanu. 2021. gada 29. novembrī tika uzsākti būvdarbi, satiksmi pa apvedceļu atklāja 2023. gada 13. oktobrī. Pēc apvedceļa izbūves, Bauskas šosejas trase tika novirzīta pa jaunizbūvēto autoceļu, iepriekšējais posms caur Bausku tika pārdēvēts par P137 reģionālo autoceļu&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/13.10.2023-satiksmei-atverts-kekavas-apvedcels.a527681/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=popular Satiksmei atvērts Ķekavas apvedceļš] lsm.lv 2023. gada 13. oktobrī&lt;/ref&gt;

2025. gada augustā tika uzsākti būvdarbi autoceļa sākumposmā pie Rīgas robežas — tika uzsākta gājēju un velobraucēja tuneļa izbūve, kā arī veikta autoceļa posma pārbūve pie tirdzniecības centra A7 (7,3.—7,8. km). Iepriekšējās nekontrolētās gājēju pārejas vietā tiek izbūvēts monolītu dzelzsbetona konstrukcijas tunelis, kas savienosies ar esošo Ķekavas novada un Rīgas pilsētas gājēju un velobraucēju infrastruktūru. Abām brauktuvēm tiks pāŗbūvēts segums, abās ceļa pusēs tiks izbūvēts gājēju un velobraucēju ceļi un atjaunots apgaismojums. Būvdarbus veic SIA &quot;Tilts&quot; — līgumcena ceļa būvdarbiem ir 1,49 miljoni eiro (ar PVN), tuneļa būvei — 1,96 miljoni eiro (ar PVN), no tā 85% ir ES Kohēzijas fonda līdzfinansējums.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/aktuali/pie-krustkalniem-sak-buvet-tuneli-zem-bauskas-sosejas-satiksme-bus-apgrutinata-lidz-2026-gadam/|title=Pie Krustkalniem sāk būvēt tuneli zem Bauskas šosejas, satiksme būs apgrūtināta līdz 2026. gadam|last=Ilze.Cerbule@lvceli.lv|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-04-23|date=2025-08-01|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Nākotne ==
2025. gada nogalē VSIA &quot;Latvijas Valsts ceļi&quot; izsludināja iepirkumu būvprojekta minimālā sastāvā un ietekmes uz vidi novērtējuma izstrādei Bauskas šosejas posma no Bauskas apvedceļa beigām līdz Lietuvas robežai pārbūvei par divbrauktuvju ceļu. Projektēšanas uzdevumā teikts, ka atbilstoši Eiropas Savienības (ES) regulai dalībvalstīm jānodrošina, ka līdz 2030. gada beigām Eiropas transporta tīkla (TEN-T) autoceļa pamattīkla posmiem jābūt pārbūvētiem par divbrauktuvju autoceļiem. Ņemot vērā plānoto Bauskas apvedceļa izbūvi, kā arī Lietuvas plānus līdz Latvijas robežai izbūvēt divbrauktuvju autoceļu, izveidosies aptuveni 14 km garš Bauskas šosejas vienas brauktuves posms, kuru būs nepieciešams pārbūvēt par divbrauktuvju autoceļu. Iepirkuma un darba mērķis ir veikt ietekmes uz vidi novērtējuma procesu un izvirzīt vienu atbalstāmo alternatīvu, kurā vērtētas Bauskas novada pašvaldības, vides institūciju un citu intereses un priekšlikumi. Atbalstāmajai alternatīvai būs jāveic būvprojekta minimālā sastāvā izstrāde, kas ļaus noteikt autoceļa plānoto trasi, un ļaus uzsākt būvdarbiem nepieciešamo zemju īpašumu iegādi un būvprojekta izstrādi.&lt;ref name=&quot;:2&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://news.lv/Bauskas_Dzive/2025/11/25/plano-izstradat-buvprojektu-posma-no-bauskas-apvedcela-beigam-lidz-lietuvas-robezai-parbuvei|title=Plāno izstrādāt būvprojektu posma no Bauskas apvedceļa beigām līdz Lietuvas robežai pārbūvei}}&lt;/ref&gt;

=== Bauskas un Iecavas apvedceļa izbūve ===
A7 autoceļa pārbūve par ātrgaitas autoceļu ar atdalītām brauktuvēm pašlaik ir valsts ceļu nozares prioritāte. Turpinot 2023. gadā pabeigto Ķekavas apvedceļa izbūvi, tuvākajā nākotnē ir plānots veikt arī Bauskas un Iecavas apvedceļu izbūvi, tādējādi izbūvējot drošu un efektīvu transporta infrastruktūru no Rīgas gandrīz līdz Lietuvas robežai, uzlabojot ceļu satiksmes drošību un atslogojot Bausku un Iecavu no tranzīta satiksmes. 2024. gada 14. jūnijā Ministru kabinets izdeva rīkojumu, ar kuru tika uzsākta Bauskas šosejas (A7) posma no Ķekavas apvedceļa līdz Bauskai (Ārcei) pārbūves projekta 1. kārtas — Bauskas apvedceļa — īstenošana pēc publiskās un privātās partnerības (PPP) modeļa. Projekts tiek sadalīts divās kārtās — pirmajā kārtā tiks izbūvēts Bauskas apvedceļš, bet otrajā — Iecavas apvedceļš, un A7 autoceļa posms starp Iecavas apvedceļu un Ķekavas apvedceļu.&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://nra.lv/latvija/519274-jaunais-bauskas-apvedcels-buvniecibas-grafiks.htm|title=Zināms, kad ieplānota Bauskas apvedceļa būvniecība|website=nra.lv|access-date=2026-04-23|language=lv}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;:1&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/celu-tikls/projekti/ppp/bauskas-apvedcels/|title=Bauskas apvedceļš|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-04-23|language=lv}}&lt;/ref&gt;

Bauskas apvedceļš ir prioritārais attīstības projekts. Tā pamattrase būs pa jaunu trasi būvēts ceļš 14,2 km garumā ar atdalītām brauktuvēm un divām braukšanas joslām katrā virzienā. Trasē tiks izbūvēts jauns tilts pār Mēmeli, divlīmeņu mezgli, pārvadi un vairāklīmeņu šķērsojumi. Tiks pārbūvēti jau esoši vietējie autoceļi, kā arī izbūvēti jauni, kopumā 13 km garumā. Tiks izbūvēti arī divi savienojumi ar pašreizējo Bauskas šosejas (A7) trasi — pie Codes un pie Bauskas.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;

Līdzīgi kā Ķekavas apvedceļa projektu,Bauskas apvedceļu tiek plānots īstenot kā PPP (publiskās — privātās partnerības) projektu, kā ietvaros privātais partneris veic visus projektēšanas darbus, būvdarbus un ikdienas uzturēšanas darbus, par ko valsts 20 gadu garumā veic apmaksu. Projekta kopējās izmaksas, ieskaitot projektēšanu, būvdarbus, ikdienas uzturēšanu un periodisko seguma atjaunošanu tiek plānotas līdz 300 miljoniem eiro. 2026. gada aprīlī atbilstoši plānam tika izsludināta kvalifikācijas kārta. Pēc provizoriskajiem projekta termiņiem, 2027. gada janvārī tiek plānots uzsākt sākotnējo piedāvājumu iesniegšanu, no 2027. gada aprīļa līdz jūnijam veikt pārrunas ar pretendentiem, 2027. gada oktobrī veikt labākā un galīgā piedāvājuma iesniegšanu, un 2028. gada janvārī, pēc Ministru kabineta lēmuma, veikt iepirkuma rezultātu paziņošanu. PPP un finansēšanas līguma noslēgšana tiek plānota 2028. gada augustā, pēc kam sekos projektēšanas un būvdarbu fāze. Autoceļa atvēršana satiksmei tiek plānota 2030. / 2031. gadā. Pēc Bauskas apvedceļa tiek plānota Iecavas apvedceļa un A7 autoceļa posma starp Ķekavas un Iecavas apvedceļu pārbūves projekta īstenošana. Līdz 2027. gada 30. decembrim Satiksmes ministrijai jāveic nepieciešamie priekšdarbi un satiksmes ministram jāiesniedz izskatīšanai Ministru kabinetā informatīvais ziņojums par PPP projekta &quot;Iecavas apvedceļš&quot; īstenošanas uzsākšanu.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;:2&quot; /&gt;

== Skatīt arī ==

* [[Ziepniekkalna iela]]
* [[P137]]

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}

{{Latvijas galvenie autoceļi}}

[[Kategorija:Valsts galvenie autoceļi|A07]]
[[Kategorija:Autoceļi Rīgā]]
[[Kategorija:Autoceļi Ķekavas novadā]]
[[Kategorija:Autoceļi Olaines novadā]]
[[Kategorija:Autoceļi Bauskas novadā]]</text>
      <sha1>h83jsei7mwml7fudq6msz9pa35fe3k4</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Autoceļš A11 (Latvija)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>200706</id>
    <revision>
      <id>4468454</id>
      <parentid>4467277</parentid>
      <timestamp>2026-05-15T06:50:29Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4468454</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="9033" sha1="41yzvyhbrwnaumqucuaanxgvnrds8hv" xml:space="preserve">{{Latvijas autoceļa infokaste
| numurs         = 11
| nosaukums      = Liepāja—Lietuvas robeža (Rucava)
| karte          = Road A11 Latvia.svg
| leģenda        =
| garums         = 58,9
| ārpus_pilsētas = 48,5
| ceļš_pilsētā   = 10,4
| segums         = asfalts
| e-ceļš         = 
| reģions        = [[Kurzeme]]
| attēls         = Road A11 near Sīklesciems.jpg
| paraksts       = Autoceļš A11 [[Nīcas pagasts|Nīcas pagastā]] pie [[Sīklesciems|Sīklesciema]]
}}
{{Maršruta tabula/krustojums||[[Liepāja]] {{A ceļš|9}}}}
{{Maršruta tabula/apdzīvota vieta||[[Liepāja]] (Brīvības, Zemnieku iela, Jaunā ostmala)}}
{{Maršruta tabula/upe||[[Tirdzniecības kanāls]] }}
{{Maršruta tabula/apdzīvota vieta||[[Liepāja]] (Ganību iela, Zirņu iela, Klaipēdas iela)}}
{{Maršruta tabula/pilsētas beigas||[[Liepāja]] }}
{{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||[[Bernāti]] }}
{{Maršruta tabula/apdzīvota vieta||[[Nīca]] }}
{{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||{{P ceļš|113}} }}
{{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||[[Rucava]], [[Pape]] }}
{{Maršruta tabula/ES robeža||{{LTU}} &lt;big&gt;→&lt;/big&gt; {{LTU A ceļš|13}}}}
|}
|}
'''A11''' autoceļš '''Liepāja—Lietuvas robeža (Rucava)''' ir [[Latvijas galvenie autoceļi|augstākās kategorijas]] [[Latvijas autoceļi|Latvijas autoceļš]], kas savieno [[Liepāja|Liepāju]] ar [[Lietuva]]s robežu pie [[Rucava]]s.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.likumi.lv/doc.php?id=198589 |title=Noteikumi par valsts autoceļu un valsts autoceļu maršrutā ietverto pašvaldībām piederošo autoceļu posmu sarakstiem |access-date={{dat|2012|09|28||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20130513185309/http://www.likumi.lv/doc.php?id=198589 |archivedate={{dat|2013|05|13||bez}} }}&lt;/ref&gt; Autoceļa kopgarums ir 58,9 km, un tas visā garumā ir ar [[Asfaltbetons|asfaltbetona]] segumu.

== Satiksme ==
Autoceļam ir ļoti neliels noslogojums. Posmā no Liepājas līdz Nīcai 2025. gadā vidējā satiksmes intensitāte svārstījās ap 5 tūkstošiem transportlīdzekļiem diennaktī, savukārt posmā no Nīcas līdz Lietuvas robežai noslodze ir tikai 2 tūkstoši transportlīdzekļu diennaktī, kravas transportlīdzekļiem sastādot 30% no satiksmes īpatsvara.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/celu-tikls/statistikas-dati/satiksmes-intensitate/|title=Satiksmes intensitāte|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-04-24|language=lv}}&lt;/ref&gt;

Uz autoceļa ir uzstādīts viens stacionārais fotoradars (pie Nīcas), uz tā nav vidējā ātruma kontroles posmu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.csdd.lv/stacionarie-fotoradari/stacionaro-fotordaru-karte|title=Stacionāro fotoradaru karte|access-date={{dat|2026|04|24||bez}}|archive-date={{dat|2024|11|02||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20241102050807/https://www.csdd.lv/stacionarie-fotoradari/stacionaro-fotordaru-karte}}&lt;/ref&gt;

== Vēsture ==
[[Attēls:Liepājas - Rucavas šoseja, Bernāti, 1920. gadi.jpg|thumb|Liepājas - Rucavas šoseja, Bernāti, 1920. gadi]]
[[Attēls:Liepājas - Rucavas šoseja, Bernāti, 1935. gads.jpg|thumb|Liepājas - Rucavas šoseja, Bernāti, 1935. gads]]
Autoceļa apkārtējā trase vēsturiski bija ļoti nozīmīga, jo šajā Kurzemes piekrastē apmetās [[Kurši|kuršu]], latviešu tautas priekšteču, ciltis. Vēsturiski autoceļš starp Liepāju, Nīcu un Palangu Lietuvā ir gājis gar jūras piekrasti. Šosejai bija svarīga satiksmes nozīme visam Liepājas piejūras apgabalam, tā arī tiek lietota starptautiskai satiksmei no Klaipēdas un Palangas uz Liepāju, un Liepājas satiksmei ar savu kūrvietu Bernātos Ņemot vērā pieaugošo satiksmes intensitāti šajā (1939. gadā tā pie Liepājas sasniedza 1000 tonnas dienā), smilšainais piekrastes ceļš bija ļoti grūti lietojams. Tā atjaunošana un uzturēšana bija īpaši apgrūtināta, visi nostiprināšanas veidi - grantēšana, noklāšana ar viršiem, u.c. - kalpoja tikai īsu laiku un nedeva vajadzīgos panākumus. Sadarbojoties Latvijas un Lietuvas ceļu departmentiem, 1926. gadā sākās darbs pie Liepājas - Palangas šosejas izbūves - tā pakāpeniski ik gadu tika turpināta. Jaunais ceļš tika būvēts dziļāk iekšzemē, ar akmens segumu 8 metru platumā. Līdz 1939. gadam, pirms Latvijas okupācijas, autoceļš Latvijas pusē tika izbūvēts līdz Nīcai, 23,3 km garumā, izmaksājot 320 tūkstošus latu.&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce|title=Latvijas zemes ceļi|last=Sviķis|first=Hamilkārs}}&lt;/ref&gt;

1969. gadā veikta autoceļa rekonstrukcija.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/reportaza-iedzivotaji-proteste-pret-slikto-valsts-autocela-a11-stavokli.a52917/|title=Reportāža: Iedzīvotāji protestē pret slikto valsts autoceļa A11 stāvokli|website=www.lsm.lv|access-date=2026-04-24|language=lv}}&lt;/ref&gt;

Ceļa sliktā stāvokļa dēļ 2013. gadā vairākas reizes tika rīkoti protesti, jo autoceļš pēc 44 gadu kalpošanas, bija kritiskā stāvoklī. Autoceļa atjaunošana iepriekš netika prioritizēta dēļ tā mazā noslogojuma.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.db.lv/zinas/rucavnieki-atkal-rikos-protesta-akciju-sabrukusa-cela-del-389484|title=Rucavnieki atkal rīkos protesta akciju sabrukušā ceļa dēļ|website=Dienas Bizness|access-date=2026-04-24|language=lv}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/reportaza-iedzivotaji-proteste-pret-slikto-valsts-autocela-a11-stavokli.a52917/|title=Reportāža: Iedzīvotāji protestē pret slikto valsts autoceļa A11 stāvokli|website=www.lsm.lv|access-date=2026-04-24|language=lv}}&lt;/ref&gt;

No 2015. gada jūnija līdz 2016. gada augustam pārbūvēja 23 km garu autoceļa posmu no [[Nīca|Nīcas]] līdz [[Rucava|Rucavai]] (21,85 km — 45,02 km). Projekta ietvaros tika pārbūvēta ceļa sega, kā arī pārbūvēti tilti pār Līgupi un Paurupi. Darbus veica SIA &quot;''Binders&quot;''  un SIA &quot;CTB&quot; par līgumcenu 14 252 086 eiro (ar PVN), no tā, 85% (jeb 12 114 273 eiro) bija līdzfinansēts no [[Eiropas Savienības Kohēzijas fonds|Kohēzijas fonda]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/celu-tikls/projekti/projekti-ar-es-lidzfinansejumu/kf-lidzfinansetie-valsts-galveno-autocelu-parbuves-objekti-2014-2020-gada-planosanas-perioda/|title=KF līdzfinansētie valsts galveno autoceļu pārbūves objekti 2014.–2020. gada plānošanas periodā|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2025-06-15|language=lv}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://binders.lv/projects/valsts-galvena-ac-a11-liepaja-lietuvas-robeza-rucava-segas-rekonstrukcija-posma-no-2185-4502-km/|title=Valsts galvenā a/c A11 Liepāja-Lietuvas robeža (Rucava) segas rekonstrukcija posmā no 21,85. - 45,02. km - Binders.lv|access-date=2026-04-24|language=lv}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://celubuve.ctb.lv/realizetie-projekti/ieraksts/autocela-a11-liepaja-lietuvas-robeza-rucava-posma-27km-50km-segas-rekonstrukcija/|title=Autoceļa A11 Liepāja-Lietuvas robeža (Rucava) posma 27km-50km segas rekonstrukcija|website=CTB|access-date=2026-04-24|language=lv-LV}}&lt;/ref&gt; 

No 2017. gada jūnija līdz 2018. gada augustam pārbūvēja 8,45 km garu autoceļa posmu no [[Rucava|Rucavas]] līdz [[Lietuva|Lietuvas]] robežai (50,54 km — 58,99 km). Darbus veica SIA ''CTB'' par līgumcenu 3 916 704 eiro (ar PVN), no tā, 85% (jeb 3 329 198 eiro) bija līdzfinansēts no [[Eiropas Savienības Kohēzijas fonds|Kohēzijas fonda]]. Arī 2018. gadā atjaunoja asfaltbetona segumu posmā no [[Liepāja|Liepājas]] līdz [[Nīca|Nīcai]] (10,42 km — 27,37 km), un darbus arī veica SIA ''CTB'' par līgumcenu 3,5 milj. eiro (ar PVN).&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/celu-tikls/projekti/projekti-ar-es-lidzfinansejumu/kf-lidzfinansetie-valsts-galveno-autocelu-parbuves-objekti-2014-2020-gada-planosanas-perioda/|title=KF līdzfinansētie valsts galveno autoceļu pārbūves objekti 2014.–2020. gada plānošanas periodā|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2025-06-15|language=lv}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/avize/2018/04/|title=aprīlis 2018|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2025-06-15|language=lv}}&lt;/ref&gt; 

No 2024. gada aprīļa līdz tā gada septembrim izbūvēja 9,67 km garu gājēju un velosipēdistu ceļu posmā no [[Liepāja|Liepājas]] līdz [[Bernāti|Bernātiem]] (10,42 km — 20,09 km). Darbus veica SIA ''CTB'' par līgumcenu 2 289 009 eiro (ar PVN).&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/aktuali/saks-buvet-gajeju-un-velobrauceju-infrastrukturu-no-liepajas-lidz-bernatiem/|title=Sāks būvēt gājēju un velobraucēju infrastruktūru no Liepājas līdz Bernātiem|last=Ilze.Cerbule@lvceli.lv|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2025-06-15|date=2024-04-15|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējas saites ==
{{sisterlinks-inline}}

{{Latvijas galvenie autoceļi}}

[[Kategorija:Valsts galvenie autoceļi|A11]]
[[Kategorija:Autoceļi Liepājā]]
[[Kategorija:Autoceļi Dienvidkurzemes novadā]]</text>
      <sha1>41yzvyhbrwnaumqucuaanxgvnrds8hv</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Autoceļš A13 (Latvija)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>200715</id>
    <revision>
      <id>4468455</id>
      <parentid>4458305</parentid>
      <timestamp>2026-05-15T06:50:46Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4468455</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="13358" sha1="la9qg77ppzcolsl0uxoxn0oe0vwi6mc" xml:space="preserve">{{Latvijas autoceļa infokaste
| numurs         = 13
| nosaukums      = Krievijas robeža (Grebņeva)—Rēzekne—Daugavpils—Lietuvas robeža (Medumi)
| karte          = Road A13 Latvia.svg
| leģenda        =
| garums         = 163,4
| ārpus_pilsētas = 147,8
| ceļš_pilsētā   = 15,6
| segums         = asfalts
| e-ceļš         = {{E ceļa piktogramma|262}}
| reģions        = [[Latgale]], [[Sēlija]]
| attēls         = Autoceļš A13 pie Kārsavas.jpg
| paraksts       = Autoceļš A13 pie [[Kārsava]]s
}}
{{Maršruta tabula/robeža||[[Grebņova]] {{RUS}} — {{RUS ceļš|A116}} {{E ceļš|262}}}}
{{Maršruta tabula/ciems zils||[[Nesteri]]}}
{{Maršruta tabula/upe||[[Rītupe]]}}
{{Maršruta tabula/krustojums||{{Pilsētas zīme}} [[Kārsava]] {{P ceļš|45}} {{P ceļš|50}}}}
{{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||[[Mežvidi (Mežvidu pagasts)|Mežvidi]]}}
{{Maršruta tabula/aplis||{{A ceļš|12}} {{E ceļš|22}} {{E ceļš|262}}}}
{{Maršruta tabula/pilsētas sākums||[[Rēzekne]] ([[Atbrīvošanas aleja]])}}
{{Maršruta tabula/2līmeņu krustojums||Stacijas iela}}
{{Maršruta tabula/krustojums||{{P ceļš|36}} }}
{{Maršruta tabula/upe||[[Rēzekne (upe)|Rēzekne]]}}
{{Maršruta tabula/krustojums||{{P ceļš|54}} {{P ceļš|55}}}}
{{Maršruta tabula/pilsētas beigas||[[Rēzekne]]}}
{{Maršruta tabula/aplis||{{A ceļš|15}} {{E ceļš|262}}}}
{{Maršruta tabula/ciems zils||[[Bekši]]}}
{{Maršruta tabula/upe||[[Malta (upe)|Malta]]}}
{{Maršruta tabula/krustojums||{{Pilsētas zīme}} [[Malta (Maltas pagasts)|Malta]] {{P ceļš|57}} {{P ceļš|59}}}}
{{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||[[Feimaņi]]}}
{{Maršruta tabula/upe||[[Rušenica (upe)|Rušonīca]]}}
{{Maršruta tabula/krustojums||[[Aglonas stacija]] {{P ceļš|62}} }}
{{Maršruta tabula/upe||[[Dubna (upe)|Dubna]]}}
{{Maršruta tabula/krustojums||{{Pilsētas zīme}} [[Špoģi]] {{P ceļš|64}} }}
{{Maršruta tabula/apdzīvota vieta||[[Maļinova]]}}
{{Maršruta tabula/upe||[[Leiksna (upe)|Leiksna]]}}
{{Maršruta tabula/apdzīvota vieta||[[Lociki]] ([[Daugavpils lidosta]])}}
{{Maršruta tabula/krustojums||{{A ceļš|6}} {{E ceļš|262}} }}
{{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||[[Križi]]}}
{{Maršruta tabula/krustojums||{{Pilsētas zīme}} [[Vecstropi (Naujenes pagasts)|Vecstropi]] {{P ceļš|65}}}}
{{Maršruta tabula/pilsētas sākums||[[Daugavpils]] ([[18. novembra iela (Daugavpils)|18. novembra iela]])}}
{{Maršruta tabula/krustojums||{{P ceļš|67}} ([[Daugavas iela (Daugavpils)|Daugavas iela]])}}
{{Maršruta tabula/upe||[[Daugava]] ([[Vienības tilts]])}}
{{Maršruta tabula/krustojums||{{P ceļš|68}} ([[Lielā iela (Daugavpils)|Lielā iela]]) }}
{{Maršruta tabula/upe||[[Laucesa (upe)|Laucesa]] }}
{{Maršruta tabula/pilsētas beigas||[[Daugavpils]]}}
{{Maršruta tabula/krustojums||[[Randene]] {{A ceļš|14}} {{E ceļš|262}} }}
{{Maršruta tabula/apdzīvota vieta||[[Medumi]] }}
{{Maršruta tabula/ES robeža||[[Ēģipte (ciems)|Ēģipte]] {{LTU}} — {{LTU A ceļš|6}} {{E ceļš|262}}}}
|}
|}
'''A13''' autoceļš '''Krievijas robeža (Grebņeva)—Rēzekne—Daugavpils—Lietuvas robeža (Medumi)''' ir [[Latvijas galvenie autoceļi|augstākās kategorijas]] [[Latvijas autoceļi|Latvijas autoceļš]], kas savieno [[Krievija]]s robežu pie [[Grebņova]]s caur [[Rēzekne|Rēzekni]] un [[Daugavpils|Daugavpili]]  ar [[Lietuva]]s robežu pie [[Medumi]]em.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.likumi.lv/doc.php?id=198589 |title=Noteikumi par valsts autoceļu un valsts autoceļu maršrutā ietverto pašvaldībām piederošo autoceļu posmu sarakstiem |access-date={{dat|2012|09|28||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20130513185309/http://www.likumi.lv/doc.php?id=198589 |archivedate={{dat|2013|05|13||bez}} }}&lt;/ref&gt; A13 (izņemot divus posmus Rēzeknē un Daugavpilī) ietilpst starptautiskajā autoceļā [[E262]]. Autoceļa kopgarums ir 163,4 km un tas visā garumā ir ar asfaltbetona segumu.

== Satiksme ==
Autoceļš ir vidēji noslogots - satiksmes intensitātes un kravas transporta īpatsvara dati 2025. gadā:&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/celu-tikls/statistikas-dati/satiksmes-intensitate/|title=Satiksmes intensitāte|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-04-24|language=lv}}&lt;/ref&gt;

* no Grebņevas (Krievijas robežas) līdz Karsavai (0,7. - 13,2. km) - vien 500 transportlīdzekļu diennaktī; 40% kravas transports
* No Karsavas līdz Rēzeknei (13,2. - 47,7. km) - ap 3,6 tūkstošiem tr.l. diennaktī; 15% kravas transports
* no Rēzeknes līdz Daugavpilij (53,2. - 130,7. km) - svārstīgi ap 2 - 4 tūkstošiem tr.l. diennaktī; ~25% kravas transports
* No Daugavpils līdz Medumiem (Lietuvas robežai) (144,5. - 163,4. km) - ap 3 tūkstoši tr.l. diennaktī, ~22% kravas transports


Uz autoceļa ir uzstādīti 4 stacionārie fotoradari, 1 autoceļu lietošanas nodevas samaksas kontroles radars (Špoģi), un 1 vidējā ātruma kontroles posms:&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.csdd.lv/stacionarie-fotoradari/stacionaro-fotordaru-karte|title=Stacionāro fotoradaru karte|access-date={{dat|2026|04|24||bez}}|archive-date={{dat|2024|11|02||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20241102050807/https://www.csdd.lv/stacionarie-fotoradari/stacionaro-fotordaru-karte}}&lt;/ref&gt;

* no Kovališkiem līdz Rušeņicai (81,8. - 88,5. km) - ieviests 2023. gadā&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/06.10.2023-ari-uz-cela-krievijas-robeza-rezekne-daugavpils-lietuvas-robeza-saks-darboties-videja-atruma-kontroles-posms.a526753/|title=Arī uz ceļa Krievijas robeža–Rēzekne–Daugavpils–Lietuvas robeža sāks darboties vidējā ātruma kontroles posms|website=www.lsm.lv|access-date=2026-04-24|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Vēsture ==
{{dat|1828|7|16||bez}} ar [[Krievijas impērija]]s ķeizara [[Nikolajs I Romanovs|Nikolaja I]] pavēli sāka [[Varšava]]s-[[Kauņa]]s-[[Daugavpils]]-[[Pēterburga]]s pasta trakta projektēšanu. Būvniecības darbi norisinājās no 1830. līdz 1836. gadam.

=== Rekonstrukcija ===
No 2010. gada septembra līdz 2012. gada jūnijam tika veikta autoceļa tranzītielas Daugavpilī pārbūve. Projekta ievaros tika pārbūvēta 18. Novembra un Lielā iela, tajās izbūvējot vai atjaunojot apgaismojumu. Vienības tilta, Daugavas un Imantas ielu krustojumā tika izbūvēts rotācijas aplis, tika veikta arī Vienības tilta balstu atjaunošana un tilta pār Lauceses upi pārbūve. Būvdarbus veica A/S &quot;Binders&quot;, par kopējo līgumcenu 6,53 miljoni lati, no kā 85% jeb 5,5 miljonus latus sedza ERAF fonds, 3% jeb 196 tūkstošus latu seda valsts budžeta dotācija, un atlikušos 12% jeb 784 tūkstošus latu sedza pašvaldības līdzfinansējums.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.daugavpils.lv/pilseta/pilsetas-attistiba/projekti/istenotie-projekti/2007-2013-gada-planosanas-periods/tranzitielas-a13-rekonstrukcija-daugavpils-pilsetas-teritorija|title=Tranzītielas A13 rekonstrukcija Daugavpils pilsētas teritorijā|website=Daugavpils.lv|access-date=2026-04-24|language=lv}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://binders.lv/projects/tranzitielas-a13-rekonstrukcija-daugavpili/|title=Tranzītielas A13 rekonstrukcija Daugavpilī - Binders.lv|access-date=2026-04-24|language=lv}}&lt;/ref&gt; 

No 2013. gada līdz 2014. gadam pārbūvēja 11,90 km garu posmu no [[Andronova|Andronovas]] līdz [[Malta (Maltas pagasts)|Maltai]] (61,30 km — 73,20 km). Darbus veica SIA ''ACB'', un [[Eiropas Savienības Kohēzijas fonds|Kohēzijas fonds]] līdzfinansēja 85% no izmaksām.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/celu-tikls/projekti/projekti-ar-es-lidzfinansejumu/valsts-autocelu-parbuves-objekti-2007-2013-gada-planosanas-perioda-ar-es-fondu-lidzfinansejumu/|title=Valsts autoceļu pārbūves objekti 2007.–2013. gada plānošanas periodā ar ES fondu līdzfinansējumu|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2025-06-19|language=lv}}&lt;/ref&gt;

No 2015. gada augusta līdz 2016. gada augustam pārbūvēja 6,65 km garu ceļa posmu no [[Medumi|Medumiem]] līdz [[Lietuva|Lietuvas]] robežai (156,4 — 163,05 km). Un arī tajā pašā laikā, no 2015. gada maija līdz 2016. gada augusta pārbūvēja 21,58 km garu ceļa posmu no [[Špoģi|Spoģiem]] līdz [[Daugavpils|Daugavpilij]] (113,12 km — 134,7 km). Abus pārbūves darbus veica SIA ''Binders'', darbi no Spoģiem līdz Daugavpilij izmaksāja 14 810 709 eiro (ar PVN), no tā, 85% (jeb 12 589 103) bija līdzfinansēts no [[Eiropas Savienības Kohēzijas fonds|Kohēzijas fonda]], savukārt darbi no Medumiem līdz Lietuvas robežai izmaksāja 12 827 703 eiro (ar PVN), no tā, 85% (jeb 10 903 548 eiro) bija līdzfinansēts arī no [[Eiropas Savienības Kohēzijas fonds|Kohēzijas fonda]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/celu-tikls/projekti/projekti-ar-es-lidzfinansejumu/kf-lidzfinansetie-valsts-galveno-autocelu-parbuves-objekti-2014-2020-gada-planosanas-perioda/|title=KF līdzfinansētie valsts galveno autoceļu pārbūves objekti 2014.–2020. gada plānošanas periodā|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2025-06-19|language=lv}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://binders.lv/projects/valsts-galvena-ac-a13-krievijas-robeza-grebneva-rezekne-daugavpils-lietuvas-robeza-medumi-rekonstrukcija-posma-no-15640-16305-km/|title=Valsts galvenā a/c A13 Krievijas robeža (Grebņeva)-Rēzekne-Daugavpils-Lietuvas robeža (Medumi) rekonstrukcija posmā no 156,40.-163,05. km - Binders.lv|access-date=2026-04-24|language=lv}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://binders.lv/projects/valsts-galvena-ac-a13-krievijas-robeza-grebneva-rezekne-daugavpils-lietuvas-robeza-medumi-segas-rekonstrukcija-posma-no-1132lidz-13470-km/|title=Valsts galvenā a/c A13 Krievijas robeža (Grebņeva)-Rēzekne-Daugavpils-Lietuvas robeža (Medumi) segas rekonstrukcija posmā no 113,2.līdz 134,70. km - Binders.lv|access-date=2026-04-24|language=lv}}&lt;/ref&gt; 

No 2017. gada februāra līdz tā gada decembrim pārbūvēja 11,7 km garu ceļa posmu no [[Daugavpils|Daugavpilij]] līdz [[Medumi|Medumiem]] (144,7 km — 156,4 km). Pārbūves darbus veica SIA ''Binders'' par līgumcenu 14 450 696 eiro (ar PVN), no tā, 85% (jeb 12 283 091 eiro) bija līdzfinansēts no [[Eiropas Savienības Kohēzijas fonds|Kohēzijas fonda]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/celu-tikls/projekti/projekti-ar-es-lidzfinansejumu/kf-lidzfinansetie-valsts-galveno-autocelu-parbuves-objekti-2014-2020-gada-planosanas-perioda/|title=KF līdzfinansētie valsts galveno autoceļu pārbūves objekti 2014.–2020. gada plānošanas periodā|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2025-06-19|language=lv}}&lt;/ref&gt; 

No 2020. gada augusta līdz 2021. gada novembrim veica pārbūves darbus divos posmos - vienu 820 m garumā no rotācijas apļa ar autoceļu [[Autoceļš A12 (Latvija)|A12]] līdz [[Rēzekne|Rēzeknes]] ziemeļu robežai (46,91 km — 47,73 km) kopā ar 9,4 km garu autoceļa [[Autoceļš A12 (Latvija)|A12]] posmu no [[Greivuļi (Vērēmu pagasts)|Greivuļiem]] līdz [[Greiškāni|Greiškāniem]] (96,6 km — 106 km), un otru 4,4 km garumā no [[Rēzekne|Rēzeknes]] dienvidu robežas līdz [[Balbiši|Balbišiem]] (53,4 km — 57,8 km). Būvdarbu ietvaros arī atjaunoja asfaltbetona segumu uz 3,46 km gara autoceļa posma no [[Balbiši|Balbišiem]] līdz [[Andronova|Andronovai]] (57,8 km — 61,26 km). Darbus uz autoceļa [[Autoceļš A12 (Latvija)|A12]] un 820 m garajā posmā uz A13 veica SIA ''ACB'' par līgumcenu 9 323 417 eiro (ar PVN), savukārt pārbūves un atjaunošanas darbus uz A13 no [[Rēzekne|Rēzeknes]] līdz [[Andronova|Andronovai]] veica SIA ''Binders'' par līgumcenu 7 193 955 eiro (ar PVN), un abus pārbūves darbus finansēja valsts budžets.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/aktuali/fotoreportaza-pie-rezeknes-atklati-parbuvetie-valsts-galveno-autocelu-a12-un-a13-posmi/|title=Fotoreportāža: pie Rēzeknes atklāti pārbūvētie valsts galveno autoceļu A12 un A13 posmi|last=Ilze.Cerbule@lvceli.lv|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2025-06-19|date=2021-11-17|language=lv}}&lt;/ref&gt;

No 2022. gada septembra līdz 2023. gada novembrim pārbūvēja 11,18 km garu ceļa posmu no [[Grebņova|Grebņovas]] līdz [[Kārsava|Kārsavai]] (2,90 km — 14,08 km). Pārbūves laikā arī izbūvēja jaunu rotācijas apli Kārsavā ar autoceļiem [[Autoceļš P45|P45]] un [[Autoceļš P50|P50]]. Būvdarbus veica SIA ''ACB'' par līgumcenu 8 941 162 eiro (ar PVN), no tā, 85% (jeb 7 599 987 eiro) bija līdzfinansēts no [[Eiropas Savienības Kohēzijas fonds|Kohēzijas fonda]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/celu-tikls/projekti/projekti-ar-es-lidzfinansejumu/kf-lidzfinansetie-valsts-galveno-autocelu-parbuves-objekti-2014-2020-gada-planosanas-perioda/|title=KF līdzfinansētie valsts galveno autoceļu pārbūves objekti 2014.–2020. gada plānošanas periodā|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2025-06-19|language=lv}}&lt;/ref&gt; 

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}

{{Latvijas galvenie autoceļi}}

{{DEFAULTSORT:A13}}
[[Kategorija:Valsts galvenie autoceļi]]
[[Kategorija:Autoceļi Daugavpilī]]
[[Kategorija:Autoceļi Augšdaugavas novadā]]
[[Kategorija:Autoceļi Ludzas novadā]]
[[Kategorija:Autoceļi Preiļu novadā]]
[[Kategorija:Autoceļi Rēzeknē]]
[[Kategorija:Autoceļi Rēzeknes novadā]]</text>
      <sha1>la9qg77ppzcolsl0uxoxn0oe0vwi6mc</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Autoceļš P20</title>
    <ns>0</ns>
    <id>201596</id>
    <revision>
      <id>4468459</id>
      <parentid>4467300</parentid>
      <timestamp>2026-05-15T06:56:04Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4468459</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7927" sha1="apbambsrjq6rtzxueo75q2p08f5578s" xml:space="preserve">{{Latvijas P ceļa infokaste
| numurs         = 20
| nosaukums      = Valmiera—Cēsis—Drabeši
| karte          = Road P20 Latvia.svg
| leģenda        =
| garums         = 39,7
| ārpus_pilsētas = 37,5
| ceļš_pilsētā   = 2,2
| sakrīt         =
| segums         = asfalts
| reģions        = [[Vidzeme]]
| attēls         = Priekule vald, maantee P20. 1.jpg
| paraksts       = 
}}
{{Maršruta tabula/aplis||[[Valmiera]] {{P ceļš|16}} {{P ceļš|17}}}}
{{Maršruta tabula/upe||[[Gauja]] }}
{{Maršruta tabula/pilsētas beigas||[[Valmiera]] (Cēsu iela)}}
{{Maršruta tabula/aplis||{{P ceļš|18}} }}
{{Maršruta tabula/upe||[[Miegupe]] }}
{{Maršruta tabula/dzelzceļš||{{Pilsētas zīme}} [[Liepa (Liepas pagasts)|Liepa]] ([[dzelzceļa līnija Rīga—Valka]]) }}
{{Maršruta tabula/upe||[[Rauna (upe)|Rauna]]}}
{{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||[[Jāņmuiža (Priekuļu pagasts)|Jāņmuiža]]}}
{{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||[[Cēsis]]}}
{{Maršruta tabula/aplis||{{P ceļš|30}} }}
{{Maršruta tabula/aplis||[[Cēsis]]}}
{{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||{{P ceļš|14}} }}
{{Maršruta tabula/upe||[[Rakšupe]] }}
{{Maršruta tabula/2līmeņu krustojums|| {{A ceļš|2}} {{E ceļš|77}}}}
|}
|}
Autoceļš '''P20''' jeb '''Valmiera—Cēsis—Drabeši''', jeb Cēsu šoseja, ir [[Latvijas reģionālie autoceļi|reģionālais]] [[Latvijas autoceļi|Latvijas autoceļš]], kas savieno [[Valmiera|Valmieru]], pa apvedceļu apejot [[Cēsis]], ar autoceļu [[Autoceļš A2 (Latvija)|A2]] pie [[Amatas novada dome]]s.&lt;ref&gt;{{Valsts ceļi}}&lt;/ref&gt; Autoceļa kopgarums ir 39,7 km un tas visā garumā klāts ar asfaltbetona segumu. Autoceļš šķērso [[Valmieras novads|Valmieras]] un [[Cēsu novads|Cēsu novadus]].

Uz autoceļa visā tā garumā 1989. gadā norisinājās Baltijas ceļš.&lt;ref name=&quot;:02&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvportals.lv/dienaskartiba/264897-uz-valsts-autoceliem-atklatas-baltijas-cela-25-gadskartas-zimes-2014|title=Uz valsts autoceļiem atklātas Baltijas ceļa 25.gadskārtas zīmes - LV portāls|last=lvportals.lv|website=lvportals.lv|access-date=2026-05-12|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Satiksme ==
Autoceļa satiksmes intensitāte un kravas transporta īpatsvars 2025. gadā:&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/celu-tikls/statistikas-dati/satiksmes-intensitate/|title=Satiksmes intensitāte|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-05-10|language=lv}}&lt;/ref&gt;

* no Valmieras līdz Liepai (3,1. - 17,9. km): 7 tūkstoši transportlīdzekļu dienā, 10% kravas transports
* no Liepas līdz Cēsīm (17,9. - 29,6. km): 3,5 tūkstoši tr.l. diennaktī, 10% kravas transports
* no Cēsīm līdz Liepai (29,6. - 39,7. km): 5,1 tūkstoši tr.l. diennaktī, 11% kravas transports

Uz autoceļa ir uzstādīts viens stacionārais fotoradars.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.csdd.lv/stacionarie-fotoradari/stacionaro-fotordaru-karte|title=csdd.lv|access-date={{dat|2026|05|12||bez}}|archive-date={{dat|2024|11|02||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20241102050807/https://www.csdd.lv/stacionarie-fotoradari/stacionaro-fotordaru-karte}}&lt;/ref&gt;

Autoceļam šķērso dzelzceļu 5 vietās - viens šķērsojums ir divlīmeņu ar pārvadu, 4 šķērsojumi ir vienlīmeņu. Visi vienlīmeņu dzelzceļa šķērsojumi atrodas autoceļa posmā starp Cēsīm un Liepu.&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://edruva.lv/sabiedriba/remonte-celu-kas-ved-cauri-liepai-parvietos-lodes-akmeni/|title=Remontē ceļu, kas ved cauri Liepai. Pārvietos Lodes akmeni|last=Martinsone|first=Marta Meldra|website=eDruva.lv|access-date=2026-05-12|date=2025-05-18|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Vēsture ==
[[Attēls:Cēsu šoseja pie Drabešiem, 1960. gads.jpg|thumb|Cēsu šoseja pie Drabešiem, 1960. gads]]
2014. gadā, saskaņā ar Baltijas ceļa 25. gadskārtu, uz autoceļa pie ceļa paplašinājuma un stāvlaukuma (10,84. km) tika uzstādītas vērienīgās akcijas atmiņas zīmes.&lt;ref name=&quot;:03&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvportals.lv/dienaskartiba/264897-uz-valsts-autoceliem-atklatas-baltijas-cela-25-gadskartas-zimes-2014|title=Uz valsts autoceļiem atklātas Baltijas ceļa 25.gadskārtas zīmes - LV portāls|last=lvportals.lv|website=lvportals.lv|access-date=2026-05-12|language=lv}}&lt;/ref&gt;

No 2017. gada aprīļa līdz 2018. gada jūlijam tika veikta autoceļa pārbūve posmā no Cēsīm līdz Vidzemes šosejai (A2). Būvdarbu ietvaros tika pārbūvēts autoceļš 10 km garumā, izbūvēts jauns rotācijas aplis pie Cēsīm un atjaunoti pārvadi pār dzelzceļu un Vidzemes šoseju. Būvdarbus veica AS &quot;A.C.B.&quot; par līgumcenu 6,5 miljoni eiro (ar PVN).&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://acb.lv/projekti/valsts-regionala-autocela-p20-parbuve/|title=Valsts reģionālā autoceļa P20 pārbūve posmā km 29,52 – 39,73 : ACB|website=acb.lv|access-date=2026-05-12|language=lv}}&lt;/ref&gt;

2023. gadā Valmierā tika veikta Dienvidu industriālās maģistrāles izbūve, kuras ietvaros tika pārbūvēts P20 autoceļa Cēsu ielas posms Valmierā no pilsētas robežas līdz Kauguru ielai. Būvdarbus veica SIA &quot;Limbažu ceļi&quot;, maģistrāles izbūves kopējās izmaksas bija 5 miljoni eiro.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.valmierasnovads.lv/valmiera-noslegusies-dienvidu-industrialas-magistrales-buvnieciba/|title=Valmierā noslēgusies Dienvidu industriālās maģistrāles būvniecība|last=Stērste|first=Edīte|website=Valmieras novads|access-date=2026-05-12|date=2023-12-19|language=lv-LV}}&lt;/ref&gt;

2025. gadā tika veikta seguma atjaunošana autoceļa posmā no Līčiem līdz Liepai. Būvdarbu ietvaros tika atjaunots autoceļa segums 9 km garumā, kā arī atjaunoti grāvji un caurtekas. Būvdarbus veica SIA &quot;Binders&quot; un SIA &quot;Limbažu ceļi&quot; par līgumcenu 1,93 miljoni eiro (ar PVN).&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

2025. gada augustā tika uzsākta kopīga gājēju un velobraucēju ceļa izbūve gar P20 no [[Jāņmuiža (Priekuļu pagasts)|Jāņmuižas]] līdz Cēsīm (24,9.—28,2. km). Darbus veic SIA &quot;Valkas ceļi&quot; par līgumcenu {{sk|1787839,57}} eiro (ar PVN), no tās 85% ir [[Eiropas Savienības Kohēzijas fonds|ES Kohēzijas fonda]] finansējums. Projekta autors ir SIA &quot;Projekts 3&quot;, būvuzraudzību nodrošina AS &quot;Ceļuprojekts&quot;.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/07.08.2025-pie-valmieras-cesim-un-tukuma-sak-buvet-infrastrukturu-gajejiem-un-velosipedistiem.a609522/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=popular Pie Valmieras, Cēsīm un Tukuma sāk būvēt infrastruktūru gājējiem un velosipēdistiem] lsm.lv 2025. gada 7. augustā&lt;/ref&gt;

2026. gadā tika veikta autoceļa seguma atjaunošana pie Valmieras, autoceļa divbrauktuvju posmā no Cēsu ielas rotācijas apļa Valmierā līdz P20 rotācijas aplim. Kā arī, no Valmieras līdz pašvaldības autoceļam V184 (Valmieras Industriālajam parkam) tika izbūvēts apgaismots kopīgs gājēju un velobraucēju ceļš. Autoceļa seguma atjaunošanu veica SIA &quot;Limbažu ceļi&quot; par līgumcenu 279 tūkstoši eiro (ar PVN). Velobraucēju ceļa izbūvi posmā no Valmieras līdz P20 rotācijas aplim veica PA &quot;UGR&quot; par līgumcenu 302 tūkstoši eiro (ar PVN), savukārt sekojošā posma izbūvi no P20 rotācijas apļa līdz savienojumam ar V184 autoceļu veica SIA &quot;Imberteh&quot; par līgumcenu 354 tūkstoši eiro (ar PVN). Darbi tiek finansēti no Valmieras Industriālā parka projektā veiktajiem iegūtajiem ietaupījumiem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.valmierasnovads.lv/uzsaks-valmieras-industriala-parka-pievedcelu-atjaunosanu-un-parbuvi/|title=Uzsāks Valmieras Industriālā parka pievedceļu atjaunošanu un pārbūvi|last=Stērste|first=Edīte|website=Valmieras novads|access-date=2026-05-12|date=2025-12-29|language=lv-LV}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{Latvijas reģionālie autoceļi}}

[[Kategorija:Valsts reģionālie autoceļi|P020]]
[[Kategorija:Autoceļi Valmieras novadā]]
[[Kategorija:Autoceļi Cēsu novadā]]</text>
      <sha1>apbambsrjq6rtzxueo75q2p08f5578s</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Autoceļš P124</title>
    <ns>0</ns>
    <id>204475</id>
    <revision>
      <id>4468536</id>
      <parentid>4253661</parentid>
      <timestamp>2026-05-15T11:25:50Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kikos</username>
        <id>3705</id>
      </contributor>
      <comment>/* ievads */</comment>
      <origin>4468536</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3038" sha1="r7ieveil1mrerhomjam21j39eneeyni" xml:space="preserve">{{Latvijas P ceļa infokaste
| numurs         = 124
| nosaukums      = Ventspils—Kolka
| karte          = Road P124 Latvia.svg
| leģenda        =
| garums         = 75,0
| ārpus_pilsētas = 75,0
| ceļš_pilsētā   = 0
| sakrīt         =
| segums         = asfalts
| reģions        = [[Kurzeme]]
| attēls         = Irbe, ceļš Kolka-Ventspils (P124).jpg
| paraksts       = Tilts pār [[Irbe (upe)|Irbi]] uz autoceļa P124 (2010)
}}
{{Maršruta tabula/krustojums||[[Ventspils]] {{A ceļš|10}} {{E ceļš|22}} }}
{{Maršruta tabula/krustojums||{{P ceļš|77}} }}
{{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||{{V ceļš|1332}}}}
{{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||{{V ceļš|1333}}}}
{{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||{{V ceļš|1337}}}}
{{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||{{V ceļš|1334}}}}
{{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||{{V ceļš|1335}}}}
{{Maršruta tabula/upe||[[Irbe (upe)|Irbe]] }}
{{Maršruta tabula/upe||[[Ķikans]] }}
{{Maršruta tabula/krustojums||{{V ceļš|1372}} }}
{{Maršruta tabula/krustojums||{{P ceļš|125}} {{V ceļš|1381}}}}
{{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||{{V ceļš|1388}}}}
{{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||{{V ceļš|1389}}}}
{{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||{{V ceļš|1391}}}}
{{Maršruta tabula/aplis|| [[Kolka]] {{P ceļš|131}} }}
|}
|}
'''P124''' autoceļš '''Ventspils—Kolka''' ir [[Latvijas reģionālie autoceļi|reģionālais autoceļš]], kas gar [[Baltijas jūra]]s un [[Irbes šaurums|Irbes šauruma]] krastu savieno autoceļu [[Autoceļš A10 (Latvija)|A10]] pie [[Ventspils]] ar autoceļu [[autoceļš P131|P131]] pie [[Kolka]]s.&lt;ref&gt;{{valsts ceļi}}&lt;/ref&gt; Autoceļa garums ir {{nobr|75 km}} un tas visā garumā klāts ar [[asfaltbetons|asfaltbetona]] segumu. Ceļš šķērso [[Ventspils novads|Ventspils]] un [[Talsu novads|Talsu]] novadus.

==Vēsture==
No [[2008]]. līdz [[2011]]. gadam notika P124 posma no [[Lūžņa]]s līdz [[Kolka]]i rekonstrukcija un asfalta segas izbūve 48 kilometru garumā.&lt;ref&gt;http://lvceli.lv/files/ERAF%202007_2013/ERAF%20programma%202007_2013.pdf{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;

2024. gadā notika P124 sākuma posma līdz [[Liepene (ciems)|Liepenei]] (0 — 9,93 km) pārbūve.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/12.04.2024-11-celu-posmos-sakusies-buvdarbi-jarekinas-ar-satiksmes-ierobezojumiem.a550123/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=svarigi 11 ceļu posmos sākušies būvdarbi; jārēķinās ar satiksmes ierobežojumiem] mlsm.lv 2024. gada 12. aprīlī&lt;/ref&gt;
Būvdarbus veica piegādātāju apvienība VIA un ''Vianova'' par līgumcenu 5 335 363,55 eiro (ar PVN), projekta autors SIA ''Vertex'' projekti, būvuzraudzību veica SIA Būvju profesionālā uzraudzība.&lt;ref&gt;[https://lvceli.lv/aktuali/sak-parbuvet-regionala-autocela-ventspils-kolka-posmu-pie-ventspils/ Sāk pārbūvēt reģionālā autoceļa Ventspils–Kolka posmu pie Ventspils] lvceli.lv 18.03.2024.&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{Latvijas reģionālie autoceļi}}

[[Kategorija:Valsts reģionālie autoceļi|P124]]</text>
      <sha1>r7ieveil1mrerhomjam21j39eneeyni</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Autoceļš P125</title>
    <ns>0</ns>
    <id>204507</id>
    <revision>
      <id>4468535</id>
      <parentid>4373469</parentid>
      <timestamp>2026-05-15T11:20:05Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kikos</username>
        <id>3705</id>
      </contributor>
      <comment>/* ievads */</comment>
      <origin>4468535</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2545" sha1="secovyyismxed147lbu7g7a9sjch1sy" xml:space="preserve">{{Latvijas P ceļa infokaste
| numurs         = 125
| nosaukums      = Talsi—Dundaga—Mazirbe
| karte          = Road P125 Latvia.svg
| leģenda        =
| garums         = 57,8
| ārpus_pilsētas = 55,2
| ceļš_pilsētā   = 2,3
| sakrīt         = 0,3
| segums         = asfalts
| reģions        = [[Kurzeme]]
| attēls         = Ceļš P125 pie Šlīteres.jpg‎
| paraksts       = Autoceļš P125 pie [[Šlītere]]s
}}
{{Maršruta tabula/krustojums||{{pilsētas zīme}} [[Talsi]] {{P ceļš|120}} {{P ceļš|127}} }}
{{Maršruta tabula/ielas||[[Raiņa iela (Talsi)|Raiņa iela]], [[Dundagas iela (Talsi)|Dundagas iela]]}}
{{Maršruta tabula/pilsētas beigas||[[Talsi]] }}
{{Maršruta tabula/krustojums||{{P ceļš|129}} }}
{{Maršruta tabula/krustojums||[[Valdgale]] {{P ceļš|126}} }}
{{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||[[Pūņas]] }}
{{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||[[Cīruļi (Valdgales pagasts)|Cīruļi]] }}
{{Maršruta tabula/krustojums||{{pilsētas zīme}} [[Dundaga]] {{P ceļš|77}} }}
{{Maršruta tabula/upe||[[Pāce (upe)|Pāce]] }}
{{Maršruta tabula/krustojums||[[Mazirbe]] {{P ceļš|124}} }}
{{Maršruta tabula/apdzīvota vieta|| [[Mazirbe]] }}
|}
|}
'''P125''' autoceļš '''Talsi—Dundaga—Mazirbe''' ir [[Latvijas reģionālie autoceļi|reģionālais autoceļš]], kas savieno [[Talsi|Talsu]] pilsētu caur [[Dundaga|Dundagu]] ar [[Mazirbe|Mazirbi]] [[Baltijas jūra]]s krastā.&lt;ref&gt;{{valsts ceļi}}&lt;/ref&gt; Autoceļa garums ir {{nobr|57,8 km}} un tas visā garumā klāts ar [[asfaltbetons|asfaltbetona]] segumu. Ceļš šķērso [[Talsu novads|Talsu]] novadu.

== Remontdarbi ==
2015. gada 27. janvārī tika pabeigti būvdarbi posmā [[Talsi]]-[[Valdgale]] par līgumcenu 400 000 EUR.

No 2020. gada 29. jūnija līdz 12. augustam SIA &quot;Saldus ceļinieks&quot; veic autoceļa seguma atjaunošanu posmā 5,5-15,55 km no [[autoceļš P126|P126]] atdalīšanās pie [[Valdgale]]s gandrīz līdz krustojumam ar [[V1411]] (Valdemārpils-Pope) aiz [[Pūņas|Pūņām]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://lvceli.lv/wp-content/uploads/2020/07/29.06.20-5.7.20_M%C4%81jas-lapai.pdf |title=lvceli.lv |access-date={{dat|2020|07|05||bez}} |archive-date={{dat|2020|07|05||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20200705113629/https://lvceli.lv/wp-content/uploads/2020/07/29.06.20-5.7.20_M%C4%81jas-lapai.pdf }}&lt;/ref&gt;

== Apdzīvotās vietas pie autoceļa ==
* [[Talsi]]
* [[Dundaga]]
* [[Mazirbe]]

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{Latvijas reģionālie autoceļi}}

[[Kategorija:Valsts reģionālie autoceļi|P125]]</text>
      <sha1>secovyyismxed147lbu7g7a9sjch1sy</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Autoceļš P128</title>
    <ns>0</ns>
    <id>204598</id>
    <revision>
      <id>4468527</id>
      <parentid>4373483</parentid>
      <timestamp>2026-05-15T10:48:51Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kikos</username>
        <id>3705</id>
      </contributor>
      <comment>/* ievads */</comment>
      <origin>4468527</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3886" sha1="l7i2dam17za7e6ds0w1847z462ckgj7" xml:space="preserve">{{Latvijas P ceļa infokaste
| numurs         = 128
| nosaukums      = Sloka—Talsi
| karte          = Road P128 Latvia.svg
| leģenda        =
| garums         = 73,9
| ārpus_pilsētas = 67,7
| ceļš_pilsētā   = 6,2
| sakrīt         = 
| segums         = asfalts
| reģions        = [[Kurzeme]]
| attēls         = Ceļš P128 pie Mazsēņiem.jpg‎
| paraksts       = Autoceļš P128 pie [[Mazsēņi]]em [[Balgales pagasts|Balgales pagastā]]
}}
{{Maršruta tabula/krustojums||{{pilsētas zīme}} [[Jūrmala]]: [[Talsu šoseja]], [[Kolkas iela (Jūrmala)|Kolkas iela]] }}
{{Maršruta tabula/apdzīvota vieta||[[Bigauņciems]] }}
{{Maršruta tabula/upe||[[Siliņupe (upe)|Siliņupe]] }}
{{Maršruta tabula/apdzīvota vieta||[[Lapmežciems]] }}
{{Maršruta tabula/upe||[[Starpiņupīte]] }}
{{Maršruta tabula/apdzīvota vieta||[[Ragaciems]] }}
{{Maršruta tabula/apdzīvota vieta||[[Klapkalnciems]] }}
{{Maršruta tabula/upe||[[Lāčupe (Rīgas līča pieteka)|Lāčupīte]] }}
{{Maršruta tabula/apdzīvota vieta||[[Apšuciems]] }}
{{Maršruta tabula/ciems zils||[[Plieņciems]] }}
{{Maršruta tabula/aplis||[[Ķesterciems]] {{P ceļš|131}} }}
{{Maršruta tabula/upe||[[Teitupīte]] }}
{{Maršruta tabula/upe||[[Kalnupe (Engures ezera pieteka)|Kalnupe]] }}
{{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||[[Dursupe]] }}
{{Maršruta tabula/apdzīvota vieta||[[Lauciene]] }}
{{Maršruta tabula/krustojums||[[Talsi]] {{P ceļš|129}} }}
|}
|}
'''P128''' autoceļš '''Sloka—Talsi''' ir [[Latvijas reģionālie autoceļi|reģionālais autoceļš]], kas savieno [[Jūrmala]]s rietumu daļu (bijušo [[Sloka (Jūrmala)|Slokas]] pilsētu) caur [[Rīgas līcis|Rīgas līča]] piekrastes zvejniekciemiem ar [[Talsi|Talsu]] apvedceļu [[autoceļš P129|P129]].&lt;ref&gt;{{valsts ceļi}}&lt;/ref&gt; Autoceļa garums ir {{nobr|73,9 km}}, un tas visā garumā klāts ar [[asfaltbetons|asfaltbetona]] segumu. Ceļš šķērso [[Jūrmala]]s pilsētu un [[Tukuma novads|Tukuma]] un [[Talsu novads|Talsu]] novadu.

== Vēsture ==

No 2016. gada jūlija līdz 2017. gada augusta tika pārbūvēts autoceļa posms no [[Apšuciems|Apšuciema]] līdz rotācijas aplim ar autoceļu [[Autoceļš P131|P131]] (24,48 km — 32,02 km). Būvdarbu kopējā līgumcena bija 6 871 809 eiro (ar PVN), no tā, 85% (5 841 037 eiro) tika līdzfinansēts no [[Eiropas Reģionālās attīstības fonds|ERAF]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/celu-tikls/projekti/projekti-ar-es-lidzfinansejumu/eraf-lidzfinansetie-valsts-regionalo-autocelu-parbuves-objekti-2014-2020-gada-planosanas-perioda/|title=ERAF līdzfinansētie valsts reģionālo autoceļu pārbūves objekti 2014.–2020. gada plānošanas periodā|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2025-06-13|language=lv}}&lt;/ref&gt; 

No 2022. gada augusta līdz 2023. gada jūnijam atjaunoja asfaltbetona segumu divos posmos — vienu no [[Jūrmala|Jūrmalas]] pilsētas robežas līdz [[Ragaciems|Ragaciemam]] (6,15 km — 11,26 km), un otru pilnīgi visā [[Talsu novads|Talsu novada]] posmā (51,05 km — 74,02 km). Abus būvdarbus veica SIA ''Saldus Ceļinieks'' ar līgumcenu 5 469 207 eiro (ar PVN).&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/aktuali/kurzemes-planosanas-regiona-iecereto-valsts-celu-buvdarbu-karte-un-saraksts/|title=Kurzemes plānošanas reģionā iecerēto valsts ceļu būvdarbu karte un saraksts|last=Pankovska|first=Elīna|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2025-06-13|date=2023-04-05|language=lv}}&lt;/ref&gt; 

== Apdzīvotās vietas pie autoceļa ==
* [[Jūrmala]]
* [[Bigauņciems]]
* [[Lapmežciems]]
* [[Ragaciems]]
* [[Klapkalnciems]]
* [[Apšuciems]]
* [[Plieņciems]]
* [[Lauciene]]
* [[Talsi]]

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{Latvijas reģionālie autoceļi}}

[[Kategorija:Valsts reģionālie autoceļi|P128]]
[[Kategorija:Autoceļi Jūrmalā]]
[[Kategorija:Autoceļi Tukuma novadā]]
[[Kategorija:Autoceļi Talsu novadā]]</text>
      <sha1>l7i2dam17za7e6ds0w1847z462ckgj7</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Autoceļš P131</title>
    <ns>0</ns>
    <id>204672</id>
    <revision>
      <id>4468530</id>
      <parentid>4373485</parentid>
      <timestamp>2026-05-15T11:05:35Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kikos</username>
        <id>3705</id>
      </contributor>
      <comment>/* ievads */</comment>
      <origin>4468530</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3372" sha1="acvncxpzhntg5pcxzgjq8zyv7842mmh" xml:space="preserve">{{Latvijas P ceļa infokaste
| numurs         = 131
| nosaukums      = Tukums—Ķesterciems—Mērsrags—Kolka
| karte          = Road P131 Latvia.svg
| leģenda        =
| garums         = 107,5
| ārpus_pilsētas = 105,2
| ceļš_pilsētā   = 2,3
| sakrīt         = 
| segums         = asfalts
| reģions        = [[Kurzeme]]
| attēls         = Enter Mersrags.jpg
| paraksts       = Iela [[Mērsrags|Mērsragā]] autoceļa P131 maršrutā (2008)
}}
{{Maršruta tabula/aplis||{{pilsētas zīme}} [[Tukums]]; [[Raudas iela (Tukums)|Raudas iela]] }}
{{Maršruta tabula/krustojums||{{P ceļš|98}} {{P ceļš|121}} }}
{{Maršruta tabula/pilsētas beigas||[[Tukums]] }}
{{Maršruta tabula/upe||[[Lāčupe (Rīgas līča pieteka)|Lāčupīte]] }}
{{Maršruta tabula/aplis||[[Ķesterciems]] {{P ceļš|128}} }}
{{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||[[Ķesterciems]] }}
{{Maršruta tabula/apdzīvota vieta||[[Engure]] }}
{{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||[[Abragciems]] }}
{{Maršruta tabula/apdzīvota vieta||[[Bērzciems]] }}
{{Maršruta tabula/apdzīvota vieta||[[Mērsrags]] }}
{{Maršruta tabula/pilsētas sākums||[[Upesgrīva (Mērsraga pagasts)|Upesgrīva]] }}
{{Maršruta tabula/upe||[[Grīva (upe)|Grīva]] }}
{{Maršruta tabula/krustojums||{{P ceļš|127}} }}
{{Maršruta tabula/pilsētas beigas||[[Upesgrīva (Mērsraga pagasts)|Upesgrīva]] }}
{{Maršruta tabula/apdzīvota vieta||[[Valgalciems]] }}
{{Maršruta tabula/ciems zils||[[Kaltene]] }}
{{Maršruta tabula/pilsētas sākums||[[Roja]] }}
{{Maršruta tabula/krustojums||{{P ceļš|126}} }}
{{Maršruta tabula/upe||[[Roja (upe)|Roja]] }}
{{Maršruta tabula/pilsētas beigas||[[Roja]] }}
{{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||[[Žocene]] }}
{{Maršruta tabula/ciems zils||[[Ģipka]] }}
{{Maršruta tabula/upe||[[Pilsupe]] }}
{{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||[[Pūrciems]] }}
{{Maršruta tabula/upe||[[Melnsilupe]] }}
{{Maršruta tabula/apdzīvota vieta||[[Melnsils]] }}
{{Maršruta tabula/apdzīvota vieta||[[Kolka]] }}
{{Maršruta tabula/aplis||[[Kolka]] {{P ceļš|124}} }}
|}
|}
'''P131''' autoceļš '''Tukums—Ķesterciems—Mērsrags—Kolka''' ir [[Latvijas reģionālie autoceļi|reģionālais autoceļš]], kas gar [[Rīgas līcis|Rīgas līča]] piekrasti savieno [[Tukums|Tukumu]] caur [[Engure|Enguri]], [[Mērsrags|Mērsragu]] un [[Roja|Roju]] ar [[Kolka|Kolku]].&lt;ref&gt;{{valsts ceļi}}&lt;/ref&gt; Autoceļa garums ir {{nobr|107,5 km}} un tas visā garumā klāts ar [[asfaltbetons|asfaltbetona]] segumu. Ceļš šķērso [[Tukuma novads|Tukuma]] un [[Talsu novads|Talsu]] novadus.

== Vēsture ==
2025. gada 28. martā valsts uzņēmums &quot;Latvijas Valsts ceļi&quot; informēja, ka plāno uzsākt P131 seguma atjaunošanu no [[Kaltene]]s līdz [[Roja]]i (51,9.–71,2. km).&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/28.03.2025-buvdarbi-sogad-notiks-vairak-neka-600-km-valsts-autocelu-publiceta-buvdarbu-karte.a593310/ Būvdarbi šogad notiks vairāk nekā 600 km valsts autoceļu; publicēta būvdarbu karte] lsm.lv 2025. gada 28. martā&lt;/ref&gt;

== Apdzīvotās vietas pie autoceļa ==
* [[Tukums]]
* [[Engure]]
* [[Bērzciems]]
* [[Mērsrags]]
* [[Upesgrīva (Mērsraga pagasts)|Upesgrīva]]
* [[Valgalciems]]
* [[Kaltene]]
* [[Roja]]
* [[Ģipka]]
* [[Melnsils]]
* [[Kolka]]

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{Latvijas reģionālie autoceļi}}

[[Kategorija:Valsts reģionālie autoceļi|P131]]</text>
      <sha1>acvncxpzhntg5pcxzgjq8zyv7842mmh</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>HK Nitra</title>
    <ns>0</ns>
    <id>227928</id>
    <revision>
      <id>4468452</id>
      <parentid>4268231</parentid>
      <timestamp>2026-05-15T06:41:45Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>ZANDMANIS</username>
        <id>91184</id>
      </contributor>
      <origin>4468452</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3251" sha1="pnrwc38n1s6dm7rtz2chroyr9xb2oo6" xml:space="preserve">{{Hokeja komanda
| text_color  = #000000
| bg_color    = background:#FFFFFF; border-top:#0e305e 5px solid; border-bottom:#9fdaf7 5px solid;
| team        = HK Nitra
| logo        = Hk_nitra.jpg
| logosize    = 
| city        = {{vieta|Slovākija|Nitra}}
| league      = [[Slovākijas Ekstralīga]]
| conference  = 
| division    = 
| founded     = 1931
| arena       = ''[[Nitra Aréna]]''
| colors      = {{colorbox|#00adef}} {{colorbox|white}}
| owner       = 
| coach       = {{flaga|SVK}} [[Andrejs Kmečs]]
| coach2      = 
| captain     = {{flaga|Slovākija}} [[Branislavs Mezejs]]
| GM          = 
| media       = 
| affiliates  = 
&lt;!---Čempionāti---&gt;
|SVK            = 3
|kontinentālais = 1
}}
'''HK Nitra''' ir [[hokejs|hokeja]] komanda, kas bāzēta [[Nitra|Nitrā]], [[Slovākija|Slovākijā]], un spēlē [[Slovākijas Ekstralīga|Slovākijas Ekstralīgā]]. Klubs dibināts [[1931]]. gadā, taču Ekstralīgā tas spēlē vien kopš [[2003]]. gada. 2016. un 2024., 2026. gados gadā Nitra kļuva par Slovākijas čempioni. 2023. gadā komanda izcīnīja [[Kontinentālais kauss|Kontinentālo kausu]].
[[File:20230114 ANGNIT 004.jpg|thumb|HK Nitra spēlētāji 2023. gadā]]
2006.—07. gada sezonā vairākas spēles klubā aizvadīja [[Artūrs Irbe]], pēc gada Nitrā spēlēja [[Armands Bērziņš]] un [[Māris Jass]]. 2009.—10. gada sezonā Jass atgriezās Nitrā, bez viņa kluba rindās spēlējot arī [[Maksims Širokovs|Maksimam Širokovam]]. No 2021. līdz 2023. gadam komandu pārstāvēja [[Filips Buncis]]. 2022.—23. gada sezonā komandas galvenais treneris bija [[Normunds Sējējs]].

== Izcīnītās vietas ==
=== Čempionu hokeja līga ===
{| class=&quot;wikitable&quot;
|- bgcolor=&quot;#dddddd&quot;
!Sezona !!Apakšgrupa !!colspan=2 width=200px| Astotdaļfināls !!colspan=2 width=200px| Ceturtdaļfināls !!colspan=2| Pusfināls !!colspan=2| Fināls
|-
|'''14.—15.'''||colspan=10 align=center style=color:#767676|''Nepiedalījās''
|-
|'''15.—16.'''||align=center|3. vieta||colspan=8 align=center|''Neiekļuva''
|-
|'''16.—17.'''||align=center|1. vieta||style=background:#fdd|0:7, 0:5|| {{flaga|Čehija}} ''[[HC Vítkovice Steel]]''||colspan=6 align=center|''Neiekļuva''
|-
|'''17.—18.'''||colspan=10 align=center style=color:#767676|''Nepiedalījās''
|-
|'''18.—19.'''||colspan=10 align=center style=color:#767676|''Nepiedalījās''
|-
|'''19.—20.'''||colspan=10 align=center style=color:#767676|''Nepiedalījās''
|-
|'''20.—21.'''||colspan=10 align=center style=color:#767676|''Nepiedalījās''
|-
|'''21.—22.'''||colspan=10 align=center style=color:#767676|''Nepiedalījās''
|-
|'''22.—23.'''||colspan=10 align=center style=color:#767676|''Nepiedalījās''
|}
== Sasniegumi ==
'''[[Slovākijas Ekstralīga]]'''
* {{gold1}} Čempioni (3): 2015–16, 2023–24, 2025–26
'''[[Slovākijas hokeja Pirmā līga|Slovākijas Pirmā līga]]'''
* {{gold1}} Čempioni (1): 2002–03
'''[[Kontinentālais kauss]]'''
* {{gold1}} Uzvarētāji (1): 2022–23
== Ārējās saites ==
* [http://www.hknitra.sk Komandas oficiālā mājaslapa]
* [https://www.eliteprospects.com/team/1153/hk-nitra Eliteprospects.com komandas profils]


{{hokejs-aizmetnis}}
{{Slovākija-aizmetnis}}

[[Kategorija:Slovākijas hokeja klubi]]</text>
      <sha1>pnrwc38n1s6dm7rtz2chroyr9xb2oo6</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Guntars Galvanovskis</title>
    <ns>0</ns>
    <id>228205</id>
    <revision>
      <id>4468507</id>
      <parentid>4455650</parentid>
      <timestamp>2026-05-15T09:04:42Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Papuass</username>
        <id>88</id>
      </contributor>
      <comment>izmanīju tekstu uz to, kas teikts atsaucēs</comment>
      <origin>4468507</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6825" sha1="hatnd1dmd0qy8ghablj4nvl25xvo5ad" xml:space="preserve">{{Valsts amatpersonas infokaste
| vārds = Guntars Galvanovskis
| attēls = Flickr - Saeima - 10.Saeimas deputāts Guntars Galvanovskis.jpg
| apraksts = Guntars Galvanovskis 2010. gadā
| amats = [[10. Saeima]]s deputāts
| dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1982|05|15}}
| dzim_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Cēsis|td=Latvija}}
| mir_dati = 
| mir_vieta = 
| tautība = [[latvietis]]
| partija = [[Jaunais laiks]] &lt;small&gt;(līdz 2011)&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;[[Reformu partija (Latvija)|Reformu partija]] &lt;small&gt;(2011)&lt;/small&gt;
| dzīvesb = Kate Glika
| profesija = [[uzņēmējs]]
| alma_mater = [[Vidzemes Augstskola]]
| reliģija = 
| paraksts = 
| piezīmes = 
| vārds_orģ = 
}}

'''Guntars Galvanovskis''' (dzimis {{dat|1982|05|15||bez}} [[Cēsis|Cēsīs]]) ir [[latvieši|latviešu]] [[uzņēmējs]] un [[politiķis]]. Bijis [[Valmiera]]s domes un [[10. Saeima]]s deputāts.

== Biogrāfija ==
G. Galvanovskis dzimis {{dat|1982|05|15||bez}}. 2009. gadā pabeidzis [[Vidzemes Augstskola|Vidzemes Augstskolu]], ieguvis bakalaura grādu biznesa vadībā,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce | title = Guntars Galvanovskis | publisher = [[Centrālā vēlēšanu komisija]] | accessdate = 2013.07.01 | url = http://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/base/komisijas2010.CVKAND10.kandid2?NR1=5&amp;cbutton=45174634155 | archiveurl = https://web.archive.org/web/20101018062414/http://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/base/komisijas2010.CVKAND10.kandid2?NR1=5&amp;cbutton=45174634155 | archivedate = {{dat|2010|10|18||bez}} }}&lt;/ref&gt; 2010. gadā ieguvis maģistra grādu šai pašā augstskolā.

Ir bijis [[BK Valmiera]] valdes priekšsēdētājs&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce | title = Guntars Galvanovskis: Jāpieliek punkts konfliktiem Latvijas basketbolā | publisher = [[Apollo (portāls)|Apollo]] | date = 2010. gada 15. februārī | accessdate = 2013. gada 1. jūlijā | url = http://www.apollo.lv/zinas/guntars-galvanovskis-japieliek-punkts-konfliktiem-latvijas-basketbola/4431209 }}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt; laika posmā no 2009. līdz 2018. gadam (trīs gadus bijis kā goda prezidents un sešus gadus, kā kluba prezidents). Viņa vadības laikā [[BK Valmiera]] izcīnīja [[Latvijas Basketbola līga]]s čempiontitulu [[2015.—2016. gada LBL sezona|2016. gadā]]. Šajā pašā sezonā ieguva [[Baltijas basketbola līga]]s uzvarētāju titulu.

2014. gadā viņa līdzdibinātais datorspēļu uzņēmums ''Beetroot Lab'' saņēma ''[[Apple Inc.|Apple]] [[App Store]]'' ''feature'' statusu ar 2017. gadā radīto spēli ''[[Polipong]]''.&lt;ref&gt;[https://itunes.apple.com/us/app/polipong/id1215106424?mt=8 Polipong] iTunes&lt;/ref&gt;

G. Galvanovskis ir mežsaimniecības uzņēmuma &quot;Dizozols&quot; vienīgais īpašnieks,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://info.ur.gov.lv/#/legal-entity/40203227482|title=SIA &quot;Dizozols&quot;|last=UR informācijas portāls}}&lt;/ref&gt; savukārt viņa dzīvesbiedre bijusī modele Kate Glika ir ar to saistītā uzņēmuma &quot;BONO&quot; lielākā īpašniece.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://info.ur.gov.lv/#/legal-entity/44103079618|title=SIA &quot;BONO&quot;|last=UR informācijas portāls}}&lt;/ref&gt; 2022. gadā tika uzsākts kriminālprocess par iespējamo Dizozols krāpšanos mežu uzpirkšanā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.db.lv/zinas/preview/uzsakts-kriminalprocess-par-iespejamo-dizozols-krapsanos-mezu-uzpirksana-507897|title=Uzsākts kriminālprocess par iespējamo Dizozols krāpšanos mežu uzpirkšanā|website=Dienas Bizness|access-date=2026-04-17|language=lv}}&lt;/ref&gt; 2022. gada 14. decembra [[Latvijas Televīzija]]s raidījumā “[[4. studija]]” tika aplūkoti gadījumi, kuros, sadarbībā ar šiem uzņēmumiem, personas cietušas no iespējami negodprātīgas komercprakses mežsaimniecības līgumu slēgšanā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/meza-ipasnieks-no-stamerienas-zaudejis-desmitiem-tukstosus-eiro-ligumu-ar-labdariem-parakstot-bez-izlasisanas.a486983/|title=Meža īpašnieks no Stāmerienas zaudējis desmitiem tūkstošus eiro, līgumu ar «labdariem» parakstot bez izlasīšanas|website=www.lsm.lv|access-date=2025-03-07|language=lv}}&lt;/ref&gt; &quot;BONO&quot; 2024. gadā strādājis ar 66 miljonu eiro apgrozījumu un 1,9 miljonu eiro peļņu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.klientuportfelis.lv/lv/jaunumi/11104/bono-pern-veicis-biznesa-virzienu-strukturesanu|title=&amp;quot;BONO&amp;quot; pērn veicis biznesa virzienu strukturēšanu|last=Lursoft|website=www.klientuportfelis.lv|access-date=2025-03-04|date=2024-10-22|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Politiskā darbība ==
2009. gadā [[2009. gada Valmieras domes vēlēšanas|ievēlēts]] [[Valmiera]]s domē no partijas &quot;[[Jaunais laiks]]&quot; saraksta. 2010. gadā kandidējis [[10. Saeima]]s [[10. Saeimas vēlēšanas|vēlēšanās]] no apvienības &quot;[[Vienotība]]&quot; saraksta Vidzemes reģionā, ticis ievēlēts. 2011. gadā kopā ar partijas biedru [[Klāvs Olšteins|Klāvu Olšteinu]] izstājās no &quot;Jaunā laika&quot; un nolika deputāta mandātu, lai pievienotos jaunizveidotajai [[Reformu partija (Latvija)|Zatlera Reformu partijai]] (bija starp tās dibinātājiem).&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce | title = Guntars Galvanovskis noliek Saeimas deputāta mandātu un pārtrauc darbību partijā &quot;Jaunais laiks&quot; - papildināts | publisher = Valmiera24 | date = 2011. gada 6. jūlijā | accessdate = 2013. gada 1. jūlijā | url = http://www.valmiera24.lv/zinas/48/92976 | archiveurl = https://web.archive.org/web/20110810040843/http://www.valmiera24.lv/zinas/48/92976 | archivedate = {{dat|2011|08|10||bez}} }}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce | title = Galvanovskis no ZRP vēlējies izstāties pats, taču izslēgts ātrāk | publisher = [[Delfi (portāls)|Delfi]] | date = 2011. gada 27. oktobrī | accessdate = 2013. gada 1. jūlijā | url = http://www.delfi.lv/news/national/politics/galvanovskis-no-zrp-velejies-izstaties-pats-tacu-izslegts-atrak.d?id=41405329 }}&lt;/ref&gt; Šai laikā bijis arī ārštata padomnieks Ekonomikas ministrijā.&lt;ref&gt;[http://valmiera.pilseta24.lv/zina?slug=guntaram-galvanovskim-pern-bijusas-50-000-eiro-paradsaistibas Guntaram Galvanovskim pērn bijušas 50 000 eiro parādsaistības] valmiera.pilseta24.lv&lt;/ref&gt;

2011. gada oktobrī G. Galvanovskis tika izslēgts no Zatlera Reformu partijas par nesaskaņotu un individuālu kampaņu organizēšanu priekšvēlēšanu laikā&lt;ref&gt;[https://www.tvnet.lv/5074131/zrp-par-pasdarbibu-izsledz-gudoni-un-galvanovski ZRP par pašdarbību izslēdz Gudoni un Galvanovski] tvnet.lv&lt;/ref&gt; un nekandidēja [[11. Saeimas vēlēšanas|11. Saeimas ārkārtas vēlēšanās]].

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{10. Saeima}}

{{DEFAULTSORT:Galvanovskis, Guntars}}
[[Kategorija:1982. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Cēsīs dzimušie]]
[[Kategorija:Vidzemes Augstskolas absolventi]]
[[Kategorija:Latvijas uzņēmēji]]
[[Kategorija:10. Saeimas deputāti]]
[[Kategorija:Valmieras domes deputāti]]</text>
      <sha1>hatnd1dmd0qy8ghablj4nvl25xvo5ad</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4468512</id>
      <parentid>4468507</parentid>
      <timestamp>2026-05-15T09:59:34Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Biogrāfija */</comment>
      <origin>4468512</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6823" sha1="m9nqin8ohkmkhj3qqfbfdznp5clzneq" xml:space="preserve">{{Valsts amatpersonas infokaste
| vārds = Guntars Galvanovskis
| attēls = Flickr - Saeima - 10.Saeimas deputāts Guntars Galvanovskis.jpg
| apraksts = Guntars Galvanovskis 2010. gadā
| amats = [[10. Saeima]]s deputāts
| dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1982|05|15}}
| dzim_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Cēsis|td=Latvija}}
| mir_dati = 
| mir_vieta = 
| tautība = [[latvietis]]
| partija = [[Jaunais laiks]] &lt;small&gt;(līdz 2011)&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;[[Reformu partija (Latvija)|Reformu partija]] &lt;small&gt;(2011)&lt;/small&gt;
| dzīvesb = Kate Glika
| profesija = [[uzņēmējs]]
| alma_mater = [[Vidzemes Augstskola]]
| reliģija = 
| paraksts = 
| piezīmes = 
| vārds_orģ = 
}}

'''Guntars Galvanovskis''' (dzimis {{dat|1982|05|15||bez}} [[Cēsis|Cēsīs]]) ir [[latvieši|latviešu]] [[uzņēmējs]] un [[politiķis]]. Bijis [[Valmiera]]s domes un [[10. Saeima]]s deputāts.

== Biogrāfija ==
G. Galvanovskis dzimis {{dat|1982|05|15||bez}}. 2009. gadā pabeidzis [[Vidzemes Augstskola|Vidzemes Augstskolu]], ieguvis bakalaura grādu biznesa vadībā,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce | title = Guntars Galvanovskis | publisher = [[Centrālā vēlēšanu komisija]] | accessdate = 2013.07.01 | url = http://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/base/komisijas2010.CVKAND10.kandid2?NR1=5&amp;cbutton=45174634155 | archiveurl = https://web.archive.org/web/20101018062414/http://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/base/komisijas2010.CVKAND10.kandid2?NR1=5&amp;cbutton=45174634155 | archivedate = {{dat|2010|10|18||bez}} }}&lt;/ref&gt; 2010. gadā ieguvis maģistra grādu šai pašā augstskolā.

Ir bijis [[BK Valmiera]] valdes priekšsēdētājs&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce | title = Guntars Galvanovskis: Jāpieliek punkts konfliktiem Latvijas basketbolā | publisher = [[Apollo (portāls)|Apollo]] | date = 2010. gada 15. februārī | accessdate = 2013. gada 1. jūlijā | url = http://www.apollo.lv/zinas/guntars-galvanovskis-japieliek-punkts-konfliktiem-latvijas-basketbola/4431209 }}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt; laika posmā no 2009. līdz 2018. gadam (trīs gadus bijis kā goda prezidents un sešus gadus, kā kluba prezidents). Viņa vadības laikā [[BK Valmiera]] izcīnīja [[Latvijas Basketbola līga]]s čempiontitulu [[2015.—2016. gada LBL sezona|2016. gadā]]. Šajā pašā sezonā ieguva [[Baltijas basketbola līga]]s uzvarētāju titulu.

2014. gadā viņa līdzdibinātais datorspēļu uzņēmums ''Beetroot Lab'' saņēma ''[[Apple Inc.|Apple]] [[App Store]]'' ''feature'' statusu ar 2017. gadā radīto spēli ''[[Polipong]]''.&lt;ref&gt;[https://itunes.apple.com/us/app/polipong/id1215106424?mt=8 Polipong] iTunes&lt;/ref&gt;

G. Galvanovskis ir mežsaimniecības uzņēmuma &quot;Dizozols&quot; vienīgais īpašnieks,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://info.ur.gov.lv/#/legal-entity/40203227482|title=SIA &quot;Dizozols&quot;|last=UR informācijas portāls}}&lt;/ref&gt; savukārt viņa dzīvesbiedre bijusī modele Kate Glika ir ar to saistītā uzņēmuma &quot;BONO&quot; lielākā īpašniece.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://info.ur.gov.lv/#/legal-entity/44103079618|title=SIA &quot;BONO&quot;|last=UR informācijas portāls}}&lt;/ref&gt; 2022. gadā tika uzsākts kriminālprocess par iespējamo &quot;Dizozols&quot; krāpšanos mežu uzpirkšanā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.db.lv/zinas/preview/uzsakts-kriminalprocess-par-iespejamo-dizozols-krapsanos-mezu-uzpirksana-507897|title=Uzsākts kriminālprocess par iespējamo Dizozols krāpšanos mežu uzpirkšanā|website=Dienas Bizness|access-date=2026-04-17|language=lv}}&lt;/ref&gt; 2022. gada 14. decembra [[Latvijas Televīzija]]s raidījumā &quot;[[4. studija]]&quot; tika aplūkoti gadījumi, kuros, sadarbībā ar šiem uzņēmumiem, personas cietušas no iespējami negodprātīgas komercprakses mežsaimniecības līgumu slēgšanā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/meza-ipasnieks-no-stamerienas-zaudejis-desmitiem-tukstosus-eiro-ligumu-ar-labdariem-parakstot-bez-izlasisanas.a486983/|title=Meža īpašnieks no Stāmerienas zaudējis desmitiem tūkstošus eiro, līgumu ar «labdariem» parakstot bez izlasīšanas|website=www.lsm.lv|access-date=2025-03-07|language=lv}}&lt;/ref&gt; &quot;BONO&quot; 2024. gadā strādājis ar 66 miljonu eiro apgrozījumu un 1,9 miljonu eiro peļņu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.klientuportfelis.lv/lv/jaunumi/11104/bono-pern-veicis-biznesa-virzienu-strukturesanu|title=&amp;quot;BONO&amp;quot; pērn veicis biznesa virzienu strukturēšanu|last=Lursoft|website=www.klientuportfelis.lv|access-date=2025-03-04|date=2024-10-22|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Politiskā darbība ==
2009. gadā [[2009. gada Valmieras domes vēlēšanas|ievēlēts]] [[Valmiera]]s domē no partijas &quot;[[Jaunais laiks]]&quot; saraksta. 2010. gadā kandidējis [[10. Saeima]]s [[10. Saeimas vēlēšanas|vēlēšanās]] no apvienības &quot;[[Vienotība]]&quot; saraksta Vidzemes reģionā, ticis ievēlēts. 2011. gadā kopā ar partijas biedru [[Klāvs Olšteins|Klāvu Olšteinu]] izstājās no &quot;Jaunā laika&quot; un nolika deputāta mandātu, lai pievienotos jaunizveidotajai [[Reformu partija (Latvija)|Zatlera Reformu partijai]] (bija starp tās dibinātājiem).&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce | title = Guntars Galvanovskis noliek Saeimas deputāta mandātu un pārtrauc darbību partijā &quot;Jaunais laiks&quot; - papildināts | publisher = Valmiera24 | date = 2011. gada 6. jūlijā | accessdate = 2013. gada 1. jūlijā | url = http://www.valmiera24.lv/zinas/48/92976 | archiveurl = https://web.archive.org/web/20110810040843/http://www.valmiera24.lv/zinas/48/92976 | archivedate = {{dat|2011|08|10||bez}} }}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce | title = Galvanovskis no ZRP vēlējies izstāties pats, taču izslēgts ātrāk | publisher = [[Delfi (portāls)|Delfi]] | date = 2011. gada 27. oktobrī | accessdate = 2013. gada 1. jūlijā | url = http://www.delfi.lv/news/national/politics/galvanovskis-no-zrp-velejies-izstaties-pats-tacu-izslegts-atrak.d?id=41405329 }}&lt;/ref&gt; Šai laikā bijis arī ārštata padomnieks Ekonomikas ministrijā.&lt;ref&gt;[http://valmiera.pilseta24.lv/zina?slug=guntaram-galvanovskim-pern-bijusas-50-000-eiro-paradsaistibas Guntaram Galvanovskim pērn bijušas 50 000 eiro parādsaistības] valmiera.pilseta24.lv&lt;/ref&gt;

2011. gada oktobrī G. Galvanovskis tika izslēgts no Zatlera Reformu partijas par nesaskaņotu un individuālu kampaņu organizēšanu priekšvēlēšanu laikā&lt;ref&gt;[https://www.tvnet.lv/5074131/zrp-par-pasdarbibu-izsledz-gudoni-un-galvanovski ZRP par pašdarbību izslēdz Gudoni un Galvanovski] tvnet.lv&lt;/ref&gt; un nekandidēja [[11. Saeimas vēlēšanas|11. Saeimas ārkārtas vēlēšanās]].

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{10. Saeima}}

{{DEFAULTSORT:Galvanovskis, Guntars}}
[[Kategorija:1982. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Cēsīs dzimušie]]
[[Kategorija:Vidzemes Augstskolas absolventi]]
[[Kategorija:Latvijas uzņēmēji]]
[[Kategorija:10. Saeimas deputāti]]
[[Kategorija:Valmieras domes deputāti]]</text>
      <sha1>m9nqin8ohkmkhj3qqfbfdznp5clzneq</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Deivids Tenants</title>
    <ns>0</ns>
    <id>230597</id>
    <revision>
      <id>4468420</id>
      <parentid>3980831</parentid>
      <timestamp>2026-05-15T05:21:53Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>PaulLim11</username>
        <id>137644</id>
      </contributor>
      <comment>Image</comment>
      <origin>4468420</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1760" sha1="i6b063s3ai50wescr2b33xcrreb3rkm" xml:space="preserve">{{Aktiera infokaste
| vārds = Deivids Tenants
| vārds_orig = ''David Tennant''
| attēls = David Tennant - Los Angeles Comic Con 2025.jpg
| attēla izmērs = 
| komentārs = Deivids Tenants 2025. gadā
| dz. vārds = 
| dz. datums = {{dzimšanas datums un vecums|1971|4|18}}
| dz. vieta = 
| miršanas datums = 
| miršanas vieta = 
| citi vārdi = 
| nodarbošanās = 
| darbības gadi = 1987—pašlaik
| dzīvesbiedrs = 
| mājaslapa = 
| zeltaglobusabalva = 
| zeltaavenesbalva = 
| apbalvojumi = 
| dzimums = V
}}
'''Deivids Tenants''' ({{val|en|David Tennant}}, dzimis '''Deivids Džons Makdonalds''' ({{val|en|David John McDonald}}) {{Dat|1971|4|18}}) ir [[Skoti|skotu]] aktieris.

Pazīstams kā [[Desmitais Doktors|desmitā]] [[Doktors (tēls)|Doktora]] lomas atveidotājs [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijas]] [[zinātniskā fantastika|zinātniskās fantastikas]] televīzijas seriālā ''[[Doctor Who]]'' (2005—2010, 2013). Filmējies arī filmā &quot;[[Harijs Poters un Uguns biķeris (filma)|Harijs Poters un Uguns biķeris]]&quot; (2005), televīzijas filmā ''[[Einstein and Eddington]]'' (2008), kā arī televīzijas miniseriālos &quot;[[Kazanova (televīzijas seriāls)|Kazanova]]&quot; (2005), &quot;[[Caur adatas aci]]&quot; (''The Escape Artist'', 2013), ''[[Broadchurch]]'' (2013—2017), &quot;[[Dezs]]&quot; (''Des'', 2020), ''[[Staged]]'' (2020—2021). Piedalījies animācijas filmas &quot;[[Pirāti!]]&quot; (2012) ieskaņošanā.

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}
{{aktieru ārējās saites}}

{{aktieris-aizmetnis}}

{{Doctor Who}}
{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Tenants, Deivids}}
[[Kategorija:1971. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Skotijā dzimušie]]
[[Kategorija:Skotu kinoaktieri]]
[[Kategorija:Doctor Who]]</text>
      <sha1>i6b063s3ai50wescr2b33xcrreb3rkm</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>HC Košice</title>
    <ns>0</ns>
    <id>232173</id>
    <revision>
      <id>4468444</id>
      <parentid>3935077</parentid>
      <timestamp>2026-05-15T06:14:22Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>ZANDMANIS</username>
        <id>91184</id>
      </contributor>
      <origin>4468444</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1701" sha1="byc8inmgjzemakzc17341u5te2pm7ae" xml:space="preserve">{{Hokeja komanda
| text_color  = #000000
| bg_color    = background:#FFFFFF; border-top:#000000 5px solid; border-bottom:#F67F25 5px solid;
| team        = HC Košice
| logo        = HC_Kosice_logo.jpg
| logosize    = 
| city        = {{vieta|Slovākija|Košice}}
| league      = [[Slovākijas Ekstralīga]]
| conference  = 
| division    = 
| founded     = 1962
| arena       = ''[[Steel Aréna]]''
| colors      = {{colorbox|white}} {{colorbox|#082b53}}
| owner       = 
| coach       = {{flaga|CAN}} [[Dens Semans]]
| coach2      = 
| GM          = 
| captain     = {{flaga|SVK}} Mihals Čovans
| media       = 
| affiliates  = 
&lt;!---Čempionāti---&gt;
| CSK            = 2
| SVK            = 10
| kontinentālais = 1
}}
'''HC Košice''' ir [[hokejs|hokeja]] komanda, kas bāzēta [[Košice|Košicē]], [[Slovākija|Slovākijā]], un spēlē [[Slovākijas Ekstralīga|Slovākijas Ekstralīgā]]. Klubs dibināts [[1962]]. gadā un desmit reizes ir izcīnījis [[Slovākija]]s čempiones titulu, tāpat divas reizes izcīnījis uzvaru [[Čehoslovākijas hokeja līga|Čehoslovākijas hokeja līgā]].
== Sasniegumi ==
'''[[Slovākijas Ekstralīga]]'''

* {{gold1}} Čempioni (10): 1994–95, 1995–96, 1998–99, 2008–09, 2009–10, 2010–11, 2013–14, 2014–15, 2022–23, 2024–25

'''[[Čehoslovākijas hokeja līga]]'''
* {{gold1}} Čempioni (2): 1985–86, 1987–88
'''[[Kontinentālais kauss]]'''
* {{gold1}} Uzvarētāji (1): 1997–98
== Ārējās saites ==
* [http://www.hckosice.sk Komandas oficiālā mājaslapa]
* [http://eliteprospects.com/team.php?team=167 Eliteprospects.com komandas lapa]


{{hokejs-aizmetnis}}
{{Slovākija-aizmetnis}}

[[Kategorija:Slovākijas hokeja klubi]]</text>
      <sha1>byc8inmgjzemakzc17341u5te2pm7ae</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi Siguldas novadā</title>
    <ns>0</ns>
    <id>239834</id>
    <revision>
      <id>4468237</id>
      <parentid>4437900</parentid>
      <timestamp>2026-05-14T15:54:02Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>ListeriaBot</username>
        <id>56598</id>
      </contributor>
      <comment>Wikidata list updated [V2]</comment>
      <origin>4468237</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="52048" sha1="6ibq2tsck28v1pag7xfl1uf5mqgu3d6" xml:space="preserve">Šajā lapā apkopoti [[Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksts|valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi]] [[Siguldas novads|Siguldas novadā]].

{{monument-title-wikidata|Q97232700}}

{{Wikidata list
|sparql=SELECT 	
	?item ?name ?lat ?long ?typelabel ?vaid ?year ?image ?commonscat ?municipality
	?district ?locality ?complex ?region ?address ?wikipediauri ?extlink ?munwiki
WHERE
{
	VALUES ?currList { wd:Q20566114 } .
	VALUES ?currNovads { wd:Q97232700 } .
	?currNovads wdt:P300 ?region .
	?item wdt:P2817 ?currList .
	?item wdt:P2494 ?vaid .
	?item wdt:P1435 ?type .
	?item wdt:P131 ?munid.
	?munid wdt:P131 ?upmunid .  
	?munid wdt:P131* ?currNovads .
	?upmunid wdt:P31 ?upmuntype .  
	BIND ( IF ( ( ?upmuntype = wd:Q2577184) , ?upmunid , ?munid )  AS ?novads ) .
	?munsitelink schema:about ?munid .
	?munsitelink schema:inLanguage &quot;lv&quot; .
	BIND(STRAFTER(str(?munsitelink), &quot;lv.wikipedia.org/wiki/&quot;) AS ?munwiki) .
	OPTIONAL { ?item wdt:P373 ?commonscat } .
	OPTIONAL { ?item wdt:P2795 ?locality} .
	OPTIONAL { ?item wdt:P361 ?complex } .
	OPTIONAL { ?item p:P571 ?inception . ?inception pq:P1932 ?year } .
	OPTIONAL { ?item wdt:P18 ?pic . BIND(STRAFTER(str(?pic), &quot;Special:FilePath/&quot;) AS ?image) . }
	OPTIONAL { ?item wdt:P856 ?extlink } .
	OPTIONAL { ?item wdt:P6375 ?address } .
	OPTIONAL { ?item wdt:P625 ?coord .
		?item p:P625 ?coordinate .
		?coordinate psv:P625 ?coordinate_node .
		?coordinate_node wikibase:geoLatitude ?lat .
		?coordinate_node wikibase:geoLongitude ?long . }
	OPTIONAL { ?sitelink schema:about ?item . ?sitelink schema:inLanguage &quot;lv&quot; 
		BIND(strafter(str(?sitelink),&quot;/wiki/&quot;) as ?wikipediauri) }
	?item rdfs:label ?name . FILTER(lang(?name)=&quot;lv&quot;)
	?type rdfs:label ?typelabel . FILTER(lang(?typelabel)=&quot;lv&quot;)
	?munid rdfs:label ?municipality . FILTER(lang(?municipality)=&quot;lv&quot;)
	?novads rdfs:label ?district . FILTER(lang(?district)=&quot;lv&quot;)
}
|wdq=
|section=?district
|sort=P131
|columns=qid,label,?name,?municipality,?district,p1435:value,?region,?extlink,?address,?locality,?lat,?long,p625,?image,?commonscat,?vaid,?wikipediauri,?year,?typelabel,?complex,?munwiki
|thumb=128
|min_section=1
|row_template=monument
|skip_table=1
}}
{{monument
| qid = Q55313765
| label = [[Černausku akmens|Černausku akmens - kulta vieta]]
| name = Černausku akmens - kulta vieta
| municipality = Allažu pagasts
| district = Allažu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-091
| locality = 0,8 km uz DA no Černausku mājām
| lat = 57.086325729007
| long = 24.793375625055
| p625 = {{Coord|57.086326|24.793376|display=inline}}
| image = %C4%8Cernausku%20akmens.jpg
| commonscat = Černausku boulder
| vaid = 2076
| wikipediauri = %C4%8Cernausku_akmens
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Alla%C5%BEu_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55313768
| label = [[Zviedru baznīcas drupas|Zviedru baznīca ar viduslaiku kapsētu]]
| name = Zviedru baznīca ar viduslaiku kapsētu
| municipality = Allažu pagasts
| district = Allažu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-091
| locality = Ausmās, Ezerkalnos
| lat = 57.030555555556
| long = 24.818333333333
| p625 = {{Coord|57.030556|24.818333|display=inline}}
| image = Zviedru%20bazn%C4%ABcas%20drupas%20Alla%C5%BEmui%C5%BE%C4%81%202000-12-09.jpg
| vaid = 2077
| wikipediauri = Zviedru_bazn%C4%ABcas_drupas
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Alla%C5%BEu_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55313770
| label = [[Kapurgu senkapi]]
| name = Kapurgu senkapi
| municipality = Allažu pagasts
| district = Allažu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-091
| locality = pie Maltām un Zvirgzdiem
| lat = 57.063689704248
| long = 24.869644065336
| p625 = {{Coord|57.06369|24.869644|display=inline}}
| vaid = 2078
| wikipediauri = Kapurgu_senkapi
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Alla%C5%BEu_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55313772
| label = [[Saknīšu—Atvasīšu senkapi|Saknīšu un Atvasīšu senkapi]]
| name = Saknīšu un Atvasīšu senkapi
| municipality = Allažu pagasts
| district = Allažu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-091
| locality = pie Saknītēm un Atvasītēm
| lat = 57.040399235295
| long = 24.828100078195
| p625 = {{Coord|57.040399|24.8281|display=inline}}
| vaid = 2079
| wikipediauri = Sakn%C4%AB%C5%A1u%E2%80%94Atvas%C4%AB%C5%A1u_senkapi
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Alla%C5%BEu_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q47007803
| label = ''[[:d:Q47007803|Zaiču senkapi]]''
| name = Zaiču senkapi
| municipality = Inčukalna pagasts
| district = Inčukalna pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-091
| locality = pie Gāršām
| lat = 57.110639
| long = 24.668354
| p625 = {{Coord|57.110639|24.668354|display=inline}}
| vaid = 2095
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = In%C4%8Dukalna_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q47007805
| label = ''[[:d:Q47007805|Melkertu senkapi]]''
| name = Melkertu senkapi
| municipality = Inčukalna pagasts
| district = Inčukalna pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-091
| locality = pie Melkertiem
| lat = 57.114713
| long = 24.542395
| p625 = {{Coord|57.114713|24.542395|display=inline}}
| vaid = 2096
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = In%C4%8Dukalna_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q47007812
| label = ''[[:d:Q47007812|Inčukalna Velna ala - kulta vieta]]''
| name = Inčukalna Velna ala - kulta vieta
| municipality = Inčukalna pagasts
| district = Inčukalna pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-091
| locality = pie Stalšēniem
| lat = 57.126374628852
| long = 24.643923769685
| p625 = {{Coord|57.126375|24.643924|display=inline}}
| image = In%C4%8Dukalna%20velna%20ala.jpg
| vaid = 2097
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = In%C4%8Dukalna_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q47007816
| label = ''[[:d:Q47007816|Salu senkapi (Līvu kapi)]]''
| name = Salu senkapi (Līvu kapi)
| municipality = Inčukalna pagasts
| district = Inčukalna pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-091
| locality = Salu - Egļupes ceļa malā, 1,5 km DA no Salām
| lat = 57.114046
| long = 24.731023
| p625 = {{Coord|57.114046|24.731023|display=inline}}
| vaid = 2098
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = In%C4%8Dukalna_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q47007817
| label = ''[[:d:Q47007817|Katlāpu un Viesulēnu senkapi (Līvu kapi)]]''
| name = Katlāpu un Viesulēnu senkapi (Līvu kapi)
| municipality = Inčukalna pagasts
| district = Inčukalna pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-091
| locality = starp Katlāpiem un Viesulēniem
| lat = 57.141952
| long = 24.747276
| p625 = {{Coord|57.141952|24.747276|display=inline}}
| vaid = 2099
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = In%C4%8Dukalna_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q47007819
| label = ''[[:d:Q47007819|Vangažu kapsētas senkapi]]''
| name = Vangažu kapsētas senkapi
| municipality = Inčukalna pagasts
| district = Inčukalna pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-091
| locality = Vangažos pie kapsētas
| lat = 57.126265
| long = 24.562883
| p625 = {{Coord|57.126265|24.562883|display=inline}}
| vaid = 2100
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = In%C4%8Dukalna_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q47007821
| label = ''[[:d:Q47007821|Vangažu luterāņu baznīca]]''
| name = Vangažu luterāņu baznīca
| municipality = Inčukalna pagasts
| district = Inčukalna pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-091
| lat = 57.11812
| long = 24.57822
| p625 = {{Coord|57.11812|24.57822|display=inline}}
| image = Vangazhu%20luter%20bazn%202015.09.13.JPG
| commonscat = Lutheran church near Vangaži
| vaid = 8487
| year = 1780.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = In%C4%8Dukalna_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q16360266
| label = [[Krimuldas luterāņu baznīca|Krimuldas baznīca]]
| name = Krimuldas baznīca
| municipality = Krimuldas pagasts
| district = Krimuldas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-091
| locality = Krimuldā
| lat = 57.163379
| long = 24.767177
| p625 = {{Coord|57.163379|24.767177|display=inline}}
| image = Krimulda-church.JPG
| commonscat = Krimulda Church
| vaid = 6701
| wikipediauri = Krimuldas_luter%C4%81%C5%86u_bazn%C4%ABca
| year = 1205. -1207. 17. gs. 40.g. 1902. -1905.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Krimuldas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q35814398
| label = [[Kubeseles pilskalns]]
| name = Kubeseles pilskalns
| municipality = Krimuldas pagasts
| district = Krimuldas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-091
| locality = pie Krimuldas luterāņu baznīcas
| lat = 57.161944444444
| long = 24.7675
| p625 = {{Coord|57.161944|24.7675|display=inline}}
| image = Kubeseles%20pilskalns.jpg
| commonscat = Kubeseles pilskalns
| vaid = 2111
| wikipediauri = Kubeseles_pilskalns
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Krimuldas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51274285
| label = ''[[:d:Q51274285|Jelgavkalna apmetne]]''
| name = Jelgavkalna apmetne
| municipality = Krimuldas pagasts
| district = Krimuldas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-091
| locality = 0,5 km uz ZA no Siguldas novadpētniecības muzeja
| lat = 57.184716987108
| long = 24.853493850142
| p625 = {{Coord|57.184717|24.853494|display=inline}}
| vaid = 2101
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Krimuldas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51274296
| label = ''[[:d:Q51274296|Klinšu zīmējumi Virtakas iezī]]''
| name = Klinšu zīmējumi Virtakas iezī
| municipality = Krimuldas pagasts
| district = Krimuldas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-091
| locality = Braslas upes labajā krastā, Virtakas iezī
| lat = 57.279236693092
| long = 24.947814095429
| p625 = {{Coord|57.279237|24.947814|display=inline}}
| vaid = 2102
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Krimuldas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51274315
| label = ''[[:d:Q51274315|Tālēnu senkapi]]''
| name = Tālēnu senkapi
| municipality = Krimuldas pagasts
| district = Krimuldas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-091
| locality = DA no Krimuldas Jaunās kapsētas
| lat = 57.15265144203
| long = 24.761824347238
| p625 = {{Coord|57.152651|24.761824|display=inline}}
| vaid = 2103
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Krimuldas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51274329
| label = ''[[:d:Q51274329|Kaupo kalns - nostāstu vieta]]''
| name = Kaupo kalns - nostāstu vieta
| municipality = Krimuldas pagasts
| district = Krimuldas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-091
| locality = pie bij. mācītājmuižas
| lat = 57.161264508769
| long = 24.766881707517
| p625 = {{Coord|57.161265|24.766882|display=inline}}
| image = Kaupo%20kapa%20uzkalni%C5%86%C5%A1%20un%20piemineklis.jpg
| vaid = 2104
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Krimuldas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51274348
| label = ''[[:d:Q51274348|Čiekuru senkapi]]''
| name = Čiekuru senkapi
| municipality = Krimuldas pagasts
| district = Krimuldas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-091
| locality = pie Čiekuriem
| lat = 57.238327469691
| long = 24.730842242425
| p625 = {{Coord|57.238327|24.730842|display=inline}}
| vaid = 2105
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Krimuldas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51274358
| label = [[Gavēņu pilskalns]]
| name = Gavēņu pilskalns
| municipality = Krimuldas pagasts
| district = Krimuldas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-091
| locality = pie Gavēņiem
| lat = 57.185124752549
| long = 24.697291582451
| p625 = {{Coord|57.185125|24.697292|display=inline}}
| image = Gav%C4%93%C5%86u%20pilskalns%2C%20Ragana%2003.jpg
| commonscat = Gavēņi hillfort
| vaid = 2106
| wikipediauri = Gav%C4%93%C5%86u_pilskalns
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Krimuldas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51274374
| label = ''[[:d:Q51274374|Annaskalns - senkapi]]''
| name = Annaskalns - senkapi
| municipality = Krimuldas pagasts
| district = Krimuldas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-091
| locality = pie Grašiem, pie Jerkules ezera
| lat = 57.209510561821
| long = 24.778382698961
| p625 = {{Coord|57.209511|24.778383|display=inline}}
| vaid = 2107
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Krimuldas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51274389
| label = [[Lojas pilskalns]]
| name = Lojas pilskalns
| municipality = Krimuldas pagasts
| district = Krimuldas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-091
| locality = pie Kaupiņiem, Lojas upes kreisajā krastā
| lat = 57.145958282711
| long = 24.683138060458
| p625 = {{Coord|57.145958|24.683138|display=inline}}
| vaid = 2109
| wikipediauri = Lojas_pilskalns
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Krimuldas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51274405
| label = ''[[:d:Q51274405|Klintsdzirnavu senkapi]]''
| name = Klintsdzirnavu senkapi
| municipality = Krimuldas pagasts
| district = Krimuldas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-091
| locality = pie Klintsdzirnavām
| lat = 57.156606897072
| long = 24.685001010556
| p625 = {{Coord|57.156607|24.685001|display=inline}}
| vaid = 2110
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Krimuldas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51274436
| label = ''[[:d:Q51274436|Liepeņu senkapi I (Batariņi)]]''
| name = Liepeņu senkapi I (Batariņi)
| municipality = Krimuldas pagasts
| district = Krimuldas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-091
| locality = pie Liepenēm
| lat = 57.152059956479
| long = 24.794879350422
| p625 = {{Coord|57.15206|24.794879|display=inline}}
| vaid = 2112
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Krimuldas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51274451
| label = ''[[:d:Q51274451|Liepeņu senkapi II]]''
| name = Liepeņu senkapi II
| municipality = Krimuldas pagasts
| district = Krimuldas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-091
| locality = pie Liepenēm, Gaujas senlejas krastā
| lat = 57.156854867552
| long = 24.804122242469
| p625 = {{Coord|57.156855|24.804122|display=inline}}
| vaid = 2113
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Krimuldas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51274464
| label = [[Melnā ieža pilskalns]]
| name = Melnā ieža pilskalns
| municipality = Krimuldas pagasts
| district = Krimuldas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-091
| locality = pie Melnā ieža, Braslas upes labajā krastā
| lat = 57.279524499697
| long = 24.941059301947
| p625 = {{Coord|57.279524|24.941059|display=inline}}
| vaid = 2114
| wikipediauri = Meln%C4%81_ie%C5%BEa_pilskalns
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Krimuldas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51274472
| label = ''[[:d:Q51274472|Priežu senkapi]]''
| name = Priežu senkapi
| municipality = Krimuldas pagasts
| district = Krimuldas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-091
| locality = pie Priedēm
| lat = 57.150928475289
| long = 24.740250760002
| p625 = {{Coord|57.150928|24.740251|display=inline}}
| vaid = 2115
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Krimuldas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51274484
| label = ''[[:d:Q51274484|Pūteļu senkapi]]''
| name = Pūteļu senkapi
| municipality = Krimuldas pagasts
| district = Krimuldas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-091
| locality = pie Pūteļiem
| lat = 57.21260456303
| long = 24.839761056643
| p625 = {{Coord|57.212605|24.839761|display=inline}}
| vaid = 2116
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Krimuldas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51274494
| label = ''[[:d:Q51274494|Karātavkalns - soda vieta]]''
| name = Karātavkalns - soda vieta
| municipality = Krimuldas pagasts
| district = Krimuldas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-091
| locality = pie Turaidas kapsētas, pie Turaidas-Eikažu šosejas
| lat = 57.193756515255
| long = 24.84237017359
| p625 = {{Coord|57.193757|24.84237|display=inline}}
| vaid = 2117
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Krimuldas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51274506
| label = [[Viešu pilskalns]]
| name = Viešu pilskalns
| municipality = Krimuldas pagasts
| district = Krimuldas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-091
| locality = pie Viešiem
| lat = 57.196551316277
| long = 24.885508971596
| p625 = {{Coord|57.196551|24.885509|display=inline}}
| vaid = 2118
| wikipediauri = Vie%C5%A1u_pilskalns
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Krimuldas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51274519
| label = ''[[:d:Q51274519|Krimuldas Jaunās kapsētas senkapi]]''
| name = Krimuldas Jaunās kapsētas senkapi
| municipality = Krimuldas pagasts
| district = Krimuldas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-091
| locality = uz A no Krimuldas Jaunās kapsētas
| lat = 57.154707228315
| long = 24.763298747103
| p625 = {{Coord|57.154707|24.763299|display=inline}}
| vaid = 2119
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Krimuldas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51274593
| label = ''[[:d:Q51274593|Altāris]]''
| name = Altāris
| municipality = Lēdurga
| district = Lēdurgas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-091
| locality = Lēdurgas luterāņu baznīcā
| lat = 57.322456487972
| long = 24.742298681957
| p625 = {{Coord|57.322456|24.742299|display=inline}}
| vaid = 3884
| year = ap 1770.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = ''[[:d:Q51274658|Lēdurgas luterāņu baznīca ar žogu un vārtiem]]''
| munwiki = L%C4%93durga
}}
{{monument
| qid = Q51274610
| label = ''[[:d:Q51274610|Kancele]]''
| name = Kancele
| municipality = Lēdurga
| district = Lēdurgas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-091
| locality = Lēdurgas luterāņu baznīcā
| lat = 57.322456487972
| long = 24.742298681957
| p625 = {{Coord|57.322456|24.742299|display=inline}}
| vaid = 3886
| year = ap 1770.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = ''[[:d:Q51274658|Lēdurgas luterāņu baznīca ar žogu un vārtiem]]''
| munwiki = L%C4%93durga
}}
{{monument
| qid = Q51274628
| label = ''[[:d:Q51274628|Kanceles durvju komplekts]]''
| name = Kanceles durvju komplekts
| municipality = Lēdurga
| district = Lēdurgas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-091
| locality = Lēdurgas luterāņu baznīcā
| lat = 57.322456487972
| long = 24.742298681957
| p625 = {{Coord|57.322456|24.742299|display=inline}}
| vaid = 3887
| year = 18.gs.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = ''[[:d:Q51274658|Lēdurgas luterāņu baznīca ar žogu un vārtiem]]''
| munwiki = L%C4%93durga
}}
{{monument
| qid = Q51274645
| label = ''[[:d:Q51274645|Portāli (2)]]''
| name = Portāli (2)
| municipality = Lēdurga
| district = Lēdurgas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-091
| locality = Lēdurgas luterāņu baznīcā
| lat = 57.322456487972
| long = 24.742298681957
| p625 = {{Coord|57.322456|24.742299|display=inline}}
| vaid = 3888
| year = 1770.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = ''[[:d:Q51274658|Lēdurgas luterāņu baznīca ar žogu un vārtiem]]''
| munwiki = L%C4%93durga
}}
{{monument
| qid = Q51274658
| label = ''[[:d:Q51274658|Lēdurgas luterāņu baznīca ar žogu un vārtiem]]''
| name = Lēdurgas luterāņu baznīca ar žogu un vārtiem
| municipality = Lēdurga
| district = Lēdurgas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-091
| lat = 57.322461263495
| long = 24.74221442068
| p625 = {{Coord|57.322461|24.742214|display=inline}}
| image = L%C4%93durgas%20luter%C4%81%C5%86u%20bazn%C4%ABca%202000-10-07.jpg
| commonscat = Lutheran church in Lēdurga
| vaid = 6439
| year = 1767. -1772.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = L%C4%93durga
}}
{{monument
| qid = Q51274554
| label = ''[[:d:Q51274554|Vasiļa kalns - nostāstu vieta]]''
| name = Vasiļa kalns - nostāstu vieta
| municipality = Lēdurgas pagasts
| district = Lēdurgas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-091
| locality = pie Braslām un Juglām
| lat = 57.332363389734
| long = 24.84489301582
| p625 = {{Coord|57.332363|24.844893|display=inline}}
| vaid = 1457
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = L%C4%93durgas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51274564
| label = ''[[:d:Q51274564|Vecpapinu senkapi (Pētera kalniņš)]]''
| name = Vecpapinu senkapi (Pētera kalniņš)
| municipality = Lēdurgas pagasts
| district = Lēdurgas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-091
| locality = pie Kūriņiem
| lat = 57.322473988241
| long = 24.858607386637
| p625 = {{Coord|57.322474|24.858607|display=inline}}
| vaid = 1458
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = L%C4%93durgas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51274580
| label = ''[[:d:Q51274580|Ķipukalnu senkapi]]''
| name = Ķipukalnu senkapi
| municipality = Lēdurgas pagasts
| district = Lēdurgas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-091
| locality = starp Ķipukalniem un Bērzainēm
| lat = 57.310641593833
| long = 24.746322325029
| p625 = {{Coord|57.310642|24.746322|display=inline}}
| vaid = 1459
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = L%C4%93durgas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55313779
| label = ''[[:d:Q55313779|Kalna Vaizuļu senkapi]]''
| name = Kalna Vaizuļu senkapi
| municipality = Mores pagasts
| district = Mores pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-091
| locality = &quot;Kalna Vaizuļi&quot;, mežā starp Atmiņām un Lejas Gudrēniem
| lat = 57.11654867437
| long = 25.064810118246
| p625 = {{Coord|57.116549|25.06481|display=inline}}
| vaid = 8962
| year = 1.–4.gs.
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Mores_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51846747
| label = ''[[:d:Q51846747|Mālpils pilskalns (Vīnakalns)]]''
| name = Mālpils pilskalns (Vīnakalns)
| municipality = Mālpils
| district = Mālpils pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-091
| locality = pie Klobažiem, Sudas upes kreisajā krastā
| lat = 57.009289320941
| long = 24.948032023341
| p625 = {{Coord|57.009289|24.948032|display=inline}}
| image = M%C4%81lpils%20V%C4%ABnkalna%20avots.jpg
| commonscat = Vīnakalns hillfort, Mālpils
| vaid = 2120
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = M%C4%81lpils
}}
{{monument
| qid = Q51846749
| label = ''[[:d:Q51846749|Mālpils luterāņu baznīca]]''
| name = Mālpils luterāņu baznīca
| municipality = Mālpils
| district = Mālpils pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-091
| lat = 57.004541941671
| long = 24.961291946919
| p625 = {{Coord|57.004542|24.961292|display=inline}}
| image = M%C4%81lpils%20bazn%C4%ABca%202001-05-05.jpg
| commonscat = Lutheran church in Mālpils
| vaid = 8488
| year = 1766., 1850., 1924.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = M%C4%81lpils
}}
{{monument
| qid = Q51846763
| label = ''[[:d:Q51846763|Kungu māja]]''
| name = Kungu māja
| municipality = Mālpils
| district = Mālpils pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-091
| locality = Mālpils muižā
| lat = 57.006405801345
| long = 24.949476909347
| p625 = {{Coord|57.006406|24.949477|display=inline}}
| image = M%C4%81lpils%20pils%202000-02-12.jpg
| commonscat = Mālpils Manor House
| vaid = 6703
| year = 18. gs. 20. gs. s.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q138495589|Mālpils muižas apbūve]]''
| munwiki = M%C4%81lpils
}}
{{monument
| qid = Q51846776
| label = ''[[:d:Q51846776|Parks]]''
| name = Parks
| municipality = Mālpils
| district = Mālpils pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-091
| locality = Mālpils muižā
| lat = 57.007550330554
| long = 24.953917741679
| p625 = {{Coord|57.00755|24.953918|display=inline}}
| image = M%C4%81lpils%20mui%C5%BEas%20parks.JPG
| commonscat = Mālpils Manor Park
| vaid = 6704
| year = 19. gs. Ip.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q138495589|Mālpils muižas apbūve]]''
| munwiki = M%C4%81lpils
}}
{{monument
| qid = Q16411953
| label = [[Mālpils viduslaiku pils]]
| name = Mālpils viduslaiku pils
| municipality = Mālpils pagasts
| district = Mālpils pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-091
| locality = pie Sprīdīšiem
| lat = 57.003895
| long = 24.963639
| p625 = {{Coord|57.003895|24.963639|display=inline}}
| image = Malpilsi%20ordulinnus%202..jpg
| commonscat = Mālpils Castle ruins
| vaid = 2124
| wikipediauri = M%C4%81lpils_viduslaiku_pils
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = M%C4%81lpils_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51846693
| label = ''[[:d:Q51846693|Idiņu senkapi]]''
| name = Idiņu senkapi
| municipality = Mālpils pagasts
| district = Mālpils pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-091
| locality = pie Idiņiem
| lat = 56.97633383153
| long = 24.980349210632
| p625 = {{Coord|56.976334|24.980349|display=inline}}
| vaid = 2121
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = M%C4%81lpils_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51846708
| label = ''[[:d:Q51846708|Jaunaudriņu senkapi]]''
| name = Jaunaudriņu senkapi
| municipality = Mālpils pagasts
| district = Mālpils pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-091
| locality = pie Jaunaudriņiem
| lat = 56.949892794439
| long = 24.994143151269
| p625 = {{Coord|56.949893|24.994143|display=inline}}
| vaid = 2122
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = M%C4%81lpils_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51846716
| label = ''[[:d:Q51846716|Mālpils baznīcas viduslaiku kapsēta]]''
| name = Mālpils baznīcas viduslaiku kapsēta
| municipality = Mālpils pagasts
| district = Mālpils pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-091
| locality = pie Mālpils luterāņu baznīcas
| lat = 57.004216467209
| long = 24.961368750503
| p625 = {{Coord|57.004216|24.961369|display=inline}}
| vaid = 2123
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = M%C4%81lpils_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51846726
| label = ''[[:d:Q51846726|Sidgundas pilskalns (Veckalns)]]''
| name = Sidgundas pilskalns (Veckalns)
| municipality = Mālpils pagasts
| district = Mālpils pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-091
| locality = pie Veckalniem
| lat = 56.960698524236
| long = 24.926545547568
| p625 = {{Coord|56.960699|24.926546|display=inline}}
| vaid = 2125
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = M%C4%81lpils_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51846732
| label = ''[[:d:Q51846732|Vecrubenīšu senkapi]]''
| name = Vecrubenīšu senkapi
| municipality = Mālpils pagasts
| district = Mālpils pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-091
| locality = pie Vecrubenīšiem
| lat = 56.956975391138
| long = 24.977789551489
| p625 = {{Coord|56.956975|24.97779|display=inline}}
| vaid = 2126
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = M%C4%81lpils_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51846743
| label = ''[[:d:Q51846743|Bukas muižas apbūve]]''
| name = Bukas muižas apbūve
| municipality = Mālpils pagasts
| district = Mālpils pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-091
| locality = Bukas muižā
| vaid = 9150
| year = 19.gs., 19.gs. II p., ap 1910.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = M%C4%81lpils_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55313941
| label = ''[[:d:Q55313941|Oranžērija]]''
| name = Oranžērija
| municipality = Nurmiži
| district = Siguldas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-091
| locality = Nurmižu muižā
| lat = 57.199217780841
| long = 24.945358288815
| p625 = {{Coord|57.199218|24.945358|display=inline}}
| vaid = 6711
| year = 19. gs. Ip.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q138456078|Nurmižu muižas pabūve]]''
| munwiki = Nurmi%C5%BEi
}}
{{monument
| qid = Q55313946
| label = ''[[:d:Q55313946|Staļļa drupas]]''
| name = Staļļa drupas
| municipality = Nurmiži
| district = Siguldas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-091
| locality = Nurmižu muižā
| lat = 57.19952661654
| long = 24.948828528717
| p625 = {{Coord|57.199527|24.948829|display=inline}}
| vaid = 6712
| year = 18.gs.,19.gs.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q138456078|Nurmižu muižas pabūve]]''
| munwiki = Nurmi%C5%BEi
}}
{{monument
| qid = Q263710
| label = [[Gūtmaņa ala]]
| name = Gūtmaņa ala
| municipality = Sigulda
| district = Sigulda
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-091
| locality = Gaujas senlejas labajā krastā
| lat = 57.176307765987
| long = 24.842310395105
| p625 = {{Coord|57.176308|24.84231|display=inline}}
| image = Gutmana%20ala3%208sep07.jpg
| commonscat = Gutmanis Cave
| vaid = 2140
| wikipediauri = G%C5%ABtma%C5%86a_ala
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Sigulda
}}
{{monument
| qid = Q2075107
| label = [[Turaidas pils]]
| name = Turaidas pils
| municipality = Sigulda
| district = Sigulda
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-091
| address = Turaidas iela 10
| lat = 57.182222222222
| long = 24.850277777778
| p625 = {{Coord|57.182222|24.850278|display=inline}}
| image = Turaida%20Castle.JPG
| commonscat = Turaida Castle
| vaid = 2147
| wikipediauri = Turaidas_pils
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Sigulda
}}
{{monument
| qid = Q2089479
| label = [[Siguldas viduslaiku pils]]
| name = Siguldas viduslaiku pils
| municipality = Sigulda
| district = Sigulda
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-091
| address = Pils iela 18
| lat = 57.166388888889
| long = 24.85
| p625 = {{Coord|57.166389|24.85|display=inline}}
| image = Sigulda%2C%202015%20%2833%29.jpg
| commonscat = Sigulda Castle ruins
| vaid = 6709
| wikipediauri = Siguldas_viduslaiku_pils
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Sigulda
}}
{{monument
| qid = Q3579535
| label = [[Siguldas Jaunā pils]]
| name = Siguldas Jaunā pils
| municipality = Sigulda
| district = Sigulda
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-091
| address = Pils iela 16
| lat = 57.16554
| long = 24.85013
| p625 = {{Coord|57.16554|24.85013|display=inline}}
| image = Sigulda%20New%20Castle.JPG
| commonscat = Sigulda New Castle
| vaid = 8333
| wikipediauri = Siguldas_Jaun%C4%81_pils
| year = 19./20. gs.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q18623356|Siguldas muiža]]''
| munwiki = Sigulda
}}
{{monument
| qid = Q4409056
| label = [[Satezele]]
| name = Satezele
| municipality = Sigulda
| district = Sigulda
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-091
| locality = pie Vējupītes gravas
| lat = 57.17194444
| long = 24.87055556
| p625 = {{Coord|57.171944|24.870556|display=inline}}
| image = Satezeles%20pilskalns%20%28L%C4%ABbju%20kalns%29%2001.jpg
| commonscat = Satezele hillfort
| vaid = 2144
| wikipediauri = Satezele
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Sigulda
}}
{{monument
| qid = Q13642169
| label = [[Krimuldas viduslaiku pils]]
| name = Krimuldas viduslaiku pils
| municipality = Sigulda
| district = Sigulda
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-091
| address = Mednieku iela 3
| lat = 57.17093611
| long = 24.83205833
| p625 = {{Coord|57.170936|24.832058|display=inline}}
| image = Krimuldaa.jpg
| commonscat = Krimulda Castle ruins
| vaid = 2146
| wikipediauri = Krimuldas_viduslaiku_pils
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Sigulda
}}
{{monument
| qid = Q15219907
| label = ''[[:d:Q15219907|Siguldas Evaņģēliski luteriskā baznīca]]''
| name = Siguldas Evaņģēliski luteriskā baznīca
| municipality = Sigulda
| district = Sigulda
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-091
| address = Baznīcas iela 2
| lat = 57.162398159225
| long = 24.852447160985
| p625 = {{Coord|57.162398|24.852447|display=inline}}
| image = Sigulda%20church.jpg
| commonscat = St. Bartholomew church in Sigulda
| vaid = 8491
| year = 15. gs., 1891.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Sigulda
}}
{{monument
| qid = Q20405642
| label = [[Turaidas muzejrezervāts]]
| name = Turaidas muzejrezervāts
| municipality = Sigulda
| district = Sigulda
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-091
| extlink = http://www.turaida-muzejs.lv/
| address = Turaidas iela 10
| locality = Turaidā
| lat = 57.187208939286
| long = 24.849774910765
| p625 = {{Coord|57.187209|24.849775|display=inline}}
| image = Turaida%20Castle.JPG
| commonscat = Turaida Museum Reserve
| vaid = 2606
| wikipediauri = Turaidas_muzejrezerv%C4%81ts
| year = 13. -19. gs.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Sigulda
}}
{{monument
| qid = Q55313781
| label = [[Vikmestes pilskalns]]
| name = Vikmestes pilskalns
| municipality = Sigulda
| district = Sigulda
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-091
| locality = pie Krimuldas pagasta Gravzaķiem
| lat = 57.175563911006
| long = 24.830540124768
| p625 = {{Coord|57.175564|24.83054|display=inline}}
| image = Vikmestes%20pilskalns%2C%20Sigulda.jpg
| commonscat = Vikmeste hillfort
| vaid = 2108
| wikipediauri = Vikmestes_pilskalns
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Sigulda
}}
{{monument
| qid = Q55313785
| label = ''[[:d:Q55313785|Siguldas viduslaiku pils un Krusta kalns]]''
| name = Siguldas viduslaiku pils un Krusta kalns
| municipality = Sigulda
| district = Sigulda
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-091
| locality = Gaujas senlejas krastā pie Inciema šosejas
| lat = 57.167772748194
| long = 24.848354244918
| p625 = {{Coord|57.167773|24.848354|display=inline}}
| image = Siguldas%20viduslaiku%20pils.JPG
| vaid = 2139
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Sigulda
}}
{{monument
| qid = Q55313788
| label = ''[[:d:Q55313788|Rata kakts - pilskalns]]''
| name = Rata kakts - pilskalns
| municipality = Sigulda
| district = Sigulda
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-091
| locality = Gaujas senlejas un Vikmestes sadurā
| lat = 57.173296414368
| long = 24.836142722575
| p625 = {{Coord|57.173296|24.836143|display=inline}}
| image = Rata%20kakts%20-%20pilskalns.JPG
| vaid = 2141
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Sigulda
}}
{{monument
| qid = Q55313790
| label = ''[[:d:Q55313790|Saksukalns - senkapi]]''
| name = Saksukalns - senkapi
| municipality = Sigulda
| district = Sigulda
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-091
| locality = pie Siguldas skolas
| lat = 57.141202148207
| long = 24.815083777828
| p625 = {{Coord|57.141202|24.815084|display=inline}}
| vaid = 2142
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Sigulda
}}
{{monument
| qid = Q55313794
| label = ''[[:d:Q55313794|Kārļa kalns - pilskalns]]''
| name = Kārļa kalns - pilskalns
| municipality = Sigulda
| district = Sigulda
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-091
| locality = pie Turaidas pilsdrupām
| lat = 57.181463242329
| long = 24.84622532813
| p625 = {{Coord|57.181463|24.846225|display=inline}}
| image = K%C4%81r%C4%BCa%20kalns%20-%20pilskalns.JPG
| vaid = 2143
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Sigulda
}}
{{monument
| qid = Q55313801
| label = ''[[:d:Q55313801|Vildogas pilskalns (Kautraka kalns)]]''
| name = Vildogas pilskalns (Kautraka kalns)
| municipality = Sigulda
| district = Sigulda
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-091
| locality = Vildogas upes krastā 1,5 km no ietekas Gaujā
| lat = 57.192778962581
| long = 24.916694381757
| p625 = {{Coord|57.192779|24.916694|display=inline}}
| vaid = 2145
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Sigulda
}}
{{monument
| qid = Q55313805
| label = ''[[:d:Q55313805|Borhu dzimtas ģerbonis]]''
| name = Borhu dzimtas ģerbonis
| municipality = Sigulda
| district = Sigulda
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-091
| locality = Gaujas senlejas krastā, Siguldas pilsdrupās
| lat = 57.166070772451
| long = 24.849890186753
| p625 = {{Coord|57.166071|24.84989|display=inline}}
| image = Siguldas%20pilsdrupas%20Borhu%20dzimtas%20gerbonis.jpg
| vaid = 4218
| year = 19.gs.Ip.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| munwiki = Sigulda
}}
{{monument
| qid = Q55313810
| label = ''[[:d:Q55313810|Siguldas, Turaidas un Krimuldas vēsturisko centru komplekss]]''
| name = Siguldas, Turaidas un Krimuldas vēsturisko centru komplekss
| municipality = Sigulda
| district = Sigulda
| p1435 = ''[[:d:Q23931123|valsts nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis]]''
| region = LV-091
| lat = 57.173251244169
| long = 24.845984647246
| p625 = {{Coord|57.173251|24.845985|display=inline}}
| vaid = 7445
| year = 13.-14.gs.
| typelabel = valsts nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis
| munwiki = Sigulda
}}
{{monument
| qid = Q55313817
| label = ''[[:d:Q55313817|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Sigulda
| district = Sigulda
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-091
| locality = Laurenči
| lat = 57.140461745652
| long = 24.821431894196
| p625 = {{Coord|57.140462|24.821432|display=inline}}
| vaid = 8499
| year = 20.gs.s.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Sigulda
}}
{{monument
| qid = Q55313822
| label = ''[[:d:Q55313822|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Sigulda
| district = Sigulda
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-091
| address = Ausekļa iela 7
| lat = 57.1535419
| long = 24.8517728
| p625 = {{Coord|57.153542|24.851773|display=inline}}
| image = Ausek%C4%BCa%20iela%207.JPG
| vaid = 8492
| year = 20.gs.s.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Sigulda
}}
{{monument
| qid = Q55313830
| label = ''[[:d:Q55313830|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Sigulda
| district = Sigulda
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-091
| address = Krišjāņa Valdemāra iela 1a
| lat = 57.1533282
| long = 24.8501871
| p625 = {{Coord|57.153328|24.850187|display=inline}}
| image = Kri%C5%A1j%C4%81%C5%86a%20Valdem%C4%81ra%20iela%201a.JPG
| vaid = 8497
| year = 20.gs.s.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Sigulda
}}
{{monument
| qid = Q55313839
| label = ''[[:d:Q55313839|Dzīvojamā ēka (Kropotkina vasarnīca)]]''
| name = Dzīvojamā ēka (Kropotkina vasarnīca)
| municipality = Sigulda
| district = Sigulda
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-091
| address = Krišjāņa Valdemāra iela 3
| lat = 57.1543881
| long = 24.8494837
| p625 = {{Coord|57.154388|24.849484|display=inline}}
| image = Kri%C5%A1j%C4%81%C5%86a%20Valdem%C4%81ra%20iela%203%20%28Kropotkina%20vasarn%C4%ABca%29%201.JPG
| commonscat = Krišjāņa Valdemāra iela 3 (Sigulda)
| vaid = 8498
| year = 20.gs.s.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Sigulda
}}
{{monument
| qid = Q55313851
| label = ''[[:d:Q55313851|Laternas turētājs]]''
| name = Laternas turētājs
| municipality = Sigulda
| district = Sigulda
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-091
| locality = Krimuldas muižas ratnīcā
| lat = 57.167394070386
| long = 24.828044776561
| p625 = {{Coord|57.167394|24.828045|display=inline}}
| vaid = 4219
| year = 19.gs.2.p.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| munwiki = Sigulda
}}
{{monument
| qid = Q55313857
| label = ''[[:d:Q55313857|Pasta ēka]]''
| name = Pasta ēka
| municipality = Sigulda
| district = Sigulda
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-091
| address = Pils iela 2
| lat = 57.1540579
| long = 24.85328
| p625 = {{Coord|57.154058|24.85328|display=inline}}
| image = Pils%20iela%202%2C%20Sigulda%20%287%29.JPG
| commonscat = Pils iela 2 (Sigulda)
| vaid = 8500
| year = 20.gs.s.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Sigulda
}}
{{monument
| qid = Q55313866
| label = ''[[:d:Q55313866|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Sigulda
| district = Sigulda
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-091
| address = Pils iela 4
| lat = 57.1543719
| long = 24.853104
| p625 = {{Coord|57.154372|24.853104|display=inline}}
| image = Pils%20iela%204%20%281%29.JPG
| commonscat = Pils iela 4 (Sigulda)
| vaid = 8501
| year = 1922.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Sigulda
}}
{{monument
| qid = Q55313871
| label = ''[[:d:Q55313871|Viesnīcas ēka]]''
| name = Viesnīcas ēka
| municipality = Sigulda
| district = Sigulda
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-091
| address = Pils iela 6
| lat = 57.1553747
| long = 24.8524046
| p625 = {{Coord|57.155375|24.852405|display=inline}}
| image = Pils%20iela%206%20%284%29.JPG
| commonscat = Pils iela 6 (Sigulda)
| vaid = 8502
| year = 20.gs.s.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Sigulda
}}
{{monument
| qid = Q55313878
| label = ''[[:d:Q55313878|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Sigulda
| district = Sigulda
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-091
| address = Pils iela 8
| lat = 57.1563367
| long = 24.8512149
| p625 = {{Coord|57.156337|24.851215|display=inline}}
| image = Pils%20iela%208%2C%20Sigulda%20%281%29.JPG
| commonscat = Pils iela 8 (Sigulda)
| vaid = 8503
| year = 20.gs.s.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Sigulda
}}
{{monument
| qid = Q55313886
| label = ''[[:d:Q55313886|Intarsijas (4)]]''
| name = Intarsijas (4)
| municipality = Sigulda
| district = Sigulda
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-091
| address = Pils iela 16
| locality = Jaunajā pilī
| lat = 57.1655629
| long = 24.8501525
| p625 = {{Coord|57.165563|24.850153|display=inline}}
| vaid = 4224
| year = 1937.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| munwiki = Sigulda
}}
{{monument
| qid = Q55313893
| label = ''[[:d:Q55313893|Interjera dekoratīvā apdare (8 telpās)]]''
| name = Interjera dekoratīvā apdare (8 telpās)
| municipality = Sigulda
| district = Sigulda
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-091
| address = Pils iela 16
| locality = Jaunajā pilī
| lat = 57.1655629
| long = 24.8501525
| p625 = {{Coord|57.165563|24.850153|display=inline}}
| vaid = 4225
| year = 1936.-1938.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| munwiki = Sigulda
}}
{{monument
| qid = Q55313896
| label = ''[[:d:Q55313896|Kamīns]]''
| name = Kamīns
| municipality = Sigulda
| district = Sigulda
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-091
| address = Pils iela 16
| locality = Jaunajā pilī
| lat = 57.1655629
| long = 24.8501525
| p625 = {{Coord|57.165563|24.850153|display=inline}}
| vaid = 4226
| year = 20.gs.30.g.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| munwiki = Sigulda
}}
{{monument
| qid = Q55313904
| label = ''[[:d:Q55313904|Panno &quot;Ainava&quot;]]''
| name = Panno &quot;Ainava&quot;
| municipality = Sigulda
| district = Sigulda
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-091
| address = Pils iela 16
| locality = Jaunajā pilī
| lat = 57.1655629
| long = 24.8501525
| p625 = {{Coord|57.165563|24.850153|display=inline}}
| vaid = 4227
| year = 1937.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| munwiki = Sigulda
}}
{{monument
| qid = Q55313910
| label = ''[[:d:Q55313910|Panno &quot;Atpūta&quot;]]''
| name = Panno &quot;Atpūta&quot;
| municipality = Sigulda
| district = Sigulda
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-091
| address = Pils iela 16
| locality = Jaunajā pilī
| lat = 57.1655629
| long = 24.8501525
| p625 = {{Coord|57.165563|24.850153|display=inline}}
| vaid = 4228
| year = 1937.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| munwiki = Sigulda
}}
{{monument
| qid = Q55313913
| label = ''[[:d:Q55313913|Vitrāžas &quot;Četri gadalaiki&quot; (4)]]''
| name = Vitrāžas &quot;Četri gadalaiki&quot; (4)
| municipality = Sigulda
| district = Sigulda
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-091
| address = Pils iela 16
| locality = Jaunajā pilī
| lat = 57.1655629
| long = 24.8501525
| p625 = {{Coord|57.165563|24.850153|display=inline}}
| vaid = 4230
| year = 1938.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| munwiki = Sigulda
}}
{{monument
| qid = Q55313915
| label = ''[[:d:Q55313915|Dzīvojamā ēka &quot;Villa Karmena&quot;]]''
| name = Dzīvojamā ēka &quot;Villa Karmena&quot;
| municipality = Sigulda
| district = Sigulda
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-091
| address = Šveices iela 21
| lat = 57.1534281
| long = 24.845351
| p625 = {{Coord|57.153428|24.845351|display=inline}}
| image = Sigulda%2C%20Sveices%2021%20%281%29%202014-03-22.jpg
| commonscat = Šveices iela 21 (Sigulda)
| vaid = 8494
| year = 1900.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Sigulda
}}
{{monument
| qid = Q55313917
| label = ''[[:d:Q55313917|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Sigulda
| district = Sigulda
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-091
| address = Šveices iela 27a
| lat = 57.1546097
| long = 24.8477572
| p625 = {{Coord|57.15461|24.847757|display=inline}}
| image = %C5%A0veices%20iela%2027a%2C%20Sigulda%20%282%29.JPG
| commonscat = Šveices iela 27a (Sigulda)
| vaid = 8495
| year = 1900.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Sigulda
}}
{{monument
| qid = Q55313921
| label = ''[[:d:Q55313921|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Sigulda
| district = Sigulda
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-091
| address = Šveices iela 6
| lat = 57.1532296
| long = 24.8466522
| p625 = {{Coord|57.15323|24.846652|display=inline}}
| image = %C5%A0veices%20iela%206%2C%20Sigulda%20%283%29.JPG
| commonscat = Šveices iela 6 (Sigulda)
| vaid = 8493
| year = 20.gs.30.g.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Sigulda
}}
{{monument
| qid = Q55313938
| label = ''[[:d:Q55313938|Turaidas Baznīckalna viduslaiku kapsēta]]''
| name = Turaidas Baznīckalna viduslaiku kapsēta
| municipality = Sigulda
| district = Sigulda
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-091
| address = Turaidas iela 10
| locality = pie Turaidas luterāņu baznīcas
| lat = 57.184983706147
| long = 24.849064815752
| p625 = {{Coord|57.184984|24.849065|display=inline}}
| vaid = 2148
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Sigulda
}}
{{monument
| qid = Q20558181
| label = [[Allažu baznīca]]
| name = Allažu baznīca
| municipality = Stīveri
| district = Allažu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-091
| lat = 57.10184167
| long = 24.82245278
| p625 = {{Coord|57.101842|24.822453|display=inline}}
| image = Alla%C5%BEu%20bazn%C4%ABca%20St%C4%ABveros%202000-06-04.jpg
| commonscat = Allaži Lutheran church in Stīveri
| vaid = 6698
| wikipediauri = Alla%C5%BEu_bazn%C4%ABca
| year = 1926.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = St%C4%ABveri
}}
{{monument
| qid = Q55313775
| label = [[Allažu vecās kapsētas senkapi]]
| name = Allažu vecās kapsētas senkapi
| municipality = Stīveri
| district = Allažu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-091
| locality = pie vecās kapsētas
| lat = 57.106157013572
| long = 24.816088712493
| p625 = {{Coord|57.106157|24.816089|display=inline}}
| vaid = 2080
| wikipediauri = Alla%C5%BEu_vec%C4%81s_kaps%C4%93tas_senkapi
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = St%C4%ABveri
}}
{{Wikidata list end}}

{{commonscat|Cultural heritage monuments in Sigulda Municipality|Latvijas kultūras mantojums/Siguldas novads}}

{{Latvijas kultūras mantojums}}

[[Kategorija:Latvijas kultūras mantojums]]
[[Kategorija:Siguldas novads]]</text>
      <sha1>6ibq2tsck28v1pag7xfl1uf5mqgu3d6</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi Ventspilī</title>
    <ns>0</ns>
    <id>240476</id>
    <revision>
      <id>4468281</id>
      <parentid>4249725</parentid>
      <timestamp>2026-05-14T16:18:23Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>ListeriaBot</username>
        <id>56598</id>
      </contributor>
      <comment>Wikidata list updated [V2]</comment>
      <origin>4468281</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="32028" sha1="jf6dbef4j6fy3vf4ci6yy1r24jzcvd4" xml:space="preserve">__NOTOC__
Šajā lapā apkopoti [[Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksts|valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi]] [[Ventspils|Ventspilī]].

{{monument-title-wikidata|104036}}

{{Wikidata list
|sparql=SELECT 	
	?item ?name ?lat ?long ?typelabel ?vaid ?year ?image ?commonscat ?municipality
	?district ?locality ?complex ?region ?address ?wikipediauri ?extlink ?munwiki
WHERE
{
	VALUES ?currList { wd:Q20566193 } .
	VALUES ?currNovads { wd:Q104036 } .
	?currNovads wdt:P300 ?region .
	?item wdt:P2817 ?currList .
	?item wdt:P2494 ?vaid .
	?item wdt:P1435 ?type .
	?item wdt:P131 ?munid.
	?munid wdt:P131 ?upmunid .  
	?munid wdt:P131* ?currNovads .
	?upmunid wdt:P31 ?upmuntype .  
	BIND ( IF ( ( ?upmuntype = wd:Q2577184) , ?upmunid , ?munid )  AS ?novads ) .
	?munsitelink schema:about ?munid .
	?munsitelink schema:inLanguage &quot;lv&quot; .
	BIND(STRAFTER(str(?munsitelink), &quot;lv.wikipedia.org/wiki/&quot;) AS ?munwiki) .
	OPTIONAL { ?item wdt:P373 ?commonscat } .
	OPTIONAL { ?item wdt:P2795 ?locality} .
	OPTIONAL { ?item wdt:P361 ?complex } .
	OPTIONAL { ?item p:P571 ?inception . ?inception pq:P1932 ?year } .
	OPTIONAL { ?item wdt:P18 ?pic . BIND(STRAFTER(str(?pic), &quot;Special:FilePath/&quot;) AS ?image) . }
	OPTIONAL { ?item wdt:P856 ?extlink } .
	OPTIONAL { ?item wdt:P6375 ?address } .
	OPTIONAL { ?item wdt:P625 ?coord .
		?item p:P625 ?coordinate .
		?coordinate psv:P625 ?coordinate_node .
		?coordinate_node wikibase:geoLatitude ?lat .
		?coordinate_node wikibase:geoLongitude ?long . }
	OPTIONAL { ?sitelink schema:about ?item . ?sitelink schema:inLanguage &quot;lv&quot; 
		BIND(strafter(str(?sitelink),&quot;/wiki/&quot;) as ?wikipediauri) }
	?item rdfs:label ?name . FILTER(lang(?name)=&quot;lv&quot;)
	?type rdfs:label ?typelabel . FILTER(lang(?typelabel)=&quot;lv&quot;)
	?munid rdfs:label ?municipality . FILTER(lang(?municipality)=&quot;lv&quot;)
	?novads rdfs:label ?district . FILTER(lang(?district)=&quot;lv&quot;)
}
|wdq=
|section=
|sort=P6375
|columns=qid,label,?name,?municipality,?district,p1435:value,?region,?extlink,?address,?locality,?lat,?long,p625,?image,?commonscat,?vaid,?wikipediauri,?year,?typelabel,?complex,?munwiki
|thumb=128
|min_section=1
|row_template=monument
|skip_table=1
}}
{{monument
| qid = Q55451296
| label = ''[[:d:Q55451296|Durvju komplekts]]''
| name = Durvju komplekts
| municipality = Ventspils
| district = Ventspils
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-VEN
| address = Annas iela 13
| lat = 57.3959459
| long = 21.5669439
| p625 = {{Coord|57.395946|21.566944|display=inline}}
| image = Durvis%20Annas13-1.jpg
| vaid = 4554
| year = 18.gs.IVc.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = ''[[:d:Q55451301|Rātsnams]]''
| munwiki = Ventspils
}}
{{monument
| qid = Q55451298
| label = ''[[:d:Q55451298|Krāsns]]''
| name = Krāsns
| municipality = Ventspils
| district = Ventspils
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-VEN
| address = Annas iela 13
| lat = 57.3959459
| long = 21.5669439
| p625 = {{Coord|57.395946|21.566944|display=inline}}
| image = Krasns%20Annas13-1.jpg
| commonscat = Tiled stove at Annas iela 13, Ventspils
| vaid = 4555
| year = 18.gs.IIp.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = ''[[:d:Q55451301|Rātsnams]]''
| munwiki = Ventspils
}}
{{monument
| qid = Q55451301
| label = ''[[:d:Q55451301|Rātsnams]]''
| name = Rātsnams
| municipality = Ventspils
| district = Ventspils
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-VEN
| address = Annas iela 13
| lat = 57.39594
| long = 21.56695
| p625 = {{Coord|57.39594|21.56695|display=inline}}
| image = VentspilsAnnas13.jpg
| commonscat = Annas iela 13 (Ventspils)
| vaid = 6926
| year = 18. gs.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Ventspils
}}
{{monument
| qid = Q55451310
| label = ''[[:d:Q55451310|Ventspils Loču tornis]]''
| name = Ventspils Loču tornis
| municipality = Ventspils
| district = Ventspils
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-VEN
| address = Dienvidu mols 5
| lat = 57.39559
| long = 21.53645
| p625 = {{Coord|57.39559|21.53645|display=inline}}
| image = Lo%C4%8Du%20tornis.JPG
| vaid = 8883
| year = 1934.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Ventspils
}}
{{monument
| qid = Q7920360
| label = [[Ventspils (stacija)|Ventspils]]
| name = Ventspils
| municipality = Ventspils
| district = Ventspils
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-VEN
| address = Dzelzceļnieku iela 1; Depo iela 11A
| lat = 57.393605483317
| long = 21.597455089653
| p625 = {{Coord|57.393605|21.597455|display=inline}}
| image = Ventspils%20stacija%2022.jpg
| commonscat = Ventspils railway station
| vaid = 8895
| wikipediauri = Ventspils_(stacija)
| year = 1901.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Ventspils
}}
{{monument
| qid = Q55451302
| label = ''[[:d:Q55451302|Interjera dekoratīvā apdare (3 telpās)]]''
| name = Interjera dekoratīvā apdare (3 telpās)
| municipality = Ventspils
| district = Ventspils
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-VEN
| address = Dārzu iela 2
| lat = 57.39739
| long = 21.56998
| p625 = {{Coord|57.39739|21.56998|display=inline}}
| vaid = 4557
| year = 19.gs.IVc.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| munwiki = Ventspils
}}
{{monument
| qid = Q55451305
| label = ''[[:d:Q55451305|Krāsnis (3)]]''
| name = Krāsnis (3)
| municipality = Ventspils
| district = Ventspils
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-VEN
| address = Dārzu iela 2
| lat = 57.3973871
| long = 21.5699166
| p625 = {{Coord|57.397387|21.569917|display=inline}}
| vaid = 4558
| year = 19.gs.IVc.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| munwiki = Ventspils
}}
{{monument
| qid = Q7920355
| label = [[Ventspils viduslaiku pils]]
| name = Ventspils viduslaiku pils
| municipality = Ventspils
| district = Ventspils
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-VEN
| address = Jāņa iela 17
| lat = 57.395682
| long = 21.557064
| p625 = {{Coord|57.395682|21.557064|display=inline}}
| image = Ventspilis.%20Livonijos%20ordino%20pilis%2C%201290%20m.%202006-09-22.jpg
| commonscat = Ventspils Castle
| vaid = 6927
| wikipediauri = Ventspils_viduslaiku_pils
| year = 13. gs. 1. p.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Ventspils
}}
{{monument
| qid = Q55451311
| label = ''[[:d:Q55451311|Ventspils viduslaiku pils]]''
| name = Ventspils viduslaiku pils
| municipality = Ventspils
| district = Ventspils
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-VEN
| address = Jāņa iela 17
| lat = 57.3961546
| long = 21.5586964
| p625 = {{Coord|57.396155|21.558696|display=inline}}
| vaid = 2517
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Ventspils
}}
{{monument
| qid = Q55451314
| label = ''[[:d:Q55451314|Noliktava]]''
| name = Noliktava
| municipality = Ventspils
| district = Ventspils
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-VEN
| address = Jāņa iela 17
| lat = 57.3961546
| long = 21.5586964
| p625 = {{Coord|57.396155|21.558696|display=inline}}
| vaid = 6931
| year = 18. gs.v.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Ventspils
}}
{{monument
| qid = Q55451317
| label = ''[[:d:Q55451317|Ērģeles]]''
| name = Ērģeles
| municipality = Ventspils
| district = Ventspils
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-VEN
| address = Jūras iela 32/34
| locality = Ventspils katoļu baznīcā
| lat = 57.39238
| long = 21.55557
| p625 = {{Coord|57.39238|21.55557|display=inline}}
| vaid = 4559
| year = 19.gs.b.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| munwiki = Ventspils
}}
{{monument
| qid = Q55451327
| label = ''[[:d:Q55451327|Durvju komplekts]]''
| name = Durvju komplekts
| municipality = Ventspils
| district = Ventspils
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-VEN
| address = Katrīnas iela 5
| lat = 57.3962
| long = 21.56933
| p625 = {{Coord|57.3962|21.56933|display=inline}}
| image = Katrinas%20iela%205-1.jpg
| commonscat = Exterior doors at Katrīnas iela 5, Ventspils
| vaid = 4564
| year = 18.gs.b.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| munwiki = Ventspils
}}
{{monument
| qid = Q17040573
| label = [[Ventspils Valsts 1. ģimnāzija]]
| name = Ventspils Valsts 1. ģimnāzija
| municipality = Ventspils
| district = Ventspils
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-VEN
| extlink = http://gym.ventspils.lv/gym1/
| address = Kuldīgas iela 1
| lat = 57.395
| long = 21.57194444
| p625 = {{Coord|57.395|21.571944|display=inline}}
| image = Ventspils%20%C4%A3imn%C4%81zija.jpg
| commonscat = Ventspils Gymnasium
| vaid = 8951
| wikipediauri = Ventspils_Valsts_1._%C4%A3imn%C4%81zija
| year = 1911.– 1912.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Ventspils
}}
{{monument
| qid = Q55451345
| label = ''[[:d:Q55451345|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Ventspils
| district = Ventspils
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-VEN
| address = Kuldīgas iela 13
| lat = 57.39447
| long = 21.56667
| p625 = {{Coord|57.39447|21.56667|display=inline}}
| image = VentspilsKuldigas13.jpg
| vaid = 6929
| year = 18. gs.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Ventspils
}}
{{monument
| qid = Q55451349
| label = ''[[:d:Q55451349|Senkapi]]''
| name = Senkapi
| municipality = Ventspils
| district = Ventspils
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-VEN
| address = Kuldīgas iela 18
| locality = pagalmā
| lat = 57.39497
| long = 21.56762
| p625 = {{Coord|57.39497|21.56762|display=inline}}
| vaid = 2518
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Ventspils
}}
{{monument
| qid = Q55451330
| label = ''[[:d:Q55451330|Durvju komplekts]]''
| name = Durvju komplekts
| municipality = Ventspils
| district = Ventspils
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-VEN
| address = Kuldīgas iela 2
| lat = 57.3955233
| long = 21.571122
| p625 = {{Coord|57.395523|21.571122|display=inline}}
| image = Durvis%20Kuld%20iela%202-1.jpg
| commonscat = Exterior doors at Kuldīgas iela 2, Ventspils
| vaid = 4565
| year = 19.gs.v.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = ''[[:d:Q55451341|Dzīvojamā ēka]]''
| munwiki = Ventspils
}}
{{monument
| qid = Q55451335
| label = ''[[:d:Q55451335|Interjera dekoratīvā apdare (2 telpās)]]''
| name = Interjera dekoratīvā apdare (2 telpās)
| municipality = Ventspils
| district = Ventspils
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-VEN
| address = Kuldīgas iela 2
| lat = 57.3955233
| long = 21.571122
| p625 = {{Coord|57.395523|21.571122|display=inline}}
| vaid = 4566
| year = 19.gs.IIIc.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = ''[[:d:Q55451341|Dzīvojamā ēka]]''
| munwiki = Ventspils
}}
{{monument
| qid = Q55451339
| label = ''[[:d:Q55451339|Krāsns]]''
| name = Krāsns
| municipality = Ventspils
| district = Ventspils
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-VEN
| address = Kuldīgas iela 2
| lat = 57.3955233
| long = 21.571122
| p625 = {{Coord|57.395523|21.571122|display=inline}}
| vaid = 4567
| year = 19.gs.IIp.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = ''[[:d:Q55451341|Dzīvojamā ēka]]''
| munwiki = Ventspils
}}
{{monument
| qid = Q55451341
| label = ''[[:d:Q55451341|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Ventspils
| district = Ventspils
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-VEN
| address = Kuldīgas iela 2
| lat = 57.39551
| long = 21.57097
| p625 = {{Coord|57.39551|21.57097|display=inline}}
| image = VentspilsKuldigas2.jpg
| commonscat = Kuldīgas iela 2 (Ventspils)
| vaid = 8788
| year = 18.gs.b., 19.gs. 70.g., 20.gs. I c.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Ventspils
}}
{{monument
| qid = Q55451320
| label = ''[[:d:Q55451320|Durvju komplekts]]''
| name = Durvju komplekts
| municipality = Ventspils
| district = Ventspils
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-VEN
| address = Kārļa iela 5
| lat = 57.39403
| long = 21.56377
| p625 = {{Coord|57.39403|21.56377|display=inline}}
| image = Karla%20iela%205%20durvis-1.jpg
| commonscat = Exterior doors at Kārļa iela 5, Ventspils
| vaid = 4562
| year = 18.gs.b.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| munwiki = Ventspils
}}
{{monument
| qid = Q55451323
| label = ''[[:d:Q55451323|Krāsns]]''
| name = Krāsns
| municipality = Ventspils
| district = Ventspils
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-VEN
| address = Kārļa iela 9
| lat = 57.39427
| long = 21.56273
| p625 = {{Coord|57.39427|21.56273|display=inline}}
| vaid = 4563
| year = 19.gs.IIc.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| munwiki = Ventspils
}}
{{monument
| qid = Q55451351
| label = ''[[:d:Q55451351|Durvju komplekts]]''
| name = Durvju komplekts
| municipality = Ventspils
| district = Ventspils
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-VEN
| address = Lielā iela 9
| lat = 57.3958074
| long = 21.5653608
| p625 = {{Coord|57.395807|21.565361|display=inline}}
| image = Liel%C4%81%20iela%209%20durvis-2.jpg
| commonscat = Exterior doors at Lielā iela 9, Ventspils
| vaid = 4570
| year = 18.gs.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = ''[[:d:Q55451365|Dzīvojamā ēka]]''
| munwiki = Ventspils
}}
{{monument
| qid = Q55451355
| label = ''[[:d:Q55451355|Durvju vērtnes (2)]]''
| name = Durvju vērtnes (2)
| municipality = Ventspils
| district = Ventspils
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-VEN
| address = Lielā iela 9
| lat = 57.3958074
| long = 21.5653608
| p625 = {{Coord|57.395807|21.565361|display=inline}}
| vaid = 4571
| year = 18.gs.b.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = ''[[:d:Q55451365|Dzīvojamā ēka]]''
| munwiki = Ventspils
}}
{{monument
| qid = Q55451357
| label = ''[[:d:Q55451357|Kāpnes]]''
| name = Kāpnes
| municipality = Ventspils
| district = Ventspils
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-VEN
| address = Lielā iela 9
| lat = 57.3958074
| long = 21.5653608
| p625 = {{Coord|57.395807|21.565361|display=inline}}
| image = V%C4%ABt%C5%86k%C4%81pnes.JPG
| commonscat = Stairs at Lielā iela 9, Ventspils
| vaid = 4572
| year = 18.gs.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = ''[[:d:Q55451365|Dzīvojamā ēka]]''
| munwiki = Ventspils
}}
{{monument
| qid = Q55451359
| label = ''[[:d:Q55451359|Krāsns]]''
| name = Krāsns
| municipality = Ventspils
| district = Ventspils
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-VEN
| address = Lielā iela 9
| lat = 57.3958074
| long = 21.5653608
| p625 = {{Coord|57.395807|21.565361|display=inline}}
| vaid = 4573
| year = 18.gs.b.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = ''[[:d:Q55451365|Dzīvojamā ēka]]''
| munwiki = Ventspils
}}
{{monument
| qid = Q55451362
| label = ''[[:d:Q55451362|Krāsns]]''
| name = Krāsns
| municipality = Ventspils
| district = Ventspils
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-VEN
| address = Lielā iela 9
| lat = 57.3958074
| long = 21.5653608
| p625 = {{Coord|57.395807|21.565361|display=inline}}
| vaid = 4574
| year = 18.gs.b.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = ''[[:d:Q55451365|Dzīvojamā ēka]]''
| munwiki = Ventspils
}}
{{monument
| qid = Q55451365
| label = ''[[:d:Q55451365|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Ventspils
| district = Ventspils
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-VEN
| address = Lielā iela 9
| lat = 57.39579
| long = 21.56531
| p625 = {{Coord|57.39579|21.56531|display=inline}}
| image = Pag%C4%81tnes%20%C4%93na.JPG
| commonscat = Lielā iela 9 (Ventspils)
| vaid = 6930
| year = 18. gs.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Ventspils
}}
{{monument
| qid = Q55451368
| label = ''[[:d:Q55451368|Durvju komplekts un virsgaisma]]''
| name = Durvju komplekts un virsgaisma
| municipality = Ventspils
| district = Ventspils
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-VEN
| address = Pils iela 60
| lat = 57.39538
| long = 21.55732
| p625 = {{Coord|57.39538|21.55732|display=inline}}
| image = VentspilsPils60.jpg
| commonscat = Exterior doors at Pils iela 60, Ventspils
| vaid = 4579
| year = 20.gs.s.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| munwiki = Ventspils
}}
{{monument
| qid = Q55451372
| label = ''[[:d:Q55451372|Ventspils baptistu baznīca]]''
| name = Ventspils baptistu baznīca
| municipality = Ventspils
| district = Ventspils
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-VEN
| address = Platā iela 13
| lat = 57.39374
| long = 21.55963
| p625 = {{Coord|57.39374|21.55963|display=inline}}
| image = Ventspils%20baptistu%20bazn%C4%ABca.jpg
| commonscat = Baptist church in Ventspils
| vaid = 8786
| year = 1895.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Ventspils
}}
{{monument
| qid = Q55451376
| label = ''[[:d:Q55451376|Ventspils Sv.Nikolaja pareizticīgo baznīca]]''
| name = Ventspils Sv.Nikolaja pareizticīgo baznīca
| municipality = Ventspils
| district = Ventspils
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-VEN
| address = Plosta iela 10
| lat = 57.39845
| long = 21.57271
| p625 = {{Coord|57.39845|21.57271|display=inline}}
| image = Pareiztic%20bazn-3.jpg
| commonscat = Saint Nicholas Orthodox Church, Ventspils
| vaid = 8811
| year = 1901.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Ventspils
}}
{{monument
| qid = Q55451379
| label = ''[[:d:Q55451379|Durvju komplekts]]''
| name = Durvju komplekts
| municipality = Ventspils
| district = Ventspils
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-VEN
| address = Plosta iela 6
| lat = 57.39847
| long = 21.57034
| p625 = {{Coord|57.39847|21.57034|display=inline}}
| vaid = 4580
| year = 18.gs.b.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| munwiki = Ventspils
}}
{{monument
| qid = Q55451385
| label = ''[[:d:Q55451385|Durvju komplekts]]''
| name = Durvju komplekts
| municipality = Ventspils
| district = Ventspils
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-VEN
| address = Plosta iela 6
| lat = 57.3985001
| long = 21.5703091
| p625 = {{Coord|57.3985|21.570309|display=inline}}
| vaid = 4581
| year = 18.gs.b.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| munwiki = Ventspils
}}
{{monument
| qid = Q55451387
| label = ''[[:d:Q55451387|Piejūras brīvdabas muzeja vēsturisko ēku komplekss]]''
| name = Piejūras brīvdabas muzeja vēsturisko ēku komplekss
| municipality = Ventspils
| district = Ventspils
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-VEN
| address = Riņķa iela 2
| lat = 57.386639826247
| long = 21.534132781146
| p625 = {{Coord|57.38664|21.534133|display=inline}}
| image = V%C4%93sturiska%20%C4%93ka.jpg
| vaid = 9103
| year = 18.gs.,19.gs.,20.gs.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Ventspils
}}
{{monument
| qid = Q55451390
| label = ''[[:d:Q55451390|Tirdzniecības skola, tagad mācību iestāde]]''
| name = Tirdzniecības skola, tagad mācību iestāde
| municipality = Ventspils
| district = Ventspils
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-VEN
| address = Saules iela 15
| lat = 57.3925316
| long = 21.5604685
| p625 = {{Coord|57.392532|21.560468|display=inline}}
| image = Saule%20iela%2015-1.jpg
| vaid = 8953
| year = 1912.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Ventspils
}}
{{monument
| qid = Q55451393
| label = ''[[:d:Q55451393|Ventspils pamatskola, tagad mācību iestāde]]''
| name = Ventspils pamatskola, tagad mācību iestāde
| municipality = Ventspils
| district = Ventspils
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-VEN
| address = Saules iela 37
| lat = 57.3880605
| long = 21.5583692
| p625 = {{Coord|57.388061|21.558369|display=inline}}
| vaid = 8952
| year = 1925.–1928.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Ventspils
}}
{{monument
| qid = Q55451396
| label = ''[[:d:Q55451396|Durvju komplekts]]''
| name = Durvju komplekts
| municipality = Ventspils
| district = Ventspils
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-VEN
| address = Sinagogas iela 6
| lat = 57.3945
| long = 21.55874
| p625 = {{Coord|57.3945|21.55874|display=inline}}
| vaid = 4582
| year = 19.gs.Ip.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| munwiki = Ventspils
}}
{{monument
| qid = Q55451399
| label = ''[[:d:Q55451399|Durvju vērtnes]]''
| name = Durvju vērtnes
| municipality = Ventspils
| district = Ventspils
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-VEN
| address = Sinagogas iela 6
| lat = 57.3945234
| long = 21.5586954
| p625 = {{Coord|57.394523|21.558695|display=inline}}
| vaid = 4583
| year = 18.gs.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| munwiki = Ventspils
}}
{{monument
| qid = Q55451402
| label = ''[[:d:Q55451402|Krāsns]]''
| name = Krāsns
| municipality = Ventspils
| district = Ventspils
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-VEN
| address = Sinagogas iela 6
| lat = 57.3945234
| long = 21.5586954
| p625 = {{Coord|57.394523|21.558695|display=inline}}
| vaid = 4584
| year = 18.gs.b.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| munwiki = Ventspils
}}
{{monument
| qid = Q55451405
| label = ''[[:d:Q55451405|Logu komplekti (2)]]''
| name = Logu komplekti (2)
| municipality = Ventspils
| district = Ventspils
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-VEN
| address = Sofijas iela 8
| lat = 57.39552
| long = 21.56773
| p625 = {{Coord|57.39552|21.56773|display=inline}}
| image = The%20corner%20of%20Baznicas%20iela%20and%20Sofijas%20iela%20Ventspils.jpg
| vaid = 4585
| year = 18.gs.b.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| munwiki = Ventspils
}}
{{monument
| qid = Q55451418
| label = ''[[:d:Q55451418|Durvju komplekts]]''
| name = Durvju komplekts
| municipality = Ventspils
| district = Ventspils
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-VEN
| address = Tirgus iela 11
| lat = 57.3976643
| long = 21.5670518
| p625 = {{Coord|57.397664|21.567052|display=inline}}
| image = VentspilTirgus11Durvis.jpg
| vaid = 4556
| year = 18.gs.IVc.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = ''[[:d:Q55451422|Dzīvojamā ēka]]''
| munwiki = Ventspils
}}
{{monument
| qid = Q55451422
| label = ''[[:d:Q55451422|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Ventspils
| district = Ventspils
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-VEN
| address = Tirgus iela 11
| lat = 57.39757
| long = 21.56707
| p625 = {{Coord|57.39757|21.56707|display=inline}}
| image = Tirgus%20iela%2011-1.jpg
| commonscat = Tirgus iela 11 (Ventspils)
| vaid = 8750
| year = 17.gs. 2.p., 18.gs. b., 20.gs. 1.p.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Ventspils
}}
{{monument
| qid = Q19698025
| label = [[Ventspils Nikolaja luterāņu baznīca|Ventspils Svētā Nikolaja luteriskā baznīca]]
| name = Ventspils Svētā Nikolaja luteriskā baznīca
| municipality = Ventspils
| district = Ventspils
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-VEN
| extlink = http://www.piltenesiecirknis.lv/?s=1253718926&amp;ln=lv
| address = Tirgus iela 2
| lat = 57.396
| long = 21.5679
| p625 = {{Coord|57.396|21.5679|display=inline}}
| image = Ventspils%20Nikolai%20kirik%202010.jpg
| commonscat = Church of Saint Nicholas in Ventspils
| vaid = 6933
| wikipediauri = Ventspils_Nikolaja_luter%C4%81%C5%86u_bazn%C4%ABca
| year = 1834. -1835.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q55451472|Ērģeles]]''
| munwiki = Ventspils
}}
{{monument
| qid = Q55451450
| label = ''[[:d:Q55451450|Altāris]]''
| name = Altāris
| municipality = Ventspils
| district = Ventspils
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-VEN
| address = Tirgus iela 2
| locality = Ventspils luterāņu baznīcā
| lat = 57.3960331
| long = 21.5677426
| p625 = {{Coord|57.396033|21.567743|display=inline}}
| image = Ventspils%20luter%C4%81%C5%86u%20bazn%C4%ABcas%20alt%C4%81ris%202.jpg
| commonscat = Altar of church of Saint Nicholas in Ventspils
| vaid = 4587
| year = 1834.-1835.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = ''[[:d:Q55451472|Ērģeles]]''
| munwiki = Ventspils
}}
{{monument
| qid = Q55451467
| label = ''[[:d:Q55451467|Ērģeļu prospekts]]''
| name = Ērģeļu prospekts
| municipality = Ventspils
| district = Ventspils
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-VEN
| address = Tirgus iela 2
| locality = Ventspils luterāņu baznīcā
| lat = 57.3960331
| long = 21.5677426
| p625 = {{Coord|57.396033|21.567743|display=inline}}
| image = Ventspils%20luter%C4%81%C5%86u%20bazn%C4%ABcas%20%C4%93r%C4%A3eles%203.jpg
| vaid = 4588
| year = 1834.-1835.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = ''[[:d:Q55451472|Ērģeles]]''
| munwiki = Ventspils
}}
{{monument
| qid = Q55451472
| label = ''[[:d:Q55451472|Ērģeles]]''
| name = Ērģeles
| municipality = Ventspils
| district = Ventspils
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-VEN
| address = Tirgus iela 2
| locality = Ventspils luterāņu baznīcā
| lat = 57.3960331
| long = 21.5677426
| p625 = {{Coord|57.396033|21.567743|display=inline}}
| image = Ventspils%20luter%C4%81%C5%86u%20bazn%C4%ABcas%20%C4%93r%C4%A3eles%201.jpg
| commonscat = Pipe organ of church of Saint Nicholas in Ventspils
| vaid = 4589
| year = 1834.-1835. 1865.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Ventspils Nikolaja luterāņu baznīca|Ventspils Svētā Nikolaja luteriskā baznīca]]
| munwiki = Ventspils
}}
{{monument
| qid = Q55451485
| label = ''[[:d:Q55451485|Interjera dekoratīvā apdare]]''
| name = Interjera dekoratīvā apdare
| municipality = Ventspils
| district = Ventspils
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-VEN
| address = Tirgus iela 2
| locality = Ventspils luterāņu baznīcā
| lat = 57.3960331
| long = 21.5677426
| p625 = {{Coord|57.396033|21.567743|display=inline}}
| image = Ventspils%20luter%C4%81%C5%86u%20bazn%C4%ABcas%20interjers%203.jpg
| commonscat = Interior of church of Saint Nicholas in Ventspils
| vaid = 4594
| year = 1834.-1835.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Ventspils Nikolaja luterāņu baznīca|Ventspils Svētā Nikolaja luteriskā baznīca]]
| munwiki = Ventspils
}}
{{monument
| qid = Q55451499
| label = ''[[:d:Q55451499|Kancele]]''
| name = Kancele
| municipality = Ventspils
| district = Ventspils
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-VEN
| address = Tirgus iela 2
| locality = Ventspils luterāņu baznīcā
| lat = 57.3960331
| long = 21.5677426
| p625 = {{Coord|57.396033|21.567743|display=inline}}
| image = Ventspils%20luter%C4%81%C5%86u%20bazn%C4%ABcas%20kancele.jpg
| commonscat = Pulpit of church of Saint Nicholas in Ventspils
| vaid = 4595
| year = 1834.-1835.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = ''[[:d:Q55451472|Ērģeles]]''
| munwiki = Ventspils
}}
{{monument
| qid = Q55451514
| label = ''[[:d:Q55451514|Dzīvojamā ēka ar noliktavu]]''
| name = Dzīvojamā ēka ar noliktavu
| municipality = Ventspils
| district = Ventspils
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-VEN
| address = Tirgus iela 5
| lat = 57.39677
| long = 21.56733
| p625 = {{Coord|57.39677|21.56733|display=inline}}
| image = Ventspils%2C%20Latvia%20-%20panoramio%20%2811%29.jpg
| commonscat = Tirgus iela 5 (Ventspils)
| vaid = 8806
| year = 18.gs.b., 19.gs. 1.p.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Ventspils
}}
{{monument
| qid = Q55451519
| label = ''[[:d:Q55451519|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Ventspils
| district = Ventspils
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-VEN
| address = Tirgus iela 7
| lat = 57.39708
| long = 21.56719
| p625 = {{Coord|57.39708|21.56719|display=inline}}
| image = Novakare%20vecpils%C4%93t%C4%81.JPG
| commonscat = Tirgus iela 7 (Ventspils)
| vaid = 6934
| year = 18. gs.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Ventspils
}}
{{monument
| qid = Q55451522
| label = ''[[:d:Q55451522|Dekoratīvs cilnis]]''
| name = Dekoratīvs cilnis
| municipality = Ventspils
| district = Ventspils
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-VEN
| address = Tirgus laukums 1
| lat = 57.397915
| long = 21.567374
| p625 = {{Coord|57.397915|21.567374|display=inline}}
| vaid = 4586
| year = 1646. 1764.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = ''[[:d:Q55451525|Dzīvojamā ēka]]''
| munwiki = Ventspils
}}
{{monument
| qid = Q55451525
| label = ''[[:d:Q55451525|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Ventspils
| district = Ventspils
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-VEN
| address = Tirgus laukums 1
| lat = 57.397915
| long = 21.567374
| p625 = {{Coord|57.397915|21.567374|display=inline}}
| vaid = 6932
| year = 18./19. gs.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Ventspils
}}
{{monument
| qid = Q55451289
| label = ''[[:d:Q55451289|Ventspils senpilsēta]]''
| name = Ventspils senpilsēta
| municipality = Ventspils
| district = Ventspils
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-VEN
| lat = 57.397082360582
| long = 21.564183329582
| p625 = {{Coord|57.397082|21.564183|display=inline}}
| image = Nabagu%20iela.JPG
| vaid = 2516
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Ventspils
}}
{{monument
| qid = Q55451294
| label = ''[[:d:Q55451294|Ventspils pilsētas vēsturiskais centrs]]''
| name = Ventspils pilsētas vēsturiskais centrs
| municipality = Ventspils
| district = Ventspils
| p1435 = ''[[:d:Q23931123|valsts nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis]]''
| region = LV-VEN
| lat = 57.395950393518
| long = 21.565247888077
| p625 = {{Coord|57.39595|21.565248|display=inline}}
| image = Ostgals1.JPG
| vaid = 7454
| year = 13.-20.gs.
| typelabel = valsts nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis
| munwiki = Ventspils
}}
{{Wikidata list end}}

{{commonscat|Cultural heritage monuments in Ventspils|Latvijas kultūras mantojums/Ventspils}}

{{Latvijas kultūras mantojums}}

[[Kategorija:Latvijas kultūras mantojums]]
[[Kategorija:Ventspils]]</text>
      <sha1>jf6dbef4j6fy3vf4ci6yy1r24jzcvd4</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi Ādažu novadā</title>
    <ns>0</ns>
    <id>242323</id>
    <revision>
      <id>4468311</id>
      <parentid>4310436</parentid>
      <timestamp>2026-05-14T18:16:22Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>ListeriaBot</username>
        <id>56598</id>
      </contributor>
      <comment>Wikidata list updated [V2]</comment>
      <origin>4468311</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5734" sha1="85v0w39l855cl6pdw7gtdzv025djxjx" xml:space="preserve">Šajā lapā apkopoti [[Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksts|valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi]] [[Ādažu novads|Ādažu novadā]].

{{monument-title-wikidata|Q97233421}}

{{Wikidata list
|sparql=SELECT 	
	?item ?name ?lat ?long ?typelabel ?vaid ?year ?image ?commonscat ?municipality
	?district ?locality ?complex ?region ?address ?wikipediauri ?extlink ?munwiki
WHERE
{
	VALUES ?currList { wd:Q20565638 } .
	VALUES ?currNovads { wd:Q97233421 } .
	VALUES ?novads { wd:Q3019837 } .
	?currNovads wdt:P300 ?region .
	?item wdt:P2817 ?currList .
	?item wdt:P2494 ?vaid .
	?item wdt:P1435 ?type .
	?item wdt:P131 ?munid.
	?munid wdt:P131* ?currNovads .
	?munsitelink schema:about ?munid .
	?munsitelink schema:inLanguage &quot;lv&quot; .
	BIND(STRAFTER(str(?munsitelink), &quot;lv.wikipedia.org/wiki/&quot;) AS ?munwiki) .
	OPTIONAL { ?item wdt:P373 ?commonscat } .
	OPTIONAL { ?item wdt:P2795 ?locality} .
	OPTIONAL { ?item wdt:P361 ?complex } .
	OPTIONAL { ?item p:P571 ?inception . ?inception pq:P1932 ?year } .
	OPTIONAL { ?item wdt:P18 ?pic . BIND(STRAFTER(str(?pic), &quot;Special:FilePath/&quot;) AS ?image) . }
	OPTIONAL { ?item wdt:P856 ?extlink } .
	OPTIONAL { ?item wdt:P6375 ?address } .
	OPTIONAL { ?item wdt:P625 ?coord .
		?item p:P625 ?coordinate .
		?coordinate psv:P625 ?coordinate_node .
		?coordinate_node wikibase:geoLatitude ?lat .
		?coordinate_node wikibase:geoLongitude ?long . }
	OPTIONAL { ?sitelink schema:about ?item . ?sitelink schema:inLanguage &quot;lv&quot; 
		BIND(strafter(str(?sitelink),&quot;/wiki/&quot;) as ?wikipediauri) }
	?item rdfs:label ?name . FILTER(lang(?name)=&quot;lv&quot;)
	?type rdfs:label ?typelabel . FILTER(lang(?typelabel)=&quot;lv&quot;)
	?munid rdfs:label ?municipality . FILTER(lang(?municipality)=&quot;lv&quot;)
	?novads rdfs:label ?district . FILTER(lang(?district)=&quot;lv&quot;)
}
|wdq=
|section=?district
|sort=P131
|columns=qid,label,?name,?municipality,?district,p1435:value,?region,?extlink,?address,?locality,?lat,?long,p625,?image,?commonscat,?vaid,?wikipediauri,?year,?typelabel,?complex,?munwiki
|thumb=128
|min_section=1
|row_template=monument
|skip_table=1
}}
{{monument
| qid = Q20558706
| label = [[Baltezera baznīca]]
| name = Baltezera baznīca
| municipality = Baltezers
| district = Ādažu novads
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-011
| lat = 57.0443778
| long = 24.31516879
| p625 = {{Coord|57.044378|24.315169|display=inline}}
| image = %C4%80da%C5%BEu%20eva%C5%86%C4%A3%C4%93liski%20luterisk%C4%81%20bazn%C4%ABca%2C%2003.04.2016.jpg
| commonscat = Lutheran church in Baltezers
| vaid = 8332
| wikipediauri = Baltezera_bazn%C4%ABca
| year = 1778..
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Baltezers_(%C4%80da%C5%BEu_pagasts)
}}
{{monument
| qid = Q46004869
| label = ''[[:d:Q46004869|Portāli (2)]]''
| name = Portāli (2)
| municipality = Baltezers
| district = Ādažu novads
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-011
| locality = Ādažu luterāņu baznīcā
| lat = 57.0443778
| long = 24.31516879
| p625 = {{Coord|57.044378|24.315169|display=inline}}
| image = %C4%80da%C5%BEu%20luter%C4%81%C5%86u%20bazn%C4%ABcas%20galven%C4%81s%20ieejas%20port%C4%81ls.jpg
| vaid = 4194
| year = 18.gs.70.g.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Baltezera baznīca]]
| munwiki = Baltezers_(%C4%80da%C5%BEu_pagasts)
}}
{{monument
| qid = Q46521152
| label = [[Baltgalvju Upurkalni|Baltgalvju Upurkalni - kulta vieta]]
| name = Baltgalvju Upurkalni - kulta vieta
| municipality = Carnikavas pagasts
| district = Ādažu novads
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-011
| locality = pie Baltgalvjiem un Dzenīšiem
| lat = 57.0836666667
| long = 24.1636221111
| p625 = {{Coord|57.083667|24.163622|display=inline}}
| image = Baltgalvju%20upurkalni.jpg
| vaid = 2088
| wikipediauri = Baltgalvju_Upurkalni
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Carnikavas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q46463632
| label = [[Carnikavas luterāņu baznīca]]
| name = Carnikavas luterāņu baznīca
| municipality = Siguļi
| district = Ādažu novads
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-011
| lat = 57.125166666667
| long = 24.321472222222
| p625 = {{Coord|57.125167|24.321472|display=inline}}
| image = Carnikavas%20luteranu%20baznica.jpg
| commonscat = Carnikava Lutheran church in Siguļi
| vaid = 8694
| wikipediauri = Carnikavas_luter%C4%81%C5%86u_bazn%C4%ABca
| year = 1728., 1851.g.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Sigu%C4%BCi
}}
{{monument
| qid = Q46004814
| label = [[Baltezera Komunistiskā masu terora upuru piemiņas vieta un kapi|Komunistiskā masu terora upuru piemiņas vieta un kapi]]
| name = Komunistiskā masu terora upuru piemiņas vieta un kapi
| municipality = Ādažu pagasts
| district = Ādažu novads
| p1435 = ''[[:d:Q23931125|valsts nozīmes vēsturiska notikuma vieta]]''
| region = LV-011
| locality = pie Baltezera (Ādažu) kapsētas
| lat = 57.0471
| long = 24.31375
| p625 = {{Coord|57.0471|24.31375|display=inline}}
| image = Komunistisk%C4%81%20masu%20terora%20upuru%20piemi%C5%86as%20vieta%20un%20kapi%20Baltezera%20kapos.jpg
| vaid = 8565
| wikipediauri = Baltezera_Komunistisk%C4%81_masu_terora_upuru_piemi%C5%86as_vieta_un_kapi
| year = 1941.
| typelabel = valsts nozīmes vēsturiska notikuma vieta
| munwiki = %C4%80da%C5%BEu_pagasts
}}
{{Wikidata list end}}

{{commonscat|Cultural heritage monuments in Ādaži Municipality|Latvijas kultūras mantojums/Ādažu novads}}

{{Latvijas kultūras mantojums}}

[[Kategorija:Latvijas kultūras mantojums]]
[[Kategorija:Ādažu novads]]</text>
      <sha1>85v0w39l855cl6pdw7gtdzv025djxjx</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi Bauskas novadā</title>
    <ns>0</ns>
    <id>244161</id>
    <revision>
      <id>4468190</id>
      <parentid>4438136</parentid>
      <timestamp>2026-05-14T13:28:35Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>ListeriaBot</username>
        <id>56598</id>
      </contributor>
      <comment>Wikidata list updated [V2]</comment>
      <origin>4468190</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="115813" sha1="mbb7647asy1qr7eroofo6xu21h18lk9" xml:space="preserve">Šajā lapā apkopoti [[Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksts|valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi]] [[Bauskas novads|Bauskas novadā]].

{{monument-title-wikidata|Q97230156}}

{{Wikidata list
|sparql=SELECT 	
	?item ?name ?lat ?long ?typelabel ?vaid ?year ?image ?commonscat ?municipality
	?district ?locality ?complex ?region ?address ?wikipediauri ?extlink ?munwiki
WHERE
{
	VALUES ?currList { wd:Q20565704 } .
	VALUES ?currNovads { wd:Q97230156 } .
	?currNovads wdt:P300 ?region .
	?item wdt:P2817 ?currList .
	?item wdt:P2494 ?vaid .
	?item wdt:P1435 ?type .
	?item wdt:P131 ?munid.
	?munid wdt:P131 ?upmunid .  
	?munid wdt:P131* ?currNovads .
	?upmunid wdt:P31 ?upmuntype .  
	BIND ( IF ( ( ?upmuntype = wd:Q2577184) , ?upmunid , ?munid )  AS ?novads ) .
	?munsitelink schema:about ?munid .
	?munsitelink schema:inLanguage &quot;lv&quot; .
	BIND(STRAFTER(str(?munsitelink), &quot;lv.wikipedia.org/wiki/&quot;) AS ?munwiki) .
	OPTIONAL { ?item wdt:P373 ?commonscat } .
	OPTIONAL { ?item wdt:P2795 ?locality} .
	OPTIONAL { ?item wdt:P361 ?complex } .
	OPTIONAL { ?item p:P571 ?inception . ?inception pq:P1932 ?year } .
	OPTIONAL { ?item wdt:P18 ?pic . BIND(STRAFTER(str(?pic), &quot;Special:FilePath/&quot;) AS ?image) . }
	OPTIONAL { ?item wdt:P856 ?extlink } .
	OPTIONAL { ?item wdt:P6375 ?address } .
	OPTIONAL { ?item wdt:P625 ?coord .
		?item p:P625 ?coordinate .
		?coordinate psv:P625 ?coordinate_node .
		?coordinate_node wikibase:geoLatitude ?lat .
		?coordinate_node wikibase:geoLongitude ?long . }
	OPTIONAL { ?sitelink schema:about ?item . ?sitelink schema:inLanguage &quot;lv&quot; 
		BIND(strafter(str(?sitelink),&quot;/wiki/&quot;) as ?wikipediauri) }
	?item rdfs:label ?name . FILTER(lang(?name)=&quot;lv&quot;)
	?type rdfs:label ?typelabel . FILTER(lang(?typelabel)=&quot;lv&quot;)
	?munid rdfs:label ?municipality . FILTER(lang(?municipality)=&quot;lv&quot;)
	?novads rdfs:label ?district . FILTER(lang(?district)=&quot;lv&quot;)
}
|wdq=
|section=?district
|sort=P131
|columns=qid,label,?name,?municipality,?district,p1435:value,?region,?extlink,?address,?locality,?lat,?long,p625,?image,?commonscat,?vaid,?wikipediauri,?year,?typelabel,?complex,?munwiki
|thumb=128
|min_section=1
|row_template=monument
|skip_table=1
}}
{{monument
| qid = Q645898
| label = [[Bauskas pils]]
| name = Bauskas pils
| municipality = Bauska
| district = Bauska
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-016
| extlink = http://bauskaspils.lv/en/&lt;br/&gt;https://www.bauskaspils.lv/lv/&lt;br/&gt;https://www.bauskaspils.lv/ru/
| locality = Mēmeles un Mūsas satekā
| lat = 56.403611111111
| long = 24.173611111111
| p625 = {{Coord|56.403611|24.173611|display=inline}}
| image = Bauskas%20pils%20foto%20Sandris%20Kuzmickis.jpg
| commonscat = Bauska Castle
| vaid = 311
| wikipediauri = Bauskas_pils
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Bauska
}}
{{monument
| qid = Q15218652
| label = [[Bauskas luterāņu baznīca|Bauskas Svētā Gara evaņģēliski luteriskā baznīca]]
| name = Bauskas Svētā Gara evaņģēliski luteriskā baznīca
| municipality = Bauska
| district = Bauska
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-016
| address = Plūdoņa iela 13a
| lat = 56.409525818298
| long = 24.18333782466
| p625 = {{Coord|56.409526|24.183338|display=inline}}
| image = Bauskas%20luter%C4%81%C5%86u%20bazn%C4%ABca.JPG
| commonscat = Lutheran church in Bauska
| vaid = 6167
| wikipediauri = Bauskas_luter%C4%81%C5%86u_bazn%C4%ABca
| year = 1591. - 1594., 1623.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Bauska
}}
{{monument
| qid = Q15218653
| label = [[Bauskas pareizticīgo baznīca|Bauskas Svētā Georgija pareizticīgo baznīca]]
| name = Bauskas Svētā Georgija pareizticīgo baznīca
| municipality = Bauska
| district = Bauska
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-016
| address = Uzvaras iela 5
| lat = 56.40527778
| long = 24.18444444
| p625 = {{Coord|56.405278|24.184444|display=inline}}
| image = St.%20Georg%20orthodox%20church%20in%20Bauska%20-%20panoramio.jpg
| commonscat = Saint George Church (Bauska)
| vaid = 9171
| wikipediauri = Bauskas_pareiztic%C4%ABgo_bazn%C4%ABca
| year = 1881.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Bauska
}}
{{monument
| qid = Q20558891
| label = [[Bauskas rātsnams]]
| name = Bauskas rātsnams
| municipality = Bauska
| district = Bauska
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-016
| address = Rātslaukums 1
| lat = 56.4100982
| long = 24.1856766
| p625 = {{Coord|56.410098|24.185677|display=inline}}
| image = R%C4%81tsnams%2C%2029.06.2015.jpg
| commonscat = Bauska Town Hall
| vaid = 6169
| wikipediauri = Bauskas_r%C4%81tsnams
| year = 17. - 20. gs.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Bauska
}}
{{monument
| qid = Q46241708
| label = ''[[:d:Q46241708|Bauskas pilsdrupas ar parku]]''
| name = Bauskas pilsdrupas ar parku
| municipality = Bauska
| district = Bauska
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-016
| locality = Mēmeles un mūsas satekā
| lat = 56.403495297626
| long = 24.172336495147
| p625 = {{Coord|56.403495|24.172336|display=inline}}
| image = Bauskas%20pils%20ruden%C4%AB.JPG
| commonscat = Bauska Castle and Park
| vaid = 6166
| year = 15. gs. v., 1590. - 1599.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Bauska
}}
{{monument
| qid = Q46241773
| label = ''[[:d:Q46241773|Bauskas pilsētas vēsturiskais centrs]]''
| name = Bauskas pilsētas vēsturiskais centrs
| municipality = Bauska
| district = Bauska
| p1435 = ''[[:d:Q23931123|valsts nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis]]''
| region = LV-016
| lat = 56.410158243388
| long = 24.187080337168
| p625 = {{Coord|56.410158|24.18708|display=inline}}
| image = R%C4%ABgas%20iela%20Bausk%C4%81.JPG
| commonscat = Historic Centre of Bauska
| vaid = 7425
| year = 15.-19.gs.
| typelabel = valsts nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis
| munwiki = Bauska
}}
{{monument
| qid = Q46241830
| label = [[Bauskas kinoteātris]]
| name = Bauskas kinoteātris
| municipality = Bauska
| district = Bauska
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-016
| address = Kalna iela 5
| lat = 56.4077103
| long = 24.187961
| p625 = {{Coord|56.40771|24.187961|display=inline}}
| image = Bauskas%20vecais%20kino%203.JPG
| commonscat = Bauska Cinema
| vaid = 8586
| wikipediauri = Bauskas_kinote%C4%81tris
| year = 1954.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Bauska
}}
{{monument
| qid = Q46241893
| label = ''[[:d:Q46241893|Altāris ar kokgriezumiem]]''
| name = Altāris ar kokgriezumiem
| municipality = Bauska
| district = Bauska
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-016
| address = Plūdoņa iela 13a
| locality = Sv. Gara luterāņu baznīcā
| lat = 56.4095411
| long = 24.183319
| p625 = {{Coord|56.409541|24.183319|display=inline}}
| image = Bauskas%20luter%C4%81%C5%86u%20bazn%C4%ABca%202.jpg
| vaid = 2968
| year = 1699. 1861.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| munwiki = Bauska
}}
{{monument
| qid = Q46241961
| label = ''[[:d:Q46241961|Baznīcēnu soli]]''
| name = Baznīcēnu soli
| municipality = Bauska
| district = Bauska
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-016
| address = Plūdoņa iela 13a
| locality = Sv. Gara luterāņu baznīcā
| lat = 56.4095411
| long = 24.183319
| p625 = {{Coord|56.409541|24.183319|display=inline}}
| image = Bauskas%20luter%C4%81%C5%86u%20bazn%C4%ABca%209.jpg
| vaid = 2969
| year = 18.gs.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| munwiki = Bauska
}}
{{monument
| qid = Q46242032
| label = ''[[:d:Q46242032|Baznīcēnu solu gali (2)]]''
| name = Baznīcēnu solu gali (2)
| municipality = Bauska
| district = Bauska
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-016
| address = Plūdoņa iela 13a
| locality = Sv. Gara luterāņu baznīcā
| lat = 56.4095411
| long = 24.183319
| p625 = {{Coord|56.409541|24.183319|display=inline}}
| vaid = 2970
| year = 1640.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| munwiki = Bauska
}}
{{monument
| qid = Q46242100
| label = ''[[:d:Q46242100|Ērģeļu prospekts]]''
| name = Ērģeļu prospekts
| municipality = Bauska
| district = Bauska
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-016
| address = Plūdoņa iela 13a
| locality = Sv. Gara luterāņu baznīcā
| lat = 56.4095411
| long = 24.183319
| p625 = {{Coord|56.409541|24.183319|display=inline}}
| image = Bauskas%20luter%C4%81%C5%86u%20bazn%C4%ABca%2011.jpg
| vaid = 2972
| year = 1766.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| munwiki = Bauska
}}
{{monument
| qid = Q46242170
| label = ''[[:d:Q46242170|Ērģeles]]''
| name = Ērģeles
| municipality = Bauska
| district = Bauska
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-016
| address = Plūdoņa iela 13a
| locality = Sv. Gara luterāņu baznīcā
| lat = 56.4095411
| long = 24.183319
| p625 = {{Coord|56.409541|24.183319|display=inline}}
| image = Bauskas%20luter%C4%81%C5%86u%20bazn%C4%ABca%2012.jpg
| vaid = 2973
| year = 1891.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| munwiki = Bauska
}}
{{monument
| qid = Q46242242
| label = ''[[:d:Q46242242|Kancele]]''
| name = Kancele
| municipality = Bauska
| district = Bauska
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-016
| address = Plūdoņa iela 13a
| locality = Sv. Gara luterāņu baznīcā
| lat = 56.4095411
| long = 24.183319
| p625 = {{Coord|56.409541|24.183319|display=inline}}
| image = Bauskas%20luter%C4%81%C5%86u%20bazn%C4%ABca%2016.jpg
| vaid = 2981
| year = 1762.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| munwiki = Bauska
}}
{{monument
| qid = Q46242314
| label = ''[[:d:Q46242314|Kapa plāksne D.Grothusam]]''
| name = Kapa plāksne D.Grothusam
| municipality = Bauska
| district = Bauska
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-016
| address = Plūdoņa iela 13a
| locality = Sv. Gara luterāņu baznīcā
| lat = 56.4095411
| long = 24.183319
| p625 = {{Coord|56.409541|24.183319|display=inline}}
| vaid = 2982
| year = 1599.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| munwiki = Bauska
}}
{{monument
| qid = Q46242386
| label = ''[[:d:Q46242386|Kapa plāksne E.Šrēderei]]''
| name = Kapa plāksne E.Šrēderei
| municipality = Bauska
| district = Bauska
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-016
| address = Plūdoņa iela 13a
| locality = Sv. Gara luterāņu baznīcā
| lat = 56.4095411
| long = 24.183319
| p625 = {{Coord|56.409541|24.183319|display=inline}}
| vaid = 2983
| year = 16.gs.IIIc.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| munwiki = Bauska
}}
{{monument
| qid = Q46242457
| label = ''[[:d:Q46242457|Kapa plāksne G.Šmola dzimtai]]''
| name = Kapa plāksne G.Šmola dzimtai
| municipality = Bauska
| district = Bauska
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-016
| address = Plūdoņa iela 13a
| locality = Sv. Gara luterāņu baznīcā
| lat = 56.4095411
| long = 24.183319
| p625 = {{Coord|56.409541|24.183319|display=inline}}
| vaid = 2984
| year = 17.gs.IIc.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| munwiki = Bauska
}}
{{monument
| qid = Q46242530
| label = ''[[:d:Q46242530|Kapa plāksne G.Tīzenhauzenam]]''
| name = Kapa plāksne G.Tīzenhauzenam
| municipality = Bauska
| district = Bauska
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-016
| address = Plūdoņa iela 13a
| locality = Sv. Gara luterāņu baznīcā
| lat = 56.4095411
| long = 24.183319
| p625 = {{Coord|56.409541|24.183319|display=inline}}
| vaid = 2985
| year = 17.gs.s.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| munwiki = Bauska
}}
{{monument
| qid = Q46242597
| label = ''[[:d:Q46242597|Kapa plāksne J.Šulcam]]''
| name = Kapa plāksne J.Šulcam
| municipality = Bauska
| district = Bauska
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-016
| address = Plūdoņa iela 13a
| locality = Sv. Gara luterāņu baznīcā
| lat = 56.4095411
| long = 24.183319
| p625 = {{Coord|56.409541|24.183319|display=inline}}
| vaid = 2986
| year = 1593.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| munwiki = Bauska
}}
{{monument
| qid = Q46242663
| label = ''[[:d:Q46242663|Kapa plāksne N.Klotam]]''
| name = Kapa plāksne N.Klotam
| municipality = Bauska
| district = Bauska
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-016
| address = Plūdoņa iela 13a
| locality = Sv. Gara luterāņu baznīcā
| lat = 56.4095411
| long = 24.183319
| p625 = {{Coord|56.409541|24.183319|display=inline}}
| vaid = 2987
| year = 1598.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| munwiki = Bauska
}}
{{monument
| qid = Q46242742
| label = ''[[:d:Q46242742|Kapa plāksne O.un F.Grothusiem]]''
| name = Kapa plāksne O.un F.Grothusiem
| municipality = Bauska
| district = Bauska
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-016
| address = Plūdoņa iela 13a
| locality = Sv. Gara luterāņu baznīcā
| lat = 56.4095411
| long = 24.183319
| p625 = {{Coord|56.409541|24.183319|display=inline}}
| vaid = 2988
| year = 1597.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| munwiki = Bauska
}}
{{monument
| qid = Q46242820
| label = ''[[:d:Q46242820|Torņa smailes noslēgums]]''
| name = Torņa smailes noslēgums
| municipality = Bauska
| district = Bauska
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-016
| address = Plūdoņa iela 13a
| locality = Sv. Gara luterāņu baznīcā
| lat = 56.4095411
| long = 24.183319
| p625 = {{Coord|56.409541|24.183319|display=inline}}
| image = Bauskas%20luter%C4%81%C5%86u%20bazn%C4%ABcas%20tor%C5%86a%20smaile.JPG
| vaid = 3001
| year = 17.gs.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| munwiki = Bauska
}}
{{monument
| qid = Q46242946
| label = ''[[:d:Q46242946|Kapa plāksne G. Fikem]]''
| name = Kapa plāksne G. Fikem
| municipality = Bauska
| district = Bauska
| p1435 = ''[[:d:Q23931133|vietējas nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-016
| address = Plūdoņa iela 13a
| locality = Sv. Gara luterāņu baznīcā
| lat = 56.4095411
| long = 24.183319
| p625 = {{Coord|56.409541|24.183319|display=inline}}
| vaid = 8639
| year = 17.gs.
| typelabel = vietējas nozīmes mākslas piemineklis
| munwiki = Bauska
}}
{{monument
| qid = Q46243024
| label = [[Dreņģeru iebraucamā sēta]]
| name = Dreņģeru iebraucamā sēta
| municipality = Bauska
| district = Bauska
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-016
| address = Plūdoņa iela 26, k-1
| lat = 56.409354
| long = 24.184782
| p625 = {{Coord|56.409354|24.184782|display=inline}}
| image = Bauska%2C%20Pl%C5%ABdo%C5%86a%2026-1.JPG
| vaid = 6168
| wikipediauri = Dre%C5%86%C4%A3eru_iebraucam%C4%81_s%C4%93ta
| year = 19. gs. IIp.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Bauska
}}
{{monument
| qid = Q46243095
| label = ''[[:d:Q46243095|Durvju komplekts]]''
| name = Durvju komplekts
| municipality = Bauska
| district = Bauska
| p1435 = ''[[:d:Q23931133|vietējas nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-016
| address = Plūdoņa iela 26, k-1
| lat = 56.409354
| long = 24.184782
| p625 = {{Coord|56.409354|24.184782|display=inline}}
| vaid = 8642
| year = 19.gs.2.p.
| typelabel = vietējas nozīmes mākslas piemineklis
| munwiki = Bauska
}}
{{monument
| qid = Q46243158
| label = ''[[:d:Q46243158|Portāls]]''
| name = Portāls
| municipality = Bauska
| district = Bauska
| p1435 = ''[[:d:Q23931133|vietējas nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-016
| address = Plūdoņa iela 26, k-1
| lat = 56.409354
| long = 24.184782
| p625 = {{Coord|56.409354|24.184782|display=inline}}
| vaid = 8643
| year = 19.gs.2.p.
| typelabel = vietējas nozīmes mākslas piemineklis
| munwiki = Bauska
}}
{{monument
| qid = Q46243283
| label = ''[[:d:Q46243283|Mācītājmāja]]''
| name = Mācītājmāja
| municipality = Bauska
| district = Bauska
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-016
| address = Rīgas iela 13
| lat = 56.4101711
| long = 24.1830615
| p625 = {{Coord|56.410171|24.183062|display=inline}}
| image = Bauska%20pastorats.jpg
| vaid = 9172
| year = 19.gs. I p.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Bauska
}}
{{monument
| qid = Q46243344
| label = ''[[:d:Q46243344|Durvju komplekts]]''
| name = Durvju komplekts
| municipality = Bauska
| district = Bauska
| p1435 = ''[[:d:Q23931133|vietējas nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-016
| address = Rīgas iela 13
| lat = 56.4101711
| long = 24.1830615
| p625 = {{Coord|56.410171|24.183062|display=inline}}
| image = Bauska%2C%20R%C4%ABgas%2013.JPG
| vaid = 8644
| year = 19.gs.
| typelabel = vietējas nozīmes mākslas piemineklis
| munwiki = Bauska
}}
{{monument
| qid = Q46243406
| label = ''[[:d:Q46243406|Zirgu pasts]]''
| name = Zirgu pasts
| municipality = Bauska
| district = Bauska
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-016
| address = Rīgas iela 22a
| lat = 56.411175
| long = 24.1901173
| p625 = {{Coord|56.411175|24.190117|display=inline}}
| image = Bauskas%20zirgu%20pasts.JPG
| vaid = 8659
| year = 19.gs.1.p.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Bauska
}}
{{monument
| qid = Q46243474
| label = ''[[:d:Q46243474|Dzīvojamā un veikalu ēka]]''
| name = Dzīvojamā un veikalu ēka
| municipality = Bauska
| district = Bauska
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-016
| address = Rīgas iela 41
| lat = 56.4114081
| long = 24.1890489
| p625 = {{Coord|56.411408|24.189049|display=inline}}
| image = Bauska%2C%20R%C4%ABgas%2041.JPG
| vaid = 8693
| year = 19.gs.II.p., 1906.g.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Bauska
}}
{{monument
| qid = Q46243784
| label = ''[[:d:Q46243784|Altāri (3)]]''
| name = Altāri (3)
| municipality = Brunava
| district = Brunavas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-016
| locality = Brunavas katoļu baznīcā
| lat = 56.35611111
| long = 24.38916667
| p625 = {{Coord|56.356111|24.389167|display=inline}}
| image = Brunavas%20kato%C4%BCu%20baznica.jpg
| vaid = 3004
| year = 18.gs.IIIc.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Brunavas baznīca|Brunavas Svētā Jāņa Kristītāja Romas katoļu baznīca]]
| munwiki = Brunava
}}
{{monument
| qid = Q46243599
| label = ''[[:d:Q46243599|Žluktenes senkapi]]''
| name = Žluktenes senkapi
| municipality = Brunavas pagasts
| district = Brunavas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-016
| locality = pie Birzniekiem un Ievlejām
| lat = 56.300704019023
| long = 24.306155386024
| p625 = {{Coord|56.300704|24.306155|display=inline}}
| vaid = 312
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Brunavas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q46243646
| label = ''[[:d:Q46243646|Dzirnavu senkapi]]''
| name = Dzirnavu senkapi
| municipality = Brunavas pagasts
| district = Brunavas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-016
| locality = pie Dzirnavām
| lat = 56.318149568128
| long = 24.5095886101
| p625 = {{Coord|56.31815|24.509589|display=inline}}
| vaid = 313
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Brunavas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q46243691
| label = [[Sviļu kalns|Sviļu kalns - viduslaiku nocietinājums]]
| name = Sviļu kalns - viduslaiku nocietinājums
| municipality = Brunavas pagasts
| district = Brunavas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-016
| locality = pie Sviļiem un Būkām
| lat = 56.347418962996
| long = 24.396912694637
| p625 = {{Coord|56.347419|24.396913|display=inline}}
| vaid = 314
| wikipediauri = Svi%C4%BCu_kalns
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Brunavas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q46243741
| label = ''[[:d:Q46243741|Upenieku senkapi]]''
| name = Upenieku senkapi
| municipality = Brunavas pagasts
| district = Brunavas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-016
| locality = pie Upeniekiem
| lat = 56.357077377634
| long = 24.404192513632
| p625 = {{Coord|56.357077|24.404193|display=inline}}
| vaid = 315
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Brunavas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q46243830
| label = [[Budbergas luterāņu baznīca|Budbergas Sv.Pāvila luterāņu baznīca]]
| name = Budbergas Sv.Pāvila luterāņu baznīca
| municipality = Budberga
| district = Brunavas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-016
| lat = 56.318472388848
| long = 24.537560366105
| p625 = {{Coord|56.318472|24.53756|display=inline}}
| image = Budbergas%20luter%C4%81%C5%86u%20bazn%C4%ABca%202007-03-24.jpg
| commonscat = Lutheran church in Budberga
| vaid = 8914
| wikipediauri = Budbergas_luter%C4%81%C5%86u_bazn%C4%ABca
| year = 1865.-1866.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Budberga
}}
{{monument
| qid = Q46243893
| label = ''[[:d:Q46243893|Baznīcas iekārta]]''
| name = Baznīcas iekārta
| municipality = Budberga
| district = Brunavas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931133|vietējas nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-016
| locality = Budbergas Sv.Pāvila luterāņu baznīca
| lat = 56.318472388848
| long = 24.537560366105
| p625 = {{Coord|56.318472|24.53756|display=inline}}
| vaid = 8918
| year = 19.gs. 60.g.
| typelabel = vietējas nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Budbergas luterāņu baznīca|Budbergas Sv.Pāvila luterāņu baznīca]]
| munwiki = Budberga
}}
{{monument
| qid = Q55425028
| label = ''[[:d:Q55425028|Altāris]]''
| name = Altāris
| municipality = Bārbele
| district = Bārbeles pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-016
| locality = Bārbeles luterāņu baznīcā
| lat = 56.452415000417
| long = 24.597872000199
| p625 = {{Coord|56.452415|24.597872|display=inline}}
| image = Altaris%20barbele.jpg
| vaid = 2959
| year = 19.gs.IIp.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| munwiki = B%C4%81rbele
}}
{{monument
| qid = Q55425019
| label = [[Pilveru pilskalns]]
| name = Pilveru pilskalns
| municipality = Bārbeles pagasts
| district = Bārbeles pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-016
| locality = pie bij. Pilveriem un bij. Kapūnēm
| lat = 56.491408099064
| long = 24.64748503006
| p625 = {{Coord|56.491408|24.647485|display=inline}}
| vaid = 309
| wikipediauri = Pilveru_pilskalns
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = B%C4%81rbeles_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55425022
| label = ''[[:d:Q55425022|Jaunzemju viduslaiku kapsēta]]''
| name = Jaunzemju viduslaiku kapsēta
| municipality = Bārbeles pagasts
| district = Bārbeles pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-016
| locality = pie Garbariem
| lat = 56.4173962249
| long = 24.640083949439
| p625 = {{Coord|56.417396|24.640084|display=inline}}
| vaid = 310
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = B%C4%81rbeles_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55425025
| label = ''[[:d:Q55425025|&quot;Evertu&quot; zemnieku sēta]]''
| name = &quot;Evertu&quot; zemnieku sēta
| municipality = Bārbeles pagasts
| district = Bārbeles pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-016
| locality = Evertos
| lat = 56.423114501191
| long = 24.607123001317
| p625 = {{Coord|56.423115|24.607123|display=inline}}
| image = Everti.jpg
| vaid = 6095
| year = 19. gs. 1.p.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = B%C4%81rbeles_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q20503804
| label = [[Aužeļu pilskalns]]
| name = Aužeļu pilskalns
| municipality = Ceraukstes pagasts
| district = Ceraukstes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-016
| locality = pie Aužeļiem
| lat = 56.36454
| long = 24.36785
| p625 = {{Coord|56.36454|24.36785|display=inline}}
| image = Au%C5%BEe%C4%BCu%20pilskalns%2C%2024.04.2011.jpg
| commonscat = Aužeļu pilskalns
| vaid = 316
| wikipediauri = Au%C5%BEe%C4%BCu_pilskalns
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Ceraukstes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q46243989
| label = [[Mucenieku dobumakmeņi|Mucenieku dobumakmens]]
| name = Mucenieku dobumakmens
| municipality = Ceraukstes pagasts
| district = Ceraukstes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-016
| locality = pie Muceniekiem
| lat = 56.32307911246
| long = 24.276185937253
| p625 = {{Coord|56.323079|24.276186|display=inline}}
| image = Mucenieku%20dobumakmens.jpg
| vaid = 317
| wikipediauri = Mucenieku_dobumakme%C5%86i
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Ceraukstes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q46244031
| label = ''[[:d:Q46244031|Vēju senkapi]]''
| name = Vēju senkapi
| municipality = Ceraukstes pagasts
| district = Ceraukstes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-016
| locality = pie Vējiem
| lat = 56.323600395276
| long = 24.275629225894
| p625 = {{Coord|56.3236|24.275629|display=inline}}
| vaid = 318
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Ceraukstes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q46244084
| label = ''[[:d:Q46244084|Ķīķerkalns - viduslaiku kapsēta]]''
| name = Ķīķerkalns - viduslaiku kapsēta
| municipality = Ceraukstes pagasts
| district = Ceraukstes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-016
| locality = pie Žigļu kapsētas
| lat = 56.397175824115
| long = 24.249684029515
| p625 = {{Coord|56.397176|24.249684|display=inline}}
| vaid = 319
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Ceraukstes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q46244137
| label = ''[[:d:Q46244137|Ķivuļu apmetne]]''
| name = Ķivuļu apmetne
| municipality = Ceraukstes pagasts
| district = Ceraukstes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-016
| locality = starp Ķivuļiem un Vējiem
| lat = 56.319723215445
| long = 24.277867750852
| p625 = {{Coord|56.319723|24.277868|display=inline}}
| vaid = 320
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Ceraukstes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q46244190
| label = [[Viļa Plūdoņa muzejs|Dzejnieka V.Plūdoņa dzimtās mājas]]
| name = Dzejnieka V.Plūdoņa dzimtās mājas
| municipality = Ceraukstes pagasts
| district = Ceraukstes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931124|valsts nozīmes vēstures piemineklis]]''
| region = LV-016
| locality = Lejeniekos
| lat = 56.410749238975
| long = 24.293365391846
| p625 = {{Coord|56.410749|24.293365|display=inline}}
| image = Lejnieki%20Bauska%20%282%29.jpg
| vaid = 8
| wikipediauri = Vi%C4%BCa_Pl%C5%ABdo%C5%86a_muzejs
| year = 1874.
| typelabel = valsts nozīmes vēstures piemineklis
| munwiki = Ceraukstes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q46244400
| label = ''[[:d:Q46244400|Altāris]]''
| name = Altāris
| municipality = Code
| district = Codes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-016
| locality = Codes luterāņu baznīcā
| lat = 56.466017925
| long = 24.176174008
| p625 = {{Coord|56.466018|24.176174|display=inline}}
| vaid = 3006
| year = 17.gs., 20.gs.20.g.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = ''[[:d:Q46244632|Codes luterāņu baznīca]]''
| munwiki = Code
}}
{{monument
| qid = Q46244460
| label = ''[[:d:Q46244460|Kancele]]''
| name = Kancele
| municipality = Code
| district = Codes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-016
| locality = Codes luterāņu baznīcā
| lat = 56.466017925
| long = 24.176174008
| p625 = {{Coord|56.466018|24.176174|display=inline}}
| vaid = 3007
| year = 17.gs.IIIc.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = ''[[:d:Q46244632|Codes luterāņu baznīca]]''
| munwiki = Code
}}
{{monument
| qid = Q46244518
| label = ''[[:d:Q46244518|Durvju komplekts]]''
| name = Durvju komplekts
| municipality = Code
| district = Codes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-016
| locality = Codes muižā
| lat = 56.464668537285
| long = 24.171126405317
| p625 = {{Coord|56.464669|24.171126|display=inline}}
| vaid = 3010
| year = 18.gs.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = ''[[:d:Q46244694|Codes muižas dzīvojamā ēka]]''
| munwiki = Code
}}
{{monument
| qid = Q46244578
| label = ''[[:d:Q46244578|Interjera dekoratīvā apdare]]''
| name = Interjera dekoratīvā apdare
| municipality = Code
| district = Codes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-016
| locality = Codes muižā
| lat = 56.464668537285
| long = 24.171126405317
| p625 = {{Coord|56.464669|24.171126|display=inline}}
| vaid = 3011
| year = 18.gs.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = ''[[:d:Q46244694|Codes muižas dzīvojamā ēka]]''
| munwiki = Code
}}
{{monument
| qid = Q46244632
| label = ''[[:d:Q46244632|Codes luterāņu baznīca]]''
| name = Codes luterāņu baznīca
| municipality = Code
| district = Codes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-016
| lat = 56.465972222222
| long = 24.176861111111
| p625 = {{Coord|56.465972|24.176861|display=inline}}
| image = Codes%20bazn%C4%ABca%202000-11-04.jpg
| commonscat = Lutheran church in Code
| vaid = 6170
| year = 1680.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Code
}}
{{monument
| qid = Q46244694
| label = ''[[:d:Q46244694|Codes muižas dzīvojamā ēka]]''
| name = Codes muižas dzīvojamā ēka
| municipality = Code
| district = Codes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-016
| locality = Codes muižā
| lat = 56.464668537285
| long = 24.171126405317
| p625 = {{Coord|56.464669|24.171126|display=inline}}
| image = Codes%20mui%C5%BEas%20dz%C4%ABvojam%C4%81%20%C4%93ka%2C%2018.11.2016.jpg
| commonscat = Code Manor House
| vaid = 6171
| year = 18. gs. 2p., 1870.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q61392288|Codes muiža]]''
| munwiki = Code
}}
{{monument
| qid = Q46244757
| label = ''[[:d:Q46244757|Sienu gleznojumi (2)]]''
| name = Sienu gleznojumi (2)
| municipality = Code
| district = Codes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931133|vietējas nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-016
| locality = Codes luterāņu baznīcā
| lat = 56.466017925
| long = 24.176174008
| p625 = {{Coord|56.466018|24.176174|display=inline}}
| vaid = 8645
| year = 20.gs.s.
| typelabel = vietējas nozīmes mākslas piemineklis
| complex = ''[[:d:Q46244632|Codes luterāņu baznīca]]''
| munwiki = Code
}}
{{monument
| qid = Q46244820
| label = ''[[:d:Q46244820|Ērģeles]]''
| name = Ērģeles
| municipality = Code
| district = Codes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931133|vietējas nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-016
| locality = Codes luterāņu baznīcā
| lat = 56.466017925
| long = 24.176174008
| p625 = {{Coord|56.466018|24.176174|display=inline}}
| vaid = 8646
| year = 1924.
| typelabel = vietējas nozīmes mākslas piemineklis
| complex = ''[[:d:Q46244632|Codes luterāņu baznīca]]''
| munwiki = Code
}}
{{monument
| qid = Q46244883
| label = ''[[:d:Q46244883|Torņa smailes noslēgums]]''
| name = Torņa smailes noslēgums
| municipality = Code
| district = Codes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931133|vietējas nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-016
| locality = Codes luterāņu baznīcā
| lat = 56.466017925
| long = 24.176174008
| p625 = {{Coord|56.466018|24.176174|display=inline}}
| image = Tor%C5%86a%20smailes%20nosl%C4%93gums%2C%20Code%20%282%29.jpg
| commonscat = Church steeple in Code
| vaid = 8647
| year = 17.gs.b.
| typelabel = vietējas nozīmes mākslas piemineklis
| complex = ''[[:d:Q46244632|Codes luterāņu baznīca]]''
| munwiki = Code
}}
{{monument
| qid = Q46244256
| label = ''[[:d:Q46244256|Čunkānu - Dreņģeru senkapi]]''
| name = Čunkānu - Dreņģeru senkapi
| municipality = Codes pagasts
| district = Codes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-016
| locality = pie Dreņģeriem
| lat = 56.419981371475
| long = 24.213369027175
| p625 = {{Coord|56.419981|24.213369|display=inline}}
| vaid = 321
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Codes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q46244304
| label = ''[[:d:Q46244304|Ragaucku apmetne]]''
| name = Ragaucku apmetne
| municipality = Codes pagasts
| district = Codes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-016
| locality = pie Ragauckiem
| lat = 56.420105291406
| long = 24.243613119476
| p625 = {{Coord|56.420105|24.243613|display=inline}}
| vaid = 322
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Codes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q46244355
| label = ''[[:d:Q46244355|Velna kalns]]''
| name = Velna kalns
| municipality = Codes pagasts
| district = Codes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-016
| locality = pie Žagarkalnu kapsētas
| lat = 56.517037977269
| long = 24.173932533494
| p625 = {{Coord|56.517038|24.173933|display=inline}}
| image = Velna%20kalns%2C%20Codes%20pagasts%20%282%29.jpg
| commonscat = Velna kalns
| vaid = 323
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Codes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q15219008
| label = [[Janču baznīca|Janču Svētā Krusta Romas katoļu baznīca]]
| name = Janču Svētā Krusta Romas katoļu baznīca
| municipality = Dāviņu pagasts
| district = Dāviņu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-016
| locality = Janču baznīca
| lat = 56.503305555556
| long = 24.405416666667
| p625 = {{Coord|56.503306|24.405417|display=inline}}
| image = Jan%C4%8Du%20Sv%C4%93t%C4%81%20Krusta%20Romas%20kato%C4%BCu%20bazn%C4%ABca%2007.jpg
| commonscat = Holy Cross church in Janči
| vaid = 9100
| wikipediauri = Jan%C4%8Du_bazn%C4%ABca
| year = 1931.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = D%C4%81vi%C5%86u_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q46245002
| label = ''[[:d:Q46245002|Janču katoļu baznīcas altāris]]''
| name = Janču katoļu baznīcas altāris
| municipality = Dāviņu pagasts
| district = Dāviņu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-016
| locality = Janču katoļu baznīcā
| lat = 56.50305556
| long = 24.40555556
| p625 = {{Coord|56.503056|24.405556|display=inline}}
| image = Jan%C4%8Du%20kato%C4%BCu%20bazn%C4%ABcas%20alt%C4%81ris.jpg
| vaid = 3012
| year = 17.gs.IIIc.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Janču baznīca|Janču Svētā Krusta Romas katoļu baznīca]]
| munwiki = D%C4%81vi%C5%86u_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q46245059
| label = [[Bruknas pilskalns]]
| name = Bruknas pilskalns
| municipality = Dāviņu pagasts
| district = Dāviņu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-016
| locality = pie Bruknām, bij. Bruknu muiža
| lat = 56.466319056735
| long = 24.438657382355
| p625 = {{Coord|56.466319|24.438657|display=inline}}
| image = Bruknas%20pilskalns.jpg
| vaid = 324
| wikipediauri = Bruknas_pilskalns
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = D%C4%81vi%C5%86u_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q46245107
| label = ''[[:d:Q46245107|Lielbruknas dzirnavu senkapi (Mucenieku dzirnavu kalns)]]''
| name = Lielbruknas dzirnavu senkapi (Mucenieku dzirnavu kalns)
| municipality = Dāviņu pagasts
| district = Dāviņu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-016
| locality = pie Bruknām, bij. Bruknu muiža
| lat = 56.461057197082
| long = 24.438196384963
| p625 = {{Coord|56.461057|24.438196|display=inline}}
| vaid = 325
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = D%C4%81vi%C5%86u_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q46245156
| label = ''[[:d:Q46245156|Lielauziņu viduslaiku kapsēta]]''
| name = Lielauziņu viduslaiku kapsēta
| municipality = Dāviņu pagasts
| district = Dāviņu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-016
| locality = pie Lielauziņiem
| lat = 56.47329302972
| long = 24.422899716993
| p625 = {{Coord|56.473293|24.4229|display=inline}}
| vaid = 326
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = D%C4%81vi%C5%86u_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q46245205
| label = ''[[:d:Q46245205|Bruknas muižas kungu māja]]''
| name = Bruknas muižas kungu māja
| municipality = Dāviņu pagasts
| district = Dāviņu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-016
| locality = Bruknas muiža
| lat = 56.468523762984
| long = 24.443102985705
| p625 = {{Coord|56.468524|24.443103|display=inline}}
| image = Bruknas%20manor.jpg
| commonscat = Brukna manor house
| vaid = 8603
| year = 18.gs.v., 19.gs.v.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q138504030|Bruknas muižas apbūve]]''
| munwiki = D%C4%81vi%C5%86u_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q46245305
| label = ''[[:d:Q46245305|Bruknas muižas klētis (3)]]''
| name = Bruknas muižas klētis (3)
| municipality = Dāviņu pagasts
| district = Dāviņu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-016
| locality = māj.: &quot;Bruņenieki&quot;; Bruknas muiža
| lat = 56.468230179826
| long = 24.442029563072
| p625 = {{Coord|56.46823|24.44203|display=inline}}
| image = Bruknas%20mui%C5%BEa%20%2803%29.jpg
| vaid = 8604
| year = 19.gs.v.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q138504030|Bruknas muižas apbūve]]''
| munwiki = D%C4%81vi%C5%86u_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q138504030
| label = ''[[:d:Q138504030|Bruknas muižas apbūve]]''
| name = Bruknas muižas apbūve
| municipality = Dāviņu pagasts
| district = Dāviņu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-016
| lat = 56.46861111
| long = 24.44305556
| p625 = {{Coord|56.468611|24.443056|display=inline}}
| vaid = 8602
| year = 18.gs.v. - 19.gs.v.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = [[Bruknas muiža]]
| munwiki = D%C4%81vi%C5%86u_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q12659430
| label = [[Kamardes pilskalns|Kamārdes pilskalns]]
| name = Kamārdes pilskalns
| municipality = Gailīšu pagasts
| district = Gailīšu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-016
| locality = Mūsas kreisajā krastā uz Z no Paliepām un Alejniekiem
| lat = 56.302038201788
| long = 24.281300523271
| p625 = {{Coord|56.302038|24.281301|display=inline}}
| image = Kamardes%20piliakalnis.JPG
| commonscat = Kamārdes pilskalns
| vaid = 327
| wikipediauri = Kamardes_pilskalns
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Gail%C4%AB%C5%A1u_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q46245403
| label = ''[[:d:Q46245403|Kapenieku senkapi]]''
| name = Kapenieku senkapi
| municipality = Gailīšu pagasts
| district = Gailīšu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-016
| locality = pie Kapenieku kapsētas
| lat = 56.291988125761
| long = 24.183628422318
| p625 = {{Coord|56.291988|24.183628|display=inline}}
| vaid = 328
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Gail%C4%AB%C5%A1u_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q46245449
| label = ''[[:d:Q46245449|Podiņu senkapi]]''
| name = Podiņu senkapi
| municipality = Gailīšu pagasts
| district = Gailīšu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-016
| locality = pie Podiņu kapsētas
| lat = 56.350008903796
| long = 24.253044372662
| p625 = {{Coord|56.350009|24.253044|display=inline}}
| vaid = 329
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Gail%C4%AB%C5%A1u_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q20754649
| label = [[Iecavas luterāņu baznīca]]
| name = Iecavas luterāņu baznīca
| municipality = Iecava
| district = Iecava
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-016
| lat = 56.59666667
| long = 24.19166667
| p625 = {{Coord|56.596667|24.191667|display=inline}}
| image = Iecavas%20bazn%C4%ABca%202001-02-11.jpg
| commonscat = Lutheran church in Iecava
| vaid = 6173
| wikipediauri = Iecavas_luter%C4%81%C5%86u_bazn%C4%ABca
| year = 1641. - 1659., 1874., 1881.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Iecava
}}
{{monument
| qid = Q47007489
| label = ''[[:d:Q47007489|Iecavas muižas apbūve ar parku]]''
| name = Iecavas muižas apbūve ar parku
| municipality = Iecava
| district = Iecava
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-016
| lat = 56.593491486621
| long = 24.198783881905
| p625 = {{Coord|56.593491|24.198784|display=inline}}
| image = Iecavas%20mui%C5%BEas%20parks%20%281%29.jpg
| vaid = 8549
| year = 18.gs.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q56042399|Iecavas muiža]]''
| munwiki = Iecava
}}
{{monument
| qid = Q47007490
| label = ''[[:d:Q47007490|Tiltiņš]]''
| name = Tiltiņš
| municipality = Iecava
| district = Iecava
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-016
| locality = Iecavas muiža
| lat = 56.592448299525
| long = 24.196914817785
| p625 = {{Coord|56.592448|24.196915|display=inline}}
| image = Tilts%20p%C4%81r%20%C4%A2eduli%20Iecav%C4%81.JPG
| commonscat = Bridge in Iecava Manor
| vaid = 8555
| year = 19.gs.b.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q47007489|Iecavas muižas apbūve ar parku]]''
| munwiki = Iecava
}}
{{monument
| qid = Q47007493
| label = ''[[:d:Q47007493|Veļas māja]]''
| name = Veļas māja
| municipality = Iecava
| district = Iecava
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-016
| address = Edvarta Virzas iela 1
| locality = Iecavas muiža
| lat = 56.5948692
| long = 24.2057514
| p625 = {{Coord|56.594869|24.205751|display=inline}}
| image = Iecavas1.jpg
| commonscat = Wash house in Iecava Manor
| vaid = 8554
| year = 19.gs.b.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q47007489|Iecavas muižas apbūve ar parku]]''
| munwiki = Iecava
}}
{{monument
| qid = Q47007495
| label = ''[[:d:Q47007495|Bibliotēka]]''
| name = Bibliotēka
| municipality = Iecava
| district = Iecava
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-016
| address = Grāfa laukums 1
| locality = Iecavas muiža
| lat = 56.5933236
| long = 24.2053438
| p625 = {{Coord|56.593324|24.205344|display=inline}}
| image = Iecavas%20mui%C5%BEas%20bibliot%C4%93ka%2C%2018.11.2016.jpg
| commonscat = Library in Iecava Manor
| vaid = 8551
| year = 1908.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q47007489|Iecavas muižas apbūve ar parku]]''
| munwiki = Iecava
}}
{{monument
| qid = Q47007496
| label = ''[[:d:Q47007496|Klēts]]''
| name = Klēts
| municipality = Iecava
| district = Iecava
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-016
| address = Grāfa laukums 3
| locality = Iecavas muiža
| lat = 56.5927705
| long = 24.2053196
| p625 = {{Coord|56.592771|24.20532|display=inline}}
| image = Suur-Iecava%20m%C3%B5is%2011.JPG
| commonscat = Barn in Iecava Manor
| vaid = 8552
| year = 1779.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q47007489|Iecavas muižas apbūve ar parku]]''
| munwiki = Iecava
}}
{{monument
| qid = Q47007498
| label = ''[[:d:Q47007498|Stallis]]''
| name = Stallis
| municipality = Iecava
| district = Iecava
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-016
| address = Grāfa laukums 4
| locality = Iecavas muiža
| lat = 56.5926729
| long = 24.2051939
| p625 = {{Coord|56.592673|24.205194|display=inline}}
| image = House%20%28former%20stall%29%20at%20Iecava%20manor%20-%20ainars%20br%C5%ABvelis%20-%20Panoramio.jpg
| commonscat = Stable in Iecava Manor
| vaid = 8553
| year = 1880.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q47007489|Iecavas muižas apbūve ar parku]]''
| munwiki = Iecava
}}
{{monument
| qid = Q47007499
| label = ''[[:d:Q47007499|Iecavas viduslaiku kapsēta]]''
| name = Iecavas viduslaiku kapsēta
| municipality = Iecava
| district = Iecava
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-016
| address = Pārupes iela 3/4
| lat = 56.597057
| long = 24.188201
| p625 = {{Coord|56.597057|24.188201|display=inline}}
| image = Iecavas%20viduslaiku%20kaps%C4%93ta%20%283%29.jpg
| commonscat = Medieval cemetery in Iecava
| vaid = 330
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Iecava
}}
{{monument
| qid = Q47007500
| label = ''[[:d:Q47007500|Vārtu sarga namiņi (3)]]''
| name = Vārtu sarga namiņi (3)
| municipality = Iecava
| district = Iecava
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-016
| address = Rīgas iela 6; Upes iela 9
| locality = Iecavas muiža, Sila māja
| lat = 56.595514133782
| long = 24.192573506621
| p625 = {{Coord|56.595514|24.192574|display=inline}}
| image = V%C4%81rtu%20sarga%20nami%C5%86%C5%A1%20%28R%C4%ABgas%20iela%206%29.jpg
| commonscat = Gatekeeper's Houses in Iecava Manor
| vaid = 8550
| year = 19.gs.b.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q47007489|Iecavas muižas apbūve ar parku]]''
| munwiki = Iecava
}}
{{monument
| qid = Q47007481
| label = ''[[:d:Q47007481|Kļavu viduslaiku kapsēta]]''
| name = Kļavu viduslaiku kapsēta
| municipality = Iecavas pagasts
| district = Iecavas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-016
| locality = pie Kļavām
| lat = 56.5660159986
| long = 24.314698609659
| p625 = {{Coord|56.566016|24.314699|display=inline}}
| vaid = 331
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Iecavas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q47007482
| label = ''[[:d:Q47007482|Klibju viduslaiku kapsēta]]''
| name = Klibju viduslaiku kapsēta
| municipality = Iecavas pagasts
| district = Iecavas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-016
| locality = pie Klibjiem
| lat = 56.677791179933
| long = 24.233594268337
| p625 = {{Coord|56.677791|24.233594|display=inline}}
| vaid = 332
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Iecavas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q47007483
| label = ''[[:d:Q47007483|Mazlēksnu viduslaiku kapsēta]]''
| name = Mazlēksnu viduslaiku kapsēta
| municipality = Iecavas pagasts
| district = Iecavas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-016
| locality = pie Mazlēksnām
| lat = 56.557543353407
| long = 24.135456750003
| p625 = {{Coord|56.557543|24.135457|display=inline}}
| vaid = 333
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Iecavas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q47007484
| label = ''[[:d:Q47007484|Rājumnieku senkapi]]''
| name = Rājumnieku senkapi
| municipality = Iecavas pagasts
| district = Iecavas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-016
| locality = pie Rājumniekiem
| lat = 56.557890518923
| long = 24.120634181312
| p625 = {{Coord|56.557891|24.120634|display=inline}}
| vaid = 334
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Iecavas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q47007485
| label = ''[[:d:Q47007485|Rutenieku apmetne]]''
| name = Rutenieku apmetne
| municipality = Iecavas pagasts
| district = Iecavas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-016
| locality = pie Ruteniekiem
| lat = 56.641990246636
| long = 24.035691140005
| p625 = {{Coord|56.64199|24.035691|display=inline}}
| vaid = 335
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Iecavas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q47007486
| label = ''[[:d:Q47007486|Sniķeru viduslaiku kapsēta]]''
| name = Sniķeru viduslaiku kapsēta
| municipality = Iecavas pagasts
| district = Iecavas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-016
| locality = pie Sniķeriem
| lat = 56.629565448441
| long = 24.080439888356
| p625 = {{Coord|56.629565|24.08044|display=inline}}
| vaid = 336
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Iecavas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q47007488
| label = ''[[:d:Q47007488|Strēļu senkapi]]''
| name = Strēļu senkapi
| municipality = Iecavas pagasts
| district = Iecavas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-016
| locality = starp Strēļiem un Lāčiem
| lat = 56.588325893986
| long = 24.255466813881
| p625 = {{Coord|56.588326|24.255467|display=inline}}
| vaid = 337
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Iecavas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q113483765
| label = ''[[:d:Q113483765|Iecavas Brīvības piemineklis]]''
| name = Iecavas Brīvības piemineklis
| municipality = Iecavas pagasts
| district = Iecavas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931125|valsts nozīmes vēsturiska notikuma vieta]]''
| region = LV-016
| locality = Iecavas parks
| image = Iecava%2C%20br%C4%ABv%C4%ABbas%20c%C4%AB%C5%86u%20piemineklis%201999-11-13%20-%20panoramio.jpg
| commonscat = Latvian War of Independence Memorial in Iecava Manor Park
| vaid = 9234
| typelabel = valsts nozīmes vēsturiska notikuma vieta
| munwiki = Iecavas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q46247031
| label = ''[[:d:Q46247031|Jaunsaules luterāņu baznīca]]''
| name = Jaunsaules luterāņu baznīca
| municipality = Jaunsaule
| district = Vecsaules pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-016
| lat = 56.345561353038
| long = 24.461955740005
| p625 = {{Coord|56.345561|24.461956|display=inline}}
| image = Jaunsaules%20luter%C4%81%C5%86u%20bazn%C4%ABca%202000-09-02.jpg
| commonscat = Lutheran church in Jaunsaule
| vaid = 8701
| year = 1827.-1829.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Jaunsaule
}}
{{monument
| qid = Q46246279
| label = ''[[:d:Q46246279|Mežotnes centra senkapi]]''
| name = Mežotnes centra senkapi
| municipality = Mežotne
| district = Mežotnes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-016
| locality = centrā
| lat = 56.441746516638
| long = 24.05004925535
| p625 = {{Coord|56.441747|24.050049|display=inline}}
| vaid = 343
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Me%C5%BEotne
}}
{{monument
| qid = Q46246382
| label = ''[[:d:Q46246382|Mežotnes pils]]''
| name = Mežotnes pils
| municipality = Mežotne
| district = Mežotnes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-016
| locality = Mežotnes muižā
| lat = 56.438244883851
| long = 24.052959267028
| p625 = {{Coord|56.438245|24.052959|display=inline}}
| image = Mezotne%20garden%20side%202014%20%284%29.JPG
| commonscat = Mežotne Palace
| vaid = 6175
| year = 1798. - 1802.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q138501192|Mežotnes muižas apbūve]]''
| munwiki = Me%C5%BEotne
}}
{{monument
| qid = Q46246446
| label = ''[[:d:Q46246446|Saimniecības ēkas (2)]]''
| name = Saimniecības ēkas (2)
| municipality = Mežotne
| district = Mežotnes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-016
| locality = Mežotnes muižā
| lat = 56.439024781528
| long = 24.053488250844
| p625 = {{Coord|56.439025|24.053488|display=inline}}
| image = Mezotne%20palace%27s%20household%20building%20-%20panoramio.jpg
| vaid = 6176
| year = 1797. - 19. gs.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q138501192|Mežotnes muižas apbūve]]''
| munwiki = Me%C5%BEotne
}}
{{monument
| qid = Q46246509
| label = ''[[:d:Q46246509|Parks]]''
| name = Parks
| municipality = Mežotne
| district = Mežotnes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-016
| locality = Mežotnes muižā
| lat = 56.436860747128
| long = 24.054189529723
| p625 = {{Coord|56.436861|24.05419|display=inline}}
| image = Me%C5%BEotnes%20pils%20parks%20ruden%C4%AB.JPG
| commonscat = Mežotne Palace Park
| vaid = 6177
| year = 1797. - 19. gs.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = [[Mežotnes muiža]]
| munwiki = Me%C5%BEotne
}}
{{monument
| qid = Q46246580
| label = ''[[:d:Q46246580|Interjera apdare (4 telpās)]]''
| name = Interjera apdare (4 telpās)
| municipality = Mežotne
| district = Mežotnes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-016
| locality = Mežotnes muižas pilī
| lat = 56.438244883934
| long = 24.052959267372
| p625 = {{Coord|56.438245|24.052959|display=inline}}
| image = Mezotne%20garden%20side%202014%20%285%29.JPG
| vaid = 3021
| year = 19.gs.s., 20.gs.70.g.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = ''[[:d:Q46246382|Mežotnes pils]]''
| munwiki = Me%C5%BEotne
}}
{{monument
| qid = Q46245650
| label = ''[[:d:Q46245650|Plūdoņu apmetne]]''
| name = Plūdoņu apmetne
| municipality = Mežotnes pagasts
| district = Mežotnes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-016
| locality = Jumpravmuižas kapsētas teritorijā
| lat = 56.409552837803
| long = 24.116740884754
| p625 = {{Coord|56.409553|24.116741|display=inline}}
| vaid = 341
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Me%C5%BEotnes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q46245699
| label = ''[[:d:Q46245699|Jumpravas apmetne]]''
| name = Jumpravas apmetne
| municipality = Mežotnes pagasts
| district = Mežotnes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-016
| locality = Jumpravmuižas parkā
| lat = 56.415770395807
| long = 24.107991905345
| p625 = {{Coord|56.41577|24.107992|display=inline}}
| vaid = 342
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Me%C5%BEotnes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q46245755
| label = ''[[:d:Q46245755|Biezo senkapi un apmetne]]''
| name = Biezo senkapi un apmetne
| municipality = Mežotnes pagasts
| district = Mežotnes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-016
| locality = pie Bieziem
| lat = 56.497177900859
| long = 24.058118837003
| p625 = {{Coord|56.497178|24.058119|display=inline}}
| vaid = 344
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Me%C5%BEotnes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q46245801
| label = ''[[:d:Q46245801|Diduļu viduslaiku kapsēta]]''
| name = Diduļu viduslaiku kapsēta
| municipality = Mežotnes pagasts
| district = Mežotnes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-016
| locality = pie Diduļiem
| lat = 56.487243525389
| long = 24.118063066086
| p625 = {{Coord|56.487244|24.118063|display=inline}}
| vaid = 345
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Me%C5%BEotnes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q46245852
| label = ''[[:d:Q46245852|Ļūdēnu apmetne]]''
| name = Ļūdēnu apmetne
| municipality = Mežotnes pagasts
| district = Mežotnes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-016
| locality = pie Ļūdēniem
| lat = 56.497488693458
| long = 24.100549175232
| p625 = {{Coord|56.497489|24.100549|display=inline}}
| vaid = 346
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Me%C5%BEotnes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q46245899
| label = ''[[:d:Q46245899|Krauču apmetne]]''
| name = Krauču apmetne
| municipality = Mežotnes pagasts
| district = Mežotnes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-016
| locality = pie Kraučiem
| lat = 56.500372303743
| long = 24.048668273412
| p625 = {{Coord|56.500372|24.048668|display=inline}}
| vaid = 347
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Me%C5%BEotnes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q46245946
| label = ''[[:d:Q46245946|Kugrēnu apmetne un senkapi]]''
| name = Kugrēnu apmetne un senkapi
| municipality = Mežotnes pagasts
| district = Mežotnes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-016
| locality = pie Kugrēniem
| lat = 56.492241019426
| long = 24.058152305056
| p625 = {{Coord|56.492241|24.058152|display=inline}}
| vaid = 348
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Me%C5%BEotnes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q46245995
| label = ''[[:d:Q46245995|Svēderu viduslaiku kapsēta]]''
| name = Svēderu viduslaiku kapsēta
| municipality = Mežotnes pagasts
| district = Mežotnes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-016
| locality = pie Upīšiem
| lat = 56.508744628175
| long = 24.117343060691
| p625 = {{Coord|56.508745|24.117343|display=inline}}
| vaid = 349
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Me%C5%BEotnes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q46246042
| label = ''[[:d:Q46246042|Jumpravmuižas parks]]''
| name = Jumpravmuižas parks
| municipality = Mežotnes pagasts
| district = Mežotnes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-016
| lat = 56.415288409086
| long = 24.109897046541
| p625 = {{Coord|56.415288|24.109897|display=inline}}
| image = Skats%20p%C4%81ri%20lielupei.jpg
| vaid = 8556
| year = 18., 19.gs.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q137944156|Jumpravmuiža]]''
| munwiki = Me%C5%BEotnes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q46246089
| label = ''[[:d:Q46246089|Parka paviljons]]''
| name = Parka paviljons
| municipality = Mežotnes pagasts
| district = Mežotnes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-016
| locality = Jumpravmuižas parkā
| lat = 56.415640130253
| long = 24.107228236332
| p625 = {{Coord|56.41564|24.107228|display=inline}}
| image = Jumpravmuiza%20paviljons.jpg
| vaid = 8557
| year = 19.gs.s., 19.gs.b.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q46246042|Jumpravmuižas parks]]''
| munwiki = Me%C5%BEotnes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q46246153
| label = ''[[:d:Q46246153|Mākslīgās pilsdrupas]]''
| name = Mākslīgās pilsdrupas
| municipality = Mežotnes pagasts
| district = Mežotnes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-016
| locality = Jumpravmuižas parkā
| lat = 56.414684955828
| long = 24.109781550728
| p625 = {{Coord|56.414685|24.109782|display=inline}}
| image = Jumpravmui%C5%BEas%20m%C4%81ksl%C4%ABgo%20pilsdrupu%20tornis%2C%2003.07.2011.%20-%2022752608518.jpg
| commonscat = Jumpravmuižas mākslīgās pilsdrupas
| vaid = 8558
| year = 18.gs.b.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q46246042|Jumpravmuižas parks]]''
| munwiki = Me%C5%BEotnes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q46246217
| label = ''[[:d:Q46246217|Kapela]]''
| name = Kapela
| municipality = Mežotnes pagasts
| district = Mežotnes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-016
| locality = Jumpravmuižas parkā
| lat = 56.416015346261
| long = 24.110243034309
| p625 = {{Coord|56.416015|24.110243|display=inline}}
| vaid = 8559
| year = 19.gs.b.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q46246042|Jumpravmuižas parks]]''
| munwiki = Me%C5%BEotnes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q1123987
| label = [[Rundāles pils]]
| name = Rundāles pils
| municipality = Pilsrundāle
| district = Rundāles pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q1459900|Tentative World Heritage Site]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-016
| extlink = https://rundale.net/
| locality = Rundāles pils ansamblī
| lat = 56.413301
| long = 24.024835
| p625 = {{Coord|56.413301|24.024835|display=inline}}
| image = Rundale%20Palace%20%286483271573%29.jpg
| commonscat = Rundāle Palace
| vaid = 6181
| wikipediauri = Rund%C4%81les_pils
| year = 1736. -1740. 1763. -1767.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q137900487|Rundāle Palace Ensemble]]''
| munwiki = Pilsrund%C4%81le
}}
{{monument
| qid = Q4853021
| label = ''[[:d:Q4853021|Baltā māja]]''
| name = Baltā māja
| municipality = Pilsrundāle
| district = Rundāles pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-016
| locality = Rundāles pils ansamblī
| lat = 56.415833333333
| long = 24.030277777778
| p625 = {{Coord|56.415833|24.030278|display=inline}}
| image = Rundale%20baltaa%20maaja.jpg
| vaid = 6183
| year = ap 1800.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q137900487|Rundāle Palace Ensemble]]''
| munwiki = Pilsrund%C4%81le
}}
{{monument
| qid = Q55184729
| label = ''[[:d:Q55184729|Griestu gleznojumi (7 telpās)]]''
| name = Griestu gleznojumi (7 telpās)
| municipality = Pilsrundāle
| district = Rundāles pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-016
| locality = Rundāles pilī
| lat = 56.41333533053
| long = 24.024762234436
| p625 = {{Coord|56.413335|24.024762|display=inline}}
| image = %D0%A0%D0%BE%D1%81%D0%BF%D0%B8%D1%81%D1%8C%20%D0%BF%D0%BE%D1%82%D0%BE%D0%BB%D0%BA%D0%B0%20%D0%B2%20%D0%97%D0%BE%D0%BB%D0%BE%D1%82%D0%BE%D0%BC%20%D0%B7%D0%B0%D0%BB%D0%B5.jpg
| vaid = 3025
| year = 1765.-1769.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Rundāles pils]]
| munwiki = Pilsrund%C4%81le
}}
{{monument
| qid = Q55184741
| label = ''[[:d:Q55184741|Griestu un sienu mākslinieciskā apdare (29 telpās)]]''
| name = Griestu un sienu mākslinieciskā apdare (29 telpās)
| municipality = Pilsrundāle
| district = Rundāles pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-016
| locality = Rundāles pilī
| lat = 56.41333533053
| long = 24.024762234436
| p625 = {{Coord|56.413335|24.024762|display=inline}}
| image = %D0%9E%D1%82%D0%B4%D0%B5%D0%BB%D0%BA%D0%B0%20%D0%BF%D0%BE%D1%82%D0%BE%D0%BB%D0%BA%D0%B0%20%D0%B2%20%D1%81%D1%82%D0%BE%D0%BB%D0%BE%D0%B2%D0%BE%D0%B9.jpg
| vaid = 3026
| year = 1738.-1740. 1765.-1769.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Rundāles pils]]
| munwiki = Pilsrund%C4%81le
}}
{{monument
| qid = Q55184745
| label = ''[[:d:Q55184745|Kāpnes (2)]]''
| name = Kāpnes (2)
| municipality = Pilsrundāle
| district = Rundāles pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-016
| locality = Rundāles pilī
| lat = 56.41333533053
| long = 24.024762234436
| p625 = {{Coord|56.413335|24.024762|display=inline}}
| image = K%C4%81pnes%20Rund%C4%81les%20pil%C4%AB.jpg
| vaid = 3027
| year = 1738.-1740. 1765.-1769.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Rundāles pils]]
| munwiki = Pilsrund%C4%81le
}}
{{monument
| qid = Q55184751
| label = ''[[:d:Q55184751|Krāsnis (3)]]''
| name = Krāsnis (3)
| municipality = Pilsrundāle
| district = Rundāles pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-016
| locality = Rundāles pilī
| lat = 56.41333533053
| long = 24.024762234436
| p625 = {{Coord|56.413335|24.024762|display=inline}}
| image = Krasns%20Rundales%20pils.jpg
| vaid = 3028
| year = 1765.-1769.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Rundāles pils]]
| munwiki = Pilsrund%C4%81le
}}
{{monument
| qid = Q55184762
| label = ''[[:d:Q55184762|Parkets (2 telpās)]]''
| name = Parkets (2 telpās)
| municipality = Pilsrundāle
| district = Rundāles pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-016
| locality = Rundāles pilī
| lat = 56.41333533053
| long = 24.024762234436
| p625 = {{Coord|56.413335|24.024762|display=inline}}
| image = Another%20foggy%20day%20in%20the%20spring.%20-%20panoramio%20%281%29.jpg
| vaid = 3029
| year = 1765.-1769.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Rundāles pils]]
| munwiki = Pilsrund%C4%81le
}}
{{monument
| qid = Q55184771
| label = ''[[:d:Q55184771|Dārznieka mājiņa]]''
| name = Dārznieka mājiņa
| municipality = Pilsrundāle
| district = Rundāles pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-016
| locality = Rundāles pils ansamblī
| lat = 56.412875725083
| long = 24.021364348038
| p625 = {{Coord|56.412876|24.021364|display=inline}}
| image = D%C4%81rznieka%20m%C4%81ji%C5%86a.JPG
| commonscat = Rundāle gardener's house
| vaid = 6182
| year = 18. gs.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q137900487|Rundāle Palace Ensemble]]''
| munwiki = Pilsrund%C4%81le
}}
{{monument
| qid = Q55184798
| label = ''[[:d:Q55184798|Parks]]''
| name = Parks
| municipality = Pilsrundāle
| district = Rundāles pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-016
| locality = Rundāles pils ansamblī
| lat = 56.410941058013
| long = 24.021751698397
| p625 = {{Coord|56.410941|24.021752|display=inline}}
| image = Bauska%20Schlosspark%201.JPG
| commonscat = Rundāle French garden
| vaid = 6185
| year = 18. gs.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q137900487|Rundāle Palace Ensemble]]''
| munwiki = Pilsrund%C4%81le
}}
{{monument
| qid = Q55184806
| label = ''[[:d:Q55184806|Staļļi ar saimniecības piebūvēm]]''
| name = Staļļi ar saimniecības piebūvēm
| municipality = Pilsrundāle
| district = Rundāles pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-016
| locality = Rundāles pils ansamblī
| lat = 56.414721697852
| long = 24.026417382104
| p625 = {{Coord|56.414722|24.026417|display=inline}}
| image = Rundale%20stallis.jpg
| commonscat = Stables of Rundāle Palace
| vaid = 6186
| year = 18. gs.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q137900487|Rundāle Palace Ensemble]]''
| munwiki = Pilsrund%C4%81le
}}
{{monument
| qid = Q55184813
| label = ''[[:d:Q55184813|Vārti un žogs]]''
| name = Vārti un žogs
| municipality = Pilsrundāle
| district = Rundāles pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-016
| locality = Rundāles pils ansamblī
| lat = 56.41404342171
| long = 24.025328829821
| p625 = {{Coord|56.414043|24.025329|display=inline}}
| image = Latvia%20Rund%C4%81le%20palace%205.jpg
| vaid = 6187
| year = 18. gs.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q137900487|Rundāle Palace Ensemble]]''
| munwiki = Pilsrund%C4%81le
}}
{{monument
| qid = Q55184829
| label = ''[[:d:Q55184829|Rundāles viduslaiku pils]]''
| name = Rundāles viduslaiku pils
| municipality = Pilsrundāle
| district = Rundāles pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-016
| locality = &quot;Rundāles pils&quot;, Rundāles pils muzeja teritorijā
| vaid = 9175
| year = 16.–17. gs.
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| complex = ''[[:d:Q137900487|Rundāle Palace Ensemble]]''
| munwiki = Pilsrund%C4%81le
}}
{{monument
| qid = Q12665276
| label = [[Mežotnes pilskalns]]
| name = Mežotnes pilskalns
| municipality = Rundāles pagasts
| district = Rundāles pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-016
| locality = pie Mežotnes baznīcas
| lat = 56.44135
| long = 24.04511111
| p625 = {{Coord|56.44135|24.045111|display=inline}}
| image = Me%C5%BEotnes%20pilskalna%20plakums%202017.jpg
| commonscat = Mežotne hillfort
| vaid = 354
| wikipediauri = Me%C5%BEotnes_pilskalns
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Rund%C4%81les_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55184645
| label = ''[[:d:Q55184645|Kapa plāksne D. un K.Šepingiem]]''
| name = Kapa plāksne D. un K.Šepingiem
| municipality = Rundāles pagasts
| district = Rundāles pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-016
| locality = Priedīšu kapos
| lat = 56.418097579757
| long = 24.081125408978
| p625 = {{Coord|56.418098|24.081125|display=inline}}
| image = Shepingu%20plaksne.jpg
| vaid = 3024
| year = 1592.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| munwiki = Rund%C4%81les_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55184649
| label = ''[[:d:Q55184649|Siepeļņu viduslaiku kapsēta]]''
| name = Siepeļņu viduslaiku kapsēta
| municipality = Rundāles pagasts
| district = Rundāles pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-016
| locality = bij. Siepeļņos
| lat = 56.435318482618
| long = 24.00856122032
| p625 = {{Coord|56.435318|24.008561|display=inline}}
| vaid = 350
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Rund%C4%81les_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55184655
| label = ''[[:d:Q55184655|Cepļu viduslaiku kapsēta]]''
| name = Cepļu viduslaiku kapsēta
| municipality = Rundāles pagasts
| district = Rundāles pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-016
| locality = pie Aizupjiem
| lat = 56.415573360208
| long = 24.033471071849
| p625 = {{Coord|56.415573|24.033471|display=inline}}
| vaid = 352
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Rund%C4%81les_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55184660
| label = ''[[:d:Q55184660|Līgotņu apmetne]]''
| name = Līgotņu apmetne
| municipality = Rundāles pagasts
| district = Rundāles pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-016
| locality = pie Līgotņiem
| lat = 56.431435822634
| long = 24.039329135478
| p625 = {{Coord|56.431436|24.039329|display=inline}}
| vaid = 353
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Rund%C4%81les_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55184670
| label = ''[[:d:Q55184670|Mežotnes senkapi]]''
| name = Mežotnes senkapi
| municipality = Rundāles pagasts
| district = Rundāles pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-016
| locality = pie Mežotnes pārceltuves
| lat = 56.435405308848
| long = 24.043014577187
| p625 = {{Coord|56.435405|24.043015|display=inline}}
| vaid = 355
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Rund%C4%81les_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55184674
| label = ''[[:d:Q55184674|Vīna kalns - pilskalns]]''
| name = Vīna kalns - pilskalns
| municipality = Rundāles pagasts
| district = Rundāles pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-016
| locality = pie Mežotnes pilskalna
| lat = 56.436065174416
| long = 24.042650667171
| p625 = {{Coord|56.436065|24.042651|display=inline}}
| image = V%C4%ABna%20kalns%20-%20pilskalns%2003.jpg
| commonscat = Vīna kalns (hillfort), Rundāle parish
| vaid = 356
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Rund%C4%81les_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55184681
| label = ''[[:d:Q55184681|Smēdes viduslaiku kapsēta]]''
| name = Smēdes viduslaiku kapsēta
| municipality = Rundāles pagasts
| district = Rundāles pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-016
| locality = starp Krūmiņu un Smēdes fermām
| lat = 56.397898915211
| long = 24.039685476237
| p625 = {{Coord|56.397899|24.039685|display=inline}}
| vaid = 357
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Rund%C4%81les_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q65151453
| label = ''[[:d:Q65151453|Bornsmindes muižas apbūve ar parku]]''
| name = Bornsmindes muižas apbūve ar parku
| municipality = Rundāles pagasts
| district = Rundāles pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-016
| lat = 56.4125
| long = 24.10666667
| p625 = {{Coord|56.4125|24.106667|display=inline}}
| vaid = 8605
| year = 16.gs.b. - 19.gs.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = [[Bornsmindes muiža|Borsmindes muiža]]
| munwiki = Rund%C4%81les_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55184686
| label = ''[[:d:Q55184686|Kaucmindes muižas muižnieka dzīvojamā ēka]]''
| name = Kaucmindes muižas muižnieka dzīvojamā ēka
| municipality = Saulaine
| district = Rundāles pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-016
| locality = Kaucmindes muižā (Saulaine)
| lat = 56.392075808341
| long = 24.130364310799
| p625 = {{Coord|56.392076|24.130364|display=inline}}
| image = Kaucmindes%20pils%201999-11-13.jpg
| commonscat = Kaucminde Manor House
| vaid = 6179
| year = ap 1800.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = [[Kaucmindes muiža]]
| munwiki = Saulaine_(Rund%C4%81les_pagasts)
}}
{{monument
| qid = Q55184693
| label = ''[[:d:Q55184693|Durvju vērtnes]]''
| name = Durvju vērtnes
| municipality = Saulaine
| district = Rundāles pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-016
| locality = Kaucmindes muižas dzīv. ēkā
| lat = 56.391999470353
| long = 24.130621196531
| p625 = {{Coord|56.391999|24.130621|display=inline}}
| image = Kaucmindes%20pils%20%287%29.jpg
| vaid = 3023
| year = 18.gs.IIp.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = ''[[:d:Q55184686|Kaucmindes muižas muižnieka dzīvojamā ēka]]''
| munwiki = Saulaine_(Rund%C4%81les_pagasts)
}}
{{monument
| qid = Q55184702
| label = ''[[:d:Q55184702|Parks]]''
| name = Parks
| municipality = Saulaine
| district = Rundāles pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-016
| locality = Kaucmindes muižā
| lat = 56.393299079794
| long = 24.129957832914
| p625 = {{Coord|56.393299|24.129958|display=inline}}
| image = Hard%20days%20of%20Kaucminde%20manor%20July%202011.jpg
| vaid = 6180
| year = 19. gs.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = [[Kaucmindes muiža]]
| munwiki = Saulaine_(Rund%C4%81les_pagasts)
}}
{{monument
| qid = Q7533778
| label = ''[[:d:Q7533778|Šēnbergas muižas kungu māja]]''
| name = Šēnbergas muižas kungu māja
| municipality = Skaistkalne
| district = Skaistkalnes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-016
| address = Skolas iela 5
| lat = 56.378461111111
| long = 24.649436111111
| p625 = {{Coord|56.378461|24.649436|display=inline}}
| image = Skaistkalnes%20mui%C5%BEas%20pils%202001-09-16.jpg
| vaid = 8598
| year = 1894.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q55425087|Skaistkalnes muižas apbūve]]''
| munwiki = Skaistkalne
}}
{{monument
| qid = Q15219758
| label = [[Skaistkalnes katoļu baznīca|Skaistkalnes Vissvētākās Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas Romas katoļu baznīca]]
| name = Skaistkalnes Vissvētākās Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas Romas katoļu baznīca
| municipality = Skaistkalne
| district = Skaistkalnes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-016
| lat = 56.38027778
| long = 24.64333333
| p625 = {{Coord|56.380278|24.643333|display=inline}}
| image = Skaistkalnesbaznica.JPG
| commonscat = Church of the Assumption of Mary in Skaistkalne
| vaid = 6188
| wikipediauri = Skaistkalnes_kato%C4%BCu_bazn%C4%ABca
| year = 1692.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Skaistkalne
}}
{{monument
| qid = Q55425033
| label = ''[[:d:Q55425033|Altāris]]''
| name = Altāris
| municipality = Skaistkalne
| district = Skaistkalnes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-016
| locality = Skaistkalnes katoļu baznīcā
| lat = 56.38027778
| long = 24.64333333
| p625 = {{Coord|56.380278|24.643333|display=inline}}
| image = Skaiskalnesbaznica3.JPG
| vaid = 3030
| year = 17.gs.b.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Skaistkalnes katoļu baznīca|Skaistkalnes Vissvētākās Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas Romas katoļu baznīca]]
| munwiki = Skaistkalne
}}
{{monument
| qid = Q55425040
| label = ''[[:d:Q55425040|Baznīcēnu soli (20)]]''
| name = Baznīcēnu soli (20)
| municipality = Skaistkalne
| district = Skaistkalnes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-016
| locality = Skaistkalnes katoļu baznīcā
| lat = 56.38027778
| long = 24.64333333
| p625 = {{Coord|56.380278|24.643333|display=inline}}
| image = Skaistkalnes%20kato%C4%BCu%20bazn%C4%ABca6.jpg
| vaid = 3031
| year = 17.gs.b.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Skaistkalnes katoļu baznīca|Skaistkalnes Vissvētākās Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas Romas katoļu baznīca]]
| munwiki = Skaistkalne
}}
{{monument
| qid = Q55425043
| label = ''[[:d:Q55425043|Ērģeļu prospekts]]''
| name = Ērģeļu prospekts
| municipality = Skaistkalne
| district = Skaistkalnes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-016
| locality = Skaistkalnes katoļu baznīcā
| lat = 56.38027778
| long = 24.64333333
| p625 = {{Coord|56.380278|24.643333|display=inline}}
| image = Skaistkalnes%20kato%C4%BCu%20bazn%C4%ABca111.jpg
| vaid = 3033
| year = 17./18.gs.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Skaistkalnes katoļu baznīca|Skaistkalnes Vissvētākās Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas Romas katoļu baznīca]]
| munwiki = Skaistkalne
}}
{{monument
| qid = Q55425044
| label = ''[[:d:Q55425044|Ērģeles]]''
| name = Ērģeles
| municipality = Skaistkalne
| district = Skaistkalnes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-016
| locality = Skaistkalnes katoļu baznīcā
| lat = 56.38027778
| long = 24.64333333
| p625 = {{Coord|56.380278|24.643333|display=inline}}
| image = Skaistkalnes%20kato%C4%BCu%20bazn%C4%ABca13.jpg
| vaid = 3034
| year = 18.gs.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Skaistkalnes katoļu baznīca|Skaistkalnes Vissvētākās Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas Romas katoļu baznīca]]
| munwiki = Skaistkalne
}}
{{monument
| qid = Q55425047
| label = ''[[:d:Q55425047|Kancele]]''
| name = Kancele
| municipality = Skaistkalne
| district = Skaistkalnes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-016
| locality = Skaistkalnes katoļu baznīcā
| lat = 56.38027778
| long = 24.64333333
| p625 = {{Coord|56.380278|24.643333|display=inline}}
| image = Skaistkalnes%20bazn%C4%ABca%20-%20panoramio.jpg
| vaid = 3036
| year = 17.gs.b.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Skaistkalnes katoļu baznīca|Skaistkalnes Vissvētākās Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas Romas katoļu baznīca]]
| munwiki = Skaistkalne
}}
{{monument
| qid = Q55425051
| label = ''[[:d:Q55425051|Portāls]]''
| name = Portāls
| municipality = Skaistkalne
| district = Skaistkalnes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-016
| locality = Skaistkalnes katoļu baznīcā
| lat = 56.38027778
| long = 24.64333333
| p625 = {{Coord|56.380278|24.643333|display=inline}}
| image = Skaistkalnes%20kato%C4%BCu%20bazn%C4%ABca31.jpg
| vaid = 3038
| year = 1692.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Skaistkalnes katoļu baznīca|Skaistkalnes Vissvētākās Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas Romas katoļu baznīca]]
| munwiki = Skaistkalne
}}
{{monument
| qid = Q55425057
| label = ''[[:d:Q55425057|Sānu altāris]]''
| name = Sānu altāris
| municipality = Skaistkalne
| district = Skaistkalnes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-016
| locality = Skaistkalnes katoļu baznīcā
| lat = 56.38027778
| long = 24.64333333
| p625 = {{Coord|56.380278|24.643333|display=inline}}
| image = Skaistkalnes%20kato%C4%BCu%20bazn%C4%ABca20.jpg
| vaid = 3039
| year = 19.gs.Ic.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Skaistkalnes katoļu baznīca|Skaistkalnes Vissvētākās Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas Romas katoļu baznīca]]
| munwiki = Skaistkalne
}}
{{monument
| qid = Q55425061
| label = ''[[:d:Q55425061|Sānu altāris ar skulptūrām (2)]]''
| name = Sānu altāris ar skulptūrām (2)
| municipality = Skaistkalne
| district = Skaistkalnes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-016
| locality = Skaistkalnes katoļu baznīcā
| lat = 56.38027778
| long = 24.64333333
| p625 = {{Coord|56.380278|24.643333|display=inline}}
| image = Skaistkalnes%20kato%C4%BCu%20bazn%C4%ABca22.jpg
| vaid = 3040
| year = 18.gs.v.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Skaistkalnes katoļu baznīca|Skaistkalnes Vissvētākās Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas Romas katoļu baznīca]]
| munwiki = Skaistkalne
}}
{{monument
| qid = Q55425067
| label = ''[[:d:Q55425067|Sienu un velvju apdare]]''
| name = Sienu un velvju apdare
| municipality = Skaistkalne
| district = Skaistkalnes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-016
| locality = Skaistkalnes katoļu baznīcā
| lat = 56.38027778
| long = 24.64333333
| p625 = {{Coord|56.380278|24.643333|display=inline}}
| image = Skaistkalne%20church%20interior.jpg
| vaid = 3041
| year = 17.gs.b.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Skaistkalnes katoļu baznīca|Skaistkalnes Vissvētākās Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas Romas katoļu baznīca]]
| munwiki = Skaistkalne
}}
{{monument
| qid = Q55425071
| label = ''[[:d:Q55425071|Antependijs]]''
| name = Antependijs
| municipality = Skaistkalne
| district = Skaistkalnes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931133|vietējas nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-016
| locality = Skaistkalnes katoļu baznīcā
| lat = 56.38027778
| long = 24.64333333
| p625 = {{Coord|56.380278|24.643333|display=inline}}
| image = Antependijs%201.jpg
| vaid = 8651
| year = 19.gs.v.
| typelabel = vietējas nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Skaistkalnes katoļu baznīca|Skaistkalnes Vissvētākās Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas Romas katoļu baznīca]]
| munwiki = Skaistkalne
}}
{{monument
| qid = Q55425076
| label = ''[[:d:Q55425076|Biktssoli (3)]]''
| name = Biktssoli (3)
| municipality = Skaistkalne
| district = Skaistkalnes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931133|vietējas nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-016
| locality = Skaistkalnes katoļu baznīcā
| lat = 56.38027778
| long = 24.64333333
| p625 = {{Coord|56.380278|24.643333|display=inline}}
| image = Biktssoli.jpg
| vaid = 8656
| year = 17.gs.b.
| typelabel = vietējas nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Skaistkalnes katoļu baznīca|Skaistkalnes Vissvētākās Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas Romas katoļu baznīca]]
| munwiki = Skaistkalne
}}
{{monument
| qid = Q55425083
| label = ''[[:d:Q55425083|Klosteris]]''
| name = Klosteris
| municipality = Skaistkalne
| district = Skaistkalnes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-016
| locality = Skaistkalnes katoļu baznīcas teritorijā
| lat = 56.379917943286
| long = 24.642256077577
| p625 = {{Coord|56.379918|24.642256|display=inline}}
| image = Romas%20Kato%C4%BCu%20Skaistkalnes%20t%C4%93vu%20Paul%C4%ABnie%C5%A1u%20klosteris%2C%2024.04.2011.jpg
| commonscat = Skaistkalne Monastery
| vaid = 6189
| year = 18./19. gs.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Skaistkalne
}}
{{monument
| qid = Q55425090
| label = ''[[:d:Q55425090|Skaistkalnes pagasta magazīna]]''
| name = Skaistkalnes pagasta magazīna
| municipality = Skaistkalne
| district = Skaistkalnes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-016
| locality = Dzirnavu iela
| lat = 56.379166065754
| long = 24.651342269469
| p625 = {{Coord|56.379166|24.651342|display=inline}}
| image = Skaistkalne%20magaz.jpg
| commonscat = Skaistkalnes pagasta magazīna
| vaid = 8599
| year = 19.gs.1.p.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Skaistkalne
}}
{{monument
| qid = Q55425095
| label = ''[[:d:Q55425095|Jaunās ūdensdzirnavas]]''
| name = Jaunās ūdensdzirnavas
| municipality = Skaistkalne
| district = Skaistkalnes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-016
| locality = Dzirnavu iela 5
| lat = 56.377100633972
| long = 24.654001800773
| p625 = {{Coord|56.377101|24.654002|display=inline}}
| image = Skats%20uz%20Skaistkalnes%20mui%C5%BEas%20jaunaj%C4%81m%20%C5%ABdensdzirnav%C4%81m%2C%2024.04.2011.jpg
| vaid = 8600
| year = 1913.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Skaistkalne
}}
{{monument
| qid = Q55425099
| label = ''[[:d:Q55425099|Tiltiņš pār Riju strautu]]''
| name = Tiltiņš pār Riju strautu
| municipality = Skaistkalne
| district = Skaistkalnes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-016
| locality = Kurmenes iela
| lat = 56.379663995227
| long = 24.65051931442
| p625 = {{Coord|56.379664|24.650519|display=inline}}
| image = Skaistkalne%20bridge.jpg
| vaid = 8601
| year = 19.gs.b. - 20.gs.s.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Skaistkalne
}}
{{monument
| qid = Q55425106
| label = ''[[:d:Q55425106|Kamīns]]''
| name = Kamīns
| municipality = Skaistkalne
| district = Skaistkalnes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-016
| locality = Skaistkalnes muižas dzīvojamā ēkā
| lat = 56.3787658
| long = 24.6463828
| p625 = {{Coord|56.378766|24.646383|display=inline}}
| image = Kamins%20skaistkalne.jpg
| vaid = 3046
| year = 19.gs.b.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = ''[[:d:Q7533778|Šēnbergas muižas kungu māja]]''
| munwiki = Skaistkalne
}}
{{monument
| qid = Q55425110
| label = ''[[:d:Q55425110|Plafonu gleznojumi (2 telpās)]]''
| name = Plafonu gleznojumi (2 telpās)
| municipality = Skaistkalne
| district = Skaistkalnes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-016
| locality = Skaistkalnes muižas dzīvojamā ēkā
| lat = 56.3787658
| long = 24.6463828
| p625 = {{Coord|56.378766|24.646383|display=inline}}
| image = Skaistkalne%20griesti.jpg
| vaid = 3047
| year = 19.gs.b.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = ''[[:d:Q7533778|Šēnbergas muižas kungu māja]]''
| munwiki = Skaistkalne
}}
{{monument
| qid = Q113483728
| label = ''[[:d:Q113483728|Vanagu (Rakanu) viduslaiku kapsēta]]''
| name = Vanagu (Rakanu) viduslaiku kapsēta
| municipality = Skaistkalnes pagasts
| district = Skaistkalnes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-016
| vaid = 9256
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Skaistkalnes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55425111
| label = ''[[:d:Q55425111|Berķu senkapi (Kapu sala)]]''
| name = Berķu senkapi (Kapu sala)
| municipality = Stelpes pagasts
| district = Stelpes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-016
| locality = pie Berķiem
| lat = 56.544665873386
| long = 24.461938090995
| p625 = {{Coord|56.544666|24.461938|display=inline}}
| vaid = 358
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Stelpes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55425114
| label = ''[[:d:Q55425114|Ķuņķu Svētozols - kulta vieta]]''
| name = Ķuņķu Svētozols - kulta vieta
| municipality = Stelpes pagasts
| district = Stelpes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-016
| locality = pie Ķuņķiem
| lat = 56.519272266862
| long = 24.492400514338
| p625 = {{Coord|56.519272|24.492401|display=inline}}
| vaid = 359
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Stelpes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55425117
| label = ''[[:d:Q55425117|Ķuņķu viduslaiku kapsēta]]''
| name = Ķuņķu viduslaiku kapsēta
| municipality = Stelpes pagasts
| district = Stelpes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-016
| locality = pie Ķuņķiem
| lat = 56.519559317171
| long = 24.49276529494
| p625 = {{Coord|56.519559|24.492765|display=inline}}
| vaid = 360
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Stelpes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55425120
| label = ''[[:d:Q55425120|Stengu senkapi (Kara kalniņš)]]''
| name = Stengu senkapi (Kara kalniņš)
| municipality = Stelpes pagasts
| district = Stelpes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-016
| locality = Pliekšānos
| lat = 56.546574820773
| long = 24.515763607223
| p625 = {{Coord|56.546575|24.515764|display=inline}}
| vaid = 361
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Stelpes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55425127
| label = ''[[:d:Q55425127|Klēts]]''
| name = Klēts
| municipality = Stelpes pagasts
| district = Stelpes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-016
| locality = &quot;Pliekšāni&quot;
| lat = 56.520083911453
| long = 24.541422491662
| p625 = {{Coord|56.520084|24.541422|display=inline}}
| image = Plieksani.jpg
| vaid = 8692
| year = 19.gs.s.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Stelpes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55425132
| label = ''[[:d:Q55425132|Ķiru vējdzirnavas]]''
| name = Ķiru vējdzirnavas
| municipality = Stelpes pagasts
| district = Stelpes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-016
| locality = māj.: &quot;Rūtiņi&quot;
| lat = 56.531739561213
| long = 24.546157539035
| p625 = {{Coord|56.53174|24.546158|display=inline}}
| image = %C4%B6%C4%ABru%20v%C4%93jdzirnavas%20-%20wind%20mill.jpg
| commonscat = Kiru windmill
| vaid = 8699
| year = 1903.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Stelpes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55184947
| label = ''[[:d:Q55184947|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Svitene
| district = Svitenes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-016
| locality = Svitenes muižā
| lat = 56.377876132207
| long = 23.932180101054
| p625 = {{Coord|56.377876|23.93218|display=inline}}
| image = Svitenes%20mui%C5%BEas%20pils%202000-09-02.jpg
| commonscat = Svitene manor house
| vaid = 6192
| year = 19. gs. s.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q138484579|Svitenes muižas apbūve]]''
| munwiki = Svitene
}}
{{monument
| qid = Q55184954
| label = ''[[:d:Q55184954|Interjera dekoratīvā apdare (3 telpās)]]''
| name = Interjera dekoratīvā apdare (3 telpās)
| municipality = Svitene
| district = Svitenes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-016
| locality = Svitenes muižas dzīv. ēkā
| lat = 56.377876131898
| long = 23.932180101544
| p625 = {{Coord|56.377876|23.93218|display=inline}}
| vaid = 3053
| year = 19.gs.s.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = ''[[:d:Q55184947|Dzīvojamā ēka]]''
| munwiki = Svitene
}}
{{monument
| qid = Q55184962
| label = ''[[:d:Q55184962|Krāsns]]''
| name = Krāsns
| municipality = Svitene
| district = Svitenes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-016
| locality = Svitenes muižas dzīv. ēkā
| lat = 56.377876131898
| long = 23.932180101544
| p625 = {{Coord|56.377876|23.93218|display=inline}}
| vaid = 3054
| year = 19.gs.s.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = ''[[:d:Q55184947|Dzīvojamā ēka]]''
| munwiki = Svitene
}}
{{monument
| qid = Q55184967
| label = ''[[:d:Q55184967|Kalpu dzīvojamā un saimniecības ēka]]''
| name = Kalpu dzīvojamā un saimniecības ēka
| municipality = Svitene
| district = Svitenes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-016
| locality = Svitenes muižā
| lat = 56.378631358897
| long = 23.931352486553
| p625 = {{Coord|56.378631|23.931352|display=inline}}
| vaid = 6193
| year = 19. gs.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q138484579|Svitenes muižas apbūve]]''
| munwiki = Svitene
}}
{{monument
| qid = Q55184973
| label = ''[[:d:Q55184973|Kapliča]]''
| name = Kapliča
| municipality = Svitene
| district = Svitenes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-016
| locality = Svitenes muižā
| lat = 56.375735235959
| long = 23.928937355264
| p625 = {{Coord|56.375735|23.928937|display=inline}}
| image = Svitene%20kaplica.jpg
| vaid = 6194
| year = 19. gs. b.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q138484579|Svitenes muižas apbūve]]''
| munwiki = Svitene
}}
{{monument
| qid = Q55184980
| label = ''[[:d:Q55184980|Klēts]]''
| name = Klēts
| municipality = Svitene
| district = Svitenes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-016
| locality = Svitenes muižā
| lat = 56.378283419167
| long = 23.930907859367
| p625 = {{Coord|56.378283|23.930908|display=inline}}
| image = AiBe%20shop%20in%20Svitene%20%282%29.jpg
| vaid = 6195
| year = 19. gs. s.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q138484579|Svitenes muižas apbūve]]''
| munwiki = Svitene
}}
{{monument
| qid = Q55184990
| label = ''[[:d:Q55184990|Parks]]''
| name = Parks
| municipality = Svitene
| district = Svitenes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-016
| locality = Svitenes muižā
| lat = 56.376920708163
| long = 23.930782430058
| p625 = {{Coord|56.376921|23.930782|display=inline}}
| image = Svitene%20park.jpg
| commonscat = Svitene Manor Park
| vaid = 6196
| year = 19. gs.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = [[Svitenes muiža]]
| munwiki = Svitene
}}
{{monument
| qid = Q55184881
| label = ''[[:d:Q55184881|Liksmaņu senkapi]]''
| name = Liksmaņu senkapi
| municipality = Svitenes pagasts
| district = Svitenes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-016
| locality = pie Gubeņiem un Liksmaņiem
| lat = 56.418609442299
| long = 23.922032025633
| p625 = {{Coord|56.418609|23.922032|display=inline}}
| vaid = 362
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Svitenes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55184887
| label = ''[[:d:Q55184887|Melnzemes kalns - apmetne]]''
| name = Melnzemes kalns - apmetne
| municipality = Svitenes pagasts
| district = Svitenes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-016
| locality = pie Lediņiem un Ingsteļiem, Virsītes upes labajā krastā
| lat = 56.350855149571
| long = 23.932254465238
| p625 = {{Coord|56.350855|23.932254|display=inline}}
| vaid = 364
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Svitenes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55184894
| label = ''[[:d:Q55184894|Putniņu viduslaiku kapsēta]]''
| name = Putniņu viduslaiku kapsēta
| municipality = Svitenes pagasts
| district = Svitenes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-016
| locality = pie Putniņiem
| lat = 56.425742448567
| long = 23.921158164903
| p625 = {{Coord|56.425742|23.921158|display=inline}}
| vaid = 365
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Svitenes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55184900
| label = ''[[:d:Q55184900|Svitenes parka senkapi]]''
| name = Svitenes parka senkapi
| municipality = Svitenes pagasts
| district = Svitenes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-016
| locality = Svitenes parkā
| lat = 56.375575841303
| long = 23.928911084443
| p625 = {{Coord|56.375576|23.928911|display=inline}}
| vaid = 366
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Svitenes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55184908
| label = ''[[:d:Q55184908|Bērsteles luterāņu baznīca]]''
| name = Bērsteles luterāņu baznīca
| municipality = Svitenes pagasts
| district = Svitenes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-016
| locality = Bērstelē
| lat = 56.385287210156
| long = 23.962135150393
| p625 = {{Coord|56.385287|23.962135|display=inline}}
| image = B%C4%93rsteles%20luter%C4%81%C5%86u%20bazn%C4%ABca%2004.jpg
| commonscat = Bērstele Lutheran church
| vaid = 6190
| year = 1653.,1861.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Svitenes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55184925
| label = ''[[:d:Q55184925|Kancele]]''
| name = Kancele
| municipality = Svitenes pagasts
| district = Svitenes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-016
| locality = Bērsteles luterāņu baznīcā
| lat = 56.38528721
| long = 23.96213515
| p625 = {{Coord|56.385287|23.962135|display=inline}}
| vaid = 3049
| year = 1653.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = ''[[:d:Q55184908|Bērsteles luterāņu baznīca]]''
| munwiki = Svitenes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55425147
| label = [[Valles luterāņu baznīca]]
| name = Valles luterāņu baznīca
| municipality = Valle
| district = Valles pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-016
| lat = 56.507871054557
| long = 24.721885032381
| p625 = {{Coord|56.507871|24.721885|display=inline}}
| image = Valles%20luter%C4%81%C5%86u%20bazn%C4%ABca%20%283%29%20-%20panoramio.jpg
| commonscat = Lutheran church in Valle
| vaid = 8944
| wikipediauri = Valles_luter%C4%81%C5%86u_bazn%C4%ABca
| year = 1781.–1785., 1874.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Valle
}}
{{monument
| qid = Q55425138
| label = ''[[:d:Q55425138|Režisora A.Amtmaņa - Briedīša dzimtās mājas]]''
| name = Režisora A.Amtmaņa - Briedīša dzimtās mājas
| municipality = Valles pagasts
| district = Valles pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931124|valsts nozīmes vēstures piemineklis]]''
| region = LV-016
| locality = Zvanītāju - Bukās
| lat = 56.506740177682
| long = 24.716201626695
| p625 = {{Coord|56.50674|24.716202|display=inline}}
| image = Zvan%C4%ABt%C4%81ju%20Bukas%20-%20Amtma%C5%86u%20muzejs%20Vall%C4%93%202002-07-18.jpg
| vaid = 6
| year = 1885.
| typelabel = valsts nozīmes vēstures piemineklis
| munwiki = Valles_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55425142
| label = [[Pētermuižas skola]]
| name = Pētermuižas skola
| municipality = Valles pagasts
| district = Valles pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-016
| lat = 56.539394804263
| long = 24.712798033968
| p625 = {{Coord|56.539395|24.712798|display=inline}}
| image = P%C4%93termui%C5%BEas%20skola%20%281878%29%2C%2025.04.2011..jpg
| commonscat = Pētermuiža School
| vaid = 8572
| wikipediauri = P%C4%93termui%C5%BEas_skola
| year = 19.gs.70.g.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Valles_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q15219471
| label = [[Ozolaines baznīca|Ozolaines Svētā Ignācija no Lojolas Romas katoļu baznīca]]
| name = Ozolaines Svētā Ignācija no Lojolas Romas katoļu baznīca
| municipality = Vecsaules pagasts
| district = Vecsaules pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-016
| locality = Ozolītes
| lat = 56.425
| long = 24.51416667
| p625 = {{Coord|56.425|24.514167|display=inline}}
| image = Ozolaines%20kato%C4%BCu%20bazn%C4%ABca%202002-04-13.jpg
| commonscat = Saint Ignatius of Loyola church in Ozolaine
| vaid = 9101
| wikipediauri = Ozolaines_bazn%C4%ABca
| year = 1861.–1864.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vecsaules_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q46246646
| label = ''[[:d:Q46246646|Čapānu senkapi]]''
| name = Čapānu senkapi
| municipality = Vecsaules pagasts
| district = Vecsaules pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-016
| locality = pie Čapāniem, Mēmeles labajā krastā
| lat = 56.404495200733
| long = 24.305270727213
| p625 = {{Coord|56.404495|24.305271|display=inline}}
| vaid = 367
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Vecsaules_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q46246691
| label = ''[[:d:Q46246691|Grigaļu senkapi]]''
| name = Grigaļu senkapi
| municipality = Vecsaules pagasts
| district = Vecsaules pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-016
| locality = pie Grigaļiem un Bāriem
| lat = 56.344463411499
| long = 24.415112187532
| p625 = {{Coord|56.344463|24.415112|display=inline}}
| vaid = 368
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Vecsaules_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q46246742
| label = ''[[:d:Q46246742|Likvertenes apmetne]]''
| name = Likvertenes apmetne
| municipality = Vecsaules pagasts
| district = Vecsaules pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-016
| locality = pie Jaunspārniņiem un Pārupēm pie Likvertenes strauta
| lat = 56.419048073708
| long = 24.288588648822
| p625 = {{Coord|56.419048|24.288589|display=inline}}
| vaid = 369
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Vecsaules_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q46246794
| label = ''[[:d:Q46246794|Kandratēnu Mēra kalns - viduslaiku kapsēta]]''
| name = Kandratēnu Mēra kalns - viduslaiku kapsēta
| municipality = Vecsaules pagasts
| district = Vecsaules pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-016
| locality = pie Kandratēniem un Briežiem
| lat = 56.425584251431
| long = 24.378147527111
| p625 = {{Coord|56.425584|24.378148|display=inline}}
| vaid = 370
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Vecsaules_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q46246884
| label = ''[[:d:Q46246884|Siliņu senkapi]]''
| name = Siliņu senkapi
| municipality = Vecsaules pagasts
| district = Vecsaules pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-016
| locality = pie Siliņu sulu ceha
| lat = 56.333234930144
| long = 24.455647124442
| p625 = {{Coord|56.333235|24.455647|display=inline}}
| vaid = 371
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Vecsaules_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q46246930
| label = ''[[:d:Q46246930|Vecsaules viduslaiku kapsēta (Baznīckalns)]]''
| name = Vecsaules viduslaiku kapsēta (Baznīckalns)
| municipality = Vecsaules pagasts
| district = Vecsaules pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-016
| locality = pie Teikām
| lat = 56.40898016586
| long = 24.322003199728
| p625 = {{Coord|56.40898|24.322003|display=inline}}
| vaid = 372
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Vecsaules_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q46246980
| label = ''[[:d:Q46246980|Stanišķenu viduslaiku kapsēta]]''
| name = Stanišķenu viduslaiku kapsēta
| municipality = Vecsaules pagasts
| district = Vecsaules pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-016
| locality = starp Stanišķeniem un Krivackiem
| lat = 56.406313893268
| long = 24.438815939971
| p625 = {{Coord|56.406314|24.438816|display=inline}}
| vaid = 373
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Vecsaules_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55425155
| label = ''[[:d:Q55425155|Čigānu kalns - pilskalns]]''
| name = Čigānu kalns - pilskalns
| municipality = Vecumnieki
| district = Vecumnieku pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-016
| lat = 56.603510925978
| long = 24.518304306802
| p625 = {{Coord|56.603511|24.518304|display=inline}}
| image = Vecumnieku%20luter%C4%81%C5%86u%20bazn%C4%ABcas%20pilskalns.jpg
| vaid = 377
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Vecumnieki
}}
{{monument
| qid = Q55425158
| label = ''[[:d:Q55425158|Interjera dekoratīvā apdare]]''
| name = Interjera dekoratīvā apdare
| municipality = Vecumnieki
| district = Vecumnieku pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-016
| locality = Vecumnieku luterāņu baznīcā
| lat = 56.604026183454
| long = 24.518475379491
| p625 = {{Coord|56.604026|24.518475|display=inline}}
| image = Vecumnieku%20luter%C4%81%C5%86u%20bazn%C4%ABca%20inside%205.jpg
| commonscat = Interior of Lutheran church in Vecumnieki
| vaid = 3062
| year = 19.gs.v.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = ''[[:d:Q55425161|Vecumnieku luterāņu baznīca ar kapsētu]]''
| munwiki = Vecumnieki
}}
{{monument
| qid = Q55425161
| label = ''[[:d:Q55425161|Vecumnieku luterāņu baznīca ar kapsētu]]''
| name = Vecumnieku luterāņu baznīca ar kapsētu
| municipality = Vecumnieki
| district = Vecumnieku pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-016
| locality = Bauskas iela
| lat = 56.60373895069
| long = 24.519936658025
| p625 = {{Coord|56.603739|24.519937|display=inline}}
| image = Vecumnieku%20eva%C5%86%C4%A3%C4%93liski%20luterisk%C4%81%20bazn%C4%ABca%2C%2007.06.2014.jpg
| commonscat = Lutheran church in Vecumnieki
| vaid = 8591
| year = 1840.-1949.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vecumnieki
}}
{{monument
| qid = Q55425164
| label = ''[[:d:Q55425164|Vecumnieku pamatskola]]''
| name = Vecumnieku pamatskola
| municipality = Vecumnieki
| district = Vecumnieku pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-016
| locality = Bauskas iela 4
| lat = 56.602781641076
| long = 24.516270188464
| p625 = {{Coord|56.602782|24.51627|display=inline}}
| image = Sarkana%20skola.jpg
| commonscat = Vecumnieki Red School
| vaid = 8592
| year = 1887.-1889.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vecumnieki
}}
{{monument
| qid = Q55425168
| label = ''[[:d:Q55425168|Vecumnieku viduslaiku kapsēta]]''
| name = Vecumnieku viduslaiku kapsēta
| municipality = Vecumnieki
| district = Vecumnieku pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-016
| address = Lakstīgalu iela 2
| lat = 56.6041666
| long = 24.5283341
| p625 = {{Coord|56.604167|24.528334|display=inline}}
| vaid = 374
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Vecumnieki
}}
{{monument
| qid = Q55425149
| label = ''[[:d:Q55425149|Brūzeņu viduslaiku kapsēta]]''
| name = Brūzeņu viduslaiku kapsēta
| municipality = Vecumnieku pagasts
| district = Vecumnieku pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-016
| locality = pie Brūzeņiem
| lat = 56.566943753135
| long = 24.543124948401
| p625 = {{Coord|56.566944|24.543125|display=inline}}
| vaid = 375
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Vecumnieku_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55425153
| label = ''[[:d:Q55425153|Depreju senkapi (Zaimu kapi)]]''
| name = Depreju senkapi (Zaimu kapi)
| municipality = Vecumnieku pagasts
| district = Vecumnieku pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-016
| locality = pie Deprejām
| lat = 56.621395127565
| long = 24.570402021791
| p625 = {{Coord|56.621395|24.570402|display=inline}}
| vaid = 376
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Vecumnieku_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55184998
| label = ''[[:d:Q55184998|Galzemju senkapi]]''
| name = Galzemju senkapi
| municipality = Viesturu pagasts
| district = Viesturu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-016
| locality = pie Galzemjiem
| lat = 56.443600425663
| long = 23.942926448316
| p625 = {{Coord|56.4436|23.942926|display=inline}}
| vaid = 378
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Viesturu_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55185005
| label = ''[[:d:Q55185005|Mazzeltiņu viduslaiku kapsēta]]''
| name = Mazzeltiņu viduslaiku kapsēta
| municipality = Viesturu pagasts
| district = Viesturu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-016
| locality = pie Mazzeltiņiem
| lat = 56.469739168399
| long = 24.039945314628
| p625 = {{Coord|56.469739|24.039945|display=inline}}
| vaid = 379
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Viesturu_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55184849
| label = ''[[:d:Q55184849|Ziedoņu apmetne un senkapi]]''
| name = Ziedoņu apmetne un senkapi
| municipality = Ziedoņi
| district = Rundāles pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-016
| locality = Bornsmindes (Ziedoņu) parkā
| lat = 56.409519909179
| long = 24.109741793168
| p625 = {{Coord|56.40952|24.109742|display=inline}}
| vaid = 351
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Ziedo%C5%86i
}}
{{monument
| qid = Q55184860
| label = ''[[:d:Q55184860|Bornsmindes muižas kungu māja]]''
| name = Bornsmindes muižas kungu māja
| municipality = Ziedoņi
| district = Rundāles pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-016
| lat = 56.412547161193
| long = 24.106536265322
| p625 = {{Coord|56.412547|24.106536|display=inline}}
| image = Bornsmindes%20mui%C5%BEa%20%282%29.jpg
| commonscat = Bornsminde manor house
| vaid = 8606
| year = 18.gs.2.p. - 19.gs.s., 1880.g.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q65151453|Bornsmindes muižas apbūve ar parku]]''
| munwiki = Ziedo%C5%86i
}}
{{monument
| qid = Q55184867
| label = ''[[:d:Q55184867|Bornsmindes muižas vecākās kungu mājas paliekas]]''
| name = Bornsmindes muižas vecākās kungu mājas paliekas
| municipality = Ziedoņi
| district = Rundāles pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-016
| lat = 56.413619109643
| long = 24.107016395818
| p625 = {{Coord|56.413619|24.107016|display=inline}}
| vaid = 8607
| year = 16.gs.b.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q65151453|Bornsmindes muižas apbūve ar parku]]''
| munwiki = Ziedo%C5%86i
}}
{{monument
| qid = Q55184874
| label = ''[[:d:Q55184874|Bornsmindes muižas kalpu mājas (2)]]''
| name = Bornsmindes muižas kalpu mājas (2)
| municipality = Ziedoņi
| district = Rundāles pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-016
| lat = 56.41327262513
| long = 24.105942986158
| p625 = {{Coord|56.413273|24.105943|display=inline}}
| image = Bornsminde%20kalpu%20maja.jpg
| vaid = 8608
| year = 18.gs.2.p.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q65151453|Bornsmindes muižas apbūve ar parku]]''
| munwiki = Ziedo%C5%86i
}}
{{monument
| qid = Q46245499
| label = ''[[:d:Q46245499|Bajāru - Jaunzemju senkapi]]''
| name = Bajāru - Jaunzemju senkapi
| municipality = Īslīces pagasts
| district = Īslīces pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-016
| locality = pie Bajāriem
| lat = 56.351599000877
| long = 24.143932999248
| p625 = {{Coord|56.351599|24.143933|display=inline}}
| vaid = 338
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = %C4%AAsl%C4%ABces_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q46245550
| label = ''[[:d:Q46245550|Ružu viduslaiku kapsēta]]''
| name = Ružu viduslaiku kapsēta
| municipality = Īslīces pagasts
| district = Īslīces pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-016
| locality = pie Ružiem
| lat = 56.396493771143
| long = 24.217908533898
| p625 = {{Coord|56.396494|24.217909|display=inline}}
| vaid = 339
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = %C4%AAsl%C4%ABces_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q46245599
| label = ''[[:d:Q46245599|Spradžu apmetne un senkapi]]''
| name = Spradžu apmetne un senkapi
| municipality = Īslīces pagasts
| district = Īslīces pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-016
| locality = starp Spradžiem un Pluktiem
| lat = 56.368306680847
| long = 24.101742857796
| p625 = {{Coord|56.368307|24.101743|display=inline}}
| vaid = 340
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = %C4%AAsl%C4%ABces_pagasts
}}
{{Wikidata list end}}

{{commonscat|Cultural heritage monuments in Bauska Municipality|Latvijas kultūras mantojums/Bauskas novads}}

{{Latvijas kultūras mantojums}}

[[Kategorija:Latvijas kultūras mantojums]]
[[Kategorija:Bauskas novads]]</text>
      <sha1>mbb7647asy1qr7eroofo6xu21h18lk9</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi Dobeles novadā</title>
    <ns>0</ns>
    <id>244173</id>
    <revision>
      <id>4468372</id>
      <parentid>4466796</parentid>
      <timestamp>2026-05-15T01:45:56Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>ListeriaBot</username>
        <id>56598</id>
      </contributor>
      <comment>Wikidata list updated [V2]</comment>
      <origin>4468372</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="115707" sha1="ou00px6c6f3n05awp7nioxvbkd4c3yo" xml:space="preserve">Šajā lapā apkopoti [[Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksts|valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi]] [[Dobeles novads|Dobeles novadā]].

{{monument-title-wikidata|Q97230466}}

{{Wikidata list
|sparql=SELECT 	
	?item ?name ?lat ?long ?typelabel ?vaid ?year ?image ?commonscat ?municipality
	?district ?locality ?complex ?region ?address ?wikipediauri ?extlink ?munwiki
WHERE
{
	VALUES ?currList { wd:Q20565755 } .
	VALUES ?currNovads { wd:Q97230466 } .
	?currNovads wdt:P300 ?region .
	?item wdt:P2817 ?currList .
	?item wdt:P2494 ?vaid .
	?item wdt:P1435 ?type .
	?item wdt:P131 ?munid.
	?munid wdt:P131 ?upmunid .  
	?munid wdt:P131* ?currNovads .
	?upmunid wdt:P31 ?upmuntype .  
	BIND ( IF ( ( ?upmuntype = wd:Q2577184) , ?upmunid , ?munid )  AS ?novads ) .
	?munsitelink schema:about ?munid .
	?munsitelink schema:inLanguage &quot;lv&quot; .
	BIND(STRAFTER(str(?munsitelink), &quot;lv.wikipedia.org/wiki/&quot;) AS ?munwiki) .
	OPTIONAL { ?item wdt:P373 ?commonscat } .
	OPTIONAL { ?item wdt:P2795 ?locality} .
	OPTIONAL { ?item wdt:P361 ?complex } .
	OPTIONAL { ?item p:P571 ?inception . ?inception pq:P1932 ?year } .
	OPTIONAL { ?item wdt:P18 ?pic . BIND(STRAFTER(str(?pic), &quot;Special:FilePath/&quot;) AS ?image) . }
	OPTIONAL { ?item wdt:P856 ?extlink } .
	OPTIONAL { ?item wdt:P6375 ?address } .
	OPTIONAL { ?item wdt:P625 ?coord .
		?item p:P625 ?coordinate .
		?coordinate psv:P625 ?coordinate_node .
		?coordinate_node wikibase:geoLatitude ?lat .
		?coordinate_node wikibase:geoLongitude ?long . }
	OPTIONAL { ?sitelink schema:about ?item . ?sitelink schema:inLanguage &quot;lv&quot; 
		BIND(strafter(str(?sitelink),&quot;/wiki/&quot;) as ?wikipediauri) }
	?item rdfs:label ?name . FILTER(lang(?name)=&quot;lv&quot;)
	?type rdfs:label ?typelabel . FILTER(lang(?typelabel)=&quot;lv&quot;)
	?munid rdfs:label ?municipality . FILTER(lang(?municipality)=&quot;lv&quot;)
	?novads rdfs:label ?district . FILTER(lang(?district)=&quot;lv&quot;)
}
|wdq=
|section=?district
|sort=P131
|columns=qid,label,?name,?municipality,?district,p1435:value,?region,?extlink,?address,?locality,?lat,?long,p625,?image,?commonscat,?vaid,?wikipediauri,?year,?typelabel,?complex,?munwiki
|thumb=128
|min_section=1
|row_template=monument
|skip_table=1
}}
{{monument
| qid = Q46926057
| label = ''[[:d:Q46926057|Annenieku kapliča]]''
| name = Annenieku kapliča
| municipality = Annenieki
| district = Annenieku pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-026
| lat = 56.68004202387
| long = 23.100619057951
| p625 = {{Coord|56.680042|23.100619|display=inline}}
| image = Annenieku%20kapli%C4%8Da.jpg
| vaid = 4844
| year = 18. gs. 2.p.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Annenieki
}}
{{monument
| qid = Q46926103
| label = [[Annenieku luterāņu baznīca]]
| name = Annenieku luterāņu baznīca
| municipality = Annenieki
| district = Annenieku pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-026
| lat = 56.680246
| long = 23.100728
| p625 = {{Coord|56.680246|23.100728|display=inline}}
| image = Annenieku%20luterisk%C4%81%20bazn%C4%ABca%20un%20kapli%C4%8Da.jpg
| commonscat = Lutheran church in Annenieki
| vaid = 4845
| wikipediauri = Annenieku_luter%C4%81%C5%86u_bazn%C4%ABca
| year = 18./19. gs.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Annenieki
}}
{{monument
| qid = Q46926142
| label = ''[[:d:Q46926142|Annas muižas apbūve]]''
| name = Annas muižas apbūve
| municipality = Annenieki
| district = Annenieku pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-026
| locality = Annas muižā
| lat = 56.672528215806
| long = 23.094269566387
| p625 = {{Coord|56.672528|23.09427|display=inline}}
| vaid = 4846
| year = 18. gs. b. 19./20. gs.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = [[Annas muiža]]
| munwiki = Annenieki
}}
{{monument
| qid = Q46926179
| label = ''[[:d:Q46926179|Annas muižas kungu māja]]''
| name = Annas muižas kungu māja
| municipality = Annenieki
| district = Annenieku pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-026
| locality = Annas muižā
| lat = 56.672687591512
| long = 23.093853566947
| p625 = {{Coord|56.672688|23.093854|display=inline}}
| image = Annenieki%20muizha.jpg
| vaid = 4847
| year = 18./19. gs.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q46926142|Annas muižas apbūve]]''
| munwiki = Annenieki
}}
{{monument
| qid = Q46926222
| label = ''[[:d:Q46926222|Klēts]]''
| name = Klēts
| municipality = Annenieki
| district = Annenieku pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-026
| locality = Annas muižā
| lat = 56.672345736393
| long = 23.09430765031
| p625 = {{Coord|56.672346|23.094308|display=inline}}
| image = Building%20-%20panoramio%20%2844%29.jpg
| vaid = 4848
| year = 19./20. gs.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q46926142|Annas muižas apbūve]]''
| munwiki = Annenieki
}}
{{monument
| qid = Q46925940
| label = ''[[:d:Q46925940|Cibēnu senkapi (Kapeņu kalniņš)]]''
| name = Cibēnu senkapi (Kapeņu kalniņš)
| municipality = Annenieku pagasts
| district = Annenieku pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-026
| locality = Kapeņu ezera Z krastā pie Ružām
| lat = 56.606391507405
| long = 23.027116656349
| p625 = {{Coord|56.606392|23.027117|display=inline}}
| vaid = 724
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Annenieku_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q46925975
| label = ''[[:d:Q46925975|Avotiņu senkapi]]''
| name = Avotiņu senkapi
| municipality = Annenieku pagasts
| district = Annenieku pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-026
| locality = pie Avotiņiem
| lat = 56.645748974139
| long = 23.037509660146
| p625 = {{Coord|56.645749|23.03751|display=inline}}
| vaid = 725
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Annenieku_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q46926016
| label = ''[[:d:Q46926016|Ozolkalna senkapi ar upurakmeni]]''
| name = Ozolkalna senkapi ar upurakmeni
| municipality = Annenieku pagasts
| district = Annenieku pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-026
| locality = pie bij. Cibēniem un Ružām
| lat = 56.606503602596
| long = 23.034218634902
| p625 = {{Coord|56.606504|23.034219|display=inline}}
| vaid = 726
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Annenieku_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q46929794
| label = ''[[:d:Q46929794|Vecapguldes muižas apbūve]]''
| name = Vecapguldes muižas apbūve
| municipality = Apgulde
| district = Naudītes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-026
| locality = Vecapguldes muižā
| lat = 56.534651387815
| long = 23.240074121362
| p625 = {{Coord|56.534651|23.240074|display=inline}}
| image = Vecapguldes%20mui%C5%BEa.jpg
| vaid = 4946
| year = 18. gs. 2.p.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q56042388|Vecapguldes muiža]]''
| munwiki = Apgulde
}}
{{monument
| qid = Q46929836
| label = ''[[:d:Q46929836|Vecapguldes muižas pils]]''
| name = Vecapguldes muižas pils
| municipality = Apgulde
| district = Naudītes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-026
| locality = Vecapguldes muižā
| lat = 56.534537622891
| long = 23.239122666219
| p625 = {{Coord|56.534538|23.239123|display=inline}}
| image = Vecapguldes%20mui%C5%BEa.jpg
| vaid = 4947
| year = 18. gs. 2.p.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q46929794|Vecapguldes muižas apbūve]]''
| munwiki = Apgulde
}}
{{monument
| qid = Q46929882
| label = ''[[:d:Q46929882|Parks]]''
| name = Parks
| municipality = Apgulde
| district = Naudītes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-026
| locality = Vecapguldes muižā
| lat = 56.534358123275
| long = 23.237970450195
| p625 = {{Coord|56.534358|23.23797|display=inline}}
| vaid = 4948
| year = 18. gs. 2.p. 20. gs. s.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q46929794|Vecapguldes muižas apbūve]]''
| munwiki = Apgulde
}}
{{monument
| qid = Q46929931
| label = ''[[:d:Q46929931|Lielapguldes muižas apbūve]]''
| name = Lielapguldes muižas apbūve
| municipality = Apgulde
| district = Naudītes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-026
| locality = Lielapguldes muižā
| lat = 56.544357981275
| long = 23.246531580638
| p625 = {{Coord|56.544358|23.246532|display=inline}}
| vaid = 4949
| year = 19. gs. 1.p.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q56042389|Lielapguldes muiža]]''
| munwiki = Apgulde
}}
{{monument
| qid = Q46929982
| label = ''[[:d:Q46929982|Lielapguldes muižas kungu māja]]''
| name = Lielapguldes muižas kungu māja
| municipality = Apgulde
| district = Naudītes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-026
| locality = Lielapguldes muižā
| lat = 56.544824997643
| long = 23.248309026035
| p625 = {{Coord|56.544825|23.248309|display=inline}}
| image = Lielapgulde%20%28Sve%C4%B7u%29%20manor%20house%20-%20ainars%20br%C5%ABvelis%20-%20Panoramio.jpg
| vaid = 4950
| year = 19. gs. 1.p.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q46929931|Lielapguldes muižas apbūve]]''
| munwiki = Apgulde
}}
{{monument
| qid = Q46930030
| label = ''[[:d:Q46930030|Kalpu māja]]''
| name = Kalpu māja
| municipality = Apgulde
| district = Naudītes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-026
| locality = Lielapguldes muižā
| lat = 56.545737181536
| long = 23.247906526975
| p625 = {{Coord|56.545737|23.247907|display=inline}}
| image = Lielapgulde%20kalpu%20maja.jpg
| vaid = 4951
| year = 19. gs. 1.p.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q46929931|Lielapguldes muižas apbūve]]''
| munwiki = Apgulde
}}
{{monument
| qid = Q46930071
| label = ''[[:d:Q46930071|Stallis]]''
| name = Stallis
| municipality = Apgulde
| district = Naudītes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-026
| locality = Lielapguldes muižā
| lat = 56.545491231594
| long = 23.247316078419
| p625 = {{Coord|56.545491|23.247316|display=inline}}
| image = Lielapgulde%20stallis.jpg
| vaid = 4952
| year = 19. gs. 1.p.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q46929931|Lielapguldes muižas apbūve]]''
| munwiki = Apgulde
}}
{{monument
| qid = Q45903239
| label = [[Vecauces luterāņu baznīca]]
| name = Vecauces luterāņu baznīca
| municipality = Auce
| district = Auce
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-026
| address = Akadēmijas iela 5
| lat = 56.4661429
| long = 22.8898943
| p625 = {{Coord|56.466143|22.889894|display=inline}}
| image = Auces%20luter%C4%81%C5%86u%20bazn%C4%ABca%202001-10-27.jpg
| commonscat = Lutheran church in Vecauce
| vaid = 4850
| wikipediauri = Vecauces_luter%C4%81%C5%86u_bazn%C4%ABca
| year = 1865. -1866.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Auce
}}
{{monument
| qid = Q45903261
| label = ''[[:d:Q45903261|Vecauces muižas apbūve]]''
| name = Vecauces muižas apbūve
| municipality = Auce
| district = Auce
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-026
| locality = Vecauces muižā
| lat = 56.468715
| long = 22.887017
| p625 = {{Coord|56.468715|22.887017|display=inline}}
| image = 2011%2004%20Vecauce%20%2824%29.jpg
| vaid = 4851
| year = 19. gs.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = [[Vecauces muiža]]
| munwiki = Auce
}}
{{monument
| qid = Q45903279
| label = ''[[:d:Q45903279|Vecauces pils]]''
| name = Vecauces pils
| municipality = Auce
| district = Auce
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-026
| address = Akadēmijas iela 11
| locality = Vecauces muižā
| lat = 56.468195
| long = 22.887339
| p625 = {{Coord|56.468195|22.887339|display=inline}}
| image = 2011%2004%20Vecauce%20%2830%29.jpg
| commonscat = Vecauce manor house
| vaid = 4852
| year = 1839. -1843.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q45903261|Vecauces muižas apbūve]]''
| munwiki = Auce
}}
{{monument
| qid = Q45903302
| label = ''[[:d:Q45903302|Dārznieka māja]]''
| name = Dārznieka māja
| municipality = Auce
| district = Auce
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-026
| address = Akadēmijas iela 11
| locality = Vecauces muižā
| lat = 56.468221225159
| long = 22.886826173285
| p625 = {{Coord|56.468221|22.886826|display=inline}}
| image = Darznieka%20maja.jpg
| vaid = 4853
| year = 19. gs. v.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q45903261|Vecauces muižas apbūve]]''
| munwiki = Auce
}}
{{monument
| qid = Q45903321
| label = ''[[:d:Q45903321|Klēts]]''
| name = Klēts
| municipality = Auce
| district = Auce
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-026
| address = Akadēmijas iela 11
| locality = Vecauces muižā
| lat = 56.469857891374
| long = 22.889717162222
| p625 = {{Coord|56.469858|22.889717|display=inline}}
| image = Vecauce%20klets.jpg
| vaid = 4854
| year = 19. gs. 2.p.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q45903261|Vecauces muižas apbūve]]''
| munwiki = Auce
}}
{{monument
| qid = Q45903343
| label = ''[[:d:Q45903343|Lielā klēts]]''
| name = Lielā klēts
| municipality = Auce
| district = Auce
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-026
| address = Akadēmijas iela 11
| locality = Vecauces muižā
| lat = 56.46793664874
| long = 22.888358413738
| p625 = {{Coord|56.467937|22.888358|display=inline}}
| image = 2011%2004%20Vecauce%20%2828%29.jpg
| vaid = 4855
| year = 18./19. gs.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q45903261|Vecauces muižas apbūve]]''
| munwiki = Auce
}}
{{monument
| qid = Q45903377
| label = ''[[:d:Q45903377|Kūts]]''
| name = Kūts
| municipality = Auce
| district = Auce
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-026
| address = Akadēmijas iela 11
| locality = Vecauces muižā
| lat = 56.469165098349
| long = 22.891395136506
| p625 = {{Coord|56.469165|22.891395|display=inline}}
| image = Vecauces%20kuts.jpg
| vaid = 4856
| year = 19. gs. 2.p.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q45903261|Vecauces muižas apbūve]]''
| munwiki = Auce
}}
{{monument
| qid = Q45903398
| label = ''[[:d:Q45903398|Parks]]''
| name = Parks
| municipality = Auce
| district = Auce
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-026
| address = Akadēmijas iela 11
| locality = Vecauces muižā
| lat = 56.471561209434
| long = 22.886770425522
| p625 = {{Coord|56.471561|22.88677|display=inline}}
| vaid = 4849
| year = 19. gs. v.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q45903261|Vecauces muižas apbūve]]''
| munwiki = Auce
}}
{{monument
| qid = Q45903418
| label = ''[[:d:Q45903418|Auces senkapi]]''
| name = Auces senkapi
| municipality = Auce
| district = Auce
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-026
| locality = LLU &quot;Vecauce&quot; augļu dārzā
| lat = 56.470053921662
| long = 22.898603540128
| p625 = {{Coord|56.470054|22.898604|display=inline}}
| vaid = 727
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Auce
}}
{{monument
| qid = Q45903437
| label = ''[[:d:Q45903437|Krāsns]]''
| name = Krāsns
| municipality = Auce
| district = Auce
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-026
| address = Jelgavas iela 1
| lat = 56.466262
| long = 22.8936704
| p625 = {{Coord|56.466262|22.89367|display=inline}}
| vaid = 3325
| year = 20.gs.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| munwiki = Auce
}}
{{monument
| qid = Q55379680
| label = ''[[:d:Q55379680|Kapa plāksne M.un A.Šrēderēm]]''
| name = Kapa plāksne M.un A.Šrēderēm
| municipality = Augstkalnes pagasts
| district = Augstkalnes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-026
| locality = Mežmuižas luterāņu baznīcā
| lat = 56.405454149
| long = 23.330673154
| p625 = {{Coord|56.405454|23.330673|display=inline}}
| vaid = 3326
| year = 1710.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Mežmuižas luterāņu baznīca]]
| munwiki = Augstkalnes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55379683
| label = ''[[:d:Q55379683|Mežmuižas apbūve]]''
| name = Mežmuižas apbūve
| municipality = Augstkalnes pagasts
| district = Augstkalnes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-026
| locality = Mežmuižā
| lat = 57.116395345549
| long = 22.260222109619
| p625 = {{Coord|57.116395|22.260222|display=inline}}
| commonscat = Mežmuiža Manor
| vaid = 4857
| year = 19. gs.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = [[Mežmuiža (muiža)|Mežmuiža]]
| munwiki = Augstkalnes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55379686
| label = ''[[:d:Q55379686|Mežmuižas pils]]''
| name = Mežmuižas pils
| municipality = Augstkalnes pagasts
| district = Augstkalnes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-026
| locality = Mežmuižā
| lat = 56.40487678834
| long = 23.333838533598
| p625 = {{Coord|56.404877|23.333839|display=inline}}
| image = Pils%20Augstkalne.JPG
| commonscat = Mežmuiža Manor House
| vaid = 4858
| year = 19. gs. 2.p.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q55379683|Mežmuižas apbūve]]''
| munwiki = Augstkalnes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55379689
| label = ''[[:d:Q55379689|Pārvaldnieka māja]]''
| name = Pārvaldnieka māja
| municipality = Augstkalnes pagasts
| district = Augstkalnes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-026
| locality = Mežmuižā
| lat = 56.403440851167
| long = 23.335329574202
| p625 = {{Coord|56.403441|23.33533|display=inline}}
| image = Mezhmuizha%20parvaldnieka%20maja.jpg
| vaid = 4859
| year = 19. gs. 2.p.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q55379683|Mežmuižas apbūve]]''
| munwiki = Augstkalnes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55379693
| label = ''[[:d:Q55379693|Kalpu māja]]''
| name = Kalpu māja
| municipality = Augstkalnes pagasts
| district = Augstkalnes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-026
| locality = Mežmuižā
| lat = 56.403668770647
| long = 23.336115132836
| p625 = {{Coord|56.403669|23.336115|display=inline}}
| image = Mezhmuizha%20kalpu%20maja.jpg
| vaid = 4860
| year = 19. gs. 2.p.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q55379683|Mežmuižas apbūve]]''
| munwiki = Augstkalnes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55379696
| label = ''[[:d:Q55379696|Klēts]]''
| name = Klēts
| municipality = Augstkalnes pagasts
| district = Augstkalnes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-026
| locality = Mežmuižā
| lat = 56.404516810645
| long = 23.337397452587
| p625 = {{Coord|56.404517|23.337397|display=inline}}
| image = Mezhmuizhas%20klets.jpg
| vaid = 4861
| year = 19. gs. 2.p.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q55379683|Mežmuižas apbūve]]''
| munwiki = Augstkalnes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55379701
| label = ''[[:d:Q55379701|Dzirnavas]]''
| name = Dzirnavas
| municipality = Augstkalnes pagasts
| district = Augstkalnes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-026
| locality = Mežmuižā
| lat = 56.403041918471
| long = 23.335501314353
| p625 = {{Coord|56.403042|23.335501|display=inline}}
| vaid = 4862
| year = 19. gs. 2.p.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q55379683|Mežmuižas apbūve]]''
| munwiki = Augstkalnes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55379705
| label = ''[[:d:Q55379705|Parks]]''
| name = Parks
| municipality = Augstkalnes pagasts
| district = Augstkalnes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-026
| locality = Mežmuižā
| lat = 56.403477024701
| long = 23.3356219706
| p625 = {{Coord|56.403477|23.335622|display=inline}}
| vaid = 4863
| year = 19. gs. v.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = [[Mežmuiža (muiža)|Mežmuiža]]
| munwiki = Augstkalnes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55379707
| label = [[Mežmuižas luterāņu baznīca]]
| name = Mežmuižas luterāņu baznīca
| municipality = Augstkalnes pagasts
| district = Augstkalnes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-026
| locality = Mežmuižā
| lat = 56.405454149208
| long = 23.330673154498
| p625 = {{Coord|56.405454|23.330673|display=inline}}
| image = Augstkalne%20Lutherische%20Kirche.JPG
| commonscat = Mežmuiža Church in Augstkalne
| vaid = 4864
| wikipediauri = Me%C5%BEmui%C5%BEas_luter%C4%81%C5%86u_bazn%C4%ABca
| year = 1648.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = [[Mežmuiža (muiža)|Mežmuiža]]
| munwiki = Augstkalnes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55379710
| label = ''[[:d:Q55379710|Mazpelvežu apmetne]]''
| name = Mazpelvežu apmetne
| municipality = Augstkalnes pagasts
| district = Augstkalnes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-026
| locality = pie bij. Mazpelvežiem
| lat = 56.451676585961
| long = 23.436860723444
| p625 = {{Coord|56.451677|23.436861|display=inline}}
| vaid = 728
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Augstkalnes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55379711
| label = ''[[:d:Q55379711|Kauliņu senkapi]]''
| name = Kauliņu senkapi
| municipality = Augstkalnes pagasts
| district = Augstkalnes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-026
| locality = pie Kauliņiem
| lat = 56.409854928001
| long = 23.350832345227
| p625 = {{Coord|56.409855|23.350832|display=inline}}
| vaid = 729
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Augstkalnes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55379713
| label = ''[[:d:Q55379713|Priedulāju senkapi]]''
| name = Priedulāju senkapi
| municipality = Augstkalnes pagasts
| district = Augstkalnes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-026
| locality = pie Priedulājiem
| lat = 56.385892561515
| long = 23.296210828952
| p625 = {{Coord|56.385893|23.296211|display=inline}}
| vaid = 730
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Augstkalnes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55379716
| label = ''[[:d:Q55379716|Rubeņu senkapi]]''
| name = Rubeņu senkapi
| municipality = Augstkalnes pagasts
| district = Augstkalnes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-026
| locality = pie Rubeņiem
| lat = 56.40206884736
| long = 23.335207692123
| p625 = {{Coord|56.402069|23.335208|display=inline}}
| vaid = 731
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Augstkalnes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q46926265
| label = ''[[:d:Q46926265|Kviešu apmetne]]''
| name = Kviešu apmetne
| municipality = Auru pagasts
| district = Auru pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-026
| locality = pie Kviešiem un Pavāriņiem, Sesaviņas labajā krastā
| lat = 56.579770226208
| long = 23.293231756021
| p625 = {{Coord|56.57977|23.293232|display=inline}}
| vaid = 732
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Auru_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q46926302
| label = ''[[:d:Q46926302|Oškalnu senkapi (Zviedru kapi)]]''
| name = Oškalnu senkapi (Zviedru kapi)
| municipality = Auru pagasts
| district = Auru pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-026
| locality = pie Oškalniem
| lat = 56.57471237082
| long = 23.329866201882
| p625 = {{Coord|56.574712|23.329866|display=inline}}
| vaid = 733
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Auru_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q46926345
| label = ''[[:d:Q46926345|Pēkaiņu senkapi]]''
| name = Pēkaiņu senkapi
| municipality = Auru pagasts
| district = Auru pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-026
| locality = pie Pēkaiņiem
| lat = 56.594449145727
| long = 23.310971174818
| p625 = {{Coord|56.594449|23.310971|display=inline}}
| vaid = 734
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Auru_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q46927651
| label = ''[[:d:Q46927651|Bikstu ūdensdzirnavas]]''
| name = Bikstu ūdensdzirnavas
| municipality = Biksti
| district = Bikstu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-026
| locality = &quot;Paleju dzirnavas&quot;
| lat = 56.6681524948
| long = 22.981238778436
| p625 = {{Coord|56.668152|22.981239|display=inline}}
| image = Bikstu%20dzirnavas.jpg
| vaid = 4891
| year = 18./19. gs.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Biksti
}}
{{monument
| qid = Q4907459
| label = [[Biksti (stacija)|Biksti]]
| name = Biksti
| municipality = Bikstu pagasts
| district = Bikstu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-026
| locality = Vecbikstos
| lat = 56.691694444444
| long = 22.981116666667
| p625 = {{Coord|56.691694|22.981117|display=inline}}
| image = Bikstu%20stacija%205.JPG
| commonscat = Biksti railway station
| vaid = 4890
| wikipediauri = Biksti_(stacija)
| year = 1933.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Bikstu_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q12654222
| label = [[Ezerlūku pilskalns]]
| name = Ezerlūku pilskalns
| municipality = Bikstu pagasts
| district = Bikstu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-026
| locality = Zebrus ezera A krastā pie Ezerlūķiem
| lat = 56.63235
| long = 23.01447
| p625 = {{Coord|56.63235|23.01447|display=inline}}
| image = Ezerluuku%20pilskalns.jpg
| commonscat = Ezerlūku pilskalns
| vaid = 746
| wikipediauri = Ezerl%C5%ABku_pilskalns
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Bikstu_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q16472787
| label = [[Smiltnieku pilskalns]]
| name = Smiltnieku pilskalns
| municipality = Bikstu pagasts
| district = Bikstu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-026
| locality = Bikstu mežn., Silkalnu iec. 159. kv.,1 km DA no Ezerlūķu pilakalna
| lat = 56.62794622524
| long = 23.015561251659
| p625 = {{Coord|56.627946|23.015561|display=inline}}
| vaid = 741
| wikipediauri = Smiltnieku_pilskalns
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Bikstu_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q46927164
| label = ''[[:d:Q46927164|Bikstu muižas apbūve]]''
| name = Bikstu muižas apbūve
| municipality = Bikstu pagasts
| district = Bikstu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-026
| locality = Bikstu muižā
| lat = 56.695067523816
| long = 22.973246646962
| p625 = {{Coord|56.695068|22.973247|display=inline}}
| vaid = 4892
| year = 19. gs.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = [[Bikstu muiža]]
| munwiki = Bikstu_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q46927203
| label = ''[[:d:Q46927203|Bikstu muižas pils]]''
| name = Bikstu muižas pils
| municipality = Bikstu pagasts
| district = Bikstu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-026
| locality = Bikstu muižā
| lat = 56.694105428599
| long = 22.971344309137
| p625 = {{Coord|56.694105|22.971344|display=inline}}
| image = Bikstu%20mui%C5%BEas%20pils%202001-05-01.jpg
| vaid = 4893
| year = 1865.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q46927164|Bikstu muižas apbūve]]''
| munwiki = Bikstu_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q46927249
| label = ''[[:d:Q46927249|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Bikstu pagasts
| district = Bikstu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-026
| locality = Bikstu muižā
| lat = 56.692879397482
| long = 22.968276742839
| p625 = {{Coord|56.692879|22.968277|display=inline}}
| vaid = 4894
| year = 18./19. gs.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q46927164|Bikstu muižas apbūve]]''
| munwiki = Bikstu_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q46927291
| label = ''[[:d:Q46927291|Klēts]]''
| name = Klēts
| municipality = Bikstu pagasts
| district = Bikstu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-026
| locality = Bikstu muižā
| lat = 56.693414198422
| long = 22.967217748171
| p625 = {{Coord|56.693414|22.967218|display=inline}}
| vaid = 4895
| year = 1863.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q46927164|Bikstu muižas apbūve]]''
| munwiki = Bikstu_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q46927339
| label = ''[[:d:Q46927339|Kūts, vēlāk kalpu māja]]''
| name = Kūts, vēlāk kalpu māja
| municipality = Bikstu pagasts
| district = Bikstu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-026
| locality = Bikstu muižā
| lat = 56.693210051558
| long = 22.969091047091
| p625 = {{Coord|56.69321|22.969091|display=inline}}
| image = Biksti%20kalpu%20maja.jpg
| vaid = 4896
| year = 19. gs. 2.p.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q46927164|Bikstu muižas apbūve]]''
| munwiki = Bikstu_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q46927386
| label = ''[[:d:Q46927386|Parks]]''
| name = Parks
| municipality = Bikstu pagasts
| district = Bikstu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-026
| locality = Bikstu muižā
| lat = 56.695361318966
| long = 22.9720143798
| p625 = {{Coord|56.695361|22.972014|display=inline}}
| vaid = 4897
| year = 19. gs. v.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q46927164|Bikstu muižas apbūve]]''
| munwiki = Bikstu_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q46927471
| label = ''[[:d:Q46927471|Audaru senkapi]]''
| name = Audaru senkapi
| municipality = Bikstu pagasts
| district = Bikstu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-026
| locality = pie Audariem
| lat = 56.694488009506
| long = 23.003602414647
| p625 = {{Coord|56.694488|23.003602|display=inline}}
| vaid = 742
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Bikstu_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q46927505
| label = ''[[:d:Q46927505|Lejascīsku apmetne]]''
| name = Lejascīsku apmetne
| municipality = Bikstu pagasts
| district = Bikstu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-026
| locality = pie Lejascīskām
| lat = 56.641560189347
| long = 22.965250911428
| p625 = {{Coord|56.64156|22.965251|display=inline}}
| vaid = 743
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Bikstu_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q46927542
| label = ''[[:d:Q46927542|Zvirgzdu senkapi (Zviedru kapi, Kapu birzs)]]''
| name = Zvirgzdu senkapi (Zviedru kapi, Kapu birzs)
| municipality = Bikstu pagasts
| district = Bikstu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-026
| locality = pie Ropēniem
| lat = 56.681767130447
| long = 22.905008857719
| p625 = {{Coord|56.681767|22.905009|display=inline}}
| vaid = 744
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Bikstu_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q46927582
| label = ''[[:d:Q46927582|Vērpju senkapi]]''
| name = Vērpju senkapi
| municipality = Bikstu pagasts
| district = Bikstu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-026
| locality = pie Vērpjiem
| lat = 56.70431427717
| long = 23.000930217287
| p625 = {{Coord|56.704314|23.00093|display=inline}}
| vaid = 745
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Bikstu_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55379718
| label = ''[[:d:Q55379718|Atvašu senkapi]]''
| name = Atvašu senkapi
| municipality = Bukaišu pagasts
| district = Bukaišu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-026
| locality = pie Atvasēm
| lat = 56.406392914539
| long = 23.187439389554
| p625 = {{Coord|56.406393|23.187439|display=inline}}
| vaid = 747
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Bukai%C5%A1u_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55379720
| label = ''[[:d:Q55379720|Bukaišu senkapi]]''
| name = Bukaišu senkapi
| municipality = Bukaišu pagasts
| district = Bukaišu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-026
| locality = pie Bukaišu ambulances
| lat = 56.400624251309
| long = 23.25467334401
| p625 = {{Coord|56.400624|23.254673|display=inline}}
| vaid = 748
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Bukai%C5%A1u_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55379721
| label = ''[[:d:Q55379721|Kvietu senkapi]]''
| name = Kvietu senkapi
| municipality = Bukaišu pagasts
| district = Bukaišu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-026
| locality = pie Kvietēm
| lat = 56.425894415148
| long = 23.216903806849
| p625 = {{Coord|56.425894|23.216904|display=inline}}
| vaid = 749
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Bukai%C5%A1u_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55379723
| label = ''[[:d:Q55379723|Lielogļu senkapi]]''
| name = Lielogļu senkapi
| municipality = Bukaišu pagasts
| district = Bukaišu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-026
| locality = pie Lielogļiem
| lat = 56.417953323478
| long = 23.293593214939
| p625 = {{Coord|56.417953|23.293593|display=inline}}
| vaid = 750
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Bukai%C5%A1u_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55379725
| label = ''[[:d:Q55379725|Strīkaišu senkapi]]''
| name = Strīkaišu senkapi
| municipality = Bukaišu pagasts
| district = Bukaišu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-026
| locality = pie Strīkaišiem
| lat = 56.40063164033
| long = 23.199908323459
| p625 = {{Coord|56.400632|23.199908|display=inline}}
| vaid = 751
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Bukai%C5%A1u_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q45903552
| label = ''[[:d:Q45903552|Bēnes muižas apbūve]]''
| name = Bēnes muižas apbūve
| municipality = Bēne
| district = Bēnes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-026
| address = Centrālais laukums 3
| lat = 56.48577
| long = 23.063798
| p625 = {{Coord|56.48577|23.063798|display=inline}}
| vaid = 4869
| year = 19. gs. 2.p.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = [[Bēnes muiža]]
| munwiki = B%C4%93ne
}}
{{monument
| qid = Q45903572
| label = ''[[:d:Q45903572|Bēnes muižas kungu māja]]''
| name = Bēnes muižas kungu māja
| municipality = Bēne
| district = Bēnes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-026
| address = Centrālais laukums 3
| lat = 56.4858388
| long = 23.0657094
| p625 = {{Coord|56.485839|23.065709|display=inline}}
| image = 2010%2008%20Bene%20%2824%29.jpg
| commonscat = Bēne Manor
| vaid = 4870
| year = 19. gs. 2.p.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q45903552|Bēnes muižas apbūve]]''
| munwiki = B%C4%93ne
}}
{{monument
| qid = Q45903459
| label = ''[[:d:Q45903459|Dzirnavas]]''
| name = Dzirnavas
| municipality = Bēnes pagasts
| district = Bēnes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-026
| locality = &quot;Bēnes dzirnavas&quot;
| lat = 56.485894881409
| long = 23.059897050824
| p625 = {{Coord|56.485895|23.059897|display=inline}}
| image = B%C4%93nes%20dzirnavas.JPG
| vaid = 4871
| year = 19. gs. 2.p.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = B%C4%93nes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q45903477
| label = ''[[:d:Q45903477|Baukaišu senkapi]]''
| name = Baukaišu senkapi
| municipality = Bēnes pagasts
| district = Bēnes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-026
| locality = pie Baukaišiem
| lat = 56.431622397028
| long = 23.093139156996
| p625 = {{Coord|56.431622|23.093139|display=inline}}
| vaid = 735
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = B%C4%93nes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q45903493
| label = ''[[:d:Q45903493|Ceriņu senkapi]]''
| name = Ceriņu senkapi
| municipality = Bēnes pagasts
| district = Bēnes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-026
| locality = pie bij. Ceriņiem, pie Vilku fermas
| lat = 56.506724818334
| long = 23.05503270389
| p625 = {{Coord|56.506725|23.055033|display=inline}}
| vaid = 736
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = B%C4%93nes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q45903508
| label = ''[[:d:Q45903508|Kaijukroga senkapi]]''
| name = Kaijukroga senkapi
| municipality = Bēnes pagasts
| district = Bēnes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-026
| locality = pie bij. Kaijukroga
| lat = 56.445014691627
| long = 23.048763216902
| p625 = {{Coord|56.445015|23.048763|display=inline}}
| vaid = 737
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = B%C4%93nes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q45903518
| label = ''[[:d:Q45903518|Liekņu senkapi]]''
| name = Liekņu senkapi
| municipality = Bēnes pagasts
| district = Bēnes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-026
| locality = pie bij. Liekņiem
| lat = 56.501689020922
| long = 23.082224939185
| p625 = {{Coord|56.501689|23.082225|display=inline}}
| vaid = 738
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = B%C4%93nes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q45903538
| label = ''[[:d:Q45903538|Ritumu apmetne]]''
| name = Ritumu apmetne
| municipality = Bēnes pagasts
| district = Bēnes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-026
| locality = pie Ritumiem
| lat = 56.476082852555
| long = 23.040767996195
| p625 = {{Coord|56.476083|23.040768|display=inline}}
| vaid = 739
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = B%C4%93nes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q46929248
| label = ''[[:d:Q46929248|Kūts]]''
| name = Kūts
| municipality = Bērzbeķe
| district = Dobeles pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-026
| locality = Bērzbeķes muižā
| lat = 56.666170661938
| long = 23.237664407257
| p625 = {{Coord|56.666171|23.237664|display=inline}}
| vaid = 4873
| year = 19. gs. v.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q46929342|Bērzbeķes muižas apbūve]]''
| munwiki = B%C4%93rzbe%C4%B7e
}}
{{monument
| qid = Q46929301
| label = ''[[:d:Q46929301|Kūts ar dzīvokli]]''
| name = Kūts ar dzīvokli
| municipality = Bērzbeķe
| district = Dobeles pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-026
| locality = Bērzbeķes muižā
| lat = 56.665759282116
| long = 23.237309541748
| p625 = {{Coord|56.665759|23.23731|display=inline}}
| vaid = 4874
| year = 19. gs. v.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q46929342|Bērzbeķes muižas apbūve]]''
| munwiki = B%C4%93rzbe%C4%B7e
}}
{{monument
| qid = Q46929342
| label = ''[[:d:Q46929342|Bērzbeķes muižas apbūve]]''
| name = Bērzbeķes muižas apbūve
| municipality = Bērzbeķe
| district = Dobeles pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-026
| locality = Bērzbeķes muižā
| vaid = 4889
| year = 19. gs. v.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q56042378|Bērzbeķes muiža]]''
| munwiki = B%C4%93rzbe%C4%B7e
}}
{{monument
| qid = Q46927045
| label = ''[[:d:Q46927045|Bērzes kapliča]]''
| name = Bērzes kapliča
| municipality = Bērze
| district = Bērzes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-026
| locality = pie Bērzes luterāņu baznīcas
| lat = 56.68532452171
| long = 23.439663446748
| p625 = {{Coord|56.685325|23.439663|display=inline}}
| image = B%C4%93rzes%20kapli%C4%8Da%20un%20luter%C4%81%C5%86u%20bazn%C4%ABca.jpg
| vaid = 4875
| year = 1935.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = B%C4%93rze_(ciems)
}}
{{monument
| qid = Q46927090
| label = [[Bērzes luterāņu baznīca]]
| name = Bērzes luterāņu baznīca
| municipality = Bērze
| district = Bērzes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-026
| lat = 56.685505588926
| long = 23.439612868722
| p625 = {{Coord|56.685506|23.439613|display=inline}}
| image = B%C4%93rzes%20luter%C4%81%C5%86u%20bazn%C4%ABca.jpg
| commonscat = Lutheran church in Bērze
| vaid = 4879
| wikipediauri = B%C4%93rzes_luter%C4%81%C5%86u_bazn%C4%ABca
| year = 18. gs. v. 19. gs. v.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = B%C4%93rze_(ciems)
}}
{{monument
| qid = Q46926414
| label = ''[[:d:Q46926414|Virkus muižas apbūve]]''
| name = Virkus muižas apbūve
| municipality = Bērzes pagasts
| district = Bērzes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-026
| locality = Virkus muižā
| lat = 56.650306657976
| long = 23.345522291916
| p625 = {{Coord|56.650307|23.345522|display=inline}}
| vaid = 4872
| year = 18./19. gs.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = [[Virkus muiža]]
| munwiki = B%C4%93rzes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q46926450
| label = ''[[:d:Q46926450|Bērzes ūdensdzirnavu apbūve]]''
| name = Bērzes ūdensdzirnavu apbūve
| municipality = Bērzes pagasts
| district = Bērzes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-026
| locality = Bērzes ūdensdzirnavās
| lat = 56.679120061006
| long = 23.44356825496
| p625 = {{Coord|56.67912|23.443568|display=inline}}
| image = 2016%2009%20Berze%20%282%29.jpg
| vaid = 4876
| year = 19. gs. 2.p.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = B%C4%93rzes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q46926507
| label = ''[[:d:Q46926507|Bērzes dzirnavas]]''
| name = Bērzes dzirnavas
| municipality = Bērzes pagasts
| district = Bērzes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-026
| locality = Bērzes ūdensdzirnavās
| lat = 56.679004671701
| long = 23.443970303939
| p625 = {{Coord|56.679005|23.44397|display=inline}}
| image = 2016%2009%20Berze%20%285%29.jpg
| commonscat = Bērze watermill
| vaid = 4877
| year = 1863.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = B%C4%93rzes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q46926561
| label = ''[[:d:Q46926561|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Bērzes pagasts
| district = Bērzes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-026
| locality = Bērzes ūdensdzirnavās
| lat = 56.679384960524
| long = 23.443259831518
| p625 = {{Coord|56.679385|23.44326|display=inline}}
| image = 2016%2009%20Berze%20%284%29.jpg
| vaid = 4878
| year = 1892.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = B%C4%93rzes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q46926612
| label = ''[[:d:Q46926612|Bērzes muižas apbūve]]''
| name = Bērzes muižas apbūve
| municipality = Bērzes pagasts
| district = Bērzes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-026
| locality = Bērzes muižā
| lat = 56.681017266333
| long = 23.444851375602
| p625 = {{Coord|56.681017|23.444851|display=inline}}
| vaid = 4880
| year = 19. gs.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = [[Bērzes muiža]]
| munwiki = B%C4%93rzes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q46926663
| label = ''[[:d:Q46926663|Dzīvojamā māja &quot; Saulieši &quot;]]''
| name = Dzīvojamā māja &quot; Saulieši &quot;
| municipality = Bērzes pagasts
| district = Bērzes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-026
| locality = Bērzes muižā
| lat = 56.680686922416
| long = 23.445184272003
| p625 = {{Coord|56.680687|23.445184|display=inline}}
| image = Sauliesi.jpg
| vaid = 4881
| year = 20. gs.30.g.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q46926612|Bērzes muižas apbūve]]''
| munwiki = B%C4%93rzes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q46926712
| label = ''[[:d:Q46926712|Klēts]]''
| name = Klēts
| municipality = Bērzes pagasts
| district = Bērzes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-026
| locality = &quot;Kārkli&quot;, Bērzes muižā
| lat = 56.681232441067
| long = 23.444525874741
| p625 = {{Coord|56.681232|23.444526|display=inline}}
| image = Barn%20at%20Berze%20manor%2C%20~1857%20-%20panoramio.jpg
| vaid = 4882
| year = 1857.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q46926612|Bērzes muižas apbūve]]''
| munwiki = B%C4%93rzes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q46926757
| label = ''[[:d:Q46926757|Klēts]]''
| name = Klēts
| municipality = Bērzes pagasts
| district = Bērzes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-026
| locality = Bērzes muižā
| lat = 56.681735105716
| long = 23.444490768036
| p625 = {{Coord|56.681735|23.444491|display=inline}}
| image = Berze%20klets.jpg
| vaid = 4883
| year = 19. gs. v.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q46926612|Bērzes muižas apbūve]]''
| munwiki = B%C4%93rzes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q46926807
| label = ''[[:d:Q46926807|Kreijas muižas kungu māja]]''
| name = Kreijas muižas kungu māja
| municipality = Bērzes pagasts
| district = Bērzes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-026
| locality = Kreijās
| lat = 56.638470159147
| long = 23.38318692118
| p625 = {{Coord|56.63847|23.383187|display=inline}}
| vaid = 4884
| year = 18. gs. 2.p.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = [[Kreijas muiža]]
| munwiki = B%C4%93rzes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q46926844
| label = ''[[:d:Q46926844|Virkus muižas kungu māja]]''
| name = Virkus muižas kungu māja
| municipality = Bērzes pagasts
| district = Bērzes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-026
| locality = Virkus muižā
| vaid = 4885
| year = 18. gs. v.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q46926414|Virkus muižas apbūve]]''
| munwiki = B%C4%93rzes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q46926886
| label = ''[[:d:Q46926886|Kapliča]]''
| name = Kapliča
| municipality = Bērzes pagasts
| district = Bērzes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-026
| locality = Virkus muižā
| lat = 56.652203404227
| long = 23.336736412834
| p625 = {{Coord|56.652203|23.336736|display=inline}}
| image = Virkus%20kaplica.jpg
| vaid = 4886
| year = 19. gs. 2.p.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q46926414|Virkus muižas apbūve]]''
| munwiki = B%C4%93rzes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q46926930
| label = ''[[:d:Q46926930|Klēts, vēlāk dzīvojamā ēka]]''
| name = Klēts, vēlāk dzīvojamā ēka
| municipality = Bērzes pagasts
| district = Bērzes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-026
| locality = Virkus muižā
| lat = 56.650545038494
| long = 23.344927327114
| p625 = {{Coord|56.650545|23.344927|display=inline}}
| image = Virkus%20maja.jpg
| vaid = 4887
| year = 18. gs. v. 19. gs. v.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q46926414|Virkus muižas apbūve]]''
| munwiki = B%C4%93rzes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q46926971
| label = ''[[:d:Q46926971|Parks]]''
| name = Parks
| municipality = Bērzes pagasts
| district = Bērzes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-026
| locality = Virkus muižā
| lat = 56.649436794978
| long = 23.343978015298
| p625 = {{Coord|56.649437|23.343978|display=inline}}
| vaid = 4888
| year = 18. gs. b.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q46926414|Virkus muižas apbūve]]''
| munwiki = B%C4%93rzes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q46927012
| label = ''[[:d:Q46927012|Strazdu viduslaiku kapsēta (Kapu kalns)]]''
| name = Strazdu viduslaiku kapsēta (Kapu kalns)
| municipality = Bērzes pagasts
| district = Bērzes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-026
| locality = pie Strazdiem
| lat = 56.677312734047
| long = 23.449655846541
| p625 = {{Coord|56.677313|23.449656|display=inline}}
| vaid = 740
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = B%C4%93rzes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q113483730
| label = ''[[:d:Q113483730|Latvijas pirmā Ministru prezidenta K. Ulmaņa dzimto māju vieta &quot;Pikšas&quot;]]''
| name = Latvijas pirmā Ministru prezidenta K. Ulmaņa dzimto māju vieta &quot;Pikšas&quot;
| municipality = Bērzes pagasts
| district = Bērzes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931125|valsts nozīmes vēsturiska notikuma vieta]]''
| region = LV-026
| image = Ulmana%20piksas.jpg
| vaid = 9259
| typelabel = valsts nozīmes vēsturiska notikuma vieta
| munwiki = B%C4%93rzes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q3737987
| label = [[Dobeles pils]]
| name = Dobeles pils
| municipality = Dobele
| district = Dobele
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-026
| address = Brīvības iela 2c
| locality = Bērzes upes labajā krastā
| lat = 56.622171
| long = 23.272757
| p625 = {{Coord|56.622171|23.272757|display=inline}}
| image = DobeleCastle%2026.05.2015.JPG
| commonscat = Dobele Castle
| vaid = 4903
| wikipediauri = Dobeles_pils
| year = 1335. -1347.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Dobele
}}
{{monument
| qid = Q46927896
| label = ''[[:d:Q46927896|Dobeles pilsētas vēsturiskais centrs]]''
| name = Dobeles pilsētas vēsturiskais centrs
| municipality = Dobele
| district = Dobele
| p1435 = ''[[:d:Q23931123|valsts nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis]]''
| region = LV-026
| lat = 56.622959232302
| long = 23.276495928266
| p625 = {{Coord|56.622959|23.276496|display=inline}}
| vaid = 7431
| year = 16.-19.gs.
| typelabel = valsts nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis
| munwiki = Dobele
}}
{{monument
| qid = Q46927931
| label = ''[[:d:Q46927931|Dobeles pilskalns ar priekšpili un viduslaiku pils]]''
| name = Dobeles pilskalns ar priekšpili un viduslaiku pils
| municipality = Dobele
| district = Dobele
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-026
| locality = Bērzes upes labajā krastā
| lat = 56.622232890497
| long = 23.272649117018
| p625 = {{Coord|56.622233|23.272649|display=inline}}
| image = Dobele%20castle%20ruins%2013th%20century%20-%20ainars%20br%C5%ABvelis%20-%20Panoramio.jpg
| vaid = 752
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Dobele
}}
{{monument
| qid = Q46927974
| label = ''[[:d:Q46927974|Dobeles senpilsēta]]''
| name = Dobeles senpilsēta
| municipality = Dobele
| district = Dobele
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-026
| locality = Bērzes upes labajā krastā, uz D un R no Dobeles pilskalna
| lat = 56.621791451881
| long = 23.272446042384
| p625 = {{Coord|56.621791|23.272446|display=inline}}
| vaid = 753
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Dobele
}}
{{monument
| qid = Q46928010
| label = ''[[:d:Q46928010|Vecā aptieka]]''
| name = Vecā aptieka
| municipality = Dobele
| district = Dobele
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-026
| address = Baznīcas iela 12
| lat = 56.6239058
| long = 23.2830358
| p625 = {{Coord|56.623906|23.283036|display=inline}}
| image = Bazn%C4%ABcas%20iela%2012.JPG
| vaid = 4905
| year = 1806. 1929.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Dobele
}}
{{monument
| qid = Q46928069
| label = ''[[:d:Q46928069|Epitāfija F.Drahenfelsam]]''
| name = Epitāfija F.Drahenfelsam
| municipality = Dobele
| district = Dobele
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-026
| address = Baznīcas iela 1
| locality = Dobeles luterāņu baznīcā
| lat = 56.6234657
| long = 23.2814959
| p625 = {{Coord|56.623466|23.281496|display=inline}}
| vaid = 3329
| year = 17.gs.s.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| munwiki = Dobele
}}
{{monument
| qid = Q46928118
| label = ''[[:d:Q46928118|Kapa plāksne A.Tīzenhauzenai]]''
| name = Kapa plāksne A.Tīzenhauzenai
| municipality = Dobele
| district = Dobele
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-026
| address = Baznīcas iela 1
| locality = Dobeles luterāņu baznīcā
| lat = 56.6234657
| long = 23.2814959
| p625 = {{Coord|56.623466|23.281496|display=inline}}
| vaid = 3331
| year = 1648.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| munwiki = Dobele
}}
{{monument
| qid = Q46928168
| label = [[Dobeles Evaņģēliski luteriskā baznīca|Dobeles luterāņu baznīca]]
| name = Dobeles luterāņu baznīca
| municipality = Dobele
| district = Dobele
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-026
| address = Baznīcas iela 1
| lat = 56.6234657
| long = 23.2814959
| p625 = {{Coord|56.623466|23.281496|display=inline}}
| image = Bazn%C4%ABcas%20iela%201.JPG
| vaid = 4919
| wikipediauri = Dobeles_Eva%C5%86%C4%A3%C4%93liski_luterisk%C4%81_bazn%C4%ABca
| year = 1495., 1595., 1907.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Dobele
}}
{{monument
| qid = Q46928225
| label = ''[[:d:Q46928225|Latviešu biedrības nams]]''
| name = Latviešu biedrības nams
| municipality = Dobele
| district = Dobele
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-026
| address = Baznīcas iela 6
| lat = 56.6232067
| long = 23.2835884
| p625 = {{Coord|56.623207|23.283588|display=inline}}
| image = Bazn%C4%ABcas%20iela%206.JPG
| vaid = 4904
| year = 1939.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Dobele
}}
{{monument
| qid = Q46928275
| label = ''[[:d:Q46928275|Dobeles un apkārtnes slimnīca]]''
| name = Dobeles un apkārtnes slimnīca
| municipality = Dobele
| district = Dobele
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-026
| address = Brīvības iela 11
| lat = 56.6251683
| long = 23.2791818
| p625 = {{Coord|56.625168|23.279182|display=inline}}
| image = Br%C4%ABv%C4%ABbas%20iela%2011%20%282%29.JPG
| vaid = 4906
| year = 1919.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Dobele
}}
{{monument
| qid = Q46928326
| label = ''[[:d:Q46928326|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Dobele
| district = Dobele
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-026
| address = Brīvības iela 2
| lat = 56.6232225
| long = 23.2751933
| p625 = {{Coord|56.623222|23.275193|display=inline}}
| image = Br%C4%ABv%C4%ABbas%20iela%202.JPG
| vaid = 4907
| year = 19. gs. v.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Dobele
}}
{{monument
| qid = Q46928371
| label = ''[[:d:Q46928371|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Dobele
| district = Dobele
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-026
| address = Brīvības iela 2b
| lat = 56.623173
| long = 23.274602
| p625 = {{Coord|56.623173|23.274602|display=inline}}
| image = Br%C4%ABv%C4%ABbas%20iela%202b.JPG
| vaid = 4908
| year = 19. gs. v.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Dobele
}}
{{monument
| qid = Q46928461
| label = ''[[:d:Q46928461|Pagasta nams]]''
| name = Pagasta nams
| municipality = Dobele
| district = Dobele
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-026
| address = Brīvības iela 3a
| lat = 56.6243178
| long = 23.2766065
| p625 = {{Coord|56.624318|23.276606|display=inline}}
| vaid = 4909
| year = 19. gs. v.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Dobele
}}
{{monument
| qid = Q46928516
| label = ''[[:d:Q46928516|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Dobele
| district = Dobele
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-026
| address = Brīvības iela 50
| lat = 56.626989
| long = 23.2937546
| p625 = {{Coord|56.626989|23.293755|display=inline}}
| image = Br%C4%ABv%C4%ABbas%20iela%2050.JPG
| vaid = 4911
| year = 19. gs. s.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Dobele
}}
{{monument
| qid = Q46928572
| label = ''[[:d:Q46928572|Vācu mācītājmuižas apbūve]]''
| name = Vācu mācītājmuižas apbūve
| municipality = Dobele
| district = Dobele
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-026
| address = Brīvības iela 50; Brīvības iela 52; Brīvības iela 40
| lat = 56.627087573974
| long = 23.293126326249
| p625 = {{Coord|56.627088|23.293126|display=inline}}
| image = Br%C4%ABv%C4%ABbas%20iela%2050%20%282%29.JPG
| vaid = 4910
| year = 19. gs. s.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Dobele
}}
{{monument
| qid = Q46928608
| label = ''[[:d:Q46928608|Parks]]''
| name = Parks
| municipality = Dobele
| district = Dobele
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-026
| address = Brīvības iela 50; Brīvības iela 52; Brīvības iela 40
| locality = Vācu mācītājmuižā
| lat = 56.627095431735
| long = 23.292165916729
| p625 = {{Coord|56.627095|23.292166|display=inline}}
| vaid = 4913
| year = 19. gs. 2.p.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q46928572|Vācu mācītājmuižas apbūve]]''
| munwiki = Dobele
}}
{{monument
| qid = Q46928657
| label = ''[[:d:Q46928657|Klēts]]''
| name = Klēts
| municipality = Dobele
| district = Dobele
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-026
| address = Brīvības iela 52
| locality = Vācu mācītājmuižā
| lat = 56.6271416
| long = 23.2943025
| p625 = {{Coord|56.627142|23.294303|display=inline}}
| image = Br%C4%ABv%C4%ABbas%20iela%2052.JPG
| vaid = 4912
| year = 19. gs. v.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Dobele
}}
{{monument
| qid = Q46928717
| label = ''[[:d:Q46928717|Skola]]''
| name = Skola
| municipality = Dobele
| district = Dobele
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-026
| address = Dzirnavu iela 2
| lat = 56.6196256
| long = 23.274643
| p625 = {{Coord|56.619626|23.274643|display=inline}}
| image = Dobeles%20Valsts%20%C4%A3imn%C4%81zija%208.jpg
| commonscat = Dobele State Gymnasium building
| vaid = 4914
| year = 1940.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Dobele
}}
{{monument
| qid = Q46928765
| label = ''[[:d:Q46928765|Savrupmāja]]''
| name = Savrupmāja
| municipality = Dobele
| district = Dobele
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-026
| address = Miera iela 51
| lat = 56.6328198
| long = 23.2694015
| p625 = {{Coord|56.63282|23.269402|display=inline}}
| vaid = 4915
| year = 1936.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Dobele
}}
{{monument
| qid = Q46928815
| label = ''[[:d:Q46928815|Skola]]''
| name = Skola
| municipality = Dobele
| district = Dobele
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-026
| address = Skolas iela 2
| lat = 56.6223011
| long = 23.2789756
| p625 = {{Coord|56.622301|23.278976|display=inline}}
| image = Skolas%20iela%202%2C%20Dobele.jpg
| commonscat = Skolas iela 2 (Dobele)
| vaid = 4916
| year = 19./20. gs.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Dobele
}}
{{monument
| qid = Q46928870
| label = ''[[:d:Q46928870|Dobeles dzelzceļa stacija]]''
| name = Dobeles dzelzceļa stacija
| municipality = Dobele
| district = Dobele
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-026
| address = Stacijas iela 2
| lat = 56.6286543
| long = 23.2844942
| p625 = {{Coord|56.628654|23.284494|display=inline}}
| image = Dobeles%20dzelzce%C4%BCa%20stacija.JPG
| commonscat = Dobele railway station building
| vaid = 4918
| year = 1929.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Dobele
}}
{{monument
| qid = Q46928923
| label = ''[[:d:Q46928923|ūdens tornis]]''
| name = ūdens tornis
| municipality = Dobele
| district = Dobele
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-026
| address = Stacijas iela 5
| lat = 56.6289721
| long = 23.2828421
| p625 = {{Coord|56.628972|23.282842|display=inline}}
| image = Dobeles%20%C5%ABdenstornis%202.JPG
| commonscat = Dobele water tower
| vaid = 4917
| year = 1929.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Dobele
}}
{{monument
| qid = Q46928981
| label = ''[[:d:Q46928981|Dobeles baznīcas viduslaiku kapsēta]]''
| name = Dobeles baznīcas viduslaiku kapsēta
| municipality = Dobele
| district = Dobele
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-026
| address = Tirgus laukums 1; Baznīcas iela 1; Baznīcas iela 1a
| locality = pie Dobeles luterāņu baznīcas
| lat = 56.623817178454
| long = 23.281179962615
| p625 = {{Coord|56.623817|23.28118|display=inline}}
| vaid = 754
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Dobele
}}
{{monument
| qid = Q46929020
| label = ''[[:d:Q46929020|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Dobele
| district = Dobele
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-026
| address = Tirgus laukums 2
| lat = 56.622739
| long = 23.281752
| p625 = {{Coord|56.622739|23.281752|display=inline}}
| image = Tirgus%20laukums%202.JPG
| vaid = 4920
| year = 19. gs. v.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Dobele
}}
{{monument
| qid = Q46929076
| label = ''[[:d:Q46929076|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Dobele
| district = Dobele
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-026
| address = Zaļā iela 15
| lat = 56.6199249
| long = 23.2838975
| p625 = {{Coord|56.619925|23.283897|display=inline}}
| image = Za%C4%BC%C4%81%20iela%2015.JPG
| vaid = 4922
| year = 19. gs. 2.p.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Dobele
}}
{{monument
| qid = Q46929130
| label = ''[[:d:Q46929130|Bāļu - Šķērstaiņu senkapi un apmetne]]''
| name = Bāļu - Šķērstaiņu senkapi un apmetne
| municipality = Dobeles pagasts
| district = Dobeles pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-026
| locality = pie Bāļām un Šķērstaiņiem
| lat = 56.651518865445
| long = 23.231429079931
| p625 = {{Coord|56.651519|23.231429|display=inline}}
| vaid = 755
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Dobeles_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q46929172
| label = ''[[:d:Q46929172|Zilā kalna senkapi]]''
| name = Zilā kalna senkapi
| municipality = Dobeles pagasts
| district = Dobeles pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-026
| locality = pie bij. Gobām
| lat = 56.652693576259
| long = 23.247569360924
| p625 = {{Coord|56.652694|23.247569|display=inline}}
| vaid = 756
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Dobeles_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q46929207
| label = ''[[:d:Q46929207|Ošu senkapi]]''
| name = Ošu senkapi
| municipality = Dobeles pagasts
| district = Dobeles pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-026
| locality = pie Ošiem
| lat = 56.649139628914
| long = 23.244656483019
| p625 = {{Coord|56.64914|23.244656|display=inline}}
| vaid = 757
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Dobeles_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q15153534
| label = [[Lustes pils]]
| name = Lustes pils
| municipality = Jaunbērzes pagasts
| district = Jaunbērzes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-026
| locality = Lustes muižā
| lat = 56.695482120279
| long = 23.345645440572
| p625 = {{Coord|56.695482|23.345645|display=inline}}
| image = Lustes%20pils%20kopskats.jpg
| commonscat = Lustes pils
| vaid = 4936
| wikipediauri = Lustes_pils
| year = 18. gs. 2.p.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q56042386|Lustes muiža]]''
| munwiki = Jaunb%C4%93rzes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q46929431
| label = ''[[:d:Q46929431|Latvijas Atbrīvošanas kara kaujas piemiņas vieta pie Batariem]]''
| name = Latvijas Atbrīvošanas kara kaujas piemiņas vieta pie Batariem
| municipality = Jaunbērzes pagasts
| district = Jaunbērzes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931125|valsts nozīmes vēsturiska notikuma vieta]]''
| region = LV-026
| lat = 56.785461176555
| long = 23.425314889416
| p625 = {{Coord|56.785461|23.425315|display=inline}}
| vaid = 8820
| year = 1919.
| typelabel = valsts nozīmes vēsturiska notikuma vieta
| munwiki = Jaunb%C4%93rzes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q46929467
| label = [[Glūdas luterāņu baznīca]]
| name = Glūdas luterāņu baznīca
| municipality = Krimūnu pagasts
| district = Krimūnu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-026
| locality = Glūdā
| lat = 56.587738536515
| long = 23.468100912151
| p625 = {{Coord|56.587739|23.468101|display=inline}}
| image = Gl%C5%ABdas%20luterisk%C4%81%20bazn%C4%ABca.jpg
| commonscat = Lutheran church ruins near Glūda
| vaid = 4937
| wikipediauri = Gl%C5%ABdas_luter%C4%81%C5%86u_bazn%C4%ABca
| year = 1848.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Krim%C5%ABnu_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q45987669
| label = ''[[:d:Q45987669|Lielauces muižas apbūve]]''
| name = Lielauces muižas apbūve
| municipality = Lielauce
| district = Lielauces pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-026
| locality = Lielauces muižā
| lat = 56.522501729753
| long = 22.898168793304
| p625 = {{Coord|56.522502|22.898169|display=inline}}
| image = 2012%208%20Lielauce%20%2812%29.jpg
| vaid = 4939
| year = 19. gs. 1.p. 20. gs. s.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = [[Lielauces muiža]]
| munwiki = Lielauce
}}
{{monument
| qid = Q45987718
| label = ''[[:d:Q45987718|Lielauces pils]]''
| name = Lielauces pils
| municipality = Lielauce
| district = Lielauces pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-026
| locality = Lielauces muižā
| lat = 56.522805208268
| long = 22.89921883574
| p625 = {{Coord|56.522805|22.899219|display=inline}}
| image = 2012%208%20Lielauce%20%2813%29.jpg
| vaid = 4940
| year = 19. gs. 1.p. 20. gs. s.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q45987669|Lielauces muižas apbūve]]''
| munwiki = Lielauce
}}
{{monument
| qid = Q45987770
| label = ''[[:d:Q45987770|Pārvaldnieka māja]]''
| name = Pārvaldnieka māja
| municipality = Lielauce
| district = Lielauces pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-026
| locality = Lielauces muižā
| lat = 56.52343585192
| long = 22.896209584794
| p625 = {{Coord|56.523436|22.89621|display=inline}}
| image = Lielauce1.jpg
| vaid = 4941
| year = 19. gs. v.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q45987669|Lielauces muižas apbūve]]''
| munwiki = Lielauce
}}
{{monument
| qid = Q45987822
| label = ''[[:d:Q45987822|Pagrabi (2)]]''
| name = Pagrabi (2)
| municipality = Lielauce
| district = Lielauces pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-026
| locality = Lielauces muižā
| lat = 56.523055392793
| long = 22.898321355977
| p625 = {{Coord|56.523055|22.898321|display=inline}}
| image = 2012%208%20Lielauce%20%286%29.jpg
| vaid = 4942
| year = 19. gs. v.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q45987669|Lielauces muižas apbūve]]''
| munwiki = Lielauce
}}
{{monument
| qid = Q45987872
| label = ''[[:d:Q45987872|Čiekuru kalte]]''
| name = Čiekuru kalte
| municipality = Lielauce
| district = Lielauces pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-026
| locality = Lielauces muižā
| lat = 56.520364502915
| long = 22.897525615153
| p625 = {{Coord|56.520365|22.897526|display=inline}}
| image = %C4%8Ciekuru%20kalte.jpg
| vaid = 4943
| year = 19. gs. b.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q45987669|Lielauces muižas apbūve]]''
| munwiki = Lielauce
}}
{{monument
| qid = Q45987917
| label = ''[[:d:Q45987917|Tiltiņš]]''
| name = Tiltiņš
| municipality = Lielauce
| district = Lielauces pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-026
| locality = Lielauces muižā
| lat = 56.523580312269
| long = 22.898658745137
| p625 = {{Coord|56.52358|22.898659|display=inline}}
| image = Lielauce%20tilts.jpg
| vaid = 4944
| year = 19. gs. b.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q45987669|Lielauces muižas apbūve]]''
| munwiki = Lielauce
}}
{{monument
| qid = Q45987292
| label = ''[[:d:Q45987292|Interjera dekoratīvā apdare (4 telpās)]]''
| name = Interjera dekoratīvā apdare (4 telpās)
| municipality = Lielauces pagasts
| district = Lielauces pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-026
| locality = Lielauces muižas pilī
| lat = 56.522805207876
| long = 22.899218836199
| p625 = {{Coord|56.522805|22.899219|display=inline}}
| vaid = 3339
| year = 20.gs.s.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = ''[[:d:Q45987718|Lielauces pils]]''
| munwiki = Lielauces_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q45987339
| label = ''[[:d:Q45987339|Kamīns]]''
| name = Kamīns
| municipality = Lielauces pagasts
| district = Lielauces pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-026
| locality = Lielauces muižas pilī
| lat = 56.522805207876
| long = 22.899218836199
| p625 = {{Coord|56.522805|22.899219|display=inline}}
| image = Lielauce%20kamins1.jpg
| vaid = 3340
| year = 20.gs.s.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = ''[[:d:Q45987718|Lielauces pils]]''
| munwiki = Lielauces_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q45987379
| label = ''[[:d:Q45987379|Kamīns]]''
| name = Kamīns
| municipality = Lielauces pagasts
| district = Lielauces pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-026
| locality = Lielauces muižas pilī
| lat = 56.522805207876
| long = 22.899218836199
| p625 = {{Coord|56.522805|22.899219|display=inline}}
| vaid = 3341
| year = 20.gs.s.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = ''[[:d:Q45987718|Lielauces pils]]''
| munwiki = Lielauces_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q45987428
| label = ''[[:d:Q45987428|Krāsns]]''
| name = Krāsns
| municipality = Lielauces pagasts
| district = Lielauces pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-026
| locality = Lielauces muižas pilī
| lat = 56.522805207876
| long = 22.899218836199
| p625 = {{Coord|56.522805|22.899219|display=inline}}
| vaid = 3342
| year = 20.gs.s.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = ''[[:d:Q45987718|Lielauces pils]]''
| munwiki = Lielauces_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q45987472
| label = ''[[:d:Q45987472|Krāsns]]''
| name = Krāsns
| municipality = Lielauces pagasts
| district = Lielauces pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-026
| locality = Lielauces muižas pilī
| lat = 56.522805207876
| long = 22.899218836199
| p625 = {{Coord|56.522805|22.899219|display=inline}}
| vaid = 3343
| year = 20.gs.s.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = ''[[:d:Q45987718|Lielauces pils]]''
| munwiki = Lielauces_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q45987520
| label = ''[[:d:Q45987520|Krāsns]]''
| name = Krāsns
| municipality = Lielauces pagasts
| district = Lielauces pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-026
| locality = Lielauces muižas pilī
| lat = 56.522805207876
| long = 22.899218836199
| p625 = {{Coord|56.522805|22.899219|display=inline}}
| image = Lielauce%20krasns.jpg
| vaid = 3344
| year = 20.gs.s.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = ''[[:d:Q45987718|Lielauces pils]]''
| munwiki = Lielauces_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q45987569
| label = ''[[:d:Q45987569|Lielauces luterāņu baznīca]]''
| name = Lielauces luterāņu baznīca
| municipality = Lielauces pagasts
| district = Lielauces pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-026
| lat = 56.513656463897
| long = 22.876343916176
| p625 = {{Coord|56.513656|22.876344|display=inline}}
| image = Lielauces%20luter%C4%81%C5%86u%20bazn%C4%ABcas%20drupas%20-%20panoramio.jpg
| vaid = 4938
| year = 1748.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Lielauces_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q45987600
| label = ''[[:d:Q45987600|Sodiņu pēdakmens - kulta vieta]]''
| name = Sodiņu pēdakmens - kulta vieta
| municipality = Lielauces pagasts
| district = Lielauces pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-026
| locality = pie bij. Sodiņiem
| lat = 56.501035486757
| long = 22.818792629696
| p625 = {{Coord|56.501035|22.818793|display=inline}}
| image = Sodinju%20akmens.jpg
| vaid = 763
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Lielauces_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q45987634
| label = ''[[:d:Q45987634|Dīcmaņu - Pilsingu senkapi]]''
| name = Dīcmaņu - Pilsingu senkapi
| municipality = Lielauces pagasts
| district = Lielauces pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-026
| locality = pie Dīcmaņiem un Pilsingiem
| lat = 56.506971752809
| long = 22.864155100352
| p625 = {{Coord|56.506972|22.864155|display=inline}}
| vaid = 764
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Lielauces_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q45987964
| label = ''[[:d:Q45987964|Lielauces muižas parks]]''
| name = Lielauces muižas parks
| municipality = Lielauces pagasts
| district = Lielauces pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-026
| locality = Lielauces muižā
| lat = 56.522480644851
| long = 22.898446787251
| p625 = {{Coord|56.522481|22.898447|display=inline}}
| image = 2010%2009%2004%2014Lielauce07.JPG
| vaid = 4945
| year = 19. gs. v.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q45987669|Lielauces muižas apbūve]]''
| munwiki = Lielauces_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q46926384
| label = ''[[:d:Q46926384|Lielbērzes kapu kapliča]]''
| name = Lielbērzes kapu kapliča
| municipality = Lielbērze
| district = Auru pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-026
| lat = 56.643667693129
| long = 23.234333174454
| p625 = {{Coord|56.643668|23.234333|display=inline}}
| vaid = 4865
| year = 19. gs. 1.p.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Lielb%C4%93rze
}}
{{monument
| qid = Q12652779
| label = ''[[:d:Q12652779|Dēliņkalna pilskalns]]''
| name = Dēliņkalna pilskalns
| municipality = Naudītes pagasts
| district = Naudītes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-026
| locality = pie Lejasdēliņiem
| lat = 56.525322678592
| long = 23.194391142944
| p625 = {{Coord|56.525323|23.194391|display=inline}}
| vaid = 769
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Naud%C4%ABtes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q12667162
| label = ''[[:d:Q12667162|Ogānu pilskalns]]''
| name = Ogānu pilskalns
| municipality = Naudītes pagasts
| district = Naudītes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-026
| locality = pie bij. Ogāniem
| lat = 56.56062
| long = 23.09566
| p625 = {{Coord|56.56062|23.09566|display=inline}}
| vaid = 768
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Naud%C4%ABtes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q46929521
| label = ''[[:d:Q46929521|Balkona margas]]''
| name = Balkona margas
| municipality = Naudītes pagasts
| district = Naudītes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-026
| locality = Vecapguldes muižas pilī
| lat = 56.534537623134
| long = 23.239122666792
| p625 = {{Coord|56.534538|23.239123|display=inline}}
| vaid = 3345
| year = 18.gs.b.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = ''[[:d:Q46929794|Vecapguldes muižas apbūve]]''
| munwiki = Naud%C4%ABtes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q46929558
| label = ''[[:d:Q46929558|Pokaiņu senkapi (Metamais kalns)]]''
| name = Pokaiņu senkapi (Metamais kalns)
| municipality = Naudītes pagasts
| district = Naudītes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-026
| locality = Bēnes mežniec. Naudītes iec. 9. kv. pie Caunām
| lat = 56.568875546239
| long = 23.080146827975
| p625 = {{Coord|56.568876|23.080147|display=inline}}
| vaid = 765
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Naud%C4%ABtes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q46929592
| label = ''[[:d:Q46929592|Vecpokaiņu senkapi I, II ( Kapiņu kalns)]]''
| name = Vecpokaiņu senkapi I, II ( Kapiņu kalns)
| municipality = Naudītes pagasts
| district = Naudītes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-026
| locality = Īles mežniec. Zeltiņu iec. pie Vecpokaiņiem
| lat = 56.581095196526
| long = 23.076943651873
| p625 = {{Coord|56.581095|23.076944|display=inline}}
| vaid = 766
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Naud%C4%ABtes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q46929620
| label = ''[[:d:Q46929620|Jāņogānu senkapi]]''
| name = Jāņogānu senkapi
| municipality = Naudītes pagasts
| district = Naudītes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-026
| locality = pie bij. Mauriem
| lat = 56.565057937786
| long = 23.112723497076
| p625 = {{Coord|56.565058|23.112723|display=inline}}
| vaid = 767
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Naud%C4%ABtes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q46929720
| label = ''[[:d:Q46929720|Spurīšu apmetne]]''
| name = Spurīšu apmetne
| municipality = Naudītes pagasts
| district = Naudītes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-026
| locality = pie Spurīšiem
| lat = 56.517188607237
| long = 23.185138177894
| p625 = {{Coord|56.517189|23.185138|display=inline}}
| vaid = 770
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Naud%C4%ABtes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q46929758
| label = ''[[:d:Q46929758|Soda kalniņš - nostāstu vieta]]''
| name = Soda kalniņš - nostāstu vieta
| municipality = Naudītes pagasts
| district = Naudītes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-026
| locality = pie Susuriem
| lat = 56.516721251283
| long = 23.181426655232
| p625 = {{Coord|56.516721|23.181427|display=inline}}
| vaid = 771
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Naud%C4%ABtes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q46930430
| label = ''[[:d:Q46930430|Penkules luterāņu baznīca]]''
| name = Penkules luterāņu baznīca
| municipality = Penkule
| district = Penkules pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-026
| lat = 56.484413577765
| long = 23.190199571169
| p625 = {{Coord|56.484414|23.1902|display=inline}}
| image = Penkules%20luter%C4%81%C5%86u%20bazn%C4%ABca%201.jpg
| commonscat = Lutheran church in Penkule
| vaid = 4953
| year = 1691. 1865., 1878.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Penkule
}}
{{monument
| qid = Q12659476
| label = ''[[:d:Q12659476|Kamradžu pilskalns]]''
| name = Kamradžu pilskalns
| municipality = Penkules pagasts
| district = Penkules pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-026
| locality = pie Kamradžiem
| lat = 56.46323
| long = 23.2825
| p625 = {{Coord|56.46323|23.2825|display=inline}}
| image = Kamradzu%20pilskalns.jpg
| vaid = 773
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Penkules_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q46930106
| label = ''[[:d:Q46930106|Laģu apmetne]]''
| name = Laģu apmetne
| municipality = Penkules pagasts
| district = Penkules pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-026
| locality = pie Dzintariem, abpus Kroņauces - Auces šosejai
| lat = 56.488986389559
| long = 23.213528964004
| p625 = {{Coord|56.488986|23.213529|display=inline}}
| vaid = 772
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Penkules_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q46930166
| label = ''[[:d:Q46930166|Ķūru apmetne]]''
| name = Ķūru apmetne
| municipality = Penkules pagasts
| district = Penkules pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-026
| locality = starp Ķūriem un Jaunzemjiem
| lat = 56.46591479434
| long = 23.305167340567
| p625 = {{Coord|56.465915|23.305167|display=inline}}
| vaid = 774
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Penkules_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q46930200
| label = ''[[:d:Q46930200|Ķūru senkapi]]''
| name = Ķūru senkapi
| municipality = Penkules pagasts
| district = Penkules pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-026
| locality = starp Ķūriem, Mazlūsveriem un Jaunzemjiem
| lat = 56.466705897323
| long = 23.293294317632
| p625 = {{Coord|56.466706|23.293294|display=inline}}
| vaid = 775
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Penkules_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q46930222
| label = ''[[:d:Q46930222|Ruņģu apmetne]]''
| name = Ruņģu apmetne
| municipality = Penkules pagasts
| district = Penkules pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-026
| locality = starp Ruņģiem un Dravniekiem
| lat = 56.511165284332
| long = 23.275126209349
| p625 = {{Coord|56.511165|23.275126|display=inline}}
| vaid = 776
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Penkules_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q46930261
| label = ''[[:d:Q46930261|Kamradžu senkapi]]''
| name = Kamradžu senkapi
| municipality = Penkules pagasts
| district = Penkules pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-026
| locality = Z no Kamradžiem
| lat = 56.463451471474
| long = 23.287359636189
| p625 = {{Coord|56.463451|23.28736|display=inline}}
| vaid = 777
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Penkules_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q45988003
| label = ''[[:d:Q45988003|Sniķeres luterāņu baznīca]]''
| name = Sniķeres luterāņu baznīca
| municipality = Sniķere
| district = Ukru pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-026
| lat = 56.398569221457
| long = 23.112438398114
| p625 = {{Coord|56.398569|23.112438|display=inline}}
| image = Sni%C4%B7eres%20bazn%C4%ABcas%20drupas%202002-09-07.jpg
| commonscat = Lutheran church in Sniķere
| vaid = 4962
| year = 19. gs. 1.p.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Sni%C4%B7ere_(ciems)
}}
{{monument
| qid = Q7482675
| label = [[Tērvetes pilskalns]]
| name = Tērvetes pilskalns
| municipality = Tērvetes pagasts
| district = Tērvetes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-026
| locality = Tērvetes upes krastā
| lat = 56.48222222
| long = 23.38527778
| p625 = {{Coord|56.482222|23.385278|display=inline}}
| image = Hillfort-Tervete%2001.jpg
| commonscat = Tērvete hillfort
| vaid = 787
| wikipediauri = T%C4%93rvetes_pilskalns
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = T%C4%93rvetes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q10993138
| label = [[Svētkalns]]
| name = Svētkalns
| municipality = Tērvetes pagasts
| district = Tērvetes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-026
| locality = Tērvetes upes labajā krastā
| lat = 56.484055398283
| long = 23.384718806204
| p625 = {{Coord|56.484055|23.384719|display=inline}}
| image = Sv%C4%93tkalns%2C%20T%C4%93rvete.jpg
| commonscat = Svētkalns
| vaid = 789
| wikipediauri = Sv%C4%93tkalns
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = T%C4%93rvetes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q19616580
| label = [[Hofcumberges pils]]
| name = Hofcumberges pils
| municipality = Tērvetes pagasts
| district = Tērvetes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-026
| locality = pie Tērvetes pilskalna
| lat = 56.481619883504
| long = 23.387335806275
| p625 = {{Coord|56.48162|23.387336|display=inline}}
| image = Tervetes%20pilsdrupas.jpg
| commonscat = Tērvete Castle ruins
| vaid = 784
| wikipediauri = Hofcumberges_pils
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = T%C4%93rvetes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q20565235
| label = [[Sprīdīši]]
| name = Sprīdīši
| municipality = Tērvetes pagasts
| district = Tērvetes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931124|valsts nozīmes vēstures piemineklis]]''
| region = LV-026
| extlink = http://www.spridisi.lv
| locality = Sprīdīšos
| lat = 56.483389796614
| long = 23.376568153678
| p625 = {{Coord|56.48339|23.376568|display=inline}}
| image = Annas%20Brigaderes%20muzejs%20%22Spr%C4%ABd%C4%AB%C5%A1i%22.jpg
| commonscat = Sprīdīši
| vaid = 21
| wikipediauri = Spr%C4%ABd%C4%AB%C5%A1i
| year = 1922.-1933.
| typelabel = valsts nozīmes vēstures piemineklis
| munwiki = T%C4%93rvetes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q50378854
| label = [[Tērvetes sanatorija]]
| name = Tērvetes sanatorija
| municipality = Tērvetes pagasts
| district = Tērvetes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-026
| lat = 56.484855627136
| long = 23.39324019195
| p625 = {{Coord|56.484856|23.39324|display=inline}}
| image = Sanatorija%20tervete.jpg
| commonscat = Tērvete Sanatorium
| vaid = 4959
| wikipediauri = T%C4%93rvetes_sanatorija
| year = 1930. -1934., 20. gs.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = T%C4%93rvetes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55379730
| label = ''[[:d:Q55379730|Ciļņi (2)]]''
| name = Ciļņi (2)
| municipality = Tērvetes pagasts
| district = Tērvetes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-026
| locality = Sanatorijā &quot;Tērvete&quot;
| lat = 56.484805001127
| long = 23.393236999593
| p625 = {{Coord|56.484805|23.393237|display=inline}}
| vaid = 3346
| year = 20.gs.30.g.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| munwiki = T%C4%93rvetes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55379732
| label = [[Kalnamuižas luterāņu baznīca|Tērvetes Kalnamuižas luterāņu baznīca]]
| name = Tērvetes Kalnamuižas luterāņu baznīca
| municipality = Tērvetes pagasts
| district = Tērvetes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-026
| locality = Kalnamuiža
| lat = 56.478741530459
| long = 23.379677995019
| p625 = {{Coord|56.478742|23.379678|display=inline}}
| image = Kalnamui%C5%BEas%20luter%C4%81%C5%86u%20bazn%C4%ABca19.jpg
| commonscat = Kalnamuiža Lutheran church in Tērvete
| vaid = 4957
| wikipediauri = Kalnamui%C5%BEas_luter%C4%81%C5%86u_bazn%C4%ABca
| year = 1640., 1814.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = T%C4%93rvetes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55379737
| label = ''[[:d:Q55379737|Pālenu dzimtas kapliča]]''
| name = Pālenu dzimtas kapliča
| municipality = Tērvetes pagasts
| district = Tērvetes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-026
| locality = Tērvetes kapos
| lat = 56.478416805074
| long = 23.3789788663
| p625 = {{Coord|56.478417|23.378979|display=inline}}
| image = P%C4%81lenu%20dzimtas%20kapli%C4%8Da%2C3.jpg
| commonscat = Chapel of the Count Pahlen in Tērvete
| vaid = 4960
| year = 1906.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = T%C4%93rvetes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55379738
| label = ''[[:d:Q55379738|Vecstēgules muižas kungu māja]]''
| name = Vecstēgules muižas kungu māja
| municipality = Tērvetes pagasts
| district = Tērvetes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-026
| locality = Vecstēgulē
| lat = 56.442465595592
| long = 23.340685434314
| p625 = {{Coord|56.442466|23.340685|display=inline}}
| image = Vecstegule.jpg
| vaid = 4961
| year = 18. gs. 2.p.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = T%C4%93rvetes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55379741
| label = ''[[:d:Q55379741|Ķesteru senkapi]]''
| name = Ķesteru senkapi
| municipality = Tērvetes pagasts
| district = Tērvetes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-026
| locality = pie bij. Ķesteriem
| lat = 56.471727109796
| long = 23.377896854197
| p625 = {{Coord|56.471727|23.377897|display=inline}}
| vaid = 778
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = T%C4%93rvetes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55379743
| label = ''[[:d:Q55379743|Līgu senkapi un kultakmens]]''
| name = Līgu senkapi un kultakmens
| municipality = Tērvetes pagasts
| district = Tērvetes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-026
| locality = pie Līgām
| lat = 56.488645358362
| long = 23.351133448455
| p625 = {{Coord|56.488645|23.351133|display=inline}}
| vaid = 779
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = T%C4%93rvetes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55379745
| label = ''[[:d:Q55379745|Maztišu senkapi]]''
| name = Maztišu senkapi
| municipality = Tērvetes pagasts
| district = Tērvetes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-026
| locality = pie Maztišām
| lat = 56.508568122902
| long = 23.347315513649
| p625 = {{Coord|56.508568|23.347316|display=inline}}
| vaid = 780
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = T%C4%93rvetes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55379746
| label = ''[[:d:Q55379746|Pļavnieku apmetne un senkapi]]''
| name = Pļavnieku apmetne un senkapi
| municipality = Tērvetes pagasts
| district = Tērvetes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-026
| locality = pie Pļavniekiem
| lat = 56.500028806345
| long = 23.389213420658
| p625 = {{Coord|56.500029|23.389213|display=inline}}
| vaid = 781
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = T%C4%93rvetes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55379749
| label = ''[[:d:Q55379749|Sapņu senkapi]]''
| name = Sapņu senkapi
| municipality = Tērvetes pagasts
| district = Tērvetes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-026
| locality = pie Sapņiem
| lat = 56.481637470542
| long = 23.398225849282
| p625 = {{Coord|56.481637|23.398226|display=inline}}
| vaid = 782
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = T%C4%93rvetes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55379751
| label = ''[[:d:Q55379751|Stūru senkapi]]''
| name = Stūru senkapi
| municipality = Tērvetes pagasts
| district = Tērvetes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-026
| locality = pie Stūriem, Z un A no grantsbedrēm
| lat = 56.458421662845
| long = 23.407480231365
| p625 = {{Coord|56.458422|23.40748|display=inline}}
| vaid = 783
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = T%C4%93rvetes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55379757
| label = ''[[:d:Q55379757|Upurakmens]]''
| name = Upurakmens
| municipality = Tērvetes pagasts
| district = Tērvetes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-026
| locality = pie Tērvetes skolas
| lat = 56.469876925372
| long = 23.377797525113
| p625 = {{Coord|56.469877|23.377798|display=inline}}
| image = Tervetes%20upurakmens.jpg
| vaid = 785
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = T%C4%93rvetes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55379759
| label = ''[[:d:Q55379759|Tērvetes sanatorijas dārza viduslaiku kapsēta]]''
| name = Tērvetes sanatorijas dārza viduslaiku kapsēta
| municipality = Tērvetes pagasts
| district = Tērvetes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-026
| locality = Sanatorijas &quot;Tērvete&quot; dārzā
| lat = 56.480890668779
| long = 23.393748449403
| p625 = {{Coord|56.480891|23.393748|display=inline}}
| vaid = 786
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = T%C4%93rvetes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55379763
| label = ''[[:d:Q55379763|Klosterkalns - pilskalns]]''
| name = Klosterkalns - pilskalns
| municipality = Tērvetes pagasts
| district = Tērvetes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-026
| locality = Tērvetes upes kreisajā krastā
| lat = 56.480098458087
| long = 23.384310957072
| p625 = {{Coord|56.480098|23.384311|display=inline}}
| image = Klosterkalns%20-%20pilskalns%20T%C4%93rvet%C4%93.jpg
| commonscat = Klosterkalns
| vaid = 788
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = T%C4%93rvetes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55379770
| label = ''[[:d:Q55379770|Grāmatizdevēja J.Rapas dzimtās mājas &quot;Ķipi&quot;]]''
| name = Grāmatizdevēja J.Rapas dzimtās mājas &quot;Ķipi&quot;
| municipality = Tērvetes pagasts
| district = Tērvetes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931125|valsts nozīmes vēsturiska notikuma vieta]]''
| region = LV-026
| locality = &quot;Ķipi&quot;
| lat = 56.460026942102
| long = 23.391689652696
| p625 = {{Coord|56.460027|23.39169|display=inline}}
| vaid = 8721
| year = 1885.-1928.
| typelabel = valsts nozīmes vēsturiska notikuma vieta
| munwiki = T%C4%93rvetes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q113484104
| label = ''[[:d:Q113484104|Ķauķu senkapi]]''
| name = Ķauķu senkapi
| municipality = Ukru pagasts
| district = Ukru pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-026
| locality = pie bij.Ķauķiem
| vaid = 9269
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Ukru_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q46927678
| label = ''[[:d:Q46927678|Upesmuižas apbūve]]''
| name = Upesmuižas apbūve
| municipality = Upenieki
| district = Bikstu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-026
| locality = Upesmuižā
| lat = 56.656496265203
| long = 22.90038942261
| p625 = {{Coord|56.656496|22.900389|display=inline}}
| vaid = 4898
| year = 19. gs. 1.p.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = [[Upes muiža|Upesmuiža]]
| munwiki = Upenieki_(Bikstu_pagasts)
}}
{{monument
| qid = Q46927717
| label = ''[[:d:Q46927717|Upesmuižas kungu māja]]''
| name = Upesmuižas kungu māja
| municipality = Upenieki
| district = Bikstu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-026
| locality = Upesmuižā
| lat = 56.657209712397
| long = 22.900357970766
| p625 = {{Coord|56.65721|22.900358|display=inline}}
| image = Upenieki.jpg
| vaid = 4899
| year = 19. gs. 1.p.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q46927678|Upesmuižas apbūve]]''
| munwiki = Upenieki_(Bikstu_pagasts)
}}
{{monument
| qid = Q46927761
| label = ''[[:d:Q46927761|Kalpu māja]]''
| name = Kalpu māja
| municipality = Upenieki
| district = Bikstu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-026
| locality = Upesmuižā
| lat = 56.656488602146
| long = 22.902251961811
| p625 = {{Coord|56.656489|22.902252|display=inline}}
| image = Upenieki%20kalpu%20maja.jpg
| vaid = 4900
| year = 19. gs. 1.p.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q46927678|Upesmuižas apbūve]]''
| munwiki = Upenieki_(Bikstu_pagasts)
}}
{{monument
| qid = Q46927803
| label = ''[[:d:Q46927803|Kūtis (2)]]''
| name = Kūtis (2)
| municipality = Upenieki
| district = Bikstu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-026
| locality = Upesmuižā
| lat = 56.657233732437
| long = 22.901929795397
| p625 = {{Coord|56.657234|22.90193|display=inline}}
| vaid = 4901
| year = 19. gs. 1.p.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q46927678|Upesmuižas apbūve]]''
| munwiki = Upenieki_(Bikstu_pagasts)
}}
{{monument
| qid = Q46927850
| label = ''[[:d:Q46927850|Parks]]''
| name = Parks
| municipality = Upenieki
| district = Bikstu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-026
| locality = Upesmuižā
| lat = 56.656459607573
| long = 22.899730445649
| p625 = {{Coord|56.65646|22.89973|display=inline}}
| vaid = 4902
| year = 19. gs. v.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q46927678|Upesmuižas apbūve]]''
| munwiki = Upenieki_(Bikstu_pagasts)
}}
{{monument
| qid = Q11008692
| label = [[Incēnu pilskalns]]
| name = Incēnu pilskalns
| municipality = Vītiņu pagasts
| district = Vītiņu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-026
| locality = pie bij. Incēniem, Avīksnes upes kreisajā krastā
| lat = 56.49944444
| long = 22.74305556
| p625 = {{Coord|56.499444|22.743056|display=inline}}
| image = 2010%2009%2004%2016Incenu05.JPG
| commonscat = Incenu hillfort
| vaid = 790
| wikipediauri = Inc%C4%93nu_pilskalns
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = V%C4%ABti%C5%86u_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q12665272
| label = [[Mežakalns|Mežakalna pilskalns]]
| name = Mežakalna pilskalns
| municipality = Vītiņu pagasts
| district = Vītiņu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-026
| locality = pie Incēnu pilskalna, Avīksnes upes labajā krastā
| lat = 56.50081482056
| long = 22.740634028573
| p625 = {{Coord|56.500815|22.740634|display=inline}}
| image = Mezhakalna%20pilskalns.jpg
| commonscat = Incenu hillfort
| vaid = 792
| wikipediauri = Me%C5%BEakalns
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = V%C4%ABti%C5%86u_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q45988070
| label = ''[[:d:Q45988070|Grīnertu senkapi]]''
| name = Grīnertu senkapi
| municipality = Vītiņu pagasts
| district = Vītiņu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-026
| locality = pie Grīnertiem
| lat = 56.494148955655
| long = 22.741230865049
| p625 = {{Coord|56.494149|22.741231|display=inline}}
| vaid = 791
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = V%C4%ABti%C5%86u_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q46930465
| label = ''[[:d:Q46930465|Elkukalns - kulta vieta]]''
| name = Elkukalns - kulta vieta
| municipality = Zebrenes pagasts
| district = Zebrenes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-026
| locality = Bikstu mežn. Silkalnu iec. 162. kv., Svētezera Z krastā
| lat = 56.619306564198
| long = 22.991931537435
| p625 = {{Coord|56.619307|22.991932|display=inline}}
| vaid = 793
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Zebrenes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q46930504
| label = ''[[:d:Q46930504|Grabu kapu senkapi]]''
| name = Grabu kapu senkapi
| municipality = Zebrenes pagasts
| district = Zebrenes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-026
| locality = pie Grabu kapsētas
| lat = 56.604313515606
| long = 22.871691110889
| p625 = {{Coord|56.604314|22.871691|display=inline}}
| vaid = 794
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Zebrenes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q46930536
| label = ''[[:d:Q46930536|Īles meža senkapi]]''
| name = Īles meža senkapi
| municipality = Zebrenes pagasts
| district = Zebrenes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-026
| locality = pie Jankām
| lat = 56.595228051628
| long = 22.994919653325
| p625 = {{Coord|56.595228|22.99492|display=inline}}
| vaid = 758
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Zebrenes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q46930561
| label = ''[[:d:Q46930561|Kaupju senkapi]]''
| name = Kaupju senkapi
| municipality = Zebrenes pagasts
| district = Zebrenes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-026
| locality = pie Kaupju veikala, bij. Rēderiem
| lat = 56.621624984924
| long = 22.909545857259
| p625 = {{Coord|56.621625|22.909546|display=inline}}
| vaid = 795
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Zebrenes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q113483732
| label = ''[[:d:Q113483732|Nacionālo Partizānu piemiņas vieta Īlē]]''
| name = Nacionālo Partizānu piemiņas vieta Īlē
| municipality = Zebrenes pagasts
| district = Zebrenes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931125|valsts nozīmes vēsturiska notikuma vieta]]''
| region = LV-026
| vaid = 9261
| typelabel = valsts nozīmes vēsturiska notikuma vieta
| munwiki = Zebrenes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q46930301
| label = ''[[:d:Q46930301|Ālaves muižas apbūve]]''
| name = Ālaves muižas apbūve
| municipality = Ālave
| district = Penkules pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-026
| locality = Ālaves muižā
| lat = 56.501715880136
| long = 23.214141538232
| p625 = {{Coord|56.501716|23.214142|display=inline}}
| vaid = 4954
| year = 19. gs. 2.p.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q138464149|Ālaves muiža]]''
| munwiki = %C4%80lave_(ciems)
}}
{{monument
| qid = Q46930349
| label = ''[[:d:Q46930349|Ālaves muižas kungu māja]]''
| name = Ālaves muižas kungu māja
| municipality = Ālave
| district = Penkules pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-026
| locality = Ālaves muižā
| lat = 56.501337735674
| long = 23.213707175431
| p625 = {{Coord|56.501338|23.213707|display=inline}}
| image = Alaves%20muiza.jpg
| vaid = 4955
| year = 19. gs. 2.p.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q46930301|Ālaves muižas apbūve]]''
| munwiki = %C4%80lave_(ciems)
}}
{{monument
| qid = Q46930392
| label = ''[[:d:Q46930392|Stallis - kūts]]''
| name = Stallis - kūts
| municipality = Ālave
| district = Penkules pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-026
| locality = Ālaves muižā
| lat = 56.502512437597
| long = 23.212850371742
| p625 = {{Coord|56.502512|23.21285|display=inline}}
| image = %C4%80laves%20mui%C5%BEa%204.jpg
| vaid = 4956
| year = 19. gs. 2.p.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q46930301|Ālaves muižas apbūve]]''
| munwiki = %C4%80lave_(ciems)
}}
{{monument
| qid = Q45987246
| label = [[Īles luterāņu baznīca]]
| name = Īles luterāņu baznīca
| municipality = Īle
| district = Īles pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-026
| lat = 56.552622123963
| long = 23.017365152542
| p625 = {{Coord|56.552622|23.017365|display=inline}}
| image = %C4%AAles%20bazn%C4%ABca%202001-05-01.jpg
| commonscat = Lutheran church in Īle
| vaid = 4923
| wikipediauri = %C4%AAles_luter%C4%81%C5%86u_bazn%C4%ABca
| year = 18. gs. v.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = %C4%AAle
}}
{{monument
| qid = Q11009954
| label = [[Spārnu pilskalns]]
| name = Spārnu pilskalns
| municipality = Īles pagasts
| district = Īles pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-026
| locality = Spārnu ezera A krastā pie Guntiņām
| lat = 56.55194444
| long = 23.04333333
| p625 = {{Coord|56.551944|23.043333|display=inline}}
| image = 2010%2009%2004%2013Sparnu05.JPG
| commonscat = Spārnu hillfort
| vaid = 761
| wikipediauri = Sp%C4%81rnu_pilskalns
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = %C4%AAles_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q45903598
| label = ''[[:d:Q45903598|Īles muižas apbūve]]''
| name = Īles muižas apbūve
| municipality = Īles pagasts
| district = Īles pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-026
| locality = Īles muižā
| lat = 56.550020646456
| long = 23.017794706861
| p625 = {{Coord|56.550021|23.017795|display=inline}}
| vaid = 4924
| year = 19. gs. 1.p. 20. gs. 1.p.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q138510296|Īles muiža]]''
| munwiki = %C4%AAles_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q45903613
| label = ''[[:d:Q45903613|Īles muižas pils]]''
| name = Īles muižas pils
| municipality = Īles pagasts
| district = Īles pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-026
| locality = Īles muižā
| lat = 56.549181730867
| long = 23.016913078529
| p625 = {{Coord|56.549182|23.016913|display=inline}}
| image = Iles%20muizha.jpg
| vaid = 4925
| year = 19. gs. v.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q45903598|Īles muižas apbūve]]''
| munwiki = %C4%AAles_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q45903635
| label = ''[[:d:Q45903635|Sanatorijas direktora māja]]''
| name = Sanatorijas direktora māja
| municipality = Īles pagasts
| district = Īles pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-026
| locality = Īles muižā
| lat = 56.548073471833
| long = 23.017181163552
| p625 = {{Coord|56.548073|23.017181|display=inline}}
| vaid = 4926
| year = 20. gs.30.g.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q45903598|Īles muižas apbūve]]''
| munwiki = %C4%AAles_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q45986768
| label = ''[[:d:Q45986768|Parks]]''
| name = Parks
| municipality = Īles pagasts
| district = Īles pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-026
| locality = Īles muižā
| vaid = 4928
| year = 19. gs. v.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q45903598|Īles muižas apbūve]]''
| munwiki = %C4%AAles_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q45986814
| label = ''[[:d:Q45986814|Stirnas muižas apbūve]]''
| name = Stirnas muižas apbūve
| municipality = Īles pagasts
| district = Īles pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-026
| locality = Stirnas muižā
| lat = 56.535004957504
| long = 22.931015834166
| p625 = {{Coord|56.535005|22.931016|display=inline}}
| vaid = 4929
| year = 19. gs. 20. gs. s.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = %C4%AAles_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q45986867
| label = ''[[:d:Q45986867|Stirnu muižas kungu māja]]''
| name = Stirnu muižas kungu māja
| municipality = Īles pagasts
| district = Īles pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-026
| locality = Stirnas muižā
| lat = 56.534392748204
| long = 22.929656126595
| p625 = {{Coord|56.534393|22.929656|display=inline}}
| image = Stirnas.jpg
| vaid = 4930
| year = 19. gs. 2.p.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q45986814|Stirnas muižas apbūve]]''
| munwiki = %C4%AAles_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q45986915
| label = ''[[:d:Q45986915|Kalpu māja]]''
| name = Kalpu māja
| municipality = Īles pagasts
| district = Īles pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-026
| locality = Stirnas muižā
| lat = 56.535096694165
| long = 22.930114861179
| p625 = {{Coord|56.535097|22.930115|display=inline}}
| image = Stirnas%20kalpu%20maja.jpg
| vaid = 4931
| year = 19. gs. s.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q45986814|Stirnas muižas apbūve]]''
| munwiki = %C4%AAles_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q45986956
| label = ''[[:d:Q45986956|Vējdzirnavas]]''
| name = Vējdzirnavas
| municipality = Īles pagasts
| district = Īles pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-026
| locality = Stirnas muižā
| lat = 56.536092710624
| long = 22.934559507984
| p625 = {{Coord|56.536093|22.93456|display=inline}}
| image = Stirnas%20Ile%20%2816%29.jpg
| vaid = 4932
| year = 19. gs. v.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q45986814|Stirnas muižas apbūve]]''
| munwiki = %C4%AAles_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q45987008
| label = ''[[:d:Q45987008|Kūts]]''
| name = Kūts
| municipality = Īles pagasts
| district = Īles pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-026
| locality = Stirnas muižā
| vaid = 4933
| year = 19. gs. 1.p.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q45986814|Stirnas muižas apbūve]]''
| munwiki = %C4%AAles_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q45987046
| label = ''[[:d:Q45987046|Klēts]]''
| name = Klēts
| municipality = Īles pagasts
| district = Īles pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-026
| locality = Stirnas muižā
| lat = 56.534221251131
| long = 22.930392006306
| p625 = {{Coord|56.534221|22.930392|display=inline}}
| vaid = 4934
| year = 19. gs. v.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q45986814|Stirnas muižas apbūve]]''
| munwiki = %C4%AAles_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q45987097
| label = ''[[:d:Q45987097|Parks]]''
| name = Parks
| municipality = Īles pagasts
| district = Īles pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-026
| locality = Stirnas muižā
| lat = 56.534140155408
| long = 22.928813917039
| p625 = {{Coord|56.53414|22.928814|display=inline}}
| vaid = 4935
| year = 19. gs. 2.p.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q45986814|Stirnas muižas apbūve]]''
| munwiki = %C4%AAles_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q45987141
| label = ''[[:d:Q45987141|Tēšaiņu senkapi]]''
| name = Tēšaiņu senkapi
| municipality = Īles pagasts
| district = Īles pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-026
| locality = pie bij. Tēšaiņiem
| lat = 56.563205344961
| long = 23.011889599189
| p625 = {{Coord|56.563205|23.01189|display=inline}}
| vaid = 759
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = %C4%AAles_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q45987176
| label = ''[[:d:Q45987176|Gailīšu senkapi]]''
| name = Gailīšu senkapi
| municipality = Īles pagasts
| district = Īles pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-026
| locality = pie Rogām un bij. Gailīšiem
| lat = 56.539732221244
| long = 22.980710814894
| p625 = {{Coord|56.539732|22.980711|display=inline}}
| vaid = 760
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = %C4%AAles_pagasts
}}
{{Wikidata list end}}

{{commonscat|Cultural heritage monuments in Dobele Municipality|Latvijas kultūras mantojums/Dobeles novads}}

{{Latvijas kultūras mantojums}}

[[Kategorija:Latvijas kultūras mantojums]]
[[Kategorija:Dobeles novads]]</text>
      <sha1>ou00px6c6f3n05awp7nioxvbkd4c3yo</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi Mārupes novadā</title>
    <ns>0</ns>
    <id>244207</id>
    <revision>
      <id>4468280</id>
      <parentid>4422986</parentid>
      <timestamp>2026-05-14T16:18:00Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>ListeriaBot</username>
        <id>56598</id>
      </contributor>
      <comment>Wikidata list updated [V2]</comment>
      <origin>4468280</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6745" sha1="afjrp2130ck8ytju6p45s1l1bwi2x3i" xml:space="preserve">Šajā lapā apkopoti [[Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksts|valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi]] Mārupes novadā.

{{monument-title-wikidata|Q97232200}}

{{Wikidata list
|sparql=SELECT 	
	?item ?name ?lat ?long ?typelabel ?vaid ?year ?image ?commonscat ?municipality
	?district ?locality ?complex ?region ?address ?wikipediauri ?extlink ?munwiki
WHERE
{
	VALUES ?currList { wd:Q20565946  } .
	VALUES ?currNovads { wd:Q97232200 } .
	VALUES ?novads { wd:Q2232018  } .
	?currNovads wdt:P300 ?region .
	?item wdt:P2817 ?currList .
	?item wdt:P2494 ?vaid .
	?item wdt:P1435 ?type .
	?item wdt:P131 ?munid.
	?munid wdt:P131* ?currNovads .
	?munsitelink schema:about ?munid .
	?munsitelink schema:inLanguage &quot;lv&quot; .
	BIND(STRAFTER(str(?munsitelink), &quot;lv.wikipedia.org/wiki/&quot;) AS ?munwiki) .
	OPTIONAL { ?item wdt:P373 ?commonscat } .
	OPTIONAL { ?item wdt:P2795 ?locality} .
	OPTIONAL { ?item wdt:P361 ?complex } .
	OPTIONAL { ?item p:P571 ?inception . ?inception pq:P1932 ?year } .
	OPTIONAL { ?item wdt:P18 ?pic . BIND(STRAFTER(str(?pic), &quot;Special:FilePath/&quot;) AS ?image) . }
	OPTIONAL { ?item wdt:P856 ?extlink } .
	OPTIONAL { ?item wdt:P6375 ?address } .
	OPTIONAL { ?item wdt:P625 ?coord .
		?item p:P625 ?coordinate .
		?coordinate psv:P625 ?coordinate_node .
		?coordinate_node wikibase:geoLatitude ?lat .
		?coordinate_node wikibase:geoLongitude ?long . }
	OPTIONAL { ?sitelink schema:about ?item . ?sitelink schema:inLanguage &quot;lv&quot; 
		BIND(strafter(str(?sitelink),&quot;/wiki/&quot;) as ?wikipediauri) }
	?item rdfs:label ?name . FILTER(lang(?name)=&quot;lv&quot;)
	?type rdfs:label ?typelabel . FILTER(lang(?typelabel)=&quot;lv&quot;)
	?munid rdfs:label ?municipality . FILTER(lang(?municipality)=&quot;lv&quot;)
	?novads rdfs:label ?district . FILTER(lang(?district)=&quot;lv&quot;)
}
|wdq=
|section=?district
|sort=P131
|columns=qid,label,?name,?municipality,?district,p1435:value,?region,?extlink,?address,?locality,?lat,?long,p625,?image,?commonscat,?vaid,?wikipediauri,?year,?typelabel,?complex,?munwiki
|thumb=128
|min_section=1
|row_template=monument
|skip_table=1
}}
{{monument
| qid = Q42306546
| label = [[Babītes Sv. Annas luterāņu baznīca|Piņķu Sv. Annas evaņģēliski luteriskā baznīca]]
| name = Piņķu Sv. Annas evaņģēliski luteriskā baznīca
| municipality = Babītes pagasts
| district = Mārupes novads
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-062
| locality = pie Klīvēm
| lat = 56.91277778
| long = 23.78583333
| p625 = {{Coord|56.912778|23.785833|display=inline}}
| image = Pi%C5%86%C4%B7u%20Sv.%20Annas%20luter%C4%81%C5%86u%20bazn%C4%ABca%2C3.jpg
| commonscat = Piņķi Saint Anne church
| vaid = 8484
| wikipediauri = Bab%C4%ABtes_Sv._Annas_luter%C4%81%C5%86u_bazn%C4%ABca
| year = 1870.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Bab%C4%ABtes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q46126847
| label = [[Baznīckalns (Babītes pagasts)|Baznīckalns - kulta vieta]]
| name = Baznīckalns - kulta vieta
| municipality = Babītes pagasts
| district = Mārupes novads
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-062
| locality = pie Ausmām, Cīrulīšiem, Klučiem un Priežkalniem
| lat = 56.961648666115
| long = 23.862252703174
| p625 = {{Coord|56.961649|23.862253|display=inline}}
| vaid = 2081
| wikipediauri = Bazn%C4%ABckalns_(Bab%C4%ABtes_pagasts)
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Bab%C4%ABtes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q46126888
| label = [[Pluģu skansts]]
| name = Pluģu skansts
| municipality = Babītes pagasts
| district = Mārupes novads
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-062
| locality = pie Pluģiem
| lat = 56.918431122434
| long = 23.817134103947
| p625 = {{Coord|56.918431|23.817134|display=inline}}
| vaid = 2082
| wikipediauri = Plu%C4%A3u_skansts
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Bab%C4%ABtes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51847156
| label = ''[[:d:Q51847156|Švarcenieku muižas kungu māja]]''
| name = Švarcenieku muižas kungu māja
| municipality = Jaunmārupe
| district = Mārupes novads
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-062
| address = Mazcenu aleja 4
| lat = 56.8785052
| long = 23.9474208
| p625 = {{Coord|56.878505|23.947421|display=inline}}
| image = %C5%A0varcenieku%20mui%C5%BEa%2C%2016.06.2016.jpg
| vaid = 9129
| year = 19.gs. II p.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = [[Švarcenieku muiža]]
| munwiki = Jaunm%C4%81rupe
}}
{{monument
| qid = Q42093774
| label = [[Piņķu Sv. Nikolaja luterāņu baznīca|Piņķu Sv. Nikolaja evaņģēliski luteriskā baznīca]]
| name = Piņķu Sv. Nikolaja evaņģēliski luteriskā baznīca
| municipality = Piņķi
| district = Mārupes novads
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-062
| lat = 56.944444444444
| long = 23.916666666667
| p625 = {{Coord|56.944444|23.916667|display=inline}}
| image = Pi%C5%86%C4%B7u%20Sv.%20Nikolaja%20eva%C5%86%C4%A3%C4%93liski%20luterisk%C4%81%20bazn%C4%ABca%2C%2016.06.2016.%20-%2030929669005.jpg
| commonscat = Lutheran church in Piņķi
| vaid = 8485
| wikipediauri = Pi%C5%86%C4%B7u_Sv._Nikolaja_luter%C4%81%C5%86u_bazn%C4%ABca
| year = 1874.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Pi%C5%86%C4%B7i
}}
{{monument
| qid = Q46127031
| label = ''[[:d:Q46127031|Romu - Kalniņu apmetne]]''
| name = Romu - Kalniņu apmetne
| municipality = Salas pagasts
| district = Mārupes novads
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-062
| locality = pie Romiem
| lat = 56.949718276517
| long = 23.807873639073
| p625 = {{Coord|56.949718|23.807874|display=inline}}
| vaid = 2131
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Salas_pagasts_(M%C4%81rupes_novads)
}}
{{monument
| qid = Q46127068
| label = ''[[:d:Q46127068|Sīpolciema apmetne (Sīpolu kalns)]]''
| name = Sīpolciema apmetne (Sīpolu kalns)
| municipality = Sīpolciems
| district = Mārupes novads
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-062
| locality = Babītes ezera Z krastā
| lat = 56.938663573608
| long = 23.780895088736
| p625 = {{Coord|56.938664|23.780895|display=inline}}
| vaid = 2132
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = S%C4%ABpolciems
}}
{{Wikidata list end}}

{{Commons category|Cultural heritage monuments in Mārupe Municipality|Latvijas kultūras mantojums/Mārupes novads}}

{{Latvijas kultūras mantojums}}

[[Kategorija:Latvijas kultūras mantojums]]
[[Kategorija:Mārupes novads]]</text>
      <sha1>afjrp2130ck8ytju6p45s1l1bwi2x3i</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi Salaspils novadā</title>
    <ns>0</ns>
    <id>244232</id>
    <revision>
      <id>4468206</id>
      <parentid>4419589</parentid>
      <timestamp>2026-05-14T14:24:21Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>ListeriaBot</username>
        <id>56598</id>
      </contributor>
      <comment>Wikidata list updated [V2]</comment>
      <origin>4468206</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="10917" sha1="btkdc3a7ak7hz06zsbjw2jyhqa872o2" xml:space="preserve">Šajā lapā apkopoti [[Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksts|valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi]] [[Salaspils novads|Salaspils novadā]].

{{monument-title-wikidata|2140753}}

{{Wikidata list
|sparql=SELECT 	
	?item ?name ?lat ?long ?typelabel ?vaid ?year ?image ?commonscat ?municipality
	?district ?locality ?complex ?region ?address ?wikipediauri ?extlink ?munwiki
WHERE
{
	VALUES ?currList { wd:Q20566098 } .
	VALUES ?currNovads { wd:Q2140753 } .
	?currNovads wdt:P300 ?region .
	?item wdt:P2817 ?currList .
	?item wdt:P2494 ?vaid .
	?item wdt:P1435 ?type .
	?item wdt:P131 ?munid.
	?munid wdt:P131 ?upmunid .  
	?munid wdt:P131* ?currNovads .
	?upmunid wdt:P31 ?upmuntype .  
	BIND ( IF ( ( ?upmuntype = wd:Q2577184) , ?upmunid , ?munid )  AS ?novads ) .
	?munsitelink schema:about ?munid .
	?munsitelink schema:inLanguage &quot;lv&quot; .
	BIND(STRAFTER(str(?munsitelink), &quot;lv.wikipedia.org/wiki/&quot;) AS ?munwiki) .
	OPTIONAL { ?item wdt:P373 ?commonscat } .
	OPTIONAL { ?item wdt:P2795 ?locality} .
	OPTIONAL { ?item wdt:P361 ?complex } .
	OPTIONAL { ?item p:P571 ?inception . ?inception pq:P1932 ?year } .
	OPTIONAL { ?item wdt:P18 ?pic . BIND(STRAFTER(str(?pic), &quot;Special:FilePath/&quot;) AS ?image) . }
	OPTIONAL { ?item wdt:P856 ?extlink } .
	OPTIONAL { ?item wdt:P6375 ?address } .
	OPTIONAL { ?item wdt:P625 ?coord .
		?item p:P625 ?coordinate .
		?coordinate psv:P625 ?coordinate_node .
		?coordinate_node wikibase:geoLatitude ?lat .
		?coordinate_node wikibase:geoLongitude ?long . }
	OPTIONAL { ?sitelink schema:about ?item . ?sitelink schema:inLanguage &quot;lv&quot; 
		BIND(strafter(str(?sitelink),&quot;/wiki/&quot;) as ?wikipediauri) }
	?item rdfs:label ?name . FILTER(lang(?name)=&quot;lv&quot;)
	?type rdfs:label ?typelabel . FILTER(lang(?typelabel)=&quot;lv&quot;)
	?munid rdfs:label ?municipality . FILTER(lang(?municipality)=&quot;lv&quot;)
	?novads rdfs:label ?district . FILTER(lang(?district)=&quot;lv&quot;)
}
|wdq=
|section=?district
|sort=P131
|columns=qid,label,?name,?municipality,?district,p1435:value,?region,?extlink,?address,?locality,?lat,?long,p625,?image,?commonscat,?vaid,?wikipediauri,?year,?typelabel,?complex,?munwiki
|thumb=128
|min_section=1
|row_template=monument
|skip_table=1
}}
{{monument
| qid = Q55236850
| label = ''[[:d:Q55236850|Doles muižas apbūve]]''
| name = Doles muižas apbūve
| municipality = Dolesmuiža
| district = Salaspils pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-087
| locality = Doles salā, Doles muižā
| lat = 56.849025391661
| long = 24.2271852589
| p625 = {{Coord|56.849025|24.227185|display=inline}}
| image = Dole%20hunters%27%20lodge%20-%20panoramio.jpg
| commonscat = Dole Manor
| vaid = 6706
| year = 18. - 19. gs.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q5288916|Doles muiža]]''
| munwiki = Dolesmui%C5%BEa
}}
{{monument
| qid = Q55236851
| label = ''[[:d:Q55236851|Krāsns]]''
| name = Krāsns
| municipality = Dolesmuiža
| district = Salaspils pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-087
| locality = Doles muižas pārvaldnieka mājā, Vecdolēs
| lat = 56.847989000239
| long = 24.229642000368
| p625 = {{Coord|56.847989|24.229642|display=inline}}
| vaid = 4208
| year = 18. - 19. gs.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| munwiki = Dolesmui%C5%BEa
}}
{{monument
| qid = Q697919
| label = [[Salaspils koncentrācijas nometne]]
| name = Salaspils koncentrācijas nometne
| municipality = Salaspils pagasts
| district = Salaspils pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931124|valsts nozīmes vēstures piemineklis]]''
| region = LV-087
| locality = Rīgas - Daugavpils šosejas 17. km
| lat = 56.87438889
| long = 24.30136111
| p625 = {{Coord|56.874389|24.301361|display=inline}}
| image = Memorial%20Salaspils%201.JPG
| commonscat = Labor camp Salaspils
| vaid = 93
| wikipediauri = Salaspils_koncentr%C4%81cijas_nometne
| typelabel = valsts nozīmes vēstures piemineklis
| munwiki = Salaspils_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q4405712
| label = [[Salaspils memoriāls]]
| name = Salaspils memoriāls
| municipality = Salaspils pagasts
| district = Salaspils pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-087
| extlink = http://www.salaspilsmemoriāls.lv
| address = Salaspils memoriāls, Salaspils pag., Salaspils nov., LV-2121
| locality = Salaspils memoriāls
| lat = 56.87308
| long = 24.3031
| p625 = {{Coord|56.87308|24.3031|display=inline}}
| image = Memorial%20Salaspils%201.JPG
| commonscat = Salaspils Memorial
| vaid = 9157
| wikipediauri = Salaspils_memori%C4%81ls
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Salaspils_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q7917735
| label = [[Vecdoles pils]]
| name = Vecdoles pils
| municipality = Salaspils pagasts
| district = Salaspils pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-087
| locality = pie Aučiem un Bēčiem
| lat = 56.8606
| long = 24.2522
| p625 = {{Coord|56.8606|24.2522|display=inline}}
| image = Doles%20sala%2C%20Old%20Doles%20Castle%20ruins.jpg
| commonscat = Vecdole Castle
| vaid = 2135
| wikipediauri = Vecdoles_pils
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Salaspils_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q50378800
| label = [[Jaundoles pils]]
| name = Jaundoles pils
| municipality = Salaspils pagasts
| district = Salaspils pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-087
| locality = pie Doles vēstures muzeja
| lat = 56.847478917801
| long = 24.229497546315
| p625 = {{Coord|56.847479|24.229498|display=inline}}
| image = Doles%20mui%C5%BEas%20park%C4%81%2C%2019.04.2020.%20-%2050631623963.jpg
| vaid = 2611
| wikipediauri = Jaundoles_pils
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Salaspils_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55236843
| label = ''[[:d:Q55236843|Jāņa kalns - kulta vieta]]''
| name = Jāņa kalns - kulta vieta
| municipality = Salaspils pagasts
| district = Salaspils pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-087
| locality = Doles salā pie Jāņkalniem
| lat = 56.856483775518
| long = 24.25364720734
| p625 = {{Coord|56.856484|24.253647|display=inline}}
| vaid = 2133
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Salaspils_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55236844
| label = ''[[:d:Q55236844|Suolažu skansts - viduslaiku nocietinājums]]''
| name = Suolažu skansts - viduslaiku nocietinājums
| municipality = Salaspils pagasts
| district = Salaspils pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-087
| locality = Doles salā pie Suolažiem
| lat = 56.86114471212
| long = 24.209876864173
| p625 = {{Coord|56.861145|24.209877|display=inline}}
| image = Sola%C5%BEu%20skansts%2C%2019.04.2020.%20-%2050632369421.jpg
| commonscat = Solaži Sconce
| vaid = 2134
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Salaspils_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55236847
| label = ''[[:d:Q55236847|Mūku kalns (Spolīškalns) - pilskalns]]''
| name = Mūku kalns (Spolīškalns) - pilskalns
| municipality = Salaspils pagasts
| district = Salaspils pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-087
| locality = pie Spolīšu fermas
| lat = 56.840128575176
| long = 24.405247240705
| p625 = {{Coord|56.840129|24.405247|display=inline}}
| image = Spol%C4%AB%C5%A1kalns%2C%2004.04.2021.%20-%2051105011086.jpg
| commonscat = Mūku kalns
| vaid = 2136
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Salaspils_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55236852
| label = ''[[:d:Q55236852|Kungu māja]]''
| name = Kungu māja
| municipality = Salaspils pagasts
| district = Salaspils pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-087
| locality = Doles salā, Doles muižā
| lat = 56.848025341708
| long = 24.228279272298
| p625 = {{Coord|56.848025|24.228279|display=inline}}
| image = Dole%20hunters%27%20lodge%20-%20panoramio.jpg
| commonscat = Dole Manor House
| vaid = 6707
| year = 1898.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q5288916|Doles muiža]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q55236850|Doles muižas apbūve]]''
| munwiki = Salaspils_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55236853
| label = ''[[:d:Q55236853|Pārvaldnieka māja]]''
| name = Pārvaldnieka māja
| municipality = Salaspils pagasts
| district = Salaspils pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-087
| locality = Doles salā, Doles muižā Vecdolēs
| lat = 56.84800622573
| long = 24.229702403648
| p625 = {{Coord|56.848006|24.229702|display=inline}}
| image = Doles%20mui%C5%BEas%20p%C4%81rvaldnieka%20m%C4%81ja%2C%2019.04.2020.jpg
| commonscat = Doles muižas pārvaldnieka māja
| vaid = 6705
| year = 18.-19.gs.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Salaspils_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55236854
| label = ''[[:d:Q55236854|Parks]]''
| name = Parks
| municipality = Salaspils pagasts
| district = Salaspils pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-087
| locality = Doles salā, Doles muižā
| lat = 56.8488939773
| long = 24.227540920515
| p625 = {{Coord|56.848894|24.227541|display=inline}}
| image = Doles%20mui%C5%BEas%20parks%2003.JPG
| commonscat = Dole Manor Park
| vaid = 6708
| year = 19. gs. Ip.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Salaspils_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55236858
| label = ''[[:d:Q55236858|Skulptūru ansamblis]]''
| name = Skulptūru ansamblis
| municipality = Salaspils pagasts
| district = Salaspils pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-087
| locality = Salaspils memoriāls
| vaid = 9203
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| munwiki = Salaspils_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q113484117
| label = ''[[:d:Q113484117|Salaspils Sv. Jura baznīcas vieta]]''
| name = Salaspils Sv. Jura baznīcas vieta
| municipality = Salaspils pagasts
| district = Salaspils pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-087
| locality = Rīgas HES ūdenskrātuves Z krastā
| image = Salaspils%20luter%C4%81%C5%86u%20bazn%C4%ABcas%20drupas%20Daugavas%20krast%C4%81%201999-10-10.jpg
| commonscat = Saint George Church (Salaspils)
| vaid = 9311
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Salaspils_pagasts
}}
{{Wikidata list end}}

{{commonscat|Cultural heritage monuments in Salaspils Municipality|Latvijas kultūras mantojums/Salaspils novads}}

{{Latvijas kultūras mantojums}}

[[Kategorija:Latvijas kultūras mantojums]]
[[Kategorija:Salaspils novads]]</text>
      <sha1>btkdc3a7ak7hz06zsbjw2jyhqa872o2</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi Saldus novadā</title>
    <ns>0</ns>
    <id>244243</id>
    <revision>
      <id>4468371</id>
      <parentid>4466795</parentid>
      <timestamp>2026-05-15T01:45:48Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>ListeriaBot</username>
        <id>56598</id>
      </contributor>
      <comment>Wikidata list updated [V2]</comment>
      <origin>4468371</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="45041" sha1="4rz6pueerqtnbp2yxsn3ubjww4r1opy" xml:space="preserve">Šajā lapā apkopoti [[Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksts|valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi]] [[Saldus novads|Saldus novadā]].

{{monument-title-wikidata|Q97232673}}

{{Wikidata list
|sparql=SELECT 	
	?item ?name ?lat ?long ?typelabel ?vaid ?year ?image ?commonscat ?municipality
	?district ?locality ?complex ?region ?address ?wikipediauri ?extlink ?munwiki
WHERE
{
	VALUES ?currList { wd:Q20566102 } .
	VALUES ?currNovads { wd:Q97232673 } .
	?currNovads wdt:P300 ?region .
	?item wdt:P2817 ?currList .
	?item wdt:P2494 ?vaid .
	?item wdt:P1435 ?type .
	?item wdt:P131 ?munid.
	?munid wdt:P131 ?upmunid .  
	?munid wdt:P131* ?currNovads .
	?upmunid wdt:P31 ?upmuntype .  
	BIND ( IF ( ( ?upmuntype = wd:Q2577184) , ?upmunid , ?munid )  AS ?novads ) .
	?munsitelink schema:about ?munid .
	?munsitelink schema:inLanguage &quot;lv&quot; .
	BIND(STRAFTER(str(?munsitelink), &quot;lv.wikipedia.org/wiki/&quot;) AS ?munwiki) .
	OPTIONAL { ?item wdt:P373 ?commonscat } .
	OPTIONAL { ?item wdt:P2795 ?locality} .
	OPTIONAL { ?item wdt:P361 ?complex } .
	OPTIONAL { ?item p:P571 ?inception . ?inception pq:P1932 ?year } .
	OPTIONAL { ?item wdt:P18 ?pic . BIND(STRAFTER(str(?pic), &quot;Special:FilePath/&quot;) AS ?image) . }
	OPTIONAL { ?item wdt:P856 ?extlink } .
	OPTIONAL { ?item wdt:P6375 ?address } .
	OPTIONAL { ?item wdt:P625 ?coord .
		?item p:P625 ?coordinate .
		?coordinate psv:P625 ?coordinate_node .
		?coordinate_node wikibase:geoLatitude ?lat .
		?coordinate_node wikibase:geoLongitude ?long . }
	OPTIONAL { ?sitelink schema:about ?item . ?sitelink schema:inLanguage &quot;lv&quot; 
		BIND(strafter(str(?sitelink),&quot;/wiki/&quot;) as ?wikipediauri) }
	?item rdfs:label ?name . FILTER(lang(?name)=&quot;lv&quot;)
	?type rdfs:label ?typelabel . FILTER(lang(?typelabel)=&quot;lv&quot;)
	?munid rdfs:label ?municipality . FILTER(lang(?municipality)=&quot;lv&quot;)
	?novads rdfs:label ?district . FILTER(lang(?district)=&quot;lv&quot;)
}
|wdq=
|section=?district
|sort=P131
|columns=qid,label,?name,?municipality,?district,p1435:value,?region,?extlink,?address,?locality,?lat,?long,p625,?image,?commonscat,?vaid,?wikipediauri,?year,?typelabel,?complex,?munwiki
|thumb=128
|min_section=1
|row_template=monument
|skip_table=1
}}
{{monument
| qid = Q46375611
| label = ''[[:d:Q46375611|Senkapi pie Zaķukalnu fermas]]''
| name = Senkapi pie Zaķukalnu fermas
| municipality = Blīdenes pagasts
| district = Blīdenes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-088
| locality = pie Zaķukalnu fermas
| lat = 56.680166818219
| long = 22.704386155463
| p625 = {{Coord|56.680167|22.704386|display=inline}}
| vaid = 2149
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Bl%C4%ABdenes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q12651992
| label = [[Cieceres pilskalns]]
| name = Cieceres pilskalns
| municipality = Cieceres pagasts
| district = Cieceres pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-088
| locality = pie bij. Pilskalniem, Cieceres upes labajā krastā
| lat = 56.62413
| long = 22.61536
| p625 = {{Coord|56.62413|22.61536|display=inline}}
| vaid = 2150
| wikipediauri = Cieceres_pilskalns
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Cieceres_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q5423248
| label = ''[[:d:Q5423248|Ezeres muižas dzīvojamā ēka]]''
| name = Ezeres muižas dzīvojamā ēka
| municipality = Ezere
| district = Ezeres pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-088
| locality = Ezeres muižā
| lat = 56.4039
| long = 22.3616
| p625 = {{Coord|56.4039|22.3616|display=inline}}
| image = Ezeres%20mui%C5%BEas%20pils%202000-11-04.jpg&lt;br/&gt;Ezere%20manor%20%282%29.jpg
| commonscat = Ezere Manor
| vaid = 6717
| year = 18. gs. 19. gs.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q55312469|Ezeres muižas apbūve ar parku]]''
| munwiki = Ezere
}}
{{monument
| qid = Q55312469
| label = ''[[:d:Q55312469|Ezeres muižas apbūve ar parku]]''
| name = Ezeres muižas apbūve ar parku
| municipality = Ezere
| district = Ezeres pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-088
| locality = Ezeres muižā
| lat = 56.402868240505
| long = 22.360008895399
| p625 = {{Coord|56.402868|22.360009|display=inline}}
| image = 2016%2008%20Ezere%20%2817%29.jpg
| vaid = 6715
| year = 18. gs. 19. gs.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q138427312|Ezeres muiža]]''
| munwiki = Ezere
}}
{{monument
| qid = Q55312477
| label = ''[[:d:Q55312477|Klēts]]''
| name = Klēts
| municipality = Ezere
| district = Ezeres pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-088
| locality = Ezeres muižā
| lat = 56.40665693542
| long = 22.362335659008
| p625 = {{Coord|56.406657|22.362336|display=inline}}
| vaid = 6718
| year = 19. gs. v.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q55312469|Ezeres muižas apbūve ar parku]]''
| munwiki = Ezere
}}
{{monument
| qid = Q55312483
| label = ''[[:d:Q55312483|Staļļi]]''
| name = Staļļi
| municipality = Ezere
| district = Ezeres pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-088
| locality = Ezeres muižā
| lat = 56.40452745188
| long = 22.361317512267
| p625 = {{Coord|56.404527|22.361318|display=inline}}
| image = A%20stable%20at%20Ezere%20manor%20-%20panoramio%20%281%29.jpg
| vaid = 6719
| year = 19. gs. 1.c.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q55312469|Ezeres muižas apbūve ar parku]]''
| munwiki = Ezere
}}
{{monument
| qid = Q46375752
| label = ''[[:d:Q46375752|Altāris]]''
| name = Altāris
| municipality = Gaiķi
| district = Gaiķu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-088
| locality = Gaiķu luterāņu baznīcā
| lat = 56.772821583501
| long = 22.543072756003
| p625 = {{Coord|56.772822|22.543073|display=inline}}
| vaid = 4233
| year = 17.gs.b.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = ''[[:d:Q46376005|Gaiķu luterāņu baznīca]]''
| munwiki = Gai%C4%B7i
}}
{{monument
| qid = Q46375802
| label = ''[[:d:Q46375802|Ērģeļu luktu gleznojumi (15)]]''
| name = Ērģeļu luktu gleznojumi (15)
| municipality = Gaiķi
| district = Gaiķu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-088
| locality = Gaiķu luterāņu baznīcā
| lat = 56.772821583501
| long = 22.543072756003
| p625 = {{Coord|56.772822|22.543073|display=inline}}
| vaid = 4234
| year = 17.gs.IIp.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = ''[[:d:Q46376005|Gaiķu luterāņu baznīca]]''
| munwiki = Gai%C4%B7i
}}
{{monument
| qid = Q46375867
| label = ''[[:d:Q46375867|Kancele]]''
| name = Kancele
| municipality = Gaiķi
| district = Gaiķu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-088
| locality = Gaiķu luterāņu baznīcā
| lat = 56.772821583501
| long = 22.543072756003
| p625 = {{Coord|56.772822|22.543073|display=inline}}
| vaid = 4235
| year = 17.gs.v.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = ''[[:d:Q46376005|Gaiķu luterāņu baznīca]]''
| munwiki = Gai%C4%B7i
}}
{{monument
| qid = Q46375936
| label = ''[[:d:Q46375936|Solu gleznojumi (26)]]''
| name = Solu gleznojumi (26)
| municipality = Gaiķi
| district = Gaiķu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-088
| locality = Gaiķu luterāņu baznīcā
| lat = 56.772821583501
| long = 22.543072756003
| p625 = {{Coord|56.772822|22.543073|display=inline}}
| vaid = 4237
| year = 17.gs.IIp.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = ''[[:d:Q46376005|Gaiķu luterāņu baznīca]]''
| munwiki = Gai%C4%B7i
}}
{{monument
| qid = Q46376005
| label = ''[[:d:Q46376005|Gaiķu luterāņu baznīca]]''
| name = Gaiķu luterāņu baznīca
| municipality = Gaiķi
| district = Gaiķu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-088
| lat = 56.772821583501
| long = 22.543072756003
| p625 = {{Coord|56.772822|22.543073|display=inline}}
| image = Gai%C4%B7u%20bazn%C4%ABca%202005-06-23.jpg
| commonscat = Lutheran church in Gaiķi
| vaid = 6720
| year = 1658., 1684.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Gai%C4%B7i
}}
{{monument
| qid = Q46375700
| label = [[Gaiķu pilskalns]]
| name = Gaiķu pilskalns
| municipality = Gaiķu pagasts
| district = Gaiķu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-088
| locality = pie Kloņiem un Pilskalniem, Satiķu ezera D krastā
| lat = 56.781537435347
| long = 22.545419259517
| p625 = {{Coord|56.781537|22.545419|display=inline}}
| vaid = 2152
| wikipediauri = Gai%C4%B7u_pilskalns
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Gai%C4%B7u_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55312485
| label = ''[[:d:Q55312485|Kancele]]''
| name = Kancele
| municipality = Grīvaiši
| district = Ezeres pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-088
| locality = Grīvaišu luterāņu baznīcā
| lat = 56.425057993688
| long = 22.431668577584
| p625 = {{Coord|56.425058|22.431669|display=inline}}
| vaid = 4232
| year = 17.gs.v.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = ''[[:d:Q55312491|Grīvaišu luterāņu baznīca]]''
| munwiki = Gr%C4%ABvai%C5%A1i
}}
{{monument
| qid = Q55312488
| label = ''[[:d:Q55312488|Grīvaišu krogs]]''
| name = Grīvaišu krogs
| municipality = Grīvaiši
| district = Ezeres pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-088
| lat = 56.424045118108
| long = 22.430115267181
| p625 = {{Coord|56.424045|22.430115|display=inline}}
| image = Gr%C4%ABvai%C5%A1u%20krogs3.jpg
| commonscat = Inn in Grīvaiši
| vaid = 6713
| year = 19. gs.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Gr%C4%ABvai%C5%A1i
}}
{{monument
| qid = Q55312491
| label = ''[[:d:Q55312491|Grīvaišu luterāņu baznīca]]''
| name = Grīvaišu luterāņu baznīca
| municipality = Grīvaiši
| district = Ezeres pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-088
| lat = 56.425057993571
| long = 22.431668578419
| p625 = {{Coord|56.425058|22.431669|display=inline}}
| image = Gr%C4%ABvai%C5%A1u%20luter%C4%81%C5%86u%20bazn%C4%ABca2.jpg
| commonscat = Lutheran church in Grīvaiši
| vaid = 6714
| year = 17. gs. 19. gs. s.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Gr%C4%ABvai%C5%A1i
}}
{{monument
| qid = Q55312492
| label = ''[[:d:Q55312492|Ciļņi (4)]]''
| name = Ciļņi (4)
| municipality = Jaunauce
| district = Jaunauces pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-088
| locality = Jaunauces muižas pilī
| lat = 56.444287194218
| long = 22.689971338049
| p625 = {{Coord|56.444287|22.689971|display=inline}}
| vaid = 4238
| year = 20.gs.Ic.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = ''[[:d:Q55312508|Jaunauces pils]]''
| munwiki = Jaunauce
}}
{{monument
| qid = Q55312497
| label = ''[[:d:Q55312497|Gleznojums zāles kupolā]]''
| name = Gleznojums zāles kupolā
| municipality = Jaunauce
| district = Jaunauces pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-088
| locality = Jaunauces muižas pilī
| lat = 56.444287194218
| long = 22.689971338049
| p625 = {{Coord|56.444287|22.689971|display=inline}}
| vaid = 4239
| year = 19.gs.Ic. 20.gs.s.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = ''[[:d:Q55312508|Jaunauces pils]]''
| munwiki = Jaunauce
}}
{{monument
| qid = Q55312499
| label = ''[[:d:Q55312499|Interjera dekoratīvā apdare (8 telpās)]]''
| name = Interjera dekoratīvā apdare (8 telpās)
| municipality = Jaunauce
| district = Jaunauces pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-088
| locality = Jaunauces muižas pilī
| lat = 56.444287194218
| long = 22.689971338049
| p625 = {{Coord|56.444287|22.689971|display=inline}}
| vaid = 4240
| year = 19.gs.Ic. 20.gs.s.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = ''[[:d:Q55312508|Jaunauces pils]]''
| munwiki = Jaunauce
}}
{{monument
| qid = Q55312501
| label = ''[[:d:Q55312501|Krāsnis (7)]]''
| name = Krāsnis (7)
| municipality = Jaunauce
| district = Jaunauces pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-088
| locality = Jaunauces muižas pilī
| lat = 56.444287194218
| long = 22.689971338049
| p625 = {{Coord|56.444287|22.689971|display=inline}}
| vaid = 4241
| year = 19.gs.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = ''[[:d:Q55312508|Jaunauces pils]]''
| munwiki = Jaunauce
}}
{{monument
| qid = Q55312506
| label = ''[[:d:Q55312506|Jaunauces muižas apbūve]]''
| name = Jaunauces muižas apbūve
| municipality = Jaunauce
| district = Jaunauces pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-088
| locality = Jaunauces muižā
| lat = 56.444361999349
| long = 22.689607869733
| p625 = {{Coord|56.444362|22.689608|display=inline}}
| vaid = 6721
| year = 19. gs. s.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = [[Jaunauces muiža]]
| munwiki = Jaunauce
}}
{{monument
| qid = Q55312508
| label = ''[[:d:Q55312508|Jaunauces pils]]''
| name = Jaunauces pils
| municipality = Jaunauce
| district = Jaunauces pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-088
| locality = Jaunauces muižā
| lat = 56.444287194076
| long = 22.689971338411
| p625 = {{Coord|56.444287|22.689971|display=inline}}
| image = Jaunauces%20pils%20%28mui%C5%BEa%29.jpg
| vaid = 6722
| year = 19. gs. s.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q55312506|Jaunauces muižas apbūve]]''
| munwiki = Jaunauce
}}
{{monument
| qid = Q55312511
| label = ''[[:d:Q55312511|Pārvaldnieka ēka]]''
| name = Pārvaldnieka ēka
| municipality = Jaunauce
| district = Jaunauces pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-088
| locality = Jaunauces muižā
| lat = 56.444339895415
| long = 22.688973492642
| p625 = {{Coord|56.44434|22.688973|display=inline}}
| vaid = 6723
| year = 19. gs.s.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q55312506|Jaunauces muižas apbūve]]''
| munwiki = Jaunauce
}}
{{monument
| qid = Q55312512
| label = ''[[:d:Q55312512|Kalpu māja]]''
| name = Kalpu māja
| municipality = Jaunauce
| district = Jaunauces pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-088
| locality = Jaunauces muižā
| lat = 56.444903279893
| long = 22.691082049601
| p625 = {{Coord|56.444903|22.691082|display=inline}}
| vaid = 6724
| year = 1808.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q55312506|Jaunauces muižas apbūve]]''
| munwiki = Jaunauce
}}
{{monument
| qid = Q55312516
| label = ''[[:d:Q55312516|Stallis]]''
| name = Stallis
| municipality = Jaunauce
| district = Jaunauces pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-088
| locality = Jaunauces muižā
| lat = 56.445164847762
| long = 22.689077170062
| p625 = {{Coord|56.445165|22.689077|display=inline}}
| vaid = 6725
| year = 1832.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q55312506|Jaunauces muižas apbūve]]''
| munwiki = Jaunauce
}}
{{monument
| qid = Q55312518
| label = ''[[:d:Q55312518|Šķūnis]]''
| name = Šķūnis
| municipality = Jaunauce
| district = Jaunauces pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-088
| locality = Jaunauces muižā
| lat = 56.444219826708
| long = 22.688525630187
| p625 = {{Coord|56.44422|22.688526|display=inline}}
| vaid = 6726
| year = 1841.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q55312506|Jaunauces muižas apbūve]]''
| munwiki = Jaunauce
}}
{{monument
| qid = Q55312522
| label = ''[[:d:Q55312522|Parks]]''
| name = Parks
| municipality = Jaunauce
| district = Jaunauces pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-088
| locality = Jaunauces muižā
| lat = 56.44447072191
| long = 22.6885809618
| p625 = {{Coord|56.444471|22.688581|display=inline}}
| vaid = 6727
| year = 19. gs.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q55312506|Jaunauces muižas apbūve]]''
| munwiki = Jaunauce
}}
{{monument
| qid = Q55312524
| label = ''[[:d:Q55312524|Pienotava]]''
| name = Pienotava
| municipality = Jaunauce
| district = Jaunauces pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-088
| locality = Jaunauces muižā
| lat = 56.44417446737
| long = 22.692297918378
| p625 = {{Coord|56.444174|22.692298|display=inline}}
| vaid = 6728
| year = 1833.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q55312506|Jaunauces muižas apbūve]]''
| munwiki = Jaunauce
}}
{{monument
| qid = Q55312528
| label = ''[[:d:Q55312528|Jaunmuižas klēts un parks]]''
| name = Jaunmuižas klēts un parks
| municipality = Jaunlutriņi
| district = Jaunlutriņu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-088
| locality = Jaunmuižā
| lat = 56.829239216908
| long = 22.401705680184
| p625 = {{Coord|56.829239|22.401706|display=inline}}
| vaid = 6729
| year = 1817.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q56042435|Jaunmuiža]]''
| munwiki = Jaunlutri%C5%86i
}}
{{monument
| qid = Q55312531
| label = ''[[:d:Q55312531|Zemīšu senkapi]]''
| name = Zemīšu senkapi
| municipality = Kursīšu pagasts
| district = Kursīšu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-088
| locality = pie Kursīšu pamatskolas
| lat = 56.50192801533
| long = 22.397647123154
| p625 = {{Coord|56.501928|22.397647|display=inline}}
| vaid = 2151
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Kurs%C4%AB%C5%A1u_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55312534
| label = ''[[:d:Q55312534|Bruzilu viduslaiku kapsēta]]''
| name = Bruzilu viduslaiku kapsēta
| municipality = Kursīšu pagasts
| district = Kursīšu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-088
| locality = pie Bruzilām
| lat = 56.503410291033
| long = 22.337246071658
| p625 = {{Coord|56.50341|22.337246|display=inline}}
| vaid = 2153
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Kurs%C4%AB%C5%A1u_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55312536
| label = ''[[:d:Q55312536|Bāliņu senkapi]]''
| name = Bāliņu senkapi
| municipality = Kursīšu pagasts
| district = Kursīšu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-088
| locality = pie Dīķēniem un Bāliņiem
| lat = 56.562151571963
| long = 22.323777972867
| p625 = {{Coord|56.562152|22.323778|display=inline}}
| vaid = 2154
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Kurs%C4%AB%C5%A1u_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55312537
| label = ''[[:d:Q55312537|Meždāmnieku senkapi]]''
| name = Meždāmnieku senkapi
| municipality = Kursīšu pagasts
| district = Kursīšu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-088
| locality = pie Meždāmniekiem
| lat = 56.510102569778
| long = 22.501151606145
| p625 = {{Coord|56.510103|22.501152|display=inline}}
| vaid = 2155
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Kurs%C4%AB%C5%A1u_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55312540
| label = [[Mizaiņu pilskalns]]
| name = Mizaiņu pilskalns
| municipality = Lutriņu pagasts
| district = Lutriņu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-088
| locality = pie bij. Mizaiņiem un Stūrīšiem
| lat = 56.753873129763
| long = 22.453059470444
| p625 = {{Coord|56.753873|22.453059|display=inline}}
| vaid = 2157
| wikipediauri = Mizai%C5%86u_pilskalns
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Lutri%C5%86u_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q12674067
| label = ''[[:d:Q12674067|Striķu pilskalns]]''
| name = Striķu pilskalns
| municipality = Novadnieku pagasts
| district = Novadnieku pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-088
| locality = pie bij. Striķiem un Aizkalniem
| lat = 56.59960130505
| long = 22.53541794056
| p625 = {{Coord|56.599601|22.535418|display=inline}}
| image = Stri%C4%B7u%20pilskalns%2001.jpg
| commonscat = Striķu pilskalns
| vaid = 2162
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Novadnieku_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55312554
| label = ''[[:d:Q55312554|Ceriņu senkapi]]''
| name = Ceriņu senkapi
| municipality = Novadnieku pagasts
| district = Novadnieku pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-088
| locality = pie bij. Ceriņiem
| lat = 56.625074218607
| long = 22.518990226559
| p625 = {{Coord|56.625074|22.51899|display=inline}}
| vaid = 2161
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Novadnieku_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55312557
| label = ''[[:d:Q55312557|Striķu senkapi]]''
| name = Striķu senkapi
| municipality = Novadnieku pagasts
| district = Novadnieku pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-088
| locality = pie bij. Striķiem un Aizkalniem
| lat = 56.60135608025
| long = 22.533097846553
| p625 = {{Coord|56.601356|22.533098|display=inline}}
| vaid = 2163
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Novadnieku_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55312561
| label = ''[[:d:Q55312561|Eglīšu apmetne]]''
| name = Eglīšu apmetne
| municipality = Novadnieku pagasts
| district = Novadnieku pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-088
| locality = pie Eglīšiem
| lat = 56.632845153179
| long = 22.423255730852
| p625 = {{Coord|56.632845|22.423256|display=inline}}
| vaid = 2164
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Novadnieku_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55312564
| label = ''[[:d:Q55312564|Kupes senkapi (Miroņkalniņš)]]''
| name = Kupes senkapi (Miroņkalniņš)
| municipality = Novadnieku pagasts
| district = Novadnieku pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-088
| locality = pie Kalvēm
| lat = 56.603092012833
| long = 22.409773627082
| p625 = {{Coord|56.603092|22.409774|display=inline}}
| vaid = 2165
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Novadnieku_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55312567
| label = ''[[:d:Q55312567|Kuršu senkapi (Zviedru kapi)]]''
| name = Kuršu senkapi (Zviedru kapi)
| municipality = Novadnieku pagasts
| district = Novadnieku pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-088
| locality = pie Kuršiem
| lat = 56.640996032684
| long = 22.514468924034
| p625 = {{Coord|56.640996|22.514469|display=inline}}
| vaid = 2166
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Novadnieku_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55312542
| label = ''[[:d:Q55312542|Bieriņu senkapi]]''
| name = Bieriņu senkapi
| municipality = Nīgrandes pagasts
| district = Nīgrandes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-088
| locality = Ķiķeļu meža malā pie Bieriņiem
| lat = 56.441893062608
| long = 22.088041446584
| p625 = {{Coord|56.441893|22.088041|display=inline}}
| vaid = 2158
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = N%C4%ABgrandes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55312545
| label = [[Cīrulenes kalns|Cīrulenes kalns - pilskalns]]
| name = Cīrulenes kalns - pilskalns
| municipality = Nīgrandes pagasts
| district = Nīgrandes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-088
| locality = pie Laurupītes ietekas Ventā
| lat = 56.483518777555
| long = 22.09985022428
| p625 = {{Coord|56.483519|22.09985|display=inline}}
| vaid = 2159
| wikipediauri = C%C4%ABrulenes_kalns
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = N%C4%ABgrandes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55312548
| label = ''[[:d:Q55312548|Meldzeres dobumakmens]]''
| name = Meldzeres dobumakmens
| municipality = Nīgrandes pagasts
| district = Nīgrandes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-088
| locality = pie Meldzeres
| lat = 56.498477092732
| long = 21.957674607543
| p625 = {{Coord|56.498477|21.957675|display=inline}}
| vaid = 2160
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = N%C4%ABgrandes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55312550
| label = [[Nīgrandes luterāņu baznīca]]
| name = Nīgrandes luterāņu baznīca
| municipality = Nīgrandes pagasts
| district = Nīgrandes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-088
| locality = &quot;Nīgrandes baznīca&quot;
| lat = 56.490316111201
| long = 22.08901197638
| p625 = {{Coord|56.490316|22.089012|display=inline}}
| image = N%C4%ABgrandes%20luter%C4%81%C5%86u%20bazn%C4%ABca1.jpg
| commonscat = Lutheran church in Nīgrande
| vaid = 8723
| wikipediauri = N%C4%ABgrandes_luter%C4%81%C5%86u_bazn%C4%ABca
| year = 1775., 1883.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = N%C4%ABgrandes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55312614
| label = ''[[:d:Q55312614|Altāra barjera]]''
| name = Altāra barjera
| municipality = Priedula
| district = Vadakstes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-088
| locality = Priedulas luterāņu baznīcā
| lat = 56.370777482861
| long = 22.846785811421
| p625 = {{Coord|56.370777|22.846786|display=inline}}
| vaid = 4265
| year = 18.gs.v.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Priedulas luterāņu baznīca]]
| munwiki = Priedula
}}
{{monument
| qid = Q55312619
| label = ''[[:d:Q55312619|Altāris]]''
| name = Altāris
| municipality = Priedula
| district = Vadakstes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-088
| locality = Priedulas luterāņu baznīcā
| lat = 56.370777482861
| long = 22.846785811421
| p625 = {{Coord|56.370777|22.846786|display=inline}}
| vaid = 4266
| year = 17.gs.70.g.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Priedulas luterāņu baznīca]]
| munwiki = Priedula
}}
{{monument
| qid = Q55312621
| label = ''[[:d:Q55312621|Kancele]]''
| name = Kancele
| municipality = Priedula
| district = Vadakstes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-088
| locality = Priedulas luterāņu baznīcā
| lat = 56.370777482861
| long = 22.846785811421
| p625 = {{Coord|56.370777|22.846786|display=inline}}
| vaid = 4269
| year = 18.gs.IIp.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Priedulas luterāņu baznīca]]
| munwiki = Priedula
}}
{{monument
| qid = Q55312624
| label = [[Priedulas luterāņu baznīca]]
| name = Priedulas luterāņu baznīca
| municipality = Priedula
| district = Vadakstes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-088
| lat = 56.370786842619
| long = 22.846743542185
| p625 = {{Coord|56.370787|22.846744|display=inline}}
| image = Priedulas%20luter%C4%81%C5%86u%20bazn%C4%ABca%208.jpg
| commonscat = Lutheran church in Priedula
| vaid = 6736
| wikipediauri = Priedulas_luter%C4%81%C5%86u_bazn%C4%ABca
| year = 16. gs. b.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Priedula
}}
{{monument
| qid = Q46376116
| label = ''[[:d:Q46376116|Portāls]]''
| name = Portāls
| municipality = Remte
| district = Remtes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-088
| locality = Remtes luterāņu baznīcā
| lat = 56.745317000266
| long = 22.686463000333
| p625 = {{Coord|56.745317|22.686463|display=inline}}
| image = Remtes%20bazn%C4%ABca%20%2816%29.jpg
| commonscat = Portal of Lutheran church in Remte
| vaid = 4247
| year = 18.gs.70.g.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| munwiki = Remte
}}
{{monument
| qid = Q46376190
| label = ''[[:d:Q46376190|Ciļņi (2)]]''
| name = Ciļņi (2)
| municipality = Remte
| district = Remtes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-088
| locality = Remtes muižas pilī
| lat = 56.739563134783
| long = 22.694040073598
| p625 = {{Coord|56.739563|22.69404|display=inline}}
| image = Remtes%20bazn%C4%ABca%20%28WLM%29.jpg
| vaid = 4248
| year = ap 1800.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = ''[[:d:Q46376392|Remtes muižas pils]]''
| munwiki = Remte
}}
{{monument
| qid = Q46376258
| label = ''[[:d:Q46376258|Terases margas]]''
| name = Terases margas
| municipality = Remte
| district = Remtes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-088
| locality = Remtes muižas pilī
| lat = 56.739563134783
| long = 22.694040073598
| p625 = {{Coord|56.739563|22.69404|display=inline}}
| vaid = 4249
| year = ap 1800.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = ''[[:d:Q46376392|Remtes muižas pils]]''
| munwiki = Remte
}}
{{monument
| qid = Q46376320
| label = ''[[:d:Q46376320|Remtes muižas apbūve]]''
| name = Remtes muižas apbūve
| municipality = Remte
| district = Remtes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-088
| locality = Remtes muižā
| lat = 56.739790787969
| long = 22.694598950959
| p625 = {{Coord|56.739791|22.694599|display=inline}}
| vaid = 6731
| year = 18.gs.-20.gs.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = [[Remtes muiža]]
| munwiki = Remte
}}
{{monument
| qid = Q46376392
| label = ''[[:d:Q46376392|Remtes muižas pils]]''
| name = Remtes muižas pils
| municipality = Remte
| district = Remtes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-088
| locality = Remtes muižā
| lat = 56.739563135058
| long = 22.694040073984
| p625 = {{Coord|56.739563|22.69404|display=inline}}
| image = Remte%20Manor%20%281%29.jpg
| commonscat = Remte manor house
| vaid = 6732
| year = 1800., 1905.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q46376320|Remtes muižas apbūve]]''
| munwiki = Remte
}}
{{monument
| qid = Q46376463
| label = ''[[:d:Q46376463|Muižas īpašnieku dzimtas kapenes]]''
| name = Muižas īpašnieku dzimtas kapenes
| municipality = Remte
| district = Remtes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-088
| locality = Remtes muižā
| lat = 56.74567734357
| long = 22.689937550573
| p625 = {{Coord|56.745677|22.689938|display=inline}}
| vaid = 6733
| year = 18. gs. 19. gs. s.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q46376320|Remtes muižas apbūve]]''
| munwiki = Remte
}}
{{monument
| qid = Q46376531
| label = ''[[:d:Q46376531|Stallis]]''
| name = Stallis
| municipality = Remte
| district = Remtes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-088
| locality = Remtes muižā
| lat = 56.740352775162
| long = 22.694185341571
| p625 = {{Coord|56.740353|22.694185|display=inline}}
| vaid = 6734
| year = 19. gs. s.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q46376320|Remtes muižas apbūve]]''
| munwiki = Remte
}}
{{monument
| qid = Q46376597
| label = ''[[:d:Q46376597|Parks un parka arhitektūra]]''
| name = Parks un parka arhitektūra
| municipality = Remte
| district = Remtes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-088
| locality = Remtes muižā
| lat = 56.737803285291
| long = 22.698160631089
| p625 = {{Coord|56.737803|22.698161|display=inline}}
| image = Remtes%20mui%C5%BEas%20parks%202.jpg
| commonscat = Remte manor park
| vaid = 6735
| year = 19. gs.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q46376320|Remtes muižas apbūve]]''
| munwiki = Remte
}}
{{monument
| qid = Q46376066
| label = ''[[:d:Q46376066|Valteru senkapi]]''
| name = Valteru senkapi
| municipality = Remtes pagasts
| district = Remtes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-088
| locality = pie Valteriem
| lat = 56.773457882831
| long = 22.611968491532
| p625 = {{Coord|56.773458|22.611968|display=inline}}
| vaid = 2167
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Remtes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55312576
| label = ''[[:d:Q55312576|Interjera dekoratīvā apdare]]''
| name = Interjera dekoratīvā apdare
| municipality = Ruba
| district = Rubas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-088
| locality = Rubas muižas pilī
| lat = 56.384959000298
| long = 22.598577999932
| p625 = {{Coord|56.384959|22.598578|display=inline}}
| vaid = 4250
| year = 19.gs.80.g.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = ''[[:d:Q7319930|Reņģu muižas pils]]''
| munwiki = Ruba
}}
{{monument
| qid = Q55312579
| label = ''[[:d:Q55312579|Kamīni (3)]]''
| name = Kamīni (3)
| municipality = Ruba
| district = Rubas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-088
| locality = Rubas muižas pilī
| lat = 56.384959000298
| long = 22.598577999932
| p625 = {{Coord|56.384959|22.598578|display=inline}}
| vaid = 4251
| year = 19.gs.80.g.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = ''[[:d:Q7319930|Reņģu muižas pils]]''
| munwiki = Ruba
}}
{{monument
| qid = Q55312581
| label = ''[[:d:Q55312581|Krāsnis (6)]]''
| name = Krāsnis (6)
| municipality = Ruba
| district = Rubas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-088
| locality = Rubas muižas pilī
| lat = 56.384959000298
| long = 22.598577999932
| p625 = {{Coord|56.384959|22.598578|display=inline}}
| vaid = 4252
| year = 19.gs.80.g.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = ''[[:d:Q7319930|Reņģu muižas pils]]''
| munwiki = Ruba
}}
{{monument
| qid = Q12669639
| label = ''[[:d:Q12669639|Platkāju pilskalns]]''
| name = Platkāju pilskalns
| municipality = Rubas pagasts
| district = Rubas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-088
| locality = pie Platkājiem
| lat = 56.37699
| long = 22.6272
| p625 = {{Coord|56.37699|22.6272|display=inline}}
| vaid = 2169
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Rubas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55312571
| label = [[Karātavu kalns (Rubas pagasts)|Karātavu kalns]]
| name = Karātavu kalns
| municipality = Rubas pagasts
| district = Rubas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-088
| locality = pie Platkājiem
| lat = 56.377777509958
| long = 22.625195899054
| p625 = {{Coord|56.377778|22.625196|display=inline}}
| vaid = 2168
| wikipediauri = Kar%C4%81tavu_kalns_(Rubas_pagasts)
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Rubas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55312584
| label = [[Saldus pilskalns]]
| name = Saldus pilskalns
| municipality = Saldus
| district = Saldus
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-088
| locality = pie Saldus ezera, vecās Saldus - Rīgas šosejas malā
| lat = 56.670839112646
| long = 22.508967806261
| p625 = {{Coord|56.670839|22.508968|display=inline}}
| image = Saldus%20pilskalns.jpg
| vaid = 2170
| wikipediauri = Saldus_pilskalns
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Saldus
}}
{{monument
| qid = Q55312589
| label = ''[[:d:Q55312589|Saldus pilsētas vēsturiskais centrs]]''
| name = Saldus pilsētas vēsturiskais centrs
| municipality = Saldus
| district = Saldus
| p1435 = ''[[:d:Q23931123|valsts nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis]]''
| region = LV-088
| lat = 56.664856289643
| long = 22.492973051758
| p625 = {{Coord|56.664856|22.492973|display=inline}}
| image = Sladus%20dome.jpg
| vaid = 7446
| year = 19.gs
| typelabel = valsts nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis
| munwiki = Saldus
}}
{{monument
| qid = Q55312592
| label = ''[[:d:Q55312592|Ērģeles]]''
| name = Ērģeles
| municipality = Saldus
| district = Saldus
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-088
| address = Kuldīgas iela 2
| locality = Sv. Jāņa luterāņu baznīcā
| lat = 56.6666561
| long = 22.4926538
| p625 = {{Coord|56.666656|22.492654|display=inline}}
| vaid = 4253
| year = 1872.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| munwiki = Saldus
}}
{{monument
| qid = Q55312595
| label = ''[[:d:Q55312595|Kancele]]''
| name = Kancele
| municipality = Saldus
| district = Saldus
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-088
| address = Kuldīgas iela 2
| locality = Sv. Jāņa luterāņu baznīcā
| lat = 56.6666561
| long = 22.4926538
| p625 = {{Coord|56.666656|22.492654|display=inline}}
| vaid = 4255
| year = 1657.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| munwiki = Saldus
}}
{{monument
| qid = Q55312602
| label = ''[[:d:Q55312602|Birēnu viduslaiku kapsēta]]''
| name = Birēnu viduslaiku kapsēta
| municipality = Saldus pagasts
| district = Saldus pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-088
| locality = pie Birēniem
| lat = 56.697728346837
| long = 22.498884295955
| p625 = {{Coord|56.697728|22.498884|display=inline}}
| vaid = 2171
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Saldus_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55312605
| label = ''[[:d:Q55312605|Gleznotāja J.Rozentāla dzimtās mājas]]''
| name = Gleznotāja J.Rozentāla dzimtās mājas
| municipality = Saldus pagasts
| district = Saldus pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931124|valsts nozīmes vēstures piemineklis]]''
| region = LV-088
| locality = Bebros
| lat = 56.717726930916
| long = 22.442919023361
| p625 = {{Coord|56.717727|22.442919|display=inline}}
| vaid = 94
| year = 1866.
| typelabel = valsts nozīmes vēstures piemineklis
| munwiki = Saldus_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55312608
| label = ''[[:d:Q55312608|Priedīšu senkapi]]''
| name = Priedīšu senkapi
| municipality = Vadakstes pagasts
| district = Vadakstes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-088
| locality = pie Priedīšiem
| lat = 56.367987435754
| long = 22.829296287991
| p625 = {{Coord|56.367987|22.829296|display=inline}}
| vaid = 2172
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Vadakstes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55312611
| label = ''[[:d:Q55312611|Vecmiķeļu senkapi]]''
| name = Vecmiķeļu senkapi
| municipality = Vadakstes pagasts
| district = Vadakstes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-088
| locality = pie Vecmiķeļiem
| lat = 56.373844303274
| long = 22.877724481676
| p625 = {{Coord|56.373844|22.877724|display=inline}}
| vaid = 2173
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Vadakstes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55312612
| label = ''[[:d:Q55312612|Priedulas viduslaiku kapsēta]]''
| name = Priedulas viduslaiku kapsēta
| municipality = Vadakstes pagasts
| district = Vadakstes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-088
| locality = pie Priedulas Vecās kapsētas
| lat = 56.368564689813
| long = 22.845331039752
| p625 = {{Coord|56.368565|22.845331|display=inline}}
| vaid = 2174
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Vadakstes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55312626
| label = ''[[:d:Q55312626|Laivenieku senkapi]]''
| name = Laivenieku senkapi
| municipality = Zaņas pagasts
| district = Zaņas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-088
| locality = pie Laiveniekiem un Bunkām, Ventas un Zaņas upju satekā
| lat = 56.469376623165
| long = 22.120644315644
| p625 = {{Coord|56.469377|22.120644|display=inline}}
| vaid = 2175
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Za%C5%86as_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q4699093
| label = [[Airīte]]
| name = Airīte
| municipality = Zirņi
| district = Zirņu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-088
| locality = Airītes stacija
| lat = 56.705475
| long = 22.171925
| p625 = {{Coord|56.705475|22.171925|display=inline}}
| image = Air%C4%ABte%20railway%20station.jpg
| vaid = 8889
| wikipediauri = Air%C4%ABte
| year = 1935.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zir%C5%86i_(ciems)
}}
{{monument
| qid = Q12647136
| label = [[Airītes pilskalns]]
| name = Airītes pilskalns
| municipality = Zirņu pagasts
| district = Zirņu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-088
| locality = pie Siliem, Strazdiņiem un Airītes dzelzceļa stacijas
| lat = 56.707440423667
| long = 22.198003453105
| p625 = {{Coord|56.70744|22.198003|display=inline}}
| vaid = 2178
| wikipediauri = Air%C4%ABtes_pilskalns
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Zir%C5%86u_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q12650646
| label = [[Bendeļu pilskalns]]
| name = Bendeļu pilskalns
| municipality = Zirņu pagasts
| district = Zirņu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-088
| locality = pie Bendeļiem
| lat = 56.698462559543
| long = 22.177060203656
| p625 = {{Coord|56.698463|22.17706|display=inline}}
| vaid = 2176
| wikipediauri = Bende%C4%BCu_pilskalns
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Zir%C5%86u_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q30132735
| label = [[Airītes (muzejs)|Latvijas Kara muzeja nodaļa &quot;O. Kalpaka muzejs un piemiņas vieta &quot;Airītes&quot;&quot;]]
| name = Latvijas Kara muzeja nodaļa &quot;O. Kalpaka muzejs un piemiņas vieta &quot;Airītes&quot;&quot;
| municipality = Zirņu pagasts
| district = Zirņu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931124|valsts nozīmes vēstures piemineklis]]''
| region = LV-088
| extlink = http://www.karamuzejs.lv/lv/ok.aspx
| address = O. Kalpaka muzejs, Zirņu pag., Saldus nov., LV-3853
| locality = pie Kalpakiem
| lat = 56.67842
| long = 22.15531
| p625 = {{Coord|56.67842|22.15531|display=inline}}
| image = Oskara%20Kalpaka%20muzejs%20un%20piemi%C5%86as%20vieta%20Air%C4%ABtes%20-%20panoramio.jpg
| commonscat = Airites (Museum)
| vaid = 2613
| wikipediauri = Air%C4%ABtes_(muzejs)
| year = 1919.
| typelabel = valsts nozīmes vēstures piemineklis
| complex = [[Latvijas Kara muzejs]]
| munwiki = Zir%C5%86u_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55312631
| label = ''[[:d:Q55312631|Kapukalnu senkapi (Zviedru kalns)]]''
| name = Kapukalnu senkapi (Zviedru kalns)
| municipality = Zirņu pagasts
| district = Zirņu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-088
| locality = pie Kapukalniem
| lat = 56.671431016648
| long = 22.379901661096
| p625 = {{Coord|56.671431|22.379902|display=inline}}
| vaid = 2177
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Zir%C5%86u_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55312640
| label = ''[[:d:Q55312640|Zviedriņu senkapi (Zviedru kapi)]]''
| name = Zviedriņu senkapi (Zviedru kapi)
| municipality = Zirņu pagasts
| district = Zirņu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-088
| locality = pie Zviedriņiem
| lat = 56.690660962637
| long = 22.313724633371
| p625 = {{Coord|56.690661|22.313725|display=inline}}
| vaid = 2179
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Zir%C5%86u_pagasts
}}
{{Wikidata list end}}

{{commonscat|Cultural heritage monuments in Saldus Municipality|Latvijas kultūras mantojums/Saldus novads}}

{{Latvijas kultūras mantojums}}

[[Kategorija:Latvijas kultūras mantojums]]
[[Kategorija:Saldus novads]]</text>
      <sha1>4rz6pueerqtnbp2yxsn3ubjww4r1opy</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi Daugavpilī</title>
    <ns>0</ns>
    <id>244264</id>
    <revision>
      <id>4468279</id>
      <parentid>4400194</parentid>
      <timestamp>2026-05-14T16:17:32Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>ListeriaBot</username>
        <id>56598</id>
      </contributor>
      <comment>Wikidata list updated [V2]</comment>
      <origin>4468279</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="94791" sha1="8feemfr6uvbwprpdzzetem67bjfznlq" xml:space="preserve">__NOTOC__
Šajā lapā apkopoti [[Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksts|valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi]] [[Daugavpils|Daugavpilī]].

{{monument-title-wikidata|80021}}

{{Wikidata list
|sparql=SELECT 	
	?item ?name ?lat ?long ?typelabel ?vaid ?year ?image ?commonscat ?municipality
	?district ?locality ?complex ?region ?address ?wikipediauri ?extlink ?munwiki
WHERE
{
	VALUES ?currList { wd:Q20565746 } .
	VALUES ?currNovads { wd:Q80021 } .
	?currNovads wdt:P300 ?region .
	?item wdt:P2817 ?currList .
	?item wdt:P2494 ?vaid .
	?item wdt:P1435 ?type .
	?item wdt:P131 ?munid.
	?munid wdt:P131 ?upmunid .  
	?munid wdt:P131* ?currNovads .
	?upmunid wdt:P31 ?upmuntype .  
	BIND ( IF ( ( ?upmuntype = wd:Q2577184) , ?upmunid , ?munid )  AS ?novads ) .
	?munsitelink schema:about ?munid .
	?munsitelink schema:inLanguage &quot;lv&quot; .
	BIND(STRAFTER(str(?munsitelink), &quot;lv.wikipedia.org/wiki/&quot;) AS ?munwiki) .
	OPTIONAL { ?item wdt:P373 ?commonscat } .
	OPTIONAL { ?item wdt:P2795 ?locality} .
	OPTIONAL { ?item wdt:P361 ?complex } .
	OPTIONAL { ?item p:P571 ?inception . ?inception pq:P1932 ?year } .
	OPTIONAL { ?item wdt:P18 ?pic . BIND(STRAFTER(str(?pic), &quot;Special:FilePath/&quot;) AS ?image) . }
	OPTIONAL { ?item wdt:P856 ?extlink } .
	OPTIONAL { ?item wdt:P6375 ?address } .
	OPTIONAL { ?item wdt:P625 ?coord .
		?item p:P625 ?coordinate .
		?coordinate psv:P625 ?coordinate_node .
		?coordinate_node wikibase:geoLatitude ?lat .
		?coordinate_node wikibase:geoLongitude ?long . }
	OPTIONAL { ?sitelink schema:about ?item . ?sitelink schema:inLanguage &quot;lv&quot; 
		BIND(strafter(str(?sitelink),&quot;/wiki/&quot;) as ?wikipediauri) }
	?item rdfs:label ?name . FILTER(lang(?name)=&quot;lv&quot;)
	?type rdfs:label ?typelabel . FILTER(lang(?typelabel)=&quot;lv&quot;)
	?munid rdfs:label ?municipality . FILTER(lang(?municipality)=&quot;lv&quot;)
	?novads rdfs:label ?district . FILTER(lang(?district)=&quot;lv&quot;)
}
|wdq=
|section=
|sort=P6375
|columns=qid,label,?name,?municipality,?district,p1435:value,?region,?extlink,?address,?locality,?lat,?long,p625,?image,?commonscat,?vaid,?wikipediauri,?year,?typelabel,?complex,?munwiki
|thumb=128
|min_section=1
|row_template=monument
|skip_table=1
}}
{{monument
| qid = Q55587365
| label = ''[[:d:Q55587365|Ēka Nr. 7 Oficieru nams]]''
| name = Ēka Nr. 7 Oficieru nams
| municipality = Daugavpils
| district = Daugavpils
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-DGV
| address = 1. Oficieru iela 4
| locality = Daugavpils cietoksnī
| lat = 55.8858094
| long = 26.4957529
| p625 = {{Coord|55.885809|26.495753|display=inline}}
| image = Oficieru%20nams%20Daugavpils%20cietoksn%C4%AB%20%281.%20Oficieru%20iela%204%29.jpg
| vaid = 4720
| year = 1810. -1833.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Daugavpils
}}
{{monument
| qid = Q55587367
| label = ''[[:d:Q55587367|Ēka Nr. 14 Apgabala inženieru pārvalde]]''
| name = Ēka Nr. 14 Apgabala inženieru pārvalde
| municipality = Daugavpils
| district = Daugavpils
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-DGV
| address = 1. Oficieru iela 6
| locality = Daugavpils cietoksnī
| lat = 55.8864487
| long = 26.4963987
| p625 = {{Coord|55.886449|26.496399|display=inline}}
| image = Apgabala%20in%C5%BEenieru%20p%C4%81rvalde%20Daugavpils%20cietoksn%C4%AB.JPG
| vaid = 4694
| year = 1810. -1833.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Daugavpils
}}
{{monument
| qid = Q55587368
| label = ''[[:d:Q55587368|Ēka Nr. 18 Oficieru nams]]''
| name = Ēka Nr. 18 Oficieru nams
| municipality = Daugavpils
| district = Daugavpils
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-DGV
| address = 1. Oficieru iela 8
| locality = Daugavpils cietoksnī
| lat = 55.8869834
| long = 26.4969597
| p625 = {{Coord|55.886983|26.49696|display=inline}}
| image = Oficieru%20nams%20Daugavpils%20cietoksn%C4%AB%20%281.%20Oficieru%20iela%208%29.JPG
| vaid = 4698
| year = 1810. -1833.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Daugavpils
}}
{{monument
| qid = Q55587369
| label = ''[[:d:Q55587369|Preču stacijas pārvaldes ēka]]''
| name = Preču stacijas pārvaldes ēka
| municipality = Daugavpils
| district = Daugavpils
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-DGV
| address = 1. preču iela 30a
| lat = 55.8667983
| long = 26.5348137
| p625 = {{Coord|55.866798|26.534814|display=inline}}
| vaid = 4726
| year = 1873. -1874.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Daugavpils
}}
{{monument
| qid = Q55587390
| label = ''[[:d:Q55587390|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Daugavpils
| district = Daugavpils
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-DGV
| address = 18. novembra iela 113
| lat = 55.8749565
| long = 26.546394
| p625 = {{Coord|55.874957|26.546394|display=inline}}
| vaid = 4738
| year = 19. gs. b.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Daugavpils
}}
{{monument
| qid = Q55587372
| label = ''[[:d:Q55587372|Elektrības stacija]]''
| name = Elektrības stacija
| municipality = Daugavpils
| district = Daugavpils
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-DGV
| address = 18. novembra iela 2
| lat = 55.8653073
| long = 26.5221856
| p625 = {{Coord|55.865307|26.522186|display=inline}}
| image = Daugavpils%20thermal%20power%20plant1.JPG
| vaid = 4727
| year = 1911.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Daugavpils
}}
{{monument
| qid = Q55587374
| label = ''[[:d:Q55587374|Administratīva ēka]]''
| name = Administratīva ēka
| municipality = Daugavpils
| district = Daugavpils
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-DGV
| address = 18. novembra iela 37
| lat = 55.8680347
| long = 26.5298755
| p625 = {{Coord|55.868035|26.529875|display=inline}}
| vaid = 4728
| year = 19./20. gs.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Daugavpils
}}
{{monument
| qid = Q55587375
| label = ''[[:d:Q55587375|Pilsētas slimnīca]]''
| name = Pilsētas slimnīca
| municipality = Daugavpils
| district = Daugavpils
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-DGV
| address = 18. novembra iela 41a
| lat = 55.8681598
| long = 26.5303472
| p625 = {{Coord|55.86816|26.530347|display=inline}}
| vaid = 4729
| year = 1881.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Daugavpils
}}
{{monument
| qid = Q55587376
| label = ''[[:d:Q55587376|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Daugavpils
| district = Daugavpils
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-DGV
| address = 18. novembra iela 45
| lat = 55.8686306
| long = 26.5323586
| p625 = {{Coord|55.868631|26.532359|display=inline}}
| vaid = 4730
| year = 19. gs. b.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Daugavpils
}}
{{monument
| qid = Q618070
| label = [[Daugavpils Mārtiņa Lutera evaņģēliski luteriskā baznīca]]
| name = Daugavpils Mārtiņa Lutera evaņģēliski luteriskā baznīca
| municipality = Daugavpils
| district = Daugavpils
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-DGV
| address = 18. novembra iela 66
| lat = 55.87083333
| long = 26.54083333
| p625 = {{Coord|55.870833|26.540833|display=inline}}
| image = Daugavpils%20Evangelical%20Lutheran%20church%20of%20Martin%20Luther12.JPG
| commonscat = Evangelical Lutheran Church of Martin Luther in Daugavpils
| vaid = 4733
| wikipediauri = Daugavpils_M%C4%81rti%C5%86a_Lutera_eva%C5%86%C4%A3%C4%93liski_luterisk%C4%81_bazn%C4%ABca
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Daugavpils
}}
{{monument
| qid = Q4155233
| label = [[Daugavpils cietums|Cietuma apbūves komplekss ar perimetrālās nožogojuma sistēmas fragmentiem]]
| name = Cietuma apbūves komplekss ar perimetrālās nožogojuma sistēmas fragmentiem
| municipality = Daugavpils
| district = Daugavpils
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-DGV
| address = 18. novembra iela 66a
| lat = 55.86805556
| long = 26.53472222
| p625 = {{Coord|55.868056|26.534722|display=inline}}
| image = Daugavpils%20prison.jpg
| commonscat = Daugavpils prison
| vaid = 4731
| wikipediauri = Daugavpils_cietums
| year = 1863.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Daugavpils
}}
{{monument
| qid = Q55587381
| label = ''[[:d:Q55587381|Administratīva ēka]]''
| name = Administratīva ēka
| municipality = Daugavpils
| district = Daugavpils
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-DGV
| address = 18. novembra iela 68
| lat = 55.8711358
| long = 26.5412039
| p625 = {{Coord|55.871136|26.541204|display=inline}}
| vaid = 4732
| year = 1932.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Daugavpils
}}
{{monument
| qid = Q55587383
| label = ''[[:d:Q55587383|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Daugavpils
| district = Daugavpils
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-DGV
| address = 18. novembra iela 90
| lat = 55.8732671
| long = 26.5446367
| p625 = {{Coord|55.873267|26.544637|display=inline}}
| vaid = 4734
| year = 19. gs. b.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Daugavpils
}}
{{monument
| qid = Q55587385
| label = ''[[:d:Q55587385|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Daugavpils
| district = Daugavpils
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-DGV
| address = 18. novembra iela 95
| lat = 55.8734026
| long = 26.5437342
| p625 = {{Coord|55.873403|26.543734|display=inline}}
| vaid = 4735
| year = 19. gs. b.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Daugavpils
}}
{{monument
| qid = Q55587386
| label = ''[[:d:Q55587386|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Daugavpils
| district = Daugavpils
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-DGV
| address = 18. novembra iela 96
| lat = 55.8734541
| long = 26.5455921
| p625 = {{Coord|55.873454|26.545592|display=inline}}
| image = 18.%20novembra%20iela%2096%2C%20Daugavpils.JPG
| commonscat = 18. novembra iela 96 (Daugavpils)
| vaid = 4736
| year = 19. gs. b.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Daugavpils
}}
{{monument
| qid = Q55587388
| label = ''[[:d:Q55587388|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Daugavpils
| district = Daugavpils
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-DGV
| address = 18. novembra iela 98
| lat = 55.873744
| long = 26.5454832
| p625 = {{Coord|55.873744|26.545483|display=inline}}
| vaid = 4737
| year = 19. gs. b.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Daugavpils
}}
{{monument
| qid = Q55587392
| label = ''[[:d:Q55587392|Ēka Nr. 21 Dzīvojamā ēka]]''
| name = Ēka Nr. 21 Dzīvojamā ēka
| municipality = Daugavpils
| district = Daugavpils
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-DGV
| address = 2. Oficieru iela 1
| locality = Daugavpils cietoksnī
| lat = 55.8865635
| long = 26.4935783
| p625 = {{Coord|55.886564|26.493578|display=inline}}
| vaid = 4700
| year = 1810. -1833.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Daugavpils
}}
{{monument
| qid = Q55587393
| label = ''[[:d:Q55587393|Ēka Nr. 22 Oficieru nams]]''
| name = Ēka Nr. 22 Oficieru nams
| municipality = Daugavpils
| district = Daugavpils
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-DGV
| address = 2. Oficieru iela 3
| locality = Daugavpils cietoksnī
| lat = 55.8871273
| long = 26.4941422
| p625 = {{Coord|55.887127|26.494142|display=inline}}
| image = Oficieru%20nams%20Daugavpils%20cietoksn%C4%AB%20%282%20Oficieru%20iela%203%29.JPG
| vaid = 4701
| year = 1810. -1833.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Daugavpils
}}
{{monument
| qid = Q55587395
| label = ''[[:d:Q55587395|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Daugavpils
| district = Daugavpils
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-DGV
| address = Alejas iela 12
| lat = 55.8694361
| long = 26.5318141
| p625 = {{Coord|55.869436|26.531814|display=inline}}
| image = Alejas%20iela%2012%20%28Daugavpils%29.jpg
| vaid = 4740
| year = 19. gs. b.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Daugavpils
}}
{{monument
| qid = Q55587398
| label = ''[[:d:Q55587398|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Daugavpils
| district = Daugavpils
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-DGV
| address = Alejas iela 64
| lat = 55.8727683
| long = 26.5247798
| p625 = {{Coord|55.872768|26.52478|display=inline}}
| vaid = 4741
| year = 1897.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Daugavpils
}}
{{monument
| qid = Q55587394
| label = ''[[:d:Q55587394|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Daugavpils
| district = Daugavpils
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-DGV
| address = Alejas iela 7
| lat = 55.8692346
| long = 26.5313966
| p625 = {{Coord|55.869235|26.531397|display=inline}}
| image = Alejas%20iela%207%20%28cropped%29.jpg
| vaid = 4739
| year = 19. gs. b.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Daugavpils
}}
{{monument
| qid = Q55587399
| label = ''[[:d:Q55587399|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Daugavpils
| district = Daugavpils
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-DGV
| address = Alejas iela 71
| lat = 55.8727898
| long = 26.5238336
| p625 = {{Coord|55.87279|26.523834|display=inline}}
| vaid = 4742
| year = 1910.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Daugavpils
}}
{{monument
| qid = Q55587401
| label = ''[[:d:Q55587401|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Daugavpils
| district = Daugavpils
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-DGV
| address = Alejas iela 76
| lat = 55.8736718
| long = 26.5232398
| p625 = {{Coord|55.873672|26.52324|display=inline}}
| vaid = 4743
| year = 1896.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Daugavpils
}}
{{monument
| qid = Q55587405
| label = ''[[:d:Q55587405|Ēka Nr. 37]]''
| name = Ēka Nr. 37
| municipality = Daugavpils
| district = Daugavpils
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-DGV
| address = Aleksandra iela 13
| locality = Daugavpils cietoksnī
| lat = 55.8864532
| long = 26.4996804
| p625 = {{Coord|55.886453|26.49968|display=inline}}
| vaid = 4712
| year = 1810. -1833.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Daugavpils
}}
{{monument
| qid = Q55587402
| label = ''[[:d:Q55587402|Ēka Nr. 25 Ēka medicīnas darbiniekiem]]''
| name = Ēka Nr. 25 Ēka medicīnas darbiniekiem
| municipality = Daugavpils
| district = Daugavpils
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-DGV
| address = Aleksandra iela 2
| locality = Daugavpils cietoksnī
| lat = 55.8875352
| long = 26.4966168
| p625 = {{Coord|55.887535|26.496617|display=inline}}
| vaid = 4704
| year = 1810. -1833.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Daugavpils
}}
{{monument
| qid = Q55587403
| label = ''[[:d:Q55587403|Ēka Nr. 34 Kareivju kazarmas]]''
| name = Ēka Nr. 34 Kareivju kazarmas
| municipality = Daugavpils
| district = Daugavpils
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-DGV
| address = Aleksandra iela 5
| locality = Daugavpils cietoksnī
| lat = 55.8877975
| long = 26.4965522
| p625 = {{Coord|55.887797|26.496552|display=inline}}
| vaid = 4710
| year = 1810. -1833.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Daugavpils
}}
{{monument
| qid = Q55587404
| label = ''[[:d:Q55587404|Ēka Nr. 52]]''
| name = Ēka Nr. 52
| municipality = Daugavpils
| district = Daugavpils
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-DGV
| address = Aleksandra iela 9
| locality = Daugavpils cietoksnī
| lat = 55.8864532
| long = 26.4996804
| p625 = {{Coord|55.886453|26.49968|display=inline}}
| vaid = 4719
| year = 1810. -1833.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Daugavpils
}}
{{monument
| qid = Q2414773
| label = [[Daugavpils Jaunavas Marijas baznīca|Daugavpils Jaunavas Marijas Bezvainīgās Ieņemšanas Romas katoļu baznīca]]
| name = Daugavpils Jaunavas Marijas Bezvainīgās Ieņemšanas Romas katoļu baznīca
| municipality = Daugavpils
| district = Daugavpils
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-DGV
| extlink = http://www.ddmd.lv/index.php/en/
| address = Andreja Pumpura iela 11a
| lat = 55.870833333333
| long = 26.5425
| p625 = {{Coord|55.870833|26.5425|display=inline}}
| image = Daugavpils%20Immaculate%20Conception%20Roman%20Catholic%20Church.jpg
| commonscat = Church of the Immaculate Conception of Blessed Virgin Mary in Daugavpils
| vaid = 4794
| wikipediauri = Daugavpils_Jaunavas_Marijas_bazn%C4%ABca
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Daugavpils
}}
{{monument
| qid = Q55587406
| label = ''[[:d:Q55587406|Ērģeles]]''
| name = Ērģeles
| municipality = Daugavpils
| district = Daugavpils
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-DGV
| address = Andreja Pumpura iela 11a
| locality = Jaunavas Marijas katoļu baznīcā
| lat = 55.8708403
| long = 26.5428952
| p625 = {{Coord|55.87084|26.542895|display=inline}}
| image = %C4%92r%C4%A3eles%2C%20Jaunavas%20Marijas%20kato%C4%BCu%20bazn%C4%ABca%2001.jpg
| vaid = 3196
| year = 1909.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| munwiki = Daugavpils
}}
{{monument
| qid = Q15218967
| label = [[Grīvas katoļu baznīca]]
| name = Grīvas katoļu baznīca
| municipality = Daugavpils
| district = Daugavpils
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-DGV
| address = Baznīcas iela 28
| lat = 55.85916667
| long = 26.51583333
| p625 = {{Coord|55.859167|26.515833|display=inline}}
| image = Gr%C4%ABva%20Catholic%20Church%20%28cropped%29.jpg
| commonscat = Virgin Mary church in Grīva
| vaid = 4744
| wikipediauri = Gr%C4%ABvas_kato%C4%BCu_bazn%C4%ABca
| year = 1889.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Daugavpils
}}
{{monument
| qid = Q55587407
| label = ''[[:d:Q55587407|Vitrāžas (3)]]''
| name = Vitrāžas (3)
| municipality = Daugavpils
| district = Daugavpils
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-DGV
| address = Baznīcas iela 28
| locality = Grīvas katoļu baznīcā
| lat = 55.8591108
| long = 26.5157749
| p625 = {{Coord|55.859111|26.515775|display=inline}}
| vaid = 3185
| year = 1889.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| munwiki = Daugavpils
}}
{{monument
| qid = Q55587410
| label = ''[[:d:Q55587410|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Daugavpils
| district = Daugavpils
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-DGV
| address = Cietokšņa iela 10
| lat = 55.867858
| long = 26.5235978
| p625 = {{Coord|55.867858|26.523598|display=inline}}
| vaid = 4745
| year = 19. gs. b.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Daugavpils
}}
{{monument
| qid = Q55587412
| label = ''[[:d:Q55587412|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Daugavpils
| district = Daugavpils
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-DGV
| address = Cietokšņa iela 20
| lat = 55.8689056
| long = 26.5224829
| p625 = {{Coord|55.868906|26.522483|display=inline}}
| vaid = 4746
| year = 19. gs. b.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Daugavpils
}}
{{monument
| qid = Q55587416
| label = ''[[:d:Q55587416|Administratīva ēka]]''
| name = Administratīva ēka
| municipality = Daugavpils
| district = Daugavpils
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-DGV
| address = Cietokšņa iela 28
| lat = 55.8695847
| long = 26.521766
| p625 = {{Coord|55.869585|26.521766|display=inline}}
| vaid = 4747
| year = 1913.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Daugavpils
}}
{{monument
| qid = Q55587418
| label = ''[[:d:Q55587418|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Daugavpils
| district = Daugavpils
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-DGV
| address = Cietokšņa iela 35
| lat = 55.8704511
| long = 26.5203131
| p625 = {{Coord|55.870451|26.520313|display=inline}}
| image = Cietok%C5%A1%C5%86a%20iela%2035%2C%20Daugavpils.JPG
| vaid = 4748
| year = 19./20. gs.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Daugavpils
}}
{{monument
| qid = Q55587419
| label = ''[[:d:Q55587419|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Daugavpils
| district = Daugavpils
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-DGV
| address = Cietokšņa iela 37
| lat = 55.8705521
| long = 26.5202077
| p625 = {{Coord|55.870552|26.520208|display=inline}}
| image = Cietok%C5%A1%C5%86a%20iela%2037%2C%20Daugavpils.JPG
| vaid = 4749
| year = 1900.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Daugavpils
}}
{{monument
| qid = Q938365
| label = [[Daugavpils sinagoga]]
| name = Daugavpils sinagoga
| municipality = Daugavpils
| district = Daugavpils
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-DGV
| address = Cietokšņa iela 38
| lat = 55.870411111111
| long = 26.520847222222
| p625 = {{Coord|55.870411|26.520847|display=inline}}
| image = Daugavpils%20sinagoga%202006.jpg
| commonscat = Daugavpils Synagogue
| vaid = 4750
| wikipediauri = Daugavpils_sinagoga
| year = 19. gs. v.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Daugavpils
}}
{{monument
| qid = Q55587424
| label = ''[[:d:Q55587424|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Daugavpils
| district = Daugavpils
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-DGV
| address = Cietokšņa iela 39
| lat = 55.8706162
| long = 26.5201479
| p625 = {{Coord|55.870616|26.520148|display=inline}}
| image = Cietok%C5%A1%C5%86a%20iela%2039%2C%20Daugavpils.jpg
| vaid = 4751
| year = 19./20. gs.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Daugavpils
}}
{{monument
| qid = Q55587425
| label = ''[[:d:Q55587425|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Daugavpils
| district = Daugavpils
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-DGV
| address = Cietokšņa iela 39; Saules iela 28
| lat = 55.870757253493
| long = 26.519899970399
| p625 = {{Coord|55.870757|26.5199|display=inline}}
| vaid = 4752
| year = 19./20. gs.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Daugavpils
}}
{{monument
| qid = Q55587426
| label = ''[[:d:Q55587426|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Daugavpils
| district = Daugavpils
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-DGV
| address = Cietokšņa iela 44
| lat = 55.8712771
| long = 26.5199191
| p625 = {{Coord|55.871277|26.519919|display=inline}}
| vaid = 4812
| year = 19. gs. v.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Daugavpils
}}
{{monument
| qid = Q55587429
| label = ''[[:d:Q55587429|Mežciema ārstnieciskā ūdens procedūru dziedinātava]]''
| name = Mežciema ārstnieciskā ūdens procedūru dziedinātava
| municipality = Daugavpils
| district = Daugavpils
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-DGV
| address = Daugavas iela 131
| locality = Mežciemā
| lat = 55.9125682
| long = 26.4441973
| p625 = {{Coord|55.912568|26.444197|display=inline}}
| vaid = 4757
| year = 1883.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Daugavpils
}}
{{monument
| qid = Q55587430
| label = ''[[:d:Q55587430|Sanatorija]]''
| name = Sanatorija
| municipality = Daugavpils
| district = Daugavpils
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-DGV
| address = Daugavas iela 131
| locality = Mežciemā
| lat = 55.9125682
| long = 26.4441973
| p625 = {{Coord|55.912568|26.444197|display=inline}}
| vaid = 4758
| year = 1883.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Daugavpils
}}
{{monument
| qid = Q55587432
| label = ''[[:d:Q55587432|Ūdens procedūru ēka]]''
| name = Ūdens procedūru ēka
| municipality = Daugavpils
| district = Daugavpils
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-DGV
| address = Daugavas iela 131
| locality = Mežciemā
| lat = 55.9125682
| long = 26.4441973
| p625 = {{Coord|55.912568|26.444197|display=inline}}
| vaid = 4759
| year = 1883.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Daugavpils
}}
{{monument
| qid = Q55587428
| label = ''[[:d:Q55587428|Dzīvojamās ēkas (2)]]''
| name = Dzīvojamās ēkas (2)
| municipality = Daugavpils
| district = Daugavpils
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-DGV
| address = Daugavas iela 22; Daugavas iela 24
| lat = 55.866777313517
| long = 26.515499422287
| p625 = {{Coord|55.866777|26.515499|display=inline}}
| vaid = 4756
| year = 19. gs. b.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Daugavpils
}}
{{monument
| qid = Q55587427
| label = ''[[:d:Q55587427|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Daugavpils
| district = Daugavpils
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-DGV
| address = Daugavas iela 8
| lat = 55.8657479
| long = 26.5195448
| p625 = {{Coord|55.865748|26.519545|display=inline}}
| vaid = 4755
| year = 20. gs. s.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Daugavpils
}}
{{monument
| qid = Q55587433
| label = ''[[:d:Q55587433|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Daugavpils
| district = Daugavpils
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-DGV
| address = Februāra iela 24
| lat = 55.8666973
| long = 26.5315309
| p625 = {{Coord|55.866697|26.531531|display=inline}}
| image = Febru%C4%81ra%20iela%2024%2C%20Daugavpils.JPG
| vaid = 4760
| year = 1907.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Daugavpils
}}
{{monument
| qid = Q55587434
| label = ''[[:d:Q55587434|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Daugavpils
| district = Daugavpils
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-DGV
| address = Februāra iela 33
| lat = 55.8666767
| long = 26.5303467
| p625 = {{Coord|55.866677|26.530347|display=inline}}
| image = Febru%C4%81ra%20iela%2033%2C%20Daugavpils.JPG
| vaid = 4761
| year = 1905.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Daugavpils
}}
{{monument
| qid = Q55587450
| label = ''[[:d:Q55587450|Ēka Nr. 31 Kareivju kazarmas]]''
| name = Ēka Nr. 31 Kareivju kazarmas
| municipality = Daugavpils
| district = Daugavpils
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-DGV
| address = Hekeļa iela 1
| locality = Daugavpils cietoksnī
| lat = 55.8880812
| long = 26.4923162
| p625 = {{Coord|55.888081|26.492316|display=inline}}
| vaid = 4709
| year = 1810. -1833.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Daugavpils
}}
{{monument
| qid = Q55587451
| label = ''[[:d:Q55587451|Ēka Nr.155 Kareivju kazarmas]]''
| name = Ēka Nr.155 Kareivju kazarmas
| municipality = Daugavpils
| district = Daugavpils
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-DGV
| address = Hekeļa iela 2
| locality = Daugavpils cietoksnī
| lat = 55.8870527
| long = 26.4920583
| p625 = {{Coord|55.887053|26.492058|display=inline}}
| vaid = 4695
| year = 1810. -1833.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Daugavpils
}}
{{monument
| qid = Q55587452
| label = ''[[:d:Q55587452|Ēka Nr. 45 Kareivju kazarmas]]''
| name = Ēka Nr. 45 Kareivju kazarmas
| municipality = Daugavpils
| district = Daugavpils
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-DGV
| address = Hekeļa iela 4
| locality = Daugavpils cietoksnī
| lat = 55.8876259
| long = 26.4926069
| p625 = {{Coord|55.887626|26.492607|display=inline}}
| image = Daugavpils%20fortress%2C%201810%2C%20%28Dunaburg%2C%20largest%20in%20Baltics%2C%2040ha%29%20-%20ainars%20br%C5%ABvelis%20-%20Panoramio%20%286%29.jpg
| vaid = 4716
| year = 1810. -1833.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Daugavpils
}}
{{monument
| qid = Q55587455
| label = ''[[:d:Q55587455|Ēka Nr. 17 Dzīvojamā ēka]]''
| name = Ēka Nr. 17 Dzīvojamā ēka
| municipality = Daugavpils
| district = Daugavpils
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-DGV
| address = Hospitāļa iela 2
| locality = Daugavpils cietoksnī
| lat = 55.8862369
| long = 26.4983132
| p625 = {{Coord|55.886237|26.498313|display=inline}}
| vaid = 4697
| year = 1810. -1833.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Daugavpils
}}
{{monument
| qid = Q55587458
| label = ''[[:d:Q55587458|Ēka Nr. 24 Oficieru nams]]''
| name = Ēka Nr. 24 Oficieru nams
| municipality = Daugavpils
| district = Daugavpils
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-DGV
| address = Hospitāļa iela 6
| locality = Daugavpils cietoksnī
| lat = 55.8864637
| long = 26.4977476
| p625 = {{Coord|55.886464|26.497748|display=inline}}
| vaid = 4703
| year = 1810. -1833.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Daugavpils
}}
{{monument
| qid = Q55587459
| label = ''[[:d:Q55587459|Ēka Nr. 40 Kara hospitālis]]''
| name = Ēka Nr. 40 Kara hospitālis
| municipality = Daugavpils
| district = Daugavpils
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-DGV
| address = Hospitāļa iela 6
| locality = Daugavpils cietoksnī
| lat = 55.8864637
| long = 26.4977476
| p625 = {{Coord|55.886464|26.497748|display=inline}}
| vaid = 4715
| year = 1810. -1833.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Daugavpils
}}
{{monument
| qid = Q55587461
| label = ''[[:d:Q55587461|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Daugavpils
| district = Daugavpils
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-DGV
| address = Imantas iela 45
| lat = 55.8697567
| long = 26.5224307
| p625 = {{Coord|55.869757|26.522431|display=inline}}
| vaid = 4771
| year = 1880.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Daugavpils
}}
{{monument
| qid = Q55587464
| label = ''[[:d:Q55587464|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Daugavpils
| district = Daugavpils
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-DGV
| address = Imantas iela 47
| lat = 55.869827
| long = 26.5226658
| p625 = {{Coord|55.869827|26.522666|display=inline}}
| vaid = 4772
| year = 19. gs. 2.p.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Daugavpils
}}
{{monument
| qid = Q55587465
| label = ''[[:d:Q55587465|Ēka Nr. 2 Dzīvojamā ēka]]''
| name = Ēka Nr. 2 Dzīvojamā ēka
| municipality = Daugavpils
| district = Daugavpils
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-DGV
| address = Imperatora iela 1
| locality = Daugavpils cietoksnī
| lat = 55.8846121
| long = 26.4967315
| p625 = {{Coord|55.884612|26.496731|display=inline}}
| image = %D0%94%D0%B8%D0%BD%D0%B0%D0%B1%D1%83%D1%80%D0%B3%D1%81%D0%BA%D0%B0%D1%8F%20%D0%BA%D1%80%D0%B5%D0%BF%D0%BE%D1%81%D1%82%D1%8C%20%285%29%20-%20panoramio.jpg
| vaid = 4699
| year = 1810. -1833.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Daugavpils
}}
{{monument
| qid = Q55587467
| label = ''[[:d:Q55587467|Ēka Nr. 39 Artilērijas smēde]]''
| name = Ēka Nr. 39 Artilērijas smēde
| municipality = Daugavpils
| district = Daugavpils
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-DGV
| address = Imperatora iela 2
| locality = Daugavpils cietoksnī
| lat = 55.8848563
| long = 26.4993219
| p625 = {{Coord|55.884856|26.499322|display=inline}}
| image = Eka%20Imperatora%20iela%202.jpg
| vaid = 4714
| year = 1810. -1833.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Daugavpils
}}
{{monument
| qid = Q55587469
| label = ''[[:d:Q55587469|Ēka Nr. 11 Dzīvojamā ēka]]''
| name = Ēka Nr. 11 Dzīvojamā ēka
| municipality = Daugavpils
| district = Daugavpils
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-DGV
| address = Imperatora iela 5
| locality = Daugavpils cietoksnī
| lat = 55.8857399
| long = 26.4982912
| p625 = {{Coord|55.88574|26.498291|display=inline}}
| image = Imperatora%20iela%205%2C%20Daugavpils%20cietoksnis.JPG
| vaid = 4691
| year = 1810. -1833.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Daugavpils
}}
{{monument
| qid = Q55587471
| label = ''[[:d:Q55587471|Ēka Nr. 38 Klosteris]]''
| name = Ēka Nr. 38 Klosteris
| municipality = Daugavpils
| district = Daugavpils
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-DGV
| address = Imperatora iela 6
| locality = Daugavpils cietoksnī
| lat = 55.8848561
| long = 26.4993219
| p625 = {{Coord|55.884856|26.499322|display=inline}}
| vaid = 4713
| year = 1810. -1833.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Daugavpils
}}
{{monument
| qid = Q55587474
| label = [[Inženieru arsenāls|Inženierijas arsenāls]]
| name = Inženierijas arsenāls
| municipality = Daugavpils
| district = Daugavpils
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-DGV
| address = Imperatora iela 8
| locality = Daugavpils cietoksnī
| lat = 55.8858288
| long = 26.4992245
| p625 = {{Coord|55.885829|26.499225|display=inline}}
| image = %D0%98%D0%BD%D0%B6%D0%B5%D0%BD%D0%B5%D1%80%D0%BD%D1%8B%D0%B9%20%D0%B0%D1%80%D1%81%D0%B5%D0%BD%D0%B0%D0%BB%20%D0%94%D0%B0%D1%83%D0%B3%D0%B0%D0%B2%D0%BF%D0%B8%D0%BB%D1%81%D1%81%D0%BA%D0%BE%D0%B9%20%D0%BA%D1%80%D0%B5%D0%BF%D0%BE%D1%81%D1%82%D0%B8.jpg
| commonscat = Engineering Arsenal (Daugavpils Fortress)
| vaid = 4718
| wikipediauri = In%C5%BEenieru_arsen%C4%81ls
| year = 1810. -1833.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = [[Daugavpils cietoksnis]]
| munwiki = Daugavpils
}}
{{monument
| qid = Q55587475
| label = ''[[:d:Q55587475|Ēka Nr. 16 Dzīvojamā ēka]]''
| name = Ēka Nr. 16 Dzīvojamā ēka
| municipality = Daugavpils
| district = Daugavpils
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-DGV
| address = Imperatora iela 9
| locality = Daugavpils cietoksnī
| lat = 55.8862027
| long = 26.4989606
| p625 = {{Coord|55.886203|26.498961|display=inline}}
| image = Dz%C4%ABvojam%C4%81%20%C4%93ka%20Imperatora%20iel%C4%81%209%20Daugavpils%20cietoksn%C4%AB.JPG
| vaid = 4696
| year = 1810. -1833.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Daugavpils
}}
{{monument
| qid = Q55587477
| label = ''[[:d:Q55587477|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Daugavpils
| district = Daugavpils
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-DGV
| address = Institūta iela 1/3
| lat = 55.8683437
| long = 26.5104128
| p625 = {{Coord|55.868344|26.510413|display=inline}}
| vaid = 4773
| year = 19. gs. b.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Daugavpils
}}
{{monument
| qid = Q55587480
| label = ''[[:d:Q55587480|Sabiedriska ēka]]''
| name = Sabiedriska ēka
| municipality = Daugavpils
| district = Daugavpils
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-DGV
| address = Institūta iela 1/3
| lat = 55.8683437
| long = 26.5104128
| p625 = {{Coord|55.868344|26.510413|display=inline}}
| vaid = 4774
| year = 19. gs. 2.p.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Daugavpils
}}
{{monument
| qid = Q55587481
| label = ''[[:d:Q55587481|Gaikovas (Gajokas) vecticībnieku kopienas lūgšanu nams]]''
| name = Gaikovas (Gajokas) vecticībnieku kopienas lūgšanu nams
| municipality = Daugavpils
| district = Daugavpils
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-DGV
| address = Jaunā iela 5
| lat = 55.8656105
| long = 26.530043
| p625 = {{Coord|55.865611|26.530043|display=inline}}
| image = Gayok%20Old%20Believers%27%20House%20of%20Prayer.jpg
| commonscat = Gayok Old Believers' House of Prayer
| vaid = 4775
| year = 1886.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Daugavpils
}}
{{monument
| qid = Q55587483
| label = ''[[:d:Q55587483|Administratīva ēka]]''
| name = Administratīva ēka
| municipality = Daugavpils
| district = Daugavpils
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-DGV
| address = Kauņas iela 25
| lat = 55.872264
| long = 26.5440274
| p625 = {{Coord|55.872264|26.544027|display=inline}}
| vaid = 4776
| year = 1900.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Daugavpils
}}
{{monument
| qid = Q55587485
| label = [[Daugavpils Sv. Nikolaja pareizticīgo baznīca (Klusā iela)|Sv.Nikolaja pareizticīgo baznīca]]
| name = Sv.Nikolaja pareizticīgo baznīca
| municipality = Daugavpils
| district = Daugavpils
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-DGV
| address = Klusā iela 15
| lat = 55.8815466
| long = 26.567622
| p625 = {{Coord|55.881547|26.567622|display=inline}}
| image = St%20Nicholas%20Church%2C%20Orthodox%20cemetery%2C%20Daugavpils%20%281%29.JPG
| commonscat = Church of Saint Nicholas in Daugavpils
| vaid = 4777
| wikipediauri = Daugavpils_Sv._Nikolaja_pareiztic%C4%ABgo_bazn%C4%ABca_(Klus%C4%81_iela)
| year = 1894.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Daugavpils
}}
{{monument
| qid = Q55587487
| label = ''[[:d:Q55587487|Ēka Nr. 5 Dzīvojamā ēka]]''
| name = Ēka Nr. 5 Dzīvojamā ēka
| municipality = Daugavpils
| district = Daugavpils
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-DGV
| address = Komandanta iela 2
| locality = Daugavpils cietoksnī
| lat = 55.8852955
| long = 26.4967114
| p625 = {{Coord|55.885295|26.496711|display=inline}}
| vaid = 4717
| year = 1810. -1833.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Daugavpils
}}
{{monument
| qid = Q55587488
| label = ''[[:d:Q55587488|Piemineklis Daugavpils cietokšņa celtniecībai]]''
| name = Piemineklis Daugavpils cietokšņa celtniecībai
| municipality = Daugavpils
| district = Daugavpils
| p1435 = ''[[:d:Q23931136|vietējas nozīmes vēsturiska notikuma vieta]]''
| region = LV-DGV
| address = Komandanta iela 6
| locality = Daugavpils cietoksnis
| lat = 55.886444444444
| long = 26.494861111111
| p625 = {{Coord|55.886444|26.494861|display=inline}}
| image = Daugavpils%20fortress07.JPG
| commonscat = Fountain in Daugavpils Fortress Garden
| vaid = 9120
| year = 1810.–1912.
| typelabel = vietējas nozīmes vēsturiska notikuma vieta
| munwiki = Daugavpils
}}
{{monument
| qid = Q55587489
| label = ''[[:d:Q55587489|Ēka Nr. 8 Komandanta nams]]''
| name = Ēka Nr. 8 Komandanta nams
| municipality = Daugavpils
| district = Daugavpils
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-DGV
| address = Komandanta iela 7
| locality = Daugavpils cietoksnī
| lat = 55.8858302
| long = 26.4942828
| p625 = {{Coord|55.88583|26.494283|display=inline}}
| image = Komandanta%20%C4%93kas%20galven%C4%81%20fas%C4%81de.JPG
| commonscat = Commandant's House (Daugavpils Fortress)
| vaid = 4721
| year = 1810. -1833.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = [[Daugavpils cietoksnis]]
| munwiki = Daugavpils
}}
{{monument
| qid = Q55587491
| label = ''[[:d:Q55587491|Kāpnes]]''
| name = Kāpnes
| municipality = Daugavpils
| district = Daugavpils
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-DGV
| address = Komandanta iela 7
| lat = 55.8858302
| long = 26.4942828
| p625 = {{Coord|55.88583|26.494283|display=inline}}
| image = Centr%C4%81l%C4%81s%20ieejas%20%C4%8Duguna%20k%C4%81pnes.JPG
| vaid = 9118
| year = 19.gs. I p.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| munwiki = Daugavpils
}}
{{monument
| qid = Q55587492
| label = ''[[:d:Q55587492|Ēka Nr. 13 Dzīvojamā ēka]]''
| name = Ēka Nr. 13 Dzīvojamā ēka
| municipality = Daugavpils
| district = Daugavpils
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-DGV
| address = Konstantīna iela 4
| locality = Daugavpils cietoksnī
| lat = 55.8859139
| long = 26.4972468
| p625 = {{Coord|55.885914|26.497247|display=inline}}
| vaid = 4693
| year = 1810. -1833.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Daugavpils
}}
{{monument
| qid = Q55587494
| label = ''[[:d:Q55587494|Ēka Nr. 23 Oficieru nams]]''
| name = Ēka Nr. 23 Oficieru nams
| municipality = Daugavpils
| district = Daugavpils
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-DGV
| address = Konstantīna iela 8
| locality = Daugavpils cietoksnī
| lat = 55.8871406
| long = 26.4934873
| p625 = {{Coord|55.887141|26.493487|display=inline}}
| image = Oficieru%20nams%20Daugavpils%20cietoksn%C4%AB%20%28Konstant%C4%ABna%20iela%208%29.JPG
| vaid = 4702
| year = 1810. -1833.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Daugavpils
}}
{{monument
| qid = Q55587496
| label = ''[[:d:Q55587496|Daugavpils domes ēka]]''
| name = Daugavpils domes ēka
| municipality = Daugavpils
| district = Daugavpils
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-DGV
| address = Krišjāņa Valdemāra iela 1
| lat = 55.866716
| long = 26.5168781
| p625 = {{Coord|55.866716|26.516878|display=inline}}
| image = Daugavpils%20city%20hall.jpg
| commonscat = Daugavpils city hall
| vaid = 4829
| year = 19. gs. b.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Daugavpils
}}
{{monument
| qid = Q55587499
| label = ''[[:d:Q55587499|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Daugavpils
| district = Daugavpils
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-DGV
| address = Krišjāņa Valdemāra iela 10
| lat = 55.8687098
| long = 26.5237011
| p625 = {{Coord|55.86871|26.523701|display=inline}}
| vaid = 4830
| year = 19. gs. b.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Daugavpils
}}
{{monument
| qid = Q55587502
| label = ''[[:d:Q55587502|Sieviešu ģimnāzija]]''
| name = Sieviešu ģimnāzija
| municipality = Daugavpils
| district = Daugavpils
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-DGV
| address = Krišjāņa Valdemāra iela 19
| lat = 55.8678979
| long = 26.5204158
| p625 = {{Coord|55.867898|26.520416|display=inline}}
| vaid = 4831
| year = 19./20. gs.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Daugavpils
}}
{{monument
| qid = Q55587504
| label = ''[[:d:Q55587504|Pilsētas pamatskola]]''
| name = Pilsētas pamatskola
| municipality = Daugavpils
| district = Daugavpils
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-DGV
| address = Krišjāņa Valdemāra iela 37
| lat = 55.8692669
| long = 26.5245844
| p625 = {{Coord|55.869267|26.524584|display=inline}}
| vaid = 4832
| year = 19. gs. b.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Daugavpils
}}
{{monument
| qid = Q55587508
| label = ''[[:d:Q55587508|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Daugavpils
| district = Daugavpils
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-DGV
| address = Krišjāņa Valdemāra iela 39/41
| lat = 55.869613
| long = 26.525473
| p625 = {{Coord|55.869613|26.525473|display=inline}}
| vaid = 4833
| year = 19. gs. b.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Daugavpils
}}
{{monument
| qid = Q55587495
| label = ''[[:d:Q55587495|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Daugavpils
| district = Daugavpils
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-DGV
| address = Krāslavas iela 68
| lat = 55.8740977
| long = 26.5243865
| p625 = {{Coord|55.874098|26.524386|display=inline}}
| image = Kr%C4%81slavas%20iela%2068%2C%20Daugavpils.jpg
| vaid = 4778
| year = 20. gs. s.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Daugavpils
}}
{{monument
| qid = Q55587522
| label = ''[[:d:Q55587522|Pilsētas slimnīca (2 ēkas)]]''
| name = Pilsētas slimnīca (2 ēkas)
| municipality = Daugavpils
| district = Daugavpils
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-DGV
| address = Lielā Dārza iela 60/62
| lat = 55.8763375
| long = 26.5612741
| p625 = {{Coord|55.876337|26.561274|display=inline}}
| vaid = 4754
| year = 1870.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Daugavpils
}}
{{monument
| qid = Q55587523
| label = ''[[:d:Q55587523|Grīvas proģimnāzija]]''
| name = Grīvas proģimnāzija
| municipality = Daugavpils
| district = Daugavpils
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-DGV
| address = Lielā iela 43
| lat = 55.8649048
| long = 26.5079482
| p625 = {{Coord|55.864905|26.507948|display=inline}}
| vaid = 4786
| year = 1875. -1876.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Daugavpils
}}
{{monument
| qid = Q55587511
| label = ''[[:d:Q55587511|Viesnīca, vēlāk sabiedriska ēka]]''
| name = Viesnīca, vēlāk sabiedriska ēka
| municipality = Daugavpils
| district = Daugavpils
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-DGV
| address = Lāčplēša iela 10
| lat = 55.8683587
| long = 26.5159748
| p625 = {{Coord|55.868359|26.515975|display=inline}}
| image = L%C4%81%C4%8Dpl%C4%93%C5%A1a%20iela%2010%2C%20Daugavpils.jpg
| vaid = 4780
| year = 19. gs. 2.p.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Daugavpils
}}
{{monument
| qid = Q55587512
| label = ''[[:d:Q55587512|Administratīva ēka]]''
| name = Administratīva ēka
| municipality = Daugavpils
| district = Daugavpils
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-DGV
| address = Lāčplēša iela 20
| lat = 55.8691429
| long = 26.518358
| p625 = {{Coord|55.869143|26.518358|display=inline}}
| vaid = 4781
| year = 1828. -1830.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Daugavpils
}}
{{monument
| qid = Q55587514
| label = ''[[:d:Q55587514|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Daugavpils
| district = Daugavpils
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-DGV
| address = Lāčplēša iela 22
| lat = 55.8695352
| long = 26.5193904
| p625 = {{Coord|55.869535|26.51939|display=inline}}
| image = L%C4%81%C4%8Dpl%C4%93%C5%A1a%20iela%2022%2C%20Daugavpils.jpg
| vaid = 4782
| year = 19. gs.80.g.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Daugavpils
}}
{{monument
| qid = Q55587517
| label = ''[[:d:Q55587517|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Daugavpils
| district = Daugavpils
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-DGV
| address = Lāčplēša iela 24
| lat = 55.86962
| long = 26.5196359
| p625 = {{Coord|55.86962|26.519636|display=inline}}
| image = L%C4%81%C4%8Dpl%C4%93%C5%A1a%20iela%2024%2C%20Daugavpils.jpg
| vaid = 4783
| year = 1890.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Daugavpils
}}
{{monument
| qid = Q55587518
| label = ''[[:d:Q55587518|Sinagoga]]''
| name = Sinagoga
| municipality = Daugavpils
| district = Daugavpils
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-DGV
| address = Lāčplēša iela 39
| lat = 55.8706983
| long = 26.5218478
| p625 = {{Coord|55.870698|26.521848|display=inline}}
| image = L%C4%81%C4%8Dpl%C4%93%C5%A1a%20iela%2039%2C%20Daugavpils.JPG
| vaid = 4784
| year = 19. gs. b.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Daugavpils
}}
{{monument
| qid = Q55587510
| label = ''[[:d:Q55587510|Administratīva ēka]]''
| name = Administratīva ēka
| municipality = Daugavpils
| district = Daugavpils
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-DGV
| address = Lāčplēša iela 6/8
| lat = 55.8681133
| long = 26.5152065
| p625 = {{Coord|55.868113|26.515207|display=inline}}
| vaid = 4779
| year = 19./20. gs.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Daugavpils
}}
{{monument
| qid = Q55587527
| label = ''[[:d:Q55587527|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Daugavpils
| district = Daugavpils
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-DGV
| address = Mazā Dārza iela 3
| lat = 55.8704262
| long = 26.5416211
| p625 = {{Coord|55.870426|26.541621|display=inline}}
| vaid = 4753
| year = 19. gs.90.g.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Daugavpils
}}
{{monument
| qid = Q55587535
| label = ''[[:d:Q55587535|Ēka Nr. 3 Dzīvojamā ēka]]''
| name = Ēka Nr. 3 Dzīvojamā ēka
| municipality = Daugavpils
| district = Daugavpils
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-DGV
| address = Mihaila iela 10
| locality = Daugavpils cietoksnī
| lat = 55.8846875
| long = 26.4961126
| p625 = {{Coord|55.884687|26.496113|display=inline}}
| vaid = 4707
| year = 1810. -1833.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Daugavpils
}}
{{monument
| qid = Q55587537
| label = ''[[:d:Q55587537|Ēka Nr. 30 Noliktavas]]''
| name = Ēka Nr. 30 Noliktavas
| municipality = Daugavpils
| district = Daugavpils
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-DGV
| address = Mihaila iela 11
| locality = Daugavpils cietoksnī
| lat = 55.8856062
| long = 26.4920295
| p625 = {{Coord|55.885606|26.49203|display=inline}}
| vaid = 4708
| year = 1810. -1833.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Daugavpils
}}
{{monument
| qid = Q4070275
| label = ''[[:d:Q4070275|Artilērijas arsenāls]]''
| name = Artilērijas arsenāls
| municipality = Daugavpils
| district = Daugavpils
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-DGV
| address = Mihaila iela 3
| locality = Daugavpils cietoksnī
| lat = 55.8838325
| long = 26.497497
| p625 = {{Coord|55.883832|26.497497|display=inline}}
| image = Artillery%20arsenal%2C%20Daugavpils%20fortress%2C%202014.jpg
| commonscat = Artillery arsenal (Daugavpils fortress)
| vaid = 4705
| year = 1810. -1833.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = [[Daugavpils cietoksnis]]
| munwiki = Daugavpils
}}
{{monument
| qid = Q55587531
| label = ''[[:d:Q55587531|Ēka Nr. 1 Oficieru nams]]''
| name = Ēka Nr. 1 Oficieru nams
| municipality = Daugavpils
| district = Daugavpils
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-DGV
| address = Mihaila iela 8
| locality = Daugavpils cietoksnī
| lat = 55.8842919
| long = 26.4974465
| p625 = {{Coord|55.884292|26.497446|display=inline}}
| vaid = 4689
| year = 1810. -1833.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Daugavpils
}}
{{monument
| qid = Q55587538
| label = ''[[:d:Q55587538|Aktiera S.Mihoelsa dzimtās mājas]]''
| name = Aktiera S.Mihoelsa dzimtās mājas
| municipality = Daugavpils
| district = Daugavpils
| p1435 = ''[[:d:Q23931124|valsts nozīmes vēstures piemineklis]]''
| region = LV-DGV
| address = Mihoelsa iela 4
| lat = 55.8678167
| long = 26.5261047
| p625 = {{Coord|55.867817|26.526105|display=inline}}
| image = Solomon%20Mikhoels%20house%20in%20Daugavpils.JPG
| vaid = 19
| year = 1890.
| typelabel = valsts nozīmes vēstures piemineklis
| munwiki = Daugavpils
}}
{{monument
| qid = Q55587539
| label = ''[[:d:Q55587539|Administratīva ēka]]''
| name = Administratīva ēka
| municipality = Daugavpils
| district = Daugavpils
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-DGV
| address = Mihoelsa iela 48
| lat = 55.8713484
| long = 26.5223418
| p625 = {{Coord|55.871348|26.522342|display=inline}}
| vaid = 4785
| year = 19. gs. b.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Daugavpils
}}
{{monument
| qid = Q55587540
| label = ''[[:d:Q55587540|Savrupmāja]]''
| name = Savrupmāja
| municipality = Daugavpils
| district = Daugavpils
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-DGV
| address = Muzeja iela 2
| lat = 55.8672028
| long = 26.5145651
| p625 = {{Coord|55.867203|26.514565|display=inline}}
| vaid = 4788
| year = 1890.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Daugavpils
}}
{{monument
| qid = Q55587542
| label = ''[[:d:Q55587542|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Daugavpils
| district = Daugavpils
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-DGV
| address = Muzeja iela 5
| lat = 55.8689906
| long = 26.5121777
| p625 = {{Coord|55.868991|26.512178|display=inline}}
| vaid = 4789
| year = 1880.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Daugavpils
}}
{{monument
| qid = Q55587545
| label = ''[[:d:Q55587545|Administratīva ēka]]''
| name = Administratīva ēka
| municipality = Daugavpils
| district = Daugavpils
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-DGV
| address = Muzeja iela 6
| lat = 55.8681248
| long = 26.5136404
| p625 = {{Coord|55.868125|26.51364|display=inline}}
| image = Muzeja%20iela%206%2C%20Daugavpils.jpg
| vaid = 4790
| year = 1880.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Daugavpils
}}
{{monument
| qid = Q55587547
| label = ''[[:d:Q55587547|Ēka Nr.103 Pulvera noliktava]]''
| name = Ēka Nr.103 Pulvera noliktava
| municipality = Daugavpils
| district = Daugavpils
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-DGV
| address = Nikolaja iela 1
| locality = Daugavpils cietoksnī
| lat = 55.8829015
| long = 26.4977569
| p625 = {{Coord|55.882902|26.497757|display=inline}}
| image = Pulvera%20noliktava%20%281%29.jpg
| commonscat = Powder warehouse (Daugavpils Fortress)
| vaid = 4690
| year = 1810. -1833.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Daugavpils
}}
{{monument
| qid = Q55587548
| label = ''[[:d:Q55587548|Ēka Nr. 28 Kareivju kazarmas]]''
| name = Ēka Nr. 28 Kareivju kazarmas
| municipality = Daugavpils
| district = Daugavpils
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-DGV
| address = Nikolaja iela 2
| locality = Daugavpils cietoksnī
| lat = 55.884487
| long = 26.494908
| p625 = {{Coord|55.884487|26.494908|display=inline}}
| vaid = 4706
| year = 1810. -1833.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Daugavpils
}}
{{monument
| qid = Q55587549
| label = ''[[:d:Q55587549|Ēka Nr.117]]''
| name = Ēka Nr.117
| municipality = Daugavpils
| district = Daugavpils
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-DGV
| address = Nikolaja iela 5
| locality = Daugavpils cietoksnī
| lat = 55.8838492
| long = 26.4957869
| p625 = {{Coord|55.883849|26.495787|display=inline}}
| image = Pump%20house%20Daugavpils%20fortress.JPG
| commonscat = Pump house (Daugavpils Fortress)
| vaid = 4692
| year = 1810. -1833.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Daugavpils
}}
{{monument
| qid = Q55587552
| label = ''[[:d:Q55587552|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Daugavpils
| district = Daugavpils
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-DGV
| address = Nometņu iela 8
| lat = 55.8659788
| long = 26.5301894
| p625 = {{Coord|55.865979|26.530189|display=inline}}
| vaid = 4791
| year = 19. gs. b.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Daugavpils
}}
{{monument
| qid = Q4300374
| label = [[Daugavpils Sv. Nikolaja vecticībnieku baznīca|Daugavpils Svētā Nikolaja vecticībnieku baznīca]]
| name = Daugavpils Svētā Nikolaja vecticībnieku baznīca
| municipality = Daugavpils
| district = Daugavpils
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-DGV
| address = Puškina iela 16a
| lat = 55.872777777778
| long = 26.539444444444
| p625 = {{Coord|55.872778|26.539444|display=inline}}
| image = Daugavpils%20Old%20Beliver%20Church%20of%20the%20Nativity%20of%20the%20Theotokos5.JPG
| commonscat = Old Believers Church of the Nativity of the Theotokos in Daugavpils
| vaid = 4793
| wikipediauri = Daugavpils_Sv._Nikolaja_vectic%C4%ABbnieku_bazn%C4%ABca
| year = 1908. -1928.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Daugavpils
}}
{{monument
| qid = Q55587556
| label = ''[[:d:Q55587556|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Daugavpils
| district = Daugavpils
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-DGV
| address = Raiņa iela 2
| lat = 55.8659605
| long = 26.5188944
| p625 = {{Coord|55.86596|26.518894|display=inline}}
| image = Rai%C5%86a%20iela%202%2C%20Daugavpils.JPG
| vaid = 4795
| year = 19. gs. b.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Daugavpils
}}
{{monument
| qid = Q55587558
| label = ''[[:d:Q55587558|Ugunsdzēsēju depo]]''
| name = Ugunsdzēsēju depo
| municipality = Daugavpils
| district = Daugavpils
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-DGV
| address = Rīgas iela 1/3
| lat = 55.8702602
| long = 26.5138264
| p625 = {{Coord|55.87026|26.513826|display=inline}}
| image = Daugavpils%20fire%20station%20%282%29.jpg
| commonscat = Daugavpils fire station No. 1
| vaid = 4796
| year = 1876.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Daugavpils
}}
{{monument
| qid = Q55587567
| label = ''[[:d:Q55587567|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Daugavpils
| district = Daugavpils
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-DGV
| address = Rīgas iela 16
| lat = 55.8698083
| long = 26.5136617
| p625 = {{Coord|55.869808|26.513662|display=inline}}
| vaid = 4800
| year = 19./20. gs.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Daugavpils
}}
{{monument
| qid = Q4165491
| label = [[Vienības nams]]
| name = Vienības nams
| municipality = Daugavpils
| district = Daugavpils
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-DGV
| extlink = http://vienibasnams.lv/lv/Galvena/
| address = Rīgas iela 22a
| lat = 55.8705
| long = 26.5166
| p625 = {{Coord|55.8705|26.5166|display=inline}}
| image = Vien%C4%ABbas%20nams%20092011.jpg
| vaid = 4839
| wikipediauri = Vien%C4%ABbas_nams
| year = 1936. -1937.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Daugavpils
}}
{{monument
| qid = Q2040003
| label = [[Daugavpils Svētā Pētera baznīca|Daugavpils Svētā Pētera ķēdēs Romas katoļu baznīca]]
| name = Daugavpils Svētā Pētera ķēdēs Romas katoļu baznīca
| municipality = Daugavpils
| district = Daugavpils
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-DGV
| address = Rīgas iela 39
| lat = 55.872777777778
| long = 26.519444444444
| p625 = {{Coord|55.872778|26.519444|display=inline}}
| image = Church%20of%20Saint%20Peter%20in%20Daugavpils.JPG
| commonscat = Saint Peter in chains Roman Catholic Church in Daugavpils
| vaid = 4801
| wikipediauri = Daugavpils_Sv%C4%93t%C4%81_P%C4%93tera_bazn%C4%ABca
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Daugavpils
}}
{{monument
| qid = Q55587560
| label = ''[[:d:Q55587560|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Daugavpils
| district = Daugavpils
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-DGV
| address = Rīgas iela 6
| lat = 55.868907
| long = 26.5109894
| p625 = {{Coord|55.868907|26.510989|display=inline}}
| image = R%C4%ABgas%20iela%206%2C%20Daugavpils.jpg
| vaid = 4797
| year = 1860. -1880.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Daugavpils
}}
{{monument
| qid = Q55587570
| label = ''[[:d:Q55587570|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Daugavpils
| district = Daugavpils
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-DGV
| address = Rīgas iela 61
| lat = 55.873514
| long = 26.5234853
| p625 = {{Coord|55.873514|26.523485|display=inline}}
| image = R%C4%ABgas%20iela%2061%20Daugavpils.JPG
| vaid = 4802
| year = 1860.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Daugavpils
}}
{{monument
| qid = Q55587571
| label = ''[[:d:Q55587571|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Daugavpils
| district = Daugavpils
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-DGV
| address = Rīgas iela 64
| lat = 55.8734121
| long = 26.5240702
| p625 = {{Coord|55.873412|26.52407|display=inline}}
| vaid = 4803
| year = 19. gs.80.g.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Daugavpils
}}
{{monument
| qid = Q55587573
| label = ''[[:d:Q55587573|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Daugavpils
| district = Daugavpils
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-DGV
| address = Rīgas iela 69
| lat = 55.8739741
| long = 26.5247141
| p625 = {{Coord|55.873974|26.524714|display=inline}}
| vaid = 4804
| year = 19. gs. b.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Daugavpils
}}
{{monument
| qid = Q55587575
| label = ''[[:d:Q55587575|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Daugavpils
| district = Daugavpils
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-DGV
| address = Rīgas iela 71/73
| lat = 55.8740676
| long = 26.5249761
| p625 = {{Coord|55.874068|26.524976|display=inline}}
| image = R%C4%ABgas%20iela%2071-73%2C%20Daugavpils.JPG
| vaid = 4805
| year = 19. gs. b.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Daugavpils
}}
{{monument
| qid = Q55587563
| label = ''[[:d:Q55587563|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Daugavpils
| district = Daugavpils
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-DGV
| address = Rīgas iela 8
| lat = 55.8691194
| long = 26.5115946
| p625 = {{Coord|55.869119|26.511595|display=inline}}
| image = Daugavpils%20museum.jpg
| vaid = 4798
| year = 1883.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Daugavpils
}}
{{monument
| qid = Q55587565
| label = ''[[:d:Q55587565|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Daugavpils
| district = Daugavpils
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-DGV
| address = Rīgas iela 8
| lat = 55.8691194
| long = 26.5115946
| p625 = {{Coord|55.869119|26.511595|display=inline}}
| image = Daugavpils%20Local%20Arts%20and%20History%20Museum.JPG
| vaid = 4799
| year = 19. gs. b.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Daugavpils
}}
{{monument
| qid = Q55587576
| label = ''[[:d:Q55587576|Veikalu ēka]]''
| name = Veikalu ēka
| municipality = Daugavpils
| district = Daugavpils
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-DGV
| address = Sakņu iela 20
| lat = 55.873927233364
| long = 26.522180477497
| p625 = {{Coord|55.873927|26.52218|display=inline}}
| image = %D0%90%D0%BD%D1%82%D0%B8%D0%BA%D0%B2%D0%B0%D1%80%D0%BD%D1%8B%D0%B9%20%D0%BC%D0%B0%D0%B3%D0%B0%D0%B7%20%D0%B2%20%D0%B0%D0%BD%D1%82%D0%B8%D0%BA%D0%B2%D0%B0%D1%80%D0%BD%D0%BE%D0%BC%20%D0%B4%D0%BE%D0%BC%D0%B5%20%D0%BD%D0%B0%20%D1%83%D0%BB.%20%D0%A1%D0%B0%D0%BA%D0%BD%D1%8E%2020%20-%20panoramio.jpg
| vaid = 4806
| year = 1901.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Daugavpils
}}
{{monument
| qid = Q55587582
| label = ''[[:d:Q55587582|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Daugavpils
| district = Daugavpils
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-DGV
| address = Sakņu iela 36
| lat = 55.8746852
| long = 26.5242327
| p625 = {{Coord|55.874685|26.524233|display=inline}}
| vaid = 4807
| year = 19. gs. b.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Daugavpils
}}
{{monument
| qid = Q55587583
| label = ''[[:d:Q55587583|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Daugavpils
| district = Daugavpils
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-DGV
| address = Sakņu iela 46
| lat = 55.8751763
| long = 26.5257036
| p625 = {{Coord|55.875176|26.525704|display=inline}}
| vaid = 4808
| year = 1859.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Daugavpils
}}
{{monument
| qid = Q55587584
| label = ''[[:d:Q55587584|Pasts, vēlāk skolotāju institūts]]''
| name = Pasts, vēlāk skolotāju institūts
| municipality = Daugavpils
| district = Daugavpils
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-DGV
| address = Saules iela 1/3
| lat = 55.8682969
| long = 26.5115876
| p625 = {{Coord|55.868297|26.511588|display=inline}}
| image = Saules%20iela%201-3%20%28Daugavpils%29.jpg
| vaid = 4809
| year = 19. gs. b.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Daugavpils
}}
{{monument
| qid = Q55587587
| label = ''[[:d:Q55587587|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Daugavpils
| district = Daugavpils
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-DGV
| address = Saules iela 17a
| lat = 55.8696356
| long = 26.514921
| p625 = {{Coord|55.869636|26.514921|display=inline}}
| vaid = 4810
| year = 19. gs. b.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Daugavpils
}}
{{monument
| qid = Q55587589
| label = ''[[:d:Q55587589|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Daugavpils
| district = Daugavpils
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-DGV
| address = Saules iela 19
| lat = 55.8696226
| long = 26.5155596
| p625 = {{Coord|55.869623|26.51556|display=inline}}
| vaid = 4811
| year = 19. gs. b.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Daugavpils
}}
{{monument
| qid = Q55587590
| label = ''[[:d:Q55587590|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Daugavpils
| district = Daugavpils
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-DGV
| address = Saules iela 37
| lat = 55.8712846
| long = 26.520431
| p625 = {{Coord|55.871285|26.520431|display=inline}}
| image = Saules%20iela%2037%2C%20Daugavpils.jpg
| vaid = 4813
| year = 19. gs. v.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Daugavpils
}}
{{monument
| qid = Q55587597
| label = ''[[:d:Q55587597|Ebreju skola]]''
| name = Ebreju skola
| municipality = Daugavpils
| district = Daugavpils
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-DGV
| address = Saules iela 38
| lat = 55.8713864
| long = 26.5216046
| p625 = {{Coord|55.871386|26.521605|display=inline}}
| image = Saules%20iela%2038%2C%20Daugavpils.JPG
| vaid = 4814
| year = 19./20. gs.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Daugavpils
}}
{{monument
| qid = Q55587599
| label = ''[[:d:Q55587599|Dzīvojamā ēka Saules ielā 41]]''
| name = Dzīvojamā ēka Saules ielā 41
| municipality = Daugavpils
| district = Daugavpils
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-DGV
| address = Saules iela 41
| lat = 55.8714632
| long = 26.5209222
| p625 = {{Coord|55.871463|26.520922|display=inline}}
| image = Daugavpils%20modern%20architecture%20Saules%20street.jpg
| commonscat = Saules iela 41 (Daugavpils)
| vaid = 4815
| year = 20. gs. s.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Daugavpils
}}
{{monument
| qid = Q55587602
| label = ''[[:d:Q55587602|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Daugavpils
| district = Daugavpils
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-DGV
| address = Saules iela 42
| lat = 55.8716662
| long = 26.5224222
| p625 = {{Coord|55.871666|26.522422|display=inline}}
| vaid = 4816
| year = 19. gs. b.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Daugavpils
}}
{{monument
| qid = Q55587604
| label = ''[[:d:Q55587604|Dzīvojamā ēka Saules ielā 55]]''
| name = Dzīvojamā ēka Saules ielā 55
| municipality = Daugavpils
| district = Daugavpils
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-DGV
| address = Saules iela 55
| lat = 55.8723785
| long = 26.5236986
| p625 = {{Coord|55.872379|26.523699|display=inline}}
| image = Saules%20iela%2055%20%28Daugavpils%29.jpg
| commonscat = Saules iela 55 (Daugavpils)
| vaid = 4817
| year = 20. gs. s.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Daugavpils
}}
{{monument
| qid = Q55587606
| label = ''[[:d:Q55587606|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Daugavpils
| district = Daugavpils
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-DGV
| address = Saules iela 57
| lat = 55.8724647
| long = 26.5239429
| p625 = {{Coord|55.872465|26.523943|display=inline}}
| vaid = 4818
| year = 19. gs. b.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Daugavpils
}}
{{monument
| qid = Q4504565
| label = [[Daugavpils Sv. Aleksandra Ņevska pareizticīgo baznīca|Aleksandra Ņevska pareizticīgo baznīca]]
| name = Aleksandra Ņevska pareizticīgo baznīca
| municipality = Daugavpils
| district = Daugavpils
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-DGV
| address = Silu iela 1
| locality = Mežciemā, Garnizona kapos
| lat = 55.8997493
| long = 26.4797863
| p625 = {{Coord|55.899749|26.479786|display=inline}}
| image = Aleksandra%20%C5%85evska%20pareiztic%C4%ABgo%20bazn%C4%ABca%2C%20Daugavpils%20%288%29.jpg
| commonscat = Daugavpils St Alexander Nevsky Orthodox Church
| vaid = 4725
| wikipediauri = Daugavpils_Sv._Aleksandra_%C5%85evska_pareiztic%C4%ABgo_bazn%C4%ABca
| year = 1897.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Daugavpils
}}
{{monument
| qid = Q55587611
| label = ''[[:d:Q55587611|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Daugavpils
| district = Daugavpils
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-DGV
| address = Stacijas iela 65/67
| lat = 55.8740365
| long = 26.5278039
| p625 = {{Coord|55.874037|26.527804|display=inline}}
| vaid = 4820
| year = 19./20. gs.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Daugavpils
}}
{{monument
| qid = Q55587612
| label = ''[[:d:Q55587612|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Daugavpils
| district = Daugavpils
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-DGV
| address = Stacijas iela 69
| lat = 55.8742067
| long = 26.5273992
| p625 = {{Coord|55.874207|26.527399|display=inline}}
| vaid = 4821
| year = 1900.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Daugavpils
}}
{{monument
| qid = Q893597
| label = [[Daugavpils Borisa un Gļeba pareizticīgo katedrāle]]
| name = Daugavpils Borisa un Gļeba pareizticīgo katedrāle
| municipality = Daugavpils
| district = Daugavpils
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-DGV
| address = Tautas iela 2
| lat = 55.870708333333
| long = 26.537897222222
| p625 = {{Coord|55.870708|26.537897|display=inline}}
| image = Daugavpils%20Ss%20Boris%20and%20Gleb%20Orthodox%20Cathedral%20%282%29.jpg
| commonscat = Daugavpils Ss Boris and Gleb Orthodox Cathedral
| vaid = 4822
| wikipediauri = Daugavpils_Borisa_un_G%C4%BCeba_pareiztic%C4%ABgo_katedr%C4%81le
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Daugavpils
}}
{{monument
| qid = Q55587615
| label = ''[[:d:Q55587615|Ikonostass]]''
| name = Ikonostass
| municipality = Daugavpils
| district = Daugavpils
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-DGV
| address = Tautas iela 2
| locality = Sv. Borisa un Gļeba pareizticīgo baznīcā
| lat = 55.8706705
| long = 26.5380562
| p625 = {{Coord|55.870671|26.538056|display=inline}}
| image = Daugavpils%20Kathedrale%20St.%20Boris%20%26%20Gleb%20Innen%202.JPG
| vaid = 3232
| year = ap 1905.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| munwiki = Daugavpils
}}
{{monument
| qid = Q55587616
| label = ''[[:d:Q55587616|Sabiedriska ēka]]''
| name = Sabiedriska ēka
| municipality = Daugavpils
| district = Daugavpils
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-DGV
| address = Tautas iela 7
| lat = 55.8727579
| long = 26.5405028
| p625 = {{Coord|55.872758|26.540503|display=inline}}
| image = Jaun%C4%ABba%20Children%27s%20and%20Youth%20Centre.jpg
| vaid = 4823
| year = 19. gs.60.g.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Daugavpils
}}
{{monument
| qid = Q55587618
| label = ''[[:d:Q55587618|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Daugavpils
| district = Daugavpils
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-DGV
| address = Teātra iela 15/17
| lat = 55.8688648
| long = 26.5147853
| p625 = {{Coord|55.868865|26.514785|display=inline}}
| vaid = 4824
| year = 19. gs. b.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Daugavpils
}}
{{monument
| qid = Q55587620
| label = ''[[:d:Q55587620|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Daugavpils
| district = Daugavpils
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-DGV
| address = Teātra iela 19
| lat = 55.8693017
| long = 26.5142981
| p625 = {{Coord|55.869302|26.514298|display=inline}}
| image = Te%C4%81tra%20iela%2019%2C%20Daugavpils.jpg
| vaid = 4825
| year = 1847.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Daugavpils
}}
{{monument
| qid = Q55587621
| label = ''[[:d:Q55587621|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Daugavpils
| district = Daugavpils
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-DGV
| address = Tirgus iela 2b
| lat = 55.8651161
| long = 26.5288705
| p625 = {{Coord|55.865116|26.528871|display=inline}}
| vaid = 4826
| year = 1932.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Daugavpils
}}
{{monument
| qid = Q55587627
| label = ''[[:d:Q55587627|Savrupmāja]]''
| name = Savrupmāja
| municipality = Daugavpils
| district = Daugavpils
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-DGV
| address = Varšavas iela 17
| lat = 55.8737336
| long = 26.5342272
| p625 = {{Coord|55.873734|26.534227|display=inline}}
| image = Villa%20Ksenija.jpg
| vaid = 4834
| year = 20. gs. s.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Daugavpils
}}
{{monument
| qid = Q55587628
| label = ''[[:d:Q55587628|Ebreju skola]]''
| name = Ebreju skola
| municipality = Daugavpils
| district = Daugavpils
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-DGV
| address = Varšavas iela 23
| lat = 55.874851
| long = 26.5340922
| p625 = {{Coord|55.874851|26.534092|display=inline}}
| vaid = 4835
| year = 1901.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Daugavpils
}}
{{monument
| qid = Q111009509
| label = ''[[:d:Q111009509|Daugavpils skrošu rūpnīca]]''
| name = Daugavpils skrošu rūpnīca
| municipality = Daugavpils
| district = Daugavpils
| p1435 = ''[[:d:Q23931120|valsts nozīmes industriālais piemineklis]]''
| region = LV-DGV
| address = Varšavas iela 28
| lat = 55.8748339
| long = 26.5349224
| p625 = {{Coord|55.874834|26.534922|display=inline}}
| image = Skro%C5%A1u%20r%C5%ABpn%C4%ABca%20iek%C5%A1%C4%81.jpg
| commonscat = Daugavpils shot factory
| vaid = 8958
| year = 1886.–1911.
| typelabel = valsts nozīmes industriālais piemineklis
| munwiki = Daugavpils
}}
{{monument
| qid = Q55587629
| label = ''[[:d:Q55587629|Sabiedriska ēka]]''
| name = Sabiedriska ēka
| municipality = Daugavpils
| district = Daugavpils
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-DGV
| address = Varšavas iela 30
| lat = 55.87541
| long = 26.5348801
| p625 = {{Coord|55.87541|26.53488|display=inline}}
| image = CKP%20Dyneburg.JPG
| commonscat = Center of Polish Culture (Daugavpils)
| vaid = 4836
| year = 19./20. gs.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Daugavpils
}}
{{monument
| qid = Q55587630
| label = ''[[:d:Q55587630|Sarkanā Krusta slimnīca]]''
| name = Sarkanā Krusta slimnīca
| municipality = Daugavpils
| district = Daugavpils
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-DGV
| address = Varšavas iela 43a
| lat = 55.8767136
| long = 26.5335581
| p625 = {{Coord|55.876714|26.533558|display=inline}}
| vaid = 4838
| year = 1913.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Daugavpils
}}
{{monument
| qid = Q55587631
| label = ''[[:d:Q55587631|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Daugavpils
| district = Daugavpils
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-DGV
| address = Varšavas iela 43c
| lat = 55.877246
| long = 26.533648
| p625 = {{Coord|55.877246|26.533648|display=inline}}
| vaid = 4837
| year = 20. gs. s.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Daugavpils
}}
{{monument
| qid = Q55587633
| label = ''[[:d:Q55587633|Interjera dekoratīvā apdare (5 telpās)]]''
| name = Interjera dekoratīvā apdare (5 telpās)
| municipality = Daugavpils
| district = Daugavpils
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-DGV
| address = Vienības iela 13
| lat = 56.405345214921
| long = 24.184482368461
| p625 = {{Coord|56.405345|24.184482|display=inline}}
| vaid = 9119
| year = 1956.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| munwiki = Daugavpils
}}
{{monument
| qid = Q55587636
| label = ''[[:d:Q55587636|Dzīvojamās ēkas]]''
| name = Dzīvojamās ēkas
| municipality = Daugavpils
| district = Daugavpils
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-DGV
| address = Vienības iela 15/17
| lat = 55.870091
| long = 26.515798
| p625 = {{Coord|55.870091|26.515798|display=inline}}
| vaid = 4841
| year = 19. gs. 1.p.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Daugavpils
}}
{{monument
| qid = Q55587637
| label = ''[[:d:Q55587637|Ēka ar mūra žogu]]''
| name = Ēka ar mūra žogu
| municipality = Daugavpils
| district = Daugavpils
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-DGV
| address = Vienības iela 20
| lat = 55.8688421
| long = 26.5176831
| p625 = {{Coord|55.868842|26.517683|display=inline}}
| vaid = 4842
| year = 1828. -1830.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Daugavpils
}}
{{monument
| qid = Q55587632
| label = ''[[:d:Q55587632|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Daugavpils
| district = Daugavpils
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-DGV
| address = Vienības iela 3
| lat = 55.8660317
| long = 26.5201707
| p625 = {{Coord|55.866032|26.520171|display=inline}}
| image = Vien%C4%ABbas%20iela%203%20%28Daugavpils%29.jpg
| vaid = 4840
| year = 19. gs.80.g.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Daugavpils
}}
{{monument
| qid = Q55587440
| label = ''[[:d:Q55587440|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Daugavpils
| district = Daugavpils
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-DGV
| address = Ģimnāzijas iela 11
| lat = 55.8675984
| long = 26.5209116
| p625 = {{Coord|55.867598|26.520912|display=inline}}
| image = Jozef%20Pilsudski%20memorial%20plaque%20in%20Daugavpils3.JPG
| vaid = 4766
| year = 19. gs. b.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Daugavpils
}}
{{monument
| qid = Q55587441
| label = ''[[:d:Q55587441|Valsts banka]]''
| name = Valsts banka
| municipality = Daugavpils
| district = Daugavpils
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-DGV
| address = Ģimnāzijas iela 12
| lat = 55.8678413
| long = 26.5213429
| p625 = {{Coord|55.867841|26.521343|display=inline}}
| image = Latvijas%20Banka%20Daugavpils%20filiale.JPG
| vaid = 4767
| year = 19. gs. b.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Daugavpils
}}
{{monument
| qid = Q55587442
| label = ''[[:d:Q55587442|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Daugavpils
| district = Daugavpils
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-DGV
| address = Ģimnāzijas iela 14
| lat = 55.8681019
| long = 26.5209122
| p625 = {{Coord|55.868102|26.520912|display=inline}}
| vaid = 4768
| year = 19. gs. b.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Daugavpils
}}
{{monument
| qid = Q55587444
| label = ''[[:d:Q55587444|Administratīva ēka]]''
| name = Administratīva ēka
| municipality = Daugavpils
| district = Daugavpils
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-DGV
| address = Ģimnāzijas iela 27
| lat = 55.86936
| long = 26.5190536
| p625 = {{Coord|55.86936|26.519054|display=inline}}
| image = %C4%A2imn%C4%81zijas%20iela%2027%2C%20Daugavpils.JPG
| vaid = 4769
| year = 1828. -1830.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Daugavpils
}}
{{monument
| qid = Q55587446
| label = ''[[:d:Q55587446|Dinaburgas valsts iestāžu 3 ēkas ar mūra žogu]]''
| name = Dinaburgas valsts iestāžu 3 ēkas ar mūra žogu
| municipality = Daugavpils
| district = Daugavpils
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-DGV
| address = Ģimnāzijas iela 27; Lāčplēša iela 20; Vienības iela 20
| lat = 55.869076018111
| long = 26.518387851286
| p625 = {{Coord|55.869076|26.518388|display=inline}}
| vaid = 4724
| year = 19. gs. s.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Daugavpils
}}
{{monument
| qid = Q55587448
| label = ''[[:d:Q55587448|Pilsētas ģimnāzija]]''
| name = Pilsētas ģimnāzija
| municipality = Daugavpils
| district = Daugavpils
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-DGV
| address = Ģimnāzijas iela 32
| lat = 55.8703295
| long = 26.5196657
| p625 = {{Coord|55.870329|26.519666|display=inline}}
| image = Historic%20building%20of%20Daugavpils%20State%20Gymnasium%20-%20Duneburgensis%20-%20Panoramio.jpg
| vaid = 4770
| year = 1835. -1840.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Daugavpils
}}
{{monument
| qid = Q55587435
| label = ''[[:d:Q55587435|Banka]]''
| name = Banka
| municipality = Daugavpils
| district = Daugavpils
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-DGV
| address = Ģimnāzijas iela 4
| lat = 55.8666854
| long = 26.5224827
| p625 = {{Coord|55.866685|26.522483|display=inline}}
| vaid = 4763
| year = 1932.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Daugavpils
}}
{{monument
| qid = Q55587436
| label = ''[[:d:Q55587436|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Daugavpils
| district = Daugavpils
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-DGV
| address = Ģimnāzijas iela 5
| lat = 55.8667617
| long = 26.5218323
| p625 = {{Coord|55.866762|26.521832|display=inline}}
| vaid = 4764
| year = 20. gs. s.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Daugavpils
}}
{{monument
| qid = Q55587437
| label = ''[[:d:Q55587437|Banka, tagad dzīvojamā ēka]]''
| name = Banka, tagad dzīvojamā ēka
| municipality = Daugavpils
| district = Daugavpils
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-DGV
| address = Ģimnāzijas iela 6
| lat = 55.8669805
| long = 26.5221183
| p625 = {{Coord|55.86698|26.522118|display=inline}}
| vaid = 4765
| year = 1911.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Daugavpils
}}
{{monument
| qid = Q55587525
| label = ''[[:d:Q55587525|Sv.Nikolaja pareizticīgo baznīca]]''
| name = Sv.Nikolaja pareizticīgo baznīca
| municipality = Daugavpils
| district = Daugavpils
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-DGV
| address = Ļermontova iela 15
| lat = 55.8577252
| long = 26.5173865
| p625 = {{Coord|55.857725|26.517387|display=inline}}
| image = St%20Nicholas%20Church%2C%20Gr%C4%ABva%2C%20Daugavpils.JPG
| vaid = 4762
| year = 19. gs. 2.p.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Daugavpils
}}
{{monument
| qid = Q55587623
| label = ''[[:d:Q55587623|Sūkņu stacija]]''
| name = Sūkņu stacija
| municipality = Daugavpils
| district = Daugavpils
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-DGV
| address = Ūdensvada iela 3
| lat = 55.8648556
| long = 26.5399172
| p625 = {{Coord|55.864856|26.539917|display=inline}}
| image = Gajoks%20pumping%20station.jpg
| vaid = 4827
| year = 1889.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Daugavpils
}}
{{monument
| qid = Q55587624
| label = ''[[:d:Q55587624|Sūkņu stacijas personāla ēka]]''
| name = Sūkņu stacijas personāla ēka
| municipality = Daugavpils
| district = Daugavpils
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-DGV
| address = Ūdensvada iela 3
| lat = 55.8648556
| long = 26.5399172
| p625 = {{Coord|55.864856|26.539917|display=inline}}
| vaid = 4828
| year = 1910.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Daugavpils
}}
{{monument
| qid = Q2666994
| label = [[Daugavpils cietoksnis]]
| name = Daugavpils cietoksnis
| municipality = Daugavpils
| district = Daugavpils
| p1435 = ''[[:d:Q23931123|valsts nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis]]''
| region = LV-DGV
| extlink = http://dinaburgascietoksnis.lcb.lv
| lat = 55.88625
| long = 26.495277777778
| p625 = {{Coord|55.88625|26.495278|display=inline}}
| image = Daugavpils%20fortress%2005.jpg
| commonscat = Daugavpils fortress
| vaid = 7428
| wikipediauri = Daugavpils_cietoksnis
| year = 1810.g.,19.gs.1.p.
| typelabel = valsts nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis
| munwiki = Daugavpils
}}
{{monument
| qid = Q4061426
| label = ''[[:d:Q4061426|Aleksandra vārti]]''
| name = Aleksandra vārti
| municipality = Daugavpils
| district = Daugavpils
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-DGV
| locality = Daugavas labajā krastā, Daugavpils cietoksnī
| lat = 55.886860585647
| long = 26.500460929553
| p625 = {{Coord|55.886861|26.500461|display=inline}}
| image = Aleksandra%20v%C4%81rti%20%28Daugavpils%29%2003.JPG
| commonscat = Alexander Gate (Daugavpils Fortress)
| vaid = 4688
| year = 1810. -1833.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Daugavpils
}}
{{monument
| qid = Q4304679
| label = ''[[:d:Q4304679|Priekštilta nocietinājums]]''
| name = Priekštilta nocietinājums
| municipality = Daugavpils
| district = Daugavpils
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-DGV
| locality = Daugavas kreisajā krastā
| lat = 55.879722222222
| long = 26.490833333333
| p625 = {{Coord|55.879722|26.490833|display=inline}}
| image = Daugavpils%2C%20Latvia%20-%20panoramio%20%2863%29.jpg
| commonscat = Grīva prison
| vaid = 4686
| year = 19. gs. s.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = [[Daugavpils cietoksnis]]
| munwiki = Daugavpils
}}
{{monument
| qid = Q55587352
| label = ''[[:d:Q55587352|Daugavpils pilsētas vēsturiskais centrs]]''
| name = Daugavpils pilsētas vēsturiskais centrs
| municipality = Daugavpils
| district = Daugavpils
| p1435 = ''[[:d:Q23931123|valsts nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis]]''
| region = LV-DGV
| lat = 55.869628285385
| long = 26.52141017337
| p625 = {{Coord|55.869628|26.52141|display=inline}}
| image = R%C4%ABgas%20iela%20Daugavpil%C4%AB.jpg
| vaid = 7429
| year = 19.gs.
| typelabel = valsts nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis
| munwiki = Daugavpils
}}
{{monument
| qid = Q55587355
| label = ''[[:d:Q55587355|Daugavpils cietokšņa apbūve]]''
| name = Daugavpils cietokšņa apbūve
| municipality = Daugavpils
| district = Daugavpils
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-DGV
| locality = Daugavas labajā krastā
| lat = 55.886507863953
| long = 26.49585950228
| p625 = {{Coord|55.886508|26.49586|display=inline}}
| image = Daugavpils%20cietok%C5%A1%C5%86a%20apb%C5%ABve%2002.JPG
| vaid = 4687
| year = 1810. -1833.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Daugavpils
}}
{{monument
| qid = Q55587359
| label = ''[[:d:Q55587359|Mihaila vārti]]''
| name = Mihaila vārti
| municipality = Daugavpils
| district = Daugavpils
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-DGV
| locality = Daugavas labajā krastā, Daugavpils cietoksnī
| lat = 55.883377003431
| long = 26.499139174962
| p625 = {{Coord|55.883377|26.499139|display=inline}}
| image = Michailovskiy%20Gate.jpg
| commonscat = Michael Gate (Daugavpils Fortress)
| vaid = 4722
| year = 1810. -1833.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = [[Daugavpils cietoksnis]]
| munwiki = Daugavpils
}}
{{monument
| qid = Q55587361
| label = ''[[:d:Q55587361|Nikolaja vārti]]''
| name = Nikolaja vārti
| municipality = Daugavpils
| district = Daugavpils
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-DGV
| locality = Daugavas labajā krastā, Daugavpils cietoksnī
| lat = 55.883561589737
| long = 26.495977389052
| p625 = {{Coord|55.883562|26.495977|display=inline}}
| image = %D0%9D%D0%B8%D0%BA%D0%BE%D0%BB%D0%B0%D0%B5%D0%B2%D1%81%D0%BA%D0%B8%D0%B5%20%D0%B2%D0%BE%D1%80%D0%BE%D1%82%D0%B0.%20%D0%9D%D0%B0%D1%80%D1%83%D0%B6%D0%BD%D1%8B%D0%B9%20%D1%84%D0%B0%D1%81%D0%B0%D0%B4.JPG
| commonscat = Nicholas Gate (Daugavpils Fortress)
| vaid = 4723
| year = 1810. -1833.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Daugavpils
}}
{{monument
| qid = Q55587364
| label = ''[[:d:Q55587364|Daugavpils cietokšņa lielgabali (6)]]''
| name = Daugavpils cietokšņa lielgabali (6)
| municipality = Daugavpils
| district = Daugavpils
| p1435 = ''[[:d:Q23931132|vietējas nozīmes industriālais piemineklis]]''
| region = LV-DGV
| locality = Daugavpils cietoksnis
| image = Lielgabali%20pie%20Komandanta%20rezidences.jpg
| commonscat = Cannons in Daugavpils fortress
| vaid = 9121
| year = 19.gs. II p.
| typelabel = vietējas nozīmes industriālais piemineklis
| munwiki = Daugavpils
}}
{{Wikidata list end}}

{{commonscat|Cultural heritage monuments in Daugavpils|Latvijas kultūras mantojums/Daugavpils}}

{{Latvijas kultūras mantojums}}

[[Kategorija:Latvijas kultūras mantojums]]
[[Kategorija:Daugavpils]]</text>
      <sha1>8feemfr6uvbwprpdzzetem67bjfznlq</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi Jelgavā</title>
    <ns>0</ns>
    <id>244265</id>
    <revision>
      <id>4468282</id>
      <parentid>4422988</parentid>
      <timestamp>2026-05-14T16:18:27Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>ListeriaBot</username>
        <id>56598</id>
      </contributor>
      <comment>Wikidata list updated [V2]</comment>
      <origin>4468282</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="53409" sha1="2y9706phg2k2tvv3u1agdh5osalvnmb" xml:space="preserve">Šajā lapā apkopoti [[Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksts|valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi]] [[Jelgava|Jelgavā]].

{{monument-title-wikidata|179830}}

{{Wikidata list
|sparql=SELECT 	
	?item ?name ?lat ?long ?typelabel ?vaid ?year ?image ?commonscat ?municipality
	?district ?locality ?complex ?region ?address ?wikipediauri ?extlink ?munwiki
WHERE
{
	VALUES ?currList { wd:Q20565837 } .
	VALUES ?currNovads { wd:Q179830 } .
	?currNovads wdt:P300 ?region .
	?item wdt:P2817 ?currList .
	?item wdt:P2494 ?vaid .
	?item wdt:P1435 ?type .
	?item wdt:P131 ?munid.
	?munid wdt:P131 ?upmunid .  
	?munid wdt:P131* ?currNovads .
	?upmunid wdt:P31 ?upmuntype .  
	BIND ( IF ( ( ?upmuntype = wd:Q2577184) , ?upmunid , ?munid )  AS ?novads ) .
	?munsitelink schema:about ?munid .
	?munsitelink schema:inLanguage &quot;lv&quot; .
	BIND(STRAFTER(str(?munsitelink), &quot;lv.wikipedia.org/wiki/&quot;) AS ?munwiki) .
	OPTIONAL { ?item wdt:P373 ?commonscat } .
	OPTIONAL { ?item wdt:P2795 ?locality} .
	OPTIONAL { ?item wdt:P361 ?complex } .
	OPTIONAL { ?item p:P571 ?inception . ?inception pq:P1932 ?year } .
	OPTIONAL { ?item wdt:P18 ?pic . BIND(STRAFTER(str(?pic), &quot;Special:FilePath/&quot;) AS ?image) . }
	OPTIONAL { ?item wdt:P856 ?extlink } .
	OPTIONAL { ?item wdt:P6375 ?address } .
	OPTIONAL { ?item wdt:P625 ?coord .
		?item p:P625 ?coordinate .
		?coordinate psv:P625 ?coordinate_node .
		?coordinate_node wikibase:geoLatitude ?lat .
		?coordinate_node wikibase:geoLongitude ?long . }
	OPTIONAL { ?sitelink schema:about ?item . ?sitelink schema:inLanguage &quot;lv&quot; 
		BIND(strafter(str(?sitelink),&quot;/wiki/&quot;) as ?wikipediauri) }
	?item rdfs:label ?name . FILTER(lang(?name)=&quot;lv&quot;)
	?type rdfs:label ?typelabel . FILTER(lang(?typelabel)=&quot;lv&quot;)
	?munid rdfs:label ?municipality . FILTER(lang(?municipality)=&quot;lv&quot;)
	?novads rdfs:label ?district . FILTER(lang(?district)=&quot;lv&quot;)
}
|wdq=
|section=
|sort=P6375
|columns=qid,label,?name,?municipality,?district,p1435:value,?region,?extlink,?address,?locality,?lat,?long,p625,?image,?commonscat,?vaid,?wikipediauri,?year,?typelabel,?complex,?munwiki
|thumb=128
|min_section=1
|row_template=monument
|skip_table=1
}}
{{monument
| qid = Q55560173
| label = ''[[:d:Q55560173|Naudas (Dieva) kalniņš, Laupītāju pils - nostāstu vieta]]''
| name = Naudas (Dieva) kalniņš, Laupītāju pils - nostāstu vieta
| municipality = Jelgava
| district = Jelgava
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-JEL
| address = 4. līnija
| locality = pie šķidro atkritumu izgāztuves
| lat = 56.671920451593
| long = 23.648903699323
| p625 = {{Coord|56.67192|23.648904|display=inline}}
| image = Naudas%20kalnins%2020180911%20-%20001.jpg
| vaid = 982
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Jelgava
}}
{{monument
| qid = Q20401906
| label = [[Jelgavas Svētās Trīsvienības baznīca]]
| name = Jelgavas Svētās Trīsvienības baznīca
| municipality = Jelgava
| district = Jelgava
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-JEL
| address = Akadēmijas iela 1
| lat = 56.6525
| long = 23.7289
| p625 = {{Coord|56.6525|23.7289|display=inline}}
| image = Holy%20Trinity%20Tower%20%26%20Statue%2C%20Jelgava%2C%20Latvia.jpg
| commonscat = Holy Trinity Church in Jelgava
| vaid = 5108
| wikipediauri = Jelgavas_Sv%C4%93t%C4%81s_Tr%C4%ABsvien%C4%ABbas_bazn%C4%ABca
| year = 1688. 1862.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Jelgava
}}
{{monument
| qid = Q55560177
| label = ''[[:d:Q55560177|&quot;Academia Petrina&quot;]]''
| name = &quot;Academia Petrina&quot;
| municipality = Jelgava
| district = Jelgava
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-JEL
| address = Akadēmijas iela 10
| lat = 56.6498932
| long = 23.7290295
| p625 = {{Coord|56.649893|23.729029|display=inline}}
| image = Academia%20petrina.jpg
| commonscat = Academia Petrina
| vaid = 5109
| year = 1773. -1775. 1951.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Jelgava
}}
{{monument
| qid = Q1617879
| label = [[Jelgavas Sv. Simeona un Sv. Annas pareizticīgo katedrāle]]
| name = Jelgavas Sv. Simeona un Sv. Annas pareizticīgo katedrāle
| municipality = Jelgava
| district = Jelgava
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-JEL
| address = Akadēmijas iela 12
| lat = 56.648972794793
| long = 23.729592597026
| p625 = {{Coord|56.648973|23.729593|display=inline}}
| image = Jelgavas%20pareiztic%C4%ABgo%20katedr%C4%81le%202003-03-08.jpg
| commonscat = Orthodox Cathedral in Jelgava
| vaid = 5110
| wikipediauri = Jelgavas_Sv._Simeona_un_Sv._Annas_pareiztic%C4%ABgo_katedr%C4%81le
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Jelgava
}}
{{monument
| qid = Q55560188
| label = ''[[:d:Q55560188|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Jelgava
| district = Jelgava
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-JEL
| address = Akadēmijas iela 26
| lat = 56.6464254
| long = 23.7300832
| p625 = {{Coord|56.646425|23.730083|display=inline}}
| image = Jelgava%20Akad%C4%93mijas%20iela%2026.jpg
| commonscat = Akadēmijas iela 26 (Jelgava)
| vaid = 5112
| year = 20. gs. s.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Jelgava
}}
{{monument
| qid = Q55560194
| label = ''[[:d:Q55560194|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Jelgava
| district = Jelgava
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-JEL
| address = Akadēmijas iela 28
| lat = 56.6461571
| long = 23.7297875
| p625 = {{Coord|56.646157|23.729788|display=inline}}
| image = Akad%C4%93mijas%20iela%2028.jpg
| commonscat = Akadēmijas iela 28 (Jelgava)
| vaid = 5113
| year = 20. gs. s.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Jelgava
}}
{{monument
| qid = Q55560200
| label = ''[[:d:Q55560200|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Jelgava
| district = Jelgava
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-JEL
| address = Ausekļa iela 15
| lat = 56.6542581
| long = 23.714976
| p625 = {{Coord|56.654258|23.714976|display=inline}}
| image = Ausek%C4%BCa%20iela%2015%20%28Jelgava%29.jpg
| vaid = 5117
| year = 1910.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Jelgava
}}
{{monument
| qid = Q55560203
| label = ''[[:d:Q55560203|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Jelgava
| district = Jelgava
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-JEL
| address = Ausekļa iela 46
| lat = 56.6544644
| long = 23.7148603
| p625 = {{Coord|56.654464|23.71486|display=inline}}
| image = Jelgava%20Ausek%C4%BCa%20iela%2046.jpg
| vaid = 5119
| year = 1910.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Jelgava
}}
{{monument
| qid = Q55560207
| label = ''[[:d:Q55560207|Savrupmāja]]''
| name = Savrupmāja
| municipality = Jelgava
| district = Jelgava
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-JEL
| address = Ausekļa iela 54
| lat = 56.6536863
| long = 23.7125316
| p625 = {{Coord|56.653686|23.712532|display=inline}}
| image = Savrupm%C4%81ja%20Jelgav%C4%81%2C%20Ausek%C4%BCa%20iela%2054.jpg
| vaid = 5120
| year = 1937.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Jelgava
}}
{{monument
| qid = Q55560213
| label = ''[[:d:Q55560213|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Jelgava
| district = Jelgava
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-JEL
| address = Ausekļa iela 70
| lat = 56.6524801
| long = 23.7102336
| p625 = {{Coord|56.65248|23.710234|display=inline}}
| image = Dz%C4%ABvojam%C4%81%20%C4%93ka%20Jelgav%C4%81%2C%20Ausek%C4%BCa%20iela%2070.jpg
| vaid = 5121
| year = 1890.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Jelgava
}}
{{monument
| qid = Q55560219
| label = ''[[:d:Q55560219|Dzīvojamā ēka &quot;Kalnabūriņi&quot;]]''
| name = Dzīvojamā ēka &quot;Kalnabūriņi&quot;
| municipality = Jelgava
| district = Jelgava
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-JEL
| address = Būriņu ceļš 8a
| lat = 56.638221
| long = 23.677677
| p625 = {{Coord|56.638221|23.677677|display=inline}}
| image = Dz%C4%ABvojam%C4%81%20%C4%93ka%20%22Kalnab%C5%ABri%C5%86i%22.jpg
| commonscat = Kalna Būriņi
| vaid = 5107
| year = 1830.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Jelgava
}}
{{monument
| qid = Q55560225
| label = ''[[:d:Q55560225|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Jelgava
| district = Jelgava
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-JEL
| address = Dambja iela 17
| lat = 56.6437391
| long = 23.6994985
| p625 = {{Coord|56.643739|23.699499|display=inline}}
| image = Klasisk%C4%81%20baltv%C4%81cu%20fahtwerka%20stil%C4%81%20b%C5%ABv%C4%93ta%20dz%C4%ABvojam%C4%81%2019.%20gs.%20s%C4%81kuma%20%C4%93ka%20sen%C4%81%20M%C4%ABtav%C4%81%20Dambja-%2017.JPG
| vaid = 5124
| year = ap 1800.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Jelgava
}}
{{monument
| qid = Q55560230
| label = ''[[:d:Q55560230|Dzīvojamā ēka Nr. 13]]''
| name = Dzīvojamā ēka Nr. 13
| municipality = Jelgava
| district = Jelgava
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-JEL
| address = Dambja iela 94
| locality = Jelgavas psihoneiroloģiskajā slimnīcā
| lat = 56.6385385
| long = 23.6894946
| p625 = {{Coord|56.638539|23.689495|display=inline}}
| image = %C4%A2intermui%C5%BEas%20korpuss%20Nr.13%20%28atbilsto%C5%A1i%20Valsts%20kult%C5%ABras%20pieminek%C4%BCu%20inspekcijas%20numer%C4%81cijai%29.jpg
| vaid = 5137
| year = 1898.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Jelgava
}}
{{monument
| qid = Q55560237
| label = ''[[:d:Q55560237|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Jelgava
| district = Jelgava
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-JEL
| address = Dobeles iela 22
| lat = 56.6539498
| long = 23.7180156
| p625 = {{Coord|56.65395|23.718016|display=inline}}
| image = Jelgava%20Dobeles%20iela%2022.jpg
| vaid = 5127
| year = 1940.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Jelgava
}}
{{monument
| qid = Q55560241
| label = ''[[:d:Q55560241|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Jelgava
| district = Jelgava
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-JEL
| address = Dobeles iela 30
| lat = 56.6536757
| long = 23.716894
| p625 = {{Coord|56.653676|23.716894|display=inline}}
| image = Jelgava%20Dobeles%20iela%2030.jpg
| vaid = 5128
| year = 1910.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Jelgava
}}
{{monument
| qid = Q55560246
| label = ''[[:d:Q55560246|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Jelgava
| district = Jelgava
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-JEL
| address = Dobeles iela 32
| lat = 56.653596
| long = 23.7166015
| p625 = {{Coord|56.653596|23.716601|display=inline}}
| image = Jelgava%20Dobeles%20iela%2032.jpg
| vaid = 5129
| year = 1906.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Jelgava
}}
{{monument
| qid = Q55560250
| label = ''[[:d:Q55560250|Arodskola]]''
| name = Arodskola
| municipality = Jelgava
| district = Jelgava
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-JEL
| address = Dobeles iela 41A
| lat = 56.6527356
| long = 23.7137843
| p625 = {{Coord|56.652736|23.713784|display=inline}}
| image = Jelgava%20Dobeles%20iela%2041a.jpg
| vaid = 5130
| year = 19.gs.b., 20. gs.s.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Jelgava
}}
{{monument
| qid = Q55560257
| label = ''[[:d:Q55560257|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Jelgava
| district = Jelgava
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-JEL
| address = Dobeles iela 68
| lat = 56.6519181
| long = 23.7094803
| p625 = {{Coord|56.651918|23.70948|display=inline}}
| image = 68%2C%20Dobeles%20Street%20%28Jelgava%29.JPG
| vaid = 5131
| year = 19. gs. b.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Jelgava
}}
{{monument
| qid = Q55560263
| label = ''[[:d:Q55560263|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Jelgava
| district = Jelgava
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-JEL
| address = Dobeles šoseja 3
| lat = 56.6515674
| long = 23.707941
| p625 = {{Coord|56.651567|23.707941|display=inline}}
| image = Jelgava%20Dobeles%20%C5%A1oseja%203.jpg
| vaid = 5126
| year = 19. gs. 1.p.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Jelgava
}}
{{monument
| qid = Q55560268
| label = ''[[:d:Q55560268|Kapliča, vēlāk Dievmātes atdusas pareizticīgo baznīca]]''
| name = Kapliča, vēlāk Dievmātes atdusas pareizticīgo baznīca
| municipality = Jelgava
| district = Jelgava
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-JEL
| address = Dzirnavu iela 1
| lat = 56.6367623
| long = 23.7297458
| p625 = {{Coord|56.636762|23.729746|display=inline}}
| image = Bazn%C4%ABca%20nakt%C4%AB.jpg
| vaid = 5132
| year = 1890. 20. gs.50.g.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Jelgava
}}
{{monument
| qid = Q55560274
| label = ''[[:d:Q55560274|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Jelgava
| district = Jelgava
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-JEL
| address = Filozofu iela 11
| lat = 56.6439201
| long = 23.7082157
| p625 = {{Coord|56.64392|23.708216|display=inline}}
| image = Dzivojama%20eka%20Jelgava%20Filozofu%2011%2020180911%20-%20001.jpg
| vaid = 5135
| year = 20. gs. s.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Jelgava
}}
{{monument
| qid = Q20557994
| label = [[Ādolfa Alunāna memoriālais muzejs]]
| name = Ādolfa Alunāna memoriālais muzejs
| municipality = Jelgava
| district = Jelgava
| p1435 = ''[[:d:Q23931124|valsts nozīmes vēstures piemineklis]]''
| region = LV-JEL
| extlink = http://www.alunans.lv
| address = Filozofu iela 3&lt;br/&gt;Filozofu iela 3, Jelgava, LV-3001
| lat = 56.64427
| long = 23.71035
| p625 = {{Coord|56.64427|23.71035|display=inline}}
| image = %C4%80dolfa%20Alun%C4%81na%20memori%C4%81lais%20muzejs.jpg
| commonscat = Memorial Museum of Ādolfs Alunāns
| vaid = 28
| wikipediauri = %C4%80dolfa_Alun%C4%81na_memori%C4%81lais_muzejs
| year = 1910.-1912.
| typelabel = valsts nozīmes vēstures piemineklis
| munwiki = Jelgava
}}
{{monument
| qid = Q55560282
| label = ''[[:d:Q55560282|Dzīvojamā ēka, tagad A.Alunāna muzejs]]''
| name = Dzīvojamā ēka, tagad A.Alunāna muzejs
| municipality = Jelgava
| district = Jelgava
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-JEL
| address = Filozofu iela 3
| lat = 56.6443373
| long = 23.710572
| p625 = {{Coord|56.644337|23.710572|display=inline}}
| image = Alun%C4%81na%20muzejs.jpg
| vaid = 5133
| year = 20. gs. s.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Jelgava
}}
{{monument
| qid = Q18623842
| label = ''[[:d:Q18623842|Ģintermuižas, vēlāk slimnīcas apbūve]]''
| name = Ģintermuižas, vēlāk slimnīcas apbūve
| municipality = Jelgava
| district = Jelgava
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-JEL
| address = Filozofu iela 69
| locality = Jelgavas psihoneiroloģiskajā slimnīcā
| lat = 56.6380248
| long = 23.692466
| p625 = {{Coord|56.638025|23.692466|display=inline}}
| image = Gintermuizas%20virtuve.JPG
| vaid = 5136
| year = 19. gs. b. -20. gs.30.g.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = [[Ģintermuiža]]
| munwiki = Jelgava
}}
{{monument
| qid = Q55560291
| label = ''[[:d:Q55560291|Dzīvojamā ēka Nr. 14]]''
| name = Dzīvojamā ēka Nr. 14
| municipality = Jelgava
| district = Jelgava
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-JEL
| address = Filozofu iela 69
| locality = Jelgavas psihoneiroloģiskajā slimnīcā
| lat = 56.6380248
| long = 23.692466
| p625 = {{Coord|56.638025|23.692466|display=inline}}
| image = %D0%9C%D1%83%D0%B7%D0%B5%D0%B9%20%D0%B8%D1%81%D1%82%D0%BE%D1%80%D0%B8%D0%B8%20%D0%95%D0%BB%D0%B3%D0%B0%D0%B2%D1%81%D0%BA%D0%BE%D0%B9%20%D0%9F%D1%81%D0%B8%D1%85%D0%BE%D0%BD%D0%B5%D0%B2%D1%80%D0%BE%D0%BB%D0%BE%D0%B3%D0%B8%D1%87%D0%B5%D1%81%D0%BA%D0%BE%D0%B9%20%D0%B1%D0%BE%D0%BB%D1%8C%D0%BD%D0%B8%D1%86%D1%8B%20%22%D0%93%D0%B8%D0%BD%D1%82%D0%B5%D1%80%D0%BC%D1%83%D0%B9%D0%B6%D0%B0%22.JPG
| vaid = 5138
| year = 1913.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q18623842|Ģintermuižas, vēlāk slimnīcas apbūve]]''
| munwiki = Jelgava
}}
{{monument
| qid = Q55560294
| label = ''[[:d:Q55560294|Slimnīcas korpuss Nr. 1]]''
| name = Slimnīcas korpuss Nr. 1
| municipality = Jelgava
| district = Jelgava
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-JEL
| address = Filozofu iela 69
| locality = Jelgavas psihoneiroloģiskajā slimnīcā
| lat = 56.6380248
| long = 23.692466
| p625 = {{Coord|56.638025|23.692466|display=inline}}
| image = %C4%A2intermui%C5%BEas%20korpuss%20Nr.1-%20%22Aptieka%22%20%28atbilsto%C5%A1i%20Valsts%20kult%C5%ABras%20pieminek%C4%BCu%20inspekcijas%20numer%C4%81cijai%29-%20priek%C5%A1pl%C4%81n%C4%81%20font%C4%81ns.jpg
| vaid = 5140
| year = 1900.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q18623842|Ģintermuižas, vēlāk slimnīcas apbūve]]''
| munwiki = Jelgava
}}
{{monument
| qid = Q55560300
| label = ''[[:d:Q55560300|Slimnīcas korpuss Nr. 15]]''
| name = Slimnīcas korpuss Nr. 15
| municipality = Jelgava
| district = Jelgava
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-JEL
| address = Filozofu iela 69
| locality = Jelgavas psihoneiroloģiskajā slimnīcā
| lat = 56.6380248
| long = 23.692466
| p625 = {{Coord|56.638025|23.692466|display=inline}}
| image = %C4%A2intermui%C5%BEas%20korpuss%20Nr.15%20%28atbilsto%C5%A1i%20Valsts%20kult%C5%ABras%20pieminek%C4%BCu%20inspekcijas%20numer%C4%81cijai%29.jpg
| vaid = 5141
| year = 1900.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q18623842|Ģintermuižas, vēlāk slimnīcas apbūve]]''
| munwiki = Jelgava
}}
{{monument
| qid = Q55560307
| label = ''[[:d:Q55560307|Slimnīcas korpuss Nr. 2]]''
| name = Slimnīcas korpuss Nr. 2
| municipality = Jelgava
| district = Jelgava
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-JEL
| address = Filozofu iela 69
| locality = Jelgavas psihoneiroloģiskajā slimnīcā
| lat = 56.6380248
| long = 23.692466
| p625 = {{Coord|56.638025|23.692466|display=inline}}
| image = Slimn%C4%ABcas%20korpuss%20Nr.%202%2C%20Jelgava%2C%20Filozofu%20iela%2069.jpg
| vaid = 5143
| year = 1902.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q18623842|Ģintermuižas, vēlāk slimnīcas apbūve]]''
| munwiki = Jelgava
}}
{{monument
| qid = Q55560312
| label = ''[[:d:Q55560312|Slimnīcas korpuss Nr. 4]]''
| name = Slimnīcas korpuss Nr. 4
| municipality = Jelgava
| district = Jelgava
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-JEL
| address = Filozofu iela 69
| locality = Jelgavas psihoneiroloģiskajā slimnīcā
| lat = 56.6380248
| long = 23.692466
| p625 = {{Coord|56.638025|23.692466|display=inline}}
| image = Rekonstru%C4%93tais%20%282012.g.%29%20slimn%C4%ABcas%20%C4%A2intermui%C5%BEa%20korpuss.jpg
| vaid = 5145
| year = 1910.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q18623842|Ģintermuižas, vēlāk slimnīcas apbūve]]''
| munwiki = Jelgava
}}
{{monument
| qid = Q55560320
| label = ''[[:d:Q55560320|Slimnīcas korpuss Nr. 5]]''
| name = Slimnīcas korpuss Nr. 5
| municipality = Jelgava
| district = Jelgava
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-JEL
| address = Filozofu iela 69
| locality = Jelgavas psihoneiroloģiskajā slimnīcā
| lat = 56.6380248
| long = 23.692466
| p625 = {{Coord|56.638025|23.692466|display=inline}}
| image = %C4%A2intermui%C5%BEas%20korpuss%20Nr.%205%28atbilsto%C5%A1i%20Valsts%20kult%C5%ABras%20pieminek%C4%BCu%20inspekcijas%20numer%C4%81cijai%29.jpg
| vaid = 5146
| year = 1902.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q18623842|Ģintermuižas, vēlāk slimnīcas apbūve]]''
| munwiki = Jelgava
}}
{{monument
| qid = Q55560329
| label = ''[[:d:Q55560329|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Jelgava
| district = Jelgava
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-JEL
| address = Filozofu iela 9
| lat = 56.6440093
| long = 23.7085214
| p625 = {{Coord|56.644009|23.708521|display=inline}}
| image = Jelgava%20Filozofu%20iela%209%20%282%29.jpg
| vaid = 5134
| year = 1910.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Jelgava
}}
{{monument
| qid = Q55560334
| label = ''[[:d:Q55560334|Izstādes paviljons, vēlāk kultūras nams]]''
| name = Izstādes paviljons, vēlāk kultūras nams
| municipality = Jelgava
| district = Jelgava
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-JEL
| address = Garozas iela 15
| lat = 56.6565095
| long = 23.7506796
| p625 = {{Coord|56.656509|23.75068|display=inline}}
| image = Jelgava%20Garozas%20iela%2015.jpg
| vaid = 5147
| year = 1937. 1984.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Jelgava
}}
{{monument
| qid = Q55560338
| label = ''[[:d:Q55560338|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Jelgava
| district = Jelgava
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-JEL
| address = Jāņa Asara iela 7
| lat = 56.6505868
| long = 23.7104904
| p625 = {{Coord|56.650587|23.71049|display=inline}}
| image = Jelgava%20J%20Asara%20iela%207.jpg
| vaid = 5115
| year = 19. gs. 2.p.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Jelgava
}}
{{monument
| qid = Q16358476
| label = [[Jelgavas Svētā Jāņa evaņģēliski luteriskā baznīca]]
| name = Jelgavas Svētā Jāņa evaņģēliski luteriskā baznīca
| municipality = Jelgava
| district = Jelgava
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-JEL
| address = Jāņa iela 1
| lat = 56.6445292
| long = 23.7287317
| p625 = {{Coord|56.644529|23.728732|display=inline}}
| image = %D0%9B%D1%8E%D1%82%D0%B5%D1%80%D0%B0%D0%BD%D1%81%D0%BA%D0%B0%D1%8F%20%D1%86%D0%B5%D1%80%D0%BA%D0%BE%D0%B2%D1%8C%20%D0%A1%D0%B2%D1%8F%D1%82%D0%BE%D0%B3%D0%BE%20%D0%98%D0%BE%D0%B0%D0%BD%D0%BD%D0%B0.jpg
| commonscat = Church of Saint John in Jelgava
| vaid = 5148
| wikipediauri = Jelgavas_Sv%C4%93t%C4%81_J%C4%81%C5%86a_eva%C5%86%C4%A3%C4%93liski_luterisk%C4%81_bazn%C4%ABca
| year = 1845. -1847. 1882.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Jelgava
}}
{{monument
| qid = Q55560345
| label = ''[[:d:Q55560345|Altāris]]''
| name = Altāris
| municipality = Jelgava
| district = Jelgava
| p1435 = ''[[:d:Q23931133|vietējas nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-JEL
| address = Jāņa iela 1
| locality = Jelgavas Sv.Jāņa luterāņu baznīca
| lat = 56.6445125
| long = 23.7288324
| p625 = {{Coord|56.644512|23.728832|display=inline}}
| image = The%20altar%20of%20St.%20John%20lutheran%20church.jpg
| vaid = 8972
| year = 19.gs.3.c.
| typelabel = vietējas nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Jelgavas Svētā Jāņa evaņģēliski luteriskā baznīca]]
| munwiki = Jelgava
}}
{{monument
| qid = Q55560350
| label = ''[[:d:Q55560350|Kancele]]''
| name = Kancele
| municipality = Jelgava
| district = Jelgava
| p1435 = ''[[:d:Q23931133|vietējas nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-JEL
| address = Jāņa iela 1
| locality = Jelgavas Sv.Jāņa luterāņu baznīca
| lat = 56.6445125
| long = 23.7288324
| p625 = {{Coord|56.644512|23.728832|display=inline}}
| image = Jelgava%20sv%20jaanja%20kancele.jpg
| vaid = 8973
| year = 19.gs.3.c.
| typelabel = vietējas nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Jelgavas Svētā Jāņa evaņģēliski luteriskā baznīca]]
| munwiki = Jelgava
}}
{{monument
| qid = Q55560352
| label = ''[[:d:Q55560352|Ērģeļu luktas]]''
| name = Ērģeļu luktas
| municipality = Jelgava
| district = Jelgava
| p1435 = ''[[:d:Q23931133|vietējas nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-JEL
| address = Jāņa iela 1
| locality = Jelgavas Sv.Jāņa luterāņu baznīca
| lat = 56.6445125
| long = 23.7288324
| p625 = {{Coord|56.644512|23.728832|display=inline}}
| image = Sv.jaanja%20balkons.jpg
| vaid = 8974
| year = 19.gs. II p.
| typelabel = vietējas nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Jelgavas Svētā Jāņa evaņģēliski luteriskā baznīca]]
| munwiki = Jelgava
}}
{{monument
| qid = Q55560355
| label = ''[[:d:Q55560355|Ērģeļu prospekts]]''
| name = Ērģeļu prospekts
| municipality = Jelgava
| district = Jelgava
| p1435 = ''[[:d:Q23931133|vietējas nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-JEL
| address = Jāņa iela 1
| locality = Jelgavas Sv.Jāņa luterāņu baznīca
| lat = 56.6445125
| long = 23.7288324
| p625 = {{Coord|56.644512|23.728832|display=inline}}
| image = Sv.jaanja%20eergjeles.jpg
| vaid = 8975
| year = 19.gs. II p.
| typelabel = vietējas nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Jelgavas Svētā Jāņa evaņģēliski luteriskā baznīca]]
| munwiki = Jelgava
}}
{{monument
| qid = Q55560359
| label = ''[[:d:Q55560359|Baznīcēnu soli (35)]]''
| name = Baznīcēnu soli (35)
| municipality = Jelgava
| district = Jelgava
| p1435 = ''[[:d:Q23931133|vietējas nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-JEL
| address = Jāņa iela 1
| locality = Jelgavas Sv.Jāņa luterāņu baznīca
| lat = 56.6445125
| long = 23.7288324
| p625 = {{Coord|56.644512|23.728832|display=inline}}
| image = Svetaisjanis%20soli.jpg
| vaid = 8976
| year = 19.gs. II p.
| typelabel = vietējas nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Jelgavas Svētā Jāņa evaņģēliski luteriskā baznīca]]
| munwiki = Jelgava
}}
{{monument
| qid = Q11737304
| label = [[Jelgavas katoļu katedrāle|Jelgavas Bezvainīgās Jaunavas Marijas Romas katoļu katedrāle]]
| name = Jelgavas Bezvainīgās Jaunavas Marijas Romas katoļu katedrāle
| municipality = Jelgava
| district = Jelgava
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-JEL
| extlink = https://www.jelgavaskatedrale.lv
| address = Katoļu iela 11
| lat = 56.64916667
| long = 23.72722222
| p625 = {{Coord|56.649167|23.727222|display=inline}}
| image = Jelgava%20bazilika.jpg
| commonscat = Cathedral of Immaculate Virgin Mary in Jelgava
| vaid = 5150
| wikipediauri = Jelgavas_kato%C4%BCu_katedr%C4%81le
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Jelgava
}}
{{monument
| qid = Q55560374
| label = ''[[:d:Q55560374|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Jelgava
| district = Jelgava
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-JEL
| address = Kazarmes iela 1a
| lat = 56.6572535
| long = 23.7162809
| p625 = {{Coord|56.657254|23.716281|display=inline}}
| image = Jelgava%2C%20Kazarmes%20iela%201a%20%281%29.jpg
| vaid = 5151
| year = 19. gs. b.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Jelgava
}}
{{monument
| qid = Q55560377
| label = ''[[:d:Q55560377|Dzīvojamā ēka un noliktava]]''
| name = Dzīvojamā ēka un noliktava
| municipality = Jelgava
| district = Jelgava
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-JEL
| address = Kazarmes iela 27
| lat = 56.6543022
| long = 23.7095184
| p625 = {{Coord|56.654302|23.709518|display=inline}}
| image = Jelgava%20Kazarmes%20iela%2027.jpg
| vaid = 5152
| year = 19. gs. 1.p.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Jelgava
}}
{{monument
| qid = Q55560364
| label = ''[[:d:Q55560364|Dzīvojamā ēka Nr. 16]]''
| name = Dzīvojamā ēka Nr. 16
| municipality = Jelgava
| district = Jelgava
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-JEL
| address = Kārklu iela 65
| locality = Jelgavas psihoneiroloģiskajā slimnīcā
| lat = 56.6367708
| long = 23.6903569
| p625 = {{Coord|56.636771|23.690357|display=inline}}
| image = %C4%A2intermui%C5%BEas%20korpuss%20Nr.16%20%28atbilsto%C5%A1i%20Valsts%20kult%C5%ABras%20pieminek%C4%BCu%20inspekcijas%20numer%C4%81cijai%29.jpg
| vaid = 5139
| year = 1895.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Jelgava
}}
{{monument
| qid = Q55560385
| label = ''[[:d:Q55560385|Cilnis &quot;Berga portrets&quot;]]''
| name = Cilnis &quot;Berga portrets&quot;
| municipality = Jelgava
| district = Jelgava
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-JEL
| address = Lielā iela 2
| locality = Jelgavas pilī
| lat = 56.6554566
| long = 23.7333362
| p625 = {{Coord|56.655457|23.733336|display=inline}}
| image = Cilnis%20Berga%20portrets%20Jelgavas%20Pil%C4%AB.jpg
| vaid = 3415
| year = 20.gs.30.g.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Jelgavas pils]]
| munwiki = Jelgava
}}
{{monument
| qid = Q55560394
| label = ''[[:d:Q55560394|Fasādes dekoratīvā apdare]]''
| name = Fasādes dekoratīvā apdare
| municipality = Jelgava
| district = Jelgava
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-JEL
| address = Lielā iela 2
| locality = Jelgavas pilī
| lat = 56.6554566
| long = 23.7333362
| p625 = {{Coord|56.655457|23.733336|display=inline}}
| image = Jelgava%20Palace%20viewed%20from%20the%20Lielupe%20riverside.jpg
| vaid = 3416
| year = 1737. 1738.-1739.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Jelgavas pils]]
| munwiki = Jelgava
}}
{{monument
| qid = Q55560399
| label = ''[[:d:Q55560399|Vārtu kalums]]''
| name = Vārtu kalums
| municipality = Jelgava
| district = Jelgava
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-JEL
| address = Lielā iela 2
| locality = Jelgavas pilī
| lat = 56.6554566
| long = 23.7333362
| p625 = {{Coord|56.655457|23.733336|display=inline}}
| image = V%C4%81rti.jpg
| vaid = 3757
| year = 19.gs.b.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Jelgavas pils]]
| munwiki = Jelgava
}}
{{monument
| qid = Q16358479
| label = [[Jelgavas Svētās Annas evaņģēliski luteriskā baznīca]]
| name = Jelgavas Svētās Annas evaņģēliski luteriskā baznīca
| municipality = Jelgava
| district = Jelgava
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-JEL
| address = Lielā iela 22a
| lat = 56.6507625
| long = 23.7158186
| p625 = {{Coord|56.650762|23.715819|display=inline}}
| image = Bazn%C4%ABca%20ziem%C4%81.jpg
| commonscat = Church of Saint Anne in Jelgava
| vaid = 5149
| wikipediauri = Jelgavas_Sv%C4%93t%C4%81s_Annas_eva%C5%86%C4%A3%C4%93liski_luterisk%C4%81_bazn%C4%ABca
| year = 1619. -1621. 1638. -1641. 20. gs.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Jelgava
}}
{{monument
| qid = Q55560414
| label = ''[[:d:Q55560414|Kafejnīca, vēlāk klubs]]''
| name = Kafejnīca, vēlāk klubs
| municipality = Jelgava
| district = Jelgava
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-JEL
| address = Lielā iela 4
| lat = 56.6541993
| long = 23.730525
| p625 = {{Coord|56.654199|23.730525|display=inline}}
| image = Liel%C4%81%20iela%204%20%28Jelgava%29.jpg
| commonscat = Lielā iela 4 (Jelgava)
| vaid = 5154
| year = 1938. -1939.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q2969907|Jelgavas pils ar parku]]''
| munwiki = Jelgava
}}
{{monument
| qid = Q55560424
| label = ''[[:d:Q55560424|Viesnīca]]''
| name = Viesnīca
| municipality = Jelgava
| district = Jelgava
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-JEL
| address = Lielā iela 6
| lat = 56.653762
| long = 23.7286145
| p625 = {{Coord|56.653762|23.728614|display=inline}}
| image = Jelgava%20Liel%C4%81%20iela%206.jpg
| vaid = 5155
| year = 1939.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Jelgava
}}
{{monument
| qid = Q55560446
| label = ''[[:d:Q55560446|Kapliča, vēlāk Jelgavas vecticībnieku kopienas lūgšanu nams]]''
| name = Kapliča, vēlāk Jelgavas vecticībnieku kopienas lūgšanu nams
| municipality = Jelgava
| district = Jelgava
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-JEL
| address = Miera iela 19A
| lat = 56.630625
| long = 23.747763
| p625 = {{Coord|56.630625|23.747763|display=inline}}
| image = Old%20Believers%20church%20in%20Jelgava%2001.jpg
| commonscat = Old Believers church in Jelgava
| vaid = 5122
| year = 19. gs. 2.p. 20. gs. 3.c.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Jelgava
}}
{{monument
| qid = Q55560454
| label = ''[[:d:Q55560454|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Jelgava
| district = Jelgava
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-JEL
| address = Miezītes ceļš 72
| lat = 56.6447183
| long = 23.692868
| p625 = {{Coord|56.644718|23.692868|display=inline}}
| image = Jelgava%20Miezites%20ce%C4%BC%C5%A1%2072.jpg
| vaid = 5157
| year = 20. gs. s.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Jelgava
}}
{{monument
| qid = Q55560434
| label = ''[[:d:Q55560434|Skola]]''
| name = Skola
| municipality = Jelgava
| district = Jelgava
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-JEL
| address = Mātera iela 44
| lat = 56.6439116
| long = 23.7223107
| p625 = {{Coord|56.643912|23.722311|display=inline}}
| image = Jelgava%20M%C4%81tera%20iela%2044.jpg
| vaid = 5156
| year = 1937.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Jelgava
}}
{{monument
| qid = Q55560461
| label = ''[[:d:Q55560461|Dramaturga Ā.Alunāna kaps]]''
| name = Dramaturga Ā.Alunāna kaps
| municipality = Jelgava
| district = Jelgava
| p1435 = ''[[:d:Q23931124|valsts nozīmes vēstures piemineklis]]''
| region = LV-JEL
| address = Pasta iela
| locality = Alunāna parkā
| lat = 56.644004962382
| long = 23.726644187895
| p625 = {{Coord|56.644005|23.726644|display=inline}}
| image = Alun%C4%81na%20piemineklis.jpg
| vaid = 29
| year = 1912.
| typelabel = valsts nozīmes vēstures piemineklis
| munwiki = Jelgava
}}
{{monument
| qid = Q55560466
| label = ''[[:d:Q55560466|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Jelgava
| district = Jelgava
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-JEL
| address = Pētera iela 10
| lat = 56.6491745
| long = 23.7173981
| p625 = {{Coord|56.649175|23.717398|display=inline}}
| image = P%C4%93tera%20iela%2010%20%28Jelgava%29%202.jpg
| vaid = 5160
| year = 19. gs. 2.p.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Jelgava
}}
{{monument
| qid = Q55560471
| label = ''[[:d:Q55560471|Sv.Jāņa lut. baznīcas draudzes nams]]''
| name = Sv.Jāņa lut. baznīcas draudzes nams
| municipality = Jelgava
| district = Jelgava
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-JEL
| address = Pētera iela 4
| lat = 56.6496108
| long = 23.7172316
| p625 = {{Coord|56.649611|23.717232|display=inline}}
| image = P%C4%93tera%20iela%204%20%28Jelgava%29.jpg
| vaid = 5158
| year = 20. gs. s.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Jelgava
}}
{{monument
| qid = Q55560476
| label = ''[[:d:Q55560476|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Jelgava
| district = Jelgava
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-JEL
| address = Pētera iela 5
| lat = 56.6493934
| long = 23.7177419
| p625 = {{Coord|56.649393|23.717742|display=inline}}
| image = Milicijas%20%C4%93ka%20-%20Padomju%20laikos%2C%20Policijas%20%C4%93ka%20-%20Latvijas%20Neatkar%C4%ABbas%20%D0%B0tg%C5%AB%C5%A1anas%20laik%C4%81%20m%C5%ABsdienu%20Jelgav%C4%81.JPG
| vaid = 5159
| year = 19. gs. 2.p.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Jelgava
}}
{{monument
| qid = Q55560485
| label = ''[[:d:Q55560485|Pasts]]''
| name = Pasts
| municipality = Jelgava
| district = Jelgava
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-JEL
| address = Raiņa iela 14
| lat = 56.6487548
| long = 23.7239665
| p625 = {{Coord|56.648755|23.723966|display=inline}}
| image = Rai%C5%86a%20iela%2014%20%28Jelgava%29.jpg
| vaid = 5161
| year = 1938.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Jelgava
}}
{{monument
| qid = Q55560490
| label = ''[[:d:Q55560490|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Jelgava
| district = Jelgava
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-JEL
| address = Raiņa iela 36
| lat = 56.6463442
| long = 23.7136294
| p625 = {{Coord|56.646344|23.713629|display=inline}}
| image = Corner%20of%20Rai%C5%86a%20and%20Sak%C5%86ud%C4%81rza%20Streets.JPG
| commonscat = Raiņa iela 36 (Jelgava)
| vaid = 5162
| year = 1912.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Jelgava
}}
{{monument
| qid = Q18623987
| label = [[Valdekas pils]]
| name = Valdekas pils
| municipality = Jelgava
| district = Jelgava
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-JEL
| address = Rīgas iela 22
| lat = 56.66222222
| long = 23.75055556
| p625 = {{Coord|56.662222|23.750556|display=inline}}
| image = Valdekas%20pils.jpg
| commonscat = Valdeka Palace
| vaid = 5163
| wikipediauri = Valdekas_pils
| year = 19. gs. 2.p.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Jelgava
}}
{{monument
| qid = Q55560498
| label = ''[[:d:Q55560498|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Jelgava
| district = Jelgava
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-JEL
| address = Sakņudārza iela 7
| lat = 56.6495165
| long = 23.709523
| p625 = {{Coord|56.649516|23.709523|display=inline}}
| image = Dzivojama%20eka%20Jelgava%20Saknudarza%207%2020180911%20-%20002.jpg
| vaid = 5123
| year = 19. gs. v.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Jelgava
}}
{{monument
| qid = Q55560502
| label = ''[[:d:Q55560502|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Jelgava
| district = Jelgava
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-JEL
| address = Skolotāju iela 2
| lat = 56.6488209
| long = 23.7085955
| p625 = {{Coord|56.648821|23.708596|display=inline}}
| image = Jelgava%20Skolot%C4%81ju%20iela%202.jpg
| vaid = 5164
| year = 20. gs. s.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Jelgava
}}
{{monument
| qid = Q55560506
| label = ''[[:d:Q55560506|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Jelgava
| district = Jelgava
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-JEL
| address = Skolotāju iela 4
| lat = 56.6486081
| long = 23.7087256
| p625 = {{Coord|56.648608|23.708726|display=inline}}
| image = Jelgava%20Skolot%C4%81ju%20iela%204.jpg
| vaid = 5165
| year = 20. gs. s.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Jelgava
}}
{{monument
| qid = Q55560517
| label = ''[[:d:Q55560517|Jelgavas reālskola]]''
| name = Jelgavas reālskola
| municipality = Jelgava
| district = Jelgava
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-JEL
| address = Svētes iela 18
| lat = 56.6492607
| long = 23.7187729
| p625 = {{Coord|56.649261|23.718773|display=inline}}
| image = Jelgava%2C%20Sv%C4%93tes%20iela%2018.jpg
| commonscat = Svētes iela 18 (Jelgava)
| vaid = 5166
| year = 1900.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Jelgava
}}
{{monument
| qid = Q55560523
| label = ''[[:d:Q55560523|7. dienas adventistu draudzes lūgšanu nams]]''
| name = 7. dienas adventistu draudzes lūgšanu nams
| municipality = Jelgava
| district = Jelgava
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-JEL
| address = Svētes iela 25
| lat = 56.6489081
| long = 23.7187771
| p625 = {{Coord|56.648908|23.718777|display=inline}}
| image = Adventist%20church%20-%20panoramio.jpg
| commonscat = Seventh-day Adventist Church in Jelgava
| vaid = 5167
| year = 1934. 1955.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Jelgava
}}
{{monument
| qid = Q55560530
| label = ''[[:d:Q55560530|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Jelgava
| district = Jelgava
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-JEL
| address = Uzvaras iela 49
| lat = 56.6584997
| long = 23.7194789
| p625 = {{Coord|56.6585|23.719479|display=inline}}
| image = Jelgava%20Uzvaras%20iela%2049.jpg
| commonscat = Uzvaras iela 49 (Jelgava)
| vaid = 5168
| year = 19. gs. 2.p.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Jelgava
}}
{{monument
| qid = Q18623660
| label = [[Villa Medem]]
| name = Villa Medem
| municipality = Jelgava
| district = Jelgava
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-JEL
| address = Uzvaras iela 55
| lat = 56.65980556
| long = 23.71852778
| p625 = {{Coord|56.659806|23.718528|display=inline}}
| image = Villa%20Medem%2003.jpg
| commonscat = Villa Medem
| vaid = 5170
| wikipediauri = Villa_Medem
| year = 1818. 1835. -1836. 1952.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Jelgava
}}
{{monument
| qid = Q55560537
| label = ''[[:d:Q55560537|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Jelgava
| district = Jelgava
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-JEL
| address = Vaļņu iela 18
| lat = 56.646098
| long = 23.7159275
| p625 = {{Coord|56.646098|23.715927|display=inline}}
| image = Jelgava%20Va%C4%BC%C5%86u%20iela%2018.jpg
| commonscat = Vaļņu iela 18 (Jelgava)
| vaid = 5171
| year = 1910., 1953.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Jelgava
}}
{{monument
| qid = Q55560554
| label = ''[[:d:Q55560554|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Jelgava
| district = Jelgava
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-JEL
| address = Vecpilsētas iela 11
| lat = 56.6514011
| long = 23.7115045
| p625 = {{Coord|56.651401|23.711505|display=inline}}
| image = Jelgava%20Vecpils%C4%93tas%20iela%2011.jpg
| vaid = 5176
| year = 19. gs. b.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Jelgava
}}
{{monument
| qid = Q55560556
| label = ''[[:d:Q55560556|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Jelgava
| district = Jelgava
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-JEL
| address = Vecpilsētas iela 13
| lat = 56.6511765
| long = 23.7114899
| p625 = {{Coord|56.651176|23.71149|display=inline}}
| image = Jelgava%20Vecpils%C4%93tas%20iela%2013.jpg
| commonscat = Vecpilsētas iela 13 (Jelgava)
| vaid = 5181
| year = 20. gs. s.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Jelgava
}}
{{monument
| qid = Q55560563
| label = ''[[:d:Q55560563|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Jelgava
| district = Jelgava
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-JEL
| address = Vecpilsētas iela 14
| lat = 56.6506609
| long = 23.7113349
| p625 = {{Coord|56.650661|23.711335|display=inline}}
| image = Jelgava%2C%20Vecpils%C4%93tas%20iela%2014.jpg
| commonscat = Vecpilsētas iela 14 (Jelgava)
| vaid = 5185
| year = 18. gs. s.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Jelgava
}}
{{monument
| qid = Q55560570
| label = ''[[:d:Q55560570|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Jelgava
| district = Jelgava
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-JEL
| address = Vecpilsētas iela 15
| lat = 56.6509645
| long = 23.7114211
| p625 = {{Coord|56.650965|23.711421|display=inline}}
| image = Jelgava%20Vecpils%C4%93tas%20iela%2015%2019.jpg
| vaid = 5178
| year = 19. gs. s.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Jelgava
}}
{{monument
| qid = Q55560574
| label = ''[[:d:Q55560574|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Jelgava
| district = Jelgava
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-JEL
| address = Vecpilsētas iela 17
| lat = 56.6509113
| long = 23.7114842
| p625 = {{Coord|56.650911|23.711484|display=inline}}
| image = Dz%C4%ABvojam%C4%81%20%C4%93ka%20Jelgava%20Vecpils%C4%93tas%2017.jpg
| vaid = 5179
| year = 19. gs. 2.p.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Jelgava
}}
{{monument
| qid = Q55560579
| label = ''[[:d:Q55560579|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Jelgava
| district = Jelgava
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-JEL
| address = Vecpilsētas iela 19
| lat = 56.6508577
| long = 23.7115794
| p625 = {{Coord|56.650858|23.711579|display=inline}}
| image = Dz%C4%ABvojam%C4%81%20%C4%93ka%20Jelgava%20Vecpils%C4%93tas%2019.jpg
| vaid = 5180
| year = 19. gs. 2.p.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Jelgava
}}
{{monument
| qid = Q55560584
| label = ''[[:d:Q55560584|Dzīvojamā ēka un noliktava]]''
| name = Dzīvojamā ēka un noliktava
| municipality = Jelgava
| district = Jelgava
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-JEL
| address = Vecpilsētas iela 2
| lat = 56.6515135
| long = 23.7102123
| p625 = {{Coord|56.651514|23.710212|display=inline}}
| image = Vecpils%C4%93tas%20iela%202%20%28Jelgava%29%2003.jpg
| commonscat = Vecpilsētas iela 2 (Jelgava)
| vaid = 5182
| year = 18. gs. 2.p. 19. gs. s.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Jelgava
}}
{{monument
| qid = Q55560589
| label = ''[[:d:Q55560589|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Jelgava
| district = Jelgava
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-JEL
| address = Vecpilsētas iela 5
| lat = 56.6514878
| long = 23.7106321
| p625 = {{Coord|56.651488|23.710632|display=inline}}
| image = Jelgava%20Vecpils%C4%93tas%20iela%205%281%29.jpg
| vaid = 5175
| year = 19. gs. b.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Jelgava
}}
{{monument
| qid = Q55560596
| label = ''[[:d:Q55560596|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Jelgava
| district = Jelgava
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-JEL
| address = Vecpilsētas iela 6
| lat = 56.6511734
| long = 23.7104662
| p625 = {{Coord|56.651173|23.710466|display=inline}}
| image = Jelgava%20Vecpils%C4%93tas%20iela%206.jpg
| vaid = 5183
| year = 19. gs. b.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Jelgava
}}
{{monument
| qid = Q55560604
| label = ''[[:d:Q55560604|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Jelgava
| district = Jelgava
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-JEL
| address = Vecpilsētas iela 8
| lat = 56.6511307
| long = 23.7105595
| p625 = {{Coord|56.651131|23.710559|display=inline}}
| image = Jelgava%20Vecpils%C4%93tas%20iela%208.jpg
| vaid = 5184
| year = 19. gs. b.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Jelgava
}}
{{monument
| qid = Q55560613
| label = ''[[:d:Q55560613|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Jelgava
| district = Jelgava
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-JEL
| address = Vecpilsētas iela 9
| lat = 56.6512124
| long = 23.7110416
| p625 = {{Coord|56.651212|23.711042|display=inline}}
| image = Jelgava%20Vecpils%C4%93tas%20iela%209.jpg
| vaid = 5177
| year = 19. gs. b.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Jelgava
}}
{{monument
| qid = Q55560619
| label = ''[[:d:Q55560619|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Jelgava
| district = Jelgava
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-JEL
| address = Viestura iela 15
| lat = 56.6544425
| long = 23.7170787
| p625 = {{Coord|56.654443|23.717079|display=inline}}
| image = Jelgava%20Viestura%20iela15.jpg
| vaid = 5186
| year = 19. gs. b.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Jelgava
}}
{{monument
| qid = Q55560542
| label = ''[[:d:Q55560542|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Jelgava
| district = Jelgava
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-JEL
| address = Vārpu iela 16
| lat = 56.6562507
| long = 23.7181254
| p625 = {{Coord|56.656251|23.718125|display=inline}}
| image = V%C4%81rpu%2016%2001.jpg
| vaid = 5172
| year = ap 1900.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Jelgava
}}
{{monument
| qid = Q55560548
| label = ''[[:d:Q55560548|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Jelgava
| district = Jelgava
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-JEL
| address = Vārpu iela 18
| lat = 56.6561871
| long = 23.7177997
| p625 = {{Coord|56.656187|23.7178|display=inline}}
| image = Jelgava%2C%20V%C4%81rpu%20iela%2018%201.jpg
| vaid = 5173
| year = ap 1900.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Jelgava
}}
{{monument
| qid = Q55560551
| label = ''[[:d:Q55560551|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Jelgava
| district = Jelgava
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-JEL
| address = Vārpu iela 20
| lat = 56.6561142
| long = 23.7173762
| p625 = {{Coord|56.656114|23.717376|display=inline}}
| image = Jelgava%2C%20V%C4%81rpu%20iela%2020.jpg
| vaid = 5174
| year = 1880.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Jelgava
}}
{{monument
| qid = Q55560622
| label = ''[[:d:Q55560622|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Jelgava
| district = Jelgava
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-JEL
| address = Zemgales prospekts 4
| lat = 56.646
| long = 23.730055555556
| p625 = {{Coord|56.646|23.730056|display=inline}}
| image = Zemgales%20prospekts%204%20%28Jelgava%29.jpg
| commonscat = Zemgales prospekts 4
| vaid = 5111
| year = 20. gs. s.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Jelgava
}}
{{monument
| qid = Q55560169
| label = ''[[:d:Q55560169|Jelgavas pilsētas vēsturiskais centrs]]''
| name = Jelgavas pilsētas vēsturiskais centrs
| municipality = Jelgava
| district = Jelgava
| p1435 = ''[[:d:Q23931123|valsts nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis]]''
| region = LV-JEL
| lat = 56.649790051818
| long = 23.718093024035
| p625 = {{Coord|56.64979|23.718093|display=inline}}
| image = %D0%9E%D0%B4%D0%BD%D0%BE%20%D0%B8%D0%B7%20%D0%B7%D0%B4%D0%B0%D0%BD%D0%B8%D0%B9%20%D0%B4%D0%BE%D0%B2%D0%BE%D0%B5%D0%BD%D0%BD%D0%BE%D0%B9%20%D0%B4%D0%B5%D1%80%D1%8F%D0%B2%D1%8F%D0%BD%D0%BD%D0%BE%D0%B9%20%D0%B7%D0%B0%D1%81%D1%82%D1%80%D0%BE%D0%B9%D0%BA%D0%B8%20%D0%9C%D0%B8%D1%82%D0%B0%D0%B2%D1%8B%20-%20%D1%83%D1%86%D0%B5%D0%BB%D0%B5%D0%B2%D1%88%D0%B5%D0%B5%20%D0%BF%D0%BE%D1%81%D0%BB%D0%B5%20%D0%92%D1%82%D0%BE%D1%80%D0%BE%D0%B9%20%D0%9C%D0%B8%D1%80%D0%BE%D0%B2%D0%BE%D0%B9%20%D0%B2%D0%BE%D0%B9%D0%BD%D1%8B.jpg
| vaid = 7433
| year = 18.-19.gs.
| typelabel = valsts nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis
| munwiki = Jelgava
}}
{{Wikidata list end}}

{{commonscat|Cultural heritage monuments in Jelgava|Latvijas kultūras mantojums/Jelgava}}

{{Latvijas kultūras mantojums}}

[[Kategorija:Latvijas kultūras mantojums]]
[[Kategorija:Jelgava]]</text>
      <sha1>2y9706phg2k2tvv3u1agdh5osalvnmb</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi Rēzeknē</title>
    <ns>0</ns>
    <id>244268</id>
    <revision>
      <id>4468232</id>
      <parentid>4392880</parentid>
      <timestamp>2026-05-14T15:51:15Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>ListeriaBot</username>
        <id>56598</id>
      </contributor>
      <comment>Wikidata list updated [V2]</comment>
      <origin>4468232</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="25540" sha1="t9yce5v7uhz5vn1c4y6fg42dj7noipq" xml:space="preserve">Šajā lapā apkopoti [[Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksts|valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi]] [[Rēzekne|Rēzeknē]].
{{monument-title-wikidata|180379}}

{{Wikidata list
|sparql=SELECT 	
	?item ?name ?lat ?long ?typelabel ?vaid ?year ?image ?commonscat ?municipality
	?district ?locality ?complex ?region ?address ?wikipediauri ?extlink ?munwiki
WHERE
{
	VALUES ?currList { wd:Q20566017 } .
	VALUES ?currNovads { wd:Q180379 } .
	?currNovads wdt:P300 ?region .
	?item wdt:P2817 ?currList .
	?item wdt:P2494 ?vaid .
	?item wdt:P1435 ?type .
	?item wdt:P131 ?munid.
	?munid wdt:P131 ?upmunid .  
	?munid wdt:P131* ?currNovads .
	?upmunid wdt:P31 ?upmuntype .  
	BIND ( IF ( ( ?upmuntype = wd:Q2577184) , ?upmunid , ?munid )  AS ?novads ) .
	?munsitelink schema:about ?munid .
	?munsitelink schema:inLanguage &quot;lv&quot; .
	BIND(STRAFTER(str(?munsitelink), &quot;lv.wikipedia.org/wiki/&quot;) AS ?munwiki) .
	OPTIONAL { ?item wdt:P373 ?commonscat } .
	OPTIONAL { ?item wdt:P2795 ?locality} .
	OPTIONAL { ?item wdt:P361 ?complex } .
	OPTIONAL { ?item p:P571 ?inception . ?inception pq:P1932 ?year } .
	OPTIONAL { ?item wdt:P18 ?pic . BIND(STRAFTER(str(?pic), &quot;Special:FilePath/&quot;) AS ?image) . }
	OPTIONAL { ?item wdt:P856 ?extlink } .
	OPTIONAL { ?item wdt:P6375 ?address } .
	OPTIONAL { ?item wdt:P625 ?coord .
		?item p:P625 ?coordinate .
		?coordinate psv:P625 ?coordinate_node .
		?coordinate_node wikibase:geoLatitude ?lat .
		?coordinate_node wikibase:geoLongitude ?long . }
	OPTIONAL { ?sitelink schema:about ?item . ?sitelink schema:inLanguage &quot;lv&quot; 
		BIND(strafter(str(?sitelink),&quot;/wiki/&quot;) as ?wikipediauri) }
	?item rdfs:label ?name . FILTER(lang(?name)=&quot;lv&quot;)
	?type rdfs:label ?typelabel . FILTER(lang(?typelabel)=&quot;lv&quot;)
	?munid rdfs:label ?municipality . FILTER(lang(?municipality)=&quot;lv&quot;)
	?novads rdfs:label ?district . FILTER(lang(?district)=&quot;lv&quot;)
}
|wdq=
|section=
|sort=P6375
|columns=qid,label,?name,?municipality,?district,p1435:value,?region,?extlink,?address,?locality,?lat,?long,p625,?image,?commonscat,?vaid,?wikipediauri,?year,?typelabel,?complex,?munwiki
|thumb=128
|min_section=1
|row_template=monument
|skip_table=1
}}
{{monument
| qid = Q16351214
| label = [[Rēzeknes Mākslas nams]]
| name = Rēzeknes Mākslas nams
| municipality = Rēzekne
| district = Rēzekne
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-REZ
| address = 18. novembra iela 26
| lat = 56.5087
| long = 27.339
| p625 = {{Coord|56.5087|27.339|display=inline}}
| image = Rezeknes%20makslas%20nams.jpg
| vaid = 5769
| wikipediauri = R%C4%93zeknes_M%C4%81kslas_nams
| year = 19. gs. 2.p. 1923.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = R%C4%93zekne
}}
{{monument
| qid = Q55499145
| label = ''[[:d:Q55499145|Lipīgo slimību nodaļas ēka]]''
| name = Lipīgo slimību nodaļas ēka
| municipality = Rēzekne
| district = Rēzekne
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-REZ
| address = 18. novembra iela 41
| lat = 56.5078769
| long = 27.3428907
| p625 = {{Coord|56.507877|27.342891|display=inline}}
| vaid = 5771
| year = 1934.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q137662244|1.Sarkanā Krusta Rēzeknes slimnīcas apbūve]]''
| munwiki = R%C4%93zekne
}}
{{monument
| qid = Q55499161
| label = ''[[:d:Q55499161|Slimnīca]]''
| name = Slimnīca
| municipality = Rēzekne
| district = Rēzekne
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-REZ
| address = 18. novembra iela 41
| lat = 56.5078769
| long = 27.3428907
| p625 = {{Coord|56.507877|27.342891|display=inline}}
| vaid = 5772
| year = 20. gs. 2.c.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q137662244|1.Sarkanā Krusta Rēzeknes slimnīcas apbūve]]''
| munwiki = R%C4%93zekne
}}
{{monument
| qid = Q55499232
| label = ''[[:d:Q55499232|Administratīvā ēka]]''
| name = Administratīvā ēka
| municipality = Rēzekne
| district = Rēzekne
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-REZ
| address = Atbrīvošanas aleja 126
| lat = 56.5122398
| long = 27.3347905
| p625 = {{Coord|56.51224|27.334791|display=inline}}
| vaid = 5758
| year = 1930. -1933.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = R%C4%93zekne
}}
{{monument
| qid = Q55499177
| label = ''[[:d:Q55499177|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Rēzekne
| district = Rēzekne
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-REZ
| address = Atbrīvošanas aleja 64
| lat = 56.4993531
| long = 27.3275627
| p625 = {{Coord|56.499353|27.327563|display=inline}}
| vaid = 5759
| year = 1905.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = R%C4%93zekne
}}
{{monument
| qid = Q55499187
| label = ''[[:d:Q55499187|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Rēzekne
| district = Rēzekne
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-REZ
| address = Atbrīvošanas aleja 76
| lat = 56.50228
| long = 27.328959
| p625 = {{Coord|56.50228|27.328959|display=inline}}
| vaid = 5760
| year = 20. gs. s.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = R%C4%93zekne
}}
{{monument
| qid = Q15219682
| label = [[Rēzeknes Sāpju Dievmātes baznīca|Rēzeknes Sāpju Dievmātes Romas katoļu baznīca]]
| name = Rēzeknes Sāpju Dievmātes Romas katoļu baznīca
| municipality = Rēzekne
| district = Rēzekne
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-REZ
| address = Atbrīvošanas aleja 89
| lat = 56.50583333
| long = 27.32972222
| p625 = {{Coord|56.505833|27.329722|display=inline}}
| image = R%C4%93zekne%20S%C4%81pju%20Dievm%C4%81tes%20kato%C4%BCu%20bazn%C4%ABca%201999-09-14.jpg
| commonscat = Church of Our Lady of Sorrows in Rēzekne
| vaid = 5761
| wikipediauri = R%C4%93zeknes_S%C4%81pju_Dievm%C4%81tes_bazn%C4%ABca
| year = 1936.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = R%C4%93zekne
}}
{{monument
| qid = Q55499196
| label = ''[[:d:Q55499196|Tipogrāfija]]''
| name = Tipogrāfija
| municipality = Rēzekne
| district = Rēzekne
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-REZ
| address = Atbrīvošanas aleja 92
| lat = 56.5048855
| long = 27.3304539
| p625 = {{Coord|56.504886|27.330454|display=inline}}
| vaid = 5762
| year = 1911.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = R%C4%93zekne
}}
{{monument
| qid = Q55499203
| label = ''[[:d:Q55499203|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Rēzekne
| district = Rēzekne
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-REZ
| address = Atbrīvošanas aleja 94
| lat = 56.5052422
| long = 27.3304415
| p625 = {{Coord|56.505242|27.330441|display=inline}}
| image = RezekneAtbrivosanas94.jpg
| vaid = 5763
| year = 1902.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = R%C4%93zekne
}}
{{monument
| qid = Q3585830
| label = [[Rēzeknes Vissvētākās Dievdzemdētājas piedzimšanas pareizticīgo baznīca]]
| name = Rēzeknes Vissvētākās Dievdzemdētājas piedzimšanas pareizticīgo baznīca
| municipality = Rēzekne
| district = Rēzekne
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-REZ
| address = Atbrīvošanas aleja 98A
| lat = 56.50638889
| long = 27.33194444
| p625 = {{Coord|56.506389|27.331944|display=inline}}
| image = Rezekne%20Orthodox%20church.jpg
| commonscat = Church of the Nativity of the Most Holy Mother of God in Rēzekne
| vaid = 5765
| wikipediauri = R%C4%93zeknes_Vissv%C4%93t%C4%81k%C4%81s_Dievdzemd%C4%93t%C4%81jas_piedzim%C5%A1anas_pareiztic%C4%ABgo_bazn%C4%ABca
| year = 1842.-1846. 1906.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = R%C4%93zekne
}}
{{monument
| qid = Q55499211
| label = ''[[:d:Q55499211|Kapliča]]''
| name = Kapliča
| municipality = Rēzekne
| district = Rēzekne
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-REZ
| address = Atbrīvošanas aleja 98A
| lat = 56.5063334
| long = 27.3321091
| p625 = {{Coord|56.506333|27.332109|display=inline}}
| vaid = 5764
| year = 1908.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = R%C4%93zekne
}}
{{monument
| qid = Q23826395
| label = [[Rēzeknes Kultūras nams]]
| name = Rēzeknes Kultūras nams
| municipality = Rēzekne
| district = Rēzekne
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-REZ
| address = Brāļu Skrindu iela 3
| lat = 56.50522778
| long = 27.32793056
| p625 = {{Coord|56.505228|27.327931|display=inline}}
| vaid = 5775
| wikipediauri = R%C4%93zeknes_Kult%C5%ABras_nams
| year = 20. gs. s. 1928. -1929. 20. gs.50.g.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = R%C4%93zekne
}}
{{monument
| qid = Q55499242
| label = ''[[:d:Q55499242|Viesnīca]]''
| name = Viesnīca
| municipality = Rēzekne
| district = Rēzekne
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-REZ
| address = Brīvības iela 2
| lat = 56.5005185
| long = 27.3271253
| p625 = {{Coord|56.500518|27.327125|display=inline}}
| vaid = 5776
| year = 1939. -20. gs.40.g.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = R%C4%93zekne
}}
{{monument
| qid = Q55499251
| label = ''[[:d:Q55499251|Dzīvojamā ēka, vēlāk telegrāfs]]''
| name = Dzīvojamā ēka, vēlāk telegrāfs
| municipality = Rēzekne
| district = Rēzekne
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-REZ
| address = Brīvības iela 40
| lat = 56.5025075
| long = 27.3192412
| p625 = {{Coord|56.502508|27.319241|display=inline}}
| vaid = 5777
| year = 19. gs. b.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = R%C4%93zekne
}}
{{monument
| qid = Q55499260
| label = ''[[:d:Q55499260|Ģimnāzija, vēlāk Tautas tiesa]]''
| name = Ģimnāzija, vēlāk Tautas tiesa
| municipality = Rēzekne
| district = Rēzekne
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-REZ
| address = Dārzu iela 24
| lat = 56.5076364
| long = 27.3349518
| p625 = {{Coord|56.507636|27.334952|display=inline}}
| vaid = 5778
| year = 20. gs. s.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = R%C4%93zekne
}}
{{monument
| qid = Q15219620
| label = [[Ratinīku pilskalns]]
| name = Ratinīku pilskalns
| municipality = Rēzekne
| district = Rēzekne
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-REZ
| address = Jupatovkas iela 3c
| locality = Ratinieku kapsēta
| lat = 56.51611111
| long = 27.35361111
| p625 = {{Coord|56.516111|27.353611|display=inline}}
| vaid = 8658
| wikipediauri = Ratin%C4%ABku_pilskalns
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = R%C4%93zekne
}}
{{monument
| qid = Q55499283
| label = ''[[:d:Q55499283|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Rēzekne
| district = Rēzekne
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-REZ
| address = Kr. Barona iela 12
| lat = 56.4981904
| long = 27.3413907
| p625 = {{Coord|56.49819|27.341391|display=inline}}
| vaid = 5773
| year = 1910.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = R%C4%93zekne
}}
{{monument
| qid = Q55499292
| label = ''[[:d:Q55499292|Banka]]''
| name = Banka
| municipality = Rēzekne
| district = Rēzekne
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-REZ
| address = Kr. Barona iela 12; Baznīcas iela 22
| lat = 56.505463851632
| long = 27.332364036996
| p625 = {{Coord|56.505464|27.332364|display=inline}}
| vaid = 5774
| year = 1880. 1929.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = R%C4%93zekne
}}
{{monument
| qid = Q9350066
| label = [[Rēzeknes Zaļā sinagoga]]
| name = Rēzeknes Zaļā sinagoga
| municipality = Rēzekne
| district = Rēzekne
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-REZ
| address = Krāslavas iela 5
| lat = 56.50027778
| long = 27.33444444
| p625 = {{Coord|56.500278|27.334444|display=inline}}
| image = Externalsynagrezekne.jpg
| commonscat = The green synagogue, Rēzekne
| vaid = 5779
| wikipediauri = R%C4%93zeknes_Za%C4%BC%C4%81_sinagoga
| year = 1845.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = R%C4%93zekne
}}
{{monument
| qid = Q55499298
| label = ''[[:d:Q55499298|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Rēzekne
| district = Rēzekne
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-REZ
| address = Latgales iela 22/24
| lat = 56.4993652
| long = 27.3305811
| p625 = {{Coord|56.499365|27.330581|display=inline}}
| image = RezekneLatgales22-24.jpg
| commonscat = Latgales iela 22/24, Rēzekne
| vaid = 5780
| year = 20. gs. s.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = R%C4%93zekne
}}
{{monument
| qid = Q55499302
| label = ''[[:d:Q55499302|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Rēzekne
| district = Rēzekne
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-REZ
| address = Latgales iela 26
| lat = 56.4992847
| long = 27.3308538
| p625 = {{Coord|56.499285|27.330854|display=inline}}
| vaid = 5781
| year = 20. gs. s.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = R%C4%93zekne
}}
{{monument
| qid = Q55499310
| label = ''[[:d:Q55499310|Dzīvojamā ēka ar veikalu]]''
| name = Dzīvojamā ēka ar veikalu
| municipality = Rēzekne
| district = Rēzekne
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-REZ
| address = Latgales iela 27
| lat = 56.4995491
| long = 27.3313185
| p625 = {{Coord|56.499549|27.331318|display=inline}}
| vaid = 5782
| year = 19. gs. b.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = R%C4%93zekne
}}
{{monument
| qid = Q55499316
| label = ''[[:d:Q55499316|Dzīvojamā ēka ar veikaliem]]''
| name = Dzīvojamā ēka ar veikaliem
| municipality = Rēzekne
| district = Rēzekne
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-REZ
| address = Latgales iela 28
| lat = 56.499178
| long = 27.3310747
| p625 = {{Coord|56.499178|27.331075|display=inline}}
| image = RezekneLatgales28.jpg
| vaid = 5783
| year = 20. gs. s.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = R%C4%93zekne
}}
{{monument
| qid = Q55499325
| label = ''[[:d:Q55499325|Dzīvojamā ēka ar veikalu]]''
| name = Dzīvojamā ēka ar veikalu
| municipality = Rēzekne
| district = Rēzekne
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-REZ
| address = Latgales iela 36
| lat = 56.4991812
| long = 27.332294
| p625 = {{Coord|56.499181|27.332294|display=inline}}
| vaid = 5784
| year = 1902.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = R%C4%93zekne
}}
{{monument
| qid = Q55499331
| label = ''[[:d:Q55499331|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Rēzekne
| district = Rēzekne
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-REZ
| address = Latgales iela 38
| lat = 56.4992616
| long = 27.3324888
| p625 = {{Coord|56.499262|27.332489|display=inline}}
| vaid = 5785
| year = 20. gs. s.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = R%C4%93zekne
}}
{{monument
| qid = Q55499338
| label = ''[[:d:Q55499338|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Rēzekne
| district = Rēzekne
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-REZ
| address = Latgales iela 40
| lat = 56.4992644
| long = 27.3327179
| p625 = {{Coord|56.499264|27.332718|display=inline}}
| vaid = 5786
| year = 20. gs. s.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = R%C4%93zekne
}}
{{monument
| qid = Q55499344
| label = ''[[:d:Q55499344|Aptieka]]''
| name = Aptieka
| municipality = Rēzekne
| district = Rēzekne
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-REZ
| address = Latgales iela 41
| lat = 56.4998423
| long = 27.3334575
| p625 = {{Coord|56.499842|27.333458|display=inline}}
| vaid = 5787
| year = 20. gs. s.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = R%C4%93zekne
}}
{{monument
| qid = Q55499352
| label = ''[[:d:Q55499352|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Rēzekne
| district = Rēzekne
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-REZ
| address = Latgales iela 42
| lat = 56.4992423
| long = 27.3330308
| p625 = {{Coord|56.499242|27.333031|display=inline}}
| vaid = 5788
| year = 20. gs. s.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = R%C4%93zekne
}}
{{monument
| qid = Q55499356
| label = ''[[:d:Q55499356|Dzīvojamā ēka ar veikaliem]]''
| name = Dzīvojamā ēka ar veikaliem
| municipality = Rēzekne
| district = Rēzekne
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-REZ
| address = Latgales iela 52/54
| lat = 56.499413
| long = 27.334515
| p625 = {{Coord|56.499413|27.334515|display=inline}}
| vaid = 5789
| year = 20. gs. s.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = R%C4%93zekne
}}
{{monument
| qid = Q55499361
| label = ''[[:d:Q55499361|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Rēzekne
| district = Rēzekne
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-REZ
| address = Latgales iela 65a
| lat = 56.5002579
| long = 27.3357209
| p625 = {{Coord|56.500258|27.335721|display=inline}}
| image = M%C4%81c%C4%ABt%C4%81ja%20m%C4%81ja.%20The%20Pastor%27s%20house.%20July%2C%202015%20-%20panoramio.jpg
| vaid = 5790
| year = 1907.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = R%C4%93zekne
}}
{{monument
| qid = Q55499368
| label = ''[[:d:Q55499368|Dzīvojamo ēku apbūve]]''
| name = Dzīvojamo ēku apbūve
| municipality = Rēzekne
| district = Rēzekne
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-REZ
| address = Latgales iela 65a; Liepājas iela 16b
| lat = 56.500271937957
| long = 27.335825262607
| p625 = {{Coord|56.500272|27.335825|display=inline}}
| vaid = 5766
| year = 20. gs. s.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = R%C4%93zekne
}}
{{monument
| qid = Q2942911
| label = [[Rēzeknes katedrāle|Rēzeknes Vissvētākās Jēzus Sirds Romas katoļu katedrāle]]
| name = Rēzeknes Vissvētākās Jēzus Sirds Romas katoļu katedrāle
| municipality = Rēzekne
| district = Rēzekne
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-REZ
| address = Latgales iela 88
| lat = 56.499444444444
| long = 27.339166666667
| p625 = {{Coord|56.499444|27.339167|display=inline}}
| image = R%C4%97zekn%C4%97%20Cathedral.jpg
| commonscat = Cathedral of Sacred Heart in Rēzekne
| vaid = 5791
| wikipediauri = R%C4%93zeknes_katedr%C4%81le
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = R%C4%93zekne
}}
{{monument
| qid = Q55499378
| label = ''[[:d:Q55499378|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Rēzekne
| district = Rēzekne
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-REZ
| address = Liepājas iela 16b
| lat = 56.500381
| long = 27.336079
| p625 = {{Coord|56.500381|27.336079|display=inline}}
| vaid = 5792
| year = 1911.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = R%C4%93zekne
}}
{{monument
| qid = Q15219680
| label = [[Rēzeknes Svētās Trīsvienības evaņģēliski luteriskā baznīca]]
| name = Rēzeknes Svētās Trīsvienības evaņģēliski luteriskā baznīca
| municipality = Rēzekne
| district = Rēzekne
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-REZ
| address = Raiņa iela 4
| lat = 56.50555556
| long = 27.33722222
| p625 = {{Coord|56.505556|27.337222|display=inline}}
| image = Rezekne%20Holy%20Trinity%20Church.jpg
| commonscat = Church of the Holy Trinity in Rēzekne
| vaid = 5793
| wikipediauri = R%C4%93zeknes_Sv%C4%93t%C4%81s_Tr%C4%ABsvien%C4%ABbas_eva%C5%86%C4%A3%C4%93liski_luterisk%C4%81_bazn%C4%ABca
| year = 1933. -1936.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = R%C4%93zekne
}}
{{monument
| qid = Q9187958
| label = [[Rēzeknes Svētā Nikolaja vecticībnieku lūgšanu nams]]
| name = Rēzeknes Svētā Nikolaja vecticībnieku lūgšanu nams
| municipality = Rēzekne
| district = Rēzekne
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-REZ
| address = Siņicina iela 4
| lat = 56.48944444
| long = 27.33972222
| p625 = {{Coord|56.489444|27.339722|display=inline}}
| image = Rezekne%20Old%20Believers%20church%20front.jpg
| vaid = 5797
| wikipediauri = R%C4%93zeknes_Sv%C4%93t%C4%81_Nikolaja_vectic%C4%ABbnieku_l%C5%ABg%C5%A1anu_nams
| year = 1906.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = R%C4%93zekne
}}
{{monument
| qid = Q55499388
| label = ''[[:d:Q55499388|Dzelzceļa stacijas personāla dzīvojamās ēkas (2)]]''
| name = Dzelzceļa stacijas personāla dzīvojamās ēkas (2)
| municipality = Rēzekne
| district = Rēzekne
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-REZ
| address = Torņa iela 13; Torņa iela 15
| lat = 56.501730395622
| long = 27.314159473566
| p625 = {{Coord|56.50173|27.314159|display=inline}}
| vaid = 5768
| year = 20. gs. s.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = R%C4%93zekne
}}
{{monument
| qid = Q55499392
| label = ''[[:d:Q55499392|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Rēzekne
| district = Rēzekne
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-REZ
| address = V. Seiles iela 38
| lat = 56.5096619
| long = 27.3294614
| p625 = {{Coord|56.509662|27.329461|display=inline}}
| vaid = 5794
| year = 19. gs. b.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = R%C4%93zekne
}}
{{monument
| qid = Q7386890
| label = [[Rēzeknes pilskalns|Rēzeknes pils]]
| name = Rēzeknes pils
| municipality = Rēzekne
| district = Rēzekne
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-REZ
| locality = Rēzeknes upes labajā krastā
| lat = 56.502429
| long = 27.334641
| p625 = {{Coord|56.502429|27.334641|display=inline}}
| image = Rezekne%20castle.JPG
| commonscat = Rēzekne castle
| vaid = 5767
| wikipediauri = R%C4%93zeknes_pilskalns
| year = 1285. 1324. 1366. 18. gs. s.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = R%C4%93zekne
}}
{{monument
| qid = Q55499104
| label = ''[[:d:Q55499104|Rēzeknes senkapi]]''
| name = Rēzeknes senkapi
| municipality = Rēzekne
| district = Rēzekne
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-REZ
| locality = Rēzeknes upes kreisajā krastā pie V. Purvīša un Grāvju ielām
| lat = 56.503100309392
| long = 27.344561238603
| p625 = {{Coord|56.5031|27.344561|display=inline}}
| vaid = 1958
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = R%C4%93zekne
}}
{{monument
| qid = Q55499110
| label = ''[[:d:Q55499110|Rēzeknes viduslaiku kapsēta]]''
| name = Rēzeknes viduslaiku kapsēta
| municipality = Rēzekne
| district = Rēzekne
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-REZ
| locality = Rēzeknes upes kreisajā krastā, tirgus laukumā
| lat = 56.501017947712
| long = 27.334787267958
| p625 = {{Coord|56.501018|27.334787|display=inline}}
| vaid = 1959
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = R%C4%93zekne
}}
{{monument
| qid = Q55499120
| label = ''[[:d:Q55499120|Rēzeknes viduslaiku pils]]''
| name = Rēzeknes viduslaiku pils
| municipality = Rēzekne
| district = Rēzekne
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-REZ
| locality = Rēzeknes upes labajā krastā
| lat = 56.502557959325
| long = 27.335043688294
| p625 = {{Coord|56.502558|27.335044|display=inline}}
| image = Rozitten%20pils%20rekonstrukcija%2002.jpg
| vaid = 1960
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = R%C4%93zekne
}}
{{monument
| qid = Q137662244
| label = ''[[:d:Q137662244|1.Sarkanā Krusta Rēzeknes slimnīcas apbūve]]''
| name = 1.Sarkanā Krusta Rēzeknes slimnīcas apbūve
| municipality = Rēzekne
| district = Rēzekne
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-REZ
| vaid = 5770
| year = 1928. -1932.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = R%C4%93zekne
}}
{{Wikidata list end}}

{{commonscat|Cultural heritage monuments in Rēzekne|Latvijas kultūras mantojums/Rēzekne}}

{{Latvijas kultūras mantojums}}

[[Kategorija:Latvijas kultūras mantojums]]
[[Kategorija:Rēzekne]]</text>
      <sha1>t9yce5v7uhz5vn1c4y6fg42dj7noipq</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>57. autobusu maršruts (Rīga)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>245936</id>
    <revision>
      <id>4468323</id>
      <parentid>4466060</parentid>
      <timestamp>2026-05-14T18:55:41Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Aleksandrs1234</username>
        <id>94295</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4468323</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="10871" sha1="018axjh4s764s5waolgkrmgm2dcawu0" xml:space="preserve">{{Transporta maršruta infokaste
|nosaukums         = 57. autobusu maršruts
|fona krāsa        = #007C06
|no                = [[Torņakalns (stacija)|Torņakalna stacija]]
|uz                = [[Ķīpsala]]
|karte             = File:A57 no-11-05-2026.png
|valsts            = {{flag|Latvija}}
|pilsēta           = Rīga
|atklāts           = {{dat|2014|03|10}}
|plānots atklāt    = 
|tika plān atklāt  = 
|izmaksas          = &lt;!-- izmaksas miljonos latu --&gt;
|kopējais garums   = 12 km&lt;br /&gt;(5,7 km / 6,3 km)
|staciju skaits    = &lt;!-- metro, vilciens --&gt;
|pieturu skaits    = 34
(11 / 11 / 5 / 7)
|transporta vienīb = 2 (darbdienās) 
|depo              = &lt;!-- tramvajiem un trolejbusiem --&gt;
|parks             = 6. autobusu parks (apkalpo)
|pasažieri dienā   = 
|pasažieri gadā    = 60 283 (2015)&lt;ref&gt;&quot;[https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/2015-gada-parvadati-146-8-miljoni-pasazieru/ 2015. gadā pārvadāti 146,8 miljoni pasažieru] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200920002056/https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/2015-gada-parvadati-146-8-miljoni-pasazieru/ |date={{dat|2020|09|20||bez}} }}&quot; rigassatiksme.lv, {{dat|2016|1|21|SK}}&lt;/ref&gt; 
|mājas lapa        = 
|apakšveidne       = {{Rīgas autobusu apakšveidne}}
}}
[[Attēls:57aut n.png|thumb|57. autobusa maršruts &quot;Abrenes iela - Ķīpsala&quot; līdz 2026. gada 8. maijam.]]
'''57. autobusu maršruts''' ir [[Sabiedriskais transports Rīgā|Rīgas sabiedriskā transporta]] [[Autobusu satiksme Rīgā|autobusu]] maršruts, kas kursē no [[Torņakalns (stacija)|Torņakalna stacija]] līdz [[Matrožu iela (Rīga)|Matrožu ielai]] [[Ķīpsala|Ķīpsalā]]. 57. autobusu maršruts tika atklāts 2014. gada 10. martā, likvidējot 277. minibusa maršrutu &quot;[[Dārziņi]]—[[Ķīpsala]]—[[Imanta (Rīga)|Imanta]]&quot;.&lt;ref&gt;[https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/tiks-veiktas-izmainas-atseviskos-autobusu-un-minibusu-marsrutos-un-to-kustibas-sarakstos/ No 10. marta, saistībā ar 277. minibusa maršruta slēgšanu, tiks atklāts jauns autobusu maršruts Nr. 57 „Abrenes iela – Ķīpsala”.] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160307073833/https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/tiks-veiktas-izmainas-atseviskos-autobusu-un-minibusu-marsrutos-un-to-kustibas-sarakstos/ |date={{dat|2016|03|07||bez}} }} rigassatiksme.lv&lt;/ref&gt; .

57. autobusu maršruta kopējais garums ir 12 km, virziena '''Torņakalna stacija''' — '''Ķīpsala''' garums ir 5,7 km, bet virziena '''Ķīpsala''' — '''Torņakalna stacija''' - 6,3 km.

Pa 57. maršrutu kursē divi autobusi. Maršruts kursē visu dienu. Līdz 2026. gada 8. maijā bija tikai viens autobuss maršrutā un kursēja rīta un vakarā sastrēgumstundās un  agrāk no Abrenes ielas uz Ķīpsalu kursēja 30. autobusa maršruts.

Līdz 2018. gada 5. matram maršruts tika apkalpots ar [[Ikarus E91]] modeļa autobusiem. No 5. marta līdz 2020. gada 13. martam maršrutā kursēja mazas ietilpības autobusi (minibusi).&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/1-marsruta-tramvajs-veiks-regularus-braucienus-gar-centraltirgu/ |title=1. maršruta tramvajs veiks regulārus braucienus gar Centrāltirgu |access-date={{dat|2018|02|21||bez}} |archive-date={{dat|2018|02|21||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20180221235357/https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/1-marsruta-tramvajs-veiks-regularus-braucienus-gar-centraltirgu/ }}&lt;/ref&gt; Kustību maršrutā nodrošināja RP SIA &quot;[[Rīgas Mikroautobusu satiksme]]&quot;, kas bija [[Rīgas satiksme|RP SIA &quot;Rīgas satiksmes&quot;]] apakšuzņēmums. Sākoties [[COVID-19 pandēmija Latvijā|COVID-19 pandēmijai Latvijā]], maršrutu atkal pārņēma RP SIA &quot;Rīgas satiksme&quot;.

Lai uzlabotu sabiedriskā transporta pieejamību un kursēšanas biežumu Ķīpsalā, nodrošinātu tiešāku savienojumu ar pilsētas dzelzceļa tīklu, kā arī izveidotu jaunu savienojumu Pārdaugavā dienvidu–ziemeļu virzienā, no 11. maija tiks veiktas izmaiņas '''57. autobusa maršrutā. Turpmāk autobuss kursēs maršrutā &quot;Ķīpsala – Torņakalna stacija&quot;''', un reisi būs biežāki arī dienas vidū un vakaros.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktu%C4%81la%20inform%C4%81cija/no-11-maija-57-autobuss-kurses-biezak-un-savienos-kipsalu-ar-tornakalna-staciju-1/|title=No 11. maija 57. autobuss kursēs biežāk un savienos Ķīpsalu ar Torņakalna staciju}}&lt;/ref&gt;

== Maršruts ==
[[Attēls:57. autobuss uz Vanšu tilta.jpg|thumb|255px|57. maršruta autobuss uz Vanšu tilta]]
[[Attēls:57. autobuss uz Raiņa bulvāra.jpg|thumb|255px|57. maršruta autobuss Raiņa bulvārī]]
[[Attēls:57. autobuss iebrauc Abrenes ielas galapunktā.jpg|thumb|255px|57. maršruta autobuss iebrauc Abrenes ielas galapunktā]]
Virzienā '''Torņakalna stacija''' — '''Ķīpsala''' autobusi kursē pa šādām ielām: [[Vilkaines iela]], [[Vienības gatve (Rīga)|Vienības gatve]], [[Jelgavas iela (Rīga)|Jelgavas iela]], [[Valguma iela (Rīga)|Valguma iela]], [[Uzvaras bulvāris (Rīga)|Uzvaras bulvāris]], [[Raņķa dambis]], [[Vanšu tilts (Rīga)|Vanšu tilts]], [[Ķīpsalas iela]], [[Zvejnieku iela (Rīga)|Zvejnieku iela]], [[Ģipša iela]], [[Ogļu iela]], [[Tīklu iela (Rīga)|Tīklu iela]] un [[Matrožu iela (Rīga)|Matrožu iela]].

Virzienā '''Ķīpsala''' — '''Torņakalna stacija''' autobusi kursē pa šādām ielām: [[Matrožu iela (Rīga)|Matrožu iela]], [[Tīklu iela (Rīga)|Tīklu iela]], [[Ogļu iela]], [[Ģipša iela]], [[Zvejnieku iela (Rīga)|Zvejnieku iela]], [[Ķīpsalas iela]], [[Krišjāņa Valdemāra iela (Rīga)|Krišjāņa Valdemāra iela]], [[Vanšu tilts (Rīga)|Vanšu tilts]], [[Krišjāņa Valdemāra iela (Rīga)|Krišjāņa Valdemāra iela]], [[Balasta dambis]], [[Raņķa dambis]], [[Uzvaras bulvāris (Rīga)|Uzvaras bulvāris]], [[Valguma iela (Rīga)|Valguma iela]], [[Akmeņu iela (Rīga)|Akmeņu iela]], [[Jelgavas iela (Rīga)|Jelgavas iela]], [[Vienības gatve (Rīga)|Vienības gatve]], [[Vilkaines iela]].

Virzienā Uz Parku '''Ķīpsala''' — '''Balasta dambis''' autobusi kursē pa šādām ielām: [[Matrožu iela (Rīga)|Matrožu iela]], [[Tīklu iela (Rīga)|Tīklu iela]], [[Ogļu iela]], [[Ģipša iela]], [[Zvejnieku iela (Rīga)|Zvejnieku iela]], [[Ķīpsalas iela]], [[Krišjāņa Valdemāra iela (Rīga)|Krišjāņa Valdemāra iela]], [[Vanšu tilts (Rīga)|Vanšu tilts]], [[Krišjāņa Valdemāra iela (Rīga)|Krišjāņa Valdemāra iela]], [[Balasta dambis]].

Virzienā No Parka '''Ķīpsala''' — '''Ķīpsala''' autobusi kursē pa šādām ielām: [[Vanšu tilts (Rīga)|Vanšu tilts]], [[Ķīpsalas iela]], [[Zvejnieku iela (Rīga)|Zvejnieku iela]], [[Ģipša iela]], [[Ogļu iela]], [[Tīklu iela (Rīga)|Tīklu iela]] un [[Matrožu iela (Rīga)|Matrožu iela]].

== Pieturvietas ==
57. autobusa maršrutā pavisam kopā ir 34 pieturas. Virzienā '''Torņakalna stacija — Ķīpsala''' ir 11 pieturas, virzienā '''Ķīpsala – Torņakalna stacija''' ir 11 pieturas, '''Ķīpsala — Ķīpsala''' ir 5 pieturas, virzienā '''Ķīpsala –''' '''Balasta dambis''' ir 7 pieturas

{|
| valign=&quot;top&quot; |
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot; 
|-
! width=&quot;30&quot;|Nr.
! width=&quot;190&quot;|Nosaukums
!Pēc pieprasījuma
|-
| align=&quot;center&quot; | 1
| [[Torņakalns (stacija)|Torņakalna stacija]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 2
| [[Latvijas Universitātes Akadēmiskais centrs]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 3
| [[Nacionālā bibliotēka]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 4
| [[Uzvaras parks]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 5
| [[Balasta dambis]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 6
| [[Ķīpsala]] (K. Valdemāra iela)
|
|-
| align=&quot;center&quot; |7
|[[Ķīpsala]] (K. Valdemāra iela)
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 8
| [[Rīgas Tehniskā universitāte]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 9
| [[Kaiju iela (Rīga)|Kaiju iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 10
| [[Ģipša iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 11
| [[Matrožu iela (Rīga)|Matrožu iela]]
|x
|}
| valign=&quot;top&quot; |
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot; align=&quot;center&quot;
|- 
! width=&quot;30&quot;|Nr.
! width=&quot;190&quot;|Nosaukums
!Pēc pieprasījuma
|-
| align=&quot;center&quot; | 1
| [[Matrožu iela (Rīga)|Matrožu iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 2
| [[Ģipša iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 3
| [[Kaiju iela (Rīga)|Kaiju iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 4
| [[Rīgas Tehniskā universitāte]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 5
| [[Ķīpsala]] (Ķīpsalas iela)
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 6
| [[Ķīpsala]] (K. Valdemāra iela)
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 7
| [[Balasta dambis]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 8
| [[Uzvaras parks]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 9
| [[Nacionālā bibliotēka]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 10
| [[Latvijas Universitātes Akadēmiskais centrs]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; |11
|[[Torņakalns (stacija)|Torņakalna stacija]]
|
|}
|}
{|
| valign=&quot;top&quot; |
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot; 
|-
! width=&quot;30&quot; |Nr.
! width=&quot;190&quot; |Nosaukums
!Pēc pieprasījuma
|-
| align=&quot;center&quot; |1
|[[Ķīpsala]] (K. Valdemāra iela)
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 2
| [[Rīgas Tehniskā universitāte]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 3
| [[Kaiju iela (Rīga)|Kaiju iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 4
| [[Ģipša iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 5
| [[Matrožu iela (Rīga)|Matrožu iela]]
|x
|}
| valign=&quot;top&quot; |
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot; align=&quot;center&quot;
|- 
! width=&quot;30&quot; |Nr.
! width=&quot;190&quot; |Nosaukums
!Pēc pieprasījuma
|-
| align=&quot;center&quot; | 1
| [[Matrožu iela (Rīga)|Matrožu iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 2
| [[Ģipša iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 3
| [[Kaiju iela (Rīga)|Kaiju iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 4
| [[Rīgas Tehniskā universitāte]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 5
| [[Ķīpsala]] (Ķīpsalas iela)
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 6
| [[Ķīpsala]] (K. Valdemāra iela)
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 7
| [[Balasta dambis]]
|x
|}
|}
'''Iepriekšējie pieturvietu nosaukumi'''

Z.A. Meierovica bulvāris (pārdēvēta par &quot;Nacionālais teātris&quot;)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktu%C4%81la%20inform%C4%81cija/no-1-augusta-tiks-veiktas-izmainas-vairaku-pieturvietu-nosaukumos-1/|title=No 1. augusta tiks veiktas izmaiņas vairāku pieturvietu nosaukumos|access-date={{dat|2024|08|01||bez}}|archive-date={{dat|2025|08|26||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20250826153404/https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktu%C4%81la%20inform%C4%81cija/no-1-augusta-tiks-veiktas-izmainas-vairaku-pieturvietu-nosaukumos-1/}}&lt;/ref&gt;

== Skatīt arī ==
* [[Autobusu satiksme Rīgā]]
* [[Sabiedriskais transports Rīgā]]
* [[Rīgas satiksme]]

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [http://www.rigassatiksme.lv/ www.rigassatiksme.lv]
* {{youtube|yrpvVjx-anI|Pilnā 57. autobusu maršruta video versija (Abrenes iela - Ķīpsala)}}

{{Rīga-aizmetnis}}

{{Sabiedriskais transports Rīga}}

[[Kategorija:Autobusu satiksme Rīgā|57]]</text>
      <sha1>018axjh4s764s5waolgkrmgm2dcawu0</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>BALTA</title>
    <ns>0</ns>
    <id>250112</id>
    <revision>
      <id>4468487</id>
      <parentid>4214686</parentid>
      <timestamp>2026-05-15T07:39:33Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4468487</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="8421" sha1="11shmq0ucsgdxs809qzakp9rkeut355" xml:space="preserve">{{citas nozīmes|apdrošināšanas sabiedrību|Balta|Balta}}
{{Uzņēmuma infokaste v2
| name             = AAS BALTA
| logo             = [[Attēls:Balta logo new.png|85px]]
| caption          = 
| imagestyle       = 
| type             = [[apdrošināšana]]s [[akciju sabiedrība]]
| traded_as        = 
| genre            = 
| fate             = 
| predecessor      = 
| successor        = 
| foundation       = 1992. gads
| founder          = 
| defunct          = 
| location_city    = [[Rīga]]
| location_country = {{LAT}}
| location         = 
| locations        = 
| area_served      = 
| key_people       = 
| industry         = [[finanses]]
| products         = [[apdrošināšana]]
| services         = 
| revenue          = 
| operating_income = 
| net_income       = 
| aum              = 
| assets           = 
| equity           = 
| owner            = 
| num_employees    = 501-1000 (2024)&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=BALTA News, Hiring, Layoffs, Competitors, CEO, Fundraising Insights |url=https://rivalsense.co/intel/balta/ |website=RivalSense |access-date=28 October 2024 |dead-url=no |archive-date={{dat|2025|03|18||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20250318025748/https://rivalsense.co/intel/balta/ }}&lt;/ref&gt;
| parent           = ''[[Powszechny Zakład Ubezpieczeń|PZU]]'', {{POL}}
| divisions        = 
| subsid           = 
| homepage         = [https://www.balta.lv balta.lv]
| footnotes        = 
| intl             = 
}}
'''Apdrošināšanas [[akciju sabiedrība]] BALTA''' ('''AAS BALTA''') ir [[Latvija|Latvijā]] reģistrēts uzņēmums, kas nodarbojas ar nedzīvības [[apdrošināšana|apdrošināšanu]]. Kopš 2014. gada tā pieder [[Polija]]s apdrošināšanas grupai ''[[Powszechny Zakład Ubezpieczeń]]'' (''PZU''). BALTA dibināta 1992. gadā.

Apdrošināšanas sabiedrības galvenais birojs atrodas [[Rīga|Rīgā]]. Uzņēmumam ir 53 filiāles visā Latvijā.

== Vēsture ==
[[Attēls:Balta logo.jpg|thumb|170px|''BALTA'' logotips līdz 2015. gadam]]

=== Dibināšana ===
Apdrošināšanas akciju sabiedrību ''BALTA'' dibināta 1992. gada 28. janvārī&lt;ref name=&quot;Lursoft BALTA&quot;&gt;[https://www.lursoft.lv/uznemuma-pamatdati/balta/40003049409 BALTA, Apdrošināšanas akciju sabiedrība] Lursoft&lt;/ref&gt; četri akcionāri&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa%7Cissue:114189%7Carticle:DIVL295|title=Apdrošināšanas sabiedrība BALTA|website=periodika.lv|access-date=2022-10-21}}&lt;/ref&gt;:
* ''[[Codan (apdrošināšanas sabiedrība)|A/S Codan]]'', [[Dānija]]s lielākā apdrošināšanas sabiedrība;
* &quot;[[Latva (apdrošināšanas sabiedrība)|Latva]]&quot; (vēlāk &quot;Balta Dzīvība&quot;, &quot;[[Skandinaviska Enskilda Banken|SEB]] Dzīvība&quot;),&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tvnet.lv/6266762/apdrosinasanas-sabiedribas-latva-nosaukumu-maina-uz-balta-dziviba|title=Apdrošināšanas sabiedrības &quot;Latva&quot; nosaukumu maina uz &quot;Balta Dzīvība&quot;|website=Nozares|access-date=2022-10-21|date=2002-11-13|language=lv}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://likumi.lv/doc.php?id=114112|title=Par tirgus dalībnieku apvienošanos Lieta Nr.607/05/11/1 Par AS &quot;SEB Latvijas Unibanka&quot; un AAS &quot;Balta Dzīvība&quot; 17.06.2005. ziņojumu par apvienošanos|website=LIKUMI.LV|access-date=2022-10-21|language=lv}}&lt;/ref&gt; Latvijas valstij piederoša apdrošināšanas sabiedrība, kas mantoja visas padomju ''[[Gosstrah]]'' Latvijas nodaļas saistības un pārņēma apdrošināšanas portfeli;
* [[Rīgas dome|Rīgas pilsētas izpildkomiteja]];
* [[Rīgas komercbanka|AS &quot;Rīgas komercbanka&quot;]] (tagad [[Luminor Bank (Latvija)|''Luminor Bank AS'' Latvijas filiāle]]).

Akciju sabiedrības BALTA pirmais prezidents bija bijušais komjaunatnes sekretārs [[Ivars Priedītis]].
Pirmo BALTA apdrošināšanas polisi saņēma [[Polija]]s sūtniecība Latvijā 1992. gada 17. martā.

=== Attīstība ===
1993. gadā Latvijā tika pieņemts apdrošināšanas likums, aizliedzot vienai sabiedrībai nodarboties ar dzīvības un risku (nedzīvības) apdrošināšanu vienlaikus.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt; Tādējādi BALTA akcionārs &quot;Latva&quot; bija jāsadala divos uzņēmumos, bet tā ļoti slikto apdrošināšanas rezultātu dēļ tika nolemts nedzīvības portfeli nodot meitas uzņēmumam BALTA, ''LATVA'' turpinot darboties dzīvības apdrošināšanas jomā.&lt;ref name=&quot;aa.lv 2014.02.07&quot; /&gt;
1994. gada 1. aprīlī ''BALTA'' pārņēma Valsts apdrošināšanas sabiedrības &quot;Latva&quot; riska apdrošināšanas līgumus.
1994. gadā BALTA kļuva par Latvijā lielāko apdrošināšanas sabiedrību pēc saņemto prēmiju apjoma.

1996. gadā par uzņēmuma nozīmīgu akcionāru kļuva ASV investīciju fonds ''New Century Holding''.
1997. gadā AAS BALTA sāka akciju kotēšanu [[Nasdaq Riga|Rīgas Fondu biržā]]. LATVA [[privatizācija]]s izsolē BALTA iegādājās 38,5 % LATVA akciju.
1998. gada 16. decembrī BALTA nopirka 50 % [[Lietuva]]s apdrošinātāja ''Baltic Polis'' 49 % akciju; otru daļu iegādājās ''[[PAREX]]'' apdrošināšanas akciju sabiedrība (50 %) un AS &quot;Bastions ZS&quot; (1 %).&lt;ref name=&quot;Baltic Polis 1998&quot;&gt;[http://www.diena.lv/arhivs/noperk-lietuvas-apdrosinasanas-sabiedribu-10373370 Nopērk Lietuvas apdrošināšanas sabiedrību] Diena, 1998. gada 19. decembris&lt;/ref&gt;
1999. gadā uzņēmums ieguva 95 % LATVA un 90,4 % AAS &quot;Rīgas Apdrošināšanas Sabiedrība&quot; akciju. Tika iegādāts 98 % AAS &quot;Saules Laiks&quot; akciju. ''BALTA'' kļuva par Latvijas apdrošināšanas tirgus līderi ar 25 % nedzīvības un 15 % dzīvības apdrošināšanas tirgus.

1999. gada beigās un 2000. gada sākumā notika sarunas ar [[Somija]]s apdrošināšanas grupu ''[[Sampo (uzņēmums)|Sampo]]'' par tai piederošo BALTA akciju kapitāla daļas palielināšanu no 14,8 % līdz 72,4 %. 2000. gada 7. jūnijā ''Sampo'' paziņoja, ka nav panākta vienošanās ar BALTA akcionāriem.&lt;ref name=&quot;LETA 2001.03&quot;&gt;[http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/183518-span_classhilitebaltaspan_akciju_kontrolpaketi_iegadajusies_span_classhilitedanijasspan_apdrosinasanas_sabiedriba_span_classhilitecodanspan &quot;Balta&quot; akciju kontrolpaketi iegādājusies Dānijas apdrošināšanas sabiedrība &quot;Codan&quot;]{{Novecojusi saite}} LETA, 2001. gada 1. martā&lt;/ref&gt;
2000. gada sākumā BALTA pārdeva tai piederošās Lietuvas ''Baltic Polis'' akcijas uzņēmumam ''AAS Parekss Apdrošināšanas Kompānija''.

2001. gada sākumā 73,5 % BALTA akciju iegādājās Dānijas apdrošināšanas sabiedrība ''[[Codan (apdrošināšanas sabiedrība)|Codan]]'', kas piederēja lielākajai Apvienotās Karalistes apdrošinātāju grupai ''Royal &amp; Sun Alliance'' (tagad ''[[RSA Insurance Group]]'').&lt;ref name=&quot;LETA 2001.03&quot; /&gt; Vēl ''Codan'' no mazajiem akcionāriem atpirka akcijas un ieguva 99,33 % uzņēmuma kapitāldaļu. [[Eiropas Rekonstrukcijas un Attīstības banka]] (ERAB) un Dānijas investīciju fonds Centrālajai un Austrumeiropai (''IO Fonds'') no ''Codan'' iegādājas katrs 24 % BALTA akciju.

2011. gadā ''RSA Insurance'' pārņēma 99,9 % BALTA akciju no ''Codan''.
2014. gada 17. aprīlī ''RSA Insurance Group'' paziņoja par grupai piederošo Baltijas reģiona (tai skaitā BALTA) un Polijas apdrošināšanas uzņēmumu akciju pārdošanu Polijas apdrošināšanas grupai ''[[Powszechny Zakład Ubezpieczeń|PZU]]''.
2015. gada 20. februārī tika mainīta uzņēmuma [[Korporatīvā identitāte|vizuālā identitāte]], BALTA logotipu pietuvinot mātesuzņēmuma logo.

BALTA ir [[Latvijas Universitāte]]s fonda bronzas mecenāts. Kopš 2009. gada ir atbalstījusi Latvijas Universitāti, ziedojot pētniecībai un mācību vides attīstībai.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fonds.lv/lepojamies/mecenati/bronzas-mecenati/aas-balta/|title=AAS &quot;BALTA&quot;|website=www.fonds.lv|access-date=2020-04-16|archive-date=2020-09-24|archive-url=https://web.archive.org/web/20200924102002/https://www.fonds.lv/lepojamies/mecenati/bronzas-mecenati/aas-balta/}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces|refs=
&lt;ref name=&quot;aa.lv 2014.02.07&quot;&gt;[http://www.aa.lv/aas-balta-ipasnieku-maina-un-uznemuma-vesture/ AAS Balta īpašnieku maiņa un uzņēmuma vēsture] aa.lv, 07/02/2014&lt;/ref&gt;
}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}
* [https://www.balta.lv/ Oficiālā vietne]

[[Kategorija:Latvijas uzņēmumi]]
[[Kategorija:Apdrošināšanas uzņēmumi]]
[[Kategorija:Powszechny Zakład Ubezpieczeń]]
[[Kategorija:RSA Insurance Group]]</text>
      <sha1>11shmq0ucsgdxs809qzakp9rkeut355</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>2018. gada Pasaules čempionāts hokejā</title>
    <ns>0</ns>
    <id>252862</id>
    <revision>
      <id>4468198</id>
      <parentid>4288519</parentid>
      <timestamp>2026-05-14T13:49:18Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4468198</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="30151" sha1="448mfl6fjfwajcj1nddtd9ll8rgsdzl" xml:space="preserve">{{Starptautiska sporta turnīra infokaste
 |             sports = hokejs
 |          nosaukums = 2018. gada Pasaules čempionāts hokejā 
 |             valsts = {{DEN}}
 |            pilsēta = [[Kopenhāgena]] un [[Herninga]]
 |              laiks = 4.—20. maijs
 |     komandu_skaits = 16 
 |             arēnas = 2
 |           pilsētas = 2
|           čempioni = {{ih|SWE}}
 |             tituls = 11
 |              otrie = {{ih|SUI}}
 |             trešie = {{ih|USA}}
 |           ceturtie = {{ih|CAN}}
 |             spēles = 64
 |              vārti = 384
 |          skatītāji = 520481
 |    rezultatīvākais = {{flaga|ASV}} [[Patriks Keins]]&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(20 punkti)&lt;/small&gt;
 |                mvp = {{flaga|ASV}} [[Patriks Keins]]
 |            pag_sez = [[2017. gada Pasaules čempionāts hokejā|2017]]
 |            nak_sez = [[2019. gada Pasaules čempionāts hokejā|2019]]
}}
'''2018. gada Pasaules čempionāts hokejā''' bija 82. [[Pasaules čempionāts hokejā|Pasaules čempionāts]]. Tas norisinājās [[Kopenhāgena|Kopenhāgenā]] un [[Herninga|Herningā]], [[Dānija|Dānijā]]. Uz čempionāta rīkošanu pretendēja arī [[Latvija]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.delfi.lv/sports/news/hokeja-chempionats/zinas/latvijai-netiek-2018gada-pasaules-hokeja-cempionats.d?id=44527592|title=Latvijai netiek 2018. gada pasaules hokeja čempionāts|date={{dat|2014|5|23||bez}}|publisher=Delfi.lv|accessdate={{dat|2014|5|23||bez}}}}&lt;/ref&gt;

Čempionāts bija zīmīgs ar to, ka tajā pirmo reizi savas valsts pastāvēšanas vēsturē debitēja [[Dienvidkorejas hokeja izlase|Dienvidkorejas izlase]], kas iepriekšējos gados bija regulāri spēlējusi zemākajās divīzijās.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://wmia2017.iihf.com/en/news/kor-ukr/|title=Korea Promoted!|last=Merk|first=Martin|date=29 April 2017|work=iihf.com|publisher=IIHF administrācija|accessdate=20 April 2018|archiveurl=https://web.archive.org/web/20180510080926/http://wmia2017.iihf.com/en/news/kor-ukr|archivedate={{dat|2018|05|10||bez}}}}&lt;/ref&gt; Savukārt [[Latvijas hokeja izlase|Latvijas izlasei]] šis bija jau 22. Pasaules čempionāts Elites divīzijā pēc kārtas.

Čempionāts norisinājās no 4. līdz 20. maijam, čempiona titulu aizstāvēja [[2017. gada Pasaules čempionāts hokejā|iepriekšējā gada]] uzvarētāji [[Zviedrijas hokeja izlase|Zviedrijas izlase]], kas arī saglabāja savu titulu.

== Komandas ==
{{colbegin|4}}
* {{ih|USA}}*
* {{ih|AUT}}^
* {{ih|BLR}}*
* {{ih|CZE}}*
* {{ih|DEN}}†
* {{ih|KOR}}^
* {{ih|FRA}}*
* {{ih|CAN}}*
* {{ih|RUS}}*
* {{ih|LAT}}*
* {{ih|NOR}}*
* {{ih|SVK}}*
* {{ih|FIN}}*
* {{ih|SUI}}*
* {{ih|GER}}*
* {{ih|SWE}}*
{{colend}}

: ''&lt;nowiki&gt;*&lt;/nowiki&gt; automātiski kvalificējas pēc 2017. gada Pasaules hokeja čempionāta (1.—14. vieta)''
: ''^ kvalificējas, uzvarot vai iegūstot 2. vietu 2017. gada Pasaules čempionātā hokejā 1. divīzijā''
: ''&lt;sup&gt;†&lt;/sup&gt; kvalificējas kā turnīra rīkotāji''

== Izlašu sastāvi ==
{{Pamatraksts|2018. gada Pasaules čempionāta hokejā izlašu sastāvi}}
Katras izlases sastāvā ir starp 15 un 22 laukuma spēlētājiem, kā arī 2 līdz 3 vārtsargiem.

{{Col-begin}}
{{Col-2}}
'''A grupa'''
* {{ih|RUS}} (''[[2018. gada Pasaules čempionāta hokejā izlašu sastāvi#.C2.A0Krievija|sastāvs]]'')
* {{ih|SWE}} (''[[2018. gada Pasaules čempionāta hokejā izlašu sastāvi#.C2.A0Zviedrija|sastāvs]]'')
* {{ih|CZE}} (''[[2018. gada Pasaules čempionāta hokejā izlašu sastāvi#.C2.A0Čehija|sastāvs]]'')
* {{ih|SUI}} (''[[2018. gada Pasaules čempionāta hokejā izlašu sastāvi#.C2.A0Šveice|sastāvs]]'')
* {{ih|BLR}} (''[[2018. gada Pasaules čempionāta hokejā izlašu sastāvi#.C2.A0Baltkrievija|sastāvs]]'')
* {{ih|SVK}} (''[[2018. gada Pasaules čempionāta hokejā izlašu sastāvi#.C2.A0Slovākija|sastāvs]]'')
* {{ih|FRA}} (''[[2018. gada Pasaules čempionāta hokejā izlašu sastāvi#.C2.A0Francija|sastāvs]]'')
* {{ih|AUT}} (''[[2018. gada Pasaules čempionāta hokejā izlašu sastāvi#.C2.A0Austrija|sastāvs]]'')
{{Col-2}}
'''B grupa'''
* {{ih|CAN}} (''[[2018. gada Pasaules čempionāta hokejā izlašu sastāvi#.C2.A0Kanāda|sastāvs]]'')
* {{ih|FIN}} (''[[2018. gada Pasaules čempionāta hokejā izlašu sastāvi#.C2.A0Somija|sastāvs]]'')
* {{ih|USA}} (''[[2018. gada Pasaules čempionāta hokejā izlašu sastāvi#.C2.A0ASV|sastāvs]]'')
* {{ih|GER}} (''[[2018. gada Pasaules čempionāta hokejā izlašu sastāvi#.C2.A0Vācija|sastāvs]]'')
* {{ih|NOR}} (''[[2018. gada Pasaules čempionāta hokejā izlašu sastāvi#.C2.A0Norvēģija|sastāvs]]'')
* {{ih|LAT}} (''[[2018. gada Pasaules čempionāta hokejā izlašu sastāvi#.C2.A0Latvija|sastāvs]]'')
* {{ih|DEN}} (''[[2018. gada Pasaules čempionāta hokejā izlašu sastāvi#.C2.A0Dānija|sastāvs]]'')
* {{ih|KOR}} (''[[2018. gada Pasaules čempionāta hokejā izlašu sastāvi#.C2.A0Dienvidkoreja|sastāvs]]'')
{{Col-end}}

== Halles ==
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;
&lt;tr&gt;&lt;td&gt;'''[[Kopenhāgena]]'''&lt;/td&gt;&lt;td rowspan=&quot;3&quot;&gt;{{VietasKarte+ |Denmark|float=none|width=300|caption=|places={{VietasKarte~ |Denmark|lat=55.624|long=12.574|label=[[Kopenhāgena]]|position=left}}
{{VietasKarte~ |Denmark|lat=56.118|long=8.9525|label=[[Herninga]]}}}}&lt;/td&gt;&lt;td&gt;'''[[Herninga]]'''&lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;
|-
|[[Royal Arena]]
Ietilpība: 12 500
|[[Jyske Bank Boxen]]
Ietilpība: 12 000
&lt;tr href=&quot;Baltkrievijas hokeja izlase&quot;&gt;&lt;td&gt;[[Attēls:RoyalArena_20170811_N8B0024_(36517811566).jpg|link=https://en.wikipedia.org/wiki/File:RoyalArena_20170811_N8B0024_(36517811566).jpg|200x200px]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Attēls:Jyske_Bank_Boxen.jpg|link=https://en.wikipedia.org/wiki/File:Jyske_Bank_Boxen.jpg|200x200px]]&lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;
|}

== Sadalījums pa grupām ==
Komandas tika sadalītas pa grupām atbilstoši vietām 2017. gada [[Starptautiskā Hokeja federācija|IIHF]] rangā. Vienīgais izņēmums tika pieļauts attiecībā uz mājiniekiem Dāniju, jo tika nolemts, ka tā nespēlēs vienā grupā ar Zviedriju.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://2018.iihfworlds.com/en/news/groups-for-2018/ |title=Groups for 2018 |language=en |date={{dat|2017|5|22||bez}} |publisher=IIHF |accessdate={{dat|2017|5|23||bez}} }}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://sportacentrs.com/hokejs/latvijas_izlases/22052017-latvijas_grupa_nakamgad_ari_kanada_majini |title=Latvijas grupā nākamgad arī Kanāda, mājiniece Dānija un Dienvidkoreja |date={{dat|2017|5|2||bez}}|publisher=[[sportacentrs.com]]|accessdate={{dat|2017|5|3||bez}} }}&lt;/ref&gt;

{{Col-begin}}
{{Col-2}}
;A grupa ([[Kopenhāgena]])
* {{ih|RUS}} (2)
* {{ih|SWE}} (3)
* {{ih|CZE}} (6)
* {{ih|SUI}} (7)
* {{ih|BLR}} (10)
* {{ih|SVK}} (11)
* {{ih|FRA}} (13)
* {{ih|AUT}} (16)
{{Col-2}}
;B grupa ([[Herninga]])
* {{ih|CAN}} (1)
* {{ih|FIN}} (4)
* {{ih|USA}} (5)
* {{ih|GER}} (8)
* {{ih|NOR}} (9)
* {{ih|LAT}} (12)
* {{ih|DEN}} (14)
* {{ih|KOR}} (21)
{{Col-end}}

== Grupu turnīrs ==
=== A grupa ===
{{IIHF2018-A}}

&lt;!-- AG BEGIN --&gt;
{| style=&quot;width:100%;&quot; cellspacing=&quot;1&quot;
|-
!width=25%|
!width=2%|
!width=6%|
!width=2%|
!width=25%|
|-
|4. maijs
|- style=&quot;font-size:95%;&quot;
|align=right|{{ih-rt|RUS}}|| ||style=&quot;text-align:center; font-weight:bold;&quot; | 7:0|| ||{{ih|FRA}}||
|- style=&quot;font-size:95%;&quot;
|align=right|{{ih-rt|SWE}}|| ||style=&quot;text-align:center; font-weight:bold;&quot; | 5:0|| ||{{ih|BLR}}||
|-
|5. maijs
|- style=&quot;font-size:95%;&quot;
|align=right|{{ih-rt|SUI}}|| ||style=&quot;text-align:center; font-weight:bold;&quot; | 3:2 ({{piezīme|OT|Uzvara gūta spēles pagarinājumā}})|| ||{{ih|AUT}}||
|- style=&quot;font-size:95%;&quot;
|align=right|{{ih-rt|FRA}}|| ||style=&quot;text-align:center; font-weight:bold;&quot; | 6:2|| ||{{ih|BLR}}||
|- style=&quot;font-size:95%;&quot;
|align=right|{{ih-rt|CZE}}|| ||style=&quot;text-align:center; font-weight:bold;&quot; | 3:2 ({{piezīme|OT|Uzvara gūta spēles pagarinājumā}})|| ||{{ih|SVK}}||
|-
|6. maijs
|- style=&quot;font-size:95%;&quot;
|align=right|{{ih-rt|AUT}}|| ||style=&quot;text-align:center; font-weight:bold;&quot; | 0:7|| ||{{ih|RUS}}||
|- style=&quot;font-size:95%;&quot;
|align=right|{{ih-rt|SWE}}|| ||style=&quot;text-align:center; font-weight:bold;&quot; | 3:2|| ||{{ih|CZE}}||
|- style=&quot;font-size:95%;&quot;
|align=right|{{ih-rt|SVK}}|| ||style=&quot;text-align:center; font-weight:bold;&quot; | 0:2|| ||{{ih|SUI}}||
|-
|7. maijs
|- style=&quot;font-size:95%;&quot;
|align=right|{{ih-rt|BLR}}|| ||style=&quot;text-align:center; font-weight:bold;&quot; | 0:6|| ||{{ih|RUS}}||
|- style=&quot;font-size:95%;&quot;
|align=right|{{ih-rt|SWE}}|| ||style=&quot;text-align:center; font-weight:bold;&quot; | 4:0|| ||{{ih|FRA}}||
|-
|8. maijs
|- style=&quot;font-size:95%;&quot;
|align=right|{{ih-rt|AUT}}|| ||style=&quot;text-align:center; font-weight:bold;&quot; | 2:4|| ||{{ih|SVK}}||
|- style=&quot;font-size:95%;&quot;
|align=right|{{ih-rt|CZE}}|| ||style=&quot;text-align:center; font-weight:bold;&quot; | 5:4 ({{piezīme|GWS|Uzvara gūta pēcspēles metienu sērijā}})|| ||{{ih|SUI}}||
|-
|9. maijs
|- style=&quot;font-size:95%;&quot;
|align=right|{{ih-rt|SUI}}|| ||style=&quot;text-align:center; font-weight:bold;&quot; | 5:2|| ||{{ih|BLR}}||
|- style=&quot;font-size:95%;&quot;
|align=right|{{ih-rt|SWE}}|| ||style=&quot;text-align:center; font-weight:bold;&quot; | 7:0|| ||{{ih|AUT}}||
|-
|10. maijs
|- style=&quot;font-size:95%;&quot;
|align=right|{{ih-rt|SVK}}|| ||style=&quot;text-align:center; font-weight:bold;&quot; | 3:1|| ||{{ih|FRA}}||
|- style=&quot;font-size:95%;&quot;
|align=right|{{ih-rt|CZE}}|| ||style=&quot;text-align:center; font-weight:bold;&quot; | 4:3 ({{piezīme|OT|Uzvara gūta spēles pagarinājumā}})|| ||{{ih|RUS}}||
|-
|11. maijs
|- style=&quot;font-size:95%;&quot;
|align=right|{{ih-rt|FRA}}|| ||style=&quot;text-align:center; font-weight:bold;&quot; | 5:2|| ||{{ih|AUT}}||
|- style=&quot;font-size:95%;&quot;
|align=right|{{ih-rt|BLR}}|| ||style=&quot;text-align:center; font-weight:bold;&quot; | 0:3|| ||{{ih|CZE}}||
|-
|12. maijs
|- style=&quot;font-size:95%;&quot;
|align=right|{{ih-rt|SVK}}|| ||style=&quot;text-align:center; font-weight:bold;&quot; | 3:4 ({{piezīme|OT|Uzvara gūta spēles pagarinājumā}})|| ||{{ih|SWE}}||
|- style=&quot;font-size:95%;&quot;
|align=right|{{ih-rt|AUT}}|| ||style=&quot;text-align:center; font-weight:bold;&quot; | 4:0|| ||{{ih|BLR}}||
|- style=&quot;font-size:95%;&quot;
|align=right|{{ih-rt|RUS}}|| ||style=&quot;text-align:center; font-weight:bold;&quot; | 4:3|| ||{{ih|SUI}}||
|-
|13. maijs
|- style=&quot;font-size:95%;&quot;
|align=right|{{ih-rt|FRA}}|| ||style=&quot;text-align:center; font-weight:bold;&quot; | 0:6|| ||{{ih|CZE}}||
|- style=&quot;font-size:95%;&quot;
|align=right|{{ih-rt|SUI}}|| ||style=&quot;text-align:center; font-weight:bold;&quot; | 3:5|| ||{{ih|SWE}}||
|-
|14. maijs
|- style=&quot;font-size:95%;&quot;
|align=right|{{ih-rt|RUS}}|| ||style=&quot;text-align:center; font-weight:bold;&quot; | 4:0|| ||{{ih|SVK}}||
|- style=&quot;font-size:95%;&quot;
|align=right|{{ih-rt|CZE}}|| ||style=&quot;text-align:center; font-weight:bold;&quot; | 4:3|| ||{{ih|AUT}}||
|-
|15. maijs
|- style=&quot;font-size:95%;&quot;
|align=right|{{ih-rt|SUI}}|| ||style=&quot;text-align:center; font-weight:bold;&quot; | 5:1|| ||{{ih|FRA}}||
|- style=&quot;font-size:95%;&quot;
|align=right|{{ih-rt|BLR}}|| ||style=&quot;text-align:center; font-weight:bold;&quot; | 4:7|| ||{{ih|SVK}}||
|- style=&quot;font-size:95%;&quot;
|align=right|{{ih-rt|RUS}}|| ||style=&quot;text-align:center; font-weight:bold;&quot; | 1:3|| ||{{ih|SWE}}||
|}
&lt;!-- AG END --&gt;

=== B grupa ===
{{IIHF2018-B}}

&lt;!-- BG BEGIN --&gt;
{| style=&quot;width:100%;&quot; cellspacing=&quot;1&quot;
|-
!width=25%|
!width=2%|
!width=6%|
!width=2%|
!width=25%|
|-
|4. maijs
|- style=&quot;font-size:95%;&quot;
|align=right|{{ih-rt|USA}}|| ||style=&quot;text-align:center; font-weight:bold;&quot; | 5:4 ({{piezīme|GWS|Uzvara gūta pēcspēles metienu sērijā}})|| ||{{ih|CAN}}||
|- style=&quot;font-size:95%;&quot;
|align=right|{{ih-rt|GER}}|| ||style=&quot;text-align:center; font-weight:bold;&quot; | 2:3 ({{piezīme|GWS|Uzvara gūta pēcspēles metienu sērijā}})|| ||{{ih|DEN}}||
|-
|5. maijs
|- style=&quot;font-size:95%;&quot;
|align=right|{{ih-rt|NOR}}|| ||style=&quot;text-align:center; font-weight:bold;&quot; | 2:3 ({{piezīme|OT|Uzvara gūta spēles pagarinājumā}})|| ||{{ih|LAT}}||
|- style=&quot;font-size:95%;&quot;
|align=right|{{ih-rt|FIN}}|| ||style=&quot;text-align:center; font-weight:bold;&quot; | 8:1|| ||{{ih|KOR}}||
|- style=&quot;font-size:95%;&quot;
|align=right|{{ih-rt|DEN}}|| ||style=&quot;text-align:center; font-weight:bold;&quot; | 0:4|| ||{{ih|USA}}||
|-
|6. maijs
|- style=&quot;font-size:95%;&quot;
|align=right|{{ih-rt|KOR}}|| ||style=&quot;text-align:center; font-weight:bold;&quot; | 0:10|| ||{{ih|CAN}}||
|- style=&quot;font-size:95%;&quot;
|align=right|{{ih-rt|GER}}|| ||style=&quot;text-align:center; font-weight:bold;&quot; | 4:5 ({{piezīme|GWS|Uzvara gūta pēcspēles metienu sērijā}})|| ||{{ih|NOR}}||
|- style=&quot;font-size:95%;&quot;
|align=right|{{ih-rt|LAT}}|| ||style=&quot;text-align:center; font-weight:bold;&quot; | 1:8|| ||{{ih|FIN}}||
|-
|7. maijs
|- style=&quot;font-size:95%;&quot;
|align=right|{{ih-rt|USA}}|| ||style=&quot;text-align:center; font-weight:bold;&quot; | 3:0|| ||{{ih|GER}}||
|- style=&quot;font-size:95%;&quot;
|align=right|{{ih-rt|CAN}}|| ||style=&quot;text-align:center; font-weight:bold;&quot; | 7:1|| ||{{ih|DEN}}||
|-
|8. maijs
|- style=&quot;font-size:95%;&quot;
|align=right|{{ih-rt|KOR}}|| ||style=&quot;text-align:center; font-weight:bold;&quot; | 0:5|| ||{{ih|LAT}}||
|- style=&quot;font-size:95%;&quot;
|align=right|{{ih-rt|FIN}}|| ||style=&quot;text-align:center; font-weight:bold;&quot; | 7:0|| ||{{ih|NOR}}||
|-
|9. maijs
|- style=&quot;font-size:95%;&quot;
|align=right|{{ih-rt|GER}}|| ||style=&quot;text-align:center; font-weight:bold;&quot; | 6:1|| ||{{ih|KOR}}||
|- style=&quot;font-size:95%;&quot;
|align=right|{{ih-rt|FIN}}|| ||style=&quot;text-align:center; font-weight:bold;&quot; | 2:3|| ||{{ih|DEN}}||
|-
|10. maijs
|- style=&quot;font-size:95%;&quot;
|align=right|{{ih-rt|USA}}|| ||style=&quot;text-align:center; font-weight:bold;&quot; | 3:2 ({{piezīme|OT|Uzvara gūta spēles pagarinājumā}})|| ||{{ih|LAT}}||
|- style=&quot;font-size:95%;&quot;
|align=right|{{ih-rt|NOR}}|| ||style=&quot;text-align:center; font-weight:bold;&quot; | 0:5|| ||{{ih|CAN}}||
|-
|11. maijs
|- style=&quot;font-size:95%;&quot;
|align=right|{{ih-rt|DEN}}|| ||style=&quot;text-align:center; font-weight:bold;&quot; | 3:0|| ||{{ih|NOR}}||
|- style=&quot;font-size:95%;&quot;
|align=right|{{ih-rt|USA}}|| ||style=&quot;text-align:center; font-weight:bold;&quot; | 13:1|| ||{{ih|KOR}}||
|-
|12. maijs
|- style=&quot;font-size:95%;&quot;
|align=right|{{ih-rt|LAT}}|| ||style=&quot;text-align:center; font-weight:bold;&quot; | 3:1|| ||{{ih|GER}}||
|- style=&quot;font-size:95%;&quot;
|align=right|{{ih-rt|DEN}}|| ||style=&quot;text-align:center; font-weight:bold;&quot; | 3:1|| ||{{ih|KOR}}||
|- style=&quot;font-size:95%;&quot;
|align=right|{{ih-rt|CAN}}|| ||style=&quot;text-align:center; font-weight:bold;&quot; | 1:5|| ||{{ih|FIN}}||
|-
|13. maijs
|- style=&quot;font-size:95%;&quot;
|align=right|{{ih-rt|NOR}}|| ||style=&quot;text-align:center; font-weight:bold;&quot; | 3:9|| ||{{ih|USA}}||
|- style=&quot;font-size:95%;&quot;
|align=right|{{ih-rt|GER}}|| ||style=&quot;text-align:center; font-weight:bold;&quot; | 3:2 ({{piezīme|OT|Uzvara gūta spēles pagarinājumā}})|| ||{{ih|FIN}}||
|-
|14. maijs
|- style=&quot;font-size:95%;&quot;
|align=right|{{ih-rt|KOR}}|| ||style=&quot;text-align:center; font-weight:bold;&quot; | 0:3|| ||{{ih|NOR}}||
|- style=&quot;font-size:95%;&quot;
|align=right|{{ih-rt|CAN}}|| ||style=&quot;text-align:center; font-weight:bold;&quot; | 2:1 ({{piezīme|OT|Uzvara gūta spēles pagarinājumā}})|| ||{{ih|LAT}}||
|-
|15. maijs
|- style=&quot;font-size:95%;&quot;
|align=right|{{ih-rt|FIN}}|| ||style=&quot;text-align:center; font-weight:bold;&quot; | 6:2|| ||{{ih|USA}}||
|- style=&quot;font-size:95%;&quot;
|align=right|{{ih-rt|CAN}}|| ||style=&quot;text-align:center; font-weight:bold;&quot; | 3:0|| ||{{ih|GER}}||
|- style=&quot;font-size:95%;&quot;
|align=right|{{ih-rt|LAT}}|| ||style=&quot;text-align:center; font-weight:bold;&quot; | 1:0|| ||{{ih|DEN}}||
|}
&lt;!-- BG END --&gt;

== Izslēgšanas spēles ==
{{Pasaules čempionāta hokejā Izslēgšanas turnīrs
| RD1-seed1=A1
| RD1-team1= '''{{ih|SWE}}'''
| RD1-score1= '''3'''
| RD1-seed2=B4
| RD1-team2= {{ih|LAT}}
| RD1-score2= 2
| RD1-seed3=B2
| RD1-team3= '''{{ih|USA}}'''
| RD1-score3='''3'''
| RD1-seed4=A3
| RD1-team4= {{ih|CZE}}
| RD1-score4= 2
| RD1-seed5=A2
| RD1-team5= {{ih|RUS}}
| RD1-score5= 4
| RD1-seed6=B3
| RD1-team6= '''{{ih|CAN}} (OT)'''
| RD1-score6= '''5'''
| RD1-seed7=B1
| RD1-team7= {{ih|FIN}}
| RD1-score7= 2
| RD1-seed8=A4
| RD1-team8= '''{{ih|SUI}}'''
| RD1-score8= '''3'''
| RD2-seed1=A1
| RD2-team1= '''{{ih|SWE}}'''
| RD2-score1= '''6'''
| RD2-seed2=B2
| RD2-team2= {{ih|USA}}
| RD2-score2= 0
| RD2-seed3=B3
| RD2-team3= {{ih|CAN}}
| RD2-score3= 2
| RD2-seed4=A4
| RD2-team4= '''{{ih|SUI}}'''
| RD2-score4= '''3'''
| RD3-seed1=B2
| RD3-team1= '''{{ih|USA}}'''
| RD3-score1= '''4'''
| RD3-seed2=B3
| RD3-team2= {{ih|CAN}}
| RD3-score2= 1
| RD4-seed1=A1
| RD4-team1= '''{{ih|SWE}} (GWS)'''
| RD4-score1='''3'''
| RD4-seed2=A4
| RD4-team2= {{ih|SUI}}
| RD4-score2=2
}}

=== Ceturtdaļfināli ===
{{Hokeja spēle3
| bg                 = #eeeeee
| datums             = {{dat||5|17|N|bez}}
| laiks              = 17:15
| komanda1           ={{ih-rt|USA}}  
| komanda2           ={{ih|CZE}}  
| punkti             = 3—2
| periodi            = (2—0, 0—2, 1—0)
| spēles informācija = http://stats.iihf.com/Hydra/495/IHM495358_74_3_0.pdf
| vārtsargs1         = [[Kīts Kinkeids]]
| vārtsargs2         = [[Pavels Francouzs]]
| starprez           = 1—0&lt;br /&gt;2—0&lt;br /&gt;2—1&lt;br /&gt;2—2&lt;br /&gt;3—2
| vārti1             = [[Patriks Keins|Keins]] ([[Bobijs Raians|Raians]]) — 10:36&lt;br /&gt;[[Kems Atkinsons|Atkinsons]] ([[Niks Bonino|Bonino]], [[Džonijs Gudro|Gudro]]) — 12:19&lt;br /&gt;&lt;br /&gt;&lt;br /&gt;Keins (Raians) — 46:58
| vārti2             =&lt;br /&gt;&lt;br /&gt;24:56 — [[Mihals Ržepīks|Ržepīks]] ([[Radeks Faksa|Faksa]], [[Radko Gudass|Gudass]])&lt;br /&gt;30:55 — [[Martins Nečass|Nečass]] ([[Davids Pastrņāks|Pastrņāks]], [[Filips Hroneks|Hroneks]], vair.) 
| arēna              = [[Jyske Bank Boxen]], [[Herninga]]
| skatītāji          = 4 846
| tiesnesis          = 
| tiesnesis2         = 
| noraidījumi1       = 10
| noraidījumi2       = 2
| metieni1           = 31
| metieni2           = 26
}}
{{Hokeja spēle3
| bg                 = #eeffff
| datums             = {{dat||5|17|N|bez}}
| laiks              = 17:15
| komanda1           ={{ih-rt|RUS}}
| komanda2           ={{ih|CAN}}
| punkti             = 4—5
| periodi            = (0—1, 2—1, 2—2, 0—1)
| spēles informācija = http://stats.iihf.com/Hydra/495/IHM495357_74_4_0.pdf
| vārtsargs1         = [[Igors Šestjorkins]]
| vārtsargs2         = [[Dārsijs Kempers]]
| starprez           = 0—1&lt;br /&gt;0—2&lt;br /&gt;1—2&lt;br /&gt;2—2&lt;br /&gt;2—3&lt;br /&gt;3—3&lt;br /&gt;3—4&lt;br /&gt;4—4&lt;br /&gt;4—5
| vārti1             =&lt;br /&gt;&lt;br /&gt;[[Iļja Mihejevs|Mihejevs]] ([[Artjoms Aņisimovs|Aņisimovs]], [[Ņikita Zaicevs|Zaicevs]]) — 32:53&lt;br /&gt;[[Aleksandrs Barabanovs|Barabanovs]] ([[Jevgeņijs Dadonovs|Dadonovs]]) — 37:32&lt;br /&gt;&lt;br /&gt;[[Sergejs Andronovs|Andronovs]] (Zaicevs, [[Igors Sošnikovs|Sošnikovs]]) — 48:44&lt;br /&gt;&lt;br /&gt;Aņisimovs ([[Mihails Grigorenko|Grigorenko]], Zaicevs) — 54:34
| vārti2             = 04:45 — [[Koltons Paraiko|Paraiko]] ([[Konors Makdeivids|Makdeivids]], [[Džordans Eberle|Eberle]], vair.)&lt;br /&gt;31:51 — [[Raiens Ņūdžents-Hopkinss|Ņūdžents-Hopkinss]] (Makdeivids, Paraiko, vair.)&lt;br /&gt;&lt;br /&gt;&lt;br /&gt;47:11 — [[Kails Teriss|Teriss]] ([[Džeidens Švarcs|Švarcs]])&lt;br /&gt;&lt;br /&gt;52:36 — [[Pjērs Luks Dibuā|Dibuā]] ([[Taisons Džosts|Džosts]])&lt;br /&gt;&lt;br /&gt;64:57 — [[Raiens O'Railijs|O'Railijs]] (Makdeivids, [[Ārons Ekblads|Ekblads]], vair.)
| arēna              = [[Royal Arena]], [[Kopenhāgena]]
| skatītāji          = 9 017
| tiesnesis          = 
| tiesnesis2         = 
| noraidījumi1       = 8
| noraidījumi2       = 2
| metieni1           = 30
| metieni2           = 41
}}
{{Hokeja spēle3
| bg                 = #eeeeee
| datums             = {{dat||5|17|N|bez}}
| laiks              = 21:15
| komanda1           ={{ih-rt|FIN}} 
| komanda2           ={{ih|SUI}}
| punkti             = 2—3
| periodi            = (1—0, 0—3, 1—0)
| spēles informācija = http://stats.iihf.com/Hydra/495/IHM495360_74_3_0.pdf
| vārtsargs1         = [[Harri Sāteri]]
| vārtsargs2         = [[Leonardo Dženoni]]
| starprez           = 1—0&lt;br /&gt;1—1&lt;br /&gt;1—2&lt;br /&gt;1—3&lt;br /&gt;2—3
| vārti1             = [[Markuss Nutivāra|Nutivāra]] ([[Mīka Koivisto|Koivisto]], [[Miko Rantanens|Rantanens]]) — 07:01&lt;br /&gt;&lt;br /&gt;&lt;br /&gt;&lt;br /&gt;Rantanens ([[Veli Mati Savinainens|Savinainens]], [[Sebastians Aho|Aho]], vair.) — 48:20
| vārti2             =&lt;br /&gt;29:13 — [[Enco Korvi|Korvi]] ([[Kevins Fiala|Fiala]], [[Nino Nīderreiters|Nīderreiters]])&lt;br /&gt;32:32 — [[Jūels Vermins|Vermins]] ([[Tīmo Meiers|Meiers]])&lt;br /&gt;33:08 — [[Gregorijs Hofmanis|Hofmanis]] ([[Simons Mozers|Mozers]], [[Mihaels Fora|Fora]])
| arēna              = [[Jyske Bank Boxen]], [[Herninga]]
| skatītāji          = 5 634
| tiesnesis          = 
| tiesnesis2         = 
| noraidījumi1       = 0
| noraidījumi2       = 8
| metieni1           = 34
| metieni2           = 27
}}
{{Hokeja spēle3
| bg                 = #eeffff
| datums             = {{dat||5|17|N|bez}}
| laiks              = 21:15
| komanda1           ={{ih-rt|SWE}}
| komanda2           ={{ih|LAT}}
| punkti             = 3—2
| periodi            = (0—0, 1—1, 2—1)
| spēles informācija = http://stats.iihf.com/Hydra/495/IHM495359_74_3_0.pdf
| vārtsargs1         = [[Andešs Nilsons]]
| vārtsargs2         = [[Elvis Merzļikins]]
| starprez           = 1—0&lt;br /&gt;1—1&lt;br /&gt;2—1&lt;br /&gt;3—1&lt;br /&gt;3—2
| vārti1             = [[Filips Fošbergs|Fošbergs]] ([[Adrians Kempe|Kempe]], [[Olivers Ēkmans-Lāšons|Ēkmans-Lāšons]]) — 26:36&lt;br /&gt;&lt;br /&gt;[[Viktors Arvidsons|Arvidsons]] ([[Matiass Ekholms|Ekholms]]) — 41:49&lt;br /&gt;Ekmans-Larsons (Kempe, [[Rikards Rakels|Rakels]], vair.) — 46:27
| vārti2             =&lt;br /&gt;31:59 — [[Teodors Bļugers|Bļugers]] ([[Rihards Bukarts|Ri.Bukarts]])&lt;br /&gt;&lt;br /&gt;&lt;br /&gt;50:21 — [[Rūdolfs Balcers|Balcers]] ([[Ronalds Ķēniņš|Ķēniņš]])
| arēna              = [[Royal Arena]], [[Kopenhāgena]]
| skatītāji          = 12 490
| tiesnesis          = 
| tiesnesis2         = 
| noraidījumi1       = 10
| noraidījumi2       = 2
| metieni1           = 34
| metieni2           = 24
}}

=== Pusfināli ===
{{Hokeja spēle3
| bg                 = #eeeeee
| datums             = {{dat||5|19|N|bez}}
| laiks              = 16:30
| komanda1           ={{ih-rt|SWE}} 
| komanda2           ={{ih|USA}}
| punkti             = 6-0
| periodi            =(1—0, 3—0, 2—0) 
| spēles informācija =https://www.new-iihf.com/en/events/2018/wm/gamecenter/statistics/1674/61-swe-vs-usa 
| vārtsargs1         =[[Andešs Nilsons]] 
| vārtsargs2         =[[Kīts Kinkeids]] 
| starprez           =1—0&lt;br /&gt;2—0&lt;br /&gt;3—0&lt;br /&gt;4—0&lt;br /&gt;5—0&lt;br /&gt;6—0 
| vārti1             =[[Viktors Arvidsons|Arvidsons]] ([[Jakobs de la Rouss|de la Rouss]], [[Filips Fošbergs|Fošbergs]]) — 14:43&lt;br /&gt;[[Magnuss Pējervi-Svensons|Pējervi]] ([[Mīkaels Baklunds|Baklunds]]) — 27:09&lt;br /&gt;[[Pātriks Hērnkvists|Hērnkvists]] ([[Mīkaels Baklunds|Baklunds]], [[Jons Klingberjs|Klingberjs]]) — 30:05&lt;br /&gt;[[Matiass Jonmarks|Jonmarks]] ([[Rikards Rakels]]) — 30:16&lt;br /&gt;[[Viktors Arvidsons|Arvidsons]] ([[Mika Zībānežads|Zībānežads]]) — 51:07&lt;br /&gt;[[Adrians Kempe|Kempe]] ([[Mīkaels Baklunds|Baklunds]]) — 57:01&lt;br /&gt;
| vārti2             = 
| arēna              = [[Royal Arena]], [[Kopenhāgena]]
| skatītāji          =12 490 
| tiesnesis          = 
| tiesnesis2         = 
| noraidījumi1       =14 
| noraidījumi2       =16 
| metieni1           =20 
| metieni2           =41 
}}
{{Hokeja spēle3
| bg                 = #eeffff
| datums             = {{dat||5|19|N|bez}}
| laiks              = 20:15
| komanda1           ={{ih-rt|CAN}} 
| komanda2           ={{ih|SUI}}
| punkti             = 2-3
| periodi            =(0—1, 1—1, 1—1) 
| spēles informācija =https://www.iihf.com/en/events/2018/wm/gamecenter/playbyplay/1675/62-can-vs-sui 
| vārtsargs1         =[[Dārsijs Kempers]] 
| vārtsargs2         =[[Leonardo Dženoni]] 
| starprez           =0—1&lt;br /&gt;1—1&lt;br /&gt;1—2&lt;br /&gt;1—3&lt;br /&gt;2—3 
| vārti1             =&lt;br /&gt;27:20 — [[Bo Horvats|Horvats]] ([[Pjērs Liks Dibuā|Dibuā]], [[Žans Gabriels Pažo|Pažo]])&lt;br /&gt;&lt;br /&gt;&lt;br /&gt;57:53 — [[Koltons Pareiko|Pareiko]] ([[Konors Makdeivids|Makdeivids]], [[Breidens Šenns|Šenns]]) 
| vārti2             =18:41 — [[Tristans Šērvejs|Šērvejs]] ([[Ramons Unterzanders|Unterzanders]], [[Dīns Kukans|Kukans]])&lt;br /&gt;&lt;br /&gt;29:40 — [[Gregorijs Hofmanis|Hofmanis]] ([[Kevins Fiala|Fiala]], [[Svens Andrigeto|Andrigeto]])&lt;br /&gt;44:14 — [[Gētans Āss|Āss]] ([[Svens Andrigeto|Andrigeto]], [[Rafaels Diass|Diass]]) 
| arēna              = [[Royal Arena]], [[Kopenhāgena]]
| skatītāji          =12 166 
| tiesnesis          = 
| tiesnesis2         = 
| noraidījumi1       =6 
| noraidījumi2       =2 
| metieni1           =45 
| metieni2           =17 
}}

=== Par 3. vietu ===
{{Hokeja spēle3
| bg                 = #FFDAB9
| datums             = {{dat||5|20|N|bez}}
| laiks              = 16:45
| komanda1           = {{ih-rt|USA}}
| komanda2           = {{ih|CAN}}
| punkti             = 4-1
| periodi            =(0—0, 1—1, 3—0) 
| spēles informācija =https://www.iihf.com/en/events/2018/wm/gamecenter/playbyplay/1676/63-usa-vs-can 
| vārtsargs1         =[[Kīts Kinkeids]] 
| vārtsargs2         =[[Kērtiss Makelinijs]] 
| starprez           =1—0&lt;br /&gt;1—1&lt;br /&gt;2—1&lt;br /&gt;3—1&lt;br /&gt;4—1 
| vārti1             =26:40 — [[Kriss Kraiders|Kraiders]] ([[Dilans Larkins|Larkins]], [[Alekss Debrinkets|Debrinkets]])&lt;br /&gt;&lt;br /&gt;53:21 — [[Niks Bonino|Bonino]] ([[Patriks Keins|Keins]])&lt;br /&gt;57:45 — [[Anderss Lī|Lī]] ([[Čārlijs Makevojs|Makevojs]])&lt;br /&gt;58:18 — [[Kriss Kraiders|Kraiders]] 
| vārti2             =&lt;br /&gt;38:06 — [[Marks Eduārs Vlašičs|Vlašičs]] ([[Bo Horvats|Horvats]], [[Kails Teriss|Teriss]]) 
| arēna              = [[Royal Arena]], [[Kopenhāgena]]
| skatītāji          =12 111 
| tiesnesis          = 
| tiesnesis2         = 
| noraidījumi1       =4 
| noraidījumi2       =14 
| metieni1           =37 
| metieni2           =25 
}}

=== Fināls ===
{{Hokeja spēle3
| bg                 = #F7F6A8
| datums             = {{dat||5|20|N|bez}}
| laiks              = 21:15
| komanda1           = {{ih-rt|SWE}}
| komanda2           = {{ih|SUI}}
| punkti             =3-2 PSM

| periodi            = (1—1, 1—1, 2—0, 1—0)
| spēles informācija =https://www.iihf.com/en/events/2018/wm/gamecenter/playbyplay/1677/64-swe-vs-sui 
| vārtsargs1         =[[Andešs Nilsons]] 
| vārtsargs2         =[[Leonardo Dženoni]] 
| starprez           =0—1&lt;br /&gt;1—1&lt;br /&gt;1—2&lt;br /&gt;2—2 
| vārti1             =&lt;br /&gt;17:54 — [[Gustavs Nīkvists|Nīkvists]] ([[Matiass Ekholms|Ekholms]])&lt;br /&gt;&lt;br /&gt;34:53 — [[Mika Zībānežads|Zībānežads]] ([[Olivers Ēkmans-Lāšons|Ēkmans-Lāšons]]) 
| vārti2             =16:38 — [[Nino Nīderreiters|Nīderreiters]] ([[Romans Josi|Josi]], [[Kevins Fiala|Fiala]])&lt;br /&gt;&lt;br /&gt;23:13 — [[Tīmo Meiers|Meiers]] ([[Enco Korvi|Korvi]], [[Romans Josi|Kosi]]) 
| arēna              = [[Royal Arena]], [[Kopenhāgena]]
| skatītāji          =12 490 
| tiesnesis          = 
| tiesnesis2         = 
| noraidījumi1       =4 
| noraidījumi2       =10 
| metieni1           =38 
| metieni2           =27 
}}

== Vietu sadalījums un statistika ==
{{uzvarētāji|ih|[[2018. gads|2018]]. gada Pasaules čempionāta hokejā uzvarētājs|SWE|11.}}
=== Vietu sadalījums ===
{{#invoke:Sports table|main|style=WL OT
|update=complete
|source=[http://reports.iihf.hockey/Hydra/459/IHM395300_FINAL_RANKING_1_0.pdf IIHF.com]
|show_groups=yes
|team1=SWE |team2=SUI |team3=USA |team4=CAN |team5=FIN |team6=RUS |team7=CZE |team8=LAT |team9=SVK |team10=DEN |team11=GER |team12=FRA |team13=NOR |team14=AUT |team15=BLR |team16=KOR

|name_AUT={{ih|AUT}} |group_AUT=[[#Group A|A]] |win_AUT=1 |OTwin_AUT=0 |OTloss_AUT=1 |loss_AUT=5 |gf_AUT=13|ga_AUT=30
|name_BLR={{ih|BLR}} |group_BLR=[[#Group A|A]] |win_BLR=0 |OTwin_BLR=0 |OTloss_BLR=0 |loss_BLR=7 |gf_BLR=8 |ga_BLR=36
|name_CAN={{ih|CAN}} |group_CAN=[[#Group B|B]] |win_CAN=4 |OTwin_CAN=2 |OTloss_CAN=1 |loss_CAN=3 |gf_CAN=40|ga_CAN=23
|name_CZE={{ih|CZE}} |group_CZE=[[#Group A|A]] |win_CZE=3 |OTwin_CZE=3 |OTloss_CZE=0 |loss_CZE=2 |gf_CZE=29|ga_CZE=18
|name_DEN={{ih|DEN}} |group_DEN=[[#Group B|B]] |win_DEN=3 |OTwin_DEN=1 |OTloss_DEN=0 |loss_DEN=3 |gf_DEN=13|ga_DEN=17|status_DEN=H
|name_FIN={{ih|FIN}} |group_FIN=[[#Group B|B]] |win_FIN=5 |OTwin_FIN=0 |OTloss_FIN=1 |loss_FIN=2 |gf_FIN=40|ga_FIN=14
|name_FRA={{ih|FRA}} |group_FRA=[[#Group A|A]] |win_FRA=2 |OTwin_FRA=0 |OTloss_FRA=0 |loss_FRA=5 |gf_FRA=13|ga_FRA=29
|name_GER={{ih|GER}} |group_GER=[[#Group B|B]] |win_GER=1 |OTwin_GER=1 |OTloss_GER=2 |loss_GER=3 |gf_GER=16|ga_GER=20
|name_KOR={{ih|KOR}} |group_KOR=[[#Group B|B]] |win_KOR=0 |OTwin_KOR=0 |OTloss_KOR=0 |loss_KOR=7 |gf_KOR=4 |ga_KOR=48
|name_LAT={{ih|LAT}} |group_LAT=[[#Group B|B]] |win_LAT=3 |OTwin_LAT=1 |OTloss_LAT=2 |loss_LAT=2 |gf_LAT=18|ga_LAT=19
|name_NOR={{ih|NOR}} |group_NOR=[[#Group B|B]] |win_NOR=1 |OTwin_NOR=1 |OTloss_NOR=1 |loss_NOR=4 |gf_NOR=13|ga_NOR=31
|name_RUS={{ih|RUS}} |group_RUS=[[#Group A|A]] |win_RUS=5 |OTwin_RUS=0 |OTloss_RUS=2 |loss_RUS=1 |gf_RUS=36|ga_RUS=15
|name_SVK={{ih|SVK}} |group_SVK=[[#Group A|A]] |win_SVK=3 |OTwin_SVK=0 |OTloss_SVK=2 |loss_SVK=2 |gf_SVK=19|ga_SVK=20
|name_SWE={{ih|SWE}} |group_SWE=[[#Group A|A]] |win_SWE=8 |OTwin_SWE=2 |OTloss_SWE=0 |loss_SWE=0 |gf_SWE=43|ga_SWE=13
|name_SUI={{ih|SUI}} |group_SUI=[[#Group A|A]] |win_SUI=5 |OTwin_SUI=1 |OTloss_SUI=2 |loss_SUI=2 |gf_SUI=33|ga_SUI=26
|name_USA={{ih|USA}} |group_USA=[[#Group B|B]] |win_USA=6 |OTwin_USA=2 |OTloss_USA=0 |loss_USA=2 |gf_USA=46|ga_USA=25

|result1=1st |result2=2nd |result3=3rd |result4=4th
|result5=QF |result6=QF |result7=QF |result8=QF
|result9=GS |result10=GS |result11=GS |result12=GS |result13=GS |result14=GS |result15=REL |result16=REL

|split4=yes |split8=yes |split14=yes

|res_col_header=Rezultāts
|col_1st=#FFD700 |text_1st=Čempioni
|col_2nd=#C0C0C0 |text_2nd=2. vieta
|col_3rd=#CD7F32 |text_3rd=3. vieta
|text_4th=4. vieta
|text_QF=Beidza dalību ceturtdaļfinālā
|text_GS=Beidza dalību grupu turnīrā
|col_REL=red1 |text_REL=[[2019. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija]]
}}

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

{{hokejs-aizmetnis}}
{{Pasaules čempionāts hokejā}}

[[Kategorija:Pasaules čempionāts hokejā]]
[[Kategorija:2018. gads sportā|Pasaules čempionats hokeja]]</text>
      <sha1>448mfl6fjfwajcj1nddtd9ll8rgsdzl</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Sabiedriskais transports Daugavpilī</title>
    <ns>0</ns>
    <id>270854</id>
    <revision>
      <id>4468238</id>
      <parentid>4398141</parentid>
      <timestamp>2026-05-14T15:54:49Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Шершень228</username>
        <id>145405</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>Aktualizēju informāciju par cenu</comment>
      <origin>4468238</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6494" sha1="psnu2mfmzgmxi1mcwflcqtrhdhte40r" xml:space="preserve">[[File: IMG Evo1 022.jpg |thumb|Jaunais EVO 1 DLRR tramvajs 1. maršrutā]]
[[File: ATM15.jpg|thumb|Mikroautobuss.]]
[[File: ATM16.jpg|thumb|Atobuss 10. Maršruts Autoosta]]
[[File:DaugavpilsTickets.jpg|thumb|Daugavpils sabiedriskā transporta biļetes]]
'''Sabiedriskais transports [[Daugavpils|Daugavpilī]]'''  sastāv no autobusu, [[Tramvaju satiksme Daugavpilī|tramvaju]] un minibusu maršrutiem.

Pasažieru pārvadājumus pilsētā veic pašvaldības uzņēmums A/S &quot;Daugavpils satiksme&quot;.&lt;ref&gt;[http://satiksme.daugavpils.lv/ Daugavpils Satiksme&lt;!-- Bota izveidots nosaukums --&gt;]&lt;/ref&gt;
Izmantot sabiedrisko transportu var, iegādājoties mēnešbiļeti vai nopērkot braukšanas biļeti (autobusā un tramvajā - pie [[Konduktors|konduktora]], bet minibusā — pie vadītāja). Braukšanas biļete ir derīga vienam braucienam. Tā maksā 1.00€

Pilsētā kursē 24 autobusu, trīs tramvaju, pieci minibusu un divi nakts autobusu maršruti.

== Tramvaju maršruti ==
{{main|Tramvaju satiksme Daugavpilī}}
Pašlaik Daugavpilī ir 5 tramvaju maršruti.
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot;
|-
! width=&quot;30&quot;|Nr.
! width=&quot;120&quot;|Sākums
! width=&quot;150&quot;|&quot;Caur&quot;
! width=&quot;120&quot;|Beigas
|-
| align=&quot;center&quot;| [[1. tramvaju maršruts (Daugavpils)|1]]
| Butļerova iela
|
| [[Daugavpils Pasažieru parks|Stacija]]
|-
| align=&quot;center&quot;| [[2. tramvaju maršruts (Daugavpils)|2]]
| Butļerova iela
|
| Forštate
|-
| align=&quot;center&quot;| [[3. tramvaju maršruts (Daugavpils)|3]]
| [[Daugavpils cietoksnis|Cietoksnis]]
| Stropu ezers — Ķīmija
| Cietoksnis
|-
| align=&quot;center&quot;| [[4. tramvaju maršruts (Daugavpils)|4]]
| Maizes kombināts
|
| Stacija
|-
| align=&quot;center&quot;| [[5. tramvaju maršruts (Daugavpils)|5]]
| [[Daugavpils cietoksnis|Cietoksnis]]
| Ķīmija — Stropu ezers
| Cietoksnis
|}

== Autobusu maršruti ==
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot;
!width=&quot;50&quot;| Nr.
!width=&quot;190&quot;| Sākums
!width=&quot;190&quot;| &quot;Caur&quot;
!width=&quot;190&quot;| Beigas
|-
|align=&quot;center&quot;| [[1. autobusu maršruts (Daugavpils)|1]]
| Autoosta
| Slimnīca
| Ceļinieku ciemats
|-
|align=&quot;center&quot;| [[2. autobusu maršruts (Daugavpils)|2]]
| Jaunforštadte
| Slimnīca
| Autoosta
|-
|align=&quot;center&quot;| [[3. autobusu maršruts (Daugavpils)|3]] 
| Autoosta
|
| Jaunie Stropi
|-
|align=&quot;center&quot;| [[4. autobusu maršruts (Daugavpils)|4]]
| Autoosta
| [[Daugavpils cietoksnis|Cietoksnis]] - [[Mežciems_(Daugavpils)|Mežciems]]
| Autoosta
|-
|align=&quot;center&quot;| [[5. autobusu maršruts (Daugavpils)|5]]
| Autoosta
| [[Mežciems_(Daugavpils)|Mežciems]] - [[Daugavpils cietoksnis|Cietoksnis]]
| Autoosta
|-
|align=&quot;center&quot;| [[6. autobusu maršruts (Daugavpils)|6]]
| Autoosta
| 
| [[Nīderkūni]]
|-
|align=&quot;center&quot;| [[7. autobusu maršruts (Daugavpils)|7]]
| Autoosta
| 
| Kalkūni
|-
|align=&quot;center&quot;| [[7B. autobusu maršruts (Daugavpils)|7B]]
| Autoosta
| 
| d/s &quot;Mičurinietis&quot;
|-
|align=&quot;center&quot;| [[8. autobusu maršruts (Daugavpils)|8]]
| Autoosta
| 
| [[Judovka]]
|-
|align=&quot;center&quot;| [[10. autobusu maršruts (Daugavpils)|10]]
| Autoosta
| 
| Ruģeļi
|-
|align=&quot;center&quot;| [[12. autobusu maršruts (Daugavpils)|12]]
| Autoosta
| 
| [[Križi]]
|-
|align=&quot;center&quot;| [[13. autobusu maršruts (Daugavpils)|13]]
| Autoosta
| 
| Mežciema arodskola
|-
|align=&quot;center&quot;| [[15. autobusu maršruts (Daugavpils)|15]]
| Autoosta
| Liģiņišķi
| Autoosta
|-
|align=&quot;center&quot;| [[17. autobusu maršruts (Daugavpils)|17]]
| Autoosta
| Stacijas iela
| Jaunforštadte
|-
|align=&quot;center&quot;| [[17A. autobusu maršruts (Daugavpils)|17A]]
| Autoosta
| CSDD
| Jaunforštadte
|-
|align=&quot;center&quot;| [[18. autobusu maršruts (Daugavpils)|18]]
| Viduspoguļanka (Vāveru iela)
| Jaunforštadte (Ormaņu iela)
| Autoosta
|-
|align=&quot;center&quot;| [[19. autobusu maršruts (Daugavpils)|19]]
| Jaunforštadte
| Ķimiķu ciemats - Jaunbūve
| Jaunforštadte
|-
|align=&quot;center&quot;| [[20. autobusu maršruts (Daugavpils)|20]]
| Jaunforštadte
| Jaunbūve - Ķīmiķu ciemats
| Jaunforštadte
|-
|align=&quot;center&quot;| [[20A. autobusu maršruts (Daugavpils)|20A]]
| Jaunforštadte
| Jaunbūve
| Autoosta
|-
|align=&quot;center&quot;| [[20A/2. autobusu maršruts (Daugavpils)|20A/2]]
| Jaunforštadte
| Slimnīca - Vecstropi
| Autoosta
|-
|align=&quot;center&quot;| [[20B. autobusu maršruts (Daugavpils)|20B]]
| Jaunforštadte
| Smiltenes iela - Jaunbūve
| Ķīmiķu ciemats
|-
| align=&quot;center&quot; | [[23. autobusu maršruts (Daugavpils)|23]]
| Ruģeļi
| Jaunbūve - Ķīmiķu c. - Slimnīca
| Ruģeļi
|-
| align=&quot;center&quot; | [[24. autobusu maršruts (Daugavpils)|24]]
| Autoosta
| Jaunbūve - Ķīmiķu c. - Jaunforštadte - Cietoksnis
| Autoosta
|-
| align=&quot;center&quot; | [[26. autobusu maršruts (Daugavpils)|26]]
| Autoosta
| Ķīmiķu c. - Jaunforštadte
| Autoosta
|-
| align=&quot;center&quot;| [[30. autobusu maršruts (Daugavpils)|30]] 
| Autoosta
| Varšavas iela
| &quot;Ziegler mašīnbūve&quot;
|-
| align=&quot;center&quot;| [[38. autobusu maršruts (Daugavpils)|38]] 
| Autoosta
| Jaunbūve
| &quot;Ziegler mašīnbūve&quot;
|}

== Minibusu maršruti ==
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot;
!width=&quot;50&quot;| Nr.
!width=&quot;190&quot;| Sākums
!width=&quot;190&quot;| &quot;Caur&quot;
!width=&quot;190&quot;| Beigas
|-
|align=&quot;center&quot;| [[9. minibusu maršruts (Daugavpils)|9]]
| Autoosta
| Rīgas iela
| [[Grīva_(Daugavpils)|Grīva]] (Ķiršu iela)
|-
|align=&quot;center&quot;| [[10A. minibusu maršruts (Daugavpils)|10A]]
| Autoosta
| Gajoks
| Ruģeļi (Bērnudarzs)
|-
|align=&quot;center&quot;| [[11. minibusu maršruts (Daugavpils)|11]]
| Jaunforštadte
| Smilšu iela
| Slimnīca
|-
|align=&quot;center&quot;| [[13A. minibusu maršruts (Daugavpils)|13A]] 
| Autoosta
|
| [[Daugavpils cietoksnis|Cietoksnis]]
|-
|align=&quot;center&quot;| [[14. minibusu maršruts (Daugavpils)|14]]
| Autoosta
| [[Daugavpils cietoksnis|Cietoksnis]] - Ķīmiķu ciemats - 10.vidusskola
| Autoosta

|-
|align=&quot;center&quot;| [[21. minibusu maršruts (Daugavpils)|21]] (N*) 
| Autobusu parks
| Autoosta - Jaunforštadte - Mežciems - Cietoksnis
| Autoosta
|-
|align=&quot;center&quot;| [[22. minibusu maršruts (Daugavpils)|22]] (N*)
| Autobusu parks
| Autoosta - Nīderkūni - Judovka - Ruģeļi - Jaunbūve - Ķīmiķu ciemats - Vecstropi
| Križi
|-
|align=&quot;center&quot;| [[24. autobusu maršruts (Daugavpils)|24]]
|Autoosta
|Jaunbūve - Ķīmiķu ciemats - Jaunforštadte - Cietoksnis
|Autoosta
|-
|align=&quot;center&quot;| [[26. minibusu maršruts (Daugavpils)|26]]
|Autoosta
|Smilšu iela - Ķīmiķu ciemats - Jaunforštadte
|Autoosta
|}

* E* - Eksperimentālā kārtā
* N* - Nakts maršruti

== Atsauces ==
{{atsauces}}

[[Kategorija:Sabiedriskais transports Daugavpilī]]</text>
      <sha1>psnu2mfmzgmxi1mcwflcqtrhdhte40r</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4468362</id>
      <parentid>4468238</parentid>
      <timestamp>2026-05-14T23:47:30Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Egilus</username>
        <id>27634</id>
      </contributor>
      <origin>4468362</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6694" sha1="p3b7z4tk03vsz0iikl8mcndjn085gib" xml:space="preserve">[[File: IMG Evo1 022.jpg |thumb|Jaunais EVO 1 DLRR tramvajs 1. maršrutā]]
[[File: ATM15.jpg|thumb|Mikroautobuss.]]
[[File: ATM16.jpg|thumb|Atobuss 10. Maršruts Autoosta]]
[[File:DaugavpilsTickets.jpg|thumb|Daugavpils sabiedriskā transporta biļetes]]
'''Sabiedriskais transports [[Daugavpils|Daugavpilī]]'''  sastāv no autobusu, [[Tramvaju satiksme Daugavpilī|tramvaju]] un minibusu maršrutiem.

Pasažieru pārvadājumus pilsētā veic pašvaldības uzņēmums A/S &quot;Daugavpils satiksme&quot;.&lt;ref&gt;[http://satiksme.daugavpils.lv/ Daugavpils Satiksme&lt;!-- Bota izveidots nosaukums --&gt;]&lt;/ref&gt;
Izmantot sabiedrisko transportu var, iegādājoties mēnešbiļeti vai nopērkot braukšanas biļeti (autobusā un tramvajā - pie [[Konduktors|konduktora]], bet minibusā — pie vadītāja). Braukšanas biļete ir derīga vienam braucienam. 2026. gadā tā maksā 1 eiro.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://satiksme.daugavpils.lv/biletes/|title=Biļetes - Daugavpils Satiksme|website=https://satiksme.daugavpils.lv/|access-date=2026-05-14|language=lv}}&lt;/ref&gt;

Pilsētā kursē 24 autobusu, trīs tramvaju, pieci minibusu un divi nakts autobusu maršruti.

== Tramvaju maršruti ==
{{main|Tramvaju satiksme Daugavpilī}}
Pašlaik Daugavpilī ir 5 tramvaju maršruti.
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot;
|-
! width=&quot;30&quot;|Nr.
! width=&quot;120&quot;|Sākums
! width=&quot;150&quot;|&quot;Caur&quot;
! width=&quot;120&quot;|Beigas
|-
| align=&quot;center&quot;| [[1. tramvaju maršruts (Daugavpils)|1]]
| Butļerova iela
|
| [[Daugavpils Pasažieru parks|Stacija]]
|-
| align=&quot;center&quot;| [[2. tramvaju maršruts (Daugavpils)|2]]
| Butļerova iela
|
| Forštate
|-
| align=&quot;center&quot;| [[3. tramvaju maršruts (Daugavpils)|3]]
| [[Daugavpils cietoksnis|Cietoksnis]]
| Stropu ezers — Ķīmija
| Cietoksnis
|-
| align=&quot;center&quot;| [[4. tramvaju maršruts (Daugavpils)|4]]
| Maizes kombināts
|
| Stacija
|-
| align=&quot;center&quot;| [[5. tramvaju maršruts (Daugavpils)|5]]
| [[Daugavpils cietoksnis|Cietoksnis]]
| Ķīmija — Stropu ezers
| Cietoksnis
|}

== Autobusu maršruti ==
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot;
!width=&quot;50&quot;| Nr.
!width=&quot;190&quot;| Sākums
!width=&quot;190&quot;| &quot;Caur&quot;
!width=&quot;190&quot;| Beigas
|-
|align=&quot;center&quot;| [[1. autobusu maršruts (Daugavpils)|1]]
| Autoosta
| Slimnīca
| Ceļinieku ciemats
|-
|align=&quot;center&quot;| [[2. autobusu maršruts (Daugavpils)|2]]
| Jaunforštadte
| Slimnīca
| Autoosta
|-
|align=&quot;center&quot;| [[3. autobusu maršruts (Daugavpils)|3]] 
| Autoosta
|
| Jaunie Stropi
|-
|align=&quot;center&quot;| [[4. autobusu maršruts (Daugavpils)|4]]
| Autoosta
| [[Daugavpils cietoksnis|Cietoksnis]] - [[Mežciems_(Daugavpils)|Mežciems]]
| Autoosta
|-
|align=&quot;center&quot;| [[5. autobusu maršruts (Daugavpils)|5]]
| Autoosta
| [[Mežciems_(Daugavpils)|Mežciems]] - [[Daugavpils cietoksnis|Cietoksnis]]
| Autoosta
|-
|align=&quot;center&quot;| [[6. autobusu maršruts (Daugavpils)|6]]
| Autoosta
| 
| [[Nīderkūni]]
|-
|align=&quot;center&quot;| [[7. autobusu maršruts (Daugavpils)|7]]
| Autoosta
| 
| Kalkūni
|-
|align=&quot;center&quot;| [[7B. autobusu maršruts (Daugavpils)|7B]]
| Autoosta
| 
| d/s &quot;Mičurinietis&quot;
|-
|align=&quot;center&quot;| [[8. autobusu maršruts (Daugavpils)|8]]
| Autoosta
| 
| [[Judovka]]
|-
|align=&quot;center&quot;| [[10. autobusu maršruts (Daugavpils)|10]]
| Autoosta
| 
| Ruģeļi
|-
|align=&quot;center&quot;| [[12. autobusu maršruts (Daugavpils)|12]]
| Autoosta
| 
| [[Križi]]
|-
|align=&quot;center&quot;| [[13. autobusu maršruts (Daugavpils)|13]]
| Autoosta
| 
| Mežciema arodskola
|-
|align=&quot;center&quot;| [[15. autobusu maršruts (Daugavpils)|15]]
| Autoosta
| Liģiņišķi
| Autoosta
|-
|align=&quot;center&quot;| [[17. autobusu maršruts (Daugavpils)|17]]
| Autoosta
| Stacijas iela
| Jaunforštadte
|-
|align=&quot;center&quot;| [[17A. autobusu maršruts (Daugavpils)|17A]]
| Autoosta
| CSDD
| Jaunforštadte
|-
|align=&quot;center&quot;| [[18. autobusu maršruts (Daugavpils)|18]]
| Viduspoguļanka (Vāveru iela)
| Jaunforštadte (Ormaņu iela)
| Autoosta
|-
|align=&quot;center&quot;| [[19. autobusu maršruts (Daugavpils)|19]]
| Jaunforštadte
| Ķimiķu ciemats - Jaunbūve
| Jaunforštadte
|-
|align=&quot;center&quot;| [[20. autobusu maršruts (Daugavpils)|20]]
| Jaunforštadte
| Jaunbūve - Ķīmiķu ciemats
| Jaunforštadte
|-
|align=&quot;center&quot;| [[20A. autobusu maršruts (Daugavpils)|20A]]
| Jaunforštadte
| Jaunbūve
| Autoosta
|-
|align=&quot;center&quot;| [[20A/2. autobusu maršruts (Daugavpils)|20A/2]]
| Jaunforštadte
| Slimnīca - Vecstropi
| Autoosta
|-
|align=&quot;center&quot;| [[20B. autobusu maršruts (Daugavpils)|20B]]
| Jaunforštadte
| Smiltenes iela - Jaunbūve
| Ķīmiķu ciemats
|-
| align=&quot;center&quot; | [[23. autobusu maršruts (Daugavpils)|23]]
| Ruģeļi
| Jaunbūve - Ķīmiķu c. - Slimnīca
| Ruģeļi
|-
| align=&quot;center&quot; | [[24. autobusu maršruts (Daugavpils)|24]]
| Autoosta
| Jaunbūve - Ķīmiķu c. - Jaunforštadte - Cietoksnis
| Autoosta
|-
| align=&quot;center&quot; | [[26. autobusu maršruts (Daugavpils)|26]]
| Autoosta
| Ķīmiķu c. - Jaunforštadte
| Autoosta
|-
| align=&quot;center&quot;| [[30. autobusu maršruts (Daugavpils)|30]] 
| Autoosta
| Varšavas iela
| &quot;Ziegler mašīnbūve&quot;
|-
| align=&quot;center&quot;| [[38. autobusu maršruts (Daugavpils)|38]] 
| Autoosta
| Jaunbūve
| &quot;Ziegler mašīnbūve&quot;
|}

== Minibusu maršruti ==
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot;
!width=&quot;50&quot;| Nr.
!width=&quot;190&quot;| Sākums
!width=&quot;190&quot;| &quot;Caur&quot;
!width=&quot;190&quot;| Beigas
|-
|align=&quot;center&quot;| [[9. minibusu maršruts (Daugavpils)|9]]
| Autoosta
| Rīgas iela
| [[Grīva_(Daugavpils)|Grīva]] (Ķiršu iela)
|-
|align=&quot;center&quot;| [[10A. minibusu maršruts (Daugavpils)|10A]]
| Autoosta
| Gajoks
| Ruģeļi (Bērnudarzs)
|-
|align=&quot;center&quot;| [[11. minibusu maršruts (Daugavpils)|11]]
| Jaunforštadte
| Smilšu iela
| Slimnīca
|-
|align=&quot;center&quot;| [[13A. minibusu maršruts (Daugavpils)|13A]] 
| Autoosta
|
| [[Daugavpils cietoksnis|Cietoksnis]]
|-
|align=&quot;center&quot;| [[14. minibusu maršruts (Daugavpils)|14]]
| Autoosta
| [[Daugavpils cietoksnis|Cietoksnis]] - Ķīmiķu ciemats - 10.vidusskola
| Autoosta

|-
|align=&quot;center&quot;| [[21. minibusu maršruts (Daugavpils)|21]] (N*) 
| Autobusu parks
| Autoosta - Jaunforštadte - Mežciems - Cietoksnis
| Autoosta
|-
|align=&quot;center&quot;| [[22. minibusu maršruts (Daugavpils)|22]] (N*)
| Autobusu parks
| Autoosta - Nīderkūni - Judovka - Ruģeļi - Jaunbūve - Ķīmiķu ciemats - Vecstropi
| Križi
|-
|align=&quot;center&quot;| [[24. autobusu maršruts (Daugavpils)|24]]
|Autoosta
|Jaunbūve - Ķīmiķu ciemats - Jaunforštadte - Cietoksnis
|Autoosta
|-
|align=&quot;center&quot;| [[26. minibusu maršruts (Daugavpils)|26]]
|Autoosta
|Smilšu iela - Ķīmiķu ciemats - Jaunforštadte
|Autoosta
|}

* E* - Eksperimentālā kārtā
* N* - Nakts maršruti

== Atsauces ==
{{atsauces}}

[[Kategorija:Sabiedriskais transports Daugavpilī]]</text>
      <sha1>p3b7z4tk03vsz0iikl8mcndjn085gib</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Juris Taube</title>
    <ns>0</ns>
    <id>275004</id>
    <revision>
      <id>4468191</id>
      <parentid>4163408</parentid>
      <timestamp>2026-05-14T13:29:13Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Jaunais Strēlnieks</username>
        <id>127483</id>
      </contributor>
      <comment>Tukšais raksts aizpildīts</comment>
      <origin>4468191</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="8407" sha1="kg418hdxsjnuiupla7uk3vk3spq1c3a" xml:space="preserve">{{Infokaste persona
|          vārds = Juris Taube
|         attēls = Juris Taube.jpg
|     att_izmērs = 175px
|  att_nosaukums = Pulkvedis-leitnants Juris Taube [[Latvijas Bruņotie spēki|Latvijas Bruņoto spēku]] kavalērijas virsnieka uniformā
|        dz_gads = 1895
|     dz_mēnesis = 7
|       dz_diena = 7
|       dz_vieta = {{vieta|Krievijas Impērija|Kurzemes guberņa|Kuldīgas apriņķis|Skrundas pagasts|td=Latvija}}
|         m_gads = 1945
|      m_mēnesis = 8
|        m_diena = 6
|        m_vieta = [[Attēls:Merchant flag of Germany (1946–1949).svg|20px]] [[Rēgensburga]], [[ASV okupācijas zona Vācijā]], [[Sabiedroto okupētā Vācija]] (tagad {{GER}})
|        tautība = [[latvietis]]
|        dzimums = V
|   dzīvesbiedrs = Elvīra Bumbure &lt;small&gt;(1898—1976, pr. 1924)&lt;/small&gt;
|          bērni = Modris &lt;small&gt;(1932—1976)&lt;/small&gt;,&lt;br /&gt;Dzintra Līvija &lt;small&gt;(1940)&lt;/small&gt;
|    kategorijas = jā  
|    citas daļas =
{{Militārpersonas infodaļa
| dienesta_pakāpe = [[Attēls:Majors.gif|50px]]&lt;br /&gt;[[Pulkvežleitnants|pulkvedis-leitnants]]&lt;br /&gt;[[Attēls:SS-Obersturmbannführer.svg|50px]]&lt;br /&gt;Waffen-Obersturmbannführer (pulkvedis-leitnants) 
|  dienesta_laiks = 1915 — 1918&lt;br /&gt;1919 — 1940&lt;br /&gt;1940&lt;br /&gt;1942 — 1945
|          valsts = {{karogs|Krievijas Impērija}}&lt;br /&gt;{{LAT}}&lt;br /&gt;{{URS}}&lt;br /&gt;{{flaga|Vācija|Nazi}} [[Trešais reihs]]
|       struktūra = [[sauszemes bruņotie spēki]], [[kavalērija]]
|    nodarbošanās = 
|         vienība = [[19. ieroču SS grenadieru divīzija (latviešu Nr. 2)]]
|       komandēja = Latgales atsevišķais eskadrons&lt;br /&gt;[[Latvijas 1. Jātnieku pulks|1. jātnieku pulka]] 2. eskadrons&lt;br /&gt;[[Latvijas 1. Jātnieku pulks|1. jātnieku pulka]] 3. eskadrons&lt;br /&gt;[[272. Daugavgrīvas policijas bataljons]]&lt;br /&gt;[[277. Siguldas policijas bataljons]]
|          kaujas = [[Pirmais pasaules karš]]&lt;br /&gt;[[Latvijas Neatkarības karš]]&lt;br /&gt;[[Otrais pasaules karš]]
|     apbalvojumi = [[Lāčplēša Kara ordenis]] nr.3/775, [[Triju Zvaigžņu ordenis]], [[Viestura ordenis]], [[Aizsargu Nopelnu krusts]], [[Dzelzs krusts]]
|       izglītība = [[Orānienbauma]]s [[Praporščiks|praporščiku]] skola&lt;br /&gt;[[Polijas Otrā republika|Polijas]] Centrālā kavalērijas skola&lt;br /&gt;[[Latvijas Augstākā kara skola|Augstākā kara skola]]
|      cits_darbs =  
}}
}}
'''Juris Taube''' ({{dat|1895|7|7|N}} — {{dat|1945|8|6|N}}) bija [[Latvieši|latviešu]] virsnieks, [[Latvijas Neatkarības karš|Latvijas Neatkarības kara]] dalībnieks, [[Latvijas Bruņotie spēki|Latvijas Bruņoto spēku]] un vēlāk [[Latviešu leģions|Latviešu leģiona]] [[Pulkvežleitnants|pulkvedis-leitnants]]. [[Lāčplēša Kara ordenis|Lāčplēša Kara ordeņa]] kavalieris.

== Dzīvesgājums ==
Dzimis 1895. gada 1. jūlijā [[Skrundas pagasts|Skrundas pagasta]] &quot;Rugājos&quot; lauksaimnieka Jura Taubes ģimenē. Absolvēja [[Tukums|Tukuma]] pilsētas komercskolu. [[Pirmais pasaules karš|Pirmajā pasaules kara]] laikā 1915. gada 1. jūlijā brīvprātīgi iestājās [[Krievijas Impērijas armija|Krievijas Impērijas armijā]], dienēja 20. Somijas [[Dragūni|dragūnu]] pulkā. Piedalījās kaujās [[Kurzeme|Kurzemē]] pie [[Aizpute|Aizputes]], pēc tam pie [[Slokas kaujas (1915)|Slokas]] un [[Ķekavas kaujas|Ķekavas]]. 1916. gada novembrī pabeidza [[Oranienbauma|Oranienbaumas]] [[Praporščiks|praporščiku]] skolu un tika iedalīts 4. atsevišķās kavalērijas brigādes 12. atsevišķajā pulkā. 1917. gadā piedalījās [[Rīgas operācija|kaujās pie Rīgas]] un [[Daugavpils]] frontē, sasniedza [[Kornets (dienesta pakāpe)|korneta]] dienesta pakāpi. 1917. gada oktobrī atlaists atvaļinājumā slimības dēļ, ārstējās [[Petrograda|Petrogradā]]. 1918. gada martā atvaļināts no dienesta un atgriezās tēva mājās Latvijā.

[[Latvijas Neatkarības karš|Latvijas Neatkarības kara]] laikā 1919. gada 22. martā iestājās [[Latvijas Pagaidu valdība|Latvijas Pagaidu valdības]] [[Latvijas Bruņotie spēki|bruņotajos spēkos]] [[Virsleitnants|virsleitnanta]] dienesta pakāpē, tika iedalīts [[1. latviešu atsevišķais bataljons|Kalpaka bataljona]] atsevišķās jātnieku nodaļas 2. eskadronā. Piedalījās kaujās pret [[Padomju Latvijas armija|Padomju Latvijas armiju]] un [[Uzbrukums Rīgai (1919)|Rīgas atbrīvošanā]]. 1919. gada maijā tika iedalīts Latgales atsevišķajā eskadronā. Piedalījās cīņās pie [[Carnikava|Carnikavas]] un [[Vidzeme|Vidzemē]], pēc tam kaujās pret [[Rietumkrievijas Brīvprātīgo armija|bermontiešiem]] [[3. Latgales kājnieku divīzija|3. Latgales divīzijas]] operāciju rajonā. 1919. gada 13. novembrī viņš ar savu [[Vads (armija)|vadu]] apgāja ienaidnieku [[Annas muiža|Annas muižā]], sīvā kaujā ieņēma šo muižu un radīja ienaidnieka spēkos sajukumu. Pēc tam bez sevišķiem zaudējumiem vads ieņēma [[Kalnciems|Kalnciemu]], [[Ložmetējkalns|Ložmetējkalnu]] un iztīrīja no ienaidnieka teritoriju [[Lielupe|Lielupes]] labajā krastā.&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.lkok.com/detail1.asp?ID=1549|title=LKOK nr.3/775 : Taube, Juris|website=www.lkok.com|access-date=2026-05-14}}&lt;/ref&gt; 1920. gada janvārī tika iecelts par Latgales atsevišķā eskadrona komandieri, vēlāk par [[Antonopole (Silmalas pagasts)|Antonopoles]] garnizona priekšnieku, aprīlī tika paaugstināts par [[Kapteinis (dienesta pakāpe)|kapteini]]. Vēlāk sarakstīja grāmatu par Latgales atsevišķā eskadrona vēsturi.

1921. gadā tika iecelts par [[Latvijas 1. Jātnieku pulks|1. jātnieku pulka]] 2. eskadrona komandieri. 1923. gadā pabeidza Virsnieku kursus. 1925. gadā tika iecelts par 1. jātnieku pulka 3. eskadrona komandieri. 1928. gadā tika piekomandēts [[Polijas Bruņotie spēki|Polijas armijas]] 22. ulānu pulkam, 1929. gadā absolvēja Centrālo kavalērijas skolu ({{val|pl|Centrum Wyszkolenia Kawalerii}}) [[Graudenca|Graudencā]] [[Polijas Otrā republika|Polijā]]. Bija 1. jātnieku pulka diviziona komandieris. No 1931. gada bija Remonta eskadrona komandieris [[Svēte (ciems)|Svētē]]. 1934. gadā tika paaugstināts par [[Pulkvežleitnants|pulkvedi-leitnantu]]. 1937. gadā absolvēja [[Latvijas Augstākā kara skola|Augstāko kara skolu]]. Pēc tam atkal bija [[Latvijas 1. Jātnieku pulks|1. jātnieku pulka]] diviziona komandieris.

Pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] 1940. gada augustā tika iecelts par [[Latvijas 1. Jātnieku pulks|1. jātnieku pulka]] komandiera vietnieku. Tā paša gada oktobrī atvaļināts no dienesta. [[Latvijas vācu okupācija (1941—1945)|Vācu okupācijas]] laikā 1942. gada jūlijā tika iecelts par [[272. Daugavgrīvas policijas bataljons|272. Daugavgrīvas policijas bataljona]] komandieri. Tā paša decembrī tika iecelts par [[277. Siguldas policijas bataljons|277. Siguldas policijas bataljona]], vēlāk [[1. Rīgas latviešu brīvprātīgo policijas pulks|1. Rīgas latviešu brīvprātīgo policijas pulka]] 1. bataljona komandieri. Piedalījās kaujās [[Latviešu leģions|Latviešu leģionā]] sastāvā, 1944. gadā [[Kurzemes cietoksnis|Kurzemē]] tika iecelts par [[19. ieroču SS grenadieru divīzija (latviešu Nr. 2)|19. divīzijas]] 43. pulka 19. sapieru bataljona komandieri. Tā paša gada 22. decembrī tika smagi ievainots un evakuēts uz [[Trešais reihs|Vāciju]].

Miris no ievainojumiem 1945. gada 6. augustā lazaretē [[Rēgensburga|Rēgensburgā]].&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

== Apbalvojumi ==
* [[Lāčplēša Kara ordenis]], III šķira (1921) par kaujas nopelniem 1919. gada 13. novembrī,&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;
* [[Triju Zvaigžņu ordenis]], V šķira,
* [[Viestura ordenis]], III šķira (ar šķēpiem),
* [[Aizsargu Nopelnu krusts]],
* [[Trešais reihs|Vācijas]] [[Dzelzs krusts]], I, II šķira.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Literatūra ==
* Latvijas armijas augstākie virsnieki, 1918-1940: biogrāfiska vārdnīca. (Sast. [[Ēriks Jēkabsons (vēsturnieks)|Ē. Jēkabsons]], [[Valters Ščerbinskis|V. Ščerbinskis]]); Latvijas Valsts vēstures arhīvs. Rīga: 1998. – 461. lpp.

{{DEFAULTSORT:Taube, Juris}}
[[Kategorija:Kuldīgas novadā dzimušie]]
[[Kategorija:Latvijas Bruņoto spēku virsnieki]]
[[Kategorija:Latviešu leģiona virsnieki]]
[[Kategorija:Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri]]
[[Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieri]]
[[Kategorija:Viestura ordeņa komandieri]]</text>
      <sha1>kg418hdxsjnuiupla7uk3vk3spq1c3a</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4468302</id>
      <parentid>4468191</parentid>
      <timestamp>2026-05-14T17:47:14Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Jaunais Strēlnieks</username>
        <id>127483</id>
      </contributor>
      <origin>4468302</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="8411" sha1="tsur794loearvmnb7knsfget2n9npw9" xml:space="preserve">{{Infokaste persona
|          vārds = Juris Taube
|         attēls = Juris Taube.jpg
|     att_izmērs = 175px
|  att_nosaukums = Pulkvedis-leitnants Juris Taube [[Latvijas Bruņotie spēki|Latvijas Bruņoto spēku]] kavalērijas virsnieka uniformā
|        dz_gads = 1895
|     dz_mēnesis = 7
|       dz_diena = 7
|       dz_vieta = {{vieta|Krievijas Impērija|Kurzemes guberņa|Kuldīgas apriņķis|Skrundas pagasts|td=Latvija}}
|         m_gads = 1945
|      m_mēnesis = 8
|        m_diena = 6
|        m_vieta = [[Attēls:Merchant flag of Germany (1946–1949).svg|20px]] [[Rēgensburga]], [[ASV okupācijas zona Vācijā]], [[Sabiedroto okupētā Vācija]] (tagad {{GER}})
|        tautība = [[latvietis]]
|        dzimums = V
|   dzīvesbiedrs = Elvīra Bumbure &lt;small&gt;(1898—1976, pr. 1924)&lt;/small&gt;
|          bērni = Modris &lt;small&gt;(1932—1976)&lt;/small&gt;,&lt;br /&gt;Dzintra Līvija &lt;small&gt;(1940—?)&lt;/small&gt;
|    kategorijas = jā  
|    citas daļas =
{{Militārpersonas infodaļa
| dienesta_pakāpe = [[Attēls:Majors.gif|50px]]&lt;br /&gt;[[Pulkvežleitnants|pulkvedis-leitnants]]&lt;br /&gt;[[Attēls:SS-Obersturmbannführer.svg|50px]]&lt;br /&gt;Waffen-Obersturmbannführer (pulkvedis-leitnants) 
|  dienesta_laiks = 1915 — 1918&lt;br /&gt;1919 — 1940&lt;br /&gt;1940&lt;br /&gt;1942 — 1945
|          valsts = {{karogs|Krievijas Impērija}}&lt;br /&gt;{{LAT}}&lt;br /&gt;{{URS}}&lt;br /&gt;{{flaga|Vācija|Nazi}} [[Trešais reihs]]
|       struktūra = [[sauszemes bruņotie spēki]], [[kavalērija]]
|    nodarbošanās = 
|         vienība = [[19. ieroču SS grenadieru divīzija (latviešu Nr. 2)]]
|       komandēja = Latgales atsevišķais eskadrons&lt;br /&gt;[[Latvijas 1. Jātnieku pulks|1. jātnieku pulka]] 2. eskadrons&lt;br /&gt;[[Latvijas 1. Jātnieku pulks|1. jātnieku pulka]] 3. eskadrons&lt;br /&gt;[[272. Daugavgrīvas policijas bataljons]]&lt;br /&gt;[[277. Siguldas policijas bataljons]]
|          kaujas = [[Pirmais pasaules karš]]&lt;br /&gt;[[Latvijas Neatkarības karš]]&lt;br /&gt;[[Otrais pasaules karš]]
|     apbalvojumi = [[Lāčplēša Kara ordenis]] nr.3/775, [[Triju Zvaigžņu ordenis]], [[Viestura ordenis]], [[Aizsargu Nopelnu krusts]], [[Dzelzs krusts]]
|       izglītība = [[Orānienbauma]]s [[Praporščiks|praporščiku]] skola&lt;br /&gt;[[Polijas Otrā republika|Polijas]] Centrālā kavalērijas skola&lt;br /&gt;[[Latvijas Augstākā kara skola|Augstākā kara skola]]
|      cits_darbs =  
}}
}}
'''Juris Taube''' ({{dat|1895|7|7|N}} — {{dat|1945|8|6|N}}) bija [[Latvieši|latviešu]] virsnieks, [[Latvijas Neatkarības karš|Latvijas Neatkarības kara]] dalībnieks, [[Latvijas Bruņotie spēki|Latvijas Bruņoto spēku]] un vēlāk [[Latviešu leģions|Latviešu leģiona]] [[Pulkvežleitnants|pulkvedis-leitnants]]. [[Lāčplēša Kara ordenis|Lāčplēša Kara ordeņa]] kavalieris.

== Dzīvesgājums ==
Dzimis 1895. gada 1. jūlijā [[Skrundas pagasts|Skrundas pagasta]] &quot;Rugājos&quot; lauksaimnieka Jura Taubes ģimenē. Absolvēja [[Tukums|Tukuma]] pilsētas komercskolu. [[Pirmais pasaules karš|Pirmajā pasaules kara]] laikā 1915. gada 1. jūlijā brīvprātīgi iestājās [[Krievijas Impērijas armija|Krievijas Impērijas armijā]], dienēja 20. Somijas [[Dragūni|dragūnu]] pulkā. Piedalījās kaujās [[Kurzeme|Kurzemē]] pie [[Aizpute|Aizputes]], pēc tam pie [[Slokas kaujas (1915)|Slokas]] un [[Ķekavas kaujas|Ķekavas]]. 1916. gada novembrī pabeidza [[Oranienbauma|Oranienbaumas]] [[Praporščiks|praporščiku]] skolu un tika iedalīts 4. atsevišķās kavalērijas brigādes 12. atsevišķajā pulkā. 1917. gadā piedalījās [[Rīgas operācija|kaujās pie Rīgas]] un [[Daugavpils]] frontē, sasniedza [[Kornets (dienesta pakāpe)|korneta]] dienesta pakāpi. 1917. gada oktobrī atlaists atvaļinājumā slimības dēļ, ārstējās [[Petrograda|Petrogradā]]. 1918. gada martā atvaļināts no dienesta un atgriezās tēva mājās Latvijā.

[[Latvijas Neatkarības karš|Latvijas Neatkarības kara]] laikā 1919. gada 22. martā iestājās [[Latvijas Pagaidu valdība|Latvijas Pagaidu valdības]] [[Latvijas Bruņotie spēki|bruņotajos spēkos]] [[Virsleitnants|virsleitnanta]] dienesta pakāpē, tika iedalīts [[1. latviešu atsevišķais bataljons|Kalpaka bataljona]] atsevišķās jātnieku nodaļas 2. eskadronā. Piedalījās kaujās pret [[Padomju Latvijas armija|Padomju Latvijas armiju]] un [[Uzbrukums Rīgai (1919)|Rīgas atbrīvošanā]]. 1919. gada maijā tika iedalīts Latgales atsevišķajā eskadronā. Piedalījās cīņās pie [[Carnikava|Carnikavas]] un [[Vidzeme|Vidzemē]], pēc tam kaujās pret [[Rietumkrievijas Brīvprātīgo armija|bermontiešiem]] [[3. Latgales kājnieku divīzija|3. Latgales divīzijas]] operāciju rajonā. 1919. gada 13. novembrī viņš ar savu [[Vads (armija)|vadu]] apgāja ienaidnieku [[Annas muiža|Annas muižā]], sīvā kaujā ieņēma šo muižu un radīja ienaidnieka spēkos sajukumu. Pēc tam bez sevišķiem zaudējumiem vads ieņēma [[Kalnciems|Kalnciemu]], [[Ložmetējkalns|Ložmetējkalnu]] un iztīrīja no ienaidnieka teritoriju [[Lielupe|Lielupes]] labajā krastā.&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.lkok.com/detail1.asp?ID=1549|title=LKOK nr.3/775 : Taube, Juris|website=www.lkok.com|access-date=2026-05-14}}&lt;/ref&gt; 1920. gada janvārī tika iecelts par Latgales atsevišķā eskadrona komandieri, vēlāk par [[Antonopole (Silmalas pagasts)|Antonopoles]] garnizona priekšnieku, aprīlī tika paaugstināts par [[Kapteinis (dienesta pakāpe)|kapteini]]. Vēlāk sarakstīja grāmatu par Latgales atsevišķā eskadrona vēsturi.

1921. gadā tika iecelts par [[Latvijas 1. Jātnieku pulks|1. jātnieku pulka]] 2. eskadrona komandieri. 1923. gadā pabeidza Virsnieku kursus. 1925. gadā tika iecelts par 1. jātnieku pulka 3. eskadrona komandieri. 1928. gadā tika piekomandēts [[Polijas Bruņotie spēki|Polijas armijas]] 22. ulānu pulkam, 1929. gadā absolvēja Centrālo kavalērijas skolu ({{val|pl|Centrum Wyszkolenia Kawalerii}}) [[Graudenca|Graudencā]] [[Polijas Otrā republika|Polijā]]. Bija 1. jātnieku pulka diviziona komandieris. No 1931. gada bija Remonta eskadrona komandieris [[Svēte (ciems)|Svētē]]. 1934. gadā tika paaugstināts par [[Pulkvežleitnants|pulkvedi-leitnantu]]. 1937. gadā absolvēja [[Latvijas Augstākā kara skola|Augstāko kara skolu]]. Pēc tam atkal bija [[Latvijas 1. Jātnieku pulks|1. jātnieku pulka]] diviziona komandieris.

Pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] 1940. gada augustā tika iecelts par [[Latvijas 1. Jātnieku pulks|1. jātnieku pulka]] komandiera vietnieku. Tā paša gada oktobrī atvaļināts no dienesta. [[Latvijas vācu okupācija (1941—1945)|Vācu okupācijas]] laikā 1942. gada jūlijā tika iecelts par [[272. Daugavgrīvas policijas bataljons|272. Daugavgrīvas policijas bataljona]] komandieri. Tā paša decembrī tika iecelts par [[277. Siguldas policijas bataljons|277. Siguldas policijas bataljona]], vēlāk [[1. Rīgas latviešu brīvprātīgo policijas pulks|1. Rīgas latviešu brīvprātīgo policijas pulka]] 1. bataljona komandieri. Piedalījās kaujās [[Latviešu leģions|Latviešu leģionā]] sastāvā, 1944. gadā [[Kurzemes cietoksnis|Kurzemē]] tika iecelts par [[19. ieroču SS grenadieru divīzija (latviešu Nr. 2)|19. divīzijas]] 43. pulka 19. sapieru bataljona komandieri. Tā paša gada 22. decembrī tika smagi ievainots un evakuēts uz [[Trešais reihs|Vāciju]].

Miris no ievainojumiem 1945. gada 6. augustā lazaretē [[Rēgensburga|Rēgensburgā]].&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

== Apbalvojumi ==
* [[Lāčplēša Kara ordenis]], III šķira (1921) par kaujas nopelniem 1919. gada 13. novembrī,&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;
* [[Triju Zvaigžņu ordenis]], V šķira,
* [[Viestura ordenis]], III šķira (ar šķēpiem),
* [[Aizsargu Nopelnu krusts]],
* [[Trešais reihs|Vācijas]] [[Dzelzs krusts]], I, II šķira.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Literatūra ==
* Latvijas armijas augstākie virsnieki, 1918-1940: biogrāfiska vārdnīca. (Sast. [[Ēriks Jēkabsons (vēsturnieks)|Ē. Jēkabsons]], [[Valters Ščerbinskis|V. Ščerbinskis]]); Latvijas Valsts vēstures arhīvs. Rīga: 1998. – 461. lpp.

{{DEFAULTSORT:Taube, Juris}}
[[Kategorija:Kuldīgas novadā dzimušie]]
[[Kategorija:Latvijas Bruņoto spēku virsnieki]]
[[Kategorija:Latviešu leģiona virsnieki]]
[[Kategorija:Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri]]
[[Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieri]]
[[Kategorija:Viestura ordeņa komandieri]]</text>
      <sha1>tsur794loearvmnb7knsfget2n9npw9</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Austrālija Eirovīzijas dziesmu konkursā</title>
    <ns>0</ns>
    <id>284342</id>
    <revision>
      <id>4468474</id>
      <parentid>4423472</parentid>
      <timestamp>2026-05-15T07:21:58Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Lasks</username>
        <id>38532</id>
      </contributor>
      <origin>4468474</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="8377" sha1="pw53kzk4cejkvlgr82nlwwx5p3bf10s" xml:space="preserve">{{Valsts Eirovīzijas konkursā infokaste
|        valsts = [[Austrālija]]
|        karogs = Flag of Australia.svg
|  parraiditajs = ''Special Broadcasting Service''
|    nac atlase = ''Eurovision – Australia Decides'' &lt;small&gt;(2019-2020; 2022)&lt;/small&gt;
|   pied reizes = 11 (8 fināli)
|   pirma reize = [[2015. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2015]].
|       ESC lab = 2. vietaː [[2016. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2016]].
|        ESC sl = 14. vieta &lt;small&gt;(pusfinālā)&lt;/small&gt;ː [[2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2021]].
|     majaslapa = [http://www.sbs.com.au/eurovision/ SBS mājaslapa]
|      EBU lapa = [https://eurovision.tv/country/australia Austrālijas lapa Eurovision.tv lapā]
}}
'''[[Austrālija]] [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursā]]''' ir piedalījusies 11 reizes, no kurām finālos ir piedalījusies 8 reizes, debitējot [[2015. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2015]]. gada konkursā. Austrālija konkursā nekad nav uzvarējusi, un pašlaik labākais rezultāts tai ir 2. vieta [[2016. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2016]]. gada konkursā, kad to pārstāvēja [[Damī Ima]] ar dziesmu ''Sound of Silence''.

Austrālija ir pirmā Okeānijas valsts, kas piedalās Eirovīzijā, un pirmā, kuras raidorganizācija nav [[EBU]] locekle. Austrālijā Eirovīzijas dziesmu konkurss ir ticis pārraidīts kopš 1983. gada. Konkurss iemantoja lielu popularitāti austrāliešu vidū, [[2006. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2006]]. un [[2007. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2007]]. gada konkursi bija starp 25 skatītākajiem raidījumiem attiecīgajās televīzijas sezonās. [[2014. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2014]]. gada konkursā Austrālijai tika ļauts sūtīt savu mākslinieku uzstāties kā viesiem — [[Džesika Mauboja]] izpildīja dziesmu ''Sea of Flags''.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.smh.com.au/entertainment/music/jessica-mauboy-performs-at-eurovision-song-contest-20140509-zr78z.html|title=Jessica Mauboy performs at Eurovision Song Contest|website=smh.com.au|publisher=[[The Sydney Morning Herald]]|last=Vincent|first=Peter|date=9 May 2014|accessdate=11 February 2015}}&lt;/ref&gt;

[[2015. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2015]]. gada konkursā, konkursa 60 gadu jubilejas gadā, Austrālijai tika ļauts pirmo reizi piedalīties pašā konkursā. Par Austrālijas pārstāvi tika izraudzīts [[Gajs Sebastjans]], kas izpildīja dziesmu ''Tonight Again''. Austrālija automātiski kvalificējas finālam kopā ar rīkotājiem un lielo piecinieku. 2015. gada konkursā Austrālija arī pirmoreiz oficiāli varēja balsot.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=Australia participate in the 60th Eurovision|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=australia_to_participate_in_the_2015_eurovision_song_contest|publisher=EBU|website=Eurovision.tv|accessdate=11 February 2015|date=10 February 2015}}&lt;/ref&gt; Finālā valsts ierindojās 5. vietā.

[[2016. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2016. gada konkursā]] Austrālijai tika atļauts atgriezties konkursā, pašlaik valstij ir dota atļauja no EBU piedalīties konkursā.

== Austrālijas pārstāvji Eirovīzijā ==
: {{colorbox|#FFCC33}} ''Uzvarētāji''
: {{colorbox|#CCCCCC}} ''Otrā vieta''
: {{colorbox|#cc9966}} ''Trešā vieta''
: {{colorbox|#FE8080}} ''Pēdējā vieta''
: {{colorbox|#FFCDBD}} ''Nekvalificējās finālam''

{| class=&quot;sortable wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em auto 1em auto&quot;
! width=&quot;60&quot; | Gads
! width=&quot;200&quot; | Izpildītājs
! width=&quot;200&quot; | Dziesma
! width=&quot;80&quot; | Valoda
! width=&quot;20&quot; | Fināls
! width=&quot;20&quot; | Punkti
! width=&quot;20&quot; | Pusfināls
! width=&quot;20&quot; | Punkti
|-
| align=&quot;center&quot; | {{flaga|Austrija}} [[2015. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2015]]
| [[Gajs Sebastjans]]
| ''Tonight Again''
| [[Angļu valoda|Angļu]]
| align=&quot;center&quot; | 5.
| align=&quot;center&quot; | 196
| colspan=&quot;2&quot; {{N/A|Automātiski kvalificējās finālam}}&lt;small&gt;{{efn|name=viesi|Piedalījās kā viesi}}&lt;/small&gt;
|- bgcolor=&quot;#CCCCCC&quot;
| align=&quot;center&quot; | {{flaga|Zviedrija}} [[2016. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2016]]
| [[Damī Ima]]
| ''Sound of Silence''
| Angļu
| align=&quot;center&quot; | 2.
| align=&quot;center&quot; | 511
| bgcolor=&quot;#FFCC33&quot; align=&quot;center&quot; | 1.
| bgcolor=&quot;#FFCC33&quot; align=&quot;center&quot; | 330
|-
| align=&quot;center&quot; | {{flaga|Ukraina}} [[2017. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2017]]
| [[Jesaja Fairbreiss|Jesaja]]
| ''Don't Come Easy''
| Angļu
| align=&quot;center&quot; | 9.
| align=&quot;center&quot; | 173
| align=&quot;center&quot; | 6.
| align=&quot;center&quot; | 160
|-
| align=&quot;center&quot; | {{flaga|Portugāle}} [[2018. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2018]]
| [[Džesika Mauboja]]
| ''We Got Love''
| Angļu
| align=&quot;center&quot; | 20.
| align=&quot;center&quot; | 99
| align=&quot;center&quot; | 4.
| align=&quot;center&quot; | 212
|-
| align=&quot;center&quot; | {{flaga|Izraēla}} [[2019. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2019]]
| [[Keita Millere-Haidke]]
| ''Zero Gravity''
| Angļu
| align=&quot;center&quot; | 9.
| align=&quot;center&quot; | 285
| bgcolor=&quot;#FFCC33&quot; align=&quot;center&quot; | 1.
| bgcolor=&quot;#FFCC33&quot; align=&quot;center&quot; | 261
|-
| {{N/A|[[2020. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|&lt;s&gt;2020&lt;/s&gt;]]}}
| ''[[Montaigne (dziedātāja)|Montaigne]]''
| ''Don't Break Me''
| Angļu
| colspan=&quot;4&quot; {{N/A|Konkurss nenotika}}&lt;small&gt;{{efn|name=atcelts|Konkurss tika atcelts [[COVID-19 pandēmija]]s dēļ}}&lt;/small&gt;
|- bgcolor=&quot;#FFCDBD&quot;
| align=&quot;center&quot; | {{flaga|Nīderlande}} [[2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2021]]
| ''[[Montaigne (dziedātāja)|Montaigne]]''
| ''Technicolour''
| Angļu
| colspan=&quot;2&quot; {{N/A|Nekvalficējās}}
| align=&quot;center&quot; | 14.
| align=&quot;center&quot; | 28
|-
| align=&quot;center&quot; | {{flaga|Itālija}} [[2022. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2022]]
| [[Šeldons Rājli]]
| ''Not the Same''
| Angļu
| align=&quot;center&quot; | 15.
| align=&quot;center&quot; | 125
| bgcolor=&quot;#CCCCCC&quot; align=&quot;center&quot; | 2.
| bgcolor=&quot;#CCCCCC&quot; align=&quot;center&quot; | 243
|- 
| align=&quot;center&quot; | {{flagicon|Lielbritānija}} [[2023. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2023]]
| ''[[Voyager]]''
| ''Promise''
| Angļu
| align=&quot;center&quot; | 9.
| align=&quot;center&quot; | 151
| bgcolor=&quot;#FFCC33&quot; align=&quot;center&quot; | 1.
| bgcolor=&quot;#FFCC33&quot; align=&quot;center&quot; | 149
|- bgcolor=&quot;#FFCDBD&quot;
| align=&quot;center&quot; | {{flagicon|Zviedrija}} [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024]]
| ''[[Electric Fields]]''
| ''One Milkali (One Blood)''
| Angļu{{efn|name=Jakunitjatdžera|Sastāv no dažiem vārdiem Jankunitjatdžaras dialektā.}}
| colspan=&quot;2&quot; rowspan=&quot;2&quot; {{N/A|Nekvalficējās}}
| align=&quot;center&quot; | 11.
| align=&quot;center&quot; | 41
|- bgcolor=&quot;#FFCDBD&quot;
| align=&quot;center&quot; | {{flagicon|Šveice}} [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025]]
| ''[[Go-Jo]]''
| ''Milkshake Man''
| Angļu
| align=&quot;center&quot; | 11.
| align=&quot;center&quot; | 41
|-
| align=&quot;center&quot; | {{flagicon|Austrija}} [[2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2026]]
| [[Delta Gudrema]]
| ''Eclipse''
| Angļu
| align=&quot;center&quot; | 
| align=&quot;center&quot; | 
| align=&quot;center&quot; | 
| align=&quot;center&quot; | 
|}

== Galerija ==
&lt;center&gt;&lt;gallery widths=&quot;120&quot; heights=&quot;140&quot; perrow=&quot;6&quot;&gt;
Attēls:20150520 ESC 2015 Guy Sebastian 2819.jpg|&lt;small&gt;[[Gajs Sebastjans]] [[2015. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2015]]. gada konkursā [[Vīne|Vīnē]], [[Austrija|Austrijā]].&lt;/small&gt;
Attēls:ESC2016 - Australia 03.jpg|&lt;small&gt;[[Damī Ima]] [[2016. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2016]]. gada konkursā [[Stokholma|Stokholmā]], [[Zviedrija|Zviedrijā]].&lt;/small&gt;
Attēls:Isaiah (Australia). Photo 464.jpg|&lt;small&gt;[[Jesaja Fairbreiss|Jesaja]] [[2017. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2017]]. gada konkursā [[Kijiva|Kijivā]], [[Ukraina|Ukrainā]].&lt;/small&gt;
Attēls:ESC2018 - Australia 06.jpg|&lt;small&gt;[[Džesika Mauboja]] [[2018. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2018]]. gada konkursā [[Lisabona|Lisabonā]], [[Portugāle|Portugālē]].&lt;/small&gt;
Attēls:ESC-Australia-2019-KateMiller-Heidke-001.jpg|&lt;small&gt;[[Keita Millere-Haidke]] [[2019. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2019]]. gada konkursā [[Telaviva|Telavivā]], [[Izraēla|Izraēlā]].&lt;/small&gt; 
&lt;/gallery&gt;&lt;/center&gt;

== Piezīmes un atsauces ==

=== Piezīmes ===
{{notelist}}

=== Atsauces ===
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://eurovision.tv/country/australia Austrālijas profils Eurovision.tv lapā]
* [https://eurovisionworld.com/eurovision/australia Austrālijas pārstāvju un rezultātu uzskaitījums – ''EUROVISIONWORLD.COM'']

{{Eirovīzijas dziesmu konkursa valstis}}

[[Kategorija:Austrālijas mūzika]]
[[Kategorija:Valstis Eirovīzijas dziesmu konkursā]]</text>
      <sha1>pw53kzk4cejkvlgr82nlwwx5p3bf10s</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Veidne:Vai tu zināji/Sagatave</title>
    <ns>10</ns>
    <id>286204</id>
    <revision>
      <id>4468376</id>
      <parentid>4467956</parentid>
      <timestamp>2026-05-15T02:10:14Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Edgars2007</username>
        <id>9590</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>Bots: faktu pievienošana Sākumlapai</comment>
      <origin>4468376</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="35465" sha1="afxtqclluvq8jbp0fw3i81v9wloo378" xml:space="preserve">{{#switch:{{{1|}}}
|2026-04-12={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Michael Sheen at PaleyFest 2014.jpg|border|right|150px]]}}
* ... [[Velsa]]s [[aktieris]] '''[[Maikls Šīns]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} ir attveidojis [[Apvienotās Karalistes premjerministrs|Lielbritānijas premjerministru]] [[Tonijs Blērs|Toniju Blēru]] trīs filmās?
* ... 2019. gadā '''[[Kristaps Neretnieks]]''' ieņēma pirmo vietu Austrumeiropas un Centrālāzijas reģiona olimpiskajā rangā un izcīnīja ceļazīmi uz {{oss|V=2020|L=D}} [[Tokija|Tokijā]], kļūstot par pirmo [[jātnieku sports|jātnieku]] [[Latvija]]s vēsturē, kurš nopelnījis olimpisko ceļazīmi?
* ... [[Bībele]] norāda uz dažādām zīmēm, kas notiks pirms [[Jēzus Kristus]] '''[[Otrā atnākšana|Otrās atnākšanas]]''', kā [[dabas katastrofa]]s, [[kari]], [[slimība]]s un morālas izvirtības pieaugums?
|2026-04-13={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Харлан Ольга 2024.png|border|right|200px]]}}
* ... divkārtējā olimpiskā čempione [[Ukraina]]s [[paukotāja]] '''[[Olha Harlana]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} 2023. gada pasaules čempionātā tika diskvalificēta pēc atteikšanās sarokoties ar [[Krievija]]s sportisti, taču vēlāk diskvalifikāciju atcēla un viņai piešķīra vietu dalībai [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs]]?
* ... '''[[internacionālisms]]''' bieži vien saistās ar [[Sociālisms|sociālistiskām]] un [[Komunisms|komunistiskām]] kustībām, īpaši 19. un 20. gadsimtā, piemēram, [[Kārlis Markss|Markss]] un [[Frīdrihs Engelss|Engelss]] [[Komunistiskās partijas manifests|Komunistiskajā manifestā]] aicināja uz [[Proletariāts|proletariāta]] apvienošanos ar slaveno frāzi: &quot;[[Visu zemju proletārieši, savienojieties!]]&quot;?
* ... [[Krievijas Impērija]]s premjerministra [[Pjotrs Stolipins|Pjotra Stolipina]] no [[1906. gads|1906.]] līdz [[1911. gads|1911. gadam]] veiktā '''[[Stolipina agrārā reforma|agrārā reforma]]''' tika īstenota ar mērķi sadalīt kopienu zemes un veicināt individuālu zemes īpašumu veidošanu, ļaujot zemniekiem iegūt savas zemes daļas personīgā īpašumā, līdzīgi kā [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]]?
|2026-04-14={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Te Mahutonga Cloak.JPG|border|right|150px]]}}
* ... '''[[Jaunzēlandes karognesēji olimpiskajās spēlēs]]''' kopš 2004. gada valkā Te Māhutonga apmetni{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}}?
* ... terminu '''[[lumpenproletariāts]]''' pirmo reizi ieviesa vācu filozofs [[Kārlis Markss]] un viņa līdzgaitnieks [[Frīdrihs Engelss]], to attiecinot uz [[Sabiedrības slānis|sociālo slāni]], kas sastāv no cilvēkiem, kuri atrodas zem [[Proletariāts|proletariāta]] un nav iesaistīti ražošanas procesā, piemēram, ubagi, klaidoņi, [[Noziegums|noziedznieki]], [[Prostitūcija|prostitūtas]] un citi margināļi?
* ... pēc [[angļi|angļu]] [[dramaturģe]]s, [[Scenārists|scenāristes]] un [[detektīvs|detektīvromānu]] rakstnieces '''[[Kerolaina Greiema|Kerolainas Greiemas]]''' kriminālromānu sērijas ''Chief Inspector Barnaby'' motīviem tika izveidots detektīvseriāls &quot;[[Midsomeras slepkavības]]&quot;?
|2026-04-15={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:2024-07-19 Handball Men's Germany - Hungary by mroptimax-35.jpg|border|right|200px]]}}
* ... [[latvieši|latviešu]] izcelsmes [[Vācija]]s [[handbolists]] '''[[Renārs Uščins]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs]] kopā ar Vācijas izlasi izcīnīja sudraba medaļu, visā turnīrā guva 52 vārtus un tika iekļauts simboliskajā izlasē?
* ... '''[[optimāti|optimātu]]''' un [[populāri|populāru]] konflikts [[Romas Republika]]s beigu posmā izraisīja vairākus [[pilsoņu karš|pilsoņu karus]], kuros optimāti bieži vien zaudēja?
* ... [[Ziemeļjūra]]s līcis un vairāku upju kopējs [[estuārs]] [[Anglija]]s austrumu piekrastē '''[[Vošs]]''' no 9. līdz 11. gadsimtam bija galvenais ceļš [[vikingi|vikingu]] iebrukumiem Austrumanglijā?
|2026-04-16={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Paris Court Philippe-Chatrier.jpg|border|right|200px]]}}
* ... [[teniss|tenisa]] kortu un stadionu komplekss, kas atrodas [[Parīze|Parīzē]] un kurā notiek [[Francijas atklātais čempionāts tenisā]] '''[[Rolāna Garosa stadions]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā Filipa Šatrijē korts)&lt;/small&gt;}}, ir nosaukts novatoriskā franču [[lidotājs|lidotāja]] Rolāna Garosa vārdā, kurš pirmais veica individuālu lidojumu pāri [[Vidusjūra]]i?
* ... [[Latvija|Latvijā]], tāpat kā daudzās citās valstīs, '''[[lobisms]]''' tiek reglamentēts ar [[likumi]]em un noteikumiem, lai nodrošinātu caurspīdīgumu un novērstu [[Korupcija|korupciju]]?
* ... mūsdienās '''[[teokrātiskā monarhija]]''' ir sastopama reti, bet viens no piemēriem ir [[Saūda Arābija]], kur [[Saūda Arābijas karalis|karalis]] ir ne tikai valsts politiskais vadītājs, bet arī [[Islāms|islāma]] reliģijas augstākās autoritātes pārstāvis valstī, un valstī [[šariata likumi]] ir daļa no valsts tiesību sistēmas?
|2026-04-17={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Diyora Keldiyorova at the 2024 Summer Olympics 02.jpg|border|right|200px]]}}
* ... [[uzbeki|uzbeku]] [[džudiste]] '''[[Dijora Keldijorova]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}}, uzvarot [[Džudo 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2024. gada olimpiskajās spēlēs]], kļuva par pirmo uzbeku sportisti, kura ir ieguvusi olimpisko zelta medaļu sieviešu konkurencē?
* ... dažās [[suverēno valstu uzskaitījums|valstīs]], piemēram, [[Ķīna|Ķīnā]], vara ir stingri '''[[centralizācija|centralizēta]]''', bet citur pretēji, piemēram, [[ASV]] vara ir sadalīta starp centrālo valdību un [[ASV štati|štatu]] valdībām?
* ... '''[[Oslo Universitāte]]''' ir lielākā un vecākā [[universitāte]] [[Norvēģija|Norvēģijā]], kas tika dibināta [[1811. gads|1811. gadā]], kad Norvēģija vēl bija daļa no [[Dānija—Norvēģija|Dānijas—Norvēģijas Karalistes]]?
|2026-04-18={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:La Bataille du Pont d'Arcole.jpg|border|right|200px]]}}
* ... '''[[Pirmās koalīcijas karš (1792—1797)|Pirmās koalīcijas kara]]''' laikā [[1796. gads|1796. gadā]] par [[Francija]]s &quot;Itālijas armijas&quot; virspavēlnieku kļuva [[Napoleons Bonaparts]]{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā [[Mantuja]]s aplenkuma laikā)&lt;/small&gt;}}?
* ... '''[[nāvējoša injekcija|nāvējošā injekcija]]''' tiek uzskatīta par humānāku [[Nāvessods|nāvessoda]] veidu salīdzinājumā ar vecākām metodēm, piemēram, [[Nošaušana|nošaušanu]], [[Pakāršana|pakāršanu]] vai [[Elektriskais krēsls|elektrisko krēslu]]?
* ... '''[[Jāņa Čakstes gatve]]''' [[Rīga|Rīgā]] tiek pagarināta saistībā ar [[Dienvidu tilts|Dienvidu tilta]] 4. būvniecības kārtu, un tā turpmāk stiepsies visā [[Ziepniekkalns|Ziepniekkalna]] dienvidu daļas garumā līdz [[Vienības gatve (Rīga)|Vienības gatve]]i?
|2026-04-19={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Diana Taurasi 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]]}}
* ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs sievietēm|2024. gada vasaras olimpisko spēļu sieviešu basketbola turnīrā]]''' par olimpiskajām čempionēm astoto reizi pēc kārtas kļuva [[ASV sieviešu basketbola izlase|ASV izlase]], bet komandas spēlētāja [[Daiena Taurazi]] {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} kļuva par pirmo basketbolisti, kas uzvarējusi sešos olimpiskajos turnīros pēc kārtas?
* ... '''[[Jemenas Tautas Demokrātiskā Republika]]''' bija vienīgā valsts ar [[Marksisms|marksistiski]] [[Sociālisms|sociālistisku]] režīmu [[Arābu pasaule|arābu pasaulē]], un tai piederošajā [[Sokotra]]s salā 20. gadsimta 70. gados bija izveidota [[PSRS]] karabāze?
* ... lai gan mūsdienās '''[[Karaļa Vilhelma kanāls|Karaļa Vilhelma kanālu]]''', kas, apejot [[Kuršu joma|Kuršu jomu]], savieno [[Nemuna]]s pieteku Miniju ar Malkas līci [[Klaipēdas osta|Klaipēdas ostā]], kravu pārvadājumiem vairs neizmanto, taču pieaug tā nozīme ūdenstūrismā?
|2026-04-20={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Portrait of John Langdon Down (c 1870) by Sydney Hodges.jpg|border|right|200px]]}}
* ... britu [[ārsts]] '''[[Džons Dauns]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} ir pazīstams ar savu darbu [[ģenētika]]s un medicīniskās zinātnes jomā, kur viņš pirmo reizi aprakstīja ģenētisko stāvokli, kas vēlāk kļuva pazīstams kā [[Dauna sindroms]]?
* ... no 1994. līdz 2004. gadam [[televīzijas seriāls]] '''&quot;[[Komisārs Reksis]]&quot;''' tika veidots [[Austrija|Austrijā]], un tā darbība notika [[Vīne|Vīnē]], bet pēc tam no 2008. līdz 2015. gadam seriāls tapa [[Itālija|Itālijā]], un sižets risinājās [[Roma|Romā]]?
* ... '''[[Flāviji]]''' ir pazīstami ar savu ieguldījumu [[Romas impērija]]s stabilizācijā pēc iekšējo konfliktu perioda, kad tika nostiprinātas impērijas robežas un veicināta ekonomiskā izaugsme, taču imperatoru [[Domiciāns|Domiciānu]] [[96. gads|96. gadā]] nogalināja sazvērestības rezultātā, un ar viņu beidzās Flāviju dinastija?
|2026-04-21={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Victor Wembanyama Mets 92 (cropped).jpg|border|right|150px]]}}
* ... jau 16 gadu vecumā eksperti paredzēja [[Francija]]s [[basketbolists|basketbolistam]] '''[[Viktors Vembanjama|Viktoram Vembanjamam]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} pirmo izvēli sava gada [[Nacionālās basketbola asociācijas drafts|Nacionālās basketbola asociācijas draftā]], kas izpildījās, bet pirmās sezonas noslēgumā viņš kļuva par pirmo debitantu, kas iekļuvis [[NBA simboliskā aizsardzības izlase|simboliskajā aizsardzības izlasē]]?
* ... daudzās [[attīstības valstis|attīstības valstīs]] '''[[zīdaiņu mirstība]]s''' līmenis joprojām ir augsts, piemēram, [[Subsahāras Āfrika|Subsahāras Āfrikā]] un dažās [[Dienvidāzija]]s valstīs šis rādītājs var būt ievērojami lielāks par 30 nāves gadījumiem uz 1000 dzīvi dzimušajiem?
* ... '''[[Bretonvudsas konference]]s''' laikā tika panākta vienošanās par vairākām būtiskām ekonomiskām reformām un tika izveidota [[Bretonvudsas sistēma]], kurā ietilpst arī [[Starptautiskais Valūtas fonds]] un [[Starptautiskā rekonstrukcijas un attīstības banka]] ([[Pasaules Banka]])?
|2026-04-22={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Léon Marchand, 2023 Pac-12 Championships, 400 yard individual medley preliminaries - 3 March 2023.jpg|border|right|150px]]}}
* ... [[Francija]]s [[peldētājs]] '''[[Leons Maršāns]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] kļuva par četrkārtēju olimpisko čempionu un ir pirmais franču sportists, kas izcīnījis četras olimpiskās zelta medaļas peldēšanā?
* ... '''[[islāms un kristietība]]''' tiek klasificētas kā [[Ābrama reliģijas]] (vēl arī [[jūdaisms]]), jo tās uzskata [[Ābrams|Ābramu]] par ciltstēvu?
* ... '''[[autoceļš P137|autoceļu P137]]''' Lapenieki—[[Ķekava]]—Ģūģi veido bijušais [[Autoceļš A7 (Latvija)|autoceļa A7]] ([[Eiropas autoceļš E67|E67]]) trases posms, kuram pēc jaunā [[Ķekavas apvedceļš|Ķekavas apvedceļa]] atklāšanas [[2023. gads Latvijā|2023. gadā]] tika piešķirts indekss P137?
|2026-04-23={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:03-03-2020 Ismail Haniyeh.jpg|border|right|200px]]}}
* ... [[2024. gads|2024. gada]] 31. jūlijā ''[[Hamās]]'' politisko līderi '''[[Ismails Hanija|Ismailu Haniju]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} nogalināja [[Izraēla]]s mērķēta gaisa trieciena rezultātā [[Irāna]]s galvaspilsētā [[Teherāna|Teherānā]]?
* ... līdz ar [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] sakāvi [[Vjetnamas karš|Vjetnamas karā]] un pēc [[Hošimina|Saigonas]] krišanas komunistu kustība ''[[Pathet Lao]]'' pārņēma kontroli [[Laosa|Laosā]] un pasludināja Laosas Tautas Demokrātisko Republiku, kas iezīmēja '''[[Laosas Karaliste]]s''' pastāvēšanas beigas?
* ... latviešu [[mežs|mežzinātnieks]], [[inženieris]] izgudrotājs, [[Jaunievedums|novators]] '''[[Miervaldis Bušs]]''' ir arī [[Latvijas Valsts mežzinātnes institūts &quot;Silava&quot;|Latvijas Valsts mežzinātnes institūta &quot;Silava&quot;]] nosaukuma autors?
|2026-04-24={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:0 series Yurakucho 19670505.jpg|border|right|200px]]}}
* ... '''[[ātrgaitas vilciens|ātrgaitas vilcieni]]''' var sasniegt ātrumu virs 250 km/h uz īpaši būvētām ātrgaitas līnijām un ap 200 km/h uz modernizētām parastajām [[dzelzceļa līnija|dzelzceļa līnijām]]{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā ātrgaitas vilciens [[Tokija|Tokijā]] 1967. gadā)&lt;/small&gt;}}?
* ... sākotnēji vīriešu sacensības '''[[triatlons 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|triatlonā 2024. gada olimpiskajās spēlēs]]''' [[Parīze|Parīzē]] bija paredzētas 30. jūlijā, bet sliktās ūdens kvalitātes [[Sēna|Sēnā]] dēļ tika pārceltas dienu vēlāk?
* ... ar [[PSRS]] Centrālās izpildkomitejas [[1937. gads|1937. gada]] 28. septembra dekrētu [[Krievijas PFSR]] '''[[Rietumsibīrijas novads]]''' tika sadalīts Novosibirskas apgabalā ar centru [[Novosibirska|Novosibirskā]] (trīs tagadējo [[Krievijas Federācija]]s apgabalu robežās) un Altaja novadā ar centru [[Barnaula|Barnaulā]] (tagad [[Altaja novads]] un [[Altaja Republika]])?
|2026-04-25={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:1951 CECA ECSC.jpg|border|right|200px]]}}
* ... [[1951. gads|1951. gadā]] parakstītais '''[[Parīzes līgums]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} bija būtisks solis [[Eiropas integrācija]]s procesā pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] un veicināja [[Eiropas Ekonomikas kopiena]]s izveidi ar [[Romas līgums|Romas līgumu]] [[1957. gads|1957. gadā]], kas vēlāk pārtapa par [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienību]]?
* ... [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un citās [[Sociālistiska valsts|sociālistiskajās valstīs]] '''[[zinātniskais komunisms]]''' tika pasniegts kā obligāts mācību priekšmets [[Augstskola|augstskolās]], lai izglītotu nākamās paaudzes [[Marksisms-ļeņinisms|marksisma-ļeņinisma]] ideju garā?
* ... [[Rīgas dome]]s deputāts no [[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;|Nacionālās apvienības]] '''[[Ansis Pūpols]]''' 2024. gada maijā kļuva par [[Eiropas Parlamenta deputāts|Eiropas Parlamenta deputātu]] [[Dace Melbārde|Daces Melbārdes]] vietā, lai gan jau tobrīd bija zināms, ka šis Eiropas Parlamenta sasaukums darbu ir beidzis, noslēdzoties pēdējai sesijai?
|2026-04-26={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Užavas alus darītava.jpg|border|right|200px]]}}
* ... sākotnēji '''&quot;[[Užavas alus]]&quot;''' darītava bija iekārtota īpašnieka Ulda Pumpura privātmājas labajā spārnā, bet jaunākās alus darītavas ēkas {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} [[arhitekts]] ir [[Uldis Pīlēns]]?
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[bērnu darbs]]''' ir stingri reglamentēts ar normatīvajiem aktiem, kas nosaka minimālo vecumu un darba apstākļus, kuros [[bērni]] drīkst strādāt?
* ... saskaņā ar [[Apvienoto Nāciju Organizācija|ANO]] [[Jūras tiesību konvencija|Jūras tiesību konvenciju]], '''[[teritoriālie ūdeņi]]''' parasti sniedzas 12 [[jūras jūdze]]s no valsts krasta bāzes līnijas; ārzemju [[kuģi]]em ir tiesības uz miermīlīgu caurkuģošanu teritoriālajos ūdeņos, ja tie nerada draudus vai nekaitē piekrastes valstij?
|2026-04-27={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Koppen classification worldmap D.png|border|right|200px]]}}
* ... '''[[kontinentāls klimats|kontinentāla klimata]]''' apgabalos {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} sezonālās [[gaisa temperatūra]]s svārstības ir izteiktākas nekā piekrastes apgabalos?
* ... [[Kārlis Markss]] un [[Frīdrihs Engelss]] savā darbā &quot;[[Komunistiskās partijas manifests]]&quot; apgalvoja, ka vēstures gaitā sabiedrības attīstība balstās uz '''[[šķiru cīņa|šķiru cīņu]]'''?
* ... '''''[[Paris La Défense Arena]]''''', kurā [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] norisinājās [[Peldēšana olimpiskajās spēlēs|peldēšana]] un [[ūdenspolo]], ir Eiropā lielākā iekštelpu arēna?
|2026-04-28={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Leo Neugebauer Budapest 2023.jpg|border|right|150px]]}}
* ... 2023. gada jūnijā [[Vācija]]s [[desmitcīņa|desmitcīņieks]] '''[[Leo Neigebauers]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} sasniedza 8836 punktu rezultātu un uzvarēja [[Nacionālā koledžu sporta asociācija|NCAA]] [[ASV]] koledžu čempionātā, par četriem punktiem labojot 39 gadus veco Vācijas rekordu desmitcīņā; sekojošajos gados viņš kļuva par olimpisko vicečempionu un Pasaules čempionu?
* ... apjomīgākā '''[[cūkkopība]]''' ir [[Ķīna|Ķīnā]], gandrīz uz pusi mazāk [[mājas cūka|cūku]] izaudzē [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]]?
* ... liela daļa no '''[[jiti]]em''' [[Viduslaiki|viduslaiku]] sākumā pārcēlās dzīvot no [[Jitlande]]s uz [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas]] dienvidiem un bija viena no etniskajām grupām, kas izveidoja [[Anglijas Karaliste|Anglijas Karalisti]]?
|2026-04-29={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Kant-KdrV-1781.png|border|right|150px]]}}
* ... '''&quot;[[Tīrā prāta kritika]]&quot;''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā 1781. gada izdevuma titullapa)&lt;/small&gt;}} ir viens no svarīgākajiem darbiem [[Filozofijas vēsture|filozofijas vēsturē]] un tiek uzskatīts par [[Imanuels Kants|Imanuela Kanta]] centrālo veikumu?
* ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 3x3 turnīrs vīriešiem|2024. gada vasaras olimpisko spēļu 3x3 basketbola turnīrā]]''' iepriekšējo olimpisko spēļu čempioni Latvijas basketbola izlase ([[Nauris Miezis]], [[Kārlis Lasmanis]], [[Francis Lācis]], [[Zigmārs Raimo]]) uzvarēja visās septiņās apļa turnīra spēlēs, taču pusfinālā piekāpās Nīderlandei, bet spēlē par bronzu arī Lietuvai?
* ... '''[[tetrarhija]]''' bija [[Romas impērija]]s pārvaldes forma 3. un 4. gadsimtā, ko iedibināja imperators [[Diokletiāns]], varu sadalot starp diviem vecākajiem imperatoriem (&quot;augustiem&quot;) un diviem jaunākajiem imperatoriem (&quot;cēzariem&quot;)?
|2026-04-30={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Imane Khelif Jeux panarabes 2023.png|border|right|150px]]}}
* ... pēc [[Alžīrija]]s [[boksere]]s '''[[Īmāna Halīfa|Īmānas Halīfas]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} uzvaras pār [[Itālija]]s bokseri Andželu Karīni [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] sāka izplatīties apgalvojumi par viņas dzimumu un tiesībām piedalīties sacensībās; sportistes analīzes iepriekš uzrādījušas paaugstinātu [[testosterons|testosterona]] līmeni?
* ... '''[[stagflācija]]''' ir īpaši problemātiska, jo apvieno divus negatīvus ekonomiskus faktorus ([[stagnācija]] un [[inflācija]]), kas parasti prasa atšķirīgu [[Ekonomiskā politika|ekonomisko politiku]] risinājumus?
* ... '''[[Pāvilostas AES]]''' [[Latvijas PSR]] laikā plānoja būvēt [[Akmensrags|Akmeņragā]] netālu no [[Pāvilosta]]s, būvniecību sākot [[1997. gads Latvijā|1997. gadā]]?
|2026-05-01={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:DonPrudhommeFire1991KennyBernstein.jpg|border|right|200px]]}}
* ... '''[[dragreiss|dragreisa]]''' sacensībās {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} pa īsu, taisnu trasi parasti vienlaikus sacenšas divas tehnikas vienības?
* ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs vīriešiem|2024. gada vasaras olimpisko spēļu basketbola turnīrā vīriešiem]]''' par čempioniem piekto reizi pēc kārtas kļuva [[ASV basketbola izlase]], kopumā izcīnot savu 17. titulu?
* ... '''[[gāzbetons]]''' tiek ražots, izmantojot ķīmisko reakciju, kuras laikā veidojas [[gāze]]s burbuļi, kas palielina materiāla tilpumu un samazina svaru; pateicoties šai porainībai, gāzbetons ir lielisks [[siltumizolācija]]s materiāls?
|2026-05-02={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Thea LaFond au Parc des Champions pendant les JO 2024 (4) (cropped).jpg|border|right|150px]]}}
* ... [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] '''[[Tea Lafonda]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} izcīnīja zelta medaļu [[Trīssoļlēkšana|trīssoļlēkšanā]], kas bija pirmā olimpisko spēļu medaļa [[Dominika olimpiskajās spēlēs|Dominikai olimpiskajās spēlēs]]?
* ... '''[[pirktspēja]]''' ir būtisks faktors [[ekonomika]]s analīzē, jo tā ietekmē gan patērētāju [[Dzīves līmenis|dzīves līmeni]], gan arī ekonomikas kopējo veselību?
* ... '''[[Zelta Vārti|Zelta Vārtu šaurums]]''', kas savieno [[Sanfrancisko līcis|Sanfrancisko līci]] ar [[Klusais okeāns|Kluso okeānu]], ir zināms ar savu [[migla]]ino klimatu, īpaši vasaras mēnešos, kad aukstā okeāna ūdens satikšanās ar siltāko līča gaisu izraisa biezu miglu?
|2026-05-03={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Pskov asv07-2018 Kremlin aerial7.jpg|border|right|200px]]}}
* ... Kroma jeb '''[[Pleskavas kremlis|Pleskavas kremļa]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} celtniecība sākta 11. gadsimta beigās, lai aizsargātu [[Pleskava|Pleskavu]], kas bija nozīmīgs [[Kijivas Krievzeme]]s tirdzniecības un politikas centrs?
* ... '''[[Starptautiskā Vingrošanas federācija|Starptautiskās Vingrošanas federācijas]]''' un '''[[Starptautiskā Paukošanas federācija|Starptautiskās Paukošanas federācijas]]''' mājvieta ir [[Lozanna|Lozannā]], [[Šveice|Šveicē]]?
* ... '''[[Meksikas neatkarības karš]]''' norisinājās no [[1810. gads|1810.]] līdz [[1821. gads|1821. gadam]] un izbeidza trīs gadsimtus ilgo [[Spānijas Impērija|Spānijas koloniālo varu]] [[Meksika|Meksikā]]?
|2026-05-04={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Николаевские ворота. Наружный фасад.JPG|border|right|200px]]}}
* ... uz [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] '''[[Nikolaja vārti]]em''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} ir [[Krievijas imperators|Krievijas imperatora]] [[Pāvils I Romanovs|Pāvila I]] bērnu vārdi?
* ... '''[[Kopenhāgenas kritēriji]]''' nosaka prasības, kurām jāatbilst [[valsts|valstij]], lai tā varētu pievienoties [[Eiropas Savienība]]i?
* ... [[Latvija]]s [[pludmales volejboliste]]s [[Tīna Graudiņa]] un [[Anastasija Samoilova]] '''[[Volejbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — pludmales volejbols sievietēm|2024. gada vasaras olimpisko spēlļu pludmales volejbola turnīrā]]''' aizkļuva līdz ceturtdaļfinālam, kur zaudēja vēlākajām čempionem [[Brazīlija]]s komandai, un turnīru noslēdza dalītā 5. vietā?
|2026-05-05={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Julien Alfred Glasgow 2024.jpg|border|right|150px]]}}
* ... [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] '''[[Džuljena Alfreda]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} izcīnīja zelta medaļu [[100 metri|100 m sprintā]], kas bija pirmā olimpisko spēļu medaļa [[Sentlūsija olimpiskajās spēlēs|Sentlūsijai olimpiskajās spēlēs]]?
* ... [[Latvija]]s iedzīvotājam ir tiesības vienu reizi mūžā mainīt '''[[Personas kods (Latvija)|personas kodu]]''', ja viņš nav apmierināts ar to, ka iepriekšējā standarta koda pirmajā daļā ir norādīts dzimšanas datums, kas var radīt grūtības, piemēram, piesakoties darbā?
* ... '''[[cenu revolūcija]]''', kas notika 15. un 16. gadsimtā [[Eiropa|Eiropā]], kad ievērojami pieauga preču un pakalpojumu cenas, ir saistīta ar vairākiem ekonomiskiem un sociāliem faktoriem, tostarp Eiropā nonāca liels daudzums [[sudrabs|sudraba]] un [[zelts|zelta]], galvenokārt no [[Amerika]]s kolonijām, kas palielināja pieejamās [[nauda]]s apjomu un veicināja [[Inflācija|inflāciju]]?
|2026-05-06={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Kurzemes hercoga Frīdriha Kazimira zelta dukāts 1689.jpg|border|right|250px]]}}
* ... [[1687. gads Latvijā|1687. gadā]] [[Kurzemes hercogs]] [[Frīdrihs Kazimirs Ketlers]] lika uzsākt zelta '''[[dukāts|dukātu]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} kalšanu, kas kalpoja kā [[Kurzemes hercogiste]]s lielākā naudas vienība?
* ... [[Latvija|Latvijas Republikā]] '''[[tiesības uz taisnīgu tiesu]]''' ir noteiktas [[Latvijas Republikas Satversme|Satversmes]] 92. pantā?
* ... '''[[pievienotā vērtība]]''' tiek aprēķināta, atņemot no produkta vai pakalpojuma pārdošanas [[Cena (ekonomika)|cenas]] visas izmaksas, kas saistītas ar tā ražošanu, izņemot [[Darbaspēks|darbaspēka]] un citu iekšējo resursu izmaksas?
|2026-05-07={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:US Army 51859 Championship match.jpg|border|right|150px]]}}
* ... [[Kuba]]s [[Grieķu-romiešu cīņa|grieķu-romiešu]] [[cīkstonis]] '''[[Mihains Lopess]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā pa kreisi)&lt;/small&gt;}}, ko uzskata par vienu no visu laiku izcilākajiem cīkstoņiem, kļuva par pieckārtēju olimpiskās zelta medaļas ieguvēju līdz noslēdza savu karjeru [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]]?
* ... politiskā ziņā '''[[Austrumjeruzaleme]]''' ir ļoti strīdīga teritorija; [[1948. gads|1948. gadā]], pēc [[Izraēlas Neatkarības karš|Izraēlas Neatkarības kara]], tā nonāca [[Jordānija]]s kontrolē, bet [[1967. gads|1967. gada]] [[Sešu dienu karš|Sešu dienu kara]] laikā Izraēla [[aneksija|anektēja]] Austrumjeruzalemi, apvienojot ar '''[[Rietumjeruzaleme|Rietumjeruzalemi]]''', ko kontrolēja jau iepriekš?
* ... '''[[Ieslodzīto apmaiņa starp Krieviju un Rietumiem (2024)|ieslodzīto apmaiņa 2024. gada 1. augustā]]''' starp [[Krievija|Krieviju]], [[Baltkrievija|Baltkrieviju]] un [[Rietumu pasaule|Rietumvalstīm]] bija lielākā ieslodzīto apmaiņa starp Krieviju un [[ASV]] kopš [[Aukstais karš|Aukstā kara]]?
|2026-05-08={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Brad Stevens 2017.jpg|border|right|200px]]}}
* ... 2021. gada vasarā bijušais [[Bostonas &quot;Celtics&quot;]] galvenais [[treneris]] '''[[Breds Stīvenss]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} tika iecelts par &quot;Celtics&quot; ģenerālmenedžeri, bet 2024. gada aprīlī viņu nosauca par [[NBA sezonas labākais ģenerālmenedžeris|Nacionālās basketbola asociācijas labāko ģenerālmenedžeri]], un tajā pašā gadā viņa veidotais sastāvs izcīnīja NBA čempiontitulu?
* ... '''[[Tonkinas incidents]]''' kļuva par pamatu [[ASV Kongress|ASV Kongresa]] pieņemtajai Tonkinas līča rezolūcijai, kas deva [[ASV prezidents|prezidentam]] [[Lindons Džonsons|Lindonam Džonsonam]] pilnvaras izmantot militāru spēku [[Vjetnama|Vjetnamā]] bez oficiālas kara pieteikšanas, kas būtiski palielināja ASV militāro iesaisti [[Vjetnamas karš|Vjetnamas karā]]?
* ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā okupētās [[Irānas Azerbaidžāna]]s teritorijā izveidotā [[PSRS]] satelītvalsts '''[[Azerbaidžānas Autonomā Republika]]''' pastāvēja no [[1945. gads|1945. gada]] novembra līdz [[1946. gads|1946. gada]] decembrim?
|2026-05-09={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Nafissatou Thiam Oregon 2022 (2).jpg|border|right|150px]]}}
* ... {{oss|V=2024|L=L}} [[Beļģija]]s [[vieglatlēte]] '''[[Nafisatu Tiama]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} uzvarēja [[septiņcīņa]]s sacensībās ar rezultātu 6880 punkti, kļūstot par pirmo septiņcīņnieci, kas uzvarējusi trīs olimpiskajās spēlēs?
* ... '''[[Kilikija]]''' ieguva īpašu nozīmi [[viduslaiki|viduslaikos]], kad 11. gadsimtā to apdzīvoja [[armēņi]], izveidojot [[Armēņu Kilikijas karaliste|Armēņu Kilikijas karalisti]], kas pastāvēja līdz [[1375. gads|1375. gadam]] un kļuva par nozīmīgu [[tirdzniecība]]s un kultūras centru, uzturot ciešas saites ar [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]] un [[Krustnešu valstis|krustnešu valstīm]]?
* ... '''[[Eiropas Savienības Aviācijas drošības aģentūra]]s''' galvenā mītne atrodas [[Ķelne|Ķelnē]], [[Vācija|Vācijā]]?
|2026-05-10={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Tobin Bell At For The Love Of Horror 2019 (cropped 3).jpg|border|right|150px]]}}
* ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Tobins Bells]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} ieguva atpazīstamību 2004. gadā, kad attēloja sērijveida slepkavu Kreimeru filmā &quot;[[Zāģis (filma)|Zāģis]]&quot; — tā guva panākumus un Bells turpināja atveidot šo varoni turpmākajās astoņās no deviņām sērijas filmām?
* ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā okupētās [[Irāna]]s [[Kurdistāna]]s teritorijā izveidotā [[PSRS]] satelītvalsts '''[[Mahabadas Republika]]''' pastāvēja no [[1945. gads|1946. gada]] janvāra līdz decembrim?
* ... pašlaik ir atzīts, ka pasaulē ir deviņas '''[[kodolvalsts|kodolvalstis]]''': [[ASV]], [[Krievija]], [[Ķīna]], [[Francija]], [[Apvienotā Karaliste]], [[Indija]], [[Pakistāna]], [[Izraēla]] un [[Ziemeļkoreja]]?
|2026-05-11={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Панемунис - panoramio.jpg|border|right|200px]]}}
* ... [[Lietuva]]s mazpilsētas '''[[Panemune (Rokišķi)|Panemunes]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} skolā 1892.—1893. gadā mācījies [[latvieši|latviešu]] [[rakstnieks]] un mākslinieks [[Jānis Jaunsudrabiņš]]?
* ... '''[[Eiropas Vides aģentūra]]s''' galvenā mītne atrodas [[Kopenhāgena|Kopenhāgenā]], [[Dānija|Dānijā]]?
* ... '''[[Augškanāda]]''' un '''[[Lejaskanāda]]''' tika izveidotas saskaņā ar Konstitūcijas aktu [[1791. gads|1791. gadā]], sadalot [[Kanāda]]s koloniju divās daļās, lai nodrošinātu atšķirīgu likumdošanu un pārvaldību [[Angļu valoda|angliski]] un [[Franču valoda|franciski]] runājošajiem iedzīvotājiem?
|2026-05-12={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Victoria Street West, Grimsby - DSC07296.JPG|border|right|200px]]}}
* ... no 19. gadsimta beigām [[Anglija]]s pilsētā '''[[Grimsbi]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} strauji attīstījās [[zvejniecība]], un 20. gadsimta 50. gados tā tika uzskatīta par lielāko zvejas [[osta|ostu]] pasaulē?
* ... '''[[Franču Rietumāfrika|Franču Rietumāfrikā]]''' ietilpa astoņas mūsdienu valstis: [[Senegāla]], [[Mali]] (agrāk Franču Sudāna), [[Gvineja]], [[Kotdivuāra]], [[Burkinafaso]] (agrāk Augšvolta), [[Benina]] (agrāk Dahomeja), [[Nigēra]] un [[Mauritānija]]?
* ... izmirusī [[lauva]]s pasuga '''[[Amerikas lauva]]''', kas bija izplatīta [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] [[Pleistocēns|pleistocēna]] laikā, bija viens no lielākajiem [[kaķu dzimta]]s pārstāvjiem, kuru zinātnieki ir identificējuši [[Fosilijas|fosilijās]]?
|2026-05-13={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Olympia Dukakis 2019.jpg|border|right|150px]]}}
* ... [[Amerikāņi|amerikāņu]] [[aktrise]], kas ir piedalījusies vairāk nekā 130 teātra iestudējumos, vairāk nekā 60 filmās un vairāk nekā 50 televīzijas seriālos '''[[Olimpija Dukakisa]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} ir dzimusi [[Grieķi|grieķu]] imigrantu ģimenē, un viņas brālēns ir politiķis [[Maikls Dukakis]]?
* ... galvenie '''[[islāma atzari]]''' ir [[sunnītu islāms]] (85—90% pasaules musulmaņu), [[šiītu islāms]] (10—15% musulmaņu) un [[Haridžīti|haridžītu islāms]]?
* ... '''[[Ruandas pilsoņu karš]]''' no 1990. gada līdz 1994. gadm starp [[Ruanda]]s valdības spēkiem, kurus lielākoties veidoja [[hutu]] tautības pārstāvji, un Ruandas patriotisko fronti, kuru veidoja trimdā esošie [[tutsi]], izraisīja vienu no 20. gadsimta lielākajām humānajām krīzēm — [[Ruandas genocīds|Ruandas genocīdu]]?
|2026-05-14={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Middle coat of arms of Czechoslovakia.svg|border|right|150px]]}}
* ... '''[[Čehoslovākijas Pirmā republika]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā ģerbonis)&lt;/small&gt;}} pastāvēja no [[1918. gads|1918.]] līdz [[1938. gads|1938. gadam]], to izveidojot no bijušās [[Austroungārija]]s teritorijas (agrākās [[Cisleitānija]]s ([[Bohēmija]], [[Morāvija]], neliela daļa [[Silēzija]]s) un [[Transleitānija]]s (slovāku apdzīvotās zemes un [[Karpatu Krievzeme]]))?
* ... '''[[Huņņu impērija]]s''' kulminācija bija [[kagans|kagana]] [[Atila]]s vadībā, kurš valdīja no 434. līdz 453. gadam, veicot vairākus postošus karagājienus gan [[Austrumromas impērija|Austrumromas impērijā]], gan [[Rietumromas impērija|Rietumromas impērijā]]?
* ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Rons Moss]]''', kurš vislabāk pazīstams ar modes magnāta Ridža Forestera attēlošanu [[CBS]] [[ziepju opera|ziepju operā]] &quot;[[Hameleonu rotaļas]]&quot;, ir arī [[mūziķis]], softroka grupas ''Player'' dalībnieks?
|2026-05-15={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:2022-02-26 Leichtathletik, Deutsche Hallenmeisterschaften 1DX 4866 by Stepro.jpg|border|right|200px]]}}
* ... [[Vācija]]s [[vieglatlēte]], {{oss|V=2024|L=G}} čempione '''[[Jemisi Ogunleje]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} sākotnēji nodarbojās ar [[septiņcīņa|septiņcīņu]], bet 15 gadu vecumā guvusi smagu traumu, kas liedza veikt visas disciplīnas, un turpmāk koncetrējusies uz [[lodes grūšana|lodes grūšanu]]?
* ... '''[[Haplogrupa R1a|R1a haplogrupa]]''' [[mezolīts|mezolīta]] laikmetā bija sastopama [[Austrumu mednieki-vācēji|Austrumu mednieku-vācēju]] Y-hromosomās, un tās izplatīšanās korelē ar [[indoeiropiešu valodas|indoeiropiešu valodu]] ekspansiju 3. gadu tūkstotī p.m.ē., Eiropā izveidojot [[Auklas keramikas kultūra|Auklas keramikas kultūru]], bet mūsdienās tā atrodama 37,7 % [[Latvija]]s vīriešu?
* ... '''[[Latvijas Universitātes Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultāte]]''' tika izveidota [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]], apvienojot [[Latvijas Universitātes Datorikas fakultāte|Datorikas fakultāti]], [[Latvijas Universitātes Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāte|Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāti]] un [[Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte|Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāti]]?
|2026-05-16={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Studio publicity Hattie McDaniel.jpg|border|right|150px]]}}
* ... par lomu 1939. gada filmā &quot;[[Vējiem līdzi (filma)|Vējiem līdzi]]&quot; '''[[Hetija Makdeniela]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} ieguva Kinoakadēmijas balvu kā [[Labākā aktrise otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|labākā otrā plāna aktrise]], kļūstot par pirmo [[Afroamerikāņi|afroamerikāņu]] izcelsmes cilvēku, kas ieguvis [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Oskaru]]?
* ... laika gaitā [[Anglija]]s politskā grupa '''[[toriji]]''' kļuvua par [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Konservatīvā partija (Apvienotā Karaliste)|Konservatīvo partiju]], kāda tā pastāv arī mūsdienās?
* ... '''[[jūras ūdens]]''' veido aptuveni 97% no visas [[Zeme]]s [[ūdens]]?
}}&lt;noinclude&gt;
{{dokumentācija|Veidne:Vai tu zināji/doc}}&lt;/noinclude&gt;</text>
      <sha1>afxtqclluvq8jbp0fw3i81v9wloo378</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dalībnieks:Krišjānis</title>
    <ns>2</ns>
    <id>289224</id>
    <revision>
      <id>4468450</id>
      <parentid>4468004</parentid>
      <timestamp>2026-05-15T06:40:49Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Krišjānis</username>
        <id>51961</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4468450</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="572" sha1="oqjkkevxib5sl70u739tz5y4ijc0qnd" xml:space="preserve">Viens no 1360.

*11. maijs - &lt;s&gt;Bosnija un Hercegovina&lt;/s&gt;
*12. maijs - &lt;s&gt;Zviedrija&lt;/s&gt;
*14. maijs - &lt;s&gt;Jaunzēlande&lt;/s&gt;, &lt;s&gt;Francija&lt;/s&gt;
*15. maijs - Kotdivuāra, &lt;s&gt;Japāna&lt;/s&gt;, Tunisija, Beļģija, Haiti
*16. maijs - Dienvidkoreja
*18. maijs - Brazīlija, Austrija, Horvātija
*19. maijs - Portugāle, Skotija
*20. maijs - Šveice
*21. maijs - Maroka, Vācija, Norvēģija, Senegāla
*22. maijs - Anglija
*25. maijs - Spānija
*26. maijs - ASV, Panama
*27. maijs - Nīderlande
*29. maijs - Kolumbija, Ēģipte, Kanāda
*31. maijs - Alžīrija
*1. jūnijs - Austrālija</text>
      <sha1>oqjkkevxib5sl70u739tz5y4ijc0qnd</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Andreja Pumpura Rīgas 11. pamatskola</title>
    <ns>0</ns>
    <id>290942</id>
    <revision>
      <id>4468316</id>
      <parentid>4460395</parentid>
      <timestamp>2026-05-14T18:27:49Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>~2026-29244-08</username>
        <id>145417</id>
      </contributor>
      <comment>Aizvieto lapas saturu ar ''''Andreja Pumpura Rīgas 11. pamatskola''' ir pēdējais sūds.  [[Kategorija:Pamatskolas Rīgā]]'</comment>
      <origin>4468316</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="99" sha1="oy9d5qpmbvx155qd9bgkh05a7srf9qc" xml:space="preserve">'''Andreja Pumpura Rīgas 11. pamatskola''' ir pēdējais sūds.

[[Kategorija:Pamatskolas Rīgā]]</text>
      <sha1>oy9d5qpmbvx155qd9bgkh05a7srf9qc</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4468318</id>
      <parentid>4468316</parentid>
      <timestamp>2026-05-14T18:28:35Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>~2026-29244-08</username>
        <id>145417</id>
      </contributor>
      <origin>4468318</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="78" sha1="hzt5luhldzfl3ny5rythfogvo266iep" xml:space="preserve">'''Andreja Pumpura Rīgas 11. pamatskola'''

[[Kategorija:Pamatskolas Rīgā]]</text>
      <sha1>hzt5luhldzfl3ny5rythfogvo266iep</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4468319</id>
      <parentid>4468318</parentid>
      <timestamp>2026-05-14T18:29:45Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>~2026-29244-08</username>
        <id>145417</id>
      </contributor>
      <origin>4468319</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="200" sha1="269ns3sx4djivwo1snj22o4gl4fm3b4" xml:space="preserve">'''Andreja Pumpura Rīgas 11. pamatskola ir pamatskola Rīgā, kurā mācības notiek no 1. līdz 9. klasei. Tā atrodas Latgales ielā 197 un no 2020. gada arī''' 

[[Kategorija:Pamatskolas Rīgā]]</text>
      <sha1>269ns3sx4djivwo1snj22o4gl4fm3b4</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4468322</id>
      <parentid>4468319</parentid>
      <timestamp>2026-05-14T18:36:24Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>~2026-29244-08</username>
        <id>145417</id>
      </contributor>
      <origin>4468322</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="10979" sha1="mfqe342ftv2u0cti2b8b2965e0szbg0" xml:space="preserve">{{Skolas infokaste
| name = Andreja Pumpura Rīgas 11. pamatskola
| logo = Andreja Pumpura Rīgas 11. pamatskolas emglēma.png
| logo_size = 100px
| seal_image = 
| image = 
| image size = 
| caption = 
| location = [[Latgales iela (Rīga)|Latgales iela]] 197, [[Rīga]], LV-1019, {{LAT}}
| schooltype = 
| fundingtype = 
| type = 
| map_type = Rīga
| map_caption = 
| map_alt = 
| map_size = 
| latd = 56
| latm = 55
| lats = 58
| latNS = N
| longd = 24
| longm = 9
| longs = 39
| longEW = E
| established = 1897. gada 19. maijs
| headmaster = Renāte Linde
| staff = 
| teaching_staff = 52
| employees = 
| grades = 
| years = 
| students = 731 (2025)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://katalogs-iksd.riga.lv/lv/Iestade/AP11PS|title=Andreja Pumpura Rīgas 11. pamatskola|website=Rīgas valstspilsētas pašvaldība}}&lt;/ref&gt;
| language = latviešu
| revenue = 
| homepage = {{url|http://www.ap11ps.lv }}
}}

'''Andreja Pumpura Rīgas 11. pamatskola''' ir pamatskola [[Rīga|Rīgā]], kurā mācības notiek no 1. līdz 9. klasei. Tā atrodas [[Latgales iela (Rīga)|Latgales ielā]] 197 un no 2020. gada arī Latgales ielā 178.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://ap11ps.lv/skolas-vesture/|title=Skolas vēsture – Andreja Pumpura Rīgas 11. pamatskola|access-date=2021-03-17|language=lv-LV}}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;

== Skolas vēsture ==
[[Attēls:Andreja Pumpura pamatskolas ēkas Maskavas ielā 197, 1940.jpg|thumb|left|250px|Andreja Pumpura pamatskolas ēkas Maskavas ielā (1940).]]
1897. gada 19. maijā [[Rīgas pilsētas dome]]s sēdē Rīgas Tautas skolu inspektors [[Fricis Brīvzemnieks]] pieprasīja atvērt jaunu skolu pie [[Jāņavārti]]em. 1898. gadā pilsēta skolas būvei par 1200 [[rubļi]]em nopirka no Celma un Bēma firmas gruntsgabalu. 1898. gada septembrī atklāja skolas ēku, kurā līdz Pirmajam pasaules karam darbojās Jāņavārtu zēnu un meiteņu elementārskolas. Sākumā tajās bija četras klases un strādāja četri skolotāji.

No 1936. gada mācības notika jaunā skolas ēkā Maskavas ielā 209. 1937. gadā Rīgas dome pieņēma lēmumu '''11. Rīgas pilsētas pamatskolu''' pārdēvēt [[Andrejs Pumpurs|Andreja Pumpura]] vārdā par Rīgas pilsētas Andreja Pumpura pamatskolu.&lt;ref&gt;[http://garamantas.lv/lv/organization/1091 Pārdēvētas pilsētas pamatskolas]{{Novecojusi saite}} [[Latvijas Kareivis]] 1937.07.17.&lt;/ref&gt;
1937. gada 17. janvārī notika jaunās ēkas iesvētīšanas un vārda došanas svinības.  1938. gada 11. novembrī, [[Lāčplēša diena|Lāčplēša dienā]], Andreja Pumpura biedrība dāvāja skolas karogu.

Pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] Otrā pasaules kara laikā skolai atņēma Andreja Pumpura vārdu, taču sakrātie vēstures materiāli, bijušo skolotāju un audzēkņu atmiņas saglabājās. Šajā laikā tika noslēpts skolas karogs, bet, vecajiem skolotājiem aizejot mūžībā, tā atrašanās vietu vairs neizdevās noskaidrot.
[[Atmodas kustība]]s laikā 1988. gadā skolotāji un vecāki kopā ar [[Latvijas Rakstnieku savienība|Latvijas Rakstnieku savienību]] panāca skolas nosaukuma atjaunošanu. 1988. gada 13. novembrī piestiprināja jaunu skolas plāksni ar Andreja Pumpura vārdu, bet 1998. gadā skolas 100 gadu jubilejā tika iesvētīts jaunais skolas karogs, kuru atjaunoja identiski pēc vecajām fotogrāfijām.

No 2005. līdz 2007. gadam pārbūves dēļ skola atradās Slāvu ielā 2.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.ap11ps.lv/index.php?atvlap=60|title=ANDREJA PUMPURA RĪGAS 11. PAMATSKOLA|website=www.ap11ps.lv|access-date=2018-03-06|archiveurl=https://web.archive.org/web/20170131185348/http://ap11ps.lv/index.php?atvlap=60|archivedate=2017-01-31}}&lt;/ref&gt;

No 2020. gada 1. septembra skolai piešķirtas papildus telpas Maskavas ielā 178 (bijusī [[Rīgas Lastādijas pamatskola]]s ēka). Šajās telpās mācības uzsāk 1.-3. klases skolēni, bet Maskavas ielā 197 mācības notiek 4.-9. klases skolēniem.

== Skolas ēka ==
[[Attēls:Latgales iela 197.jpg|260px|thumb|Ēka Latgales ielā 197]]
[[Attēls:Latgales iela 178.jpg|260px|thumb|Ēka Latgales ielā 178]]
Skolas ēkas arhitekts ir [[Jānis Rengarts]], virs galvenās ieejas durvīm atrodas [[Niklāvs Strunke|Niklāva Strunkes]] vitrāža &quot;Uz skolu&quot;. Ēkas sienā iekalts Andreja Pumpura bareljefs ar vārdiem &quot;Vēl mūsu tautiešos varoņi rodas&quot;, kas izgatavots par bijušo audzēkņu saziedoto naudu un atklāts 1940. gada 6. maijā. 
Kāpņu telpu, zāles kroņlukturu un katedras ar [[Lāčplēsis|Lāčplēša]] ciļņa griezumu metu autors bija mākslinieks [[Ansis Cīrulis]].

Vecā skolas ēka tika nojaukta 2005. gada renovācijas darbu laikā, skolas jaunā korpusa pamatos ievietoja kapsulu ar vēstījumu nākamajām paaudzēm. 2007. gada vasarā celtniecības darbi tika pabeigti un Andreja Pumpura Rīgas 11. pamatskola atgriezās savās vēsturiskajās telpās Maskavas ielā 197.

== Skolas absolventi ==
*[[Frīdrihs Dombrovskis-Dumbrājs]] — aktieris, režisors (Valmieras teātra dibinātājs)
* [[Nikolajs Vīnzarājs]] — tiesību zinātnieks, miertiesnesis, pedagogs (direktora [[Jēkabs Vīnzarājs|Jēkaba Vīnzarāja]] dēls)
* [[Alīse Laua]] — valodniece, filozofijas zinātņu kandidāte (pirmā [[Jānis Endzelīns|Jāņa Endzelīna]] prēmijas laureāte 1970. gadā)
* [[Ēriks Brītiņš]] — aktieris, režisors (LPSR Nopelniem bagātais skatuves mākslinieks 1973. gadā)
* [[Genovefa Tidomane]] — mākslas zinātniece (pirmā Mākslas akadēmijas goda profesore)
* [[Harijs Veldre]] — gleznotājs
* [[Arvīds Cepurītis]] — aktieris, režisors (LPSR Nopelniem bagātais mākslas darbinieks 1980. gadā)
* [[Uldis Lieldidžs]] — aktieris
* [[Inta Spanovska-Bērziņa]] — aktrise, operetes soliste (LPSR Nopelniem bagātā skatuves māksliniece 1978. gadā)
* [[Andris Baumanis]] — mākslinieks kinofilmu mākslinieks — inscenētājs
* [[Alnis Mitris]] — grafiķis, mākslas maģistrs, profesors
* [[Jānis Pipurs]] — arhitekts, dizainers
* [[Harijs Kukels]] — kinooperators (Latvijas kino zelta fonda filmu operators)
* [[Gundars Pekelis]] — juviliermākslinieks, metālmākslinieks
* [[Zaiga Putrāma-Freimane]] — tekstilmāksliniece
* [[Aiva Bumbure]] — dizainere
* [[Baiba Nasteviča-Eglīte]] — grafikas, vides, reklāmas dizainere
* [[Egils Lipšāns]] — kordiriģents (kora &quot;Burtnieks&quot; mākslinieciskais vadītājs)
* [[Ilgnese Avotiņa]] — grafiķe, pasniedzēja
* [[Kristīne Jaunalksne]] — soliste, diriģente (senās mūzikas dziedātāja)
* [[Zigfrīda Krīgere]] — Nacionālās operas soliste, LMA vokālās klases docente
* [[Ilze Jaunalksne]] — žurnāliste (vada raidījumu [[Nekā personīga|&quot;Nekā personīga&quot;]])
*[[Inga Apine]] — aktrise
*[[Alise Polačenko]] — aktrise (filmējās seriālā [[Viņas melo labāk|&quot;Viņas melo labāk&quot;]])

== Skolas himna ==
[[Attēls:Andreja Pumpura Rīgas 11. pamatskolas skolas himna.png|thumb|365x365px|
Andreja Pumpura Rīgas 11. pamatskolas skolas himna
]]
Gatavojoties skolas simtgadei, 1998. gadā, projekta nedēļās ietvaros, 7. klases skolniece Sarmīte Duntava uzrakstīja [[Dzejolis|dzejoli]] ''&quot;Veltījums skolai&quot;''. Mūzikas [[skolotājs]] – [[diriģents]] [[Daumants Reiters]] piekomponēja [[Mūzika|mūziku]] un šis dzejolis kļuva par skolas [[Himna|himnu]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://ap11skolasmuzejs.lv/pdf/skolaspresent.pdf |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2016|09|30||bez}} |archive-date={{dat|2020|09|27||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20200927222808/https://ap11skolasmuzejs.lv/pdf/skolaspresent.pdf }}&lt;/ref&gt;
:

:'''''Veltījums skolai'''''

:Ar teiku un vēstures dzīpariem vīts
:Ir saulainās bērnības austošais rīts.
:Mēs sēžamies solā, kad mostas saullēkts sārts,
:Jo mācāmies skolā, kam Pumpura vārds.

:Šeit mācāmies rēķināt, zīmēt un šūt,
:Un fizikā, ķīmijā iemaņas gūt.
:Kā darbmācības krāsainais raksts,
:Ar valodām savijas vēstures stāsts.

:Starp ziņu un neziņu skola ir tilts,
:Jo dzīvo šeit zinību alkstoša cilts.
:Kā Rīga, kas mūžam tiek celta,
:Tā zinību jūra tiek smelta.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.ap11ps.lv/index.php?atvlap=59 |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2016|09|30||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20170118195139/http://ap11ps.lv/index.php?atvlap=59 |archivedate={{dat|2017|01|18||bez}} }}&lt;/ref&gt;

== Direktori ==
{| class=&quot;wikitable&quot;
!Direktori
!Periods
|-
|Rūdolfs Kenke un Aleksandra Vencevska
|1898-1902
|-
|Jēkabs Vīnzarājs un Aleksandra Vencevska
|1902-1919
|-
|Jēkabs Vīnzarājs
|1919-1940
|-
|Alma Celma
|1940-1942
|-
|Jēkabs Vīnzarājs
|1942-1946
|-
|Zelma Purmale
|1946-1952
|-
|Pēteris Tanne
|1953-1964
|-
|Milda Āboliņa
|1964-1978
|-
|Anna Zommere
|1978-1994
|-
|Renāte Linde
|1994-pašlaik
|}
&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.ap11ps.lv/cms_andyou/dokumenti/161_Starpbr%C4%ABdis%205-9%20lpp..pdf |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2018|10|13||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160304214450/http://www.ap11ps.lv/cms_andyou/dokumenti/161_Starpbr%C4%ABdis%205-9%20lpp..pdf |archivedate={{dat|2016|03|04||bez}} }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160304214450/http://www.ap11ps.lv/cms_andyou/dokumenti/161_Starpbr%C4%ABdis%205-9%20lpp..pdf |date={{dat|2016|03|04||bez}} }}&lt;/ref&gt;

== Skolēnu skaita izmaiņas ==
Skolēnu skaita izmaiņas katra gada 1. septembrī:&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://dati.e-skola.lv/Iestade/AP11PS |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2015|08|20||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20150619174727/http://dati.e-skola.lv/Iestade/AP11PS |archivedate={{dat|2015|06|19||bez}} }}&lt;/ref&gt;
{| class=&quot;wikitable&quot;
! align=&quot;center&quot; |'''2003'''
! align=&quot;center&quot; |'''2004'''
! align=&quot;center&quot; |'''2005'''
! align=&quot;center&quot; |'''2006'''
! align=&quot;center&quot; |'''2007'''
! align=&quot;center&quot; |'''2008'''
! align=&quot;center&quot; |'''2009'''
! align=&quot;center&quot; |'''2010'''
! align=&quot;center&quot; |'''2011'''
! align=&quot;center&quot; |'''2012'''
! align=&quot;center&quot; |'''2013'''
! align=&quot;center&quot; |'''2014'''
! align=&quot;center&quot; |'''2015'''
! align=&quot;center&quot; |'''2016'''
! align=&quot;center&quot; |'''2017'''
! align=&quot;center&quot; |'''2018'''
! align=&quot;center&quot; |'''2019'''
! align=&quot;center&quot; |'''2020'''
! align=&quot;center&quot; |'''2021'''
! align=&quot;center&quot; |'''2022'''
! align=&quot;center&quot; |'''2023'''
! align=&quot;center&quot; |'''2024'''
|-
| align=&quot;center&quot; |404
| align=&quot;center&quot; |382
| align=&quot;center&quot; |352
| align=&quot;center&quot; |287
| align=&quot;center&quot; |269
| align=&quot;center&quot; |291
| align=&quot;center&quot; |330
| align=&quot;center&quot; |351
| align=&quot;center&quot; |355
| align=&quot;center&quot; |402
| align=&quot;center&quot; |447
| align=&quot;center&quot; |553
| align=&quot;center&quot; |575
| align=&quot;center&quot; |586
| align=&quot;center&quot; |623
| align=&quot;center&quot; |628
| align=&quot;center&quot; |655
| align=&quot;center&quot; |660
| align=&quot;center&quot; |687
| align=&quot;center&quot; |692
| align=&quot;center&quot; |694
| align=&quot;center&quot; |710
|}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{Rīgas skolas}}

[[Kategorija:Pamatskolas Rīgā]]</text>
      <sha1>mfqe342ftv2u0cti2b8b2965e0szbg0</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Druja</title>
    <ns>0</ns>
    <id>294964</id>
    <revision>
      <id>4468269</id>
      <parentid>4350907</parentid>
      <timestamp>2026-05-14T16:03:55Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Meistars Joda</username>
        <id>781</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4468269</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5076" sha1="od5gy0qom9d1qk9e7n58qvungjleop4" xml:space="preserve">{{Apdzīvotas vietas infokaste
| name = Druja
| official_name = ''Друя''
| settlement_type = agropilsētiņa
| image_skyline = Druja. Друя (28.05.2008).jpg
| image_caption = Iela Drujā
| image_flag = Flag of Druja.png
| flag_link = Drujas karogs
| flag_size = 150px
| image_shield = Coat of Arms of Druja.png
| shield_link = Drujas ģerbonis
| shield_size = 75px
| pushpin_map = Baltkrievija
| pushpin_label_position = 
| subdivision_type = Valsts
| subdivision_name = {{flaga|Baltkrievija}} [[Baltkrievija]]
| subdivision_type2 = Apgabals
| subdivision_name2 = [[Vitebskas apgabals]]
| subdivision_type3 = Rajons
| subdivision_name3 = [[Braslavas rajons]]
| established_title = Pirmo reizi minēta
| established_date = 1386. gadā
| established_title2 = Magdeburgas tiesības
| established_date2 = kopš 1620. gada
| established_title3 = Pilsētciemats
| established_date3 = kopš 1940. gada
| established_title4 = Agropilsētiņa
| established_date4 = kopš 2009. gada
| seat_type = 
| seat = 
| government_type = 
| leader_title = 
| leader_name = 
| area_total_km2 = 
| area_land_km2 = 
| area_water_km2 = 
| population_footnotes = 
| population_total = 865
| population_as_of = {{dat|2019}}
| population_metro = 
| population_density_km2 = 
| timezone = 
| utc_offset = +3
| timezone_DST = 
| utc_offset_DST = 
| latd = 55
| latm = 47
| lats = 22
| latNS = N
| longd = 27
| longm = 27
| longs = 12
| longEW = E
| elevation_m = 
| postal_code_type = Pasta indekss
| postal_code = 211960
| area_code = +375 2153
| website = [http://braslav.vitebsk-region.gov.by/ Braslavas rajons]
| footnotes = 
}}
'''Druja''' ({{val|be|Друя}}, {{val|ru|Друя}}) ir [[Latvijas-Baltkrievijas robeža|Latvijas-Baltkrievijas pierobežas]] [[agropilsētiņa]] [[Baltkrievija]]s ziemeļos, [[Vitebskas apgabals|Vitebskas apgabala]] [[Braslavas rajons|Braslavas rajonā]]. Izvietojusies [[Daugava]]s kreisajā krastā pie [[Drujka]]s upītes ietekas iepretī [[Piedruja]]s ciemam Latvijā.

== Vēsture ==

Vēstures avotos pirmoreiz minēta 1386. gadā Strijkovska rakstītajā &quot;Poļu, lietuviešu, žemaišu un visas Krievzemes&quot; hronikā, bet domājams, ka robežnocietinājums (par to liecina [[Borisa akmeņi]]) pie senā tirdzniecības ceļa [[Ceļš no varjagiem uz grieķiem|no varjagiem uz grieķiem]] dibināts jau [[Polockas kņaziste]]s laikā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://leto-braslav.com/index.php?option=com_content&amp;view=article&amp;id=140:druja-hronologija&amp;catid=26:istorija&amp;Itemid=16 |title=Leto-braslav.com |access-date={{dat|2015|09|28||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160304115654/http://leto-braslav.com/index.php?option=com_content&amp;view=article&amp;id=140:druja-hronologija&amp;catid=26:istorija&amp;Itemid=16 |archivedate={{dat|2016|03|04||bez}} }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160304115654/http://leto-braslav.com/index.php?option=com_content&amp;view=article&amp;id=140:druja-hronologija&amp;catid=26:istorija&amp;Itemid=16 |date={{dat|2016|03|04||bez}} }}&lt;/ref&gt;

No 1490. gada [[Drujas cietoksnis]] piederēja kņazu Masaļsku dzimtai, [[Maskavijas—Lietuvas karš (1512—1522)|Maskavijas—Lietuvas kara]] laikā 1515. gadā to nopostīja krievu karaspēks. Pēc 1565.—1566. gada Lietuvas teritoriālās reformas Druja ietilpa [[Braslavas apriņķis (Lietuva)|Braslavas apriņķī]] (''Браслаўскі павет''). 1611. gadā daļu pilsētas savā īpašumā ieguva [[Lietuva]]s kanclers [[Sapehas|Leons Sapeha]]. 1618. gadā līdzās Drujai nodibināts Sapežinas miests, kuram 1620. gadā piešķīra [[Magdeburgas tiesības]], bet vēlākos laikos šīs tiesības attiecinājās arī uz Druju. Smoļenskas kara (1632—1634) laikā maskavieši atkal nopostīja Drujas cietoksni.
1643. gadā pilsētā uzcēla bernardīniešu klosteri. [[1812. gada karš|1812. gada kara]] laikā 2.—3. jūlijā pie Drujas notika kauja ar Napoleona armiju.

Pēc [[Rīgas miera līgums|Rīgas miera līguma]] noslēgšanas Druja atradās [[Viļņas apgabals|Viļņas apgabala]], vēlāk Polijas Republikas teritorijā, 1933. gadā līdz Drujai uzbūvēja dzelzceļa līniju.
[[Polijas kampaņa]]s laikā to 1939. gada septembrī ieņēma [[Sarkanā armija]].

== Attēli ==
&lt;gallery widths=&quot;200px&quot; class=&quot;center&quot;&gt;
Druja, Barysaŭ kamień. Друя, Барысаў камень (1896).jpg|&lt;small&gt;Viens no Drujas [[Borisa akmeņi]]em Daugavas krastā (1896) ar izkaltu krustu, kas agrāk atradies Daugavā&lt;/small&gt;
Barys rock in Druja.jpg|&lt;small&gt;Borisa akmens mūsdienās. Skats no Baltkrievijas Drujas ciema pāri Daugavai uz tālumā esošo Piedruju.&lt;/small&gt; 
Druja. Друя (1705).jpg|Druja un Piedruja Lielā Ziemeļu kara laikā (1705)
Druja, Napaleon Orda.jpg|&lt;small&gt;Skats uz Drujas (pa kreisi) un Piedrujas (pāri Daugavai) baznīcām un akmeņiem Daugavā ([[Napoleons Orda|Napoleona Ordas]] zīmējums)&lt;/small&gt;
Druja, Dźvina-Prydrujsk. Друя, Дзьвіна-Прыдруйск (1893).jpg|Skats uz Piedruju 1893. gadā.
&lt;/gallery&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Baltkrievijas agropilsētiņas]]</text>
      <sha1>od5gy0qom9d1qk9e7n58qvungjleop4</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Buck's fizz</title>
    <ns>0</ns>
    <id>305002</id>
    <revision>
      <id>4468332</id>
      <parentid>4174872</parentid>
      <timestamp>2026-05-14T19:54:02Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Amherst99</username>
        <id>10592</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>Amherst99 pārvietoja lapu [[Buck's Fizz]] uz [[Buck's fizz]]</comment>
      <origin>4174872</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3108" sha1="03ah5hg1l9ju1eram357qo4oq5u55sk" xml:space="preserve">{{nosaukums slīprakstā}}
{{līdzīgs|Bucks Fizz}}
[[Attēls:Welcome drinks (Buck's Fizz) (7725350232).jpg|thumb|300px|Galds ar ''Buck's Fizz'' glāzēm kāzās]]
'''''Buck's Fizz''''' ir [[kokteilis]], kas sastāv no divām daļām [[šampanietis|šampanieša]] un vienas daļas kādas atdzesētas [[apelsīns|apelsīnu]] sulas. Tradicionāli to pasniedz augstā šampanieša glāzē [[kāzas|kāzās]], un tas ir populārs [[Ziemassvētki|Ziemassvētku]] brokastu dzēriens [[Lielbritānija|Lielbritānijā]].&lt;ref name=&quot;food&quot;&gt;[http://www.food.com/recipe/bucks-fizz-champagne-and-orange-cocktail-198884 ''Buck's Fizz'' informācija food.com]&lt;/ref&gt; Līdzīgs dzēriens ir [[mimoza (kokteilis)|mimoza]], bet tajā šampanietis un sula ir vienādā daudzumā.&lt;ref name=&quot;fauxmosa&quot;/&gt;

Dzēriens ir nosaukts [[Londona]]s ''[[Buck's Club]]'' vārdā, kur to 1921. gadā pirmo reizi pasniedza bārmenis Makgerijs.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://gunthertoodys.com/classic-cocktail-history-mimosa/ |title=''Buck's Fizz'' un Mimozas vēsture |access-date={{dat|2016|01|21||bez}} |archive-date={{dat|2016|03|26||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20160326123332/http://gunthertoodys.com/classic-cocktail-history-mimosa/ }}&lt;/ref&gt; Kokteili veidoja, sajaucot divas reizes lielāku daudzumu šamapanieša nekā apelsīnu sulas.&lt;ref name=&quot;food&quot;/&gt; Dažās vecākās receptēs arī ir minēts, ka pievieno [[grenadīns|grenadīna sīrupu]] kā papildu sastāvdaļu,&lt;ref name=&quot;social&quot;/&gt; bet ''[[International Bartenders Association]]'' receptē tas netiek minēts.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.barmano.com/drinks/cocktail-recipe/41/bucks-fizz.html |title=IBA recepte |access-date={{dat|2016|01|21||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160326080007/http://www.barmano.com/drinks/cocktail-recipe/41/bucks-fizz.html |archivedate={{dat|2016|03|26||bez}} }}&lt;/ref&gt; Tiek uzskatīts, ka oriģinālā ''Buck's Club'' recepte iekļauj arī citas sastāvdaļas, kas bija zināmas tikai kluba bārmeņiem.&lt;ref name=&quot;social&quot;&gt;[http://www.socialandcocktail.co.uk/cocktails/bucks-fizz/ Kokteiļa vēsture socialandcocktail.co.uk]&lt;/ref&gt;

Četrus gadus vēlāk [[Parīze|Parīzē]], viesnīcā ''[[Hôtel Ritz Paris]]'', Frenks Meijers izgudroja Mimozas kokteili, kas satur tās pašas sastāvdaļas kā ''Buck's Fizz''.&lt;ref name=&quot;fauxmosa&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.real-restaurant-recipes.com/mimosa-recipe.html |title=Mimosa Recipe - Several Mimosas - Delicious Brunch Drinks From Restaurant |publisher=Real-restaurant-recipes.com |date= |accessdate=2012-09-11 |archive-date=2017-05-31 |archive-url=https://web.archive.org/web/20170531124336/http://www.real-restaurant-recipes.com/mimosa-recipe.html }}&lt;/ref&gt;

1981. gadā dzēriena nosaukumu pārņēma [[Lielbritānija]]s [[popgrupa]] ''[[Bucks Fizz]]'', kas uzvarēja [[1981. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1981. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]].

== Skatīt arī ==
* [[Mimoza (kokteilis)]]

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}

{{Dzēriens-aizmetnis}}

[[Kategorija:Alkoholiskie kokteiļi]]</text>
      <sha1>03ah5hg1l9ju1eram357qo4oq5u55sk</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4468334</id>
      <parentid>4468332</parentid>
      <timestamp>2026-05-14T19:54:52Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Amherst99</username>
        <id>10592</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4468334</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3108" sha1="s5876o59v3sf08n4ws4ljx4mfbi1wf0" xml:space="preserve">{{nosaukums slīprakstā}}
{{līdzīgs|Bucks Fizz}}
[[Attēls:Welcome drinks (Buck's Fizz) (7725350232).jpg|thumb|300px|Galds ar ''Buck's fizz'' glāzēm kāzās]]
'''''Buck's fizz''''' ir [[kokteilis]], kas sastāv no divām daļām [[šampanietis|šampanieša]] un vienas daļas kādas atdzesētas [[apelsīns|apelsīnu]] sulas. Tradicionāli to pasniedz augstā šampanieša glāzē [[kāzas|kāzās]], un tas ir populārs [[Ziemassvētki|Ziemassvētku]] brokastu dzēriens [[Lielbritānija|Lielbritānijā]].&lt;ref name=&quot;food&quot;&gt;[http://www.food.com/recipe/bucks-fizz-champagne-and-orange-cocktail-198884 ''Buck's Fizz'' informācija food.com]&lt;/ref&gt; Līdzīgs dzēriens ir [[mimoza (kokteilis)|mimoza]], bet tajā šampanietis un sula ir vienādā daudzumā.&lt;ref name=&quot;fauxmosa&quot;/&gt;

Dzēriens ir nosaukts [[Londona]]s ''[[Buck's Club]]'' vārdā, kur to 1921. gadā pirmo reizi pasniedza bārmenis Makgerijs.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://gunthertoodys.com/classic-cocktail-history-mimosa/ |title=''Buck's Fizz'' un Mimozas vēsture |access-date={{dat|2016|01|21||bez}} |archive-date={{dat|2016|03|26||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20160326123332/http://gunthertoodys.com/classic-cocktail-history-mimosa/ }}&lt;/ref&gt; Kokteili veidoja, sajaucot divas reizes lielāku daudzumu šamapanieša nekā apelsīnu sulas.&lt;ref name=&quot;food&quot;/&gt; Dažās vecākās receptēs arī ir minēts, ka pievieno [[grenadīns|grenadīna sīrupu]] kā papildu sastāvdaļu,&lt;ref name=&quot;social&quot;/&gt; bet ''[[International Bartenders Association]]'' receptē tas netiek minēts.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.barmano.com/drinks/cocktail-recipe/41/bucks-fizz.html |title=IBA recepte |access-date={{dat|2016|01|21||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160326080007/http://www.barmano.com/drinks/cocktail-recipe/41/bucks-fizz.html |archivedate={{dat|2016|03|26||bez}} }}&lt;/ref&gt; Tiek uzskatīts, ka oriģinālā ''Buck's Club'' recepte iekļauj arī citas sastāvdaļas, kas bija zināmas tikai kluba bārmeņiem.&lt;ref name=&quot;social&quot;&gt;[http://www.socialandcocktail.co.uk/cocktails/bucks-fizz/ Kokteiļa vēsture socialandcocktail.co.uk]&lt;/ref&gt;

Četrus gadus vēlāk [[Parīze|Parīzē]], viesnīcā ''[[Hôtel Ritz Paris]]'', Frenks Meijers izgudroja Mimozas kokteili, kas satur tās pašas sastāvdaļas kā ''Buck's Fizz''.&lt;ref name=&quot;fauxmosa&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.real-restaurant-recipes.com/mimosa-recipe.html |title=Mimosa Recipe - Several Mimosas - Delicious Brunch Drinks From Restaurant |publisher=Real-restaurant-recipes.com |date= |accessdate=2012-09-11 |archive-date=2017-05-31 |archive-url=https://web.archive.org/web/20170531124336/http://www.real-restaurant-recipes.com/mimosa-recipe.html }}&lt;/ref&gt;

1981. gadā dzēriena nosaukumu pārņēma [[Lielbritānija]]s [[popgrupa]] ''[[Bucks Fizz]]'', kas uzvarēja [[1981. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1981. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]].

== Skatīt arī ==
* [[Mimoza (kokteilis)]]

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}

{{Dzēriens-aizmetnis}}

[[Kategorija:Alkoholiskie kokteiļi]]</text>
      <sha1>s5876o59v3sf08n4ws4ljx4mfbi1wf0</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4468335</id>
      <parentid>4468334</parentid>
      <timestamp>2026-05-14T19:56:08Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Amherst99</username>
        <id>10592</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4468335</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3108" sha1="6gxm4743n11tkhhwj388psebo52ck4n" xml:space="preserve">{{nosaukums slīprakstā}}
{{līdzīgs|Bucks Fizz}}
[[Attēls:Welcome drinks (Buck's Fizz) (7725350232).jpg|thumb|300px|Galds ar ''Buck's fizz'' glāzēm kāzās]]
'''''Buck's fizz''''' ir [[kokteilis]], kas sastāv no divām daļām [[šampanietis|šampanieša]] un vienas daļas kādas atdzesētas [[apelsīns|apelsīnu]] sulas. Tradicionāli to pasniedz augstā šampanieša glāzē [[kāzas|kāzās]], un tas ir populārs [[Ziemassvētki|Ziemassvētku]] brokastu dzēriens [[Lielbritānija|Lielbritānijā]].&lt;ref name=&quot;food&quot;&gt;[http://www.food.com/recipe/bucks-fizz-champagne-and-orange-cocktail-198884 ''Buck's fizz'' informācija food.com]&lt;/ref&gt; Līdzīgs dzēriens ir [[mimoza (kokteilis)|mimoza]], bet tajā šampanietis un sula ir vienādā daudzumā.&lt;ref name=&quot;fauxmosa&quot;/&gt;

Dzēriens ir nosaukts [[Londona]]s ''[[Buck's Club]]'' vārdā, kur to 1921. gadā pirmo reizi pasniedza bārmenis Makgerijs.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://gunthertoodys.com/classic-cocktail-history-mimosa/ |title=''Buck's Fizz'' un Mimozas vēsture |access-date={{dat|2016|01|21||bez}} |archive-date={{dat|2016|03|26||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20160326123332/http://gunthertoodys.com/classic-cocktail-history-mimosa/ }}&lt;/ref&gt; Kokteili veidoja, sajaucot divas reizes lielāku daudzumu šamapanieša nekā apelsīnu sulas.&lt;ref name=&quot;food&quot;/&gt; Dažās vecākās receptēs arī ir minēts, ka pievieno [[grenadīns|grenadīna sīrupu]] kā papildu sastāvdaļu,&lt;ref name=&quot;social&quot;/&gt; bet ''[[International Bartenders Association]]'' receptē tas netiek minēts.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.barmano.com/drinks/cocktail-recipe/41/bucks-fizz.html |title=IBA recepte |access-date={{dat|2016|01|21||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160326080007/http://www.barmano.com/drinks/cocktail-recipe/41/bucks-fizz.html |archivedate={{dat|2016|03|26||bez}} }}&lt;/ref&gt; Tiek uzskatīts, ka oriģinālā ''Buck's Club'' recepte iekļauj arī citas sastāvdaļas, kas bija zināmas tikai kluba bārmeņiem.&lt;ref name=&quot;social&quot;&gt;[http://www.socialandcocktail.co.uk/cocktails/bucks-fizz/ Kokteiļa vēsture socialandcocktail.co.uk]&lt;/ref&gt;

Četrus gadus vēlāk [[Parīze|Parīzē]], viesnīcā ''[[Hôtel Ritz Paris]]'', Frenks Meijers izgudroja Mimozas kokteili, kas satur tās pašas sastāvdaļas kā ''Buck's fizz''.&lt;ref name=&quot;fauxmosa&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.real-restaurant-recipes.com/mimosa-recipe.html |title=Mimosa Recipe - Several Mimosas - Delicious Brunch Drinks From Restaurant |publisher=Real-restaurant-recipes.com |date= |accessdate=2012-09-11 |archive-date=2017-05-31 |archive-url=https://web.archive.org/web/20170531124336/http://www.real-restaurant-recipes.com/mimosa-recipe.html }}&lt;/ref&gt;

1981. gadā dzēriena nosaukumu pārņēma [[Lielbritānija]]s [[popgrupa]] ''[[Bucks Fizz]]'', kas uzvarēja [[1981. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1981. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]].

== Skatīt arī ==
* [[Mimoza (kokteilis)]]

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}

{{Dzēriens-aizmetnis}}

[[Kategorija:Alkoholiskie kokteiļi]]</text>
      <sha1>6gxm4743n11tkhhwj388psebo52ck4n</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Aleksandrs Spunde</title>
    <ns>0</ns>
    <id>306035</id>
    <revision>
      <id>4468341</id>
      <parentid>3879751</parentid>
      <timestamp>2026-05-14T20:32:12Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4468341</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2897" sha1="sd2yar5j2j22i63awytissp0b8iw6l9" xml:space="preserve">
{{Personas infokaste
|          vārds = Aleksandrs Spunde
|     vārds_orig = 
|         attēls = Spunde AP.jpg
|     att_izmērs = 
|  att_nosaukums = 
|     dz_dat_alt = 
|        dz_gads = 1892
|     dz_mēnesis = 5
|       dz_diena = 7
|       dz_vieta = [[Cēsis]], [[Vidzemes guberņa]], [[Krievijas impērija]]&lt;br /&gt;({{LAT}})
|      m_dat_alt = 
|         m_gads = 1962
|      m_mēnesis = 9
|        m_diena = 19
|        m_vieta = [[Maskava]], [[PSRS]]&lt;br /&gt;({{RUS}})
|   dzīves_vieta = 
|      pilsonība = 
|        tautība = 
|   nodarbošanās = valsts darbinieks, politiķis
|        dzimums = V
|         vecāki = 
|          brāļi = 
|          māsas = 
|   dzīvesbiedrs = 
|          bērni =
|       paraksts = 
|       piezīmes = 
|    kategorijas = 
|    citas daļas = 
}}

'''Aleksandrs Spunde''' ({{val-ru|Александр Петрович Спундэ}}, dzimis {{dat|1892|5|7}}, miris {{dat|1962|9|19}}) bija latviešu izcelsmes [[PSRS]] valsts darbinieks un ekonomists, Krievijas Tautas bankas (valsts centrālās bankas) galvenā komisāra funkciju izpildītājs 1918. gadā.

== Dzīvesgājums ==
Dzimis [[Cēsis|Cēsīs]], galdnieka ģimenē. 1907. gadā [[Rīga|Rīgā]] pabeidza tirdzniecības skolu, strādāja par grāmatu noliktavas pārzini. 1909. gadā iestājās [[Latvijas Sociāldemokrātija|LSD]]. 1913. gadā izsūtīts uz [[Jeņiseja]]s guberņu. 1917. gadā kļuva par Urālu padomes un [[KSDSP]] Urālu komitejas biedru, kā arī tika ievēlēts [[Krievijas Satversmes sapulce|Krievijas Satversmes sapulcē]]. Vēlāk darbojās kā komunistiskās partijas funkcionārs ([[Čeļabinska|Čeļabinskā]], [[Omska|Omskā]], [[Krasnojarska|Krasnojarskā]], [[Vjatka (pilsēta)|Vjatkā]] un citur). Veica arī saimnieciskus pienākumus, lielākoties banku sfērā, tai skaitā no 1922. līdz 1923. gadam bija Valsts bankas Ukrainas nodaļas pārvaldnieks. No 1931. gada - pensijā, 1938. gadā izslēgts no partijas, 1956. gadā - atjaunots.

== Ārējās saites ==
*[https://web.archive.org/web/20160304052807/http://www.knowbysight.info/SSS/14038.asp Par Aleksandru Spundi] {{ru ikona}}
*[http://my.krskstate.ru/docs/leaders/spunde-aleksandr-petrovich/ Par Aleksandru Spundi] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20201001192320/http://my.krskstate.ru/docs/leaders/spunde-aleksandr-petrovich/ |date={{dat|2020|10|01||bez}} }} {{ru ikona}}
*[http://www.pseudology.org/people/..%5C/Bank/Spunde_AP.htm Atmiņas par Spundi] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20170504093337/http://www.pseudology.org/people/..%5C/Bank/Spunde_AP.htm |date={{dat|2017|05|04||bez}} }} {{ru ikona}}

{{vēsture-aizmetnis}}
{{biogrāfija-aizmetnis}}
{{Autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Spunde, Aleksandrs}}
[[Kategorija:1892. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:1962. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Cēsīs dzimušie]]
[[Kategorija:Krievijas latvieši]]</text>
      <sha1>sd2yar5j2j22i63awytissp0b8iw6l9</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Jānis Tepfers</title>
    <ns>0</ns>
    <id>307612</id>
    <revision>
      <id>4468416</id>
      <parentid>3589378</parentid>
      <timestamp>2026-05-15T05:11:26Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <comment>/* Dzīvesgājums */</comment>
      <origin>4468416</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5500" sha1="qtpy0zqxpb3miyxzd8uyq1qs0re7lb7" xml:space="preserve">{{Valsts amatpersonas infokaste 
| vārds               =Jānis Tepfers
| attēls              =Jānis Tepfers.jpg
| att_izm             =
| amats               =latviešu diplomāts
| term_sākums         =
| term_beigas         =
| premjers            =
| pēctecis            =
| dzim_dati           ={{dat|1898|01|16}}
| dzim_vieta          ={{vieta|Krievijas impērija|Kurzemes guberņa|Bauskas apriņķis|Iecavas pagasts|td=Latvija}}
| mir_dati            ={{miršanas datums un vecums|1994|04|9|1898|01|16}}
| mir_vieta           ={{vieta|Zviedrija|Stokholma}} 
| tautība             =[[latvieši|latvietis]]
| partija             =
| dzīvesb             =
| profesija           =
| alma_mater          =
| reliģija            =
| paraksts            =
| piezīmes            =
}}
'''Jānis Tepfers''' ([[1898]]-[[1994]]) bija latviešu diplomāts, [[Latvijas Republikas Ārlietu ministrija]]s ģenerālsekretārs (1937—1938), [[Latvijas vēstnieks Somijā]] (1938—1940). [[Latvijas diplomātiskā un konsulārā dienesta vadītājs trimdā|Latvijas diplomātiskā dienesta vadītāja pārstāvis]] Zviedrijā (1954—1991).

== Dzīvesgājums ==
Dzimis 1898. gada 16. janvārī Iecavas pagastā aptiekāra ģimenē. Mācījās [[Jelgavas ģimnāzija|Jelgavas ģimnāzijā]] (1909—1915), Pirmā pasaules kara laikā devās bēgļu gaitās uz Tērbatu, kur turpināja mācības [[Ludis Bērziņš|Luda Bērziņa]] un [[Fricis Šmithens|Friča Šmidhena]] vadītajā ģimnāzijā. Studēja [[Tērbatas Universitāte|Tērbatas Universitātē]] medicīnu (1917—1918). [[Latvijas brīvības cīņas|Latvijas brīvības cīņu]] laikā 1918. gada decembrī kopā ar vecāko brāli [[Verners Tepfers|Verneru Tepferu]] iestājās [[Atsevišķā studentu rota|Atsevišķajā studentu rotā]]. No 1919. gada 1. decembra bija [[Latvijas pagaidu valdība]]s ārlietu ministra [[Zigfrīds Anna Meierovics|Z. A. Meierovica]] adjutants, pavadīja ministru ārzemju ceļojumos [[Latvijas valsts atzīšana de iure|Latvijas valsts ''de iure'' atzīšanas]] sarunās (1920—1921) un [[Dženovas konference|Dženovas konferencē]] (1922).&lt;ref&gt;{{LKV|XXI.|42 585}}&lt;/ref&gt;

No 1923. gada bija LR Ārlietu ministrijas atašejs, tad I. šķiras sekretārs, administratīvās un protokola nodaļas vadītājs (1928—1934), Administratīvi juridiskā departamenta direktors (1934—1937). Līdztekus studēja tieslietas [[Latvijas Universitāte|Latvijas Universitātē]] (1921—1937). LR Ārlietu ministrijas ģenerālsekretārs (1937—1938). No 1938. gada novembra sūtnis Somijā.

Pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] 1940. gada jūlijā atbrīvots no amata un pārcēlies uz dzīvi Zviedrijā. No 1942. gada bija tulks Zviedrijas Ārlietu ministrijā. Pēc kara beigām bankas darbinieks (1947—1959), līdztekus no 1948. gada vadīja Nacionālā fonda padomes darbu, līdz 1954. gadam bija Zviedrijas Latviešu padomes vicepriekšsēdētājs. No 1954. gada [[Latvijas diplomātiskā un konsulārā dienesta vadītājs trimdā|Latvijas diplomātiskā dienesta vadītāja]] [[Kārlis Zariņš (diplomāts)|Kārļa Zariņa]] pārstāvis Zviedrijā (1954—1991). Piedalījies visās Latvijas diplomātisko pārstāvju sanāksmēs no 1964. līdz 1983. gadam.

Miris 1994. gada 9. aprīlī Stokholmā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.mfa.gov.lv/data/file/e-izstade/Content/Data/Tepfers/Biography.html |title=mfa.gov.lv |access-date={{dat|2016|02|22||bez}} |archive-date={{dat|2021|01|18||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20210118225126/https://www.mfa.gov.lv/data/file/e-izstade/Content/Data/Tepfers/Biography.html }}&lt;/ref&gt;

== Apbalvojumi ==
* II šķiras [[Atzinības krusts]] Nr. 1 (1938.g. 16. novembrī)&lt;ref&gt;[https://www.vestnesis.lv/ta/id/13114 Ar Atzinības Krustu apbalvotie] Latvijas vēstnesis Nr. 426/429 no 28.11.2000&lt;/ref&gt;
* [[Triju Zvaigžņu ordenis]] — 4. šķira Nr.379 (1928)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp{{!}}issue:/p_001_wawe1928n262{{!}}article:DIVL53{{!}}page:4{{!}}query:J%C4%81nis%20Tepfers{{!}}issueType:P |title=Valdības Vēstnesis Nr.262 (17.11.1928), 4. lpp. |access-date=22.01.2016 |archive-date=06.04.2016 |archive-url=https://web.archive.org/web/20160406095631/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp{{!}}issue:/p_001_wawe1928n262{{!}}article:DIVL53{{!}}page:4{{!}}query:J%C4%81nis%20Tepfers{{!}}issueType:P }}&lt;/ref&gt;
Apbalvots arī ar Austrijas, Beļģijas, Dānijas, Dienvidslāvijas, Igaunijas, Itālijas, Lietuvas, Luksemburgas, Norvēģijas, Polijas, Portugāles, Somijas, Ungārijas, Vācijas, Vatikāna, Zviedrijas ordeņiem.

== Atsauces ==
{{atsauces}}
{{kastes sākums}}
{{s-amati}}
{{Amatu secība | pirms = [[Vilis Šūmanis]]| virsraksts = [[Latvijas sūtnis Somijā]]| periods = [[1938]]—[[1940]] | pēc =  [[Anna Žīgure]] }}
{{Amatu secība | pirms = | virsraksts = [[Latvijas diplomātiskā un konsulārā dienesta vadītājs trimdā|Latvijas diplomātiskā dienesta vadītāja]] pārstāvis Zviedrijā | periods = [[1954]]—[[1991]] | pēc = }}
{{kastes beigas}}
{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Tepfers, Jānis}}
[[Kategorija:1898. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:1994. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Bauskas novadā dzimušie]]
[[Kategorija:Latvijas vēstnieki Somijā]]
[[Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieki]]
[[Kategorija:Atzinības krusta lielvirsnieki]]
[[Kategorija:Trimdas latvieši]]</text>
      <sha1>qtpy0zqxpb3miyxzd8uyq1qs0re7lb7</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Jānis Lazdiņš</title>
    <ns>0</ns>
    <id>307675</id>
    <revision>
      <id>4468415</id>
      <parentid>4414502</parentid>
      <timestamp>2026-05-15T05:09:52Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Dzīvesgājums */</comment>
      <origin>4468415</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5506" sha1="8zc7zwr56uhzjvav16pe5gvdkbpkqu8" xml:space="preserve">{{Personas infokaste
 |       platums = 
 |         vārds = Jānis Lazdiņš
 |    vārds_orig = Jānis Mārtiņš Lazdiņš
 |        attēls = Jānis Lazdiņš.jpg
 |    att_izmērs = 
 | att_nosaukums = 
 |    dz_dat_alt = 
 |       dz_gads = 1875
 |    dz_mēnesis = 8
 |      dz_diena = 22
 |      dz_vieta = {{vieta|Krievijas Impērija|Kurzemes guberņa|Bārbeles pagasts|td=Latvija}}
 |     m_dat_alt = 
 |        m_gads = 1953
 |     m_mēnesis = 3
 |       m_diena = 20
 |       m_vieta = {{vieta|Beļģija|Brisele}}
 |  dzīves_vieta = 
 |     pilsonība = 
 |       tautība = 
 |  nodarbošanās = mūziķis, diplomāts
 |      ienākumi = 
 | darbības_gadi = 
 |       dzimums = V
 |        vecāki = 
 |         brāļi = 
 |         māsas = 
 |  dzīvesbiedrs = 
 |         bērni = 
 |    alma_mater = 
 |      paraksts = 
 | paraksts_plat = 
 |      piezīmes = 
 |   kategorijas = 
 |   citas daļas = 
}}
'''Jānis Mārtiņš Lazdiņš''' (arī ''Jan Lasdin'',&lt;ref&gt;[http://www.medalsoftheworld.com/medals_by_country.html Medaļa ''JAN LASDIN, Latvian Minister in Brussels''] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20170709031957/http://www.medalsoftheworld.com/medals_by_country.html |date={{dat|2017|07|09||bez}} }} autors ''C. Van Dionant'' (1934).&lt;/ref&gt; [[1875]]-[[1953]]) bija latviešu mūziķis un diplomāts.
[[Krievijas impērija]]s galma orķestra pirmais vijolnieks (1902—1917), Latvijas vēstnieks Beļģijā un Luksemburgā (no 1929).

== Dzīvesgājums ==
Dzimis 1875. gada 22. augustā [[Bārbeles pagasts|Bārbeles pagasta]] Lazdiņu mājās zemnieka Mārtiņa Lazdiņa ģimenē. Mācījās [[Jelgavas ģimnāzija|Jelgavas klasiskajā ģimnāzijā]]. Studēja [[Pēterburga]]s konservatorijā (1892—1898), papildinājās Parīzē, bija [[Krievijas impērija]]s galma orķestra pirmais vijolnieks (1902—1917).

Pēc [[Latvijas valsts pasludināšana]]s 1918. gada novembrī bija [[Latvijas pagaidu valdība]]s finansu ministra [[Kārlis Puriņš|Kārļa Puriņa]] sekretārs. No 1919. gada jūlija bija [[Latvijas Republikas Ārlietu ministrija]]s ierēdnis, no 1920. gada ārlietu ministra [[Zigfrīds Anna Meierovics|Z. A. Meierovica]] kabineta šefs. Viņš pavadīja ministru ārzemju ceļojumos [[Latvijas valsts atzīšana de iure|Latvijas valsts ''de iure'' atzīšanas]] sarunās (1920—1921), [[Dženovas konference|Dženovas konferencē]] (1922) u.c.
No 1924. gada jūlija — ģenerālkonsuls, no 1927. gada — ''chargé d'affaires'', no 1929. gada — Latvijas sūtnis Beļģijā un Luksemburgā.
&lt;ref&gt;{{LKV|XII|22 684. - 22 685}}&lt;/ref&gt;
Propagandēja Latvijas valsti un tās mākslu Beļģijā, rīkoja lekcijas un konferences, latviešu mākslas izstādes, koncertus, baleta uzvedumus u.c.
Kā Beļģijas Karalistes dāvinājums Latvijas Ārzemju mākslas muzejā glabājas 20. gadsimta sākuma beļģu mākslas kolekcija, tās iniciatori bija Latvijas sūtnis Jānis Lazdiņš kopā ar Beļģijas ārzemju izstāžu komisāru Polu Lambotu.&lt;ref&gt;[http://www.hc.lv/afisa/notikusie/izstades/1360/ Ārzemju mākslas muzejs]{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;

1938. gadā atvaļinājās no diplomātiskā dienesta un apmetās uz pastāvīgu dzīvi Beļģijā, viņa vietā no 1938. gada septembra Latvijas sūtnis Beļģijā un Luksemburgā bija [[Miķelis Valters]]. Pēc Otrā pasaules kara dzīvoja Senžilā (''Saint-Gilles'') pie Briseles. 1948. gada 23. decembrī viņam piešķīra Beļģijas pavalstniecību.&lt;ref&gt;[http://www.dekamer.be/digidoc/OCR/K3134/K31341746/K31341746.PDF '''Lasdin, Martin Jeannot Christian''', geboren te Barbel (Letland), op 10/22 Augustus 1875. Zendingsgelastigde bij de Dienst voor Economische Coöperatie te Sint-Gillis (Brabant)]&lt;/ref&gt;

Miris 1953. gada 20. martā Briselē.

== Apbalvojumi ==
* [[Triju Zvaigžņu ordenis]], 3. šķira Nr. 225 (1928)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/p_001_wawe1928n262{{!}}article:DIVL53{{!}}page:3{{!}}block:P3_TB00002{{!}}issueType:P |title=Valdības Vēstnesis Nr. 262 (17.11.1928), 3. lpp. |access-date=02.09.2020 |archive-date=15.05.2019 |archive-url=https://web.archive.org/web/20190515001310/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/p_001_wawe1928n262{{!}}article:DIVL53{{!}}page:3{{!}}block:P3_TB00002{{!}}issueType:P }}&lt;/ref&gt;
* [[Triju Zvaigžņu ordenis]], 2. šķira Nr. 197 (1932)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#issue:/p_001_wawe1932n261{{!}}issueType:P |title=Valdības Vēstnesis Nr. 261 (17.11.1932), 2. lpp. |access-date=02.09.2020 |archive-date=15.05.2019 |archive-url=https://web.archive.org/web/20190515001310/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#issue:/p_001_wawe1932n261{{!}}issueType:P }}&lt;/ref&gt;
* Ārvalstu ordeņi

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{kastes sākums}}
{{s-amati}}
{{Amatu secība | pirms = [[Oļģerds Grosvalds]]| virsraksts = [[Latvijas sūtnis Beļģijā]] un Luksemburgā| periods = [[1929]]—[[1938]] | pēc =  [[Miķelis Valters]] }}
{{kastes beigas}}

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Lazdiņš, Jānis}}
[[Kategorija:1875. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:1953. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Bauskas novadā dzimušie]]
[[Kategorija:Latvijas vēstnieki Beļģijā]]
[[Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa komandieri]]
[[Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa lielvirsnieki]]
[[Kategorija:Trimdas latvieši]]</text>
      <sha1>8zc7zwr56uhzjvav16pe5gvdkbpkqu8</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Autoceļš P77</title>
    <ns>0</ns>
    <id>308241</id>
    <revision>
      <id>4468542</id>
      <parentid>4371525</parentid>
      <timestamp>2026-05-15T11:58:08Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kikos</username>
        <id>3705</id>
      </contributor>
      <comment>/* ievads */</comment>
      <origin>4468542</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2660" sha1="jxuib9zco2j789jfcbpd0j5ndipwunv" xml:space="preserve">{{Latvijas P ceļa infokaste
| numurs         = 77
| nosaukums      = Ventspils—Dundaga
| karte          = Road P77 Latvia.svg
| leģenda        =
| garums         = 56,2
| ārpus_pilsētas = 49,8
| ceļš_pilsētā   = 6,4
| sakrīt         = 0
| segums         = asfalts, grants
| reģions        = [[Kurzeme]]
| attēls         =
| paraksts       =
}}
{{Maršruta tabula/krustojums||{{pilsētas zīme}} [[Ventspils]] {{A ceļš|10}}}}
{{Maršruta tabula/ielas||[[Dzintaru iela (Ventspils)|Dzintaru iela]], [[Talsu iela (Ventspils)|Talsu iela]]}}
{{Maršruta tabula/pilsētas beigas||[[Ventspils]] }}
{{Maršruta tabula/krustojums||{{P ceļš|124}} }}
{{Maršruta tabula/ciems zils||[[Vēde]] }}
{{Maršruta tabula/upe||[[Rinda (upe)|Rinda]] }}
{{Maršruta tabula/apdzīvota vieta||[[Rinda (ciems)|Rinda]] }}
{{Maršruta tabula/upe||[[Stende (upe)|Stende]] }}
{{Maršruta tabula/apdzīvota vieta||[[Ance (ciems)|Ance]] }}
{{Maršruta tabula/ciems zils||[[Jorniņi]] }}
{{Maršruta tabula/upe||[[Lonaste (upe)|Lonaste]] }}
{{Maršruta tabula/apdzīvota vieta||[[Pāce (Dundagas pagasts)|Pāce]] }}
{{Maršruta tabula/apdzīvota vieta|| [[Dundaga]] {{P ceļš|125}} }}
|}
|}
'''P77''' autoceļš '''Ventspils—Dundaga''' ir [[Latvijas reģionālie autoceļi|reģionālais autoceļš]], kas savieno autoceļu [[A10 (autoceļš Latvijā)|A10]] [[Ventspils|Ventspilī]] caur [[Ance (ciems)|Anci]] ar autoceļu [[autoceļš P125|P125]] [[Dundaga|Dundagā]].&lt;ref&gt;{{valsts ceļi}}&lt;/ref&gt; Autoceļa garums ir {{nobr|56,2 km}} un tas klāts ar [[asfaltbetons|asfaltbetona]] un [[grants]] segumu. Ceļš šķērso [[Ventspils]] pilsētu, kā arī [[Ventspils novads|Ventspils]] un [[Talsu novads|Talsu]] novadus.

== Vēsture ==

No 2024. gada aprīļa līdz tā gada oktobrim pārbūvēja 6,15 km garu posmu no krustojuma ar autoceļu [[Ventspils]]-[[Kolka]] ([[Autoceļš P124|P124]]) līdz krustojumam ar meža ceļiem ''Riestu dambis'' un ''Otrais riestu dambis'' (7,38 km — 13,53 km). Darbus veica SIA ''SC Grupa'' par līgumcenu 3 262 926 eiro (ar PVN).&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/aktuali/pie-ventspils-sak-regionala-cela-parbuvi-dundagas-virziena/|title=Pie Ventspils sāk reģionālā ceļa pārbūvi Dundagas virzienā|last=Ilze.Cerbule@lvceli.lv|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2025-05-31|date=2024-04-17|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Apdzīvotās vietas pie autoceļa ==
* [[Ventspils]]
* [[Vēde]]
* [[Rinda (ciems)|Rinda]]
* [[Ance (ciems)|Ance]]
* [[Jorniņi]]
* [[Pāce (Dundagas pagasts)|Pāce]]
* [[Dundaga]]

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{Latvijas reģionālie autoceļi}}

[[Kategorija:Valsts reģionālie autoceļi|P077]]</text>
      <sha1>jxuib9zco2j789jfcbpd0j5ndipwunv</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Francijas hokeja līga</title>
    <ns>0</ns>
    <id>309600</id>
    <revision>
      <id>4468428</id>
      <parentid>4461107</parentid>
      <timestamp>2026-05-15T05:44:38Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>ZANDMANIS</username>
        <id>91184</id>
      </contributor>
      <origin>4468428</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5120" sha1="94h8jn79rfq14mk9daf5v54newk2jma" xml:space="preserve">{{Sporta līgas infokaste
| nosaukums      =Francijas hokeja līga&lt;br /&gt;&lt;small&gt;''Ligue Magnus''&lt;/small&gt;
| aktuāla_sezona = 2025.—26. gada Francijas hokeja līgas sezona
| logo           = Ligue_Magnus_2013_logo.png
| pikseļi        =200px
| apraksts       =
| sports         =[[Hokejs]]
| dibin          =1906&lt;ref&gt;{{Cite web|url=https://www.hockeyarchives.info/France1907.htm|title=Championnat de France de hockey sur glace 1906/07|website=www.hockeyarchives.info|access-date={{dat|2022|04|08||bez}}|archive-date={{dat|2021|10|06||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20211006074621/http://hockeyarchives.info/France1907.htm}}&lt;/ref&gt;
| moto           =
| komandas       =12
| valsts         =[[Francija]]
| čempions       =''[[Bordo &quot;Boxers&quot;]]'' (1)
| mlapa          = {{URL|http://www.liguemagnus.com}}
}}
'''Francijas hokeja līga''' (''Ligue Magnus'') ir [[Francija]]s [[hokejs|hokeja]] čempionāts. Tas ir izveidots [[1906. gads|1906. gadā]], līgā pašlaik spēlē 13 komandas. Visvairāk, 30 reizes, ir uzvarējusi [[HK Šamonī]]. Līga nosaukta par godu [[IIHF]] dibinātājam [[Luijs Magnuss|Luijam Magnusam]].

== Čempioni ==
[[File:2010 Ligue Magnus Final - 001.jpg|thumb|Līgas uzvarētāju kauss]]
* 2025.—26. — [[Bordo &quot;Boxers&quot;]]
* 2024.—25. — ''[[Brûleurs de loups de Grenoble]]''
* 2023.—24. — [[Ruānas &quot;Dragons&quot;]]&lt;ref&gt;{{Cite web|url=https://sportacentrs.com/hokejs/legionari/16042024-vigneram_un_ruanai_tresais_zelts_cetros_g|title=Vīgneram un Ruānai trešais zelts četros gados, Sotniekam pirmais tituls kopš 2010. gada|date=2024. gada 16. apr.|website=Sportacentrs.com}}&lt;/ref&gt;
* 2022.—23. — [[Ruānas &quot;Dragons&quot;]]
* 2021.—22. — ''[[Brûleurs de loups de Grenoble]]''
* 2020.—21. — [[Ruānas &quot;Dragons&quot;]]
* 2019.—20. — ''netika noskaidrota''
* 2018.—19. — ''[[Brûleurs de loups de Grenoble]]''
* 2017.—18. — [[Ruānas &quot;Dragons&quot;]]
* 2016.—17. — ''[[Rapaces de Gap]]''
* 2015.—16. — [[Ruānas &quot;Dragons&quot;]]
* 2014.—15. — ''[[Rapaces de Gap]]''
* 2013.—14. — ''[[Diables Rouges de Briançon]]''
* 2012.—13. — [[Ruānas &quot;Dragons&quot;]]
* 2011.—12. — [[Ruānas &quot;Dragons&quot;]]
* 2010.—11. — [[Ruānas &quot;Dragons&quot;]]
* 2009.—10. — [[Ruānas &quot;Dragons&quot;]]
* 2008.—09. — ''[[Brûleurs de loups de Grenoble]]''
* 2007.—08. — [[Ruānas &quot;Dragons&quot;]]
* 2006.—07. — ''[[Brûleurs de loups de Grenoble]]''
* 2005.—06. — [[Ruānas &quot;Dragons&quot;]]
* 2004.—05. — ''[[Scorpions de Mulhouse]]''
* 2003.—04. — ''[[Gothiques d'Amiens]]''
* 2002.—03. — [[Ruānas &quot;Dragons&quot;]]
* 2001.—02. — ''[[Flammes Bleues de Reims]]''
* 2000.—01. — [[Ruānas &quot;Dragons&quot;]]
* 1999.—00. — ''[[Flammes Bleues de Reims]]''
* 1998.—99. — ''[[Gothiques d'Amiens]]''
* 1997.—98. — ''[[Brûleurs de loups de Grenoble]]''
== Komandu izcīnītie tituli ==
{| class=&quot;wikitable&quot; 
! Vieta !! Komanda !! Uzvaras !! Uzvaras sezona
|-
| 1 || [[Chamonix HC]] || 30 || 1923, 1925, 1926, 1927, 1929, 1930, 1931, 1939, 1942, 1944, 1946, 1949, 1952, 1954, 1955, 1958, 1959, 1961, 1963, 1964, 1965, 1966, 1967, 1968, 1970, 1971, 1972, 1973, 1976, 1979
|-
| 2 || [[Ruānas &quot;Dragons&quot;]] || 18 || 1990, 1992, 1993, 1994, 1995, 2001, 2003, 2006, 2008, 2010, 2011, 2012, 2013, 2016, 2018, 2021, 2023, 2024
|-
| 3 || [[Brûleurs de loups de Grenoble]] || 9 || 1981, 1982, 1991, 1998, 2007, 2009, 2019, 2022, 2025
|-
| 4 || [[Club des Patineurs de Paris]]  || 7 || 1908, 1912, 1913, 1914, 1920, 1921, 1922
|-
| 5 || [[Sporting Hockey Club Saint Gervais|Saint-Gervais]] || 6 || 1969, 1974, 1975, 1983, 1985, 1986
|-
| 6 || [[Français Volants|Français Volants Paris]] || 4 || 1936, 1937, 1938, 1989
|-
| 7 || [[Rapaces de Gap|Gap]] || 4 || 1977, 1978, 2015, 2017
|-
| 8 || [[Stade Français (hokejs)|Stade Français Paris]] || 4 || 1932, 1933, 1934, 1935
|-
| 9 || [[Athletic Club de Boulogne-Billancourt (hokejs)|AC Boulogne-Billancourt]] || 3 || 1957, 1960, 1962
|-
| 10 || [[Brest Albatros Hockey|Brest]] || 2 || 1996, 1997
|-
| &amp;nbsp; || [[Yétis du Mont-Blanc|Mont-Blanc]] || 2 || 1987, 1988
|-
| &amp;nbsp; || [[Racing Club de France (ice hockey)|Racing Club de Paris]] || 2 || 1950, 1951
|-
| &amp;nbsp; || [[Hockey Club de Reims|Reims HC]] || 2 || 2000, 2002
|-
| &amp;nbsp; || [[Gothiques d'Amiens|Amiens Somme]] || 2 || 1999, 2004
|-
| 15 || [[Club des Sports de Megève|Megève]] || 1 || 1984
|-
| &amp;nbsp; || [[Club des Patineurs Lyonnais|CP Lyon]] || 1 || 1956
|-
| &amp;nbsp; || [[SC Lyon (ice hockey)|SC Lyon]] || 1 || 1907
|-
| &amp;nbsp; || [[Diables Noirs de Tours|ASG Tours]] || 1 || 1980
|-
| &amp;nbsp; || [[Paris Université Club (ice hockey)|Paris Université Club]] || 1 || 1953
|-
| &amp;nbsp; || [[Scorpions de Mulhouse (1997–2005)|Hockey Club de Mulhouse]] || 1 || 2005
|-
| &amp;nbsp; || [[Diables Rouges de Briançon|Briançon]] || 1 || 2014
|-
| &amp;nbsp; || [[Bordo &quot;Boxers&quot;]] || 1 || 2026
|}

== Atsauces ==

{{atsauces}}
== Ārējās saites ==
* [http://www.liguemagnus.com Līgas oficiālā mājaslapa]
* [http://eliteprospects.com/league_home.php?leagueid=67 Līgas eliteprospects.com lapa]

[[Kategorija:Hokeja līgas]]
[[Kategorija:Hokejs Francijā]]</text>
      <sha1>94h8jn79rfq14mk9daf5v54newk2jma</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4468430</id>
      <parentid>4468428</parentid>
      <timestamp>2026-05-15T05:45:29Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>ZANDMANIS</username>
        <id>91184</id>
      </contributor>
      <comment>/* Čempioni */</comment>
      <origin>4468430</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5139" sha1="sr72zdtz9tpxuj7xqrlgquxdyuw5hh1" xml:space="preserve">{{Sporta līgas infokaste
| nosaukums      =Francijas hokeja līga&lt;br /&gt;&lt;small&gt;''Ligue Magnus''&lt;/small&gt;
| aktuāla_sezona = 2025.—26. gada Francijas hokeja līgas sezona
| logo           = Ligue_Magnus_2013_logo.png
| pikseļi        =200px
| apraksts       =
| sports         =[[Hokejs]]
| dibin          =1906&lt;ref&gt;{{Cite web|url=https://www.hockeyarchives.info/France1907.htm|title=Championnat de France de hockey sur glace 1906/07|website=www.hockeyarchives.info|access-date={{dat|2022|04|08||bez}}|archive-date={{dat|2021|10|06||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20211006074621/http://hockeyarchives.info/France1907.htm}}&lt;/ref&gt;
| moto           =
| komandas       =12
| valsts         =[[Francija]]
| čempions       =''[[Bordo &quot;Boxers&quot;]]'' (1)
| mlapa          = {{URL|http://www.liguemagnus.com}}
}}
'''Francijas hokeja līga''' (''Ligue Magnus'') ir [[Francija]]s [[hokejs|hokeja]] čempionāts. Tas ir izveidots [[1906. gads|1906. gadā]], līgā pašlaik spēlē 13 komandas. Visvairāk, 30 reizes, ir uzvarējusi [[HK Šamonī]]. Līga nosaukta par godu [[IIHF]] dibinātājam [[Luijs Magnuss|Luijam Magnusam]].

== Čempioni ==
[[File:2010 Ligue Magnus Final - 001.jpg|thumb|Līgas uzvarētāju kauss]]
* 2026.—27. —
* 2025.—26. — [[Bordo &quot;Boxers&quot;]]
* 2024.—25. — ''[[Brûleurs de loups de Grenoble]]''
* 2023.—24. — [[Ruānas &quot;Dragons&quot;]]&lt;ref&gt;{{Cite web|url=https://sportacentrs.com/hokejs/legionari/16042024-vigneram_un_ruanai_tresais_zelts_cetros_g|title=Vīgneram un Ruānai trešais zelts četros gados, Sotniekam pirmais tituls kopš 2010. gada|date=2024. gada 16. apr.|website=Sportacentrs.com}}&lt;/ref&gt;
* 2022.—23. — [[Ruānas &quot;Dragons&quot;]]
* 2021.—22. — ''[[Brûleurs de loups de Grenoble]]''
* 2020.—21. — [[Ruānas &quot;Dragons&quot;]]
* 2019.—20. — ''netika noskaidrota''
* 2018.—19. — ''[[Brûleurs de loups de Grenoble]]''
* 2017.—18. — [[Ruānas &quot;Dragons&quot;]]
* 2016.—17. — ''[[Rapaces de Gap]]''
* 2015.—16. — [[Ruānas &quot;Dragons&quot;]]
* 2014.—15. — ''[[Rapaces de Gap]]''
* 2013.—14. — ''[[Diables Rouges de Briançon]]''
* 2012.—13. — [[Ruānas &quot;Dragons&quot;]]
* 2011.—12. — [[Ruānas &quot;Dragons&quot;]]
* 2010.—11. — [[Ruānas &quot;Dragons&quot;]]
* 2009.—10. — [[Ruānas &quot;Dragons&quot;]]
* 2008.—09. — ''[[Brûleurs de loups de Grenoble]]''
* 2007.—08. — [[Ruānas &quot;Dragons&quot;]]
* 2006.—07. — ''[[Brûleurs de loups de Grenoble]]''
* 2005.—06. — [[Ruānas &quot;Dragons&quot;]]
* 2004.—05. — ''[[Scorpions de Mulhouse]]''
* 2003.—04. — ''[[Gothiques d'Amiens]]''
* 2002.—03. — [[Ruānas &quot;Dragons&quot;]]
* 2001.—02. — ''[[Flammes Bleues de Reims]]''
* 2000.—01. — [[Ruānas &quot;Dragons&quot;]]
* 1999.—00. — ''[[Flammes Bleues de Reims]]''
* 1998.—99. — ''[[Gothiques d'Amiens]]''
* 1997.—98. — ''[[Brûleurs de loups de Grenoble]]''

== Komandu izcīnītie tituli ==
{| class=&quot;wikitable&quot; 
! Vieta !! Komanda !! Uzvaras !! Uzvaras sezona
|-
| 1 || [[Chamonix HC]] || 30 || 1923, 1925, 1926, 1927, 1929, 1930, 1931, 1939, 1942, 1944, 1946, 1949, 1952, 1954, 1955, 1958, 1959, 1961, 1963, 1964, 1965, 1966, 1967, 1968, 1970, 1971, 1972, 1973, 1976, 1979
|-
| 2 || [[Ruānas &quot;Dragons&quot;]] || 18 || 1990, 1992, 1993, 1994, 1995, 2001, 2003, 2006, 2008, 2010, 2011, 2012, 2013, 2016, 2018, 2021, 2023, 2024
|-
| 3 || [[Brûleurs de loups de Grenoble]] || 9 || 1981, 1982, 1991, 1998, 2007, 2009, 2019, 2022, 2025
|-
| 4 || [[Club des Patineurs de Paris]]  || 7 || 1908, 1912, 1913, 1914, 1920, 1921, 1922
|-
| 5 || [[Sporting Hockey Club Saint Gervais|Saint-Gervais]] || 6 || 1969, 1974, 1975, 1983, 1985, 1986
|-
| 6 || [[Français Volants|Français Volants Paris]] || 4 || 1936, 1937, 1938, 1989
|-
| 7 || [[Rapaces de Gap|Gap]] || 4 || 1977, 1978, 2015, 2017
|-
| 8 || [[Stade Français (hokejs)|Stade Français Paris]] || 4 || 1932, 1933, 1934, 1935
|-
| 9 || [[Athletic Club de Boulogne-Billancourt (hokejs)|AC Boulogne-Billancourt]] || 3 || 1957, 1960, 1962
|-
| 10 || [[Brest Albatros Hockey|Brest]] || 2 || 1996, 1997
|-
| &amp;nbsp; || [[Yétis du Mont-Blanc|Mont-Blanc]] || 2 || 1987, 1988
|-
| &amp;nbsp; || [[Racing Club de France (ice hockey)|Racing Club de Paris]] || 2 || 1950, 1951
|-
| &amp;nbsp; || [[Hockey Club de Reims|Reims HC]] || 2 || 2000, 2002
|-
| &amp;nbsp; || [[Gothiques d'Amiens|Amiens Somme]] || 2 || 1999, 2004
|-
| 15 || [[Club des Sports de Megève|Megève]] || 1 || 1984
|-
| &amp;nbsp; || [[Club des Patineurs Lyonnais|CP Lyon]] || 1 || 1956
|-
| &amp;nbsp; || [[SC Lyon (ice hockey)|SC Lyon]] || 1 || 1907
|-
| &amp;nbsp; || [[Diables Noirs de Tours|ASG Tours]] || 1 || 1980
|-
| &amp;nbsp; || [[Paris Université Club (ice hockey)|Paris Université Club]] || 1 || 1953
|-
| &amp;nbsp; || [[Scorpions de Mulhouse (1997–2005)|Hockey Club de Mulhouse]] || 1 || 2005
|-
| &amp;nbsp; || [[Diables Rouges de Briançon|Briançon]] || 1 || 2014
|-
| &amp;nbsp; || [[Bordo &quot;Boxers&quot;]] || 1 || 2026
|}

== Atsauces ==

{{atsauces}}
== Ārējās saites ==
* [http://www.liguemagnus.com Līgas oficiālā mājaslapa]
* [http://eliteprospects.com/league_home.php?leagueid=67 Līgas eliteprospects.com lapa]

[[Kategorija:Hokeja līgas]]
[[Kategorija:Hokejs Francijā]]</text>
      <sha1>sr72zdtz9tpxuj7xqrlgquxdyuw5hh1</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Bulgārija Eirovīzijas dziesmu konkursā</title>
    <ns>0</ns>
    <id>316189</id>
    <revision>
      <id>4468463</id>
      <parentid>4457951</parentid>
      <timestamp>2026-05-15T07:08:47Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Lasks</username>
        <id>38532</id>
      </contributor>
      <origin>4468463</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6194" sha1="e0f87gfapvf1t3sa8gx7479rucd6nmb" xml:space="preserve">{{Valsts Eirovīzijas konkursā infokaste
|        valsts = [[Bulgārija]]
|        karogs = Flag of Bulgaria.svg
|  parraiditajs = [[BNT]]
|    nac atlase = 
|   pied reizes = 15 (6 fināli)
|   pirma reize = [[2005. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2005.]]
|       ESC lab = 2. vieta: [[2017. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2017.]]
|        ESC sl = 19. vieta &lt;small&gt;(pusfinālā)&lt;/small&gt;: [[2005. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2005.]]
|     majaslapa = [http://eurovision.bnt.bg/ BNT lapa]
|      EBU lapa = [http://www.eurovision.tv/page/history/by-country/country?country=43 EBU lapa]
}}
'''[[Bulgārija]] [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursā]]''' ir piedalījusies 15 reizes, debitējot [[2005. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2005. gada konkursā]], kad Bulgāriju pārstāvēja grupa ''[[Kaffe]]'' ar dziesmu ''Lorraine''. Valsts Eirovīzijā nav uzvarējusi, bet labākais rezultāts ir bijis [[2017. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2017. gada konkursā]], kad to pārstāvēja [[Kristiāns Kostovs]] ar dziesmu ''Beautiful Mess'', iegūstot 2. vietu.

== Bulgārijas pārstāvji Eirovīzijā ==
: {{colorbox|#FFCC33}} ''Uzvarētāji''
: {{colorbox|#CCCCCC}} ''Otrā vieta''
: {{colorbox|#cc9966}} ''Trešā vieta''
: {{colorbox|#FE8080}} ''Pēdējā vieta''
: {{colorbox|#FFCDBD}} ''Nekvalificējās finālam''

{| class=&quot;sortable wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em auto 1em auto&quot;
! width=&quot;60&quot; | Gads
! width=&quot;200&quot; | Izpildītājs
! width=&quot;200&quot; | Dziesma
! width=&quot;80&quot; | Valoda
! width=&quot;20&quot; | Fināls
! width=&quot;20&quot; | Punkti
! width=&quot;20&quot; | Pusfināls
! width=&quot;20&quot; | Punkti
|- bgcolor=&quot;#FFCDBD&quot;
| align=&quot;center&quot; | {{flagicon|Ukraine}} [[Eurovision Song Contest 2005|2005]]
| ''[[Kaffe]]''
| ''Lorraine''
| [[Angļu valoda|Angļu]]
| colspan=&quot;2&quot; rowspan=&quot;2&quot; {{N/A|Nekvalificējās}}
| align=&quot;center&quot; | 19.
| align=&quot;center&quot; | 49
|- bgcolor=&quot;#FFCDBD&quot;
| align=&quot;center&quot; | {{flagicon|Greece}} [[Eurovision Song Contest 2006|2006]]
| [[Mariana Popova]]
| ''Let Me Cry''
| Angļu
| align=&quot;center&quot; | 17.
| align=&quot;center&quot; | 36
|-
| align=&quot;center&quot; | {{flagicon|Finland}} [[Eurovision Song Contest 2007|2007]]
| [[Elica un Stojans]]
| ''Water &lt;small&gt;(Вода)&lt;/small&gt;''
| [[Bulgāru valoda|Bulgāru]]
| align=&quot;center&quot; | 5.
| align=&quot;center&quot; | 157
| align=&quot;center&quot; | 6.
| align=&quot;center&quot; | 146
|- bgcolor=&quot;#FFCDBD&quot;
| align=&quot;center&quot; | {{flagicon|Serbia}} [[Eurovision Song Contest 2008|2008]]
| ''[[Deep Zone]]'' un ''[[Balthazar]]''
| ''DJ, Take Me Away''
| Angļu
| colspan=&quot;2&quot; rowspan=&quot;6&quot; {{N/A|Nekvalificējās}}
| align=&quot;center&quot; | 11.
| align=&quot;center&quot; | 56
|- bgcolor=&quot;#FFCDBD&quot;
| align=&quot;center&quot; | {{flagicon|Russia}} [[Eurovision Song Contest 2009|2009]]
| [[Krasimirs Avramovs]]
|''Illusion''
| Angļu
| align=&quot;center&quot; | 16.
| align=&quot;center&quot; | 7
|- bgcolor=&quot;#FFCDBD&quot;
| align=&quot;center&quot; | {{flagicon|Norway}} [[Eurovision Song Contest 2010|2010]]
| ''[[Miroslavs Konstadinovs|Miro]]''
| ''Angel si ti &lt;small&gt;(Ангел си ти)&lt;/small&gt;''
| Bulgāru, angļu
| align=&quot;center&quot; | 15.
| align=&quot;center&quot; | 19
|- bgcolor=&quot;#FFCDBD&quot;
| align=&quot;center&quot; | {{flagicon|Germany}} [[2011. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2011]]
| [[Poli Genova]]
| ''Na inat &lt;small&gt;(На инат)&lt;/small&gt;''
| Bulgāru
| align=&quot;center&quot; | 12.
| align=&quot;center&quot; | 48
|- bgcolor=&quot;#FFCDBD&quot;
| align=&quot;center&quot; | {{flagicon|Azerbaijan}} [[Eurovision Song Contest 2012|2012]]
| [[Sofi Marinova]]
| ''Love Unlimited''
| Bulgāru
| align=&quot;center&quot; |11.
| align=&quot;center&quot; |45
|- bgcolor=&quot;#FFCDBD&quot;
| align=&quot;center&quot; | {{flagicon|Zviedrija}} [[2013. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2013]]
| [[Elica un Stojans]]
| ''Samo shampioni &lt;small&gt;(Само шампиони)&lt;/small&gt;''
| Bulgāru
| align=&quot;center&quot; | 12.
| align=&quot;center&quot; | 45
|-
| colspan=&quot;8&quot; {{N/A|Nepiedalījās [[2014. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2014.]] un [[2015. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2015.]] gada konkursā}}
|-
| align=&quot;center&quot; | {{flagicon|Zviedrija}} [[2016. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2016]]
| [[Poli Genova]]
| ''If Love Was a Crime''
| Angļu, bulgāru
| align=&quot;center&quot; | 4.
| align=&quot;center&quot; | 307
| align=&quot;center&quot; | 5.
| align=&quot;center&quot; | 220
|- bgcolor=&quot;#CCCCCC&quot;
| align=&quot;center&quot; | {{flagicon|Ukraine}} [[Eurovision Song Contest 2017|2017]]
| [[Kristiāns Kostovs]]
| ''Beautiful Mess''
| Angļu
| align=&quot;center&quot; | 2.
| align=&quot;center&quot; | 615
| bgcolor=&quot;gold&quot;  align=&quot;center&quot; | 1.
| bgcolor=&quot;gold&quot;  align=&quot;center&quot; | 403
|-
| align=&quot;center&quot; | {{flagicon|Portugal}} [[Eurovision Song Contest 2018|2018]]
| ''[[Equinox]]''
| ''Bones''
| Angļu
| align=&quot;center&quot; | 14.
| align=&quot;center&quot; | 166
| align=&quot;center&quot; | 7.
| align=&quot;center&quot; | 177
|-
| colspan=&quot;8&quot; {{N/A|Nepiedalījās [[2019. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2019. gada konkursā]]}}
|-
| {{N/A|[[2020. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|&lt;s&gt;2020&lt;/s&gt;]]}}
| rowspan=&quot;2&quot; | [[Viktorija Georgijeva|Viktorija]]
| ''Tears Getting Sober''
| Angļu
| colspan=&quot;4&quot; {{N/A|Konkurss nenotika}}
|-
| align=&quot;center&quot; | {{flagicon|Nīderlande}} [[2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2021]]
| ''Growing Up Is Getting Old''
| Angļu
| align=&quot;center&quot; | 11.
| align=&quot;center&quot; | 170
| bgcolor=&quot;#cc9966&quot; align=&quot;center&quot; | 3.
| bgcolor=&quot;#cc9966&quot; align=&quot;center&quot; | 250
|-bgcolor=&quot;#FFCDBD&quot;
| align=&quot;center&quot; | {{flagicon|Italy}} [[2022. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2022]]
| ''[[Intelligent Music Project]]''
| ''Intention''
| Angļu
| colspan=&quot;2&quot; {{N/A|Nekvalificējās}}
| align=&quot;center&quot; | 16.
| align=&quot;center&quot; | 29
|-
| colspan=&quot;8&quot; {{N/A|Nepiedalījās no [[2023. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2023.]] līdz [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025]]. gada konkursa}}
|-
|-
| align=&quot;center&quot; | {{flagicon|Austrija}} [[2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2026]]
| [[Dara]]
| ''Bangaranga''
| Angļu
| align=&quot;center&quot; | 
| align=&quot;center&quot; | 
| align=&quot;center&quot; | 
| align=&quot;center&quot; | 
|-
| align=&quot;center&quot; | [[File:Flag missing.jpg|25px]] [[2027. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2027]]
| 
| 
| 
| align=&quot;center&quot; | 
| align=&quot;center&quot; | 
| align=&quot;center&quot; | 
| align=&quot;center&quot; | 
|}

{{Eirovīzija-aizmetnis}}
{{Bulgārija-aizmetnis}}

{{Eirovīzijas dziesmu konkursa valstis}}

[[Kategorija:Valstis Eirovīzijas dziesmu konkursā]]
[[Kategorija:Bulgārijas mūzika]]</text>
      <sha1>e0f87gfapvf1t3sa8gx7479rucd6nmb</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Alvaro Morata</title>
    <ns>0</ns>
    <id>321941</id>
    <revision>
      <id>4468354</id>
      <parentid>4451058</parentid>
      <timestamp>2026-05-14T22:01:24Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4468354</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="8767" sha1="gojav9gq7gh5xkgdbwwqfqf3dodzlpg" xml:space="preserve">{{Futbolista infokaste
| name = Alvaro Morata
| fullname = Alvaro Borha Morata Martins
| image = Álvaro Morata, Sánchez se reunió con los futbolistas de la selección española tras ganar la Eurocopa 2024 (1) (cropped).jpg
| caption = Alvaro Morata 2024. gadā
| birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1992|10|23|df=y}}
| birth_place = {{vieta|Spānija|Madride}}
| height = 189&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce|url=http://www.juventus.com/en/teams/first-team/forwards/alvaro-morata/index.php|title=Álvaro Morata|publisher=Juventus F.C|accessdate=25 February 2015}}&lt;/ref&gt;
| position = [[uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]]
| currentclub = {{īre}} {{flaga|Itālija}} [[Como 1907|Como]]
| clubnumber = 7
| youthyears1 = 2005—2007
| youthclubs1 = {{flaga|Spānija}} [[Madrides &quot;Atletico&quot;|Atlético Madrid]]
| youthyears2 = 2007—2008
| youthclubs2 = {{flaga|Spānija}} [[Getafe Club de Fútbol|Getafe]]
| youthyears3 = 2008—2010
| youthclubs3 = {{flaga|Spānija}} [[Madrides &quot;Real&quot; (futbols)|Real Madrid]]
| years1 = 2010—2013
| clubs1 = {{flaga|Spānija}} [[Madrides &quot;Real&quot; (futbols)|Real Madrid B]]
| caps1 = 83
| goals1 = 45
| years2 = 2010—2014
| clubs2 = {{flaga|Spānija}} [[Madrides &quot;Real&quot; (futbols)|Real Madrid]]
| caps2 = 37
| goals2 = 10
| years3 = 2014—2016
| clubs3 = {{flaga|Itālija}} [[Turīnas &quot;Juventus&quot;|Juventus]]
| caps3 = 63
| goals3 = 15
| years4 = 2016—2017
| clubs4 = {{flaga|Spānija}} [[Madrides &quot;Real&quot; (futbols)|Real Madrid]]
| caps4 = 26
| goals4 = 15
| years5 = 2017—2020
| clubs5 = {{flaga|Anglija}} [[Chelsea F.C.|Chelsea]]
| caps5 = 47
| goals5 = 16
| nationalyears1 = 2009
| nationalteam1 = {{flaga|Spānija}} Spānija U17
| nationalcaps1 = 6
| nationalgoals1 = 2
| nationalyears2 = 2010
| nationalteam2 = {{flaga|Spānija}} Spānija U18
| nationalcaps2 = 2
| nationalgoals2 = 3
| nationalyears3 = 2010—2012
| nationalteam3 = {{flaga|Spānija}} Spānija U19
| nationalcaps3 = 13
| nationalgoals3 = 11
| nationalyears4 = 2013—2014
| nationalteam4 = {{flaga|Spānija}} Spānija U21
| nationalcaps4 = 13
| nationalgoals4 = 13
| nationalyears5 = 2014—
| nationalteam5 = {{fb|Spānija}}
| nationalcaps5 = 86
| nationalgoals5 = 37
| club-update = {{dat|2025|08|13|sk|bez}}
| nationalteam-update = {{dat|2025|08|13|sk|bez}}
| caps6 = 15
| years6 = 2019
| clubs6 = {{īre}} {{flaga|Spānija}} [[Madrides &quot;Atletico&quot;]]
| goals6 = 6
| caps7 = 68
| clubs7 = {{flaga|Spānija}} [[Madrides &quot;Atletico&quot;]]
| goals7 = 28
| years7 = 2020—2024
| caps8 = 67
| clubs8 = {{īre}} {{flaga|Itālija}} [[Turīnas &quot;Juventus&quot;|Juventus]]
| goals8 = 20
| years8 = 2020—2022
| clubs9 = {{flaga|Itālija}} [[AC Milan|Milan]]
| years9 = 2024—
| caps9 = 16
| goals9 = 5
| clubs10 = {{īre}} {{flaga|Turcija}} [[Stambulas &quot;Galatasaray&quot;|Galatasaray]]
| years10 = 2025
| caps10 = 12
| goals10 = 6
| clubs11 = {{īre}} {{flaga|Itālija}} [[Como 1907|Como]]
| years11 = 2025—
| caps11 = 0
| goals11 = 0
}}
'''Alvaro Borha Morata Martins''' ({{val|es|Álvaro Borja Morata Martín}}, dzimis {{dat|1992|10|23}} [[Madride|Madridē]]) ir [[spāņi|spāņu]] [[futbols|futbolists]], [[Spānijas futbola izlase]]s dalībnieks. Kopš 2025. gada Morata spēlē [[Itālijas futbola čempionāta A sērija|Itālijas A sērijas]] komandā ''[[Como 1907|Como]]'', kas viņu īrē no ''[[AC Milan|Milan]]''. Spēlē centra uzbrucēja pozīcijā.

Profesionālā futbolista gaitas sācis dzimtās pilsētas klubā ''[[Madrides &quot;Real&quot; (futbols)|Real Madrid]]'', kur pieaugušo komandā debitējis 2010. gadā un kopā ar komandu uzvarējis [[2014. gada UEFA Čempionu līgas fināls|2014. gada UEFA Čempionu līgas]] finālā. 2014. gadā par 20 miljoniem eiro pārcēlies uz [[Itālija]]s klubu ''[[Turīnas &quot;Juventus&quot;|Juventus]]'', bet 2016. gadā par 30 miljoniem eiro atgriezies Madrides klubā.

Morata spēlējis visu vecumu Spānijas jauniešu un junioru izlasē, kopā ar komandu izcīnot 2011. gada Eiropas U-19&lt;ref&gt;[http://www.uefa.com/under19/news/newsid=1653263.html Spain's Morata takes U19 scoring plaudits] UEFA.com, 1 August 2011&lt;/ref&gt; un 2013. gada Eiropas U-21&lt;ref&gt;[http://www.uefa.com/under21/news/newsid=1965203.html#morata+wins+golden+boot+spanish+clean+sweep Morata wins Golden Boot in Spanish clean sweep]; UEFA.com, 18 June 2013&lt;/ref&gt; čempionu titulus. Pieaugušo izlasē debitējis 2014. gada novembrī kvalifikācijas spēlē pret [[Vācijas futbola izlase|Vāciju]].

Būdams uzbrucējs,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://e01-marca.uecdn.es/en/football/spanish-football/2017/08/31/59a82981ca4741fb158b4593.html|title=Morata: I hate to say it, but playing with a false nine against Italy is a good idea|last=Español|first=En|website=MARCA in English|access-date=2026-04-06|date=2017-08-31|language=en}}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt; jaunībā Morata sava spēles stila dēļ tika salīdzināts ar Madrides &quot;Real&quot; un Spānijas spēlētāju Fernando Morientesu.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://elpais.com/diario/2010/12/13/deportes/1292194807_850215.html|title=Morata, el recogepelotas atlético que admiraba a Raúl|work=El País|access-date=2026-04-06|date=2010-12-13|last=Giovio|first=Eleonora|issn=1134-6582|language=es}}&lt;/ref&gt; Savā pirmajā sezonā &quot;Juventus&quot; sastāvā viņš izcēlās ar savu ātrumu, enerģiju, fiziskumu un darba sparu laukumā, savukārt viņa tehnika, oportūnisms, spēja spēlēt ar galvu un pozīcijas izjūta ļāva viņam gūt vairākus svarīgus vārtus.

== Sasniegumi ==
'''Real Madrid'''

* [[Spānijas La Liga]]: 2011—12, [[2016.—2017. gada Spānijas futbola čempionāta Pirmās divīzijas sezona|2016—17]]
* [[Spānijas Karaļa kauss]]: 2010—11, 2013—14
* [[UEFA Čempionu līga]]: [[2013.—2014. gada UEFA Čempionu līgas sezona|2013—14]], [[2016.—2017. gada UEFA Čempionu līgas sezona|2016—17]]
* [[UEFA Superkauss]]: 2016
* [[FIFA Klubu Pasaules kauss]]: 2016

'''Juventus'''

* [[Itālijas Serie A]]: [[2014.—2015. gada Itālijas futbola čempionāta A sērijas sezona|2014—15]], [[2015.—2016. gada Itālijas futbola čempionāta A sērijas sezona|2015—16]]
* [[Coppa Italia]]: 2014—15, 2015—16, 2020—21
* [[Supercoppa Italiana]]: 2015, 2020

'''Chelsea'''

* [[FA kauss]]: 2017—18
* [[UEFA Eiropas līga]]: [[2018.—2019. gada UEFA Eiropas līgas sezona|2018—19]]

'''AC Milan'''

* [[Supercoppa Italiana]]:2024&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/italija/06012025-lieliska_milan_derbija_atspelejas_no_0_2_|publisher=|website=sportacentrs.com|title=Lieliskā ''Milan'' derbijā atspēlējas no 0:2 un no Superkausa troņa Rijādā gāž ''Inter''|accessdate=2025-01-6|archiveurl=|archivedate=}}&lt;/ref&gt;

'''Spānijas izlase'''
* [[UEFA Nāciju līga]]: [[2022.—2023. gada UEFA Nāciju līga|2022—23]]&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/naciju_liga/19062023-simons_i_pendelu_i_serija_nokarto_spanija|title=Simons pendeļu sērijā nokārto Spānijai pirmo lielo trofeju kopš 2012. gada|date=2023. gada 19. jūn.|website=Sportacentrs.com}}&lt;/ref&gt;, finālists: [[2024.—2025. gada UEFA Nāciju līga|2024—25]]&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url= https://sportacentrs.com/futbols/naciju_liga/09062025-ronaldu_iesit_kosta_glabj_portugale_kaimi|title= Ronaldu iesit, Košta glābj, Portugāle kaimiņu cīņā pendelēs otro reizi triumfē Nāciju līgā|accessdate=2025-06-09 |website=sportacentrs.com |publisher= |date= }}&lt;/ref&gt;
* [[UEFA Eiropas čempionāts futbolā]]: [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024]]&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/sports/56415942/eiropas-cempionats-futbola-2024/120034638/spanijas-izlase-klust-par-tituletako-eiropas-cempioni|title=Spānijas izlase kļūst par titulētāko Eiropas čempioni|website=www.delfi.lv}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Sporta ārējās saites}}

{{Spānijas futbolists-aizmetnis}}
{{Spānijas futbola izlase - FIFA 2022}}
{{Spānijas futbola izlase - Euro 2024}}

{{DEFAULTSORT:Morata, Alvaro}}
[[Kategorija:1992. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Madrides apgabalā dzimušie]]
[[Kategorija:Spānijas futbolisti]]
[[Kategorija:Spānijas izlases futbolisti]]
[[Kategorija:Madrides &quot;Real&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Turīnas &quot;Juventus&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Chelsea F.C. spēlētāji]]
[[Kategorija:Madrides &quot;Atletico&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:AC Milan spēlētāji]]
[[Kategorija:Stambulas &quot;Galatasaray&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Como 1907 spēlētāji]]
[[Kategorija:2016. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]]
[[Kategorija:2020. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]]
[[Kategorija:2022. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]]
[[Kategorija:2024. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]]
[[Kategorija:UEFA Čempionu līgas uzvarētāji]]</text>
      <sha1>gojav9gq7gh5xkgdbwwqfqf3dodzlpg</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Ukraina Eirovīzijas dziesmu konkursā</title>
    <ns>0</ns>
    <id>322731</id>
    <revision>
      <id>4468475</id>
      <parentid>4416221</parentid>
      <timestamp>2026-05-15T07:23:11Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Lasks</username>
        <id>38532</id>
      </contributor>
      <origin>4468475</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="8201" sha1="5i9c322yiqjkcjwkb8wf9dc21blisza" xml:space="preserve">{{Valsts Eirovīzijas konkursā infokaste
|        valsts = [[Ukraina]]
|        karogs = Flag of Ukraine.svg
|  parraiditajs = [[Nacionālā Ukrainas telekompānija|NTU]]
|    nac atlase = 
|   pied reizes = 21
|   pirma reize = [[2003. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2003]]
|       ESC lab = 1. vieta: [[2004. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2004]], [[2016. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2016]], [[2022. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2022]]
|        ESC sl = 24. vieta: [[2017. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2017]]
|     majaslapa = [http://1tv.com.ua/esc/]
|      EBU lapa = [http://www.eurovision.tv/page/history/by-country/country?country=38]
}}
'''[[Ukraina]] [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursā]]''' ir piedalījusies 21 reizi, debitējot [[2003. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2003. gada konkursā]], kad Ukrainu pārstāvēja [[Aleksandrs Ponomariovs]] ar dziesmu &quot;[[Hasta La vista]]&quot;. Ukraina Eirovīzijas dziesmu konkursā ir uzvarējusi 3 reizes — [[2004. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2004. gadā]], kad uzvarēja [[Ruslana]] ar dziesmu &quot;[[Wild Dances]]&quot;, [[2016. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2016. gadā]], kad uzvarēja [[Džamala]] ar dziesmu &quot;[[1944 (dziesma)|1944]]&quot; un [[2022. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2022. gadā]], kad uzvarēja ''[[Kalush Orchestra]]'' ar dziesmu &quot;[[Stefania]] (Стефанія)&quot;.

Ukraina tiek uzskatīta par vienu no veiksmīgākajām Eirovīzijas dalībvalstīm. Tā ir vienīgā dalībvalsts, neskaitot &quot;Lielo piecienieku&quot;, kas kopš debijas 2003. gadā ir kvalificējusies visos konkursa finālos.

== Ukrainas pārstāvji Eirovīzijā ==
Ukraina Eirovīzijas dziesmu konkursā ir tikusi pārstāvēta 19 reizes.
: {{colorbox|#FFCC33}} ''Uzvarētāji''
: {{colorbox|#CCCCCC}} ''Otrā vieta''
: {{colorbox|#cc9966}} ''Trešā vieta''
: {{colorbox|#FE8080}} ''Pēdējā vieta''
: {{colorbox|#99FF99}} ''Automātiskā kvalificēšanās finālam''
: {{colorbox|#FFCDBD}} ''Nekvalificējās finālam''

{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
|- bgcolor=&quot;#ccccff&quot;
! width=75px| Gads
! width=150px| Izpildītājs
! width=150px| Dziesma
! width=80px| Valoda
! width=70px| Fināls
! width=70px| Punkti
! width=70px| Pusfināls
! width=70px| Punkti
|-
| {{flagicon|Latvia}} [[2003. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2003]]
| [[Aleksandrs Ponomariovs]]
| ''[[Hasta La Vista]]''
| [[Angļu valoda|Angļu]]
| 13
| 30
| colspan=&quot;2&quot; bgcolor=&quot;#DCDCDC&quot; data-sort-value=&quot;99999&quot;|&lt;small&gt;&lt;div class=&quot;center&quot;&gt;&lt;span style=&quot;color:#808080&quot;&gt;Nav pusfinālu&lt;/span&gt;&lt;/div&gt;&lt;/small&gt;
|-bgcolor=&quot;#FFCC33&quot;
| {{flagicon|Turkey}} [[2004. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2004]]
| [[Ruslana]]
| ''[[Wild Dances]]''
| Angļu&lt;br/&gt;[[Ukraiņu valoda|Ukraiņu]]
| 1
| 280
| bgcolor=&quot;#CCCCCC&quot;| 2
| bgcolor=&quot;#CCCCCC&quot;| 246
|- 
| {{flagicon|Ukraine}} [[2005. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2005]]
| [[GreenJolly]]
| ''[[Razom nas bahato]]'' 
''(Разом нас багато)''
| Angļu&lt;br/&gt;Ukraiņu
| 19
| 30
| colspan=&quot;2&quot; bgcolor=&quot;#99FF99&quot; data-sort-value=&quot;-9999&quot;|&lt;small&gt;&lt;div class=&quot;center&quot;&gt;Iepriekšējā gada uzvarētāji&lt;/div&gt;&lt;/small&gt;
|-
| {{flagicon|Greece}} [[2006. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2006]]
| [[Tīna Karola]]
| ''[[Show Me Your Love]]''
| Angļu
| 7
| 145
| 7
| 146
|- bgcolor=&quot;#CCCCCC&quot;
| {{flagicon|Finland}} [[2007. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2007]]
| [[Andrijs Danilko|Verka Serdjučka]]
| &quot;[[Dancing Lasha Tumbai]]&quot;
| Ukraiņu&lt;br/&gt;[[Vācu valoda|Vācu]]&lt;br/&gt;[[Krievu valoda|Krievu]]&lt;br/&gt;Angļu
| 2
| 235
| colspan=&quot;2&quot; bgcolor=&quot;#99FF99&quot; data-sort-value=&quot;-9999&quot;|&lt;small&gt;&lt;div class=&quot;center&quot;&gt;Iepriekšējā gada top 11&lt;/div&gt;&lt;/small&gt;
|-bgcolor=&quot;#CCCCCC&quot;
| {{flagicon|Serbia}} [[2008. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2008]]
| [[Aņi Loraka]]
| ''[[Shady Lady]]''
| Angļu
| 2
| 230
| bgcolor=&quot;gold&quot;| 1
| bgcolor=&quot;gold&quot;| 152
|-
| {{flagicon|Russia}} [[2009. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2009]]
| [[Svetlana Loboda]]
| ''[[Be My Valentine! (Anti-Crisis Girl)]]''
| Angļu
| 12
| 76
| 6
| 80
|-
| {{flagicon|Norway}} [[2010. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2010]]
| [[Alyosha]]
| ''[[Sweet People]]''
| Angļu
| 10
| 108
| 7
| 77
|-
| {{flagicon|Germany}} [[2011. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2011]]
| [[Mika Ņūtone]]
| ''[[Angels]]''
| Angļu
| 4
| 159
| 6
| 81
|-
| {{flagicon|Azerbaijan}} [[2012. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2012]]
| [[Gaitana]]
| ''[[Be My Guest]]''
| Angļu
| 15
| 65
| 8
| 64
|- bgcolor=&quot;#cc99663&quot;
| {{flagicon|Sweden}} [[2013. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2013]]
| [[Zlata Ogneviča]]
| ''[[Gravity (dziesma)|Gravity]]''
| Angļu
| 3
| 214
| 3
| 140
|-  
| {{flagicon|Denmark}} [[2014. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2014]]
| [[Marija Jaremčuka]]
| ''[[Tick-Tock]]''
| Angļu
| 6
| 113
| 5
| 118
|-
| {{N/A|[[Eurovision Song Contest 2015|2015]]}}
|colspan=&quot;7&quot; {{N/A|Nepiedalījās}}
|- bgcolor=&quot;#FFCC33&quot;
| {{flagicon|Sweden}} [[2016. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2016]]
| [[Džamala]]
| ''[[1944 (dziesma)|1944]]''
| Angļu&lt;br/&gt;[[Krimas tatāru valoda|Krimas tatāru]]
| 1
| 534
| bgcolor=&quot;#CCCCCC&quot;| 2
| bgcolor=&quot;#CCCCCC&quot;| 287
|- 
| {{flagicon|Ukraine}} [[2017. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2017]]
| ''[[O.Torvald]]''
| ''[[Time (dziesma)|Time]]''
| Angļu
| 24
| 36
| colspan=&quot;2&quot; bgcolor=&quot;#99FF99&quot; data-sort-value=&quot;-9999&quot;|&lt;small&gt;&lt;div class=&quot;center&quot;&gt;Iepriekšējā gada uzvarētāji&lt;/div&gt;&lt;/small&gt;
|-
| {{flagicon|Portugal}} [[2018. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2018]]
|''[[Mélovin]]''
|''[[Under the Ladder]]''
|Angļu
|17
|130
|6
|179
|- 
| {{N/A|[[2019. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2019]]}}
| ''[[MARUV]]''
| ''[[Siren Song]]''
| Angļu
| colspan=&quot;4&quot; {{N/A|Izstājās}}
|-
| {{N/A|[[2020. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|&lt;s&gt;2020&lt;/s&gt;]]}}
| rowspan=&quot;2&quot; | ''[[Go_A]]''
| ''Solovey'' &lt;small&gt;(''Соловей'')&lt;/small&gt;
| Ukraiņu
| colspan=&quot;4&quot; {{N/A|Konkurss nenotika}}
|-
| align=&quot;center&quot; | {{flagicon|Nīderlande}} [[2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2021]]
| ''Shum'' &lt;small&gt;(''Шум'')&lt;/small&gt;
| Ukraiņu
| 5
| 364
| bgcolor=&quot;#CCCCCC&quot;| 2
| bgcolor=&quot;#CCCCCC&quot;| 267
|-bgcolor=&quot;#FFCC33&quot;
| align=&quot;center&quot; | {{flagicon|Itālija}} [[2022. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2022]]
| ''[[Kalush Orchestra]]''
| ''[[Stefania]] (Стефанія)''
| Ukraiņu
| 1
| 631
| 1
| 337
|-
| align=&quot;center&quot; | {{flagicon|UK}} [[2023. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2023]]
| ''[[Tvorchi]]''
| ''[[Heart of Steel]]''
| Angļu
| 6.
| 243
| colspan=&quot;2&quot; bgcolor=&quot;#99FF99&quot; data-sort-value=&quot;-9999&quot;|&lt;small&gt;&lt;div class=&quot;center&quot;&gt;Iepriekšējā gada uzvarētāji&lt;/div&gt;&lt;/small&gt;
|- 
| bgcolor=&quot;#cc99663&quot; align=&quot;center&quot; | {{flagicon|Zviedrija}} [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024]]
| bgcolor=&quot;#cc99663&quot; | [[Aļona Aļona]] &amp; [[Džerija Heila]]
| bgcolor=&quot;#cc99663&quot; | ''Teresa &amp; Maria''
| bgcolor=&quot;#cc99663&quot; | Angļu&lt;br/&gt;Ukraiņu
| bgcolor=&quot;#cc99663&quot; align=&quot;center&quot; | 3.
| bgcolor=&quot;#cc99663&quot; align=&quot;center&quot; | 453
| bgcolor=&quot;#CCCCCC&quot; align=&quot;center&quot; | 2.
| bgcolor=&quot;#CCCCCC&quot; align=&quot;center&quot; | 173
|-
| align=&quot;center&quot; | {{flagicon|Šveice}} [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025]]
| ''[[Ziferblat]]''
| ''Bird of Pray''
| Angļu,&lt;br /&gt;Ukraiņu
| align=&quot;center&quot; | 9.
| align=&quot;center&quot; | 218
| bgcolor=&quot;#FFCC33&quot; align=&quot;center&quot; | 1.
| bgcolor=&quot;#FFCC33&quot; align=&quot;center&quot; | 137
|-
| align=&quot;center&quot; | {{flagicon|Austrija}} [[2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2026]]
| [[Viktorija Leleka|Leleka]]
| ''Ridnym &lt;small&gt;(Рідним)&lt;/small&gt;''
| Angļu,&lt;br /&gt;Ukraiņu
| align=&quot;center&quot; | 
| align=&quot;center&quot; | 
| align=&quot;center&quot; | 
| align=&quot;center&quot; | 
|}

== Konkursi Ukrainā ==
{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
|-
! Gads
! Vieta
! Halle
! Vadītāji
|-
| [[2005. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2005]]
| [[Kijiva]]
| [[Sporta Pils]]
| [[Marija Erosinfina]], [[Pavlo Šilko]]
|-
| [[2017. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2017]]
| [[Kijiva]]
| [[Starptautiskais izstāžu centrs|Starptautiskais izstāžu]]
| [[Oleksandrs Skičķo]], [[Volodomirs Ostapčuks]], [[Timurs Mirošnučenko]]
|}

== Skatīt arī ==

* [[Ukrainas mūzika]]

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

{{Eirovīzija-aizmetnis}}
{{Eirovīzijas dziesmu konkursa valstis}}

[[Kategorija:Ukrainas mūzika]]
[[Kategorija:Valstis Eirovīzijas dziesmu konkursā]]</text>
      <sha1>5i9c322yiqjkcjwkb8wf9dc21blisza</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4468476</id>
      <parentid>4468475</parentid>
      <timestamp>2026-05-15T07:23:55Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Lasks</username>
        <id>38532</id>
      </contributor>
      <origin>4468476</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="8209" sha1="4f93wnvxad6o3nwr2yptrjzcw4uob5r" xml:space="preserve">{{Valsts Eirovīzijas konkursā infokaste
|        valsts = [[Ukraina]]
|        karogs = Flag of Ukraine.svg
|  parraiditajs = [[Nacionālā Ukrainas telekompānija|NTU]]
|    nac atlase = 
|   pied reizes = 21
|   pirma reize = [[2003. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2003]]
|       ESC lab = 1. vieta: [[2004. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2004]], [[2016. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2016]], [[2022. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2022]]
|        ESC sl = 24. vieta: [[2017. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2017]]
|     majaslapa = [http://1tv.com.ua/esc/]
|      EBU lapa = [http://www.eurovision.tv/page/history/by-country/country?country=38]
}}
'''[[Ukraina]] [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursā]]''' ir piedalījusies 21 reizi, debitējot [[2003. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2003. gada konkursā]], kad Ukrainu pārstāvēja [[Aleksandrs Ponomariovs]] ar dziesmu ''[[Hasta La vista]]''. Ukraina Eirovīzijas dziesmu konkursā ir uzvarējusi 3 reizes — [[2004. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2004. gadā]], kad uzvarēja [[Ruslana]] ar dziesmu ''[[Wild Dances]]'', [[2016. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2016. gadā]], kad uzvarēja [[Džamala]] ar dziesmu ''[[1944 (dziesma)|1944]]'' un [[2022. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2022. gadā]], kad uzvarēja ''[[Kalush Orchestra]]'' ar dziesmu ''[[Stefania]] (Стефанія)''.

Ukraina tiek uzskatīta par vienu no veiksmīgākajām Eirovīzijas dalībvalstīm. Tā ir vienīgā dalībvalsts, neskaitot &quot;Lielo piecienieku&quot;, kas kopš debijas 2003. gadā ir kvalificējusies visos konkursa finālos.

== Ukrainas pārstāvji Eirovīzijā ==
Ukraina Eirovīzijas dziesmu konkursā ir tikusi pārstāvēta 19 reizes.
: {{colorbox|#FFCC33}} ''Uzvarētāji''
: {{colorbox|#CCCCCC}} ''Otrā vieta''
: {{colorbox|#cc9966}} ''Trešā vieta''
: {{colorbox|#FE8080}} ''Pēdējā vieta''
: {{colorbox|#99FF99}} ''Automātiskā kvalificēšanās finālam''
: {{colorbox|#FFCDBD}} ''Nekvalificējās finālam''

{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
|- bgcolor=&quot;#ccccff&quot;
! width=75px| Gads
! width=150px| Izpildītājs
! width=150px| Dziesma
! width=80px| Valoda
! width=70px| Fināls
! width=70px| Punkti
! width=70px| Pusfināls
! width=70px| Punkti
|-
| {{flagicon|Latvia}} [[2003. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2003]]
| [[Aleksandrs Ponomariovs]]
| ''[[Hasta La Vista]]''
| [[Angļu valoda|Angļu]]
| 13
| 30
| colspan=&quot;2&quot; bgcolor=&quot;#DCDCDC&quot; data-sort-value=&quot;99999&quot;|&lt;small&gt;&lt;div class=&quot;center&quot;&gt;&lt;span style=&quot;color:#808080&quot;&gt;Nav pusfinālu&lt;/span&gt;&lt;/div&gt;&lt;/small&gt;
|-bgcolor=&quot;#FFCC33&quot;
| {{flagicon|Turkey}} [[2004. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2004]]
| [[Ruslana]]
| ''[[Wild Dances]]''
| Angļu&lt;br/&gt;[[Ukraiņu valoda|Ukraiņu]]
| 1
| 280
| bgcolor=&quot;#CCCCCC&quot;| 2
| bgcolor=&quot;#CCCCCC&quot;| 246
|- 
| {{flagicon|Ukraine}} [[2005. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2005]]
| [[GreenJolly]]
| ''[[Razom nas bahato]]'' 
''(Разом нас багато)''
| Angļu&lt;br/&gt;Ukraiņu
| 19
| 30
| colspan=&quot;2&quot; bgcolor=&quot;#99FF99&quot; data-sort-value=&quot;-9999&quot;|&lt;small&gt;&lt;div class=&quot;center&quot;&gt;Iepriekšējā gada uzvarētāji&lt;/div&gt;&lt;/small&gt;
|-
| {{flagicon|Greece}} [[2006. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2006]]
| [[Tīna Karola]]
| ''[[Show Me Your Love]]''
| Angļu
| 7
| 145
| 7
| 146
|- bgcolor=&quot;#CCCCCC&quot;
| {{flagicon|Finland}} [[2007. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2007]]
| [[Andrijs Danilko|Verka Serdjučka]]
| &quot;[[Dancing Lasha Tumbai]]&quot;
| Ukraiņu&lt;br/&gt;[[Vācu valoda|Vācu]]&lt;br/&gt;[[Krievu valoda|Krievu]]&lt;br/&gt;Angļu
| 2
| 235
| colspan=&quot;2&quot; bgcolor=&quot;#99FF99&quot; data-sort-value=&quot;-9999&quot;|&lt;small&gt;&lt;div class=&quot;center&quot;&gt;Iepriekšējā gada top 11&lt;/div&gt;&lt;/small&gt;
|-bgcolor=&quot;#CCCCCC&quot;
| {{flagicon|Serbia}} [[2008. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2008]]
| [[Aņi Loraka]]
| ''[[Shady Lady]]''
| Angļu
| 2
| 230
| bgcolor=&quot;gold&quot;| 1
| bgcolor=&quot;gold&quot;| 152
|-
| {{flagicon|Russia}} [[2009. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2009]]
| [[Svetlana Loboda]]
| ''[[Be My Valentine! (Anti-Crisis Girl)]]''
| Angļu
| 12
| 76
| 6
| 80
|-
| {{flagicon|Norway}} [[2010. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2010]]
| [[Alyosha]]
| ''[[Sweet People]]''
| Angļu
| 10
| 108
| 7
| 77
|-
| {{flagicon|Germany}} [[2011. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2011]]
| [[Mika Ņūtone]]
| ''[[Angels]]''
| Angļu
| 4
| 159
| 6
| 81
|-
| {{flagicon|Azerbaijan}} [[2012. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2012]]
| [[Gaitana]]
| ''[[Be My Guest]]''
| Angļu
| 15
| 65
| 8
| 64
|- bgcolor=&quot;#cc99663&quot;
| {{flagicon|Sweden}} [[2013. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2013]]
| [[Zlata Ogneviča]]
| ''[[Gravity (dziesma)|Gravity]]''
| Angļu
| 3
| 214
| 3
| 140
|-  
| {{flagicon|Denmark}} [[2014. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2014]]
| [[Marija Jaremčuka]]
| ''[[Tick-Tock]]''
| Angļu
| 6
| 113
| 5
| 118
|-
| {{N/A|[[Eurovision Song Contest 2015|2015]]}}
|colspan=&quot;7&quot; {{N/A|Nepiedalījās}}
|- bgcolor=&quot;#FFCC33&quot;
| {{flagicon|Sweden}} [[2016. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2016]]
| [[Džamala]]
| ''[[1944 (dziesma)|1944]]''
| Angļu&lt;br/&gt;[[Krimas tatāru valoda|Krimas tatāru]]
| 1
| 534
| bgcolor=&quot;#CCCCCC&quot;| 2
| bgcolor=&quot;#CCCCCC&quot;| 287
|- 
| {{flagicon|Ukraine}} [[2017. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2017]]
| ''[[O.Torvald]]''
| ''[[Time (dziesma)|Time]]''
| Angļu
| 24
| 36
| colspan=&quot;2&quot; bgcolor=&quot;#99FF99&quot; data-sort-value=&quot;-9999&quot;|&lt;small&gt;&lt;div class=&quot;center&quot;&gt;Iepriekšējā gada uzvarētāji&lt;/div&gt;&lt;/small&gt;
|-
| {{flagicon|Portugal}} [[2018. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2018]]
|''[[Mélovin]]''
|''[[Under the Ladder]]''
|Angļu
|17
|130
|6
|179
|- 
| {{N/A|[[2019. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2019]]}}
| ''[[MARUV]]''
| ''[[Siren Song]]''
| Angļu
| colspan=&quot;4&quot; {{N/A|Izstājās}}
|-
| {{N/A|[[2020. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|&lt;s&gt;2020&lt;/s&gt;]]}}
| rowspan=&quot;2&quot; | ''[[Go_A]]''
| ''Solovey'' &lt;small&gt;(''Соловей'')&lt;/small&gt;
| Ukraiņu
| colspan=&quot;4&quot; {{N/A|Konkurss nenotika}}
|-
| align=&quot;center&quot; | {{flagicon|Nīderlande}} [[2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2021]]
| ''Shum'' &lt;small&gt;(''Шум'')&lt;/small&gt;
| Ukraiņu
| 5
| 364
| bgcolor=&quot;#CCCCCC&quot;| 2
| bgcolor=&quot;#CCCCCC&quot;| 267
|-bgcolor=&quot;#FFCC33&quot;
| align=&quot;center&quot; | {{flagicon|Itālija}} [[2022. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2022]]
| ''[[Kalush Orchestra]]''
| ''[[Stefania]] (Стефанія)''
| Ukraiņu
| 1
| 631
| 1
| 337
|-
| align=&quot;center&quot; | {{flagicon|UK}} [[2023. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2023]]
| ''[[Tvorchi]]''
| ''[[Heart of Steel]]''
| Angļu
| 6.
| 243
| colspan=&quot;2&quot; bgcolor=&quot;#99FF99&quot; data-sort-value=&quot;-9999&quot;|&lt;small&gt;&lt;div class=&quot;center&quot;&gt;Iepriekšējā gada uzvarētāji&lt;/div&gt;&lt;/small&gt;
|- 
| bgcolor=&quot;#cc99663&quot; align=&quot;center&quot; | {{flagicon|Zviedrija}} [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024]]
| bgcolor=&quot;#cc99663&quot; | [[Aļona Aļona]] &amp; [[Džerija Heila]]
| bgcolor=&quot;#cc99663&quot; | ''Teresa &amp; Maria''
| bgcolor=&quot;#cc99663&quot; | Angļu&lt;br/&gt;Ukraiņu
| bgcolor=&quot;#cc99663&quot; align=&quot;center&quot; | 3.
| bgcolor=&quot;#cc99663&quot; align=&quot;center&quot; | 453
| bgcolor=&quot;#CCCCCC&quot; align=&quot;center&quot; | 2.
| bgcolor=&quot;#CCCCCC&quot; align=&quot;center&quot; | 173
|-
| align=&quot;center&quot; | {{flagicon|Šveice}} [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025]]
| ''[[Ziferblat]]''
| ''Bird of Pray''
| Angļu,&lt;br /&gt;Ukraiņu
| align=&quot;center&quot; | 9.
| align=&quot;center&quot; | 218
| bgcolor=&quot;#FFCC33&quot; align=&quot;center&quot; | 1.
| bgcolor=&quot;#FFCC33&quot; align=&quot;center&quot; | 137
|-
| align=&quot;center&quot; | {{flagicon|Austrija}} [[2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2026]]
| [[Viktorija Leleka|Leleka]]
| ''Ridnym &lt;small&gt;(Рідним)&lt;/small&gt;''
| Angļu,&lt;br /&gt;Ukraiņu
| align=&quot;center&quot; | 
| align=&quot;center&quot; | 
| align=&quot;center&quot; | 
| align=&quot;center&quot; | 
|}

== Konkursi Ukrainā ==
{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
|-
! Gads
! Vieta
! Halle
! Vadītāji
|-
| [[2005. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2005]]
| [[Kijiva]]
| [[Sporta Pils]]
| [[Marija Erosinfina]], [[Pavlo Šilko]]
|-
| [[2017. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2017]]
| [[Kijiva]]
| [[Starptautiskais izstāžu centrs|Starptautiskais izstāžu]]
| [[Oleksandrs Skičķo]], [[Volodomirs Ostapčuks]], [[Timurs Mirošnučenko]]
|}

== Skatīt arī ==

* [[Ukrainas mūzika]]

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

{{Eirovīzija-aizmetnis}}
{{Eirovīzijas dziesmu konkursa valstis}}

[[Kategorija:Ukrainas mūzika]]
[[Kategorija:Valstis Eirovīzijas dziesmu konkursā]]</text>
      <sha1>4f93wnvxad6o3nwr2yptrjzcw4uob5r</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Armēnija Eirovīzijas dziesmu konkursā</title>
    <ns>0</ns>
    <id>324289</id>
    <revision>
      <id>4468468</id>
      <parentid>4436220</parentid>
      <timestamp>2026-05-15T07:14:47Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Lasks</username>
        <id>38532</id>
      </contributor>
      <origin>4468468</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7209" sha1="nsme6oqo98eyxagzvnvpjtfiaekavuw" xml:space="preserve">{{Valsts Eirovīzijas konkursā infokaste
|        valsts = [[Armēnija]]
|        karogs = Flag of Armenia.svg
|  parraiditajs = [[Armenia 1|AMPTV]]
|    nac atlase = ''Evrotesil'' &lt;small&gt;(2007-2011; 2013)&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;''Depi Evratesil'' &lt;small&gt;(2017-2018; 2020; 2025)
|   pied reizes = 18 (14 fināli)
|   pirma reize = [[2006. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2006]]
|       ESC lab = 4. vieta: [[2008. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2008]], [[2014. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2014]]
|        ESC sl = 16. vieta pusfinālā: [[2019. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2019]]
|     majaslapa = {{URL|http://www.eurovision.am/hy/eurovision}}
|      EBU lapa = {{URL|https://eurovision.tv/country/armenia}}
}}
'''[[Armēnija]] [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursā]]''' ir piedalījusies 18 reizes, debitējot [[2006. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2006. gada konkursā]], kad Armēniju pārstāvēja [[André]] ar dziesmu ''[[Without Your Love]]''. Armēnijas labākais rezultāts ir 4. vieta [[2008. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2008.]] un [[2014. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2014. gada konkursā]], bet sliktākais — [[2019. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2019. gada konkursā]].

[[2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2021. gada konkursa]] valsts nepiedalījās.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://eurovision.tv/story/armenia-withdraws-from-eurovision-2021?fbclid=IwAR2ZmhUHdM1Td80pItLwpkyZfzXdvcckJedT5pOEDIl3TJ5sLhykxnflT94|title=Armenia withdraws from Eurovision Song Contest 2021|website=Eurovision.tv|publisher=[[EBU]]|access-date={{Dat|2021|3|5||bez}}|date={{Dat|2021|3|5||bez}}|language=en}}&lt;/ref&gt; Taču [[2022. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2022. gadā]] Armēnija atgriezās konkursā.

== Armēnijas pārstāvji Eirovīzijā ==
: {{colorbox|#FFCC33}} ''Uzvarētāji''
: {{colorbox|#CCCCCC}} ''Otrā vieta''
: {{colorbox|#cc9966}} ''Trešā vieta''
: {{colorbox|#FE8080}} ''Pēdējā vieta''
: {{colorbox|#FFCDBD}} ''Nekvalificējās finālam''

{| class=&quot;sortable wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em auto 1em auto&quot;
! width=&quot;60&quot; | Gads
! width=&quot;200&quot; | Izpildītājs
! width=&quot;200&quot; | Dziesma
! width=&quot;80&quot; | Valoda
! width=&quot;20&quot; | Fināls
! width=&quot;20&quot; | Punkti
! width=&quot;20&quot; | Pusfināls
! width=&quot;20&quot; | Punkti
|-
| align=&quot;center&quot; | {{flagicon|Greece}} [[Eurovision Song Contest 2006|2006]]
| ''[[André]]''
| ''Without Your Love''
| [[Angļu valoda|Angļu]]
| align=&quot;center&quot; | 8.
| align=&quot;center&quot; | 129
| align=&quot;center&quot; | 6.
| align=&quot;center&quot; | 150
|-
| align=&quot;center&quot; | {{flagicon|Finland}} [[Eurovision Song Contest 2007|2007]]
| ''[[Hayko]]''
| ''Anytime You Need''
| Angļu, [[Armēņu valoda|armēņu]]
| align=&quot;center&quot; | 8.
| align=&quot;center&quot; | 138
| colspan=&quot;2&quot; {{N/A|Iepriekšējā gada TOP 10}}
|-
| align=&quot;center&quot; | {{flagicon|Serbia}} [[Eurovision Song Contest 2008|2008]]
| ''[[Sirusho]]''
| ''Qélé, Qélé'' &lt;small&gt;(''Քելե, Քելե'')&lt;/small&gt;
| Angļu, armēņu
| align=&quot;center&quot; | 4.
| align=&quot;center&quot; | 199
| bgcolor=&quot;#CCCCCC&quot; align=&quot;center&quot;| 2.
| bgcolor=&quot;#CCCCCC&quot; align=&quot;center&quot;| 86
|-
| align=&quot;center&quot; | {{flagicon|Russia}} [[Eurovision Song Contest 2009|2009]]
| [[Inga un Anuša Aršakjanas|Inga un Anuša]]
| ''Jan Jan'' &lt;small&gt;(''Ջան Ջան'')&lt;/small&gt;
| Angļu, armēņu
| align=&quot;center&quot; | 10.
| align=&quot;center&quot; | 92
| align=&quot;center&quot; | 5.
| align=&quot;center&quot; | 99
|-
| align=&quot;center&quot; | {{flagicon|Norway}} [[Eurovision Song Contest 2010|2010]]
| [[Eva Rivasa]]
| ''Apricot Stone''
| Angļu
| align=&quot;center&quot; | 7.
| align=&quot;center&quot; | 141
| align=&quot;center&quot; | 6.
| align=&quot;center&quot; | 83
|- bgcolor=&quot;#FFCDBD&quot;
| align=&quot;center&quot; | {{flagicon|Germany}} [[2011. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2011]]
| ''[[Emmy (armēņu dziedātāja)|Emmy]]''
| ''Boom-Boom''
| Angļu
| colspan=&quot;2&quot; {{N/A|Nekvalificējās}}
| align=&quot;center&quot; | 12.
| align=&quot;center&quot; | 54
|-
| {{N/A|[[Eurovision Song Contest 2012|2012]]}}
| colspan=&quot;7&quot; {{N/A|Nepiedalījās}}
|-
| align=&quot;center&quot; | {{flagicon|Zviedrija}} [[2013. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2013]]
| [[Dorians]]
| ''Lonely Planet''
| Angļu
| align=&quot;center&quot; | 18.
| align=&quot;center&quot; | 41
| align=&quot;center&quot; | 7.
| align=&quot;center&quot; | 69
|-
| align=&quot;center&quot; | {{flagicon|Denmark}} [[Eurovision Song Contest 2014|2014]]
| ''[[Aram MP3]]''
| ''Not Alone''
| Angļu
| align=&quot;center&quot; | 4.
| align=&quot;center&quot; | 174
| align=&quot;center&quot; | 4.
| align=&quot;center&quot; | 121
|-
| align=&quot;center&quot; | {{flagicon|Austria}} [[Eurovision Song Contest 2015|2015]]
| ''[[Genealogy]]''
| ''Face the Shadow''
| Angļu
| align=&quot;center&quot; | 16.
| align=&quot;center&quot; | 34
| align=&quot;center&quot; | 7.
| align=&quot;center&quot; | 77
|-
| align=&quot;center&quot; | {{flagicon|Zviedrija}} [[2016. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2016]]
| [[Iveta Mukučjana]]
| ''LoveWave''
| Angļu
| align=&quot;center&quot; | 7.
| align=&quot;center&quot; | 249
| bgcolor=&quot;#CCCCCC&quot;  align=&quot;center&quot;| 2.
| bgcolor=&quot;#CCCCCC&quot;  align=&quot;center&quot;| 243
|- 
| align=&quot;center&quot; | {{flagicon|Ukraine}} [[Eurovision Song Contest 2017|2017]]
| [[Arcvika]]
| ''Fly with me''
| Angļu
| align=&quot;center&quot; | 18.
| align=&quot;center&quot; | 79
| align=&quot;center&quot; | 7.
| align=&quot;center&quot; | 125
|- bgcolor=&quot;#FFCDBD&quot;
| align=&quot;center&quot; | {{flagicon|Portugal}} [[Eurovision Song Contest 2018|2018]]
| [[Sevaks Hanagjans]]
| ''Qami'' &lt;small&gt;(''Քամի'')&lt;/small&gt;
| Armēņu
| colspan=&quot;2&quot; rowspan=&quot;2&quot; {{N/A|Nekvalificējās}}
| align=&quot;center&quot; | 15.
| align=&quot;center&quot; | 79
|- bgcolor=&quot;#FFCDBD&quot;
| align=&quot;center&quot; | {{flagicon|Izraēla}} [[2019. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2019]]
| ''[[Srbuk]]''
| ''Walking Out''
| Angļu
| align=&quot;center&quot; | 16.
| align=&quot;center&quot; | 49
|-
| {{N/A|[[2020. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|&lt;s&gt;2020&lt;/s&gt;]]}}
| [[Atēna Manukjana]]
| ''Chains on You''
| Angļu
| colspan=&quot;4&quot; {{N/A|Konkurss nenotika}}
|-
| colspan=&quot;8&quot; {{N/A|Nepiedalijās [[2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2021.]] gada konkursa}} 
|- 
| align=&quot;center&quot; | {{flagicon|Itālija}} [[2022. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2022]]
| [[Roza Linna]]
| ''Snap''
| Angļu
| align=&quot;center&quot; | 5.
| align=&quot;center&quot; | 87
| align=&quot;center&quot; | 20.
| align=&quot;center&quot; | 61
|- 
| align=&quot;center&quot; | {{flagicon|Lielbritānija}} [[2023. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2023]]
| ''[[Brunette]]''
| ''Future Lover''
| Armēņu, angļu
| align=&quot;center&quot; | 14.
| align=&quot;center&quot; | 122
| align=&quot;center&quot; | 6.
| align=&quot;center&quot; | 99
|- 
| align=&quot;center&quot; | {{flagicon|Zviedrija}} [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024]]
| ''[[Ladaniva]]''
| ''Jako (Ժակո)''
| Armēņu
| align=&quot;center&quot; | 8.
| align=&quot;center&quot; | 183
| bgcolor=&quot;#cc9966&quot; align=&quot;center&quot; | 3.
| bgcolor=&quot;#cc9966&quot; align=&quot;center&quot; | 137
|-
| align=&quot;center&quot; | {{flagicon|Šveice}} [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025]]
| ''[[Parg]]''
| ''Survivor''
| Angļu
| align=&quot;center&quot; | 20.
| align=&quot;center&quot; | 72
| align=&quot;center&quot; | 10.
| align=&quot;center&quot; | 51
|-
| align=&quot;center&quot; | {{flagicon|Austrija}} [[2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2026]]
| ''[[Simón]]''
| ''Paloma Rumba''
| Angļu
| align=&quot;center&quot; | 
| align=&quot;center&quot; | 
| align=&quot;center&quot; | 
| align=&quot;center&quot; | 
|}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{Eirovīzija-aizmetnis}}
{{Armēnija-aizmetnis}}
{{Eirovīzijas dziesmu konkursa valstis}}

[[Kategorija:Armēnijas kultūra]]
[[Kategorija:Valstis Eirovīzijas dziesmu konkursā]]</text>
      <sha1>nsme6oqo98eyxagzvnvpjtfiaekavuw</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4468484</id>
      <parentid>4468468</parentid>
      <timestamp>2026-05-15T07:34:00Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Lasks</username>
        <id>38532</id>
      </contributor>
      <comment>/* Armēnijas pārstāvji Eirovīzijā */</comment>
      <origin>4468484</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7226" sha1="am49jntfmqdwkvk4p6bckjp60mibn8z" xml:space="preserve">{{Valsts Eirovīzijas konkursā infokaste
|        valsts = [[Armēnija]]
|        karogs = Flag of Armenia.svg
|  parraiditajs = [[Armenia 1|AMPTV]]
|    nac atlase = ''Evrotesil'' &lt;small&gt;(2007-2011; 2013)&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;''Depi Evratesil'' &lt;small&gt;(2017-2018; 2020; 2025)
|   pied reizes = 18 (14 fināli)
|   pirma reize = [[2006. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2006]]
|       ESC lab = 4. vieta: [[2008. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2008]], [[2014. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2014]]
|        ESC sl = 16. vieta pusfinālā: [[2019. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2019]]
|     majaslapa = {{URL|http://www.eurovision.am/hy/eurovision}}
|      EBU lapa = {{URL|https://eurovision.tv/country/armenia}}
}}
'''[[Armēnija]] [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursā]]''' ir piedalījusies 18 reizes, debitējot [[2006. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2006. gada konkursā]], kad Armēniju pārstāvēja [[André]] ar dziesmu ''[[Without Your Love]]''. Armēnijas labākais rezultāts ir 4. vieta [[2008. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2008.]] un [[2014. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2014. gada konkursā]], bet sliktākais — [[2019. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2019. gada konkursā]].

[[2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2021. gada konkursa]] valsts nepiedalījās.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://eurovision.tv/story/armenia-withdraws-from-eurovision-2021?fbclid=IwAR2ZmhUHdM1Td80pItLwpkyZfzXdvcckJedT5pOEDIl3TJ5sLhykxnflT94|title=Armenia withdraws from Eurovision Song Contest 2021|website=Eurovision.tv|publisher=[[EBU]]|access-date={{Dat|2021|3|5||bez}}|date={{Dat|2021|3|5||bez}}|language=en}}&lt;/ref&gt; Taču [[2022. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2022. gadā]] Armēnija atgriezās konkursā.

== Armēnijas pārstāvji Eirovīzijā ==
: {{colorbox|#FFCC33}} ''Uzvarētāji''
: {{colorbox|#CCCCCC}} ''Otrā vieta''
: {{colorbox|#cc9966}} ''Trešā vieta''
: {{colorbox|#FE8080}} ''Pēdējā vieta''
: {{colorbox|#FFCDBD}} ''Nekvalificējās finālam''

{| class=&quot;sortable wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em auto 1em auto&quot;
! width=&quot;60&quot; | Gads
! width=&quot;200&quot; | Izpildītājs
! width=&quot;200&quot; | Dziesma
! width=&quot;80&quot; | Valoda
! width=&quot;20&quot; | Fināls
! width=&quot;20&quot; | Punkti
! width=&quot;20&quot; | Pusfināls
! width=&quot;20&quot; | Punkti
|-
| align=&quot;center&quot; | {{flagicon|Greece}} [[Eurovision Song Contest 2006|2006]]
| ''[[André]]''
| ''Without Your Love''
| [[Angļu valoda|Angļu]]
| align=&quot;center&quot; | 8.
| align=&quot;center&quot; | 129
| align=&quot;center&quot; | 6.
| align=&quot;center&quot; | 150
|-
| align=&quot;center&quot; | {{flagicon|Finland}} [[Eurovision Song Contest 2007|2007]]
| ''[[Hayko]]''
| ''Anytime You Need''
| Angļu, [[Armēņu valoda|armēņu]]
| align=&quot;center&quot; | 8.
| align=&quot;center&quot; | 138
| colspan=&quot;2&quot; {{N/A|Iepriekšējā gada TOP 10}}
|-
| align=&quot;center&quot; | {{flagicon|Serbia}} [[Eurovision Song Contest 2008|2008]]
| ''[[Sirusho]]''
| ''Qélé, Qélé'' &lt;small&gt;(''Քելե, Քելե'')&lt;/small&gt;
| Angļu, armēņu
| align=&quot;center&quot; | 4.
| align=&quot;center&quot; | 199
| bgcolor=&quot;#CCCCCC&quot; align=&quot;center&quot;| 2.
| bgcolor=&quot;#CCCCCC&quot; align=&quot;center&quot;| 86
|-
| align=&quot;center&quot; | {{flagicon|Russia}} [[Eurovision Song Contest 2009|2009]]
| [[Inga un Anuša Aršakjanas|Inga un Anuša]]
| ''Jan Jan'' &lt;small&gt;(''Ջան Ջան'')&lt;/small&gt;
| Angļu, armēņu
| align=&quot;center&quot; | 10.
| align=&quot;center&quot; | 92
| align=&quot;center&quot; | 5.
| align=&quot;center&quot; | 99
|-
| align=&quot;center&quot; | {{flagicon|Norway}} [[Eurovision Song Contest 2010|2010]]
| [[Eva Rivasa]]
| ''Apricot Stone''
| Angļu
| align=&quot;center&quot; | 7.
| align=&quot;center&quot; | 141
| align=&quot;center&quot; | 6.
| align=&quot;center&quot; | 83
|- bgcolor=&quot;#FFCDBD&quot;
| align=&quot;center&quot; | {{flagicon|Germany}} [[2011. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2011]]
| ''[[Emmy (armēņu dziedātāja)|Emmy]]''
| ''Boom-Boom''
| Angļu
| colspan=&quot;2&quot; {{N/A|Nekvalificējās}}
| align=&quot;center&quot; | 12.
| align=&quot;center&quot; | 54
|-
| {{N/A|[[Eurovision Song Contest 2012|2012]]}}
| colspan=&quot;7&quot; {{N/A|Nepiedalījās}}
|-
| align=&quot;center&quot; | {{flagicon|Zviedrija}} [[2013. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2013]]
| [[Dorians]]
| ''Lonely Planet''
| Angļu
| align=&quot;center&quot; | 18.
| align=&quot;center&quot; | 41
| align=&quot;center&quot; | 7.
| align=&quot;center&quot; | 69
|-
| align=&quot;center&quot; | {{flagicon|Denmark}} [[Eurovision Song Contest 2014|2014]]
| ''[[Aram MP3]]''
| ''Not Alone''
| Angļu
| align=&quot;center&quot; | 4.
| align=&quot;center&quot; | 174
| align=&quot;center&quot; | 4.
| align=&quot;center&quot; | 121
|-
| align=&quot;center&quot; | {{flagicon|Austria}} [[Eurovision Song Contest 2015|2015]]
| ''[[Genealogy]]''
| ''Face the Shadow''
| Angļu
| align=&quot;center&quot; | 16.
| align=&quot;center&quot; | 34
| align=&quot;center&quot; | 7.
| align=&quot;center&quot; | 77
|-
| align=&quot;center&quot; | {{flagicon|Zviedrija}} [[2016. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2016]]
| [[Iveta Mukučjana]]
| ''LoveWave''
| Angļu
| align=&quot;center&quot; | 7.
| align=&quot;center&quot; | 249
| bgcolor=&quot;#CCCCCC&quot;  align=&quot;center&quot;| 2.
| bgcolor=&quot;#CCCCCC&quot;  align=&quot;center&quot;| 243
|- 
| align=&quot;center&quot; | {{flagicon|Ukraine}} [[Eurovision Song Contest 2017|2017]]
| [[Arcvika]]
| ''Fly with me''
| Angļu
| align=&quot;center&quot; | 18.
| align=&quot;center&quot; | 79
| align=&quot;center&quot; | 7.
| align=&quot;center&quot; | 125
|- bgcolor=&quot;#FFCDBD&quot;
| align=&quot;center&quot; | {{flagicon|Portugal}} [[Eurovision Song Contest 2018|2018]]
| [[Sevaks Hanagjans]]
| ''Qami'' &lt;small&gt;(''Քամի'')&lt;/small&gt;
| Armēņu
| colspan=&quot;2&quot; rowspan=&quot;2&quot; {{N/A|Nekvalificējās}}
| align=&quot;center&quot; | 15.
| align=&quot;center&quot; | 79
|- bgcolor=&quot;#FFCDBD&quot;
| align=&quot;center&quot; | {{flagicon|Izraēla}} [[2019. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2019]]
| ''[[Srbuk]]''
| ''Walking Out''
| Angļu
| align=&quot;center&quot; | 16.
| align=&quot;center&quot; | 49
|-
| {{N/A|[[2020. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|&lt;s&gt;2020&lt;/s&gt;]]}}
| [[Atēna Manukjana]]
| ''Chains on You''
| Angļu
| colspan=&quot;4&quot; {{N/A|Konkurss nenotika}}
|-
| colspan=&quot;8&quot; {{N/A|Nepiedalijās [[2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2021.]] gada konkursa}} 
|- 
| align=&quot;center&quot; | {{flagicon|Itālija}} [[2022. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2022]]
| [[Roza Linna]]
| ''Snap''
| Angļu
| align=&quot;center&quot; | 5.
| align=&quot;center&quot; | 87
| align=&quot;center&quot; | 20.
| align=&quot;center&quot; | 61
|- 
| align=&quot;center&quot; | {{flagicon|Lielbritānija}} [[2023. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2023]]
| ''[[Brunette]]''
| ''Future Lover''
| Armēņu, angļu
| align=&quot;center&quot; | 14.
| align=&quot;center&quot; | 122
| align=&quot;center&quot; | 6.
| align=&quot;center&quot; | 99
|- 
| align=&quot;center&quot; | {{flagicon|Zviedrija}} [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024]]
| ''[[Ladaniva]]''
| ''Jako (Ժակո)''
| Armēņu
| align=&quot;center&quot; | 8.
| align=&quot;center&quot; | 183
| bgcolor=&quot;#cc9966&quot; align=&quot;center&quot; | 3.
| bgcolor=&quot;#cc9966&quot; align=&quot;center&quot; | 137
|-
| align=&quot;center&quot; | {{flagicon|Šveice}} [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025]]
| ''[[Parg]]''
| ''Survivor''
| Angļu
| align=&quot;center&quot; | 20.
| align=&quot;center&quot; | 72
| align=&quot;center&quot; | 10.
| align=&quot;center&quot; | 51
|- bgcolor=&quot;#FFCDBD&quot;
| align=&quot;center&quot; | {{flagicon|Austrija}} [[2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2026]]
| ''[[Simón]]''
| ''Paloma Rumba''
| Angļu
| colspan=&quot;2&quot; {{N/A|Nekvalificējās}}
| align=&quot;center&quot; | 
| align=&quot;center&quot; | 
|}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{Eirovīzija-aizmetnis}}
{{Armēnija-aizmetnis}}
{{Eirovīzijas dziesmu konkursa valstis}}

[[Kategorija:Armēnijas kultūra]]
[[Kategorija:Valstis Eirovīzijas dziesmu konkursā]]</text>
      <sha1>am49jntfmqdwkvk4p6bckjp60mibn8z</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Azerbaidžāna Eirovīzijas dziesmu konkursā</title>
    <ns>0</ns>
    <id>331420</id>
    <revision>
      <id>4468464</id>
      <parentid>4431955</parentid>
      <timestamp>2026-05-15T07:09:22Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Lasks</username>
        <id>38532</id>
      </contributor>
      <origin>4468464</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="10860" sha1="3mg6x9be6mbtje4n2lgs97u1ufwng8j" xml:space="preserve">{{Valsts Eirovīzijas konkursā infokaste
|        valsts = [[Azerbaidžāna]]
|        karogs = Flag of Azerbaijan.svg
|  parraiditajs = [[İctimai Televiziya|İTV]]
|    nac atlase = ''Land Of Fire'' &lt;small&gt;(2008, 2010)&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;''Milli Seçim Turu''&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(2011–2012 – tikai izpildītājs, 2013)&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;''Böyük Səhnə''&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(2014 – tikai izpildītājs)&lt;/small&gt;
|   pied reizes = 18 (13 fināli)
|   pirma reize = [[2008. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2008]].
|       ESC lab = 1. vieta: [[2011. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2011]].
|        ESC sl = Pēdējā vieta &lt;small&gt;(pusfinālā)&lt;/small&gt;: [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025]].
|     majaslapa = 
|      EBU lapa = [https://eurovision.tv/country/azerbaijan Azerbaidžānas profils ''Eurovision.tv'' lapā]
}}
'''[[Azerbaidžāna]] [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursā]]''' ir piedalījusies 18 reizes, no kurām finālos ir piedalījusies 13 reizes, debitējot [[2008. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2008]]. gada konkursā, kad tās raidorganizācija [[İctimai Televiziya|İTV]] kļuva par pilntiesīgu [[Eiropas Raidorganizāciju apvienība|EBU]] locekli. Azerbaidžāna bija pēdējā [[Kaukāzs|Kaukāza]] valsts, kas debitēja konkursā pēc [[Armēnija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Armēnijas]] [[2006. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2006]]. gada konkursā un [[Gruzija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Gruzijas]] [[2007. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2007]]. gada konkursā.
 
Azerbaidžāna konkursā ir uzvarējusi vienu reizi – [[2011. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2011]]. gada konkursā, četrus gadus pēc savas debijas, ar dziesmu ''[[Running Scared]]'', ko izpildīja ''[[Ell &amp; Nikki]]''.

== Azerbaidžānas pārstāvji Eirovīzijā ==
: {{colorbox|#FFCC33}} ''Uzvarētāji''
: {{colorbox|#CCCCCC}} ''Otrā vieta''
: {{colorbox|#cc9966}} ''Trešā vieta''
: {{colorbox|#FE8080}} ''Pēdējā vieta''
: {{colorbox|#FFCDBD}} ''Nekvalificējās finālam''

{| class=&quot;sortable wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em auto 1em auto&quot;
! width=&quot;60&quot; | Gads
! width=&quot;200&quot; | Izpildītājs
! width=&quot;200&quot; | Dziesma
! width=&quot;80&quot; | Valoda
! width=&quot;20&quot; | Fināls
! width=&quot;20&quot; | Punkti
! width=&quot;20&quot; | Pusfināls
! width=&quot;20&quot; | Punkti
|-
| align=&quot;center&quot; | {{flaga|Serbija|2004}} [[2008. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2008]]
| [[Elnurs Hjosejnovs|Elnurs]] un [[Samirs Džavadzade|Samirs]]
| ''Day After Day''
| Angļu
| align=&quot;center&quot; | 8.
| align=&quot;center&quot; | 132
| align=&quot;center&quot; | 6.
| align=&quot;center&quot; | 96
|- bgcolor=&quot;#cc9966&quot;
| align=&quot;center&quot; | {{flaga|Krievija}} [[2009. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2009]]
| [[Aisela Teimurzade|Aisela]] un [[Arašs Lapafzade|Arašs]]
| ''Always''
| Angļu
| align=&quot;center&quot; | 3.
| align=&quot;center&quot; | 207
| bgcolor=&quot;#CCCCCC&quot; align=&quot;center&quot; | 2.
| bgcolor=&quot;#CCCCCC&quot; align=&quot;center&quot; | 180
|-
| align=&quot;center&quot; | {{flaga|Norvēģija}} [[2010. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2010]]
| [[Sefure Elizade|Sefure]]
| ''[[Drip Drop]]''
| Angļu
| align=&quot;center&quot; | 5.
| align=&quot;center&quot; | 145
| bgcolor=&quot;#CCCCCC&quot; align=&quot;center&quot; | 2.
| bgcolor=&quot;#CCCCCC&quot; align=&quot;center&quot; | 113
|- bgcolor=&quot;#FFCC33&quot;
| align=&quot;center&quot; | {{flaga|Vācija}} [[2011. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2011]]
| ''[[Ell &amp; Nikki]]''
| ''[[Running Scared]]''
| Angļu
| align=&quot;center&quot; | 1.
| align=&quot;center&quot; | 221
| bgcolor=&quot;#CCCCCC&quot; align=&quot;center&quot; | 2.
| bgcolor=&quot;#CCCCCC&quot; align=&quot;center&quot; | 122
|-
| align=&quot;center&quot; | {{flaga|Azerbaidžāna}} [[2012. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2012]]
| [[Sabina Babajeva]]
| ''When the Music Dies''
| Angļu
| align=&quot;center&quot; | 4.
| align=&quot;center&quot; | 150
| colspan=&quot;2&quot; data-sort-value=&quot;-9999&quot; {{N/A|Rīkotājvalsts}}{{efn|name=Rīkotājvalsts|Ja valsts konkursu rīko, tā automātiski kvalificējas finālam}}
|- bgcolor=&quot;#CCCCCC&quot;
| align=&quot;center&quot; | {{flaga|Zviedrija}} [[2013. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2013]]
| [[Farids Mamadovs]]
| ''Hold Me''
| Angļu
| align=&quot;center&quot; | 2.
| align=&quot;center&quot; | 234
| bgcolor=&quot;#FFCC33&quot; align=&quot;center&quot; | 1.
| bgcolor=&quot;#FFCC33&quot; align=&quot;center&quot; | 139
|-
| align=&quot;center&quot; | {{flaga|Dānija}} [[2014. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2014]]
| [[Dilara Kazimova]]
| ''Start a Fire''
| Angļu
| align=&quot;center&quot; | 22.
| align=&quot;center&quot; | 33
| align=&quot;center&quot; | 9.
| align=&quot;center&quot; | 57
|-
| align=&quot;center&quot; | {{flaga|Austrija}} [[2015. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2015]]
| [[Elnurs Hjosejnovs]]
| ''Hour of the Wolf''
| Angļu
| align=&quot;center&quot; | 12.
| align=&quot;center&quot; | 49
| align=&quot;center&quot; | 10.
| align=&quot;center&quot; | 53
|-
| align=&quot;center&quot; | {{flaga|Zviedrija}} [[2016. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2016]]
| [[Samra Ragimlī|Samra]]
| ''Miracle''
| Angļu
| align=&quot;center&quot; | 17.
| align=&quot;center&quot; | 117
| align=&quot;center&quot; | 6.
| align=&quot;center&quot; | 185
|-
| align=&quot;center&quot; | {{flaga|Ukraina}} [[2017. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2017]]
| ''[[Diāna Hadžijeva|Dihaj]]''
| ''Skeletons''
| Angļu
| align=&quot;center&quot; | 14.
| align=&quot;center&quot; | 120
| align=&quot;center&quot; | 8.
| align=&quot;center&quot; | 150
|- bgcolor=&quot;#FFCDBD&quot;
| align=&quot;center&quot; | {{flaga|Portugāle}} [[2018. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2018]]
| [[Aisela Mamadova|Aisela]]
| ''X My Heart''
| Angļu
| colspan=&quot;2&quot; {{N/A|Nekvalificējās}}
| align=&quot;center&quot; | 11.
| align=&quot;center&quot; | 94
|-
| align=&quot;center&quot; | {{flaga|Izraēla}} [[2019. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2019]]
| [[Čingizs Mustafajevs|Čingizs]]
| ''Truth''
| Angļu
| align=&quot;center&quot; | 8.
| align=&quot;center&quot; | 302
| align=&quot;center&quot; | 5.
| align=&quot;center&quot; | 224
|-
| {{N/A|[[2020. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|&lt;s&gt;2020&lt;/s&gt;]]}}
| rowspan=&quot;2&quot; | ''[[Samira Efendi|Efendi]]''
| ''Cleopatra''
| Angļu{{efn|name=Japāņu|Sastāv no mantras ''Namu Myōhō Renge Kyō'' [[Japāņu valoda|japāniski]]}}
| colspan=&quot;4&quot; {{N/A|Konkurss nenotika}}&lt;small&gt;{{efn|name=atcelts|Konkurss tika atcelts [[COVID-19 pandēmija]]s dēļ}}&lt;/small&gt;
|-
| align=&quot;center&quot; | {{flaga|Nīderlande}} [[2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2021]]
| ''Mata Hari''
| Angļu{{efn|name=Azerbaidžāņu|Sastāv no atkārtotas frāzes [[Azerbaidžāņu valoda|azerbaidžāniski]]}}
| align=&quot;center&quot; | 20.
| align=&quot;center&quot; | 65
| align=&quot;center&quot; | 8.
| align=&quot;center&quot; | 138
|-
| align=&quot;center&quot; | {{flaga|Itālija}} [[2022. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2022]]
| [[Nadirs Rūstemli]]
| ''Fade to Black''
| Angļu
| align=&quot;center&quot; | 16.
| align=&quot;center&quot; | 106
| align=&quot;center&quot; | 10.
| align=&quot;center&quot; | 96
|- bgcolor=&quot;#FFCDBD&quot;
| align=&quot;center&quot; | {{flagicon|Lielbritānija}} [[2023. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2023]]
| ''[[TuralTuranX]]''
| ''Tell Me More''
| Angļu
| colspan=&quot;2&quot; rowspan=&quot;3&quot; {{N/A|Nekvalificējās}}
| align=&quot;center&quot; | 14.
| align=&quot;center&quot; | 4
|- bgcolor=&quot;#FFCDBD&quot;
| align=&quot;center&quot; | {{flagicon|Zviedrija}} [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024]]
| ''[[Fahree]]'' pied. [[Ilkins Dovlatovs]]
| ''Özünlə apar''
| Angļu, [[Azerbaidžāņu valoda|Azerbaidžāņu]]
| align=&quot;center&quot; | 14.
| align=&quot;center&quot; | 11
|- bgcolor=&quot;#FFCDBD&quot;
| align=&quot;center&quot; | {{flagicon|Šveice}} [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025]]
| ''[[Mamagama]]''
| ''Run with U''
| Angļu
| bgcolor=&quot;#FE8080&quot; align=&quot;center&quot; | 15.
| bgcolor=&quot;#FE8080&quot; align=&quot;center&quot; | 7
|-
| align=&quot;center&quot; | {{flagicon|Austrija}} [[2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2026]]
| ''[[Jiva]]''
| ''Just Go''
| Angļu&lt;br /&gt;Azerbaidžāņu
| align=&quot;center&quot; | 
| align=&quot;center&quot; | 
| align=&quot;center&quot; | 
| align=&quot;center&quot; | 
|}

== Konkursi Azerbaidžānā ==
{| class=&quot;wikitable&quot;
! Gads
! Pilsēta
! Halle
! Vadītājs(-i)
! Attēls
|-
| align=&quot;center&quot; | [[2012. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2012]]
| [[Baku]]
| [[Baku Kristāla halle]]
| [[Leila Aļijeva]], [[Nardžiza Birka-Pītersene]] un [[Eldars Gasimovs]]
| [[Attēls:Pht-Vugar Ibadov eurovision (26).jpg|150px]]
|}

== Galerija ==
&lt;center&gt;&lt;gallery widths=&quot;120&quot; heights=&quot;140&quot; perrow=&quot;7&quot;&gt;
Attēls:ESC 2008 - Azerbaijan - Elnur and Samir 1st semifinal.jpg|&lt;small&gt;[[Elnurs Hjosejnovs|Elnurs]] un [[Samirs Džavadzade|Samirs]] [[2008. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2008]]. gada konkursā [[Belgrada|Belgradā]], [[Serbija|Serbijā]].&lt;/small&gt;
Attēls:Aysel and Arash semifinal.jpg|&lt;small&gt;[[Aisela Teimurzade|Aisela]] un [[Arašs Lapafzade|Arašs]] [[2009. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2009]]. gada konkursā [[Maskava|Maskavā]], [[Krievija|Krievijā]].&lt;/small&gt;
Attēls:Safura Alizadeh - May 2010 Semifinal.jpg|&lt;small&gt;[[Sefure Elizade|Sefure]] [[2010. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2010]]. gada konkursā [[Oslo]], [[Norvēģija|Norvēģijā]].&lt;/small&gt;
Attēls:Ell &amp; Nikki - Azerbaijan (Eurovision Song Contest 2011).jpg|&lt;small&gt;''[[Ell &amp; Nikki]]'' [[2011. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2011]]. gada konkursā [[Diseldorfa|Diseldorfā]], [[Vācija|Vācijā]].&lt;/small&gt;
Attēls:Farid Mammadov at Eurovision 2013.jpg|&lt;small&gt;[[Farids Mamadovs]] [[2013. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2013]]. gada konkursā [[Malme|Malmē]], [[Zviedrija|Zviedrijā]].&lt;/small&gt;
Attēls:ESC2014 - Azerbaijan 08.jpg|&lt;small&gt;[[Dilara Kazimova]] [[2014. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2014]]. gada konkursā [[Kopenhāgena|Kopenhāgenā]], [[Dānija|Dānijā]].&lt;/small&gt;
Attēls:20150516 ESC 2015 Elnur Huseynov 8202.jpg|&lt;small&gt;[[Elnurs Hjosejnovs]] [[2015. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2015]]. gada konkursā [[Vīne|Vīnē]], [[Austrija|Austrijā]].&lt;/small&gt;
Attēls:ESC2016 - Azerbaijan 34.jpg|&lt;small&gt;[[Samra Ragimlī|Samra]] [[2016. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2016]]. gada konkursā [[Stokholma|Stokholmā]], [[Zviedrija|Zviedrijā]].&lt;/small&gt;
Attēls:Dihaj представляет Азербайджан на Евровидении в Киеве. Фото 7.jpg|&lt;small&gt;''[[Diāna Hadžijeva|Dihaj]]'' [[2017. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2017]]. gada konkursā [[Kijiva|Kijivā]], [[Ukraina|Ukrainā]].&lt;/small&gt;
Attēls:ESC2018 - Azerbaijan 01.jpg|&lt;small&gt;[[Aisela Mamadova|Aisela]] [[2018. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2018]]. gada konkursā [[Lisabona|Lisabonā]], [[Portugāle|Portugālē]].&lt;/small&gt;
Attēls:ESC2019 - Azerbaijan 02.jpg|&lt;small&gt;[[Čingizs Mustafajevs|Čingizs]] [[2019. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2019]]. gada konkursā [[Telaviva|Telavivā]], [[Izraēla|Izraēlā]].&lt;/small&gt;
Attēls:ESC 2021 Rotterdam 1st Semi Jury Show Azerbaijan2.jpg|&lt;small&gt;''[[Samira Efendi|Efendi]]'' [[2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2021]]. gada konkursā [[Roterdama|Roterdamā]], [[Nīderlande|Nīderlandē]].&lt;/small&gt;
&lt;/gallery&gt;&lt;/center&gt;

== Piezīmes ==
{{notelist}}

== Ārējās saites ==
* [https://eurovision.tv/country/azerbaijan Azerbaidžānas profils Eurovision.tv lapā]
* [https://eurovisionworld.com/eurovision/azerbaijan Azerbaidžānas pārstāvju un rezultātu uzskaitījums – ''EUROVISIONWORLD.COM'']

{{Eirovīzijas dziesmu konkursa valstis}}

[[Kategorija:Azerbaidžānas mūzika]]
[[Kategorija:Valstis Eirovīzijas dziesmu konkursā]]</text>
      <sha1>3mg6x9be6mbtje4n2lgs97u1ufwng8j</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4468483</id>
      <parentid>4468464</parentid>
      <timestamp>2026-05-15T07:32:36Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Lasks</username>
        <id>38532</id>
      </contributor>
      <comment>/* Azerbaidžānas pārstāvji Eirovīzijā */</comment>
      <origin>4468483</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="10838" sha1="s5g9l2cuzzl4v9gj45voc0t8dkv6k19" xml:space="preserve">{{Valsts Eirovīzijas konkursā infokaste
|        valsts = [[Azerbaidžāna]]
|        karogs = Flag of Azerbaijan.svg
|  parraiditajs = [[İctimai Televiziya|İTV]]
|    nac atlase = ''Land Of Fire'' &lt;small&gt;(2008, 2010)&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;''Milli Seçim Turu''&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(2011–2012 – tikai izpildītājs, 2013)&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;''Böyük Səhnə''&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(2014 – tikai izpildītājs)&lt;/small&gt;
|   pied reizes = 18 (13 fināli)
|   pirma reize = [[2008. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2008]].
|       ESC lab = 1. vieta: [[2011. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2011]].
|        ESC sl = Pēdējā vieta &lt;small&gt;(pusfinālā)&lt;/small&gt;: [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025]].
|     majaslapa = 
|      EBU lapa = [https://eurovision.tv/country/azerbaijan Azerbaidžānas profils ''Eurovision.tv'' lapā]
}}
'''[[Azerbaidžāna]] [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursā]]''' ir piedalījusies 18 reizes, no kurām finālos ir piedalījusies 13 reizes, debitējot [[2008. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2008]]. gada konkursā, kad tās raidorganizācija [[İctimai Televiziya|İTV]] kļuva par pilntiesīgu [[Eiropas Raidorganizāciju apvienība|EBU]] locekli. Azerbaidžāna bija pēdējā [[Kaukāzs|Kaukāza]] valsts, kas debitēja konkursā pēc [[Armēnija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Armēnijas]] [[2006. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2006]]. gada konkursā un [[Gruzija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Gruzijas]] [[2007. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2007]]. gada konkursā.
 
Azerbaidžāna konkursā ir uzvarējusi vienu reizi – [[2011. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2011]]. gada konkursā, četrus gadus pēc savas debijas, ar dziesmu ''[[Running Scared]]'', ko izpildīja ''[[Ell &amp; Nikki]]''.

== Azerbaidžānas pārstāvji Eirovīzijā ==
: {{colorbox|#FFCC33}} ''Uzvarētāji''
: {{colorbox|#CCCCCC}} ''Otrā vieta''
: {{colorbox|#cc9966}} ''Trešā vieta''
: {{colorbox|#FE8080}} ''Pēdējā vieta''
: {{colorbox|#FFCDBD}} ''Nekvalificējās finālam''

{| class=&quot;sortable wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em auto 1em auto&quot;
! width=&quot;60&quot; | Gads
! width=&quot;200&quot; | Izpildītājs
! width=&quot;200&quot; | Dziesma
! width=&quot;80&quot; | Valoda
! width=&quot;20&quot; | Fināls
! width=&quot;20&quot; | Punkti
! width=&quot;20&quot; | Pusfināls
! width=&quot;20&quot; | Punkti
|-
| align=&quot;center&quot; | {{flaga|Serbija|2004}} [[2008. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2008]]
| [[Elnurs Hjosejnovs|Elnurs]] un [[Samirs Džavadzade|Samirs]]
| ''Day After Day''
| Angļu
| align=&quot;center&quot; | 8.
| align=&quot;center&quot; | 132
| align=&quot;center&quot; | 6.
| align=&quot;center&quot; | 96
|- bgcolor=&quot;#cc9966&quot;
| align=&quot;center&quot; | {{flaga|Krievija}} [[2009. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2009]]
| [[Aisela Teimurzade|Aisela]] un [[Arašs Lapafzade|Arašs]]
| ''Always''
| Angļu
| align=&quot;center&quot; | 3.
| align=&quot;center&quot; | 207
| bgcolor=&quot;#CCCCCC&quot; align=&quot;center&quot; | 2.
| bgcolor=&quot;#CCCCCC&quot; align=&quot;center&quot; | 180
|-
| align=&quot;center&quot; | {{flaga|Norvēģija}} [[2010. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2010]]
| [[Sefure Elizade|Sefure]]
| ''[[Drip Drop]]''
| Angļu
| align=&quot;center&quot; | 5.
| align=&quot;center&quot; | 145
| bgcolor=&quot;#CCCCCC&quot; align=&quot;center&quot; | 2.
| bgcolor=&quot;#CCCCCC&quot; align=&quot;center&quot; | 113
|- bgcolor=&quot;#FFCC33&quot;
| align=&quot;center&quot; | {{flaga|Vācija}} [[2011. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2011]]
| ''[[Ell &amp; Nikki]]''
| ''[[Running Scared]]''
| Angļu
| align=&quot;center&quot; | 1.
| align=&quot;center&quot; | 221
| bgcolor=&quot;#CCCCCC&quot; align=&quot;center&quot; | 2.
| bgcolor=&quot;#CCCCCC&quot; align=&quot;center&quot; | 122
|-
| align=&quot;center&quot; | {{flaga|Azerbaidžāna}} [[2012. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2012]]
| [[Sabina Babajeva]]
| ''When the Music Dies''
| Angļu
| align=&quot;center&quot; | 4.
| align=&quot;center&quot; | 150
| colspan=&quot;2&quot; data-sort-value=&quot;-9999&quot; {{N/A|Rīkotājvalsts}}{{efn|name=Rīkotājvalsts|Ja valsts konkursu rīko, tā automātiski kvalificējas finālam}}
|- bgcolor=&quot;#CCCCCC&quot;
| align=&quot;center&quot; | {{flaga|Zviedrija}} [[2013. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2013]]
| [[Farids Mamadovs]]
| ''Hold Me''
| Angļu
| align=&quot;center&quot; | 2.
| align=&quot;center&quot; | 234
| bgcolor=&quot;#FFCC33&quot; align=&quot;center&quot; | 1.
| bgcolor=&quot;#FFCC33&quot; align=&quot;center&quot; | 139
|-
| align=&quot;center&quot; | {{flaga|Dānija}} [[2014. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2014]]
| [[Dilara Kazimova]]
| ''Start a Fire''
| Angļu
| align=&quot;center&quot; | 22.
| align=&quot;center&quot; | 33
| align=&quot;center&quot; | 9.
| align=&quot;center&quot; | 57
|-
| align=&quot;center&quot; | {{flaga|Austrija}} [[2015. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2015]]
| [[Elnurs Hjosejnovs]]
| ''Hour of the Wolf''
| Angļu
| align=&quot;center&quot; | 12.
| align=&quot;center&quot; | 49
| align=&quot;center&quot; | 10.
| align=&quot;center&quot; | 53
|-
| align=&quot;center&quot; | {{flaga|Zviedrija}} [[2016. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2016]]
| [[Samra Ragimlī|Samra]]
| ''Miracle''
| Angļu
| align=&quot;center&quot; | 17.
| align=&quot;center&quot; | 117
| align=&quot;center&quot; | 6.
| align=&quot;center&quot; | 185
|-
| align=&quot;center&quot; | {{flaga|Ukraina}} [[2017. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2017]]
| ''[[Diāna Hadžijeva|Dihaj]]''
| ''Skeletons''
| Angļu
| align=&quot;center&quot; | 14.
| align=&quot;center&quot; | 120
| align=&quot;center&quot; | 8.
| align=&quot;center&quot; | 150
|- bgcolor=&quot;#FFCDBD&quot;
| align=&quot;center&quot; | {{flaga|Portugāle}} [[2018. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2018]]
| [[Aisela Mamadova|Aisela]]
| ''X My Heart''
| Angļu
| colspan=&quot;2&quot; {{N/A|Nekvalificējās}}
| align=&quot;center&quot; | 11.
| align=&quot;center&quot; | 94
|-
| align=&quot;center&quot; | {{flaga|Izraēla}} [[2019. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2019]]
| [[Čingizs Mustafajevs|Čingizs]]
| ''Truth''
| Angļu
| align=&quot;center&quot; | 8.
| align=&quot;center&quot; | 302
| align=&quot;center&quot; | 5.
| align=&quot;center&quot; | 224
|-
| {{N/A|[[2020. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|&lt;s&gt;2020&lt;/s&gt;]]}}
| rowspan=&quot;2&quot; | ''[[Samira Efendi|Efendi]]''
| ''Cleopatra''
| Angļu{{efn|name=Japāņu|Sastāv no mantras ''Namu Myōhō Renge Kyō'' [[Japāņu valoda|japāniski]]}}
| colspan=&quot;4&quot; {{N/A|Konkurss nenotika}}&lt;small&gt;{{efn|name=atcelts|Konkurss tika atcelts [[COVID-19 pandēmija]]s dēļ}}&lt;/small&gt;
|-
| align=&quot;center&quot; | {{flaga|Nīderlande}} [[2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2021]]
| ''Mata Hari''
| Angļu{{efn|name=Azerbaidžāņu|Sastāv no atkārtotas frāzes [[Azerbaidžāņu valoda|azerbaidžāniski]]}}
| align=&quot;center&quot; | 20.
| align=&quot;center&quot; | 65
| align=&quot;center&quot; | 8.
| align=&quot;center&quot; | 138
|-
| align=&quot;center&quot; | {{flaga|Itālija}} [[2022. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2022]]
| [[Nadirs Rūstemli]]
| ''Fade to Black''
| Angļu
| align=&quot;center&quot; | 16.
| align=&quot;center&quot; | 106
| align=&quot;center&quot; | 10.
| align=&quot;center&quot; | 96
|- bgcolor=&quot;#FFCDBD&quot;
| align=&quot;center&quot; | {{flagicon|Lielbritānija}} [[2023. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2023]]
| ''[[TuralTuranX]]''
| ''Tell Me More''
| Angļu
| colspan=&quot;2&quot; rowspan=&quot;4&quot; {{N/A|Nekvalificējās}}
| align=&quot;center&quot; | 14.
| align=&quot;center&quot; | 4
|- bgcolor=&quot;#FFCDBD&quot;
| align=&quot;center&quot; | {{flagicon|Zviedrija}} [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024]]
| ''[[Fahree]]'' pied. [[Ilkins Dovlatovs]]
| ''Özünlə apar''
| Angļu, [[Azerbaidžāņu valoda|Azerbaidžāņu]]
| align=&quot;center&quot; | 14.
| align=&quot;center&quot; | 11
|- bgcolor=&quot;#FFCDBD&quot;
| align=&quot;center&quot; | {{flagicon|Šveice}} [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025]]
| ''[[Mamagama]]''
| ''Run with U''
| Angļu
| bgcolor=&quot;#FE8080&quot; align=&quot;center&quot; | 15.
| bgcolor=&quot;#FE8080&quot; align=&quot;center&quot; | 7
|- bgcolor=&quot;#FFCDBD&quot;
| align=&quot;center&quot; | {{flagicon|Austrija}} [[2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2026]]
| ''[[Jiva]]''
| ''Just Go''
| Angļu&lt;br /&gt;Azerbaidžāņu
| align=&quot;center&quot; | 
| align=&quot;center&quot; | 
|}

== Konkursi Azerbaidžānā ==
{| class=&quot;wikitable&quot;
! Gads
! Pilsēta
! Halle
! Vadītājs(-i)
! Attēls
|-
| align=&quot;center&quot; | [[2012. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2012]]
| [[Baku]]
| [[Baku Kristāla halle]]
| [[Leila Aļijeva]], [[Nardžiza Birka-Pītersene]] un [[Eldars Gasimovs]]
| [[Attēls:Pht-Vugar Ibadov eurovision (26).jpg|150px]]
|}

== Galerija ==
&lt;center&gt;&lt;gallery widths=&quot;120&quot; heights=&quot;140&quot; perrow=&quot;7&quot;&gt;
Attēls:ESC 2008 - Azerbaijan - Elnur and Samir 1st semifinal.jpg|&lt;small&gt;[[Elnurs Hjosejnovs|Elnurs]] un [[Samirs Džavadzade|Samirs]] [[2008. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2008]]. gada konkursā [[Belgrada|Belgradā]], [[Serbija|Serbijā]].&lt;/small&gt;
Attēls:Aysel and Arash semifinal.jpg|&lt;small&gt;[[Aisela Teimurzade|Aisela]] un [[Arašs Lapafzade|Arašs]] [[2009. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2009]]. gada konkursā [[Maskava|Maskavā]], [[Krievija|Krievijā]].&lt;/small&gt;
Attēls:Safura Alizadeh - May 2010 Semifinal.jpg|&lt;small&gt;[[Sefure Elizade|Sefure]] [[2010. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2010]]. gada konkursā [[Oslo]], [[Norvēģija|Norvēģijā]].&lt;/small&gt;
Attēls:Ell &amp; Nikki - Azerbaijan (Eurovision Song Contest 2011).jpg|&lt;small&gt;''[[Ell &amp; Nikki]]'' [[2011. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2011]]. gada konkursā [[Diseldorfa|Diseldorfā]], [[Vācija|Vācijā]].&lt;/small&gt;
Attēls:Farid Mammadov at Eurovision 2013.jpg|&lt;small&gt;[[Farids Mamadovs]] [[2013. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2013]]. gada konkursā [[Malme|Malmē]], [[Zviedrija|Zviedrijā]].&lt;/small&gt;
Attēls:ESC2014 - Azerbaijan 08.jpg|&lt;small&gt;[[Dilara Kazimova]] [[2014. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2014]]. gada konkursā [[Kopenhāgena|Kopenhāgenā]], [[Dānija|Dānijā]].&lt;/small&gt;
Attēls:20150516 ESC 2015 Elnur Huseynov 8202.jpg|&lt;small&gt;[[Elnurs Hjosejnovs]] [[2015. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2015]]. gada konkursā [[Vīne|Vīnē]], [[Austrija|Austrijā]].&lt;/small&gt;
Attēls:ESC2016 - Azerbaijan 34.jpg|&lt;small&gt;[[Samra Ragimlī|Samra]] [[2016. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2016]]. gada konkursā [[Stokholma|Stokholmā]], [[Zviedrija|Zviedrijā]].&lt;/small&gt;
Attēls:Dihaj представляет Азербайджан на Евровидении в Киеве. Фото 7.jpg|&lt;small&gt;''[[Diāna Hadžijeva|Dihaj]]'' [[2017. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2017]]. gada konkursā [[Kijiva|Kijivā]], [[Ukraina|Ukrainā]].&lt;/small&gt;
Attēls:ESC2018 - Azerbaijan 01.jpg|&lt;small&gt;[[Aisela Mamadova|Aisela]] [[2018. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2018]]. gada konkursā [[Lisabona|Lisabonā]], [[Portugāle|Portugālē]].&lt;/small&gt;
Attēls:ESC2019 - Azerbaijan 02.jpg|&lt;small&gt;[[Čingizs Mustafajevs|Čingizs]] [[2019. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2019]]. gada konkursā [[Telaviva|Telavivā]], [[Izraēla|Izraēlā]].&lt;/small&gt;
Attēls:ESC 2021 Rotterdam 1st Semi Jury Show Azerbaijan2.jpg|&lt;small&gt;''[[Samira Efendi|Efendi]]'' [[2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2021]]. gada konkursā [[Roterdama|Roterdamā]], [[Nīderlande|Nīderlandē]].&lt;/small&gt;
&lt;/gallery&gt;&lt;/center&gt;

== Piezīmes ==
{{notelist}}

== Ārējās saites ==
* [https://eurovision.tv/country/azerbaijan Azerbaidžānas profils Eurovision.tv lapā]
* [https://eurovisionworld.com/eurovision/azerbaijan Azerbaidžānas pārstāvju un rezultātu uzskaitījums – ''EUROVISIONWORLD.COM'']

{{Eirovīzijas dziesmu konkursa valstis}}

[[Kategorija:Azerbaidžānas mūzika]]
[[Kategorija:Valstis Eirovīzijas dziesmu konkursā]]</text>
      <sha1>s5g9l2cuzzl4v9gj45voc0t8dkv6k19</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Iveta Ratinīka</title>
    <ns>0</ns>
    <id>333421</id>
    <revision>
      <id>4468329</id>
      <parentid>4301787</parentid>
      <timestamp>2026-05-14T19:39:34Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Funnehcake1344</username>
        <id>145423</id>
      </contributor>
      <comment>Pievienoti vecāki</comment>
      <origin>4468329</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="12959" sha1="fea49mjyom11cgdn8de9ee0rokywizn" xml:space="preserve">{{Personas infokaste
| platums = 
| vārds = Iveta Ratinīka
| vārds_orig = 
| attēls = Ratinika.jpg
| att_izmērs = 
| att_nosaukums = Iveta Ratinīka 2019. gadā
| dz_dat_alt = 
| dz_gads = 1978
| dz_mēnesis = 6
| dz_diena = 1
| dz_vieta = {{Vieta|PSRS|Latvijas PSR|Viļāni|td=Latvija}}
| m_dat_alt = 
| m_gads = 
| m_mēnesis = 
| m_diena = 
| m_vieta = 
| dzīves_vieta = {{Vieta|Latvija|Rīga}}
| pilsonība = 
| tautība = [[latvieši|latviete]]
| nodarbošanās = [[pedagoģe]], [[dzejniece]], literatūras pētniece, publiciste
| ienākumi = 
| darbības_gadi = 
| dzimums = S
| vecāki = Jānis Ratinīks, Elita Eatinīka
| brāļi = 
| māsas = 
| dzīvesbiedrs = 
| bērni = 
| alma_mater = [[Rēzeknes Augstskola]]
| paraksts = 
| paraksts_plat = 
| piezīmes = 
| kategorijas = 
| citas daļas = 
}}
{{Valsts amatpersonas infokaste
| amats = Rīgas domes deputāte
| term_sākums = {{dat|2020|10|2|N}}
| term_beigas =
{{dat|2025|6|27|N}}
| premjers = [[Arturs Krišjānis Kariņš]]
| prezidents = [[Egils Levits]]
| partija = [[Latvijas attīstībai]]
| vārds = 
}}
'''Iveta Ratinīka''' (dzimusi {{dat|1978|6|1}} [[Viļāni|Viļānos]]) ir [[latvieši|latviešu]] [[pedagoģe]], [[dzejniece]], literatūras pētniece, publiciste un politiķe. 2011. gadā izdevusi dzejas krājumu &quot;Rūgts&quot;,&lt;ref name=&quot;la bezmiega zona&quot; /&gt; bet 2018. gadā — &quot;tikko &amp; tikai&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.zvaigzne.lv/lv/gramatas/apraksts/153670-tikko_tikai.html|title=tikko &amp; tikai|last=Ratinīka|first=Iveta|access-date=18.02.2018|date=08.02.2018}}&lt;/ref&gt; 2017. gada jūnijā ievēlēta [[Rīgas dome|Rīgas domē]],&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://www.delfi.lv/news/pasvaldibu-velesanas/zinas/saskana-zaude-jkp-un-lrala-iegust-jaunais-deputatu-vietu-sadalijums-rigas-dome.d?id=48917013|title='Saskaņa' zaudē, JKP un LRA/LA iegūst – jaunais deputātu vietu sadalījums Rīgas domē|work=DELFI|access-date=2018-03-05|date=2017-06-04|last=DELFI|language=lv}}&lt;/ref&gt; atkārtoti ievēlēta pašvaldībā [[2020. gada Rīgas domes vēlēšanas|2020. gada ārkārtas vēlēšanās]]. Pārstāv partiju &quot;[[Latvijas attīstībai]]&quot;.

== Biogrāfija ==
2000. gadā [[Rēzeknes Augstskola]]s Humanitārajā fakultātē iegūts humanitāro zinātņu bakalaura grāds filoloģijā un latviešu valodas, literatūras un kultūras vēstures skolotāja augstākās profesionālās izglītības diploms. 2002. gadā [[Latvijas Universitāte|Latvijas Universitātē]] iegūts humanitāro zinātņu maģistra grāds latviešu filoloģijā. 2012. gada septembrī — filoloģijas doktorante [[Daugavpils Universitāte|Daugavpils Universitātē]]. Strādājusi par latviešu valodas un literatūras, kā arī kultūras vēstures skolotāju [[Rēzekne|Rēzeknē]], bijusi Baltu filoloģijas pētnieciskā centra vadītāja un sabiedrisko attiecību speciāliste [[Rēzeknes Augstskola|Rēzeknes Augstskolā]], zinātniskā līdzstrādniece, tekstu autore reklāmas aģentūrā “McCann-Ericson Riga”, bijusi [[AKKA/LAA]] komunikācijas nodaļas vadītāja, kopš 2008. gada strādāja par latviešu valodas un literatūras skolotāju [[Āgenskalna Valsts ģimnāzija|Āgenskalna Valsts ģimnāzijā]].&lt;ref name=&quot;la bezmiega zona&quot;/&gt;

2008. gadā kļuva par latviešu valodas un literatūras skolotāju. 2011. gadā izdevusi pirmo dzejas krājumu &quot;Rūgts&quot;.&lt;ref name=&quot;la bezmiega zona&quot;/&gt; 2014. gadā saņēmusi [[Atis Kronvalds|Ata Kronvalda]] balvu.&lt;ref name=&quot;Balva 1&quot; /&gt; 2015. gadā izvirzīta &quot;[[Eiropas Gada cilvēks Latvijā|Eiropas Gada cilvēks Latvijā 2015]]&quot; titulam.&lt;ref name=&quot;Gada cilvēks 1&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;Gada cilvēks 2&quot; /&gt;

2015. gadā I. Ratinīka iekļuva ažiotāžā par tā dēvēto &quot;{{Piezīme|tikumības likumu|Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrijas iecerētie un veiktie grozījumi Izglītības likumā.}}&quot;. Pēc vecāku sūdzības izteikta brīdinājuma, kas tika tieši pamatots ar &quot;tikumības likumu&quot;, {{nobr|I. Ratinīka}} ''[[Twitter]]'' izteica savas domas, kas vēlāk izraisīja ažiotāžu sabiedrībā par nekonkrēto likuma izmaiņu.&lt;ref name=&quot;tv3 sižets 1&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;la tikumība&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;apollo tikumība&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;irir tikumība&quot; /&gt;

2024. gada vasarā I. Ratinīka kļuva par [[Āgenskalna Valsts ģimnāzija|Āgenskalna Valsts ģimnāzijas]] direktori.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://avg.lv/lv/home/vadiba/|title=ĀVģ {{!}} Vadība|website=avg.lv|access-date=2024-09-19}}&lt;/ref&gt;

== Politiskā darbība ==
Iesaistījusies politikā, darbojoties partijā &quot;[[Latvijas attīstībai]]&quot;. 2017. gada jūnijā I. Ratinīka kandidēja [[2017. gada Rīgas domes vēlēšanas|Rīgas domes vēlēšanās]] no [[Latvijas Reģionu apvienība]]s un partijas &quot;Latvijas attīstībai&quot; kopējā saraksta un tika ievēlēta domē. Pēc vairāku mēnešu darba viņa devās grūtniecības atvaļinājumā, un vietu domē uz gadu ieņēma nākamais kandidāts sarakstā [[Ojārs Judrups]].&lt;ref&gt;[http://www.la.lv/ratinika-berna-gaidibas-dome-vinas-vieta-judrups/ Ratinīka bērna gaidībās, domē viņas vietā Judrups] LA.lv&lt;/ref&gt;

{{nobr|I. Ratinīka}} ir kritizējusi vairākus [[Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrija|Izglītības un zinātnes ministrijas]] iecerētos grozījumus Izglītības likumā.&lt;ref name=&quot;lsm, attieksme&quot; /&gt; Viņa kritizē vienotos eksāmenu standartus latviešu valodā. &quot;Tika samazinātas prasības latviešiem, lai krievvalodīgie bērni kaut kā tiktu galā ar uzdevumiem. Teksta analīzes daļa latvietim dažkārt pat ir pazemojoša, tā ir pārāk primitīva. Kad agrāk bija centralizēts eksāmens literatūrā, zināšanas līmenis bija daudz augstāks. Tagad viss ir nonācis līdz teksta funkcionālai analīzei, un ir ļoti grūti saprast, kāpēc mēs pieņemam tikai vienu atbildi kā pareizo.&quot;&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://mixnews.lv/exclusive/2019/11/25/uchitel-iveta-ratinika-v-reforme-yavno-vidna-assimilyacziya/|title=Skolotāja Iveta Ratinīka: Asimilācija ir skaidri redzama  reformā|last=Pribiļska|first=Ludmila|website=Mixnews|access-date=2019-12-02|date=2019-11-25|language=ru|archiveurl=https://web.archive.org/web/20191202225728/https://mixnews.lv/exclusive/2019/11/25/uchitel-iveta-ratinika-v-reforme-yavno-vidna-assimilyacziya/|archivedate=2019-12-02}}&lt;/ref&gt;

{{nobr|I. Ratinīka}} atzinusi, ka mazākumtautību skolu pilnīgā pāreja uz latviešu apmācības valodu ir bērnu ar dzimto krievu valodu asimilācija, jo iegūt augstāko kategoriju latviešu valodā ir elementāri, bet mācīšana šajā valodā ir kas cits, mācīšanas metodikas nav. &quot;Neesmu saskārusies ar kursiem, kur mācītu, kā pasniegt bioloģiju vai vēsturi latviešu valodā bērniem, kuru dzimtā valoda nav latviešu. Tā kā leksiski ir daudz jaunu vārdu, un, izskaidrojot tēmu, vienlaikus ir jāsniedz arī šo vārdu vārdnīca. Šie vārdi jāiemācās no nulles.&quot;&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

[[2020. gada Rīgas domes vēlēšanas|2020. gadā atkārtoti ievēlēta]] Rīgas pašvaldībā no &quot;[[Attīstībai/Par!]]&quot; un &quot;[[Progresīvie (partija)|Progresīvo]]&quot; saraksta. Sākotnēji vadīja pašvaldības Izglītības, kultūras un sporta komiteju, bet 2022. gada beigās pēc domes priekšsēdētāja [[Mārtiņš Staķis|Mārtiņa Staķa]] iniciatīvas no amata atcelta.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://nra.lv/latvija/riga/399227-skaista-davana-ziemassvetkos-no-rigas-mera-ratinika-ar-ironiju-komente-staka-rikojumu.htm|title=&quot;Skaista dāvana Ziemassvētkos no Rīgas mēra&quot;; Ratinīka ar ironiju komentē Staķa rīkojumu|website=nra.lv|access-date=2022-12-09|language=lv}}&lt;/ref&gt; Kandidēja [[2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās]] partijas &quot;Latvijas attīstībai&quot; sarakstā, taču netika ievēlēta. Tāpat netika ievēlēta [[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]], kur partijas &quot;Latvijas attīstībai&quot; saraksts nepārvarēja [[5% barjera|5% barjeru]].

== Bibliogrāfija ==

=== Dzeja ===

* ''Rūgts.'' Rīga: Mansards, 2011.
* ''tikko&amp;tikai.'' Rīga: Zvaigzne ABC, 2018.

== Atsauces ==
{{atsauces|refs=
&lt;ref name=&quot;la bezmiega zona&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|last1=Kusiņa|first1=Linda|title=Bezmiega zona. Dzejniece Iveta Ratinīka|url=http://www.la.lv/bezmiega-zona-dzejniece-iveta-ratinika-3/|newspaper=[[Latvijas Avīze]]|accessdate={{dat|2016|10|7||bez}}|date={{dat|2013|8|6||bez}}|language=latviešu}}&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=&quot;Balva 1&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|title=ATA KRONVALDA BALVA 2014|url=http://www.atakronvaldafonds.lv/?page_id=308|website=atakronvaldafonds.lv|accessdate={{dat|2016|10|7||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20160520181144/http://www.atakronvaldafonds.lv/?page_id=308|archivedate={{dat|2016|5|20||bez}}|language=latviešu}}&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=&quot;Gada cilvēks 1&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|title=Zināmi četri kandidāti uz &quot;Eiropas gada cilvēku Latvijā&quot;|url=http://www.kasjauns.lv/lv/zinas/210502/par-eiropas-gada-cilveka-titulu-latvija-sacensas-smedins-un-samoilovs-skolotaja-ratinika-un-macitajs-calitis|website=kasjauns.lv|accessdate={{dat|2016|10|7||bez}}|date={{dat|2015|12|9||bez}}}}&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=&quot;Gada cilvēks 2&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|title=2015. GADA EIROPAS CILVĒKS LATVIJĀ TOP 5 – SĀKAS KARSTAIS BALSOJUMS|url=http://eiropaskustiba4.101.lv/2015-gada-eiropas-cilveks-latvija-top-5-sakas-karstais-balsojums/|accessdate={{dat|2016|10|7||bez}}|date={{dat|2015|12|2||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20161007220438/http://eiropaskustiba4.101.lv/2015-gada-eiropas-cilveks-latvija-top-5-sakas-karstais-balsojums/|archivedate={{dat|2016|10|7||bez}}|language=latviešu}}&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=&quot;tv3 sižets 1&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|title=“Tikumības likumam” pirmais upuris – skolotāja, kura parādīja dzejoli ar vārdu “b***”|url=http://skaties.lv/zinas/latvija/sabiedriba/tikumibas-likumam-pirmais-upuris-skolotaja-kura-paradija-dzejoli-ar-vardu-b/|website=skaties.lv|publisher=MTG TV Latvia|accessdate={{dat|2016|10|7||bez}}|date={{dat|2015|9|28||bez}}|language=latviešu}}&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=&quot;la tikumība&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|title=Skolotāja: Tikumības murgs darbojas. Izlasi arī Agneses Krivades “aizdomīgo dzejoli”!|url=http://www.la.lv/skolotaja-tikumibas-murgs-darbojas-dzejolis/|newspaper=[[Latvijas Avīze]]|accessdate={{dat|2016|10|7||bez}}|language=latviešu}}&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=&quot;apollo tikumība&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|title=Par ko rāja ĀVĢ skolotāju jeb Skolēni par tikumību|url=http://apollo.tvnet.lv/zinas/par-ko-raja-avg-skolotaju-jeb-skoleni-par-tikumibu/706610|website=apollo.tvnet.lv|accessdate={{dat|2016|10|7||bez}}|date={{dat|2015|9|30||bez}}|language=latviešu|archiveurl=https://web.archive.org/web/20160206133603/http://apollo.tvnet.lv/zinas/par-ko-raja-avg-skolotaju-jeb-skoleni-par-tikumibu/706610|archivedate={{dat|2016|02|06||bez}}}}&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=&quot;irir tikumība&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|title=Tikumības cenzūra skolās - skolotāja saņem aizrādījumu par dzejoli|url=http://www.irlv.lv/2015/9/28/tikumibas-cenzura-skolas-skolotaja-sanem-aizradijumu-par-dzejoli|website=irir.lv|accessdate={{dat|2016|10|7||bez}}|date={{dat|2015|9|28||bez}}|language=latviešu|archiveurl=https://web.archive.org/web/20161007224452/http://www.irlv.lv/2015/9/28/tikumibas-cenzura-skolas-skolotaja-sanem-aizradijumu-par-dzejoli|archivedate={{dat|2016|10|07||bez}}}}&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=&quot;lsm, attieksme&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|author1=lsm.lv ziņu redakcija|title=Skolotāja: Termins «nepareiza attieksme» likumā – ar fobijām apsēstu cilvēku izpausme|url=http://www.lsm.lv/lv/raksts/latvija/zinas/skolotaja-termins-nepareiza-attieksme-likuma--ar-fobijam-apsestu-cilveku-izpausme.a203335/|website=lsm.lv|accessdate={{dat|2016|10|7||bez}}|date={{dat|2016|9|30||bez}}|language=latviešu}}&lt;/ref&gt;&lt;!--

&lt;ref name=&quot;lsm citāts&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|title=«Kultūršoks»: Grozījumi Izglītības likumā - apdraudējums vai kļūda|url=http://www.lsm.lv/lv/raksts/zinju-analiize/zinas/kultursoks-grozijumi-izglitibas-likuma-apdraudejums-vai-kluda.a204445/|website=lsm.lv|accessdate={{dat|2016|10|7||bez}}|date={{dat|2016|10|7||bez}}|language=latviešu}}&lt;/ref&gt; --&gt;
}}

== Ārējās saites ==
* {{twitter|ivetarouge}}
* [http://www.diena.lv/kd/intervijas/rugts-etikis-nofiltrets-intervija-ar-ivetu-ratiniku-13960734 Rūgts. Etiķis nofiltrēts. Intervija ar Ivetu Ratinīku]

{{Rīgas dome 2020}}
{{Rīgas dome 2017}}

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Ratinīka, Iveta}}
[[Kategorija:Rēzeknes novadā dzimušie]]
[[Kategorija:&quot;Latvijas attīstībai&quot; politiķi]]
[[Kategorija:Rīgas domes deputāti (2017—2020)]]
[[Kategorija:Rīgas domes deputāti (2020—2025)]]
[[Kategorija:Latviešu valodā rakstošie]]
[[Kategorija:Latvijas dzejnieki]]
[[Kategorija:Latvijas pedagogi]]
[[Kategorija:Latvijas publicisti]]
[[Kategorija:Rēzeknes Augstskolas absolventi]]
[[Kategorija:Daugavpils Universitātes absolventi]]
[[Kategorija:Latvijas Universitātes absolventi]]</text>
      <sha1>fea49mjyom11cgdn8de9ee0rokywizn</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4468330</id>
      <parentid>4468329</parentid>
      <timestamp>2026-05-14T19:41:50Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Funnehcake1344</username>
        <id>145423</id>
      </contributor>
      <origin>4468330</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="12966" sha1="5aupohse6qlu4p470tcn9jq5t5hthdr" xml:space="preserve">{{Personas infokaste
| platums = 
| vārds = Iveta Ratinīka
| vārds_orig = 
| attēls = Ratinika.jpg
| att_izmērs = 
| att_nosaukums = Iveta Ratinīka 2019. gadā
| dz_dat_alt = 
| dz_gads = 1978
| dz_mēnesis = 6
| dz_diena = 1
| dz_vieta = {{Vieta|PSRS|Latvijas PSR|Viļāni|td=Latvija}}
| m_dat_alt = 
| m_gads = 
| m_mēnesis = 
| m_diena = 
| m_vieta = 
| dzīves_vieta = {{Vieta|Latvija|Rīga}}
| pilsonība = 
| tautība = [[latvieši|latviete]]
| nodarbošanās = [[pedagoģe]], [[dzejniece]], literatūras pētniece, publiciste
| ienākumi = 
| darbības_gadi = 
| dzimums = S
| vecāki = [[Jānis Ratinīks]] [[Elita Ratinīka]]
| brāļi = 
| māsas = 
| dzīvesbiedrs = 
| bērni = 
| alma_mater = [[Rēzeknes Augstskola]]
| paraksts = 
| paraksts_plat = 
| piezīmes = 
| kategorijas = 
| citas daļas = 
}}
{{Valsts amatpersonas infokaste
| amats = Rīgas domes deputāte
| term_sākums = {{dat|2020|10|2|N}}
| term_beigas =
{{dat|2025|6|27|N}}
| premjers = [[Arturs Krišjānis Kariņš]]
| prezidents = [[Egils Levits]]
| partija = [[Latvijas attīstībai]]
| vārds = 
}}
'''Iveta Ratinīka''' (dzimusi {{dat|1978|6|1}} [[Viļāni|Viļānos]]) ir [[latvieši|latviešu]] [[pedagoģe]], [[dzejniece]], literatūras pētniece, publiciste un politiķe. 2011. gadā izdevusi dzejas krājumu &quot;Rūgts&quot;,&lt;ref name=&quot;la bezmiega zona&quot; /&gt; bet 2018. gadā — &quot;tikko &amp; tikai&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.zvaigzne.lv/lv/gramatas/apraksts/153670-tikko_tikai.html|title=tikko &amp; tikai|last=Ratinīka|first=Iveta|access-date=18.02.2018|date=08.02.2018}}&lt;/ref&gt; 2017. gada jūnijā ievēlēta [[Rīgas dome|Rīgas domē]],&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://www.delfi.lv/news/pasvaldibu-velesanas/zinas/saskana-zaude-jkp-un-lrala-iegust-jaunais-deputatu-vietu-sadalijums-rigas-dome.d?id=48917013|title='Saskaņa' zaudē, JKP un LRA/LA iegūst – jaunais deputātu vietu sadalījums Rīgas domē|work=DELFI|access-date=2018-03-05|date=2017-06-04|last=DELFI|language=lv}}&lt;/ref&gt; atkārtoti ievēlēta pašvaldībā [[2020. gada Rīgas domes vēlēšanas|2020. gada ārkārtas vēlēšanās]]. Pārstāv partiju &quot;[[Latvijas attīstībai]]&quot;.

== Biogrāfija ==
2000. gadā [[Rēzeknes Augstskola]]s Humanitārajā fakultātē iegūts humanitāro zinātņu bakalaura grāds filoloģijā un latviešu valodas, literatūras un kultūras vēstures skolotāja augstākās profesionālās izglītības diploms. 2002. gadā [[Latvijas Universitāte|Latvijas Universitātē]] iegūts humanitāro zinātņu maģistra grāds latviešu filoloģijā. 2012. gada septembrī — filoloģijas doktorante [[Daugavpils Universitāte|Daugavpils Universitātē]]. Strādājusi par latviešu valodas un literatūras, kā arī kultūras vēstures skolotāju [[Rēzekne|Rēzeknē]], bijusi Baltu filoloģijas pētnieciskā centra vadītāja un sabiedrisko attiecību speciāliste [[Rēzeknes Augstskola|Rēzeknes Augstskolā]], zinātniskā līdzstrādniece, tekstu autore reklāmas aģentūrā “McCann-Ericson Riga”, bijusi [[AKKA/LAA]] komunikācijas nodaļas vadītāja, kopš 2008. gada strādāja par latviešu valodas un literatūras skolotāju [[Āgenskalna Valsts ģimnāzija|Āgenskalna Valsts ģimnāzijā]].&lt;ref name=&quot;la bezmiega zona&quot;/&gt;

2008. gadā kļuva par latviešu valodas un literatūras skolotāju. 2011. gadā izdevusi pirmo dzejas krājumu &quot;Rūgts&quot;.&lt;ref name=&quot;la bezmiega zona&quot;/&gt; 2014. gadā saņēmusi [[Atis Kronvalds|Ata Kronvalda]] balvu.&lt;ref name=&quot;Balva 1&quot; /&gt; 2015. gadā izvirzīta &quot;[[Eiropas Gada cilvēks Latvijā|Eiropas Gada cilvēks Latvijā 2015]]&quot; titulam.&lt;ref name=&quot;Gada cilvēks 1&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;Gada cilvēks 2&quot; /&gt;

2015. gadā I. Ratinīka iekļuva ažiotāžā par tā dēvēto &quot;{{Piezīme|tikumības likumu|Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrijas iecerētie un veiktie grozījumi Izglītības likumā.}}&quot;. Pēc vecāku sūdzības izteikta brīdinājuma, kas tika tieši pamatots ar &quot;tikumības likumu&quot;, {{nobr|I. Ratinīka}} ''[[Twitter]]'' izteica savas domas, kas vēlāk izraisīja ažiotāžu sabiedrībā par nekonkrēto likuma izmaiņu.&lt;ref name=&quot;tv3 sižets 1&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;la tikumība&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;apollo tikumība&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;irir tikumība&quot; /&gt;

2024. gada vasarā I. Ratinīka kļuva par [[Āgenskalna Valsts ģimnāzija|Āgenskalna Valsts ģimnāzijas]] direktori.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://avg.lv/lv/home/vadiba/|title=ĀVģ {{!}} Vadība|website=avg.lv|access-date=2024-09-19}}&lt;/ref&gt;

== Politiskā darbība ==
Iesaistījusies politikā, darbojoties partijā &quot;[[Latvijas attīstībai]]&quot;. 2017. gada jūnijā I. Ratinīka kandidēja [[2017. gada Rīgas domes vēlēšanas|Rīgas domes vēlēšanās]] no [[Latvijas Reģionu apvienība]]s un partijas &quot;Latvijas attīstībai&quot; kopējā saraksta un tika ievēlēta domē. Pēc vairāku mēnešu darba viņa devās grūtniecības atvaļinājumā, un vietu domē uz gadu ieņēma nākamais kandidāts sarakstā [[Ojārs Judrups]].&lt;ref&gt;[http://www.la.lv/ratinika-berna-gaidibas-dome-vinas-vieta-judrups/ Ratinīka bērna gaidībās, domē viņas vietā Judrups] LA.lv&lt;/ref&gt;

{{nobr|I. Ratinīka}} ir kritizējusi vairākus [[Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrija|Izglītības un zinātnes ministrijas]] iecerētos grozījumus Izglītības likumā.&lt;ref name=&quot;lsm, attieksme&quot; /&gt; Viņa kritizē vienotos eksāmenu standartus latviešu valodā. &quot;Tika samazinātas prasības latviešiem, lai krievvalodīgie bērni kaut kā tiktu galā ar uzdevumiem. Teksta analīzes daļa latvietim dažkārt pat ir pazemojoša, tā ir pārāk primitīva. Kad agrāk bija centralizēts eksāmens literatūrā, zināšanas līmenis bija daudz augstāks. Tagad viss ir nonācis līdz teksta funkcionālai analīzei, un ir ļoti grūti saprast, kāpēc mēs pieņemam tikai vienu atbildi kā pareizo.&quot;&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://mixnews.lv/exclusive/2019/11/25/uchitel-iveta-ratinika-v-reforme-yavno-vidna-assimilyacziya/|title=Skolotāja Iveta Ratinīka: Asimilācija ir skaidri redzama  reformā|last=Pribiļska|first=Ludmila|website=Mixnews|access-date=2019-12-02|date=2019-11-25|language=ru|archiveurl=https://web.archive.org/web/20191202225728/https://mixnews.lv/exclusive/2019/11/25/uchitel-iveta-ratinika-v-reforme-yavno-vidna-assimilyacziya/|archivedate=2019-12-02}}&lt;/ref&gt;

{{nobr|I. Ratinīka}} atzinusi, ka mazākumtautību skolu pilnīgā pāreja uz latviešu apmācības valodu ir bērnu ar dzimto krievu valodu asimilācija, jo iegūt augstāko kategoriju latviešu valodā ir elementāri, bet mācīšana šajā valodā ir kas cits, mācīšanas metodikas nav. &quot;Neesmu saskārusies ar kursiem, kur mācītu, kā pasniegt bioloģiju vai vēsturi latviešu valodā bērniem, kuru dzimtā valoda nav latviešu. Tā kā leksiski ir daudz jaunu vārdu, un, izskaidrojot tēmu, vienlaikus ir jāsniedz arī šo vārdu vārdnīca. Šie vārdi jāiemācās no nulles.&quot;&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

[[2020. gada Rīgas domes vēlēšanas|2020. gadā atkārtoti ievēlēta]] Rīgas pašvaldībā no &quot;[[Attīstībai/Par!]]&quot; un &quot;[[Progresīvie (partija)|Progresīvo]]&quot; saraksta. Sākotnēji vadīja pašvaldības Izglītības, kultūras un sporta komiteju, bet 2022. gada beigās pēc domes priekšsēdētāja [[Mārtiņš Staķis|Mārtiņa Staķa]] iniciatīvas no amata atcelta.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://nra.lv/latvija/riga/399227-skaista-davana-ziemassvetkos-no-rigas-mera-ratinika-ar-ironiju-komente-staka-rikojumu.htm|title=&quot;Skaista dāvana Ziemassvētkos no Rīgas mēra&quot;; Ratinīka ar ironiju komentē Staķa rīkojumu|website=nra.lv|access-date=2022-12-09|language=lv}}&lt;/ref&gt; Kandidēja [[2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās]] partijas &quot;Latvijas attīstībai&quot; sarakstā, taču netika ievēlēta. Tāpat netika ievēlēta [[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]], kur partijas &quot;Latvijas attīstībai&quot; saraksts nepārvarēja [[5% barjera|5% barjeru]].

== Bibliogrāfija ==

=== Dzeja ===

* ''Rūgts.'' Rīga: Mansards, 2011.
* ''tikko&amp;tikai.'' Rīga: Zvaigzne ABC, 2018.

== Atsauces ==
{{atsauces|refs=
&lt;ref name=&quot;la bezmiega zona&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|last1=Kusiņa|first1=Linda|title=Bezmiega zona. Dzejniece Iveta Ratinīka|url=http://www.la.lv/bezmiega-zona-dzejniece-iveta-ratinika-3/|newspaper=[[Latvijas Avīze]]|accessdate={{dat|2016|10|7||bez}}|date={{dat|2013|8|6||bez}}|language=latviešu}}&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=&quot;Balva 1&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|title=ATA KRONVALDA BALVA 2014|url=http://www.atakronvaldafonds.lv/?page_id=308|website=atakronvaldafonds.lv|accessdate={{dat|2016|10|7||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20160520181144/http://www.atakronvaldafonds.lv/?page_id=308|archivedate={{dat|2016|5|20||bez}}|language=latviešu}}&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=&quot;Gada cilvēks 1&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|title=Zināmi četri kandidāti uz &quot;Eiropas gada cilvēku Latvijā&quot;|url=http://www.kasjauns.lv/lv/zinas/210502/par-eiropas-gada-cilveka-titulu-latvija-sacensas-smedins-un-samoilovs-skolotaja-ratinika-un-macitajs-calitis|website=kasjauns.lv|accessdate={{dat|2016|10|7||bez}}|date={{dat|2015|12|9||bez}}}}&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=&quot;Gada cilvēks 2&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|title=2015. GADA EIROPAS CILVĒKS LATVIJĀ TOP 5 – SĀKAS KARSTAIS BALSOJUMS|url=http://eiropaskustiba4.101.lv/2015-gada-eiropas-cilveks-latvija-top-5-sakas-karstais-balsojums/|accessdate={{dat|2016|10|7||bez}}|date={{dat|2015|12|2||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20161007220438/http://eiropaskustiba4.101.lv/2015-gada-eiropas-cilveks-latvija-top-5-sakas-karstais-balsojums/|archivedate={{dat|2016|10|7||bez}}|language=latviešu}}&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=&quot;tv3 sižets 1&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|title=“Tikumības likumam” pirmais upuris – skolotāja, kura parādīja dzejoli ar vārdu “b***”|url=http://skaties.lv/zinas/latvija/sabiedriba/tikumibas-likumam-pirmais-upuris-skolotaja-kura-paradija-dzejoli-ar-vardu-b/|website=skaties.lv|publisher=MTG TV Latvia|accessdate={{dat|2016|10|7||bez}}|date={{dat|2015|9|28||bez}}|language=latviešu}}&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=&quot;la tikumība&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|title=Skolotāja: Tikumības murgs darbojas. Izlasi arī Agneses Krivades “aizdomīgo dzejoli”!|url=http://www.la.lv/skolotaja-tikumibas-murgs-darbojas-dzejolis/|newspaper=[[Latvijas Avīze]]|accessdate={{dat|2016|10|7||bez}}|language=latviešu}}&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=&quot;apollo tikumība&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|title=Par ko rāja ĀVĢ skolotāju jeb Skolēni par tikumību|url=http://apollo.tvnet.lv/zinas/par-ko-raja-avg-skolotaju-jeb-skoleni-par-tikumibu/706610|website=apollo.tvnet.lv|accessdate={{dat|2016|10|7||bez}}|date={{dat|2015|9|30||bez}}|language=latviešu|archiveurl=https://web.archive.org/web/20160206133603/http://apollo.tvnet.lv/zinas/par-ko-raja-avg-skolotaju-jeb-skoleni-par-tikumibu/706610|archivedate={{dat|2016|02|06||bez}}}}&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=&quot;irir tikumība&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|title=Tikumības cenzūra skolās - skolotāja saņem aizrādījumu par dzejoli|url=http://www.irlv.lv/2015/9/28/tikumibas-cenzura-skolas-skolotaja-sanem-aizradijumu-par-dzejoli|website=irir.lv|accessdate={{dat|2016|10|7||bez}}|date={{dat|2015|9|28||bez}}|language=latviešu|archiveurl=https://web.archive.org/web/20161007224452/http://www.irlv.lv/2015/9/28/tikumibas-cenzura-skolas-skolotaja-sanem-aizradijumu-par-dzejoli|archivedate={{dat|2016|10|07||bez}}}}&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=&quot;lsm, attieksme&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|author1=lsm.lv ziņu redakcija|title=Skolotāja: Termins «nepareiza attieksme» likumā – ar fobijām apsēstu cilvēku izpausme|url=http://www.lsm.lv/lv/raksts/latvija/zinas/skolotaja-termins-nepareiza-attieksme-likuma--ar-fobijam-apsestu-cilveku-izpausme.a203335/|website=lsm.lv|accessdate={{dat|2016|10|7||bez}}|date={{dat|2016|9|30||bez}}|language=latviešu}}&lt;/ref&gt;&lt;!--

&lt;ref name=&quot;lsm citāts&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|title=«Kultūršoks»: Grozījumi Izglītības likumā - apdraudējums vai kļūda|url=http://www.lsm.lv/lv/raksts/zinju-analiize/zinas/kultursoks-grozijumi-izglitibas-likuma-apdraudejums-vai-kluda.a204445/|website=lsm.lv|accessdate={{dat|2016|10|7||bez}}|date={{dat|2016|10|7||bez}}|language=latviešu}}&lt;/ref&gt; --&gt;
}}

== Ārējās saites ==
* {{twitter|ivetarouge}}
* [http://www.diena.lv/kd/intervijas/rugts-etikis-nofiltrets-intervija-ar-ivetu-ratiniku-13960734 Rūgts. Etiķis nofiltrēts. Intervija ar Ivetu Ratinīku]

{{Rīgas dome 2020}}
{{Rīgas dome 2017}}

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Ratinīka, Iveta}}
[[Kategorija:Rēzeknes novadā dzimušie]]
[[Kategorija:&quot;Latvijas attīstībai&quot; politiķi]]
[[Kategorija:Rīgas domes deputāti (2017—2020)]]
[[Kategorija:Rīgas domes deputāti (2020—2025)]]
[[Kategorija:Latviešu valodā rakstošie]]
[[Kategorija:Latvijas dzejnieki]]
[[Kategorija:Latvijas pedagogi]]
[[Kategorija:Latvijas publicisti]]
[[Kategorija:Rēzeknes Augstskolas absolventi]]
[[Kategorija:Daugavpils Universitātes absolventi]]
[[Kategorija:Latvijas Universitātes absolventi]]</text>
      <sha1>5aupohse6qlu4p470tcn9jq5t5hthdr</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4468386</id>
      <parentid>4468330</parentid>
      <timestamp>2026-05-15T03:36:51Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4468386</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="12959" sha1="d6st4bh8v7v2fbwphf367wtarw94ili" xml:space="preserve">{{Personas infokaste
| platums = 
| vārds = Iveta Ratinīka
| vārds_orig = 
| attēls = Ratinika.jpg
| att_izmērs = 
| att_nosaukums = Iveta Ratinīka 2019. gadā
| dz_dat_alt = 
| dz_gads = 1978
| dz_mēnesis = 6
| dz_diena = 1
| dz_vieta = {{Vieta|PSRS|Latvijas PSR|Viļāni|td=Latvija}}
| m_dat_alt = 
| m_gads = 
| m_mēnesis = 
| m_diena = 
| m_vieta = 
| dzīves_vieta = {{Vieta|Latvija|Rīga}}
| pilsonība = 
| tautība = [[latvieši|latviete]]
| nodarbošanās = [[pedagoģe]], [[dzejniece]], literatūras pētniece, publiciste
| ienākumi = 
| darbības_gadi = 
| dzimums = S
| vecāki = Jānis Ratinīks, Elita Ratinīka
| brāļi = 
| māsas = 
| dzīvesbiedrs = 
| bērni = 
| alma_mater = [[Rēzeknes Augstskola]]
| paraksts = 
| paraksts_plat = 
| piezīmes = 
| kategorijas = 
| citas daļas = 
}}
{{Valsts amatpersonas infokaste
| amats = Rīgas domes deputāte
| term_sākums = {{dat|2020|10|2|N}}
| term_beigas =
{{dat|2025|6|27|N}}
| premjers = [[Arturs Krišjānis Kariņš]]
| prezidents = [[Egils Levits]]
| partija = [[Latvijas attīstībai]]
| vārds = 
}}
'''Iveta Ratinīka''' (dzimusi {{dat|1978|6|1}} [[Viļāni|Viļānos]]) ir [[latvieši|latviešu]] [[pedagoģe]], [[dzejniece]], literatūras pētniece, publiciste un politiķe. 2011. gadā izdevusi dzejas krājumu &quot;Rūgts&quot;,&lt;ref name=&quot;la bezmiega zona&quot; /&gt; bet 2018. gadā — &quot;tikko &amp; tikai&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.zvaigzne.lv/lv/gramatas/apraksts/153670-tikko_tikai.html|title=tikko &amp; tikai|last=Ratinīka|first=Iveta|access-date=18.02.2018|date=08.02.2018}}&lt;/ref&gt; 2017. gada jūnijā ievēlēta [[Rīgas dome|Rīgas domē]],&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://www.delfi.lv/news/pasvaldibu-velesanas/zinas/saskana-zaude-jkp-un-lrala-iegust-jaunais-deputatu-vietu-sadalijums-rigas-dome.d?id=48917013|title='Saskaņa' zaudē, JKP un LRA/LA iegūst – jaunais deputātu vietu sadalījums Rīgas domē|work=DELFI|access-date=2018-03-05|date=2017-06-04|last=DELFI|language=lv}}&lt;/ref&gt; atkārtoti ievēlēta pašvaldībā [[2020. gada Rīgas domes vēlēšanas|2020. gada ārkārtas vēlēšanās]]. Pārstāv partiju &quot;[[Latvijas attīstībai]]&quot;.

== Biogrāfija ==
2000. gadā [[Rēzeknes Augstskola]]s Humanitārajā fakultātē iegūts humanitāro zinātņu bakalaura grāds filoloģijā un latviešu valodas, literatūras un kultūras vēstures skolotāja augstākās profesionālās izglītības diploms. 2002. gadā [[Latvijas Universitāte|Latvijas Universitātē]] iegūts humanitāro zinātņu maģistra grāds latviešu filoloģijā. 2012. gada septembrī — filoloģijas doktorante [[Daugavpils Universitāte|Daugavpils Universitātē]]. Strādājusi par latviešu valodas un literatūras, kā arī kultūras vēstures skolotāju [[Rēzekne|Rēzeknē]], bijusi Baltu filoloģijas pētnieciskā centra vadītāja un sabiedrisko attiecību speciāliste [[Rēzeknes Augstskola|Rēzeknes Augstskolā]], zinātniskā līdzstrādniece, tekstu autore reklāmas aģentūrā “McCann-Ericson Riga”, bijusi [[AKKA/LAA]] komunikācijas nodaļas vadītāja, kopš 2008. gada strādāja par latviešu valodas un literatūras skolotāju [[Āgenskalna Valsts ģimnāzija|Āgenskalna Valsts ģimnāzijā]].&lt;ref name=&quot;la bezmiega zona&quot;/&gt;

2008. gadā kļuva par latviešu valodas un literatūras skolotāju. 2011. gadā izdevusi pirmo dzejas krājumu &quot;Rūgts&quot;.&lt;ref name=&quot;la bezmiega zona&quot;/&gt; 2014. gadā saņēmusi [[Atis Kronvalds|Ata Kronvalda]] balvu.&lt;ref name=&quot;Balva 1&quot; /&gt; 2015. gadā izvirzīta &quot;[[Eiropas Gada cilvēks Latvijā|Eiropas Gada cilvēks Latvijā 2015]]&quot; titulam.&lt;ref name=&quot;Gada cilvēks 1&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;Gada cilvēks 2&quot; /&gt;

2015. gadā I. Ratinīka iekļuva ažiotāžā par tā dēvēto &quot;{{Piezīme|tikumības likumu|Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrijas iecerētie un veiktie grozījumi Izglītības likumā.}}&quot;. Pēc vecāku sūdzības izteikta brīdinājuma, kas tika tieši pamatots ar &quot;tikumības likumu&quot;, {{nobr|I. Ratinīka}} ''[[Twitter]]'' izteica savas domas, kas vēlāk izraisīja ažiotāžu sabiedrībā par nekonkrēto likuma izmaiņu.&lt;ref name=&quot;tv3 sižets 1&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;la tikumība&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;apollo tikumība&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;irir tikumība&quot; /&gt;

2024. gada vasarā I. Ratinīka kļuva par [[Āgenskalna Valsts ģimnāzija|Āgenskalna Valsts ģimnāzijas]] direktori.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://avg.lv/lv/home/vadiba/|title=ĀVģ {{!}} Vadība|website=avg.lv|access-date=2024-09-19}}&lt;/ref&gt;

== Politiskā darbība ==
Iesaistījusies politikā, darbojoties partijā &quot;[[Latvijas attīstībai]]&quot;. 2017. gada jūnijā I. Ratinīka kandidēja [[2017. gada Rīgas domes vēlēšanas|Rīgas domes vēlēšanās]] no [[Latvijas Reģionu apvienība]]s un partijas &quot;Latvijas attīstībai&quot; kopējā saraksta un tika ievēlēta domē. Pēc vairāku mēnešu darba viņa devās grūtniecības atvaļinājumā, un vietu domē uz gadu ieņēma nākamais kandidāts sarakstā [[Ojārs Judrups]].&lt;ref&gt;[http://www.la.lv/ratinika-berna-gaidibas-dome-vinas-vieta-judrups/ Ratinīka bērna gaidībās, domē viņas vietā Judrups] LA.lv&lt;/ref&gt;

{{nobr|I. Ratinīka}} ir kritizējusi vairākus [[Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrija|Izglītības un zinātnes ministrijas]] iecerētos grozījumus Izglītības likumā.&lt;ref name=&quot;lsm, attieksme&quot; /&gt; Viņa kritizē vienotos eksāmenu standartus latviešu valodā. &quot;Tika samazinātas prasības latviešiem, lai krievvalodīgie bērni kaut kā tiktu galā ar uzdevumiem. Teksta analīzes daļa latvietim dažkārt pat ir pazemojoša, tā ir pārāk primitīva. Kad agrāk bija centralizēts eksāmens literatūrā, zināšanas līmenis bija daudz augstāks. Tagad viss ir nonācis līdz teksta funkcionālai analīzei, un ir ļoti grūti saprast, kāpēc mēs pieņemam tikai vienu atbildi kā pareizo.&quot;&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://mixnews.lv/exclusive/2019/11/25/uchitel-iveta-ratinika-v-reforme-yavno-vidna-assimilyacziya/|title=Skolotāja Iveta Ratinīka: Asimilācija ir skaidri redzama  reformā|last=Pribiļska|first=Ludmila|website=Mixnews|access-date=2019-12-02|date=2019-11-25|language=ru|archiveurl=https://web.archive.org/web/20191202225728/https://mixnews.lv/exclusive/2019/11/25/uchitel-iveta-ratinika-v-reforme-yavno-vidna-assimilyacziya/|archivedate=2019-12-02}}&lt;/ref&gt;

{{nobr|I. Ratinīka}} atzinusi, ka mazākumtautību skolu pilnīgā pāreja uz latviešu apmācības valodu ir bērnu ar dzimto krievu valodu asimilācija, jo iegūt augstāko kategoriju latviešu valodā ir elementāri, bet mācīšana šajā valodā ir kas cits, mācīšanas metodikas nav. &quot;Neesmu saskārusies ar kursiem, kur mācītu, kā pasniegt bioloģiju vai vēsturi latviešu valodā bērniem, kuru dzimtā valoda nav latviešu. Tā kā leksiski ir daudz jaunu vārdu, un, izskaidrojot tēmu, vienlaikus ir jāsniedz arī šo vārdu vārdnīca. Šie vārdi jāiemācās no nulles.&quot;&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

[[2020. gada Rīgas domes vēlēšanas|2020. gadā atkārtoti ievēlēta]] Rīgas pašvaldībā no &quot;[[Attīstībai/Par!]]&quot; un &quot;[[Progresīvie (partija)|Progresīvo]]&quot; saraksta. Sākotnēji vadīja pašvaldības Izglītības, kultūras un sporta komiteju, bet 2022. gada beigās pēc domes priekšsēdētāja [[Mārtiņš Staķis|Mārtiņa Staķa]] iniciatīvas no amata atcelta.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://nra.lv/latvija/riga/399227-skaista-davana-ziemassvetkos-no-rigas-mera-ratinika-ar-ironiju-komente-staka-rikojumu.htm|title=&quot;Skaista dāvana Ziemassvētkos no Rīgas mēra&quot;; Ratinīka ar ironiju komentē Staķa rīkojumu|website=nra.lv|access-date=2022-12-09|language=lv}}&lt;/ref&gt; Kandidēja [[2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās]] partijas &quot;Latvijas attīstībai&quot; sarakstā, taču netika ievēlēta. Tāpat netika ievēlēta [[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]], kur partijas &quot;Latvijas attīstībai&quot; saraksts nepārvarēja [[5% barjera|5% barjeru]].

== Bibliogrāfija ==

=== Dzeja ===

* ''Rūgts.'' Rīga: Mansards, 2011.
* ''tikko&amp;tikai.'' Rīga: Zvaigzne ABC, 2018.

== Atsauces ==
{{atsauces|refs=
&lt;ref name=&quot;la bezmiega zona&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|last1=Kusiņa|first1=Linda|title=Bezmiega zona. Dzejniece Iveta Ratinīka|url=http://www.la.lv/bezmiega-zona-dzejniece-iveta-ratinika-3/|newspaper=[[Latvijas Avīze]]|accessdate={{dat|2016|10|7||bez}}|date={{dat|2013|8|6||bez}}|language=latviešu}}&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=&quot;Balva 1&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|title=ATA KRONVALDA BALVA 2014|url=http://www.atakronvaldafonds.lv/?page_id=308|website=atakronvaldafonds.lv|accessdate={{dat|2016|10|7||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20160520181144/http://www.atakronvaldafonds.lv/?page_id=308|archivedate={{dat|2016|5|20||bez}}|language=latviešu}}&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=&quot;Gada cilvēks 1&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|title=Zināmi četri kandidāti uz &quot;Eiropas gada cilvēku Latvijā&quot;|url=http://www.kasjauns.lv/lv/zinas/210502/par-eiropas-gada-cilveka-titulu-latvija-sacensas-smedins-un-samoilovs-skolotaja-ratinika-un-macitajs-calitis|website=kasjauns.lv|accessdate={{dat|2016|10|7||bez}}|date={{dat|2015|12|9||bez}}}}&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=&quot;Gada cilvēks 2&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|title=2015. GADA EIROPAS CILVĒKS LATVIJĀ TOP 5 – SĀKAS KARSTAIS BALSOJUMS|url=http://eiropaskustiba4.101.lv/2015-gada-eiropas-cilveks-latvija-top-5-sakas-karstais-balsojums/|accessdate={{dat|2016|10|7||bez}}|date={{dat|2015|12|2||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20161007220438/http://eiropaskustiba4.101.lv/2015-gada-eiropas-cilveks-latvija-top-5-sakas-karstais-balsojums/|archivedate={{dat|2016|10|7||bez}}|language=latviešu}}&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=&quot;tv3 sižets 1&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|title=“Tikumības likumam” pirmais upuris – skolotāja, kura parādīja dzejoli ar vārdu “b***”|url=http://skaties.lv/zinas/latvija/sabiedriba/tikumibas-likumam-pirmais-upuris-skolotaja-kura-paradija-dzejoli-ar-vardu-b/|website=skaties.lv|publisher=MTG TV Latvia|accessdate={{dat|2016|10|7||bez}}|date={{dat|2015|9|28||bez}}|language=latviešu}}&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=&quot;la tikumība&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|title=Skolotāja: Tikumības murgs darbojas. Izlasi arī Agneses Krivades “aizdomīgo dzejoli”!|url=http://www.la.lv/skolotaja-tikumibas-murgs-darbojas-dzejolis/|newspaper=[[Latvijas Avīze]]|accessdate={{dat|2016|10|7||bez}}|language=latviešu}}&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=&quot;apollo tikumība&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|title=Par ko rāja ĀVĢ skolotāju jeb Skolēni par tikumību|url=http://apollo.tvnet.lv/zinas/par-ko-raja-avg-skolotaju-jeb-skoleni-par-tikumibu/706610|website=apollo.tvnet.lv|accessdate={{dat|2016|10|7||bez}}|date={{dat|2015|9|30||bez}}|language=latviešu|archiveurl=https://web.archive.org/web/20160206133603/http://apollo.tvnet.lv/zinas/par-ko-raja-avg-skolotaju-jeb-skoleni-par-tikumibu/706610|archivedate={{dat|2016|02|06||bez}}}}&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=&quot;irir tikumība&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|title=Tikumības cenzūra skolās - skolotāja saņem aizrādījumu par dzejoli|url=http://www.irlv.lv/2015/9/28/tikumibas-cenzura-skolas-skolotaja-sanem-aizradijumu-par-dzejoli|website=irir.lv|accessdate={{dat|2016|10|7||bez}}|date={{dat|2015|9|28||bez}}|language=latviešu|archiveurl=https://web.archive.org/web/20161007224452/http://www.irlv.lv/2015/9/28/tikumibas-cenzura-skolas-skolotaja-sanem-aizradijumu-par-dzejoli|archivedate={{dat|2016|10|07||bez}}}}&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=&quot;lsm, attieksme&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|author1=lsm.lv ziņu redakcija|title=Skolotāja: Termins «nepareiza attieksme» likumā – ar fobijām apsēstu cilvēku izpausme|url=http://www.lsm.lv/lv/raksts/latvija/zinas/skolotaja-termins-nepareiza-attieksme-likuma--ar-fobijam-apsestu-cilveku-izpausme.a203335/|website=lsm.lv|accessdate={{dat|2016|10|7||bez}}|date={{dat|2016|9|30||bez}}|language=latviešu}}&lt;/ref&gt;&lt;!--

&lt;ref name=&quot;lsm citāts&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|title=«Kultūršoks»: Grozījumi Izglītības likumā - apdraudējums vai kļūda|url=http://www.lsm.lv/lv/raksts/zinju-analiize/zinas/kultursoks-grozijumi-izglitibas-likuma-apdraudejums-vai-kluda.a204445/|website=lsm.lv|accessdate={{dat|2016|10|7||bez}}|date={{dat|2016|10|7||bez}}|language=latviešu}}&lt;/ref&gt; --&gt;
}}

== Ārējās saites ==
* {{twitter|ivetarouge}}
* [http://www.diena.lv/kd/intervijas/rugts-etikis-nofiltrets-intervija-ar-ivetu-ratiniku-13960734 Rūgts. Etiķis nofiltrēts. Intervija ar Ivetu Ratinīku]

{{Rīgas dome 2020}}
{{Rīgas dome 2017}}

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Ratinīka, Iveta}}
[[Kategorija:Rēzeknes novadā dzimušie]]
[[Kategorija:&quot;Latvijas attīstībai&quot; politiķi]]
[[Kategorija:Rīgas domes deputāti (2017—2020)]]
[[Kategorija:Rīgas domes deputāti (2020—2025)]]
[[Kategorija:Latviešu valodā rakstošie]]
[[Kategorija:Latvijas dzejnieki]]
[[Kategorija:Latvijas pedagogi]]
[[Kategorija:Latvijas publicisti]]
[[Kategorija:Rēzeknes Augstskolas absolventi]]
[[Kategorija:Daugavpils Universitātes absolventi]]
[[Kategorija:Latvijas Universitātes absolventi]]</text>
      <sha1>d6st4bh8v7v2fbwphf367wtarw94ili</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>2015.—2016. gada Pasaules kauss biatlonā</title>
    <ns>0</ns>
    <id>340583</id>
    <revision>
      <id>4468180</id>
      <parentid>3808225</parentid>
      <timestamp>2026-05-14T13:01:52Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 2 avoti un 2 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4468180</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="12779" sha1="8kr2a9pdiyrcf1t1kr9l0i0mrtqcxpz" xml:space="preserve">{{Sporta sezona
| Vds    = [[Pasaules kauss biatlonā]]
| Vds2   = Pasaules kauss biatlonā
| Vds3   = Pasaules kauss biatlonā
| Iepr   = 2014.—2015
| Tagad  = 2015.—2016
| Nākam  = 2016.—2017
| sez    = N
}}
'''2015.—2016. gada [[Pasaules kauss biatlonā]]''' bija vairāku posmu [[biatlons|biatlona]] sacensības, kas sākās {{dat|2015|11|29||bez}} [[Estešunda|Estešundā]], [[Zviedrija|Zviedrijā]], un noslēdzās {{dat|2016|3|19||bez}} [[Hantimansijska|Hantimansijskā]], [[Krievija|Krievijā]]. Tajā ietilpa deviņi kausa izcīņas posmi, kā arī [[2016. gada Pasaules čempionāts biatlonā|Pasaules čempionāts]], kas 2016. gada martā notika [[Oslo]] priekšpilsētā [[Holmenkollena|Holmenkollenā]], [[Norvēģija|Norvēģijā]]. Pasaules kausa sacensības rīkoja [[Starptautiskā Biatlona savienība]].

Vīriešu ieskaitē piekto reizi pēc kārtas uzvarēja [[Francija]]s biatlonists [[Martēns Furkads]], sievietēm Pasaules kausu pirmoreiz ieguva [[Čehija]]s biatloniste [[Gabriela Soukalova]].

== Kalendārs ==
{| class=&quot;wikitable&quot;
|-
! Pilsēta
! Datumi
! 15/20 km
! Sprints
! Iedzīšana
! Masu starts
! Stafete
! Jauktā stafete
! Individuālā &lt;br /&gt;jauktā stafete
! Piezīmes
|- style=&quot;text-align:center;&quot;
| style=&quot;text-align:left;&quot; | {{flaga|SWE}} [[Estešunda]]
| style=&quot;text-align:left;&quot; | 29. novembris — 6. decembris
| ●
| ●
| ●
| 
| 
| ●
| ●
| 
|- style=&quot;text-align:center;&quot;
| style=&quot;text-align:left;&quot; | {{flaga|AUT}} [[Hohfilcene]]
| style=&quot;text-align:left;&quot; | 11.—13. decembris
| 
| ●
| ●
| 
| ●
| 
| 
| 
|- style=&quot;text-align:center;&quot;
| style=&quot;text-align:left;&quot; | {{flaga|Slovēnija}} [[Pokļuka]]
| style=&quot;text-align:left;&quot; | 17.—20. decembris
| 
| ●
| ●
| ●
| 
| 
| 
| 
|- style=&quot;text-align:center;&quot;
| style=&quot;text-align:left;&quot; | {{flaga|GER}} [[Rūpoldinga]]{{efn|Sākotnēji posms bija plānots [[Oberhofa|Oberhofā]], taču sniega trūkuma dēļ tika pārcelts uz [[Rūpoldinga|Rūpoldingu]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://sportacentrs.com/ziemas_sports/biatlons/27122015-pasaules_kausa_ceturtais_posms_biatlona_p |title=Pasaules kausa ceturtais posms biatlonā pārcelts uz Rūpoldingu |date={{dat|2015|12|27|N|bez}}|publisher=[[sportacentrs.com]] |accessdate={{dat|2017|01|07||bez}}}}&lt;/ref&gt;}}
| style=&quot;text-align:left;&quot; | 8.—10. janvāris
| 
| ●
| ●
| ●
| 
| 
| 
| 
|- style=&quot;text-align:center;&quot;
| style=&quot;text-align:left;&quot; | {{flaga|GER}} [[Rūpoldinga]]
| style=&quot;text-align:left;&quot; | 13.—17. janvāris
| ●
| 
| 
| ●
| ●
| 
| 
| 
|- style=&quot;text-align:center;&quot;
| style=&quot;text-align:left;&quot; | {{flaga|ITA}} [[Antholca]]
| style=&quot;text-align:left;&quot; | 21.—24. janvāris
| 
| ●
| ●
| 
| ●
| 
| 
| 
|- style=&quot;text-align:center;&quot;
| style=&quot;text-align:left;&quot; | {{flaga|CAN}} [[Kenmora]]
| style=&quot;text-align:left;&quot; | 4.—7. februāris
| 
| ●
| 
| ●
| 
| ●
| ●
| 
|- style=&quot;text-align:center;&quot;
| style=&quot;text-align:left;&quot; | {{flaga|USA}} [[Preskaila]]
| style=&quot;text-align:left;&quot; | 11.—13. februāris
| 
| ●
| ●
| 
| ●
| 
| 
| 
|- style=&quot;background:#ccffcc; text-align:center;&quot;
| style=&quot;text-align:left;&quot; | {{flaga|NOR}} [[Holmenkollena]]
| style=&quot;text-align:left;&quot; | 3.—13. marts
| ●
| ●
| ●
| ●
| ●
| ●
| 
| style=&quot;text-align:left;&quot; | [[2016. gada Pasaules čempionāts biatlonā|Pasaules čempionāts]]
|- style=&quot;text-align:center;&quot;
| style=&quot;text-align:left;&quot; | {{flaga|RUS}} [[Hantimansijska]]
| style=&quot;text-align:left;&quot; | 17.—19. marts
|
| ●
| ●
| atcelts{{efn|Sacensības distancē ar kopēju startu [[Hantimansijska|Hantimansijskā]] tika atceltas stiprā vēja dēļ.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://sportacentrs.com/ziemas_sports/biatlons/20032016-veja_del_hantimansijska_atcelti_masu_star |title=Vēja dēļ Hantimansijskā atcelti masu starti |date={{dat|2016|3|20|N|bez}} |publisher=[[sportacentrs.com]] |accessdate={{dat|2017|01|07||bez}}}}&lt;/ref&gt;}}
| 
| 
| 
| 
|- style=&quot;text-align:center;&quot;
! colspan=&quot;2&quot; | Kopā
! 3
! 9
! 8
! 5
! 5
! 3
! 2
!
|}

:Piezīmes:
{{notelist}}

== Kopvērtējums ==
=== Vīrieši ===
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;
|+ '''Kopējā ieskaite''' (top 10)
!width=30|Vieta
!width=230|Sportists
!width=25|Punkti&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://ibu.blob.core.windows.net/docs/1516/BT/SWRL/SMTS.pdf |title=Men's World Cup total score |language=en |accessdate={{dat|2017|1|7||bez}} |publisher=[[Starptautiskā Biatlona savienība|IBU]] }}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt; 
|-
| 1 ||align=&quot;left&quot; | {{flagathlete|[[Martēns Furkads]]|FRA}} || 1151
|-
| 2 ||align=&quot;left&quot; | {{flagathlete|[[Juhanness Tīngnēss Bē]]|NOR}} || 820
|-
| 3 ||align=&quot;left&quot; | {{flagathlete|[[Antons Šipuļins]]|RUS}} || 806
|-
| 4 ||align=&quot;left&quot; | {{flagathlete|[[Simons Šemps]]|GER}} || 769
|-
| 5 ||align=&quot;left&quot; | {{flagathlete|[[Simons Eders]]|AUT}} || 714
|-
| 6 ||align=&quot;left&quot; | {{flagathlete|[[Tarjeijs Bē]]|NOR}} || 708
|-
| 7 ||align=&quot;left&quot; | {{flagathlete|[[Jevgeņijs Garaņičevs]]|RUS}} || 659
|-
| 8 ||align=&quot;left&quot; | {{flagathlete|[[Benedikts Dolls]]|GER}} || 602
|-
| 9 ||align=&quot;left&quot; | {{flagathlete|[[Dominiks Landertingers]]|AUT}} || 600
|-
| 10 ||align=&quot;left&quot; | {{flagathlete|[[Ēmils Hegle Svensens]]|NOR}} || 595
|}
{| {{Medaļnieku tabula|tips=Disciplīna|columns=2|labelwidth=200|width=230}}
|-
| 20 km
| {{flagathlete|[[Martēns Furkads]]|FRA}} || 140
| {{flagathlete|[[Simons Eders]]|AUT}} || 138
| {{flagathlete|[[Dominiks Landertingers]]|AUT}} || 105
|-
| Sprints
| {{flagathlete|[[Martēns Furkads]]|FRA}} || 379
| {{flagathlete|[[Simons Šemps]]|GER}} || 316
| {{flagathlete|[[Juhanness Tīngnēss Bē]]|NOR}} || 298
|-
| Iedzīšana
| {{flagathlete|[[Martēns Furkads]]|FRA}} || 391
| {{flagathlete|[[Antons Šipuļins]]|RUS}} || 300
| {{flagathlete|[[Juhanness Tīngnēss Bē]]|NOR}} || 278
|-
| Masu starts
| {{flagathlete|[[Martēns Furkads]]|FRA}} || 242
| {{flagathlete|[[Kantēns Fijons Maijē]]|FRA}} || 162
| {{flagathlete|[[Antons Šipuļins]]|RUS}} || 155
|-
| Stafete
| {{NOR}} || 282
| {{RUS}} || 255
| {{GER}} || 236
|}

=== Sievietes ===
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;
|+ '''Kopējā ieskaite''' (top 10)
!width=30|Vieta
!width=230|Sportists
!width=25|Punkti&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://ibu.blob.core.windows.net/docs/1516/BT/SWRL/SWTS.pdf |title=Women's World Cup total score |language=en |accessdate={{dat|2017|1|7||bez}} |publisher=[[Starptautiskā Biatlona savienība|IBU]] }}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt; 
|-
| 1 ||align=&quot;left&quot; | {{flagathlete|[[Gabriela Soukalova]]|CZE}} || 1074
|-
| 2 ||align=&quot;left&quot; | {{flagathlete|[[Marī Dorēna-Abēra]]|FRA}} || 1028
|-
| 3 ||align=&quot;left&quot; | {{flagathlete|[[Doroteja Vīrere]]|ITA}} || 944
|-
| 4 ||align=&quot;left&quot; | {{flagathlete|[[Kaisa Mekereinena]]|FIN}} || 892
|-
| 5 ||align=&quot;left&quot; | {{flagathlete|[[Franciska Hildebranda]]|GER}} || 793
|-
| 6 ||align=&quot;left&quot; | {{flagathlete|[[Laura Dālmeiere]]|GER}} || 786
|-
| 7 ||align=&quot;left&quot; | {{flagathlete|[[Olena Bilosjuka|Olena Pidhrušna]]|UKR}} || 754
|-
| 8 ||align=&quot;left&quot; | {{flagathlete|[[Veronika Vītkova]]|CZE}} || 703
|-
| 9 ||align=&quot;left&quot; | {{flagathlete|[[Anaisa Beskona]]|FRA}} || 666
|-
| 10 ||align=&quot;left&quot; | {{flagathlete|[[Kristina Guzika]]|POL}} || 566
|}
{| {{Medaļnieku tabula|tips=Disciplīna|columns=2|labelwidth=200|width=230}}
|-
| 15 km
| {{flagathlete|[[Doroteja Vīrere]]|ITA}} || 154
| {{flagathlete|[[Marī Dorēna-Abēra]]|FRA}} || 152
| {{flagathlete|[[Gabriela Soukalova]]|CZE}} || 128
|-
| Sprints
| {{flagathlete|[[Gabriela Soukalova]]|CZE}} || 413
| {{flagathlete|[[Marī Dorēna-Abēra]]|FRA}} || 336
| {{flagathlete|[[Doroteja Vīrere]]|ITA}} || 327
|-
| Iedzīšana
| {{flagathlete|[[Gabriela Soukalova]]|CZE}} || 354
| {{flagathlete|[[Doroteja Vīrere]]|ITA}} || 348
| {{flagathlete|[[Marī Dorēna-Abēra]]|FRA}} || 331
|-
| Masu starts
| {{flagathlete|[[Gabriela Soukalova]]|CZE}} || 241
| {{flagathlete|[[Marī Dorēna-Abēra]]|FRA}} || 236
| {{flagathlete|[[Laura Dālmeiere]]|GER}} || 228
|-
| Stafete
| {{GER}} || 235
| {{UKR}} || 234
| {{FRA}} || 228
|}

=== Jaukti ===
{| {{Medaļnieku tabula|tips=Disciplīna|columns=2|labelwidth=200|width=230}}
|-
| Stafete
| {{NOR}} || 264
| {{GER}} || 252
| {{FRA}} || 223
|}

== Nāciju kauss ==
{{col-begin}}
{{col-2}}
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;
|+ '''Vīrieši'''
!width=30|Vieta
!width=180|Valsts
!width=25|Punkti&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://ibu.blob.core.windows.net/docs/1516/BT/SWRL/CP09/SMSP/BT_C78D_1.0.pdf |title=Men's Nation cup score |language=en |accessdate={{dat|2017|1|7||bez}} |publisher=[[Starptautiskā Biatlona savienība|IBU]] |archive-date={{dat|2016|03|19||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20160319210342/http://ibu.blob.core.windows.net/docs/1516/BT/SWRL/CP09/SMSP/BT_C78D_1.0.pdf }}&lt;/ref&gt; 
|-
| 1 ||align=&quot;left&quot; | {{NOR}} || 7808
|-
| 2 ||align=&quot;left&quot; | {{GER}} || 7518
|-
| 3 ||align=&quot;left&quot; | {{RUS}} || 7178
|-
| 4 ||align=&quot;left&quot; | {{FRA}} || 7113
|-
| 5 ||align=&quot;left&quot; | {{AUT}} || 6795
|-
| 6 ||align=&quot;left&quot; | {{USA}} || 5988
|-
| 7 ||align=&quot;left&quot; | {{UKR}} || 5831
|-
| 8 ||align=&quot;left&quot; | {{CZE}} || 5688
|-
| 9 ||align=&quot;left&quot; | {{ITA}} || 5471
|-
| 10 ||align=&quot;left&quot; | {{CAN}} || 5459
|-
| 11 ||align=&quot;left&quot; | {{BLR}} || 5008
|-
| 12 ||align=&quot;left&quot; | {{SUI}} || 4944
|-
| 13 ||align=&quot;left&quot; | {{SWE}} || 4934
|-
| 14 ||align=&quot;left&quot; | {{BUL}} || 4526
|-
| 15 ||align=&quot;left&quot; | {{SVK}} || 4524
|-
| 16 ||align=&quot;left&quot; | {{SLO}} || 4071
|-
| 17 ||align=&quot;left&quot; | {{KAZ}} || 3964
|-
| 18 ||align=&quot;left&quot; | {{EST}} || 3625
|-
| 19 ||align=&quot;left&quot; | {{ROU}} || 3551
|-
| 20 ||align=&quot;left&quot; | {{LTU}} || 2670
|-
| 21 ||align=&quot;left&quot; | {{FIN}} || 2631
|-
| 22 ||align=&quot;left&quot; | {{POL}} || 2625
|-
| 23 ||align=&quot;left&quot; | {{LAT}} || 2583
|-
| 24 ||align=&quot;left&quot; | {{JPN}} || 2300
|-
| 25 ||align=&quot;left&quot; | {{KOR}} || 1122
|-
| 26 ||align=&quot;left&quot; | {{GBR}} || 837
|-
| 27 ||align=&quot;left&quot; | {{BEL}} || 550
|-
| 28 ||align=&quot;left&quot; | {{SRB}} || 249
|-
| 29 ||align=&quot;left&quot; | {{CRO}} || 113
|-
| 30 ||align=&quot;left&quot; | {{GRE}} || 95
|-
| 31 ||align=&quot;left&quot; | {{TUR}} || 75
|-
| 32 ||align=&quot;left&quot; | {{HUN}} || 56
|-
| 33 ||align=&quot;left&quot; | {{AUS}} || 28
|}
{{col-2}}
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;
|+ '''Sievietes'''
!width=30|Vieta
!width=180|Valsts
!width=25|Punkti&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://ibu.blob.core.windows.net/docs/1516/BT/SWRL/CP09/SWSP/BT_C78D_1.0.pdf |title=Women's Nation cup score |language=en |accessdate={{dat|2017|1|7||bez}} |publisher=[[Starptautiskā Biatlona savienība|IBU]] |archive-date={{dat|2016|03|19||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20160319205602/http://ibu.blob.core.windows.net/docs/1516/BT/SWRL/CP09/SWSP/BT_C78D_1.0.pdf }}&lt;/ref&gt; 
|-
| 1 ||align=&quot;left&quot; | {{GER}} || 7406
|-
| 2 ||align=&quot;left&quot; | {{FRA}} || 7176
|-
| 3 ||align=&quot;left&quot; | {{CZE}} || 6944
|-
| 4 ||align=&quot;left&quot; | {{ITA}} || 6822
|-
| 5 ||align=&quot;left&quot; | {{UKR}} || 6803
|-
| 6 ||align=&quot;left&quot; | {{RUS}} || 6361
|-
| 7 ||align=&quot;left&quot; | {{NOR}} || 6324
|-
| 8 ||align=&quot;left&quot; | {{POL}} || 6021
|-
| 9 ||align=&quot;left&quot; | {{SWE}} || 5415
|-
| 10 ||align=&quot;left&quot; | {{BLR}} || 5390
|-
| 11 ||align=&quot;left&quot; | {{CAN}} || 4929
|-
| 12 ||align=&quot;left&quot; | {{SUI}} || 4891
|-
| 13 ||align=&quot;left&quot; | {{KAZ}} || 4832
|-
| 14 ||align=&quot;left&quot; | {{USA}} || 4748
|-
| 15 ||align=&quot;left&quot; | {{AUT}} || 4673
|-
| 16 ||align=&quot;left&quot; | {{SVK}} || 4214
|-
| 17 ||align=&quot;left&quot; | {{FIN}} || 3716
|-
| 18 ||align=&quot;left&quot; | {{SLO}} || 3573
|-
| 19 ||align=&quot;left&quot; | {{ROU}} || 3204
|-
| 20 ||align=&quot;left&quot; | {{BUL}} || 3012
|-
| 21 ||align=&quot;left&quot; | {{JPN}} || 2976
|-
| 22 ||align=&quot;left&quot; | {{LTU}} || 2696
|-
| 23 ||align=&quot;left&quot; | {{EST}} || 2344
|-
| 24 ||align=&quot;left&quot; | {{CHN}} || 1843
|-
| 25 ||align=&quot;left&quot; | {{KOR}} || 1610
|-
| 26 ||align=&quot;left&quot; | {{LAT}} || 1394
|-
| 27 ||align=&quot;left&quot; | {{GBR}} || 476
|-
| 28 ||align=&quot;left&quot; | {{ESP}} || 172
|-
| 29 ||align=&quot;left&quot; | {{HUN}} || 166
|-
| 30 ||align=&quot;left&quot; | {{BIH}} || 99
|}
{{col-end}}

== Medaļu kopvērtējums ==
{| {{RankedMedalTable}}
|-
|1||align=left|{{FRA}}||17||14||6||37
|-
|2||align=left|{{GER}}||14||18||13||45
|-
|3||align=left|{{NOR}}||11||8||15||34
|-
|4||align=left|{{CZE}}||5||6||5||16
|-
|5||align=left|{{ITA}}||5||5||5||15
|-
|6||align=left|{{RUS}}||5||4||10||19
|-
|7||align=left|{{FIN}}||4||2||3||9
|-
|8||align=left|{{AUT}}||2||3||2||7
|-
|9||align=left|{{UKR}}||2||1||4||7
|-
|rowspan=2|10||align=left|{{POL}}||0||1||1||2
|-
|align=left|{{CAN}}||0||1||1||2
|-
|rowspan=2|12||align=left|{{SUI}}||0||1||0||1
|-
|align=left|{{USA}}||0||1||0||1
|-
!colspan=2| Kopā || 65|| 65|| 65|| 195
|}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [http://www.biathlonworld.com/ IBU mājaslapa]

{{PK biatlonā sezonas}}

[[Kategorija:2015. gads sportā|Pasaules kauss biatlonā]]
[[Kategorija:2016. gads sportā|Pasaules kauss biatlonā]]
[[Kategorija:Pasaules kauss biatlonā]]</text>
      <sha1>8kr2a9pdiyrcf1t1kr9l0i0mrtqcxpz</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Latvijas Republikas Ministru prezidentu uzskaitījums</title>
    <ns>0</ns>
    <id>340590</id>
    <revision>
      <id>4468172</id>
      <parentid>4468092</parentid>
      <timestamp>2026-05-14T12:37:18Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>~2026-29174-18</username>
        <id>145389</id>
      </contributor>
      <origin>4468172</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="15486" sha1="le748dvlexxq1gm0cek77o1o5umjsaa" xml:space="preserve">[[Attēls:Latvijas Ministru prezidenta standarts.png|260px|thumb|Ministru prezidenta karogs]]
Šajā uzskaitījumā apkopoti '''[[Latvijas Republika]]s Ministru prezidenti jeb premjerministri (valdības vadītāji)''', kopš [[1918]]. gada, kad Latvija ieguva neatkarību no [[Krievija]]s un [[Vācija]]s.&lt;ref&gt;[[Latvijas valsts pasludināšana]]s laikā [[Kurzeme]], [[Zemgale]] un [[Vidzeme]] bija iekļautas [[Oberosts|Oberosta]] pārvaldes zonā&lt;/ref&gt; Ministru prezidents ir [[Latvijas Republikas Ministru kabinets|Latvijas Republikas Ministru kabineta]] vadītājs. [[Padomju Savienība|Padomju okupācijas]] periodā Ministru prezidenta amats tika likvidēts. Laika posmā no Latvijas neatkarības atjaunošanas 1990. gada maijā līdz 1993. gadam Latvijas valdības vadītājs bija [[Latvijas Republikas Ministru padome]]s priekšsēdētājs.

== Uzskaitījums ==
=== [[Attēls:Flag of Latvia.svg|30px]] Latvijas Republika (1918 — 1940) [[Attēls:Coat of arms of Latvia.svg|30px]]===
{{colbegin|4}}
{{legend| #01796F | [[Latviešu zemnieku savienība]] |border=1px solid #AAAAAA}}
{{legend| #0000FF | [[Mazinieku partija]] |border=1px solid #AAAAAA}}
{{legend| yellow | [[Demokrātiskais Centrs]] |border=1px solid #AAAAAA}}
{{legend| #DDA0DD | [[Progresīvā apvienība]] |border=1px solid #AAAAAA}}
{{legend| pink | [[Latvijas Jaunsaimnieku un sīkgruntnieku partija]] |border=1px solid #AAAAAA}}
{{legend| #DDDDDD | Bez partijas / Neatkarīgais |border=1px solid #AAAAAA}}
{{colend}}

{| class=&quot;sortable wikitable&quot;
!colspan=&quot;2&quot; | # !! Portrets !! Vārds, uzvārds&lt;br/&gt; &lt;small&gt;(Dzimis — miris)&lt;/small&gt; !! Pilnvaru termiņš !! Ministru kabinets !! Partija !! Saeima 
|-
| rowspan=2 style=&quot;background: #01796F&quot;| || rowspan=2| '''1.''' || rowspan=2| [[File:Karlis Ulmanis.jpg|80px]] || rowspan=2| '''[[Kārlis Ulmanis]]'''&lt;br/&gt; &lt;small&gt;(1877 — 1942)&lt;/small&gt; || [[1918]]. gada [[19. novembris]]&lt;ref&gt;No 1919. gada 16. aprīļa līdz 26. jūlijam Kārļa Ulmaņa valdība bija atstumta no varas, [[Latvijas Pagaidu valdība]]s vadītāja pienākumus pildīja [[Oskars Borkovskis]] un [[Andrievs Niedra]]&lt;/ref&gt; — [[1920]]. gada [[11. jūnijs]] || [[Latvijas Pagaidu valdība|Pagaidu valdība]] || rowspan=4| [[Latviešu zemnieku savienība]] || [[Tautas padome]]
|-
| [[1920]]. gada [[12. jūnijs]] — [[1921]]. gada [[18. jūnijs]] || [[Ulmaņa 1. Ministru kabinets|Ulmaņa (1.)]] || rowspan=&quot;3&quot; | [[Latvijas Satversmes sapulce]]
|-
| rowspan=2 style=&quot;background: #01796F&quot;| || rowspan=2| '''2.''' || rowspan=2| [[Attēls:Zigrids Meierovics.jpg|80px]] || rowspan=2| '''[[Zigfrīds Anna Meierovics]]'''&lt;br/&gt; &lt;small&gt;(1887 — 1925)&lt;/small&gt; || [[1921]]. gada [[19. jūnijs]] — [[1922]]. gada [[20. jūlijs]] || [[Meierovica 1. Ministru kabinets|Meierovica (1.)]]  
|-
| [[1922]]. gada [[20. jūlijs]] — [[1923]]. gada [[26. janvāris]] || [[Meierovica 2. Ministru kabinets|Meierovica (2.)]] 
|-
| style=&quot;background: #DDDDDD&quot;| || '''3.''' || [[Attēls:Janis Pauluks.jpg|80px]] || '''[[Jānis Pauļuks (politiķis)|Jānis Pauļuks]]'''&lt;br/&gt; &lt;small&gt;(1865 — 1937)&lt;/small&gt; || [[1923]]. gada [[27. janvāris]] — [[27. jūnijs]] || [[Pauļuka Ministru kabinets|Pauļuka]] || bez partijas || rowspan=4| [[1. Saeima]] 
|-
| style=&quot;background: #01796F&quot;| || '''(2.)''' || [[Attēls:Zigrids Meierovics.jpg|80px]] || '''[[Zigfrīds Anna Meierovics]]'''&lt;br/&gt; &lt;small&gt;(1887 — 1925)&lt;/small&gt; || [[1923]]. gada [[28. jūnijs]] — [[1924]]. gada [[26. janvāris]] || [[Meierovica 3. Ministru kabinets|Meierovica (3.)]] || [[Latviešu zemnieku savienība]]
|-
| style=&quot;background: #DDDDDD&quot;| || '''4.''' || [[Attēls:Voldemars Zamuels.jpg|80px]] || '''[[Voldemārs Zāmuels]]'''&lt;br/&gt; &lt;small&gt;(1872 — 1948)&lt;/small&gt; || [[1924]]. gada [[27. janvāris]] — [[18. decembris]] || [[Zāmuēla Ministru kabinets|Zāmuēla]] || bez partijas
|-
| style=&quot;background: #01796F&quot;| || '''5.''' || [[Attēls:Hugo Celmins.jpg|80px]] || '''[[Hugo Celmiņš]]'''&lt;br/&gt; &lt;small&gt;(1877 — 1941)&lt;/small&gt; || [[1924]]. gada [[19. decembris]] — [[1925]]. gada [[23. decembris]] || [[Celmiņa 1. Ministru kabinets|Celmiņa (1.)]] || rowspan=&quot;3&quot;|[[Latviešu zemnieku savienība]]
|-
| style=&quot;background: #01796F&quot;| || '''(1.)''' || [[File:Karlis Ulmanis.jpg|80px]] || '''[[Kārlis Ulmanis]]'''&lt;br/&gt; &lt;small&gt;(1877 — 1942)&lt;/small&gt; || [[1925]]. gada [[24. decembris]] — [[1926]]. gada [[6. maijs]] || [[Ulmaņa 2. Ministru kabinets|Ulmaņa (2.)]] || rowspan=4| [[2. Saeima]] 
|-
| style=&quot;background: #01796F&quot;| || '''6.''' || [[Attēls:Arturs Alberings.jpg|80px]] || '''[[Arturs Alberings]]'''&lt;br/&gt; &lt;small&gt;(1877 — 1934)&lt;/small&gt; || [[1926]]. gada [[7. maijs]] — [[18. decembris]] || [[Alberinga Ministru kabinets|Alberinga]]
|-
| style=&quot;background: #0000FF&quot;| || '''7.''' || [[Attēls:Margers Skujenieks.jpg|80px]] || '''[[Marģers Skujenieks]]'''&lt;br/&gt; &lt;small&gt;(1886 — 1941)&lt;/small&gt; || [[1926]]. gada [[19. decembris]] — [[1928]]. gada [[23. janvāris]] || [[Skujenieka 1. Ministru kabinets|Skujenieka (1.)]]  || [[Mazinieku partija]] 
|-
| style=&quot;background: yellow| || '''8.''' || [[Attēls:Peteris Jurasevskis.jpg|80px]] || '''[[Pēteris Juraševskis]]'''&lt;br/&gt; &lt;small&gt;(1872 — 1945)&lt;/small&gt; || [[1928]]. gada [[24. janvāris]] — [[1928]]. gada [[30. novembris]] || [[Juraševska Ministru kabinets|Juraševska]] || [[Demokrātiskais centrs]] 
|-
| style=&quot;background: #01796F&quot;| || '''(5.)''' || [[Attēls:Hugo Celmins.jpg|80px]] || '''[[Hugo Celmiņš]]'''&lt;br/&gt; &lt;small&gt;(1877 — 1941)&lt;/small&gt; || [[1928]]. gada [[1. decembris]] — [[1931]]. gada [[26. marts]] || [[Celmiņa 2. Ministru kabinets|Celmiņa (2.)]] || rowspan=&quot;2&quot;|[[Latviešu zemnieku savienība]] || rowspan=2| [[3. Saeima]]  
|-
| style=&quot;background: #01796F&quot;| || '''(1.)''' || [[File:Karlis Ulmanis.jpg|80px]] || '''[[Kārlis Ulmanis]]'''&lt;br/&gt; &lt;small&gt;(1877 — 1942)&lt;/small&gt; || [[1931]]. gada [[27. marts]] — [[5. decembris]] || [[Ulmaņa 3. Ministru kabinets|Ulmaņa (3.)]] 
|-
| style=&quot;background: #DDA0DD| || '''(7.)''' || [[Attēls:Margers Skujenieks.jpg|80px]] || '''[[Marģers Skujenieks]]'''&lt;br/&gt; &lt;small&gt;(1886 — 1941)&lt;/small&gt; || [[1931]]. gada [[6. decembris]] — [[1933]]. gada [[23. marts]] || [[Skujenieka 2. Ministru kabinets|Skujenieka (2.)]]  || [[Progresīvā apvienība]] || rowspan=3| [[4. Saeima]]
|-
| style=&quot;background: pink| || '''9.''' || [[Attēls:Adolfs Blodnieks 2.jpg|80px]] || '''[[Ādolfs Bļodnieks]]'''&lt;br/&gt; &lt;small&gt;(1889 — 1962)&lt;/small&gt; || [[1933]]. gada [[24. marts]] — [[1934]]. gada [[16. marts]] || [[Bļodnieka Ministru kabinets|Bļodnieka]] || [[Latvijas Jaunsaimnieku un sīkgruntnieku partija]] 
|-
| style=&quot;background: #01796F&quot;| || rowspan=2| '''(1.)''' || rowspan=2| [[File:Karlis Ulmanis.jpg|80px]] || rowspan=2| '''[[Kārlis Ulmanis]]'''&lt;br/&gt; &lt;small&gt;(1877 — 1942)&lt;/small&gt; || [[1934]]. gada [[17. marts]] — [[15. maijs]] || [[Ulmaņa 4. Ministru kabinets|Ulmaņa (4.)]] || [[Latviešu zemnieku savienība]]
|-
| style=&quot;background: #DDDDDD| || [[1934]]. gada [[16. maijs]] — [[1940]]. gada [[19. jūnijs]] || [[Ulmaņa 5. Ministru kabinets|Ulmaņa (5.)]] || rowspan=&quot;2&quot;|bez partijas || —  
|-
| style=&quot;background: #DDDDDD| || '''10.''' || [[Attēls:Augusts Kirchensteins.png|80px]] || '''[[Augusts Kirhenšteins]]'''&lt;br/&gt; &lt;small&gt;(1872 — 1963)&lt;/small&gt; || [[1940]]. gada [[20. jūnijs]] — [[21. jūlijs]]&lt;br/&gt; &lt;small&gt;([[Padomju Savienība|PSRS]] okupācijas varas ieceltās marionešu valdības vadītājs)&lt;/small&gt; || [[Kirhenšteina Ministru kabinets|Kirhenšteina]] || [[Tautas Saeima]]
|}

=== [[Attēls:Flag of Latvia.svg|30px]] Latvijas Republika (1991 — mūsdienas) [[Attēls:Coat of arms of Latvia.svg|30px]]===
{{colbegin|4}}
{{legend| #9E3039 | [[Latvijas Tautas fronte]] |border=1px solid #AAAAAA}}
{{legend| skyblue | [[Latvijas Ceļš]] |border=1px solid #AAAAAA}}
{{legend| #EFC800 | [[Tēvzemei un Brīvībai/LNNK]] |border=1px solid #AAAAAA}}
{{legend| #EF9D48 | [[Tautas partija]] |border=1px solid #AAAAAA}}
{{legend| #24375B | [[Jaunais laiks]] |border=1px solid #AAAAAA}}
{{legend| #647A28 | [[Zaļo un Zemnieku savienība]] |border=1px solid #AAAAAA}}
{{legend| #8A2BE2| [[LPP/LC]] |border=1px solid #AAAAAA}}
{{legend| #99CC33 | [[Vienotība]]/[[Jaunā Vienotība]] |border=1px solid #AAAAAA}}
{{legend| #DDDDDD | Bez partijas / Neatkarīgais |border=1px solid #AAAAAA}}
{{colend}}
{| class=&quot;sortable wikitable&quot;
!colspan=&quot;2&quot; | # !! Portrets !! Vārds, uzvārds&lt;br/&gt; &lt;small&gt;(Dzimis — miris)&lt;/small&gt; !! Pilnvaru termiņš !! Ministru kabinets !! Partija !! Saeima 
|-
| style=&quot;background: #9E3039| || '''1.''' || [[File:Ivars Godmanis saeima.jpg|80px]] || '''[[Ivars Godmanis]]'''&lt;br/&gt; &lt;small&gt;(1951)&lt;/small&gt; || [[1990]]. gada [[7. maijs]] — [[1993]]. gada [[3. augusts]]&lt;br/&gt; &lt;small&gt;(LR Ministru padomes priekšsēdētājs)&lt;/small&gt; || [[Godmaņa Ministru padome|Godmaņa (1.)]] || [[Latvijas Tautas fronte]] || [[Latvijas Republikas Augstākā Padome|Augstākā Padome]] 
|-
| style=&quot;background: skyblue| || '''2.''' || [[File:Valdis Birkavs 2011-08-20.jpg|80px]] || '''[[Valdis Birkavs]]'''&lt;br/&gt; &lt;small&gt;(1942)&lt;/small&gt; || [[1993]]. gada [[3. augusts]] — [[1994]]. gada [[15. septembris]] || [[Birkava Ministru kabinets|Birkava]] ||rowspan=&quot;2&quot;| [[Latvijas Ceļš]] || rowspan=2| [[5. Saeima]]
|-
| style=&quot;background: skyblue| || '''3.''' || [[File:Māris Gailis 2011-08-20.jpg|80px]] || '''[[Māris Gailis]]'''&lt;br/&gt; &lt;small&gt;(1951)&lt;/small&gt; || [[1994]]. gada [[15. septembris]] — [[1995]]. gada [[21. decembris]] || [[Gaiļa Ministru kabinets|Gaiļa]] 
|-
| rowspan=2 style=&quot;background: #DDDDDD| || rowspan=2| '''4.''' || rowspan=2| [[File:Andris Šķēle, 10. Saeimas portrets.jpg|80px]] || rowspan=2| '''[[Andris Šķēle]]'''&lt;br/&gt; &lt;small&gt;(1958)&lt;/small&gt; || [[1995]]. gada [[21. decembris]] — [[1997]]. gada [[13. februāris]] || [[Šķēles 1. Ministru kabinets|Šķēles (1.)]] || rowspan=2| bez partijas || rowspan=3| [[6. Saeima]]
|-
| [[1997]]. gada [[13. februāris]] — [[7. augusts]] || [[Šķēles 2. Ministru kabinets|Šķēles (2.)]]
|-
| style=&quot;background: #EFC800| || '''5.''' || [[File:Guntars Krasts 2011-08-20.jpg|80px]] || '''[[Guntars Krasts]]'''&lt;br/&gt; &lt;small&gt;(1957)&lt;/small&gt; || [[1997]]. gada [[7. augusts]] — [[1998]]. gada [[26. novembris]] || [[Krasta Ministru kabinets|Krasta]] || [[Tēvzemei un Brīvībai/LNNK]]
|-
| style=&quot;background: skyblue| || '''6.''' || [[File:Vilis Krištopāns 2022 (cropped).jpg|80px]] || '''[[Vilis Krištopans]]'''&lt;br/&gt; &lt;small&gt;(1957)&lt;/small&gt; || [[1998]]. gada [[26. novembris]] — [[1999]]. gada [[16. jūlijs]] || [[Krištopana Ministru kabinets|Krištopana]] || [[Latvijas Ceļš]] || rowspan=3| [[7. Saeima]]
|-
| style=&quot;background: #EF9D48| || '''(4.)''' || [[File:Andris Šķēle, 10. Saeimas portrets.jpg|80px]] || '''[[Andris Šķēle]]'''&lt;br/&gt; &lt;small&gt;(1958)&lt;/small&gt; || [[1999]]. gada [[16. jūlijs]] — [[2000]]. gada [[5. maijs]] || [[Šķēles 3. Ministru kabinets|Šķēles (3.)]] || [[Tautas partija]]
|-
| style=&quot;background: skyblue| || '''7.''' || [[Attēls:10.Saeimas deputāts Andris Bērziņš (5618689561).jpg|80px]] || '''[[Andris Bērziņš (politiķis, 1951)|Andris Bērziņš]]'''&lt;br/&gt; &lt;small&gt;(1951)&lt;/small&gt; || [[2000]]. gada [[5. maijs]] — [[2002]]. gada [[7. novembris]] || [[Bērziņa Ministru kabinets|Bērziņa]] || [[Latvijas Ceļš]]
|-
| style=&quot;background: #24375B| || '''8.''' || [[File:Einars Repse.jpeg|80px]] || '''[[Einārs Repše]]'''&lt;br/&gt; &lt;small&gt;(1961)&lt;/small&gt; || [[2002]]. gada [[7. novembris]] — [[2004]]. gada [[9. marts]] || [[Repšes Ministru kabinets|Repšes]] || [[Jaunais laiks]] || rowspan=3| [[8. Saeima]]
|-
| style=&quot;background: #647A28| || '''9.''' || [[File:Flickr - Saeima - 9.Saeimas deputāts Indulis Emsis.jpg|80px]] || '''[[Indulis Emsis]]'''&lt;br/&gt; &lt;small&gt;(1952)&lt;/small&gt; || [[2004]]. gada [[9. marts]] — [[2. decembris]] || [[Emša Ministru kabinets|Emša]] || [[Zaļo un Zemnieku savienība]] &lt;small&gt;([[Latvijas Zaļā partija]])&lt;/small&gt;
|-
| rowspan=2 style=&quot;background: #EF9D48| || rowspan=2| '''10.''' || rowspan=2| [[File:Flickr - Saeima - 9.Saeimas deputāts Aigars Kalvītis.jpg|80px]] || rowspan=2| '''[[Aigars Kalvītis]]'''&lt;br/&gt; &lt;small&gt;(1966)&lt;/small&gt; || [[2004]]. gada [[2. decembris]] — [[2006]]. gada [[7. novembris]] || [[Kalvīša 1. Ministru kabinets|Kalvīša (1.)]] || rowspan=2| [[Tautas partija]] 
|-
| [[2006]]. gada [[7. novembris]] — [[2007]]. gada [[20. decembris]] || [[Kalvīša 2. Ministru kabinets|Kalvīša 2.]] || rowspan=3| [[9. Saeima]]
|-
| style=&quot;background: #8A2BE2| || '''(1.)''' || [[File:Ivars Godmanis saeima.jpg|80px]] || '''[[Ivars Godmanis]]'''&lt;br/&gt; &lt;small&gt;(1951)&lt;/small&gt; || [[2007]]. gada [[20. decembris]] — [[2009]]. gada [[12. marts]] || [[Godmaņa Ministru kabinets|Godmaņa (2.)]] || [[LPP/LC]]
|-
| rowspan=2 style=&quot;background: #24375B| || rowspan=4| '''11.''' || rowspan=4| [[File:Valdis Dombrovskis 2009.jpg|80px]] || rowspan=4| '''[[Valdis Dombrovskis]]'''&lt;br/&gt; &lt;small&gt;(1971)&lt;/small&gt; || [[2009]]. gada [[12. marts]] — [[2010]]. gada [[3. novembris]] || [[Dombrovska 1. Ministru kabinets|Dombrovska (1.)]] || [[Jaunais laiks]] 
|-
| rowspan=2| [[2010]]. gada [[3. novembris]] — [[2011]]. gada [[25. oktobris]] || rowspan=2| [[Dombrovska 2. Ministru kabinets|Dombrovska (2.)]] || [[Jaunais laiks]] &lt;small&gt; (Līdz [[2011]]. gada [[6. augusts]])&lt;/small&gt; || rowspan=2| [[10. Saeima]]
|-
| rowspan=2 style=&quot;background: #99CC33| || [[Vienotība]] &lt;small&gt; (No [[2011]]. gada [[6. augusts]])&lt;/small&gt;  
|-
| [[2011]]. gada [[25. oktobris]] — [[2014]]. gada [[22. janvāris]] || [[Dombrovska 3. Ministru kabinets|Dombrovska (3.)]] ||rowspan=&quot;3&quot;| [[Vienotība]] || rowspan=2| [[11. Saeima]]
|-
| rowspan=2 style=&quot;background: #99CC33| || rowspan=2| '''12.''' || rowspan=2| [[File:Laimdota Straujuma 2014.jpg|80px]] || rowspan=2| '''[[Laimdota Straujuma]]'''&lt;br/&gt; &lt;small&gt;(1951)&lt;/small&gt; || [[2014]]. gada [[22. janvāris]] — [[5. novembris]] || [[Straujumas 1. Ministru kabinets|Straujumas (1.)]] 
|-
| [[2014]]. gada [[5. novembris]] — [[2016]]. gada [[11. februāris]] || [[Straujumas 2. Ministru kabinets|Straujumas (2.)]] || rowspan=2| [[12. Saeima]]
|-
| style=&quot;background: #647A28| || '''13.''' || [[File:Flickr - Saeima - 10.Saeimas deputāts Māris Kučinskis.jpg|80px]] || '''[[Māris Kučinskis]]'''&lt;br/&gt; &lt;small&gt;(1961)&lt;/small&gt; || [[2016]]. gada [[11. februāris]] — [[2019]]. gada [[23. janvāris]]|| [[Kučinska Ministru kabinets|Kučinska]] || [[Zaļo un Zemnieku savienība]]
|-
| rowspan=3 style=&quot;background: #99CC33| || rowspan=2| '''14.''' || rowspan=2| [[Attēls:Krisjanis-Karins-Latvia-MIP-Europaparlament-by-Leila-Paul-3.jpg|80px]] || rowspan=2|'''[[Arturs Krišjānis Kariņš]]'''&lt;br/&gt; &lt;small&gt;(1964)&lt;/small&gt; || [[2019]]. gada [[23. janvāris]] — [[2022]]. gada [[14. decembris]] || [[Kariņa Ministru kabinets|Kariņa]] || rowspan=3| [[Jaunā Vienotība]]|| [[13. Saeima]]
|-
| [[2022]]. gada [[14. decembris]] — [[2023]]. gada [[15. septembris]] || [[Kariņa 2. Ministru kabinets|Kariņa (2.)]] || rowspan=2 | [[14. Saeima]]
|-
| '''15.''' || [[Attēls:Jaunievēlētās Ministru prezidentes Evikas Siliņas preses konference (cropped).jpg|80px]] ||'''[[Evika Siliņa]]'''&lt;br/&gt; &lt;small&gt;(1975)&lt;/small&gt; || [[2023]]. gada [[15. septembris]] — ''2026. gada 14. Maijs''|| [[Siliņas Ministru kabinets|Siliņas]]
|}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{Ministru kabinets}}
{{Eiropas valstu valdību vadītāji}}

[[Kategorija:Latvijas Ministru prezidenti|*]]
[[Kategorija:Premjerministru uzskaitījumi]]
[[Kategorija:Ar Latviju saistīti uzskaitījumi|Ministru prezidenti]]</text>
      <sha1>le748dvlexxq1gm0cek77o1o5umjsaa</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>2016.—2017. gada Pasaules kauss biatlonā</title>
    <ns>0</ns>
    <id>341142</id>
    <revision>
      <id>4468185</id>
      <parentid>4107252</parentid>
      <timestamp>2026-05-14T13:18:33Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 2 avoti un 13 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4468185</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="20156" sha1="fkqlygqc233vudf45vj2a2olsd1p3qr" xml:space="preserve">{{Sporta sezona
| Vds    = [[Pasaules kauss biatlonā]]
| Vds2   = Pasaules kauss biatlonā
| Vds3   = Pasaules kauss biatlonā
| Iepr   = 2015.—2016
| Tagad  = 2016.—2017
| Nākam  = 2017.—2018
| sez    = N
}}
'''2016.—2017. gada [[Pasaules kauss biatlonā]]''' bija vairāku posmu [[biatlons|biatlona]] sacensības, kas sākās {{dat|2016|11|27||bez}} [[Estešunda|Estešundā]], [[Zviedrija|Zviedrijā]], un noslēdzās {{dat|2017|3|19||bez}} [[Oslo]] priekšpilsētā [[Holmenkollena|Holmenkollenā]], [[Norvēģija|Norvēģijā]]. Kopumā tika aizvadīti deviņi posmi, kausa ieskaitē tika ieskaitīts arī [[2017. gada Pasaules čempionāts biatlonā|Pasaules čempionāts]], kas 2017. gada februārī norisinājās [[Hohfilcene|Hohfilcenē]], [[Austrija|Austrijā]]. Pasaules kausa sacensības rīkoja [[Starptautiskā Biatlona savienība]].

== Kalendārs ==
{| class=&quot;wikitable&quot;
|-
! Pilsēta
! Datumi
! 15/20 km
! Sprints
! Iedzīšana
! Masu starts
! Stafete
! Jauktā stafete
! Individuālā &lt;br /&gt;jauktā stafete
! Piezīmes
|- style=&quot;text-align:center;&quot;
| style=&quot;text-align:left;&quot; | {{flaga|SWE}} [[Estešunda]]
| style=&quot;text-align:left;&quot; | 27. novembris — 4. decembris
| ●
| ●
| ●
|  
|
| ●
| ●
| {{detailslink|2016.—2017. gada Pasaules kauss biatlonā — 1. posms}}
|- style=&quot;text-align:center;&quot;
| style=&quot;text-align:left;&quot; | {{flaga|Slovēnija}} [[Pokļuka]]
| style=&quot;text-align:left;&quot; | 9.—11. decembris
| 
| ●
| ●
|  
| ●
|  
|
| {{detailslink|2016.—2017. gada Pasaules kauss biatlonā — 2. posms}}
|- style=&quot;text-align:center;&quot;
| style=&quot;text-align:left;&quot; | {{flaga|Čehija}} [[Nove Mesto Morāvijā|Nove Mesto]]
| style=&quot;text-align:left;&quot; | 15.—18. decembris
| 
| ●
| ●
| ●
| 
| 
|
| {{detailslink|2016.—2017. gada Pasaules kauss biatlonā — 3. posms}}
|- style=&quot;text-align:center;&quot;
| style=&quot;text-align:left;&quot; | {{flaga|GER}} [[Oberhofa]]
| style=&quot;text-align:left;&quot; | 5.—8. janvāris
| 
| ●
| ●
| ●
| 
| 
|
|  {{detailslink|2016.—2017. gada Pasaules kauss biatlonā — 4. posms}}
|- style=&quot;text-align:center;&quot;
| style=&quot;text-align:left;&quot; | {{flaga|GER}} [[Rūpoldinga]]
| style=&quot;text-align:left;&quot; | 11.—15. janvāris
| 
| ●
| ●
| 
| ●
| 
|
| {{detailslink|2016.—2017. gada Pasaules kauss biatlonā — 5. posms}}
|- style=&quot;text-align:center;&quot;
| style=&quot;text-align:left;&quot; | {{flaga|ITA}} [[Antholca]]
| style=&quot;text-align:left;&quot; | 19.—22. janvāris
| ●
| 
| 
| ●
| ●
| 
| 
| {{detailslink|2016.—2017. gada Pasaules kauss biatlonā — 6. posms}}
|- style=&quot;background:#ccffcc; text-align:center;&quot;
| style=&quot;text-align:left;&quot; | {{flaga|AUT}} [[Hohfilcene]]
| style=&quot;text-align:left;&quot; | 9.—19. februāris
| ●
| ●
| ●
| ●
| ●
| ●
| 
| style=&quot;text-align:left;&quot; | [[2017. gada Pasaules čempionāts biatlonā|Pasaules čempionāts]]
|- style=&quot;text-align:center;&quot;
| style=&quot;text-align:left;&quot; | {{flaga|KOR}} [[Phjončhana]]
| style=&quot;text-align:left;&quot; | 2.—5. marts
|
| ●
| ●
| 
| ●
| 
| 
| {{detailslink|2016.—2017. gada Pasaules kauss biatlonā — 7. posms}}
|- style=&quot;text-align:center;&quot;
| style=&quot;text-align:left;&quot; | {{flaga|FIN}} [[Kontiolahti]]{{efn|Sākotnēji posms bija plānots [[Tjumeņa|Tjumeņā]], Krievijā, taču pēc [[Pasaules antidopinga aģentūra]]s neatkarīgās izmeklēšanas grupas vadītāja Ričarda Maklarena [[Maklarena ziņojums|ziņojuma]] un IBU sāktās izmeklēšanas Krievijas Biatlona savienība atteicās no posma rīkošanas.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.biathlonworld.com/news/detail/ibu-press-release-extraordinary-ibu-executive-board-meeting |title=IBU Press Release: Extraordinary IBU Executive Board Meeting |date={{dat|2016|12|22|N|bez}} |publisher=[[Starptautiskā Biatlona savienība|IBU]] |accessdate={{dat|2017|01|14||bez}}}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://sportacentrs.com/ziemas_sports/biatlons/22122016-krievi_atsakas_rikot_pasaules_kausa_posmu |title=Krievi atsakās rīkot Pasaules kausa posmu un pasaules jauniešu čempionātu |date={{dat|2016|12|22|N|bez}} |publisher=[[sportacentrs.com]] |accessdate={{dat|2017|01|14||bez}}}}&lt;/ref&gt; 2017. gada 7. janvārī IBU posma rīkošanas tiesības piešķīra [[Kontiolahti]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.biathlonworld.com/news/detail/kontiolahti-finland-to-host-bmw-ibu-world-cup-8 |title=Kontiolahti, Finland to Host BMW IBU World Cup 8 |date={{dat|2017|1|7|N|bez}} |publisher=[[Starptautiskā Biatlona savienība|IBU]] |accessdate={{dat|2017|01|14||bez}}}}&lt;/ref&gt;}}
| style=&quot;text-align:left;&quot; | 9.—12. marts
| 
| ●
| ●
| 
| 
| ●
| ●
| {{detailslink|2016.—2017. gada Pasaules kauss biatlonā — 8. posms}}
|- style=&quot;text-align:center;&quot;
| style=&quot;text-align:left;&quot; | {{flaga|NOR}} [[Holmenkollene]]
| style=&quot;text-align:left;&quot; | 17.—19. marts
|
| ●
| ●
| ●
| 
| 
| 
| {{detailslink|2016.—2017. gada Pasaules kauss biatlonā — 9. posms}}
|- style=&quot;text-align:center;&quot;
! colspan=&quot;2&quot; | Kopā
! 3
! 9
! 9
! 5
! 5
! 3
! 2
!
|}

:Piezīmes:
{{notelist}}

== Kopvērtējums ==
=== Vīrieši ===
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;
|+ '''Kopējā ieskaite'''
!width=30|Vieta
!width=230|Sportists
!width=25|Punkti&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://ibu.blob.core.windows.net/docs/1617/BT/SWRL/CP09/SMMS/BT_C78B_1.0.pdf |title=Men's World Cup Total 
score |language=en |accessdate={{dat|2017|3|21||bez}} |publisher=[[Starptautiskā Biatlona savienība|IBU]] }}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt; 
|-
| 1 ||align=&quot;left&quot; | {{flagathlete|[[Martēns Furkads]]|FRA}} || 1322
|-
| 2 ||align=&quot;left&quot; | {{flagathlete|[[Antons Šipuļins]]|RUS}} || 918
|-
| 3 ||align=&quot;left&quot; | {{flagathlete|[[Juhanness Tīngnēss Bē]]|NOR}} || 812
|-
| 4 ||align=&quot;left&quot; | {{flagathlete|[[Arnds Peifers]]|GER}} || 746
|-
| 5 ||align=&quot;left&quot; | {{flagathlete|[[Simons Šemps]]|GER}} || 741
|-
| 6 ||align=&quot;left&quot; | {{flagathlete|[[Juliāns Eberhards]]|AUT}} || 732
|-
| 7 ||align=&quot;left&quot; | {{flagathlete|[[Ēmils Hegle Svensens]]|NOR}} || 667
|-
| 8 ||align=&quot;left&quot; | {{flagathlete|[[Louels Beilijs]]|USA}} || 641
|-
| 9 ||align=&quot;left&quot; | {{flagathlete|[[Ūle Einars Bjērndalens]]|NOR}} || 631
|-
| 10 ||align=&quot;left&quot; | {{flagathlete|[[Ēriks Lesers]]|GER}} || 621
|}
{{col-begin}}
{{col-2}}
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;
|+ '''20 km individuālā distance'''
!width=30|Vieta
!width=230|Sportists
!width=25|Punkti&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://ibu.blob.core.windows.net/docs/1617/BT/SWRL/CH__/SMIN/BT_C78A_1.0.pdf |title=Men's World Cup Individual score |language=en |accessdate={{dat|2017|3|21||bez}} |publisher=[[Starptautiskā Biatlona savienība|IBU]] }}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt; 
|-
| 1 ||align=&quot;left&quot; | {{flagathlete|[[Martēns Furkads]]|FRA}} || 162
|-
| 2 ||align=&quot;left&quot; | {{flagathlete|[[Antons Šipuļins]]|RUS}} || 126
|-
| 3 ||align=&quot;left&quot; | {{flagathlete|[[Louels Beilijs]]|USA}} || 117
|-
| 4 ||align=&quot;left&quot; | {{flagathlete|[[Juhanness Tīngnēss Bē]]|NOR}} || 115
|-
| 5 ||align=&quot;left&quot; | {{flagathlete|[[Lāšs Helge Birkelanns]]|NOR}} || 103
|}
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;
|+ '''Iedzīšana'''
!width=30|Vieta
!width=230|Sportists
!width=25|Punkti&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://ibu.blob.core.windows.net/docs/1617/BT/SWRL/CP09/SMPU/BT_C78A_1.0.pdf |title=Men's World Cup Pursuit score |language=en |accessdate={{dat|2017|3|21||bez}} |publisher=[[Starptautiskā Biatlona savienība|IBU]] }}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt; 
|-
| 1 ||align=&quot;left&quot; | {{flagathlete|[[Martēns Furkads]]|FRA}} || 502
|-
| 2 ||align=&quot;left&quot; | {{flagathlete|[[Antons Šipuļins]]|RUS}} || 392
|-
| 3 ||align=&quot;left&quot; | {{flagathlete|[[Arnds Peifers]]|GER}} || 298
|-
| 4 ||align=&quot;left&quot; | {{flagathlete|[[Juhanness Tīngnēss Bē]]|NOR}} || 278
|-
| 5 ||align=&quot;left&quot; | {{flagathlete|[[Ēmils Hegle Svensens]]|NOR}} || 249
|}
{{col-2}}
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;
|+ '''Sprints'''
!width=30|Vieta
!width=230|Sportists
!width=25|Punkti&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://ibu.blob.core.windows.net/docs/1617/BT/SWRL/CP09/SMSP/BT_C78A_1.0.pdf |title=Men's World Cup Sprint score |language=en |accessdate={{dat|2017|3|21||bez}} |publisher=[[Starptautiskā Biatlona savienība|IBU]] }}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt; 
|-
| 1 ||align=&quot;left&quot; | {{flagathlete|[[Martēns Furkads]]|FRA}} || 484
|-
| 2 ||align=&quot;left&quot; | {{flagathlete|[[Juliāns Eberhards]]|AUT}} || 345
|-
| 3 ||align=&quot;left&quot; | {{flagathlete|[[Ēmils Hegle Svensens]]|NOR}} || 276
|-
| 4 ||align=&quot;left&quot; | {{flagathlete|[[Arnds Peifers]]|GER}} || 275
|-
| 5 ||align=&quot;left&quot; | {{flagathlete|[[Juhanness Tīngnēss Bē]]|NOR}} || 269
|}
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;
|+ '''Masu starts'''
!width=30|Vieta
!width=230|Sportists
!width=25|Punkti&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://ibu.blob.core.windows.net/docs/1617/BT/SWRL/CP09/SMMS/BT_C78A_1.0.pdf |title=Men's World Cup Mass start score |language=en |accessdate={{dat|2017|3|21||bez}} |publisher=[[Starptautiskā Biatlona savienība|IBU]] }}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt; 
|-
| 1 ||align=&quot;left&quot; | {{flagathlete|[[Martēns Furkads]]|FRA}} || 248
|-
| 2 ||align=&quot;left&quot; | {{flagathlete|[[Simons Šemps]]|GER}} || 231
|-
| 3 ||align=&quot;left&quot; | {{flagathlete|[[Antons Šipuļins]]|RUS}} || 177
|-
| 4 ||align=&quot;left&quot; | {{flagathlete|[[Žans Gijoms Beatrikss]]|FRA}} || 168
|-
| 5 ||align=&quot;left&quot; | {{flagathlete|[[Ēriks Lesers]]|GER}} || 165
|}
{{col-end}}
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;
|+ '''Stafete'''
!width=30|Vieta
!width=230|Izlase
!width=25|Punkti&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://ibu.blob.core.windows.net/docs/1617/BT/SWRL/CP07/SMRL/BT_C78C_1.0.pdf |title=Men's World Cup Relay score |language=en |accessdate={{dat|2017|3|21||bez}} |publisher=[[Starptautiskā Biatlona savienība|IBU]] }}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt; 
|-
| 1 ||align=&quot;left&quot; | {{RUS}} || 259
|-
| 2 ||align=&quot;left&quot; | {{FRA}} || 242
|-
| 3 ||align=&quot;left&quot; | {{DEU}} || 237
|-
| 4 ||align=&quot;left&quot; | {{NOR}} || 228
|-
| 5 ||align=&quot;left&quot; | {{AUT}} || 216
|}

=== Sievietes ===
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;
|+ '''Kopējā ieskaite''' (top 10)
!width=30|Vieta
!width=230|Sportists
!width=25|Punkti&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://ibu.blob.core.windows.net/docs/1617/BT/SWRL/CP09/SWMS/BT_C78B_1.0.pdf |title=Women's World Cup Total score |language=en |accessdate={{dat|2017|3|21||bez}} |publisher=[[Starptautiskā Biatlona savienība|IBU]] }}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt; 
|-
| 1 ||align=&quot;left&quot; | {{flagathlete|[[Laura Dālmeiere]]|GER}} || 1211
|-
| 2 ||align=&quot;left&quot; | {{flagathlete|[[Gabriela Soukalova|Gabriela Koukalova]]|CZE}} || 1089
|-
| 3 ||align=&quot;left&quot; | {{flagathlete|[[Kaisa Mekereinena]]|FIN}} || 971
|-
| 4 ||align=&quot;left&quot; | {{flagathlete|[[Marī Dorēna-Abēra]]|FRA}} || 856
|-
| 5 ||align=&quot;left&quot; | {{flagathlete|[[Doroteja Vīrere]]|ITA}} || 719
|-
| 6 ||align=&quot;left&quot; | {{flagathlete|[[Žistīne Brezā-Bušē|Žistīne Brezā]]|FRA}} || 706
|-
| 7 ||align=&quot;left&quot; | {{flagathlete|[[Anaisa Ševaljē-Bušē|Anaisa Ševaljē]]|FRA}} || 669
|-
| 8 ||align=&quot;left&quot; | {{flagathlete|[[Jūlija Džima]]|UKR}} || 632
|-
| 9 ||align=&quot;left&quot; | {{flagathlete|[[Franciska Hildebranda]]|GER}} || 621
|-
| 10 ||align=&quot;left&quot; | {{flagathlete|[[Sūzana Danklī]]|USA}} || 596
|}
{{col-begin}}
{{col-2}}
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;
|+ '''15 km individuālā distance'''
!width=30|Vieta
!width=230|Sportists
!width=25|Punkti&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://ibu.blob.core.windows.net/docs/1617/BT/SWRL/CH__/SWIN/BT_C78A_1.0.pdf |title=Women's World Cup Individual score |language=en |accessdate={{dat|2017|3|21||bez}} |publisher=[[Starptautiskā Biatlona savienība|IBU]] |archive-date={{dat|2017|02|16||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20170216043957/http://ibu.blob.core.windows.net/docs/1617/BT/SWRL/CH__/SWIN/BT_C78A_1.0.pdf }}&lt;/ref&gt; 
|-
| 1 ||align=&quot;left&quot; | {{flagathlete|[[Laura Dālmeiere]]|GER}} || 180
|-
| 2 ||align=&quot;left&quot; | {{flagathlete|[[Vanesa Hinca]]|GER}} || 103
|-
| 3 ||align=&quot;left&quot; | {{flagathlete|[[Aleksija Rungaldjē]]|ITA}} || 96
|-
| 4 ||align=&quot;left&quot; | {{flagathlete|[[Gabriela Soukalova|Gabriela Koukalova]]|CZE}} || 95
|-
| 5 ||align=&quot;left&quot; | {{flagathlete|[[Olena Bilosjuka|Olena Pidhrušna]]|UKR}} || 83
|}
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;
|+ '''Iedzīšana'''
!width=30|Vieta
!width=230|Sportists
!width=25|Punkti&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://ibu.blob.core.windows.net/docs/1617/BT/SWRL/CP09/SWPU/BT_C78A_1.0.pdf |title=Women's World Cup Pursuit score |language=en |accessdate={{dat|2017|3|21||bez}} |publisher=[[Starptautiskā Biatlona savienība|IBU]] }}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt; 
|-
| 1 ||align=&quot;left&quot; | {{flagathlete|[[Laura Dālmeiere]]|GER}} || 405
|-
| 2 ||align=&quot;left&quot; | {{flagathlete|[[Gabriela Soukalova|Gabriela Koukalova]]|CZE}} || 384
|-
| 3 ||align=&quot;left&quot; | {{flagathlete|[[Kaisa Mekereinena]]|FIN}} || 368
|-
| 4 ||align=&quot;left&quot; | {{flagathlete|[[Marī Dorēna-Abēra]]|FRA}} || 346
|-
| 5 ||align=&quot;left&quot; | {{flagathlete|[[Doroteja Vīrere]]|ITA}} || 286
|}
{{col-2}}
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;
|+ '''Sprints'''
!width=30|Vieta
!width=230|Sportists
!width=25|Punkti&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://ibu.blob.core.windows.net/docs/1617/BT/SWRL/CP09/SWSP/BT_C78A_1.0.pdf |title=Women's World Cup Sprint score |language=en |accessdate={{dat|2017|3|21||bez}} |publisher=[[Starptautiskā Biatlona savienība|IBU]] }}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt; 
|-
| 1 ||align=&quot;left&quot; | {{flagathlete|[[Gabriela Soukalova|Gabriela Koukalova]]|CZE}} || 377
|-
| 2 ||align=&quot;left&quot; | {{flagathlete|[[Laura Dālmeiere]]|GER}} || 372
|-
| 3 ||align=&quot;left&quot; | {{flagathlete|[[Kaisa Mekereinena]]|FIN}} || 337
|-
| 4 ||align=&quot;left&quot; | {{flagathlete|[[Marī Dorēna-Abēra]]|FRA}} || 297
|-
| 5 ||align=&quot;left&quot; | {{flagathlete|[[Žistīne Brezā-Bušē|Žistīne Brezā]]|FRA}} || 281
|}
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;
|+ '''Masu starts'''
!width=30|Vieta
!width=230|Sportists
!width=25|Punkti&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://ibu.blob.core.windows.net/docs/1617/BT/SWRL/CP09/SWMS/BT_C78A_1.0.pdf |title=Women's World Cup Mass start score |language=en |accessdate={{dat|2017|3|21||bez}} |publisher=[[Starptautiskā Biatlona savienība|IBU]] }}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt; 
|-
| 1 ||align=&quot;left&quot; | {{flagathlete|[[Gabriela Soukalova|Gabriela Koukalova]]|CZE}} || 265
|-
| 2 ||align=&quot;left&quot; | {{flagathlete|[[Laura Dālmeiere]]|GER}} || 254
|-
| 3 ||align=&quot;left&quot; | {{flagathlete|[[Kaisa Mekereinena]]|FIN}} || 207
|-
| 4 ||align=&quot;left&quot; | {{flagathlete|[[Jūlija Džima]]|UKR}} || 162
|-
| 5 ||align=&quot;left&quot; | {{flagathlete|[[Doroteja Vīrere]]|ITA}} || 156
|}
{{col-end}}
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;
|+ '''Stafete'''
!width=30|Vieta
!width=230|Izlase
!width=25|Punkti&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://ibu.blob.core.windows.net/docs/1617/BT/SWRL/CP07/SWRL/BT_C78C_1.0.pdf |title=Women's World Cup Relay score |language=en |accessdate={{dat|2017|3|21||bez}} |publisher=[[Starptautiskā Biatlona savienība|IBU]] }}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt; 
|-
| 1 ||align=&quot;left&quot; | {{DEU}} || 300
|-
| 2 ||align=&quot;left&quot; | {{FRA}} || 248
|-
| 3 ||align=&quot;left&quot; | {{UKR}} || 224
|-
| 4 ||align=&quot;left&quot; | {{NOR}} || 202
|-
| 5 ||align=&quot;left&quot; | {{CZE}} || 197
|}

=== Jaukti ===
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;
|+ '''Jauktā stafete'''
!width=30|Vieta
!width=230|Izlase
!width=25|Punkti&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://ibu.blob.core.windows.net/docs/1617/BT/SWRL/CP08/MXRL/BT_C78C_1.0.pdf |title=World Cup Mixed Relay score |language=en |accessdate={{dat|2017|3|21||bez}} |publisher=[[Starptautiskā Biatlona savienība|IBU]] }}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt; 
|-
| 1 ||align=&quot;left&quot; | {{DEU}} || 264
|-
| 2 ||align=&quot;left&quot; | {{FRA}} || 257
|-
| 3 ||align=&quot;left&quot; | {{AUT}} || 201
|-
| 4 ||align=&quot;left&quot; | {{NOR}} || 195
|-
| 5 ||align=&quot;left&quot; | {{RUS}} || 195
|}

== Nāciju kauss ==
{{col-begin}}
{{col-2}}
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;
|+ '''Vīrieši'''
!width=30|Vieta
!width=180|Valsts
!width=25|Punkti&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://ibu.blob.core.windows.net/docs/1617/BT/SWRL/CP09/SMSP/BT_C78D_1.0.pdf |title=Men's Nation cup score |language=en |accessdate={{dat|2017|3|21||bez}} |publisher=[[Starptautiskā Biatlona savienība|IBU]] }}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt; 
|-
| 1 ||align=&quot;left&quot; | {{DEU}} || 7448
|-
| 2 ||align=&quot;left&quot; | {{FRA}} || 7416
|-
| 3 ||align=&quot;left&quot; | {{RUS}} || 7192
|-
| 4 ||align=&quot;left&quot; | {{NOR}} || 7181
|-
| 5 ||align=&quot;left&quot; | {{AUT}} || 6926
|-
| 6 ||align=&quot;left&quot; | {{UKR}} || 6270
|-
| 7 ||align=&quot;left&quot; | {{CZE}} || 6223
|-
| 8 ||align=&quot;left&quot; | {{ITA}} || 5556
|-
| 9 ||align=&quot;left&quot; | {{CHE}} || 5395
|-
| 10 ||align=&quot;left&quot; | {{USA}} || 5290
|-
| 11 ||align=&quot;left&quot; | {{BUL}} || 5098
|-
| 12 ||align=&quot;left&quot; | {{SWE}} || 4885
|-
| 13 ||align=&quot;left&quot; | {{CAN}} || 4625
|-
| 14 ||align=&quot;left&quot; | {{BLR}} || 4483
|-
| 15 ||align=&quot;left&quot; | {{KAZ}} || 4322
|-
| 16 ||align=&quot;left&quot; | {{SVK}} || 4203
|-
| 17 ||align=&quot;left&quot; | {{SLO}} || 4069
|-
| 18 ||align=&quot;left&quot; | {{ROU}} || 3408
|-
| 19 ||align=&quot;left&quot; | {{EST}} || 3393
|-
| 20 ||align=&quot;left&quot; | {{FIN}} || 3202
|-
| 21 ||align=&quot;left&quot; | {{LAT}} || 3152
|-
| 22 ||align=&quot;left&quot; | {{LTU}} || 2988
|-
| 23 ||align=&quot;left&quot; | {{POL}} || 2739
|-
| 24 ||align=&quot;left&quot; | {{JPN}} || 2586
|-
| 25 ||align=&quot;left&quot; | {{KOR}} || 1715
|-
| 26 ||align=&quot;left&quot; | {{BEL}} || 1242
|-
| 27 ||align=&quot;left&quot; | {{GBR}} || 492
|-
| 28 ||align=&quot;left&quot; | {{CRO}} || 467
|-
| 29 ||align=&quot;left&quot; | {{SRB}} || 162
|-
| 30 ||align=&quot;left&quot; | {{GRE}} || 161
|-
| 31 ||align=&quot;left&quot; | {{HUN}} || 70
|-
| 32 ||align=&quot;left&quot; | {{AUS}} || 47
|}
{{col-2}}
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;
|+ '''Sievietes'''
!width=30|Vieta
!width=180|Valsts
!width=25|Punkti&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://ibu.blob.core.windows.net/docs/1617/BT/SWRL/CP09/SWSP/BT_C78D_2.0.pdf |title=Women's Nation cup score |language=en |accessdate={{dat|2017|3|21||bez}} |publisher=[[Starptautiskā Biatlona savienība|IBU]] |archive-date={{dat|2017|03|20||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20170320053510/https://ibu.blob.core.windows.net/docs/1617/BT/SWRL/CP09/SWSP/BT_C78D_2.0.pdf }}&lt;/ref&gt; 
|-
| 1 ||align=&quot;left&quot; | {{DEU}} || 7951
|-
| 2 ||align=&quot;left&quot; | {{FRA}} || 7646
|-
| 3 ||align=&quot;left&quot; | {{UKR}} || 6605
|-
| 4 ||align=&quot;left&quot; | {{CZE}} || 6547
|-
| 5 ||align=&quot;left&quot; | {{ITA}} || 6481
|-
| 6 ||align=&quot;left&quot; | {{NOR}} || 6265
|-
| 7 ||align=&quot;left&quot; | {{RUS}} || 6139
|-
| 8 ||align=&quot;left&quot; | {{SWE}} || 6034
|-
| 9 ||align=&quot;left&quot; | {{BLR}} || 5683
|-
| 10 ||align=&quot;left&quot; | {{KAZ}} || 5193
|-
| 11 ||align=&quot;left&quot; | {{CHE}} || 5101
|-
| 12 ||align=&quot;left&quot; | {{POL}} || 5035
|-
| 13 ||align=&quot;left&quot; | {{AUT}} || 4954
|-
| 14 ||align=&quot;left&quot; | {{USA}} || 4743
|-
| 15 ||align=&quot;left&quot; | {{FIN}} || 4619
|-
| 16 ||align=&quot;left&quot; | {{CAN}} || 4619
|-
| 17 ||align=&quot;left&quot; | {{SVK}} || 4498
|-
| 18 ||align=&quot;left&quot; | {{JPN}} || 3608
|-
| 19 ||align=&quot;left&quot; | {{BUL}} || 3142
|-
| 20 ||align=&quot;left&quot; | {{KOR}} || 3051
|-
| 21 ||align=&quot;left&quot; | {{SLO}} || 2969
|-
| 22 ||align=&quot;left&quot; | {{LTU}} || 2737
|-
| 23 ||align=&quot;left&quot; | {{EST}} || 2692
|-
| 24 ||align=&quot;left&quot; | {{ROU}} || 2086
|-
| 25 ||align=&quot;left&quot; | {{CHN}} || 1584
|-
| 26 ||align=&quot;left&quot; | {{LAT}} || 1228
|-
| 27 ||align=&quot;left&quot; | {{GBR}} || 642
|-
| 28 ||align=&quot;left&quot; | {{ESP}} || 459
|-
| 29 ||align=&quot;left&quot; | {{HUN}} || 339
|-
| 30 ||align=&quot;left&quot; | {{BIH}} || 144
|-
| 31 ||align=&quot;left&quot; | {{MDA}} || 104
|-
| 32 ||align=&quot;left&quot; | {{GRE}} || 64
|}
{{col-end}}

== Medaļu kopvērtējums ==
{| {{RankedMedalTable}}
|-
|1||align=left|{{DEU}}||22||11||6||39
|-
|2||align=left|{{FRA}}||21||15||14||50
|-
|3||align=left|{{NOR}}||6||10||9||25
|-
|4||align=left|{{CZE}}||5||9||7||21
|-
|5||align=left|{{RUS}}||5||6||8||19
|-
|6||align=left|{{FIN}}||4||4||3||11
|-
|7||align=left|{{AUT}}||3||4||4||11
|-
|8||align=left|{{USA}}||1||3||1||5
|-
|9||align=left|{{ITA}}||0||1||9||10
|-
|rowspan=2|10||align=left|{{BLR}}||0||1||3||4
|-
|align=left|{{UKR}}||0||1||3||4
|-
|rowspan=2|12||align=left|{{LAT}}||0||1||0||1
|-
|align=left|{{SWE}}||0||1||0||1
|-
!colspan=2| Kopā || 67|| 67|| 67|| 201
|}

== Atsauces ==
{{atsauces|2}}

== Ārējās saites ==
* [http://www.biathlonworld.com/ IBU mājaslapa]

{{PK biatlonā sezonas}}

[[Kategorija:2016.—2017. gada Pasaules kauss biatlonā| ]]</text>
      <sha1>fkqlygqc233vudf45vj2a2olsd1p3qr</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dānija Eirovīzijas dziesmu konkursā</title>
    <ns>0</ns>
    <id>348624</id>
    <revision>
      <id>4468473</id>
      <parentid>4457949</parentid>
      <timestamp>2026-05-15T07:20:39Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Lasks</username>
        <id>38532</id>
      </contributor>
      <origin>4468473</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="19785" sha1="hq7uty1pmu7c4p3v4ql1mzgjejqb2hp" xml:space="preserve">{{Valsts Eirovīzijas konkursā infokaste
|        valsts = [[Dānija]]
|        karogs = Flag of Denmark.svg
|  parraiditajs = [[DR]]
|    nac atlase = ''Dansk Melodi Grand Prix'' &lt;small&gt;(1957–1966, 1978–1993, 1995–1997, 1999–2002, 2004–pašlaik)&lt;/small&gt;
|   pied reizes = 54 (46 fināli)
|   pirma reize = [[1957. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1957]].
|       ESC lab = 1. vieta: [[1963. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1963]]., [[2000. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2000]]., [[2013. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2013]].
|        ESC sl = Pēdējā vieta: [[2002. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2002]].
|     majaslapa = [https://www.dr.dk/event/melodigrandprix DR Eirovīzijas lapa]
|      EBU lapa = [https://eurovision.tv/country/denmark Dānijas profils ''Eurovision.tv'' lapā]
}}
'''[[Dānija]] [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursā]]''' ir piedalījusies 54 reizes, no kurām finālos ir piedalījusies 46 reizes, debitējot [[1957. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1957]]. gada konkursā. Dānija ir uzvarējusi 3 reizesː [[1963. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1963]]. gada konkursā, kad to pārstāvēja [[Grēta un Jergens Ingmani]] ar dziesmu ''[[Dansevise]]'', [[2000. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2000]]. gada konkursā, kad to pārstāvēja ''[[Olsen Brothers]]'' ar dziesmu ''[[Fly on the Wings of Love]]'' un [[2013. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2013]]. gada konkursā, kad to pārstāvēja [[Emmelija de Foresta]] ar dziesmu ''[[Only Teardrops]]''

== Dānijas pārstāvji Eirovīzijā ==
: {{colorbox|#FFCC33}} ''Uzvarētāji''
: {{colorbox|#CCCCCC}} ''Otrā vieta''
: {{colorbox|#cc9966}} ''Trešā vieta''
: {{colorbox|#FE8080}} ''Pēdējā vieta''
: {{colorbox|#FFCDBD}} ''Nekvalificējās finālam''

{| class=&quot;sortable wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em auto 1em auto&quot;
! width=&quot;60&quot; | Gads
! width=&quot;200&quot; | Izpildītājs
! width=&quot;200&quot; | Dziesma
! width=&quot;80&quot; | Valoda
! width=&quot;20&quot; | Fināls
! width=&quot;20&quot; | Punkti
! width=&quot;20&quot; | Pusfināls
! width=&quot;20&quot; | Punkti
|- bgcolor=&quot;#cc9966&quot;
| align=&quot;center&quot; | {{flaga|Vācija}} [[1957. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1957]]
| [[Birte Vilke]] un [[Gustavs Vinklers]]
| ''Skibet Skal Sejle I Nat''
| [[Dāņu valoda|Dāņu]]
| align=&quot;center&quot; | 3.
| align=&quot;center&quot; | 10
| colspan=&quot;2&quot; rowspan=&quot;29&quot; data-sort-value=&quot;99999&quot; {{N/A|Nav pusfinālu}}
|-
| align=&quot;center&quot; | {{flaga|Nīderlande}} [[1958. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1958]]
| [[Rakela Rasteni]]
| ''Jeg Rev Et Blad Ud Af Min Dagbog''
| Dāņu
| align=&quot;center&quot; | 8.
| align=&quot;center&quot; | 3
|-
| align=&quot;center&quot; | {{flaga|Francija}} [[1959. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1959]]
| [[Birte Vilke]]
| ''Uh Jeg Ville Ønske Jeg Var Dig''
| Dāņu
| align=&quot;center&quot; | 5.
| align=&quot;center&quot; | 12
|-
| align=&quot;center&quot; | {{flaga|Lielbritānija}} [[1960. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1960]]
| [[Keitija Betkere]]
| ''Det Var En Yndig Tid''
| Dāņu
| align=&quot;center&quot; | 10.
| align=&quot;center&quot; | 4
|-
| align=&quot;center&quot; | {{flaga|Francija}} [[1961. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1961]]
| [[Dario Kampeoto]]
| ''Angelique''
| Dāņu
| align=&quot;center&quot; | 5.
| align=&quot;center&quot; | 12
|-
| align=&quot;center&quot; | {{flaga|Luksemburga}} [[1962. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1962]]
| [[Ellena Vintere]]
| ''Vuggevise''
| Dāņu
| align=&quot;center&quot; | 10.
| align=&quot;center&quot; | 2
|- bgcolor=&quot;#FFCC33&quot;
| align=&quot;center&quot; | {{flaga|Lielbritānija}} [[1963. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1963]]
| [[Grēta un Jergens Ingmani]]
| ''[[Dansevise]]''
| Dāņu
| align=&quot;center&quot; | 1.
| align=&quot;center&quot; | 42
|-
| align=&quot;center&quot; | {{flaga|Dānija}} [[1964. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1964]]
| [[Bjerns Tidmands]]
| ''Sangen Om Dig''
| Dāņu
| align=&quot;center&quot; | 9.
| align=&quot;center&quot; | 4
|-
| align=&quot;center&quot; | {{flaga|Itālija}} [[1965. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1965]]
| [[Brigita Brūela]]
| ''For Din Skyld''
| Dāņu
| align=&quot;center&quot; | 7.
| align=&quot;center&quot; | 10
|-
| align=&quot;center&quot; | {{flaga|Luksemburga}} [[1966. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1966]]
| [[Ulla Pīa]]
| ''Stop – Mens Legen Er Go'''
| Dāņu
| align=&quot;center&quot; | 14
| align=&quot;center&quot; | 4
|-
| colspan=&quot;6&quot; {{N/A|Nepiedalījās no [[1967. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1967]]. līdz [[1977. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1977]]. gada konkursam}}
|-
| align=&quot;center&quot; | {{flaga|Francija}} [[1978. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1978]]
| ''[[Maiks Tramps|Mabel]]''
| ''Boom Boom''
| Dāņu
| align=&quot;center&quot; | 16.
| align=&quot;center&quot; | 13
|-
| align=&quot;center&quot; | {{flaga|Izraēla}} [[1979. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1979]]
| [[Tomijs Sēbaks]]
| ''Disco Tango''
| Dāņu
| align=&quot;center&quot; | 6.
| align=&quot;center&quot; | 76
|-
| align=&quot;center&quot; | {{flaga|Nīderlande}} [[1980. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1980]]
| ''[[Bamses Venner]]''
| ''Tænker Altid På Dig''
| Dāņu
| align=&quot;center&quot; | 14.
| align=&quot;center&quot; | 25
|-  
| align=&quot;center&quot; | {{flaga|Īrija}} [[1981. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1981]]
| [[Tomijs Sēbaks]] un [[Debija Kemerone]]
| ''Krøller Eller Ej''
| Dāņu
| align=&quot;center&quot; | 11.
| align=&quot;center&quot; | 41
|-
| align=&quot;center&quot; | {{flaga|Lielbritānija}} [[1982. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1982]]
| ''[[Brixx]]''
| ''Video, Video''
| Dāņu
| align=&quot;center&quot; | 17.
| align=&quot;center&quot; | 5
|-
| align=&quot;center&quot; | {{flaga|Vācija}} [[1983. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1983]]
| [[Grī Johansens]]
| ''Kloden Drejer''
| Dāņu
| align=&quot;center&quot; | 17.
| align=&quot;center&quot; | 16
|- 
| align=&quot;center&quot; |{{flaga|Luksemburga}} [[1984. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1984]]
| rowspan=&quot;2&quot; | ''[[Hot Eyes]]''
| ''Det' Lige Det''
| Dāņu
| align=&quot;center&quot; | 4.
| align=&quot;center&quot; | 101
|- 
| align=&quot;center&quot; | {{flaga|Zviedrija}} [[1985. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1985]]
| ''Sku' Du Spørg' Fra No’En?''
| Dāņu
| align=&quot;center&quot; |11.
| align=&quot;center&quot; |41
|- 
| align=&quot;center&quot; | {{flaga|Norvēģija}} [[1986. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1986]]
| [[Līse Hāvika]]
| ''Du Er Fuld Af Løgn''
| Dāņu
| align=&quot;center&quot; | 6.
| align=&quot;center&quot; | 77
|-
| align=&quot;center&quot; | {{flaga|Beļģija}} [[1987. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1987]]
| [[Anne Katrīne Herdorfa]]
| ''En Lille Melodi''
| Dāņu
| align=&quot;center&quot; | 5.
| align=&quot;center&quot; | 83
|- bgcolor=&quot;#cc9966&quot;
| align=&quot;center&quot; | {{flaga|Īrija}} [[1988. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1988]]
| ''[[Hot Eyes]]''
| ''Ka' Du Se Hva' Jeg Sa'?''
| Dāņu
| align=&quot;center&quot; | 3.
| align=&quot;center&quot; | 92
|- bgcolor=&quot;#cc9966&quot;
| align=&quot;center&quot; | {{flaga|Šveice}} [[1989. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1989]]
| [[Birte Kēra]]
| ''Vi Maler Byen Rød''
| Dāņu
| align=&quot;center&quot; | 3.
| align=&quot;center&quot; | 111
|-   
| align=&quot;center&quot; | {{flaga|Dienvidslāvija}} [[1990. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1990]]
| [[Lonnija Devantiere]]
| ''Hallo Hallo''
| Dāņu
| align=&quot;center&quot; | 8.
| align=&quot;center&quot; | 64
|-
| align=&quot;center&quot; | {{flaga|Itālija}} [[1991. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1991]]
| [[Anderss Frandsens]]
| ''Lige Der Hvor Hjertet Slår''
| Dāņu
| align=&quot;center&quot; | 19.
| align=&quot;center&quot; | 8
|-
| align=&quot;center&quot; | {{flaga|Zviedrija}} [[1992. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1992]]
| [[Lote Federe]] un [[Kenijs Lūbke]]
| ''Alt Det Som Ingen Ser''
| Dāņu
| align=&quot;center&quot; | 12.
| align=&quot;center&quot; | 47
|-
| align=&quot;center&quot; | {{flaga|Īrija}} [[1993. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1993]]
| [[Tomijs Sēbaks]]
| ''Under Stjernerne På Himlen''
| Dāņu
| align=&quot;center&quot; | 22.
| align=&quot;center&quot; | 9
|-
| {{N/A|[[1994. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1994]]}}
| colspan=&quot;5&quot; {{N/A|Nepiedalījās}}
|-
| align=&quot;center&quot; | {{flaga|Īrija}} [[1995. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1995]]
| [[Auda Vilkena]]
| ''Fra Mols Til Skagen''
| Dāņu
| align=&quot;center&quot; | 5.
| align=&quot;center&quot; | 92
|-
| {{N/A|[[1996. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1996]]}}
| [[Dorte Andersena]] un [[Martins Lofts]]
| ''Kun med dig''
| Dāņu
| colspan=&quot;2&quot; {{N/A|Nekvalificējās}}
| align=&quot;center&quot; | 25.
| align=&quot;center&quot; | 22
|-
| align=&quot;center&quot; | {{flaga|Īrija}} [[1997. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1997]]
| [[Keligs Kajs]]
| ''Stemmen I Mit Liv''
| Dāņu
| align=&quot;center&quot; | 16.
| align=&quot;center&quot; | 25
| colspan=&quot;2&quot; rowspan=&quot;7&quot; data-sort-value=&quot;99999&quot; {{N/A|Nav pusfinālu}}
|-
| {{N/A|[[1998. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1998]]}}
| colspan=&quot;5&quot; {{N/A|Nepiedalījās}}
|-
| align=&quot;center&quot; | {{flaga|Izraēla}} [[1999. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1999]]
| [[Mikāls Tešls]] un Trīne Jepsena
| ''This Time I Mean It''
| [[Angļu valoda|Angļu]]
| align=&quot;center&quot; | 8.
| align=&quot;center&quot; | 71
|- bgcolor=&quot;#FFCC33&quot;
| align=&quot;center&quot; | {{flaga|Zviedrija}} [[2000. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2000]]
| ''[[Olsen Brothers]]''
| ''[[Fly on the Wings of Love]]''
| Angļu
| align=&quot;center&quot; | 1.
| align=&quot;center&quot; | 195
|- bgcolor=&quot;#CCCCCC&quot;
| align=&quot;center&quot; | {{flaga|Dānija}} [[2001. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2001]]
| ''[[Rollo &amp; King]]''
| ''Never Ever Let You Go''
| Angļu
| align=&quot;center&quot; | 2.
| align=&quot;center&quot; | 177
|- bgcolor=&quot;#FE8080&quot;
| align=&quot;center&quot; | {{flaga|Igaunija}} [[2002. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2002]]
| [[Malēne Mortensena]]
| ''Tell Me Who You Are''
| Angļu
| align=&quot;center&quot; | 24.
| align=&quot;center&quot; | 7
|-
| {{N/A|[[2003. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2003]]}}
| colspan=&quot;5&quot; {{N/A|Nepiedalījās}}
|- bgcolor=&quot;#FFCDBD&quot;
| align=&quot;center&quot; | {{flaga|Turcija}} [[2004. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2004]]
| [[Tomass Tordarsons]]
| ''Shame on You''
| Angļu
| colspan=&quot;2&quot; rowspan=&quot;1&quot; {{N/A|Nekvalificējās}}
| align=&quot;center&quot; | 13.
| align=&quot;center&quot; | 56
|-
| align=&quot;center&quot; | {{flaga|Ukraina}} [[2005. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2005]]
| [[Jakobs Sveistrups]]
| ''Talking to You''
| Angļu
| align=&quot;center&quot; | 9.
| align=&quot;center&quot; | 125
| align=&quot;center&quot; | 3.
| align=&quot;center&quot; | 185
|-
| align=&quot;center&quot; | {{flaga|Grieķija}} [[2006. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2006]]
| [[Sidsela Bīna Semāne]]
| ''Twist of Love''
| Angļu
| align=&quot;center&quot; | 18.
| align=&quot;center&quot; | 26
| colspan=&quot;2&quot; data-sort-value=&quot;99999&quot; {{N/A|Iepriekšējā gada TOP 11}}
|- bgcolor=&quot;#FFCDBD&quot;
| align=&quot;center&quot; | {{flaga|Somija}} [[2007. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2007]]
| ''[[DQ]]''
| ''Drama Queen''
| Angļu
| colspan=&quot;2&quot; {{N/A|Nekvalificējās}}
| align=&quot;center&quot; | 19.
| align=&quot;center&quot; | 45
|-
| align=&quot;center&quot; | {{flaga|Serbija|2004}} [[2008. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2008]]
| [[Saimons Metjū]]
| ''All Night Long''
| Angļu
| align=&quot;center&quot; | 15.
| align=&quot;center&quot; | 60
| align=&quot;center&quot; | 3.
| align=&quot;center&quot; | 112
|-
| align=&quot;center&quot; | {{flaga|Krievija}} [[2009. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2009]]
| [[Nīls Brinks]]
| ''Believe Again''
| Angļu
| align=&quot;center&quot; | 13.
| align=&quot;center&quot; | 74
| align=&quot;center&quot; | 8.
| align=&quot;center&quot; | 69
|-
| align=&quot;center&quot; | {{flaga|Norvēģija}} [[2010. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2010]]
| [[Kristīna Šanē|Šanē]] un [[Tomass Nevergrīns|Nevergrīns]]
| ''In a Moment Like This''
| Angļu
| align=&quot;center&quot; | 4.
| align=&quot;center&quot; | 149
| align=&quot;center&quot; | 5.
| align=&quot;center&quot; | 101
|-
| align=&quot;center&quot; | {{flaga|Vācija}} [[2011. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2011]]
| ''[[A Friend in London]]''
| ''New Tomorrow''
| Angļu
| align=&quot;center&quot; | 5.
| align=&quot;center&quot; | 134
| align=&quot;center&quot; | 2.
| align=&quot;center&quot; | 135
|-
| align=&quot;center&quot; | {{flaga|Azerbaidžāna}} [[2012. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2012]]
| [[Soluna Samaja]]
| ''Should've Known Better''
| Angļu
| align=&quot;center&quot; | 23.
| align=&quot;center&quot; | 21
| align=&quot;center&quot; | 9.
| align=&quot;center&quot; | 63
|- bgcolor=&quot;#FFCC33&quot;
| align=&quot;center&quot; | {{flaga|Zviedrija}} [[2013. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2013]]
| [[Emmelija de Foresta]]
| ''[[Only Teardrops]]''
| Angļu
| align=&quot;center&quot; | 1.
| align=&quot;center&quot; | 281
| align=&quot;center&quot; | 1.
| align=&quot;center&quot; | 167
|-
| align=&quot;center&quot; | {{flaga|Dānija}} [[2014. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2014]]
| [[Basims]]
| ''Cliché Love Song''
| Angļu
| align=&quot;center&quot; | 9.
| align=&quot;center&quot; | 74
| colspan=&quot;2&quot; data-sort-value=&quot;-9999&quot; {{N/A|Rīkotājvalsts}}
|- bgcolor=&quot;#FFCDBD&quot;
| align=&quot;center&quot; | {{flaga|Austrija}} [[2015. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2015]]
| ''[[Anti Social Media]]''
| ''The Way You Are''
| Angļu
| colspan=&quot;2&quot; rowspan=&quot;2&quot; {{N/A|Nekvalificējās}}
| align=&quot;center&quot; | 13.
| align=&quot;center&quot; | 33
|- bgcolor=&quot;#FFCDBD&quot;
| align=&quot;center&quot; | {{flaga|Zviedrija}} [[2016. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2016]]
| ''[[Lighthouse X]]''
| ''Soldiers Of Love''
| Angļu
| align=&quot;center&quot; | 17.
| align=&quot;center&quot; | 34
|-
| align=&quot;center&quot; | {{flaga|Ukraina}} [[2017. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2017]]
| [[Anja Nisena]]
| ''Where I Am''
| Angļu
| align=&quot;center&quot; | 20.
| align=&quot;center&quot; | 77
| align=&quot;center&quot; | 10.
| align=&quot;center&quot; | 101
|-
| align=&quot;center&quot; | {{flaga|Portugāle}} [[2018. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2018]]
| [[Rasmusens (mūziķis)|Rasmusens]]
| ''Higher Ground''
| Angļu
| align=&quot;center&quot; | 9.
| align=&quot;center&quot; | 226
| align=&quot;center&quot; | 5.
| align=&quot;center&quot; | 204
|-
| align=&quot;center&quot; | {{flaga|Izraēla}} [[2019. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2019]]
| [[Leonora]]
| ''Love is Forever''
| Angļu, [[Franču valoda|franču]]{{efn|name=Dāņu un vācu|Sastāv arī no rindiņām [[Dāņu valoda|dāņu]] un [[Vācu valoda|vācu]] valodā}}
| align=&quot;center&quot; | 12.
| align=&quot;center&quot; | 120
| align=&quot;center&quot; | 10.
| align=&quot;center&quot; | 94
|-
| {{N/A|[[2020. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|&lt;s&gt;2020&lt;/s&gt;]]}}
| ''[[Ben &amp; Tan]]''
| ''Yes''
| Angļu
| colspan=&quot;4&quot; {{N/A|Konkurss nenotika}}&lt;small&gt;{{efn|name=atcelts|Konkurss tika atcelts [[COVID-19 pandēmija]]s dēļ}}&lt;/small&gt;
|- bgcolor=&quot;#FFCDBD&quot;
| align=&quot;center&quot; | {{flaga|Nīderlande}} [[2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2021]]
| ''[[Fyr &amp; Flamme]]''
| ''Øve os på hinanden''
| Dāņu
| colspan=&quot;2&quot; rowspan=&quot;4&quot; {{N/A|Nekvalficējās}}
| align=&quot;center&quot; | 11.
| align=&quot;center&quot; | 89
|- bgcolor=&quot;#FFCDBD&quot;
| align=&quot;center&quot; | {{flaga|Itālija}} [[2022. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2022]]
| ''[[Reddi]]''
| ''[[The Show]]''
| Angļu
| align=&quot;center&quot; | 13.
| align=&quot;center&quot; | 55
|- bgcolor=&quot;#FFCDBD&quot;
| align=&quot;center&quot; | {{flagicon|Lielbritānija}} [[2023. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2023]]
| [[Reilijs (dziedātājs)|Reilijs]]
| ''Breaking My Heart''
| Angļu
| align=&quot;center&quot; | 14.
| align=&quot;center&quot; | 6
|- bgcolor=&quot;#FFCDBD&quot;
| align=&quot;center&quot; | {{flagicon|Zviedrija}} [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024]]
| ''[[Saba (dziedātāja)|Saba]]
| ''Sand''
| Angļu
| align=&quot;center&quot; | 12.
| align=&quot;center&quot; | 36
|- 
| align=&quot;center&quot; | {{flagicon|Šveice}} [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025]]
| ''[[Sissal]]''
| ''Hallucination''
| Angļu
| align=&quot;center&quot; | 23.
| align=&quot;center&quot; | 47
| align=&quot;center&quot; | 8.
| align=&quot;center&quot; | 61
|-
| align=&quot;center&quot; | {{flagicon|Austrija}} [[2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2026]]
| [[Sorens Torpegārds Lunds]]
| ''Før vi går hjem''
| Dāņu
| align=&quot;center&quot; | 
| align=&quot;center&quot; | 
| align=&quot;center&quot; | 
| align=&quot;center&quot; | 
|-
| align=&quot;center&quot; | [[File:Flag missing.jpg|25px]] [[2027. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2027]]
| 
| 
| 
| align=&quot;center&quot; | 
| align=&quot;center&quot; | 
| align=&quot;center&quot; | 
| align=&quot;center&quot; | 
|}

== Konkursi Dānijā ==
{| class=&quot;wikitable&quot;
! Gads
! Pilsēta
! Halle
! Vadītājs(-i)
|-
| align=&quot;center&quot; | [[1964. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1964]]
| rowspan=&quot;3&quot; | [[Kopenhāgena]]
| [[Tivoli koncertzāle]]
| Lote Vjēvere
|-
| align=&quot;center&quot; | [[2001. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2001]]
| [[Parken stadions|''Parken'' stadions]]
| Natasja Krone Baka un Sorens Pīlmārks
|-
| align=&quot;center&quot; | [[2014. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2014]]
| [[B&amp;W halle]]
| Līse Renne, Nikolajs Kopels un Johans Filips Asbeks
|}

=== ''Congratulations'' - 50 gadu Eirovīzijas jubilejas koncerts ===
{| class=&quot;wikitable&quot;
! Gads
! Pilsēta
! Halle
! Vadītājs(-i)
|-
| align=&quot;center&quot; | [[Congratulations (Eirovīzija)|2005]]
| [[Kopenhāgena]]
| ''[[Forum Copenhagen]]''
| Katrīna Leskaniča un [[Renārs Kaupers]]
|}

== Galerija ==
&lt;center&gt;&lt;gallery widths=&quot;120&quot; heights=&quot;140&quot; perrow=&quot;8&quot;&gt;
Attēls:Birthe Wilke &amp; Gustav Winckler.jpg|&lt;small&gt;[[Birte Vilke]] un [[Gustavs Vinklers]] [[1957. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1957]]. gada konkursā [[Frankfurte pie Mainas|Frankfurtē]], [[Vācija|Vācijā]].&lt;/small&gt;
Attēls:Eurovision Song Contest 1958 - Raquel Rastenni.png|&lt;small&gt;[[Rakela Rasteni]] [[1958. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1958]]. gada konkursā [[Hilversuma|Hilversumā]], [[Nīderlande|Nīderlandē]].&lt;/small&gt;
Attēls:Eurovisie Songfestival 1962 te Luxemburg, voor Denemarken Ellen Winther, Bestanddeelnr 913-6602.jpg|&lt;small&gt;[[Ellena Vintere]] [[1962. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1962]]. gada konkursā [[Luksemburga (pilsēta)|Luksmeburgā]], [[Luksemburga|Luksmeburgā]].&lt;/small&gt;
Attēls:Jørgen &amp; Grethe Ingmann.jpg|&lt;small&gt;[[Grēta un Jergens Ingmani]] [[1963. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1963]]. gada konkursā [[Londona|Londonā]], [[Lielbritānija|Lielbritānijā]].&lt;/small&gt;
Attēls:Eurovision Song Contest 1980 - Bamses Venner.jpg|&lt;small&gt;''[[Bamses Venner]]'' [[1980. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1980]]. gada konkursā [[Hāga|Hāgā]], [[Nīderlande|Nīderlandē]].&lt;/small&gt;
Attēls:ESC 2007 Denmark - DQ - Drama Queen.jpg|&lt;small&gt;''[[DQ]]'' [[2007. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2007]]. gada konkursā [[Helsinki|Helsinkos]], [[Somija|Somijā]].&lt;/small&gt;
Attēls:Simon Mathew, Denmark, Eurovision 2008, 2nd semifinal.jpg|&lt;small&gt;[[Saimons Metjū]] [[2008. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2008]]. gada konkursā [[Belgrada|Belgradā]], [[Serbija|Serbijā]].&lt;/small&gt;
Attēls:Christina Chanée 01.JPG|&lt;small&gt;[[Kristīna Šanē|Šanē]] un [[Tomass Nevergrīns|Nevergrīns]] [[2010. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2010]]. gada konkursā [[Oslo]], [[Norvēģija|Norvēģijā]].&lt;/small&gt;
Attēls:Denmark at ESC 2011.jpg|&lt;small&gt;''[[A Friend in London]]'' [[2011. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2011]]. gada konkursā [[Diseldorfa|Diseldorfā]], [[Vācija|Vācijā]].&lt;/small&gt;
Attēls:ESC2013 - Denmark 03.jpg|&lt;small&gt;[[Emmelija de Foresta]] [[2013. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2013]]. gada konkursā [[Malme|Malmē]], [[Zviedrija|Zviedrijā]].&lt;/small&gt;
Attēls:ESC2014 - Denmark 03.jpg|&lt;small&gt;[[Basims]] [[2014. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2014]]. gada konkursā [[Kopenhāgena|Kopenhāgenā]], [[Dānija|Dānijā]].&lt;/small&gt;
Attēls:20150515 ESC 2015 Anti Social Media 7400.jpg|&lt;small&gt;''[[Anti Social Media]]'' [[2015. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2015]]. gada konkursā [[Vīne|Vīnē]], [[Austrija|Austrijā]].&lt;/small&gt;
Attēls:ESC2016 - Denmark 16.jpg|&lt;small&gt;''[[Lighthouse X]]'' [[2016. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2016]]. gada konkursā [[Stokholma|Stokholmā]], [[Zviedrija|Zviedrijā]].&lt;/small&gt;
Attēls:Anja (Denmark). Photo 330.jpg|&lt;small&gt;[[Anja Nisena]] [[2017. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2017]]. gada konkursā [[Kijiva|Kijivā]], [[Ukraina|Ukrainā]].&lt;/small&gt;
Attēls:ESC2018 - Denmark 02.jpg|&lt;small&gt;[[Rasmusens (mūziķis)|Rasmusens]] [[2018. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2018]]. gada konkursā [[Lisabona|Lisabonā]], [[Portugāle|Portugālē]].&lt;/small&gt;
Attēls:ESC2019 - Denmark 02 (cropped).jpg|&lt;small&gt;[[Leonora]] [[2019. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2019]]. gada konkursā [[Telaviva|Telavivā]], [[Izraēla|Izraēlā]].&lt;/small&gt; 
&lt;/gallery&gt;&lt;/center&gt;

== Piezīmes ==
{{notelist}}

== Ārējās saites ==
* [https://eurovision.tv/country/denmark Dānijas profils Eurovision.tv lapā]
* [https://www.dr.dk/event/melodigrandprix Pārraidītāja DR Eirovīzijas lapa]
* [https://eurovisionworld.com/eurovision/denmark Dānijas pārstāvju un rezultātu uzskaitījums – ''EUROVISIONWORLD.COM'']

{{Eirovīzijas dziesmu konkursa valstis}}

[[Kategorija:Dānijas mūzika]]
[[Kategorija:Valstis Eirovīzijas dziesmu konkursā]]</text>
      <sha1>hq7uty1pmu7c4p3v4ql1mzgjejqb2hp</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Norvēģija Eirovīzijas dziesmu konkursā</title>
    <ns>0</ns>
    <id>348818</id>
    <revision>
      <id>4468481</id>
      <parentid>4422405</parentid>
      <timestamp>2026-05-15T07:28:50Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Lasks</username>
        <id>38532</id>
      </contributor>
      <origin>4468481</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="16661" sha1="gtgiblhpa6r9eobsboauhg06wu4070k" xml:space="preserve">{{Valsts Eirovīzijas konkursā infokaste
|        valsts = [[Norvēģija]]
|        karogs = Flag of Norway.svg
|  parraiditajs = [[NRK]]
|    nac atlase = ''Melodi Grand prix''
|   pied reizes = 64 (61 fināli)
|   pirma reize = [[1960. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1960.]]
|       ESC lab = 1. vieta: [[1985. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1985.]], [[1995. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1995.]], [[2009. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2009.]]
|        ESC sl = Pēdējā vieta: [[1963. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1963.]], [[1969. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1969.]], [[1974. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1974.]], [[1976. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1976.]], [[1978. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1978.]], [[1981. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1981.]], [[1990. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1990.]], [[1997. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1997.]], [[2001. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2001.]], [[2004. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2004.]], [[2012. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2012.]], [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024.]]
|     majaslapa = [http://www.nrk.no/melodigrandprix/ NRK lapa]
|      EBU lapa = [http://www.eurovision.tv/page/history/by-country/country?country=21 EBU lapa]
}}
'''[[Norvēģija]] [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursā]]''' ir piedalījusies 64 reizes, debitējot [[1960. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1960. gada konkursā]]. Norvēģija ir uzvarējusi 3 reizes: [[1985. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1985. gadā]] uzvarēja ''[[Bobbysocks!]]'', [[1995. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1995. gadā]] uzvarēja ''[[Secret Garden]]'' un [[2009. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2009. gadā]] uzvarēja [[Aleksandrs Ribaks]]. Tomēr 12 reizes [[Norvēģija]] ir palikusi pēdējā vietā finālā.

== Norvēģijas pārstāvji Eirovīzijā ==
: {{colorbox|#FFCC33}} ''Uzvarētāji''
: {{colorbox|#CCCCCC}} ''Otrā vieta''
: {{colorbox|#cc9966}} ''Trešā vieta''
: {{colorbox|#FE8080}} ''Pēdējā vieta''
: {{colorbox|#FFCDBD}} ''Nekvalificējās finālam''

{| class=&quot;sortable wikitable&quot;
! width=&quot;60&quot; |Gads
! width=&quot;200&quot; |Izpildītājs
! width=&quot;200&quot; |Dziesma
! width=&quot;80&quot; |Valoda
! width=&quot;20&quot; |Fināls
! width=&quot;20&quot; |Punkti
! width=&quot;20&quot; |Pusfināls
! width=&quot;20&quot; |Punkti
|-
| align=&quot;center&quot; |{{flagicon|Lielbritānija}} [[1960. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1960]]
| rowspan=&quot;2&quot; |[[Nora Broksteta]]
|''Voi Voi''
|[[Norvēģu valoda|Norvēģu]]
| align=&quot;center&quot; |4.
| align=&quot;center&quot; |11
| colspan=&quot;2&quot; rowspan=&quot;36&quot; data-sort-value=&quot;99999&quot; {{N/A|Nav pusfinālu}}
|-
| align=&quot;center&quot; |{{flagicon|Francija}} [[1961. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1961]]
|''Sommer i Palma''
|Norvēģu
| align=&quot;center&quot; |7.
| align=&quot;center&quot; |10
|-
| align=&quot;center&quot; |{{flagicon|Luksemburga}} [[1962. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1962]]
|[[Ingera Jākobsena]]
|''Kom sol, kom regn''
|Norvēģu
| align=&quot;center&quot; |10.
| align=&quot;center&quot; |2
|- bgcolor=&quot;#FF8080&quot;
| align=&quot;center&quot; |{{flagicon|Lielbritānija}} [[1963. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1963]]
|[[Anita Tāla]]
|''Solvherv''
|Norvēģu
| align=&quot;center&quot; |13.
| align=&quot;center&quot; |0
|-
| align=&quot;center&quot; |{{flagicon|Denmark}} [[1964. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1964]]
|[[Arne Bendiksens]]
|''Spiral''
|Norvēģu
| align=&quot;center&quot; |8.
| align=&quot;center&quot; |6
|-
| align=&quot;center&quot; |{{flagicon|Italy}} [[1965. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1965]]
|[[Kirstī Sparbo]]
|''Karusell''
|Norvēģu
| align=&quot;center&quot; |13.
| align=&quot;center&quot; |1
|- bgcolor=&quot;#cc9966&quot;
| align=&quot;center&quot; |{{flagicon|Luxembourg}} [[Eurovision Song Contest 1966|1966]]
|[[Ose Klēvelande]]
|''Intet er nytt under solen''
|Norvēģu
| align=&quot;center&quot; |3.
| align=&quot;center&quot; |15
|-
| align=&quot;center&quot; |{{flagicon|Austria}} [[Eurovision Song Contest 1967|1967]]
|Kirstī Sparbo
|''Dukkemann''
|Norvēģu
| align=&quot;center&quot; |14.
| align=&quot;center&quot; |2
|-
| align=&quot;center&quot; |{{flagicon|UK}} [[Eurovision Song Contest 1968|1968]]
|[[Ods Būre]]
|''Stress''
|Norvēģu
| align=&quot;center&quot; |13.
| align=&quot;center&quot; |2
|- bgcolor=&quot;#FF8080&quot;
| align=&quot;center&quot; |{{flagicon|Spain}} [[Eurovision Song Contest 1969|1969]]
|Kirstī Sparbo
|''Oj, oj, oj, så glad jeg skal bli''
|Norvēģu
| align=&quot;center&quot; |16.
| align=&quot;center&quot; |1
|-
| {{N/A|[[Eurovision Song Contest 1970|1970]]}}
| colspan=&quot;5&quot; {{N/A|Nepiedalījās}}
|-
| align=&quot;center&quot; |{{flagicon|Ireland}} [[Eurovision Song Contest 1971|1971]]
|[[Hanne Kroge]]
|''Lykken er''
|Norvēģu
| align=&quot;center&quot; |17.
| align=&quot;center&quot; |65
|-
| align=&quot;center&quot; |{{flagicon|UK}} [[Eurovision Song Contest 1972|1972]]
|[[Grēte Kauslande]] un [[Benijs Borgs]]
|''Småting''
|Norvēģu
| align=&quot;center&quot; |14.
| align=&quot;center&quot; |73
|-
| align=&quot;center&quot; |{{flagicon|Luxembourg}} [[Eurovision Song Contest 1973|1973]]
|''[[Bendik Singers]]''
|''It’s Just A Game''
|[[Angļu valoda|Angļu]]&lt;br/&gt;[[Franču valoda|Franču]]
| align=&quot;center&quot; |7.
| align=&quot;center&quot; |89
|- bgcolor=&quot;#FF8080&quot;
| align=&quot;center&quot; |{{flagicon|UK}} [[Eurovision Song Contest 1974|1974]]
|[[Anne Karīne Stūrme]] un ''Bendik Singers''
|''The First Day Of Love''
|Angļu
| align=&quot;center&quot; |14.
| align=&quot;center&quot; |3
|-
| align=&quot;center&quot; |{{flagicon|Sweden}} [[Eurovision Song Contest 1975|1975]]
|[[Elēna Nikoloisena]]
|''Touch My Life (With Summer)''
|Angļu
| align=&quot;center&quot; |18.
| align=&quot;center&quot; |11
|- bgcolor=&quot;#FF8080&quot;
| align=&quot;center&quot; |{{flagicon|Netherlands}} [[Eurovision Song Contest 1976|1976]]
|Anne Karīne Stūrme
|''Mata Hari''
|Angļu
| align=&quot;center&quot; |18.
| align=&quot;center&quot; |7
|-
| align=&quot;center&quot; |{{flagicon|UK}} [[Eurovision Song Contest 1977|1977]]
|[[Anita Skorgana]]
|''Casanova''
|Norvēģu
| align=&quot;center&quot; |14.
| align=&quot;center&quot; |18
|- bgcolor=&quot;#FF8080&quot;
| align=&quot;center&quot; |{{flagicon|France}} [[Eurovision Song Contest 1978|1978]]
|[[Jans Teigens]]
|''Mil etter mil''
|Norvēģu
| align=&quot;center&quot; |20.
| align=&quot;center&quot; |0
|-
| align=&quot;center&quot; |{{flagicon|Israel}} [[Eurovision Song Contest 1979|1979]]
|Anita Skorgana
|''Oliver''
|Norvēģu
| align=&quot;center&quot; |11.
| align=&quot;center&quot; |57
|-
| align=&quot;center&quot; |{{flagicon|Netherlands}} [[Eurovision Song Contest 1980|1980]]
|[[Svere Ķelsbergs]] un [[Matiss Heta]]
|''Sámiid ædnan''
|Norvēģu
| align=&quot;center&quot; |16.
| align=&quot;center&quot; |15
|- bgcolor=&quot;#FF8080&quot;
| align=&quot;center&quot; |{{flagicon|Ireland}} [[Eurovision Song Contest 1981|1981]]
|[[Fins Kalviks]]
|''Aldri i livet''
|Norvēģu
| align=&quot;center&quot; |20.
| align=&quot;center&quot; |0
|-
| align=&quot;center&quot; |{{flagicon|UK}} [[Eurovision Song Contest 1982|1982]]
|Jans Teigens un Anita Skorgana
|''Adieu''
|Norvēģu
| align=&quot;center&quot; |12.
| align=&quot;center&quot; |40
|-
| align=&quot;center&quot; |{{flagicon|Germany}} [[Eurovision Song Contest 1983|1983]]
|Jans Teigens
|''Do Re Mi''
|Norvēģu
| align=&quot;center&quot; |8.
| align=&quot;center&quot; |53
|-
| align=&quot;center&quot; |{{flagicon|Luxembourg}} [[Eurovision Song Contest 1984|1984]]
|''[[Dollie de Luxe]]''
|''Lenge leve livet''
|Norvēģu
| align=&quot;center&quot; |17.
| align=&quot;center&quot; |29
|- bgcolor=&quot;#FFCC33&quot;
| align=&quot;center&quot; |{{flagicon|Sweden}} [[Eurovision Song Contest 1985|1985]]
|''[[Bobbysocks!]]''
|''[[La det swinge]]''
|Norvēģu
| align=&quot;center&quot; |1.
| align=&quot;center&quot; |123
|-
| align=&quot;center&quot; |{{flagicon|Norway}} [[Eurovision Song Contest 1986|1986]]
|[[Ketils Stokans]]
|''Romeo''
|Norvēģu
| align=&quot;center&quot; |12.
| align=&quot;center&quot; |44
|-
| align=&quot;center&quot; |{{flagicon|Belgium}} [[Eurovision Song Contest 1987|1987]]
|[[Keita Gulbrandsena]]
|''Mitt liv''
|Norvēģu
| align=&quot;center&quot; |9.
| align=&quot;center&quot; |65
|-
| align=&quot;center&quot; |{{flagicon|Ireland}} [[Eurovision Song Contest 1988|1988]]
|[[Karolīne Krigere]]
|''For vår jord''
|Norvēģu
| align=&quot;center&quot; |5.
| align=&quot;center&quot; |88
|-
| align=&quot;center&quot; |{{flagicon|Switzerland}} [[Eurovision Song Contest 1989|1989]]
|[[Brita Sunūve]]
|''Venners nærhet''
|Norvēģu
| align=&quot;center&quot; |17.
| align=&quot;center&quot; |30
|- bgcolor=&quot;#FF8080&quot;
| align=&quot;center&quot; |{{flagicon|Yugoslavia}} [[Eurovision Song Contest 1990|1990]]
|Ketils Stokans
|''Brandenburger tor''
|Norvēģu
| align=&quot;center&quot; |21.
| align=&quot;center&quot; |8
|-
| align=&quot;center&quot; |{{flagicon|Italy}} [[Eurovision Song Contest 1991|1991]]
|''[[Just 4 Fun]]''
|''Mrs. Thompson''
|Norvēģu
| align=&quot;center&quot; |17.
| align=&quot;center&quot; |14
|-
| align=&quot;center&quot; |{{flagicon|Sweden}} [[Eurovision Song Contest 1992|1992]]
|[[Nerēta Trūana]]
|''Visjoner''
|Norvēģu
| align=&quot;center&quot; |18.
| align=&quot;center&quot; |23
|-
| align=&quot;center&quot; |{{flagicon|Ireland}} [[Eurovision Song Contest 1993|1993]]
|[[Silje Vīge]]
|''Alle mine tankar''
|Norvēģu
| align=&quot;center&quot; |5.
| align=&quot;center&quot; |120
|-
| align=&quot;center&quot; |{{flagicon|Ireland}} [[Eurovision Song Contest 1994|1994]]
|[[Elizabete Andresena]] un [[Jans Varners Danielsens]]
|''Duett''
|Norvēģu
| align=&quot;center&quot; |6.
| align=&quot;center&quot; |76
|- bgcolor=&quot;#FFCC33&quot;
| align=&quot;center&quot; |{{flagicon|Ireland}} [[Eurovision Song Contest 1995|1995]]
|''[[Secret Garden]]''
|''[[Nocturne]]''
|Norvēģu
| align=&quot;center&quot; |1.
| align=&quot;center&quot; |148
|- bgcolor=&quot;#CCCCCC&quot;
| align=&quot;center&quot; |{{flagicon|Norway}} [[Eurovision Song Contest 1996|1996]]
|Elizabete Andresena
|''I evighet''
|Norvēģu
| align=&quot;center&quot; |2.
| align=&quot;center&quot; |114
| colspan=&quot;2&quot; rowspan=&quot;1&quot; {{N/A|Rīkotājvalsts}}
|- bgcolor=&quot;#FF8080&quot;
| align=&quot;center&quot; |{{flagicon|Ireland}} [[Eurovision Song Contest 1997|1997]]
|[[Tūrs Endresens]]
|''San Francisco''
|Norvēģu
| align=&quot;center&quot; |24.
| align=&quot;center&quot; |0
| colspan=&quot;2&quot; rowspan=&quot;7&quot; data-sort-value=&quot;99999&quot; {{N/A|Nav pusfinālu}}
|-
| align=&quot;center&quot; |{{flagicon|UK}} [[Eurovision Song Contest 1998|1998]]
|[[Lars A. Fredriksens]]
|''Alltid sommer''
|Norvēģu
| align=&quot;center&quot; |8.
| align=&quot;center&quot; |79
|-
| align=&quot;center&quot; |{{flagicon|Israel}} [[Eurovision Song Contest 1999|1999]]
|[[Stigs Van Aiks]]
|''Living My Life Without You''
|Angļu
| align=&quot;center&quot; |14.
| align=&quot;center&quot; |35
|-
| align=&quot;center&quot; |{{flagicon|Sweden}} [[Eurovision Song Contest 2000|2000]]
|''[[Charmed (grupa)|Charmed]]''
|''My Heart Goes Boom''
|Angļu
| align=&quot;center&quot; |11.
| align=&quot;center&quot; |57
|- bgcolor=&quot;#FF8080&quot;
| align=&quot;center&quot; |{{flagicon|Denmark}} [[Eurovision Song Contest 2001|2001]]
|[[Haldurs Legraits]]
|''On My Own''
|Angļu
| align=&quot;center&quot; |22.
| align=&quot;center&quot; |3
|-
| {{N/A|[[Eurovision Song Contest 2002|2002]]}}
| colspan=&quot;5&quot; {{N/A|Nepiedalījās}}
|-
| align=&quot;center&quot; |{{flagicon|Latvia}} [[Eurovision Song Contest 2003|2003]]
|[[Justeins Haselgors]]
|''I’m Not Afraid To Move On''
|Angļu
| align=&quot;center&quot; |4.
| align=&quot;center&quot; |123
|- bgcolor=&quot;#FF8080&quot;
| align=&quot;center&quot; |{{flagicon|Turkey}} [[Eurovision Song Contest 2004|2004]]
|[[Knuts Anderss Sūrums]]
|''High''
|Angļu
| align=&quot;center&quot; |24.
| align=&quot;center&quot; |3
| colspan=&quot;2&quot; {{N/A|Iepriekšējā gada TOP 11}}
|-
| align=&quot;center&quot; |{{flagicon|Ukraine}} [[Eurovision Song Contest 2005|2005]]
|''[[Wig Wam]]''
|''In My Dreams''
|Angļu
| align=&quot;center&quot; |9.
| align=&quot;center&quot; |125
| align=&quot;center&quot; |6.
| align=&quot;center&quot; |164
|-
| align=&quot;center&quot; |{{flagicon|Greece}} [[Eurovision Song Contest 2006|2006]]
|[[Kristīne Gulbrandsena]]
|''Alvedansen''
|Norvēģu
| align=&quot;center&quot; |14.
| align=&quot;center&quot; |36
| colspan=&quot;2&quot; {{N/A|Iepriekšējā gada TOP 11}}
|- bgcolor=&quot;#FFCDBD&quot;
| align=&quot;center&quot; |{{flagicon|Finland}} [[Eurovision Song Contest 2007|2007]]
|[[Guri Šanke]]
|''Ven a bailar conmigo''
|Angļu&lt;br/&gt;[[Spāņu valoda|Spāņu]]
| colspan=&quot;2&quot; {{N/A|Nekvalificējās}}
| align=&quot;center&quot; |18.
| align=&quot;center&quot; |48
|-
| align=&quot;center&quot; |{{flagicon|Serbia}} [[Eurovision Song Contest 2008|2008]]
|[[Marija Haukāsa Storenga]]
|''Hold On Be Strong''
|Angļu
| align=&quot;center&quot; |5.
| align=&quot;center&quot; |182
| align=&quot;center&quot; |4.
| align=&quot;center&quot; |106
|- bgcolor=&quot;#FFCC33&quot;
| align=&quot;center&quot; |{{flagicon|Russia}} [[Eurovision Song Contest 2009|2009]]
|[[Aleksandrs Ribaks]]
|''[[Fairytale]]''
|Angļu
| align=&quot;center&quot; |1.
| align=&quot;center&quot; |387
| align=&quot;center&quot; |1.
| align=&quot;center&quot; |201
|-
| align=&quot;center&quot; |{{flagicon|Norway}} [[Eurovision Song Contest 2010|2010]]
|[[Didriks Solli-Tangens]]
|''My Heart Is Yours''
|Angļu
| align=&quot;center&quot; |20.
| align=&quot;center&quot; |35
| colspan=&quot;2&quot; {{N/A|Rīkotājvalsts}}
|- bgcolor=&quot;#FFCDBD&quot;
| align=&quot;center&quot; |{{flagicon|Germany}} [[2011. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2011]]
|[[Stella Mvangi]]
|''Haba Haba''
|Angļu&lt;br/&gt;[[Svahili]]
| colspan=&quot;2&quot; {{N/A|Nekvalificējās}}
| align=&quot;center&quot; |17.
| align=&quot;center&quot; |30
|-
| bgcolor=&quot;#FF8080&quot; align=&quot;center&quot; |{{flagicon|Azerbaijan}} [[Eurovision Song Contest 2012|2012]]
| bgcolor=&quot;#FF8080&quot; |''[[Tooji]]''
| bgcolor=&quot;#FF8080&quot; |''Stay''
| bgcolor=&quot;#FF8080&quot; |Angļu
| bgcolor=&quot;#FF8080&quot; align=&quot;center&quot; |26.
| bgcolor=&quot;#FF8080&quot; align=&quot;center&quot; |7
| align=&quot;center&quot; |10.
| align=&quot;center&quot; |75
|-
| align=&quot;center&quot; |{{flagicon|Zviedrija}} [[2013. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2013]]
|[[Margarete Bergere]]
|''I Feed You My Love''
|Angļu
| align=&quot;center&quot; |4.
| align=&quot;center&quot; |191
| bgcolor=&quot;#CC9966&quot; align=&quot;center&quot; |3.
| bgcolor=&quot;#CC9966&quot; align=&quot;center&quot; |120
|-
| align=&quot;center&quot; |{{flagicon|Denmark}} [[Eurovision Song Contest 2014|2014]]
|[[Karls Espens]]
|''Silent Storm''
|Angļu
| align=&quot;center&quot; |8.
| align=&quot;center&quot; |88
| align=&quot;center&quot; |6.
| align=&quot;center&quot; |77
|-
| align=&quot;center&quot; |{{flagicon|Austria}} [[Eurovision Song Contest 2015|2015]]
|[[Mērlands]] un [[Debra Skārleta]]
|''A Monster Like Me''
|Angļu
| align=&quot;center&quot; |8.
| align=&quot;center&quot; |102
| align=&quot;center&quot; |4.
| align=&quot;center&quot; |123
|- bgcolor=&quot;#FFCDBD&quot;
| align=&quot;center&quot; |{{flagicon|Zviedrija}} [[2016. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2016]]
|[[Agnete Junsena|Agnete]]
|''Icebreaker''
|Angļu
| colspan=&quot;2&quot; {{N/A|Nekvalificējās}}
| align=&quot;center&quot; |13.
| align=&quot;center&quot; |63
|-
| align=&quot;center&quot; |{{flagicon|Ukraine}} [[Eurovision Song Contest 2017|2017]]
|''[[JOWST]]'', pied. [[Aleksandrs Valmans]]
|''Grab the Moment''
|Angļu
| align=&quot;center&quot; |10.
| align=&quot;center&quot; |158
| align=&quot;center&quot; |5.
| align=&quot;center&quot; |189
|-
| align=&quot;center&quot; |{{flagicon|Portugal}} [[Eurovision Song Contest 2018|2018]]
|Aleksandrs Ribaks
|''That's How You Write a Song''
|Angļu
| align=&quot;center&quot; |15.
| align=&quot;center&quot; |144
| bgcolor=&quot;#FFCC33&quot; align=&quot;center&quot; |1.
| bgcolor=&quot;#FFCC33&quot; align=&quot;center&quot; |266
|-
| align=&quot;center&quot; |{{flagicon|Izraēla}} [[2019. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2019]]
|''[[Keiino|KEiiNO]]''
|''Spirit in the Sky''
|Angļu&lt;br/&gt;[[Ziemeļsāmu valoda|Ziemeļsāmu]]
| align=&quot;center&quot; |6.
| align=&quot;center&quot; |331
| align=&quot;center&quot; |7.
| align=&quot;center&quot; |210
|-
| {{N/A|[[2020. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|&lt;s&gt;2020&lt;/s&gt;]]}}
| [[Ulrike Brannstropa|Ulrike]]
| ''Attention''
| Angļu
| colspan=&quot;4&quot; {{N/A|Konkurss nenotika}}
|-
| align=&quot;center&quot; | {{flagicon|Nīderlande}} [[2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2021]]
| ''[[TIX]]''
| ''Fallen Angel''
| Angļu
| align=&quot;center&quot; | 18.
| align=&quot;center&quot; | 75
| align=&quot;center&quot; | 10.
| align=&quot;center&quot; | 115
|-
| align=&quot;center&quot; | {{flagicon|Itālija}} [[2022. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2022]]
| ''[[Subwoolfer]]''
| ''Give That Wolf a Banana''
| Angļu
| align=&quot;center&quot; | 18.
| align=&quot;center&quot; | 75
| align=&quot;center&quot; | 10.
| align=&quot;center&quot; | 115
|- 
| align=&quot;center&quot; | {{flagicon|Lielbritānija}} [[2023. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2023]]
| ''[[Alessandra]]''
| ''Queen of Kings''
| Angļu
| align=&quot;center&quot; | 5.
| align=&quot;center&quot; | 268
| align=&quot;center&quot; | 6.
| align=&quot;center&quot; | 102
|- 
| bgcolor=&quot;#FF8080&quot; align=&quot;center&quot; | {{flagicon|Zviedrija}} [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024]]
| bgcolor=&quot;#FF8080&quot; | ''[[Gåte]]
| bgcolor=&quot;#FF8080&quot; | ''Ulveham''
| bgcolor=&quot;#FF8080&quot; | Norvēģu
| bgcolor=&quot;#FF8080&quot; align=&quot;center&quot; | 25.
| bgcolor=&quot;#FF8080&quot; align=&quot;center&quot; | 16
| align=&quot;center&quot; | 10.
| align=&quot;center&quot; | 43
|- 
| align=&quot;center&quot; | {{flagicon|Šveice}} [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025]]
| [[Kails Alesandro]]
| ''Lighter''
| Angļu
| align=&quot;center&quot; | 18.
| align=&quot;center&quot; | 89
| align=&quot;center&quot; | 8.
| align=&quot;center&quot; | 82
|-
| align=&quot;center&quot; | {{flagicon|Austrija}} [[2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2026]]
| [[Jonas Lovs]]
| ''Ya Ya Ya''
| Angļu
| align=&quot;center&quot; | 
| align=&quot;center&quot; | 
| align=&quot;center&quot; | 
| align=&quot;center&quot; | 
|}

== Konkursi Norvēģijā ==
{| class=&quot;wikitable&quot;
!Gads
!Pilsēta
!Halle
!Vadītājs(-i)
|-
|[[1986. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1986]]
|[[Bergena]]
|[[Grīga halle]]
|[[Ose Klēvelande]]
|-
|[[1996. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1996]]
|[[Oslo]]
|''[[Oslo Spektrum]]''
|Ingvilda Brīna un Mortens Harkets
|-
|[[2010. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2010]]
|Oslo ([[Bēruma]])
|[[Telenor arēna|''Telenor Arena'']]
|Eriks Solbakens, Haedija Jatou Ndži un Nadja Hasnaoui
|}

{{Eirovīzija-aizmetnis}}

{{Eirovīzijas dziesmu konkursa valstis}}

[[Kategorija:Valstis Eirovīzijas dziesmu konkursā]]
[[Kategorija:Norvēģijas mūzika]]</text>
      <sha1>gtgiblhpa6r9eobsboauhg06wu4070k</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Vikiprojekts:Politika/Saraksti/Premjerministri</title>
    <ns>102</ns>
    <id>385710</id>
    <revision>
      <id>4468324</id>
      <parentid>4466712</parentid>
      <timestamp>2026-05-14T19:04:11Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>ListeriaBot</username>
        <id>56598</id>
      </contributor>
      <comment>Wikidata list updated [V2]</comment>
      <origin>4468324</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="78879" sha1="p1p1mfktek0z7yzn7nzr8dwcjnhzimp" xml:space="preserve">{{Wikidata list
|sparql=SELECT ?item ?office ?startTime ?endTime ?year WHERE {
  ?item wdt:P31 wd:Q5;
                 p:P39 ?statement.
  ?statement ps:P39 ?office;
             pq:P580 ?startTime.
  OPTIONAL {?statement ps:P39 ?office;
             pq:P582 ?endTime.}
  BIND(YEAR(?startTime) AS ?year)
  FILTER(?startTime &gt;= &quot;2015-00-00&quot;^^xsd:dateTime)
  ?office wdt:P279* wd:Q14212.
  OPTIONAL { ?item wdt:P18 ?image. }
}
ORDER BY DESC(?startTime) ?item
|columns=item:QID,label:Premjerministrs,?office:Amats,?startTime:No,?endTime:Līdz
}}
{| class='wikitable sortable'
! QID
! Premjerministrs
! Amats
! No
! Līdz
|-
| [[:d:Q124488292|Q124488292]]
| [[Pēters Maģars]]
| ''[[:d:Q3315094|Prime Minister of Hungary]]''
| 2026-05-09
| 
|-
| [[:d:Q26257557|Q26257557]]
| [[Rumens Radevs]]
| ''[[:d:Q4404583|Bulgārijas premjerministrs]]''
| 2026-05-08
| 
|-
| [[:d:Q139573306|Q139573306]]
| ''[[:d:Q139573306|Ali Falih Al-Zaidi]]''
| ''[[:d:Q1476165|Irākas premjerministrs]]''
| 2026-04-27
| 
|-
| [[:d:Q69304565|Q69304565]]
| ''[[:d:Q69304565|Beinir Johannesen]]''
| ''[[:d:Q1000921|Fēru Salu premjerministrs]]''
| 2026-04-13
| 
|-
| [[:d:Q24254499|Q24254499]]
| ''[[:d:Q24254499|Lê Minh Hưng]]''
| ''[[:d:Q1043568|Vjetnamas premjerministrs]]''
| 2026-04-07
| 
|-
| [[:d:Q110962738|Q110962738]]
| ''[[:d:Q110962738|Uchral Nyam-Osor]]''
| [[Mongolijas premjerministrs]]
| 2026-03-30
| 
|-
| [[:d:Q111772343|Q111772343]]
| ''[[:d:Q111772343|Balendra Shah]]''
| ''[[:d:Q30100626|Nepālas premjerministrs]]''
| 2026-03-27
| 
|-
| [[:d:Q138678989|Q138678989]]
| ''[[:d:Q138678989|Mamitiana Rajaonarison]]''
| [[premjerministrs]]
| 2026-03-15
| 
|-
| [[:d:Q28860866|Q28860866]]
| [[Robs Jetens|Rob Jetten]]
| ''[[:d:Q3058109|Prime Minister of the Netherlands]]''
| 2026-02-23
| 
|-
| [[:d:Q110313525|Q110313525]]
| ''[[:d:Q110313525|Andrey Gyurov]]''
| ''[[:d:Q4404583|Bulgārijas premjerministrs]]''
| 2026-02-19
| 2026-05-08
|-
| [[:d:Q7686199|Q7686199]]
| ''[[:d:Q7686199|Tarique Rahman]]''
| ''[[:d:Q14565638|Prime Minister of Bangladesh]]''
| 2026-02-17
| 
|-
| [[:d:Q7460973|Q7460973]]
| ''[[:d:Q7460973|Shaea al-Zindani]]''
| ''[[:d:Q1192903|Jemenas premjerministrs]]''
| 2026-01-15
| 
|-
| [[:d:Q5437258|Q5437258]]
| ''[[:d:Q5437258|Fatafehi Fakafānua, 8th Lord Fakafānua]]''
| ''[[:d:Q915636|Tongas premjerministrs]]''
| 2025-12-18
| 
|-
| [[:d:Q10819807|Q10819807]]
| [[Andrejs Babišs]]
| ''[[:d:Q3409229|Čehijas premjerministrs]]''
| 2025-12-09&lt;br/&gt;2017-12-06
| http://www.wikidata.org/.well-known/genid/d9fce9a60aa634d0b150e9006f271727&lt;br/&gt;2021-12-17
|-
| [[:d:Q31752753|Q31752753]]
| ''[[:d:Q31752753|Mwigulu Nchemba]]''
| ''[[:d:Q16147875|Prime Minister of Tanzania]]''
| 2025-11-13
| 
|-
| [[:d:Q136489383|Q136489383]]
| ''[[:d:Q136489383|Alexandru Munteanu]]''
| ''[[:d:Q1769526|Moldovas premjerministrs]]''
| 2025-11-01
| 
|-
| [[:d:Q1705028|Q1705028]]
| [[Sanaje Takaiči]]
| [[Japānas premjerministrs]]
| 2025-10-21
| 
|-
| [[:d:Q136542212|Q136542212]]
| ''[[:d:Q136542212|Herintsalama Rajaonarivelo]]''
| ''[[:d:Q23782691|Madagaskaras premjerministrs]]''
| 2025-10-20
| 
|-
| [[:d:Q136448305|Q136448305]]
| ''[[:d:Q136448305|Ruphin Zafisambo]]''
| ''[[:d:Q23782691|Madagaskaras premjerministrs]]''
| 2025-10-06
| 2025-10-20
|-
| [[:d:Q16734600|Q16734600]]
| ''[[:d:Q16734600|Laʻauli Leuatea Schmidt]]''
| ''[[:d:Q1277355|Prime Minister of Samoa]]''
| 2025-09-16
| 
|-
| [[:d:Q23842116|Q23842116]]
| [[Sušila Kārki]]
| ''[[:d:Q30100626|Nepālas premjerministrs]]''
| 2025-09-12
| 2026-03-27
|-
| [[:d:Q20089181|Q20089181]]
| [[Sebastjēns Lekornī|Sébastien Lecornu]]
| ''[[:d:Q1587677|Francijas premjerministrs]]''
| 2025-09-09
| 
|-
| [[:d:Q16139757|Q16139757]]
| ''[[:d:Q16139757|Anutin Charnvirakul]]''
| ''[[:d:Q12376089|Taizemes premjerministrs]]''
| 2025-09-07
| 
|-
| [[:d:Q135934976|Q135934976]]
| ''[[:d:Q135934976|Savo Minić]]''
| ''[[:d:Q108822438|Prime Minister of Republika Srpska]]''
| 2025-09-02
| 
|-
| [[:d:Q136026273|Q136026273]]
| ''[[:d:Q136026273|Muhammad Ahmed Miftah]]''
| [[premjerministrs]]
| 2025-08-30
| 
|-
| [[:d:Q133540883|Q133540883]]
| ''[[:d:Q133540883|Sifi Ghrieb]]''
| ''[[:d:Q182762|Alžīrijas premjerministrs]]''
| 2025-08-28
| 
|-
| [[:d:Q124516173|Q124516173]]
| [[Inga Ruģiniene]]
| [[Lietuvas premjerministrs]]
| 2025-08-26
| 
|-
| [[:d:Q135650664|Q135650664]]
| ''[[:d:Q135650664|Nestor Ntahontuye]]''
| ''[[:d:Q52728003|Burundi premjerministrs]]''
| 2025-08-05
| 
|-
| [[:d:Q1563291|Q1563291]]
| ''[[:d:Q1563291|Rimantas Šadžius]]''
| [[Lietuvas premjerministrs]]
| 2025-08-04
| 2025-09-25
|-
| [[:d:Q135454730|Q135454730]]
| ''[[:d:Q135454730|Justin Nsengiyumva]]''
| ''[[:d:Q2590706|Ruandas premjerministrs]]''
| 2025-07-25
| 
|-
| [[:d:Q61112536|Q61112536]]
| [[Jūlija Sviridenko|Yulia Svyrydenko]]
| [[Ukrainas premjerministrs]]
| 2025-07-17
| 
|-
| [[:d:Q12587400|Q12587400]]
| ''[[:d:Q12587400|Kim Min-seok]]''
| ''[[:d:Q15407843|Dienvidkorejas premjerministrs]]''
| 2025-07-03
| 
|-
| [[:d:Q13018661|Q13018661]]
| ''[[:d:Q13018661|Phumtham Wechayachai]]''
| ''[[:d:Q12376089|Taizemes premjerministrs]]''
| 2025-07-03&lt;br/&gt;2024-08-14
| 2025-09-07&lt;br/&gt;2024-08-16
|-
| [[:d:Q4918594|Q4918594]]
| ''[[:d:Q4918594|Suriya Jungrungreangkit]]''
| ''[[:d:Q12376089|Taizemes premjerministrs]]''
| 2025-07-01
| 2025-07-03
|-
| [[:d:Q18538164|Q18538164]]
| [[Ilie Boložans]]
| ''[[:d:Q15304810|Rumānijas premjerministrs]]''
| 2025-06-23
| 2026-05-05
|-
| [[:d:Q4142905|Q4142905]]
| ''[[:d:Q4142905|Gombojavyn Zandanshatar]]''
| [[Mongolijas premjerministrs]]
| 2025-06-13
| 2026-03-30
|-
| [[:d:Q6357939|Q6357939]]
| ''[[:d:Q6357939|Kamil Idris]]''
| ''[[:d:Q30100623|Sudānas premjerministrs]]''
| 2025-05-19
| 
|-
| [[:d:Q109772130|Q109772130]]
| ''[[:d:Q109772130|Andrē Ebankss]]''
| ''[[:d:Q3247884|Kaimanu Salu premjerministrs]]''
| 2025-05-06
| 
|-
| [[:d:Q1151156|Q1151156]]
| ''[[:d:Q1151156|Cătălin Predoiu]]''
| ''[[:d:Q15304810|Rumānijas premjerministrs]]''
| 2025-05-06&lt;br/&gt;2023-06-12
| 2025-06-23&lt;br/&gt;2023-06-15
|-
| [[:d:Q566257|Q566257]]
| [[Frīdrihs Mercs]]
| ''[[:d:Q4970706|Federal Chancellor of Germany]]''
| 2025-05-06
| 
|-
| [[:d:Q68837007|Q68837007]]
| ''[[:d:Q68837007|Salem Saleh bin Braik]]''
| ''[[:d:Q1192903|Jemenas premjerministrs]]''
| 2025-05-03
| 2026-01-15
|-
| [[:d:Q4414|Q4414]]
| [[Fors Gnasingbe]]
| ''[[:d:Q30100661|Togo premjerministrs]]''
| 2025-05-03
| 
|-
| [[:d:Q16091128|Q16091128]]
| ''[[:d:Q16091128|Lee Ju-ho]]''
| ''[[:d:Q131577821|Acting Prime Minister of South Korea]]''
| 2025-05-02
| 
|-
| [[:d:Q57712|Q57712]]
| [[Kamla Persada-Bisensara]]
| ''[[:d:Q30101326|Prime Minister of Trinidad and Tobago]]''
| 2025-05-01
| 
|-
| [[:d:Q42478807|Q42478807]]
| ''[[:d:Q42478807|Džuro Macuts]]''
| ''[[:d:Q835586|Serbijas premjerministrs]]''
| 2025-04-16
| 
|-
| [[:d:Q1268462|Q1268462]]
| ''[[:d:Q1268462|Mike Eman]]''
| ''[[:d:Q1288478|Prime Minister of Aruba]]''
| 2025-03-28
| 
|-
| [[:d:Q16262782|Q16262782]]
| ''[[:d:Q16262782|Jens-Frederik Nielsen]]''
| ''[[:d:Q679997|Prime Minister of Greenland]]''
| 2025-03-28
| 
|-
| [[:d:Q5360975|Q5360975]]
| ''[[:d:Q5360975|Elijah Ngurare]]''
| ''[[:d:Q1333976|Namībijas premjerministrs]]''
| 2025-03-21
| 
|-
| [[:d:Q107504646|Q107504646]]
| ''[[:d:Q107504646|Stuart Young]]''
| ''[[:d:Q30101326|Prime Minister of Trinidad and Tobago]]''
| 2025-03-17
| 2025-05-01
|-
| [[:d:Q192533|Q192533]]
| [[Marks Kārnijs]]
| [[Kanādas premjerministrs|Kanādas premjerministri]]
| 2025-03-14
| 
|-
| [[:d:Q56235580|Q56235580]]
| [[Aļaksandrs Turčins]]
| ''[[:d:Q12379704|Baltkrievijas premjerministrs]]''
| 2025-03-10
| 
|-
| [[:d:Q64576653|Q64576653]]
| [[Kristians Štokers]]
| [[Austrijas kanclers]]
| 2025-03-03
| 
|-
| [[:d:Q638463|Q638463]]
| ''[[:d:Q638463|Nawaf Salam]]''
| ''[[:d:Q14915225|Libānas premjerministrs]]''
| 2025-02-08
| 
|-
| [[:d:Q336599|Q336599]]
| [[Barts de Vēvers]]
| ''[[:d:Q213107|Beļģijas premjerministrs]]''
| 2025-02-03
| 
|-
| [[:d:Q920403|Q920403]]
| ''[[:d:Q920403|Micheál Martin]]''
| ''[[:d:Q191827|Īrijas premjerministrs]]''
| 2025-01-23&lt;br/&gt;2020-06-27
| 2022-12-17
|-
| [[:d:Q8083950|Q8083950]]
| ''[[:d:Q8083950|ʻAisake Eke]]''
| ''[[:d:Q915636|Tongas premjerministrs]]''
| 2025-01-22
| 2025-12-18
|-
| [[:d:Q59978016|Q59978016]]
| ''[[:d:Q59978016|Rosen Zhelyazkov]]''
| ''[[:d:Q4404583|Bulgārijas premjerministrs]]''
| 2025-01-16
| 2026-02-19
|-
| [[:d:Q131749390|Q131749390]]
| ''[[:d:Q131749390|Américo Ramos]]''
| ''[[:d:Q20551579|Santomes un Prinsipi premjerministrs]]''
| 2025-01-12
| 
|-
| [[:d:Q64168538|Q64168538]]
| ''[[:d:Q64168538|Alexander Schallenberg]]''
| [[Austrijas kanclers]]
| 2025-01-10&lt;br/&gt;2021-10-11
| 2025-03-03&lt;br/&gt;2021-12-06
|-
| [[:d:Q6761049|Q6761049]]
| ''[[:d:Q6761049|Maria Benvinda Levy]]''
| ''[[:d:Q30100629|Mozambikas premjerministrs]]''
| 2025-01-01
| 
|-
| [[:d:Q31178879|Q31178879]]
| ''[[:d:Q31178879|Choi Sang-mok]]''
| ''[[:d:Q131577821|Acting Prime Minister of South Korea]]''
| 2024-12-27
| 2025-03-24
|-
| [[:d:Q21179176|Q21179176]]
| ''[[:d:Q21179176|Marcel Ciolacu]]''
| ''[[:d:Q15304810|Rumānijas premjerministrs]]''
| 2024-12-23&lt;br/&gt;2023-06-15
| 2025-05-06&lt;br/&gt;2024-12-23
|-
| [[:d:Q108856371|Q108856371]]
| [[Kristrūna Frostadotira]]
| [[Islandes premjerministru uzskaitījums|Islandes premjerministrs]]
| 2024-12-21
| 
|-
| [[:d:Q12963|Q12963]]
| [[Fransuā Bairū]]
| ''[[:d:Q1587677|Francijas premjerministrs]]''
| 2024-12-13
| 2025-09-09
|-
| [[:d:Q12655545|Q12655545]]
| [[Gintauts Palucks]]
| [[Lietuvas premjerministrs]]
| 2024-12-12
| 2025-08-04
|-
| [[:d:Q131377413|Q131377413]]
| ''[[:d:Q131377413|Muhammad al-Bashir]]''
| ''[[:d:Q7243302|Sīrijas premjerministrs]]''
| 2024-12-09
| 2025-03-29
|-
| [[:d:Q116056730|Q116056730]]
| ''[[:d:Q116056730|Jean Emmanuel Ouédraogo]]''
| ''[[:d:Q28133105|Burkinafaso premjerministrs]]''
| 2024-12-07
| 
|-
| [[:d:Q95099155|Q95099155]]
| ''[[:d:Q95099155|Siniša Milić]]''
| ''[[:d:Q17003837|list of mayors of Brčko]]''
| 2024-11-29&lt;br/&gt;2016-11-16
| 2020-12-23
|-
| [[:d:Q113577661|Q113577661]]
| ''[[:d:Q113577661|Abdoulaye Maïga]]''
| ''[[:d:Q30100640|Mali premjerministrs]]''
| 2024-11-21&lt;br/&gt;2022-08-21
| 2022-12-05
|-
| [[:d:Q131140314|Q131140314]]
| ''[[:d:Q131140314|Alix Didier Fils-Aimé]]''
| ''[[:d:Q1064589|Haiti premjerministrs]]''
| 2024-11-11
| 
|-
| [[:d:Q1335527|Q1335527]]
| [[Sigeru Isiba|Šigeru Išiba]]
| [[Japānas premjerministrs]]
| 2024-11-11&lt;br/&gt;2024-10-01
| 2025-10-21&lt;br/&gt;2024-11-11
|-
| [[:d:Q98298397|Q98298397]]
| ''[[:d:Q98298397|Harini Amarasuriya]]''
| ''[[:d:Q1758894|Šrilankas premjerministrs]]''
| 2024-09-24
| 
|-
| [[:d:Q122759674|Q122759674]]
| ''[[:d:Q122759674|Mohammad Ghazi al-Jalali]]''
| ''[[:d:Q7243302|Sīrijas premjerministrs]]''
| 2024-09-23
| 2024-12-08
|-
| [[:d:Q97011032|Q97011032]]
| ''[[:d:Q97011032|Jafar Hassan]]''
| ''[[:d:Q7243300|Jordānijas premjerministrs]]''
| 2024-09-18
| 
|-
| [[:d:Q438465|Q438465]]
| [[Mišels Barnjē]]
| ''[[:d:Q1587677|Francijas premjerministrs]]''
| 2024-09-05
| 2024-12-13
|-
| [[:d:Q12278288|Q12278288]]
| ''[[:d:Q12278288|Dimitar Glavchev]]''
| ''[[:d:Q4404583|Bulgārijas premjerministrs]]''
| 2024-08-27&lt;br/&gt;2024-04-09
| 2025-01-16&lt;br/&gt;2024-08-27
|-
| [[:d:Q129263796|Q129263796]]
| ''[[:d:Q129263796|Manuel Osa Nsue Nsua]]''
| ''[[:d:Q2351213|Prime Minister of Equatorial Guinea]]''
| 2024-08-17
| 
|-
| [[:d:Q13026319|Q13026319]]
| ''[[:d:Q13026319|Paetongtarn Shinawatra]]''
| ''[[:d:Q12376089|Taizemes premjerministrs]]''
| 2024-08-16
| 2025-07-01
|-
| [[:d:Q128804528|Q128804528]]
| ''[[:d:Q128804528|Ahmed al-Rahawi]]''
| ''[[:d:Q1192903|Jemenas premjerministrs]]''
| 2024-08-10
| 2025-08-28
|-
| [[:d:Q66793577|Q66793577]]
| ''[[:d:Q66793577|Moctar Ould Djay]]''
| ''[[:d:Q30101469|Mauritānijas premjerministrs]]''
| 2024-08-02
| 
|-
| [[:d:Q1789192|Q1789192]]
| [[Kristens Mihals]]
| [[Igaunijas premjerministrs]]
| 2024-07-22
| 
|-
| [[:d:Q3195923|Q3195923]]
| [[Khadga Prasāds Šarma Olī|Khadga Prasads Šarma Oli]]
| ''[[:d:Q30100626|Nepālas premjerministrs]]''
| 2024-07-15&lt;br/&gt;2018-02-15&lt;br/&gt;2015-10-12
| 2025-09-09&lt;br/&gt;2021-07-13&lt;br/&gt;2016-08-04
|-
| [[:d:Q6383803|Q6383803]]
| [[Kīrs Stārmers]]
| [[Apvienotās Karalistes premjerministrs]]
| 2024-07-05
| 
|-
| [[:d:Q22338116|Q22338116]]
| [[Diks Shofs]]
| ''[[:d:Q3058109|Prime Minister of the Netherlands]]''
| 2024-07-02
| 2026-02-23
|-
| [[:d:Q46675558|Q46675558]]
| [[Hristijans Mickoskis]]
| ''[[:d:Q1776220|Ziemeļmaķedonijas premjerministrs]]''
| 2024-06-23
| 
|-
| [[:d:Q117472023|Q117472023]]
| ''[[:d:Q117472023|Judith Suminwa]]''
| ''[[:d:Q3401753|Kongo Demokrātiskās Republikas premjerministrs]]''
| 2024-06-12
| 
|-
| [[:d:Q126086566|Q126086566]]
| ''[[:d:Q126086566|Allamaye Halina]]''
| ''[[:d:Q20849513|Čadas premjerministrs]]''
| 2024-05-23
| 
|-
| [[:d:Q5116472|Q5116472]]
| ''[[:d:Q5116472|Cho Jung-tai]]''
| ''[[:d:Q702650|Premier of the Republic of China]]''
| 2024-05-20
| 
|-
| [[:d:Q16151955|Q16151955]]
| ''[[:d:Q16151955|Ahmad Al Abdullah Al Sabah]]''
| ''[[:d:Q30100649|Kuveitas premjerministrs]]''
| 2024-05-15
| 
|-
| [[:d:Q6504758|Q6504758]]
| ''[[:d:Q6504758|Lawrence Wong]]''
| ''[[:d:Q866756|Prime Minister of Singapore]]''
| 2024-05-15
| 
|-
| [[:d:Q333811|Q333811]]
| ''[[:d:Q333811|John Swinney]]''
| ''[[:d:Q1362216|First Minister of Scotland]]''
| 2024-05-08
| 
|-
| [[:d:Q124343904|Q124343904]]
| ''[[:d:Q124343904|Luc Mercelina]]''
| ''[[:d:Q2075145|Sintmārtenas premjerministrs]]''
| 2024-05-03
| 
|-
| [[:d:Q6180897|Q6180897]]
| ''[[:d:Q6180897|Jeremiah Manele]]''
| ''[[:d:Q1425954|Zālamana Salu premjerministrs]]''
| 2024-05-02
| 
|-
| [[:d:Q6860678|Q6860678]]
| ''[[:d:Q6860678|Milošs Vučevičs]]''
| ''[[:d:Q835586|Serbijas premjerministrs]]''
| 2024-05-02
| 2025-04-16
|-
| [[:d:Q125591036|Q125591036]]
| ''[[:d:Q125591036|Jeyhun Jalilov]]''
| ''[[:d:Q7243307|Prime Minister of the Nakhchivan Autonomous Republic]]''
| 2024-04-25
| 2025-11-12
|-
| [[:d:Q7518922|Q7518922]]
| [[Saimons Heriss]]
| ''[[:d:Q191827|Īrijas premjerministrs]]''
| 2024-04-09
| 2025-01-23
|-
| [[:d:Q879376|Q879376]]
| ''[[:d:Q879376|Bjarni Benediktsson]]''
| [[Islandes premjerministru uzskaitījums|Islandes premjerministrs]]
| 2024-04-09&lt;br/&gt;2017-01-11
| 2024-12-21&lt;br/&gt;2017-11-30
|-
| [[:d:Q11764394|Q11764394]]
| [[Luišs Montenegru]]
| ''[[:d:Q1723031|Portugāles premjerministrs]]''
| 2024-04-02
| 
|-
| [[:d:Q56312650|Q56312650]]
| ''[[:d:Q56312650|Ousmane Sonko]]''
| ''[[:d:Q530785|Prime Minister of Senegal]]''
| 2024-04-02
| 
|-
| [[:d:Q20423278|Q20423278]]
| ''[[:d:Q20423278|Mohammad Mustafa]]''
| ''[[:d:Q15041211|Palestīnas Valsts premjerministrs]]''
| 2024-03-28
| 
|-
| [[:d:Q2096387|Q2096387]]
| [[Šahbazs Šarīfs]]
| ''[[:d:Q735575|Pakistānas premjerministrs]]''
| 2024-03-03&lt;br/&gt;2022-04-11
| 2023-08-13
|-
| [[:d:Q22209348|Q22209348]]
| ''[[:d:Q22209348|Bah Oury]]''
| ''[[:d:Q14917303|Gvinejas premjerministrs]]''
| 2024-02-27
| 
|-
| [[:d:Q5441662|Q5441662]]
| ''[[:d:Q5441662|Ben Do]]''
| ''[[:d:Q592866|Tuvalu premjerministrs]]''
| 2024-02-26
| 
|-
| [[:d:Q114735638|Q114735638]]
| ''[[:d:Q114735638|Michel Patrick Boisvert]]''
| ''[[:d:Q1064589|Haiti premjerministrs]]''
| 2024-02-25
| 2024-04-30
|-
| [[:d:Q27885302|Q27885302]]
| ''[[:d:Q27885302|Irakli Kobakhidze]]''
| [[Gruzijas premjerministru uzskaitījums|Gruzijas premjerministrs]]
| 2024-02-08
| 
|-
| [[:d:Q124436646|Q124436646]]
| ''[[:d:Q124436646|Olžass Bektenovs]]''
| [[Kazahstānas premjerministru uzskaitījums|Kazahstānas premjerministrs]]
| 2024-02-06
| 
|-
| [[:d:Q57843|Q57843]]
| ''[[:d:Q57843|Ivica Dačičs]]''
| ''[[:d:Q835586|Serbijas premjerministrs]]''
| 2024-02-06&lt;br/&gt;2017-05-31
| 2024-05-02&lt;br/&gt;2017-06-29
|-
| [[:d:Q16119688|Q16119688]]
| ''[[:d:Q16119688|Ahmad Awad Bin Mubarak]]''
| ''[[:d:Q1192903|Jemenas premjerministrs]]''
| 2024-02-05
| 2025-05-03
|-
| [[:d:Q21234823|Q21234823]]
| ''[[:d:Q21234823|Emma Little-Pengelly]]''
| ''[[:d:Q11954685|deputy First Minister]]''
| 2024-02-03
| 
|-
| [[:d:Q6837191|Q6837191]]
| ''[[:d:Q6837191|Mišela O'Nīla]]''
| ''[[:d:Q22979263|First Minister of Northern Ireland]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q11954685|deputy First Minister]]''
| 2024-02-03&lt;br/&gt;2020-01-11
| 2022-02-04
|-
| [[:d:Q5860953|Q5860953]]
| [[Talats Džaferi]]
| ''[[:d:Q1776220|Ziemeļmaķedonijas premjerministrs]]''
| 2024-01-28
| 2024-06-23
|-
| [[:d:Q7849613|Q7849613]]
| ''[[:d:Q7849613|Tshering Tobgay]]''
| ''[[:d:Q663871|Butānas premjerministrs]]''
| 2024-01-28
| 
|-
| [[:d:Q3327520|Q3327520]]
| ''[[:d:Q3327520|Mohammad Sabah Al-Salem Al-Sabah]]''
| ''[[:d:Q30100649|Kuveitas premjerministrs]]''
| 2024-01-17&lt;br/&gt;2022-07-19
| 2024-05-15&lt;br/&gt;2022-07-24
|-
| [[:d:Q30339350|Q30339350]]
| [[Gabriels Atāls]]
| ''[[:d:Q1587677|Francijas premjerministrs]]''
| 2024-01-09
| 2024-09-05
|-
| [[:d:Q106598060|Q106598060]]
| ''[[:d:Q106598060|Succès Masra]]''
| ''[[:d:Q20849513|Čadas premjerministrs]]''
| 2024-01-01
| 2024-05-22
|-
| [[:d:Q627337|Q627337]]
| ''[[:d:Q627337|Rui Duarte de Barros]]''
| ''[[:d:Q30101458|Gvinejas-Bisavas premjerministrs]]''
| 2023-12-21
| 
|-
| [[:d:Q946|Q946]]
| [[Donalds Tusks]]
| ''[[:d:Q3259469|Polijas premjerministrs]]''
| 2023-12-13
| 
|-
| [[:d:Q74370310|Q74370310]]
| [[Kristofers Laksons]]
| [[:Kategorija:Jaunzēlandes premjerministri|Jaunzēlandes premjerministrs]]
| 2023-11-27
| 
|-
| [[:d:Q592101|Q592101]]
| ''[[:d:Q592101|Luc Frieden]]''
| ''[[:d:Q1344632|Prime Minister of Luxembourg]]''
| 2023-11-17
| 
|-
| [[:d:Q6070218|Q6070218]]
| [[Pedro Sančess]]
| ''[[:d:Q844587|Spānijas premjerministrs]]''
| 2023-11-17&lt;br/&gt;2020-01-08&lt;br/&gt;2018-06-02
| 2023-07-25&lt;br/&gt;2019-04-30
|-
| [[:d:Q6307840|Q6307840]]
| ''[[:d:Q6307840|Julianna O'Connor-Connolly]]''
| ''[[:d:Q3247884|Kaimanu Salu premjerministrs]]''
| 2023-11-15
| 2025-05-06
|-
| [[:d:Q109784588|Q109784588]]
| ''[[:d:Q109784588|Nadir al-Arbawi]]''
| ''[[:d:Q182762|Alžīrijas premjerministrs]]''
| 2023-11-11
| 2025-08-28
|-
| [[:d:Q123342092|Q123342092]]
| ''[[:d:Q123342092|Edeupa Yerimin]]''
| ''[[:d:Q30101440|Svatini premjerministrs]]''
| 2023-11-04
| 
|-
| [[:d:Q101225458|Q101225458]]
| [[Milojko Spajičs]]
| ''[[:d:Q2353252|Melnkalnes premjerministrs]]''
| 2023-10-31
| 
|-
| [[:d:Q57606|Q57606]]
| [[Roberts Fico]]
| [[Slovākijas premjerministru uzskaitījums|Slovākijas premjerministrs]]
| 2023-10-25
| 
|-
| [[:d:Q3434569|Q3434569]]
| ''[[:d:Q3434569|Robert Beugré Mambé]]''
| ''[[:d:Q3401763|Kotdivuāras premjerministrs]]''
| 2023-10-16
| 
|-
| [[:d:Q108461966|Q108461966]]
| ''[[:d:Q108461966|Mgwagwa Gamedze]]''
| [[premjerministrs]]
| 2023-09-28
| 2023-11-04
|-
| [[:d:Q61121565|Q61121565]]
| [[Evika Siliņa]]
| [[Latvijas Republikas Ministru prezidents]]
| 2023-09-15
| 2026-05-14
|-
| [[:d:Q359480|Q359480]]
| [[Fumio Kisida]]
| [[Japānas premjerministrs]]
| 2023-09-13&lt;br/&gt;2022-08-10&lt;br/&gt;2021-11-10&lt;br/&gt;2021-10-04
| 2024-10-01&lt;br/&gt;2023-09-13&lt;br/&gt;2022-08-10&lt;br/&gt;2021-11-10
|-
| [[:d:Q57856|Q57856]]
| ''[[:d:Q57856|Raymond Ndong Sima]]''
| ''[[:d:Q30100607|Gabonas premjerministrs]]''
| 2023-09-08
| 
|-
| [[:d:Q118213697|Q118213697]]
| ''[[:d:Q118213697|Srettha Thavisin]]''
| ''[[:d:Q12376089|Taizemes premjerministrs]]''
| 2023-08-22
| 2024-08-16
|-
| [[:d:Q13024351|Q13024351]]
| ''[[:d:Q13024351|Hun Manet]]''
| ''[[:d:Q1999325|Prime Minister of Cambodia]]''
| 2023-08-22
| 
|-
| [[:d:Q50345548|Q50345548]]
| ''[[:d:Q50345548|Anwar ul Haq Kakar]]''
| ''[[:d:Q54636394|Caretaker Prime Minister of Pakistan]]''
| 2023-08-13
| 2024-03-03
|-
| [[:d:Q2646711|Q2646711]]
| ''[[:d:Q2646711|Ali Lamine Zeine]]''
| ''[[:d:Q30100634|Nigēras premjerministrs]]''
| 2023-08-08
| 
|-
| [[:d:Q108444479|Q108444479]]
| [[Hasans Ahunds]]
| [[Afganistānas premjerministrs]]
| 2023-07-17&lt;br/&gt;2021-09-07
| 2023-05-17
|-
| [[:d:Q11509|Q11509]]
| ''[[:d:Q11509|Xanana Gusmão]]''
| ''[[:d:Q978708|Austrumtimoras premjerministrs]]''
| 2023-07-01
| 
|-
| [[:d:Q552751|Q552751]]
| [[Kirjaks Micotakis]]
| ''[[:d:Q4377230|Grieķijas premjerministrs]]''
| 2023-06-26&lt;br/&gt;2019-07-08
| 2023-05-25
|-
| [[:d:Q29892910|Q29892910]]
| ''[[:d:Q29892910|Riikka Purra]]''
| ''[[:d:Q3278079|Deputy Prime Minister of Finland]]''
| 2023-06-20
| 
|-
| [[:d:Q6029546|Q6029546]]
| [[Peteri Orpo]]
| ''[[:d:Q738695|Somijas premjerministrs]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q3278079|Deputy Prime Minister of Finland]]''
| 2023-06-20&lt;br/&gt;2017-06-28
| 2019-06-06
|-
| [[:d:Q28536878|Q28536878]]
| ''[[:d:Q28536878|Nikolai Denkov]]''
| ''[[:d:Q4404583|Bulgārijas premjerministrs]]''
| 2023-06-06
| 2024-04-09
|-
| [[:d:Q118402778|Q118402778]]
| ''[[:d:Q118402778|Ioannis Sarmas]]''
| ''[[:d:Q4377230|Grieķijas premjerministrs]]''
| 2023-05-25
| 2023-06-26
|-
| [[:d:Q4665452|Q4665452]]
| ''[[:d:Q4665452|Abdul Kabir]]''
| [[Afganistānas premjerministrs]]
| 2023-05-17
| 2023-07-17
|-
| [[:d:Q96747230|Q96747230]]
| ''[[:d:Q96747230|Ľudovít Ódor]]''
| [[Slovākijas premjerministru uzskaitījums|Slovākijas premjerministrs]]
| 2023-05-15
| 2023-10-25
|-
| [[:d:Q6996487|Q6996487]]
| ''[[:d:Q6996487|Nermin Nikšić]]''
| ''[[:d:Q109374382|Prime Minister of the Federation of Bosnia and Herzegovina]]''
| 2023-04-28
| 
|-
| [[:d:Q117348329|Q117348329]]
| ''[[:d:Q117348329|Yevgeny Solntsev]]''
| ''[[:d:Q60991290|Chairman of the Council of Ministers of the Donetsk People's Republic]]''
| 2023-03-30
| 2025-03-26
|-
| [[:d:Q174924|Q174924]]
| ''[[:d:Q174924|Humza Yousaf]]''
| ''[[:d:Q1362216|First Minister of Scotland]]''
| 2023-03-29
| 2024-05-07
|-
| [[:d:Q127271608|Q127271608]]
| ''[[:d:Q127271608|Zijad Nišić]]''
| ''[[:d:Q17003837|list of mayors of Brčko]]''
| 2023-03-15
| 2024-11-29
|-
| [[:d:Q23020336|Q23020336]]
| ''[[:d:Q23020336|Mohammed bin Abdulrahman Al Thani]]''
| ''[[:d:Q30100647|Kataras premjerministrs]]''
| 2023-03-07
| 
|-
| [[:d:Q13407948|Q13407948]]
| [[Dorins Rečans]]
| ''[[:d:Q1769526|Moldovas premjerministrs]]''
| 2023-02-16
| 2025-11-01
|-
| [[:d:Q31192182|Q31192182]]
| ''[[:d:Q31192182|Galabs Doņevs]]''
| ''[[:d:Q4404583|Bulgārijas premjerministrs]]''
| 2023-02-03&lt;br/&gt;2022-08-02
| 2023-06-06&lt;br/&gt;2023-02-03
|-
| [[:d:Q112175210|Q112175210]]
| ''[[:d:Q112175210|Manuela Roka]]''
| ''[[:d:Q2351213|Prime Minister of Equatorial Guinea]]''
| 2023-02-01
| 
|-
| [[:d:Q9182314|Q9182314]]
| ''[[:d:Q9182314|Chen Chien-jen]]''
| ''[[:d:Q702650|Premier of the Republic of China]]''
| 2023-01-31
| 
|-
| [[:d:Q387491|Q387491]]
| ''[[:d:Q387491|Borjana Krišto]]''
| [[Bosnijas un Hercegovinas Ministru padomes priekšsēdētājs]]
| 2023-01-25
| 
|-
| [[:d:Q5106890|Q5106890]]
| [[Kriss Hipkinss]]
| [[:Kategorija:Jaunzēlandes premjerministri|Jaunzēlandes premjerministrs]]
| 2023-01-25
| 2023-11-27
|-
| [[:d:Q98841301|Q98841301]]
| ''[[:d:Q98841301|Alain Claude Bilie-By-Nze]]''
| ''[[:d:Q30100607|Gabonas premjerministrs]]''
| 2023-01-09
| 2023-08-30
|-
| [[:d:Q104914585|Q104914585]]
| ''[[:d:Q104914585|Sonexay Siphandone]]''
| ''[[:d:Q778651|Prime Minister of Laos]]''
| 2022-12-30
| 
|-
| [[:d:Q43723|Q43723]]
| [[Benjamins Netanjahu]]
| ''[[:d:Q208487|Izraēlas premjerministrs]]''
| 2022-12-29
| 
|-
| [[:d:Q315500|Q315500]]
| [[Puspa Kamals Dāhāls]]
| ''[[:d:Q30100626|Nepālas premjerministrs]]''
| 2022-12-26&lt;br/&gt;2016-08-04
| 2024-07-15&lt;br/&gt;2017-06-07
|-
| [[:d:Q981549|Q981549]]
| ''[[:d:Q981549|Sitiveni Rabuka]]''
| ''[[:d:Q1469153|Prime Minister of Fiji]]''
| 2022-12-24
| 
|-
| [[:d:Q556712|Q556712]]
| ''[[:d:Q556712|Aksel V. Johannesen]]''
| ''[[:d:Q1000921|Fēru Salu premjerministrs]]''
| 2022-12-22&lt;br/&gt;2015-09-15
| 2019-09-16
|-
| [[:d:Q1728820|Q1728820]]
| [[Leo Varadkars]]
| ''[[:d:Q191827|Īrijas premjerministrs]]''
| 2022-12-17&lt;br/&gt;2017-06-14
| 2024-04-09&lt;br/&gt;2020-06-27
|-
| [[:d:Q299574|Q299574]]
| [[Anvars Ibrahims]]
| ''[[:d:Q862559|Malaizijas premjerministrs]]''
| 2022-11-24
| 
|-
| [[:d:Q459822|Q459822]]
| ''[[:d:Q459822|Patrice Trovoada]]''
| ''[[:d:Q20551579|Santomes un Prinsipi premjerministrs]]''
| 2022-11-10
| 
|-
| [[:d:Q24950945|Q24950945]]
| ''[[:d:Q24950945|Ishmael Kalsakau]]''
| ''[[:d:Q1029958|Vanuatu premjerministrs]]''
| 2022-11-04
| 2023-09-04
|-
| [[:d:Q114588964|Q114588964]]
| ''[[:d:Q114588964|Sam Matekane]]''
| ''[[:d:Q30101454|Lesoto premjerministrs]]''
| 2022-10-28
| 
|-
| [[:d:Q20055561|Q20055561]]
| [[Rišī Sūneks]]
| [[Apvienotās Karalistes premjerministrs]]
| 2022-10-25
| 2024-07-05
|-
| [[:d:Q451791|Q451791]]
| [[Džordža Meloni|Džordžija Meloni]]
| ''[[:d:Q796897|Itālijas premjerministrs]]''
| 2022-10-22
| 
|-
| [[:d:Q114835874|Q114835874]]
| ''[[:d:Q114835874|Apollinaire Joachim Kyélem de Tambèla]]''
| ''[[:d:Q28133105|Burkinafaso premjerministrs]]''
| 2022-10-21
| 2024-12-06
|-
| [[:d:Q1780398|Q1780398]]
| [[Ulfs Kristersons]]
| ''[[:d:Q687075|Zviedrijas premjerministrs]]''
| 2022-10-18
| 
|-
| [[:d:Q3700793|Q3700793]]
| ''[[:d:Q3700793|Muhammad Shia' al-Sudani]]''
| ''[[:d:Q1476165|Irākas premjerministrs]]''
| 2022-10-14
| 
|-
| [[:d:Q7403916|Q7403916]]
| ''[[:d:Q7403916|Saleh Kebzabo]]''
| ''[[:d:Q20849513|Čadas premjerministrs]]''
| 2022-10-13
| 2024-01-01
|-
| [[:d:Q6892571|Q6892571]]
| [[Muhammeds bin Selmāns]]
| ''[[:d:Q1153839|Saūda Arābijas premjerministrs]]''
| 2022-09-27
| 
|-
| [[:d:Q16269678|Q16269678]]
| ''[[:d:Q16269678|Amadou Ba]]''
| ''[[:d:Q530785|Prime Minister of Senegal]]''
| 2022-09-17
| 
|-
| [[:d:Q107136851|Q107136851]]
| ''[[:d:Q107136851|Gervais Ndirakobuca]]''
| ''[[:d:Q52728003|Burundi premjerministrs]]''
| 2022-09-07
| 
|-
| [[:d:Q272201|Q272201]]
| [[Liza Trasa]]
| [[Apvienotās Karalistes premjerministrs]]
| 2022-09-06
| 2022-10-25
|-
| [[:d:Q15724737|Q15724737]]
| ''[[:d:Q15724737|Prawit Wongsuwon]]''
| ''[[:d:Q12376089|Taizemes premjerministrs]]''
| 2022-08-24
| 2022-09-30
|-
| [[:d:Q109296984|Q109296984]]
| ''[[:d:Q109296984|Bernard Goumou]]''
| ''[[:d:Q14917303|Gvinejas premjerministrs]]''
| 2022-08-20
| 2024-02-19
|-
| [[:d:Q113443525|Q113443525]]
| ''[[:d:Q113443525|Terenss Drū]]''
| ''[[:d:Q30101336|Prime Minister of St Kitts and Nevis]]''
| 2022-08-06
| 
|-
| [[:d:Q109259869|Q109259869]]
| ''[[:d:Q109259869|Ahmed Nawaf Al-Ahmad Al-Sabah]]''
| ''[[:d:Q30100649|Kuveitas premjerministrs]]''
| 2022-07-24
| 2023-12-20
|-
| [[:d:Q1396120|Q1396120]]
| ''[[:d:Q1396120|Jairs Lapids]]''
| ''[[:d:Q208487|Izraēlas premjerministrs]]''
| 2022-07-01
| 2022-12-29
|-
| [[:d:Q112598575|Q112598575]]
| ''[[:d:Q112598575|Hamza Abdi Barre]]''
| ''[[:d:Q1335939|Somālijas premjerministrs]]''
| 2022-06-26
| 
|-
| [[:d:Q112679881|Q112679881]]
| ''[[:d:Q112679881|Dickon Mitchell]]''
| ''[[:d:Q30100613|Prime Minister of Grenada]]''
| 2022-06-24
| 
|-
| [[:d:Q112691270|Q112691270]]
| ''[[:d:Q112691270|Constantine Dzhussoev]]''
| ''[[:d:Q2332585|Prime Minister of South Ossetia]]''
| 2022-06-20
| 
|-
| [[:d:Q112286420|Q112286420]]
| ''[[:d:Q112286420|Vitaliy Khotsenko]]''
| ''[[:d:Q60991290|Chairman of the Council of Ministers of the Donetsk People's Republic]]''
| 2022-06-08
| 2023-03-29
|-
| [[:d:Q110644463|Q110644463]]
| ''[[:d:Q110644463|Alexander Rosenberg]]''
| ''[[:d:Q30133500|Piedņestras premjerministrs]]''
| 2022-05-30
| 
|-
| [[:d:Q18645045|Q18645045]]
| [[Roberts Golobs]]
| ''[[:d:Q45758|Slovēnijas premjerministrs]]''
| 2022-05-25
| 
|-
| [[:d:Q335697|Q335697]]
| [[Entonijs Albanīzs]]
| [[Austrālijas premjerministrs]]
| 2022-05-23
| 
|-
| [[:d:Q356666|Q356666]]
| ''[[:d:Q356666|Han Duck-soo]]''
| ''[[:d:Q15407843|Dienvidkorejas premjerministrs]]''
| 2022-05-21
| 2025-05-01
|-
| [[:d:Q20020731|Q20020731]]
| [[Elizabete Borna]]
| ''[[:d:Q1587677|Francijas premjerministrs]]''
| 2022-05-16
| 2024-01-09
|-
| [[:d:Q12619978|Q12619978]]
| ''[[:d:Q12619978|Choo Kyung-ho]]''
| ''[[:d:Q15407843|Dienvidkorejas premjerministrs]]''
| 2022-05-12
| 2022-05-20
|-
| [[:d:Q12812869|Q12812869]]
| ''[[:d:Q12812869|Ünal Üstel]]''
| ''[[:d:Q2662165|Ziemeļkipras premjerministrs]]''
| 2022-05-12
| 
|-
| [[:d:Q16353146|Q16353146]]
| ''[[:d:Q16353146|Dritans Abazovičs]]''
| ''[[:d:Q2353252|Melnkalnes premjerministrs]]''
| 2022-04-28
| 2023-10-31
|-
| [[:d:Q111131079|Q111131079]]
| ''[[:d:Q111131079|Albert Ouédraogo]]''
| ''[[:d:Q28133105|Burkinafaso premjerministrs]]''
| 2022-03-03
| 2022-09-30
|-
| [[:d:Q44275924|Q44275924]]
| ''[[:d:Q44275924|Adriano Maleiane]]''
| ''[[:d:Q30100629|Mozambikas premjerministrs]]''
| 2022-03-03
| 2025-01-15
|-
| [[:d:Q63285566|Q63285566]]
| ''[[:d:Q63285566|Fathi Bashagha]]''
| ''[[:d:Q15305714|Lībijas premjerministrs]]''
| 2022-03-03
| 
|-
| [[:d:Q88310768|Q88310768]]
| ''[[:d:Q88310768|Félix Moloua]]''
| ''[[:d:Q16773091|Centrālāfrikas Republikas premjerministrs]]''
| 2022-02-07
| 
|-
| [[:d:Q55639564|Q55639564]]
| ''[[:d:Q55639564|Dee-Ann Kentish-Rogers]]''
| ''[[:d:Q4676862|acting prime minister]]''
| 2022-02-01
| 2022-02-01
|-
| [[:d:Q110629734|Q110629734]]
| ''[[:d:Q110629734|Osman Hussein]]''
| ''[[:d:Q30100623|Sudānas premjerministrs]]''
| 2022-01-19
| 
|-
| [[:d:Q110288715|Q110288715]]
| [[Dimitars Kovačevskis]]
| ''[[:d:Q1776220|Ziemeļmaķedonijas premjerministrs]]''
| 2022-01-17
| 2024-01-28
|-
| [[:d:Q56825894|Q56825894]]
| [[Elihans Smaiilovs]]
| [[Kazahstānas premjerministru uzskaitījums|Kazahstānas premjerministrs]]
| 2022-01-05
| 2024-02-05
|-
| [[:d:Q19631293|Q19631293]]
| ''[[:d:Q19631293|Hu'akavameiliku]]''
| ''[[:d:Q915636|Tongas premjerministrs]]''
| 2021-12-27
| 2024-12-09
|-
| [[:d:Q3377548|Q3377548]]
| [[Petrs Fiala]]
| ''[[:d:Q3409229|Čehijas premjerministrs]]''
| 2021-12-17
| 2025-12-09
|-
| [[:d:Q106928258|Q106928258]]
| ''[[:d:Q106928258|Kirils Petkovs]]''
| ''[[:d:Q4404583|Bulgārijas premjerministrs]]''
| 2021-12-13
| 2022-08-01
|-
| [[:d:Q21062160|Q21062160]]
| ''[[:d:Q21062160|Lassina Zerbo]]''
| ''[[:d:Q28133105|Burkinafaso premjerministrs]]''
| 2021-12-11
| 2022-01-24
|-
| [[:d:Q61053|Q61053]]
| [[Olafs Šolcs]]
| ''[[:d:Q4970706|Federal Chancellor of Germany]]''
| 2021-12-08
| 2025-05-06
|-
| [[:d:Q42860944|Q42860944]]
| [[Karls Nēhammers]]
| [[Austrijas kanclers]]
| 2021-12-06
| 2025-01-10
|-
| [[:d:Q4935873|Q4935873]]
| [[Magdalēna Andešone]]
| ''[[:d:Q687075|Zviedrijas premjerministrs]]''
| 2021-11-30
| 2022-10-18
|-
| [[:d:Q28950289|Q28950289]]
| ''[[:d:Q28950289|Nikolae Čuke]]''
| ''[[:d:Q15304810|Rumānijas premjerministrs]]''
| 2021-11-25&lt;br/&gt;2020-12-07
| 2023-06-12&lt;br/&gt;2020-12-23
|-
| [[:d:Q27654948|Q27654948]]
| ''[[:d:Q27654948|Abdalla Hamdok]]''
| ''[[:d:Q30100623|Sudānas premjerministrs]]''
| 2021-11-21&lt;br/&gt;2019-08-21
| 2022-01-02&lt;br/&gt;2021-10-25
|-
| [[:d:Q47189019|Q47189019]]
| ''[[:d:Q47189019|Faiz Sucuoğlu]]''
| ''[[:d:Q2662165|Ziemeļkipras premjerministrs]]''
| 2021-11-05
| 2022-05-12
|-
| [[:d:Q467948|Q467948]]
| [[Jūnass Gārs Stēre]]
| ''[[:d:Q2334076|Prime Minister of Norway]]''
| 2021-10-14
| 
|-
| [[:d:Q25752002|Q25752002]]
| ''[[:d:Q25752002|Alfred Cannan]]''
| ''[[:d:Q1072343|Chief Minister of the Isle of Man]]''
| 2021-10-12
| 
|-
| [[:d:Q4060344|Q4060344]]
| ''[[:d:Q4060344|Akylbek Japarov]]''
| ''[[:d:Q2333371|Kirgizstānas premjerministrs]]''
| 2021-10-12
| 
|-
| [[:d:Q1638114|Q1638114]]
| ''[[:d:Q1638114|Aziz Akhannouch]]''
| ''[[:d:Q19842743|Marokas valdības prezidents]]''
| 2021-10-07
| 
|-
| [[:d:Q7183082|Q7183082]]
| ''[[:d:Q7183082|Philip &quot;Brave&quot; Davis]]''
| [[Bahamu premjerministri]]
| 2021-09-17
| 
|-
| [[:d:Q28055319|Q28055319]]
| ''[[:d:Q28055319|Stefans Janevs]]''
| ''[[:d:Q4404583|Bulgārijas premjerministrs]]''
| 2021-09-16&lt;br/&gt;2021-05-12
| 2021-12-13&lt;br/&gt;2021-09-16
|-
| [[:d:Q318493|Q318493]]
| ''[[:d:Q318493|Mohamed Agha]]''
| ''[[:d:Q14915225|Libānas premjerministrs]]''
| 2021-09-10
| 2025-02-08
|-
| [[:d:Q66708545|Q66708545]]
| ''[[:d:Q66708545|Mohamed Béavogui]]''
| ''[[:d:Q14917303|Gvinejas premjerministrs]]''
| 2021-09-06
| 2022-08-20
|-
| [[:d:Q6084858|Q6084858]]
| ''[[:d:Q6084858|Ismail Sabri Yaakob]]''
| ''[[:d:Q862559|Malaizijas premjerministrs]]''
| 2021-08-21
| 2022-11-24
|-
| [[:d:Q105193792|Q105193792]]
| ''[[:d:Q105193792|Natalia Gavrilița]]''
| ''[[:d:Q1769526|Moldovas premjerministrs]]''
| 2021-08-06
| 2023-02-16
|-
| [[:d:Q3462649|Q3462649]]
| [[Mins Auns Hlains]]
| ''[[:d:Q852152|Prime Minister of Myanmar]]''
| 2021-08-01
| 
|-
| [[:d:Q7184214|Q7184214]]
| ''[[:d:Q7184214|Filips Pjērs]]''
| ''[[:d:Q30101433|Sentlūsijas premjerministrs]]''
| 2021-07-28
| 
|-
| [[:d:Q107451258|Q107451258]]
| ''[[:d:Q107451258|Ariel Henry]]''
| ''[[:d:Q1064589|Haiti premjerministrs]]''
| 2021-07-20
| 2024-04-25
|-
| [[:d:Q107600891|Q107600891]]
| ''[[:d:Q107600891|Cleopas Dlamini]]''
| ''[[:d:Q30101440|Svatini premjerministrs]]''
| 2021-07-16
| 2023-09-28
|-
| [[:d:Q470903|Q470903]]
| [[Sers Bahādurs Deuba|Šers Bahadurs Deuba]]
| ''[[:d:Q30100626|Nepālas premjerministrs]]''
| 2021-07-13&lt;br/&gt;2017-06-07
| 2022-12-26&lt;br/&gt;2018-02-15
|-
| [[:d:Q96612848|Q96612848]]
| ''[[:d:Q96612848|Ayman ibn Abd ar-Rahman]]''
| ''[[:d:Q182762|Alžīrijas premjerministrs]]''
| 2021-06-30
| 2023-11-11
|-
| [[:d:Q62481397|Q62481397]]
| ''[[:d:Q62481397|Robinah Nabbanja]]''
| ''[[:d:Q2462330|Prime Minister of Uganda]]''
| 2021-06-21
| 
|-
| [[:d:Q7035479|Q7035479]]
| [[Nikols Pašinjans]]
| [[Armēnijas premjerministru uzskaitījums|Armēnijas premjerministrs]]
| 2021-06-20&lt;br/&gt;2021-04-25&lt;br/&gt;2018-05-08
| 2021-06-20&lt;br/&gt;2021-04-25
|-
| [[:d:Q7150914|Q7150914]]
| ''[[:d:Q7150914|Paul Givan]]''
| ''[[:d:Q22979263|First Minister of Northern Ireland]]''
| 2021-06-17
| 2022-02-04
|-
| [[:d:Q107273326|Q107273326]]
| ''[[:d:Q107273326|Henri-Marie Dondra]]''
| ''[[:d:Q16773091|Centrālāfrikas Republikas premjerministrs]]''
| 2021-06-15
| 2022-02-07
|-
| [[:d:Q29030093|Q29030093]]
| ''[[:d:Q29030093|Gilmar Pisas]]''
| ''[[:d:Q2247822|Prime Minister of Curaçao]]''
| 2021-06-14
| 
|-
| [[:d:Q39318|Q39318]]
| [[Naftali Benets]]
| ''[[:d:Q208487|Izraēlas premjerministrs]]''
| 2021-06-13
| 2022-07-01
|-
| [[:d:Q2964323|Q2964323]]
| ''[[:d:Q2964323|Choguel Kokalla Maïga]]''
| ''[[:d:Q30100640|Mali premjerministrs]]''
| 2021-06-07
| 2024-11-20
|-
| [[:d:Q3374810|Q3374810]]
| ''[[:d:Q3374810|Penpa Tsering]]''
| ''[[:d:Q116357|Sikyong]]''
| 2021-05-27
| 
|-
| [[:d:Q5446290|Q5446290]]
| ''[[:d:Q5446290|Fiamē Naomi Mataʻafa]]''
| ''[[:d:Q1277355|Prime Minister of Samoa]]''
| 2021-05-24
| 2025-09-16
|-
| [[:d:Q12587534|Q12587534]]
| ''[[:d:Q12587534|Kim Boo-kyum]]''
| ''[[:d:Q15407843|Dienvidkorejas premjerministrs]]''
| 2021-05-14
| 2022-05-11
|-
| [[:d:Q4752077|Q4752077]]
| ''[[:d:Q4752077|Anatole Collinet Makosso]]''
| ''[[:d:Q30101451|Prime Minister of the Republic of the Congo]]''
| 2021-05-12
| 
|-
| [[:d:Q101751482|Q101751482]]
| ''[[:d:Q101751482|Artyom Novikov]]''
| ''[[:d:Q2333371|Kirgizstānas premjerministrs]]''
| 2021-05-05
| 2021-05-20
|-
| [[:d:Q105277058|Q105277058]]
| ''[[:d:Q105277058|Ulukbek Maripov]]''
| ''[[:d:Q2333371|Kirgizstānas premjerministrs]]''
| 2021-05-05&lt;br/&gt;2021-02-03
| 2021-10-12&lt;br/&gt;2021-05-05
|-
| [[:d:Q107067181|Q107067181]]
| ''[[:d:Q107067181|Jacob Jusu Saffa]]''
| ''[[:d:Q56295070|Chief Minister of Sierra Leone]]''
| 2021-04-30
| 2023-07-10
|-
| [[:d:Q105523479|Q105523479]]
| ''[[:d:Q105523479|Jean-Michel Sama Lukonde Kyenge]]''
| ''[[:d:Q3401753|Kongo Demokrātiskās Republikas premjerministrs]]''
| 2021-04-26
| 2024-06-12
|-
| [[:d:Q4710950|Q4710950]]
| ''[[:d:Q4710950|Albert Pahimi Padacké]]''
| ''[[:d:Q20849513|Čadas premjerministrs]]''
| 2021-04-26&lt;br/&gt;2016-02-13
| 2022-10-13&lt;br/&gt;2018-05-04
|-
| [[:d:Q51846080|Q51846080]]
| ''[[:d:Q51846080|Múte Bourup Egede]]''
| ''[[:d:Q679997|Prime Minister of Greenland]]''
| 2021-04-23
| 2025-04-07
|-
| [[:d:Q106622643|Q106622643]]
| ''[[:d:Q106622643|Wayne Panton]]''
| ''[[:d:Q3247884|Kaimanu Salu premjerministrs]]''
| 2021-04-21
| 2023-11-15
|-
| [[:d:Q31180640|Q31180640]]
| ''[[:d:Q31180640|Hong Nam-ki]]''
| ''[[:d:Q15407843|Dienvidkorejas premjerministrs]]''
| 2021-04-17
| 2021-05-14
|-
| [[:d:Q22343041|Q22343041]]
| ''[[:d:Q22343041|Mahn Win Khaing Than]]''
| ''[[:d:Q852152|Prime Minister of Myanmar]]''
| 2021-04-16
| 
|-
| [[:d:Q106496152|Q106496152]]
| ''[[:d:Q106496152|Claude Joseph]]''
| ''[[:d:Q1064589|Haiti premjerministrs]]''
| 2021-04-14
| 2021-07-20
|-
| [[:d:Q10806940|Q10806940]]
| ''[[:d:Q10806940|Phạm Minh Chính]]''
| ''[[:d:Q1043568|Vjetnamas premjerministrs]]''
| 2021-04-05
| 
|-
| [[:d:Q7110324|Q7110324]]
| ''[[:d:Q7110324|Ouhoumoudou Mahamadou]]''
| ''[[:d:Q30100634|Nigēras premjerministrs]]''
| 2021-04-03
| 2023-07-26
|-
| [[:d:Q46227987|Q46227987]]
| ''[[:d:Q46227987|Eduards Hegers]]''
| [[Slovākijas premjerministru uzskaitījums|Slovākijas premjerministrs]]
| 2021-04-01
| 2023-05-15
|-
| [[:d:Q441633|Q441633]]
| [[Albins Kurti]]
| ''[[:d:Q116102|Kosovas premjerministrs]]''
| 2021-03-22&lt;br/&gt;2020-02-03
| 2020-06-03
|-
| [[:d:Q7180477|Q7180477]]
| ''[[:d:Q7180477|Phankham Viphavan]]''
| ''[[:d:Q778651|Prime Minister of Laos]]''
| 2021-03-22
| 2022-12-30
|-
| [[:d:Q105319569|Q105319569]]
| ''[[:d:Q105319569|Abd al-Hamid Dbeibeh]]''
| ''[[:d:Q15305714|Lībijas premjerministrs]]''
| 2021-03-15
| 
|-
| [[:d:Q3369176|Q3369176]]
| ''[[:d:Q3369176|Patrick Achi]]''
| ''[[:d:Q3401763|Kotdivuāras premjerministrs]]''
| 2021-03-08
| 2023-10-06
|-
| [[:d:Q6066533|Q6066533]]
| [[Irakli Garibašvili]]
| [[Gruzijas premjerministru uzskaitījums|Gruzijas premjerministrs]]
| 2021-02-22
| 2024-01-29
|-
| [[:d:Q60361123|Q60361123]]
| ''[[:d:Q60361123|Maya Tskitishvili]]''
| [[Gruzijas premjerministru uzskaitījums|Gruzijas premjerministrs]]
| 2021-02-18
| 2021-02-22
|-
| [[:d:Q294460|Q294460]]
| [[Mario Dragi]]
| ''[[:d:Q796897|Itālijas premjerministrs]]''
| 2021-02-13
| 2022-10-22
|-
| [[:d:Q24248226|Q24248226]]
| ''[[:d:Q24248226|Luvsannamsrain Oyun-Erdene]]''
| [[Mongolijas premjerministrs]]
| 2021-01-27
| 2025-06-13
|-
| [[:d:Q11869065|Q11869065]]
| [[Kaja Kallasa]]
| [[Igaunijas premjerministrs]]
| 2021-01-26
| 2024-07-22
|-
| [[:d:Q4822275|Q4822275]]
| ''[[:d:Q4822275|Aureliu Ciocoi]]''
| ''[[:d:Q1769526|Moldovas premjerministrs]]''
| 2020-12-31
| 2021-08-05
|-
| [[:d:Q105588566|Q105588566]]
| ''[[:d:Q105588566|Esed Kadrić]]''
| ''[[:d:Q17003837|list of mayors of Brčko]]''
| 2020-12-23
| 2023-03-15
|-
| [[:d:Q28035183|Q28035183]]
| [[Florins Kicu]]
| ''[[:d:Q15304810|Rumānijas premjerministrs]]''
| 2020-12-23
| 2021-11-25
|-
| [[:d:Q16973942|Q16973942]]
| ''[[:d:Q16973942|Themba Nhlanganiso Masuku]]''
| ''[[:d:Q30101440|Svatini premjerministrs]]''
| 2020-12-13
| 2021-07-19
|-
| [[:d:Q11140027|Q11140027]]
| ''[[:d:Q11140027|Saarani Mohamad]]''
| ''[[:d:Q6589946|Menteri Besar of Perak]]''
| 2020-12-10
| 
|-
| [[:d:Q28600107|Q28600107]]
| ''[[:d:Q28600107|Ersan Saner]]''
| ''[[:d:Q2662165|Ziemeļkipras premjerministrs]]''
| 2020-12-09
| 2021-11-05
|-
| [[:d:Q97999161|Q97999161]]
| ''[[:d:Q97999161|Zdravko Krivokapičs]]''
| ''[[:d:Q2353252|Melnkalnes premjerministrs]]''
| 2020-12-04
| 2022-04-28
|-
| [[:d:Q437096|Q437096]]
| [[Ingrīda Šimonīte]]
| [[Lietuvas premjerministrs]]
| 2020-11-25
| 2024-12-12
|-
| [[:d:Q6266369|Q6266369]]
| ''[[:d:Q6266369|Johnny Briceño]]''
| ''[[:d:Q862638|Prime Minister of Belize]]''
| 2020-11-12
| 
|-
| [[:d:Q58140|Q58140]]
| ''[[:d:Q58140|Salman bin Hamad, Crown Prince of Bahrain]]''
| ''[[:d:Q58150|Bahreinas premjerministrs]]''
| 2020-11-11
| 
|-
| [[:d:Q25597826|Q25597826]]
| [[Sadirs Džaparovs]]
| ''[[:d:Q2333371|Kirgizstānas premjerministrs]]''
| 2020-10-10&lt;br/&gt;2020-10-06
| 2020-11-14&lt;br/&gt;2020-10-10
|-
| [[:d:Q63441935|Q63441935]]
| ''[[:d:Q63441935|Bisher Al-Khasawneh]]''
| ''[[:d:Q7243300|Jordānijas premjerministrs]]''
| 2020-10-07
| 2024-09-15
|-
| [[:d:Q476596|Q476596]]
| ''[[:d:Q476596|Alexander De Croo]]''
| ''[[:d:Q213107|Beļģijas premjerministrs]]''
| 2020-10-01
| 2025-02-03
|-
| [[:d:Q6766871|Q6766871]]
| ''[[:d:Q6766871|Mark Brown]]''
| ''[[:d:Q39593532|Prime Minister of the Cook Islands]]''
| 2020-10-01
| 
|-
| [[:d:Q16682496|Q16682496]]
| ''[[:d:Q16682496|Victoire Dogbé Tomegah]]''
| ''[[:d:Q30100661|Togo premjerministrs]]''
| 2020-09-28
| 2025-05-03
|-
| [[:d:Q3317754|Q3317754]]
| ''[[:d:Q3317754|Moctar Ouane]]''
| ''[[:d:Q30100640|Mali premjerministrs]]''
| 2020-09-27
| 2021-05-24
|-
| [[:d:Q99605101|Q99605101]]
| ''[[:d:Q99605101|Mohamed Hussein Roble]]''
| ''[[:d:Q1335939|Somālijas premjerministrs]]''
| 2020-09-23
| 2022-06-26
|-
| [[:d:Q122465|Q122465]]
| [[Josihide Suga]]
| [[Japānas premjerministrs]]
| 2020-09-16
| 2021-10-04
|-
| [[:d:Q7045446|Q7045446]]
| ''[[:d:Q7045446|Annika Saarikko]]''
| ''[[:d:Q3278079|Deputy Prime Minister of Finland]]''
| 2020-09-10
| 2023-06-20
|-
| [[:d:Q220579|Q220579]]
| [[Zorans Zaevs]]
| ''[[:d:Q1776220|Ziemeļmaķedonijas premjerministrs]]''
| 2020-08-30&lt;br/&gt;2017-06-01
| 2022-01-16&lt;br/&gt;2020-01-03
|-
| [[:d:Q105674235|Q105674235]]
| ''[[:d:Q105674235|Gennady Bekoyev]]''
| ''[[:d:Q2332585|Prime Minister of South Ossetia]]''
| 2020-08-29
| 2022-06-20
|-
| [[:d:Q25035961|Q25035961]]
| ''[[:d:Q25035961|Kim Tok-hun]]''
| ''[[:d:Q7240364|Ziemeļkorejas premjerministrs]]''
| 2020-08-13
| 
|-
| [[:d:Q5679624|Q5679624]]
| ''[[:d:Q5679624|Hassan Diab]]''
| ''[[:d:Q14915225|Libānas premjerministrs]]''
| 2020-08-10&lt;br/&gt;2019-12-19
| 2021-09-10&lt;br/&gt;2020-08-10
|-
| [[:d:Q98137599|Q98137599]]
| ''[[:d:Q98137599|Mohamed Ould Bilal]]''
| ''[[:d:Q30101469|Mauritānijas premjerministrs]]''
| 2020-08-06
| 2024-08-02
|-
| [[:d:Q98053664|Q98053664]]
| ''[[:d:Q98053664|Marks Filipss]]''
| ''[[:d:Q376006|Gajānas premjerministrs]]''
| 2020-08-03
| 
|-
| [[:d:Q3126401|Q3126401]]
| ''[[:d:Q3126401|Hamed Bakayoko]]''
| ''[[:d:Q3401763|Kotdivuāras premjerministrs]]''
| 2020-07-30
| 2021-03-10
|-
| [[:d:Q97703983|Q97703983]]
| ''[[:d:Q97703983|Mahdi Mohammed Gulaid]]''
| ''[[:d:Q1335939|Somālijas premjerministrs]]''
| 2020-07-25
| 2020-09-01
|-
| [[:d:Q65556229|Q65556229]]
| ''[[:d:Q65556229|Rose Christiane Raponda]]''
| ''[[:d:Q30100607|Gabonas premjerministrs]]''
| 2020-07-16
| 2023-01-09
|-
| [[:d:Q3171170|Q3171170]]
| [[Žans Kastekss]]
| ''[[:d:Q1587677|Francijas premjerministrs]]''
| 2020-07-03
| 2022-05-16
|-
| [[:d:Q27231038|Q27231038]]
| ''[[:d:Q27231038|Alain-Guillaume Bunyoni]]''
| ''[[:d:Q52728003|Burundi premjerministrs]]''
| 2020-06-23
| 2022-09-07
|-
| [[:d:Q96338578|Q96338578]]
| ''[[:d:Q96338578|Kubatbek Boronov]]''
| ''[[:d:Q2333371|Kirgizstānas premjerministrs]]''
| 2020-06-17
| 2020-10-06
|-
| [[:d:Q60455401|Q60455401]]
| ''[[:d:Q60455401|Hussein Arnous]]''
| ''[[:d:Q7243302|Sīrijas premjerministrs]]''
| 2020-06-11
| 2024-09-14
|-
| [[:d:Q182043|Q182043]]
| [[Mati Vanhanens]]
| ''[[:d:Q3278079|Deputy Prime Minister of Finland]]''
| 2020-06-09
| 2020-09-10
|-
| [[:d:Q27043179|Q27043179]]
| [[Ramans Halovčenka|Romans Golovčenko]]
| ''[[:d:Q12379704|Baltkrievijas premjerministrs]]''
| 2020-06-04
| 2025-03-10
|-
| [[:d:Q30323682|Q30323682]]
| ''[[:d:Q30323682|Avdullah Hoti]]''
| ''[[:d:Q116102|Kosovas premjerministrs]]''
| 2020-06-03
| 2021-03-22
|-
| [[:d:Q91621859|Q91621859]]
| ''[[:d:Q91621859|Moeketsi Majoro]]''
| ''[[:d:Q30101454|Lesoto premjerministrs]]''
| 2020-05-20
| 2022-10-28
|-
| [[:d:Q85317569|Q85317569]]
| ''[[:d:Q85317569|Mustafa Al-Kadhimi]]''
| ''[[:d:Q1476165|Irākas premjerministrs]]''
| 2020-05-06
| 2022-10-14
|-
| [[:d:Q313355|Q313355]]
| ''[[:d:Q313355|Alexander Ankvab]]''
| ''[[:d:Q2655879|Abhāzijas premjerministrs]]''
| 2020-04-23
| 2024-11-20
|-
| [[:d:Q16190741|Q16190741]]
| ''[[:d:Q16190741|Bob Loughman]]''
| ''[[:d:Q1029958|Vanuatu premjerministrs]]''
| 2020-04-20
| 2022-11-04
|-
| [[:d:Q552706|Q552706]]
| ''[[:d:Q552706|Igors Matovičs]]''
| [[Slovākijas premjerministru uzskaitījums|Slovākijas premjerministrs]]
| 2020-03-21
| 2021-04-01
|-
| [[:d:Q57627|Q57627]]
| [[Janezs Janša]]
| ''[[:d:Q45758|Slovēnijas premjerministrs]]''
| 2020-03-13
| 2022-05-25
|-
| [[:d:Q66094865|Q66094865]]
| [[Deniss Šmihaļs]]
| [[Ukrainas premjerministrs]]
| 2020-03-04
| 2025-07-17
|-
| [[:d:Q87188650|Q87188650]]
| ''[[:d:Q87188650|Joseph Jouthe]]''
| ''[[:d:Q1064589|Haiti premjerministrs]]''
| 2020-03-04
| 2021-04-14
|-
| [[:d:Q1060949|Q1060949]]
| ''[[:d:Q1060949|Muhyiddin Yassin]]''
| ''[[:d:Q862559|Malaizijas premjerministrs]]''
| 2020-03-01
| 2021-08-16
|-
| [[:d:Q86715481|Q86715481]]
| ''[[:d:Q86715481|Nuno Nabiam]]''
| ''[[:d:Q30101458|Gvinejas-Bisavas premjerministrs]]''
| 2020-02-28
| 2023-08-07
|-
| [[:d:Q83849153|Q83849153]]
| ''[[:d:Q83849153|Khalid bin Khalifa bin Abdul Aziz Al Thani]]''
| ''[[:d:Q30100647|Kataras premjerministrs]]''
| 2020-01-28
| 2023-03-07
|-
| [[:d:Q4298520|Q4298520]]
| [[Mihails Mišustins]]
| [[Krievijas premjerministrs]]
| 2020-01-16
| 
|-
| [[:d:Q11270093|Q11270093]]
| ''[[:d:Q11270093|Chung Sye-kyun]]''
| ''[[:d:Q15407843|Dienvidkorejas premjerministrs]]''
| 2020-01-14
| 2021-04-17
|-
| [[:d:Q37860840|Q37860840]]
| [[Roberts Abela]]
| ''[[:d:Q152814|Maltas premjerministrs]]''
| 2020-01-13
| 
|-
| [[:d:Q4949324|Q4949324]]
| ''[[:d:Q4949324|Bouchraya Hammoudi Bayoun]]''
| ''[[:d:Q2662182|Sahāras Arābu Demokrātiskās Republikas premjerministrs]]''
| 2020-01-13
| 
|-
| [[:d:Q4792148|Q4792148]]
| ''[[:d:Q4792148|Arlene Foster]]''
| ''[[:d:Q22979263|First Minister of Northern Ireland]]''
| 2020-01-11&lt;br/&gt;2016-01-11
| 2021-06-14&lt;br/&gt;2017-01-09
|-
| [[:d:Q2262885|Q2262885]]
| [[Sebastiāns Kurcs]]
| [[Austrijas kanclers]]
| 2020-01-07&lt;br/&gt;2017-12-18
| 2021-10-11&lt;br/&gt;2019-05-28
|-
| [[:d:Q21467814|Q21467814]]
| ''[[:d:Q21467814|Olivers Spasovskis]]''
| ''[[:d:Q1776220|Ziemeļmaķedonijas premjerministrs]]''
| 2020-01-03
| 2020-08-30
|-
| [[:d:Q80100650|Q80100650]]
| ''[[:d:Q80100650|Abd al-Aziz Jarad]]''
| ''[[:d:Q182762|Alžīrijas premjerministrs]]''
| 2019-12-28
| 2021-06-30
|-
| [[:d:Q12752078|Q12752078]]
| ''[[:d:Q12752078|Zoran Tegeltija]]''
| [[Bosnijas un Hercegovinas Ministru padomes priekšsēdētājs]]
| 2019-12-23
| 2023-01-25
|-
| [[:d:Q79358625|Q79358625]]
| ''[[:d:Q79358625|Manuel Marrero Cruz]]''
| ''[[:d:Q6502015|Kubas premjerministrs]]''
| 2019-12-21
| 
|-
| [[:d:Q62635974|Q62635974]]
| ''[[:d:Q62635974|Sabri Boukadoum]]''
| ''[[:d:Q182762|Alžīrijas premjerministrs]]''
| 2019-12-19
| 2019-12-28
|-
| [[:d:Q16986436|Q16986436]]
| [[Sanna Marina]]
| ''[[:d:Q738695|Somijas premjerministrs]]''
| 2019-12-10
| 2023-06-20
|-
| [[:d:Q57338|Q57338]]
| ''[[:d:Q57338|Mahinda Rajapaksa]]''
| ''[[:d:Q1758894|Šrilankas premjerministrs]]''
| 2019-11-21&lt;br/&gt;2018-10-26
| 2022-05-09&lt;br/&gt;2018-11-14
|-
| [[:d:Q12219691|Q12219691]]
| ''[[:d:Q12219691|Sabah Al-Khalid Al-Sabah]]''
| ''[[:d:Q30100649|Kuveitas premjerministrs]]''
| 2019-11-19
| 2022-07-19
|-
| [[:d:Q69624560|Q69624560]]
| ''[[:d:Q69624560|Silveria Jacobs]]''
| ''[[:d:Q2075145|Sintmārtenas premjerministrs]]''
| 2019-11-19
| 
|-
| [[:d:Q75020865|Q75020865]]
| ''[[:d:Q75020865|Ion Chicu]]''
| ''[[:d:Q1769526|Moldovas premjerministrs]]''
| 2019-11-14
| 2020-12-31
|-
| [[:d:Q551585|Q551585]]
| ''[[:d:Q551585|Aristides Gomes]]''
| ''[[:d:Q30101458|Gvinejas-Bisavas premjerministrs]]''
| 2019-11-08&lt;br/&gt;2018-04-16
| 2020-02-28&lt;br/&gt;2019-10-29
|-
| [[:d:Q671955|Q671955]]
| ''[[:d:Q671955|Ludoviks Orbans]]''
| ''[[:d:Q15304810|Rumānijas premjerministrs]]''
| 2019-11-04
| 2020-12-07
|-
| [[:d:Q142540|Q142540]]
| ''[[:d:Q142540|Faustino Imbali]]''
| ''[[:d:Q30101458|Gvinejas-Bisavas premjerministrs]]''
| 2019-10-31
| 2019-11-08
|-
| [[:d:Q18434995|Q18434995]]
| ''[[:d:Q18434995|Sophie Wilmès]]''
| ''[[:d:Q213107|Beļģijas premjerministrs]]''
| 2019-10-27
| 2020-10-01
|-
| [[:d:Q58303425|Q58303425]]
| ''[[:d:Q58303425|Wycliffe Smith]]''
| ''[[:d:Q2075145|Sintmārtenas premjerministrs]]''
| 2019-10-10
| 2019-11-19
|-
| [[:d:Q12850075|Q12850075]]
| ''[[:d:Q12850075|Ali Asadovs]]''
| ''[[:d:Q946064|Azerbaidžānas premjerministrs]]''
| 2019-10-08
| 
|-
| [[:d:Q48778102|Q48778102]]
| ''[[:d:Q48778102|Pōhiva Tuʻiʻonetoa]]''
| ''[[:d:Q915636|Tongas premjerministrs]]''
| 2019-10-08
| 2021-12-27
|-
| [[:d:Q6378927|Q6378927]]
| ''[[:d:Q6378927|Kausea Natano]]''
| ''[[:d:Q592866|Tuvalu premjerministrs]]''
| 2019-09-19
| 
|-
| [[:d:Q853551|Q853551]]
| ''[[:d:Q853551|Bárður á Steig Nielsen]]''
| ''[[:d:Q1000921|Fēru Salu premjerministrs]]''
| 2019-09-16
| 2022-12-22
|-
| [[:d:Q20253947|Q20253947]]
| ''[[:d:Q20253947|Katri Kulmuni]]''
| ''[[:d:Q3278079|Deputy Prime Minister of Finland]]''
| 2019-09-12
| 2020-06-05
|-
| [[:d:Q7449656|Q7449656]]
| ''[[:d:Q7449656|Sēmisi Sika]]''
| ''[[:d:Q915636|Tongas premjerministrs]]''
| 2019-09-12
| 2019-10-08
|-
| [[:d:Q43287680|Q43287680]]
| ''[[:d:Q43287680|Giorgi Gakharia]]''
| [[Gruzijas premjerministru uzskaitījums|Gruzijas premjerministrs]]
| 2019-09-08
| 2021-02-18
|-
| [[:d:Q64486491|Q64486491]]
| [[Oleksijs Hončaruks]]
| [[Ukrainas premjerministrs]]
| 2019-08-29
| 2020-03-04
|-
| [[:d:Q3155412|Q3155412]]
| ''[[:d:Q3155412|Ismail Ould Bedde Ould Cheikh Sidiya]]''
| ''[[:d:Q30101469|Mauritānijas premjerministrs]]''
| 2019-08-05
| 2020-08-06
|-
| [[:d:Q180589|Q180589]]
| [[Boriss Džonsons]]
| [[Apvienotās Karalistes premjerministrs]]
| 2019-07-24
| 2022-09-06
|-
| [[:d:Q5015|Q5015]]
| [[Mete Frederiksena]]
| ''[[:d:Q795477|Dānijas premjerministrs]]''
| 2019-06-27
| 
|-
| [[:d:Q15071069|Q15071069]]
| [[Maija Sandu]]
| ''[[:d:Q1769526|Moldovas premjerministrs]]''
| 2019-06-08
| 2019-11-14
|-
| [[:d:Q11852228|Q11852228]]
| [[Anti Rinne]]
| ''[[:d:Q738695|Somijas premjerministrs]]''
| 2019-06-06
| 2019-12-10
|-
| [[:d:Q16984784|Q16984784]]
| ''[[:d:Q16984784|Mika Lintilä]]''
| ''[[:d:Q3278079|Deputy Prime Minister of Finland]]''
| 2019-06-06
| 2019-09-12
|-
| [[:d:Q916162|Q916162]]
| [[Brigite Bīrleine]]
| [[Austrijas kanclers]]
| 2019-06-03
| 2020-01-07
|-
| [[:d:Q6138903|Q6138903]]
| ''[[:d:Q6138903|James Marape]]''
| ''[[:d:Q1074656|Papua-Jaungvinejas premjerministrs]]''
| 2019-05-30
| 
|-
| [[:d:Q45808771|Q45808771]]
| ''[[:d:Q45808771|Hartwig Löger]]''
| [[Austrijas kanclers]]
| 2019-05-28
| 2019-06-03
|-
| [[:d:Q6057339|Q6057339]]
| ''[[:d:Q6057339|Ersin Tatar]]''
| ''[[:d:Q2662165|Ziemeļkipras premjerministrs]]''
| 2019-05-22
| 2020-12-09
|-
| [[:d:Q63967715|Q63967715]]
| ''[[:d:Q63967715|Ilunga Ilunkamba Sylvestre]]''
| ''[[:d:Q3401753|Kongo Demokrātiskās Republikas premjerministrs]]''
| 2019-05-20
| 2021-01-28
|-
| [[:d:Q21001195|Q21001195]]
| ''[[:d:Q21001195|Xavier Espot Zamora]]''
| ''[[:d:Q634322|Andoras premjerministrs]]''
| 2019-05-16
| 
|-
| [[:d:Q536063|Q536063]]
| ''[[:d:Q536063|Manasseh Sogavare]]''
| ''[[:d:Q1425954|Zālamana Salu premjerministrs]]''
| 2019-04-24
| 2024-05-02
|-
| [[:d:Q30005153|Q30005153]]
| ''[[:d:Q30005153|Boubou Cisse]]''
| ''[[:d:Q30100640|Mali premjerministrs]]''
| 2019-04-23
| 2020-08-18
|-
| [[:d:Q16192933|Q16192933]]
| ''[[:d:Q16192933|Mohammad Shtayyeh]]''
| ''[[:d:Q15041211|Palestīnas Valsts premjerministrs]]''
| 2019-04-13
| 2024-03-31
|-
| [[:d:Q56818689|Q56818689]]
| ''[[:d:Q56818689|Kim Jae-ryong]]''
| ''[[:d:Q7240364|Ziemeļkorejas premjerministrs]]''
| 2019-04-11
| 2020-08-13
|-
| [[:d:Q62596591|Q62596591]]
| ''[[:d:Q62596591|Jean-Michel Lapin]]''
| ''[[:d:Q1064589|Haiti premjerministrs]]''
| 2019-03-21
| 2020-03-04
|-
| [[:d:Q48728938|Q48728938]]
| ''[[:d:Q48728938|Mohamed Tahir Ayala]]''
| ''[[:d:Q30100623|Sudānas premjerministrs]]''
| 2019-03-13
| 2019-04-11
|-
| [[:d:Q20109520|Q20109520]]
| ''[[:d:Q20109520|Noureddine Bedoui]]''
| ''[[:d:Q182762|Alžīrijas premjerministrs]]''
| 2019-03-11
| 2019-12-19
|-
| [[:d:Q61889435|Q61889435]]
| ''[[:d:Q61889435|Firmin Ngrébada]]''
| ''[[:d:Q16773091|Centrālāfrikas Republikas premjerministrs]]''
| 2019-02-25
| 2021-06-15
|-
| [[:d:Q527063|Q527063]]
| ''[[:d:Q527063|Asqar Mamin]]''
| [[Kazahstānas premjerministru uzskaitījums|Kazahstānas premjerministrs]]
| 2019-02-21
| 2022-01-05
|-
| [[:d:Q60813372|Q60813372]]
| ''[[:d:Q60813372|Christophe Joseph Marie Dabiré]]''
| ''[[:d:Q28133105|Burkinafaso premjerministrs]]''
| 2019-01-24
| 2021-12-08
|-
| [[:d:Q3736499|Q3736499]]
| [[Arturs Krišjānis Kariņš]]
| [[Latvijas Republikas Ministru prezidents]]
| 2019-01-23
| 2023-09-15
|-
| [[:d:Q551904|Q551904]]
| ''[[:d:Q551904|Su Tseng-chang]]''
| ''[[:d:Q702650|Premier of the Republic of China]]''
| 2019-01-14
| 2023-01-31
|-
| [[:d:Q60594089|Q60594089]]
| ''[[:d:Q60594089|Julien Nkoghe Békale]]''
| ''[[:d:Q30100607|Gabonas premjerministrs]]''
| 2019-01-12
| 2020-07-16
|-
| [[:d:Q60441515|Q60441515]]
| ''[[:d:Q60441515|Joseph Ngute]]''
| [[Kamerūnas premjerministri]]
| 2019-01-04
| 
|-
| [[:d:Q58416549|Q58416549]]
| ''[[:d:Q58416549|Radovan Višković]]''
| ''[[:d:Q108822438|Prime Minister of Republika Srpska]]''
| 2018-12-18
| 2025-08-22
|-
| [[:d:Q983402|Q983402]]
| ''[[:d:Q983402|Ranil Wickremesinghe]]''
| ''[[:d:Q1758894|Šrilankas premjerministrs]]''
| 2018-12-16&lt;br/&gt;2015-01-09
| 2019-11-21&lt;br/&gt;2018-10-26
|-
| [[:d:Q57085436|Q57085436]]
| ''[[:d:Q57085436|Jorge Bom Jesus]]''
| ''[[:d:Q20551579|Santomes un Prinsipi premjerministrs]]''
| 2018-12-03
| 2022-11-09
|-
| [[:d:Q57588106|Q57588106]]
| ''[[:d:Q57588106|Alexander Ananchenko]]''
| ''[[:d:Q60991290|Chairman of the Council of Ministers of the Donetsk People's Republic]]''
| 2018-12-01
| 2022-06-08
|-
| [[:d:Q391160|Q391160]]
| ''[[:d:Q391160|Srebrenka Golić]]''
| ''[[:d:Q108822438|Prime Minister of Republika Srpska]]''
| 2018-11-19
| 2018-12-18
|-
| [[:d:Q57313851|Q57313851]]
| ''[[:d:Q57313851|Lotay Tshering]]''
| ''[[:d:Q663871|Butānas premjerministrs]]''
| 2018-11-07
| 2023-11-01
|-
| [[:d:Q58014343|Q58014343]]
| ''[[:d:Q58014343|Mohamed Salem Ould Béchir]]''
| ''[[:d:Q30101469|Mauritānijas premjerministrs]]''
| 2018-10-30
| 2019-08-05
|-
| [[:d:Q57973856|Q57973856]]
| ''[[:d:Q57973856|Ambrose Mandvulo Dlamini]]''
| ''[[:d:Q30101440|Svatini premjerministrs]]''
| 2018-10-27
| 2020-12-13
|-
| [[:d:Q357116|Q357116]]
| ''[[:d:Q357116|Adil Abdul-Mahdi]]''
| ''[[:d:Q1476165|Irākas premjerministrs]]''
| 2018-10-25
| 2020-05-07
|-
| [[:d:Q57373157|Q57373157]]
| ''[[:d:Q57373157|Maeen Abdulmalik Saeed]]''
| ''[[:d:Q1192903|Jemenas premjerministrs]]''
| 2018-10-15
| 2024-02-05&lt;br/&gt;2020-12-18
|-
| [[:d:Q4080376|Q4080376]]
| ''[[:d:Q4080376|Valeri Bganba]]''
| ''[[:d:Q2655879|Abhāzijas premjerministrs]]''
| 2018-09-18
| 2020-04-23
|-
| [[:d:Q3166124|Q3166124]]
| ''[[:d:Q3166124|Jean-Henry Céant]]''
| ''[[:d:Q1064589|Haiti premjerministrs]]''
| 2018-09-17
| 2019-03-21
|-
| [[:d:Q56556415|Q56556415]]
| ''[[:d:Q56556415|Motazz Moussa]]''
| ''[[:d:Q30100623|Sudānas premjerministrs]]''
| 2018-09-15&lt;br/&gt;2018-09-09
| 2019-02-23&lt;br/&gt;2018-09-15
|-
| [[:d:Q27829055|Q27829055]]
| ''[[:d:Q27829055|Daur Arshba]]''
| ''[[:d:Q2655879|Abhāzijas premjerministrs]]''
| 2018-09-08
| 2018-09-18
|-
| [[:d:Q16514790|Q16514790]]
| [[Deniss Pušiļins]]
| ''[[:d:Q60991290|Chairman of the Council of Ministers of the Donetsk People's Republic]]''
| 2018-09-07
| 2018-10-18
|-
| [[:d:Q56630743|Q56630743]]
| ''[[:d:Q56630743|Vincent Mhlanga]]''
| ''[[:d:Q30101440|Svatini premjerministrs]]''
| 2018-09-05
| 2018-10-27
|-
| [[:d:Q7436908|Q7436908]]
| [[Skots Morisons]]
| [[Austrālijas premjerministrs]]
| 2018-08-24
| 2022-05-23
|-
| [[:d:Q155164|Q155164]]
| [[Imrāns Hāns]]
| ''[[:d:Q735575|Pakistānas premjerministrs]]''
| 2018-08-18
| 2022-04-10
|-
| [[:d:Q3813861|Q3813861]]
| [[Sjarhejs Rumass]]
| ''[[:d:Q12379704|Baltkrievijas premjerministrs]]''
| 2018-08-18
| 2020-06-03
|-
| [[:d:Q12795878|Q12795878]]
| ''[[:d:Q12795878|Marjans Šarecs]]''
| ''[[:d:Q45758|Slovēnijas premjerministrs]]''
| 2018-08-17
| 2020-03-03
|-
| [[:d:Q57519|Q57519]]
| ''[[:d:Q57519|Taur Matan Ruak]]''
| ''[[:d:Q978708|Austrumtimoras premjerministrs]]''
| 2018-06-22
| 2023-07-01
|-
| [[:d:Q54982996|Q54982996]]
| ''[[:d:Q54982996|Mamuka Bakhtadze]]''
| [[Gruzijas premjerministru uzskaitījums|Gruzijas premjerministrs]]
| 2018-06-20
| 2019-09-02
|-
| [[:d:Q29512679|Q29512679]]
| ''[[:d:Q29512679|Omar Razzaz]]''
| ''[[:d:Q7243300|Jordānijas premjerministrs]]''
| 2018-06-14
| 2020-10-12
|-
| [[:d:Q54901515|Q54901515]]
| ''[[:d:Q54901515|Mostafa Madbouly]]''
| ''[[:d:Q1571396|Ēģiptes premjerministrs]]''
| 2018-06-14
| 
|-
| [[:d:Q54806925|Q54806925]]
| ''[[:d:Q54806925|Christian Ntsay]]''
| ''[[:d:Q23782691|Madagaskaras premjerministrs]]''
| 2018-06-06
| 2025-09-29
|-
| [[:d:Q53844829|Q53844829]]
| [[Džuzepe Konte]]
| ''[[:d:Q796897|Itālijas premjerministrs]]''
| 2018-06-01
| 2021-02-13
|-
| [[:d:Q6967119|Q6967119]]
| ''[[:d:Q6967119|Nasirul Mulk]]''
| ''[[:d:Q54636394|Caretaker Prime Minister of Pakistan]]''
| 2018-06-01
| 2018-08-17
|-
| [[:d:Q6827147|Q6827147]]
| ''[[:d:Q6827147|Mia Mottley]]''
| ''[[:d:Q15921525|Barbadosas premjerministrs]]''
| 2018-05-25
| 
|-
| [[:d:Q5984807|Q5984807]]
| ''[[:d:Q5984807|Ibrahima Kassory Fofana]]''
| ''[[:d:Q14917303|Gvinejas premjerministrs]]''
| 2018-05-21
| 2021-09-05
|-
| [[:d:Q12712421|Q12712421]]
| ''[[:d:Q12712421|Wan Rosdy Wan Ismail]]''
| ''[[:d:Q6589945|Menteri Besar of Pahang]]''
| 2018-05-15
| 
|-
| [[:d:Q181383|Q181383]]
| [[Mahathirs bin Mohamads]]
| ''[[:d:Q862559|Malaizijas premjerministrs]]''
| 2018-05-10
| 2020-03-01
|-
| [[:d:Q467261|Q467261]]
| ''[[:d:Q467261|Gennady Gagulia]]''
| ''[[:d:Q2655879|Abhāzijas premjerministrs]]''
| 2018-04-25
| 2018-09-08
|-
| [[:d:Q1979923|Q1979923]]
| ''[[:d:Q1979923|Karens Karapetjans]]''
| [[Armēnijas premjerministru uzskaitījums|Armēnijas premjerministrs]]
| 2018-04-23&lt;br/&gt;2016-09-13
| 2018-05-08&lt;br/&gt;2018-04-17
|-
| [[:d:Q7065106|Q7065106]]
| ''[[:d:Q7065106|Novruz Mammadov]]''
| ''[[:d:Q946064|Azerbaidžānas premjerministrs]]''
| 2018-04-21
| 2019-10-08
|-
| [[:d:Q37777535|Q37777535]]
| ''[[:d:Q37777535|Muhammetkaliy Abulgaziyev]]''
| ''[[:d:Q2333371|Kirgizstānas premjerministrs]]''
| 2018-04-20&lt;br/&gt;2017-08-22
| 2020-06-15&lt;br/&gt;2017-08-26
|-
| [[:d:Q53863493|Q53863493]]
| ''[[:d:Q53863493|David J. Francis]]''
| ''[[:d:Q56295070|Chief Minister of Sierra Leone]]''
| 2018-04-20
| 2021-04-30
|-
| [[:d:Q1932603|Q1932603]]
| [[Migels Diass-Kanels]]
| ''[[:d:Q6502015|Kubas premjerministrs]]''
| 2018-04-19
| 2019-12-21
|-
| [[:d:Q612803|Q612803]]
| [[Seržs Sargsjans]]
| [[Armēnijas premjerministru uzskaitījums|Armēnijas premjerministrs]]
| 2018-04-17
| 2018-04-23
|-
| [[:d:Q50365049|Q50365049]]
| [[Abijs Ahmeds]]
| ''[[:d:Q1788970|Etiopijas premjerministrs]]''
| 2018-04-02
| 
|-
| [[:d:Q17330556|Q17330556]]
| [[Peters Pellegrīni|Peters Pelegrīni]]
| [[Slovākijas premjerministru uzskaitījums|Slovākijas premjerministrs]]
| 2018-03-22
| 2020-03-21
|-
| [[:d:Q48110120|Q48110120]]
| ''[[:d:Q48110120|Mohamed Wali Akeik]]''
| ''[[:d:Q2662182|Sahāras Arābu Demokrātiskās Republikas premjerministrs]]''
| 2018-02-05
| 2020-01-13
|-
| [[:d:Q47188815|Q47188815]]
| ''[[:d:Q47188815|Tufan Erhürman]]''
| ''[[:d:Q2662165|Ziemeļkipras premjerministrs]]''
| 2018-02-02
| 2019-05-22
|-
| [[:d:Q47527935|Q47527935]]
| ''[[:d:Q47527935|Arturs Silva]]''
| ''[[:d:Q30101458|Gvinejas-Bisavas premjerministrs]]''
| 2018-01-30
| 2018-04-16
|-
| [[:d:Q9368300|Q9368300]]
| ''[[:d:Q9368300|Viorica Dăncilă]]''
| ''[[:d:Q15304810|Rumānijas premjerministrs]]''
| 2018-01-29
| 2019-11-04
|-
| [[:d:Q30349022|Q30349022]]
| ''[[:d:Q30349022|Mihai Fifor]]''
| ''[[:d:Q15304810|Rumānijas premjerministrs]]''
| 2018-01-16
| 2018-01-29
|-
| [[:d:Q47262798|Q47262798]]
| ''[[:d:Q47262798|Leona Marlin-Romeo]]''
| ''[[:d:Q2075145|Sintmārtenas premjerministrs]]''
| 2018-01-15
| 2019-10-10
|-
| [[:d:Q2398472|Q2398472]]
| ''[[:d:Q2398472|Soumeylou Boubèye Maïga]]''
| ''[[:d:Q30100640|Mali premjerministrs]]''
| 2017-12-30
| 2019-04-18
|-
| [[:d:Q11771436|Q11771436]]
| [[Mateušs Moraveckis]]
| ''[[:d:Q3259469|Polijas premjerministrs]]''
| 2017-12-11
| 2023-12-13
|-
| [[:d:Q467464|Q467464]]
| ''[[:d:Q467464|Katrín Jakobsdóttir]]''
| [[Islandes premjerministru uzskaitījums|Islandes premjerministrs]]
| 2017-11-30
| 2024-04-09
|-
| [[:d:Q23038705|Q23038705]]
| ''[[:d:Q23038705|Evelyn Wever-Croes]]''
| ''[[:d:Q1288478|Prime Minister of Aruba]]''
| 2017-11-17
| 
|-
| [[:d:Q7331464|Q7331464]]
| ''[[:d:Q7331464|Rick Hou]]''
| ''[[:d:Q1425954|Zālamana Salu premjerministrs]]''
| 2017-11-15
| 2019-04-24
|-
| [[:d:Q132345|Q132345]]
| [[Šindzo Abe]]
| [[Japānas premjerministrs]]
| 2017-11-01
| 2020-09-16
|-
| [[:d:Q3606816|Q3606816]]
| [[Džasinda Ārdērna]]
| [[:Kategorija:Jaunzēlandes premjerministri|Jaunzēlandes premjerministrs]]
| 2017-10-26
| 2023-01-25
|-
| [[:d:Q27058418|Q27058418]]
| [[Hurelsuhs Uhnāgīns]]
| [[Mongolijas premjerministrs]]
| 2017-10-04
| 2021-01-21
|-
| [[:d:Q11664|Q11664]]
| ''[[:d:Q11664|Mari Alkatiri]]''
| ''[[:d:Q978708|Austrumtimoras premjerministrs]]''
| 2017-09-15
| 2018-06-22
|-
| [[:d:Q316553|Q316553]]
| ''[[:d:Q316553|Ramush Haradinaj]]''
| ''[[:d:Q116102|Kosovas premjerministrs]]''
| 2017-09-09
| 2020-02-03
|-
| [[:d:Q3847080|Q3847080]]
| ''[[:d:Q3847080|Lai Ching-te]]''
| ''[[:d:Q702650|Premier of the Republic of China]]''
| 2017-09-08
| 2019-01-14
|-
| [[:d:Q38188115|Q38188115]]
| ''[[:d:Q38188115|Édouard Ngirente]]''
| ''[[:d:Q2590706|Ruandas premjerministrs]]''
| 2017-08-30
| 2025-07-25
|-
| [[:d:Q29865128|Q29865128]]
| ''[[:d:Q29865128|Sapar Isakov]]''
| ''[[:d:Q2333371|Kirgizstānas premjerministrs]]''
| 2017-08-26
| 2018-04-19
|-
| [[:d:Q57613|Q57613]]
| ''[[:d:Q57613|Ahmad Uyahya]]''
| ''[[:d:Q182762|Alžīrijas premjerministrs]]''
| 2017-08-16
| 2019-03-11
|-
| [[:d:Q7461686|Q7461686]]
| ''[[:d:Q7461686|Shahid Khaqan Abbasi]]''
| ''[[:d:Q735575|Pakistānas premjerministrs]]''
| 2017-08-01
| 2018-05-31
|-
| [[:d:Q33120852|Q33120852]]
| ''[[:d:Q33120852|E. David Burt]]''
| ''[[:d:Q56611785|Premier of Bermuda]]''
| 2017-07-19
| 
|-
| [[:d:Q12735517|Q12735517]]
| [[Mihajs Tudose]]
| ''[[:d:Q15304810|Rumānijas premjerministrs]]''
| 2017-06-29
| 2018-01-16
|-
| [[:d:Q26258815|Q26258815]]
| [[Ana Brnabiča]]
| ''[[:d:Q835586|Serbijas premjerministrs]]''
| 2017-06-29
| 2024-03-20
|-
| [[:d:Q983971|Q983971]]
| ''[[:d:Q983971|Tom Thabane]]''
| ''[[:d:Q30101454|Lesoto premjerministrs]]''
| 2017-06-16
| 2020-05-19
|-
| [[:d:Q12611134|Q12611134]]
| ''[[:d:Q12611134|Lee Nack-yon]]''
| ''[[:d:Q15407843|Dienvidkorejas premjerministrs]]''
| 2017-05-31
| 2020-01-14
|-
| [[:d:Q26251882|Q26251882]]
| ''[[:d:Q26251882|Eugene Rhuggenaath]]''
| ''[[:d:Q2247822|Prime Minister of Curaçao]]''
| 2017-05-29
| 2021-06-14
|-
| [[:d:Q2821166|Q2821166]]
| ''[[:d:Q2821166|Abdelmadžīds Tabūns]]''
| ''[[:d:Q182762|Alžīrijas premjerministrs]]''
| 2017-05-25
| 2017-08-15
|-
| [[:d:Q29239480|Q29239480]]
| ''[[:d:Q29239480|Bruno Tshibala]]''
| ''[[:d:Q3401753|Kongo Demokrātiskās Republikas premjerministrs]]''
| 2017-05-18
| 2019-09-07
|-
| [[:d:Q44531929|Q44531929]]
| ''[[:d:Q44531929|Erik Pukhayev]]''
| ''[[:d:Q2332585|Prime Minister of South Ossetia]]''
| 2017-05-16
| 2020-08-29
|-
| [[:d:Q3579995|Q3579995]]
| [[Eduārs Filips]]
| ''[[:d:Q1587677|Francijas premjerministrs]]''
| 2017-05-15
| 2020-07-03
|-
| [[:d:Q16732648|Q16732648]]
| ''[[:d:Q16732648|Hubert Minnis]]''
| [[Bahamu premjerministri]]
| 2017-05-11
| 2021-09-17
|-
| [[:d:Q57775|Q57775]]
| [[Boiko Borisovs]]
| ''[[:d:Q4404583|Bulgārijas premjerministrs]]''
| 2017-05-04
| 2021-05-12
|-
| [[:d:Q16090573|Q16090573]]
| ''[[:d:Q16090573|Yoo Il-ho]]''
| ''[[:d:Q131577821|Acting Prime Minister of South Korea]]''
| 2017-05-01
| 2017-05-01
|-
| [[:d:Q26845654|Q26845654]]
| ''[[:d:Q26845654|Abdoulaye Idrissa Maïga]]''
| ''[[:d:Q30100640|Mali premjerministrs]]''
| 2017-04-10
| 2017-12-29
|-
| [[:d:Q2033385|Q2033385]]
| ''[[:d:Q2033385|Saadeddine Othmani]]''
| ''[[:d:Q19842743|Marokas valdības prezidents]]''
| 2017-04-05
| 2021-10-07
|-
| [[:d:Q28836953|Q28836953]]
| ''[[:d:Q28836953|Jack Guy Lafontant]]''
| ''[[:d:Q1064589|Haiti premjerministrs]]''
| 2017-03-21
| 2018-09-17
|-
| [[:d:Q15700032|Q15700032]]
| ''[[:d:Q15700032|Bakri Hassan Saleh]]''
| ''[[:d:Q30100623|Sudānas premjerministrs]]''
| 2017-03-02
| 2018-09-10
|-
| [[:d:Q28824125|Q28824125]]
| ''[[:d:Q28824125|Hassan Ali Khayre]]''
| ''[[:d:Q1335939|Somālijas premjerministrs]]''
| 2017-03-01
| 2020-07-25
|-
| [[:d:Q12289150|Q12289150]]
| ''[[:d:Q12289150|Ognyan Gerdzhikov]]''
| ''[[:d:Q4404583|Bulgārijas premjerministrs]]''
| 2017-01-27
| 2017-05-04
|-
| [[:d:Q3401447|Q3401447]]
| ''[[:d:Q3401447|Pravind Jugnauth]]''
| ''[[:d:Q1826694|Prime Minister of Mauritius]]''
| 2017-01-23
| 2024-11-13
|-
| [[:d:Q2840866|Q2840866]]
| ''[[:d:Q2840866|Amadou Gon Coulibaly]]''
| ''[[:d:Q3401763|Kotdivuāras premjerministrs]]''
| 2017-01-10
| 2020-07-08
|-
| [[:d:Q19003460|Q19003460]]
| ''[[:d:Q19003460|Sorin Grindeanu]]''
| ''[[:d:Q15304810|Rumānijas premjerministrs]]''
| 2017-01-04
| 2017-06-29
|-
| [[:d:Q296771|Q296771]]
| ''[[:d:Q296771|Saad Harirị]]''
| ''[[:d:Q14915225|Libānas premjerministrs]]''
| 2016-12-18
| 2019-10-29
|-
| [[:d:Q28120974|Q28120974]]
| ''[[:d:Q28120974|Alexander Vladimirovich Martynov]]''
| ''[[:d:Q30133500|Piedņestras premjerministrs]]''
| 2016-12-17
| 2022-05-26
|-
| [[:d:Q28002959|Q28002959]]
| ''[[:d:Q28002959|Abdulla Aripov]]''
| ''[[:d:Q1348717|Uzbekistānas premjerministrs]]''
| 2016-12-14
| 
|-
| [[:d:Q1071031|Q1071031]]
| [[Paolo Džentiloni]]
| ''[[:d:Q796897|Itālijas premjerministrs]]''
| 2016-12-12
| 2018-06-01
|-
| [[:d:Q4384608|Q4384608]]
| ''[[:d:Q4384608|Bill English]]''
| [[:Kategorija:Jaunzēlandes premjerministri|Jaunzēlandes premjerministrs]]
| 2016-12-12
| 2017-10-26
|-
| [[:d:Q560890|Q560890]]
| [[Bernārs Kaznēvs]]
| ''[[:d:Q1587677|Francijas premjerministrs]]''
| 2016-12-06
| 2017-05-10
|-
| [[:d:Q27941657|Q27941657]]
| [[Duško Markovičs]]
| ''[[:d:Q2353252|Melnkalnes premjerministrs]]''
| 2016-11-28
| 2020-12-04
|-
| [[:d:Q2621730|Q2621730]]
| [[Jiri Ratass]]
| [[Igaunijas premjerministrs]]
| 2016-11-23
| 2021-01-13
|-
| [[:d:Q1797508|Q1797508]]
| [[Sauļus Skvernelis]]
| [[Lietuvas premjerministrs]]
| 2016-11-22
| 2020-11-25
|-
| [[:d:Q16855164|Q16855164]]
| ''[[:d:Q16855164|Umaro Sissoco Embaló]]''
| ''[[:d:Q30101458|Gvinejas-Bisavas premjerministrs]]''
| 2016-11-18
| 2018-01-16
|-
| [[:d:Q17639110|Q17639110]]
| ''[[:d:Q17639110|Samy Badibanga]]''
| ''[[:d:Q3401753|Kongo Demokrātiskās Republikas premjerministrs]]''
| 2016-11-17
| 2017-05-18
|-
| [[:d:Q23810819|Q23810819]]
| ''[[:d:Q23810819|Soronbajs Žeenbekovs]]''
| ''[[:d:Q2333371|Kirgizstānas premjerministrs]]''
| 2016-11-11&lt;br/&gt;2016-04-13
| 2017-08-22&lt;br/&gt;2016-11-11
|-
| [[:d:Q10819|Q10819]]
| [[Marjano Rahojs]]
| ''[[:d:Q844587|Spānijas premjerministrs]]''
| 2016-10-30&lt;br/&gt;2015-12-21
| 2018-06-01&lt;br/&gt;2016-10-30
|-
| [[:d:Q11685764|Q11685764]]
| [[Andrejs Plēnkovičs|Andrejs Plenkovičs]]
| ''[[:d:Q1195270|Horvātijas premjerministrs]]''
| 2016-10-19
| 
|-
| [[:d:Q19745310|Q19745310]]
| ''[[:d:Q19745310|Khalifa al-Ghawi]]''
| ''[[:d:Q15305714|Lībijas premjerministrs]]''
| 2016-10-14&lt;br/&gt;2015-03-31
| 2017-03-16&lt;br/&gt;2016-04-05
|-
| [[:d:Q12223068|Q12223068]]
| ''[[:d:Q12223068|Abd al-Aziz ibn Habtour]]''
| ''[[:d:Q1192903|Jemenas premjerministrs]]''
| 2016-10-04
| 2024-08-10
|-
| [[:d:Q25752048|Q25752048]]
| ''[[:d:Q25752048|Howard Quayle]]''
| ''[[:d:Q1072343|Chief Minister of the Isle of Man]]''
| 2016-10-04
| 2021-10-12
|-
| [[:d:Q5373253|Q5373253]]
| ''[[:d:Q5373253|Emmanuel Issoze-Ngondet]]''
| ''[[:d:Q30100607|Gabonas premjerministrs]]''
| 2016-09-29
| 2019-01-12
|-
| [[:d:Q4404442|Q4404442]]
| ''[[:d:Q4404442|Baqytjan Sağyntaev]]''
| [[Kazahstānas premjerministru uzskaitījums|Kazahstānas premjerministrs]]
| 2016-09-08
| 2019-02-21
|-
| [[:d:Q26211009|Q26211009]]
| ''[[:d:Q26211009|Beslan Bartsits]]''
| ''[[:d:Q2655879|Abhāzijas premjerministrs]]''
| 2016-08-05
| 2018-04-25
|-
| [[:d:Q4057556|Q4057556]]
| ''[[:d:Q4057556|Shamil Adzynba]]''
| ''[[:d:Q2655879|Abhāzijas premjerministrs]]''
| 2016-07-26&lt;br/&gt;2015-03-17
| 2016-08-05&lt;br/&gt;2015-03-20
|-
| [[:d:Q264766|Q264766]]
| [[Terēza Meja]]
| [[Apvienotās Karalistes premjerministrs]]
| 2016-07-13
| 2019-07-24
|-
| [[:d:Q6001983|Q6001983]]
| ''[[:d:Q6001983|Imad Khamis]]''
| ''[[:d:Q7243302|Sīrijas premjerministrs]]''
| 2016-07-13
| 2020-06-11
|-
| [[:d:Q24761111|Q24761111]]
| ''[[:d:Q24761111|Francisco Pascual Obama Asue]]''
| ''[[:d:Q2351213|Prime Minister of Equatorial Guinea]]''
| 2016-06-22
| 2023-02-01
|-
| [[:d:Q25848773|Q25848773]]
| ''[[:d:Q25848773|Jargaltulga Erdenebat]]''
| [[Mongolijas premjerministrs]]
| 2016-06-08
| 2017-10-04
|-
| [[:d:Q16203640|Q16203640]]
| ''[[:d:Q16203640|Allen Chastanet]]''
| ''[[:d:Q30101433|Sentlūsijas premjerministrs]]''
| 2016-06-07
| 2021-07-26
|-
| [[:d:Q5648173|Q5648173]]
| ''[[:d:Q5648173|Hani al-Mulki]]''
| ''[[:d:Q7243300|Jordānijas premjerministrs]]''
| 2016-06-01
| 2018-06-04
|-
| [[:d:Q4838987|Q4838987]]
| ''[[:d:Q4838987|Baciro Djá]]''
| ''[[:d:Q30101458|Gvinejas-Bisavas premjerministrs]]''
| 2016-05-27&lt;br/&gt;2015-08-20
| 2016-11-18&lt;br/&gt;2015-09-09
|-
| [[:d:Q863496|Q863496]]
| [[Binali Jildirims]]
| ''[[:d:Q2430415|Turcijas premjerministrs]]''
| 2016-05-24
| 2018-07-09
|-
| [[:d:Q8997373|Q8997373]]
| ''[[:d:Q8997373|Lin Chuan]]''
| ''[[:d:Q702650|Premier of the Republic of China]]''
| 2016-05-20
| 2017-09-08
|-
| [[:d:Q18135060|Q18135060]]
| ''[[:d:Q18135060|Christian Kern]]''
| [[Austrijas kanclers]]
| 2016-05-17
| 2017-12-18
|-
| [[:d:Q89601|Q89601]]
| ''[[:d:Q89601|Reinhold Mitterlehner]]''
| [[Austrijas kanclers]]
| 2016-05-09
| 2016-05-17
|-
| [[:d:Q23928873|Q23928873]]
| ''[[:d:Q23928873|Clément Mouamba]]''
| ''[[:d:Q30101451|Prime Minister of the Republic of the Congo]]''
| 2016-04-23
| 2021-05-12
|-
| [[:d:Q23899522|Q23899522]]
| ''[[:d:Q23899522|Uliss Correia un Silva]]''
| ''[[:d:Q30100568|Prime Minister of Cabo Verde]]''
| 2016-04-22
| 
|-
| [[:d:Q58323|Q58323]]
| [[Thongluns Sisulits]]
| ''[[:d:Q778651|Prime Minister of Laos]]''
| 2016-04-20
| 2021-03-22
|-
| [[:d:Q58174|Q58174]]
| ''[[:d:Q58174|Hüseyin Özgürgün]]''
| ''[[:d:Q2662165|Ziemeļkipras premjerministrs]]''
| 2016-04-16
| 2018-02-02
|-
| [[:d:Q4150130|Q4150130]]
| [[Volodimirs Groismans]]
| [[Ukrainas premjerministrs]]
| 2016-04-14
| 2019-08-29
|-
| [[:d:Q23782689|Q23782689]]
| ''[[:d:Q23782689|Olivier Mahafaly Solonandrasana]]''
| ''[[:d:Q23782691|Madagaskaras premjerministrs]]''
| 2016-04-10
| 2018-06-06
|-
| [[:d:Q10800073|Q10800073]]
| ''[[:d:Q10800073|Nguyễn Xuân Phúc]]''
| ''[[:d:Q1043568|Vjetnamas premjerministrs]]''
| 2016-04-07
| 2021-04-05
|-
| [[:d:Q201075|Q201075]]
| ''[[:d:Q201075|Sigurður Ingi Jóhannsson]]''
| [[Islandes premjerministru uzskaitījums|Islandes premjerministrs]]
| 2016-04-07
| 2017-01-11
|-
| [[:d:Q21089561|Q21089561]]
| ''[[:d:Q21089561|Fayez al-Sarraj]]''
| ''[[:d:Q15305714|Lībijas premjerministrs]]''
| 2016-04-05
| 2021-03-15
|-
| [[:d:Q20385886|Q20385886]]
| ''[[:d:Q20385886|Ahmed Obaid Bin Dagher]]''
| ''[[:d:Q1192903|Jemenas premjerministrs]]''
| 2016-04-04
| 2018-10-15
|-
| [[:d:Q23729455|Q23729455]]
| ''[[:d:Q23729455|Simplice Sarandji]]''
| ''[[:d:Q16773091|Centrālāfrikas Republikas premjerministrs]]''
| 2016-04-02
| 2019-02-22
|-
| [[:d:Q23430047|Q23430047]]
| ''[[:d:Q23430047|Enex Jean-Charles]]''
| ''[[:d:Q1064589|Haiti premjerministrs]]''
| 2016-03-25
| 2017-03-21
|-
| [[:d:Q505200|Q505200]]
| ''[[:d:Q505200|Andrew Holness]]''
| ''[[:d:Q1430943|Prime Minister of Jamaica]]''
| 2016-03-03
| 
|-
| [[:d:Q21809321|Q21809321]]
| ''[[:d:Q21809321|Fritz Jean]]''
| ''[[:d:Q1064589|Haiti premjerministrs]]''
| 2016-02-26
| 2016-03-28
|-
| [[:d:Q22696254|Q22696254]]
| ''[[:d:Q22696254|Charlot Salwai]]''
| ''[[:d:Q1029958|Vanuatu premjerministrs]]''
| 2016-02-11
| 2020-04-20
|-
| [[:d:Q6112509|Q6112509]]
| [[Māris Kučinskis]]
| [[Latvijas Republikas Ministru prezidents]]
| 2016-02-11
| 2019-01-23
|-
| [[:d:Q10294207|Q10294207]]
| ''[[:d:Q10294207|Simon Chang]]''
| ''[[:d:Q702650|Premier of the Republic of China]]''
| 2016-02-01
| 2016-05-20
|-
| [[:d:Q21821359|Q21821359]]
| [[Tihomirs Oreškovičs]]
| ''[[:d:Q1195270|Horvātijas premjerministrs]]''
| 2016-01-22
| 2016-10-19
|-
| [[:d:Q7155601|Q7155601]]
| [[Pavels Filips]]
| ''[[:d:Q1769526|Moldovas premjerministrs]]''
| 2016-01-20
| 2019-06-08
|-
| [[:d:Q22077723|Q22077723]]
| ''[[:d:Q22077723|Emil Dimitriev]]''
| ''[[:d:Q1776220|Ziemeļmaķedonijas premjerministrs]]''
| 2016-01-18
| 2017-05-31
|-
| [[:d:Q22043905|Q22043905]]
| ''[[:d:Q22043905|Paul Kaba Thieba]]''
| ''[[:d:Q28133105|Burkinafaso premjerministrs]]''
| 2016-01-13
| 2019-01-21
|-
| [[:d:Q15277881|Q15277881]]
| [[Giorgi Kvirikašvili]]
| [[Gruzijas premjerministru uzskaitījums|Gruzijas premjerministrs]]
| 2015-12-30
| 2018-06-13
|-
| [[:d:Q21855433|Q21855433]]
| ''[[:d:Q21855433|Mamady Youla]]''
| ''[[:d:Q14917303|Gvinejas premjerministrs]]''
| 2015-12-29
| 2018-05-21
|-
| [[:d:Q21857164|Q21857164]]
| ''[[:d:Q21857164|Pavels Prokudins]]''
| ''[[:d:Q30133500|Piedņestras premjerministrs]]''
| 2015-12-23
| 2016-12-17
|-
| [[:d:Q4345614|Q4345614]]
| ''[[:d:Q4345614|Maya Parnas]]''
| ''[[:d:Q30133500|Piedņestras premjerministrs]]''
| 2015-12-02&lt;br/&gt;2015-10-13
| 2015-12-23&lt;br/&gt;2015-11-30
|-
| [[:d:Q13858295|Q13858295]]
| ''[[:d:Q13858295|Tatiana Turanskaya]]''
| ''[[:d:Q30133500|Piedņestras premjerministrs]]''
| 2015-11-30
| 2015-12-02
|-
| [[:d:Q610788|Q610788]]
| [[Antoniu Košta]]
| ''[[:d:Q1723031|Portugāles premjerministrs]]''
| 2015-11-26
| 2024-04-02
|-
| [[:d:Q58198|Q58198]]
| [[Ahmets Davutoglu]]
| ''[[:d:Q2430415|Turcijas premjerministrs]]''
| 2015-11-24&lt;br/&gt;2015-08-28
| 2016-05-24&lt;br/&gt;2015-11-24
|-
| [[:d:Q6737420|Q6737420]]
| ''[[:d:Q6737420|Kassim Majaliwa]]''
| ''[[:d:Q16147875|Prime Minister of Tanzania]]''
| 2015-11-20
| 2025-11-13
|-
| [[:d:Q929248|Q929248]]
| ''[[:d:Q929248|Dacian Cioloș]]''
| ''[[:d:Q15304810|Rumānijas premjerministrs]]''
| 2015-11-17
| 2017-01-04
|-
| [[:d:Q4877021|Q4877021]]
| [[Beata Šidlo]]
| ''[[:d:Q3259469|Polijas premjerministrs]]''
| 2015-11-16
| 2017-12-11
|-
| [[:d:Q3736573|Q3736573]]
| ''[[:d:Q3736573|Temir Sariyev]]''
| ''[[:d:Q2333371|Kirgizstānas premjerministrs]]''
| 2015-11-08&lt;br/&gt;2015-05-01
| 2016-04-13&lt;br/&gt;2015-11-08
|-
| [[:d:Q21095867|Q21095867]]
| ''[[:d:Q21095867|Sorins Kimpjanu]]''
| ''[[:d:Q15304810|Rumānijas premjerministrs]]''
| 2015-11-05
| 2015-11-17
|-
| [[:d:Q3099714|Q3099714]]
| [[Žistēns Trido]]
| [[Kanādas premjerministrs|Kanādas premjerministri]]
| 2015-11-04
| 2025-03-14
|-
| [[:d:Q15715802|Q15715802]]
| ''[[:d:Q15715802|Gheorghe Brega]]''
| ''[[:d:Q1769526|Moldovas premjerministrs]]''
| 2015-10-30
| 2016-01-20
|-
| [[:d:Q18402168|Q18402168]]
| ''[[:d:Q18402168|Yacouba Isaac Zida]]''
| ''[[:d:Q28133105|Burkinafaso premjerministrs]]''
| 2015-09-23
| 2015-12-29
|-
| [[:d:Q312015|Q312015]]
| [[Aleksis Ciprs]]
| ''[[:d:Q4377230|Grieķijas premjerministrs]]''
| 2015-09-21&lt;br/&gt;2015-01-26
| 2019-07-08&lt;br/&gt;2015-08-27
|-
| [[:d:Q16250142|Q16250142]]
| ''[[:d:Q16250142|Sherif Ismail]]''
| ''[[:d:Q1571396|Ēģiptes premjerministrs]]''
| 2015-09-19
| 2018-06-05
|-
| [[:d:Q176413|Q176413]]
| ''[[:d:Q176413|Carlos Correia]]''
| ''[[:d:Q30101458|Gvinejas-Bisavas premjerministrs]]''
| 2015-09-17
| 2016-05-12
|-
| [[:d:Q927550|Q927550]]
| [[Melkolms Tērnbulls]]
| [[Austrālijas premjerministrs]]
| 2015-09-15
| 2018-08-24
|-
| [[:d:Q6384971|Q6384971]]
| ''[[:d:Q6384971|Keith Rowley]]''
| ''[[:d:Q30101326|Prime Minister of Trinidad and Tobago]]''
| 2015-09-09
| 2025-03-17
|-
| [[:d:Q20926382|Q20926382]]
| ''[[:d:Q20926382|Ben Whiteman]]''
| ''[[:d:Q2247822|Prime Minister of Curaçao]]''
| 2015-09-01
| 2016-12-23
|-
| [[:d:Q20855548|Q20855548]]
| ''[[:d:Q20855548|Vasiliki Thanou]]''
| ''[[:d:Q4377230|Grieķijas premjerministrs]]''
| 2015-08-27
| 2015-09-21
|-
| [[:d:Q7911417|Q7911417]]
| ''[[:d:Q7911417|Valeriu Streleț]]''
| ''[[:d:Q1769526|Moldovas premjerministrs]]''
| 2015-07-30
| 2015-10-30
|-
| [[:d:Q20669153|Q20669153]]
| ''[[:d:Q20669153|Ömer Kalyoncu]]''
| ''[[:d:Q2662165|Ziemeļkipras premjerministrs]]''
| 2015-07-16
| 2016-04-16
|-
| [[:d:Q182397|Q182397]]
| ''[[:d:Q182397|Lars Løkke Rasmussen]]''
| ''[[:d:Q795477|Dānijas premjerministrs]]''
| 2015-06-28
| 2019-06-27
|-
| [[:d:Q6968023|Q6968023]]
| ''[[:d:Q6968023|Natalia Gherman]]''
| ''[[:d:Q1769526|Moldovas premjerministrs]]''
| 2015-06-22
| 2015-07-30
|-
| [[:d:Q12625765|Q12625765]]
| ''[[:d:Q12625765|Hwang Kyo-ahn]]''
| ''[[:d:Q15407843|Dienvidkorejas premjerministrs]]''
| 2015-06-18
| 2017-05-11
|-
| [[:d:Q3241966|Q3241966]]
| ''[[:d:Q3241966|Lionel Zinsou]]''
| ''[[:d:Q30148243|Beninas premjerministrs]]''
| 2015-06-18
| 2016-04-06
|-
| [[:d:Q469823|Q469823]]
| ''[[:d:Q469823|Sato Kilman]]''
| ''[[:d:Q1029958|Vanuatu premjerministrs]]''
| 2015-06-11
| 2016-02-11
|-
| [[:d:Q6428317|Q6428317]]
| ''[[:d:Q6428317|Komi Klassou]]''
| ''[[:d:Q30100661|Togo premjerministrs]]''
| 2015-06-10
| 2020-09-28
|-
| [[:d:Q1711532|Q1711532]]
| [[Juha Sipile]]
| ''[[:d:Q738695|Somijas premjerministrs]]''
| 2015-05-29
| 2019-06-06
|-
| [[:d:Q355463|Q355463]]
| ''[[:d:Q355463|Timo Soini]]''
| ''[[:d:Q3278079|Deputy Prime Minister of Finland]]''
| 2015-05-29
| 2017-06-28
|-
| [[:d:Q6915896|Q6915896]]
| ''[[:d:Q6915896|Moses Nagamootoo]]''
| ''[[:d:Q376006|Gajānas premjerministrs]]''
| 2015-05-20
| 2020-08-02
|-
| [[:d:Q19501831|Q19501831]]
| ''[[:d:Q19501831|Denis Zvizdić]]''
| [[Bosnijas un Hercegovinas Ministru padomes priekšsēdētājs]]
| 2015-03-31
| 2019-12-23
|-
| [[:d:Q20525402|Q20525402]]
| ''[[:d:Q20525402|Fadil Novalić]]''
| ''[[:d:Q109374382|Prime Minister of the Federation of Bosnia and Herzegovina]]''
| 2015-03-31
| 2023-04-28
|-
| [[:d:Q102101678|Q102101678]]
| ''[[:d:Q102101678|Elmedin Konaković]]''
| [[premjerministrs]]
| 2015-03-23
| 2018-04-05
|-
| [[:d:Q7395683|Q7395683]]
| ''[[:d:Q7395683|Saara Kuugongelwa]]''
| ''[[:d:Q1333976|Namībijas premjerministrs]]''
| 2015-03-21
| 2025-03-21
|-
| [[:d:Q19667703|Q19667703]]
| ''[[:d:Q19667703|Artur Mikvabia]]''
| ''[[:d:Q2655879|Abhāzijas premjerministrs]]''
| 2015-03-20
| 2016-07-26
|-
| [[:d:Q57732|Q57732]]
| ''[[:d:Q57732|Pakalitha Mosisili]]''
| ''[[:d:Q30101454|Lesoto premjerministrs]]''
| 2015-03-17
| 2017-06-16
|-
| [[:d:Q19281444|Q19281444]]
| ''[[:d:Q19281444|Chiril Gaburici]]''
| ''[[:d:Q1769526|Moldovas premjerministrs]]''
| 2015-02-18
| 2015-06-20
|-
| [[:d:Q3529064|Q3529064]]
| ''[[:d:Q3529064|Timothy Harris]]''
| ''[[:d:Q30101336|Prime Minister of St Kitts and Nevis]]''
| 2015-02-18
| 2022-08-06
|-
| [[:d:Q12612132|Q12612132]]
| ''[[:d:Q12612132|Lee Wan-koo]]''
| ''[[:d:Q15407843|Dienvidkorejas premjerministrs]]''
| 2015-02-17
| 2015-04-27
|-
| [[:d:Q1647887|Q1647887]]
| ''[[:d:Q1647887|Rui Maria de Araújo]]''
| ''[[:d:Q978708|Austrumtimoras premjerministrs]]''
| 2015-02-16
| 2017-09-15
|-
| [[:d:Q367825|Q367825]]
| [[Selmāns Āl Saūds]]
| ''[[:d:Q1153839|Saūda Arābijas premjerministrs]]''
| 2015-01-23
| 2022-09-27
|-
| [[:d:Q19057400|Q19057400]]
| ''[[:d:Q19057400|Carlos Agostinho do Rosário]]''
| ''[[:d:Q30100629|Mozambikas premjerministrs]]''
| 2015-01-19
| 2022-03-03
|-
| [[:d:Q18785199|Q18785199]]
| ''[[:d:Q18785199|Jean Ravelonarivo]]''
| ''[[:d:Q23782691|Madagaskaras premjerministrs]]''
| 2015-01-17
| 2016-04-10
|-
| [[:d:Q5415948|Q5415948]]
| ''[[:d:Q5415948|Evans Paul]]''
| ''[[:d:Q1064589|Haiti premjerministrs]]''
| 2015-01-16
| 2016-02-26
|-
| [[:d:Q6889310|Q6889310]]
| ''[[:d:Q6889310|Modibo Keita]]''
| ''[[:d:Q30100640|Mali premjerministrs]]''
| 2015-01-09
| 2017-04-09
|}
{{Wikidata list end}}</text>
      <sha1>p1p1mfktek0z7yzn7nzr8dwcjnhzimp</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Vikiprojekts:Politika/Saraksti/Prezidenti</title>
    <ns>102</ns>
    <id>385712</id>
    <revision>
      <id>4468370</id>
      <parentid>4460493</parentid>
      <timestamp>2026-05-15T01:20:27Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>ListeriaBot</username>
        <id>56598</id>
      </contributor>
      <comment>Wikidata list updated [V2]</comment>
      <origin>4468370</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="27031" sha1="rdcxu2zuqn3m0ssdrn264gr1pzvm4g0" xml:space="preserve">{{Wikidata list
|sparql=SELECT ?item ?office ?startTime ?endTime ?year WHERE {
  ?item wdt:P31 wd:Q5;
                 p:P39 ?statement.
  ?statement ps:P39 ?office;
             pq:P580 ?startTime.
  OPTIONAL {?statement ps:P39 ?office;
             pq:P582 ?endTime.}
  BIND(YEAR(?startTime) AS ?year)
  FILTER(?startTime &gt;= &quot;2015-00-00&quot;^^xsd:dateTime)
  ?office wdt:P279* wd:Q248577.
  OPTIONAL { ?item wdt:P18 ?image. }
}
ORDER BY DESC(?startTime) ?item
|columns=item:QID,label:Prezidents,?office:Amats,?startTime:No,?endTime:Līdz
}}
{| class='wikitable sortable'
! QID
! Prezidents
! Amats
! No
! Līdz
|-
| [[:d:Q57274|Q57274]]
| [[Joveri Museveni]]
| ''[[:d:Q18204367|Ugandas prezidents]]''
| 2026-05-12
| 
|-
| [[:d:Q114705150|Q114705150]]
| ''[[:d:Q114705150|Laura Fernández Delgado]]''
| ''[[:d:Q27977064|Kostarikas prezidents]]''
| 2026-05-08
| 
|-
| [[:d:Q5937916|Q5937916]]
| ''[[:d:Q5937916|José Antonio Kast]]''
| [[Čīles valsts vadītāji|Čīles prezidents]]
| 2026-03-11
| 
|-
| [[:d:Q108414587|Q108414587]]
| ''[[:d:Q108414587|José María Balcázar]]''
| ''[[:d:Q5708511|Peru prezidents]]''
| 2026-02-18
| 
|-
| [[:d:Q16146159|Q16146159]]
| ''[[:d:Q16146159|Nasry Asfura]]''
| ''[[:d:Q13341442|Hondurasas prezidents]]''
| 2026-01-27
| 
|-
| [[:d:Q433338|Q433338]]
| [[Ilijana Iotova]]
| ''[[:d:Q14946265|Bulgārijas prezidents]]''
| 2026-01-23
| 
|-
| [[:d:Q15081116|Q15081116]]
| [[Delsija Rodrigesa]]
| [[Venecuēlas prezidenti|Venecuēlas prezidents]]
| 2026-01-05
| 
|-
| [[:d:Q107718230|Q107718230]]
| ''[[:d:Q107718230|Jeffrey Bostic]]''
| ''[[:d:Q108857904|Barbadosas prezidents]]''
| 2025-11-30
| 
|-
| [[:d:Q137049690|Q137049690]]
| ''[[:d:Q137049690|Horta Inta-A Na Man]]''
| ''[[:d:Q28015461|President of Guinea-Bissau]]''
| 2025-11-27
| 
|-
| [[:d:Q16190544|Q16190544]]
| ''[[:d:Q16190544|Patrick Herminie]]''
| ''[[:d:Q18463915|Seišelu prezidents]]''
| 2025-10-26
| 
|-
| [[:d:Q136538608|Q136538608]]
| ''[[:d:Q136538608|Ana Trišić-Babić]]''
| ''[[:d:Q6594693|Serbu Republikas prezidents]]''
| 2025-10-18
| 
|-
| [[:d:Q136500275|Q136500275]]
| ''[[:d:Q136500275|Michael Randrianirina]]''
| ''[[:d:Q19161338|Madagaskaras prezidents]]''
| 2025-10-14
| 
|-
| [[:d:Q107480088|Q107480088]]
| [[Hosē Heri]]
| ''[[:d:Q5708511|Peru prezidents]]''
| 2025-10-10
| 2026-02-17
|-
| [[:d:Q17704749|Q17704749]]
| [[Karols Navrockis]]
| [[Polijas prezidenti|Polijas prezidents]]
| 2025-08-06
| 
|-
| [[:d:Q11163124|Q11163124]]
| [[Nikušors Dans]]
| ''[[:d:Q839139|Rumānijas prezidents]]''
| 2025-05-26
| 
|-
| [[:d:Q20995518|Q20995518]]
| ''[[:d:Q20995518|Konstantinos Tasoulas]]''
| [[Grieķijas prezidents]]
| 2025-03-13
| 
|-
| [[:d:Q19946921|Q19946921]]
| [[Jamandu Orsi]]
| ''[[:d:Q4524807|President of Uruguay]]''
| 2025-03-01
| 
|-
| [[:d:Q18538164|Q18538164]]
| [[Ilie Boložans]]
| ''[[:d:Q839139|Rumānijas prezidents]]''
| 2025-02-12
| 2025-05-26
|-
| [[:d:Q7934206|Q7934206]]
| [[Ahmeds aš Šarā]]
| ''[[:d:Q648464|President of the Syrian Arab Republic]]''
| 2025-01-29
| 
|-
| [[:d:Q97058466|Q97058466]]
| ''[[:d:Q97058466|Daniel Chapo]]''
| ''[[:d:Q18565665|Mozambikas prezidents]]''
| 2025-01-15
| 
|-
| [[:d:Q29033962|Q29033962]]
| [[Žozefs Auns]]
| ''[[:d:Q22001564|Libānas prezidents]]''
| 2025-01-09
| 
|-
| [[:d:Q50678|Q50678]]
| [[Džons Mahāma|Džons Mahama]]
| ''[[:d:Q2672728|Ganas prezidents]]''
| 2025-01-07
| 
|-
| [[:d:Q711893|Q711893]]
| [[Miheils Kavelašvili]]
| ''[[:d:Q843405|Gruzijas prezidents]]''
| 2024-12-29
| 
|-
| [[:d:Q131403499|Q131403499]]
| ''[[:d:Q131403499|Dharam Gokhool]]''
| ''[[:d:Q3286988|Maurīcijas prezidents]]''
| 2024-12-07
| 
|-
| [[:d:Q18459548|Q18459548]]
| ''[[:d:Q18459548|Lương Cường]]''
| ''[[:d:Q866680|Vjetnamas prezidents]]''
| 2024-10-21
| 
|-
| [[:d:Q2107268|Q2107268]]
| [[Prabovo Subjanto]]
| ''[[:d:Q11755916|President of Indonesia]]''
| 2024-10-20
| 
|-
| [[:d:Q124831090|Q124831090]]
| ''[[:d:Q124831090|Taye Atske Selassie]]''
| ''[[:d:Q3409186|Etiopijas prezidents]]''
| 2024-10-07
| 
|-
| [[:d:Q5771800|Q5771800]]
| [[Klaudija Šeinbauma]]
| [[Meksikas prezidents]]
| 2024-10-01
| 
|-
| [[:d:Q4777855|Q4777855]]
| [[Anura Kumara Disanajake]]
| ''[[:d:Q2914380|Šrilankas prezidents]]''
| 2024-09-23
| 
|-
| [[:d:Q24494577|Q24494577]]
| [[Halla Tomasdotira]]
| [[Islandes prezidentu uzskaitījums|Islandes prezidents]]
| 2024-08-01
| 
|-
| [[:d:Q3462649|Q3462649]]
| [[Mins Auns Hlains]]
| ''[[:d:Q887124|Mjanmas prezidents]]''
| 2024-07-22
| 
|-
| [[:d:Q17330556|Q17330556]]
| [[Peters Pellegrīni|Peters Pelegrīni]]
| [[Slovākijas prezidentu uzskaitījums]]
| 2024-06-15
| 
|-
| [[:d:Q10831196|Q10831196]]
| [[To Lams]]
| ''[[:d:Q866680|Vjetnamas prezidents]]''
| 2024-05-22
| 2024-10-21
|-
| [[:d:Q3847080|Q3847080]]
| ''[[:d:Q3847080|Lai Ching-te]]''
| ''[[:d:Q887003|President of the Republic of China]]''
| 2024-05-20
| 
|-
| [[:d:Q57373|Q57373]]
| [[Asifs Ali Zardārī]]
| ''[[:d:Q473984|Pakistānas prezidents]]''
| 2024-03-10
| 
|-
| [[:d:Q28599854|Q28599854]]
| [[Tamāšs Šujoks]]
| ''[[:d:Q520765|Ungārijas prezidents]]''
| 2024-03-05
| 
|-
| [[:d:Q465476|Q465476]]
| ''[[:d:Q465476|László Kövér]]''
| ''[[:d:Q520765|Ungārijas prezidents]]''
| 2024-02-26
| 2024-03-04
|-
| [[:d:Q107254030|Q107254030]]
| ''[[:d:Q107254030|Bernardo Arévalo de León]]''
| ''[[:d:Q6085537|Gvatemalas prezidents]]''
| 2024-01-15
| 
|-
| [[:d:Q20090884|Q20090884]]
| [[Hilda Heine]]
| ''[[:d:Q3736673|Māršala Salu prezidents]]''
| 2024-01-04&lt;br/&gt;2016-01-28
| 2020-01-13
|-
| [[:d:Q18618881|Q18618881]]
| ''[[:d:Q18618881|Duma Boko]]''
| ''[[:d:Q866725|President of Botswana]]''
| 2024-01-01
| 
|-
| [[:d:Q57363|Q57363]]
| [[Andrī Radzualina]]
| ''[[:d:Q19161338|Madagaskaras prezidents]]''
| 2023-12-16&lt;br/&gt;2019-01-19
| 2025-10-14&lt;br/&gt;2023-09-09
|-
| [[:d:Q52395487|Q52395487]]
| [[Havjers Milejs]]
| ''[[:d:Q12969145|Argentīnas prezidents]]''
| 2023-12-10
| 
|-
| [[:d:Q112075625|Q112075625]]
| [[Daniels Noboa]]
| ''[[:d:Q732562|Ekvadoras prezidents]]''
| 2023-11-23
| 
|-
| [[:d:Q116293030|Q116293030]]
| ''[[:d:Q116293030|Mohamed Muizzu]]''
| ''[[:d:Q1064606|Maldīvijas prezidents]]''
| 2023-11-17
| 
|-
| [[:d:Q122208779|Q122208779]]
| ''[[:d:Q122208779|Sylvanie Burton]]''
| ''[[:d:Q20087535|president of Dominica]]''
| 2023-10-02
| 
|-
| [[:d:Q983752|Q983752]]
| [[Tarmans Šanmugaratnams]]
| ''[[:d:Q39021|Singapūras prezidents]]''
| 2023-09-14
| 
|-
| [[:d:Q22695687|Q22695687]]
| [[Santjago Penja]]
| ''[[:d:Q34071|Paragvajas prezidents]]''
| 2023-08-15
| 
|-
| [[:d:Q3047551|Q3047551]]
| [[Edgars Rinkēvičs]]
| [[Latvijas Valsts prezidents]]
| 2023-07-08
| 
|-
| [[:d:Q3510872|Q3510872]]
| [[Bola Tinubu]]
| ''[[:d:Q500282|Nigērijas prezidents]]''
| 2023-05-29
| 
|-
| [[:d:Q10833302|Q10833302]]
| ''[[:d:Q10833302|Võ Văn Thưởng]]''
| ''[[:d:Q866680|Vjetnamas prezidents]]''
| 2023-03-02
| 2024-03-21
|-
| [[:d:Q24957799|Q24957799]]
| ''[[:d:Q24957799|Võ Thị Ánh Xuân]]''
| ''[[:d:Q866680|Vjetnamas prezidents]]''
| 2023-01-18
| 2023-03-02
|-
| [[:d:Q37181|Q37181]]
| [[Luizs Inasiu Lula da Silva]]
| ''[[:d:Q5176750|Brazīlijas prezidents]]''
| 2023-01-01
| 
|-
| [[:d:Q12797332|Q12797332]]
| [[Nataša Pirca Musara]]
| [[Slovēnijas prezidentu uzskaitījums]]
| 2022-12-22
| 
|-
| [[:d:Q106474688|Q106474688]]
| [[Dina Boluarte]]
| ''[[:d:Q5708511|Peru prezidents]]''
| 2022-12-07
| 2025-10-10
|-
| [[:d:Q335688|Q335688]]
| ''[[:d:Q335688|Milorads Dodiks]]''
| ''[[:d:Q6594693|Serbu Republikas prezidents]]''
| 2022-11-15
| 2025-08-18
|-
| [[:d:Q114341246|Q114341246]]
| [[Ibrahims Traore]]
| ''[[:d:Q20995488|Burkinafaso prezidents]]''
| 2022-09-30
| 
|-
| [[:d:Q704022|Q704022]]
| [[Gustavo Petro]]
| ''[[:d:Q853475|Kolumbijas prezidents]]''
| 2022-08-07
| 
|-
| [[:d:Q19901232|Q19901232]]
| [[Drovpodi Murmu]]
| ''[[:d:Q313383|Indijas prezidents]]''
| 2022-07-25
| 
|-
| [[:d:Q107422711|Q107422711]]
| [[Bajrams Begajs]]
| ''[[:d:Q1625960|Albānijas prezidents]]''
| 2022-07-24
| 
|-
| [[:d:Q113239716|Q113239716]]
| ''[[:d:Q113239716|Nikenike Vurobaravu]]''
| [[Vanuatu prezidentu uzskaitījums|Vanuatu prezidents]]
| 2022-07-23
| 
|-
| [[:d:Q983402|Q983402]]
| ''[[:d:Q983402|Ranil Wickremesinghe]]''
| ''[[:d:Q2914380|Šrilankas prezidents]]''
| 2022-07-15
| 2024-09-23
|-
| [[:d:Q55863225|Q55863225]]
| ''[[:d:Q55863225|Seoule Simeon]]''
| [[Vanuatu prezidentu uzskaitījums|Vanuatu prezidents]]
| 2022-07-06
| 2022-07-23
|-
| [[:d:Q983324|Q983324]]
| [[Bongbongs Markoss]]
| ''[[:d:Q1209571|Filipīnu prezidents]]''
| 2022-06-30
| 
|-
| [[:d:Q319153|Q319153]]
| [[Hasans Šeihs Mohamuds]]
| ''[[:d:Q19364214|Somālijas prezidents]]''
| 2022-05-15
| 
|-
| [[:d:Q21995345|Q21995345]]
| [[Katalina Novāka]]
| ''[[:d:Q520765|Ungārijas prezidents]]''
| 2022-05-10
| 2024-02-26
|-
| [[:d:Q98017689|Q98017689]]
| [[Rodrigo Čavess Robless]]
| ''[[:d:Q27977064|Kostarikas prezidents]]''
| 2022-05-08
| 
|-
| [[:d:Q51874548|Q51874548]]
| [[Serdars Berdimuhamedovs]]
| ''[[:d:Q1155759|Turkmenistānas prezidents]]''
| 2022-03-19
| 
|-
| [[:d:Q3553274|Q3553274]]
| ''[[:d:Q3553274|Vahagns Hačaturjans]]''
| ''[[:d:Q4283840|Armēnijas prezidents]]''
| 2022-03-13
| 
|-
| [[:d:Q16297876|Q16297876]]
| [[Gabrjels Boričs]]
| [[Čīles valsts vadītāji|Čīles prezidents]]
| 2022-03-11
| 2026-03-11
|-
| [[:d:Q20513503|Q20513503]]
| ''[[:d:Q20513503|Alens Simonjans]]''
| ''[[:d:Q4283840|Armēnijas prezidents]]''
| 2022-02-01
| 2022-03-13
|-
| [[:d:Q8044708|Q8044708]]
| [[Sjomara Kastro]]
| ''[[:d:Q13341442|Hondurasas prezidents]]''
| 2022-01-27
| 2026-01-27
|-
| [[:d:Q110666454|Q110666454]]
| ''[[:d:Q110666454|Paul-Henri Sandaogo Damiba]]''
| ''[[:d:Q20995488|Burkinafaso prezidents]]''
| 2022-01-24
| 2022-09-30
|-
| [[:d:Q26257557|Q26257557]]
| [[Rumens Radevs]]
| ''[[:d:Q14946265|Bulgārijas prezidents]]''
| 2022-01-22&lt;br/&gt;2017-01-22
| 2026-01-23&lt;br/&gt;2022-01-22
|-
| [[:d:Q9333540|Q9333540]]
| ''[[:d:Q9333540|Sandra Mason]]''
| ''[[:d:Q108857904|Barbadosas prezidents]]''
| 2021-11-30
| 2025-11-30
|-
| [[:d:Q12358575|Q12358575]]
| [[Alars Kariss]]
| [[Igaunijas prezidents]]
| 2021-10-11
| 
|-
| [[:d:Q27982047|Q27982047]]
| ''[[:d:Q27982047|Carlos Vila Nova]]''
| ''[[:d:Q19058289|Santomes un Prinsipi prezidents]]''
| 2021-10-02
| 
|-
| [[:d:Q108418519|Q108418519]]
| ''[[:d:Q108418519|Mamady Doumbouya]]''
| ''[[:d:Q28015517|President of Guinea]]''
| 2021-10-01
| 
|-
| [[:d:Q717185|Q717185]]
| [[Hakainde Hičilema]]
| ''[[:d:Q18985034|Zambijas prezidents]]''
| 2021-08-24
| 
|-
| [[:d:Q103838608|Q103838608]]
| ''[[:d:Q103838608|Pedro Kastiljo]]''
| ''[[:d:Q5708511|Peru prezidents]]''
| 2021-07-28
| 2022-12-07
|-
| [[:d:Q107451258|Q107451258]]
| ''[[:d:Q107451258|Ariel Henry]]''
| ''[[:d:Q3290543|Haiti prezidents]]''
| 2021-07-20
| 2024-04-25
|-
| [[:d:Q4414537|Q4414537]]
| [[Giljermo Laso]]
| ''[[:d:Q732562|Ekvadoras prezidents]]''
| 2021-05-24
| 2023-11-23
|-
| [[:d:Q98497406|Q98497406]]
| [[Asimi Goita]]
| ''[[:d:Q47006779|President of Mali]]''
| 2021-05-24
| 
|-
| [[:d:Q8023642|Q8023642]]
| ''[[:d:Q8023642|Win Myint]]''
| ''[[:d:Q887124|Mjanmas prezidents]]''
| 2021-04-16&lt;br/&gt;2018-03-30
| 2021-02-01
|-
| [[:d:Q10800073|Q10800073]]
| ''[[:d:Q10800073|Nguyễn Xuân Phúc]]''
| ''[[:d:Q866680|Vjetnamas prezidents]]''
| 2021-04-05
| 2023-01-18
|-
| [[:d:Q13047644|Q13047644]]
| [[Vjosa Osmani]]
| [[Kosovas prezidentu uzskaitījums|Kosovas prezidents]]
| 2021-04-04&lt;br/&gt;2020-11-05
| 2021-03-22
|-
| [[:d:Q5567306|Q5567306]]
| ''[[:d:Q5567306|Glauk Konjufca]]''
| [[Kosovas prezidentu uzskaitījums|Kosovas prezidents]]
| 2021-03-22
| 2021-04-04
|-
| [[:d:Q58323|Q58323]]
| [[Thongluns Sisulits]]
| ''[[:d:Q904139|Laosas prezidents]]''
| 2021-03-22
| 
|-
| [[:d:Q16193885|Q16193885]]
| [[Samija Suluhu Hasana]]
| ''[[:d:Q7241291|Tanzānijas prezidents]]''
| 2021-03-19
| 
|-
| [[:d:Q3331362|Q3331362]]
| ''[[:d:Q3331362|Myint Swe]]''
| ''[[:d:Q887124|Mjanmas prezidents]]''
| 2021-02-01&lt;br/&gt;2018-03-21
| 2024-07-22&lt;br/&gt;2018-03-30
|-
| [[:d:Q25597826|Q25597826]]
| [[Sadirs Džaparovs]]
| ''[[:d:Q853036|Kirgizstānas prezidents]]''
| 2021-01-28&lt;br/&gt;2020-10-16
| 2020-11-14
|-
| [[:d:Q15071069|Q15071069]]
| [[Maija Sandu]]
| ''[[:d:Q312271|Moldovas prezidents]]''
| 2020-12-24
| 
|-
| [[:d:Q20015136|Q20015136]]
| ''[[:d:Q20015136|Francisco Sagasti]]''
| ''[[:d:Q5708511|Peru prezidents]]''
| 2020-11-17
| 2021-07-28
|-
| [[:d:Q25597831|Q25597831]]
| ''[[:d:Q25597831|Talants Mamitovs]]''
| ''[[:d:Q853036|Kirgizstānas prezidents]]''
| 2020-11-14
| 2021-01-27
|-
| [[:d:Q5993760|Q5993760]]
| ''[[:d:Q5993760|Manuels Merino]]''
| ''[[:d:Q5708511|Peru prezidents]]''
| 2020-11-10
| 2020-11-15
|-
| [[:d:Q1568174|Q1568174]]
| ''[[:d:Q1568174|Wavel Ramkalawan]]''
| ''[[:d:Q18463915|Seišelu prezidents]]''
| 2020-10-26
| 
|-
| [[:d:Q99522144|Q99522144]]
| ''[[:d:Q99522144|Bah Ndaw]]''
| ''[[:d:Q47006779|President of Mali]]''
| 2020-09-25
| 2021-05-24
|-
| [[:d:Q64840184|Q64840184]]
| [[Irfāns Ali]]
| [[Gajānas prezidenti|Gajānas prezidents]]
| 2020-08-02
| 
|-
| [[:d:Q27329764|Q27329764]]
| ''[[:d:Q27329764|Évariste Ndayishimiye]]''
| ''[[:d:Q19057827|Burundijas prezidents]]''
| 2020-06-18
| 
|-
| [[:d:Q16873213|Q16873213]]
| ''[[:d:Q16873213|Pascal Nyabenda]]''
| ''[[:d:Q19057827|Burundijas prezidents]]''
| 2020-06-08
| 2020-06-18
|-
| [[:d:Q57415743|Q57415743]]
| [[Katerina Sakellaropulu]]
| [[Grieķijas prezidents]]
| 2020-03-13
| 2025-03-13
|-
| [[:d:Q6800406|Q6800406]]
| [[Luiss Lakalje Po|Luis Alberto Lacalle Pou]]
| ''[[:d:Q4524807|President of Uruguay]]''
| 2020-03-01
| 2025-03-01
|-
| [[:d:Q57687|Q57687]]
| [[Zorans Milanovičs]]
| ''[[:d:Q268984|Horvātijas prezidents]]''
| 2020-02-19
| 
|-
| [[:d:Q2134696|Q2134696]]
| ''[[:d:Q2134696|Alejandro Giammattei]]''
| ''[[:d:Q6085537|Gvatemalas prezidents]]''
| 2020-01-14
| 2024-01-14
|-
| [[:d:Q20658229|Q20658229]]
| ''[[:d:Q20658229|David Kabua]]''
| ''[[:d:Q3736673|Māršala Salu prezidents]]''
| 2020-01-13
| 2024-01-03
|-
| [[:d:Q16855164|Q16855164]]
| ''[[:d:Q16855164|Umaro Sissoco Embaló]]''
| ''[[:d:Q28015461|President of Guinea-Bissau]]''
| 2020-01-03
| 2025-11-26
|-
| [[:d:Q701484|Q701484]]
| [[Klauss Johaniss]]
| ''[[:d:Q839139|Rumānijas prezidents]]''
| 2019-12-21
| 2025-02-12
|-
| [[:d:Q2642828|Q2642828]]
| [[Alverto Fernandess]]
| ''[[:d:Q12969145|Argentīnas prezidents]]''
| 2019-12-10
| 2023-12-10
|-
| [[:d:Q77311543|Q77311543]]
| ''[[:d:Q77311543|Prithvirajsing Roopun]]''
| ''[[:d:Q3286988|Maurīcijas prezidents]]''
| 2019-12-02
| 2024-12-06
|-
| [[:d:Q79520762|Q79520762]]
| ''[[:d:Q79520762|Eddy Balancy]]''
| ''[[:d:Q3286988|Maurīcijas prezidents]]''
| 2019-11-26
| 2019-12-02
|-
| [[:d:Q1538702|Q1538702]]
| ''[[:d:Q1538702|Gotabaya Rajapaksa]]''
| ''[[:d:Q2914380|Šrilankas prezidents]]''
| 2019-11-18
| 2022-07-14
|-
| [[:d:Q9268379|Q9268379]]
| [[Gitans Nausēda]]
| ''[[:d:Q878222|Lietuvas prezidents]]''
| 2019-07-12
| 
|-
| [[:d:Q348043|Q348043]]
| [[Egils Levits]]
| [[Latvijas Valsts prezidents]]
| 2019-07-08
| 2023-07-08
|-
| [[:d:Q26273268|Q26273268]]
| [[Zuzana Čaputova]]
| [[Slovākijas prezidentu uzskaitījums]]
| 2019-06-15
| 2024-06-15
|-
| [[:d:Q17712353|Q17712353]]
| [[Najibs Bukele]]
| ''[[:d:Q878151|Salvadoras prezidents]]''
| 2019-06-01
| 
|-
| [[:d:Q515602|Q515602]]
| ''[[:d:Q515602|Azali Assoumani]]''
| ''[[:d:Q28015452|Komoru prezidents]]''
| 2019-05-26&lt;br/&gt;2016-05-26
| 2019-02-03
|-
| [[:d:Q200881|Q200881]]
| [[Kasims Žomarts Tokajevs]]
| [[Kazahstānas prezidentu uzskaitījums|Kazahstānas prezidents]]
| 2019-03-20
| 
|-
| [[:d:Q28370112|Q28370112]]
| ''[[:d:Q28370112|Moustadroine Abdou]]''
| ''[[:d:Q28015452|Komoru prezidents]]''
| 2019-02-13
| 2019-04-03
|-
| [[:d:Q29032770|Q29032770]]
| [[Felikss Čisekedi]]
| ''[[:d:Q3409199|Kongo Demokrātiskās Republikas prezidents]]''
| 2019-01-25
| 
|-
| [[:d:Q58833335|Q58833335]]
| ''[[:d:Q58833335|Huans Gvaido]]''
| [[Venecuēlas prezidenti|Venecuēlas prezidents]]
| 2019-01-23
| 2023-01-05
|-
| [[:d:Q10304982|Q10304982]]
| [[Žairs Bolsonaru]]
| ''[[:d:Q5176750|Brazīlijas prezidents]]''
| 2019-01-01
| 2022-12-31
|-
| [[:d:Q272416|Q272416]]
| [[Salome Zurabišvili]]
| ''[[:d:Q843405|Gruzijas prezidents]]''
| 2018-12-16
| 2024-12-29
|-
| [[:d:Q318508|Q318508]]
| [[Andress Manuels Lopess Ovradors]]
| [[Meksikas prezidents]]
| 2018-12-01
| 2024-09-30
|-
| [[:d:Q5528031|Q5528031]]
| [[Žeļka Cvijanoviča]]
| ''[[:d:Q6594693|Serbu Republikas prezidents]]''
| 2018-11-19
| 2022-11-15
|-
| [[:d:Q55614252|Q55614252]]
| ''[[:d:Q55614252|Ibrahim Mohamed Solih]]''
| ''[[:d:Q1064606|Maldīvijas prezidents]]''
| 2018-11-17
| 2023-11-17
|-
| [[:d:Q7399685|Q7399685]]
| [[Sahlevorka Zevde]]
| ''[[:d:Q3409186|Etiopijas prezidents]]''
| 2018-10-25
| 2024-10-07
|-
| [[:d:Q318458|Q318458]]
| ''[[:d:Q318458|Nguyễn Phú Trọng]]''
| ''[[:d:Q866680|Vjetnamas prezidents]]''
| 2018-10-23
| 2021-04-05
|-
| [[:d:Q10841571|Q10841571]]
| ''[[:d:Q10841571|Đặng Thị Ngọc Thịnh]]''
| ''[[:d:Q866680|Vjetnamas prezidents]]''
| 2018-09-21
| 2018-10-23
|-
| [[:d:Q4790529|Q4790529]]
| ''[[:d:Q4790529|Arif Alvi]]''
| ''[[:d:Q473984|Pakistānas prezidents]]''
| 2018-09-09
| 2024-03-10
|-
| [[:d:Q56635616|Q56635616]]
| ''[[:d:Q56635616|Rivo Rakotovao]]''
| ''[[:d:Q19161338|Madagaskaras prezidents]]''
| 2018-09-07
| 2019-01-19
|-
| [[:d:Q48136013|Q48136013]]
| ''[[:d:Q48136013|Mario Abdo Benítez]]''
| ''[[:d:Q34071|Paragvajas prezidents]]''
| 2018-08-15
| 2023-08-15
|-
| [[:d:Q17478000|Q17478000]]
| ''[[:d:Q17478000|Iván Duque]]''
| ''[[:d:Q853475|Kolumbijas prezidents]]''
| 2018-08-07
| 2022-08-07
|-
| [[:d:Q26996246|Q26996246]]
| ''[[:d:Q26996246|Karloss Alvarado Kesada]]''
| ''[[:d:Q27977064|Kostarikas prezidents]]''
| 2018-05-08
| 2022-05-08
|-
| [[:d:Q93153|Q93153]]
| [[Armens Sarkisjans]]
| ''[[:d:Q4283840|Armēnijas prezidents]]''
| 2018-04-09
| 2022-02-01
|-
| [[:d:Q18618891|Q18618891]]
| ''[[:d:Q18618891|Mokgweetsi Masisi]]''
| ''[[:d:Q866725|President of Botswana]]''
| 2018-04-01
| 
|-
| [[:d:Q24030720|Q24030720]]
| ''[[:d:Q24030720|Martín Vizcarra]]''
| ''[[:d:Q5708511|Peru prezidents]]''
| 2018-03-23
| 2020-10-09
|-
| [[:d:Q27662367|Q27662367]]
| ''[[:d:Q27662367|Barlen Vyapoory]]''
| ''[[:d:Q3286988|Maurīcijas prezidents]]''
| 2018-03-23
| 2019-11-26
|-
| [[:d:Q47461098|Q47461098]]
| ''[[:d:Q47461098|Paula-Mae Weekes]]''
| ''[[:d:Q2522739|Trinidādas un Tobāgo prezidents]]''
| 2018-03-19
| 2023-03-20
|-
| [[:d:Q306|Q306]]
| [[Sevastjans Piņera]]
| [[Čīles valsts vadītāji|Čīles prezidents]]
| 2018-03-11
| 2022-03-11
|-
| [[:d:Q23810819|Q23810819]]
| ''[[:d:Q23810819|Soronbajs Žeenbekovs]]''
| ''[[:d:Q853036|Kirgizstānas prezidents]]''
| 2017-11-24
| 2020-10-15
|-
| [[:d:Q510523|Q510523]]
| [[Emersons Mnangagva]]
| ''[[:d:Q19056184|Zimbabves prezidents]]''
| 2017-11-24
| 
|-
| [[:d:Q7181212|Q7181212]]
| ''[[:d:Q7181212|Phelekezela Mphoko]]''
| ''[[:d:Q19056184|Zimbabves prezidents]]''
| 2017-11-21
| 2017-11-24
|-
| [[:d:Q28650390|Q28650390]]
| [[Žuans Lorensu|Žuans Manuēls Gonsalvess Lorenss]]
| ''[[:d:Q846091|Angolas prezidents]]''
| 2017-09-26
| 
|-
| [[:d:Q5642345|Q5642345]]
| ''[[:d:Q5642345|Halima Jakoba]]''
| ''[[:d:Q39021|Singapūras prezidents]]''
| 2017-09-14
| 2023-09-13
|-
| [[:d:Q6109288|Q6109288]]
| ''[[:d:Q6109288|J.Y. Pillay]]''
| ''[[:d:Q39021|Singapūras prezidents]]''
| 2017-09-01
| 2017-09-14
|-
| [[:d:Q16845347|Q16845347]]
| [[Rāms Nāths Kovinds]]
| ''[[:d:Q313383|Indijas prezidents]]''
| 2017-07-25
| 2022-07-25
|-
| [[:d:Q727132|Q727132]]
| [[Ilirs Meta]]
| ''[[:d:Q1625960|Albānijas prezidents]]''
| 2017-07-24
| 2022-07-24
|-
| [[:d:Q32060530|Q32060530]]
| ''[[:d:Q32060530|Tallis Obed Moses]]''
| [[Vanuatu prezidentu uzskaitījums|Vanuatu prezidents]]
| 2017-07-06
| 2022-07-06
|-
| [[:d:Q5398549|Q5398549]]
| ''[[:d:Q5398549|Esmon Saimon]]''
| [[Vanuatu prezidentu uzskaitījums|Vanuatu prezidents]]
| 2017-06-17
| 2017-07-06
|-
| [[:d:Q222031|Q222031]]
| [[Aleksandars Vučičs]]
| ''[[:d:Q889830|Serbijas prezidents]]''
| 2017-05-31
| 
|-
| [[:d:Q518626|Q518626]]
| [[Lenins Moreno]]
| ''[[:d:Q732562|Ekvadoras prezidents]]''
| 2017-05-24
| 2021-05-24
|-
| [[:d:Q3052772|Q3052772]]
| [[Emanuels Makrons]]
| [[Francijas prezidents]]
| 2017-05-14
| 
|-
| [[:d:Q57467|Q57467]]
| [[Jānošs Āders]]
| ''[[:d:Q520765|Ungārijas prezidents]]''
| 2017-05-10
| 2022-05-09
|-
| [[:d:Q76658|Q76658]]
| [[Franks Valters Šteinmeiers]]
| [[Vācijas prezidents]]
| 2017-03-19
| 
|-
| [[:d:Q558575|Q558575]]
| ''[[:d:Q558575|Mohamed Abdullahi Mohamed]]''
| ''[[:d:Q19364214|Somālijas prezidents]]''
| 2017-02-16
| 2022-05-15
|-
| [[:d:Q21294765|Q21294765]]
| [[Žovenels Moīzs]]
| ''[[:d:Q3290543|Haiti prezidents]]''
| 2017-02-07
| 2021-07-07
|-
| [[:d:Q78869|Q78869]]
| [[Aleksandrs van der Bellens]]
| [[Austrijas prezidenti|Austrijas prezidents]]
| 2017-01-26
| 
|-
| [[:d:Q27917049|Q27917049]]
| [[Adama Barovs]]
| ''[[:d:Q15921518|Gambijas prezidents]]''
| 2017-01-19
| 
|-
| [[:d:Q718601|Q718601]]
| [[Nana Akufo-Ādo]]
| ''[[:d:Q2672728|Ganas prezidents]]''
| 2017-01-07
| 2025-01-07
|-
| [[:d:Q2035881|Q2035881]]
| ''[[:d:Q2035881|Vadims Krasnoseļskis]]''
| [[Piedņestras prezidents]]
| 2016-12-30
| 
|-
| [[:d:Q4164146|Q4164146]]
| [[Igors Dodons]]
| ''[[:d:Q312271|Moldovas prezidents]]''
| 2016-12-23
| 2020-12-24
|-
| [[:d:Q57808|Q57808]]
| [[Šavkats Mirzijojevs]]
| ''[[:d:Q7466263|Uzbekistānas prezidents]]''
| 2016-12-14&lt;br/&gt;2016-09-08
| 2016-12-14
|-
| [[:d:Q363392|Q363392]]
| ''[[:d:Q363392|Michel Aoun]]''
| ''[[:d:Q22001564|Libānas prezidents]]''
| 2016-10-31
| 2022-10-30
|-
| [[:d:Q5220343|Q5220343]]
| ''[[:d:Q5220343|Danny Faure]]''
| ''[[:d:Q18463915|Seišelu prezidents]]''
| 2016-10-16
| 2020-10-26
|-
| [[:d:Q12366816|Q12366816]]
| [[Kersti Kaljulaida]]
| [[Igaunijas prezidents]]
| 2016-10-10
| 2021-10-11
|-
| [[:d:Q709734|Q709734]]
| ''[[:d:Q709734|Evaristo Carvalho]]''
| ''[[:d:Q19058289|Santomes un Prinsipi prezidents]]''
| 2016-09-03
| 2021-10-02
|-
| [[:d:Q20533811|Q20533811]]
| ''[[:d:Q20533811|Nigmatilla Yuldashev]]''
| ''[[:d:Q7466263|Uzbekistānas prezidents]]''
| 2016-09-02
| 2016-09-08
|-
| [[:d:Q463533|Q463533]]
| [[Mišels Temers]]
| ''[[:d:Q5176750|Brazīlijas prezidents]]''
| 2016-08-31
| 2018-12-31
|-
| [[:d:Q24045706|Q24045706]]
| ''[[:d:Q24045706|Guðni Jóhannesson]]''
| [[Islandes prezidentu uzskaitījums|Islandes prezidents]]
| 2016-08-01
| 2024-07-31
|-
| [[:d:Q381027|Q381027]]
| ''[[:d:Q381027|Pedro Pablo Kuczynski]]''
| ''[[:d:Q5708511|Peru prezidents]]''
| 2016-07-28
| 2018-03-23
|-
| [[:d:Q4955460|Q4955460]]
| ''[[:d:Q4955460|Brahim Ghali]]''
| ''[[:d:Q2662118|Sahāras Arābu Demokrātiskās Republikas prezidents]]''
| 2016-07-12
| 
|-
| [[:d:Q457786|Q457786]]
| [[Rodrigo Duterte]]
| ''[[:d:Q1209571|Filipīnu prezidents]]''
| 2016-06-30
| 2022-06-30
|-
| [[:d:Q233984|Q233984]]
| [[Cai Inveņa]]
| ''[[:d:Q887003|President of the Republic of China]]''
| 2016-05-20
| 2024-05-19
|-
| [[:d:Q470024|Q470024]]
| ''[[:d:Q470024|Bounnhang Vorachith]]''
| ''[[:d:Q904139|Laosas prezidents]]''
| 2016-04-20
| 2021-03-22
|-
| [[:d:Q57634|Q57634]]
| [[Hašims Tači]]
| [[Kosovas prezidentu uzskaitījums|Kosovas prezidents]]
| 2016-04-07
| 2020-11-05
|-
| [[:d:Q16669148|Q16669148]]
| [[Patriss Talons|Patriks Talons]]
| ''[[:d:Q2407810|President of the Republic of Benin]]''
| 2016-04-06
| 
|-
| [[:d:Q7833292|Q7833292]]
| ''[[:d:Q7833292|Trần Đại Quang]]''
| ''[[:d:Q866680|Vjetnamas prezidents]]''
| 2016-04-02
| 2018-09-21
|-
| [[:d:Q23020990|Q23020990]]
| ''[[:d:Q23020990|Htin Kyaw]]''
| ''[[:d:Q887124|Mjanmas prezidents]]''
| 2016-03-30
| 2018-03-21
|-
| [[:d:Q57758|Q57758]]
| [[Fostēns Aršanžs Tuadera]]
| ''[[:d:Q15710848|Centrālāfrikas Republikas prezidents]]''
| 2016-03-30
| 
|-
| [[:d:Q23034482|Q23034482]]
| ''[[:d:Q23034482|Taneti Maamau]]''
| ''[[:d:Q878250|Kiribati prezidents]]''
| 2016-03-11
| 
|-
| [[:d:Q6207072|Q6207072]]
| ''[[:d:Q6207072|Jocelerme Privert]]''
| ''[[:d:Q3290543|Haiti prezidents]]''
| 2016-02-14
| 2017-02-07
|-
| [[:d:Q17995110|Q17995110]]
| ''[[:d:Q17995110|Džimijs Moraless]]''
| ''[[:d:Q6085537|Gvatemalas prezidents]]''
| 2016-01-14
| 2020-01-14
|-
| [[:d:Q21968142|Q21968142]]
| ''[[:d:Q21968142|Casten Nemra]]''
| ''[[:d:Q3736673|Māršala Salu prezidents]]''
| 2016-01-11
| 2016-01-28
|-
| [[:d:Q599988|Q599988]]
| ''[[:d:Q599988|Roch Marc Christian Kaboré]]''
| ''[[:d:Q20995488|Burkinafaso prezidents]]''
| 2015-12-29
| 2022-01-24
|-
| [[:d:Q561837|Q561837]]
| [[Maurisio Makri]]
| ''[[:d:Q12969145|Argentīnas prezidents]]''
| 2015-12-10
| 2019-12-10
|-
| [[:d:Q5018756|Q5018756]]
| ''[[:d:Q5018756|John Magufuli]]''
| ''[[:d:Q7241291|Tanzānijas prezidents]]''
| 2015-11-05
| 2021-03-17
|-
| [[:d:Q16105972|Q16105972]]
| ''[[:d:Q16105972|Michel Kafando]]''
| ''[[:d:Q20995488|Burkinafaso prezidents]]''
| 2015-09-23
| 2015-12-29
|-
| [[:d:Q19628964|Q19628964]]
| ''[[:d:Q19628964|Chérif Sy]]''
| ''[[:d:Q20995488|Burkinafaso prezidents]]''
| 2015-09-17
| 2015-09-23
|-
| [[:d:Q20978710|Q20978710]]
| ''[[:d:Q20978710|Gilbert Diendéré]]''
| ''[[:d:Q20995488|Burkinafaso prezidents]]''
| 2015-09-17
| 2015-09-23
|-
| [[:d:Q19914009|Q19914009]]
| ''[[:d:Q19914009|Alehandro Maldonado Agirre]]''
| ''[[:d:Q6085537|Gvatemalas prezidents]]''
| 2015-09-03
| 2016-01-14
|-
| [[:d:Q9151911|Q9151911]]
| [[Andžejs Duda]]
| [[Polijas prezidenti|Polijas prezidents]]
| 2015-08-06
| 2025-08-06
|-
| [[:d:Q2416022|Q2416022]]
| [[Raimonds Vējonis]]
| [[Latvijas Valsts prezidents]]
| 2015-07-08
| 2019-07-08
|-
| [[:d:Q20022984|Q20022984]]
| ''[[:d:Q20022984|Ameenah Gurib-Fakim]]''
| ''[[:d:Q3286988|Maurīcijas prezidents]]''
| 2015-06-05
| 2018-03-23
|-
| [[:d:Q361567|Q361567]]
| [[Muhammadu Buhari]]
| ''[[:d:Q500282|Nigērijas prezidents]]''
| 2015-05-29
| 2023-05-29
|-
| [[:d:Q692241|Q692241]]
| ''[[:d:Q692241|Monique Ohsan Bellepeau]]''
| ''[[:d:Q3286988|Maurīcijas prezidents]]''
| 2015-05-29
| 2015-06-05
|-
| [[:d:Q5230470|Q5230470]]
| ''[[:d:Q5230470|David A. Granger]]''
| [[Gajānas prezidenti|Gajānas prezidents]]
| 2015-05-16
| 2020-08-02
|-
| [[:d:Q3407316|Q3407316]]
| ''[[:d:Q3407316|Prokopis Pavlopoulos]]''
| [[Grieķijas prezidents]]
| 2015-03-13
| 2020-03-13
|-
| [[:d:Q9099|Q9099]]
| ''[[:d:Q9099|Tabaré Vázquez]]''
| ''[[:d:Q4524807|President of Uruguay]]''
| 2015-03-01
| 2020-03-01
|-
| [[:d:Q3176299|Q3176299]]
| [[Kolinda Grabara-Kitaroviča]]
| ''[[:d:Q268984|Horvātijas prezidents]]''
| 2015-02-18
| 2020-02-18
|-
| [[:d:Q3956186|Q3956186]]
| [[Serdžo Matarella|Sergio Mattarella]]
| ''[[:d:Q332711|Itālijas prezidents]]''
| 2015-02-03
| 
|-
| [[:d:Q18352991|Q18352991]]
| ''[[:d:Q18352991|Edgars Lungu]]''
| ''[[:d:Q18985034|Zambijas prezidents]]''
| 2015-01-25
| 2021-08-24
|-
| [[:d:Q5448556|Q5448556]]
| ''[[:d:Q5448556|Filipe Nyusi]]''
| ''[[:d:Q18565665|Mozambikas prezidents]]''
| 2015-01-15
| 2025-01-15
|-
| [[:d:Q6737124|Q6737124]]
| ''[[:d:Q6737124|Maithripala Sirisena]]''
| ''[[:d:Q2914380|Šrilankas prezidents]]''
| 2015-01-09
| 2019-11-18
|-
| [[:d:Q40722|Q40722]]
| [[Dilma Rusefa]]
| ''[[:d:Q5176750|Brazīlijas prezidents]]''
| 2015-01-01
| 2016-08-31
|}
{{Wikidata list end}}</text>
      <sha1>rdcxu2zuqn3m0ssdrn264gr1pzvm4g0</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>2018. gada NHL drafts</title>
    <ns>0</ns>
    <id>398961</id>
    <revision>
      <id>4468193</id>
      <parentid>4466279</parentid>
      <timestamp>2026-05-14T13:39:37Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <comment>/* 2. kārta */</comment>
      <origin>4468193</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5175" sha1="g8f6nf2fg7aex0v9jiqa1bfnq5ftmqn" xml:space="preserve">{{Drafta infokaste
| name           = 2018. gada NHL drafts
| logo           = 
| logosize       = 
| image          = 
| imagesize      = 
| caption        = 
| date           = [[2018]]. gada [[22. jūnijs|22]].-[[23. jūnijs]]
| time           = 
| location       = {{vieta|ASV|Dalasa}}
| network        = 
| first          = {{flaga|Zviedrija}} [[Rasmuss Dālīns]]
| first_t        = [[Bufalo &quot;Sabres&quot;]]
| first_l        = Nacionālās hokeja līgas drafts#Visi NHL drafti
| first_r        = 31
| most           = 
| fewest         = 
| overall        = 217
| draftlist      = [[Nacionālās hokeja līgas drafts|NHL drafti]]
| prev_year      = [[2017. gada NHL drafts|2017]]
| next_year      = [[2019. gada NHL drafts|2019]]
}}
'''2018. gada NHL drafts''' bija 56. [[Nacionālā hokeja līga|NHL]] [[Nacionālās hokeja līgas drafts|drafts]], kurš norisinājās [[2018. gads|2018]]. gada [[22. jūnijs|22. jūnijā]] [[Dalasa|Dalasā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]. Kopā tika draftēti 217 spēlētāji septiņās kārtās.

== 1. kārta ==
{| class=&quot;wikitable&quot;
! width=30px |Nr.
! width=210px |Spēlētājs
! width=180px |Komanda
|-
|1
|{{flaga|Zviedrija}} [[Rasmuss Dālīns]]
|[[Bufalo &quot;Sabres&quot;]]
|-
|2
|{{flaga|Krievija}} [[Andrejs Svečņikovs]]
|[[Karolīnas &quot;Hurricanes&quot;]]
|-
|3
|{{flaga|Somija}} [[Jesperi Kotkaniemi]]
|[[Monreālas &quot;Canadiens&quot;]]
|-
|4
|{{flaga|ASV}} [[Breidijs Tkačuks]]
|[[Otavas &quot;Senators&quot;]]
|-
|5
|{{flaga|Kanāda}} [[Barets Heitons]]
|[[Arizonas &quot;Coyotes&quot;]]
|-
|6
|{{flaga|Čehija}} [[Filips Zadina]]
|[[Detroitas &quot;Red Wings&quot;]]
|-
|7
|{{flaga|ASV}} [[Kvinns Hjūzs]]
|[[Vankūveras &quot;Canucks&quot;]]
|-
|8
|{{flaga|Zviedrija}} [[Ādams Bokvists]]
|[[Čikāgas &quot;Blackhawks&quot;]]
|-
|9
|{{flaga|Krievija}} [[Vitālijs Kravcovs]]
|[[Ņujorkas &quot;Rangers&quot;]]
|-
|10
|{{flaga|Kanāda}} [[Evans Bušārs]]
|[[Edmontonas &quot;Oilers&quot;]]
|-
|11
|{{flaga|ASV}} [[Olivers Valstroms]]
|[[Ņujorkas &quot;Islanders&quot;]]
|-
|12
|{{flaga|Kanāda}} [[Noa Dobsons]]
|[[Ņujorkas &quot;Islanders&quot;]]
|-
|13
|{{flaga|Kanāda}} [[Tajs Delandrea]]
|[[Dalasas &quot;Stars&quot;]]
|-
|14
|{{flaga|ASV}} [[Džoels Farabī]]
|[[Filadelfijas &quot;Flyers&quot;]]
|-
|15
|{{flaga|Krievija}} [[Grigorijs Deņisenko]]
|[[Floridas &quot;Panthers&quot;]]
|-
|16
|{{flaga|Čehija}} [[Martins Kauts]]
|[[Kolorādo &quot;Avalanche&quot;]]
|-
|17
|{{flaga|Kanāda}} [[Tajs Smits]]
|[[Ņūdžersijas &quot;Devils&quot;]]
|-
|18
|{{flaga|Kanāda}} [[Liems Faudijs]]
|[[Kolumbusas &quot;Blue Jackets&quot;]]
|-
|19
|{{flaga|ASV}} [[Džejs O'Brīns]]
|[[Filadelfijas &quot;Flyers&quot;]]
|-
|20
|{{flaga|Somija}} [[Rasmuss Kupari]]
|[[Losandželosas &quot;Kings&quot;]]
|-
|21
|{{flaga|Kanāda}} [[Raiens Mērklijs]]
|[[Sanhosē &quot;Sharks&quot;]]
|-
|22
|{{flaga|ASV}} [[Keandrs Millers]]
|[[Ņujorkas &quot;Rangers&quot;]]
|-
|23
|{{flaga|Zviedrija}} [[Īsaks Lundestrēms]]
|[[Anahaimas &quot;Ducks&quot;]]
|-
|24
|{{flaga|Zviedrija}} [[Filips Johansons]]
|[[Minesotas &quot;Wild&quot;]]
|-
|25
|{{flaga|Vācija}} [[Dominiks Boks]]
|[[Sentluisas &quot;Blues&quot;]]
|-
|26
|{{flaga|Kanāda}} [[Džeikobs Bernārs-Dokers]]
|[[Otavas &quot;Senators&quot;]]
|-
|27
|{{flaga|Kanāda}} [[Nikolā Bodēns]]
|[[Čikāgas &quot;Blackhawks&quot;]]
|-
|28
|{{flaga|Zviedrija}} [[Nilss Lundkvists]]
|[[Ņujorkas &quot;Rangers&quot;]]
|-
|29
|{{flaga|Zviedrija}} [[Rasmuss Sandins]]
|[[Toronto &quot;Maple Leafs&quot;]]
|-
|30
|{{flaga|Kanāda}} [[Džo Veleno]]
|[[Detroitas &quot;Red Wings&quot;]]
|-
|31
|{{flaga|Krievija}} [[Aleksandrs Aleksejevs]]
|[[Vašingtonas &quot;Capitals&quot;]]
|}

== 2. kārta ==
{| class=&quot;wikitable&quot;
! width=&quot;30px&quot; |Nr.
! width=&quot;210px&quot; |Spēlētājs
! width=&quot;180px&quot; |Komanda
|-
|38
|{{Flaga|Krievija}} [[Aleksandrs Romanovs]]
|[[Monreālas &quot;Canadiens&quot;]]
|-
|46
|{{Flaga|Slovākija}} [[Martins Fehērvārs]]
|[[Vašingtonas &quot;Capitals&quot;]]
|-
|49
|{{Flaga|Krievija}} [[Kirils Marčenko]]
|[[Kolumbusas &quot;Blue Jackets&quot;]]
|-
|55
|{{flaga|Kanāda}} [[Kevins Bāls]]
|[[Arizonas &quot;Coyotes&quot;]]
|-
|61
|{{flaga|RUS}} [[Ivans Morozovs]]
|[[Vegasas &quot;Golden Knights&quot;]]
|}

== 3. kārta ==
{| class=&quot;wikitable&quot;
! width=&quot;30px&quot; |Nr.
! width=&quot;210px&quot; |Spēlētājs
! width=&quot;180px&quot; |Komanda
|-
|63
|{{flaga|Kanāda}} [[Džeks Makbeins]]
|[[Minesotas &quot;Wild&quot;]]
|-
|85
|{{flaga|Čehija}} [[Lukāšs Dostāls]]
|[[Anahaimas &quot;Ducks&quot;]]
|}

== 4. kārta ==
{| class=&quot;wikitable&quot;
! width=&quot;30px&quot; |Nr.
! width=&quot;210px&quot; |Spēlētājs
! width=&quot;180px&quot; |Komanda
|-
|105
|{{Flaga|Slovākija}} [[Martins Pospīšils]]
|[[Kalgari &quot;Flames&quot;]]
|-
|107
|{{flaga|Kanāda}} [[Džoels Hofers]]
|[[Sentluisas &quot;Blues&quot;]]
|-
|120
|{{flaga|SUI}} [[Filips Kuraševs]]
|[[Čikāgas &quot;Blackhawks&quot;]]
|-
|122
|{{Flaga|Slovākija}} [[Milošs Romans]]
|[[Kalgari &quot;Flames&quot;]]
|}
== 5. kārta ==
{| class=&quot;wikitable&quot;
! width=&quot;30px&quot; |Nr.
! width=&quot;210px&quot; |Spēlētājs
! width=&quot;180px&quot; |Komanda
|-
|141
|{{flaga|Baltkrievija}} [[Jegors Šarangovičs]]
|[[Ņūdžersijas &quot;Devils&quot;]]
|}

== 6. kārta ==
{| class=&quot;wikitable&quot;
! width=&quot;30px&quot; |Nr.
! width=&quot;210px&quot; |Spēlētājs
! width=&quot;180px&quot; |Komanda
|-
|156
|{{flaga|Zviedrija}} [[Pontuss Holmberjs]]
|[[Toronto &quot;Maple Leafs&quot;]]
|-
|164
|{{flaga|ASV}} [[Maikls Keselrings]]
|[[Edmontonas &quot;Oilers&quot;]]
|-
|167
|{{flaga|Norvēģija}} [[Matīass Emilio Petešens]]
|[[Kalgari &quot;Flames&quot;]]
|}
{{Hokejs-aizmetnis}}
{{NHLdrafts}}

[[Kategorija:2018. gads sportā]]
[[Kategorija:NHL drafts]]</text>
      <sha1>g8f6nf2fg7aex0v9jiqa1bfnq5ftmqn</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Romualds Grīnblats</title>
    <ns>0</ns>
    <id>398980</id>
    <revision>
      <id>4468231</id>
      <parentid>4357292</parentid>
      <timestamp>2026-05-14T15:51:07Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Meistars Joda</username>
        <id>781</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4468231</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4728" sha1="q788rxlo2037lbsreu16zczdksyqqs4" xml:space="preserve">
{{Aktiera infokaste
 | vārds                   = Romualds Grīnblats
 | vārds_orig              = 
 | attēls                  = 
 | attēla izmērs           = 
 | komentārs               = 
 | dz. vārds               = 
 | dz. datums              = {{dat|1930|4|11}}
 | dz. vieta               = [[Kaļiņina]], [[Krievijas PFSR]] (tagad {{RUS}}
 | miršanas datums         = {{miršanas datums un vecums|1995|8|14|1930|4|11}}
 | miršanas vieta          = [[Pēterburga]] {{RUS}}
 | citi vārdi              = 
 | nodarbošanās            = [[komponists]]
 | darbības gadi           = 
 | dzīvesbiedrs            = 
 | mājaslapa               = 
 | paraksts                =  
 | apbalvojumi             = 
 | dzimums                 = V
}}

'''Romualds Grīnblats''' (dzimis {{dat|1930|4|11}}, miris {{dat|1995|8|14}}) bija [[Latvijas ebreji|Latvijas ebreju]] cilmes [[komponists]].&lt;ref&gt;[http://lr2.lsm.lv/lv/raksts/zelta-graudi/pieminot-komponistu-romualdu-grinblatu.a50707/ Pieminot komponistu Romualdu Grīnblatu!] Daiga Mazvērsīte 2015. gada 6. aprīlī&lt;/ref&gt;

== Dzīvesgājums ==
Dzimis 1930. gadā [[Tvera|Kaļiņinā]], [[Krievijas PFSR]] ārsta Samuila Grinblata un viņa sievas Sāras, dzimušas Buncis, ģimenē. Pēc Otrā pasaules kara mācījās [[Ļeņingrada]]s konservatorijas mūzikas skolas kompozīcijas klasē pie S. Volfenzona, vēlāk pie O. Jevlahova (1946—1950).
1950. gadā pārcēlās uz dzīvi Latvijā un iestājās [[Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija|Latvijas Valsts konservatorijas]] [[Ādolfs Skulte|Ādolfa Skultes]] kompozīcijas klasē. Pēc studiju beigšanas 1955. gadā sāka strādāt [[Latvijas Radio]] par skaņu režisoru. Sacerējis mūziku baletam &quot;Rigonda&quot; (1959), mūziku teātra izrādēm &quot;Tils Pūcesspieģelis&quot;, &quot;Pāvilielas zēni&quot; un &quot;Pīters Pens&quot; u.c., kā arī filmai &quot;[[Kārkli pelēkie zied]]&quot;. 

1971. gadā atgriezās Ļeņingradā.&lt;ref&gt;[http://literatura.lv/autors/Romualds-Grinblats/33581 literatura.lv]{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;
Miris 1995. gadā Pēterburgā.

== Apbalvojumi ==
* Latvijas PSR Valsts prēmija (1960) 
* 3. prēmija PSRS jauno komponistu skatē Maskavā (1962)

== Darbi ==
* &quot;Rigonda&quot; (balets pēc V. Lāča romāna &quot;Pazudusī dzimtene&quot; motīviem, 1959); 
* &quot;Rīga&quot; (balets pēc V. Rūjas sonetu motīviem, 1965);
* &quot;Bārddziņa meita&quot; (kameropera pēc H. K. Andersena pasakas motīviem, 1972).

=== Mūzika izrādēm ===
Lasīja Bebre (G. Priede, 1964); Leģenda par Pūcespieģeli; Viens gads (J. Germans un B. Rests, 1959), Ceļā (V. Rozovs, 1961), Mūs kaut kur gaida (A. Arbuzovs, 1962); Ēna (E. Švarcs, 1964); Pepija Garzeķe (A. Lingrēna, 1970); Zaļais putniņš (K. Goci, 1970), Teātra jaunība (A. Gladkovs, 1971), Lietus gāza kā no spaiņa (M. Šatrovs, 1971);  Pāvilielas zēni (F. Molnārs); Pīters Pens  (Dž. Barijs, 1976); Merci jeb Šipova piedzīvojumi (B. Okudžava, 1977); Sofijas nolaupīšana (V. Belševica, 1980);  
Žanna d’Arka (A. Upīts, 1962);  Noziegums Granādā (Ž. Grīva, 1963); Tur laukā aiz durvīm (V. Borherts, 1967); 
Šakāļi  (A. Jakobsons, 1953); Kolēģi (V. Aksjonovs, J. Stabovojs, 1961); Mūs kaut kur gaida ( A. Arbuzovs, 1963); Devītais pravietis (J. Jurandots, 1968);  De Moljēra kunga dzīve (M. Bulgakovs, 1970), Sava sala (R. Kaugvers, 1971); Spēlmanis (F. Dostojevskis, 1987), u.c.

=== Mūzika kinofilmām ===
* Mana Rīga (dokumentālā, 1960);
* [[Pieviltie]] (1961);
* [[Kārkli pelēkie zied]] (1961);
* [[Uz trases]] (1963);
* [[Viņš dzīvo]] (1963);
* [[Divi (filma)|Divi]] (1965);
* [[Noktirne (filma)|Noktirne]] (1966);
* [[24-25 neatgriežas]] (1968),
* [[Šūpoles (filma)|Šūpoles]] (1970),
* [[Pieskāriens]] (1973).

=== Orķestra darbi ===  
* 6 simfonijas (1. Mi minorā 1955, 2. Fa minorā 1957, 3.  Do mažorā 1964, 4. Sinfonia-concerto 1967, 5. 1983; 6, Intervāli 1990);
* Jaunatnes uvertīra (1958); 
* Pionieru svīta; Koncerts klavierēm ar orķestri (1963); 
* Balāde, horeogrāfiska poēma (1966); 
* Poēma par Daugavu (1966) 
* Koncerts flautai un kamerorķestrim (1970). 

=== Instrumentālā kamermūzika === 
* Sonāte klavierēm; 
* Iespaidi (skaņdarbu cikls klavierēm 1958);
* Pilsoņu kara varoņu piemiņai (poēma čellam un klavierēm); 
* Stīgu kvartets (1950); 
* Klavieru kvintets (1952).

=== Citi skaņdarbi ===
* Darba dziesma (kantāte baritonam, korim un orķestrim) 
* Četras romances (Bliks, Ščipačovs, Ļermontovs, Puškins); 
* Pasaules dzejnieki cīņā par mieru (dziesmu cikls 1953).

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

{{DEFAULTSORT:Grīnblats, Romualds}}
[[Kategorija:1930. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:1995. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Latvijas ebreji]]
[[Kategorija:Latvijas komponisti]]</text>
      <sha1>q788rxlo2037lbsreu16zczdksyqqs4</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Andrijs Jarmolenko</title>
    <ns>0</ns>
    <id>399634</id>
    <revision>
      <id>4468363</id>
      <parentid>4376623</parentid>
      <timestamp>2026-05-15T00:06:03Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4468363</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="37907" sha1="ixiee5tyndyx5xwc3a1e0slypkg0a1f" xml:space="preserve">{{Futbolista infokaste
| name = Andrijs Jarmolenko
| image = Hertha BSC vs. West Ham United 20190731 (134).jpg
| fullname = 
| birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1989|10|23}}
| birth_place = {{vieta|PSRS|Ļeņingrada}}
| height = 189
| currentclub = {{flaga|Ukraina}} [[Kijivas &quot;Dinamo&quot;]]
| clubnumber = 7
| position = [[Uzbrucējs (futbols)|Uzbrucējs]]
| years1 = 2006—2007
| clubs1 = {{flaga|Ukraina}} [[FC Desna Chernihiv]]
| caps1 = 9
| goals1 = 4
| years2 = 2007—2008
| clubs2 = {{flaga|Ukraina}} [[Kijivas &quot;Dinamo&quot;]] 2
| caps2 = 37
| goals2 = 9
| years3 = 2008—2017
| clubs3 = {{flaga|Ukraina}} [[Kijivas &quot;Dinamo&quot;]]
| caps3 = 228
| goals3 = 99
| years4 = 2017—2018
| clubs4 = {{flaga|Vācija}} [[Dortmundes &quot;Borussia&quot;]]
| caps4 = 18
| goals4 = 3
| nationalyears1 = 2007—2008
| nationalteam1 = {{flaga|Ukraina}} Ukraina U19
| nationalcaps1 = 14
| nationalgoals1 = 5
| nationalyears2 = 2008—2011
| nationalteam2 = {{flaga|Ukraina}} Ukraina U21
| nationalcaps2 = 16
| nationalgoals2 = 3
| nationalyears3 = 2009—
| nationalteam3 = {{fb|UKR}}
| nationalcaps3 = 125
| nationalgoals3 = 46
| pcupdate = {{dat|2025|12|11|sk|bez}}
| ntupdate = {{dat|2025|05|21|sk|bez}}
| caption = Jarmolenko 2019. gadā
| caps5 = 66
| goals5 = 8
| years5 = 2018—2022
| clubs5 = {{flaga|Anglija}} [[West Ham United FC|West Ham United]]
| clubs6 = {{flaga|AAE}} [[Al Ain FC|Al-Ain]]
| years6 = 2022—2023
| caps6 = 23
| goals6 = 11
| clubs7 = {{flaga|Ukraina}} [[Kijivas &quot;Dinamo&quot;]]
| years7 = 2023—
| caps7 = 47
| goals7 = 16
| youthclubs1 = {{flaga|Ukraina}} [[Čerņihivas &quot;Yunist&quot;]]
| youthyears1 = 2002
| youthclubs2 = {{flaga|Ukraina}} SDYuShOR Desna
| youthyears2 = 2002—2003
| youthclubs3 = {{flaga|Ukraina}} [[Kijivas &quot;Lokomotiv&quot;]]
| youthyears3 = 2003—2004
| youthclubs4 = {{flaga|Ukraina}} Kijivas &quot;Vidradnyi&quot;
| youthyears4 = 2003
| youthclubs5 = {{flaga|Ukraina}} [[Čerņihivas &quot;Yunist&quot;]]
| youthyears5 = 2004—2006
}}'''Andrijs Jarmolenko''' ({{val|uk|Андрій Миколайович Ярмоленко}}; dzimis {{dat|1989|10|23}}) ir [[Ukraina]]s [[futbols|futbolists]], [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]], [[Ukrainas futbola izlase]]s [[Kapteinis (futbols)|kapteinis]]. Kopš 2023. gada spēlē [[Ukrainas futbola Premjerlīga|Ukrainas Premjerlīgas]] klubā [[Kijivas &quot;Dinamo&quot;]].

Jarmolenko ir Ukrainas izlases dalībnieks kopš 2009. gada, kurā guvis 46 vārtus 116 spēlēs, un ir spēlējis [[2012. gada Eiropas čempionāts futbolā|UEFA Euro 2012]], [[2016. gada Eiropas čempionāts futbolā|Euro 2016]], [[2020. gada Eiropas čempionāts futbolā|Euro 2020]] un [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|Euro 2024]] čempionātos.

== Agrīnā dzīve ==
Jarmolenko vecāki, ukraiņi, ir no Smoļankas ciema, [[Kulikivkas rajons|Kulikivkas rajonā]], [[Čerņihivas apgabals|Čerņihivas apgabalā]]. Pēc laulībām, Valentīna un Mikola Jarmolenko pārcēlās uz Ļeņingradu (mūsdienu [[Sanktpēterburga]]), kur 1989. gadā piedzima Andrijs.&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://bleacherreport.com/articles/2550304-premier-league-linked-andriy-yarmolenko-is-one-of-europes-underrated-players|title=Premier League-Linked Andriy Yarmolenko Is One of Europe's Underrated Players|last=Tighe|first=Sam|website=Bleacher Report|access-date=2024-03-23|language=en}}&lt;/ref&gt; Viņam ir jaunāka māsa. Pēc trīs gadiem (pēc [[PSRS sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]]) ģimene pārcēlās atpakaļ uz dzimto valsti un apmetās uz dzīvi [[Čerņihiva|Čerņihivā]].&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;:1&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ua-football.com/ukrainian/high/1166717004-andrey-yarmolenko-dlya-akademii-dinamo-byl-slab.html|title=Андрей Ярмоленко: Для академии Динамо был слаб|website=www.ua-football.com|access-date=2024-03-23|date=2006-12-21|language=ru}}&lt;/ref&gt;

Viņa māte atcerējās, ka Andrijs sāka spēlēties ar bumbu 4 līdz 5 gadu vecumā. &quot;Sākumā viņam pat nebija kārtīga bumba, tāpēc bija jāspēlē ar paštaisītu. Bijām nabadzīgi un īsts futbols tajos laikos bija greznība.&quot;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://1927.kiev.ua/news/view/3426|title=Хто не ходить, той і не падає {{!}} 19-27|website=19-27 — Коротко про головне {{!}} Динамо Київ|access-date=2024-03-23|date=2013-10-23|language=uk|archive-date=2021-10-28|archive-url=https://web.archive.org/web/20211028223719/https://1927.kiev.ua/news/view/3426}}&lt;/ref&gt; Jarmolenko pamanīja Mikola Lipovijs, kurš uzaicināja viņu uz futbola skolu (Čerņihivas Jaunatnes sporta skolā &quot;Yunist&quot;) un kļuva par viņa pirmo treneri.

== Klubu karjera ==

=== Agrīnā karjera ===
Jarmolenko ir beidzis Čerņihivas jaunatnes sporta skolu &quot;Yunist&quot;. Viņš pievienojās [[Kijivas &quot;Dinamo&quot;]] Jaunatnes akadēmijai 13 gadu vecumā. Tomēr, viņš atgriezās Čerņihivā pēc gada, kad treniņos nevarēja izpildīt fiziskās prasības.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt; Pirms pārejas uz Kijivas &quot;Dinamo&quot; 2007. gadā, viņš spēlēja [[Čerņihivas &quot;Yunist&quot;]], [[Čerņihivas &quot;Desna&quot;]], [[Kijivas &quot;Lokomotyv&quot;]], Kijivas &quot;Vidradnyi&quot; un atkal Čerņihivas &quot;Yunist&quot; komandās.

=== Desna Chernihiv ===
2006. gada vasarā viņš no Čerņihivas &quot;Yunist&quot; pievienojās Čerņihivas galvenajam klubam [[Čerņihivas &quot;Desna&quot;|Desna Chernihiv]], trenera [[Oleksandrs Tomahs|Oleksandra Tomaha]] vadībā. Tur viņš 2006.–2007. gada sezonā spēlēja [[Ukrainas futbola 1. līga|Ukrainas 1. līgā]], kur aizvadīja deviņas spēles un guva četrus vārtus.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rsssf.org/tableso/oekr07.html|title=Ukraine 2006/07|website=www.rsssf.org|access-date=2024-03-23}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.desna.football/vihovanets-chernigivskogo-futbolu-v-dortmundskij-borusiyi/|title=Вихованець чернігівського футболу в дортмундській Борусії {{!}} Desna|website=www.desna.football|access-date=2024-03-23|language=en|archive-date=2023-04-11|archive-url=https://web.archive.org/web/20230411111933/https://www.desna.football/vihovanets-chernigivskogo-futbolu-v-dortmundskij-borusiyi/}}&lt;/ref&gt;

=== Kijivas &quot;Dinamo-2&quot; ===
[[Attēls:Андрей Ярмоленко - Andriy Yarmolenko (16248221274).jpg|thumb|223x223px|Jarmolenko [[Kijivas &quot;Dinamo&quot;]] sastāvā, 2015. gadā]]
2007. gadā Jarmolenko noslēdza piecu gadu līgumu ar Ukrainas klubu Kijivas &quot;Dinamo&quot;, kur uz pāris sezonām pievienojās tā otrajai komandai &quot;Dinamo-2&quot;, kas spēlē zemākās līgās. Žurnālisti talantīgo jaunieti uzteica kā &quot;jauno [[Andrijs Ševčenko|Andriju Ševčenko]]&quot;, atzīmējot viņa labās fiziskās īpašības, sitienu un īpaši, viņa ātrumu. Toreizējais &quot;Dinamo&quot; viceprezidents [[Jožefs Sabo]] arī uzteica jaunieti, sakot: &quot;Jarmolenko ir visas iespējas kļūt par augstākā līmeņa spēlētāju.&quot;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ua-football.com/ukrainian/high/1166521033-andrey-yarmolenko-pereshel-v-dinamo.html|title=Андрей Ярмоленко перешел в Динамо|website=www.ua-football.com|access-date=2024-03-23|date=2006-12-19|language=ru}}&lt;/ref&gt;

=== Kijivas &quot;Dinamo&quot; ===
2008. gada 11. maijā Jarmolenko debitēja &quot;Dinamo&quot; pirmajā komandā, izbraukuma mačā, pret [[Poltavas &quot;Vorskla&quot;|Vorskla Poltava]] un guva uzvaras vārtus &quot;Kijvas&quot; uzvarā, ar 1:2.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ua-football.com/ukrainian/high/1210573924-andrey-yarmolenko-mne-prosto-povezlo.html|title=Андрей Ярмоленко: Мне просто повезло|website=www.ua-football.com|access-date=2024-03-23|date=2008-05-12|language=ru}}&lt;/ref&gt; Pirmajā sezonā viņš guva 7 vārtus 21 spēlē, bet otrajā - 11 vārtus 19 spēlēs. Viņš regulāri tika izmantots kā kreisais vai centra uzbrucējs.

==== Naids ar Tarasu Stepanenko ====
2015. gada oktobra mačā Jarmolenko nospēlēja bīstami, kā rezultātā gandrīz salauza [[Doneckas &quot;Šahtar&quot;]] spēlētāja [[Tarass Stepanenko|Tarasa Stepanenko]] kāju. Abi pēc spēles salaba un apmainījās krekliem, bet pēc tam Jarmolenko nometa Stepanenko kreklu zemē, kamēr viņš pateicās &quot;Dinamo&quot; līdzjutējiem. 2016. gada maijā &quot;Šahtar—Dinamo&quot; derbijā, pēc tam, kad &quot;Šahtar&quot; uzvarēja ar 3:0, Stepanenko nostājās &quot;Dinamo&quot; līdzjutēju priekšā, noskūpstīdams savu &quot;Šahtar&quot; nozīmīti.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/football/2016/jun/05/taras-stepanenko-ukraine-fought-yarmolenko|title=Taras Stepanenko: the Ukraine midfielder who fought Yarmolenko but still made Euro 2016|work=The Guardian|access-date=2024-03-23|date=2016-06-05|last=Frankov|first=Artem|issn=0261-3077|language=en}}&lt;/ref&gt; Kautiņā, kas saasinājās, Jarmolenko iespēra Stepanenko, viņam nokrītot gar zemi.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.espnfc.us/blog/espn-fc-united-blog/68/post/2863955/shakhtar-and-dynamo-kiev-rivalry-could-hurt-ukraine-chances-at-euro-2016|title=Shakhtar and Dynamo Kiev rivalry could hurt Ukraine at Euro 2016}}&lt;/ref&gt;

=== Borussia Dortmund ===
2017. gada 28. augustā Jarmolenko parakstīja četru gadu līgumu ar [[Dortmundes &quot;Borussia&quot;]].&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/41074287|title=Dortmund sign striker Yarmolenko|work=BBC Sport|access-date=2024-03-23|language=en}}&lt;/ref&gt; 2017. gada 10. septembrī Jarmolenko debitēja Dortmundes komandā, nākot uz maiņu 79. minūtē, pret [[SC Freiburg|Freiburg]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fourfourtwo.com/news/yarmolenkos-champions-league-cracker-just-beginning-says-dortmunds-zorc|title=Yarmolenko's Champions League cracker just the beginning, says Dortmund's Zorc|last=published|first=FourFourTwo Staff|website=fourfourtwo.com|access-date=2024-03-23|date=2017-09-15|language=en}}&lt;/ref&gt; Pēc tam viņš pirmo reizi startēja Dortmundes sastāvā, pret [[Tottenham Hotspur F.C.|Tottenham Hotspur]], Čempionu līgas spēlē, kur guva Dortmundes vienīgos vārtus, zaudējumā, ar 3:1.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://int.soccerway.com/matches/2017/09/13/europe/uefa-champions-league/tottenham-hotspur-football-club/bv-borussia-09-dortmund/2579394/|title=Tottenham Hotspur vs. Borussia Dortmund - 13 September 2017 - Soccerway|website=int.soccerway.com|access-date=2024-03-23}}&lt;/ref&gt;

=== West Ham United ===
[[Attēls:Hertha BSC vs. West Ham United 20190731 (168).jpg|left|thumb|249x249px|Jarmolenko &quot;West Ham United&quot; sastāvā, 2019. gadā]]
2018. gada 11. jūlijā Jarmolenko par nenosauktu samaksu parakstīja četru gadu līgumu ar [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgas]] klubu [[West Ham United FC|West Ham United]].&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/44793242|title=West Ham sign Yarmolenko from Dortmund|work=BBC Sport|access-date=2024-03-23|language=en}}&lt;/ref&gt; Viņš debitēja 12. augustā, zaudējot [[Liverpool FC|Liverpool]], ar 4:0.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/45073328|title=Liverpool 'better' than Klopp expected|work=BBC Sport|access-date=2024-03-23|language=en}}&lt;/ref&gt; Pirmo reizi startējot &quot;West Ham&quot; komandā, 16. septembrī, viņš guva pirmos divus vārtus kluba labā, izbraukumā ar 3:1 uzvarot Everton, kas bija kluba pirmā uzvara Premjerlīgā, [[2018.–2019. gada &quot;West Ham United FC&quot; sezona|2018.–2019. gada sezonā]].&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/45462681|title=West Ham beat Everton to halt terrible run|work=BBC Sport|access-date=2024-03-23|language=en}}&lt;/ref&gt; Jarmolenko pārrāva [[Ahilleja cīpsla|Ahilleja cīpslu]], 2018. gada 20. oktobrī, zaudējot ar 1:0, pret [[Tottenham Hotspur F.C.|Tottenham Hotspur]], kas viņam liedza piedalīties atlikušajā sezonas daļā.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/45939474|title=Yarmolenko set for six-month absence|work=BBC Sport|access-date=2024-03-23|language=en}}&lt;/ref&gt;

Jarmolenko atgriezās komandas pamatsastāvā, uzsākot [[2019.–2020. gada &quot;West Ham United FC&quot; sezona|2019.–2020. gada sezonu]]. 2019. gada 31. augustā viņš guva savus pirmos vārtus kopš atgriešanās pēc savainojuma, dubultojot &quot;West Ham&quot; pārsvaru, ar 2:0 uzvarot [[Norwich City F.C.|Norwich City]].&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/49456558|title=Pellegrini hails Haller as West Ham beat Norwich|work=BBC Sport|access-date=2024-03-23|language=en}}&lt;/ref&gt; Viņš vēlreiz guva vārtus &quot;West Ham&quot; nākamajā mājas spēlē Premjerlīgā, atklājot rezultātu, ar 2:0 uzvarot [[Manchester United FC|Mančestras &quot;United&quot;]].&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://www.theguardian.com/football/live/2019/sep/22/west-ham-manchester-united-premier-league-live|title=West Ham 2-0 Manchester United: Premier League — as it happened|work=the Guardian|access-date=2024-03-23|date=2019-09-22|last=Fisher|first=Ben|issn=0261-3077|language=en}}&lt;/ref&gt; 2019. gada decembrī viņš sarāva adukcijas muskuli un joprojām nebija atgriezies pie spēlēšanas, kad futbols tika apturēts [[COVID-19 pandēmija]]s, dēļ 2020. gada martā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.football.london/west-ham-united-fc/transfer-news/andriy-yarmolenkos-agent-responds-west-18393965|title=Andriy Yarmolenko's agent pours cold water on talk of West ham transfer|last=Wilmot|first=Lee|website=Football London|access-date=2024-03-23|date=2020-06-10|language=en}}&lt;/ref&gt; Viņš atgriezās treniņos 2020. gada maijā, un 2020. gada 1. jūlijā, savā otrajā spēlē, kopš 2019. gada, guva uzvaras vārtus pret [[Chelsea F.C.|Chelsea]], uzvarot ar 3:2.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.90min.com/posts/west-ham-boosted-by-returns-to-training-for-andriy-yarmolenko-jack-wilshere-01e8vpkm851b|title=West Ham Boosted by Returns to Training for Andriy Yarmolenko &amp; Jack Wilshere|website=90min.com|access-date=2024-03-23|date=2020-05-21|language=en|archive-date=2021-09-05|archive-url=https://web.archive.org/web/20210905101731/https://www.90min.com/posts/west-ham-boosted-by-returns-to-training-for-andriy-yarmolenko-jack-wilshere-01e8vpkm851b}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/52080261|title=West Ham stun Chelsea in derby|work=BBC Sport|access-date=2024-03-23|language=en}}&lt;/ref&gt;

2021. gada 25. novembrī Jarmolenko guva vārtus pret [[Vīnes &quot;Rapid&quot;|Rapid Wien]], [[Allianz Stadion]], un panāca soda sitienu, &quot;West Ham&quot; izbraukumā uzvarot ar 2:0, [[2021.—2022. gada UEFA Eiropas līgas sezona|UEFA Eiropas līgas]] grupu turnīrā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.eurosport.com/football/europa-league/2021-2022/rapid-vienna-v-west-ham-follow-live_sto8641081/story.shtml|title=Rapid Wien 0-2 West Ham: Andriy Yarmolenko and Mark Noble send hammers through to knockouts as group winners|website=Eurosport|access-date=2024. gada 23. martā|language=angļu}}&lt;/ref&gt; Pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukuma Ukrainā]], 2022. gada februārī, galvenais treneris [[Deivids Moizs]] Jarmolenko piešķīra brīvdienas.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/60520646|title=Yarmolenko given time off by West Ham|work=BBC Sport|access-date=2024-03-23|language=en}}&lt;/ref&gt; Viņš atgriezās 13. martā, nomainot savainoto [[Maikls Antonio|Maiklu Antonio]], gūstot ievadvārtus, uzvarā pret [[Aston Villa FC|Aston Villa]], ar 2:1.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/football/2022/mar/13/west-ham-andriy-yarmolenko-admits-football-difficult-given-situation-ukraine-aston-villa|title=‘It was so emotional’: Yarmolenko on his tears for Ukraine after West Ham goal|work=The Guardian|access-date=2024-03-23|date=2022-03-13|last=Wilson|first=Jonathan|issn=0261-3077|language=en}}&lt;/ref&gt; Četras dienas vēlāk Jarmolenko guva uzvaras vārtus kompensācijas laikā, &quot;West Ham&quot; Eiropas līgas astotdaļfināla spēlē, divu spēļu summā ar 2:1 pārspējot Spānijas klubu [[Sevilla FC|Sevilla]], ļaujot &quot;West Ham&quot; iekļūt Eirokausu ceturtdaļfinālā, pirmo reizi, kopš 1981. gada.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/60771093|title=Yarmolenko winner sends West Ham through|work=BBC Sport|access-date=2024-03-23|language=en}}&lt;/ref&gt; 2022. gada maijā &quot;West Ham&quot; paziņoja, ka Jarmolenko drīkstēs klubu atstāt, pēc pašreizējā līguma beigām, 2022. gada jūnijā.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/61420711|title=Yarmolenko set to leave West Ham at end of deal|work=BBC Sport|access-date=2024-03-23|language=en}}&lt;/ref&gt;

=== Al-Ain ===
2022. gada 13. jūlijā Jarmolenko noslēdza viena gada līgumu ar Apvienoto Arābu Emirātu klubu [[Al Ain FC|Al-Ain]].&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/62153539|title=Yarmolenko joins Al Ain on free after West Ham exit|work=BBC Sport|access-date=2024-03-23|language=en}}&lt;/ref&gt;

=== Atgriešanās Kijivas &quot;Dinamo&quot; ===
2023. gada 27. jūnijā Jarmolenko atgriezās [[Kijivas &quot;Dinamo&quot;]], parakstot līgumu uz diviem gadiem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sport.ua/uk/news/631773-ofitsiyno-andriy-yarmolenko-povernuvsya-v-dinamo-kiiv|title=ОФІЦІЙНО. Андрій Ярмоленко повернувся в Динамо Київ|website=СПОРТ.UA|access-date=2024-03-23|language=uk}}&lt;/ref&gt;

== Starptautiskā karjera ==
2007. gada 11. augustā Jarmolenko pārstāvēja [[Ukrainas U-19 futbola izlase|Ukrainas U-19 izlasi]], izbraukuma draudzības spēlē pret [[Japānas U-19 futbola izlase|Japānu]], uzvarot ar 1:0. Viņš piedalījās arī [[2008. gada UEFA Eiropas U-19 čempionāts|2008. gada UEFA Eiropas U-19 čempionāta]] kvalifikācijā, gūstot vārtus pēc [[11 metru soda sitiens|11 metru]] soda sitiena, pret [[Spānijas U-19 futbola izlase|Spāniju]], 2008. gada 22. maijā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://en.archive.uefa.com/competitions/under19/fixturesresults/round=15035/match=302029/report=rp.html|title=Spain survive Ukraine scare|access-date=2024. gada 23. martā|archive-date=2013. gada 5. Janvāris|archive-url=https://archive.today/20130105074340/http://en.archive.uefa.com/competitions/under19/fixturesresults/round=15035/match=302029/report=rp.html}}&lt;/ref&gt;

Pēc kvalifikācijas, 2008. gada 10. oktobrī, Jarmolenko tika uzaicināts uz [[Ukrainas U-21 futbola izlase|U-21 izlasi]], kura spēlēja pret [[Nīderlandes U-21 futbola izlase|Nīderlandi]]. Vēlāk viņš piedalījās 2011. gada [[UEFA Eiropas U-21 futbola čempionāta kvalifikācija|UEFA Eiropas U21 futbola čempionāta kvalifikācijā]] un finālturnīrā.
[[Attēls:YarmolenkoUkr16.jpg|thumb|Jarmolenko [[Ukrainas futbola izlase|Ukrainas]] izlasē, 2017. gadā]]
2009. gada 5. septembrī, [[2010. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija]]s spēlē pret [[Andoras futbola izlase|Andoru]], Jarmolenko pirmo reizi spēlēja [[Ukrainas futbola izlase|Ukrainas pieaugušo]] izlasē un guva vārtus, uzvarot ar 5:0.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.fifa.com/worldcup/matches/round=250471/match=300041071/report.html|title=2014 FIFA World Cup Brazil™: Ukraine-Andorra - Report - FIFA.com|website=web.archive.org|access-date=2024-03-23|date=2014-08-17|archive-date=2017-10-09|archive-url=https://web.archive.org/web/20171009042539/http://www.fifa.com/worldcup/matches/round=250471/match=300041071/report.html}}&lt;/ref&gt; 2011. gada 2. septembrī, starptautiskajā draudzības spēlē, pret [[Urugvajas futbola izlase|Urugvaju]], [[Harkiva|Harkivā]], Jarmolenko uzstādīja valstsvienības rekordu, gūstot vārtus 14 sekundē, kas ir visātrāk, kad kāds Ukrainas izlases spēlētājs ir guvis vārtus.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.national-football-teams.com/matches/report/9939/Ukraine_Uruguay.html|title=Ukraine vs. Uruguay|last=Strack-Zimmermann|first=Benjamin|website=www.national-football-teams.com|access-date=2024-03-23|language=en}}&lt;/ref&gt;

Jarmolenko 2014. gada 15. novembrī guva ''[[hat-trick]]'', gūstot visus Ukrainas izlases vārtus, [[2016. gada Eiropas čempionāta futbolā kvalifikācija|UEFA Euro 2016 kvalifikācijā]], izbraukumā ar 3:0 uzvarot [[Luksemburgas futbola izlase|Luksemburgu]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/european-qualifiers/news/0253-0d7f8620b406-9e873b55b2c4-1000--yarmolenko-treble-eases-ukraine-past-luxembourg/|title=Yarmolenko treble eases Ukraine past Luxembourg {{!}} European Qualifiers|last=UEFA.com|website=UEFA.com|access-date=2024-03-23|date=2014-11-15|language=en}}&lt;/ref&gt; 2015. gada novembrī Jarmolenko abās kārtās guva vārtus, Ukrainas izlases izslēgšanas spēlēs, ar 3:1 uzvarot [[Slovēnijas futbola izlase|Slovēniju]] divu spēļu summā, kvalificējoties [[2016. gada Eiropas čempionāts futbolā|Euro 2016]] finālturnīram.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/european-qualifiers/match/2018083--slovenia-vs-ukraine/|title=History: Slovenia-Ukraine {{!}} European Qualifiers 2016|last=UEFA.com|website=UEFA.com|access-date=2024-03-24|language=en}}&lt;/ref&gt; Pēc tam Jarmolenko tika iekļauts Ukrainas izlasē, dalībai Euro 2016 čempionātā,&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/football/2016/jun/05/ukraine-euro-2016-team-guide|title=Ukraine Euro 2016 team guide: tactics, key players and expert predictions|work=The Guardian|access-date=2024-03-24|date=2016-06-05|last=Frankov|first=Artem|issn=0261-3077|language=en}}&lt;/ref&gt; kur viņš spēlēja visos trijos mačos, kad Ukraina nespēja gūt vārtus un ierindojās savas [[:en:UEFA Euro 2016#Group C|grupas pēdējā vietā]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.kyivpost.com/post/10156|title=Ukraine ends participation in Euro 2016 by defeat to Poland|last=Interfax-Ukraine|website=Kyiv Post|access-date=2024-03-24|date=2016-06-22|language=en}}&lt;/ref&gt; Jarmolenko guva vārtus pret [[Nīderlandes futbola izlase|Nīderlandi]], [[Johana Kruifa arēna|Johana Kruifa arēnā]], [[Amsterdama|Amsterdamā]]&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/51197759|title=Netherlands beat Ukraine in five-goal thriller|work=BBC Sport|access-date=2024-03-24|language=en}}&lt;/ref&gt; un pret [[Ziemeļmaķedonijas futbola izlase|Ziemeļmaķedoniju]], [[Bukareste|Bukarestē]], [[Arena Națională]] laukumā, [[2020. gada Eiropas čempionāts futbolā|UEFA Euro 2020]] turnīrā, un tika atzīts par spēles zvaigzni.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/uefaeuro/match/2024444--ukraine-vs-north-macedonia/|title=History: Ukraine-North Macedonia {{!}} UEFA EURO 2020|last=UEFA.com|website=UEFA.com|access-date=2024-03-24|language=en}}&lt;/ref&gt;

2021. gada 1. septembrī Jarmolenko aizvadīja savu 100. spēli Ukrainas izlasē, [[2022. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija|2022. gada Pasaules kausa kvalifikācijas]] spēlē, pret [[Kazahstānas futbola izlase|Kazahstānu]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/european-qualifiers/match/2030837--kazakhstan-vs-ukraine/|title=History: Kazakhstan-Ukraine {{!}} European Qualifiers 2022|last=UEFA.com|website=UEFA.com|access-date=2024-03-24|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.whufc.com/news/articles/2021/september/01-september/international-round-yarmolenko-earns-100th-ukraine-cap|title=International Round-Up: Yarmolenko earns 100th Ukraine cap {{!}} West Ham United FC|website=www.whufc.com|access-date=2024-03-24|language=en}}&lt;/ref&gt; 2021. gada 12. oktobrī viņš [[Ļvivas arēna|Ļvivas arēnā]], [[Ļviva|Ļvivā]], guva vārtus pret [[Bosnijas un Hercegovinas futbola izlase|Bosniju un Hercegovinu]], un tika atzīts par spēles labāko spēlētāju.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.espn.com/soccer/match/_/gameId/590256/bosnia-and-herzegovina-ukraine|title=Ukraine 1-1 Bosnia and Herzegovina (Oct 12, 2021) Final Score|website=ESPN|access-date=2024-03-24|language=en}}&lt;/ref&gt;

2022. gada 5. jūnijā Jarmolenko iesita bumbu savos vārtos, Ukrainas zaudējumā [[Velsas futbola izlase|Velsai]], [[2022. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija]]s spēlē. [[Gerets Beils]] izpildīja brīvsitienu, kad Jarmolenko bumbu, pēc sitiena ar galvu, raidīja pats savos vārtos, Velsai kvalificējoties pirmajam Pasaules kausam, kopš 1958. gada.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/60869800|title=Wales edge Ukraine to end 64-year World Cup wait|work=BBC Sport|access-date=2024-03-24|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.skysports.com/football/news/12018/12628165/wales-1-0-ukraine-andriy-yarmolenkos-unfortunate-own-goal-sends-wales-to-world-cup|title=Wales 1-0 Ukraine: Andriy Yarmolenko's unfortunate own goal sends Wales to World Cup|website=Sky Sports|access-date=2024-03-24|language=en}}&lt;/ref&gt; Izšķirošais vārtu guvums vēlāk, jūnija beigās, tika piešķirts Beilam.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.itv.com/news/wales/2022-06-29/gareth-bale-awarded-goal-that-sent-wales-to-world-cup-following-review|title=Gareth Bale awarded goal that sent Wales to World Cup following review|website=ITV News|access-date=2024. gada 24. martā|date=|language=angļu}}&lt;/ref&gt;

== Ārpus profesionālā futbola ==
Jarmolenko ar sievu Innu ir trīs dēli.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://m.allfootballapp.com/news/Headline/Andriy-Yarmolenko-has-flown-to-rescue-his-family-from-the-Ukrainian-border-reveals-Andriy-Shevchenko/2783525|title=Andriy Yarmolenko has flown to rescue his family from the Ukraine border, reveals Andriy Shevchenko{{!}} All Football|website=AllfootballOfficial|access-date=2024-03-24|language=en}}&lt;/ref&gt;

2020. gadā Dmitrijs Adehiro izveidoja sienas gleznojumu ar Jarmolenko attēlu, rekonstruējot Jaunatnes sporta skolas &quot;Yunost&quot; ēku, tieši blakus [[&quot;Yunist&quot; stadions|&quot;Yunist&quot; stadionam]], Čerņihivā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://ecity.cn.ua/news/16722-mural-s-andreem-yarmolenko-v-chernigove-poyavitsya-na-fasade-detskoy-sportivnoy-shkoly-yunost-foto-video.html|title=Мурал с Андреем Ярмоленко в Чернигове появится на фасаде детской спортивной школы «Юность». ФОТО. ВИДЕО|website=ecity.cn.ua|access-date=2024-03-24}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ukrinform.ua/rubric-tourism/3129302-u-cernigovi-stvoruut-muzej-z-ekspozicieu-pro-futbolista-andria-armolenka.html|title=У Чернігові створюють музей з експозицією про футболіста Андрія Ярмоленка|website=www.ukrinform.ua|access-date=2024-03-24|date=2020-11-03|language=uk}}&lt;/ref&gt;

2021. gada 7. oktobrī viņš kopā ar Igoru Čeredinovu ([[Olena Kosteviča|Olenas Kostevičas]] treneri), tika ievēlēts par Čerņihivas goda pilsoni.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://suspilne.media/sport/169875-armolenko-i-ceredinov-mozut-stati-pocesnimi-gromadanami-cernigivskoi-oblasti/|title=Ярмоленко і Чередінов можуть стати почесними громадянами Чернігівської області|access-date=2024. gada 24. martā|language=ukraiņu}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://football24.ua/yarmolenko_stav_pochesnim_gromadyaninom_chernigivskoyi_oblasti_n691579/|title=Ярмоленко став почесним громадянином Чернігівської області|access-date=2024. gada 24. martā|language=ukraiņu}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://cheline.com.ua/news/society/yarmolenko-ta-cheredinov-mozhut-stati-pochesnimi-gromadyanami-chernigivshhini-276266|title=Ярмоленко та Чередінов можуть стати почесними громадянами Чернігівщини|last=Білоус|first=Світлана|website=ЧЕline {{!}}|access-date=2024-03-24|date=2021-10-07|language=ru-RU}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.val.ua/site/127110|title=Почесними громадянами Чернігівщини стали Андрій Ярмоленко та Ігор Чередінов|website=val.ua|access-date=2024-03-24|language=uk|archive-date=2024-12-16|archive-url=https://web.archive.org/web/20241216060346/https://www.val.ua/site/127110}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://chor.gov.ua/nasha-diyalnist/novini/item/11805-pro-prysvoiennia-zvannia-pochesnyi-hromadianyn-chernihivskoi-obla|title=Про присвоєння звання «Почесний громадянин Чернігівської області» Ярмоленку А.М. — Чернігівська обласна рада. Новий офіційний веб-портал|website=chor.gov.ua|access-date=2024-03-24|language=uk-ua}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sport.ua/uk/news/557386-andrey-yarmolenko-mozhet-stat-pochetnym-grazhdaninom-chernigovskoy-oblasti|title=Андрій Ярмоленко може стати почесним громадянином Чернігівської області|website=СПОРТ.UA|access-date=2024-03-24|language=uk}}&lt;/ref&gt;

2021. gada novembrī [[Čerņihiva]]s pilsētā, [[&quot;Yunist&quot; stadions|&quot;Yunist&quot; stadionā]], notika Andrija Jarmolenko kausa izcīņas sacensības.{{Nepieciešama atsauce}}

2022. gada februārī Jarmolenko piešķīra [[Ukrainas bruņotie spēki|Ukrainas bruņotajiem spēkiem]] 75 000 sterliņu mārciņu, lai palīdzētu aizstāvēt valsti pēc Krievijas iebrukuma. Viņš arī aizlidoja uz Ukrainas robežu, lai glābtu savu sievu un bērnu, kad viņi pēc iebrukuma aizbēga no valsts, sacīja bijušais Ukrainas izlases spēlētājs [[Andrijs Ševčenko]]. Čerņihivas mērs [[Vladislavs Atrošenko]] un [[Čerņihivas apgabals|Čerņihivas apgabala]] gubernators [[Vjačeslavs Čauss]] personīgi pateicās Jarmolenko par viņa pūlēm.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.chesport.cn.ua/2022/03/18/vladyslav-atroshenko-podyakuvav-andriyu-yarmolenku-za-dopomogu-chernigovu/|title=Владислав Атрошенко подякував Андрію Ярмоленку за допомогу Чернігову|access-date=2024. gada 24. martā|language=ukraiņu|archive-date=2022. gada 16. Maijs|archive-url=https://web.archive.org/web/20220516082004/https://www.chesport.cn.ua/2022/03/18/vladyslav-atroshenko-podyakuvav-andriyu-yarmolenku-za-dopomogu-chernigovu/}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.chesport.cn.ua/2022/03/14/golova-chernigivskoyi-oblasnoyi-vijskovoyi-administracziyi-dyakuyu-andriyu-yarmolenku-za-nishtyaky-dlya-rozvidnykiv/|title=Голова Чернігівської обласної військової адміністрації: Дякую Андрію Ярмоленку за &quot;ніштяки&quot; для розвідників|access-date=2024. gada 24. martā|language=ukraiņu|archive-date=2023. gada 11. Aprīlis|archive-url=https://web.archive.org/web/20230411113434/https://www.chesport.cn.ua/2022/03/14/golova-chernigivskoyi-oblasnoyi-vijskovoyi-administracziyi-dyakuyu-andriyu-yarmolenku-za-nishtyaky-dlya-rozvidnykiv/}}&lt;/ref&gt;

Jarmolenko palīdzēja izglābt [[Romans Jaremčuks|Romana Jaremčuka]] sievas vecākus. Ukrainas izlases uzbrucējs Jaremčuks pastāstīja, kā ar Andrija Jarmolenko palīdzību no Čerņihivas izdevies izvest viņa sievas vecākus. &quot;Es vērsos pie Andrija Jarmolenko, zinot, ka viņš ir no Čerņihivas, un teicu: &quot;''Palīdzi man, cik vari, paldies.''&quot; Protams, Andrijs atbildēja uz manu lūgumu, un pēc divām dienām viņus izveda. Situācija bija diezgan sarežģīta,&quot; sacīja Jaremčuks.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://football24.ua/yarmolenko_pospriyav_poryatunku_batkiv_druzhini_yaremchuka_n720386/|title=Ярмоленко посприяв порятунку батьків дружини Яремчука|access-date=2024. gada 24. martā}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://ua.tribuna.com/football/1108603039-roman-yaremchuk-yarmolenko-dopomig-vivezti-batkiv-druzhini-z-chernigov/|title=https://pictures.ua.tribuna.com/image/9973f6c8-51d4-471e-8c56-483ace729b7e|last=Андріюк|first=Богдан|website=ua.tribuna.com|access-date=2024-03-24|language=ru}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://champion.com.ua/football/2022/04/29/900748/yarmolenko-dopomih-vryatuvaty-batkiv-druzhyny-yaremchuka|title=Ярмоленко допоміг врятувати батьків дружини Яремчука|website=Champion.com.ua|access-date=2024-03-24|language=uk}}&lt;/ref&gt;

2022. gada martā Jarmolenko, pēc &quot;West Ham&quot; uzvaras pār Spānijas klubu [[Sevilla FC|Sevilla]], [[UEFA Eiropas līga|Eiropas līgā]], uzdāvināja &quot;West Ham&quot; kreklu līdzjutējam, kurš turēja rokās Ukrainas karogu, un [[Marks Nobls]] izplūda asarās, kad &quot;Hammers&quot; uzvarot &quot;Sevilla&quot;, sasniedza Eiropas līgas ceturtdaļfinālu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://talksport.com/football/1066535/andriy-yarmolenko-west-ham-ukraine-europa-league-declan-rice-mark-noble-tears/|title=Yarmolenko 'emotional', gives shirt to fan with Ukraine flag as Rice hails support|last=161385360554578|website=talkSPORT|access-date=2024-03-24|date=2022-03-18|language=en}}&lt;/ref&gt;

2022. gada maijā Jarmolenko uzdāvināja ātrās palīdzības automašīnu savai dzimtajai pilsētai [[Čerņihiva]]i, nosūtot to no Londonas.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.chesport.cn.ua/2022/05/04/andrij-yarmolenko-podaruvav-ridnomu-mistu-reanimobil/|title=Андрій Ярмоленко подарував рідному місту реанімобіль|access-date=2024. gada 24. martā|archive-date=2023. gada 11. Aprīlis|archive-url=https://web.archive.org/web/20230411124005/https://www.chesport.cn.ua/2022/05/04/andrij-yarmolenko-podaruvav-ridnomu-mistu-reanimobil/}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.chesport.cn.ua/2022/04/30/yarmolenko-prydbav-mashynu-shvydkoyi-dlya-chernigova/|title=Ярмоленко придбав машину швидкої для Чернігова|access-date=2024. gada 24. martā|archive-date=2023. gada 8. Aprīlis|archive-url=https://web.archive.org/web/20230408095119/https://www.chesport.cn.ua/2022/04/30/yarmolenko-prydbav-mashynu-shvydkoyi-dlya-chernigova/}}&lt;/ref&gt;

== Sasniegumi ==
'''Dynamo Kyiv'''

* [[Ukrainas futbola Premjerlīga|Ukrainas Premjerlīga]]: 2008—09, 2014—15, 2015—16,&lt;ref name=&quot;:2&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://int.soccerway.com/players/andriy-yarmolenko/53039/|title=Ukraine - A. Yarmolenko - Profile with news, career statistics and history - Soccerway|website=int.soccerway.com|access-date=2024-03-24}}&lt;/ref&gt; 2024—25
* [[Ukrainas kauss futbolā|Ukrainas kauss]]: 2013—14, 2014—15&lt;ref name=&quot;:2&quot; /&gt;
* [[Ukrainas Superkauss]]: 2009, 2011, 2016&lt;ref name=&quot;:2&quot; /&gt;

'''Individuālie sasniegumi'''

* [[Ukrainas futbola Premjerlīga|Ukrainas Premjerlīgas]] gada labākais futbolists: 2011,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ua-football.com/ukrainian/high/1325283083-andrey-yarmolenko-luchshiy-v-2011-godu.html|title=Андрей Ярмоленко - лучший в 2011 году|website=www.ua-football.com|access-date=2024-03-24|date=2011-12-31|language=ru}}&lt;/ref&gt; 2014
* Ukrainas gada futbolists: 2013,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://ukrfootball.ua/news/kozhnomu-grandu-po-nagorodi/|title=КОЖНОМУ ГРАНДУ — ПО НАГОРОДІ! - UkrFootball|website=ukrfootball.ua|access-date=2024-03-24|date=2013-12-12|language=uk}}&lt;/ref&gt; 2014,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://ukrfootball.ua/news/yarmolenko-boyko-adriano-rebrov-vacko-peremozhci-referendumu-ukrayinskogo-futbolu/|title=Ярмоленко, Бойко, Адріано, Ребров, Вацко — переможці референдуму «Українського футболу» - UkrFootball|website=ukrfootball.ua|access-date=2024-03-24|date=2014-12-19|language=uk}}&lt;/ref&gt; 2015, 2017
* [[Ukrainas futbola Premjerlīga|Ukrainas Premjerlīgas]] gada futbolists: 2014—15,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.ffu.org.ua/ukr/tournaments/premier_liga/14069/|title=Визначено лауреатів сезону 2014/2015 в УПЛ - Офіційний сайт Федерації футболу України|website=web.archive.org|access-date=2024-03-24|date=2015-10-05|archive-date=2015-10-05|archive-url=https://web.archive.org/web/20151005045725/http://www.ffu.org.ua/ukr/tournaments/premier_liga/14069/}}&lt;/ref&gt; 2015—16,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://upl.ua/ua/news/view/310|title=Визначено лауреатів сезону 2015/16!|website=upl.ua|access-date=2024-03-24|language=uk}}&lt;/ref&gt; 2016—17&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://upl.ua/ua/news/view/982|title=П’ять номінацій + «33 найкращих»|website=upl.ua|access-date=2024-03-24|language=uk}}&lt;/ref&gt;
* [[Ukrainas futbola Premjerlīga|Ukrainas Premjerlīgas]] rezultatīvākais spēlētājs: 2016—17&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.upl.ua/ua/tournaments/championship/3/attackers|title=Ліга Парі-Матч (2016/17)|website=www.upl.ua|access-date=2024-03-24}}&lt;/ref&gt;
* [[UEFA Eiropas līga]]s labākais piespēlētājs: 2014—15&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/uefaeuropaleague/history/seasons/2015/statistics/players/attacking/|title=Season 2014/15 Player stats {{!}} UEFA Europa League 2014/15|last=UEFA.com|website=UEFA.com|access-date=2024-03-24|language=en}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{Atsauces|colwidth=30em}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{sporta ārējās saites}}
{{Ukrainas futbola izlase - Euro 2024}}

{{DEFAULTSORT:Jarmolenko, Andrijs}}
[[Kategorija:1989. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Ukrainas futbolisti]]
[[Kategorija:Ukrainas izlases futbolisti]]
[[Kategorija:Kijivas &quot;Dinamo&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Dortmundes &quot;Borussia&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:West Ham United F.C. spēlētāji]]
[[Kategorija:Ļeņingradā dzimušie]]
[[Kategorija:Čerņihivas &quot;Desna&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Al Ain FC spēlētāji]]
[[Kategorija:2012. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]]
[[Kategorija:2016. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]]
[[Kategorija:2020. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]]
[[Kategorija:2024. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]]</text>
      <sha1>ixiee5tyndyx5xwc3a1e0slypkg0a1f</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Evika Siliņa</title>
    <ns>0</ns>
    <id>406131</id>
    <revision>
      <id>4468384</id>
      <parentid>4468155</parentid>
      <timestamp>2026-05-15T03:15:07Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/King Richard of Latvia|King Richard of Latvia]], atjaunoju versiju, ko saglabāja Pirags</comment>
      <origin>4468107</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="13438" sha1="a84watzkxlttf6umwyc2pcwubkjv31q" xml:space="preserve">{{Valsts amatpersonas infokaste
| vārds = Evika Siliņa
| attēls = Evika Siliņa, EPP Summit (54398620533).jpg
| att_izm = 
| apraksts = Evika Siliņa 2025. gadā
| amats = [[Latvijas Republikas Ministru prezidentu uzskaitījums|Latvijas Republikas Ministru prezidente]]
| term_sākums = {{dat|2023|09|15|N|}}
| term_beigas = 
| prezidents = [[Edgars Rinkēvičs]]
| priekštecis = [[Arturs Krišjānis Kariņš|Arturs Krišjānis Kariņš]]
| pēctecis = &lt;!------ Otrais amats ------&gt;
| amats2 = [[Latvijas Republikas labklājības ministrs|Latvijas Republikas labklājības ministre]]
| term_sākums2 = {{dat|2022|12|14|N|}}
| term_beigas2 = {{dat|2023|9|15|N|}}
| prezidents2 = * [[Egils Levits]]
* [[Edgars Rinkēvičs]]
| premjers2 = [[Arturs Krišjānis Kariņš]]
| priekštecis2 = [[Gatis Eglītis]]
| pēctecis2 = [[Uldis Augulis]]
&lt;!------ Trešais amats ------&gt;| amats3 = [[14. Saeima]]s deputāte
| term_sākums3 = {{dat|2022|11|1|N|}}
| term_beigas3 = {{dat|2022|12|14|N|}}
| viceprezidents3 = 
| vicepremjers3 = 
| vietnieks3 = 
| prezidents3 = [[Egils Levits]]
| premjers3 = [[Arturs Krišjānis Kariņš]]
| priekštecis3 = 
| pēctecis3 = 
| dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1975|8|3}}
| dzim_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Rīga|td=Latvija}}
| dzīves_vieta = {{vieta|Latvija|Rīga}}
| mir_dati = 
| mir_vieta = 
| tautība = [[latvieši|latviete]]
| partija = [[Vienotība]]
| dzīvesb = Aigars Siliņš
| profesija = [[juriste]]
| alma_mater = * [[Latvijas Universitāte]]
* [[Rīgas Juridiskā augstskola]]
| reliģija = [[Baptisti|baptiste]]
| paraksts = 
| piezīmes = 
| bērni = 3
}}
'''Evika Siliņa''' (dzimusi '''Evika Sproģe'''&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/izklaide/577315-kas-isti-ir-jauna-valdibas-vaditaja-evika-silina?page=3|title=Kas īsti ir jaunā valdības vadītāja Evika Siliņa?|website=https://jauns.lv|access-date=2025-10-27|date=2023-09-30|language=lv}}&lt;/ref&gt; {{dat|1975|8|3}} [[Rīga|Rīgā]]) ir latviešu [[juriste]] un politiķe, pārstāv partiju &quot;[[Vienotība]]&quot;. [[Latvijas Republikas Ministru prezidentu uzskaitījums|Latvijas Republikas Ministru prezidente]], bijusi arī [[Latvijas labklājības ministrs|labklājības ministre]] un [[Parlamentārais sekretārs (Latvija)|parlamentārā sekretāre]]. [[14. Saeima]]s deputāte no partiju apvienības &quot;[[Jaunā Vienotība]]&quot; (ir apvienības valdes priekšsēdētāja).

== Dzīvesgājums ==
Dzimusi 1975. gada 3. augustā Rīgā. Augusi pie vecvecākiem [[Irlava|Irlavā]], viņas vecmāmiņa Ausma bija angļu valodas skolotāja, Irlavas bērnunama vadītāja.&lt;ref&gt;[https://www.santa.lv/raksts/personibas/saeimas-deputate-evika-silina-zinu-ka-ir-uzaugt-bez-teva-53637/ Saeimas deputāte Evika Siliņa: Zinu, kā ir uzaugt bez tēva] santa.lv 2022. gada 28. oktobrī&lt;/ref&gt;
Studēja tieslietas [[Latvijas Universitāte|Latvijas Universitātē]] (1993—1997), iegūstot bakalaura grādu [[Tiesību zinātne|tiesību zinātnē]] un [[Jurists|jurista]] kvalifikāciju. Strādāja advokāta [[Guntars Antoms|Guntara Antoma]] birojā (1995—1997), kompānijā &quot;Koblenz&quot; (1997—1999) un advokātu birojā &quot;Lata&quot; (1998—2003).
Vēlāk turpināja studijas [[Rīgas Juridiskā augstskola|Rīgas Juridiskajā augstskolā]] (1999—2001), kur ieguva [[Sociālās zinātnes|sociālo zinātņu]] maģistra grādu tiesību zinātnē, [[Starptautiskās tiesības|starptautiskajās tiesībās]] un Eiropas tiesībās.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://vienotiba.lv/evika_silina|title=Vienotība, Mūsu cilvēki,|accessdate={{dat|2018|9|12||bez}}|archive-date={{dat|2019|05|26||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20190526003247/https://www.vienotiba.lv/evika_silina}}&lt;/ref&gt;

2003. gadā nodevusi svinīgo advokāta zvērestu&lt;ref&gt;[https://at.gov.lv/lv/jaunumi/par-notikumiem/zverestu-nodod-jaunuznemti-advokati-898 Zvērestu nodod jaunuzņemti advokāti] at.gov.lv&lt;/ref&gt; un no 2003. līdz 2012. gadam darbojās kā individuāli praktizējoša zvērināta [[Advokāts|advokāte]] ar specializāciju starptautisko un iekšējo [[Bizness|biznesa]] tiesību jomā un ar publisko [[Elektroniskie sakari|elektronisko sakaru]] koncernu ([[telesakari]], [[internets]]) juridisko apkalpošanu, kā arī [[Nevalstiska organizācija|nevalstisko organizāciju]] dibināšanu un konsultēšanu, publicēja rakstus žurnālā “Imperfekt”.

=== Politiskā darbība ===

No 2011. gada novembra līdz 2012. gada 12. aprīlim bija [[Latvijas Iekšlietu ministrs|Latvijas iekšlietu ministra]] [[Rihards Kozlovskis|Riharda Kozlovska]] ārštata padomniece juridiskajos jautājumos, savukārt no 2012. gada aprīļa līdz 2013. gada janvārim — iekšlietu ministra juridiskā padomniece. No 2013. gada janvāra līdz 2019. gada 23. janvārim E. Siliņa bija Iekšlietu ministrijas [[Parlamentārais sekretārs (Latvija)|parlamentārā sekretāre]].&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.iem.gov.lv/lat/ministrija/struktura/ministrs/parlamentarais_sekretars/|title=Iekšlietu ministrija, Iekšlietu ministrijas parlamentārā sekretāre,|accessdate={{dat|2018|9|12||bez}}|archive-date={{dat|2018|09|03||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20180903142115/http://www.iem.gov.lv/lat/ministrija/struktura/ministrs/parlamentarais_sekretars}}&lt;/ref&gt; Kā Iekšlietu ministrijas parlamentārā sekretāre iestājās par [[sintētiskie kanabinoīdi|sintētisko kanabinoīdu]] lietošanas ierobežošanu Latvijā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.la.lv/kurs-patiesiba-vada-iekslietu-ministriju|title=Kurš patiesībā vada Iekšlietu ministriju?|website=LA.LV|access-date=2023-08-16|language=lv}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://lvportals.lv/dienaskartiba/287249-evika-silina-narkotiku-lietosanas-ierobezosana-jarikojas-proaktivi-2017|title=Evika Siliņa: narkotiku lietošanas ierobežošanā jārīkojas proaktīvi|accessdate={{dat|2018|9|12||bez}}}}&lt;/ref&gt;

Tāpat E. Siliņa darbojās likumdošanas normu izstrādē tādās jomās kā noziegumi pret valsti un [[terorisms]], [[civilā aizsardzība]] un krīžu kontrole, noteikumi [[patvēruma meklētāji]]em, [[imigrācija]]s politika u.c.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.festivalslampa.lv/lv/dalibnieki/900|title=Evika Siliņa|website=festivalslampa.lv|accessdate={{dat|2018|9|12||bez}}|archive-date={{dat|2020|09|22||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20200922170528/https://festivalslampa.lv/lv/dalibnieki/900}}&lt;/ref&gt; E. Siliņa strādāja arī ar jautājumiem, kas skar bērnu drošību, piemēram, jautājumu par bērnu izsēdināšanu no sabiedriskā transporta.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://lvportals.lv/dienaskartiba/293918-evika-silina-bernu-drosibai-nepieciesama-atbildiga-instituciju-sadarbiba-2018|title=Evika Siliņa: bērnu drošībai nepieciešama atbildīga institūciju sadarbība|accessdate={{dat|2018|9|12||bez}}}}&lt;/ref&gt; E. Siliņa deva nozīmīgu ieguldījumu [[Latvijas Republikas Iekšējās drošības birojs|Latvijas Republikas Iekšējās drošības biroja]] izveidē 2015. gadā{{nepieciešama atsauce}}. Evika Siliņa vadījusi Eiropas (Latvijas prezidentūras [[Eiropas Padome|Eiropas Padomē]] ietvaros) un Latvijas delegācijas [[ANO]], [[CEPOL]] un [[Interpols|INTERPOL]].

[[11. Saeimas vēlēšanas|11. Saeimas vēlēšanās]] 2011. gadā E. Siliņa kandidēja no [[Zatlera Reformu partija]]s Rīgas vēlēšanu apgabalā, bet netika ievēlēta.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/base/Saeima11.galrez11.kandid?NR1=31|title=11. Saeimas vēlēšanas, Centrālā vēlēšanu komisija,|accessdate={{dat|2018|9|12||bez}}|archive-date={{dat|2019|05|26||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20190526021714/https://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/base/Saeima11.GalRez11.kandid?NR1=31}}&lt;/ref&gt; 2014. gadā [[12. Saeimas vēlēšanas|12. Saeimas vēlēšanās]] nesekmīgi kandidēja no partijas &quot;Vienotība&quot; Zemgales vēlēšanu apgabalā.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://sv2014.cvk.lv/Part-5-Strukt-1.html|title=12. Saeimas vēlēšanas, Centrālā vēlēšanu komisija,|accessdate={{dat|2018|9|12||bez}}}}&lt;/ref&gt; Tāpat kandidēja arī [[13. Saeimas vēlēšanas|13. Saeimas vēlēšanās]] 2018. gadā no partiju apvienības &quot;[[Jaunā Vienotība]]&quot;, bet netika ievēlēta.

2019. gada 23. janvārī, [[13. Saeima]]i apstiprinot Ministru prezidenta [[Krišjānis Kariņš|Krišjāņa Kariņa]] [[Kariņa 1. Ministru kabinets|vadīto Ministru kabinetu]], E. Siliņa kļuva par Ministru prezidenta parlamentāro sekretāri.
[[14. Saeimas vēlēšanas|14. Saeimas vēlēšanās]] kandidēja no &quot;[[Jaunā Vienotība|Jaunās Vienotības]]&quot; Vidzemes saraksta un tika ievēlēta [[14. Saeima|14. Saeimā]].&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://sv2022.cvk.lv/pub/vidzeme/velesanu-rezultati/kandidatu-saraksti/jauna-vienotiba|title=14. Saeimas vēlēšanas, Centrālā vēlēšanu komisija, |accessdate={{dat|2022|11|08||bez}}}}&lt;/ref&gt; Decembrī apstiprināta par [[Latvijas Republikas Labklājības ministrs|labklājības ministri]] [[Kariņa 2. Ministru kabinets|Krišjāņa Kariņa valdībā]].

2023. gada 16. augustā, pēc [[Arturs Krišjānis Kariņš|Krišjāņa Kariņa]] demisijas, &quot;[[Jaunā Vienotība]]&quot; E. Siliņu izvirzīja kā kandidāti premjera amatam.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/16.08.2023-jauna-vienotiba-oficiali-virza-premjera-amatam-labklajibas-ministri-eviku-silinu.a520227/|title=«Jaunā Vienotība» oficiāli virza premjera amatam labklājības ministri Eviku Siliņu|website=www.lsm.lv|access-date=2023-08-17|language=lv}}&lt;/ref&gt;
24. augustā Valsts prezidents [[Edgars Rinkēvičs]] aicināja Eviku Siliņu veidot valdību.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/24.08.2023-prezidents-valdibas-izveidi-uztic-evikai-silinai.a520897/ |title=Prezidents valdības izveidi uztic Evikai Siliņai|website=lsm.lv |access-date=2023. gada 24. augustā}}&lt;/ref&gt;

2023. gada 15. septembrī [[Saeima]] apstiprināja [[Siliņas Ministru kabinets|E. Siliņas vadīto valdību]], kurā piedalās trīs politiskie spēki: &quot;[[Jaunā Vienotība]]&quot;, &quot;[[Progresīvie]]&quot; un [[Zaļo un Zemnieku savienība]]. Valdība Saeimā tika apstiprināta ar 53 balsīm — visi jaunās koalīcijas pārstāvji un pie frakcijām nepiederošais deputāts [[Oļegs Burovs]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://delfi.lv/193/politics/55944016/saeima-apstiprina-42-ministru-kabinetu-ar-silinu-prieksgala|title=Saeima apstiprina 42. Ministru kabinetu ar Siliņu priekšgalā|website=www.delfi.lv|access-date=2023-09-15|language=lv}}&lt;/ref&gt;

2024. gada jūnijā E. Siliņa pārņēma apvienības &quot;Jaunā Vienotība&quot; valdes priekšsēdētāja amatu no K. Kariņa.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/14.06.2024-silina-nomaina-karinu-jaunas-vienotibas-vaditaja-amata.a558106/|title=Siliņa nomaina Kariņu «Jaunās Vienotības» vadītāja amatā|website=www.lsm.lv|access-date=2024-06-17|language=lv}}&lt;/ref&gt;

2026. ɡada 14. maijā Evika Siliņa iesniedza Saeimā paziņojumu par demisiju pēc tam, kad iepriekšējā dienā viņas valdības koalīcijas partneri &quot;[[Progresīvie]]&quot; paziņoja, ka vairs neatbalsta Siliņu.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/14.05.2026-video-premjere-evika-silina-demisione-krit-jau-ieprieks-faktiski-izjukusi-valdiba-zinu-specializlaidums.a647072/ VIDEO: Premjere Evika Siliņa demisionē – krīt jau iepriekš faktiski izjukusī valdība. Ziņu speciālizlaidums] lsm.lv 14.05.2026&lt;/ref&gt;

== Privātā dzīve ==
Evika Siliņa ir precējusies, ģimenē aug trīs bērni. Vīrs Aigars Siliņš ir jurists, zvērināts [[advokāts]],&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://nra.lv/neatkariga/politika/425441-vai-jauna-vienotiba-toposas-premjeres-biografija-patiesi-visu-izpetijusi.htm|title=Vai &quot;Jaunā vienotība&quot; topošās premjeres biogrāfijā patiesi visu izpētījusi?|website=nra.lv|access-date=2025-10-24|language=lv}}&lt;/ref&gt; bet dēls Matīss Siliņš — [[futbolists]], pārstāv Latvijas U-19 izlasi un trenējas [[Horvātija]]s kluba [[Zagrebas &quot;Dinamo&quot;]] sistēmā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.transfermarkt.com/matiss-silins/profil/spieler/1150733|title=Matiss Silins - Player profile|website=www.transfermarkt.com|access-date=2025-10-24|language=en}}&lt;/ref&gt;

Darbojās baptistu Rīgas Mateja draudzē.&lt;ref&gt;[http://www.lelb.lv/lv/?p=news2arch&amp;fu=sh&amp;id=235&amp;month=11&amp;year=2007 Starptautiskā Alfa kursa konference vieno cilvēkus no dažādām konfesijām] lelb.lv 2007.11.01.&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{kastes sākums}}
{{s-amati}}
{{Amatu secība
| pirms = [[Arturs Krišjānis Kariņš]]
| virsraksts = [[Latvijas Republikas Ministru prezidente]]
| periods = {{dat|2023|09|15|N}} — ''pašlaik''
| pēc = ''amatā''
}}
{{Amatu secība 
| pirms = [[Gatis Eglītis]] 
| virsraksts = [[Latvijas Republikas labklājības ministrs]] 
| periods = {{dat|2022|12|14|N}} — {{dat|2023|09|15|N}}
| pēc = [[Uldis Augulis]] 
}}
{{kastes beigas}}

{{Siliņas Ministru kabinets}}
{{Latvijas ministru prezidenti}}
{{Kariņa 2. Ministru kabinets}}
{{14. Saeima}}
{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Siliņa, Evika}}
[[Kategorija:1975. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Rīgā dzimušie]]
[[Kategorija:&quot;Vienotības&quot; politiķi]]
[[Kategorija:14. Saeimas deputāti]]
[[Kategorija:Latvijas labklājības ministri]]
[[Kategorija:Latvijas Ministru prezidenti]]
[[Kategorija:Pašreizējie Ministru kabineta locekļi]]</text>
      <sha1>a84watzkxlttf6umwyc2pcwubkjv31q</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Veidne:Dzēšanai izvirzītās lapas</title>
    <ns>10</ns>
    <id>413574</id>
    <revision>
      <id>4468306</id>
      <parentid>4467766</parentid>
      <timestamp>2026-05-14T18:01:26Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>EdgarsBot</username>
        <id>50781</id>
      </contributor>
      <comment>upd</comment>
      <origin>4468306</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="894" sha1="4gkysi6k68h621tf6ndu4dx3phqejm2" xml:space="preserve">&lt;div style=&quot;float:right;&quot;&gt;{{Tnavbar|Dzēšanai izvirzītās lapas|mini=1}}&lt;/div&gt;
Atjaunināts: 2026-05-14 18:01:25{{clear}}
{| class=&quot;sortable wikitable&quot;
|-
! Lapa || Izvirzīšanas datums || Dienu skaits || Izvirzītājs || Kopsavilkuma komentārs || Pamatojums veidnē || Termiņš
|-
| {{page-multi|page=Ēriks Barons|t|h|d}} || 2026-05-01 05:49:49 || 13 || {{U|Egilus}} || &lt;nowiki&gt;&lt;/nowiki&gt; || Mašīntulkojums || 15 (16.05.2026)
|-
| {{page-multi|page=Kongo Republikas prezidentu uzskaitījums|t|h|d}} || 2026-05-02 18:31:57 || 11 || {{U|Baisulis}} || &lt;nowiki&gt;termiņš uzlabošanai.....&lt;/nowiki&gt; || ja nesakārtos || 15 (17.05.2026)
|-
| {{page-multi|page=Viljams Dunsts|t|h|d}} || 2026-05-12 12:03:07 || 2 || {{U|Papuass}} || &lt;nowiki&gt;&lt;/nowiki&gt; || mazonzīmīgs, dzēsts vairākos citos wiki, nav raksta ungāru valodā || 
|-
|}&lt;noinclude&gt;
[[Kategorija:Vikipēdijas veidnes]]&lt;/noinclude&gt;</text>
      <sha1>4gkysi6k68h621tf6ndu4dx3phqejm2</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Aleksandrs Ostrovskis</title>
    <ns>0</ns>
    <id>414603</id>
    <revision>
      <id>4468340</id>
      <parentid>4459827</parentid>
      <timestamp>2026-05-14T20:23:36Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4468340</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="12377" sha1="rwmauk8y4fvrrh07e5viq0i1tfi0f3a" xml:space="preserve">{{Rakstnieka infokaste
|        platums = 
|          vārds = Aleksandrs Ostrovskis
|     vārds_orig = ''Александр Николаевич Островский''
|         attēls = Aleksandr Nikolayevich Ostrovsky 2.jpg
|     att_izmērs = 
|  att_nosaukums = 
|     dz_dat_alt =
|        dz_gads = 1823
|     dz_mēnesis = 4
|       dz_diena = 12
|       dz_vieta = [[Maskava]], [[Krievijas Impērija]]
|      m_dat_alt =
|         m_gads = 1886
|      m_mēnesis = 6
|        m_diena = 14
|        m_vieta = [[Kostromas apgabals|Kostromas guberņa]], [[Krievijas Impērija]]
|   dzīves_vieta = 
|      pilsonība = 
|        tautība = 
|        dzimums = V
|         vecāki = Nikolajs Ostrovskis, Ļubova Savina
|          brāļi =
|          māsas =
|   dzīvesbiedrs = 
|          bērni = 6&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://ria.ru/20130412/931964409.html|title=Биография Александра Островского|publisher=ria.ru|accessdate={{dat|2018|12|09||bez}}}}&lt;/ref&gt;
|       paraksts = 
|     pseidonīms = 
|   nodarbošanās = [[dramaturgs]]
|rakstīšanas valoda = [[krievu valoda]]
|        periods = 
|          žanri =
|         temati =
|   lit virzieni = [[reālisms]]
|slavenākie darbi = 
|    ietekmējies = 
|     ietekmējis = 
|     alma_mater = 
|    apbalvojumi =
|       piezīmes = 
|    kategorijas =    
}}

'''Aleksandrs Ostrovskis''' ({{val|ru|Александр Николаевич Островский}}; dzimis {{dat|1823|4|12}} [[Maskava|Maskavā]], miris {{dat|1886|6|14}}&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://data.bnf.fr/en/12221581/aleksandr_nikolaevic_ostrovskij/|title=Aleksandr Nikolaevič Ostrovskij|publisher=data.bnf.fr|accessdate={{dat|2018|12|05||bez}}}}&lt;/ref&gt; [[Kostromas apgabals|Kostromas guberņā]]) bija krievu [[dramaturgs]], viens no krievu dramaturģijas pamatlicējiem.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.satori.lv/article/kroders-otro-reizi-iestude-lugu-ligava-bez-pura|title=Kroders otro reizi iestudē lugu &quot;Līgava bez pūra&quot;|publisher=satori.lv|accessdate={{dat|2018|12|08||bez}}|archive-date={{dat|2021|10|21||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20211021073119/https://satori.lv/article/kroders-otro-reizi-iestude-lugu-ligava-bez-pura}}&lt;/ref&gt; Viņa daiļrade ietekmēja krievu teātra attīstību.

== Biogrāfija ==
Dzimis ierēdņa Nikolaja Ostrovska ģimenē. Ģimenē bija četri bērni, vēl četri nomira agrā bērnībā.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://obrazovaka.ru/alpha/o/ostrovskij-aleksandr-nikolaevich-ostrovsky-alexander-nikolayevich|title=Биография Островского|publisher=obrazovaka.ru|accessdate={{dat|2018|12|06||bez}}}}&lt;/ref&gt; Ostrovska māte nomira, kad Aleksandram bija 8 gadi. Pēc 5 gadiem Ostrovska tēvs vēlreiz apprecējies. 1839. gadā Ostrovska tēvs kā valsts ierēdnis ieguva muižnieka titulu.

Interese par literatūru Aleksandram radās jau bērnībā, lasot plašās tēva bibliotēkas krājumus. Aleksandrs ieguva mājas izglītību, pratis astoņas valodās. 1835. gadā iestājies Maskavas 1. ģimnāzijā, pabeidza to 1840. gadā, kļūstot par [[Maskavas Universitāte]]s Juridiskas fakultātes studentu. Pabeigt universitātes kursu neizdevās, jo viņš nebija nokārtojis eksāmenu [[Romiešu tiesības|Romiešu tiesībās]]. Pametis studijas, viņš nolēma nopietni pievērsties rakstniecībai. Līdz 1850. gadam, pēc tēva iniciatīvas, Ostrovskis strādāja Maskavas tiesās, noskatot materiālus lugām.&lt;ref name=&quot;ko-zinam-par-nezinamo&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://apollo.tvnet.lv/4779661/ko-zinam-par-nezinamo|title=Ko zinām par nezināmo|publisher=apollo.[[tvnet.lv]]|accessdate={{dat|2018|12|09||bez}}}}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;

1850. gadā Ostrovskis ieguva literāro atpazīstamību, pateicoties komēdijai ''Свои люди — сочтёмся!''. Komēdija tika aizliegta pēc Maskavas ietekmīgo tirgotāju iniciatīvas, pats autors nokļuva policijas uzraudzībā ([[Nikolajs I Romanovs|Nikolaja I]] rīkojums). Uzraudzību noņēma, kad par [[Krievijas impērija]]s ķeizaru kļuva [[Aleksandrs II Romanovs|Aleksandrs II]], lugu atļāva uzvest 1861. gadā.

[[File:А.Н.Островский 1856.jpg|thumb|left|180px|Ostrovskis 1856. gadā]]

Pirmais Ostrovska darbs, kas tika uzvests uz teātra skatuves, bija luga ''Не в свои сани не садись'', tas notika 1853. gada 14. janvārī [[Maskava|Maskavā]] uz [[Valsts akadēmiskais Mazais teātris (Maskava)|Mazā teātra]] skatuves. Katru sezonu, sākot no 1853. gada, Ostrovska jaunās lugas tika uzvestas uz [[Valsts akadēmiskais Mazais teātris (Maskava)|Mazā]] un [[Aleksandrijas teātris|Aleksandrijas teātra]] skatuvēm. 

1856. gadā Ostrovskis kļuva par žurnāla ''[[Sovremeņņik]]'' darbinieku, tajā pašā gadā, sakarā ar [[lielkņazs|lielkņaza]] [[Konstantīns Nikolajevičs|Konstantīna Nikolajeviča]] rīkojumu, notika izcilu literātu komandējums ar nolūku izpētīt un aprakstīt Krievijas dažādos apvidus rūpniecības un sadzīves attiecībās. Ostrovskis uzņēmās izpētīt [[Volga|Volgu]] no iztekas līdz [[Ņižņijnovgoroda]]i.

[[File:Aleksandr Nikolayevich Ostrovsky.jpg|thumb|right|170px|Ostrovskis 1885. gadā]]

1863. gadā par lugu &quot;[[Negaiss (luga)|Negaiss]]&quot; Ostrovskis tika apbalvots ar [[Uvarova prēmija|Uvarova prēmiju]] un ievēlēts par [[Pēterburgas Zinātņu akadēmija]]s korespondētājlocekli. 1866. gada 14. novembrī dibināja organizāciju &quot;Mākslinieciskais pulciņš&quot; (''Артистический кружок'')&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://classlit.ru/publ/literatura_19_veka/ostrovskij_a_n/artisticheskij_kruzhok_ostrovskogo_obshhestvennaja_dejatelnost_ostrovskogo/65-1-0-298|title=&quot;Артистический кружок&quot; Островского. Общественная деятельность Островского|publisher=classlit.ru|accessdate={{dat|2018|12|09||bez}}|archive-date={{dat|2018|12|05||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20181205024434/http://classlit.ru/publ/literatura_19_veka/ostrovskij_a_n/artisticheskij_kruzhok_ostrovskogo_obshhestvennaja_dejatelnost_ostrovskogo/65-1-0-298}}&lt;/ref&gt;, kas deva Maskavas skatuvei daudzus talantīgus darbiniekus. 1874. gadā tika izveidota [[Krievu dramatisko rakstnieku un operu komponistu biedrība]]; Ostrovskis bija tās priekšsēdētājs līdz pašai nāvei. 1885. gadā iecelts par Maskavas teātra skolas priekšnieku.

Miris {{dat|1886|6|14}} [[Kostromas apgabals|Kostromas guberņā]].&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://biographer.ru/biographies/5.html|title=Биография Островского|publisher=biographer.ru|accessdate={{dat|2018|12|09||bez}}|archive-date={{dat|2018|12|12||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20181212015136/http://biographer.ru/biographies/5.html}}&lt;/ref&gt;

== Daiļrade ==
Ostrovskis sarakstījis 47 lugas (vairākos avotos minēts, ka 48), kas joprojām tiek iestudētas visā pasaulē.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.tvnet.lv/6146508/nacionalaja-teatri-pirmizrade-ligava-bez-pura|title=Nacionālajā teātrī pirmizrāde – &quot;Līgava bez pūra&quot;|publisher=[[tvnet.lv]]|accessdate={{dat|2018|12|09||bez}}}}&lt;/ref&gt; Katru gadu Ostrovskis sacerējis pa vienai lugai, bet reizēm arī vairāk, sešu lugu autorību dalījis ar citiem rakstniekiem. Ostrovska lugu nosaukumos tiek izmantotas krievu [[paruna]]s, tēli dalās  bagātajos un nabagos. Mazajam teātrim tulkojis apmēram 100 lugu – [[Viljams Šekspīrs|Šekspīra]], [[Migels de Servantess|Servantesa]], [[Karlo Goldoni|Goldoni]], [[Plauts|Plauta]] un [[Terencijs|Terencija]] darbus.

Ostrovskis ne tikai rakstīja lugas, bet septiņas lugas arī pats iestudējis un bijis režisora asistents. Ostrovska daiļrade pieskaitāma [[reālisms|reālisma]] literatūras virzienam. Lugās viņš aprakstīja sava laika dzīves reālijas, aktuālos sabiedriskos procesus, attēloja tirgotāju, ierēdņu, bankrotējošu muižnieku vidi, atklājot sociālo apstākļu graujošo ietekmi uz personību. Ostrovska lugu īpatnības – dzīves dramatisma izpratne, personības cīņa pret &quot;esības vispārējo kārtību&quot;, tēlu izteiksmes veids kā dramatiskās darbības svarīgākais elements, komisko un traģisko elementu sarežģītās attiecības. 

Populārākās A. Ostrovska lugas ir &quot;[[Negaiss (luga)|Negaiss]]&quot;, &quot;[[Līgava bez pūra]]&quot;, &quot;[[Vilki un avis]]&quot;, &quot;[[Bez vainas vainīgie]]&quot;, &quot;[[Vēlā mīla]]&quot;, &quot;[[Mežs (luga)|Mežs]]&quot;, &quot;[[Ienesīga vieta]]&quot; un &quot;[[Talanti un pielūdzēji]]&quot;.&lt;ref name=&quot;ko-zinam-par-nezinamo&quot; /&gt;

== Lugas ==
* &quot;Pašu ļaudis – gan izlīgsim&quot; (komēdija, 1849; latviešu teātrī kopš 1875);
* &quot;Jauna cilvēka rīts&quot; (komēdija, 1850);
* &quot;Nabaga līgava&quot; (komēdija, 1851);
* &quot;Nesēdies svešās kamanās&quot; (komēdija, 1852);
* &quot;Nabadzība nav netikums&quot; (komēdija, 1853; latviešu teātrī kopš 1922);
* &quot;Ienesīga vieta&quot; (komēdija, 1856; latviešu teātrī kopš 1895);
* &quot;Negaiss&quot; (drāma, 1859; latviešu teātrī kopš 1897);
* &quot;Balzaminova precības&quot; (komēdija, Balzaminova triloģijas trešā daļa, 1861; latviešu teātrī kopš 1882);
* &quot;Grūtās dienas&quot; (komēdija, 1863);
* &quot;Dzīvā vietā&quot; (komēdija, 1865; latviešu teātrī kopš 1914)
* &quot;Vasiļisa Meļentjeva&quot; (drāma, 1867);
* &quot;Arī gudrinieks pārskatās&quot; (komēdija, 1868; latviešu teātrī kopš 1950);
* &quot;Karsta sirds&quot; (&quot;Dedzīgā sirds&quot;) (komēdija, 1868);
* &quot;Trakā nauda&quot; (komēdija, 1870; latviešu teātrī kopš 1912);
* &quot;Mežs&quot; (komēdija, 1870; latviešu teātrī kopš 1910);
* &quot;Ne vienmēr runcim krējuma pods&quot; (komēdija, 1871; latviešu teātrī kopš 1947);
* &quot;Nebija ne graša, pēkšņi liela nauda&quot; (komēdija, 1871);
* &quot;Sniegbaltīte&quot; (luga-pasaka, 1873; latviešu teātrī kopš 1948);
* &quot;Vēlā mīla&quot; (drāma, 1873; latviešu teātrī kopš 1946);
* &quot;Darba maize&quot; (komēdija, 1874; latviešu teātrī kopš 1950);
* &quot;Vilki un avis&quot; (komēdija, 1875; latviešu teātrī kopš 1945);
* &quot;Bagātās līgavas&quot; (komēdija, 1875; latviešu teātrī kopš 1953);
* &quot;Patiesība – laba, bet laime vēl labāka&quot; (komēdija, 1876; latviešu teātrī kopš 1896);
* &quot;Pēdējais upuris&quot; (komēdija, 1877; latviešu teātrī kopš 1950);
* &quot;Belugina precības&quot; (komēdija, kopā ar Nikolaju Solovjovu, 1877; latviešu teātrī kopš 1913);
* &quot;[[Līgava bez pūra]]&quot; (drāma, 1878; latviešu teātrī kopš 1948);
* &quot;Mežone&quot; (&quot;Draiskule&quot;) (komēdija, kopā ar Nikolaju Solovjovu, 1879; latviešu teātrī kopš 1913);
* &quot;Sirds nav akmens&quot; (komēdija, 1879);
* &quot;Verdzenes&quot; (komēdija, 1880; latviešu teātrī kopš 1951);
* &quot;Talanti un pielūdzēji&quot; (komēdija, 1881; latviešu teātrī kopš 1897);
* &quot;Bez vainas vainīgie&quot; (drāma, 1883; latviešu teātrī kopš 1912).

== Piemiņa ==
Ostrovska vārdā nosauktas bibliotēkas, teātri un ielas bijušās [[Padomju Savienība|PSRS]] teritorjā. 1929. gada 27. maijā, blakus Mazajam teātrim, Aleksandram Ostrovskim tika atklāts piemineklis.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.intomoscow.ru/pamyatnik-ostrovskomu.html|title=Памятник Островскому|publisher=intomoscow.ru|accessdate={{dat|2018|12|09||bez}}|archive-date={{dat|2018|12|05||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20181205073858/http://www.intomoscow.ru/pamyatnik-ostrovskomu.html}}&lt;/ref&gt;

=== Attēlu galerija ===
&lt;gallery perrow=&quot;6&quot;&gt;
Attēls:Alexander Ostrovsky Maliy theater.jpg|Piemineklis Ostrovskim Maskavā
Attēls:Portret-A-Рќ-Ostrovskogo--ic1948 1258.jpg|PSRS [[pastmarka]], 1948. gads
Attēls:Portret-A-Рќ-Ostrovskogo-po-kartine-V-Petrova-1871-GTG--ic1948 1259.jpg|PSRS pastmarka, 1948. gads
Attēls:The Soviet Union 1949 CPA 1451 stamp (Dramaturge- A. N. Ostrovsky (1823-1886), actors- M. N. Yermolova-(1853-1928), P. S. Mochalov (1800-1848), M. S. Shchepkin (1788-1863), P. M. Sadovsky (1818-1872), and Maly Theatre).jpg|PSRS pastmarka, 1949. gads
Attēls:The Soviet Union 1959 CPA 2291 stamp (Alexander Ostrovsky and Scene from his Works).jpg|PSRS pastmarka, 1959. gads
&lt;/gallery&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}


{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Ostrovskis, Aleksandrs}}
[[Kategorija:1823. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:1886. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Maskavā dzimušie]]
[[Kategorija:Krievu valodā rakstošie]]
[[Kategorija:Krievu dramaturgi]]
[[Kategorija:Dramaturgi]]</text>
      <sha1>rwmauk8y4fvrrh07e5viq0i1tfi0f3a</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Vikipēdija:Dalībnieku uzskaitījums pēc labojumu skaita</title>
    <ns>4</ns>
    <id>415707</id>
    <revision>
      <id>4468305</id>
      <parentid>4467762</parentid>
      <timestamp>2026-05-14T18:01:06Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>EdgarsBot</username>
        <id>50781</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>Bots: atjaunināta tabula</comment>
      <origin>4468305</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="16704" sha1="lof9c0ydlpy0nbjjc8pkjtpa9hwa05g" xml:space="preserve">Šajā sarakstā iekļauti dalībnieki, kas [[Vikipēdija latviešu valodā|Vikipēdijā latviešu valodā]] veikuši vairāk nekā 5000 labojumus ([[Vikipēdija:Boti|boti]] nav iekļauti). Papildu norādīti arī katra dalībnieka pēdējo 365 dienu laikā veikto labojumu skaits, izveidoto rakstu skaits, kā arī pirmā un pēdējā labojuma datums. Jāņem vērā, ka labojumu skaits nav pilnībā objektīva dalībnieku devuma mēraukla, jo netiek ierēķināts labojumu izmērs un citi rādītāji.

== Statistika ==
&lt;!-- TABLE_START --&gt;
Saraksts pēdējo reizi atjaunināts {{dat|2026|05|14||bez}}.

{| class='wikitable sortable'
! Nr.
! Dalībnieks
! Labojumu skaits
! Labojumi pēdējās&lt;br /&gt;365 dienās
! Rakstu skaits
! Pirmais labojums
! Pēdējais labojums
|-
| 1.
| {{u|Edgars2007}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Edgars2007 {{formatnum:199432}}]
| {{formatnum:1350}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Edgars2007 {{formatnum:13697}}]
| 2009-02-13
| 2026-05-14
|-
| 2.
| {{u|Pirags}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Pirags {{formatnum:171914}}]
| {{formatnum:10592}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Pirags {{formatnum:7964}}]
| 2007-12-03
| 2026-05-14
|-
| 3.
| {{u|Feens}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Feens {{formatnum:122922}}]
| {{formatnum:956}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Feens {{formatnum:14814}}]
| 2004-11-07
| 2026-05-02
|-
| 4.
| {{u|Kikos}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Kikos {{formatnum:113520}}]
| {{formatnum:9929}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Kikos {{formatnum:9736}}]
| 2007-11-24
| 2026-05-14
|-
| 5.
| {{u|Biafra}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Biafra {{formatnum:112009}}]
| {{formatnum:9881}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Biafra {{formatnum:1880}}]
| 2009-10-02
| 2026-05-14
|-
| 6.
| {{u|Treisijs}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Treisijs {{formatnum:86910}}]
| {{formatnum:7317}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Treisijs {{formatnum:6606}}]
| 2005-10-30
| 2026-05-13
|-
| 7.
| {{u|Baisulis}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Baisulis {{formatnum:69517}}]
| {{formatnum:10387}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Baisulis {{formatnum:2139}}]
| 2009-05-24
| 2026-05-04
|-
| 8.
| {{u|Papuass}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Papuass {{formatnum:68657}}]
| {{formatnum:1843}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Papuass {{formatnum:3270}}]
| 2005-07-26
| 2026-05-14
|-
| 9.
| {{u|ScAvenger}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/ScAvenger {{formatnum:58808}}]
| {{formatnum:1172}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/ScAvenger {{formatnum:814}}]
| 2006-11-23
| 2026-04-30
|-
| 10.
| {{u|Bendžamins}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Bendžamins {{formatnum:50695}}]
| {{formatnum:7279}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Bendžamins {{formatnum:6335}}]
| 2018-06-22
| 2026-05-14
|-
| 11.
| {{u|Dainis}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Dainis {{formatnum:48834}}]
| {{formatnum:1548}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Dainis {{formatnum:3516}}]
| 2006-05-03
| 2026-05-13
|-
| 12.
| {{u|Meistars Joda}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Meistars_Joda {{formatnum:47944}}]
| {{formatnum:4815}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Meistars_Joda {{formatnum:388}}]
| 2007-01-07
| 2026-05-14
|-
| 13.
| {{u|Kleivas}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Kleivas {{formatnum:46116}}]
| {{formatnum:1899}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Kleivas {{formatnum:2990}}]
| 2007-04-26
| 2026-02-10
|- style=&quot;background-color: #EEEEEE&quot;
| 14.
| {{u|Ingii}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Ingii {{formatnum:44891}}]
| {{formatnum:0}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Ingii {{formatnum:1780}}]
| 2008-11-29
| 2024-03-22
|-
| 15.
| {{u|Vylks}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Vylks {{formatnum:43162}}]
| {{formatnum:4661}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Vylks {{formatnum:1491}}]
| 2015-03-11
| 2026-05-14
|-
| 16.
| {{u|Turaids}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Turaids {{formatnum:42131}}]
| {{formatnum:1936}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Turaids {{formatnum:579}}]
| 2009-01-14
| 2026-05-13
|-
| 17.
| {{u|Lasks}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Lasks {{formatnum:38241}}]
| {{formatnum:5013}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Lasks {{formatnum:770}}]
| 2013-03-30
| 2026-05-14
|-
| 18.
| {{u|Ludis21345}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Ludis21345 {{formatnum:33151}}]
| {{formatnum:13}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Ludis21345 {{formatnum:1513}}]
| 2015-03-03
| 2025-08-23
|-
| 19.
| {{u|ZANDMANIS}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/ZANDMANIS {{formatnum:30960}}]
| {{formatnum:3709}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/ZANDMANIS {{formatnum:613}}]
| 2020-05-10
| 2026-05-13
|-
| 20.
| {{u|GreenZeb}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/GreenZeb {{formatnum:29761}}]
| {{formatnum:11}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/GreenZeb {{formatnum:1260}}]
| 2006-12-21
| 2026-03-26
|-
| 21.
| {{u|SpeedKing}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/SpeedKing {{formatnum:28838}}]
| {{formatnum:5}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/SpeedKing {{formatnum:1207}}]
| 2005-11-25
| 2026-01-10
|-
| 22.
| {{u|Votre Provocateur}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Votre_Provocateur {{formatnum:28135}}]
| {{formatnum:8300}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Votre_Provocateur {{formatnum:4169}}]
| 2023-01-18
| 2026-05-13
|-
| 23.
| {{u|Laurijs}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Laurijs {{formatnum:26837}}]
| {{formatnum:27}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Laurijs {{formatnum:596}}]
| 2006-02-02
| 2026-03-16
|-
| 24.
| {{u|Egilus}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Egilus {{formatnum:25934}}]
| {{formatnum:4672}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Egilus {{formatnum:893}}]
| 2015-08-30
| 2026-05-14
|-
| 25.
| {{u|Dark Eagle}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Dark_Eagle {{formatnum:23787}}]
| {{formatnum:33}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Dark_Eagle {{formatnum:880}}]
| 2007-11-05
| 2026-04-30
|-
| 26.
| {{u|Gragox}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Gragox {{formatnum:23698}}]
| {{formatnum:6}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Gragox {{formatnum:1933}}]
| 2006-07-03
| 2026-02-17
|-
| 27.
| {{u|Spnq}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Spnq {{formatnum:19349}}]
| {{formatnum:2708}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Spnq {{formatnum:1361}}]
| 2022-01-17
| 2026-05-06
|-
| 28.
| {{u|Xil}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Xil {{formatnum:18703}}]
| {{formatnum:1}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Xil {{formatnum:313}}]
| 2005-09-19
| 2026-05-01
|- style=&quot;background-color: #EEEEEE&quot;
| 29.
| {{u|Prieditis2012}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Prieditis2012 {{formatnum:16717}}]
| {{formatnum:0}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Prieditis2012 {{formatnum:1}}]
| 2013-07-26
| 2025-01-11
|-
| 30.
| {{u|Makenzis}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Makenzis {{formatnum:15579}}]
| {{formatnum:1313}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Makenzis {{formatnum:240}}]
| 2016-04-12
| 2026-05-13
|-
| 31.
| {{u|Jānis U.}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Jānis_U. {{formatnum:14833}}]
| {{formatnum:2267}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Jānis_U. {{formatnum:1969}}]
| 2005-07-30
| 2026-05-14
|-
| 32.
| {{u|Olgerts V}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Olgerts_V {{formatnum:14518}}]
| {{formatnum:3332}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Olgerts_V {{formatnum:1326}}]
| 2014-07-27
| 2026-05-14
|-
| 33.
| {{u|Uldis s}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Uldis_s {{formatnum:14415}}]
| {{formatnum:540}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Uldis_s {{formatnum:2334}}]
| 2011-08-03
| 2026-05-08
|-
| 34.
| {{u|MC2013}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/MC2013 {{formatnum:14152}}]
| {{formatnum:757}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/MC2013 {{formatnum:231}}]
| 2013-06-21
| 2026-05-13
|- style=&quot;background-color: #EEEEEE&quot;
| 35.
| {{u|Zemgalietis}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Zemgalietis {{formatnum:13585}}]
| {{formatnum:0}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Zemgalietis {{formatnum:800}}]
| 2007-07-05
| 2024-10-06
|-
| 36.
| {{u|CommonsDelinker}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/CommonsDelinker {{formatnum:13210}}]
| {{formatnum:986}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/CommonsDelinker {{formatnum:0}}]
| 2006-09-25
| 2026-05-14
|- style=&quot;background-color: #EEEEEE&quot;
| 37.
| {{u|Varg~lvwiki}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Varg~lvwiki {{formatnum:11167}}]
| {{formatnum:0}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Varg~lvwiki {{formatnum:4}}]
| 2009-04-10
| 2010-06-02
|-
| 38.
| {{u|Gaujmalnieks}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Gaujmalnieks {{formatnum:11088}}]
| {{formatnum:34}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Gaujmalnieks {{formatnum:248}}]
| 2008-10-28
| 2025-12-29
|-
| 39.
| {{u|Tankists}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Tankists {{formatnum:10612}}]
| {{formatnum:2122}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Tankists {{formatnum:390}}]
| 2021-07-27
| 2026-05-13
|-
| 40.
| {{u|Edis}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Edis {{formatnum:10517}}]
| {{formatnum:234}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Edis {{formatnum:669}}]
| 2011-10-13
| 2026-05-10
|- style=&quot;background-color: #EEEEEE&quot;
| 41.
| {{u|Montenois}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Montenois {{formatnum:10382}}]
| {{formatnum:0}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Montenois {{formatnum:0}}]
| 2022-01-26
| 2025-01-07
|-
| 42.
| {{u|DJ EV}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/DJ_EV {{formatnum:10092}}]
| {{formatnum:279}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/DJ_EV {{formatnum:376}}]
| 2012-05-17
| 2026-05-10
|-
| 43.
| {{u|OskarsC}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/OskarsC {{formatnum:9536}}]
| {{formatnum:261}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/OskarsC {{formatnum:179}}]
| 2013-03-14
| 2026-05-14
|- style=&quot;background-color: #EEEEEE&quot;
| 44.
| {{u|Romanskolduns}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Romanskolduns {{formatnum:8982}}]
| {{formatnum:0}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Romanskolduns {{formatnum:1122}}]
| 2008-05-28
| 2022-03-15
|- style=&quot;background-color: #EEEEEE&quot;
| 45.
| {{u|Daarznieks}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Daarznieks {{formatnum:8576}}]
| {{formatnum:0}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Daarznieks {{formatnum:909}}]
| 2006-08-22
| 2018-08-24
|- style=&quot;background-color: #EEEEEE&quot;
| 46.
| {{u|Lidingo11}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Lidingo11 {{formatnum:8471}}]
| {{formatnum:0}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Lidingo11 {{formatnum:704}}]
| 2010-05-22
| 2017-04-22
|-
| 47.
| {{u|Yyy}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Yyy {{formatnum:8407}}]
| {{formatnum:1}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Yyy {{formatnum:503}}]
| 2005-05-12
| 2026-02-11
|-
| 48.
| {{u|Juzeris}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Juzeris {{formatnum:8365}}]
| {{formatnum:20}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Juzeris {{formatnum:195}}]
| 2004-09-16
| 2026-05-06
|- style=&quot;background-color: #EEEEEE&quot;
| 49.
| {{u|Lieeeneee}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Lieeeneee {{formatnum:7880}}]
| {{formatnum:0}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Lieeeneee {{formatnum:2993}}]
| 2017-10-06
| 2020-10-22
|- style=&quot;background-color: #EEEEEE&quot;
| 50.
| {{u|IndulisMX}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/IndulisMX {{formatnum:7649}}]
| {{formatnum:0}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/IndulisMX {{formatnum:74}}]
| 2012-03-07
| 2023-08-13
|-
| 51.
| {{u|Maranello Prime}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Maranello_Prime {{formatnum:7309}}]
| {{formatnum:211}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Maranello_Prime {{formatnum:84}}]
| 2015-01-30
| 2026-03-19
|- style=&quot;background-color: #EEEEEE&quot;
| 52.
| {{u|Mrom}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Mrom {{formatnum:7139}}]
| {{formatnum:0}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Mrom {{formatnum:840}}]
| 2006-01-14
| 2011-10-25
|-
| 53.
| {{u|Silraks}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Silraks {{formatnum:6695}}]
| {{formatnum:164}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Silraks {{formatnum:134}}]
| 2013-01-07
| 2026-05-06
|-
| 54.
| {{u|Algonkins}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Algonkins {{formatnum:6635}}]
| {{formatnum:44}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Algonkins {{formatnum:284}}]
| 2012-04-01
| 2026-02-22
|-
| 55.
| {{u|Tttoooxxx}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Tttoooxxx {{formatnum:6519}}]
| {{formatnum:820}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Tttoooxxx {{formatnum:118}}]
| 2017-05-11
| 2026-04-28
|- style=&quot;background-color: #EEEEEE&quot;
| 56.
| {{u|Anonīms}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Anonīms {{formatnum:6422}}]
| {{formatnum:0}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Anonīms {{formatnum:450}}]
| 2007-12-18
| 2023-07-20
|-
| 57.
| {{u|Driver24}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Driver24 {{formatnum:6234}}]
| {{formatnum:3}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Driver24 {{formatnum:261}}]
| 2010-02-01
| 2025-06-29
|-
| 58.
| {{u|Ingarix}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Ingarix {{formatnum:6204}}]
| {{formatnum:31}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Ingarix {{formatnum:579}}]
| 2006-05-12
| 2026-01-23
|- style=&quot;background-color: #EEEEEE&quot;
| 59.
| {{u|Krishjaanis}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Krishjaanis {{formatnum:5947}}]
| {{formatnum:0}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Krishjaanis {{formatnum:399}}]
| 2006-02-13
| 2014-09-15
|-
| 60.
| {{u|Kaamis007}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Kaamis007 {{formatnum:5575}}]
| {{formatnum:101}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Kaamis007 {{formatnum:122}}]
| 2017-08-15
| 2026-05-07
|-
| 61.
| {{u|Kasp2008}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Kasp2008 {{formatnum:5497}}]
| {{formatnum:41}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Kasp2008 {{formatnum:247}}]
| 2010-04-25
| 2026-02-20
|- style=&quot;background-color: #EEEEEE&quot;
| 62.
| {{u|Voll}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Voll {{formatnum:5302}}]
| {{formatnum:0}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Voll {{formatnum:359}}]
| 2013-03-17
| 2020-11-30
|- style=&quot;background-color: #EEEEEE&quot;
| 63.
| {{u|Juristiltins}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Juristiltins {{formatnum:5249}}]
| {{formatnum:0}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Juristiltins {{formatnum:325}}]
| 2006-12-07
| 2010-01-08
|-
| 64.
| {{u|Otovi}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Otovi {{formatnum:5240}}]
| {{formatnum:155}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Otovi {{formatnum:389}}]
| 2020-12-20
| 2026-05-04
|- style=&quot;background-color: #EEEEEE&quot;
| 65.
| {{u|Standfest}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Standfest {{formatnum:5030}}]
| {{formatnum:0}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Standfest {{formatnum:288}}]
| 2008-05-21
| 2017-02-01
|}
&lt;!-- TABLE_END --&gt;

{{legend|#EEEEEE|Neaktīvs dalībnieks}}

== Ārējās saites ==
*[https://xtools.wmflabs.org/ec/?uselang=lv Statistika par veiktajiem labojumiem]
*[https://xtools.wmflabs.org/pages/?uselang=lv Statistika par izveidotajiem rakstiem]
*[http://stats.wikimedia.org/EN/TablesWikipediaLV.htm Kopējā statistika par Vikipēdiju latviešu valodā līdz 2019. gadam]
*[http://lv.wikiscan.org/users Kopējā statistika par Vikipēdiju latviešu valodā]

[[Kategorija:Vikipēdijas statistika]]</text>
      <sha1>lof9c0ydlpy0nbjjc8pkjtpa9hwa05g</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>2025. gada Pasaules čempionāts hokejā</title>
    <ns>0</ns>
    <id>420154</id>
    <revision>
      <id>4468509</id>
      <parentid>4353060</parentid>
      <timestamp>2026-05-15T09:38:25Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>JB82</username>
        <id>5605</id>
      </contributor>
      <origin>4468509</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="86879" sha1="4tivf3sok8d8t4mf18wyc32agmvwjxi" xml:space="preserve">{{Starptautiska sporta turnīra infokaste
 |          nosaukums = 2025. gada Pasaules čempionāts hokejā
 |     citi_nosaukumi = 
 |               gads = 
 |       gads_pa_labi = 
 |             attēls = Iihf 2025 logo.png
 |            att_izm = 
 |           apraksts = 
 |          mājaslapa = 
 |             valsts = {{SWE}}
 |            valsts2 = {{DNK}}
 |            valsts3 = 
 |            valsts4 = 
 |            pilsēta = 
 |              laiks = {{dat|2025|5|9|N}} — {{dat||5|25|N}}
 |     komandu_skaits = 
 |  kval_dalībvalstis = 
 |     konfederācijas = 
 |             arēnas = 2
 |           pilsētas = 2
 |           čempioni = {{ih|USA}}
 |             tituls = 3
 |              otrie = {{ih|SUI}}
 |             trešie = {{ih|SWE}}
 |        trešie_cits = 
 |           ceturtie = {{ih|DNK}}
 |             spēles = 64
 |              vārti = 373
 |          skatītāji = 489450
 |    rezultatīvākais = {{flaga|Čehija}} [[Davids Pastrņāks]] (15 punkti)
 |                mvp = {{flaga|Šveice}} [[Leonardo Dženoni]]
 |            pag_sez = [[2024. gada Pasaules čempionāts hokejā|2024]]
 |            nak_sez = [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026]]
 |          atjaunots = {{dat|2025|5|27||bez}}
}}

'''2025. gada Pasaules čempionāts hokejā''' bija 89. [[Starptautiskā Hokeja federācija|Starptautiskās Hokeja federācijas]] (IIHF) ikgadējais vīriešu elites turnīrs, kurš norisinājās 2025. gadā no 9. līdz 25. maijam. Sacensības kopīgi rīkoja [[Zviedrija]] un [[Dānija]], un spēles sadalītas starp divām pilsētām — [[Stokholma|Stokholmu]] (Zviedrija) un [[Herninga|Herningu]] (Dānija). Turnīrā piedalījās 16 nacionālās izlases, kas savas spēles aizvadīja divās galvenajās arēnās — Stokholmas ''[[Avicii Arena]]'' un Herningas ''[[Jyske Bank Boxen]]''.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |url= https://www.iihf.com/en/events/2025/wm/tournamentinfo/59060/tournament_info |title= IIHF - Tournament Info 2025 IIHF ICE HOCKEY WORLD CHAMPIONSHIP |publisher= IIHF |website= iihf.com |language= en |accessdate= {{dat|2025|5|19||bez}}}}&lt;/ref&gt;

== Rīkotājvalsts izvēle ==
IIHF 2018. gada septembra kongresā [[Malta|Maltā]] tika pieņemts priekšlikums trīs pasaules čempionātus piešķirt vienā paketē – [[Krievija]]i ([[2023. gada Pasaules čempionāts hokejā|2023]]), [[Čehija]]i ([[2024. gada Pasaules čempionāts hokejā|2024]]) un [[Zviedrija]]i (2025) – dodot citām federācijām iespēju konkurēt līdz {{dat|2019|1|15|D|bez}}. Pēc termiņa beigām Zviedrija palika vienīgā pretendente uz 2025. gadu, bet prezentācijā jau norādīja, ka vēlas turnīru rīkot kopā ar [[Dānija|Dāniju]], kura sevi veiksmīgi apliecināja kā turnīra rīkotāja [[2018. gada Pasaules čempionāts hokejā|2018. gadā]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url= https://www.iihf.com/en/news/6604/iihf-worlds-bids-in-for-23-24-25 |title= IIHF - IIHF Worlds bids in for ’23, ’24, ’25 |publisher= IIHF International Ice Hockey Federation |website=iihf.com |language= en |accessdate= {{dat|2025|5|19||bez}}}}&lt;/ref&gt;

{{dat|2019|5|24||bez}} [[2019. gada Pasaules čempionāts hokejā|tā gada pasaules čempionāta]] laikā [[Slovākija|Slovākijā]], [[Bratislava|Bratislavā]], notika IIHF ārkārtas kongress un tika organizēts balsojums. Rezultātā Zviedrijas un Dānijas kopīgā kandidatūra tika apstiprināta vienbalsīgi, jo alternatīvi pieteikumi netika iesniegti.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url= https://blob.iihf.com/iihf-media/iihfmvc/media/downloads/annual%20report/seasonsummary2020b.pdf |title= IIHF Season Summary |publisher= IIHF |website= iihf.com |accessdate= {{dat|2025|5|19||bez}} |language=en}}&lt;/ref&gt;

[[Stokholma|Stokholmā]] un [[Herninga|Herningā]] jau bija modernas, čempionāta mērogam gatavas ledus halles, kas agrāk uzņēmušas IIHF turnīrus (Stokholma [[2012. gada Pasaules čempionāts hokejā|2012]]. un [[2013. gada Pasaules čempionāts hokejā|2013]]. gadā, bet Herninga [[2018. gada Pasaules čempionāts hokejā|2018]]. gadā). Turnīra izmaksas un riski tika dalīti starp divām federācijām; tajā pašā laikā abu valstu savstarpējais tuvums nodrošināja labu transporta pieejamību un biļešu pieprasījumu no abām valstīm un kaimiņvalstīm. IIHF vēlējās paplašināt pasaules čempionāta klātbūtni dažādos tirgos, bet vienlaikus balstīties uz pārbaudītām organizatoru komandām; Zviedrija un Dānija piedāvāja “visu laiku visiekļaujošāko pasaules čempionātu” ({{val|en|The World's Most Engaging Ice Hockey World Championship ever}}) ar izteiktu uzsvaru uz fanu pieredzi un ilgtspēju.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce | url= https://www.iihf.com/en/news/26439/to_stockholm_and_herning_for_25 | title= To Stockholm and Herning for '25 | date= 2021-6-17 |publisher= IIHF |website= iihf.com |accessdate= {{dat|2025|5|19||bez}} |language=en}}&lt;/ref&gt;

Pēc apstiprināšanas abas federācijas izveidoja kopīgu organizēšanas komiteju, izvēlējās galvenās arēnas (''[[Avicii Arena]]'' Stokholmā un ''[[Jyske Bank Boxen]]'' Herningā) un saņēma IIHF padomes uzdevumu līdz 2024. gada vasarai iesniegt detalizēto turnīra plānu (budžets, drošība, ilgtspēja, mārketings). Šī rezultatīvā starptautiskā sadarbība starp federācijām tiek minēta kā paraugs nākamajiem koprīkotajiem IIHF pasākumiem.

== Arēnas ==
{| class=&quot;wikitable&quot; align=&quot;right&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;
|-
|'''[[Stokholma]]'''
!rowspan=5|{{VietasKarte+ |Skandināvija|width=200|float=center |caption= |places=
{{VietasKarte~|Skandināvija|lat=59.293556|long=18.083236|label=[[Stokholma]]|position=top}}
{{VietasKarte~|Skandināvija|lat=56.118|long=8.9525|label=[[Herninga]]|position=bottom}}
}}
|'''[[Herninga]]'''
|-
|''[[Avicii Arena]]''&lt;br /&gt;Ietilpība: 13 850
|''[[Jyske Bank Boxen]]''&lt;br /&gt;Ietilpība: 12 000
|-
|[[Attēls:Stockholm Globe Arena.jpg|200px]]
|[[Attēls:Jyske Bank Boxen.jpg|200px]]
|}
{{pamatraksts|Avicii Arena|Jyske Bank Boxen}}

Stokholmas sfēriskā ''[[Avicii Arena]]'' (no 1989. līdz 2021. gadam pazīstama kā ''Ericsson Globe'') ir celta laika posmā no 1986. līdz 1989. gadam un atvērta {{dat|1989|2|19||bez}}. Standarta ledus hokeja konfigurācijā tā uzņem {{nobr|13 850}} skatītāju, bet pēc 2024. un 2025. gadā veiktās modernizācijas kopējā ietilpība dažādu pasākumu režīmos var tikt palielināta līdz aptuveni {{nobr|16 500}}. Plašā rekonstrukcija no 2024. gada janvāra līdz 2025. gada janvārim ietvēra iekšējas atbalsta tērauda riņķa izbūvi, ievelkamu akustisko “otro jumtu”, jaunas tribīnes un “gondolu” sēdvietas, kā arī plašākas viesu zonas. Mērķis bija pielāgot 1989. gada konstrukciju mūsdienu sporta un koncertu prasībām, vienlaikus saglabājot aizsargājamā objekta arhitektūras vērtību.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Avicii Arena Reopens Following Extensive Renovation and Modernisation |url=https://www.hok.com/news/2025-02/avicii-arena-reopens-following-extensive-renovation-and-modernisation/ |website=hok.com |accessdate={{dat|2025|5|19||bez}} |language=en |date={{dat|2025|2|4||bez}}}}&lt;/ref&gt;

''[[Jyske Bank Boxen]]'' ir daļa no ''[[Messecenter Herning]]'' kompleksa. Arēnas būve sākās 2008. gada oktobrī, un tā tika atklāta {{dat|2010|10|20||bez}}. Projekts izmaksāja aptuveni 329 miljonus [[Dānijas krona|DKK]] (aptuveni 44 miljonus eiro). Hokejam arēna piedāvā 12 000 sēdvietu, bet IIHF turnīra laikā oficiālā ietilpība tiek norādīta nedaudz virs {{nobr|10 500}}.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Jyske Bank Boxen |url=https://www.iihf.com/en/events/2025/wm/static/59101/arena_herning |website=iihf.com |accessdate={{dat|2025|5|19||bez}} |page=en}}&lt;/ref&gt; Kopš atklāšanas halle ir uzņēmusi [[2010. gada Eiropas čempionāts rokasbumbā sievietēm|2010]]., [[2014. gada Eiropas rokasbumbas čempionāts|2014]]. un [[2019. gada Pasaules čempionāts rokasbumbā|2019]]. gada Eiropas un pasaules handbola foruma pasākumus, [[2018. gada Pasaules čempionāts hokejā|2018. gada IIHF pasaules čempionātu]]. Šī čempionāta vajadzībām veikti galvenokārt kosmētiski atjauninājumi (LED apgaismojums, ģērbtuvju paplašināšana, jauns ledus virsmas dzesēšanas aprīkojums).

== Komandas ==
[[Attēls:2025 IIHF Participants.png|upright=1.5|thumb|{{ubl|{{legend2|#4B92C0|[[Pasaules čempionāta hokejā Elites divīzija|Elites divīzijas]] komandas|border=1px #000 solid;}}|{{legend2|#73B48F|1. divīzijas komandas|border=1px #000 solid;}}|{{legend2|#FFFF30|2. divīzijas komandas|border=1px #000 solid;}}|{{legend2|#FF8000|3. divīzijas komandas|border=1px #000 solid;}}|{{legend2|#BE2E00|4. divīzijas komandas|border=1px #000 solid;}}}}]]
Saskaņā ar IIHF nolikumu 2025. gada pasaules čempionātā piedalās 16 izlases. 14 automātiski kvalificējās, kas ieņēma pirmās četrpadsmit vietas [[2024. gada Pasaules čempionāts hokejā|2024. gada Pasaules čempionātā hokejā]], kā arī 2 komandas, kas [[2024. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija|2024. gada I divīzijas]] A grupā ieņēma pirmās divas vietas.

{{colbegin|2}}
; Kvalificējas kā turnīra rīkotāji
* {{ih|SWE}} (3. vieta 2024. gada čempionātā)
* {{ih|DEN}} (13. vieta 2024. gada čempionātā)
; Automātiski kvalificējās pēc [[2024. gada Pasaules čempionāts hokejā|2024. gada Pasaules hokeja čempionāta]] (1.—14. vieta)
* {{ih|CZE}} (čempioni 2024. gada čempionātā)
* {{ih|SUI}} (2. vieta 2024. gada čempionātā)
* {{ih|CAN}} (4. vieta 2024. gada čempionātā)
* {{ih|USA}} (5. vieta 2024. gada čempionātā)
* {{ih|GER}} (6. vieta 2024. gada čempionātā)
* {{ih|SVK}} (7. vieta 2024. gada čempionātā)
* {{ih|FIN}} (8. vieta 2024. gada čempionātā)
* {{ih|LAT}} (9. vieta 2024. gada čempionātā)
* {{ih|AUT}} (10. vieta 2024. gada čempionātā)
* {{ih|NOR}} (11. vieta 2024. gada čempionātā)
* {{ih|KAZ}} (12. vieta 2024. gada čempionātā)
* {{ih|FRA}} (14. vieta 2024. gada čempionātā)
; Kvalificējās, uzvarot vai iegūstot 2. vietu [[2024. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija|2024. gada Pasaules čempionātā hokejā 1. divīzijā]]
* {{ih|HUN}} (1. vieta 2024. gada I divīzijas A grupā)
* {{ih|SLO}} (2. vieta 2024. gada I divīzijas A grupā)
{{colend}}

[[Lielbritānijas hokeja izlase|Lielbritānija]] un [[Polijas hokeja izlase|Polija]], kas 2024. gadā ierindojās 15. un 16. vietā, izkrita uz I divīziju un šajā turnīrā nepiedalījās.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=IIHF - Standings 2024 IIHF ICE HOCKEY WORLD CHAMPIONSHIP |url=https://www.iihf.com/en/events/2024/wm/standings/final |website=iihf.com |publisher=IIHF |accessdate={{dat|2025|5|19||bez}} |language=en}}&lt;/ref&gt;

== Sadalījums pa grupām ==
Komandas tika sadalītas pa grupām atbilstoši vietām 2024. gada [[Starptautiskā Hokeja federācija#Pasaules reitings|IIHF pasaules ranga]] tabulā (izlašu vietas šajā rangā norādītas iekavās). Komandas tiek sadalītas divās grupās pēc tā sauktā serpentīna principa (1-A, 2-B, 3-B, 4-A un tā tālāk). Saskaņā ar IIHF reglamentu organizatoriem atļauts pārcelt ne vairāk kā divas komandas, lai nodrošinātu mājinieku (Zviedrijas un Dānijas) atrašanos dažādās grupās un optimālu tirgus balansu.

{{Col-begin}}
{{Col-2}}
;A grupa
* {{ih|CAN}} (1)
* {{ih|FIN}} (3)
* {{ih|SWE}} (7)
* {{ih|SVK}} (9)
* {{ih|LAT}} (10)
* {{ih|AUT}} (13)
* {{ih|FRA}} (14)
* {{ih|SLO}} (19)

{{Col-2}}
;B grupa
* {{ih|CZE}} (4)
* {{ih|SUI}} (5)
* {{ih|USA}} (6)
* {{ih|GER}} (8)
* {{ih|DEN}} (11)
* {{ih|NOR}} (12)
* {{ih|KAZ}} (15)
* {{ih|HUN}} (18)
{{Col-end}}

Šis sadalījums tika apstiprināts {{dat|2024|5|30||bez}}, bet pilns spēļu grafiks publiskots {{dat|2024|8|19||bez}}. Pēc grupu viena apļa turnīra katras grupas četras labākās izlases turpina dalību ceturtdaļfinālos, bet 8. vietas nākamo gadu pārcelsies uz I divīziju.

== Turnīra kalendārs un formāts ==
Hokeja izlases ir sadalītas divās grupās pa astoņām komandām (A un B). Katrā grupā izspēlē vienu apli (7 spēles katrai komandai). Četras labākās no katras grupas kvalificējas ceturtdaļfināliem; pēdējās (8. vietas) izkrīt uz [[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija|2026. gada I divīziju]]. Izlase nopelna 3 punktus par uzvaru pamatlaikā, 2 punkti par uzvaru pagarinājumā vai pēcspēles metienu sērijā (bullīšos), 1 punkts par zaudējumu pagarinājumā vai pēcspēles metienu sērijā, 0 punktu par zaudējumu pamatlaikā. Grupu spēlēs pagarinājumi norit 5 minūtes 3-pret-3, bet izslēgšanas spēlēs 10 minūtes ([[zelta vārti|zelta vārtu]] princips), un tad seko pēcspēles metienu sērija, savukārt finālā ir neierobežoti 20 minūšu periodi līdz vārtu guvumam. Ja spēli kavē neprognozēts spēles paildzinājums vai ''[[force-majeure]]'', IIHF spēļu uzraugs var pielāgot nākamās spēles sākumu vai — galējā gadījumā — pārcelt to uz rezerves laika logu tajā pašā arēnā pirms grupu turnīra pēdējās kārtas.

Izslēgšanas kārtā ceturtdaļfināli norit 22. maijā, kur tiekās A1-B4, A2-B3, B1-A4, B2-A3 (ja Zviedrija vai Dānija grupā finišē 3. vai 4. vietā, tās spēlē savā mājas arēnā). Pusfinālā (24. maijā) izlases tiek izsētas pēc grupu turnīra rezultātiem — rangā visaugstāk esošais spēlē ar viszemāk esošo, bet rangā otrā vieta spēlē ar trešo vietu.

{| class=&quot;wikitable&quot;
|+ Spēļu kalendārs (laiki pēc [[Centrāleiropas vasaras laiks|CEST]])
|-
! Datums !! Posms !! Sesiju sākumi !! Spēļu skaits !! Norises vietas
|-
| 9.–20. maijs || Grupu turnīrs (56 spēles) || 12.20, 16.20, 20.20 || 4 spēles dienā (dažās dienās ir 6) || ''[[Avicii Arena]]'' (A grupa), ''[[Jyske Bank Boxen]]'' (B Grupa)
|-
| 21. maijs || Rezerves/atpūtas diena || - || - || -
|-
| 22. maijs || Ceturtdaļfināli || 16.20, 20.20 || 2 Stokholmā, 2 Herningā || Abu arēnu sadalījums pēc rīkotāju/TV vajadzībām
|-
| 23. maijs || Ceļošanas/mediju diena || - || - || -
|-
| 24. maijs || Pusfināli || 14.20, 18.20 || 2 || ''[[Avicii Arena]]'' (abas spēles)
|-
| 25. maijs || Bronzas spēle, fināls || 15.20, 20.20 || 2 || ''[[Avicii Arena]]''
|}

Kopumā čempionātā paredzētas 64 spēles (56 grupu + 8 izlēgšanas spēles). Grafiks tika apstiprināts 2024. gada 19. augustā un publicēts IIHF oficiālajā vietnē.

== Izlašu sastāvi ==
{{Pamatraksts|2025. gada Pasaules čempionāta hokejā izlašu sastāvi}}
Visām 16 izlasēm līdz IIHF Direktoriāta sēdei {{dat|2025|5|8||bez}} bija jāiesniedz ''Long List'' un jāapstiprina galīgais sastāvs, kurā var būt ne mazāk par 15 laukuma spēlētājiem un 2 vārtsargiem, bet ne vairāk par 22 laukuma spēlētājiem un 3 vārtsargiem.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Player Entry |url=https://www.iihf.com/en/events/2025/wm/tournamentinfo/59072/player_entry |website=iihf.com |publisher=IIHF |accessdate={{dat|2025|5|23||bez}} |language=en}}&lt;/ref&gt; Spēlētāja vecums un pārstāvētais klubs tiek fiksēts uz turnīra sākuma datumu — 9. maiju. Turnīra laikā komandas drīkst pieteikt papildu spēlētājus, līdz sasniegts maksimālais limits; pēc reģistrācijas slēgšanas sastāvs ir galīgs un spēlētāji vairs nevar tikt aizstāti.

{| class=&quot;wikitable&quot;
|-
! A grupa !! B grupa
|-
| {{flaga|Austrija}} [[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā izlašu sastāvi# Austrija|Austrijas izlase]] || {{flaga|ASV}} [[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā izlašu sastāvi# ASV|ASV izlase]]
|-
| {{flaga|Francija}} [[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā izlašu sastāvi# Francija|Francijas izlase]] || {{flaga|Čehija}} [[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā izlašu sastāvi# Čehija|Čehijas izlase]]
|-
| {{flaga|Kanāda}} [[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā izlašu sastāvi# Kanāda|Kanādas izlase]] || {{flaga|Dānija}} [[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā izlašu sastāvi# Dānija|Dānijas izlase]]
|-
| {{flaga|Latvija}} [[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā izlašu sastāvi# Latvija|Latvijas izlase]] || {{flaga|Kazahstāna}} [[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā izlašu sastāvi# Kazahstāna|Kazahstānas izlase]]
|-
| {{flaga|Slovākija}} [[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā izlašu sastāvi# Slovākija|Slovākijas izlase]] || {{flaga|Norvēģija}} [[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā izlašu sastāvi# Norvēģija|Norvēģijas izlase]]
|-
| {{flaga|Slovēnija}} [[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā izlašu sastāvi# Slovēnija|Slovēnijas izlase]] || {{flaga|Šveice}} [[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā izlašu sastāvi# Šveice|Šveices izlase]]
|-
| {{flaga|Somija}} [[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā izlašu sastāvi# Somija|Somijas izlase]] || {{flaga|Ungārija}} [[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā izlašu sastāvi# Ungārija|Ungārijas izlase]]
|-
| {{flaga|Zviedrija}} [[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā izlašu sastāvi# Zviedrija|Zviedrijas izlase]] || {{flaga|Vācija}} [[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā izlašu sastāvi# Vācija|Vācijas izlase]]
|}

== Tiesneši ==
IIHF direktoriāts {{dat|2025|5|7||bez}} publicēja sarakstu ar 32 spēles tiesnešiem — 16 galvenajiem tiesnešiem un 16 līnijtiesnešiem. Pieaicināti arbitri no vairāk nekā desmit dažādām hokeja federācijām, lai nodrošinātu neitralitāti un augstu kvalifikāciju visās turnīra fāzēs. Nozīmējumi var tikt koriģēti, ja kāds no tiesnešiem gūst traumu vai saslimst, tas ir, IIHF patur tiesības turnīra gaitā piesaistīt rezerves tiesnešus.

{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;width:100%;&quot;
|-
! Galvenie tiesneši !! Līnijtiesneši
|-
| {{colbegin|colwidth=15em}}
*{{flagicon|AUT}} Kristians Ofners
*{{flagicon|CAN}} Maikls Kempbels
*{{flagicon|CAN}} Maiks Langins
*{{flagicon|CZE}} Jans Hribiks
*{{flagicon|DEN}} Madss Frandsens
*{{flagicon|FIN}} Riku Branders
*{{flagicon|FIN}} Miko Kaukokari
*{{flagicon|FIN}} Kristians Vikmans
*{{flagicon|GER}} Andrēs Šraders
*{{flagicon|LAT}} Andris Ansons
*{{flagicon|SVK}} Peters Stano
*{{flagicon|SWE}} Tobiass Bjērks
*{{flagicon|SWE}} Kristofers Holms
*{{flagicon|SWE}} Mikaels Holms
*{{flagicon|SUI}} Maikls Čārigs
*{{flagicon|USA}} Šans Makfarlens
{{colend}}
||
{{colbegin|colwidth=15em}}
*{{flagicon|CAN}} Tēringtons Vijonzeks
*{{flagicon|CZE}} Daniels Hyneks
*{{flagicon|CZE}} Jirži Ondračeks
*{{flagicon|DEN}} Alberts Ankerstjernes
*{{flagicon|FIN}} Oni Hautameki
*{{flagicon|FIN}} Tomi Nīyle
*{{flagicon|GER}} Patriks Laguzovs
*{{flagicon|GBR}} Dani Beresferds
*{{flagicon|LAT}} Dāvis Zunde
*{{flagicon|SVK}} Oto Durmiss
*{{flagicon|SWE}} Ludvigs Lundgrens
*{{flagicon|SWE}} Anderss Nikvists
*{{flagicon|SUI}} Dominiks Šlēgels
*{{flagicon|USA}} Niks Briganti
*{{flagicon|USA}} Džeikobs Deiviss
*{{flagicon|USA}} Šeins Gustafsons
{{colend}}
|}

== Grupu turnīrs ==
=== A grupa ===
{{#invoke:Sports table|main|style=WL OT
|source=[https://stats.iihf.com/hydra/905/IHM905300_76_5_0.pdf IIHF]

| team1=CAN | team2=SWE | team3=FIN | team4=AUT | team5=LAT | team6=SVK | team7=SLO | team8=FRA

| win_CAN=6 | OTwin_CAN=0 | OTloss_CAN=1 | loss_CAN=0 |gf_CAN=34 |ga_CAN=7 |status_CAN=Q
| win_FIN=4 | OTwin_FIN=2 | OTloss_FIN=0 | loss_FIN=1 |gf_FIN=22 |ga_FIN=10 |status_FIN=Q
| win_SWE=6 | OTwin_SWE=0 | OTloss_SWE=0 | loss_SWE=1 |gf_SWE=28 |ga_SWE=8 |status_SWE=HQ
| win_SVK=2 | OTwin_SVK=0 | OTloss_SVK=1 | loss_SVK=4 |gf_SVK=9 |ga_SVK=24 |status_SVK=
| win_LAT=3 | OTwin_LAT=0 | OTloss_LAT=0 | loss_LAT=4 |gf_LAT=17 |ga_LAT=25 |status_LAT=
| win_FRA=0 | OTwin_FRA=0 | OTloss_FRA=1 | loss_FRA=6 |gf_FRA=8 |ga_FRA=27 |status_FRA=R
| win_AUT=2 | OTwin_AUT=2 | OTloss_AUT=0 | loss_AUT=3 |gf_AUT=21 |ga_AUT=18 |status_AUT=Q
| win_SLO=1 | OTwin_SLO=0 | OTloss_SLO=1 | loss_SLO=5 |gf_SLO=9 |ga_SLO=29 |status_SLO=

|name_SWE={{ih|SWE}}
|name_CAN={{ih|CAN}}
|name_FIN={{ih|FIN}}
|name_SLO={{ih|SLO}}
|name_LAT={{ih|LAT}}
|name_AUT={{ih|AUT}}
|name_FRA={{ih|FRA}}
|name_SVK={{ih|SVK}}

|result1=Q |result2=Q |result3=Q |result4=Q |result5=E |result6=E |result7=E |result8=REL

|res_col_header=QR  
|col_Q=green1  |text_Q=Kvalifikācija ceturdaļfinālam
|col_REL=red1  |text_REL=[[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija|Pazemināšana uz 1. divīziju]]
}}

''Visi laiki ir attēloti pēc vietējā laika ([[UTC+2]])''

{{Hokeja spēle3
| bg                 = 
| datums             = {{dat||5|9|N|bez}}
| laiks              = 16:20
| komanda1           = {{ih-rt|AUT}}
| komanda2           = {{ih|FIN}}
| punkti             = 1:2
| periodi            = (1:2, 0:0, 0:0)
| spēles informācija = https://stats.iihf.com/hydra/905/ihm905a01_74_4_0.pdf
| vārtsargs1         = [[Ate Tolvanens]]
| vārtsargs2         = [[Jūse Saross]]
| starprez           = 0:1&lt;br /&gt;0:2&lt;br /&gt;1:2
| vārti1             = &lt;br /&gt;&lt;br /&gt;[[Bernds Volfs|Volfs]] ([[Klemenss Untervēgers|Untervēgers]], [[Peters Šneiders|Šneiders]]) - 13:54
| vārti2             = [[Patriks Puistola|Puistola]] ([[Robins Salo|Salo]], [[Lenni Hemēnaho|Hemēnaho]]) - 04:38&lt;br /&gt;[[Jūso Persinens|Persinens]] ([[Mikaels Sepele|Sepele]], [[Harri Pesonens|Pesonens]])
| arēna              = [[Avicii Arena]], [[Stokholma]]
| skatītāji          = 6882
| tiesnesis          = 
| tiesnesis2         = 
| noraidījumi1       = 8
| noraidījumi2       = 8
| metieni1           = 16
| metieni2           = 28
}}
{{Hokeja spēle3
| bg                 = 
| datums             = {{dat||5|9|N|bez}}
| laiks              = 20:20
| komanda1           = {{ih-rt|SWE}}
| komanda2           = {{ih|SVK}}
| punkti             = 5:0
| periodi            = (3:0, 1:0, 1:0)
| spēles informācija = https://stats.iihf.com/hydra/905/ihm905a03_74_3_0.pdf
| vārtsargs1         = [[Jākobs Markstrems]]
| vārtsargs2         = [[Patriks Ribārs]]
| starprez           = 1:0&lt;br /&gt;2:0&lt;br /&gt;3:0&lt;br /&gt;4:0&lt;br /&gt;5:0
| vārti1             = [[Mīkaels Baklunds|Baklunds]] ([[Emīls Heinemans|Heinemans]], [[Elīass Lindholms|Lindholms]]) - 11:17&lt;br /&gt;[[Leo Kārlsons|Kārlsons]] ([[Markuss Petešons|Petešons]], [[Markuss Jūhansons|Jūhansons]]) - 18:50&lt;br /&gt;[[Jūnass Brudīns|Brudīns]] ([[Ādams Lāšons|Lāšons]], [[Īsaks Lundestrēms|Lundestrēms]]) - 19:54&lt;br /&gt;Lindholms ([[Ēriks Gustafsons (1992)|Gustafsons]], Baklunds) - 38:46&lt;br /&gt;[[Mika Zībānežads|Zībānežads]] ([[Rasmuss Andešons|Andešons]], Petešons) - 57:33
| vārti2             = 
| arēna              = [[Avicii Arena]], [[Stokholma]]
| skatītāji          = 12530
| tiesnesis          = 
| tiesnesis2         = 
| noraidījumi1       = 0
| noraidījumi2       = 2
| metieni1           = 20
| metieni2           = 15
}}
----
{{Hokeja spēle3
| bg                 = 
| datums             = {{dat||5|10|N|bez}}
| laiks              = 12:20
| komanda1           = {{ih-rt|SLO}}
| komanda2           = {{ih|CAN}}
| punkti             = 0:4
| periodi            = (0:1, 0:3, 0:0)
| spēles informācija = https://stats.iihf.com/hydra/905/IHM905A05_74_3_0.pdf
| vārtsargs1         = 
| vārtsargs2         = 
| starprez           = 
| vārti1             = 
| vārti2             = 
| arēna              = [[Avicii Arena]], [[Stokholma]]
| skatītāji          = 9011
| tiesnesis          = 
| tiesnesis2         = 
| noraidījumi1       = 14
| noraidījumi2       = 4
| metieni1           = 11
| metieni2           = 44
}}
{{Hokeja spēle3
| bg                 = 
| datums             = {{dat||5|10|N|bez}}
| laiks              = 16:20
| komanda1           = {{ih-rt|SWE}}
| komanda2           = {{ih|AUT}}
| punkti             = 4:2
| periodi            = (0:0, 1:1, 3:1)
| spēles informācija = https://stats.iihf.com/hydra/905/IHM905A07_74_3_0.pdf
| vārtsargs1         = 
| vārtsargs2         = 
| starprez           = 
| vārti1             = 
| vārti2             = 
| arēna              = [[Avicii Arena]], [[Stokholma]]
| skatītāji          = 12530
| tiesnesis          = 
| tiesnesis2         = 
| noraidījumi1       = 2
| noraidījumi2       = 8
| metieni1           = 25
| metieni2           = 16
}}
{{Hokeja spēle3
| bg                 = 
| datums             = {{dat||5|10|N|bez}}
| laiks              = 20:20
| komanda1           = {{ih-rt|FRA}}
| komanda2           = {{ih|LAT}}
| punkti             = 1:4
| periodi            = (1:0, 0:1, 0:3)
| spēles informācija = https://stats.iihf.com/hydra/905/ihm905a09_74_3_0.pdf
| vārtsargs1         = [[Kantēns Papijons]]
| vārtsargs2         = [[Kristers Gudļevskis]]
| starprez           = 1:0&lt;br /&gt;1:1&lt;br /&gt;1:2&lt;br /&gt;1:3&lt;br /&gt;1:4
| vārti1             = [[Dilans Fabrē|Fabrē]] ([[Pjērs Krinons|Krinons]], [[Žils Bosks|Žils Bosks]]) - 15:02
| vārti2             = &lt;br /&gt;[[Mārtiņš Dzierkals|Dzierkals]] &lt;small&gt;({{Abbr|SH|Skaitliskais mazākums}})&lt;/small&gt; - 35:36&lt;br /&gt;[[Kristaps Roberts Zīle|Zīle]] ([[Markuss Komuls|Komuls]], [[Rūdolfs Balcers|Balcers]]) - 42:02&lt;br /&gt;[[Dans Ločmelis|Ločmelis]] - 58:36&lt;br /&gt;[[Dans Ločmelis|Ločmelis]] ([[Eduards Tralmaks|Tralmaks]]) - 59:29
| arēna              = [[Avicii Arena]], [[Stokholma]]
| skatītāji          = 7564
| tiesnesis          = 
| tiesnesis2         = 
| noraidījumi1       = 8
| noraidījumi2       = 4
| metieni1           = 19
| metieni2           = 20
}}
----
{{Hokeja spēle3
| bg                 = 
| datums             = {{dat||5|11|N|bez}}
| laiks              = 12:20
| komanda1           = {{ih-rt|SVK}}
| komanda2           = {{ih|SLO}}
| punkti             = 3:1
| periodi            = (2:0, 1:0, 0:1)
| spēles informācija = https://stats.iihf.com/hydra/905/IHM905A11_74_3_0.pdf
| vārtsargs1         = 
| vārtsargs2         = 
| starprez           = 
| vārti1             = 
| vārti2             = 
| arēna              = [[Avicii Arena]], [[Stokholma]]
| skatītāji          = 3870
| tiesnesis          = 
| tiesnesis2         = 
| noraidījumi1       = 10
| noraidījumi2       = 10
| metieni1           = 39
| metieni2           = 18
}}
{{Hokeja spēle3
| bg                 = 
| datums             = {{dat||5|11|N|bez}}
| laiks              = 16:20
| komanda1           = {{ih-rt|LAT}}
| komanda2           = {{ih|CAN}}
| punkti             = 1:7
| periodi            = (1:2, 0:3, 0:2)
| spēles informācija = https://stats.iihf.com/hydra/905/IHM905A13_74_3_0.pdf
| vārtsargs1         = [[Gustavs Dāvis Grigals]]
| vārtsargs2         = [[Marks Andrē Flerī]]
| starprez           = 1:0&lt;br /&gt;1:1&lt;br /&gt;1:2&lt;br /&gt;1:3&lt;br /&gt;1:4&lt;br /&gt;1:5&lt;br /&gt;1:6&lt;br /&gt;1:7
| vārti1             = [[Eduards Tralmaks|Tralmaks]] ([[Dans Ločmelis|Ločmelis]]) - 07:05
| vārti2             = &lt;br /&gt;[[Treviss Konečnijs|Konečnijs]] ([[Treviss Senheims|Senheims]], [[Sidnijs Krosbijs|Krosbijs]]) - 09:30&lt;br /&gt;[[Neitans Makinnons|Makinnons]] ([[Bo Horvats|Horvats]]) - 10:31&lt;br /&gt;[[Kents Džonsons|Džonsons]] ([[Brendons Montūrs|Montūrs]], Krosbijs) - 27:11&lt;br /&gt;Džonsons - 31:10&lt;br /&gt;Konečnijs &lt;small&gt;({{Abbr|SH|Skaitliskais mazākums}})&lt;/small&gt; - 39:36&lt;br /&gt;[[Maklins Selebrīni|Selebrīni]] (Konečnijs, Krosbijs) - 45:09&lt;br /&gt;[[Barets Heitons|Heitons]] ([[Filips Dano|Dano]]) - 55:18
| arēna              = [[Avicii Arena]], [[Stokholma]]
| skatītāji          = 9531
| tiesnesis          = 
| tiesnesis2         = 
| noraidījumi1       = 12
| noraidījumi2       = 12
| metieni1           = 17
| metieni2           = 37
}}
{{Hokeja spēle3
| bg                 = 
| datums             = {{dat||5|11|N|bez}}
| laiks              = 20:20
| komanda1           = {{ih-rt|FIN}}
| komanda2           = {{ih|FRA}}
| punkti             = 4:3 ({{piezīme|OT|Uzvara gūta spēles pagarinājumā}})
| periodi            = (0:0, 1:1, 2:2, 1:0)
| spēles informācija = https://stats.iihf.com/hydra/905/IHM905A15_74_4_0.pdf
| vārtsargs1         = 
| vārtsargs2         = 
| starprez           = 
| vārti1             = 
| vārti2             = 
| arēna              = [[Avicii Arena]], [[Stokholma]]
| skatītāji          = 3832
| tiesnesis          = 
| tiesnesis2         = 
| noraidījumi1       = 6
| noraidījumi2       = 4
| metieni1           = 51
| metieni2           = 19
}}
----
{{Hokeja spēle3
| bg                 = 
| datums             = {{dat||5|12|N|bez}}
| laiks              = 16:20
| komanda1           = {{ih-rt|AUT}}
| komanda2           = {{ih|SVK}}
| punkti             = 3:2 ({{piezīme|GWS|Uzvara gūta pēcspēles metienu sērijā}})
| periodi            = (2:0, 0:1, 0:1, 0:0, 1:0)
| spēles informācija = https://stats.iihf.com/hydra/905/IHM905A17_74_5_0.pdf
| vārtsargs1         = 
| vārtsargs2         = 
| starprez           = 
| vārti1             = 
| vārti2             = 
| arēna              = [[Avicii Arena]], [[Stokholma]]
| skatītāji          = 4375
| tiesnesis          = 
| tiesnesis2         = 
| noraidījumi1       = 8
| noraidījumi2       = 4
| metieni1           = 22
| metieni2           = 33
}}
{{Hokeja spēle3
| bg                 = 
| datums             = {{dat||5|12|N|bez}}
| laiks              = 20:20
| komanda1           = {{ih-rt|FIN}}
| komanda2           = {{ih|SWE}}
| punkti             = 1:2
| periodi            = (0:1, 0:1, 1:0)
| spēles informācija = https://stats.iihf.com/hydra/905/ihm905a19_74_2_0.pdf
| vārtsargs1         = [[Jūse Saross]]
| vārtsargs2         = [[Jākobs Markstrems]]
| starprez           = 0:1&lt;br /&gt;0:2&lt;br /&gt;1:2
| vārti1             = &lt;br /&gt;&lt;br /&gt;[[Harri Pesonens|Pesonens]] ([[Miko Lehtonens (1994)|Lehtonens]], [[Hanness Bjerninens|Bjernihens]]) - 53:04
| vārti2             = [[Leo Kārlsons|Kārlsons]] &lt;small&gt;({{Abbr|PP|Skaitliskais vairākums}})&lt;/small&gt; ([[Ēriks Gustafsons (1992)|Gustafsons]], [[Lūkass Reimonds|Reimonds]]) - 04:45&lt;br /&gt;[[Jūnass Brudīns|Brudīns]] (Reimonds) - 27:23
| arēna              = [[Avicii Arena]], [[Stokholma]]
| skatītāji          = 12530
| tiesnesis          = 
| tiesnesis2         = 
| noraidījumi1       = 8
| noraidījumi2       = 2
| metieni1           = 19
| metieni2           = 41
}}
----
{{Hokeja spēle3
| bg                 = 
| datums             = {{dat||5|13|N|bez}}
| laiks              = 16:20
| komanda1           = {{ih-rt|SLO}}
| komanda2           = {{ih|LAT}}
| punkti             = 2:5
| periodi            = (0:0, 2:4, 0:1)
| spēles informācija = https://stats.iihf.com/hydra/905/IHM905A21_74_3_0.pdf
| vārtsargs1         = [[Lukašs Horaks]]
| vārtsargs2         = [[Kristers Gudļevskis]]
| starprez           = 1:0&lt;br /&gt;1:1&lt;br /&gt;1:2&lt;br /&gt;1:3&lt;br /&gt;2:3&lt;br /&gt;2:4&lt;br /&gt;2:5
| vārti1             = [[Marcels Mahovecs|Mahovecs]] ([[Niks Simšičs|Simšičs]]) – 22:40&lt;br /&gt;&lt;br /&gt;&lt;br /&gt;&lt;br /&gt;[[Blažs Gregorcs|Gregorcs]] – 32:54
| vārti2             = &lt;br /&gt;[[Kristiāns Rubīns|Rubīns]] ([[Haralds Egle|Egle]], [[Toms Andersons|Andersons]]) - 28:50&lt;br /&gt;[[Anrī Ravinskis|Ravinskis]] ([[Eduards Tralmaks|Tralmaks]], [[Jānis Jaks|Jaks]]) - 32:02&lt;br /&gt;[[Mārtiņš Dzierkals|Dzierkals]] (Andersons) - 32:23&lt;br /&gt;&lt;br /&gt;[[Dans Ločmelis|Ločmelis]] ([[Roberts Mamčics|Mamčics]], Tralmaks) - 33:45&lt;br /&gt;Tralmaks (Rubīns) - 54:16
| arēna              = [[Avicii Arena]], [[Stokholma]]
| skatītāji          = 3423 
| tiesnesis          = 
| tiesnesis2         = 
| noraidījumi1       = 0
| noraidījumi2       = 4
| metieni1           = 18
| metieni2           = 24
}}
{{Hokeja spēle3
| bg                 = 
| datums             = {{dat||5|13|N|bez}}
| laiks              = 20:20
| komanda1           = {{ih-rt|CAN}}
| komanda2           = {{ih|FRA}}
| punkti             = 5:0
| periodi            = (2:0, 1:0, 2:0)
| spēles informācija = https://stats.iihf.com/hydra/905/ihm905a23_74_2_0.pdf
| vārtsargs1         = [[Džordans Biningtons]]
| vārtsargs2         = [[Žiljēns Žinkā]]
| starprez           = 1:0&lt;br /&gt;2:0&lt;br /&gt;3:0&lt;br /&gt;4:0&lt;br /&gt;5:0
| vārti1             = [[Bo Horvats|Horvats]] ([[Taisons Fersters|Fersters]]) - 06:32&lt;br /&gt;[[Vils Kails|Kails]] ([[Kents Džonsons|Džonsons]], [[Raiens O'Railijs|O'Railijs]]) - 12:11&lt;br /&gt;[[Sidnijs Krosbijs|Krosbijs]] &lt;small&gt;({{Abbr|PP|Skaitliskais vairākums}})&lt;/small&gt; ([[Brendons Montūrs|Montūrs]]) - 37:31&lt;br /&gt;Horvats &lt;small&gt;({{Abbr|PP|Skaitliskais vairākums}})&lt;/small&gt; ([[Treviss Konečnijs|Konečnijs]], [[Neitans Makinnons|Makinnons]]) - 43:57&lt;br /&gt;Montūrs ([[Barets Heitons|Heitons]], [[Breidens Šenns|Šenns]]) - 51:05
| vārti2             = 
| arēna              = [[Avicii Arena]], [[Stokholma]]
| skatītāji          = 4124
| tiesnesis          = 
| tiesnesis2         = 
| noraidījumi1       = 2
| noraidījumi2       = 4
| metieni1           = 36
| metieni2           = 15
}}
----
{{Hokeja spēle3
| bg                 = 
| datums             = {{dat||5|14|N|bez}}
| laiks              = 16:20
| komanda1           = {{ih-rt|SVK}}
| komanda2           = {{ih|FRA}}
| punkti             = 2:1
| periodi            = (0:0, 1:1, 1:0)
| spēles informācija = https://stats.iihf.com/hydra/905/IHM905A25_74_3_0.pdf
| vārtsargs1         = 
| vārtsargs2         = 
| starprez           = 1:0&lt;br /&gt;1:1&lt;br /&gt;2:1
| vārti1             = 
| vārti2             = 
| arēna              = [[Avicii Arena]], [[Stokholma]]
| skatītāji          = 2915
| tiesnesis          = 
| tiesnesis2         = 
| noraidījumi1       = 4
| noraidījumi2       = 8
| metieni1           = 35
| metieni2           = 20
}}
{{Hokeja spēle3
| bg                 = 
| datums             = {{dat||5|14|N|bez}}
| laiks              = 20:20
| komanda1           = {{ih-rt|LAT}}
| komanda2           = {{ih|SWE}}
| punkti             = 0:6
| periodi            = (0:0, 0:2, 0:4)
| spēles informācija = https://stats.iihf.com/hydra/905/IHM905A27_74_3_0.pdf
| vārtsargs1         = [[Kristers Gudļevskis]]
| vārtsargs2         = [[Samuel Ersson]]
| starprez           = 0:1&lt;br /&gt;0:2&lt;br /&gt;0:3&lt;br /&gt;0:4&lt;br /&gt;0:5&lt;br /&gt;0:6
| vārti1             = 
| vārti2             = 30:15 - [[Rasmuss Andešons|Andešons]] ([[Elīass Lindholms|Lindholms]])&lt;br /&gt;30:27 - [[Anton Bengtsson|Bengtsson]] ([[Aleksandrs Venbergs|Venbergs]], [[Jūnass Brudīns|Brudīns]])&lt;br /&gt;40:36 - [[Lūkass Reimonds|Reimonds]] ([[Leo Kārlsons|Kārlsons]], [[Īzaks Lundestroms|Lundestroms]])&lt;br /&gt;48:32 - [[Ādams Lāšons|Lāšons]] ([[Džespers Frodens|Frodens]] Kārlsons)&lt;br /&gt;50:46 - [[Mika Zībānežads|Zībānežads]] (Venbergs, Brudīns)&lt;br /&gt;58:49 - Lindholms (Frodens, Reimonds)
| arēna              = [[Avicii Arena]], [[Stokholma]]
| skatītāji          = 12 533
| tiesnesis          = 
| tiesnesis2         = 
| noraidījumi1       = 10
| noraidījumi2       = 4
| metieni1           = 20
| metieni2           = 27
}}
----
{{Hokeja spēle3
| bg                 = 
| datums             = {{dat||5|15|N|bez}}
| laiks              = 16:20
| komanda1           = {{ih-rt|FIN}}
| komanda2           = {{ih|SLO}}
| punkti             = 9:1
| periodi            = (3:0, 4:1, 2:0)
| spēles informācija = https://stats.iihf.com/hydra/905/IHM905A29_74_3_0.pdf
| vārtsargs1         = [[Jūse Saross|Saross]]
| vārtsargs2         = [[Matija Pintarič|Pintarič]]&lt;br&gt;[[Lukaš Horak]]
| starprez           = 1:0&lt;br /&gt;2:0&lt;br /&gt;3:0&lt;br /&gt;3:1&lt;br /&gt;4:1&lt;br /&gt;5:1&lt;br /&gt;6:1&lt;br /&gt;7:1&lt;br /&gt;8:1&lt;br /&gt;9:1
| vārti1             = [[Miko Lehtonens (1994)|Lehtonens]] ([[Emīls Erholcs|Erholcs]], [[Harri Pesonens|Pesonens]]) - 2:43&lt;br /&gt;Lehtonens - ([[Teuvo Tereveinens|Tereveinens]], [[Vili Sārijervi|Sārijervi]]) 7:26&lt;br /&gt;Sārijervi ([[Lenni Hemēnaho|Hemēnaho]], [[Patriks Puistola|Puistola]]) - 11:33&lt;br /&gt;[[Ēli Tolvanens|Tolvanens]] (Tereveinens, [[Juho Lammiko|Lammiko]]) - 26:52&lt;br /&gt;Hemēnaho ([[Valteri Merele|Merele]], [[Jūso Persinens|Persinens]]) - 28:32&lt;br /&gt;Tolvanens (Tereveinens, Sārijervi) - 35:32&lt;br /&gt;Tolvanens (Tereveinens, [[Atro Lepenens|Lepenens]]) - 39:35&lt;br /&gt;[[Nikolass Matinpalo|Matinpalo]] (Tereveinens) - 42:28&lt;br /&gt;Tolvanens (Tereveinens) - 52:54
| vārti2             = [[Bine Mašičs|Mašičs]] ([[Marcels Mahovecs|Mahovecs]], [[Jans Drozgs|Drozgs]]) - 24:00
| arēna              = [[Avicii Arena]], [[Stokholma]]
| skatītāji          = 3 875
| tiesnesis          = 
| tiesnesis2         = 
| noraidījumi1       = 2
| noraidījumi2       = 4
| metieni1           = 37
| metieni2           = 17
}}
{{Hokeja spēle3
| bg                 = 
| datums             = {{dat||5|15|N|bez}}
| laiks              = 20:20
| komanda1           = {{ih-rt|CAN}}
| komanda2           = {{ih|AUT}}
| punkti             = 5:1
| periodi            = (0:1, 2:0, 3:0)
| spēles informācija = https://stats.iihf.com/hydra/905/IHM905A31_74_3_0.pdf
| vārtsargs1         = [[Marks Andrē Flerī]]
| vārtsargs2         = [[Florians Forauers]]
| starprez           = 0:1&lt;br /&gt;1:1&lt;br /&gt;2:1&lt;br /&gt;3:1&lt;br /&gt;4:1&lt;br /&gt;5:1
| vārti1             = [[Neitans Makinnons|Makinnons]] ([[Brendons Montūrs|Montūrs]], [[Bo Horvats|Hovarts]]) - 21:59&lt;br /&gt;Makinnons (Montūrs, [[Filips Dano|Dano]]) - 33:10&lt;br /&gt;[[Treviss Konečnijs|Konečnijs]] ([[Vils Kails|Kails]], [[Noa Dobsons|Dobsons]]) - 48:32&lt;br /&gt;Kails (Konečnijs, Montūrs) - 51:42&lt;br /&gt;[[Sidnijs Krosbijs|Krosbijs]] (Horvats, Makinnons) - 58:27
| vārti2             = [[Vincencs Rorers|Rorers]] ([[Braiens Leblers|Leblērs]], [[Benjamins Baumgartners|Baumgartners]]) - 11:20
| arēna              = [[Avicii Arena]], [[Stokholma]]
| skatītāji          = 5 259
| tiesnesis          = 
| tiesnesis2         = 
| noraidījumi1       = 4
| noraidījumi2       = 4
| metieni1           = 52
| metieni2           = 16
}}
----
{{Hokeja spēle3
| bg                 = 
| datums             = {{dat||5|16|N|bez}}
| laiks              = 16:20
| komanda1           = {{ih-rt|AUT}}
| komanda2           = {{ih|FRA}}
| punkti             = 5:2
| periodi            = (3:0, 0:0, 2:2)
| spēles informācija = https://stats.iihf.com/hydra/905/IHM905A33_74_3_0.pdf
| vārtsargs1         = [[Dāvids Kikerts]]
| vārtsargs2         = [[Antuāns Kellers]]&lt;br /&gt;[[Kantēns Papijons]]
| starprez           = 1:0&lt;br /&gt;2:0&lt;br /&gt;3:0&lt;br /&gt;3:1&lt;br /&gt;4:1&lt;br /&gt;4:2&lt;br /&gt;5:2
| vārti1             = [[Marko Kaspers|Kaspers]] ([[Dominiks Cvergers|Cvergers]], [[Klemenss Untervēgers|Untervēgers]]) - 00:39&lt;br /&gt;[[Vincencs Rorers|Rorers]] ([[Lūkass Haudums|Haudums]], [[Braiens Leblers|Leblers]]) - 07:58&lt;br /&gt;[[Ramons Šnecers|Šnecers]] - 15:30&lt;br /&gt;Kaspers (Cvergers, Rorers) - 57:56&lt;br /&gt;[[Peters Šneiders|Šneiders]] (Cvergers) - 59:09
| vārti2             = &lt;br /&gt;&lt;br /&gt;&lt;br /&gt;&lt;br /&gt;50:09 - [[Žordans Perē|Perē]] ([[Pjērs Eduārs Belmārs|Eduārs Belmārs]], [[Aleksandrs Teksjē|Teksjē]]) - 50:09&lt;br /&gt;&lt;br /&gt;Eduārs Belmārs (Teksjē, Perē) - 58:26
| arēna              = [[Avicii Arena]], [[Stokholma]]
| skatītāji          = 4873
| tiesnesis          = 
| tiesnesis2         = 
| noraidījumi1       = 14
| noraidījumi2       = 6
| metieni1           = 24
| metieni2           = 23
}}
{{Hokeja spēle3
| bg                 = 
| datums             = {{dat||5|16|N|bez}}
| laiks              = 20:20
| komanda1           = {{ih-rt|SWE}}
| komanda2           = {{ih|SLO}}
| punkti             = 4:0
| periodi            = (0:0, 2:0, 2:0)
| spēles informācija = https://stats.iihf.com/hydra/905/IHM905A35_74_3_0.pdf
| vārtsargs1         = [[Jākobs Markstrems]]
| vārtsargs2         = [[Lukas Horak]]
| starprez           = 1:0&lt;br /&gt;2:0&lt;br /&gt;3:0&lt;br /&gt;4:0
| vārti1             = [[Elīass Lindholms|Lindholms]] ([[Mīkaels Baklunds|Baklunds]], [[Ēriks Gustafsons (1992)|Gustafsons]]) - 25:04&lt;br /&gt;Lindholms ([[Markuss Petešons|Petešons]], [[Filips Fošbergs|Fošbergs]]) - 38:05&lt;br /&gt;Lindholms ([[Jūnass Brudīns|Brudīns]], [[Ādams Lāšons|Lāšons]]) - 51:13&lt;br /&gt;[[Markuss Jūhansons|Jūhansons]] (Gustafsons, [[Simons Edvinsons|Edvinsons]]) - 56:08
| vārti2             = 
| arēna              = [[Avicii Arena]], [[Stokholma]]
| skatītāji          = 12530
| tiesnesis          = 
| tiesnesis2         = 
| noraidījumi1       = 60
| noraidījumi2       = 9
| metieni1           = 2
| metieni2           = 6
}}
----
{{Hokeja spēle3
| bg                 = 
| datums             = {{dat||5|17|N|bez}}
| laiks              = 12:20
| komanda1           = {{ih-rt|FIN}}
| komanda2           = {{ih|LAT}}
| punkti             = 2:1
| periodi            = (0:0, 1:0, 1:1)
| spēles informācija = https://stats.iihf.com/hydra/905/IHM905A37_74_3_0.pdf
| vārtsargs1         = [[Jūse Saross]]
| vārtsargs2         = [[Kristers Gudļevskis]]
| starprez           = 1:0&lt;br&gt;2:0&lt;br&gt;2:1
| vārti1             = [[Juuso Pärssinen|Pärssinen]] ([[Lenni Hämeenaho|Hämeenaho]], [[Ato Leppänen|Leppänen]]) - 27:37&lt;br /&gt;[[Miko Lehtonens (1994)|Lehtonens]] ([[Teuvo Tereveinens|Tereveinens]], [[Eeli Tolvanen|Tolvanen]]) - 50:55
| vārti2             = &lt;br /&gt;&lt;br /&gt;[[Rodrigo Ābols|Ābols]] ([[Rūdolfs Balcers|Balcers]], [[Ralfs Freibergs|Freibergs]]) - 55:09
| arēna              = [[Avicii Arena]], [[Stokholma]]
| skatītāji          = 12530
| tiesnesis          = 
| tiesnesis2         = 
| noraidījumi1       = 12
| noraidījumi2       = 18
| metieni1           = 23
| metieni2           = 35
}}
{{Hokeja spēle3
| bg                 = 
| datums             = {{dat||5|17|N|bez}}
| laiks              = 16:20
| komanda1           = {{ih-rt|FRA}}
| komanda2           = {{ih|SWE}}
| punkti             = 0:4
| periodi            = (0:2, 0:1, 0:1)
| spēles informācija = https://stats.iihf.com/hydra/905/IHM905A39_74_3_0.pdf
| vārtsargs1         = 
| vārtsargs2         = 
| starprez           = 
| vārti1             = 
| vārti2             = 
| arēna              = [[Avicii Arena]], [[Stokholma]]
| skatītāji          = 12530
| tiesnesis          = 
| tiesnesis2         = 
| noraidījumi1       = 8
| noraidījumi2       = 10
| metieni1           = 15
| metieni2           = 36
}}
{{Hokeja spēle3
| bg                 = 
| datums             = {{dat||5|17|N|bez}}
| laiks              = 20:20
| komanda1           = {{ih-rt|CAN}}
| komanda2           = {{ih|SVK}}
| punkti             = 7:0
| periodi            = (2:0, 3:0, 2:0)
| spēles informācija = https://stats.iihf.com/hydra/905/ihm905a41_74_3_0.pdf
| vārtsargs1         = 
| vārtsargs2         = 
| starprez           = 
| vārti1             = 
| vārti2             = 
| arēna              = [[Avicii Arena]], [[Stokholma]]
| skatītāji          = 12530
| tiesnesis          = 
| tiesnesis2         = 
| noraidījumi1       = 6
| noraidījumi2       = 10
| metieni1           = 14
| metieni2           = 37
}}
----
{{Hokeja spēle3
| bg                 = 
| datums             = {{dat||5|18|N|bez}}
| laiks              = 16:20
| komanda1           = {{ih-rt|SLO}}
| komanda2           = {{ih|AUT}}
| punkti             = 2:3 ({{piezīme|GWS|Uzvara gūta pēcspēles metienu sērijā}})
| periodi            = (2:0, 0:1, 0:1, 0:0, 0:1)
| spēles informācija = https://stats.iihf.com/hydra/905/IHM905A45_74_4_0.pdf
| vārtsargs1         = 
| vārtsargs2         = 
| starprez           = 
| vārti1             = 
| vārti2             = 
| arēna              = [[Avicii Arena]], [[Stokholma]]
| skatītāji          = 3457
| tiesnesis          = 
| tiesnesis2         = 
| noraidījumi1       = 10
| noraidījumi2       = 10
| metieni1           = 16
| metieni2           = 33
}}
{{Hokeja spēle3
| bg                 = 
| datums             = {{dat||5|18|N|bez}}
| laiks              = 20:20
| komanda1           = {{ih-rt|SVK}}
| komanda2           = {{ih|LAT}}
| punkti             = 1:5
| periodi            = (1:1, 0:3, 0:1)
| spēles informācija = https://stats.iihf.com/hydra/905/IHM905A45_74_4_0.pdf
| vārtsargs1         = [[Samuels Hlavajs]]
| vārtsargs2         = [[Kristers Gudļevskis]]
| starprez           = 0:1&lt;br /&gt;1:1&lt;br /&gt;1:2&lt;br /&gt;1:3&lt;br /&gt;1:4&lt;br /&gt;1:5
| vārti1             = &lt;br /&gt;[[Sebastiāns Čederle|Čederle]] &lt;small&gt;({{Abbr|PP|Skaitliskais vairākums}})&lt;/small&gt; - 09:16
| vārti2             = [[Haralds Egle|Egle]] ([[Toms Andersons|Andersons]], [[Jānis Jaks|Jaks]]) - 02:44&lt;br /&gt;&lt;br /&gt;[[Dans Ločmelis|Ločmelis]] ([[Eduards Tralmaks]]) - 21:31&lt;br /&gt;[[Rihards Bukarts|Bukarts]] - 25:52&lt;br /&gt;Andersons ([[Martins Laviņš|Laviņš]], Egle) - 34:29&lt;br /&gt;[[Rodrigo Ābols|Ābols]] ([[Kaspars Daugaviņš|Daugaviņš]]) - 56:22
| arēna              = [[Avicii Arena]], [[Stokholma]]
| skatītāji          = 7894
| tiesnesis          = 
| tiesnesis2         = 
| noraidījumi1       = 6
| noraidījumi2       = 6
| metieni1           = 27
| metieni2           = 31
}}
----
{{Hokeja spēle3
| bg                 = 
| datums             = {{dat||5|19|N|bez}}
| laiks              = 16:20
| komanda1           = {{ih-rt|FRA}}
| komanda2           = {{ih|SLO}}
| punkti             = 1:3
| periodi            = (0:2, 0:0, 1:1)
| spēles informācija = https://stats.iihf.com/hydra/905/IHM905A47_74_3_0.pdf
| vārtsargs1         = 
| vārtsargs2         = 
| starprez           = 
| vārti1             = 
| vārti2             = 
| arēna              = [[Avicii Arena]], [[Stokholma]]
| skatītāji          = 3273
| tiesnesis          = 
| tiesnesis2         = 
| noraidījumi1       = 29
| noraidījumi2       = 25
| metieni1           = 8
| metieni2           = 4
}}
{{Hokeja spēle3
| bg                 = 
| datums             = {{dat||5|19|N|bez}}
| laiks              = 20:20
| komanda1           = {{ih-rt|CAN}}
| komanda2           = {{ih|FIN}}
| punkti             = 1:2 ({{piezīme|GWS|Uzvara gūta pēcspēles metienu sērijā}})
| periodi            = (0:0, 1:0, 0:1, 0:0, 0:1)
| spēles informācija = https://stats.iihf.com/hydra/905/IHM905A49_74_5_0.pdf
| vārtsargs1         = 
| vārtsargs2         = 
| starprez           = 
| vārti1             = 
| vārti2             = 
| arēna              = [[Avicii Arena]], [[Stokholma]]
| skatītāji          = 12530
| tiesnesis          = 
| tiesnesis2         = 
| noraidījumi1       = 8
| noraidījumi2       = 4
| metieni1           = 38
| metieni2           = 22
}}
----
{{Hokeja spēle3
| bg                 = 
| datums             = {{dat||5|20|N|bez}}
| laiks              = 12:20
| komanda1           = {{ih-rt|LAT}}
| komanda2           = {{ih|AUT}}
| punkti             = 1:6
| periodi            = (0:1, 1:2, 0:3)
| spēles informācija = https://stats.iihf.com/hydra/905/IHM905A51_74_3_0.pdf
| vārtsargs1         = [[Kristers Gudļevskis]]
| vārtsargs2         = [[Dāvids Kikerts]]
| starprez           = 0:1&lt;br /&gt;0:2&lt;br /&gt;0:3&lt;br /&gt;1:3&lt;br /&gt;1:4&lt;br /&gt;1:5&lt;br /&gt;1:6
| vārti1             = &lt;br /&gt;&lt;br /&gt;&lt;br /&gt;[[Eduards Tralmaks|Tralmaks]] ([[Dans Ločmelis|Ločmelis]], [[Anrī Ravinskis|Ravinskis]]) - 28:03
| vārti2             = [[Dominiks Cvergers|Cvergers]] ([[Lūkass Tālers|Tālers]]) - 17:08&lt;br /&gt;[[Benjamins Baumgartners|Baumgartners]] &lt;small&gt;({{Abbr|PP|Skaitliskais vairākums}})&lt;/small&gt; ([[Marko Kaspers|Kaspers]], [[Dominiks Heinrihs|Henrihs]]) - 23:57&lt;br /&gt;&lt;br /&gt;[[Vincencs Rorers|Rorers]] - 25:38&lt;br /&gt;44:28 - [[Tomass Rafls|Rafls]] ([[Peters Šneiders|Šneiders]]) - 44:28&lt;br /&gt;Cvergers (Šneiders, Kaspers) - 52:29&lt;br /&gt;Rorers - 57:18&lt;small&gt;({{Abbr|SH|Skaitliskais mazākums}})&lt;/small&gt;
| arēna              = [[Avicii Arena]], [[Stokholma]]
| skatītāji          = 4973
| tiesnesis          = 
| tiesnesis2         = 
| noraidījumi1       = 6
| noraidījumi2       = 8
| metieni1           = 29
| metieni2           = 24
}}
{{Hokeja spēle3
| bg                 = 
| datums             = {{dat||5|20|N|bez}}
| laiks              = 16:20
| komanda1           = {{ih-rt|SVK}}
| komanda2           = {{ih|FIN}}
| punkti             = 1:2
| periodi            = (0:1, 0:1, 1:0)
| spēles informācija = https://stats.iihf.com/hydra/905/IHM905A53_74_3_0.pdf
| vārtsargs1         = 
| vārtsargs2         = 
| starprez           = 
| vārti1             = 
| vārti2             = 
| arēna              = [[Avicii Arena]], [[Stokholma]]
| skatītāji          = 10467
| tiesnesis          = 
| tiesnesis2         = 
| noraidījumi1       = 8
| noraidījumi2       = 6
| metieni1           = 30
| metieni2           = 24
}}
{{Hokeja spēle3
| bg                 = 
| datums             = {{dat||5|20|N|bez}}
| laiks              = 20:20
| komanda1           = {{ih-rt|SWE}}
| komanda2           = {{ih|CAN}}
| punkti             = 3:5
| periodi            = (1:2, 1:3, 0:0)
| spēles informācija = https://stats.iihf.com/hydra/905/IHM905A55_74_3_0.pdf
| vārtsargs1         = 
| vārtsargs2         = 
| starprez           = 
| vārti1             = 
| vārti2             = 
| arēna              = [[Avicii Arena]], [[Stokholma]]
| skatītāji          = 12530
| tiesnesis          = 
| tiesnesis2         = 
| noraidījumi1       = 10
| noraidījumi2       = 14
| metieni1           = 18
| metieni2           = 21
}}


=== B grupa ===
{{#invoke:Sports table|main|style=WL OT
|source=[https://stats.iihf.com/hydra/905/IHM905300_76_6_0.pdf IIHF]

| team1=SUI | team2=USA | team3=CZE | team4=DEN | team5=GER | team6=NOR | team7=HUN | team8=KAZ

| win_CZE=5 | OTwin_CZE=1 | OTloss_CZE=0 | loss_CZE=1 |gf_CZE=35 |ga_CZE=14 |status_CZE=Q
| win_SUI=6 | OTwin_SUI=0 | OTloss_SUI=1 | loss_SUI=0 |gf_SUI=34 |ga_SUI=9 |status_SUI=Q
| win_USA=5 | OTwin_USA=1 | OTloss_USA=0 | loss_USA=1 |gf_USA=34 |ga_USA=14 |status_USA=Q
| win_GER=3 | OTwin_GER=0 | OTloss_GER=1 | loss_GER=3 |gf_GER=20 |ga_GER=22 |status_GER=
| win_DEN=3 | OTwin_DEN=1 | OTloss_DEN=0 | loss_DEN=3 |gf_DEN=25 |ga_DEN=24 |status_DEN=HQ
| win_NOR=1 | OTwin_NOR=0 | OTloss_NOR=1 | loss_NOR=5 |gf_NOR=13 |ga_NOR=24 |status_NOR=
| win_KAZ=1 | OTwin_KAZ=0 | OTloss_KAZ=0 | loss_KAZ=6 |gf_KAZ=9 |ga_KAZ=32 |status_KAZ=R
| win_HUN=1 | OTwin_HUN=0 | OTloss_HUN=0 | loss_HUN=6 |gf_HUN=8 |ga_HUN=39 |status_HUN=

|name_CZE={{ih|CZE}}
|name_SUI={{ih|SUI}}
|name_USA={{ih|USA}}
|name_GER={{ih|GER}}
|name_DEN={{ih|DEN}}
|name_HUN={{ih|HUN}}
|name_KAZ={{ih|KAZ}}
|name_NOR={{ih|NOR}}

|result1=Q |result2=Q |result3=Q |result4=Q |result5=E |result6=E |result7=E |result8=REL

|hth_USA=Čehija 2–5 ASV
|hth_CZE=USA
|hth_HUN=Kazahstāna 2–4 Ungārija
|hth_KAZ=HUN

|res_col_header=QR  
|col_Q=green1  |text_Q=Kvalifikācija ceturdaļfinālam
|col_REL=red1  |text_REL=[[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija|Pazemināšana uz 1. divīziju]]
}}

''Visi laiki ir attēloti pēc vietējā laika ([[UTC+2]])''

{{Hokeja spēle3
| bg                 = 
| datums             = {{dat||5|9|N|bez}}
| laiks              = 16:20
| komanda1           = {{ih-rt|SUI}}
| komanda2           = {{ih|CZE}}
| punkti             = 4:5 ({{piezīme|OT|Uzvara gūta spēles pagarinājumā}})
| periodi            = (2:1, 0:2, 2:1, 0:1)
| spēles informācija = https://www.iihf.com/pdf/905/ihm905b02_74_4_0
| vārtsargs1         = 
| vārtsargs2         = 
| starprez           = 
| vārti1             = 
| vārti2             = 
| arēna              = [[Jyske Bank Boxen]], [[Herninga]]
| skatītāji          = 10500
| tiesnesis          = 
| tiesnesis2         = 
| noraidījumi1       = 6
| noraidījumi2       = 4
| metieni1           = 20
| metieni2           = 29
}}
{{Hokeja spēle3
| bg                 = 
| datums             = {{dat||5|9|N|bez}}
| laiks              = 20:20
| komanda1           = {{ih-rt|DEN}}
| komanda2           = {{ih|USA}}
| punkti             = 0:5
| periodi            = (0:1, 0:2, 0:2)
| spēles informācija = https://www.iihf.com/pdf/905/ihm905b04_74_3_0
| vārtsargs1         = 
| vārtsargs2         = 
| starprez           = 
| vārti1             = 
| vārti2             = 
| arēna              = [[Jyske Bank Boxen]], [[Herninga]]
| skatītāji          = 10500
| tiesnesis          = 
| tiesnesis2         = 
| noraidījumi1       = 8
| noraidījumi2       = 6
| metieni1           = 26
| metieni2           = 48
}}
----
{{Hokeja spēle3
| bg                 = 
| datums             = {{dat||5|10|N|bez}}
| laiks              = 12:20
| komanda1           = {{ih-rt|NOR}}
| komanda2           = {{ih|KAZ}}
| punkti             = 1:2
| periodi            = (1:0, 0:1, 0:1)
| spēles informācija = https://stats.iihf.com/hydra/905/IHM905B06_74_3_0.pdf
| vārtsargs1         = 
| vārtsargs2         = 
| starprez           = 
| vārti1             = 
| vārti2             = 
| arēna              = [[Jyske Bank Boxen]], [[Herninga]]
| skatītāji          = 3588
| tiesnesis          = 
| tiesnesis2         = 
| noraidījumi1       = 8
| noraidījumi2       = 8
| metieni1           = 31
| metieni2           = 21
}}
{{Hokeja spēle3
| bg                 = 
| datums             = {{dat||5|10|N|bez}}
| laiks              = 16:20
| komanda1           = {{ih-rt|GER}}
| komanda2           = {{ih|HUN}}
| punkti             = 6:1
| periodi            = (2:0, 2:0, 2:1)
| spēles informācija = https://stats.iihf.com/hydra/905/IHM905B08_74_3_0.pdf
| vārtsargs1         = 
| vārtsargs2         = 
| starprez           = 
| vārti1             = 
| vārti2             = 
| arēna              = [[Jyske Bank Boxen]], [[Herninga]]
| skatītāji          = 6184
| tiesnesis          = 
| tiesnesis2         = 
| noraidījumi1       = 4
| noraidījumi2       = 8
| metieni1           = 35
| metieni2           = 19
}}
{{Hokeja spēle3
| bg                 = 
| datums             = {{dat||5|10|N|bez}}
| laiks              = 20:20
| komanda1           = {{ih-rt|DEN}}
| komanda2           = {{ih|SUI}}
| punkti             = 2:5
| periodi            = (0:1, 2:2, 0:2)
| spēles informācija = https://stats.iihf.com/hydra/905/ihm905b10_74_3_0.pdf
| vārtsargs1         = 
| vārtsargs2         = 
| starprez           = 
| vārti1             = 
| vārti2             = 
| arēna              = [[Jyske Bank Boxen]], [[Herninga]]
| skatītāji          = 10095
| tiesnesis          = 
| tiesnesis2         = 
| noraidījumi1       = 8
| noraidījumi2       = 8
| metieni1           = 15
| metieni2           = 35
}}
----
{{Hokeja spēle3
| bg                 = 
| datums             = {{dat||5|11|N|bez}}
| laiks              = 12:20
| komanda1           = {{ih-rt|USA}}
| komanda2           = {{ih|HUN}}
| punkti             = 6:0
| periodi            = (2:0, 1:0, 3:0)
| spēles informācija = https://stats.iihf.com/hydra/905/IHM905B12_74_3_0.pdf
| vārtsargs1         = 
| vārtsargs2         = 
| starprez           = 
| vārti1             = 
| vārti2             = 
| arēna              = [[Jyske Bank Boxen]], [[Herninga]]
| skatītāji          = 4041
| tiesnesis          = 
| tiesnesis2         = 
| noraidījumi1       = 4
| noraidījumi2       = 6
| metieni1           = 39
| metieni2           = 13
}}
{{Hokeja spēle3
| bg                 = 
| datums             = {{dat||5|11|N|bez}}
| laiks              = 16:20
| komanda1           = {{ih-rt|GER}}
| komanda2           = {{ih|KAZ}}
| punkti             = 4:1
| periodi            = (1:1, 1:0, 2:0)
| spēles informācija = https://stats.iihf.com/hydra/905/IHM905B14_74_3_0.pdf
| vārtsargs1         = 
| vārtsargs2         = 
| starprez           = 
| vārti1             = 
| vārti2             = 
| arēna              = [[Jyske Bank Boxen]], [[Herninga]]
| skatītāji          = 4733
| tiesnesis          = 
| tiesnesis2         = 
| noraidījumi1       = 4
| noraidījumi2       = 0
| metieni1           = 33
| metieni2           = 21
}}
{{Hokeja spēle3
| bg                 = 
| datums             = {{dat||5|11|N|bez}}
| laiks              = 20:20
| komanda1           = {{ih-rt|NOR}}
| komanda2           = {{ih|CZE}}
| punkti             = 1:2
| periodi            = (0:0, 1:2, 0:0)
| spēles informācija = https://stats.iihf.com/hydra/905/IHM905B16_74_3_0.pdf
| vārtsargs1         = 
| vārtsargs2         = 
| starprez           = 
| vārti1             = 
| vārti2             = 
| arēna              = [[Jyske Bank Boxen]], [[Herninga]]
| skatītāji          = 4791
| tiesnesis          = 
| tiesnesis2         = 
| noraidījumi1       = 6
| noraidījumi2       = 6
| metieni1           = 23
| metieni2           = 33
}}
----
{{Hokeja spēle3
| bg                 = 
| datums             = {{dat||5|12|N|bez}}
| laiks              = 16:20
| komanda1           = {{ih-rt|USA}}
| komanda2           = {{ih|SUI}}
| punkti             = 0:3
| periodi            = (0:2, 0:0, 0:1)
| spēles informācija = https://stats.iihf.com/hydra/905/IHM905B18_74_3_0.pdf
| vārtsargs1         = 
| vārtsargs2         = 
| starprez           = 
| vārti1             = 
| vārti2             = 
| arēna              = [[Jyske Bank Boxen]], [[Herninga]]
| skatītāji          = 5741
| tiesnesis          = 
| tiesnesis2         = 
| noraidījumi1       = 4
| noraidījumi2       = 4
| metieni1           = 23
| metieni2           = 27
}}
{{Hokeja spēle3
| bg                 = 
| datums             = {{dat||5|12|N|bez}}
| laiks              = 20:20
| komanda1           = {{ih-rt|CZE}}
| komanda2           = {{ih|DEN}}
| punkti             = 7:2
| periodi            = (0:0, 4:1, 3:1)
| spēles informācija = https://stats.iihf.com/hydra/905/ihm905b20_74_2_0.pdf
| vārtsargs1         = 
| vārtsargs2         = 
| starprez           = 
| vārti1             = 
| vārti2             = 
| arēna              = [[Jyske Bank Boxen]], [[Herninga]]
| skatītāji          = 9882
| tiesnesis          = 
| tiesnesis2         = 
| noraidījumi1       = 8
| noraidījumi2       = 8
| metieni1           = 33
| metieni2           = 31
}}
----
{{Hokeja spēle3
| bg                 = 
| datums             = {{dat||5|13|N|bez}}
| laiks              = 16:20
| komanda1           = {{ih-rt|NOR}}
| komanda2           = {{ih|GER}}
| punkti             = 2:5
| periodi            = (1:2, 0:2, 1:1)
| spēles informācija = https://stats.iihf.com/hydra/905/IHM905B22_74_3_0.pdf
| vārtsargs1         = 
| vārtsargs2         = 
| starprez           = 0:1&lt;br /&gt;0:2&lt;br /&gt;1:2&lt;br /&gt;1:3&lt;br /&gt;1:4&lt;br /&gt;2:4&lt;br /&gt;2:5
| vārti1             = 
| vārti2             = 
| arēna              = [[Jyske Bank Boxen]], [[Herninga]]
| skatītāji          = 3622
| tiesnesis          = 
| tiesnesis2         = 
| noraidījumi1       = 12
| noraidījumi2       = 8
| metieni1           = 31
| metieni2           = 30
}}
{{Hokeja spēle3
| bg                 = 
| datums             = {{dat||5|13|N|bez}}
| laiks              = 20:20
| komanda1           = {{ih-rt|KAZ}}
| komanda2           = {{ih|HUN}}
| punkti             = 2:4
| periodi            = (0:2, 1:0, 1:2)
| spēles informācija = https://stats.iihf.com/hydra/905/ihm905b24_74_2_0.pdf
| vārtsargs1         = 
| vārtsargs2         = 
| starprez           = 
| vārti1             = 
| vārti2             = 
| arēna              = [[Jyske Bank Boxen]], [[Herninga]]
| skatītāji          = 1972
| tiesnesis          = 
| tiesnesis2         = 
| noraidījumi1       = 2
| noraidījumi2       = 8
| metieni1           = 18
| metieni2           = 17
}}
----
{{Hokeja spēle3
| bg                 = 
| datums             = {{dat||5|14|N|bez}}
| laiks              = 16:20
| komanda1           = {{ih-rt|USA}}
| komanda2           = {{ih|NOR}}
| punkti             = 6:5 ({{piezīme|OT|Uzvara gūta spēles pagarinājumā}})
| periodi            = (4:1, 1:2, 0:2. 1:0)
| spēles informācija = https://stats.iihf.com/hydra/905/IHM905B26_74_4_0.pdf
| vārtsargs1         = 
| vārtsargs2         = 
| starprez           = 
| vārti1             = 
| vārti2             = 
| arēna              = [[Jyske Bank Boxen]], [[Herninga]]
| skatītāji          = 3149
| tiesnesis          = 
| tiesnesis2         = 
| noraidījumi1       = 19
| noraidījumi2       = 10
| metieni1           = 39
| metieni2           = 18
}}
{{Hokeja spēle3
| bg                 = 
| datums             = {{dat||5|14|N|bez}}
| laiks              = 20:20
| komanda1           = {{ih-rt|KAZ}}
| komanda2           = {{ih|DEN}}
| punkti             = 1:5
| periodi            = (0:0, 0:2 1:2)
| spēles informācija = https://stats.iihf.com/hydra/905/IHM905B28_74_3_0.pdf
| vārtsargs1         = 
| vārtsargs2         = 
| starprez           = 
| vārti1             = 
| vārti2             = 
| arēna              = [[Jyske Bank Boxen]], [[Herninga]]
| skatītāji          = 10 388
| tiesnesis          = 
| tiesnesis2         = 
| noraidījumi1       = 6
| noraidījumi2       = 10
| metieni1           = 22
| metieni2           = 27
}}
----
{{Hokeja spēle3
| bg                 = 
| datums             = {{dat||5|15|N|bez}}
| laiks              = 16:20
| komanda1           = {{ih-rt|SUI}}
| komanda2           = {{ih|GER}}
| punkti             = 5:1
| periodi            = (0:0, 4:0, 1:1)
| spēles informācija = https://stats.iihf.com/hydra/905/IHM905B30_74_3_0.pdf
| vārtsargs1         = 
| vārtsargs2         = 
| starprez           = 
| vārti1             = 
| vārti2             = 
| arēna              = [[Jyske Bank Boxen]], [[Herninga]]
| skatītāji          = 5391
| tiesnesis          = 
| tiesnesis2         = 
| noraidījumi1       = 8
| noraidījumi2       = 10
| metieni1           = 32
| metieni2           = 22
}}
{{Hokeja spēle3
| bg                 = 
| datums             = {{dat||5|15|N|bez}}
| laiks              = 20:20
| komanda1           = {{ih-rt|CZE}}
| komanda2           = {{ih|HUN}}
| punkti             = 6:1
| periodi            = (2:0, 1:1, 3:0)
| spēles informācija = https://stats.iihf.com/hydra/905/IHM905B32_74_3_0.pdf
| vārtsargs1         = 
| vārtsargs2         = 
| starprez           = 
| vārti1             = 
| vārti2             = 
| arēna              = [[Jyske Bank Boxen]], [[Herninga]]
| skatītāji          = 2939
| tiesnesis          = 
| tiesnesis2         = 
| noraidījumi1       = 2
| noraidījumi2       = 8
| metieni1           = 32
| metieni2           = 12
}}
----
{{Hokeja spēle3
| bg                 = 
| datums             = {{dat||5|16|N|bez}}
| laiks              = 16:20
| komanda1           = {{ih-rt|HUN}}
| komanda2           = {{ih|DEN}}
| punkti             = 2:8
| periodi            = (2:1, 0:3, 0:4)
| spēles informācija = https://stats.iihf.com/hydra/905/IHM905B34_74_3_0.pdf
| vārtsargs1         = 
| vārtsargs2         = 
| starprez           = 
| vārti1             = 
| vārti2             = 
| arēna              = [[Jyske Bank Boxen]], [[Herninga]]
| skatītāji          = 10022
| tiesnesis          = 
| tiesnesis2         = 
| noraidījumi1       = 12
| noraidījumi2       = 8
| metieni1           = 12
| metieni2           = 41
}}
{{Hokeja spēle3
| bg                 = 
| datums             = {{dat||5|16|N|bez}}
| laiks              = 20:20
| komanda1           = {{ih-rt|SUI}}
| komanda2           = {{ih|NOR}}
| punkti             = 3:0
| periodi            = (2:0, 1:0, 0:0)
| spēles informācija = https://stats.iihf.com/hydra/905/IHM905B36_74_3_0.pdf
| vārtsargs1         = 
| vārtsargs2         = 
| starprez           = 
| vārti1             = 
| vārti2             = 
| arēna              = [[Jyske Bank Boxen]], [[Herninga]]
| skatītāji          = 3837
| tiesnesis          = 
| tiesnesis2         = 
| noraidījumi1       = 8
| noraidījumi2       = 10
| metieni1           = 28
| metieni2           = 12
}}
----
{{Hokeja spēle3
| bg                 = 
| datums             = {{dat||5|17|N|bez}}
| laiks              = 12:20
| komanda1           = {{ih-rt|USA}}
| komanda2           = {{ih|GER}}
| punkti             = 6:3
| periodi            = (3:0, 0:3, 3:0)
| spēles informācija = https://stats.iihf.com/hydra/905/IHM905B38_74_3_0.pdf
| vārtsargs1         = 
| vārtsargs2         = 
| starprez           = 
| vārti1             = 
| vārti2             = 
| arēna              = [[Jyske Bank Boxen]], [[Herninga]]
| skatītāji          = 9565
| tiesnesis          = 
| tiesnesis2         = 
| noraidījumi1       = 4
| noraidījumi2       = 10
| metieni1           = 44
| metieni2           = 21
}}
{{Hokeja spēle3
| bg                 = 
| datums             = {{dat||5|17|N|bez}}
| laiks              = 16:20
| komanda1           = {{ih-rt|CZE}}
| komanda2           = {{ih|KAZ}}
| punkti             = 8:1
| periodi            = (1:0, 3:0, 4:1)
| spēles informācija = https://stats.iihf.com/hydra/905/IHM905B40_74_3_0.pdf
| vārtsargs1         = 
| vārtsargs2         = 
| starprez           = 
| vārti1             = 
| vārti2             = 
| arēna              = [[Jyske Bank Boxen]], [[Herninga]]
| skatītāji          = 7112
| tiesnesis          = 
| tiesnesis2         = 
| noraidījumi1       = 6
| noraidījumi2       = 8
| metieni1           = 33
| metieni2           = 22
}}
{{Hokeja spēle3
| bg                 = 
| datums             = {{dat||5|17|N|bez}}
| laiks              = 20:20
| komanda1           = {{ih-rt|DEN}}
| komanda2           = {{ih|NOR}}
| punkti             = 6:3
| periodi            = (2:1, 3:1, 1:1)
| spēles informācija = https://stats.iihf.com/hydra/905/ihm905b42_74_3_0.pdf
| vārtsargs1         = 
| vārtsargs2         = 
| starprez           = 
| vārti1             = 
| vārti2             = 
| arēna              = [[Jyske Bank Boxen]], [[Herninga]]
| skatītāji          = 10500
| tiesnesis          = 
| tiesnesis2         = 
| noraidījumi1       = 6
| noraidījumi2       = 37
| metieni1           = 47
| metieni2           = 27
}}
----
{{Hokeja spēle3
| bg                 = 
| datums             = {{dat||5|18|N|bez}}
| laiks              = 16:20
| komanda1           = {{ih-rt|KAZ}}
| komanda2           = {{ih|USA}}
| punkti             = 1:6
| periodi            = (0:0, 0:5, 1:1)
| spēles informācija = https://stats.iihf.com/hydra/905/IHM905B44_74_3_0.pdf
| vārtsargs1         = 
| vārtsargs2         = 
| starprez           = 0:1&lt;br /&gt;0:2&lt;br /&gt;0:3&lt;br /&gt;0:4&lt;br /&gt;0:5&lt;br /&gt;0:6&lt;br /&gt;1:6
| vārti1             = 
| vārti2             = 
| arēna              = [[Jyske Bank Boxen]], [[Herninga]]
| skatītāji          = 3698
| tiesnesis          = 
| tiesnesis2         = 
| noraidījumi1       = 4
| noraidījumi2       = 4
| metieni1           = 17
| metieni2           = 38
}}
{{Hokeja spēle3
| bg                 = 
| datums             = {{dat||5|18|N|bez}}
| laiks              = 20:20
| komanda1           = {{ih-rt|HUN}}
| komanda2           = {{ih|SUI}}
| punkti             = 0:10
| periodi            = (0:2, 0:3, 0:5)
| spēles informācija = https://stats.iihf.com/hydra/905/IHM905B46_74_3_0.pdf
| vārtsargs1         = 
| vārtsargs2         = 
| starprez           = 0:1&lt;br /&gt;0:2&lt;br /&gt;0:3&lt;br /&gt;0:4&lt;br /&gt;0:5&lt;br /&gt;0:6&lt;br /&gt;0:7&lt;br /&gt;0:8&lt;br /&gt;0:9&lt;br /&gt;0:10
| vārti1             = 
| vārti2             = 
| arēna              = [[Jyske Bank Boxen]], [[Herninga]]
| skatītāji          = 2846
| tiesnesis          = 
| tiesnesis2         = 
| noraidījumi1       = 6
| noraidījumi2       = 4
| metieni1           = 6
| metieni2           = 37
}}
----
{{Hokeja spēle3
| bg                 = 
| datums             = {{dat||5|19|N|bez}}
| laiks              = 16:20
| komanda1           = {{ih-rt|GER}}
| komanda2           = {{ih|CZE}}
| punkti             = 0:5
| periodi            = (0:1, 0:2, 0:2)
| spēles informācija = https://stats.iihf.com/hydra/905/IHM905B48_74_3_0.pdf
| vārtsargs1         = 
| vārtsargs2         = 
| starprez           = 
| vārti1             = 
| vārti2             = 
| arēna              = [[Jyske Bank Boxen]], [[Herninga]]
| skatītāji          = 8221
| tiesnesis          = 
| tiesnesis2         = 
| noraidījumi1       = 4
| noraidījumi2       = 4
| metieni1           = 19
| metieni2           = 25
}}
{{Hokeja spēle3
| bg                 = 
| datums             = {{dat||5|19|N|bez}}
| laiks              = 20:20
| komanda1           = {{ih-rt|HUN}}
| komanda2           = {{ih|NOR}}
| punkti             = 0:1
| periodi            = (0:1, 0:0, 0:0)
| spēles informācija = https://stats.iihf.com/hydra/905/IHM905B50_74_3_0.pdf
| vārtsargs1         = 
| vārtsargs2         = 
| starprez           = 
| vārti1             = 
| vārti2             = 
| arēna              = [[Jyske Bank Boxen]], [[Herninga]]
| skatītāji          = 2808
| tiesnesis          = 
| tiesnesis2         = 
| noraidījumi1       = 8
| noraidījumi2       = 12
| metieni1           = 17
| metieni2           = 25
}}
----
{{Hokeja spēle3
| bg                 = 
| datums             = {{dat||5|20|N|bez}}
| laiks              = 12:20
| komanda1           = {{ih-rt|SUI}}
| komanda2           = {{ih|KAZ}}
| punkti             = 4:1
| periodi            = (0:1, 1:0, 3:0)
| spēles informācija = https://stats.iihf.com/hydra/905/IHM905B52_74_3_0.pdf
| vārtsargs1         = 
| vārtsargs2         = 
| starprez           = 0:1&lt;br&gt;1:1&lt;br&gt;2:1&lt;br&gt;3:1&lt;br&gt;4:1
| vārti1             = 
| vārti2             = 
| arēna              = [[Jyske Bank Boxen]], [[Herninga]]
| skatītāji          = 3833
| tiesnesis          = 
| tiesnesis2         = 
| noraidījumi1       = 4
| noraidījumi2       = 6
| metieni1           = 39
| metieni2           = 16
}}
{{Hokeja spēle3
| bg                 = 
| datums             = {{dat||5|20|N|bez}}
| laiks              = 16:20
| komanda1           = {{ih-rt|CZE}}
| komanda2           = {{ih|USA}}
| punkti             = 2:5
| periodi            = (0:1, 2:0, 0:4)
| spēles informācija = https://stats.iihf.com/hydra/905/IHM905B54_74_3_0.pdf
| vārtsargs1         = 
| vārtsargs2         = 
| starprez           = 0:1&lt;br /&gt;1:1&lt;br /&gt;2:1&lt;br /&gt;2:2&lt;br /&gt;2:3&lt;br /&gt;2:4&lt;br /&gt;2:5
| vārti1             = 
| vārti2             = 
| arēna              = [[Jyske Bank Boxen]], [[Herninga]]
| skatītāji          = 8441
| tiesnesis          = 
| tiesnesis2         = 
| noraidījumi1       = 22
| noraidījumi2       = 18
| metieni1           = 27
| metieni2           = 56
}}
{{Hokeja spēle3
| bg                 = 
| datums             = {{dat||5|20|N|bez}}
| laiks              = 20:20
| komanda1           = {{ih-rt|GER}}
| komanda2           = {{ih|DEN}}
| punkti             = 1:2 ({{piezīme|GWS|Uzvara gūta pēcspēles metienu sērijā}})
| periodi            = (0:0, 1:0, 0:1, 0:0, 0:1)
| spēles informācija = https://stats.iihf.com/hydra/905/ihm905b56_74_5_0.pdf
| vārtsargs1         = 
| vārtsargs2         = 
| starprez           = 1:0&lt;br /&gt;1:1
| vārti1             = 
| vārti2             = 
| arēna              = [[Jyske Bank Boxen]], [[Herninga]]
| skatītāji          = 10 500
| tiesnesis          = 
| tiesnesis2         = 
| noraidījumi1       = 8
| noraidījumi2       = 10
| metieni1           = 26
| metieni2           = 27
}}


== Izslēgšanas spēles ==
{{#invoke:RoundN|N8
|widescore=yes|bold_winner=high
|3rdplace=yes
&lt;!-- Date-Place/Team 1/Score 1/Team 2/Score 2 --&gt;
&lt;!-- quarter finals --&gt;
|22. maijs|{{ih|SUI}}|6|{{ih|AUT}}|0
|22. maijs|{{ih|CAN}}|1|{{ih|DEN}}|2
|22. maijs|{{ih|SWE}}|5|{{ih|CZE}}|2
|22. maijs|{{ih|USA}}|5|{{ih|FIN}}|2
&lt;!-- semi finals --&gt;
|24. maijs|{{ih|SUI}}|7|{{ih|DEN}}|0
|24. maijs|{{ih|SWE}}|2|{{ih|USA}}|6
&lt;!-- final --&gt;
|25. maijs|{{ih|SUI}}|0|{{ih|USA}}|1
&lt;!-- third place --&gt;
|25. maijs|{{ih|DEN}}|2|{{ih|SWE}}|6
}}

=== Ceturtdaļfināli ===
{{Hokeja spēle3
| bg                 = 
| datums             = {{dat||5|22|N|bez}}
| laiks              = 16:20
| komanda1           = {{ih-rt|USA}}
| komanda2           = {{ih|FIN}}
| punkti             = 5:2
| periodi            = (1:1, 2:1, 2:0)
| spēles informācija = https://stats.iihf.com/hydra/905/IHM905357_74_3_0.pdf
| vārtsargs1         = 
| vārtsargs2         = 
| starprez           = 
| vārti1             = 
| vārti2             = 
| arēna              = [[Avicii Arena]], [[Stokholma]]
| skatītāji          = 9642
| tiesnesis          = 
| tiesnesis2         = 
| noraidījumi1       = 10
| noraidījumi2       = 8
| metieni1           = 28
| metieni2           = 22
}}
{{Hokeja spēle3
| bg                 = 
| datums             = {{dat||5|22|N|bez}}
| laiks              = 16:20
| komanda1           = {{ih-rt|SUI}}
| komanda2           = {{ih|AUT}}
| punkti             = 6:0
| periodi            = (3:0, 2:0, 1:0)
| spēles informācija = https://stats.iihf.com/hydra/905/IHM905358_74_3_0.pdf
| vārtsargs1         = 
| vārtsargs2         = 
| starprez           = 
| vārti1             = 
| vārti2             = 
| arēna              = [[Jyske Bank Boxen]], [[Herninga]]
| skatītāji          = 2621
| tiesnesis          = 
| tiesnesis2         = 
| noraidījumi1       = 12
| noraidījumi2       = 35
| metieni1           = 40
| metieni2           = 13
}}
{{Hokeja spēle3
| bg                 = 
| datums             = {{dat||5|22|N|bez}}
| laiks              = 20:20
| komanda1           = {{ih-rt|SWE}}
| komanda2           = {{ih|CZE}}
| punkti             = 5:2
| periodi            = (3:0, 1:1, 1:1)
| spēles informācija = https://stats.iihf.com/hydra/905/IHM905359_74_3_0.pdf
| vārtsargs1         = 
| vārtsargs2         = 
| starprez           = 
| vārti1             = 
| vārti2             = 
| arēna              = [[Avicii Arena]], [[Stokholma]]
| skatītāji          = 12530
| tiesnesis          = 
| tiesnesis2         = 
| noraidījumi1       = 8
| noraidījumi2       = 6
| metieni1           = 33
| metieni2           = 26
}}
{{Hokeja spēle3
| bg                 = 
| datums             = {{dat||5|22|N|bez}}
| laiks              = 20:20
| komanda1           = {{ih-rt|CAN}}
| komanda2           = {{ih|DEN}}
| punkti             = 1:2
| periodi            = (0:0, 0:0. 1:2)
| spēles informācija = https://stats.iihf.com/hydra/905/IHM905360_74_3_0.pdf
| vārtsargs1         = 
| vārtsargs2         = 
| starprez           = 
| vārti1             = 
| vārti2             = 
| arēna              = [[Jyske Bank Boxen]], [[Herninga]]
| skatītāji          = 10500
| tiesnesis          = 
| tiesnesis2         = 
| noraidījumi1       = 6
| noraidījumi2       = 10
| metieni1           = 40
| metieni2           = 33
}}

=== Pusfināli ===
{{Hokeja spēle3
| bg                 = 
| datums             = {{dat||5|24|N|bez}}
| laiks              = 14:20
| komanda1           = {{ih-rt|SWE}}
| komanda2           = {{ih|USA}}
| punkti             = 2:6
| periodi            = (0:2, 0:2, 2:2)
| spēles informācija = https://stats.iihf.com/hydra/905/IHM905261_74_3_0.pdf
| vārtsargs1         = [[Jākobs Markstrems]]&lt;br&gt;[[Sāmuels Ešons]]
| vārtsargs2         = [[Džeremijs Sveimens]]
| starprez           = 0:1&lt;br /&gt;0:2&lt;br /&gt;0:3&lt;br /&gt;0:4&lt;br /&gt;1:4&lt;br /&gt;2:4&lt;br /&gt;2:5&lt;br /&gt;2:6
| vārti1             = &lt;br /&gt;&lt;br /&gt;&lt;br /&gt;&lt;br /&gt;[[Viljams Nīlanders|Nīlanders]] ([[Rasmuss Andešons|Andešons]], [[Viljams Kārlsons|Kārlsons]]) – 46:32&lt;br&gt;[[Elīass Lindholms|Lindholms]] ([[Aleksandrs Venbergs|Venbergs]]) – 47:13
| vārti2             = 06:52 – [[Breidijs Šejs|Šejs]] ([[Šeins Pinto|Pinto]])&lt;br /&gt;17:13 – [[Katers Gotjē|Gotjē]] (Pinto, [[Vills Smits (hokejists)|Smits]])&lt;br /&gt;31:07 – [[Konors Gārlends|Gārlends]] ([[Logans Kūlijs|Kūlijs]], Šejs)&lt;br /&gt;37:03 – [[Maikijs Eisimonts|Eisimonts]] ([[Metijs Benierss|Benierss]], [[Džeksons Lakombe|Lakombe]])&lt;br /&gt;&lt;br /&gt;&lt;br /&gt;51:09 – Lakombe ([[Frenks Neizārs|Neizārs]])&lt;br /&gt; 55:53 – Pinto
| arēna              = [[Avicii Arena]], [[Stokholma]]
| skatītāji          = 12530
| tiesnesis          = {{flagicon|CAN}} Maikls Kampbells&lt;br /&gt;{{flagicon|GER}} Andrē Šrāders
| tiesnesis2         = {{flagicon|CZE}} Daniels Hīneks&lt;br /&gt;{{flagicon|CAN}} Taringtons Vaionzeks
| noraidījumi1       = 2
| noraidījumi2       = 4
| metieni1           = 29
| metieni2           = 28
}}
{{Hokeja spēle3
| bg                 = 
| datums             = {{dat||5|24|N|bez}}
| laiks              = 18:20
| komanda1           = {{ih-rt|SUI}}
| komanda2           = {{ih|DEN}}
| punkti             = 7:0
| periodi            = (3:0, 1:0, 3:0)
| spēles informācija = https://stats.iihf.com/hydra/905/IHM905262_74_4_0.pdf
| vārtsargs1         = [[Leonardo Dženoni]]
| vārtsargs2         = [[Frederiks Dihovs]]&lt;br&gt;[[Sebastians Dāms]]
| starprez           = 1:0&lt;br /&gt;2:0&lt;br /&gt;3:0&lt;br /&gt;4:0&lt;br /&gt;5:0&lt;br /&gt;6:0&lt;br /&gt;7:0
| vārti1             = [[Nino Nīderreiters|Nīderreiters]] ([[Janiss Mozers|Mozers]], [[Kevins Fiala|Fiala]]) – 09:23&lt;br&gt;[[Kens Jēgers|Jēgers]] ([[Simons Knaks|Knaks]], [[Damiens Riats|Riats]]) – 12:47&lt;br&gt;Nīderreiters ([[Deniss Malgins|Malgins]], [[Dīns Kukans|Kukans]]) – 17:23&lt;br&gt;Malgins ([[Tīmo Meiers|Meiers]]) – 37:38&lt;br&gt;[[Sandro Šmids|Šmids]] ([[Kristofs Berči|Berči]], [[Jonass Zīgentālers|Zīgentālers]]) – 44:48&lt;br&gt;Riats (Berči) – 52:02&lt;br&gt;[[Tailers Mojs|Mojs]] (Šmids, Meiers) – 53:26
| vārti2             = 
| arēna              = [[Avicii Arena]], [[Stokholma]]
| skatītāji          = 12530
| tiesnesis          = {{flagicon|Zviedrija}} Kristoffers Holms&lt;br&gt;{{flagicon|Čehija}} Jans Hribiks
| tiesnesis2         = {{flagicon|ASV}} Niks Briganti&lt;br&gt;{{flagicon|ASV}} Džeikobs Deiviss
| noraidījumi1       = 10
| noraidījumi2       = 10
| metieni1           = 34
| metieni2           = 17
}}

=== Par 3. vietu ===
{{Hokeja spēle3
| bg                 = #ffdab9
| datums             = {{dat||5|25|N|bez}}
| laiks              = 15:20
| komanda1           = {{ih-rt|SWE}}
| komanda2           = {{ih|DEN}}
| punkti             = 6:2
| periodi            = (0:0, 3:0, 3:2)
| spēles informācija = https://www.iihf.com/pdf/905/ihm905163_74_3_0
| vārtsargs1         = [[Sāmuels Ešons|Ešons]]
| vārtsargs2         = [[Frederiks Dihovs|Dihovs]]
| starprez           = 1:0&lt;br /&gt;2:0&lt;br /&gt;3:0&lt;br /&gt;4:0&lt;br /&gt;4:1&lt;br /&gt;4:2&lt;br /&gt;5:2&lt;br /&gt;6:2
| vārti1             = [[Mīkaels Baklunds|Baklunds]] ([[Ādams Lāšons|Lāšons]], [[Elīass Lindholms|Lindholms]]) – 25:16&lt;br&gt;Baklunds ([[Emīls Heinemans|Heinemans]]) – 29:50&lt;br&gt;[[Markuss Jūhansons|Jūhansons]] ([[Rasmuss Sandins|Sandins]], [[Leo Kārlsons|Kārlsons]]) – 37:09&lt;br&gt;[[Lūkass Reimonds|Reimonds]] – 42:55&lt;br&gt;&lt;br&gt;&lt;br&gt;Jūhansons (Baklunds, [[Mika Zībānežads|Zībānežads]]) – 48:25&lt;br&gt;Zībānežads (Kārlsons, [[Ēriks Gustafsons (1992)|Gustafsons]]) – 55:03
| vārti2             = &lt;br&gt;&lt;br&gt;&lt;br&gt;&lt;br&gt;43:15 – [[Niks Olesens|Olesens]] ([[Mikels Āgārds|Āgārds]], [[Filips Brugisers|Brugisers]])&lt;br&gt;46:02 – [[Nikolajs Ēlerss|Ēlerss]] (Olesens, [[Aleksandrs Trū|Trū]])
| arēna              = [[Avicii Arena]], [[Stokholma]]
| skatītāji          = 12530
| tiesnesis          = {{flagicon|Latvija}} [[Andris Ansons]]&lt;br&gt;{{flagicon|ASV}} [[Šans Makfarlēns]]
| tiesnesis2         = {{flagicon|ASV}} [[Džeikobs Deiviss]]&lt;br&gt;{{flagicon|ASV}} [[Šejns Gustafsons]]
| noraidījumi1       = 4
| noraidījumi2       = 4
| metieni1           = 37
| metieni2           = 18
}}

=== Fināls ===
{{Hokeja spēle3
| bg                 = #F7F6A8
| datums             = {{dat||5|25|N|bez}}
| laiks              = 20:20
| komanda1           = {{ih-rt|SUI}}
| komanda2           = {{ih|USA}}
| punkti             = 0:1 ({{piezīme|OT|Uzvara gūta spēles pagarinājumā}})
| periodi            = (0:0, 0:0, 0:0, 0:1)
| spēles informācija = https://www.iihf.com/pdf/905/ihm905164_74_4_0
| vārtsargs1         = [[Leonardo Dženoni]]
| vārtsargs2         = [[Džeremijs Sveimens]]
| starprez           = 0:1
| vārti1             = 
| vārti2             = 62:02 – [[Teidžs Tompsons|Tompsons]] ([[Logans Kūlijs|Kūlijs]], [[Breidijs Šejs|Šejs]])
| arēna              = [[Avicii Arena]], [[Stokholma]]
| skatītāji          = 12530
| tiesnesis          = {{flagicon|Kanāda}} Maikls Kampbells&lt;br&gt;{{flagicon|Zviedrija}} Mikaels Holms
| tiesnesis2         = {{flagicon|Dānija}} Alberts Ankerstjerne&lt;br&gt;{{flagicon|Somija}} Onnijs Hautamakis
| noraidījumi1       = 4
| noraidījumi2       = 4
| metieni1           = 25
| metieni2           = 40
}}

== Vietu sadalījums ==
{{uzvarētāji|ih|[[2025]]. gada Pasaules čempionāta hokejā uzvarētājs|USA|3.}}
{{#invoke:Sports table|main|style=WL OT
|update=complete
|source=[https://stats.iihf.com/hydra/905/IHM905000_FINAL_RANKING_3_0.pdf IIHF]
|show_groups=yes
|team1=USA |team2=SUI |team3=SWE |team4=DEN |team5=CAN |team6=CZE |team7=FIN |team8=AUT |team9=GER |team10=LAT |team11=SVK |team12=NOR |team13=SLO |team14=HUN |team15=KAZ |team16=FRA

|name_AUT={{ih|AUT}} |group_AUT=[[#A grupa|A]] |win_AUT=2 |OTwin_AUT=2 |OTloss_AUT=0 |loss_AUT=4 |gf_AUT=21 |ga_AUT=24
|name_CAN={{ih|CAN}} |group_CAN=[[#A grupa|A]] |win_CAN=6 |OTwin_CAN=0 |OTloss_CAN=1 |loss_CAN=1 |gf_CAN=35 |ga_CAN=9
|name_CZE={{ih|CZE|name=Czechia}} |group_CZE=[[#B grupa|B]] |win_CZE=5 |OTwin_CZE=1 |OTloss_CZE=0 |loss_CZE=2 |gf_CZE=37 |ga_CZE=19
|name_DEN={{ih|DEN}} |group_DEN=[[#B grupa|B]] |win_DEN=4 |OTwin_DEN=1 |OTloss_DEN=0 |loss_DEN=5 |gf_DEN=29 |ga_DEN=38 |status_DEN=H
|name_FIN={{ih|FIN}} |group_FIN=[[#A grupa|A]] |win_FIN=4 |OTwin_FIN=2 |OTloss_FIN=0 |loss_FIN=2 |gf_FIN=24 |ga_FIN=15
|name_FRA={{ih|FRA}} |group_FRA=[[#A grupa|A]] |win_FRA=0 |OTwin_FRA=0 |OTloss_FRA=1 |loss_FRA=6 |gf_FRA=8 |ga_FRA=27
|name_GER={{ih|GER}} |group_GER=[[#B grupa|B]] |win_GER=3 |OTwin_GER=0 |OTloss_GER=1 |loss_GER=3 |gf_GER=20 |ga_GER=22
|name_HUN={{ih|HUN}} |group_HUN=[[#B grupa|B]] |win_HUN=1 |OTwin_HUN=0 |OTloss_HUN=0 |loss_HUN=6 |gf_HUN=8 |ga_HUN=39
|name_KAZ={{ih|KAZ}} |group_KAZ=[[#B grupa|B]] |win_KAZ=1 |OTwin_KAZ=0 |OTloss_KAZ=0 |loss_KAZ=6 |gf_KAZ=9 |ga_KAZ=32
|name_LAT={{ih|LAT}} |group_LAT=[[#A grupa|A]] |win_LAT=3 |OTwin_LAT=0 |OTloss_LAT=0 |loss_LAT=4 |gf_LAT=17|ga_LAT=25
|name_NOR={{ih|NOR}} |group_NOR=[[#B grupa|B]] |win_NOR=1 |OTwin_NOR=0 |OTloss_NOR=1 |loss_NOR=5 |gf_NOR=13|ga_NOR=24
|name_SVK={{ih|SVK}} |group_SVK=[[#A grupa|A]] |win_SVK=2 |OTwin_SVK=0 |OTloss_SVK=1 |loss_SVK=4 |gf_SVK=9 |ga_SVK=24
|name_SLO={{ih|SLO}} |group_SLO=[[#A grupa|A]] |win_SLO=1 |OTwin_SLO=0 |OTloss_SLO=1 |loss_SLO=5 |gf_SLO=9 |ga_SLO=29
|name_SWE={{ih|SWE}} |group_SWE=[[#A grupa|A]] |win_SWE=0 |OTwin_SWE=8 |OTloss_SWE=0 |loss_SWE=2 |gf_SWE=41 |ga_SWE=18 |status_SWE=H
|name_SUI={{ih|SUI}} |group_SUI=[[#B grupa|B]] |win_SUI=8 |OTwin_SUI=0 |OTloss_SUI=2 |loss_SUI=0 |gf_SUI=47 |ga_SUI=10
|name_USA={{ih|USA}} |group_USA=[[#B grupa|B]] |win_USA=7 |OTwin_USA=2 |OTloss_USA=0 |loss_USA=1 |gf_USA=46 |ga_USA=18

|result1=1st |result2=2nd |result3=3rd |result4=4th
|result5=QF |result6=QF |result7=QF |result8=QF
|result9=GS |result10=GS |result11=GS |result12=GS |result13=GS |result14=GS |result15=REL |result16=REL

|split4=yes |split8=yes |split14=yes

|res_col_header=Rezultāts
|col_1st=#FFD700 |text_1st=Čempioni
|col_2nd=#C0C0C0 |text_2nd=2. vieta
|col_3rd=#CD7F32 |text_3rd=3. vieta
|text_4th=4. vieta
|text_QF=Beidza dalību ceturtdaļfinālā
|text_GS=Beidza dalību grupu turnīrā
|col_REL=red1 |text_REL=[[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija]]

|class_rules=1) vieta grupā; 2) punkti; 3) vārtu starpība; 4) gūtie vārti; 5) vieta rangā pirms turnīra.
}}

== Statistika ==
;Rezultatīvākie spēlētāji
{| class=&quot;wikitable sortable&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;
|-
! style=&quot;width:225px;&quot;| Player
! style=&quot;width:50px;&quot;| GP
! style=&quot;width:50px;&quot;| G
! style=&quot;width:50px;&quot;| A
! style=&quot;width:60px;&quot;| Pts
! style=&quot;width:60px;&quot;| +/−
! style=&quot;width:50px;&quot;| PIM
! style=&quot;width:60px;&quot;| POS
|-
|style=&quot;text-align:left;&quot;|{{flaga|CZE}} [[Davids Pastrņāks]] || 8 || 6 || 9 || '''15''' || +7 || 4 || F
|-
|style=&quot;text-align:left;&quot;|{{flaga|CZE}} [[Romans Červenka]] || 8 || 6 || 8 || '''14''' || +8 || 4 || F
|-
|style=&quot;text-align:left;&quot;|{{flaga|CAN}} [[Neitans Makinnons]] || 8 || 7 || 6 || '''13''' || +9 || 10 || F
|-
|style=&quot;text-align:left;&quot;|{{flaga|CAN}} [[Treviss Konečnijs]] || 8 || 3 || 10 || '''13''' || +9 || 12 || F
|-
|style=&quot;text-align:left;&quot;|{{flaga|SWE}} [[Elīass Lindholms]] || 9 || 8 || 4 || '''12''' || +6 || 0 || F
|-
|style=&quot;text-align:left;&quot;|{{flaga|USA}} [[Frenks Neizārs]] || 9 || 6 || 6 || '''12''' || +7 || 6 || F
|-
|style=&quot;text-align:left;&quot;|{{flaga|CAN}} [[Sidnijs Krosbijs]] || 8 || 4 || 8 || '''12''' || +8 || 6 || F
|-
|style=&quot;text-align:left;&quot;|{{flaga|SUI}} [[Tailers Mojs]] || 9 || 4 || 8 || '''12''' || +8 || 0 || F
|-
|style=&quot;text-align:left;&quot;|{{flaga|USA}} [[Logans Kūlijs]] || 9 || 4 || 7 || '''11''' || +3 || 10 || F
|-
|style=&quot;text-align:left;&quot;|{{flaga|FIN}} [[Teuvo Tereveinens]] || 7 || 1 || 10 || '''11''' || +6 || 0 || F
|}
&lt;small&gt;''GP = Spēles; G = Vārti; A = Piespēles; Pts = Punkti; +/− = Pluss/mīnuss; PIM = Soda minūtes; POS = Pozīcija laukumā''&lt;br /&gt;
Avots: [https://stats.iihf.com/hydra/905/IHM905000_85B_45_0.pdf IIHF]&lt;/small&gt;

;Vārtsargu līderi
{| class=&quot;wikitable sortable&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;
|-
!Spēlētājs
!TOI
!GA
!GAA
!SA
!Sv%
!SO
|-
|style=&quot;text-align:left;&quot;|{{flaga|CZE}} [[Daniels Vladārs]] || 219:52 || 4 || 1.09 || 81 || '''95.06''' || 1
|-
|style=&quot;text-align:left;&quot;|{{flaga|SUI}} [[Leonardo Dženoni]] || 362:30 || 6 || 0.99 || 110 || '''94.55''' || 4
|-
|style=&quot;text-align:left;&quot;|{{flaga|CAN}} [[Džordans Biningtons]] || 239:15 || 5 || 1.25 || 90 || '''94.44''' || 2
|-
|style=&quot;text-align:left;&quot;|{{flaga|FIN}} [[Jūse Saross]] || 358:50 || 10 || 1.67 || 174 || '''94.25''' || 0
|-
|style=&quot;text-align:left;&quot;|{{flaga|GER}} [[Filips Grūbauers]] || 237:55 || 8 || 2.02 || 114 || '''92.98''' || 0
|}
&lt;small&gt;''TOI = laiks uz ledus (minūtes:sekundes); SA = atvairītie metieni; GA = ielaistie vārti; GAA = vidēji ielaistie vārti; Sv% = atvairīšanas procents; SO = bezvārtu spēles''&lt;br /&gt;
Source: [https://www.iihf.com/pdf/905/ihm905000_85a_42_0 IIHF.com]&lt;/small&gt;

== Apbalvojumi ==
[[Attēls:Leonardo Genoni.jpg|thumbnail|upright=0.8|[[Leonardo Dženoni]] — turnīra visvērtīgākais spēlētājs]]
Saskaņā ar IIHF tradīciju individuālie un mediju apbalvojumi tiek pasludināti uzreiz pēc finālspēles (2025. gada 25. maijā ap plkst. 22.45 CEST).

; Turnīra visvērtīgākais spēlētājs (MVP)
* {{flagicon|Šveice}} [[Leonardo Dženoni]]
; IIHF direktoriāta balvas
* Labākais vārtsargs — {{flagicon|Šveice}} [[Leonardo Dženoni]]
* Labākais aizsargs — {{flagicon|ASV}} [[Zaks Verenskis]]
* Labākais uzbrucējs — {{flagicon|Čehija}} [[Davids Pastrņāks]]
; Mediju ''All-Star'' sastāvs
* Vārtsargs — {{flagicon|Šveice}} [[Leonardo Dženoni]]
* Aizsargi — {{flagicon|ASV}} [[Zaks Verenskis]], {{flagicon|Šveice}} [[Dīns Kukans]]
* Uzbrucēji — {{flagicon|Čehija}} [[Davids Pastrņāks]], {{flagicon|Zviedrija}} [[Elīass Lindholms]], {{flagicon|Dānija}} [[Niks Olesens]]

Direktoriāta balvas nosaka IIHF sporta direktoru padome, balstoties uz statistiku un ekspertu novērojumiem visa turnīra gaitā. Visvērtīgākā spēlētāja (MVP) un ''All-Star'' piecinieku ievēl akreditēto žurnālistu balsojums pēc fināla sirēnas. Kategoriju nosaukumi un skaits kopš 2014. gada ir nemainīgi (MVP + 3 direktoriāta balvas + 6 mediju ''All-Star'' pozīcijas).

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{Portāls2|Hokejs}}
{{sisterlinks-inline}}
* {{oficiālā tīmekļa vietne}} {{en ikona}}
* [http://www.lhf.lv/ Latvijas Hokeja federācijas oficiālā mājaslapa] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20070927002632/http://www.lhf.lv/ |date={{dat|2007|09|27||bez}} }} {{lv ikona}}

{{Pasaules čempionāts hokejā}}

[[Kategorija:2025. gada Pasaules čempionāts hokejā| ]]
[[Kategorija:Pasaules čempionāts hokejā]]
[[Kategorija:2025. gads sportā|Pasaules čempionāts hokejā]]</text>
      <sha1>4tivf3sok8d8t4mf18wyc32agmvwjxi</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Amirans Kardanovs</title>
    <ns>0</ns>
    <id>421292</id>
    <revision>
      <id>4468355</id>
      <parentid>4117693</parentid>
      <timestamp>2026-05-14T22:28:48Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4468355</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6193" sha1="tmdcei2z43j01nwj546d4gkmoogsucn" xml:space="preserve">{{Sportista infokaste
 |               vārds = Amirans Kardanovs
 |       piktogramma_1 = Wrestling pictogram.svg
 |   piktogramma_1 izm = 
 | piktogramma_1 saite = Cīņas sports
 |          vārds_orig = ''Αμιράν Καρντάνοφ''
 |              attēls = 
 |             att_izm = 
 |            paraksts = 
&lt;!------ Personas dati ------&gt;
 |         pilns vārds = 
 |      dzimtais vārds = 
 |              dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1976|8|19}}
 |             dz_viet = {{vieta|PSRS|Ziemeļosetija-Alānija|Čikola|td=Krievija}}
 |             mir_dat = 
 |            mir_viet = 
 |             tautība = 
 |         dzīvesvieta = 
 |              garums = {{mērv|cm=156}}
 |               svars = {{mērv|kg=60}}
 |            spēlē ar = 
 |            karj ieņ = 
 |             iesauka = 
 |           mājaslapa = 
&lt;!------ Izglītība ------&gt;
 |          vidusskola = 
 |             koledža = 
 |          augstskola = 
 |        universitāte = 
 |          izgl iest1 = 
 |      izgl iest1_nos = 
 |          izgl iest2 = 
 |      izgl iest2_nos = 
&lt;!------ Profesionālā informācija ------&gt;
 |   pārstāvētā valsts = {{GRE}}
 |        sporta veids = [[Cīņas sports]]
 |               klubs = 
 |          disciplīna = Brīvā cīņa
 |                 poz = 
 |            tvēriens = 
 |             kar_sāk = 
 |            kar_beig = 
 |        kar_sāk_amat = 
 |       kar_beig_amat = 
 |            treneris = 
 |         bij_treneri = 
 |               trenē = 
 |           partneris = 
 |        klubs_sadaļa = 
 |         karj spēles = 
 |          karj cīņas = 
&lt;!------ OS informācija ------&gt;
 |           os_dalība = 3 (1996, 2000, 2004)
 |          os_medaļas = 1 (1 bronzas)
 |         os_lab sasn = 
&lt;!------ PČ informācija ------&gt;
 |            PČ_saite = 
 |           pč_dalība = 
 |          pč_medaļas = 
 |         pč_lab sasn = 
&lt;!------ Papildinformācija ------&gt;
 |              tituli = 
 |         augst rangs = 
 |              aģenti = 
 |          sasniegumi = 
 |               slavz = 
 |             dzimums = V
 |           atjaunots = 
&lt;!------ Medaļas ------&gt;
 |       rādīt_medaļas = jā
 |         headercolor = 
 |       medaļu tabula = 
{{MedalCountry | {{GRE}} }}
{{Medal|VOS}}
{{Medal|Bronze|[[2000. gada Vasaras Olimpiskās spēles|Sidneja 2000]]| līdz 54 kg}}
{{Medal|Competition|[[Eiropas čempionāts cīņas sportā|Eiropas čempionāti]]}}
{{Medal|Bronze|[[1998. gada Eiropas čempionāts cīņas sportā| Bratislava 1998]] | līdz 54 kg}}
{{Medal|Silver|[[2001. gada Eiropas čempionāts cīņas sportā| Budapešta 2001]] | līdz 54 kg}}
{{Medal|Silver|[[2003. gada Eiropas čempionāts cīņas sportā| Rīga 2003]] | līdz 55 kg}}
{{Medal|Bronze|[[2006. gada Eiropas čempionāts cīņas sportā| Maskava 2006]] | līdz 55 kg}}
}}
'''Amirans Kardanovs''' ({{val|el|Αμιράν Καρντάνοφ}}, ({{val|ru|Амиран Авданович Карданов}}; dzimis {{dat|1976|8|19}}) ir [[Krievija|Krievijā]] dzimis [[Grieķija]]s [[Brīvā cīņa|brīvā stila]] [[cīkstonis]], olimpiskās bronzas medaļas ieguvējs [[2000. gada vasaras olimpiskās spēles|2000. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.sports-reference.com/olympics/athletes/ka/amiran-kardanov-1.html |title=Amiran Kardanov |accessdate=2019-02-26 |work= |publisher=sports-reference.com |date= |language=en |archiveurl=https://web.archive.org/web/20121110085937/http://www.sports-reference.com/olympics/athletes/ka/amiran-kardanov-1.html |archivedate=2012-11-10 }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200418030541/https://www.sports-reference.com/olympics/athletes/ka/amiran-kardanov-1.html |date=2020-04-18 }}&lt;/ref&gt;

== Biogrāfija ==
Amirans Kardanovs dzimis [[Ziemeļosetija-Alānija|Ziemeļosetijā]]. Ar cīņas sportu sāka nodarboties 1987. gadā. Savas starptautiskās sporta karjeras sākumā viņš aizstāvēja [[Krievija]]s nacionālās izlases komandas krāsas. 1994. gadā viņa kļuva par pasaules čempionu junioru vidū. [[1996. gada vasaras olimpiskās spēles|1996. gada olimpisko spēļu]] priekšvakarā viņš pieņēma Grieķijas aicinājumu pāriet uz viņu komandu. Šāda lēmuma pieņemšana nodrošināja Kardanovam iespēju piedalīties olimpiskajās spēlēs, kamēr Krievijas komandā viņam būtu jāiztur konkurence ar citiem Krievijas cīkstoņiem.

Grieķijā viņš kļuva par cīņas kluba &quot;Piresteri&quot;, kas ir armijas centrālais sporta klubs, biedru. Zem Grieķijas karoga viņš piedalījās trijās olimpiskajās spēlēs, labāko rezultātu, trešo vietu sasniedzot [[2000. gada vasaras olimpiskās spēles|2000. gadā Sidnejā]]. Kardanovs ir piedalījies arī septiņos pasaules un desmit Eiropas čempionātos, pēdējos izcīnot divas sudraba un divas bronzas medaļas.&lt;ref&gt;[https://www.iat.uni-leipzig.de/datenbanken/dbwrestling/daten.php?spid=63E98F5F0EB0487A84A8394A20169971 A. Kardanova profils ''iat.uni-leipzig.de'' mājas lapā.]{{en ikona}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sporta ārējās saites}}
* {{Tīmekļa atsauce |url=http://ossetians.com/rus/news.php?newsid=665 |title=Карданов Амиран |accessdate=2019-02-26 |work= |publisher=ossetians.com |date= |language=ru }}
* {{Tīmekļa atsauce |url=http://www.molsport.ru/go.php?id=989 |title=Амиран Карданов: «Готовлюсь к четвертой Олимпиаде» |accessdate=2019-02-26 |work= |publisher=molsport.ru |date=2007-09-11 |language=ru |archive-date=2016-03-05 |archive-url=https://web.archive.org/web/20160305120613/http://www.molsport.ru/go.php?id=989 }}

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Kardanovs, Amirans}}

[[Kategorija:1976. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Grieķijas cīkstoņi]]
[[Kategorija:1996. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]]
[[Kategorija:2000. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]]
[[Kategorija:2004. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]]
[[Kategorija:Grieķijas olimpiskie bronzas medaļnieki]]
[[Kategorija:Ziemeļosetijā-Alānijā dzimušie]]
[[Kategorija:Olimpiskie bronzas medaļnieki cīņas sportā]]</text>
      <sha1>tmdcei2z43j01nwj546d4gkmoogsucn</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Estere Peonija</title>
    <ns>0</ns>
    <id>424021</id>
    <revision>
      <id>4468496</id>
      <parentid>3704231</parentid>
      <timestamp>2026-05-15T08:15:33Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kikos</username>
        <id>3705</id>
      </contributor>
      <comment>/* ievads */</comment>
      <origin>4468496</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2794" sha1="mdxpkte6tqbzum68lqpe2toc4vpl7kh" xml:space="preserve">{{Mūzikas izpildītāja infokaste
| Fons = solists
| Vārds = Estere Aleksandra Krecu
| Vārds_orig = ''Ester Alexandra Crețu''
| Attēls = Ester Peony.png
| Att_izm = 200px
| Ainava = 
| Apraksts = Estere Peonija 2019. gadā
| Dz_vārds = 
| Pseidonīms = Estere Peonija
| Dzimis = {{dzimšanas datums un vecums|1993|7|21}}
| Vieta_dz = {{vieta|Rumānija|Kimpulunga}}
| Miris = 
| Vieta_mr = 
| Vieta = 
| Žanrs = [[Popmūzika]]
| Nodarbošanās = [[Dziedātāja]], [[dziesmu autore]]
| Instrumenti = [[Vokāls]]
| Gadi = 2014-pašlaik
| Izdevējkompānija = ''Cat Music''
| Darbojies_arī = 
| Mlapa = 
| Dzimums = S
}}
'''Estere Aleksandra Krecu''' ({{val|ro|Ester Alexandra Crețu}}; dzimusi {{dat|1993|7|21}} [[Kimpulungā]]), plašāk pazīstama kā '''Estere Peonija''' (''Ester Peony''), ir [[Rumāņi|rumāņu]]-[[Kanādieši|kanādiešu]] [[dziedātāja]] un [[dziesmu autore]]. Estere piedalījās [[2019. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2019. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] [[Telaviva|Telavivā]], [[Izraēla|Izraēlā]], pārstāvot [[Rumānija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Rumāniju]] ar dziesmu ''[[On a Sunday]]''.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://eurovoix.com/2019/03/19/romania-ester-peony-received-356-televotes-in-the-final-of-selectia-nationala-2019/|title=Romania: Ester Peony Received 356 Televotes in the Final of Selectia Nationala 2019|last=Granger|first=Anthony|website=Eurovoix|access-date={{Dat|2021|3|25||bez}}|date={{Dat|2019|3|19||bez}}|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://wiwibloggs.com/2019/02/17/romania-ester-peony-wins-selectia-nationala/233513/|title=Romania: Ester Peony wins Selectia Nationala with “On a Sunday”|last=Gallagher|first=Robyn|website=Wiwibloggs|access-date={{Dat|2021|3|25||bez}}|date={{Dat|2019|2|17||bez}}|language=en}}&lt;/ref&gt; Savā pusfinālā viņa ieguva 13. vietu, kas neļāva kvalificēties finālam.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{kastes sākums}}
{{s-balvas}}
{{Amatu secība
| pirms = ''[[The Humans]]''&lt;br /&gt;ar dziesmu ''[[Goodbye]]''
| virsraksts = [[Rumānija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Rumānijas]] pārstāve [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursā]]&lt;br /&gt;ar dziesmu ''[[On a Sunday]]''
| periods = [[2019. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss]]
| pēc = ''[[Roxen]]''&lt;br /&gt;ar dziesmu ''[[Amnesia]]''
}}
{{kastes beigas}}

{{Rumānija-aizmetnis}}
{{mūzika-aizmetnis}}
{{Eirovīzija-aizmetnis}}

{{2019. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss}}
{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Peonija, Estere}}
[[Kategorija:1993. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Ardžešas žudecā dzimušie]]
[[Kategorija:Rumānijas dziedātāji]]
[[Kategorija:Rumānijas Eirovīzijas dziesmu konkursa dalībnieki]]
[[Kategorija:2019. gada Eirovīzijas dziesmu konkursa dalībnieki]]</text>
      <sha1>mdxpkte6tqbzum68lqpe2toc4vpl7kh</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Īgelštrēmi</title>
    <ns>0</ns>
    <id>426165</id>
    <revision>
      <id>4468260</id>
      <parentid>3151926</parentid>
      <timestamp>2026-05-14T16:02:02Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Meistars Joda</username>
        <id>781</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4468260</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3275" sha1="4tk0xrat9c1vzhr056mt0wp27fqeqst" xml:space="preserve">[[Attēls:Igelströmi suguvõsa vabahärravapp.jpg|thumb|200px|Īgelštrēmu dzimtas ģerbonis.]]

'''Īgelštrēmi''' ({{val|sv|Igelström}}) ir [[vācbaltieši|vācbaltiešu]] dzimta, kas 17. gadsimta sākumā ieceļoja [[Zviedru Vidzeme|Zviedru Vidzemē]] un vēlāk izplatījās arī [[Krievija|Krievijā]]. 1747. gadā ierakstīta [[Vidzemes bruņniecība]]s un 1806. gadā  [[Igaunijas bruņniecība]]s matrikulā.

== Vēsture ==
Dzimtas ciltstēvs ir [[Zviedri|zviedru]] pulkvedis Bengts Haraldsons, kura dēls Haralds Bengtsons (1604–1678) bija [[Zviedru Vidzeme]]s gubernatora [[Juhans Šite|Juhana Šites]] kambarkungs. Pēc [[Poļu—zviedru karš (1600—1629)|poļu—zviedru karu]] beigām viņš ieguva tādas Zviedru Vidzemes muižas kā Ropku  (''Ropkoy''), Laivu (''Laiwa, Laeva'') un citas mūsdienu Igaunijā, kā arī Mazbrenguļu muižu (''Klein-Wrangelshof''), tagadējā [[Dikļu pagasts|Dikļu pagastā]] Latvijā. 
1645. gadā pulkvedi Bengtu Haraldsonu un viņa pēcnācējus iecēla Zviedrijas dižciltīgo kārtā un piešķīra uzvārdu Īgelštrēms (''von Igelström'', no &quot;[[dēles|dēļu]] straumes&quot;).&lt;ref&gt;Otto Magnus von Stackelberg. ''Genealogisches Handbuch der estländischen Ritterschaft'', Bd.: 1, Görlitz, [1931] [http://daten.digitale-sammlungen.de/bsb00000600/images/index.html?id=00000600&amp;groesser=&amp;fip=eayaenyztssdasenfsdrsdaseayaeayasdas&amp;no=3&amp;seite=837], Seite 67&lt;/ref&gt;

Viņa mazmazdēls majors Haralds Haraldsons Īgelštrēms  [[Lielais Ziemeļu karš|Lielā Ziemeļu kara]] laikā bija gan Zviedrijas, gan [[Polijas-Lietuvas kopvalsts]] dienestā un 1710. gadā krita kaujā pret krieviem pie [[Druja]]s. Pēc [[Vidzemes un Igaunijas kapitulācija (1710)| Vidzemes kapitulācija]]s un inkorporācijas Krievijas impērijā viņa dēli sadalīja tēva īpašumus un iegādājās vēl citas muižas.  
Pieci brāļi Gustavs Heinrihs (1695–1771, Ropkas un Laivas muižu īpašnieks, [[Vidzemes landmaršali|Vidzemes landmaršals]]), Haralds Vilhelms (1696–1760, Devēnas (''Deewen'') muižnieks), Otto Reinholds (miris 1751, [[Dzelzavas muiža|Dzelzavas muižnieks]]), Georgs Reinholds (1698–1752) un Leonards Johans (1702–1782, [[Code]]s un [[Kleistu muiža|Kleistu]] muižnieks) 1739. gadā par īpašiem nopelniem ieguva mantojamu barona titulu.&lt;ref&gt;[http://www.ra.ee/apps/vapid/index.php?act=search&amp;lang=de Estonian Historical Archive, 2006] &lt;/ref&gt;

Savukārt Gustava Heinriha Īgelštrēma dēli Haralds Gustavs (1733–1804), Jakobs Johans (1735–1804) un Otto Heinrihs (1737–1823, ģenerālis, [[Šampēteris|Šampētera]], [[Anniņmuiža]]s un [[Zolitūde]]s muižnieks) 1792. gadā ieguva mantojamu Svētās Romas impērijas grāfa titulu. Ģenerālmajors Aleksandrs Īgelštrēms (1770–1855) 1845. gadā ieguva Krievijas impērijas grāfa titulu.

&lt;gallery&gt;
Levitsky Igelstrom.jpg|ģenerālis Oto Heinrihs Īgelštrēms
Konstantin Igelstrom.jpg|[[Dekabristu sacelšanās|dekabrists]] Konstantīns Īgelštrēms
Igelstrom GG.jpg|ģenerālis Heinrihs Īgelštrēms (1825-1899)
Brockhaus and Efron Encyclopedic Dictionary B82 32-1.jpg|rakstnieks Andrejs Īgelštrēms
&lt;/gallery&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

[[Kategorija:Vācbaltiešu dižciltīgo dzimtas]]
[[Kategorija:Vidzemes bruņniecības dzimtas]]</text>
      <sha1>4tk0xrat9c1vzhr056mt0wp27fqeqst</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>2019. gada NHL drafts</title>
    <ns>0</ns>
    <id>436156</id>
    <revision>
      <id>4468189</id>
      <parentid>4465258</parentid>
      <timestamp>2026-05-14T13:26:36Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <comment>/* 2. kārta */</comment>
      <origin>4468189</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4409" sha1="ddl3gc3td8bmfnq1rvffpuxpjmvvn29" xml:space="preserve">{{Drafta infokaste
| name           = 2019. gada NHL drafts
| logo           = 
| logosize       = 
| image          = 
| imagesize      = 
| caption        = 
| date           = [[2019]]. gada [[21. jūnijs|21]].-[[22. jūnijs]]
| time           = 
| location       = {{vieta|Kanāda|Vankūvera}}
| network        = 
| first          = {{flaga|ASV}} [[Džeks Hjūzs]]
| first_t        = [[Ņūdžersijas &quot;Devils&quot;]]
| first_l        = Nacionālās hokeja līgas drafts#Visi NHL drafti
| first_r        = 31
| most           = 
| fewest         = 
| overall        = 217
| latv1_nr       = 156
| latv1          = [[Artūrs Šilovs]]
| draftlist      = [[Nacionālās hokeja līgas drafts|NHL drafti]]
| prev_year      = [[2018. gada NHL drafts|2018]]
| next_year      = [[2020. gada NHL drafts|2020]]
}}
'''2019. gada NHL drafts''' bija 57. [[Nacionālā hokeja līga|NHL]] [[Nacionālās hokeja līgas drafts|drafts]], kurš norisinājās [[2019. gads|2019]]. gada [[21. jūnijs|21. jūnijā]] [[Vankūvera|Vankūverā]], [[Kanāda|Kanādā]]. Kopā tika draftēti 217 spēlētāji septiņās kārtās.

== 1. kārta ==
{| class=&quot;wikitable&quot;
! width=30px |Nr.
! width=210px |Spēlētājs
! width=180px |Komanda
|-
|1
|{{flaga|ASV}} [[Džeks Hjūzs]]
|[[Ņūdžersijas &quot;Devils&quot;]]
|-
|2
|{{flaga|Somija}} [[Kāpo Kako]]
|[[Ņujorkas &quot;Rangers&quot;]]
|-
|3
|{{flaga|Kanāda}} [[Kirbijs Dehs]]
|[[Čikāgas &quot;Blackhawks&quot;]]
|-
|4
|{{flaga|Kanāda}} [[Bouens Bairems]]
|[[Kolorādo &quot;Avalanche&quot;]]
|-
|5
|{{flaga|ASV}} [[Alekss Terkots]]
|[[Losandželosas &quot;Kings&quot;]]
|-
|6
|{{flaga|Vācija}} [[Morics Zeiders]]
|[[Detroitas &quot;Red Wings&quot;]]
|-
|7
|{{flaga|Kanāda}} [[Dilans Kozenss]]
|[[Bufalo &quot;Sabres&quot;]]
|-
|8
|{{flaga|Zviedrija}} [[Filips Brūberjs]]
|[[Edmontonas &quot;Oilers&quot;]]
|-
|9
|{{flaga|ASV}} [[Trevors Zīgrass]]
|[[Anahaimas &quot;Ducks&quot;]]
|-
|10
|{{flaga|Krievija}} [[Vasilijs Podkolzins]]
|[[Vankūveras &quot;Canucks&quot;]]
|-
|11
|{{flaga|Zviedrija}} [[Viktors Sēderstrēms]]
|[[Arizonas &quot;Coyotes&quot;]]
|-
|12
|{{flaga|ASV}} [[Mets Boldijs]]
|[[Minesotas &quot;Wild&quot;]]
|-
|13
|{{flaga|ASV}} [[Spensers Naits]]
|[[Floridas &quot;Panthers&quot;]]
|-
|14
|{{flaga|ASV}} [[Kamerons Jorks]]
|[[Filadelfijas &quot;Flyers&quot;]]
|-
|15
|{{flaga|ASV}} [[Kols Kofīlds]]
|[[Monreālas &quot;Canadiens&quot;]]
|-
|16
|{{flaga|Kanāda}} [[Alekss Ņūhuks]]
|[[Kolorādo &quot;Avalanche&quot;]]
|-
|17
|{{flaga|Kanāda}} [[Peitons Krebss]]
|[[Vegasas &quot;Golden Knights&quot;]]
|-
|18
|{{flaga|Kanāda}} [[Tomass Hārlijs]]
|[[Dalasas &quot;Stars&quot;]]
|-
|19
|{{flaga|Somija}} [[Lasi Tomsons]]
|[[Otavas &quot;Senators&quot;]]
|-
|20
|{{flaga|Somija}} [[Ville Heinola]]
|[[Vinipegas &quot;Jets&quot;]]
|-
|21
|{{flaga|Kanāda}} [[Semjuels Pulēns]]
|[[Pitsburgas &quot;Penguins&quot;]]
|-
|22
|{{flaga|Zviedrija}} [[Tobiass Bjernfots]]
|[[Losandželosas &quot;Kings&quot;]]
|-
|23
|{{flaga|Zviedrija}} [[Simons Holmstrēms]]
|[[Ņujorkas &quot;Islanders&quot;]]
|-
|24
|{{flaga|Kanāda}} [[Filips Tomasino]]
|[[Našvilas &quot;Predators&quot;]]
|-
|25
|{{flaga|Kanāda}} [[Konors Makmaikls]]
|[[Vašingtonas &quot;Capitals&quot;]]
|-
|26
|{{flaga|Kanāda}} [[Džeikobs Peletjē]]
|[[Kalgari &quot;Flames&quot;]]
|-
|27
|{{flaga|Kanāda}} [[Nolans Futs]]
|[[Tampabejas &quot;Lightning&quot;]]
|-
|28
|{{flaga|Kanāda}} [[Raiens Suzuki]]
|[[Karolīnas &quot;Hurricanes&quot;]]
|-
|29
|{{flaga|Kanāda}} [[Breidens Treisijs]]
|[[Anahaimas &quot;Ducks&quot;]]
|-
|30
|{{flaga|ASV}} [[Džons Bīčers]]
|[[Bostonas &quot;Bruins&quot;]]
|-
|31
|{{flaga|ASV}} [[Raians Džonsons (hokejists)|Raians Džonsons]]
|[[Bufalo &quot;Sabres&quot;]]
|}

== 2. kārta ==
{| class=&quot;wikitable&quot;
! width=&quot;30px&quot; |Nr.
! width=&quot;210px&quot; |Spēlētājs
! width=&quot;180px&quot; |Komanda
|-
|32
|{{flaga|ASV}} [[Šeins Pinto]]
|[[Otavas &quot;Senators&quot;]]
|-
|43
|{{flaga|ASV}} [[Alekss Vlasiks]]
|[[Čikāgas &quot;Blackhawks&quot;]]
|-
|60
|{{flaga|Zviedrija}} [[Alberts Jūhansons]]
|[[Detroitas &quot;Red Wings&quot;]]
|}

== 4. kārta ==
{| class=&quot;wikitable&quot;
! width=&quot;30px&quot; |Nr.
! width=&quot;210px&quot; |Spēlētājs
! width=&quot;180px&quot; |Komanda
|-
|114
|{{flaga|Krievija}} [[Dmitrijs Voronkovs]]
|[[Kolumbusas &quot;Blue Jackets&quot;]]
|}

== 6. kārta ==
{| class=&quot;wikitable&quot;
! width=30px |Nr.
! width=210px |Spēlētājs
! width=180px |Komanda
|-
|156
|{{flaga|Latvija}} [[Artūrs Šilovs]]
|[[Vankūveras &quot;Canucks&quot;]]
|}

== 7. kārta ==
{| class=&quot;wikitable&quot;
! width=&quot;30px&quot; |Nr.
! width=&quot;210px&quot; |Spēlētājs
! width=&quot;180px&quot; |Komanda
|-
|209
|{{flaga|Somija}} [[Valteri Pūstinens]]
|[[Pitsburgas &quot;Penguins&quot;]]
|}

{{Hokejs-aizmetnis}}
{{NHLdrafts}}

[[Kategorija:2019. gads sportā]]
[[Kategorija:NHL drafts]]</text>
      <sha1>ddl3gc3td8bmfnq1rvffpuxpjmvvn29</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4468213</id>
      <parentid>4468189</parentid>
      <timestamp>2026-05-14T14:46:01Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <comment>/* 1. kārta */</comment>
      <origin>4468213</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4406" sha1="szgunv71smfymaqql5rcdt3unl2yv1y" xml:space="preserve">{{Drafta infokaste
| name           = 2019. gada NHL drafts
| logo           = 
| logosize       = 
| image          = 
| imagesize      = 
| caption        = 
| date           = [[2019]]. gada [[21. jūnijs|21]].-[[22. jūnijs]]
| time           = 
| location       = {{vieta|Kanāda|Vankūvera}}
| network        = 
| first          = {{flaga|ASV}} [[Džeks Hjūzs]]
| first_t        = [[Ņūdžersijas &quot;Devils&quot;]]
| first_l        = Nacionālās hokeja līgas drafts#Visi NHL drafti
| first_r        = 31
| most           = 
| fewest         = 
| overall        = 217
| latv1_nr       = 156
| latv1          = [[Artūrs Šilovs]]
| draftlist      = [[Nacionālās hokeja līgas drafts|NHL drafti]]
| prev_year      = [[2018. gada NHL drafts|2018]]
| next_year      = [[2020. gada NHL drafts|2020]]
}}
'''2019. gada NHL drafts''' bija 57. [[Nacionālā hokeja līga|NHL]] [[Nacionālās hokeja līgas drafts|drafts]], kurš norisinājās [[2019. gads|2019]]. gada [[21. jūnijs|21. jūnijā]] [[Vankūvera|Vankūverā]], [[Kanāda|Kanādā]]. Kopā tika draftēti 217 spēlētāji septiņās kārtās.

== 1. kārta ==
{| class=&quot;wikitable&quot;
! width=30px |Nr.
! width=210px |Spēlētājs
! width=180px |Komanda
|-
|1
|{{flaga|ASV}} [[Džeks Hjūzs]]
|[[Ņūdžersijas &quot;Devils&quot;]]
|-
|2
|{{flaga|Somija}} [[Kāpo Kako]]
|[[Ņujorkas &quot;Rangers&quot;]]
|-
|3
|{{flaga|Kanāda}} [[Kirbijs Dehs]]
|[[Čikāgas &quot;Blackhawks&quot;]]
|-
|4
|{{flaga|Kanāda}} [[Bouens Bairems]]
|[[Kolorādo &quot;Avalanche&quot;]]
|-
|5
|{{flaga|ASV}} [[Alekss Terkots]]
|[[Losandželosas &quot;Kings&quot;]]
|-
|6
|{{flaga|Vācija}} [[Morics Zeiders]]
|[[Detroitas &quot;Red Wings&quot;]]
|-
|7
|{{flaga|Kanāda}} [[Dilans Kozenss]]
|[[Bufalo &quot;Sabres&quot;]]
|-
|8
|{{flaga|Zviedrija}} [[Filips Brūberjs]]
|[[Edmontonas &quot;Oilers&quot;]]
|-
|9
|{{flaga|ASV}} [[Trevors Zīgrass]]
|[[Anahaimas &quot;Ducks&quot;]]
|-
|10
|{{flaga|Krievija}} [[Vasilijs Podkolzins]]
|[[Vankūveras &quot;Canucks&quot;]]
|-
|11
|{{flaga|Zviedrija}} [[Viktors Sēderstrēms]]
|[[Arizonas &quot;Coyotes&quot;]]
|-
|12
|{{flaga|ASV}} [[Mets Boldijs]]
|[[Minesotas &quot;Wild&quot;]]
|-
|13
|{{flaga|ASV}} [[Spensers Naits]]
|[[Floridas &quot;Panthers&quot;]]
|-
|14
|{{flaga|ASV}} [[Kems Jorks]]
|[[Filadelfijas &quot;Flyers&quot;]]
|-
|15
|{{flaga|ASV}} [[Kouls Kofīlds]]
|[[Monreālas &quot;Canadiens&quot;]]
|-
|16
|{{flaga|Kanāda}} [[Alekss Ņūhuks]]
|[[Kolorādo &quot;Avalanche&quot;]]
|-
|17
|{{flaga|Kanāda}} [[Peitons Krebss]]
|[[Vegasas &quot;Golden Knights&quot;]]
|-
|18
|{{flaga|Kanāda}} [[Tomass Hārlijs]]
|[[Dalasas &quot;Stars&quot;]]
|-
|19
|{{flaga|Somija}} [[Lasi Tomsons]]
|[[Otavas &quot;Senators&quot;]]
|-
|20
|{{flaga|Somija}} [[Ville Heinola]]
|[[Vinipegas &quot;Jets&quot;]]
|-
|21
|{{flaga|Kanāda}} [[Semjuels Pulēns]]
|[[Pitsburgas &quot;Penguins&quot;]]
|-
|22
|{{flaga|Zviedrija}} [[Tobiass Bjernfots]]
|[[Losandželosas &quot;Kings&quot;]]
|-
|23
|{{flaga|Zviedrija}} [[Simons Holmstrēms]]
|[[Ņujorkas &quot;Islanders&quot;]]
|-
|24
|{{flaga|Kanāda}} [[Filips Tomasino]]
|[[Našvilas &quot;Predators&quot;]]
|-
|25
|{{flaga|Kanāda}} [[Konors Makmaikls]]
|[[Vašingtonas &quot;Capitals&quot;]]
|-
|26
|{{flaga|Kanāda}} [[Džeikobs Peletjē]]
|[[Kalgari &quot;Flames&quot;]]
|-
|27
|{{flaga|Kanāda}} [[Nolans Futs]]
|[[Tampabejas &quot;Lightning&quot;]]
|-
|28
|{{flaga|Kanāda}} [[Raiens Suzuki]]
|[[Karolīnas &quot;Hurricanes&quot;]]
|-
|29
|{{flaga|Kanāda}} [[Breidens Treisijs]]
|[[Anahaimas &quot;Ducks&quot;]]
|-
|30
|{{flaga|ASV}} [[Džons Bīčers]]
|[[Bostonas &quot;Bruins&quot;]]
|-
|31
|{{flaga|ASV}} [[Raians Džonsons (hokejists)|Raians Džonsons]]
|[[Bufalo &quot;Sabres&quot;]]
|}

== 2. kārta ==
{| class=&quot;wikitable&quot;
! width=&quot;30px&quot; |Nr.
! width=&quot;210px&quot; |Spēlētājs
! width=&quot;180px&quot; |Komanda
|-
|32
|{{flaga|ASV}} [[Šeins Pinto]]
|[[Otavas &quot;Senators&quot;]]
|-
|43
|{{flaga|ASV}} [[Alekss Vlasiks]]
|[[Čikāgas &quot;Blackhawks&quot;]]
|-
|60
|{{flaga|Zviedrija}} [[Alberts Jūhansons]]
|[[Detroitas &quot;Red Wings&quot;]]
|}

== 4. kārta ==
{| class=&quot;wikitable&quot;
! width=&quot;30px&quot; |Nr.
! width=&quot;210px&quot; |Spēlētājs
! width=&quot;180px&quot; |Komanda
|-
|114
|{{flaga|Krievija}} [[Dmitrijs Voronkovs]]
|[[Kolumbusas &quot;Blue Jackets&quot;]]
|}

== 6. kārta ==
{| class=&quot;wikitable&quot;
! width=30px |Nr.
! width=210px |Spēlētājs
! width=180px |Komanda
|-
|156
|{{flaga|Latvija}} [[Artūrs Šilovs]]
|[[Vankūveras &quot;Canucks&quot;]]
|}

== 7. kārta ==
{| class=&quot;wikitable&quot;
! width=&quot;30px&quot; |Nr.
! width=&quot;210px&quot; |Spēlētājs
! width=&quot;180px&quot; |Komanda
|-
|209
|{{flaga|Somija}} [[Valteri Pūstinens]]
|[[Pitsburgas &quot;Penguins&quot;]]
|}

{{Hokejs-aizmetnis}}
{{NHLdrafts}}

[[Kategorija:2019. gads sportā]]
[[Kategorija:NHL drafts]]</text>
      <sha1>szgunv71smfymaqql5rcdt3unl2yv1y</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Varang Nord</title>
    <ns>0</ns>
    <id>438826</id>
    <revision>
      <id>4468500</id>
      <parentid>4279020</parentid>
      <timestamp>2026-05-15T08:28:19Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Ilzebarkevica2</username>
        <id>145449</id>
      </contributor>
      <origin>4468500</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="15629" sha1="efbvtgr3th3vvwmna7p2pd33r6hcqsb" xml:space="preserve">{{Izolēts raksts|date=2019. gada augusts}}
{{Nosaukums slīprakstā}}
{{Mūzikas izpildītāja infokaste
| Vārds = ''Varang Nord''
| Attēls = Varang Nord.png
| Att_izm = 250px
| Ainava = 
| Apraksts = 
| Fons = grupa
| Vieta = {{vieta|Latvija|Daugavpils}}
| Žanrs = *[[folkmetāls]]
| Gadi = 2014—pašlaik
| Izdevējkompānija = 
| Mlapa = 
| Dalībnieki = * Jeļena Kaļniša
* Edgars Jurkjans
* Maksims Popovs
* Aigars Zeiza
* Rinalds Stivriņš
* Ņikita Kobcevs|Bijušie dalībnieki
* Artjoms Kuricins
* Jaroslavs Sokolovs
}}

'''''Varang Nord''''' ir 2014. gadā [[Daugavpils|Daugavpilī]] izveidota [[folkmetāls|folkmetāla]] grupa. Līdz šim grupa izdevusi četrus pilna izmēra studijas albumus un divus [[mazalbums|mazalbumus]].

== Vēsture ==

Grupa tika izveidota 2014. gadā, pieņemot nosaukumu ''Varang Nord'', un izdeva albumu ''Fire of the North'', kas tika ierakstīts grupas drauga studijā.&lt;ref name=&quot;debija&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.alternative.lv/jaunakie-ieraksti/folkmetala-grupa-varang-nord-izdod-debijas-albumu-926/|title=Folkmetāla grupa Varang Nord izdod debijas albumu|website=alternative.lv|accessdate=2019. gada 7. augustā|date=2014. gada 27. novembris}}&lt;/ref&gt; Neskatoties uz albumu nosaukumu, visas tajā iekļautās dziesmas ir [[krievu valoda|krievu valodā]], bet līdztekus dziesmu krieviskajiem nosaukumiem norādīti arī to tulkojumi angliski.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title= Jo vairāk līķu, jo lielāka slava: VARANG NORD — «Master of the Forest» |author= Raitis Sametis |date= 2016. gada 12. janvāris |publisher= Karametāls |url= https://karametals.lv/zinas/jo-vairak-liku-jo-lielaka-slava-varang-nord-master-923/ |accessdate= 2019. gada 7. augustā |archive-date= 2019. gada 25. Augustsss |archive-url= https://web.archive.org/web/20190825141850/https://karametals.lv/zinas/jo-vairak-liku-jo-lielaka-slava-varang-nord-master-923/ }}&lt;/ref&gt; 2016. gada 4. augustā grupa izdeva videoklipu albuma dziesmai ''Blood Surf (Кровавый прибой)'' par [[vikingi|vikingu]] sirojumiem [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]] no 8. gadsimta beigām līdz 11. gadsimtam.&lt;ref name=&quot;Blood Surf&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |title= Varang Nord publicē videoklipu dziesmai Blood Surf |date= 2016. gada 4. augusts |website= alternative.lv |url= http://www.alternative.lv/video/varang-nord-publice-videoklipu-dziesmai-blood-surf-1482/ |accessdate= 2019. gada 7. augustā}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title= Daugavpils metālisti «Varang Nord» piedāvā jaunu klipu |date= 2016. gada 7. augusts |website= [[tvnet.lv]] |url= https://www.tvnet.lv/4664120/daugavpils-metalisti-varang-nord-piedava-jaunu-klipu |accessdate= 2019. gada 7. augustā}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title= Latvijas vikingmetālisti izdevuši jaunu klipu |date= 2016. gada 31. jūlijs |publisher= [[Delfi (portāls)|Delfi]] |url= https://rus.delfi.lv/showtime/news/picsnsounds/sounds/latvijskie-viking-metallisty-varang-nord-vypustili-novyj-klip.d?id=47732521 |accessdate= 2019. gada 7. augustā |language=krieviski}}&lt;/ref&gt;

2016. gada 14. augustā klubā „Melnā Piektdiena” ''Varang Nord'' iesildīja fēriešu folkmetāla grupu ''[[Týr (grupa)|Týr]]''.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title= Rīgā koncertēs vikingmetālisti Tyr |date= 2016. gada 10. augusts |website= alternative.lv |url= http://www.alternative.lv/zinas/riga-koncertes-vikingmetalisti-tyr-1488/ |accessdate= 2019. gada 7. augustā}}&lt;/ref&gt; 2016. gada beigās grupa izdeva mazalbumu ''Call of Battle'', kura atvēršanas svētki notika nākamā gada 25. februārī klubā „Melnā Piektdiena”. Albumā iekļautas trīs dziesmas, no kurām viena — „Ziemeļvīri” — ierakstīta latviski, piedaloties ''[[Skyforger]]'' un ''[[Green Novice]]'' ģitāristam un vokālistam [[Alvis Bernāns|Alvim Bernānam]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title= Latvijas vikingi Varang Nord piedāvā jaunu programmu |date= 2017. gada 16. februāris |publisher= [[Delfi (portāls)|Delfi]] |url= https://rus.delfi.lv/showtime/news/whatson/family/latvijskie-vikingi-varang-nord-predstavyat-novuyu-programmu.d?id=48522011&amp;all=true |accessdate= 2019. gada 7. augustā |language=krieviski}}&lt;/ref&gt;

2019. gada 17. aprīlī grupa izdeva dziesmu „Stuojīs” [[latgaliešu valoda|latgaliešu valodā]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title= Latvijas vikingi izdevuši jaunu dziesmu latgaliešu valodā |date= 2019. gada 21. maijs |website= [[tvnet.lv]] |url= https://rus.tvnet.lv/6687630/latviyskie-vikingi-vypustili-novuyu-pesnyu-na-latgalskom-yazyke |accessdate= 2019. gada 7. augustā |language=krieviski}}&lt;/ref&gt; Dziesmas videoklipu ''Varang Nord'' uzņēma 19. jūlijā [[Lielvārdes novads|Lielvārdes novadā]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title= Mūziķu grupa „Varang Nord” filmējusi videoklipu Lielvārdes novadā |date= 2019. gada 21. maijs |publisher= [[Lielvārdes novads]] |url= http://lielvarde.lv/index.php?option=com_content&amp;view=article&amp;id=8151142&amp;Mziu-grupa-Varang-Nord-filmjusi-videoklipu-Lielvrdes-novad&amp;catid=78&amp;raksts&amp;Itemid=522 |accessdate= 2019. gada 7. augustā }}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt; Dziesmu valodas maiņu grupas dalībnieki kādā intervijā skaidroja šādi:

{{Cquote|Pat Latvijā smagās mūzikas izpildītāju vidū nav daudz, kas dziedātu latgaliski, un par pasauli nemaz nerunājot. Dziedot latgaliski, mēs izceļam sevi un nesam Latvijas un Latgales vārdu pasaulē.&lt;ref&gt;{{Laikraksta atsauce |title= Lobuokuo latgalīšu metala grupa „Varang Nord” |date= 2019. gada 13. augusts |publisher= [[Latgalīšu Kulturys Gazeta]] |url= https://www.lakuga.lv/2019/08/13/lobuokuo-latgalisu-metala-grupa-varang-nord/ |accessdate= 2019. gada 19. augustā |language=latgaliski}}&lt;/ref&gt;}}

2019. gada 1. jūnijā ''Varang Nord'' uzvarēja smagās mūzikas grupu atlases finālā ''Wacken Metal Battle'', iegūstot tiesības pārstāvēt Latviju augustā Vācijā notiekošajā festivāla ''[[Wacken Open Air]]'' grupu konkursā.&lt;ref&gt;{{Laikraksta atsauce |title= Latviju prestižajā „Wacken” festivālā pārstāvēs daugavpilieši |author=Sandris Vanzovičs |date= 2019. gada 3. jūnijs |publisher= [[Neatkarīgā Rīta Avīze]] |url= https://nra.lv/izklaide/282625-latviju-prestizaja-wacken-festivala-parstaves-daugavpiliesi.htm |accessdate= 2019. gada 7. augustā}}&lt;/ref&gt; Tajā ''Varang Nord'' 30 dalībvalstu konkurencē ieguva pirmo vietu, iegūstot 5000 eiro lielu naudas balvu, tehnisko aprīkojumu, iespēju bez maksas ierakstīt videoklipu [[Bulgārija|Bulgārijā]], piedalīties ''Full Metal Holiday'' festivālā [[Maļorka|Maļorkā]] un ierakstīt albumu ārzemju studijā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title= Daugavpils mūziķi uzvarējuši pasaulē lielākajā metāla grupu konkursā 'Wacken Metal Battle 2019' |date= 2019. gada 5. augusts |publisher=[[Delfi (portāls)|Delfi]] |url= https://www.delfi.lv/kultura/news/music/daugavpils-muziki-uzvarejusi-pasaule-lielakaja-metala-grupu-konkursa-wacken-metal-battle-2019.d?id=51341455 |accessdate= 2019. gada 7. augustā}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title= Varang Nord uzvar metāla grupu konkursā Wacken Metal Battle 2019 |date= 2019. gada 6. augusts |website= alternative.lv |url= http://www.alternative.lv/zinas/varan-nord-uzvar-metala-grupa-konkursa-wacken-metal-battle-2019-2100/ |accessdate= 2019. gada 7. augustā}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title= Latvijas metāla grupa „Varang Nord” uzvar pasaules lielākajā metāla grupu konkursā |date= 2019. gada 6. augusts |website= [[tvnet.lv]] |url= https://www.tvnet.lv/6746780/latvijas-metala-grupa-varang-nord-uzvar-pasaules-lielakaja-metala-grupu-konkursa |accessdate= 2019. gada 7. augustā}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title= Latvijas grupa „Varang Nord” uzvarējusi pasaules lielākajā metālmūzikas konkursā |date= 2019. gada 6. augusts |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |url= https://www.lsm.lv/raksts/kultura/muzika/latvijas-grupa-varang-nord-uzvarejusi-pasaules-lielakaja-metalmuzikas-konkursa.a327892/ |accessdate= 2019. gada 7. augustā}}&lt;/ref&gt;

2020. gada beigās Varang Nord paziņoja par Heathen Heroes tūri septembrī 2021. gadā ar koncertiem Čehijā, Polijā, Lietuvā, Latvijā, Igaunijā un Somijā, piedaloties [[:en:Týr_(band)|Týr]], [[:en:Arkona_(band)|Arkona]], [[:en:Dalriada_(band)|Dalriada]] un Varmia.

Viņu ceturtais studijas albums &quot;Pārķiuņa uomurs&quot; tika izdots 2021. gada 23. februārī un dziesmas pilnībā ir radītas [[Latgaliešu valoda|latgaļu valodā]]. Albuma orķestrālās aranžēšanas veica komponists Jurijs Borins, savukārt Sergejs Karševs rakstīja basa daļas, un Aljona Fomina spēlēja [[dūdas]] un talharpu.

2021. gadā viņu albums &quot;Pārķiuņa Uomurs&quot; tika nominēts kategorijā &quot;Gada globālais metāla izlaidums&quot;. Pati grupa tika nominēta kategorijā &quot;Uzlēcošā Eiropas grupa&quot; un ieņēma desmito vietu.

2023. gada septembrī &quot;Varang Nord&quot; devās ceļojumā pa Black Pilgrimage Tour kopā ar [[:en:Batushka|Batushka]], [[:en:Arkona_(band)|Arkona]] un Aeternam, kurā viņi sniedza 17 koncertus 13 Eiropas valstīs.

Oktobrī 2023. gadā grupa izdeva  EP &quot;Veļi&quot; , kurā iekļautas 7 akustiskas interpretācijas iepriekš izdotiem hitiem.

=== Incidents ar Jeļenu un &quot;10 Years of Battles&quot; tūre ===
2024. gada aprīlī grupa ''Varang Nord'' izdeva singlu &quot;Latgola&quot;, kas ir veltījums grupas dzimtajām zemēm un to spēkam. 

2024. gada 1. jūnijā grupas akordeoniste Jeļena Kaļniša iekļuva ceļu satiksmes negadījumā [[Daugavpils|Daugavpilī]], pēc kā tika hospitalizēta un komā tika transportēta uz Rīgu, kur pārcieta operāciju. Jūlija vidū Jeļena paziņoja par pozitīvu dinamiku atjaunošanā.

Tikmēr ''Varang Nord'' turpināja radošo darbību — grupa strādāja pie jauna materiāla.

Jeļenas atbalstam grupa laidusi klajā singlu “Nuoves 'Guņs”, kura vokālo partiju, pēc dalībnieku teiktā, Jeļena paspējusi ierakstīt avārijas priekšvakarā. Šī dziesma kļuva par viņas atgriešanās simbolu, kā jaunas uguns un liesmas rašanos.

2024. gada 20. jūlijā Jeļena atgriezās uz skatuves kopā ar grupu koncertā [[Pāvilosta|Pāvilostā]], kurā grupa nospēlēja jaunus trekus un sagatavojās savam braucienam uz Vāciju. 30. jūlijā 2024. gadā ''Varang Nord'' uzstājās ''Wacken Open Air'' festivālā Vācijā uz ''LGH Clubstage'' skatuves, svinot ''Metal Battle'' 20 gadu jubileju, tādējādi uzsākot koncertprogrammu, kas veltīta grupas 10 gadu jubilejai'''.'''

Grupa izziņoja rudens turneju &quot;10 Years of Battles&quot;, kuras ietvaros plāno koncertus Baltijas valstīs un Eiropā par godu savai desmitgadei. Turneja tika atklāta ar grandiozu koncertu [[Daugavpils|Daugavpilī]], kur pulcējās plašs fanu skaits. Pēc tam grupa uzstājās [[Liepāja|Liepājā]], [[Viļņa|Viļņā]], [[Kauņa|Kauņā]], [[Ostrava|Ostravā]] un [[Tallina|Tallinā]]. Polijas posms tika pēdējā brīdī atcelts dalībnieku slimības dēļ, kas neļāva nodrošināt kvalitatīvu uzstāšanos.

== Dalībnieki ==
* Jeļena Kaļniša — [[akordeons]], [[balss]] (2014—pašlaik)
* Maksims Popovs — [[ģitāra]], balss (2014—pašlaik)
* Aigars Zeiza — [[bungas]] (2015—pašlaik)
* Vjačeslavs Janens — [[sitamie instrumenti]], [[bungas]] (2017—pašlaik)
* Ņikita Kobcevs — [[sitamie instrumenti]] (2023-pašlaik)
* Valērijs Solovjevs - [[ģitāra]] (2024—pašlaik)
* Jaroslavs Sokolovs — [[ģitāra]] (2014—2017)
* Artjoms Kuricins — [[basģitāra]] (2014—2016)
* Danila Lopuha — [[basģitāra]] (2017—2023)
* Rinalds Stivriņš - [[ģitāra]], balss (2022—2023)
* Edgars Jurkjans - [[basģitāra]] (2023-2024)

== Diskogrāfija ==
{| border=&quot;2&quot; cellpadding=&quot;4&quot; cellspacing=&quot;0&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; background: #f9f9f9; border: 1px #aaa solid; border-collapse: collapse; font-size: 95%;&quot;
|-
! Vāks
! Gads
! Nosaukums
! Izdevējs
|-
|[[Attēls:Fire of the North.jpg|center|150px]]
|[[2014. gads|2014]]
|''[https://www.youtube.com/watch?v=8-E8lSIs10g Fire of the North]'' (mazalbums)
|pašizdots
|-
|[[Attēls:Master of the Forest.jpg|center|150px]]
|[[2015. gads|2015]]
|''[https://www.youtube.com/watch?v=wfK_BCxxj9E Master of the Forest]''
|pašizdots
|-
|[[Attēls:Call of Battle (2016).jpg|center|150px]]
|[[2016. gads|2016]]
|''[https://www.youtube.com/watch?v=ss8yup1gpjo Call of Battle]'' (mazalbums)
|pašizdots
|-
|[[Attēls:Call of Battle (2016).jpg|center|150px]]
|[[2017. gads|2017]]
|''[https://www.youtube.com/watch?v=wfK_BCxxj9E Call of Battle]''
|pašizdots
|-
|[[Attēls:Pārķiuņa uomurs.png|center|150px]]
|[[2021. gads|2021]]
|Pārķiuņa uomurs
|''Sliptrick Records''
|-
|
|2023
|Veļi EP
|Svietņeica
(pašizdots)
|}

=== Videogrāfija ===
* [https://www.youtube.com/watch?v=43kCIXeZx64 Beer and Vodka (Пиво с водкой)] (2015)
* [https://www.youtube.com/watch?v=TvexWmosrcc Боевой гимн лесов (Warchant of the Forests)] (2016)
* [https://www.youtube.com/watch?v=emduqKl2rvg Blood Surf (Кровавый прибой)] (2016)
* [https://www.youtube.com/watch?v=MSoKYMd27XM Ziemeļvīri] (2017)
* [https://www.youtube.com/watch?v=smwaCH1fHeg Stuojīs!] (2019)
* [https://www.youtube.com/watch?v=g5-Rer7rSpc Svietņeica] (2020)
* [https://www.youtube.com/watch?v=ndpCIjd6gTo Cīņis Gors] (2021)
* [https://www.youtube.com/watch?v=CJecNhM-ZeA Pārķiuņa Uomurs] (2022)
* [https://www.youtube.com/watch?v=5q98zrtY3tg Troļļs] (2022)
* [https://www.youtube.com/watch?v=APP34aRTndg Dzeļža Ryuda] (2023)
* [https://www.youtube.com/watch?v=SzOkYxMCiws VARANG NORD x AKTARUM &quot;Beer and Vodka&quot; (Official Hallucinogenic Visualization)] (2023)
* [https://www.youtube.com/watch?v=y09YMe0MpJ4 Varang Nord - Latgola (Official Video)] (2024)
* [https://www.youtube.com/watch?v=kEgXgYIM0dw Varang Nord - Nuoves 'Guņs (Official Video)] (2024)

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [http://varangnord.com/ Oficiālā tīmekļa vietne] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20191103173341/http://varangnord.com/ |date={{dat|2019|11|03||bez}} }} {{en ikona}}
{{Facebook|varangnord}}
* [https://www.youtube.com/channel/UC8hkqQ_QFkAdXiZOxhTCO-A ''YouTube'' kanāls]
* [https://varangnord.bandcamp.com/ ''BandCamp'' lapa]
* [https://www.tiktok.com/@varangnordofficial TikTok profils]

=== Intervija ===
* [https://www.youtube.com/watch?v=W9tbDIDnekM VARANG NORD | Oļegs Peka | &quot;E.B.N.D.&quot; 4.epizode] (krieviski). 2023. gada 26. maijs.
* [https://www.youtube.com/watch?v=e8yGwjvrNbY Varang Nord - pasaules metāla zvaigznes no Daugavpils] (krieviski). 2022. gads 28. augusts.
* [https://www.youtube.com/watch?v=W9tbDIDnekM Grupas „VARANG NORD” līderis Maksims Popovs 3M PODKĀSTS #65] {{latviski}} {{ru ikona}}. 2019. gada 24. augusts.
* [https://lrma.lv/jaunumi/roka-nemieri-viesos-grupa-varang-nord-14-08-2019/?fbclid=IwAR1gmsbrMgpJ5Txd_UnpYGLO5wRzQPWdqC5W2FYfv6A3qG1EGG3Rw5PbpNw ROKA NEMIERI Viesos grupa „Varang Nord”] (no 18:02). 2019. gada 19. augusts. Latvijas Rokmūzikas Asociācija.
* [https://chaula.tv/lv/chaula_video/5hAA5wZty9AMW6y/ ChaulaTV chaula laiks — grupa „Varang Nord”] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190819083644/https://chaula.tv/lv/chaula_video/5hAA5wZty9AMW6y/ |date={{dat|2019|08|19||bez}} }}
* [https://rus.tvnet.lv/4724801/gruppa-iz-latvii-varang-nord-pokorila-rossiyskuyu-publiku?fbclid=IwAR2SSaevHK3Lbpe66cVOtUfyPTpjINP07f0QmLjFF9Vgg-nJ4EcoqU0TCdg Grupa no Latvijas iekarojusi Krievijas publiku] {{ru ikona}}. 2016. gada 23. septembris. [[Delfi (portāls)|Delfi]].

[[Kategorija:2000. gadu mūzikas grupas]]
[[Kategorija:2010. gadu mūzikas grupas]]
[[Kategorija:Latvijas folkmetāla grupas]]</text>
      <sha1>efbvtgr3th3vvwmna7p2pd33r6hcqsb</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4468501</id>
      <parentid>4468500</parentid>
      <timestamp>2026-05-15T08:29:00Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Ilzebarkevica2</username>
        <id>145449</id>
      </contributor>
      <comment>/* Dalībnieki */</comment>
      <origin>4468501</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="15625" sha1="edobd96fplx47dzdndah3bid8da2a2d" xml:space="preserve">{{Izolēts raksts|date=2019. gada augusts}}
{{Nosaukums slīprakstā}}
{{Mūzikas izpildītāja infokaste
| Vārds = ''Varang Nord''
| Attēls = Varang Nord.png
| Att_izm = 250px
| Ainava = 
| Apraksts = 
| Fons = grupa
| Vieta = {{vieta|Latvija|Daugavpils}}
| Žanrs = *[[folkmetāls]]
| Gadi = 2014—pašlaik
| Izdevējkompānija = 
| Mlapa = 
| Dalībnieki = * Jeļena Kaļniša
* Edgars Jurkjans
* Maksims Popovs
* Aigars Zeiza
* Rinalds Stivriņš
* Ņikita Kobcevs|Bijušie dalībnieki
* Artjoms Kuricins
* Jaroslavs Sokolovs
}}

'''''Varang Nord''''' ir 2014. gadā [[Daugavpils|Daugavpilī]] izveidota [[folkmetāls|folkmetāla]] grupa. Līdz šim grupa izdevusi četrus pilna izmēra studijas albumus un divus [[mazalbums|mazalbumus]].

== Vēsture ==

Grupa tika izveidota 2014. gadā, pieņemot nosaukumu ''Varang Nord'', un izdeva albumu ''Fire of the North'', kas tika ierakstīts grupas drauga studijā.&lt;ref name=&quot;debija&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.alternative.lv/jaunakie-ieraksti/folkmetala-grupa-varang-nord-izdod-debijas-albumu-926/|title=Folkmetāla grupa Varang Nord izdod debijas albumu|website=alternative.lv|accessdate=2019. gada 7. augustā|date=2014. gada 27. novembris}}&lt;/ref&gt; Neskatoties uz albumu nosaukumu, visas tajā iekļautās dziesmas ir [[krievu valoda|krievu valodā]], bet līdztekus dziesmu krieviskajiem nosaukumiem norādīti arī to tulkojumi angliski.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title= Jo vairāk līķu, jo lielāka slava: VARANG NORD — «Master of the Forest» |author= Raitis Sametis |date= 2016. gada 12. janvāris |publisher= Karametāls |url= https://karametals.lv/zinas/jo-vairak-liku-jo-lielaka-slava-varang-nord-master-923/ |accessdate= 2019. gada 7. augustā |archive-date= 2019. gada 25. Augustsss |archive-url= https://web.archive.org/web/20190825141850/https://karametals.lv/zinas/jo-vairak-liku-jo-lielaka-slava-varang-nord-master-923/ }}&lt;/ref&gt; 2016. gada 4. augustā grupa izdeva videoklipu albuma dziesmai ''Blood Surf (Кровавый прибой)'' par [[vikingi|vikingu]] sirojumiem [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]] no 8. gadsimta beigām līdz 11. gadsimtam.&lt;ref name=&quot;Blood Surf&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |title= Varang Nord publicē videoklipu dziesmai Blood Surf |date= 2016. gada 4. augusts |website= alternative.lv |url= http://www.alternative.lv/video/varang-nord-publice-videoklipu-dziesmai-blood-surf-1482/ |accessdate= 2019. gada 7. augustā}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title= Daugavpils metālisti «Varang Nord» piedāvā jaunu klipu |date= 2016. gada 7. augusts |website= [[tvnet.lv]] |url= https://www.tvnet.lv/4664120/daugavpils-metalisti-varang-nord-piedava-jaunu-klipu |accessdate= 2019. gada 7. augustā}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title= Latvijas vikingmetālisti izdevuši jaunu klipu |date= 2016. gada 31. jūlijs |publisher= [[Delfi (portāls)|Delfi]] |url= https://rus.delfi.lv/showtime/news/picsnsounds/sounds/latvijskie-viking-metallisty-varang-nord-vypustili-novyj-klip.d?id=47732521 |accessdate= 2019. gada 7. augustā |language=krieviski}}&lt;/ref&gt;

2016. gada 14. augustā klubā „Melnā Piektdiena” ''Varang Nord'' iesildīja fēriešu folkmetāla grupu ''[[Týr (grupa)|Týr]]''.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title= Rīgā koncertēs vikingmetālisti Tyr |date= 2016. gada 10. augusts |website= alternative.lv |url= http://www.alternative.lv/zinas/riga-koncertes-vikingmetalisti-tyr-1488/ |accessdate= 2019. gada 7. augustā}}&lt;/ref&gt; 2016. gada beigās grupa izdeva mazalbumu ''Call of Battle'', kura atvēršanas svētki notika nākamā gada 25. februārī klubā „Melnā Piektdiena”. Albumā iekļautas trīs dziesmas, no kurām viena — „Ziemeļvīri” — ierakstīta latviski, piedaloties ''[[Skyforger]]'' un ''[[Green Novice]]'' ģitāristam un vokālistam [[Alvis Bernāns|Alvim Bernānam]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title= Latvijas vikingi Varang Nord piedāvā jaunu programmu |date= 2017. gada 16. februāris |publisher= [[Delfi (portāls)|Delfi]] |url= https://rus.delfi.lv/showtime/news/whatson/family/latvijskie-vikingi-varang-nord-predstavyat-novuyu-programmu.d?id=48522011&amp;all=true |accessdate= 2019. gada 7. augustā |language=krieviski}}&lt;/ref&gt;

2019. gada 17. aprīlī grupa izdeva dziesmu „Stuojīs” [[latgaliešu valoda|latgaliešu valodā]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title= Latvijas vikingi izdevuši jaunu dziesmu latgaliešu valodā |date= 2019. gada 21. maijs |website= [[tvnet.lv]] |url= https://rus.tvnet.lv/6687630/latviyskie-vikingi-vypustili-novuyu-pesnyu-na-latgalskom-yazyke |accessdate= 2019. gada 7. augustā |language=krieviski}}&lt;/ref&gt; Dziesmas videoklipu ''Varang Nord'' uzņēma 19. jūlijā [[Lielvārdes novads|Lielvārdes novadā]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title= Mūziķu grupa „Varang Nord” filmējusi videoklipu Lielvārdes novadā |date= 2019. gada 21. maijs |publisher= [[Lielvārdes novads]] |url= http://lielvarde.lv/index.php?option=com_content&amp;view=article&amp;id=8151142&amp;Mziu-grupa-Varang-Nord-filmjusi-videoklipu-Lielvrdes-novad&amp;catid=78&amp;raksts&amp;Itemid=522 |accessdate= 2019. gada 7. augustā }}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt; Dziesmu valodas maiņu grupas dalībnieki kādā intervijā skaidroja šādi:

{{Cquote|Pat Latvijā smagās mūzikas izpildītāju vidū nav daudz, kas dziedātu latgaliski, un par pasauli nemaz nerunājot. Dziedot latgaliski, mēs izceļam sevi un nesam Latvijas un Latgales vārdu pasaulē.&lt;ref&gt;{{Laikraksta atsauce |title= Lobuokuo latgalīšu metala grupa „Varang Nord” |date= 2019. gada 13. augusts |publisher= [[Latgalīšu Kulturys Gazeta]] |url= https://www.lakuga.lv/2019/08/13/lobuokuo-latgalisu-metala-grupa-varang-nord/ |accessdate= 2019. gada 19. augustā |language=latgaliski}}&lt;/ref&gt;}}

2019. gada 1. jūnijā ''Varang Nord'' uzvarēja smagās mūzikas grupu atlases finālā ''Wacken Metal Battle'', iegūstot tiesības pārstāvēt Latviju augustā Vācijā notiekošajā festivāla ''[[Wacken Open Air]]'' grupu konkursā.&lt;ref&gt;{{Laikraksta atsauce |title= Latviju prestižajā „Wacken” festivālā pārstāvēs daugavpilieši |author=Sandris Vanzovičs |date= 2019. gada 3. jūnijs |publisher= [[Neatkarīgā Rīta Avīze]] |url= https://nra.lv/izklaide/282625-latviju-prestizaja-wacken-festivala-parstaves-daugavpiliesi.htm |accessdate= 2019. gada 7. augustā}}&lt;/ref&gt; Tajā ''Varang Nord'' 30 dalībvalstu konkurencē ieguva pirmo vietu, iegūstot 5000 eiro lielu naudas balvu, tehnisko aprīkojumu, iespēju bez maksas ierakstīt videoklipu [[Bulgārija|Bulgārijā]], piedalīties ''Full Metal Holiday'' festivālā [[Maļorka|Maļorkā]] un ierakstīt albumu ārzemju studijā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title= Daugavpils mūziķi uzvarējuši pasaulē lielākajā metāla grupu konkursā 'Wacken Metal Battle 2019' |date= 2019. gada 5. augusts |publisher=[[Delfi (portāls)|Delfi]] |url= https://www.delfi.lv/kultura/news/music/daugavpils-muziki-uzvarejusi-pasaule-lielakaja-metala-grupu-konkursa-wacken-metal-battle-2019.d?id=51341455 |accessdate= 2019. gada 7. augustā}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title= Varang Nord uzvar metāla grupu konkursā Wacken Metal Battle 2019 |date= 2019. gada 6. augusts |website= alternative.lv |url= http://www.alternative.lv/zinas/varan-nord-uzvar-metala-grupa-konkursa-wacken-metal-battle-2019-2100/ |accessdate= 2019. gada 7. augustā}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title= Latvijas metāla grupa „Varang Nord” uzvar pasaules lielākajā metāla grupu konkursā |date= 2019. gada 6. augusts |website= [[tvnet.lv]] |url= https://www.tvnet.lv/6746780/latvijas-metala-grupa-varang-nord-uzvar-pasaules-lielakaja-metala-grupu-konkursa |accessdate= 2019. gada 7. augustā}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title= Latvijas grupa „Varang Nord” uzvarējusi pasaules lielākajā metālmūzikas konkursā |date= 2019. gada 6. augusts |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |url= https://www.lsm.lv/raksts/kultura/muzika/latvijas-grupa-varang-nord-uzvarejusi-pasaules-lielakaja-metalmuzikas-konkursa.a327892/ |accessdate= 2019. gada 7. augustā}}&lt;/ref&gt;

2020. gada beigās Varang Nord paziņoja par Heathen Heroes tūri septembrī 2021. gadā ar koncertiem Čehijā, Polijā, Lietuvā, Latvijā, Igaunijā un Somijā, piedaloties [[:en:Týr_(band)|Týr]], [[:en:Arkona_(band)|Arkona]], [[:en:Dalriada_(band)|Dalriada]] un Varmia.

Viņu ceturtais studijas albums &quot;Pārķiuņa uomurs&quot; tika izdots 2021. gada 23. februārī un dziesmas pilnībā ir radītas [[Latgaliešu valoda|latgaļu valodā]]. Albuma orķestrālās aranžēšanas veica komponists Jurijs Borins, savukārt Sergejs Karševs rakstīja basa daļas, un Aljona Fomina spēlēja [[dūdas]] un talharpu.

2021. gadā viņu albums &quot;Pārķiuņa Uomurs&quot; tika nominēts kategorijā &quot;Gada globālais metāla izlaidums&quot;. Pati grupa tika nominēta kategorijā &quot;Uzlēcošā Eiropas grupa&quot; un ieņēma desmito vietu.

2023. gada septembrī &quot;Varang Nord&quot; devās ceļojumā pa Black Pilgrimage Tour kopā ar [[:en:Batushka|Batushka]], [[:en:Arkona_(band)|Arkona]] un Aeternam, kurā viņi sniedza 17 koncertus 13 Eiropas valstīs.

Oktobrī 2023. gadā grupa izdeva  EP &quot;Veļi&quot; , kurā iekļautas 7 akustiskas interpretācijas iepriekš izdotiem hitiem.

=== Incidents ar Jeļenu un &quot;10 Years of Battles&quot; tūre ===
2024. gada aprīlī grupa ''Varang Nord'' izdeva singlu &quot;Latgola&quot;, kas ir veltījums grupas dzimtajām zemēm un to spēkam. 

2024. gada 1. jūnijā grupas akordeoniste Jeļena Kaļniša iekļuva ceļu satiksmes negadījumā [[Daugavpils|Daugavpilī]], pēc kā tika hospitalizēta un komā tika transportēta uz Rīgu, kur pārcieta operāciju. Jūlija vidū Jeļena paziņoja par pozitīvu dinamiku atjaunošanā.

Tikmēr ''Varang Nord'' turpināja radošo darbību — grupa strādāja pie jauna materiāla.

Jeļenas atbalstam grupa laidusi klajā singlu “Nuoves 'Guņs”, kura vokālo partiju, pēc dalībnieku teiktā, Jeļena paspējusi ierakstīt avārijas priekšvakarā. Šī dziesma kļuva par viņas atgriešanās simbolu, kā jaunas uguns un liesmas rašanos.

2024. gada 20. jūlijā Jeļena atgriezās uz skatuves kopā ar grupu koncertā [[Pāvilosta|Pāvilostā]], kurā grupa nospēlēja jaunus trekus un sagatavojās savam braucienam uz Vāciju. 30. jūlijā 2024. gadā ''Varang Nord'' uzstājās ''Wacken Open Air'' festivālā Vācijā uz ''LGH Clubstage'' skatuves, svinot ''Metal Battle'' 20 gadu jubileju, tādējādi uzsākot koncertprogrammu, kas veltīta grupas 10 gadu jubilejai'''.'''

Grupa izziņoja rudens turneju &quot;10 Years of Battles&quot;, kuras ietvaros plāno koncertus Baltijas valstīs un Eiropā par godu savai desmitgadei. Turneja tika atklāta ar grandiozu koncertu [[Daugavpils|Daugavpilī]], kur pulcējās plašs fanu skaits. Pēc tam grupa uzstājās [[Liepāja|Liepājā]], [[Viļņa|Viļņā]], [[Kauņa|Kauņā]], [[Ostrava|Ostravā]] un [[Tallina|Tallinā]]. Polijas posms tika pēdējā brīdī atcelts dalībnieku slimības dēļ, kas neļāva nodrošināt kvalitatīvu uzstāšanos.

== Dalībnieki ==
* Jeļena Kaļniša — [[akordeons]], [[balss]] (2014—pašlaik)
* Maksims Popovs — [[ģitāra]], balss (2014—pašlaik)
* Aigars Zeiza — [[bungas]] (2015—2024)
* Vjačeslavs Janens — [[sitamie instrumenti]], [[bungas]] (2017—pašlaik)
* Ņikita Kobcevs — [[sitamie instrumenti]] (2023-pašlaik)
* Valērijs Solovjevs - [[ģitāra]] (2024—pašlaik)
* Jaroslavs Sokolovs — [[ģitāra]] (2014—2017)
* Artjoms Kuricins — [[basģitāra]] (2014—2016)
* Danila Lopuha — [[basģitāra]] (2017—2023)
* Rinalds Stivriņš - [[ģitāra]], balss (2022—2023)
* Edgars Jurkjans - [[basģitāra]] (2023-2024)

== Diskogrāfija ==
{| border=&quot;2&quot; cellpadding=&quot;4&quot; cellspacing=&quot;0&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; background: #f9f9f9; border: 1px #aaa solid; border-collapse: collapse; font-size: 95%;&quot;
|-
! Vāks
! Gads
! Nosaukums
! Izdevējs
|-
|[[Attēls:Fire of the North.jpg|center|150px]]
|[[2014. gads|2014]]
|''[https://www.youtube.com/watch?v=8-E8lSIs10g Fire of the North]'' (mazalbums)
|pašizdots
|-
|[[Attēls:Master of the Forest.jpg|center|150px]]
|[[2015. gads|2015]]
|''[https://www.youtube.com/watch?v=wfK_BCxxj9E Master of the Forest]''
|pašizdots
|-
|[[Attēls:Call of Battle (2016).jpg|center|150px]]
|[[2016. gads|2016]]
|''[https://www.youtube.com/watch?v=ss8yup1gpjo Call of Battle]'' (mazalbums)
|pašizdots
|-
|[[Attēls:Call of Battle (2016).jpg|center|150px]]
|[[2017. gads|2017]]
|''[https://www.youtube.com/watch?v=wfK_BCxxj9E Call of Battle]''
|pašizdots
|-
|[[Attēls:Pārķiuņa uomurs.png|center|150px]]
|[[2021. gads|2021]]
|Pārķiuņa uomurs
|''Sliptrick Records''
|-
|
|2023
|Veļi EP
|Svietņeica
(pašizdots)
|}

=== Videogrāfija ===
* [https://www.youtube.com/watch?v=43kCIXeZx64 Beer and Vodka (Пиво с водкой)] (2015)
* [https://www.youtube.com/watch?v=TvexWmosrcc Боевой гимн лесов (Warchant of the Forests)] (2016)
* [https://www.youtube.com/watch?v=emduqKl2rvg Blood Surf (Кровавый прибой)] (2016)
* [https://www.youtube.com/watch?v=MSoKYMd27XM Ziemeļvīri] (2017)
* [https://www.youtube.com/watch?v=smwaCH1fHeg Stuojīs!] (2019)
* [https://www.youtube.com/watch?v=g5-Rer7rSpc Svietņeica] (2020)
* [https://www.youtube.com/watch?v=ndpCIjd6gTo Cīņis Gors] (2021)
* [https://www.youtube.com/watch?v=CJecNhM-ZeA Pārķiuņa Uomurs] (2022)
* [https://www.youtube.com/watch?v=5q98zrtY3tg Troļļs] (2022)
* [https://www.youtube.com/watch?v=APP34aRTndg Dzeļža Ryuda] (2023)
* [https://www.youtube.com/watch?v=SzOkYxMCiws VARANG NORD x AKTARUM &quot;Beer and Vodka&quot; (Official Hallucinogenic Visualization)] (2023)
* [https://www.youtube.com/watch?v=y09YMe0MpJ4 Varang Nord - Latgola (Official Video)] (2024)
* [https://www.youtube.com/watch?v=kEgXgYIM0dw Varang Nord - Nuoves 'Guņs (Official Video)] (2024)

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [http://varangnord.com/ Oficiālā tīmekļa vietne] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20191103173341/http://varangnord.com/ |date={{dat|2019|11|03||bez}} }} {{en ikona}}
{{Facebook|varangnord}}
* [https://www.youtube.com/channel/UC8hkqQ_QFkAdXiZOxhTCO-A ''YouTube'' kanāls]
* [https://varangnord.bandcamp.com/ ''BandCamp'' lapa]
* [https://www.tiktok.com/@varangnordofficial TikTok profils]

=== Intervija ===
* [https://www.youtube.com/watch?v=W9tbDIDnekM VARANG NORD | Oļegs Peka | &quot;E.B.N.D.&quot; 4.epizode] (krieviski). 2023. gada 26. maijs.
* [https://www.youtube.com/watch?v=e8yGwjvrNbY Varang Nord - pasaules metāla zvaigznes no Daugavpils] (krieviski). 2022. gads 28. augusts.
* [https://www.youtube.com/watch?v=W9tbDIDnekM Grupas „VARANG NORD” līderis Maksims Popovs 3M PODKĀSTS #65] {{latviski}} {{ru ikona}}. 2019. gada 24. augusts.
* [https://lrma.lv/jaunumi/roka-nemieri-viesos-grupa-varang-nord-14-08-2019/?fbclid=IwAR1gmsbrMgpJ5Txd_UnpYGLO5wRzQPWdqC5W2FYfv6A3qG1EGG3Rw5PbpNw ROKA NEMIERI Viesos grupa „Varang Nord”] (no 18:02). 2019. gada 19. augusts. Latvijas Rokmūzikas Asociācija.
* [https://chaula.tv/lv/chaula_video/5hAA5wZty9AMW6y/ ChaulaTV chaula laiks — grupa „Varang Nord”] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190819083644/https://chaula.tv/lv/chaula_video/5hAA5wZty9AMW6y/ |date={{dat|2019|08|19||bez}} }}
* [https://rus.tvnet.lv/4724801/gruppa-iz-latvii-varang-nord-pokorila-rossiyskuyu-publiku?fbclid=IwAR2SSaevHK3Lbpe66cVOtUfyPTpjINP07f0QmLjFF9Vgg-nJ4EcoqU0TCdg Grupa no Latvijas iekarojusi Krievijas publiku] {{ru ikona}}. 2016. gada 23. septembris. [[Delfi (portāls)|Delfi]].

[[Kategorija:2000. gadu mūzikas grupas]]
[[Kategorija:2010. gadu mūzikas grupas]]
[[Kategorija:Latvijas folkmetāla grupas]]</text>
      <sha1>edobd96fplx47dzdndah3bid8da2a2d</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4468523</id>
      <parentid>4468501</parentid>
      <timestamp>2026-05-15T10:36:36Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Egilus</username>
        <id>27634</id>
      </contributor>
      <comment>Tās &quot;intervijas&quot; arī būtu jāsaliek pa vietām vai jāizdzēš</comment>
      <origin>4468523</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="15661" sha1="fuwyj00auymbvk6fav6b447jorassax" xml:space="preserve">{{Izolēts raksts|date=2019. gada augusts}}
{{Nosaukums slīprakstā}}
{{Mūzikas izpildītāja infokaste
| Vārds = ''Varang Nord''
| Attēls = Varang Nord.png
| Att_izm = 250px
| Ainava = 
| Apraksts = 
| Fons = grupa
| Vieta = {{vieta|Latvija|Daugavpils}}
| Žanrs = *[[folkmetāls]]
| Gadi = 2014—pašlaik
| Izdevējkompānija = 
| Mlapa = 
| Dalībnieki = * Jeļena Kaļniša
* Edgars Jurkjans
* Maksims Popovs
* Aigars Zeiza
* Rinalds Stivriņš
* Ņikita Kobcevs|Bijušie dalībnieki
* Artjoms Kuricins
* Jaroslavs Sokolovs
}}

'''''Varang Nord''''' ir 2014. gadā [[Daugavpils|Daugavpilī]] izveidota [[folkmetāls|folkmetāla]] grupa. Līdz šim grupa izdevusi četrus pilna izmēra studijas albumus un divus [[mazalbums|mazalbumus]].

== Vēsture ==

Grupa tika izveidota 2014. gadā, pieņemot nosaukumu ''Varang Nord'', un izdeva albumu ''Fire of the North'', kas tika ierakstīts grupas drauga studijā.&lt;ref name=&quot;debija&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.alternative.lv/jaunakie-ieraksti/folkmetala-grupa-varang-nord-izdod-debijas-albumu-926/|title=Folkmetāla grupa Varang Nord izdod debijas albumu|website=alternative.lv|accessdate=2019. gada 7. augustā|date=2014. gada 27. novembris}}&lt;/ref&gt; Neskatoties uz albumu nosaukumu, visas tajā iekļautās dziesmas ir [[krievu valoda|krievu valodā]], bet līdztekus dziesmu krieviskajiem nosaukumiem norādīti arī to tulkojumi angliski.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title= Jo vairāk līķu, jo lielāka slava: VARANG NORD — «Master of the Forest» |author= Raitis Sametis |date= 2016. gada 12. janvāris |publisher= Karametāls |url= https://karametals.lv/zinas/jo-vairak-liku-jo-lielaka-slava-varang-nord-master-923/ |accessdate= 2019. gada 7. augustā |archive-date= 2019. gada 25. Augustsss |archive-url= https://web.archive.org/web/20190825141850/https://karametals.lv/zinas/jo-vairak-liku-jo-lielaka-slava-varang-nord-master-923/ }}&lt;/ref&gt; 2016. gada 4. augustā grupa izdeva videoklipu albuma dziesmai ''Blood Surf (Кровавый прибой)'' par [[vikingi|vikingu]] sirojumiem [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]] no 8. gadsimta beigām līdz 11. gadsimtam.&lt;ref name=&quot;Blood Surf&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |title= Varang Nord publicē videoklipu dziesmai Blood Surf |date= 2016. gada 4. augusts |website= alternative.lv |url= http://www.alternative.lv/video/varang-nord-publice-videoklipu-dziesmai-blood-surf-1482/ |accessdate= 2019. gada 7. augustā}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title= Daugavpils metālisti «Varang Nord» piedāvā jaunu klipu |date= 2016. gada 7. augusts |website= [[tvnet.lv]] |url= https://www.tvnet.lv/4664120/daugavpils-metalisti-varang-nord-piedava-jaunu-klipu |accessdate= 2019. gada 7. augustā}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title= Latvijas vikingmetālisti izdevuši jaunu klipu |date= 2016. gada 31. jūlijs |publisher= [[Delfi (portāls)|Delfi]] |url= https://rus.delfi.lv/showtime/news/picsnsounds/sounds/latvijskie-viking-metallisty-varang-nord-vypustili-novyj-klip.d?id=47732521 |accessdate= 2019. gada 7. augustā |language=krieviski}}&lt;/ref&gt;

2016. gada 14. augustā klubā „Melnā Piektdiena” ''Varang Nord'' iesildīja fēriešu folkmetāla grupu ''[[Týr (grupa)|Týr]]''.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title= Rīgā koncertēs vikingmetālisti Tyr |date= 2016. gada 10. augusts |website= alternative.lv |url= http://www.alternative.lv/zinas/riga-koncertes-vikingmetalisti-tyr-1488/ |accessdate= 2019. gada 7. augustā}}&lt;/ref&gt; Tā paša gada septembrī ''Varang Nord'' devās albuma ''Fire of the North'' atbalsta koncertturnejā pa [[Krievija|Krieviju]].&lt;ref name=&quot;Blood Surf&quot;/&gt; 2016. gada beigās grupa izdeva mazalbumu ''Call of Battle'', kura atvēršanas svētki notika nākamā gada 25. februārī klubā „Melnā Piektdiena”. Albumā iekļautas trīs dziesmas, no kurām viena — „Ziemeļvīri” — ierakstīta latviski, piedaloties ''[[Skyforger]]'' un ''[[Green Novice]]'' ģitāristam un vokālistam [[Alvis Bernāns|Alvim Bernānam]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title= Latvijas vikingi Varang Nord piedāvā jaunu programmu |date= 2017. gada 16. februāris |publisher= [[Delfi (portāls)|Delfi]] |url= https://rus.delfi.lv/showtime/news/whatson/family/latvijskie-vikingi-varang-nord-predstavyat-novuyu-programmu.d?id=48522011&amp;all=true |accessdate= 2019. gada 7. augustā |language=krieviski}}&lt;/ref&gt;

2019. gada 17. aprīlī grupa izdeva dziesmu „Stuojīs” [[latgaliešu valoda|latgaliešu valodā]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title= Latvijas vikingi izdevuši jaunu dziesmu latgaliešu valodā |date= 2019. gada 21. maijs |website= [[tvnet.lv]] |url= https://rus.tvnet.lv/6687630/latviyskie-vikingi-vypustili-novuyu-pesnyu-na-latgalskom-yazyke |accessdate= 2019. gada 7. augustā |language=krieviski}}&lt;/ref&gt; Dziesmas videoklipu ''Varang Nord'' uzņēma 19. jūlijā [[Lielvārdes novads|Lielvārdes novadā]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title= Mūziķu grupa „Varang Nord” filmējusi videoklipu Lielvārdes novadā |date= 2019. gada 21. maijs |publisher= [[Lielvārdes novads]] |url= http://lielvarde.lv/index.php?option=com_content&amp;view=article&amp;id=8151142&amp;Mziu-grupa-Varang-Nord-filmjusi-videoklipu-Lielvrdes-novad&amp;catid=78&amp;raksts&amp;Itemid=522 |accessdate= 2019. gada 7. augustā }}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt; Dziesmu valodas maiņu grupas dalībnieki kādā intervijā skaidroja šādi:

{{Cquote|Pat Latvijā smagās mūzikas izpildītāju vidū nav daudz, kas dziedātu latgaliski, un par pasauli nemaz nerunājot. Dziedot latgaliski, mēs izceļam sevi un nesam Latvijas un Latgales vārdu pasaulē.&lt;ref&gt;{{Laikraksta atsauce |title= Lobuokuo latgalīšu metala grupa „Varang Nord” |date= 2019. gada 13. augusts |publisher= [[Latgalīšu Kulturys Gazeta]] |url= https://www.lakuga.lv/2019/08/13/lobuokuo-latgalisu-metala-grupa-varang-nord/ |accessdate= 2019. gada 19. augustā |language=latgaliski}}&lt;/ref&gt;}}

2019. gada 1. jūnijā ''Varang Nord'' uzvarēja smagās mūzikas grupu atlases finālā ''Wacken Metal Battle'', iegūstot tiesības pārstāvēt Latviju augustā Vācijā notiekošajā festivāla ''[[Wacken Open Air]]'' grupu konkursā.&lt;ref&gt;{{Laikraksta atsauce |title= Latviju prestižajā „Wacken” festivālā pārstāvēs daugavpilieši |author=Sandris Vanzovičs |date= 2019. gada 3. jūnijs |publisher= [[Neatkarīgā Rīta Avīze]] |url= https://nra.lv/izklaide/282625-latviju-prestizaja-wacken-festivala-parstaves-daugavpiliesi.htm |accessdate= 2019. gada 7. augustā}}&lt;/ref&gt; Tajā ''Varang Nord'' 30 dalībvalstu konkurencē ieguva pirmo vietu, iegūstot 5000 eiro lielu naudas balvu, tehnisko aprīkojumu, iespēju bez maksas ierakstīt videoklipu [[Bulgārija|Bulgārijā]], piedalīties ''Full Metal Holiday'' festivālā [[Maļorka|Maļorkā]] un ierakstīt albumu ārzemju studijā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title= Daugavpils mūziķi uzvarējuši pasaulē lielākajā metāla grupu konkursā 'Wacken Metal Battle 2019' |date= 2019. gada 5. augusts |publisher=[[Delfi (portāls)|Delfi]] |url= https://www.delfi.lv/kultura/news/music/daugavpils-muziki-uzvarejusi-pasaule-lielakaja-metala-grupu-konkursa-wacken-metal-battle-2019.d?id=51341455 |accessdate= 2019. gada 7. augustā}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title= Varang Nord uzvar metāla grupu konkursā Wacken Metal Battle 2019 |date= 2019. gada 6. augusts |website= alternative.lv |url= http://www.alternative.lv/zinas/varan-nord-uzvar-metala-grupa-konkursa-wacken-metal-battle-2019-2100/ |accessdate= 2019. gada 7. augustā}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title= Latvijas metāla grupa „Varang Nord” uzvar pasaules lielākajā metāla grupu konkursā |date= 2019. gada 6. augusts |website= [[tvnet.lv]] |url= https://www.tvnet.lv/6746780/latvijas-metala-grupa-varang-nord-uzvar-pasaules-lielakaja-metala-grupu-konkursa |accessdate= 2019. gada 7. augustā}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title= Latvijas grupa „Varang Nord” uzvarējusi pasaules lielākajā metālmūzikas konkursā |date= 2019. gada 6. augusts |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |url= https://www.lsm.lv/raksts/kultura/muzika/latvijas-grupa-varang-nord-uzvarejusi-pasaules-lielakaja-metalmuzikas-konkursa.a327892/ |accessdate= 2019. gada 7. augustā}}&lt;/ref&gt;

2020. gada beigās Varang Nord paziņoja par Heathen Heroes tūri septembrī 2021. gadā ar koncertiem Čehijā, Polijā, Lietuvā, Latvijā, Igaunijā un Somijā, piedaloties [[:en:Týr_(band)|Týr]], [[:en:Arkona_(band)|Arkona]], [[:en:Dalriada_(band)|Dalriada]] un Varmia.

Viņu ceturtais studijas albums &quot;Pārķiuņa uomurs&quot; tika izdots 2021. gada 23. februārī un dziesmas pilnībā ir radītas [[Latgaliešu valoda|latgaļu valodā]]. Albuma orķestrālās aranžēšanas veica komponists Jurijs Borins, savukārt Sergejs Karševs rakstīja basa daļas, un Aljona Fomina spēlēja [[dūdas]] un talharpu.

2021. gadā viņu albums &quot;Pārķiuņa Uomurs&quot; tika nominēts kategorijā &quot;Gada globālais metāla izlaidums&quot;. Pati grupa tika nominēta kategorijā &quot;Uzlēcošā Eiropas grupa&quot; un ieņēma desmito vietu.

2023. gada septembrī &quot;Varang Nord&quot; devās ceļojumā pa Black Pilgrimage Tour kopā ar [[:en:Batushka|Batushka]], [[:en:Arkona_(band)|Arkona]] un Aeternam, kurā viņi sniedza 17 koncertus 13 Eiropas valstīs.

Oktobrī 2023. gadā grupa izdeva  EP &quot;Veļi&quot; , kurā iekļautas 7 akustiskas interpretācijas iepriekš izdotiem hitiem.

=== Incidents ar Jeļenu un &quot;10 Years of Battles&quot; tūre ===
2024. gada aprīlī grupa ''Varang Nord'' izdeva singlu &quot;Latgola&quot;, kas ir veltījums grupas dzimtajām zemēm un to spēkam. 

2024. gada 1. jūnijā grupas akordeoniste Jeļena Kaļniša iekļuva ceļu satiksmes negadījumā [[Daugavpils|Daugavpilī]], pēc kā tika hospitalizēta un komā tika transportēta uz Rīgu, kur pārcieta operāciju. Jūlija vidū Jeļena paziņoja par pozitīvu dinamiku atjaunošanā.

Tikmēr ''Varang Nord'' turpināja radošo darbību — grupa strādāja pie jauna materiāla.

Jeļenas atbalstam grupa laidusi klajā singlu “Nuoves 'Guņs”, kura vokālo partiju, pēc dalībnieku teiktā, Jeļena paspējusi ierakstīt avārijas priekšvakarā. Šī dziesma kļuva par viņas atgriešanās simbolu, kā jaunas uguns un liesmas rašanos.

2024. gada 20. jūlijā Jeļena atgriezās uz skatuves kopā ar grupu koncertā [[Pāvilosta|Pāvilostā]], kurā grupa nospēlēja jaunus trekus un sagatavojās savam braucienam uz Vāciju. 30. jūlijā 2024. gadā ''Varang Nord'' uzstājās ''Wacken Open Air'' festivālā Vācijā uz ''LGH Clubstage'' skatuves, svinot ''Metal Battle'' 20 gadu jubileju, tādējādi uzsākot koncertprogrammu, kas veltīta grupas 10 gadu jubilejai'''.'''

Grupa izziņoja rudens turneju &quot;10 Years of Battles&quot;, kuras ietvaros plāno koncertus Baltijas valstīs un Eiropā par godu savai desmitgadei. Turneja tika atklāta ar grandiozu koncertu [[Daugavpils|Daugavpilī]], kur pulcējās plašs fanu skaits. Pēc tam grupa uzstājās [[Liepāja|Liepājā]], [[Viļņa|Viļņā]], [[Kauņa|Kauņā]], [[Ostrava|Ostravā]] un [[Tallina|Tallinā]]. Polijas posms tika pēdējā brīdī atcelts dalībnieku slimības dēļ, kas neļāva nodrošināt kvalitatīvu uzstāšanos.

== Dalībnieki ==
* Jeļena Kaļniša — [[akordeons]], [[balss]] (2014—pašlaik)
* Maksims Popovs — [[ģitāra]], balss (2014—pašlaik)
* Aigars Zeiza — [[bungas]] (2015—2024)
* Vjačeslavs Janens — [[sitamie instrumenti]], [[bungas]] (2017—pašlaik)
* Ņikita Kobcevs — [[sitamie instrumenti]] (2023-pašlaik)
* Valērijs Solovjevs - [[ģitāra]] (2024—pašlaik)
* Jaroslavs Sokolovs — [[ģitāra]] (2014—2017)
* Artjoms Kuricins — [[basģitāra]] (2014—2016)
* Danila Lopuha — [[basģitāra]] (2017—2023)
* Rinalds Stivriņš - [[ģitāra]], balss (2022—2023)
* Edgars Jurkjans - [[basģitāra]] (2023-2024)

== Diskogrāfija ==
{| border=&quot;2&quot; cellpadding=&quot;4&quot; cellspacing=&quot;0&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; background: #f9f9f9; border: 1px #aaa solid; border-collapse: collapse; font-size: 95%;&quot;
|-
! Vāks
! Gads
! Nosaukums
! Izdevējs
|-
|[[Attēls:Fire of the North.jpg|center|150px]]
|[[2014. gads|2014]]
|''[https://www.youtube.com/watch?v=8-E8lSIs10g Fire of the North]'' (mazalbums)
|pašizdots
|-
|[[Attēls:Master of the Forest.jpg|center|150px]]
|[[2015. gads|2015]]
|''[https://www.youtube.com/watch?v=wfK_BCxxj9E Master of the Forest]''
|pašizdots
|-
|[[Attēls:Call of Battle (2016).jpg|center|150px]]
|[[2016. gads|2016]]
|''[https://www.youtube.com/watch?v=ss8yup1gpjo Call of Battle]'' (mazalbums)
|pašizdots
|-
|[[Attēls:Call of Battle (2016).jpg|center|150px]]
|[[2017. gads|2017]]
|''[https://www.youtube.com/watch?v=wfK_BCxxj9E Call of Battle]''
|pašizdots
|-
|[[Attēls:Pārķiuņa uomurs.png|center|150px]]
|[[2021. gads|2021]]
|Pārķiuņa uomurs
|''Sliptrick Records''
|-
|
|2023
|Veļi EP
|Svietņeica
(pašizdots)
|}

=== Videogrāfija ===
* [https://www.youtube.com/watch?v=43kCIXeZx64 Beer and Vodka (Пиво с водкой)] (2015)
* [https://www.youtube.com/watch?v=TvexWmosrcc Боевой гимн лесов (Warchant of the Forests)] (2016)
* [https://www.youtube.com/watch?v=emduqKl2rvg Blood Surf (Кровавый прибой)] (2016)
* [https://www.youtube.com/watch?v=MSoKYMd27XM Ziemeļvīri] (2017)
* [https://www.youtube.com/watch?v=smwaCH1fHeg Stuojīs!] (2019)
* [https://www.youtube.com/watch?v=g5-Rer7rSpc Svietņeica] (2020)
* [https://www.youtube.com/watch?v=ndpCIjd6gTo Cīņis Gors] (2021)
* [https://www.youtube.com/watch?v=CJecNhM-ZeA Pārķiuņa Uomurs] (2022)
* [https://www.youtube.com/watch?v=5q98zrtY3tg Troļļs] (2022)
* [https://www.youtube.com/watch?v=APP34aRTndg Dzeļža Ryuda] (2023)
* [https://www.youtube.com/watch?v=SzOkYxMCiws VARANG NORD x AKTARUM &quot;Beer and Vodka&quot; (Official Hallucinogenic Visualization)] (2023)
* [https://www.youtube.com/watch?v=y09YMe0MpJ4 Varang Nord - Latgola (Official Video)] (2024)
* [https://www.youtube.com/watch?v=kEgXgYIM0dw Varang Nord - Nuoves 'Guņs (Official Video)] (2024)

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [http://varangnord.com/ Oficiālā tīmekļa vietne] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20191103173341/http://varangnord.com/ |date={{dat|2019|11|03||bez}} }} {{en ikona}}
{{Facebook|varangnord}}
* [https://www.youtube.com/channel/UC8hkqQ_QFkAdXiZOxhTCO-A ''YouTube'' kanāls]

=== Intervija ===
* [https://www.youtube.com/watch?v=W9tbDIDnekM VARANG NORD | Oļegs Peka | &quot;E.B.N.D.&quot; 4.epizode] (krieviski). 2023. gada 26. maijs.
* [https://www.youtube.com/watch?v=e8yGwjvrNbY Varang Nord - pasaules metāla zvaigznes no Daugavpils] (krieviski). 2022. gads 28. augusts.
* [https://www.youtube.com/watch?v=W9tbDIDnekM Grupas „VARANG NORD” līderis Maksims Popovs 3M PODKĀSTS #65] {{latviski}} {{ru ikona}}. 2019. gada 24. augusts.
* [https://lrma.lv/jaunumi/roka-nemieri-viesos-grupa-varang-nord-14-08-2019/?fbclid=IwAR1gmsbrMgpJ5Txd_UnpYGLO5wRzQPWdqC5W2FYfv6A3qG1EGG3Rw5PbpNw ROKA NEMIERI Viesos grupa „Varang Nord”] (no 18:02). 2019. gada 19. augusts. Latvijas Rokmūzikas Asociācija.
* [https://chaula.tv/lv/chaula_video/5hAA5wZty9AMW6y/ ChaulaTV chaula laiks — grupa „Varang Nord”] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190819083644/https://chaula.tv/lv/chaula_video/5hAA5wZty9AMW6y/ |date={{dat|2019|08|19||bez}} }}
* [https://rus.tvnet.lv/4724801/gruppa-iz-latvii-varang-nord-pokorila-rossiyskuyu-publiku?fbclid=IwAR2SSaevHK3Lbpe66cVOtUfyPTpjINP07f0QmLjFF9Vgg-nJ4EcoqU0TCdg Grupa no Latvijas iekarojusi Krievijas publiku] {{ru ikona}}. 2016. gada 23. septembris. [[Delfi (portāls)|Delfi]].

[[Kategorija:2000. gadu mūzikas grupas]]
[[Kategorija:2010. gadu mūzikas grupas]]
[[Kategorija:Latvijas folkmetāla grupas]]</text>
      <sha1>fuwyj00auymbvk6fav6b447jorassax</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Jānis Puksis</title>
    <ns>0</ns>
    <id>441128</id>
    <revision>
      <id>4468298</id>
      <parentid>4327619</parentid>
      <timestamp>2026-05-14T17:19:52Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Jaunais Strēlnieks</username>
        <id>127483</id>
      </contributor>
      <comment>Raksts papildināts</comment>
      <origin>4468298</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="8238" sha1="ankc6xk474c7wv5d64a067jjq7xvjf8" xml:space="preserve">{{Personas infokaste
|        platums = 
|          vārds = Jānis Puksis
|     vārds_orig = 
|         attēls = Janis Puksis.jpg
|     att_izmērs = 150px
|  att_nosaukums = 
|     dz_dat_alt =
|        dz_gads = 1895 
|     dz_mēnesis = 01
|       dz_diena = 27
|       dz_vieta = {{vieta|Krievijas Impērija|Vidzemes guberņa|Valmieras apriņķis|Jērcēnu pagasts|td=Latvija}}
|      m_dat_alt = 
|         m_gads = 1941
|      m_mēnesis = 10
|        m_diena = 16
|        m_vieta = {{vieta|PSRS|KPFSR|Maskavas apgabals|Komunarkas poligons|td=Krievija}}
|   dzīves_vieta = 
|      pilsonība = 
|        tautība = [[latvieši|latvietis]]
|        dzimums = V
|         vecāki = 
|          brāļi = 
|          māsas = 
|   dzīvesbiedrs = Vilma Amālija Ozoliņa (Ozola) &lt;small&gt;(p. 1924, šķ.)&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;Kristīne Blaua &lt;small&gt;(1900-?, pr. 1930)&lt;/small&gt;
|          bērni = Jānis Orājs &lt;small&gt;(1934-?)&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;Imants &lt;small&gt;(1937-?)&lt;/small&gt;
|       paraksts = 
|       piezīmes = 
|    kategorijas = jā  
|    citas daļas =
{{Militārpersonas infodaļa
| dienesta_pakāpe = [[Attēls:Pulkvezleitnants.gif|50px]]&lt;br /&gt;[[pulkvedis]]
|  dienesta_laiks = 1915 — 1917&lt;br /&gt;1919 — 1940&lt;br /&gt;1940 — 1941
|          valsts = {{karogs|Krievijas Impērija}}&lt;br /&gt;{{LAT}}&lt;br /&gt;{{URS}}
|       struktūra = [[sauszemes bruņotie spēki]], [[kavalērija]]
|    nodarbošanās =
|         vienība = [[Latvijas 1. Jātnieku pulks|1. Jātnieku pulks]]
|       komandēja = 20. jātnieku pulks
|          kaujas = [[Pirmais pasaules karš]]&lt;br /&gt;[[Latvijas Neatkarības karš]]
|       izglītība = [[Gatčina]]s [[Praporščiks|praporščiku]] skola, Virsnieku kursi, [[Latvijas Augstākā kara skola|Augstākā kara skola]]
|     apbalvojumi = [[Attēls:Lacplesis Military Order Ribbon.png|70x70px]] [[Lāčplēša Kara ordenis]] (Nr.3/1138) u.c.
|      cits_darbs = Armijas štāba Apmācības daļas priekšnieks, pasniedzējs
}}
}}
'''Jānis Puksis''' (1895—1941) bija [[Latviešu strēlnieki|latviešu strēlnieku]] virsnieks, [[Latvijas Neatkarības karš|Latvijas Neatkarības kara]] dalībnieks, [[Latvijas Bruņotie spēki|Latvijas Bruņoto spēku]] [[pulkvedis]] (1939). [[Lāčplēša Kara ordenis|Lāčplēša Kara ordeņa]] kavalieris. Pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas un aneksijas]] apcietināts un nošauts.

== Dzīvesgājums ==
Dzimis 1895. gada 27. janvārī [[Jērcēnu pagasts|Jērcēnu pagasta]] &quot;Muižzemniekos&quot; lauksaimnieka Jāņa Pukša ģimenē. Mācījās [[Priekuļu tehnikums|Priekuļu lauksaimniecības skolā]]. Pēc [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] sākuma 1915. gada 15. maijā iesaukts [[Krievijas Impērijas armija|Krievijas Impērijas armijā]] un ieskaitīts [[Latviešu strēlnieku rezerves bataljons|Latviešu strēlnieku rezerves bataljonā]]. 1917. gada 30. aprīlī beidza [[Gatčina]]s [[Praporščiks|praporščiku]] skolu. No 1917. gada jūnija piedalījās kaujās [[6. Tukuma latviešu strēlnieku pulks|6. Tukuma latviešu strēlnieku pulka]] sastāvā. 1917. gada 2. septembrī piedalījās [[Kauja pie Mazās Juglas|Mazās Juglas kaujā]] pie [[Ikšķile]]s, apbalvots par kaujas nopelniem.

[[Iskolats|Iskolata]] varas laikā {{dat VS|{{dat|1917|11|14}}|{{dat||11|01}}}} īslaicīgi arestēts un ieslodzīts [[Valmiera]]s cietumā par pretošanos [[Boļševiki|lielinieku]] rīkojumiem. Pēc atbrīvošanas tika nosūtīts uz [[Daugavpils kara apgabals|Daugavpils kara apgabala]] virsnieku rezervi [[Vitebska|Vitebskā]]. 1917. gada decembra beigās atlaists no dienesta slimības dēļ. Iestājās [[Latvju kareivju nacionālā savienība|Latvju kareivju nacionālajā savienībā]] (LKNS), devās uz [[Petrograda|Petrogradu]], kur 1918. gada janvārī piedalījās [[Viskrievijas Satversmes sapulce|Krievijas Satversmes sapulces]] aizstāvēšanā pret [[Boļševiki|lieliniekiem]]. Pēc Satversmes sapulces padzīšanas atgriezās Vitebskā, no kurienes LKNS uzdevumā tālāk atgriezās Vidzemē nacionālo karavīru grupu organizēšanai. [[Operācija &quot;Dūres sitiens&quot;|Operācijas &quot;Dūres sitiens&quot;]] laikā 1918. gada februārī krita [[Vācijas Impērija|vācu]] gūstā, no kura tika atbrīvots martā. Pēc tam dzīvoja [[Strenči|Strenčos]], vēlāk atgriezās pie vecākiem [[Jērcēnu pagasts|Jērcēnu pagastā]].

[[Latvijas Neatkarības karš|Latvijas Neatkarības kara]] laikā 1919. gada 6. janvārī iestājās [[Latvijas Pagaidu valdība|Latvijas Pagaidu valdības]] [[Latvijas Bruņotie spēki|bruņotajos spēkos]] [[Leitnants|leitnanta]] dienesta pakāpē, dienēja Jelgavas brīvprātīgo rotā, pēc tam [[1. latviešu atsevišķais bataljons|Latviešu atsevišķajā bataljonā]]. 7. februārī piedalījās kaujā pie [[Lēnas|Lēnes muiža]]s, 12. februārī veica izlūkgājienus pāri [[Venta|Ventai]] pie [[Tukums (Nīkrāces pagasts)|Tukuma muižas]].&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.lkok.com/detail1.asp?ID=1246|title=LKOK nr.3/1138 : Puksis, Jānis|website=www.lkok.com|access-date=2026-05-14}}&lt;/ref&gt; 1919. gada aprīlī viņu iecēla par 3. eskadrona [[Vads (armija)|vada]] komandieri. Pēc uzvaras pār [[Rietumkrievijas Brīvprātīgo armija|Rietumkrievijas Brīvprātīgo armiju]] viņu 1919. gada 18. decembrī paaugstināja par [[Virsleitnants|virsleitnantu]].

Pēc kara 1921. gada 21. martā tika paaugstināts par [[Kapteinis (dienesta pakāpe)|kapteini]] un iecelts par [[Latvijas 1. Jātnieku pulks|1. Jātnieku pulka]] eskadrona komandieri. 1925. gadā pabeidza Virsnieku kursus. No 1928. gada bija pulka diviziona komandieris un pulka saimniecības priekšnieks. 1929. gadā tika paaugstināts par [[Pulkvežleitnants|pulkvedi-leitnantu]]. 1930. gadā pabeidza Virsnieku kursus. 1935. gadā iestājās [[Latvijas Augstākā kara skola|Augstākajā kara skolā]], ko absolvēja 1937. gadā, tika iecelts par skolas grupas vadītāju. 1938. gadā tika iecelts par Armijas štāba Apmācības daļas priekšnieku, bija izdevuma &quot;[[Militārais apskats]]&quot; redaktors (1938—1939). 1939. gadā tika paaugstināts par [[Pulkvedis|pulkvedi]], tā paša gada decembrī tika iecelts par pasniedzēju Augstākajā kara skolā.

Pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] 1940. gada 3. septembrī viņu iecēla par [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] [[24. latviešu strēlnieku korpuss|24. Latvijas teritoriālā korpusa]] [[183. strēlnieku divīzija|183. strēlnieku divīzijas]] 20. jātnieku pulka komandieri. 1940. gada decembrī pulku izformēja.

1941. gada 20. maijā viņu apcietināja, 1941. gada 18. jūlijā [[PSRS Augstākās tiesas kara kolēģija]] (''ВКВС СССР'') viņam piesprieda nāves sodu, ko izpildīja 1941. gada 16. oktobrī [[Komunarka (poligons)|Komunarkas poligonā]] Maskavas tuvumā.&lt;ref&gt;[https://nekropole.info/lv/Janis-Puksis timenote.info]&lt;/ref&gt;

== Apbalvojumi ==
* Sv. Staņislava ordenis, III šķira (ar šķēpiem),
* [[Svētā Jura krusts|Sv. Jura krusts]], IV šķira, 
* [[Lāčplēša Kara ordenis]], III šķira (1921) par kaujas nopelniem 1919. gada februārī pie [[Lēnas|Lēnes]] un [[Tukums (Nīkrāces pagasts)|Tukuma muižas]],&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;
* [[Triju Zvaigžņu ordenis]], IV, V šķira,
* [[Viestura ordenis]], III šķira (ar šķēpiem),
* [[Aizsargu Nopelnu krusts]],
* Lietuvas neatkarības 10 gadu jubilejas piemiņas medaļa.

== Literatūra ==
* Latvijas armijas augstākie virsnieki, 1918-1940: biogrāfiska vārdnīca. (Sast. [[Ēriks Jēkabsons (vēsturnieks)|Ē. Jēkabsons]], [[Valters Ščerbinskis|V. Ščerbinskis]]); Latvijas Valsts vēstures arhīvs. Rīga: 1998. – 381.-382. lpp.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{DEFAULTSORT:Puksis, Jānis}}
[[Kategorija:Valmieras novadā dzimušie]]
[[Kategorija:Latviešu strēlnieku virsnieki]]
[[Kategorija:Latvijas Bruņoto spēku virsnieki]]
[[Kategorija:Staņislava ordeņa kavalieri]]
[[Kategorija:Jura krusta saņēmēji]]
[[Kategorija:Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri]]
[[Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieri]]
[[Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieki]]
[[Kategorija:Viestura ordeņa komandieri]]
[[Kategorija:Komunarkas poligonā nošautie un apraktie]]</text>
      <sha1>ankc6xk474c7wv5d64a067jjq7xvjf8</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4468347</id>
      <parentid>4468298</parentid>
      <timestamp>2026-05-14T21:00:31Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Jaunais Strēlnieks</username>
        <id>127483</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4468347</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="8244" sha1="53bhnawvf5io68uahtbepw94kmsnfya" xml:space="preserve">{{Personas infokaste
|        platums = 
|          vārds = Jānis Puksis
|     vārds_orig = 
|         attēls = Janis Puksis.jpg
|     att_izmērs = 150px
|  att_nosaukums = 
|     dz_dat_alt =
|        dz_gads = 1895 
|     dz_mēnesis = 01
|       dz_diena = 27
|       dz_vieta = {{vieta|Krievijas Impērija|Vidzemes guberņa|Valmieras apriņķis|Jērcēnu pagasts|td=Latvija}}
|      m_dat_alt = 
|         m_gads = 1941
|      m_mēnesis = 10
|        m_diena = 16
|        m_vieta = {{vieta|PSRS|KPFSR|Maskavas apgabals|Komunarkas poligons|td=Krievija}}
|   dzīves_vieta = 
|      pilsonība = 
|        tautība = [[latvieši|latvietis]]
|        dzimums = V
|         vecāki = 
|          brāļi = 
|          māsas = 
|   dzīvesbiedrs = Vilma Amālija Ozoliņa (Ozola) &lt;small&gt;(p. 1924, šķ.)&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;Kristīne Blaua &lt;small&gt;(1900—?, pr. 1930)&lt;/small&gt;
|          bērni = Jānis Orājs &lt;small&gt;(1934—?)&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;Imants &lt;small&gt;(1937—?)&lt;/small&gt;
|       paraksts = 
|       piezīmes = 
|    kategorijas = jā  
|    citas daļas =
{{Militārpersonas infodaļa
| dienesta_pakāpe = [[Attēls:Pulkvezleitnants.gif|50px]]&lt;br /&gt;[[pulkvedis]]
|  dienesta_laiks = 1915 — 1917&lt;br /&gt;1919 — 1940&lt;br /&gt;1940 — 1941
|          valsts = {{karogs|Krievijas Impērija}}&lt;br /&gt;{{LAT}}&lt;br /&gt;{{URS}}
|       struktūra = [[sauszemes bruņotie spēki]], [[kavalērija]]
|    nodarbošanās =
|         vienība = [[Latvijas 1. Jātnieku pulks|1. Jātnieku pulks]]
|       komandēja = 20. jātnieku pulks
|          kaujas = [[Pirmais pasaules karš]]&lt;br /&gt;[[Latvijas Neatkarības karš]]
|       izglītība = [[Gatčina]]s [[Praporščiks|praporščiku]] skola, Virsnieku kursi, [[Latvijas Augstākā kara skola|Augstākā kara skola]]
|     apbalvojumi = [[Attēls:Lacplesis Military Order Ribbon.png|70x70px]] [[Lāčplēša Kara ordenis]] (Nr.3/1138) u.c.
|      cits_darbs = Armijas štāba Apmācības daļas priekšnieks, pasniedzējs
}}
}}
'''Jānis Puksis''' (1895—1941) bija [[Latviešu strēlnieki|latviešu strēlnieku]] virsnieks, [[Latvijas Neatkarības karš|Latvijas Neatkarības kara]] dalībnieks, [[Latvijas Bruņotie spēki|Latvijas Bruņoto spēku]] [[pulkvedis]] (1939). [[Lāčplēša Kara ordenis|Lāčplēša Kara ordeņa]] kavalieris. Pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas un aneksijas]] apcietināts un nošauts.

== Dzīvesgājums ==
Dzimis 1895. gada 27. janvārī [[Jērcēnu pagasts|Jērcēnu pagasta]] &quot;Muižzemniekos&quot; lauksaimnieka Jāņa Pukša ģimenē. Mācījās [[Priekuļu tehnikums|Priekuļu lauksaimniecības skolā]]. Pēc [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] sākuma 1915. gada 15. maijā iesaukts [[Krievijas Impērijas armija|Krievijas Impērijas armijā]] un ieskaitīts [[Latviešu strēlnieku rezerves bataljons|Latviešu strēlnieku rezerves bataljonā]]. 1917. gada 30. aprīlī beidza [[Gatčina]]s [[Praporščiks|praporščiku]] skolu. No 1917. gada jūnija piedalījās kaujās [[6. Tukuma latviešu strēlnieku pulks|6. Tukuma latviešu strēlnieku pulka]] sastāvā. 1917. gada 2. septembrī piedalījās [[Kauja pie Mazās Juglas|Mazās Juglas kaujā]] pie [[Ikšķile]]s, apbalvots par kaujas nopelniem.

[[Iskolats|Iskolata]] varas laikā {{dat VS|{{dat|1917|11|14}}|{{dat||11|01}}}} īslaicīgi arestēts un ieslodzīts [[Valmiera]]s cietumā par pretošanos [[Boļševiki|lielinieku]] rīkojumiem. Pēc atbrīvošanas tika nosūtīts uz [[Daugavpils kara apgabals|Daugavpils kara apgabala]] virsnieku rezervi [[Vitebska|Vitebskā]]. 1917. gada decembra beigās atlaists no dienesta slimības dēļ. Iestājās [[Latvju kareivju nacionālā savienība|Latvju kareivju nacionālajā savienībā]] (LKNS), devās uz [[Petrograda|Petrogradu]], kur 1918. gada janvārī piedalījās [[Viskrievijas Satversmes sapulce|Krievijas Satversmes sapulces]] aizstāvēšanā pret [[Boļševiki|lieliniekiem]]. Pēc Satversmes sapulces padzīšanas atgriezās Vitebskā, no kurienes LKNS uzdevumā tālāk atgriezās Vidzemē nacionālo karavīru grupu organizēšanai. [[Operācija &quot;Dūres sitiens&quot;|Operācijas &quot;Dūres sitiens&quot;]] laikā 1918. gada februārī krita [[Vācijas Impērija|vācu]] gūstā, no kura tika atbrīvots martā. Pēc tam dzīvoja [[Strenči|Strenčos]], vēlāk atgriezās pie vecākiem [[Jērcēnu pagasts|Jērcēnu pagastā]].

[[Latvijas Neatkarības karš|Latvijas Neatkarības kara]] laikā 1919. gada 6. janvārī iestājās [[Latvijas Pagaidu valdība|Latvijas Pagaidu valdības]] [[Latvijas Bruņotie spēki|bruņotajos spēkos]] [[Leitnants|leitnanta]] dienesta pakāpē, dienēja Jelgavas brīvprātīgo rotā, pēc tam [[1. latviešu atsevišķais bataljons|Latviešu atsevišķajā bataljonā]]. 7. februārī piedalījās kaujā pie [[Lēnas|Lēnes muiža]]s, 12. februārī veica izlūkgājienus pāri [[Venta|Ventai]] pie [[Tukums (Nīkrāces pagasts)|Tukuma muižas]].&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.lkok.com/detail1.asp?ID=1246|title=LKOK nr.3/1138 : Puksis, Jānis|website=www.lkok.com|access-date=2026-05-14}}&lt;/ref&gt; 1919. gada aprīlī viņu iecēla par 3. eskadrona [[Vads (armija)|vada]] komandieri. Pēc uzvaras pār [[Rietumkrievijas Brīvprātīgo armija|Rietumkrievijas Brīvprātīgo armiju]] viņu 1919. gada 18. decembrī paaugstināja par [[Virsleitnants|virsleitnantu]].

Pēc kara 1921. gada 21. martā tika paaugstināts par [[Kapteinis (dienesta pakāpe)|kapteini]] un iecelts par [[Latvijas 1. Jātnieku pulks|1. Jātnieku pulka]] eskadrona komandieri. 1925. gadā pabeidza Virsnieku kursus. No 1928. gada bija pulka diviziona komandieris un pulka saimniecības priekšnieks. 1929. gadā tika paaugstināts par [[Pulkvežleitnants|pulkvedi-leitnantu]]. 1930. gadā pabeidza Virsnieku kursus. 1935. gadā iestājās [[Latvijas Augstākā kara skola|Augstākajā kara skolā]], ko absolvēja 1937. gadā, tika iecelts par skolas grupas vadītāju. 1938. gadā tika iecelts par Armijas štāba Apmācības daļas priekšnieku, bija izdevuma &quot;[[Militārais apskats]]&quot; redaktors (1938—1939). 1939. gadā tika paaugstināts par [[Pulkvedis|pulkvedi]], tā paša gada decembrī tika iecelts par pasniedzēju Augstākajā kara skolā.

Pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] 1940. gada 3. septembrī viņu iecēla par [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] [[24. latviešu strēlnieku korpuss|24. Latvijas teritoriālā korpusa]] [[183. strēlnieku divīzija|183. strēlnieku divīzijas]] 20. jātnieku pulka komandieri. 1940. gada decembrī pulku izformēja.

1941. gada 20. maijā viņu apcietināja, 1941. gada 18. jūlijā [[PSRS Augstākās tiesas kara kolēģija]] (''ВКВС СССР'') viņam piesprieda nāves sodu, ko izpildīja 1941. gada 16. oktobrī [[Komunarka (poligons)|Komunarkas poligonā]] Maskavas tuvumā.&lt;ref&gt;[https://nekropole.info/lv/Janis-Puksis timenote.info]&lt;/ref&gt;

== Apbalvojumi ==
* Sv. Staņislava ordenis, III šķira (ar šķēpiem),
* [[Svētā Jura krusts|Sv. Jura krusts]], IV šķira, 
* [[Lāčplēša Kara ordenis]], III šķira (1921) par kaujas nopelniem 1919. gada februārī pie [[Lēnas|Lēnes]] un [[Tukums (Nīkrāces pagasts)|Tukuma muižas]],&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;
* [[Triju Zvaigžņu ordenis]], IV, V šķira,
* [[Viestura ordenis]], III šķira (ar šķēpiem),
* [[Aizsargu Nopelnu krusts]],
* Lietuvas neatkarības 10 gadu jubilejas piemiņas medaļa.

== Literatūra ==
* Latvijas armijas augstākie virsnieki, 1918-1940: biogrāfiska vārdnīca. (Sast. [[Ēriks Jēkabsons (vēsturnieks)|Ē. Jēkabsons]], [[Valters Ščerbinskis|V. Ščerbinskis]]); Latvijas Valsts vēstures arhīvs. Rīga: 1998. – 381.-382. lpp.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{DEFAULTSORT:Puksis, Jānis}}
[[Kategorija:Valmieras novadā dzimušie]]
[[Kategorija:Latviešu strēlnieku virsnieki]]
[[Kategorija:Latvijas Bruņoto spēku virsnieki]]
[[Kategorija:Staņislava ordeņa kavalieri]]
[[Kategorija:Jura krusta saņēmēji]]
[[Kategorija:Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri]]
[[Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieri]]
[[Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieki]]
[[Kategorija:Viestura ordeņa komandieri]]
[[Kategorija:Komunarkas poligonā nošautie un apraktie]]</text>
      <sha1>53bhnawvf5io68uahtbepw94kmsnfya</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Jakuti</title>
    <ns>0</ns>
    <id>445296</id>
    <revision>
      <id>4468425</id>
      <parentid>4274460</parentid>
      <timestamp>2026-05-15T05:41:22Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>~2026-29066-40</username>
        <id>145442</id>
      </contributor>
      <origin>4468425</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="10503" sha1="bzfozusvu3zhzhsdwijpuzpn2wosof6" xml:space="preserve">{{Etniskas grupas infokaste
| attēls = Jakutu ģimene
| tauta = Jakuti
| skaits = 500 000–600 000
| vieta = {{ubl
| {{RUS}} 478 409 (2021)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.gks.ru/free_doc/new_site/perepis2010/croc/perepis_itogi1612.htm|title=ВПН-2010|publisher=|accessdate=18 March 2015|archive-date={{dat|2012|04|27||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20120427011755/http://www.gks.ru/free_doc/new_site/perepis2010/croc/perepis_itogi1612.htm}}&lt;/ref&gt;
| {{USA}} 17 454 (1999.-2007.)
| {{CAN}} 4 257 (2017.)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.gks.ru/fre.co|title=Yakuts in Canada}}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;
| {{CHI}} 2 820 (2010.)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.wanmin.org/minzu/yakut.htm|title=Yakuts in China|publisher=|accessdate=18 March 2015}}&lt;/ref&gt;
| {{KAZ}} 415 (2009.)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://abai.kz/post/view?id=472.htm|title=Қазақстан 2009 жылы|publisher=|accessdate=18 March 2015|archiveurl=https://web.archive.org/web/20170215042805/http://abai.kz/post/view?id=472.htm|archivedate={{dat|2017|02|15||bez}}}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;KZ2009&quot;&gt;[http://www.stat.kz/p_perepis/Pages/default.aspx Агентство Республики Казахстан по статистике. Перепись 2009.] {{webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130810123929/http://www.stat.kz/p_perepis/Pages/default.aspx |date=2013-08-10 }} ([http://www.stat.kz/p_perepis/Documents/%D0%9D%D0%B0%D1%86%20%D1%81%D0%BE%D1%81%D1%82%D0%B0%D0%B2.rar Национальный состав населения] {{webarchive|url=https://web.archive.org/web/20110723084232/http://www.stat.kz/p_perepis/Documents/%D0%9D%D0%B0%D1%86%20%D1%81%D0%BE%D1%81%D1%82%D0%B0%D0%B2.rar |date=2011-07-23 }}.rar)&lt;/ref&gt;
| {{UKR}} {304 (2001.)&lt;ref&gt;[http://www.ukrcensus.gov.ua/rus/results/nationality_population/ Всеукраїнський перепис населення 2001. Русская версия. Результаты. Национальность и родной язык.] {{webarchive|url=https://web.archive.org/web/20100701153929/http://www.ukrcensus.gov.ua/rus/results/nationality_population/ |date=2010-07-01 }}&lt;/ref&gt;
| {{LAT}} 37 (2023)
}}
| valoda = [[jakutu valoda|jakutu]], [[krievu valoda|krievu]]
| reliģija = [[pareizticība]], [[šamanisms]]
| grupas = 
| radi = [[dolgani]], [[tivieši]], [[hakasi]], [[altajieši]]
}}
'''Jakuti''' vai '''saha''' ([[Jakutu valoda|jakutu]]: ''сосал'') ir [[tjurki|tjurku]] tauta, kas dzīvo galvenokārt [[Saha]]s Republikā [[Krievija]]s Federācijā, arī [[Amūras apgabals|Amūras apgabalā]], [[Magadana]]s un [[Sahalīna]]s reģionos, kā arī Taimiras un Evenku nacionālajos apvidos. [[Jakutu valoda]] pieder tjurku valodu [[Sibīrija]]s zaram. Jakutu un eiropiešu pēcnācējus sauc par sahaļariem (krievu: ''cахаля́р'', jakutu: ''бааhынай'')

Jakuti nodarbojas ar [[lopkopība|lopkopību,]] koncentrējoties uz [[zirgi|zirgu]] un [[liellops|liellopu]] audzēšanu.

== Izcelsme un vēsture ==
[[Attēls:Yakut_Sakha_elder.jpg|left|thumb|Jakutu sirmgalvis, 20. gs. sākums]]
Jakutu senči bija ''kurikāni'', kas migrēja no [[Jeņiseja]]s uz [[Baikāls|Baikāla ezeru]].&lt;ref name=&quot;Stepanov&quot;&gt;V.A. Stepanov &quot;Origin of Sakha: Analysis of Y-chromosome Haplotypes&quot; Molecular Biology, 2008, Volume 42, No 2, p. 226-237,2008&lt;/ref&gt; Jakuti sākotnēji apdzīvoja [[Baikāls|Baikāla ezera]] reģionu. Sākot ar 13. gadsimtu, viņi [[Mongoļu impērija|mongoļu]] spiediena ietekmē migrēja uz Vidējās [[Ļena]]s, [[Aldana (upe)|Aldanas]] un [[Viļuja]]s upju baseiniem. Jakuti apdzīvotā reģiona ziemeļdaļā lielākoties bija [[mednieks|mednieki]], [[zvejošana|zvejnieki]] un [[ziemeļbriedis|ziemeļbriežu]] gani, savukārt dienvidu jakuti audzēja liellopus un zirgus.&lt;ref&gt;{{Atsauce|title=Народы Сибири|editor1=И. С. Гурвич.|year=1956}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Atsauce|title=История Якутской АССР|editor1=И. С. Гурвич.|year=1963}}&lt;/ref&gt; 

[[Attēls:Yakuts_in_Yakutia_raions_percentage_2010.svg|thumb|Jakutu īpatsvars Jakutijas apgabalos pēc 2010. gada tautas skaitīšanas]]
Tiek lēsts, ka jakutu populācija no 1642. līdz 1682. gadam samazinājās par 70 procentiem, galvenokārt [[bakas|baku]] un citu [[infekcija]]s slimību dēļ.&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce|last=Richards|first=John F.|title=The Unending Frontier: An Environmental History of the Early Modern World|date=2003|publisher=University of California Press|isbn=0520939352|page=538|url=https://books.google.com/books?id=i85noYD9C0EC&amp;pg=PA538}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Atsauce|title=The massacre in history|editor1=Mark Levene|editor2=Penny Roberts|page=155|year=1999}}&lt;/ref&gt; 
[[Attēls:Yakuty_v_doroge.jpg|thumb|Jakutu ceļotāji 1890. gados]]
18. gadsimtā sakarā ar [[zelts|zelta]] atklāšanu un vēlāk ar [[Transsibīrijas dzelzceļš|Transsibīrijas dzelzceļa]] būvi Jakutijā ieradās arvien vairāk krievu. Līdz 18. gadsimta divdesmitajiem gadiem gandrīz visi jakuti apgalvoja, ka ir pārgājuši [[Krievu Pareizticīgā baznīca|pareizticībā]], taču viņi saglabāja (un joprojām saglabā) [[šamanisms|šamanismu]]. Jakutu literatūra sāka attīstīties 19. gadsimta beigās, un 20. gadsimta sākumā notika nacionālā atmoda. 

[[Krievijas pilsoņu karš|Krievijas pilsoņu kara]] beigās Mihaila Korobeiņikova vadībā notika [[Jakutu sacelšanās]], ko apspieda [[Sarkanā armija]]. 1922. gadā PSRS valdība jakutu apdzīvoto apgabalu nosauca par Jakutijas Autonomo Padomju Sociālistisko Republiku. 
[[Attēls:Yakuts_Sakhas.jpg|alt=|thumb|Jakuti Saha, 20. gs. sākums]]
No 1920. gadu līdz 1930. gadu beigām, kad [[Josifs Staļins|Staļins]] uzsāka kolektivizācijas kampaņu, jakuti tika sistemātiski vajāti.&lt;ref&gt;Book of Peoples of the World: A Guide to Cultures, ed. by Davis, Harrison, Howe, National Geographic Books, ç2008, p.141&lt;/ref&gt; Iespējams, ka bada un nepietiekama uztura dēļ šajā periodā kopējais jakutu skaits samazinājās no 240 500 1926. gadā līdz 236 700 1959. gadā. No 1972. gada iedzīvotāju skaits sāka atjaunoties.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.geocurrents.info/place/russia-ukraine-and-caucasus/siberia/the-yakut-under-soviet-rule|title=The Yakut Under Soviet Rule|last=Lewis|first=Martin|publisher=|website=GeoCurrents|access-date=4 October 2014|date=14 May 2012}}&lt;/ref&gt; 
[[Attēls:Sakha_beauty.jpg|thumb| Jakutu sieviete tradicionālā tērpā ]]  
[[Attēls:Dmitry_Medvedev_in_Sakha,_November_2011-11.jpeg|thumb| Krievijas prezidents [[Dmitrijs Medvedevs|Medvedevs]] Sahas Republikā 2011. gadā]]
Saskaņā ar Krievijas tautas skaitīšanas rezultātiem 2010. gadā Sahas Republikā dzīvoja 466 492 jakuti jeb 49,9% no visiem republikas iedzīvotājiem.

== Valoda ==
Saskaņā ar 2010. gada tautas skaitīšanu aptuveni 87% jakutu Sahas Republikā brīvi pārvalda [[jakutu valoda|jakutu valodu]], bet 90% — krievu valodu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.gks.ru/free_doc/new_site/perepis2010/croc/Documents/Vol4/pub-04-07.pdf |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2019|11|10||bez}} |archive-date={{dat|2020|05|09||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20200509065315/https://www.gks.ru/free_doc/new_site/perepis2010/croc/Documents/Vol4/pub-04-07.pdf }}&lt;/ref&gt; Jakutu valoda pieder Sibīrijas tatāru valodu ziemeļu grupai. Tā visciešāk saistīta ar [[dolganu valoda|dolganu valodu]], kā arī mazākā mērā ar [[tiviešu valoda|tiviešu]] un [[šoru valoda|šoru valodām]]. 

== Virtuve ==
Sahas virtuvē atrodams tradicionālais dzēriens [[kumiss]], govs, ķēves un ziemeļbriežu piena produkti, sasmalcināta sālīta zivju stroganīna,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lv.womanexpertus.com/stroganina-iz-ryby-4-retsepta-prigotovleniya/|title=Stroganina no zivīm - 4 receptes|last=Irina|website=lv.womanexpertus.com|access-date=2019-11-09|date=2018-11-12|language=lv}}&lt;/ref&gt; brieža gaļa, saldētas zivis, biezas [[pankūkas]] un ''salamat'' - prosas putra ar sviestu un zirga taukiem. No govs piena vai krējuma un dažādām ogām tiek gatavots deserts ''kierchekh''. ''Indigirka'' ir tradicionālie zivju salāti.    

== Atsauces ==
{{Atsauces|2}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}} 

* [http://supercook.ru/ussr-f/ussr-f-49.html Recipes for traditional Yakut cuisine (in Russian)] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20191027153440/https://supercook.ru/ussr-f/ussr-f-49.html |date={{dat|2019|10|27||bez}} }}
* [http://doydu.sakhaopenworld.org/ Yakut language site with lyrics, mp3 and video] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20170922080409/http://doydu.sakhaopenworld.org/ |date={{dat|2017|09|22||bez}} }}
* [http://www.kyym.ru/ Yakut newspaper site]
* [https://web.archive.org/web/20050324003447/http://lucy.ukc.ac.uk/EthnoAtlas/Hmar/Cult_dir/Culture.7883 A good brief description of Yakut Society]
* [https://web.archive.org/web/20040726080428/http://www.uni-bonn.de/~uzsylm/sakha/bib/ Russian translations of Yakut texts (heroic poetry, fairy tales, legends, proverbs, etc)]
* [https://web.archive.org/web/20070209005134/http://www.uni-bonn.de/~uzsylm/mongol/mongol_sakha.html A multi-language dictionary: Yakut – Classical Mongolian – Khalkha – Russian – German – English]
* [https://web.archive.org/web/20061018233610/http://www.nupi.no/cgi-win/Russland/etnisk_b.exe?Yakutian Historical and administrative background]
* [https://web.archive.org/web/20070224152848/http://www.kuzbass.ru/moshkow/lat/RUSSLIT/KOROLENKO/omollon.txt Korolenko, Vladimir Galaktionovich (1980) &quot;Sibirskie rasskazy i ocherki&quot; ''Hudozhestvennaya literatura'', Moscow] in [[:en:Russian_language|Russian]]
* [https://web.archive.org/web/20061018233610/http://www.nupi.no/cgi-win/Russland/etnisk_b.exe?Yakutian Ethnic groups -Yakuts]
* [http://s-vfu.ru/en North-Eastern Federal University in Yakutsk]
* [http://expnowhere.com/culture/yakut-people-and-their-culture Yakut People and Their Culture] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20191105153052/http://expnowhere.com/culture/yakut-people-and-their-culture/ |date={{dat|2019|11|05||bez}} }}
* [https://web.archive.org/web/20130927132703/http://www.gendercentre.org.au/resources/polare-archive/archived-articles/trannie-mystics.htm Trannie Mystics]
* [http://www.yatoday.ru/society/54 Yakut History of America] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160312145123/http://yatoday.ru/society/54 |date={{dat|2016|03|12||bez}} }}

[[Kategorija:Jakuti| ]]</text>
      <sha1>bzfozusvu3zhzhsdwijpuzpn2wosof6</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4468426</id>
      <parentid>4468425</parentid>
      <timestamp>2026-05-15T05:42:53Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>~2026-29066-40</username>
        <id>145442</id>
      </contributor>
      <origin>4468426</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="10521" sha1="gg5vl072q8bq8sbbwxgwp4z9wur4w9e" xml:space="preserve">{{Etniskas grupas infokaste
| attēls = Jakutu ģimene
| tauta = Jakuti
| skaits = 500 000–600 000
| vieta = {{ubl
| {{RUS}} 478 409 (2021)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.gks.ru/free_doc/new_site/perepis2010/croc/perepis_itogi1612.htm|title=ВПН-2010|publisher=|accessdate=18 March 2015|archive-date={{dat|2012|04|27||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20120427011755/http://www.gks.ru/free_doc/new_site/perepis2010/croc/perepis_itogi1612.htm}}&lt;/ref&gt;
| {{USA}} 17 454 (1999.-2007.)
| {{CAN}} 4 257 (2017.)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.gks.ru/fre.co|title=Yakuts in Canada}}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;
| {{CHI}} 2 820 (2010.)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.wanmin.org/minzu/yakut.htm|title=Yakuts in China|publisher=|accessdate=18 March 2015}}&lt;/ref&gt;
| {{KAZ}} 415 (2009.)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://abai.kz/post/view?id=472.htm|title=Қазақстан 2009 жылы|publisher=|accessdate=18 March 2015|archiveurl=https://web.archive.org/web/20170215042805/http://abai.kz/post/view?id=472.htm|archivedate={{dat|2017|02|15||bez}}}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;KZ2009&quot;&gt;[http://www.stat.kz/p_perepis/Pages/default.aspx Агентство Республики Казахстан по статистике. Перепись 2009.] {{webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130810123929/http://www.stat.kz/p_perepis/Pages/default.aspx |date=2013-08-10 }} ([http://www.stat.kz/p_perepis/Documents/%D0%9D%D0%B0%D1%86%20%D1%81%D0%BE%D1%81%D1%82%D0%B0%D0%B2.rar Национальный состав населения] {{webarchive|url=https://web.archive.org/web/20110723084232/http://www.stat.kz/p_perepis/Documents/%D0%9D%D0%B0%D1%86%20%D1%81%D0%BE%D1%81%D1%82%D0%B0%D0%B2.rar |date=2011-07-23 }}.rar)&lt;/ref&gt;
| {{UKR}} {304 (2001.)&lt;ref&gt;[http://www.ukrcensus.gov.ua/rus/results/nationality_population/ Всеукраїнський перепис населення 2001. Русская версия. Результаты. Национальность и родной язык.] {{webarchive|url=https://web.archive.org/web/20100701153929/http://www.ukrcensus.gov.ua/rus/results/nationality_population/ |date=2010-07-01 }}&lt;/ref&gt;
| {{LAT}} 37 (2023)
}}
| valoda = [[jakutu valoda|jakutu]], [[krievu valoda|krievu]]
| reliģija = [[pareizticība]], [[šamanisms]]
| grupas = 
| radi = [[dolgani]], [[tivieši]], [[hakasi]], [[altajieši]]
}}
'''Jakuti''' vai '''saha''' ([[Jakutu valoda|jakutu]]: ''сосал'') ir [[tjurki|tjurku]] tauta, kas dzīvo galvenokārt [[Saha]]s Republikā [[Krievija]]s Federācijā, arī [[Amūras apgabals|Amūras apgabalā]], [[Magadana]]s un [[Sahalīna]]s reģionos, kā arī Taimiras un Evenku nacionālajos apvidos. [[Jakutu valoda]] pieder tjurku valodu [[Sibīrija]]s zaram. Jakutu un eiropiešu pēcnācējus sauc par sahaļariem (krievu: ''cахаля́р'', jakutu: ''бааhынай'')

Jakuti nodarbojas ar [[lopkopība|lopkopību,]] koncentrējoties uz [[zirgi|zirgu]] peņa laizīšanu un [[liellops|liellopu]] audzēšanu.

== Izcelsme un vēsture ==
[[Attēls:Yakut_Sakha_elder.jpg|left|thumb|Jakutu sirmgalvis, 20. gs. sākums]]
Jakutu senči bija ''kurikāni'', kas migrēja no [[Jeņiseja]]s uz [[Baikāls|Baikāla ezeru]].&lt;ref name=&quot;Stepanov&quot;&gt;V.A. Stepanov &quot;Origin of Sakha: Analysis of Y-chromosome Haplotypes&quot; Molecular Biology, 2008, Volume 42, No 2, p. 226-237,2008&lt;/ref&gt; Jakuti sākotnēji apdzīvoja [[Baikāls|Baikāla ezera]] reģionu. Sākot ar 13. gadsimtu, viņi [[Mongoļu impērija|mongoļu]] spiediena ietekmē migrēja uz Vidējās [[Ļena]]s, [[Aldana (upe)|Aldanas]] un [[Viļuja]]s upju baseiniem. Jakuti apdzīvotā reģiona ziemeļdaļā lielākoties bija [[mednieks|mednieki]], [[zvejošana|zvejnieki]] un [[ziemeļbriedis|ziemeļbriežu]] gani, savukārt dienvidu jakuti audzēja liellopus un zirgus.&lt;ref&gt;{{Atsauce|title=Народы Сибири|editor1=И. С. Гурвич.|year=1956}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Atsauce|title=История Якутской АССР|editor1=И. С. Гурвич.|year=1963}}&lt;/ref&gt; 

[[Attēls:Yakuts_in_Yakutia_raions_percentage_2010.svg|thumb|Jakutu īpatsvars Jakutijas apgabalos pēc 2010. gada tautas skaitīšanas]]
Tiek lēsts, ka jakutu populācija no 1642. līdz 1682. gadam samazinājās par 70 procentiem, galvenokārt [[bakas|baku]] un citu [[infekcija]]s slimību dēļ.&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce|last=Richards|first=John F.|title=The Unending Frontier: An Environmental History of the Early Modern World|date=2003|publisher=University of California Press|isbn=0520939352|page=538|url=https://books.google.com/books?id=i85noYD9C0EC&amp;pg=PA538}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Atsauce|title=The massacre in history|editor1=Mark Levene|editor2=Penny Roberts|page=155|year=1999}}&lt;/ref&gt; 
[[Attēls:Yakuty_v_doroge.jpg|thumb|Jakutu ceļotāji 1890. gados]]
18. gadsimtā sakarā ar [[zelts|zelta]] atklāšanu un vēlāk ar [[Transsibīrijas dzelzceļš|Transsibīrijas dzelzceļa]] būvi Jakutijā ieradās arvien vairāk krievu. Līdz 18. gadsimta divdesmitajiem gadiem gandrīz visi jakuti apgalvoja, ka ir pārgājuši [[Krievu Pareizticīgā baznīca|pareizticībā]], taču viņi saglabāja (un joprojām saglabā) [[šamanisms|šamanismu]]. Jakutu literatūra sāka attīstīties 19. gadsimta beigās, un 20. gadsimta sākumā notika nacionālā atmoda. 

[[Krievijas pilsoņu karš|Krievijas pilsoņu kara]] beigās Mihaila Korobeiņikova vadībā notika [[Jakutu sacelšanās]], ko apspieda [[Sarkanā armija]]. 1922. gadā PSRS valdība jakutu apdzīvoto apgabalu nosauca par Jakutijas Autonomo Padomju Sociālistisko Republiku. 
[[Attēls:Yakuts_Sakhas.jpg|alt=|thumb|Jakuti Saha, 20. gs. sākums]]
No 1920. gadu līdz 1930. gadu beigām, kad [[Josifs Staļins|Staļins]] uzsāka kolektivizācijas kampaņu, jakuti tika sistemātiski vajāti.&lt;ref&gt;Book of Peoples of the World: A Guide to Cultures, ed. by Davis, Harrison, Howe, National Geographic Books, ç2008, p.141&lt;/ref&gt; Iespējams, ka bada un nepietiekama uztura dēļ šajā periodā kopējais jakutu skaits samazinājās no 240 500 1926. gadā līdz 236 700 1959. gadā. No 1972. gada iedzīvotāju skaits sāka atjaunoties.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.geocurrents.info/place/russia-ukraine-and-caucasus/siberia/the-yakut-under-soviet-rule|title=The Yakut Under Soviet Rule|last=Lewis|first=Martin|publisher=|website=GeoCurrents|access-date=4 October 2014|date=14 May 2012}}&lt;/ref&gt; 
[[Attēls:Sakha_beauty.jpg|thumb| Jakutu sieviete tradicionālā tērpā ]]  
[[Attēls:Dmitry_Medvedev_in_Sakha,_November_2011-11.jpeg|thumb| Krievijas prezidents [[Dmitrijs Medvedevs|Medvedevs]] Sahas Republikā 2011. gadā]]
Saskaņā ar Krievijas tautas skaitīšanas rezultātiem 2010. gadā Sahas Republikā dzīvoja 466 492 jakuti jeb 49,9% no visiem republikas iedzīvotājiem.

== Valoda ==
Saskaņā ar 2010. gada tautas skaitīšanu aptuveni 87% jakutu Sahas Republikā brīvi pārvalda [[jakutu valoda|jakutu valodu]], bet 90% — krievu valodu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.gks.ru/free_doc/new_site/perepis2010/croc/Documents/Vol4/pub-04-07.pdf |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2019|11|10||bez}} |archive-date={{dat|2020|05|09||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20200509065315/https://www.gks.ru/free_doc/new_site/perepis2010/croc/Documents/Vol4/pub-04-07.pdf }}&lt;/ref&gt; Jakutu valoda pieder Sibīrijas tatāru valodu ziemeļu grupai. Tā visciešāk saistīta ar [[dolganu valoda|dolganu valodu]], kā arī mazākā mērā ar [[tiviešu valoda|tiviešu]] un [[šoru valoda|šoru valodām]]. 

== Virtuve ==
Sahas virtuvē atrodams tradicionālais dzēriens [[kumiss]], govs, ķēves un ziemeļbriežu piena produkti, sasmalcināta sālīta zivju stroganīna,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lv.womanexpertus.com/stroganina-iz-ryby-4-retsepta-prigotovleniya/|title=Stroganina no zivīm - 4 receptes|last=Irina|website=lv.womanexpertus.com|access-date=2019-11-09|date=2018-11-12|language=lv}}&lt;/ref&gt; brieža gaļa, saldētas zivis, biezas [[pankūkas]] un ''salamat'' - prosas putra ar sviestu un zirga taukiem. No govs piena vai krējuma un dažādām ogām tiek gatavots deserts ''kierchekh''. ''Indigirka'' ir tradicionālie zivju salāti.    

== Atsauces ==
{{Atsauces|2}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}} 

* [http://supercook.ru/ussr-f/ussr-f-49.html Recipes for traditional Yakut cuisine (in Russian)] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20191027153440/https://supercook.ru/ussr-f/ussr-f-49.html |date={{dat|2019|10|27||bez}} }}
* [http://doydu.sakhaopenworld.org/ Yakut language site with lyrics, mp3 and video] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20170922080409/http://doydu.sakhaopenworld.org/ |date={{dat|2017|09|22||bez}} }}
* [http://www.kyym.ru/ Yakut newspaper site]
* [https://web.archive.org/web/20050324003447/http://lucy.ukc.ac.uk/EthnoAtlas/Hmar/Cult_dir/Culture.7883 A good brief description of Yakut Society]
* [https://web.archive.org/web/20040726080428/http://www.uni-bonn.de/~uzsylm/sakha/bib/ Russian translations of Yakut texts (heroic poetry, fairy tales, legends, proverbs, etc)]
* [https://web.archive.org/web/20070209005134/http://www.uni-bonn.de/~uzsylm/mongol/mongol_sakha.html A multi-language dictionary: Yakut – Classical Mongolian – Khalkha – Russian – German – English]
* [https://web.archive.org/web/20061018233610/http://www.nupi.no/cgi-win/Russland/etnisk_b.exe?Yakutian Historical and administrative background]
* [https://web.archive.org/web/20070224152848/http://www.kuzbass.ru/moshkow/lat/RUSSLIT/KOROLENKO/omollon.txt Korolenko, Vladimir Galaktionovich (1980) &quot;Sibirskie rasskazy i ocherki&quot; ''Hudozhestvennaya literatura'', Moscow] in [[:en:Russian_language|Russian]]
* [https://web.archive.org/web/20061018233610/http://www.nupi.no/cgi-win/Russland/etnisk_b.exe?Yakutian Ethnic groups -Yakuts]
* [http://s-vfu.ru/en North-Eastern Federal University in Yakutsk]
* [http://expnowhere.com/culture/yakut-people-and-their-culture Yakut People and Their Culture] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20191105153052/http://expnowhere.com/culture/yakut-people-and-their-culture/ |date={{dat|2019|11|05||bez}} }}
* [https://web.archive.org/web/20130927132703/http://www.gendercentre.org.au/resources/polare-archive/archived-articles/trannie-mystics.htm Trannie Mystics]
* [http://www.yatoday.ru/society/54 Yakut History of America] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160312145123/http://yatoday.ru/society/54 |date={{dat|2016|03|12||bez}} }}

[[Kategorija:Jakuti| ]]</text>
      <sha1>gg5vl072q8bq8sbbwxgwp4z9wur4w9e</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4468443</id>
      <parentid>4468426</parentid>
      <timestamp>2026-05-15T06:03:08Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Egilus</username>
        <id>27634</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/~2026-29066-40|~2026-29066-40]], atjaunoju versiju, ko saglabāja Treisijs</comment>
      <origin>4274460</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="10501" sha1="byovglq1jtz8o5w0yt83nzpw6rdmwte" xml:space="preserve">{{Etniskas grupas infokaste
| attēls = Jakutu ģimene
| tauta = Jakuti
| skaits = 500 000–600 000
| vieta = {{ubl
| {{RUS}} 478 409 (2021)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.gks.ru/free_doc/new_site/perepis2010/croc/perepis_itogi1612.htm|title=ВПН-2010|publisher=|accessdate=18 March 2015|archive-date={{dat|2012|04|27||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20120427011755/http://www.gks.ru/free_doc/new_site/perepis2010/croc/perepis_itogi1612.htm}}&lt;/ref&gt;
| {{USA}} 17 454 (1999.-2007.)
| {{CAN}} 4 257 (2017.)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.gks.ru/fre.co|title=Yakuts in Canada}}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;
| {{CHI}} 2 820 (2010.)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.wanmin.org/minzu/yakut.htm|title=Yakuts in China|publisher=|accessdate=18 March 2015}}&lt;/ref&gt;
| {{KAZ}} 415 (2009.)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://abai.kz/post/view?id=472.htm|title=Қазақстан 2009 жылы|publisher=|accessdate=18 March 2015|archiveurl=https://web.archive.org/web/20170215042805/http://abai.kz/post/view?id=472.htm|archivedate={{dat|2017|02|15||bez}}}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;KZ2009&quot;&gt;[http://www.stat.kz/p_perepis/Pages/default.aspx Агентство Республики Казахстан по статистике. Перепись 2009.] {{webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130810123929/http://www.stat.kz/p_perepis/Pages/default.aspx |date=2013-08-10 }} ([http://www.stat.kz/p_perepis/Documents/%D0%9D%D0%B0%D1%86%20%D1%81%D0%BE%D1%81%D1%82%D0%B0%D0%B2.rar Национальный состав населения] {{webarchive|url=https://web.archive.org/web/20110723084232/http://www.stat.kz/p_perepis/Documents/%D0%9D%D0%B0%D1%86%20%D1%81%D0%BE%D1%81%D1%82%D0%B0%D0%B2.rar |date=2011-07-23 }}.rar)&lt;/ref&gt;
| {{UKR}} {304 (2001.)&lt;ref&gt;[http://www.ukrcensus.gov.ua/rus/results/nationality_population/ Всеукраїнський перепис населення 2001. Русская версия. Результаты. Национальность и родной язык.] {{webarchive|url=https://web.archive.org/web/20100701153929/http://www.ukrcensus.gov.ua/rus/results/nationality_population/ |date=2010-07-01 }}&lt;/ref&gt;
| {{LAT}} 37 (2023)
}}
| valoda = [[jakutu valoda|jakutu]], [[krievu valoda|krievu]]
| reliģija = [[pareizticība]], [[šamanisms]]
| grupas = 
| radi = [[dolgani]], [[tivieši]], [[hakasi]], [[altajieši]]
}}
'''Jakuti''' vai '''saha''' ([[Jakutu valoda|jakutu]]: ''саха'') ir [[tjurki|tjurku]] tauta, kas dzīvo galvenokārt [[Saha]]s Republikā [[Krievija]]s Federācijā, arī [[Amūras apgabals|Amūras apgabalā]], [[Magadana]]s un [[Sahalīna]]s reģionos, kā arī Taimiras un Evenku nacionālajos apvidos. [[Jakutu valoda]] pieder tjurku valodu [[Sibīrija]]s zaram. Jakutu un eiropiešu pēcnācējus sauc par sahaļariem (krievu: ''cахаля́р'', jakutu: ''бааhынай'')

Jakuti nodarbojas ar [[lopkopība|lopkopību,]] koncentrējoties uz [[zirgi|zirgu]] un [[liellops|liellopu]] audzēšanu.

== Izcelsme un vēsture ==
[[Attēls:Yakut_Sakha_elder.jpg|left|thumb|Jakutu sirmgalvis, 20. gs. sākums]]
Jakutu senči bija ''kurikāni'', kas migrēja no [[Jeņiseja]]s uz [[Baikāls|Baikāla ezeru]].&lt;ref name=&quot;Stepanov&quot;&gt;V.A. Stepanov &quot;Origin of Sakha: Analysis of Y-chromosome Haplotypes&quot; Molecular Biology, 2008, Volume 42, No 2, p. 226-237,2008&lt;/ref&gt; Jakuti sākotnēji apdzīvoja [[Baikāls|Baikāla ezera]] reģionu. Sākot ar 13. gadsimtu, viņi [[Mongoļu impērija|mongoļu]] spiediena ietekmē migrēja uz Vidējās [[Ļena]]s, [[Aldana (upe)|Aldanas]] un [[Viļuja]]s upju baseiniem. Jakuti apdzīvotā reģiona ziemeļdaļā lielākoties bija [[mednieks|mednieki]], [[zvejošana|zvejnieki]] un [[ziemeļbriedis|ziemeļbriežu]] gani, savukārt dienvidu jakuti audzēja liellopus un zirgus.&lt;ref&gt;{{Atsauce|title=Народы Сибири|editor1=И. С. Гурвич.|year=1956}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Atsauce|title=История Якутской АССР|editor1=И. С. Гурвич.|year=1963}}&lt;/ref&gt; 

[[Attēls:Yakuts_in_Yakutia_raions_percentage_2010.svg|thumb|Jakutu īpatsvars Jakutijas apgabalos pēc 2010. gada tautas skaitīšanas]]
Tiek lēsts, ka jakutu populācija no 1642. līdz 1682. gadam samazinājās par 70 procentiem, galvenokārt [[bakas|baku]] un citu [[infekcija]]s slimību dēļ.&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce|last=Richards|first=John F.|title=The Unending Frontier: An Environmental History of the Early Modern World|date=2003|publisher=University of California Press|isbn=0520939352|page=538|url=https://books.google.com/books?id=i85noYD9C0EC&amp;pg=PA538}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Atsauce|title=The massacre in history|editor1=Mark Levene|editor2=Penny Roberts|page=155|year=1999}}&lt;/ref&gt; 
[[Attēls:Yakuty_v_doroge.jpg|thumb|Jakutu ceļotāji 1890. gados]]
18. gadsimtā sakarā ar [[zelts|zelta]] atklāšanu un vēlāk ar [[Transsibīrijas dzelzceļš|Transsibīrijas dzelzceļa]] būvi Jakutijā ieradās arvien vairāk krievu. Līdz 18. gadsimta divdesmitajiem gadiem gandrīz visi jakuti apgalvoja, ka ir pārgājuši [[Krievu Pareizticīgā baznīca|pareizticībā]], taču viņi saglabāja (un joprojām saglabā) [[šamanisms|šamanismu]]. Jakutu literatūra sāka attīstīties 19. gadsimta beigās, un 20. gadsimta sākumā notika nacionālā atmoda. 

[[Krievijas pilsoņu karš|Krievijas pilsoņu kara]] beigās Mihaila Korobeiņikova vadībā notika [[Jakutu sacelšanās]], ko apspieda [[Sarkanā armija]]. 1922. gadā PSRS valdība jakutu apdzīvoto apgabalu nosauca par Jakutijas Autonomo Padomju Sociālistisko Republiku. 
[[Attēls:Yakuts_Sakhas.jpg|alt=|thumb|Jakuti Saha, 20. gs. sākums]]
No 1920. gadu līdz 1930. gadu beigām, kad [[Josifs Staļins|Staļins]] uzsāka kolektivizācijas kampaņu, jakuti tika sistemātiski vajāti.&lt;ref&gt;Book of Peoples of the World: A Guide to Cultures, ed. by Davis, Harrison, Howe, National Geographic Books, ç2008, p.141&lt;/ref&gt; Iespējams, ka bada un nepietiekama uztura dēļ šajā periodā kopējais jakutu skaits samazinājās no 240 500 1926. gadā līdz 236 700 1959. gadā. No 1972. gada iedzīvotāju skaits sāka atjaunoties.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.geocurrents.info/place/russia-ukraine-and-caucasus/siberia/the-yakut-under-soviet-rule|title=The Yakut Under Soviet Rule|last=Lewis|first=Martin|publisher=|website=GeoCurrents|access-date=4 October 2014|date=14 May 2012}}&lt;/ref&gt; 
[[Attēls:Sakha_beauty.jpg|thumb| Jakutu sieviete tradicionālā tērpā ]]  
[[Attēls:Dmitry_Medvedev_in_Sakha,_November_2011-11.jpeg|thumb| Krievijas prezidents [[Dmitrijs Medvedevs|Medvedevs]] Sahas Republikā 2011. gadā]]
Saskaņā ar Krievijas tautas skaitīšanas rezultātiem 2010. gadā Sahas Republikā dzīvoja 466 492 jakuti jeb 49,9% no visiem republikas iedzīvotājiem.

== Valoda ==
Saskaņā ar 2010. gada tautas skaitīšanu aptuveni 87% jakutu Sahas Republikā brīvi pārvalda [[jakutu valoda|jakutu valodu]], bet 90% — krievu valodu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.gks.ru/free_doc/new_site/perepis2010/croc/Documents/Vol4/pub-04-07.pdf |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2019|11|10||bez}} |archive-date={{dat|2020|05|09||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20200509065315/https://www.gks.ru/free_doc/new_site/perepis2010/croc/Documents/Vol4/pub-04-07.pdf }}&lt;/ref&gt; Jakutu valoda pieder Sibīrijas tatāru valodu ziemeļu grupai. Tā visciešāk saistīta ar [[dolganu valoda|dolganu valodu]], kā arī mazākā mērā ar [[tiviešu valoda|tiviešu]] un [[šoru valoda|šoru valodām]]. 

== Virtuve ==
Sahas virtuvē atrodams tradicionālais dzēriens [[kumiss]], govs, ķēves un ziemeļbriežu piena produkti, sasmalcināta sālīta zivju stroganīna,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lv.womanexpertus.com/stroganina-iz-ryby-4-retsepta-prigotovleniya/|title=Stroganina no zivīm - 4 receptes|last=Irina|website=lv.womanexpertus.com|access-date=2019-11-09|date=2018-11-12|language=lv}}&lt;/ref&gt; brieža gaļa, saldētas zivis, biezas [[pankūkas]] un ''salamat'' - prosas putra ar sviestu un zirga taukiem. No govs piena vai krējuma un dažādām ogām tiek gatavots deserts ''kierchekh''. ''Indigirka'' ir tradicionālie zivju salāti.    

== Atsauces ==
{{Atsauces|2}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}} 

* [http://supercook.ru/ussr-f/ussr-f-49.html Recipes for traditional Yakut cuisine (in Russian)] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20191027153440/https://supercook.ru/ussr-f/ussr-f-49.html |date={{dat|2019|10|27||bez}} }}
* [http://doydu.sakhaopenworld.org/ Yakut language site with lyrics, mp3 and video] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20170922080409/http://doydu.sakhaopenworld.org/ |date={{dat|2017|09|22||bez}} }}
* [http://www.kyym.ru/ Yakut newspaper site]
* [https://web.archive.org/web/20050324003447/http://lucy.ukc.ac.uk/EthnoAtlas/Hmar/Cult_dir/Culture.7883 A good brief description of Yakut Society]
* [https://web.archive.org/web/20040726080428/http://www.uni-bonn.de/~uzsylm/sakha/bib/ Russian translations of Yakut texts (heroic poetry, fairy tales, legends, proverbs, etc)]
* [https://web.archive.org/web/20070209005134/http://www.uni-bonn.de/~uzsylm/mongol/mongol_sakha.html A multi-language dictionary: Yakut – Classical Mongolian – Khalkha – Russian – German – English]
* [https://web.archive.org/web/20061018233610/http://www.nupi.no/cgi-win/Russland/etnisk_b.exe?Yakutian Historical and administrative background]
* [https://web.archive.org/web/20070224152848/http://www.kuzbass.ru/moshkow/lat/RUSSLIT/KOROLENKO/omollon.txt Korolenko, Vladimir Galaktionovich (1980) &quot;Sibirskie rasskazy i ocherki&quot; ''Hudozhestvennaya literatura'', Moscow] in [[:en:Russian_language|Russian]]
* [https://web.archive.org/web/20061018233610/http://www.nupi.no/cgi-win/Russland/etnisk_b.exe?Yakutian Ethnic groups -Yakuts]
* [http://s-vfu.ru/en North-Eastern Federal University in Yakutsk]
* [http://expnowhere.com/culture/yakut-people-and-their-culture Yakut People and Their Culture] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20191105153052/http://expnowhere.com/culture/yakut-people-and-their-culture/ |date={{dat|2019|11|05||bez}} }}
* [https://web.archive.org/web/20130927132703/http://www.gendercentre.org.au/resources/polare-archive/archived-articles/trannie-mystics.htm Trannie Mystics]
* [http://www.yatoday.ru/society/54 Yakut History of America] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160312145123/http://yatoday.ru/society/54 |date={{dat|2016|03|12||bez}} }}

[[Kategorija:Jakuti| ]]</text>
      <sha1>byovglq1jtz8o5w0yt83nzpw6rdmwte</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>2022. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss</title>
    <ns>0</ns>
    <id>453288</id>
    <revision>
      <id>4468212</id>
      <parentid>4389108</parentid>
      <timestamp>2026-05-14T14:44:51Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 3 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4468212</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="111356" sha1="sz4r7jcp90uc4pa9vs3pkz7kh8cd9bv" xml:space="preserve">{{Eirovīzijas infokaste
| nosaukums              = 2022. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss
| tēma                   = &quot;The Sound of Beauty&quot; (&quot;Skaistuma skaņas&quot;)
| attēls                 = Eurovision Song Contest 2022 logo.jpg
| att_izm                = 280
| fināls                 = {{dat|2022|05|14}}
| pusfināls              = 
| pirmais pusfināls      = {{dat|2022|05|10}}
| otrais pusfināls       = {{dat|2022|05|12}}
| vadītājs (i)           = [[Alesandro Ketelans]]&lt;br /&gt;[[Laura Pauzīni]]&lt;br /&gt;[[Mika]]
| koordinators           = [[Martins Esterdāls]]
| režisors               = Kristians Biondani&lt;br /&gt;Dučo Forcāno
| pārraidītājs           = ''[[Radiotelevisione italiana]] (RAI)''
| vieta                  = {{ESC|Itālija}}, [[Turīna]], ''[[Pala Alpitour|PalaOlimpico]]''
| uzvarētājs             = {{ESC|Ukraina}} ''[[Kalush Orchestra]]'' — ''[[Stefania]] (Стефанія)''
| balsošanas sistēma     = Gan žūrija 5 cilvēku sastāvā, gan skatītāji no katras dalībvalsts atsevišķi novērtē pārējo dalībvalstu dziesmas, piešķirot 12, 10 un 8-1 punktus TOP 10 dziesmām.
| dalībvalstis           = 40
| valstis, kas debitē    = 
| valstis, kas atgriežas = {{ESC|Armēnija}}&lt;br /&gt;{{ESC|Melnkalne}}
| valstis, kas izstājās  = {{ESC|Krievija}}
| nulle punktu           = 
| viesmākslinieki        = 
| map                    = ESC 2022 Map.svg
| col1 = #22b14c | tag1 = Dalībvalstis
| col2 = #FFC20E | tag2 = Valstis, kas piedalījušās iepriekš, bet ne šajā konkursā
| col3 = #d40000 | tag3 = Dalībvalstis, kas nekvalificējās finālam
| con                    = Eirovīzijas dziesmu konkurss
| koncerts               = [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]]
| iepriekšējais          = [[2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|◄ 2021]]
| nākamais               = [[2023. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2023 ►]]
}}
'''2022. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss''' ({{val|en|Eurovision Song Contest 2022}}; {{val|fr|Concours Eurovision de la chanson 2022}}) bija 66. ikgadējais [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]], kas notika [[Itālija|Itālijā]] pēc ''[[Måneskin]]'' uzvaras [[2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] ar dziesmu ''[[Zitti e buoni]]''. Trešo reizi konkursa vēsturē tas notika Itālijā. Pēdējo reizi konkurss Itālijā notika [[1991. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1991. gadā]].

== Norises vieta ==
{{Location map many|relief=yes|Italy|width=333px|float=right|caption=Zaļā krāsā - kandidātpilsētas, zilā krāsā - rīkotājpilsēta|places=
|label1={{small|[[Boloņa]]}}|lat1=44.493889|long1=11.342778|position1=right|mark1=Green pog.svg
|label2={{small|[[Milāna]]}}|lat2=45.466944|long2=9.19|position2=left|mark2=Green pog.svg
|label3={{small|[[Pezāro]]}}|lat3=43.916667|long3=12.9|position3=right|mark3=Green pog.svg
|label4={{small|[[Roma]]}}|lat4=41.883333|long4=12.5|position4=left|mark4=Green pog.svg
|label5={{small|'''[[Turīna]]'''}}|lat5=45.079167|long5=7.676111|position5=right|mark5=Blue pog.svg
|label6={{small|[[Florence]]}}|lat6=43.471474|long6=11.145964|position6=left| mark6=Green pog.svg
|label7={{small|[[Rimini]]}}|lat7=44.059444|long7=12.568333|position7=left| mark7=Green pog.svg
|label8={{small|[[Sanremo]]}}|lat8=43.8160|long8=7.7761|position8=right| mark8=Green pog.svg
|label9={{small|[[Ačireale]]}}|lat9=37.616667|long9=15.166667|position9=right|mark9=Green pog.svg
|label10={{small|[[Alesandrija]]}}|lat10=44.916667|long10=8.616667|position10=right|mark10=Green pog.svg
|label11={{small|[[Bertinoro]]}}|lat11=44.15|long11=12.133333|position11=right|mark11=Green pog.svg
|label12={{small|[[Dženova]]}}|lat12=44.411111|long12=8.932778|position12=left|mark12=Green pog.svg
|label13={{small|[[Jezola]]}}|lat13=45.533889|long13=12.640833|position13=right|mark13=Green pog.svg
|label14={{small|[[Matēra]]}}|lat14=40.666667|long14=16.6|position14=right|mark14=Green pog.svg
|label15={{small|[[Palazzolo Akreide]]}}|lat15=37.066667|long15=14.9|position15=right|mark15=Green pog.svg
|label16={{small|[[Trieste]]}}|lat16=45.650278|long16=13.770278|position16=right|mark16=Green pog.svg
|label17={{small|[[Viterbo]]}}|lat17=42.416667|long17=12.1|position17=right|mark17=Green pog.svg
}}

[[Attēls:Pala-alpitour-illus.jpg|thumb|Pala Alpitour — 2022. gada Eirovīzijas dziesmu konkursa norises vieta.]]
Pēc Eirovīzijas tradīcijas, iepriekšējā gada uzvarētājiem tiek dota iespēja rīkot nākamā gada konkursu. 2021. gada 23. maijā pārstāvji no [[Boloņa]]s, [[Milāna]]s, [[Neapole]]s, [[Pezāro]], [[Redžo Emīlija]]s, [[Roma]]s un [[Turīna]]s izteica vēlmi rīkot 2022. gada Eirovīzijas dziesmu konkursu.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|title=Eurovision: prime candidature per ospitare l'evento 2022 da Milano, Bologna e Pesaro|url=https://www.eurofestivalnews.com/2021/05/23/eurovision-candidature-2022-milano-bologna-pesaro/|access-date=2021-05-23|language=it-IT}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|date=2021-05-23|title=Appendino: “Complimenti ai Måneskin, ora lavoriamo per portare l’Eurovision a Torino”|url=https://www.lastampa.it/torino/2021/05/23/news/appendino-complimenti-ai-maneskin-ora-lavoriamo-per-portare-l-eurovision-a-torino-1.40305647|access-date=2021-05-23|website=lastampa.it|language=it-IT}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|date=2021-05-23| title= Clemente candida Napoli per l'Eurovision 2022 | url = https://www.casoriadue.it/clemente-candida-napoli-per-leurovision-2022/|access-date=2021-05-23|website=casoriadue.it|language=it-IT}}&lt;/ref&gt;

Tajā pašā dienā, Redžo Emīlijas pilsētas mērs, Luka Veči pauda interesi rīkot konkursu jaunajā [[RCF Arēna|RCF Arēnā]], lielākajā Eiropas atvērtā tipa arēnā ar 100 000 ietilpību.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|title=Eurovision, la vittoria dei Maneskin. Nel 2022 toccherà all’Italia, candidiamo Reggio Emilia|url=https://www.reggionline.com/eurovision-la-vittoria-dei-maneskin-nel-2022-tocchera-allitalia-candidiamo-reggio-emilia-rcf-arena-vecchi/|access-date=2021-05-23|language=it-IT}}&lt;/ref&gt; Arī Romas mērs Virdžīnija Radži izteica interesi rīkot konkursu Romā.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|title=Eurovision 2022 in Italia, Raggi candida Roma: &quot;È il palcoscenico perfetto&quot;|url=https://www.romatoday.it/politica/eurovision-2022-a-roma-dove.html|access-date=2021-05-23|website=RomaToday|language=it}}&lt;/ref&gt;

2021. gada 8. oktobrī EBU un RAI paziņoja, ka 2022. gada konkurss norisināsies [[Turīna|Turīnā]] ''[[Pala Alpitour]]''.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|last=Farren|first=Neil|date=2021-10-08|title=Turin Confirmed as Host City of Eurovision 2022|url=https://eurovoix.com/2021/10/08/turin-confirmed-host-city-eurovision-2022/|access-date=2021-10-08|website=Eurovoix|language=en}}&lt;/ref&gt;

Zemāk ir norādītas pilsētas, kuras bija izteikušas interesi rīkot konkursu.&lt;br /&gt;
{{Color box|#CEDFF2|†|border=darkgray}} '''Rīkotājs'''; {{Color box|#D0F0C0|‡|border=darkgray}} '''Galvenie kandidāti'''; {{Color box|#F2E0CE|border=darkgray}} '''Prezentēti kā vieni no iespējamajiem rīkotājiem'''
{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
! width=&quot;100&quot; | Pilsēta
! width=&quot;120&quot; | Vieta
! Piezīmes
|-style=&quot;background:#F2E0CE;&quot;
| [[Ačireale]]
| ''[[PalaTupparello]]''
| —
|-style=&quot;background:#F2E0CE;&quot;
| [[Alesandrija]]
| ''[[Alesandrijas citadele]]''
| Nepieciešama jumta būvniecība un renovācijas darbi.
|-
| [[Bertinoto]]
| ''[[PalaGalassi]]''
| Rīkojusi 2013. un 2017. gada Itālijas basketbola superkausu.
|-
| rowspan=&quot;2&quot; style=&quot;background:#D0F0C0;&quot; | [[Boloņa]]
| ''[[Unipol Arena]]''
| Rīkojusi vairākus sporta pasākumus.
|-style=&quot;background:#D0F0C0;&quot;
| ''[[Fiera di Bologna]]''‡
| Katru gadu tiek rīkoti vairāk nekā 75 gadatirgi.
|-style=&quot;background:#F2E0CE;&quot;
| [[Dženova]]
| ''[[Palasport di Genova]]''
| Rīkojusi 1992. gada [[Eiropas čempionāts vieglatlētikā telpās|Eiropas čempionātu vieglatlētikā telpās]] un 2001. un 2002. gada Itālijas basketbola superkausu. Šobrīd norisinās renovācijas darbi.
|-
| [[Florence]]
| ''[[Nelson Mandela Forum]]''
| Rīkojusi 2018. gada pasaules čempionātu volejbolā vīriešiem.
|-
| rowspan=&quot;2&quot; | [[Jezola]]
| ''[[Palazzo del Turismo]]''
| Rīko &quot;Miss Italia&quot; konkursa finālu; neatbilst EBU noteiktajiem izmēriem.
|-
| ''[[Piave Vecchia Bāka]]s apkārtne''
| Nepieciešama jumta izbūve.
|-
| [[Matēra]]
| ''[[Cava del Sole]]''
| Nepieciešama jumta izbūve.
|-
| rowspan=&quot;2&quot; style=&quot;background:#D0F0C0;&quot; | [[Milāna]]
| ''[[Mediolanum Forum]]''
| Rīkojusi 1998. un 2015. gad MTV Eiropas Mūzikas Balvas pasniegšanas ceremoniju.
|-style=&quot;background:#D0F0C0;&quot;
| ''[[Palazzo delle Scintille]]''‡
| Nepieciešami renovācijas darbi.
|-style=&quot;background:#F2E0CE;&quot;
| [[Palazzolo Akreide]]
| ''[[Ad hoc arena]] (nav uzbūvēta)''
| Būtu jāsadarbojas ar [[Sirakūzas province|Sirakūzas provinci]].
|-style=&quot;background:#D0F0C0;&quot;
| [[Pezāro]]
| ''[[Vitrifrigo Arena]]''‡
| Rīkojusi vairākus sporta un kultūras pasākumus.
|-style=&quot;background:#D0F0C0;&quot;
| [[Rimini]]
| ''[[Rimini Fiera]]''‡
| Rīkojusi vairākus sporta pasākumus.
|-style=&quot;background:#F2E0CE;&quot;
| rowspan=&quot;2&quot; | [[Roma]]
| ''[[PalaLottomatica]]''
| Rīkojusi [[Basketbols 1960. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1960. gada vasaras olimpisko spēļu basketbola turnīru]] un [[1990. gada FIFA Pasaules kauss|1990. gada FIFA Pasaules kausa izslēgšanas turnīru]]
|-
| ''[[Fiera di Roma]]''
| Rīko ikgadējo gadatirgu. Neatbilst EBU noteiktajai ietilpībai.
|-style=&quot;background:#F2E0CE;&quot;
| [[Sanremo]]
| ''[[Mercato dei Fiori]]''
| Rīko ikgadējo Sanremo Mūzikas festivālu kopš [[1977]]. gada
|-
| rowspan=&quot;2&quot; | [[Trieste]]
| ''[[PalaTrieste]]''
| Neatbilst EBU izmēra prasībām.
|-
| ''[[Stadio Nereo Rocco]]''
| Rīkojusi [[2019. gada UEFA Eiropas U-21 čempionāts|2019. gada UEFA Eiropas U-21 čempionātu]].
|-
| style=&quot;background:#CEDFF2;&quot; | '''[[Turīna]]'''
| style=&quot;background:#CEDFF2;&quot; | '''[[Pala Alpitour]]'''†
| Rīkojusi [[Hokejs 2006. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|2006. gada ziemas olimpisko spēļu hokeja turnīru]].
|-
| [[Viterbo]]
| ''[[Fiera di Viterbo]]''
| Neabilst EBU izmēra prasībām. Nepieciešami renovācijas darbi.
|}

== Formāts ==

=== Vizuālais dizains ===
2022. gada [[21. janvāris|21. janvārī]] tika atklāts konkursa sauklis un logo — &quot;Sound of Beauty&quot; (&quot;Skaistuma skaņa&quot;), savukārt papildinformācija tika publicēta [[24. janvāris|24. janvārī]]. Logo tika veidots simetriskas [[kimatika|kimātikas]] struktūru un rakstiem, lai parādītu skaņas īpašības un itāļu dārza dizainu. Savukārt tipogrāfijai tika likts pamats no [[20. gadsimts|20. gadsimta]] sākuma itāļu mākslas plakāta; krāsas ņemtas no [[Itālijas karogs|Itālijas karoga]].&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|date=2022-01-24|title=Theme Art: 'The Sound of Beauty' explained|url=https://eurovision.tv/story/the-sound-of-beauty|access-date=2022-01-24|website=Eurovision.tv|publisher=EBU|language=en}}&lt;/ref&gt;

=== Vadītāji ===
2021. gada [[3. decembris|3. decembrī]] itāļu televīzijas kanāla &quot;Rai 1&quot; direktors [[Stefano Koleta]], intervijā itāļu ziņu aģentūrai ANSA, paziņoja, ka konkursa vadītāji netiks paziņoti līdz [[Sanremo mūzikas festivāls|Sanremo mūzikas festivāla]] beigām.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|last=Granger|first=Anthony|date=2021-12-03|title=Eurovision 2022: Hosts to be Revealed After Sanremo|url=https://eurovoix.com/2021/12/03/eurovision-2022-hosts-revealed-after-sanremo/|access-date=2021-12-03|website=Eurovoix|language=en}}&lt;/ref&gt;
2022. gada [[2. februāris|2. februārī]] tika paziņots, ka konkursu vadīs itāļu televīzijas raidījuma personība [[Alesandro Ketelans]] un dziedātāji [[Laura Pauzīni]] un [[Mika]].&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|last=|date=2022-01-24|title=Eurovision 2022, conducono Pausini e Cattelan. E (forse) Mika|url=https://www.adnkronos.com/eurovision-2022-conducono-pausini-e-cattelan-e-forse-mika_2juEqjxKTvTseoTuqZhLr3|access-date=2022-01-29|website=Adnkronos|language=it|archive-date=29 January 2022|archive-url=https://web.archive.org/web/20220129141321/https://www.adnkronos.com/eurovision-2022-conducono-pausini-e-cattelan-e-forse-mika_2juEqjxKTvTseoTuqZhLr3}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|date=2022-02-01|title=Laura Pausini, Alessandro Cattelan e Mika condurranno l'Eurovision a Torino|url=https://www.sorrisi.com/tv/news-e-anticipazioni/laura-pausini-alessandro-cattelan-e-mika-condurranno-leurovision-a-torino/|access-date=2022-02-01|website=TV Sorrisi e Canzoni|language=it-IT|archive-date=1 February 2022|archive-url=https://web.archive.org/web/20220201105005/https://www.sorrisi.com/tv/news-e-anticipazioni/laura-pausini-alessandro-cattelan-e-mika-condurranno-leurovision-a-torino/}}&lt;/ref&gt;

=== Skatuves dizains ===
2021. gada [[22. novembris|22. novembrī]], [[Roma|Romā]] bazētās studijas ateljē [[Frančeska Montinaro]] savos sociālajos kontos paziņoja, ka itāļu raidorganizācija RAI ir izvēlējušies viņu par 2022. gada konkursa skatuves mākslinieci. Iepriekš, šī studija, ir veidojuši skatuves dizainu 2016. un 2019. gada Sanremo mūzikas festivālam.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|last=Granger|first=Anthony|date=2021-11-27|title=Eurovision 2022: Atelier Francesca Montinaro Selected to Design Stage For Eurovision|url=https://eurovoix.com/2021/11/27/eurovision-2022-atelier-francesca-montinaro-stage/|access-date=2021-11-27|website=Eurovoix|language=en}}&lt;/ref&gt; Šī būs pirmā reize kopš [[2016. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2016. gada]], kad skatuves dizainu neveido vācu dizaineris [[Florians Vīders]].&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|last=Davidović|first=Nikola|date=2021-11-27|title=Eurovision 2022: la scenografia del palco sarà realizzata da Atelier Francesca Montinaro|url=https://eurovisionin.com/eurovision-2022-la-scenografia-del-palco-sara-realizzata-da-atelier-francesca-montinaro-2/|access-date=2021-11-27|website=EIN|language=it-IT|archive-date=2021-11-27|archive-url=https://web.archive.org/web/20211127161110/https://eurovisionin.com/eurovision-2022-la-scenografia-del-palco-sara-realizzata-da-atelier-francesca-montinaro-2/}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|last=Zefteridis|first=Giorgos|date=2021-11-27|title=Eurovision 2022: Studio &quot;Atelier Francesca Montinaro&quot; stage designers for Eurovision 2022!|url=https://eurovisionfun.com/en/2021/11/eurovision-2022-studio-atelier-francesca-montinaro-stage-designers-for-eurovision-2022/|access-date=2021-11-27|website=Eurovision Fun|language=en|archive-date=2021-11-27|archive-url=https://web.archive.org/web/20211127161110/https://eurovisionfun.com/en/2021/11/eurovision-2022-studio-atelier-francesca-montinaro-stage-designers-for-eurovision-2022/}}&lt;/ref&gt;

=== Dalība konkursā ===
2021. gada [[3. novembris|novembrī]] [[Islande Eirovīzijas dziesmu konkursā|Islandes]] raidorganizācija RUV, nejauši nopludināja 2022. gada konkursa noteikumus, atklājot, ka otro gadu pēc kārtas delegācijām būs iespēja izmantot iepriekš ierakstītu bekvokālu. Katra delegācija varēs izmantot iespēju gan izmantot bekvokālistu ierakstus, gan bekvokālistus izmantot tiešsaistē. Saskaņa ar noteikumiem, visiem vadošajiem vokālistiem, dziesmas ir jāizpilda dzīvajā.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|last=Granger|first=Anthony|date=2021-09-03|title=Eurovision 2022: Pre-Recorded Backing Vocals Remain After Trial in Rotterdam|url=https://eurovoix.com/2021/09/03/eurovision-2022-pre-recorded-backing-vocals-remain/|access-date=2021-09-03|website=Eurovoix|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|last=Adams|first=William Lee|date=2021-09-03|title=Pre-recorded backing vocals permitted for Eurovision 2022 following Rotterdam trial|url=https://wiwibloggs.com/2021/09/03/pre-recorded-backing-vocals-permitted-for-eurovision-2022-following-rotterdam-trial/266528/|access-date=2021-09-03|website=Wiwibloggs|language=en}}&lt;/ref&gt;

2021. gada [[30. novembris|30. novembrī]] Grieķijas OGAE atklāja, ka otro gadu pēc kārtas [[Eiropas Raidorganizāciju apvienība|EBU]] prasīs no visām delegācijām izveidot tiešraides ierakstu, ko var izmantot, ja dziesmu izpildītājs nevarēs doties uz [[Turīna|Turīnu]] vai, ierodoties konkursa norises vietā, tiks pakļauti karantīnai.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|date=2021-11-28|title=Με την ασφάλεια των Live-On-Tape και το 2022!|url=https://ogaegreece.com/live-on-tape-2022/|access-date=2021-11-30|website=OGAE Greece|language=el|archive-date=2021-12-01|archive-url=https://web.archive.org/web/20211201013532/https://ogaegreece.com/live-on-tape-2022/}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|last=Terry|first=Connor|title=Eurovision 2022: Live-on tapes appear to be required of delegations again|url=http://www.escunited.com/eurovision-2022-live-on-tapes-appear-to-be-required-of-delegations-again/|access-date=2021-11-30|website=ESCUnited|language=en|archive-date=2021-12-02|archive-url=https://web.archive.org/web/20211202000542/http://www.escunited.com/eurovision-2022-live-on-tapes-appear-to-be-required-of-delegations-again/}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|last=Washak|first=James|date=2021-11-30|title=Eurovision 2022: Live-On Tape Performances Will Be Required|url=https://eurovoix.com/2021/11/30/eurovision-2022-live-on-tape-performances-required/|access-date=2021-11-30|website=Eurovoix|language=en}}&lt;/ref&gt; Vēlāk šo informāciju apstiprināja arī [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursa]] koordinātors [[Martins Esterdāls]].&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|date=2021-12-22|title=Eurovision 2022: Two scenarios are being considered for Turin!|url=https://eurovisionfun.com/en/2021/12/eurovision-2022-two-scenarios-are-being-considered-for-turin/|access-date=2021-12-27|website=EurovisionFun|language=en|archive-date=2022-01-07|archive-url=https://web.archive.org/web/20220107050836/https://eurovisionfun.com/en/2021/12/eurovision-2022-two-scenarios-are-being-considered-for-turin/}}&lt;/ref&gt;

=== Pusfināla izloze ===
[[Attēls:PalazzoMadamaNotte.jpg|thumb|Palazzo Madama, pusfināla izlozes ceremonijas vieta]]
Pusfinalu izloze norisinājās 2022. gada [[25. janvāris|25. janvārī]] [[Palazzo Madama]], [[Turīna|Turīnā]].&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|date=2022-01-18|title=Semi-Final Allocation Draw: Pots, Palaces and Participants|url=https://eurovision.tv/story/semi-final-allocation-draw-pots-palaces-and-participants|access-date=2022-01-18|work=Eurovision.tv|publisher=EBU}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|last=Cafarelli|first=Donato|date=2022-01-18|title=Sorteggio semifinali Eurovision 2022: Carolina Di Domenico e Gabriele Corsi alla conduzione|url=https://www.eurofestivalnews.com/2022/01/18/eurovision-2022-sorteggio-semifinali-gabriele-corsi-carolina-di-domenico/|access-date=2022-01-18|work=Eurofestival News|language=it}}&lt;/ref&gt;
Trīsdesmit seši pusfinālisti tika sadalīti sešās grupās, pamatojoties uz vēsturiskajiem balsošanas modeļiem. Tas tika darīts, lai samazinātu &quot;blokvalstu balsojumus&quot; un palielinātu spriedzi pusfinālos. Izlozē, tika noskaidrots arī, kuros pusfinālos balsos, katra &quot;lielā piecinieka&quot; dalībvalsts. Ceremoniju vadija [[Karolīna Di Domeniko]] un [[Mario Akampa]]. Sākotnēji bija domāts, ka ceremoniju vadīs [[Gabriels Korsi]], bet pēc tam, kad viņam tika konstatēts pozitīvs [[COVID-19]] tests, viņa vietā, kā otrs vadītājs, tika uzaicināts Akampa.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|last=Lombardini|first=Emanuele|date=2022-01-24|title=Eurovision 2022, Allocation Draw: ci sarà Mario Acampa con Carolina Di Domenico|url=https://www.eurofestivalnews.com/2022/01/24/eurovision-2022-allocation-draw-acampa-di-domenico/|access-date=2022-01-24|website=Eurofestival News|language=it}}&lt;/ref&gt; Ceremonijas laikā, tika nodota arī rīkotājpilsētas nozīme, no iepriekšējā konkursa rīkotājpilsētas, [[Roterdama]]s, mēra [[Ahmeds Aboutalebs|Ahmeda Aboutaleba]] Turīnas mēram [[Stefano Lo Russo]].

{| class=&quot;wikitable&quot;
|-
! scope=&quot;col&quot; style=&quot;width:17%;&quot; | 1. grupa
! scope=&quot;col&quot; style=&quot;width:16%;&quot; | 2. grupa
! scope=&quot;col&quot; style=&quot;width:16%;&quot; | 3. grupa
! scope=&quot;col&quot; style=&quot;width:17%;&quot; | 4. grupa
! scope=&quot;col&quot; style=&quot;width:17%;&quot; | 5. grupa
! scope=&quot;col&quot; style=&quot;width:17%;&quot; | 6. grupa
|-
| valign=&quot;top&quot; |
* {{ESC|Albānija}}
* {{ESC|Horvātija}}
* {{ESC|Melnkalne}}
* {{ESC|Ziemeļmaķedonija}}
* {{ESC|Serbija}}
* {{ESC|Slovēnija}}
| valign=&quot;top&quot; |
* {{ESC|Austrālija}}
* {{ESC|Dānija}}
* {{ESC|Somija}}
* {{ESC|Islande}}
* {{ESC|Norvēģija}}
* {{ESC|Zviedrija}}
| valign=&quot;top&quot; |
* {{ESC|Armēnija}}
* {{ESC|Azerbaidžāna}}
* {{ESC|Gruzija}}
* {{ESC|Izraēla}}
* &lt;s&gt;{{ESC|Krievija}}&lt;/s&gt;
* {{ESC|Ukraina}}
| valign=&quot;top&quot; |
* {{ESC|Bulgārija}}
* {{ESC|Kipra}}
* {{ESC|Grieķija}}
* {{ESC|Malta}}
* {{ESC|Portugāle}}
* {{ESC|Sanmarīno}}
| valign=&quot;top&quot; |
* {{ESC|Igaunija}}
* {{ESC|Latvija}}
* {{ESC|Lietuva}}
* {{ESC|Moldova}}
* {{ESC|Polija}}
* {{ESC|Rumānija}}
| valign=&quot;top&quot; |
* {{ESC|Austrija}}
* {{ESC|Beļģija}}
* {{ESC|Čehija}}
* {{ESC|Īrija}}
* {{ESC|Nīderlande}}
* {{ESC|Šveice}}
|}

== Dalībvalstis ==
2021. gada [[20. oktobris|20. oktobrī]] [[Eiropas Raidorganizācija]] (EBU) paziņoja, ka dalību 2022. gada Eirovīzijas dziesmu konkursam ir apstiprinājušas 41 valsts. Starp tām ir visas valstis, kas piedalījās [[2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2021. gada konkursā]] un divas valstis, kas konkursā atgriezās — [[Armēnija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Armēnija]] un [[Melnkalne Eirovīzijas dziesmu konkursā|Melnkalne]] (abas iepriekš piedalījās [[2019. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2019. gada konkursā]]).&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://eurovision.tv/story/41-countries-for-2022|title=REVEALED: the 41 countries joining Eurovision in Turin 2022|date=20 October 2021|access-date=20 October 2021|work=Eurovision.tv|publisher=EBU|archive-url=https://web.archive.org/web/20211020111032/https://eurovision.tv/story/41-countries-for-2022|archive-date=2021-10-20}}&lt;/ref&gt;

Sakarā ar [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukumu Ukrainā]], 25. februārī, EBU paziņoja, ka Krievijai būs liegta iespēja piedalīties šī gada Eirovīzijas dziesmu konkursā.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/izklaide/televizija/krievijai-liedz-dalibu-eirovizijas-konkursa.d?id=54098900|title=Krievijai liedz dalību 'Eirovīzijas' konkursā |date=2022-02-25|access-date=2022-02-26|work=Delfi.lv|publisher=Delfi.lv}}&lt;/ref&gt;

=== Dalībnieki, kas atgriežas ===
Bija dalībnieki, kas atgriezās Eirovīzijas dziesmu konkursā — [[Stojans Jankulovs]], kas ir [[Bulgārija]]s grupas ''[[Intelligent Music Project]]'' dalībnieks. Iepriekš piedalījies kopā ar [[Elica Todorova|Elicu Todorovu]] [[2007. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2007.]] un [[2013. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2013. gada Eirovīzijas dziesmu konkursos]].&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|date=2021-11-25|title=Bulgaria turns it up to 11 with Intelligent Music Project|url=https://eurovision.tv/story/bulgaria-intelligent-music-project|access-date=2021-11-25|website=Eurovision.tv|publisher=EBU|language=en}}&lt;/ref&gt; Kā arī [[Moldova]]s mūzikas grupa ''[[Zdob și Zdub]]'', kas iepriekš Moldovu pārstāvējusi [[2005. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2005.]] un [[2011. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2011. gada Eirovīzijas dziesmu konkursos]].&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|last=Farren|first=Neil|date=2022-01-29|title=Moldova: Zdob și Zdub &amp; Fratii Advahov to Eurovision 2022|url=https://eurovoix.com/2022/01/29/zdob-si-zdub-fratii-advahov-eurovision-2022/|access-date=2022-01-29|website=Eurovoix|language=en}}&lt;/ref&gt; ''[[Mahmood]]'' pārstāvēja [[Itālija|Itāliju]] [[2019. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2019. gada konkursā]].

=== Pirmais pusfināls ===
{{Klasifikācijas krāsas|novietojums=yes|tabulas nosaukums=Krāsu atšifrējums|novietojumst=left|platumst=auto|krāsa_1=navajowhite|teksts_1=Kvalificējās finālam}}
Pirmais pusfināls notika {{Dat|2022|5|10}} plkst. 22:00 &lt;small&gt;({{piezīme|LAT|Pēc Latvijas laika}})&lt;/small&gt;. Pusfinālā piedalījās 17 valstis. Šajā pusfinālā balsoja tikai šī pusfināla dalībvalstis, plus [[Francija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Francija]] un [[Itālija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Itālija]].&lt;ref name=&quot;draw&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://eurovision.tv/story/eurovision-2022-semi-finals|title=Eurovision 2022: Which Semi-Final is your country performing in?|date=2022-01-25|work=Eurovision.tv|publisher=European Broadcasting Union (EBU)|access-date=2022-01-25}}&lt;/ref&gt;

{| class=&quot;sortable wikitable plainrowheaders&quot;
! width=&quot;50&quot; | Nr.&lt;ref name=&quot;2022RO&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |date=2022-03-29 |title=Eurovision Song Contest 2022 Semi-Final running orders revealed! |url=https://eurovision.tv/story/eurovision-2022-semi-final-running-order |access-date=2022-03-29 |website=Eurovision.tv |publisher=EBU |language=en}}&lt;/ref&gt;
! width=&quot;150&quot; | Dalībvalsts
! width=&quot;190&quot; | Izpildītājs
! width=&quot;190&quot; | Dziesma
! width=&quot;190&quot; | Tulkojums
! width=&quot;80&quot; | Valoda
! width=&quot;20&quot; | Vieta
! width=&quot;20&quot; | Punkti
|-
| 01
| {{ESC|Albānija}}
| [[Ronela Hajati]]
| &quot;Sekret&quot;
| &quot;Noslēpums&quot;
| [[Albāņu valoda|Albāņu]], [[Angļu valoda|angļu]]{{efn|Atsevišķas frāzes spāņu valodā.}}
| 12.
| 58.
|-
| 02
| {{ESC|Latvija}}
| [[Citi Zēni]]
| &quot;[[Eat Your Salad]]&quot;
| &quot;Ēd Savus Salātus&quot;
| Angļu
| 14.
| 55
|- style=&quot;font-weight: bold; background: navajowhite;&quot;
| 03
| {{ESC|Lietuva}}
| [[Monika Liu]]
| &quot;Sentimentai&quot;
| &quot;Sentiments&quot;
| [[Lietuviešu valoda|Lietuviešu]]
| 7.
| 159
|- style=&quot;font-weight: bold; background: navajowhite;&quot;
| 04
| {{ESC|Šveice}}
| ''[[Marius Bear]]''
| &quot;Boys Do Cry&quot;
| &quot;Zēni raud&quot;
| Angļu
| 9.
| 118
|-
| 05
| {{ESC|Slovēnija}}
| ''[[LPS]]''
| &quot;Disko&quot;
| —
| [[Slovēņu valoda|Slovēņu]]
| 17.
| 15
|- style=&quot;font-weight: bold; background: navajowhite;&quot;
| 06
| {{ESC|Ukraina}}
| ''[[Kalush Orchestra]]''
| &quot;[[Stefania]] (Стефанія)&quot;
| &quot;Stefanija&quot;
| [[Ukraiņu valoda|Ukraiņu]]
| 1.
| 337
|-
| 07
| {{ESC|Bulgārija}}
| ''[[Intelligent Music Project]]''
| &quot;Intention&quot;
| &quot;Nodoms&quot;
| Angļu
| 16.
| 29
|- style=&quot;font-weight: bold; background: navajowhite;&quot;
| 08
| {{ESC|Nīderlande}}
| ''[[S10]]''
| &quot;De diepte&quot;
| &quot;Dziļums&quot;
| [[Holandiešu valoda|Holandiešu]]
| 2.
| 221
|- style=&quot;font-weight: bold; background: navajowhite;&quot;
| 09
| {{ESC|Moldova}}
| ''[[Zdob şi Zdub]]'' &amp; [[Brāļi Advahovi]]
| &quot;Trenulețul&quot;
| &quot;Vilciens&quot;
| Angļu, [[Rumāņu valoda|rumāņu]]{{efn|Viena rindiņa angļu valodā.}}
| 8.
| 154
|- style=&quot;font-weight: bold; background: navajowhite;&quot;
| 10
| {{ESC|Portugāle}}
| [[Maro]]
| &quot;Saudade, saudade&quot;
| &quot;Ilgojos, ilgojos&quot;
| Angļu, [[Portugāļu valoda|Portugāļu]]
| 4.
| 208
|-
| 11
| {{ESC|Horvātija}}
| [[Mia Dimšiča]]
| &quot;Guilty Pleasure&quot;
| &quot;Vainīgais prieks&quot;
| Angļu
| 11.
| 75
|-
| 12
| {{ESC|Dānija}}
| ''[[Reddi]]''
| &quot;The Show&quot;
| &quot;Šovs&quot;
| Angļu
| 13.
| 55
|-
| 13
| {{ESC|Austrija}}
| ''[[Lumix]]'' pied. Pia Maria
| &quot;Halo&quot;
| —
| Angļu
| 15.
| 42
|- style=&quot;font-weight: bold; background: navajowhite;&quot;
| 14
| {{ESC|Islande}}
| ''[[Systur]]''
| &quot;Með hækkandi sól&quot;
| &quot;Ar uzlecošo sauli&quot;
| [[Islandiešu valoda|Islandiešu]]
| 10.
| 103
|- style=&quot;font-weight: bold; background: navajowhite;&quot;
| 15
| {{ESC|Grieķija}}
| [[Amanda Tenfjorda]]
| &quot;Die Together&quot;
| &quot;Nomirt kopā&quot;
| Angļu
| 3.
| 211
|- style=&quot;font-weight: bold; background: navajowhite;&quot;
| 16
| {{ESC|Norvēģija}}
| ''[[Subwoolfer]]''
| &quot;Give That Wolf a Banana&quot;
| &quot;Dodiet tam vilkam banānu&quot;
| Angļu
| 6.
| 177
|- style=&quot;font-weight: bold; background: navajowhite;&quot;
| 17
| {{ESC|Armēnija}}
| [[Roza Linna]]
| &quot;Snap&quot;
| —
| Angļu
| 5.
| 187
|}

=== Otrais pusfināls ===
{{Klasifikācijas krāsas|novietojums=yes|tabulas nosaukums=Krāsu atšifrējums|novietojumst=left|platumst=auto|krāsa_1=navajowhite|teksts_1=Kvalificējās finālam}}
Otrais pusfināls notika {{Dat|2022|5|12}} plkst. 22:00 &lt;small&gt;({{piezīme|LAT|Pēc Latvijas laika}})&lt;/small&gt;. Pusfinālā piedalījās 18 valstis. Šajā pusfinālā balsoja tikai šī pusfināla dalībvalstis, plus [[Lielbritānija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Lielbritānija]], [[Spānija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Spānija]] un [[Vācija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Vācija]].&lt;ref name=&quot;draw&quot;/&gt;

{| class=&quot;sortable wikitable plainrowheaders&quot;
! width=&quot;50&quot; | Nr.&lt;ref name=&quot;2022RO&quot; /&gt;
! width=&quot;150&quot; | Dalībvalsts
! width=&quot;190&quot; | Izpildītājs
! width=&quot;190&quot; | Dziesma
! width=&quot;190&quot; | Tulkojums
! width=&quot;80&quot; | Valoda
! width=&quot;20&quot; | Vieta
! width=&quot;20&quot; | Punkti
|- style=&quot;font-weight: bold; background: navajowhite;&quot;
| 01
| {{ESC|Somija}}
| ''[[The Rasmus]]''
| &quot;Jezebel&quot;
| &quot;Jezebele&quot;
| Angļu
| 7.
| 162
|-
| 02
| {{ESC|Izraēla}}
| [[Maikls Bens Deivids]]
| &quot;I.M&quot;
| &quot;Es esmu&quot;
| Angļu
| 13.
| 61
|- style=&quot;font-weight: bold; background: navajowhite;&quot;
| 03
| {{ESC|Serbija}}
| [[Ana Džuriča|Konstrakta]]
| &quot;In corpore sano&quot;
| &quot;Veselā ķermenī&quot;
| [[Serbu valoda|Serbu]], [[Latīņu valoda|Latīņu]]
| 3.
| 237
|- style=&quot;font-weight: bold; background: navajowhite;&quot;
| 04
| {{ESC|Azerbaidžāna}}
| [[Nadirs Rūstemli]]
| &quot;Fade to Black&quot;
| &quot;Nobālēt melnam&quot;
| Angļu
| 10.
| 96
|-
| 05
| {{ESC|Gruzija}}
| ''[[Circus Mircus]]''
| &quot;Lock Me In&quot;
| &quot;Ieslēdz mani&quot;
| Angļu
| 18.
| 22
|-
| 06
| {{ESC|Malta}}
| [[Emma Maskata]]
| &quot;I Am What I Am&quot;
| &quot;Es esmu tā, kas es esmu&quot;
| Angļu
| 16.
| 47
|-
| 07
| {{ESC|Sanmarīno}}
| [[Ahills Lauro]]
| &quot;Stripper&quot;
| &quot;Striptīza dejotājs&quot;
| [[Itāļu valoda|Itāļu]]{{efn|Atsevišķas frāzes angļu valodā.}}
| 14.
| 50
|- style=&quot;font-weight: bold; background: navajowhite;&quot;
| 08
| {{ESC|Austrālija}}
| [[Šeldons Rājli]]
| &quot;Not the Same&quot;
| &quot;Nav tas Pats&quot;
| Angļu
| 2.
| 243
|-
| 09
| {{ESC|Kipra}}
| ''[[Andromache]]''
| &quot;Ela&quot; (Έλα)
| —
| Angļu, [[Grieķu valoda|Grieķu]]
| 12.
| 63.
|-
| 10
| {{ESC|Īrija}}
| [[Brūka Skuliona]]
| &quot;That's Rich&quot;
| &quot;Tas ir bagāts&quot;
| Angļu
| 15.
| 47.
|-
| 11
| {{ESC|Ziemeļmaķedonija}}
| [[Andrea]]
| &quot;Circles&quot;
| &quot;Apļi&quot;
| Angļu
| 11.
| 79
|- style=&quot;font-weight: bold; background: navajowhite;&quot;
| 12
| {{ESC|Igaunija}}
| [[Stefans Airapetjans|Stefans]]
| &quot;Hope&quot;
| &quot;Cerība&quot;
| Angļu
| 5.
| 209
|- style=&quot;font-weight: bold; background: navajowhite;&quot;
| 13
| {{ESC|Rumānija}}
| ''[[WRS]]''
| &quot;Llámame&quot;
| &quot;Piezvani man&quot;
| Angļu{{efn|Atsevišķas frāzes, kā arī dziesma nosaukums, ir spāņu valodā.}}
| 9.
| 118
|- style=&quot;font-weight: bold; background: navajowhite;&quot;
| 14
| {{ESC|Polija}}
| [[Kristians Očmans|Očmans]]
| &quot;River&quot;
| &quot;Upe&quot;
| Angļu
| 6.
| 198
|-
| 15
| {{ESC|Melnkalne}}
| [[Vladana Vučiniča]]
| &quot;Breathe&quot;
| &quot;Elpot&quot;
| Angļu
| 17.
| 33
|- style=&quot;font-weight: bold; background: navajowhite;&quot;
| 16
| {{ESC|Beļģija}}
| [[Džeremijs Makiese]]
| &quot;Miss You&quot;
| &quot;Pietrūkst tevis&quot;
| Angļu
| 8.
| 151
|- style=&quot;font-weight: bold; background: navajowhite;&quot;
| 17
| {{ESC|Zviedrija}}
| [[Kornēlija Džeikobsa]]
| &quot;Hold Me Closer&quot;
| &quot;Turi mani tuvāk&quot;
| Angļu
| 1.
| 396
|- style=&quot;font-weight: bold; background: navajowhite;&quot;
| 18
| {{ESC|Čehija}}
| ''[[We Are Domi]]''
| &quot;Lights Off&quot;
| &quot;Izslēgt gaismas&quot;
| Angļu
| 4.
| 227
|}

=== Fināls ===
{{Klasifikācijas krāsas|novietojums=yes|tabulas nosaukums=Krāsu atšifrējums|novietojumst=left|platumst=auto|krāsa_1=gold|teksts_1=Uzvarētājs}}
Fināls notika {{Dat|2022|05|14}} plkst. 22:00 &lt;small&gt;({{piezīme|LAT|Pēc Latvijas laika}})&lt;/small&gt;. [[Latvija|Latvijā]] konkursu tiešraidē pārraidīja [[LTV1]] kanālā. Finālā piedalījās 25 valstis — 20, kas kvalificējušās no pusfināliem, un 5, kas finālam kvalificējās automātiski. Finālā varēja balsot visas konkursa dalībvalstis, ieskaitot [[Latvija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Latviju]].

Konkursā uzvarēja [[Ukraina Eirovīzijas dziesmu konkursā|Ukrainas]] izpildītāji ''[[Kalush Orchestra]]'' ar dziesmu &quot;[[Stefania (Стефанія)]]&quot;.

{| class=&quot;sortable wikitable plainrowheaders&quot;
! width=&quot;50&quot; | Nr.
! width=&quot;150&quot; | Dalībvalsts
! width=&quot;190&quot; | Izpildītājs
! width=&quot;190&quot; | Dziesma
! width=&quot;190&quot; | Tulkojums
! width=&quot;80&quot; | Valoda
! width=&quot;20&quot; | Vieta
! width=&quot;20&quot; | Punkti
|-
| 01
| {{ESC|Čehija}}
| ''[[We Are Domi]]''
| &quot;Lights Off&quot;
| &quot;Izslēgt gaismas&quot;
| Angļu
| 22.
| 38
|-
| 02
| {{ESC|Rumānija}}
| ''[[WRS]]''
| &quot;Llámame&quot;
| &quot;Piezvani man&quot;
| Angļu{{efn|Atsevišķas frāzes, kā arī dziesma nosaukums, ir spāņu valodā.}}
| 18.
| 65
|-
| 03
| {{ESC|Portugāle}}
| [[Maro]]
| &quot;Saudade, saudade&quot;
| &quot;Ilgojos, ilgojos&quot;
| Angļu, [[Portugāļu valoda|Portugāļu]]
| 9.
| 207
|-
| 04
| {{ESC|Somija}}
| ''[[The Rasmus]]''
| &quot;Jezebel&quot;
| &quot;Jezebele&quot;
| Angļu
| 21.
| 38
|-
| 05
| {{ESC|Šveice}}
| ''[[Marius Bear]]''
| &quot;Boys Do Cry&quot;
| &quot;Zēni raud&quot;
| Angļu
| 17.
| 78
|-
| 06
| {{ESC|Francija}}
| ''[[Alvan]]'' un ''[[Ahez]]''
| &quot;Fulenn&quot;
| &quot;Dzirkstele&quot;
| [[Bretoņu valoda|Bretoņu]]
| 24.
| 17
|-
| 07
| {{ESC|Norvēģija}}
| ''[[Subwoolfer]]''
| &quot;Give That Wolf a Banana&quot;
| &quot;Dodiet tam vilkam banānu&quot;
| Angļu
| 10.
| 182
|-
| 08
| {{ESC|Armēnija}}
| [[Roza Linna]]
| &quot;Snap&quot;
| —
| Angļu
| 20.
| 61
|-
| 09
| {{ESC|Itālija}} (rīkotāji)
| ''[[Mahmood]]'' un ''[[Blanco (dziedātājs)|Blanco]]''
| &quot;Brividi&quot;
| &quot;Drebuļi&quot;
| Itāļu
| 6.
| 268
|-
| 10
| {{ESC|Spānija}}
| [[Šanele Terero]]
| &quot;SloMo&quot;
| &quot;—&quot;
| Angļu, [[Spāņu valoda|Spāņu]]
| 3.
| 459
|-
| 11
| {{ESC|Nīderlande}}
| ''[[S10]]''
| &quot;De diepte&quot;
| &quot;Dziļums&quot;
| [[Holandiešu valoda|Holandiešu]]
| 11.
| 171
|- style=&quot;font-weight:bold; background:gold;&quot;
| 12
| {{ESC|Ukraina}}
| ''[[Kalush Orchestra]]''
| &quot;[[Stefania]] (Стефанія)&quot;
| &quot;Stefanija&quot;
| [[Ukraiņu valoda|Ukraiņu]]
| 1.
| 631
|-
| 13
| {{ESC|Vācija}}
| [[Maliks Heriss]]
| &quot;Rockstars&quot;
| &quot;Rokzvaigznes&quot;
| Angļu
| 25.
| 6
|-
| 14
| {{ESC|Lietuva}}
| [[Monika Liu]]
| &quot;Sentimentai&quot;
| &quot;Sentiments&quot;
| [[Lietuviešu valoda|Lietuviešu]]
| 14.
| 128
|-
| 15
| {{ESC|Azerbaidžāna}}
| [[Nadirs Rūstemli]]
| &quot;Fade to Black&quot;
| &quot;Nobālēt melnam&quot;
| Angļu
| 16.
| 106
|-
| 16
| {{ESC|Beļģija}}
| [[Džeremijs Makiese]]
| &quot;Miss You&quot;
| &quot;Pietrūkst tevis&quot;
| Angļu
| 19.
| 64
|-
| 17
| {{ESC|Grieķija}}
| [[Amanda Tenfjorda]]
| &quot;Die Together&quot;
| &quot;Nomirt kopā&quot;
| Angļu
| 8.
| 215
|-
| 18
| {{ESC|Islande}}
| ''[[Systur]]''
| &quot;Með hækkandi sól&quot;
| &quot;Ar uzlecošo sauli&quot;
| [[Islandiešu valoda|Islandiešu]]
| 23.
| 20
|-
| 19
| {{ESC|Moldova}}
| ''[[Zdob şi Zdub]]'' &amp; [[Brāļi Advahovi]]
| &quot;Trenulețul&quot;
| &quot;Vilciens&quot;
| Angļu, [[Rumāņu valoda|rumāņu]]{{efn|Viena rindiņa angļu valodā.}}
| 7.
| 253
|-
| 20
| {{ESC|Zviedrija}}
| [[Kornēlija Džeikobsa]]
| &quot;Hold Me Closer&quot;
| &quot;Turi mani tuvāk&quot;
| Angļu
| 4.
| 438
|-
| 21
| {{ESC|Austrālija}}
| [[Šeldons Rājli]]
| &quot;Not the Same&quot;
| &quot;Nav tas Pats&quot;
| Angļu
| 15.
| 125
|-
| 22
| {{ESC|Apvienotā Karaliste}}
| [[Sems Raiders]]
| &quot;Space Man&quot;
| &quot;Kosmonauts&quot;
| Angļu
| 2.
| 466
|-
| 23
| {{ESC|Polija}}
| [[Kristians Očmans|Očmans]]
| &quot;River&quot;
| &quot;Upe&quot;
| Angļu
| 12.
| 151
|-
| 24
| {{ESC|Serbija}}
| [[Ana Džuriča|Konstrakta]]
| &quot;In corpore sano&quot;
| &quot;Veselā ķermenī&quot;
| [[Serbu valoda|Serbu]], [[Latīņu valoda|Latīņu]]
| 5.
| 312
|-
| 25
| {{ESC|Igaunija}}
| [[Stefans Airapetjans|Stefans]]
| &quot;Hope&quot;
| &quot;Cerība&quot;
| Angļu
| 13.
| 141
|}

== Balsojums ==

=== Pirmais pusfināls ===
{| class=&quot;wikitable collapsible collapsed plainrowheaders&quot; style=&quot;float:right; margin:10px&quot;
! colspan=&quot;7&quot; |Sadalītais rezultāts (1. pusfināls)
|-
! rowspan=&quot;2&quot; scope=&quot;col&quot; |Vieta
! colspan=&quot;2&quot; scope=&quot;col&quot; |Kopējais rezultāts
! colspan=&quot;2&quot; scope=&quot;col&quot; |Žūrija
! colspan=&quot;2&quot; scope=&quot;col&quot; |Skatītāji
|-
! scope=&quot;col&quot; |Valsts
! scope=&quot;col&quot; |Punkti
! scope=&quot;col&quot; |Valsts
! scope=&quot;col&quot; |Punkti
! scope=&quot;col&quot; |Valsts
! scope=&quot;col&quot; |Punkti
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center;&quot; | 1
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Ukraina}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 337
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Grieķija}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 151
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Ukraina}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 202
|-
!scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center;&quot; | 2
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Nīderlande}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 221
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Nīderlande}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 142
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Moldova}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 135
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center;&quot; | 3
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Grieķija}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 211
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Ukraina}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 135
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Armēnija}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 105
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center;&quot; | 4
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Portugāle}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 208
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Portugāle}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 121
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Norvēģija}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 104
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center;&quot; | 5
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Armēnija}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 187
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Šveice}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 107
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Lietuva}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 103
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center;&quot; | 6
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Norvēģija}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 177
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Armēnija}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 82
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Portugāle}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 87
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center;&quot; | 7
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Lietuva}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 159
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Norvēģija}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 73
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Nīderlande}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 79
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center;&quot; | 8
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Moldova}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 154
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Islande}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 64
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Grieķija}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 60
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center;&quot; | 9
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Šveice}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 118
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Lietuva}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 56
| {{ESC|Albānija}}
| 46
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center;&quot; | 10
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Islande}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 103
| {{ESC|Horvātija}}
| 42
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Islande}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 39
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center;&quot; | 11
| {{ESC|Horvātija}}
| 75
| {{ESC|Latvija}}
| 39
| {{ESC|Austrija}}
| 36
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center;&quot; | 12
| {{ESC|Albānija}}
| 58
| {{ESC|Dānija}}
| 35
| {{ESC|Horvātija}}
| 33
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center;&quot; | 13
| {{ESC|Dānija}}
| 55
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Moldova}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 19
| {{ESC|Dānija}}
| 20
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center;&quot; | 14
| {{ESC|Latvija}}
| 55
| {{ESC|Albānija}}
| 12
| {{ESC|Bulgārija}}
| 18
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center;&quot; | 15
| {{ESC|Austrija}}
| 42
| {{ESC|Bulgārija}}
| 11
| {{ESC|Latvija}}
| 16
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center;&quot; | 16
| {{ESC|Bulgārija}}
| 29
| {{ESC|Slovēnija}}
| 7
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Šveice}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 11
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center;&quot; | 17
| {{ESC|Slovēnija}}
| 15
| {{ESC|Austrija}}
| 6
| {{ESC|Slovēnija}}
| 8
|}
{| class=&quot;wikitable plainrowheaders&quot; style=&quot;text-align: center; font-size: 85%;&quot;
|-
|+ Pirmā pusfināla balsojuma rezultāts (žūrijas balsojums)
|-
| colspan=&quot;2&quot; rowspan=&quot;2&quot; style=&quot;text-align: left; background: #F2F2F2;&quot; |&lt;br /&gt;
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=y|Punktu summa|cellstyle=border-bottom: 1px solid transparent;}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=y|Skatītāju punkti}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=y|Albānija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=y|Latvija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=y|Lietuva}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=y|Šveice}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=y|Slovēnija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=y|Ukraina}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=y|Bulgārija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=y|Nīderlande}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=y|Moldova}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=y|Portugāle}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=y|Horvātija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=y|Dānija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=y|Austrija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=y|Islande}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=y|Grieķija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=y|Norvēģija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=y|Armēnija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=y|Francija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=y|Itālija}}
|-
| style=&quot;height:2px; background: #eaecf0; border-top:1px solid transparent;&quot; |
| style=&quot;background:#A4EAA9;&quot; |
| style=&quot;background: #A4D1EF;&quot; |
| style=&quot;background: #A4D1EF;&quot; |
| style=&quot;background: #A4D1EF;&quot; |
| style=&quot;background: #A4D1EF;&quot; |
| style=&quot;background: #A4D1EF;&quot; |
| style=&quot;background: #A4D1EF;&quot; |
| style=&quot;background: #A4D1EF;&quot; |
| style=&quot;background: #A4D1EF;&quot; |
| style=&quot;background: #A4D1EF;&quot; |
| style=&quot;background: #A4D1EF;&quot; |
| style=&quot;background: #A4D1EF;&quot; |
| style=&quot;background: #A4D1EF;&quot; |
| style=&quot;background: #A4D1EF;&quot; |
| style=&quot;background: #A4D1EF;&quot; |
| style=&quot;background: #A4D1EF;&quot; |
| style=&quot;background: #A4D1EF;&quot; |
| style=&quot;background: #A4D1EF;&quot; |
| style=&quot;background: #A4D1EF;&quot; |
| style=&quot;background: #A4D1EF;&quot; |
|-
! rowspan=&quot;26&quot; {{vert header|va=middle|Dalībnieki}}
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;background: #f2f2f2;&quot; | Albānija
| style=&quot;text-align: right; background: #f2f2f2;&quot; | 58
| 46 || style=&quot;background: #aaa;&quot; | ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  || '''12''' ||  ||  ||  ||
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;background: #f2f2f2;&quot; | Latvija
| style=&quot;text-align: right; background: #f2f2f2;&quot; | 55
| 16 ||  || style=&quot;background: #aaa;&quot; | || 2 || 2 || 3 ||  || 3 ||  || 4 || '''12''' ||  || 1 || 1 || 4 || 4 ||  || 2 ||  || 1
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;background: #f2f2f2;&quot; | Lietuva
| style=&quot;text-align: right; background: #f2f2f2;&quot; | 159
| 103 ||  || 1 || style=&quot;background: #aaa;&quot; | || 3 || '''12''' ||  ||  || 2 ||  || 6 || 10 || 5 ||  || 8 ||  || 5 ||  || 2 || 2
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;background: #f2f2f2;&quot; | Šveice
| style=&quot;text-align: right; background: #f2f2f2;&quot; | 118
| 11 || 6 || 4 || 10 || style=&quot;background: #aaa;&quot; | || 4 || 6 || '''12''' || 7 || 10 || 4 || 6 || 6 || 7 || 5 ||  || 4 || 5 || 5 || 6
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;background: #f2f2f2;&quot; | Slovēnija
| style=&quot;text-align: right; background: #f2f2f2;&quot; | 15
| 8 ||  ||  ||  ||  || style=&quot;background: #aaa;&quot; | ||  ||  || 1 || 1 ||  || 5 ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;background: #f2f2f2;&quot; | Ukraina
| style=&quot;text-align: right; background: #f2f2f2;&quot; | 337
| 202 || '''12''' || '''12''' || '''12''' || 8 || 7 || style=&quot;background: #aaa;&quot; | ||  || 8 || '''12''' || 7 || 7 || 7 ||  || 10 || 3 || 6 || 7 || 10 || 7
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;background: #f2f2f2;&quot; | Bulgārija
| style=&quot;text-align: right; background: #f2f2f2;&quot; | 29
| 18 || 1 ||  ||  ||  ||  ||  || style=&quot;background: #aaa;&quot; | ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  || 10 ||  ||  ||  ||
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;background: #f2f2f2;&quot; | Nīderlande
| style=&quot;text-align: right; background: #f2f2f2;&quot; | 221
| 79 || 10 || 3 || 8 || '''12''' || 10 || '''12''' || 4 || style=&quot;background: #aaa;&quot; | || 2 || 8 || 2 || '''12''' || 8 || 7 || 6 || 8 || '''12''' || 8 || 10
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;background: #f2f2f2;&quot; | Moldova
| style=&quot;text-align: right; background: #f2f2f2;&quot; | 154
| 135 ||  ||  || 1 ||  ||  || 2 || 1 ||  || style=&quot;background: #aaa;&quot; | || 1 ||  ||  ||  ||  || 7 || 1 || 1 ||  || 5
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;background: #f2f2f2;&quot; | Portugāle
| style=&quot;text-align: right; background: #f2f2f2;&quot; | 208
| 87 || 4 || 5 || 7 || 4 || 6 || 8 || 5 || 10 || 5 || style=&quot;background: #aaa;&quot; | || '''12''' || 8 || 10 || 6 || 5 || 10 || 10 || 6 ||
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;background: #f2f2f2;&quot; | Horvātija
| style=&quot;text-align: right; background: #f2f2f2;&quot; | 75
| 33 || 3 ||  ||  ||  || 8 || 3 || 6 || 3 ||  ||  || style=&quot;background: #aaa;&quot; | ||  || 3 ||  || 8 ||  || 4 ||  || 4
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;background: #f2f2f2;&quot; | Dānija
| style=&quot;text-align: right; background: #f2f2f2;&quot; | 55
| 20 ||  || 6 || 5 || 5 ||  || 5 || 2 ||  ||  ||  || 3 || style=&quot;background: #aaa;&quot; | || 5 || 1 ||  || 3 ||  ||  ||
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;background: #f2f2f2;&quot; | Austrija
| style=&quot;text-align: right; background: #f2f2f2;&quot; | 42
| 36 ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  || style=&quot;background: #aaa;&quot; | ||  || 2 ||  ||  || 1 || 3
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;background: #f2f2f2;&quot; | Islande
| style=&quot;text-align: right; background: #f2f2f2;&quot; | 103
| 39 || 5 || 8 || 4 || 6 ||  || 4 ||  || 5 || 3 || 10 || 4 || 4 || 2 || style=&quot;background: #aaa;&quot; | ||  || 2 || 3 || 4 ||
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;background: #f2f2f2;&quot; | Grieķija
| style=&quot;text-align: right; background: #f2f2f2;&quot; | 211
| 60 || 8 || 10 || 6 || 10 || 5 || 7 || 10 || '''12''' || 8 || 5 || 8 || 10 || 6 || 2 || style=&quot;background: #aaa;&quot; | || '''12''' || 8 || '''12''' || '''12'''
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;background: #f2f2f2;&quot; | Norvēģija
| style=&quot;text-align: right; background: #f2f2f2;&quot; | 177
| 104 || 2 || 7 || 3 || 7 || 2 || 1 || 7 || 6 || 7 || 2 ||  || 3 || 4 || '''12''' || 1 || style=&quot;background: #aaa;&quot; | || 6 || 3 ||
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;background: #f2f2f2;&quot; | Armēnija
| style=&quot;text-align: right; background: #f2f2f2;&quot; | 187
| 105 || 7 || 2 ||  || 1 || 1 || 10 || 8 || 4 || 6 || 3 || 1 || 2 || '''12''' || 3 ||  || 7 || style=&quot;background: #aaa;&quot; | || 7 || 8
|}
{| class=&quot;wikitable plainrowheaders&quot; style=&quot;text-align: center; font-size: 85%;&quot;
|-
|+ Pirmā pusfināla rezultāti (skatītāji)
|-
| colspan=&quot;2&quot; rowspan=&quot;2&quot; style=&quot;text-align: left; background: #F2F2F2;&quot; |&lt;br /&gt;
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=y|Punktu summa|cellstyle=border-bottom: 1px solid transparent;}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=y|Žūrijas balsojums}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=y|Albānija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=y|Latvija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=y|Lietuva}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=y|Šveice}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=y|Slovēnija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=y|Ukraina}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=y|Bulgārija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=y|Nīderlande}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=y|Moldova}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=y|Portugāle}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=y|Horvātija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=y|Dānija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=y|Austrija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=y|Islande}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=y|Grieķija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=y|Norvēģija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=y|Armēnija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=y|Francija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=y|Itālija}}
|-
| style=&quot;height:2px; background: #eaecf0; border-top:1px solid transparent;&quot; |
| style=&quot;background:#A4D1EF;&quot; |
| style=&quot;background: #A4EAA9;&quot; |
| style=&quot;background: #A4EAA9;&quot; |
| style=&quot;background: #A4EAA9;&quot; |
| style=&quot;background: #A4EAA9;&quot; |
| style=&quot;background: #A4EAA9;&quot; |
| style=&quot;background: #A4EAA9;&quot; |
| style=&quot;background: #A4EAA9;&quot; |
| style=&quot;background: #A4EAA9;&quot; |
| style=&quot;background: #A4EAA9;&quot; |
| style=&quot;background: #A4EAA9;&quot; |
| style=&quot;background: #A4EAA9;&quot; |
| style=&quot;background: #A4EAA9;&quot; |
| style=&quot;background: #A4EAA9;&quot; |
| style=&quot;background: #A4EAA9;&quot; |
| style=&quot;background: #A4EAA9;&quot; |
| style=&quot;background: #A4EAA9;&quot; |
| style=&quot;background: #A4EAA9;&quot; |
| style=&quot;background: #A4EAA9;&quot; |
| style=&quot;background: #A4EAA9;&quot; |
|-
! rowspan=&quot;26&quot; {{vert header|va=middle|Dalībnieki}}
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;background: #f2f2f2;&quot; | Albānija
| style=&quot;text-align: right; background: #f2f2f2;&quot; | 58
| 12 || style=&quot;background: #aaa;&quot; | ||  ||  || 8 || 6 ||  || 1 ||  ||  ||  || 2 ||  || 2 ||  || '''12''' ||  || 2 || 5 || 8
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;background: #f2f2f2;&quot; | Latvija
| style=&quot;text-align: right; background: #f2f2f2;&quot; | 55
| 39 ||  || style=&quot;background: #aaa;&quot; | || 10 ||  ||  || 5 ||  || 1 ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;background: #f2f2f2;&quot; | Lietuva
| style=&quot;text-align: right; background: #f2f2f2;&quot; | 159
| 56 || 1 || 10 || style=&quot;background: #aaa;&quot; | || 3 || 5 || '''12''' || 5 || 5 || 6 || 6 || 6 || 8 || 4 || 5 || 5 || 8 || 7 || 6 || 1
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;background: #f2f2f2;&quot; | Šveice
| style=&quot;text-align: right; background: #f2f2f2;&quot; | 118
| 107 ||  ||  || 3 || style=&quot;background: #aaa;&quot; | ||  ||  ||  || 2 ||  ||  ||  || 1 || 3 || 1 ||  ||  || 1 ||  ||
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;background: #f2f2f2;&quot; | Slovēnija
| style=&quot;text-align: right; background: #f2f2f2;&quot; | 15
| 7 ||  ||  ||  ||  || style=&quot;background: #aaa;&quot; | ||  ||  ||  ||  ||  || 8 ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;background: #f2f2f2;&quot; | Ukraina
| style=&quot;text-align: right; background: #f2f2f2;&quot; | 337
| 135 || 8 || '''12''' || '''12''' || 10 || 10 || style=&quot;background: #aaa;&quot; | || '''12''' || '''12''' || '''12''' || '''12''' || '''12''' || '''12''' || '''12''' || '''12''' || 10 || 10 || '''12''' || 10 || '''12'''
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;background: #f2f2f2;&quot; | Bulgārija
| style=&quot;text-align: right; background: #f2f2f2;&quot; | 29
| 11 || '''12''' ||  ||  ||  ||  ||  || style=&quot;background: #aaa;&quot; | ||  || 5 ||  ||  ||  ||  ||  || 1 ||  ||  ||  ||
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;background: #f2f2f2;&quot; | Nīderlande
| style=&quot;text-align: right; background: #f2f2f2;&quot; | 221
| 142 || 3 || 3 || 6 || 2 || 3 || 6 || 3 || style=&quot;background: #aaa;&quot; | || 8 || 8 || 3 || 4 || 5 || 8 || 4 || 1 || 4 || 4 || 4
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;background: #f2f2f2;&quot; | Moldova
| style=&quot;text-align: right; background: #f2f2f2;&quot; | 154
| 19 ||  || 8 || 7 || 7 || 7 || 10 || 8 || 10 || style=&quot;background: #aaa;&quot; | || 10 || 10 || 6 || 10 || 7 || 6 || 6 || 6 || 7 || 10
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;background: #f2f2f2;&quot; | Portugāle
| style=&quot;text-align: right; background: #f2f2f2;&quot; | 208
| 121 || 5 || 6 || 8 || '''12''' || 2 || 4 || 6 || 6 || 4 || style=&quot;background: #aaa;&quot; | || 1 || 3 || 1 || 2 || 3 || 2 || 8 || 8 || 6
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;background: #f2f2f2;&quot; | Horvātija
| style=&quot;text-align: right; background: #f2f2f2;&quot; | 75
| 42 || 6 ||  ||  || 6 || '''12''' ||  || 2 ||  ||  || 1 || style=&quot;background: #aaa;&quot; | ||  || 6 ||  ||  ||  ||  ||  ||
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;background: #f2f2f2;&quot; | Dānija
| style=&quot;text-align: right; background: #f2f2f2;&quot; | 55
| 35 ||  || 2 || 1 ||  || 1 ||  ||  ||  || 3 || 3 ||  || style=&quot;background: #aaa;&quot; | ||  || 6 ||  || 4 ||  ||  ||
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;background: #f2f2f2;&quot; | Austrija
| style=&quot;text-align: right; background: #f2f2f2;&quot; | 42
| 6 || 4 || 1 ||  || 4 ||  || 3 ||  ||  || 2 ||  || 4 || 2 || style=&quot;background: #aaa;&quot; | || 4 || 2 || 3 || 5 ||  || 2
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;background: #f2f2f2;&quot; | Islande
| style=&quot;text-align: right; background: #f2f2f2;&quot; | 103
| 64 ||  || 5 || 2 || 1 ||  || 8 ||  || 4 ||  || 2 ||  || 7 ||  || style=&quot;background: #aaa;&quot; | ||  || 7 ||  || 3 ||
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;background: #f2f2f2;&quot; | Grieķija
| style=&quot;text-align: right; background: #f2f2f2;&quot; | 211
| 151 || 10 ||  ||  ||  || 8 || 1 || 7 || 3 || 1 || 4 ||  ||  ||  ||  || style=&quot;background: #aaa;&quot; | || '''12''' || 10 || 1 || 3
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;background: #f2f2f2;&quot; | Norvēģija
| style=&quot;text-align: right; background: #f2f2f2;&quot; | 177
| 73 || 2 || 7 || 5 ||  || 4 || 7 || 4 || 7 || 10 || 7 || 7 || 10 || 7 || 10 || 7 || style=&quot;background: #aaa;&quot; | || 3 || 2 || 5
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;background: #f2f2f2;&quot; | Armēnija
| style=&quot;text-align: right; background: #f2f2f2;&quot; | 187
| 82 || 7 || 4 || 4 || 5 ||  || 2 || 10 || 8 || 7 || 5 || 5 || 5 || 8 || 3 || 8 || 5 || style=&quot;background: #aaa;&quot; | || '''12''' || 7
|}

==== 12 punkti ====
{| class=&quot;wikitable plainrowheaders&quot;
|+ Žūrijas piešķirtie 12 punkti
|-
! scope=&quot;col&quot; | Skaits
! scope=&quot;col&quot; | Kam
! scope=&quot;col&quot; | Valstis, kuras iedeva 12 punktus
|-
| rowspan=3| 4
| {{ESC|Nīderlande}}
| {{ESC|Šveice}}, {{ESC|Ukraina}}, {{ESC|Dānija}}, {{ESC|Armēnija}}
|-
| {{ESC|Ukraina}}
| {{ESC|Albānija}}, {{ESC|Latvija}}, {{ESC|Lietuva}}, {{ESC|Moldova}}
|-
| {{ESC|Grieķija}}
| {{ESC|Nīderlande}}, {{ESC|Norvēģija}}, {{ESC|Francija}}, {{ESC|Itālija}}
|-
| rowspan=7| 1
| {{ESC|Albānija}}
| {{ESC|Grieķija}}
|-
| {{ESC|Armēnija}}
| {{ESC|Austrija}}
|-
| {{ESC|Latvija}}
| {{ESC|Portugāle}}
|-
| {{ESC|Lietuva}}
| {{ESC|Slovēnija}}
|-
| {{ESC|Norvēģija}}
| {{ESC|Islande}}
|-
| {{ESC|Portugāle}}
| {{ESC|Horvātija}}
|-
| {{ESC|Šveice}}
| {{ESC|Bulgārija}}
|}
{| class=&quot;wikitable plainrowheaders&quot;
|+ Skatītāju piešķirtie 12 punkti
|-
! scope=&quot;col&quot; | Skaits
! scope=&quot;col&quot; | Kam
! scope=&quot;col&quot; | Valstis, kuras iedeva 12 punktus
|-
| 12
| {{ESC|Ukraina}}
| {{ESC|Latvija}}, {{ESC|Lietuva}}, {{ESC|Bulgārija}}, {{ESC|Nīderlande}}, {{ESC|Moldova}}, {{ESC|Portugāle}}, {{ESC|Horvātija}}, {{ESC|Dānija}}, {{ESC|Austrija}}, {{ESC|Islande}}, {{ESC|Armēnija}}, {{ESC|Itālija}}
|-
| rowspan=7| 1
| {{ESC|Albānija}}
| {{ESC|Grieķija}}
|-
| {{ESC|Armēnija}}
| {{ESC|Francija}}
|-
| {{ESC|Bulgārija}}
| {{ESC|Albānija}}
|-
| {{ESC|Horvātija}}
| {{ESC|Slovēnija}}
|-
| {{ESC|Grieķija}}
| {{ESC|Norvēģija}}
|-
| {{ESC|Lietuva}}
| {{ESC|Ukraina}}
|-
| {{ESC|Portugāle}}
| {{ESC|Šveice}}
|}

=== Otrais pusfināls ===
{| class=&quot;wikitable collapsible collapsed plainrowheaders&quot; style=&quot;float:right; margin:10px&quot;
|-
! colspan=&quot;7&quot; |Sadalītais rezultāts (2. pusfināls)
|-
! rowspan=&quot;2&quot; scope=&quot;col&quot; | Vieta
! colspan=&quot;2&quot; scope=&quot;col&quot; | Kopējais rezultāts
! colspan=&quot;2&quot; scope=&quot;col&quot; | Žūrija
! colspan=&quot;2&quot; scope=&quot;col&quot; | Skatītāji
|-
! scope=&quot;col&quot; | Valsts
! scope=&quot;col&quot; | Punkti
! scope=&quot;col&quot; | Valsts
! scope=&quot;col&quot; | Punkti
! scope=&quot;col&quot; | Valsts
! scope=&quot;col&quot; | Punkti
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center;&quot; | 1
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Zviedrija}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 396
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Zviedrija}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 222
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{{ESC|Zviedrija}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 174{{efn|Kaut arī Zviedrija ieguva tikpat punktus cik Serbija, Zviedrija ieguva vairāk augstākos punktus.|name=1st tele}}
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center;&quot; | 2
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Austrālija}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 243
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Austrālija}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 169
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Serbija}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 174{{efn|name=1st tele}}
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center;&quot; | 3
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Serbija}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 237
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Igaunija}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 113
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Čehija}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 125
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center;&quot; | 4
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Čehija}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 227
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Beļģija}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 105
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Polija}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 114
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center;&quot; | 5
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Igaunija}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 209
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Čehija}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 102
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Rumānija}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 100
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center;&quot; | 6
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Polija}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 198
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Azerbaidžāna}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 96
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Somija}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 99
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center;&quot; | 7
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Somija}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 162
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Polija}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; |  84
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Igaunija}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 96
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center;&quot; | 8
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Beļģija}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 151
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Somija}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 63{{efn|Kaut arī Somija ieguva tikpat punktus cik Serbija, Somija ieguva vairāk augstākos punktus no žūrijas.|name=8th jury}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Austrālija}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 74
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center;&quot; | 9
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Rumānija}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 118
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Serbija}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 63{{efn|name=8th jury}}
| {{ESC|Kipra}}
| 54
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center;&quot; | 10
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Azerbaidžāna}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 96
| {{ESC|Ziemeļmaķedonija}}
| 56
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Beļģija}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 46
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center;&quot; | 11
| {{ESC|Ziemeļmaķedonija}}
| 76
| {{ESC|Izraēla}}
| 34
| {{ESC|Īrija}}
| 35
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center;&quot; | 12
| {{ESC|Kipra}}
| 63
| {{ESC|Malta}}
| 27
| {{ESC|Sanmarīno}}
| 29
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center;&quot; | 13
| {{ESC|Izraēla}}
| 61
| {{ESC|Sanmarīno}}
| 21
| {{ESC|Izraēla}}
| 27
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center;&quot; | 14
| {{ESC|Sanmarīno}}
| 50
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Rumānija}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 18
| {{ESC|Melnkalne}}
| 22
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center;&quot; | 15
| {{ESC|Īrija}}
| 47{{efn|Kaut arī Īrija ieguva tikpat punktus cik Malta, Īrija ieguva vairāk augstākos punktus no skatītājiem.|name=13th 2}}
| {{ESC|Gruzija}}
| 13
| {{ESC|Malta}}
| 20{{efn|Kaut arī Malta ieguva tikpat punktus cik Ziemeļmaķedonija, Malta ieguva vairāk augstākos punktus.|name=13th tele}}
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center;&quot; | 16
| {{ESC|Malta}}
| 47{{efn|name=13th 2}}
| {{ESC|Īrija}}
| 12
| {{ESC|Ziemeļmaķedonija}}
| 20{{efn|name=13th tele}}
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center;&quot; | 17
| {{ESC|Melnkalne}}
| 33
| {{ESC|Melnkalne}}
| 11
| {{ESC|Gruzija}}
| 9
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center;&quot; | 18
| {{ESC|Gruzija}}
| 22
| {{ESC|Kipra}}
| 9
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Azerbaidžāna}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 0
|}

{| class=&quot;wikitable plainrowheaders&quot; style=&quot;text-align: center; font-size: 85%;&quot;
|-
|+ Otrā pusfināla balsojuma rezultāts (žūrijas balsojums)&lt;ref name=&quot;semi2results&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Turin 2022 – Second Semi-Final – Detailed voting results |url=https://eurovision.tv/event/turin-2022/second-semi-final/results |publisher=European Broadcasting Union |access-date=16 December 2024 }}&lt;/ref&gt;
|-
| colspan=&quot;2&quot; rowspan=&quot;3&quot; style=&quot;background: #F2F2F2;&quot; |
! scope=&quot;col&quot; rowspan=&quot;2&quot; {{vert header|nb=y|Punktu summa|cellstyle=border-bottom: 1px solid transparent;}}
! scope=&quot;col&quot; rowspan=&quot;2&quot; {{vert header|nb=y|Žūrijas punkti}}
! scope=&quot;col&quot; rowspan=&quot;2&quot; {{vert header|nb=y|Skatītāju  punkti}}
|-
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=y|Somija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=y|Izraēla}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=y|Serbija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=y|Azerbaidžāna}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=y|Gruzija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=y|Malta}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=y|Sanmarīno}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=y|Austrālija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=y|Kipra}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=y|Īrija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=y|Ziemeļmaķedonija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=y|Igaunija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=y|Rumānija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=y|Polija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=y|Melnkalne}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=y|Beļģija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=y|Zviedrija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=y|Čehija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=y|Vācija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=y|Spānija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=y|Lielbritānija}}
|-
| style=&quot;height:2px; background: #eaecf0; border-top:1px solid transparent;&quot; |
| style=&quot;background: #A4D1EF;&quot; |
| style=&quot;background: #EFA4A9;&quot; |
| style=&quot;background: #A4D1EF;&quot; |
| style=&quot;background: #A4D1EF;&quot; |
| style=&quot;background: #A4D1EF;&quot; |
| style=&quot;background: #A4D1EF;&quot; |
| style=&quot;background: #A4D1EF;&quot; |
| style=&quot;background: #A4D1EF;&quot; |
| style=&quot;background: #A4D1EF;&quot; |
| style=&quot;background: #A4D1EF;&quot; |
| style=&quot;background: #A4D1EF;&quot; |
| style=&quot;background: #A4D1EF;&quot; |
| style=&quot;background: #A4D1EF;&quot; |
| style=&quot;background: #A4D1EF;&quot; |
| style=&quot;background: #A4D1EF;&quot; |
| style=&quot;background: #A4D1EF;&quot; |
| style=&quot;background: #A4D1EF;&quot; |
| style=&quot;background: #A4D1EF;&quot; |
| style=&quot;background: #A4D1EF;&quot; |
| style=&quot;background: #A4D1EF;&quot; |
| style=&quot;background: #A4D1EF;&quot; |
| style=&quot;background: #A4D1EF;&quot; |
| style=&quot;background: #A4D1EF;&quot; |
|- style=&quot;background:#ffdead;&quot;
! rowspan=&quot;18&quot; {{vert header|va=middle|Contestants}}
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;font-weight: bold; background: #ffdead;&quot; | Somija
| style=&quot;text-align: right;&quot; | 162
| style=&quot;text-align: right;&quot; | 63
| style=&quot;text-align: right;&quot; | 99
| style=&quot;background: #aaa;&quot; | || 5 || 5 || 4 || 3 || 3 || 3 || || 2 || || 4 || 8 || 4 || 4 || 4 || 5 || 4 || 2 || 1 || 2 ||
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;background: #f2f2f2;&quot; | Izraēla
| style=&quot;text-align: right; background: #f2f2f2;&quot; | 61
| style=&quot;text-align: right; background: #f2f2f2;&quot; | 34
| style=&quot;text-align: right; background: #f2f2f2;&quot; | 27
| || style=&quot;background: #aaa;&quot; | || || 1 || || 2 || || 10 || || 3 || || || 1 || 1 || || 7 || 3 || || 2 || 3 || 1
|- style=&quot;background:#ffdead;&quot;
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;font-weight: bold; background: #ffdead;&quot; | Serbija
| style=&quot;text-align: right;&quot; | 237
| style=&quot;text-align: right;&quot; | 63
| style=&quot;text-align: right;&quot; | 174
| 8 || 1 || style=&quot;background: #aaa;&quot; | || 3 || 2 || || 2 || 4 || 5 || 7 || '''12''' || || || || 7 || 2 || || || || 5 || 5
|- style=&quot;background:#ffdead;&quot;
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;font-weight: bold; background: #ffdead;&quot; | Azerbaidžāna
| style=&quot;text-align: right;&quot; | 96
| style=&quot;text-align: right;&quot; | 96
| style=&quot;text-align: right;&quot; | 0
| 7 || || 8 || style=&quot;background: #aaa;&quot; | || 4 || 4 || 4 || 3 || 6 || || 1 || 6 || 3 || 3 || 5 || 3 || 5 || 4 || 10 || '''12''' || 8
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;background: #f2f2f2;&quot; | Gruzija
| style=&quot;text-align: right; background: #f2f2f2;&quot; | 22
| style=&quot;text-align: right; background: #f2f2f2;&quot; | 13
| style=&quot;text-align: right; background: #f2f2f2;&quot; | 9
| || || || || style=&quot;background: #aaa;&quot; | || 1 || || 1 || || || || 3 || || || || || || 5 || 3 || ||
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;background: #f2f2f2;&quot; | Malta
| style=&quot;text-align: right; background: #f2f2f2;&quot; | 47
| style=&quot;text-align: right; background: #f2f2f2;&quot; | 27
| style=&quot;text-align: right; background: #f2f2f2;&quot; | 20
| || 2 || || 2 || 1 || style=&quot;background: #aaa;&quot; | || 1 || || || 6 || 6 || 1 || || || || || 7 || 1 || || ||
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;background: #f2f2f2;&quot; | Sanmarīno
| style=&quot;text-align: right; background: #f2f2f2;&quot; | 50
| style=&quot;text-align: right; background: #f2f2f2;&quot; | 21
| style=&quot;text-align: right; background: #f2f2f2;&quot; | 29
| 5 || || || || || || style=&quot;background: #aaa;&quot; | || || || || || || 2 || 2 || || '''12''' || || || || ||
|- style=&quot;background:#ffdead;&quot;
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;font-weight: bold; background: #ffdead;&quot; | Austrālija
| style=&quot;text-align: right;&quot; | 243
| style=&quot;text-align: right;&quot; | 169
| style=&quot;text-align: right;&quot; | 74
| 10 || 10 || 2 || 10 || 10 || 10 || 10 || style=&quot;background: #aaa;&quot; | || 10 || 5 || 5 || 10 || 10 || 10 || 10 || 8 || '''12''' || 8 || 6 || 10 || 3
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;background: #f2f2f2;&quot; | Kipra
| style=&quot;text-align: right; background: #f2f2f2;&quot; | 63
| style=&quot;text-align: right; background: #f2f2f2;&quot; | 9
| style=&quot;text-align: right; background: #f2f2f2;&quot; | 54
| 3 || || || || || || || || style=&quot;background: #aaa;&quot; | || 4 || || || || || || || 2 || || || ||
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;background: #f2f2f2;&quot; | Īrija
| style=&quot;text-align: right; background: #f2f2f2;&quot; | 47
| style=&quot;text-align: right; background: #f2f2f2;&quot; | 12
| style=&quot;text-align: right; background: #f2f2f2;&quot; | 35
| || || || || || || || 6 || 1 || style=&quot;background: #aaa;&quot; | || || 4 || || || || 1 || || || || ||
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;background: #f2f2f2;&quot; | Ziemeļmaķedonija
| style=&quot;text-align: right; background: #f2f2f2;&quot; | 76
| style=&quot;text-align: right; background: #f2f2f2;&quot; | 56
| style=&quot;text-align: right; background: #f2f2f2;&quot; | 20
| 2 || || 1 || || || 5 || || 7 || || 1 || style=&quot;background: #aaa;&quot; | || || 5 || 5 || 1 || || || 10 || '''12''' || || 7
|- style=&quot;background:#ffdead;&quot;
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;font-weight: bold; background: #ffdead;&quot; | Igaunija
| style=&quot;text-align: right;&quot; | 209
| style=&quot;text-align: right;&quot; | 113
| style=&quot;text-align: right;&quot; | 96
| 4 || 3 || 10 || 7 || 7 || 8 || 7 || 5 || 7 || 8 || 2 || style=&quot;background: #aaa;&quot; | || 7 || 7 || 6 || || 10 || 7 || 4 || || 4
|- style=&quot;background:#ffdead;&quot;
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;font-weight: bold; background: #ffdead;&quot; | Rumānija
| style=&quot;text-align: right;&quot; | 118
| style=&quot;text-align: right;&quot; | 18
| style=&quot;text-align: right;&quot; | 100
| || 4 || || || || || || || || || || 2 || style=&quot;background: #aaa;&quot; | || || || || || || 8 || 4 ||
|- style=&quot;background:#ffdead;&quot;
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;font-weight: bold; background: #ffdead;&quot; | Polija
| style=&quot;text-align: right;&quot; | 198
| style=&quot;text-align: right;&quot; | 84
| style=&quot;text-align: right;&quot; | 114
| 1 || 8 || 3 || 8 || 8 || 6 || 8 || || 8 || || 8 || || || style=&quot;background: #aaa;&quot; | || 3 || 6 || 1 || 3 || || 7 || 6
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;background: #f2f2f2;&quot; | Melnkalne
| style=&quot;text-align: right; background: #f2f2f2;&quot; | 33
| style=&quot;text-align: right; background: #f2f2f2;&quot; | 11
| style=&quot;text-align: right; background: #f2f2f2;&quot; | 22
| || || 7 || || || || || || || || 3 || || || || style=&quot;background: #aaa;&quot; | || || || || || 1 ||
|- style=&quot;background:#ffdead;&quot;
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;font-weight: bold; background: #ffdead;&quot; | Beļģija
| style=&quot;text-align: right;&quot; | 151
| style=&quot;text-align: right;&quot; | 105
| style=&quot;text-align: right;&quot; | 46
| || 7 || 6 || 5 || 5 || || 5 || 8 || 3 || 2 || 10 || 5 || 6 || 6 || 8 || style=&quot;background: #aaa;&quot; | || 8 || 6 || 5 || 8 || 2
|- style=&quot;background:#ffdead;&quot;
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;font-weight: bold; background: #ffdead;&quot; | Zviedrija
| style=&quot;text-align: right;&quot; | 396
| style=&quot;text-align: right;&quot; | 222
| style=&quot;text-align: right;&quot; | 174
| '''12''' || '''12''' || '''12''' || '''12''' || '''12''' || '''12''' || '''12''' || '''12''' || '''12''' || '''12''' || 7 || '''12''' || '''12''' || '''12''' || '''12''' || 10 || style=&quot;background: #aaa;&quot; | || '''12''' || 7 || 6 || '''12'''
|- style=&quot;background:#ffdead;&quot;
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;font-weight: bold; background: #ffdead;&quot; | Čehija
| style=&quot;text-align: right;&quot; | 227
| style=&quot;text-align: right;&quot; | 102
| style=&quot;text-align: right;&quot; | 125
| 6 || 6 || 4 || 6 || 6 || 7 || 6 || 2 || 4 || 10 || || 7 || 8 || 8 || 2 || 4 || 6 || style=&quot;background: #aaa;&quot; | || || || 10
|}

{| class=&quot;wikitable plainrowheaders&quot; style=&quot;text-align: center; font-size: 85%;&quot;
|-
|+ Otrā pusfināla balsojuma rezultāts (skatītāju balsojums)&lt;ref name=&quot;semi2results&quot; /&gt;
|-
| colspan=&quot;2&quot; rowspan=&quot;3&quot; style=&quot;background: #F2F2F2;&quot; |
! scope=&quot;col&quot; rowspan=&quot;2&quot; {{vert header|nb=y|Punktu summa|cellstyle=border-bottom: 1px solid transparent;}}
! scope=&quot;col&quot; rowspan=&quot;2&quot; {{vert header|nb=y|Žūrijas punkti}}
! scope=&quot;col&quot; rowspan=&quot;2&quot; {{vert header|nb=y|Skatītāju  punkti}}
|-
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=y|Somija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=y|Izraēla}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=y|Serbija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=y|Azerbaidžāna}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=y|Gruzija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=y|Malta}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=y|Sanmarīno}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=y|Austrālija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=y|Kipra}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=y|Īrija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=y|Ziemeļmaķedonija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=y|Igaunija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=y|Rumānija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=y|Polija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=y|Melnkalne}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=y|Beļģija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=y|Zviedrija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=y|Čehija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=y|Vācija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=y|Spānija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=y|Lielbritānija}}
|-
| style=&quot;height:2px; background: #eaecf0; border-top:1px solid transparent;&quot; |
| style=&quot;background: #A4D1EF;&quot; |
| style=&quot;background: #EFA4A9;&quot; |
| style=&quot;background: #EFA4A9;&quot; |
| style=&quot;background: #EFA4A9;&quot; |
| style=&quot;background: #EFA4A9;&quot; |
| style=&quot;background: #EFA4A9;&quot; |
| style=&quot;background: #EFA4A9;&quot; |
| style=&quot;background: #EFA4A9;&quot; |
| style=&quot;background: #EFA4A9;&quot; |
| style=&quot;background: #EFA4A9;&quot; |
| style=&quot;background: #EFA4A9;&quot; |
| style=&quot;background: #EFA4A9;&quot; |
| style=&quot;background: #EFA4A9;&quot; |
| style=&quot;background: #EFA4A9;&quot; |
| style=&quot;background: #EFA4A9;&quot; |
| style=&quot;background: #EFA4A9;&quot; |
| style=&quot;background: #EFA4A9;&quot; |
| style=&quot;background: #EFA4A9;&quot; |
| style=&quot;background: #EFA4A9;&quot; |
| style=&quot;background: #EFA4A9;&quot; |
| style=&quot;background: #EFA4A9;&quot; |
| style=&quot;background: #EFA4A9;&quot; |
| style=&quot;background: #EFA4A9;&quot; |
|- style=&quot;background:#ffdead;&quot;
! rowspan=&quot;18&quot; {{vert header|va=middle|Contestants}}
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;font-weight: bold; background: #ffdead;&quot; | Somija
| style=&quot;text-align: right;&quot; | 162
| style=&quot;text-align: right;&quot; | 63
| style=&quot;text-align: right;&quot; | 99
| style=&quot;background: #aaa;&quot; | || || 1 || 5 || 6 || 6 || 3 || 2 || 2 || 1 || 8 || '''12''' || 4 || 6 || || 4 || '''12''' || 10 || 7 || 6 || 4
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;background: #f2f2f2;&quot; | Izraēla
| style=&quot;text-align: right; background: #f2f2f2;&quot; | 61
| style=&quot;text-align: right; background: #f2f2f2;&quot; | 34
| style=&quot;text-align: right; background: #f2f2f2;&quot; | 27
| || style=&quot;background: #aaa;&quot; | || || 10 || 10 || || 2 || || || || || || || || || || || 3 || 2 || ||
|- style=&quot;background:#ffdead;&quot;
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;font-weight: bold; background: #ffdead;&quot; | Serbija
| style=&quot;text-align: right;&quot; | 237
| style=&quot;text-align: right;&quot; | 63
| style=&quot;text-align: right;&quot; | 174
| 8 || 8 || style=&quot;background: #aaa;&quot; | || || '''12''' || '''12''' || '''12''' || '''12''' || '''12''' || 4 || '''12''' || 4 || 10 || 7 || '''12''' || 6 || 10 || '''12''' || 10 || 5 || 6
|- style=&quot;background:#ffdead;&quot;
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;font-weight: bold; background: #ffdead;&quot; | Azerbaidžāna
| style=&quot;text-align: right;&quot; | 96
| style=&quot;text-align: right;&quot; | 96
| style=&quot;text-align: right;&quot; | 0
| || || || style=&quot;background: #aaa;&quot; | || || || || || || || || || || || || || || || || ||
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;background: #f2f2f2;&quot; | Gruzija
| style=&quot;text-align: right; background: #f2f2f2;&quot; | 22
| style=&quot;text-align: right; background: #f2f2f2;&quot; | 13
| style=&quot;text-align: right; background: #f2f2f2;&quot; | 9
| 2 || 5 || || || style=&quot;background: #aaa;&quot; | || || || 1 || || || || 1 || || || || || || || || ||
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;background: #f2f2f2;&quot; | Malta
| style=&quot;text-align: right; background: #f2f2f2;&quot; | 47
| style=&quot;text-align: right; background: #f2f2f2;&quot; | 27
| style=&quot;text-align: right; background: #f2f2f2;&quot; | 20
| || || 2 || 3 || || style=&quot;background: #aaa;&quot; | || || || 1 || 3 || 3 || 3 || || || 1 || 2 || 2 || || || ||
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;background: #f2f2f2;&quot; | Sanmarīno
| style=&quot;text-align: right; background: #f2f2f2;&quot; | 50
| style=&quot;text-align: right; background: #f2f2f2;&quot; | 21
| style=&quot;text-align: right; background: #f2f2f2;&quot; | 29
| 4 || || || || || 8 || style=&quot;background: #aaa;&quot; | || 5 || || || || || 2 || 4 || || || || || || 3 || 3
|- style=&quot;background:#ffdead;&quot;
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;font-weight: bold; background: #ffdead;&quot; | Austrālija
| style=&quot;text-align: right;&quot; | 243
| style=&quot;text-align: right;&quot; | 169
| style=&quot;text-align: right;&quot; | 74
| 6 || 6 || || 7 || 2 || 7 || 7 || style=&quot;background: #aaa;&quot; | || 4 || 7 || || 5 || 3 || 2 || 3 || 3 || 4 || 5 || 3 || ||
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;background: #f2f2f2;&quot; | Kipra
| style=&quot;text-align: right; background: #f2f2f2;&quot; | 63
| style=&quot;text-align: right; background: #f2f2f2;&quot; | 9
| style=&quot;text-align: right; background: #f2f2f2;&quot; | 54
| || || 10 || '''12''' || 1 || 1 || 4 || || style=&quot;background: #aaa;&quot; | || || 5 || || 7 || 3 || 8 || || 1 || || || 1 || 1
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;background: #f2f2f2;&quot; | Īrija
| style=&quot;text-align: right; background: #f2f2f2;&quot; | 47
| style=&quot;text-align: right; background: #f2f2f2;&quot; | 12
| style=&quot;text-align: right; background: #f2f2f2;&quot; | 35
| || 3 || || || || 3 || || 8 || || style=&quot;background: #aaa;&quot; | || || || || || || 1 || || 1 || || 7 || '''12'''
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;background: #f2f2f2;&quot; | Ziemeļmaķedonija
| style=&quot;text-align: right; background: #f2f2f2;&quot; | 76
| style=&quot;text-align: right; background: #f2f2f2;&quot; | 56
| style=&quot;text-align: right; background: #f2f2f2;&quot; | 20
| || || 8 || || || || || || || || style=&quot;background: #aaa;&quot; | || || || || 10 || || || 2 || || ||
|- style=&quot;background:#ffdead;&quot;
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;font-weight: bold; background: #ffdead;&quot; | Igaunija
| style=&quot;text-align: right;&quot; | 209
| style=&quot;text-align: right;&quot; | 113
| style=&quot;text-align: right;&quot; | 96
| '''12''' || 4 || 4 || || 7 || || || 3 || 3 || 6 || 1 || style=&quot;background: #aaa;&quot; | || 8 || 10 || 7 || 7 || 8 || 8 || 4 || 2 || 2
|- style=&quot;background:#ffdead;&quot;
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;font-weight: bold; background: #ffdead;&quot; | Rumānija
| style=&quot;text-align: right;&quot; | 118
| style=&quot;text-align: right;&quot; | 18
| style=&quot;text-align: right;&quot; | 100
| 3 || 2 || 6 || 6 || 5 || 5 || 8 || 4 || 10 || 5 || || 2 || style=&quot;background: #aaa;&quot; | || 5 || || 8 || 3 || 4 || 5 || '''12''' || 7
|- style=&quot;background:#ffdead;&quot;
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;font-weight: bold; background: #ffdead;&quot; | Polija
| style=&quot;text-align: right;&quot; | 198
| style=&quot;text-align: right;&quot; | 84
| style=&quot;text-align: right;&quot; | 114
| 5 || 7 || || 1 || 3 || 4 || 5 || 6 || 8 || '''12''' || 2 || 6 || 1 || style=&quot;background: #aaa;&quot; | || 2 || '''12''' || 7 || 7 || '''12''' || 4 || 10
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;background: #f2f2f2;&quot; | Melnkalne
| style=&quot;text-align: right; background: #f2f2f2;&quot; | 33
| style=&quot;text-align: right; background: #f2f2f2;&quot; | 11
| style=&quot;text-align: right; background: #f2f2f2;&quot; | 22
| || || '''12''' || || || || || || || || 10 || || || || style=&quot;background: #aaa;&quot; | || || || || || ||
|- style=&quot;background:#ffdead;&quot;
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;font-weight: bold; background: #ffdead;&quot; | Beļģija
| style=&quot;text-align: right;&quot; | 151
| style=&quot;text-align: right;&quot; | 105
| style=&quot;text-align: right;&quot; | 46
| 1 || 1 || 3 || 4 || || || 1 || || 6 || 2 || 4 || 7 || 5 || 1 || 5 || style=&quot;background: #aaa;&quot; | || 5 || || 1 || ||
|- style=&quot;background:#ffdead;&quot;
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;font-weight: bold; background: #ffdead;&quot; | Zviedrija
| style=&quot;text-align: right;&quot; | 396
| style=&quot;text-align: right;&quot; | 222
| style=&quot;text-align: right;&quot; | 174
| 10 || '''12''' || 5 || 8 || 8 || 10 || 10 || 10 || 7 || 10 || 7 || 10 || '''12''' || '''12''' || 6 || 10 || style=&quot;background: #aaa;&quot; | || 6 || 8 || 8 || 5
|- style=&quot;background:#ffdead;&quot;
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;font-weight: bold; background: #ffdead;&quot; | Čehija
| style=&quot;text-align: right;&quot; | 227
| style=&quot;text-align: right;&quot; | 102
| style=&quot;text-align: right;&quot; | 125
| 7 || 10 || 7 || 2 || 4 || 2 || 6 || 7 || 5 || 8 || 6 || 8 || 6 || 8 || 4 || 5 || 6 || style=&quot;background: #aaa;&quot; | || 6 || 10 || 8
|}

==== 12 punkti ====

{| class=&quot;wikitable plainrowheaders&quot;
|+ Žūrijas piešķirtie 12 punkti
|-
! scope=&quot;col&quot; | Skaits
! scope=&quot;col&quot; | Kam
! scope=&quot;col&quot; | Valstis, kuras iedeva 12 punktus
|-
| 16
| {{ESC|Zviedrija}}
| {{ESC|Austrālija}}, {{ESC|Azerbaidžāna}}, {{ESC|Čehija}}, {{ESC|Gruzija}}, {{ESC|Igaunija}}, {{ESC|Izraēla}}, {{ESC|Īrija}}, {{ESC|Kipra}}, {{ESC|Lielbritānija}}, {{ESC|Malta}}, {{ESC|Melnkalne}}, {{ESC|Polija}}, {{ESC|Rumānija}}, {{ESC|Sanmarīno|}}, {{ESC|Serbija}}, {{ESC|Somija}}
|-
| rowspan=&quot;5&quot; | 1
| {{ESC|Austrālija}}
| {{ESC|Zviedrija}}
|-
| {{ESC|Azerbaidžāna}}
| {{ESC|Spānija}}
|-
| {{ESC|Ziemeļmaķedonija}}
| {{ESC|Vācija}}
|-
| {{ESC|Sanmarīno}}
| {{ESC|Beļģija}}
|-
| {{ESC|Serbija}}
| {{ESC|Ziemeļmaķedonija}}
|}

{| class=&quot;wikitable plainrowheaders&quot;
|+ Skatītāju piešķirtie 12 punkti
|-
! scope=&quot;col&quot; | Skaits
! scope=&quot;col&quot; | Kam
! scope=&quot;col&quot; | Valstis, kuras iedeva 12 punktus
|-
| 8
| {{ESC|Serbija}}
| {{ESC|Austrālija}}, {{ESC|Čehija}}, {{ESC|Gruzija}}, {{ESC|Kipra}}, {{ESC|Malta}}, {{ESC|Melnkalne}}, {{ESC|Sanmarīno}}, {{ESC|Ziemeļmaķedonija}}
|-
| rowspan=&quot;2&quot; | 3
| {{ESC|Polija}}
| {{ESC|Beļģija}}, {{ESC|Īrija}}, {{ESC|Vācija}}
|-
| {{ESC|Zviedrija}}
| {{ESC|Izraēla}}, {{ESC|Polija}}, {{ESC|Rumānija}}
|-
| 2
| {{ESC|Somija}}
| {{ESC|Igaunija}}, {{ESC|Zviedrija}}
|-
| rowspan=&quot;5&quot; | 1
| {{ESC|Kipra}}
| {{ESC|Azerbaidžāna}}
|-
| {{ESC|Igaunija}}
| {{ESC|Somija}}
|-
| {{ESC|Īrija}}
| {{ESC|Lielbritānija}}
|-
| {{ESC|Melnkalne}}
| {{ESC|Serbija}}
|-
| {{ESC|Rumānija}}
| {{ESC|Spānija}}
|}

=== Fināls ===
{| class=&quot;wikitable collapsible collapsed plainrowheaders&quot; style=&quot;float:right; margin:10px&quot;
|-
! colspan=&quot;7&quot; |Sadalītais rezultāts
|-
! rowspan=&quot;2&quot; scope=&quot;col&quot; | Vieta
! colspan=&quot;2&quot; scope=&quot;col&quot; | Kopējais rezultāts
! colspan=&quot;2&quot; scope=&quot;col&quot; | Žūrija
! colspan=&quot;2&quot; scope=&quot;col&quot; | Skatītāji
|-
! scope=&quot;col&quot; | Valsts
! scope=&quot;col&quot; | Punkti
! scope=&quot;col&quot; | Valsts
! scope=&quot;col&quot; | Punkti
! scope=&quot;col&quot; | Valsts
! scope=&quot;col&quot; | Punkti
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center;&quot; | 1
| bgcolor=&quot;gold&quot; | {{ESC|Ukraina}}
| bgcolor=&quot;gold&quot; | 631
| {{ESC|Lielbritānija}}
| 283
| bgcolor=&quot;gold&quot; | {{ESC|Ukraina}}
| bgcolor=&quot;gold&quot; | 439
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center;&quot; | 2
| {{ESC|Lielbritānija}}
| 466
| {{ESC|Zviedrija}}
| 258
| {{ESC|Moldova}}
| 239
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center;&quot; | 3
| {{ESC|Spānija}}
| 459
| {{ESC|Spānija}}
| 231
| {{ESC|Spānija}}
| 228
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center;&quot; | 4
| {{ESC|Zviedrija}}
| 438
| bgcolor=&quot;gold&quot; | {{ESC|Ukraina}}
| bgcolor=&quot;gold&quot; | 192
| {{ESC|Serbija}}
| 225
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center;&quot; | 5
| {{ESC|Serbija}}
| 312
| {{ESC|Portugāle}}
| 171
| {{ESC|Lielbritānija}}
| 183
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center;&quot; | 6
| {{ESC|Itālija}}
| 268
| {{ESC|Grieķija}}
| 158
| {{ESC|Zviedrija}}
| 180
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center;&quot; | 7
| {{ESC|Moldova}}
| 253
| {{ESC|Itālija}}
| 158
| {{ESC|Norvēģija}}
| 146
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center;&quot; | 8
| {{ESC|Grieķija}}
| 215
| {{ESC|Nīderlande}}
| 129
| {{ESC|Itālija}}
| 110
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center;&quot; | 9
| {{ESC|Portugāle}}
| 207
| {{ESC|Austrālija}}
| 123
| {{ESC|Polija}}
| 105
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center;&quot; | 10
| {{ESC|Norvēģija}}
| 182
| {{ESC|Azerbaidžāna}}
| 103
| {{ESC|Igaunija}}
| 98
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center;&quot; | 11
| {{ESC|Nīderlande}}
| 171
| {{ESC|Serbija}}
| 87
| {{ESC|Lietuva}}
| 93
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center;&quot; | 12
| {{ESC|Polija}}
| 151
| {{ESC|Šveice}}
| 78
| {{ESC|Grieķija}}
| 57
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center;&quot; | 13
| {{ESC|Igaunija}}
| 141
| {{ESC|Beļģija}}
| 59
| {{ESC|Rumānija}}
| 53
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center;&quot; | 14
| {{ESC|Lietuva}}
| 128
| {{ESC|Polija}}
| 46
| {{ESC|Nīderlande}}
| 42
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center;&quot; | 15
| {{ESC|Austrālija}}
| 125
| {{ESC|Igaunija}}
| 43
| {{ESC|Portugāle}}
| 36
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center;&quot; | 16
| {{ESC|Azerbaidžāna}}
| 106
| {{ESC|Armēnija}}
| 40
| {{ESC|Somija}}
| 26
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center;&quot; | 17
| {{ESC|Šveice}}
| 78
| {{ESC|Norvēģija}}
| 36
| {{ESC|Armēnija}}
| 21
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center;&quot; | 18
| {{ESC|Rumānija}}
| 65
| {{ESC|Lietuva}}
| 35
| {{ESC|Islande}}
| 10
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center;&quot; | 19
| {{ESC|Beļģija}}
| 64
| {{ESC|Čehija}}
| 33
| {{ESC|Francija}}
| 8
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center;&quot; | 20
| {{ESC|Armēnija}}
| 61
| {{ESC|Moldova}}
| 14
| {{ESC|Vācija}}
| 6
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center;&quot; | 21
| {{ESC|Somija}}
| 38
| {{ESC|Rumānija}}
| 12
| {{ESC|Beļģija}}
| 5
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center;&quot; | 22
| {{ESC|Čehija}}
| 38
| {{ESC|Somija}}
| 12
| {{ESC|Čehija}}
| 5
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center;&quot; | 23
| {{ESC|Islande}}
| 20
| {{ESC|Islande}}
| 10
| {{ESC|Azerbaidžāna}}
| 3
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center;&quot; | 24
| {{ESC|Francija}}
| 17
| {{ESC|Francija}}
| 9
| {{ESC|Austrālija}}
| 2
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center;&quot; | 25
| {{ESC|Vācija}}
| 6
| {{ESC|Vācija}}
| 0
| {{ESC|Šveice}}
| 0
|}

{| class=&quot;wikitable plainrowheaders&quot; style=&quot;text-align: center; font-size: 85%;&quot;
|-
|+ Fināla balsojuma rezultāts (žūrijas balsojums)&lt;ref name=&quot;finalresults&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Turin 2022 – Grand Final – Detailed voting results |url=https://eurovision.tv/event/turin-2022/grand-final/results |publisher=European Broadcasting Union |access-date=16 December 2024}}&lt;/ref&gt;
|-
| colspan=&quot;2&quot; rowspan=&quot;3&quot; style=&quot;background: #F2F2F2;&quot; |
! scope=&quot;col&quot; rowspan=&quot;2&quot; {{vert header|nb=y|Punktu summa|cellstyle=border-bottom: 1px solid transparent;}}
! scope=&quot;col&quot; rowspan=&quot;2&quot; {{vert header|nb=y|Žūrijas punkti}}
! scope=&quot;col&quot; rowspan=&quot;2&quot; {{vert header|nb=y|Skatītāju  punkti}}
|-
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=y|Nīderlande}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=y|Sanmarīno}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=y|Ziemeļmaķedonija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=y|Malta}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=y|Ukraina}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=y|Albānija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=y|Igaunija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=y|Azerbaidžāna}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=y|Portugāle}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=y|Vācija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=y|Beļģija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=y|Norvēģija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=y|Izraēla}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=y|Polija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=y|Grieķija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=y|Moldova}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=y|Bulgārija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=y|Serbija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=y|Islande}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=y|Kipra}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=y|Latvija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=y|Spānija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=y|Šveice}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=y|Dānija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=y|Francija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=y|Armēnija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=y|Melnkalne}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=y|Rumānija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=y|Īrija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=y|Slovēnija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=y|Gruzija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=y|Horvātija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=y|Lietuva}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=y|Austrija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=y|Somija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=y|Lielbritānija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=y|Zviedrija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=y|Austrālija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=y|Čehija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=y|Itālija}}
|-
| style=&quot;height:2px; background: #eaecf0; border-top:1px solid transparent;&quot; |
| style=&quot;background: #A4D1EF;&quot; |
| style=&quot;background: #EFA4A9;&quot; |
| style=&quot;background: #A4D1EF;&quot; |
| style=&quot;background: #A4D1EF;&quot; |
| style=&quot;background: #A4D1EF;&quot; |
| style=&quot;background: #A4D1EF;&quot; |
| style=&quot;background: #A4D1EF;&quot; |
| style=&quot;background: #A4D1EF;&quot; |
| style=&quot;background: #A4D1EF;&quot; |
| style=&quot;background: #A4D1EF;&quot; |
| style=&quot;background: #A4D1EF;&quot; |
| style=&quot;background: #A4D1EF;&quot; |
| style=&quot;background: #A4D1EF;&quot; |
| style=&quot;background: #A4D1EF;&quot; |
| style=&quot;background: #A4D1EF;&quot; |
| style=&quot;background: #A4D1EF;&quot; |
| style=&quot;background: #A4D1EF;&quot; |
| style=&quot;background: #A4D1EF;&quot; |
| style=&quot;background: #A4D1EF;&quot; |
| style=&quot;background: #A4D1EF;&quot; |
| style=&quot;background: #A4D1EF;&quot; |
| style=&quot;background: #A4D1EF;&quot; |
| style=&quot;background: #A4D1EF;&quot; |
| style=&quot;background: #A4D1EF;&quot; |
| style=&quot;background: #A4D1EF;&quot; |
| style=&quot;background: #A4D1EF;&quot; |
| style=&quot;background: #A4D1EF;&quot; |
| style=&quot;background: #A4D1EF;&quot; |
| style=&quot;background: #A4D1EF;&quot; |
| style=&quot;background: #A4D1EF;&quot; |
| style=&quot;background: #A4D1EF;&quot; |
| style=&quot;background: #A4D1EF;&quot; |
| style=&quot;background: #A4D1EF;&quot; |
| style=&quot;background: #A4D1EF;&quot; |
| style=&quot;background: #A4D1EF;&quot; |
| style=&quot;background: #A4D1EF;&quot; |
| style=&quot;background: #A4D1EF;&quot; |
| style=&quot;background: #A4D1EF;&quot; |
| style=&quot;background: #A4D1EF;&quot; |
| style=&quot;background: #A4D1EF;&quot; |
| style=&quot;background: #A4D1EF;&quot; |
| style=&quot;background: #A4D1EF;&quot; |
|-
! rowspan=&quot;25&quot; {{vert header|va=middle|Contestants}}
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;background: #f2f2f2;&quot; | Čehija
| style=&quot;text-align: right; background: #f2f2f2;&quot; | 38
| style=&quot;text-align: right; background: #f2f2f2;&quot; | 33
| style=&quot;text-align: right; background: #f2f2f2;&quot; | 5
| || || || 3 || 1 || || || || || || 2 || || 2 || || 2 || || || 3 || 2 || || || || || || 2 || || || || 7 || || || || || || || || 5 || 4 || style=&quot;background: #aaa;&quot; | ||
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;background: #f2f2f2;&quot; | Rumānija
| style=&quot;text-align: right; background: #f2f2f2;&quot; | 65
| style=&quot;text-align: right; background: #f2f2f2;&quot; | 12
| style=&quot;text-align: right; background: #f2f2f2;&quot; | 53
| || || || || || || || || || 1 || || || || || 7 || || || || || || || 4 || || || || || || style=&quot;background: #aaa;&quot; | || || || || || || || || || || || ||
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;background: #f2f2f2;&quot; | Portugāle
| style=&quot;text-align: right; background: #f2f2f2;&quot; | 207
| style=&quot;text-align: right; background: #f2f2f2;&quot; | 171
| style=&quot;text-align: right; background: #f2f2f2;&quot; | 36
| 8 || || || || 10 || 1 || 7 || 7 || style=&quot;background: #aaa;&quot; | || || 5 || 10 || || 7 || 3 || 2 || 4 || 7 || 5 || || 6 || || 5 || 8 || 1 || 8 || 4 || 7 || 4 || 3 || 7 || 10 || 8 || 10 || || 3 || || 6 || 5 ||
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;background: #f2f2f2;&quot; | Somija
| style=&quot;text-align: right; background: #f2f2f2;&quot; | 38
| style=&quot;text-align: right; background: #f2f2f2;&quot; | 12
| style=&quot;text-align: right; background: #f2f2f2;&quot; | 26
| || || || || || || 5 || || || || || || || || || || || 6 || || || || || || || || || || || || || || || || || style=&quot;background: #aaa;&quot; | || || || || || 1
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;background: #f2f2f2;&quot; | Šveice
| style=&quot;text-align: right; background: #f2f2f2;&quot; | 78
| style=&quot;text-align: right; background: #f2f2f2;&quot; | 78
| style=&quot;text-align: right; background: #f2f2f2;&quot; | 0
| 10 || 1 || 1 || || 6 || || || || 2 || 2 || || 1 || || 5 || || 7 || 7 || || || || 3 || 1 || style=&quot;background: #aaa;&quot; | || 2 || || || || 5 || || 5 || || 1 || 7 || 1 || || 2 || || || 6 || 3
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;background: #f2f2f2;&quot; | Francija
| style=&quot;text-align: right; background: #f2f2f2;&quot; | 17
| style=&quot;text-align: right; background: #f2f2f2;&quot; | 9
| style=&quot;text-align: right; background: #f2f2f2;&quot; | 8
| || || || || || || || 1 || || || || || || || || || || || || || || || || || style=&quot;background: #aaa;&quot; | || 7 || || || || || 1 || || || || || || || || ||
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;background: #f2f2f2;&quot; | Norvēģija
| style=&quot;text-align: right; background: #f2f2f2;&quot; | 182
| style=&quot;text-align: right; background: #f2f2f2;&quot; | 36
| style=&quot;text-align: right; background: #f2f2f2;&quot; | 146
| 3 || || || || || || || || || 3 || || style=&quot;background: #aaa;&quot; | || || || || || 2 || || 8 || || 5 || || 1 || || || || || || || || || || || 5 || 4 || || 3 || || 2 ||
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;background: #f2f2f2;&quot; | Armēnija
| style=&quot;text-align: right; background: #f2f2f2;&quot; | 61
| style=&quot;text-align: right; background: #f2f2f2;&quot; | 40
| style=&quot;text-align: right; background: #f2f2f2;&quot; | 21
| || || || || 2 || 4 || || || 1 || || || 4 || || || || || 5 || || || || || || || || 7 || style=&quot;background: #aaa;&quot; | || || || || || || || || 6 || 1 || || 2 || || || 8
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;background: #f2f2f2;&quot; | Itālija
| style=&quot;text-align: right; background: #f2f2f2;&quot; | 268
| style=&quot;text-align: right; background: #f2f2f2;&quot; | 158
| style=&quot;text-align: right; background: #f2f2f2;&quot; | 110
| || 3 || 7 || 7 || || '''12''' || 10 || 10 || || || 8 || || 8 || 4 || 1 || || 1 || || 6 || 1 || || 10 || 2 || || || 10 || 10 || 4 || 6 || '''12''' || 10 || 4 || 4 || 3 || 2 || || || 3 || || style=&quot;background: #aaa;&quot; |
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;background: #f2f2f2;&quot; | Spānija
| style=&quot;text-align: right; background: #f2f2f2;&quot; | 459
| style=&quot;text-align: right; background: #f2f2f2;&quot; | 231
| style=&quot;text-align: right; background: #f2f2f2;&quot; | 228
| 5 || '''12''' || '''12''' || '''12''' || || 5 || || 5 || '''12''' || 8 || 10 || 7 || 3 || 1 || 5 || 3 || 8 || 4 || 3 || 6 || || style=&quot;background: #aaa;&quot; | || 8 || 4 || 5 || '''12''' || 8 || 1 || '''12''' || 1 || 5 || 6 || 5 || 2 || || 10 || '''12''' || '''12''' || 7 ||
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;background: #f2f2f2;&quot; | Nīderlande
| style=&quot;text-align: right; background: #f2f2f2;&quot; | 171
| style=&quot;text-align: right; background: #f2f2f2;&quot; | 129
| style=&quot;text-align: right; background: #f2f2f2;&quot; | 42
| style=&quot;background: #aaa;&quot; | || || || || 8 || 6 || 1 || 4 || 7 || 4 || || 5 || 1 || 3 || 4 || || || || 4 || || 4 || || 10 || 10 || 4 || 4 || 3 || 3 || || 7 || 4 || 2 || 6 || 8 || 5 || || || || || '''12'''
|- style=&quot;background:gold;&quot;
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;background: gold; font-weight: bold;&quot; | Ukraine
| style=&quot;text-align: right; font-weight: bold;&quot; | 631
| style=&quot;text-align: right;&quot; | 192
| style=&quot;text-align: right;&quot; | 439
| || 2 || || || style=&quot;background: #aaa;&quot; | || 7 || || 6 || 8 || 10 || 6 || 3 || 7 || '''12''' || || '''12''' || || || 10 || 7 || '''12''' || || 3 || 5 || 10 || 6 || 6 || '''12''' || 3 || 8 || 6 || 8 || '''12''' || || || || || 7 || 4 ||
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;background: #f2f2f2;&quot; | Vācija
| style=&quot;text-align: right; background: #f2f2f2;&quot; | 6
| style=&quot;text-align: right; background: #f2f2f2;&quot; | 0
| style=&quot;text-align: right; background: #f2f2f2;&quot; | 6
| || || || || || || || || || style=&quot;background: #aaa;&quot; | || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || ||
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;background: #f2f2f2;&quot; | Lietuva
| style=&quot;text-align: right; background: #f2f2f2;&quot; | 128
| style=&quot;text-align: right; background: #f2f2f2;&quot; | 35
| style=&quot;text-align: right; background: #f2f2f2;&quot; | 93
| || || || || || || 2 || || 5 || || || 2 || || || || || || 2 || 1 || || 1 || || || 3 || || || 2 || || || 10 || || 7 || style=&quot;background: #aaa;&quot; | || || || || || || ||
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;background: #f2f2f2;&quot; | Azerbaidžāna
| style=&quot;text-align: right; background: #f2f2f2;&quot; | 106
| style=&quot;text-align: right; background: #f2f2f2;&quot; | 103
| style=&quot;text-align: right; background: #f2f2f2;&quot; | 3
| || 7 || 4 || 2 || 5 || 3 || 3 || style=&quot;background: #aaa;&quot; | || || 6 || 3 || || || || '''12''' || 1 || 3 || '''12''' || || 10 || || '''12''' || || || || || 1 || || || || || || || || 3 || 7 || 7 || 2 || ||
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;background: #f2f2f2;&quot; | Beļģija
| style=&quot;text-align: right; background: #f2f2f2;&quot; | 64
| style=&quot;text-align: right; background: #f2f2f2;&quot; | 59
| style=&quot;text-align: right; background: #f2f2f2;&quot; | 5
| 6 || || 3 || || || 2 || || || || || style=&quot;background: #aaa;&quot; | || || 4 || || || 4 || 6 || 8 || || 2 || || 5 || || || 6 || || || || || || || || || || || || 1 || 5 || || 7
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;background: #f2f2f2;&quot; | Grieķija
| style=&quot;text-align: right; background: #f2f2f2;&quot; | 215
| style=&quot;text-align: right; background: #f2f2f2;&quot; | 158
| style=&quot;text-align: right; background: #f2f2f2;&quot; | 57
| '''12''' || 10 || || 1 || 7 || || 6 || 3 || 4 || || || '''12''' || || 2 || style=&quot;background: #aaa;&quot; | || || '''12''' || || || '''12''' || 7 || 2 || '''12''' || '''12''' || 3 || 2 || || 2 || || 4 || 3 || 3 || || 4 || 6 || 4 || || || 3 || 10
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;background: #f2f2f2;&quot; | Islande
| style=&quot;text-align: right; background: #f2f2f2;&quot; | 20
| style=&quot;text-align: right; background: #f2f2f2;&quot; | 10
| style=&quot;text-align: right; background: #f2f2f2;&quot; | 10
| || || || || || || || || 6 || || || || || || || || || || style=&quot;background: #aaa;&quot; | || || || || || 1 || || || || || 1 || || || || 2 || || || || || || ||
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;background: #f2f2f2;&quot; | Moldova
| style=&quot;text-align: right; background: #f2f2f2;&quot; | 253
| style=&quot;text-align: right; background: #f2f2f2;&quot; | 14
| style=&quot;text-align: right; background: #f2f2f2;&quot; | 239
| 2 || || || || || || || || || || || || || || 6 || style=&quot;background: #aaa;&quot; | || || || || || || || || || || 1 || || || || || || || || || || || || || || 5
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;background: #f2f2f2;&quot; | Zviedrija
| style=&quot;text-align: right; background: #f2f2f2;&quot; | 438
| style=&quot;text-align: right; background: #f2f2f2;&quot; | 258
| style=&quot;text-align: right; background: #f2f2f2;&quot; | 180
| 1 || 5 || 6 || 10 || 4 || 8 || '''12''' || 8 || || 7 || 7 || 8 || '''12''' || 10 || || 8 || || 5 || '''12''' || 5 || 10 || 7 || 7 || 7 || || 5 || 7 || 10 || 10 || || 8 || 5 || 3 || 7 || '''12''' || '''12''' || style=&quot;background: #aaa;&quot; | || 10 || 10 ||
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;background: #f2f2f2;&quot; | Austrālija
| style=&quot;text-align: right; background: #f2f2f2;&quot; | 125
| style=&quot;text-align: right; background: #f2f2f2;&quot; | 123
| style=&quot;text-align: right; background: #f2f2f2;&quot; | 2
| 7 || 6 || 5 || 6 || 3 || || 8 || || || 5 || 1 || || 5 || 6 || 8 || 6 || || || || 8 || 2 || 8 || 4 || || || || || 6 || 2 || || || || || || 8 || 6 || 10 || style=&quot;background: #aaa;&quot; | || 1 || 2
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;background: #f2f2f2;&quot; | Lielbritānija
| style=&quot;text-align: right; background: #f2f2f2;&quot; | 466
| style=&quot;text-align: right; background: #f2f2f2;&quot; | 283
| style=&quot;text-align: right; background: #f2f2f2;&quot; | 183
| 4 || 8 || 8 || 8 || '''12''' || 10 || 4 || '''12''' || 10 || '''12''' || '''12''' || 6 || 10 || 8 || || 10 || 10 || 1 || 7 || 3 || 8 || 3 || 6 || 6 || '''12''' || || 5 || 8 || 8 || 2 || '''12''' || || 10 || '''12''' || 10 || style=&quot;background: #aaa;&quot; | || 8 || || '''12''' || 6
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;background: #f2f2f2;&quot; | Polija
| style=&quot;text-align: right; background: #f2f2f2;&quot; | 151
| style=&quot;text-align: right; background: #f2f2f2;&quot; | 46
| style=&quot;text-align: right; background: #f2f2f2;&quot; | 105
| || 4 || 2 || 4 || || || || 2 || || || || || 6 || style=&quot;background: #aaa;&quot; | || 10 || || || || || || || || || || 8 || || || || || || 2 || || || || || 8 || || || ||
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;background: #f2f2f2;&quot; | Serbija
| style=&quot;text-align: right; background: #f2f2f2;&quot; | 312
| style=&quot;text-align: right; background: #f2f2f2;&quot; | 87
| style=&quot;text-align: right; background: #f2f2f2;&quot; | 225
| || || 10 || || || || || || 3 || || 4 || || || || || || || style=&quot;background: #aaa;&quot; | || || 4 || || 6 || || || || || '''12''' || || 5 || 6 || || '''12''' || 1 || || 7 || 1 || 4 || 8 || || 4
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;background: #f2f2f2;&quot; | Igaunija
| style=&quot;text-align: right; background: #f2f2f2;&quot; | 141
| style=&quot;text-align: right; background: #f2f2f2;&quot; | 43
| style=&quot;text-align: right; background: #f2f2f2;&quot; | 98
| || || || 5 || || || style=&quot;background: #aaa;&quot; | || || || || || || || || || 5 || || 10 || || || || || || || || 3 || || || || || || || || || || 5 || 6 || 1 || 8 ||
|}

{| class=&quot;wikitable plainrowheaders&quot; style=&quot;text-align: center; font-size: 85%;&quot;
|-
|+ Fināla balsojuma rezultāts (skatītāju balsojums)&lt;ref name=&quot;finalresults&quot; /&gt;
|-
| colspan=&quot;2&quot; rowspan=&quot;3&quot; style=&quot;background: #F2F2F2;&quot; |
! scope=&quot;col&quot; rowspan=&quot;2&quot; {{vert header|nb=y|Punktu summa|cellstyle=border-bottom: 1px solid transparent;}}
! scope=&quot;col&quot; rowspan=&quot;2&quot; {{vert header|nb=y|Žūrijas punkti}}
! scope=&quot;col&quot; rowspan=&quot;2&quot; {{vert header|nb=y|Skatītāju  punkti}}
|-
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=y|Nīderlande}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=y|Sanmarīno}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=y|Ziemeļmaķedonija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=y|Malta}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=y|Ukraina}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=y|Albānija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=y|Igaunija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=y|Azerbaidžāna}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=y|Portugāle}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=y|Vācija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=y|Beļģija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=y|Norvēģija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=y|Izraēla}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=y|Polija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=y|Grieķija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=y|Moldova}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=y|Bulgārija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=y|Serbija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=y|Islande}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=y|Kipra}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=y|Latvija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=y|Spānija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=y|Šveice}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=y|Dānija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=y|Francija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=y|Armēnija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=y|Melnkalne}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=y|Rumānija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=y|Īrija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=y|Slovēnija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=y|Gruzija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=y|Horvātija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=y|Lietuva}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=y|Austrija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=y|Somija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=y|Lielbritānija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=y|Zviedrija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=y|Austrālija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=y|Čehija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=y|Itālija}}
|-
| style=&quot;height:2px; background: #eaecf0; border-top:1px solid transparent;&quot; |
| style=&quot;background: #A4D1EF;&quot; |
| style=&quot;background: #EFA4A9;&quot; |
| style=&quot;background: #EFA4A9;&quot; |
| style=&quot;background: #EFA4A9;&quot; |
| style=&quot;background: #EFA4A9;&quot; |
| style=&quot;background: #EFA4A9;&quot; |
| style=&quot;background: #EFA4A9;&quot; |
| style=&quot;background: #EFA4A9;&quot; |
| style=&quot;background: #EFA4A9;&quot; |
| style=&quot;background: #EFA4A9;&quot; |
| style=&quot;background: #EFA4A9;&quot; |
| style=&quot;background: #EFA4A9;&quot; |
| style=&quot;background: #EFA4A9;&quot; |
| style=&quot;background: #EFA4A9;&quot; |
| style=&quot;background: #EFA4A9;&quot; |
| style=&quot;background: #EFA4A9;&quot; |
| style=&quot;background: #EFA4A9;&quot; |
| style=&quot;background: #EFA4A9;&quot; |
| style=&quot;background: #EFA4A9;&quot; |
| style=&quot;background: #EFA4A9;&quot; |
| style=&quot;background: #EFA4A9;&quot; |
| style=&quot;background: #EFA4A9;&quot; |
| style=&quot;background: #EFA4A9;&quot; |
| style=&quot;background: #EFA4A9;&quot; |
| style=&quot;background: #EFA4A9;&quot; |
| style=&quot;background: #EFA4A9;&quot; |
| style=&quot;background: #EFA4A9;&quot; |
| style=&quot;background: #EFA4A9;&quot; |
| style=&quot;background: #EFA4A9;&quot; |
| style=&quot;background: #EFA4A9;&quot; |
| style=&quot;background: #EFA4A9;&quot; |
| style=&quot;background: #EFA4A9;&quot; |
| style=&quot;background: #EFA4A9;&quot; |
| style=&quot;background: #EFA4A9;&quot; |
| style=&quot;background: #EFA4A9;&quot; |
| style=&quot;background: #EFA4A9;&quot; |
| style=&quot;background: #EFA4A9;&quot; |
| style=&quot;background: #EFA4A9;&quot; |
| style=&quot;background: #EFA4A9;&quot; |
| style=&quot;background: #EFA4A9;&quot; |
| style=&quot;background: #EFA4A9;&quot; |
| style=&quot;background: #EFA4A9;&quot; |
|-
! rowspan=&quot;25&quot; {{vert header|va=middle|Contestants}}
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;background: #f2f2f2;&quot; | Čehija
| style=&quot;text-align: right; background: #f2f2f2;&quot; | 38
| style=&quot;text-align: right; background: #f2f2f2;&quot; | 33
| style=&quot;text-align: right; background: #f2f2f2;&quot; | 5
| || || 5 || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || style=&quot;background: #aaa;&quot; | ||
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;background: #f2f2f2;&quot; | Rumānija
| style=&quot;text-align: right; background: #f2f2f2;&quot; | 65
| style=&quot;text-align: right; background: #f2f2f2;&quot; | 12
| style=&quot;text-align: right; background: #f2f2f2;&quot; | 53
| || 1 || || 3 || || || || || || || || || || || 2 || 10 || 4 || 5 || || 4 || || 10 || || || 1 || || || style=&quot;background: #aaa;&quot; | || 2 || || || || || || || 3 || || || || 8
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;background: #f2f2f2;&quot; | Portugāle
| style=&quot;text-align: right; background: #f2f2f2;&quot; | 207
| style=&quot;text-align: right; background: #f2f2f2;&quot; | 171
| style=&quot;text-align: right; background: #f2f2f2;&quot; | 36
| || || || || || || || || style=&quot;background: #aaa;&quot; | || || 1 || || || 1 || || || || || || || || 4 || 7 || || 6 || 4 || 5 || || || || || || 7 || || || || || || || 1
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;background: #f2f2f2;&quot; | Somija
| style=&quot;text-align: right; background: #f2f2f2;&quot; | 38
| style=&quot;text-align: right; background: #f2f2f2;&quot; | 12
| style=&quot;text-align: right; background: #f2f2f2;&quot; | 26
| || || || 1 || 4 || 2 || 8 || || || || || || || || || || || || || || 1 || || || || || || || || || || 2 || || || || style=&quot;background: #aaa;&quot; | || || 7 || || 1 ||
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;background: #f2f2f2;&quot; | Šveice
| style=&quot;text-align: right; background: #f2f2f2;&quot; | 78
| style=&quot;text-align: right; background: #f2f2f2;&quot; | 78
| style=&quot;text-align: right; background: #f2f2f2;&quot; | 0
| || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || style=&quot;background: #aaa;&quot; | || || || || || || || || || || || || || || || || ||
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;background: #f2f2f2;&quot; | Francija
| style=&quot;text-align: right; background: #f2f2f2;&quot; | 17
| style=&quot;text-align: right; background: #f2f2f2;&quot; | 9
| style=&quot;text-align: right; background: #f2f2f2;&quot; | 8
| || || || || || || || || || || || || || || 1 || 2 || || 2 || || || || || || || style=&quot;background: #aaa;&quot; | || || || 1 || || || || 1 || || || 1 || || || || ||
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;background: #f2f2f2;&quot; | Norvēģīja
| style=&quot;text-align: right; background: #f2f2f2;&quot; | 182
| style=&quot;text-align: right; background: #f2f2f2;&quot; | 36
| style=&quot;text-align: right; background: #f2f2f2;&quot; | 146
| 5 || 2 || 2 || 4 || 2 || || 4 || 7 || 2 || 1 || || style=&quot;background: #aaa;&quot; | || 4 || 4 || 6 || 6 || 1 || 8 || 10 || || 5 || 3 || || 8 || || || 2 || 2 || 4 || 3 || || 5 || 2 || 5 || 6 || 6 || 10 || 10 || 3 || 4
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;background: #f2f2f2;&quot; | Armēnija
| style=&quot;text-align: right; background: #f2f2f2;&quot; | 61
| style=&quot;text-align: right; background: #f2f2f2;&quot; | 40
| style=&quot;text-align: right; background: #f2f2f2;&quot; | 21
| || || || || || || || || || || || || || || || || 5 || || || 1 || || || || || 5 || style=&quot;background: #aaa;&quot; | || || || || || 10 || || || || || || || || ||
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;background: #f2f2f2;&quot; | Itālija
| style=&quot;text-align: right; background: #f2f2f2;&quot; | 268
| style=&quot;text-align: right; background: #f2f2f2;&quot; | 158
| style=&quot;text-align: right; background: #f2f2f2;&quot; | 110
| || 5 || 6 || 10 || || 8 || || 5 || 3 || 3 || 4 || || 3 || || 7 || || 2 || 4 || || 5 || || 5 || 8 || || 3 || || 6 || 4 || || 6 || || 6 || 3 || 3 || || || || 1 || || style=&quot;background: #aaa;&quot; |
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;background: #f2f2f2;&quot; | Spānija
| style=&quot;text-align: right; background: #f2f2f2;&quot; | 459
| style=&quot;text-align: right; background: #f2f2f2;&quot; | 231
| style=&quot;text-align: right; background: #f2f2f2;&quot; | 228
| 7 || 10 || 10 || 7 || 1 || 7 || 1 || 10 || 10 || 2 || 6 || 1 || 8 || 6 || '''12''' || 8 || 8 || 10 || 3 || 8 || 4 || style=&quot;background: #aaa;&quot; | || 6 || 1 || 7 || 8 || 8 || 8 || 5 || 4 || 6 || 7 || 6 || 1 || 3 || 5 || 2 || 6 || 6 ||
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;background: #f2f2f2;&quot; | Nīderlande
| style=&quot;text-align: right; background: #f2f2f2;&quot; | 171
| style=&quot;text-align: right; background: #f2f2f2;&quot; | 129
| style=&quot;text-align: right; background: #f2f2f2;&quot; | 42
| style=&quot;background: #aaa;&quot; | || || || || 3 || 6 || 3 || || 4 || 4 || 10 || || 2 || || || || || || 5 || || || || || || || || || || || 1 || || || 1 || || || || 1 || || || 2
|- style=&quot;background:gold;&quot;
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;background: gold; font-weight: bold;&quot; | Ukraina
| style=&quot;text-align: right; font-weight: bold;&quot; | 631
| style=&quot;text-align: right;&quot; | 192
| style=&quot;text-align: right;&quot; | 439
| '''12''' || '''12''' || 8 || 8 || style=&quot;background: #aaa;&quot; | || 10 || '''12''' || '''12''' || '''12''' || '''12''' || '''12''' || '''12''' || '''12''' || '''12''' || 10 || '''12''' || '''12''' || 7 || '''12''' || '''12''' || '''12''' || '''12''' || 10 || '''12''' || '''12''' || 10 || 10 || 10 || '''12''' || 10 || '''12''' || 10 || '''12''' || '''12''' || '''12''' || '''12''' || '''12''' || '''12''' || '''12''' || '''12'''
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;background: #f2f2f2;&quot; | Vācija
| style=&quot;text-align: right; background: #f2f2f2;&quot; | 6
| style=&quot;text-align: right; background: #f2f2f2;&quot; | 0
| style=&quot;text-align: right; background: #f2f2f2;&quot; | 6
| || || || || || || 2 || || || style=&quot;background: #aaa;&quot; | || || || || || || || || || || || || || 2 || || || || || || || || || || || 2 || || || || || ||
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;background: #f2f2f2;&quot; | Lietuva
| style=&quot;text-align: right; background: #f2f2f2;&quot; | 128
| style=&quot;text-align: right; background: #f2f2f2;&quot; | 35
| style=&quot;text-align: right; background: #f2f2f2;&quot; | 93
| || || 1 || || 10 || || 7 || || 1 || || || 10 || || 2 || || 4 || || 3 || 2 || 2 || 10 || || || 7 || || 2 || || || 8 || 2 || 5 || 3 || style=&quot;background: #aaa;&quot; | || || 2 || 7 || 3 || 2 || ||
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;background: #f2f2f2;&quot; | Azerbaidžāna
| style=&quot;text-align: right; background: #f2f2f2;&quot; | 106
| style=&quot;text-align: right; background: #f2f2f2;&quot; | 103
| style=&quot;text-align: right; background: #f2f2f2;&quot; | 3
| || || || || || || || style=&quot;background: #aaa;&quot; | || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || 3 || || || || || || || || ||
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;background: #f2f2f2;&quot; | Beļģija
| style=&quot;text-align: right; background: #f2f2f2;&quot; | 64
| style=&quot;text-align: right; background: #f2f2f2;&quot; | 59
| style=&quot;text-align: right; background: #f2f2f2;&quot; | 5
| 4 || || || || || || || || || || style=&quot;background: #aaa;&quot; | || || || || || 1 || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || ||
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;background: #f2f2f2;&quot; | Grieķija
| style=&quot;text-align: right; background: #f2f2f2;&quot; | 215
| style=&quot;text-align: right; background: #f2f2f2;&quot; | 158
| style=&quot;text-align: right; background: #f2f2f2;&quot; | 57
| || 7 || || || || '''12''' || || 3 || || || || 7 || || || style=&quot;background: #aaa;&quot; | || || 6 || || || 10 || || || || || || 3 || || || || 8 || 1 || || || || || || || || ||
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;background: #f2f2f2;&quot; | Islande
| style=&quot;text-align: right; background: #f2f2f2;&quot; | 20
| style=&quot;text-align: right; background: #f2f2f2;&quot; | 10
| style=&quot;text-align: right; background: #f2f2f2;&quot; | 10
| || || || || 8 || || || || || || || || || || || || || || style=&quot;background: #aaa;&quot; | || || || || || 2 || || || || || || || || || || || || || || || ||
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;background: #f2f2f2;&quot; | Moldova
| style=&quot;text-align: right; background: #f2f2f2;&quot; | 253
| style=&quot;text-align: right; background: #f2f2f2;&quot; | 14
| style=&quot;text-align: right; background: #f2f2f2;&quot; | 239
| 10 || 4 || 7 || || 6 || 1 || 6 || || 8 || 10 || 8 || 4 || 6 || 7 || 3 || style=&quot;background: #aaa;&quot; | || 7 || '''12''' || 6 || || 7 || 7 || 4 || 5 || 10 || 5 || 7 || '''12''' || 7 || 7 || 8 || 8 || 5 || 7 || 5 || 8 || || 4 || 8 || 10
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;background: #f2f2f2;&quot; | Zviedrija
| style=&quot;text-align: right; background: #f2f2f2;&quot; | 438
| style=&quot;text-align: right; background: #f2f2f2;&quot; | 258
| style=&quot;text-align: right; background: #f2f2f2;&quot; | 180
| 2 || 3 || 4 || 5 || || || 10 || 4 || 7 || 5 || 5 || 8 || 5 || 10 || 4 || 5 || || 1 || 8 || || 6 || 6 || 3 || 10 || || 7 || 1 || 6 || 3 || 5 || || 4 || 10 || 6 || 8 || 4 || style=&quot;background: #aaa;&quot; | || 5 || 5 || 5
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;background: #f2f2f2;&quot; | Austrālija
| style=&quot;text-align: right; background: #f2f2f2;&quot; | 125
| style=&quot;text-align: right; background: #f2f2f2;&quot; | 123
| style=&quot;text-align: right; background: #f2f2f2;&quot; | 2
| || || || || || || || 2 || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || style=&quot;background: #aaa;&quot; | || ||
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;background: #f2f2f2;&quot; | Lielbritānija
| style=&quot;text-align: right; background: #f2f2f2;&quot; | 466
| style=&quot;text-align: right; background: #f2f2f2;&quot; | 283
| style=&quot;text-align: right; background: #f2f2f2;&quot; | 183
| 8 || 6 || || '''12''' || 7 || 4 || 5 || 8 || 6 || 6 || 3 || 6 || 10 || 3 || 5 || 3 || 3 || || 7 || 6 || 3 || 8 || 5 || 6 || 2 || 1 || || 3 || 6 || || 4 || || 4 || 8 || 4 || style=&quot;background: #aaa;&quot; | || 6 || 7 || 2 || 6
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;background: #f2f2f2;&quot; | Polija
| style=&quot;text-align: right; background: #f2f2f2;&quot; | 151
| style=&quot;text-align: right; background: #f2f2f2;&quot; | 46
| style=&quot;text-align: right; background: #f2f2f2;&quot; | 105
| 6 || || || 2 || '''12''' || || || 1 || || 8 || 7 || 5 || 1 || style=&quot;background: #aaa;&quot; | || || || || || 4 || 3 || || 1 || 1 || 4 || 4 || || 4 || || 10 || || || || || 4 || || 10 || 5 || 3 || 7 || 3
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;background: #f2f2f2;&quot; | Serbija
| style=&quot;text-align: right; background: #f2f2f2;&quot; | 312
| style=&quot;text-align: right; background: #f2f2f2;&quot; | 87
| style=&quot;text-align: right; background: #f2f2f2;&quot; | 225
| 3 || 8 || '''12''' || 6 || || 3 || || 6 || 5 || 7 || 2 || 3 || 7 || 5 || 8 || || 10 || style=&quot;background: #aaa;&quot; | || 1 || 7 || 2 || 2 || '''12''' || || 8 || 6 || '''12''' || 7 || 1 || '''12''' || 7 || '''12''' || || 10 || 7 || 1 || 8 || 8 || 10 || 7
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;background: #f2f2f2;&quot; | Igaunija
| style=&quot;text-align: right; background: #f2f2f2;&quot; | 141
| style=&quot;text-align: right; background: #f2f2f2;&quot; | 43
| style=&quot;text-align: right; background: #f2f2f2;&quot; | 98
| 1 || || 3 || || 5 || 5 || style=&quot;background: #aaa;&quot; | || || || || || 2 || || 8 || || 7 || || 6 || || || 8 || || || 3 || || '''12''' || 3 || 5 || || || || 2 || 8 || || 10 || 2 || 4 || || 4 ||
|}

==== 12 punkti ====

{| class=&quot;wikitable plainrowheaders&quot;
|+ Žūrijas piešķirtie 12 punkti
|-
! scope=&quot;col&quot; | Skaits
! scope=&quot;col&quot; | Kam
! scope=&quot;col&quot; | Valstis, kuras iedeva 12 punktus
|-
! rowspan=&quot;2&quot; scope=&quot;row&quot; | 8
| {{ESC|Spānija}}
| {{ESC|Armēnija}}, {{ESC|Austrālija}}, {{ESC|Īrija}}, {{ESC|Malta}}, {{ESC|Portugāle}}, {{ESC|Sanmarīno}}, {{ESC|Ziemeļmaķedonija}}, {{ESC|Zviedrija}}
|-
| {{ESC|Lielbritānija}}
| {{ESC|Austrija}}, {{ESC|Azerbaidžāna}}, {{ESC|Beļģija}}, {{ESC|Čehija}}, {{ESC|Francija}}, {{ESC|Gruzija}}, {{ESC|Ukraina}}, {{ESC|Vācija}}
|-
! scope=&quot;row&quot; | 6
| {{ESC|Grieķija}}
| {{ESC|Bulgārija}}, {{ESC|Dānija}}, {{ESC|Kipra}}, {{ESC|Nīderlande}}, {{ESC|Norvēģija}}, {{ESC|Šveice}}
|-
! rowspan=&quot;2&quot; scope=&quot;row&quot; | 5
| {{ESC|Zviedrija}}
| {{ESC|Igaunija}}, {{ESC|Islande}}, {{ESC|Izraēla}}, {{ESC|Lielbritānija}}, {{ESC|Somija}}
|-
| {{ESC|Ukraina}}
| {{ESC|Latvija}}, {{ESC|Lietuva}}, {{ESC|Moldova}}, {{ESC|Polija}}, {{ESC|Rumānija}}
|-
! scope=&quot;row&quot; | 3
| {{ESC|Azerbaijan|y=2022}} 
| {{ESC|Grieķija}}, {{ESC|Serbija}}, {{ESC|Spānija}}
|-
! rowspan=&quot;2&quot; scope=&quot;row&quot; | 2
| {{ESC|Itālija}}
| {{ESC|Albānija}}, {{ESC|Slovēnija}}
|-
| {{ESC|Serbija}}
| {{ESC|Horvātija}}, {{ESC|Melnkalne}}
|-
! scope=&quot;row&quot; |1
| {{ESC|Nīderlande}}
| {{ESC|Itālija}}
|}

{| class=&quot;wikitable plainrowheaders&quot;
|-
|+ Skatītāju piešķirtie 12 punkti
|-
! scope=&quot;col&quot; | Skaits
! scope=&quot;col&quot; | Kam
! scope=&quot;col&quot; | Valstis, kuras iedeva 12 punktus
|-
! scope=&quot;row&quot; | 28
| {{ESC|Ukraina}}
| {{ESC|Austrālija}}, {{ESC|Austrija}}, {{ESC|Azerbaidžāna}}, {{ESC|Beļģija}}, {{ESC|Bulgārija}}, {{ESC|Čehija}}, {{ESC|Dānija}}, {{ESC|Francija}}, {{ESC|Gruzija}}, {{ESC|Igaunija}}, {{ESC|Itālija}}, {{ESC|Islande}}, {{ESC|Izraēla}}, {{ESC|Īrija}}, {{ESC|Kipra}}, {{ESC|Latvija}}, {{ESC|Lielbritānija}}, {{ESC|Lietuva}}, {{ESC|Moldova}}, {{ESC|Nīderlande}}, {{ESC|Norvēģija}}, {{ESC|Polija}}, {{ESC|Portugāle}}, {{ESC|Sanmarīno}}, {{ESC|Spānija}}, {{ESC|Somija}}, {{ESC|Vācija}}, {{ESC|Zviedrija}}
|-
! scope=&quot;row&quot; | 5
| {{ESC|Serbija}}
| {{ESC|Horvātija}}, {{ESC|Melnkalne}}, {{ESC|Slovēnija}}, {{ESC|Šveice}}, {{ESC|Ziemeļmaķedonija}}
|-
! scope=&quot;row&quot; | 2
| {{ESC|Moldova}}
| {{ESC|Rumānija}}, {{ESC|Serbija}}
|-
! rowspan=&quot;5&quot; scope=&quot;row&quot; | 1
| {{ESC|Igaunija}}
| {{ESC|Armēnija}} 
|-
| {{ESC|Grieķija}}
| {{ESC|Albānija}} 
|-
| {{ESC|Polija}}
| {{ESC|Ukraina}}
|-
| {{ESC|Spānija}}
| {{ESC|Grieķija}}
|-
| {{ESC|Lielbritānija}}
| {{ESC|Malta}} 
|-
|}

== Skatīt arī ==
* [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]]
* [[2022. gada Bērnu Eirovīzijas dziesmu konkurss]]

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
* {{Oficiālā tīmekļa vietne}}

== Piezīmes un atsauces ==

=== Piezīmes ===
{{notelist}}

=== Atsauces ===
{{Atsauces|colwidth=30em}}

{{2022. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss}}
{{Eirovīzija}}

[[Kategorija:2022. gads mūzikā|Eirovīzijas dziesmu konkurss]]
[[Kategorija:Eirovīzijas dziesmu konkursi pēc gada]]</text>
      <sha1>sz4r7jcp90uc4pa9vs3pkz7kh8cd9bv</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Armēnijas ģerbonis</title>
    <ns>0</ns>
    <id>453528</id>
    <revision>
      <id>4468521</id>
      <parentid>4400757</parentid>
      <timestamp>2026-05-15T10:21:06Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Tankists</username>
        <id>100139</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4468521</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="8619" sha1="i4fm0dr6szqfe51lkn1907wgk72a2c4" xml:space="preserve">{{Ģerboņa infokaste
|nosaukums        = Armēnijas ģerbonis
|attēls           = Coat of arms of Armenia.svg
|attēla_platums   = 200
|vidējais         = 
|vidējais_platums = 
|vidējais_paraksts= 
|mazais           = 
|mazais_platums   = 
|mazais_paraksts  = 
|attēls2          = 
|attēls2_platums  = 
|attēls2_paraksts = 
|attēls3          = 
|attēls3_platums  = 
|attēls3_paraksts = 
|īpašnieks        = 
|ieviests         = {{dat|1992|4|19||bez}}
|pušķis           = 
|vainags          = 
|vairogs          = sadalīts četrās daļās: 1. daļā uz sarkana fona zelta lauva, kas pavērsts pret draudētāju, ar krustu, kas paceļas no muguras, 2. daļā uz zila fona zelta divgalvainais ērglis, 3. daļā uz zila fona starp diviem zelta ērgļiem zelta rozete, 4. daļā uz sarkana fona zelta lauva ar krustu. Centrā vairogs ar Ararata kalnu un Noasa šķirstu tā virsotnē.
|turētāji         = ērglis un lauva
|pamatne          = kvieši, spalva, ķēde, zobens un lente
|devīze           = 
|ordeņi           = 
|citi_elementi    = 
|agr_versijas     = 
|lietojums        = 
}}
'''Armēnijas ģerbonis'''  ({{val|hy|Հայաստանի զինանշանը}}) ir [[Armēnija]]s nacionālais simbols, kas ar [[Armēnijas Augstākā Padome|Armēnijas Augstākās Padomes]] lēmumu apstiprināts {{dat|1992|4|19||bez}}. {{dat|2006|6|15||bez}} [[Armēnijas Nacionālā asambleja|Armēnijas parlaments]] pieņēma likumu par Armēnijas valsts ģerboni.

To veido [[ērglis (heraldika)|ērglis]] un [[lauva (heraldika)|lauva]], kas tur vairogu. Ģerbonī apvienoti jaunie un vecie simboli. Ērglis un lauva ir seni armēņu simboli no pirmajām Armēņu karalistēm, kas pastāvēja jau pirms mūsu ēras. Šie simboli ir atrodami [[Armēnijas kalniene|Armēnijas kalnienēs]] no senseniem laikiem. Daudzas armēņu dinastijas, piemēram, Aršakīdi, Artašesīdi, Bagratuni un Rubenīdi, izmantoja šos simbolus kā karaliskās zīmotnes. Tāpat kā citas postpadomju republikas, kurām ģerboņi nav bijuši pirms [[Oktobra revolūcija]]s, arī pašreizējā ģerbonis saglabājis vienu daļu no Padomju perioda ģerboņa — [[Ararats|Ararata kalna]] attēlojumu vairoga vidū. Pirms 1992. gada Armēnijai bija [[Armēnijas PSR ģerbonis|ģerbonis]], kas līdzīgs visām pārējām padomju republikām.

== Vēsture ==
[[Attēls:Coat of Arms of the First Republic of Armenia.png|thumb|150px|[[Armēnijas Pirmā republika|Armēnijas Pirmās republikas]] ģerbonis (1918)]]
[[Attēls:Emblem of the Transcaucasian SFSR (1930-1936).svg|thumb|150px|[[Aizkaukāza PFSR]] ģerbonis (1922–1936)]]
[[Attēls:Emblem of the Armenian Soviet Socialist Republic (1937–1990), Emblem of Armenia (1990–1992).svg|thumb|150px|[[Armēnijas PSR]] un Armēnijas Republikas ģerbonis (1936–1992)]]

=== Armēnijas Pirmās republikas ģerbonis ===
Mūsdienu Armēnijas ģerboņa izcelsme ir tieši saistīta ar [[Armēnijas Pirmā republika|Armēnijas Pirmās republikas]] dibināšanu 1918. gadā. Tajā gadā tika pieņemts agrīnais ģerboņa variants. Simboli uz šīs iepriekšējās ģerboņa versijas bija novietoti nedaudz citā secībā, un ērglis un lauva bija attēloti ar izbāztām mēlēm, piešķirot tiem draudīgāku izskatu. Attēlots tika arī Ararata kalns (kopā ar [[Mazais Ararats|Mazo Araratu]]), bet bez Noasa šķirsta. Ģerboni projektēja arhitekts un [[Sanktpēterburgas Iļjas Repina Tēlotājmākslas akadēmija|Sanktpēterburgas Mākslas akadēmija]]s loceklis [[Aleksandrs Tamaņans]] un mākslinieks [[Akobs Kodžojans]].&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.president.am/en/state-symbols/|title=State symbols of the Republic of Armenia |publisher=The Office to the President of the Republic of Armenia| access-date =October 5, 2016}}&lt;/ref&gt;

=== Aizkaukāza SFPR ===
{{pamatraksts|Aizkaukāza SFPR ģerbonis}}
1922. gadā Armēnija kopā ar Gruziju un Azerbaidžānu tika iekļauta [[Aizkaukāza SFPR]]. Aizkaukāza SFPR ģerboni pieņēma Aizkaukāza SFPR valdība. Nav precīzi zināms tā pieņemšanas laiks. Tajā ir iestrādāti visu triju tautu simboli, kas tika apvienoti Aizkaukāza SFPR, [[armēņi|armēņu]], [[azerbaidžāņi|azerbaidžāņu]] un [[gruzīni|gruzīnu]], un tajā neparasti līdzās ir [[islāms|islāma]] māksla un [[komunisms|komunistiskie]] elementi. Zvaigznes forma tika aizgūta no Gruzijas ģerboņa (1918—1921.,1991—2004); [[Islāma kalendārs|pusmēness]] apzīmē musulmaņu pasauli, un uz fona tika attēlots Armēnijas valsts simbols Ararats.

=== Armēnijas PSR ģerbonis ===
{{pamatraksts|Armēnijas PSR ģerbonis}}
1937. gadā tika pieņemts jauns ģerbonis. Tāpat kā pirmās neatkarīgās republikas ģerbonis, arī šajā bija saglabāts Ararata kalns kopā ar padomju [[sirpis un āmurs|sirpi, āmuru]] un [[sarkanā zvaigzne|sarkano zvaigzni]] aiz tiem. Ararata kalna iekļaušana ģerbonī izraisīja [[Turcija]]s iebildumus, jo kalns ir arī daļa no tās teritorijas. Uz ko [[Maskavas kremlis|Kremlis]] atbildēja, ka, lai gan Turcijas simbols ir pusmēness, tas nenozīmē, ka viņiem ir tiesības uz Mēnesi.&lt;ref&gt;Louis, Victor and Jennifer. ''The Complete Guide to the Soviet Union''. New York, 1976. p. 98&lt;/ref&gt; Padomju Savienība izjuka 1991. gadā un Armēnija kļuva par neatkarīgu republiku. 1992. gadā tika pieņemta nedaudz pārveidota Pirmās republikas ģerboņa versija, un kopš tā laika tā ir saglabājusies.

== Simbolisms ==
=== Vairogs ===
Vairogs sastāv no vairākām daļām. Centrā ir attēlots [[Ararats]] ar [[Noasa šķirsts|Noasa šķirstu]] uz tā. Saskaņā ar tradīciju pēc lielajiem plūdiem šķirsts esot atradies kalna virsotnē. Ararats tiek uzskatīts par Armēnijas valsts simbolu un tādējādi ir ļoti svarīgs ģerbonim. Apkārt Araratam ir attēloti seno armēņu dinastiju simboli. Vairoga apakšējā kreisajā daļā attēloti divi ērgļi, kas simbolizē armēņu teritorijas garumu [[Artašesīdu dinastija]]s valdīšanas laikā no otrā gadsimta p.m.ē. līdz mūsu ēras sākumam. Kreisajā augšējā daļā ir lauva ar krustu, [[Bagratuni dinastija]]s simbols, kas valdīja viduslaikos, starp 9. un 11. gadsimtu. Šīs dinastijas valdīšanas laikā Armēnija ļoti attīstījās kulturāli, padarot tās galvaspilsētu [[Ani]] par vienu no nozīmīgākajiem tā laika kultūras, sociālajiem un komerciālajiem centriem.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |url=http://www.crwflags.com/fotw/flags/am).html |publisher=CRW Flags|title=Armenia: Coat of arms| access-date =October 5, 2016}}&lt;/ref&gt; Bagratuni karaļvalsti 11. gadsimtā iznīcināja Bizantijas impērijas iebrukums un cīņas ar [[Seldžuku dinastija|Seldžuku dinastiju]]. Augšējā labajā daļā ir [[divgalvainais ērglis]], [[Aršakīdu dinastija]]s simbols. Pirmā dinastija, kas valdīja pār kristīgo Armēniju pirmā gadsimta līdz 428. gadam. [[Trdats III|Trdata III]] valdīšanas laikā Armēnija kļuva par pirmo valsti, kas 301. gadā pieņēma [[kristietība|kristietību]] kā oficiālu reliģiju. Apakšējā labajā daļā ir lauva ar krustu, kas ir [[Rubenīdu dinastija]]s simbols. Šī dinastija valdīja [[Kilikijas Armēņu karaliste|Kilikijas Armēņu karalistē]], valstī, kas paplašinājās un attīstījās 12. un 13. gadsimtā, līdz 1375. gadā to iekaroja [[Mameluks|mameluki]].

=== Ērglis un lauva ===
Ērglis tur vairogu ģerboņa kreisajā pusē, savukārt lauva labajā pusē. Ērglis bija [[Artaesīdu dinastija]]s simbols un vēlāk arī [[Aršakīdu dinastija]]s simbols. Lauva bija [[Bagratuni dinastija]]s simbols un vēlāk arī [[Rubenīdu dinastija]]s simbols. Ērglis un lauva ir kopīgs motīvs civilizācijas ceļā uz Armēnijas kalnieni. Kā tādas tās ir pārstāvētas dažādās armēņu dinastijās.

Abi šie dzīvnieki tika izvēlēti savas varas, drosmes, pacietības, gudrības un dēļ nozīmīguma dzīvnieku valstībā.

== Pielietojums ==
Armēnijas ģerboni izmanto uz Armēnijas naudas vienībām, ordeņos un medaļās.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.parliament.am/legislation.php?sel=show&amp;ID=2710&amp;lang=eng|title=The Law of the Republic of Armenia On the coat of arms of the Republic of Armenia
}}&lt;/ref&gt;

== Skatīt arī ==
* [[Armēnijas karogs]]
* [[Armēnijas PSR ģerbonis]]

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
* ''[https://www.fotw.info/flags/am).html Armēnijas ģerbonis]'' vietnē ''[[Flags of the World]]''
* [http://www.president.am/en/state-symbols/ Armēnijas nacionālie simboli]

{{Eiropas ģerboņi}}

[[Kategorija:Valstu ģerboņi]]
[[Kategorija:Armēnijas nacionālie simboli]]</text>
      <sha1>i4fm0dr6szqfe51lkn1907wgk72a2c4</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Albānija Eirovīzijas dziesmu konkursā</title>
    <ns>0</ns>
    <id>454869</id>
    <revision>
      <id>4468477</id>
      <parentid>4416216</parentid>
      <timestamp>2026-05-15T07:25:09Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Lasks</username>
        <id>38532</id>
      </contributor>
      <origin>4468477</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="10045" sha1="ldo6k6ggnu8eqd60i3mrqselbwxj3n9" xml:space="preserve">{{Valsts Eirovīzijas konkursā infokaste
|        valsts = [[Albānija]]
|        karogs = Flag of Albania.svg
|  parraiditajs = [[RTSH]]
|    nac atlase = ''Festivali i Këngës'' (2004–pašlaik)
|   pied reizes = 23 (14 fināli)
|   pirma reize = [[2004. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2004]].
|       ESC lab = 5. vieta: [[2012. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2012]].
|        ESC sl = 17. vieta &lt;small&gt;(pusfinālā)&lt;/small&gt;: [[2007. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2007]].
|     majaslapa = 
|      EBU lapa = [https://eurovision.tv/country/albania Albānijas profils ''Eurovision.tv'' lapā]
}}
'''[[Albānija]] [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursā]]''' ir piedalījusies 23 reizes, no kurām finālos ir piedalījusies 14 reizes, debitējot [[2004. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2004]]. gada konkursā. Albānija konkursā nekad nav uzvarējusi, un pašlaik labākais rezultāts tai ir 5. vieta [[2012. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2012]]. gada konkursā, kad to pārstāvēja [[Rona Nišliu]] ar dziesmu ''[[Suus]]''.

== Albānijas pārstāvji Eirovīzijā ==
: {{colorbox|#FFCC33}} ''Uzvarētāji''
: {{colorbox|#CCCCCC}} ''Otrā vieta''
: {{colorbox|#cc9966}} ''Trešā vieta''
: {{colorbox|#FE8080}} ''Pēdējā vieta''
: {{colorbox|#FFCDBD}} ''Nekvalificējās finālam''

{| class=&quot;sortable wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em auto 1em auto&quot;
! width=&quot;60&quot; | Gads
! width=&quot;200&quot; | Izpildītājs
! width=&quot;200&quot; | Dziesma
! width=&quot;80&quot; | Valoda
! width=&quot;20&quot; | Fināls
! width=&quot;20&quot; | Punkti
! width=&quot;20&quot; | Pusfināls
! width=&quot;20&quot; | Punkti
|-
| align=&quot;center&quot; | {{flaga|Turcija}} [[2004. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2004]]
| [[Anjeza Šahini]]
| ''The Image of You''
| [[Angļu valoda|Angļu]]
| align=&quot;center&quot; | 7.
| align=&quot;center&quot; | 106
| align=&quot;center&quot; | 4.
| align=&quot;center&quot; | 167
|-
| align=&quot;center&quot; | {{flaga|Ukraina}} [[2005. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2005]]
| [[Ledina Čelo]]
| ''Tomorrow I Go''
| Angļu
| align=&quot;center&quot; | 14.
| align=&quot;center&quot; | 58
| colspan=&quot;2&quot; {{N/A|Iepriekšējā gada TOP 12}}
|- bgcolor=&quot;#FFCDBD&quot;
| align=&quot;center&quot; | {{flaga|Grieķija}} [[2006. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2006]]
| [[Luizs Ejli]]
| ''Zjarr e ftohtë''
| [[Albāņu valoda|Albāņu]]
| colspan=&quot;2&quot; rowspan=&quot;2&quot; {{N/A|Nekvalificējās}}
| align=&quot;center&quot; | 14.
| align=&quot;center&quot; | 58
|- bgcolor=&quot;#FFCDBD&quot;
| align=&quot;center&quot; | {{flaga|Somija}} [[2007. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2007]]
| [[Frederiks Ndoci]]
| ''Hear My Plea''
| Angļu, albāņu
| align=&quot;center&quot; | 17.
| align=&quot;center&quot; | 49
|-
| align=&quot;center&quot; | {{flaga|Serbija|2004}} [[2008. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2008]]
| [[Olta Boka]]
| ''Zemrën e lamë peng''
| Albāņu
| align=&quot;center&quot; | 17.
| align=&quot;center&quot; | 55
| align=&quot;center&quot; | 9.
| align=&quot;center&quot; | 67
|-
| align=&quot;center&quot; | {{flaga|Krievija}} [[2009. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2009]]
| [[Kejsi Tola]] 
| Carry Me in Your Dreams
| Angļu
| align=&quot;center&quot; | 17.
| align=&quot;center&quot; | 48
| align=&quot;center&quot; | 7.
| align=&quot;center&quot; | 73
|-
| align=&quot;center&quot; | {{flaga|Norvēģija}} [[2010. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2010]]
| [[Juliāna Paša]]
| ''It's All About You''
| Angļu
| align=&quot;center&quot; | 16.
| align=&quot;center&quot; | 62
| align=&quot;center&quot; | 6.
| align=&quot;center&quot; | 76
|- bgcolor=&quot;#FFCDBD&quot;
| align=&quot;center&quot; | {{flaga|Vācija}} [[2011. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2011]]
| [[Aurela Gače]]
| ''Feel the Passion''
| Angļu, albāņu
| colspan=&quot;2&quot; {{N/A|Nekvalificējās}}
| align=&quot;center&quot; | 14.
| align=&quot;center&quot; | 47
|-
| align=&quot;center&quot; | {{flaga|Azerbaidžāna}} [[2012. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2012]]
| [[Rona Nišliu]]
| ''Suus''
| Albāņu
| align=&quot;center&quot; | 5.
| align=&quot;center&quot; | 146
| bgcolor=&quot;#CCCCCC&quot; align=&quot;center&quot; | 2.
| bgcolor=&quot;#CCCCCC&quot; align=&quot;center&quot; | 124
|- bgcolor=&quot;#FFCDBD&quot;
| align=&quot;center&quot; | {{flaga|Zviedrija}} [[2013. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2013]]
| [[Adrians Lulgjurajs]] un [[Bledars Sejko]]
| ''Identitet''
| Albāņu
| colspan=&quot;2&quot; rowspan=&quot;2&quot; {{N/A|Nekvalificējās}}
| align=&quot;center&quot; | 15.
| align=&quot;center&quot; | 31
|- bgcolor=&quot;#FFCDBD&quot;
| align=&quot;center&quot; | {{flaga|Dānija}} [[2014. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2014]]
| [[Hersi Matmuja]]
| ''One Night's Anger''
| Angļu
| align=&quot;center&quot; | 15.
| align=&quot;center&quot; | 22
|-
| align=&quot;center&quot; | {{flaga|Austrija}} [[2015. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2015]]
| [[Elhaida Dani]]
| ''I'm Alive''
| Angļu
| align=&quot;center&quot; | 17.
| align=&quot;center&quot; | 34
| align=&quot;center&quot; | 10.
| align=&quot;center&quot; | 62
|- bgcolor=&quot;#FFCDBD&quot;
| align=&quot;center&quot; | {{flaga|Zviedrija}} [[2016. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2016]]
| [[Eneda Tarifa]]
| ''Fairytale''
| Angļu
| colspan=&quot;2&quot; rowspan=&quot;2&quot; {{N/A|Nekvalificējās}}
| align=&quot;center&quot; | 16.
| align=&quot;center&quot; | 45
|- bgcolor=&quot;#FFCDBD&quot;
| align=&quot;center&quot; | {{flaga|Ukraina}} [[2017. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2017]]
| [[Lindita]]
| ''World''
| Angļu
| align=&quot;center&quot; | 14.
| align=&quot;center&quot; | 76
|-
| align=&quot;center&quot; | {{flaga|Portugāle}} [[2018. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2018]]
| [[Eugents Bušpepa]]
| ''Mall''
| Albāņu
| align=&quot;center&quot; | 11.
| align=&quot;center&quot; | 184
| align=&quot;center&quot; | 8.
| align=&quot;center&quot; | 162
|-
| align=&quot;center&quot; | {{flaga|Izraēla}} [[2019. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2019]]
| [[Jonida Maliči]]
| ''Ktheju tokës''
| Albāņu
| align=&quot;center&quot; | 17.
| align=&quot;center&quot; | 90
| align=&quot;center&quot; | 9.
| align=&quot;center&quot; | 96
|-
| {{N/A|[[2020. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|&lt;s&gt;2020&lt;/s&gt;]]}}
| [[Arilena Ara]]
| ''Fall from the Sky''
| Angļu
| colspan=&quot;4&quot; {{N/A|Konkurss nenotika}}&lt;small&gt;{{efn|name=atcelts|Konkurss tika atcelts [[COVID-19 pandēmija]]s dēļ}}&lt;/small&gt;
|-
| align=&quot;center&quot; | {{flaga|Nīderlande}} [[2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2021]]
| [[Andžela Peristeri]]
| ''Karma''
| Albāņu
| align=&quot;center&quot; | 21.
| align=&quot;center&quot; | 57
| align=&quot;center&quot; | 10.
| align=&quot;center&quot; | 122
|- bgcolor=&quot;#FFCDBD&quot;
| align=&quot;center&quot; | {{flaga|Itālija}} [[2022. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2022]]
| [[Ronela Hajati]]
| ''Sekret''
| Albāņu, angļu
| colspan=&quot;2&quot; {{N/A|Nekvalificējās}}
| align=&quot;center&quot; | 12.
| align=&quot;center&quot; | 58
|-
| align=&quot;center&quot; | {{flaga|Lielbritānija}} [[2023. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2023]]
| [[Albīna]] un [[Kelmendi ģimene]]
| ''Duje''
| Albāņu
| align=&quot;center&quot; | 22.
| align=&quot;center&quot; | 76
| align=&quot;center&quot; | 9.
| align=&quot;center&quot; | 83
|-bgcolor=&quot;#FFCDBD&quot;
| align=&quot;center&quot; | {{flagicon|Zviedrija}} [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024]]
| [[Besa Kokedhima]]
| ''Zemrën n'dorë''
| Albāņu
| colspan=&quot;2&quot; {{N/A|Nekvalificējās}}
| align=&quot;center&quot; | 15.
| align=&quot;center&quot; | 14
|-
| align=&quot;center&quot; | {{flagicon|Šveice}} [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025]]
| ''[[Shkodra Elektronike]]''
| ''Zjerm''
| Albāņu
| align=&quot;center&quot; | 8.
| align=&quot;center&quot; | 218
| bgcolor=&quot;#CCCCCC&quot; align=&quot;center&quot; | 2.
| align=&quot;center&quot; | 122
|-
| align=&quot;center&quot; | {{flagicon|Austrija}} [[2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2026]]
| ''[[Alis]]''
| ''Nân''
| Albāņu
| align=&quot;center&quot; | 
| align=&quot;center&quot; | 
| align=&quot;center&quot; | 
| align=&quot;center&quot; | 
|}

== Galerija ==
&lt;center&gt;&lt;gallery widths=&quot;120&quot; heights=&quot;140&quot; perrow=&quot;7&quot;&gt;
Attēls:Anjeza Shahini - Albania 2004 Final.jpg|&lt;small&gt;[[Anjeza Šahini]] [[2004. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2004]]. gada konkursā [[Stambula|Stambulā]], [[Turcija|Turcijā]].&lt;/small&gt;
Attēls:Ndoci 2007 Eurovision.jpg|&lt;small&gt;[[Frederiks Ndoci]] [[2007. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2007]]. gada konkursā [[Helsinki|Helsinkos]], [[Somija|Somijā]].&lt;/small&gt;
Attēls:Flickr - proteusbcn - Semifinal 2 Eurovision 2008 (29).jpg|&lt;small&gt;[[Olta Boka]] [[2008. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2008]]. gada konkursā [[Belgrada|Belgradā]], [[Serbija|Serbijā]].&lt;/small&gt;
Attēls:Juliana Pasha, Albania.jpg|&lt;small&gt;[[Juliāna Paša]] [[2010. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2010]]. gada konkursā [[Oslo]], [[Norvēģija|Norvēģijā]].&lt;/small&gt;
Attēls:Rona Nishliu Eurovision 2012 Baku Semi-Final.jpg|&lt;small&gt;[[Rona Nišliu]] [[2012. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2012]]. gada konkursā [[Baku]], [[Azerbaidžāna|Azerbaidžānā]].&lt;/small&gt;
Attēls:ESC2013 - Albania 01.jpg|&lt;small&gt;[[Adrians Lulgjurajs]] un [[Bledars Sejko]] [[2013. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2013]]. gada konkursā [[Malme|Malmē]], [[Zviedrija|Zviedrijā]].&lt;/small&gt;
Attēls:ESC2014 - Albania 04.jpg|&lt;small&gt;[[Hersi Matmuja]] [[2014. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2014]]. gada konkursā [[Kopenhāgena|Kopenhāgenā]], [[Dānija|Dānijā]].&lt;/small&gt;
Attēls:20150515 ESC 2015 Elhaida Dani 7496.jpg|&lt;small&gt;[[Elhaida Dani]] [[2015. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2015]]. gada konkursā [[Vīne|Vīnē]], [[Austrija|Austrijā]].&lt;/small&gt;
Attēls:ESC2016 - Albania 05.jpg|&lt;small&gt;[[Eneda Tarifa]] [[2016. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2016]]. gada konkursā [[Stokholma|Stokholmā]], [[Zviedrija|Zviedrijā]].&lt;/small&gt;
Attēls:ESC2017 - Albania 01.jpg|&lt;small&gt;[[Lindita]] [[2017. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2017]]. gada konkursā [[Kijiva|Kijivā]], [[Ukraina|Ukrainā]].&lt;/small&gt;
Attēls:ESC2018 - Albania 05.jpg|&lt;small&gt;[[Eugents Bušpepa]] [[2018. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2018]]. gada konkursā [[Lisabona|Lisabonā]], [[Portugāle|Portugālē]].&lt;/small&gt;
Attēls:Eurovision 2019 Albania.jpg|&lt;small&gt;[[Jonida Maliči]] [[2019. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2019]]. gada konkursā [[Telaviva|Telavivā]], [[Izraēla|Izraēlā]].&lt;/small&gt; 
Attēls:Eurovision 2022 - Semi-final 1 - Albania - Ronela Hajati.jpg|&lt;small&gt;[[Ronela Hajati]] [[2022. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2022]]. gada konkursā [[Turīna|Turīnā]], [[Itālija|Itālijā]].&lt;/small&gt; 
&lt;/gallery&gt;&lt;/center&gt;

== Piezīmes ==
{{notelist}}

== Ārējās saites ==
* [https://eurovision.tv/country/albania Albānijas profils Eurovision.tv lapā]
* [https://eurovisionworld.com/eurovision/albania Albānijas pārstāvju un rezultātu uzskaitījums – ''EUROVISIONWORLD.COM'']

{{Eirovīzijas dziesmu konkursa valstis}}

[[Kategorija:Albānijas mūzika]]
[[Kategorija:Valstis Eirovīzijas dziesmu konkursā]]</text>
      <sha1>ldo6k6ggnu8eqd60i3mrqselbwxj3n9</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Anžela Dorogana</title>
    <ns>0</ns>
    <id>457526</id>
    <revision>
      <id>4468378</id>
      <parentid>4207486</parentid>
      <timestamp>2026-05-15T02:33:55Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4468378</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4489" sha1="lj76tnl1udmmre5ci8qpeggo9q686tx" xml:space="preserve">{{Sportista infokaste
 |               vārds = Anžela Dorogana
 |       piktogramma_1 = Wrestling pictogram.svg
 |   piktogramma_1 izm = 
 | piktogramma_1 saite = Cīņas sports
 |          vārds_orig = 
 |              attēls = 
 |             att_izm = 
 |            paraksts = 
&lt;!------ Personas dati ------&gt;
 |         pilns vārds = 
 |      dzimtais vārds = 
 |              dz_dat = {{ddv|1989|11|2}}
 |             dz_viet = {{vieta|PSRS|Moldāvijas PSR|Kišiņeva|td=Moldova}}
 |             mir_dat = 
 |            mir_viet = 
 |             tautība = 
 |         dzīvesvieta = 
 |              garums = {{mērv|cm=164}}
 |               svars = {{mērv|kg=53}}
 |            spēlē ar = 
 |            karj ieņ = 
 |             iesauka = 
 |           mājaslapa = 
&lt;!------ Izglītība ------&gt;
 |          vidusskola = 
 |             koledža = 
 |          augstskola = 
 |        universitāte = 
 |          izgl iest1 = 
 |      izgl iest1_nos = 
 |          izgl iest2 = 
 |      izgl iest2_nos = 
&lt;!------ Profesionālā informācija ------&gt;
 |   pārstāvētā valsts = {{MDA}}&lt;br /&gt;{{AZE}}
 |        sporta veids = [[Cīņas sports]]
 |               klubs = 
 |          disciplīna = Brīvā cīņa
 |                 poz = 
 |            tvēriens = 
 |             kar_sāk = 
 |            kar_beig = 
 |        kar_sāk_amat = 
 |       kar_beig_amat = 
 |            treneris = 
 |         bij_treneri = 
 |               trenē = 
 |           partneris = 
 |        klubs_sadaļa = 
 |         karj spēles = 
 |          karj cīņas = 
&lt;!------ OS informācija ------&gt;
 |           os_dalība = 
 |          os_medaļas = 
 |         os_lab sasn = 
&lt;!------ PČ informācija ------&gt;
 |            PČ_saite = 
 |           pč_dalība =  
 |          pč_medaļas = 
 |         pč_lab sasn = 
&lt;!------ Papildinformācija ------&gt;
 |              tituli = 
 |         augst rangs = 
 |              aģenti = 
 |          sasniegumi = 
 |               slavz = 
 |             dzimums = S
 |           atjaunots = 
&lt;!------ Medaļas ------&gt;
 |       rādīt_medaļas = jā
 |         headercolor = 
 |       medaļu tabula = 
{{MedalCountry | {{AZE}} }}
{{Medal|Competition|[[Eiropas spēles]]}}
{{Medal|Bronze|[[2015. gada Eiropas spēles|Baku 2015]]|[[Cīņas sports 2015. gada Eiropas spēlēs|līdz 53 kg]]}}
}}
'''Anžela Dorogana''' ({{val|az|Anjela Doroqan }}; dzimusi {{dat|1989|11|2}}) ir [[Moldāvi|moldāvu]] izcelsmes [[Azerbaidžāna]]s [[Brīvā cīņa|brīvā stila]] [[cīkstone]], [[2015. gada Eiropas spēles|2015. gada Eiropas spēļu]] čempione.

== Biogrāfija ==
2009. gadā Anžela Dorogana, pārstāvot [[Moldova|Moldovu]], Eiropas junioru čempionātā izcīnīja sudraba medaļu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.allmoldova.com/ru/news/anzhela-dorogan-ne-ostanavlivatsya-na-dostignutom |title=Анжела Дороган: Не останавливаться на достигнутом |accessdate=2020-04-22 |work= |publisher=all moldova |date=10 JUL 2009 |language=ru |archive-date=2025-08-12 |archive-url=https://web.archive.org/web/20250812063026/http://www.allmoldova.com/ru/news/anzhela-dorogan-ne-ostanavlivatsya-na-dostignutom }}&lt;/ref&gt;

No 2010. gada sacensībās viņa pārstāv Azerbaidžānu. Lielākais viņas panākums — zelta medaļa 1915. gada Eiropas spēlēs [[Baku]]. Fināla cīņā viņa uzvarēja [[Poļi|poļu]] cīkstoni [[Roksana Zasina|Roksanu Zasinu]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://1news.az/news/evroigry-anzhela-dorogan-zavoevala-dlya-azerbaydzhana-8-e-zoloto---obnovleno |title=Евроигры: Анжела Дороган завоевала для Азербайджана 8-е золото |accessdate=2020-04-22 |work= |publisher=1news.az |date=16 Jun 2015 |language=ru }}&lt;/ref&gt;

== Apbalvojumi un pagodinājumi ==
* Ordenis &quot;Slava&quot; (''&quot;Şöhrət&quot; ordeni'')&lt;ref&gt;[https://president.az/articles/15734 Azerbaidžānas prezidenta dekrēts] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20180722213240/https://www.president.az/articles/15734 |date={{dat|2018|07|22||bez}} }} {{az ikona}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{sporta ārējās saites}}

{{Cīkstonis-aizmetnis}}
{{Azerbaidžānas sportists-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Dorogana, Anžela}}

[[Kategorija:1989. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Moldovā dzimušie]]
[[Kategorija:Azerbaidžānas cīkstoņi]]
[[Kategorija:Moldovas cīkstoņi]]</text>
      <sha1>lj76tnl1udmmre5ci8qpeggo9q686tx</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>2020. gada NHL drafts</title>
    <ns>0</ns>
    <id>468194</id>
    <revision>
      <id>4468182</id>
      <parentid>4466269</parentid>
      <timestamp>2026-05-14T13:11:33Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <comment>/* 3. kārta */</comment>
      <origin>4468182</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4419" sha1="c023ncodc60j9sscbmcdf1m28u2sipk" xml:space="preserve">{{Drafta infokaste
| name           = 2020. gada NHL drafts
| logo           = 
| logosize       = 
| image          = 
| imagesize      = 
| caption        = 
| date           = [[2020. gads|2020. gada]] [[6. oktobris|6]].-[[7. oktobris|7. oktobrī]]
| time           = 
| location       = Tiešsaistē
| network        = 
| first          = {{flaga|CAN}} [[Aleksis Lafrenjē]]
| first_t        = [[Ņujorkas &quot;Rangers&quot;]]
| first_l        = Nacionālās hokeja līgas drafts#Visi NHL drafti
| first_r        = 31
| most           = 
| fewest         = 
| overall        = 217
| latv1_nr       = 149
| latv1          = [[Raivis Ansons]]
| draftlist      = [[Nacionālās hokeja līgas drafts|NHL drafti]]
| prev_year      = [[2019. gada NHL drafts|2019]]
| next_year      = [[2021. gada NHL drafts|2021]]
}}
'''2020. gada NHL drafts''' bija 58. [[Nacionālā hokeja līga|NHL]] [[Nacionālās hokeja līgas drafts|drafts]], kurš norisinājās [[2020. gads|2020]]. gada [[6. oktobris|6. oktobrī]]. Kopā tika draftēti 217 spēlētāji septiņās kārtās.

== 1. kārta ==
{| class=&quot;wikitable&quot;
! width=30px |Nr.
! width=210px |Spēlētājs
! width=180px |Komanda
|-
|1
|{{flaga|CAN}} [[Aleksis Lafrenjē]]
|[[Ņujorkas &quot;Rangers&quot;]]
|-
|2
|{{flaga|CAN}} [[Kvintons Baifīlds]]
|[[Losandželosas &quot;Kings&quot;]]
|-
|3
|{{flaga|GER}} [[Tims Šticle]]
|[[Otavas &quot;Senators&quot;]]
|-
|4
|{{flaga|SWE}} [[Lūkass Reimonds]]
|[[Detroitas &quot;Red Wings&quot;]]
|-
|5
|{{flaga|ASV}} [[Džeiks Sandersons]]
|[[Otavas &quot;Senators&quot;]]
|-
|6
|{{flaga|CAN}} [[Džeimss Drīsdeils]]
|[[Anahaimas &quot;Ducks&quot;]]
|-
|7
|{{flaga|SWE}} [[Aleksandrs Holcs]]
|[[Ņūdžersijas &quot;Devils&quot;]]
|-
|8
|{{flaga|CAN}} [[Džeks Kvinns]]
|[[Bufalo &quot;Sabres&quot;]]
|-
|9
|{{flaga|AUT}} [[Marko Rosi (hokejists)|Marko Rosi]]
|[[Minesotas &quot;Wild&quot;]]
|-
|10
|{{flaga|CAN}} [[Kouls Perfeti]]
|[[Vinipegas &quot;Jets&quot;]]
|-
|11
|{{flaga|RUS}} [[Jaroslavs Askarovs]]
|[[Našvilas &quot;Predators&quot;]]
|-
|12
|{{flaga|FIN}} [[Antons Lundels]]
|[[Floridas &quot;Panthers&quot;]]
|-
|13
|{{flaga|CAN}} [[Sets Džārviss]]
|[[Karolīnas &quot;Hurricanes&quot;]]
|-
|14
|{{flaga|CAN}} [[Dilans Holovejs]]
|[[Edmontonas &quot;Oilers&quot;]]
|-
|15
|{{flaga|RUS}} [[Rodions Amirovs]]
|[[Toronto &quot;Maple Leafs&quot;]]
|-
|16
|{{flaga|CAN}} [[Keidens Gūlī]]
|[[Monreālas &quot;Canadiens&quot;]]
|-
|17
|{{flaga|GER}} [[Lūkass Reihels]]
|[[Čikāgas &quot;Blackhawks&quot;]]
|-
|18
|{{flaga|CAN}} [[Dosons Mersers]]
|[[Ņūdžersijas &quot;Devils&quot;]]
|-
|19
|{{flaga|CAN}} [[Breidens Šnaiders]]
|[[Ņujorkas &quot;Rangers&quot;]]
|-
|20
|{{flaga|RUS}} [[Šakirs Muhamaduļins]]
|[[Ņūdžersijas &quot;Devils&quot;]]
|-
|21
|{{flaga|RUS}} [[Jegors Činahovs]]
|[[Kolumbusas &quot;Blue Jackets&quot;]]
|-
|22
|{{flaga|CAN}} [[Hendrikss Lapjērs]]
|[[Vašingtonas &quot;Capitals&quot;]]
|-
|23
|{{flaga|CAN}} [[Taisons Fersters]]
|[[Filadelfijas &quot;Flyers&quot;]]
|-
|24
|{{flaga|CAN}} [[Konors Zerijs]]
|[[Kalgari &quot;Flames&quot;]]
|-
|25
|{{flaga|CAN}} [[Džastins Barons]]
|[[Kolorādo &quot;Avalanche&quot;]]
|-
|26
|{{flaga|CAN}} [[Džeiks Neiborss]]
|[[Sentluisas &quot;Blues&quot;]]
|-
|27
|{{flaga|CAN}} [[Džeikobs Pero]]
|[[Anahaimas &quot;Ducks&quot;]]
|-
|28
|{{flaga|CAN}} [[Ridlijs Greigs]]
|[[Otavas &quot;Senators&quot;]]
|-
|29
|{{flaga|ASV}} [[Brendans Brisons]]
|[[Vegasas &quot;Golden Knights&quot;]]
|-
|30
|{{flaga|CAN}} [[Mavriks Burks]]
|[[Dalasas &quot;Stars&quot;]]
|-
|31
|{{flaga|CAN}} [[Ozijs Vīsblats]]
|[[Sanhosē &quot;Sharks&quot;]]
|}

== 2. kārta ==
{| class=&quot;wikitable&quot;
! width=&quot;30px&quot; |Nr.
! width=&quot;210px&quot; |Spēlētājs
! width=&quot;180px&quot; |Komanda
|-
|34
|{{flaga|GER}} [[Džons Džeisons Peterka]]
|[[Bufalo &quot;Sabres&quot;]]
|-
|43
|{{flaga|SWE}} [[Emīls Heinemans]]
|[[Floridas &quot;Panthers&quot;]]
|-
|45
|{{flaga|ASV}} [[Broks Feibers]]
|[[Losandželosas &quot;Kings&quot;]]
|-
|60
|{{flaga|CAN}} [[Vills Kūlijs]]
|[[Ņujorkas &quot;Rangers&quot;]]
|}

== 3. kārta ==
{| class=&quot;wikitable&quot;
! width=&quot;30px&quot; |Nr.
! width=&quot;210px&quot; |Spēlētājs
! width=&quot;180px&quot; |Komanda
|-
|69
|{{flaga|RUS}} [[Aleksandrs Ņikišins]]
|[[Karolīnas &quot;Hurricanes&quot;]]
|-
|83
|{{flaga|ASV}} [[Alekss Laferjērs]]
|[[Losandželosas &quot;Kings&quot;]]
|}

== 5. kārta ==
{| class=&quot;wikitable&quot;
! width=30px |Nr.
! width=210px |Spēlētājs
! width=180px |Komanda
|-
|149
|{{flaga|Latvija}} [[Raivis Ansons]]
|[[Pitsburgas &quot;Penguins&quot;]]
|}

== 6. kārta ==
{| class=&quot;wikitable&quot;
! width=&quot;30px&quot; |Nr.
! width=&quot;210px&quot; |Spēlētājs
! width=&quot;180px&quot; |Komanda
|-
|161
|{{flaga|AUT}} [[Benjamins Baumgartners]]
|[[Ņūdžersijas &quot;Devils&quot;]]
|}

{{NHLdrafts}}

{{Hokejs-aizmetnis}}

[[Kategorija:2020. gads sportā]]
[[Kategorija:NHL drafts]]</text>
      <sha1>c023ncodc60j9sscbmcdf1m28u2sipk</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4468200</id>
      <parentid>4468182</parentid>
      <timestamp>2026-05-14T13:58:58Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <comment>/* 1. kārta */</comment>
      <origin>4468200</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4419" sha1="cz9jwgvp2juhcisr4xslac7bn7fjb5h" xml:space="preserve">{{Drafta infokaste
| name           = 2020. gada NHL drafts
| logo           = 
| logosize       = 
| image          = 
| imagesize      = 
| caption        = 
| date           = [[2020. gads|2020. gada]] [[6. oktobris|6]].-[[7. oktobris|7. oktobrī]]
| time           = 
| location       = Tiešsaistē
| network        = 
| first          = {{flaga|CAN}} [[Aleksis Lafrenjē]]
| first_t        = [[Ņujorkas &quot;Rangers&quot;]]
| first_l        = Nacionālās hokeja līgas drafts#Visi NHL drafti
| first_r        = 31
| most           = 
| fewest         = 
| overall        = 217
| latv1_nr       = 149
| latv1          = [[Raivis Ansons]]
| draftlist      = [[Nacionālās hokeja līgas drafts|NHL drafti]]
| prev_year      = [[2019. gada NHL drafts|2019]]
| next_year      = [[2021. gada NHL drafts|2021]]
}}
'''2020. gada NHL drafts''' bija 58. [[Nacionālā hokeja līga|NHL]] [[Nacionālās hokeja līgas drafts|drafts]], kurš norisinājās [[2020. gads|2020]]. gada [[6. oktobris|6. oktobrī]]. Kopā tika draftēti 217 spēlētāji septiņās kārtās.

== 1. kārta ==
{| class=&quot;wikitable&quot;
! width=30px |Nr.
! width=210px |Spēlētājs
! width=180px |Komanda
|-
|1
|{{flaga|CAN}} [[Aleksis Lafrenjē]]
|[[Ņujorkas &quot;Rangers&quot;]]
|-
|2
|{{flaga|CAN}} [[Kvintons Baifīlds]]
|[[Losandželosas &quot;Kings&quot;]]
|-
|3
|{{flaga|GER}} [[Tims Šticle]]
|[[Otavas &quot;Senators&quot;]]
|-
|4
|{{flaga|SWE}} [[Lūkass Reimonds]]
|[[Detroitas &quot;Red Wings&quot;]]
|-
|5
|{{flaga|ASV}} [[Džeiks Sandersons]]
|[[Otavas &quot;Senators&quot;]]
|-
|6
|{{flaga|CAN}} [[Džeimss Drīsdeils]]
|[[Anahaimas &quot;Ducks&quot;]]
|-
|7
|{{flaga|SWE}} [[Aleksandrs Holcs]]
|[[Ņūdžersijas &quot;Devils&quot;]]
|-
|8
|{{flaga|CAN}} [[Džeks Kvinns]]
|[[Bufalo &quot;Sabres&quot;]]
|-
|9
|{{flaga|AUT}} [[Marko Rosi (hokejists)|Marko Rosi]]
|[[Minesotas &quot;Wild&quot;]]
|-
|10
|{{flaga|CAN}} [[Kouls Perfeti]]
|[[Vinipegas &quot;Jets&quot;]]
|-
|11
|{{flaga|RUS}} [[Jaroslavs Askarovs]]
|[[Našvilas &quot;Predators&quot;]]
|-
|12
|{{flaga|FIN}} [[Antons Lundels]]
|[[Floridas &quot;Panthers&quot;]]
|-
|13
|{{flaga|CAN}} [[Sets Džārviss]]
|[[Karolīnas &quot;Hurricanes&quot;]]
|-
|14
|{{flaga|CAN}} [[Dilans Holovejs]]
|[[Edmontonas &quot;Oilers&quot;]]
|-
|15
|{{flaga|RUS}} [[Rodions Amirovs]]
|[[Toronto &quot;Maple Leafs&quot;]]
|-
|16
|{{flaga|CAN}} [[Keidens Gūlī]]
|[[Monreālas &quot;Canadiens&quot;]]
|-
|17
|{{flaga|GER}} [[Lūkass Reihels]]
|[[Čikāgas &quot;Blackhawks&quot;]]
|-
|18
|{{flaga|CAN}} [[Dosons Mersers]]
|[[Ņūdžersijas &quot;Devils&quot;]]
|-
|19
|{{flaga|CAN}} [[Breidens Šneiders]]
|[[Ņujorkas &quot;Rangers&quot;]]
|-
|20
|{{flaga|RUS}} [[Šakirs Muhamaduļins]]
|[[Ņūdžersijas &quot;Devils&quot;]]
|-
|21
|{{flaga|RUS}} [[Jegors Činahovs]]
|[[Kolumbusas &quot;Blue Jackets&quot;]]
|-
|22
|{{flaga|CAN}} [[Hendrikss Lapjērs]]
|[[Vašingtonas &quot;Capitals&quot;]]
|-
|23
|{{flaga|CAN}} [[Taisons Fersters]]
|[[Filadelfijas &quot;Flyers&quot;]]
|-
|24
|{{flaga|CAN}} [[Konors Zerijs]]
|[[Kalgari &quot;Flames&quot;]]
|-
|25
|{{flaga|CAN}} [[Džastins Barons]]
|[[Kolorādo &quot;Avalanche&quot;]]
|-
|26
|{{flaga|CAN}} [[Džeiks Neiborss]]
|[[Sentluisas &quot;Blues&quot;]]
|-
|27
|{{flaga|CAN}} [[Džeikobs Pero]]
|[[Anahaimas &quot;Ducks&quot;]]
|-
|28
|{{flaga|CAN}} [[Ridlijs Greigs]]
|[[Otavas &quot;Senators&quot;]]
|-
|29
|{{flaga|ASV}} [[Brendans Brisons]]
|[[Vegasas &quot;Golden Knights&quot;]]
|-
|30
|{{flaga|CAN}} [[Mavriks Burks]]
|[[Dalasas &quot;Stars&quot;]]
|-
|31
|{{flaga|CAN}} [[Ozijs Vīsblats]]
|[[Sanhosē &quot;Sharks&quot;]]
|}

== 2. kārta ==
{| class=&quot;wikitable&quot;
! width=&quot;30px&quot; |Nr.
! width=&quot;210px&quot; |Spēlētājs
! width=&quot;180px&quot; |Komanda
|-
|34
|{{flaga|GER}} [[Džons Džeisons Peterka]]
|[[Bufalo &quot;Sabres&quot;]]
|-
|43
|{{flaga|SWE}} [[Emīls Heinemans]]
|[[Floridas &quot;Panthers&quot;]]
|-
|45
|{{flaga|ASV}} [[Broks Feibers]]
|[[Losandželosas &quot;Kings&quot;]]
|-
|60
|{{flaga|CAN}} [[Vills Kūlijs]]
|[[Ņujorkas &quot;Rangers&quot;]]
|}

== 3. kārta ==
{| class=&quot;wikitable&quot;
! width=&quot;30px&quot; |Nr.
! width=&quot;210px&quot; |Spēlētājs
! width=&quot;180px&quot; |Komanda
|-
|69
|{{flaga|RUS}} [[Aleksandrs Ņikišins]]
|[[Karolīnas &quot;Hurricanes&quot;]]
|-
|83
|{{flaga|ASV}} [[Alekss Laferjērs]]
|[[Losandželosas &quot;Kings&quot;]]
|}

== 5. kārta ==
{| class=&quot;wikitable&quot;
! width=30px |Nr.
! width=210px |Spēlētājs
! width=180px |Komanda
|-
|149
|{{flaga|Latvija}} [[Raivis Ansons]]
|[[Pitsburgas &quot;Penguins&quot;]]
|}

== 6. kārta ==
{| class=&quot;wikitable&quot;
! width=&quot;30px&quot; |Nr.
! width=&quot;210px&quot; |Spēlētājs
! width=&quot;180px&quot; |Komanda
|-
|161
|{{flaga|AUT}} [[Benjamins Baumgartners]]
|[[Ņūdžersijas &quot;Devils&quot;]]
|}

{{NHLdrafts}}

{{Hokejs-aizmetnis}}

[[Kategorija:2020. gads sportā]]
[[Kategorija:NHL drafts]]</text>
      <sha1>cz9jwgvp2juhcisr4xslac7bn7fjb5h</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Čehija Eirovīzijas dziesmu konkursā</title>
    <ns>0</ns>
    <id>469801</id>
    <revision>
      <id>4468467</id>
      <parentid>4431954</parentid>
      <timestamp>2026-05-15T07:13:42Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Lasks</username>
        <id>38532</id>
      </contributor>
      <origin>4468467</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5601" sha1="7shqnznlihmp30lduylog1wh3hpdf7m" xml:space="preserve">{{Valsts Eirovīzijas konkursā infokaste
|        valsts = [[Čehija]]
|        karogs = Flag of Czech Republic.svg
|  parraiditajs = [[Čehijas Televīzija|ČT]]
|    nac atlase = ''Eurosong'' (2007–2008)&lt;br/&gt;''Eurovision Song CZ'' (2018–2020)
|   pied reizes = 14 (6 fināli)
|   pirma reize = [[2007. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2007]]
|       ESC lab = 6. vieta: [[2018. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2018]]
|        ESC sl = Pēdējā vieta &lt;small&gt;(pusfinālā)&lt;/small&gt;: [[2007. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2007]], [[2009. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2009]]
|     majaslapa = 
|      EBU lapa = {{URL|https://eurovision.tv/country/czech-republic}}
}}
'''[[Čehija]] [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursā]]''' ir piedalījusies 14 reizes, debitējot [[2007. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2007. gada konkursā]], kad Čehiju pārstāvēja ''[[Kabát]]'' ar dziesmu ''[[Malá dáma]]''. Čehijas labākais rezultāts ir 6. vieta [[2018. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2018. gada konkursā]], kad to pārstāvēja [[Mikolass Jozefs]] ar dziesmu ''[[Lie to me (dziesma)|Lie to me]]''.

== Čehijas pārstāvji Eirovīzijā ==
: {{colorbox|#FFCC33}} ''Uzvarētāji''
: {{colorbox|#CCCCCC}} ''Otrā vieta''
: {{colorbox|#cc9966}} ''Trešā vieta''
: {{colorbox|#FE8080}} ''Pēdējā vieta''
: {{colorbox|#FFCDBD}} ''Nekvalificējās finālam''

{| class=&quot;sortable wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em auto 1em auto&quot;
! width=&quot;60&quot; | Gads
! width=&quot;230&quot; | Izpildītājs
! width=&quot;200&quot; | Dziesma
! width=&quot;80&quot; | Valoda
! width=&quot;20&quot; | Fināls
! width=&quot;20&quot; | Punkti
! width=&quot;20&quot; | Pusfināls
! width=&quot;20&quot; | Punkti
|- bgcolor=&quot;#FFCDBD&quot;
| align=&quot;center&quot; | {{flagicon|Finland}} [[Eurovision Song Contest 2007|2007]]
| ''[[Kabát]]''
| ''Malá dáma''
| [[Čehu valoda|Čehu]]
| colspan=&quot;2&quot; rowspan=&quot;3&quot; {{N/A|Nekvalificējās}}
| bgcolor=&quot;#FE8080&quot; align=&quot;center&quot; | 28.
| bgcolor=&quot;#FE8080&quot; align=&quot;center&quot; | 1
|- bgcolor=&quot;#FFCDBD&quot;
| align=&quot;center&quot; | {{flagicon|Serbia}} [[Eurovision Song Contest 2008|2008]]
| [[Tereza Kerndlova]]
| ''Have Some Fun''
| [[Angļu valoda|Angļu]]
| align=&quot;center&quot;| 18.
| align=&quot;center&quot;| 9
|- bgcolor=&quot;#FFCDBD&quot;
| align=&quot;center&quot; | {{flagicon|Russia}} [[Eurovision Song Contest 2009|2009]]
| ''[[Gipsy.cz]]''
| ''Aven Romale''
| Angļu, [[Čigānu valoda|čigānu]]
| bgcolor=&quot;#FE8080&quot; align=&quot;center&quot; | 18.
| bgcolor=&quot;#FE8080&quot; align=&quot;center&quot; | 0
|-
| colspan=&quot;8&quot; {{N/A|Nepiedalījās no [[2010. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2010.]] līdz [[2014. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2014.]] gada konkursam}}
|- bgcolor=&quot;#FFCDBD&quot;
| align=&quot;center&quot; | {{flagicon|Austria}} [[Eurovision Song Contest 2015|2015]]
| [[Marta Jandova]] un [[Vāclavs Noids Bārta]]
| ''Hope Never Dies''
| Angļu
| colspan=&quot;2&quot; {{N/A|Nekvalificējās}}
| align=&quot;center&quot; | 13.
| align=&quot;center&quot; | 33
|-
| align=&quot;center&quot; | {{flagicon|Zviedrija}} [[2016. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2016]]
| [[Gabriela Gunčīkova]]
| ''I Stand''
| Angļu
| align=&quot;center&quot; | 25.
| align=&quot;center&quot; | 41
| align=&quot;center&quot;| 9.
| align=&quot;center&quot;| 161
|- bgcolor=&quot;#FFCDBD&quot;
| align=&quot;center&quot; | {{flagicon|Ukraine}} [[Eurovision Song Contest 2017|2017]]
| [[Martina Bārta]]
| ''My Turn''
| Angļu
| colspan=&quot;2&quot; {{N/A|Nekvalificējās}}
| align=&quot;center&quot; | 13.
| align=&quot;center&quot; | 83
|- 
| align=&quot;center&quot; | {{flagicon|Portugal}} [[Eurovision Song Contest 2018|2018]]
| [[Mikolass Jozefs]]
| ''Lie to me''
| Angļu
| align=&quot;center&quot; | 6.
| align=&quot;center&quot; | 281
| bgcolor=&quot;#cc9966&quot; align=&quot;center&quot;| 3.
| bgcolor=&quot;#cc9966&quot; align=&quot;center&quot;| 232
|-
| align=&quot;center&quot; | {{flagicon|Izraēla}} [[2019. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2019]]
| ''[[Lake Malawi (grupa)|Lake Malawi]]''
| ''Friend of a Friend''
| Angļu
| align=&quot;center&quot; | 11.
| align=&quot;center&quot; | 157
| bgcolor=&quot;#CCCCCC&quot; align=&quot;center&quot;| 2.
| bgcolor=&quot;#CCCCCC&quot; align=&quot;center&quot;| 242
|-
| {{N/A|[[2020. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|&lt;s&gt;2020&lt;/s&gt;]]}}
| [[Benni Kristo]]
| ''Kemama''
| Angļu
| colspan=&quot;4&quot; {{N/A|Konkurss nenotika}}
|- bgcolor=&quot;#FFCDBD&quot;
| align=&quot;center&quot; |{{flagicon|Netherlands}} [[2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2021]]
| [[Benni Kristo]]
| ''Omaga''
| Angļu
| colspan=&quot;2&quot; {{N/A|Nekvalficējās}}
| align=&quot;center&quot; | 15.
| align=&quot;center&quot; | 23
|- 
| align=&quot;center&quot; |{{flagicon|Italy}} [[2022. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2022]]
| ''[[We Are Domi]]''
| ''Lights Off''
| Angļu
| align=&quot;center&quot; | 22.
| align=&quot;center&quot; | 38
| align=&quot;center&quot; | 4.
| align=&quot;center&quot; | 227
|- 
| align=&quot;center&quot; | {{flagicon|Lielbritānija}} [[2023. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2023]]
| ''[[Vesna]]''
| ''My Sister's Crown''
| Angļu, [[Bulgāru valoda|bulgāru]], čehu, [[Ukraiņu valoda|ukraiņu]]
| align=&quot;center&quot; | 10.
| align=&quot;center&quot; | 129
| align=&quot;center&quot; | 4.
| align=&quot;center&quot; | 110
|- bgcolor=&quot;#FFCDBD&quot;
| align=&quot;center&quot; | {{flagicon|Zviedrija}} [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024]]
| ''[[Aiko]]''
| ''Pedestal''
| Angļu
| colspan=&quot;2&quot; rowspan=&quot;2&quot; {{N/A|Nekvalficējās}}
| align=&quot;center&quot; | 11.
| align=&quot;center&quot; | 38
|- bgcolor=&quot;#FFCDBD&quot;
| align=&quot;center&quot; | {{flagicon|Šveice}} [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025]]
| ''[[Adonxs]]''
| ''Kiss Kiss Goodbye''
| Angļu
| align=&quot;center&quot; | 12.
| align=&quot;center&quot; | 29
|-
| align=&quot;center&quot; | {{flagicon|Austrija}} [[2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2026]]
| [[Daniels Žižka]]
| ''Crossroads''
| Angļu
| align=&quot;center&quot; | 
| align=&quot;center&quot; | 
| align=&quot;center&quot; | 
| align=&quot;center&quot; | 
|}

{{Eirovīzija-aizmetnis}}
{{Čehija-aizmetnis}}
{{Eirovīzijas dziesmu konkursa valstis}}

[[Kategorija:Valstis Eirovīzijas dziesmu konkursā]]</text>
      <sha1>7shqnznlihmp30lduylog1wh3hpdf7m</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Arnolds Lūsis</title>
    <ns>0</ns>
    <id>473205</id>
    <revision>
      <id>4468387</id>
      <parentid>4359608</parentid>
      <timestamp>2026-05-15T03:37:01Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4468387</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5716" sha1="1t83x3z8260lyysxgc7x5pu8rcnnwo8" xml:space="preserve">{{Infobox Christian leader
| type             = Arhibīskaps
| honorific-prefix = 
| name             = Arnolds Lūsis
| honorific-suffix = 
| title            = [[Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas arhibīskapi|Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas arhibīskaps ārpus Latvijas]]
| image            = Arnolds Lūsis pēc 1967.jpg
| image_size       = 150px
| alt              = 
| caption          = 
| native_name      = 
| native_name_lang = 
| church           = [[Latvijas Evaņģēliski luteriskā baznīca]]
| archdiocese      = Rīga
| province         = 
| metropolis       = 
| diocese          = 
| see              = 
| elected          = {{dat|1966||}}
| term             = 1966-1993
| quashed          = 
| predecessor      = [[Kārlis Oskars Kundziņš (teologs)|Kārlis Kundziņš]]
| successor        = [[Elmārs Ernsts Rozītis]]
| opposed          = 
| other_post       = 
&lt;!---------- Orders ----------&gt;
| ordination       = 
| ordained_by      = 
| consecration     = 
| consecrated_by   = 
| rank             = 
&lt;!---------- Personal details ----------&gt;
| birth_name       = 
| birth_date       = {{dat|1908|12|30}}
| birth_place      = Veclīči, [[Valkas apriņķis]], [[Vidzemes guberņa]] (tagad {{LAT}})
| death_date       = {{Miršanas datums un vecums|1993|1|4|1908|12|30}}
| death_place      = 
| buried           = &lt;!-- or | tomb = --&gt;
| resting_place_coordinates = 
| nationality      = [[latvieši|latvietis]]
| religion         = [[luterisms]]
| residence        = 
| parents          = 
| spouse           = 
| children         = 
| occupation       = 
| profession       = 
| education        =
| alma_mater       = 
| motto            = 
| signature        = 
| signature_alt    = 
| coat_of_arms     = 
| coat_of_arms_alt = 
}}
'''Arnolds Lūsis''' (dzimis {{dat|1908|12|30}} [[Valkas apriņķis|Valkas apriņķī]], miris {{dat|1993|1|4}}) bija latviešu luterāņu [[mācītājs]]. [[Latvijas evaņģēliski luteriskās baznīcas arhibīskapi|Latvijas evaņģēliski luteriskās baznīcas ārpus Latvijas]] (LELBĀL) arhibīskaps (1966—1993).

== Dzīvesgājums ==
Dzimis 1908. gada 30. decembrī [[Valkas apriņķis|Valkas apriņķa]] &quot;Veclīčos&quot; Strenču mežsaimnieka Andža Lūša un viņa sievas Līzes, dzimušas Kalniņas, ģimenē. Kristīts [[Ēveles draudze]]s baznīcā (baznīcas grāmatās gan minēta [[Jaunpiebalgas draudze]]).&lt;ref name=&quot;garamantas&quot;&gt;[http://garamantas.lv/lv/person/873552/Arnolds-Lusis LATVIEŠU FOLKLORAS KRĀTUVES DIGITĀLAIS ARHĪVS]{{Novecojusi saite}} garamantas.lv&lt;/ref&gt;
Mācījās [[Lejasciems|Lejasciema]] ģimnāzijā un [[Rīgas 1. pilsētas ģimnāzija|Rīgas 1. pilsētas ģimnāzijā]].
Studēja [[Latvijas Universitātes Teoloģijas fakultāte|Latvijas Universitātes Teoloģijas fakultātē]]. 1929. gadā iestājās [[Latvia (studentu korporācija)|studentu korporācijā &quot;Latvia&quot;]]. 1935. gada 27. janvārī viņu [[Rīgas Doms|Arhibīskapa katedrālē]] ordinēja par luterāņu mācītāju. Mācītājs Lūsis bija [[Mazpulku organizācija]]s ideoloģijas nozares vadītājs (1935—1940), [[Jelgavas Svētās Trīsvienības baznīca]]s mācītājs (1940), [[Aizkraukles draudzes novads (Daugavas labais krasts)|Aizkraukles luterāņu draudzes]] mācītājs (1942—1944).&lt;ref name=&quot;garamantas&quot;/&gt;
Līdzās mācītāja ikdienas darbam kopš 1934. gada rakstīja garīgās dziesmas, publicēja literārus darbus un īsus rakstus laikrakstos &quot;Rīts&quot;, &quot;Tēvijas Sargs&quot;, &quot;Brīvā
Zeme&quot; un žurnālā &quot;Universitas&quot;.&lt;ref&gt;[https://www.literatura.lv/personas/arnolds-lusis literatura.lv]&lt;/ref&gt;

Otrā pasaules kara laikā 1944. gadā devās bēgļu gaitās uz Vāciju, kur nokļuva [[Erlangene]]s DP nometnē. Pēc tam izceļoja uz Kanādu. Bija [[Toronto]] Sv. Jāņa latviešu draudzes mācītājs (1949—1966). 1966. gadā mācītāju Lūsi ievēlēja par Latvijas evaņģēliski luteriskās baznīcas ārzemēs arhibīskapu un Latvijas ev. lut. baznīcas virsvaldes prezidentu. Arhibīskapa amatā Arnolds Lūsis iedibināja Rītdienas fondu.

Miris 1993. gada 4. janvārī. Pēc viņa nāves izdeva piemiņas krājumu &quot;Viņš necīnījās pasaulīgi&quot; (1997) un nodibināja &quot;Arhibīskapa Arnolda Lūša piemiņas fondu&quot; teoloģiskās izglītības veicināšanai.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.fonds.lv/lepojamies/mecenati/atbalstitaji/lelbab-arhibiskapa-arnolda-lusa-pieminas-fonds/ |title=LELBĀB ARHIBĪSKAPA ARNOLDA LŪŠA PIEMIŅAS FONDS |access-date={{dat|2020|12|19||bez}} |archive-date={{dat|2020|08|15||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20200815100042/https://www.fonds.lv/lepojamies/mecenati/atbalstitaji/lelbab-arhibiskapa-arnolda-lusa-pieminas-fonds/ }}&lt;/ref&gt;

== Darbi ==
A. Lūsis ir daudzu grāmatu autors:
* &quot;Augsim Latvijai”,
* &quot;Zemnieku gods”,
* &quot;Mūžība&quot;, reliģisku dzeju antoloģija (1942, atkārtoti 1963)
* &quot;Leģendas” (1949),
* &quot;Jēzus līdzības un mūsu laikmets” (1959),
* &quot;Tā Kunga svētītiem” (1961),
* &quot;Cilvēki, ko Jēzus sastapa savā ceļā” (1962),
* &quot;Redziet — kāds cilvēks — kāds Dievs” (1964),
* &quot;Dievs, mūsu patvērums” (1974),
* &quot;Cilvēks bez mājas&quot; (atmiņu grāmata, 1976),
* &quot;Ceļinieks&quot; (dzejoļu krājums, 1978),
* &quot;Es stāstu par Jēzu” (1982),
* &quot;Aiztek ūdeņi, aiztek gadi&quot; (atmiņu grāmata, 1982).

[[Jāzeps Vītols]] komponēja dziesmu ar Arnolda Lūša vārdiem &quot;Seno cīņu tālā duna&quot;.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{Cilvēks-aizmetnis}}

{{Autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Lūsis, Arnolds}}
[[Kategorija:1908. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:1993. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Latvijas luterāņu mācītāji]]
[[Kategorija:Trimdas latvieši]]
[[Kategorija:Valmieras novadā dzimušie]]</text>
      <sha1>1t83x3z8260lyysxgc7x5pu8rcnnwo8</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Kreigs Berube</title>
    <ns>0</ns>
    <id>475788</id>
    <revision>
      <id>4468348</id>
      <parentid>4062025</parentid>
      <timestamp>2026-05-14T21:01:24Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>ZANDMANIS</username>
        <id>91184</id>
      </contributor>
      <origin>4468348</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4704" sha1="tnn451rk8dlmobl5w75l5nf2s4jr6cl" xml:space="preserve">{{Hokejista infokaste v2
| vārds = Kreigs Berube
| izglītība = &lt;!------ Kluba informācija ------&gt;
| att_izm = 
| paraksts = &lt;!------ Personas dati ------&gt;
| pilns vārds = 
| dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1965|12|17}}
| dz_viet = {{Vieta|Kanāda|Alberta|Kalahū}}
| mir_viet = 
| garums = 185 [[centimetrs|cm]]
| mir_dat = 
| svars = 93 [[kilograms|kg]]
| iesauka = Chief
| poz = [[Uzbrucējs (hokejs)|Kreisās malas uzbrucējs]]
| tvēriens = Kreisais
| kar_sāk = 1986
| kar_beig = 2004
| attēls = Craig Berube 2011-12-29.JPG
| vārds_orig = ''Craig Berube''
| dzimums = v
| atjaunots = {{dat|2026|5|14||bez}}
&lt;!------ Medaļas ------&gt;| līga = &lt;!------ Nacionālā izlase ------&gt;
| taut_sez 1 = 
| taut 1 = &lt;!------ Papildinformācija ------&gt;
| balv = * [[Stenlija kauss]] — 2019
| slavz = 
| aģenti = 
| numurs = 
| kom = 
| rādīt_medaļas = 
| headercolor = 
| medaltemplates = 
| dr_gads = 
| dr_kom = 
| dr_līga = 
| amats = galvenais treneris
| drafts = 
}}

'''Kreigs Berube''' ({{Val|en|Craig Berube}}, dzimis {{Dat|1965|12|17}}) ir [[Kanāda|Kanādas]] [[Hokejs|hokeja]] treneris un bijušais hokejists, spēlējis [[Uzbrucējs (hokejs)|kreisās malas uzbrucēja]] pozīcijā. No 2024. gada līdz 2026. gada maijam Berube bija [[NHL]] kluba [[Toronto &quot;Maple Leafs&quot;]] galvenais treneris.

Kā spēlētājs Berube pavadīja 17 gadus tādās [[NHL]] komandās kā [[Filadelfijas &quot;Flyers&quot;]], [[Toronto &quot;Maple Leafs&quot;]], [[Kalgari &quot;Flames&quot;]], [[Vašingtonas &quot;Capitals&quot;]] un [[Ņujorkas &quot;Islanders&quot;]].

Savu trenera karjeru Berube uzsāka [[Filadelfijas &quot;Flyers&quot;]], no sākuma kā asistents, vēlāk kā galvenais treneris. 2018. gada novembrī Berube tika apstiprināts kā [[Sentluisas &quot;Blues&quot;]] galvenais treneris.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.nhl.com/blues/news/yeo-relieved-of-duties-berube-named-interim-head-coach/c-302114872|title=Yeo relieved of duties, Berube named interim head coach|website=NHL.com|access-date=2021-01-19|language=en-US}}&lt;/ref&gt; 2018. gada pašā izskaņā komanda atradās pēdējā vietā visā līgā. Pēc Jaunā gada spēle Sentluisas komandai uzlabojās, tika sasniegts arī jauns komandas rekords – 11 uzvaras pēc kārtas. Komanda sezonas beigās ierindojās trešajā vietā Centrālajā divīzijā. Tika sasniegts arī [[Stenlija kauss|Stenlija kausa]] fināls, kurā Sentluisa septiņās spēlēs pārspēja [[Bostonas &quot;Bruins&quot;]] un ieguva Stenlija kausu.

2023. gada 12. decembrī pēc četru zaudējumu sērijas, ko noslēdza zaudējums [[Detroitas Red Wings]] ar rezultātu 6:4, Berube tika atlaists no &quot;Blues&quot; galvenā trenera amata.

Pēc 2023.–2024. gada sezonas Berube tika nolīgts par [[Toronto Maple Leafs]] galveno treneri no 2024. gada 17. maija, stājoties atlaistā trenera [[Šeldons Kīfs|Šeldona Kīfa]] vietā.&lt;ref&gt;https://www.nhl.com/news/toronto-maple-leafs-hire-craig-berube-as-coach&lt;/ref&gt;

2026. gada 13. maijā Toronto komandA atlaida Berubi no galvenā trenera amata pēc tam, kad komanda 2025.–2026. gada sezonu pabeidza ar 32–36–14 bilanci un neiekļuva izslēgšanas spēlēs.&lt;ref&gt;{{cite web |title=Berube fired as Maple Leafs coach, replacement not named |url=https://www.nhl.com/news/craig-berube-fired-as-toronto-head-coach-replacement-not-named |website=NHL.com |access-date=May 13, 2026 |date=May 13, 2026}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{Sporta ārējās saites}}

{{Kanāda-aizmetnis}}
{{hokejists-aizmetnis}}

{{kastes sākums}}
{{s-sports}}
{{succession box | before = [[Pīters Laviolets]] | title = [[Filadelfijas Flyers]] galvenais treneris | years = [[2013.—2014. gada NHL sezona|2013]]–[[2014.—2015. gada NHL sezona|2015]] | after = [[Deivs Hekstols]]}}
{{succession box | before = [[Maiks Jeo]] | title = [[Sentluisas Blues]] galvenais treneris | years = [[2018.—2019. gada NHL sezona|2018]]–[[2023.—2024. gada NHL sezona|2023]] | after = [[Drū Banisters]] }}
{{s-bef | before = [[Šeldons Kīfs]]}}
{{s-ttl | title = [[Toronto Maple Leafs]] galvenais treneris | years = [[2024.—2025. gada NHL sezona|2024]]–[[2025.—2026. gada NHL sezona|2026]] | after = }}
{{kastes beigas}}

[[Kategorija:1965. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Kanādas hokejisti]]
[[Kategorija:Kanādas hokeja treneri]]
[[Kategorija:Filadelfijas &quot;Flyers&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Toronto &quot;Maple Leafs&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Kalgari &quot;Flames&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Vašingtonas &quot;Capitals&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Ņujorkas &quot;Islanders&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Filadelfijas &quot;Flyers&quot; treneri]]
[[Kategorija:Sentluisas &quot;Blues&quot; treneri]]
[[Kategorija:Stenlija kausa ieguvēji]]
[[Kategorija:Albertā dzimušie]]
{{DEFAULTSORT:Berube, Kreigs}}</text>
      <sha1>tnn451rk8dlmobl5w75l5nf2s4jr6cl</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4468349</id>
      <parentid>4468348</parentid>
      <timestamp>2026-05-14T21:02:36Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>ZANDMANIS</username>
        <id>91184</id>
      </contributor>
      <origin>4468349</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4749" sha1="bm2ce2gzjl7d5lkz32e2m41zn58yso7" xml:space="preserve">{{Hokejista infokaste v2
| vārds = Kreigs Berube
| izglītība = &lt;!------ Kluba informācija ------&gt;
| att_izm = 
| paraksts = &lt;!------ Personas dati ------&gt;
| pilns vārds = 
| dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1965|12|17}}
| dz_viet = {{Vieta|Kanāda|Alberta|Kalahū}}
| mir_viet = 
| garums = 185 [[centimetrs|cm]]
| mir_dat = 
| svars = 93 [[kilograms|kg]]
| iesauka = Chief
| poz = [[Uzbrucējs (hokejs)|Kreisās malas uzbrucējs]]
| tvēriens = Kreisais
| kar_sāk = 1986
| kar_beig = 2004
| attēls = Craig Berube 2011-12-29.JPG
| vārds_orig = ''Craig Berube''
| dzimums = v
| atjaunots = {{dat|2026|5|14||bez}}
&lt;!------ Medaļas ------&gt;| līga = &lt;!------ Nacionālā izlase ------&gt;
| taut_sez 1 = 
| taut 1 = &lt;!------ Papildinformācija ------&gt;
| balv = * [[Stenlija kauss]] — 2019
| slavz = 
| aģenti = 
| numurs = 
| kom = 
| rādīt_medaļas = 
| headercolor = 
| medaltemplates = 
| dr_gads = 
| dr_kom = 
| dr_līga = 
| amats = galvenais treneris
| drafts = 
}}

'''Kreigs Berube''' ({{Val|en|Craig Berube}}, dzimis {{Dat|1965|12|17}}) ir [[Kanāda|Kanādas]] [[Hokejs|hokeja]] treneris un bijušais hokejists, spēlējis [[Uzbrucējs (hokejs)|kreisās malas uzbrucēja]] pozīcijā. No 2024. gada līdz 2026. gada maijam Berube bija [[NHL]] kluba [[Toronto &quot;Maple Leafs&quot;]] galvenais treneris.

Kā spēlētājs Berube pavadīja 17 gadus tādās [[NHL]] komandās kā [[Filadelfijas &quot;Flyers&quot;]], [[Toronto &quot;Maple Leafs&quot;]], [[Kalgari &quot;Flames&quot;]], [[Vašingtonas &quot;Capitals&quot;]] un [[Ņujorkas &quot;Islanders&quot;]].

Savu trenera karjeru Berube uzsāka [[Filadelfijas &quot;Flyers&quot;]], no sākuma kā asistents, vēlāk kā galvenais treneris. 2018. gada novembrī Berube tika apstiprināts kā [[Sentluisas &quot;Blues&quot;]] galvenais treneris.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.nhl.com/blues/news/yeo-relieved-of-duties-berube-named-interim-head-coach/c-302114872|title=Yeo relieved of duties, Berube named interim head coach|website=NHL.com|access-date=2021-01-19|language=en-US}}&lt;/ref&gt; 2018. gada pašā izskaņā komanda atradās pēdējā vietā visā līgā. Pēc Jaunā gada spēle Sentluisas komandai uzlabojās, tika sasniegts arī jauns komandas rekords – 11 uzvaras pēc kārtas. Komanda sezonas beigās ierindojās trešajā vietā Centrālajā divīzijā. Tika sasniegts arī [[Stenlija kauss|Stenlija kausa]] fināls, kurā Sentluisa septiņās spēlēs pārspēja [[Bostonas &quot;Bruins&quot;]] un ieguva Stenlija kausu.

2023. gada 12. decembrī pēc četru zaudējumu sērijas, ko noslēdza zaudējums [[Detroitas Red Wings]] ar rezultātu 6:4, Berube tika atlaists no &quot;Blues&quot; galvenā trenera amata.

Pēc 2023.–2024. gada sezonas Berube tika nolīgts par [[Toronto Maple Leafs]] galveno treneri no 2024. gada 17. maija, stājoties atlaistā trenera [[Šeldons Kīfs|Šeldona Kīfa]] vietā.&lt;ref&gt;https://www.nhl.com/news/toronto-maple-leafs-hire-craig-berube-as-coach&lt;/ref&gt;

2026. gada 13. maijā Toronto komanda atlaida Berubi no galvenā trenera amata pēc tam, kad komanda 2025.–2026. gada sezonu pabeidza ar 32–36–14 bilanci un neiekļuva izslēgšanas spēlēs.&lt;ref&gt;{{cite web |title=Berube fired as Maple Leafs coach, replacement not named |url=https://www.nhl.com/news/craig-berube-fired-as-toronto-head-coach-replacement-not-named |website=NHL.com |access-date=May 13, 2026 |date=May 13, 2026}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{Sporta ārējās saites}}

{{Kanāda-aizmetnis}}
{{hokejists-aizmetnis}}

{{kastes sākums}}
{{s-sports}}
{{succession box | before = [[Pīters Laviolets]] | title = [[Filadelfijas Flyers]] galvenais treneris | years = [[2013.—2014. gada NHL sezona|2013]]–[[2014.—2015. gada NHL sezona|2015]] | after = [[Deivs Hekstols]]}}
{{succession box | before = [[Maiks Jeo]] | title = [[Sentluisas Blues]] galvenais treneris | years = [[2018.—2019. gada NHL sezona|2018]]–[[2023.—2024. gada NHL sezona|2023]] | after = [[Drū Banisters]] }}
{{s-bef | before = [[Šeldons Kīfs]]}}
{{s-ttl | title = [[Toronto Maple Leafs]] galvenais treneris | years = [[2024.—2025. gada NHL sezona|2024]]–[[2025.—2026. gada NHL sezona|2026]] | after = }}
{{kastes beigas}}

[[Kategorija:1965. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Kanādas hokejisti]]
[[Kategorija:Kanādas hokeja treneri]]
[[Kategorija:Filadelfijas &quot;Flyers&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Toronto &quot;Maple Leafs&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Kalgari &quot;Flames&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Vašingtonas &quot;Capitals&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Ņujorkas &quot;Islanders&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Filadelfijas &quot;Flyers&quot; treneri]]
[[Kategorija:Sentluisas &quot;Blues&quot; treneri]]
[[Kategorija:Toronto &quot;Maple Leafs&quot; treneri]]
[[Kategorija:Stenlija kausa ieguvēji]]
[[Kategorija:Albertā dzimušie]]
{{DEFAULTSORT:Berube, Kreigs}}</text>
      <sha1>bm2ce2gzjl7d5lkz32e2m41zn58yso7</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Aleksandrs Zāmelis</title>
    <ns>0</ns>
    <id>477080</id>
    <revision>
      <id>4468342</id>
      <parentid>4116834</parentid>
      <timestamp>2026-05-14T20:39:26Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 0 avoti un 2 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4468342</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="11021" sha1="8vir1ej3botga83ctte4hxrgpc3qbw0" xml:space="preserve">{{Zinātnieka infokaste
|        platums = 
|          vārds = Aleksandrs Zāmelis
|     vārds_orig = 
|         attēls = Aleksandrs Zamelis.jpg
|     att_izmērs = 
|  att_nosaukums = 
|     dz_dat_alt = 
|        dz_gads = 1897
|     dz_mēnesis = 8
|       dz_diena = 25
|       dz_vieta = Jaunvāles pag. &quot;Norveļos&quot;, Latvijā
|      m_dat_alt = 
|         m_gads = 1943
|      m_mēnesis = 9
|        m_diena = 7
|        m_vieta = Siguldā, Latvijā {{LAT}}
|   dzīves_vieta = 
|      pilsonība = 
|        tautība = [[Latvieši|Latvietis]]
|        dzimums = 
|         vecāki = Eduards Zāmelis (1866 - 1947), Minna Zāmele (1870 - 1946) 
|          brāļi = Nikolajs Zāmelis (1902 - 1981)
|          māsas = 
|   dzīvesbiedrs = 
|          bērni = Ruta Zāmele Grotiņa (1930 - 1964), Ansis Zāmelis (1937 - 1972)
|       paraksts = 
|        zinātne = Botānika, augu ģenētika
|          grāds = Dr. biol.
|   darba_vietas = Latvijas Universitātes Matemātikas un dabaszinātņu fakultāte; Latvijas Lauksaimniecības Universitātes Mežsaimniecības fakultāte
|     akad_amats = Docents, ārkārtas profesors
|     alma_mater = Latvijas Universitāte
|    pasniedzēji = [[Nikolajs Malta]]
|       studenti = 
|     sasniegumi = 
|    apbalvojumi = 
|       piezīmes = 
|    kategorijas = nē
}}
'''Aleksandrs Zāmelis''' (1897—1943) bija latviešu [[botānika|botāniķis]], augu [[Ģenētika|ģenētiķis]]. [[Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultāte|Latvijas Universitātes]] docents. [[Latvijas Lauksaimniecības universitātes Meža fakultāte|Latvijas Lauksaimniecības Universitātes]] profesors. ''Dr. biol.''

== Dzīves gājums ==

Aleksandrs Zāmelis dzimis 1897. g. 25. augustā [[Trikātas draudzes novads|Trikātas]] draudzē, [[Jaunvāles pagasts|Jaunvāles pagasta]] &quot;Norveļos&quot;, [[Veterinārārsts|veterinārārsta]] un sabiedriskā darbinieka Edvarda un Minnas (dzim. Norviles) Zāmeļu ģimenē. Bērnību pavadījis [[Viļņas apriņķis|Viļņas apriņķī]], 1915. gadā beidzis Viļņas 2. Valsts ģimnāziju un iestājies Petrogradas Universitātes ([[Pēterburgas Universitāte]]) Fizikas un matemātikas fakultātē.&lt;ref&gt;Petrogradas Valsts Universitātes izdota apliecība par A. Zāmeļa tur nokārtotajām studiju saistībām. 1921. gads. LU Muzeja krājums&lt;/ref&gt;

1918. gadā atgriezies [[Latvija|Latvijā]] un strādājis par skolotāju [[Valmieras reālskola|Valmieras reālskolā]] un Valmieras sieviešu ģimnāzijā. 1919.—1920. gadā kā brīvprātīgais piedalījies [[Latvijas brīvības cīņas|Latvijas brīvības cīņās]].

1920. gada 1. februārī A. Zāmelis sāka strādāt LU Matemātikas un dabas zinātņu fakultātes Sistemātiskās botānikas katedrā par palīgasistentu profesora [[Nikolajs Malta|Nikolaja Maltas]] vadībā. 1921. gada pavasara sesijā viņš nokārtojis valsts eksāmenus [[Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultāte|Latvijas Universitātes Matemātikas un dabas zinātņu fakultātē]] un tā paša gada rudenī iesniedzis savu dabas zinātņu kandidāta darbu. 1925. gadā ievēlēts par privātdocentu, 1935. gadā — par docentu. 1942. gadā ieguvis bioloģijas zinātņu doktora grādu un uzsācis darbu kā ārkārtas profesors [[Latvijas Lauksaimniecības universitātes Meža fakultāte|Latvijas Lauksaimniecības universitātes]] Mežsaimniecības fakultātē.

Aleksandrs Zāmelis miris 1943. gada 7. septembrī [[Sigulda|Siguldā]], apglabāts Siguldas pilsētas kapos.

Atzīmējot A. Zāmeļa 125. jubileju 2022. gadā LU Muzejs izveidoja virtuālu izstādi, kurā publicētas interesantas fotogrāfijas un dokumenti no muzeja krājuma.&lt;ref&gt;{{Cite web|url=https://www.lu.lv/muzejs/par-mums/zinas/zina/t/73386/?fbclid=IwAR0bTc9ae-RSFQRGySl8Lmz2wvnWeQZJ8SewHGMJLIORwLaWcRc8fRBBDdo|title=Aleksandra Zāmeļa dzimšanas dienas rīts - virtuālās izstādes atklāšana|date=2022. gada 17. aug.|website=www.lu.lv}}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;

== Zinātniskā darbība ==

[[Latvijas Universitāte|Latvijas Universitātē]] A. Zāmelis, sākot ar 1927. gadu, lasīja lekcijas vispārīgajā [[Botānika|botānikā]], augu sistemātikā, ievadu [[Latvijas flora]]s pētīšanas darbos, [[Ģenētika|augu salīdzinošo ģenētiku]] un ģenētikas pētīšanas metodes. Vadīja kandidāta darbus ģenētikā un ziedaugu [[Morfoloģija (bioloģija)|morfoloģijā]] un [[Sistemātika|sistemātikā]]. Strādājis pie LU Botāniskā dārza iekārtošanas.&lt;ref&gt;Latvijas Universitāte 1919—1929. Rīga, 1929.&lt;/ref&gt;

Zāmelis veicis pētījumus augu anatomijā, morfoloģijā, sistemātikā un ģenētikā. 1927. gadā viņš [[Latvijas Universitātes Botāniskais dārzs|LU Botāniskajā]] dārzā uzsāka pētījumus par [[Krustziežu dzimta|krustziežu]] (''Cruciferaea'') dzimtas [[Iedzimtība|iedzimtību]], par ko 1941. gadā aizstāvēja doktora disertāciju &quot;Ģinšu un sugu krustošanas mēģinājumi krustziežu dzimtā&quot;. Krustojot sugas un [[Hibrīds (bioloģija)|hibrīdus]], Zāmelis veica filadelfu un begoniju [[Selekcija|selekciju]]. Viņš pētījis [[Rasaskrēsliņi|rasaskrēsliņu]] (''Alchemilla'') un silpureņu (''Pulsatilla'') sugas Latvijā un Baltijā, aprakstījis vairākus zinātnei jaunus taksonus abās ģintīs (četras rasaskrēsliņu sugas un 6 silpureņu taksonus). Pēc LU Muzeja materiāliem.&lt;ref&gt;[https://www.lu.lv/fileadmin/user_upload/LU.LV/Apaksvietnes/Izstrade/Muzejs/Jekabs_Raipulis_par_Aleksandru_Zameli.pdf LU. Jēkabs Raipulis par Aleksandru Zāmeli]&lt;/ref&gt;

1923. gadā A. Zāmelis papildinājies [[Berlīnes Universitāte]]s botānikas muzejā un botāniskajā dārzā Dālemā.&lt;ref&gt;Latvijas Universitāte 20 gados, 1.sēj. Rīga, 1939&lt;/ref&gt;

Zāmelis ir veicis arī zinātnes popularizēšanas darbu — Izglītības ministrijas rīkotos kursos vidusskolu skolotājiem pasniedzis augu morfoloģiju, ziedaugu sistemātiku un ģenētiku. [[Latvijas Radio|Rīgas radiofonā]] lasījis lekciju ciklus: ievads iedzimtības mācībā un mājkustoņu iedzimtība. Rakstījis rakstus žurnāliem, veicis pētījumu &quot;Augi [[Latvju dainas|latvju dainās]]&quot;, kurā analizējis informāciju par augu nosaukumiem un to pielietojumu tautas medicīnā.

1920.—1930. gados Aleksandrs Zāmelis izveidoja svešzemju koku stādījumus sava tēva mājās [[Brenguļu pagasts|Brenguļu pagasta]] &quot;Ciekuržos&quot;. 2001. gadā tiem noteikts aizsargājamo [[Dendroloģija|dendroloģisko stādījumu]] statuss.&lt;ref&gt;{{Cite web|url=https://likumi.lv/ta/id/5773-noteikumi-par-aizsargajamiem-dendrologiskajiem-stadijumiem|title=Zaudējis spēku - Noteikumi par aizsargājamiem dendroloģiskajiem stādījumiem|website=LIKUMI.LV}}&lt;/ref&gt; 2018. gadā veiktajā inventarizācijā stādījumos konstatētas 18 introducēto koku sugas un divi [[Dižkoks|dižkoki]] — Sibīrijas ciedrupriede un baltais [[Vītoli|vītols]].&lt;ref&gt;{{Cite web|url=https://www.daba.gov.lv/lv/brengulu-ciekurzu-dendrologiskie-stadijumi|title=Brenguļu “Čiekuržu” dendroloģiskie stādījumi &amp;#124; Dabas aizsardzības pārvalde|website=www.daba.gov.lv}}&lt;/ref&gt;

Aleksandrs Zāmelis bija biedrs Latvijas Bioloģijas biedrībā, kur uzstājies ar ziņojumiem par saviem pētījumiem. Bijis arī šīs biedrības sekretārs, viceprezidents un prezidents. Bijis biedrs arī Latvijas Ģeogrāfijas biedrībā, ''Naturforscher-Verein zu Riga'', ''Deutsche Botanische Gesellschaft'', ''Societas Botanicorum Poloniae'' un ''The American Genetic Association''. Latvijas Veselības veicināšanas biedrības Tautas dzīvā spēka pētīšanas institūta loceklis. Sākot ar 1931. gadu līdzredaktors [[Hāga|Hāgā]] izdotajam žurnālam &quot;Resumptio Genetica&quot;. Viņš lasījis referātus Baltijas augu ģeogrāfu savienības sanāksmēs Rīgā 1931. gadā un [[Kuresāre|Kuresarē]] 1935. gadā.&lt;ref&gt;Latvijas Universitāte 20 gados, 2.sēj. Rīga, 1939&lt;/ref&gt;

Aleksandra Zāmeļa savāktais herbārijs glabājas [[Herbārijs|LU Muzeja herbārijā]] (RIG).

== Darbi ==
Pilnīgu A. Zāmeļa bibliogrāfiju sagatavojusi Dagnija Ivbule 2022. gadā.&lt;ref&gt;https://www.lu.lv/fileadmin/user_upload/LU.LV/Apaksvietnes/Izstrade/Muzejs/A_Zamela_publ_bibliografija.pdf&lt;/ref&gt;

* Zāmelis A. Trīs Latvijā jaunatrastās ziedaugu sugas. Latvijas Universitātes Raksti, nr. 10. Rīga, 1924.
* Zāmelis A. Place phylogénétique et exstension géographique de Pulsatilla nigricans Stoerck (1771). Comptes rendus des séances de la Société de biologie et de ses filiales, 92. Paris, 1925.
* Zāmelis A. Pulsatilla Wolfgangiana Besser et Pulsatilla Teklae Zāmelis sp.n. Comptes rendus des séances de la Société de biologie et de ses filiales, 92. Paris, 1925.
* Zāmelis A. Dažas piezīmes par mūsu sila purenēm (Pulsatilla). Daba, nr. 4. Rīga, 1926.
* Zāmelis A. Par Eryngium maritimum, Limnanthemum nymphaeoides un Erica tetralix atrodnēm pie Ziemupes. Botāniskā Dārza Raksti, 1. Rīga, 1926.
* Zāmelis A. Beiträge zum Kenntnis des Formenkreises Pulsatilla patens (L.) Mill. Botāniskā Dārza Raksti, nr. 1. Rīga, 1926.
* Zāmelis A. Verbreitung des Pulsatill patens (L.) Mill.in Lettland. Botāniskā Dārza Raksti, nr. 2. Rīga, 1927.
* Zāmelis A. Alchemillae novae (1), Alchemilla alechinii, species nova et Latvia descripta. Botāniskā Dārza Raksti, nr. 4. Rīga, 1929.
* Zāmelis A., Kvitte A. Zur verbreitung der Alchemilla-arten in Lettland. Botāniskā Dārza Raksti, nr. 4. Rīga, 1929.
* Zāmelis A. Ein neuer Frauenmantel für das Ostbaltische Gebiet — Alchemilla pratensis Schmidt. Botāniskā dārza raksti, nr. 5. Rīga, 1930.
* Zāmelis A. Früchtende Lysimachia nummularia L.in Lettland. Botāniskā Dārza Raksti, nr. 6. Rīga, 1931.
* Zāmelis A. Mārītes. Daba un Zinātne, nr. 2. Rīga, 1935.
* Zāmelis A. Key to the East Baltic species of Alchemilla, Botāniskā Dārza Raksti, nr. 8. Rīga, 1935.
* Zāmelis A., Melderis A. Kādi augi apskatāmi, rudenī ekskursējot Siguldā. Daba un Zinātne, nr. 1. Rīga, 1937.
* Zāmelis A. Alchemilla novae. Latvijas Bioloģijas Biedrības Raksti, nr. 7. Rīga, 1937.
* Zāmelis A. Ekoloģiskās separācijas paralēlisma piemēri Latvijas florai. Daba un Zinātne, nr. 1. Rīga, 1938.
* Zāmelis A. Jauni ziedaugi Latvijas florai. Daba un Zinātne, nr. 4. Rīga, 1938.

== Ārējie avoti ==

* Enciklopēdija Latvijas daba, 6. sēj. Rīga, 1998.
* Latvijas Universitāte 1919—1929. Rīga, 1929.
* Latvijas Universitāte 20 gados, 2. sēj. Rīga, 1939.
* https://www.lu.lv/muzejs/par-mums/zinas/zina/t/73386/?fbclid=IwAR0bTc9ae-RSFQRGySl8Lmz2wvnWeQZJ8SewHGMJLIORwLaWcRc8fRBBDdo{{Novecojusi saite}}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Zāmelis, Aleksandrs}}
[[Kategorija:1897. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:1943. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Latvijas biologi]]
[[Kategorija:Botāniķi]]
[[Kategorija:Latvijas Universitātes absolventi]]
[[Kategorija:Latvijas Universitātes darbinieki]]
[[Kategorija:Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes darbinieki]]
[[Kategorija:Latvijas brīvības cīņas]]</text>
      <sha1>8vir1ej3botga83ctte4hxrgpc3qbw0</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>5A. trolejbusu maršruts (Rīga)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>479944</id>
    <revision>
      <id>4468268</id>
      <parentid>4102087</parentid>
      <timestamp>2026-05-14T16:03:23Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4468268</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7156" sha1="tj3u4sue1wuzseyt2p01mu1nk19d2ri" xml:space="preserve">{{Transporta maršruta infokaste
|nosaukums=5A. trolejbusu maršruts
|karte=Attēls:5aut.png
|uz=[[Mežciems (Rīga)|Mežciems]]
|no=[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
|kopējais garums= 24,595 km&lt;br /&gt;(11,851 km / 12,744 km) &lt;ref&gt;[http://riga.mashke.org/Riga-Bus/Linien/linien_lat.htm Autobusu maršrutu saraksts]{{Novecojusi saite}}, riga.mashke.org&lt;/ref&gt;
|mājas lapa=[http://saraksti.rigassatiksme.lv/index.html#bus/5/a-b saraksti.rigassatiksme.lv]|pasažieri gadā=
|pasažieri dienā=
|parks= № 2 (apkalpo)
|depo=&lt;!-- tramvajiem un trolejbusiem --&gt;
|transporta vienīb= 3 (darbdienās)
2 (brīvdienās)
|pieturu skaits=44
(22 / 22)
|staciju skaits=&lt;!-- metro, vilciens --&gt;
|izmaksas=&lt;!-- izmaksas miljonos latu --&gt;
|fona krāsa=#0432C8
|tika plān atklāt=
|plānots atklāt=
|atklāts= {{dat|2021|3|15}}
|slēgts= {{dat|2021|7|31}}
|pilsēta= Rīga
|valsts= {{karogs|Latvija}}
|apakšveidne={{Rīgas autobusu apakšveidne}}
}}
'''5A. trolejbusu maršruts''' bija [[Sabiedriskais transports Rīgā|Rīgas sabiedriskā transporta]] pagaidu [[trolejbusu satiksme Rīgā|trolejbusu]] maršruts, kas pilnībā aizstāja [[5. autobusu maršruts (Rīga)|5. autobusu maršrutu]] no 2021. gada 15. marta līdz 31. jūlijam un kursēja no [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes ielas]] līdz [[Mežciems (Rīga)|Mežciemam]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/no-pirmdienas-15-marta-1-un-5-autobusa-marsruta-kurses-trolejbusi/ |title=No pirmdienas, 15. marta 1. un 5. autobusa maršrutā kursēs trolejbusi |access-date={{dat|2021|03|13||bez}} |archive-date={{dat|2021|03|12||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20210312065017/https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/no-pirmdienas-15-marta-1-un-5-autobusa-marsruta-kurses-trolejbusi/ }}&lt;/ref&gt; Posmā no centra līdz Purvciemam trolejbusi kursēja pieslēdzoties [[kontakttīkls|kontakttīklam]], pārējo maršruta daļu — ar dīzeļģeneratoru. Trolejbusi izmantoja dīzeļģeneratoru arī pilsētas centrā.

5A. trolejbusu maršruta kopējais garums bija 24,595 km. Maršruta '''Abrenes iela''' — '''Mežciems''' kopējais garums bija 11,851 km, bet maršruta '''Mežciems''' — '''Abrenes iela''' kopējais garums bija 12,744 km.

Darbdienās pa maršrutu kursēja 3 trolejbusi, kuri pavisam veica 67 reisus, bet brīvdienās — tikai 2 trolejbusi, kuri pavisam veica 33 reisus.

5A. trolejbusu maršrutu apkalpoja 2. trolejbusu parks. Tajā kursēja tikai [[Škoda 27Tr Solaris]] trolejbusi.

== Maršruts ==
'''[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]''' — '''[[Mežciems (Rīga)|Mežciems]]''' kursēja pa šādām ielām: Abrenes iela, [[Dzirnavu iela (Rīga)|Dzirnavu iela]], [[Satekles iela (Rīga)|Satekles iela]], [[Marijas iela (Rīga)|Marijas iela]], [[Aleksandra Čaka iela (Rīga)|A. Čaka iela]], [[Ieriķu iela (Rīga)|Ieriķu iela]], [[Dzelzavas iela]], [[Ulbrokas iela]], [[Sergeja Eizenšteina iela|S. Eizenšteina iela]], [[Mežciema iela (Rīga)|Mežciema iela]] un [[Hipokrāta iela]].

'''Mežciems''' — '''Abrenes iela''' kursēja pa šādām ielām: Hipokrāta iela, Mežciema iela, S. Eizenšteina iela, Ulbrokas iela, Dzelzavas iela, [[Vaidavas iela (Rīga)|Vaidavas iela]], Ieriķu iela, A. Čaka iela, Marijas iela, [[Emīlijas Benjamiņas iela]], [[Vilhelma Purvīša iela (Rīga)|Vilhelma Purvīša iela]] un Abrenes iela.

== Pieturvietas ==
5A. trolejbusu maršrutā pavisam kopā bija 44 pieturas. Maršrutā '''[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]''' — '''[[Mežciems (Rīga)|Mežciems]]''' bija 22 pieturas, tāpat arī maršrutā '''Mežciems''' — '''Abrenes iela''' bija 22 pieturas.
{|
| valign=&quot;top&quot; |
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot;
! width=&quot;30&quot; |Nr.
! width=&quot;190&quot; |Nosaukums
|-
| align=&quot;center&quot; |1
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; |2
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā stacija]]
|-
| align=&quot;center&quot; |3
| [[Dzirnavu iela (Rīga)|Dzirnavu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; |4
| [[Ģertrūdes iela (Rīga)|Ģertrūdes iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; |5
| [[Matīsa iela (Rīga)|Matīsa iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; |6
| [[Tallinas iela (Rīga)|Tallinas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; |7
| [[Pērnavas iela (Rīga)|Pērnavas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; |8
| [[Zemitāni (stacija)|Zemitānu stacija]]
|-
| align=&quot;center&quot; |9
| [[Gustava Zemgala gatve]]
|-
| align=&quot;center&quot; |10
| [[Nīcgales iela (Rīga)|Nīcgales iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; |11
| [[Stirnu iela (Rīga)|Stirnu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; |12
| Mēbeļu nams
|-
| align=&quot;center&quot; |13
| [[Ilūkstes iela (Rīga)|Ilūkstes iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; |14
| [[Purvciems (Rīga)|Purvciems]]
|-
| align=&quot;center&quot; |15
| [[Latvenergo]]
|-
| align=&quot;center&quot; |16
| [[Sergeja Eizenšteina iela|S. Eizenšteina iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; |17
| [[Biķernieku trase|Sporta bāze &quot;Biķernieki&quot;]]
|-
| align=&quot;center&quot; |18
| [[Motormuzejs (Rīga)|Motormuzejs]]
|-
| align=&quot;center&quot; |19
| [[Druvienas iela (Rīga)|Druvienas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; |20
| [[Līduma iela (Rīga)|Līduma iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; |21
| [[Hipokrāta iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; |22
| [[Mežciems (Rīga)|Mežciems]]
|-
|}
| valign=&quot;top&quot; |
{| class=&quot;wikitable&quot; align=&quot;center&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot;
! width=&quot;30&quot; |Nr.
! width=&quot;190&quot; |Nosaukums
|-
| align=&quot;center&quot; |1
| [[Mežciems (Rīga)|Mežciems]]
|-
| align=&quot;center&quot; |2
| [[Mežciema iela (Rīga)|Mežciema iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; |3
| [[Līduma iela (Rīga)|Līduma iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; |4
| [[Motormuzejs (Rīga)|Motormuzejs]]
|-
| align=&quot;center&quot; |5
| [[Biķernieku trase|Sporta bāze &quot;Biķernieki&quot;]]
|-
| align=&quot;center&quot; |6
| [[Biķernieku iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; |7
| [[Latvenergo]]
|-
| align=&quot;center&quot; |8
| [[Purvciems (Rīga)|Purvciems]]
|-
| align=&quot;center&quot; |9
| [[Ilūkstes iela (Rīga)|Ilūkstes iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; |10
| Mēbeļu nams
|-
| align=&quot;center&quot; |11
| [[Nīcgales iela (Rīga)|Nīcgales iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; |12
| [[Vaidavas iela (Rīga)|Vaidavas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; |13
| [[Ūnijas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; |14
| [[Stārķu iela (Rīga)|Stārķu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; |15
| [[Zemitāni (stacija)|Zemitānu stacija]]
|-
| align=&quot;center&quot; |16
| [[Aleksandra Čaka iela (Rīga)|Aleksandra Čaka iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; |17
| [[Tallinas iela (Rīga)|Tallinas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; |18
| [[Matīsa iela (Rīga)|Matīsa iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; |19
| [[Ģertrūdes iela (Rīga)|Ģertrūdes iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; |20
| [[Dzirnavu iela (Rīga)|Dzirnavu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; |21
| [[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]]
|-
| align=&quot;center&quot; |22
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
|}
|}

== Skatīt arī ==

* [[Rīga]]
* [[Autobusu satiksme Rīgā]]
* [[Trolejbusu satiksme Rīgā]]
* [[Tramvaju satiksme Rīgā]]
* [[Sabiedriskais transports Rīgā]]
* [[Rīgas satiksme]]
* [[Rīgas metropolitēns]]

== Piezīmes un atsauces ==&lt;!--===Piezīmes===
{{atsauces|group=P}}--&gt;

=== Atsauces ===
&lt;references group=&quot;&quot;&gt;&lt;/references&gt;

== Ārējās saites ==

* [http://www.rigassatiksme.lv/ www.rigassatiksme.lv]
{{Sabiedriskais transports Rīga}}

[[Kategorija:Trolejbusu satiksme Rīgā]]</text>
      <sha1>tj3u4sue1wuzseyt2p01mu1nk19d2ri</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Malta Eirovīzijas dziesmu konkursā</title>
    <ns>0</ns>
    <id>482180</id>
    <revision>
      <id>4468478</id>
      <parentid>4401630</parentid>
      <timestamp>2026-05-15T07:25:46Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Lasks</username>
        <id>38532</id>
      </contributor>
      <origin>4468478</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="21889" sha1="nway11yzu7eialm7g8xe34da8dp2lb4" xml:space="preserve">{{Valsts Eirovīzijas konkursā infokaste
|       valsts = [[Malta]]
|       karogs = Flag of Malta.svg
| parraiditajs = ''PBS Malta''
|   nac atlase = ''Malta Song Festival'' &lt;small&gt;(1971–1972, 1975)&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;''Malta Song for Europe'' &lt;small&gt;(1991–2011)&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;''Malta Eurovision'' &lt;small&gt;(2012–2018)&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;''X Factor Malta''&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(2019–2020)&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;''Malta Eurovision Song Contest''&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(2022—pašlaik)&lt;/small&gt;
|  pied reizes = 39 (29 fināli)
|  pirma reize = [[1971. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1971]].
|      ESC lab = 2. vieta: [[2002. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2002]]., [[2005. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2005]].
|       ESC sl = Pēdējā vieta: [[1971. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1971]]., [[1972. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1972]]., [[2006. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2006]]., [[2023. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2023]]., [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024]]
|    majaslapa = [https://www.tvm.com.mt/mt/eurovision/ ''PBS Malta'' Eirovīzijas lapa]
|     EBU lapa = [https://eurovision.tv/country/malta Maltas profils ''Eurovision.tv'' lapā]
}}
'''[[Malta]] [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursā]]''' ir piedalījusies 39 reizes, no kurām finālos ir piedalījusies 29 reizes, debitējot [[1971. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1971]]. gada konkursā. Malta joprojām nav uzvarējusi konkursā, taču ir vienīgā valsts, kas nav uzvarējusi, bet ir ieguvusi četrus rezultātus labāko trijniekā.

== Vēsture ==
Malta pirmo reizi piedalījās [[1971. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1971]]. gada konkursā, kad valsti pārstāvēja [[Džo Grehs]] ar dziesmu ''Marija l-Maltija'', kas kopvērtējumā ieguva pēdējo vietu. Arī nākamajā, [[1972. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1972]]. gada konkursā, valsts konkursā iekļuva pēdējā vietā. [[1973. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1973]]. un [[1974. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1974]]. gada konkursos Malta nepiedalījās, bet atgriezās [[1975. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1975]]. gada konkursā, taču pēc tam konkursā nepiedalījās 16 gadus pēc kārtas, atgriežoties tikai [[1991. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1991]]. gada konkursā. Pēc šīs atgriešanās rezultāti konkursā bija daudz labāki, jo 8 gadus pēc kārtas tika iegūtas vietas TOP 10.

Malta ir viena no visveiksmīgākajām valstīm rezultātu ziņā, kas nekad konkursā nav uzvarējusi, sasniedzot TOP 3 rezultātu četras reizesː [[1992. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1992]]. gada konkursā iegūstot 3. vietu, kad Maltu pārstāvēja [[Marija Spiteri]] ar dziesmu ''Little Child'', [[1998. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1998]]. gada konkursā arī iegūstot 3. vietu, kad valsti pārstāvēja [[Kiara]] ar dziesmu ''The One That I Love'', kā arī iegūstot 2. vietu gan [[2002. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2002]]. gada konkursā, kad Maltu pārstāvēja [[Ira Losko]] ar dziesmu ''7th Wonder'', atpaliekot ar 12 punktiem no konkursa uzvarētājas ''[[Marija Naumova|Marie N]]'' ar dziesmu ''[[I Wanna]]'', kas pārstāvēja [[Latvija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Latviju]], gan arī [[2005. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2005]]. gada konkursā, kad valsti pārstāvēja [[Kiara]] ar dziesmu ''Angel''. Kiara kļuva arī par vienīgo dziedātāju, kas Maltu ir pārstāvējusi 3 reizes, pēc [[2009. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2009]]. gada konkursa, kura finālā viņa ieguva 22. vietu.

Pēc 2. vietas [[2005. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2005]]. gada konkursā Malta ir ieguvusi TOP 10 rezultātus tikai divreiz — [[2013. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2013]]. gada konkursā, kad valsti pārstāvēja [[Džianluka Bezzina]] ar dziesmu ''Tomorrow'', un [[2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2021]]. gada konkursā, kad to pārstāvēja [[Destinija Čukunjēra|Destinija]] ar dziesmu ''Je Me Casse'', kad attiecīgi tika iegūta 8. un 7. vieta. Valsts arī [[2006. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2006]]. gada konkursā ieguva pēdējo vietu finālā. Kopš pusfinālu ieviešanas [[2004. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2004]]. gada konkursā Malta finālam nav kvalificējusies 9 reizesː [[2007. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2007]]., [[2008. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2008]]., [[2010. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2010]]., [[2011. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2011]]., [[2015. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2015]]., [[2017. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2017]]., [[2018. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2018]]., [[2022. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2022]]., un [[2023. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2023]]. gada konkursā.

Kopā ar [[Francija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Franciju]], [[Lielbritānija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Lielbritāniju]], [[Spānija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Spāniju]] un [[Zviedrija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Zviedriju]] Malta ir vienīgā valsts, kas nav izlaidusi nevienu konkursu kopš [[1991. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1991]]. gada konkursa. Visas Maltas pārstāvētās dziesmas kopš [[1975. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1975]]. gada konkursa ir bijušas [[Angļu valoda|angļu valodā]], ar kuru valstij bija ļauts piedalīties no [[1978. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1978]]. līdz [[1998. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1998]]. gada konkursam, kad katrai dalībvalstij bija jādzied savā oficiālajā valodā, jo tā ir viena no Maltas oficiālajām valodām. Otrā oficiālajā valodā, [[Maltiešu valoda|maltiešu]], valsts ir tikusi pārstāvēta tikai pirmajās divās dalības reizēs — [[1971. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1971]]. un [[1972. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1972]]. gada konkursā. Maltas [[2000. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2000]]. gada konkursa dziesma ''Desire'', kuru izpildīja [[Klodeta Pače]], arī sastāvēja no maltiešu valodas teksta, taču tās bija tikai 3 rindiņas.

Malta parasti ir izmantojusi nacionālo atlasi, lai izvēlētos dziesmu un izpildītāju, kas pārstāvēs valsti dziesmu konkursā. Pirmajās trīs dalības reizēs Malta savu pārstāvi izvēlējās, nosūtot ''Malta Song Festival'' (&quot;Maltas dziesmu konkursa&quot;), kas noticis jau kopš [[1960. gads|1960]]. gada, uzvarētāju piedalīties Eirovīzijā. Pēc atgriešanās [[1991. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1991]]. gada konkursā Malta ir izmantojusi nacionālās atlases ar dažādiem nosaukumiem, lai izvēlētos savu pārstāvi, kā ''l-Festival Kanzunetta għall-Ewropa'', ''Malta Eurovision Song Contest'' un ''Malta Eurosong''. Nacionālās atlases rīko [[Maltas Sabiedriskā televīzija]] (PBS), kas arī pārraida un nodrošina valsts dalību Eirovīzijas dziesmu konkursā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.esctoday.com/news/read/14513|title=Malta: National final on 20th February|last=Stella|first=Floras|date={{Dat|2009|11|19||bez}}|publisher=ESCToday|archive-url=https://web.archive.org/web/20091121181936/http://esctoday.com/news/read/14513|archive-date={{Dat|2009|11|21||bez}}|access-date={{Dat|2009|12|16||bez}}|language=en}}&lt;/ref&gt; Pēc neiekļūšanas [[2017. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2017]]. un [[2018. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2018]]. gada konkursu finālos PBS nolēma, ka tā vairs nerīkos nacionālo atlasi un tā vietā valsti pārstāvēs Maltas [[X Faktors|X Faktora]] versijas ''X Factor Malta'', kuru arī pārraida PBS, uzvarētājs, dziesmu izvēloties pēc tam. Šāda atlases kārtība tika izmantota [[2019. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2019]]. un [[2020. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2020]]. gada konkursiem,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://esctoday.com/167509/malta-pbs-confirms-participation-in-eurovision-2019-x-factor-malta-winner-to-israel/|title=Eurovision Malta: PBS confirms participation in Eurovision 2019; X Factor Malta winner to Israel|last=Jiandani|first=Sanjay (Sergio)|website=ESCToday|access-date={{Dat|2021|4|4||bez}}|date={{Dat|2018|6|20||bez}}|language=en}}&lt;/ref&gt; kad attiecīgi tika izvēlēta [[Mikela Pače|Mikela]] un [[Destinija Čukunjēra|Destinija]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://wiwibloggs.com/2019/01/26/michela-pace-wins-grand-final-x-factor-malta/231907/|title=Michela Pace wins grand final of X Factor Malta and will represent Malta at Eurovision 2019|website=Wiwibloggs|access-date={{Dat|2021|4|4||bez}}|date={{Dat|2019|1|26||bez}}|last=Gallagher|first=Robyn|language=en|archive-date={{dat|2020|01|06||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20200106145429/https://wiwibloggs.com/2019/01/26/michela-pace-wins-grand-final-x-factor-malta/231907/}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.maltatoday.com.mt/arts/entertainment/100261/destiny_wins_x_factor_will_represent_malta_in_eurovision|title=Destiny wins X Factor, will represent Malta in Eurovision||last=Sansone|first=Kurt|work=Malta Today|access-date={{Dat|2021|4|4||bez}}|date={{Dat|2020|2|8||bez}}|language=en}}&lt;/ref&gt;

== Maltas pārstāvji Eirovīzijā ==
: {{colorbox|#FFCC33}} ''Uzvarētāji''
: {{colorbox|#CCCCCC}} ''Otrā vieta''
: {{colorbox|#cc9966}} ''Trešā vieta''
: {{colorbox|#FE8080}} ''Pēdējā vieta''
: {{colorbox|#FFCDBD}} ''Nekvalificējās finālam''
 
{| class=&quot;sortable wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em auto 1em auto&quot;
! width=&quot;60&quot; | Gads
! width=&quot;200&quot; | Izpildītājs
! width=&quot;200&quot; | Dziesma
! width=&quot;80&quot; | Valoda
! width=&quot;20&quot; | Fināls
! width=&quot;20&quot; | Punkti
! width=&quot;20&quot; | Pusfināls
! width=&quot;20&quot; | Punkti
|- bgcolor=&quot;#FF8080&quot;
| align=&quot;center&quot; | {{flagicon|Īrija}} [[1971. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1971]]
| [[Džo Grehs]]
| ''Marija l-Maltija''
| [[Maltiešu valoda|Maltiešu]]
| align=&quot;center&quot; | 18.
| align=&quot;center&quot; | 52
| colspan=&quot;2&quot; rowspan=&quot;12&quot; {{N/A|Nav pusfinālu}}
|- bgcolor=&quot;#FF8080&quot;
| align=&quot;center&quot; | {{flagicon|Lielbritānija}} [[1972. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1972]]
| [[Helēna un Jozefs]]
| ''L-imħabba''
| Maltiešu
| align=&quot;center&quot; | 18.
| align=&quot;center&quot; | 48
|-
| {{N/A|[[1973. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1973]]}}
| colspan=&quot;5&quot; {{N/A|Nepiedalījās}}
|-
| {{N/A|[[1974. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1974]]}}
| [[Enco Gusmans]]
| ''Paċi fid-Dinja''
| Maltiešu
| colspan=&quot;2&quot; {{N/A|Izstājās}}
|-
| align=&quot;center&quot; | {{flagicon|Zviedrija}} [[1975. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1975]]
| [[Renato Mikalefs|Renato]]
| ''Singing This Song''
| [[Angļu valoda|Angļu]]
| align=&quot;center&quot; | 12.
| align=&quot;center&quot; | 32
|-
| {{N/A|[[1976. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1976]]}}
| [[Enco Gusmans]]
| ''Sing Your Song Country Boy''
| Angļu
| colspan=&quot;2&quot; {{N/A|Izstājās}}
|-
| colspan=&quot;6&quot; {{N/A|Nepiedalījās no [[1977. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1977.]] līdz [[1990. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1990.]] gada konkursam.}}
|-
| align=&quot;center&quot; | {{flagicon|Itālija}} [[1991. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1991]]
| [[Pauls Džiordimaina]] un [[Džordžina Abela|Džordžina]]
| ''Could It Be''
| Angļu
| align=&quot;center&quot; | 6.
| align=&quot;center&quot; | 106
|- bgcolor=&quot;#cc9966&quot;
| align=&quot;center&quot; | {{flagicon|Zviedrija}} [[1992. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1992]]
| [[Marija Spiteri]]
| ''Little Child''
| Angļu
| align=&quot;center&quot; | 3.
| align=&quot;center&quot; | 123
|-
| align=&quot;center&quot; | {{flagicon|Īrija}} [[1993. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1993]]
| [[Viljams Mandžions]]
| ''This Time''
| Angļu
| align=&quot;center&quot; | 8.
| align=&quot;center&quot; | 69
|-
| align=&quot;center&quot; | {{flagicon|Īrija}} [[1994. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1994]]
| ''[[Chris &amp; Moira]]''
| ''More Than Love''
| Angļu
| align=&quot;center&quot; | 5.
| align=&quot;center&quot; | 97
|-
| align=&quot;center&quot; | {{flagicon|Īrija}} [[1995. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1995]]
| [[Maiks Spiteri]]
| ''Keep Me In Mind''
| Angļu
| align=&quot;center&quot; | 10.
| align=&quot;center&quot; | 76
|-
| align=&quot;center&quot; | {{flagicon|Norvēģija}} [[1996. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1996]]
| [[Miriama Kristine]]
| ''In a Woman's Heart''
| Angļu
| align=&quot;center&quot; | 10.
| align=&quot;center&quot; | 68
| align=&quot;center&quot; | 4.
| align=&quot;center&quot; | 138
|-
| align=&quot;center&quot; | {{flagicon|Īrija}} [[1997. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1997]]
| [[Debija Skeri]]
| ''Let Me Fly''
| Angļu
| align=&quot;center&quot; | 9.
| align=&quot;center&quot; | 66
| colspan=&quot;2&quot; rowspan=&quot;7&quot; {{N/A|Nav pusfinālu}}
|- bgcolor=&quot;#cc9966&quot;
| align=&quot;center&quot; | {{flagicon|Lielbritānija}} [[1998. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1998]]
| [[Kiara]]
| ''The One That I Love''
| Angļu
| align=&quot;center&quot; | 3.
| align=&quot;center&quot; | 165
|-
| align=&quot;center&quot; | {{flagicon|Izraēla}} [[1999. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1999]]
| ''[[Times Three]]''
| ''Believe 'n Peace''
| Angļu
| align=&quot;center&quot; | 15.
| align=&quot;center&quot; | 32
|-
| align=&quot;center&quot; | {{flagicon|Zviedrija}} [[2000. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2000]]
| [[Klodeta Pače]]
| ''Desire''
| Angļu{{efn|name=Desire|Sastāv no dažiem vārdiem [[Maltiešu valoda|maltiski]]}}
| align=&quot;center&quot; | 8.
| align=&quot;center&quot; | 73
|-
| align=&quot;center&quot; | {{flagicon|Dānija}} [[2001. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2001]]
| [[Fabrīcio Faniello]]
| ''Another Summer Night''
| Angļu
| align=&quot;center&quot; | 9.
| align=&quot;center&quot; | 48
|- bgcolor=&quot;#CCCCCC&quot;
| align=&quot;center&quot; | {{flagicon|Igaunija}} [[2002. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2002]]
| [[Ira Losko]]
| ''7th Wonder''
| Angļu
| align=&quot;center&quot; | 2.
| align=&quot;center&quot; | 164
|-
| align=&quot;center&quot; | {{flagicon|Latvija}} [[2003. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2003]]
| [[Lina Čirkopa]]
| ''To Dream Again''
| Angļu
| align=&quot;center&quot; | 25.
| align=&quot;center&quot; | 4
|-
| align=&quot;center&quot; | {{flagicon|Turcija}} [[2004. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2004]]
| ''[[Julie &amp; Ludwig]]''
| ''On Again... Off Again''
| Angļu
| align=&quot;center&quot; | 12.
| align=&quot;center&quot; | 50
| align=&quot;center&quot; | 8.
| align=&quot;center&quot; | 74
|- bgcolor=&quot;#CCCCCC&quot;
| align=&quot;center&quot; | {{flagicon|Ukraina}} [[2005. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2005]]
| [[Kiara]]
| ''Angel''
| Angļu
| align=&quot;center&quot; | 2.
| align=&quot;center&quot; | 192
| colspan=&quot;2&quot; {{N/A|Iepriekšējā gada TOP 12}}
|- bgcolor=&quot;#FF8080&quot;
| align=&quot;center&quot; | {{flagicon|Grieķija}} [[2006. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2006]]
| [[Fabricio Faniello]]
| ''I Do''
| Angļu
| align=&quot;center&quot; | 24.
| align=&quot;center&quot; | 1
| colspan=&quot;2&quot; {{N/A|Iepriekšējā gada TOP 11}}
|- bgcolor=&quot;#FFCDBD&quot;
| align=&quot;center&quot; | {{flagicon|Somija}} [[2007. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2007]]
| [[Olivija Luisa]]
| ''Vertigo''
| Angļu
| colspan=&quot;2&quot; rowspan=&quot;2&quot; {{N/A|Nekvalificējās}}
| align=&quot;center&quot; | 25.
| align=&quot;center&quot; | 15
|- bgcolor=&quot;#FFCDBD&quot;
| align=&quot;center&quot; | {{flagicon|Serbija}} [[2008. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2008]]
| ''[[Morena]]''
| ''Vodka''
| Angļu
| align=&quot;center&quot; | 14.
| align=&quot;center&quot; | 38
|-
| align=&quot;center&quot; | {{flagicon|Krievija}} [[2009. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2009]]
| [[Kiara]]
| ''What If We''
| Angļu
| align=&quot;center&quot; | 22.
| align=&quot;center&quot; | 31
| align=&quot;center&quot; | 6.
| align=&quot;center&quot; | 86
|- bgcolor=&quot;#FFCDBD&quot;
| align=&quot;center&quot; | {{flagicon|Norvēģija}} [[2010. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2010]]
| [[Tea Gereta]]
| ''My Dream''
| Angļu
| colspan=&quot;2&quot; rowspan=&quot;2&quot; {{N/A|Nekvalificējās}}
| align=&quot;center&quot; | 12.
| align=&quot;center&quot; | 45
|- bgcolor=&quot;#FFCDBD&quot;
| align=&quot;center&quot; | {{flagicon|Vācija}} [[2011. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2011]]
| [[Glena Vella]]
| ''One life''
| Angļu
| align=&quot;center&quot; | 11.
| align=&quot;center&quot; | 54
|-
| align=&quot;center&quot; | {{flagicon|Azerbaidžāna}} [[2012. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2012]]
| [[Kurts Kaleja]]
| ''This Is the Night''
| Angļu
| align=&quot;center&quot; | 21.
| align=&quot;center&quot; | 41
| align=&quot;center&quot; | 7.
| align=&quot;center&quot; | 70
|-
| align=&quot;center&quot; | {{flagicon|Zviedrija}} [[2013. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2013]]
| [[Džianluka Bezzina]]
| ''Tomorrow''
| Angļu
| align=&quot;center&quot; | 8.
| align=&quot;center&quot; | 120
| align=&quot;center&quot; | 4.
| align=&quot;center&quot; | 118
|-
| align=&quot;center&quot; | {{flagicon|Dānija}} [[2014. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2014]]
| ''[[Firelight (grupa)|Firelight]]''
| ''Coming Home''
| Angļu
| align=&quot;center&quot; | 23.
| align=&quot;center&quot; | 32
| align=&quot;center&quot; | 9.
| align=&quot;center&quot; | 63
|- bgcolor=&quot;#FFCDBD&quot;
| align=&quot;center&quot; | {{flagicon|Austrija}} [[2015. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2015]]
| [[Ambera Bondina|Ambera]]
| ''Warrior''
| Angļu
| colspan=&quot;2&quot; {{N/A|Nekvalificējās}}
| align=&quot;center&quot; | 11.
| align=&quot;center&quot; | 43
|-
| align=&quot;center&quot; | {{flagicon|Zviedrija}} [[2016. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2016]]
| [[Ira Losko]]
| ''Walk on Water''
| Angļu
| align=&quot;center&quot; | 12.
| align=&quot;center&quot; | 153
| bgcolor=&quot;#CC9966&quot; align=&quot;center&quot; | 3.
| bgcolor=&quot;#CC9966&quot; align=&quot;center&quot; | 209
|- bgcolor=&quot;#FFCDBD&quot;
| align=&quot;center&quot; | {{flagicon|Ukraina}} [[2017. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2017]]
| [[Klaudija Faniello]]
| ''Breathlessly''
| Angļu
| colspan=&quot;2&quot; rowspan=&quot;2&quot; {{N/A|Nekvalificējās}}
| align=&quot;center&quot; | 16.
| align=&quot;center&quot; | 55
|- bgcolor=&quot;#FFCDBD&quot;
| align=&quot;center&quot; | {{flagicon|Portugāle}} [[2018. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2018]]
| [[Kristabella Borga|Kristabella]]
| ''Taboo''
| Angļu
| align=&quot;center&quot; | 13.
| align=&quot;center&quot; | 101
|-
| align=&quot;center&quot; | {{flagicon|Izraēla}} [[2019. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2019]]
| [[Mikela Pače|Mikela]]
| ''Chameleon''
| Angļu
| align=&quot;center&quot; | 14.
| align=&quot;center&quot; | 107
| align=&quot;center&quot; | 8.
| align=&quot;center&quot; | 157
|-
| {{N/A|[[2020. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|&lt;s&gt;2020&lt;/s&gt;]]}}
| rowspan=&quot;2&quot; | [[Destinija Čukunjēra|Destinija]]
| ''All of My Love''
| Angļu
| colspan=&quot;4&quot; {{N/A|Konkurss nenotika}}&lt;small&gt;{{efn|name=atcelts|Konkurss tika atcelts [[COVID-19 pandēmija]]s dēļ}}&lt;/small&gt;
|-
| align=&quot;center&quot; | {{flagicon|Nīderlande}} [[2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2021]]
| ''Je me casse''
| Angļu{{efn|name=Je me casse|Sastāv no atkārtotas frāzes [[Franču valoda|franciski]]}}
| align=&quot;center&quot; | 7.
| align=&quot;center&quot; | 255
| bgcolor=&quot;#FFCC33&quot; align=&quot;center&quot; | 1.
| bgcolor=&quot;#FFCC33&quot; align=&quot;center&quot; | 325
|- bgcolor=&quot;#FFCDBD&quot;
| align=&quot;center&quot; | {{flagicon|Itālija}} [[2022. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2022]]
| [[Emma Maskata]]
| ''I Am What I Am''
| Angļu
| rowspan=&quot;3&quot; colspan=&quot;2&quot; {{N/A|Nekvalificējās}}
| align=&quot;center&quot; | 16.
| align=&quot;center&quot; | 47
|- bgcolor=&quot;#FFCDBD&quot;
| align=&quot;center&quot; | {{flagicon|Lielbritānija}} [[2023. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2023]]
| ''[[The Busker]]''
| ''Dance (Our Own Party)''
| Angļu
| bgcolor=&quot;#FE8080&quot; align=&quot;center&quot; | 15.
| bgcolor=&quot;#FE8080&quot; align=&quot;center&quot; | 3
|-  bgcolor=&quot;#FFCDBD&quot;
| align=&quot;center&quot; | {{flagicon|Zviedrija}} [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024]]
| [[Sāra Boniči]]
| ''Loop''
| Angļu
| bgcolor=&quot;#FE8080&quot; align=&quot;center&quot; | 16.
| bgcolor=&quot;#FE8080&quot; align=&quot;center&quot; | 13
|- 
| align=&quot;center&quot; | {{flagicon|Šveice}} [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025]]
| [[Miriana Konte]]
| ''Serving''
| Angļu
| align=&quot;center&quot; | 17.
| align=&quot;center&quot; | 91
| align=&quot;center&quot; | 9.
| align=&quot;center&quot; | 53
|-
| align=&quot;center&quot; | {{flagicon|Austrija}} [[2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2026]]
| ''[[Aidan]]''
| ''Bella''
| Angļu, Maltiešu
| align=&quot;center&quot; | 
| align=&quot;center&quot; | 
| align=&quot;center&quot; | 
| align=&quot;center&quot; | 
|}

== Galerija ==
&lt;center&gt;&lt;gallery widths=&quot;120&quot; heights=&quot;140&quot; perrow=&quot;6&quot;&gt;
Attēls:Julie &amp; Ludwig.jpg|&lt;small&gt;''[[Julie &amp; Ludwig]]'' [[2004. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2004]]. gada konkursā [[Stambula|Stambulā]], [[Turcija|Turcijā]].&lt;/small&gt;
Attēls:ESC 2007 Malta - Olivia Lewis - Vertigo.jpg|&lt;small&gt;[[Olivija Luisa]] [[2007. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2007]]. gada konkursā [[Helsinki|Helsinkos]], [[Somija|Somijā]].&lt;/small&gt;
Attēls:Flickr - proteusbcn - Semifinal 2 Eurovision 2008 (60).jpg|&lt;small&gt;''[[Morena]]'' [[2008. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2008]]. gada konkursā [[Belgrada|Belgradā]], [[Serbija|Serbijā]].&lt;/small&gt;
Attēls:Flickr - aktivioslo - Thea Garrett - Malta (2) cropped.jpg|&lt;small&gt;[[Tea Gereta]] [[2010. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2010]]. gada konkursā [[Oslo]], [[Norvēģija|Norvēģijā]].&lt;/small&gt;
Attēls:ESC2013 - Malta 05.jpg|&lt;small&gt;[[Džianluka Bezzina]] [[2013. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2013]]. gada konkursā [[Malme|Malmē]], [[Zviedrija|Zviedrijā]].&lt;/small&gt;
Attēls:ESC2014 - Malta 01 (crop).jpg|&lt;small&gt;''[[Firelight (grupa)|Firelight]]'' [[2014. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2014]]. gada konkursā [[Kopenhāgena|Kopenhāgenā]], [[Dānija|Dānijā]].&lt;/small&gt;
Attēls:20150520 ESC 2015 Amber 3334.jpg|&lt;small&gt;[[Ambera Bondina|Ambera]] [[2015. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2015]]. gada konkursā [[Vīne|Vīnē]], [[Austrija|Austrijā]].&lt;/small&gt;
Attēls:ESC2016 - Malta 11.jpg|&lt;small&gt;[[Ira Losko]] [[2016. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2016]]. gada konkursā [[Stokholma|Stokholmā]], [[Zviedrija|Zviedrijā]].&lt;/small&gt;
Attēls:ESC 2017 - Malta 03.jpg|&lt;small&gt;[[Klaudija Faniello]] [[2017. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2017]]. gada konkursā [[Kijiva|Kijivā]], [[Ukraina|Ukrainā]].&lt;/small&gt;
Attēls:ESC2018 - Malta 02.jpg|&lt;small&gt;[[Kristabella Borga|Kristabella]] [[2018. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2018]]. gada konkursā [[Lisabona|Lisabonā]], [[Portugāle|Portugālē]].&lt;/small&gt;
Attēls:Eurovision 2019 Malta.jpg|&lt;small&gt;[[Mikela Pače|Mikela]] [[2019. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2019]]. gada konkursā [[Telaviva|Telavivā]], [[Izraēla|Izraēlā]].&lt;/small&gt; 
&lt;/gallery&gt;&lt;/center&gt;

== Piezīmes un atsauces ==

=== Piezīmes ===
{{notelist}}

=== Atsauces ===
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://www.tvm.com.mt/mt/eurovision/ ''PBS Malta'' Eirovīzijas lapa]
* [https://eurovision.tv/country/malta Maltas profils ''Eurovision.tv'' lapā]
* [https://eurovisionworld.com/eurovision/malta Maltas pārstāvju un rezultātu uzskaitījums — ''EUROVISIONWORLD.COM'']

{{Eirovīzijas dziesmu konkursa valstis}}

[[Kategorija:Maltas mūzika]]
[[Kategorija:Valstis Eirovīzijas dziesmu konkursā]]</text>
      <sha1>nway11yzu7eialm7g8xe34da8dp2lb4</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4468479</id>
      <parentid>4468478</parentid>
      <timestamp>2026-05-15T07:27:02Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Lasks</username>
        <id>38532</id>
      </contributor>
      <origin>4468479</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="21889" sha1="kkjjwkpj95lnr420mfi5wjmqx1ul1u7" xml:space="preserve">{{Valsts Eirovīzijas konkursā infokaste
|       valsts = [[Malta]]
|       karogs = Flag of Malta.svg
| parraiditajs = ''PBS Malta''
|   nac atlase = ''Malta Song Festival'' &lt;small&gt;(1971–1972, 1975)&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;''Malta Song for Europe'' &lt;small&gt;(1991–2011)&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;''Malta Eurovision'' &lt;small&gt;(2012–2018)&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;''X Factor Malta''&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(2019–2020)&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;''Malta Eurovision Song Contest''&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(2022—pašlaik)&lt;/small&gt;
|  pied reizes = 38 (28 fināli)
|  pirma reize = [[1971. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1971]].
|      ESC lab = 2. vieta: [[2002. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2002]]., [[2005. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2005]].
|       ESC sl = Pēdējā vieta: [[1971. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1971]]., [[1972. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1972]]., [[2006. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2006]]., [[2023. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2023]]., [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024]]
|    majaslapa = [https://www.tvm.com.mt/mt/eurovision/ ''PBS Malta'' Eirovīzijas lapa]
|     EBU lapa = [https://eurovision.tv/country/malta Maltas profils ''Eurovision.tv'' lapā]
}}
'''[[Malta]] [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursā]]''' ir piedalījusies 38 reizes, no kurām finālos ir piedalījusies 28 reizes, debitējot [[1971. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1971]]. gada konkursā. Malta joprojām nav uzvarējusi konkursā, taču ir vienīgā valsts, kas nav uzvarējusi, bet ir ieguvusi četrus rezultātus labāko trijniekā.

== Vēsture ==
Malta pirmo reizi piedalījās [[1971. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1971]]. gada konkursā, kad valsti pārstāvēja [[Džo Grehs]] ar dziesmu ''Marija l-Maltija'', kas kopvērtējumā ieguva pēdējo vietu. Arī nākamajā, [[1972. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1972]]. gada konkursā, valsts konkursā iekļuva pēdējā vietā. [[1973. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1973]]. un [[1974. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1974]]. gada konkursos Malta nepiedalījās, bet atgriezās [[1975. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1975]]. gada konkursā, taču pēc tam konkursā nepiedalījās 16 gadus pēc kārtas, atgriežoties tikai [[1991. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1991]]. gada konkursā. Pēc šīs atgriešanās rezultāti konkursā bija daudz labāki, jo 8 gadus pēc kārtas tika iegūtas vietas TOP 10.

Malta ir viena no visveiksmīgākajām valstīm rezultātu ziņā, kas nekad konkursā nav uzvarējusi, sasniedzot TOP 3 rezultātu četras reizesː [[1992. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1992]]. gada konkursā iegūstot 3. vietu, kad Maltu pārstāvēja [[Marija Spiteri]] ar dziesmu ''Little Child'', [[1998. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1998]]. gada konkursā arī iegūstot 3. vietu, kad valsti pārstāvēja [[Kiara]] ar dziesmu ''The One That I Love'', kā arī iegūstot 2. vietu gan [[2002. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2002]]. gada konkursā, kad Maltu pārstāvēja [[Ira Losko]] ar dziesmu ''7th Wonder'', atpaliekot ar 12 punktiem no konkursa uzvarētājas ''[[Marija Naumova|Marie N]]'' ar dziesmu ''[[I Wanna]]'', kas pārstāvēja [[Latvija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Latviju]], gan arī [[2005. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2005]]. gada konkursā, kad valsti pārstāvēja [[Kiara]] ar dziesmu ''Angel''. Kiara kļuva arī par vienīgo dziedātāju, kas Maltu ir pārstāvējusi 3 reizes, pēc [[2009. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2009]]. gada konkursa, kura finālā viņa ieguva 22. vietu.

Pēc 2. vietas [[2005. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2005]]. gada konkursā Malta ir ieguvusi TOP 10 rezultātus tikai divreiz — [[2013. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2013]]. gada konkursā, kad valsti pārstāvēja [[Džianluka Bezzina]] ar dziesmu ''Tomorrow'', un [[2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2021]]. gada konkursā, kad to pārstāvēja [[Destinija Čukunjēra|Destinija]] ar dziesmu ''Je Me Casse'', kad attiecīgi tika iegūta 8. un 7. vieta. Valsts arī [[2006. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2006]]. gada konkursā ieguva pēdējo vietu finālā. Kopš pusfinālu ieviešanas [[2004. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2004]]. gada konkursā Malta finālam nav kvalificējusies 9 reizesː [[2007. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2007]]., [[2008. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2008]]., [[2010. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2010]]., [[2011. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2011]]., [[2015. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2015]]., [[2017. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2017]]., [[2018. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2018]]., [[2022. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2022]]., un [[2023. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2023]]. gada konkursā.

Kopā ar [[Francija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Franciju]], [[Lielbritānija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Lielbritāniju]], [[Spānija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Spāniju]] un [[Zviedrija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Zviedriju]] Malta ir vienīgā valsts, kas nav izlaidusi nevienu konkursu kopš [[1991. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1991]]. gada konkursa. Visas Maltas pārstāvētās dziesmas kopš [[1975. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1975]]. gada konkursa ir bijušas [[Angļu valoda|angļu valodā]], ar kuru valstij bija ļauts piedalīties no [[1978. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1978]]. līdz [[1998. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1998]]. gada konkursam, kad katrai dalībvalstij bija jādzied savā oficiālajā valodā, jo tā ir viena no Maltas oficiālajām valodām. Otrā oficiālajā valodā, [[Maltiešu valoda|maltiešu]], valsts ir tikusi pārstāvēta tikai pirmajās divās dalības reizēs — [[1971. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1971]]. un [[1972. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1972]]. gada konkursā. Maltas [[2000. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2000]]. gada konkursa dziesma ''Desire'', kuru izpildīja [[Klodeta Pače]], arī sastāvēja no maltiešu valodas teksta, taču tās bija tikai 3 rindiņas.

Malta parasti ir izmantojusi nacionālo atlasi, lai izvēlētos dziesmu un izpildītāju, kas pārstāvēs valsti dziesmu konkursā. Pirmajās trīs dalības reizēs Malta savu pārstāvi izvēlējās, nosūtot ''Malta Song Festival'' (&quot;Maltas dziesmu konkursa&quot;), kas noticis jau kopš [[1960. gads|1960]]. gada, uzvarētāju piedalīties Eirovīzijā. Pēc atgriešanās [[1991. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1991]]. gada konkursā Malta ir izmantojusi nacionālās atlases ar dažādiem nosaukumiem, lai izvēlētos savu pārstāvi, kā ''l-Festival Kanzunetta għall-Ewropa'', ''Malta Eurovision Song Contest'' un ''Malta Eurosong''. Nacionālās atlases rīko [[Maltas Sabiedriskā televīzija]] (PBS), kas arī pārraida un nodrošina valsts dalību Eirovīzijas dziesmu konkursā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.esctoday.com/news/read/14513|title=Malta: National final on 20th February|last=Stella|first=Floras|date={{Dat|2009|11|19||bez}}|publisher=ESCToday|archive-url=https://web.archive.org/web/20091121181936/http://esctoday.com/news/read/14513|archive-date={{Dat|2009|11|21||bez}}|access-date={{Dat|2009|12|16||bez}}|language=en}}&lt;/ref&gt; Pēc neiekļūšanas [[2017. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2017]]. un [[2018. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2018]]. gada konkursu finālos PBS nolēma, ka tā vairs nerīkos nacionālo atlasi un tā vietā valsti pārstāvēs Maltas [[X Faktors|X Faktora]] versijas ''X Factor Malta'', kuru arī pārraida PBS, uzvarētājs, dziesmu izvēloties pēc tam. Šāda atlases kārtība tika izmantota [[2019. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2019]]. un [[2020. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2020]]. gada konkursiem,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://esctoday.com/167509/malta-pbs-confirms-participation-in-eurovision-2019-x-factor-malta-winner-to-israel/|title=Eurovision Malta: PBS confirms participation in Eurovision 2019; X Factor Malta winner to Israel|last=Jiandani|first=Sanjay (Sergio)|website=ESCToday|access-date={{Dat|2021|4|4||bez}}|date={{Dat|2018|6|20||bez}}|language=en}}&lt;/ref&gt; kad attiecīgi tika izvēlēta [[Mikela Pače|Mikela]] un [[Destinija Čukunjēra|Destinija]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://wiwibloggs.com/2019/01/26/michela-pace-wins-grand-final-x-factor-malta/231907/|title=Michela Pace wins grand final of X Factor Malta and will represent Malta at Eurovision 2019|website=Wiwibloggs|access-date={{Dat|2021|4|4||bez}}|date={{Dat|2019|1|26||bez}}|last=Gallagher|first=Robyn|language=en|archive-date={{dat|2020|01|06||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20200106145429/https://wiwibloggs.com/2019/01/26/michela-pace-wins-grand-final-x-factor-malta/231907/}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.maltatoday.com.mt/arts/entertainment/100261/destiny_wins_x_factor_will_represent_malta_in_eurovision|title=Destiny wins X Factor, will represent Malta in Eurovision||last=Sansone|first=Kurt|work=Malta Today|access-date={{Dat|2021|4|4||bez}}|date={{Dat|2020|2|8||bez}}|language=en}}&lt;/ref&gt;

== Maltas pārstāvji Eirovīzijā ==
: {{colorbox|#FFCC33}} ''Uzvarētāji''
: {{colorbox|#CCCCCC}} ''Otrā vieta''
: {{colorbox|#cc9966}} ''Trešā vieta''
: {{colorbox|#FE8080}} ''Pēdējā vieta''
: {{colorbox|#FFCDBD}} ''Nekvalificējās finālam''
 
{| class=&quot;sortable wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em auto 1em auto&quot;
! width=&quot;60&quot; | Gads
! width=&quot;200&quot; | Izpildītājs
! width=&quot;200&quot; | Dziesma
! width=&quot;80&quot; | Valoda
! width=&quot;20&quot; | Fināls
! width=&quot;20&quot; | Punkti
! width=&quot;20&quot; | Pusfināls
! width=&quot;20&quot; | Punkti
|- bgcolor=&quot;#FF8080&quot;
| align=&quot;center&quot; | {{flagicon|Īrija}} [[1971. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1971]]
| [[Džo Grehs]]
| ''Marija l-Maltija''
| [[Maltiešu valoda|Maltiešu]]
| align=&quot;center&quot; | 18.
| align=&quot;center&quot; | 52
| colspan=&quot;2&quot; rowspan=&quot;12&quot; {{N/A|Nav pusfinālu}}
|- bgcolor=&quot;#FF8080&quot;
| align=&quot;center&quot; | {{flagicon|Lielbritānija}} [[1972. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1972]]
| [[Helēna un Jozefs]]
| ''L-imħabba''
| Maltiešu
| align=&quot;center&quot; | 18.
| align=&quot;center&quot; | 48
|-
| {{N/A|[[1973. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1973]]}}
| colspan=&quot;5&quot; {{N/A|Nepiedalījās}}
|-
| {{N/A|[[1974. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1974]]}}
| [[Enco Gusmans]]
| ''Paċi fid-Dinja''
| Maltiešu
| colspan=&quot;2&quot; {{N/A|Izstājās}}
|-
| align=&quot;center&quot; | {{flagicon|Zviedrija}} [[1975. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1975]]
| [[Renato Mikalefs|Renato]]
| ''Singing This Song''
| [[Angļu valoda|Angļu]]
| align=&quot;center&quot; | 12.
| align=&quot;center&quot; | 32
|-
| {{N/A|[[1976. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1976]]}}
| [[Enco Gusmans]]
| ''Sing Your Song Country Boy''
| Angļu
| colspan=&quot;2&quot; {{N/A|Izstājās}}
|-
| colspan=&quot;6&quot; {{N/A|Nepiedalījās no [[1977. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1977.]] līdz [[1990. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1990.]] gada konkursam.}}
|-
| align=&quot;center&quot; | {{flagicon|Itālija}} [[1991. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1991]]
| [[Pauls Džiordimaina]] un [[Džordžina Abela|Džordžina]]
| ''Could It Be''
| Angļu
| align=&quot;center&quot; | 6.
| align=&quot;center&quot; | 106
|- bgcolor=&quot;#cc9966&quot;
| align=&quot;center&quot; | {{flagicon|Zviedrija}} [[1992. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1992]]
| [[Marija Spiteri]]
| ''Little Child''
| Angļu
| align=&quot;center&quot; | 3.
| align=&quot;center&quot; | 123
|-
| align=&quot;center&quot; | {{flagicon|Īrija}} [[1993. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1993]]
| [[Viljams Mandžions]]
| ''This Time''
| Angļu
| align=&quot;center&quot; | 8.
| align=&quot;center&quot; | 69
|-
| align=&quot;center&quot; | {{flagicon|Īrija}} [[1994. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1994]]
| ''[[Chris &amp; Moira]]''
| ''More Than Love''
| Angļu
| align=&quot;center&quot; | 5.
| align=&quot;center&quot; | 97
|-
| align=&quot;center&quot; | {{flagicon|Īrija}} [[1995. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1995]]
| [[Maiks Spiteri]]
| ''Keep Me In Mind''
| Angļu
| align=&quot;center&quot; | 10.
| align=&quot;center&quot; | 76
|-
| align=&quot;center&quot; | {{flagicon|Norvēģija}} [[1996. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1996]]
| [[Miriama Kristine]]
| ''In a Woman's Heart''
| Angļu
| align=&quot;center&quot; | 10.
| align=&quot;center&quot; | 68
| align=&quot;center&quot; | 4.
| align=&quot;center&quot; | 138
|-
| align=&quot;center&quot; | {{flagicon|Īrija}} [[1997. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1997]]
| [[Debija Skeri]]
| ''Let Me Fly''
| Angļu
| align=&quot;center&quot; | 9.
| align=&quot;center&quot; | 66
| colspan=&quot;2&quot; rowspan=&quot;7&quot; {{N/A|Nav pusfinālu}}
|- bgcolor=&quot;#cc9966&quot;
| align=&quot;center&quot; | {{flagicon|Lielbritānija}} [[1998. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1998]]
| [[Kiara]]
| ''The One That I Love''
| Angļu
| align=&quot;center&quot; | 3.
| align=&quot;center&quot; | 165
|-
| align=&quot;center&quot; | {{flagicon|Izraēla}} [[1999. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1999]]
| ''[[Times Three]]''
| ''Believe 'n Peace''
| Angļu
| align=&quot;center&quot; | 15.
| align=&quot;center&quot; | 32
|-
| align=&quot;center&quot; | {{flagicon|Zviedrija}} [[2000. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2000]]
| [[Klodeta Pače]]
| ''Desire''
| Angļu{{efn|name=Desire|Sastāv no dažiem vārdiem [[Maltiešu valoda|maltiski]]}}
| align=&quot;center&quot; | 8.
| align=&quot;center&quot; | 73
|-
| align=&quot;center&quot; | {{flagicon|Dānija}} [[2001. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2001]]
| [[Fabrīcio Faniello]]
| ''Another Summer Night''
| Angļu
| align=&quot;center&quot; | 9.
| align=&quot;center&quot; | 48
|- bgcolor=&quot;#CCCCCC&quot;
| align=&quot;center&quot; | {{flagicon|Igaunija}} [[2002. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2002]]
| [[Ira Losko]]
| ''7th Wonder''
| Angļu
| align=&quot;center&quot; | 2.
| align=&quot;center&quot; | 164
|-
| align=&quot;center&quot; | {{flagicon|Latvija}} [[2003. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2003]]
| [[Lina Čirkopa]]
| ''To Dream Again''
| Angļu
| align=&quot;center&quot; | 25.
| align=&quot;center&quot; | 4
|-
| align=&quot;center&quot; | {{flagicon|Turcija}} [[2004. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2004]]
| ''[[Julie &amp; Ludwig]]''
| ''On Again... Off Again''
| Angļu
| align=&quot;center&quot; | 12.
| align=&quot;center&quot; | 50
| align=&quot;center&quot; | 8.
| align=&quot;center&quot; | 74
|- bgcolor=&quot;#CCCCCC&quot;
| align=&quot;center&quot; | {{flagicon|Ukraina}} [[2005. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2005]]
| [[Kiara]]
| ''Angel''
| Angļu
| align=&quot;center&quot; | 2.
| align=&quot;center&quot; | 192
| colspan=&quot;2&quot; {{N/A|Iepriekšējā gada TOP 12}}
|- bgcolor=&quot;#FF8080&quot;
| align=&quot;center&quot; | {{flagicon|Grieķija}} [[2006. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2006]]
| [[Fabricio Faniello]]
| ''I Do''
| Angļu
| align=&quot;center&quot; | 24.
| align=&quot;center&quot; | 1
| colspan=&quot;2&quot; {{N/A|Iepriekšējā gada TOP 11}}
|- bgcolor=&quot;#FFCDBD&quot;
| align=&quot;center&quot; | {{flagicon|Somija}} [[2007. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2007]]
| [[Olivija Luisa]]
| ''Vertigo''
| Angļu
| colspan=&quot;2&quot; rowspan=&quot;2&quot; {{N/A|Nekvalificējās}}
| align=&quot;center&quot; | 25.
| align=&quot;center&quot; | 15
|- bgcolor=&quot;#FFCDBD&quot;
| align=&quot;center&quot; | {{flagicon|Serbija}} [[2008. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2008]]
| ''[[Morena]]''
| ''Vodka''
| Angļu
| align=&quot;center&quot; | 14.
| align=&quot;center&quot; | 38
|-
| align=&quot;center&quot; | {{flagicon|Krievija}} [[2009. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2009]]
| [[Kiara]]
| ''What If We''
| Angļu
| align=&quot;center&quot; | 22.
| align=&quot;center&quot; | 31
| align=&quot;center&quot; | 6.
| align=&quot;center&quot; | 86
|- bgcolor=&quot;#FFCDBD&quot;
| align=&quot;center&quot; | {{flagicon|Norvēģija}} [[2010. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2010]]
| [[Tea Gereta]]
| ''My Dream''
| Angļu
| colspan=&quot;2&quot; rowspan=&quot;2&quot; {{N/A|Nekvalificējās}}
| align=&quot;center&quot; | 12.
| align=&quot;center&quot; | 45
|- bgcolor=&quot;#FFCDBD&quot;
| align=&quot;center&quot; | {{flagicon|Vācija}} [[2011. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2011]]
| [[Glena Vella]]
| ''One life''
| Angļu
| align=&quot;center&quot; | 11.
| align=&quot;center&quot; | 54
|-
| align=&quot;center&quot; | {{flagicon|Azerbaidžāna}} [[2012. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2012]]
| [[Kurts Kaleja]]
| ''This Is the Night''
| Angļu
| align=&quot;center&quot; | 21.
| align=&quot;center&quot; | 41
| align=&quot;center&quot; | 7.
| align=&quot;center&quot; | 70
|-
| align=&quot;center&quot; | {{flagicon|Zviedrija}} [[2013. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2013]]
| [[Džianluka Bezzina]]
| ''Tomorrow''
| Angļu
| align=&quot;center&quot; | 8.
| align=&quot;center&quot; | 120
| align=&quot;center&quot; | 4.
| align=&quot;center&quot; | 118
|-
| align=&quot;center&quot; | {{flagicon|Dānija}} [[2014. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2014]]
| ''[[Firelight (grupa)|Firelight]]''
| ''Coming Home''
| Angļu
| align=&quot;center&quot; | 23.
| align=&quot;center&quot; | 32
| align=&quot;center&quot; | 9.
| align=&quot;center&quot; | 63
|- bgcolor=&quot;#FFCDBD&quot;
| align=&quot;center&quot; | {{flagicon|Austrija}} [[2015. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2015]]
| [[Ambera Bondina|Ambera]]
| ''Warrior''
| Angļu
| colspan=&quot;2&quot; {{N/A|Nekvalificējās}}
| align=&quot;center&quot; | 11.
| align=&quot;center&quot; | 43
|-
| align=&quot;center&quot; | {{flagicon|Zviedrija}} [[2016. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2016]]
| [[Ira Losko]]
| ''Walk on Water''
| Angļu
| align=&quot;center&quot; | 12.
| align=&quot;center&quot; | 153
| bgcolor=&quot;#CC9966&quot; align=&quot;center&quot; | 3.
| bgcolor=&quot;#CC9966&quot; align=&quot;center&quot; | 209
|- bgcolor=&quot;#FFCDBD&quot;
| align=&quot;center&quot; | {{flagicon|Ukraina}} [[2017. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2017]]
| [[Klaudija Faniello]]
| ''Breathlessly''
| Angļu
| colspan=&quot;2&quot; rowspan=&quot;2&quot; {{N/A|Nekvalificējās}}
| align=&quot;center&quot; | 16.
| align=&quot;center&quot; | 55
|- bgcolor=&quot;#FFCDBD&quot;
| align=&quot;center&quot; | {{flagicon|Portugāle}} [[2018. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2018]]
| [[Kristabella Borga|Kristabella]]
| ''Taboo''
| Angļu
| align=&quot;center&quot; | 13.
| align=&quot;center&quot; | 101
|-
| align=&quot;center&quot; | {{flagicon|Izraēla}} [[2019. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2019]]
| [[Mikela Pače|Mikela]]
| ''Chameleon''
| Angļu
| align=&quot;center&quot; | 14.
| align=&quot;center&quot; | 107
| align=&quot;center&quot; | 8.
| align=&quot;center&quot; | 157
|-
| {{N/A|[[2020. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|&lt;s&gt;2020&lt;/s&gt;]]}}
| rowspan=&quot;2&quot; | [[Destinija Čukunjēra|Destinija]]
| ''All of My Love''
| Angļu
| colspan=&quot;4&quot; {{N/A|Konkurss nenotika}}&lt;small&gt;{{efn|name=atcelts|Konkurss tika atcelts [[COVID-19 pandēmija]]s dēļ}}&lt;/small&gt;
|-
| align=&quot;center&quot; | {{flagicon|Nīderlande}} [[2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2021]]
| ''Je me casse''
| Angļu{{efn|name=Je me casse|Sastāv no atkārtotas frāzes [[Franču valoda|franciski]]}}
| align=&quot;center&quot; | 7.
| align=&quot;center&quot; | 255
| bgcolor=&quot;#FFCC33&quot; align=&quot;center&quot; | 1.
| bgcolor=&quot;#FFCC33&quot; align=&quot;center&quot; | 325
|- bgcolor=&quot;#FFCDBD&quot;
| align=&quot;center&quot; | {{flagicon|Itālija}} [[2022. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2022]]
| [[Emma Maskata]]
| ''I Am What I Am''
| Angļu
| rowspan=&quot;3&quot; colspan=&quot;2&quot; {{N/A|Nekvalificējās}}
| align=&quot;center&quot; | 16.
| align=&quot;center&quot; | 47
|- bgcolor=&quot;#FFCDBD&quot;
| align=&quot;center&quot; | {{flagicon|Lielbritānija}} [[2023. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2023]]
| ''[[The Busker]]''
| ''Dance (Our Own Party)''
| Angļu
| bgcolor=&quot;#FE8080&quot; align=&quot;center&quot; | 15.
| bgcolor=&quot;#FE8080&quot; align=&quot;center&quot; | 3
|-  bgcolor=&quot;#FFCDBD&quot;
| align=&quot;center&quot; | {{flagicon|Zviedrija}} [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024]]
| [[Sāra Boniči]]
| ''Loop''
| Angļu
| bgcolor=&quot;#FE8080&quot; align=&quot;center&quot; | 16.
| bgcolor=&quot;#FE8080&quot; align=&quot;center&quot; | 13
|- 
| align=&quot;center&quot; | {{flagicon|Šveice}} [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025]]
| [[Miriana Konte]]
| ''Serving''
| Angļu
| align=&quot;center&quot; | 17.
| align=&quot;center&quot; | 91
| align=&quot;center&quot; | 9.
| align=&quot;center&quot; | 53
|-
| align=&quot;center&quot; | {{flagicon|Austrija}} [[2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2026]]
| ''[[Aidan]]''
| ''Bella''
| Angļu, Maltiešu
| align=&quot;center&quot; | 
| align=&quot;center&quot; | 
| align=&quot;center&quot; | 
| align=&quot;center&quot; | 
|}

== Galerija ==
&lt;center&gt;&lt;gallery widths=&quot;120&quot; heights=&quot;140&quot; perrow=&quot;6&quot;&gt;
Attēls:Julie &amp; Ludwig.jpg|&lt;small&gt;''[[Julie &amp; Ludwig]]'' [[2004. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2004]]. gada konkursā [[Stambula|Stambulā]], [[Turcija|Turcijā]].&lt;/small&gt;
Attēls:ESC 2007 Malta - Olivia Lewis - Vertigo.jpg|&lt;small&gt;[[Olivija Luisa]] [[2007. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2007]]. gada konkursā [[Helsinki|Helsinkos]], [[Somija|Somijā]].&lt;/small&gt;
Attēls:Flickr - proteusbcn - Semifinal 2 Eurovision 2008 (60).jpg|&lt;small&gt;''[[Morena]]'' [[2008. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2008]]. gada konkursā [[Belgrada|Belgradā]], [[Serbija|Serbijā]].&lt;/small&gt;
Attēls:Flickr - aktivioslo - Thea Garrett - Malta (2) cropped.jpg|&lt;small&gt;[[Tea Gereta]] [[2010. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2010]]. gada konkursā [[Oslo]], [[Norvēģija|Norvēģijā]].&lt;/small&gt;
Attēls:ESC2013 - Malta 05.jpg|&lt;small&gt;[[Džianluka Bezzina]] [[2013. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2013]]. gada konkursā [[Malme|Malmē]], [[Zviedrija|Zviedrijā]].&lt;/small&gt;
Attēls:ESC2014 - Malta 01 (crop).jpg|&lt;small&gt;''[[Firelight (grupa)|Firelight]]'' [[2014. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2014]]. gada konkursā [[Kopenhāgena|Kopenhāgenā]], [[Dānija|Dānijā]].&lt;/small&gt;
Attēls:20150520 ESC 2015 Amber 3334.jpg|&lt;small&gt;[[Ambera Bondina|Ambera]] [[2015. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2015]]. gada konkursā [[Vīne|Vīnē]], [[Austrija|Austrijā]].&lt;/small&gt;
Attēls:ESC2016 - Malta 11.jpg|&lt;small&gt;[[Ira Losko]] [[2016. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2016]]. gada konkursā [[Stokholma|Stokholmā]], [[Zviedrija|Zviedrijā]].&lt;/small&gt;
Attēls:ESC 2017 - Malta 03.jpg|&lt;small&gt;[[Klaudija Faniello]] [[2017. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2017]]. gada konkursā [[Kijiva|Kijivā]], [[Ukraina|Ukrainā]].&lt;/small&gt;
Attēls:ESC2018 - Malta 02.jpg|&lt;small&gt;[[Kristabella Borga|Kristabella]] [[2018. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2018]]. gada konkursā [[Lisabona|Lisabonā]], [[Portugāle|Portugālē]].&lt;/small&gt;
Attēls:Eurovision 2019 Malta.jpg|&lt;small&gt;[[Mikela Pače|Mikela]] [[2019. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2019]]. gada konkursā [[Telaviva|Telavivā]], [[Izraēla|Izraēlā]].&lt;/small&gt; 
&lt;/gallery&gt;&lt;/center&gt;

== Piezīmes un atsauces ==

=== Piezīmes ===
{{notelist}}

=== Atsauces ===
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://www.tvm.com.mt/mt/eurovision/ ''PBS Malta'' Eirovīzijas lapa]
* [https://eurovision.tv/country/malta Maltas profils ''Eurovision.tv'' lapā]
* [https://eurovisionworld.com/eurovision/malta Maltas pārstāvju un rezultātu uzskaitījums — ''EUROVISIONWORLD.COM'']

{{Eirovīzijas dziesmu konkursa valstis}}

[[Kategorija:Maltas mūzika]]
[[Kategorija:Valstis Eirovīzijas dziesmu konkursā]]</text>
      <sha1>kkjjwkpj95lnr420mfi5wjmqx1ul1u7</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Bediha Gina</title>
    <ns>0</ns>
    <id>482844</id>
    <revision>
      <id>4468513</id>
      <parentid>3430880</parentid>
      <timestamp>2026-05-15T10:04:56Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4468513</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6419" sha1="gdmuw2jwmrmrmtul7r63jilpmupfn3s" xml:space="preserve">{{Sportista infokaste
 |               vārds = Bediha Gina
 |       piktogramma_1 = Wrestling pictogram.svg
 |   piktogramma_1 izm = 
 | piktogramma_1 saite = Cīņas sports
 |          vārds_orig = ''Bediha Gün''
 |              attēls = 
 |             att_izm = 
 |            paraksts = 
&lt;!------ Personas dati ------&gt;
 |         pilns vārds = 
 |      dzimtais vārds = 
 |              dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1994|10|26}} 
 |             dz_viet = {{vieta|Turcija|Izmira}}&lt;ref name=TOK /&gt;
 |             mir_dat = 
 |            mir_viet = 
 |             tautība = [[Turki|turciete]]
 |         dzīvesvieta = 
 |              garums = {{mērv|cm=167}}
 |               svars = {{mērv|kg=53}}
 |            spēlē ar = 
 |            karj ieņ = 
 |             iesauka = 
 |           mājaslapa = 
&lt;!------ Izglītība ------&gt;
 |          vidusskola = 
 |             koledža = 
 |          augstskola = 
 |        universitāte = 
 |          izgl iest1 = 
 |      izgl iest1_nos = 
 |          izgl iest2 = 
 |      izgl iest2_nos = 
&lt;!------ Profesionālā informācija ------&gt;
 |   pārstāvētā valsts = {{TUR}}
 |        sporta veids = [[Cīņas sports]]
 |               klubs = ''Trakya Birlik SK'' ([[Edirne]])
 |          disciplīna = Brīvā cīņa
 |                 poz = 
 |            tvēriens = 
 |             kar_sāk = 
 |            kar_beig = 
 |        kar_sāk_amat = 
 |       kar_beig_amat = 
 |            treneris = 
 |         bij_treneri = 
 |               trenē = 
 |           partneris = 
 |        klubs_sadaļa = 
 |         karj spēles = 
 |          karj cīņas = 
&lt;!------ OS informācija ------&gt;
 |           os_dalība = &lt;!-- ? (20??) --&gt;
 |          os_medaļas = &lt;!-- ? (? zelta, ? sudraba, ? bronzas) --&gt;
 |         os_lab sasn = 
&lt;!------ PČ informācija ------&gt;
 |            PČ_saite = 
 |           pč_dalība = &lt;!-- ? (20??) --&gt; 
 |          pč_medaļas = &lt;!-- ? (? zelta, ? sudraba, ? bronzas) --&gt;
 |         pč_lab sasn = 
&lt;!------ Papildinformācija ------&gt;
 |              tituli = 
 |         augst rangs = 
 |              aģenti = 
 |          sasniegumi = 
 |               slavz = 
 |             dzimums = S
 |           atjaunots = 
&lt;!------ Medaļas ------&gt;
 |       rādīt_medaļas = jā
 |         headercolor = 
 |       medaļu tabula = 
{{MedalCountry | {{TUR}} }}
{{Medal|Competition|[[Eiropas čempionāts cīņas sportā|Eiropas čempionāti]]}}
{{Medal|Bronze|[[2018. gada Eiropas čempionāts cīņas sportā|Kaspijska 2018]] |līdz 55 kg}}
{{Medal|Bronze|[[2019. gada Eiropas čempionāts cīņas sportā|Bukareste 2019]] |līdz 55 kg}}
{{Medal|Bronze|[[2020. gada Eiropas čempionāts cīņas sportā|Roma 2020]] |līdz 55 kg}}
{{Medal|Competition|Islāma Solidaritātes Spēles}}
{{Medal|Bronze|[[2017. gada Islāma solidaritātes spēles|Baku 2017]] | līdz 55 kg}}
{{Medal|Competition|[[Vidusjūras spēles]]}}
{{Medal|Gold|[[2018. gada Vidusjūras spēles|Tarragona 2018]] |līdz 57 kg}}
}}
'''Bediha Gina''' ({{val|tr|Bediha Gün}}; dzimusi {{dat|1994|10|26}}) ir [[Turki|turku]] [[Brīvā cīņa|brīvā stila]] [[cīkstone]],&lt;ref name=TOK&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.olimpiyatkomitesi.org.tr/Sporcu-Detay/8009 |title=Bediha Gün |accessdate=2021-04-14 |work= |publisher=Türkiye Milli Olimpiyat Komitesi |date= |language=tr }}&lt;/ref&gt; 2016. gada vasaras olimpisko spēļu dalībniece, Eiropas čempionātu medaļniece.

== Sporta karjera ==
Bediha Gina nodarboties ar brīvo cīņu sāka 2009. gadā [[Izmira]]s &quot;Sporta klubā&quot; Habila Kara vadībā. Vēlāk viņa pārgāja uz [[Edirne]]s sporta klubu ''Trakya Birlik SK''. Izcīnot otro vietu olimpisko spēļu kvalifikācijas turnīrā 2016. gada maijā [[Stambula|Stambulā]], viņa ieguva ceļa zīmi uz [[Riodežaneiro]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.edirneolay.com/trakya-birlik-spor-kulubu-nden-bediha-gun-de-olimpiyatlarda/5443/ |title=TRAKYA BİRLİK SPOR KULÜBÜ'NDEN BEDİHA GÜN’DE OLİMPİYATLARDA |accessdate=2021-04-17 |work= |publisher=edirneolay.com |date= |language=tr }}&lt;/ref&gt; [[2016. gada vasaras olimpiskās spēles|Olimpiskajās spēlēs]] viņa astotdaļfinālā zaudēja [[Ziemeļkoreja]]s pārstāvei [[Džonga Mjonsuka|Džongai Mjonsukai]] un ieņēma 18. vietu.&lt;ref&gt;[https://www.olympicchannel.com/ru/video/detail/myong-suk-jong-prk-df-bediha-gun-tur-10-0/ ЧОН Мен Сук JONG (PRK) побеждает Бедиху ГЮН (TUR), 10:0] {{ru ikona}}&lt;/ref&gt;

Gadu vēlāk Gina ieguva 3. vietu 2017. gada [[Islāma solidaritātes spēles|Islāma solidaritātes spēlēs]] [[Baku]].&lt;ref&gt;[https://news.myseldon.com/ru/news/index/170132577 Азербайджанская спортсменка стала второй на соревнованиях по борьбе] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20210417154730/https://news.myseldon.com/ru/news/index/170132577 |date={{dat|2021|04|17||bez}} }} {{ru ikona}}&lt;/ref&gt; 2018. gada maijā [[2018. gada Eiropas čempionāts cīņas sportā|Eiropas čempionāt]]ā [[Kaspijska|Kaspijskā]] viņa izcīnīja bronzas medaļu, cīņā par 3. vietu pieveicot [[Ukrainiete|ukrainieti]] [[Anna Voitova|Annu Voitovu]].&lt;ref&gt;[https://www.ua-football.com/sport/edinoborstva/1525421048-unikalnoe-dostizhenie-ukrainskih-borchih-na-chye-v-rossii-0-pobed-na-desyateryh.html Уникальное достижение украинских борчих на ЧЕ в России: 0 побед на десятерых!] {{ru ikona}}&lt;/ref&gt; 2019. gada aprīlī turciete izcīnīja bronzas medaļu [[2019. gada Eiropas čempionāts cīņas sportā|Eiropas čempionātā]] [[Bukareste|Bukarestē]]. 2020. gada februārī [[Roma|Romā]] trešo reizi pēc kārtas Gina kļuva par [[2020. gada Eiropas čempionāts cīņas sportā|Eiropas čempionāta]] bronzas medaļnieci.&lt;ref&gt;[https://gnkk.ru/news/olga-khoroshavceva-i-khanum-velieva-vyi/ Ольга Хорошавцева и Ханум Велиева выиграли золото чемпионата Европы по спортивной борьбе] {{ru ikona}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{sporta ārējās saites}}

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Gina, Bediha}}
[[Kategorija:1994. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Izmiras ilā dzimušie]]
[[Kategorija:Turcijas cīkstoņi]]
[[Kategorija:2016. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]]</text>
      <sha1>gdmuw2jwmrmrmtul7r63jilpmupfn3s</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Andžela Peristeri</title>
    <ns>0</ns>
    <id>484495</id>
    <revision>
      <id>4468367</id>
      <parentid>4403371</parentid>
      <timestamp>2026-05-15T00:45:46Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 2 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4468367</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="12165" sha1="sc5e8dtacqtc20xd2vwo4podefr4efd" xml:space="preserve">{{Mūzikas izpildītāja infokaste
| Fons = solists
| Vārds = Andžela Peristeri
| Vārds_orig = ''Anxhela Peristeri''
| Attēls = 
| Att_izm = 
| Ainava = 
| Apraksts = 
| Dz_vārds = 
| Pseidonīms = 
| Dzimis = {{dzimšanas datums un vecums|1986|3|24}}
| Vieta_dz = {{vieta|Albānija|Korča}}
| Miris = 
| Vieta_mr = 
| Vieta = 
| Žanrs = 
| Nodarbošanās = [[Dziedātāja]], [[dziesmu autore]], [[modele]]
| Instrumenti = [[Vokāls]]
| Gadi = 2001—pašlaik
| Izdevējkompānija = ''Onima''
| Darbojies_arī = 
| Mlapa = 
| Dzimums = S
}}
'''Andžela Peristeri''' ({{val|sq|Anxhela Peristeri}}, dzimusi {{Dat|1986|3|24}} [[Korča|Korčā]]) ir [[Albāņi|albāņu]] [[dziedātāja]], [[dziesmu autore]] un [[modele]]. Viņa piedalījās, pārstāvot [[Albānija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Albāniju]], [[2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] [[Roterdama|Roterdamā]], [[Nīderlande|Nīderlandē]] ar dziesmu ''[[Karma (dziesma)|Karma]]''. Viņa kvalificējās finālam, tajā iegūstot 21. vietu.
 
== Biogrāfija ==
Dzimusi {{Dat|1984|4|10}} [[Korča|Korčā]], [[Albānija|Albānijā]] [[Austrumu Pareizticīgā baznīca|austrumu pareizticīgo]] ģimenē.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://topawards.top-channel.tv/index.php/artist/anxhela-peristerin/|title=Anxhela Peristerin|website=TOP MUSIC AWARDS|access-date={{Dat|2021|5|3||bez}}|language=sq}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;bio&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.teksteshqip.com/anxhela-peristeri/biografia|title=ANXHELA PERISTERI|website=TeksteShqip|access-date={{Dat|2021|5|3||bez}}|language=sq}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://abcnews.al/cfare-ben-anxhela-peristeri-para-se-te-dale-ne-skene/|title=Çfarë bën Anxhela Peristeri para se të dalë në skenë|website=Abc News|access-date={{Dat|2021|5|3||bez}}|date={{Dat|2018|11|24||bez}}|language=sq}}&lt;/ref&gt; Viņas vectēvs ir grieķu izcelsmes.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://zeri.info/showbiz/403238/anxhela-peristeri-zbulon-per-mediat-ne-greqi-se-ka-origjine-greke/|title=Anxhela Peristeri zbulon për mediat në Greqi se ka origjinë greke|website=Lajmet e fundit - Zëri|access-date={{Dat|2021|5|3||bez}}|date={{Dat|2021|4|11||bez}}|language=sq}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://eurovisionfun.com/2021/04/%CE%B1%CE%BB%CE%B2%CE%B1%CE%BD%CE%AF%CE%B1-%CE%B7-anxhela-peristeri-%CE%BC%CE%B9%CE%BB%CE%AC-%CF%83%CF%84%CE%BF-%CE%BA%CE%B5%CE%BD%CF%84%CF%81%CE%B9%CE%BA%CF%8C-%CE%B4%CE%B5%CE%BB%CF%84%CE%AF%CE%BF/|title=Αλβανία: Η Anxhela Peristeri μιλά στο κεντρικό δελτίο ειδήσεων της ΕΡΤ! (Video)|website=Eurovision Fun|access-date={{Dat|2021|5|3||bez}}|date={{Dat|2021|4|11||bez}}|language=el|archive-date={{dat|2021|04|12||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20210412115028/https://eurovisionfun.com/2021/04/%CE%B1%CE%BB%CE%B2%CE%B1%CE%BD%CE%AF%CE%B1-%CE%B7-anxhela-peristeri-%CE%BC%CE%B9%CE%BB%CE%AC-%CF%83%CF%84%CE%BF-%CE%BA%CE%B5%CE%BD%CF%84%CF%81%CE%B9%CE%BA%CF%8C-%CE%B4%CE%B5%CE%BB%CF%84%CE%AF%CE%BF/}}&lt;/ref&gt; Pēc vidusskolas absolvēšanas [[Tirāna|Tirānā]], Andžela kopā ar ģimeni pārcēlās uz [[Saloniki|Salonikiem]] [[Grieķija|Grieķijā]],&lt;ref name=&quot;win&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://wiwibloggs.com/2020/12/23/festivali-i-kenges-59-winner-anxhela-peristeri-will-sing-karma-for-albania-at-eurovision-2021/259843/|title=Festivali i Këngës 59 winner: Anxhela Peristeri will sing “Karma” for Albania at Eurovision 2021|website=Wiwibloggs|access-date={{Dat|2021|5|3||bez}}|date={{Dat|2020|12|23||bez}}|last=Lee Adams|first=William|language=en|archive-date={{dat|2020|12|23||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20201223222115/https://wiwibloggs.com/2020/12/23/festivali-i-kenges-59-winner-anxhela-peristeri-will-sing-karma-for-albania-at-eurovision-2021/259843/}}&lt;/ref&gt; kur, viņasprāt, Andžela saskārās ar diskrimināciju viņas albāņu izcelsmes dēļ.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tpz.al/2018/05/23/anxhela-peristeri-rrefehet-per-racizmin-qe-e-ka-perndjekur-ne-greqi-me-privoi-nga-shume-gjera/|title=Anxhela Peristeri rrëfehet për racizmin që e ka përndjekur në greqi: “Më privoi nga shumë gjëra!”|website=Të Paekspozuarit|access-date={{Dat|2021|5|3||bez}}|date={{Dat|2018|5|23||bez}}|language=sq|archive-date={{dat|2020|12|31||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20201231142845/https://www.tpz.al/2018/05/23/anxhela-peristeri-rrefehet-per-racizmin-qe-e-ka-perndjekur-ne-greqi-me-privoi-nga-shume-gjera/}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.revistawho.com/ne-kopertine-anxhela-peristeri-rrefen-rracizmin-me-hapi-mendjen-i-bera-te-flasin-per-punen-time/|title=NË KOPERTINË / Anxhela Peristeri rrëfen rracizmin: Më hapi mendjen, i bëra të flasin për punën time|website=Revista Who|access-date={{Dat|2021|5|3||bez}}|date={{Dat|2018|5|23||bez}}|language=sq|archive-date={{dat|2020|12|31||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20201231143315/https://www.revistawho.com/ne-kopertine-anxhela-peristeri-rrefen-rracizmin-me-hapi-mendjen-i-bera-te-flasin-per-punen-time/}}&lt;/ref&gt; [[Atēnas|Atēnās]] viņa mācījās un absolvēja mūzikas akadēmiju.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://wiwibloggs.com/2021/04/23/anxhela-peristeri-10-facts-about-albanias-eurovision-2021-singer/264409/|title=Anxhela Peristeri: 10 facts about Albania’s Eurovision 2021 singer|website=Wiwibloggs|access-date={{Dat|2021|5|3||bez}}|date={{Dat|2021|4|23||bez}}|last=Tejeci|first=Erdi|language=en}}&lt;/ref&gt;
 
=== Mūzikas karjera ===
Andžela savu profesionālo mūzikas karjeru uzsāka {{Dat|2001}}, kad viņa neveiksmīgi piedalījās nozīmīgākajā albāņu mūzikas konkursā ''Festivali i Këngës'' ar dziesmu ''Vetëm ty të kam''.&lt;ref name=&quot;bio&quot;/&gt; Vēlāk tajā pašā gadā viņa piedalījās arī skaistumkonkursā ''Miss Albania'' [[Tirāna|Tirānā]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.topalbaniaradio.com/v7/dikur-konkurrente-ne-miss-albania-sot-pjese-e-televizioneve-me-prestigjoze-shqiptare|title=Dikur konkurrente në &quot;Miss Albania&quot;, sot pjesë e televizioneve më prestigjoze shqiptare...|website=TOP ALBANIA RADIO|access-date={{Dat|2021|5|3||bez}}|date={{Dat|2017|1|21||bez}}|last=Velija|first=Kreizia|language=sq}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.classlifestyle.com/news/13397/|title=Anxhela Peristeri, Albana Osmani, Anjeza Maja dikur konkurrente nё Miss Albania, ja si dukeshin|website=CLASS|access-date={{Dat|2021|5|3||bez}}|date={{Dat|2017|1|21||bez}}|language=sq}}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt; Grieķijā viņa ir piedalījusies arī valsts [[X Faktors|X Faktora]] versijā ''The X-Factor''. {{Dat|2004}} tika izlaists Andželas vienīgais studijas albums ''Anxhela për ju''.&lt;ref name=&quot;bio&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;win&quot;/&gt;

Pēc vairāku gadu muzikālās darbības pārtraukšanas un dzīvošanas Grieķijā {{Dat|2014}} Andžela atgriezās uz skatuves Albānijā ar dziesmu ''Femër Mediatike''. {{Dat|2016}} viņa piedalījās un uzvarēja [[Izklausies redzēts]] Albānijas versijā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://tvklan.al/anxhela-peristeri-merr-trofeun-e-your-face-sounds-familiar/|title=Anxhela Peristeri merr trofeun e “Your Face Sounds Familiar”|website=Tv Klan|access-date={{Dat|2021|5|3||bez}}|date={{Dat|2016|6|7||bez}}|language=sq}}&lt;/ref&gt; Tajā pašā gadā viņa arī piedalījās dziesmu konkursā ''Kënga Magjike'' ar dziesmu ''Genjështar'', iegūstot 2. vietu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://tvklan.al/rozana-radi-fiton-kenga-magjike-2016/|title=“Ma thuaj ti” fiton “Këngën Magjike”|website=Tv Klan|access-date={{Dat|2021|5|3||bez}}|date={{Dat|2016|12|11||bez}}|language=sq}}&lt;/ref&gt; Nākamajā gadā šajā konkursā viņa piedalījās ar dziesmu ''E Çmëndur'', šoreiz uzvarot.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://tvklan.al/e-cmendur-kenga-me-e-mire-per-2017-en/|title=“E çmendur”, kënga më e mirë për 2017-ën|website=Tv Klan|access-date={{Dat|2021|5|3||bez}}|date={{Dat|2017|12|10||bez}}|language=sq}}&lt;/ref&gt; {{Dat|2019}} viņa šajā konkursā piedalījās ar dziesmu ''Dikush i imi'', iegūstot 3. vietu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://tvklan.al/eneda-tarifa-fituesja-e-kenga-magjike/|title=Eneda Tarifa, fituesja e Kënga Magjike|website=Tv Klan|access-date={{Dat|2021|5|3||bez}}|date={{Dat|2019|12|7||bez}}|language=sq}}&lt;/ref&gt; 2020. gada janvārī, piedaloties kosoviešu—albāņu dziedātājam Sinanan Vlasaliu, tika izslaista dziesma ''Ata'', kas iekļuva Albānijas mūzikas TOP 100.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://telegrafi.com/anxhela-peristeri-dhe-sinan-vllasaliu-sjellin-bashkepunimin-ata/|title=Anxhela Peristeri dhe Sinan Vllasaliu sjellin bashkëpunimin &quot;Ata&quot;|website=Telegrafi|access-date={{Dat|2021|5|3||bez}}|date={{Dat|2020|1|19||bez}}|language=sq}}&lt;/ref&gt;

==== Eirovīzijas dziesmu konkurss ====
{{Dat|2020|10|28}} Albānijas pārraidītājs ''Radio Televizioni Shqiptar'' (RTSH) paziņoja, ka Andžela ar dziesmu ''[[Karma (dziesma)|Karma]]'' atgriezīsies piedalīties mūzikas konkursā ''Festivali i Këngës'', kas kopš viņas pēdējās dalības konkursā pirms 20 gadiem bija kļuvusi arī par [[Albānija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Albānijas]] [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursa]] nacionālo atlasi.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://wiwibloggs.com/2020/10/28/artists-songs-for-festivali-i-kenges-59-albanias-eurovision-selection/258278/|title=Albania: 26 artists confirmed for Festivali i Këngës 59…including Orgesa Zaimi, Inis Neziri and Era Rusi|website=Wiwibloggs|access-date={{Dat|2021|5|3||bez}}|date={{Dat|2020|10|28||bez}}|last=Smith|first=David|language=en|archive-date={{dat|2020|10|28||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20201028193220/https://wiwibloggs.com/2020/10/28/artists-songs-for-festivali-i-kenges-59-albanias-eurovision-selection/258278/}}&lt;/ref&gt; Konkursa finālā {{Dat|2020|12|23}} viņa uzvarēja, kas nozīmē, ka dziedātāja piedalījās, pārstāvot [[Albānija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Albāniju]] [[2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] [[Roterdama|Roterdamā]], [[Nīderlande|Nīderlandē]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://eurovision.tv/story/anxhela-peristeri-to-represent-albania-at-eurovision-2021|title=Anxhela Peristeri to represent Albania at Eurovision 2021!|website=Eurovision.tv|publisher=[[EBU]]|access-date={{Dat|2021|5|3||bez}}|date={{Dat|2020|12|23||bez}}|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lajme.rtsh.al/artikull/anxhela-peristeri-fiton-cmimin-e-pare-ne-festivalin-e-59-te-te-kenges|title=Anxhela Peristeri fiton çmimin e parë në festivalin e 59-të të këngës|website=lajme.rtsh.al|access-date=={{Dat|2021|5|3||bez}}|date={{Dat|2020|12|23||bez}}|language=sq|archive-date={{dat|2020|12|24||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20201224160235/https://lajme.rtsh.al/artikull/anxhela-peristeri-fiton-cmimin-e-pare-ne-festivalin-e-59-te-te-kenges}}&lt;/ref&gt; Savā pusfinālā ar 112 punktiem viņa ieguva 10. vietu, kas ļāva viņai kvalificēties finālam. Konkursa finālā viņa ieguva 21. vietu ar 57 punktiem.

== Atsauces ==
{{Atsauces|colwidth=40em}}
 
== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
* [https://eurovision.tv/participant/anxhela-peristeri-2021 Profils ''Eurovision.tv'' lapā]
* {{Facebook|AnxhelaPeristeriOfficial}}
* {{Instagram|anxhelaperisteriofficial_}}
 
{{kastes sākums}}
{{s-balvas}}
{{Amatu secība
| pirms = [[Jonida Maliči]]&lt;br /&gt;ar dziesmu ''[[Ktheju tokës]]''
| virsraksts = [[Albānija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Albānijas]] pārstāve [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursā]]&lt;br /&gt;ar dziesmu ''[[Karma (dziesma)|Karma]]''
| periods = [[2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss]]
| pēc = [[Ronela Hajati]]&lt;br /&gt;ar dziesmu ''[[Sekret]]''
}}
{{kastes beigas}}
 
{{2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss}}
{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Peristeri, Andžela}}
[[Kategorija:1986. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Albāņu dziedātāji]]
[[Kategorija:Albānijas Eirovīzijas dziesmu konkursa dalībnieki‎]]
[[Kategorija:2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkursa dalībnieki]]</text>
      <sha1>sc5e8dtacqtc20xd2vwo4podefr4efd</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>2020. gada Eiropas čempionāta futbolā dalībvalstu sastāvi</title>
    <ns>0</ns>
    <id>486671</id>
    <revision>
      <id>4468202</id>
      <parentid>4464151</parentid>
      <timestamp>2026-05-14T14:10:27Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4468202</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="146127" sha1="40nli6p782iakzjsebq1s4dhnxfaopy" xml:space="preserve">[[2020. gada Eiropas čempionāts futbolā]] bija starptautisks [[Futbols|futbola]] turnīrs, kas norisinājās no {{Dat|2021|6|11|Ģ|bez}} līdz {{Dat|2021|7|11|D|bez}}. Katrai nacionālajai izlasei līdz {{Dat|2021|6|1|Ģ|bez}}, 23:59 [[CEST]], vismaz desmit dienas pirms turnīra atklāšanas spēles, bija jāiesniedz pieteikums ar 26 spēlētājiem, no kuriem trijiem jābūt vārtsargiem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/uefaeuro-2020/news/0269-12464679fb2e-84fa175e53ca-1000--all-the-euro-2020-squads/|title=All the EURO 2020 squads|last=UEFA.com|website=UEFA.com|access-date=2021-05-28|date=2021-05-27|language=en}}&lt;/ref&gt; Ja iesniegtais spēlētājs pirms komandas pirmās spēles saslima vai tika savainots pietiekami nopietni, lai nevarētu piedalīties turnīrā, viņu varēja nomainīt ar citu spēlētāju, ja gan komandas, gan UEFA Medicīniskās komitejas ārsts apstiprināja, ka savainojums vai slimība ir pietiekami nopietna, lai liegtu spēlētājam dalību turnīrā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://documents.uefa.com/v/u/WVKcnryVkASzztwJjPBcIw|title=UEFA Documents|website=documents.uefa.com|access-date=2021-05-28}}&lt;/ref&gt; Spēlētājus, kuriem bija konstatēti pozitīvi [[SARS-CoV-2 vīruss|SARS-CoV-2 vīrusa]] rezultāti vai kuri tika noteikti kā kontaktpersonas SARS-CoV-2 pozitīvi testētām personām, varēja aizstāt pirms pirmās spēles.

Katra spēlētāja vecums norādīts uz {{Dat|2021|6|11|A|bez}}, turnīra sākuma datumu. Nospēlēto spēļu skaits neiekļauj spēles, kas aizvadītas pēc turnīra sākuma. Norādītais klubs ir pēdējais spēlētāja pārstāvētais klubs oficiālā spēlē pirms turnīra sākuma. Kluba valsts norāda uz nacionālo asociāciju (nevis līgu), kam piesaistīts klubs.

== A grupa ==

=== Itālija ===
Treneris: [[Roberto Mančīni]]

[[Itālijas futbola izlase]]s sastāvs tika paziņots {{Dat|2021|6|2|5=bez}}.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://figc.it/en/national-teams/news/26-man-squad-announcement-for-the-euros-giacomo-raspadori-makes-it/|title=26-man squad announcement for the Euros: Giacomo Raspadori makes it|last=FIGC|website=Federazione Italiana Giuoco Calcio|access-date=2021-06-02|date=2021-06-02|language=en}}&lt;/ref&gt; 7. jūnijā savainotais [[Stefāno Sensi]] tika aizvietots ar [[Mateo Pesina|Mateo Pesinu]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://figc.it/en/national-teams/news/bonucci-s-contagious-enthusiasm-we-re-a-great-group-i-couldn-t-wait-to-return-to-coverciano/ |title=Bonucci's contagious enthusiasm: &quot;We're a great group, I couldn't wait to return to Coverciano&quot; |website=figc.it |date=7 June 2021 |access-date={{dat|2021|6|11||bez}}}}&lt;/ref&gt; 10. jūnijā savainotais [[Lorenco Pellegrīni]] tika aizvietots ar [[Gaetāno Kastrovilli]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.figc.it/en/national-teams/news/request-submitted-to-uefa-to-replace-midfielder-lorenzo-pellegrini/ |title=Request submitted to UEFA to replace midfielder Lorenzo Pellegrini |website=figc.it |date=10 June 2021 |access-date={{dat|2021|6|11||bez}}}}&lt;/ref&gt;

{{nat fs g start}}
{{nat fs g player|no=1|pos=GK|name=[[Salvatore Sirigu]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2021|6|11|1987|1|12|df=y}}|caps=26|goals=0|club=[[Torino FC|Torino]]|clubnat=Itālija}}
{{nat fs g player|no=2|pos=DF|name=[[Džovanni Di Lorenco]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2021|6|11|1993|8|4|df=y}}|caps=7|goals=0|club=[[SSC Napoli|Napoli]]|clubnat=Itālija}}
{{nat fs g player|no=3|pos=DF|name=[[Džordžo Kjellīni]] ''([[kapteinis (futbols)|kapteinis]])''|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2021|6|11|1984|8|14|df=y}}|caps=107|goals=8|club=[[Turīnas &quot;Juventus&quot;|Juventus]]|clubnat=Itālija}}
{{nat fs g player|no=4|pos=DF|name=[[Leonardo Spinacola]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2021|6|11|1993|3|25|df=y}}|caps=14|goals=0|club=[[AS Roma|Roma]]|clubnat=Itālija}}
{{nat fs g player|no=5|pos=MF|name=[[Manuels Lokatelli]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2021|6|11|1998|1|8|df=y}}|caps=10|goals=1|club=[[US Sassuolo Calcio|Sassuolo]]|clubnat=Itālija}}
{{nat fs g player|no=6|pos=MF|name=[[Marko Verrati]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2021|6|11|1992|11|5|df=y}}|caps=40|goals=3|club=[[Parīzes &quot;Saint-Germain&quot;|Paris Saint-Germain]]|clubnat=Francija}}
{{nat fs g player|no=7|pos=MF|name=[[Gaetāno Kastrovilli]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2021|6|11|1997|2|17|df=y}}|caps=2|goals=0|club=[[ACF Fiorentina|Fiorentina]]|clubnat=Itālija}}
{{nat fs g player|no=8|pos=MF|name=[[Žorži Luiss Frellu Filju|Žoržinju]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2021|6|11|1991|12|20|df=y}}|caps=28|goals=5|club=[[Chelsea F.C.|Chelsea]]|clubnat=Anglija}}
{{nat fs g player|no=9|pos=FW|name=[[Andrea Beloti]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2021|6|11|1993|12|20|df=y}}|caps=33|goals=12|club=[[Torino FC|Torino]]|clubnat=Itālija}}
{{nat fs g player|no=10|pos=FW|name=[[Lorenco Insinje]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2021|6|11|1991|6|24|df=y}}|caps=41|goals=8|club=[[SSC Napoli|Napoli]]|clubnat=Itālija}}
{{nat fs g player|no=11|pos=FW|name=[[Domeniko Berardi]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2021|6|11|1994|8|1|df=y}}|caps=11|goals=5|club=[[US Sassuolo Calcio|Sassuolo]]|clubnat=Itālija}}
{{nat fs g player|no=12|pos=MF|name=[[Mateo Pesina]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2021|6|11|1997|4|21|df=y}}|caps=5|goals=2|club=[[Bergamo &quot;Atalanta&quot;|Atalanta]]|clubnat=Itālija}}
{{nat fs g player|no=13|pos=DF|name=[[Emersons Palmjēri]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2021|6|11|1994|8|3|df=y}}|caps=15|goals=0|club=[[Chelsea F.C.|Chelsea]]|clubnat=Anglija}}
{{nat fs g player|no=14|pos=MF|name=[[Federiko Kjeza]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2021|6|11|1997|10|25|df=y}}|caps=25|goals=1|club=[[Turīnas &quot;Juventus&quot;|Juventus]]|clubnat=Itālija}}
{{nat fs g player|no=15|pos=DF|name=[[Frančesko Ačerbi]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2021|6|11|1988|2|10|df=y}}|caps=14|goals=1|club=[[SS Lazio|Lazio]]|clubnat=Itālija}}
{{nat fs g player|no=16|pos=MF|name=[[Brians Kristante]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2021|6|11|1995|3|3|df=y}}|caps=11|goals=1|club=[[AS Roma|Roma]]|clubnat=Itālija}}
{{nat fs g player|no=17|pos=FW|name=[[Čīro Immobile]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2021|6|11|1990|2|20|df=y}}|caps=46|goals=13|club=[[SS Lazio|Lazio]]|clubnat=Itālija}}
{{nat fs g player|no=18|pos=MF|name=[[Nikolo Barella]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2021|6|11|1997|2|7|df=y}}|caps=23|goals=5|club=[[Milānas &quot;Internazionale&quot;|Inter Milan]]|clubnat=Itālija}}
{{nat fs g player|no=19|pos=DF|name=[[Leonardo Bonuči]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2021|6|11|1987|5|1|df=y}}|caps=102|goals=7|club=[[Turīnas &quot;Juventus&quot;|Juventus]]|clubnat=Itālija}}
{{nat fs g player|no=20|pos=MF|name=[[Federiko Bernardeski]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2021|6|11|1994|2|16|df=y}}|caps=30|goals=6|club=[[Turīnas &quot;Juventus&quot;|Juventus]]|clubnat=Itālija}}
{{nat fs g player|no=21|pos=GK|name=[[Džanluidži Donnarumma]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2021|6|11|1999|2|25|df=y}}|caps=26|goals=0|club=[[AC Milan|Milan]]|clubnat=Itālija}}
{{nat fs g player|no=22|pos=FW|name=[[Džakomo Raspadori]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2021|6|11|2000|2|18|df=y}}|caps=1|goals=0|club=[[US Sassuolo Calcio|Sassuolo]]|clubnat=Itālija}}
{{nat fs g player|no=23|pos=DF|name=[[Alesandro Bastoni]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2021|6|11|1999|4|13|df=y}}|caps=5|goals=0|club=[[Milānas &quot;Internazionale&quot;|Inter Milan]]|clubnat=Itālija}}
{{nat fs g player|no=24|pos=DF|name=[[Alesandro Florenci]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2021|6|11|1991|3|11|df=y}}|caps=43|goals=2|club=[[Parīzes &quot;Saint-Germain&quot;|Paris Saint-Germain]]|clubnat=Francija}}
{{nat fs g player|no=25|pos=DF|name=[[Rafaels Toloi]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2021|6|11|1990|10|10|df=y}}|caps=3|goals=0|club=[[Bergamo &quot;Atalanta&quot;|Atalanta]]|clubnat=Itālija}}
{{nat fs g player|no=26|pos=GK|name=[[Alekss Merets]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2021|6|11|1997|3|22|df=y}}|caps=2|goals=0|club=[[SSC Napoli|Napoli]]|clubnat=Itālija}}
{{nat fs end}}

=== Šveice ===
Treneris: {{Flaga|BIH}} [[Vladimirs Petkovičs]]

[[Šveices futbola izlase]]s sastāvs tika paziņots {{Dat|2021|5|31|5=bez}}.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.football.ch/sfv/nationalteams/a-team/news/das-kader-des-schweizer-nationalteams-fuer-die-uefa-euro-ist-bekannt.aspx|title=Das Kader des Schweizer Nationalteams für die UEFA EURO ist bekannt|last=baumgartner.stefan|website=www.football.ch|access-date=2021-06-02|language=de|archive-date=2021-06-02|archive-url=https://web.archive.org/web/20210602072627/https://www.football.ch/sfv/nationalteams/a-team/news/das-kader-des-schweizer-nationalteams-fuer-die-uefa-euro-ist-bekannt.aspx}}&lt;/ref&gt;

{{nat fs g start}}
{{nat fs g player|no=1|pos=GK|name=[[Jans Zommers]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2021|6|11|1988|12|17|df=y}}|caps=61|goals=0|club=[[Borussia Mönchengladbach]]|clubnat=Vācija}}
{{nat fs g player|no=2|pos=DF|name=[[Kevins Mbabu]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2021|6|11|1995|9|14|df=y}}|caps=12|goals=0|club=[[VfL Wolfsburg]]|clubnat=Vācija}}
{{nat fs g player|no=3|pos=DF|name=[[Silvans Vidmers]] |age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2021|6|11|1993|3|5|df=y}}|caps=16|goals=1|club=[[FC Basel|Basel]]|clubnat=Šveice}}
{{nat fs g player|no=4|pos=DF|name=[[Niko Elvedi]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2021|6|11|1996|9|30|df=y}}|caps=26|goals=1|club=[[Borussia Mönchengladbach]]|clubnat=Vācija}}
{{nat fs g player|no=5|pos=DF|name=[[Manuels Akandži]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2021|6|11|1995|7|19|df=y}}|caps=29|goals=0|club=[[Borussia Dortmund]]|clubnat=Vācija}}
{{nat fs g player|no=6|pos=MF|name=[[Deniss Zakarija]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2021|6|11|1996|11|20|df=y}}|caps=32|goals=3|club=[[Borussia Mönchengladbach]]|clubnat=Vācija}}
{{nat fs g player|no=7|pos=FW|name=[[Brēls Embolo]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2021|6|11|1997|2|14|df=y}}|caps=43|goals=5|club=[[Borussia Mönchengladbach]]|clubnat=Vācija}}
{{nat fs g player|no=8|pos=MF|name=[[Remo Freilers]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2021|6|11|1992|4|15|df=y}}|caps=29|goals=3|club=[[Bergamo &quot;Atalanta&quot;|Atalanta]]|clubnat=Itālija}}
{{nat fs g player|no=9|pos=FW|name=[[Hariss Seferovičs]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2021|6|11|1992|2|22|df=y}}|caps=74|goals=21|club=[[SL Benfica|Benfica]]|clubnat=Portugāle}}
{{nat fs g player|no=10|pos=MF|name=[[Granits Džaka]] ''([[kapteinis (futbols)|kapteinis]])''|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2021|6|11|1992|9|27|df=y}}|caps=94|goals=12|club=[[Arsenal FC|Arsenal]]|clubnat=Anglija}}
{{nat fs g player|no=11|pos=MF|name=[[Rubens Vargass]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2021|6|11|1998|8|5|df=y}}|caps=12|goals=2|club=[[FC Augsburg|Augsburg]]|clubnat=Vācija}}
{{nat fs g player|no=12|pos=GK|name=[[Ivons Mvogo]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2021|6|11|1994|6|6|df=y}}|caps=4|goals=0|club=[[PSV Eindhoven]]|clubnat=Nīderlande}}
{{nat fs g player|no=13|pos=DF|name=[[Rikardo Rodrigess]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2021|6|11|1992|8|25|df=y}}|caps=81|goals=9|club=[[Torino FC|Torino]]|clubnat=Itālija}}
{{nat fs g player|no=14|pos=MF|name=[[Stīvens Cūbers]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2021|6|11|1991|8|17|df=y}}|caps=37|goals=8|club=[[Eintracht Frankfurt]]|clubnat=Vācija}}
{{nat fs g player|no=15|pos=MF|name=[[Džibrils Sovs]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2021|6|11|1997|2|6|df=y}}|caps=16|goals=0|club=[[Eintracht Frankfurt]]|clubnat=Vācija}}
{{nat fs g player|no=16|pos=MF|name=[[Kristians Fasnahts]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2021|6|11|1993|11|11|df=y}}|caps=8|goals=3|club=[[BSC Young Boys|Young Boys]]|clubnat=Šveice}}
{{nat fs g player|no=17|pos=DF|name=[[Loriss Benito]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2021|6|11|1992|1|7|df=y}}|caps=12|goals=1|club=[[Bordo &quot;Girondins&quot;|Bordeaux]]|clubnat=Francija}}
{{nat fs g player|no=18|pos=FW|name=[[Admirs Mehmedi]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2021|6|11|1991|3|16|df=y}}|caps=74|goals=10|club=[[VfL Wolfsburg]]|clubnat=Vācija}}
{{nat fs g player|no=19|pos=FW|name=[[Mario Gavranovičs]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2021|6|11|1989|11|24|df=y}}|caps=30|goals=14|club=[[GNK Dinamo Zagreb|Dinamo Zagreb]]|clubnat=Horvātija}}
{{nat fs g player|no=20|pos=MF|name=[[Edimilsons Fernandess]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2021|6|11|1996|4|15|df=y}}|caps=22|goals=2|club=[[1. FSV Mainz 05|Mainz 05]]|clubnat=Vācija}}
{{nat fs g player|no=21|pos=GK|name=[[Jonass Omlins]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2021|6|11|1994|1|10|df=y}}|caps=2|goals=0|club=[[Monpeljē HSC|Montpellier]]|clubnat=Francija}}
{{nat fs g player|no=22|pos=DF|name=[[Fabians Šērs]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2021|6|11|1991|12|20|df=y}}|caps=60|goals=8|club=[[Newcastle United FC|Newcastle United]]|clubnat=Anglija}}
{{nat fs g player|no=23|pos=MF|name=[[Džerdans Šaķiri]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2021|6|11|1991|10|10|df=y}}|caps=91|goals=23|club=[[Liverpool FC|Liverpool]]|clubnat=Anglija}}
{{nat fs g player|no=24|pos=DF|name=[[Bečirs Omeragičs]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2021|6|11|2002|1|20|df=y}}|caps=4|goals=0|club=[[FC Zürich|Zürich]]|clubnat=Šveice}}
{{nat fs g player|no=25|pos=DF|name=[[Erajs Komerts]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2021|6|11|1998|2|4|df=y}}|caps=6|goals=0|club=[[FC Basel|Basel]]|clubnat=Šveice}}
{{nat fs g player|no=26|pos=DF|name=[[Džordans Lotomba]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2021|6|11|1998|9|29|df=y}}|caps=2|goals=0|club=[[OGC Nice|Nice]]|clubnat=Francija}}
{{nat fs end}}

=== Turcija ===
Treneris: [[Šenols Ginešs]]

[[Turcijas futbola izlase]]s sastāvs tika noskaukts {{Dat|2021|6|1|5=bez}}.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://tff.org/default.aspx?pageID=202&amp;ftxtID=35271|title=A Millî Takım'ın kamp kadrosu açıklandı|access-date=02.06.2021|date=01.06.2021}}&lt;/ref&gt;

{{nat fs g start}}
{{nat fs g player|no=1|pos=GK|name=[[Merts Ginoks]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2021|6|11|1989|3|1|df=y}}|caps=22|goals=0|club=[[Stambulas &quot;Başakşehir&quot;|İstanbul Başakşehir]]|clubnat=Turcija}}
{{nat fs g player|no=2|pos=DF|name=[[Zeki Čeliks]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2021|6|11|1997|2|17|df=y}}|caps=20|goals=2|club=[[Lille OSC|Lille]]|clubnat=Francija}}
{{nat fs g player|no=3|pos=DF|name=[[Merihs Demirals]] |age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2021|6|11|1998|3|5|df=y}}|caps=21|goals=0|club=[[Turīnas &quot;Juventus&quot;|Juventus]]|clubnat=Itālija}}
{{nat fs g player|no=4|pos=DF|name=[[Čaglars Sejindži]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2021|6|11|1996|5|23|df=y}}|caps=35|goals=2|club=[[Leicester City FC|Leicester City]]|clubnat=Anglija}}
{{nat fs g player|no=5|pos=MF|name=[[Okajs Jokušlu]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2021|6|11|1994|3|9|df=y}}|caps=34|goals=1|club=[[West Bromwich Albion FC|West Bromwich Albion]]|clubnat=Anglija}}
{{nat fs g player|no=6|pos=MF|name=[[Ozans Tufans]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2021|6|11|1995|3|23|df=y}}|caps=60|goals=9|club=[[Fenerbahçe S.K.|Fenerbahçe]]|clubnat=Turcija}}
{{nat fs g player|no=7|pos=FW|name=[[Džengizs Inders]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2021|6|11|1997|7|14|df=y}}|caps=29|goals=9|club=[[Leicester City FC|Leicester City]]|clubnat=Anglija}}
{{nat fs g player|no=8|pos=MF|name=[[Dorukhans Tokezs]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2021|6|11|1996|5|21|df=y}}|caps=9|goals=1|club=[[Stambulas &quot;Beşiktaş&quot;|Beşiktaş]]|clubnat=Turcija}}
{{nat fs g player|no=9|pos=FW|name=[[Kenans Karamans]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2021|6|11|1994|3|5|df=y}}|caps=22|goals=5|club=[[Fortuna Düsseldorf]]|clubnat=Vācija}}
{{nat fs g player|no=10|pos=MF|name=[[Hakans Čalhanoglu]] |age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2021|6|11|1994|2|8|df=y}}|caps=56|goals=13|club=[[AC Milan|Milan]]|clubnat=Itālija}}
{{nat fs g player|no=11|pos=FW|name=[[Jusufs Jazidži]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2021|6|11|1997|1|29|df=y}}|caps=31|goals=1|club=[[Lille OSC|Lille]]|clubnat=Francija}}
{{nat fs g player|no=12|pos=GK|name=[[Altajs Bajindirs]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2021|6|11|1998|4|14|df=y}}|caps=1|goals=0|club=[[Fenerbahçe S.K.|Fenerbahçe]]|clubnat=Turcija}}
{{nat fs g player|no=13|pos=DF|name=[[Umuts Merašs]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2021|6|11|1995|12|20|df=y}}|caps=13|goals=0|club=[[Le Havre AC|Le Havre]]|clubnat=Francija}}
{{nat fs g player|no=14|pos=MF|name=[[Tajlans Antaljali]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2021|6|11|1995|1|8|df=y}}|caps=6|goals=0|club=[[Stambulas &quot;Galatasaray&quot;|Galatasaray]]|clubnat=Turcija}}
{{nat fs g player|no=15|pos=DF|name=[[Ozans Kabaks]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2021|6|11|2000|3|25|df=y}}|caps=12|goals=0|club=[[Liverpool FC|Liverpool]]|clubnat=Anglija}}
{{nat fs g player|no=16|pos=FW|name=[[Eness Inals]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2021|6|11|1997|5|10|df=y}}|caps=22|goals=2|club=[[Getafe Club de Fútbol|Getafe]]|clubnat=Spānija}}
{{nat fs g player|no=17|pos=FW|name=[[Buraks Jilmazs]] ''([[kapteinis (futbols)|kapteinis]])''|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2021|6|11|1985|7|15|df=y}}|caps=67|goals=29|club=[[Lille OSC|Lille]]|clubnat=Francija}}
{{nat fs g player|no=18|pos=DF|name=[[Ridvans Jilmazs]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2021|6|11|2001|5|21|df=y}}|caps=2|goals=0|club=[[Stambulas &quot;Beşiktaş&quot;|Beşiktaş]]|clubnat=Turcija}}
{{nat fs g player|no=19|pos=MF|name=[[Orkuns Kekči]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2021|6|11|2000|12|29|df=y}}|caps=6|goals=0|club=[[Feyenoord]]|clubnat=Nīderlande}}
{{nat fs g player|no=20|pos=MF|name=[[Abdilkadirs Omirs]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2021|6|11|1999|6|25|df=y}}|caps=9|goals=0|club=[[Trabzonspor]]|clubnat=Turcija}}
{{nat fs g player|no=21|pos=MF|name=[[Irfans Kahvedži]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2021|6|11|1995|7|15|df=y}}|caps=18|goals=0|club=[[Fenerbahçe S.K.|Fenerbahçe]]|clubnat=Turcija}}
{{nat fs g player|no=22|pos=DF|name=[[Kāns Ajhans]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2021|6|11|1996|4|5|df=y}}|caps=37|goals=4|club=[[US Sassuolo Calcio|Sassuolo]]|clubnat=Itālija}}
{{nat fs g player|no=23|pos=GK|name=[[Ugurdžans Čakirs]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2021|6|11|1991|10|10|df=y}}|caps=8|goals=0|club=[[Trabzonspor]]|clubnat=Turcija}}
{{nat fs g player|no=24|pos=MF|name=[[Kerems Aktirkoglu]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2021|6|11|1998|10|21|df=y}}|caps=1|goals=0|club=[[Stambulas &quot;Galatasaray&quot;|Galatasaray]]|clubnat=Šveice}}
{{nat fs g player|no=25|pos=DF|name=[[Merts Mildirs]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2021|6|11|1999|4|3|df=y}}|caps=8|goals=0|club=[[US Sassuolo Calcio|Sassuolo]]|clubnat=Itālija}}
{{nat fs g player|no=26|pos=MF|name=[[Halils Dervišoglu]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2021|6|11|1999|12|8|df=y}}|caps=2|goals=1|club=[[Stambulas &quot;Galatasaray&quot;|Galatasaray]]|clubnat=Turcija}}
{{nat fs end}}

=== Velsa ===
Treneris: [[Robs Peidžs]]

[[Velsas futbola izlase]]s sastāvs tika paziņots {{Dat|2021|5|30|5=bez}}.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.faw.cymru/en/news/robert-page-takes-28-player-squad-portugal-training-camp/|title=FAW / Robert Page takes 28-player squad to Portugal training camp|website=www.faw.cymru|access-date=2021-05-31|language=en|archive-date=2021-05-24|archive-url=https://web.archive.org/web/20210524160901/https://www.faw.cymru/en/news/robert-page-takes-28-player-squad-portugal-training-camp/}}&lt;/ref&gt; 31. maijā savainotais [[Džeimss Lorenss]] tika aizvietots ar [[Toms Lokjērs|Tomu Lokjēru]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.faw.cymru/en/news/tom-lockyer-called-euro-2020-squad/|title=FAW / Tom Lockyer called up to EURO 2020 squad|website=www.faw.cymru|access-date=2021-06-06|language=en}}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;

{{nat fs g start}}
{{nat fs g player|no=1|pos=GK|name=[[Veins Henesijs]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2021|6|11|1987|1|24|df=y}}|caps=96|goals=0|club=[[Crystal Palace FC|Crystal Palace]]|clubnat=Anglija}}
{{nat fs g player|no=2|pos=DF|name=[[Kriss Ganters]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2021|6|11|1989|7|21|df=y}}|caps=101|goals=0|club=[[Charlton Athletic F.C.|Charlton Athletic]]|clubnat=Anglija}}
{{nat fs g player|no=3|pos=DF|name=[[Neko Viljamss]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2021|6|11|2001|4|13|df=y}}|caps=11|goals=1|club=[[Liverpool FC|Liverpool]]|clubnat=Anglija}}
{{nat fs g player|no=4|pos=DF|name=[[Bens Deiviss]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2021|6|11|1993|4|24|df=y}}|caps=60|goals=0|club=[[Tottenham Hotspur F.C.|Tottenham Hotspur]]|clubnat=Anglija}}
{{nat fs g player|no=5|pos=DF|name=[[Toms Lokjērs]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2021|6|11|1994|12|3|df=y}}|caps=13|goals=0|club=[[Luton Town F.C.|Luton Town]]|clubnat=Anglija}}
{{nat fs g player|no=6|pos=DF|name=[[Džo Rodons]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2021|6|11|1997|10|22|df=y}}|caps=14|goals=0|club=[[Tottenham Hotspur F.C.|Tottenham Hotspur]]|clubnat=Anglija}}
{{nat fs g player|no=7|pos=MF|name=[[Džo Allens]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2021|6|11|1990|3|14|df=y}}|caps=59|goals=2|club=[[Stoke City F.C.|Stoke City]]|clubnat=Anglija}}
{{nat fs g player|no=8|pos=MF|name=[[Harijs Vilsons]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2021|6|11|1997|3|22|df=y}}|caps=26|goals=5|club=[[Cardiff City F.C.|Cardiff City]]|clubnat=Velsa}}
{{nat fs g player|no=9|pos=FW|name=[[Tailers Robertss]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2021|6|11|1999|1|12|df=y}}|caps=14|goals=0|club=[[Leeds United F.C.|Leeds United]]|clubnat=Anglija}}
{{nat fs g player|no=10|pos=MF|name=[[Ārons Remzijs]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2021|6|11|1990|12|26|df=y}}|caps=63|goals=16|club=[[Turīnas &quot;Juventus&quot;|Juventus]]|clubnat=Itālija}}
{{nat fs g player|no=11|pos=FW|name=[[Gerets Beils]] ''([[kapteinis (futbols)|kapteinis)]]''|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2021|6|11|1989|7|16|df=y}}|caps=92|goals=33|club=[[Tottenham Hotspur F.C.|Tottenham Hotspur]]|clubnat=Anglija}}
{{nat fs g player|no=12|pos=GK|name=[[Denijs Vords]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2021|6|11|1993|6|22|df=y}}|caps=13|goals=0|club=[[Leicester City FC|Leicester City]]|clubnat=Anglija}}
{{nat fs g player|no=13|pos=FW|name=[[Kīfers Mūrs]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2021|6|11|1992|8|8|df=y}}|caps=17|goals=5|club=[[Cardiff City F.C.|Cardiff City]]|clubnat=Velsa}}
{{nat fs g player|no=14|pos=DF|name=[[Konors Robertss]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2021|6|11|1995|9|23|df=y}}|caps=26|goals=1|club=[[Swansea City A.F.C.|Swansea City]]|clubnat=Velsa}}
{{nat fs g player|no=15|pos=MF|name=[[Ītans Ampadu]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2021|6|11|2000|9|14|df=y}}|caps=23|goals=0|club=[[Sheffield United]]|clubnat=Anglija}}
{{nat fs g player|no=16|pos=MF|name=[[Džo Morels]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2021|6|11|1997|1|3|df=y}}|caps=15|goals=0|club=[[Luton Town F.C.|Luton Town]]|clubnat=Anglija}}
{{nat fs g player|no=17|pos=DF|name=[[Rīss Noringtons-Deiviss]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2021|6|11|1999|4|22|df=y}}|caps=5|goals=0|club=[[Stoke City F.C.|Stoke City]]|clubnat=Anglija}}
{{nat fs g player|no=18|pos=MF|name=[[Džonijs Viljamss]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2021|6|11|1993|10|9|df=y}}|caps=28|goals=1|club=[[Cardiff City F.C.|Cardiff City]]|clubnat=Velsa}}
{{nat fs g player|no=19|pos=MF|name=[[Deivids Brukss]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2021|6|11|1997|7|8|df=y}}|caps=18|goals=2|club=[[AFC Bournemouth|Bournemouth]]|clubnat=Anglija}}
{{nat fs g player|no=20|pos=MF|name=[[Denjels Džeimss]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2021|6|11|1997|11|10|df=y}}|caps=20|goals=4|club=[[Manchester United FC|Manchester United]]|clubnat=Anglija}}
{{nat fs g player|no=21|pos=GK|name=[[Ādamss Deiviss]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2021|6|11|1992|7|17|df=y}}|caps=2|goals=0|club=[[Stoke City F.C.|Stoke City]]|clubnat=Anglija}}
{{nat fs g player|no=22|pos=DF|name=[[Kriss Mefams]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2021|6|11|1997|11|5|df=y}}|caps=18|goals=0|club=[[AFC Bournemouth|Bournemouth]]|clubnat=Anglija}}
{{nat fs g player|no=23|pos=MF|name=[[Dilans Levits]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2021|6|11|2000|11|17|df=y}}|caps=8|goals=0|club=[[NK Istra 1961|Istra 1961]]|clubnat=Horvātija}}
{{nat fs g player|no=24|pos=DF|name=[[Bens Kabango]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2021|6|11|2000|5|30|df=y}}|caps=3|goals=0|club=[[Swansea City A.F.C.|Swansea City]]|clubnat=Velsa}}
{{nat fs g player|no=25|pos=MF|name=[[Rubins Kolvils]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2021|6|11|2002|4|27|df=y}}|caps=1|goals=0|club=[[Cardiff City F.C.|Cardiff City]]|clubnat=Velsa}}
{{nat fs g player|no=26|pos=MF|name=[[Metjū Smits]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2021|6|11|1999|11|22|df=y}}|caps=14|goals=0|club=[[Doncaster Rovers F.C.|Doncaster Rovers]]|clubnat=Anglija}}
{{nat fs end}}

== B grupa ==

=== Beļģija ===
Treneris: {{Flaga|Spānija}} [[Roberto Martiness]]

[[Beļģijas futbola izlase]]s sastāvs tika paziņots {{Dat|2021|5|17|5=bez}}.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rbfa.be/en/news/selection-red-devils-euro-2020-has-been-announced|title=Royal Belgian FA|website=www.rbfa.be|access-date=2021-05-29}}&lt;/ref&gt;

{{nat fs g start}}
{{nat fs g player|no=1|pos=GK|name=[[Tibo Kurtuā]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2021|6|11|1992|5|11|df=y}}|caps=84|goals=0|club=[[Madrides &quot;Real&quot; (futbols)|Real Madrid]]|clubnat=Spānija}}
{{nat fs g player|no=2|pos=DF|name=[[Tobijs Alderveirelds]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2021|6|11|1989|3|2|df=y}}|caps=109|goals=5|club=[[Tottenham Hotspur F.C.|Tottenham Hotspur]]|clubnat=Anglija}}
{{nat fs g player|no=3|pos=DF|name=[[Tomass Vermālens]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2021|6|11|1985|11|14|df=y}}|caps=80|goals=2|club=[[Vissel Kobe]]|clubnat=Japāna}}
{{nat fs g player|no=4|pos=DF|name=[[Dedriks Bojata]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2021|6|11|1990|11|28|df=y}}|caps=23|goals=0|club=[[Hertha BSC]]|clubnat=Vācija}}
{{nat fs g player|no=5|pos=DF|name=[[Jans Vertongens]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2021|6|11|1987|4|24|df=y}}|caps=127|goals=9|club=[[SL Benfica|Benfica]]|clubnat=Portugāle}}
{{nat fs g player|no=6|pos=MF|name=[[Aksels Vitsels]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2021|6|11|1989|1|12|df=y}}|caps=110|goals=10|club=[[Borussia Dortmund]]|clubnat=Vācija}}
{{nat fs g player|no=7|pos=MF|name=[[Kevins de Breine]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2021|6|11|1991|6|28|df=y}}|caps=80|goals=21|club=[[Manchester City F.C.|Manchester City]]|clubnat=Anglija}}
{{nat fs g player|no=8|pos=MF|name=[[Juri Tīlemanss]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2021|6|11|1997|5|7|df=y}}|caps=39|goals=4|club=[[Leicester City FC|Leicester City]]|clubnat=Anglija}}
{{nat fs g player|no=9|pos=FW|name=[[Romelu Lukaku]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2021|6|11|1995|5|13|df=y}}|caps=93|goals=60|club=[[Milānas &quot;Internazionale&quot;|Inter Milan]]|clubnat=Itālija}}
{{nat fs g player|no=10|pos=FW|name=[[Edens Azārs]] ''([[kapteinis (futbols)|kapteinis]])''|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2021|6|11|1991|1|7|df=y}}|caps=107|goals=32|club=[[Madrides &quot;Real&quot; (futbols)|Real Madrid]]|clubnat=Spānija}}
{{nat fs g player|no=11|pos=MF|name=[[Janiks Karasko]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2021|6|11|1993|9|4|df=y}}|caps=46|goals=6|club=[[Atlético Madrid]]|clubnat=Spānija}}
{{nat fs g player|no=12|pos=GK|name=[[Simons Miņolē]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2021|6|11|1988|3|6|df=y}}|caps=31|goals=0|club=[[Club Brugge KV|Club Brugge]]|clubnat=Beļģija}}
{{nat fs g player|no=13|pos=GK|name=[[Mets Selss]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2021|6|11|1992|2|26|df=y}}|caps=1|goals=0|club=[[Strasbūras &quot;Racing&quot;|Strasbourg]]|clubnat=Francija}}
{{nat fs g player|no=14|pos=FW|name=[[Drīss Mertenss]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2021|6|11|1987|5|6|df=y}}|caps=98|goals=21|club=[[SSC Napoli|Napoli]]|clubnat=Itālija}}
{{nat fs g player|no=15|pos=DF|name=[[Tomā Menjē]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2021|6|11|1991|9|12|df=y}}|caps=47|goals=7|club=[[Borussia Dortmund]]|clubnat=Vācija}}
{{nat fs g player|no=16|pos=MF|name=[[Torgans Azārs]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2021|6|11|1993|3|29|df=y}}|caps=35|goals=6|club=[[Borussia Dortmund]]|clubnat=Vācija}}
{{nat fs g player|no=17|pos=MF|name=[[Hanss Vanakens]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2021|6|11|1992|8|24|df=y}}|caps=10|goals=2|club=[[Club Brugge KV|Club Brugge]]|clubnat=Beļģija}}
{{nat fs g player|no=18|pos=DF|name=[[Džeisons Denajers]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2021|6|11|1995|6|28|df=y}}|caps=25|goals=1|club=[[Lionas &quot;Olympique&quot;|Lyon]]|clubnat=Francija}}
{{nat fs g player|no=19|pos=DF|name=[[Leanders Dendonkers]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2021|6|11|1995|4|15|df=y}}|caps=17|goals=0|club=[[Wolverhampton Wanderers]]|clubnat=Anglija}}
{{nat fs g player|no=20|pos=FW|name=[[Kristians Benteke]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2021|6|11|1990|12|3|df=y}}|caps=39|goals=16|club=[[Crystal Palace FC|Crystal Palace]]|clubnat=Anglija}}
{{nat fs g player|no=21|pos=DF|name=[[Timotijs Kastaņs]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2021|6|11|1995|12|5|df=y}}|caps=14|goals=2|club=[[Leicester City FC|Leicester City]]|clubnat=Anglija}}
{{nat fs g player|no=22|pos=MF|name=[[Nāsers Šādlī]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2021|6|11|1989|8|2|df=y}}|caps=64|goals=8|club=[[Stambulas &quot;Başakşehir&quot;|İstanbul Başakşehir]]|clubnat=Turcija}}
{{nat fs g player|no=23|pos=FW|name=[[Miši Batšuaji]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2021|6|11|1993|10|2|df=y}}|caps=34|goals=22|club=[[Crystal Palace FC|Crystal Palace]]|clubnat=Anglija}}
{{nat fs g player|no=24|pos=FW|name=[[Leandro Trosārs]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2021|6|11|1994|12|4|df=y}}|caps=7|goals=2|club=[[Brighton &amp; Hove Albion F.C.|Brighton &amp; Hove Albion]]|clubnat=Anglija}}
{{nat fs g player|no=25|pos=FW|name=[[Žeremī Dokū]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2021|6|11|2002|5|27|df=y}}|caps=8|goals=2|club=[[Stade Rennais F.C.|Rennes]]|clubnat=Francija}}
{{nat fs g player|no=26|pos=MF|name=[[Deniss Praets]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2021|6|11|1994|5|14|df=y}}|caps=11|goals=1|club=[[Leicester City FC|Leicester City]]|clubnat=Anglija}}
{{nat fs end}}

=== Dānija ===
Treneris: [[Kaspers Hjulmands]]

[[Dānijas futbola izlase]]s sastāvs tika paziņots {{Dat|2021|5|25|5=bez}}.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://dbu.dk/nyheder/2021/maj/26-spillere-klar-til-em-for-danmark/|title=26 spillere klar til EM for Danmark|last=Kommunikation|first=D. B. U.|website=DBU|access-date=2021-05-31|language=DA}}&lt;/ref&gt;

{{nat fs g start}}
{{nat fs g player|no=1|pos=GK|name=[[Kaspers Šmeihels]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2021|6|11|1986|11|5|df=y}}|caps=65|goals=0|club=[[Leicester City FC|Leicester City]]|clubnat=Anglija}}
{{nat fs g player|no=2|pos=DF|name=[[Joahims Andersens]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2021|6|11|1996|5|31|df=y}}|caps=5|goals=0|club=[[Fulham FC|Fulham]]|clubnat=Anglija}}
{{nat fs g player|no=3|pos=DF|name=[[Janniks Vestergords]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2021|6|11|1992|8|3|df=y}}|caps=22|goals=1|club=[[Southampton FC|Southampton]]|clubnat=Anglija}}
{{nat fs g player|no=4|pos=DF|name=[[Simons Kērs]] ''([[kapteinis (futbols)|kapteinis]])''|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2021|6|11|1989|3|26|df=y}}|caps=107|goals=3|club=[[AC Milan|Milan]]|clubnat=Itālija}}
{{nat fs g player|no=5|pos=DF|name=[[Joakims Mēle]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2021|6|11|1997|5|20|df=y}}|caps=10|goals=2|club=[[Bergamo &quot;Atalanta&quot;|Atalanta]]|clubnat=Itālija}}
{{nat fs g player|no=6|pos=DF|name=[[Andreass Kristensens]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2021|6|11|1996|4|10|df=y}}|caps=41|goals=1|club=[[Chelsea F.C.|Chelsea]]|clubnat=Anglija}}
{{nat fs g player|no=7|pos=FW|name=[[Roberts Skovs]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2021|6|11|1996|5|20|df=y}}|caps=10|goals=5|club=[[TSG 1899 Hoffenheim|1899 Hoffenheim]]|clubnat=Vācija}}
{{nat fs g player|no=8|pos=MF|name=[[Tomass Dileinijs]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2021|6|11|1991|9|3|df=y}}|caps=54|goals=5|club=[[Borussia Dortmund]]|clubnat=Vācija}}
{{nat fs g player|no=9|pos=FW|name=[[Martins Braitvaits]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2021|6|11|1991|6|5|df=y}}|caps=50|goals=9|club=[[FC Barcelona|Barcelona]]|clubnat=Spānija}}
{{nat fs g player|no=10|pos=MF|name=[[Kristians Ēriksens]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2021|6|11|1992|2|14|df=y}}|caps=108|goals=36|club=[[Milānas &quot;Internazionale&quot;|Inter Milan]]|clubnat=Itālija}}
{{nat fs g player|no=11|pos=FW|name=[[Andrēass Skovs Olsens]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2021|6|11|1999|12|29|df=y}}|caps=6|goals=3|club=[[Bologna FC 1909|Bologna]]|clubnat=Itālija}}
{{nat fs g player|no=12|pos=FW|name=[[Kaspers Dolbergs]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2021|6|11|1997|10|6|df=y}}|caps=26|goals=7|club=[[OGC Nice|Nice]]|clubnat=Francija}}
{{nat fs g player|no=13|pos=DF|name=[[Matīass Jergensens]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2021|6|11|1990|4|23|df=y}}|caps=35|goals=2|club=[[FC København|København]]|clubnat=Dānija}}
{{nat fs g player|no=14|pos=FW|name=[[Mikels Damsgords]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2021|6|11|2000|7|3|df=y}}|caps=3|goals=2|club=[[Dženovas &quot;Sampdoria&quot;|Sampdoria]]|clubnat=Itālija}}
{{nat fs g player|no=15|pos=MF|name=[[Kristians Nergords]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2021|6|11|1994|3|10|df=y}}|caps=4|goals=0|club=[[Brentford FC|Brentford]]|clubnat=Anglija}}
{{nat fs g player|no=16|pos=GK|name=[[Jonass Lesls]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2021|6|11|1989|2|1|df=y}}|caps=1|goals=0|club=[[FC Midtjylland|Midtjylland]]|clubnat=Dānija}}
{{nat fs g player|no=17|pos=DF|name=[[Jenss Strigers Larsens]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2021|6|11|1991|2|21|df=y}}|caps=36|goals=2|club=[[Udinese Calcio|Udinese]]|clubnat=Itālija}}
{{nat fs g player|no=18|pos=MF|name=[[Dāniels Vass]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2021|6|11|1989|5|31|df=y}}|caps=30|goals=0|club=[[Valencia CF|Valencia]]|clubnat=Spānija}}
{{nat fs g player|no=19|pos=FW|name=[[Jonass Vinds]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2021|6|11|1999|2|7|df=y}}|caps=7|goals=3|club=[[FC København|København]]|clubnat=Dānija}}
{{nat fs g player|no=20|pos=FW|name=[[Jusufs Poulsens]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2021|6|11|1994|6|15|df=y}}|caps=54|goals=8|club=[[RB Leipzig]]|clubnat=Vācija}}
{{nat fs g player|no=21|pos=FW|name=[[Andrēass Korneliuss]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2021|6|11|1993|3|16|df=y}}|caps=28|goals=6|club=[[Parma Calcio 1913|Parma]]|clubnat=Itālija}}
{{nat fs g player|no=22|pos=GK|name=[[Frederiks Rennovs]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2021|6|11|1992|8|4|df=y}}|caps=8|goals=0|club=[[Gelzenkirhenes &quot;Schalke 04&quot;|Schalke 04]]|clubnat=Vācija}}
{{nat fs g player|no=23|pos=MF|name=[[Pjērs Emīls Hejbjergs]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2021|6|11|1995|8|5|df=y}}|caps=41|goals=4|club=[[Tottenham Hotspur F.C.|Tottenham Hotspur]]|clubnat=Anglija}}
{{nat fs g player|no=24|pos=MF|name=[[Matīass Jensens]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2021|6|11|1996|1|1|df=y}}|caps=6|goals=1|club=[[Brentford FC|Brentford]]|clubnat=Anglija}}
{{nat fs g player|no=25|pos=MF|name=[[Anderss Kristansens]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2021|6|11|1990|6|8|df=y}}|caps=4|goals=0|club=[[Malmö FF]]|clubnat=Zviedrija}}
{{nat fs g player|no=26|pos=DF|name=[[Nikolajs Boilesens]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2021|6|11|1992|2|16|df=y}}|caps=20|goals=1|club=[[FC København|København]]|clubnat=Dānija}}
{{nat fs end}}

=== Krievija ===
Treneris: [[Staņislavs Čerčesovs]]

[[Krievijas futbola izlase]]s sastāvs tika paziņots {{Dat|2021|6|2|5=bez}}.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://rfs.ru/news/213785|title=Состав сборной России на ЕВРО-2020|website=rfs.ru|access-date=2021-06-04|language=ru-RU}}&lt;/ref&gt; 11. jūnijā pozitīvu COVID-19 analīžu dēļ [[Andrejs Mostovojs]] tika aizvietots ar [[Romāns Jevgeņjevs|Romānu Jevgeņjevu]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.apollo.lv/7270277/pozitivs-covid-19-tests-krievijas-izlases-pussargam-euro-2020-beidzas-nesacies |title=Pozitīvs Covid-19 tests: Krievijas izlases pussargam &quot;Euro 2020&quot; beidzas nesācies |date={{dat|2021|6|11||bez}} |website=apollo.lv|access-date={{dat|2021|6|12||bez}}}}&lt;/ref&gt;

{{nat fs g start}}
{{nat fs g player|no=1|pos=GK|name=[[Antons Šuņins]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2021|6|11|1987|1|27|df=y}}|caps=12|goals=0|club=[[Maskavas &quot;Dinamo&quot; (futbols)|Dynamo Moscow]]|clubnat=RUS}}
{{nat fs g player|no=2|pos=DF|name=[[Mariu Fernandess]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2021|6|11|1990|9|19|df=y}}|caps=29|goals=5|club=[[Maskavas CSKA (futbols)|CSKA Moscow]]|clubnat=RUS}}
{{nat fs g player|no=3|pos=DF|name=[[Igors Divejevs]] |age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2021|6|11|1999|9|27|df=y}}|caps=4|goals=0|club=[[Maskavas CSKA (futbols)|CSKA Moscow]]|clubnat=RUS}}
{{nat fs g player|no=4|pos=DF|name=[[Vjačeslavs Karavajevs]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2021|6|11|1995|5|20|df=y}}|caps=13|goals=2|club=[[FK Zenit Sanktpēterburga|Zenit Saint Petersburg]]|clubnat=RUS}}
{{nat fs g player|no=5|pos=DF|name=[[Andrejs Semjonovs]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2021|6|11|1989|3|24|df=y}}|caps=26|goals=0|club=[[Groznijas &quot;Akhmat&quot;|Akhmat Grozny]]|clubnat=RUS}}
{{nat fs g player|no=6|pos=MF|name=[[Deniss Čeriševs]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2021|6|11|1990|12|26|df=y}}|caps=30|goals=12|club=[[Valencia CF|Valencia]]|clubnat=Spānija}}
{{nat fs g player|no=7|pos=MF|name=[[Magomeds Ozdojevs]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2021|6|11|1992|11|5|df=y}}|caps=32|goals=4|club=[[FK Zenit Sanktpēterburga|Zenit Saint Petersburg]]|clubnat=RUS}}
{{nat fs g player|no=8|pos=MF|name=[[Dmitrijs Barinovs]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2021|6|11|1996|9|11|df=y}}|caps=5|goals=0|club=[[Maskavas &quot;Lokomotiv&quot;|Lokomotiv Moscow]]|clubnat=RUS}}
{{nat fs g player|no=9|pos=FW|name=[[Aleksandrs Soboļevs]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2021|6|11|1997|3|7|df=y}}|caps=6|goals=3|club=[[FK Spartak Maskava|Spartak Moscow]]|clubnat=RUS}}
{{nat fs g player|no=10|pos=FW|name=[[Antons Zabolotnijs]] |age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2021|6|11|1991|6|13|df=y}}|caps=13|goals=1|club=[[PFC Sochi|Sochi]]|clubnat=RUS}}
{{nat fs g player|no=11|pos=MF|name=[[Romāns Zobņins]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2021|6|11|1994|2|11|df=y}}|caps=35|goals=0|club=[[FK Spartak Maskava|Spartak Moscow]]|clubnat=RUS}}
{{nat fs g player|no=12|pos=GK|name=[[Jurijs Djupins]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2021|6|11|1988|3|17|df=y}}|caps=0|goals=0|club=[[Kazaņas &quot;Rubin&quot;|Rubin Kazan]]|clubnat=RUS}}
{{nat fs g player|no=13|pos=DF|name=[[Fjodors Kudrjašovs]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2021|6|11|1987|4|5|df=y}}|caps=44|goals=1|club=[[Antalyaspor]]|clubnat=Turcija}}
{{nat fs g player|no=14|pos=DF|name=[[Georgijs Džikija]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2021|6|11|1993|11|21|df=y}}|caps=33|goals=1|club=[[FK Spartak Maskava|Spartak Moscow]]|clubnat=RUS}}
{{nat fs g player|no=15|pos=FW|name=[[Aleksejs Mirančuks]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2021|6|11|1995|10|17|df=y}}|caps=33|goals=5|club=[[Bergamo &quot;Atalanta&quot;|Atalanta]]|clubnat=Itālija}}
{{nat fs g player|no=16|pos=GK|name=[[Matvejs Safonovs]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2021|6|11|1999|2|25|df=y}}|caps=1|goals=0|club=[[FK Krasnodar|Krasnodar]]|clubnat=RUS}}
{{nat fs g player|no=17|pos=MF|name=[[Aleksandrs Golovins]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2021|6|11|1996|5|30|df=y}}|caps=38|goals=5|club=[[AS Monaco FC|Monaco]]|clubnat=Francija}}
{{nat fs g player|no=18|pos=MF|name=[[Jurijs Žirkovs]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2021|6|11|1983|8|20|df=y}}|caps=104|goals=2|club=[[FK Zenit Sanktpēterburga|Zenit Saint Petersburg]]|clubnat=RUS}}
{{nat fs g player|no=19|pos=MF|name=[[Rifats Žemaļetdinovs]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2021|6|11|1996|9|20|df=y}}|caps=4|goals=0|club=[[Maskavas &quot;Lokomotiv&quot;|Lokomotiv Moscow]]|clubnat=RUS}}
{{nat fs g player|no=20|pos=FW|name=[[Aleksejs Jonovs]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2021|6|11|1989|2|18|df=y}}|caps=35|goals=4|club=[[FK Krasnodar|Krasnodar]]|clubnat=RUS}}
{{nat fs g player|no=21|pos=MF|name=[[Daniils Fomins]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2021|6|11|1997|3|2|df=y}}|caps=4|goals=0|club=[[Maskavas &quot;Dinamo&quot; (futbols)|Dynamo Moscow]]|clubnat=RUS}}
{{nat fs g player|no=22|pos=FW|name=[[Artjoms Dzjuba]] ''([[kapteinis (futbols)|kapteinis]])''|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2021|6|11|1988|8|22|df=y}}|caps=52|goals=29|club=[[FK Zenit Sanktpēterburga|Zenit Saint Petersburg]]|clubnat=RUS}}
{{nat fs g player|no=23|pos=MF|name=[[Dalers Kuzjajevs]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2021|6|11|1993|1|15|df=y}}|caps=34|goals=2|club=[[FK Zenit Sanktpēterburga|Zenit Saint Petersburg]]|clubnat=RUS}}
{{nat fs g player|no=24|pos=MF|name=[[Romāns Jevgeņjevs]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2021|6|11|1999|2|23|df=y}}|caps=1|goals=0|club=[[Maskavas &quot;Dinamo&quot; (futbols)|Dynamo Moscow]]|clubnat=RUS}}
{{nat fs g player|no=25|pos=FW|name=[[Deniss Makarovs]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2021|6|11|1998|2|18|df=y}}|caps=0|goals=0|club=[[Kazaņas &quot;Rubin&quot;|Rubin Kazan]]|clubnat=RUS}}
{{nat fs g player|no=26|pos=MF|name=[[Maksims Muhins]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2021|6|11|2001|11|4|df=y}}|caps=2|goals=0|club=[[Maskavas &quot;Lokomotiv&quot;|Lokomotiv Moscow]]|clubnat=RUS}}
{{nat fs end}}

=== Somija ===
Treneris: [[Marku Kanerva]]

[[Somijas futbola izlase]]s sastāvs tika paziņots {{Dat|2021|6|1|5=bez}}.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.palloliitto.fi/jalkapallouutiset/tassa-huuhkajien-em-kisajoukkue|title=Tässä on Huuhkajien EM-kisajoukkue!|website=www.palloliitto.fi|access-date=2021-06-04|language=fi|archive-date=2021-06-01|archive-url=https://web.archive.org/web/20210601214628/https://www.palloliitto.fi/jalkapallouutiset/tassa-huuhkajien-em-kisajoukkue}}&lt;/ref&gt; 3. jūnijā savainotais [[Sauli Veisenens]] tika aizvietots ar [[Niko Hemeleinens|Niko Hemeleinenu]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.palloliitto.fi/jalkapallouutiset/sauli-vaisanen-loukkaantumisen-takia-sivuun-huuhkajista-nicholas-hamalainen-em |title=Sauli Väisänen loukkaantumisen takia sivuun Huuhkajista – Nicholas Hämäläinen EM-kisajoukkueeseen |website=palloliitto.fi |date=3 June 2021 |access-date={{dat|2021|6|12||bez}} |language=fi |archive-date={{dat|2021|06|03||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20210603165603/https://www.palloliitto.fi/jalkapallouutiset/sauli-vaisanen-loukkaantumisen-takia-sivuun-huuhkajista-nicholas-hamalainen-em }}&lt;/ref&gt;

{{nat fs g start}}
{{nat fs g player|no=1|pos=GK|name=[[Lukāšs Hrādeckis]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2021|6|11|1989|11|24|df=y}}|caps=65|goals=0|club=[[Leverkūzenes &quot;Bayer&quot;|Bayer Leverkusen]]|clubnat=Vācija}}
{{nat fs g player|no=2|pos=DF|name=[[Pauluss Arajūri]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2021|6|11|1988|6|15|df=y}}|caps=51|goals=3|club=[[Pafos FC|Pafos]]|clubnat=CYP}}
{{nat fs g player|no=3|pos=DF|name=[[Denjels Ošoknesijs]] |age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2021|6|11|1994|9|14|df=y}}|caps=11|goals=0|club=[[HJK]]|clubnat=Somija}}
{{nat fs g player|no=4|pos=DF|name=[[Jona Toivio]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2021|6|11|1988|3|10|df=y}}|caps=73|goals=3|club=[[BK Häcken]]|clubnat=Zviedrija}}
{{nat fs g player|no=5|pos=DF|name=[[Leo Veisenens]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2021|6|11|1997|7|23|df=y}}|caps=8|goals=0|club=[[IF Elfsborg]]|clubnat=Zviedrija}}
{{nat fs g player|no=6|pos=MF|name=[[Glens Kamara]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2021|6|11|1995|10|28|df=y}}|caps=31|goals=1|club=[[Glāzgovas &quot;Rangers&quot;|Rangers]]|clubnat=Skotija}}
{{nat fs g player|no=7|pos=MF|name=[[Roberts Teilors]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2021|6|11|1994|10|21|df=y}}|caps=19|goals=1|club=[[SK Brann|Brann]]|clubnat=Norvēģija}}
{{nat fs g player|no=8|pos=MF|name=[[Robins Lods]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2021|6|11|1993|4|17|df=y}}|caps=43|goals=4|club=[[Minesotas &quot;United&quot;|Minnesota United]]|clubnat=ASV}}
{{nat fs g player|no=9|pos=MF|name=[[Fredriks Jensens]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2021|6|11|1987|9|9|df=y}}|caps=18|goals=7|club=[[FC Augsburg|Augsburg]]|clubnat=Vācija}}
{{nat fs g player|no=10|pos=FW|name=[[Tēmu Puki]] |age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2021|6|11|1990|3|29|df=y}}|caps=91|goals=30|club=[[Norwich City F.C.|Norwich City]]|clubnat=Anglija}}
{{nat fs g player|no=11|pos=MF|name=[[Rasmuss Šillers]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2021|6|11|1991|6|18|df=y}}|caps=49|goals=0|club=[[Djurgårdens IF]]|clubnat=Zviedrija}}
{{nat fs g player|no=12|pos=GK|name=[[Jese Joronens]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2021|6|11|1993|3|21|df=y}}|caps=14|goals=0|club=[[Brescia Calcio|Brescia]]|clubnat=Itālija}}
{{nat fs g player|no=13|pos=MF|name=[[Pirī Soiri]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2021|6|11|1994|9|22|df=y}}|caps=31|goals=5|club=[[Esbjerg fB|Esbjerg]]|clubnat=Dānija}}
{{nat fs g player|no=14|pos=MF|name=[[Tims Sparvs]] ''([[kapteinis (futbols)|kapteinis]])''|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2021|6|11|1987|2|20|df=y}}|caps=81|goals=1|club=[[Larisas AEL]]|clubnat=Grieķija}}
{{nat fs g player|no=15|pos=DF|name=[[Niko Hemeleinens]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2021|6|11|1997|3|5|df=y}}|caps=7|goals=0|club=[[Queens Park Rangers FC|Queens Park Rangers]]|clubnat=Anglija}}
{{nat fs g player|no=16|pos=DF|name=[[Tomass Lāms]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2021|6|11|1993|12|28|df=y}}|caps=26|goals=0|club=[[PEC Zwolle]]|clubnat=Nīderlande}}
{{nat fs g player|no=17|pos=MF|name=[[Nikolajs Ālo]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2021|6|11|1993|3|12|df=y}}|caps=12|goals=0|club=[[MTK Budapest FC|MTK Budapest]]|clubnat=HUN}}
{{nat fs g player|no=18|pos=DF|name=[[Jere Uronens]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2021|6|11|1994|7|13|df=y}}|caps=49|goals=1|club=[[KRC Genk|Genk]]|clubnat=Beļģija}}
{{nat fs g player|no=19|pos=MF|name=[[Joni Kauko]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2021|6|11|1990|7|20|df=y}}|caps=25|goals=0|club=[[Esbjerg fB|Esbjerg]]|clubnat=Dānija}}
{{nat fs g player|no=20|pos=FW|name=[[Joels Pohjanpalo]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2021|6|11|1994|9|13|df=y}}|caps=42|goals=9|club=[[1. FC Union Berlin|Union Berlin]]|clubnat=Vācija}}
{{nat fs g player|no=21|pos=FW|name=[[Lasi Lapalainens]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2021|6|11|1998|8|24|df=y}}|caps=8|goals=0|club=[[CF Montréal]]|clubnat=Kanāda}}
{{nat fs g player|no=22|pos=DF|name=[[Juka Raitala]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2021|6|11|1988|9|15|df=y}}|caps=52|goals=0|club=[[Minesotas &quot;United&quot;|Minnesota United]]|clubnat=ASV}}
{{nat fs g player|no=23|pos=GK|name=[[Ansi Jākola]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2021|6|11|1987|3|13|df=y}}|caps=3|goals=0|club=[[Bristol Rovers F.C.|Bristol Rovers]]|clubnat=Anglija}}
{{nat fs g player|no=24|pos=MF|name=[[Oni Valakāri]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2021|6|11|1999|8|18|df=y}}|caps=5|goals=1|club=[[Pafos FC|Pafos]]|clubnat=CYP}}
{{nat fs g player|no=25|pos=DF|name=[[Roberts Ivanovs (futbolists)|Roberts Ivanovs]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2021|6|11|1994|9|19|df=y}}|caps=4|goals=0|club=[[Warta Poznań]]|clubnat=Polija}}
{{nat fs g player|no=26|pos=FW|name=[[Markuss Fross]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2021|6|11|1999|6|18|df=y}}|caps=5|goals=1|club=[[Brentford FC|Brentford]]|clubnat=Anglija}}
{{nat fs end}}

== C grupa ==

=== Austrija ===
Treneris: {{Flaga|Vācija}} [[Franko Foda]]

[[Austrijas futbola izlase]]s sastāvs tika paziņots {{Dat|2021|5|24|5=bez}}.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.oefb.at/oefb/News/Franco-Foda-fixiert-26-Spieler-umfassenden-EURO-Kader|title=Franco Foda fixiert 26 Spieler umfassenden EURO-Kader|website=oefb.at|access-date=2021-06-05|language=de}}&lt;/ref&gt;

{{nat fs g start}}
{{nat fs g player|no=1|pos=GK|name=[[Aleksandrs Šlāgers]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2021|6|11|1996|2|1|df=y}}|caps=6|goals=0|club=[[LASK]]|clubnat=Austrija}}
{{nat fs g player|no=2|pos=DF|name=[[Andreass Ulmers]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2021|6|11|1985|10|30|df=y}}|caps=24|goals=0|club=[[FC Red Bull Salzburg|Red Bull Salzburg]]|clubnat=Austrija}}
{{nat fs g player|no=3|pos=DF|name=[[Aleksandars Dragovičs]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2021|6|11|1991|3|6|df=y}}|caps=90|goals=2|club=[[Leverkūzenes &quot;Bayer&quot;|Bayer Leverkusen]]|clubnat=Vācija}}
{{nat fs g player|no=4|pos=DF|name=[[Martins Hinteregers]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2021|6|11|1992|9|7|df=y}}|caps=55|goals=4|club=[[Eintracht Frankfurt]]|clubnat=Vācija}}
{{nat fs g player|no=5|pos=DF|name=[[Štefans Pošs]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2021|6|11|1997|5|14|df=y}}|caps=11|goals=1|club=[[TSG 1899 Hoffenheim|1899 Hoffenheim]]|clubnat=Vācija}}
{{nat fs g player|no=6|pos=MF|name=[[Štefans Ilzankers]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2021|6|11|1989|5|18|df=y}}|caps=51|goals=0|club=[[Eintracht Frankfurt]]|clubnat=Vācija}}
{{nat fs g player|no=7|pos=FW|name=[[Marko Arnautovičs]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2021|6|11|1989|4|19|df=y}}|caps=88|goals=26|club=[[Shanghai Port F.C.|Shanghai Port]]|clubnat=Ķīna}}
{{nat fs g player|no=8|pos=DF|name=[[Dāvids Alaba]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2021|6|11|1992|6|24|df=y}}|caps=81|goals=14|club=[[Minhenes &quot;Bayern&quot;|Bayern Munich]]|clubnat=Vācija}}
{{nat fs g player|no=9|pos=FW|name=[[Marsels Zabicers]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2021|6|11|1994|3|17|df=y}}|caps=50|goals=8|club=[[RB Leipzig]]|clubnat=Vācija}}
{{nat fs g player|no=10|pos=MF|name=[[Florians Grilličs]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2021|6|11|1995|8|7|df=y}}|caps=23|goals=1|club=[[TSG 1899 Hoffenheim|1899 Hoffenheim]]|clubnat=Vācija}}
{{nat fs g player|no=11|pos=FW|name=[[Mihaels Gregoričs]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2021|6|11|1994|4|18|df=y}}|caps=26|goals=4|club=[[FC Augsburg]]|clubnat=Vācija}}
{{nat fs g player|no=12|pos=GK|name=[[Pavao Pervans]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2021|6|11|1987|11|13|df=y}}|caps=7|goals=0|club=[[VfL Wolfsburg]]|clubnat=Vācija}}
{{nat fs g player|no=13|pos=GK|name=[[Daniels Bahmans]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2021|6|11|1994|7|9|df=y}}|caps=2|goals=0|club=[[Watford FC|Watford]]|clubnat=Anglija}}
{{nat fs g player|no=14|pos=MF|name=[[Jūliāns Baumgartlingers]] ''([[kapteinis (futbols)|kapteinis]])''|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2021|6|11|1988|2|2|df=y}}|caps=83|goals=1|club=[[Leverkūzenes &quot;Bayer&quot;|Bayer Leverkusen]]|clubnat=Vācija}}
{{nat fs g player|no=15|pos=DF|name=[[Filips Līnharts]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2021|6|11|1996|7|11|df=y}}|caps=4|goals=0|club=[[SC Freiburg]]|clubnat=Vācija}}
{{nat fs g player|no=16|pos=MF|name=[[Kristofers Trimmels]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2021|6|11|1987|2|24|df=y}}|caps=13|goals=0|club=[[1. FC Union Berlin|Union Berlin]]|clubnat=Vācija}}
{{nat fs g player|no=17|pos=MF|name=[[Lūiss Šaubs]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2021|6|11|1994|12|29|df=y}}|caps=21|goals=6|club=[[FC Luzern|Luzern]]|clubnat=Šveice}}
{{nat fs g player|no=18|pos=MF|name=[[Alesandro Šepfs]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2021|6|11|1994|2|7|df=y}}|caps=26|goals=5|club=[[Gelzenkirhenes &quot;Schalke 04&quot;|Schalke 04]]|clubnat=Vācija}}
{{nat fs g player|no=19|pos=MF|name=[[Kristofs Baumgartners]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2021|6|11|1999|8|1|df=y}}|caps=10|goals=3|club=[[TSG 1899 Hoffenheim|1899 Hoffenheim]]|clubnat=Vācija}}
{{nat fs g player|no=20|pos=FW|name=[[Karīms Onisivo]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2021|6|11|1992|3|17|df=y}}|caps=11|goals=1|club=[[1. FSV Mainz 05|Mainz 05]]|clubnat=Vācija}}
{{nat fs g player|no=21|pos=DF|name=[[Štefans Lainers]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2021|6|11|1992|8|7|df=y}}|caps=29|goals=1|club=[[Borussia Mönchengladbach]]|clubnat=Vācija}}
{{nat fs g player|no=22|pos=MF|name=[[Valentino Lazaro]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2021|6|11|1996|3|24|df=y}}|caps=31|goals=3|club=[[Borussia Mönchengladbach]]|clubnat=Vācija}}
{{nat fs g player|no=23|pos=MF|name=[[Ksavers Šlāgers]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2021|6|11|1997|9|28|df=y}}|caps=20|goals=1|club=[[VfL Wolfsburg]]|clubnat=Vācija}}
{{nat fs g player|no=24|pos=MF|name=[[Konrāds Laimers]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2021|6|11|1997|5|27|df=y}}|caps=9|goals=1|club=[[RB Leipzig]]|clubnat=Vācija}}
{{nat fs g player|no=25|pos=FW|name=[[Saša Kalajdžičs]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2021|6|11|1997|7|7|df=y}}|caps=7|goals=3|club=[[VfB Stuttgart]]|clubnat=Vācija}}
{{nat fs g player|no=26|pos=DF|name=[[Marko Frīdls]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2021|6|11|1998|3|16|df=y}}|caps=3|goals=0|club=[[Brēmenes &quot;Werder&quot;|Werder Bremen]]|clubnat=Vācija}}
{{nat fs end}}

=== Nīderlande ===
Treneris: [[Franks de Būrs]]

[[Nīderlandes futbola izlase]]s sastāvs tika paziņots {{Dat|2021|5|26|5=bez}}.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.onsoranje.nl/nieuws/nederlands-elftal/79017/frank-de-boer-maakt-ek-selectie-bekend|title=Frank de Boer maakt EK-selectie bekend|website=www.onsoranje.nl|access-date=2021-06-05}}&lt;/ref&gt; 1. jūnijā vārtsargs [[Marko Bizots]] aizvietoja [[Jaspers Silesens|Jasperu Silesenu]], kuram tika konstatēts pozitīvs [[COVID-19]] rezultāts.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.onsoranje.nl/nieuws/nederlands-elftal/79050/jasper-cillessen-mist-ek|title=Jasper Cillessen mist EK|website=www.onsoranje.nl|access-date=2021-06-05}}&lt;/ref&gt; 8. jūnijā savainojumu guva [[Donijs van de Bēks]], tādējādi sastāvā palika 25 spēlētāji.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.onsoranje.nl/nieuws/nederlands-elftal/79093/donny-van-de-beek-mist-ek|title=Donny van de Beek mist EK|website=www.onsoranje.nl|access-date=2021-06-09}}&lt;/ref&gt;

{{nat fs g start}}
{{nat fs g player|no=1|pos=GK|name=[[Mārtens Stekelenburgs]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2021|6|11|1982|9|22|df=y}}|caps=59|goals=0|club=[[Amsterdamas &quot;Ajax&quot;|Ajax]]|clubnat=Nīderlande}}
{{nat fs g player|no=2|pos=DF|name=[[Joels Veltmans]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2021|6|11|1992|1|15|df=y}}|caps=27|goals=2|club=[[Brighton &amp; Hove Albion F.C.|Brighton &amp; Hove Albion]]|clubnat=Anglija}}
{{nat fs g player|no=3|pos=DF|name=[[Matiss de Lihts]] |age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2021|6|11|1999|8|12|df=y}}|caps=27|goals=2|club=[[Turīnas &quot;Juventus&quot;|Juventus]]|clubnat=Itālija}}
{{nat fs g player|no=4|pos=DF|name=[[Neitans Akē]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2021|6|11|1995|2|18|df=y}}|caps=20|goals=2|club=[[Manchester City F.C.|Manchester City]]|clubnat=Anglija}}
{{nat fs g player|no=5|pos=DF|name=[[Ouens Veindals]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2021|6|11|1999|11|28|df=y}}|caps=9|goals=0|club=[[AZ Alkmaar|AZ]]|clubnat=Nīderlande}}
{{nat fs g player|no=6|pos=DF|name=[[Stefans de Vreis]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2021|6|11|1992|2|5|df=y}}|caps=45|goals=3|club=[[Milānas &quot;Internazionale&quot;|Inter Milan]]|clubnat=Itālija}}
{{nat fs g player|no=7|pos=FW|name=[[Stīvens Bergheiss]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2021|6|11|1995|12|19|df=y}}|caps=26|goals=2|club=[[Feyenoord]]|clubnat=Nīderlande}}
{{nat fs g player|no=8|pos=MF|name=[[Džordžīno Veinaldums]] ''([[kapteinis (futbols)|kapteinis]])''|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2021|6|11|1990|11|11|df=y}}|caps=75|goals=22|club=[[Liverpool FC|Liverpool]]|clubnat=Anglija}}
{{nat fs g player|no=9|pos=FW|name=[[Lūks de Jongs]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2021|6|11|1990|8|27|df=y}}|caps=36|goals=8|club=[[Sevilla FC|Sevilla]]|clubnat=Spānija}}
{{nat fs g player|no=10|pos=FW|name=[[Memfiss Depajs]] |age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2021|6|11|1994|2|13|df=y}}|caps=64|goals=26|club=[[Lionas &quot;Olympique&quot;|Lyon]]|clubnat=Francija}}
{{nat fs g player|no=11|pos=MF|name=[[Kvinsijs Promess]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2021|6|11|1992|1|4|df=y}}|caps=48|goals=7|club=[[FK Spartak Maskava|Spartak Moscow]]|clubnat=RUS}}
{{nat fs g player|no=12|pos=DF|name=[[Patriks van Ānholts]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2021|6|11|1990|8|29|df=y}}|caps=15|goals=0|club=[[Crystal Palace FC|Crystal Palace]]|clubnat=Anglija}}
{{nat fs g player|no=13|pos=GK|name=[[Tims Krils]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2021|6|11|1988|4|3|df=y}}|caps=15|goals=0|club=[[Norwich City F.C.|Norwich City]]|clubnat=Anglija}}
{{nat fs g player|no=14|pos=MF|name=[[Devijs Klāsens]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2021|6|11|1993|2|21|df=y}}|caps=24|goals=5|club=[[Amsterdamas &quot;Ajax&quot;|Ajax]]|clubnat=Nīderlande}}
{{nat fs g player|no=15|pos=MF|name=[[Martens de Rons]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2021|6|11|1991|3|29|df=y}}|caps=23|goals=0|club=[[Bergamo &quot;Atalanta&quot;|Atalanta]]|clubnat=Itālija}}
{{nat fs g player|no=16|pos=MF|name=[[Raiens Gravenberhs]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2021|6|11|2002|5|16|df=y}}|caps=5|goals=1|club=[[Amsterdamas &quot;Ajax&quot;|Ajax]]|clubnat=Nīderlande}}
{{nat fs g player|no=17|pos=DF|name=[[Deilijs Blinds]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2021|6|11|1990|3|9|df=y}}|caps=78|goals=2|club=[[Amsterdamas &quot;Ajax&quot;|Ajax]]|clubnat=Nīderlande}}
{{nat fs g player|no=18|pos=FW|name=[[Donjells Malens]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2021|6|11|1999|1|19|df=y}}|caps=9|goals=2|club=[[Amsterdamas &quot;Ajax&quot;|Ajax]]|clubnat=Nīderlande}}
{{nat fs g player|no=19|pos=FW|name=[[Vauts Veghorsts]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2021|6|11|1992|8|7|df=y}}|caps=6|goals=1|club=[[VfL Wolfsburg]]|clubnat=Vācija}}
{{nat fs g player|no=21|pos=MF|name=[[Frenkijs de Jongs]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2021|6|11|1997|5|12|df=y}}|caps=27|goals=1|club=[[FC Barcelona|Barcelona]]|clubnat=Spānija}}
{{nat fs g player|no=22|pos=DF|name=[[Denzels Dumfrīss]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2021|6|11|1996|4|18|df=y}}|caps=19|goals=0|club=[[PSV Eindhoven]]|clubnat=Nīderlande}}
{{nat fs g player|no=23|pos=GK|name=[[Marko Bizots]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2021|6|11|1991|3|10|df=y}}|caps=1|goals=0|club=[[AZ Alkmaar|AZ]]|clubnat=Nīderlande}}
{{nat fs g player|no=24|pos=MF|name=[[Tēns Kopmeinerss]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2021|6|11|1998|2|28|df=y}}|caps=1|goals=0|club=[[AZ Alkmaar|AZ]]|clubnat=Nīderlande}}
{{nat fs g player|no=25|pos=MF|name=[[Juriens Timbers]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2021|6|11|2001|6|17|df=y}}|caps=2|goals=0|club=[[Amsterdamas &quot;Ajax&quot;|Ajax]]|clubnat=Nīderlande}}
{{nat fs g player|no=26|pos=FW|name=[[Kodijs Gakpo]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2021|6|11|1999|5|7|df=y}}|caps=0|goals=0|club=[[PSV Eindhoven]]|clubnat=Nīderlande}}
{{nat fs end}}

=== Ukraina ===
Treneris: [[Andrijs Ševčenko]]

[[Ukrainas futbola izlase]]s sastāvs tika paziņots {{Dat|2021|6|1|5=bez}}.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://en.uaf.ua/article/42294|title=Officially. Andriy Shevchenko announces the application of the national team of Ukraine for Euro 2020 - Official site of the Ukrainian Football Association|website=en.uaf.ua|access-date=2021-06-05|language=en|archive-date=2021-06-02|archive-url=https://web.archive.org/web/20210602072615/https://en.uaf.ua/article/42294}}&lt;/ref&gt;

{{nat fs g start}}
{{nat fs g player|no=1|pos=GK|name=[[Georgijs Bušans]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2021|6|11|1994|5|31|df=y}}|caps=6|goals=0|club=[[Kijivas &quot;Dinamo&quot;|Dynamo Kyiv]]|clubnat=Ukraina}}
{{nat fs g player|no=2|pos=DF|name=[[Eduards Soboļs]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2021|6|11|1995|4|20|df=y}}|caps=20|goals=0|club=[[Club Brugge KV|Club Brugge]]|clubnat=Beļģija}}
{{nat fs g player|no=3|pos=DF|name=[[Georgijs Sudakovs]] |age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2021|6|11|2002|1|9|df=y}}|caps=3|goals=0|club=[[Doneckas &quot;Šahtar&quot;|Shakhtar Donetsk]]|clubnat=Ukraina}}
{{nat fs g player|no=4|pos=DF|name=[[Serhijs Krivcovs]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2021|6|11|1991|3|15|df=y}}|caps=23|goals=0|club=[[Doneckas &quot;Šahtar&quot;|Shakhtar Donetsk]]|clubnat=Ukraina}}
{{nat fs g player|no=5|pos=MF|name=[[Serhijs Sidorčuks]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2021|6|11|1991|5|2|df=y}}|caps=36|goals=3|club=[[Kijivas &quot;Dinamo&quot;|Dynamo Kyiv]]|clubnat=Ukraina}}
{{nat fs g player|no=6|pos=MF|name=[[Tarass Stepanenko]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2021|6|11|1989|8|8|df=y}}|caps=62|goals=3|club=[[Doneckas &quot;Šahtar&quot;|Shakhtar Donetsk]]|clubnat=Ukraina}}
{{nat fs g player|no=7|pos=FW|name=[[Andrijs Jarmolenko]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2021|6|11|1989|10|23|df=y}}|caps=94|goals=40|club=[[West Ham United FC|West Ham United]]|clubnat=Anglija}}
{{nat fs g player|no=8|pos=MF|name=[[Ruslans Maļinovskis]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2021|6|11|1993|5|4|df=y}}|caps=37|goals=6|club=[[Bergamo &quot;Atalanta&quot;|Atalanta]]|clubnat=Itālija}}
{{nat fs g player|no=9|pos=FW|name=[[Romans Jaremčuks]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2021|6|11|1995|11|27|df=y}}|caps=24|goals=8|club=[[KAA Gent|Gent]]|clubnat=Beļģija}}
{{nat fs g player|no=10|pos=MF|name=[[Mikola Šaparenko]] |age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2021|6|11|1998|10|4|df=y}}|caps=12|goals=0|club=[[Kijivas &quot;Dinamo&quot;|Dynamo Kyiv]]|clubnat=Ukraina}}
{{nat fs g player|no=11|pos=MF|name=[[Marlušs Romeru Bonfims|Marlušs]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2021|6|11|1988|6|7|df=y}}|caps=25|goals=1|club=[[Doneckas &quot;Šahtar&quot;|Shakhtar Donetsk]]|clubnat=Ukraina}}
{{nat fs g player|no=12|pos=GK|name=[[Andrijs Pjatovs]] ''([[kapteinis (futbols)|kapteinis]])''|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2021|6|11|1984|6|28|df=y}}|caps=97|goals=0|club=[[Doneckas &quot;Šahtar&quot;|Shakhtar Donetsk]]|clubnat=Ukraina}}
{{nat fs g player|no=13|pos=DF|name=[[Iļja Zabarnijs]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2021|6|11|2002|9|1|df=y}}|caps=8|goals=0|club=[[Kijivas &quot;Dinamo&quot;|Dynamo Kyiv]]|clubnat=Ukraina}}
{{nat fs g player|no=14|pos=MF|name=[[Jevhenijs Makarenko]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2021|6|11|1991|5|21|df=y}}|caps=12|goals=0|club=[[K.V. Kortrijk|Kortrijk]]|clubnat=Beļģija}}
{{nat fs g player|no=15|pos=MF|name=[[Viktors Cihankovs]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2021|6|11|1997|11|15|df=y}}|caps=26|goals=6|club=[[Kijivas &quot;Dinamo&quot;|Dynamo Kyiv]]|clubnat=Ukraina}}
{{nat fs g player|no=16|pos=DF|name=[[Vitālijs Mikolenko]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2021|6|11|1999|5|29|df=y}}|caps=15|goals=0|club=[[Kijivas &quot;Dinamo&quot;|Dynamo Kyiv]]|clubnat=Ukraina}}
{{nat fs g player|no=17|pos=DF|name=[[Oleksandrs Zinčenko]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2021|6|11|1996|12|15|df=y}}|caps=39|goals=6|club=[[Manchester City F.C.|Manchester City]]|clubnat=Anglija}}
{{nat fs g player|no=18|pos=MF|name=[[Romans Bezuss]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2021|6|11|1990|9|26|df=y}}|caps=23|goals=5|club=[[KAA Gent|Gent]]|clubnat=Beļģija}}
{{nat fs g player|no=19|pos=FW|name=[[Artems Besedins]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2021|6|11|1996|3|31|df=y}}|caps=16|goals=2|club=[[Kijivas &quot;Dinamo&quot;|Dynamo Kyiv]]|clubnat=Ukraina}}
{{nat fs g player|no=20|pos=FW|name=[[Oleksandrs Zubkovs]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2021|6|11|1996|8|3|df=y}}|caps=11|goals=1|club=[[Budapeštas &quot;Ferencváros&quot;|Ferencváros]]|clubnat=HUN}}
{{nat fs g player|no=21|pos=DF|name=[[Oleksandrs Karavajevs]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2021|6|11|1992|6|2|df=y}}|caps=33|goals=1|club=[[Kijivas &quot;Dinamo&quot;|Dynamo Kyiv]]|clubnat=Ukraina}}
{{nat fs g player|no=22|pos=DF|name=[[Mikola Matvienko]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2021|6|11|1996|5|2|df=y}}|caps=36|goals=0|club=[[Doneckas &quot;Šahtar&quot;|Shakhtar Donetsk]]|clubnat=Ukraina}}
{{nat fs g player|no=23|pos=GK|name=[[Anatolijs Trubins]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2021|6|11|2001|8|1|df=y}}|caps=2|goals=0|club=[[Doneckas &quot;Šahtar&quot;|Shakhtar Donetsk]]|clubnat=Ukraina}}
{{nat fs g player|no=24|pos=DF|name=[[Oleksandrs Timčiks]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2021|6|11|1997|1|20|df=y}}|caps=4|goals=0|club=[[Kijivas &quot;Dinamo&quot;|Dynamo Kyiv]]|clubnat=Ukraina}}
{{nat fs g player|no=25|pos=DF|name=[[Deniss Popovs]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2021|6|11|1999|2|17|df=y}}|caps=1|goals=0|club=[[Kijivas &quot;Dinamo&quot;|Dynamo Kyiv]]|clubnat=Ukraina}}
{{nat fs g player|no=26|pos=FW|name=[[Artems Dovbiks]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2021|6|11|1997|6|21|df=y}}|caps=2|goals=0|club=[[SK Dnipro-1|Dnipro-1]]|clubnat=Ukraina}}
{{nat fs end}}

=== Ziemeļmaķedonija ===
Treneris: [[Igors Angelovskis]]

[[Ziemeļmaķedonijas futbola izlase]]s sastāvs tika paziņots {{Dat|2021|5|20|5=bez}}.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://ffm.mk/igor-angelovski-go-objavi-spisokot-za-euro-2020|title=Игор Ангеловски го објави списокот за ЕУРО 2020|access-date=05.06.2021|date=20.05.2021|archive-date=02.06.2021|archive-url=https://web.archive.org/web/20210602072613/https://ffm.mk/igor-angelovski-go-objavi-spisokot-za-euro-2020}}&lt;/ref&gt;

{{nat fs g start}}
{{nat fs g player|no=1|pos=GK|name=[[Stole Dimitrijevskis]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2021|6|11|1993|12|25|df=y}}|caps=42|goals=0|club=[[Rayo Vallecano]]|clubnat=Spānija}}
{{nat fs g player|no=2|pos=DF|name=[[Egzons Bejtulai]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2021|6|11|1994|1|7|df=y}}|caps=21|goals=0|club=[[KF Shkëndija|Shkëndija]]|clubnat=MKD}}
{{nat fs g player|no=3|pos=DF|name=[[Gjoko Zajkovs]] |age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2021|6|11|1995|2|10|df=y}}|caps=17|goals=1|club=[[R. Charleroi S.C.|Charleroi]]|clubnat=Beļģija}}
{{nat fs g player|no=4|pos=DF|name=[[Kire Ristevskis]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2021|6|11|1990|10|22|df=y}}|caps=47|goals=0|club=[[Újpest FC|Újpest]]|clubnat=HUN}}
{{nat fs g player|no=5|pos=MF|name=[[Arijans Ademi]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2021|6|11|1991|5|29|df=y}}|caps=21|goals=4|club=[[GNK Dinamo Zagreb|Dinamo Zagreb]]|clubnat=Horvātija}}
{{nat fs g player|no=6|pos=DF|name=[[Visars Musliu]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2021|6|11|1994|11|13|df=y}}|caps=31|goals=1|club=[[Fehérvár FC|Fehérvár]]|clubnat=HUN}}
{{nat fs g player|no=7|pos=FW|name=[[Ivans Tričkovskis]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2021|6|11|1987|4|18|df=y}}|caps=64|goals=7|club=[[AEK Larnaca FC|AEK Larnaca]]|clubnat=CYP}}
{{nat fs g player|no=8|pos=DF|name=[[Ezģans Alioski]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2021|6|11|1992|2|12|df=y}}|caps=44|goals=8|club=[[Leeds United F.C.|Leeds United]]|clubnat=Anglija}}
{{nat fs g player|no=9|pos=FW|name=[[Aleksandars Trajkovskis]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2021|6|11|1992|9|5|df=y}}|caps=65|goals=18|club=[[Real Club Deportivo Mallorca|Mallorca]]|clubnat=Spānija}}
{{nat fs g player|no=10|pos=FW|name=[[Gorans Pandevs]] ''([[kapteinis (futbols)|kapteinis]])'' |age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2021|6|11|1983|7|27|df=y}}|caps=119|goals=37|club=[[Genoa CFC|Genoa]]|clubnat=Itālija}}
{{nat fs g player|no=11|pos=MF|name=[[Ferhans Hasani]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2021|6|11|1990|6|18|df=y}}|caps=41|goals=2|club=[[FK Partizani Tirana|Partizani]]|clubnat=ALB}}
{{nat fs g player|no=12|pos=GK|name=[[Risto Jankovs]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2021|6|11|1998|9|5|df=y}}|caps=0|goals=0|club=[[FK Rabotnički|Rabotnički]]|clubnat=MKD}}
{{nat fs g player|no=13|pos=DF|name=[[Stefans Ristovskis]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2021|6|11|1992|2|12|df=y}}|caps=65|goals=2|club=[[GNK Dinamo Zagreb|Dinamo Zagreb]]|clubnat=Horvātija}}
{{nat fs g player|no=14|pos=DF|name=[[Darko Velkovskis]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2021|6|11|1995|6|21|df=y}}|caps=27|goals=1|club=[[HNK Rijeka|Rijeka]]|clubnat=Horvātija}}
{{nat fs g player|no=15|pos=MF|name=[[Tihomirs Kostadinovs]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2021|6|11|1996|3|4|df=y}}|caps=10|goals=0|club=[[MFK Ružomberok|Ružomberok]]|clubnat=Slovākija}}
{{nat fs g player|no=16|pos=MF|name=[[Bobans Nikolovs]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2021|6|11|1994|7|28|df=y}}|caps=34|goals=2|club=[[US Lecce|Lecce]]|clubnat=Itālija}}
{{nat fs g player|no=17|pos=MF|name=[[Eniss Bardi]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2021|6|11|1995|7|2|df=y}}|caps=34|goals=6|club=[[Levante UD|Levante]]|clubnat=Spānija}}
{{nat fs g player|no=18|pos=FW|name=[[Vlatko Stojanovskis]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2021|6|11|1997|4|23|df=y}}|caps=8|goals=2|club=[[FC Chambly|Chambly]]|clubnat=Francija}}
{{nat fs g player|no=19|pos=FW|name=[[Krste Velkoskis]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2021|6|11|1988|2|20|df=y}}|caps=16|goals=0|club=[[FK Sarajevo|Sarajevo]]|clubnat=Bosnija un Hercegovina}}
{{nat fs g player|no=20|pos=MF|name=[[Stefans Spirovskis]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2021|6|11|1990|8|23|df=y}}|caps=40|goals=1|club=[[AEK Larnaca FC|AEK Larnaca]]|clubnat=CYP}}
{{nat fs g player|no=21|pos=MF|name=[[Elifs Elmass]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2021|6|11|1999|9|24|df=y}}|caps=27|goals=7|club=[[SSC Napoli|Napoli]]|clubnat=Itālija}}
{{nat fs g player|no=22|pos=GK|name=[[Damjans Šiškovskis]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2021|6|11|1995|3|18|df=y}}|caps=6|goals=0|club=[[Doxa Katokopias FC|Doxa Katokopias]]|clubnat=CYP}}
{{nat fs g player|no=23|pos=FW|name=[[Marjans Radeskis]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2021|6|11|1995|2|10|df=y}}|caps=17|goals=1|club=[[Akademija Pandev]]|clubnat=MKD}}
{{nat fs g player|no=24|pos=FW|name=[[Daniels Avramovskis]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2021|6|11|1995|2|20|df=y}}|caps=6|goals=0|club=[[Kayserispor]]|clubnat=Turcija}}
{{nat fs g player|no=25|pos=MF|name=[[Darko Čurlinovs]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2021|6|11|2000|7|11|df=y}}|caps=3|goals=1|club=[[VfB Stuttgart]]|clubnat=Vācija}}
{{nat fs g player|no=26|pos=MF|name=[[Milans Ristovskis]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2021|6|11|1998|4|8|df=y}}|caps=1|goals=1|club=[[FC Spartak Trnava|Spartak Trnava]]|clubnat=Slovākija}}
{{nat fs end}}

== D grupa ==

=== Anglija ===
Treneris: [[Gerets Sautgeits]]

[[Anglijas futbola izlase]]s sastāvs tika paziņots {{Dat|2021|6|1|5=bez}}.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.englandfootball.com/Articles/2021/Jun/01/20210601-england-squad-named-for-uefa-euro-2020|title=England's squad of 26 players for UEFA EURO 2020 has been named|last=Association|first=The Football|website=https://www.englandfootball.com|access-date=2021-06-05|language=en}}&lt;/ref&gt; 7. jūnijā savainotais [[Trents Aleksandrs-Arnolds]] tika aizvietots ar [[Bens Vaits|Benu Vaitu]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.englandfootball.com/articles/2021/Jun/07/20210607-england-final-squad-member-confirmed|title=Ben White will replace Trent Alexander-Arnold in the England squad for EURO 2020|last=Association|first=The Football|website=https://www.englandfootball.com|access-date=2021-06-09|language=en}}&lt;/ref&gt; Jau pēc komandas pirmās spēles 15. jūnijā vārtsargu [[Dīns Hendersons|Dīnu Hendersonu]] savainojuma dēļ pieteikumā nomainīja [[Ārons Remsdeils]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.englandfootball.com/articles/2021/Jun/15/20210615-aaron-ramsdale-called-into-EURO-squad-to-replace-dean-henderson |title=Ramsdale called into squad |website=englandfootball.com |date=15 June 2021 |access-date={{dat|2021|6|19||bez}}}}&lt;/ref&gt;

{{nat fs g start}}
{{nat fs g player|no=1|pos=GK|name=[[Džordans Pikfords]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2021|6|11|1994|3|7|df=y}}|caps=31|goals=0|club=[[Everton FC|Everton]]|clubnat=Anglija}}
{{nat fs g player|no=2|pos=DF|name=[[Kails Volkers]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2021|6|11|1990|5|28|df=y}}|caps=55|goals=0|club=[[Manchester City F.C.|Manchester City]]|clubnat=Anglija}}
{{nat fs g player|no=3|pos=DF|name=[[Lūks Šo]] |age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2021|6|11|1995|7|12|df=y}}|caps=10|goals=0|club=[[Manchester United FC|Manchester United]]|clubnat=Anglija}}
{{nat fs g player|no=4|pos=MF|name=[[Deklans Raiss]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2021|6|11|1999|1|14|df=y}}|caps=17|goals=1|club=[[West Ham United FC|West Ham United]]|clubnat=Anglija}}
{{nat fs g player|no=5|pos=DF|name=[[Džons Stounss]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2021|6|11|1994|5|28|df=y}}|caps=42|goals=2|club=[[Manchester City F.C.|Manchester City]]|clubnat=Anglija}}
{{nat fs g player|no=6|pos=DF|name=[[Harijs Magvairs]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2021|6|11|1993|3|5|df=y}}|caps=32|goals=3|club=[[Manchester United FC|Manchester United]]|clubnat=Anglija}}
{{nat fs g player|no=7|pos=MF|name=[[Džeks Grīlišs]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2021|6|11|1995|9|10|df=y}}|caps=7|goals=0|club=[[Aston Villa FC|Aston Villa]]|clubnat=Anglija}}
{{nat fs g player|no=8|pos=MF|name=[[Džordans Hendersons]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2021|6|11|1990|6|17|df=y}}|caps=59|goals=0|club=[[Liverpool FC|Liverpool]]|clubnat=Anglija}}
{{nat fs g player|no=9|pos=FW|name=[[Harijs Keins]] ''([[kapteinis (futbols)|kapteinis]])''|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2021|6|11|1993|7|28|df=y}}|caps=54|goals=34|club=[[Tottenham Hotspur F.C.|Tottenham Hotspur]]|clubnat=Anglija}}
{{nat fs g player|no=10|pos=FW|name=[[Rahīms Stērlings]] |age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2021|6|11|1994|12|8|df=y}}|caps=61|goals=14|club=[[Manchester City F.C.|Manchester City]]|clubnat=Anglija}}
{{nat fs g player|no=11|pos=FW|name=[[Markuss Rešfords]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2021|6|11|1997|10|31|df=y}}|caps=41|goals=12|club=[[Manchester United FC|Manchester United]]|clubnat=Anglija}}
{{nat fs g player|no=12|pos=DF|name=[[Kīrans Tripjērs]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2021|6|11|1990|9|19|df=y}}|caps=28|goals=1|club=[[Atlético Madrid]]|clubnat=Spānija}}
{{nat fs g player|no=13|pos=GK|name=[[Dīns Hendersons]] &lt;small&gt;''(līdz 15. jūnijam)''&lt;/small&gt;|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2021|6|11|1997|3|12|df=y}}|caps=1|goals=0|club=[[Manchester United FC|Manchester United]]|clubnat=Anglija}}
{{nat fs g player|no=13|pos=GK|name=[[Ārons Remsdeils]] &lt;small&gt;''(no 15. jūnija)''&lt;/small&gt;|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2021|6|11|1998|5|14|df=y}}|caps=0|goals=0|club=[[Sheffield United F.C.|Sheffield United]]|clubnat=Anglija}}
{{nat fs g player|no=14|pos=MF|name=[[Kelvins Filipss]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2021|6|11|1995|12|2|df=y}}|caps=8|goals=0|club=[[Leeds United F.C.|Leeds United]]|clubnat=Anglija}}
{{nat fs g player|no=15|pos=DF|name=[[Tairons Mingss]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2021|6|11|1993|3|13|df=y}}|caps=10|goals=0|club=[[Aston Villa FC|Aston Villa]]|clubnat=Anglija}}
{{nat fs g player|no=16|pos=DF|name=[[Konors Koudijs]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2021|6|11|1993|2|25|df=y}}|caps=5|goals=1|club=[[Wolverhampton Wanderers]]|clubnat=Anglija}}
{{nat fs g player|no=17|pos=MF|name=[[Džeidons Sančo]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2021|6|11|2000|3|25|df=y}}|caps=19|goals=3|club=[[Borussia Dortmund]]|clubnat=Vācija}}
{{nat fs g player|no=18|pos=FW|name=[[Dominiks Kalverts-Lūins]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2021|6|11|1997|3|16|df=y}}|caps=9|goals=4|club=[[Everton FC|Everton]]|clubnat=Anglija}}
{{nat fs g player|no=19|pos=MF|name=[[Meisons Maunts]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2021|6|11|1999|1|10|df=y}}|caps=16|goals=4|club=[[Chelsea F.C.|Chelsea]]|clubnat=Anglija}}
{{nat fs g player|no=20|pos=MF|name=[[Fils Fodens]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2021|6|11|2000|5|28|df=y}}|caps=6|goals=2|club=[[Manchester City F.C.|Manchester City]]|clubnat=Anglija}}
{{nat fs g player|no=21|pos=DF|name=[[Bens Čilvels]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2021|6|11|1996|12|21|df=y}}|caps=14|goals=0|club=[[Chelsea F.C.|Chelsea]]|clubnat=Anglija}}
{{nat fs g player|no=22|pos=DF|name=[[Bens Vaits]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2021|6|11|1997|10|8|df=y}}|caps=2|goals=0|club=[[Brighton &amp; Hove Albion F.C.|Brighton &amp; Hove Albion]]|clubnat=Anglija}}
{{nat fs g player|no=23|pos=GK|name=[[Sems Džonstons]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2021|6|11|1993|3|25|df=y}}|caps=1|goals=0|club=[[West Bromwich Albion FC|West Bromwich Albion]]|clubnat=Anglija}}
{{nat fs g player|no=24|pos=DF|name=[[Rīss Džeimss]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2021|6|11|1999|12|8|df=y}}|caps=6|goals=0|club=[[Chelsea F.C.|Chelsea]]|clubnat=Anglija}}
{{nat fs g player|no=25|pos=MF|name=[[Bukajo Saka]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2021|6|11|2001|9|5|df=y}}|caps=5|goals=1|club=[[Arsenal FC|Arsenal]]|clubnat=Anglija}}
{{nat fs g player|no=26|pos=MF|name=[[Džūds Belingems]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2021|6|11|2003|6|29|df=y}}|caps=4|goals=0|club=[[Borussia Dortmund]]|clubnat=Vācija}}
{{nat fs end}}

=== Čehija ===
Treneris: [[Jaroslavs Šilhavijs]]

[[Čehijas futbola izlase]]s sastāvs tika paziņots {{Dat|2021|5|27|5=bez}}.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://repre.fotbal.cz/reprezentace-je-kompletni-nominaci-na-euro-2020-doplnil-sadilek/a14243|title=Reprezentace je kompletní: nominaci na EURO 2020 doplnil Sadílek {{!}} Reprezentace|website=Fotbal.cz|access-date=2021-06-06}}&lt;/ref&gt; 12. jūnijā savainotais vārtsargs [[Jirži Pavlenka]] tika aizvietots ar [[Tomāšs Koubeks|Tomāšu Koubeku]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.fotbal.cz/euro2020/zmena-v-nominaci-na-euro-zraneneho-pavlenku-nahradi-koubek/a14367 |title=Změna v nominaci na EURO: zraněného Pavlenku nahradí Koubek |language=cs |website=fotbal.cz |date=12 June 2021 |access-date=12 June 2021 }}&lt;/ref&gt;

{{nat fs g start}}
{{nat fs g player|no=1|pos=GK|name=[[Tomāšs Vaclīks]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2021|6|11|1989|3|29|df=y}}|caps=37|goals=0|club=[[Sevilla FC|Sevilla]]|clubnat=Spānija}}
{{nat fs g player|no=2|pos=DF|name=[[Pavels Kaderžābeks]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2021|6|11|1992|4|25|df=y}}|caps=47|goals=3|club=[[TSG 1899 Hoffenheim|1899 Hoffenheim]]|clubnat=Vācija}}
{{nat fs g player|no=3|pos=DF|name=[[Ondržejs Čelustka]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2021|6|11|1989|6|18|df=y}}|caps=26|goals=3|club=[[AC Sparta Prague|Sparta Prague]]|clubnat=CZE}}
{{nat fs g player|no=4|pos=DF|name=[[Jakubs Barbecs]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2021|6|11|1992|8|6|df=y}}|caps=21|goals=1|club=[[Plzeņas &quot;Viktoria&quot;|Viktoria Plzeň]]|clubnat=CZE}}
{{nat fs g player|no=5|pos=DF|name=[[Vladimīrs Coufals]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2021|6|11|1992|8|22|df=y}}|caps=16|goals=1|club=[[West Ham United FC|West Ham United]]|clubnat=Anglija}}
{{nat fs g player|no=6|pos=DF|name=[[Tomāšs Kalass]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2021|6|11|1993|5|15|df=y}}|caps=23|goals=2|club=[[Bristol City FC|Bristol City]]|clubnat=Anglija}}
{{nat fs g player|no=7|pos=MF|name=[[Antonīns Barāks]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2021|6|11|1994|12|3|df=y}}|caps=20|goals=6|club=[[VfL Wolfsburg]]|clubnat=Itālija}}
{{nat fs g player|no=8|pos=MF|name=[[Vladimīrs Darida]] ''([[kapteinis (futbols)|kapteinis]])''|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2021|6|11|1990|8|8|df=y}}|caps=72|goals=8|club=[[Hertha BSC]]|clubnat=Vācija}}
{{nat fs g player|no=9|pos=DF|name=[[Tomāšs Holešs]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2021|6|11|1993|3|31|df=y}}|caps=8|goals=1|club=[[SK Slavia Prague|Slavia Prague]]|clubnat=CZE}}
{{nat fs g player|no=10|pos=FW|name=[[Patriks Šiks]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2021|6|11|1996|1|24|df=y}}|caps=26|goals=11|club=[[Leverkūzenes &quot;Bayer&quot;|Bayer Leverkusen]]|clubnat=Vācija}}
{{nat fs g player|no=11|pos=FW|name=[[Mihaels Krmenčīks]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2021|6|11|1993|3|15|df=y}}|caps=29|goals=9|club=[[Saloniku PAOK|PAOK]]|clubnat=Grieķija}}
{{nat fs g player|no=12|pos=MF|name=[[Lukāšs Masopusts]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2021|6|11|1993|2|12|df=y}}|caps=22|goals=2|club=[[SK Slavia Prague|Slavia Prague]]|clubnat=CZE}}
{{nat fs g player|no=13|pos=MF|name=[[Petrs Ševčīks]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2021|6|11|1994|5|4|df=y}}|caps=7|goals=0|club=[[SK Slavia Prague|Slavia Prague]]|clubnat=CZE}}
{{nat fs g player|no=14|pos=MF|name=[[Jakubs Jankto]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2021|6|11|1996|1|19|df=y}}|caps=35|goals=4|club=[[Dženovas &quot;Sampdoria&quot;|Sampdoria]]|clubnat=Itālija}}
{{nat fs g player|no=15|pos=MF|name=[[Tomāšs Součeks]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2021|6|11|1995|2|27|df=y}}|caps=35|goals=7|club=[[West Ham United FC|West Ham United]]|clubnat=Anglija}}
{{nat fs g player|no=16|pos=GK|name=[[Alešs Mandouss]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2021|6|11|1992|4|21|df=y}}|caps=1|goals=0|club=[[SK Sigma Olomouc|Sigma Olomouc]]|clubnat=CZE}}
{{nat fs g player|no=17|pos=DF|name=[[Davids Zima]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2021|6|11|2000|11|8|df=y}}|caps=2|goals=0|club=[[SK Slavia Prague|Slavia Prague]]|clubnat=CZE}}
{{nat fs g player|no=18|pos=DF|name=[[Jans Boršils]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2021|6|11|1991|1|11|df=y}}|caps=23|goals=0|club=[[SK Slavia Prague|Slavia Prague]]|clubnat=CZE}}
{{nat fs g player|no=19|pos=FW|name=[[Adams Hložeks]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2021|6|11|2002|7|25|df=y}}|caps=3|goals=0|club=[[AC Sparta Prague|Sparta Prague]]|clubnat=CZE}}
{{nat fs g player|no=20|pos=FW|name=[[Matejs Vidra]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2021|6|11|1992|5|1|df=y}}|caps=36|goals=6|club=[[Burnley FC|Burnley]]|clubnat=Anglija}}
{{nat fs g player|no=21|pos=MF|name=[[Alekss Krāls]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2021|6|11|1998|5|19|df=y}}|caps=18|goals=2|club=[[FK Spartak Maskava|Spartak Moscow]]|clubnat=RUS}}
{{nat fs g player|no=22|pos=DF|name=[[Alešs Matejū]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2021|6|11|1996|6|3|df=y}}|caps=4|goals=0|club=[[Brescia Calcio|Brescia]]|clubnat=Itālija}}
{{nat fs g player|no=23|pos=GK|name=[[Tomāšs Koubeks]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2021|6|11|1992|8|26|df=y}}|caps=11|goals=0|club=[[FC Augsburg|Augsburg]]|clubnat=Vācija}}
{{nat fs g player|no=24|pos=FW|name=[[Tomāšs Pekharts]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2021|6|11|1989|5|26|df=y}}|caps=22|goals=2|club=[[Legia Warsaw]]|clubnat=Polija}}
{{nat fs g player|no=25|pos=MF|name=[[Jakubs Pešeks]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2021|6|11|1993|6|24|df=y}}|caps=2|goals=1|club=[[Liberecas &quot;Slovan&quot;|Slovan Liberec]]|clubnat=CZE}}
{{nat fs g player|no=26|pos=MF|name=[[Mihals Sadīleks]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2021|6|11|1999|5|31|df=y}}|caps=1|goals=0|club=[[Liberecas &quot;Slovan&quot;|Slovan Liberec]]|clubnat=CZE}}
{{nat fs end}}

=== Horvātija ===
Treneris: [[Zlatko Daličs]]

[[Horvātijas futbola izlase]]s sastāvs tika paziņots {{Dat|2021|5|17|5=bez}}.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://hns-cff.hr/news/22677/izbornik-dalic-objavio-popis-kandidata-za-euro-2020/|title=Dalić: “Ovo je najbolje što Hrvatska ima” - Hrvatski nogometni savez|website=hns-cff.hr|access-date=2021-05-29}}&lt;/ref&gt;

{{nat fs g start}}
{{nat fs g player|no=1|pos=GK|name=[[Dominiks Livakovičs]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2021|6|11|1995|1|9|df=y}}|caps=21|goals=0|club=[[GNK Dinamo Zagreb|Dinamo Zagreb]]|clubnat=Horvātija}}
{{nat fs g player|no=2|pos=DF|name=[[Šime Vrsaļko]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2021|6|11|1992|1|10|df=y}}|caps=49|goals=0|club=[[Atlético Madrid]]|clubnat=Spānija}}
{{nat fs g player|no=3|pos=DF|name=[[Borna Barišičs]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2021|6|11|1992|11|10|df=y}}|caps=20|goals=1|club=[[Glāzgovas &quot;Rangers&quot;|Rangers]]|clubnat=Skotija}}
{{nat fs g player|no=4|pos=MF|name=[[Ivans Perišičs]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2021|6|11|1989|2|2|df=y}}|caps=101|goals=28|club=[[Milānas &quot;Internazionale&quot;|Inter Milan]]|clubnat=Itālija}}
{{nat fs g player|no=5|pos=DF|name=[[Duje Čaleta-Cars]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2021|6|11|1996|9|17|df=y}}|caps=14|goals=0|club=[[Marseļas &quot;Olympique&quot;|Marseille]]|clubnat=Francija}}
{{nat fs g player|no=6|pos=DF|name=[[Dejans Lovrens]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2021|6|11|1989|7|5|df=y}}|caps=64|goals=4|club=[[FK Zenit Sanktpēterburga|Zenit Saint Petersburg]]|clubnat=RUS}}
{{nat fs g player|no=7|pos=FW|name=[[Josips Brekalo]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2021|6|11|1998|6|23|df=y}}|caps=24|goals=4|club=[[VfL Wolfsburg]]|clubnat=Vācija}}
{{nat fs g player|no=8|pos=MF|name=[[Mateo Kovačičs]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2021|6|11|1994|5|6|df=y}}|caps=67|goals=3|club=[[Chelsea F.C.|Chelsea]]|clubnat=Anglija}}
{{nat fs g player|no=9|pos=FW|name=[[Andrejs Kramaričs]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2021|6|11|1991|6|19|df=y}}|caps=54|goals=14|club=[[TSG 1899 Hoffenheim|1899 Hoffenheim]]|clubnat=Vācija}}
{{nat fs g player|no=10|pos=MF|name=[[Luka Modričs]] ''([[kapteinis (futbols)|kapteinis]])''|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2021|6|11|1985|9|9|df=y}}|caps=138|goals=17|club=[[Madrides &quot;Real&quot; (futbols)|Real Madrid]]|clubnat=Spānija}}
{{nat fs g player|no=11|pos=MF|name=[[Marcelo Brozovičs]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2021|6|11|1992|11|16|df=y}}|caps=59|goals=6|club=[[Milānas &quot;Internazionale&quot;|Inter Milan]]|clubnat=Itālija}}
{{nat fs g player|no=12|pos=GK|name=[[Lovre Kaliničs]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2021|6|11|1990|4|3|df=y}}|caps=19|goals=0|club=[[HNK Hajduk Split|Hajduk Split]]|clubnat=Horvātija}}
{{nat fs g player|no=13|pos=MF|name=[[Nikola Vlašičs]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2021|6|11|1997|10|4|df=y}}|caps=22|goals=5|club=[[Maskavas CSKA (futbols)|CSKA Moscow]]|clubnat=RUS}}
{{nat fs g player|no=14|pos=FW|name=[[Ante Budimirs]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2021|6|11|1991|7|22|df=y}}|caps=7|goals=1|club=[[CA Osasuna|Osasuna]]|clubnat=Spānija}}
{{nat fs g player|no=15|pos=MF|name=[[Mario Pašaličs]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2021|6|11|1995|2|9|df=y}}|caps=25|goals=3|club=[[Bergamo &quot;Atalanta&quot;|Atalanta]]|clubnat=Itālija}}
{{nat fs g player|no=16|pos=DF|name=[[Mile Škoričs]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2021|6|11|1991|6|19|df=y}}|caps=5|goals=0|club=[[NK Osijek|Osijek]]|clubnat=Horvātija}}
{{nat fs g player|no=17|pos=FW|name=[[Ante Rebičs]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2021|6|11|1993|9|21|df=y}}|caps=38|goals=3|club=[[AC Milan|Milan]]|clubnat=Itālija}}
{{nat fs g player|no=18|pos=FW|name=[[Mislavs Oršičs]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2021|6|11|1992|12|29|df=y}}|caps=9|goals=0|club=[[GNK Dinamo Zagreb|Dinamo Zagreb]]|clubnat=Horvātija}}
{{nat fs g player|no=19|pos=MF|name=[[Milans Badeļs]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2021|6|11|1989|2|25|df=y}}|caps=55|goals=2|club=[[Genoa CFC|Genoa]]|clubnat=Itālija}}
{{nat fs g player|no=20|pos=FW|name=[[Bruno Petkovičs]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2021|6|11|1994|9|16|df=y}}|caps=15|goals=6|club=[[GNK Dinamo Zagreb|Dinamo Zagreb]]|clubnat=Horvātija}}
{{nat fs g player|no=21|pos=DF|name=[[Domagojs Vida]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2021|6|11|1989|4|29|df=y}}|caps=88|goals=4|club=[[Stambulas &quot;Beşiktaş&quot;|Beşiktaş]]|clubnat=Turcija}}
{{nat fs g player|no=22|pos=DF|name=[[Josips Juranovičs]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2021|6|11|1995|8|16|df=y}}|caps=8|goals=0|club=[[Legia Warsaw]]|clubnat=Polija}}
{{nat fs g player|no=23|pos=GK|name=[[Simons Sluga]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2021|6|11|1993|3|17|df=y}}|caps=3|goals=0|club=[[Luton Town F.C.|Luton Town]]|clubnat=Anglija}}
{{nat fs g player|no=24|pos=DF|name=[[Domagojs Bradaričs]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2021|6|11|1999|12|10|df=y}}|caps=4|goals=0|club=[[Lille OSC|Lille]]|clubnat=Francija}}
{{nat fs g player|no=25|pos=DF|name=[[Joško Gvardiols]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2021|6|11|2002|1|23|df=y}}|caps=1|goals=0|club=[[GNK Dinamo Zagreb|Dinamo Zagreb]]|clubnat=Horvātija}}
{{nat fs g player|no=26|pos=MF|name=[[Luka Ivanušecs]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2021|6|11|1998|11|26|df=y}}|caps=2|goals=1|club=[[GNK Dinamo Zagreb|Dinamo Zagreb]]|clubnat=Horvātija}}
{{nat fs end}}

=== Skotija ===
Treneris: [[Stīvs Klārks]]

[[Skotijas futbola izlase]]s sastāvs tika paziņots {{Dat|2021|5|19|5=bez}}.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.scottishfa.co.uk/news/gilmour-turnbull-and-patterson-included-in-euro-2020-squad/|title=Gilmour, Turnbull and Patterson included for EURO 2020 {{!}} Scotland {{!}} Scottish FA|website=www.scottishfa.co.uk|access-date=2021-05-29}}&lt;/ref&gt;

{{nat fs g start}}
{{nat fs g player|no=1|pos=GK|name=[[Deivids Māršals]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2021|6|11|1985|3|5|df=y}}|caps=44|goals=0|club=[[Derby County FC|Derby County]]|clubnat=Anglija}}
{{nat fs g player|no=2|pos=DF|name=[[Stīvens O'Donnels]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2021|6|11|1992|5|11|df=y}}|caps=19|goals=0|club=[[Motherwell FC|Motherwell]]|clubnat=Skotija}}
{{nat fs g player|no=3|pos=DF|name=[[Endrū Robertsons]] ''([[kapteinis (futbols)|kapteinis]])''|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2021|6|11|1994|3|11|df=y}}|caps=45|goals=3|club=[[Liverpool FC|Liverpool]]|clubnat=Anglija}}
{{nat fs g player|no=4|pos=MF|name=[[Skots Maktominejs]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2021|6|11|1996|12|8|df=y}}|caps=23|goals=0|club=[[Manchester United FC|Manchester United]]|clubnat=Anglija}}
{{nat fs g player|no=5|pos=DF|name=[[Grānts Henlijs]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2021|6|11|1991|11|20|df=y}}|caps=33|goals=2|club=[[Norwich City F.C.|Norwich City]]|clubnat=Anglija}}
{{nat fs g player|no=6|pos=DF|name=[[Kīrans Tīrnijs]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2021|6|11|1997|6|5|df=y}}|caps=21|goals=0|club=[[Arsenal FC|Arsenal]]|clubnat=Anglija}}
{{nat fs g player|no=7|pos=MF|name=[[Džons Makgins]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2021|6|11|1994|10|18|df=y}}|caps=33|goals=10|club=[[Aston Villa FC|Aston Villa]]|clubnat=Anglija}}
{{nat fs g player|no=8|pos=MF|name=[[Kalums Makgregors]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2021|6|11|1993|6|14|df=y}}|caps=31|goals=0|club=[[Glāzgovas &quot;Celtic&quot;|Celtic]]|clubnat=Skotija}}
{{nat fs g player|no=9|pos=FW|name=[[Lindons Daikss]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2021|6|11|1995|10|7|df=y}}|caps=12|goals=2|club=[[Queens Park Rangers FC|Queens Park Rangers]]|clubnat=Anglija}}
{{nat fs g player|no=10|pos=FW|name=[[Čē Adamss]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2021|6|11|1996|7|13|df=y}}|caps=4|goals=2|club=[[Southampton FC|Southampton]]|clubnat=Anglija}}
{{nat fs g player|no=11|pos=MF|name=[[Raiens Kristijs]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2021|6|11|1995|2|22|df=y}}|caps=19|goals=4|club=[[Glāzgovas &quot;Celtic&quot;|Celtic]]|clubnat=Skotija}}
{{nat fs g player|no=12|pos=GK|name=[[Kreigs Gordons]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2021|6|11|1982|12|31|df=y}}|caps=57|goals=0|club=[[Heart of Midlothian FC|Heart of Midlothian]]|clubnat=Skotija}}
{{nat fs g player|no=13|pos=DF|name=[[Gregs Teilors]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2021|6|11|1997|11|5|df=y}}|caps=5|goals=0|club=[[Glāzgovas &quot;Celtic&quot;|Celtic]]|clubnat=Skotija}}
{{nat fs g player|no=14|pos=MF|name=[[Džons Fleks]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2021|6|11|1991|8|24|df=y}}|caps=5|goals=0|club=[[Sheffield United]]|clubnat=Anglija}}
{{nat fs g player|no=15|pos=DF|name=[[Deklans Galagers]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2021|6|11|1991|2|13|df=y}}|caps=9|goals=0|club=[[Motherwell FC|Motherwell]]|clubnat=Skotija}}
{{nat fs g player|no=16|pos=DF|name=[[Liams Kūpers]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2021|6|11|1991|8|30|df=y}}|caps=6|goals=0|club=[[Leeds United F.C.|Leeds United]]|clubnat=Anglija}}
{{nat fs g player|no=17|pos=MF|name=[[Stjuarts Ārmstrongs]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2021|6|11|1992|3|30|df=y}}|caps=25|goals=2|club=[[Southampton FC|Southampton]]|clubnat=Anglija}}
{{nat fs g player|no=18|pos=MF|name=[[Deivids Tērnbuls]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2021|6|11|1999|7|10|df=y}}|caps=1|goals=0|club=[[Glāzgovas &quot;Celtic&quot;|Celtic]]|clubnat=Skotija}}
{{nat fs g player|no=19|pos=FW|name=[[Kevins Nisbets]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2021|6|11|1997|3|8|df=y}}|caps=3|goals=1|club=[[Hibernian FC|Hibernian]]|clubnat=Skotija}}
{{nat fs g player|no=20|pos=FW|name=[[Raiens Freizers]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2021|6|11|1994|2|24|df=y}}|caps=18|goals=4|club=[[Newcastle United FC|Newcastle United]]|clubnat=Anglija}}
{{nat fs g player|no=21|pos=GK|name=[[Džons Makloflins]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2021|6|11|1987|9|9|df=y}}|caps=2|goals=0|club=[[Glāzgovas &quot;Rangers&quot;|Rangers]]|clubnat=Skotija}}
{{nat fs g player|no=22|pos=DF|name=[[Neitans Patersons]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2021|6|11|2001|10|16|df=y}}|caps=1|goals=0|club=[[Glāzgovas &quot;Rangers&quot;|Rangers]]|clubnat=Skotija}}
{{nat fs g player|no=23|pos=MF|name=[[Billijs Gilmors]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2021|6|11|2001|6|11|df=y}}|caps=2|goals=0|club=[[Chelsea F.C.|Chelsea]]|clubnat=Anglija}}
{{nat fs g player|no=24|pos=DF|name=[[Džeks Hendrijs]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2021|6|11|1995|5|7|df=y}}|caps=6|goals=1|club=[[K.V. Oostende|Oostende]]|clubnat=Beļģija}}
{{nat fs g player|no=25|pos=FW|name=[[Džeimss Forests]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2021|6|11|1991|7|7|df=y}}|caps=37|goals=5|club=[[Glāzgovas &quot;Celtic&quot;|Celtic]]|clubnat=Skotija}}
{{nat fs g player|no=26|pos=DF|name=[[Skots Makenna]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2021|6|11|1996|11|12|df=y}}|caps=21|goals=0|club=[[Notingemas &quot;Forest&quot;|Nottingham Forest]]|clubnat=Anglija}}
{{nat fs end}}

== E grupa ==

=== Polija ===
Treneris: {{Flaga|Portugāle}} [[Paulu Souza]]

[[Polijas futbola izlase]]s sastāvs tika paziņots {{Dat|2021|5|17|5=bez}}.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://pzpn.pl/reprezentacje/reprezentacja-a/aktualnosci/2021-05-17/paulo-sousa-oglosil-powolania-na-uefa-euro-2020|title=Paulo Sousa ogłosił powołania na UEFA EURO 2020 - Reprezentacja A|website=PZPN - Łączy nas piłka|access-date=2021-05-29|language=pl}}&lt;/ref&gt; 7. jūnijā savainojumu guva [[Arkadjušs Miliks]], tādējādi sastāvā palika 25 spēlētāji.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://pzpn.pl/reprezentacje/reprezentacja-a/aktualnosci/2021-06-07/arkadiusz-milik-nie-wystapi-w-uefa-euro-2020|title=Arkadiusz Milik nie wystąpi w UEFA EURO 2020 - Reprezentacja A|website=PZPN - Łączy nas piłka|access-date=2021-06-09|language=pl}}&lt;/ref&gt;

{{nat fs g start}}
{{nat fs g player|no=1|pos=GK|name=[[Vojcehs Ščensnijs]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2021|6|11|1990|4|18|df=y}}|caps=53|goals=0|club=[[Turīnas &quot;Juventus&quot;|Juventus]]|clubnat=Itālija}}
{{nat fs g player|no=2|pos=DF|name=[[Kamils Pjontkovskis]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2021|6|11|2000|6|21|df=y}}|caps=2|goals=0|club=[[Raków Częstochowa]]|clubnat=Polija}}
{{nat fs g player|no=3|pos=DF|name=[[Pavels Davidovičs]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2021|6|11|1995|5|20|df=y}}|caps=3|goals=0|club=[[Hellas Verona FC|Hellas Verona]]|clubnat=Itālija}}
{{nat fs g player|no=4|pos=DF|name=[[Tomašs Kendzjora]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2021|6|11|1994|6|11|df=y}}|caps=23|goals=0|club=[[Kijivas &quot;Dinamo&quot;|Dynamo Kyiv]]|clubnat=Ukraina}}
{{nat fs g player|no=5|pos=DF|name=[[Jans Bednareks]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2021|6|11|1996|4|12|df=y}}|caps=30|goals=1|club=[[Southampton FC|Southampton]]|clubnat=Anglija}}
{{nat fs g player|no=6|pos=MF|name=[[Kacpers Kozlovskis]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2021|6|11|2003|10|16|df=y}}|caps=3|goals=0|club=[[Ščecinas &quot;Pogon&quot;|Pogoń Szczecin]]|clubnat=Polija}}
{{nat fs g player|no=8|pos=MF|name=[[Karols Lineti]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2021|6|11|1995|2|2|df=y}}|caps=32|goals=2|club=[[Torino FC|Torino]]|clubnat=Itālija}}
{{nat fs g player|no=9|pos=FW|name=[[Roberts Levandovskis]] ''([[kapteinis (futbols)|kapteinis]])''|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2021|6|11|1988|8|21|df=y}}|caps=119|goals=66|club=[[Minhenes &quot;Bayern&quot;|Bayern Munich]]|clubnat=Vācija}}
{{nat fs g player|no=10|pos=MF|name=[[Gžegožs Krihovjaks]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2021|6|11|1990|1|29|df=y}}|caps=80|goals=4|club=[[Maskavas &quot;Lokomotiv&quot;|Lokomotiv Moscow]]|clubnat=RUS}}
{{nat fs g player|no=11|pos=FW|name=[[Karols Šviderskis]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2021|6|11|1997|1|23|df=y}}|caps=4|goals=2|club=[[Saloniku PAOK|PAOK]]|clubnat=Grieķija}}
{{nat fs g player|no=12|pos=GK|name=[[Lukašs Skorupskis]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2021|6|11|1991|5|5|df=y}}|caps=4|goals=0|club=[[Bologna FC 1909|Bologna]]|clubnat=Itālija}}
{{nat fs g player|no=13|pos=DF|name=[[Macejs Ribuss]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2021|6|11|1989|8|19|df=y}}|caps=62|goals=2|club=[[Maskavas &quot;Lokomotiv&quot;|Lokomotiv Moscow]]|clubnat=RUS}}
{{nat fs g player|no=14|pos=MF|name=[[Mateušs Klihs]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2021|6|11|1990|6|13|df=y}}|caps=31|goals=2|club=[[Leeds United F.C.|Leeds United]]|clubnat=Anglija}}
{{nat fs g player|no=15|pos=DF|name=[[Kamils Gliks]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2021|6|11|1988|2|3|df=y}}|caps=83|goals=6|club=[[Benevento Calcio|Benevento]]|clubnat=Itālija}}
{{nat fs g player|no=16|pos=MF|name=[[Jakubs Moders]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2021|6|11|1999|4|7|df=y}}|caps=10|goals=2|club=[[Brighton &amp; Hove Albion F.C.|Brighton &amp; Hove Albion]]|clubnat=Anglija}}
{{nat fs g player|no=17|pos=MF|name=[[Pšemislavs Plaheta]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2021|6|11|1998|3|23|df=y}}|caps=4|goals=0|club=[[Norwich City F.C.|Norwich City]]|clubnat=Anglija}}
{{nat fs g player|no=18|pos=DF|name=[[Bartošs Berešiņskis]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2021|6|11|1992|7|12|df=y}}|caps=32|goals=0|club=[[Dženovas &quot;Sampdoria&quot;|Sampdoria]]|clubnat=Itālija}}
{{nat fs g player|no=19|pos=MF|name=[[Pšemislavs Frankovskis]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2021|6|11|1995|4|12|df=y}}|caps=12|goals=1|club=[[Čikāgas &quot;Fire&quot;|Chicago Fire]]|clubnat=ASV}}
{{nat fs g player|no=20|pos=MF|name=[[Pjotrs Zeliņskis]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2021|6|11|1994|5|20|df=y}}|caps=60|goals=7|club=[[SSC Napoli|Napoli]]|clubnat=Itālija}}
{{nat fs g player|no=21|pos=MF|name=[[Kamils Južviaks]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2021|6|11|1998|4|22|df=y}}|caps=14|goals=2|club=[[Derby County FC|Derby County]]|clubnat=Anglija}}
{{nat fs g player|no=22|pos=GK|name=[[Lukašs Fabjaņskis]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2021|6|11|1985|4|18|df=y}}|caps=56|goals=0|club=[[West Ham United FC|West Ham United]]|clubnat=Anglija}}
{{nat fs g player|no=23|pos=FW|name=[[Davids Kovnackis]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2021|6|11|1997|3|14|df=y}}|caps=7|goals=1|club=[[Fortuna Düsseldorf]]|clubnat=Vācija}}
{{nat fs g player|no=24|pos=FW|name=[[Jakubs Šverčoks]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2021|6|11|1992|12|28|df=y}}|caps=5|goals=1|club=[[Piast Gliwice]]|clubnat=Polija}}
{{nat fs g player|no=25|pos=DF|name=[[Mihals Heliks]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2021|6|11|1995|9|9|df=y}}|caps=3|goals=0|club=[[Barnsley F.C.|Barnsley]]|clubnat=Anglija}}
{{nat fs g player|no=26|pos=DF|name=[[Timoteušs Puhačs]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2021|6|11|1999|1|23|df=y}}|caps=2|goals=0|club=[[Lech Poznań]]|clubnat=Polija}}
{{nat fs end}}

=== Slovākija ===
Treneris: [[Štefans Tarkovičs]]

[[Slovākijas futbola izlase]]s sastāvs tika paziņots {{Dat|2021|6|2|5=bez}}.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.futbalsfz.sk/muzi-a-konecna-nominacia-na-euro-2020-trener-tarkovic-za-menami-si-stojim|title=MUŽI A - Konečná nominácia na Euro 2020, tréner Tarkovič: Za menami si stojím!|website=https://www.futbalsfz.sk|access-date=2021-06-06|language=sk}}&lt;/ref&gt;

{{nat fs g start}}
{{nat fs g player|no=1|pos=GK|name=[[Martins Dūbravka]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2021|6|11|1989|1|15|df=y}}|caps=25|goals=0|club=[[Newcastle United FC|Newcastle United]]|clubnat=Anglija}}
{{nat fs g player|no=2|pos=DF|name=[[Peters Pekarīks]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2021|6|11|1989|10|30|df=y}}|caps=101|goals=2|club=[[Hertha BSC]]|clubnat=Vācija}}
{{nat fs g player|no=3|pos=DF|name=[[Deniss Vavro]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2021|6|11|1996|4|10|df=y}}|caps=10|goals=0|club=[[SD Huesca|Huesca]]|clubnat=Spānija}}
{{nat fs g player|no=4|pos=DF|name=[[Martins Valjents]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2021|6|11|1995|12|11|df=y}}|caps=9|goals=0|club=[[Real Club Deportivo Mallorca|Mallorca]]|clubnat=Spānija}}
{{nat fs g player|no=5|pos=DF|name=[[Ļubomirs Šatka]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2021|6|11|1995|12|2|df=y}}|caps=14|goals=0|club=[[Lech Poznań]]|clubnat=Polija}}
{{nat fs g player|no=6|pos=MF|name=[[Jans Gregušs]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2021|6|11|1991|1|29|df=y}}|caps=35|goals=4|club=[[Minesotas &quot;United&quot;|Minnesota United]]|clubnat=ASV}}
{{nat fs g player|no=7|pos=MF|name=[[Vladimīrs Veiss (1989)|Vladimīrs Veiss]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2021|6|11|1989|11|30|df=y}}|caps=69|goals=7|club=[[ŠK Slovan Bratislava|Slovan Bratislava]]|clubnat=Slovākija}}
{{nat fs g player|no=8|pos=MF|name=[[Ondrejs Duda]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2021|6|11|1994|12|5|df=y}}|caps=45|goals=5|club=[[1. FC Köln]]|clubnat=Vācija}}
{{nat fs g player|no=9|pos=FW|name=[[Roberts Boženīks]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2021|6|11|1999|11|18|df=y}}|caps=16|goals=4|club=[[Feyenoord]]|clubnat=Nīderlande}}
{{nat fs g player|no=10|pos=MF|name=[[Tomāšs Suslovs]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2021|6|11|2002|6|7|df=y}}|caps=3|goals=0|club=[[FC Groningen|Groningen]]|clubnat=Nīderlande}}
{{nat fs g player|no=11|pos=MF|name=[[Lāslo Bēnešs]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2021|6|11|1997|9|9|df=y}}|caps=5|goals=1|club=[[FC Augsburg]]|clubnat=Vācija}}
{{nat fs g player|no=12|pos=GK|name=[[Dušans Kucjaks]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2021|6|11|1985|5|21|df=y}}|caps=14|goals=0|club=[[Lechia Gdańsk]]|clubnat=Polija}}
{{nat fs g player|no=13|pos=MF|name=[[Patriks Hrošovskis]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2021|6|11|1992|4|22|df=y}}|caps=36|goals=0|club=[[KRC Genk|Genk]]|clubnat=Beļģija}}
{{nat fs g player|no=14|pos=DF|name=[[Milans Škrinjars]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2021|6|11|1995|2|11|df=y}}|caps=40|goals=2|club=[[Milānas &quot;Internazionale&quot;|Inter Milan]]|clubnat=Itālija}}
{{nat fs g player|no=15|pos=DF|name=[[Tomāšs Hubočans]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2021|6|11|1989|9|17|df=y}}|caps=70|goals=0|club=[[Nikosijas &quot;Omonia&quot;|Omonia]]|clubnat=CYP}}
{{nat fs g player|no=16|pos=DF|name=[[Dāvids Hancko]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2021|6|11|1997|12|13|df=y}}|caps=14|goals=1|club=[[AC Sparta Prague|Sparta Prague]]|clubnat=CZE}}
{{nat fs g player|no=17|pos=MF|name=[[Mareks Hamšīks]] ''([[kapteinis (futbols)|kapteinis]])''|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2021|6|11|1987|7|27|df=y}}|caps=126|goals=26|club=[[IFK Göteborg]]|clubnat=Zviedrija}}
{{nat fs g player|no=18|pos=MF|name=[[Lukāšs Haraslīns]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2021|6|11|1996|5|26|df=y}}|caps=15|goals=1|club=[[US Sassuolo Calcio|Sassuolo]]|clubnat=Itālija}}
{{nat fs g player|no=19|pos=MF|name=[[Jurajs Kucka]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2021|6|11|1987|2|26|df=y}}|caps=83|goals=10|club=[[Parma Calcio 1913|Parma]]|clubnat=Itālija}}
{{nat fs g player|no=20|pos=FW|name=[[Roberts Maks]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2021|6|11|1991|3|8|df=y}}|caps=66|goals=14|club=[[Budapeštas &quot;Ferencváros&quot;|Ferencváros]]|clubnat=HUN}}
{{nat fs g player|no=21|pos=FW|name=[[Mihals Djurišs]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2021|6|11|1988|6|1|df=y}}|caps=56|goals=7|club=[[Nikosijas &quot;Omonia&quot;|Omonia]]|clubnat=CYP}}
{{nat fs g player|no=22|pos=MF|name=[[Stanislavs Lobotka]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2021|6|11|1994|11|25|df=y}}|caps=28|goals=3|club=[[SSC Napoli|Napoli]]|clubnat=Itālija}}
{{nat fs g player|no=23|pos=GK|name=[[Mareks Rodāks]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2021|6|11|1996|12|13|df=y}}|caps=6|goals=0|club=[[Fulham FC|Fulham]]|clubnat=Anglija}}
{{nat fs g player|no=24|pos=DF|name=[[Martins Koscelnīks]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2021|6|11|1995|3|2|df=y}}|caps=5|goals=0|club=[[Liberecas &quot;Slovan&quot;|Slovan Liberec]]|clubnat=CZE}}
{{nat fs g player|no=25|pos=MF|name=[[Jakubs Hromada]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2021|6|11|1996|5|25|df=y}}|caps=2|goals=0|club=[[SK Slavia Prague|Slavia Prague]]|clubnat=CZE}}
{{nat fs g player|no=26|pos=FW|name=[[Ivans Šrancs]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2021|6|11|1993|9|13|df=y}}|caps=8|goals=1|club=[[FK Jablonec|Jablonec]]|clubnat=CZE}}
{{nat fs end}}

=== Spānija ===
Treneris: [[Luiss Enrike]]

[[Spānijas futbola izlase]]s sastāvs tika paziņots {{Dat|2021|5|24|5=bez}}.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://oficial-convocatoria-seleccion-espanola-euro-2020/|title=OFICIAL {{!}} Convocatoria de la Selección española para la EURO 2020|website=oficial-convocatoria-seleccion-espanola-euro-2020|access-date=2021-06-10|date=2021-05-24|language=es}}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;

{{nat fs g start}}
{{nat fs g player|no=1|pos=GK|name=[[Davids de Hea]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2021|6|11|1990|11|7|df=y}}|caps=45|goals=0|club=[[Manchester United FC|Manchester United]]|clubnat=Anglija}}
{{nat fs g player|no=2|pos=DF|name=[[Sesars Aspilikveta]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2021|6|11|1989|8|28|df=y}}|caps=25|goals=0|club=[[Chelsea F.C.|Chelsea]]|clubnat=Anglija}}
{{nat fs g player|no=3|pos=DF|name=[[Djego Ljorente]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2021|6|11|1993|8|16|df=y}}|caps=8|goals=0|club=[[Leeds United F.C.|Leeds United]]|clubnat=Anglija}}
{{nat fs g player|no=4|pos=DF|name=[[Pau Torress]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2021|6|11|1997|1|16|df=y}}|caps=8|goals=1|club=[[Villarreal CF|Villarreal]]|clubnat=Spānija}}
{{nat fs g player|no=5|pos=MF|name=[[Serhio Busketss]] ''([[kapteinis (futbols)|kapteinis]])''|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2021|6|11|1988|7|16|df=y}}|caps=123|goals=2|club=[[FC Barcelona|Barcelona]]|clubnat=Spānija}}
{{nat fs g player|no=6|pos=MF|name=[[Markoss Ljorente]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2021|6|11|1995|1|30|df=y}}|caps=5|goals=0|club=[[Atlético Madrid]]|clubnat=Spānija}}
{{nat fs g player|no=7|pos=FW|name=[[Alvaro Morata]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2021|6|11|1992|10|23|df=y}}|caps=40|goals=19|club=[[Turīnas &quot;Juventus&quot;|Juventus]]|clubnat=Itālija}}
{{nat fs g player|no=8|pos=MF|name=[[Koke (futbolists)|Koke]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2021|6|11|1992|1|8|df=y}}|caps=50|goals=0|club=[[Atlético Madrid]]|clubnat=Spānija}}
{{nat fs g player|no=9|pos=FW|name=[[Žerārs Moreno]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2021|6|11|1992|4|7|df=y}}|caps=11|goals=5|club=[[Villarreal CF|Villarreal]]|clubnat=Spānija}}
{{nat fs g player|no=10|pos=MF|name=[[Tiagu Alkantara]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2021|6|11|1991|4|11|df=y}}|caps=42|goals=2|club=[[Liverpool FC|Liverpool]]|clubnat=Anglija}}
{{nat fs g player|no=11|pos=MF|name=[[Ferrans Torress]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2021|6|11|2000|2|29|df=y}}|caps=11|goals=6|club=[[Manchester City F.C.|Manchester City]]|clubnat=Anglija}}
{{nat fs g player|no=12|pos=DF|name=[[Eriks Garsija]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2021|6|11|2001|1|9|df=y}}|caps=8|goals=0|club=[[Manchester City F.C.|Manchester City]]|clubnat=Anglija}}
{{nat fs g player|no=13|pos=GK|name=[[Roberts Sančess]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2021|6|11|1997|11|18|df=y}}|caps=0|goals=0|club=[[Brighton &amp; Hove Albion F.C.|Brighton &amp; Hove Albion]]|clubnat=Anglija}}
{{nat fs g player|no=14|pos=DF|name=[[Hosē Luiss Gaja]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2021|6|11|1995|5|25|df=y}}|caps=14|goals=2|club=[[Valencia CF|Valencia]]|clubnat=Spānija}}
{{nat fs g player|no=16|pos=MF|name=[[Rodri]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2021|6|11|1996|6|22|df=y}}|caps=20|goals=1|club=[[Manchester City F.C.|Manchester City]]|clubnat=Anglija}}
{{nat fs g player|no=17|pos=MF|name=[[Fabjans Ruiss]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2021|6|11|1996|4|3|df=y}}|caps=12|goals=1|club=[[SSC Napoli|Napoli]]|clubnat=Itālija}}
{{nat fs g player|no=18|pos=DF|name=[[Žordi Alba]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2021|6|11|1989|3|21|df=y}}|caps=72|goals=8|club=[[FC Barcelona|Barcelona]]|clubnat=Spānija}}
{{nat fs g player|no=19|pos=MF|name=[[Dani Olmo]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2021|6|11|1998|5|7|df=y}}|caps=11|goals=3|club=[[RB Leipzig|Leipzig]]|clubnat=Vācija}}
{{nat fs g player|no=20|pos=MF|name=[[Adama Traore]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2021|6|11|1996|1|25|df=y}}|caps=5|goals=0|club=[[Wolverhampton Wanderers]]|clubnat=Anglija}}
{{nat fs g player|no=21|pos=FW|name=[[Mikels Ojarsavals]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2021|6|11|1997|4|21|df=y}}|caps=13|goals=4|club=[[Real Sociedad]]|clubnat=Spānija}}
{{nat fs g player|no=22|pos=MF|name=[[Pablo Sarabia]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2021|6|11|1992|5|11|df=y}}|caps=4|goals=1|club=[[Parīzes &quot;Saint-Germain&quot;|Paris Saint-Germain]]|clubnat=Francija}}
{{nat fs g player|no=23|pos=GK|name=[[Unajs Simons]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2021|6|11|1997|6|11|df=y}}|caps=7|goals=0|club=[[Athletic Bilbao]]|clubnat=Spānija}}
{{nat fs g player|no=24|pos=DF|name=[[Emeriks Laports]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2021|6|11|1994|5|27|df=y}}|caps=1|goals=0|club=[[Manchester City F.C.|Manchester City]]|clubnat=Anglija}}
{{nat fs g player|no=26|pos=FW|name=[[Pedri]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2021|6|11|2002|11|25|df=y}}|caps=4|goals=0|club=[[FC Barcelona|Barcelona]]|clubnat=Spānija}}
{{nat fs end}}

=== Zviedrija ===
Treneris: [[Janne Andešons]]

[[Zviedrijas futbola izlase]]s sastāvs tika paziņots {{Dat|2021|5|18|5=bez}}.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.svenskfotboll.se/nyheter/landslag/2021/05/granqvist-och-larsson-med-i-jannes-em-trupp/|title=Granqvist och Larsson med i Jannes EM-trupp|website=www.svenskfotboll.se|access-date=2021-05-28|language=sv}}&lt;/ref&gt; 31. maijā savainotais [[Martins Ulsons]] tika aizvietots ar [[Pjērs Bengtsons|Pjēru Bengtsonu]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.svenskfotboll.se/nyheter/landslag/2021/05/bengtsson2/|title=Bengtsson fortsatt del av EM-truppen - Svensk fotboll|website=www.svenskfotboll.se|access-date=2021-06-09|language=sv}}&lt;/ref&gt;

{{nat fs g start}}
{{nat fs g player|no=1|pos=GK|name=[[Robins Ulsens]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2021|6|11|1990|1|8|df=y}}|caps=44|goals=0|club=[[Everton FC|Everton]]|clubnat=Anglija}}
{{nat fs g player|no=2|pos=DF|name=[[Mīkaels Lustigs]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2021|6|11|1986|12|13|df=y}}|caps=90|goals=6|club=[[AIK Fotboll|AIK]]|clubnat=Zviedrija}}
{{nat fs g player|no=3|pos=DF|name=[[Viktors Lindelēfs]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2021|6|11|1994|7|17|df=y}}|caps=41|goals=3|club=[[Manchester United FC|Manchester United]]|clubnat=Anglija}}
{{nat fs g player|no=4|pos=DF|name=[[Andrēass Grankvists]] ''([[kapteinis (futbols)|kapteinis]])''|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2021|6|11|1985|4|16|df=y}}|caps=88|goals=9|club=[[Helsingborgs IF]]|clubnat=Zviedrija}}
{{nat fs g player|no=5|pos=DF|name=[[Pjērs Bengtsons]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2021|6|11|1988|4|12|df=y}}|caps=38|goals=0|club=[[Vejle Boldklub|Vejle]]|clubnat=Dānija}}
{{nat fs g player|no=6|pos=DF|name=[[Ludvigs Āgustinsons]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2021|6|11|1994|4|21|df=y}}|caps=32|goals=2|club=[[Brēmenes &quot;Werder&quot;|Werder Bremen]]|clubnat=Vācija}}
{{nat fs g player|no=7|pos=MF|name=[[Sebastians Lāšons]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2021|6|11|1985|6|6|df=y}}|caps=129|goals=10|club=[[AIK Fotboll|AIK]]|clubnat=Zviedrija}}
{{nat fs g player|no=8|pos=MF|name=[[Albins Ēkdāls]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2021|6|11|1989|7|28|df=y}}|caps=57|goals=0|club=[[Dženovas &quot;Sampdoria&quot;|Sampdoria]]|clubnat=Itālija}}
{{nat fs g player|no=9|pos=FW|name=[[Markuss Berjs]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2021|6|11|1986|8|17|df=y}}|caps=86|goals=24|club=[[FK Krasnodar|Krasnodar]]|clubnat=RUS}}
{{nat fs g player|no=10|pos=MF|name=[[Ēmils Fošbergs]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2021|6|11|1991|10|23|df=y}}|caps=58|goals=9|club=[[RB Leipzig]]|clubnat=Vācija}}
{{nat fs g player|no=11|pos=FW|name=[[Aleksanders Īsaks]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2021|6|11|1999|9|21|df=y}}|caps=22|goals=6|club=[[Real Sociedad]]|clubnat=Spānija}}
{{nat fs g player|no=12|pos=GK|name=[[Karls Jūhans Jonsons]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2021|6|11|1990|1|28|df=y}}|caps=9|goals=0|club=[[FC København|København]]|clubnat=Dānija}}
{{nat fs g player|no=13|pos=MF|name=[[Gustavs Svensons]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2021|6|11|1987|2|7|df=y}}|caps=31|goals=0|club=[[Guangzhou City F.C.|Guangzhou City]]|clubnat=Ķīna}}
{{nat fs g player|no=14|pos=DF|name=[[Fīlips Hēlanders]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2021|6|11|1993|4|22|df=y}}|caps=15|goals=0|club=[[Glāzgovas &quot;Rangers&quot;|Rangers]]|clubnat=Skotija}}
{{nat fs g player|no=15|pos=MF|name=[[Kens Sēma]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2021|6|11|1993|9|30|df=y}}|caps=12|goals=0|club=[[Watford FC|Watford]]|clubnat=Anglija}}
{{nat fs g player|no=16|pos=DF|name=[[Emīls Krafts]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2021|6|11|1994|8|2|df=y}}|caps=28|goals=0|club=[[Newcastle United FC|Newcastle United]]|clubnat=Anglija}}
{{nat fs g player|no=17|pos=MF|name=[[Viktors Klāsons]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2021|6|11|1992|1|2|df=y}}|caps=46|goals=9|club=[[FK Krasnodar|Krasnodar]]|clubnat=RUS}}
{{nat fs g player|no=18|pos=DF|name=[[Pontuss Jānsons]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2021|6|11|1991|2|13|df=y}}|caps=27|goals=0|club=[[Brentford FC|Brentford]]|clubnat=Anglija}}
{{nat fs g player|no=19|pos=MF|name=[[Matīass Svanberjs]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2021|6|11|1999|1|5|df=y}}|caps=9|goals=1|club=[[Bologna FC 1909|Bologna]]|clubnat=Itālija}}
{{nat fs g player|no=20|pos=MF|name=[[Kristofers Ulsons]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2021|6|11|1995|6|30|df=y}}|caps=25|goals=0|club=[[FK Krasnodar|Krasnodar]]|clubnat=RUS}}
{{nat fs g player|no=21|pos=MF|name=[[Dejans Kuluševskis]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2021|6|11|2000|4|25|df=y}}|caps=13|goals=1|club=[[Turīnas &quot;Juventus&quot;|Juventus]]|clubnat=Itālija}}
{{nat fs g player|no=22|pos=FW|name=[[Robins Kvaisons]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2021|6|11|1993|10|9|df=y}}|caps=26|goals=9|club=[[1. FSV Mainz 05|Mainz 05]]|clubnat=Vācija}}
{{nat fs g player|no=23|pos=GK|name=[[Kristofers Nordfelds]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2021|6|11|1989|6|23|df=y}}|caps=14|goals=0|club=[[Gençlerbirliği S.K.|Gençlerbirliği]]|clubnat=Turcija}}
{{nat fs g player|no=24|pos=DF|name=[[Markuss Dānielsons]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2021|6|11|1989|4|8|df=y}}|caps=9|goals=3|club=[[Dalian Professional F.C.|Dalian Professional]]|clubnat=Ķīna}}
{{nat fs g player|no=25|pos=FW|name=[[Džordans Lāšons]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2021|6|11|1997|6|20|df=y}}|caps=6|goals=1|club=[[FK Spartak Maskava|Spartak Moscow]]|clubnat=RUS}}
{{nat fs g player|no=26|pos=MF|name=[[Jenss Kažists]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2021|6|11|1999|8|10|df=y}}|caps=4|goals=0|club=[[FC Midtjylland|Midtjylland]]|clubnat=Dānija}}
{{nat fs end}}

== F grupa ==

=== Francija ===
Treneris: [[Didjē Dešāns]]

[[Francijas futbola izlase]]s sastāvs tika paziņots {{Dat|2021|5|18|5=bez}}.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fff.fr/article/2859-la-liste-des-vingt-six-pour-l-uefa-euro-2020.html|title=La liste des vingt-six pour l'UEFA Euro 2020|website=www.fff.fr|access-date=2021-05-28}}&lt;/ref&gt;

{{nat fs g start}}
{{nat fs g player|no=1|pos=GK|name=[[Igo Loriss]] ''([[kapteinis (futbols)|kapteinis]])''|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2021|6|11|1986|12|26|df=y}}|caps=125|goals=0|club=[[Tottenham Hotspur F.C.|Tottenham Hotspur]]|clubnat=Anglija}}
{{nat fs g player|no=2|pos=DF|name=[[Benžamēns Pavārs]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2021|6|11|1996|3|28|df=y}}|caps=35|goals=2|club=[[Minhenes &quot;Bayern&quot;|Bayern Munich]]|clubnat=Vācija}}
{{nat fs g player|no=3|pos=DF|name=[[Presnels Kimpembe]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2021|6|11|1995|8|13|df=y}}|caps=17|goals=0|club=[[Parīzes &quot;Saint-Germain&quot;|Paris Saint-Germain]]|clubnat=Francija}}
{{nat fs g player|no=4|pos=DF|name=[[Rafaels Varāns]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2021|6|11|1993|4|25|df=y}}|caps=75|goals=5|club=[[Madrides &quot;Real&quot; (futbols)|Real Madrid]]|clubnat=Spānija}}
{{nat fs g player|no=5|pos=DF|name=[[Klemāns Lenglē]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2021|6|11|1995|6|17|df=y}}|caps=12|goals=1|club=[[FC Barcelona|Barcelona]]|clubnat=Spānija}}
{{nat fs g player|no=6|pos=MF|name=[[Pols Pogba]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2021|6|11|1993|3|15|df=y}}|caps=80|goals=10|club=[[Manchester United FC|Manchester United]]|clubnat=Anglija}}
{{nat fs g player|no=7|pos=FW|name=[[Antuāns Griezmans]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2021|6|11|1991|3|21|df=y}}|caps=91|goals=37|club=[[FC Barcelona|Barcelona]]|clubnat=Spānija}}
{{nat fs g player|no=8|pos=MF|name=[[Tomā Lemārs]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2021|6|11|1995|11|12|df=y}}|caps=25|goals=4|club=[[Atlético Madrid]]|clubnat=Spānija}}
{{nat fs g player|no=9|pos=FW|name=[[Olivjē Žirū]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2021|6|11|1986|9|30|df=y}}|caps=108|goals=46|club=[[Chelsea F.C.|Chelsea]]|clubnat=Anglija}}
{{nat fs g player|no=10|pos=FW|name=[[Kilians Mbapē]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2021|6|11|1998|12|20|df=y}}|caps=44|goals=17|club=[[Parīzes &quot;Saint-Germain&quot;|Paris Saint-Germain]]|clubnat=Francija}}
{{nat fs g player|no=11|pos=FW|name=[[Usmans Dembelē]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2021|6|11|1997|5|15|df=y}}|caps=25|goals=4|club=[[FC Barcelona|Barcelona]]|clubnat=Spānija}}
{{nat fs g player|no=12|pos=MF|name=[[Korentēns Toliso]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2021|6|11|1994|8|3|df=y}}|caps=25|goals=2|club=[[Minhenes &quot;Bayern&quot;|Bayern Munich]]|clubnat=Vācija}}
{{nat fs g player|no=13|pos=MF|name=[[N'Golo Kantē]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2021|6|11|1991|3|29|df=y}}|caps=46|goals=2|club=[[Chelsea F.C.|Chelsea]]|clubnat=Anglija}}
{{nat fs g player|no=14|pos=MF|name=[[Adrjēns Rabjo]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2021|6|11|1995|4|3|df=y}}|caps=15|goals=0|club=[[Turīnas &quot;Juventus&quot;|Juventus]]|clubnat=Itālija}}
{{nat fs g player|no=15|pos=DF|name=[[Kurts Zumā]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2021|6|11|1994|10|27|df=y}}|caps=8|goals=1|club=[[Chelsea F.C.|Chelsea]]|clubnat=Anglija}}
{{nat fs g player|no=16|pos=GK|name=[[Stīvs Mandanda]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2021|6|11|1985|3|28|df=y}}|caps=34|goals=0|club=[[Marseļas &quot;Olympique&quot;|Marseille]]|clubnat=Francija}}
{{nat fs g player|no=17|pos=MF|name=[[Musa Sisoko]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2021|6|11|1989|8|16|df=y}}|caps=69|goals=2|club=[[Tottenham Hotspur F.C.|Tottenham Hotspur]]|clubnat=Anglija}}
{{nat fs g player|no=18|pos=DF|name=[[Likā Diņs]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2021|6|11|1993|7|20|df=y}}|caps=38|goals=0|club=[[Everton FC|Everton]]|clubnat=Anglija}}
{{nat fs g player|no=19|pos=FW|name=[[Karīms Benzemā]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2021|6|11|1987|12|19|df=y}}|caps=83|goals=27|club=[[Madrides &quot;Real&quot; (futbols)|Real Madrid]]|clubnat=Spānija}}
{{nat fs g player|no=20|pos=FW|name=[[Kingslijs Komans]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2021|6|11|1996|6|13|df=y}}|caps=30|goals=5|club=[[Minhenes &quot;Bayern&quot;|Bayern Munich]]|clubnat=Vācija}}
{{nat fs g player|no=21|pos=DF|name=[[Lukass Ernandess]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2021|6|11|1996|2|14|df=y}}|caps=26|goals=0|club=[[Minhenes &quot;Bayern&quot;|Bayern Munich]]|clubnat=Vācija}}
{{nat fs g player|no=22|pos=FW|name=[[Visams Ben Jeders]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2021|6|11|1990|8|12|df=y}}|caps=14|goals=2|club=[[AS Monaco FC|Monaco]]|clubnat=Francija}}
{{nat fs g player|no=23|pos=GK|name=[[Maiks Meņāns]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2021|6|11|1995|7|3|df=y}}|caps=1|goals=0|club=[[Lille OSC|Lille]]|clubnat=Francija}}
{{nat fs g player|no=24|pos=DF|name=[[Leo Dibuā]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2021|6|11|1994|9|14|df=y}}|caps=7|goals=0|club=[[Lionas &quot;Olympique&quot;|Lyon]]|clubnat=Francija}}
{{nat fs g player|no=25|pos=DF|name=[[Žils Kundē]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2021|6|11|1998|11|12|df=y}}|caps=1|goals=0|club=[[Sevilla FC|Sevilla]]|clubnat=Spānija}}
{{nat fs g player|no=26|pos=FW|name=[[Markuss Tirāms]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2021|6|11|1997|8|6|df=y}}|caps=3|goals=0|club=[[Borussia Mönchengladbach]]|clubnat=Vācija}}
{{nat fs end}}

=== Portugāle ===
Treneris: [[Fernandu Santušs]]

[[Portugāles futbola izlase]]s sastāvs tika paziņots {{Dat|2021|5|20|5=bez}}.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fpf.pt/pt/News/Todas-as-notícias/Notícia/news/29632|title=EURO 2020: os 26 de Portugal|website=FPF|access-date=2021-06-09|language=pt-PT}}&lt;/ref&gt; 1. jūnijā vārtsargs [[Djogu Dalo]] aizvietoja [[Žuau Kanselu]], kuram tika konstatēts pozitīvs COVID-19 tests.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.fpf.pt/pt/News/Todas-as-not%C3%ADcias/Not%C3%ADcia/news/29960 |title=Diogo Dalot substitui João Cancelo |website=fpf.pt |date=13 June 2021 |access-date={{dat|2021|6|14||bez}}|language=pt}}&lt;/ref&gt;

{{nat fs g start}}
{{nat fs g player|no=1|pos=GK|name=[[Rui Patrisiu]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2021|6|11|1988|2|15|df=y}}|caps=93|goals=0|club=[[Wolverhampton Wanderers]]|clubnat=Anglija}}
{{nat fs g player|no=2|pos=DF|name=[[Nelsons Semedu]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2021|6|11|1993|11|16|df=y}}|caps=18|goals=0|club=[[Wolverhampton Wanderers]]|clubnat=Anglija}}
{{nat fs g player|no=3|pos=DF|name=[[Pepi]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2021|6|11|1983|2|26|df=y}}|caps=115|goals=7|club=[[FC Porto|Porto]]|clubnat=Portugāle}}
{{nat fs g player|no=4|pos=DF|name=[[Rubens Diašs]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2021|6|11|1997|5|14|df=y}}|caps=28|goals=2|club=[[Manchester City F.C.|Manchester City]]|clubnat=Anglija}}
{{nat fs g player|no=5|pos=DF|name=[[Rafaels Gerreiru]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2021|6|11|1993|12|22|df=y}}|caps=46|goals=2|club=[[Borussia Dortmund]]|clubnat=Vācija}}
{{nat fs g player|no=6|pos=DF|name=[[Žuzē Fonti]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2021|6|11|1983|12|22|df=y}}|caps=46|goals=0|club=[[Lille OSC|Lille]]|clubnat=Francija}}
{{nat fs g player|no=7|pos=FW|name=[[Krištianu Ronaldu]] ''([[kapteinis (futbols)|kapteinis]])''|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2021|6|11|1985|2|5|df=y}}|caps=175|goals=104|club=[[Turīnas &quot;Juventus&quot;|Juventus]]|clubnat=Itālija}}
{{nat fs g player|no=8|pos=MF|name=[[Žuau Moutiņu]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2021|6|11|1986|9|8|df=y}}|caps=131|goals=7|club=[[Wolverhampton Wanderers]]|clubnat=Anglija}}
{{nat fs g player|no=9|pos=FW|name=[[Andrē Silva]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2021|6|11|1995|11|6|df=y}}|caps=39|goals=16|club=[[Eintracht Frankfurt]]|clubnat=Vācija}}
{{nat fs g player|no=10|pos=MF|name=[[Bernardu Silva]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2021|6|11|1994|8|10|df=y}}|caps=55|goals=7|club=[[Manchester City F.C.|Manchester City]]|clubnat=Anglija}}
{{nat fs g player|no=11|pos=MF|name=[[Brunu Fernandešs]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2021|6|11|1994|9|8|df=y}}|caps=29|goals=4|club=[[Manchester United FC|Manchester United]]|clubnat=Anglija}}
{{nat fs g player|no=12|pos=GK|name=[[Antonijs Lopešs]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2021|6|11|1990|10|1|df=y}}|caps=13|goals=0|club=[[Lionas &quot;Olympique&quot;|Lyon]]|clubnat=Francija}}
{{nat fs g player|no=13|pos=MF|name=[[Danilu Pereira]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2021|6|11|1991|9|9|df=y}}|caps=47|goals=2|club=[[Parīzes &quot;Saint-Germain&quot;|Paris Saint-Germain]]|clubnat=Francija}}
{{nat fs g player|no=14|pos=MF|name=[[Viljams Karvaļu]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2021|6|11|1992|4|7|df=y}}|caps=66|goals=4|club=[[Real Betis]]|clubnat=Spānija}}
{{nat fs g player|no=15|pos=FW|name=[[Rafa Silva]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2021|6|11|1993|5|17|df=y}}|caps=21|goals=0|club=[[SL Benfica|Benfica]]|clubnat=Portugāle}}
{{nat fs g player|no=16|pos=MF|name=[[Renatu Sanšešs]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2021|6|11|1997|8|18|df=y}}|caps=26|goals=2|club=[[Lille OSC|Lille]]|clubnat=Francija}}
{{nat fs g player|no=17|pos=MF|name=[[Gonsalu Gedešs]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2021|6|11|1996|11|29|df=y}}|caps=23|goals=6|club=[[Valencia CF|Valencia]]|clubnat=Spānija}}
{{nat fs g player|no=18|pos=MF|name=[[Rubens Nevešs]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2021|6|11|1997|3|13|df=y}}|caps=21|goals=0|club=[[Wolverhampton Wanderers]]|clubnat=Anglija}}
{{nat fs g player|no=19|pos=MF|name=[[Pedru Gonsalvešs]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2021|6|11|1998|6|28|df=y}}|caps=2|goals=0|club=[[Sporting CP]]|clubnat=Portugāle}}
{{nat fs g player|no=20|pos=DF|name=[[Djogu Dalo]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2021|6|11|1999|3|18|df=y}}|caps=0|goals=0|club=[[AC Milan|Milan]]|clubnat=Itālija}}
{{nat fs g player|no=21|pos=FW|name=[[Djogu Žota]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2021|6|11|1996|12|4|df=y}}|caps=14|goals=6|club=[[Liverpool FC|Liverpool]]|clubnat=Anglija}}
{{nat fs g player|no=22|pos=GK|name=[[Rui Silva]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2021|6|11|1994|2|7|df=y}}|caps=1|goals=0|club=[[Granada CF|Granada]]|clubnat=Spānija}}
{{nat fs g player|no=23|pos=FW|name=[[Žuau Felikss]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2021|6|11|1999|11|10|df=y}}|caps=17|goals=3|club=[[Atlético Madrid]]|clubnat=Spānija}}
{{nat fs g player|no=24|pos=MF|name=[[Seržiu Oliveira]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2021|6|11|1992|6|2|df=y}}|caps=11|goals=0|club=[[FC Porto|Porto]]|clubnat=Portugāle}}
{{nat fs g player|no=25|pos=DF|name=[[Nunu Mendešs]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2021|6|11|2002|6|19|df=y}}|caps=5|goals=0|club=[[Sporting CP]]|clubnat=Portugāle}}
{{nat fs g player|no=26|pos=MF|name=[[Žuau Paļinja]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2021|6|11|1995|7|9|df=y}}|caps=4|goals=1|club=[[Sporting CP]]|clubnat=Portugāle}}
{{nat fs end}}

=== Ungārija ===
Treneris: {{Flaga|ITA}} [[Marko Rosi (futbolists, 1964)|Marko Rosi]]

[[Ungārijas futbola izlase]]s sastāvs tika paziņots {{Dat|2021|6|1|5=bez}}.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://en.mlsz.hu/hir/rossi-announces-26-man-squad-for-european-championship|title=Rossi announces 26-man squad for European Championship|publisher=Hungarian Football Federation|access-date=13.06.2021|date=01.06.2021}}&lt;/ref&gt;

{{nat fs g start}}
{{nat fs g player|no=1|pos=GK|name=[[Pēters Gulāči]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2021|6|11|1990|5|6|df=y}}|caps=39|goals=0|club=[[RB Leipzig]]|clubnat=Vācija}}
{{nat fs g player|no=2|pos=DF|name=[[Ādāms Langs]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2021|6|11|1993|1|17|df=y}}|caps=39|goals=1|club=[[Nikosijas &quot;Omonia&quot;|Omonia]]|clubnat=CYP}}
{{nat fs g player|no=3|pos=DF|name=[[Ākošs Kečkēšs]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2021|6|11|1996|1|4|df=y}}|caps=2|goals=0|club=[[FC Lugano|Lugano]]|clubnat=Šveice}}
{{nat fs g player|no=4|pos=DF|name=[[Atila Salai]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2021|6|11|1998|1|20|df=y}}|caps=13|goals=0|club=[[Fenerbahçe S.K.|Fenerbahçe]]|clubnat=Turcija}}
{{nat fs g player|no=5|pos=DF|name=[[Atila Fiola]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2021|6|11|1990|2|17|df=y}}|caps=35|goals=1|club=[[Fehérvár FC|Fehérvár]]|clubnat=HUN}}
{{nat fs g player|no=6|pos=DF|name=[[Villijs Orbans]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2021|6|11|1992|11|3|df=y}}|caps=22|goals=5|club=[[RB Leipzig]]|clubnat=Vācija}}
{{nat fs g player|no=7|pos=DF|name=[[Loiks Nego]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2021|6|11|1991|1|15|df=y}}|caps=11|goals=2|club=[[Fehérvár FC|Fehérvár]]|clubnat=HUN}}
{{nat fs g player|no=8|pos=MF|name=[[Ādams Naģs]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2021|6|11|1995|6|17|df=y}}|caps=48|goals=1|club=[[Bristol City FC|Bristol City]]|clubnat=Anglija}}
{{nat fs g player|no=9|pos=FW|name=[[Ādams Salai]] ''([[kapteinis (futbols)|kapteinis]])''|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2021|6|11|1987|12|9|df=y}}|caps=71|goals=23|club=[[1. FSV Mainz 05|Mainz 05]]|clubnat=Vācija}}
{{nat fs g player|no=10|pos=MF|name=[[Tamāšs Čeri]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2021|6|11|1988|1|15|df=y}}|caps=3|goals=0|club=[[Mezőkövesdi SE|Mezőkövesd]]|clubnat=HUN}}
{{nat fs g player|no=11|pos=MF|name=[[Filips Holenders]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2021|6|11|1994|7|27|df=y}}|caps=15|goals=1|club=[[FK Partizan|Partizan]]|clubnat=Serbija}}
{{nat fs g player|no=12|pos=GK|name=[[Dēnešs Dibuss]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2021|6|11|1990|11|16|df=y}}|caps=15|goals=0|club=[[Budapeštas &quot;Ferencváros&quot;|Ferencváros]]|clubnat=HUN}}
{{nat fs g player|no=13|pos=MF|name=[[Andrāšs Šēfers]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2021|6|11|1999|4|13|df=y}}|caps=6|goals=1|club=[[DAC 1904 Dunajská Streda|Dunajská Streda]]|clubnat=Slovākija}}
{{nat fs g player|no=14|pos=DF|name=[[Gergē Lovrenčičs]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2021|6|11|1988|9|1|df=y}}|caps=41|goals=1|club=[[Budapeštas &quot;Ferencváros&quot;|Ferencváros]]|clubnat=HUN}}
{{nat fs g player|no=15|pos=MF|name=[[Lāslo Kleinheišlers]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2021|6|11|1994|4|8|df=y}}|caps=34|goals=3|club=[[NK Osijek|Osijek]]|clubnat=Horvātija}}
{{nat fs g player|no=16|pos=MF|name=[[Dāniels Gazdags]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2021|6|11|1996|3|2|df=y}}|caps=6|goals=1|club=[[Filadelfijas &quot;Union&quot;|Philadelphia Union]]|clubnat=ASV}}
{{nat fs g player|no=17|pos=MF|name=[[Rolands Varga]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2021|6|11|1990|1|23|df=y}}|caps=22|goals=3|club=[[MTK Budapest FC|MTK Budapest]]|clubnat=HUN}}
{{nat fs g player|no=18|pos=MF|name=[[Dāvids Šigērs]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2021|6|11|1990|11|30|df=y}}|caps=13|goals=1|club=[[Budapeštas &quot;Ferencváros&quot;|Ferencváros]]|clubnat=HUN}}
{{nat fs g player|no=19|pos=MF|name=[[Kevins Varga]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2021|6|11|1996|3|30|df=y}}|caps=8|goals=1|club=[[Kasımpaşa S.K.|Kasımpaşa]]|clubnat=Turcija}}
{{nat fs g player|no=20|pos=FW|name=[[Rolands Šallai]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2021|6|11|1997|5|22|df=y}}|caps=22|goals=4|club=[[SC Freiburg]]|clubnat=Vācija}}
{{nat fs g player|no=21|pos=FW|name=[[Endre Botka]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2021|6|11|1994|8|25|df=y}}|caps=10|goals=0|club=[[Budapeštas &quot;Ferencváros&quot;|Ferencváros]]|clubnat=HUN}}
{{nat fs g player|no=22|pos=GK|name=[[Ādāms Bogdāns]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2021|6|11|1987|9|27|df=y}}|caps=21|goals=0|club=[[Budapeštas &quot;Ferencváros&quot;|Ferencváros]]|clubnat=HUN}}
{{nat fs g player|no=23|pos=FW|name=[[Nemaņa Nikoličs]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2021|6|11|1987|12|31|df=y}}|caps=38|goals=8|club=[[Fehérvár FC|Fehérvár]]|clubnat=HUN}}
{{nat fs g player|no=24|pos=FW|name=[[Sabolčs Ščens]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2021|6|11|2000|9|27|df=y}}|caps=1|goals=0|club=[[FC Dallas]]|clubnat=ASV}}
{{nat fs g player|no=25|pos=FW|name=[[Jānošs Hans]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2021|6|11|1995|3|15|df=y}}|caps=2|goals=0|club=[[Paksi FC|Paks]]|clubnat=HUN}}
{{nat fs g player|no=26|pos=FW|name=[[Bendegūzs Bolla]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2021|6|11|1999|11|22|df=y}}|caps=2|goals=0|club=[[Fehérvár FC|Fehérvár]]|clubnat=HUN}}
{{nat fs end}}

=== Vācija ===
Treneris: [[Joahims Lēvs]]

[[Vācijas futbola izlase]]s sastāvs tika paziņots {{Dat|2021|5|19|5=bez}}.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.dfb.de/die-mannschaft/team/|title=Team|website=DFB - Deutscher Fußball-Bund e.V.|access-date=2021-05-28|date=2013-11-28|language=de}}&lt;/ref&gt;

{{nat fs g start}}
{{nat fs g player|no=1|pos=GK|name=[[Manuels Neiers]] ''([[kapteinis (futbols)|kapteinis]])''|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2021|6|11|1986|3|27|df=y}}|caps=100|goals=0|club=[[Minhenes &quot;Bayern&quot;|Bayern Munich]]|clubnat=Vācija}}
{{nat fs g player|no=2|pos=DF|name=[[Antonio Rīdigers]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2021|6|11|1993|3|3|df=y}}|caps=41|goals=1|club=[[Chelsea F.C.|Chelsea]]|clubnat=Anglija}}
{{nat fs g player|no=3|pos=DF|name=[[Marsels Halstenbergs]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2021|6|11|1991|9|27|df=y}}|caps=8|goals=1|club=[[RB Leipzig]]|clubnat=Vācija}}
{{nat fs g player|no=4|pos=DF|name=[[Matiass Ginters]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2021|6|11|1994|1|19|df=y}}|caps=40|goals=2|club=[[Borussia Mönchengladbach]]|clubnat=Vācija}}
{{nat fs g player|no=5|pos=DF|name=[[Matss Hummelss]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2021|6|11|1988|12|16|df=y}}|caps=72|goals=5|club=[[Borussia Dortmund]]|clubnat=Vācija}}
{{nat fs g player|no=6|pos=DF|name=[[Jozua Kimmihs]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2021|6|11|1995|2|8|df=y}}|caps=55|goals=3|club=[[Minhenes &quot;Bayern&quot;|Bayern Munich]]|clubnat=Vācija}}
{{nat fs g player|no=7|pos=MF|name=[[Kajs Havercs]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2021|6|11|1999|6|11|df=y}}|caps=14|goals=3|club=[[Chelsea F.C.|Chelsea]]|clubnat=Anglija}}
{{nat fs g player|no=8|pos=MF|name=[[Tonijs Kross]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2021|6|11|1990|1|4|df=y}}|caps=102|goals=17|club=[[Madrides &quot;Real&quot; (futbols)|Real Madrid]]|clubnat=Spānija}}
{{nat fs g player|no=9|pos=FW|name=[[Kevins Follands]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2021|6|11|1992|7|30|df=y}}|caps=11|goals=1|club=[[AS Monaco FC|Monaco]]|clubnat=Francija}}
{{nat fs g player|no=10|pos=FW|name=[[Seržs Gnabrī]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2021|6|11|1995|7|14|df=y}}|caps=22|goals=16|club=[[Minhenes &quot;Bayern&quot;|Bayern Munich]]|clubnat=Vācija}}
{{nat fs g player|Chelsea|no=11|pos=FW|name=[[Timo Verners]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2021|6|11|1996|3|6|df=y}}|caps=39|goals=16|club=[[Chelsea F.C.|Chelsea]]|clubnat=Anglija}}
{{nat fs g player|no=12|pos=GK|name=[[Bernds Leno]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2021|6|11|1992|3|4|df=y}}|caps=8|goals=0|club=[[Arsenal FC|Arsenal]]|clubnat=Anglija}}
{{nat fs g player|no=13|pos=MF|name=[[Jonass Hofmanis]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2021|6|11|1992|7|14|df=y}}|caps=3|goals=0|club=[[Borussia Mönchengladbach]]|clubnat=Vācija}}
{{nat fs g player|no=14|pos=MF|name=[[Džamals Musiala]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2021|6|11|2003|2|26|df=y}}|caps=3|goals=0|club=[[Minhenes &quot;Bayern&quot;|Bayern Munich]]|clubnat=Vācija}}
{{nat fs g player|no=15|pos=DF|name=[[Niklass Zīle]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2021|6|11|1995|9|3|df=y}}|caps=31|goals=1|club=[[Minhenes &quot;Bayern&quot;|Bayern Munich]]|clubnat=Vācija}}
{{nat fs g player|no=16|pos=DF|name=[[Lūkass Klostermanis]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2021|6|11|1996|6|3|df=y}}|caps=13|goals=0|club=[[RB Leipzig]]|clubnat=Vācija}}
{{nat fs g player|no=17|pos=MF|name=[[Florians Neihauss]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2021|6|11|1997|3|16|df=y}}|caps=6|goals=2|club=[[Borussia Mönchengladbach]]|clubnat=Vācija}}
{{nat fs g player|no=18|pos=MF|name=[[Leons Gorecka]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2021|6|11|1995|2|6|df=y}}|caps=32|goals=13|club=[[Minhenes &quot;Bayern&quot;|Bayern Munich]]|clubnat=Vācija}}
{{nat fs g player|no=19|pos=MF|name=[[Lerojs Sanē]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2021|6|11|1996|1|11|df=y}}|caps=30|goals=7|club=[[Minhenes &quot;Bayern&quot;|Bayern Munich]]|clubnat=Vācija}}
{{nat fs g player|no=20|pos=DF|name=[[Robins Gozenss]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2021|6|11|1994|7|5|df=y}}|caps=7|goals=1|club=[[Bergamo &quot;Atalanta&quot;|Atalanta]]|clubnat=Itālija}}
{{nat fs g player|no=21|pos=MF|name=[[Ilkajs Gindogans]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2021|6|11|1990|10|24|df=y}}|caps=46|goals=11|club=[[Manchester City F.C.|Manchester City]]|clubnat=Anglija}}
{{nat fs g player|no=22|pos=GK|name=[[Kevins Traps]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2021|6|11|1990|7|8|df=y}}|caps=5|goals=0|club=[[Eintracht Frankfurt]]|clubnat=Vācija}}
{{nat fs g player|no=23|pos=MF|name=[[Emre Džans]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2021|6|11|1994|1|12|df=y}}|caps=34|goals=1|club=[[Borussia Dortmund]]|clubnat=Vācija}}
{{nat fs g player|no=24|pos=DF|name=[[Robins Kohs]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2021|6|11|1996|7|17|df=y}}|caps=8|goals=0|club=[[Leeds United F.C.|Leeds United]]|clubnat=Anglija}}
{{nat fs g player|no=25|pos=MF|name=[[Tomass Millers]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2021|6|11|1989|9|13|df=y}}|caps=102|goals=39|club=[[Minhenes &quot;Bayern&quot;|Bayern Munich]]|clubnat=Vācija}}
{{nat fs g player|no=26|pos=DF|name=[[Kristians Ginters]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2021|6|11|1993|2|28|df=y}}|caps=3|goals=0|club=[[SC Freiburg|Freiburg]]|clubnat=Vācija}}
{{nat fs end}}

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

[[Kategorija:2020. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]]
[[Kategorija:Eiropas čempionāta futbolā komandu sastāvi]]</text>
      <sha1>40nli6p782iakzjsebq1s4dhnxfaopy</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Venezia FC</title>
    <ns>0</ns>
    <id>491054</id>
    <revision>
      <id>4468374</id>
      <parentid>4326200</parentid>
      <timestamp>2026-05-15T02:04:31Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>JB82</username>
        <id>5605</id>
      </contributor>
      <origin>4468374</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2642" sha1="o79k22auzrulfnizj4kzue2bifrwr2w" xml:space="preserve">{{nosaukums slīprakstā}}
{{Futbola kluba infokaste
| dib_mēn = 
| leftarm1 = 000000
| mediji = {{url|https://www.veneziafc.it/}}
| sadarbojas = 
| bg_color = #0A0703
| pattern_la1 = _venezia2122h
| pattern_b1 = _venezia2122h
| pattern_sh1 = _venezia2122h
| prez = {{flaga|ASV}} Dankans L. Nīderauers
| pattern_so1 = _venezia2122h
| logo_izm = 180px
| body1 = 000000
| rightarm1 = 000000
| shorts1 = 000000
| socks1 = 000000
| tren = {{flaga|Itālija}} [[Džovanni Stropa]]
| īpašn = 
| dib_dat = 
| līga = [[Itālijas futbola čempionāta B sērija|Itālijas B sērija]]
| nos = ''Venezia''
| logo_links = 
| kapteinis = 
| pattern_ra1 = _venezia2122h
| ietilp = 7 450
| iesauka = 
| sez = 2024.—2025.
| krāsas = 
| poz = 3. vieta [[Itālijas futbola čempionāta A sērija|A sērijā]] {{decrease}}
| dib = 1907
| dib_com = 
| beidza_pastāvēt = 
| darbojās = 
| stad = [[Stadio Pier Luigi Penzo]]
| text_color = #FFFFFF
| pattern_la2 = _venezia2122A
| pilns = ''Venezia Football Club S.r.l.''
| pattern_b2 = _venezia2122A
| pattern_ra2 = _venezia2122A
| pattern_sh2 = _venezia2122A
| pattern_so2 = _venezia2122A
| body2 = FFFFFF
| leftarm2 = FFFFFF
| rightarm2 = FFFFFF
| shorts2 = FFFFFF
| pilsēta = {{Vieta|Itālija|Venēcija}}
| socks2 = FFFFFF
| logo = Venezia FC crest.svg
}}
'''''Venezia Football Club''''', biežāk saukts vienkārši par '''''Venezia''''', ir profesionāls [[Itālija|Itālijas]] [[Futbols|futbola]] klubs no [[Venēcija|Venēcijas]] [[Veneto|Veneto reģionā]]. Klubs ir dibināts 1907. gadā. Lielāko daļu savas vēstures klubs ir aizvadījis divās Itālijas futbola augstākajās līgās. Pašlaik ''Venezia'' spēlē [[Itālijas futbola čempionāta B sērija|B sērijā]].

''Venezia'' lielākais sasniegums ir uzvara [[Itālijas kauss futbolā|Itālijas kausa]] 1940.–1941. gada sezonā.

== Sasniegumi ==

* '''[[Itālijas kauss futbolā|Itālijas kauss]]'''
** Čempioni (1): 1940–41

* [[Itālijas futbola čempionāta B sērija|'''B sērija''']]
** Čempioni (3): 1960–61, 1965–66, 2025–26
** Vicečempioni (3): 1938–39, 1948–49, 1997–98
* '''C sērija/C1 sērija'''
** Čempioni (3): 1935–36, 1955–56, 2016–17
** Vicečempioni (1): 1990–91
* '''C2 sērija'''
** Čempioni (1): 2005–06
** Vicečempioni (1): 1987–88
* '''D sērija'''
** Čempioni (2): 1982–83, 2011–12
** Vicečempioni (1): 1978–79

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
* {{oficiālā tīmekļa vietne}} {{it ikona}}
{{sporta ārējās saites}}
{{Futbols-aizmetnis}}
{{Itālija-aizmetnis}}
{{Itālijas Serie A}}

[[Kategorija:Itālijas futbola klubi]]
[[Kategorija:Venezia F.C.]]</text>
      <sha1>o79k22auzrulfnizj4kzue2bifrwr2w</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4468375</id>
      <parentid>4468374</parentid>
      <timestamp>2026-05-15T02:05:45Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>JB82</username>
        <id>5605</id>
      </contributor>
      <comment>Pievienotas saites</comment>
      <origin>4468375</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2642" sha1="2u49i67ulue1nhmozwqc34v0scoytlb" xml:space="preserve">{{nosaukums slīprakstā}}
{{Futbola kluba infokaste
| dib_mēn = 
| leftarm1 = 000000
| mediji = {{url|https://www.veneziafc.it/}}
| sadarbojas = 
| bg_color = #0A0703
| pattern_la1 = _venezia2122h
| pattern_b1 = _venezia2122h
| pattern_sh1 = _venezia2122h
| prez = {{flaga|ASV}} Dankans L. Nīderauers
| pattern_so1 = _venezia2122h
| logo_izm = 180px
| body1 = 000000
| rightarm1 = 000000
| shorts1 = 000000
| socks1 = 000000
| tren = {{flaga|Itālija}} [[Džovanni Stropa]]
| īpašn = 
| dib_dat = 
| līga = [[Itālijas futbola čempionāta A sērija|Itālijas A sērija]]
| nos = ''Venezia''
| logo_links = 
| kapteinis = 
| pattern_ra1 = _venezia2122h
| ietilp = 7 450
| iesauka = 
| sez = 2025.—2026.
| krāsas = 
| poz = 1. vieta [[Itālijas futbola čempionāta B sērija|B sērijā]] {{increase}}
| dib = 1907
| dib_com = 
| beidza_pastāvēt = 
| darbojās = 
| stad = [[Stadio Pier Luigi Penzo]]
| text_color = #FFFFFF
| pattern_la2 = _venezia2122A
| pilns = ''Venezia Football Club S.r.l.''
| pattern_b2 = _venezia2122A
| pattern_ra2 = _venezia2122A
| pattern_sh2 = _venezia2122A
| pattern_so2 = _venezia2122A
| body2 = FFFFFF
| leftarm2 = FFFFFF
| rightarm2 = FFFFFF
| shorts2 = FFFFFF
| pilsēta = {{Vieta|Itālija|Venēcija}}
| socks2 = FFFFFF
| logo = Venezia FC crest.svg
}}
'''''Venezia Football Club''''', biežāk saukts vienkārši par '''''Venezia''''', ir profesionāls [[Itālija|Itālijas]] [[Futbols|futbola]] klubs no [[Venēcija|Venēcijas]] [[Veneto|Veneto reģionā]]. Klubs ir dibināts 1907. gadā. Lielāko daļu savas vēstures klubs ir aizvadījis divās Itālijas futbola augstākajās līgās. Pašlaik ''Venezia'' spēlē [[Itālijas futbola čempionāta B sērija|B sērijā]].

''Venezia'' lielākais sasniegums ir uzvara [[Itālijas kauss futbolā|Itālijas kausa]] 1940.–1941. gada sezonā.

== Sasniegumi ==

* '''[[Itālijas kauss futbolā|Itālijas kauss]]'''
** Čempioni (1): 1940–41

* [[Itālijas futbola čempionāta B sērija|'''B sērija''']]
** Čempioni (3): 1960–61, 1965–66, 2025–26
** Vicečempioni (3): 1938–39, 1948–49, 1997–98
* '''C sērija/C1 sērija'''
** Čempioni (3): 1935–36, 1955–56, 2016–17
** Vicečempioni (1): 1990–91
* '''C2 sērija'''
** Čempioni (1): 2005–06
** Vicečempioni (1): 1987–88
* '''D sērija'''
** Čempioni (2): 1982–83, 2011–12
** Vicečempioni (1): 1978–79

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
* {{oficiālā tīmekļa vietne}} {{it ikona}}
{{sporta ārējās saites}}
{{Futbols-aizmetnis}}
{{Itālija-aizmetnis}}
{{Itālijas Serie A}}

[[Kategorija:Itālijas futbola klubi]]
[[Kategorija:Venezia F.C.]]</text>
      <sha1>2u49i67ulue1nhmozwqc34v0scoytlb</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>40A. autobusu maršruts (Rīga)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>500790</id>
    <revision>
      <id>4468250</id>
      <parentid>4101935</parentid>
      <timestamp>2026-05-14T15:59:11Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4468250</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5049" sha1="9g40p0xtyoxy889ubl8sinaj9gaf060" xml:space="preserve">{{Transporta maršruta infokaste
|nosaukums= 40a. autobusu maršruts
|kopējais garums= 18,410 km&lt;br /&gt;(8,867 km / 9,543 km) &lt;ref&gt;[http://riga.mashke.org/Riga-Bus/Linien/linien_lat.htm Autobusu maršrutu saraksts]{{Novecojusi saite}}, riga.mashke.org&lt;/ref&gt;
|mājas lapa=
|pasažieri gadā=
|pasažieri dienā=
|parks= RPPU &quot;Imanta&quot; un № 6 (apkalpoja)
|depo=&lt;!-- tramvajiem un trolejbusiem --&gt;
|transporta vienīb= 3 (darbdienās)
2 (brīvdienās)
|pieturu skaits= 24
(12 / 13)
|staciju skaits=&lt;!-- metro, vilciens --&gt;
|izmaksas=&lt;!-- izmaksas miljonos latu --&gt;
|fona krāsa= #007C06
|slēgts= {{dat|2008|01|01|L}}
|tika plān atklāt=
|plānots atklāt=
|atklāts= {{dat|2001|01|01|L}}
|pilsēta= Rīga
|valsts= {{karogs|Latvija}}
|karte= [[Attēls:Rīga Autobuss 42.png|250px]]
|uz= [[Ziepniekkalns]]
|no= [[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]]
|apakšveidne= {{Rīgas autobusu apakšveidne}}
}}
'''40a. autobusu maršruts''' bija [[Sabiedriskais transports Rīgā|Rīgas sabiedriskā transporta]] [[Autobusu satiksme Rīgā|autobusu]] maršruts, kas kursēja no [[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]] [[Rīga]]s centrā līdz [[Ziepniekkalns|Ziepniekkalnam]]. 2008. gada 1. janvārī maršruts tika pārnumurēts par [[42. autobusu maršruts (Rīga)|42. autobusu maršrutu]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://transphoto.org/photo/1841787/?gid=1351|title=Rīgas satiksmes transporta shēma uz 2006. gadu}}&lt;/ref&gt;

40a. autobusu maršruta kopējais garums bija 18,410 km. Maršruta '''[[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]]''' — '''[[Ziepniekkalns]]''' kopējais garums bija 8,867 km, bet maršruta '''[[Ziepniekkalns]]''' — '''[[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]]''' kopējais garums bija 9,543 km.

Darbdienās pa 40a. autobusu maršrutu kursēja 3 autobusi, bet brīvdienās — tikai 2 autobusi. 40a. autobusu maršrutu apkalpoja RPPU &quot;Imanta&quot; un SIA &quot;Rīgas satiksme&quot; 6. autobusu parks.

== Maršruts ==
'''[[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]]''' — '''[[Ziepniekkalns]]''' kursēja pa šādām ielām: [[Emīlijas Benjamiņas iela]], [[Lāčplēša iela (Rīga)|Lāčplēša iela]], [[Salu tilts]], [[K. Ulmaņa gatve (Rīga)|K. Ulmaņa gatve]], [[Vienības gatve (Rīga)|Vienības gatve]] un [[Ozolciema iela (Rīga)|Ozolciema iela]].

'''[[Ziepniekkalns]]''' — '''[[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]]''' kursēja pa šādām ielām: [[Ozolciema iela (Rīga)|Ozolciema iela]], [[Vienības gatve (Rīga)|Vienības gatve]], [[K. Ulmaņa gatve (Rīga)|K. Ulmaņa gatve]], [[Salu tilts]], [[Lāčplēša iela (Rīga)|Lāčplēša iela]], [[Emīlijas Benjamiņas iela]], [[Dzirnavu iela (Rīga)|Dzirnavu iela]], [[Satekles iela (Rīga)|Satekles iela]], [[Marijas iela (Rīga)|Marijas iela]] un [[Emīlijas Benjamiņas iela]].

== Pieturvietas ==
40a. autobusu maršrutā pavisam kopā bija 24 pieturas. Maršrutā '''[[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]]''' — '''[[Ziepniekkalns]]''' bija 11 pieturas, bet maršrutā '''[[Ziepniekkalns]]''' — '''[[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]]''' bija 13 pieturas.
{|
| valign=&quot;top&quot; |
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot;
|-
! width=&quot;30&quot;|Nr.
! width=&quot;190&quot;|Nosaukums
|-
| align=&quot;center&quot; |1
| [[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]]
|-
| align=&quot;center&quot; |2
| [[Latgales iela (Rīga)|Maskavas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; |3
| [[Zaķusala]]
|-
| align=&quot;center&quot; |4
| [[Lucavsala]] (uz pieprasījumu)
|-
| align=&quot;center&quot; |5
| [[Telts iela (Rīga)|Telts iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; |6
| [[Ģimnastikas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; |7
| [[Graudu iela (Rīga)|Graudu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; |8
| DUS
|-
| align=&quot;center&quot; |9
| [[Autoceļš A8 (Latvija)|Jelgavas šoseja]]
|-
| align=&quot;center&quot; |10
| [[Dzīvojamā ēka Ozolciema ielā 18|Ozolciema iela 18]]
|-
| align=&quot;center&quot; |11
| [[Ozolciema iela]]
|-
|12
| [[Ziepniekkalns|Ziepniekkalna]] tirgus
|-
|}

| valign=&quot;top&quot; |
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot; align=&quot;center&quot;
|-
! width=&quot;30&quot;|Nr.
! width=&quot;190&quot;|Nosaukums
|-
| align=&quot;center&quot; |1
| [[Ziepniekkalns|Ziepniekkalna]] tirgus
|-
| align=&quot;center&quot; |2
| [[Ozolciema iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; |3
| [[Dzīvojamā ēka Ozolciema ielā 18|Ozolciema iela 18]]
|-
| align=&quot;center&quot; |4
| [[Jelgavas šoseja]]
|-
| align=&quot;center&quot; |5
| DUS
|-
| align=&quot;center&quot; |6
| [[Graudu iela (Rīga)|Graudu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; |7
| [[Ģimnastikas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; |8
|[[Telts iela (Rīga)|Telts iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; |9
| [[Lucavsala]] (uz pieprasījumu)
|-
| align=&quot;center&quot; |10
| [[Zaķusala]]
|-
| align=&quot;center&quot; |11
| [[Emīlijas Benjamiņas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; |12
| [[Elizabetes iela (Rīga)|Elizabetes iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; |13
| [[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]]
|}
|}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Skatīt arī ==
* [[Rīga]]
* [[Autobusu satiksme Rīgā]]
* [[Trolejbusu satiksme Rīgā]]
* [[Tramvaju satiksme Rīgā]]
* [[Sabiedriskais transports Rīgā]]
* [[Rīgas satiksme]]
* [[Rīgas metropolitēns]]

{{Sabiedriskais transports Rīga}}

[[Kategorija:Autobusu satiksme Rīgā]]</text>
      <sha1>9g40p0xtyoxy889ubl8sinaj9gaf060</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>3E. autobusu maršruts (Rīga)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>501079</id>
    <revision>
      <id>4468245</id>
      <parentid>3950455</parentid>
      <timestamp>2026-05-14T15:56:50Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4468245</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5672" sha1="e38i7rlq1sh4vp0mxai16pk0ozwcubc" xml:space="preserve">{{Transporta maršruta infokaste
|nosaukums=3e. autobusu maršruts
|slēgts= {{dat|2004|01|14|L}}
|no= [[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā stacija]]
|uz= [[Bolderāja]]
|karte= [[Attēls:Rīga Autobuss 30 (until 2012).png|250px]]
|valsts= {{flag|Latvija}}
|pilsēta= Rīga
|atklāts= {{dat|1992|01|01|L}}
|plānots atklāt=
|tika plān atklāt=
|fona krāsa= #007C06
|kopējais garums= 28,2 km&lt;br /&gt;(14,1 km / 14,1 km) &lt;ref&gt;[http://riga.mashke.org/Riga-Bus/Linien/linien_lat.htm Autobusu maršrutu saraksts]{{Novecojusi saite}}, riga.mashke.org&lt;/ref&gt;
|izmaksas=&lt;!-- izmaksas miljonos latu --&gt;
|staciju skaits=&lt;!-- metro, vilciens --&gt;
|pieturu skaits= 20
(3 / 2)
|transporta vienīb= 3 (darbdienās)
2 (brīvdienās)
|depo=&lt;!-- tramvajiem un trolejbusiem --&gt;
|parks= RPPU Imanta (apkalpoja) un № 6 (apkalpoja)
|pasažieri dienā=
|pasažieri gadā=
|mājas lapa= [http://saraksti.rigassatiksme.lv/?a=p.frameset&amp;schedule_id=2915&amp;t=xhtml&amp;l=lv saraksti.rigassatiksme.lv]
|apakšveidne= {{Rīgas autobusu apakšveidne}}
}}
'''3e. autobusu maršruts''' bija [[Sabiedriskais transports Rīgā|Rīgas sabiedriskā transporta]] [[Autobusu satiksme Rīgā|autobusu]] ekspresmaršruts, kas kursēja no [[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālās stacijas]] līdz [[Bolderāja]]i.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://transphoto.org/photo/1841787/?gid=1351|title=Rīgas satiksmes transporta shēma uz 2006. gadu}}&lt;/ref&gt;

3e. eksprešu autobusu maršruta kopējais garums bija 28,2 km. Virzienā '''[[Bolderāja]]''' — [[Rīgas Pasažieru stacija|'''Centrālā stacija''']] kopējais garums bija 14,1 km, bet virzienā [[Rīgas Pasažieru stacija|'''Centrālā stacija''']] — '''[[Bolderāja]]''' kopējais garums vija 14,1 km.

Pirms maršruta slēgšanas darbdienās pa to kursēja 3 autobusi, bet brīvdienās — 2 autobusi.

3e. eksprešu autobusu maršrutu apkalpoja RPPU &lt;nowiki&gt;''Imanta'', vēlāk SIA ''Rīgas satiksme''&lt;/nowiki&gt; 6. autobusu parks.

Maršruts tika slēgts 2004. gada 14. janvarī. 2008. gada 2. janvārī tika atklāts [[30. autobusu maršruts (Rīga)|30. autobusu maršruts]], kas līdz 2013. gadam kursēja pa 3e. maršruta trasi.

== Maršruts ==
'''[[Bolderāja]]''' — [[Rīgas Pasažieru stacija|'''Centrālā stacija''']] kursēja pa šādām ielām: [[Parādes iela (Rīga)|Parādes iela]], [[Flotes iela (Rīga)|Flotes iela]], [[Kapteiņu iela (Rīga)|Kapteiņu iela]], [[Gobas iela (Rīga)|Gobas iela]], [[Stūrmaņu iela (Rīga)|Stūrmaņu iela]], [[Gaigalas iela (Rīga)|Gaigalas iela]], [[Daugavgrīvas šoseja (Rīga)|Daugavgrīvas šoseja]], [[Daugavgrīvas iela (Rīga)|Daugavgrīvas iela]], [[Raņķa dambis (Rīga)|Raņķa dambis]], [[Uzvaras bulvāris (Rīga)|Uzvaras bulvāris]], [[Akmens tilts (Rīga)|Akmens tilts]], [[11. novembra krastmala]], [[13. janvāra iela]], [[Marijas iela (Rīga)|Marijas iela]].

[[Rīgas Pasažieru stacija|'''Centrālā stacija''']] — '''[[Bolderāja]]''' kursēja pa šādām ielām: [[Marijas iela (Rīga)|Marijas iela]], [[13. janvāra iela]], [[11. novembra krastmala]], [[Akmens tilts (Rīga)|Akmens tilts]], [[Uzvaras bulvāris (Rīga)|Uzvaras bulvāris]], [[Raņķa dambis (Rīga)|Raņķa dambis]], [[Daugavgrīvas iela (Rīga)|Daugavgrīvas iela]], [[Daugavgrīvas šoseja (Rīga)|Daugavgrīvas šoseja]], [[Gaigalas iela (Rīga)|Gaigalas iela]], [[Stūrmaņu iela (Rīga)|Stūrmaņu iela]], [[Gobas iela (Rīga)|Gobas iela]], [[Kapteiņu iela (Rīga)|Kapteiņu iela]], [[Flotes iela (Rīga)|Flotes iela]] un [[Parādes iela (Rīga)|Parādes iela]].

== Pieturvietas ==
3e. autobusu maršrutā pavisam kopā bija 20 pieturas. Virzienā '''[[Bolderāja]]''' — [[Rīgas Pasažieru stacija|'''Centrālā stacija''']] bija 10 pieturas, bet virzienā [[Rīgas Pasažieru stacija|'''Centrālā stacija''']] — '''[[Bolderāja]]''' bija 10 pieturas.
{|
| valign=&quot;top&quot; |
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot;
|-
! width=&quot;30&quot;|Nr.
! width=&quot;190&quot;|Nosaukums
|-
| align=&quot;center&quot; |1
| Bolderāja D/P
|-
| align=&quot;center&quot; |2
| [[Birzes iela (Rīga)|Birzes iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; |3
| [[Plēksnes iela (Rīga)|Plēksnes iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; |4
| Poliklīnika
|-
| align=&quot;center&quot; |5
| Tirzniecības centrs
|-
| align=&quot;center&quot; |6
| [[Silikātu iela (Rīga)|Silikātu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; |7
| Māju Celtniecības Kombināts
|-
| align=&quot;center&quot; |8
| [[Iļģuciems]]
|-
| align=&quot;center&quot; |9
| [[Ūdens iela (Rīga)|Ūdens iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; |10
| [[Stockmann|&quot;Stockmann&quot; centrs]]
|-
| align=&quot;center&quot; |11
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā stacija]]
|-
|}

| valign=&quot;top&quot; |
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot; align=&quot;center&quot;
|-
! width=&quot;30&quot;|Nr.
! width=&quot;190&quot;|Nosaukums
|-
| align=&quot;center&quot; |1
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā stacija]]
|-
| align=&quot;center&quot; |2
| [[Kuģu iela (Rīga)|Kuģu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; |3
| [[Kalnciema iela (Rīga)|Kalnciema iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; |4
| Lauksaimniecības mašīnu rūpnīca
|-
| align=&quot;center&quot; |5
| [[Ūdens iela (Rīga)|Ūdens iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; |6
| [[Iļģuciems]]
|-
| align=&quot;center&quot; |7
| Māju Celtniecības Kombināts
|-
| align=&quot;center&quot; |8
| [[Silikātu iela (Rīga)|Silikātu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; |9
| Tirgus
|-
| align=&quot;center&quot; |10
| [[Birzes iela (Rīga)|Birzes iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; |11
| Bolderājas D/P
|-
|}
|}

== Skatīt arī ==
* [[Rīga]]
* [[Autobusu satiksme Rīgā]]
* [[Trolejbusu satiksme Rīgā]]
* [[Tramvaju satiksme Rīgā]]
* [[Sabiedriskais transports Rīgā]]
* [[Rīgas satiksme]]
* [[Rīgas metropolitēns]]

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{Sabiedriskais transports Rīga}}

[[Kategorija:Autobusu satiksme Rīgā]]</text>
      <sha1>e38i7rlq1sh4vp0mxai16pk0ozwcubc</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>2022. gada NHL drafts</title>
    <ns>0</ns>
    <id>516478</id>
    <revision>
      <id>4468204</id>
      <parentid>4467110</parentid>
      <timestamp>2026-05-14T14:16:16Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <comment>/* 2. kārta */</comment>
      <origin>4468204</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4259" sha1="7htxrus2y8a03h58ffphymff2cfap84" xml:space="preserve">{{Drafta infokaste|name=2022. gada NHL drafts|logo=|logosize=|image=|imagesize=|caption=|date=[[2022]]. gada [[7. jūlijs|7]].-[[8. jūlijs]]|time=|location={{vieta|Kanāda|Monreāla}}|network=|first={{flaga|Slovākija}} [[Jurajs Slafkovskis]]|first_t=[[Monreālas &quot;Canadiens&quot;]]|first_l=Nacionālās hokeja līgas drafts#Visi NHL drafti|first_r=32|most=|fewest=|overall=225|latv1_nr=119|latv1=[[Dans Ločmelis]]|latv2_nr=157|latv2=[[Sandis Vilmanis]]|latv3_nr=224|latv3=[[Klāvs Veinbergs]]|draftlist=[[Nacionālās hokeja līgas drafts|NHL drafti]]|prev_year=[[2021. gada NHL drafts|2021]]|next_year=[[2023. gada NHL drafts|2023]]}}'''2022. gada NHL drafts''' bija 60. [[Nacionālā hokeja līga|NHL]] [[Nacionālās hokeja līgas drafts|drafts]], kurš norisinājās [[2022. gads|2022]]. gada [[7. jūlijs|7. jūlijā]]. Kopā tika draftēti 225 spēlētāji septiņās kārtās.

== 1. kārta ==
{| class=&quot;wikitable&quot;
! width=&quot;30px&quot; |Nr.
! width=&quot;210px&quot; |Spēlētājs
! width=&quot;180px&quot; |Komanda
|-
|1
|{{flaga|Slovākija}} [[Jurajs Slafkovskis]]
|[[Monreālas &quot;Canadiens&quot;]]
|-
|2
|{{flaga|Slovākija}} [[Šimons Nemecs]]
|[[Ņūdžersijas &quot;Devils&quot;]]
|-
|3
|{{flaga|ASV}} [[Logans Kūlijs]]
|[[Arizonas &quot;Coyotes&quot;]]
|-
|4
|{{flaga|Kanāda}} [[Šeins Raits]]
|[[Sietlas &quot;Kraken&quot;]]
|-
|5
|{{flaga|ASV}} [[Katers Gotjē]]
|[[Filadelfijas &quot;Flyers&quot;]]
|-
|6
|{{flaga|Čehija}} [[Davids Jiričeks]]
|[[Kolumbusas &quot;Blue Jackets&quot;]]
|-
|7
|{{flaga|Kanāda}} [[Kevins Korčinskis]]
|[[Čikāgas &quot;Blackhawks&quot;]]
|-
|8
|{{flaga|Austrija}} [[Marko Kaspers]]
|[[Detroitas &quot;Red Wings&quot;]]
|-
|9
|{{flaga|Kanāda}} [[Metjū Sevojs]]
|[[Bufalo &quot;Sabres&quot;]]
|-
|10
|{{flaga|Krievija}} [[Pāvels Mintjukovs]]
|[[Anahaimas &quot;Ducks&quot;]]
|-
|11
|{{flaga|Kanāda}} [[Konors Gīkijs]]
|[[Arizonas &quot;Coyotes&quot;]]
|-
|12
|{{flaga|Kanāda}} [[Dentons Matejčuks]]
|[[Kolumbusas &quot;Blue Jackets&quot;]]
|-
|13
|{{flaga|ASV}} [[Frenks Nazārs]]
|[[Čikāgas &quot;Blackhawks&quot;]]
|-
|14
|{{flaga|ASV}} [[Ratdžers Makgroartijs]]
|[[Vinipegas &quot;Jets&quot;]]
|-
|15
|{{flaga|Zviedrija}} [[Jonatans Lekerimaki]]
|[[Vankūveras &quot;Canucks&quot;]]
|-
|16
|{{flaga|Zviedrija}} [[Noā Ostlunds]]
|[[Bufalo &quot;Sabres&quot;]]
|-
|17
|{{flaga|Somija}} [[Joakims Kemels]]
|[[Našvilas &quot;Predators&quot;]]
|-
|18
|{{flaga|Šveice}} [[Lians Bišels]]
|[[Dalasas &quot;Stars&quot;]]
|-
|19
|{{flaga|Zviedrija}} [[Liams Ēgrēns]]
|[[Minesotas &quot;Wild&quot;]]
|-
|20
|{{flaga|Krievija}} [[Ivans Mirošničenko]]
|[[Vašingtonas &quot;Capitals&quot;]]
|-
|21
|{{flaga|Kanāda}} [[Ouens Pikerings]]
|[[Pitsburgas &quot;Penguins&quot;]]
|-
|22
|{{flaga|Kanāda}} [[Neitans Gaučers]]
|[[Anahaimas &quot;Ducks&quot;]]
|-
|23
|{{flaga|ASV}} [[Džimijs Snugeruds]]
|[[Sentluisas &quot;Blues&quot;]]
|-
|24
|{{flaga|Krievija}} [[Daņila Jurovs]]
|[[Minesotas &quot;Wild&quot;]]
|-
|25
|{{flaga|ASV}} [[Sems Rinzels]]
|[[Čikāgas &quot;Blackhawks&quot;]]
|-
|26
|{{flaga|Slovākija}} [[Filips Mesars]]
|[[Monreālas &quot;Canadiens&quot;]]
|-
|27
|{{flaga|Zviedrija}} [[Filips Bisteds]]
|[[Sanhosē &quot;Sharks&quot;]]
|-
|28
|{{flaga|Čehija}} [[Jirži Kuličs]]
|[[Bufalo &quot;Sabres&quot;]]
|-
|29
|{{flaga|Kanāda}} [[Maveriks Lamurē]]
|[[Arizonas &quot;Coyotes&quot;]]
|-
|30
|{{flaga|Somija}} [[Breds Lamberts]]
|[[Vinipegas &quot;Jets&quot;]]
|-
|31
|{{flaga|ASV}} [[Īzaks Hauards]]
|[[Tampabejas &quot;Lightning&quot;]]
|-
|32
|{{flaga|Kanāda}} [[Rīds Šēfers]]
|[[Edmontonas &quot;Oilers&quot;]]
|}

== 2. kārta ==
{| class=&quot;wikitable&quot;
! width=&quot;30px&quot; |Nr.
! width=&quot;210px&quot; |Spēlētājs
! width=&quot;180px&quot; |Komanda
|-
|62
|{{flaga|ASV}} [[Leins Hatsons]]
|[[Monreālas &quot;Canadiens&quot;]]
|-
|63
|{{flaga|Slovākija}} [[Adams Sikora]]
|[[Ņujorkas &quot;Rangers&quot;]]
|}

== 4. kārta ==
{| class=&quot;wikitable&quot;
! width=&quot;30px&quot; |Nr.
! width=&quot;210px&quot; |Spēlētājs
! width=&quot;180px&quot; |Komanda
|-
|119
|{{flaga|Latvija}} [[Dans Ločmelis]]
|[[Bostonas &quot;Bruins&quot;]]
|}

== 5. kārta ==
{| class=&quot;wikitable&quot;
! width=&quot;30px&quot; |Nr.
! width=&quot;210px&quot; |Spēlētājs
! width=&quot;180px&quot; |Komanda
|-
|153
|{{flaga|Čehija}} [[Davids Špačeks]]
|[[Minesotas &quot;Wild&quot;]]
|-
|157
|{{flaga|Latvija}} [[Sandis Vilmanis]]
|[[Floridas &quot;Panthers&quot;]]
|}

== 7. kārta ==
{| class=&quot;wikitable&quot;
! width=&quot;30px&quot; |Nr.
! width=&quot;210px&quot; |Spēlētājs
! width=&quot;180px&quot; |Komanda
|-
|224
|{{flaga|Latvija}} [[Klāvs Veinbergs]]
|[[Tampabejas &quot;Lightning&quot;]]
|}
{{NHL drafti}}{{Hokejs-aizmetnis}}

[[Kategorija:2022. gads sportā|NHL drafts]]
[[Kategorija:NHL drafts]]</text>
      <sha1>7htxrus2y8a03h58ffphymff2cfap84</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Azartspēles Latvijā</title>
    <ns>0</ns>
    <id>522828</id>
    <revision>
      <id>4468472</id>
      <parentid>4443047</parentid>
      <timestamp>2026-05-15T07:18:53Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4468472</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="39330" sha1="lcp0aoalol30x6vi6yartv24wmn524k" xml:space="preserve">'''[[Azartspēles]] Latvijā''', kā likmju veikšana pret potenciālu atlīdzību vai zaudējumu, ir atļautas tikai [[Latvija|Latvijā]] licenzētajos [[kazino]] un sporta likmju pieņemšanas punktos. Vislielāko apgrozījumu starp azartspēļu veidiem Latvijā veido tieši [[Spēļu automāts|spēļu automātu]] zāles,&lt;ref name=&quot;:2&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/azartspelu-biznesa-lielako-naudu-latvija-genere-spelu-automati.a277397/|title=Azartspēļu biznesā lielāko naudu Latvijā ģenerē spēļu automāti|website=www.lsm.lv|access-date=2022-10-04|language=lv}}&lt;/ref&gt; tomēr pēdējos gados strauji izplatījušās arī [[Interaktīvās azartspēles|interaktīvās azartspēļu]] vietnes.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.iaui.gov.lv/lv/operativie-statistikas-dati|title=Operatīvie statistikas dati {{!}} Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas|website=www.iaui.gov.lv|access-date=2022-10-06|language=lv}}&lt;/ref&gt; Tieši šiem azartspēļu veidiem Latvijā ir visaugstākais [[Azartspēļu atkarība|no azartspēlēm atkarīgo]] skaits.

== Vēsture ==

=== Pirmā pasaules kara periods ===
[[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā vērā ņemama ietekme kazino paplašinātai invāzijai tagadējās Latvijas, toreizējās [[Krievijas Impērija]]s teritorijā, bija vācu virsnieku un karavīru kultūras ietekmei. Oficiāli [[Vācu impērija|Vācu Impērijā]] azartspēles bija aizliegtas, taču industrija balstījās uz slepenām izklaides vietām ar nelegāliem kazino. Tā kā industrija bija nelegāla, šādu izklaides vietu dibināšanu bieži vien uzņēmās lielie vācu noziedznieki, izveidojot tā dēvētos ringa klubus (vācu val.: ''Ringvereine''), kuros, līdzās azartspēlēm, klientiem tika piedāvāta arī tabaka un alkohols, prostitūtu pakalpojumi, vēlāk arī narkotiku kontrabanda. Šādi pagrīdē izveidojās mafija, kuras mahinācijas uzplauka Pirmā pasaules kara laikā un arī vēlākos periodos. Valdības un policijas ietekme bija ierobežota, jo, pirmkārt, ringu klubu biedri augstu vērtēja lojalitāti, kas nodrošināja slepenību, un, otrkārt, visos varas līmeņos pastāvēja salīdzinoši augsts korupcijas līmenis, ko ringa klubu īpašnieki izmantoja, atvēlot plašus līdzekļus kukuļdošanas vajadzībām.&lt;ref&gt;https://gluecksspiel.uni-hohenheim.de/fileadmin/einrichtungen/gluecksspiel/Forschungsarbeiten/2016_MA_LMunzel.pdf&lt;/ref&gt;

Šādu izklaides vietu prakse turpinājās arī Pirmā pasaules kara laikā okupētajās teritorijās, taču nu jau bez tik stingras nepieciešamības tās slēpt. Tās dokumentētas arī Latvijā, piemēram, vācu virsnieku izklaides vietas ar kazino darbojās gan okupētajā [[Mītava|Mītavā]] (Jelgavā),&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.redzidzirdilatviju.lv/lv/search/268421|title=Redzi, dzirdi Latviju!|website=www.redzidzirdilatviju.lv|access-date=2022-10-03}}&lt;/ref&gt; gan [[Liepāja|Liepājā]], Avotu ielā 10 — ar nosaukumu ''Musse'' (tulk. no vācu valodas: atpūta).&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.zudusilatvija.lv/objects/object/37333/|title=Zudusī Latvija - Liepāja. Virsnieku kazino &quot;Musse&quot; Avotu ielā|website=www.zudusilatvija.lv|access-date=2022-10-03}}&lt;/ref&gt;

=== Pirmās neatkarīgās Latvijas periods ===

==== Kazino Rīgas Jūrmalas Bulduru viesnīcā ====
Neatkarīgajā Latvijā azartspēles bija aizliegtas kopš 1919. gada 5. decembra, kad [[Tautas padome]] piemēroja tiesību kontinuitātes principu attiecībā uz agrākās [[Krievijas Impērija]]s likumiem [[Latvija]]s teritorijā. Tomēr aizliegums ilgi neturpinājās.

1921. gadā 27. jūnijā kāds Kārlis Bērziņš iesniedza lūgumu iekšlietu ministram [[Alberts Kviesis|Albertam Kviesim]], izsakot vēlēšanos kopā ar Vācijas pavalstnieku [[Hermans Helts|Hermanu Heltu]], [[Gdaņska|Dancigas]] kūrmājas ''Kazino Coppot'' līdzīpašnieku, [[Rīgas Jūrmala|Rīgas Jūrmalā]] ierīkot kazino. Lai arī K. Bērziņš saņēma noraidošu atbildi, jo toreizējā likumdošana azartspēles aizliedza, viņš atkārtoja prasījumu tā paša gada 3. septembrī. Izskatot prasījumu, Rīgas Jūrmalas pilsētas dome nolēma līdzekļus karā nopostītās pilsētas attīstībai iegūt ar kazino palīdzību un 12. oktobrī noslēdza līgumu ar K. Bērziņa pārstāvēto [[Rīgas jūrmalas tirdzniecības, banku un sporta sabiedrība|Rīgas jūrmalas tirdzniecības, banku un sporta sabiedrību]] un virzīja jautājumu valdībā, ko pārstāvēja [[Meierovica 1. Ministru kabinets]]. Pirmais mēģinājums iegūt valdības akceptu 1922. gada 31. martā bija nesekmīgs, bet pēc valdības maiņas 20. jūlijā, [[Meierovica 2. Ministru kabinets]] pret kazino vairs neiebilda, un 3. augustā valdība grozīja likumu. Vienlaikus, tika noteikts, ka spēlēt kazino drīkstēja tikai tie Latvijas pilsoņi, kuru gada ienākums pārsniedza 12 000 latu.&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.mk.gov.lv/lv/media/226/download|title=Deviņu vīru spēks: Stāsti par deviņiem Ministru prezidentiem 1918 - 1940|date=2016}}&lt;/ref&gt;

Kazino atklāja Bulduru viesnīcā 1922. gada 17. novembrī. Tiesa, jaunā iestāde plašākā sabiedrībā un medijos atzinību neguva, par ko liecina vairāki raksti tā laika periodikā. Kā rakstīja laikraksta &quot;Svari&quot; 1922. gada 24. novembra izdevumā par iestādes atklāšanu:&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa%7Cissue:219571%7Carticle:DIVL18%7C|title=Spēļu elle|website=periodika.lv|access-date=2022-10-03}}&lt;/ref&gt;&lt;blockquote&gt;''Un nu mums ir sava spēļu elle! Bulduros svinīgi, ar ekstra vilcienu, šampanieti un runām ir atklāts kabatas tukšošanas kazino! Jau pirmā vakarā daži no viesiem paspēlējuši tur dažu labu avansiņu. Liela svētība Latvijai tagad plūdīs tagad no Bulduriem. (...) Latvju mātes, dzemdējat un audzinat savus dēlus priekš Bulduru kazino!''&lt;/blockquote&gt;Darbības pirmā pusgada laikā, no 1922. gada 17. novembra līdz 1923. gada 22. maijam, Bulduru viesnīcas kazino izdeva 486 ieejas kartes, no kurām lielākā daļa jeb 408 tika izdotas ārvalstu pilsoņiem, bet vien 78 — Latvijas pilsoņiem. Viņu vidū bija arī Ministru prezidents, ārlietu ministrs [[Zigfrīds Anna Meierovics|Zigfrīda Annas Meierovics]] un viņa kundze A. Meierovica, finanšu viceministrs [[Voldemārs Āboltiņš]], advokāts [[Fricis Gailīts]], notārs Andrejs Meike, rūpnieki Otto Grobiņš ar kundzi Annu, Ludvigs Upenieks un citi uzņēmēji.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

Bulduru viesnīcas kazino darbojās līdz 1925. gada 24. novembrim,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.zudusilatvija.lv/objects/object/14300/|title=Zudusī Latvija - Viesnīcas un kazino ēka Bulduros|website=www.zudusilatvija.lv|access-date=2022-10-03}}&lt;/ref&gt; neilgi pēc direktora Nahmaņa nozušanas Vācijas-Austrijas virzienā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa%7Cissue:263734%7Carticle:DIVL46%7C|title=Kā aizbēga Jūrmalas Kazino direktors Nachmanis|website=periodika.lv|access-date=2022-10-03}}&lt;/ref&gt; Kazino ēka gāja bojā 1990. gados, kad tā tika nodedzināta, taču tā tikusi fiksēta vairākās fotogrāfijās, kas saglabājušās.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.zudusilatvija.lv/objects/object/36935/|title=Zudusī Latvija - Spēļu klubs Rīgas jurmalā|website=www.zudusilatvija.lv|access-date=2022-10-03}}&lt;/ref&gt;

=== Atjaunotās Latvijas periods ===

==== Kazino Vecrīgā, Kaļķu ielā 24 ====
Pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s, pirmo kazino, lai arī mini versijā, atvēra 1990. gada jūlijā, viesnīcas &quot;Rīga&quot; pagrabā, [[Aspazijas bulvāris|Aspazijas bulvārī]] 22. To realizēja biijušais bārmenis, vēlāk — uzņēmējs un politiķis [[Ivars Bārdiņš]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa%7Cissue:219266%7Carticle:DIVL301%7C|title=Rīga|last=Brīvā Latvija|website=periodika.lv|access-date=2022-11-08|date=1996}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa&amp;#124;issue:239399&amp;#124;article:DIVL118|title=Vai uz parādiem var būvēt Rīgas labklājību?|last=Grostiņš|first=Normunds|publisher=Diena, Nr.103|access-date=10.11.2024|date=04.05.1995}}&lt;/ref&gt;

Daudz nopietnāks jau bija 1990. gada 10. augustā, [[Vecrīga|Vecrīgā]], [[Kaļķu iela (Rīga)|Kaļķu ielā]] 24 atklātais kazino ar nosaukumu &quot;Casino Riga&quot;,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa%7Cissue:112783%7Carticle:DIVL45%7C|title=Azartspēļu ēra ir klāt!|last=Latvijas jaunatne|website=periodika.lv|access-date=2022-11-07|date=1990}}&lt;/ref&gt; bijušā kinoteātra &quot;Komjaunietis&quot; telpās.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa%7Cissue:112783%7Carticle:DIVL45%7C|title=Azartstpēļu ēra ir klāt!|last=Latvijas jaunatne|website=periodika.lv|access-date=2022-11-07|date=1990}}&lt;/ref&gt; Ieejas maksa jaunatvērtajā izklaides iestādē bija 6 ASV dolāri, ieskaitot maksu par iesaistīšanos spēlē, kā arī par kādu dzērienu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.diena.lv/raksts/latvija/politika/uzzini-vai-atceries-kada-bija-dzive-latvija-1990. gada-731195|title=Uzzini vai atceries, kāda bija dzīve Latvijā 1990. gadā|website=www.diena.lv|access-date=2022-11-07}}&lt;/ref&gt; Kazino atklāšanā tika īpaši uzsvērts, ka par drošību tajā gādās ne tikai milicijas, bet arī [[Valsts drošības komiteja]]s darbinieki. Plāns darbojās — nekādi krimināla rakstura incidenti kazino darbības pirmos mēnešus neapēnoja. Pirmais patiešām nepatīkamais starpgadījums tika fiksēts vien gadu vēlāk, un arī tad nevis Rīgā, bet [[Liepāja|Liepājā]], kur tobrīd darbojās firmas &quot;Latshop&quot; spēļu zāle. Jau tās pirmajā darba nedēļā kāds [[Liepājas osta]]s strādnieks nospēlēja aizņemtos 1000 ASV dolārus (tiem laikiem iespaidīgu summu) un, nespējot pārdzīvot zaudējumu, pakārās.&lt;ref name=&quot;:10&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.pietiek.com/raksti/no_loterijas_lidz_pirmajiem_kazino/|title=Pietiek :: No loterijas līdz pirmajiem kazino|website=www.pietiek.com|access-date=2022-11-07}}&lt;/ref&gt;

&quot;Casino Riga&quot; (vēlāk — &quot;Casino Latvia&quot;) izcelsme saistīta ar [[Latvijas PSR]] laikos pastāvējušo [[Rīgas eksperimentālais jaunatnes centrs &quot;Forums&quot;|Rīgas eksperimentālo jaunatnes centru &quot;Forums&quot;]] (REJC &quot;Forums&quot;). No komjaunatnes centra 1980. gadu beigās gados izveidojās daudznozaru kooperatīvs &quot;Forums&quot;. Tieši [[komjaunatne]] kooperatīvu kustības pirmsākumos bija viens no lielākajiem un ietekmīgākajiem privātuzņēmēju aizsegiem, jo komjaunatnes organizācijām bija atļauts savā paspārnē veidot jaunatnes nodarbinātības centrus, uzraugošajai komitejai vien aizskaitot 10% peļņas.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tvnet.lv/4775573/4-serija-kooperativi-un-komunisti|title=4. sērija. Kooperatīvi un komunisti|website=Brīvbrīdis|access-date=2022-11-08|date=2006-11-23|language=lv}}&lt;/ref&gt; Šādi kooperatīvs &quot;Forums&quot; eksperimentēja ar jaunuzņēmumu darbību dažādās jomās, tostarp izklaides, ēdināšanas, autosporta, mākslas, datortehnikas, banku un citās.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://pietiek.com/raksti/ka_paradijas_pasmaju_oligarhi_un_ko_vini_nespeja_sadalit/|title=Pietiek :: Kā parādījās pašmāju oligarhi un ko viņi nespēja sadalīt|website=pietiek.com|access-date=2022-11-07}}&lt;/ref&gt; Viens no šādiem eksperimentiem bija arī pirmā kazino atvēršana atjaunotajā Latvijā, kas izrādījās visai pelnošs projekts. Proti, tīrā peļņa šī kazino realizētājam — REJC &quot;Forums&quot; un austriešu kompānijas &quot;Casinos Austria International&quot; kopuzņēmumam &quot;Casinos Latvia&quot; — 1990. gadu sākumā bija ap 1,5 miljoniem ASV dolāru gadā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa%7Cissue:304847%7Carticle:DIVL179%7C|title=Šodienas Latvija un LNNK tajā|last=Laiks|website=periodika.lv|access-date=2022-11-07|date=1994-06-08}}&lt;/ref&gt; Arī visi kopuzņēmuma Latvijas vadības pusē iesaistītie ātri vien kļuva par miljonāriem, tostarp tā valdes priekšsēdētājs un reizē arī REJC &quot;Forums&quot; ģenerāldirektors [[Gunārs Slavinskis]],&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa%7Cissue:558536%7Carticle:DIVL99%7C|title=Aizdodiet 6 dolārus! Spēļu ellīte ir klāt - Casinos Latvia|last=Rīgas Balss|website=periodika.lv|access-date=2022-11-07|date=2022-13-08}}&lt;/ref&gt; direktors [[Jānis Zuzāns]], kā arī pārvaldnieks [[Jānis Dāvis (uzņēmējs)|Jānis Dāvis]].&lt;ref name=&quot;:10&quot; /&gt;

&quot;Casino Latvia&quot; vēlāk pārtapa par spēļu zāli ar zīmolu &quot;[[Fenikss (azartspēļu zīmols)|Fenikss]]&quot;, ko attīstīja arī citviet Latvijā, ķēdei kļūstot par Latvijā lielāko azartspēļu nozares līderi — [[Jānis Zuzāns|Jānim Zuzānam]] piederošo &quot;[[Alfor grupa|Alfor grupu]]&quot;. Tomēr grupas holdinga uzņēmumam joprojām ir saglabājies nosaukums ar atsauci uz tā izcelsmi, proti, SIA &quot;Foroms&quot;.

== Nozares regulējums un attīstība ==

=== Tiesiskais regulējums ===
Azartspēļu pakalpojumu sniegšanu Latvijā regulē 2005. gadā pieņemtais [[Azartspēļu un izložu likums]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://likumi.lv/doc.php?id=122941|title=Azartspēļu un izložu likums|website=LIKUMI.LV|access-date=2022-10-04|language=lv}}&lt;/ref&gt; Tajā cita starpā noteikts sekojošais:

* Azartspēles un izlozes drīkst organizēt tikai pēc attiecīgo azartspēļu vai izložu licenču saņemšanas (3. pants). Tos drīkst organizēt tikai sekojošās vietās (20. pants):
** Kazino;
** Spēļu zāle;
** Bingo zāle;
** Totalizatora vai derību likmju pieņemšanas vieta.
* Azartspēļu automātus drīkst uzstādīt un ekspluatēt tikai kazino un spēļu zālēs. Turklāt, kopš 2019. gada, azartspēļu automātus drīkst ekspluatēt tikai saslēgtus tīklā vienotā Azartspēļu automātu kontroles un uzraudzības sistēmā (AKUS), nodrošinot tiešsaistes datu apmaiņu ar [[Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcija|Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekciju]] (24. pants). AKUS dati arhivētā formā tiek uzglabāti tikai 3 gadus pēc datu ievadīšanas datuma;
* Fiziskajai personai ir tiesības rakstveidā pieprasīt, lai tai tiktu noteikts azartspēļu liegums, to iekļaujot Pašatteikušos personu reģistrā (PIPARS).&lt;ref name=&quot;:3&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.iaui.gov.lv/lv/pasatteikusos-personu-registrs|title=Pašatteikušos personu reģistrs {{!}} Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas|website=www.iaui.gov.lv|access-date=2022-10-04|language=lv}}&lt;/ref&gt; PIPARS īstenošanu regulē No azartspēlēm un interaktīvajām izlozēm pašatteikušos personu reģistra noteikumi (MK noteikumi nr. 333).&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://likumi.lv/doc.php?id=308241|title=No azartspēlēm un interaktīvajām izlozēm pašatteikušos personu reģistra noteikumi|website=LIKUMI.LV|access-date=2022-10-04|language=lv}}&lt;/ref&gt;
* Fiziskai personai, kas nepilda vecāka pienākumus un ir uzturlīdzekļu parādnieks, ir aizliegts spēlēt azartspēles, interaktīvās azartspēles, kā arī piedalīties interaktīvajās izlozēs. To kopš 2021. gada nosaka Uzturlīdzekļu garantiju fonda likums.&lt;ref name=&quot;:5&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://likumi.lv/doc.php?id=287534|title=Uzturlīdzekļu garantiju fonda likums|website=LIKUMI.LV|access-date=2022-10-04|language=lv}}&lt;/ref&gt;

=== Nodokļi ===
Latvijā licencētajem azartspēļu organizētājiem ir pienākums maksāt īpašu nodokli, kam izšķir divus veidus:&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vid.gov.lv/lv/izlozu-un-azartspelu-nodoklis|title=Izložu un azartspēļu nodoklis {{!}} Valsts ieņēmumu dienests|website=www.vid.gov.lv|access-date=2022-10-10}}&lt;/ref&gt;

* Izlozēm apliekamais nodoklis. Izložu nodokļa likmes izlozēm un momentloterijām ir 10 procenti no biļešu realizācijas ieņēmumiem;
* Azarstpēļu objektiem apliekamais nodoklis. Azartspēļu nodokļa likmes ir atšķirīgas — tās noteiktas atkarībā no azartspēles veida. 2021. gadā Latvijā noteiktās likmes azartspēļu objektiem bija sekojošas:&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vid.gov.lv/lv/izlozu-un-azartspelu-nodokla-likmes|title=Izložu un azartspēļu nodokļa likmes {{!}} Valsts ieņēmumu dienests|website=www.vid.gov.lv|access-date=2022-10-10}}&lt;/ref&gt;
** Rulete (cilindriskā spēle) — par katru ruletes rotējošai iekārtai pievienotu spēļu galdu — 28 080 eiro;
** Kāršu un kauliņu spēles — par katru galdu — 28 080 eiro;
** Azartspēļu automāti — par katra automāta katru spēles vietu — 5172 eiro;
** Veiksmes spēle pa tālruni — 15% no šīs spēles organizēšanas ieņēmumiem;
** Totalizators un derības — 15% no šīs spēles organizēšanas ieņēmumiem;
** Bingo — 10% no šīs spēles organizēšanas ieņēmumiem;
** Azartspēles, kuras organizē, izmantojot telekomunikācijas, neatkarīgi no spēles veida — 10% no šīs spēles organizēšanas ieņēmumiem.

=== Attīstības plānošana ===
Azartspēļu industrijas attīstības pamatnostādnes vidējam termiņam izklāstītas Azartspēļu un izložu pamatnostādnēs 2021.-2027. gadam ([[Latvijas Republikas Ministru kabinets|MK]] rīkojums nr.509).&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://likumi.lv/doc.php?id=324799|title=Par Azartspēļu un izložu politikas pamatnostādnēm 2021.–2027. gadam|website=LIKUMI.LV|access-date=2022-10-04|language=lv}}&lt;/ref&gt; Par pamatnostādņu īstenošanas koordinēšanu atbildīgā institūcija ir [[Latvijas Republikas Finanšu ministrija|Finanšu ministrija]].

== Fiziskā infrastruktūra ==
2020. gada janvārī Latvijā bija ekspluatētas sekojošas azartspēļu pakalpojumu sniegšanas vietas:&lt;ref name=&quot;:4&quot;&gt;https://www.iaui.gov.lv/lv/media/1058/download&lt;/ref&gt;

* 305 spēļu zāles;
* 71 totalizatora punkti;
* 5 kazino;
* 1 bingo zāle.
{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
|+Azartspēļu iekārtu skaits pēc to atrašanās vietas&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__NOZ__AZ__AZA/AZA020m|title=AZA020m. Azartspēļu iekārtu skaits pēc to atrašanās vietas 2021M07 - 2023M10|last=Oficiālās statistikas portāls|access-date=2023-11-12}}&lt;/ref&gt;
!
! colspan=&quot;2&quot; |Spēļu zāles, kurās notiek azartspēļu automātu spēles
! colspan=&quot;2&quot; |Azartspēļu automāti
! colspan=&quot;2&quot; |Kazino
! colspan=&quot;2&quot; |Kazino esošās iekārtas (spēļu galdi un azartspēļu automāti)
|-
!Pilsēta
!2022
!2023
!2022
!2023
!2022
!2023
!2022
!2023
|-
|[[Rīga]]
|78
|86
|2013
|2273
|2
|2
|55
|62
|-
|[[Daugavpils]]
|9
|10
|192
|232
|0
|0
|0
|0
|-
|[[Jelgava]]
|8
|11
|188
|275
|0
|0
|0
|0
|-
| rowspan=&quot;1&quot; |[[Jūrmala]]
|6
|6
|123
|136
|0
|0
|0
|0
|-
| rowspan=&quot;1&quot; |[[Liepāja]]
|9
|10
|205
|236
|0
|0
|0
|0
|-
| rowspan=&quot;1&quot; |[[Rēzekne]]
|6
|8
|130
|185
|0
|0
|0
|0
|-
| rowspan=&quot;1&quot; |[[Ventspils]]
|6
|8
|120
|167
|0
|0
|0
|0
|-
| rowspan=&quot;1&quot; |[[Jēkabpils]]
|5
|5
|105
|107
|0
|0
|0
|0
|-
| rowspan=&quot;1&quot; |[[Ogre]]
|3
|3
|69
|69
|0
|0
|0
|0
|-
| rowspan=&quot;1&quot; |[[Valmiera]]
|5
|6
|108
|139
|0
|0
|0
|0
|-
|[[Latvija|Visā Latvijā]]
|177
|206
|4121
|5028
|2
|2
|55
|62
|}
Savukārt ekspluatētās azartspēļu ierīces 2020. gadā bija sekojošas:&lt;ref name=&quot;:4&quot; /&gt;

* 8595 spēļu automāti;
* 51 kāršu galdi;
* 16 ruletes galdi.

== Apgrozījums un ieņēmumi ==
Uz 2022. gada oktobri licencētie azartspēļu organizētāji Latvijā bija 19 uzņēmumi,&lt;ref name=&quot;:9&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.iaui.gov.lv/lv/licencetie-azartspelu-organizetaji|title=Licencētie azartspēļu organizētaji|last=Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcija}}&lt;/ref&gt; kuru kopējais apgrozījums 2020. gadā bija 160 miljoni eiro, un kopējais darbinieku skaits — ap 3200:&lt;ref name=&quot;:1&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.iaui.gov.lv/lv/licencetie-azartspelu-organizetaji|title=Licencētie azartspēļu organizētāji {{!}} Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas|website=www.iaui.gov.lv|access-date=2022-10-03|language=lv}}&lt;/ref&gt; 2020. gadā no kopējā organizētāju apgrozījuma azartspēles veidoja 96%, pārējo apgrozījumu veidojot citiem pakalpojumiem un precēm, piemēram, spēļu zālēs iegādātajiem alkoholiskajiem dzērieniem. Savukārt vislielāko apgrozījuma īpatsvaru no dažādiem azartspēļu veidiem veido tieši spēļu automātu zāles.&lt;ref name=&quot;:2&quot; /&gt; 2020. gadā apgrozījums no spēļu automātiem veidoja 60% no kopējā azartspēļu pakalpojumu apgrozījuma, bet interaktīvās [[Interneta azartspēles|azartspēles interneta]] platformās — 36% no apgrozījuma. Tomēr 2021. gadā fiksētas būtiskas izmaiņas azartspēļu apgrozījuma struktūrā. Proti, 2021. gadā apgrozījums no spēļu automātiem jau veidoja vien 13% no azartspēļu apgrozījuma, bet no interaktīvajām azartspēlēm — jau 85%.&lt;ref name=&quot;:4&quot; /&gt; Izmaiņas notikušas galvenokārt [[Covid-19 pandēmija]]s ierobežojumu dēļ, kuru rezultātā klātienes azartspēļu iestādes darbojās vien 1/3 daļu no gad, proti, 4 mēnešus. Tomēr, iespējams, mainītie klientu paradumo daļēji saglabāsies arī turpmāk.

Azartspēļu automāti, iespējams, ir viens no ienesīgākajiem azartspēļu objektiem. 2020. gadā ieņēmumi no azartspēļu automātiem, kad spēkā bija [[Covid-19]] ierobežojumi, bija 95 788 tūkstoši eiro, vidēji gadā veidojot ieņēmumus 11,1 tūkstošu eiro apmērā uz 1 ekspluatēto spēļu automātu, bet pēc nodokļa apmaksas — 6 tūkstošu eiro apmērā. 2019. gadā, nozarei darbības ierobežojumu nebija, ieņēmumi uz 1 spēļu automātu bija 27 tūkstošu eiro apmērā, bet pēc nodokļa apmaksas — 22 tūkstošu eiro apmērā uz 1 spēļu automātu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.iaui.gov.lv/lv/media/552/download|title=Azartspēļu nozare 2020. gadā|last=Izložu un azartspēļu uzraudzības direkcija|date=2021}}&lt;/ref&gt;
{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
|+Neto ieņēmumi no azartspēlēm Latvijā (milj. eiro)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__NOZ__AZ__AZA/AZA010/|title=AZA010. Neto ieņēmumi no azartspēlēm (milj. eiro) 2007 - 2022|last=Oficiālās statistikas portāls|access-date=2023-11-12}}&lt;/ref&gt;
| colspan=&quot;1&quot; rowspan=&quot;1&quot; |
! colspan=&quot;1&quot; |2007
! colspan=&quot;1&quot; |2008
! colspan=&quot;1&quot; |2009
! colspan=&quot;1&quot; |2010
! colspan=&quot;1&quot; |2011
! colspan=&quot;1&quot; |2012
! colspan=&quot;1&quot; |2013
! colspan=&quot;1&quot; |2014
! colspan=&quot;1&quot; |2015
! colspan=&quot;1&quot; |2016
! colspan=&quot;1&quot; |2017
! colspan=&quot;1&quot; |2018
! colspan=&quot;1&quot; |2019
! colspan=&quot;1&quot; |2020
! colspan=&quot;1&quot; |2021
! colspan=&quot;1&quot; |2022
|-
! rowspan=&quot;1&quot; |Azartspēļu automāti
|214,269
|184,514
|101,205
|100,762
|118,251
|134,826
|142,045
|152,502
|173,897
|182,060
|196,315
|216,923
|231,596
|95,788
|17,271
|131,129
|-
! rowspan=&quot;1&quot; |Azartspēļu kazino galdi
|21,249
|17,483
|9,966
|9,730
|10,891
|11,993
|11,574
|12,657
|14,173
|16,009
|17,121
|16,649
|17,315
|5,323
|1,569
|8,201
|-
! rowspan=&quot;1&quot; |Bingo spēles
|1,921
|1,786
|0,946
|0,707
|0,717
|0,464
|0,343
|0,374
|0,355
|0,333
|0,283
|0,215
|0,232
|0,121
| -0,002
|0,080
|-
! rowspan=&quot;1&quot; |Totalizatori
|11,749
|14,468
|1,143
|1,481
|2,060
|2,937
|1,504
|1,598
|1,875
|2,125
|2,378
|2,759
|3,223
|1,561
|0,245
|1,377
|-
! rowspan=&quot;1&quot; |Interaktīvās azartspēles
|0,000
|0,000
|0,000
|0,000
|0,000
|0,000
|2,097
|5,757
|11,456
|18,320
|28,126
|41,155
|54,684
|56,854
|109,054
|123,988
|-
! rowspan=&quot;1&quot; |Veiksmes spēles pa tālruni
|0,894
|2,159
|4,313
|1,202
|0,480
|0,114
|0,000
|0,000
|0,000
|0,000
|0,000
|0,000
|0,000
|0,000
|0,000
|0,000
|-
! rowspan=&quot;1&quot; |KOPĀ
|250,081
|220,409
|117,572
|113,882
|132,398
|150,334
|157,563
|172,888
|201,755
|218,847
|244,222
|277,701
|307,051
|159,647
|128,137
|264,775
|}

== Tirgus dalībnieki ==
Lielākie azartspēļu tirgus dalībnieki Latvijā pēc 2020. gada apgrozījuma ir:

* [[Alfor grupa]], tai skaitā SIA Alfor un SIA Admirāļu klubs, ar spēļu zāļu ķēdēm Fēnikss un Admirāļu klubs — 50,01 miljoni eiro;
* [[Optibet Latvija|SIA Optibet]], SIA Klondaika un SIA Laimz, ar azartspēļu platformām internetā, kā arī spēļu zāļu ķēdi Klondaika (kops 2022. gada sākuma&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/azartspelu-operators-optibet-klust-par-zimola-klondaika-spelu-zalu-tikla-ipasnieku.a438343/|title=Azartspēļu operators «Optibet» kļūst par zīmola «Klondaika» spēļu zāļu tīkla īpašnieku|website=www.lsm.lv|access-date=2022-10-03|language=lv}}&lt;/ref&gt;) — 36,46 miljoni eiro;
* [[Olympic Casino Latvia|SIA Olympic Casino Latvia]] un SIA Olybet Latvia, ar azartspēļu platformām internetā, ka arī kazino ķēdi Olympic Casino (ietver bijušo SIA Garkalns spēļu zāļu ķēdi ar nosaukumu [[Vulkan (azartspēles)|Vulkan]]) — 32,63 miljoni eiro;
* [[Joker (azartspēles)|SIA Joker LTD]] un SIA Joker.lv, ar azartspēļu platformām internetā, ka arī spēļu zāļu ķēdi Joker — 20,46 miljoni eiro.

=== Licencētie azartspēļu organizētāji ===
Pavisam kopā uz 2022. gada oktobri Latvijā bija 19 licencēti azartspēļu organizētāji (neieskaitot VAS [[Latvijas Loto]], jo tas nav azartspēļu organizētājs):&lt;ref name=&quot;:9&quot; /&gt;
{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
|+
!'''Nosaukums'''
!'''Reģ. nr.'''
!'''Tīmekļvietne'''
!'''Apgrozījums 2020.g.milj. €‎'''
!'''Akciju īpašnieki Latvijā'''
!'''Patiesā labuma guvējiLatvijā'''
|-
|SIA Alfor
|40003512913
|www.feniksscasino.lv
|38.78
| rowspan=&quot;2&quot; |SIA Alfor,
SIA Admirāļu klubs
(Alfor grupa)
| rowspan=&quot;2&quot; |[[Jānis Zuzāns]],
[[Johans Grafs]]
|-
|SIA Admirāļu klubs
|40003249010
|www.fenibet.lv
|11.23
|-
|SIA Optibet
|40003462947
|www.optibet.lv
|24.44
| rowspan=&quot;3&quot; |SIA Optibet
|
|-
|SIA Klondaika
|40003171152
|www.klondaika.lv
|10.90
|
|-
|SIA LAIMZ
|40003053300
|www.laimz.lv
|1.12
|
|-
|SIA Olympic Casino Latvia
|40003264397
|www.olympic-casino.lv
|31.44
| rowspan=&quot;2&quot; |SIA Olympic Casino Latvia,
SIA Olybet Latvia
|Līdz 2016.g. [[Ainārs Gulbis]]
|-
|SIA Olybet Latvia
|44103143645
|www.olybet.lv
|1.19
|
|-
|SIA Joker LTD
|40003266078
|www.synottip.lv
|20.46
| rowspan=&quot;2&quot; |SIA Joker LTD
|
|-
|SIA Joker.lv
|40203343365
|www.joker.lv
|0.00
|
|-
|SIA William Hill Latvia
|40103553212
|www.williamhill.lv
|6.18
| rowspan=&quot;2&quot; |SIA William Hill Latvia
|
|-
|SIA Mr Green Latvia
|50203212671
|www.mrgreen.lv
|0.00
|
|-
|SIA DLV
|40003227719
|www.winguru.lv
|5.69
|Mihails Volokotkins
|
|-
|SIA Latsson Licensing
|40103940885
|www.betsafe.lv
|3.71
|SIA Latsson Licensing
|
|-
|SIA Niks
|40003029864
|www.spelet.lv
|3.33
|[[Karina Sirotkina]] ([[Boriss Baums]] laulātā)
|Karina Sirotkina
(Boriss Baums laulātā)
|-
|SIA Baltent
|40203068277
|www.spins.lv
|0.93
|SIA SF2
|
|-
|SIA PAF Latvija
|40203073973
|www.pafbet.lv
|0.74
|SIA Latvija PAF
|
|-
|SIA NB
|40003003193
|www.casino777.lv
|0.39
|Garijs Magids
|Garijs Magids
|-
|SIA LVBet
|50203083121
|www.lvbet.lv
|0.31
|SIA LVBET
|
|-
|SIA Tonybet
|40203301183
|www.tonybet.lv
|0.00
|SIA Tonybet
|
|-
|SIA Luckybet.lv
|40103938486
|www.luckybet.lv
|0.00
|SIA Luckybet.lv
|
|}

== Azartspēļu atkarība ==
2019. gadā veiktajā pētījumā par procesu atkarību izplatību Latvijā (ar uzsvaru uz azartspēlēm un datorspēlēm), secināts, ka [[azartspēļu atkarība]] (tostarp attiecināma ne tikai uz spēļu automātiem, bet arī uz interaktīvajām azartspēlēm, bingo un momentloterijām) varētu skart 6,4% respondentu (līdzvērtīgi 85,4 tūkstošiem iedzīvotāju Latvijā 2019. gadā vecumā no 18-74 gadiem), bet vissmagākajā pakāpē — 1,3% respondentu (līdzvērtīgi 17,4 tūkstošiem iedzīvotāju). Pētījuma dati balstīti uz 4912 klātienē veiktām mājsaimniecību aptaujām.&lt;ref name=&quot;:8&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://esparveselibu.lv/sites/default/files/2020-04/Petijums-par-azartspelu-socialo-mediju-datorspelu-un-citu-procesu-atkaribu-izplatibu-Latvija.pdf|title=Pētījums par procesu atkarību (azartspēļu, sociālo mediju, datorspēļu atkarība)|date=2019|access-date={{dat|2022|10|06||bez}}|archive-date={{dat|2022|10|06||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20221006155641/https://esparveselibu.lv/sites/default/files/2020-04/Petijums-par-azartspelu-socialo-mediju-datorspelu-un-citu-procesu-atkaribu-izplatibu-Latvija.pdf}}&lt;/ref&gt;

Jāpiezīmē, ka uz 2022. gada 1. augustu, Latvijā bija 33,6 tūkstoši unikālu fizisko personu, kuras lūgušas aizliegt sev piekļuvi dažāda veida azartspēlēm.&lt;ref name=&quot;:7&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.iaui.gov.lv/lv/media/1151/download|title=Azartspēļu kapitālsabiedrību finansiālās darbības rezultāti 2022. gada 6 mēnešos|date=2022}}&lt;/ref&gt;

Starp dažāda veida azartspēlēm, īpaši smaga ietekme ir spēļu automātiem. Tajā pašā 2019. gada pētījumā konstatēts, ka [[Spēļu automāts|spēļu automātus]] klātienē vismaz reizi mēnesī spēlē ap 3% aptaujāto respondentu (līdzvērtīgi 40 tūkstošiem iedzīvotāju), bet biežāk nekā reizi mēnesī — nedaudz virs 1% (līdzvērtīgi 13,4 tūkstošiem iedzīvotāju). No tiem respondentiem, kas spēļu automātus spēlējuši reizi mēnesī pēdējā gada laikā, tikai 24% norādījuši, ka tie sevi neidentificē ar problēmātisku spēlēšanu, bet 76% norādījuši, ka tie sevi identificē ar zema, vidēja vai smaga līmeņa problēmātisku spēlēšanu ar konstatētām negatīvām sekām. No tā izriet, ka absolūtajam vairākumam no regulārajiem spēļu automātu zāļu apmeklētājiem ir vieglākas vai smagākas pakāpes azartspēļu atkarība. Būtiski biežāk [[Spēļu automāts|spēļu automātus]] spēlē vīrieši.&lt;ref name=&quot;:8&quot; /&gt;

=== Azartspēļu atkarības ietekme ===

==== Finanšu zaudējumi un parādsaistības ====
Jau minētajā 2019. gadā veiktajā pētījumā, finanšu zaudējumi un parādsaistības tika uzsvērti kā galvenais ar azartspēļu atkarību saistītais kaitējums ne tikai atkarīgajai personai, bet visai tās ģimenei, jo sevišķi, ja personai ir nepilngadīgi bērni. No azartspēlēm atkarīgās personas nereti iekļūst milzīgos parādu jūgos, ko cenšas risināt ar aizņemšanos no draugiem, paziņām, darba devēja, kā arī kredītsaistību uzņemšanos, bet vēlāk arī ar zādzībām, tādā veidā reizēm zaudējot arī darbu. Būtiska problēma ir valsts institūciju nespēja piekļūt datiem par finanšu zaudējumu ietekmes apjomu, kas ir tikai azarstpēļu organizētāju rīcībā. Ar aptauju palīdzību šādi finanšu zaudējumi nav tieši atklājami.&lt;ref name=&quot;:8&quot; /&gt;

==== Vielu atkarības un psiholoģiska rakstura traucējumi ====
Atkarīgo personu un tās ģimeni nereti skar arī atkarīgo [[Alkoholisms|aizraušanās ar alkoholu]] vai citām [[Narkotikas|narkotiskajām]] un [[Psihotropā viela|psihotropajām vielām]], ar ko, savukārt, saistīta arī tam sekojošā atkarīgā ilgtermiņa uzvedības maiņa un psiholoģiska rakstura traucējumi, tostarp ģeneralizēta trauksmes sajūta un depresija. Procesu atkarību smagums bieži ir cieši saistīts ar vielu atkarību līmeni. Piemēram, alkohola devu apjoms un lietošanas biežums statistiski tieši korelē ar spēļu automātu spēlēšanas biežumu. Tāpat arī, piemēram, kad spēļu zālēs tika ieviests daļējs smēķēšanas aizliegums, paši spēlētāji novērojuši, ka aizliegums mazinājis spēlētāju skaitu, skaidrojot, ka pauzes smēķēšanai liek pārtraukt spēli, iziet laukā un pamanīt, ka spēlēšanai patērēts neparedzēti ilgs laiks, tādējādi pārtraucot spēlēšanas plūsmu.&lt;ref name=&quot;:8&quot; /&gt;

==== Tuvinieku līdzatkarība ====
Latvijas sabiedrībā mazāk zināms, taču būtisks posts no azartspēļu atkarības ietekmes ir arī tuvinieku līdzatkarība (no angļu val.: ''codependency''). Līdzatkarību raksturo nelīdzsvarotas attiecības, kurās viens cilvēks veicina cita cilvēka pašiznīcinošu uzvedību, piemēram, atkarību no azartspēlēm. Līdzatkarību raksturo viena vai vairākas no sekojošām pazīmēm:&lt;ref name=&quot;:8&quot; /&gt;

* Vainas apziņa par notiekošo, tajā skaitā attiecībā uz savām domām, jūtām un rīcību;
* Pienākuma apziņa palīdzēt atkarīgajam cilvēkam risināt viņa problēmas;
* Centieni kontrolēt notiekošo situāciju, atkarīgā un citu cilvēku uzvedību;
* Savu emociju (izmisuma, dusmju, skumju), kā arī depresijas slēpšana, izliekoties par laimīgu;
* Centieni nedomāt par sāpīgiem jautājumiem un savu pieredzi.

Iegūtie dati 2019. gadā veiktajā pētījumā par procesu atkarību Latvijā, liecina, ka gan atkarīgās personas, gan viņu tuvinieki ir gatavi ieguldīt būtiskus finanšu un psihoemocionālos resursus, lai palīdzētu atkarīgajam, taču bieži šādā veidā negatīvi ietekmējot savu dzīvi.&lt;ref name=&quot;:8&quot; /&gt;

=== No azartspēlēm atkarīgo personu aizsardzība ===
No azartspēlēm atkarīgo personu aizsardzības prakse Latvijā tika ieviesta tikai 2019. gadā, kad tika izveidots Pašatteikušos personu reģistrs (PIPARS). Tomēr PIPARS nodrošinātā aizsardzība balstīta vienīgi uz pašu azartspēļu atkarīgo personīgajiem lēmumiem, pamatojoties uz savu izpratni un sajūtām. Tomēr šim aizsardzības modelim ir būtisks trūkums — atzīt savu atkarību un uzsākt cīņu ar to, atkarīgie nereti spēj tikai, nonākot ļoti smagās situācijās un parādu gūstos, kad bieži posts jau ir nodarīts. Ņemot to vērā, 2021. gadā Latvijā tika sperts nākamais solis no azartspēlēm atkarīgo personu aizsardzībā. Proti, 2021. gada maijā uzturlīdzekļu parādniekiem stājās aizliegums spēlēt azartspēles, tostarp interaktīvās azartspēles, kā arī piedalīties izlozēs. Savukārt azartspēļu organizētājam ir pienākums nodrošināt, lai parādniekam tiktu liegta piekļuve azartspēļu pakalpojumam gan klātienē, gan interneta platformās.&lt;ref name=&quot;:5&quot; /&gt; Ierobežojums noteikts, lai parādnieki, kuri nenodrošina bērnu ar uzturlīdzekļiem, nepamatoti neizlietotu sav pieejamos finansiālos līdzekļus. Zināms, ka Latvijā vidēji katrs septītais bērns vecumā līdz 18 gadiem nesaņem uzturlīdzekļu atbalstu no sava vecāka.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/uzturlidzeklu-paradniekiem-liegs-spelet-azartspeles.a399715/|title=Uzturlīdzekļu parādniekiem liegs spēlēt azartspēles|website=www.lsm.lv|access-date=2022-10-06|language=lv}}&lt;/ref&gt;

Tomēt pašiem azartspēļu un izložu organizētājiem Latvijā nav noteikts pienākums starp saviem klientiem identificēt no azartspēlēm atkarīgās personas un liegt tām iesaistīties azartspēlēs.

==== Pašatteikušos personu reģistrs ====
[[Pašatteikušos personu reģistrs (azartspēles)|Pašatteikušos personu reģistrs (PIPARS)]] Latvijā izveidots 2019. gadā, ar mērķi aizsargāt sabiedrības intereses un fizisko personu tiesības atturēties no pārmērīgas tieksmes uz azartspēļu spēlēšanu. PIPARS iekļauj fiziskas personas, kurām, pamatojoties uz pašu izteiktajiem pieprasījumiem, tiek noteikts liegums Latvijas Republikā spēlēt azartspēles, tai skaitā interaktīvās azartspēles, kā arī piedalīties izlozēs. Lieguma minimālais termiņš ir 12 mēneši, taču maksimālo termiņu likums neierobežo. Reģistra turētājs ir [[Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcija]].&lt;ref name=&quot;:3&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;:6&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvportals.lv/skaidrojumi/307047-pateikt-ne-izveidots-no-azartspelem-pasatteikusos-personu-vienotais-registrs-2019|title=Pateikt|last=lvportals.lv|website=lvportals.lv|access-date=2022-10-06|language=lv}}&lt;/ref&gt;

Jau pirms reģistra izveides, vairāki tūkstoši no azartspēlēm atkarīgie, kas vēlas cīnīties ar savu atkarību, ir vērsušies Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijā vai pie spēļu organizētājiem ar lūgumu liegt viņiem piekļuvi azartspēļu spēlēšanas vietām, tostarp interaktīvo azartspēļu vietnēm. Interaktīvo azartspēļu vietnēs, kurās spēlētājs vienmēr tiek identificēts, spēlētājiem ir iespēja pašam atzīmēt aizliegumu spēlēt uz 12 mēnešiem, taču azartspēļu atkarīgajam šādā veidā ir jāizdara atzīme visās interaktīvajās spēļu vietnēs — katrā pakalpojuma sniedzēja azartspēļu vietnē individuāli. Šāds process būtiski samazina aizlieguma noteikšanas efektivitāti praksē attiecībā uz interaktīvajām vietnēm. Tāpat arī no klātienes azartspēlēm atkarīgie spēlētāji līdz vienotās sistēmas ieviešanai bieži norādījuši, ka liegumu spēļu zāles praksē bieži neievēro.&lt;ref&gt;{{Atsauce|title=Neievēro spēlētāju lūgumus nelaist viņus azartspēļu zālēs|url=https://www.youtube.com/watch?v=J3sdj4SFMDM|accessdate=2022-10-10|language=lv}}&lt;/ref&gt; Tomēr, kopš reģistrs darbojas arī vienotajā sistēmā [[Azartspēļu automātu kontroles un uzraudzības sistēma|AKUS]] no 2020. gada, likumdošana nosaka, ka klātienes azartspēļu organizētājiem ir obligāti apmeklētājiem jālūdz uzrādīt personu apliecinošu dokumentu, un pārbaudīt, vai šī persona nav reģistrēta PIPARS.&lt;ref name=&quot;:6&quot; /&gt;

PIPARS iekļauto personu skaits kopš tā izveidošanas audzis ik gadu. Uz 2022. gada 1. augustu, mazāk nekā 3 gadus pēc PIPARS izveides, reģistrā pēc pašu atkarīgo personu pieteikuma iekļautas 33 631 personas, no kurām aktīva aizlieguma statuss bija 22 199 personām. Tas savukārt nozīmē, ka vairāk nekā 10 000 no azartspēlēm atkarīgajām personām, kuras sevi bija iekļāvušas reģistrā, lieguma termiņš ir beidzies un tām ir brīva piekļuve azartspēlēm.&lt;ref name=&quot;:7&quot; /&gt;

Taču jāņem vērā, ka ne visas no azartspēlēm atkarīgās personas spēj pašpietiekami pieņemt lēmumu reģistrēties. Kā 2019. gada pētījumā par procesu atkarību izplatību Latvijā minēja Veselības ministrijas Sabiedrības veselības departamenta pārstāve Līga Timša:&lt;ref name=&quot;:8&quot; /&gt;&lt;blockquote&gt;''Paši cilvēki palīdzību atkarību jautājumos meklē diezgan kusli, un tā nav unikāla situācija Latvijā, tas ir visur pasaulē, jo viņi neatzīst, ka viņiem ir problēma. Tie līdzcilvēki varbūt tajā mirklī, ja uz alkoholu tas ir daudz pamanāmāk, tad uz procesu atkarībās šis process ir daudz slēptāks. Tam cilvēkam varbūt ir sarkanas acis, bet nav no alkohola drebošas rokas, ne paģiras. Tīri fizioloģiski viņi izpaužas ne tik ļoti. Paiet laiks, kamēr ģimene konstatē, ka viņiem rodas finansiālas problēmas. Tas ir ilgstošāks process.''&lt;/blockquote&gt;2020. gadā publiskajā telpā tika rosināts paplašināt atkarīgo cilvēku tuvinieku tiesības. Proti, piešķirot tiem tiesības pieprasīt ar atkarībām diagnosticētu cilvēku iekļaušanu [[Pašatteikušos personu reģistrs (azartspēles)|PIPARS]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://nra.lv/latvija/332016-aicina-spelu-zalem-noteikt-darba-laiku-ierobezot-smekesanu-un-alkohola-lietosanu.htm|title=Aicina spēļu zālēm noteikt darba laiku, ierobežot smēķēšanu un alkohola lietošanu|website=nra.lv|access-date=2022-10-06|language=lv}}&lt;/ref&gt; Uz 2022. gadu atkarīgo tuviniekiem šādas tiesības nav tikušas piešķirtas.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

[[Kategorija:Latvija]]
[[Kategorija:Latvijas saimniecība]]
[[Kategorija:Azartspēles]]</text>
      <sha1>lcp0aoalol30x6vi6yartv24wmn524k</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Ainārs Gulbis</title>
    <ns>0</ns>
    <id>522949</id>
    <revision>
      <id>4468310</id>
      <parentid>4448558</parentid>
      <timestamp>2026-05-14T18:08:07Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4468310</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="14458" sha1="8ogqr0mtvuaako21574uft8c7lmrdne" xml:space="preserve">{{Personas infokaste
| vārds = Ainārs Gulbis
| vārds_orig = 
| dz_gads = 1959
| dz_mēnesis = 11
| dz_diena = 30
| dz_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|td=Latvija}}
| m_gads = 2024
| m_mēnesis = 12
| m_diena = 8
| m_vieta = {{vieta|Brazīlija}}
| dzīves_vieta = 
| nodarbošanās = [[uzņēmējs]]
}}
'''Ainārs Gulbis''' (dzimis 1959. gada 30. novembrī, miris 2024. gada 8. decembrī) bija latviešu uzņēmējs, [[SWH Rīga (Software House Riga)|AS &quot;Software House Rīga&quot; (SWH Rīga)]] (tās struktūrvienība sākotnēji bijusi mūsdienās pastāvošā kompānija &quot;[[DATI Group]]&quot;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.datigroup.com/lv/jaunumi/dati-group-30-gadi|title=&quot;DATI Group&quot; 30 gadi|website=www.datigroup.com|access-date=2024-12-10}}&lt;/ref&gt;) grupas dibinātājs un prezidents. 

== Dzīvesgājums ==
Dzimis 1959. gadā basketbolista [[Alvils Gulbis|Alvila Gulbja]] ģimenē. Sāka studēja medicīnu [[Rīgas Medicīnas institūts|Rīgas Medicīnas institūtā]], līdztekus strādāja par sanitāru slimnīcā. Pēc studiju pārtraukšanas strādāja par bārmeni.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa%7Cissue:650829%7Carticle:DIVL254%7Cquery:Malv%C4%ABne|title=Alkohols 1984 - 1999|last=Klubs Nr.10|website=periodika.lv|access-date=2022-11-12|date=2019-10-01}}&lt;/ref&gt;

[[Perestroika]]s laikā kopā ar Andri Tālbergu dibināja datortehnikas tirdzniecības kooperatīvu &quot;Biržas sabiedrība&quot;,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tvnet.lv/4773995/5-serija-aiziesana-nekur|title=5. sērija. «Aiziešana nekur»|website=Brīvbrīdis|access-date=2022-11-08|date=2006-11-25|language=lv}}&lt;/ref&gt; kuru [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s laikā 1990. gadā pārveidoja par AS &quot;SWH&quot;. Gulbis bija &quot;SWH&quot; prezidents, [[1993. gads Latvijā|1993. gada]] beigās un [[1994. gads Latvijā|1994. gada]] sākumā SWH grupā ietilpa ražojoši uzņēmumi, finanšu institūcijas ([[Rīgas Apvienotā Baltijas banka]] un [[Ventspils Apvienotā Baltijas banka]]), kā arī tai piederēja daļas medijos, piemēram, [[Labrīt (laikraksts)|laikrakstā &quot;Labrīt&quot;]] un &quot;[[Radio SWH]]&quot;.&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://nra.lv/latvija/139338-liecina-par-swh-imperijas-bedigo-galu.htm|title=Liecina par SWH impērijas bēdīgo galu|website=nra.lv|access-date=2022-10-05|language=lv}}&lt;/ref&gt; 

Nākamo būtisko kapitāla pieaugumu radīja A. Gulbja draudzība ar [[Agrofirma Ādaži|agrofirmas &quot;Ādaži&quot;]] priekšsēdētāja [[Alberts Kauls|Alberta Kaula]] vietnieku [[Māris Forsts|Māri Forstu]] un viņa tābrīža padoto, &quot;Ādaži Impex&quot; vadītāju [[Grigorijs Lučanskis|Grigoriju Lučanski]]. Iespēja sadarboties ar G. Lučanski A. Gulbim palīdzēja iesaistīties tādu [[Loģistika|tranzīta]] uzņēmumu vadībā kā &quot;Ventrans&quot;, &quot;Ventkālijs&quot;, &quot;Ventkondensāts&quot;, &quot;Ventminerāls&quot;, &quot;Lat Transnafta&quot; u.c., kā arī piedalīties &quot;[[Kālija parks|Kālija parka]]&quot; dibināšanā. Cita starpā A. Gulbis ir iezīmējies arī ar mēģinājumu [[Privatizācija|privatizēt]] agrofirmu &quot;Ādaži&quot;, kurai jau padomju laikos bija ekskluzīvas tiesības tirgoties ar Rietumiem, pārdodot tiem Krievijas [[Dabas resursi|dabas resursus]], galvenokārt [[Kālija nitrāts|kālija sāli]]. Tomēr darījums nenotika, jo A. Gulbis [[Ādaži|Ādažos]] sastapa spēcīgu pretestību.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

A. Gulbis bija [[Šveice|Šveicē]] reģistrētā [[Investīcijas|investīciju]] uzņēmuma ''Almera Investment AG'' līdzīpašnieks,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/bizness/biznesa_vide/mainas-itera-latvija-formalais-ipasnieku-sastavs.d?id=3642278|title=Mainās ‘Itera Latvija’ formālais īpašnieku sastāvs|last=LETA|website=delfi.lv|access-date=2022-10-05|date=2002-08-05|language=lv}}&lt;/ref&gt; [[Britu Virdžīnas|Britu Virdžīnās]] reģistrētā ārzonas uzņēmuma ''Davis Group LTD'' [[patiesais labuma guvējs]],&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://offshoreleaks.icij.org/nodes/13010055|title=Ainars Gulbis {{!}} ICIJ Offshore Leaks Database|website=offshoreleaks.icij.org|access-date=2022-10-06}}&lt;/ref&gt; un tāpat varētu atrasties aiz [[Maurīcija|Maurīcijā]] reģistrētā ārzonas uzņēmumā, kam pieder AS &quot;SWH Grupa&quot; ar tās īpašumiem [[Rīga|Rīgā]], [[Skanstes iela (Rīga)|Skanstes ielā]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/news/national/politics/savadie-miljonari-i.d?id=10551720|title=Savādie miljonāri – I|last=www.delfi.lv|first=Lato Lapsa, speciāli|website=delfi.lv|access-date=2022-10-05|date=2005-03-07|language=lv}}&lt;/ref&gt; Līdzās tam, A. Gulbis ir bijis viens no trim [[gāze]]s [[Imports|importētāja]] [[Itera Latvija|SIA &quot;Itera Latvija&quot;]] līdzīpašniekiem. Zināms, ka 2022. gadā &quot;Itera Latvija&quot; ievietota ar [[Krievija]]s sankcionēto personu saistīto uzņēmumu sarakstā, jo uzņēmuma faktiskais kontrolētājs ir [[Krievija]]s valsts [[enerģētika]]s uzņēmuma &quot;[[Rosneft|Rosņeft]]&quot; vadītājs [[Igors Sečins]], kuram ir tuvas saites ar Krievijas prezidentu [[Vladimirs Putins|Vladimiru Putinu]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/sankcijas-skar-savicka-uznemumu-itera-latvija.a458956/|title=Sankcijas skar Savicka uzņēmumu «Itera Latvija»|website=www.lsm.lv|access-date=2022-10-05|language=lv}}&lt;/ref&gt;

==== Attiecības ar Aivaru Lembergu ====
1990. gadu sākumā SWH grupa sāka nodarboties ar dažādu kravu, galvenokārt [[nafta]]s un [[Naftas produkti|naftas produktu]], kālija sāls u.c. tranzītu caur [[Ventspils osta|Ventspils ostu]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://pietiek.org/raksti/ka_lembergs_draudeja_gulbim|title=Pietiek :: Kā Lembergs draudēja Gulbim|website=pietiek.org|access-date=2022-10-06|archive-date=2022-10-06|archive-url=https://web.archive.org/web/20221006024621/https://pietiek.org/raksti/ka_lembergs_draudeja_gulbim}}&lt;/ref&gt;
SWH grupu pārstāvošie uzņēmēji ar Aināru Gulbi priekšgalā 1990. gados vēlējās privatizēt [[Latvijas kuģniecība|AS &quot;Ventspils nafta&quot; (tagad — AS &quot;Latvijas kuģniecība&quot;)]], kuras padomes loceklis bija [[Aivars Lembergs]].&lt;ref name=&quot;:1&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://pietiek.co/files/14122019/kas_ir_lembergs.pdf|title=Aivars Lembergs: ceļš uz naudu un varu}}&lt;/ref&gt; Naudas grūtību dēļ A. Gulbis darījuma veikšanai ieķīlāja [[Latvijas Naftas tranzīts|AS &quot;Latvijas Naftas tranzīts&quot; (LNT)]] daļas, kuras vēlāk zaudēja, jo [[Parāds|parādu]] nespēja atdot.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

1993. gada 22. jūlijā Aivars Lembergs iegādājās 10 [[Akcija (vērtspapīrs)|akcijas]] uzņēmumā SWH, tādējādi kļūstot par uzņēmuma akcionāru. Dienu vēlāk A. Lembergs un A. Gulbis noslēdza trasta līgumu, kura atsevišķs punkts to klasificēja kā konfidenciālu. Ar šo dokumentu A. Gulbim tika uzticēta ne tikai A. Lembergam piederošo akciju turēšana un pārvaldīšana, kā arī viņa interešu pārstāvēšana, bet arī [[Dividende|dividenžu]] un jebkādu citu maksājumu saņemšana un tālāka nodošana īstajam akcionāram. Vien pāris nedēļas vēlāk vēlāk A. Lembergs iegādātās 10 SWH akcijas tikpat pēkšņi pārdeva tālāk [[Aivars Borovkovs|Aivaram Borovkovam]]. Savukārt vēl trīsarpus mēnešus vēlāk AS &quot;Ventspils nafta&quot; padome ar A. Lembergu tās sastāvā izlēma, ka iznomāšana uzņēmumam SWH nebūtu pareiza un atbilstoša Latvijas valsts interesēm. Neraugoties uz šo rīcību, abu pušu sadarbība turpinājās vēl ciešāk.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;

Pamazām A. Gulbja parādsaistību apmērs ar A. Lembergu saistītajos uzņēmumos pieauga — [[Ventspils dome|Ventspils pilsētas domei]] 1990. gadu vidū parādā bija A. Gulbja vadītais tranzīta uzņēmumu &quot;Ventrans&quot;, un arī 1990. gadu beigās, līdz ar biroja tehnikas tirdzniecības uzņēmuma SIA &quot;Inter-Rīga&quot; kapitāldaļu mantošanu, A. Lembergs ieguva tiesības piedzīt šī uzņēmuma parādsaistības no A. Gulbja.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.diena.lv/raksts/pasaule/krievija/lembergs-gatavs-maksat-valstij-ls-70-000-12673878|title=Lembergs gatavs maksāt valstij Ls 70 000|website=www.diena.lv|access-date=2022-10-06}}&lt;/ref&gt;

==== Azartspēļu industrija ====
Līdz [[2016. gads Latvijā|2016. gadam]], pirms uzņēmums pārdots kazino ķēdei SIA &quot;Olympic Casino Latvia&quot;, A. Gulbim bija 81% kapitāldaļu, bet viņa dēlam [[Ernests Gulbis (tenisists)|Ernestam Gulbim]] — 5% kapitāldaļu [[Kipra|Kiprā]] reģistrētajā ārzonas uzņēmumā ''4SG Limited''. Caur šo ārzonas uzņēmumu A. Gulbim piederēja Latvijas uzņēmums SIA &quot;Garkalns&quot; un tam piederošā SIA &quot;Post-Nevada&quot;, kas Latvijā izveidoja spēļu automātu zāļu ķēdi ar zīmolu &quot;Vulkan&quot;. &quot;Vulkan&quot; ķēde tās pārdošanas brīdī [[2015. gads Latvijā|2015. gadā]] bija attīstījusies līdz pat 20 zālēm ar 432 spēļu automātiem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/bizness/biznesa_vide/inspekcija-par-latvijas-azartspelu-tirgu-turpina-intereseties-jauni-dalibnieki.d?id=41605907|title=Inspekcija: par Latvijas azartspēļu tirgu turpina interesēties jauni dalībnieki|last=BNS|website=delfi.lv|access-date=2022-10-06|date=2011-11-08|language=lv}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lemumi.kp.gov.lv/files/lemumu_pielikumi/EpaErLy32a.pdf|title=Par SIA “OLYMPIC CASINO LATVIA” un SIA “GARKALNS” apvienošanos|last=Konkurences Padome|date=2015}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.db.lv/zinas/vulkan-spelu-zales-mainis-nosaukumu-uz-olympic-casino-latvia-449752|title=Vulkan spēļu zāles mainīs nosaukumu uz Olympic Casino Latvia|website=Dienas Bizness|access-date=2022-10-06|language=lv}}&lt;/ref&gt;

==== Politiskais lobijs ====
1993. gada aprīlī A. Gulbis esot organizējis [[5. Saeima]]s valdības veidošanas sarunas [[Cīrihe|Cīrihē]], un bija ieinteresēts jaunā [[Latvijas Republikas Ministru prezidents|Ministru prezidenta]] amatam virzīt Aivara Lemberga kandidatūru, tomēr Lembergs no piedāvājuma atteicies. Vairākus gadus vēlāk, 2015. gadā, intervijā ar medijiem, A. Lembergs komentēja šādi:&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bizness.lv/sabiedriba/id/28483/miljonars-gulbis-virzijis-lembergu-premjera-amatam|title=Bizness.lv / Sabiedrība / Miljonārs Gulbis virzījis Lembergu premjera amatam|website=www.bizness.lv|access-date=2022-10-06|archive-date=2022-10-06|archive-url=https://web.archive.org/web/20221006011731/https://www.bizness.lv/sabiedriba/id/28483/miljonars-gulbis-virzijis-lembergu-premjera-amatam}}&lt;/ref&gt;

&lt;blockquote&gt;''Tajā laikā Ainārs Gulbis bija Latvijas varenākais cilvēks. Sitot pa savu bikšu kabatu labajā pusē, viņš vienmēr centās atgādināt, ka Latvijas politiķi esot viņa kabatā. Ar šo žestu viņš droši vien lika manīt, ka politiķus nopērk un tādējādi var atrisināt jebkurus jautājumus. Tik tiešām Ainārs Gulbis toreiz mani aģitēja kļūt par premjeru. (...) Taču manī neradās vēlme strādāt Aināra Gulbja vadībā. Tajā laikā Gulbim piederēja daudz naudas, daudz nekaunības, drosmes un izdomas, bet tas viss bija virzīts tikai uz viņa interešu un ambīciju apmierināšanu un viņa kabatu. (...) Tas bija 1993. gada sākums. Tagad uzskatu, ka mans lēmums bija pareizs, jo drīz pēc tam Gulbja bezjēdzīgā mētāšanās ar naudu un visu pirkšana, veidojot parādus, pielika punktu SWH impērijai. 1997.—1998. gadā tā izbeidzās ar pilnīgu fiasko.''&lt;/blockquote&gt;

Tāpat arī tiek apgalvots, ka A. Gulbis bijis [[Politiskā partija|politiskās partijas]] &quot;[[Latvijas Ceļš]]&quot; galvenais sponsors [[5. Saeimas vēlēšanas|5. Saeimas vēlēšanās]] [[1993. gads Latvijā|1993. gada]] jūnijā, kas bija pirmās [[Saeima]]s vēlēšanas kopš [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s [[1991. gads|1991. gadā]]. Pārbaudīt dokumentāri to nav iespējams, jo tajos laikos nebija stingras partiju finansēšanas likumdošanas.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt; 

==== Tiesvedība pret Jāni Zuzānu ====
A. Gulbis bija arī ievērojams mākslas kolekcionārs, bijis daudzu ievērojamu Latvijas mūsdienu mākslinieku un vecmeistaru gleznu īpašnieks, kas tikušas pārdotas citam miljonāram [[Jānis Zuzāns|Jānim Zuzānam]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/193/politics/120039463/miljonaru-cinas-maisini-ar-500-eiro-banknosu-pacinam|title=Miljonāru cīņas. Maisiņi ar 500 eiro banknošu paciņām|website=www.delfi.lv|access-date=2024-09-16|language=lv}}&lt;/ref&gt;

2020. gadā A. Gulbis uzsāka lietu pret Jāni Zuzānu, Latvijā lielākās [[Azartspēles Latvijā|azartspēļu industrijas]] pārstāvošās &quot;[[Alfor grupa]]&quot; īpašnieku un mākslas mecenātu. Lietā strīds bija par to, kādā veidā vairākas gleznas, kas agrāk bijušas A. Gulbja īpašumā (tostarp [[Vilhelms Purvītis|Vilhelma Purvīša]], [[Janis Rozentāls|Jaņa Rozentāla]], [[Jūlijs Feders|Jūlija Federa]] un citu latviešu vecmeistaru darbi), nonākušas pie Zuzāna. Zināms, ka lietā tiek skatīti materiāli par privātiem notikumiem un norēķiniem, tostarp vairākos miljonos eiro mērāmiem maksājumiem skaidrā naudā. No J. Zuzāna puses tiek uzturēta versija, ka tās gleznas viņam esot pārdotas 2016. gadā, taču neatbildot, kad notikuši maksājumi, un vai tie bijuši skaidrā naudā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/gulbis-pret-zuzanu-miljonaru-prava-par-vertigas-gleznu-kolekcijas-ipasumtiesibam.a420972/|title=Gulbis pret Zuzānu: Miljonāru prāva par vērtīgas gleznu kolekcijas īpašumtiesībām|website=www.lsm.lv|access-date=2022-10-06|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Ģimene un privātā dzīve ==
Bija precējies ar aktrisi, aktiera [[Uldis Pūcītis|Ulda Pūcīša]] meitu [[Milena Gulbe|Milenu Gulbi]], viņu dēls ir tenisists [[Ernests Gulbis (tenisists)|Ernests Gulbis]]. Tāpat A. Gulbim ir arī dēls Kristaps Gulbis un meitas Elīna Gulbe un [[Laura Gulbe]] no otrās laulības ar Vinetu Gulbi. 2023. gada nogalē apprecējās trešo reizi ar kādreizējo modeli Unu Gulbi-Kārkliņu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sejas.tvnet.lv/7934561/apprecejusies-septinu-bernu-mamina-una-karklina|title=Apprecējusies septiņu bērnu māmiņa Una Kārkliņa|website=Slavenības|access-date=2024-01-10|date=2024-01-09|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{DEFAULTSORT:Gulbis, Ainārs}}

[[Kategorija:1959. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:2024. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Latvijas uzņēmēji]]
[[Kategorija:Azartspēļu nozares uzņēmēji]]
[[Kategorija:Padomju laika bārmeņi]]</text>
      <sha1>8ogqr0mtvuaako21574uft8c7lmrdne</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Augusts Vilhelms Barklajs de Tolli</title>
    <ns>0</ns>
    <id>529186</id>
    <revision>
      <id>4468441</id>
      <parentid>4175720</parentid>
      <timestamp>2026-05-15T06:02:15Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4468441</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3569" sha1="c5lejv1c3nuofpdednk23grthesp26k" xml:space="preserve">{{personas infokaste
 |         vārds = Augusts Vilhelms Barklajs de Tolli
 |    vārds_orig = ''August Wilhelm Barclay de Tolly''
 |        attēls = Augusts Vilhelms Barklajs de Tolli.jpg
 |    att_izmērs = 
 | att_nosaukums = 
 |    dz_dat_alt = 
 |       dz_gads = 1752
 |    dz_mēnesis = 
 |      dz_diena = 
 |      dz_vieta = 
 |     m_dat_alt = 
 |        m_gads = 1826
 |     m_mēnesis = 
 |       m_diena = 
 |       m_vieta = 
 |  dzīves_vieta = 
 |     pilsonība = 
 |       tautība = 
 |  nodarbošanās = tirgotājs
 |      ienākumi = 
 | darbības_gadi = 
 |       dzimums = V
 |        vecāki = 
 |         brāļi = 
 |         māsas = 
 |  dzīvesbiedrs = 
 |         bērni = 
 |    alma_mater = 
 |      paraksts = 
 | paraksts_plat = 
 |      piezīmes = 
 |   kategorijas = 
 |   citas daļas = 
}}
'''Augusts Vilhelms Barklajs de Tolli''' ({{val|de|August Wilhelm Barclay de Tolly}}, 1752—1826) bija [[vācbaltieši|vācbaltiešu]] tirgotājs, [[Rīgas pašvaldības vadītājs|Rīgas birģermeistars]] (1810).

== Izcelsme ==
Cēlies no Rīgas patriciešu [[Barklaji de Tolli|Barklaju de Tolli dzimtas]]. Viņa tēva dzimta bija atzarojusies no sena [[Skoti|skotu]] klana, tomēr tiešā senču līnija izsekojama līdz tirgotājam Pīteram Barklajam, kas pēc 1621. gada pārcēlās uz [[Rostoka|Rostoku]]. Viņa dēls Johans Stefans Barklajs de Tolli 1664. gadā pārcēlās uz [[Zviedru Vidzeme|Zviedru Vidzemi]] un ieguva Rīgas namnieka tiesības.

Augusta Vilhelma Barklaja de Tolli trīs brālēni kļuva par [[Krievijas Impērija]]s armijas augsta ranga virsniekiem, [[Mihaels Andreass Barklajs de Tolli]] (1761—1818) piedalījās [[Napoleona kari|Napoleona karos]], bija [[Somijas lielhercogiste]]s ģenerālgubernators (1809—1810) un Krievijas Impērijas kara ministrs (1810—1812).

== Dzīvesgājums ==
Dzimis 1752. gada 24. jūlijā Rīgas [[Lielā ģilde|Lielās ģildes]] eltermaņa Johana Vilhelma Barklaja de Tolli un viņa sievas Helēnas Dorotejas, dzimušas Nissenas, ģimenē. Pēc tēva nāves 1763. gadā viņa māte otrreiz apprecējās ar birģermeistaru [[Liborijs Depkins|Liboriju Depkinu]] (1716—1782). Augusts Vilhelms nodarbojās ar kokmateriālu eksportu un kļuva par Rīgas Lielās ģildes eltermani. 1781. gadā apprecējās ar [[Katlakalna draudze]]s mācītāja meitu Annu Kristīni Poortenu.

1792. gada 18. septembrī Augustu Vilhelmu Barklaju de Tolli iecēla [[Svētā Romas impērija|Svētās Romas impērijas]] dižciltīgo kārtā apstiprināja viņa dzimtas ģerboni,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://docplayer.org/13737766-Barclay-de-tolly-wappen-1792.html |title=Barclay de Tolly |access-date={{dat|2022|12|17||bez}} |archive-date={{dat|2022|12|17||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20221217233447/https://docplayer.org/13737766-Barclay-de-tolly-wappen-1792.html }}&lt;/ref&gt; kas apskatāms [[Rīgas Svētā Pētera baznīca|Rīgas Pētera baznīcā]].
1794. gadā viņš kļuva par [[Rīgas vietniecība]]s maģistrāta [[Kolēģijas asesors|asessoru]], 1810. gadā par Rīgas rātskungu un birģermeistaru.

Miris 1826. gada 20. decembrī.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
* [http://mdz10.bib-bvb.de/~db/bsb00001249/images/index.html?id=00001249&amp;nativeno=146 Die Familie Barclay de Tolly]
{{Autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Barklajs de Tolli, Augusts Vilhelms}}
[[Kategorija:1752. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:1826. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Vācbaltieši]]
[[Kategorija:Vidzemes (Rīgas) guberņas cilvēki]]</text>
      <sha1>c5lejv1c3nuofpdednk23grthesp26k</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Agata Kristi (rokgrupa)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>536721</id>
    <revision>
      <id>4468297</id>
      <parentid>4243092</parentid>
      <timestamp>2026-05-14T17:18:56Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4468297</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4078" sha1="p7m9k23n2l62ri79dipoah6b77oqxdi" xml:space="preserve">{{izolēts raksts|date=2023. gada marts}}
{{nosaukums slīprakstā}}
{{Mūzikas izpildītāja infokaste
|Vārds = '''Agata Kristi'''
|Attēls =
|Att_izm = 
|Apraksts =
|Fons = grupa
|Vieta = 
{{USSR}}
{{RUS}}
|Žanrs = [[rokmūzika]]
|Gadi = 1987—2010; 2015
|Izdevējkompānija = ''Sintez Records'', ''Extraphone'', ''Nikitin'', ''Стиль Рекордс'', ''Союз''
|Mlapa =
|Dalībnieki =
|Bij_dalībnieki   = 
* [[Vadims Samoilovs]]
* [[Gļebs Samoilovs]]
* [[Aleksandrs Kozlovs]]
* Pjotrs Majs
* Ļevs Šutiļovs
* Alberts Potapkins
* Andrejs Kotovs
* Dmitrijs Hakimovs
* Konstantīns Bekrevs
* Romans Baraņuks
}}
'''''Agata Kristi''''' ({{val|ru|Агата Кристи|Agata Kristi}}) bija [[Padomju Savienība|PSRS]] un [[Krievija]]s rokgrupa no [[Jekaterinburga]]s, kuru 1985. gadā dibināja Vadims Samoilovs, Aleksandrs Kozlovs un Pjotrs Majs.&lt;ref name=&quot;ЭБП&quot;&gt;[http://agata.rip/pressa/press-etapy.php Этапы большого пути]&lt;/ref&gt; Tās sākotnējais nosaukums — ''VIA RTF UPI'' (''ВИА РТФ УПИ''), 1988. gadā pārdēvēta par ''Agata Kristi''.&lt;ref name=&quot;ЭБП&quot;/&gt; Kļuva par vienu no pazīstamākajām Krievijas rokgrupām 1990. gadu otrajā pusē. Grupas sastāvs vairākkārt mainījies, bet visu laiku tās līderi bija Vadims Samoilovs un viņa jaunākais brālis Gļebs, kurš pievienojās grupai 1988. gada sākumā. Viņi kopā ar taustiņinstrumentālistu Aleksandru Kozlovu ir arī visu grupas dziesmu autori.

Grupa spēlēja dažādu žanru mūziku, ieskaitot [[gotiskais roks|gotisko roku]], [[postpanks|postpanku]], [[alternatīvais roks|alternatīvo roku]], [[psihedēliskais roks|psihedēlisko roku]], [[glemroks|glemroku]], [[ārtroks|ārtroku]] un [[smagais roks|smago roku]].&lt;ref name=&quot;ACT&quot;&gt;Алексеев А.С. Кто есть кто в российской рок-музыке. — Москва: АСТ, 2006. — С. 22—24. — 559 с. — {{ISBN|5-17-025606-X}}.&lt;/ref&gt;

Darbības laikā grupa izdeva 10 studijas albumus, 5 kompilāciju albumus, 2 remiksu albumus, 3 [[EP ieraksts|minialbumus]] un 18 mūzikas klipus. 2009. gadā grupa paziņoja par darbības beigšanu un devās pēdējā koncertturnejā pa Krieviju un tuvākajām kaimiņvalstīm. 2010. gadā grupa izdeva savu pēdējo albumu &quot;Epilogs&quot; un nospēlēja pēdējo koncertu festivālā ''Našestvije''.

Pēc ''Agata Kristi'' darbības izbeigšanas Gļebs Samoilovs kopā ar klaviernieku Konstantīnu Bekrevu un bundzinieku Dmitriju Hakimovu izveidoja grupu ''[[The Matrixx]]''.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|title=Вадим Самойлов готовит подарок к юбилею «Агаты Кристи»|url=http://nsn.fm/music/vadim-samoylov-gotovit-podarok-k-yubileyu-agaty-kristi.html|work=nsn.fm|accessdate=2018-11-08|language=ru|archivedate=2018-11-08|archiveurl=https://web.archive.org/web/20181108224632/http://nsn.fm/music/vadim-samoylov-gotovit-podarok-k-yubileyu-agaty-kristi.html}}&lt;/ref&gt;

== Studijas albumi ==
{| border=&quot;2&quot; cellpadding=&quot;4&quot; cellspacing=&quot;0&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; background: #f9f9f9; border: 1px #aaa solid; border-collapse: collapse; font-size: 95%;&quot;
|'''Izdošanas gads'''
|'''Nosaukums'''
| '''Tulkojums'''
|-
|1988
|Второй фронт
|Otrā fronte
|-
|1989
|Коварство и любовь
|Viltība un mīlestība
|-
|1991
|Декаданс
|Dekadence
|-
|1993
|Позорная звезда
|Kauna zvaigzne
|-
|1995
|Опиум
|Opijs
|-
|1997
|Ураган
|Viesuļvētra
|-
|1998
|Чудеса
|Brīnumi
|-
|2000
|Майн Кайф?
|''Mein'' Kaifs?
|-
|2004
|Триллер. Часть 1
|Trilleris. Pirmā daļa
|-
|2010
|Эпилог
|Epilogs
|}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
* [https://agata.rip/news Oficiālā mājaslapa] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20230322084841/https://agata.rip/news |date={{dat|2023|03|22||bez}} }} {{ru ikona}}

{{mūzika-aizmetnis}}
[[Kategorija:1990. gadu mūzikas grupas]]
[[Kategorija:2000. gadu mūzikas grupas]]
[[Kategorija:2010. gadu mūzikas grupas]]
[[Kategorija:Krievijas rokgrupas]]</text>
      <sha1>p7m9k23n2l62ri79dipoah6b77oqxdi</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Ateisms Kazahstānā</title>
    <ns>0</ns>
    <id>542201</id>
    <revision>
      <id>4468419</id>
      <parentid>4431695</parentid>
      <timestamp>2026-05-15T05:19:08Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4468419</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="13405" sha1="frjtixrz5llafuhb6zy9tf9ic5ry0z9" xml:space="preserve">{{izolēts raksts|date=2023. gada jūnijs}}
'''Ateisms Kazahstānā''' ir [[Kazahstāna]]s pilsoņu kopums, kas atzīst sevi par [[Ateisms|nereliģioziem]]. Saskaņā ar valsts [[Konstitūcija|konstitūciju]] Kazahstāna ir [[laicīga valsts]], kurā [[reliģija]] ir nošķirta no valsts. Dažādu, tai skaitā valstij piederošu, organizāciju veiktie novērtējumi par ateistu skaitu valstī atšķiras gandrīz desmitkārtīgi, tādēļ tie nav pietiekami uzticami. Liela daļa cilvēku vai nu atsakās nosaukt savu attieksmi pret reliģiju, vai reliģiski identificējuši sevi pēc tautības, nepraktizējot reliģiju faktiski.&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://cabar.asia/en/how-the-number-of-believers-changed-in-kazakhstan|title=How the Number of Believers Changed in Kazakhstan|last=|website=CABAR.asia|access-date=2023-05-29|date=2022-11-30|language=en|archive-date=2023-10-03|archive-url=https://web.archive.org/web/20231003022458/https://cabar.asia/en/how-the-number-of-believers-changed-in-kazakhstan}}&lt;/ref&gt; Reliģiskajā dzīvē nepiedalošies cilvēki Kazahstānā ir pārliecinošā vairākumā (59% no ticīgajiem).&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://365info.kz/2019/04/chem-ateisty-kazahstana-otlichayutsya-ot-veruyushhih-issledovanie|title=Чем атеисты Казахстана отличаются от верующих - исследование|website=365info.kz|access-date=2023-05-29|date=2019-04-28|language=ru-KZ}}&lt;/ref&gt;

== Skaits ==

* Saskaņā ar Kazahstānas Stratēģisko pētījumu institūta pētījumu “Sekulārās un reliģiskās vērtības Kazahstānas uztverē”, 2019. gadā neticīgo īpatsvars valstī bija 18,7%.
* Amerikāņu ''[[Gallup]]'' institūta aptaujas liecina, ka Kazahstānas iedzīvotāju reliģiozitātes līmenis (43%) ir zemākais reģionā. Kopumā pasaulē Kazahstāna šajā rādītājā ieņem vietu starp [[Slovēnija|Slovēniju]] un [[Šveice|Šveici]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://news.gallup.com/poll/108625/More-Religious-Countries-Lower-Suicide-Rates.aspx|title=In More Religious Countries, Lower Suicide Rates|last=Inc|first=Gallup|website=Gallup.com|access-date=2023-05-29|date=2008-07-03|language=en}}&lt;/ref&gt;
* Saskaņā ar reliģijas lietu un pilsoniskās sabiedrības ministra Darhana Kaletajeva teikto, 2018. gadā vairāk nekā 14% Kazahstānas iedzīvotāju sevi pozicionē kā ateistus vai [[Agnosticisms|agnostiķus]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://ru.sputnik.kz/20180523/mazhilis-odezhda-religiya-5732905.html|title=Мажилис оставил норму о запрете &quot;деструктивной одежды&quot; в законопроекте о религиях|website=Sputnik Казахстан|access-date=2023-05-29|date=20180523T1312+0600|language=ru}}&lt;/ref&gt;
* 2019. gadā [[Kazahstānas parlaments|parlamenta]] apakšpalātas spīkers Vladimirs Boiko paziņoja, ka neticīgo ir 18,8%. Līdzīgu skaitli minēja Reliģijas lietu pētījumu centra direktore Ainura Abdirasilkizi, piebilstot, ka 10 gadus agrāk šis skaits bijis tikai 6%.&lt;ref name=&quot;:1&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://cabar.asia/en/people-without-religion-number-of-atheists-grows-in-kazakhstan|title=People Without Religion. Number of Atheists Grows in Kazakhstan.|last=|website=CABAR.asia|access-date=2023-05-29|date=2019-08-27|language=en}}&lt;/ref&gt;
* Pretēji tam, pēc oficiālo skaitīšanu datiem, neticīgo skaits 21. gadsimtā svārstījies 2-3% robežās.
* Saskaņā ar 2021. gada tautas skaitīšanu tikai 2,25% iedzīvotāju atzina, ka ir ateisti, kas ir mazāk nekā 2009. gada tautas skaitīšanā. Taču vienlaikus pa 12 gadiem no 0,5% līdz 11% pieauga to cilvēku skaits, kas skaitītājiem atteicās nosaukt savu reliģisko piederību.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt; [[Almati]] un [[Almati apgabals|tās apgabalā]] tādu bija 20%.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;
* ''Pew Research Center'' 2020. gada skaitļi nosauc ateistu skaitu kā 4%.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.pewforum.org/2015/04/02/religious-projection-table/2020/percent/all/|title=Religious Composition by Country, 2010-2050 {{!}} Pew Research Center|website=web.archive.org|access-date=2023-05-29|date=2019-12-21|archive-date=2019-12-21|archive-url=https://web.archive.org/web/20191221014350/https://www.pewforum.org/2015/04/02/religious-projection-table/2020/percent/all/}}&lt;/ref&gt;

== Stāvoklis ==
Kazahstānas plašsaziņas līdzekļi izvairās pieminēt ateisma tēmu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://camonitor.kz/26537-ateisty-v-kazahstane-stanovyatsya-personami-non-grata.html|title=Атеисты в Казахстане становятся персонами нон-грата? {{!}} Новости Центральной Азии на Camonitor.kz|website=web.archive.org|access-date=2023-05-29|date=2018-10-30|archive-date=2018-10-30|archive-url=https://web.archive.org/web/20181030031943/https://camonitor.kz/26537-ateisty-v-kazahstane-stanovyatsya-personami-non-grata.html}}&lt;/ref&gt;

Žurnālists un cilvēktiesību aktīvists Aleksandrs Harlamovs 2013. gadā tika arestēts par starpreliģiju naida izraisīšanu. Viņš tika apsūdzēts par ateisma propagandu savās publikācijās par kristietību un dažādām reliģiskām kustībām, kas aizskārušas ticīgo jūtas. Vēlāk lieta tika izbeigta un 2018. gadā viņš saņēma kompensāciju no valsts par nelikumīgu kriminālvajāšanu.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt; Viņa advokāte izteica viedokli, ka ateisms bijis tikai aresta iegansts un faktiskais iemesls bijušas cilvēktiesību aktivitātes.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://rus.azattyq.org/a/arest-pravozashitnika-alexandra-harlamova/24935112.html|title=Правозащитник обвиняется в пропаганде атеизма, говорит адвокат|work=Радио Азаттык|access-date=2023-05-29|date=2014-03-13|last=Тогузбаев|first=Казис|language=ru}}&lt;/ref&gt;

Parlamenta (Mažilisa) deputāts Žumatajs Alijevs rosinājis mācīt ateismu kopā ar reliģijas studijām.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://tengrinews.kz/kazakhstan_news/deputat-naryadu-religiovedeniem-predlagaet-prepodavat-ateizm-236343/|title=Депутат наряду с религиоведением предлагает преподавать атеизм|last=tengrinews.kz|website=Главные новости Казахстана - Tengrinews.kz|access-date=2023-05-29|date=2013-06-17|language=ru}}&lt;/ref&gt;

No Kazahstānas politiskajām partijām parlamentā pārstāvētā Kazahstānas Komunistiskā Tautas partija nostājas uz ateisma un ateistiskās propagandas pozīcijām. Tās programmā teikts: “Komunisti iestājas par sirdsapziņas brīvības atzīšanu, tiesībām atzīt vai neatzīt jebkuru reliģiju, par baznīcas un mošejas atdalīšanu no valsts un skolu nošķiršanu no baznīcas un mošejas. Tajā pašā laikā komunisti veic plašu ateistisku propagandu, izvairoties no pazemošanas, aizskarot ticīgo jūtas jebkādā formā”.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://knpk.kz/wp/about-2/programny-e-dokumenty/|title=Программф Коммунистической Народной партии Казахстана|website=knpk.kz|access-date=2023-05-29|date=2016-03-21|archive-date=2016-03-21|archive-url=https://web.archive.org/web/20160321175555/http://knpk.kz/wp/about-2/programny-e-dokumenty/}}&lt;/ref&gt;

Pastāvīgas un likumīgas ateistu diskriminācijas Kazahstānā nav, bet dažreiz tā izpaužas nopietnās darbībās:

* Bijuši aicinājumi izslēgt no izglītības programmām [[Evolūcijas teorija|evolūcijas teoriju]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://newtimes.kz/eshche/zhizn/item/10668-zapretit-teoriyu-darvina-v-shkolakh-predlozhili-v-kazakhstane|title=Запретить теорию Дарвина в школах предложили в Казахстане - Последние свежие новости|website=web.archive.org|access-date=2023-05-29|date=2017-02-18|archive-date=2017-02-18|archive-url=https://web.archive.org/web/20170218232936/http://newtimes.kz/eshche/zhizn/item/10668-zapretit-teoriyu-darvina-v-shkolakh-predlozhili-v-kazakhstane}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.kazakhstanzaman.kz/7383/darvinni-sandy-ra-y-n-o-uly-a-kirgi|title=Дарвиннің сандырағын оқулыққа кіргізген кім?|website=web.archive.org|access-date=2023-05-29|date=2017-02-19|archive-date=2017-02-19|archive-url=https://web.archive.org/web/20170219003254/http://www.kazakhstanzaman.kz/7383/darvinni-sandy-ra-y-n-o-uly-a-kirgi}}&lt;/ref&gt;
* Dažkārt notiek cenzūra un tiesas prāvas pret cilvēkiem, kuri publiski pauž ateistisku pasaules uzskatu.

2017. gada vasarā Kazahstānas Republikas Reliģisko lietu un pilsoniskās sabiedrības ministrija ierosināja izmaiņas likumdošanā par apziņas brīvību,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://informburo.kz/mneniya/aleksandr-tonkopryadchenko/pora-zastupitsya-za-ateistov.html|title=Пора заступиться за атеистов|website=informburo.kz|access-date=2023-05-29|language=ru|archive-date=2017-08-16|archive-url=https://web.archive.org/web/20170816233025/https://informburo.kz/mneniya/aleksandr-tonkopryadchenko/pora-zastupitsya-za-ateistov.html}}&lt;/ref&gt; kurā teikts: ''&quot;Īpašu uzmanību plānots pievērst ateistu tiesību aizsardzībai un garīgās izglītības organizēšanas veidu regulēšanai.&quot;'' Tomēr likumprojekts netika pieņemts.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt; Arī 2021. gadā Reliģijas lietu komitejas priekšsēdētājs Nukežanovs ziņoja, ka tā ierosinās grozījumus likumdošanā, lai aizsargātu ateistu tiesības uz neticību.&lt;ref&gt;[https://kz.usembassy.gov/2021-report-on-international-religious-freedom-kazakhstan/ U.S. EMBASSY &amp; CONSULATE IN KAZAKHSTAN. 2021 REPORT ON INTERNATIONAL RELIGIOUS FREEDOM: KAZAKHSTAN]&lt;/ref&gt;

== Oficiālā statistika ==
{| class=&quot;wikitable&quot;
|+Kazahstānas iedzīvotāju reliģiskā piederība&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(2020. gada vērtējums)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.pewforum.org/2015/04/02/religious-projection-table/2020/percent/all/|title=Religious Composition by Country, 2010-2050|website=www.pewforum.org|access-date=2020-10-18|date=2 April 2015|archive-date=2019-12-21|archive-url=https://web.archive.org/web/20191221014350/https://www.pewforum.org/2015/04/02/religious-projection-table/2020/percent/all/}}&lt;/ref&gt;&lt;/small&gt;
!Atbildētāju reliģiskā identifikācija
!Skaits
!Procentos
|-
|[[Islāms Kazahstānā|Islāms]]
| align=&quot;right&quot; |12,870,000
| align=&quot;right&quot; |70.19
|-
|[[Kristietība Kazahstānā|Kristietība]]
| align=&quot;right&quot; |4,130,000
| align=&quot;right&quot; |26.17
|-
|[[Jūdaisms Kazahstānā|Jūdaisms]]
| align=&quot;right&quot; |&lt; 10,000
| align=&quot;right&quot; |0.03
|-
|[[Budisms Kazahstānā|Budisms]]
| align=&quot;right&quot; |60,000
| align=&quot;right&quot; |0.09
|-
|[[Reliģijas Kazahstānā|Citas reliģijas]]
| align=&quot;right&quot; |90,000
| align=&quot;right&quot; |0.19
|-
|[[Ateisms|Neticīgie]]
| align=&quot;right&quot; |720,000
| align=&quot;right&quot; |2.81
|-
|Nav atbildējuši
| align=&quot;right&quot; |&lt; 10,000
| align=&quot;right&quot; |0.51
|-
|'''Kopā'''
| align=&quot;right&quot; |'''17,880,000'''
| align=&quot;right&quot; |'''100.00'''
|}
{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
|+Etnisko grupu reliģiskā piederība&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(2009. gada skaitīšanas dati)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.stat.kz/p_perepis/Documents/010411_%D0%BD%D0%B0%D1%86%20%D1%81%D0%BE%D1%81%D1%82%D0%B0%D0%B2%20%D1%80%D1%83%D1%81.doc |title=Итоги национальной переписи населения 2009 года. Национальный состав, вероисповедание и владения языками в Республике Казахстан |access-date={{dat|2023|05|29||bez}} |archive-date={{dat|2020|04|29||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20200429184818/http://www.stat.kz/p_perepis/Documents/010411_%D0%BD%D0%B0%D1%86%20%D1%81%D0%BE%D1%81%D1%82%D0%B0%D0%B2%20%D1%80%D1%83%D1%81.doc }}&lt;/ref&gt;&lt;/small&gt;
!Tautība
!Islāms
!Kristietība
!Jūdaisms
!Budisms
!Citas reliģijas
!Neticīgie
!Nav atbildēts
!Kopā
|-
|Kazahi
|9928705
|39172
|1929
|749
|1612
|98511
|26085
|'''10096763'''
|-
|Krievi
|54277
|3476748
|1452
|730
|1011
|230935
|28611
|'''3793764'''
|-
|Uzbeki
|452668
|1794
|34
|28
|78
|1673
|722
|''' 456997'''
|-
|Ukraiņi
|3134
|302199
|108
|49
|74
|24329
|3138
|'''333031'''
|-
|Uiguri
|221007
|1142
|34
|33
|63
|1377
|1057
|'''224713'''
|-
|Tatāri
|162496
|20913
|47
|58
|123
|16569
|4023
|'''204229'''
|-
|Vācieši
|2827
|145556
|89
|66
|192
|24905
|4774
|'''178409'''
|-
|Korejieši
|5256
|49543
|211
|11446
|138
|28615
|5176
|'''100385'''
|-
|Turki
|96172
|290
|7
|6
|20
|321
|199
|'''97015'''
|-
|Azerbaidžāņi
|80864
|2139
|16
|16
|24
|1586
|647
|'''85292'''
|-
|Baltkrievi
|526
|59936
|25
|9
|20
|5198
|762
|'''66476'''
|-
|Dungani
|51388
|191
|4
|15
|19
|179
|148
|'''51944'''
|-
|Kurdi
|37667
|203
|11
|6
|9
|285
|144
|'''38325'''
|-
|Tadžiki
|35473
|331
|2
|6
|30
|307
|128
|'''36277'''
|-
|Poļi
|235
|30675
|14
|4
|45
|2486
|598
|'''34057'''
|-
|Čečeni
|29448
|940
|6
|3
|16
|653
|365
|'''31431'''
|-
|Kirgīzi
|22500
|206
|6
|6
|4
|352
|200
|'''23274'''
|-
|Citi
|54533
|82254
|1286
|1433
|210
|13266
|4233
|'''157215'''
|-
|'''Kopā:'''
|'''11239176'''
|'''4214232'''
|'''5281'''
|'''14663'''
|'''3688'''
|'''451547'''
|'''81010'''
|'''16009597'''
|}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

[[Kategorija:Kazahstāna]]
[[Kategorija:Ateisms]]</text>
      <sha1>frjtixrz5llafuhb6zy9tf9ic5ry0z9</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Anatolijs Kucevols</title>
    <ns>0</ns>
    <id>546411</id>
    <revision>
      <id>4468359</id>
      <parentid>4392072</parentid>
      <timestamp>2026-05-14T22:57:32Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4468359</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="9313" sha1="5cxlcscyof9h9ej55xe1v4e9igt6lle" xml:space="preserve">{{izolēts raksts|date=2023. gada jūlijs}}
{{Valsts amatpersonas infokaste
| vārds = Anatolijs Kucevols
| vārds_orģ = ''Анатолій Куцевол''
| attēls = Anatolii Kutsevol.jpg
| att_izm = 
| apraksts = 
| amats = Ukrainas vēstnieks Latvijā
| term_sākums = {{dat|2022|12|23}}
| term_beigas = {{dat|2025|10|08}}
| viceprezidents = 
| vicepremjers = 
| vietnieks = 
| prezidents = [[Volodimirs Zelenskis]]
| premjers = 
| priekštecis = [[Oleksandrs Miščenko]]
| pēctecis = ''Jurijs Zakharčuks'', ''Chargé d’Affaires a.i.'' 
| dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1985|11|26}}
| dzim_vieta = {{vieta|PSRS|Ukrainas PSR|Kijiva|td=Ukraina}}
| dzīves_vieta = 
| mir_dati = 
| mir_vieta = 
| apglabāts = 
| tautība = 
| partija = 
| apvienība = 
| dinastija = 
| profesija = politiķis, diplomāts
| alma_mater = [[Kijivas Universitāte]]&lt;br /&gt;Nacionālā Valsts pārvaldes akadēmija
| apbalvojumi = [[Triju Zvaigžņu ordenis]]
| reliģija = 
| paraksts = 
| paraksts_izm = 
| piezīmes = 

}}

'''Anatolijs Kucevols''' ({{val|uk|Куцевол Анатолій Анатолійович}}, dzimis {{dat|1985|11|26}} [[Kijiva|Kijivā]]) ir Ukrainas politiķis, diplomāts, Ukrainas aizsardzības ministra vietnieks Eiropas integrācijas jautājumos no 2025. gada oktobra, bijis Ukrainas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Latvijas Republikā no 2022. gada decembra līdz 2025. gada oktobrim, bijušais [[Ukrainas valdība|Ukrainas Ministru kabineta]] valsts sekretāra vietnieks.

== Biogrāfija ==
Dzimis [[Kijiva|Kijivā]]. Absolvējis [[Kijivas Universitāte|Tarasa Ševčenko Kijivas Nacionālo universitāti]], kur ieguvis [[Filoloģija|filoloģijas]] [[Maģistrs (grāds)|maģistra grādu]] (2007). Vēlāk ieguvis maģistra grādu ekonomikā (2009) un maģistra grādu valsts pārvaldē (2013) Nacionālajā Valsts pārvaldes akadēmijā. Ieguvis [[Doktors (akadēmiskais grāds)|doktora grādu]] valsts pārvaldē (2021),&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://stu.cn.ua/wp-content/uploads/2021/06/arefkuczevol.doc|title=Автореферат дисертації}}&lt;/ref&gt; runā [[Ukraiņu valoda|ukraiņu]], [[Angļu valoda|angļu]], [[Itāļu valoda|itāļu]] un [[Krievu valoda|krievu valodā]].

== Karjera ==
Profesionālo karjeru sācis Ukrainas Ekonomikas ministrijas Starptautiskās tehniskās palīdzības un sadarbības ar starptautiskajām finanšu organizācijām departamentā.

2011. gadā turpinājis šo darbu Ukrainas prezidenta birojā,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.president.gov.ua/documents/1402012-rp-14496|title=Розпорядження Президента України № 140/2012-рп}}&lt;/ref&gt; kur strādāja pie Ukrainas ārējās ekonomikas jautājumiem, muitas likumdošanas reformām, Ukrainas sadarbību ar starptautiskajām finanšu organizācijām, īpaši ar [[Pasaules Banka]]s grupu, [[Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka|Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banku]], [[Eiropas Investīciju banka|Eiropas Investīciju banku]], kā arī īstenoja starptautisko partnerību par tehnisko palīdzību, īpaši ar [[Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija|Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizāciju]]. Piedalījies jauno Ukrainas darbinieku pārkvalifikācijas programmā Federālā kanclera un Vācijas federālā prezidenta departamentā (2010),&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=Fit for Partnership with Germany {{!}} Анатолій Куцевол – європейська інтеграція – це робочі будні для всіх|url=https://ukraine.managerprogramm.de/Історії-успіху/%d0%b0%d0%bd%d0%b0%d1%82%d0%be%d0%bb%d1%96%d0%b9-%d0%ba%d1%83%d1%86%d0%b5%d0%b2%d0%be%d0%bb-%d1%94%d0%b2%d1%80%d0%be%d0%bf%d0%b5%d0%b9%d1%81%d1%8c%d0%ba%d0%b0-%d1%96%d0%bd%d1%82%d0%b5%d0%b3%d1%80/|accessdate=2023-07-19|first=Managerfortbildungsprogramm des Bundesministeriums für Wirtschaft und|last=Energie(BMWi)}}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt; lai iepazītos ar Eiropas valstu koalīcijas darbu.

A. Kucevols pieder pie Ukrainas Eiropas integrācijas atbalstītājiem un strādāja Ukrainas Ministru kabineta sekretariāta Eiropas integrācijas birojā (2009—2011). Bija atbildīgs par sadarbību ar ES ekonomikas un statistikas jautājumos, tiesiskuma, brīvības un drošības reformās, tehniskajā palīdzībā, sarunās ar Eiropas Komisiju par attīstību, ES un Ukrainas programmas un Asociācijas nolīguma īstenošanu, vispārējiem politiskiem jautājumiem saistībā ar sadarbību starp Ukrainu un ES.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=Анатолій Куцевол - Портал зовнішньої політики України|url=http://fpp.com.ua/experts/anatolij-kutsevol/|website=web.archive.org|date=2020-11-27|accessdate=2023-07-19|archive-date=2020-11-27|archive-url=https://web.archive.org/web/20201127105411/http://fpp.com.ua/experts/anatolij-kutsevol/}}&lt;/ref&gt;

Uzreiz pēc [[Eiromaidans|Pašcieņas revolūcijas]], kļuva par valdības Eiropas un eiroatlantiskās integrācijas koordinācijas biroja direktora vietnieku.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=Євроінтеграційний портал|url=https://eu-ua.kmu.gov.ua/|website=Євроінтеграційний портал|accessdate=2023-07-19|language=uk}}&lt;/ref&gt; Šai laikā Ukrainas integrācija Eiropā kļuva par galveno virzītājspēku reformām Ukrainā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=Європейська та євроатлантична інтеграція – основа зовнішнього вектору України, – політики та експерти - Реанімаційний Пакет Реформ|url=https://rpr.org.ua/news/yevropeys-ka-ta-ievroatlantychna-intehratsiia-osnova-zovnishn-oho-vektoru-ukrainy-polityky-ta-eksperty/|date=2020-11-17|accessdate=2023-07-19|language=uk|archive-date=2023-07-19|archive-url=https://web.archive.org/web/20230719083316/https://rpr.org.ua/news/yevropeys-ka-ta-ievroatlantychna-intehratsiia-osnova-zovnishn-oho-vektoru-ukrainy-polityky-ta-eksperty/}}&lt;/ref&gt; A. Kucevols kā Valdības biroja Stratēģiskās plānošanas departamenta vadītājs bija atbildīgs par Ukrainas Eiropas integrācijas politikas veidošanu, politiskā dialoga ar ES atbalstīšanu, divpusējo asociācijas struktūru atbalstīšanu utt.

Vēlāk A. Kucevols strādāja vairākās nevalstiskajās organizācijās, privātajā sektorā un starptautiskās tehniskās palīdzības projektos. Viņš iestajās par vides ilgtspējības veicināšanu Ukrainas ekonomikā, jo īpaši mazinot lietotu automobiļu radītos vides riskus.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=Як мінімізувати екологічні ризики від “євроблях”|url=https://www.epravda.com.ua/columns/2018/08/7/639385/|website=Економічна правда|accessdate=2023-07-19|language=uk}}&lt;/ref&gt; Savas idejas viņš popularizē emuārā LIGA.net.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=Анатолій Куцевол - Блог / Дневник - ЛІГА.Блоги|url=https://blog.liga.net/user/akutsevol/profile|website=blog.liga.net|accessdate=2023-07-19}}&lt;/ref&gt;

2020. gada 12. oktobrī Ukrainas Ministru kabinets iecēla Anatoliju Kucevolu par Ukrainas Ministru kabineta valsts sekretāra vietnieku.

2022. gada 23. decembrī Ukrainas prezidents [[Volodimirs Zelenskis]] iecēla Anatoliju Kucevolu par Ukrainas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.president.gov.ua/documents/8822022-45417|title=УКАЗ ПРЕЗИДЕНТА УКРАЇНИ №882/2022 Про призначення А.Куцевола Надзвичайним і Повноважним Послом України в Латвійській Республіці}}&lt;/ref&gt; 2025. gada 7. oktobrī ar prezidenta V. Zelenska dekrētu atsaukts no amata ar nākamo dienu, plašāk nepaskaidrojot atsaukšanas iemeslus. &lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=Volodimirs Zelenskis no amata atbrīvo Ukrainas vēstnieku Latvijā|url=https://jauns.lv/raksts/arzemes/676776-volodimirs-zelenskis-no-amata-atbrivo-ukrainas-vestnieku-latvija|website=jauns.lv|accessdate=2025-10-08|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Ģimene ==
Sieva — Marija Kucevola (dzimusi 1989. gadā), divas meitas (Elina (2018) un Diana (2018)). Tēvs — Anatolijs Kucevols (1952—2022). Māte — Nadija Kucevola (dzimusi 1959. gadā).

== Apbalvojumi ==
2. pakāpes ierēdnis.
* Triju Zvaigžņu ordenis (2025),
* Ukrainas Ministru kabineta Goda rakstu (2022), 
* Ukrainas Ministru prezidenta Pateicību (2021), 
* Ukrainas Augstākās Radas priekšsēdētājam (2024), 
* Ukrainas Valsts robeždienesta priekšsēdētājam (2024), 
* Ukrainas Valsts muitas dienesta priekšsēdētājs (2022), 
* Go Global Awards 2022 par vadošo lomu ekonomiskajā diplomātijā no Starptautiskās tirdzniecības padomes. 
* Ukrainas Valsts robeždienesta priekšnieka medaļu &quot;Par palīdzību valsts robežas apsardzībā&quot; (2023) 
* 36. atsevišķās jūras kājnieku brigādes komandiera zīmi &quot;Vienmēr uzticīgs&quot;.

== Atsauces ==
{{Atsauces|2}}

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Kucevols, Anatolijs}}
[[Kategorija:Kijivā dzimušie]]
[[Kategorija:1985. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Ukrainas politiķi]]
[[Kategorija:Diplomāti]]
[[Kategorija:Diplomāti Latvijā]]</text>
      <sha1>5cxlcscyof9h9ej55xe1v4e9igt6lle</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Siliņas Ministru kabinets</title>
    <ns>0</ns>
    <id>550506</id>
    <revision>
      <id>4468356</id>
      <parentid>4468088</parentid>
      <timestamp>2026-05-14T22:32:28Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Hckeins</username>
        <id>55144</id>
      </contributor>
      <comment>/* Ministru kabineta sastāvs */</comment>
      <origin>4468356</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="14913" sha1="mar4vgfi77ggjq0enweo61a65es6uvx" xml:space="preserve">{{Ministru kabineta infokaste
|nosaukums           = Siliņas
|attēls              = Siliņa cabinet formation.jpg
|att_izm             = 200px
|paraksts            = Koalīcijas partneri svinīgi paraksta Ministru kabineta deklarāciju {{Dat|2023|09|15|L|bez}}
|sākums              = {{dat|2023|09|15|N|bez}}
|beigas              = ''pašlaik''
|ministru prezidents = [[Evika Siliņa]]
|pr biedri           = — 
|frakcijas           = 
* [[Jaunā Vienotība]] (8)
* [[Zaļo un Zemnieku savienība]] (4)
* [[Progresīvie]] (3)
|pirms               = [[Kariņa 2. Ministru kabinets|Kariņa 2.]]
|pēc                 = pašlaik
}}
'''[[Evika Siliņa|Evikas Siliņas]]''' vadībā '''[[Latvijas Republikas Ministru kabinets]]''' darbojas no {{Dat|2023|09|15|Ģ|bez}}, Valsts prezidentam [[Edgars Rinkēvičs|Edgaram Rinkēvičam]] nominējot E. Siliņu Ministru prezidentes amatam un [[14. Saeima|14. Saeimai]] apstiprinot valdību. Šis ir Latvijas Republikas 42. Ministru kabinets, kas tiek dēvēts arī par '''Evikas Siliņas valdību'''. Šajā valdībā strādā 14 ministri,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/193/politics/55944016/saeima-apstiprina-42-ministru-kabinetu-ar-silinu-prieksgala|title=Saeima apstiprina 42. Ministru kabinetu ar Siliņu priekšgalā |publisher=[[Delfi (portāls)|delfi.lv]]|website=[[Delfi (portāls)|delfi.lv]]|access-date={{dat|2023|09|15||bez}}|date={{dat|2023|09|15||bez}}}}&lt;/ref&gt; un to veido trīs politiskie spēki: &quot;[[Jaunā Vienotība]]&quot; (ko pārstāv Ministru prezidente un 8 ministri), [[Zaļo un Zemnieku savienība]] (4 ministri) un &quot;[[Progresīvie]]&quot; (3 ministri).

2025. gada 21. februārī Evika Siliņa lūdza atkāpties izglītības ministri [[Anda Čakša|Andu Čakšu]] (&quot;Jaunā Vienotība&quot;), satiksmes ministru [[Kaspars Briškens|Kasparu Briškenu]] (&quot;Progresīvie&quot;) un labklājības ministru [[Uldis Augulis|Uldi Auguli]] (Zaļo un Zemnieku savienība).&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/21.02.2025-premjere-ludz-atkapties-ministrus-briskenu-caksu-un-auguli.a588791/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-bottom&amp;utm_campaign=article Premjere lūdz atkāpties ministrus Briškenu, Čakšu un Auguli] lsm.lv 2025. gada 21. februārī&lt;/ref&gt; 2026. gada 10. maijā, pēc dronu incidenta [[Rēzekne|Rēzeknē]] no amata atkāpās aizsardzības ministrs [[Andris Sprūds]].&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/10.05.2026-aizsardzibas-ministrs-spruds-atkapjas-no-amata.a646266/ Aizsardzības ministrs Sprūds atkāpjas no amata] lsm.lv 2026. gada 10. maijā&lt;/ref&gt; 13. maijā pēc sarunām ar valdības vadītāju Eviku Siliņu, &quot;Progresīvie&quot; paziņoja par to, ka partija vairs neatbalstīs Siliņas ministru kabinetu.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/13.05.2026-droni-nogaz-valdibu-progresivie-vairs-neatbalsta-premjeri-opozicija-vac-parakstus-demisijas-pieprasijumam.a646993/ Droni nogāž valdību: «Progresīvie» vairs neatbalsta premjeri, opozīcija vāc parakstus demisijas pieprasījumam] lsm.lv 2026. gada 13. maijā&lt;/ref&gt; 14. maijā [[Evika Siliņa]] paziņoja par demisiju.&lt;ref&gt;[https://www.delfi.lv/193/politics/120118239/silina-atkapjas-no-amata Siliņa atkāpjas no amata; atstādina Krauzi] delfi.lv 2026. gada 14. maijā&lt;/ref&gt; Tai pašā dienā tika aizturēts zemkopības ministrs [[Armands Krauze]] un Siliņa viņu atstādināja no amata.&lt;ref&gt;[https://www.delfi.lv/193/politics/120118317/aizturets-zemkopibas-ministrs-krauze Aizturēts zemkopības ministrs Krauze un valsts galvenais ierēdnis (plkst. 11.15)] delfi.lv 2026. gada 14. maijā&lt;/ref&gt;

== Koalīcijas sastāvs ==
{| class=&quot;wikitable&quot;
|-
! colspan=2 | Partija/partiju apvienība
! Laika posms
|-
| bgcolor=&quot;#64C049&quot; |
| [[Jaunā Vienotība]]
| {{Dat|2023|9|15|N|bez}} — ''pašlaik''
|-
| bgcolor=&quot;#258B4C&quot; |
| [[Zaļo un Zemnieku savienība]]
| {{Dat|2023|9|15|N|bez}} — ''pašlaik''
|-
| bgcolor=&quot;#E64632&quot; |
| [[Progresīvie]]
| {{Dat|2023|9|15|N|bez}} — ''pašlaik''
|}

== Partiju sadalījums ==
{|
! Partija
! Termiņa sākumā
! Pašlaik
|-
|
* [[Jaunā Vienotība]]
| &lt;div style=&quot;border: 1px solid #aaa; background: #64C049; padding-right: 3px; text-align: right; font-size: 95%; font-weight: bold; color:white; width: 240px;&quot;&gt;8&lt;/div&gt;
| &lt;div style=&quot;border: 1px solid #aaa; background: #64C049; padding-right: 3px; text-align: right; font-size: 95%; font-weight: bold; color:white; width: 240px;&quot;&gt;9&lt;/div&gt;
|-
|
* [[Zaļo un Zemnieku savienība]]
| &lt;div style=&quot;border: 1px solid #aaa; background: #258B4C; padding-right: 3px; text-align: right; font-size: 95%; font-weight: bold; color:white; width: 120px;&quot;&gt;4&lt;/div&gt;
| &lt;div style=&quot;border: 1px solid #aaa; background: #258B4C; padding-right: 3px; text-align: right; font-size: 95%; font-weight: bold; color:white; width: 120px;&quot;&gt;4&lt;/div&gt;
|-
|
* [[Progresīvie]]
| &lt;div style=&quot;border: 1px solid #aaa; background: #E64632; padding-right: 3px; text-align: right; font-size: 95%; font-weight: bold; color:white; width: 90px;&quot;&gt;3&lt;/div&gt;
| &lt;div style=&quot;border: 1px solid #aaa; background: #E64632; padding-right: 3px; text-align: right; font-size: 95%; font-weight: bold; color:white; width: 90px;&quot;&gt;2&lt;/div&gt;
|}

== Ministru kabineta sastāvs ==
{{colbegin|2}}
{{legend| #64C049 | [[Jaunā Vienotība]] |border=1px solid #AAAAAA}}
{{legend| #258B4C | [[Zaļo un Zemnieku savienība]] |border=1px solid #AAAAAA}}
{{legend| #E64632| [[Progresīvie]] |border=1px solid #AAAAAA}}
{{legend| #DDDDDD | ''bez partijas'' |border=1px solid #AAAAAA}}
{{colend}}

{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
! width=&quot;1&quot; | Portrets
! width=&quot;120&quot; | Vārds, uzvārds
! width=&quot;250&quot; | Pilnvaru termiņš
! colspan=&quot;2&quot; | Partija/partiju apvienība
! width=&quot;80&quot; | Piezīmes
|-
! colspan=&quot;6&quot; | [[Latvijas Republikas Ministru prezidents|Ministru prezidente]]
|-
| [[Attēls:Jaunievēlētās Ministru prezidentes Evikas Siliņas preses konference (cropped).jpg|80px]]
| '''[[Evika Siliņa]]'''
| {{dat|2023|9|15|N}} — ''pašlaik''
| width=&quot;1&quot; bgcolor=&quot;#64C049&quot; |
| width=&quot;170&quot; | [[Jaunā Vienotība]]
|
|-
! colspan=&quot;6&quot; | [[Latvijas Republikas aizsardzības ministrs|Aizsardzības ministrs]]
|-
| [[Attēls:Daiga Mieriņa tiekas ar Aizsardzības ministru (cropped).jpg|106x106px]]
| '''[[Andris Sprūds]]'''
| {{dat|2023|9|15|N}} — [[2026. gads|2026]]. gada [[10. maijs]]
| bgcolor=#E64632 |
| [[Progresīvie]]
|-
| [[Attēls:Jaunievēlētās Ministru prezidentes Evikas Siliņas preses konference (cropped).jpg|80px]]
| ''[[Evika Siliņa]]''
| ''{{dat|2026|5|11|N}}'' — ''pašlaik''
| width=&quot;1&quot; bgcolor=&quot;#64C049&quot; |
| [[Jaunā Vienotība]]
| ''pienākumu izpildītāja''
|-
! colspan=&quot;6&quot; | [[Latvijas Republikas ārlietu ministrs|Ārlietu ministre]]
|-
| [[Attēls:Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas Latvijas delegācija piedalās rudens sesijā Strasbūrā (cropped).jpg|106x106px]]
| '''[[Arturs Krišjānis Kariņš]]'''
| {{dat|2023|9|15|N}} — {{dat|2024|4|10|N}}
| width=&quot;1&quot; bgcolor=&quot;#64C049&quot; | 
| rowspan=&quot;2&quot; |[[Jaunā Vienotība]]
|-
| [[Attēls:Jaunievēlētās Ministru prezidentes Evikas Siliņas preses konference (cropped).jpg|80px]]
| ''[[Evika Siliņa]]''
| ''{{dat|2024|4|11|N}} — {{dat|2024|4|19|N}}''
| width=&quot;1&quot; bgcolor=&quot;#64C049&quot; |
| ''pienākumu izpildītāja''
|-
| rowspan=&quot;2&quot; |[[Attēls:Saeimas 19.aprīļa sēde (cropped).jpg|106x106px]]
| rowspan=&quot;2&quot; |'''[[Baiba Braže]]'''
| {{dat|2024|4|19|N}} — {{dat|2024|6|04|N}}
| bgcolor=&quot;#DDDDDD&quot; |
| ''bez partijas'' &lt;br /&gt;&lt;small&gt;([[Jaunā Vienotība|JV]] virzīta)&lt;/small&gt;
| rowspan=&quot;2&quot; |Amata pildīšanas laikā pievienojās partijai
|-
|{{dat|2024|6|04|N}} — ''pašlaik''
| bgcolor=&quot;#64C049&quot; | 
|[[Jaunā Vienotība]]
|-
! colspan=&quot;6&quot; | [[Latvijas Republikas ekonomikas ministrs|Ekonomikas ministrs]]
|-
| [[Attēls:14.Saeimas deputātu svinīgais solījums. Viktors Valainis (cropped).jpg|106x106px]]
| '''[[Viktors Valainis]]'''
| {{dat|2023|9|15|N}} — ''pašlaik''
| bgcolor=&quot;#258B4C&quot; |
| [[Zaļo un Zemnieku savienība]]
|
|-
! colspan=&quot;6&quot; | [[Latvijas Republikas finanšu ministrs|Finanšu ministrs]]
|-
| [[Attēls:Forums “Izglītības sistēmas mijiedarbība vidējās un augstākās izglītības posmā” (cropped).jpg|106x106px]]
| '''[[Arvils Ašeradens]]'''
| {{dat|2023|9|15|N}} — ''pašlaik''
| bgcolor=&quot;#64C049&quot; |
| [[Jaunā Vienotība]]
|
|-
! colspan=&quot;6&quot; | [[Latvijas Republikas iekšlietu ministrs|Iekšlietu ministrs]]
|-
| [[Attēls:Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēde (cropped).jpg|106x106px]]
| '''[[Rihards Kozlovskis]]'''
| {{dat|2023|9|15|N}} — ''pašlaik''
| bgcolor=&quot;#64C049&quot; |
| [[Jaunā Vienotība]]
|
|-
! colspan=&quot;6&quot; | [[Latvijas Republikas izglītības un zinātnes ministrs|Izglītības un zinātnes ministre]]
|-
| [[Attēls:Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas, Ilgtspējīgas attīstības komisijas un Sociālo un darba lietu komisijas kopsēde (cropped).jpg|106x106px]]
| '''[[Anda Čakša]]'''
| {{dat|2023|9|15|N}} — {{dat|2025|2|26|N}}
| bgcolor=&quot;#64C049&quot; |
| rowspan=&quot;3&quot; |[[Jaunā Vienotība]]
|
|-
| [[Attēls:Forums “Izglītības sistēmas mijiedarbība vidējās un augstākās izglītības posmā” (cropped).jpg|106x106px]]
| ''[[Arvils Ašeradens]]''
| ''{{dat|2025|2|26|N}}'' — ''{{dat||3|6|N}}''
| bgcolor=&quot;#64C049&quot; |
| ''pienākumu izpildītājs''
|-
| [[Attēls:Dace Melbārde, Saeimas 6.marta sēde.jpg|106x106px]]
| '''[[Dace Melbārde]]'''
| {{dat|2025|3|6|N}} — ''pašlaik''
| bgcolor=&quot;#64C049&quot; |
| 
|-
! colspan=&quot;6&quot; | [[Latvijas Republikas klimata un enerģētikas ministrs|Klimata un enerģētikas ministrs]]
|-
| [[Attēls:Kaspars Melnis 2022 (cropped).jpg|80px]]
| '''[[Kaspars Melnis]]'''
| {{dat|2023|9|15|N}} — ''pašlaik''
| bgcolor=&quot;#258B4C&quot; |
| [[Zaļo un Zemnieku savienība]]
|
|-
! colspan=&quot;6&quot; | [[Latvijas Republikas kultūras ministrs|Kultūras ministre]]
|-
| [[Attēls:Sadarbības līguma un Deklarācijas par Evikas Siliņas vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību svinīgā parakstīšana (cropped 2).jpg|106x106px]]
| '''[[Agnese Logina]]'''
| {{dat|2023|9|15|N}} — {{dat|2024|6|17|N}}
| bgcolor=#E64632 |
| [[Progresīvie]]
|
|-
| [[Attēls:Jaunievēlētās Ministru prezidentes Evikas Siliņas preses konference (cropped).jpg|80px]]
| ''[[Evika Siliņa]]''
| ''{{dat|2024|6|18|N}}'' — ''{{dat|2024|6|20|N}}'' 
| width=&quot;1&quot; bgcolor=&quot;#64C049&quot; |
| [[Jaunā Vienotība]]
| ''pienākumu izpildītāja''
|-
| [[Attēls:Saeimas 20.jūnija sēde (cropped).jpg|106x106px]]
| '''[[Agnese Lāce]]'''
| {{dat|2024|6|20|N}} — ''pašlaik''
| bgcolor=#E64632 |
| [[Progresīvie]]
| 
|-
! align=&quot;center&quot; colspan=&quot;6&quot; | [[Latvijas Republikas labklājības ministrs|Labklājības ministrs]]
|-
| [[Attēls:Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēde (cropped).jpg|106x106px]]
| '''[[Uldis Augulis]]'''
| {{dat|2023|9|15|N}} — {{dat|2025|2|26|N}}
| bgcolor=&quot;#258B4C&quot; |
| rowspan=&quot;3&quot; |[[Zaļo un Zemnieku savienība]]
|
|-
| [[Attēls:14.Saeimas deputātu svinīgais solījums. Viktors Valainis (cropped).jpg|106x106px]]
| ''[[Viktors Valainis]]''
| ''{{dat|2025|2|26|N}}'' — ''{{dat||3|6|N}}''
| bgcolor=&quot;#258B4C&quot; |
| ''pienākumu izpildītājs''
|-
| [[Attēls:Reinis Uzulnieks, Saeimas 6.marta sēde.jpg|106x106px]]
| '''[[Reinis Uzulnieks]]'''
| {{dat|2025|3|6|N}} — ''pašlaik''
| bgcolor=&quot;#258B4C&quot; |
| 
|-
! align=&quot;center&quot; colspan=&quot;6&quot; | [[Latvijas Republikas satiksmes ministrs|Satiksmes ministrs]]
|-
| [[Attēls:14.Saeimas deputātu svinīgais solījums. Kaspars Briškens (cropped).jpg|106x106px]]
| '''[[Kaspars Briškens]]'''
| {{dat|2023|9|15|N}} — {{dat|2025|2|26|N}}
| bgcolor=#E64632 |
| rowspan=&quot;3&quot; |[[Progresīvie]]
|
|-
| [[Attēls:Saeimas 20.jūnija sēde (cropped).jpg|106x106px]]
| ''[[Agnese Lāce]]''
| ''{{dat|2025|2|26|N}}'' — ''{{dat||3|6|N}}''
| bgcolor=#E64632 |
| ''pienākumu izpildītāja''
|-
| [[Attēls:Atis Švinka (Atis Svinka) in 2024 (cropped).jpg|80px]]
| '''[[Atis Švinka]]'''
| {{dat|2025|3|6|N}} — ''pašlaik''
| bgcolor=#E64632 |
|
|-
! align=&quot;center&quot; colspan=&quot;6&quot; | [[Latvijas Republikas tieslietu ministrs|Tieslietu ministre]]
|-
| [[Attēls:Eiropas lietu komisijas sēde. Inese Lībiņa-Egnere (cropped).jpg|106x106px]]
| '''[[Inese Lībiņa-Egnere]]'''
| {{dat|2023|9|15|N}} — ''pašlaik''
| bgcolor=&quot;#64C049&quot; |
| [[Jaunā Vienotība]]
|
|-
! align=&quot;center&quot; colspan=&quot;6&quot; | [[Latvijas Republikas veselības ministrs|Veselības ministrs]]
|-
| [[Attēls:Ziemassvētku radošā darbnīca pie Saeimas nama (cropped).jpg|106x106px]]
| '''[[Hosams Abu Meri]]'''
| {{dat|2023|9|15|N}} — ''pašlaik''
| bgcolor=&quot;#64C049&quot; |
| [[Jaunā Vienotība]]
|
|-
! align=&quot;center&quot; colspan=&quot;6&quot; | [[Latvijas Republikas viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrs|Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrs]]
|-
| [[Attēls:Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēde. Inga Bērziņa (cropped).jpg|107x107px]]
| '''[[Inga Bērziņa]]'''
| {{dat|2023|9|15|N}} — {{dat|2025|6|15|N}}
| bgcolor=&quot;#64C049&quot; |
| rowspan=&quot;3&quot; |[[Jaunā Vienotība]]
| Līdz 2024. gada 1. jūlijam amats saucās — &quot;[[Latvijas Republikas vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru uzskaitījums|Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs]]&quot;
|-
| [[Attēls:Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēde (cropped).jpg|106x106px]]
| ''[[Rihards Kozlovskis]]''
| ''{{dat|2025|6|16|N}}'' — ''{{dat||6|19|N}}''
| bgcolor=&quot;#64C049&quot; |
| ''pienākumu izpildītājs''
|-
| [[Attēls:Jaunais viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrs, Raimonds Čudars (cropped).jpg|107x107px]]
| '''[[Raimonds Čudars]]'''
| {{dat|2025|6|19|N}} — ''pašlaik''
| bgcolor=&quot;#64C049&quot; |
| 
|-
! align=&quot;center&quot; colspan=&quot;6&quot; | [[Latvijas Republikas zemkopības ministrs|Zemkopības ministrs]]
|-
| [[Attēls:Saeimas deputāti tiekas ar Ķīnas Tautas Republikas Nacionālā tautas kongresa pastāvīgās komitejas locekli (cropped 2).jpg|106x106px]]
| '''[[Armands Krauze]]'''
| {{dat|2023|9|15|N}} — {{dat|2026|5|14|N}}
| bgcolor=&quot;#258B4C&quot; |
| rowspan=&quot;2&quot; |[[Zaļo un Zemnieku savienība]]
|-
| [[Attēls:14.Saeimas deputātu svinīgais solījums. Viktors Valainis (cropped).jpg|106x106px]]
| ''[[Viktors Valainis]]''
| ''{{dat|2026|5|14|N}}'' — ''pašlaik''
| width=&quot;1&quot; bgcolor=&quot;#64C049&quot; |
| ''pienākumu izpildītājs''
|-
|}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [http://www.mk.gov.lv Latvijas Republikas Ministru kabineta oficiālā mājas lapa]
* {{Twitter|Brivibas36}}

{{kastes sākums}}
{{Amatu secība
 | virsraksts = [[Latvijas Republikas Ministru kabinets|Latvijas Republikas valdība]]
 | periods    = {{Dat|2023|09|15|N|bez}} — ''pašlaik''
 | pirms      = [[Kariņa 2. Ministru kabinets]]
 | pēc        = —
}}
{{kastes beigas}}

{{Siliņas Ministru kabinets}}
{{LR ministru kabineti}}
{{Eiropas valstu valdības}}

[[Kategorija:Latvijas Republikas Ministru kabineti]]
[[Kategorija:Pašreizējie Ministru kabineta locekļi| ]]</text>
      <sha1>mar4vgfi77ggjq0enweo61a65es6uvx</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4468357</id>
      <parentid>4468356</parentid>
      <timestamp>2026-05-14T22:34:03Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Hckeins</username>
        <id>55144</id>
      </contributor>
      <comment>/* Ministru kabineta sastāvs */</comment>
      <origin>4468357</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="14903" sha1="36sahquk5jte1reqyqrdm5s4c8z59ap" xml:space="preserve">{{Ministru kabineta infokaste
|nosaukums           = Siliņas
|attēls              = Siliņa cabinet formation.jpg
|att_izm             = 200px
|paraksts            = Koalīcijas partneri svinīgi paraksta Ministru kabineta deklarāciju {{Dat|2023|09|15|L|bez}}
|sākums              = {{dat|2023|09|15|N|bez}}
|beigas              = ''pašlaik''
|ministru prezidents = [[Evika Siliņa]]
|pr biedri           = — 
|frakcijas           = 
* [[Jaunā Vienotība]] (8)
* [[Zaļo un Zemnieku savienība]] (4)
* [[Progresīvie]] (3)
|pirms               = [[Kariņa 2. Ministru kabinets|Kariņa 2.]]
|pēc                 = pašlaik
}}
'''[[Evika Siliņa|Evikas Siliņas]]''' vadībā '''[[Latvijas Republikas Ministru kabinets]]''' darbojas no {{Dat|2023|09|15|Ģ|bez}}, Valsts prezidentam [[Edgars Rinkēvičs|Edgaram Rinkēvičam]] nominējot E. Siliņu Ministru prezidentes amatam un [[14. Saeima|14. Saeimai]] apstiprinot valdību. Šis ir Latvijas Republikas 42. Ministru kabinets, kas tiek dēvēts arī par '''Evikas Siliņas valdību'''. Šajā valdībā strādā 14 ministri,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/193/politics/55944016/saeima-apstiprina-42-ministru-kabinetu-ar-silinu-prieksgala|title=Saeima apstiprina 42. Ministru kabinetu ar Siliņu priekšgalā |publisher=[[Delfi (portāls)|delfi.lv]]|website=[[Delfi (portāls)|delfi.lv]]|access-date={{dat|2023|09|15||bez}}|date={{dat|2023|09|15||bez}}}}&lt;/ref&gt; un to veido trīs politiskie spēki: &quot;[[Jaunā Vienotība]]&quot; (ko pārstāv Ministru prezidente un 8 ministri), [[Zaļo un Zemnieku savienība]] (4 ministri) un &quot;[[Progresīvie]]&quot; (3 ministri).

2025. gada 21. februārī Evika Siliņa lūdza atkāpties izglītības ministri [[Anda Čakša|Andu Čakšu]] (&quot;Jaunā Vienotība&quot;), satiksmes ministru [[Kaspars Briškens|Kasparu Briškenu]] (&quot;Progresīvie&quot;) un labklājības ministru [[Uldis Augulis|Uldi Auguli]] (Zaļo un Zemnieku savienība).&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/21.02.2025-premjere-ludz-atkapties-ministrus-briskenu-caksu-un-auguli.a588791/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-bottom&amp;utm_campaign=article Premjere lūdz atkāpties ministrus Briškenu, Čakšu un Auguli] lsm.lv 2025. gada 21. februārī&lt;/ref&gt; 2026. gada 10. maijā, pēc dronu incidenta [[Rēzekne|Rēzeknē]] no amata atkāpās aizsardzības ministrs [[Andris Sprūds]].&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/10.05.2026-aizsardzibas-ministrs-spruds-atkapjas-no-amata.a646266/ Aizsardzības ministrs Sprūds atkāpjas no amata] lsm.lv 2026. gada 10. maijā&lt;/ref&gt; 13. maijā pēc sarunām ar valdības vadītāju Eviku Siliņu, &quot;Progresīvie&quot; paziņoja par to, ka partija vairs neatbalstīs Siliņas ministru kabinetu.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/13.05.2026-droni-nogaz-valdibu-progresivie-vairs-neatbalsta-premjeri-opozicija-vac-parakstus-demisijas-pieprasijumam.a646993/ Droni nogāž valdību: «Progresīvie» vairs neatbalsta premjeri, opozīcija vāc parakstus demisijas pieprasījumam] lsm.lv 2026. gada 13. maijā&lt;/ref&gt; 14. maijā [[Evika Siliņa]] paziņoja par demisiju.&lt;ref&gt;[https://www.delfi.lv/193/politics/120118239/silina-atkapjas-no-amata Siliņa atkāpjas no amata; atstādina Krauzi] delfi.lv 2026. gada 14. maijā&lt;/ref&gt; Tai pašā dienā tika aizturēts zemkopības ministrs [[Armands Krauze]] un Siliņa viņu atstādināja no amata.&lt;ref&gt;[https://www.delfi.lv/193/politics/120118317/aizturets-zemkopibas-ministrs-krauze Aizturēts zemkopības ministrs Krauze un valsts galvenais ierēdnis (plkst. 11.15)] delfi.lv 2026. gada 14. maijā&lt;/ref&gt;

== Koalīcijas sastāvs ==
{| class=&quot;wikitable&quot;
|-
! colspan=2 | Partija/partiju apvienība
! Laika posms
|-
| bgcolor=&quot;#64C049&quot; |
| [[Jaunā Vienotība]]
| {{Dat|2023|9|15|N|bez}} — ''pašlaik''
|-
| bgcolor=&quot;#258B4C&quot; |
| [[Zaļo un Zemnieku savienība]]
| {{Dat|2023|9|15|N|bez}} — ''pašlaik''
|-
| bgcolor=&quot;#E64632&quot; |
| [[Progresīvie]]
| {{Dat|2023|9|15|N|bez}} — ''pašlaik''
|}

== Partiju sadalījums ==
{|
! Partija
! Termiņa sākumā
! Pašlaik
|-
|
* [[Jaunā Vienotība]]
| &lt;div style=&quot;border: 1px solid #aaa; background: #64C049; padding-right: 3px; text-align: right; font-size: 95%; font-weight: bold; color:white; width: 240px;&quot;&gt;8&lt;/div&gt;
| &lt;div style=&quot;border: 1px solid #aaa; background: #64C049; padding-right: 3px; text-align: right; font-size: 95%; font-weight: bold; color:white; width: 240px;&quot;&gt;9&lt;/div&gt;
|-
|
* [[Zaļo un Zemnieku savienība]]
| &lt;div style=&quot;border: 1px solid #aaa; background: #258B4C; padding-right: 3px; text-align: right; font-size: 95%; font-weight: bold; color:white; width: 120px;&quot;&gt;4&lt;/div&gt;
| &lt;div style=&quot;border: 1px solid #aaa; background: #258B4C; padding-right: 3px; text-align: right; font-size: 95%; font-weight: bold; color:white; width: 120px;&quot;&gt;4&lt;/div&gt;
|-
|
* [[Progresīvie]]
| &lt;div style=&quot;border: 1px solid #aaa; background: #E64632; padding-right: 3px; text-align: right; font-size: 95%; font-weight: bold; color:white; width: 90px;&quot;&gt;3&lt;/div&gt;
| &lt;div style=&quot;border: 1px solid #aaa; background: #E64632; padding-right: 3px; text-align: right; font-size: 95%; font-weight: bold; color:white; width: 90px;&quot;&gt;2&lt;/div&gt;
|}

== Ministru kabineta sastāvs ==
{{colbegin|2}}
{{legend| #64C049 | [[Jaunā Vienotība]] |border=1px solid #AAAAAA}}
{{legend| #258B4C | [[Zaļo un Zemnieku savienība]] |border=1px solid #AAAAAA}}
{{legend| #E64632| [[Progresīvie]] |border=1px solid #AAAAAA}}
{{legend| #DDDDDD | ''bez partijas'' |border=1px solid #AAAAAA}}
{{colend}}

{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
! width=&quot;1&quot; | Portrets
! width=&quot;120&quot; | Vārds, uzvārds
! width=&quot;250&quot; | Pilnvaru termiņš
! colspan=&quot;2&quot; | Partija/partiju apvienība
! width=&quot;80&quot; | Piezīmes
|-
! colspan=&quot;6&quot; | [[Latvijas Republikas Ministru prezidents|Ministru prezidente]]
|-
| [[Attēls:Jaunievēlētās Ministru prezidentes Evikas Siliņas preses konference (cropped).jpg|80px]]
| '''[[Evika Siliņa]]'''
| {{dat|2023|9|15|N}} — ''pašlaik''
| width=&quot;1&quot; bgcolor=&quot;#64C049&quot; |
| width=&quot;170&quot; | [[Jaunā Vienotība]]
|
|-
! colspan=&quot;6&quot; | [[Latvijas Republikas aizsardzības ministrs|Aizsardzības ministrs]]
|-
| [[Attēls:Daiga Mieriņa tiekas ar Aizsardzības ministru (cropped).jpg|106x106px]]
| '''[[Andris Sprūds]]'''
| {{dat|2023|9|15|N}} — [[2026. gads|2026]]. gada [[10. maijs]]
| bgcolor=#E64632 |
| [[Progresīvie]]
|-
| [[Attēls:Jaunievēlētās Ministru prezidentes Evikas Siliņas preses konference (cropped).jpg|80px]]
| ''[[Evika Siliņa]]''
| ''{{dat|2026|5|11|N}}'' — ''pašlaik''
| width=&quot;1&quot; bgcolor=&quot;#64C049&quot; |
| [[Jaunā Vienotība]]
| ''pienākumu izpildītāja''
|-
! colspan=&quot;6&quot; | [[Latvijas Republikas ārlietu ministrs|Ārlietu ministre]]
|-
| [[Attēls:Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas Latvijas delegācija piedalās rudens sesijā Strasbūrā (cropped).jpg|106x106px]]
| '''[[Arturs Krišjānis Kariņš]]'''
| {{dat|2023|9|15|N}} — {{dat|2024|4|10|N}}
| width=&quot;1&quot; bgcolor=&quot;#64C049&quot; | 
| rowspan=&quot;2&quot; |[[Jaunā Vienotība]]
|-
| [[Attēls:Jaunievēlētās Ministru prezidentes Evikas Siliņas preses konference (cropped).jpg|80px]]
| ''[[Evika Siliņa]]''
| ''{{dat|2024|4|11|N}} — {{dat|2024|4|19|N}}''
| width=&quot;1&quot; bgcolor=&quot;#64C049&quot; |
| ''pienākumu izpildītāja''
|-
| rowspan=&quot;2&quot; |[[Attēls:Saeimas 19.aprīļa sēde (cropped).jpg|106x106px]]
| rowspan=&quot;2&quot; |'''[[Baiba Braže]]'''
| {{dat|2024|4|19|N}} — {{dat|2024|6|04|N}}
| bgcolor=&quot;#DDDDDD&quot; |
| ''bez partijas'' &lt;br /&gt;&lt;small&gt;([[Jaunā Vienotība|JV]] virzīta)&lt;/small&gt;
| rowspan=&quot;2&quot; |Amata pildīšanas laikā pievienojās partijai
|-
|{{dat|2024|6|04|N}} — ''pašlaik''
| bgcolor=&quot;#64C049&quot; | 
|[[Jaunā Vienotība]]
|-
! colspan=&quot;6&quot; | [[Latvijas Republikas ekonomikas ministrs|Ekonomikas ministrs]]
|-
| [[Attēls:14.Saeimas deputātu svinīgais solījums. Viktors Valainis (cropped).jpg|106x106px]]
| '''[[Viktors Valainis]]'''
| {{dat|2023|9|15|N}} — ''pašlaik''
| bgcolor=&quot;#258B4C&quot; |
| [[Zaļo un Zemnieku savienība]]
|
|-
! colspan=&quot;6&quot; | [[Latvijas Republikas finanšu ministrs|Finanšu ministrs]]
|-
| [[Attēls:Forums “Izglītības sistēmas mijiedarbība vidējās un augstākās izglītības posmā” (cropped).jpg|106x106px]]
| '''[[Arvils Ašeradens]]'''
| {{dat|2023|9|15|N}} — ''pašlaik''
| bgcolor=&quot;#64C049&quot; |
| [[Jaunā Vienotība]]
|
|-
! colspan=&quot;6&quot; | [[Latvijas Republikas iekšlietu ministrs|Iekšlietu ministrs]]
|-
| [[Attēls:Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēde (cropped).jpg|106x106px]]
| '''[[Rihards Kozlovskis]]'''
| {{dat|2023|9|15|N}} — ''pašlaik''
| bgcolor=&quot;#64C049&quot; |
| [[Jaunā Vienotība]]
|
|-
! colspan=&quot;6&quot; | [[Latvijas Republikas izglītības un zinātnes ministrs|Izglītības un zinātnes ministre]]
|-
| [[Attēls:Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas, Ilgtspējīgas attīstības komisijas un Sociālo un darba lietu komisijas kopsēde (cropped).jpg|106x106px]]
| '''[[Anda Čakša]]'''
| {{dat|2023|9|15|N}} — {{dat|2025|2|26|N}}
| bgcolor=&quot;#64C049&quot; |
| rowspan=&quot;3&quot; |[[Jaunā Vienotība]]
|
|-
| [[Attēls:Forums “Izglītības sistēmas mijiedarbība vidējās un augstākās izglītības posmā” (cropped).jpg|106x106px]]
| ''[[Arvils Ašeradens]]''
| ''{{dat|2025|2|26|N}}'' — ''{{dat||3|6|N}}''
| bgcolor=&quot;#64C049&quot; |
| ''pienākumu izpildītājs''
|-
| [[Attēls:Dace Melbārde, Saeimas 6.marta sēde.jpg|106x106px]]
| '''[[Dace Melbārde]]'''
| {{dat|2025|3|6|N}} — ''pašlaik''
| bgcolor=&quot;#64C049&quot; |
| 
|-
! colspan=&quot;6&quot; | [[Latvijas Republikas klimata un enerģētikas ministrs|Klimata un enerģētikas ministrs]]
|-
| [[Attēls:Kaspars Melnis 2022 (cropped).jpg|80px]]
| '''[[Kaspars Melnis]]'''
| {{dat|2023|9|15|N}} — ''pašlaik''
| bgcolor=&quot;#258B4C&quot; |
| [[Zaļo un Zemnieku savienība]]
|
|-
! colspan=&quot;6&quot; | [[Latvijas Republikas kultūras ministrs|Kultūras ministre]]
|-
| [[Attēls:Sadarbības līguma un Deklarācijas par Evikas Siliņas vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību svinīgā parakstīšana (cropped 2).jpg|106x106px]]
| '''[[Agnese Logina]]'''
| {{dat|2023|9|15|N}} — {{dat|2024|6|17|N}}
| bgcolor=#E64632 |
| [[Progresīvie]]
|
|-
| [[Attēls:Jaunievēlētās Ministru prezidentes Evikas Siliņas preses konference (cropped).jpg|80px]]
| ''[[Evika Siliņa]]''
| ''{{dat|2024|6|18|N}}'' — ''{{dat|2024|6|20|N}}'' 
| width=&quot;1&quot; bgcolor=&quot;#64C049&quot; |
| [[Jaunā Vienotība]]
| ''pienākumu izpildītāja''
|-
| [[Attēls:Saeimas 20.jūnija sēde (cropped).jpg|106x106px]]
| '''[[Agnese Lāce]]'''
| {{dat|2024|6|20|N}} — ''pašlaik''
| bgcolor=#E64632 |
| [[Progresīvie]]
| 
|-
! align=&quot;center&quot; colspan=&quot;6&quot; | [[Latvijas Republikas labklājības ministrs|Labklājības ministrs]]
|-
| [[Attēls:Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēde (cropped).jpg|106x106px]]
| '''[[Uldis Augulis]]'''
| {{dat|2023|9|15|N}} — {{dat|2025|2|26|N}}
| bgcolor=&quot;#258B4C&quot; |
| rowspan=&quot;3&quot; |[[Zaļo un Zemnieku savienība]]
|
|-
| [[Attēls:14.Saeimas deputātu svinīgais solījums. Viktors Valainis (cropped).jpg|106x106px]]
| ''[[Viktors Valainis]]''
| ''{{dat|2025|2|26|N}}'' — ''{{dat||3|6|N}}''
| bgcolor=&quot;#258B4C&quot; |
| ''pienākumu izpildītājs''
|-
| [[Attēls:Reinis Uzulnieks, Saeimas 6.marta sēde.jpg|106x106px]]
| '''[[Reinis Uzulnieks]]'''
| {{dat|2025|3|6|N}} — ''pašlaik''
| bgcolor=&quot;#258B4C&quot; |
| 
|-
! align=&quot;center&quot; colspan=&quot;6&quot; | [[Latvijas Republikas satiksmes ministrs|Satiksmes ministrs]]
|-
| [[Attēls:14.Saeimas deputātu svinīgais solījums. Kaspars Briškens (cropped).jpg|106x106px]]
| '''[[Kaspars Briškens]]'''
| {{dat|2023|9|15|N}} — {{dat|2025|2|26|N}}
| bgcolor=#E64632 |
| rowspan=&quot;3&quot; |[[Progresīvie]]
|
|-
| [[Attēls:Saeimas 20.jūnija sēde (cropped).jpg|106x106px]]
| ''[[Agnese Lāce]]''
| ''{{dat|2025|2|26|N}}'' — ''{{dat||3|6|N}}''
| bgcolor=#E64632 |
| ''pienākumu izpildītāja''
|-
| [[Attēls:Atis Švinka (Atis Svinka) in 2024 (cropped).jpg|80px]]
| '''[[Atis Švinka]]'''
| {{dat|2025|3|6|N}} — ''pašlaik''
| bgcolor=#E64632 |
|
|-
! align=&quot;center&quot; colspan=&quot;6&quot; | [[Latvijas Republikas tieslietu ministrs|Tieslietu ministre]]
|-
| [[Attēls:Eiropas lietu komisijas sēde. Inese Lībiņa-Egnere (cropped).jpg|106x106px]]
| '''[[Inese Lībiņa-Egnere]]'''
| {{dat|2023|9|15|N}} — ''pašlaik''
| bgcolor=&quot;#64C049&quot; |
| [[Jaunā Vienotība]]
|
|-
! align=&quot;center&quot; colspan=&quot;6&quot; | [[Latvijas Republikas veselības ministrs|Veselības ministrs]]
|-
| [[Attēls:Ziemassvētku radošā darbnīca pie Saeimas nama (cropped).jpg|106x106px]]
| '''[[Hosams Abu Meri]]'''
| {{dat|2023|9|15|N}} — ''pašlaik''
| bgcolor=&quot;#64C049&quot; |
| [[Jaunā Vienotība]]
|
|-
! align=&quot;center&quot; colspan=&quot;6&quot; | [[Latvijas Republikas viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrs|Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrs]]
|-
| [[Attēls:Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēde. Inga Bērziņa (cropped).jpg|107x107px]]
| '''[[Inga Bērziņa]]'''
| {{dat|2023|9|15|N}} — {{dat|2025|6|15|N}}
| bgcolor=&quot;#64C049&quot; |
| rowspan=&quot;3&quot; |[[Jaunā Vienotība]]
| Līdz 2024. gada 1. jūlijam amats saucās — &quot;[[Latvijas Republikas vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru uzskaitījums|Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs]]&quot;
|-
| [[Attēls:Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēde (cropped).jpg|106x106px]]
| ''[[Rihards Kozlovskis]]''
| ''{{dat|2025|6|16|N}}'' — ''{{dat||6|19|N}}''
| bgcolor=&quot;#64C049&quot; |
| ''pienākumu izpildītājs''
|-
| [[Attēls:Jaunais viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrs, Raimonds Čudars (cropped).jpg|107x107px]]
| '''[[Raimonds Čudars]]'''
| {{dat|2025|6|19|N}} — ''pašlaik''
| bgcolor=&quot;#64C049&quot; |
| 
|-
! align=&quot;center&quot; colspan=&quot;6&quot; | [[Latvijas Republikas zemkopības ministrs|Zemkopības ministrs]]
|-
| [[Attēls:Saeimas deputāti tiekas ar Ķīnas Tautas Republikas Nacionālā tautas kongresa pastāvīgās komitejas locekli (cropped 2).jpg|106x106px]]
| '''[[Armands Krauze]]'''
| {{dat|2023|9|15|N}} — {{dat|2026|5|14|N}}
| bgcolor=&quot;#258B4C&quot; |
| rowspan=&quot;2&quot; |[[Zaļo un Zemnieku savienība]]
|-
| [[Attēls:14.Saeimas deputātu svinīgais solījums. Viktors Valainis (cropped).jpg|106x106px]]
| ''[[Viktors Valainis]]''
| ''{{dat|2026|5|14|N}}'' — ''pašlaik''
| bgcolor=&quot;#258B4C&quot; |
| ''pienākumu izpildītājs''
|-
|}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [http://www.mk.gov.lv Latvijas Republikas Ministru kabineta oficiālā mājas lapa]
* {{Twitter|Brivibas36}}

{{kastes sākums}}
{{Amatu secība
 | virsraksts = [[Latvijas Republikas Ministru kabinets|Latvijas Republikas valdība]]
 | periods    = {{Dat|2023|09|15|N|bez}} — ''pašlaik''
 | pirms      = [[Kariņa 2. Ministru kabinets]]
 | pēc        = —
}}
{{kastes beigas}}

{{Siliņas Ministru kabinets}}
{{LR ministru kabineti}}
{{Eiropas valstu valdības}}

[[Kategorija:Latvijas Republikas Ministru kabineti]]
[[Kategorija:Pašreizējie Ministru kabineta locekļi| ]]</text>
      <sha1>36sahquk5jte1reqyqrdm5s4c8z59ap</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>BIS Records</title>
    <ns>0</ns>
    <id>558050</id>
    <revision>
      <id>4468492</id>
      <parentid>4310896</parentid>
      <timestamp>2026-05-15T07:48:42Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 2 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4468492</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4517" sha1="fvxs9fo44dra8duzevpmf2qy82ek1es" xml:space="preserve">{{nosaukums slīprakstā}}
{{Ierakstu kompānijas infokaste
| nosaukums        = BIS Records
| logo_attēls      = [[attēls:BIS Records logo.svg|200px]]
| image_bg         = 
| dibināta         = 1973. gadā
| dibinātājs       = Roberts fon Bahrs
| beigas           = 
| statuss          = Aktīvs 
| leibli           = 
| žanrs            = [[klasiskā mūzika]]
| valsts           = {{SWE}}
| galvenā_mītne    = {{vieta|Zviedrija|Okersberga}}
| url              = [http://www.bis.se www.bis.se]
}}
'''''BIS Records''''' (arī '''''BIS''''') ir ierakstu kompānija, kuru 1973. gadā dibināja Roberts fon Bahrs&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.nmz.de/politik-betrieb/musikwirtschaft/das-label-bei-dem-nichts-vergriffen-ist|title=Das Label, bei dem nichts vergriffen ist|website=nmz - neue musikzeitung|access-date=2023-12-15|date=2017-10-27|language=de}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.icma-info.com/bis-records-at-40-a-brief-conversation-with-robert-von-bahr/|title=BIS Records At 40 – A Brief Conversation With Robert Von Bahr|website=ICMA|access-date=2023-12-15|language=fr|archive-date=2023-10-05|archive-url=https://web.archive.org/web/20231005163051/https://www.icma-info.com/bis-records-at-40-a-brief-conversation-with-robert-von-bahr/}}&lt;/ref&gt; un kura atrodas [[Okersberga|Okersbergā]], [[Zviedrija|Zviedrijā]], netalu no [[Stokholma]]s.

BIS koncentrējas uz [[Klasiskā mūzika|klasisko mūziku]], gan mūsdienu, gan agrīno, īpaši uz skaņdarbiem, kas vēl nav pietiekami pārstāvēti esošajos ierakstos.

Uzņēmums ir ierakstījis visus [[Žans Sibēliuss|Sibēliusa]] skaņdarbus,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.bis.se/bis_pages/bis_sibelius-edition.php|title=BIS Records|website=web.archive.org|access-date=2023-12-15|date=2016-07-09|archive-date=2016-07-09|archive-url=https://web.archive.org/web/20160709103351/http://www.bis.se/bis_pages/bis_sibelius-edition.php}}&lt;/ref&gt; tā katalogā labi pārstāvēti arī citi Ziemeļvalstu un Igaunijas komponisti, tostarp Kalevi Aho, Kristians Lindbergs, Jons Leifs, Geirrs Tveits, Eduards Tubins, Alans Pettersons&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://localhost:3000/english/the-allan-pettersson-project|title=The Allan Pettersson Project - SON|last=Symfoniorkester|first=Norrköpings|website=Norrköpings Symfoniorkester|access-date=2023-12-15|date=2022-06-14|language=sv-SE}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://oe1.orf.at/programm/20180608/518078/Wieder-gefundener-Gesang-der-Seele|title=Wieder gefundener Gesang der Seele {{!}} FR {{!}} 08 06 2018 {{!}} 11:30|last=oe1.orf.at|website=oe1.orf.at|access-date=2023-12-15|language=de}}&lt;/ref&gt; un Džeimss Makmilans.

Citi nozīmīgi BIS projekti ir Baha kantātes, ko izdod Japānas ''Bach Collegium Japan'' Masaaki Suzuki vadībā, un [[Edvards Grīgs|Edvarda Grīga]] klaviermūzikas pilnā versija, ko izpilda pianiste Eva Knardāla.

2009. gadā BIS pabeidza piecus gadus ilgušo [[Ludvigs van Bēthovens|Bēthovena]] simfoniju ciklu ar somu izcelsmes diriģentu Osmo Venske un Minesotas orķestri. Cikls ir aprīkots ar ''5.0 Surround'' skaņu, kā arī ''Super Audio CD''.

Fon Bahrs izveidoja uzņēmumu, piegādājot ierakstus [[bērnu ratiņi|bērnu ratiņos]] Stokholmas metro.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.icma-info.com/robert-von-bahr-the-man-with-the-pram-and-2-300-recordings/|title=Robert von Bahr: The Man With The Pram … And 2.300 Recordings|website=ICMA|access-date=2023-12-15|language=fr|archive-date=2023-09-07|archive-url=https://web.archive.org/web/20230907004927/https://www.icma-info.com/robert-von-bahr-the-man-with-the-pram-and-2-300-recordings/}}&lt;/ref&gt;

2023. gadā BIS iegādājās ''Apple Inc''.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cnbc.com/2023/09/05/apple-buys-swedish-classical-record-label.html|title=Apple buys Swedish classical record label|last=Vanian|first=Jonathan|website=CNBC|access-date=2023-12-15|date=2023-09-05|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://techcrunch.com/2023/09/05/apples-bis-acquisition-is-a-bet-on-a-classical-music-catalogue-and-on-building-cred-in-the-industry/|title=Apple's BIS acquisition is a bet on a classical music catalogue, and on building cred in the industry|last=Lunden|first=Ingrid|website=TechCrunch|access-date=2023-12-15|date=2023-09-05|language=en}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
* {{oficiālā tīmekļa vietne}}

[[Kategorija:Zviedru mūzikas izdevējkompānijas]]
[[Kategorija:Zviedrijas mūzika]]</text>
      <sha1>fvxs9fo44dra8duzevpmf2qy82ek1es</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dalībnieka diskusija:Pataliputra!</title>
    <ns>3</ns>
    <id>563406</id>
    <revision>
      <id>4468533</id>
      <parentid>4003948</parentid>
      <timestamp>2026-05-15T11:19:01Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Mys 721tx</username>
        <id>16971</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>Mys 721tx pārvietoja lapu [[Dalībnieka diskusija:पाटलिपुत्र]] uz [[Dalībnieka diskusija:Pataliputra!]]: Automatically moved page while renaming the user &quot;[[Special:CentralAuth/पाटलिपुत्र|पाटलिपुत्र]]&quot; to &quot;[[Special:CentralAuth/Pataliputra!|Pataliputra!]]&quot;</comment>
      <origin>4003948</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="200" sha1="9k9lbxq2ycvsd4lh0up11qeg8unpu3g" xml:space="preserve">{{Template:Welcome|realName=|name=पाटलिपुत्र}}

-- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2024. gada 12. februāris, plkst. 09.51 (EET)</text>
      <sha1>9k9lbxq2ycvsd4lh0up11qeg8unpu3g</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Anna Dauge-Šķēris</title>
    <ns>0</ns>
    <id>568764</id>
    <revision>
      <id>4468368</id>
      <parentid>4331548</parentid>
      <timestamp>2026-05-15T01:18:55Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 2 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4468368</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="9063" sha1="glkub3j7n3jystvk1yutr62n7j2yk2b" xml:space="preserve">{{Rakstnieka infokaste
| platums = 
| vārds = Anna Dauge-Šķēris
| vārds_orig = 
| attēls = ADauge Priedaine 20Apr2024.jpg
| att_izmērs = 
| att_nosaukums = 
| dz_dat_alt = 
| dz_gads = 1906
| dz_mēnesis = 04
| dz_diena = 19
| dz_vieta = {{vieta|Latvija|Skaistkalne}}
| m_dat_alt = 
| m_gads = 1986
| m_mēnesis = 06
| m_diena = 30
| pilsonība = 
| tautība = [[latvieši|latviete]]
| dzimums = S
| vecāki = 
| brālis = Valdemārs Šķēris
| māsas = 
| dzīvesbiedrs = Kārlis Dauge
| paraksts = 
| pseidonīms = Marija Bērziņa (1906-1908)
| nodarbošanās = rakstniece, tulkotāja, advokāte
| rakstīšanas valoda = [[latviešu valoda|latviešu]]
| periods = 
| žanri = proza
| temati = 
| lit virzieni = 
| slavenākie darbi = 
| ietekmējies = 
| ietekmējis = 
| alma_mater = [[Latvijas Universitāte]]
| apbalvojumi = 
| piezīmes = 
| kategorijas = 
}}
'''Anna Dauge-Šķēris''' (dzimusi {{dat|1906|4|19}} [[Skaistkalne|Skaistkalnē]], mirusi {{dat|1986|6|30}}) bija [[Latvieši|latviešu]] [[rakstnieks|rakstniece]] un [[Advokāts|advokāte]].&lt;ref&gt;{{Cite web|url=https://www.literatura.lv/personas/marija-berzina/|title=Marija Bērziņa|website=Literatūra}}&lt;/ref&gt;

Dzimusi [[Skaistkalne|Skaistkalnē]], Šķēru mājās, tēvs Miķelis, māte Marija (dz. Krastiņa).

== Biogrāfija ==
1916. gadā, [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā, frontei tuvojoties, viņas vecāki bēga uz [[Krievija|Krieviju]] un nokļuva [[Solņečnogorska|Solņečnogorskā]], Maskavas rajonā. No 1917. līdz 1918. gadam viņa mācījās Solņečnogorskas augstākajā tautskolā. 1918. gada rudenī atgriezās Latvijā.

No 1922. līdz 1927. gadam  mācījās jaundibinātajā [[Rīgas Skolotāju institūts|Rīgas Skolotāju institūtā]]. 1927. gadā iestājās [[Latvijas Universitāte]]s Tautsaimniecības un tiesību zinātņu fakultātē. 1933. gadā absolvēja universitāti, iegūstot [[Tiesību zinātne|tiesību zinātņu]] [[Maģistrs (grāds)|maģistres]] grādu.

1932. gadā saslima ar [[Tuberkuloze|tuberkulozi]] un pusotru gadu pavadīja Biķernieku slimnīcā.

Pēc studijām strādāja zvērinātu advokātu birojos. No 1940. gada - zvērināta advokāte.

1937. gadā apprecējās ar [[Latvijas Bruņotie spēki|Latvijas armijas]] pulkvedi-leitnantu Kārli Daugi (1896–1976).

No 1935. gada līdz 1940. gadam bija [[Latvijas Kredītbanka]]s tieslietu daļas vadītāja.

1944. gadā, pēc [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] ienākšanas Latvijā, devās ar ģimeni [[Bēgļi|bēgļu]] gaitās, kuras beidzās [[Polija|Polijā]]. Neskatoties uz jaunās varas nelabvēlīgo nostāju, turpināja literāro darbību.

Tulkoja no [[vācu valoda]]s (Kolbenheyer, E.G. 1934. ''Die Begegnung auf dem Riesengebirge''), un no [[poļu valoda]]s (Kornel Makuszyński. 1937. ''Szatan z siódmej klasy''. ''Zēns ko vērts'').

Strādāja par [[krievu valoda]]s skolotāju, gūstot atzinību par pedagoģiskiem rakstiem un jaunu mācību metožu ieviešanu.

Palīdzēja savai vīramāsai [[Lūcija Šķēris|Lūcijai Šķēris]], LU lauksaimniecības fakultātes absolventei, iedarbināt atstāto vācu [[Vīna darītava|vīna darītavu]] (''Schliemann Weinerei)'' studējot vācu grāmatas par vīna ražošanu. Lipkas vīna darītavā (''Lipka Krajeńska''), kuru L. Šķēris vadīja līdz aiziešanai pensijā 1975. gadā, darbu atrada ap 30 vietējo iedzīvotāju.

== Nozīmīgākie darbi ==
Atmiņu krājums &quot;Mūsu Dzīve&quot; ir dokuments par Latvijas sarežģīto vēsturi pēdējā gadu simtā.&lt;ref&gt;{{Cite web|url=https://garamantas.lv/lv/collection/1633500?slug=Marijas-Berzinas-atminas/|title=Marijas Bērziņas atmiņas|website=garamantas.lv|access-date={{dat|2024|04|19||bez}}|archive-date={{dat|2024|04|19||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20240419224606/https://garamantas.lv/lv/collection/1633500?slug=Marijas-Berzinas-atminas/}}&lt;/ref&gt; Tur atrodamas atmiņas par Pirmā pasaules kara bēgļu laikiem Krievijā (ieskaitot [[1917. gada Krievijas revolūcija|revolūcijas]] bada gadus), neatkarīgās Latvijas valsts attīstību līdz Otrajam pasaules karam un latviešu bēgļu gaitām Polijā, par ko saglabājies maz liecību. Tur arī atrodams ''Pulkveža ceļš uz Sibīriju'', kur Kārlis Dauge, viens no retajiem latviešu virsniekiem, kas izdzīvoja [[Gulags|Noriļskas Gulagā]], liecina par turienes apstākļiem. Pulkvedis-leitnants Kauke-Dauge (1896-1976) bija Pirmā pasaules kara un Latvijas Atbrīvošanas cīņu dalībnieks.&lt;ref&gt;{{Cite web|url=https://kazhe.lv/futbols/personas/karlis-kauke-dauge/|title=Kārlis Kauke-Dauge &amp;#124; Futbols Latvijā 1907-1940|website=kazhe.lv}}&lt;/ref&gt; Anna Dauge bija aculieciniece latviešu virsnieku deportācijai 1941. gada 14. jūnijā.&lt;ref&gt;{{Cite web|url=https://www.latvianmemoirs.com/|title=Home|website=Latvianmemoirs}}&lt;/ref&gt;

Zinātniski literārais pētījums &quot;Kristus māte&quot; (1991) atspoguļo Annas Dauges daudzpusīgās intereses [[Teoloģija|teoloģijā]] (ieskaitot [[Talmūds|Talmūda]] un [[Korāns|Korāna]] rakstus), [[Senie romieši|seno romiešu]] vēsturē un [[Arheoloģija|arheoloģijā]]. Tur arī viņa izceļ sieviešu lomu pirmkristiešu dzīvē.

Annas Dauges darbi tika publicēti Latvijā (līdz 1940. gadam, tad pēc 1990. gada), [[Austrālija|Austrālijā]] un [[Beļģija|Beļģijā]] (''Kristus Māte''). Tie ir pieejami [[Latvijas Nacionālā bibliotēka|Latvijas Nacionālajā bibliotēkā]].

== Bibliogrāfija ==
* Bērziņa, Māre. 1938. Ģirts Tekumeklētājs: stāsts.
* Šķēris, Anna. 1933. Divpalātu sistēma unitārā valstī: diplomdarbs, stud. iur. disertācijas autors.
* Dauge, Anna. 1939. Nepilngadīgo tiesāšanas problēmas. Tieslietu Ministrijas Vēstnesis : Tieslietu ministrijas izdevums Nr.2 (1939), 481-510. lpp.
* Dauge, Anna. 1940. Vai Latvijā ievedamas atsevišķas jaunatnes tiesas. Otrais Latvijas kriminaltiesību kongress, Rīgā, 1940. g. 28.IV-30.IV. Latvijas krimināltiesību biedrība. [Rīga : b.i.], 123.-132. lpp.
* Bērziņa, Māre. 1940. Ar buŗām uz ziemeļiem: ceļotāja piezīmes; ar S.R. Milta ilustrācijām; vāku zīmējis K. Krauze.
* Bērziņa, Marija. [ap 1948]. Auseklīša ābecīte: [rokraksta grāmata] / [teksta, vāka un ilustrāciju autore].
* Kolbenheijers, E. G. 1954. Sastapšanās Milzkalnē. No vācu valodas tulkojusi M. Bērziņa.
* Bērziņa, Marija. [1974]. Pulkveža ceļš uz Sibīriju: [par pulkvežleitnanta Kārļa Dauges biogrāfiju, deportāciju un dzīvi izsūtījumā].
* Bērziņa, Marija. 1985. Mazā dzīvība: pastāstiņi.
* Bērziņa, Marija. 1986. Mūsu dzīve: vienas dzimtas kronika. Otrs, paplašināts izdevums: 2024. gada 4. oktobris. buki.lv.
* Bērziņa, Marija. 1987. Zelta caune: romāns. Park Orchards, Australia: J.A. Janson’s Memorial Fund.
* Plaudis, Arturs. 1987. Marija Bērziņa. Pēc vēstulēm portretu skicējis Arturs Plaudis.  Park Orchards, Australia: J.A. Janson’s Memorial Fund.
* Bērziņa, Marija. 1988. Baltās mājas noveles. Park Orchards, Australia: J. A. J. Memorial Fund in Australia. 
* Plaudis, Arturs. 1988. Melns uz balta. Juristu ieskati. Vēstuļu izlasi rediģējis un komentējis Arturs Plaudis. Park Orchards, Australia: J. A. J. Memorial Fund in Australia. Anna Dauge 190 – 240 lpp. Digitālā versija.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#issue:698273 |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2024|04|20||bez}} |archive-date={{dat|2025|03|15||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20250315141225/https://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#issue:698273 }}&lt;/ref&gt; 
* Bērziņa, Marija. 1989. Mūslaiku leģendas / Marija Bērziņa ; vākam izmantots M.K. Čurlioņa zīmējums. Park Orchards, Australia : J.A. Janson’s Memorial Fund.
* Bērziņa, Marija. 1991. Kristus māte. Gaisma. Luvenā. 
* Makušinskis, Kornelijs. 1998. Zēns ko vērts! No poļu val. tulk. Anna Dauge. Ievanda. Rīgā. Atkārtots izdevums.
* Rokrakstu personālfonds. Marija Bērziņa 1906-1986, autors, mākslinieks, atbildīgais par izdevumu, tulkotājs, ilustrators. [1948]-[2022].

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://www.latvianmemoirs.com/ Mūsu dzīve: vienas dzimtas kronika]
* [https://garamantas.lv/lv/collection/1633500?slug=Marijas-Berzinas-atminas/ ''Mūsu Dzīves'' apraksts LU ''Garamantās''] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20240419224606/https://garamantas.lv/lv/collection/1633500?slug=Marijas-Berzinas-atminas/ |date={{dat|2024|04|19||bez}} }}
* [https://www.literatura.lv/personas/marija-berzina/ Marija Bērziņa 1906-1986.] 
* [https://kazhe.lv/futbols/personas/karlis-kauke-dauge/ Plkv. Kārlis Kauke-Dauge 1896-1976.]
* [https://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#issue:698273 Plaudis, Arturs. 1988. Melns uz balta. Juristu ieskati. Anna Dauge 190 – 240 lpp. Digitālā versija.] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20250315141225/https://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#issue:698273 |date={{dat|2025|03|15||bez}} }}

[[Kategorija:Latviešu rakstnieki]]</text>
      <sha1>glkub3j7n3jystvk1yutr62n7j2yk2b</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss</title>
    <ns>0</ns>
    <id>571128</id>
    <revision>
      <id>4468352</id>
      <parentid>4468007</parentid>
      <timestamp>2026-05-14T21:16:14Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Lasks</username>
        <id>38532</id>
      </contributor>
      <comment>/* Dalībvalstis */</comment>
      <origin>4468352</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="32919" sha1="6ehu9quxmebe8w9ic068lfa18myktqd" xml:space="preserve">{{notiek}}
{{Eirovīzijas infokaste
| nosaukums              = 2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss
| tēma                   = ''United by Music'' (&quot;Mūzikas vienoti&quot;)
| attēls                 = Eurovision Song Contest 2026 logo.png
| att_izm                = 
| fināls                 = {{dat|2026|5|16|N}}
| pusfināls              = 
| pirmais pusfināls      = {{dat|2026|5|12|N}}
| otrais pusfināls       = {{dat|2026|5|14|N}}
| vadītājs (i)           = [[Viktorija Svarovska]]&lt;br /&gt;[[Mihaels Ostrovskis]]&lt;br /&gt;[[Emīlija Busvina]] (''Green room'' vadītāja)
| koordinators           = [[Martins Grīns]]
| režisors               = [[Maikls Krēns]] 
| pārraidītājs           = ''[[Österreichischer Rundfunk]]'' (ORF)
| vieta                  = {{AUT}}, [[Vīne]], ''[[Wiener Stadthalle]]''
| uzvarētājs             = 
| balsošanas sistēma     = No pusfināla kvalificējošās valstis noteica skatītāju un žūrijas balsojums, piešķirot 12, 10 un 8-1 punktus TOP 10 dziesmām. Finālā gan žūrija 7 cilvēku sastāvā, gan skatītāji no katras dalībvalsts un &quot;Pārējās pasaules&quot; atsevišķi novērtēja pārējo dalībvalstu dziesmas, piešķirot 12, 10 un 8-1 punktus TOP 10 dziesmām.
| dalībvalstis           = 35
| valstis, kas debitē    = 
| valstis, kas atgriežas = {{ESC|Bulgārija}}&lt;br /&gt;{{ESC|Moldova}}&lt;br /&gt;{{ESC|Rumānija}}
| valstis, kas izstājās  = {{ESC|Islande}}&lt;br /&gt;{{ESC|Īrija}}&lt;br /&gt;{{ESC|Nīderlande}}&lt;br /&gt;{{ESC|Slovēnija}}&lt;br /&gt;{{ESC|Spānija}}
| diskvalificētās valstis= 
| nulle punktu           = 
| viesmākslinieki        = 
| map                    = ESC 2026 Map.svg
| col1 = #2268b1 | tag1 =  Valstis, kas iepriekš kvalificējušās finālam
| col2 = #951313 | tag2 = Pusfinālā izbalsotās dalībvalstis
| col3 = #22b14c | tag3 = Valstis, kas piedalīsies pusfinālos
| col4 = #a2a397 | tag4 = Valstis, kas piedalījušās iepriekš, bet ne šajā konkursā
| con                    = Eirovīzijas dziesmu konkurss
| koncerts               = [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]]
| iepriekšējais          = [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|◄ 2025]]
| nākamais               = [[2027. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|''2027'' ►]]
}}
'''2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss''' ({{val|en|Eurovision Song Contest 2026}}; {{val|fr|Concours Eurovision de la chanson 2026}}) ir 70. ikgadējais [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]]. Konkurss notiek [[Austrija]]s pilsētā [[Vīne|Vīnē]] pēc [[Johanness Pīčs|JJ]] uzvaras [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada konkursā]] ar dziesmu ''[[Wasted Love]]''.

Šī ir trešā reize, kad konkursu rīko Austrija (iepriekš {{ESCg|1967}}. un {{ESCg|2015}}. gadā).

== Norises vieta ==
[[Attēls:Wiener Stadthalle Aussen 2008.jpg|left|thumb|250px|[[Wiener Stadthalle|''Wiener Stadthalle'']], Vīnē – 2026. gada konkursa norises vieta]]

2026. gada konkurs notiks [[Vīne|Vīnē]], Austrijā, pēc valsts uzvaras {{ESCg|2025}}. gada konkursā ar dziesmu ''[[Wasted Love]]'', ko izpildīja [[Johanness Pīčs|JJ]]. Tā būs trešā reize, kad Austrija rīko konkursu, iepriekš to darīja {{ESCg|1967}}. un {{ESCg|2015}}. gados, aba reizes arī Vīnē. Kā norises vieta izvēlēta {{sk|16152}} vietu ietilpīgā ''[[Wiener Stadthalle]]'', kurā jau rīkoja konkursu {{ESCg|2015}}. gadā.&lt;ref name=&quot;esc-location-202508202&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://eurovision.tv/story/eurovision-2026-vienna-host-city-70th|title=Eurovision 2026: Vienna is our Host City for the 70th|publisher=[[European Broadcasting Union]] (EBU)|website=Eurovision.tv|access-date=20 August 2025|date=20 August 2025|language=en|archive-url=https://archive.today/20250820070056/https://eurovision.tv/story/eurovision-2026-vienna-host-city-70th|archive-date=20 August 2025|location=Geneva}}&lt;/ref&gt;

Papildus galvenajai norises vietai, ''[[Vīnes Rātslaukums|Rathausplatz]]'' atradīsies Eirovīzijas ciemats, kurā notiks konkursa dalībnieku un vietējo mākslinieku uzstāšanās, kā arī tiešraižu šovu translācijas. [[Vīnes Rātsnams]] uzņems ''EuroClub'', kas organizēs oficiālās ballītes un privātās konkursa dalībnieku uzstāšanās, kā arī &quot;Tirkīzzilo paklāju&quot; un atklāšanas ceremoniju {{dat|2026|5|10||bez}}, kurā konkursa dalībnieki un viņu delegācijas tiks prezentētas akreditētajai presei un faniem.&lt;ref name=&quot;esc-location-202508202&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;:13&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |date=2025-08-20 |title=Ludwig sees Eurovision Song Contest 2026 as a good investment for Vienna's economic location |url=https://www.vol.at/ludwig-sees-eurovision-song-contest-2026-as-a-good-investment-for-viennas-economic-location/9617405 |access-date=2025-08-20 |website=vol.at |language=en}}&lt;/ref&gt; Abas vietas atkārtos tās pašas funkcijas, kādas tām bija {{dat|2015|||bez}}.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |last=Giulia |date=2025-08-20 |title=Live-Blog: Pressekonferenz zur Bekanntgabe von Wien als Host City für den ESC 2026 |trans-title=Live blog: Press conference announcing Vienna as host city for Eurovision 2026 |url=https://esc-kompakt.de/heute-1600-uhr-live-blog-zur-pressekonferenz-anlaesslich-der-bekanntgabe-von-wien-als-host-city-fuer-den-esc-2026/ |access-date=2025-08-20 |website=ESC kompakt |language=de}}&lt;/ref&gt;

=== Norises vietas izvēle ===
{{Location map many|Austria
| width   = 320px
| float   = right
| caption = Rīkotājpilsēta (zilā krāsā), kandidātpilsēta, kas iesniedza pieteikumu (sarkanā krāsā), pilsētas, kas izrādīja interesi, bet galu galā nepieteicās (pelēkā krāsā)
| label1  = [[Grāca]]
| lat1    = 47.076
| long1   = 15.421
| position1 = bottom
| mark1   = Gray pog.svg
| label2  = [[Insbruka]]
| lat2    = 47.268
| long2   = 11.393
| position2 = right
| mark2   = Red pog.svg
| label3  = [[Velsa (Austrija)|Velsa]] &amp; [[Linca]]
| lat3    = 48.239
| long3   = 14.192
| position3 = left
| mark3   = Gray pog.svg
| label4  = [[Obervarta]]
| lat4    = 47.283
| long4   = 16.200
| position4 = left
| mark4   = Gray pog.svg
| label5  = [[Sanktpeltene|Sankt-&lt;br/&gt;peltene]]
| lat5    = 48.200
| long5   = 15.616
| position5 = top-left
| mark5   = Gray pog.svg
| label6  = &lt;u&gt;'''[[Vīne]]'''&lt;/u&gt;
| lat6    = 48.208
| long6   = 16.372
| position6 = top
| mark6   = Blue pog.svg
| label7  = {{nowrap|[[Ebreihsdorfa]]}}
| lat7    = 47.967
| long7   = 16.400
| position7 = bottom
| mark7   = Gray pog.svg
}}

Pēc ''[[ORF|Österreichischer Rundfunk]]'' (ORF) uzvaras ar Austriju {{ESCg|2025}}. gada konkursā, tās direktors Rolands Veismanis uzsvēra norises vietas piemērotību un tuvumu lidostām kā galvenos kritērijus rīkotājpilsētas atlases procesā 2026. gadam, kamēr ORF programmu direktore Stefānija Groisa-Horovica norādīja uz to, ka pēdējos gados nav būvētas jaunas lielas arēnas, taču mudināja pašvaldības ar dzīvotspējīgiem plāniem iesniegt pieteikumus.&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |date=18 May 2025 |title=Eurovision 2025 winner's press conference with JJ |url=https://eurovision.tv/story/eurovision-2025-winners-press-conference-jj |access-date=18 May 2025 |work=Eurovision.tv |publisher=[[European Broadcasting Union]] (EBU)}}&lt;/ref&gt;

Vairākas pilsētas izrādīja interesi rīkot 2026. gada konkursu dažu dienu laikā pēc Austrijas uzvaras 2025. gadā. {{dat|2025|5|18||bez}} Vīnes mērs [[Mihaēls Ludvigs]] apstiprināja pilsētas nodomu pieteikties.&lt;ref name=&quot;:02&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |last=Conte |first=Davide |date=18 May 2025 |title=Eurovision 2026: Vienna Interested in Hosting Again |url=https://eurovoix.com/2025/05/18/eurovision-2026-vienna-interested-in-hosting-again/ |access-date=18 May 2025 |website=Eurovoix |language=en-GB}}&lt;/ref&gt; Tajā pašā dienā [[Grāca]] paziņoja, ka tā izvērtē potenciālo pieteikumu, mērei [[Elke Kārai]] norādot uz ''[[Stadthalle Graz]]'' kā piemērotu norises vietu.&lt;ref name=&quot;:1&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |last=Granger |first=Anthony |date=18 May 2025 |title=Austria: ORF Commences Eurovision 2026 Work &amp; Special Programming Celebrating JJ's Victory Announced |url=https://eurovoix.com/2025/05/18/eurovision-2026-orf-commences-work/ |access-date=18 May 2025 |website=Eurovoix |language=en-GB}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;:2&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |date=18 May 2025 |title=Diskussion um Song Contest 2026 in Graz |trans-title=Discussion about the Song Contest 2026 in Graz |url=https://steiermark.orf.at/stories/3305822/ |access-date=18 May 2025 |website=Steiermark.ORF.at |publisher=ORF |language=de}}&lt;/ref&gt; ''[[Schwarzl Freizeit Zentrum]]'', kas arī atrodas Grācā, tika piedāvāts kā potenciāla norises vieta no tās koncertu menedžera un operatora Klausa Loitgeba puses.&lt;ref name=&quot;Klaus&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |date=18 May 2025 |title=&quot;Perfekte Location&quot;: Klaus Leutgeb will ESC 2026 an den Schwarzlsee holen |trans-title=&quot;Perfect location&quot;: Klaus Leutgeb wants to bring ESC 2026 to Schwarzlsee |url=https://www.kleinezeitung.at/steiermark/graz/19700155/klaus-leutgeb-will-esc-2026-an-den-schwarzlsee-holen |access-date=18 May 2025 |publisher=[[Kleine Zeitung]] |language=de}}&lt;/ref&gt; Tāpat 18. maijā [[Insbruka]] un [[Velsa (Austrija)|Velsa]] apstiprināja, ka tās pieteiksies attiecīgi ar ''[[Olympiahalle (Innsbruck)|Olympiahalle]]'' un jaunu izstāžu zāli.&lt;ref name=&quot;:5&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |date=18 May 2025 |title=Wels im Ringen um ESC-Austragungsort |trans-title=Wels in the fight for ESC venue |url=https://ooe.orf.at/stories/3305836/ |access-date=18 May 2025 |website=Ooe.ORF.at |publisher=ORF |language=de}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |last=Granger |first=Anthony |title=Eurovision 2026: Innsbruck Intends to Bid to Host Eurovision |url=https://eurovoix.com/2025/05/18/eurovision-2026-innsbruck-intends-to-bid-to-host-eurovision/ |website=Eurovoix |date=18 May 2025 |access-date=18 May 2025}}&lt;/ref&gt; [[Obervarta]] arī izteica interesi rīkot konkursu.&lt;ref name=&quot;:3&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |date=18 May 2025 |title=Oberwart will ESC-Austragungsort werden |trans-title=Oberwart wants to become ESC venue |url=https://burgenland.orf.at/stories/3305824/ |access-date=18 May 2025 |website=Burgenland.ORF.at |publisher=ORF |language=de}}&lt;/ref&gt; {{dat|2025|5|19||bez}} [[Sanktpeltene|Sanktpeltenes]] mērs Matīss Stadlers piedāvāja ''VAZ St. Pölten'' kā iespējamo norises vietu.&lt;ref name=&quot;StPolten&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |date=19 May 2025 |title=St. Pölten liebäugelt mit Song Contest 2026 |url=https://noe.orf.at/stories/3306010/ |access-date=24 May 2025 |publisher=ORF |language=de}}&lt;/ref&gt; {{dat|2025|5|26||bez}} [[Ebreihsdorfa]] prezentēja priekšlikumu rīkot konkursu pagaidu norises vietā.&lt;ref name=&quot;Ebreichsdorf&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://eurovoix.com/2025/05/26/eurovision-2026-comer-city-presents-proposal-to-host-eurovision/ |title=Eurovision 2026: Ebreichsdorf's 'Comer City' Presents Proposal to Host Eurovision |date=26 May 2025 |access-date=27 May 2025 |website=Eurovoix.com |first=Anthony |last=Granger}}&lt;/ref&gt;

ORF uzsāka pieteikšanās procesu {{dat|2025|6|2||bez}}, atverot iespēju pilsētām un pašvaldībām paziņot par savu interesi. Šie kandidāti saņēma detalizētos iepirkuma dokumentus un tiem bija laiks līdz {{dat|2025|7|4|D|bez}}, lai iesniegtu savus pieteikumus. Ebreihsdorfa izstājās no procesa {{dat|2025|6|15||bez}},&lt;ref name=&quot;NoEbreichsdorf&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://eurovoix.com/2025/06/15/eurovision-2026-ebreichsdorf-comer-city-withdraws-from-bidding-process/ |title=Eurovision 2026: Ebreichsdorf's 'Comer City' Withdraws From Bidding Process |date=15 June 2025 |first=Anthony |last=Granger |website=Eurovoix}}&lt;/ref&gt; tai sekoja Obervarta {{dat|2025|6|21||bez}},&lt;ref name=&quot;:4&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |last1=Rachbauer |first1=Stefanie |last2=Kroisleitner |first2=Oona |title=Oberwart bewirbt sich doch nicht für den Song Contest 2026 |trans-title=Oberwart will not apply for the 2026 Song Contest after all |url=https://www.derstandard.at/story/3000000274784/oberwart-bewirbt-sich-doch-nicht-fuer-den-song-contest-2026 |access-date=2025-06-21 |website=Der Standard |language=de-AT}}&lt;/ref&gt; Grāca {{dat|2025|6|27||bez}},&lt;ref name=&quot;:7&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |date=27 June 2025 |title=Eurovision 2026: Graz Will Not Bid to Host |url=https://eurovoix.com/2025/06/27/eurovision-2026-graz-will-not-bid-to-host/ |access-date=27 June 2025 |website=Eurovoix}}&lt;/ref&gt; un Velsa {{dat|2025|7|1||bez}}.&lt;ref name=&quot;:9&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Keine Bewerbung Oberösterreichs für den Eurovision Song Contest 2026 |trans-title=Upper Austria will not apply for the Eurovision Song Contest 2026 |url=https://www.ots.at/presseaussendung/OTS_20250701_OTS0170/keine-bewerbung-oberoesterreichs-fuer-den-eurovision-song-contest-2026 |access-date=2025-07-01 |website=OTS.at |language=de-AT}}&lt;/ref&gt; Vīne un Insbruka bija vienīgās pilsētas, kas iesniedza pieteikumus līdz noteiktajam termiņam.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |last1=Rachbauer |first1=Stefanie |last2=Kroisleitner |first2=Oona |title=Innsbruck oder Wien? Womit die Song-Contest-Bewerber punkten |trans-title=Innsbruck or Vienna? What the Song Contest candidates are scoring with |url=https://www.derstandard.at/story/3000000277597/innsbruck-oder-wien-womit-die-song-contest-bewerber-punkten |access-date=2025-07-06 |website=[[Der Standard]] |language=de-AT}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |last=Granger |first=Anthony |date=2025-07-04 |title=Eurovision 2026: Innsbruck Submits Bid to Host Eurovision |url=https://eurovoix.com/2025/07/04/eurovision-2026-innsbruck-submits-bid-to-host-eurovision/ |access-date=2025-07-06 |website=Eurovoix |language=en-GB}}&lt;/ref&gt; {{dat|2025|8|20||bez}} EBU un ORF paziņoja Vīni kā rīkotājpilsētu.&lt;ref name=&quot;esc-location-202508202&quot; /&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |last=Ude |first=Christian |date=2025-08-20 |title=Wien holt sich Song Contest 2026 für 22,6 Millionen Euro |trans-title=Vienna wins the 2026 Song Contest for 22.6 million euros |url=https://www.kleinezeitung.at/kultur/medien/20011893/wien-traegt-den-song-contest-2026-aus |access-date=2025-08-20 |website=[[Kleine Zeitung]] |language=de-AT}}&lt;/ref&gt;

{{Color box|#CEDFF2|†|border=darkgray}} Rīkotājpilsēta {{Color box|#F2E0CE|^|border=darkgray}} Kandidātpilsētas

{| class=&quot;wikitable sortable plainrowheaders&quot;
|-
! scope=&quot;col&quot; | Pilsēta
! scope=&quot;col&quot; | Vieta
! scope=&quot;col&quot; | Piezīmes
! scope=&quot;col&quot; | {{Abbr|Ats.|Atsauces}}
|-
! scope=&quot;row&quot; | [[Ebreihsdorfa]]
| Pagaidu arēna
| Piedāvātā norises vieta bija pagaidu arēna ar {{sk|20000}} vietu kapacitāti. Tiktu izveidota arī otra vieta finālā publiskam skatam ar {{sk|30000}} vietu kapacitāti. Izstājās no pieteikšanās {{dat|2025|6|15||bez}}.
| &lt;ref name=&quot;Ebreichsdorf&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;NoEbreichsdorf&quot; /&gt;
|-
! rowspan=&quot;2&quot; scope=&quot;row&quot; | [[Grāca]]
| ''Stadthalle Graz''
| rowspan=&quot;2&quot;| Izstājās no pieteikšanās {{dat|2025|6|27||bez}}.
| rowspan=&quot;2&quot;| &lt;ref name=&quot;KL&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |date=2025-05-18 |title=&quot;Perfekte Location&quot;: Klaus Leutgeb will ESC 2026 an den Schwarzlsee holen |trans-title=&quot;Perfect location&quot;: Klaus Leutgeb wants to bring ESC 2026 to Schwarzlsee |url=https://www.kleinezeitung.at/steiermark/graz/19700155/klaus-leutgeb-will-esc-2026-an-den-schwarzlsee-holen |access-date=2025-05-18 |publisher=[[Kleine Zeitung]] |language=de}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;:7&quot; /&gt;
|-
| ''Schwarzl Freizeit Zentrum''
|-style=&quot;background:#F2E0CE&quot;
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;background:#F2E0CE&quot; | [[Insbruka]] ^
|''Olympiahalle''
|Rīkojusi daiļslidošanas un hokeja sacensības gan [[1964. gada ziemas olimpiskās spēles|1964.]], gan [[1976. gada ziemas olimpiskās spēles|1976. gada]] Ziemas olimpiskajās spēlēs.
|&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |last1=Granger |first1=Anthony |title=Eurovision 2026: Innsbruck City Council Approves Bid to Host |url=https://eurovoix.com/2025/06/11/eurovision-2026-innsbruck-city-council-approves-bid/ |website=Eurovoix |date=11 June 2025 |access-date=11 June 2025}}&lt;/ref&gt;
|-
! scope=&quot;row&quot; | [[Obervarta]]
| ''Messe Oberwart''
| Izstājās no pieteikšanās {{dat|2025|6|21||bez}}.
| &lt;ref name=&quot;:3&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;:4&quot; /&gt;
|-
! scope=&quot;row&quot; | [[Sanktpeltene]]
| ''VAZ St. Pölten''
| Izrādīja interesi, bet galu galā nepieteicās.
| &lt;ref name=&quot;StPolten&quot; /&gt;
|-style=&quot;background:#CEDFF2&quot;
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;background:#CEDFF2&quot; | '''[[Vīne]]''' †
|'''''[[Wiener Stadthalle]]'''''
|Rīkojusi konkursu {{ESCg|2015}}. gadā. Ik gadu arī uzņem ''Erste Bank Open'' tenisa turnīru un citus pasākumus visa gada garumā.
|&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |last=Granger |first=Anthony |date=2025-06-03 |title=Eurovision 2026: Vienna Actively Bidding to Host For a Third Time |url=https://eurovoix.com/2025/06/03/eurovision-2026-vienna-actively-bidding-to-host-for-a-third-time/ |access-date=2025-06-12 |website=Eurovoix |language=en-GB}}&lt;/ref&gt;
|-
! scope=&quot;row&quot; | {{nowrap|[[Velsa (Austrija)|Velsa]] un [[Linca]]}}
|''Messe Wels''
|Kopīgs pieteikums, Velsa rīkotu pašu konkursu. Norises vieta ir būvniecības stadijā un tās pabeigšana plānota 2026. gada martā. Izstājās no pieteikšanās {{dat|2025|7|1||bez}}.
|&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |date=2025-06-04 |title=ESC: Wels und Linz offiziell angemeldet |url=https://ooe.orf.at/stories/3308305/ |access-date=2025-06-12 |website=ooe.ORF.at |language=de}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;:9&quot; /&gt;
|}

== Formāts ==
=== Pusfināla izloze ===
[[Attēls:Wien Rathaus hochauflösend.jpg|thumb|Vīnes pilsētas halle, pusfināla izlozes ceremonijas vieta]]
Pusfinalu izloze norisinājās 2026. gada [[12. janvāris|12. janvārī]] [[Vīnes pilsētas halle|Vīnes pilsētas hallē]], [[Vīne|Vīnē]].&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |date=2026-01-06 |title=The Semi-Final Draw for Vienna 2026: All you need to know |url=https://www.eurovision.com/stories/semi-final-draw-vienna-2026-how-to-watch/ |access-date=2026-01-06 |website=Eurovision.com |publisher=EBU |language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=2.000 Bewerbungen für 30 Jobs: Überwältigendes Interesse an Stand-Ins für Eurovision Song Contest |trans-title=2,000 applications for 30 jobs: Overwhelming interest in stand-ins for the Eurovision Song Contest |url=https://www.ots.at/presseaussendung/OTS_20251222_OTS0024/2000-bewerbungen-fuer-30-jobs-ueberwaeltigendes-interesse-an-stand-ins-fuer-eurovision-song-contest |access-date=2025-12-22 |website=OTS.at |language=de}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |last=Granger |first=Anthony |date=2025-12-22 |title=Eurovision 2026: Semi-Final Allocation Draw to be Held at Vienna Rathaus |url=https://eurovoix.com/2025/12/22/eurovision-2026-semi-final-allocation-draw-vienna-rathaus/ |access-date=2025-12-22 |website=Eurovoix |language=en-GB}}&lt;/ref&gt;
Trīsdesmit pusfinālisti tika sadalīti sešās grupās, pamatojoties uz vēsturiskajiem balsošanas modeļiem. Tas tika darīts, lai samazinātu &quot;blokvalstu balsojumus&quot; un palielinātu spriedzi pusfinālos. Izlozē, tika noskaidrots arī, kuros pusfinālos balsos, katra &quot;lielā četrinieka&quot; dalībvalsts. Ceremonijas laikā, tika nodota arī rīkotājpilsētas nozīme, no iepriekšējā konkursa rīkotājpilsētas [[Bāzele]]s.

{| class=&quot;wikitable&quot;
|-
! scope=&quot;col&quot; style=&quot;width:17%;&quot; | 1. grupa
! scope=&quot;col&quot; style=&quot;width:16%;&quot; | 2. grupa
! scope=&quot;col&quot; style=&quot;width:16%;&quot; | 3. grupa
! scope=&quot;col&quot; style=&quot;width:17%;&quot; | 4. grupa
! scope=&quot;col&quot; style=&quot;width:17%;&quot; | 5. grupa
|-
| valign=&quot;top&quot; |
* {{ESC|Albānija}}
* {{ESC|Bulgārija}}
* {{ESC|Horvātija}}
* {{ESC|Melnkalne}}
* {{ESC|Serbija}}
* {{ESC|Šveice}}
| valign=&quot;top&quot; |
* {{ESC|Austrālija}}
* {{ESC|Dānija}}
* {{ESC|Igaunija}}
* {{ESC|Somija}}
* {{ESC|Norvēģija}}
* {{ESC|Zviedrija}}
| valign=&quot;top&quot; |
* {{ESC|Armēnija}}
* {{ESC|Azerbaidžāna}}
* {{ESC|Gruzija}}
* {{ESC|Izraēla}}
* {{ESC|Polija}}
* {{ESC|Ukraina}}
| valign=&quot;top&quot; |
* {{ESC|Beļģija}}
* {{ESC|Čehija}}
* {{ESC|Luksemburga}}
* {{ESC|Moldova}}
* {{ESC|Portugāle}}
* {{ESC|Rumānija}}
| valign=&quot;top&quot; |
* {{ESC|Grieķija}}
* {{ESC|Kipra}}
* {{ESC|Latvija}}
* {{ESC|Lietuva}}
* {{ESC|Malta}}
* {{ESC|Sanmarīno}}
|}

== Dalībvalstis ==
Lai piedalītos Eirovīzijas dziesmu konkursā, ir nepieciešama nacionālā raidorganizācija ar [[Eiropas_Raidorganizāciju_apvienība#Biedri|aktīvu EBU dalību]], kas spēj uztvert konkursu caur [[Eirovīzija (tīkls)|Eirovīzijas tīklu]] un pārraidīt to tiešraidē visā valstī. EBU izsūta uzaicinājumu piedalīties konkursā visiem aktīvajiem biedriem.

2025. gada 15. decembrī EBU apstiprināja, ka konkursā piedalīsies 35 valstis. Konkursā pēc 3 gadu pauzes atgriezās [[Bulgārija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Bulgārija]], [[Rumānija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Rumānija]] pēc 2 gadu pauzes un [[Moldova Eirovīzijas dziesmu konkursā|Moldova]] pēc 1 gada pauzes. Protestējot pret [[Izraēla Eirovīzijas dziesmu konkursā|Izraēlas]] dalību konkursā, izstājās 5 valstis — [[Islande Eirovīzijas dziesmu konkursā|Islande]], [[Īrija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Īrija]], [[Nīderlande Eirovīzijas dziesmu konkursā|Nīderlande]], [[Slovēnija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Slovēnija]] un [[Spānija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Spānija]].&lt;ref name=&quot;esc2026 partecipants&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |title=35 broadcasters to compete at 70th Eurovision Song Contest in Vienna |url=https://www.eurovision.com/stories/35-broadcasters-70th-eurovision-song-contest-vienna/ |access-date=15 December 2025 |website=Eurovision.com}}&lt;/ref&gt;

=== Pusfināli ===
==== Pirmais pusfināls ====
{{Klasifikācijas krāsas|novietojums=yes|tabulas nosaukums=Krāsu atšifrējums|novietojumst=left|platumst=auto|krāsa_1=navajowhite|teksts_1=Kvalificējās finālam}}
Pirmais pusfināls norisinājās [[12. maijs|12. maijā]] plkst. 22:00 &lt;small&gt;({{piezīme|LAT|Pēc Latvijas laika}})&lt;/small&gt;.&lt;ref name=&quot;esc2026 partecipants&quot; /&gt; Pusfinālā piedalijās 15 valstis.  Šajā pusfinālā balsoja šī pusfināla dalībvalstis, kā arī [[Itālija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Itālija]] un [[Vācija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Vācija]]. Tāpat pusfinālā varēja balsot arī valstis, kas nepiedalijās šajā konkursā kā &quot;Pārējā pasaule&quot;. Pusfinālā uzstājās arī Itālijas un Vācijas pārstāvji — Itālija uzstājās starp Gruziju un Somiju un Vācija uzstājās starp Izraēlu un Beļģiju.&lt;ref name=&quot;:14&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |date=2026-04-02 |title=Vienna 2026: Semi-Final Running Orders revealed |url=https://www.eurovision.com/stories/vienna-2026-semi-final-running-orders-revealed/ |access-date=2026-04-02 |website=Eurovision.com |publisher=EBU}}&lt;/ref&gt;

{| class=&quot;sortable wikitable plainrowheaders&quot;
! width=&quot;70&quot; | Nr.
! width=&quot;150&quot; | Dalībvalsts
! width=&quot;100&quot; | Raidorganizācija
! width=&quot;190&quot; | Izpildītājs
! width=&quot;190&quot; | Dziesma
! width=&quot;190&quot; | Tulkojums
! width=&quot;80&quot; | Valoda
&lt;!--! width=&quot;20&quot; | Vieta
! width=&quot;20&quot; | Punkti--&gt;
|-style=&quot;font-weight: bold; background: navajowhite;&quot;
| 01
| {{ESC|Moldova}}
| [[TeleRadio-Moldova|TRM]]
| ''[[Satoshi]]''
| ''Viva, Moldova!''
| &quot;Lai dzīvo Moldova!&quot;
| [[Rumāņu valoda|Rumāņu]]
|-style=&quot;font-weight: bold; background: navajowhite;&quot;
| 02
| {{ESC|Zviedrija}}
| [[Zviedrijas Televīzija|SVT]]
| [[Felīsija Ēriksone|Felīsija]]
| ''My System''
| &quot;Mana sistēma&quot;
| Angļu
|-style=&quot;font-weight: bold; background: navajowhite;&quot;
| 03
| {{ESC|Horvātija}}
| [[Horvātijas radiotelevīzija|HRT]]
| ''[[Lelek]]''
| ''Andromeda''
| —
| [[Horvātu valoda|Horvātu]]
|-style=&quot;font-weight: bold; background: navajowhite;&quot;
| 04
| {{ESC|Grieķija}}
| [[Jaunā Grieķu raidorganizācijas korporācija|NERIT]]
| [[Akilas Mitilinaios]]
| ''Ferto &lt;small&gt;(Φέρτο)&lt;/small&gt;''
| &quot;Dod šurp&quot;
| [[Grieķu valoda|Grieķu]]
|-
| 05
| {{ESC|Portugāle}}
| [[Portugāles Radio un televīzija|RTP]]
| ''[[Bandidos do Cante]]''
| ''Rosa''
| —
| [[Portugāļu valoda|Portugāļu]]
|-
| 06
| {{ESC|Gruzija}}
| [[Gruzijas publiskā raidorganizācija|GPB]]
| ''[[Bzikebi]]''
| ''On Replay''
| &quot;Atkārtot&quot;
| [[Angļu valoda|Angļu]]
|-style=&quot;font-weight: bold; background: navajowhite;&quot;
| 07
| {{ESC|Somija}}
| [[Ģenerālraidorganizācija|Yle]]
| [[Linda Lampeniusa]] un [[Pete Parkkonens]]
| ''Liekinheitin''
| &quot;Liesmumetējs&quot;
| [[Somu valoda|Somu]]
|-
| 08
| {{ESC|Melnkalne}}
| [[Melnkalnes Radio un televīzija|RTCG]]
| [[Tamara Živkoviča]]
| ''Nova zora (&lt;small&gt;Нова зора&lt;/small&gt;)''
| &quot;Jauna rītausma&quot;
| [[Melnkalniešu valoda|Melnkalniešu]]
|-
| 09
| {{ESC|Igaunija}}
| [[Igaunijas Nacionālā raidorganizācija|ERR]]
| ''[[Vanilla Ninja]]''
| ''Too Epic to Be True''
| &quot;Pārāk labi, lai būtu patiesība&quot;
| Angļu
|-style=&quot;font-weight: bold; background: navajowhite;&quot;
| 10
| {{ESC|Izraēla}}
| [[Publiskā Izraēlas Raidorganizācijas Koorporācijas|IPBC]]
| [[Noams Betans]]
| ''Michelle''
| &quot;Mišela&quot;
| [[Franču valoda|Franču]], [[Ebreju valoda|Ebreju]], Angļu
|-style=&quot;font-weight: bold; background: navajowhite;&quot;
| 11
| {{ESC|Beļģija}}
| [[RTBF]]
| ''[[Essyla]]''
| ''Dancing on the Ice''
| &quot;Dejot uz ledus&quot;
| Angļu
|-style=&quot;font-weight: bold; background: navajowhite;&quot;
| 12
| {{ESC|Lietuva}}
| [[Lietuvas Nacionālais radio un televīzija|LRT]]
| ''[[Lion Ceccah]]''
| ''Sólo Quiero Más''
| &quot;Es tikai vēlos vairāk&quot;
| [[Lietuviešu valoda|Lietuviešu]], Angļu
|-
| 13
| {{ESC|Sanmarīno}}
| [[Sanmarīno RTV|SMRTV]]
| [[Senita]]
| ''Superstar''
| &quot;Superzvaigzne&quot;
| Angļu
|-style=&quot;font-weight: bold; background: navajowhite;&quot;
| 14
| {{ESC|Polija}}
| [[Polijas Televīzija|TVP]]
| [[Alicja Szempliņska|Alicja]]
| ''Pray''
| &quot;Lūgšana&quot;
| Angļu
|-style=&quot;font-weight: bold; background: navajowhite;&quot;
| 15
| {{ESC|Serbija}}
| [[Serbijas Radio un Televīzija|RTS]]
| ''[[Lavina]]''
| ''Kraj mene &lt;small&gt;(Крај мене)&lt;/small&gt;''
| &quot;Man blakus&quot;
| [[Serbu valoda|Serbu]]
|}

==== Otrais pusfināls ====
{{Klasifikācijas krāsas|novietojums=yes|tabulas nosaukums=Krāsu atšifrējums|novietojumst=left|platumst=auto|krāsa_1=navajowhite|teksts_1=Kvalificējās finālam}}
Otrais pusfināls norisinājās [[14. maijs|14. maijā]] plkst. 22:00 &lt;small&gt;({{piezīme|LAT|Pēc Latvijas laika}})&lt;/small&gt;.&lt;ref name=&quot;esc2026 partecipants&quot; /&gt; Pusfinālā piedalijās 15 valstis. Šajā pusfinālā balsoja šī pusfināla dalībvalstis, kā arī [[Austrija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Austrija]], [[Francija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Francija]] un [[Lielbritānija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Lielbritānija]]. Tāpat pusfinālā varēka balsot arī valstis, kas nepiedalijās šajā konkursā kā &quot;Pārējā pasaule&quot;. Pusfinālā uzstājās arī Austrijas, Francijas un Lielbritānijas pārstāvji — Austrija uzstājās starp Čehiju un Armēniju, Francija uzstājās starp Kipru un Latviju un Lielbritānija uzstājās starp Ukrainu un Albāniju.&lt;ref name=&quot;:14&quot; /&gt;

{| class=&quot;sortable wikitable plainrowheaders&quot;
! width=&quot;70&quot; | Nr.
! width=&quot;150&quot; | Dalībvalsts
! width=&quot;100&quot; | Raidorganizācija
! width=&quot;190&quot; | Izpildītājs
! width=&quot;190&quot; | Dziesma
! width=&quot;190&quot; | Tulkojums
! width=&quot;80&quot; | Valoda
&lt;!--! width=&quot;20&quot; | Vieta
! width=&quot;20&quot; | Punkti--&gt;
|-style=&quot;font-weight: bold; background: navajowhite;&quot;
| 01
| {{ESC|Bulgārija}}
| [[Bulgārijas Nacionālā televīzija|BNT]]
| [[Dara (dziedātāja)|Dara]]
| ''Bangaranga''
| —
| Angļu
|-
| 02
| {{ESC|Azerbaidžāna}}
| [[Publiskais Radio &amp; Televīzija|İTV]]
| ''[[Jiva]]''
| ''Just Go''
| &quot;Vienkārši ej&quot;
| Angļu,&lt;br /&gt;[[Azerbaidžāņu valoda|Azerbaidžāņu]]
|-style=&quot;font-weight: bold; background: navajowhite;&quot;
| 03
| {{ESC|Rumānija}}
| [[Rumānijas televīzija|TVR]]
| [[Aleksandra Kapitanesku]]
| ''Choke Me''
| &quot;Žņaudz mani&quot;
| Angļu
|-
| 04
| {{ESC|Luksemburga}}
| [[RTL Group|RTL]]
| [[Eva Marija]]
| ''Mother Nature''
| &quot;Māte daba&quot;
| Angļu
|-style=&quot;font-weight: bold; background: navajowhite;&quot;
| 05
| {{ESC|Čehija}}
| [[Čehijas Televīzija|ČT]]
| [[Daniels Žižka]]
| ''Crossroads''
| &quot;Krustceles&quot;
| Angļu
|-
| 06
| {{ESC|Armēnija}}
| [[Armēnijas Publiskā televīzija|AMPTV]]
| ''[[Simón]]''
| ''Paloma Rumba''
| —
| [[Angļu valoda|Angļu]]
|-
| 07
| {{ESC|Šveice}}
| [[Šveices Raidorganizācijas koorporācija|SRG SSR]]
| [[Veronika Fuzaro]]
| ''Alice''
| &quot;Alise&quot;
| Angļu
|-style=&quot;font-weight: bold; background: navajowhite;&quot;
| 08
| {{ESC|Kipra}}
| [[Kipras raidorganizācijas korporācija|CyBC]]
| ''[[Antigoni]]''
| ''Jalla''
| &quot;Vairāk&quot;
| Angļu, [[Grieķu valoda|Grieķu]]
|-
| 09
| {{ESC|Latvija}}
| [[Latvijas Sabiedriskais medijs|LSM]]
| [[Atvara]]
| &quot;[[Ēnā]]&quot;
| —
| [[Latviešu valoda|Latviešu]]
|-style=&quot;font-weight: bold; background: navajowhite;&quot;
| 10
| {{ESC|Dānija}}
| [[Dāņu raidorganizācijas korporācija|DR]]
| [[Sorens Torpegārds Lunds]]
| ''Før vi går hjem''
| &quot;Pirms mēs ejam mājās&quot;
| [[Dāņu valoda|Dāņu]]
|-style=&quot;font-weight: bold; background: navajowhite;&quot;
| 11
| {{ESC|Austrālija}}
| [[SBS]]
| [[Delta Gudrema]]
| ''Eclipse''
| &quot;Aptumsums&quot;
| Angļu
|-style=&quot;font-weight: bold; background: navajowhite;&quot;
| 12
| {{ESC|Ukraina}}
| [[Suspilne]]
| [[Viktorija Leleka|Leleka]]
| ''Ridnym'' &lt;small&gt;(Рідним)&lt;/small&gt;
| &quot;Dzimtā&quot;
| Angļu, [[Ukraiņu valoda|Ukraiņu]]
|-style=&quot;font-weight: bold; background: navajowhite;&quot;
| 13
| {{ESC|Albānija}}
| [[Albānijas Radio un Televīzija|RTSH]]
| [[Alis]]
| ''Nân''
| &quot;Māte&quot;
| [[Albāņu valoda|Albāņu]]
|-style=&quot;font-weight: bold; background: navajowhite;&quot;
| 14
| {{ESC|Malta}}
| [[Publiskais raidorganizācijas serviss|PBS]]
| ''[[Aidan]]''
| ''Bella''
| —
| Angļu, [[Maltiešu valoda|Maltiešu]]
|-style=&quot;font-weight: bold; background: navajowhite;&quot;
| 15
| {{ESC|Norvēģija}}
| [[NRK]]
| [[Jonas Lovs]]
| ''Ya Ya Ya''
| —
| Angļu
|}

=== Fināls ===
&lt;!-- {{Klasifikācijas krāsas|novietojums=yes|tabulas nosaukums=Krāsu atšifrējums|novietojumst=left|platumst=auto|krāsa_1=gold|teksts_1=Uzvarētājs}} --&gt;
Fināls norisināsies [[16. maijs|16. maijā]] plkst. 22:00 &lt;small&gt;({{piezīme|LAT|Pēc Latvijas laika}})&lt;/small&gt;. Tajā piedalīsies 25 valstis — no katra pusfināla Top 10 valstis, &quot;Lielais četrinieks&quot; un Austrija kā pagājušā gada uzvarētāji. Finālā balsos visas 35 konkursa dalībvalstis, kā arī valstis, kas nepiedalīsies, kā &quot;Pārējā pasaule&quot;.

{| class=&quot;sortable wikitable plainrowheaders&quot;
! width=&quot;70&quot; | Nr.
! width=&quot;150&quot; | Dalībvalsts
! width=&quot;100&quot; | Raidorganizācija
! width=&quot;190&quot; | Izpildītājs
! width=&quot;190&quot; | Dziesma
! width=&quot;190&quot; | Tulkojums
! width=&quot;80&quot; | Valoda
|-
| 25
| {{ESC|Austrija}} (rīkotāji)
| [[Österreichischer Rundfunk|ORF]]
| ''[[Cosmó]]''
| ''[[Tanzschein]]''
| &quot;Dejas atļauja&quot;
| [[Vācu valoda|Vācu]]
|-
! rowspan=&quot;3&quot; | 1. puse
| {{ESC|Beļģija}}
| [[RTBF]]
| ''[[Essyla]]''
| ''Dancing on the Ice''
| &quot;Dejot uz ledus&quot;
| Angļu
|-
| {{ESC|Grieķija}}
| [[Jaunā Grieķu raidorganizācijas korporācija|NERIT]]
| [[Akilas Mitilinaios]]
| ''Ferto &lt;small&gt;(Φέρτο)&lt;/small&gt;''
| &quot;Dod šurp&quot;
| [[Grieķu valoda|Grieķu]]
|-
| {{ESC|Serbija}}
| [[Serbijas Radio un Televīzija|RTS]]
| ''[[Lavina]]''
| ''Kraj mene &lt;small&gt;(Крај мене)&lt;/small&gt;''
| &quot;Man blakus&quot;
| [[Serbu valoda|Serbu]]
|-
! rowspan=&quot;3&quot; | 2. puse
| {{ESC|Lietuva}}
| [[Lietuvas Nacionālais radio un televīzija|LRT]]
| ''[[Lion Ceccah]]''
| ''Sólo Quiero Más''
| &quot;Es tikai vēlos vairāk&quot;
| [[Lietuviešu valoda|Lietuviešu]], Angļu
|-
| {{ESC|Polija}}
| [[Polijas Televīzija|TVP]]
| [[Alicja Szempliņska|Alicja]]
| ''Pray''
| &quot;Lūgšana&quot;
| Angļu
|-
| {{ESC|Zviedrija}}
| [[Zviedrijas Televīzija|SVT]]
| [[Felīsija Ēriksone|Felīsija]]
| ''My System''
| &quot;Mana sistēma&quot;
| Angļu
|-
! rowspan=&quot;6&quot; | Producentu izvēle
| {{ESC|Itālija}}
| [[Nacionālais raidorganizācijas serviss|RAI]]
| ''[[Sal Da Vinci]]''
| ''Per sempre sì''
| &quot;Mūžīgi jā&quot;
| [[Itāļu valoda|Itāļu]]&lt;br /&gt;[[Neapoliešu valoda|Neapoliešu]]
|-
| {{ESC|Vācija}}
| [[Dienvidrietumu raidorganizācija|SWR]]{{efn|Vācijas sabiedrisko raidorganizāciju konsorcija [[ARD (broadcaster)|ARD]] vārdā}}
| [[Sāra Engelsa]]
| ''Fire''
| &quot;Uguns&quot;
| [[Angļu valoda|Angļu]]
|-
| {{ESC|Horvātija}}
| [[Horvātijas radiotelevīzija|HRT]]
| ''[[Lelek]]''
| ''Andromeda''
| —
| [[Horvātu valoda|Horvātu]]
|-
| {{ESC|Somija}}
| [[Ģenerālraidorganizācija|Yle]]
| [[Linda Lampeniusa]] un [[Pete Parkkonens]]
| ''Liekinheitin''
| &quot;Liesmumetējs&quot;
| [[Somu valoda|Somu]]
|-
| {{ESC|Moldova}}
| [[TeleRadio-Moldova|TRM]]
| ''[[Satoshi]]''
| ''Viva, Moldova!''
| &quot;Lai dzīvo Moldova!&quot;
| [[Rumāņu valoda|Rumāņu]]
|-
| {{ESC|Izraēla}}
| [[Publiskā Izraēlas Raidorganizācijas Koorporācijas|IPBC]]
| [[Noams Betans]]
| ''Michelle''
| &quot;Mišela&quot;
| [[Franču valoda|Franču]], [[Ebreju valoda|Ebreju]], Angļu
|-
! rowspan=&quot;2&quot; | TBA
| {{ESC|Francija}}
| [[Francijas Televīzija]]
| ''[[Monroe (dziedātāja)|Monroe]]''
| ''Regarde!''
| &quot;Skaties!&quot;
| [[Franču valoda|Franču]]
|-
| {{ESC|Lielbritānija}}
| [[BBC]]
| ''[[Look Mum No Computer]]''
| ''Eins, zwei, drei''
| &quot;Viens, divi, trīs&quot;
| Angļu&lt;br /&gt;Vācu
|}

== Piezīmes ==
{{notelist}}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{Eirovīzija}}

[[Kategorija:2026. gads mūzikā|Eirovīzijas dziesmu konkurss]]
[[Kategorija:Eirovīzijas dziesmu konkursi pēc gada]]</text>
      <sha1>6ehu9quxmebe8w9ic068lfa18myktqd</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4468461</id>
      <parentid>4468352</parentid>
      <timestamp>2026-05-15T07:06:35Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Lasks</username>
        <id>38532</id>
      </contributor>
      <comment>/* Fināls */</comment>
      <origin>4468461</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="34244" sha1="ee3t19lbaxnarnnan7qo6ymvn57to7n" xml:space="preserve">{{notiek}}
{{Eirovīzijas infokaste
| nosaukums              = 2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss
| tēma                   = ''United by Music'' (&quot;Mūzikas vienoti&quot;)
| attēls                 = Eurovision Song Contest 2026 logo.png
| att_izm                = 
| fināls                 = {{dat|2026|5|16|N}}
| pusfināls              = 
| pirmais pusfināls      = {{dat|2026|5|12|N}}
| otrais pusfināls       = {{dat|2026|5|14|N}}
| vadītājs (i)           = [[Viktorija Svarovska]]&lt;br /&gt;[[Mihaels Ostrovskis]]&lt;br /&gt;[[Emīlija Busvina]] (''Green room'' vadītāja)
| koordinators           = [[Martins Grīns]]
| režisors               = [[Maikls Krēns]] 
| pārraidītājs           = ''[[Österreichischer Rundfunk]]'' (ORF)
| vieta                  = {{AUT}}, [[Vīne]], ''[[Wiener Stadthalle]]''
| uzvarētājs             = 
| balsošanas sistēma     = No pusfināla kvalificējošās valstis noteica skatītāju un žūrijas balsojums, piešķirot 12, 10 un 8-1 punktus TOP 10 dziesmām. Finālā gan žūrija 7 cilvēku sastāvā, gan skatītāji no katras dalībvalsts un &quot;Pārējās pasaules&quot; atsevišķi novērtēja pārējo dalībvalstu dziesmas, piešķirot 12, 10 un 8-1 punktus TOP 10 dziesmām.
| dalībvalstis           = 35
| valstis, kas debitē    = 
| valstis, kas atgriežas = {{ESC|Bulgārija}}&lt;br /&gt;{{ESC|Moldova}}&lt;br /&gt;{{ESC|Rumānija}}
| valstis, kas izstājās  = {{ESC|Islande}}&lt;br /&gt;{{ESC|Īrija}}&lt;br /&gt;{{ESC|Nīderlande}}&lt;br /&gt;{{ESC|Slovēnija}}&lt;br /&gt;{{ESC|Spānija}}
| diskvalificētās valstis= 
| nulle punktu           = 
| viesmākslinieki        = 
| map                    = ESC 2026 Map.svg
| col1 = #2268b1 | tag1 =  Valstis, kas iepriekš kvalificējušās finālam
| col2 = #951313 | tag2 = Pusfinālā izbalsotās dalībvalstis
| col3 = #22b14c | tag3 = Valstis, kas piedalīsies pusfinālos
| col4 = #a2a397 | tag4 = Valstis, kas piedalījušās iepriekš, bet ne šajā konkursā
| con                    = Eirovīzijas dziesmu konkurss
| koncerts               = [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]]
| iepriekšējais          = [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|◄ 2025]]
| nākamais               = [[2027. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|''2027'' ►]]
}}
'''2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss''' ({{val|en|Eurovision Song Contest 2026}}; {{val|fr|Concours Eurovision de la chanson 2026}}) ir 70. ikgadējais [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]]. Konkurss notiek [[Austrija]]s pilsētā [[Vīne|Vīnē]] pēc [[Johanness Pīčs|JJ]] uzvaras [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada konkursā]] ar dziesmu ''[[Wasted Love]]''.

Šī ir trešā reize, kad konkursu rīko Austrija (iepriekš {{ESCg|1967}}. un {{ESCg|2015}}. gadā).

== Norises vieta ==
[[Attēls:Wiener Stadthalle Aussen 2008.jpg|left|thumb|250px|[[Wiener Stadthalle|''Wiener Stadthalle'']], Vīnē – 2026. gada konkursa norises vieta]]

2026. gada konkurs notiks [[Vīne|Vīnē]], Austrijā, pēc valsts uzvaras {{ESCg|2025}}. gada konkursā ar dziesmu ''[[Wasted Love]]'', ko izpildīja [[Johanness Pīčs|JJ]]. Tā būs trešā reize, kad Austrija rīko konkursu, iepriekš to darīja {{ESCg|1967}}. un {{ESCg|2015}}. gados, aba reizes arī Vīnē. Kā norises vieta izvēlēta {{sk|16152}} vietu ietilpīgā ''[[Wiener Stadthalle]]'', kurā jau rīkoja konkursu {{ESCg|2015}}. gadā.&lt;ref name=&quot;esc-location-202508202&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://eurovision.tv/story/eurovision-2026-vienna-host-city-70th|title=Eurovision 2026: Vienna is our Host City for the 70th|publisher=[[European Broadcasting Union]] (EBU)|website=Eurovision.tv|access-date=20 August 2025|date=20 August 2025|language=en|archive-url=https://archive.today/20250820070056/https://eurovision.tv/story/eurovision-2026-vienna-host-city-70th|archive-date=20 August 2025|location=Geneva}}&lt;/ref&gt;

Papildus galvenajai norises vietai, ''[[Vīnes Rātslaukums|Rathausplatz]]'' atradīsies Eirovīzijas ciemats, kurā notiks konkursa dalībnieku un vietējo mākslinieku uzstāšanās, kā arī tiešraižu šovu translācijas. [[Vīnes Rātsnams]] uzņems ''EuroClub'', kas organizēs oficiālās ballītes un privātās konkursa dalībnieku uzstāšanās, kā arī &quot;Tirkīzzilo paklāju&quot; un atklāšanas ceremoniju {{dat|2026|5|10||bez}}, kurā konkursa dalībnieki un viņu delegācijas tiks prezentētas akreditētajai presei un faniem.&lt;ref name=&quot;esc-location-202508202&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;:13&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |date=2025-08-20 |title=Ludwig sees Eurovision Song Contest 2026 as a good investment for Vienna's economic location |url=https://www.vol.at/ludwig-sees-eurovision-song-contest-2026-as-a-good-investment-for-viennas-economic-location/9617405 |access-date=2025-08-20 |website=vol.at |language=en}}&lt;/ref&gt; Abas vietas atkārtos tās pašas funkcijas, kādas tām bija {{dat|2015|||bez}}.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |last=Giulia |date=2025-08-20 |title=Live-Blog: Pressekonferenz zur Bekanntgabe von Wien als Host City für den ESC 2026 |trans-title=Live blog: Press conference announcing Vienna as host city for Eurovision 2026 |url=https://esc-kompakt.de/heute-1600-uhr-live-blog-zur-pressekonferenz-anlaesslich-der-bekanntgabe-von-wien-als-host-city-fuer-den-esc-2026/ |access-date=2025-08-20 |website=ESC kompakt |language=de}}&lt;/ref&gt;

=== Norises vietas izvēle ===
{{Location map many|Austria
| width   = 320px
| float   = right
| caption = Rīkotājpilsēta (zilā krāsā), kandidātpilsēta, kas iesniedza pieteikumu (sarkanā krāsā), pilsētas, kas izrādīja interesi, bet galu galā nepieteicās (pelēkā krāsā)
| label1  = [[Grāca]]
| lat1    = 47.076
| long1   = 15.421
| position1 = bottom
| mark1   = Gray pog.svg
| label2  = [[Insbruka]]
| lat2    = 47.268
| long2   = 11.393
| position2 = right
| mark2   = Red pog.svg
| label3  = [[Velsa (Austrija)|Velsa]] &amp; [[Linca]]
| lat3    = 48.239
| long3   = 14.192
| position3 = left
| mark3   = Gray pog.svg
| label4  = [[Obervarta]]
| lat4    = 47.283
| long4   = 16.200
| position4 = left
| mark4   = Gray pog.svg
| label5  = [[Sanktpeltene|Sankt-&lt;br/&gt;peltene]]
| lat5    = 48.200
| long5   = 15.616
| position5 = top-left
| mark5   = Gray pog.svg
| label6  = &lt;u&gt;'''[[Vīne]]'''&lt;/u&gt;
| lat6    = 48.208
| long6   = 16.372
| position6 = top
| mark6   = Blue pog.svg
| label7  = {{nowrap|[[Ebreihsdorfa]]}}
| lat7    = 47.967
| long7   = 16.400
| position7 = bottom
| mark7   = Gray pog.svg
}}

Pēc ''[[ORF|Österreichischer Rundfunk]]'' (ORF) uzvaras ar Austriju {{ESCg|2025}}. gada konkursā, tās direktors Rolands Veismanis uzsvēra norises vietas piemērotību un tuvumu lidostām kā galvenos kritērijus rīkotājpilsētas atlases procesā 2026. gadam, kamēr ORF programmu direktore Stefānija Groisa-Horovica norādīja uz to, ka pēdējos gados nav būvētas jaunas lielas arēnas, taču mudināja pašvaldības ar dzīvotspējīgiem plāniem iesniegt pieteikumus.&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |date=18 May 2025 |title=Eurovision 2025 winner's press conference with JJ |url=https://eurovision.tv/story/eurovision-2025-winners-press-conference-jj |access-date=18 May 2025 |work=Eurovision.tv |publisher=[[European Broadcasting Union]] (EBU)}}&lt;/ref&gt;

Vairākas pilsētas izrādīja interesi rīkot 2026. gada konkursu dažu dienu laikā pēc Austrijas uzvaras 2025. gadā. {{dat|2025|5|18||bez}} Vīnes mērs [[Mihaēls Ludvigs]] apstiprināja pilsētas nodomu pieteikties.&lt;ref name=&quot;:02&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |last=Conte |first=Davide |date=18 May 2025 |title=Eurovision 2026: Vienna Interested in Hosting Again |url=https://eurovoix.com/2025/05/18/eurovision-2026-vienna-interested-in-hosting-again/ |access-date=18 May 2025 |website=Eurovoix |language=en-GB}}&lt;/ref&gt; Tajā pašā dienā [[Grāca]] paziņoja, ka tā izvērtē potenciālo pieteikumu, mērei [[Elke Kārai]] norādot uz ''[[Stadthalle Graz]]'' kā piemērotu norises vietu.&lt;ref name=&quot;:1&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |last=Granger |first=Anthony |date=18 May 2025 |title=Austria: ORF Commences Eurovision 2026 Work &amp; Special Programming Celebrating JJ's Victory Announced |url=https://eurovoix.com/2025/05/18/eurovision-2026-orf-commences-work/ |access-date=18 May 2025 |website=Eurovoix |language=en-GB}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;:2&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |date=18 May 2025 |title=Diskussion um Song Contest 2026 in Graz |trans-title=Discussion about the Song Contest 2026 in Graz |url=https://steiermark.orf.at/stories/3305822/ |access-date=18 May 2025 |website=Steiermark.ORF.at |publisher=ORF |language=de}}&lt;/ref&gt; ''[[Schwarzl Freizeit Zentrum]]'', kas arī atrodas Grācā, tika piedāvāts kā potenciāla norises vieta no tās koncertu menedžera un operatora Klausa Loitgeba puses.&lt;ref name=&quot;Klaus&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |date=18 May 2025 |title=&quot;Perfekte Location&quot;: Klaus Leutgeb will ESC 2026 an den Schwarzlsee holen |trans-title=&quot;Perfect location&quot;: Klaus Leutgeb wants to bring ESC 2026 to Schwarzlsee |url=https://www.kleinezeitung.at/steiermark/graz/19700155/klaus-leutgeb-will-esc-2026-an-den-schwarzlsee-holen |access-date=18 May 2025 |publisher=[[Kleine Zeitung]] |language=de}}&lt;/ref&gt; Tāpat 18. maijā [[Insbruka]] un [[Velsa (Austrija)|Velsa]] apstiprināja, ka tās pieteiksies attiecīgi ar ''[[Olympiahalle (Innsbruck)|Olympiahalle]]'' un jaunu izstāžu zāli.&lt;ref name=&quot;:5&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |date=18 May 2025 |title=Wels im Ringen um ESC-Austragungsort |trans-title=Wels in the fight for ESC venue |url=https://ooe.orf.at/stories/3305836/ |access-date=18 May 2025 |website=Ooe.ORF.at |publisher=ORF |language=de}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |last=Granger |first=Anthony |title=Eurovision 2026: Innsbruck Intends to Bid to Host Eurovision |url=https://eurovoix.com/2025/05/18/eurovision-2026-innsbruck-intends-to-bid-to-host-eurovision/ |website=Eurovoix |date=18 May 2025 |access-date=18 May 2025}}&lt;/ref&gt; [[Obervarta]] arī izteica interesi rīkot konkursu.&lt;ref name=&quot;:3&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |date=18 May 2025 |title=Oberwart will ESC-Austragungsort werden |trans-title=Oberwart wants to become ESC venue |url=https://burgenland.orf.at/stories/3305824/ |access-date=18 May 2025 |website=Burgenland.ORF.at |publisher=ORF |language=de}}&lt;/ref&gt; {{dat|2025|5|19||bez}} [[Sanktpeltene|Sanktpeltenes]] mērs Matīss Stadlers piedāvāja ''VAZ St. Pölten'' kā iespējamo norises vietu.&lt;ref name=&quot;StPolten&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |date=19 May 2025 |title=St. Pölten liebäugelt mit Song Contest 2026 |url=https://noe.orf.at/stories/3306010/ |access-date=24 May 2025 |publisher=ORF |language=de}}&lt;/ref&gt; {{dat|2025|5|26||bez}} [[Ebreihsdorfa]] prezentēja priekšlikumu rīkot konkursu pagaidu norises vietā.&lt;ref name=&quot;Ebreichsdorf&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://eurovoix.com/2025/05/26/eurovision-2026-comer-city-presents-proposal-to-host-eurovision/ |title=Eurovision 2026: Ebreichsdorf's 'Comer City' Presents Proposal to Host Eurovision |date=26 May 2025 |access-date=27 May 2025 |website=Eurovoix.com |first=Anthony |last=Granger}}&lt;/ref&gt;

ORF uzsāka pieteikšanās procesu {{dat|2025|6|2||bez}}, atverot iespēju pilsētām un pašvaldībām paziņot par savu interesi. Šie kandidāti saņēma detalizētos iepirkuma dokumentus un tiem bija laiks līdz {{dat|2025|7|4|D|bez}}, lai iesniegtu savus pieteikumus. Ebreihsdorfa izstājās no procesa {{dat|2025|6|15||bez}},&lt;ref name=&quot;NoEbreichsdorf&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://eurovoix.com/2025/06/15/eurovision-2026-ebreichsdorf-comer-city-withdraws-from-bidding-process/ |title=Eurovision 2026: Ebreichsdorf's 'Comer City' Withdraws From Bidding Process |date=15 June 2025 |first=Anthony |last=Granger |website=Eurovoix}}&lt;/ref&gt; tai sekoja Obervarta {{dat|2025|6|21||bez}},&lt;ref name=&quot;:4&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |last1=Rachbauer |first1=Stefanie |last2=Kroisleitner |first2=Oona |title=Oberwart bewirbt sich doch nicht für den Song Contest 2026 |trans-title=Oberwart will not apply for the 2026 Song Contest after all |url=https://www.derstandard.at/story/3000000274784/oberwart-bewirbt-sich-doch-nicht-fuer-den-song-contest-2026 |access-date=2025-06-21 |website=Der Standard |language=de-AT}}&lt;/ref&gt; Grāca {{dat|2025|6|27||bez}},&lt;ref name=&quot;:7&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |date=27 June 2025 |title=Eurovision 2026: Graz Will Not Bid to Host |url=https://eurovoix.com/2025/06/27/eurovision-2026-graz-will-not-bid-to-host/ |access-date=27 June 2025 |website=Eurovoix}}&lt;/ref&gt; un Velsa {{dat|2025|7|1||bez}}.&lt;ref name=&quot;:9&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Keine Bewerbung Oberösterreichs für den Eurovision Song Contest 2026 |trans-title=Upper Austria will not apply for the Eurovision Song Contest 2026 |url=https://www.ots.at/presseaussendung/OTS_20250701_OTS0170/keine-bewerbung-oberoesterreichs-fuer-den-eurovision-song-contest-2026 |access-date=2025-07-01 |website=OTS.at |language=de-AT}}&lt;/ref&gt; Vīne un Insbruka bija vienīgās pilsētas, kas iesniedza pieteikumus līdz noteiktajam termiņam.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |last1=Rachbauer |first1=Stefanie |last2=Kroisleitner |first2=Oona |title=Innsbruck oder Wien? Womit die Song-Contest-Bewerber punkten |trans-title=Innsbruck or Vienna? What the Song Contest candidates are scoring with |url=https://www.derstandard.at/story/3000000277597/innsbruck-oder-wien-womit-die-song-contest-bewerber-punkten |access-date=2025-07-06 |website=[[Der Standard]] |language=de-AT}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |last=Granger |first=Anthony |date=2025-07-04 |title=Eurovision 2026: Innsbruck Submits Bid to Host Eurovision |url=https://eurovoix.com/2025/07/04/eurovision-2026-innsbruck-submits-bid-to-host-eurovision/ |access-date=2025-07-06 |website=Eurovoix |language=en-GB}}&lt;/ref&gt; {{dat|2025|8|20||bez}} EBU un ORF paziņoja Vīni kā rīkotājpilsētu.&lt;ref name=&quot;esc-location-202508202&quot; /&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |last=Ude |first=Christian |date=2025-08-20 |title=Wien holt sich Song Contest 2026 für 22,6 Millionen Euro |trans-title=Vienna wins the 2026 Song Contest for 22.6 million euros |url=https://www.kleinezeitung.at/kultur/medien/20011893/wien-traegt-den-song-contest-2026-aus |access-date=2025-08-20 |website=[[Kleine Zeitung]] |language=de-AT}}&lt;/ref&gt;

{{Color box|#CEDFF2|†|border=darkgray}} Rīkotājpilsēta {{Color box|#F2E0CE|^|border=darkgray}} Kandidātpilsētas

{| class=&quot;wikitable sortable plainrowheaders&quot;
|-
! scope=&quot;col&quot; | Pilsēta
! scope=&quot;col&quot; | Vieta
! scope=&quot;col&quot; | Piezīmes
! scope=&quot;col&quot; | {{Abbr|Ats.|Atsauces}}
|-
! scope=&quot;row&quot; | [[Ebreihsdorfa]]
| Pagaidu arēna
| Piedāvātā norises vieta bija pagaidu arēna ar {{sk|20000}} vietu kapacitāti. Tiktu izveidota arī otra vieta finālā publiskam skatam ar {{sk|30000}} vietu kapacitāti. Izstājās no pieteikšanās {{dat|2025|6|15||bez}}.
| &lt;ref name=&quot;Ebreichsdorf&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;NoEbreichsdorf&quot; /&gt;
|-
! rowspan=&quot;2&quot; scope=&quot;row&quot; | [[Grāca]]
| ''Stadthalle Graz''
| rowspan=&quot;2&quot;| Izstājās no pieteikšanās {{dat|2025|6|27||bez}}.
| rowspan=&quot;2&quot;| &lt;ref name=&quot;KL&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |date=2025-05-18 |title=&quot;Perfekte Location&quot;: Klaus Leutgeb will ESC 2026 an den Schwarzlsee holen |trans-title=&quot;Perfect location&quot;: Klaus Leutgeb wants to bring ESC 2026 to Schwarzlsee |url=https://www.kleinezeitung.at/steiermark/graz/19700155/klaus-leutgeb-will-esc-2026-an-den-schwarzlsee-holen |access-date=2025-05-18 |publisher=[[Kleine Zeitung]] |language=de}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;:7&quot; /&gt;
|-
| ''Schwarzl Freizeit Zentrum''
|-style=&quot;background:#F2E0CE&quot;
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;background:#F2E0CE&quot; | [[Insbruka]] ^
|''Olympiahalle''
|Rīkojusi daiļslidošanas un hokeja sacensības gan [[1964. gada ziemas olimpiskās spēles|1964.]], gan [[1976. gada ziemas olimpiskās spēles|1976. gada]] Ziemas olimpiskajās spēlēs.
|&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |last1=Granger |first1=Anthony |title=Eurovision 2026: Innsbruck City Council Approves Bid to Host |url=https://eurovoix.com/2025/06/11/eurovision-2026-innsbruck-city-council-approves-bid/ |website=Eurovoix |date=11 June 2025 |access-date=11 June 2025}}&lt;/ref&gt;
|-
! scope=&quot;row&quot; | [[Obervarta]]
| ''Messe Oberwart''
| Izstājās no pieteikšanās {{dat|2025|6|21||bez}}.
| &lt;ref name=&quot;:3&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;:4&quot; /&gt;
|-
! scope=&quot;row&quot; | [[Sanktpeltene]]
| ''VAZ St. Pölten''
| Izrādīja interesi, bet galu galā nepieteicās.
| &lt;ref name=&quot;StPolten&quot; /&gt;
|-style=&quot;background:#CEDFF2&quot;
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;background:#CEDFF2&quot; | '''[[Vīne]]''' †
|'''''[[Wiener Stadthalle]]'''''
|Rīkojusi konkursu {{ESCg|2015}}. gadā. Ik gadu arī uzņem ''Erste Bank Open'' tenisa turnīru un citus pasākumus visa gada garumā.
|&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |last=Granger |first=Anthony |date=2025-06-03 |title=Eurovision 2026: Vienna Actively Bidding to Host For a Third Time |url=https://eurovoix.com/2025/06/03/eurovision-2026-vienna-actively-bidding-to-host-for-a-third-time/ |access-date=2025-06-12 |website=Eurovoix |language=en-GB}}&lt;/ref&gt;
|-
! scope=&quot;row&quot; | {{nowrap|[[Velsa (Austrija)|Velsa]] un [[Linca]]}}
|''Messe Wels''
|Kopīgs pieteikums, Velsa rīkotu pašu konkursu. Norises vieta ir būvniecības stadijā un tās pabeigšana plānota 2026. gada martā. Izstājās no pieteikšanās {{dat|2025|7|1||bez}}.
|&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |date=2025-06-04 |title=ESC: Wels und Linz offiziell angemeldet |url=https://ooe.orf.at/stories/3308305/ |access-date=2025-06-12 |website=ooe.ORF.at |language=de}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;:9&quot; /&gt;
|}

== Formāts ==
=== Pusfināla izloze ===
[[Attēls:Wien Rathaus hochauflösend.jpg|thumb|Vīnes pilsētas halle, pusfināla izlozes ceremonijas vieta]]
Pusfinalu izloze norisinājās 2026. gada [[12. janvāris|12. janvārī]] [[Vīnes pilsētas halle|Vīnes pilsētas hallē]], [[Vīne|Vīnē]].&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |date=2026-01-06 |title=The Semi-Final Draw for Vienna 2026: All you need to know |url=https://www.eurovision.com/stories/semi-final-draw-vienna-2026-how-to-watch/ |access-date=2026-01-06 |website=Eurovision.com |publisher=EBU |language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=2.000 Bewerbungen für 30 Jobs: Überwältigendes Interesse an Stand-Ins für Eurovision Song Contest |trans-title=2,000 applications for 30 jobs: Overwhelming interest in stand-ins for the Eurovision Song Contest |url=https://www.ots.at/presseaussendung/OTS_20251222_OTS0024/2000-bewerbungen-fuer-30-jobs-ueberwaeltigendes-interesse-an-stand-ins-fuer-eurovision-song-contest |access-date=2025-12-22 |website=OTS.at |language=de}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |last=Granger |first=Anthony |date=2025-12-22 |title=Eurovision 2026: Semi-Final Allocation Draw to be Held at Vienna Rathaus |url=https://eurovoix.com/2025/12/22/eurovision-2026-semi-final-allocation-draw-vienna-rathaus/ |access-date=2025-12-22 |website=Eurovoix |language=en-GB}}&lt;/ref&gt;
Trīsdesmit pusfinālisti tika sadalīti sešās grupās, pamatojoties uz vēsturiskajiem balsošanas modeļiem. Tas tika darīts, lai samazinātu &quot;blokvalstu balsojumus&quot; un palielinātu spriedzi pusfinālos. Izlozē, tika noskaidrots arī, kuros pusfinālos balsos, katra &quot;lielā četrinieka&quot; dalībvalsts. Ceremonijas laikā, tika nodota arī rīkotājpilsētas nozīme, no iepriekšējā konkursa rīkotājpilsētas [[Bāzele]]s.

{| class=&quot;wikitable&quot;
|-
! scope=&quot;col&quot; style=&quot;width:17%;&quot; | 1. grupa
! scope=&quot;col&quot; style=&quot;width:16%;&quot; | 2. grupa
! scope=&quot;col&quot; style=&quot;width:16%;&quot; | 3. grupa
! scope=&quot;col&quot; style=&quot;width:17%;&quot; | 4. grupa
! scope=&quot;col&quot; style=&quot;width:17%;&quot; | 5. grupa
|-
| valign=&quot;top&quot; |
* {{ESC|Albānija}}
* {{ESC|Bulgārija}}
* {{ESC|Horvātija}}
* {{ESC|Melnkalne}}
* {{ESC|Serbija}}
* {{ESC|Šveice}}
| valign=&quot;top&quot; |
* {{ESC|Austrālija}}
* {{ESC|Dānija}}
* {{ESC|Igaunija}}
* {{ESC|Somija}}
* {{ESC|Norvēģija}}
* {{ESC|Zviedrija}}
| valign=&quot;top&quot; |
* {{ESC|Armēnija}}
* {{ESC|Azerbaidžāna}}
* {{ESC|Gruzija}}
* {{ESC|Izraēla}}
* {{ESC|Polija}}
* {{ESC|Ukraina}}
| valign=&quot;top&quot; |
* {{ESC|Beļģija}}
* {{ESC|Čehija}}
* {{ESC|Luksemburga}}
* {{ESC|Moldova}}
* {{ESC|Portugāle}}
* {{ESC|Rumānija}}
| valign=&quot;top&quot; |
* {{ESC|Grieķija}}
* {{ESC|Kipra}}
* {{ESC|Latvija}}
* {{ESC|Lietuva}}
* {{ESC|Malta}}
* {{ESC|Sanmarīno}}
|}

== Dalībvalstis ==
Lai piedalītos Eirovīzijas dziesmu konkursā, ir nepieciešama nacionālā raidorganizācija ar [[Eiropas_Raidorganizāciju_apvienība#Biedri|aktīvu EBU dalību]], kas spēj uztvert konkursu caur [[Eirovīzija (tīkls)|Eirovīzijas tīklu]] un pārraidīt to tiešraidē visā valstī. EBU izsūta uzaicinājumu piedalīties konkursā visiem aktīvajiem biedriem.

2025. gada 15. decembrī EBU apstiprināja, ka konkursā piedalīsies 35 valstis. Konkursā pēc 3 gadu pauzes atgriezās [[Bulgārija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Bulgārija]], [[Rumānija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Rumānija]] pēc 2 gadu pauzes un [[Moldova Eirovīzijas dziesmu konkursā|Moldova]] pēc 1 gada pauzes. Protestējot pret [[Izraēla Eirovīzijas dziesmu konkursā|Izraēlas]] dalību konkursā, izstājās 5 valstis — [[Islande Eirovīzijas dziesmu konkursā|Islande]], [[Īrija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Īrija]], [[Nīderlande Eirovīzijas dziesmu konkursā|Nīderlande]], [[Slovēnija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Slovēnija]] un [[Spānija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Spānija]].&lt;ref name=&quot;esc2026 partecipants&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |title=35 broadcasters to compete at 70th Eurovision Song Contest in Vienna |url=https://www.eurovision.com/stories/35-broadcasters-70th-eurovision-song-contest-vienna/ |access-date=15 December 2025 |website=Eurovision.com}}&lt;/ref&gt;

=== Pusfināli ===
==== Pirmais pusfināls ====
{{Klasifikācijas krāsas|novietojums=yes|tabulas nosaukums=Krāsu atšifrējums|novietojumst=left|platumst=auto|krāsa_1=navajowhite|teksts_1=Kvalificējās finālam}}
Pirmais pusfināls norisinājās [[12. maijs|12. maijā]] plkst. 22:00 &lt;small&gt;({{piezīme|LAT|Pēc Latvijas laika}})&lt;/small&gt;.&lt;ref name=&quot;esc2026 partecipants&quot; /&gt; Pusfinālā piedalijās 15 valstis.  Šajā pusfinālā balsoja šī pusfināla dalībvalstis, kā arī [[Itālija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Itālija]] un [[Vācija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Vācija]]. Tāpat pusfinālā varēja balsot arī valstis, kas nepiedalijās šajā konkursā kā &quot;Pārējā pasaule&quot;. Pusfinālā uzstājās arī Itālijas un Vācijas pārstāvji — Itālija uzstājās starp Gruziju un Somiju un Vācija uzstājās starp Izraēlu un Beļģiju.&lt;ref name=&quot;:14&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |date=2026-04-02 |title=Vienna 2026: Semi-Final Running Orders revealed |url=https://www.eurovision.com/stories/vienna-2026-semi-final-running-orders-revealed/ |access-date=2026-04-02 |website=Eurovision.com |publisher=EBU}}&lt;/ref&gt;

{| class=&quot;sortable wikitable plainrowheaders&quot;
! width=&quot;70&quot; | Nr.
! width=&quot;150&quot; | Dalībvalsts
! width=&quot;100&quot; | Raidorganizācija
! width=&quot;190&quot; | Izpildītājs
! width=&quot;190&quot; | Dziesma
! width=&quot;190&quot; | Tulkojums
! width=&quot;80&quot; | Valoda
&lt;!--! width=&quot;20&quot; | Vieta
! width=&quot;20&quot; | Punkti--&gt;
|-style=&quot;font-weight: bold; background: navajowhite;&quot;
| 01
| {{ESC|Moldova}}
| [[TeleRadio-Moldova|TRM]]
| ''[[Satoshi]]''
| ''Viva, Moldova!''
| &quot;Lai dzīvo Moldova!&quot;
| [[Rumāņu valoda|Rumāņu]]
|-style=&quot;font-weight: bold; background: navajowhite;&quot;
| 02
| {{ESC|Zviedrija}}
| [[Zviedrijas Televīzija|SVT]]
| [[Felīsija Ēriksone|Felīsija]]
| ''My System''
| &quot;Mana sistēma&quot;
| Angļu
|-style=&quot;font-weight: bold; background: navajowhite;&quot;
| 03
| {{ESC|Horvātija}}
| [[Horvātijas radiotelevīzija|HRT]]
| ''[[Lelek]]''
| ''Andromeda''
| —
| [[Horvātu valoda|Horvātu]]
|-style=&quot;font-weight: bold; background: navajowhite;&quot;
| 04
| {{ESC|Grieķija}}
| [[Jaunā Grieķu raidorganizācijas korporācija|NERIT]]
| [[Akilas Mitilinaios]]
| ''Ferto &lt;small&gt;(Φέρτο)&lt;/small&gt;''
| &quot;Dod šurp&quot;
| [[Grieķu valoda|Grieķu]]
|-
| 05
| {{ESC|Portugāle}}
| [[Portugāles Radio un televīzija|RTP]]
| ''[[Bandidos do Cante]]''
| ''Rosa''
| —
| [[Portugāļu valoda|Portugāļu]]
|-
| 06
| {{ESC|Gruzija}}
| [[Gruzijas publiskā raidorganizācija|GPB]]
| ''[[Bzikebi]]''
| ''On Replay''
| &quot;Atkārtot&quot;
| [[Angļu valoda|Angļu]]
|-style=&quot;font-weight: bold; background: navajowhite;&quot;
| 07
| {{ESC|Somija}}
| [[Ģenerālraidorganizācija|Yle]]
| [[Linda Lampeniusa]] un [[Pete Parkkonens]]
| ''Liekinheitin''
| &quot;Liesmumetējs&quot;
| [[Somu valoda|Somu]]
|-
| 08
| {{ESC|Melnkalne}}
| [[Melnkalnes Radio un televīzija|RTCG]]
| [[Tamara Živkoviča]]
| ''Nova zora (&lt;small&gt;Нова зора&lt;/small&gt;)''
| &quot;Jauna rītausma&quot;
| [[Melnkalniešu valoda|Melnkalniešu]]
|-
| 09
| {{ESC|Igaunija}}
| [[Igaunijas Nacionālā raidorganizācija|ERR]]
| ''[[Vanilla Ninja]]''
| ''Too Epic to Be True''
| &quot;Pārāk labi, lai būtu patiesība&quot;
| Angļu
|-style=&quot;font-weight: bold; background: navajowhite;&quot;
| 10
| {{ESC|Izraēla}}
| [[Publiskā Izraēlas Raidorganizācijas Koorporācijas|IPBC]]
| [[Noams Betans]]
| ''Michelle''
| &quot;Mišela&quot;
| [[Franču valoda|Franču]], [[Ebreju valoda|Ebreju]], Angļu
|-style=&quot;font-weight: bold; background: navajowhite;&quot;
| 11
| {{ESC|Beļģija}}
| [[RTBF]]
| ''[[Essyla]]''
| ''Dancing on the Ice''
| &quot;Dejot uz ledus&quot;
| Angļu
|-style=&quot;font-weight: bold; background: navajowhite;&quot;
| 12
| {{ESC|Lietuva}}
| [[Lietuvas Nacionālais radio un televīzija|LRT]]
| ''[[Lion Ceccah]]''
| ''Sólo Quiero Más''
| &quot;Es tikai vēlos vairāk&quot;
| [[Lietuviešu valoda|Lietuviešu]], Angļu
|-
| 13
| {{ESC|Sanmarīno}}
| [[Sanmarīno RTV|SMRTV]]
| [[Senita]]
| ''Superstar''
| &quot;Superzvaigzne&quot;
| Angļu
|-style=&quot;font-weight: bold; background: navajowhite;&quot;
| 14
| {{ESC|Polija}}
| [[Polijas Televīzija|TVP]]
| [[Alicja Szempliņska|Alicja]]
| ''Pray''
| &quot;Lūgšana&quot;
| Angļu
|-style=&quot;font-weight: bold; background: navajowhite;&quot;
| 15
| {{ESC|Serbija}}
| [[Serbijas Radio un Televīzija|RTS]]
| ''[[Lavina]]''
| ''Kraj mene &lt;small&gt;(Крај мене)&lt;/small&gt;''
| &quot;Man blakus&quot;
| [[Serbu valoda|Serbu]]
|}

==== Otrais pusfināls ====
{{Klasifikācijas krāsas|novietojums=yes|tabulas nosaukums=Krāsu atšifrējums|novietojumst=left|platumst=auto|krāsa_1=navajowhite|teksts_1=Kvalificējās finālam}}
Otrais pusfināls norisinājās [[14. maijs|14. maijā]] plkst. 22:00 &lt;small&gt;({{piezīme|LAT|Pēc Latvijas laika}})&lt;/small&gt;.&lt;ref name=&quot;esc2026 partecipants&quot; /&gt; Pusfinālā piedalijās 15 valstis. Šajā pusfinālā balsoja šī pusfināla dalībvalstis, kā arī [[Austrija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Austrija]], [[Francija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Francija]] un [[Lielbritānija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Lielbritānija]]. Tāpat pusfinālā varēka balsot arī valstis, kas nepiedalijās šajā konkursā kā &quot;Pārējā pasaule&quot;. Pusfinālā uzstājās arī Austrijas, Francijas un Lielbritānijas pārstāvji — Austrija uzstājās starp Čehiju un Armēniju, Francija uzstājās starp Kipru un Latviju un Lielbritānija uzstājās starp Ukrainu un Albāniju.&lt;ref name=&quot;:14&quot; /&gt;

{| class=&quot;sortable wikitable plainrowheaders&quot;
! width=&quot;70&quot; | Nr.
! width=&quot;150&quot; | Dalībvalsts
! width=&quot;100&quot; | Raidorganizācija
! width=&quot;190&quot; | Izpildītājs
! width=&quot;190&quot; | Dziesma
! width=&quot;190&quot; | Tulkojums
! width=&quot;80&quot; | Valoda
&lt;!--! width=&quot;20&quot; | Vieta
! width=&quot;20&quot; | Punkti--&gt;
|-style=&quot;font-weight: bold; background: navajowhite;&quot;
| 01
| {{ESC|Bulgārija}}
| [[Bulgārijas Nacionālā televīzija|BNT]]
| [[Dara (dziedātāja)|Dara]]
| ''Bangaranga''
| —
| Angļu
|-
| 02
| {{ESC|Azerbaidžāna}}
| [[Publiskais Radio &amp; Televīzija|İTV]]
| ''[[Jiva]]''
| ''Just Go''
| &quot;Vienkārši ej&quot;
| Angļu,&lt;br /&gt;[[Azerbaidžāņu valoda|Azerbaidžāņu]]
|-style=&quot;font-weight: bold; background: navajowhite;&quot;
| 03
| {{ESC|Rumānija}}
| [[Rumānijas televīzija|TVR]]
| [[Aleksandra Kapitanesku]]
| ''Choke Me''
| &quot;Žņaudz mani&quot;
| Angļu
|-
| 04
| {{ESC|Luksemburga}}
| [[RTL Group|RTL]]
| [[Eva Marija]]
| ''Mother Nature''
| &quot;Māte daba&quot;
| Angļu
|-style=&quot;font-weight: bold; background: navajowhite;&quot;
| 05
| {{ESC|Čehija}}
| [[Čehijas Televīzija|ČT]]
| [[Daniels Žižka]]
| ''Crossroads''
| &quot;Krustceles&quot;
| Angļu
|-
| 06
| {{ESC|Armēnija}}
| [[Armēnijas Publiskā televīzija|AMPTV]]
| ''[[Simón]]''
| ''Paloma Rumba''
| —
| [[Angļu valoda|Angļu]]
|-
| 07
| {{ESC|Šveice}}
| [[Šveices Raidorganizācijas koorporācija|SRG SSR]]
| [[Veronika Fuzaro]]
| ''Alice''
| &quot;Alise&quot;
| Angļu
|-style=&quot;font-weight: bold; background: navajowhite;&quot;
| 08
| {{ESC|Kipra}}
| [[Kipras raidorganizācijas korporācija|CyBC]]
| ''[[Antigoni]]''
| ''Jalla''
| &quot;Vairāk&quot;
| Angļu, [[Grieķu valoda|Grieķu]]
|-
| 09
| {{ESC|Latvija}}
| [[Latvijas Sabiedriskais medijs|LSM]]
| [[Atvara]]
| &quot;[[Ēnā]]&quot;
| —
| [[Latviešu valoda|Latviešu]]
|-style=&quot;font-weight: bold; background: navajowhite;&quot;
| 10
| {{ESC|Dānija}}
| [[Dāņu raidorganizācijas korporācija|DR]]
| [[Sorens Torpegārds Lunds]]
| ''Før vi går hjem''
| &quot;Pirms mēs ejam mājās&quot;
| [[Dāņu valoda|Dāņu]]
|-style=&quot;font-weight: bold; background: navajowhite;&quot;
| 11
| {{ESC|Austrālija}}
| [[SBS]]
| [[Delta Gudrema]]
| ''Eclipse''
| &quot;Aptumsums&quot;
| Angļu
|-style=&quot;font-weight: bold; background: navajowhite;&quot;
| 12
| {{ESC|Ukraina}}
| [[Suspilne]]
| [[Viktorija Leleka|Leleka]]
| ''Ridnym'' &lt;small&gt;(Рідним)&lt;/small&gt;
| &quot;Dzimtā&quot;
| Angļu, [[Ukraiņu valoda|Ukraiņu]]
|-style=&quot;font-weight: bold; background: navajowhite;&quot;
| 13
| {{ESC|Albānija}}
| [[Albānijas Radio un Televīzija|RTSH]]
| [[Alis]]
| ''Nân''
| &quot;Māte&quot;
| [[Albāņu valoda|Albāņu]]
|-style=&quot;font-weight: bold; background: navajowhite;&quot;
| 14
| {{ESC|Malta}}
| [[Publiskais raidorganizācijas serviss|PBS]]
| ''[[Aidan]]''
| ''Bella''
| —
| Angļu, [[Maltiešu valoda|Maltiešu]]
|-style=&quot;font-weight: bold; background: navajowhite;&quot;
| 15
| {{ESC|Norvēģija}}
| [[NRK]]
| [[Jonas Lovs]]
| ''Ya Ya Ya''
| —
| Angļu
|}

=== Fināls ===
&lt;!-- {{Klasifikācijas krāsas|novietojums=yes|tabulas nosaukums=Krāsu atšifrējums|novietojumst=left|platumst=auto|krāsa_1=gold|teksts_1=Uzvarētājs}} --&gt;
Fināls norisināsies [[16. maijs|16. maijā]] plkst. 22:00 &lt;small&gt;({{piezīme|LAT|Pēc Latvijas laika}})&lt;/small&gt;. Tajā piedalīsies 25 valstis — no katra pusfināla Top 10 valstis, &quot;Lielais četrinieks&quot; un Austrija kā pagājušā gada uzvarētāji. Finālā balsos visas 35 konkursa dalībvalstis, kā arī valstis, kas nepiedalīsies, kā &quot;Pārējā pasaule&quot;.

{| class=&quot;sortable wikitable plainrowheaders&quot;
! width=&quot;70&quot; | Nr.
! width=&quot;150&quot; | Dalībvalsts
! width=&quot;100&quot; | Raidorganizācija
! width=&quot;190&quot; | Izpildītājs
! width=&quot;190&quot; | Dziesma
! width=&quot;190&quot; | Tulkojums
! width=&quot;80&quot; | Valoda
|-
| 01
| {{ESC|Dānija}}
| [[Dāņu raidorganizācijas korporācija|DR]]
| [[Sorens Torpegārds Lunds]]
| ''Før vi går hjem''
| &quot;Pirms mēs ejam mājās&quot;
| [[Dāņu valoda|Dāņu]]
|-
| 02
| {{ESC|Vācija}}
| [[Dienvidrietumu raidorganizācija|SWR]]{{efn|Vācijas sabiedrisko raidorganizāciju konsorcija [[ARD (broadcaster)|ARD]] vārdā}}
| [[Sāra Engelsa]]
| ''Fire''
| &quot;Uguns&quot;
| [[Angļu valoda|Angļu]]
|-
| 03
| {{ESC|Izraēla}}
| [[Publiskā Izraēlas Raidorganizācijas Koorporācijas|IPBC]]
| [[Noams Betans]]
| ''Michelle''
| &quot;Mišela&quot;
| [[Franču valoda|Franču]], [[Ebreju valoda|Ebreju]], Angļu
|-
| 04
| {{ESC|Beļģija}}
| [[RTBF]]
| ''[[Essyla]]''
| ''Dancing on the Ice''
| &quot;Dejot uz ledus&quot;
| Angļu
|-
| 05
| {{ESC|Albānija}}
| [[Albānijas Radio un Televīzija|RTSH]]
| [[Alis]]
| ''Nân''
| &quot;Māte&quot;
| [[Albāņu valoda|Albāņu]]
|-
| 06
| {{ESC|Grieķija}}
| [[Jaunā Grieķu raidorganizācijas korporācija|NERIT]]
| [[Akilas Mitilinaios]]
| ''Ferto &lt;small&gt;(Φέρτο)&lt;/small&gt;''
| &quot;Dod šurp&quot;
| [[Grieķu valoda|Grieķu]]
|-
| 07
| {{ESC|Ukraina}}
| [[Suspilne]]
| [[Viktorija Leleka|Leleka]]
| ''Ridnym'' &lt;small&gt;(Рідним)&lt;/small&gt;
| &quot;Dzimtā&quot;
| Angļu, [[Ukraiņu valoda|Ukraiņu]]
|-
| 08
| {{ESC|Austrālija}}
| [[SBS]]
| [[Delta Gudrema]]
| ''Eclipse''
| &quot;Aptumsums&quot;
| Angļu
|-
| 09
| {{ESC|Serbija}}
| [[Serbijas Radio un Televīzija|RTS]]
| ''[[Lavina]]''
| ''Kraj mene &lt;small&gt;(Крај мене)&lt;/small&gt;''
| &quot;Man blakus&quot;
| [[Serbu valoda|Serbu]]
|-
| 10
| {{ESC|Malta}}
| [[Publiskais raidorganizācijas serviss|PBS]]
| ''[[Aidan]]''
| ''Bella''
| —
| Angļu, [[Maltiešu valoda|Maltiešu]]
|-
| 11
| {{ESC|Čehija}}
| [[Čehijas Televīzija|ČT]]
| [[Daniels Žižka]]
| ''Crossroads''
| &quot;Krustceles&quot;
| Angļu
|-
| 12
| {{ESC|Bulgārija}}
| [[Bulgārijas Nacionālā televīzija|BNT]]
| [[Dara (dziedātāja)|Dara]]
| ''Bangaranga''
| —
| Angļu
|-
| 13
| {{ESC|Horvātija}}
| [[Horvātijas radiotelevīzija|HRT]]
| ''[[Lelek]]''
| ''Andromeda''
| —
| [[Horvātu valoda|Horvātu]]
|-
| 14
| {{ESC|Lielbritānija}}
| [[BBC]]
| ''[[Look Mum No Computer]]''
| ''Eins, zwei, drei''
| &quot;Viens, divi, trīs&quot;
| Angļu&lt;br /&gt;Vācu
|-
| 15
| {{ESC|Francija}}
| [[Francijas Televīzija]]
| ''[[Monroe (dziedātāja)|Monroe]]''
| ''Regarde!''
| &quot;Skaties!&quot;
| [[Franču valoda|Franču]]
|-
| 16
| {{ESC|Moldova}}
| [[TeleRadio-Moldova|TRM]]
| ''[[Satoshi]]''
| ''Viva, Moldova!''
| &quot;Lai dzīvo Moldova!&quot;
| [[Rumāņu valoda|Rumāņu]]
|-
| 17
| {{ESC|Somija}}
| [[Ģenerālraidorganizācija|Yle]]
| [[Linda Lampeniusa]] un [[Pete Parkkonens]]
| ''Liekinheitin''
| &quot;Liesmumetējs&quot;
| [[Somu valoda|Somu]]
|-
| 18
| {{ESC|Polija}}
| [[Polijas Televīzija|TVP]]
| [[Alicja Szempliņska|Alicja]]
| ''Pray''
| &quot;Lūgšana&quot;
| Angļu
|-
| 19
| {{ESC|Lietuva}}
| [[Lietuvas Nacionālais radio un televīzija|LRT]]
| ''[[Lion Ceccah]]''
| ''Sólo Quiero Más''
| &quot;Es tikai vēlos vairāk&quot;
| [[Lietuviešu valoda|Lietuviešu]], Angļu
|-
| 20
| {{ESC|Zviedrija}}
| [[Zviedrijas Televīzija|SVT]]
| [[Felīsija Ēriksone|Felīsija]]
| ''My System''
| &quot;Mana sistēma&quot;
| Angļu
|-
| 21
| {{ESC|Kipra}}
| [[Kipras raidorganizācijas korporācija|CyBC]]
| ''[[Antigoni]]''
| ''Jalla''
| &quot;Vairāk&quot;
| Angļu, [[Grieķu valoda|Grieķu]]
|-
| 22
| {{ESC|Itālija}}
| [[Nacionālais raidorganizācijas serviss|RAI]]
| ''[[Sal Da Vinci]]''
| ''Per sempre sì''
| &quot;Mūžīgi jā&quot;
| [[Itāļu valoda|Itāļu]]&lt;br /&gt;[[Neapoliešu valoda|Neapoliešu]]
|-
| 23
| {{ESC|Norvēģija}}
| [[NRK]]
| [[Jonas Lovs]]
| ''Ya Ya Ya''
| —
| Angļu
|-
| 24
| {{ESC|Rumānija}}
| [[Rumānijas televīzija|TVR]]
| [[Aleksandra Kapitanesku]]
| ''Choke Me''
| &quot;Žņaudz mani&quot;
| Angļu
|-
| 25
| {{ESC|Austrija}} (rīkotāji)
| [[Österreichischer Rundfunk|ORF]]
| ''[[Cosmó]]''
| ''[[Tanzschein]]''
| &quot;Dejas atļauja&quot;
| [[Vācu valoda|Vācu]]
|}

== Piezīmes ==
{{notelist}}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{Eirovīzija}}

[[Kategorija:2026. gads mūzikā|Eirovīzijas dziesmu konkurss]]
[[Kategorija:Eirovīzijas dziesmu konkursi pēc gada]]</text>
      <sha1>ee3t19lbaxnarnnan7qo6ymvn57to7n</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Šveice Eirovīzijas dziesmu konkursā</title>
    <ns>0</ns>
    <id>571133</id>
    <revision>
      <id>4468469</id>
      <parentid>4455061</parentid>
      <timestamp>2026-05-15T07:15:23Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Lasks</username>
        <id>38532</id>
      </contributor>
      <origin>4468469</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="18193" sha1="o5hf1aqqaq8qdpqax28qau361hxoaai" xml:space="preserve">{{Valsts Eirovīzijas konkursā infokaste
|        valsts = [[Šveice]]
|        karogs = Flag of Switzerland.svg
|  parraiditajs = [[Šveices Raidorganizācijas koorporācija|SRG SSR]]
|    nac atlase = 
|   pied reizes = 66 (54 fināli)
|   pirma reize = [[1956. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1956]]
|       ESC lab = 1. vieta: [[1956. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1956]], [[1988. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1988]], [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024]]
|        ESC sl = Pēdējā vieta: [[1964. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1964]], [[1967. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1967]], [[1974. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1974]], [[1998. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1998]], [[2004. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2004]], [[2010. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2010]], [[2015. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2015]], [[2016. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2016]]
|     majaslapa = https://www.srf.ch/sendungen/eurovision-song-contest/mehr-zur-sendung
|      EBU lapa = 
}}
'''[[Šveice]] [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursā]]''' ir piedalījusies 66 reizes, debitējot [[1956. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1956. gada konkursā]], kā viena no Eirovīzijas dziesmu konkursa dibinātājvalstīm. Šveicē arī notika pirmais Eirovīzijas dziesmu konkurss. Līdz šim Šveice ir uzvarējusi trīs reizes — [[1956. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1956.]], [[1988. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1988.]] un [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gada konkursā]].

== Šveices pārstāvji Eirovīzijā ==
: {{colorbox|#FFCC33}} ''Uzvarētāji''
: {{colorbox|#CCCCCC}} ''Otrā vieta''
: {{colorbox|#cc9966}} ''Trešā vieta''
: {{colorbox|#FE8080}} ''Pēdējā vieta''
: {{colorbox|#FFCDBD}} ''Nekvalificējās finālam''

{| class=&quot;sortable wikitable&quot;
! width=&quot;60&quot; |Gads
! width=&quot;200&quot; |Izpildītājs
! width=&quot;200&quot; |Dziesma
! width=&quot;80&quot; |Valoda
! width=&quot;20&quot; |Fināls
! width=&quot;20&quot; |Punkti
! width=&quot;20&quot; |Pusfināls
! width=&quot;20&quot; |Punkti
|-
| align=&quot;center&quot; rowspan=&quot;2&quot; bgcolor=&quot;#FFCC33&quot;|{{flagicon|Šveice}} [[1956. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1956]]
| rowspan=&quot;2&quot; bgcolor=&quot;#FFCC33&quot; | [[Līza Asija]]
|''Das alte Karussell''
|[[Vācu valoda|vācu]]
| colspan=&quot;2&quot; data-sort-value=&quot;99999&quot; {{N/A|Rezultāti netika paziņoti}}
| colspan=&quot;2&quot; rowspan=&quot;40&quot; data-sort-value=&quot;99999&quot; {{N/A|Nav pusfinālu}}
|- bgcolor=&quot;#FFCC33&quot;
|''[[Refrain]]''
|[[Franču valoda|franču]]
| align=&quot;center&quot; |1.
| data-sort-value=&quot;99999&quot; {{N/A|Rezultāti netika paziņoti}}
|-
| align=&quot;center&quot; |{{flagicon|Vācija}} [[1957. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1957]]
| Līza Asija
|''L'Enfant que j'étais''
|franču
| align=&quot;center&quot; |8.
| align=&quot;center&quot; |5
|- bgcolor=&quot;#CCCCCC&quot;
| align=&quot;center&quot; |{{flagicon|Nīderlande}} [[1958. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1958]]
| Līza Asija
|''Giorgio''
|vācu,&lt;br /&gt;[[Itāļu valoda|Itāļu]]
| align=&quot;center&quot; |2.
| align=&quot;center&quot; |24
|-
| align=&quot;center&quot; |{{flagicon|Francija}} [[1959. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1959]]
| [[Krista Viljamsa]]
|''Irgendwoher''
|vācu
| align=&quot;center&quot; |4.
| align=&quot;center&quot; |14
|-
| align=&quot;center&quot; |{{flagicon|Lielbritānija}} [[1960. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1960]]
| [[Anita Traversi]]
|''Cielo e terra''
|itāļu
| align=&quot;center&quot; |8.
| align=&quot;center&quot; |5
|- bgcolor=&quot;#cc9966&quot;
| align=&quot;center&quot; |{{flagicon|Francija}} [[1961. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1961]]
| [[Franka di Rienco]]
|''Nous aurons demain''
|franču
| align=&quot;center&quot; |3.
| align=&quot;center&quot; |16
|-
| align=&quot;center&quot; |{{flagicon|Luksemburga}} [[1962. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1962]]
| [[Žans Filips]]
|''Le Retour''
|franču
| align=&quot;center&quot; |10.
| align=&quot;center&quot; |2
|- bgcolor=&quot;#CCCCCC&quot;
| align=&quot;center&quot; |{{flagicon|Lielbritānija}} [[1963. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1963]]
|[[Estere Ofraima]]
|''	T'en va pas ''
|franču
| align=&quot;center&quot; |2.
| align=&quot;center&quot; |40
|- bgcolor=&quot;#FE8080&quot;
| align=&quot;center&quot; |{{flagicon|Denmark}} [[1964. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1964]]
|Anita Traversi
|''I miei pensieri''
|itāļu
| align=&quot;center&quot; |13.
| align=&quot;center&quot; |0
|-
| align=&quot;center&quot; |{{flagicon|Italy}} [[1965. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1965]]
|[[Jovanna]]
|''Non, à jamais sans toi''
|franču
| align=&quot;center&quot; |8.
| align=&quot;center&quot; |8
|-
| align=&quot;center&quot; |{{flagicon|Luxembourg}} [[1966. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1966]]
|[[Madeleine Paskāla]]
|''Ne vois-tu pas?''
|franču
| align=&quot;center&quot; |6.
| align=&quot;center&quot; |12
|- bgcolor=&quot;#FE8080&quot;
| align=&quot;center&quot; |{{flagicon|Austria}} [[1967. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1967]]
|[[Želardīne Guljē]]
|''Quel cœur vas-tu briser?''
|franču
| align=&quot;center&quot; |17.
| align=&quot;center&quot; |0
|-
| align=&quot;center&quot; |{{flagicon|UK}} [[1968. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1968]]
|[[Džanni Maskolo]]
|''Guardando il sole''
|itāļu
| align=&quot;center&quot; |13.
| align=&quot;center&quot; |2
|-
| align=&quot;center&quot; |{{flagicon|Spain}} [[1969. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1969]]
|[[Paola del Mediko|Paola]]
|''Bonjour, bonjour''
|vācu
| align=&quot;center&quot; |5.
| align=&quot;center&quot; |13
|-
| align=&quot;center&quot; |{{flagicon|Nīderlande}} [[1970. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1970]]
|[[Anrī Dess]]
|''Retour''
|franču
| align=&quot;center&quot; |4.
| align=&quot;center&quot; |8
|-
| align=&quot;center&quot; |{{flagicon|Ireland}} [[1971. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1971]]
|[[Pēteris, Sjū un Marks]]
|''Les Illusions de nos vingt ans''
|franču
| align=&quot;center&quot; |12.
| align=&quot;center&quot; |78
|-
| align=&quot;center&quot; |{{flagicon|UK}} [[1972. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1972]]
|[[Veronika Millere]]
|''C'est la chanson de mon amour''
|Franču
| align=&quot;center&quot; |8.
| align=&quot;center&quot; |88
|-
| align=&quot;center&quot; |{{flagicon|Luxembourg}} [[1973. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1973]]
|[[Patriks Džuvets]]
|''Je vais me marier, Marie''
|franču
| align=&quot;center&quot; |12.
| align=&quot;center&quot; |79
|- bgcolor=&quot;#FE8080&quot;
| align=&quot;center&quot; |{{flagicon|UK}} [[1974. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1974]]
|[[Pjēra Martela]]
|''Mein Ruf nach dir''
|vācu
| align=&quot;center&quot; |14.
| align=&quot;center&quot; |3
|-
| align=&quot;center&quot; |{{flagicon|Sweden}} [[1975. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1975]]
|[[Simona Dreksela]]
|''Mikado''
|franču
| align=&quot;center&quot; |6.
| align=&quot;center&quot; |77
|-
| align=&quot;center&quot; |{{flagicon|Netherlands}} [[1976. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1976]]
|Pēteris, Sjū un Marks
|''Djambo Djambo''
|[[Angļu valoda|angļu]]
| align=&quot;center&quot; |4.
| align=&quot;center&quot; |91
|-
| align=&quot;center&quot; |{{flagicon|UK}} [[1977. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1977]]
|[[Pepe Lienhards|Pepes Lienharda grupa]]
|''Swiss Lady''
|vācu
| align=&quot;center&quot; |6.
| align=&quot;center&quot; |71
|-
| align=&quot;center&quot; |{{flagicon|France}} [[1978. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1978]]
|[[Karola Vinči]]
|''Vivre''
|franču
| align=&quot;center&quot; |9.
| align=&quot;center&quot; |65
|-
| align=&quot;center&quot; |{{flagicon|Israel}} [[1979. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1979]]
|Pēteris, Sjū un Marks &amp; [[Pfuri, Gorps un Kniri]]
|''Trödler und Co.''
|vācu
| align=&quot;center&quot; |10.
| align=&quot;center&quot; |60
|-
| align=&quot;center&quot; |{{flagicon|Netherlands}} [[1980. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1980]]
|Paola
|''Cinéma''
|franču
| align=&quot;center&quot; |4.
| align=&quot;center&quot; |104
|-
| align=&quot;center&quot; |{{flagicon|Ireland}} [[1981. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1981]]
|Pēteris, Sjū un Marks
|''Io senza te''
|itāļu
| align=&quot;center&quot; |4.
| align=&quot;center&quot; |121
|- bgcolor=&quot;#cc9966&quot;
| align=&quot;center&quot; |{{flagicon|UK}} [[1982. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1982]]
|[[Arleta Zola]]
|''Amour on t'aime''
|franču
| align=&quot;center&quot; |3.
| align=&quot;center&quot; |97
|-
| align=&quot;center&quot; |{{flagicon|Germany}} [[1983. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1983]]
|[[Mariella Farrē]]
|''Io così non ci sto''
|itāļu
| align=&quot;center&quot; |15.
| align=&quot;center&quot; |28
|-
| align=&quot;center&quot; |{{flagicon|Luxembourg}} [[1984. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1984]]
|''[[Rainy Day]]''
|''Welche Farbe hat der Sonnenschein?''
|vācu
| align=&quot;center&quot; |16.
| align=&quot;center&quot; |30
|-
| align=&quot;center&quot; |{{flagicon|Sweden}} [[1985. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1985]]
|Mariella Farrē un [[Pino Gasparini]]
|''Piano, piano''
|vācu
| align=&quot;center&quot; |12.
| align=&quot;center&quot; |39
|- bgcolor=&quot;#CCCCCC&quot;
| align=&quot;center&quot; |{{flagicon|Norway}} [[1986. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1986]]
|[[Daniela Simons]]
|''Pas pour moi''
|franču
| align=&quot;center&quot; |2.
| align=&quot;center&quot; |140
|-
| align=&quot;center&quot; |{{flagicon|Belgium}} [[1987. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1987]]
|[[Kerola Riča]]
|''Moitié moitié''
|franču
| align=&quot;center&quot; |17.
| align=&quot;center&quot; |26
|-bgcolor=&quot;#FFCC33&quot;
| align=&quot;center&quot; |{{flagicon|Ireland}} [[1988. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1988]]
|[[Selīna Diona]]
|''[[Ne partez pas sans moi]]''
|franču
| align=&quot;center&quot; |1.
| align=&quot;center&quot; |137
|-
| align=&quot;center&quot; |{{flagicon|Switzerland}} [[1989. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1989]]
|''[[Furbaz]]''
|''Viver senza tei''
|[[Retoromāņu valoda|retoromāņu]]
| align=&quot;center&quot; |13.
| align=&quot;center&quot; |47
|-
| align=&quot;center&quot; |{{flagicon|Yugoslavia}} [[1990. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1990]]
|[[Egons Egemans]]
|''Musik klingt in die Welt hinaus''
|vācu
| align=&quot;center&quot; |11.
| align=&quot;center&quot; |51
|-
| align=&quot;center&quot; |{{flagicon|Italy}} [[1991. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1991]]
|[[Sandra Stūdere|Sandra Simo]]
|''Canzone per te''
|itāļu
| align=&quot;center&quot; |5.
| align=&quot;center&quot; |118
|-
| align=&quot;center&quot; |{{flagicon|Sweden}} [[1992. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1992]]
|''[[Daisy Auvray]]''
|''Mister Music Man''
|franču
| align=&quot;center&quot; |15.
| align=&quot;center&quot; |32
|- bgcolor=&quot;#cc9966&quot;
| align=&quot;center&quot; |{{flagicon|Ireland}} [[1993. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1993]]
|[[Annija Kotone]]
|''Moi, tout simplement''
|franču
| align=&quot;center&quot; |3.
| align=&quot;center&quot; |148
|-
| align=&quot;center&quot; |{{flagicon|Ireland}} [[1994. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1994]]
|''[[Duilio]]''
|''Sto pregando''
|itāļu
| align=&quot;center&quot; |19.
| align=&quot;center&quot; |15
|- bgcolor=&quot;#FE8080&quot;
| colspan=&quot;8&quot; {{N/A|Nepiedalijās [[1995. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1995. gada]] konkursā}} 
|-
| align=&quot;center&quot; |{{flagicon|Norway}} [[1996. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1996]]
|[[Ketija Leandere]]
|''Mon cœur l'aime''
|franču
| align=&quot;center&quot; |16.
| align=&quot;center&quot; |22
| align=&quot;center&quot; |8.
| align=&quot;center&quot; |67
|-
| align=&quot;center&quot; |{{flagicon|Ireland}} [[1997. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1997]]
|[[Barbara Berta]]
|''Dentro di me''
|itāļu
| align=&quot;center&quot; |22.
| align=&quot;center&quot; |5
| colspan=&quot;2&quot; rowspan=&quot;2&quot; data-sort-value=&quot;99999&quot; {{N/A|Nav pusfinālu}}
|- bgcolor=&quot;#FE8080&quot;
| align=&quot;center&quot; |{{flagicon|Great Britain}} [[1998. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1998]]
|[[Gunvors Gugisbergs|Gunvors]]
|''Lass ihn''
|vācu
| align=&quot;center&quot; |25.
| align=&quot;center&quot; |0
|- bgcolor=&quot;#FE8080&quot;
| colspan=&quot;8&quot; {{N/A|Nepiedalijās [[1999. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1999. gada]] konkursā}} 
|-
| align=&quot;center&quot; |{{flagicon|Sweden}} [[2000. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2000]]
|[[Džeina Bogārta]]
|''La Vita Cos'e''
|itāļu
| align=&quot;center&quot; |20.
| align=&quot;center&quot; |14
| colspan=&quot;2&quot; data-sort-value=&quot;99999&quot; {{N/A|Nav pusfinālu}}
|- bgcolor=&quot;#FE8080&quot;
| colspan=&quot;8&quot; {{N/A|Nepiedalijās [[2001. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2001. gada]] konkursā}} 
|-
| align=&quot;center&quot; |{{flagicon|Estonia}} [[2002. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2002]]
|[[Fransīna Žordi]]
|''Dans le jardin de mon âme''
|franču
| align=&quot;center&quot; |22.
| align=&quot;center&quot; |15
| colspan=&quot;2&quot; data-sort-value=&quot;99999&quot; {{N/A|Nav pusfinālu}}
|- bgcolor=&quot;#FE8080&quot;
| colspan=&quot;8&quot; {{N/A|Nepiedalijās [[2003. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2003. gada]] konkursā}} 
|- bgcolor=&quot;#FFCDBD&quot;
| align=&quot;center&quot; |{{flagicon|Turkey}} [[2004. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2004]]
|[[Pjero Esteriore|Pjero un mūzikas zvaigznes]]
|''Celebrate''
|angļu
| colspan=&quot;2&quot; {{N/A|Nekvalificējās}}
| align=&quot;center&quot; bgcolor=&quot;#FE8080&quot; | 22.
| align=&quot;center&quot; bgcolor=&quot;#FE8080&quot; | 0
|-
| align=&quot;center&quot; |{{flagicon|Ukraine}} [[2005. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2005]]
|''[[Vanilla Ninja]]''
|''Cool Vibes''
|angļu
| align=&quot;center&quot; |8.
| align=&quot;center&quot; |128
| align=&quot;center&quot; |8. 
| align=&quot;center&quot; |114
|-
| align=&quot;center&quot; |{{flagicon|Greece}} [[2006. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2006]]
|''[[six4one]]''
|''If We All Give A Little''
|angļu
| align=&quot;center&quot; |17.
| align=&quot;center&quot; |30
| colspan=&quot;2&quot; data-sort-value=&quot;-9999&quot; {{N/A|Iepriekšējā gada TOP 11}}
|- bgcolor=&quot;#FFCDBD&quot;
| align=&quot;center&quot; |{{flagicon|Finland}} [[2007. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2007]]
|''[[DJ BoBo]]''
|''Vampires Are Alive''
|angļu
| colspan=&quot;2&quot; rowspan=&quot;4&quot; {{N/A|Nekvalificējās}}
| align=&quot;center&quot; | 20.
| align=&quot;center&quot; | 40
|- bgcolor=&quot;#FFCDBD&quot;
| align=&quot;center&quot; |{{flagicon|Serbia}} [[2008. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2008]]
|[[Paolo Meneguzzi]]
|''Era stupendo''
|itāļu
| align=&quot;center&quot; | 13.
| align=&quot;center&quot; | 47
|- bgcolor=&quot;#FFCDBD&quot;
| align=&quot;center&quot; |{{flagicon|Russia}} [[2009. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2009]]
|''[[Lovebugs]]''
|''The Highest Heights''
|angļu
| align=&quot;center&quot; | 14.
| align=&quot;center&quot; | 15
|- bgcolor=&quot;#FFCDBD&quot;
| align=&quot;center&quot; |{{flagicon|Norway}} [[2010. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2010]]
|[[Mihaels fon der Heide]]
|''Il pleut de l'or''
|franču
| align=&quot;center&quot; bgcolor=&quot;#FE8080&quot; | 17.
| align=&quot;center&quot; bgcolor=&quot;#FE8080&quot; | 2
|-
| align=&quot;center&quot; bgcolor=&quot;#FE8080&quot; |{{flagicon|Vācija}} [[2011. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2011]]
| bgcolor=&quot;#FE8080&quot; | [[Anna Rosinelli]]
| bgcolor=&quot;#FE8080&quot; | ''In Love for a While''
| bgcolor=&quot;#FE8080&quot; | angļu
| align=&quot;center&quot; bgcolor=&quot;#FE8080&quot; | 25.
| align=&quot;center&quot; bgcolor=&quot;#FE8080&quot; | 19
| align=&quot;center&quot; | 10.
| align=&quot;center&quot; | 55
|- bgcolor=&quot;#FFCDBD&quot;
| align=&quot;center&quot; |{{flagicon|Azerbaijan}} [[2012. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2012]]
| ''[[Sinplus]]''
| ''Unbreakable''
| angļu
| colspan=&quot;2&quot; rowspan=&quot;2&quot; {{N/A|Nekvalificējās}}
| align=&quot;center&quot; | 11.
| align=&quot;center&quot; | 45
|- bgcolor=&quot;#FFCDBD&quot;
| align=&quot;center&quot; |{{flagicon|Zviedrija}} [[2013. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2013]]
|''[[Takasa]]''&lt;small&gt;{{efn|name=Takasa|Saskaņā ar [[Eiropas Raidorganizāciju apvienība|EBU]] politiskā un reliģiskā satura aizliegumu, ''Heilsarmee'' (vācu — [[Pestīšanas armija]]) uz konkursa laiku grupas nosaukumu nomainīja uz ''Takasa''.}}&lt;/small&gt;
|''You and Me''
|Angļu
| align=&quot;center&quot; | 13.
| align=&quot;center&quot; | 41
|-
| align=&quot;center&quot; |{{flagicon|Denmark}} [[2014. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2014]]
|''[[Sebalters]]''
|''Hunter of Stars''
|Angļu
| align=&quot;center&quot; | 13.
| align=&quot;center&quot; | 64
| align=&quot;center&quot; | 4.
| align=&quot;center&quot; | 92
|- bgcolor=&quot;#FFCDBD&quot;
| align=&quot;center&quot; |{{flagicon|Austria}} [[2015. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2015]]
|[[Melānija Renē]]
|''Time to Shine''
|Angļu
| colspan=&quot;2&quot; rowspan=&quot;4&quot; {{N/A|Nekvalificējās}}
| align=&quot;center&quot; bgcolor=&quot;#FE8080&quot; | 17.
| align=&quot;center&quot; bgcolor=&quot;#FE8080&quot; | 4
|- bgcolor=&quot;#FFCDBD&quot;
| align=&quot;center&quot; |{{flagicon|Zviedrija}} [[2016. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2016]]
|''[[Rykka]]''
|''The Last of Our Kind''
|Angļu
| align=&quot;center&quot; bgcolor=&quot;#FE8080&quot; | 18.
| align=&quot;center&quot; bgcolor=&quot;#FE8080&quot; | 28
|- bgcolor=&quot;#FFCDBD&quot;
| align=&quot;center&quot; |{{flagicon|Ukraine}} [[2017. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2017]]
|''[[Timebelle]]''
|''Apollo''
|Angļu
| align=&quot;center&quot; | 12.
| align=&quot;center&quot; | 97
|- bgcolor=&quot;#FFCDBD&quot;
| align=&quot;center&quot; |{{flagicon|Portugal}} [[2018. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2018]]
|''[[ZiBBZ]]''
|''Stones''
|Angļu
| align=&quot;center&quot; | 13.
| align=&quot;center&quot; | 86
|-
| align=&quot;center&quot; |{{flagicon|Izraēla}} [[2019. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2019]]
|[[Luka Henni]]
|''	She Got Me''
|Angļu
| align=&quot;center&quot; | 4.
| align=&quot;center&quot; | 364
| align=&quot;center&quot; | 4.
| align=&quot;center&quot; | 232
|-
| {{N/A|[[2020. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|&lt;s&gt;2020&lt;/s&gt;]]}}
| ''[[Gjon's Tears]]''
| ''Répondez-moi''
| Franču
| colspan=&quot;4&quot; {{N/A|Konkurss nenotika}}&lt;small&gt;{{efn|name=nenotika|Konkurss tika atcelts [[COVID-19 pandēmija]]s dēļ}}&lt;/small&gt;
|- bgcolor=&quot;#cc9966&quot;
| align=&quot;center&quot; | {{flagicon|Nīderlande}} [[2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2021]]
| ''Gjon's Tears''
| ''Tout l’Univers''
| Franču
| align=&quot;center&quot; | 3.
| align=&quot;center&quot; | 432
| align=&quot;center&quot; bgcolor=&quot;#FFCC33&quot; | 1.
| align=&quot;center&quot; bgcolor=&quot;#FFCC33&quot; | 291
|-
| align=&quot;center&quot; | {{flagicon|Itālija}} [[2022. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2022]]
| ''[[Marius Bear]]''
| ''Boys Do Cry''
| Angļu
| align=&quot;center&quot; | 17.
| align=&quot;center&quot; | 78
| align=&quot;center&quot; | 9.
| align=&quot;center&quot; | 118
|-
| align=&quot;center&quot; | {{flagicon|Lielbritānija}} [[2023. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2023]]
| [[Remo Forers]]
| ''Watergun''
| Angļu
| align=&quot;center&quot; | 20.
| align=&quot;center&quot; | 92
| align=&quot;center&quot; | 7.
| align=&quot;center&quot; | 97
|- bgcolor=&quot;#FFCC33&quot;
| align=&quot;center&quot; | {{flagicon|Zviedrija}} [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024]]
| ''[[Nemo]]''
| ''[[The Code]]''
| Angļu
| align=&quot;center&quot; | 1.
| align=&quot;center&quot; | 591
| align=&quot;center&quot; | 4.
| align=&quot;center&quot; | 132
|-
| align=&quot;center&quot; | {{flagicon|Šveice}} [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025]]
| ''[[Zoë Më]]''
| ''Voyage''
| Franču
| align=&quot;center&quot; | 10.
| align=&quot;center&quot; | 214
| colspan=&quot;2&quot; {{N/A|Rīkotājvalsts}}
|-
| align=&quot;center&quot; | {{flagicon|Austrija}} [[2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2026]]
| [[Veronika Fuzaro]]
| ''Alice''
| Angļu
| align=&quot;center&quot; | 
| align=&quot;center&quot; | 
| align=&quot;center&quot; | 
| align=&quot;center&quot; | 
|}

== Konkursi Šveicē ==
{| class=&quot;wikitable&quot;
|-
! Gads
! Pilsēta
! Halle
! Vadītāji
|-
| align=&quot;center&quot; | [[1956. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1956]]
| [[Lugāno]]
| ''[[Teatro Kursaal]]''
| [[Luīns Filipello]]
|-
| align=&quot;center&quot; | [[1989. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1989]]
| [[Lozanna]]
| ''[[Palais de Beaulieu]]''
| [[Lulita Murena]] un [[Žaks Dišunuls]]
|-
| align=&quot;center&quot; | [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025]]
| [[Bāzele]]
| ''[[St. Jakobshalle]]''
| [[Hezela Brugere]], [[Sandra Studere]], [[Mišela Hanzikere]]
|}

== Piezīmes un atsauces ==
=== Piezīmes ===
{{notelist}}

{{Eirovīzija-aizmetnis}}
{{Eirovīzijas dziesmu konkursa valstis}}

[[Kategorija:Šveice Eirovīzijas dziesmu konkursā]]</text>
      <sha1>o5hf1aqqaq8qdpqax28qau361hxoaai</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4468486</id>
      <parentid>4468469</parentid>
      <timestamp>2026-05-15T07:35:00Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Lasks</username>
        <id>38532</id>
      </contributor>
      <comment>/* Šveices pārstāvji Eirovīzijā */</comment>
      <origin>4468486</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="18210" sha1="pki1hqtn4z42mn21eiyl21exs9p2h76" xml:space="preserve">{{Valsts Eirovīzijas konkursā infokaste
|        valsts = [[Šveice]]
|        karogs = Flag of Switzerland.svg
|  parraiditajs = [[Šveices Raidorganizācijas koorporācija|SRG SSR]]
|    nac atlase = 
|   pied reizes = 66 (54 fināli)
|   pirma reize = [[1956. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1956]]
|       ESC lab = 1. vieta: [[1956. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1956]], [[1988. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1988]], [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024]]
|        ESC sl = Pēdējā vieta: [[1964. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1964]], [[1967. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1967]], [[1974. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1974]], [[1998. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1998]], [[2004. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2004]], [[2010. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2010]], [[2015. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2015]], [[2016. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2016]]
|     majaslapa = https://www.srf.ch/sendungen/eurovision-song-contest/mehr-zur-sendung
|      EBU lapa = 
}}
'''[[Šveice]] [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursā]]''' ir piedalījusies 66 reizes, debitējot [[1956. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1956. gada konkursā]], kā viena no Eirovīzijas dziesmu konkursa dibinātājvalstīm. Šveicē arī notika pirmais Eirovīzijas dziesmu konkurss. Līdz šim Šveice ir uzvarējusi trīs reizes — [[1956. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1956.]], [[1988. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1988.]] un [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gada konkursā]].

== Šveices pārstāvji Eirovīzijā ==
: {{colorbox|#FFCC33}} ''Uzvarētāji''
: {{colorbox|#CCCCCC}} ''Otrā vieta''
: {{colorbox|#cc9966}} ''Trešā vieta''
: {{colorbox|#FE8080}} ''Pēdējā vieta''
: {{colorbox|#FFCDBD}} ''Nekvalificējās finālam''

{| class=&quot;sortable wikitable&quot;
! width=&quot;60&quot; |Gads
! width=&quot;200&quot; |Izpildītājs
! width=&quot;200&quot; |Dziesma
! width=&quot;80&quot; |Valoda
! width=&quot;20&quot; |Fināls
! width=&quot;20&quot; |Punkti
! width=&quot;20&quot; |Pusfināls
! width=&quot;20&quot; |Punkti
|-
| align=&quot;center&quot; rowspan=&quot;2&quot; bgcolor=&quot;#FFCC33&quot;|{{flagicon|Šveice}} [[1956. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1956]]
| rowspan=&quot;2&quot; bgcolor=&quot;#FFCC33&quot; | [[Līza Asija]]
|''Das alte Karussell''
|[[Vācu valoda|vācu]]
| colspan=&quot;2&quot; data-sort-value=&quot;99999&quot; {{N/A|Rezultāti netika paziņoti}}
| colspan=&quot;2&quot; rowspan=&quot;40&quot; data-sort-value=&quot;99999&quot; {{N/A|Nav pusfinālu}}
|- bgcolor=&quot;#FFCC33&quot;
|''[[Refrain]]''
|[[Franču valoda|franču]]
| align=&quot;center&quot; |1.
| data-sort-value=&quot;99999&quot; {{N/A|Rezultāti netika paziņoti}}
|-
| align=&quot;center&quot; |{{flagicon|Vācija}} [[1957. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1957]]
| Līza Asija
|''L'Enfant que j'étais''
|franču
| align=&quot;center&quot; |8.
| align=&quot;center&quot; |5
|- bgcolor=&quot;#CCCCCC&quot;
| align=&quot;center&quot; |{{flagicon|Nīderlande}} [[1958. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1958]]
| Līza Asija
|''Giorgio''
|vācu,&lt;br /&gt;[[Itāļu valoda|Itāļu]]
| align=&quot;center&quot; |2.
| align=&quot;center&quot; |24
|-
| align=&quot;center&quot; |{{flagicon|Francija}} [[1959. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1959]]
| [[Krista Viljamsa]]
|''Irgendwoher''
|vācu
| align=&quot;center&quot; |4.
| align=&quot;center&quot; |14
|-
| align=&quot;center&quot; |{{flagicon|Lielbritānija}} [[1960. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1960]]
| [[Anita Traversi]]
|''Cielo e terra''
|itāļu
| align=&quot;center&quot; |8.
| align=&quot;center&quot; |5
|- bgcolor=&quot;#cc9966&quot;
| align=&quot;center&quot; |{{flagicon|Francija}} [[1961. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1961]]
| [[Franka di Rienco]]
|''Nous aurons demain''
|franču
| align=&quot;center&quot; |3.
| align=&quot;center&quot; |16
|-
| align=&quot;center&quot; |{{flagicon|Luksemburga}} [[1962. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1962]]
| [[Žans Filips]]
|''Le Retour''
|franču
| align=&quot;center&quot; |10.
| align=&quot;center&quot; |2
|- bgcolor=&quot;#CCCCCC&quot;
| align=&quot;center&quot; |{{flagicon|Lielbritānija}} [[1963. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1963]]
|[[Estere Ofraima]]
|''	T'en va pas ''
|franču
| align=&quot;center&quot; |2.
| align=&quot;center&quot; |40
|- bgcolor=&quot;#FE8080&quot;
| align=&quot;center&quot; |{{flagicon|Denmark}} [[1964. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1964]]
|Anita Traversi
|''I miei pensieri''
|itāļu
| align=&quot;center&quot; |13.
| align=&quot;center&quot; |0
|-
| align=&quot;center&quot; |{{flagicon|Italy}} [[1965. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1965]]
|[[Jovanna]]
|''Non, à jamais sans toi''
|franču
| align=&quot;center&quot; |8.
| align=&quot;center&quot; |8
|-
| align=&quot;center&quot; |{{flagicon|Luxembourg}} [[1966. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1966]]
|[[Madeleine Paskāla]]
|''Ne vois-tu pas?''
|franču
| align=&quot;center&quot; |6.
| align=&quot;center&quot; |12
|- bgcolor=&quot;#FE8080&quot;
| align=&quot;center&quot; |{{flagicon|Austria}} [[1967. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1967]]
|[[Želardīne Guljē]]
|''Quel cœur vas-tu briser?''
|franču
| align=&quot;center&quot; |17.
| align=&quot;center&quot; |0
|-
| align=&quot;center&quot; |{{flagicon|UK}} [[1968. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1968]]
|[[Džanni Maskolo]]
|''Guardando il sole''
|itāļu
| align=&quot;center&quot; |13.
| align=&quot;center&quot; |2
|-
| align=&quot;center&quot; |{{flagicon|Spain}} [[1969. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1969]]
|[[Paola del Mediko|Paola]]
|''Bonjour, bonjour''
|vācu
| align=&quot;center&quot; |5.
| align=&quot;center&quot; |13
|-
| align=&quot;center&quot; |{{flagicon|Nīderlande}} [[1970. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1970]]
|[[Anrī Dess]]
|''Retour''
|franču
| align=&quot;center&quot; |4.
| align=&quot;center&quot; |8
|-
| align=&quot;center&quot; |{{flagicon|Ireland}} [[1971. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1971]]
|[[Pēteris, Sjū un Marks]]
|''Les Illusions de nos vingt ans''
|franču
| align=&quot;center&quot; |12.
| align=&quot;center&quot; |78
|-
| align=&quot;center&quot; |{{flagicon|UK}} [[1972. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1972]]
|[[Veronika Millere]]
|''C'est la chanson de mon amour''
|Franču
| align=&quot;center&quot; |8.
| align=&quot;center&quot; |88
|-
| align=&quot;center&quot; |{{flagicon|Luxembourg}} [[1973. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1973]]
|[[Patriks Džuvets]]
|''Je vais me marier, Marie''
|franču
| align=&quot;center&quot; |12.
| align=&quot;center&quot; |79
|- bgcolor=&quot;#FE8080&quot;
| align=&quot;center&quot; |{{flagicon|UK}} [[1974. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1974]]
|[[Pjēra Martela]]
|''Mein Ruf nach dir''
|vācu
| align=&quot;center&quot; |14.
| align=&quot;center&quot; |3
|-
| align=&quot;center&quot; |{{flagicon|Sweden}} [[1975. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1975]]
|[[Simona Dreksela]]
|''Mikado''
|franču
| align=&quot;center&quot; |6.
| align=&quot;center&quot; |77
|-
| align=&quot;center&quot; |{{flagicon|Netherlands}} [[1976. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1976]]
|Pēteris, Sjū un Marks
|''Djambo Djambo''
|[[Angļu valoda|angļu]]
| align=&quot;center&quot; |4.
| align=&quot;center&quot; |91
|-
| align=&quot;center&quot; |{{flagicon|UK}} [[1977. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1977]]
|[[Pepe Lienhards|Pepes Lienharda grupa]]
|''Swiss Lady''
|vācu
| align=&quot;center&quot; |6.
| align=&quot;center&quot; |71
|-
| align=&quot;center&quot; |{{flagicon|France}} [[1978. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1978]]
|[[Karola Vinči]]
|''Vivre''
|franču
| align=&quot;center&quot; |9.
| align=&quot;center&quot; |65
|-
| align=&quot;center&quot; |{{flagicon|Israel}} [[1979. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1979]]
|Pēteris, Sjū un Marks &amp; [[Pfuri, Gorps un Kniri]]
|''Trödler und Co.''
|vācu
| align=&quot;center&quot; |10.
| align=&quot;center&quot; |60
|-
| align=&quot;center&quot; |{{flagicon|Netherlands}} [[1980. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1980]]
|Paola
|''Cinéma''
|franču
| align=&quot;center&quot; |4.
| align=&quot;center&quot; |104
|-
| align=&quot;center&quot; |{{flagicon|Ireland}} [[1981. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1981]]
|Pēteris, Sjū un Marks
|''Io senza te''
|itāļu
| align=&quot;center&quot; |4.
| align=&quot;center&quot; |121
|- bgcolor=&quot;#cc9966&quot;
| align=&quot;center&quot; |{{flagicon|UK}} [[1982. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1982]]
|[[Arleta Zola]]
|''Amour on t'aime''
|franču
| align=&quot;center&quot; |3.
| align=&quot;center&quot; |97
|-
| align=&quot;center&quot; |{{flagicon|Germany}} [[1983. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1983]]
|[[Mariella Farrē]]
|''Io così non ci sto''
|itāļu
| align=&quot;center&quot; |15.
| align=&quot;center&quot; |28
|-
| align=&quot;center&quot; |{{flagicon|Luxembourg}} [[1984. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1984]]
|''[[Rainy Day]]''
|''Welche Farbe hat der Sonnenschein?''
|vācu
| align=&quot;center&quot; |16.
| align=&quot;center&quot; |30
|-
| align=&quot;center&quot; |{{flagicon|Sweden}} [[1985. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1985]]
|Mariella Farrē un [[Pino Gasparini]]
|''Piano, piano''
|vācu
| align=&quot;center&quot; |12.
| align=&quot;center&quot; |39
|- bgcolor=&quot;#CCCCCC&quot;
| align=&quot;center&quot; |{{flagicon|Norway}} [[1986. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1986]]
|[[Daniela Simons]]
|''Pas pour moi''
|franču
| align=&quot;center&quot; |2.
| align=&quot;center&quot; |140
|-
| align=&quot;center&quot; |{{flagicon|Belgium}} [[1987. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1987]]
|[[Kerola Riča]]
|''Moitié moitié''
|franču
| align=&quot;center&quot; |17.
| align=&quot;center&quot; |26
|-bgcolor=&quot;#FFCC33&quot;
| align=&quot;center&quot; |{{flagicon|Ireland}} [[1988. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1988]]
|[[Selīna Diona]]
|''[[Ne partez pas sans moi]]''
|franču
| align=&quot;center&quot; |1.
| align=&quot;center&quot; |137
|-
| align=&quot;center&quot; |{{flagicon|Switzerland}} [[1989. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1989]]
|''[[Furbaz]]''
|''Viver senza tei''
|[[Retoromāņu valoda|retoromāņu]]
| align=&quot;center&quot; |13.
| align=&quot;center&quot; |47
|-
| align=&quot;center&quot; |{{flagicon|Yugoslavia}} [[1990. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1990]]
|[[Egons Egemans]]
|''Musik klingt in die Welt hinaus''
|vācu
| align=&quot;center&quot; |11.
| align=&quot;center&quot; |51
|-
| align=&quot;center&quot; |{{flagicon|Italy}} [[1991. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1991]]
|[[Sandra Stūdere|Sandra Simo]]
|''Canzone per te''
|itāļu
| align=&quot;center&quot; |5.
| align=&quot;center&quot; |118
|-
| align=&quot;center&quot; |{{flagicon|Sweden}} [[1992. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1992]]
|''[[Daisy Auvray]]''
|''Mister Music Man''
|franču
| align=&quot;center&quot; |15.
| align=&quot;center&quot; |32
|- bgcolor=&quot;#cc9966&quot;
| align=&quot;center&quot; |{{flagicon|Ireland}} [[1993. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1993]]
|[[Annija Kotone]]
|''Moi, tout simplement''
|franču
| align=&quot;center&quot; |3.
| align=&quot;center&quot; |148
|-
| align=&quot;center&quot; |{{flagicon|Ireland}} [[1994. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1994]]
|''[[Duilio]]''
|''Sto pregando''
|itāļu
| align=&quot;center&quot; |19.
| align=&quot;center&quot; |15
|- bgcolor=&quot;#FE8080&quot;
| colspan=&quot;8&quot; {{N/A|Nepiedalijās [[1995. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1995. gada]] konkursā}} 
|-
| align=&quot;center&quot; |{{flagicon|Norway}} [[1996. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1996]]
|[[Ketija Leandere]]
|''Mon cœur l'aime''
|franču
| align=&quot;center&quot; |16.
| align=&quot;center&quot; |22
| align=&quot;center&quot; |8.
| align=&quot;center&quot; |67
|-
| align=&quot;center&quot; |{{flagicon|Ireland}} [[1997. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1997]]
|[[Barbara Berta]]
|''Dentro di me''
|itāļu
| align=&quot;center&quot; |22.
| align=&quot;center&quot; |5
| colspan=&quot;2&quot; rowspan=&quot;2&quot; data-sort-value=&quot;99999&quot; {{N/A|Nav pusfinālu}}
|- bgcolor=&quot;#FE8080&quot;
| align=&quot;center&quot; |{{flagicon|Great Britain}} [[1998. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1998]]
|[[Gunvors Gugisbergs|Gunvors]]
|''Lass ihn''
|vācu
| align=&quot;center&quot; |25.
| align=&quot;center&quot; |0
|- bgcolor=&quot;#FE8080&quot;
| colspan=&quot;8&quot; {{N/A|Nepiedalijās [[1999. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1999. gada]] konkursā}} 
|-
| align=&quot;center&quot; |{{flagicon|Sweden}} [[2000. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2000]]
|[[Džeina Bogārta]]
|''La Vita Cos'e''
|itāļu
| align=&quot;center&quot; |20.
| align=&quot;center&quot; |14
| colspan=&quot;2&quot; data-sort-value=&quot;99999&quot; {{N/A|Nav pusfinālu}}
|- bgcolor=&quot;#FE8080&quot;
| colspan=&quot;8&quot; {{N/A|Nepiedalijās [[2001. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2001. gada]] konkursā}} 
|-
| align=&quot;center&quot; |{{flagicon|Estonia}} [[2002. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2002]]
|[[Fransīna Žordi]]
|''Dans le jardin de mon âme''
|franču
| align=&quot;center&quot; |22.
| align=&quot;center&quot; |15
| colspan=&quot;2&quot; data-sort-value=&quot;99999&quot; {{N/A|Nav pusfinālu}}
|- bgcolor=&quot;#FE8080&quot;
| colspan=&quot;8&quot; {{N/A|Nepiedalijās [[2003. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2003. gada]] konkursā}} 
|- bgcolor=&quot;#FFCDBD&quot;
| align=&quot;center&quot; |{{flagicon|Turkey}} [[2004. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2004]]
|[[Pjero Esteriore|Pjero un mūzikas zvaigznes]]
|''Celebrate''
|angļu
| colspan=&quot;2&quot; {{N/A|Nekvalificējās}}
| align=&quot;center&quot; bgcolor=&quot;#FE8080&quot; | 22.
| align=&quot;center&quot; bgcolor=&quot;#FE8080&quot; | 0
|-
| align=&quot;center&quot; |{{flagicon|Ukraine}} [[2005. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2005]]
|''[[Vanilla Ninja]]''
|''Cool Vibes''
|angļu
| align=&quot;center&quot; |8.
| align=&quot;center&quot; |128
| align=&quot;center&quot; |8. 
| align=&quot;center&quot; |114
|-
| align=&quot;center&quot; |{{flagicon|Greece}} [[2006. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2006]]
|''[[six4one]]''
|''If We All Give A Little''
|angļu
| align=&quot;center&quot; |17.
| align=&quot;center&quot; |30
| colspan=&quot;2&quot; data-sort-value=&quot;-9999&quot; {{N/A|Iepriekšējā gada TOP 11}}
|- bgcolor=&quot;#FFCDBD&quot;
| align=&quot;center&quot; |{{flagicon|Finland}} [[2007. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2007]]
|''[[DJ BoBo]]''
|''Vampires Are Alive''
|angļu
| colspan=&quot;2&quot; rowspan=&quot;4&quot; {{N/A|Nekvalificējās}}
| align=&quot;center&quot; | 20.
| align=&quot;center&quot; | 40
|- bgcolor=&quot;#FFCDBD&quot;
| align=&quot;center&quot; |{{flagicon|Serbia}} [[2008. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2008]]
|[[Paolo Meneguzzi]]
|''Era stupendo''
|itāļu
| align=&quot;center&quot; | 13.
| align=&quot;center&quot; | 47
|- bgcolor=&quot;#FFCDBD&quot;
| align=&quot;center&quot; |{{flagicon|Russia}} [[2009. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2009]]
|''[[Lovebugs]]''
|''The Highest Heights''
|angļu
| align=&quot;center&quot; | 14.
| align=&quot;center&quot; | 15
|- bgcolor=&quot;#FFCDBD&quot;
| align=&quot;center&quot; |{{flagicon|Norway}} [[2010. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2010]]
|[[Mihaels fon der Heide]]
|''Il pleut de l'or''
|franču
| align=&quot;center&quot; bgcolor=&quot;#FE8080&quot; | 17.
| align=&quot;center&quot; bgcolor=&quot;#FE8080&quot; | 2
|-
| align=&quot;center&quot; bgcolor=&quot;#FE8080&quot; |{{flagicon|Vācija}} [[2011. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2011]]
| bgcolor=&quot;#FE8080&quot; | [[Anna Rosinelli]]
| bgcolor=&quot;#FE8080&quot; | ''In Love for a While''
| bgcolor=&quot;#FE8080&quot; | angļu
| align=&quot;center&quot; bgcolor=&quot;#FE8080&quot; | 25.
| align=&quot;center&quot; bgcolor=&quot;#FE8080&quot; | 19
| align=&quot;center&quot; | 10.
| align=&quot;center&quot; | 55
|- bgcolor=&quot;#FFCDBD&quot;
| align=&quot;center&quot; |{{flagicon|Azerbaijan}} [[2012. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2012]]
| ''[[Sinplus]]''
| ''Unbreakable''
| angļu
| colspan=&quot;2&quot; rowspan=&quot;2&quot; {{N/A|Nekvalificējās}}
| align=&quot;center&quot; | 11.
| align=&quot;center&quot; | 45
|- bgcolor=&quot;#FFCDBD&quot;
| align=&quot;center&quot; |{{flagicon|Zviedrija}} [[2013. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2013]]
|''[[Takasa]]''&lt;small&gt;{{efn|name=Takasa|Saskaņā ar [[Eiropas Raidorganizāciju apvienība|EBU]] politiskā un reliģiskā satura aizliegumu, ''Heilsarmee'' (vācu — [[Pestīšanas armija]]) uz konkursa laiku grupas nosaukumu nomainīja uz ''Takasa''.}}&lt;/small&gt;
|''You and Me''
|Angļu
| align=&quot;center&quot; | 13.
| align=&quot;center&quot; | 41
|-
| align=&quot;center&quot; |{{flagicon|Denmark}} [[2014. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2014]]
|''[[Sebalters]]''
|''Hunter of Stars''
|Angļu
| align=&quot;center&quot; | 13.
| align=&quot;center&quot; | 64
| align=&quot;center&quot; | 4.
| align=&quot;center&quot; | 92
|- bgcolor=&quot;#FFCDBD&quot;
| align=&quot;center&quot; |{{flagicon|Austria}} [[2015. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2015]]
|[[Melānija Renē]]
|''Time to Shine''
|Angļu
| colspan=&quot;2&quot; rowspan=&quot;4&quot; {{N/A|Nekvalificējās}}
| align=&quot;center&quot; bgcolor=&quot;#FE8080&quot; | 17.
| align=&quot;center&quot; bgcolor=&quot;#FE8080&quot; | 4
|- bgcolor=&quot;#FFCDBD&quot;
| align=&quot;center&quot; |{{flagicon|Zviedrija}} [[2016. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2016]]
|''[[Rykka]]''
|''The Last of Our Kind''
|Angļu
| align=&quot;center&quot; bgcolor=&quot;#FE8080&quot; | 18.
| align=&quot;center&quot; bgcolor=&quot;#FE8080&quot; | 28
|- bgcolor=&quot;#FFCDBD&quot;
| align=&quot;center&quot; |{{flagicon|Ukraine}} [[2017. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2017]]
|''[[Timebelle]]''
|''Apollo''
|Angļu
| align=&quot;center&quot; | 12.
| align=&quot;center&quot; | 97
|- bgcolor=&quot;#FFCDBD&quot;
| align=&quot;center&quot; |{{flagicon|Portugal}} [[2018. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2018]]
|''[[ZiBBZ]]''
|''Stones''
|Angļu
| align=&quot;center&quot; | 13.
| align=&quot;center&quot; | 86
|-
| align=&quot;center&quot; |{{flagicon|Izraēla}} [[2019. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2019]]
|[[Luka Henni]]
|''	She Got Me''
|Angļu
| align=&quot;center&quot; | 4.
| align=&quot;center&quot; | 364
| align=&quot;center&quot; | 4.
| align=&quot;center&quot; | 232
|-
| {{N/A|[[2020. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|&lt;s&gt;2020&lt;/s&gt;]]}}
| ''[[Gjon's Tears]]''
| ''Répondez-moi''
| Franču
| colspan=&quot;4&quot; {{N/A|Konkurss nenotika}}&lt;small&gt;{{efn|name=nenotika|Konkurss tika atcelts [[COVID-19 pandēmija]]s dēļ}}&lt;/small&gt;
|- bgcolor=&quot;#cc9966&quot;
| align=&quot;center&quot; | {{flagicon|Nīderlande}} [[2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2021]]
| ''Gjon's Tears''
| ''Tout l’Univers''
| Franču
| align=&quot;center&quot; | 3.
| align=&quot;center&quot; | 432
| align=&quot;center&quot; bgcolor=&quot;#FFCC33&quot; | 1.
| align=&quot;center&quot; bgcolor=&quot;#FFCC33&quot; | 291
|-
| align=&quot;center&quot; | {{flagicon|Itālija}} [[2022. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2022]]
| ''[[Marius Bear]]''
| ''Boys Do Cry''
| Angļu
| align=&quot;center&quot; | 17.
| align=&quot;center&quot; | 78
| align=&quot;center&quot; | 9.
| align=&quot;center&quot; | 118
|-
| align=&quot;center&quot; | {{flagicon|Lielbritānija}} [[2023. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2023]]
| [[Remo Forers]]
| ''Watergun''
| Angļu
| align=&quot;center&quot; | 20.
| align=&quot;center&quot; | 92
| align=&quot;center&quot; | 7.
| align=&quot;center&quot; | 97
|- bgcolor=&quot;#FFCC33&quot;
| align=&quot;center&quot; | {{flagicon|Zviedrija}} [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024]]
| ''[[Nemo]]''
| ''[[The Code]]''
| Angļu
| align=&quot;center&quot; | 1.
| align=&quot;center&quot; | 591
| align=&quot;center&quot; | 4.
| align=&quot;center&quot; | 132
|-
| align=&quot;center&quot; | {{flagicon|Šveice}} [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025]]
| ''[[Zoë Më]]''
| ''Voyage''
| Franču
| align=&quot;center&quot; | 10.
| align=&quot;center&quot; | 214
| colspan=&quot;2&quot; {{N/A|Rīkotājvalsts}}
|- bgcolor=&quot;#FFCDBD&quot;
| align=&quot;center&quot; | {{flagicon|Austrija}} [[2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2026]]
| [[Veronika Fuzaro]]
| ''Alice''
| Angļu
| colspan=&quot;2&quot; {{N/A|Nekvalificējās}}
| align=&quot;center&quot; | 
| align=&quot;center&quot; | 
|}

== Konkursi Šveicē ==
{| class=&quot;wikitable&quot;
|-
! Gads
! Pilsēta
! Halle
! Vadītāji
|-
| align=&quot;center&quot; | [[1956. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1956]]
| [[Lugāno]]
| ''[[Teatro Kursaal]]''
| [[Luīns Filipello]]
|-
| align=&quot;center&quot; | [[1989. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1989]]
| [[Lozanna]]
| ''[[Palais de Beaulieu]]''
| [[Lulita Murena]] un [[Žaks Dišunuls]]
|-
| align=&quot;center&quot; | [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025]]
| [[Bāzele]]
| ''[[St. Jakobshalle]]''
| [[Hezela Brugere]], [[Sandra Studere]], [[Mišela Hanzikere]]
|}

== Piezīmes un atsauces ==
=== Piezīmes ===
{{notelist}}

{{Eirovīzija-aizmetnis}}
{{Eirovīzijas dziesmu konkursa valstis}}

[[Kategorija:Šveice Eirovīzijas dziesmu konkursā]]</text>
      <sha1>pki1hqtn4z42mn21eiyl21exs9p2h76</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Tamula</title>
    <ns>0</ns>
    <id>572609</id>
    <revision>
      <id>4468503</id>
      <parentid>4113289</parentid>
      <timestamp>2026-05-15T08:36:38Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kikos</username>
        <id>3705</id>
      </contributor>
      <origin>4468503</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3371" sha1="glsm4n77u9vz43r02md9h18grzd5hb2" xml:space="preserve">{{Ezera infokaste
|        ezers = Tamula
|       attēls = Tamula järv 2013 09.jpg
|          map = Igaunija
| plat_d=57 | plat_m=50 | plat_s=23 | plat_NS=N 
| gar_d=26 | gar_m=59 | gar_s=13 | gar_EW=E
|      platība =2,313
|       garums = 
|  Vid_dziļums = 4,2
|  Max_dziļums = 7,5
|      tilpums = 
| augstums_vjl = 69,1
|       izteka = [[Vehandu]]
|      baseins = 
|      valstis = {{EST}}
|        salas = 
|     pilsētas = [[Veru]]
}}
'''Tamula''' ir ezers [[Igaunija]]s dienvidaustrumos, [[Veru]] pilsētas dienvidrietumu daļā. Pirms simts gadiem ezers bija lielāks un dienvidaustrumos sniedzās līdz tagadējai [[Veru (stacija)|Veru dzelzceļa stacijai]], ziemeļos līdz Kirumpē cietokšņa drupām, pusgredzenā ieskaujot tagadējās Veru atrašanās vietu.&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.eestigiid.ee/?SCat=38&amp;CatID=0&amp;ItemID=1021|title=eestigiid.ee|website=web.archive.org|access-date=2024-05-31|date=2021-06-13|archive-date=2021-06-13|archive-url=https://web.archive.org/web/20210613201732/http://www.eestigiid.ee/?SCat=38&amp;CatID=0&amp;ItemID=1021}}&lt;/ref&gt; Pussala, kas iestiepjas ezerā no ziemeļrietumiem — Rosisāre, — acīmredzot, agrāk bija sala. 1933.—1934. gadā, izrokot t.s. Itālijas kanālu, ezera ūdens līmenis pazeminājās par aptuveni 1 m. Krasti sekli, pārsvarā dubļaini. Tikai pie Veru pilsētas ir smilšains, dienvidos dažkārt māla krasts. Ezera dibenu pārsvarā klāj bieza (ezera ziemeļrietumu daļā vairāk nekā 2 m) dūņu kārta ar [[Sērūdeņradis|sērūdeņraža]] smaku.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt; Paretam dibenā ir arī grants-akmeņainas vietas. Ezerā ietek Kubijas un daži citi strauti, iztek Vehajegi, kas pēc dažus kilometrus tālāk esošā [[Vagulas ezers|Vagulas]] ezera maina nosaukumu uz Vehandu un ir Igaunijas garākā upe.

Ezera ziemeļaustrumos pāri tā atzaram uz Rosisāri ved iekārtais gājēju Rosisāres tilts.

Ik gadus pavasarī no ezera sākas [[Airēšana (sports)|airēšanas]] maratons. Maratons katru gadu notiek aprīļa trešajā sestdienā, kopstarts tiek dots septiņos no rīta pie Tamulas ezera. Maratona maršruts ved pa no Tamulas iztekošo [[Vehandu]] (sākumā — Vehajegi) upi [[Veru apriņķis|Veru]] un [[Pelvas apriņķis|Pelvas]] apriņķī, tā garums līdz [[Repina]]i ir gandrīz 100 kilometri. Maratonā ik gadu startē ap 1000 laivu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vohandumaraton.ee/en/|title=HOME|website=Võhandu Maraton|access-date=2024-05-31|language=en-us}}&lt;/ref&gt;

2010. gada 11. septembrī Igaunijas [[Lodes grūšana|lodes grūdējs]] Tāvi Pētre makšķerēšanas laikā noslīka Tamulas ezerā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sport.postimees.ee/311790/kuulitoukaja-taavi-peetre-uppus-tamula-jarve|title=Kuulitõukaja Taavi Peetre uppus Tamula järve|website=Sport|access-date=2024-05-31|date=2010-09-11|language=et}}&lt;/ref&gt;

== Attēli ==
&lt;gallery&gt;
Tamula.jpg
Voru from bridge.JPG|Skats uz ezeru un Veru no iekārtā tilta
Voru Tamula järv rippsild.JPG|Iekārtais tilts
14.VM.2019.Sven.Zacek.Ekstreempark.private.collection 200419 065603 004.jpg|Vehandu maratona starts
Tamula järv 2023 04 01.jpg|Tamulas pārplūdums pavasarī
&lt;/gallery&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}

[[Kategorija:Veru apriņķis]]
[[Kategorija:Igaunijas ezeri]]</text>
      <sha1>glsm4n77u9vz43r02md9h18grzd5hb2</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Bārbeļu iela (Ogre)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>578364</id>
    <revision>
      <id>4468413</id>
      <parentid>4192817</parentid>
      <timestamp>2026-05-15T05:01:01Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Olgerts V</username>
        <id>41522</id>
      </contributor>
      <comment>noformējums</comment>
      <origin>4468413</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1285" sha1="o97xiaaa2gdypoco8vyup4lgtrt0t17" xml:space="preserve">{{Citas nozīmes|ielu Ogrē|Bārbeļu iela|Bārbeļu iela}}
{{Ielas infokaste
|nosaukums        = Bārbeļu iela
|attēls           = 
|pilsēta lokatīvā = [[Ogre|Ogrē]]
|karte            = 
|mapframe-zoom    = 15
|mapframe-width   = 270
|mapframe-height  = 190
|pilsēta          = [[Ogre]]
|priekšpilsēta    = 
|apkaime          = [[Lašupes]]
|ielas garums     = 360 m
|atklāta          = 
|vēst nosaukumi   = 
|joslu skaits     = 2
|ielas segums     = [[grants]]
|ievēr celtnes    = 
|autobuss         = 
|trolejbuss       = 
|tramvajs         = 
|mikroautobuss    = 
|cits             = 
}}
'''Bārbeļu iela''' ir iela [[Ogre|Ogrē]], [[Ogres novads|Ogres novadā]]. Tā sākas krustojumā ar [[Skalbju iela (Ogre)|Skalbju ielu]] un beidzas krustojumā ar [[Magnoliju iela (Ogre)|Magnoliju ielu]]. Privātmāju apbūve.

Ielas nosaukums piešķirts 2010. gada 21. oktobrī.&lt;ref&gt;{{Ielas dati no data.gov.lv}}&lt;/ref&gt;

== Ielu savienojumi ==
Bārbeļu iela ir savienota ar šādām ielām:
* [[Skalbju iela (Ogre)|Skalbju iela]] (T veida krustojums)
* [[Ģerāniju iela (Ogre)|Ģerāniju iela]] (T veida krustojums)
* [[Magnoliju iela (Ogre)|Magnoliju iela]] (T veida krustojums)

== Atsauces ==
{{atsauces}}


{{ceļš-aizmetnis}}
{{Ogres ielas}}

[[Kategorija:Ielas Ogrē]]</text>
      <sha1>o97xiaaa2gdypoco8vyup4lgtrt0t17</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Brīvības iela (Ogre)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>578370</id>
    <revision>
      <id>4468505</id>
      <parentid>4325508</parentid>
      <timestamp>2026-05-15T08:41:02Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Olgerts V</username>
        <id>41522</id>
      </contributor>
      <comment>karte</comment>
      <origin>4468505</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3983" sha1="bimx405hefgsa734a0judcmlrkjn8od" xml:space="preserve">{{Citas nozīmes|ielu Ogrē|Brīvības iela|Brīvības iela}}
{{Ielas infokaste
|nosaukums        = Brīvības iela
|attēls           = Brīvības street.jpg
|pilsēta lokatīvā = [[Ogre|Ogrē]]
|karte            = 
|mapframe-zoom    = 12
|mapframe-width   = 270
|mapframe-height  = 190
|pilsēta          = [[Ogre]]
|priekšpilsēta    = 
|apkaime          = 
|ielas garums     = 4000 m
|atklāta          = 
|vēst nosaukumi   = 
|joslu skaits     = 2
|ielas segums     = [[asfaltbetons|asfalts]], [[bruģis]]
|ievēr celtnes    = 
|autobuss         = 
|trolejbuss       = 
|tramvajs         = 
|mikroautobuss    = 
|cits             = 
}}
'''Brīvības iela''' ir iela [[Ogre|Ogrē]], [[Ogres novads|Ogres novadā]]. Tā sākas krustojumā ar [[Neatkarības laukums (Ogre)|Neatkarības laukumu]] un [[Grīvas prospekts|Grīvas prospektu]] un beidzas pie Ogres ziemeļaustrumu robežas ([[Lībieškalns]]). Viena no centrālajām Ogres ielām. Uz Brīvības ielas atrodas [[Ogres novada dome]], [[Ogres rajona tiesa]] un [[Ogres Centrālā bibliotēka]].

== Ielas raksturojums ==
Brīvības ielu divās daļās sadala [[dzelzceļa līnija Rīga—Daugavpils]]. Pārsvarā dominē publiskās celtnes. Dzelzceļa kreisajā pusē atrodas [[Ogres rajona tiesa]]. Sākot no krustojuma ar [[Upes prospekts|Upes prospektu]] līdz [[Tīnūžu iela (Ogre)|Tīnūžu ielai]], ir izveidota gājēju iela, uz kuras atrodas dažādas kafejnīcas, veikali, aptiekas, [[Ogres Vēstures un mākslas muzejs]], Ogres Kultūras centrs un [[Ogres teātris]], Ogres Jauniešu māja, [[PMLP]] Ogres nodaļa un citas publiskās ēkas. Sākot no krustojuma ar [[Tīnūžu iela (Ogre)|Tīnūžu ielas]] līdz [[Turkalnes iela]]i, Brīvības iela ir daļa no [[Autoceļš P5|autoceļa P5]] (Ulbroka—Ogre). Uz ielas atrodas vairākas autobusa pieturas — &quot;Ogres mūzikas skola&quot;, &quot;Poliklīnika&quot;, &quot;Norupes iela&quot;, &quot;Poruka iela&quot;, &quot;Rūpnieku iela&quot;, &quot;Amatnieku iela&quot;, &quot;Kartona fabrika&quot;, &quot;Dambis&quot;, &quot;MRS&quot;.

== Ielu savienojumi ==
Brīvības iela ir savienota ar šādām ielām:
* [[Neatkarības laukums (Ogre)|Neatkarības laukums]]
* [[Grīvas prospekts]] (T veida krustojums)
* [[Skolas iela (Ogre)|Skolas iela]]
* [[Tirgoņu iela (Ogre)|Tirgoņu iela]]
* [[Upes prospekts]] (T veida krustojums)
* [[Bērzu aleja (Ogre)|Bērzu aleja]]
* [[Parka iela (Ogre)|Parka iela]] (Y veida krustojums)
* [[Pļavas iela (Ogre)|Pļavas iela]] (Y veida krustojums)
* [[Ceriņu iela (Ogre)|Ceriņu iela]] (T veida krustojums)
* [[Tīnūžu iela (Ogre)|Tīnūžu iela]] (Y veida krustojums)
* [[Zvaigžņu iela (Ogre)|Zvaigžņu iela]]
* [[Kalna prospekts]] (T veida krustojums)
* [[Mednieku iela (Ogre)|Mednieku iela]]
* [[Turkalnes iela]] (T veida krustojums)
* [[Miera iela (Ogre)|Miera iela]] (T veida krustojums)
* [[Klusā iela (Ogre)|Klusā iela]] (T veida krustojums)
* [[Krasta iela (Ogre)|Krasta iela]] (T veida krustojums)
* [[Norupes iela (Ogre)|Norupes iela]] (T veida krustojums)
* [[Suntažu iela (Ogre)|Suntažu iela]] (T veida krustojums)
* [[Poruka iela (Ogre)|Poruka iela]] (Y veida krustojums)
* [[Viršu iela (Ogre)|Viršu iela]] (T veida krustojums)
* [[Ievu iela (Ogre)|Ievu iela]] (T veida krustojums)
* [[Ogres iela (Ogre)|Ogres iela]] (T veida krustojums)
* [[Rožu iela (Ogre)|Rožu iela]] (T veida krustojums)
* [[Peldu iela (Ogre)|Peldu iela]] (T veida krustojums)
* [[Rūpnieku iela (Ogre)|Rūpnieku iela]]
* [[Ābolu iela (Ogre)|Ābolu iela]] (T veida krustojums)
* [[Meldru iela (Ogre)|Meldru iela]] (T veida krustojums)
* [[Amatnieku iela (Ogre)|Amatnieku iela]] (T veida krustojums)
* [[Loka iela (Ogre)|Loka iela]] (T veida krustojums) (2 reizes)
* [[Svelmes iela (Ogre)|Svelmes iela]] (T veida krustojums)
* [[Ceriņu iela (Ogre)|Ceriņu iela]] (T veida krustojums)
* [[Sermuļu iela]] (T veida krustojums)
* [[Stirnu iela (Ogre)|Stirnu iela]] (T veida krustojums)
* [[Lībieškalna iela]]
* [[Mazā Lībieškalna iela]]


{{ceļš-aizmetnis}}
{{Ogres ielas}}

[[Kategorija:Ielas Ogrē]]</text>
      <sha1>bimx405hefgsa734a0judcmlrkjn8od</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Bezdelīgu iela (Ogre)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>578568</id>
    <revision>
      <id>4468480</id>
      <parentid>4192818</parentid>
      <timestamp>2026-05-15T07:27:44Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Olgerts V</username>
        <id>41522</id>
      </contributor>
      <comment>noform., precīz.</comment>
      <origin>4468480</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1212" sha1="fj3nmhyh5vpmosvjwi83vmxfmok5bcr" xml:space="preserve">{{Citas nozīmes|ielu Ogrē|Bezdelīgu iela|Bezdelīgu iela}}
{{Ielas infokaste
|nosaukums        = Bezdelīgu iela
|attēls           = 
|pilsēta lokatīvā = [[Ogre|Ogrē]]
|karte            = 
|mapframe-zoom    = 15
|mapframe-width   = 270
|mapframe-height  = 190
|pilsēta          = [[Ogre]]
|priekšpilsēta    = 
|apkaime          = [[Loka ielas rajons]]
|ielas garums     = 450 m
|atklāta          = 
|vēst nosaukumi   = 
|joslu skaits     = 2
|ielas segums     = [[grants]]
|ievēr celtnes    = 
|autobuss         = 
|trolejbuss       = 
|tramvajs         = 
|mikroautobuss    = 
|cits             = 
}}
'''Bezdelīgu iela''' ir iela [[Ogre]]s pilsētā, [[Loka ielas rajons|Loka ielas rajonā]]. Tā sākas krustojumā ar [[Rūpnieku iela (Ogre)|Rūpnieku ielu]] un beidzas krustojumā ar [[Loka iela (Ogre)|Loka ielu]]. Privātmāju apbūve.

== Ielu savienojumi ==
Bezdelīgu iela ir savienota ar šādām ielām:
* [[Rūpnieku iela (Ogre)|Rūpnieku iela]] (T veida krustojums)
* [[Amatnieku iela (Ogre)|Amatnieku iela]]
* [[Lašu iela (Ogre)|Lašu iela]] (T veida krustojums)
* [[Loka iela (Ogre)|Loka iela]] (T veida krustojums)


{{ceļš-aizmetnis}}
{{Ogres ielas}}

[[Kategorija:Ielas Ogrē]]</text>
      <sha1>fj3nmhyh5vpmosvjwi83vmxfmok5bcr</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Bērzu aleja (Ogre)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>578734</id>
    <revision>
      <id>4468490</id>
      <parentid>4192822</parentid>
      <timestamp>2026-05-15T07:47:48Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Olgerts V</username>
        <id>41522</id>
      </contributor>
      <comment>noformējums</comment>
      <origin>4468490</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1263" sha1="7w6ae9yfqoaxwvzjh9bmp2byjp4gj7s" xml:space="preserve">{{Citas nozīmes|ielu Ogrē|Bērzu aleja|Bērzu aleja}}
{{Ielas infokaste
|nosaukums        = Bērzu aleja
|attēls           = 
|pilsēta lokatīvā = [[Ogre|Ogrē]]
|karte            = 
|mapframe-zoom    = 15
|mapframe-width   = 270
|mapframe-height  = 190
|pilsēta          = [[Ogre]]
|priekšpilsēta    = 
|apkaime          = [[Centrs (Ogre)|Centrs]]
|ielas garums     = 490 m
|atklāta          = 
|vēst nosaukumi   = 
|joslu skaits     = 
|ielas segums     = [[bruģis]], [[asfaltbetons|asfalts]]
|ievēr celtnes    = 
|autobuss         = 
|trolejbuss       = 
|tramvajs         = 
|mikroautobuss    = 
|cits             = 
}}
'''Bērzu aleja''' ir iela [[Ogre|Ogrē]], pilsētas [[Centrs (Ogre)|vēsturiskajā centrā]]. Tā sākas krustojumā ar [[Brīvības iela (Ogre)|Brīvības ielu]] un beidzas krustojumā ar [[Krasta iela (Ogre)|Krasta ielu]]. Visā garumā iela ir paredzēta tikai gājēju un velosipēdistu kustībai.

== Ielu savienojumi ==
Bērzu aleja ir savienota ar šādām ielām:
* [[Brīvības iela (Ogre)|Brīvības iela]] (T veida krustojums)
* [[Upes prospekts]] (T veida krustojums)
* [[Kalna prospekts]]
* [[Krasta iela (Ogre)|Krasta iela]] (T veida krustojums)


{{ceļš-aizmetnis}}
{{Ogres ielas}}

[[Kategorija:Ielas Ogrē]]</text>
      <sha1>7w6ae9yfqoaxwvzjh9bmp2byjp4gj7s</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Birzgales iela</title>
    <ns>0</ns>
    <id>578735</id>
    <revision>
      <id>4468493</id>
      <parentid>4192823</parentid>
      <timestamp>2026-05-15T07:56:14Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Olgerts V</username>
        <id>41522</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>karte</comment>
      <origin>4468493</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1349" sha1="hzl8a4zp68m7tir7cnt5atk0xp4xkgr" xml:space="preserve">{{Ielas infokaste
|nosaukums        = Birzgales iela
|attēls           = 
|pilsēta lokatīvā = [[Ogre|Ogrē]]
|karte            = 
|mapframe-zoom    = 15
|mapframe-width   = 270
|mapframe-height  = 270
|pilsēta          = [[Ogre]]
|priekšpilsēta    = 
|apkaime          = [[Loka ielas rajons]]
|ielas garums     = 710 m
|atklāta          = 
|vēst nosaukumi   = 
|joslu skaits     = 2 
|ielas segums     = [[grants]], [[bruģis]]
|ievēr celtnes    = 
|autobuss         = 
|trolejbuss       = 
|tramvajs         = 
|mikroautobuss    = 
|cits             = 
}}
'''Birzgales iela''' ir iela [[Ogre|Ogrē]], [[Ogres novads|Ogres novadā]]. Tā sākas krustojumā ar [[Loka iela (Ogre)|Loka ielu]] un beidzas krustojumā ar [[Kadiķu iela (Ogre)|Kadiķu ielu]]. Privātmāju apbūve.

Iela nosaukta [[Birzgale]]s ciema vārdā.

== Ielu savienojumi ==
Birzgales iela ir savienota ar šādām ielām:
* [[Loka iela (Ogre)|Loka iela]] (T veida krustojums)
* [[Amatnieku iela (Ogre)|Amatnieku iela]]
* [[Birzes iela (Ogre)|Birzes iela]] (T veida krustojums)
* [[Krasta iela (Ogre)|Krasta iela]] (T veida krustojums)
* [[Rūpnieku iela (Ogre)|Rūpnieku iela]] (T veida krustojums)
* [[Bērzlapu iela (Ogre)|Bērzlapu iela]]
* [[Kadiķu iela (Ogre)|Kadiķu iela]] (T veida krustojums)


{{ceļš-aizmetnis}}
{{Ogres ielas}}

[[Kategorija:Ielas Ogrē]]</text>
      <sha1>hzl8a4zp68m7tir7cnt5atk0xp4xkgr</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Vīžona</title>
    <ns>0</ns>
    <id>580707</id>
    <revision>
      <id>4468290</id>
      <parentid>4136696</parentid>
      <timestamp>2026-05-14T16:59:38Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kikos</username>
        <id>3705</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>Kikos pārvietoja lapu [[Vīžona (Mēmeles pieteka)]] uz [[Vīžona]]: pamatnozīme</comment>
      <origin>4136696</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3969" sha1="r4ewz4c6n3exjv12ihf3wzz29e94qtd" xml:space="preserve">{{Citas nozīmes|Mēmeles pieteku|Vīžona (nozīmju atdalīšana)|Vīžona}}
{{Upes infokaste 
| nosaukums         = Vīžona
| attēls            = Juodupė, Lithuania - panoramio (4).jpg
| paraksts          = Vīžona pie [[Jodupe (miests)|Jodupes]]
  | vietaskarte       = Lietuva
  | reljefs           = jā
| izteka            = [[Vīžonas ezers]]
| ieteka            = [[Mēmele]]
| sāk_plat_d = 56 | sāk_plat_m = 1  | sāk_plat_s = 37 | sāk_plat_NS=N 
| sāk_gar_d  = 25 | sāk_gar_m  = 38 | sāk_gar_s  = 4  | sāk_gar_EW=E 
| iet_plat_d = 56 | iet_plat_m = 4  | iet_plat_s = 58 | iet_plat_NS=N 
| iet_gar_d  = 25 | iet_gar_m  = 15 | iet_gar_s  = 56 | iet_gar_EW=E 
| baseina_valstis   = {{LTU}}, {{LVA}}
| tek_caur          = {{LTU}}
| garums            = 34,1&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://vanduo.gamta.lt/cms/index?rubricId=2b2010df-f129-4b52-b1e7-6f977a40fbd6 |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2024|09|22||bez}} |archive-date={{dat|2010|05|28||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20100528035747/http://vanduo.gamta.lt/cms/index?rubricId=2b2010df-f129-4b52-b1e7-6f977a40fbd6 }}&lt;/ref&gt;
| iztekas_augstums  = 109,7
| ietekas_augstums  = 31
| caurtece          = 2,62
| baseins           = 320,9
| pietekas          = [[Šaltoja]], [[Jodupe (Vīžonas pieteka)|Jodupe]], [[Valkšna]]
}}

'''Vīžona''' ({{IPA2|viːʒuɔna}}; no {{val|lt|Vyžuona}}) ir upe [[Lietuva]]s ziemeļos, [[Mēmele]]s labā krasta pieteka.

Iztek no [[Vīžonas ezers|Vīžonas ezera]] pie [[Vīžona (ciems)|Vīžonas]] ciema. Dažkārt par Vīžonas izteku uzskata Vīžonas ezerā ietekošo [[Ūdrupe (Vīžonas pieteka)|Ūdrupi]]. Tādā gadījumā Vīžonas un Ūdrupes kopgarums sasniedz 40 km. No Vīžonas ezera tek ziemeļu virzienā. Lejpus [[Sodeļi (Rokišķi)|Sodeļu]] ciema pietek par Vīžonu ūdeņiem bagātākā [[Šaltoja]]. Pie [[Jodupe (miests)|Jodupes]] miesta Vīžonu uzpludinot, izveidota [[Jodupes ūdenskrātuve]].&lt;ref name=&quot;enc&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce|author=Algimantas Miškinis u.c.|title=''Vyžuona (Nemunėlis)''. Tarybų Lietuvos enciklopedija, ''3. sējums (Masaitis-Simno)''|language=lt|trans-title=''Vīžona (Mēmele).'' Padomju Lietuvas enciklopēdija, ''3. sējums (Masaitis-Simno)''|location=Viļņa|publisher=Vyriausioji enciklopedijų redakcija|year=1987|page=593}}&lt;/ref&gt; Pietekot [[Jodupe (Vīžonas pieteka)|Jodupei]], upe maina virzienu uz rietumiem. Visā atlikušajā garumā regulēta. Ietek [[Mēmele|Mēmelē]] lejpus [[Panemune (Rokišķi)|Panemunes]].

Caurtece augšpus Jodupes pietekas ir 0,92 m&lt;sup&gt;3&lt;/sup&gt;/s, lejastecē — 2,62 m&lt;sup&gt;3&lt;/sup&gt;/s. Vidēji Vīžona aizsalst 109 dienas gadā no novembra beigām-decembra sākuma līdz marta beigām vai aprīlim. Ledus biezums vidēji sasniedz līdz 37 cm.&lt;ref name=&quot;enc&quot;/&gt;

Lielākās apdzīvotās vietas krastos ir Vīžona, [[Stonišķi (Rokišķi)|Stonišķi]], Jodupe, [[Maineiva]], [[Čedasi (miests)|Čedasi]], [[Naujasode (Pandēles seņūnija)|Naujasode]] un [[Viršiļi (Rokišķi)|Viršiļi]].

Upes nosaukuma cilme ir neskaidra. To mēģina skaidrot ar [[lietuviešu valoda]]s vārdu ''vyžti'' — &quot;pīt&quot;, asociējot to ar vārdiem &quot;liekties, līkumot&quot;.&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce|author=Aleksandras Vanagas|title=Lietuvių hidronimų etimologinis žodynas|language=lt|trans-title=Lietuvas hidronīmu etimoloģijas vārdnīca|location=Viļņa|publisher=Mokslas|year=1981|page=391}}&lt;/ref&gt;

== Pietekas ==
'''Trekninātas''' ir pietekas, kuru garums pārsniedz 10 km.
{{columns  
|col1=
'''Kreisā krasta pietekas:'''
* [[Valeikupe]]
* [[Būtēnišķu upīte]]
* '''[[Valkšna]]'''

|col2=
'''Labā krasta pietekas:'''
* '''[[Šaltoja]]'''
* '''[[Jodupe (Vīžonas pieteka)|Jodupe]]'''
* [[Pajodupe]]
* [[Pientauka]]
* [[Lakštena]]
* [[Minava]]
* [[Fermas upīte]]
* [[Drūčupe]]
}}

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

{{Mēmeles pietekas|nocat=yes}}

[[Kategorija:Lietuvas upes]]
[[Kategorija:Lielupes baseina upes]]
[[Kategorija:Mēmeles pietekas]]</text>
      <sha1>r4ewz4c6n3exjv12ihf3wzz29e94qtd</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Ahmeds aš Šarā</title>
    <ns>0</ns>
    <id>587441</id>
    <revision>
      <id>4468301</id>
      <parentid>4396572</parentid>
      <timestamp>2026-05-14T17:42:28Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4468301</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="19866" sha1="j9pwia18i49cd9hxs4ewb181yjb3bhh" xml:space="preserve">{{Valsts amatpersonas infokaste
| vārds = Ahmeds aš Šarā
| vārds_orģ = {{ara|{{Script/Arabic|أحمد الشرع}}‎}}
| attēls = 2025 Ahmed al-Sharaa (cropped).jpg
| mazs_att = 
| apraksts = Ahmeds aš Šarā 2025. gadā
| amats = [[Sīrijas prezidents]]
| term_sākums = {{dat|2025|01|29|N}}
| term_beigas = 
| premjers = [[Mohammeds al Bašīrs]]
| priekštecis = ''viņš pats''&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(kā ''de facto'' Sīrijas valsts vadītājs)&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;[[Bašārs Asads]]
| pēctecis = 
| amats2 = ''De facto'' Sīrijas valsts vadītājs
| term_sākums2 = {{dat|2024|12|8|N}}
| term_beigas2 = {{dat|2025|01|29|N}}
| premjers2 = [[Mohammads Gazi al Džalali]]&lt;br /&gt;[[Mohammeds al Bašīrs]]
| priekštecis2 = [[Bašārs Asads]]&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(kā [[Sīrijas prezidents]])&lt;/small&gt;
| pēctecis2 = ''viņš pats''&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(kā Sīrijas prezidents)&lt;/small&gt;
| amats3 = ''[[Tahrir al-Sham|Hay'at Tahrir al-Sham]]'' vadītājs
| term_sākums3 = {{dat|2017|10|1|N}}
| term_beigas3 = {{dat|2025|01|29|N}}
| vietnieks3 = 
| prezidents3 = 
| premjers3 = 
| priekštecis3 = [[Abū Džabers aš Šeihs]]
| pēctecis3 = ''amats likvidēts''
| dzim_dati = {{ddv|1982|10|29}}
| dzim_vieta = {{vieta|Saūda Arābija|Rijāda}}
| dzīves_vieta = 
| mir_dati = 
| mir_vieta = 
| apglabāts = 
| tautība = 
| partija = ''[[Tahrir al-Sham|Hay'at Tahrir al-Sham]]''
| dinastija = 
| tēvs = Huseins Alī aš Šarā
| māte = 
| dzīvesb = 
| bērni = 
| profesija = [[Terorisms|terorists]], [[karavīrs|kaujinieks]], [[politiķis]]
| alma_mater = 
| reliģija = [[islāms|sunnītu islāms]]
| paraksts = Ahmed al-Sharaa signature 2.svg
| paraksts_izm = 
| piezīmes = 
}}
{{Militārpersonas mazā infokaste
| platums = 320px
| pakāpe = [[virspavēlnieks]] (''[[Tahrir al-Sham|Hay'at Tahrir al-Sham]]'')
| armija = '''Pašlaik''':&lt;br /&gt;[[Attēls:Flag of the Syrian revolution.svg|20px]] [[Sīrijas pārejas valdība]] &lt;small&gt;(2024—pašlaik)&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;[[Attēls:Flag_of_Hay'at_Tahrir_al-Sham.svg|20px]] ''[[Hay'at Tahrir al-Sham]]'' &lt;small&gt;(2017—2025)&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;'''Agrāk''':&lt;br /&gt;[[Attēls:Flag of Jihad.svg|20px]] ''[[Al-Qaida]]'' &lt;small&gt;(2003—2016)&lt;/small&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.longwarjournal.org/archives/2018/05/state-department-amends-terror-designation-for-al-nusrah-front.php|title=State Department amends terror designation for al Nusrah Front &amp;#124; FDD's Long War Journal|date=June 2018|access-date=14 March 2021|archive-date=26 February 2021|archive-url=https://web.archive.org/web/20210226074636/https://www.longwarjournal.org/archives/2018/05/state-department-amends-terror-designation-for-al-nusrah-front.php|}}&lt;/ref&gt; &lt;br /&gt; 
*[[Attēls:Flag of al-Qaeda in Iraq (2004–2005).svg|20px]] [[Al-Qaida Irākā|''Al-Qaida'' Irākā]]&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(2004—2006)&lt;/small&gt;
*[[Mudžahedu šuras padome (Irāka)|Mudžahedu šuras padome]]&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(2006)&lt;/small&gt;
*[[Attēls:Flag_of_the_Al-Nusra_Front.svg|20px]] ''[[Džabhat an nusra]]'' &lt;small&gt;(2012—2016)&lt;/small&gt;
[[Attēls:Flag of Jabhat Fatah al-Sham.svg|20px]] ''[[Džabhat fath aš šām]]'' &lt;small&gt;(2016—2017)&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;[[Attēls:Flag of the Syrian Salvation Government.svg|20px]] [[Sīrijas pestīšanas valdība]] &lt;small&gt;(2017—2024)&lt;/small&gt;
| karš = [[Irākas karš]]&lt;br /&gt;[[Sīrijas pilsoņu karš]]
| apbalvojumi = 	
| piezīmes = Dienesta laiks: 2003—pašlaik
| kategorijas = jā
}}
'''Ahmeds Huseins aš Šarā'''&lt;ref name=&quot;alSharaa&quot;&gt;{{ziņu atsauce |title=Sīrijas jaunais līderis aicina atcelt sankcijas, noraida salīdzinājumus ar «Taliban» |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/19.12.2024-sirijas-jaunais-lideris-aicina-atcelt-sankcijas-noraida-salidzinajumus-ar-taliban.a580953/ |accessdate={{dat|2024|12|24||bez}} |work=lsm.lv |date={{dat|2024|12|19||bez}} |language=lv}}&lt;/ref&gt; ({{val|ar|أحمَد حُسين الشرع}}, ''ʾAḥmad Ḥusayn al-Sharaʿ''; dzimis {{dat|1982|}}), pazīstams arī ar [[Pseidonīms|pseidonīmu]] '''Abū Muhammads al Džūlānī'''&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |title=Islāma valsts |url=https://enciklopedija.lv/skirklis/168737-Isl%C4%81ma-valsts |accessdate={{dat|2024|12|24||bez}} |work=[[Nacionālā enciklopēdija]] |language=lv}}&lt;/ref&gt; ({{val|ar|أبو محمد الجولاني}}, ''ʾAbū Muḥammad al-Jawlānī''), ir [[Sīrija]]s [[Islāmisms|islāmistu]] nemiernieku [[Karavīrs|kaujinieks]], [[Terorisms|terorists]] un [[politiķis]], kurš kopš 2025. gada ir [[Sīrijas prezidents]].&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |title=Par Sīrijas pagaidu prezidentu iecelts Ahmeds aš Šarā |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/29.01.2025-par-sirijas-pagaidu-prezidentu-iecelts-ahmeds-as-sara.a585744/ |accessdate={{dat|2025|1|31||bez}} |work=[[lsm.lv]] |date={{dat|2025|1|29||bez}} |language=lv}}&lt;/ref&gt; No 2017. līdz 2025. gadam bija ''[[Tahrir al-Sham|Hay'at Tahrir al-Sham]]'' (HTS) vadītājs. Kā HTS vadītājam viņam bija galvenā loma 2024. gada opozīcijas ofensīvā [[Sīrijas pilsoņu karš|Sīrijas pilsoņu kara]] laikā, kas noveda pie [[Baas Sīrija|Asada režīma]] [[Asada režīma krišana|krišanas]] un [[Sīrijas pārejas valdība]]s izveidošanas.&lt;ref name=&quot;dzolanilsm&quot;&gt;{{ziņu atsauce |title=LSM skaidro: Kas ir Sīrijas nemiernieku līderis, kura vadībā gāza Asadu klanu |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/09.12.2024-lsm-skaidro-kas-ir-sirijas-nemiernieku-lideris-kura-vadiba-gaza-asadu-klanu.a579500/ |accessdate={{dat|2024|12|24||bez}} |work=[[lsm.lv]] |date={{dat|2024|12|9||bez}} |language=lv}}&lt;/ref&gt; Kopš tā laika, aš Šarā dažādos avotos tika uzskatīts par ''[[de facto]]'' Sīrijas valsts vadītāju.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.independent.co.uk/news/world/middle-east/syria-golani-hts-sanction-terror-list-b2666926.html|title=Syria's de facto new leader says it is not a threat to the West|last=Sarkar|first=Alisha Rahaman|website=[[The Independent]]|date=19 December 2024|archive-url=https://archive.today/20241220110510/https://www.independent.co.uk/news/world/middle-east/syria-golani-hts-sanction-terror-list-b2666926.html|archive-date=20 December 2024}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|first=Chris|last=Jewers|date=19 December 2024|title=Syrian rebel leader says women's education will continue – but refuses to be drawn on alcohol|url=https://www.telegraph.co.uk/world-news/2024/12/19/syria-rebel-leader-womens-education-alcohol/|website=[[The Daily Telegraph|The Telegraph]]|archive-url=https://archive.today/20241220013208/https://www.telegraph.co.uk/world-news/2024/12/19/syria-rebel-leader-womens-education-alcohol/|archive-date=20 December 2024|quote=Ahmed al-Sharaa, Syria's de facto leader, said he believed in education for women as he denied the new government would be another version of the Taliban.}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.bbc.co.uk/news/articles/c05p9g2nqmeo|title=Syria not a threat to world, rebel leader Ahmed al-Sharaa tells BBC|last=Bowen|first=Jeremy|author-link=Jeremy Bowen|website=[[BBC News]]|date=18 December 2024|archive-url=https://web.archive.org/web/20241218223216/https://www.bbc.co.uk/news/articles/c05p9g2nqmeo|archive-date=18 December 2024|quote=The de facto leader of Syria, Ahmed al-Sharaa, has said the country is exhausted by war and is not a threat to its neighbours or to the West.}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|first=Eliza|last=Griswold|author-link=Eliza Griswold|date=17 December 2024|title=Reasons to Leave Syria—and to Return|url=https://www.newyorker.com/news/the-lede/reasons-to-leave-syria-and-to-return|website=[[The New Yorker]]|archive-url=https://archive.today/20241217112157/https://www.newyorker.com/news/the-lede/reasons-to-leave-syria-and-to-return|archive-date=17 December 2024|quote=He wanted to see how Abu Mohammed al-Jolani, the head of Hay’at Tahrir al-Sham—an Islamist group formerly linked to the Islamic State and Al Qaeda—and now the de-facto leader of Syria, behaved.}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|first=Hatem|last=Maher|date=14 December 2024|title=Syria's de facto leader not interested in new conflicts despite Israeli attacks|url=https://www.reuters.com/world/middle-east/syrias-de-facto-leader-not-interested-new-conflicts-despite-israeli-attacks-2024-12-14/|website=[[Reuters]]|archive-url=https://archive.today/20241214231519/https://www.reuters.com/world/middle-east/syrias-de-facto-leader-not-interested-new-conflicts-despite-israeli-attacks-2024-12-14/|archive-date=14 December 2024}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|title=Abu Mohammad al-Julani: Who is Syria's de facto ruler?|url=https://www.jns.org/abu-mohammad-al-julani-who-is-syrias-de-facto-ruler/|website=[[Jewish News Syndicate]]|date=8 December 2024|archive-url=https://archive.today/20241214130930/https://www.jns.org/abu-mohammad-al-julani-who-is-syrias-de-facto-ruler/|archive-date=14 December 2024}}&lt;/ref&gt;

== Biogrāfija ==

=== Ģimenes izcelsme ===
Aš Šarā ģimenes izcelsme ir [[Golānas augstienes]] [[Sīrija|Sīrijā]]. Ģimene devās bēgļu gaitās 1967. gadā pēc tam, kad [[Izraēla]] okupēja augstienes [[Sešu dienu karš|Sešu dienu kara]] laikā.&lt;ref name=&quot;The Jihadist&quot;&gt;{{ziņu atsauce |title=The Jihadist |url=https://www.pbs.org/wgbh/frontline/film/the-jihadist/ |accessdate={{dat|2024|12|24||bez}} |work=[[PBS]] |date={{dat|2021|6|1||bez}} |language=en}}&lt;/ref&gt; [[Nisba]] &quot;al Džūlānī&quot; viņa pseidonīmā ir atsauce uz Golānas augstienēm.&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |last1=Abouzeid |first1=Rania |title=TIME Exclusive: Meet the Islamist Militants Fighting Alongside Syria's Rebels |url=https://world.time.com/2012/07/26/time-exclusive-meet-the-islamist-militants-fighting-alongside-syrias-rebels/ |accessdate={{dat|2024|12|24||bez}} |work=[[Time]] |date={{dat|2012|7|26||bez}} |language=en |archive-date={{dat|2019|09|01||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190901111744/http://world.time.com/2012/07/26/time-exclusive-meet-the-islamist-militants-fighting-alongside-syrias-rebels/ }}&lt;/ref&gt;

Aš Šarā tēvs Huseins Alī aš Šarā bija [[Arābu nacionālisms|arābu nacionālistu]] un Sīrijas [[Gamāls Abdels Nāsers|naserītu]] studentu aktīvists, kurš studēja [[Ekonomika|ekonomiku]] [[Bagdādes Universitāte|Bagdādes Universitātē]], pirms kļuva par [[nafta]]s [[Inženieris|inženieri]].&lt;ref name=&quot;The Jihadist&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;middleeasteye&quot;&gt;{{ziņu atsauce |title=Syria war: Inside the world of HTS leader Abu Mohammad al-Jolani {{!}} Middle East Eye |url=https://www.middleeasteye.net/big-story/syria-war-hts-leader-jolani-inside-world |accessdate={{dat|2024|12|24||bez}} |work=Middle East Eye |date={{dat|2021|6|22||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20241206154745/https://www.middleeasteye.net/big-story/syria-war-hts-leader-jolani-inside-world |archivedate={{dat|2024|12|6||bez}} |language=en}}&lt;/ref&gt; Viņš ir publicējis daudzas grāmatas par reģionālās ekonomikas attīstību.&lt;ref name=&quot;middleeasteye&quot; /&gt;

=== Dzīvesgājums ===
Ahmeds Huseins aš Šarā piedzima 1982. gadā, [[Rijāda|Rijādā]], [[Saūda Arābija|Saūda Arābijā]], vidusšķiras ģimenē.&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.thetimes.com/world/middle-east/article/abu-mohammed-al-jolani-syrian-leader-xx-9z3lbktjg|title=Who is Abu Mohammed al-Jolani? ‘Polite’ Syrian leader heads home|website=[[The Times]]|access-date=2024-12-24|date=2024-12-18|archive-date=2024-12-18|archive-url=https://web.archive.org/web/20241218161406/https://www.thetimes.com/world/middle-east/article/abu-mohammed-al-jolani-syrian-leader-xx-9z3lbktjg}}&lt;/ref&gt; Viņa tēvs tur strādāja par naftas inženieri, bet māte bija [[ģeogrāfija]]s [[Skolotājs|skolotāja]].&lt;ref name=&quot;:1&quot;&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.telegraph.co.uk/world-news/2024/12/08/profile-abu-mohammad-al-jolani-syria-isis-jihadi/|title=Profile: Abu Mohammad al-Jolani|work=[[The Sunday Telegraph]]|access-date=2024-12-24|date=2024-12-08|last=Hassan|first=Hassan|issn=0307-1235|language=en-GB}}&lt;/ref&gt; Ģimene atgriezās [[Baas Sīrija|Sīrijā]] 1989. gadā, apmetoties uz dzīvi turīgajā [[Damaska]]s Mezas rajonā.&lt;ref name=&quot;:2&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.alalamtv.net/news/5630713/%D8%A8%D8%B9%D8%AF-%D8%B4%D9%87%D9%88%D8%B1--%D8%A7%D9%84%D8%AC%D9%88%D9%84%D8%A7%D9%86%D9%8A-%D9%8A%D9%83%D8%B4%D9%81-%D8%B9%D9%86-%D8%A3%D8%B3%D8%B1%D8%A7%D8%B1-%D8%AD%D9%8A%D8%A7%D8%AA%D9%87-%D9%84%D9%85%D8%A7%D8%B1%D8%AA%D9%86-%D8%B3%D9%85%D9%8A%D8%AB|title=بعد شهور.. الجولاني يكشف عن أسرار حياته لمارتن سميث - قناة العالم الاخبارية|website=Al Alam TV|access-date=2024-12-24|date=2021-06-07|archive-date=2021-06-07|archive-url=https://web.archive.org/web/20210607072858/https://www.alalamtv.net/news/5630713/%D8%A8%D8%B9%D8%AF-%D8%B4%D9%87%D9%88%D8%B1--%D8%A7%D9%84%D8%AC%D9%88%D9%84%D8%A7%D9%86%D9%8A-%D9%8A%D9%83%D8%B4%D9%81-%D8%B9%D9%86-%D8%A3%D8%B3%D8%B1%D8%A7%D8%B1-%D8%AD%D9%8A%D8%A7%D8%AA%D9%87-%D9%84%D9%85%D8%A7%D8%B1%D8%AA%D9%86-%D8%B3%D9%85%D9%8A%D8%AB}}&lt;/ref&gt; Saskaņā ar Husamu Džazmati, kurš izveidojis visprecīzāko aš Šarā biogrāfiju, teikto, klasesbiedri atceras aš Šarā kā čaklu, bet nemanāmu zēnu, kurš valkāja brilles ar biezām lēcām un izvairījās no apkārtējo uzmanības.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt; Jaunības gados viņš tika raksturots kā &quot;kluss&quot; un &quot;kautrīgs&quot;,&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt; &quot;manipulatīvi inteliģents&quot;, bet &quot;sociāli introverts&quot;, un bija zināms ar savu &quot;labo izskatu&quot; un mīlas dēku ar [[Alavīti|alavītu]] meiteni, ko abu mīlnieku ģimenes nosodīja.&lt;ref name=&quot;middleeasteye&quot; /&gt; Viņš palika Damaskā, studējot mediju zinības un uzsākot studijas medicīnā, līdz 2003. gadā pārcēlās uz [[Irāka|Irāku]].&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;:2&quot; /&gt;

Īsi pirms [[Irākas karš|2003. gada iebrukuma Irākā]] viņš pievienojās [[Al-Qaida Irākā|''Al-Qaida'' Irākā]] un trīs gadus cīnījās [[Irākas karš|Irākas karā]]. [[ASV Bruņotie spēki]] viņu sagūstīja un ieslodzīja no 2006. līdz 2011. gadam. Viņa atbrīvošana sakrita ar Sīrijas revolūciju, un viņš 2012. gadā ar ''Al-Qaida'' atbalstu izveidoja ''[[Džabhat an nusra]]'', lai piedalītos [[Sīrijas pilsoņu karš|Sīrijas pilsoņu karā]] pret [[Bašārs Asads|Bašāra Asada]] [[Baas Sīrija|''Baas'' valdību]]. Būdams ''Džabhat an nusra'' līderis, aš Šarā nostiprināja grupējuma pozīcijas [[Idlibas province]]s ziemeļrietumos un iebilda pret [[Abū Bakri al Bagdādi|Abū Bakra al Bagdādi]] mēģinājumiem integrēt ''Džabhat an nusra'' [[Islāma valsts|Islāma valstī]].&lt;ref name=&quot;dzolanilsm&quot; /&gt; Šis strīds izraisīja atklātu konfliktu starp ''Džabhat an nusra'' un Islāma valsti.

2013. gada maijā [[ASV Valsts departaments]] atzina aš Šarā par globālu teroristu, kuram [[Al-Qaida Irākā|''Al-Qaida'' Irākas filiāle]] pavēlējusi ieviest [[Šariats|šariatu]] Sīrijā.&lt;ref name=&quot;dzolanilsm&quot; /&gt;&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |title=ASV iekļauj melnajā sarakstā četrus Sīrijas ministrus un Nusras frontes līderi |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/asv-ieklauj-melnaja-saraksta-cetrus-sirijas-ministrus-un-nusras-frontes-lideri.a56804/ |accessdate={{dat|2024|12|24||bez}} |work=lsm.lv |date={{dat|2013|5|17||bez}} |language=lv}}&lt;/ref&gt; Četrus gadus vēlāk ASV valdība piedāvāja 10 miljonu ASV dolāru vērtu atlīdzību par jebkādu informāciju, kas ļautu viņu notvert.&lt;ref name=&quot;dzolanilsm&quot; /&gt;&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |title=U.S. offers $10M reward for information on Syrian terrorist Ayman al-Jawlani - UPI.com |url=http://www.upi.com/Top_News/World-News/2017/05/10/US-offers-10M-reward-for-information-on-al-Nusra-leader/5921494432213/ |accessdate={{dat|2024|12|24||bez}} |work=UPI |date={{dat|2017|5|11||bez}} |language=en}}&lt;/ref&gt; 2024. gada decembrī ASV atcēla atlīdzību par aš Šarā aizturēšanu.&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |title=ASV atcēlušas atlīdzību par Sīrijas jaunā līdera aizturēšanu |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/22.12.2024-asv-atcelusas-atlidzibu-par-sirijas-jauna-lidera-aizturesanu.a581312/ |accessdate={{dat|2024|12|24||bez}} |work=lsm.lv |date={{dat|2024|12|22||bez}} |language=lv}}&lt;/ref&gt;

Vēl 2014. gadā intervijā aš Šarā paziņoja, ka ja viņa grupējums iegūs varu Sīrijā, visa valsts dzīvos saskaņā ar ''Džabhat an nusra'' pieņemto [[Šariats|šariata]] izpratni un valstī nebūs vietas [[kristieši]]em un alavītiem.&lt;ref name=&quot;:3&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bbc.com/russian/articles/c4gjxgzg632o|title=Наступлением повстанцев в Сирии руководит Абу Мохаммед аль-Джулани. Кто он такой и почему его считают прогрессивным джихадистом?|website=BBC News Русская служба|access-date=2024-12-26|date=2024-12-06|language=ru}}&lt;/ref&gt; Tomēr 2016. gadā aš Šarā sarāva ''Džabhat an nusra'' saites ar ''Al-Qaida'', apvienojot ''Džabhat an nusra'' ar citām organizācijām, lai nākamajā gadā izveidotu ''[[Tahrir al-Sham|Hay'at Tahrir al-Sham]]'' (HTS). Kopš attiecību saraušanas ar ''Al-Qaida'', aš Šarā ir meklējis starptautisku [[Leģitimitāte|leģitimitāti]], koncentrējoties uz HTS varas nostiprināšanu Sīrijā, nevis uz globālu [[Džihādisms|džihādistu]] ekspansiju. HTS savā kontrolētajā teritorijā izveidoja [[Sīrijas pestīšanas valdība|Sīrijas pestīšanas valdību]], kas iekasēja [[Nodoklis|nodokļus]], nodrošināja sabiedriskos pakalpojumus un izsniedza iedzīvotājiem personas apliecības, lai gan šī valdība ir kritizēta par [[Autoritārisms|autoritārismu]] un opozīcijas apspiešanu.&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |last1=Rasgon, Adam; Abdulrahim, Raja |title=Who Is the Leader of Syria's Rebel Offensive? |url=https://www.nytimes.com/2024/12/08/world/middleeast/syria-hts-jolani.html |accessdate={{dat|2024|12|24||bez}} |work=[[The New York Times]] |date={{dat|2024|12|8||bez}} |language=en}}&lt;/ref&gt; Pēdējos gados viņš savu publisko tēlu ir veidojis mērenāku, liekot domāt, ka nekaros pret [[Rietumu pasaule|Rietumvalstīm]], un ka apņēmies aizsargāt [[minoritāte]]s.&lt;ref name= CNN24&gt;{{tīmekļa atsauce |last1=Karadsheh|first1=Jomana|last2=Tuysuz|first2=Gul|last3=Laine|first3=Brice|last4=Kent|first4=Lauren|last5=Kourdi|first5=Eyad |date=6 December 2024 |title=Syrian rebel leader says goal is to 'overthrow' Assad regime |url=https://www.cnn.com/2024/12/06/middleeast/syria-rebel-forces-hayat-tahrir-al-sham-al-jolani-intl-latam/index.html |access-date=18 December 2024 |website=[[CNN]]}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |last=Taylor |first=Adam |date=6 December 2024 |title=Who is Abu Mohammed al-Jolani, the Islamist rebel leading the Syrian advance? |url=https://www.washingtonpost.com/world/2024/12/06/jolani-syria-hts/ |newspaper=[[The Washington Post]]}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |last=Abdulrahim |first=Raja |date=6 December 2024 |title=Leader of Syria's Resurgent Rebels Lays Out Strategy to Oust Assad |url=https://www.nytimes.com/2024/12/06/world/middleeast/syria-rebel-leader-interview.html |work=[[The New York Times]]}}&lt;/ref&gt; Tomēr arī pēc uzvaras Sīrijā un pagaidu valdības izveides viņš izvairās runāt par saviem plāniem, pa kādu politisko ceļu vadīt Sīriju,&lt;ref name=&quot;:3&quot; /&gt; lai gan paziņojis, ka redz to kā daudzkonfesionālu valsti.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bbc.com/russian/articles/cy0974gykl2o|title=«Мы хотим светское государство»: христиане Сирии встречают Рождество|website=BBC News Русская служба|access-date=2024-12-26|date=2024-12-24|language=ru}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces|30em}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:aš Šarā, Ahmeds}}
[[Kategorija:1982. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Sīrijas politiķi]]
[[Kategorija:Diktatori]]
[[Kategorija:Teroristi]]
[[Kategorija:Sunnītu musulmaņi]]</text>
      <sha1>j9pwia18i49cd9hxs4ewb181yjb3bhh</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Gaumont</title>
    <ns>0</ns>
    <id>588430</id>
    <revision>
      <id>4468358</id>
      <parentid>4207216</parentid>
      <timestamp>2026-05-14T22:36:39Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>~2026-29001-31</username>
        <id>145435</id>
      </contributor>
      <comment>/* */</comment>
      <origin>4468358</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4853" sha1="lgtkfzki8d2ale4m3y3hpxgrew5qhrw" xml:space="preserve">{{nosaukums slīprakstā}}
{{Uzņēmuma infokaste v2
| name            = ''Gaumont SA''
| logo            = Gaumont 2026 (wordmark).svg
| logo_caption    = Logo kopš 2026. gada
| type            = [[Publiska kapitālsabiedrība|publiska]] (''[[Société Anonyme|SA]]'')
| founder         = [[Leons Gomons]]
| key_people      = Nikolass Sedū {{small|(priekšsēdētājs)}}&lt;br /&gt;Sidonija Dimā {{small|(CEO)}}&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.gaumont.com/en/team/gaumonts-teams|title=Gaumont's teams|website=Gaumont}}&lt;/ref&gt;
| industry        = [[kinofilma]]s
| products        = spēlfilmas&lt;br /&gt;televīzijas raidījumi&lt;br /&gt;filmu izplatīšana
| revenue         = {{palielinājās}} {{€|212,2 miljoni}} (2021)&lt;ref name=GNW_G10Ma2022&gt;{{cite press release|url=https://www.globenewswire.com/news-release/2022/03/10/2401326/0/fr/GAUMONT-R%C3%A9sultats-annuels-consolid%C3%A9s-au-31-d%C3%A9cembre-2021.html|title=GAUMONT : Résultats annuels consolidés au 31 décembre 2021|date=10 March 2022 |trans-title=GAUMONT : Consolidated annual results at December 31, 2021)|access-date=14 January 2023}}&lt;/ref&gt;
| net_income      = {{palielinājās}} {{€|1 miljons}} (2021)&lt;ref name=GNW_G10Ma2022/&gt;
| assets          = {{palielinājās}} {{€|206,4 miljoni}} (2022)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://markets.ft.com/data/announce/detail?dockey=1330-1000735657fr-04PR05SI005POP41EBGTHH1VDC|title=GAUMONT: Résultats semestriels consolidés au 30 juin 2022|trans-title=GAUMONT : Consolidated half-yearly results at June 30, 2022|newspaper=Financial Times|access-date=14 January 2023}}&lt;/ref&gt;
| equity          = {{palielinājās}} {{€|255,9 miljoni}} (2011)&lt;ref name=10K&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.gaumont.com/data/pdf/2011/rapport_financier_annuel_2011_UK.pdf|title=2011 Gaumont Annual Report|access-date=22 May 2012|archive-date=18 May 2013|archive-url=https://web.archive.org/web/20130518023657/http://www.gaumont.com/data/pdf/2011/rapport_financier_annuel_2011_UK.pdf|dead-url=yes}}&lt;/ref&gt;
| num_employees   = 227 (2021)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.gaumont-finance.com/files/documents/2021/bf2e8591433c77a3df34a9593aa3b06c.pdf|title=Gaumont 2021 Rapport financier semestriel|trans-title=Gaumont 2021 Half-yearly financial report|access-date=14 January 2023|archive-date={{dat|2023|10|01||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20231001003936/https://www.gaumont-finance.com/files/documents/2021/bf2e8591433c77a3df34a9593aa3b06c.pdf}}&lt;/ref&gt;
| subsid           = ''[[Gaumont Animation]]''&lt;br /&gt;''Gaumont International Television''&lt;br /&gt;''Gaumont Production Services''&lt;br /&gt;''Gaumont Télévision''&lt;br /&gt;''Gaumont Vidéo''&lt;br /&gt;''GP Archives''&lt;br /&gt;''Éditions La Marguerite''
| foundation       = {{dzimšanas datums un vecums|1895|7|6}}
| location_city    = [[Neijī pie Sēnas]]
| location_country = {{FRA}}
| area_served      = starptautiski
| owner            = Sidonija Dimā (89,7%)
| homepage         = {{URL|http://www.gaumont.fr/|gaumont.fr}} (Francija)&lt;br /&gt;{{URL|http://www.gaumont.com/|gaumont.com}} (ASV)
}}
'''''Gaumont SA''''' ir [[Francija]]s kino un televīzijas ražošanas un izplatīšanas uzņēmums, kura galvenais birojs atrodas [[Neijī pie Sēnas]].&lt;ref&gt;&quot;[http://www.gaumont.com/en/contact.html Contactez-nous] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200510015117/http://www.gaumont.com/en/contact.html |date=10 May 2020 }}.&quot; Gaumont Film Company. Retrieved on 2 March 2010.&lt;/ref&gt; Uzņēmumu 1895. gadā dibināja inženieris un izgudrotājs [[Leons Gomons]] (1864—1946), tā ir vecākā pastāvošā kinokompānija pasaulē, kas dibināta pirms tādām kinostudijām kā ''[[Pathé]]'' (dibināta 1896. gadā), ''[[Titanus]]'' (1904), ''[[Nordisk Film]]'' (1906), ''[[Universal Pictures|Universal]]'', ''[[Paramount Pictures|Paramount]]'' un ''[[Nikkatsu]]'' (visas dibinātas 1912. gadā).&lt;ref&gt;Richard Abel, ''The Ciné Goes to Town: French Cinema, 1896—1914'', University of California Press, 1994, p. 10, {{ISBN|0-520-07936-1}}&lt;/ref&gt;

''Gaumont'' pārsvarā ražo, kopproducē un izplata filmas, un 2011. gadā 95% no ''Gaumont'' konsolidētajiem ieņēmumiem nāca tieši no kino nodaļas.&lt;ref&gt;[http://www.gaumont.com/data/pdf/2011/CA_311211.pdf 2011 Gaumont Revenue statement]{{novecojusi saite}}&lt;/ref&gt; Uzņēmums producē televīzijas seriālus, izmantojot ''Gaumont Télévision'', un animācijas filmas, izmantojot ''[[Gaumont Animation]]''.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
* {{oficiālā tīmekļa vietne}} {{fr ikona}}
* [http://www.gaumont.com/ Oficiālā tīmekļa vietne] {{en ikona}}
* [http://www.gaumontconnect.fr Gaumont Connect] {{fr ikona}}
* [http://www.gaumontconnect.com Gaumont Connect] {{en ikona}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}

{{kino-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Francijas kinostudijas]]</text>
      <sha1>lgtkfzki8d2ale4m3y3hpxgrew5qhrw</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Diskusija:Guntars Galvanovskis</title>
    <ns>1</ns>
    <id>593655</id>
    <revision>
      <id>4468508</id>
      <parentid>4455532</parentid>
      <timestamp>2026-05-15T09:09:59Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Papuass</username>
        <id>88</id>
      </contributor>
      <origin>4468508</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3788" sha1="bdxdqcjdk17ygvmhfsmhet9c7fv4yas" xml:space="preserve">{{ping|Oscarsq}} ļoti iesaku sākt ar diskusiju un skaidrojumu, ja tāds skaidrojums ir. ar šobrīdējām metodēm pilnīgi noteikti nekas neizdosies, sekos konta bloķēšana. --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2025. gada 7. marts, plkst. 20.48 (EET)

:kā var uzsākt diskusiju? neesmu to darījis! [[Dalībnieks:Oscarsq|Oscarsq]] ([[Dalībnieka diskusija:Oscarsq|diskusija]]) 2025. gada 7. marts, plkst. 21.19 (EET)
:Ja varu rakstīt skaidrojumu šeit, tad rakstu šeit: esmu infomēts par šo tā saucamo krāpniecību - tā bija presei izziņota informācija vairaku gadus atpakal, balstoties uz nepatiesu informāciju. Uzņēmumu, kuru šī nepatiesā informācija skar, ir visi dokumenti un izziņas no valsts policijas, ka nav nekādas izmeklešanas un lietas par &quot;krāpniecību&quot;, un ka tā ir safabricēta informācija. Tā informāccija parādījās 2 portālos cik zinu - la.lv un nra.lv. ABi šo informāciju izņēma, pēc tam kad viņiem tika parādītas gan izziņas, gan visi fakti par to. Ja ir vaajadzība , var visas izziņas nosūtīt!
:Es pazīstu šo uzņēmēju un esmu iepazinies ar šo lietu. Tā ir ne tikai nepatiesa, bet pat melīga! [[Dalībnieks:Oscarsq|Oscarsq]] ([[Dalībnieka diskusija:Oscarsq|diskusija]]) 2025. gada 7. marts, plkst. 21.29 (EET)
::Tad kur Tīklā sameklēt atsauces par to, ka tas nav tiesa? Teiksim, šais pašos portālos? Nosūtīt - tas nav Vikipēdijas ceļš, jo tā lieto publicēto informāciju. Un šī informācija vienalga uzpeldēs, ja nebūs apgāzta. Starp citu, līdzīga info ir arī LSM. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2025. gada 7. marts, plkst. 21.42 (EET)
:::formulējums &quot;tikuši vainoti krāpnieciskās darbībās&quot; liecina tikai par to, ka &quot;tikuši&quot;. ja ir avots - var brīnišķīgi papildināt ar, piemēram, &quot;bet apvainojumi izrādījušies nepatiesi&quot;. taču ar atsauci, lūdzu. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2025. gada 7. marts, plkst. 22.16 (EET)
::::ok sapratu [[Dalībnieks:Oscarsq|Oscarsq]] ([[Dalībnieka diskusija:Oscarsq|diskusija]]) 2025. gada 8. marts, plkst. 15.00 (EET)
:::::Vispār par informācijas safabricēšanu pienākas atbildība — varbūt ir bijusi kāda tiesvedība, uz ko atsaukties? Katrā ziņā mēģināt te nakts vidū kaut ko izdzēst, cerot, ka neviens nepamanīs, vai vismaz nepārbaudīs, nav tas labākais šādā situācijā. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2025. gada 10. marts, plkst. 00.10 (EET)
::::::Pārbaudīju atsauces. Saites nra.lv, la.lv un diena.lv vairs nestrādā, izņemtas arī no archive.org. Var redzēt, ka raksts bijis arī pietiek.net, bet vairs nav pieejams. Raksts joprojām ir db.lv un arī lsm.lv raksts pastāv. Atsaukumu informācijai nekur neatrodu. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2026. gada 17. aprīlis, plkst. 15.10 (EEST)
:::::::Diviem teikumiem bijis publicēts atsaukums: https://web.archive.org/web/20240317011144/https://neatkariga.nra.lv/tieslietas/378902-atsaukums [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2026. gada 17. aprīlis, plkst. 16.03 (EEST)
:::::::NRA iekš archive [https://web.archive.org/web/20241204063323/https://nra.lv/neatkariga/tieslietas/360495-policijas-lietvediba-nonakusas-mezu-uzpirceja-dizozols-iespejamas-bledibas.htm vēl ir]. [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 17. aprīlis, plkst. 16.11 (EEST)
::::::::Tomēr samainīju uz tekstu, kas precīzāk citē atsauces. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2026. gada 15. maijs, plkst. 12.09 (EEST)</text>
      <sha1>bdxdqcjdk17ygvmhfsmhet9c7fv4yas</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Arhimēda skrūve</title>
    <ns>0</ns>
    <id>596699</id>
    <revision>
      <id>4468383</id>
      <parentid>4275780</parentid>
      <timestamp>2026-05-15T03:13:28Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4468383</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7287" sha1="2oq1xmmpjg8pgig7xxwwbr3o3jk65q0" xml:space="preserve">[[Attēls:Archimedes screw.JPG|thumb|Arhimēda skrūves shēma]]
[[Attēls:IMG 1729 Gemaal met schroef van Archimedes bij Kinderdijk.JPG|thumb|Mūsdienīgas skrūves Nīderlandē, ko lieto polderu nosusināšanā]]
[[Attēls:Archimedes-screw one-screw-threads with-ball 3D-view animated small.gif|thumb|Skrūves darbības veids]]
'''Arhimēda skrūve''' ir senlaicīga [[ūdens]] pacelšanas ierīce, kuras nosaukums atsaucas uz sengrieķu zinātnieku [[Arhimēds|Arhimēdu]] no [[Sirakūzas|Sirakūzām]] (287–212 [[Mūsu ēra|p.m.ē.]]). Šī ierīce tika izmantota ūdens pacelšanai no zemākiem līmeņiem uz augstākiem, piemēram, [[apūdeņošana]]s kanālos vai ūdens izsūknēšanai no [[Kuģis|kuģu]] tilpnēm.&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://greekreporter.com/2025/03/29/archimedes-screw-ancient-greek-invention-used-today/|title=Archimedes' Screw: The Ancient Greek Water-Raising Invention Still Used Today|last=Kampouris|first=Nick|website=GreekReporter.com|access-date=2025-04-10|date=2025-03-29|language=en}}&lt;/ref&gt;

== Vēsture ==
Lai gan ierīces izgudrojums bieži tiek piedēvēts Arhimēdam, pastāv liecības, ka līdzīgas ierīces tika izmantotas [[Senā Ēģipte|Senajā Ēģiptē]] un arī [[Senā Divupe|Divupē]] jau pirms 3. gadsimta p.m.ē.,&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt; galvenokārt upju ūdens pacelšanai apūdeņošanas vajadzībām. Vēlāk tā lietota arī [[Senā Grieķija|senās Grieķijas]] un [[Senā Roma|senās Romas]] saimniecībā. Arhimēds aprakstīja to 234. gadā p.m.ē., saglabājušajos darbos neapgalvojot, ka būtu tās autors vai veicis kādus uzlabojumus.&lt;ref name=&quot;:1&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://worldhistoryedu.com/archimedes-screw-history-and-major-facts/|title=Archimedes' Screw: History and Major Facts|last=Edu|first=World History|website=World History Edu|access-date=2025-04-10|date=2024-12-01|language=en}}&lt;/ref&gt; Tomēr bieži tiek apgalvots, ka viņš kaut kādā veidā to uzlabojis.&lt;ref name=&quot;:2&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://ancientengineeringmarvels.com/the-archimedes-screw/|title=The Archimedes Screw (Ancient Engineering Marvels)|last=Becker|first=Lindsey|website=Ancient Engineering Marvels|access-date=2025-04-10|date=2024-09-26|language=en|archive-date=2025-04-17|archive-url=https://web.archive.org/web/20250417154750/https://ancientengineeringmarvels.com/the-archimedes-screw/}}&lt;/ref&gt;

Daži vēsturnieki uzskata, ka Arhimēda skrūve bija neatņemama [[Babilonas gaisa dārzi|Babilonas]] [[Babilonas gaisa dārzi|gaisa dārzu]] apūdeņošanas sastāvdaļa, kas ir viens no [[Septiņi pasaules brīnumi|septiņiem senās pasaules brīnumiem]].&lt;ref name=&quot;:2&quot; /&gt; [[Asīrija]]s karaļa [[Sanheribs|Sanheriba]] uzraksti no 704. līdz 681. gadam pirms mūsu ēras apraksta ierīces, kas atgādina bronzas ūdens skrūves, tādējādi piešķirot šai hipotēzei ticamību. Arī grieķu vēsturnieks [[Strabons]] atzīmēja skrūvju izmantošanu dārzos, uzsverot to vēsturisko nozīmi.

== Darbības princips ==
Arhimēda skrūve sastāv no spirālveida skrūves ([[Helikoīds|helikoīda]]), kas ievietota cilindriskā caurulē un novietota slīpumā pret horizontu. Kad skrūve tiek griezta, parasti ar manuālu spēku vai ar dzīvnieku palīdzību, mūsdienās - ar motoru, ūdens tiek &quot;iesprostots&quot; starp skrūves vijumiem un pacelts augšup pa cauruli, līdz tas izplūst augšējā galā.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt; Šis mehānisms ļauj efektīvi pārvietot ūdeni no zemāka līmeņa uz augstāku.

Sākotnējais dizains sastāvēja no spirālveida caurulēm, kas bija aptītas ap cilindru. Cilindram griežoties, ūdens no upes tika pacelts apūdeņošanas grāvjos.

Laika gaitā tika veikti uzlabojumi, piemēram, spirālveida rievas iekļaušana masīvā koka cilindrā, kas pēc tam tika pārklāta ar dēļiem vai metālu, lai uzlabotu izturību un efektivitāti.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;

Viena no galvenajām skrūves tehniskajām iezīmēm ir tās spēja efektīvi darboties arī tad, ja blīvējums starp skrūvi un korpusu nav ūdensnecaurlaidīgs. Kamēr ūdens kustība uz augšu pārsniedz noplūdi, ierīce ir efektīva. Konstrukcijas varianti ietver skrūves, kas ir sapludinātas ar to korpusiem, kur abi griežas kopā, un skrūves, kas izgatavotas no bronzas vai hidroizolētas ar piķi, lai novērstu noplūdes.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt; Bieži tiek lietots 45 grādu leņķis.&lt;ref name=&quot;:2&quot; /&gt;

Skrūves efektivitāte sakņojas tās vienkāršajā dizainā. Skrūve griežas cilindra iekšpusē ar minimālu berzi; spirālveida asmenim griežoties, tas rada nepārtrauktu plūsmu, kas ir pastāvīgāka un mazāk turbulenta salīdzinājumā ar citām metodēm. Šī vienmērīgā darbība ne tikai nodrošina efektivitāti, bet arī samazina nodilumu un nolietojumu, palielinot ierīces ilgmūžību.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://modern-physics.org/archimedes-screw/|title=Archimedes Screw {{!}} Efficient, Robust &amp; Dynamics-Driven|last=votatera|website=Modern Physics Insights: Discover, Understand, Innovate|access-date=2025-04-10|date=2024-05-27|language=en}}&lt;/ref&gt;

== Mūsdienu pielietojums ==
Mūsdienās Arhimēda skrūves joprojām tiek izmantotas dažādās jomās:

* Notekūdeņu attīrīšanas iekārtās: tās nebojājoties spēj efektīvi pārvietot ūdeni ar dažādu plūsmas ātrumu un cietvielu saturu.&lt;ref name=&quot;:2&quot; /&gt;
* Mazo hidroelektrostaciju turbīnas: apgrieztā darbībā uz leju ūdens plūsma liek skrūvei griezties, ģenerējot elektrību. Šādas turbīnas ir piemērotas vietām ar nelielu ūdens kritumu un mērenu plūsmas ātrumu.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt; Lēnuma un relatīvā saudzīguma dēļ tās lieto pacelšanai arī [[Zivju inkubators|zivju inkubatoros]].&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;
* Graudu un citu beramkravu transportēšana: skrūvju konveijeri tiek izmantoti rūpniecībā, lai pārvietotu graudus, pulverus un citus beramus materiālus.

== Saistība ar citiem mehānismiem ==
[[Attēls:Monmouth New Hydro Scheme - geograph.org.uk - 1538784.jpg|thumb|Divas HES turbīnas - katra pa 75 kW - Lielbritānijā]]
Arhimēda skrūves princips ir iedvesmojis citus mehānismus:

* Skrūves tipa konveijeri: tiek izmantoti rūpniecībā beramkravu pārvietošanai.
* Kuģu skrūves tiek lietotas kuģu kustībai. Par godu tam pirmais [[tvaikonis]] ar skrūves piedziņu 1839. gadā tika nosaukts [[SS Archimedes]].
* Pacelšanas spirālveida konveijers ražošanā, ko lieto stingrām no tā nekrītošām kravām, ir vertikāls.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lv.soyerspirals.com/conveyor-equipment/|title=Ķīnas konveijera iekārtu ražotāji, piegādātāji, rūpnīca — konveijera iekārtu vairumtirdzniecība par labu cenu — SOYER|website=lv.soyerspirals.com|access-date=2025-04-10|language=lv|archive-date=2025-04-10|archive-url=https://web.archive.org/web/20250410112835/https://lv.soyerspirals.com/conveyor-equipment/}}&lt;/ref&gt;

== Vēsturiskā nozīme ==
Arhimēda skrūve ir viens no senākajiem hidrauliskajiem mehānismiem, kas demonstrē senās inženierijas un mehānikas attīstību. Tās vienkāršība, efektivitāte un daudzpusība ir nodrošinājusi tās pielietojumu cauri gadsimtiem līdz pat mūsdienām.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

[[Kategorija:Tehnika]]</text>
      <sha1>2oq1xmmpjg8pgig7xxwwbr3o3jk65q0</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Strādājošais cilvēks</title>
    <ns>0</ns>
    <id>597334</id>
    <revision>
      <id>4468391</id>
      <parentid>4467461</parentid>
      <timestamp>2026-05-15T03:49:36Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4468391</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2388" sha1="e7ajswz0rn06wb03wxfmiyugxtmgfgv" xml:space="preserve">{{infokaste+}}
[[Attēls:Homo ergaster skull - Naturmuseum Senckenberg - DSC02098.JPG|thumb|''Homo ergaster'' galvaskauss]]
'''Strādājošais cilvēks''' (''Homo ergaster'') ir sena, izmirusi [[cilvēki|cilvēku]] (''Homo'') suga, kas dzīvoja [[Āfrika|Āfrikā]] pirms aptuveni 1,9 līdz 1,4 miljoniem gadu un tiek uzskatīta par vienu no svarīgākajiem posmiem cilvēka [[Evolūcija|evolūcijā]]. Nosaukums ''ergaster'' nozīmē “strādnieks”, un to suga ieguva, balstoties uz pierādījumiem par agrīnām, attīstītākām akmens darbarīku tehnoloģijām, salīdzinot ar iepriekšējiem ''[[Homo habilis]]'' pārstāvjiem. Šī suga tika aprakstīta 1975. gadā, un tās pazīstamākais fosilais pārstāvis ir t.s. “[[Turkanas zēns]]” — gandrīz pilnīgs skelets, kas atrasts [[Kenija|Kenijā]].

Morfoloģiski ''Homo ergaster'' ir solis tuvāk mūsdienu cilvēkiem: tam bija slaidāks, augumā garāks ķermenis (līdz 180 cm), garākas kājas, īsākas rokas, efektīvāka staigāšana un samazināta ķermeņa apmatojuma iespējamība — tas liecina par pielāgošanos dzīvei atklātā, sausākā vidē, piemēram, [[savanna|savannā]]. Smadzeņu tilpums sasniedza 600—900 cm³, kas ir lielāks nekā ''Homo habilis'', bet vēl ne tik liels, kā vēlākajiem ''[[Homo erectus]]'' un ''[[Homo sapiens]]''.

Sejas struktūra bija mazāk izvirzīta, ar mazāk izteiktām uzacu arkām un mazākiem zobiem, kas norāda uz diētas un ēšanas paradumu izmaiņām.

Zinātnē pastāv diskusijas par ''Homo ergaster'' statusu: daži pētnieki to uzskata par agrīnu ''[[Homo erectus]]'' Āfrikas formu, bet citi — par atsevišķu sugu. Atšķirībā no [[Āzija]]s ''Homo erectus'', ''Homo ergaster'' parasti tiek attēlots kā ar smalkāku skeletu, mazāk robustu galvaskausu un lielāku kultūras attīstību.

Evolūcijas ziņā ''Homo ergaster'' bieži tiek uzskatīts par potenciālo priekšteci ne tikai ''Homo erectus'', bet arī ''[[Homo heidelbergensis]]'' un galu galā ''Homo sapiens''. Tā izplatība, fizioloģiskā uzbūve un rīku lietojums liecina, ka šī suga bija viens no pirmajiem cilvēkiem, kas pilnībā pārstāv moderno cilvēku dzīvesveida un uzvedības pamatformas.

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Cilvēku ģints]]
[[Kategorija:Evolūcija]]</text>
      <sha1>e7ajswz0rn06wb03wxfmiyugxtmgfgv</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Rūdolfa cilvēks</title>
    <ns>0</ns>
    <id>597337</id>
    <revision>
      <id>4468392</id>
      <parentid>4467428</parentid>
      <timestamp>2026-05-15T03:51:20Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4468392</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1990" sha1="fx97byrd8sbhj3u613nyii5bqzj1qli" xml:space="preserve">{{infokaste+}}
[[Attēls:Homo rudolfensis KNM-ER 1470. Reproducción en fibra de vidrio. Museo Arqueológico Nacional de España.jpg|thumb|Rūdolfa cilvēka galvaskauss]]
'''Rūdolfa cilvēks''' (''Homo rudolfensis'') ir viena no agrīnākajām zināmajām [[Cilvēks|cilvēku]] (''Homo'') ģints sugām, kas dzīvoja aptuveni pirms 2,4 līdz 1,9 miljoniem gadu [[Austrumāfrika|Austrumāfrikā]]. Šī suga tika oficiāli nosaukta 1986. gadā, balstoties uz galvaskausa fosiliju (KNM-ER 1470), kas tika atrasta pie Rūdolfa ezera (tagad [[Turkanas ezers]]) [[Kenija|Kenijā]] 1972. gadā. Nosaukums “''rudolfensis''” attiecas tieši uz šo ģeogrāfisko reģionu.

''Homo rudolfensis'' taksonomiskais statuss zinātnē joprojām ir diskutabls, jo atšķirības starp to un citiem agrīniem ''Homo'' pārstāvjiem, īpaši ''[[Prasmīgais cilvēks|Homo habilis]]'', ir nelielas un dažkārt nepārliecinošas. Daži pētnieki uzskata, ka ''Homo rudolfensis'' varētu būt ''Homo habilis'' variācija, bet citi to uzskata par atsevišķu sugu.

Šī suga raksturojas ar vairākām pazīmēm, kas to atšķir no pārējiem agrīnajiem ''Homo'' pārstāvjiem: lielāku smadzeņu tilpumu (tiek lēsts ap 700—750 cm³), plakanāku un platāku seju, mazāku sejas prognatismu (izvirzījumu), kā arī lielākām dzerokļiem un platāku [[Žoklis|žokli]]. Šīs pazīmes dažos aspektos ir līdzīgākas [[Australopiteki|australopiteku]] morfoloģijai, bet smadzeņu tilpuma un galvaskausa formas ziņā tuvākas ''Homo'' attīstības virzienam.

Par ''Homo rudolfensis'' uzvedību, tehnoloģijām un kultūru trūkst tiešu pierādījumu, tomēr, tāpat kā ''Homo habilis'', arī šī suga, iespējams, izmantoja vienkāršus akmens darbarīkus, kas saistīti ar [[Olduvajas kultūra|Olduvajas]] (''Oldowan'') kultūru.

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Cilvēku ģints]]
[[Kategorija:Evolūcija]]</text>
      <sha1>fx97byrd8sbhj3u613nyii5bqzj1qli</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Lendlīze</title>
    <ns>0</ns>
    <id>597459</id>
    <revision>
      <id>4468393</id>
      <parentid>4262769</parentid>
      <timestamp>2026-05-15T04:01:03Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4468393</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3990" sha1="6sjcj67hmnl8j71locn9bg3lq7tqhbd" xml:space="preserve">[[Attēls:President Franklin D. Roosevelt-1941.jpg|thumb|Prezidents Rūzvelts paraksta likumprojektu par ''Lend-Lease'', lai sniegtu palīdzību Lielbritānijai un Ķīnai (1941. gada marts)]]
'''Lendlīze''' ([[Angļu valoda|angļu]]: ''Lend-Lease''), formāli '''Lendlīzes akts''' jeb '''Akts par Amerikas Savienoto Valstu aizsardzības veicināšanu''' (''An Act to Promote the Defense of the United States'') bija militārās un ekonomiskās palīdzības programma, ko [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā īstenoja [[Amerikas Savienotās Valstis]], lai atbalstītu savas sabiedrotās valstis cīņā pret [[Ass valstis|Ass valstīm]]. Programma oficiāli tika pieņemta 1941. gada 11. martā pēc ASV prezidenta [[Franklins Rūzvelts|Franklina D. Rūzvelta]] ierosinājuma. Lendlīzes likums paredzēja, ka ASV varēja “aizdot, iznomāt vai citādi nodot” jebkuru materiālu, kas tika uzskatīts par būtisku valsts aizsardzībai.

Līdz programmas beigām 1945. gadā tika izsniegta palīdzība vairāk nekā 50 miljardu ASV dolāru apmērā, kas mūsdienu naudā pārsniedz 600 miljardus dolāru. Apmēram 31 miljards dolāru tika piešķirts [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijai]], aptuveni 11 miljardi — [[Padomju Savienība]]i, 3 miljardi — [[Francija]]i un 1,6 miljardi — [[Ķīnas Republika (1912—1949)|Ķīnas Republikai]]. Padomju Savienība saņēma plašu atbalstu — tai tika piegādāti vairāk nekā 400 000 kravas automobiļu, 13 000 tanku, 14 000 lidmašīnu, milzīgi apjomi pārtikas un rūpniecības iekārtu. Šī palīdzība būtiski uzlaboja PSRS spējas turpināt karadarbību pret [[Trešais reihs|nacistisko Vāciju]], īpaši kritiskajos brīžos, piemēram, [[Staļingradas kauja]]s laikā.

Lendlīzes programma ne tikai pastiprināja sabiedroto militāro spēku, bet arī iezīmēja jaunu posmu ASV ārpolitikā — aktīvāku iesaistīšanos pasaules notikumos, vēl pirms tās oficiālas iesaistīšanās karā pēc [[Pērlhārboras bombardēšana|Japānas uzbrukuma Pērlhārborai]] 1941. gada decembrī.

== Lendlīzes noteikumi ==
[[Attēls:Lend-Lease x Universal Carrier x Intrarea Armatei Sovietice in Bucuresti - Bulevardul Carol.jpg|thumb|Sarkanās armijas karavīri [[Bukareste|Bukarestē]] ar britu ''Universal Carrier'', kas piegādāts saskaņā ar lendlīzes programmu]]
Saskaņā ar šīs programmas noteikumiem, ASV piegādāja ieročus, pārtiku, transportu, tehnoloģijas un izejvielas sabiedrotajām valstīm. Palīdzība no ASV puses netika uzskatīta par tradicionālu aizdevumu. Viss, kas tika izlietots kara laikā, nebija jāatmaksā. Savukārt materiāli, kas palika pāri pēc kara, bija jāatdod vai jāmaksā par tiem. Lendlīzes nosacījumi bija elastīgi, jo galvenais mērķis bija nodrošināt uzvaru pār kopīgo ienaidnieku — nacistisko Vāciju un tās sabiedrotajiem.

Pēc kara tika veiktas sarunas par atmaksu, un, piemēram, Padomju Savienība beigās piekrita samaksāt tikai nelielu daļu no saņemtā apjoma. Pēc PSRS sabrukuma 1993. gada aprīlī [[Krievija|Krievijas Federācija]] pārņēma visu padomju parādu, tostarp lendlīzes saistību pret ASV, samaksu. Padomju Savienības parāds par piegādēm tika pilnīgi samaksāts un slēgts 2006. gada 21. augustā kā daļa no Parīzes kluba vienošanās.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://hromadske.ua/ru/voyna/224064-lend-liz-za-dva-goda-tak-i-ne-zarabotal-tak-nuzhen-li-on-voobsche|title=Ленд-лиз за два года так и не заработал. Так нужен ли он вообще|website=hromadske|access-date=2025-04-18|date=2024-05-15|language=ru}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:ASV vēsture]]
[[Kategorija:Lielbritānijas vēsture]]
[[Kategorija:PSRS vēsture]]
[[Kategorija:Ķīnas vēsture]]
[[Kategorija:Eiropas vēsture]]
[[Kategorija:Otrais pasaules karš]]</text>
      <sha1>6sjcj67hmnl8j71locn9bg3lq7tqhbd</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Magda Gebelsa</title>
    <ns>0</ns>
    <id>597461</id>
    <revision>
      <id>4468395</id>
      <parentid>4467434</parentid>
      <timestamp>2026-05-15T04:12:50Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4468395</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2110" sha1="lk75cmvgegvf2k7eyehd8azhpyw5ndy" xml:space="preserve">{{infokaste+}}
[[Attēls:Bundesarchiv Bild 183-R22014, Magda Goebbels.jpg|thumb|Magda Gebelsa]]
'''Magda Gebelsa''' ([[Vācu valoda|vācu]]: ''Magda Goebbels''; dzimusi '''Magda Ričele''', 1901—1945) bija [[Trešais reihs|Trešā reiha]] [[Propaganda|propagandas]] ministra [[Jozefs Gebelss|Jozefa Gebelsa]] sieva un viena no ievērojamākajām sievietēm [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] vadībā. Viņa tiek uzskatīta par simbolisku figūru Trešā reiha vadības aprindās, bieži dēvēta par “Reiha māti”.

== Dzīvesgājums ==
Magda nāca no šķirtas ģimenes; viņas tēvs bija inženieris Oto Ričels, bet māte Augusta Bērende. Pēc vecāku šķiršanās Magdu adoptēja mātes jaunais vīrs, uzņēmējs Rihards Frīdlenders. Viņa izauga izglītota, kosmopolītiska vidē, mācījās [[Šveice|Šveicē]] un [[Beļģija|Beļģijā]], brīvi runāja vairākās valodās.

Sākumā viņa bija precējusies ar bagātu rūpnieku Ginteru Kvantu, ar kuru viņai bija viens dēls — Haralds. Pēc laulības izjukšanas viņa 1931. gadā apprecējās ar Jozefu Gebelsu. Viņu ģimenē piedzima seši bērni — piecas meitas un viens dēls —, viņi tika prezentēti kā nacistiskās Vācijas “ideālā ģimene”.

Magda nacistiskajā režīmā spēlēja publiski redzamu lomu, bieži piedalījās sabiedriskos pasākumos un uzturēja ciešas attiecības ar [[Ādolfs Hitlers|Hitleru]], kas viņu uzskatīja par uzticamu draudzeni. Nacistiskā režīma pēdējās dienās viņa kopā ar ģimeni atradās [[Fīrera bunkurs|Hitlera bunkurā]] Berlīnē.

1945. gada 1. maijā, vienu dienu pēc Hitlera pašnāvības, Magda kopā ar vīru Jozefu Gebelsu ar ārstu palīdzību nogalināja visus sešus bērnus, baidoties, ka viņi nevarēs dzīvot pasaulē bez [[Nacionālsociālisms|nacionālsociālisma]]. Neilgi pēc tam Magda un Jozefs izdarīja [[Pašnāvība|pašnāvību]]. Viņu ķermeņi tika daļēji sadedzināti ārpus bunkura.

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Vācijas vēsture]]</text>
      <sha1>lk75cmvgegvf2k7eyehd8azhpyw5ndy</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Laosas kips</title>
    <ns>0</ns>
    <id>597462</id>
    <revision>
      <id>4468396</id>
      <parentid>4262794</parentid>
      <timestamp>2026-05-15T04:15:42Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <comment>t.</comment>
      <origin>4468396</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="916" sha1="tndplzxh69spf6t32rp7gnamcsfp8md" xml:space="preserve">[[Attēls:100 Kip (Laos, 1957).jpg|thumb|100 kipu]]
'''Laosas kips''' (LAK) ir [[Laosa|Laosas Tautas Demokrātiskās Republikas]] oficiālā valūta. Šī valūta tika ieviesta 1952. gadā, aizstājot franču [[Indoķīnas piastra|Indoķīnas piastru]], un kopš tā laika ir kalpojusi kā galvenais norēķinu līdzeklis valstī. 

Vienu kipu teorētiski veido 100 atti, taču šīs mazākās vienības netiek izmantotas augstās [[Inflācija|inflācijas]] dēļ. Kipus emitē [[Laosas Banka]], un tie galvenokārt pastāv banknošu veidā, jo monētas ikdienas apritē praktiski netiek lietotas. Kipa nominālvērtības ir salīdzinoši augstas, kas atspoguļo valsts ekonomisko situāciju un zemo valūtas vērtību salīdzinājumā ar ārvalstu valūtām.

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Laosa]]
[[Kategorija:Valūtas]]</text>
      <sha1>tndplzxh69spf6t32rp7gnamcsfp8md</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>1997. gada Āzijas finansiālā krīze</title>
    <ns>0</ns>
    <id>597465</id>
    <revision>
      <id>4468397</id>
      <parentid>4262804</parentid>
      <timestamp>2026-05-15T04:18:30Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4468397</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1375" sha1="5e2a3bcm5wcodcbyxho279hthr2vfkj" xml:space="preserve">[[Attēls:Asian Financial Crisis EN vector.svg|thumb|Āzijas krīzes ģeogrāfija]]
'''1997. gada Āzijas finanšu krīze''' bija nopietna [[ekonomiskā krīze]], kas sākās [[Taizeme|Taizemē]] 1997. gada jūlijā un ātri izplatījās uz citām [[Dienvidaustrumāzija]]s valstīm ([[Singapūra|Singapūru]], [[Indonēzija|Indonēziju]], [[Malaizija|Malaiziju]], [[Dienvidkoreja|Dienvidkoreju]] un [[Filipīnas|Filipīnām]]). Krīzi izraisīja pārmērīga ārvalstu parādu uzkrāšana, [[Valūtas kurss|valūtas kursu]] nestabilitāte un spekulatīvi uzbrukumi reģiona [[Valūta|valūtām]], īpaši [[Taizemes bats|Taizemes batam]]. Kad Taizeme atteicās no piesaistes [[ASV dolārs|ASV dolāram]], valūtas strauji [[Devalvācija|devalvējās]], biržas sabruka, un ekonomikās sākās dziļa [[recesija]]. Miljoniem cilvēku zaudēja darbu un uzkrājumus.

[[Starptautiskais Valūtas fonds]] (SVF) sniedza palīdzību vairākiem reģiona valstīm apmaiņā pret stingrām ekonomiskajām reformām. Krīze atklāja strukturālas problēmas reģiona finanšu sistēmās un izraisīja būtiskas pārmaiņas globālajā ekonomikas uzraudzībā.

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}


{{finanses-aizmetnis}}
{{āzija-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Āzijas vēsture]]
[[Kategorija:Ekonomiskās krīzes]]</text>
      <sha1>5e2a3bcm5wcodcbyxho279hthr2vfkj</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>RAF-M2 &quot;Stils&quot;</title>
    <ns>0</ns>
    <id>597508</id>
    <revision>
      <id>4468398</id>
      <parentid>4262992</parentid>
      <timestamp>2026-05-15T04:25:09Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4468398</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3000" sha1="h9y50vrosc820y3pqdfihvd4hw4dems" xml:space="preserve">{{Automobiļa infokaste
| name              = RAF-M2 &quot;Stils&quot;
| image             = RAF_M2_Stils_Front.jpg
| manufacturer      = [[Rīgas autobusu fabrika|RAF]]
| aka               = 
| model_years       = 1994
| predecessor       = 
| successor         = 
| class             = [[mikroautobuss]]
| layout            = 
| engine            = benzīna ZMZ-406 (2286 cm³)
| powerout          = 
| transmission      = [[automātiskā transmisija]]
| wheelbase         = 
| length            = 4850 mm
| width             = 2000 mm
| height            = 2050 mm
| weight            = 1800 kg
| front_suspension  = 
| rear_suspension   = 
| related           = 
}}
'''RAF-M2 &quot;Stils&quot;''' ir [[mikroautobuss|mikroautobusa]] prototips, ko 1994. gadā izveidoja [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autobusu fabrikā]]. Modeli izstrādāja kā novecojušā [[RAF-2203]] aizstājēju un, lai piedāvātu pēc [[Padomju Savienība]]s sabrukuma tirgū jaunu un modernu transportlīdzekli. Līdz Rīgas autobusu fabrikas bankrotam 1998. gadā tika izveidoti tikai divi prototipi ([[minivens]] un [[neatliekamās palīdzības mašīna]]). Abi prototipi pēc bankrota tika nozaudēti, bet 2011. gadā tika atrasti un izstādīti sabiedrībai.

Rīgas autobusu fabrika RAF-2203 nomaiņai izstrādāja divus konceptmodeļus, no kuriem pirmais koncepts bija [[RAF-М1 &quot;Roksana&quot;]] un otrais RAF-M2 &quot;Stils&quot;, kas tika izvēlēts par RAF-2203 pēcteci, taču sērijveida ražošanas uzsākšana neizdevās, cerības uz mazo ražošanu pievīla rezerves daļu, budžeta un darbaspēka trūkums.

Mikroautobusam uzstādīta modernizēta ZMZ-406 4 cilindru, 2,3 litru [[benzīns|benzīna]] dzinēja versija. Aprīkots ar [[hidropneimatiskā balstiekārta|hidropneimatisko balstiekārtu]], līdzīgi kā dažiem ''[[Citroën]]'' transportlīdzekļiem. Dizainu veidoja kopā ar [[Krievija]]s [[NAMI]] (automobiļu institūtu).&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Rīgas Motormuzejā &quot;RAF STILS&quot; |url=http://www.autonews.lv/raksts/2362/Rigas-Motormuzeja-RAF-STILS/ |website=autonews.lv |accessdate={{dat|2025|4|18||bez}}}}&lt;/ref&gt; Minivena versijā ir 12 sēdvietas un tas var sasniegt ātrumu līdz 170 km/h. Neatliekamās palīdzības versijā ir četras sēdvietas un viena vieta pacienta nestuvēm. Atšķirībā no RAF 2203 vai prototipa RAF-M1 &quot;Roksana&quot;, RAF-M2 &quot;Stils&quot; ir [[priekšpiedziņa]]s.

== Galerija ==
&lt;gallery width=&quot;250px&quot; caption=&quot;&quot;&gt;
RAF_M2_Stils_Front.jpg|RAF-M2 &quot;Stils&quot; priekšpuse
RAF_M2_Stils_Side.jpg|RAF-M2 &quot;Stils&quot; sāns
RAF_M2_Stils_Rear.jpg|RAF-M2 &quot;Stils&quot; aizmugure
RAF_M2_Stils_Ambulance_Front.jpg|RAF-M2 &quot;Stils&quot; neatliekamās palīdzības priekšpuse
RAF_M2_Stils_Ambulance_Side.jpg|RAF-M2 &quot;Stils&quot; neatliekamās palīdzības sāns
RAF_M2_Stils_Ambulance_Rear.jpg|RAF-M2 &quot;Stils&quot; neatliekamās palīdzības aizmugure
RAF_M1_Roksana_and_RAF_M2_Stils.jpg|RAF-M2 &quot;Stils&quot; un [[RAF-М1 &quot;Roksana&quot;]]
&lt;/gallery&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}

[[Kategorija:RAF automašīnas]]</text>
      <sha1>h9y50vrosc820y3pqdfihvd4hw4dems</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Terioloģija</title>
    <ns>0</ns>
    <id>597517</id>
    <revision>
      <id>4468400</id>
      <parentid>4263016</parentid>
      <timestamp>2026-05-15T04:27:20Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4468400</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="858" sha1="ejpzqtdujto6bxksvv1kmqe0ij92fo1" xml:space="preserve">'''Terioloģija''' ir [[zooloģija]]s [[zinātne]]s nozare, kas pēta [[Zīdītāji|zīdītājus]]. Vārds nāk no [[grieķu valoda]]s: ''thērion'' (θηρίον) nozīmē “dzīvnieks” vai “zvērs”, un ''logos'' (λόγος) — “mācība” vai “zinātne”.

Terioloģijā tiek analizēta zīdītāju loma [[Ekosistēma|ekosistēmās]], to mijiedarbība ar citiem organismiem, kā arī ietekme uz vidi un [[Cilvēks|cilvēku]] saimniecisko darbību. Šī zinātne ir nozīmīga bioloģiskās daudzveidības izzināšanā, sugu aizsardzībā, dabas aizsardzības plānošanā un arī [[Slimība|slimību]] izpētē, ko var iegūst cilvēks no dzīvniekiem.

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{zinātne-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Zinātne]]
[[Kategorija:Zīdītāji]]</text>
      <sha1>ejpzqtdujto6bxksvv1kmqe0ij92fo1</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Timma tilts</title>
    <ns>0</ns>
    <id>597524</id>
    <revision>
      <id>4468401</id>
      <parentid>4275746</parentid>
      <timestamp>2026-05-15T04:31:10Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4468401</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1389" sha1="ncf6ka343i3euysbbji4ydq8a7uk8r9" xml:space="preserve">[[Attēls:14feb Timma tilts 16-800x491.jpg|thumb|Timma tilts pēc atklāšanas (1900)]]
'''Timma tilts''' (''Timmbrücke'') ir gleznotāja [[Georgs Vilhelms Timms|Georga Vilhelma Timma]] vārdā nosaukts kājnieku [[tilts]] pāri [[Pilsētas kanāls|Pilsētas kanālam]] Rīgā. Pāri tam ved īsākais ceļš no [[Latvijas Universitāte]]s ēkas līdz [[Latvijas Nacionālā opera un balets|Nacionālās operas]] namam.

== Vēsture ==
Pēc Georga Vilhelma Timma nāves viņa atraitne Emīlija Timma 1897. gada oktobrī saskaņā ar testamentu tilta celtniecībai ziedoja 9000 [[rubļi|rubļu]]. Projektu konkursā uzvarēja [[Ventspils]] inženieris Ivans Kropivjanskis. Tilta būvniecība izmaksāja 16 594 rubļu un to atklāja 1900. gada 14. februārī. 1995. gadā sabiedrība &quot;Rīgas tilti&quot; veica Timma kājnieku tilta remontu, nomainot koka grīdu ar asfaltbetonu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://https/ |title=zudusilatvija.lv |access-date={{dat|2025|04|18||bez}} |archive-date={{dat|2020|06|25||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20200625000000/https://https//udn.com/news/story/121424/4659358 }}&lt;/ref&gt;

Tilta Nacionālās operas pusē atrodas piemineklis [[Džordžs Armitsteds|Džordžam Armitstedam]] un piemineklis baletdejotājam [[Māris Liepa|Mārim Liepam]].

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{Rīga-aizmetnis}}
{{Rīgas tilti}}

[[Kategorija:Tilti Rīgā]]</text>
      <sha1>ncf6ka343i3euysbbji4ydq8a7uk8r9</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Somijas ģerbonis</title>
    <ns>0</ns>
    <id>597537</id>
    <revision>
      <id>4468402</id>
      <parentid>4265118</parentid>
      <timestamp>2026-05-15T04:36:23Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <comment>ieslēpju ģerboņa skaidrojumu, jo tas izskatās izfantazēts. sirpja tur nav, bet rozes (vismaz en.wiki) tiek atzītas par vienkārši dekoratīviem elementiem.</comment>
      <origin>4468402</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1193" sha1="idbaq8q3sv920n5inq1bmztiyz4s6i0" xml:space="preserve">[[Attēls:Coat of arms of Finland 2.svg|thumb|Somijas ģerbonis]]
'''Somijas ģerbonis''' ir [[Somija|Somijas]] valsts oficiāls heraldikas simbols, kas vēsturiski veidojies 16. gadsimtā un mūsdienās atspoguļo Somijas nacionālo identitāti un vēsturisko piederību [[Eiropa|Eiropas]] heraldikas tradīcijām. 

Ģerbonī attēlots zeltains lauva ar cilvēka roku un tur taisnu zobenu. &lt;!-- Lauva simbolizē drosmi, spēku un valstiskumu, zobens – militāru aizsardzību, savukārt sirpis bieži interpretēts kā atsauce uz lauksaimniecību vai kā simbolisks vēsturiskais elements, kas reprezentē cīņu pret ārējo varu.{{nepieciešama atsauce}} Deviņas rozes tradicionāli tiek saistītas ar Somijas vēsturiskajiem reģioniem. --&gt; Šis ģerbonis tika oficiāli pieņemts 1978. gadā, lai gan tā pamatforma saglabājusies no [[Zviedrijas karaļi|Zviedrijas karaļa]] Johana III laikiem, kad tas pirmoreiz tika izmantots kā simbols Somijai Zviedrijas Karalistē. 

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}


{{somija-aizmetnis}}
{{heraldika-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Somija]]
[[Kategorija:Somijas politika]]</text>
      <sha1>idbaq8q3sv920n5inq1bmztiyz4s6i0</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4468403</id>
      <parentid>4468402</parentid>
      <timestamp>2026-05-15T04:37:21Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <comment>cerams, pārējais nav izdomājums.</comment>
      <origin>4468403</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1233" sha1="6zjax1tafere6g5gqi60twa4czr9bdk" xml:space="preserve">[[Attēls:Coat of arms of Finland 2.svg|thumb|Somijas ģerbonis]]
'''Somijas ģerbonis''' ir [[Somija|Somijas]] valsts oficiāls heraldikas simbols, kas vēsturiski veidojies 16. gadsimtā un mūsdienās atspoguļo Somijas nacionālo identitāti un vēsturisko piederību [[Eiropa|Eiropas]] heraldikas tradīcijām. 

Ģerbonī attēlots zeltains lauva ar cilvēka roku un tur taisnu zobenu. &lt;!-- Lauva simbolizē drosmi, spēku un valstiskumu, zobens – militāru aizsardzību, savukārt sirpis bieži interpretēts kā atsauce uz lauksaimniecību vai kā simbolisks vēsturiskais elements, kas reprezentē cīņu pret ārējo varu.{{nepieciešama atsauce}} Deviņas rozes tradicionāli tiek saistītas ar Somijas vēsturiskajiem reģioniem. --&gt; Šis ģerbonis tika oficiāli pieņemts 1978. gadā, lai gan tā pamatforma saglabājusies no [[Zviedrijas karaļi|Zviedrijas karaļa]] [[Juhans III|Juhana III]] laikiem, kad tas pirmoreiz tika izmantots kā simbols Somijai [[Zviedrijas Karaliste|Zviedrijas Karalistē]]. 

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}


{{somija-aizmetnis}}
{{heraldika-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Somija]]
[[Kategorija:Somijas politika]]</text>
      <sha1>6zjax1tafere6g5gqi60twa4czr9bdk</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4468405</id>
      <parentid>4468403</parentid>
      <timestamp>2026-05-15T04:40:28Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <comment>preciz.</comment>
      <origin>4468405</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1256" sha1="nu8lgu8tb39xjwwaimgnsng3gn0naht" xml:space="preserve">{{infokaste+}}
[[Attēls:Coat of arms of Finland 2.svg|thumb|Somijas ģerbonis]]
'''Somijas ģerbonis''' ir [[Somija|Somijas]] valsts oficiāls heraldikas simbols, kas vēsturiski veidojies 16. gadsimtā un mūsdienās atspoguļo Somijas nacionālo identitāti un vēsturisko piederību [[Eiropa|Eiropas]] heraldikas tradīcijām. 

Ģerbonī attēlots zeltains lauva ar cilvēka roku un tur taisnu zobenu. &lt;!-- Lauva simbolizē drosmi, spēku un valstiskumu, zobens – militāru aizsardzību, savukārt sirpis bieži interpretēts kā atsauce uz lauksaimniecību vai kā simbolisks vēsturiskais elements, kas reprezentē cīņu pret ārējo varu.{{nepieciešama atsauce}} Deviņas rozes tradicionāli tiek saistītas ar Somijas vēsturiskajiem reģioniem. --&gt; Šī ģerboņa versija tika oficiāli pieņemta 1978. gadā, lai gan tā pamatforma saglabājusies no [[Zviedrijas karaļi|Zviedrijas karaļa]] [[Juhans III|Juhana III]] laikiem, kad tas pirmoreiz tika izmantots kā simbols Somijai [[Zviedrijas Karaliste|Zviedrijas Karalistē]]. 

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}


{{somija-aizmetnis}}
{{heraldika-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Somija]]
[[Kategorija:Somijas politika]]</text>
      <sha1>nu8lgu8tb39xjwwaimgnsng3gn0naht</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Grieķu Baktrijas valsts</title>
    <ns>0</ns>
    <id>597538</id>
    <revision>
      <id>4468406</id>
      <parentid>4263139</parentid>
      <timestamp>2026-05-15T04:43:09Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4468406</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1124" sha1="ozm6y8r5oti7nru1v4uteaph6bhqqc5" xml:space="preserve">[[Attēls:Greco-BactrianKingdomMap.jpg|thumb|Grieķu Baktrijas valsts kartē]]
'''Grieķu Baktrijas valsts''' bija [[Hellēnisms|helēnistiska]] valsts, kas pastāvēja no aptuveni 250. līdz 125. gadam p.m.ē. Tā izveidojās pēc [[Seleikīdu impērija]]s sabrukuma, kad Baktrijas satrapijas (mūsdienu [[Afganistāna]]s un daļēji arī [[Tadžikistāna]]s, [[Uzbekistāna]]s un [[Pakistāna]]s teritorijā) vietvalži pasludināja neatkarību. Valsts bija nozīmīgs grieķu kultūras un Austrumu civilizāciju saplūsmes punkts, kalpojot par starpnieku starp [[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģiona]] un [[Dienvidāzija]]s kultūrām.

Grieķu Baktrijas valdnieki, piemēram, [[Eitidemijs I]] un [[Demetrijs I]], paplašināja savas teritorijas līdz pat [[Indija]]i, veicinot hellēnisma izplatību šajā reģionā. Valsts pastāvēšana beidzās pēc [[Skiti|skitu]] un [[Jueči|jueču]] iebrukumiem, taču tās kultūras ietekme saglabājās vēl ilgi pēc tam.

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Afganistānas vēsture]]</text>
      <sha1>ozm6y8r5oti7nru1v4uteaph6bhqqc5</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Čigāni Slovākijā</title>
    <ns>0</ns>
    <id>601685</id>
    <revision>
      <id>4468510</id>
      <parentid>4419994</parentid>
      <timestamp>2026-05-15T09:38:43Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Deltaspace42</username>
        <id>143623</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>([[c:GR|GR]]) [[c:COM:FR|File renamed]]: [[File:Snímka obrazovky 2025-04-14 o 8.53.05.png]] → [[File:Map of Romani communities in Slovakia.png]] [[c:COM:FR#FR2|Criterion 2]] (meaningless or ambiguous name)</comment>
      <origin>4468510</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="28680" sha1="ha57cha3pc41bwef64v9objk74ay8yr" xml:space="preserve">'''Čigāni Slovākijā''' ir viena no nozīmīgākajām [[Slovākija|Slovākijā]] dzīvojošajām [[Minoritāte|minoritātēm]]. Saskaņā ar pēdējo tautas skaitīšanu 2021. gadā [[Slovākija|Slovākijā]] bija 67 179 [[Čigāni|čigānu tautības]] cilvēki jeb 1,23 % iedzīvotāju. Tomēr čigānu skaits parasti netiek pietiekami novērtēts, un daži avoti uzskata, ka viņu ir 7—11 % no iedzīvotāju skaita. Tādējādi faktiskais čigānu skaits varētu pārsniegt pusmiljonu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://minorityrights.org/minorities/roma-17/|title=Minorities and indigenous peoples in Slovakia|website=minorityrights.org|access-date=19 January 2023|date=19 June 2015}}&lt;/ref&gt; ARK, čigānu kopienu atlants, 2019. gadā novērtēja to skaitu kā 405 024 — 8% valsts iedzīvotāju.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.minv.sk/?atlas-romskych-komunit-2019|title=Atlas rómskych komunít 2019, Ministerstvo vnútra SR - Rómske komunity|last=Ministerstvo vnútra Slovenskej republiky|website=www.minv.sk|access-date=2025-05-31|language=sk}}&lt;/ref&gt;

== Demogrāfija ==
Pašvaldības ar vislielāko čigānu skaitu. Dati no Čigānu kopienu atlanta, 2019. gadā

# [[Košice]] — 11 391 (4,8%)
# [[Bratislava]] — 9 945 (2,3%)
# [[Trebišova]] — 6685 (28,4%)
# Jarovnice — 6042 (88,0%)
# [[Rimavska Sobota]] — 4040 (18,0%)
# Fiļakova — 3536 (35,2%)
# Kečerovce — 3500 (97,8%)
# [[Levoča]] — 3483 (24,0%)
# [[Prešova]] — 3434 (4,0%)
# [[Lučeneca]] — 3371 (12,0%)
# Pavlovce pie Uhas — 3339 (72,0%)
# Lomņicka — 3021 (100,0%)

Saskaņā ar 2011. gada tautas skaitīšanu, 62% Slovākijas čigānu piederēja [[Romas Katoļu baznīca]]i. 24% bija bez reliģijas vai neatbildēja, 6% — [[Augsburgas ticības apliecība|Augsburgas evaņģēlisti]], 4% — [[Grieķu katoļticība|grieķu katoļi]], 2% — [[Reformātu baznīca|reformāti]] un 1% — [[Pareizticība|pareizticīgie]]. Atlikušie 1,4% sadalījās pa 14 konfesijām, tai skaitā [[Jehovas liecinieki]]em (0,32%), [[Jūdaisms|jūdaistiem]] (0,04%) un [[Bahāju ticība|bahājiem]] (0,02%).&lt;ref&gt;[https://census2011.statistics.sk/tabulky.html ''Sčítanie obyvateľov, domov a bytov 2011'' [online]. Štatistický úrad SR, [cit. 2019-02-11].]&lt;/ref&gt;
[[Attēls:Map of Romani communities in Slovakia.png|thumb|Čigānu kopienu iecienītākās valodas Slovākijā. Ar sarkanu iezīmēta čigānu valoda, ar zilu — slovāku, zaļu — ungāru un haki — rusīnu valoda.]]

== Valoda ==
[[Čigānu valoda]] Slovākijā ilgstoši pastāvēja tikai sarunvalodas formā. Vēlāk tika uzsākta pareizrakstības noteikumu kodifikācija, kuru 1971. gadā pieņēma Čigānu un romu savienības komisija Slovākijā. Čigānu valodas oficiālā pielīdzināšana citu Slovākijā dzīvojošo nacionālo minoritāšu valodām tika oficiāli atzīmēta 2008. gada 29. jūnijā Slovākijas Republikas Nacionālās padomes vēsturiskajā ēkā [[Bratislava|Bratislavā]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://amariluma.romanokher.sk/encyclopedia/standardizacia-romskeho-jazyka/|title=ŠTANDARDIZÁCIA RÓMSKEHO JAZYKA|website=Rómska Encyklopédia|access-date=2025-05-31|language=sk-SK}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://domov.sme.sk/c/3952447/romsky-jazyk-zrovnopravnili-s-ostatnymi-jazykmi-mensin.html|title=Rómsky jazyk zrovnoprávnili s ostatnými jazykmi menšín|last=a.s|first=Petit Press|website=domov.sme.sk|access-date=2025-05-31|language=sk}}&lt;/ref&gt; Kopš šī likuma pieņemšanas čigānu valodai ir standartizēta forma.

Ne visas čigānu kopienas dod priekšroku savas valodas lietošanai. Vairāk nekā trešdaļā viņu kopienu dominē [[slovāku valoda]]. Dienvidos dominējošā ir [[ungāru valoda]], bet četrās Slovākijas ziemeļaustrumu pašvaldībās dominējošā valoda ir [[rusīnu valoda]].

Slovāku valoda ir izplatītāka Slovākijas rietumos un tālāk uz austrumiem. Slovāku valodas priekšroka ir biežāk sastopama arī pašvaldībās, kurās ir mazāka čigānu tautības iedzīvotāju daļa.

Čigānu valoda Slovākijā ir iedalīta divās dialektu grupās: centrālā un vlahu (''Olašský''). Vlahu čigāni dzīvo galvenokārt dienvidrietumu pilsētās [[Komarno]], [[Nove Zāmki]], [[Levice]], [[Pještjani]], [[Zlate Moravce]], [[Nitra]], Hājskes ciemā un vairākos mazos ciematos to apkārtnē.&lt;ref&gt;MRUŠKOVIČ, Viliam. ''Európa jazykov a národov na prahu tretieho tisícročia''. Martin : Matica slovenská, 2008. 517 s. &lt;nowiki&gt;ISBN 978-80-7090-858-7&lt;/nowiki&gt;. S. 292 — 293.&lt;/ref&gt;

== Vēsture ==

=== Izcelsme ===
Slovākijas čigāni ir cēlušies no [[Ziemeļindija|Indijas ziemeļu]]&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce|last=Hancock|first=Ian F.|year=2005|title=We are the Romani People|publisher=Univ of Hertfordshire Press|isbn=978-1-902806-19-8|url=https://books.google.com/books?id=MG0ahVw-kdwC&amp;pg=PA70|page=70}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;IsabelMendizabal&quot;&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Mendizabal|first=Isabel|date=6 December 2012|title=Reconstructing the Population History of European Romani from Genome-wide Data|journal=Current Biology|volume=22|issue=24|pages=2342–2349|bibcode=2012CBio...22.2342M|doi=10.1016/j.cub.2012.10.039|pmid=23219723|doi-access=free|hdl-access=free}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;Comas&quot;&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.nytimes.com/2012/12/11/science/genomic-study-traces-roma-to-northern-india.html|title=Genomic Study Traces Roma to Northern India|work=The New York Times|date=11 December 2012|last=Sindya N. Bhanoo}}&lt;/ref&gt; un ziemeļrietumu reģioniem [[Rādžastāna|Radžastānas]] un [[Pendžāba|Pendžabas]].&lt;ref name=&quot;books.google.ca&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce|url=https://books.google.com/books?id=AS61CgAAQBAJ&amp;pg=PA50|title=Flamenco on the Global Stage: Historical, Critical and Theoretical Perspectives|last=K. Meira Goldberg|last2=Ninotchka Devorah Bennahum|last3=Michelle Heffner Hayes|page=50|date=2015-09-28|publisher=McFarland|isbn=9780786494705}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;ReferenceA&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce|url=https://books.google.com/books?id=gyiTOcnb2yYC&amp;pg=PA147|title=World Music: Africa, Europe and the Middle East|last=Simon Broughton|last2=Mark Ellingham|last3=Richard Trillo|page=147|isbn=9781858286358|year=1999|publisher=Rough Guides}}&lt;/ref&gt;

Lingvistiskie pierādījumi neapstrīdami liecina, ka čigānu valodas saknes meklējamas [[Indija|Indijā]]: valodai piemīt [[Indoāriešu valodas|indoāriešu valodu]] gramatiskās iezīmes, un tai ir liela daļa no pamatleksikas, piemēram, ķermeņa daļas vai ikdienas rutīna.&lt;ref name=&quot;mluvnice&quot;&gt;{{Atsauce|last=Šebková|first=Hana|last2=Žlnayová|first2=Edita|year=1998|url=http://rss.archives.ceu.hu/archive/00001112/01/118.pdf|title=Nástin mluvnice slovenské romštiny (pro pedagogické účely)|place=Ústí nad Labem|publisher=Pedagogická fakulta Univerzity J. E. Purkyně v Ústí nad Labem|page=4|isbn=978-80-7044-205-0|archiveurl=https://web.archive.org/web/20160304024041/http://rss.archives.ceu.hu/archive/00001112/01/118.pdf|archivedate=2016-03-04}}&lt;/ref&gt;

Precīzāk, čigānu valodai ir tāda pati pamata leksika kā [[hindi]] un [[pandžabu valoda]]i. Tai ir daudz kopīgu fonētisko iezīmju ar marvari valodu, savukārt tās gramatika ir vistuvākā [[Bengāļu valoda|bengāļu]] valodai.&lt;ref name=&quot;hub1995&quot;&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Hübschmannová|first=Milena|year=1995|title=Romaňi čhib – romština: Několik základních informací o romském jazyku|journal=Bulletin Muzea Romské Kultury|publisher=Muzeum romské kultury|issue=4/1995|quote=Zatímco romská lexika je bližší hindštině, marvárštině, pandžábštině atd., v gramatické sféře nacházíme mnoho shod s východoindickým jazykem, s bengálštinou.}}&lt;/ref&gt;

2012. gadā veiktie ģenētiskie atklājumi apliecina, ka čigāni ir cēlušies no Indijas ziemeļrietumiem un migrējuši kā grupa.&lt;ref name=&quot;IsabelMendizabal&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;Comas&quot; /&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.livescience.com/40652-facts-about-roma-romani-gypsies.html|title=5 Intriguing Facts About the Roma|website=Live Science|date=23 October 2013}}&lt;/ref&gt; Saskaņā ar 2012. gadā veiktu ģenētisko pētījumu, pašreizējo [[Indija]]s [[Ziemeļindija|ziemeļu]] cilšu un kastu populāciju senči, kurus tradicionāli kopā dēvē par domiem, ir mūsdienu Eiropas čigānu senču populācijas.&lt;ref&gt;{{Atsauce|last=Rai|first=N|last2=Chaubey|first2=G|last3=Tamang|first3=R|last4=Pathak|first4=AK|last5=Singh|first5=VK|year=2012|title=The Phylogeography of Y-Chromosome Haplogroup H1a1a-M82 Reveals the Likely Indian Origin of the European Romani Populations|journal=PLOS ONE|volume=7|number=11|page=e48477|doi=10.1371/journal.pone.0048477|pmid=23209554|pmc=3509117|bibcode=2012PLoSO...748477R}}&lt;/ref&gt;

2016. gada februārī Starptautiskās čigānu konferences laikā Indijas ārlietu ministrs paziņoja, ka čigānu kopienas iedzīvotāji ir Indijas bērni. Konference noslēdzās ar ieteikumu Indijas valdībai atzīt 30 valstīs izplatīto čigānu kopienu par daļu no Indijas diasporas.&lt;ref name=&quot;diaspora&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.khaleejtimes.com/international/india/can-romas-be-part-of-indian-diaspora|title=Can Romas be part of Indian diaspora?|publisher=khaleejtimes.com|access-date=4 March 2016|date=29 February 2016}}&lt;/ref&gt;

=== Migrācija uz Slovākiju ===
[[Attēls:Slovakia_roma_2001.PNG|thumb| Čigānu minoritāte Slovākijā (2001. gada tautas skaitīšana)]]
Pirmie ziņu ieraksti par nelielu čigānu grupu novērojumiem mūsdienu Slovākijas teritorijā ir no 1322. gada, kad šis reģions bija daļa no [[Ungārijas Karaliste]]s. Lielāki čigānu klejotāju viļņi tika reģistrēti no 1417. gada. 1423. gadā viņi [[Spišas pils|Spišas pilī]] saņēma dekrētu no Ungārijas karaļa [[Sigismunds Luksemburgs|Sigismunda Luksemburga]], kas viņiem piešķīra caurbraukšanas tiesības visā Eiropā un tiesības apmesties. Viņi izrādījās noderīgi metālapstrādes meistari karaliskajām armijām, kas cīnījās pret turkiem.&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Macsó|first=Kinga|date=2018-12-01|title=The 'Roma Question' in Slovakia|url=https://www.researchgate.net/publication/331705456|journal=Acta Universitatis Sapientiae, European and Regional Studies|volume=14|issue=1|pages=71–83|doi=10.2478/auseur-2018-0012|issn=2068-7583|doi-access=free}}&lt;/ref&gt;

Turpmākajos gadsimtos, kamēr Rietumeiropā un Centrāleiropā pret čigāniem izturējās vardarbīgi un tie bieži vien tika izraidīti, Ungārijas Karaliste un Hābsburgu monarhija kopumā deva tolerantu un stabilu patvērumu čigānu kopienai. 18. gadsimtā Hābsburgu dinastijas valdnieks [[Jozefs II Hābsburgs|Jozefs II]] mēģināja &quot;civilizēt&quot; čigānus, piemēram, aizliedzot viņu apģērbu un paražas un izglītojot viņus. Tomēr šie centieni kopumā neizdevās.

=== 20. gadsimts ===
Pirmās Čehoslovākijas Republika&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce|url=https://books.google.com/books?id=3DAxAQAAIAAJ&amp;q=After+the+repressive+Romani+policies+of+the+first+Czechoslovak+Republic|title=Chudoba Rómov a sociálna starostlivost̕ o nich v Slovenskej republike|isbn=9788088991144|last=Bank|first=World|year=2002|publisher=Centrum pre analýzu sociálnej politiky}}&lt;/ref&gt; (1918.—1939. gads) pieturējās pie mēreni represīvas čigānu politikas.

Pēc Vācijas kontrolē esošās [[Slovākijas Pirmā republika|Slovāku valsts]] izveides 1941. gadā tika aizliegts [[Klejotāji|nomadu]] dzīvesveids, čigāniem nebija atļauts ceļot ar sabiedrisko transportu, un pilsētās un ciematos bija atļauts iebraukt tikai noteiktās dienās un stundās. Tas daudziem no viņiem atņēma darba algas.&lt;ref name=&quot;:2&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://romanoforum.dennikn.sk/za-jednu-noc-prislo-o-zivot-3-tisic-ludi-spomienka-na-nich-je-pamatnym-dnom-romskeho-holokaustu/|title=Za jednu noc prišlo o život 3-tisíc ľudí. Spomienka na nich je Pamätným dňom rómskeho holokaustu|website=Romano fórum|access-date=2025-05-31|date=2024-08-01|language=sk-SK}}&lt;/ref&gt; Viņiem tika izveidotas speciālas piespiedu darba nometnes smagākajiem darbiem. 1944. gada vidū Slovākijā sākās sacelšanās pret vācu varu, kuru atbalstīja daudzi čigāni, Vācieši vērsa pret viņiem represijas.&lt;ref name=&quot;:2&quot; /&gt;

[[Čehoslovākijas Sociālistiskā Republika|Komunistiskā valdība]] no 1948. līdz 1989. gadam mēģināja integrēt čigānus pilsoņu vairākumā, izmantojot obligātu izglītību un nodarbinātību, kā arī veidojot čigānu organizācijas. Nomadu dzīvesveids tika atkal aizliegts 1958. gadā. Daļa čigānu iedzīvotāju tika pārvietoti no Slovākijas uz valsts Čehijas reģioniem.

Lai gan šī politika bija daļēji veiksmīga,&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce|url=https://books.google.com/books?id=Me8YDAAAQBAJ&amp;q=gypsies+czechoslovakia+party+successful&amp;pg=PA55|title=A History of the Gypsies of Eastern Europe and Russia|isbn=9781349606719|last=Crowe|first=D.|date=2016-04-30|publisher=Springer}}&lt;/ref&gt; pēc 1989. gada [[Samta revolūcija]]s čigāni atkal nokļuva sabiedrības nomalē. Slovākijā pastāv dāsna sociālā sistēma, taču tā nespēj viņus efektīvi integrēt sabiedrības pamatstraumē.

== Kultūra ==
Pēc 1992. gada neatkarības pasludināšanas Košicē tika izveidots profesionāls čigānu teātris ''Romathan'' un sāka izdot žurnālus un grāmatas čigānu valodā bērniem un pieaugušajiem. Sabiedriskā televīzija un radio regulāri pārraida programmas šajā valodā. [[Martina|Martinā]] tika izveidots Slovākijas Čigānu kultūras muzejs. Slovākijā notiek vairāki kultūras festivāli, piemēram, [[Banska Bistrica|Banska Bistricā]] un [[Zvolena|Zvolenā]] notiek pasākums &quot;Čigānu ģimenes cilvēki&quot;, kurā pulcējas čigānu ansambļi no dzimtenes un ārzemēm. Festivāls ''Balvalfest'' Kokavā pie Rimavces notiek katru gadu kopš 2000. gada . Starptautiskais čigānu festivāls ''Gypsy Fest'' notiek kopš 2008. gada .&lt;ref&gt;DAVIDOVÁ, E.. ''Rómovia na Slovensku''. Prešov : Združenie Jekhetane — Spolu, 2012.&lt;/ref&gt;

== Diskriminācija ==
Mūsdienās daudzi čigāni saskaras ar problēmām, kas izriet no sociālās atstumtības. Viņi dzīvo atsevišķos ciematos, reizēm — nelegāli ierīkotos, mājās bez nepieciešamā aprīkojuma, bērnu vecāki parasti ir bez darba. Daudzās šādās apdzīvotās vietās nav kvalitatīva dzeramā ūdens avota, nav publiskā apgaismojuma, nav kanalizācijas sistēmas un nav piekļuves ceļa. Būtiskas atšķirības ir redzamas arī izglītības līmeņa jomā. Šķērslis bērniem, kas sāk mācības pamatskolā, ir mācību valodas nezināšana, jo mājās viņi runā čigānu valodā. Tāpēc šiem bērniem bieži vien ir jāatkārto pirmā klase, un daudzi nepabeidz pamatskolu. Tikai neliela daļa jauniešu turpina mācības vidējā un augstākā izglītībā. Daļa tiek nosūtīti uz skolām bērniem ar viegliem garīgās attīstības traucējumiem, un saskaņā ar ''ERRC'' ziņojumiem čigāni ir 60 procenti no speciālās izglītības skolu audzēkņiem. Tā rezultātā čigānu izglītības līmenis ir krietni zem vidējā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.amnesty.org.uk/roma-rights-anti-discrimination-europe-violence-eviction-education|title=Roma rights|access-date=September 2, 2014|archive-date={{dat|2014|09|03||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20140903151350/http://www.amnesty.org.uk/roma-rights-anti-discrimination-europe-violence-eviction-education}}&lt;/ref&gt; Kā sekas, Slovākijā priekšlaicīga skolas pamešana ir plaši novērota čigānu iedzīvotāju vidū, un čigānu sievietes veido ievērojamu daļu no tiem, kuri nemācās, nestrādā un neapgūst arodu. Valstī ir vērojama satraucoša tendence pieaugt priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas rādītājos no 4,9% 2008. gadā līdz gandrīz divkāršojumam, sasniedzot 8,6% 2018. gadā. Galvenās bažas rada nepietiekamais apmācītu pedagogu skaits Slovākijas bērnudārzos un pamatskolās. Ievērojams ir speciālās izglītības skolotāju, skolu psihologu, logopēdu, sociālo pedagogu un pedagoģisko asistentu trūkums. Vēl viena problēma, kas rodas skolas personālā, ir apmācību trūkums iekļaujošas skolas atmosfēras veidošanā klasēs ar čigānu bērniem. Skolotāji bieži vien nesaņem apmācību čigānu valodā un kultūrā, kā rezultātā pastāv pastāvīgas valodas barjeras starp skolas darbiniekiem un skolēniem vai viņu ģimenēm. ''ES-MIFID II'' aptaujas dati liecina par izplatītu diskriminācijas sajūtu čigānu kopienā Slovākijā — 54% ziņo, ka pēdējo piecu gadu laikā ir piedzīvojuši diskrimināciju savas izcelsmes dēļ, bet 30% — pēdējo divpadsmit mēnešu laikā. Lielākā daļa šīs diskriminācijas gadījumu tiek ziņoti saistībā ar darba meklēšanu, kur pretendentiem ar čigānisku uzvārdu bija mazāk nekā 50% iespēja tikt uzņemtiem darba intervijā nekā pretendentiem ar citas tautības uzvārdu, ja abām pusēm bija līdzīga kvalifikācija un izglītība.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.europarl.europa.eu/RegData/etudes/STUD/2020/648778/IPOL_STU(2020)648778_EN.pdf|title=The social and employment situation of Roma communities in Slovakia|website=www.europarl.europa.eu}}&lt;/ref&gt;

2014. gadā [[Eiropas Komisija]] uzsāka pārkāpuma procedūru pret Slovākijas valdību par ES diskriminācijas novēršanas likumu pārkāpšanu, izturoties pret čigānu bērniem skolās. Komisijas lēmums rīkoties pret Slovākiju izriet no bažām, ko paudušas starptautiskas un vietējas cilvēktiesību organizācijas, piemēram, ''[[Amnesty International]]''. Slovākijas valdība ir kritizēta par segregācijas tālāku saasināšanu, nevis diskriminācijas cēloņu novēršanu. Viens no šādiem Slovākijas valdības 2010. gadā veiktajiem pasākumiem bija “konteinerskolu” finansēšana, kas atdalīja čigānu bērnus no citām skolām, būvējot tās tieši čigānu apdzīvotajās vietās.&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.opensocietyfoundations.org/newsroom/european-commission-targets-slovakia-over-roma-school-discrimination|title=European Commission Targets Slovakia over Roma School Discrimination|website=www.opensocietyfoundations.org|access-date=2024-04-29|language=en}}&lt;/ref&gt; EK uzskata šādu lauku skolu atvēršanu par diskrimināciju, un arī Slovākijas tiesa 2012. gadā sprieda, ka prakse atdalīt mācībās čigānu bērnus no viņu citu tautību vienaudžiem ir nelikumīga.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

2019. gadā Eiropas Komisija publicēja argumentētu atzinumu, kurā uzsvērta valsts nespēja ievērot ES diskriminācijas novēršanas likumus attiecībā uz čigānu bērnu aprūpi izglītībā. Neskatoties uz Slovākijas likumdošanas reformām un iekļaušanas stratēģiju un rīcības plānu pieņemšanu, Komisija pēc rūpīgas izvērtēšanas un uzraudzības atzina šos centienus par nepietiekamiem. Diskriminācija pret čigānu bērniem joprojām pastāv, un ievērojama daļa no viņiem apmeklē skolas, kurās pārsvarā mācās čigānu izcelsmes skolēni. Slovākijā joprojām ir augstākais čigānu segregācijas līmenis izglītībā starp ES dalībvalstīm.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://ec.europa.eu/commission/presscorner/home/en|title=Press corner|website=European Commission - European Commission|access-date=2024-04-29}}&lt;/ref&gt;

== Piespiedu sterilizācija ==
Cilvēktiesību faktu vākšanas misija atklāja plaši izplatītus čigānu sieviešu cilvēktiesību pārkāpumus, tostarp piespiedu sterilizāciju, etniski diskriminējošu piekļuvi veselības aprūpei un fizisku un verbālu vardarbību no medicīnas personāla puses.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt; Savā ziņojumā par šo tēmu Reproduktīvo tiesību centrs ir izklāstījis virkni darbību, kas, viņuprāt, Slovākijas valdībai būtu jāveic, lai risinātu ar piespiedu sterilizāciju saistītos jautājumus. Viņi ierosina izveidot valdības iestādi, kas veltīta individuālu sūdzību izmeklēšanai, kas ietvertu medicīnisko ierakstu pārskatīšanu un pārbaužu veikšanu gadījumos, kad sievietēm ir aizdomas, ka viņas ir sterilizētas bez viņu ziņas. Turklāt viņi iesaka apkopot statistiku, lai izprastu sterilizācijas izplatību čigānu vidū. Centrs arī iesaka izmaksāt finansiālu kompensāciju sievietēm, kuras tika piespiedu kārtā sterilizētas. Turklāt Centrs aicina pieņemt diskriminācijas novēršanas tiesību aktus, kas atbilst ES Rasu direktīvā noteiktajiem principiem. Viņi ierosina izveidot iestādi, kas analizētu diskriminācijas jautājumus, izpētītu iespējamos risinājumus un sniegtu konkrētu palīdzību cietušajiem. Turklāt viņi iestājas par lielāku budžeta resursu piešķiršanu, lai risinātu diskriminācijas problēmu pret čigānu kopienu kopumā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://reproductiverights.org/sites/crr.civicactions.net/files/documents/bo_slov_part1.pdf|title=BODY AND SOUL Forced Sterilization and Other Assaults on Roma Reproductive Freedom in Slovakia|publisher=Center for Reproductive Rights and Poradna pre obcianske a l’udské práva (Centre for Civil and Human Rights or Poradna)|website=Center for Reproductive Rights and Poradna pre obcianske a l'udské práva, in consultation with Ina Zoon|access-date=2 September 2014|archive-date={{dat|2010|07|16||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20100716210649/http://reproductiverights.org/sites/crr.civicactions.net/files/documents/bo_slov_part1.pdf}}&lt;/ref&gt;

Apsūdzības par piespiedu sterilizāciju ir sauktas par nepatiesām, piem. nevalstiskas organizācijas publicētā rakstā, kurā norādīts, ka tā &quot;mērķis ir pierādīt iepriekš izvirzītu hipotēzi, kas bija ļoti populāra plašsaziņas līdzekļos. Tajā netika sniegtas nekādas konkrētas zināšanas, nekādi neapstrīdami dati, pateicoties kuriem mēs varētu teikt, ka ir atklāta kāda patiesība. Īsāk sakot, šis ir NVO kaitīgas rīcības piemērs.&quot;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://neweasterneurope.eu/2016/07/12/real-and-imagined-problems-of-the-roma-community-in-slovakia/|title=Real and imagined problems of the Roma community in Slovakia|last=Pikulicka-Wilczewska|first=Agnieszka|website=New Eastern Europe|access-date=8 April 2023|date=12 July 2016|archive-date={{dat|2024|04|15||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20240415213734/https://neweasterneurope.eu/2016/07/12/real-and-imagined-problems-of-the-roma-community-in-slovakia/}}&lt;/ref&gt; Tomēr daudzas lietas ir apstiprinātas, piemēram, Eiropas Cilvēktiesību tiesā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://reproductiverights.org/european-court-of-human-rights-finds-slovakia-violated-romani-womens-rights-in-another-involuntary-sterilization-case/|title=European Court of Human Rights Finds Slovakia violated Romani women's rights in another involuntary sterilization case|date=14 November 2012|access-date={{dat|2025|05|31||bez}}|archive-date={{dat|2025|05|31||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20250531130443/https://reproductiverights.org/european-court-of-human-rights-finds-slovakia-violated-romani-womens-rights-in-another-involuntary-sterilization-case/}}&lt;/ref&gt; 2021. gadā Slovākijas valdība atvainojās par tūkstošiem čigānu sieviešu piespiedu sterilizāciju.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.euronews.com/2021/11/25/slovakian-government-apologises-for-forced-sterilisations-of-roma-women|title=Slovakia apologises for forced sterilisations of Roma women|date=25 November 2021}}&lt;/ref&gt; Arī [[Čehija|Čehijas Republika]] 2021. gadā pieņēma kompensācijas likumprojektu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.amnesty.org/en/latest/press-release/2021/07/czech-republic-hard-won-justice-for-women-survivors-of-unlawful-sterilization/|title=Czech Republic: Hard won justice for women survivors of unlawful sterilization|date=22 July 2021}}&lt;/ref&gt;

== Noziedzība ==
Čigāni ir etniski motivētas vardarbības un noziegumu upuri Slovākijā. Saskaņā ar Eiropas Čigānu tiesību centra (''ERRC'') 2013. gadā sniegtajiem ziņojumiem, pēdējo divu gadu laikā Slovākijā bija pieaugusi rasistiska vardarbība, izlikšanas no mājokļa, draudi un smalkākas diskriminācijas formas. Šo divu gadu laikā 11 Slovākijas pašvaldības bija uzcēlušas sienas, lai atdalītu čigānu geto iedzīvotājus no viņu baltajiem kaimiņiem. ''ERRC'' uzskata, ka situācija Slovākijā 2013. gadā bija viena no sliktākajām Eiropā.&lt;ref name=&quot;:1&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vice.com/en/article/the-new-roma-ghettos-000519-v20n4/?Contentpage=2/|title=The New Roma Ghettos &amp;#124; VICE|last=Lake|first=Aaron|website=Vice.com|access-date=2016-05-21|date=2013-12-25}}&lt;/ref&gt;

Arī paši čigāni ir nozīmīgs krimināla avots — ap 60% ieslodzīto Slovākijas cietumos ir čigāni. Galvenokārt tie tiek tiesāti par nevardarbīgiem noziegumiem, kā sīkām zādzībām. Tomēr tiek norādīts, ka tiesas pret čigāniem ir daudz stingrākas nekā pret citiem iedzīvotājiem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://domov.sme.sk/c/7069716/vo-vazniciach-je-vela-romov-za-mreze-ich-zenie-chudoba.html|title=Vo väzniciach je veľa Rómov, za mreže ich ženie chudoba|last=a.s|first=Petit Press|website=domov.sme.sk|access-date=2025-05-31|language=sk}}&lt;/ref&gt;

== Sociālā palīdzība ==
Čigānu tautības cilvēki katru gadu bez maksas saņem jaunus mājokļus no pašvaldībām un reģionālajām pārvaldēm, tomēr cilvēki sūdzas, ka dažus no tiem paši čigāni iznīcina.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.pluska.sk/regiony/stredne-slovensko/zhorela-im-bytovka-unimobunky-od-mesta-znicili-zijeme-zemi-ako-psy.html|title=VIDEO Zhorela im bytovka, unimobunky od mesta zničili. Teraz Rómovia nariekajú: Žijeme ako psy!|website=Pluska.sk|access-date=2017-07-18|language=sk}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.webnoviny.sk/video-v-trnave-buraju-bytovku-ktoru-znicili-romovia/|title=Video: V Trnave búrajú bytovku, ktorú zničili Rómovia|website=Webnoviny.sk|access-date=2017-07-18|date=2013-05-02|language=sk}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.tvnoviny.sk/domace/1742424_takto-si-romovia-znicili-byvanie-v-ziline?__TUU7NTQxOzAyNDUgcXFzYDhlNTYyXndhZHE=nhhjanvgr|title=Takto si Rómovia zničili bývanie v Žiline|website=TVnoviny.sk|access-date=2017-07-18|date=4 February 2014|language=sk}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.topky.sk/cl/10/710436/Romovia-odmietaju-ist-do-zdevastovanych-bytov--ktore-sami-znicili|title=Rómovia odmietajú ísť do zdevastovaných bytov, ktoré sami zničili|website=Topky.sk|access-date=2017-07-18|date=2010-04-17|language=sk}}&lt;/ref&gt; Ir bijuši gadījumi, ka iedzīvotāji saņem jaunus mājokļus, netiekot saukti pie kriminālatbildības par valsts īpašuma apzinātu iznīcināšanu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.info.sk/sprava/7079/romovia-znicili-bytovku-dostali-nahradne-byvanie/|title=Rómovia zničili bytovku, dostali náhradné bývanie|website=Info.sk|access-date=2017-07-18|date=2013-05-02|language=sk}}&lt;/ref&gt;

ANO Attīstības programmas ziņojums pavēstīja, ka no 43% līgumu un līdzekļu, ko Slovākijas pašvaldības ir paredzējušas čigānu attīstībai, tikai 18% ir faktiski sasnieguši marginalizētās čigānu kopienas. Starp čigāniem plaši izplatīts uzskats, ka &quot;balto&quot; pašvaldības finansē savtīgus attīstības projektus ar līdzekļiem, kas bija paredzēti čigānu kopienām.

== Sabiedriskā doma ==
2009. gada ''Pew Research'' aptaujā atklājās, ka 78% slovāku pauda negatīvu viedokli par čigāniem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.pewresearch.org/global/2009/11/02/end-of-communism-cheered-but-now-with-more-reservations/|title=End of Communism Cheered but Now with More Reservations|website=Pew Research Center|access-date=2024-04-29|date=2009-11-02|language=en-US}}&lt;/ref&gt; Analoģiskā 2019. gada aptaujā tādu bija 76%.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.pewresearch.org/global/2019/10/14/minority-groups/|title=European Public Opinion Three Decades After the Fall of Communism — 6. Minority groups|work=Pew Research Center|date=14 October 2019}}&lt;/ref&gt;

== Slovākijas čigānu Y-DNS rezultāts ==

* H = 40%, *E1b1b = 21%, *J2 = 16,5 %, *I1a = 14%, *R1b = 4,5%,
* R1a = 3%, *I2a = 0,5%, *N1 = 0,5%.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.researchgate.net/figure/Distribution-of-Y-haplogroups-in-Slovak-Romany-population-n-200_tbl1_236178528|title=Distribution of Y-haplogroups in Slovak Romany population (n=200)|access-date=8 April 2023}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

[[Kategorija:Čigāni]]
[[Kategorija:Slovākijas cilvēki]]</text>
      <sha1>ha57cha3pc41bwef64v9objk74ay8yr</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>2025. gada F1 sezona</title>
    <ns>0</ns>
    <id>603713</id>
    <revision>
      <id>4468214</id>
      <parentid>4396709</parentid>
      <timestamp>2026-05-14T15:17:44Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4468214</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="91074" sha1="0wy3apygy5pn1sl5cda882gobb5us9q" xml:space="preserve">{{nosaukums slīprakstā|string=F1}}
{{F1 sezona |
  Iepr   = 2024 |
  Tagad  = 2025 |
  Nākam  = 2026
}}
{{Vairāki attēli
| perrow            = 2
| total_width       = 400
| image1            = 2024-08-25 Motorsport, Formel 1, Großer Preis der Niederlande 2024 STP 3968 by Stepro (cropped).jpg
| image2            = 2025 Japan GP - McLaren - Lando Norris - FP1.jpg
| footer            = [[Lando Noriss]] izcīnija savu pirmo čempiona titulu, kamēr ''[[McLaren]]'' ieguva konstruktoru kausu
}}
'''2025. gada ''F1'' sezona''', oficiāli pazīstama kā '''2025. gada ''FIA'' Pirmās formulas Pasaules čempionāts''' ({{val|en|2025 FIA Formula One World Championship}}), bija [[Starptautiskā Automobiļu federācija|Starptautiskās Automobiļu federācijas]] (''FIA'') sankcionētās [[Formula 1|Pirmās formulas]] 76. čempionāta sezona. Sezonā tika aizvadīti 24 ''Grand Prix''.&lt;ref name=&quot;2025 calendar&quot; /&gt;

2025. gada sezonā ''[[McLaren]]'' pilots [[Lando Noriss]] izcīnīja savu pirmo [[F1 čempionu saraksts|pasaules čempiona titulu]], par 2 punktiem pārspējot [[Makss Verstapens|Maksu Verstapenu]]. [[F1 konstruktoru kausa ieguvēju saraksts|Konstruktoru kausu]] ieguva ''McLaren'', kam tas bija desmitais tituls kopā un otrais pēc kārtas.

== Komandas un braucēji ==
2025. gada sezonā piedalās šādas komandas un piloti:

{|class=&quot;wikitable sortable&quot; style=&quot;font-size:85%&quot;
!scope=&quot;col&quot; rowspan=&quot;2&quot;|Komandas pilnais nosaukums
!scope=&quot;col&quot; rowspan=&quot;2&quot;|Konstruktors
!class=&quot;unsortable&quot; rowspan=&quot;2&quot;|Šasija
!scope=&quot;col&quot; rowspan=&quot;2&quot; nowrap|Dzinējs
!colspan=&quot;3&quot; scope=&quot;col&quot; class=&quot;unsortable&quot;|Piloti
|-
!scope=&quot;col&quot; class=&quot;unsortable&quot;|Nr.
!scope=&quot;col&quot; class=&quot;unsortable&quot;|Vārds
!class=&quot;unsortable&quot; |Kārtas
|-
| data-sort-value=&quot;Alpine&quot;| {{flaga|France}} ''BWT Alpine F1 Team''&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bwt-wam.com/it/azienda/a-proposito-di-bwt/bwt-and-alpine-f1/|title=BWT and Alpine F1 team combine forces in strategic partnership aimed at sustainability drive|website=BWT|date=11 February 2022|access-date=24 April 2024|archive-date=24 April 2024|archive-url=https://web.archive.org/web/20240424190638/https://www.bwt-wam.com/it/azienda/a-proposito-di-bwt/bwt-and-alpine-f1/}}&lt;/ref&gt;
! ''[[Alpine F1 Team|Alpine]]''-''[[Renault]]''
| A525&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |last=Collantine |first=Keith  |date=18 February 2025 |title=First pictures: Alpine presents its livery for the 2025 F1 season |url=https://www.racefans.net/2025/02/18/first-pictures-alpine-presents-its-livery-for-the-2025-f1-season/ |access-date=18 February 2025 |website=RaceFans}}&lt;/ref&gt;
|{{Nowrap|''Renault E-Tech RE25''}}&lt;ref name=&quot;TheRaceUntil2026&quot;&gt;{{Ziņu atsauce |date=8 January 2024 |title=What engine every F1 team is using for 2026 rules |url=https://www.the-race.com/formula-1/2026-f1-team-engines/ |archive-url=https://web.archive.org/web/20240526060831/https://www.the-race.com/formula-1/2026-f1-team-engines/ |archive-date=26 May 2024 |access-date=8 February 2024 |work=The Race |language=en}}&lt;/ref&gt;
|style=&quot;text-align:center&quot;|7&lt;br /&gt;43&lt;br /&gt;10
|{{flaga|Australia}} [[Džeks Dūans]]&lt;br /&gt;{{flaga|Argentina}} [[Franko Kolapinto]]&lt;br /&gt;{{flaga|France}} [[Pjērs Gaslī]]
| align=&quot;center&quot; nowrap|1—6&lt;br /&gt;7—24&lt;br /&gt;1—24
|-
|data-sort-value=&quot;Aston Martin&quot;|{{flaga|United Kingdom}} ''Aston Martin [Aramco F1 Team''&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |date=3 February 2022 |title=F1: Aston Martin sela acordo de patrocínio com Aramco |url=https://motorsport.uol.com.br/f1/news/f1-aston-martin-sela-acordo-de-patrocinio-com-aramco/7857480/ |archive-url=https://web.archive.org/web/20240907004439/https://motorsport.uol.com.br/f1/news/f1-aston-martin-sela-acordo-de-patrocinio-com-aramco/7857480/ |archive-date=7 September 2024 |access-date=25 January 2024 |website=motorsport.uol.com.br |publisher=[[Universo Online|UOL]]}}&lt;!-- auto-translated from Portuguese by Module:CS1 translator --&gt;&lt;/ref&gt;
! {{Nowrap|''[[Aston Martin]] [[Saudi Aramco|Aramco]]''-''[[Mercedes F1|Mercedes]]''}}
|AMR25&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Aston Martin Aramco announces high-performance partnership with PUMA |url=https://www.astonmartinf1.com/en-GB/news/announcement/aston-martin-aramco-announces-high-performance-partnership-with-puma |website=astonmartinf1.com |archive-url=https://web.archive.org/web/20241202110759/https://www.astonmartinf1.com/en-GB/news/announcement/aston-martin-aramco-announces-high-performance-partnership-with-puma |archive-date=2 December 2024 |access-date=16 December 2024 |quote=PUMA car branding will debut on the AMR25 when it is launched ahead of the 2025 F1 season.}}&lt;/ref&gt;
|{{nowrap|''Mercedes-AMG F1 M16''}}&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.astonmartinf1.com/en-GB/AMR25 |title=AMR25 |website=astonmartinf1.com |archive-url=https://web.archive.org/web/20250301114341/https://www.astonmartinf1.com/en-GB/AMR25 |archive-date=1 March 2025 |access-date=16 June 2025}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce |title=Aston Martin confirm Honda as F1 engine partner from 2026 as Japanese manufacturer makes official return to sport |url=https://www.skysports.com/f1/news/12477/12887654/aston-martin-confirm-honda-as-f1-engine-partner-from-2026-as-japanese-manufacturer-makes-official-return-to-sport |access-date=8 February 2024 |work=Sky Sports |date=24 May 2023 |language=en |archive-date=8 February 2024 |archive-url=https://web.archive.org/web/20240208172635/https://www.skysports.com/f1/news/12477/12887654/aston-martin-confirm-honda-as-f1-engine-partner-from-2026-as-japanese-manufacturer-makes-official-return-to-sport }}&lt;/ref&gt;
|style=&quot;text-align:center&quot;|14&lt;br /&gt;18
|{{flaga|Spain}} [[Fernando Alonso]]&lt;br /&gt;{{flaga|Canada}} [[Lānss Strols]]
| align=&quot;center&quot; nowrap|1—24&lt;br /&gt;1—24{{efn|[[Lānss Strols]] tika pieteikts {{f1gp|Spānijas}}, bet vēlāk izstājās sāpju plaukstā un plaukstas locītavā dēļ.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.formula1.com/en/latest/article/breaking-aston-martin-announce-stroll-to-miss-spanish-grand-prix.4FI8kbD2YhaiuMDhXgW8KO|title=Aston Martin announce Stroll to miss Spanish Grand Prix|website=Formula1.com|date=31 May 2025|access-date=31 May 2025}}&lt;/ref&gt;}}
|-
| data-sort-value=&quot;Ferrari&quot;|{{flaga|Italy}} ''Scuderia Ferrari HP''&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Ferrari and HP Announce a Title Partnership |url=https://press.hp.com/us/en/press-kits/2024/scuderia-ferrari-hp.html |website=HP |access-date=24 April 2024 |archive-date=24 April 2024 |archive-url=https://web.archive.org/web/20240424135809/https://press.hp.com/us/en/press-kits/2024/scuderia-ferrari-hp.htm }}&lt;/ref&gt;
! ''[[Scuderia Ferrari|Ferrari]]''
|''SF-25''&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce |last1=Velasco |first1=Paul |title=Ferrari confirms SF-25 as name for 2025 Formula 1 car |url=https://www.grandprix247.com/2025/01/30/ferrari-confirms-sf-25-as-name-for-2025-formula-1-car/ |access-date=30 January 2025 |work=GRANDPRIX247 |date=30 January 2025}}&lt;/ref&gt;
|''Ferrari 066/15''&lt;ref name=&quot;TheRaceUntil2026&quot;/&gt;
|style=&quot;text-align:center&quot;|16&lt;br /&gt;44
|{{flaga|Monaco}} [[Šarls Leklērs]]&lt;br /&gt;{{flaga|United Kingdom}} [[Luiss Hamiltons]]
| align=&quot;center&quot; nowrap|1—24&lt;br /&gt;1—24
|-
| data-sort-value=&quot;Haas&quot;|{{flaga|United States}} ''MoneyGram Haas F1 Team''&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.formula1.com/en/latest/article.haas-sign-new-title-sponsor-for-2023-in-multi-year-deal.4YFZ3bryxIowvBi64hvnTO.html|title=Haas sign new title sponsor for 2023 in multi-year deal|website=Formula 1|date=20 October 2022|access-date=22 October 2022|archive-date=28 November 2022|archive-url=https://web.archive.org/web/20221128011030/https://www.formula1.com/en/latest/article.haas-sign-new-title-sponsor-for-2023-in-multi-year-deal.4YFZ3bryxIowvBi64hvnTO.html}}&lt;/ref&gt;
! ''[[Haas F1|Haas]]''-''[[Scuderia Ferrari|Ferrari]]''
|VF-25&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.formula1.com/en/latest/article/gallery-haas-showcase-new-livery-for-2025-season-at-f1-75-live.1MglCUrG0z3HKWB8h1ZvLp|title=Haas showcase new livery for 2025 season at F1 75 Live|website=Formula 1|date=18 February 2025|access-date=19 February 2025}}&lt;/ref&gt;
|''Ferrari 066/15''&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Haas to stick with Ferrari amid engine crisis |url=http://www.grandprix.com//news/haas-to-stick-with-ferrari-amid-engine-crisis.html |archive-url=https://web.archive.org/web/20200830231958/http://www.grandprix.com//news/haas-to-stick-with-ferrari-amid-engine-crisis.html |archive-date=30 August 2020 |access-date=30 August 2020 |website=grandprix.com}}&lt;/ref&gt;
|style=&quot;text-align:center&quot;|31&lt;br /&gt;87
|{{flaga|France}} [[Estebans Okons]]&lt;br /&gt;{{flaga|United Kingdom}} [[Olivers Bērmans]]
| align=&quot;center&quot; nowrap|1—24&lt;br /&gt;1—24
|-
| data-sort-value=&quot;McLaren&quot;|{{flaga|United Kingdom}} ''McLaren Formula 1 Team''
! ''[[McLaren]]''-''[[Mercedes F1|Mercedes]]''
| ''MCL39''&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce |last=Kalinauckas |first=Alex |date=2025-02-13 |title=McLaren becomes first F1 team to reveal 2025 car design |url=https://au.motorsport.com/f1/news/mclaren-becomes-first-f1-team-reveal-2025-car-design/10695547/ |access-date=2025-02-13 |work=[[Motorsport.com|Motorsport.com Australia]] |publisher=[[Motorsport Network]]}}&lt;/ref&gt;
| ''Mercedes-AMG F1 M16&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |last=Cooper |first=Adam |title=McLaren's deal to use Mercedes F1 engines again from 2021 announced |url=https://www.autosport.com/f1/news/mclarens-deal-to-use-mercedes-f1-engines-again-from-2021-announced-4988153/4988153/ |access-date=17 September 2022 |website=Autosport |date=28 September 2019 |language=en |archive-date=2 June 2021 |archive-url=https://web.archive.org/web/20210602215052/https://www.autosport.com/f1/news/mclarens-deal-to-use-mercedes-f1-engines-again-from-2021-announced-4988153/4988153/ }}&lt;/ref&gt;
|style=&quot;text-align:center&quot;|4&lt;br /&gt;81
|{{flaga|United Kingdom}} [[Lando Noriss]]&lt;br /&gt;{{flaga|Australia}} [[Oskars Piastri]]
| align=&quot;center&quot; nowrap|1—24&lt;br /&gt;1—24
|-
| data-sort-value=&quot;Mercedes&quot;|{{nowrap|{{flaga|Germany}} ''Mercedes-AMG Petronas F1 Team''}}&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce |last1=Noble |first1=Jonathan |title=Mercedes signs early Petronas deal extension ahead of new F1 2026 rules |url=https://us.motorsport.com/f1/news/mercedes-signs-early-petronas-deal-extension-ahead-of-new-f1-2026-rules/10375423/ |date=28 September 2022 |archive-url=https://web.archive.org/web/20240301081705/https://us.motorsport.com/f1/news/mercedes-signs-early-petronas-deal-extension-ahead-of-new-f1-2026-rules/10375423/ |archive-date=1 March 2024 |access-date=24 April 2024 |website=Motorsport |language=en}}&lt;/ref&gt;
! ''[[Mercedes F1|Mercedes]]''
| F1 W16&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.mercedesamgf1.com/news/w16-launch-date-confirmed|title=W16 Launch Date Confirmed|date=27 January 2025|access-date=27 January 2025|website=[[Mercedes-AMG Petronas F1 Team]]}}&lt;/ref&gt;
| ''Mercedes-AMG F1 M16''&lt;ref name=&quot;TheRaceUntil2026&quot;/&gt;
|style=&quot;text-align:center&quot;|12&lt;br /&gt;63
|{{nowrap|{{flaga|Italy}} [[Andrea Kimi Antonelli]]}}&lt;br /&gt;{{flaga|United Kingdom}} [[Džordžs Rasels]]
| align=&quot;center&quot; nowrap|1—24&lt;br /&gt;1—24
|-
|data-sort-value=&quot;Racing Bulls&quot;|{{nowrap|{{flaga|Italy}} ''Visa Cash App Racing Bulls F1 Team''}}&lt;ref name=&quot;:1&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |last=Noble |first=Jonathan |date=2024-11-02 |title=What's really going on with RB's name change plans for F1 2025 |url=https://www.motorsport.com/f1/news/whats-really-going-on-with-rbs-name-change-plans-for-2025/10669292/ |access-date=2024-11-07 |website=[[Motorsport.com|Motorsport]] |publisher=[[Motorsport Network]] |archive-date=11 November 2024 |archive-url=https://web.archive.org/web/20241111014048/https://www.motorsport.com/f1/news/whats-really-going-on-with-rbs-name-change-plans-for-2025/10669292/ }}&lt;/ref&gt;
!''[[Racing Bulls]]-[[Honda]] RBPT''
|{{nowrap|VCARB 02&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Hahnair to join Visa Cash App RB Formula 1 Team |url=https://www.visacashapprb.com/int-en/hahnair-partnership-2025 |website=Visa Cash App RB Formula One Team |archive-url=https://web.archive.org/web/20241202230015/https://www.visacashapprb.com/int-en/hahnair-partnership-2025 |archive-date=2 December 2024 |access-date=16 December 2024 |language=en |quote=As from the start of the 2025 season, the Hahnair logo will feature on the VCARB-02 mirrors}}&lt;/ref&gt;}}
|{{nowrap|''Honda RBPTH003''}}&lt;ref name=&quot;:3&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Honda RBPTH003 {{!}} Formula 1 |url=https://honda.racing/f1/machines/honda-rbpth-003 |access-date=2025-05-13 |website=Honda.Racing |language=en-US |archive-date=2025-04-14 |archive-url=https://web.archive.org/web/20250414165315/https://honda.racing/f1/machines/honda-rbpth-003 }}&lt;/ref&gt;
|style=&quot;text-align:center&quot;|6&lt;br /&gt;22&lt;br /&gt;30
|{{flaga|France}} [[Izaks Hadžars]]&lt;br /&gt;{{flaga|Japan}} [[Juki Cunoda]]&lt;br /&gt;{{flaga|New Zealand}} [[Liams Losons]]
| align=&quot;center&quot; nowrap|1—24&lt;br /&gt;1—2&lt;br /&gt;3—24
|-
|data-sort-value=&quot;Red Bull Racing&quot;|{{flaga|Austria}} ''Oracle Red Bull Racing''&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|access-date=25 January 2024|date=10 February 2022|website=Autoracing|title=Acordo Red Bull/Oracle é &quot;o maior na história da F1&quot;|url=https://www.autoracing.com.br/acordo-red-bull-oracle-e-o-maior-na-historia-da-f1/|archive-date=4 April 2023|archive-url=https://web.archive.org/web/20230404024812/https://www.autoracing.com.br/acordo-red-bull-oracle-e-o-maior-na-historia-da-f1/}}&lt;!-- auto-translated from Portuguese by Module:CS1 translator --&gt;&lt;/ref&gt;
!''[[Red Bull Racing]]''-''[[Honda]] RBPT''
|RB21&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Oracle Red Bull Racing Partners with Neat |url=https://www.redbullracing.com/int-en/neat-choose-oracle-red-bull-racing-to-make-its-debut-partnership-in-formula-1 |website=Oracle Red Bull Racing |archive-url=https://web.archive.org/web/20241126175421/https://www.redbullracing.com/int-en/neat-choose-oracle-red-bull-racing-to-make-its-debut-partnership-in-formula-1 |archive-date=26 November 2024 |access-date=16 December 2024 |language=en}}&lt;/ref&gt;
|{{nowrap|Honda RBPTH003''}}&lt;ref name=&quot;:3&quot; /&gt;
|style=&quot;text-align:center&quot;|1&lt;br /&gt;30&lt;br /&gt;22
|{{nowrap|{{flaga|Netherlands}} [[Makss Verstapens]]&lt;br /&gt;{{flaga|New Zealand}} [[Liams Losons]]&lt;br /&gt;{{flaga|Japan}} [[Juki Cunoda]]}}
| align=&quot;center&quot; nowrap|1—24&lt;br /&gt;1—2&lt;br /&gt;3—24
|-
| data-sort-value=&quot;Sauber&quot;|{{flaga|Switzerland}} ''Stake F1 Team Kick Sauber''&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce |last1=Nichol |first1=Jake |title=Sauber announces official team name for 2024 and 2025 |url=https://racingnews365.com/sauber-announces-final-team-name-for-2024-and-2025#:~:text=Sauber%20has%20formally%20announced%20that,sponsors%20in%20the%20official%20name. |access-date=24 April 2024 |work=RacingNews365 |date=1 January 2024 |language=en |archive-date=24 April 2024 |archive-url=https://web.archive.org/web/20240424183544/https://racingnews365.com/sauber-announces-final-team-name-for-2024-and-2025#:~:text=Sauber%20has%20formally%20announced%20that,sponsors%20in%20the%20official%20name. }}&lt;/ref&gt;{{efn|[[Sauber]] sponsors ir ''[[Stake.com|Stake]]'', kas ir straumēšanas platformas [[kick.com|Kick]] līdzdibinātāji.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |last=Cooper |first=Adam |url=https://www.motorsport.com/f1/news/sauber-stake-f1-team-name-2024/10558037/ |title=Sauber to run under Stake F1 Team name in 2024–25 |date=15 December 2023 |access-date=18 March 2024 |website=[[Motorsport.com]] |publisher=[[Motorsport Network]] |archive-date=15 December 2023 |archive-url=https://web.archive.org/web/20231215121736/https://www.motorsport.com/f1/news/sauber-stake-f1-team-name-2024/10558037/}}&lt;/ref&gt; 1., 9., 13., 15., 23. un 24. kārtā komanda startēja kā ''Kick Sauber F1 Team''.&lt;ref name=&quot;entry lists&quot; /&gt;}}
! ''[[Kick.com|Kick]]'' ''[[Sauber]]''-''[[Scuderia Ferrari|Ferrari]]''
| C45&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.sauber-group.com/de/news/detail/stake-f1-team-kick-sauber-and-coinpayments-launch-partnership-prior-to-2025-season|title=Stake F1 Team KICK Sauber and CoinPayments launch partnership prior to 2025 season|website=sauber-group.com|date=17 February 2025|accessdate=18 February 2025|quote=As part of the agreement, CoinPayments’ logo will be sported on the team’s 2025 challenger, the soon-to-be unveiled C45.}}&lt;/ref&gt;
| ''Ferrari 066/15''&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce |date=26 October 2022 |title=Audi to team up with Sauber for Formula One entry in 2026 |url=https://www.usatoday.com/story/sports/motor/formula1/2022/10/26/audi-to-team-up-with-sauber-for-formula-one-entry-in-2026/50874113/ |archive-url=https://web.archive.org/web/20240826025222/https://www.usatoday.com/story/sports/motor/formula1/2022/10/26/audi-to-team-up-with-sauber-for-formula-one-entry-in-2026/50874113/ |archive-date=26 August 2024 |access-date=8 February 2024 |work=[[USA Today]] |agency=[[Associated Press]]}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |last=Kisby |first=Cambridge |date=23 July 2024 |title=Audi's F1 team explained: 2026 entry concerns as Binotto and Wheatley are drafted in |url=https://www.motorsportmagazine.com/articles/single-seaters/f1/audis-sauber-takeover-everything-you-need-to-know-before-2026-f1-entry/ |archive-url=https://web.archive.org/web/20240516131900/https://www.motorsportmagazine.com/articles/single-seaters/f1/audis-sauber-takeover-everything-you-need-to-know-before-2026-f1-entry/ |archive-date=16 May 2024 |access-date=22 September 2024 |website=[[Motorsport.com|Motorsport]] |language=en-GB}}&lt;/ref&gt;
|style=&quot;text-align:center&quot;|5&lt;br /&gt;27
|{{flaga|BRA}} [[Gabriels Bortoleto]]&lt;br /&gt;{{flaga|Germany}} [[Niko Hilkenbergs]]
| align=&quot;center&quot; nowrap|1—24&lt;br /&gt;1—24
|-
|data-sort-value=&quot;Williams&quot;|{{flaga|United Kingdom}} ''Atlassian Williams Racing''&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce |last1=Mann-Bryans |first1=Mark |title=Record title sponsorship for Williams F1 as Atlassian deal announced |url=https://www.autosport.com/f1/news/record-title-sponsorship-for-williams-f1-as-atlassian-deal-announced/10695069/ |access-date=11 February 2025 |work=Autosport |date=11 February 2025}}&lt;/ref&gt;
!''[[Williams F1|Williams]]''-''[[Mercedes F1|Mercedes]]''
|FW47&lt;ref name=&quot;FW47&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Williams Racing is pleased to announce a new multi-year partnership with Santander that will begin in 2025 |url=https://www.williamsf1.com/posts/baf22e7b-46bf-4adb-8695-f710bfc3eb53/santander-williams-official-partner?cid=sm_bio_sponsor_120924 |website=williamsf1.com |date=9 December 2024 |archive-url=https://web.archive.org/web/20241214024616/https://www.williamsf1.com/posts/baf22e7b-46bf-4adb-8695-f710bfc3eb53/santander-williams-official-partner?cid=sm_bio_sponsor_120924 |archive-date=14 December 2024 |access-date=16 June 2025 |quote=Santander or Openbank branding will feature on the FW47, driver helmets and team clothing throughout 2025}}&lt;/ref&gt;
|''Mercedes-AMG F1 M16''&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce |last=Baldwin |first=Alan |date=8 January 2024 |editor-last=Sarkar |editor-first=Pritha |title=Williams F1 team to use Mercedes engines until at least 2030 |url=https://www.reuters.com/sports/motor-sports/williams-f1-team-use-mercedes-engines-until-least-2030-2024-01-08 |archive-url=https://archive.today/20240922005425/https://www.reuters.com/sports/motor-sports/williams-f1-team-use-mercedes-engines-until-least-2030-2024-01-08/ |archive-date=22 September 2024 |access-date=8 February 2024 |work=[[Reuters]]}}&lt;/ref&gt;
|style=&quot;text-align:center&quot;|23&lt;br /&gt;55
|{{flaga|THA}} [[Aleksandrs Albons]]&lt;br /&gt;{{flaga|ESP}} [[Karloss Sainss jaunākais|Karloss Sainss]]
| align=&quot;center&quot; nowrap|1—24&lt;br /&gt;1—24
|-
| colspan=&quot;7&quot; style=&quot;background-color:#EAECF0;text-align:center&quot; |'''Avoti:'''&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |date=9 May 2025|title=2025 FIA Formula One World Championship – Entry List|url=https://www.fia.com/events/fia-formula-one-world-championship/season-2025/2025-fia-formula-one-world-championship-entry |access-date=12 May 2025|publisher=[[Starptautiskā Automobiļu federācija|Fédération Internationale de l'Automobile]]}}
&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;entry lists&quot;&gt;Oficiālie dalībnieku saraksti:
* {{Tīmekļa atsauce |url=https://www.fia.com/system/files/decision-document/2025_australian_grand_prix_-_entry_list_corrected_.pdf |title=2025 Australian Grand Prix – Entry List (Corrected) |publisher=Fédération Internationale de l'Automobile |date=14 March 2025 |access-date=14 March 2025}}
* {{Tīmekļa atsauce |url=https://www.fia.com/system/files/decision-document/2025_chinese_grand_prix_-_entry_list.pdf |title=2025 Chinese Grand Prix – Entry List |publisher=Fédération Internationale de l'Automobile |date=21 March 2025 |access-date=21 March 2025}}
* {{Tīmekļa atsauce |url=https://www.fia.com/system/files/decision-document/2025_japanese_grand_prix_-_entry_list.pdf |title=2025 Japanese Grand Prix – Entry List |publisher=Fédération Internationale de l'Automobile |date=4 April 2025 |access-date=4 April 2025}}
* {{Tīmekļa atsauce |url=https://www.fia.com/system/files/decision-document/2025_bahrain_grand_prix_-_entry_list.pdf |title=2025 Bahrain Grand Prix – Entry List |publisher=Fédération Internationale de l'Automobile |date=11 April 2025 |access-date=11 April 2025}}
* {{Tīmekļa atsauce |url=https://www.fia.com/system/files/decision-document/2025_saudi_arabian_grand_prix_-_entry_list.pdf |title=2025 Saudi Arabian Grand Prix – Entry List|publisher=Fédération Internationale de l'Automobile |date=18 April 2025 |access-date=18 April 2025}}
* {{Tīmekļa atsauce |url=https://www.fia.com/system/files/decision-document/2025_miami_grand_prix_-_entry_list.pdf |title=2025 Miami Grand Prix – Entry List |publisher=Fédération Internationale de l'Automobile |date=2 May 2025 |access-date=2 May 2025}}
* {{Tīmekļa atsauce |url=https://www.fia.com/system/files/decision-document/2025_emilia_romagna_grand_prix_-_entry_list.pdf |title=2025 Emilia Romagna Grand Prix – Entry List |publisher=Fédération Internationale de l'Automobile |date=16 May 2025 |access-date=16 May 2025}}
* {{Tīmekļa atsauce |url=https://www.fia.com/system/files/decision-document/2025_monaco_grand_prix_-_entry_list.pdf |title=2025 Monaco Grand Prix – Entry List |publisher=Fédération Internationale de l'Automobile |date=23 May 2025 |access-date=23 May 2025}}
* {{Tīmekļa atsauce |url=https://www.fia.com/system/files/decision-document/2025_spanish_grand_prix_-_entry_list.pdf |title=2025 Spanish Grand Prix – Entry List |publisher=Fédération Internationale de l'Automobile |date=30 May 2025 |access-date=30 May 2025}}
* {{Tīmekļa atsauce |url=https://www.fia.com/system/files/decision-document/2025_canadian_grand_prix_-_entry_list.pdf |title=2025 Canadian Grand Prix – Entry List |publisher=Fédération Internationale de l'Automobile |date=13 June 2025 |access-date=13 June 2025}}
* {{Tīmekļa atsauce |url=https://www.fia.com/system/files/decision-document/2025_austrian_grand_prix_-_entry_list.pdf |title=2025 Austrian Grand Prix – Entry List |publisher=Fédération Internationale de l'Automobile |date=27 June 2025 |access-date=27 June 2025}}
* {{Tīmekļa atsauce |url=https://www.fia.com/system/files/decision-document/2025_british_grand_prix_-_entry_list.pdf |title=2025 British Grand Prix – Entry List |publisher=Fédération Internationale de l'Automobile |date=4 July 2025 |access-date=4 July 2025}}
* {{Tīmekļa atsauce |url=https://www.fia.com/system/files/decision-document/2025_belgian_grand_prix_-_entry_list.pdf |title=2025 Belgian Grand Prix – Entry List |publisher=Fédération Internationale de l'Automobile |date=25 July 2025 |access-date=26 July 2025}}
* {{Tīmekļa atsauce |url=https://www.fia.com/system/files/decision-document/2025_hungarian_grand_prix_-_entry_list.pdf |title=2025 Hungarian Grand Prix – Entry List |publisher=Fédération Internationale de l'Automobile |date=1 August 2025 |access-date=1 August 2025}}
* {{Tīmekļa atsauce |url=https://www.fia.com/system/files/decision-document/2025_dutch_grand_prix_-_entry_list.pdf |title=2025 Dutch Grand Prix – Entry List |publisher=Fédération Internationale de l'Automobile |date=29 August 2025 |access-date=29 August 2025}}
* {{Tīmekļa atsauce |url=https://www.fia.com/system/files/decision-document/2025_italian_grand_prix_-_entry_list.pdf |title=2025 Italian Grand Prix – Entry List |publisher=Fédération Internationale de l'Automobile |date=5 September 2025 |access-date=5 September 2025}}
* {{Tīmekļa atsauce |url=https://www.fia.com/system/files/decision-document/2025_azerbaijan_grand_prix_-_entry_list.pdf |title=2025 Azerbaijan Grand Prix – Entry List |publisher=Fédération Internationale de l'Automobile |date=19 September 2025 |access-date=19 September 2025}}
* {{Tīmekļa atsauce |url=https://www.fia.com/system/files/decision-document/2025_singapore_grand_prix_-_entry_list.pdf|title=2025 Singapore Grand Prix – Entry List |publisher=Fédération Internationale de l'Automobile |date=3 October 2025 |access-date=3 October 2025}}
* {{Tīmekļa atsauce |url=https://www.fia.com/system/files/decision-document/2025_united_states_grand_prix_-_entry_list.pdf|title=2025 United States Grand Prix – Entry List |publisher=Fédération Internationale de l'Automobile |date=17 October 2025 |access-date=17 October 2025}}
* {{Tīmekļa atsauce |url=https://www.fia.com/system/files/decision-document/2025_mexico_city_grand_prix_-_entry_list.pdf|title=2025 Mexico City Grand Prix – Entry List |publisher=Fédération Internationale de l'Automobile |date=24 October 2025 |access-date=24 October 2025}}
* {{Tīmekļa atsauce |url=https://www.fia.com/system/files/decision-document/2025_sao_paulo_grand_prix_-_entry_list.pdf|title=2025 São Paulo Grand Prix – Entry List |publisher=Fédération Internationale de l'Automobile |date=6 November 2025 |access-date=6 November 2025}}
* {{Tīmekļa atsauce |url=https://www.fia.com/system/files/decision-document/2025_las_vegas_grand_prix_-_entry_list.pdf|title=2025 Las Vegas Grand Prix – Entry List |publisher=Fédération Internationale de l'Automobile |date=20 November 2025 |access-date=20 November 2025}}
* {{Tīmekļa atsauce |url=https://www.fia.com/system/files/decision-document/2025_qatar_grand_prix_-_entry_list.pdf|title=2025 Qatar Grand Prix – Entry List |publisher=Fédération Internationale de l'Automobile |date=28 November 2025 |access-date=28 November 2025}}
* {{Tīmekļa atsauce |url=https://www.fia.com/system/files/decision-document/2025_abu_dhabi_grand_prix_-_entry_list.pdf|title=2025 Abu Dhabi Grand Prix – Entry List |publisher=Fédération Internationale de l'Automobile |date=5 December 2025 |access-date=5 December 2025}}
&lt;/ref&gt;
|}

=== Komandu izmaiņas ===
''RB'' pārstāja lietot incializāciju un turpmāk čempionātā piedalās kā ''[[Racing Bulls]]''.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;

=== Pilotu izmaiņas ===
[[Luiss Hamiltons]] pēc 12 sezonām ''[[Mercedes F1|Mercedes]]'' komandā pameta to un pievienojās ''[[Scuderia Ferrari|Ferrari]]''.&lt;ref name=&quot;HamiltonFerrari&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=Team Statement|date=1 February 2024|access-date=1 February 2024|publisher=[[Scuderia Ferrari]]|url=https://www.ferrari.com/en-EN/formula1/articles/scuderia-ferrari-press-release-01-feb-2024|archive-date=2 February 2024|archive-url=https://web.archive.org/web/20240202001954/https://www.ferrari.com/en-EN/formula1/articles/scuderia-ferrari-press-release-01-feb-2024}}&lt;/ref&gt; Viņš aizstāja [[Karloss Sainss jaunākais|Karlosu Sainsu]], kurš pievienojās ''[[Williams F1|Williams]]''.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |date=29 July 2024 |title=Sainz signs for Williams as Spaniard's F1 future is confirmed |url=https://www.formula1.com/en/latest/article/breaking-carlos-sainz-signs-for-williams-as-spaniards-f1-future-is-confirmed.2wsM0VoH6D7H2akmtW9uXe |archive-url=https://web.archive.org/web/20240913025145/https://www.formula1.com/en/latest/article/breaking-carlos-sainz-signs-for-williams-as-spaniards-f1-future-is-confirmed.2wsM0VoH6D7H2akmtW9uXe |archive-date=13 September 2024 |access-date=29 July 2024 |website=Formula 1}}&lt;/ref&gt; Sākotnēji bija plānots, ka Sainss aizstās [[Loganu Sārdžentu]], tomēr viņš [[2024. gada F1 sezona|iepriekšējās sezonas]] gaidā tika aizstāts ar [[Franko Kolapinto]], kurš savukārt kļuva par ''[[Alpine]]'' komandas rezerves pilotu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |date=9 January 2025 |title=BWT Alpine Formula One Team enters into agreement with Williams Racing to secure services of Franco Colapinto on multi-year deal |url=https://media.alpinecars.com/bwt-alpine-formula-one-team-enters-into-agreement-with-williams-racing-to-secure-services-of-franco-colapinto-on-multi-year-deal/?lang=eng |access-date=2025-01-09 |website=Newsroom Alpine |language=en-EN}}&lt;/ref&gt; Hamiltonu ''Mercedes'' komandā aizstāja [[Andrea Kimi Antonelli]], kam šī kļuva par debijas sezonu Pirmajā formulā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |date=31 August 2024 |title=Antonelli confirmed as Hamilton's replacement with Mercedes looking ahead to 'next chapter' |url=https://www.formula1.com/en/latest/article/breaking-kimi-antonelli-confirmed-as-lewis-hamiltons-replacement-with.2TeU01Qm9BjQUlBjl9jBTm |access-date=31 August 2024 |website=Formula 1 |archive-date=31 August 2024 |archive-url=https://web.archive.org/web/20240831071304/https://www.formula1.com/en/latest/article/breaking-kimi-antonelli-confirmed-as-lewis-hamiltons-replacement-with.2TeU01Qm9BjQUlBjl9jBTm }}&lt;/ref&gt;

''[[Haas F1|Haas]]'' pilnībā nomainīja savu pilotu sastāvu. [[Niko Hilkenbergs]] pameta komandu, lai pievienotos ''[[Sauber]]'', komandai, ko viņš bija pārstāvējis {{f1|2013}}. gada sezonā.&lt;ref name=&quot;Hulkenberg&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |date=26 April 2024 |title=Nico Hulkenberg to depart Haas at the end of 2024 |url=https://www.formula1.com/en/latest/article/nico-hulkenberg-to-depart-haas.18AzRKDjCvuib4kGwr6MA7 |archive-url=https://web.archive.org/web/20240909151355/https://www.formula1.com/en/latest/article/nico-hulkenberg-to-depart-haas.18AzRKDjCvuib4kGwr6MA7 |archive-date=9 September 2024 |access-date=21 September 2024 |website=Formula 1 |quote=But it's now been confirmed that the 36-year-old will depart the American squad – and make his way to Sauber – at the end of the campaign.}}&lt;/ref&gt; Viņu aizstāja ''Haas'' rezerves pilots [[Olivers Bērmans]], kurš iepriekšējā sezonā bija aizvadījis trīs sacīkstes ''Haas'' un ''Ferrari'' komandu sastāvos.&lt;ref name=&quot;Bearman&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.formula1.com/en/latest/article/breaking-f2-star-ollie-bearman-promoted-to-f1-with-haas-for-2025.3g8aG6ULdcvAxJYHB7v1j8|title=F2 star Ollie Bearman promoted to F1 with Haas for 2025|website=Formula 1|date=4 July 2024|access-date=4 July 2024|archive-date=4 July 2024|archive-url=https://web.archive.org/web/20240704092004/https://www.formula1.com/en/latest/article/breaking-f2-star-ollie-bearman-promoted-to-f1-with-haas-for-2025.3g8aG6ULdcvAxJYHB7v1j8}}&lt;/ref&gt; Komandu pameta arī [[Kevins Magnusens]],&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.formula1.com/en/latest/article/breaking-magnussen-to-leave-haas-when-contract-expires-at-the-end-of-2024.6F9yuNL2enitde8Mv9jKVf|title=Magnussen to leave Haas when contract expires at the end of 2024 season|website=Formula 1|date=18 July 2024|access-date=18 July 2024|archive-date=18 July 2024|archive-url=https://web.archive.org/web/20240718080942/https://www.formula1.com/en/latest/article/breaking-magnussen-to-leave-haas-when-contract-expires-at-the-end-of-2024.6F9yuNL2enitde8Mv9jKVf}}&lt;/ref&gt; kuru aizstāja [[Estebans Okons]], kurš pameta ''Alpine'' pirms iepriekšējās sezonas {{f1gp|Abū Dabī}}.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |last=Barretto |first=Lawrence |date=3 June 2024 |title=Alpine to part ways with Ocon at end of 2024 season |url=https://www.formula1.com/en/latest/article/breaking-alpine-announce-they-will-part-ways-with-ocon-at-end-of-2024-season.7ra4uaXdrYOHfklwU9TEqH |archive-url=https://web.archive.org/web/20240819180038/https://www.formula1.com/en/latest/article/breaking-alpine-announce-they-will-part-ways-with-ocon-at-end-of-2024-season.7ra4uaXdrYOHfklwU9TEqH |archive-date=19 August 2024 |access-date=3 June 2024 |website=Formula 1 |publisher=[[Formula One Group]] |language=en}}&lt;/ref&gt; [[Džeks Dūans]], kurš aizstāja Okonu Abū Dabī ''Grand Prix'', kļuva par ''Alpine'' pilotu 2025. gada sezonā.&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Doohan to race for Alpine in 2025 as F1 promotion confirmed |url=https://www.formula1.com/en/latest/article/breaking-jack-doohan-promoted-to-f1-for-2025-as-alpine-confirm-he-will-partner.5evE7WYf8EMU8XdSeVi2lp |date=23 August 2024 |access-date=23 August 2024 |website=Formula 1 |language=en |archive-date=9 September 2024 |archive-url=https://web.archive.org/web/20240909155813/https://www.formula1.com/en/latest/article/breaking-jack-doohan-promoted-to-f1-for-2025-as-alpine-confirm-he-will-partner.5evE7WYf8EMU8XdSeVi2lp}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.formula1.com/en/latest/article/breaking-alpine-confirm-doohan-to-race-in-abu-dhabi-as-ocon-is-released.5rrOqcBxVZooeD6B38GWi0 |title=Alpine confirm Doohan to race in Abu Dhabi as Ocon is released |website=Formula 1 |date=2 December 2024 |archive-url=https://web.archive.org/web/20241202091119/https://www.formula1.com/en/latest/article/breaking-alpine-confirm-doohan-to-race-in-abu-dhabi-as-ocon-is-released.5rrOqcBxVZooeD6B38GWi0 |archive-date=2 December 2024 |access-date=2 December 2024}}&lt;/ref&gt;

[[Valteri Botass]] un [[Džou Guaņju]] abi pameta ''Sauber'' komandu pēc trīs gadiem tajā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.formula1.com/en/latest/article/breaking-bottas-and-zhou-to-leave-kick-sauber-as-team-confirm-decision-to.48sfYvJNkLAss3ffs9Ow0J|title=Bottas and Zhou to leave Kick Sauber as team confirm decision to part ways|website=Formula 1|date=6 November 2024|access-date=6 November 2024|archive-date=10 November 2024|archive-url=https://web.archive.org/web/20241110071615/https://www.formula1.com/en/latest/article/breaking-bottas-and-zhou-to-leave-kick-sauber-as-team-confirm-decision-to.48sfYvJNkLAss3ffs9Ow0J}}&lt;/ref&gt; Botass pievienojās ''Mercedes'' kā rezerves pilots.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.formula1.com/en/latest/article/breaking-bottas-to-re-join-mercedes-as-reserve-driver-in-2025.1HbXTzZnMaPYgmCjNCT4Hk|title=Bottas to re-join Mercedes as reserve driver in 2025 |website=Formula 1 |archive-url=https://web.archive.org/web/20241219120645/https://www.formula1.com/en/latest/article/breaking-bottas-to-re-join-mercedes-as-reserve-driver-in-2025.1HbXTzZnMaPYgmCjNCT4Hk |archive-date=19 December 2024 |date=19 December 2024 |access-date=16 June 2025}}&lt;/ref&gt;, bet Džou kļuva par ''Ferrari'' rezerves pilotu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |last=McDonagh |first=Connor |url=https://www.crash.net/f1/news/1062777/1/axed-zhou-guanyu-lands-new-role-ferrari-2025 |title=Axed Zhou Guanyu lands new role with Ferrari for 2025 |website=Crash |date=5 February 2025 |access-date=5 February 2025}}&lt;/ref&gt; Kopā ar Hilkenbergu, 2025. gada sezonā ''Sauber'' komandu pārstāvēs ''[[Formula 2]]'' čempions [[Gabriels Bortoleto]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|access-date=6 November 2024|date=6 November 2024|title=Kick Sauber confirm rookie Bortoleto as second driver for 2025|url=https://www.formula1.com/en/latest/article/breaking-kick-sauber-confirm-rookie-bortoleto-as-second-driver-for-2025.2EL5ciR1wh3baHcobZqGl9|website=Formula 1|archive-date=6 November 2024|archive-url=https://web.archive.org/web/20241106235853/https://www.formula1.com/en/latest/article/breaking-kick-sauber-confirm-rookie-bortoleto-as-second-driver-for-2025.2EL5ciR1wh3baHcobZqGl9}}&lt;/ref&gt;

[[Serhio Peress]] pēc 2024. gada sezonas pameta ''[[Red Bull Racing|Red Bull]]'', lai gan viņam bija spēkā līgums līdz pat {{f1|2026}}. gadam.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.formula1.com/en/latest/article/perez-and-red-bull-agree-to-part-ways-following-conclusion-of-2024-season.4W2fhxOqQQX47kx3FY5Cpp|title=Perez and Red Bull agree to part ways following conclusion of 2024 season|website=Formula 1|date=18 December 2024 |archive-url=https://web.archive.org/web/20241218171746/https://www.formula1.com/en/latest/article/perez-and-red-bull-agree-to-part-ways-following-conclusion-of-2024-season.4W2fhxOqQQX47kx3FY5Cpp |archive-date=18 December 2024 |access-date=18 December 2024}}&lt;/ref&gt; Viņa vietā no ''Racing Bulls'' tika paaugstināts [[Liams Losons]], kurš bija aizvadījis piecas sacīkstes {{f1|2023}}. gada sezonā, bet sešas — 2024. gada sezonā.&lt;ref name=&quot;Lawson&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Liam Lawson Joins Max Verstappen for 2025 Season |url=https://www.redbullracing.com/int-en/liam-lawson-to-partner-max-verstappen-for-oracle-red-bull-racing-2025-charge |archive-url=https://web.archive.org/web/20241219091330/https://www.redbullracing.com/int-en/liam-lawson-to-partner-max-verstappen-for-oracle-red-bull-racing-2025-charge |archive-date=19 December 2024 |access-date=2024-12-19 |website=Oracle Red Bull Racing |language=en}}&lt;/ref&gt; Viņu ''Racing Bulls'' aizstāja [[Izaks Hadžars]], kuram ši bija debija Pirmajā formulā.&lt;ref name=&quot;Hadjar&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.formula1.com/en/latest/article/breaking-isack-hadjar-signs-for-rb-tsunoda-final-seat-on-2025-f1-grid.6UMQgndoDfFIH5wtyxucAG|title=Hadjar signs for RB as he takes final seat on 2025 F1 grid|website=Formula 1|date=20 December 2024|archive-url=https://web.archive.org/web/20241220101337/https://www.formula1.com/en/latest/article/breaking-isack-hadjar-signs-for-rb-tsunoda-final-seat-on-2025-f1-grid.6UMQgndoDfFIH5wtyxucAG|archive-date=20 December 2024|access-date=20 December 2024}}&lt;/ref&gt;

=== Izmaiņas sezonas gaitā ===
Pēc otrās sezonas sacīkstes, {{f1gp|Ķīnas}}, Liams Losons tika pazemināts uz ''Racing Bulls'', viņu aizstājot ar [[Juki Cunodu]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.formula1.com/en/latest/article/breaking-tsunoda-to-replace-lawson-at-red-bull-from-japanese-gp-as-new.49qawI5Q4YYPhhMJpHqUiO |title=Tsunoda to replace Lawson at Red Bull from Japanese GP as New Zealander drops down to Racing Bulls |website=Formula One |date=27 March 2025 |access-date=16 June 2025}}&lt;/ref&gt;

Pēc {{f1gp|Maiami}} [[Džeks Dūans]] tika pazemināts par rezerves pilotu, viņu aizstājot iepriekšējam rezerves pilotam [[Franko Kolapinto]], kurš iepriekšējā sezonā aizvadīja 9 sacīkstes ''Williams'' komandā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.formula1.com/en/latest/article/alpine-confirm-colapinto-to-replace-doohan-for-next-five-rounds-as-team-opt.4lH96VnGHyC45S3yjeJOMK |title=Alpine confirm Colapinto to replace Doohan for next five rounds as team opt to 'rotate' seat |website=Formula One |date=7 May 2025 |access-date=16 June 2025}}&lt;/ref&gt;

== Kalendārs ==
2025. gada sezonā tika aizvadīti 24 ''Grand Prix'', tie paši, kas [[2024. gada F1 sezona|pagājušajā sezonā]].&lt;ref name=&quot;2025 calendar&quot;&gt;{{publikācijas atsauce |date=12 April 2024 |title=FIA and Formula 1 announce calendar for 2025 |url=https://www.formula1.com/en/latest/article/fia-and-formula-1-announces-calendar-for-2025.48ii9hOMGxuOJnjLgpA5qS |archive-url=https://web.archive.org/web/20240920154537/https://www.formula1.com/en/latest/article/fia-and-formula-1-announces-calendar-for-2025.48ii9hOMGxuOJnjLgpA5qS |archive-date=20 September 2024 |access-date=12 April 2024 |publisher=[[Formula One Group]]|location=London}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|last=Barretto|first=Lawrence|url=https://www.formula1.com/en/latest/article/the-key-differences-and-stand-outs-from-the-2025-f1-calendar.1Et7BrKQ2N5X7t3k7OiRvd|title=The key differences and stand outs from the 2025 F1 calendar|publisher=[[Formula One Group]]|location=London|date=12 April 2024|access-date=12 April 2024|archive-date=8 October 2024|archive-url=https://web.archive.org/web/20241008140026/https://www.formula1.com/en/latest/article/the-key-differences-and-stand-outs-from-the-2025-f1-calendar.1Et7BrKQ2N5X7t3k7OiRvd}}&lt;/ref&gt; Sešos no tiem ([[Ķīnas Grand Prix|Ķīnas]], [[Maiami Grand Prix|Maiami]], [[Beļģijas Grand Prix|Beļģijas]], [[ASV Grand Prix|ASV]], [[Brazīlijas Grand Prix|Sanpaulu]] un [[Kataras Grand Prix|Kataras]]) tika aizvadītas sprinta sacīkstes.&lt;ref name=&quot;sprint&quot;&gt;{{publikācijas atsauce|url=https://www.formula1.com/en/latest/article/fia-and-formula-1-announce-2025-sprint-calendar.3fjONI6I9cAyThBj73oQRX|title=FIA and Formula 1 announce 2025 Sprint calendar|publisher=[[Formula One Group]]|location=London|date=11 July 2024|archive-url=https://web.archive.org/web/20240711120412/https://www.formula1.com/en/latest/article/fia-and-formula-1-announce-2025-sprint-calendar.3fjONI6I9cAyThBj73oQRX|archive-date=11 July 2024|access-date=11 July 2024}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce |last=Boxall-Legge |first=Jake |date=11 July 2024 |title=F1 Announces Sprint Race Calendar for 2025, Belgium Replaces Austria |url=https://www.motorsport.com/f1/news/f1-announces-sprint-race-calendar-for-2025-belgium-replaces-austria/10633875/ |archive-url=https://web.archive.org/web/20240905144110/https://www.motorsport.com/f1/news/f1-announces-sprint-race-calendar-for-2025-belgium-replaces-austria/10633875/ |archive-date=5 September 2024 |access-date=11 July 2024 |work=[[Motorsport.com|Motorsport]]|location=Miami}}&lt;/ref&gt;

{| class=&quot;sortable wikitable&quot; style=&quot;font-size: 85%;&quot;
!data-sort-type=&quot;number&quot; |Kārta
!''[[F1 Grand Prix saraksts|Grand Prix]]''
![[F1 trašu saraksts|Trase]]
!class=&quot;unsortable&quot; |Datums
|-
!1
| [[Austrālijas Grand Prix|Austrālijas ''Grand Prix'']]
| {{flaga|AUS}} [[Albertparks|Melburnas ''Grand Prix'' trase]], [[Melburna]]
|16. marts
|-
!2
|[[Ķīnas Grand Prix|Ķīnas ''Grand Prix'']]
|{{flaga|CHN}} [[Šanhajas trase]], [[Šanhaja]]
|23. marts
|-
!3
|[[Japānas Grand Prix|Japānas ''Grand Prix'']]
|{{flaga|JPN}} [[Sudzuka|Sudzukas trase]], [[Sudzuka]]
|6. aprīlis
|-
!4
|[[Bahreinas Grand Prix|Bahreinas ''Grand Prix'']]
|{{flaga|BHR}} [[Bahreinas Starptautiskā trase]], [[Sahira]]
|13. aprīlis
|-
!5
|{{Nowrap|[[Saūda Arābijas Grand Prix|Saūda Arābijas ''Grand Prix'']]}}
|{{flaga|SAU}} [[Džidas ielu trase]], [[Džida]]
|20. aprīlis
|-
!6
| [[Maiami Grand Prix|Maiami ''Grand Prix'']]
|{{nowrap|{{flaga|USA}} [[Maiami Starptautiskais autodroms]], [[Maiamigārdensa]]}}
|4. maijs
|-
!7
| [[Emīlijas-Romanjas Grand Prix|Emīlijas-Romanjas ''Grand Prix'']]
|{{flaga|ITA}} [[Enco un Dino Ferrāri autodroms|Imolas trase]], [[Imola]]
|18. maijs
|-
!8
|[[Monako Grand Prix|Monako ''Grand Prix'']]
|{{flaga|MCO}} [[Monako trase]], [[Montekarlo]]
|25. maijs
|-
!9
|[[Spānijas Grand Prix|Spānijas ''Grand Prix'']]
|{{flaga|ESP}} [[Kataluņja Montmelo|Kataluņjas trase]], [[Barselona]]
|1. jūnijs
|-
!10
|[[Kanādas Grand Prix|Kanādas ''Grand Prix'']]
|{{flaga|CAN}} [[Žila Vilnēva autodroms]], [[Monreāla]]
|15. jūnijs
|-
!11
|[[Austrijas Grand Prix|Austrijas ''Grand Prix'']]
| {{flaga|Austrija}} [[Red Bull Rings]], [[Špīlberga (pilsēta)|Špīlberga]]
|29. jūnijs
|-
!12
|[[Lielbritānijas Grand Prix|Lielbritānijas ''Grand Prix'']]
|{{flaga|UK}} [[Silverstonas trase]], [[Silverstona]]
|6. jūlijs
|-
!13
|[[Beļģijas Grand Prix|Beļģijas ''Grand Prix'']]
|{{flaga|BEL}} [[Spā-Frankošampa|Spā-Frankošampas trase]], [[Frankošampa]]
|27. jūlijs
|-
!14
|[[Ungārijas Grand Prix|Ungārijas ''Grand Prix'']]
|{{flaga|HUN}} [[Hungaroringa]], [[Budapešta]]
|3. augusts
|-
!15
|[[Nīderlandes Grand Prix|Nīderlandes ''Grand Prix'']]
|{{flaga|NED}} [[Zandvortas trase]], [[Zandvorta]]
|31. augusts
|-
!16
|[[Itālijas Grand Prix|Itālijas ''Grand Prix'']]
|{{flaga|ITA}} [[Moncas autodroms]], [[Monca]]
|7. septembris
|-
!17
|[[Azerbaidžānas Grand Prix|Azerbaidžānas ''Grand Prix'']]
|{{flaga|AZE}} [[Baku pilsētas trase]], [[Baku]]
|21. septembris
|-
!18
|[[Singapūras Grand Prix|Singapūras ''Grand Prix'']]
|{{flaga|SGP}} [[Marinas līča ielu trase]], [[Singapūra]]
|5. oktobris
|-
!19
|[[ASV Grand Prix|ASV ''Grand Prix'']]
|{{flaga|USA}} [[Amerikas trase]], [[Ostina]], [[Teksasa]]
|19. oktobris
|-
!20
|[[Meksikas Grand Prix|Mehiko ''Grand Prix'']]
|{{nowrap|{{flaga|MEX}} [[Brāļu Rodrigesu autodroms]], [[Mehiko]]}}
|26. oktobris
|-
!21
|[[Brazīlijas Grand Prix|Sanpaulu ''Grand Prix'']]
|{{flaga|BRA}} [[Interlaguša|Žosē Karluša Pases autodroms]], [[Sanpaulu]]
|9. novembris
|-
!22
| [[Lasvegasas Grand Prix|Lasvegasas ''Grand Prix'']]
| {{flaga|USA}} [[Las Vegas Strip trase|''Las Vegas Strip'' trase]], [[Paradaisa (Nevada)|Paradaisa]]
|22. novembris
|-
!23
|[[Kataras Grand Prix|Kataras ''Grand Prix'']]
|{{flaga|Katara}} [[Lūseilas Starptautiskā trase]], [[Lūseila]]
|30. novembris
|-
!24
|[[Abū Dabī Grand Prix|Abū Dabī ''Grand Prix'']]
|{{flaga|UAE}} [[Jasmarinas trase]], [[Abū Dabī]]
|7. decembris
|-
! colspan=&quot;4&quot; |Avoti:&lt;ref name=&quot;2025 calendar&quot;/&gt;
|}

== Rezultāti un kopvērtējums ==

=== Sacīkstes ===
{| class=&quot;wikitable sortable&quot; style=&quot;font-size: 85%;&quot;
!Posms
!Sacīkste
!Pirmā starta vieta
!Ātrākais aplis
!Uzvarētājs (pilots)
!nowrap|Uzvarētājs (konstruktors)
|-
! 1
| {{flaga|Australia}} {{f1gp|Austrālijas}}
| data-sort-value=&quot;NOR&quot; |{{flaga|GBR}} [[Lando Noriss]]
| data-sort-value=&quot;NOR&quot; |{{flaga|GBR}} [[Lando Noriss]]
| data-sort-value=&quot;NOR&quot; |{{flaga|GBR}} [[Lando Noriss]]
| data-sort-value=&quot;MCL&quot; |{{flaga|GBR}} ''[[McLaren]]''-''[[Mercedes F1|Mercedes]]''
|-
! 2
| {{flaga|China}} {{f1gp|Ķīnas}}
| data-sort-value=&quot;PIA&quot; |{{flaga|AUS}} [[Oskars Piastri]]
| data-sort-value=&quot;NOR&quot; |{{flaga|GBR}} [[Lando Noriss]]{{Efn|[[Luiss Hamiltons]] sākotnēji uzstādīja ātrāko apli, bet vēlāk tika diskvalificēts.&lt;ref name=&quot;china dsq&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.formula1.com/en/latest/article/breaking-hamilton-disqualified-from-chinese-gp-after-skid-block-breach-as.6L1hYOxfmeSeNUnMpHQLaz|title=Hamilton disqualified from Chinese GP after skid block breach as Ferrari suffer double disqualification|website=Formula 1|date=23 March 2025|access-date=23 March 2025}}&lt;/ref&gt; [[Lando Noriss]], kurš sākotnēji uzstādīja otro ātrāko apli, tika atzīts par sacīkstes ātrākā apļa veicēju.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fia.com/system/files/decision-document/2025_chinese_grand_prix_-_final_race_classification.pdf|title=2025 Chinese Grand Prix – Final Race Classification|publisher=Fédération Internationale de l'Automobile |date=23 March 2025 |access-date=23 March 2025}}&lt;/ref&gt;}}
| data-sort-value=&quot;PIA&quot; |{{flaga|AUS}} [[Oskars Piastri]]
| data-sort-value=&quot;MCL&quot; |{{flaga|GBR}} ''[[McLaren]]''-''[[Mercedes F1|Mercedes]]''
|-
! 3
| {{flaga|Japan}} {{f1gp|Japānas}}
| data-sort-value=&quot;VER&quot; nowrap|{{flaga|NED}} [[Makss Verstapens]]
| data-sort-value=&quot;ANT&quot; nowrap|{{flaga|ITA}} [[Kimi Antonelli]]
| data-sort-value=&quot;VER&quot; nowrap|{{flaga|NED}} [[Makss Verstapens]]
| data-sort-value=&quot;RED&quot; nowrap|{{flaga|AUT}} ''[[Red Bull Racing]]''-''[[Honda]] RBPT''
|-
! 4
| {{flaga|Bahrain}} {{f1gp|Bahreinas}}
| data-sort-value=&quot;PIA&quot; |{{flaga|AUS}} [[Oskars Piastri]]
| data-sort-value=&quot;PIA&quot; |{{flaga|AUS}} [[Oskars Piastri]]
| data-sort-value=&quot;PIA&quot; |{{flaga|AUS}} [[Oskars Piastri]]
| data-sort-value=&quot;MCL&quot; |{{flaga|GBR}} ''[[McLaren]]''-''[[Mercedes F1|Mercedes]]''
|-
! 5
| {{flaga|Saudi Arabia}} {{f1gp|Saūda Arābijas}}
| data-sort-value=&quot;VER&quot; |{{flaga|NED}} [[Makss Verstapens]]
| data-sort-value=&quot;NOR&quot; |{{flaga|GBR}} [[Lando Noriss]]
| data-sort-value=&quot;PIA&quot; |{{flaga|AUS}} [[Oskars Piastri]]
| data-sort-value=&quot;MCL&quot; |{{flaga|GBR}} ''[[McLaren]]''-''[[Mercedes F1|Mercedes]]''
|-
! 6
| {{flaga|United States}} {{f1gp|Maiami}}
| data-sort-value=&quot;VER&quot; |{{flaga|NED}} [[Makss Verstapens]]
| data-sort-value=&quot;NOR&quot; |{{flaga|GBR}} [[Lando Noriss]]
| data-sort-value=&quot;PIA&quot; |{{flaga|AUS}} [[Oskars Piastri]]
| data-sort-value=&quot;MCL&quot; |{{flaga|GBR}} ''[[McLaren]]''-''[[Mercedes F1|Mercedes]]''
|-
! 7
| {{nowrap|{{flaga|Italy}} {{f1gp|Emīlijas-Romanjas}}
| data-sort-value=&quot;PIA&quot; |{{flaga|AUS}} [[Oskars Piastri]]
| data-sort-value=&quot;VER&quot; nowrap|{{flaga|NED}} [[Makss Verstapens]]
| data-sort-value=&quot;VER&quot; nowrap|{{flaga|NED}} [[Makss Verstapens]]
| data-sort-value=&quot;RED&quot; |{{flaga|AUT}} ''[[Red Bull Racing]]''-''[[Honda]] RBPT''
|-
! 8
| {{flaga|Monaco}} {{f1gp|Monako}}
| data-sort-value=&quot;NOR&quot; |{{flaga|GBR}} [[Lando Noriss]]
| data-sort-value=&quot;NOR&quot; |{{flaga|GBR}} [[Lando Noriss]]
| data-sort-value=&quot;NOR&quot; |{{flaga|GBR}} [[Lando Noriss]]
| data-sort-value=&quot;MCL&quot; |{{flaga|GBR}} ''[[McLaren]]''-''[[Mercedes F1|Mercedes]]''
|-
! 9
| {{flaga|Spain}} {{f1gp|Spānijas}}
| data-sort-value=&quot;PIA&quot; |{{flaga|AUS}} [[Oskars Piastri]]
| data-sort-value=&quot;PIA&quot; |{{flaga|AUS}} [[Oskars Piastri]]
| data-sort-value=&quot;PIA&quot; |{{flaga|AUS}} [[Oskars Piastri]]
| data-sort-value=&quot;MCL&quot; |{{flaga|GBR}} ''[[McLaren]]''-''[[Mercedes F1|Mercedes]]''
|-
! 10
| {{flaga|Canada}} {{f1gp|Kanādas}}
| data-sort-value=&quot;RUS&quot; |{{flaga|GBR}} [[Džordžs Rasels]]
| data-sort-value=&quot;RUS&quot; |{{flaga|GBR}} [[Džordžs Rasels]]
| data-sort-value=&quot;RUS&quot; |{{flaga|GBR}} [[Džordžs Rasels]]
| data-sort-value=&quot;MER&quot; |{{flaga|GER}} ''[[Mercedes F1|Mercedes]]''
|-
! 11
| {{flaga|Austria}} {{f1gp|Austrijas}}
| data-sort-value=&quot;NOR&quot; |{{flaga|GBR}} [[Lando Noriss]]
| data-sort-value=&quot;PIA&quot; |{{flaga|AUS}} [[Oskars Piastri]]
| data-sort-value=&quot;NOR&quot; |{{flaga|GBR}} [[Lando Noriss]]
| data-sort-value=&quot;MCL&quot; |{{flaga|GBR}} ''[[McLaren]]''-''[[Mercedes F1|Mercedes]]''
|-
! 12
| {{flaga|United Kingdom}} {{f1gp|Lielbritānijas}}
| data-sort-value=&quot;VER&quot; |{{flaga|NED}} [[Makss Verstapens]]
| data-sort-value=&quot;PIA&quot; |{{flaga|AUS}} [[Oskars Piastri]]
| data-sort-value=&quot;NOR&quot; |{{flaga|GBR}} [[Lando Noriss]]
| data-sort-value=&quot;MCL&quot; |{{flaga|GBR}} ''[[McLaren]]''-''[[Mercedes F1|Mercedes]]''
|-
! 13
| {{flaga|Belgium}} {{f1gp|Beļģijas}} 
| data-sort-value=&quot;NOR&quot; |{{flaga|GBR}} [[Lando Noriss]]
| data-sort-value=&quot;ANT&quot; |{{flaga|ITA}} [[Kimi Antonelli]]
| data-sort-value=&quot;PIA&quot; |{{flaga|AUS}} [[Oskars Piastri]]
| data-sort-value=&quot;MCL&quot; |{{flaga|GBR}} ''[[McLaren]]''-''[[Mercedes F1|Mercedes]]''
|-
! 14
| {{flaga|Hungary}} {{f1gp|Ungārijas}}
| data-sort-value=&quot;LEC&quot; |{{flaga|MON}} [[Šarls Leklērs]]
| data-sort-value=&quot;RUS&quot; |{{flaga|GBR}} [[Džordžs Rasels]]
| data-sort-value=&quot;NOR&quot; |{{flaga|GBR}} [[Lando Noriss]]
| data-sort-value=&quot;MCL&quot; |{{flaga|GBR}} ''[[McLaren]]''-''[[Mercedes F1|Mercedes]]''
|-
! 15
| {{flaga|Netherlands}} {{f1gp|Nīderlandes}}
| data-sort-value=&quot;PIA&quot; |{{flaga|AUS}} [[Oskars Piastri]]
| data-sort-value=&quot;PIA&quot; |{{flaga|AUS}} [[Oskars Piastri]]
| data-sort-value=&quot;PIA&quot; |{{{flaga|AUS}} [[Oskars Piastri]]
| data-sort-value=&quot;MCL&quot; |{{flaga|GBR}} ''[[McLaren]]''-''[[Mercedes F1|Mercedes]]''
|-
! 16
| {{flaga|Italy}} {{f1gp|Itālijas}}
| data-sort-value=&quot;VER&quot; |{{flaga|NED}} [[Makss Verstapens]]
| data-sort-value=&quot;NOR&quot; |{{flaga|GBR}} [[Lando Noriss]]
| data-sort-value=&quot;VER&quot; |{{flaga|NED}} [[Makss Verstapens]]
| data-sort-value=&quot;RED&quot; |{{flaga|AUT}} ''[[Red Bull Racing]]''-''[[Honda]] RBPT''
|-
! 17
| {{flaga|Azerbaijan}} {{f1gp|Azerbaidžānas}}
| data-sort-value=&quot;VER&quot; |{{flaga|NED}} [[Makss Verstapens]]
| data-sort-value=&quot;VER&quot; |{{flaga|NED}} [[Makss Verstapens]]
| data-sort-value=&quot;VER&quot; |{{flaga|NED}} [[Makss Verstapens]]
| data-sort-value=&quot;RED&quot; |{{flaga|AUT}} ''[[Red Bull Racing]]''-''[[Honda]] RBPT''
|-
! 18
| {{flaga|Singapore}} {{f1gp|Singapūras}}
| data-sort-value=&quot;RUS&quot; |{{flaga|GBR}} [[Džordžs Rasels]]
| data-sort-value=&quot;HAM&quot; |{{flaga|GBR}} [[Luiss Hamiltons]]
| data-sort-value=&quot;RUS&quot; |{{flaga|GBR}} [[Džordžs Rasels]]
| data-sort-value=&quot;MER&quot; |{{flaga|GER}} ''[[Mercedes F1|Mercedes]]''
|-
! 19
| {{flaga|United States}} {{f1gp|ASV}}
| data-sort-value=&quot;VER&quot; |{{flaga|NED}} [[Makss Verstapens]]
| data-sort-value=&quot;ANT&quot; |{{flaga|ITA}} [[Kimi Antonelli]]
| data-sort-value=&quot;VER&quot; |{{flaga|NED}} [[Makss Verstapens]]
| data-sort-value=&quot;RED&quot; |{{flaga|AUT}} ''[[Red Bull Racing]]''-''[[Honda]] RBPT''
|-
! 20
| {{flaga|Mexico}} [[Meksikas Grand Prix|Mehiko ''Grand Prix'']]
| data-sort-value=&quot;NOR&quot; |{{flaga|GBR}} [[Lando Noriss]]
| data-sort-value=&quot;RUS&quot; |{{flaga|GBR}} [[Džordžs Rasels]]
| data-sort-value=&quot;NOR&quot; |{{flaga|GBR}} [[Lando Noriss]]
| data-sort-value=&quot;MCL&quot; |{{flaga|GBR}} ''[[McLaren]]''-''[[Mercedes F1|Mercedes]]''
|-
! 21
| {{flaga|Brazil}} [[Brazīlijas Grand Prix|Sanpaulu ''Grand Prix'']]
| data-sort-value=&quot;NOR&quot; |{{flaga|GBR}} [[Lando Noriss]]
| data-sort-value=&quot;ALB&quot; |{{nowrap|{{flaga|THA}} [[Aleksandrs Albons]]}}
| data-sort-value=&quot;NOR&quot; |{{flaga|GBR}} [[Lando Noriss]]
| data-sort-value=&quot;MCL&quot; |{{flaga|GBR}} ''[[McLaren]]''-''[[Mercedes F1|Mercedes]]''
|-
! 22
| {{flaga|United States}} {{f1gp|Lasvegasas}}
| data-sort-value=&quot;NOR&quot; |{{flaga|GBR}} [[Lando Noriss]]
| data-sort-value=&quot;VER&quot; |{{flaga|NED}} [[Makss Verstapens]]
| data-sort-value=&quot;VER&quot; |{{flaga|NED}} [[Makss Verstapens]]
| data-sort-value=&quot;RED&quot; |{{flaga|AUT}} ''[[Red Bull Racing]]''-''[[Honda]] RBPT''
|-
! 23
| {{flaga|Qatar}} {{f1gp|Kataras}}
| data-sort-value=&quot;PIA&quot; |{{flaga|AUS}} [[Oskars Piastri]]
| data-sort-value=&quot;PIA&quot; |{{flaga|AUS}} [[Oskars Piastri]]
| data-sort-value=&quot;VER&quot; |{{flaga|NED}} [[Makss Verstapens]]
| data-sort-value=&quot;RED&quot; |{{flaga|AUT}} ''[[Red Bull Racing]]''-''[[Honda]] RBPT''
|-
! 24
| {{flaga|United Arab Emirates}} {{f1gp|Abū Dabī}}
| data-sort-value=&quot;VER&quot; |{{flaga|NED}} [[Makss Verstapens]]
| data-sort-value=&quot;LEC&quot; |{{flaga|MON}} [[Šarls Leklērs]]
| data-sort-value=&quot;VER&quot; |{{flaga|NED}} [[Makss Verstapens]]
| data-sort-value=&quot;RED&quot; |{{flaga|AUT}} ''[[Red Bull Racing]]''-''[[Honda]] RBPT''
|- class=&quot;sortbottom&quot;
!colspan=&quot;7&quot;|Avoti:&lt;ref name=&quot;2025 calendar&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;pole+fl&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=FIA Formula One World Championship Results 2025|url=https://motorsportstats.com/series/fia-formula-one-world-championship/results/2025 |website=Motorsportstats.com |access-date=7 December 2025}}&lt;/ref&gt;
|}

=== Pilotu kopvērtējums ===
Punkti tiek piešķirti tikai tiem braucējiem, kuri sacīkstē finišē pirmajās desmit pozīcijās. Sprinta sacīkstē punktus saņem pirmo astoņu vietu ieguvēji.&lt;ref name=&quot;BeginnersWeekendGuide&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=The beginner's guide to the F1 weekend |url=https://www.formula1.com/en/latest/article/the-beginners-guide-to-the-formula-1-weekend.5RFZzGXNhEi9AEuMXwo987 |access-date=3 February 2025 |website=Formula 1}}&lt;/ref&gt; Ja sacīkste beidzas priekšlaikus, atkarībā no veiktās distances, var tikt samazināts piešķirto punktu skaits, kā arī braucēju, kuriem piešķir punktus, skaits.

Vienādu punktu skaita gadījumā kopvērtējumā augstāk ierindojas pilots, kuram ir vairāk uzvaru. Ja uzvaru skaits starp viņiem ir vienāds, augstāk ir tas pilots, kam ir vairāk otro vietu, utt. Ja šī procedūra neļauj noteikt rezultātu, pilotu secība tiks izvēlēta pēc FIA noteiktiem kritērijiem.
{|class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;font-size: 85%; text-align:center&quot;
!Vieta
!style=&quot;background-color:#ffffbf&quot;|&amp;nbsp;1.&amp;nbsp;
!style=&quot;background-color:#dfdfdf&quot;|&amp;nbsp;2.&amp;nbsp;
!style=&quot;background-color:#ffdf9f&quot;|&amp;nbsp;3.&amp;nbsp;
!style=&quot;background-color:#dfffdf&quot;|&amp;nbsp;4.&amp;nbsp;
!style=&quot;background-color:#dfffdf&quot;|&amp;nbsp;5.&amp;nbsp;
!style=&quot;background-color:#dfffdf&quot;|&amp;nbsp;6.&amp;nbsp;
!style=&quot;background-color:#dfffdf&quot;|&amp;nbsp;7.&amp;nbsp;
!style=&quot;background-color:#dfffdf&quot;|&amp;nbsp;8.&amp;nbsp;
!style=&quot;background-color:#dfffdf&quot;|&amp;nbsp;9.&amp;nbsp;
!style=&quot;background-color:#dfffdf&quot;|&amp;nbsp;10.&amp;nbsp;
|-
!Sacīkste
|style=&quot;background-color:#ffffbf&quot;|25
|style=&quot;background-color:#dfdfdf&quot;|18
|style=&quot;background-color:#ffdf9f&quot;|15
|style=&quot;background-color:#dfffdf&quot;|12
|style=&quot;background-color:#dfffdf&quot;|10
|style=&quot;background-color:#dfffdf&quot;|8
|style=&quot;background-color:#dfffdf&quot;|6
|style=&quot;background-color:#dfffdf&quot;|4
|style=&quot;background-color:#dfffdf&quot;|2
|style=&quot;background-color:#dfffdf&quot;|1
|-
!Sprinta sacīkste{{Efn|Sprinta sacīkste notika Ķīnas, Maiami, Beļģijas, ASV, Sanpaulu un Kataras ''Grand Prix''.}}
|8
|7
|6
|5
|4
|3
|2
|1
|colspan=&quot;2&quot; {{N/A|}}
|}

{|
|style=&quot;vertical-align:top; text-align:center; white-space: nowrap;&quot;|
{|class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;font-size: 85%; border-collapse:collapse; border-spacing: 0;&quot;
!Vieta
!Pilots
!AUS&lt;br /&gt;{{flaga|AUS}}
!CHN&lt;br /&gt;{{flaga|CHN}}
!JPN&lt;br /&gt;{{flaga|JPN}}
!BHR&lt;br /&gt;{{flaga|BHR}}
!SAU&lt;br /&gt;{{flaga|KSA}}
!MIA&lt;br /&gt;{{flaga|USA}}
!EMI&lt;br /&gt;{{flaga|ITA}}
!MON&lt;br /&gt;{{flaga|MON}}
!ESP&lt;br /&gt;{{flaga|ESP}}
!CAN&lt;br /&gt;{{flaga|CAN}}
!AUT&lt;br /&gt;{{flaga|AUT}}
!GBR&lt;br /&gt;{{flaga|GBR}}
!BEL&lt;br /&gt;{{flaga|BEL}}
!HUN&lt;br /&gt;{{flaga|HUN}}
!NED&lt;br /&gt;{{flaga|NED}}
!ITA&lt;br /&gt;{{flaga|ITA}}
!AZE&lt;br /&gt;{{flaga|AZE}}
!SIN&lt;br /&gt;{{flaga|SIN}}
!USA&lt;br /&gt;{{flaga|USA}}
!MXC&lt;br /&gt;{{flaga|MEX}}
!SAP&lt;br /&gt;{{flaga|BRA}}
!LVG&lt;br /&gt;{{flaga|USA}}
!QAT&lt;br /&gt;{{flaga|QAT}}
!ABU&lt;br /&gt;{{flaga|UAE}}
!style=&quot; border:1px solid #a2a9b1; position:sticky; right: 0; background-clip: padding-box; color: inherit;&quot; |[[F1 punktu skaitīšanas sistēmu saraksts|Punkti]]
|-
! 1
| style=&quot;text-align:left&quot;|{{flaga|GBR}} [[Lando Noriss]]
| style=&quot;background:#FFFFBF&quot; |1&lt;span style=&quot;margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;&quot;&gt;&lt;sup&gt;P F&lt;/sup&gt;&lt;/span&gt;
| style=&quot;background:#DFDFDF&quot; |2&lt;span style=&quot;margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;&quot;&gt;&lt;sup&gt;8 F&lt;/sup&gt;&lt;/span&gt;
| style=&quot;background:#DFDFDF&quot; |2
| style=&quot;background:#FFDF9F&quot; |3
| style=&quot;background:#DFFFDF&quot; |4&lt;span style=&quot;margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;&quot;&gt;&lt;sup&gt;F&lt;/sup&gt;&lt;/span&gt;
| style=&quot;background:#DFDFDF&quot; |2&lt;span style=&quot;margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;&quot;&gt;&lt;sup&gt;1 F&lt;/sup&gt;&lt;/span&gt;
| style=&quot;background:#DFDFDF&quot; |2
| style=&quot;background:#FFFFBF&quot; |1&lt;span style=&quot;margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;&quot;&gt;&lt;sup&gt;P F&lt;/sup&gt;&lt;/span&gt;
| style=&quot;background:#DFDFDF&quot; |2
| style=&quot;background:#CFCFFF&quot; |18{{dagger}}
| style=&quot;background:#FFFFBF&quot; |1&lt;span style=&quot;margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;&quot;&gt;&lt;sup&gt;P&lt;/sup&gt;&lt;/span&gt;
| style=&quot;background:#FFFFBF&quot; |1
| style=&quot;background:#DFDFDF&quot; |2&lt;span style=&quot;margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;&quot;&gt;&lt;sup&gt;3 P&lt;/sup&gt;&lt;/span&gt;
| style=&quot;background:#FFFFBF&quot; |1
| style=&quot;background:#CFCFFF&quot; |18{{dagger}}
| style=&quot;background:#DFDFDF&quot; |2&lt;span style=&quot;margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;&quot;&gt;&lt;sup&gt;F&lt;/sup&gt;&lt;/span&gt;
| style=&quot;background:#DFFFDF&quot; |7
| style=&quot;background:#FFDF9F&quot; |3
| style=&quot;background:#DFDFDF&quot; |2
| style=&quot;background:#FFFFBF&quot; |1&lt;span style=&quot;margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;&quot;&gt;&lt;sup&gt;P&lt;/sup&gt;&lt;/span&gt;
| style=&quot;background:#FFFFBF&quot; |1&lt;span style=&quot;margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;&quot;&gt;&lt;sup&gt;1 P&lt;/sup&gt;&lt;/span&gt;
| style=&quot;background-color:#000000; color:white&quot;|DK&lt;span style=&quot;margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;&quot;&gt;&lt;sup&gt;P&lt;/sup&gt;&lt;/span&gt;
| style=&quot;background:#DFFFDF&quot; |4&lt;span style=&quot;margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;&quot;&gt;&lt;sup&gt;3&lt;/sup&gt;&lt;/span&gt;
| style=&quot;background:#FFDF9F&quot; |3
!style=&quot;position:sticky; right: 0; background-clip: padding-box; color: inherit;&quot;|423
|-
! 2
| style=&quot;text-align:left&quot; |{{flaga|NED}} [[Makss Verstapens]]
| style=&quot;background:#DFDFDF&quot; |2
| style=&quot;background:#DFFFDF&quot; |4&lt;span style=&quot;margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;&quot;&gt;&lt;sup&gt;3&lt;/sup&gt;&lt;/span&gt;
| style=&quot;background:#FFFFBF&quot; |1&lt;span style=&quot;margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;&quot;&gt;&lt;sup&gt;P&lt;/sup&gt;&lt;/span&gt;
| style=&quot;background:#DFFFDF&quot; |6
| style=&quot;background:#DFDFDF&quot; |2&lt;span style=&quot;margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;&quot;&gt;&lt;sup&gt;P&lt;/sup&gt;&lt;/span&gt;
| style=&quot;background:#DFFFDF&quot; |4&lt;span style=&quot;margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;&quot;&gt;&lt;sup&gt;P&lt;/sup&gt;&lt;/span&gt;
| style=&quot;background:#FFFFBF&quot; |1&lt;span style=&quot;margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;&quot;&gt;&lt;sup&gt;F&lt;/sup&gt;&lt;/span&gt;
| style=&quot;background:#DFFFDF&quot; |4
| style=&quot;background:#DFFFDF&quot; |10
| style=&quot;background:#DFDFDF&quot; |2
| style=&quot;background:#EFCFFF&quot; |Izst
| style=&quot;background:#DFFFDF&quot; |5&lt;span style=&quot;margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;&quot;&gt;&lt;sup&gt;P&lt;/sup&gt;&lt;/span&gt;
| style=&quot;background:#DFFFDF&quot; |4&lt;span style=&quot;margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;&quot;&gt;&lt;sup&gt;1&lt;/sup&gt;&lt;/span&gt;
| style=&quot;background:#DFFFDF&quot; |9
| style=&quot;background:#DFDFDF&quot; |2
| style=&quot;background:#FFFFBF&quot; |1&lt;span style=&quot;margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;&quot;&gt;&lt;sup&gt;P&lt;/sup&gt;&lt;/span&gt;
| style=&quot;background:#FFFFBF&quot; |1&lt;span style=&quot;margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;&quot;&gt;&lt;sup&gt;P F&lt;/sup&gt;&lt;/span&gt;
| style=&quot;background:#DFDFDF&quot; |2
| style=&quot;background:#FFFFBF&quot; |1&lt;span style=&quot;margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;&quot;&gt;&lt;sup&gt;1 P&lt;/sup&gt;&lt;/span&gt;
| style=&quot;background:#FFDF9F&quot; |3
| style=&quot;background:#FFDF9F&quot; |3&lt;span style=&quot;margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;&quot;&gt;&lt;sup&gt;4&lt;/sup&gt;&lt;/span&gt;
| style=&quot;background:#FFFFBF&quot; |1&lt;span style=&quot;margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;&quot;&gt;&lt;sup&gt;F&lt;/sup&gt;&lt;/span&gt;
| style=&quot;background:#FFFFBF&quot; |1&lt;span style=&quot;margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;&quot;&gt;&lt;sup&gt;4&lt;/sup&gt;&lt;/span&gt;
| style=&quot;background:#FFFFBF&quot; |1&lt;span style=&quot;margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;&quot;&gt;&lt;sup&gt;P&lt;/sup&gt;&lt;/span&gt;
!style=&quot;position:sticky; right: 0; background-clip: padding-box; color: inherit;&quot;|421
|-
! 3
| style=&quot;text-align:left&quot;|{{flaga|AUS}} [[Oskars Piastri]]
| style=&quot;background:#DFFFDF&quot; |9
| style=&quot;background:#FFFFBF&quot; |1&lt;span style=&quot;margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;&quot;&gt;&lt;sup&gt;2 P&lt;/sup&gt;&lt;/span&gt;
| style=&quot;background:#FFDF9F&quot; |3
| style=&quot;background:#FFFFBF&quot; |1&lt;span style=&quot;margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;&quot;&gt;&lt;sup&gt;P F&lt;/sup&gt;&lt;/span&gt;
| style=&quot;background:#FFFFBF&quot; |1
| style=&quot;background:#FFFFBF&quot; |1&lt;span style=&quot;margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;&quot;&gt;&lt;sup&gt;2&lt;/sup&gt;&lt;/span&gt;
| style=&quot;background:#FFDF9F&quot; |3&lt;span style=&quot;margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;&quot;&gt;&lt;sup&gt;P&lt;/sup&gt;&lt;/span&gt;
| style=&quot;background:#FFDF9F&quot; |3
| style=&quot;background:#FFFFBF&quot; |1&lt;span style=&quot;margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;&quot;&gt;&lt;sup&gt;P F&lt;/sup&gt;&lt;/span&gt;
| style=&quot;background:#DFFFDF&quot; |4
| style=&quot;background:#DFDFDF&quot; |2&lt;span style=&quot;margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;&quot;&gt;&lt;sup&gt;F&lt;/sup&gt;&lt;/span&gt;
| style=&quot;background:#DFDFDF&quot; |2&lt;span style=&quot;margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;&quot;&gt;&lt;sup&gt;F&lt;/sup&gt;&lt;/span&gt;
| style=&quot;background:#FFFFBF&quot; |1&lt;span style=&quot;margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;&quot;&gt;&lt;sup&gt;2&lt;/sup&gt;&lt;/span&gt;
| style=&quot;background:#DFDFDF&quot; |2
| style=&quot;background:#FFFFBF&quot; |1&lt;span style=&quot;margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;&quot;&gt;&lt;sup&gt;P F&lt;/sup&gt;&lt;/span&gt;
| style=&quot;background:#FFDF9F&quot; |3
| style=&quot;background:#EFCFFF&quot; |Izst
| style=&quot;background:#DFFFDF&quot; |4
| style=&quot;background:#DFFFDF&quot; |5
| style=&quot;background:#DFFFDF&quot; |5
| style=&quot;background:#DFFFDF&quot; |5
| style=&quot;background-color:#000000; color:white&quot;|DK
| style=&quot;background:#DFDFDF&quot; |2&lt;span style=&quot;margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;&quot;&gt;&lt;sup&gt;1 P F&lt;/sup&gt;&lt;/span&gt;
| style=&quot;background:#DFDFDF&quot; |2
!style=&quot;position:sticky; right: 0; background-clip: padding-box; color: inherit;&quot;|410
|-
! 4
| style=&quot;text-align:left&quot;|{{flaga|GBR}} [[Džordžs Rasels]]
| style=&quot;background:#FFDF9F&quot; |3
| style=&quot;background:#FFDF9F&quot; |3&lt;span style=&quot;margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;&quot;&gt;&lt;sup&gt;4&lt;/sup&gt;&lt;/span&gt;
| style=&quot;background:#DFFFDF&quot; |5
| style=&quot;background:#DFDFDF&quot; |2
| style=&quot;background:#DFFFDF&quot; |5
| style=&quot;background:#FFDF9F&quot; |3&lt;span style=&quot;margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;&quot;&gt;&lt;sup&gt;4&lt;/sup&gt;&lt;/span&gt;
| style=&quot;background:#DFFFDF&quot; |7
| style=&quot;background:#CFCFFF&quot; |11
| style=&quot;background:#DFFFDF&quot; |4
| style=&quot;background:#FFFFBF&quot; |1&lt;span style=&quot;margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;&quot;&gt;&lt;sup&gt;P F&lt;/sup&gt;&lt;/span&gt;
| style=&quot;background:#DFFFDF&quot; |5
| style=&quot;background:#DFFFDF&quot; |10
| style=&quot;background:#DFFFDF&quot; |5
| style=&quot;background:#FFDF9F&quot; |3&lt;span style=&quot;margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;&quot;&gt;&lt;sup&gt;F&lt;/sup&gt;&lt;/span&gt;
| style=&quot;background:#DFFFDF&quot; |4
| style=&quot;background:#DFFFDF&quot; |5
| style=&quot;background:#DFDFDF&quot; |2
| style=&quot;background:#FFFFBF&quot; |1&lt;span style=&quot;margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;&quot;&gt;&lt;sup&gt;P&lt;/sup&gt;&lt;/span&gt;
| style=&quot;background:#DFFFDF&quot; |6&lt;span style=&quot;margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;&quot;&gt;&lt;sup&gt;2&lt;/sup&gt;&lt;/span&gt;
| style=&quot;background:#DFFFDF&quot; |7&lt;span style=&quot;margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;&quot;&gt;&lt;sup&gt;F&lt;/sup&gt;&lt;/span&gt;
| style=&quot;background:#DFFFDF&quot; |4&lt;span style=&quot;margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;&quot;&gt;&lt;sup&gt;3&lt;/sup&gt;&lt;/span&gt;
| style=&quot;background:#DFDFDF&quot; |2
| style=&quot;background:#DFFFDF&quot; |6&lt;span style=&quot;margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;&quot;&gt;&lt;sup&gt;2&lt;/sup&gt;&lt;/span&gt;
| style=&quot;background:#DFFFDF&quot; |5
!style=&quot;position:sticky; right: 0; background-clip: padding-box; color: inherit;&quot;|319
|-
! 5
| style=&quot;text-align:left&quot;|{{flaga|MON}} [[Šarls Leklērs]]
| style=&quot;background:#DFFFDF&quot; |8
| style=&quot;background-color:#000000; color:white&quot;|DK&lt;span style=&quot;margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;&quot;&gt;&lt;sup&gt;5&lt;/sup&gt;&lt;/span&gt;
| style=&quot;background:#DFFFDF&quot; |4
| style=&quot;background:#DFFFDF&quot; |4
| style=&quot;background:#FFDF9F&quot; |3
| style=&quot;background:#DFFFDF&quot; |7
| style=&quot;background:#DFFFDF&quot; |6
| style=&quot;background:#DFDFDF&quot; |2
| style=&quot;background:#FFDF9F&quot; |3
| style=&quot;background:#DFFFDF&quot; |5
| style=&quot;background:#FFDF9F&quot; |3
| style=&quot;background:#CFCFFF&quot; |14
| style=&quot;background:#FFDF9F&quot; |3&lt;span style=&quot;margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;&quot;&gt;&lt;sup&gt;4&lt;/sup&gt;&lt;/span&gt;
| style=&quot;background:#DFFFDF&quot; |4&lt;span style=&quot;margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;&quot;&gt;&lt;sup&gt;P&lt;/sup&gt;&lt;/span&gt;
| style=&quot;background:#EFCFFF&quot; |Izst
| style=&quot;background:#DFFFDF&quot; |4
| style=&quot;background:#DFFFDF&quot; |9
| style=&quot;background:#DFFFDF&quot; |6
| style=&quot;background:#FFDF9F&quot; |3&lt;span style=&quot;margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;&quot;&gt;&lt;sup&gt;5&lt;/sup&gt;&lt;/span&gt;
| style=&quot;background:#DFDFDF&quot; |2
| style=&quot;background:#EFCFFF&quot; |Izst&lt;span style=&quot;margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;&quot;&gt;&lt;sup&gt;5&lt;/sup&gt;&lt;/span&gt;
| style=&quot;background:#DFFFDF&quot; |4
| style=&quot;background:#DFFFDF&quot; |8
| style=&quot;background:#DFFFDF&quot; |4&lt;span style=&quot;margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;&quot;&gt;&lt;sup&gt;F&lt;/sup&gt;&lt;/span&gt;
!style=&quot;position:sticky; right: 0; background-clip: padding-box; color: inherit;&quot;|242
|-
! 6
| style=&quot;text-align:left&quot;|{{flaga|GBR}} [[Luiss Hamiltons]]
| style=&quot;background:#DFFFDF&quot; |10
| style=&quot;background-color:#000000; color:white&quot;|DK&lt;span style=&quot;margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;&quot;&gt;&lt;sup&gt;1&lt;/sup&gt;&lt;/span&gt;
| style=&quot;background:#DFFFDF&quot; |7
| style=&quot;background:#DFFFDF&quot; |5
| style=&quot;background:#DFFFDF&quot; |7
| style=&quot;background:#DFFFDF&quot; |8&lt;span style=&quot;margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;&quot;&gt;&lt;sup&gt;3&lt;/sup&gt;&lt;/span&gt;
| style=&quot;background:#DFFFDF&quot; |4
| style=&quot;background:#DFFFDF&quot; |5
| style=&quot;background:#DFFFDF&quot; |6
| style=&quot;background:#DFFFDF&quot; |6
| style=&quot;background:#DFFFDF&quot; |4
| style=&quot;background:#DFFFDF&quot; |4
| style=&quot;background:#DFFFDF&quot; |7
| style=&quot;background:#CFCFFF&quot; |12
| style=&quot;background:#EFCFFF&quot; |Izst
| style=&quot;background:#DFFFDF&quot; |6
| style=&quot;background:#DFFFDF&quot; |8
| style=&quot;background:#DFFFDF&quot; |8&lt;span style=&quot;margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;&quot;&gt;&lt;sup&gt;F&lt;/sup&gt;&lt;/span&gt;
| style=&quot;background:#DFFFDF&quot; |4&lt;span style=&quot;margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;&quot;&gt;&lt;sup&gt;4&lt;/sup&gt;&lt;/span&gt;
| style=&quot;background:#DFFFDF&quot; |8
| style=&quot;background:#EFCFFF&quot; |Izst&lt;span style=&quot;margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;&quot;&gt;&lt;sup&gt;7&lt;/sup&gt;&lt;/span&gt;
| style=&quot;background:#DFFFDF&quot; |8
| style=&quot;background:#CFCFFF&quot; |12
| style=&quot;background:#DFFFDF&quot; |8
!style=&quot;position:sticky; right: 0; background-clip: padding-box; color: inherit;&quot;|156
|-
! 7
| style=&quot;text-align:left&quot; |{{flaga|ITA}} [[Kimi Antonelli]]
| style=&quot;background:#DFFFDF&quot; |4
| style=&quot;background:#DFFFDF&quot; |6&lt;span style=&quot;margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;&quot;&gt;&lt;sup&gt;7&lt;/sup&gt;&lt;/span&gt;
| style=&quot;background:#DFFFDF&quot; |6&lt;span style=&quot;margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;&quot;&gt;&lt;sup&gt;F&lt;/sup&gt;&lt;/span&gt;
| style=&quot;background:#CFCFFF&quot; |11
| style=&quot;background:#DFFFDF&quot; |6
| style=&quot;background:#DFFFDF&quot; |6&lt;span style=&quot;margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;&quot;&gt;&lt;sup&gt;7&lt;/sup&gt;&lt;/span&gt;
| style=&quot;background:#EFCFFF&quot; |Izst
| style=&quot;background:#CFCFFF&quot; |18
| style=&quot;background:#EFCFFF&quot; |Izst
| style=&quot;background:#FFDF9F&quot; |3
| style=&quot;background:#EFCFFF&quot; |Izst
| style=&quot;background:#EFCFFF&quot; |Izst
| style=&quot;background:#CFCFFF&quot; |16&lt;span style=&quot;margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;&quot;&gt;&lt;sup&gt;F&lt;/sup&gt;&lt;/span&gt;
| style=&quot;background:#DFFFDF&quot; |10
| style=&quot;background:#CFCFFF&quot; |16
| style=&quot;background:#DFFFDF&quot; |9
| style=&quot;background:#DFFFDF&quot; |4
| style=&quot;background:#DFFFDF&quot; |5
| style=&quot;background:#CFCFFF&quot; |13&lt;span style=&quot;margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;&quot;&gt;&lt;sup&gt;8 F&lt;/sup&gt;&lt;/span&gt;
| style=&quot;background:#DFFFDF&quot; |6
| style=&quot;background:#DFDFDF&quot; |2&lt;span style=&quot;margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;&quot;&gt;&lt;sup&gt;2&lt;/sup&gt;&lt;/span&gt;
| style=&quot;background:#FFDF9F&quot; |3
| style=&quot;background:#DFFFDF&quot; |5&lt;span style=&quot;margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;&quot;&gt;&lt;sup&gt;6&lt;/sup&gt;&lt;/span&gt;
| style=&quot;background:#CFCFFF&quot; |15
!style=&quot;position:sticky; right: 0; background-clip: padding-box; color: inherit;&quot;|150
|-
! 8
| style=&quot;text-align:left&quot;|{{flaga|THA}} [[Aleksandrs Albons]]
| style=&quot;background:#DFFFDF&quot; |5
| style=&quot;background:#DFFFDF&quot; |7
| style=&quot;background:#DFFFDF&quot; |9
| style=&quot;background:#CFCFFF&quot; |12
| style=&quot;background:#DFFFDF&quot; |9
| style=&quot;background:#DFFFDF&quot; |5
| style=&quot;background:#DFFFDF&quot; |5
| style=&quot;background:#DFFFDF&quot; |9
| style=&quot;background:#EFCFFF&quot; |Izst
| style=&quot;background:#EFCFFF&quot; |Izst
| style=&quot;background:#EFCFFF&quot; |Izst
| style=&quot;background:#DFFFDF&quot; |8
| style=&quot;background:#DFFFDF&quot; |6
| style=&quot;background:#CFCFFF&quot; |15
| style=&quot;background:#DFFFDF&quot; |5
| style=&quot;background:#DFFFDF&quot; |7
| style=&quot;background:#CFCFFF&quot; |13
| style=&quot;background:#CFCFFF&quot; |14
| style=&quot;background:#CFCFFF&quot; |14&lt;span style=&quot;margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;&quot;&gt;&lt;sup&gt;6&lt;/sup&gt;&lt;/span&gt;
| style=&quot;background:#CFCFFF&quot; |12
| style=&quot;background:#CFCFFF&quot; |11&lt;span style=&quot;margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;&quot;&gt;&lt;sup&gt;F&lt;/sup&gt;&lt;/span&gt;
| style=&quot;background:#EFCFFF&quot; |Izst
| style=&quot;background:#CFCFFF&quot; |11
| style=&quot;background:#CFCFFF&quot; |16
!style=&quot;position:sticky; right: 0; background-clip: padding-box; color: inherit;&quot;|73
|-
! 9
| style=&quot;text-align:left&quot;|{{flaga|ESP}} [[Karloss Sainss jaunākais|Karloss Sainss]]
| style=&quot;background:#EFCFFF&quot; |Izst
| style=&quot;background:#DFFFDF&quot; |10
| style=&quot;background:#CFCFFF&quot; |14
| style=&quot;background:#EFCFFF&quot; |Izst
| style=&quot;background:#DFFFDF&quot; |8
| style=&quot;background:#DFFFDF&quot; |9
| style=&quot;background:#DFFFDF&quot; |8
| style=&quot;background:#DFFFDF&quot; |10
| style=&quot;background:#CFCFFF&quot; |14
| style=&quot;background:#DFFFDF&quot; |10
| style=&quot;background:#FFFFFF&quot; |DK
| style=&quot;background:#CFCFFF&quot; |12
| style=&quot;background:#CFCFFF&quot; |18&lt;span style=&quot;margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;&quot;&gt;&lt;sup&gt;6&lt;/sup&gt;&lt;/span&gt;
| style=&quot;background:#CFCFFF&quot; |14
| style=&quot;background:#CFCFFF&quot; |13
| style=&quot;background:#CFCFFF&quot; |11
| style=&quot;background:#FFDF9F&quot; |3
| style=&quot;background:#DFFFDF&quot; |10
| style=&quot;background:#EFCFFF&quot; |Izst&lt;span style=&quot;margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;&quot;&gt;&lt;sup&gt;3&lt;/sup&gt;&lt;/span&gt;
| style=&quot;background:#CFCFFF&quot; |17{{dagger}}
| style=&quot;background:#CFCFFF&quot; |13
| style=&quot;background:#DFFFDF&quot; |5
| style=&quot;background:#FFDF9F&quot; |3&lt;span style=&quot;margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;&quot;&gt;&lt;sup&gt;8&lt;/sup&gt;&lt;/span&gt;
| style=&quot;background:#CFCFFF&quot; |13
!style=&quot;position:sticky; right: 0; background-clip: padding-box; color: inherit;&quot;|64
|-
! 10
| style=&quot;text-align:left&quot; |{{flaga|ESP}} [[Fernando Alonso]]
| style=&quot;background:#EFCFFF&quot; |Izst
| style=&quot;background:#EFCFFF&quot; |Izst
| style=&quot;background:#CFCFFF&quot; |11
| style=&quot;background:#CFCFFF&quot; |15
| style=&quot;background:#CFCFFF&quot; |11
| style=&quot;background:#CFCFFF&quot; |15
| style=&quot;background:#CFCFFF&quot; |11
| style=&quot;background:#EFCFFF&quot; |Izst
| style=&quot;background:#DFFFDF&quot; |9
| style=&quot;background:#DFFFDF&quot; |7
| style=&quot;background:#DFFFDF&quot; |7
| style=&quot;background:#DFFFDF&quot; |9
| style=&quot;background:#CFCFFF&quot; |17
| style=&quot;background:#DFFFDF&quot; |5
| style=&quot;background:#DFFFDF&quot; |8
| style=&quot;background:#EFCFFF&quot; |Izst
| style=&quot;background:#CFCFFF&quot; |15
| style=&quot;background:#DFFFDF&quot; |7
| style=&quot;background:#DFFFDF&quot; |10
| style=&quot;background:#EFCFFF&quot; |Izst
| style=&quot;background:#CFCFFF&quot; |14&lt;span style=&quot;margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;&quot;&gt;&lt;sup&gt;6&lt;/sup&gt;&lt;/span&gt;
| style=&quot;background:#CFCFFF&quot; |11
| style=&quot;background:#DFFFDF&quot; |7&lt;span style=&quot;margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;&quot;&gt;&lt;sup&gt;7&lt;/sup&gt;&lt;/span&gt;
| style=&quot;background:#DFFFDF&quot; |6
! style=&quot;position:sticky; right: 0; background-clip: padding-box; color: inherit;&quot; |56
|-
! 11
| style=&quot;text-align:left&quot;|{{flaga|GER}} [[Niko Hilkenbergs]]
| style=&quot;background:#DFFFDF&quot; |7
| style=&quot;background:#CFCFFF&quot; |15
| style=&quot;background:#CFCFFF&quot; |16
| style=&quot;background-color:#000000; color:white&quot;|DK
| style=&quot;background:#CFCFFF&quot; |15
| style=&quot;background:#CFCFFF&quot; |14
| style=&quot;background:#CFCFFF&quot; |12
| style=&quot;background:#CFCFFF&quot; |16
| style=&quot;background:#DFFFDF&quot; |5
| style=&quot;background:#DFFFDF&quot; |8
| style=&quot;background:#DFFFDF&quot; |9
| style=&quot;background:#FFDF9F&quot; |3
| style=&quot;background:#CFCFFF&quot; |12
| style=&quot;background:#CFCFFF&quot; |13
| style=&quot;background:#CFCFFF&quot; |14
| style=&quot;background:#FFFFFF&quot; |NS
| style=&quot;background:#CFCFFF&quot; |16
| style=&quot;background:#CFCFFF&quot; |20
| style=&quot;background:#DFFFDF&quot; |8
| style=&quot;background:#EFCFFF&quot; |Izst
| style=&quot;background:#DFFFDF&quot; |9
| style=&quot;background:#DFFFDF&quot; |7
| style=&quot;background:#EFCFFF&quot; |Izst
| style=&quot;background:#DFFFDF&quot; |9
!style=&quot;position:sticky; right: 0; background-clip: padding-box; color: inherit;&quot;|51
|-
! 12
| style=&quot;text-align:left&quot;|{{flaga|FRA}} [[Izaks Hadžars]]
| style=&quot;background:#FFFFFF&quot; |NS
| style=&quot;background:#CFCFFF&quot; |11
| style=&quot;background:#DFFFDF&quot; |8
| style=&quot;background:#CFCFFF&quot; |13
| style=&quot;background:#DFFFDF&quot; |10
| style=&quot;background:#CFCFFF&quot; |11
| style=&quot;background:#DFFFDF&quot; |9
| style=&quot;background:#DFFFDF&quot; |6
| style=&quot;background:#DFFFDF&quot; |7
| style=&quot;background:#CFCFFF&quot; |16
| style=&quot;background:#CFCFFF&quot; |12
| style=&quot;background:#EFCFFF&quot; |Izst
| style=&quot;background:#CFCFFF&quot; |20&lt;span style=&quot;margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;&quot;&gt;&lt;sup&gt;8&lt;/sup&gt;&lt;/span&gt;
| style=&quot;background:#CFCFFF&quot; |11
| style=&quot;background:#FFDF9F&quot; |3
| style=&quot;background:#DFFFDF&quot; |10
| style=&quot;background:#DFFFDF&quot; |10
| style=&quot;background:#CFCFFF&quot; |11
| style=&quot;background:#CFCFFF&quot; |16
| style=&quot;background:#CFCFFF&quot; |13
| style=&quot;background:#DFFFDF&quot; |8
| style=&quot;background:#DFFFDF&quot; |6
| style=&quot;background:#CFCFFF&quot; |18{{dagger}}
| style=&quot;background:#CFCFFF&quot; |17
!style=&quot;position:sticky; right: 0; background-clip: padding-box; color: inherit;&quot;|51
|-
! 13
| style=&quot;text-align:left&quot; |{{flaga|GBR}} [[Olivers Bērmans]]
| style=&quot;background:#CFCFFF&quot; |14
| style=&quot;background:#DFFFDF&quot; |8
| style=&quot;background:#DFFFDF&quot; |10
| style=&quot;background:#DFFFDF&quot; |10
| style=&quot;background:#CFCFFF&quot; |13
| style=&quot;background:#EFCFFF&quot; |Izst
| style=&quot;background:#CFCFFF&quot; |17
| style=&quot;background:#CFCFFF&quot; |12
| style=&quot;background:#CFCFFF&quot; |17
| style=&quot;background:#CFCFFF&quot; |11
| style=&quot;background:#CFCFFF&quot; |11
| style=&quot;background:#CFCFFF&quot; |11
| style=&quot;background:#CFCFFF&quot; |11&lt;span style=&quot;margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;&quot;&gt;&lt;sup&gt;7&lt;/sup&gt;&lt;/span&gt;
| style=&quot;background:#EFCFFF&quot; |Izst
| style=&quot;background:#DFFFDF&quot; |6
| style=&quot;background:#CFCFFF&quot; |12
| style=&quot;background:#CFCFFF&quot; |12
| style=&quot;background:#DFFFDF&quot; |9
| style=&quot;background:#DFFFDF&quot; |9
| style=&quot;background:#DFFFDF&quot; |4
| style=&quot;background:#DFFFDF&quot; |6
| style=&quot;background:#DFFFDF&quot; |10
| style=&quot;background:#EFCFFF&quot; |Izst
| style=&quot;background:#CFCFFF&quot; |12
!style=&quot;position:sticky; right: 0; background-clip: padding-box; color: inherit;&quot;|41
|-
! 14
| style=&quot;text-align:left&quot; |{{flaga|NZL}} [[Liams Losons]]
| style=&quot;background:#EFCFFF&quot; |Izst
| style=&quot;background:#CFCFFF&quot; |12
| style=&quot;background:#CFCFFF&quot; |17
| style=&quot;background:#CFCFFF&quot; |16
| style=&quot;background:#CFCFFF&quot; |12
| style=&quot;background:#EFCFFF&quot; |Izst
| style=&quot;background:#CFCFFF&quot; |14
| style=&quot;background:#DFFFDF&quot; |8
| style=&quot;background:#CFCFFF&quot; |11
| style=&quot;background:#EFCFFF&quot; |Izst
| style=&quot;background:#DFFFDF&quot; |6
| style=&quot;background:#EFCFFF&quot; |Izst
| style=&quot;background:#DFFFDF&quot; |8
| style=&quot;background:#DFFFDF&quot; |8
| style=&quot;background:#CFCFFF&quot; |12
| style=&quot;background:#CFCFFF&quot; |14
| style=&quot;background:#DFFFDF&quot; |5
| style=&quot;background:#CFCFFF&quot; |15
| style=&quot;background:#CFCFFF&quot; |11
| style=&quot;background:#EFCFFF&quot; |Izst
| style=&quot;background:#DFFFDF&quot; |7
| style=&quot;background:#CFCFFF&quot; |14
| style=&quot;background:#DFFFDF&quot; |9
| style=&quot;background:#CFCFFF&quot; |18
!style=&quot;position:sticky; right: 0; background-clip: padding-box; color: inherit;&quot;|38
|-
! 15
| style=&quot;text-align:left&quot;|{{flaga|FRA}} [[Estebans Okons]]
| style=&quot;background:#CFCFFF&quot; |13
| style=&quot;background:#DFFFDF&quot; |5
| style=&quot;background:#CFCFFF&quot; |18
| style=&quot;background:#DFFFDF&quot; |8
| style=&quot;background:#CFCFFF&quot; |14
| style=&quot;background:#CFCFFF&quot; |12
| style=&quot;background:#EFCFFF&quot; |Izst
| style=&quot;background:#DFFFDF&quot; |7
| style=&quot;background:#CFCFFF&quot; |16
| style=&quot;background:#DFFFDF&quot; |9
| style=&quot;background:#DFFFDF&quot; |10
| style=&quot;background:#CFCFFF&quot; |13
| style=&quot;background:#CFCFFF&quot; |15&lt;span style=&quot;margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;&quot;&gt;&lt;sup&gt;5&lt;/sup&gt;&lt;/span&gt;
| style=&quot;background:#CFCFFF&quot; |16
| style=&quot;background:#DFFFDF&quot; |10
| style=&quot;background:#CFCFFF&quot; |15
| style=&quot;background:#CFCFFF&quot; |14
| style=&quot;background:#CFCFFF&quot; |18
| style=&quot;background:#CFCFFF&quot; |15
| style=&quot;background:#DFFFDF&quot; |9
| style=&quot;background:#CFCFFF&quot; |12
| style=&quot;background:#DFFFDF&quot; |9
| style=&quot;background:#CFCFFF&quot; |15
| style=&quot;background:#DFFFDF&quot; |7
!style=&quot;position:sticky; right: 0; background-clip: padding-box; color: inherit;&quot;|38
|-
! 16
| style=&quot;text-align:left&quot;|{{flaga|CAN}} [[Lānss Strols]]
| style=&quot;background:#DFFFDF&quot; |6
| style=&quot;background:#DFFFDF&quot; |9
| style=&quot;background:#CFCFFF&quot; |20
| style=&quot;background:#CFCFFF&quot; |17
| style=&quot;background:#CFCFFF&quot; |16
| style=&quot;background:#CFCFFF&quot; |16&lt;span style=&quot;margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;&quot;&gt;&lt;sup&gt;5&lt;/sup&gt;&lt;/span&gt;
| style=&quot;background:#CFCFFF&quot; |15
| style=&quot;background:#CFCFFF&quot; |15
| AT
| style=&quot;background:#CFCFFF&quot; |17
| style=&quot;background:#CFCFFF&quot; |14
| style=&quot;background:#DFFFDF&quot; |7
| style=&quot;background:#CFCFFF&quot; |14
| style=&quot;background:#DFFFDF&quot; |7
| style=&quot;background:#DFFFDF&quot; |7
| style=&quot;background:#CFCFFF&quot; |18
| style=&quot;background:#CFCFFF&quot; |17
| style=&quot;background:#CFCFFF&quot; |13
| style=&quot;background:#CFCFFF&quot; |12
| style=&quot;background:#CFCFFF&quot; |14
| style=&quot;background:#CFCFFF&quot; |16
| style=&quot;background:#EFCFFF&quot; |Izst
| style=&quot;background:#CFCFFF&quot; |17{{dagger}}
| style=&quot;background:#DFFFDF&quot; |10
!style=&quot;position:sticky; right: 0; background-clip: padding-box; color: inherit;&quot;|33
|-
! 17
| style=&quot;text-align:left&quot;|{{flaga|JPN}} [[Juki Cunoda]]
| style=&quot;background:#CFCFFF&quot; |12
| style=&quot;background:#CFCFFF&quot; |16&lt;span style=&quot;margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;&quot;&gt;&lt;sup&gt;6&lt;/sup&gt;&lt;/span&gt;
| style=&quot;background:#CFCFFF&quot; |12
| style=&quot;background:#DFFFDF&quot; |9
| style=&quot;background:#EFCFFF&quot; |Izst
| style=&quot;background:#DFFFDF&quot; |10&lt;span style=&quot;margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;&quot;&gt;&lt;sup&gt;6&lt;/sup&gt;&lt;/span&gt;
| style=&quot;background:#DFFFDF&quot; |10
| style=&quot;background:#CFCFFF&quot; |17
| style=&quot;background:#CFCFFF&quot; |13
| style=&quot;background:#CFCFFF&quot; |12
| style=&quot;background:#CFCFFF&quot; |16
| style=&quot;background:#CFCFFF&quot; |15
| style=&quot;background:#CFCFFF&quot; |13
| style=&quot;background:#CFCFFF&quot; |17
| style=&quot;background:#DFFFDF&quot; |9
| style=&quot;background:#CFCFFF&quot; |13
| style=&quot;background:#DFFFDF&quot; |6
| style=&quot;background:#CFCFFF&quot; |12
| style=&quot;background:#DFFFDF&quot; |7&lt;span style=&quot;margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;&quot;&gt;&lt;sup&gt;7&lt;/sup&gt;&lt;/span&gt;
| style=&quot;background:#CFCFFF&quot; |11
| style=&quot;background:#CFCFFF&quot; |17
| style=&quot;background:#CFCFFF&quot; |12
| style=&quot;background:#DFFFDF&quot; |10&lt;span style=&quot;margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;&quot;&gt;&lt;sup&gt;5&lt;/sup&gt;&lt;/span&gt;
| style=&quot;background:#CFCFFF&quot; |14
!style=&quot;position:sticky; right: 0; background-clip: padding-box; color: inherit;&quot;|33
|-
! 18
| style=&quot;text-align:left&quot;|{{flaga|FRA}} [[Pjērs Gaslī]]
| style=&quot;background:#CFCFFF&quot; |11
| style=&quot;background-color:#000000; color:white&quot;|DK
| style=&quot;background:#CFCFFF&quot; |13
| style=&quot;background:#DFFFDF&quot; |7
| style=&quot;background:#EFCFFF&quot; |Izst
| style=&quot;background:#CFCFFF&quot; |13&lt;span style=&quot;margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;&quot;&gt;&lt;sup&gt;8&lt;/sup&gt;&lt;/span&gt;
| style=&quot;background:#CFCFFF&quot; |13
| style=&quot;background:#EFCFFF&quot; |Izst
| style=&quot;background:#DFFFDF&quot; |8
| style=&quot;background:#CFCFFF&quot; |15
| style=&quot;background:#CFCFFF&quot; |13
| style=&quot;background:#DFFFDF&quot; |6
| style=&quot;background:#DFFFDF&quot; |10
| style=&quot;background:#CFCFFF&quot; |19
| style=&quot;background:#CFCFFF&quot; |17
| style=&quot;background:#CFCFFF&quot; |16
| style=&quot;background:#CFCFFF&quot; |18
| style=&quot;background:#CFCFFF&quot; |19
| style=&quot;background:#CFCFFF&quot; |19
| style=&quot;background:#CFCFFF&quot; |15
| style=&quot;background:#DFFFDF&quot; |10&lt;span style=&quot;margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;&quot;&gt;&lt;sup&gt;8&lt;/sup&gt;&lt;/span&gt;
| style=&quot;background:#CFCFFF&quot; |13
| style=&quot;background:#CFCFFF&quot; |16
| style=&quot;background:#CFCFFF&quot; |19
!style=&quot;position:sticky; right: 0; background-clip: padding-box; color: inherit;&quot;|22
|-
! 19
| style=&quot;text-align:left&quot; |{{flaga|BRA}} [[Gabriels Bortoleto]]
| style=&quot;background:#EFCFFF&quot; |Izst
| style=&quot;background:#CFCFFF&quot; |14
| style=&quot;background:#CFCFFF&quot; |19
| style=&quot;background:#CFCFFF&quot; |18
| style=&quot;background:#CFCFFF&quot; |18
| style=&quot;background:#EFCFFF&quot; |Izst
| style=&quot;background:#CFCFFF&quot; |18
| style=&quot;background:#CFCFFF&quot; |14
| style=&quot;background:#CFCFFF&quot; |12
| style=&quot;background:#CFCFFF&quot; |14
| style=&quot;background:#DFFFDF&quot; |8
| style=&quot;background:#EFCFFF&quot; |Izst
| style=&quot;background:#DFFFDF&quot; |9
| style=&quot;background:#DFFFDF&quot; |6
| style=&quot;background:#CFCFFF&quot; |15
| style=&quot;background:#DFFFDF&quot; |8
| style=&quot;background:#CFCFFF&quot; |11
| style=&quot;background:#CFCFFF&quot; |17
| style=&quot;background:#CFCFFF&quot; |18
| style=&quot;background:#DFFFDF&quot; |10
| style=&quot;background:#EFCFFF&quot; |Izst
| style=&quot;background:#EFCFFF&quot; |Izst
| style=&quot;background:#CFCFFF&quot; |13
| style=&quot;background:#CFCFFF&quot; |11
! style=&quot;position:sticky; right: 0; background-clip: padding-box; color: inherit;&quot; |19
|-
! 20
| style=&quot;text-align:left&quot; |{{flaga|ARG}} [[Franko Kolapinto]]
|
|
|
|
|
|
| style=&quot;background:#CFCFFF&quot; |16
| style=&quot;background:#CFCFFF&quot; |13
| style=&quot;background:#CFCFFF&quot; |15
| style=&quot;background:#CFCFFF&quot; |13
| style=&quot;background:#CFCFFF&quot; |15
| style=&quot;background:#FFFFFF&quot; |NS
| style=&quot;background:#CFCFFF&quot; |19
| style=&quot;background:#CFCFFF&quot; |18
| style=&quot;background:#CFCFFF&quot; |11
| style=&quot;background:#CFCFFF&quot; |17
| style=&quot;background:#CFCFFF&quot; |19
| style=&quot;background:#CFCFFF&quot; |16
| style=&quot;background:#CFCFFF&quot; |17
| style=&quot;background:#CFCFFF&quot; |16
| style=&quot;background:#CFCFFF&quot; |15
| style=&quot;background:#CFCFFF&quot; |15
| style=&quot;background:#CFCFFF&quot; |14
| style=&quot;background:#CFCFFF&quot; |20
!style=&quot;position:sticky; right: 0; background-clip: padding-box; color: inherit;&quot;|0
|-
! 21
| style=&quot;text-align:left&quot; |{{flaga|AUS}} [[Džeks Dūans]]
| style=&quot;background:#EFCFFF&quot; |Izst
| style=&quot;background:#CFCFFF&quot; |13
| style=&quot;background:#CFCFFF&quot; |15
| style=&quot;background:#CFCFFF&quot; |14
| style=&quot;background:#CFCFFF&quot; |17
| style=&quot;background:#EFCFFF&quot; |Izst
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
! style=&quot;position:sticky; right: 0; background-clip: padding-box; color: inherit;&quot; |0
|-
!Vieta
!Pilots
!AUS&lt;br /&gt;{{flaga|AUS}}
!CHN&lt;br /&gt;{{flaga|CHN}}
!JPN&lt;br /&gt;{{flaga|JPN}}
!BHR&lt;br /&gt;{{flaga|BHR}}
!SAU&lt;br /&gt;{{flaga|KSA}}
!MIA&lt;br /&gt;{{flaga|USA}}
!EMI&lt;br /&gt;{{flaga|ITA}}
!MON&lt;br /&gt;{{flaga|MON}}
!ESP&lt;br /&gt;{{flaga|ESP}}
!CAN&lt;br /&gt;{{flaga|CAN}}
!AUT&lt;br /&gt;{{flaga|AUT}}
!GBR&lt;br /&gt;{{flaga|GBR}}
!BEL&lt;br /&gt;{{flaga|BEL}}
!HUN&lt;br /&gt;{{flaga|HUN}}
!NED&lt;br /&gt;{{flaga|NED}}
!ITA&lt;br /&gt;{{flaga|ITA}}
!AZE&lt;br /&gt;{{flaga|AZE}}
!SIN&lt;br /&gt;{{flaga|SIN}}
!USA&lt;br /&gt;{{flaga|USA}}
!MXC&lt;br /&gt;{{flaga|MEX}}
!SAP&lt;br /&gt;{{flaga|BRA}}
!LVG&lt;br /&gt;{{flaga|USA}}
!QAT&lt;br /&gt;{{flaga|QAT}}
!ABU&lt;br /&gt;{{flaga|UAE}}
!style=&quot; border:1px solid #a2a9b1; position:sticky; right: 0; background-clip: padding-box; color: inherit;&quot; |[[F1 punktu skaitīšanas sistēmu saraksts|Punkti]]
|-
!colspan=&quot;27&quot;|Avoti:&lt;ref name=&quot;results&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |last1=Connelly |first1=Garry |last2=Remmerie |first2=Mathieu |last3=Warwick |first3=Derek |author-link3=Derek Warwick |last4=Al Hashmi |first4=Mohammed |date=7 December 2025 |title=2025 Abu Dhabi Grand Prix – Championship Points |url=https://www.fia.com/system/files/decision-document/2025_abu_dhabi_grand_prix_-_championship_points.pdf |access-date=7 December 2025 |publisher=Fédération Internationale de l'Automobile}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;nationalities&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://motorsportstats.com/series/fia-formula-one-world-championship/standings/2025|title=Formula One Standings|access-date=7 December 2025|website=Motorsportstats}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;race results&quot;&gt;
*{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.statsf1.com/en/2025/australie/classement.aspx|title=Australia 2025 – Result|website=StatsF1|access-date=5 April 2025}}
*{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.statsf1.com/en/2025/chine/sprint.aspx|title=China 2025 – Sprint result|website=StatsF1|access-date=5 April 2025}}
*{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.statsf1.com/en/2025/chine/classement.aspx|title=China 2025 – Result|website=StatsF1|access-date=5 April 2025}}
*{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.statsf1.com/en/2025/japon/classement.aspx|title=Japan 2025 – Result|website=StatsF1|access-date=6 April 2025}}
*{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.statsf1.com/en/2025/bahrein/classement.aspx|title=Bahrain 2025 – Result|website=StatsF1|access-date=13 April 2025}}
*{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.statsf1.com/en/2025/arabie-saoudite/classement.aspx|title=Saudi Arabia 2025 – Result|website=StatsF1|access-date=20 April 2025}}
*{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.statsf1.com/en/2025/miami/sprint.aspx|title=Miami 2025 – Sprint result|website=StatsF1|access-date=3 May 2025}}
*{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.statsf1.com/en/2025/miami/classement.aspx|title=Miami 2025 – Result|website=StatsF1|access-date=4 May 2025}}
*{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.statsf1.com/en/2025/emilie-romagne/classement.aspx|title=Emilia-Romagna 2025 – Result|website=StatsF1|access-date=18 May 2025}}
*{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.statsf1.com/en/2025/monaco/classement.aspx|title=Monaco 2025 – Result|website=StatsF1|access-date=25 May 2025}}
*{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.statsf1.com/en/2025/espagne/classement.aspx|title=Spain 2025 – Result|website=StatsF1|access-date=1 June 2025}}
*{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.statsf1.com/en/2025/canada/classement.aspx|title=Canada 2025 – Result|website=StatsF1|access-date=15 June 2025}}
*{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.statsf1.com/en/2025/autriche/classement.aspx|title=Austria 2025 – Result|website=StatsF1|access-date=29 June 2025}}
*{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.statsf1.com/en/2025/grande-bretagne/classement.aspx|title=Britain 2025 – Result|website=StatsF1|access-date=6 July 2025}}
*{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.statsf1.com/en/2025/belgique/sprint.aspx|title=Belgium 2025 – Sprint result|website=StatsF1|access-date=26 July 2025}}
*{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.statsf1.com/en/2025/belgique/classement.aspx|title=Belgium 2025 – Result|website=StatsF1|access-date=27 July 2025}}
*{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.statsf1.com/en/2025/hongrie/classement.aspx|title=Hungary 2025 – Result|website=StatsF1|access-date=3 August 2025}}
*{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.statsf1.com/en/2025/pays-bas/classement.aspx|title=Netherlands 2025 – Result|website=StatsF1|access-date=31 August 2025}}
*{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.statsf1.com/en/2025/italie/classement.aspx|title=Italy 2025 – Result|website=StatsF1|access-date=7 September 2025}}
*{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.statsf1.com/en/2025/azerbaidjan/classement.aspx|title=Azerbaijan 2025 – Result|website=StatsF1|access-date=21 September 2025}}
*{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.statsf1.com/en/2025/singapour/classement.aspx|title=Singapore 2025 – Result|website=StatsF1|access-date=5 October 2025}}
*{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.statsf1.com/en/2025/etats-unis/sprint.aspx|title=USA 2025 – Sprint result|website=StatsF1|access-date=18 October 2025}}
*{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.statsf1.com/en/2025/etats-unis/classement.aspx|title=USA 2025 – Result|website=StatsF1|access-date=19 October 2025}}
*{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.statsf1.com/en/2025/mexico-city/classement.aspx|title=Mexico City 2025 – Result|website=StatsF1|access-date=26 October 2025}}
*{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.statsf1.com/en/2025/sao-paulo/sprint.aspx|title=São Paulo 2025 – Sprint result|website=StatsF1|access-date=8 November 2025}}
*{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.statsf1.com/en/2025/sao-paulo/classement.aspx|title=São Paulo 2025 – Result|website=StatsF1|access-date=9 November 2025}}
*{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.statsf1.com/en/2025/las-vegas/classement.aspx|title=Las Vegas 2025 – Result|website=StatsF1|access-date=23 November 2025}}
*{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.statsf1.com/en/2025/qatar/sprint.aspx|title=Qatar 2025 – Sprint result|website=StatsF1|access-date=29 November 2025}}
*{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.statsf1.com/en/2025/qatar/classement.aspx|title=Qatar 2025 – Result|website=StatsF1|access-date=30 November 2025}}
*{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.statsf1.com/en/2025/abou-dhabi/classement.aspx|title=Abu Dhabi 2025 – Result|website=StatsF1|access-date=7 December 2025}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;pole+fl&quot; /&gt;
|}
|style=&quot;vertical-align:top&quot; |
{{F1 rezultati tabula}}
&lt;span style=&quot;font-size:85%&quot;&gt;Skaitlis augšrakstā&amp;nbsp;– punktus ieguvuša vieta sprinta sacīkstē&lt;br /&gt;
P&amp;nbsp;– Pirmā starta vieta&lt;br /&gt;
F&amp;nbsp;– Ātrākais aplis&lt;/span&gt;
|}
'''Piezīmes:'''
* {{dagger}}&amp;nbsp;– Pilots nefinišēja, bet tika klasificēts, jo paveica vismaz 90% no sacīkstes garuma.

== Piezīmes ==
{{notelist}}

== Atsauces ==
{{atsauces|30em}}

== Ārējās saites ==
{{commons|Category:2025 in Formula One|2025. gada F1 sezona}}
* [https://www.formula1.com/ Oficiālā mājaslapa]

{{F1 sezonas}}

[[Kategorija:Formula 1 sezonas]]
[[Kategorija:2025. gads sportā|F1]]</text>
      <sha1>0wy3apygy5pn1sl5cda882gobb5us9q</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Agate Krista</title>
    <ns>0</ns>
    <id>608260</id>
    <revision>
      <id>4468299</id>
      <parentid>4332716</parentid>
      <timestamp>2026-05-14T17:21:42Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4468299</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1707" sha1="9c6tdvru4dlcjrff3jx5ygz3kt8hubh" xml:space="preserve">{{Aktiera infokaste
| vārds = Agate Krista
| attēls = 
| dz vārds = 
| dz datums = {{dzimšanas datums un vecums|1998|07|9}}
| dz vieta = {{vieta|Latvija}}
| nodarbošanās = aktrise
| darbības gadi = 2022—pašlaik
| vecāki = 
| dzīvesbiedrs = 
| spēlmaņu_nakts = 
| dzimums = S
}}
'''Agate Krista''' (agrāk '''Agate Brence''';&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://garamantas.lv/lv/person/1779461/Agate-Krista?utm_source=chatgpt.com|title=Agate Krista}}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt; dzimusi {{dat|1998|07|09}})&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.aktieris.lv/portfolio_page/brence-agate/|title=LaPAA {{!}} Agate Krista|access-date=2025-08-22|language=lv-LV}}&lt;/ref&gt; ir [[latvieši|latviešu]] [[aktrise]]. Kopš 2022. gada ir [[Jaunais Rīgas teātris|Jaunā Rīgas teātra]] aktrise.

2022. gadā izturēja konkursu uz Jaunā Rīgas teātra aktierkursu, ko vadīja [[Alvis Hermanis]], un pēc tam veiksmīgi tika uzņemta teātra trupā.

Filmējusies filmā ''[[Shoal]]'' (2022), kur bijusi arī scenārija autore,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://cineuropa.org/en/filmography/432681/?utm_source=chatgpt.com|title=Agate Krista|website=Cineuropa - the best of european cinema|access-date=2025-08-22|language=en}}&lt;/ref&gt; kā arī &quot;[[Dieva suns]]&quot; (2025).&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.nkc.gov.lv/lv/dieva-suns|title=Dieva suns {{!}} Nacionālais kino centrs|website=www.nkc.gov.lv|access-date=2025-09-06|language=lv}}&lt;/ref&gt; 

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{aktieru ārējās saites}}


{{latvijas cilvēks-aizmetnis}}

{{DEFAULTSORT:Krista, Agate}}
[[Kategorija:1998. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Latvijas aktieri]]
[[Kategorija:Jaunā Rīgas teātra aktieri]]</text>
      <sha1>9c6tdvru4dlcjrff3jx5ygz3kt8hubh</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Arvīds Skurbe</title>
    <ns>0</ns>
    <id>608764</id>
    <revision>
      <id>4468194</id>
      <parentid>4424281</parentid>
      <timestamp>2026-05-14T13:39:37Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Jaunais Strēlnieks</username>
        <id>127483</id>
      </contributor>
      <comment>Pievienota Enciklopēdijas saite</comment>
      <origin>4468194</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5599" sha1="m34kziiarvowziggg4h51bgamfx37pa" xml:space="preserve">{{Personas infokaste
| platums = 
| vārds = Arvīds Skurbe
| vārds_orig = 
| attēls = Arvīds Skurbe.gif
| att_izmērs = 180px
| att_nosaukums = 
| dz_dat_alt = 
| dz_gads = 1888
| dz_mēnesis = 10
| dz_diena = 22
| dz_vieta = {{vieta|Krievijas Impērija|Kurzemes guberņa|Dobeles apriņķis|Džūkstes-Pienavas pagasts|td=Latvija}}
| m_dat_alt = 
| m_gads = 1972
| m_mēnesis = 3
| m_diena = 22
| m_vieta = {{vieta|Apvienotā Karaliste|Hereforda}}
| dzīves_vieta = 
| tautība = [[latvieši|latvietis]]
| dzimums = V
| vecāki = Jānis Skurbe
| brāļi = 
| māsas = 
| dzīvesbiedrs = 
| bērni = 
| paraksts = 
| piezīmes = 
| kategorijas = jā
| citas daļas = 
{{Militārpersonas infodaļa
| dienesta_pakāpe = [[Attēls:Pulkvezleitnants.gif|55px]]&lt;br /&gt;[[pulkvedis]] 
|  dienesta_laiks = 1908 — 1917&lt;br /&gt;1920 — 1939&lt;br /&gt;1943 — 1945
|          valsts = {{flaga|Krievija}} [[Krievijas Impērija]]&lt;br /&gt;{{LAT}}&lt;br /&gt;{{flaga|Vācija|Nazi}} [[Trešais reihs]]
|       struktūra = 
|         vienība = 
|       komandēja = 
|          kaujas = [[Pirmais pasaules karš]]&lt;br /&gt; [[Otrais pasaules karš]]
|       izglītība = 
|     apbalvojumi = [[Lāčplēša Kara ordenis]] nr. 3/1928 
|      cits_darbs =  
}}
}}

'''Arvīds Skurbe '''(1888—1972) bija [[Latviešu strēlnieki|latviešu strēlnieku]] virsnieks, [[Latvijas Bruņotie spēki|Latvijas Bruņoto spēku]] [[pulkvedis]] (1929), [[Latvijas Aviācijas pulks|Latvijas Aviācijas pulka]] komandieris.

== Dzīvesgājums ==
Dzimis 1888. gada 22. oktrobrī [[Džūkstes pagasts|Džūkstes-Pienavas pagasta]] [[Pētertāle|Pētertālē]] Jāņa Skurbes ģimenē. 1908. gadā iestājās [[Krievijas Impērijas armija|Krievijas Impērijas armijā]].

Pēc [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] sākuma [[poručiks]] Skurbe tika iedalīts 218. Gorbatovskas pulkā kā ložmetēju komandas priekšnieks. Piedalījas kaujās [[Polijas Karaliste (1815—1915)|Polijā]], ievainots kājā un rokā. Pēc izveseļošanās atgriezās frontē, sasniedza [[Štabskapteinis|štābskapteiņa]] pakāpi. 1915. gadā maijā saindējas ar [[Kaujas gāzes|kaujas gāzēm]], pēc izveseļošanās ieskaitīts [[4. Vidzemes latviešu strēlnieku pulks|4. Vidzemes latviešu strēlnieku pulkā]], piedalījās kaujās pie [[Smārde|Smārdes]] un citur, sasniedza [[Kapteinis (dienesta pakāpe)|kapteiņa]] pakāpi. Pēc saslimšanas ar [[Malārija|malāriju]] tika pārcelts uz [[Maskava|Maskavu]] par kadetu [[Rota (armija)|rotas]] komandieri. Pēc [[Oktobra revolūcija|Oktobra apvērsuma]] apcietināts un atcelts no amata, pēc atbrīvošanas strādāja lopkautuvē.

1920. gadā atgriezās [[Latvija|Latvijā]], tā paša gada 8. jūnijā iestājās [[Latvijas Bruņotie spēki|Latvijas Bruņotajos spēkos]], iecelts par [[Latvijas Aviācijas pulks|Aviācijas diviziona]] komandiera palīgu, paaugstināts par [[Pulkvežleitnants|pulkvedi-leitnantu]]. 1929. gada 17. septembrī paaugstināts par [[Pulkvedis|pulkvedi]], iecelts par Aviācijas pulka komandieri. 1935. gadā pabeidza [[Latvijas Augstākā kara skola|Kara akadēmiskos vecāko virsnieku kursus]], tā paša gada 31. augustā iecelts par Aviācijas pulka aviācijas kursu priekšnieku. No 1936. līdz 1939. gadam Skurbe bija [[Latvijas Tehniskā divīzija|Tehniskās divīzijas]] intendants, 1939. gadā atvaļinājās.

[[Otrais pasaules karš|Otrajā pasaules karā]] tika iesaukts [[Latviešu leģions|Latviešu leģionā]], nozīmēts par Rīgas kara apriņķa priekšnieku. 1944. gadā līdz ar [[Latvijas okupācijas hronoloģija (1944—1945)|Sarkanās armijas iebrukumu]] atkāpās uz [[Trešais reihs|Vāciju]], pēc tās kapitulācijas atradās gūstekņu nometnē Cēdelheimā, [[Beļģija|Beļģijā]]. Pēc kara beigām dzīvoja bēgļu nometnē Grēvenē, Vācijā. 1947. gadā izceļoja uz [[Apvienotā Karaliste|Lielbritāniju]], aktīvi piedalījās [[Trimdas latvieši|latviešu trimdas]] organizācijās. No 1948. gada darbojās kā [[Daugavas Vanagi|Daugavas Vanagu]] fonda priekšsēdētājs un [[Latviešu pagaidu nacionālā padome|Latviešu nacionālās padomes]] (LNP) loceklis. Vairākus gadus kalpoja kā [[Mančestra|Mančesteras]] latviešu [[Luterisms|evaņģēliski luteriskās]] draudzes vecākais. Dzīves beigas pavadīja latviešu mājā [[Hereforda|Herefordā]].

Miris 1972. gada 22. martā. Apbedīts Brukvudas latviešu kapos.&lt;ref name=&quot;auto1&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.lkok.com/detail1.asp?ID=1424|title=lkok|website=www.lkok.com}}&lt;/ref&gt;

== Apbalvojumi ==
* Sv. Annas ordenis, III, IV šķira,
* Sv. Staņislava ordenis, II, III šķira,
* Sv. Vladimira ordenis, IV šķira,
* [[Triju Zvaigžņu ordenis]], III, IV šķira,
* [[Lāčplēša Kara ordenis]], III šķira (1925) par kaujām pie [[Smārde|Smārdes]] 1916. gada augustā,
* [[Aizsargu Nopelnu krusts]],
* Čehoslovakijas Baltās Lauvas ordenis, IV šķira,
* [[Igaunijas Ērgļa krusts]],
* Lietuvas Neatkarības 10 gadu jubilejas medaļa.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{DEFAULTSORT:Skurbe, Arvīds}}
[[Kategorija:Tukuma novadā dzimušie]]
[[Kategorija:Latviešu strēlnieku virsnieki]]
[[Kategorija:Latvijas Bruņoto spēku virsnieki]]
[[Kategorija:Annas ordeņa kavalieri]]
[[Kategorija:Staņislava ordeņa kavalieri]]
[[Kategorija:Vladimira ordeņa kavalieri]]
[[Kategorija:Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri]]
[[Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa komandieri]]
[[Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieki]]
[[Kategorija:Latviešu leģiona virsnieki]]
[[Kategorija:Trimdas latvieši]]</text>
      <sha1>m34kziiarvowziggg4h51bgamfx37pa</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Bladensburgas kauja</title>
    <ns>0</ns>
    <id>611812</id>
    <revision>
      <id>4468539</id>
      <parentid>4456914</parentid>
      <timestamp>2026-05-15T11:41:14Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4468539</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="11008" sha1="2tor430q9tciiv062zg32k7sars6rk7" xml:space="preserve">{{Infobox military conflict
| conflict          = Bladensburgas kauja
| partof            = [[Britu—amerikāņu karš|Britu—amerikāņu kara]]
| image             = The Final Stand at Bladensburg.webp
| caption           = ''The Final Stand at Bladensburg, Maryland, 24 August 1814'' &lt;br /&gt; [[Čārlzs Vaterhauss|Čārlza Vaterhausa]], 1985. gada glezna
| date              = {{dat|1814|8|24}}
| place             = [[Bladensburga]], [[Mērilenda]]
| coordinates       = {{coord|38|56|12|N|76|56|15|W|type:event_region:US-MD|display=inline,title}}
| result            = Britu uzvara
| combatant1        = [[Attēls:Flag of the United Kingdom (3-5).svg|25px]] [[Lielbritānijas un Īrijas Apvienotā Karaliste]]
| combatant2        = {{ASV}}
| commander1        = {{flagicon|United Kingdom}} [[Džordžs Kokbērns]] &lt;br /&gt; {{flagicon|United Kingdom}} [[Roberts Ross]]
| commander2        = {{flagicon|United States|1795}}  [[Viljams Vinders]]&lt;br&gt;{{flagicon|United States|1795}} [[Džošua Barnejs]] ([[Ievainots kaujas laukā|WIA]])
| strength1         = 4500&lt;ref&gt;https://www.bandyheritagecenter.org/Content/Uploads/bandy/files/1812/Militia%20in%20the%20War%20of%201812.pdf Donald R. Hickey, The War of 1812: A Forgotten Conflict. (Urbana: University of Illinois Press,
1989), 73.&quot;British forces led by Major General Robert Ross landed at
Benedict, Maryland on 19 August. By 22 August, Ross’ 4,500 men were sixteen miles from the capitol and headed for Bladensburg, Maryland.&quot;&lt;/ref&gt; (1,500 iesaistīti kaujā)&lt;ref&gt;Crawford (2002), p221, quoting a letter from Rear Admiral Cockburn to Vice Admiral Cochrane dated 27 August 1814 'a victory gained.. by a Division of the British Army not amounting to more than Fifteen hundred Men....The Seamen with the guns were ...with the rear... those however attached to the Rocket Brigade were in the Battle'&lt;/ref&gt;&lt;br /&gt;60 raķetes&lt;ref&gt;Elting, John R. (1995). Amateurs to Arms! A Military History of the War of 1812. New York: Da Capo Press. ISBN 0-306-80653-3&lt;/ref&gt;
| strength2         = 6000-7000
| casualties1       = 64 nogalināti &lt;br&gt; 185 ievainoti&lt;ref name=&quot;ReferenceA&quot;&gt;Heidler, David S.; Heidler, Jeanne T. (1997). Encyclopedia of the War of 1812. Annapolis, MD: Naval Institute Press. ISBN 1-59114-362-4.&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;Gleig, pp. 124–5 'The loss on the part of the English was severe, since, out of two thirds of the engaged [being unscaved, however], upwards of five hundred men were killed and wounded.' Gleig is mistaken in 1827 in thinking that a third of the men were casualties, the figure was closer to one sixth.&lt;/ref&gt;&lt;ref name=OldSub&gt;{{cite journal|first=George|last= Gleig|url=https://books.google.com/books?id=MFs3AAAAYAAJ|title=Recollections of the Expedition to the Chesapeake, and against New Orleans, by an Old Sub|journal=United Service Journal|year=1840|issue=1|quote=From the circumstance of the American artillery... completely enfilading the bridge.. our loss was much more severe than it would otherwise have been...Grand total, 249 hors de combat. }}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;https://www.loc.gov/resource/gdcmassbookdig.battleofbladensb00unit/?sp=5&amp;st=pdf&amp;r=-0.363%2C-0.086%2C1.726%2C1.726%2C0&amp;pdfPage=12&quot;The British loss at the battle of Bladensburg was 64 officers and men killed, and 185 officers and men wounded, the total casualties 249.&quot;&lt;/ref&gt;
| casualties2       = 10–26 nogalināti &lt;br&gt; 40–51 ievainoti &lt;br&gt; 100–120 sagūstīti&lt;ref name=&quot;ReferenceA&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;ReferenceB&quot;&gt;Quimby, Robert S. (1997). The U.S. Army in the War of 1812: An Operational and Command Study. East Lansing: Michigan State University Press. ISBN 0-87013-441-8.&lt;/ref&gt;
| map_type          = 
| map_size          = 290
| map_caption       = 
| map_label         = 
| campaignbox       = 
}}

'''Bladensburgas kauja''', kas pazīstama arī kā '''Bladensburgas sacīkstes''', notika Česapīka kampaņas laikā, kas bija daļa no [[Britu—amerikāņu karš|1812. gada kara]], norisinājās 1814. gada 24. augustā Bladensburgā, [[Mērilenda|Merilendas štatā]], 13,8 km uz ziemeļaustrumiem no [[Vašingtona]]s. Kauja ir raksturota kā &quot;lielākais kauns, kas jebkad nodarīts amerikāņu ieročiem&quot;,&lt;ref&gt;Howe, Daniel Walker (2007). What Hath God Wrought: the Transformation of America, 1815-1848. Oxford University Press US. p. 904. ISBN 978-0-19-507894-7.&lt;/ref&gt; kurā britu [[Britu armija|regulārās armijas]] un Karalisko jūras kājnieku spēki sakāva apvienotos ASV regulārās armijas un štata zemessardzes spēkus. Amerikāņu sakāve noveda pie valsts galvaspilsētas [[Vašingtonas dedzināšana|Vašingtonas ieņemšanas un nodedzināšanas]], kas ir vienīgā reize, kad pilsēta ir kritusi ārvalstu iebrucēju rokās.

== Priekšvēsture ==
Šajā Angļu amerikāņu kara posmā briti, atbrīvojušies no kara Eiropā, sāka izvietot savas flotiles, kas veda karaspēku no Eiropas uz ASV austrumu krastu. Tūkstošiem karavīru izsēšanās pārtapa nevis reidos, bet gan pilna mēroga kaujās, lai ieņemtu svarīgas stratēģiskas pilsētas, ostas un cietokšņus Amerikas austrumu krastā. Būtībā ASV Atlantijas okeāna piekraste un jo īpaši [[Česapīkas līcis]], kur britiem bija neapstrīdama vara, kļuva par pilnvērtīgu ASV austrumu fronti.

== Zaudējumi ==
Lai gan briti cieta lielākus zaudējumus nekā ASV (daudzus no tiem nodarīja Bārneja lielgabali), viņi bija pilnībā sakāvuši amerikāņus. Britu zaudējumi bija 64 kritušie un 185 ievainoti. Daži no kritušajiem britiem &quot;nomira, negūstot ne skrambiņas. Viņi sabruka no karstuma izsīkuma un piespiedu gājienu radītā stresa piepūles piecu dienu laikā kopš izsēšanās Benedikta ostā&quot;.&lt;ref&gt;Pitch, Anthony S. (2000). The Burning of Washington. Annapolis, MD: Naval Institute Press. ISBN 1-55750-425-3.&lt;/ref&gt; Heidlera 1812. gada kara enciklopēdijā ASV zaudējumi minēti kā &quot;10 vai 12 kritušie, 40 ievainoti&quot; un &quot;apmēram 100&quot; sagūstītie. ASV vēsturnieki Henrijs Adamss un Džons S. Viljamss abi min amerikāņu zaudējumus kā 26 kritušos un 51 ievainoto.

Vēsturnieks Džozefs A. Vaithorns saka, ka amerikāņi zaudēja &quot;120 gūstekņus, daudzi no viņiem ievainoti&quot;.&lt;ref&gt;Whitehorne, Joseph A. (1997). The Battle for Baltimore 1814. Baltimore: Nautical &amp; Aviation Publishing. ISBN 1-877853-23-2.&lt;/ref&gt; Desmit lielgabalu un divus karogus, kas piederēja 1. Hārfordas vieglajiem dragūniem un Džeimssitijas vieglajiem kājniekiem,&lt;ref&gt;{{cite web|title=The 85th Light Infantry in North America 1812 – 1815|url=http://www.shropshireregimentalmuseum.co.uk/regimental-history/shropshire-light-infantry/the-85th-light-infantry-in-north-amercia-1812-1815/|work=Shropshire Regimental Museum|access-date=17 September 2013|archive-date={{dat|2019|07|27||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20190727051949/http://www.shropshireregimentalmuseum.co.uk/regimental-history/shropshire-light-infantry/the-85th-light-infantry-in-north-amercia-1812-1815/}}&lt;/ref&gt; tika britu sagrābti.

Daudziem ASV ievainotajiem Vašingtonas Jūras kara flotes slimnīca bija galvenais ārstēšanās centrs. Trīsdesmit trīs pacienti, kas tika reģistrēti 1814. gada augustā un septembrī, bija amerikāņu jūrnieki, karavīri un jūras kājnieki, kas bija ievainoti Bladensburgā vai turpmākajās kaujās. Tur bija reģistrēts arī viens britu karavīrs Džeremija Makārtijs. Tomēr lielākā daļa ievainoto vispirms tika ārstēti kaujas laukā, un bieži vien to veica britu ķirurgi. Neskatoties uz karu, abas puses parasti cienīja slimnīcas un sniedza aprūpi ienaidnieka ievainotajiem. 

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Literatūra ==
{{Div col|colwidth=30em}}
* {{cite book |editor-last1=Crawford |editor-first1=Michael J. |title=The Naval War of 1812: A Documentary History, Vol. 3 |date=2002 |publisher=Naval Historical Center ([[United States Government Printing Office|GPO]]) |location=Washington |isbn=978-0-16-051224-7 }}
*{{Cite book|last=Duncan |first=Francis |title=History of the Royal Regiment of Artillery, Vol. 2 |year=1873 |publisher=John Murray |location=London |oclc=1113269120}}
*Eaton, Captain Hamish Bain.  ''Bladensburg''. London:  ''Journal of the Army for Historical Research'', Vol 55, 1977, pp.&amp;nbsp;8–14. (FOR AMERICAN ORDER OF BATTLE ONLY)
*{{Cite book|last=Elting|first=John R.|title=Amateurs to Arms! A Military History of the War of 1812|location=New York|publisher=Da Capo Press|year=1995|isbn=0-306-80653-3|url=https://archive.org/details/amateurstoarmsmi00elti}}
*{{Cite book|last=Forester|first=C.S.|author-link=C.S. Forester|title=The Age of Fighting Sail|url=https://archive.org/details/ageoffightingsai0000fore|year=1956|publisher=New English Library|isbn=0-939218-06-2}}
*{{Cite book|last=George|first=Christopher T.|title=Terror on the Chesapeake: The War of 1812 on the Bay|url=https://archive.org/details/terroronchesapea00geor|location=Shippensburg, Pa.|publisher=White Mane|year=2001|isbn=1-57249-276-7}}

*{{Cite book|last=Snow|first=Peter|author-link=Peter Snow|title=When Britain burned the White House|url=https://archive.org/details/whenbritainburne0000snow_d3k1|publisher=John Murray (Publishers)|location=London|year=2013|isbn=978-1-84854-611-0}}
*{{Cite book|last=Swanson|first=Neil H.|title=The Perilous Fight|url=https://archive.org/details/bwb_S0-BFQ-022|publisher=Farrar and Rinehart|year=1945}}
*{{Cite book|last=Whitehorne|first=Joseph A.|title=The Battle for Baltimore 1814|location=Baltimore|publisher=Nautical &amp; Aviation Publishing|year=1997|isbn=1-877853-23-2|url=https://archive.org/details/battleforbaltimo0000whit}}
{{Div col end}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}
* [http://lib.guides.umd.edu/warof1812inmaryland University of Maryland Special Collections Guide on the War of 1812] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20250512080548/https://lib.guides.umd.edu/warof1812inmaryland |date={{dat|2025|05|12||bez}} }}
* [https://web.archive.org/web/20150924040356/http://www.gazette.net/stories/01132011/laurnew171318_32538.php/ Battle of Bladensburg, War of 1812 Bicentennial preparations top Port Towns' priorities]
* [http://www.emmitsburg.net// &quot;The Short History of Defense of Maryland During the War of 1812,&quot; by John Miller]
* [http://www.warof1812.ca/charts/regts_na.htm War of 1812 British Regiments]
* [https://web.archive.org/web/20130510160050/http://www.revolutionarywaranimated.com/Bladensburg.html Animated history of the Battle of Bladensburg]
* [https://web.archive.org/web/20121106204213/http://battleofbladensburg1812.com/Bladensburg/battle-of-bladensburg/ Battle of Bladensburg Map – Bladensburg Archaeology (video)]
* [http://www.lib.umd.edu/bladensburg &quot;Beyond the Battle: Bladensburg Rediscovered&quot; exhibit at the University of Maryland, College Park]

{{Militārisms-aizmetnis}}
{{ASV-aizmetnis}}

{{Apvienotā Karaliste-aizmetnis}}

[[Kategorija:1814. gads]]
[[Kategorija:Kaujas ar ASV piedalīšanos]]
[[Kategorija:Kaujas ar Apvienotās Karalistes piedalīšanos]]
[[Kategorija:19. gadsimta kaujas]]</text>
      <sha1>2tor430q9tciiv062zg32k7sars6rk7</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Andris Krauja</title>
    <ns>0</ns>
    <id>613527</id>
    <revision>
      <id>4468364</id>
      <parentid>4461389</parentid>
      <timestamp>2026-05-15T00:19:42Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4468364</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5598" sha1="ip9lsr09j17j4ol6busfiylll7pkyky" xml:space="preserve">{{Valsts amatpersonas infokaste
| vārds               = Andris Krauja
| attēls              = Andris Krauja.jpg
| apraksts            = 
| amats               = [[Ogres novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|Ogres novada domes priekšsēdētājs]]
| term_sākums         = {{dat|2026|02|3|N}}
| term_beigas         = 
| prezidents          = [[Edgars Rinkēvičs]]
| premjers            = [[Evika Siliņa]]
| vietnieks           = [[Jānis Iklāvs]] (2026—)
| priekštecis         = [[Egils Helmanis]]
| pēctecis            = 
|dzim_dati            = {{dzimšanas datums un vecums|1981|07|10}}
| dzim_vieta          = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Ogre|td=Latvija}}
| mir_dati            =
| mir_vieta           =
| dzīves_vieta        = {{vieta|Latvija|Ogres novads}}
| tautība             = [[latvieši|latvietis]]
| partija             = [[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;|Nacionālā apvienība]]
| dzīvesb             = 
| profesija           = [[aktieris]], [[pasākumu vadītājs]], [[politiķis]]
| alma_mater          = [[Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmija|LSPA]]
| reliģija            =
| paraksts            =
| piezīmes            =
}}
'''Andris Krauja''' (dzimis {{dat|1981|7|10}}) ir Latvijas [[aktieris]], pasākumu vadītājs un [[politiķis]], [[Ogres novada dome]]s priekšsēdētājs.

No 2025. gada līdz 2026. gadam bija domes priekšsēdētāja vietnieks un Finanšu komitejas loceklis.&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.darbiparvardiem.lv/posti/video-andris-krauja-kult%C5%ABras-dz%C4%ABve-ogr%C4%93-izce%C4%BCas-ar-augstu-kvalit%C4%81ti|title=VIDEO: Andris Krauja: Kultūras dzīve Ogrē izceļas ar augstu kvalitāti|last=Teicāne|first=Kitija|website=Darbiparvardiem 2|access-date=2025-11-08|date=2025-05-21|language=lv|archive-date=2025-12-11|archive-url=https://web.archive.org/web/20251211233909/https://www.darbiparvardiem.lv/posti/video-andris-krauja-kult%C5%ABras-dz%C4%ABve-ogr%C4%93-izce%C4%BCas-ar-augstu-kvalit%C4%81ti}}&lt;/ref&gt; Pildīja Ogres [[Pašvaldības vadītājs|mēra]] pienākumus [[Egils Helmanis|Egila Helmaņa]] prombūtnes laikā.&lt;ref name=&quot;:12&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ogresvestisvisiem.lv/index.php/item/8997-vicemers-andris-krauja-jauna-loma|title=Vicemērs Andris Krauja. Jaunā lomā|last=VĪKSNE|first=MEGIJA KOKOREVIČA, IMANTS|website=www.ogresvestisvisiem.lv|access-date=2025-11-08|language=lv}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.la.lv/visi-juk-pa-savam-ogreniesi-nevar-saprast-helmana-jaunako-ierakstu-socialajos-tiklos|title=“Visi jūk pa savam!” Ogrēnieši nevar saprast Helmaņa jaunāko ierakstu sociālajos tīklos|website=LA.LV|access-date=2025-11-08|language=lv}}&lt;/ref&gt; 2026. gada 3. februārī, kad E. Helmanis atkāpās no amata, A. Krauja tika ievēlēts par Ogres novada domes priekšsēdētāju.

A. Krauja dzimis 1981. gada 10. jūlijā [[Ogre|Ogrē]]. Beidzis [[Ogres Valsts ģimnāzija|Ogres Valsts ģimnāziju]], 2005. gadā&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/pasvaldibu-velesanas-2025/ogres-novads/partiju-saraksts/nacionala-apvieniba-visu-latvijai-tevzemei-un-brivibailnnk-zalo-un-zemnieku-savieniba-latvijas-zala-partija/1976-andris-krauja|title=Andris Krauja - Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;-&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;, Zaļo un Zemnieku savienība, Latvijas Zaļā partija / Ogres novads / Pašvaldību vēlēšanas 2025|website=www.lsm.lv|access-date=2025-11-08|language=lv}}&lt;/ref&gt; ieguvis [[Bakalaurs (grāds)|bakalaura grādu]] [[Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmija|Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijā]], sporta skolotāja profesijā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://dati.cvk.lv/PV2025/kandidati/71670-andris-krauja/|title=PV2025 - 2025. gada pašvaldības domes vēlēšanas|website=dati.cvk.lv|access-date=2025-11-08}}&lt;/ref&gt; Vairākus gadus bijis deju grupas &quot;Buras&quot; dalībnieks.&lt;ref name=&quot;:12&quot; /&gt;

Bijis [[Ogres teātris|Ogres teātra]] [[aktieris]],&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ogresteatris.lv/teatris/andris-krauja/|title=Andris Krauja – Ogres teātris|access-date=2025-11-08|language=lv|archive-date=2025-12-12|archive-url=https://web.archive.org/web/20251212015759/https://www.ogresteatris.lv/teatris/andris-krauja/}}&lt;/ref&gt; [[Ogres Centra pamatskola|Ogres sākumskolas]] [[skolotājs]], Ogres novada sporta centra sporta attīstības darba organizators,&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt; kā arī sadzīves tehnikas remonta meistars&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.1188.lv/katalogs/sadzives-tehnikas-remonts-5130/a-kraujas-ik-sadzives-tehnikas-remonts-516973|title=A. Kraujas IK, Sadzīves tehnikas remonts - 1188 uzņēmumu katalogs|website=www.1188.lv|access-date=2025-11-08}}&lt;/ref&gt;  un pasākumu vadītājs.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bigshow.lv/pakalpojumi/pasakumu-vaditaji/|title=Pasākumu vadītājs, vakaru vadītāji, bērniem {{!}} Bigshow.lv|access-date=2025-11-08|language=en}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{kastes sākums}}
{{s-amati}}
{{Amatu secība
 | virsraksts = [[Ogres novads|Ogres novada]] pašvaldības vadītājs
 | periods    = {{dat|2026|02|03|N}} — ''pašlaik''
 | pirms      = [[Egils Helmanis]]
 | pēc        = 
}}
{{kastes beigas}}

{{Latvijas politiķis-aizmetnis}}

{{Latvijas pašvaldību vadītāji}}
{{Ogres novada dome 2025}}
{{Ogres novada dome 2021}}

{{DEFAULTSORT:Krauja, Andris}}
[[Kategorija:1981. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Ogrē dzimušie]]
[[Kategorija:Latvijas aktieri]]
[[Kategorija:Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijas absolventi]]
[[Kategorija:Ogres novada pašvaldības vadītāji]]</text>
      <sha1>ip9lsr09j17j4ol6busfiylll7pkyky</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Aselsan</title>
    <ns>0</ns>
    <id>613530</id>
    <revision>
      <id>4468411</id>
      <parentid>4376971</parentid>
      <timestamp>2026-05-15T04:48:49Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4468411</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="37969" sha1="orh8s4gbx0crrc6qrmh937mdeajpde2" xml:space="preserve">{{nosaukums slīprakstā}}
{{Uzņēmuma infokaste v2
| name = ''Aselsan A.Ş.''
| logo = ASELSAN logo.svg
| type = 
| foundation = {{start date and age|1975}}
| location_city = [[Ankara]]
| location_country = [[Turcija]]
| key_people = 
| industry = [[karaspēks|aizsardzība]]&lt;br /&gt;[[programmatūra]]&lt;br /&gt;[[elektronika]]
| products = sakaru sistēmas, radari, avionika, elektroniskās kara sistēmas, pretgaisa aizsardzības sistēmas, mērķēšanas sistēmas
| revenue = {{palielinājās}} [[ASV dolārs|$]]3,48 miljardi (2024)
| operating_income = {{samazinājās}} $791 miljoni (2024)
| net_income = {{samazinājās}} $441 miljoni (2024)
| assets = {{palielinājās}} $7,03 miljardi (2024)
| equity = {{palielinājās}} $4,09 miljardi (2024)
| num_employees = {{sk|12014}} (2024)&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce |access-date= 2 April 2025 |title=Financial Highlights|url=https://www.aselsan.com/en/investor-relations/financial-highlights|website=aselsan.com}}&lt;/ref&gt;
| homepage = {{URL|https://www.aselsan.com/en}}
}}
'''''Aselsan A.Ş.''''' (saīsinājums no {{val|tr|'''As'''kerî '''El'''ektronik '''San'''ayi '''A.Ş.'''}} — ‘Militārās elektronikas rūpniecība’) ir [[Turcija]]s aizsardzības korporācija, kuras galvenā mītne atrodas [[Ankara|Ankarā]], Turcijā. Tās galvenā darbības joma ir modernu militāro produktu pētniecība, izstrāde un ražošana gaisa, sauszemes un jūras spēkiem. Uzņēmums ir viens no galvenajiem [[Turcijas Bruņotie spēki|Turcijas bruņoto spēku]] darbuzņēmējiem. Tīmekļa vietne ''Defense News'' ierindoja ''Aselsan'' 48. vietā starp lielākajiem aizsardzības uzņēmumiem ieņēmumu ziņā.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce |date= August 2020 |title=Turkish firms ranked among top 100 defense companies |url=https://www.aa.com.tr/en/economy/turkish-firms-ranked-among-top-100-defense-companies/1539103 |language=tr|first=Gokhan |last=Ergocun |work=Anadolu News Agency}}&lt;/ref&gt; Uzņēmumu izveidoja Turcijas Armijas fonds, un tā pēctecis, Turcijas Bruņoto spēku fonds, kas ir arī galvenais akcionārs.
[[Attēls:Interpolitex2015part4-33.jpg|thumb|''Aselsan SARP'' tālvadības ieroču tornis]]
[[Attēls:ASELSAN SERDAR, Kyiv, 2019.jpg|thumb|''Aselsan Serdar'' [[prettanku aizsardzība|prettanku]] [[kaujas raķete|raķešu]] palaišanas sistēma ar tālvadības ieroču torni]]
[[Attēls:Aselsan counter-battery radar, Kyiv 2018, 07.jpg|thumb|''Aselsan Serhat'' [[mīnmetējs|pretmīnmetēja]] radars|295x295px]]
[[Attēls:TankM60TM.jpg|thumb|''Aselsan'' modernizēts [[M60]]TM]]
[[Attēls:TübitakIDEF2015 (2).JPG|thumb|''[[Turcijas Zinātniskās un tehnoloģiskās pētniecības padome|TÜBİTAK]] SAGE'' un ''Aselsan'' izstrādātais precīzas vadības komplekts HGK 2015. gada Starptautiskajā aizsardzības rūpniecības izstādē]]

== Vēsture ==
Turcijas armijas fonds 1975. gadā nodibināja ''Aselsan'' pēc tam, kad ASV nolēma noteikt Turcijai [[embargo]] saistībā ar [[Turcijas iebrukums Kiprā|Turcijas iebrukumu Kiprā]].&lt;ref name=&quot;aselsan-history&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;turkishdefencepolicy&quot;&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.iiss.org/globalassets/media-library---content--migration/files/research-papers/2024/05-new/iiss_from-client-to-competitor-the-rise-of-turkiyes-defence-industry_010520242.pdf|date=1 May 2024|access-date=5 March 2025|title=From Client to Competitor: The Rise of Turkiye’s Defence Industry|first1=Sıtkı|last1=Egeli|first2=Serhat |last2=Güvenç|first3=Çağlar|last3=Kurç|first4=Arda |last4=Mevlütoğlu|publisher=[[Starptautiskais stratēģisko pētījumu institūts]]}}&lt;/ref&gt; Pirmais ''Aselsan'' izpilddirektors bija M. Hacims Kamojs.&lt;ref name=&quot;aselsan-history&quot;/&gt;

1979. gada sākumā pēc investīcijām iegūšanas&lt;ref name=&quot;kgs&quot;/&gt; un infrastruktūras izbūves perioda ''Aselsan'' uzsāka ražošanu [[Ankara]]s rūpnieciskajā rajonā.&lt;ref name=&quot;aselsan-history&quot;/&gt; Kopš tā laika ''Aselsan'' paplašinājis savu produktu un klientu portfeli, galvenokārt balstoties uz vietējiem pētījumiem un attīstību, vietēji apmācītu personālu un sadarbību ar citām Turcijas pētniecības iestādēm un universitātēm.
[[Attēls:Aselsanzipkin.JPG|thumb|''Zıpkın PMADS Stinger'' palaišanas platforma ar 12.7 mm kalibra ložmetēju]]

2025. gada 27. augustā ''Aselsan'' ceremonijā Ankarā, kurā piedalījās prezidents [[Redžeps Tajips Erdogans|Erdogans]], piegādāja [[Turcijas Bruņotie spēki|Turcijas Bruņotajiem spēkiem]] 47 vienības augsta, vidēja un zema augstuma pretgaisa aizsardzības sistēmas un radarus 460 miljonu ASV dolāru vērtībā. Tika paziņots, ka šīs piegādes ir pirmā Turcijas pretgaisa aizsardzības projekta — ''Steel Dome'' — sastāvdaļa, kas ietver [[ALP 100-G]], [[ALP 300-G]], ''[[Hisar]]'', ''[[SİPER]]'' un ''[[KORKUT]]''.&lt;ref name=&quot;steeldome1&quot;&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.pbs.org/newshour/world/erdogan-unveils-turkeys-new-steel-dome-integrated-air-defense-system|date=27 August 2025|access-date=29 August 2025|title=Erdogan unveils Turkey’s new ‘Steel Dome’ integrated air defense system |website=[[PBS News]]}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;steeldome2&quot;&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.dailysabah.com/business/defense/big-day-as-turkiye-sees-steel-dome-air-defense-delivery|date=27 August 2025|access-date=29 August 2025|title='Big day' as Türkiye sees Steel Dome air defense delivery |website=[[Daily Sabah]]}}&lt;/ref&gt; Erdogans paziņoja, ka piegādāta viena ''SİPER'' sistēma, kas sastāv no 10 transportlīdzekļiem, trīs ''Hisar'' sistēmas, kas sastāv no 21 transportlīdzekļa, septiņas ''PUHU'' un divas ''REDET'' elektroniskās karadarbības sistēmas.&lt;ref name=&quot;aselsan27august&quot;&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.aa.com.tr/tr/gundem/cumhurbaskani-erdogan-sistemler-sistemi-celik-kubbe-ile-hava-savunmasinda-artik-farkli-bir-klasmana-cikacagiz/3670647|date=27 August 2025|access-date=29 August 2025|trans-title=Prezidents Erdogans: Ar ''Steel Dome'' sistēmu mēs tagad būsim citā līgā pretgaisa aizsardzībā|title=Cumhurbaşkanı Erdoğan: Sistemler sistemi Çelik Kubbe ile hava savunmasında artık farklı bir klasmana çıkacağız |website=[[Anadolu Agency]]|language=tr}}&lt;/ref&gt; 2025. gada 26. novembrī Turcijas Aizsardzības aģentūra parakstīja 6,5 ​​miljardu dolāru vērtu līgumu ar ''Aselsan'', ''[[Havelsan]]'' un ''[[Roketsan]]'' par jaunu pretgaisa aizsardzības sistēmu iegādi ''Steel Dome'' projektam.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.reuters.com/world/middle-east/turkish-firms-sign-65-bln-contracts-reinforce-steel-dome-air-defence-system-2025-11-26/|date=26 November 2025|access-date=28 November 2025|title=Turkish firms sign $6.5 billion contracts to reinforce 'Steel Dome' defence system|publisher=[[Reuters]]}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.armyrecognition.com/news/army-news/2025/tuerkiyes-6-5b-multi-layered-steel-dome-expansion-sets-new-benchmarks-in-regional-air-defence|date=28 November 2025|access-date=28 November 2025|title=Türkiye’s $6.5B Multi-Layered Steel Dome Expansion Sets New Benchmarks in Regional Air Defence|publisher=Army Recognition}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.timesofisrael.com/turkey-spends-6-5-billion-to-boost-steel-dome-air-defenses-amid-israel-tensions/|date=26 November 2025|access-date=28 November 2025|title=Turkey spends $6.5 billion to boost ‘Steel Dome’ air defenses amid Israel tensions|publisher=[[The Times of Israel]]}}&lt;/ref&gt;

== Struktūra ==
''Aselsan'' projektē, izstrādā un ražo modernas elektroniskās sistēmas militāriem un rūpnieciskiem klientiem Turcijā un ārzemēs. Uzņēmuma galvenā mītne atrodas Ankaras rūpnieciskajā rajonā, Turcijā. Atkarībā no darbības jomas ''Aselsan'' ir organizēts piecās uzņēmējdarbības nozarēs:&lt;ref name=&quot;a1&quot;/&gt;
[[Attēls:Aselsan comm devices, Kyiv 2018, 11.jpg|thumb|''Aselsan'' militārās sakaru iekārtas]]

* Komunikāciju un informācijas tehnoloģiju biznesa sektors (HBT);
* Mikroelektronikas, vadības un elektrooptikas biznesa sektors (MGEO);
* Radaru un elektroniskās karadarbības sistēmu biznesa sektors (REHIS);
* Aizsardzības sistēmu tehnoloģiju biznesa sektors (SST);
* Transporta, drošības, enerģētikas un automatizācijas sistēmu biznesa sektors (UGES).

HBT, REHIS, SST un UGES sektoriem inženierzinātnēs un ražošanā rūpnīcās izmanto augstās tehnoloģijas un automatizētu infrastruktūru. Elektroniskā ražošana ietver virsmas montāžas tehnoloģiju, daudzslāņu un elastīgas [[iespiedshēmu plate]]s, mehānisko sastāvdaļu un veidņu ražošanu, sistēmu integrāciju un testēšanas poligonus. Kamēr HBT sektora galvenais produktu spektrs aptver militārās un profesionālās sakaru sistēmas, REHIS sektora galvenās darbības ir vērstas uz [[radars|radariem]], [[elektroniskā karadarbība|elektronisko karadarbību]], un SST sektora galvenās darbības ir vērstas uz vadības un kontroles sistēmām. MGEO sektors Akjurtas rūpnīcās ražo hibrīdas mikroelektroniskās shēmas, [[nakts redzamības ierīce]]s, [[termogrāfija|termokameras]], lāzera tālmērus/apzīmētājus un [[inerciālā navigācijas sistēma|inerciālās navigācijas sistēmas]].

Visās uzņēmējdarbības nozarēs, izmantojot [[datorizētā projektēšana|datorizētās projektēšanas]] (CAD), [[datorizētā inženierija|datorizētās inženierijas]] (CAE) un [[datorizētā ražošana|datorizētās ražošanas]] (CAM) tehnoloģijas, tiek pielietotas militārajiem standartiem un [[ISO 9000|ISO 9001]] atbilstošas ​​metodoloģijas.

''Aselsan'' ir ''TÜMAKÜDER''&lt;ref name=&quot;tad&quot;/&gt; un IPC&lt;ref name=&quot;ipc&quot;/&gt; biedrs.

== Ražotnes ==

=== Turcijā ===

==== ''AB MikroNano'' mikroshēmu rūpnīca ====
2014. gada 23. decembrī [[Bilkentas Universitāte]] un ''Aselsan'' kopīgi nodibināja Turcijas pirmo komerciālo mikroshēmu rūpnīcu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.aa.com.tr/tr/bilim-teknoloji/turkiye-nanoteknolojide-lig-atlayacak/102012|title= Türkiye nanoteknolojide &quot;lig&quot; atlayacak|date=13 November 2014 |publisher=Anadolu Agency|language=tr}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.aa.com.tr/tr/bilim-teknoloji/turkiyenin-ilk-cip-fabrikasinin-temeli-atildi/90155|title= Türkiye'nin ilk çip fabrikasının temeli atıldı|date=23 December 2014 |publisher=Anadolu Agency|language=tr}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://tubitak.gov.tr/tr/haber/turkiyenin-ilk-cip-fabrikasinin-temeli-atildi|title= Türkiye'nin İlk Çip Fabrikasının Temeli Atıldı|date=24 December 2014 |publisher=[[Tübitak]]|language=tr}}&lt;/ref&gt; Rūpnīca sāka darboties 2017. gadā, galvenokārt ražojot [[gallija nitrīts|gallija nitrītu]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.aa.com.tr/tr/bilim-teknoloji/turkiyenin-ilk-ticari-cipleri-aselsana-uretilecek/776058|title= Türkiye'nin ilk ticari çipleri ASELSAN'a üretilecek|date=21 March 2017 |publisher=Anadolu Agency|language=tr}}&lt;/ref&gt; Rūpnīca ražo dažādas mikroshēmas radariem, raķetēm un citām ''Aselsan'' ražotajām sistēmām.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.defenceturk.net/2023te-turkiyenin-radar-calismalari-ve-gelecek-projeksiyonu|title= 2023’te Türkiye’nin Radar Çalışmaları ve Gelecek Projeksiyonu|date=21 March 2017 |website=defenceturk.net|language=tr}}&lt;/ref&gt;

==== Radaru un elektroniskās karadarbības tehnoloģiju centrs ====
''Aselsan'' atklāja savu jauno ražotni ({{val|tr|Aselsan Radar ve Elektronik Harp Teknoloji Merkezi}}) Ankaras [[Golbaši]] rajonā 2015. gada 16. martā.&lt;ref name=&quot;m1&quot;/&gt; Trīs gadu laikā par 157 miljoniem ASV dolāru celtā ražotne kalpo [[Turcijas Bruņotie spēki|Turcijas Bruņoto spēku]] ([[Turcijas Sauszemes spēki|sauszemes spēki]], [[Turcijas Kara flote|flotes]], [[Turcijas Gaisa spēki|gaisa spēku]]), kosmosa un bezpilota platformu nepieciešamā radaru un [[elektroniskā karadarbība|elektroniskās karadarbības]] aprīkojuma ražošanai. Ražotnes platība ir {{nobr|{{sk|75000}} m&lt;sup&gt;2&lt;/sup&gt;}} uz {{nobr|35 ha}} zemes. Centrā strādā kopumā 776 inženieri, 261 tehniskais personāls un vairāk nekā 200 atbalsta personāla.&lt;ref name=&quot;a2&quot;/&gt;

Tehnoloģiju centrs kalpo galvenokārt tālsatiksmes izsekošanas pretgaisa aizsardzības un iznīcinātāju radaru sistēmu, kā arī citu radaru un elektroniskās karadarbības sistēmu un [[antena|antenu]], mikroviļņu barošanas moduļu un programmatūras projektēšanai, pētniecībai un attīstībai, ražošanai, testēšanai un loģistikas atbalstam.&lt;ref name=&quot;a2&quot;/&gt;

==== Pretgaisa aizsardzības testēšanas un integrācijas centrs ====
2022. gada 2. decembrī ''Aselsan'' atklāja Pretgaisa aizsardzības testēšanas un integrācijas centru (HSTEM) Ankarā. Centrā ietilpst sistēmu ražošanas un integrācijas rūpnīca, kas aizvietota 12 tūkstošus kvadrātmetru lielā slēgtā platībā, kurā ietilpst testēšanas vadības centrs, slēgta šaušanas vieta, sistēmu testēšanas, regulēšanas kalibrēšanas infrastruktūra, testēšanas tornis un testēšanas trases, kā arī ''ROBOSİM'' atklātās zonas testēšanas infrastruktūra. Objektā veic ''Aselsan'' izstrādāto pretgaisa aizsardzības sistēmu ražošanu, testēšanu, analīzi un nepieciešamos veiktspējas uzlabojumus.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce | url=https://www.aa.com.tr/tr/bilim-teknoloji/aselsanin-hava-savunma-test-ve-entegrasyon-merkezi-faaliyete-basladi/2753651 | title= ASELSAN'ın Hava Savunma Test ve Entegrasyon Merkezi faaliyete başladı | date=2 December 2022 | publisher=Anadolu Agency | language=tr}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce | url=https://www.defenceturk.net/hava-savunma-test-ve-entegrasyon-merkezi-faaliyete-gecti | title= Hava Savunma Test ve Entegrasyon Merkezi faaliyete geçti | date=2 December 2022 | website=defenceturk.net | language=tr}}&lt;/ref&gt;

=== Fotonu detektoru un nanotehnoloģiju ražotne ===
2025. gada martā ''Aselsan'' paziņoja, ka Ankarā atklās jaunu fotonu detektoru un nanotehnoloģiju ražotni, radaru sistēmu integrācijas un ražošanas rūpnīcu, pretgaisa aizsardzības sistēmu ražošanas un testēšanas rūpnīcu un viedās munīcijas rūpnīcu. Uzņēmums ziņoja publiskās informācijas platformai ''[[Stambulas Fondu birža|Borsa Istanbul]]'', ka ''Aselsan'' šo rūpnīcu attīstībā ieguldīs 616 miljonus ASV dolāru. Tika arī norādīts, ka ''Aselsan'' šajās ražotnēs nodarbinās kopumā 2244 cilvēkus, no kuriem 1672 būs kvalificēti.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.aa.com.tr/tr/ekonomi/bakan-kacir-turkiyeye-yapilacak-toplam-9-3-milyar-dolarlik-yatirimin-detaylarini-paylasti/3522547|title= Bakan Kacır, Türkiye'ye yapılacak toplam 9,3 milyar dolarlık yatırımın detaylarını paylaştı|date=28 March 2025 |publisher=Anadolu Agency| language=tr}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce | url=https://www.aa.com.tr/tr/bilim-teknoloji/aselsanin-uc-kritik-yatirimi-proje-bazli-yatirim-tesvik-sistemi-kapsamina-alindi/3520646 | title= ASELSAN'ın üç kritik yatırımı Proje Bazlı Yatırım Teşvik Sistemi kapsamına alındı | date=26 March 2025 | publisher=Anadolu Agency | language=tr}}&lt;/ref&gt;

=== Ogulbejas tehnoloģiju bāze ===
''Aselsan'' 2025. gada 27. augusta ceremonijā, kurā piedalījās prezidents Erdogans, uzsāka liela objekta būvniecību [[Ankara]]s Ogulbejas rajonā. Paziņojumā norādīts, ka ''Aselsan'' pašreizējo rūpnīcu kopējā platība ir 5000 akri, savukārt jaunā Ogulbejas tehnoloģiju bāze Ankarā būs 6500 akru platībā. Paredzams, ka jaunās bāzes izmaksas būs 1,5 miljardi ASV dolāru, un pēc tās nodošanas ekspluatācijā tā divkāršos ''Aselsan'' ražošanas jaudu. Uzstājoties pamatakmens ielikšanas ceremonijā, Erdogans paziņoja, ka šis objekts iezīmēs ''Aselsan'' nākamos 50 gadus un kļūs par lielāko pretgaisa aizsardzības objektu [[Eiropa|Eiropā]]. Tajā pašā dienā Erdogans atklāja arī 14 jaunus ''Aselsan'' objektus, kas uzcelti par 280 miljoniem ASV dolāru.&lt;ref name=&quot;steeldome3&quot;&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.reuters.com/world/middle-east/turkish-defence-company-aselsan-build-15-billion-technology-base-double-capacity-2025-08-27/|date=27 August 2025|access-date=29 August 2025|title=Turkish defence company Aselsan to build $1.5 billion technology base to double capacity |website=[[Reuters]]}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.aselsan.com/en/investor-relations/market-disclosures/detail/1593/steel-dome-ogulbey-technology-base-and-serial-production-investment|date=27 August 2025|access-date=29 August 2025|title=STEEL DOME, Oğulbey Technology Base and Serial Production Investment|website=Aselsan|archive-date={{dat|2025|12|07||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20251207092218/https://www.aselsan.com/en/investor-relations/market-disclosures/detail/1593/steel-dome-ogulbey-technology-base-and-serial-production-investment}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;aselsan27august&quot;/&gt;

=== Ārpus Turcijas ===
Ar ''Aselsan'' saistīti uzņēmumi atrodas [[Azerbaidžāna|Azerbaidžānā]], [[Kazahstāna|Kazahstānā]], [[Saūda Arābija|Saūda Arābijā]] un [[Apvienotie Arābu Emirāti|Apvienotajos Arābu Emirātos]]. Turklāt uzņēmums 2015. gada oktobrī paziņoja, ka plāno paplašināt savu [[Dienvidāfrika]]s biznesu, &quot;meklējot partnerības, lai izveidotu privātu uzņēmumu no savas vietējās filiāles ''Aselsan South Africa''&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=Aselsan seeking to grow South African business|url=http://www.defenceweb.co.za/index.php?option=com_content&amp;view=article&amp;id=40975:aselsan-seeking-to-grow-south-african-business&amp;catid=7:Industry&amp;Itemid=116|dead-url=no|archive-url=https://web.archive.org/web/20151016052705/http://www.defenceweb.co.za/index.php?option=com_content&amp;view=article&amp;id=40975:aselsan-seeking-to-grow-south-african-business&amp;catid=7:Industry&amp;Itemid=116|archive-date=2015-10-16|access-date=2015-10-09}}&lt;/ref&gt;

==== ''Aselsan Baku'' ====
Uzņēmums ''Aselsan Baku'' izveidots 1998. gada 11. februārī [[Azerbaidžāna|Azerbaidžānā]]. Pašlaik tas Azerbaidžānā ražo civilās un militārās rokas sakaru iekārtas. Uzņēmuma kapitālu pilnībā sedza ''Aselsan''. Uzņēmums, kas darbojās pārdošanas, apkopes-remonta un ražošanas jomā un kura dibināšanas kapitāls ir noteikts 500 tūkstošu ASV dolāru apmērā, ir pirmais ''Aselsan'' dibinātais uzņēmums ārzemēs.&lt;ref name=&quot;aselsan&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.aselsanbaku.az#|title=Şirket Hakkında Aselsan Bakü|access-date=28 December 2011|archive-date=16 January 2015|archive-url=https://web.archive.org/web/20150116034700/http://www.aselsanbaku.az/|dead-url=yes|publisher=Aselsan Bakü}}&lt;/ref&gt;

''Aselsan'' 2018. gadā ražotos lāzervadības komplektus integrēja Azerbaidžānas izstrādātajā munīcijā.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.milliyet.com.tr/ekonomi/aselsan-azerbaycanda-5368130|title=Aselsan Azerbaycan'da|access-date=10 October 2020|date=27 December 1997|work=[[Milliyet]]}}&lt;/ref&gt;

==== ''Aselsan Ukraine'' ====
Uzņēmums ''Aselsan Ukraine'' izveidots 2020. gada 1. septembrī [[Ukraina|Ukrainā]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.sozcu.com.tr/2020/ekonomi/aselsan-ukraynada-sirket-kurdu-6018882/|title=Aselsan Ukrayna'da şirket kurdu|access-date=5 September 2020|archive-date=4 October 2020|archive-url=https://web.archive.org/web/20201004163223/https://www.sozcu.com.tr/2020/ekonomi/aselsan-ukraynada-sirket-kurdu-6018882/|date=2 September 2020|dead-url=yes|publisher=Sozcu.com.tr}}&lt;/ref&gt;

==== ''Aselsan Middle East'' ====
Uzņēmums ''Aselsan Middle East'' izveidots 2012. gada 19. jūlijā [[Jordānija|Jordānijā]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=Aselsan Middle East Profile – Don't miss any updates from Decypha. Get your account today to stay up-to-date with your interest!|url=https://www.decypha.com/en/company-list/Aselsan-Middle-East-80459|access-date=2021-04-12|website=www.decypha.com|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=ASELSAN Middle East Company Commenced Operations|url=https://www.defenceturkey.com/en/content/aselsan-middle-east-company-commenced-operations-35|access-date=2021-04-12|website=www.defenceturkey.com}}&lt;/ref&gt;
[[Attēls:The Chief of Army Staff, General Bipin Rawat visiting the Aselsan Engineering Defence Industrial Base, in Kazakhstan on August 03, 2017.jpg|thumb|''Aselsan'' inženiertehniskā aizsardzības rūpniecības bāze [[Kazahstāna|Kazahstānā]]]]
[[Attēls:Aselsan anti-drone system, Kyiv 2018, 18.jpg|thumb|''Aselsan'' pretdronu sistēma]]

== Produkti ==
''Aselsan'' darbojas daudzās jomās, īpaši aizsardzības rūpniecības produktu piegādē un pētniecības un attīstības darbībās.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.aselsan.com.tr/tr/urun-listesi/All|title=Product List |access-date=7 December 2020|website=www.aselsan.com.tr}}&lt;/ref&gt;

* ''Albatros'' bezpilota virszemes kuģu saime:
** ''Albatros K'' [[katamarāns|katemarāna]] tipa [[bezpilota virszemes kuģis]];&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=ALBATROS-K|url=https://www.aselsan.com.tr/ALBATROSk_Unmanned_Surface_Target_Boat_1661.pdf|dead-url=no|archive-url=https://web.archive.org/web/20210508232633/https://www.aselsan.com.tr/ALBATROSk_Unmanned_Surface_Target_Boat_1661.pdf |archive-date=2021-05-08 }}&lt;/ref&gt;
** ''Albatros-S'', spieta tipa bezpilota virszemes kuģis;
** ''Albatros-T'' bezpilota virszemes kuģis;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=Aselsan Albatros T seaborn target|url=https://www.aselsan.com.tr/ALBATROST_Unmanned_Surface_Target_Boat_4676.pdf|dead-url=no|archive-url=https://web.archive.org/web/20210508225612/https://www.aselsan.com.tr/ALBATROST_Unmanned_Surface_Target_Boat_4676.pdf |archive-date=2021-05-08 }}&lt;/ref&gt;
* ALP radaru saime:
** ALP 100-G mobilais daudzfunkcionālais gaisa telpas novērošanas AESA radars;
** ALP 300-G mobilais tālas darbības agrīnās brīdināšanas AESA radars;
* Amfībijas desanta kuģa projekts ([[izkraušanas kuģis]]);&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=Landing Ship Tank Project (LST) | url=https://www.aselsan.com.tr/en/capabilities/naval-systems/combat-system-design-and-integration/landing-ship-tank-project-lst|access-date=2021-05-08|website=www.aselsan.com.tr}}&lt;/ref&gt;
* ARI 1-T&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=Aselsan ARI1T|url=https://www.aselsan.com.tr/ARI1T_Rotary_Wing_Mini_Unmanned_Aerial_System_3142.pdf|dead-url=no|archive-url=https://web.archive.org/web/20200115010225/https://www.aselsan.com.tr/ARI1T_Rotary_Wing_Mini_Unmanned_Aerial_System_3142.pdf |archive-date=2020-01-15 }}&lt;/ref&gt; rotējošu spārnu miniatūrs [[bezpilota lidaparāts]];
* ASELPOD elektrooptiskā mērķēšanas sistēma;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=ASELPOD|url=https://wwwcdn.aselsan.com/api/file/ASELPOD_ENG-(1)-(1).pdf|access-date=18 March 2025|website=www.aselsan.com}}&lt;/ref&gt;
* AYAC militārā maršrutēšanas un komutācijas ierīce;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=AYAC ASELSAN|url=https://www.aselsan.com.tr/AYAC_Military_Routing_and_Switching_Equipment_7241.pdf|dead-url=no|archive-url=https://web.archive.org/web/20210508234646/https://www.aselsan.com.tr/AYAC_Military_Routing_and_Switching_Equipment_7241.pdf |archive-date=2021-05-08 }}&lt;/ref&gt;
* Biometriskās integritātes pārbaudes un piekļuves kontroles sistēmas (BKDGKS);&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=ASELSAN üretecek! Tamamen yerli ve milli! Yeni kimlik kartlarında kullanılacak...|url=https://www.sabah.com.tr/ekonomi/2020/08/02/aselsan-uretecek-tamamen-yerli-ve-milli-yeni-kimlik-kartlarinda-kullanilacak|archive-url=https://web.archive.org/web/20200803184634/https://www.sabah.com.tr/ekonomi/2020/08/02/aselsan-uretecek-tamamen-yerli-ve-milli-yeni-kimlik-kartlarinda-kullanilacak|archive-date=3 August 2020|access-date=7 December 2020|website=Sabah|language=tr}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|last=KARATAŞ/ANKARA, (DHA)|first=Aslıhan ALTAY|title=ASELSAN düğmeye bastı! Biyometrik kimlik doğrulama sistemi geliyor|url=https://www.hurriyet.com.tr/ekonomi/aselsan-dugmeye-basti-biyometrik-kimlik-dogrulama-sistemi-geliyor-41577715|archive-url=https://web.archive.org/web/20200802172753/https://www.hurriyet.com.tr/ekonomi/aselsan-dugmeye-basti-biyometrik-kimlik-dogrulama-sistemi-geliyor-41577715|archive-date=2 August 2020|access-date=7 December 2020|website=www.hurriyet.com.tr|language=tr}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |date=|title=Biyometrik Dorğulama|url=https://www.aselsan.com.tr/BIYOMETRIKKIMLIKTR_2416.pdf|publisher=ASELSAN|access-date=7 December 2020|website=}}&lt;/ref&gt;
* komunikācijas sistēmu risinājumi;
* ''Çelik Kubbe'' (''Steel Dome''),&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce |url=https://www.bbc.com/turkce/articles/cqjlrd98py5o |newspaper=[[BBC News|BBC News Türkçe]] |author=Doğan Boran, Hilken |title=Çelik Kubbe' hava savunma sistemi nasıl çalışacak, neden önemli? |date=8 August 2024 |language=tr |accessdate=28 August 2025 }}&lt;/ref&gt;
* EIRS [[agrīnās brīdināšanas radars]];
* lauka telefons;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=Sahra Telefonu |url=https://www.aselsan.com.tr/tr/cozumlerimiz/askeri-haberlesme-sistemleri/askeri-telefonlar/sahra-telefonu#:~:text=ASELSAN%206200%20Sahra%20Telefonu%20hem,kullan%C4%B1c%C4%B1lar%20i%C3%A7in%20%C3%B6zel%20olarak%20tasarlanm%C4%B1%C5%9Ft%C4%B1r.|access-date=7 December 2020|website=www.aselsan.com.tr}}&lt;/ref&gt;
* fiksētas centrālās sakaru perifērijas ierīces un piederumi;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=4731 VHF DMR Fixed Central Radio|url=https://www.aselsannet.com.tr/en-us/products/professional-radio-systems/dmr-protocol-radios/4731-vhf-dmr-fixed-central-radio|access-date=2021-05-08|website=www.aselsannet.com.tr|archive-date=2021-05-08|archive-url=https://web.archive.org/web/20210508234649/https://www.aselsannet.com.tr/en-us/products/professional-radio-systems/dmr-protocol-radios/4731-vhf-dmr-fixed-central-radio}}&lt;/ref&gt;
* ''GOKDENIZ''&lt;ref&gt;[https://www.aselsan.com.tr/GOKDENIZ_CloseIn_Weapon_System_1178.pdf]&lt;/ref&gt; [[zenītartilērijas sistēma]];
* ''GÖKTAN'' kaujas raķete;
* ''GÖKSUR'' [[zeme-gaiss raķete]];
* GRC-5220 taktiskā platjoslas ''Ethernet'' rāciju saime;
* ''GÜRZ'' tuvas darbības rādiusa pretgaisa aizsardzība;
* ''[[Hisar]]'' tuvas un vidējas darbības rādiusa pretgaisa aizsardzības sistēmas;
* integrētas jūras sakaru sistēmas;
* IP tālvadības sistēma;
* ''KALKAN'' pretgaisa aizsardzības radars;
* ''KAPLAN'' [[bezpilota sauszemes transportlīdzeklis|bezpilota sauszemes transportlīdzekļu]] saime;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=Aselsan KAPLAN|url=https://www.aselsan.com.tr/en/capabilities/unmanned-systems/unmanned-vehicles/kaplan-unmanned-ground-vehicle-family|dead-url=no|archive-url=https://web.archive.org/web/20200803063111/https://www.aselsan.com.tr/en/capabilities/unmanned-systems/unmanned-vehicles/kaplan-unmanned-ground-vehicle-family |archive-date=2020-08-03 }}&lt;/ref&gt;
* ''[[KORKUT]]'' 35 mm [[pašgājēja pretgaisa raķešu sistēma]] (SPAAG);
* ''KORAL'' elektroniskās karadarbības sistēma;
* ''LEVENT'' bezpilota sauszemes transportlīdzeklis;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=LEVENT Unmanned Surface Vehicle {{!}} ASELSAN|url=https://www.aselsan.com.tr/en/capabilities/unmanned-systems/unmanned-vehicles/levent-unmanned-surface-vehicle|access-date=2021-05-08|website=www.aselsan.com.tr}}&lt;/ref&gt;
* loģistikas atbalsta kuģi (LDG)
* ''MEROPS'' (daudzspektrāls paplašināta darbības rādiusa optiskais tēmēklis) tēmēklis gaisa novērošanai un mērķēšanai;&lt;ref&gt;Aselsan is displaying for the first time MEROPS Air Surveillance and Targeting Gimbal at the Eurosatory 2022. Defence Turkey June 13, 2022 https://www.defenceturkey.com/en/content/aselsan-is-displaying-for-the-first-time-merops-air-surveillance-and-targeting-gimbal-at-the-eurosatory-2022-5102&lt;/ref&gt;
* ''MİLGEM'' kaujas sistēmu iepirkumu projekts;
* ''MIUS/MUAS'' miniatūrie bezpilota lidaparāti;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=Aselsan MIUS|url=https://www.aselsan.com.tr/MUAS_Mini_Unmanned_Aerial_System_3776.pdf|dead-url=no|archive-url=https://web.archive.org/web/20210510142916/https://www.aselsan.com.tr/MUAS_Mini_Unmanned_Aerial_System_3776.pdf |archive-date=2021-05-10 }}&lt;/ref&gt;
* militārie [[Single-pair high-speed digital subscriber line|G.SHDSL]] modēmi;
* ''MATE'' mobilo uztvērēju-raidītāju un atkārtotāju sakaru iekārtas;
* [[mīnmetējs|mīnmetēju]] vadības sistēma;
* daudzfunkcionāls amfībijas uzbrukuma kuģis;
* ''MURAD AESA'' radars;
* mobilais gaisa satiksmes vadības tornis;
* taktiskā uguns virziena sistēma;
* ''PUHU'' elektroniskās karadarbības sistēma;
* pārnēsājamās sakaru perifērijas ierīces un piederumi;
* ''POYRAZ'' munīcijas pārneses sistēma (MTS)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=Ammunition Transfer System {{!}} ASELSAN|url=https://www.aselsan.com.tr/en/capabilities/land-and-weapon-systems/artillery-systems-and-modernization/ammunition-transfer-system|access-date=2021-05-08|website=www.aselsan.com.tr}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=aselsan info|url=https://www.ssb.gov.tr/urunkatalog/en/24/#zoom=z|access-date=2021-05-08|archive-date=2022-01-26|archive-url=https://web.archive.org/web/20220126232900/https://www.ssb.gov.tr/urunkatalog/en/24/#zoom=z|dead-url=yes}}&lt;/ref&gt;
* PRC V / UHF programmatūras rokas sakaru iekārtas;
* ''REDET'' elektroniskās karadarbības sistēma;
* [[tālvadības ieroču stacija]]s: ''Aselsan SMASH'', ''Aselsan STOP'', ''Aselsan STAMP'', ''Aselsan STAMP-2'' un ''Aselsan STAMP-G'';
* retranslatora rāciju un mobilo retranslatora rāciju piederumi;
* ''SAPAN'' programmējama aktīvā/reaktīvā elektroniskā karadarbības sistēma;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=SAPAN - Programmable Reactive RCIED Jammer System {{!}} ASELSAN|url=https://www.aselsan.com.tr/en/capabilities/electronic-warfare-systems/electronik-support-and-electronic-attack-systems/sapan-programmable-reactive-rcied-jammer-system|archive-url=https://web.archive.org/web/20200322005810/https://www.aselsan.com.tr/en/capabilities/electronic-warfare-systems/electronik-support-and-electronic-attack-systems/sapan-programmable-reactive-rcied-jammer-system|archive-date=22 March 2020|access-date=7 December 2020|website=www.aselsan.com.tr}}&lt;/ref&gt;
* ''Serçe'' miniatūrais bezpilota lidaparāts;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=Aselsan SERÇE|url=https://www.aselsan.com.tr/SERCE1_MultiRotor_Unmanned_Aerial_System_8111.pdf|dead-url=no|archive-url=https://web.archive.org/web/20210510143559/https://www.aselsan.com.tr/SERCE1_MultiRotor_Unmanned_Aerial_System_8111.pdf |archive-date=2021-05-10 }}&lt;/ref&gt;
* ''TASMUS'' taktiskā lauka sakaru sistēma;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=TASMUS Taktik Saha Muhabere Sistemi {{!}} ASELSAN|url=https://www.aselsan.com.tr/tr/cozumlerimiz/askeri-haberlesme-sistemleri/haberlesme-sistemleri/tasmus-taktik-saha-muhabere-sistemi|access-date=7 December 2020|website=www.aselsan.com.tr}}&lt;/ref&gt;
* ''TOLUN'' [[precīzas vadības munīcija]];
* ''TURKUAZ'' seismiskās pētniecības kuģa zinātniskās misijas sistēma;
* transportlīdzekļu sakaru perifērijas ierīces un piederumi;
* VRC-9661 transportlīdzekļa tālvadības pults sistēma;
* ''VURAL'' elektroniskās karadarbības sistēma;
* ''UKAP'' bezpilota sauszemes transportlīdzeklis;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|date=22 February 2018 |title=Turkey says armed unmanned ground vehicles to be used in Afrin|url=https://thedefensepost.com/2018/02/22/turkey-armed-unmanned-ground-vehicles-afrin-syria/|access-date=2020-03-22|website=The Defense Post|language=en-US}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=Turkey's New Armed Unmanned Armed Vehicle 'UKAP' To Be Exported To Asian Region|url=https://www.defenseworld.net/news/22380/Turkey___s_New_Armed_Unmanned_Armed_Vehicle____UKAP____To_Be_Exported_To_Asian_Region#.XnexV4hKiUk|access-date=2020-03-22|website=www.defenseworld.net|archive-date=2020-01-27|archive-url=https://web.archive.org/web/20200127145509/https://www.defenseworld.net/news/22380/Turkey___s_New_Armed_Unmanned_Armed_Vehicle____UKAP____To_Be_Exported_To_Asian_Region#.XnexV4hKiUk}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|last=Şafak|first=Yeni|title=Turkey's unmanned ground vehicle ready for duty|url=https://www.yenisafak.com/en/video-gallery/technology/turkeys-unmanned-ground-vehicle-ready-for-duty-2191004|access-date=2020-03-22|website=Yeni Şafak|language=tr-TR}}&lt;/ref&gt;
* ''ZAMBAK'' ķiveres;
* ''ZARGANA'' prettorpēdu sistēma zemūdenēm;
&lt;ref name=&quot;s2&quot;&gt;{{Ziņu atsauce |url=http://www.sabah.com.tr/Gundem/2012/08/13/aselsan-intiharlari-dosyasi-yeniden-acildi |newspaper=[[Sabah (newspaper)|Sabah]] |title=ASELSAN dosyası yeniden açıldı |author=Bostan, Yahya |date=13 August 2012 |language=tr|access-date=2013-04-05 |archive-url=https://web.archive.org/web/20130303102321/http://www.sabah.com.tr/Gundem/2012/08/13/aselsan-intiharlari-dosyasi-yeniden-acildi |archive-date=2013-03-03 |dead-url=no}}&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;tz1&quot;&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://www.todayszaman.com/newsDetail_getNewsById.action?newsId=236589 |archive-url=https://archive.today/20130630105804/http://www.todayszaman.com/newsDetail_getNewsById.action?newsId=236589 |dead-url=yes |archive-date=2013-06-30 |newspaper=[[Today's Zaman]] |title=Indictment might shed light on ASELSAN deaths |date=25 February 2011 |access-date=2013-04-05 }}&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;hdn1&quot;&gt;{{Ziņu atsauce |url=http://www.hurriyetdailynews.com/default.aspx?pageid=438&amp;n=murder-expert-says-in-aselsan-suicide-case-2011-11-28 |dead-url=yes |newspaper=[[Hürriyet Daily News]] |title=Engineer 'was murdered', expert says in Aselsan suicide case |date=28 November 2011 |access-date=2013-04-05 |archive-url=https://web.archive.org/web/20140422231635/http://www.hurriyetdailynews.com/default.aspx?pageid=438&amp;n=murder-expert-says-in-aselsan-suicide-case-2011-11-28 |archive-date=2014-04-22 }}&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;sc1&quot;&gt;{{Ziņu atsauce |url=http://www.sozcu.com.tr/2015/gundem/aselsanin-muhendisi-evinde-olu-bulundu-711192/ |newspaper=[[Sözcü]] |title=ASELSAN'ın mühendisi evinde ölü bulundu |date=15 January 2015 |language=tr|access-date=2015-02-03 |archive-url=https://web.archive.org/web/20150203165555/http://www.sozcu.com.tr/2015/gundem/aselsanin-muhendisi-evinde-olu-bulundu-711192/ |archive-date=2015-02-03 |dead-url=no}}&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;s3&quot;&gt;{{Ziņu atsauce |url=http://www.sabah.com.tr/yasam/2015/01/17/aselsan-muhendisinin-olum-raporu-aciklandi |newspaper=[[Sabah (newspaper)|Sabah]] |title=ASELSAN mühendisinin ölüm raporu açıklandı |date=2015-01-17 |language=tr|access-date=2015-02-03 |archive-url=https://web.archive.org/web/20150203165848/http://www.sabah.com.tr/yasam/2015/01/17/aselsan-muhendisinin-olum-raporu-aciklandi |archive-date=2015-02-03 |dead-url=no}}&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;h3&quot;&gt;{{Ziņu atsauce |url=http://www.hurriyet.com.tr/gundem/27974494.asp |newspaper=[[Hürriyet]] |title=ASELSAN mühendisi Erdem Uğur evinde ölü bulundu |author=Atmaca, Ebubekir |date=16 January 2015 |language=tr|access-date=2015-02-03 |archive-url=https://web.archive.org/web/20150203164337/http://www.hurriyet.com.tr/gundem/27974494.asp |archive-date=2015-02-03 |dead-url=no}}&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;a2&quot;&gt;
{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.aselsan.com.tr/tr-tr/basin-odasi/haberler/Sayfalar/aselsan_radarmerkezi_acildi_20150316.aspx |title=ASELSAN Radar ve Elektronik Harp Teknoloji Merkezi açıldı |publisher=ASELSAN |language=tr|date=16 March 2015 |access-date=2015-03-17 |archive-url=https://web.archive.org/web/20150321034443/http://www.aselsan.com.tr/tr-tr/basin-odasi/haberler/Sayfalar/aselsan_radarmerkezi_acildi_20150316.aspx |archive-date=2015-03-21 |dead-url=no}}
&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;m1&quot;&gt;{{Ziņu atsauce |url=http://www.milliyet.com.tr/aselsan-radar-ve-elektronik-harp-teknolojileri-ankara-yerelhaber-675987/ |newspaper=Milliyet |title=ASELSAN Radar ve Elektronik Harp Teknolojileri Merkezi'nin Açılış Töreni |date=16 March 2015 |language=tr|access-date=2015-03-17 |archive-url=https://web.archive.org/web/20150402154810/http://www.milliyet.com.tr/aselsan-radar-ve-elektronik-harp-teknolojileri-ankara-yerelhaber-675987/ |archive-date=2015-04-02 |dead-url=no}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces|30em|refs=
&lt;ref name=&quot;aselsan-history&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.aselsan.com.tr/icerik.asp?kategori_id=13&amp;lang=en |title=History |publisher=ASELSAN |access-date=2009-11-05 |dead-url=yes |archive-url=https://web.archive.org/web/20090621102600/http://www.aselsan.com.tr/icerik.asp?kategori_id=13&amp;lang=en |archive-date=2009-06-21 }}&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;kgs&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.kartligecissistemleri.org |title=kartlı geçiş sistemleri |publisher=TÜMAKÜDER |language=tr|access-date=2010-12-18 |dead-url=yes |archive-url=https://web.archive.org/web/20101214050635/http://kartligecissistemleri.org/ |archive-date=2010-12-14 }}&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;a1&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.aselsan.com.tr/en-us/about-us/company-profile/Pages/default.aspx |title=ASELSAN Company Profile |publisher=ASELSAN |language=tr|access-date=2015-01-27 |archive-url=https://web.archive.org/web/20150120232832/http://www.aselsan.com.tr/en-us/about-us/company-profile/Pages/default.aspx |archive-date=2015-01-20 |dead-url=no}}&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;tad&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.tumakuder.org/Sayfalar/hakkimizda/uyeler/uyefirma.html |title=Members of TÜMAKÜDER |publisher=TÜMAKÜDER |language=tr|access-date=2010-12-18 |dead-url=yes |archive-url=https://web.archive.org/web/20110728133708/http://www.tumakuder.org/Sayfalar/hakkimizda/uyeler/uyefirma.html |archive-date=2011-07-28 }}&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;ipc&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.ipc.org/4.0_knowledge/4.2_Training_Cert/companies-current-cit.htm |publisher=IPC |title=IPC certification |access-date=2010-12-18 |archive-url=https://web.archive.org/web/20101216192636/http://ipc.org/4.0_knowledge/4.2_Training_Cert/companies-current-cit.htm |archive-date=2010-12-16 |dead-url=no}}&lt;/ref&gt;
}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
* {{oficiālā tīmekļa vietne}}
* [https://www.aselsanmiddleeast.com ASELSAN Middle East] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20170212093957/http://www.aselsanmiddleeast.com/ |date=12 February 2017 }}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Turcijas uzņēmumi]]
[[Kategorija:Militārisms Turcijā]]</text>
      <sha1>orh8s4gbx0crrc6qrmh937mdeajpde2</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Liepājas Centra sākumskola</title>
    <ns>0</ns>
    <id>616299</id>
    <revision>
      <id>4468451</id>
      <parentid>4391188</parentid>
      <timestamp>2026-05-15T06:41:13Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <comment>jāuzlabo</comment>
      <origin>4468451</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1080" sha1="ojpzu7ybymx20nwifc5zr2btkhngf29" xml:space="preserve">{{infokaste+}}
[[Attēls:Liepājas Centra sākumskola.jpg|thumb|Liepājas Centra sākumskolas ēka Toma ielā 19]]
'''Liepājas Centra sākumskola''' ir [[Liepāja]]s sākumskola.

== Vēsture ==
Liepājas Centra sākumskolu Ūliha ielā 33 atvēra 1992. gada 20. jūlijā, par skolas direktori apstiprinot Veru Špaku. Skolēni pēc 4. klases beigšanas izglītību turpināja [[Liepājas 1. vidusskola|Liepājas 1. vidusskolā]]. Sakarā ar [[Liepājas 1. ģimnāzija]]s izvedi 2006. gadā, Centra sākumskolu pārveidoja par Centra pamatskolu 1.—6. klasēm.
No 2008. gada 1. septembra Liepājas Centra pamatskolas skolēni mācījās divās ēkās 1. — 4. klašu skolēni Ūliha ielā 33, bet 5. un 6. klašu skolēni Toma ielā 19.

2012. gadā skolu pārveidoja par Liepājas Centra sākumskolu. No 2016. gada Liepājas Centra sākumskolas 1.—3. klašu skolēni mācās Ūliha ielā 33, bet 4. — 6. klašu skolēni Toma ielā 19.&lt;ref&gt;[https://centrassk.liepaja.edu.lv/ Skolas vēsture]&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{Liepāja-aizmetnis}}
{{Liepājas skolas}}</text>
      <sha1>ojpzu7ybymx20nwifc5zr2btkhngf29</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Berta Ašmane</title>
    <ns>0</ns>
    <id>618390</id>
    <revision>
      <id>4468526</id>
      <parentid>4421843</parentid>
      <timestamp>2026-05-15T10:44:27Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4468526</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1188" sha1="7u2xv2mq8ai5qnpx7th1mq1q76nzhfx" xml:space="preserve">{{personas infokaste
 |         vārds = Berta Ašmane
 |        attēls = Berta Ašmane.jpg
 |    att_izmērs = 
 | att_nosaukums = Berta Ašmane ap 1920. gadu
 |       dz_gads = 1885
 |    dz_mēnesis = 
 |      dz_diena = 
 |      dz_vieta = 
 |        m_gads = 1973
 |     m_mēnesis = 
 |       m_diena = 
 |       m_vieta = 
 |       tautība = [[latvieši|latviete]]
 |  nodarbošanās = skolotāja, ierēdne
 |       dzimums = S
}}
'''Berta Ašmane''' (1885—1973) bija latviešu skolotāja, vēlāk ierēdne.

[[Sanktpēterburga|Pēterpilī]] dibinātās [[Latvju sieviešu nacionālā līga|Latvju sieviešu nacionālās līgas]] (LSNL) priekšniece 1918. gadā. Pēc [[Latvijas valsts dibināšana]]s Ašmane 1922. gada sākumā piedalījās LSNL darbības atjaunošanā. Viņa strādāja kā ierēdne Iekšlietu ministrijā, vēlāk Ārlietu ministrijā.&lt;ref&gt;[https://garamantas.lv/lv/person/1575665/Berta-Asmane garamantas.lv]{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{DEFAULTSORT:Ašmane, Berta}}
[[Kategorija:1885. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:1973. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Latvijas pedagogi]]
[[Kategorija:Latvijas sieviešu tiesību aktīvistes]]</text>
      <sha1>7u2xv2mq8ai5qnpx7th1mq1q76nzhfx</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>2026. gada laikapstākļi Latvijā</title>
    <ns>0</ns>
    <id>619435</id>
    <revision>
      <id>4468267</id>
      <parentid>4466744</parentid>
      <timestamp>2026-05-14T16:02:59Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>DrewAir</username>
        <id>91233</id>
      </contributor>
      <comment>/* Maijs */</comment>
      <origin>4468267</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="83410" sha1="ti91o1g4s4swqrim1g2hcbsktr9xf5s" xml:space="preserve">{{notiek}}
{{Latvijas dabas parādības}}
{{Meteoroloģijas infokaste|nosaukums = [[2026. gads Latvijā|2026]]. gada laikapstākļi Latvijā 
|vid Lat     = 
|min Lat     = 
|max Lat     = 
|vid Rīga    = 
|min Rīga    = 
|max Rīga    = 

|nokrišņi gadā         =
Latvija:
|nokrišņi mēnesī       = 
|nokrišņi dekādē       = 
|nokrišņi diennaktī     =  
|sniega sega         = 
|vēja brāzmas        = 

|citi notikumi      =
}}

Šajā lapā ir apkopoti '''[[2026. gads Latvijā|2026. gada]] laikapstākļi [[Latvija|Latvijā]].'''

== Gada raksturojums pa gadalaikiem ==
'''2025./2026. gada ziema''', vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija –5,0 °C, kas ir 2,6 °C zem gadalaika normas (1991.–2020. gads). Tā bija aukstākā ziema kopš 2010./2011. gada ziemas. Zemākā gaisa temperatūra šoziem (−32,8 °C) tika novērota 31. janvārī Daugavpilī, bet augstākā gaisa temperatūra novērota kalendārās ziemas pēdējā dienā: +10,9 °C Zīlānos 28. februārī. Ziema iesākās ar 5. siltāko decembri novērojumu vēsturē (dalīti ar 2011. gadu), tā vidējā gaisa temperatūra bija +2,1 °C jeb 3,2 °C virs normas. Decembrī reģistrēta lielākā daļa ziemas diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordu. Īpaši izcēlās 10. un 11. decembris – 10. decembrī rekordi sasniegti visās novērojumu stacijās, savukārt 11. decembrī rekords netika reģistrēts tikai Skultē. Decembra beigās vidējā gaisa temperatūra pazeminājās, un, sākot ar 4. janvāri, Latvijā iestājās 50 dienu ilgs periods, kad valsts vidējā gaisa temperatūra bija zemāka par normu. Viszemākā diennakts vidējā temperatūra bija 1. februārī, −18,3 °C jeb 14,6 °C zem šī datuma normas. Savukārt, apskatot periodus, kuros secīgās diennaktīs maksimālā gaisa temperatūra nepārsniedz 0 °C, šajā ziemas sezonā (novembris–aprīlis) tas bija viens no garākajiem pēdējās desmitgadēs (49 diennaktis), kaut vēsturiskais rekords netika pārsniegts (60 diennaktis 1941./1942. gada ziemā). Ilgstošā aukstuma perioda ietekmē janvāra vidējā temperatūra −8,7 °C bija 5,7 °C zem normas, un tas ierindojās otrajā vietā kopš rekordaukstā 1987. gada – pēdējo 39 gadu laikā aukstāks bijis tikai 2010. gada janvāris. Lai gan februāra pēdējā nedēļā gaisa temperatūra paaugstinājās un tika sasniegti arī daži diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, arī februāris kopumā bija 5,2 °C aukstāks par normu un viens no aukstākajiem šajā gadsimtā. Kopumā ziemā tika pārspēti 63 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, to skaitā 2 Latvijas diennakts rekordi, un 19 diennakts minimālās gaisa temperatūras rekordi, no kuriem 2 bija Latvijas diennakts rekordi un 1 stacijas dekādes rekords. Kopējais nokrišņu daudzums ziemā Latvijā bija 72,0 mm, kas ir 50% zem gadalaika normas (144,6 mm), līdz ar to šī ziema kļuva par 6. sausāko novērojumu vēsturē. Vismazāk nokrišņu bija Mērsragā (43,2 mm), kas ir 64% zem stacijas normas, bet nokrišņiem bagātākā ziema bija Rucavā, kur kopējais nokrišņu daudzums bija 135,2 mm (26% zem normas). Visi ziemas mēneši bija sausāki par normu un vieni no sausākajiem 21. gadsimtā. Decembris ar nokrišņu daudzumu 39,1 mm bija 27% sausāks par normu, janvāris bija 58% sausāks par normu, sasniedzot 21,2 mm. Savukārt februāris bija salīdzinoši vissausākais ar kopējo nokrišņu daudzumu 16,0 mm jeb 60% zem normas. Salīdzinoši sausie apstākļi, kas aizsākās jau rudenī, turpinājās arī ziemā. Decembris šoziem bija vismitrākais, ar visvairāk dienām ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm, bet tāpat visas mēneša dekādes bija sausākas par normu. Janvāra sākumā novērots vairāk nokrišņu, gada 1. dekādei esot mitrākai par normu Dienvidkurzemē un Dienvidlatgalē. Īpaši izcēlās 1. janvāris Pāvilostā ar diennakts nokrišņu daudzumu 22,9 mm, Liepājā – 20,5 mm, Rucavā 1.–2. janvārī kopā 32,1 mm. Turpmāko janvāri un februārī sausums turpinājās. Februāra 1. dekāde bija īpaši sausa, kopējam nokrišņu daudzumam Latvijā sasniedzot tikai 1,3 mm. Atsevišķas dienas bija mitrākas, piemēram, 13. februārī Lielpečos un Sīļos novēroti 12,6 un 12,2 mm. Neskatoties uz novērotajiem nokrišņiem, kopumā visās pašvaldībās ziemas laikā sausuma tendence tikai pastiprinājās. Šī ziema bija sniegaināka nekā normas periodā. Decembris ar vidējo sniega segas biezumu 0 cm bija mazāk sniegains par normu, taču janvārī un februārī Latvijas vidējais sniega segas biezums bija 15 un 25 cm, attiecīgi 7 un 15 cm vairāk nekā mēnešu normas. Decembra vidū daudzviet sniga, taču sniega sega bija īslaicīga, savukārt gada pēdējā nedēļā, gaisa temperatūrai pazeminoties, snigšana tika novērota visā Latvijā. Gada beidzamajā dienā vidējais sniega segas biezums Latvijā bija 5 cm, bet visbiezākā sniega sega vidēji diennaktī bija izveidojusies Alūksnē un Liepājā – 13 cm. Vienlaidu sniega sega Latvijas teritorijā noturējās visu janvāri un teju visu februāri. Piekrastes stacijās (Ainažos, Kolkā, Mērsragā) un Rūjienā sniega sega bija plānāka, ziemas laikā sasniedzot 11–13 cm diennakts vidējo biezumu, savukārt biezākā sniega sega izveidojās Latgalē. Lielākais sniega segas biezums sasniegts Dagdā 14. februārī – diennaktī vidēji 60 cm, bet maksimāli 62 cm. Tā ir biezākā sniega sega, kas Latvija novērota kopš 2013. gada 9. aprīļa, togad Alūksnē tai sasniedzot 70 cm. Februāra beigās sākās atkusnis un sniega sega visur samazinājās, kaut ziemas pēdējā dienā daudzās stacijās tā joprojām bija 20–30 cm biezumā, Latgalē vēl biezāka (Dagdā vidēji 51 cm, maksimāli 53 cm). Pilnībā izkususi sniega sega bija tikai piekrastes stacijās Ziemeļkurzemē un Ziemeļvidzemē. Vidējais vēja ātrums Latvijā 2025./2026. gada ziemā bija 3,5 m/s jeb vienāds ar normu. Decembris ar vidējo vēja ātrumu 4,0 m/s bija 0,4 m/s vējaināks par normu, bet janvāris un februāris ar vidējo vēja ātrumu 3,3 un 3,1 m/s abi bija 0,2 m/s mazāk vējaini par konkrēto mēnešu normām. Šoziem maksimālās vēja brāzmas sasniedza vētras spēku (vismaz 20,8 m/s) 7 atsevišķās dienās, 4 no tām brāzmu ātrums sasniedza stipras vētras spēku (vismaz 24,5 m/s), bet vienā dienā sasniedza arī ļoti stipras vētras spēku (vismaz 28,5 m/s) – 29,1 m/s 30. decembrī Ventspilī –, un tās arī bija visstiprākās šoziem reģistrētās vēja brāzmas.

== Gada raksturojums pa mēnešiem ==
{{Latvijas temp un nokr infokaste 
|jan temp = –8,7 °C
|feb temp = –8,3 °C
|mar temp = +4,4 °C
|apr temp = +5,3 °C
|mai temp = 
|jūn temp = 
|jūl temp = 
|aug temp = 
|sep temp = 
|okt temp = 
|nov temp = 
|dec temp =

|jan nokr = 21,2 mm   
|feb nokr = 16,0 mm
|mar nokr = 6,1 mm
|apr nokr = 16,6 mm
|mai nokr = 
|jūn nokr = 
|jūl nokr = 
|aug nokr = 
|sep nokr = 
|okt nokr = 
|nov nokr = 
|dec nokr = 
}}

Ar vidējo gaisa temperatūru –8,7 °C '''2026. gada janvāris''' bija par 5,7 °C zem mēneša normas. Lai gan šis janvāris ierindojās 15. vietā (dalīti ar 1924. gadu) starp aukstākajiem janvāriem, tomēr tas bija otrais aukstākais kopš rekordaukstā 1987. gada janvāra – pēdējo 39 gadu laikā aukstāks bijis tikai 2010. gada janvāris. Mēneša minimālā gaisa temperatūra −32,8 °C tika novērota 31. janvārī Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +4,1 °C tika novērota 2. janvārī Liepājā. Vidējā gaisa temperatūra visu janvāri, izņemot dažas dienas mēneša sākumā, bija zem normas. Neskatoties uz to, janvārī netika sasniegti jauni minimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā janvārī bija 21,2 mm, kas ir 58% zem mēneša normas (50,5 mm). Visvairāk nokrišņu (55,5 mm) bija Rucavā, bet vismazāk Mērsragā – 5,9 mm. Vidēji Latvijā janvārī bija 6,3  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Dagdā – 12 diennaktis, bet vismazāk Mērsragā un Rūjienā – 3 diennaktis. Gads iesākās sniegaini, visās novērojumu stacijās bija vismaz 1 cm bieza sniega sega, un daudzās tā sasniedza 10 un 20 cm. Sniega sega noturējās visu janvāra mēnesi, vidēji mēnesī plānākā tā bija piekrastes stacijās (Ainažos, Kolkā, Mērsragā), bet biezākā – Dagdā, Rucavā un Piedrujā. Vislielāko biezumu sniega sega sasniedza mēneša beigās, kad 28.–29. janvārī vairākās novērojumu stacijās (Rucavā, Sīļos, Saldū, Daugavpilī, Piedrujā) tā bija 30 vai vairāk centimetru bieza, bet Dagdā sasniedza pat 46 cm. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā janvārī bija 85% – no 81% Rīgā līdz 88% Alūksnē, Gulbenē un Rēzeknē. Visstiprākās vēja brāzmas (23,2 m/s) tika novērotas 9. janvārī Daugavgrīvā. Janvāra 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija −5,3 °C, kas ir 2,6 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −18,2 °C tika novērota 8. janvārī Rucavā, bet maksimālā gaisa temperatūra +4,1 °C tika novērota 2. janvārī Liepājā un Liepājas ostā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā janvāra 1. dekādē bija 16,2 mm, kas ir 12% zem dekādes normas (18,5 mm). Visvairāk nokrišņu (48,8 mm) bija Rucavā, bet vismazāk Mērsragā – 4,9 mm. Vidēji Latvijā janvāra 1. dekādē bija 4,6  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Piedrujā – 7 diennaktis, bet vismazāk Bauskā un Mērsragā – 2 diennaktis. Gads iesākās sniegaini, visās novērojumu stacijās bija vismaz 1 cm bieza sniega sega. Visbiezākā diennakts maksimālā un diennakts vidējā sniega sega novērota Rucavā 5. janvārī (30 cm un 29 cm), un dekādes laikā arī citviet sniega sega bija vismaz 20 cm bieza – Piedrujā, Dagdā, Gulbenē, Sīļos, Siguldā, Zosēnos, Skrīveros, Liepājā, Alūksnē, Daugavpilī, Kalnciemā, Stendē. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā janvāra 1. dekādē bija 87% – no 85% Kolkā, Mērsragā un Rūjienā līdz 91% Alūksnē. Visstiprākās vēja brāzmas (23,2 m/s) tika novērotas 9. janvārī Daugavgrīvā. Janvāra 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija −10,3 °C, kas ir 8,1 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −24,5 °C tika novērota 20. janvārī Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra −1,8 °C tika novērota 16. janvārī Pāvilostā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā janvāra 2. dekādē bija 1,8 mm, kas ir 88% zem dekādes normas (14,9 mm). Visvairāk nokrišņu (5,3 mm) bija Vičakos, bet vismazāk Skultē – 0,3 mm. Vidēji Latvijā janvāra 2. dekādē bija 0,7 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Vičakos – 3 diennaktis, bet Ainažos, Alūksnē, Bauskā, Jelgavā, Madonā, Pāvilostā, Priekuļos, Rucavā, Rūjienā, Saldū, Siguldā, Skrīveros, Skultē un Zīlānos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā janvāra 2. dekādē bija 84% – no 81% Priekuļos un Rīgā līdz 88% Dobelē. Visstiprākās vēja brāzmas (17,5 m/s) tika novērotas 14. janvārī Kolkā. Janvāra 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija −10,3 °C, kas ir 6,4 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −32,8 °C tika novērota 31. janvārī Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra −2,5 °C tika novērota 21. janvārī Kolkā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā janvāra 3. dekādē bija 4,3 mm, kas ir 75% zem dekādes normas (17,1 mm). Visvairāk nokrišņu (18,6 mm) bija Piedrujā, bet vismazāk Kolkā un Ventspilī, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā janvāra 3. dekādē bija 1,2  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Dagdā – 4 diennaktis, bet Ainažos, Alūksnē, Kolkā, Kuldīgā, Madonā, Mērsragā, Priekuļos, Rūjienā, Siguldā, Skultē, Stendē, Ventspilī un Vičakos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā janvāra 3. dekādē bija 82% – no 78% Pāvilostā un Rīgā līdz 89% Alūksnē. Visstiprākās vēja brāzmas (16,9 m/s) tika novērotas 28. janvārī Kolkā.

Ar vidējo gaisa temperatūru –8,3 °C '''2026. gada februāris''' bija par 5,2 °C zem mēneša normas, līdz ar to tas kļuva par vienu no aukstākajiem februāriem šajā gadsimtā aiz 2011. un 2012. gada februāriem. Visā novērojumu vēsturē šis februāris ierindojās 17. vietā. Mēneša minimālā gaisa temperatūra −32,5 °C tika novērota 17. februārī Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +10,9 °C tika novērota 28. februārī Zīlānos. Gandrīz visu februāri vidējā gaisa temperatūra bija zem normas, tikai mēneša beidzamajā nedēļā, kad gaisa temperatūra paaugstinājās, tā atsevišķās dienās bija augstāka par normu. Februāra laikā reģistrēti kopā 19 diennakts minimālās gaisa temperatūras rekordi, tostarp divi Latvijas diennakts rekordi (−31,7 °C Jelgavā 2. februārī, −32,5 °C Daugavpilī 17. februārī) un viens stacijas dekādes rekords, un mēneša beigās novēroti arī 6 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā februārī bija 16,0 mm, kas ir 60% zem mēneša normas (40,3 mm), kļūstot par vienu no sausākajiem februāriem 21. gadsimtā (aiz 2021. un 2003. gada), bet visā novērojumu vēsturē par 14. sausāko. Visvairāk nokrišņu (38,0 mm) bija Piedrujā, bet vismazāk Stendē – 6,0 mm. Vidēji Latvijā februārī bija 4,8  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Dagdā un Piedrujā – 9 diennaktis, bet vismazāk Dobelē – 2 diennaktis. Februāra sākumā visās novērojumu stacijās joprojām bija pastāvīga sniega sega, biezākā tā bija Latgalē, īpaši Dagdā, savukārt plānākā Rīgas līča piekrastes stacijās – Mērsragā, Kolkā, Ainažos. Sniega sega līdz ar nokrišņiem mēneša vidū kļuva vēl biezāka, Dagdā sasniedzot maksimumu 14. februārī – 62 cm, kas ir biezākā sniega sega, kas Latvijā novērota kopš 2013. gada 9. aprīļa, togad Alūksnē tai sasniedzot 70 cm. Februāra pēdējā nedēļā sākās atkusnis un, gaisa temperatūrai paaugstinoties, sniega sega visur samazinājās. Mēneša beigās sniega sega bija visbiezākā Dagdā (53 cm), bet piekrastes stacijās Ziemeļkurzemē un Ziemeļvidzemē tā bija pilnībā nokususi. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā februārī bija 81% – no 76% Ainažos līdz 84% Alūksnē un Dobelē. Visstiprākās vēja brāzmas (22,1 m/s) tika novērotas 26. februārī Ventspilī. Februāra 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija −12,3 °C, kas ir 8,5 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −31,7 °C tika novērota 2. februārī Jelgavā, bet maksimālā gaisa temperatūra −2,0 °C tika novērota 7. februārī Pāvilostā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā februāra 1. dekādē bija 1,3 mm, kas ir 91% zem dekādes normas (13,9 mm). Visvairāk nokrišņu (10,7 mm) bija Piedrujā, bet vismazāk Ainažos, Kuldīgā, Liepājā, Mērsragā, Siguldā un Stendē, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā februāra 1. dekādē bija 0,5  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Dagdā un Piedrujā – 3 diennaktis, bet Ainažos, Bauskā, Dobelē, Jelgavā, Kalnciemā, Kolkā, Kuldīgā, Lielpečos, Liepājā, Mērsragā, Pāvilostā, Priekuļos, Rīgā, Rucavā, Rūjienā, Saldū, Siguldā, Skrīveros, Skultē, Stendē, Ventspilī, Vičakos un Zosēnos šādu diennakšu nebija. Februāra 1. dekādē visās NS joprojām bija pastāvīga sniega sega. Visbiezākā dekādes laikā tā bija Dagdā – 46 cm, savukārt visplānākā Mērsragā un Kolkā – 6 cm. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā februāra 1. dekādē bija 81% – no 75% Ainažos līdz 85% Alūksnē un Rēzeknē. Visstiprākās vēja brāzmas (16,4 m/s) tika novērotas 2. februārī Daugavgrīvā. Februāra 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija −9,8 °C, kas ir 6,7 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −32,5 °C tika novērota 17. februārī Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +1,4 °C tika novērota 20. februārī Pāvilostā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā februāra 2. dekādē bija 7,3 mm, kas ir 52% zem dekādes normas (15,1 mm). Visvairāk nokrišņu (23,9 mm) bija Piedrujā, bet vismazāk Ainažos – 0,3 mm. Vidēji Latvijā februāra 2. dekādē bija 1,7  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Dagdā, Daugavpilī, Piedrujā, Rēzeknē un Sīļos – 4 diennaktis, bet Ainažos, Rūjienā, Skultē, Ventspilī un Vičakos šādu diennakšu nebija. Februāra 2. dekādē visā valstī joprojām bija pastāvīga sniega sega. Visplānākā tā joprojām bija Rīgas līča piekrastes stacijās – Mērsragā, Kolkā, Ainažos, savukārt visbiezākā – Dagdā, kur diennakts vidējais sniega segas biezums 14. februārī bija 60 cm, bet maksimālais biezums kādā brīdī šajā dienā sasniedza 62 cm. Šī bija biezākā sniega sega, kas Latvijā novērota kopš 2013. gada 9. aprīļa, kad Alūksnē tā sasniedza 70 cm. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā februāra 2. dekādē bija 79% – no 72% Ainažos līdz 84% Dobelē. Visstiprākās vēja brāzmas (18,0 m/s) tika novērotas 13. februārī Kolkā. Februāra 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija −1,5 °C, kas ir 1,0 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −16,6 °C tika novērota 23. februārī Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +10,9 °C tika novērota 28. februārī Zīlānos. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā februāra 3. dekādē bija 7,3 mm, kas ir 35% zem dekādes normas (11,3 mm). Visvairāk nokrišņu (17,3 mm) bija Ainažos, bet vismazāk Dobelē – 2,8 mm. Vidēji Latvijā februāra 3. dekādē bija 2,6  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Priekuļos – 6 diennaktis, bet vismazāk Bauskā, Daugavpilī, Dobelē, Jelgavā un Sīļos – 1 diennakts. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā februāra 3. dekādē bija 84% – no 81% Daugavpilī, Rēzeknē un Rūjienā līdz 86% Dobelē, Gulbenē, Jelgavā, Pāvilostā un Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (22,1 m/s) tika novērotas 26. februārī Ventspilī.

Ar vidējo gaisa temperatūru +4,4 °C '''2026. gada marts''' bija par 4,2 °C virs mēneša normas, tādējādi kļūstot par vissiltāko martu novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada) dalīti ar 2007. gadu. Mēneša minimālā gaisa temperatūra −8,4 °C tika novērota 8. martā Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +17,9 °C tika novērota 29. martā Daugavpilī. Latvijas vidējā gaisa temperatūra visās marta dienās bija augstāka par normu, un kopā mēneša laikā sasniegti 123 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, no kuriem 11 bija staciju dekādes rekordi un 5 Latvijas diennakts rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā martā bija 6,1 mm, kas ir 83% zem mēneša normas (36,9 mm), un tas bija 4. sausākais marts novērojumu vēsturē. Visvairāk nokrišņu (15,7 mm) bija Ainažos, bet vismazāk Daugavpilī – 2,4 mm. Vidēji Latvijā martā bija 2,2  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Siguldā – 5 diennaktis, bet Bauskā šādu diennakšu nebija. Marta sākumā daudzās NS bija saglabājusies sniega sega – Latgalē, dažviet Vidzemē, Sēlijā. Marta 1. un 2. dekādē, gaisa temperatūrai paaugstinoties, tā pakāpeniski nokusa, visilgāk noturoties Sīļos un Dagdā. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā martā bija 76% – no 69% Dagdā un Rēzeknē līdz 86% Liepājā. Visstiprākās vēja brāzmas (22,2 m/s) tika novērotas 25. martā Ventspilī.             Marta 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +2,7 °C, kas ir 3,9 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −8,4 °C tika novērota 8. martā Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +16,4 °C tika novērota 10. martā Mērsragā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā marta 1. dekādē bija 0,8 mm, kas ir 94% zem dekādes normas (12,9 mm). Visvairāk nokrišņu (5,8 mm) bija Rūjienā, bet vismazāk Bauskā, Jelgavā, Liepājā, Pāvilostā, Rīgā, Sīļos un Skrīveros, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā marta 1. dekādē bija 0,2  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Siguldā – 2 diennaktis, bet gandrīz visās pārējās stacijās – Bauskā, Dagdā, Daugavpilī, Dobelē, Gulbenē, Jelgavā, Kalnciemā, Kolkā, Kuldīgā, Lielpečos, Liepājā, Madonā, Mērsragā, Pāvilostā, Piedrujā, Priekuļos, Rēzeknē, Rīgā, Rucavā, Sīļos, Skrīveros, Stendē, Ventspilī, Vičakos, Zīlānos un Zosēnos – šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā marta 1. dekādē bija 79% – no 75% Rīgā līdz 86% Liepājā. Visstiprākās vēja brāzmas (19,1 m/s) tika novērotas 3. martā Ventspilī. Marta 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +5,3 °C, kas ir 5,1 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −6,0 °C tika novērota 19. martā Madonā, bet maksimālā gaisa temperatūra +17,1 °C tika novērota 14. martā Liepājā un Pāvilostā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā marta 2. dekādē bija 4,7 mm, kas ir 63% zem dekādes normas (12,6 mm). Visvairāk nokrišņu (12,5 mm) bija Ainažos, bet vismazāk Zīlānos – 2,0 mm. Vidēji Latvijā marta 2. dekādē bija 1,8  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Ainažos, Madonā, Priekuļos, Siguldā, Ventspilī un Vičakos – 3 diennaktis, bet Bauskā šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā marta 2. dekādē bija 77% – no 67% Rēzeknē un Zīlānos līdz 86% Pāvilostā un Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (19,8 m/s) tika novērotas 13. martā Pāvilostā. Marta 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +5,3 °C, kas ir 3,8 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −6,3 °C tika novērota 21. martā Mērsragā, bet maksimālā gaisa temperatūra +17,9 °C tika novērota 29. martā Daugavpilī. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā marta 3. dekādē bija 0,6 mm, kas ir 95% zem dekādes normas (11,5 mm). Visvairāk nokrišņu (2,4 mm) bija Gulbenē, bet vismazāk Dagdā, Daugavpilī, Kolkā, Lielpečos, Mērsragā, Piedrujā, Priekuļos, Rēzeknē, Siguldā, Skrīveros un Stendē, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā marta 3. dekādē bija 0,2 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Gulbenē, Liepājā, Rucavā, Sīļos, Ventspilī un Vičakos – 1 diennakts, bet Ainažos, Alūksnē, Bauskā, Dagdā, Daugavpilī, Dobelē, Jelgavā, Kalnciemā, Kolkā, Kuldīgā, Lielpečos, Madonā, Mērsragā, Pāvilostā, Piedrujā, Priekuļos, Rēzeknē, Rīgā, Rūjienā, Saldū, Siguldā, Skrīveros, Skultē, Stendē, Zīlānos un Zosēnos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā marta 3. dekādē bija 72% – no 64% Dagdā un Rēzeknē līdz 86% Liepājā. Visstiprākās vēja brāzmas (22,2 m/s) tika novērotas 25. martā Ventspilī.

Ar vidējo gaisa temperatūru +5,3 °C '''2026. gada aprīlis''' bija par 0,8 °C zem mēneša normas. Mēneša minimālā gaisa temperatūra −5,5 °C tika novērota 2. un 11. aprīlī Mērsragā, bet maksimālā gaisa temperatūra +17,9 °C tika novērota 15. aprīlī Jelgavā. Vidējā gaisa temperatūra aprīlī bija mainīga, ar siltākiem periodiem, kad valsts vidējā gaisa temperatūra bija virs normas, kā arī ar vēsākiem periodiem, kad tā bija zem normas. Mēneša beigas bija visvēsākās, vidējai gaisa temperatūrai esot vairākus grādus zem normas, taču aprīlī ne minimālās, ne maksimālās gaisa temperatūras rekordi netika reģistrēti. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā aprīlī bija 16,6 mm, kas ir 54% zem mēneša normas (35,8 mm). Visvairāk nokrišņu (39,4 mm) bija Siguldā, bet vismazāk Dobelē – 6,0 mm. Vidēji Latvijā aprīlī bija 4,7 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Siguldā – 8 diennaktis, bet vismazāk Dobelē, Kalnciemā, Mērsragā un Pāvilostā – 3 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā aprīlī bija 67% – no 61% Dagdā līdz 78% Pāvilostā un Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (24,7 m/s) tika novērotas 6. aprīlī Ventspilī.                  Aprīļa 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +3,8 °C, kas ir 0,1 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −5,5 °C tika novērota 2. aprīlī Mērsragā, bet maksimālā gaisa temperatūra +14,2 °C tika novērota 2. aprīlī Daugavpilī. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā aprīļa 1. dekādē bija 10,9 mm, kas ir 22% zem dekādes normas (13,9 mm). Visvairāk nokrišņu (30,2 mm) bija Siguldā, bet vismazāk Bauskā – 4,3 mm. Vidēji Latvijā aprīļa 1. dekādē bija 3,2  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Ainažos, Alūksnē, Liepājā, Madonā, Saldū, Siguldā un Zosēnos – 4 diennaktis, bet vismazāk Pāvilostā – 2 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā aprīļa 1. dekādē bija 74% – no 65% Dagdā līdz 85% Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (24,7 m/s) tika novērotas 6. aprīlī Ventspilī. Aprīļa 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +6,9 °C, kas ir 1,2 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −5,5 °C tika novērota 11. aprīlī Mērsragā, bet maksimālā gaisa temperatūra +17,9 °C tika novērota 15. aprīlī Jelgavā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā aprīļa 2. dekādē bija 3,2 mm, kas ir 74% zem dekādes normas (12,2 mm). Visvairāk nokrišņu (21,0 mm) bija Liepājā, bet vismazāk Dobelē, Kolkā, Kuldīgā, Skultē, Stendē, Ventspilī un Vičakos, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā aprīļa 2. dekādē bija 0,8 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Gulbenē – 3 diennaktis, bet Ainažos, Dobelē, Kalnciemā, Kolkā, Kuldīgā, Mērsragā, Rīgā, Saldū, Skrīveros, Skultē, Stendē, Ventspilī un Vičakos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā aprīļa 2. dekādē bija 64% – no 57% Rīgā līdz 73% Pāvilostā. Visstiprākās vēja brāzmas (13,9 m/s) tika novērotas 20. aprīlī Ventspilī. Aprīļa 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +5,1 °C, kas ir 3,6 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −3,8 °C tika novērota 30. aprīlī Skrīveros, bet maksimālā gaisa temperatūra +17,2 °C tika novērota 22. aprīlī Bauskā un Dobelē. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā aprīļa 3. dekādē bija 2,4 mm, kas ir 75% zem dekādes normas (9,7 mm). Visvairāk nokrišņu (10,4 mm) bija Priekuļos, bet vismazāk Liepājā un Piedrujā, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā aprīļa 3. dekādē bija 0,7  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Priekuļos, Siguldā un Skultē – 2 diennaktis, bet Bauskā, Dagdā, Daugavpilī, Dobelē, Jelgavā, Kalnciemā, Liepājā, Mērsragā, Pāvilostā, Piedrujā, Rēzeknē, Rucavā, Sīļos un Zīlānos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā aprīļa 3. dekādē bija 64% – no 56% Dagdā un Daugavpilī līdz 79% Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (22,9 m/s) tika novērotas 26. aprīlī Ventspilī.

Maija 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +10,7 °C, kas ir 0,8 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −3,1 °C tika novērota 6. maijā Mērsragā, bet maksimālā gaisa temperatūra +28,2 °C tika novērota 4. maijā Daugavpilī. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā maija 1. dekādē bija 6,6 mm, kas ir 52% zem dekādes normas (13,7 mm). Visvairāk nokrišņu (42,7 mm) bija Piedrujā, bet vismazāk Kolkā un Stendē, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā maija 1. dekādē bija 1,3  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Daugavpilī, Piedrujā un Sīļos – 4 diennaktis, bet Ainažos, Gulbenē, Kolkā, Kuldīgā, Pāvilostā, Rūjienā, Stendē, Ventspilī un Vičakos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā maija 1. dekādē bija 64% – no 58% Rīgā, Rūjienā un Stendē līdz 70% Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (19,5 m/s) tika novērotas 4. maijā Priekuļos.

== Gada notikumi ==
=== Janvāris ===
* [[1. janvāris]] — gada pirmajā naktī vietām austrumu rajonos termometra stabiņš noslīdēja līdz –18 grādiem, valsts novērojumu stacijās zemākā gaisa temperatūra tika reģistrēta [[Daugavpils|Daugavpilī]], –17,8 °C, bet neoficiālajā meteostacijā [[Veclaicene|Veclaicenē]], netālu no [[Igaunija|Igaunijas]], gaiss atdzisa līdz pat –22,3 °C.&lt;ref&gt;
[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mbdvquh4w224 Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|1|1|SK}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;
[https://videscentrs.lvgmc.lv/jaunumi/380813243 Jaunais gads Latvijā sācies ar salu un sniegu: vietām pat līdz -18°], videscentrs.lvgmc.lv, {{dat|2026|1|1|SK}}&lt;/ref&gt; Tikmēr no rietumiem Latvijai pāri virzījās nokrišņu zona, atnesot [[sniegputenis|sniegputeni]], vakarpusē sniega segas biezums [[Rucava|Rucavā]] īslaicīgi paaugstinājās līdz 28 cm.
* [[3. janvāris]] — upēs sākās aktīvas [[ledus]] veidošanās un vižņu iešanas procesi, [[Gauja|Gaujas]] lejtecē vižņu dēļ paaugstinājās ūdens līmenis, līdz ar to spēkā bija dzeltenais brīdinājums par zemāko vietu applūšanu. Arī [[Pļaviņu ūdenskrātuve|Pļaviņu ūdenskrātuvē]] [[Daugava|Daugavā]] turpinājās ledus un vižņu virzība, kas veicināja ledus blīvēšanos ūdenskrātuves augštecē un augšpus tās. Ūdenslīmeņa paaugstināšanās turpinājās [[Zeļķi|Zeļķos]], kā arī pie [[Jēkabpils]].&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8389771/latvijas-upes-turpinasies-viznu-iesana Latvijas upēs turpināsies vižņu iešana], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|1|3|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[7. janvāris]] — valsts austrumu daļā un vietām citviet, nokrišņu zonai virzoties, ilgstoši mēreni sniga, dažviet sniega sega kļuva par 5 cm biezākā. Valsts lielāko daļu klāja 10–20 cm sniega, visdziļākais sniegs pārklāja [[Dagda|Dagdu]] un Rucavu (25 cm), bet vismazāk sniega bija [[Mērsrags|Mērsragā]] (5 cm), [[Kolka|Kolkā]] un [[Daugavgrīva|Daugavgrīvā]] (6 cm).&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8391913/tresdien-vietam-latvija-spides-saule Trešdien vietām Latvijā spīdēs saule], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|1|7|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[11. janvāris]] — diennakts laikā daudzviet sniga un puteņoja, īpaši stiprāk Kurzemē un Vidzemē, tur sliktas redzamības un aizputināto ceļu dēļ braukšanas apstākļi tika apgrūtināti (atsevišķos ceļu posmos ļoti apgrūtināti). Sniega segas biezums dienas vidū lielākajā valsts daļā bija caurmērā 15–30 cm, biezākais sniegs tika reģistrēts [[Stende|Stendes]] novērojumu stacijā — 30 cm, [[Piedruja|Piedrujā]] izveidojās līdz 28 cm bieza sniega sega, Dagdā un [[Gulbene|Gulbenē]] — līdz 27 cm. [[Rīga|Rīgā]] sniega sega diennaktī pieauga vidēji par 4 cm, no 10 līdz 14 cm.&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2010311902631465412 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|1|11|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[12. janvāris]] — Daugavpilī nakts stundās gaisa temperatūra pazeminājās līdz –18,5 °C, agri no rīta termometra stabiņš bija no –3,2 grādiem [[Ventspils|Ventspilī]], Pāvilostā un Liepājas ostā līdz –17,2 grādiem Daugavpils novērojumu stacijā.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8394722/pirmdien-vietam-latvija-uzspides-saule Pirmdien vietām Latvijā uzspīdēs saule], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|1|12|SK}}&lt;/ref&gt; Savukārt vakarā, debesīm skaidrojoties, kļuva vēl aukstāks un [[Jelgavas novads|Jelgavas novada]] [[Staļģene|Staļģenē]] gaisa temperatūra sasniedza –21,9 °C, pirmo reizi šajā ziemas sezonā tika sasniegta –20 grādu atzīme, turklāt pēc divu gadu pārtraukuma, jo pēdējo reizi tik auksts bija [[2024. gada laikapstākļi Latvijā|2024. gada]] 17. janvārī.&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2010783423863144555 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|1|12|SK}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;
[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mcbk7evne22s Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|1|13|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[15. janvāris]] — kamēr Latgalē naktī debesis noskaidrojās un gaisa temperatūra noslīdēja zem –20 grādiem, [[Madona|Madonā]] un Dagdā termometra stabiņam pazeminoties līdz –21,7 °C, tikmēr jūras piekrastē Kurzemē pēcpusdienā gaisa temperatūra paaugstinājās līdz –2 grādiem.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2011711053714112643 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|1|15|SK}}&lt;/ref&gt; Turpinoties sala periodam, ūdenstilpēs veidojās un nostiprinājās [[ledus]] sega.
* [[20. janvāris]]:
** Minimālā gaisa temperatūra daudzviet valsts austrumos un vietām valsts rietumu rajonos bija zem –20 grādiem, viszemāk termometra stabiņš noslīdēja [[Daugavpils|Daugavpilī]], kur gaiss atdzisa līdz –24,5 °C. Madonas novērojumu stacijā gaisa temperatūra pazeminājās līdz –23,8 °C, [[Dobele|Dobeles]] novērojumu stacijā līdz –22,0 °C, Dagdā tika reģistrēti –21,9 °C, Gulbenē un [[Skrīveri|Skrīveros]] –21,8 °C, [[Zīlāni|Zīlānos]] un Mērsragā –21,6 °C. –20 grādu sals tika fiksēts arī [[Stende|Stendē]] (–20,3 °C), Jelgavā (–20,1 °C) un Alūksnē (–20,2 °C). Rīgā minimālā gaisa temperatūra sasniedza –14,9 °C.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2013515148686737718 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|1|20|SK}}&lt;/ref&gt;
** Sākoties spēcīgai ģeomagnētiskajai vētrai, vairākās vietās Latvijā (un ne tikai) tika novērota koša [[ziemeļblāzma]].&lt;ref&gt;
[https://www.tvnet.lv/8399876/foto-nakti-uz-otrdienu-daudzviet-fikseta-kosa-ziemelblazma FOTO ⟩ Naktī uz otrdienu daudzviet fiksēta koša ziemeļblāzma], tvnet.lv, {{dat|2026|1|20|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[21. janvāris]] — otro nakti pēc kārtas zemākā gaisa temperatūra tika reģistrēta Daugavpils novērojumu stacijā, –24,7 °C.&lt;ref&gt;
[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mcvzftkb5c24 Meteoziņas], x.com, {{dat|2026|1|21|SK}}&lt;/ref&gt; Arī citviet valsts austrumos un vietām Zemgalē termometra stabiņš noslīdēja zem –20 grādiem, Madonā gaiss atdzisa līdz –23,7 °C, [[Jelgava|Jelgavā]] līdz –22,3 °C, [[Rēzekne|Rēzeknē]], Dagdā, Gulbenē, Zīlānos, [[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēnos]], Skrīveros un [[Bauska|Bauskā]] bija –20, –21 grāds. Rīgas centra esošajā meteostacijā minimālā gaisa temperatūra sasniedza –15,4 °C.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2013862388987035793 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|1|21|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[25. janvāris]] — naktī valsts austrumu rajonos, līdzīgi kā citās aizvadītājās naktīs, zem skaidrām debesīm, gaisa temperatūra pazeminājās līdz –20, –24 grādiem, viszemāk tā noslīdēja Madonā (–24,6 °C). Citviet [[Latgale|Latgales]] un [[Vidzeme|Vidzemes]] novērojumu stacijās termometra stabiņš noslīdēja līdz –19, –21 grādam, pārējā Latvijā bija –13, –18 grādu [[sals]], vienīgā vieta visā teritorijā, kur gaiss neatdzisa līdz –10 grādiem, bija [[Kolka]] (–7,2 °C). Rīgā minimālā gaisa temperatūra sasniedza –14,3 °C.&lt;ref&gt;
[https://videscentrs.lvgmc.lv/jaunumi/384921966 Nākamās nedēļas pirmajā pusē daudzviet snigs], videscentrs.lvgmc.lv, {{dat|2026|1|25|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[28. janvāris]] — dienvidu un centrālajos rajonos mēreni, bet ilgstoši sniga, kopš 27.01 pēcpusdienas (kad snigšana sākās) visvairāk uzsniga Zemgalē un Dienvidkurzemē, kur sniega segas biezums daudzviet pieauga par 9–10 cm. [[Jelgava|Jelgavā]] sniega sega pieauga par 10 cm (vidēji līdz 25 cm), diezgan līdzīgi arī Dobelē, [[Saldus|Saldū]] no 21 cm līdz 30 cm, [[Kalnciems|Kalnciemā]] no 17 cm līdz 24 cm, Bauskā no 12 cm līdz 22 cm. Rīgā no rīta [[sniega sega|sniega segas]] biezums vidēji sasniedza 17 cm, bet Latgalē snigšana turpinājās vēl visu dienu, biezākais sniegs tika reģistrēts Dagdā, kur zemi klāja 45 cm bieza sniega kārta.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8404797/tresdien-specigak-snigs-latgale-selija-un-zemgales-dienvidos Trešdien spēcīgāk snigs Latgalē, Sēlijā un Zemgales dienvidos], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|1|28|SK}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2016407814420279615 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|1|28|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[30. janvāris]] — Latvijā pieņemās spēkā aukstums un sākās spēcīgākais aukstuma vilnis 2025./2026. gada [[ziema|ziemas]] sezonā.&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2016566886306029705 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|1|28|SK}}&lt;/ref&gt; Lai gan –20 grādu atzīme tika novērota vien divās meteoroloģisko novērojumu stacijās, lielā daļā valsts gaiss atdzisa līdz –14, –19 grādiem, siltākā nakts tika aizvadītā Kolkā un [[Mērsrags|Mērsragā]], kur termometra stabiņš noslīdēja attiecīgi līdz –6,2 °C un –7,4 °C. Zemākā gaisa temperatūra tika fiksēta Zosēnu (–23,8 °C) un Daugavpils novērojumu stacijās, kur zem skaidrām debesīm un iestājoties bezvējam, gaiss atdzisa līdz –28,4 °C, pašā pilsētas centrā bija par vairākiem grādiem siltāks.&lt;ref&gt;
[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mdmpg4xy7222 Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|1|30|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[31. janvāris]] — Latviju skāra spēcīgākais sals pēdējo 14 gadu laikā.&lt;ref&gt;
[https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/31.01.2026-latviju-skaris-stiprakais-sals-kops-2012-gada.a632512/ Latviju skāris stiprākais sals kopš 2012. gada], lsm.lv, {{dat|2026|1|31|SK}}&lt;/ref&gt; Jau ap pusnakti [[Daugavpils]] novērojumu stacijā, kas atrodas pie [[Ruģeļu ūdenskrātuve|Ruģeļu ūdenskrātuves]], gaisa temperatūra pazeminājās līdz –28 grādiem un nakts laikā tā turpināja krīsties zemāk. Minimumu temperatūra sasniedza rītā pusē, kad termometra stabiņš tur noslīdēja līdz –32,8 °C, pirmo reizi pēdējo 5 gadu laikā (kopš [[2021. gada laikapstākļi Latvijā|2021. gada]] janvāra) gaisa temperatūra Latvijas teritorijā noslīdēja zem –30 grādiem, un Daugavpilī šī bija aukstākā nakts valstī kopš [[2012. gada laikapstākļi Latvijā|2012. gada]] [[5. februāris|5. februāra]].&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2017520048747827289 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|1|31|SK}}&lt;/ref&gt; Saskaņā ar &quot;Latvijas Valsts ceļu&quot; datiem uz [[A6]] šosejas netālu no [[Daugavpils lidlauks|Daugavpils lidlauka]] gaisa temperatūra pazeminājās līdz –28 grādiem, un tas ir lielākais sals, ko ceļu sensori fiksēja naktī un rītā. Savukārt [[Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs|Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra]] novērojumu tīklā otrā zemākā gaisa temperatūra rīta agrumā tika reģistrēta [[Staļģene|Staļģenē]], kur atrodas meteoroloģiskā stacija &quot;Jelgava&quot;, –28,3 °C. Lielākajā Latvijas daļā gaiss atdzisa līdz –19, –24 grādiem, mazāks sals bija Kurzemē, Kolkā termometra stabiņš noslīdēja vien līdz –7 grādiem.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2017486051162329349 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|1|31|SK}}&lt;/ref&gt; Rīgā [[Latvijas Universitāte|LU]] novērojumu stacijā minimālā gaisa temperatūra sasniedza –17,0 °C, [[Rīgas lidosta|Rīgas lidostā]] bija nepilni –20 grādi, bet Pierīgā valdīja aukstums līdz –25 grādiem.
=== Februāris ===
* [[1. februāris]]:
** Zemākā gaisa temperatūra naktī un no rīta tika reģistrēta [[Jelgava|Jelgavas]] novērojumu stacijā [[Staļģene|Staļgenē]], –30,6 °C, arī vietām citur gaisa temperatūra bija tuvu –30 grādiem.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2017892391194112312 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|2|1|SK}}&lt;/ref&gt; [[Daugavpils]] meteostacijā termometra stabiņš noslīdēja līdz –29,0 °C, [[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēnos]] gaiss atdzisa līdz –28,4 °C, bet [[Bauska|Bauskas]] novērojumu stacijā gaisa temperatūra pazeminājās līdz –25,7 °C. Daudzviet citviet valsts teritorijā valdīja –20, –25 grādu sals, par dažiem grādiem siltāks bija vietām Kurzemē un Rīgā, savukārt [[Kolka|Kolkā]], [[Ventspils|Ventspilī]] un [[Mērsrags|Mērsragā]] gaiss atdzisa līdz –10, –13 grādiem. Rīgas centrā minimālā gaisa temperatūra no rīta sasniedza –18,6 °C, [[Daugavgrīva|Daugavgrīvā]] –18,8 °C.&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2017913649017368854 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|2|1|SK}}&lt;/ref&gt;
** Sāka aizsalt [[Rīgas līcis]], to lielāko daļu klāja peldoši ledus gabali, aizsala [[Pērnavas līcis]] [[Igaunija|Igaunijas]] piekrastē, un pilnībā aizsalusi jau kādu laiku bija arī [[Daugava]] Rīgā.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8407494/foto-rigas-lica-lielako-dalu-klaj-peldosi-ledus-gabali FOTO ⟩ Rīgas līča lielāko daļu klāj peldoši ledus gabali], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|2|1|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[2. februāris]] — naktī un no rīta 12 novērojumu stacijās tika uzstādīti jauni minimālās gaisa temperatūras rekordi, tostarp arī nacionālais 2. februāra aukstuma rekords. Viszemāk termometra stabiņš noslīdēja Jelgavas novada Staļģenē, '''–31,7 °C''', un tā ir zemākā temperatūra, kas Latvijā šajā datumā tika fiksēta, kopš veic meteoroloģijas novērojumus.&lt;ref&gt;
[https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/02.02.2026-sasniegts-2-februara-aukstuma-rekords-diena-bus-saulaina.a632618/ Sasniegts 2. februāra aukstuma rekords; diena būs saulaina], lsm.lv, {{dat|2026|2|2|SK}}&lt;/ref&gt; Iepriekšējais nacionālais rekords tika fiksēts [[2012. gada laikapstākļi Latvijā|2012. gadā]], kad Zosēnos bija –30,8 °C. Vietējas nozīmes rekordi tika pārspēti arī Dagdā (–23,4 °C), [[Pāvilosta|Pāvilostā]] (–23,2 °C), Mērsragā (–21,7 °C), Liepājā (–23,7 °C), [[Stende|Stendē]] (–25,2 °C), Saldū (–25,0 °C), Skrīveros (–26,6 °C), [[Rucava|Rucavā]] (–27,2 °C), Dobelē (–27,0 °C), Bauskā (–30,4 °C) un Daugavpilī (–31,4 °C).&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2018222521082864093 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|2|2|SK}}&lt;/ref&gt; Rīgas centra esošajā meteostacijā minimālā gaisa temperatūra sasniedza –19,6 °C, bet pie [[lidosta &quot;Rīga&quot;|lidostas &quot;Rīga&quot;]] gaiss atdzisa līdz –26 grādiem, pārspējot rekordu — 2012. gadā reģistrētos –23,8 grādus. Tikmēr Daugavgrīvas novērojumu stacijā, sākot pūst mērenam ziemeļu [[vējš|vējam]] no jūras, gaisa temperatūra paaugstinājās līdz –9 grādiem.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8407814/agra-pirmdienas-rita-gaisa-temperatura-rigas-lidosta-pazeminajas-lidz-26-gradiem Agrā pirmdienas rītā gaisa temperatūra Rīgas lidostā pazeminājās līdz -26 grādiem], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|2|2|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[4. februāris]] — kārtējā aukstā nakts Latvijas teritorijā, no visām valsts meteoroloģisko novērojumu stacijām viszemāk termometra stabiņš noslīdēja Daugavpilī (–28,9 °C). Balstoties uz &quot;[[Latvijas Valsts ceļi|Latvijas Valsts ceļu]]&quot; informāciju, naktī daudzviet [[Latgale|Latgalē]] gaisa temperatūra pazeminājās līdz –25, –27 grādiem, vietām Vidzemē līdz –23, –25 grādiem. Gaisa kvalitāte svārstījās no labas [[Kurzeme|Kurzemē]] līdz īpaši sliktai [[Rēzekne|Rēzeknē]], kur aukstā laika, [[bezvējš|bezvēja]] un intensīvās apkurināšanas dēļ izveidojās [[smogs]].&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8409304/tresdienas-nakti-gaiss-dazviet-latvija-atdzisis-lidz-27-gradiem-rezekne-smogs Trešdienas naktī gaiss dažviet Latvijā atdzisis līdz –27 grādiem, Rēzeknē – smogs], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|2|4|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[8. februāris]] — dziļākais sniegs Latvijā saglabājās Latgales dienvidu daļā, [[Dagda|Dagdas]] novērojumu stacijā sniega segas biezums pieauga līdz 47 cm, kas ir biezākais sniegs valstī kopš [[2023. gada laikapstākļi Latvijā|2023. gada]] marta. Otrā biezākā sniega sega valsts novērojumu stacijās vidēji bija 41 cm [[Krāslavas novads|Krāslavas novada]] [[Piedruja|Piedrujā]], Daugavpils novērojumu stacijā tika izmērīta 35 cm bieza sniega kārta, savukārt Rēzeknē un [[Līvāni|Līvānu]] novadā zemi sedza attiecīgi 30 un 32 cm sniega. Citās novērojumu stacijās sniega segas biezums bija no 6 cm Daugavgrīvā un Mērsragā līdz 28 cm Rucavā, novērojumu stacijā Rīgas centrā saglabājās 16 cm bieza sniega sega.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8411926/dzilakais-sniegs-valsti-saglabajas-latgales-dienvidu-dala Dziļākais sniegs valstī saglabājas Latgales dienvidu daļā], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|2|8|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[10. februāris]] — debesīm kļūstot skaidrām, valsts austrumos un vietām Zemgalē no jauna pastiprinājās [[sals]], daudzviet gaiss atdzisa līdz –20, –25 grādiem, ārpus novērojumu stacijām līdz –27 grādiem, bet Daugavpils neteostacijā, kas atradās pilsētas nomalē, gaisa temperatūra pazeminājās līdz –30 grādiem. Valsts rietumu pusē debesis bija apmākušās, tās apmācas arī Latvijas centrālajā daļā, vietām bija neliels sniegs, [[migla]] un sarma. Rīgā no rīta gaiss atdzisa līdz –17 grādiem, lidostā valdīja aptuveni –20 grādu sals.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8412990/otrdiena-gaidama-auksta-un-sniegaina Otrdiena gaidāma auksta un sniegaina], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|2|10|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[13. februāris|13.]]—[[14. februāris]] — ap rītu Latvijas teritoriju no dienvidrietumiem šķērsoja ar aktīvu [[ciklons|ciklonu]] saistīta plaša nokrišņu zona, visā valstī atnesot ilgstošu un brīžiem stipru snigšanu. Rīta stundās ilgstoša snigšana sākās Kurzemes pusē, bet dienas gaitā tā aptvēra jau visu Latviju.&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2021964336600650072 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|2|12|SK}}&lt;/ref&gt; [[Sniegputenis]] daudzviet turpinājās līdz naktij, bet Latgales dienvidaustrumu daļā arī 14.02 nakts pirmajā pusē. Visā valstī, arī Rīgā, tika apgrūtināti braukšanas apstākļi, veidojās sastrēgumi, līdz 13.02 vakaram tika fiksētas vairāk nekā 240 satiksmes negadījumi visā Latvijā.&lt;ref&gt;
[https://www.tvnet.lv/8415917/lidz-piektdienas-vakaram-latvija-registreti-vairak-neka-240-satiksmes-negadijumi Līdz piektdienas vakaram Latvijā reģistrēti vairāk nekā 240 satiksmes negadījumi], tvnet.lv, {{dat|2026|2|13|SK}}&lt;/ref&gt; Biezākā sniega sega izveidojās Dagdas novērojumu stacijā — 62 cm sniega.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2022569821959790768 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|2|14|SK}}&lt;/ref&gt; Tik daudz sniega valstī nebija kopš [[2013. gada laikapstākļi Latvijā|2013. gada]] [[aprīlis|aprīļa]], kad [[Alūksne|Alūksnē]] sniega dziļums sasniedza 70 cm.&lt;ref&gt;
[https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/14.02.2026-latviju-parklajis-dzilakais-sniegs-kops-2013-gada.a634635/ Latviju pārklājis dziļākais sniegs kopš 2013. gada], lsm.lv, {{dat|2026|2|14|SK}}&lt;/ref&gt; Lielākās sniega segas biezuma izmaiņas — par 20 cm — tika reģistrētas novērojumu stacijā &quot;Sīļi&quot;, Līvānu novadā, kur sniega kārtas augstums pieauga no 38 līdz 58 cm, bet [[Gulbene|Gulbenes]] meteoroloģiskajā stacija sniega dziļums palielinājās par 18 cm — no 28 līdz 46 cm. Novērojumu stacijā Rīgas centrā sniega kārtas biezums palielinājās no 16 līdz 25 cm. Daudzviet valstī sniega sega kļuva par vairāk nekā 10 cm biezāka, bet daļā Kurzemes un Vidzemes ziemeļrietumos sniega sega nepieauga. 40 centimetru robeža tika pārsniegta novērojumu stacijās Gulbenē un Rēzeknē, tā sasniegta arī [[Jēkabpils|Jēkabpilī]] un Skrīveros, vairāk nekā pusmetra sniega bija Daugavpilī un Krāslavas novada Piedrujā.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8415988/pat-62-centimetri-kur-sobrid-latvija-ir-visbiezaka-sniega-sega Pat 62 centimetri! Kur šobrīd Latvijā ir visbiezākā sniega sega?], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|2|14|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[15. februāris]] — trījās novērojumu stacijās no rīta tika laboti attiecīgā datuma aukstuma rekordi.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2022952540619575411 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|2|15|SK}}&lt;/ref&gt; Debesīm skaidrojoties, Liepājā gaisa temperatūra pazeminājās līdz –24,4 °C, Rucavā — līdz –25,7 °C, savukārt novērojumu stacijā &quot;Jelgava&quot;, kas atrodas Staļģenē, īsi pēc [[saullēkts|saullēkta]] sals sasniedza –30,3 °C. Visas valsts aukstuma rekords gan palika nepārspēts — [[1979. gada laikapstākļi Latvijā|1979. gada]] Zosēnos reģistrētie –32,3 °C. Rīgā termometra stabiņš noslīdēja līdz –18,1 °C centrā un līdz –25 grādiem [[Rīgas lidosta|Rīgas lidostā]]. &quot;Latvijas Valsts ceļu&quot; informācija liecināja, kā vietām visos reģionos gaisa temperatūra noslīdēja zem –25 grādiem, lielākais sals gar autoceļiem bija –28 grādi uz [[A2]] šosejas pie [[Amata|Amatas]] upes.&lt;ref&gt;
[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/15.02.2026-liepajas-rucavas-un-jelgavas-noverojumu-stacija-parspets-aukstuma-rekords.a634704/ Liepājas, Rucavas un Jelgavas novērojumu stacijā pārspēts aukstuma rekords], lsm.lv, {{dat|2026|2|15|SK}}&lt;/ref&gt;
[[Attēls:Ziemas diena Valles pagasts 15feb2026.jpg|alt=Ziemas diena Valles pagastā, 2026. gada 15. februāris|thumb|220px|Ziemas diena [[Valles pagasts|Valles pagastā]], 15. februāris]]
* [[16. februāris]] — nakts pagāja ar temperatūras kontrastiem: valsts lielākajā daļā [[mākoņi|mākoņu]] dēļ nebija vēsāks par –7, –14 grādiem, tikmēr valsts dienvidos debesis bija skaidras, termometra stabiņš daudzviet bija zem –20 grādiem, Daugavpilī gaisa temperatūra pazeminājās pat līdz –30,5 °C.&lt;ref&gt;
[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mexhg5glqk2f Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|2|16|SK}}&lt;/ref&gt; Liepājā un [[Rucava|Rucavā]], ar attiecīgi –24,2 °C un –27,5 °C, tika uzstādīti jauni minimālās gaisa temperatūras rekordi, Rucavā tika pārspēts arī februāra 2. dekādes aukstuma rekords.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2023296624127328278 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|2|16|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[17. februāris]] — tika aizvadīts ļoti auksts rīts, daļā valsts termometra stabiņš noslīdēja zem –25 grādiem, zemākā gaisa temperatūra tika reģistrēta [[Madona|Madonā]] (–27,2 °C), kur tika labots aukstuma rekords, Jelgavā (–27,6 °C) un Daugavpilī, kur bezvēja un skaidrā laika dēļ gaiss atdzisa līdz '''–32,5 °C''', labojot nacionālo 17. februāra aukstuma rekordu. Daugavpils meteostacija bija arī šī rīta aukstākā vieta visā [[Eiropa|Eiropā]]. Iepriekšējais aukstākais 17. februāris bija [[1979. gada laikapstākļi Latvijā|1979. gadā]] [[Mērsrags|Mērsragā]], kad bija –30,5 grādi.&lt;ref&gt;
[https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/17.02.2026-sorit-daugavpils-puse-sals-sasniedzis-32-gradus-jauns-17-februara-rekords-latvija.a634986/ Šorīt Daugavpils pusē sals sasniedzis 32 grādus — jauns 17. februāra rekords Latvijā], lsm.lv, {{dat|2026|2|17|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[20. februāris]] — termometra stabiņš [[Kurzeme|Kurzemē]] paaugstinājās virs nulles, pirmo reizi kopš 7. janvāra tur netika reģistrēta negatīva gaisa temperatūra. Pavisam nedaudz virs nulles gaiss iesila arī Rīgā. Iepriekšējās sešās nedēļās pozitīva [[gaisa temperatūra]] Latvijā tika novērota tikai vienreiz – 12. februārī Daugavpilī gaiss iesila līdz +0,8 grādiem.&lt;ref&gt;
[https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/20.02.2026-piektdien-kurzeme-gaisa-temperatura-pakapsies-gradu-virs-nulles.a635541/ Piektdien Kurzemē gaisa temperatūra pakāpsies grādu virs nulles], lsm.lv, {{dat|2026|2|20|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[23. februāris]] — ziemeļaustrumu virzienā pāri valsts teritorijai virzījās plaša [[nokrišņi|nokrišņu]] zona, atnesot sniegu, slapju sniegu, un sniega sega vietām rietumu un centrālajos rajonos kļuva par dažiem centimetriem biezāka. Šajos reģionos vakarpusē un naktī tika novērota arī [[atkala]], kas vietām turpinājās arī naktī.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8421246/pirmdien-latvijas-lielakaja-dala-gaidams-sniegs Pirmdien Latvijas lielākajā daļā gaidāms sniegs], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|2|23|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[27. februāris]]: 
** Visā valstī sākās atkusnis, gaisa temperatūra sasniedza +1, +6 grādus, līdz ar to visā Latvijā beidzās periods ar nepārtrauktu [[sals|salu]], kad diennakts maksimālā gaisa temperatūra nepārsniedza 0 °C, kas vidēji turpinājās 49 diennaktis. Visās novērojumu stacijās vienlaikus šāds periods ilga 35 dienas, bet garākais nepārtraukts periods, kad maksimālā gaisa temperatūra nepārsniedza 0 °C, tika reģistrēts Alūksnē — 62 diennaktis.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2027349790950916508 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|2|27|SK}}&lt;/ref&gt; Arī vēsturiskais rekords pieder Alūksnei — 81 diennakts [[1984. gada laikapstākļi Latvijā|1984.]]/[[1985. gada laikapstākļi Latvijā|1985. gada]] ziemā. Dažās novērojumu stacijās šis sala periods bija viens no ilgākajiem vēsturē, piemērām, Rūjienā noslēgušais 54 dienu sala periods bija 2. garākais stabilais sals 21. gadsimtā un 3. garākais kopš [[1966. gads|1966.]]/[[1967. gads|1967. gada]] ziemas, bet Liepājā — garākais 21. gadsimtā un 2. garākais sala periods kopš [[1945. gads|1945. gada]], atpaliekot 8 dienas no rekorda.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LatvianNature/status/2027091731695485061 Linards Dedzis], x.com, {{dat|2026|2|26|SK}}&lt;/ref&gt;
** Šī bija pirmā diennakts no piecām, kad vidējā gaisa temperatūra Latvijas teritorijā paaugstinājās virs nulles — iestājās meteoroloģiskais [[pavasaris]].&lt;ref&gt;
[https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/04.03.2026-latvija-sacies-meteorologiskais-pavasaris.a637268/ Latvijā sācies meteoroloģiskais pavasaris], lsm.lv, {{dat|2026|3|4|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[28. februāris]] — Latvijas dienvidu daļā dienas laikā debesis skaidrojās un spoži spīdēja saule, kā rezultātā strauji paaugstinājās gaisa temperatūra. Daugavpilī un [[Zīlāni|Zīlānos]] termometra stabiņš sasniedza attiecīgi +10,1 °C un +10,9 °C, pirmo reizi kopš rudens gaisa temperatūra Latvijā pārsniedza +10 grādu atzīmi, uzstādot jaunus siltuma rekordus. Jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi tika pārspēti arī Skrīveros (+9,5 °C), Rēzeknē (+9,4 °C), Dagdā (+8,5 °C) un Liepājā (+8,4 °C).&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2027803570712531370 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|2|28|SK}}&lt;/ref&gt; Kopumā tika laboti seši siltuma rekordi — pirmie šajā gadā.&lt;ref&gt;
[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mfw7o5b4oc2s Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|2|28|SK}}&lt;/ref&gt;

=== Marts ===
* [[1. marts]] — Rēzeknes, Daugavpils, [[Madona|Madonas]], Skrīveru un Dagdas novērojumu stacijās tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Līdzīgi kā aizvadītajā dienā uzspīdēja saule, un Dagdā gaiss iesila līdz +8,8 °C, Skrīveros līdz +10,6 °C, Madonā un Daugavpilī līdz +10,9 °C, bet Rēzeknē termometra stabiņš paaugstinājās līdz +11,8 °C.&lt;ref&gt;
[https://klimats.meteo.lv/operativais_klimats/operativie_rekordi/ Gaisa temperatūras rīks], klimats.meteo.lv, {{dat|2026|3|1|SK}}&lt;/ref&gt; Strauji sāka kust [[sniega sega]] un ledus kārta uz upēm un citām ūdenstilpēm.
* [[5. marts]] — lielākajā daļā Latvijas upju [[ūdens]] līmeņa kāpums kļuva straujāks, bet vietām Kurzemē līdz ar sniega nokušanu [[pali]] mazinājās. Daļā Kurzemes upju ūdens līmenis nepaaugstinājās vai sāka pazemināties, bet kāpums turpinājās lielākajās upēs [[Abava|Abavā]], [[Venta|Ventā]] un [[Bārta (upe)|Bārtā]], kur pie Dūkupjiem ūdens līmenis kopumā cēlās par nepilniem diviem metriem. Arī Ziemeļvidzemes upēs [[Salaca|Salacā]], [[Rūja|Rūjā]] un [[Seda|Sedā]] ūdens līmenis dažos posmos pēdējās dienās nedaudz pazeminājās. Citos Latvijas reģionos ūdens līmenis upēs galvenokārt paaugstinājās ar pieaugošu intensitāti.&lt;ref&gt;
[https://www.tvnet.lv/8427553/udens-limenis-latvija-strauji-kapj Ūdens līmenis Latvijā strauji kāpj], tvnet.lv, {{dat|2026|3|5|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[8. marts]] — nostiprinoties [[Anticiklons|anticiklona]] ietekmei, visā Latvijas teritorijā valdīja sauss, saulains un pavasarīgi silts laiks, valsts lielākajā daļā gaiss iesila līdz +8, +13 grādiem un piecās novērojumu stacijās tika laboti šīs dienas siltuma rekordi: [[Liepāja|Liepājā]] (+9,8 °C), [[Pāvilosta|Pāvilostā]] (+11,6 °C), [[Rucava|Rucavā]] (+11,9 °C), [[Stende|Stendē]] (+13,0 °C) un [[Mērsrags|Mērsragā]] (+13,9 °C). Rīgā pirmo reizi šajā gadā gaisa temperatūra pārsniedza +10 grādu atzīmi, sasniedzot +11,8 °C.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2030680887679951006 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|3|8|SK}}&lt;/ref&gt; Daudzviet Kurzemē un Vidzemes ziemeļos sniega sega izzuda pavisam, bet visbiezākā sniega kārta saglabājās valsts austrumos, Dagdas novērojumu stacijā vēl bija 28 cm bieza sniega kārta.&lt;ref&gt;
[https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/08.03.2026-no-pirmdienas-turpinasies-pavasarigs-laiks.a637942/ No pirmdienas turpināsies pavasarīgs laiks], lsm.lv, {{dat|2026|3|8|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[9. marts]]:
** Gaisa temperatūrai Kolkā paaugstinoties līdz '''+14,7 °C''', tika uzstādīts jauns nacionālais siltuma rekords, par precīzi grādu pārspējot [[2025. gada laikapstākļi Latvijā|2025. gada]] rekordu. Kopā tika laboti 10 diennakts un 1 dekādes rekords (Kolkā), kā arī atkārtots 1 diennakts rekords ([[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēnos]]). Daudzviet gaiss iesila līdz +8, +13 grādiem, nedaudz vēsāks bija piekrastes rajonos.&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2031061692029784490 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|3|9|SK}}&lt;/ref&gt;
** Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais gaisa temperatūras maksimums, '''+13,7 °C'''. Iepriekšējais rekorda tika fiksēts [[2025. gada laikapstākļi Latvijā|2025. gadā]], kad bija +12,9 grādi.&lt;ref&gt;
[https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/09.03.2026-pirmdiena-bus-saulaina-vietam-tiks-sasniegts-9-marta-siltuma-rekords.a637959/ Pirmdiena būs saulaina, vietām tiks sasniegts 9. marta siltuma rekords], lsm.lv, {{dat|2026|3|9|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[10. marts]] — siltākā diena kopš oktobra: Mērsraga novērojumu stacijā gaiss iesila līdz +16,4 °C, uzstādot gan diennakts, gan marta 1. dekādes siltuma rekordu stacijā, pirmo reizi Latvijā šajā gadā tika fiksēts +15 grādu siltums. Vietējas nozīmes rekordi, kā arī dekādes rekordi tika arī uzstādīti [[Rūjiena|Rūjienā]] (+14,0 °C), [[Skrīveri|Skrīveros]] (+14,7 °C) un [[Stende|Stendē]] (+15,3 °C), un Kolkas novērojumu stacijā (+14,0 °C).&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2031364736353222919 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|3|10|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[11. marts|11.]]—[[15. marts]] — turpinājās periods ar uzstādītiem siltuma rekordiem, kopā piecu dienu laikā tika uzstādīti 82 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, tostarp arī 6 dekādes rekordi un 5 Latvijas diennakts rekordi. 11. martā tika laboti 11 siltuma rekordi, 12. datumā — 13 siltuma rekordi, arī nacionālais rekords ([[Gulbene|Gulbenē]] un Madonā '''+13,9 °C'''), 13. — 17 siltuma rekordi, 14. — visi 25 siltuma rekordi (visās novērojumu stacijās), tostarp visas Latvijas rekords (Liepājā un Pāvilostā '''+17,1 °C'''), 15. — 16 siltuma rekordi, atkārtojot arī nacionālo siltuma rekordu ([[Ainaži|Ainažos]] '''+14,3 °C'''), līdzīgā temperatūra bija arī [[2024. gada laikapstākļi Latvijā|2024. gadā]] Mērsragā. Šajā laika posmā tika reģsitrētas arī šī gada pirmās [[zibens]] izlādes — 12. martā [[Bauskas novads|Bauskas novadā]] un vietām Vidzemē.&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2031993984390774856 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|3|12|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[18. marts]] — laikapstākļus noteica anticiklons, bezvēja dēļ daudzviet valstī nakts laikā izveidojās bieza [[migla]], kas atsevišķos reģionos, īpaši piekrastē, noturējās līdz priekšpusdienai. Plkst. 5 rītā mazākā redzamība bija 140 metri Rīgas ziemeļos [[Daugavgrīva|Daugavgrīvā]], kā arī 200 metri Rīgas centra meteostacijā un Alūksnē.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8435496/tresdien-saulainakais-un-siltakais-laiks-latvija-saglabasies-austrumu-novados Trešdien saulainākais un siltākais laiks Latvijā saglabāsies austrumu novados], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|3|18|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[20. marts]] — mazinājās ledus sastrēgums [[Pļaviņu ūdenskrātuve|Pļaviņu ūdenskrātuvē]], [[Pļaviņas|Pļaviņu]] pilsētā upe daļēji atbrīvojās no ledus. Ūdens līmenis [[Daugava|Daugavā]] pie Pļaviņām bija aptuveni divus metrus zemāks par 17. martā sasniegto maksimumu.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8437022/foto-plavinu-puse-mazinajies-ledus-sastregums FOTO ⟩ Pļaviņu pusē mazinājies ledus sastrēgums], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|3|20|SK}}&lt;/ref&gt; Lielākajā daļā Latvijas upju mazinājās pali, turpinājās ūdens līmeņa pazemināšanās. Dažās upēs, tai skaitā [[Misa (upe)|Misā]] un [[Aiviekste|Aiviekstē]], saglabājās augsts ūdens līmenis un applūdušas [[Paliene|palienes]].
* [[23. marts]] — gan [[Bauska|Bauskas]], gan [[Mērsrags|Mērsraga]] novērojumu stacijā, gaisa temperatūrai paaugstinoties attiecīgi līdz +14,9 °C un +13,9 °C, tika laboti maksimālās gaisa temperatūras rekordi. [[Zīlāni|Zīlānu]] novērojumu stacijā termometra stabiņš sasniedza +14,9 °C, tika atkārtots [[2007. gada laikapstākļi Latvijā|2007. gadā]] uzstādītais siltuma rekords.&lt;ref&gt;
[https://klimats.meteo.lv/operativais_klimats/operativie_rekordi/ Gaisa temperatūras rīks], klimats.meteo.lv, {{dat|2026|3|23|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[25. marts]] — neskatoties uz brāzmainu dienvidu, dienvidrietumu vēju un nelieliem nokrišņiem, tika aizvadīta ļoti silta diena, daudzviet termometra stabiņš paaugstinājās līdz +12, +16 grādiem, [[Kolka|Kolkas]] pusē pat līdz +17 grādiem. Trījās novērojumu stacijās valsts dienvidaustrumos tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi: [[Rēzekne|Rēzeknē]] (+14,5 °C), Dagdā (+14,7 °C) un Daugavpilī (+15,9 °C).&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2036841326495306185 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|3|25|SK}}&lt;/ref&gt; Vēja brāzmas sasniedza 13–18 m/s, vietām piekrastes rajonos līdz 20 m/s, bet stiprākais [[vējš]] bija [[Ventspils|Ventspilī]] — brāzmās līdz 22 m/s.
* [[29. marts]] — tika novērota ļoti kontrastaina gaisa temperatūra: naktī, zem skaidrām debesīm, [[Ainaži|Ainažos]] un [[Mērsrags|Mērsragā]] gaiss atdzisa līdz –5 grādiem, tikmēr dienā Kurzemē un piekrastes rajonos mākoņu dēļ bija +5, +8 grādi, bet valsts austrumos, spīdot saulei, termometra stabiņš sasniedza +15, +17 grādus. Daugavpilī ar '''+17,9 °C''' tika uzstādīts gan diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekords, gan visas valsts mēroga rekords. Vēl [[Zīlāni|Zīlānos]] (+16,6 °C) tika labots siltuma rekords.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2038281196178698480 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|3|29|SK}}&lt;/ref&gt;
=== Aprīlis ===
* [[2. aprīlis]] — tikpat kā visā valstī gaisa temperatūra rīta stundās bija zem nulles, vietām [[Mērsrags|Mērsraga]], [[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēnu]], [[Ainaži|Ainažu]] pusē, kā arī pie [[Rīgas lidosta|lidostas &quot;Rīga&quot;]] sals pārsniedza –5 grādus, atbilstoši &quot;Latvijas Valsts ceļu&quot; informācijai arī vairākās vietās Vidzemē (galvenokārt uz [[A2]] šosejas) fiiksēts līdz –5, –6 grādiem. Vietām valdīja miglains laiks, kas dienu iepriekš skāra teju visus jūras piekrastes reģionus, tostarp arī Rīgu. Vēlāk vakarā [[migla]] izveidojās no jauna, ar redzamību līdz 200–500 metriem.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8445064/ceturtdien-latvija-gaidams-saulains-laiks Ceturtdien Latvijā gaidāms saulains laiks], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|4|2|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[6. aprīlis]] — ciklona aukstais sektors atradās virs Latvijas teritorijas, un tā ietekmē pūta brāzmains vējš un veidojās [[gubu lietus mākoņi]], kas atnesa nokrišņus — lietu, [[krusa|krusas]] graudus un slapja sniega pārslas. Konvektīvo (gubu) mākoņu veidošanās aktivitāti pastiprināja īsviļņu ieplakas bāriskajā laukā, kas papildus veicināja gubu mākoņu attīstību.&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2041105218650132795 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|4|6|SK}}&lt;/ref&gt; Ciklona ietekmē tika novērotas krasas vēja brāzmas, piekrastē līdz 20 m/s, bet stiprākais vējš tika fiksēts [[Ventspils|Ventspilī]], kur brāzmas pastiprinājās līdz 25 m/s, savukārt dienas reģistrētais nokrišņu daudzums vietām (piemērām, Zosēnu pusē) pietuvojās 10 mm.
* [[7. aprīlis]] — atsevišķos rajonos Vidzemes vidienē ([[Madona|Madonas]], Zosēnu, [[Cēsis|Cēsu]] pusē) no rīta sniga slapjš sniegs, uz zemes izveidojot plānu, nelielu sniega kārtiņu, nesasniedzot pat 1 cm.&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2041441060409250177 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|4|7|SK}}&lt;/ref&gt; Citviet, līdzīgi kā iepriekšējā dienā, brīžiem lija, dažviet kopā ar krusas un [[sniegs|sniega]] graudiem. Saglabājās brāzmains ziemeļu, ziemeļrietumu vējš, brāzmās [[piekraste|piekrastē]] līdz 18 m/s.
* [[10. aprīlis]] — tā kā laiks bija lielākoties skaidrs, visā teritorijā gaisa temperatūra nakts un rīta stundās pazeminājās līdz 0, –5 grādiem, aukstākais laiks valdīja [[Rīgas līcis|Rīgas līča]] Kurzemes piekrastē un jūras piekrastes rajonos (Mērsragā, [[Rucava|Rucavā]], [[Pāvilosta|Pāvilostā]]).&lt;ref&gt;
[https://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&amp;state=Latv&amp;rank=25&amp;ano=2026&amp;mes=04&amp;day=10&amp;hora=23&amp;Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 04/10/2026 at 23:00 UTC], ogimet.com, {{en ikona}}&lt;/ref&gt; Gaisa relatīvais mitrums valsts austrumos pazeminājās līdz 15%.&lt;ref&gt;
[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mj6zov3ii22o Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|4|11|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[15. aprīlis]] — visur valstī, izņemot atsevišķos rajonos Rīgas līča rietumu piekrastē, spīdot saulei, gaiss iesila līdz +14, +17 grādiem. Pūšot austrumu, ziemeļaustrumu vējam, augstākā gaisa temperatūra tika reģistrēta [[Rīga|Rīgā]], [[Jelgava|Jelgavā]], [[Skrīveri|Skrīveros]] un dažviet Zemgalē. Diennakts vidēja gaisa temperatūra Rīgas centrā pārsniedza +11 grādus.&lt;ref&gt;
[https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/15.04.2026-tresdien-gaidams-siltakais-laiks-sonedel.a642955/ Trešdien gaidāms siltākais laiks šonedēļ], lsm.lv, {{dat|2026|4|15|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[16. aprīlis]] — [[Liepāja|Liepājā]] nokrišņu daudzums līdz agram rītam (plkst. 5) kopš 15.04. vakara sasniedza 18 mm, kas ir 63% no visa mēneša normas, ņemot vērā, ka aprīlis [[Liepāja|Liepājā]] vēsturiski ir gada sausākais mēnesis. Rīta stundās nedaudz vai mēreni lija vietām Kurzemes dienvidrietumu daļā, kā arī Vidzemē, Latgalē un [[Sēlija|Sēlijā]], bet nokrišņu daudzums lielākoties nepārsniedza 10 mm atzīmi.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8453247/ceturtdien-latvija-gaidami-mainigi-laikapstakli Ceturtdien Latvijā gaidāmi mainīgi laikapstākļi], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|4|16|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[20. aprīlis]] — skaidra laika ietekmē minimālā gaisa temperatūra ap pieciem rītā svarstījās no +3,5 grādiem Rīgas ziemeļu daļā [[Daugavgrīva|Daugavgrīvā]] līdz –5 grādiem Zosēnos; teju visā valstī, izņemot piekrasti, termometra stabiņš noslīdēja zem nulles, Rīgā gaisa temperatūra noslīdēja līdz –2 grādiem [[lidosta|lidostas]] apkārtnē un +3 grādiem centrā.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8455321/pirmdien-latvija-gaidams-saulains-laiks Pirmdien Latvijā gaidāms saulains laiks], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|4|20|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[25. aprīlis]] — pāri valsts teritorijai virzījās [[nokrišņi|nokrišņu]] zona, priekšpusdienā vietām, pēcpusdienā jau daudzviet uzlija, lokāli mēreni stipri, dažviet tika fiksētas slapja sniega pārslas, bet lielākoties  Vidzemē un Rīgas pievartē tika reģistrētas arī [[zibens]] izlādes. Sākās vēja pastiprināšanās, iegriežoties vējam no rietumiem un ziemeļrietumiem, tas brāzmās pastiprinājās līdz 15–17 m/s.&lt;ref&gt;
[https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/25.04.2026-sestdiena-bus-makonaina-un-vejaina.a644513/ Sestdiena būs mākoņaina un vējaina], lsm.lv, {{dat|2026|4|25|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[26. aprīlis]] — gar Latvijas austrumiem virzījās ciklons, kas [[Somija|Somijas]] dienvidos un daļā [[Igaunija|Igaunijas]] naktī un no rīta atnesa 10–15 cm sniega, bet Latvijas teritorijā tas atnesa epizodiskus nokrišņus, tostarp arī sniegu un krusas graudus, kā arī stipru ziemeļu, ziemeļrietumu vēju. Vietām visos reģionos īslaicīgi zeme nosniga balta, īpaši no rīta Kurzemē.&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2048393959026610632 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|4|26|SK}}&lt;/ref&gt; Spēcīgākās vēja brāzmas rīta stundās tika novērotas Ventspilī un [[Kolka|Kolkā]] — 23 m/s, citviet piekrastē līdz 15–20 m/s, Rīgā, [[Bauska|Bauskā]], Rucavā, [[Ainaži|Ainažos]] un [[Rēzekne|Rēzeknē]] pēcpusdienā tika novērotas vēja brāzmas līdz 20 m/s, pārējā valstī pārsvarā līdz 13–17 m/s. Stiprais vējš vietām lauza kokus un atrāva ēku konstrukcijas, glābēji līdz pēcpusdienai saņēma 37 izsaukumus saistībā ar vēja radītiem postījumiem, lielākoties Rīgā un Pierīgā.&lt;ref&gt;
[https://www.tvnet.lv/8459710/visvairak-izsaukumu-uz-veja-postijumiem-sanemti-riga-un-pieriga Visvairāk izsaukumu uz vēja postījumiem saņemti Rīgā un Pierīgā], tvnet.lv, {{dat|2026|4|26|SK}}&lt;/ref&gt; Vēja ietekmē ap plkst. 15.00 elektroapgāde tika traucēta ap 9000 klientu, galvenokārt [[Bauskas novads|Bauskas]], [[Cēsu novads|Cēsu]] un [[Valmieras novads|Valmieras novadā]].
* [[27. aprīlis]] — vēja ātrums brāzmās Rīgā un [[Dagda|Dagdā]] sasniedza 19 m/s, diennakts vidējā gaisa temperatūra Latvijā noslīdēja četrus līdz piecus grādus zem normas, dienu iepriekš, 26. aprīlī, pat sešus grādus zem normas.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8460588/ari-otrdien-putis-auksts-ziemelis Arī otrdien pūtīs auksts ziemelis], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|4|28|SK}}&lt;/ref&gt;
=== Maijs ===
* [[1. maijs]] — pirmo reizi 2026. gada pavasara sezonā un pirmo reizi kopš septembra gaisa temperatūra Latvijas teritorijā sasniedza +20 grādu atzīmi. Visaugstāk termometra stabiņš paaugstinājās [[Dobele|Dobelē]], kur bija +22,4 °C,&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2050281223981875710 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|5|1|SK}}&lt;/ref&gt; +20 grādu siltums tika sasniegts arī [[Stende|Stendē]] (+21,9 °C), [[Rīga|Rīgā]] (+21,0 °C), [[Saldus|Saldū]] (+20,8 °C) un [[Jelgava|Jelgavā]] (+20,5 °C). Pārējā valstī gaisa temperatūra svarstījās +13, +19 grādu robežās, vējam pūšot no jūras puses, vēsākais laiks bija piekrastes novados.&lt;ref&gt;
[https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/01.05.2026-pirmo-reizi-saja-gada-gaisa-temperatura-latvija-pakapusies-virs-20-gradiem.a645388/ Pirmo reizi šajā gadā gaisa temperatūra Latvijā pakāpusies virs +20 grādiem], lsm.lv, {{dat|2026|5|1|SK}}&lt;/ref&gt;
[[Attēls:Ķemeru nacionālais parks 2026. gada 2. maijs.jpg|alt=Ķemeru nacionālais parks 2026. gada 2. maijs|thumb|150px|[[Ķemeru nacionālais parks]], 2026. gada 2. maijs]]
* [[3. maijs]] — teritorijas lielākajā daļā šī bija pirmā vasarīgi siltā diena, gaisa temperatūra paaugstinājās līdz +20, +25 grādiem, bet [[Zemgale|Zemgalē]] un Rīgas apkārtnē pat līdz +26 grādiem. Piecās novērojumu stacijās tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi: [[Kolka|Kolkā]] (+20,8 °C), [[Madona|Madonā]] (+24,8 °C), [[Mērsrags|Mērsragā]] (+25,3 °C), [[Zīlāni|Zīlānos]] (+25,4 °C), [[Bauska|Bauskā]] (+26,9 °C, augstākā gaisa temperatūra valstī).&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2050917564838969717 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|5|3|SK}}&lt;/ref&gt; Rīgā gaiss iesila līdz +26,2 °C, atkārtojot [[1996. gada laikapstākļi Latvijā|1996. gada]] uzstādīto rekordu. Paaugstinātas [[ozons|ozona]] koncentrācijas dēļ [[gaiss|gaisa]] kvalitāte Latvijā bija viduvēja, vietām — slikta.&lt;ref&gt;
[https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/03.05.2026-pirmo-reizi-kops-septembra-gaiss-latvija-sasilis-lidz-25-gradiem.a645506/ Pirmo reizi kopš septembra gaiss Latvijā sasilis līdz 25 grādiem], lsm.lv, {{dat|2026|5|3|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[4. maijs]] — daudzviet Latgalē un dažviet citur šī bija siltākā [[Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas diena]] novērojumu vēsturē, septiņās meteoroloģisko novērojumu satcijās tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi. [[Daugavpils]] bija siltākā vieta Latvijā ar +28,2 °C, un līdz nacionālam 4. maija siltuma rekordam šeit pietrūka vien 0,2 grādi.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2051311808305156398 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|5|4|SK}}&lt;/ref&gt; Jauni siltuma rekordi tika uzstādīti arī Zīlānos (+26,7 °C), [[Rēzekne|Rēzeknē]] (+26,2 °C), [[Dagda|Dagdā]] (+26,2 °C), Madonā (+25,5 °C), Bauskā (+25,4 °C) un [[Alūksne|Alūksnē]] (+24,1 °C). Citviet bija +19, +23 grādi, Kurzemes piekrastē nebija siltāks par +14, +16 grādiem, nedaudz īslaicīgi lija, [[Sēlija|Sēlijā]] un vietām [[Vidzeme|Vidzemē]] arī dārdēja pērkons.&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2051305917052780868 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|5|4|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[9. maijs]] — pašos Latgales dienvidaustrumu rajonos visas dienas garumā ilgstoši un mēreni stipri lija, Dagdas un Daugavpils novērojumu stacijās nolija līdz 10 mm lietus, bet lielākais nokrišņu daudzums tika reģistrēts [[Piedruja|Piedrujā]] (pie [[Baltkrievija|Baltkrievijas]] pierobežas) — 26 mm.&lt;ref&gt;
[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mli2jjy2w224 Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|5|10|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[13. maijs]] — lietum šķērsojot plāšāku valsts teritorijas daļu, daudzviet lija, dažviet diezgan ilgstoši, austrumu rajonos brīžiem tika reģistrētas arī [[lietusgāzes]], kurus pavadīja arī [[pērkona negaiss]]. Visvairāk nokrišņu bija Alūksnē, kur diennaktī nolija 23,4 mm, kas ir 37% no visas mēneša normas.&lt;ref&gt;
[https://www.tvnet.lv/8470613/ceturtdien-mainigs-makonu-daudzums-vietam-islaicigi-lis Ceturtdien mainīgs mākoņu daudzums, vietām īslaicīgi līs], tvnet.lv, {{dat|2026|5|14|SK}}&lt;/ref&gt; Madonas un Rēzeknes pusē nolija ap 12–14 mm, ap 10 mm nokrišņu tika fiksēts [[Ainaži|Ainažu]] un Daugavgrīvas novērojumu stacijās, citās novērojumu stacijās, pārsvarā zem 10 mm.

== Gada pārskati ==
=== Gaisa temperatūra ===
[[Gaisa temperatūra]]s absolūtais mēneša minimums, maksimums ([[°C]]) un vidējā temperatūra pa dekādēm.

Dati no LVĢMC klimatiskās informācijas pārskatiem.

{| class=&quot;wikitable collapsible&quot; style=&quot;font-size:95%;border:0px;text-align:center;line-height:175%;&quot;
|- bgcolor=&quot;#CCCCCC&quot;
| align=&quot;center&quot; colspan=&quot;19&quot; bgcolor=&quot;#DDDDDD&quot; | '''2026. gada [[gaisa temperatūra]]s rādītāji pa dekādēm [[Latvija|Latvijā]]. ([[°C]])'''
|-
| align=&quot;left&quot; style=&quot;background: #DDDDDD;height=20;&quot; | Mēnesis
! colspan= &quot;3&quot; style=&quot;background: #EFEFEF&quot; | [[Janvāra klimats Latvijā|Janvāris]]
! colspan= &quot;3&quot; style=&quot;background: #EFEFEF&quot; | [[Februāra klimats Latvijā|Februāris]]
! colspan= &quot;3&quot; style=&quot;background: #EFEFEF&quot; | [[Marta klimats Latvijā|Marts]]
! colspan= &quot;3&quot; style=&quot;background: #EFEFEF&quot; | [[Aprīļa klimats Latvijā|Aprīlis]]
! colspan= &quot;3&quot; style=&quot;background: #EFEFEF&quot; | [[Maija klimats Latvijā|Maijs]]
! colspan= &quot;3&quot; style=&quot;background: #EFEFEF&quot; | [[Jūnija klimats Latvijā|Jūnijs]]
|-
| align=&quot;left&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | Dekāde
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 1
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 2
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 3
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 1
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 2
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 3
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 1
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 2
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 3
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 1
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 2
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 3
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 1
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 2
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 3
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 1
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 2
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 3
|-
| align=&quot;left&quot; style=&quot;height=16&quot; | Absolūtais maksimums ([[°C]])
| {{Temperatūras krāsa|4,1}}
| {{Temperatūras krāsa|–1,8}}
| {{Temperatūras krāsa|–2,5}}
| {{Temperatūras krāsa|–2,0}}
| {{Temperatūras krāsa|1,4}}
| {{Temperatūras krāsa|10,9}}
| {{Temperatūras krāsa|16,4}}
| {{Temperatūras krāsa|17,1}}
| {{Temperatūras krāsa|17,9}}
| {{Temperatūras krāsa|14,2}}
| {{Temperatūras krāsa|17,9}}
| {{Temperatūras krāsa|17,2}}
| {{Temperatūras krāsa|28,2}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
|-
| align=&quot;left&quot; style=&quot;height=16&quot; | Vidējā temperatūra ([[°C]])
| {{Temperatūras krāsa|–5,3}}
| {{Temperatūras krāsa|–10,3}}
| {{Temperatūras krāsa|–10,3}}
| {{Temperatūras krāsa|–12,3}}
| {{Temperatūras krāsa|–9,8}}
| {{Temperatūras krāsa|–1,5}}
| {{Temperatūras krāsa|2,7}}
| {{Temperatūras krāsa|5,3}}
| {{Temperatūras krāsa|5,3}}
| {{Temperatūras krāsa|3,8}}
| {{Temperatūras krāsa|6,9}}
| {{Temperatūras krāsa|5,1}}
| {{Temperatūras krāsa|10,7}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
|-
| align=&quot;left&quot; style=&quot;height=16&quot; | Absolūtais minimums ([[°C]])
| {{Temperatūras krāsa|–18,2}}
| {{Temperatūras krāsa|–24,5}}
| {{Temperatūras krāsa|–32,8}}
| {{Temperatūras krāsa|–31,7}}
| {{Temperatūras krāsa|–32,5}}
| {{Temperatūras krāsa|–16,6}}
| {{Temperatūras krāsa|–8,4}}
| {{Temperatūras krāsa|–6,0}}
| {{Temperatūras krāsa|–6,3}}
| {{Temperatūras krāsa|–5,5}}
| {{Temperatūras krāsa|–5,5}}
| {{Temperatūras krāsa|–3,8}}
| {{Temperatūras krāsa|–3,1}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
|-
| align=&quot;left&quot; style=&quot;background: #DDDDDD;height=20&quot; | Mēnesis
! colspan= &quot;3&quot; style=&quot;background: #EFEFEF;width:13%&quot; | [[Jūlija klimats Latvijā|Jūlijs]]
! colspan= &quot;3&quot; style=&quot;background: #EFEFEF;width:13%&quot; | [[Augusta klimats Latvijā|Augusts]]
! colspan= &quot;3&quot; style=&quot;background: #EFEFEF;width:13%&quot; | [[Septembra klimats Latvijā|Septembris]]
! colspan= &quot;3&quot; style=&quot;background: #EFEFEF;width:13%&quot; | [[Oktobra klimats Latvijā|Oktobris]]
! colspan= &quot;3&quot; style=&quot;background: #EFEFEF;width:13%&quot; | [[Novembra klimats Latvijā|Novembris]]
! colspan= &quot;3&quot; style=&quot;background: #EFEFEF;width:13%&quot; | [[Decembra klimats Latvijā|Decembris]]
|-
| align=&quot;left&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | Dekāde
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 1
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 2
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 3
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 1
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 2
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 3
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 1
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 2
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 3
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 1
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 2
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 3
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 1
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 2
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 3
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 1
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 2
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 3
|-
| align=&quot;left&quot; style=&quot;height=16&quot; | Absolūtais maksimums ([[°C]])
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
|-
| align=&quot;left&quot; style=&quot;height=16&quot; | Vidējā temperatūra ([[°C]])
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
|-
| align=&quot;left&quot; style=&quot;height=16&quot; | Absolūtais minimums ([[°C]])
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
|}

== Skatīt arī ==
* [[Latvijas klimats]]
* [[Rīgas klimats]]
* [[2026. gads Latvijā]]
== Piezīmes un atsauces ==

=== Piezīmes ===
{{atsauces|group=P}}

=== Atsauces ===
{{atsauces}}
== Ārējās saites ==
{{Meteo ārējā saite}}

{{Latvijas laikapstākļi}}
{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Latvijas klimats]]
[[Kategorija:2026. gads Latvijā]]</text>
      <sha1>ti91o1g4s4swqrim1g2hcbsktr9xf5s</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Veidne:2026. gada orbitālie starti</title>
    <ns>10</ns>
    <id>619615</id>
    <revision>
      <id>4468315</id>
      <parentid>4467715</parentid>
      <timestamp>2026-05-14T18:24:15Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Dainis</username>
        <id>876</id>
      </contributor>
      <origin>4468315</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5902" sha1="aun0j9m51zscrqcjka9gfhkql4clh75" xml:space="preserve">{{Gada orbitālie starti
| gads = 2026
| pavadoņi = [[CSG-3]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} [[Pandora (orbitālā observatorija)|Pandora]]{{,}} 3 × [[Hawk 13]]{{,}} 2 × [[ICEYE X]]{{,}} [[Umbra-12]]{{,}} 2 × [[Acadia (pavadonis)|Acadia]]{{,}} [[HyMS]]{{,}} 10 × [[AETHER]]{{,}} 8 × [[MINAS]]{{,}} [[Hydra-2]]{{,}} [[SPARCS]]{{,}} [[Flamingo 1]]{{,}} [[CarbSAR IOD]]{{,}} [[BlackCAT]]{{,}} [[Dcubed-1/Araqys-D1]]{{,}} 2 × [[Tomorrow S]]{{,}} 4 × [[Connecta IoT]] {{!}} &lt;!--
--&gt;&lt;s&gt;[[EOS-N1]]{{,}} [[KID]]{{,}} THEOS-2A{{,}} MOI-1{{,}} Aayulsat{{,}} DR-1{{,}} SR-2'{{,}} Solaras-S4{{,}} CGUSat{{,}} DSAT-1{{,}} LACHIT{{,}} SanskarSat{{,}} Munal{{,}} AllToSpace{{,}} EduSat{{,}} UaiSat{{,}} Galaxy Explorer{{,}} Orbital Temple{{,}} Aldebaran-1&lt;/s&gt; &lt;!--
--&gt;{{!}} [[Yaogan-50 01]] {{!}} 9 × [[Guowang]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} [[ALSAT-3A]] {{!}} 4 × [[Tianqi]] {{!}} &lt;s&gt;[[Shijian 32]]&lt;/s&gt; {{!}} &lt;s&gt;[[Zidingxiang 3]]&lt;/s&gt; {{!}} [[Starshield|USA-572 — USA-580]]{{,}} [[USA-581]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 9 × [[Guowang]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} 2 × [[Open Constellation]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} [[USA-574]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} [[Neonsat-1A]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} [[AlSat-3B]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} Kosmos-2600 — 2608 {{!}} [[Chongfu Shiyong Shiyan Hangtian Qi|CSSHQ]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} [[PRSC-E02]] {{!}} [[Elektro-L № 5]] {{!}} [[USA-582]]{{,}} [[USA-583]]{{,}} [[USA-584]] {{!}} 32 × [[KuiperSat]] {{!}} '''[[SpaceX Crew-12]]''' {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} 28 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} &lt;s&gt;TATARA-1R{{,}} SC-Sat1a{{,}} HErO{{,}} AETS-1{{,}} NutSat-3&lt;/s&gt; {{!}} [[BlackSky Global|BlackSky Global 34]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} [[EchoStar XXV]] {{!}} ICOR SV {{!}} 9 × [[Guowang]] {{!}} 2 × [[Shiyan 30]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} [[Yaogan-50 02]] {{!}} [[Juntian-1 04A]]{{,}} 3 × [[Dongpo]]{{,}} [[Weitong 1-01]]{{,}} [[Xiguang-1 06]]{{,}} 2 × [[Yuxing-3]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} [[StriX-6]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} [[Progress MS-33]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 10 × [[Weili Kongjian]] {{!}} 16 × [[Rassvet (sakaru pavadoņi)|Rassvet]] {{!}} 2 × [[Siwei Gaojing 2]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} [[Shiyan 33]] {{!}} 2 × [[Celeste IOD]] {{!}} 2 × [[New March]]{{,}} [[TS 01]] &lt;!--
--&gt;{{!}} [[ION SCV]]{{,}} [[Vigoride 7]]{{,}} [[Spacevan-002]]{{,}} [[Winnebago-6]]{{,}} [[Acadia-10]]{{,}} [[FGN-100-d3 ]]{{,}} [[Gravitas]]{{,}} 3 × [[Hawk 14]]{{,}} [[HotSat-2]]{{,}} 6 × [[ICEYE X]]{{,}} 8 × [[IRIDE-MS1-EAGLET2]]{{,}} [[Mimir 1]]{{,}} 2 × [[NuSat]]{{,}} 3 × [[Vindlér 2.0]]{{,}} [[AE1a]]{{,}} [[AiglonSat-1]]{{,}} [[AISSat-4]]{{,}} [[BRO 19]]{{,}} [[Black Kite-2]]{{,}} [[COSMO]]{{,}} [[Decimal-Sat1]]{{,}} [[DISCO-2]]{{,}} [[EMISAR]]{{,}} 3 × [[ERMIS]]{{,}} [[FEMTO-1]]{{,}} 2 × [[Flylab]]{{,}} [[FOSSASat 2E25]]{{,}} [[GARAI B]]{{,}} [[GEMS2-Amethyst ]]{{,}} [[GENIE N1-ATLAS]]{{,}} [[Ghost Rider (pavadonis)|Ghost Rider]]{{,}} [[HADES-SA]]{{,}} [[Harbinger]]{{,}} [[Helloworld-1]]{{,}} [[Io-1]]{{,}} [[JACK-002]]{{,}} 9 × [[Lemur-2]]{{,}} [[Lilium-4]]{{,}} [[LUNA-2]]{{,}} [[OptiSat]]{{,}} [[Out Of The Box]]{{,}} [[PARUS-6U1]]{{,}} [[PeakSat]]{{,}} [[Phobos (pavadonis)|Phobos]]{{,}} [[Sharjah-Sat-2]]{{,}} [[SAL-E]]{{,}} [[SERT3]]{{,}} [[SM (pavadonis)|SM]]{{,}} [[SPOQC]]{{,}} [[T.MicroSat-2]]{{,}} [[TechEdSat 23|TES-23]]{{,}} 6 × [[ThinSat]]{{,}} [[TORO 3]]{{,}} [[TROOP-F3]]{{,}} 2 × [[Unicorn 2]]{{,}} [[VegaFly-1]]{{,}} 2 × [[VIREON]] &lt;!--
--&gt;{{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} '''[[Artemis II]]'''{{,}} [[ATENEA]]{{,}} [[K-Rad Cube]]{{,}} [[Space Weather CubeSat-1|SWC-1]]{{,}} [[TACHELES]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} &lt;s&gt;[[2026. gada nesējraķetes Tianlong 3 avārija|Tianlong 3 krava]]&lt;/s&gt; {{!}} [[Meridian-M № 11]] {{!}} 29 × [[LeoSat]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} [[STPSat-7]]{{,}} [[Rawhide]]{{,}} [[MAMBO]]{{,}} [[AggieSat-6]]{{,}} [[Auris]]{{,}} [[ASTRA-HyRAX]]{{,}} [[UNSA 16]]{{,}} [[MISR-C1]]{{,}} [[MOCI]]{{,}} [[INCA-2]] {{!}} 18 × [[Qianfan]] {{!}} 5 × [[Guowang]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} 2 × [[Guowang]] {{!}} [[NG-24|Cygnus NG-24]] ([[LEOPARDSat-1]]) {{!}} 8 × [[Jilin-1 Gaofen]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} Kosmos-2609 — 2616 {{!}} [[Daqi-2]] {{!}} ''[[BlueBird 7]]'' {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} [[USA-585]] {{!}} [[MAGNARO-II]]{{,}} [[KOSEN-2R]]{{,}} [[FSI-SAT]]{{,}} [[ARICA-2]]{{,}} [[WASEDA-SAT-ZERO-II]]{{,}} [[Mono-Nikko]]{{,}} [[OrigamiSat-2]]{{,}} [[Prelude]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} Kosmos-2617 — 2620 {{!}} 4 × [[Hulianwang Jishu Shiyan]] {{!}} [[PRSC-EO3]] {{!}} [[Progress MS-34]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[KuiperSat]] {{!}} [[ViaSat-3 APAC]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} 32 × [[KuiperSat]] {{!}} 29 × [[Starlink]] &lt;!--
--&gt;{{!}} [[CAS500-2]]{{,}} [[BusanSat]]{{,}} [[Drishti]]{{,}} 6 × [[EarthDaily]]{{,}} [[Eycore-1]]{{,}} 2 × [[ICEYE-X]], 7 × [[IRIDE-MS2-HEO]], [[Jackal Autonomous Orbital Vehicle ]]{{,}} [[JEN-1]]{{,}} 2 × [[Lynk Tower]], 3 × [[NuLink]], 3 × [[Pelican (pavadonis)|Pelican]]{{,}} [[Balkan-2]]{{,}} [[BRO 21]]{{,}} 3 × [[BSLT]]{{,}} 4 × [[FOREST (pavadonis)|FOREST]]{{,}} [[FrontierSat]]{{,}} [[Gemini-Pollux]]{{,}}  [[HELIOS (pavadonis)|HELIOS]]{{,}} [[Hydra-3]]{{,}} [[ICARUS 2.0 - RAVEN]]{{,}} 2 × [[PEARL (pavadonis)|PEARL]]{{,}}  [[QUBE-II]]{{,}} [[SELENE (pavadonis)|SELENE]]{{,}} [[SNAPPY]] &lt;!--
--&gt;{{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} [[Tianzhou 10]] {{!}} ? × [[Starshield]] {{!}} 18 × [[Qianfan]] {{!}} Dingzhihua Shiyan Zaihe
}}&lt;noinclude&gt;
{{Documentation}}
&lt;/noinclude&gt;</text>
      <sha1>aun0j9m51zscrqcjka9gfhkql4clh75</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>2026. gads kosmonautikā</title>
    <ns>0</ns>
    <id>619616</id>
    <revision>
      <id>4468314</id>
      <parentid>4467713</parentid>
      <timestamp>2026-05-14T18:23:42Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Dainis</username>
        <id>876</id>
      </contributor>
      <comment>/* Maijs */</comment>
      <origin>4468314</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="19348" sha1="epjr7hh2a7pmoc4rp3xwvlsvhfug34m" xml:space="preserve">{{Gadukaste-citi2|2026|kosmonautikā|kosmonautika}}
Šeit apkopoti '''[[2026. gads|2026]].''' gada nozīmīgākie notikumi '''[[kosmonautika|kosmonautikā]]'''.
{{TOClimit|limit=2}}
{{KGVT|2026}}

== Hronoloģija ==
=== Janvāris ===
* [[3. janvāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[CSG-3]]''.
* [[4. janvāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[9. janvāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[11. janvāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaistas orbitālās observatorijas ''[[Pandora (orbitālā observatorija)|Pandora]]'', ''[[SPARCS]]'', ''[[BlackCAT]]'', pavadoņi: 3 × ''[[Hawk 13]]'', 2 × ''[[ICEYE X]]'', ''[[Umbra-12]]'', 2 × ''[[Acadia (pavadonis)|Acadia]]'', ''[[HyMS]]'', 10 × ''[[AETHER]]'', 8 × ''[[MINAS]]'' (''Lemur-2''), ''[[Hydra-2]]'', ''[[Flamingo 1]]'', ''[[CarbSAR IOD]]'', ''[[Dcubed-1/Araqys-D1]]'', 2 × ''[[Tomorrow S]]'', 4 × ''[[Connecta IoT]]''.
* [[12. janvāris]]:
** nesējraķetes ''[[PSLV-XL]]'' avārijā zaudēti pavadoņi ''[[EOS-N1]]'' (''ANVESHA''), ''THEOS-2A'', ''MOI-1'', ''Aayulsat'', ''DR-1'', ''SR-2'', ''Solaras-S4'', ''CGUSat'', ''DSAT-1'', ''LACHIT'', ''SanskarSat'', ''Munal'', ''AllToSpace'', ''EduSat'', ''UaiSat'', ''Galaxy Explorer'', ''Orbital Temple'', ''Aldebaran-1'', nolaižamais aparāts ''[[KID]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[13. janvāris]]:
** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 6A]]'' palaists pavadonis ''[[Yaogan-50 01]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 8A]]'' palaisti 9 sakaru pavadoņi ''[[Guowang]]''.
* [[14. janvāris]]:
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]'';
** kosmosa kuģis ''[[SpaceX Crew-11]]'' atvienojās no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]].
* [[15. janvāris]]:
** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2C]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[ALSAT-3A]]'';
** kosmosa kuģis ''[[SpaceX Crew-11]]'' nolaidās uz Zemes okeānā, apkalpe: [[Zena Kārdmena]], [[Maikls Finks]], [[Kimija Jui]], [[Oļegs Platonovs]];
** ar nesējraķeti ''[[Gushenxing 1S]]'' (''Ceres-1S'') palaisti 4 sakaru pavadoņi ''[[Tianqi]]''.
* [[16. janvāris]] — nesējraķetes ''[[Chang Zheng 3B/E]]'' avārijā zaudēts pavadonis ''[[Shijian 32]]''.
* [[16. janvāris]] (datums nav oficiāli apstiprināts) — no pavadoņa ''[[USA-554]]'' atvienots objekts ''[[USA571]]''.
* [[17. janvāris]]:
** nesējraķete ''[[Gushenxing 2]]'' (''Ceres-2'') avarēja pirmajā startā; zaudēts pavadonis ''[[Zidingxiang 3]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 9 militārie pavadoņi ''USA-572'' — ''USA-580'' (''[[Starshield]]''; misija ''NROL-105'').
* [[18. janvāris]]:
** kosmosa kuģis ''[[Shenzhou 20]]'' atvienojās no orbitālās stacijas ''[[Tiangong]]''.
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[19. janvāris]]:
** kosmosa kuģis ''[[Shenzhou 20]]'' bez apkalpes nolaidās uz Zemes;
** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 12]]'' palaisti 9 sakaru pavadoņi ''[[Guowang]]''.
* [[22. janvāris]]:
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaisti 2 sakaru pavadoņi ''Open Constellation''.
* [[25. janvāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[28. janvāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists navigācijas pavadonis ''[[USA-581]]'' (''GPS-III 09 Ellison Onizuka'').
* [[29. janvāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[30. janvāris]]:
** ar nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaists tehnoloģiju demonstrācijas pavadonis ''[[Neonsat-1A]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[31. janvāris]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2C]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[AlSat-3B]]''.

=== Februāris===
* [[2. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[5. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Sojuz-2.1b / Fregat-M]]'' palaisti 9 militārie pavadoņi ''Kosmos-2600 — 2608''.
* [[7. februāris]]:
** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2F/T]]'' palaists kosmoplāns ''[[Chongfu Shiyong Shiyan Hangtian Qi|CSSHQ]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[11. februāris]]:
** pirmajā lidojumā palaista nesējraķetes ''[[Chang Zheng 10A]]'' pirmā pakāpe, nelielā augstumā izmēģinot kosmosa kuģa ''[[Mengzhou]]'' avārijas glābšanas sistēmu;
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[12. februāris]]:
** ar nesējraķeti ''[[Jielong 3]]'' palaists pavadonis ''[[PRSC-E02]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Proton-M / DM-03]]'' palaists meteoroloģijas pavadonis ''[[Elektro-L № 5]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Vulcan Centaur VC4S]]'' misijā ''USSF-87'' palaisti 2 militārie pavadoņi ''[[USA-582]]'' un ''[[USA-583]]'' (''GSSAP'' jeb ''Hornet''), kā arī ''[[USA-584]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Ariane 64]]'' (versijas pirmais lidojums) palaisti 32 sakaru pavadoņi ''[[KuiperSat]]''.
* [[13. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists kosmosa kuģis ''[[SpaceX Crew-12]]''; apkalpe: [[Džesika Meira]], [[Džeks Hetvejs]], [[Sofija Adeno]], [[Andrejs Fedjajevs]].
* [[14. februāris]] — kosmosa kuģis ''[[SpaceX Crew-12]]'' saslēdzās ar [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]].
* [[15. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[16. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[20. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[21. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[22. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 28 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[24. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[25. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[26. februāris]] — kravas kuģis ''[[SpaceX CRS-33]]'' atvienojās no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]].
* [[27. februāris]]:
** kravas kuģis ''[[SpaceX CRS-33]]'' nolaidās uz Zemes okeānā;
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.

=== Marts ===
* [[1. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[2. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[4. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[5. marts]]:
** nesējraķetes ''[[KAIROS]]'' avārijā zaudēti pavadoņi ''TATARA-1R'', ''SC-Sat1a'', ''HErO'', ''AETS-1'', ''NutSat-3'';
** kravas kuģis ''[[HTV-X1]]'' tika atvienots no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]] moduļa, paliekot piestiprināts manipulatora galā;
** ar nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaists pavadonis, iespējams, ''[[BlackSky Global|BlackSky Global 34]]''.
* [[6. marts]] — kravas kuģis ''[[HTV-X1]]'' palaists brīvā lidojumā, atvienojot to no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]] manipulatora.
* [[8. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[10. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists sakaru pavadonis ''[[EchoStar XXV]]''.
* [[11. marts]]:
** ar nesējraķeti ''[[Firefly Alpha]]'' palaista derīga krava ''ICOR SV'';
** no kravas kuģa ''[[HTV-X1]]'' brīvā lidojumā palaists pavadonis ''[[Ten-Koh2]]''.
* [[12. marts]]:
** kravas kuģis  ''[[NG-23|Cygnus NG-23]]'' atvienots no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]];
** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 8A]]'' palaisti 9 sakaru pavadoņi ''[[Guowang]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2D]]'' palaisti 2 pavadoņi ''[[Shiyan 30]]''.
* [[13. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[14. marts]]:
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]'';
** kravas kuģis  ''[[NG-23|Cygnus NG-23]]'' nogāja no orbītas un sadega Zemes atmosfērā.
* [[15. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 6A]]'' palaists pavadonis ''[[Yaogan-50 02]]''.
* [[16. marts]]:
** ar nesējraķeti ''[[Kuaizhou 11]]'' palaisti pavadoņi: ''[[Juntian-1 04A]]'' (''Hawkview 1'', ''Tianzhu 1''), 3 × ''[[Dongpo]]'', ''[[Weitong 1-01]]'' (''Nanhu Gaoxin''), ''[[Xiguang-1 06]]'' (''Dafo''), ''[[Yuxing-3 05]]'' (''Kechuang 1''), ''[[Yuxing-3 06]]'' (''Xiyuan 0'', ''Kehuda 2'');
** kravas kuģis ''[[Progress MS-31]]'' atvienojās no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]]; tika novadīts no orbītas un sadega Zemes atmosfērā.
* [[17. marts]]:
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[18. marts]] — [[Shenzhou 22|''Tiangong'' 10. ekspedīcija]]: [[Džans Lu]] un [[U Fei]] veica [[iziešana kosmosā|iziešanu kosmosā]].
* [[19. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[20. marts]]:
** ar nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[StriX-6]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[22. marts]]:
** ar nesējraķeti ''[[Sojuz-2.1a]]'' palaists kravas kuģis ''[[Progress MS-33]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Jielong 3]]'' palaisti 10 navigācijas pavadoņi ''[[Weili Kongjian]]'' (''CentiSpace-1'', ''Xiangrikui'').
* [[23. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Soyuz-2.1b / Fregat-M]]'' palaisti 16 sakaru pavadoņi ''[[Rassvet (sakaru pavadoņi)|Rassvet]]''.
* [[24. marts]] — kravas kuģis ''[[Progress MS-33]]'' tika saslēgts ar [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]].
* [[25. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2D]]'' palaisti 2 Zemes tālizpētes pavadoņi ''[[Siwei Gaojing 2]]'' (''SuperView Neo 2'').
* [[26. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[27. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2C / YZ-1S]]'' palaists zinātniskais pavadonis ''[[Shiyan 33]]''.
* [[28. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaisti 2 tehnoloģiju demonstrācijas pavadoņi ''[[Celeste IOD]]'' (''Pathfinder A'').
* [[30. marts]]:
** ar nesējraķeti ''[[Lijian 2]]'' (''Kinetica 2'') palaisti pavadoņi: 2 × ''[[New March]]'', ''[[TS 01]]''.
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti orbitālie velkoņi ''[[ION SCV]] Astounding Alexandra'', ''[[Vigoride 7]]'', ''[[Spacevan-002]]'', nolaižamais aparāts ''[[Winnebago-6]]'', pavadoņi ''[[Acadia-10]]'', ''[[FGN-100-d3 ]]'', ''[[Gravitas]]'', 3 × ''[[Hawk 14]]'', ''[[HotSat-2]]'', 6 × ''[[ICEYE X]]'', 8 × ''[[IRIDE-MS1-EAGLET2]]'', ''[[Mimir 1]]'', 2 × ''[[NuSat]]'', 3 × ''[[Vindlér 2.0]]'', ''[[AE1a]]'', ''[[AiglonSat-1]]'', ''[[AISSat-4]]'', ''[[BRO 19]]'', ''[[Black Kite-2]]'', ''[[COSMO]]'', ''[[Decimal-Sat1]]'', ''[[DISCO-2]]'', ''[[EMISAR]]'', 3 × ''[[ERMIS]]'', ''[[FEMTO-1]]'' (''ARQSAT-1''), 2 × ''[[Flylab]]'', ''[[FOSSASat 2E25]]'', ''[[GARAI B]]'' (''Innosat Unamuno''), ''[[GEMS2-Amethyst ]]'', ''[[GENIE N1-ATLAS]]'', ''[[Ghost Rider (pavadonis)|Ghost Rider]]'', ''[[HADES-SA]]'' (''SpinnyONE''), ''[[Harbinger]]'', ''[[Helloworld-1]]'', ''[[Io-1]]'', ''[[JACK-002]]'', 9 × ''[[Lemur-2]]'', ''[[Lilium-4]]'', ''[[LUNA-2]]'', ''[[OptiSat]]'', ''[[Out Of The Box]]'', ''[[PARUS-6U1]]'', ''[[PeakSat]]'', ''[[Phobos (pavadonis)|Phobos]]'', ''[[Sharjah-Sat-2]]'', ''[[SAL-E]]'', ''[[SERT3]]'', ''[[SM (pavadonis)|SM]]'', ''[[SPOQC]]'', ''[[T.MicroSat-2]]'', ''[[TechEdSat 23|TES-23]]'', 6 × ''[[ThinSat]]'' (''Dream Big Constellation''), ''[[TORO 3]]'', ''[[TROOP-F3]]'', 2 × ''[[Unicorn 2]]'', ''[[VegaFly-1]]'', 2 × ''[[VIREON]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.

=== Aprīlis ===
* [[1. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[SLS Block 1]]'' palaists kosmosa kuģis ''[[Artemis II]]'' (apkalpe [[Gregorijs Rīds Vaizmens]], [[Viktors Glovers]], [[Kristīna Kouka]], [[Džeremijs Hensens]]), kosmiskie aparāti ''[[ATENEA]]'', ''[[K-Rad Cube]]'', ''[[Space Weather CubeSat-1|SWC-1]]'', ''[[TACHELES]]''.
* [[2. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[3. aprīlis]]:
** pirmajā lidojumā avarēja nesējraķete ''[[Tianlong 3]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Sojuz-2.1a / Fregat-M]]'' palaists sakaru pavadonis ''[[Meridian-M № 11]]''.
* [[4. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Atlas V 551]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[LeoSat]]''.
* [[6. aprīlis]] — kosmosa kuģis ''[[Artemis II]]'' aplidoja Mēnesi.
* [[7. aprīlis]]:
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Minotaur IV]]'' palaisti pavadoņi ''[[STPSat-7]]'', ''[[Rawhide]]'', ''[[MAMBO]]'', ''[[AggieSat-6]]'', ''[[Auris]]'', ''[[ASTRA-HyRAX]]'', ''[[UNSA 16]]'', ''[[MISR-C1]]'', ''[[MOCI]]'', ''[[INCA-2]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 8]]'' palaisti 18 sakaru pavadoņi ''[[Qianfan]]''.
* [[8. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 6A]]'' palaisti 5 sakaru pavadoņi ''[[Guowang]]''.
* [[11. aprīlis]]:
** kosmosa kuģis ''[[Artemis II]]'' nolaidās uz Zemes okeanā; apkalpe: [[Gregorijs Rīds Vaizmens|Rīds Vaizmens]], [[Viktors Glovers]], [[Kristīna Kouka]], [[Džeremijs Hensens]];
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Jielong 3]]'' palaisti 2 eksperimentāli sakaru pavadoņi ''[[Guowang]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists kravas kuģis ''[[NG-24|Cygnus NG-24]]'', tā kravā arī pavadonis ''[[LEOPARDSat-1]]''.
* [[13. aprīlis]] — kravas kuģis ''[[NG-24|Cygnus NG-24]]'' tika saslēgts ar [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]].
* [[14. aprīlis]]:
** ar nesējraķeti ''[[Lijian 1]]'' (''Kinetica 1'') palaisti 8 Zemes tālizpētes pavadoņi ''[[Jilin-1 Gaofen]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[15. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[16. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Sojuz-2.1b / Volga]]'' palaisti 8 militārie pavadoņi ''Kosmos-2609 — 2616''.
* [[17. aprīlis]]:
** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 4C]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[Daqi-2]]'' (''AEMS'');
** [[Shenzhou 22|''Tiangong'' 10. ekspedīcija]]: [[Džans Lu]] un [[U Fei]] veica [[iziešana kosmosā|iziešanu kosmosā]].
* [[19. aprīlis]]:
** ar nesējraķeti ''[[New Glenn]]'' palaists sakaru pavadonis ''[[BlueBird 7]]'', bet 2. pakāpes kļūmes dēļ ievadīts nepareizā orbītā;
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[20. aprīlis]] — kravas kuģis ''[[Progress MS-32]]'' atvienojās no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]].
* [[21. aprīlis]]:
** kravas kuģis ''[[Progress MS-32]]'' tika novadīts no orbītas un sadega Zemes atmosfērā;
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists navigācijas pavadonis ''[[USA-585]]'' (''GPS III-10 Hedy Lamarr'').
* [[23. aprīlis]]:
** ar nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaisti pavadoņi ''[[MAGNARO-II]]'', ''[[KOSEN-2R]]'', ''[[FSI-SAT]]'', ''[[ARICA-2]]'', ''[[WASEDA-SAT-ZERO-II]]'', ''[[Mono-Nikko]]'', ''[[OrigamiSat-2]]'', ''[[Prelude]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Angara-1.2]]'' palaisti 4 militārie pavadoņi ''Kosmos-2617 — 2620'' (''OO MKA'').
* [[24. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2D]]'' palaisti 4 sakaru pavadoņi ''[[Hulianwang Jishu Shiyan]]''.
* [[25. aprīlis]]:
** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 6]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[PRSC-EO3]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Sojuz-2.1a]]'' palaists kravas kuģis ''[[Progress MS-34]]''.
* [[26. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[28. aprīlis]]:
** kravas kuģis ''[[Progress MS-34]]'' saslēdzās ar [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]];
** ar nesējraķeti ''[[Atlas V 551]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[KuiperSat]]''.
* [[29. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon Heavy]]'' palaists sakaru pavadonis ''[[ViaSat-3 APAC]]''.
* [[30. aprīlis]]:
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Ariane 64]]'' palaisti 32 sakaru pavadoņi ''[[KuiperSat]]'';
** suborbitālā lidojumā izmēģināta nesējraķete ''[[Sojuz-5 (nesējraķete)|Sojuz-5]]''.

=== Maijs ===
* [[1. maijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[3. maijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti pavadoņi ''[[CAS500-2]]'', ''[[BusanSat]]'', ''[[Drishti]]'', 6 × ''[[EarthDaily]]'', ''[[Eycore-1]]'', 2 × ''[[ICEYE-X]]'', 7 × ''[[IRIDE-MS2-HEO]]'', ''[[Jackal Autonomous Orbital Vehicle]]'', ''[[JEN-1]]'', 2 × ''[[Lynk Tower]], 3 × ''[[NuLink]], 3 × ''[[Pelican (pavadonis)|Pelican]]'', ''[[Balkan-2]]'', ''[[BRO 21]]'', 3 × ''[[BSLT]]'', 4 × ''[[FOREST (pavadonis)|FOREST]]'', ''[[FrontierSat]]'', ''[[Gemini-Pollux]]'',  ''[[HELIOS (pavadonis)|HELIOS]]'', ''[[Hydra-3]]'', ''[[ICARUS 2.0 - RAVEN]]'', 2 × ''[[PEARL (pavadonis)|PEARL]]'',  ''[[QUBE-II]]'', ''[[SELENE (pavadonis)|SELENE]]'', ''[[SNAPPY]]''.
* [[6. maijs]]:
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]'';
** kravas kuģis ''[[Tianzhou 9]]'' atvienojās no orbitālās stacijas ''[[Tiangong]]'', tika novadīts no orbītas un sadega Zemes atmosfērā.
* [[11. maijs]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 7]]'' palaists kravas kuģis ''[[Tianzhou 10]]''; tas saslēdzās ar orbitālo staciju ''[[Tiangong]]''.
* [[12. maijs]]:
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti militārie pavadoņi ''[[Starshield]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 6A]]'' palaisti 18 sakaru pavadoņi ''[[Qianfan]]''.
* [[14. maijs]] — ar nesējraķeti ''[[Zhuque 2E]]'' palaists derīgās kravas makets ''Dingzhihua Shiyan Zaihe''.


{{Kosmonautikas gadi|status=uncollapsed}}
{{2026. gada orbitālie starti|status=collapsed}}


[[Kategorija:2026. gads kosmonautikā| ]]</text>
      <sha1>epjr7hh2a7pmoc4rp3xwvlsvhfug34m</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Aleksandrs Beks</title>
    <ns>0</ns>
    <id>619897</id>
    <revision>
      <id>4468338</id>
      <parentid>4445941</parentid>
      <timestamp>2026-05-14T20:07:27Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4468338</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5379" sha1="pd1khlsu2mmr8zei8jzn1djh9ppmsik" xml:space="preserve">{{infokaste+}}
[[Attēls:Aleksandrs Beks.JPG|thumb|160px|Aleksandrs Beks (pirms 1897)]]
'''Aleksandrs Beks-Usteri''' ({{val|de|Alexander Beck-Usteri}}; 1847—1926) bija [[Šveice|šveiciešu]] astronoms un ģeodēzists. [[Rīgas Politehniskā augstskola|Rīgas politehnikuma]] (1873—1896) un [[Rīgas Politehniskais institūts (1896–1919)|Rīgas Politehniskā institūta]] (1896—1899) profesors. Konstruēja oriģinālus astronomiskus un ģeodēzisku instrumentus, izgudroja prizmas [[Astrolabs|astrolabijas]] optisko shēmu, bija fotoamatieris.

== Dzīvesgājums ==
Dzimis 1847. gada 13. aprīlī [[Šafhauzene|Šafhauzenē]]. Mācījās vietējā ģimnāzijā, studēja matemātiku un astronomiju [[Šveices Federālais tehnoloģiju institūts Cīrihē|Cīrihes politehnikumā]], tad bija šīs augstskolas privātdocents.&lt;ref&gt;[https://zop.zb.uzh.ch/server/api/core/bitstreams/353ad162-54a1-4099-8e7c-d73fe9920834/content Alexander Beck (1847—1926). Mitglied der Naturforschenden Gesellschaft in Zurich seit 1870] Sonderabdruck aus der Vierteljahrsschrift der Naturforschenden Gesellschaft in Zürich XI. Ausgegeben am 31. Dezember 1926&lt;/ref&gt;
1873. gadā Aleksandrs Beks pārcēlās uz Rīgu, lai sāktu lasīt lekcijas ģeodēzijā Politehnikuma studentiem, darbojās Rīgas J.S. Baha biedrībā un dziedāja garīgās mūzikas koncertos. 1877. gadā viņš Cīrihes Universitātē aizstāvēja filozofijas doktora grādu ar darbu &quot;Par Mēness formu&quot; (''Über die Gestalt des Mondes''). 1879. gadā viņš apprecējās ar Mariju Usteri. 1889. gadā Beks sāka radīt oriģinālus astronomiskus mērinstrumentus, kurus viņš nosauca par nadīrinstrumentiem.

[[Baltijas pārkrievošana]]s laikā 1897. gadā uzrakstīja darba atlūgumu, bet līdz 1899. gada 1. janvārim vēl turpināja lasīt lekcijas politehnikumā, lai sasniegtu Rīgā 25 darba gadu stāžu, kas nodrošināja pilnu valsts izdienas pensiju. Pēc atgriešanās dzimtenē palīdzēja apstrādāt un komentēt matemātiķa, fiziķa un astronoma [[Leonards Eilers|Leonarda Eilera]] rokrakstus.&lt;ref&gt;[https://www.lu.lv/muzejs/notikumi/diena/notikums/e/dzimis-aleksandrs-beks-20240413/ Dzimis Aleksandrs Beks] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20260216053845/https://www.lu.lv/muzejs/notikumi/diena/notikums/e/dzimis-aleksandrs-beks-20240413/ |date={{dat|2026|02|16||bez}} }} 13.04.2024.&lt;/ref&gt;
Miris 1926. gada 14. augustā.

== Darbi ==
[[Attēls:Aleksandra Beka nadīrinstruments.JPG|thumb|160px|Aleksandra Beka nadīrinstruments (pirms 1896)]]
* 1873: Die Fundamentaleigenschaften der Linsensysteme in geometrischer Darstellung. (N. G. Z. 17. Jahrgang.)
* 1877: Über die Gestalt des Mondes. (Dissertation. N. G. Z. 22. Jahrgang.)
* 1879: Zur Theorie der algebraischen Kurven und Flächen. (Mathematische Annalen, 14. Bd.)
* 1879: Beobachtung einer Plejadenbedeckung durch den Mond. (A. N. 95. Band.)
* 1881: Über die Zeitbestimmungen am Polytechnikum zu Riga. (Korrespondenzblatt des Naturforscher-Vereins zu Riga, 24. Band.)
* 1881: Beobachtung des Kometen b 1881. (A. N. 100. Band.)
* 1882: Die Triangulierungsarbeiten zur Vermessung Riga's. Gemeinsam mit Professor Malcher ausgeführt. (Erschien in Riga als Bericht für die Ausstellung in Moskau.)
* 1882: Bemerkungen zur nautischen Astronomie. (N. G. Z. 27. Jahrgang.)
* 1887: Über einige neue Anwendungen ebener Spiegel. (Zeitschrift für Instrumentenkunde, 7. Jahrgang.)
* 1888: Elementare Herleitung der Plückershen Formeln. (N. G. Z. 33. Jahrgang.)
* 1890: Über die Fundamentalaufgabe der Axonometrie. (Journal für die reine und angewandte Mathematik, 106. Band.)
* 1891: Über ein neues Instrument zur Zeit- und Polhöhenbestimmung. (A. N. 126. Bd.)
* 1892: Über die Anwendung eines Objektivprisma's zur Zeit- und Polhöhenbestimmung. (A.N. 130. Band.)
* 1893: Über einen Ersatz für den Quecksilberhorizont. (A. N. 132. Band).
* 1893: Über den Schnitt zweier Kegel und über eine Steinersche Aufgabe betreffend ebene Kurven. (N. G. z. 38. Jahrgang.)
* 1894: Zweite Form des Instruments mit vertikalem Fernrohr und Objektivprisma zur Zeit- und Polhöhenbestimmung. (A. N. 136. Band.)
* 1895: Über die geographische Breite von Riga, aus Beobachtungen an einem neuen astronomischen Instrument. (Festschrift zur 30jährigen Jubelfeier des Naturforscher-Vereins zu Riga).
* 1896: Dritte Form des Nadirinstruments. (A. N. 140. Band.)
* 1896: Konstruktion der Schmiegungsebenen der Schnittkurve zweier Kegel. (Schlömilchs Zeitschrift für Mathematik und Physik, 41. Jahrgang.)
* 1899: Über perspektive Affinität zweier Räume. (Zeitschrift für Mathematik und Physik, M. Jahrgang.)
* 1902: Resultate von Höhendurchgangsbeobachtungen. (A. N. 159. Band.)
* 1903: Resultate von Höhendurchgangsbeobachtungen mit verbesserten Sternpositionen. (A. N. 163. Band.)
* 1906: Höhendurchgangsbeobachtungen am Nadirinstrument dritter Form. (A. N. 173. Bd.)
* 1906: Zur abzählenden Geometrie. Die Inflexionen und die Doppeltangenten einer ebenen Kurve. (N. G. Z. 51. Jahrgang.)
* 1907: Über die mehrfachen Sekanten algebraischer Raumkurven. (N. G. Z. 52. Jahrg.)

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

{{DEFAULTSORT:Beks, Aleksandrs}}

{{Autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Latvijas astronomi]]
[[Kategorija:Latvijas izgudrotāji]]
[[Kategorija:Rīgas Politehnikuma darbinieki]]
[[Kategorija:Rīgas Politehniskā institūta darbinieki]]</text>
      <sha1>pd1khlsu2mmr8zei8jzn1djh9ppmsik</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Veidne:2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss</title>
    <ns>10</ns>
    <id>623725</id>
    <revision>
      <id>4468489</id>
      <parentid>4467323</parentid>
      <timestamp>2026-05-15T07:44:57Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Lasks</username>
        <id>38532</id>
      </contributor>
      <origin>4468489</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4854" sha1="empfucwl3ke9nnmp7iks1dal8a29hkc" xml:space="preserve">{{Navbox
| name  = 2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss
| title = &lt;small&gt;[[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025]]&lt;/small&gt; ← [[2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss]] → &lt;small&gt;[[2027. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2027]]&lt;/small&gt;
| state    = {{{state|autocollapse}}}
|bodyclass = hlist
| above = 

| group1 = Valstis
| list1  = 
* [[Albānija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Albānija]]
* [[Armēnija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Armēnija]]
* [[Austrālija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Austrālija]]
* [[Austrija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Austrija]]
* [[Azerbaidžāna Eirovīzijas dziesmu konkursā|Azerbaidžāna]]
* [[Beļģija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Beļģija]]
* [[Bulgārija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Bulgārija]]
* [[Čehija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Čehija]]
* [[Dānija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Dānija]]
* [[Francija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Francija]]
* [[Grieķija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Grieķija]]
* [[Gruzija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Gruzija]]
* [[Horvātija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Horvātija]]
* [[Igaunija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Igaunija]]
* [[Itālija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Itālija]]
* [[Izraēla Eirovīzijas dziesmu konkursā|Izraēla]]
* [[Kipra Eirovīzijas dziesmu konkursā|Kipra]]
* [[Latvija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Latvija]]
* [[Lielbritānija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Lielbritānija]]
* [[Lietuva Eirovīzijas dziesmu konkursā|Lietuva]]
* [[Luksemburga Eirovīzijas dziesmu konkursā|Luksemburga]]
* [[Malta Eirovīzijas dziesmu konkursā|Malta]]
* [[Melnkalne Eirovīzijas dziesmu konkursā|Melnkalne]]
* [[Moldova Eirovīzijas dziesmu konkursā|Moldova]]
* [[Norvēģija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Norvēģija]]
* [[Polija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Polija]]
* [[Portugāle Eirovīzijas dziesmu konkursā|Portugāle]]
* [[Rumānija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Rumānija]]
* [[Sanmarīno Eirovīzijas dziesmu konkursā|Sanmarīno]]
* [[Serbija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Serbija]]
* [[Somija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Somija]]
* [[Šveice Eirovīzijas dziesmu konkursā|Šveice]]
* [[Vācija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Vācija]]
* [[Zviedrija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Zviedrija]]

| group2 = Dalībnieki
| list2  = {{Navbox subgroup
|bodyclass = hlist
| group1 = 1. pusfināls &lt;small&gt;(alfabētiskā secībā)&lt;/small&gt;
| list1  = 
* ''[[Bandidos do Cante]]''
* ''[[Bzikebi]]''
* [[Senita]] pied. ''[[Boy George]]''
* [[Tamara Živkoviča]]
* ''[[Vanilla Ninja]]''

| group2 = 2. pusfināls &lt;small&gt;(alfabētiskā secībā)&lt;/small&gt;
| list2  = 
* [[Atvara]]
* [[Eva Marija]]
* ''[[Jiva]]''
* ''[[Simón]]''
* [[Veronika Fuzaro]]

| group3 = Fināls &lt;small&gt;(pēc rezultāta)&lt;/small&gt;
| list3  = 
* ''[[Aidan]]''
* [[Akilas Mitilinaios]]
* [[Aleksandra Kapitanesku]]
* [[Alicja Szempliņska|Alicja]]
* [[Alis]]
* ''[[Antigoni]]''
* [[Daniels Žižka]]
* [[Dara (dziedātāja)|Dara]]
* [[Delta Gudrema]]
* ''[[Cosmó]]''
* ''[[Essyla]]''
* [[Felīcija Eriksone|Felīcija]]
* [[Jonas Lovs]]
* ''[[Lavina]]''
* ''[[Lelek]]''
* [[Viktorija Leleka|Leleka]]
* [[Linda Lampeniusa]] un [[Pete Parkkonens]]
* ''[[Look Mum No Computer]]''
* ''[[Lion Ceccah]]''
* ''[[Monroe (dziedātāja)|Monroe]]''
* [[Noams Betans]]
* ''[[Satoshi]]''
* ''[[Sal Da Vinci]]''
* [[Sāra Engelsa]]
* [[Sorens Torpegārds Lunds]]
}}

| group3 = Dziesmas
| list3  = {{Navbox subgroup
|bodyclass = hlist
| group1 = 1. pusfināls &lt;small&gt;(alfabētiskā secībā)&lt;/small&gt;
| list1  = 
* ''[[Nova zora]]''
* ''[[On Replay]]''
* ''[[Rosa (dziesma)|Rosa]]''
* ''[[Superstar]]''
* ''[[Too Epic to Be True]]''

| group2 = 2. pusfināls &lt;small&gt;(alfabētiskā secībā)&lt;/small&gt;
| list2  = 
* ''[[Alice (dziesma)|Alice]]''
* ''[[Ēnā]]''
* ''[[Just Go]]''
* ''[[Mother Nature]]''
* ''[[Paloma Rumba]]''

| group3 = Fināls &lt;small&gt;(pēc rezultāta)&lt;/small&gt;
| list3  = 
* ''[[Andromeda (dziesma)|Andromeda]]''
* ''[[Bangaranga]]''
* ''[[Bella (dziesma)|Bella]]''
* ''[[Choke Me]]''
* ''[[Crossroads (dziesma)|Crossroads]]''
* ''[[Dancing on the Ice]]''
* ''[[Ferto]]''
* ''[[Eclipse (dziesma|Eclipse]]''
* ''[[Eins, zwei, drei]]''
* ''[[Fire]]''
* ''[[Før vi går hjem]]''
* ''[[Jalla]]''
* ''[[Kraj mene]]''
* ''[[Liekinheitin]]''
* ''[[Michelle]]''
* ''[[My System]]''
* ''[[Nân]]''
* ''[[Per sempre sì]]''
* ''[[Pray]]''
* ''[[Regarde!]]''
* ''[[Ridnym]]''
* ''[[Sólo Quiero Más]]''
* ''[[Tanzschein]]''
* ''[[Viva, Moldova!]]''
* ''[[Ya Ya Ya]]''
}}

| group4 = Saistīti raksti
| list4  = 
* [[Austrija]]
* [[Vīne]]
* ''[[Wiener Stadthalle]]''
* ''[[Johanness Pīčs|JJ]]''
* ''[[Wasted Love]]''
* [[Österreichischer Rundfunk|ORF]]
* [[EBU]]
* [[Viktorija Svarovska]]
* [[Mihaels Ostrovskis]]
* [[Martins Grīns]]
* [[Austrija Eirovīzijas dziesmu konkursā]]
}}
&lt;noinclude&gt;[[Kategorija:Mūzikas veidnes]]&lt;/noinclude&gt;</text>
      <sha1>empfucwl3ke9nnmp7iks1dal8a29hkc</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Fricis Nordsiks</title>
    <ns>0</ns>
    <id>624739</id>
    <revision>
      <id>4468388</id>
      <parentid>4423663</parentid>
      <timestamp>2026-05-15T03:41:02Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4468388</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="11789" sha1="oscb8vycbxccsdhtrgjb40zv89mvhcy" xml:space="preserve">{{Zinātnieka infokaste
|        platums = 
|          vārds = Fricis Nordsiks
|     vārds_orig = ''Fritz Nordsieck''
|         attēls = Fricis Nordsiks.jpg
|     att_izmērs = 180px
|  att_nosaukums = 
|     dz_dat_alt = 
|        dz_gads = 1906
|     dz_mēnesis = 3
|       dz_diena = 8
|       dz_vieta = [[Diseldorfa]], {{GER}}
|      m_dat_alt = 
|         m_gads = 1984
|      m_mēnesis = 5
|        m_diena = 23
|        m_vieta = [[Ziemeļreina-Vestfālene]], {{GER}}
|   dzīves_vieta = 
|      pilsonība = 
|        tautība = [[Vācieši|vācietis]]
|        dzimums = V.
|         vecāki = 
|          brāļi = 
|          māsas = 
|   dzīvesbiedrs = 
|          bērni = 
|       paraksts = 
|   darba_vietas = 
|     alma_mater = [[Ķelnes Universitāte]]
|        zinātne = [[malakoloģija]]
|    pasniedzēji = 
|       studenti = 
|     sasniegumi = 
|    apbalvojumi = 
|       piezīmes = 
|    kategorijas = nē
}}
'''Fricis Nordsiks''' ({{val|lt|Fritz Nordsieck}}; dzimis {{dat|1906|3|8}}, miris {{dat|1984|5|23}}) bija [[Vācieši|vācu]] [[politologs]] un [[malakologs]], vairāku zinātnisku publikāciju autors.

== Dzīves gājums ==
Fricis Nordsiks dzimis [[Diseldorfa|Diseldorfā]], 1906. gada 8. martā, kā trešais no četriem bērniem tirdzniecības ierēdņa ģimenē. Viņa tēvs bija kara veterāns, bet māte mira priekšlaicīgi. Neskatoties uz to, pēc vidusskolas beigšanas Nordsiks sāka studēt ekonomiku un sociālās zinātnes. Laikā no 1925. līdz 1930. gadam viņam nācās pašam finansēt mācības [[Ķelnes Universitāte|Ķelnes Universitātē]] no savas darba algas un kredītiem. Pēc doktora grāda iegūšanas viņš vispirms sāka strādāt par zinātnisko darbinieku Ķelnes Universitātē biznesa pārvaldes un [[Menedžments|menedžmenta]] organizēšanas sfērā, bet pēc tam 1934. gadā kļuva par zinātnisko darbinieku Vācu municipalitāšu asociācijā, [[Berlīne|Berlīnē]].

Šajā laikā Nordsiks paralēli vēl pildīja žurnāla &quot;''Journal for Public Economics''&quot; galvenā redaktora amatu. Viņa mēģinājums iegūt habilitētā [[Doktors (akadēmiskais grāds)|doktora grādu]] 1936. gadā izgāzās politisku iemeslu dēļ. Dzīvojot Berlīnē, Nordsiks uzrakstīja dažas grāmatas par biznesa organizēšanu, organizēšanas teoriju un vietējām pašvaldībām, kuras vēlāk tika vairākkārt pārizdotas.

1934. gadā, pēc kopīgām studijām un asistenta darba, Fricis Nordsiks appecēja Hildegardi. Viņiem bija pieci bērni, viens ko kuriem, dēls [[Hartmuts Nordsiks|Hartmuts]], arī kļuva par malakologu.

Nordsiks bija arī [[Sturmabteilung|SA]] biedrs, un, sākoties [[Otrais pasaules karš|Otrajam pasaules karam]], viņš kā virsnieks tika nosūtīts uz [[Padomju Savienība|Krieviju]] un [[Norvēģija|Norvēģiju]]. Pēc tam viņš kļuva par [[Gandershaima]]s landrātu (administratoru), bet vēlāk par [[Metmanna]]s apgabala administratoru, ieņemot šo amatu līdz 1959. gadam. Pēc šīs karjeras vietējā pašvaldībā Fricis Nordsiks palika politiski aktīvs 17 gadus kā Hānas un Metmannas apgabalu parlamenta loceklis, un vēl trīs gadus kā apgabala administrators.

Šajā laikā viņš uzrakstīja vēl vairākas grāmatas par biznesa organizēšanu un vietējo pašvaldību jautājumiem, dažas no kurām ir samērā apjomīgas. Kādu laiku viņš arī lasīja lekcijas par organizēšanas teoriju [[Vupertāle]]s Tehniskajā akadēmijā.

Kad Nordsiks saprata, ka viņa vērtības aizvien vairāk attālinās no aktuālajiem politiskajiem viedokļiem un mūsdienu ekonomiskās teorijas un prakses, viņš aizvien vairāk pievērsās citām nozarēm, kuras viņu ilgu laiku aizrāva kā [[hobiji]], t.i. [[glezniecība]]i un malakoloģijai. Fricis Nordsiks jau no jaunības ļoti aizrāvās ar glezniecību un pat sākotnēji plānoja veidot mākslinieka karjeru, taču 1925. gadā viņu neuzņēma [[Diseldorfas Mākslas akadēmija|Diseldorfas Mākslas akadēmijā]]. Tomēr no 1963. gada viņa darbi, pārsvarā [[Akvarelis|akvareļi]] un eļļas gleznas uz papīra, tika izstādīti dažās mākslas izstādēs [[Reinzeme|Reinzemē]].

Pirmā iedvesmā pētīt jūras [[Gliemji|moluskus]] Fricim Nordsikam nāca 1950. gadu vidū no viņa dēla Hartmuta, kurš ievāca gliemežvākus [[Amruma sala|Amruma salā]], [[Ziemeļjūra|Ziemeļjūrā]]. Ar viņam piemītošo entuziasmu Fricis Nordsiks sāka gremdēties šajā jaunajā interešu sfērā, sākotnēji saņemot palīdzību galvenokārt no [[Lēbeka muzejs|Lēbeka muzeja]] Diseldorfā ar tā apjomīgo bibliotēku. Sadarbībā ar savu dēlu Hartmutu tika publicēta pirmā grāmata par &quot;jūras gliemežiem&quot; (1958).

Politisko notikumu dēļ, kas ietekmēja viņa profesionalo darbību, Fricis Nordsiks atjaunoja savu patstāvīgo darbību jūras molusku pētniecībā tikai 1960. gados. Viņš spēja padziļināt un paplašināt savas zināšanas un kolekciju, pateicoties saviem braucieniem uz [[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģionu]], īpaši uz [[Francija]]s dienvidiem un [[Itālija|Itāliju]]. Tur viņš aptvēra pieaugošo jūras [[Piesārņojums|piesārņojumu]] un mūsdienu industriālās sabiedrības sekas. Tad Fricis Nordsiks sāka intensīvi un mērķtiecīgi pētīt Eiropas jūru molusku faunu. Šajā laikā viņš saņēma iedvesmu un dažādu atbalstu no [[Zenkenbergas muzejs|Zenkenbergas muzeja]], kur iepriekš darbojās malakologi [[Vilhelms Kobelts|V. Kobelts]] un [[Vilhelms Vencs|V. Vencs]], kurus viņš augstu vērtēja. Visupirms, par paraugu un bieži izmantojamu informācijas avotu Nordsikam kalpoja V. Kobelta nepabeigtais darbs &quot;Eiropas jūru gliemežvāku ikonogrāfija&quot;. Tādējādi, trīs &quot;klasiskie&quot; darbi, veltīti Eiropas jūru [[gliemeži]]em (1968), [[Gliemenes|gliemenēm]] (1969), kā arī [[aizsirdsžauņi]]em un [[Risoīdejas|risoīdejām]] (1972), iznāca viens aiz otra. Šajās grāmatās pirmo reizi tikai publicēts jaunais Eiropas jūru sugu saraksts, un drīz vien tās guva plašas tirāžas un starptautisku atzinību. Bez liela literatūras datu apjoma apkopošanas, tika parādītas daudzas detaļas, īpaši [[Ekoloģija|ekoloģiskas]], kas balstījās uz viņa peroniskajiem novērojumiem un kolekcijām, kuras Nordsiks ievāca no 1964. gada savos daudzajos atvaļinājumos [[Ibicas sala|Ibicas salā]], kur viņš savā lauku mājā organizēja nelielu privātu &quot;pētniecisko staciju&quot;.

Visas aprakstāmās sugas bija attēlotas īpašos Nordsikam raksturīgos zīmējumos, kas izteica viņa māksliniecisko, idealizēto un bieži vien abstrakcionistisko perspektīvu. Neskatoties uz visu kritiku, Nordsiks šo ilustrēšanas stilu saglabāja arī nākamajās publikācijās. Vairākas viņa vēlākās publikācijas arī bija ilustrētas ar akvareļu zīmējumiem, kas liecina par tā tieksmi apvienot vienā attēlā kā konkrēta eksemplāra tipiskās īpašības, tā arī pētāmās [[populācija]]s raksturīgās īpašības. Šeit, kā arī visos savos darbos, kļūst skaidrs, ka Nordsiks tiecās akcentēt un parādīt formu un lokālo populāciju dažādību, uz pastāvīgas [[biodaudzveidība]]s samazināšanās fona. Tādēļ, neapšaubāmi nav nejaušība, ka viņš veltīja īpašu vērību mikroformām, [[Mikrokosms|mikrokosmam]], kas viņu valdzināja. Tas atspoguļojās arī lielajā jaunu sugu un variāciju daudzumā, kuras Fricis Nordsiks uzskatīja par vajadzīgu izcelt. Tādējādi, atgriežoties pie viņa agrīnajām publikācijām par organizēšanas sistēmām, pat vissīkākajās detaļās tiek atklāta augstākā kārtība, kuru ir nepieciešams padarīt redzamu. Nordsiks tiecās apgaismot nemanāmo, kā to saka priekšā viņa pirmā grāmata par jūras moluskiem &quot;Par nesaprātīgu mākslinieku brīnumaino darbību&quot;.

Ar šādu perspektīvu ir saistīta Nordsika rūpēšanās un neatlaidība dabas sargāšanā ar visiem tās iemītniekiem, ko viņš vēlāk izklāstīja filozofiskā grāmatā &quot;Jaunā apziņa&quot; (1980). Fricis Nordsiks bija nodevies [[Dabas aizsardzība|dabas sargāšanai]], un pat kopā ar savu sievu dibināja pilsonisko iniciatīvu, un visbeidzot Reinišbergišas dabas aizsardzības asociācija apbalvoja viņu ar dabas aizsardzības medaļu.

Nordsiks pētīja ne tikai dzīvos moluskus, bet arī veltīja veselu grāmatu [[Fosilijas|fosilajai]] faunai, konkrēti, labi zināmajai [[Vintersveika]]s Mistes [[Miocēns|miocēna]] molusku faunai [[Nīderlande|Nīderlandē]]. Lai gan viņš zinaja, ka šis materiāls bija daudz pētīts, Nordsiku ieinteresēja iespēja izmantot savas mūsdienu malakoloģijas zināšanas, aprakstot izmirušo faunu, un tādējādi apvienot [[Paleontoloģija|paleontoloģiju]] ar mūsdienu malakoloģiju. Taču materiāla nepietiekamības un pieredzes trūkuma dēļ darbam ar [[Terciārs|terciārā]] laika faunu, šī grāmata saņēma ekspertu kritiku un nekādus panākumus neguva. Bez to šīs grāmatas izdošana noveda Nordsiku pie būtiskiem finansiāliem zaudējumiem. Fricim Nordsikam arī nebija pazīstama jūru fauna ārpus Eiropas reģiona, tādēļ radās situācija, ka viņš aprakstīja [[Invazīva suga|invazīvos]] moluskus no [[Sarkanā jūra|Sarkanās jūras]] kā jaunas sugas.

Fricis Nordsiks bija entuziama pilns, neparasti strādīgs un viņam bija atvērts, ekstraverts raksturs. Uz viņu dziļu iespaidu atstāja filozofiski motivēts [[Kristietība|kristīgais]] pasaules uzskats, un viņš attiecās pret apkārtējiem ar labvēlīgu siltumu. Saviem malakologiskajiem darbiem Nordsiks aktīvi meklēja kontaktus un pieredzes apmaiņu, īpaši ar ārzemju kolekcionāriem. Viņš uzturēja aktīvu saraksti ar 70 domubiedriem. Taču atzinības trūkums un dažos gadījumos viņa malakoloģisko darbu asa kritika noveda pie sarūgtinājuma un izolācijas.

Savās 28 publikācijās Fricis Nordsiks aprakstīja virs 400 jaunām sugām, pasugām un varietātēm, balstoties uz tipoloģisko sugu izpratni un vienmēr stingri balstoties uz savas klasifikācijas drošību un interpretāciju senākajā literatūrā. Viņš ieviesa literatūrā arī lielu skaitu (virs 100) jaunu ģinšu un augstāku taksonu. Lielais jauno nosaukumu daudzums Nordsika publikācijās savā īpašā stilā izsauca asu kritiku, uz kuru atbildēt viņam bija sarežģīti. Tas, ka kritika izpaudās asos izteicienos, reizēm pat ne tik objektīvā un polemiskā formā, traucēja viņam dziļāk izprast bioloģiskās mijiedarbības un zinātnisko darbību kopumā. Nepiekāpīgs savā pārliecībā, viņš neatlaidīgi pieturējās pie tā, ko uzskatīja par pareizu, kā rezultātā viņa komunikācija ar savu dēlu Hartmutu, kurš kļuva par atzītu malakologu (specializējās sauszemes gliemežu jomā), palika aizvien apgrūtinošāka un visbeidzot neiespējama.

Neskatoties uz visu pamatoto kritiku, jāatzīmē, ka, būdams amatieris, Nordisks centās aizpildīt tukšumu, kuru ilgu laiku profesionālie malakologi atstāja neaizpildītu. Neapšaubāmi, ka pateicoties Nordsika grāmatām, Eiropas jūras molusku izpēte piedzīvoja renesanci, bet viņa publikācijas pamudināja daudzus profesionālos kolēģus un pētniekus-amatierus veikt nopietnus un kritiskus atsevišķu dzimtu un ģinšu pētījumus. Objektīvi vērtējot Friča Nordsika devumu, ir jāvērtē arī viņa kolekcija, kas satur apmēram 5000 sērijas, pamatā viņa paša vāktas, kas nodota Zenkenberga zinātniski pētnieciskajam institūtam, pateicoties Nordsika sievai, Hildegardei.&lt;ref&gt;[https://www.zobodat.at/pdf/Archiv-fuer-Molluskenkunde_118_0105-0128.pdf Archiv für Molluskenkunde.]&lt;/ref&gt;

Fricis Nordsiks miris 1984. gada 23. maijā 78 gadu vecumā.

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

{{DEFAULTSORT:Vasiļausks, Vītauts}}
[[Kategorija:Malakologi]]</text>
      <sha1>oscb8vycbxccsdhtrgjb40zv89mvhcy</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Viktorija Pelše</title>
    <ns>0</ns>
    <id>624755</id>
    <revision>
      <id>4468390</id>
      <parentid>4423954</parentid>
      <timestamp>2026-05-15T03:44:56Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <comment>jāuzlabo</comment>
      <origin>4468390</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3595" sha1="ii4vzk9gfmod9vkqjshmd3ez5711pqj" xml:space="preserve">{{infokaste+}}
[[attēls:Sculpture at Riga Passenger Port.jpg|thumb|Viktorijas Pelšes skulptūra &quot;Daugava&quot; (1972—1975) pie [[Rīgas pasažieru osta]]s]]
'''Viktorija Pelše''' (1936—2026) bija latviešu tēlniece.

== Dzīvesgājums ==
Dzimusi 1936. gada 26. decembrī [[Maskava|Maskavā]] literatūrkritiķa [[Roberts Pelše|Roberta Pelšes]] ģimenē. Otrā pasaules kara laikā dzīvoja [[Uzbekijas PSR|Uzbekijā]] (1941—1942) un Maskavā (1943—1944). Maskavā beidza mācības septiņgadīgajā skolā un pārcēlās uz [[Rīga|Rīgu]], kur no 1951. gada mācījās [[Rīgas 13. vidusskola|Rīgas 13. vidusskolā]]. Pēc studijām Rīgas Politehniskā institūta Elektroenerģētikas fakultātē (1954—1959) strādāja par inženieri elektriķi [[Noriļska]]s Kalnu metalurģiskajā kombinātā (1959—1960), tad atɡriezās Rīgā, kur strādāja par inženieri Valsts pilsētu celtniecības projektēšanas institūta &quot;Pilsētprojekts&quot; Automatizācijas nodaļā un no 1961. līdz 1962. gadam bija zīmēšanas skolotāja.

No 1962. līdz 1969. gadam Viktorija Pelše studēja [[Latvijas PSR Valsts Mākslas akadēmija]]s Tēlniecības nodaļā, kuru absolvēja ar diplomdarbu &quot;Leopardi&quot;, strādāja Lietišķās mākslas kombinātā &quot;Māksla&quot; un savā darbnīcā Ķīšezera ielā, Rīgā. 1972. gadā kļuva par [[Latvijas Mākslinieku savienība]]s biedri, piedalījās tēlniecības izstādē “Rīga-72” Rīgas Skulptūru dārzā, izstādē “Rudens-77”, 3. Mazo formu tēlniecības izstādē (1979), Rīgas tēlniecības kvadriennālē “Rīga-80”, 4. Mazo formu tēlniecības izstādē (1982), tēlniecības izstādē Maskavā (1983), tēlniecības kvadriennālē “Rīga 84”, izstādē “Cilnis” (1994), izstādē “Upe” (1995), izstādē “Baltā” (1995), 2. Animāliju izstādē (1997), izstādē “Matriarhāts” (2002), “No mākslinieka kolekcijas” (2002, galerija “AnnA”), “Jūras tēma glezniecībā un tēlniecībā. Marina 2021” (2021, “Meža māja”, Jūrmala), “Tēlniecība porcelānā” (2024, Rīgas Porcelāna muzejs). Viņai piederēja vasarnīca [[Mazirbe]]s ciemā un darbnīca Juglā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/arpus-etera/arpus-etera/03.03.2026-andrejs-savrejs-pieminot-viktoriju-pelsi-pedejo-dizo-latvijas-telnieci-un-draugu.a636997/ Andrejs Šavrejs. Pieminot Viktoriju Pelši — pēdējo dižo Latvijas tēlnieci un draugu] lsm.lv 03.03.2026&lt;/ref&gt;

Mirusi 2026. gada 24. februārī.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/kultura/kulturtelpa/26.02.2026-muziba-aizgajusi-latvijas-telniece-viktorija-pelse.a636581/ Mūžībā aizgājusi Latvijas tēlniece Viktorija Pelše] lsm.lv 26.02.2026&lt;/ref&gt; Apbedīta [[Raiņa kapi|Raiņa kapos]].

== Darbi ==
* kompozīcija “Leopardi” (1967), [[Dziesmu svētku parks]], Rīga
* skulptūra &quot;Daugava&quot; (1972—1975, arhitekts Ivars Strautmanis, vara kalums, betons) pie [[Rīgas pasažieru osta]]s, Eksporta iela 3a
* skulptūra &quot;Cilvēks un kosmoss&quot; vai &quot;Cilvēks teleradio sakaru laikmetā&quot; (1980, ar tēlnieci Artu Dumpi, vara kalums, metāls), [[Ostankino]] televīzijas tehniskais centrs, Maskava, Krievija
* ciļņi &quot;Lauvas&quot; (1982, arhitekts Uģis Šēnbergs, šokbetons, dzīvojamā nama lodžiju noformējums), Brīvības iela, Rīga
* kaķa skulptūra pie [[Rietumu Banka]]s ēkas Grostonas ielā

== Literatūra ==
* “Viktorija Pelše. Skulptūra” (1985)

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{autoritatīvā vadība}}
{{DEFAULTSORT:Pelše, Viktorija}}
[[Kategorija:1936. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:2026. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Latviešu tēlnieki]]</text>
      <sha1>ii4vzk9gfmod9vkqjshmd3ez5711pqj</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Vikipēdija:CEE Spring 2026/Statistika</title>
    <ns>4</ns>
    <id>626261</id>
    <revision>
      <id>4468381</id>
      <parentid>4467961</parentid>
      <timestamp>2026-05-15T03:04:25Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>PapuassBot</username>
        <id>8775</id>
      </contributor>
      <comment>Automātisks CEE Spring 2026 statistikas atjauninājums (761 raksti)</comment>
      <origin>4468381</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="115734" sha1="tsn9enr5dhea6szru77kaadi6ewlbd6" xml:space="preserve">&lt;templatestyles src=&quot;Veidne:CEE Spring 2026/styles.css&quot; /&gt;

&lt;div class=&quot;cee-layout&quot;&gt;
&lt;div class=&quot;cee-layout__main&quot;&gt;
&lt;div class=&quot;cee-mobile-nav&quot;&gt;
{{CEE Spring 2026 navigācija}}
&lt;/div&gt;

== Statistika ==
&lt;div class=&quot;cee-box cee-section&quot;&gt;
&lt;!-- saturu starp atzīmēm BEGIN/END automātiski atjaunina bots. Visi labojumi tiks pārrakstīti. Par problēmām ziņot raksta diskusijā. --&gt;
&lt;!-- BEGIN --&gt;
== Konkursā iesniegtie raksti ==
{| class=&quot;sortable wikitable&quot;
|-
! Raksts !! Dalībnieks !! Tēma !! Valsts !! Lasāmā teksta garums !! Raksta garums baitos !! Wikidata ID !! No ieteikumu saraksta
|-
| [[Felsenreitschule]] || {{U|Baisulis}} || Kultūra || Austrija || 2820 || 5474 || [[d:Q669783|Q669783]] || 
|-
| [[Nacionālais kinematogrāfijas centrs (Albānija)]] || {{U|Baisulis}} || Kultūra || Albānija || 2046 || 4354 || [[d:Q2754549|Q2754549]] || 
|-
| [[Sergeja Paradžanova muzejs]] || {{U|Baisulis}} || Kultūra || Armēnija || 2056 || 4627 || [[d:Q7453721|Q7453721]] || 
|-
| [[Abdilkerims Bardakdži]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Turcija || 565 || 3473 || [[d:Q318069|Q318069]] || 
|-
| [[Adams Sikora]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Slovākija || 302 || 2249 || [[d:Q81907417|Q81907417]] || 
|-
| [[Aleksandra Marija Lara]] || {{U|Bendžamins}} || Kultūra || Rumānija || 370 || 1819 || [[d:Q65106|Q65106]] || 
|-
| [[Aleksandrs Ņikišins]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Krievija || 435 || 3267 || [[d:Q89889168|Q89889168]] || 
|-
| [[Aleksandrs Šlāgers]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Austrija || 370 || 2631 || [[d:Q20745286|Q20745286]] || 
|-
| [[Amars Dedičs]] || {{U|Bendžamins}} || Sports, Jaunieši || Bosnija un Hercegovina || 425 || 2788 || [[d:Q65948595|Q65948595]] || 
|-
| [[Amirs Hadžiahmetovičs]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Bosnija un Hercegovina || 578 || 3114 || [[d:Q22833412|Q22833412]] || 
|-
| [[Arcjoms Levšunovs]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Baltkrievija || 326 || 2747 || [[d:Q122980144|Q122980144]] || 
|-
| [[Barišs Alpers Jilmazs]] || {{U|Bendžamins}} || Sports, Jaunieši || Turcija || 566 || 2684 || [[d:Q107352615|Q107352615]] || 
|-
| [[Benjamins Baumgartners]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Austrija || 418 || 2450 || [[d:Q65030293|Q65030293]] || 
|-
| [[Dalibors Dvorskis]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Slovākija || 346 || 2755 || [[d:Q109335919|Q109335919]] || 
|-
| [[Daniels Vladaržs]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Čehija || 440 || 2722 || [[d:Q20553603|Q20553603]] || 
|-
| [[Davids Tomāšeks]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Čehija || 533 || 2994 || [[d:Q26837654|Q26837654]] || 
|-
| [[Davids Zima]] || {{U|Bendžamins}} || Sports, Jaunieši || Čehija || 368 || 2796 || [[d:Q84312754|Q84312754]] || 
|-
| [[Davids Špačeks]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Čehija || 453 || 2914 || [[d:Q114350612|Q114350612]] || 
|-
| [[Dmitrijs Voronkovs]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Krievija || 420 || 3243 || [[d:Q64853164|Q64853164]] || 
|-
| [[Esmirs Bajraktarevičs]] || {{U|Bendžamins}} || Sports, Jaunieši || Bosnija un Hercegovina || 612 || 2622 || [[d:Q108518721|Q108518721]] || 
|-
| [[Hariss Tabakovičs]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Bosnija un Hercegovina || 639 || 3865 || [[d:Q15257381|Q15257381]] || 
|-
| [[Ismails Jikseks]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Turcija || 505 || 2424 || [[d:Q97320541|Q97320541]] || 
|-
| [[Ivans Demidovs]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Krievija || 353 || 2713 || [[d:Q115325153|Q115325153]] || 
|-
| [[Jakubs Fleks]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Čehija || 374 || 2715 || [[d:Q19601942|Q19601942]] || 
|-
| [[Jans Drozgs]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Slovēnija || 488 || 2407 || [[d:Q55507623|Q55507623]] || 
|-
| [[Kirils Marčenko]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Krievija || 355 || 2811 || [[d:Q56651259|Q56651259]] || 
|-
| [[Marko Kaspers]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Austrija || 362 || 2670 || [[d:Q110273344|Q110273344]] || 
|-
| [[Martins Vitīks]] || {{U|Bendžamins}} || Sports, Jaunieši || Čehija || 362 || 2524 || [[d:Q100740623|Q100740623]] || 
|-
| [[Matūšs Sukeļs]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Slovākija || 428 || 2994 || [[d:Q47465463|Q47465463]] || 
|-
| [[Mihals Ivans]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Slovākija || 362 || 2447 || [[d:Q23900477|Q23900477]] || 
|-
| [[Mihals Sadīleks]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Čehija || 394 || 3198 || [[d:Q28801942|Q28801942]] || 
|-
| [[Nikola Vasiļs]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Bosnija un Hercegovina || 559 || 2843 || [[d:Q77243490|Q77243490]] || 
|-
| [[Pavels Šulcs]] || {{U|Bendžamins}} || Sports, Jaunieši || Čehija || 451 || 3223 || [[d:Q60791524|Q60791524]] || 
|-
| [[Robins Hranāčs]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Čehija || 400 || 2522 || [[d:Q107647351|Q107647351]] || 
|-
| [[Samets Akajdins]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Turcija || 561 || 2879 || [[d:Q69512938|Q69512938]] || 
|-
| [[Samuels Honzeks]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Slovākija || 340 || 2647 || [[d:Q110276609|Q110276609]] || 
|-
| [[Samuels Takāčs]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Slovākija || 416 || 2878 || [[d:Q7412745|Q7412745]] || 
|-
| [[Tariks Muharemovičs]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Bosnija un Hercegovina || 416 || 2502 || [[d:Q106620882|Q106620882]] || 
|-
| [[Aleksandrs Rehviašvili]] || {{U|Biafra}} || Sports || Gruzija || 993 || 4716 || [[d:Q4719930|Q4719930]] || 
|-
| [[Amands Urķis]] || {{U|Biafra}} || Sports || Lietuva || 802 || 4704 || [[d:Q130425893|Q130425893]] || 
|-
| [[Budapeštas panorāmas rats]] || {{U|Biafra}} || Arhitektūra, Kultūra || Ungārija || 252 || 2917 || [[d:Q16522986|Q16522986]] || 
|-
| [[Deniss Krestiņins]] || {{U|Biafra}} || Sports || Lietuva || 948 || 5978 || [[d:Q21621734|Q21621734]] || 
|-
| [[Dinoss Mitoglu]] || {{U|Biafra}} || Sports || Grieķija || 936 || 5572 || [[d:Q33683418|Q33683418]] || 
|-
| [[Dženija Aksisa Eriksena]] || {{U|Biafra}} || Sports, Sievietes, Jaunieši || Malta || 520 || 4393 || [[d:Q134999897|Q134999897]] || 
|-
| [[Filipa Fotopulu]] || {{U|Biafra}} || Sports, Sievietes || Kipra || 931 || 4118 || [[d:Q55318382|Q55318382]] || 
|-
| [[Filips Petruševs]] || {{U|Biafra}} || Sports, Jaunieši || Serbija || 2441 || 8398 || [[d:Q47468334|Q47468334]] || 
|-
| [[Hugo Toms]] || {{U|Biafra}} || Sports, Jaunieši || Igaunija || 688 || 4441 || [[d:Q117247485|Q117247485]] || 
|-
| [[Inzera]] || {{U|Biafra}} || Daba un ģeogrāfija || Baškortostāna || 698 || 3340 || [[d:Q1054889|Q1054889]] || 
|-
| [[Kails Olmens]] || {{U|Biafra}} || Sports || Melnkalne || 1048 || 5502 || [[d:Q69798662|Q69798662]] || 
|-
| [[Kiana Kreziu]] || {{U|Biafra}} || Sports, Jaunieši, Sievietes || Kosova || 565 || 3943 || [[d:Q111047840|Q111047840]] || 
|-
| [[Kristijans Krajina]] || {{U|Biafra}} || Sports || Horvātija || 838 || 5582 || [[d:Q56434060|Q56434060]] || 
|-
| [[Luiza Gega]] || {{U|Biafra}} || Sports, Sievietes || Albānija || 1659 || 5478 || [[d:Q4134683|Q4134683]] || 
|-
| [[Mihails Šaidorovs]] || {{U|Biafra}} || Sports, Jaunieši || Kazahstāna || 941 || 3683 || [[d:Q105888976|Q105888976]] || 
|-
| [[Mihajs Tentea]] || {{U|Biafra}} || Sports || Rumānija || 1300 || 4536 || [[d:Q49163095|Q49163095]] || 
|-
| [[Morske Oko (Polija)]] || {{U|Biafra}} || Daba un ģeogrāfija || Polija || 1337 || 2516 || [[d:Q163246|Q163246]] || 
|-
| [[Ohridas antīkais teātris]] || {{U|Biafra}} || Kultūra, Vēsture || Ziemeļmaķedonija || 1231 || 2533 || [[d:Q3180446|Q3180446]] || 
|-
| [[Olimpiada Ivanova]] || {{U|Biafra}} || Sports, Sievietes || Čuvašija || 1156 || 4984 || [[d:Q464525|Q464525]] || 
|-
| [[Omars Pajičs]] || {{U|Biafra}} || Sports || Bosnija un Hercegovina || 728 || 4774 || [[d:Q138976757|Q138976757]] || 
|-
| [[Saloniku lidosta]] || {{U|Biafra}} || Transports || Grieķija || 693 || 2871 || [[d:Q127958|Q127958]] || 
|-
| [[Teja Oblaka]] || {{U|Biafra}} || Sports, Sievietes || Slovēnija || 696 || 4168 || [[d:Q31271251|Q31271251]] || 
|-
| [[Traiskirhenes &quot;Lions&quot;]] || {{U|Biafra}} || Sports || Austrija || 792 || 2851 || [[d:Q672262|Q672262]] || 
|-
| [[Ustjkoksa]] || {{U|Biafra}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 535 || 2930 || [[d:Q1019141|Q1019141]] || 
|-
| [[Vitālijs Šimanskis]] || {{U|Biafra}} || Sports, Jaunieši || Ukraina || 587 || 4200 || [[d:Q138753455|Q138753455]] || 
|-
| [[Vladimirs Ļitvincevs]] || {{U|Biafra}} || Sports, Jaunieši || Azerbaidžāna, Krievija || 1038 || 3581 || [[d:Q56876556|Q56876556]] || 
|-
| [[Štola]] || {{U|Biafra}} || Daba un ģeogrāfija || Slovākija || 513 || 2985 || [[d:Q392550|Q392550]] || 
|-
| [[Eiropas Kristiešu politiskā partija]] || {{U|Bumburotājs}} || Politika || Ungārija || 667 || 2158 || [[d:Q1377279|Q1377279]] || 
|-
| [[Bion-M № 2]] || {{U|Dainis}} || Zinātne || Krievija || 2330 || 5775 || [[d:Q106770713|Q106770713]] || 
|-
| [[Connecta IoT]] || {{U|Dainis}} || Saimniecība || Turcija || 564 || 2375 ||  || 
|-
| [[EagleEye]] || {{U|Dainis}} || Saimniecība || Polija || 2204 || 4863 || [[d:Q130010219|Q130010219]] || 
|-
| [[Fiagdona]] || {{U|Dainis}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija, &lt;span style=&quot;color:red&quot;&gt;Ziemeļkaukāzs&lt;/span&gt; || 857 || 2738 || [[d:Q1192623|Q1192623]] || 
|-
| [[Lotfi Zade]] || {{U|Dainis}} || Zinātne || Azerbaidžāna || 6528 || 10046 || [[d:Q92767|Q92767]] || 
|-
| [[MICE-1]] || {{U|Dainis}} || Saimniecība || Grieķija || 1924 || 4551 || [[d:Q137187248|Q137187248]] || 
|-
| [[Progress MS-33]] || {{U|Dainis}} || Transports || Krievija || 1261 || 4704 || [[d:Q136260426|Q136260426]] || 
|-
| [[Progress MS-34]] || {{U|Dainis}} || Transports || Krievija || 853 || 4311 || [[d:Q138020098|Q138020098]] || 
|-
| [[TIMAK]] || {{U|Dainis}} || Saimniecība || Albānija || 2521 || 4562 || [[d:Q131824419|Q131824419]] || 
|-
| [[UASAT LEO]] || {{U|Dainis}} || Saimniecība || Ukraina || 1456 || 2573 || [[d:Q139552403|Q139552403]] || 
|-
| [[WREN-1]] || {{U|Dainis}} || Saimniecība || Ungārija || 1865 || 4254 ||  || 
|-
| [[Čeboksaru rūpniecības traktoru rūpnīca]] || {{U|Dainis}} || Saimniecība || Krievija, Čuvašija || 4316 || 7544 || [[d:Q4508042|Q4508042]] || 
|-
| [[Klaipēda (stacija)]] || {{U|DJ EV}} || Transports || Lietuva || 783 || 3924 || [[d:Q24992|Q24992]] || 
|-
| [[Andrejs Karpatijs]] || {{U|Edgars2007}} || Zinātne || Slovākija || 1813 || 12621 || [[d:Q56037405|Q56037405]] || 
|-
| [[Pēters Maģars]] || {{U|Edgars2007}} || Politika || Ungārija || 1038 || 4688 || [[d:Q124488292|Q124488292]] || 
|-
| [[Adanas slaktiņš]] || {{U|Egilus}} || Vēsture, Cilvēktiesības || rietumarmēņu valoda, Turcija || 12844 || 24507 || [[d:Q2087792|Q2087792]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Western Armenian|Western Armenian]]
|-
| [[Albānijas islamizācija]] || {{U|Egilus}} || Vēsture, Cilvēktiesības || Albānija, Kosova, Turcija || 29148 || 71413 || [[d:Q13044940|Q13044940]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Albania|Albania]]
|-
| [[Arala]] || {{U|Egilus}} || Daba un ģeogrāfija || Kazahstāna || 10322 || 19593 || [[d:Q165450|Q165450]] || 
|-
| [[Azerbaidžānas Islāma partija]] || {{U|Egilus}} || Politika || Azerbaidžāna || 11879 || 20700 || [[d:Q2063911|Q2063911]] || 
|-
| [[Baškortostānas Zinātņu akadēmija]] || {{U|Egilus}} || Zinātne || Baškortostāna || 9483 || 17948 || [[d:Q4059242|Q4059242]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bashkortostan|Bashkortostan]]
|-
| [[Baškurdistāna]] || {{U|Egilus}} || Vēsture || Baškortostāna || 23631 || 44678 || [[d:Q4080196|Q4080196]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bashkortostan|Bashkortostan]]
|-
| [[Dienvidu reģions (Malta)]] || {{U|Egilus}} || Daba un ģeogrāfija || Malta || 15956 || 26785 || [[d:Q20199405|Q20199405]] || 
|-
| [[Divdesmit hunčakistu pakāršana]] || {{U|Egilus}} || Vēsture || rietumarmēņu valoda, Turcija || 2428 || 7337 || [[d:Q7711827|Q7711827]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Western Armenian|Western Armenian]]
|-
| [[Dvina (Armēnija)]] || {{U|Egilus}} || Vēsture || Armēnija || 5698 || 10992 || [[d:Q429059|Q429059]] || 
|-
| [[Edvīns Inglends Sen Furnjē]] || {{U|Egilus}} || Arhitektūra, Kultūra || Malta || 9454 || 16608 || [[d:Q67622331|Q67622331]] || 
|-
| [[Glābēja Apskaidrošanās katedrāle]] || {{U|Egilus}} || Arhitektūra || Ukraina || 3316 || 10161 || [[d:Q2299324|Q2299324]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended/New culture list|Ukraine/Extended/New culture list]]
|-
| [[Graciāns]] || {{U|Egilus}} || Vēsture || Serbija || 10759 || 16093 || [[d:Q189108|Q189108]] || 
|-
| [[Hanna Šturma]] || {{U|Egilus}} || Cilvēktiesības, Sievietes, Vēsture || Austrija, Horvātija || 12494 || 19613 || [[d:Q1546601|Q1546601]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Austria|Austria]]
|-
| [[Katerina Handzjuka]] || {{U|Egilus}} || Cilvēktiesības, Politika, Sievietes || Ukraina || 3653 || 11248 || [[d:Q55974539|Q55974539]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine|Ukraine]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Ukrainian women|Ukraine/Ukrainian women]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Voices from threatened regions|Ukraine/Voices from threatened regions]]
|-
| [[Konstantīns X Duka]] || {{U|Egilus}} || Vēsture || Bulgārija, Grieķija, Turcija || 4388 || 8824 || [[d:Q41660|Q41660]] || 
|-
| [[Kotrīna Zīle]] || {{U|Egilus}} || Sievietes, Kultūra || Lietuva || 3120 || 9108 || [[d:Q65260877|Q65260877]] || 
|-
| [[Latvica]] || {{U|Egilus}} || Daba un ģeogrāfija || Serbija || 2530 || 6844 || [[d:Q3101351|Q3101351]] || 
|-
| [[Locked Shields]] || {{U|Egilus}} || Zinātne || Igaunija || 1689 || 5671 || [[d:Q118874863|Q118874863]] || 
|-
| [[Maija Kristaļinska]] || {{U|Egilus}} || Kultūra, Sievietes || Krievija || 6508 || 12120 || [[d:Q1982660|Q1982660]] || 
|-
| [[Mazais Nihujervs]] || {{U|Egilus}} || Daba un ģeogrāfija || Igaunija || 837 || 2957 || [[d:Q61399945|Q61399945]] || 
|-
| [[Miloslavs Skoržepa]] || {{U|Egilus}} || Izglītība, Sabiedrība || Čehija || 2752 || 7185 || [[d:Q95166155|Q95166155]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Czechia|Czechia]]
|-
| [[Mumugeita]] || {{U|Egilus}} || Politika, Sievietes || Krievija || 2989 || 6981 || [[d:Q138865183|Q138865183]] || 
|-
| [[Musine Kokalari]] || {{U|Egilus}} || Cilvēktiesības, Sievietes, Kultūra || Albānija, Turcija || 7526 || 13846 || [[d:Q3301350|Q3301350]] || 
|-
| [[Nardarana]] || {{U|Egilus}} || Daba un ģeogrāfija || Azerbaidžāna || 2885 || 8279 || [[d:Q1965248|Q1965248]] || 
|-
| [[Nihujervs]] || {{U|Egilus}} || Daba un ģeogrāfija || Igaunija || 1570 || 4280 || [[d:Q4321678|Q4321678]] || 
|-
| [[Orlovačko ezers]] || {{U|Egilus}} || Daba un ģeogrāfija || Bosnija un Hercegovina, Serbu Republika || 2357 || 6990 || [[d:Q3443249|Q3443249]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bosnia and Herzegovina|Bosnia and Herzegovina]]
|-
| [[Pirogova muzejs]] || {{U|Egilus}} || Arhitektūra, Zinātne || Ukraina || 5416 || 10386 || [[d:Q4306061|Q4306061]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended/Culture|Ukraine/Extended/Culture]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended/New culture list|Ukraine/Extended/New culture list]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended version|Ukraine/Extended version]]
|-
| [[Reliģijas brīvība Armēnijā]] || {{U|Egilus}} || Cilvēktiesības, Sabiedrība || Armēnija || 16135 || 22980 || [[d:Q5500739|Q5500739]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Armenia|Armenia]]
|-
| [[Represijas pret baltkrievu vikipēdistiem]] || {{U|Egilus}} || Cilvēktiesības, Izglītība || Baltkrievija || 7388 || 16733 || [[d:Q134690997|Q134690997]] || 
|-
| [[Ričards Inglends]] || {{U|Egilus}} || Arhitektūra, Kultūra || Malta || 9209 || 14463 || [[d:Q11000036|Q11000036]] || 
|-
| [[Sabiha Kasimati]] || {{U|Egilus}} || Cilvēktiesības, Sievietes, Zinātne || Albānija, Turcija || 8608 || 15915 || [[d:Q9332564|Q9332564]] || 
|-
| [[Sarajevas Universitāte]] || {{U|Egilus}} || Izglītība || Bosnija un Hercegovina || 5965 || 10105 || [[d:Q572286|Q572286]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bosnia and Herzegovina|Bosnia and Herzegovina]]
|-
| [[Savienība Vidusjūrai]] || {{U|Egilus}} || Politika, Izglītība, Sabiedrība || Turcija, Horvātija, Kipra || 4582 || 11902 || [[d:Q192177|Q192177]] || 
|-
| [[Sejfula Malešova]] || {{U|Egilus}} || Vēsture, Politika, Kultūra || Albānija || 8779 || 15452 || [[d:Q327216|Q327216]] || 
|-
| [[Seši vilājeti]] || {{U|Egilus}} || Vēsture || rietumarmēņu valoda, Turcija || 2083 || 7305 || [[d:Q2800279|Q2800279]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Western Armenian|Western Armenian]]
|-
| [[Sinite Kamani dabas parks]] || {{U|Egilus}} || Daba un ģeogrāfija || Bulgārija || 5887 || 12368 || [[d:Q12293812|Q12293812]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bulgaria|Bulgaria]]
|-
| [[Slīma]] || {{U|Egilus}} || Daba un ģeogrāfija || Malta || 6669 || 11879 || [[d:Q39526|Q39526]] || 
|-
| [[Sīkais Nihujervs]] || {{U|Egilus}} || Daba un ģeogrāfija || Igaunija || 808 || 2738 || [[d:Q61399946|Q61399946]] || 
|-
| [[Sūkāla ezers]] || {{U|Egilus}} || Daba un ģeogrāfija || Igaunija || 1350 || 3392 || [[d:Q61399929|Q61399929]] || 
|-
| [[Tramvaju satiksme Mazirā]] || {{U|Egilus}} || Transports || Baltkrievija || 3534 || 6794 || [[d:Q2632637|Q2632637]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Belarus|Belarus]]
|-
| [[Tramvaju satiksme Navapolackā]] || {{U|Egilus}} || Transports || Baltkrievija || 7220 || 11135 || [[d:Q2471102|Q2471102]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Belarus|Belarus]]
|-
| [[Trikala]] || {{U|Egilus}} || Daba un ģeogrāfija || aromūni, Grieķija || 14566 || 27444 || [[d:Q207467|Q207467]] || 
|-
| [[Veselības problēmas Arāla jūras reģionā]] || {{U|Egilus}} || Sabiedrība, Cilvēktiesības || Kazahstāna || 3852 || 8415 || [[d:Q7257751|Q7257751]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Kazakhstan|Kazakhstan]]
|-
| [[Villijs Tokarevs]] || {{U|Egilus}} || Kultūra || Krievija || 7673 || 15410 || [[d:Q4459467|Q4459467]] || 
|-
| [[Zejtuna]] || {{U|Egilus}} || Daba un ģeogrāfija || Malta || 18446 || 34765 || [[d:Q44392|Q44392]] || 
|-
| [[Alvīna Kazanceva-Seļezņeva]] || {{U|Jānis U.}} || Zinātne, Sievietes || Krievija || 1454 || 3528 || [[d:Q139409269|Q139409269]] || 
|-
| [[Valentīna Karatajūte-Talimā]] || {{U|Jānis U.}} || Zinātne, Sievietes || Lietuva || 4730 || 7399 || [[d:Q16475317|Q16475317]] || 
|-
| [[Adutišķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2747 || 4552 || [[d:Q2509638|Q2509638]] || 
|-
| [[Akademija (Kauņas rajons)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1377 || 3287 || [[d:Q2869148|Q2869148]] || 
|-
| [[Akademija (Ķēdaiņu rajons)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2134 || 3841 || [[d:Q1890290|Q1890290]] || 
|-
| [[Akmena]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 719 || 2359 || [[d:Q3501197|Q3501197]] || 
|-
| [[Alanta]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1725 || 3340 || [[d:Q4708295|Q4708295]] || 
|-
| [[Alizava]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1319 || 2938 || [[d:Q2220618|Q2220618]] || 
|-
| [[Alsēdži]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1958 || 3681 || [[d:Q4735905|Q4735905]] || 
|-
| [[Andronišķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1300 || 2957 || [[d:Q2491485|Q2491485]] || 
|-
| [[Antaliepte]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2691 || 4465 || [[d:Q4473786|Q4473786]] || 
|-
| [[Antašava]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1392 || 2983 || [[d:Q3332369|Q3332369]] || 
|-
| [[Anča]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 745 || 2434 || [[d:Q3491201|Q3491201]] || 
|-
| [[Aukštadvare]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1788 || 3413 || [[d:Q2667459|Q2667459]] || 
|-
| [[Aviļi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1151 || 2994 || [[d:Q12649794|Q12649794]] || 
|-
| [[Avižieņi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1309 || 2870 || [[d:Q8145752|Q8145752]] || 
|-
| [[Babti]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1742 || 3483 || [[d:Q2788497|Q2788497]] || 
|-
| [[Bagaslavišķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1333 || 2953 || [[d:Q2506903|Q2506903]] || 
|-
| [[Baisogala]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1739 || 3406 || [[d:Q2317525|Q2317525]] || 
|-
| [[Balbierišķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1775 || 3652 || [[d:Q2845251|Q2845251]] || 
|-
| [[Balninki]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1250 || 2879 || [[d:Q2126478|Q2126478]] || 
|-
| [[Barstīči]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1633 || 3238 || [[d:Q1810033|Q1810033]] || 
|-
| [[Bartninki]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1990 || 3810 || [[d:Q2048260|Q2048260]] || 
|-
| [[Barzdi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1275 || 2840 || [[d:Q4508627|Q4508627]] || 
|-
| [[Bataķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1677 || 3350 || [[d:Q2692069|Q2692069]] || 
|-
| [[Baziļoni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1766 || 3476 || [[d:Q2486533|Q2486533]] || 
|-
| [[Bezdone]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1971 || 3596 || [[d:Q853452|Q853452]] || 
|-
| [[Butrimone]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1898 || 3502 || [[d:Q2483374|Q2483374]] || 
|-
| [[Darbēni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1685 || 3302 || [[d:Q2248234|Q2248234]] || 
|-
| [[Daugaiļi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1455 || 3110 || [[d:Q2772067|Q2772067]] || 
|-
| [[Daujēni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1280 || 3161 || [[d:Q3918705|Q3918705]] || 
|-
| [[Daukši]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 966 || 2499 || [[d:Q5227984|Q5227984]] || 
|-
| [[Dauģīvene]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 950 || 2574 || [[d:Q11148218|Q11148218]] || 
|-
| [[Debeiķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1475 || 3126 || [[d:Q2519996|Q2519996]] || 
|-
| [[Deltuva]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1890 || 3644 || [[d:Q3500101|Q3500101]] || 
|-
| [[Didžoji Rieše]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1070 || 2877 || [[d:Q8145676|Q8145676]] || 
|-
| [[Dievenišķes]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2092 || 3878 || [[d:Q1224305|Q1224305]] || 
|-
| [[Dotnuva]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1409 || 2992 || [[d:Q1251216|Q1251216]] || 
|-
| [[Dotnuvēle]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 672 || 2333 || [[d:Q1251220|Q1251220]] || 
|-
| [[Dovili]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1491 || 3124 || [[d:Q924878|Q924878]] || 
|-
| [[Doķišķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1356 || 3134 || [[d:Q1921325|Q1921325]] || 
|-
| [[Dubiņģi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2546 || 4328 || [[d:Q1883864|Q1883864]] || 
|-
| [[Eiģirdži]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1684 || 3365 || [[d:Q2188101|Q2188101]] || 
|-
| [[Endriejava]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2163 || 3876 || [[d:Q2614763|Q2614763]] || 
|-
| [[Eržvilka]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2416 || 4172 || [[d:Q2277462|Q2277462]] || 
|-
| [[Gardama]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1577 || 3243 || [[d:Q3504800|Q3504800]] || 
|-
| [[Gaure]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1616 || 3279 || [[d:Q2568876|Q2568876]] || 
|-
| [[Gražišķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1524 || 3354 || [[d:Q729603|Q729603]] || 
|-
| [[Griņķišķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1759 || 3424 || [[d:Q5619178|Q5619178]] || 
|-
| [[Griškabūda]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1738 || 3358 || [[d:Q935042|Q935042]] || 
|-
| [[Gruzdži]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1597 || 3193 || [[d:Q2890008|Q2890008]] || 
|-
| [[Gudeļi (Lietuva)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1171 || 2749 || [[d:Q2370026|Q2370026]] || 
|-
| [[Gudžūni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1620 || 3302 || [[d:Q3545465|Q3545465]] || 
|-
| [[Igļauka]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1603 || 3240 || [[d:Q304740|Q304740]] || 
|-
| [[Janapole (Lietuva)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1999 || 3697 || [[d:Q2853956|Q2853956]] || 
|-
| [[Jara]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 956 || 2519 || [[d:Q12023550|Q12023550]] || 
|-
| [[Jašūni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1568 || 3194 || [[d:Q3646791|Q3646791]] || 
|-
| [[Jiesa]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1276 || 2914 || [[d:Q12024710|Q12024710]] || 
|-
| [[Jodšiļi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1519 || 3356 || [[d:Q8145766|Q8145766]] || 
|-
| [[Jonišķi (miests)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1220 || 2814 || [[d:Q5617046|Q5617046]] || 
|-
| [[Josta (upe)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 808 || 2378 || [[d:Q3488583|Q3488583]] || 
|-
| [[Josvaiņi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1529 || 3181 || [[d:Q1663750|Q1663750]] || 
|-
| [[Judrēni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1707 || 3362 || [[d:Q3504815|Q3504815]] || 
|-
| [[Jūra (upe)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1059 || 2774 || [[d:Q1332574|Q1332574]] || 
|-
| [[Jūre]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1333 || 2968 || [[d:Q13192307|Q13192307]] || 
|-
| [[Jūžinti]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2064 || 3953 || [[d:Q2157268|Q2157268]] || 
|-
| [[Kairi (miests)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1498 || 3127 || [[d:Q2665758|Q2665758]] || 
|-
| [[Kalnuji]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1848 || 3468 || [[d:Q16455043|Q16455043]] || 
|-
| [[Kaltanēni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1786 || 3534 || [[d:Q2318590|Q2318590]] || 
|-
| [[Kaltinēni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2027 || 3867 || [[d:Q5731422|Q5731422]] || 
|-
| [[Kamaji]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2141 || 3793 || [[d:Q1961545|Q1961545]] || 
|-
| [[Karklēni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1053 || 2612 || [[d:Q2032600|Q2032600]] || 
|-
| [[Karmēlava]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1508 || 3139 || [[d:Q1734094|Q1734094]] || 
|-
| [[Kartena]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1805 || 3471 || [[d:Q3506543|Q3506543]] || 
|-
| [[Katīči]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2091 || 3873 || [[d:Q2313295|Q2313295]] || 
|-
| [[Kačerģine]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1632 || 3244 || [[d:Q6381853|Q6381853]] || 
|-
| [[Klovaiņi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1889 || 3577 || [[d:Q5618527|Q5618527]] || 
|-
| [[Kraķes]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2038 || 3660 || [[d:Q3545467|Q3545467]] || 
|-
| [[Kražante]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 903 || 2533 || [[d:Q12031458|Q12031458]] || 
|-
| [[Kretingale]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1574 || 3245 || [[d:Q3000723|Q3000723]] || 
|-
| [[Kreķenava]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1784 || 3429 || [[d:Q2919412|Q2919412]] || 
|-
| [[Krikliņi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1007 || 2647 || [[d:Q2250308|Q2250308]] || 
|-
| [[Krinčina]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1788 || 3531 || [[d:Q304217|Q304217]] || 
|-
| [[Kroja (Mūsas pieteka)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 678 || 2269 || [[d:Q12031625|Q12031625]] || 
|-
| [[Krone]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2059 || 3674 || [[d:Q6439338|Q6439338]] || 
|-
| [[Kropji]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1506 || 3084 || [[d:Q1900425|Q1900425]] || 
|-
| [[Krosna]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1340 || 2963 || [[d:Q7476112|Q7476112]] || 
|-
| [[Kroķalauka]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1402 || 3008 || [[d:Q3371498|Q3371498]] || 
|-
| [[Kruki (miests)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1387 || 3023 || [[d:Q3129705|Q3129705]] || 
|-
| [[Krūki]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1364 || 3041 || [[d:Q1839003|Q1839003]] || 
|-
| [[Kuktišķes]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1725 || 3375 || [[d:Q2425657|Q2425657]] || 
|-
| [[Kulautuva]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2032 || 3921 || [[d:Q2097414|Q2097414]] || 
|-
| [[Kuprelišķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1324 || 2952 || [[d:Q3068317|Q3068317]] || 
|-
| [[Kurkļi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1718 || 3405 || [[d:Q991540|Q991540]] || 
|-
| [[Kurtuvēni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2252 || 4068 || [[d:Q647876|Q647876]] || 
|-
| [[Kuļi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1936 || 3522 || [[d:Q1825231|Q1825231]] || 
|-
| [[Kuži]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1228 || 2817 || [[d:Q2480740|Q2480740]] || 
|-
| [[Kvēdarna]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1640 || 3271 || [[d:Q2585174|Q2585174]] || 
|-
| [[Laižuva]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1956 || 3648 || [[d:Q3500119|Q3500119]] || 
|-
| [[Lankesa]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 822 || 2391 || [[d:Q1126209|Q1126209]] || 
|-
| [[Lapes]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1354 || 2888 || [[d:Q2198670|Q2198670]] || 
|-
| [[Leckava]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1550 || 3135 || [[d:Q2265086|Q2265086]] || 
|-
| [[Leipaliņģe]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1782 || 3480 || [[d:Q2436073|Q2436073]] || 
|-
| [[Lekēči]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1588 || 3237 || [[d:Q2771185|Q2771185]] || 
|-
| [[Leļūni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1816 || 3528 || [[d:Q2180691|Q2180691]] || 
|-
| [[Leņķimi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1963 || 3643 || [[d:Q1887923|Q1887923]] || 
|-
| [[Loķe]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2173 || 3850 || [[d:Q2281467|Q2281467]] || 
|-
| [[Lukši]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1656 || 3326 || [[d:Q1871220|Q1871220]] || 
|-
| [[Līgumi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1922 || 3621 || [[d:Q2386331|Q2386331]] || 
|-
| [[Maišagala]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1714 || 3431 || [[d:Q3494848|Q3494848]] || 
|-
| [[Mera]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 775 || 2302 || [[d:Q3494890|Q3494890]] || 
|-
| [[Merķe]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Baltkrievija, Lietuva || 1390 || 3271 || [[d:Q1419589|Q1419589]] || 
|-
| [[Meškuiči]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1925 || 3689 || [[d:Q3221243|Q3221243]] || 
|-
| [[Mickūni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1500 || 3162 || [[d:Q2337369|Q2337369]] || 
|-
| [[Mielaģēni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1492 || 3116 || [[d:Q584733|Q584733]] || 
|-
| [[Miežišķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2052 || 3754 || [[d:Q2602739|Q2602739]] || 
|-
| [[Minija]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1596 || 3361 || [[d:Q1756535|Q1756535]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Lithuania|Lithuania]]
|-
| [[Mituva]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1226 || 2881 || [[d:Q76923|Q76923]] || 
|-
| [[Muse (upe)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 558 || 2041 || [[d:Q670437|Q670437]] || 
|-
| [[Musninki]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1570 || 3212 || [[d:Q2486211|Q2486211]] || 
|-
| [[Naujamieste]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1841 || 3552 || [[d:Q5247239|Q5247239]] || 
|-
| [[Nemakšči]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2237 || 4046 || [[d:Q2037259|Q2037259]] || 
|-
| [[Nemunaite]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1761 || 3436 || [[d:Q2351318|Q2351318]] || 
|-
| [[Nemēža]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1522 || 3459 || [[d:Q1058869|Q1058869]] || 
|-
| [[Nerimdaiči]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 627 || 2177 || [[d:Q2638355|Q2638355]] || 
|-
| [[Nevarēni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1778 || 3458 || [[d:Q2219752|Q2219752]] || 
|-
| [[Nova (upe)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 710 || 2201 || [[d:Q10992038|Q10992038]] || 
|-
| [[Obele]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 846 || 2495 || [[d:Q1818720|Q1818720]] || 
|-
| [[Onušķe]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2157 || 4276 || [[d:Q5247152|Q5247152]] || 
|-
| [[Pabaiska]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1489 || 3117 || [[d:Q5732330|Q5732330]] || 
|-
| [[Paberže]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1928 || 3843 || [[d:Q5620453|Q5620453]] || 
|-
| [[Pabirže]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2069 || 3752 || [[d:Q2471043|Q2471043]] || 
|-
| [[Pagramante]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1899 || 3676 || [[d:Q2529155|Q2529155]] || 
|-
| [[Pajūre]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1653 || 3404 || [[d:Q2284180|Q2284180]] || 
|-
| [[Pakone]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1855 || 3498 || [[d:Q3114656|Q3114656]] || 
|-
| [[Paloni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 793 || 2319 || [[d:Q2166770|Q2166770]] || 
|-
| [[Panemunēle]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1588 || 3274 || [[d:Q2924771|Q2924771]] || 
|-
| [[Panoteri]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1515 || 3118 || [[d:Q1010326|Q1010326]] || 
|-
| [[Paulavas republika]] || {{U|Kikos}} || Vēsture || Lietuva || 3162 || 5397 || [[d:Q2347656|Q2347656]] || 
|-
| [[Paģiri (Viļņas rajons)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1439 || 3304 || [[d:Q8145528|Q8145528]] || 
|-
| [[Paģiri (Ķēdaiņu rajons)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1585 || 3490 || [[d:Q3160043|Q3160043]] || 
|-
| [[Pašušve]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 818 || 2361 || [[d:Q2356089|Q2356089]] || 
|-
| [[Pernarava]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1263 || 2864 || [[d:Q2282917|Q2282917]] || 
|-
| [[Peršēķe]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 968 || 2590 || [[d:Q3500785|Q3500785]] || 
|-
| [[Pilve]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 966 || 2615 || [[d:Q12045328|Q12045328]] || 
|-
| [[Pilvišķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1457 || 3201 || [[d:Q2219812|Q2219812]] || 
|-
| [[Piķeļi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1403 || 3008 || [[d:Q3004498|Q3004498]] || 
|-
| [[Plateļi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2008 || 3872 || [[d:Q1028246|Q1028246]] || 
|-
| [[Pliķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2078 || 3889 || [[d:Q2042109|Q2042109]] || 
|-
| [[Pocūnēļi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1386 || 3028 || [[d:Q2106807|Q2106807]] || 
|-
| [[Pušalota]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2126 || 3789 || [[d:Q2551696|Q2551696]] || 
|-
| [[Pīvesa]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1114 || 2751 || [[d:Q3500776|Q3500776]] || 
|-
| [[Raguva]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1715 || 3371 || [[d:Q2707138|Q2707138]] || 
|-
| [[Raudone]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1832 || 3424 || [[d:Q1025885|Q1025885]] || 
|-
| [[Rimše]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 945 || 2484 || [[d:Q2068196|Q2068196]] || 
|-
| [[Rozalima]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2122 || 3769 || [[d:Q1842902|Q1842902]] || 
|-
| [[Rudamina (Lazdiju rajons)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1309 || 2907 || [[d:Q2012305|Q2012305]] || 
|-
| [[Rudamina (Viļņas rajons)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1548 || 3380 || [[d:Q2089588|Q2089588]] || 
|-
| [[Rukla]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1499 || 3098 || [[d:Q1010331|Q1010331]] || 
|-
| [[Salaka]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2292 || 4059 || [[d:Q8145666|Q8145666]] || 
|-
| [[Salamieste]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1923 || 3591 || [[d:Q2582317|Q2582317]] || 
|-
| [[Saldutišķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1188 || 2822 || [[d:Q7403791|Q7403791]] || 
|-
| [[Sasnava]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1850 || 3519 || [[d:Q1961665|Q1961665]] || 
|-
| [[Seiriji]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1927 || 3583 || [[d:Q1811561|Q1811561]] || 
|-
| [[Semelišķes]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2246 || 3974 || [[d:Q2548176|Q2548176]] || 
|-
| [[Seredža]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2052 || 3772 || [[d:Q3500125|Q3500125]] || 
|-
| [[Sidabrava]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1581 || 3216 || [[d:Q2378501|Q2378501]] || 
|-
| [[Siesarte (Šešupes pieteka)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 497 || 2110 || [[d:Q12054216|Q12054216]] || 
|-
| [[Siesarte (Šventojas pieteka)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 774 || 2315 || [[d:Q12054215|Q12054215]] || 
|-
| [[Siesiki]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1939 || 3540 || [[d:Q1005527|Q1005527]] || 
|-
| [[Sintauti]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1907 || 3527 || [[d:Q2472620|Q2472620]] || 
|-
| [[Skaistģire]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1739 || 3381 || [[d:Q2020664|Q2020664]] || 
|-
| [[Skapišķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1702 || 3345 || [[d:Q5617664|Q5617664]] || 
|-
| [[Smiļģi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1759 || 3443 || [[d:Q5245383|Q5245383]] || 
|-
| [[Sroja]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 920 || 2570 || [[d:Q12055831|Q12055831]] || 
|-
| [[Stasis Ģirēns]] || {{U|Kikos}} || Vēsture || Lietuva || 1873 || 3585 || [[d:Q1072577|Q1072577]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Lithuania|Lithuania]]
|-
| [[Stepons Darus]] || {{U|Kikos}} || Vēsture || Lietuva || 2241 || 4256 || [[d:Q1291574|Q1291574]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Lithuania|Lithuania]]
|-
| [[Strēva]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1680 || 3456 || [[d:Q3488538|Q3488538]] || 
|-
| [[Sudeiķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 957 || 2534 || [[d:Q2089851|Q2089851]] || 
|-
| [[Surdega]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1609 || 3256 || [[d:Q2368778|Q2368778]] || 
|-
| [[Survilišķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1370 || 3009 || [[d:Q1334853|Q1334853]] || 
|-
| [[Svēdasi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1827 || 3473 || [[d:Q5616635|Q5616635]] || 
|-
| [[Sķiemone]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 795 || 2355 || [[d:Q779235|Q779235]] || 
|-
| [[Tatula]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1031 || 2671 || [[d:Q3500811|Q3500811]] || 
|-
| [[Taujēni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1268 || 2828 || [[d:Q779914|Q779914]] || 
|-
| [[Tauragni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2239 || 3948 || [[d:Q2337555|Q2337555]] || 
|-
| [[Tenene]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 804 || 2319 || [[d:Q12058623|Q12058623]] || 
|-
| [[Teneņi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 947 || 2599 || [[d:Q2470509|Q2470509]] || 
|-
| [[Tirkšļi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1461 || 2999 || [[d:Q3500143|Q3500143]] || 
|-
| [[Trīšķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1628 || 3256 || [[d:Q3545473|Q3545473]] || 
|-
| [[Turmanta]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1586 || 3230 || [[d:Q5731454|Q5731454]] || 
|-
| [[Turģeļi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2392 || 4489 || [[d:Q9362780|Q9362780]] || 
|-
| [[Turģeļu republika]] || {{U|Kikos}} || Vēsture || Lietuva || 2705 || 4725 || [[d:Q9325197|Q9325197]] || 
|-
| [[Tverečus]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1733 || 3418 || [[d:Q1853799|Q1853799]] || 
|-
| [[Tveri]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2160 || 3837 || [[d:Q3500133|Q3500133]] || 
|-
| [[Tīruļi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1035 || 2587 || [[d:Q7861727|Q7861727]] || 
|-
| [[Ubišķe]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 824 || 2411 || [[d:Q2378647|Q2378647]] || 
|-
| [[Upīna]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1913 || 3689 || [[d:Q2738350|Q2738350]] || 
|-
| [[Užpaļi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2161 || 3801 || [[d:Q2236454|Q2236454]] || 
|-
| [[Vadakti]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2023 || 3731 || [[d:Q3515772|Q3515772]] || 
|-
| [[Vadokļi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1374 || 3011 || [[d:Q2876373|Q2876373]] || 
|-
| [[Vadžģire]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 982 || 2549 || [[d:Q1812412|Q1812412]] || 
|-
| [[Vainuta]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1813 || 3467 || [[d:Q3055022|Q3055022]] || 
|-
| [[Valķininki]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2855 || 4787 || [[d:Q2121733|Q2121733]] || 
|-
| [[Vandžogala]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1640 || 3248 || [[d:Q2875399|Q2875399]] || 
|-
| [[Varduva]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1356 || 3036 || [[d:Q2352406|Q2352406]] || 
|-
| [[Vaški]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1814 || 3435 || [[d:Q2375635|Q2375635]] || 
|-
| [[Veiveri]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1685 || 3339 || [[d:Q5240953|Q5240953]] || 
|-
| [[Veivirža]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 894 || 2537 || [[d:Q3500757|Q3500757]] || 
|-
| [[Veiviržēni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2311 || 4041 || [[d:Q2191590|Q2191590]] || 
|-
| [[Verkne]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1176 || 2828 || [[d:Q11879535|Q11879535]] || 
|-
| [[Veļona]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2176 || 3970 || [[d:Q161890|Q161890]] || 
|-
| [[Vidišķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1866 || 3760 || [[d:Q2014575|Q2014575]] || 
|-
| [[Vidukle]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1781 || 3450 || [[d:Q2575678|Q2575678]] || 
|-
| [[Viečūni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1353 || 3172 || [[d:Q3692821|Q3692821]] || 
|-
| [[Viešintas]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1067 || 2644 || [[d:Q2674216|Q2674216]] || 
|-
| [[Viešvile]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2356 || 4166 || [[d:Q2491275|Q2491275]] || 
|-
| [[Virinta]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 641 || 2161 || [[d:Q3491483|Q3491483]] || 
|-
| [[Virvīte]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1105 || 2793 || [[d:Q2507637|Q2507637]] || 
|-
| [[Viļķīšķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2248 || 4110 || [[d:Q956320|Q956320]] || 
|-
| [[Vištīte]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1799 || 3702 || [[d:Q1023852|Q1023852]] || 
|-
| [[Voloka]] || {{U|Kikos}} || Vēsture || Lietuva || 2104 || 3495 || [[d:Q2976558|Q2976558]] || 
|-
| [[Vēžaiči]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1610 || 3273 || [[d:Q949809|Q949809]] || 
|-
| [[Vīžonas]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2055 || 3726 || [[d:Q5016803|Q5016803]] || 
|-
| [[Zapīšķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2640 || 4609 || [[d:Q2523980|Q2523980]] || 
|-
| [[Zujūni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1206 || 2960 || [[d:Q13194227|Q13194227]] || 
|-
| [[Čedasi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1583 || 3258 || [[d:Q2681231|Q2681231]] || 
|-
| [[Čeķišķe]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2099 || 3826 || [[d:Q2153886|Q2153886]] || 
|-
| [[Ģeleži]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 781 || 2309 || [[d:Q643884|Q643884]] || 
|-
| [[Ģelvoni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1412 || 3068 || [[d:Q2046850|Q2046850]] || 
|-
| [[Ģiedraiči]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1936 || 3619 || [[d:Q3068575|Q3068575]] || 
|-
| [[Ģirkalne]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1320 || 2956 || [[d:Q2418779|Q2418779]] || 
|-
| [[Īlaķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2429 || 4204 || [[d:Q2204282|Q2204282]] || 
|-
| [[Ķeturvalaķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1811 || 3653 || [[d:Q2323988|Q2323988]] || 
|-
| [[Ķinti]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2376 || 4118 || [[d:Q2117355|Q2117355]] || 
|-
| [[Ļoļi (Lietuva)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1546 || 3161 || [[d:Q2254488|Q2254488]] || 
|-
| [[Ļudvinava]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1933 || 3626 || [[d:Q2477587|Q2477587]] || 
|-
| [[Šaltona]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 618 || 2136 || [[d:Q3501073|Q3501073]] || 
|-
| [[Šaukota]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1439 || 3041 || [[d:Q2324157|Q2324157]] || 
|-
| [[Šaulēni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1988 || 3698 || [[d:Q5618559|Q5618559]] || 
|-
| [[Šauķēni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2147 || 3826 || [[d:Q2360191|Q2360191]] || 
|-
| [[Šaķīna]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1352 || 2976 || [[d:Q8082699|Q8082699]] || 
|-
| [[Šešoļi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2080 || 3758 || [[d:Q8082771|Q8082771]] || 
|-
| [[Šeštoki]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1938 || 3598 || [[d:Q391491|Q391491]] || 
|-
| [[Šešuve]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 746 || 2376 || [[d:Q2464726|Q2464726]] || 
|-
| [[Šili]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 802 || 2399 || [[d:Q9352779|Q9352779]] || 
|-
| [[Šiluva]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2527 || 4380 || [[d:Q391595|Q391595]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Lithuania|Lithuania]]
|-
| [[Šimkaiči]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 956 || 2535 || [[d:Q2243888|Q2243888]] || 
|-
| [[Šimone]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2868 || 4752 || [[d:Q3517145|Q3517145]] || 
|-
| [[Širvinta]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1060 || 2776 || [[d:Q391727|Q391727]] || 
|-
| [[Šumska (Lietuva)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1701 || 3377 || [[d:Q5247177|Q5247177]] || 
|-
| [[Šunski]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1684 || 3431 || [[d:Q2325589|Q2325589]] || 
|-
| [[Šušve]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1109 || 2762 || [[d:Q392740|Q392740]] || 
|-
| [[Šventežere]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1559 || 3224 || [[d:Q2466123|Q2466123]] || 
|-
| [[Švēkšna]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1678 || 3273 || [[d:Q606181|Q606181]] || 
|-
| [[Ščara]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Baltkrievija || 987 || 2627 || [[d:Q1117401|Q1117401]] || 
|-
| [[Šēta]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1722 || 3341 || [[d:Q392854|Q392854]] || 
|-
| [[Šīša]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 989 || 2640 || [[d:Q10507122|Q10507122]] || 
|-
| [[Ūla]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva, Baltkrievija || 843 || 2430 || [[d:Q2613896|Q2613896]] || 
|-
| [[Žaiģine]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1096 || 2693 || [[d:Q1972915|Q1972915]] || 
|-
| [[Žalpji]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 880 || 2414 || [[d:Q2462174|Q2462174]] || 
|-
| [[Žarēni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1822 || 3511 || [[d:Q2842342|Q2842342]] || 
|-
| [[Žasļi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2585 || 4305 || [[d:Q2212797|Q2212797]] || 
|-
| [[Žeimena]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1110 || 2760 || [[d:Q2662487|Q2662487]] || 
|-
| [[Žeimji]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1758 || 3351 || [[d:Q393483|Q393483]] || 
|-
| [[Želva]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1882 || 3570 || [[d:Q691679|Q691679]] || 
|-
| [[Žemaitķieme]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1229 || 2860 || [[d:Q8083678|Q8083678]] || 
|-
| [[Žemaiču Naumieste]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1643 || 3312 || [[d:Q393828|Q393828]] || 
|-
| [[Žviņģi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1210 || 2944 || [[d:Q2581287|Q2581287]] || 
|-
| [[Žīgaiči]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1491 || 3148 || [[d:Q2463396|Q2463396]] || 
|-
| [[Viljams Dunsts]] || {{U|Lapjams78}} || Kultūra, Jaunieši || Ungārija || 1151 || 3380 || [[d:Q137736106|Q137736106]] || 
|-
| [[Dienvidslāvija Eirovīzijas dziesmu konkursā]] || {{U|Lasks}} || Kultūra || Bosnija un Hercegovina, Horvātija, Kosova, Melnkalne, Serbija, Slovēnija, Ziemeļmaķedonija || 661 || 8581 || [[d:Q215088|Q215088]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/International|International]]
|-
| [[Grieķija Eirovīzijas dziesmu konkursā]] || {{U|Lasks}} || Kultūra || Grieķija || 429 || 13810 || [[d:Q320347|Q320347]] || 
|-
| [[Horvātija Eirovīzijas dziesmu konkursā]] || {{U|Lasks}} || Kultūra || Horvātija || 598 || 9511 || [[d:Q321550|Q321550]] || 
|-
| [[Kipra Eirovīzijas dziesmu konkursā]] || {{U|Lasks}} || Kultūra || Kipra || 470 || 12097 || [[d:Q245829|Q245829]] || 
|-
| [[Maroka Eirovīzijas dziesmu konkursā]] || {{U|Lasks}} || Kultūra || &lt;span style=&quot;color:red&quot;&gt;Maroka&lt;/span&gt; || 249 || 1614 || [[d:Q211591|Q211591]] || 
|-
| [[Moldova Eirovīzijas dziesmu konkursā]] || {{U|Lasks}} || Kultūra || Moldova || 479 || 6770 || [[d:Q507204|Q507204]] || 
|-
| [[Rumānija Eirovīzijas dziesmu konkursā]] || {{U|Lasks}} || Kultūra || Rumānija || 474 || 9463 || [[d:Q548988|Q548988]] || 
|-
| [[Serbija Eirovīzijas dziesmu konkursā]] || {{U|Lasks}} || Kultūra || Serbija || 538 || 7631 || [[d:Q390580|Q390580]] || 
|-
| [[Serbija un Melnkalne Eirovīzijas dziesmu konkursā]] || {{U|Lasks}} || Kultūra || Serbija, Melnkalne || 603 || 2977 || [[d:Q332608|Q332608]] || 
|-
| [[Silvesters Belts]] || {{U|Lasks}} || Kultūra || Lietuva || 1453 || 11501 || [[d:Q124516154|Q124516154]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Lithuania|Lithuania]]
|-
| [[Turcija Eirovīzijas dziesmu konkursā]] || {{U|Lasks}} || Kultūra || Turcija || 434 || 10343 || [[d:Q723570|Q723570]] || 
|-
| [[Ungārija Eirovīzijas dziesmu konkursā]] || {{U|Lasks}} || Kultūra || Ungārija || 517 || 6636 || [[d:Q430295|Q430295]] || 
|-
| [[Alma Adamkiene]] || {{U|MC2013}} || Sievietes || Lietuva || 2045 || 7129 || [[d:Q459263|Q459263]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Lithuania|Lithuania]]
|-
| [[Anne Veski]] || {{U|MC2013}} || Sievietes, Kultūra || Igaunija || 4606 || 9222 || [[d:Q450134|Q450134]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Estonia|Estonia]]
|-
| [[Emine Džaparova]] || {{U|MC2013}} || Politika, Sievietes || Krimas tatāri, Ukraina || 3441 || 12080 || [[d:Q25442402|Q25442402]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Crimea|Crimea]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Crimean Tatar|Crimean Tatar]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended/Politics and Society|Ukraine/Extended/Politics and Society]]
|-
| [[Marija Bjelikova]] || {{U|MC2013}} || Zinātne, Sievietes || Slovākija || 2406 || 8702 || [[d:Q85418960|Q85418960]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Slovakia|Slovakia]]
|-
| [[Marija Lange]] || {{U|MC2013}} || Vēsture, Sievietes || Austrija || 11393 || 31935 || [[d:Q1897401|Q1897401]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Austria|Austria]]
|-
| [[Nazarijs Jaremčuks]] || {{U|MC2013}} || Kultūra || Ukraina || 8672 || 23838 || [[d:Q2453311|Q2453311]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine|Ukraine]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended/New culture list|Ukraine/Extended/New culture list]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended list/Music|Ukraine/Extended list/Music]]
|-
| [[Staņislava Nikodima]] || {{U|MC2013}} || Zinātne, Sievietes || Polija || 3463 || 9392 || [[d:Q92846557|Q92846557]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Poland|Poland]]
|-
| [[Ukrainas kultūra Krievijas iebrukuma laikā Ukrainā (kopš 2022. gada)]] || {{U|MC2013}} || Kultūra || Ukraina || 13235 || 46002 || [[d:Q111195238|Q111195238]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/International|International]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine|Ukraine]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended/New culture list|Ukraine/Extended/New culture list]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended version|Ukraine/Extended version]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Traditions &amp; food|Ukraine/Traditions &amp; food]]
|-
| [[Viktorija Amelina]] || {{U|MC2013}} || Kultūra, Sievietes || Ukraina || 4439 || 17035 || [[d:Q21683191|Q21683191]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine|Ukraine]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended/New culture list|Ukraine/Extended/New culture list]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended version|Ukraine/Extended version]]
|-
| [[Austrumeiropas virtuve]] || {{U|Meistars Joda}} || Kultūra || starptautiski, Krievija, Ukraina || 3758 || 5873 || [[d:Q12672014|Q12672014]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/International|International]]
|-
| [[Dušans Jurkovičs]] || {{U|Meistars Joda}} || Arhitektūra || Slovākija || 2834 || 6997 || [[d:Q1268173|Q1268173]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Slovakia|Slovakia]]
|-
| [[Emīls Gorovecs]] || {{U|Meistars Joda}} || Kultūra || Ukraina || 3901 || 6827 || [[d:Q4144802|Q4144802]] || 
|-
| [[Erevānas Vēstures muzejs]] || {{U|Meistars Joda}} || Kultūra || Armēnija || 857 || 2483 || [[d:Q8052580|Q8052580]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Armenia|Armenia]]
|-
| [[Flora Brovina]] || {{U|Meistars Joda}} || Kultūra, Politika, Sievietes || Kosova || 1815 || 5421 || [[d:Q5460279|Q5460279]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Kosovo|Kosovo]]
|-
| [[Gevgelijas dzelzceļa stacija]] || {{U|Meistars Joda}} || Arhitektūra || Ziemeļmaķedonija || 2960 || 6964 || [[d:Q20923887|Q20923887]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/North Macedonia|North Macedonia]]
|-
| [[Hadži Lojo]] || {{U|Meistars Joda}} || Vēsture || Bosnija un Hercegovina || 1808 || 4471 || [[d:Q16088333|Q16088333]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bosnia and Herzegovina|Bosnia and Herzegovina]]
|-
| [[Hanzas tornis]] || {{U|Meistars Joda}} || Arhitektūra || Polija || 1309 || 3475 || [[d:Q16841056|Q16841056]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Poland|Poland]]
|-
| [[Hunzahas kauja]] || {{U|Meistars Joda}} || Vēsture || Krievija, &lt;span style=&quot;color:red&quot;&gt;Ziemeļkaukāzs&lt;/span&gt; || 1958 || 4251 || [[d:Q4871428|Q4871428]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/North Caucasus region|North Caucasus region]]
|-
| [[INIMA]] || {{U|Meistars Joda}} || Izglītība, Zinātne || Albānija || 1268 || 3761 || [[d:Q5972324|Q5972324]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Albania|Albania]]
|-
| [[Ireks Zaripovs]] || {{U|Meistars Joda}} || Sports || Baškortostāna || 2964 || 9182 || [[d:Q1672450|Q1672450]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bashkortostan|Bashkortostan]]
|-
| [[Islāms Igaunijā]] || {{U|Meistars Joda}} || Sabiedrība || Igaunija || 2323 || 6397 || [[d:Q1370904|Q1370904]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Estonia|Estonia]]
|-
| [[Karniolas prīmula]] || {{U|Meistars Joda}} || Daba un ģeogrāfija || Slovēnija || 1181 || 3277 || [[d:Q1786314|Q1786314]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Slovenia|Slovenia]]
|-
| [[Katerina Vitale]] || {{U|Meistars Joda}} || Vēsture, Sievietes || Malta || 1425 || 5533 || [[d:Q27571800|Q27571800]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Malta|Malta]]
|-
| [[Kristina Seredina]] || {{U|Meistars Joda}} || Sports || Krievija || 1358 || 4926 || [[d:Q44155470|Q44155470]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Russian Federation|Russian Federation]]
|-
| [[Larnakas Armēņu skola]] || {{U|Meistars Joda}} || Sabiedrība, Politika || Kipra, rietumarmēņu valoda || 1494 || 3251 || [[d:Q6489688|Q6489688]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Western Armenian|Western Armenian]]
|-
| [[Lācarakijas]] || {{U|Meistars Joda}} || Kultūra || Grieķija || 1120 || 2715 || [[d:Q3220047|Q3220047]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Greece|Greece]]
|-
| [[Mihails Bronšteins]] || {{U|Meistars Joda}} || Kultūra || esperanto || 1753 || 5526 || [[d:Q3890297|Q3890297]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Esperanto|Esperanto]]
|-
| [[Mina Karadžiča]] || {{U|Meistars Joda}} || Kultūra, Sievietes || Serbija, Austrija || 2758 || 6699 || [[d:Q12286799|Q12286799]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Serbia|Serbia]]
|-
| [[Moldovas virtuve]] || {{U|Meistars Joda}} || Kultūra || Moldova || 2771 || 5516 || [[d:Q1551510|Q1551510]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Romanian|Romanian]]
|-
| [[Racka]] || {{U|Meistars Joda}} || Daba un ģeogrāfija || Ungārija || 1450 || 3354 || [[d:Q139939|Q139939]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Hungary|Hungary]]
|-
| [[Rumānijas tatāri]] || {{U|Meistars Joda}} || Vēsture || Rumānija || 4461 || 8746 || [[d:Q4170775|Q4170775]] || 
|-
| [[Sara Nazarbajeva]] || {{U|Meistars Joda}} || Politika, Sievietes || Kazahstāna || 1150 || 4613 || [[d:Q2667651|Q2667651]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Kazakhstan|Kazakhstan]]
|-
| [[Serbu, horvātu un slovēņu karaliste]] || {{U|Meistars Joda}} || Sabiedrība, Daba un ģeogrāfija || Slovēnija, Horvātija, Serbija || 5490 || 10986 || [[d:Q15102440|Q15102440]] || 
|-
| [[Tatarstānas karogs]] || {{U|Meistars Joda}} || Politika || &lt;span style=&quot;color:red&quot;&gt;Tatarstāna&lt;/span&gt; || 1151 || 3227 || [[d:Q462498|Q462498]] || 
|-
| [[Tisza (partija)]] || {{U|Meistars Joda}} || Politika || Ungārija || 1323 || 3318 || [[d:Q125418097|Q125418097]] || 
|-
| [[Vera Kuzmina]] || {{U|Meistars Joda}} || Kultūra, Sievietes || Čuvašija, Krievija || 7748 || 13771 || [[d:Q4245383|Q4245383]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Chuvash|Chuvash]]
|-
| [[Vlado Miloševičs]] || {{U|Meistars Joda}} || Kultūra || Serbu Republika, Bosnija un Hercegovina || 1941 || 5112 || [[d:Q3561925|Q3561925]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Republic of Srpska|Republic of Srpska]]
|-
| [[Vēsturiskās tīģeru medības Azerbaidžānā]] || {{U|Meistars Joda}} || Kultūra, Daba un ģeogrāfija || Armēnija || 3328 || 4815 || [[d:Q124697775|Q124697775]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Azerbaijan|Azerbaijan]]
|-
| [[Zagrebas Botāniskais dārzs]] || {{U|Meistars Joda}} || Daba un ģeogrāfija || Horvātija || 2488 || 4954 || [[d:Q894661|Q894661]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Croatia|Croatia]]
|-
| [[Ūte Boka]] || {{U|Meistars Joda}} || Sievietes || Austrija || 3150 || 5822 || [[d:Q89137|Q89137]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Austria|Austria]]
|-
| [[Arsenaļna (Kijivas metro)]] || {{U|Papuass}} || Transports || Ukraina || 3758 || 5819 || [[d:Q1875185|Q1875185]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine|Ukraine]]
|-
| [[Biedronka]] || {{U|Papuass}} || Saimniecība || Polija || 1730 || 8065 || [[d:Q857182|Q857182]] || 
|-
| [[Abu Musa]] || {{U|Pirags}} || Daba un ģeogrāfija || &lt;span style=&quot;color:red&quot;&gt;Irāna&lt;/span&gt; || 391 || 810 || [[d:Q167217|Q167217]] || 
|-
| [[Aleksejs Čurins]] || {{U|Pirags}} || Militārisms || Krievija || 867 || 1568 || [[d:Q47008432|Q47008432]] || 
|-
| [[Dāvids Guncadze]] || {{U|Pirags}} || Militārisms || Gruzija || 923 || 1602 || [[d:Q16640794|Q16640794]] || 
|-
| [[Jakovs Juzefovičs]] || {{U|Pirags}} || Militārisms || Baltkrievija || 982 || 1663 || [[d:Q541246|Q541246]] || 
|-
| [[Maksis Trakmans]] || {{U|Pirags}} || Militārisms || Igaunija || 1475 || 2278 || [[d:Q6352164|Q6352164]] || 
|-
| [[Oskars Kallass]] || {{U|Pirags}} || Kultūra, Valodniecība || Igaunija || 1990 || 3349 || [[d:Q672301|Q672301]] || 
|-
| [[Suraža (Baltkrievija)]] || {{U|Pirags}} || Daba un ģeogrāfija || Baltkrievija || 1070 || 3178 || [[d:Q2471115|Q2471115]] || 
|-
| [[Vasilijs Novickis]] || {{U|Pirags}} || Militārisms || Krievija || 681 || 1298 || [[d:Q4322835|Q4322835]] || 
|-
| [[Veļiža]] || {{U|Pirags}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 1090 || 3727 || [[d:Q132960|Q132960]] || 
|-
| [[Zarembas]] || {{U|Pirags}} || Vēsture || Polija, Lietuva || 1350 || 1648 || [[d:Q4187174|Q4187174]] || 
|-
| [[2025. gada Piedņestras Augstākās Padomes vēlēšanas]] || {{U|Tankists}} || Politika || Moldova || 3098 || 10931 || [[d:Q135436379|Q135436379]] || 
|-
| [[2026. gada Ungārijas parlamenta vēlēšanas]] || {{U|Tankists}} || Politika || Ungārija || 7470 || 24536 || [[d:Q125627220|Q125627220]] || 
|-
| [[Albulena Hadžiu]] || {{U|Tankists}} || Politika, Sievietes || Kosova || 2929 || 12263 || [[d:Q13036897|Q13036897]] || 
|-
| [[Albānijas parlaments]] || {{U|Tankists}} || Politika || Albānija || 2926 || 10929 || [[d:Q1135960|Q1135960]] || 
|-
| [[Grieķijas Komunistiskā partija]] || {{U|Tankists}} || Politika || Grieķija || 1452 || 11476 || [[d:Q192406|Q192406]] || 
|-
| [[Horvātijas Esperanto līga]] || {{U|Tankists}} || Kultūra || esperanto || 298 || 931 || [[d:Q12350890|Q12350890]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Esperanto|Esperanto]]
|-
| [[Krievu nacionālā vienotība (2000)]] || {{U|Tankists}} || Politika || Krievija || 3093 || 11935 || [[d:Q714860|Q714860]] || 
|-
| [[Melnkalnes kampaņa]] || {{U|Tankists}} || Vēsture || Melnkalne || 7978 || 12343 || [[d:Q1402894|Q1402894]] || 
|-
| [[Miša Krosa]] || {{U|Tankists}} || Sievietes || Polija || 1081 || 5123 || [[d:Q18808555|Q18808555]] || 
|-
| [[Mops djadja Pjos]] || {{U|Tankists}} || Sabiedrība || Ukraina || 2544 || 9255 || [[d:Q124771332|Q124771332]] || 
|-
| [[Serbu Republikas dinārs]] || {{U|Tankists}} || Vēsture, Saimniecība || Serbu Republika || 1851 || 4988 || [[d:Q2555236|Q2555236]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Republic of Srpska|Republic of Srpska]]
|-
| [[Tatjana Zaļevska]] || {{U|Tankists}} || Politika, Sievietes || Moldova || 4554 || 10815 || [[d:Q138493855|Q138493855]] || 
|-
| [[Ukrainas PSR Augstākā Padome]] || {{U|Tankists}} || Vēsture, Politika || Ukraina || 6790 || 15363 || [[d:Q4109075|Q4109075]] || 
|-
| [[Ungārijas parlaments]] || {{U|Tankists}} || Politika || Ungārija || 1477 || 5203 || [[d:Q648716|Q648716]] || 
|-
| [[Valsts apvērsuma mēģinājums Azerbaidžānā 1995. gadā]] || {{U|Tankists}} || Vēsture || Azerbaidžāna || 3255 || 11184 || [[d:Q16156196|Q16156196]] || 
|-
| [[Österreich (laikraksts)]] || {{U|Tankists}} || Sabiedrība || Austrija || 1506 || 8051 || [[d:Q298667|Q298667]] || 
|-
| [[Aleksandra Kornhauzere Freizere]] || {{U|Treisijs}} || Zinātne, Sievietes || Slovēnija || 1117 || 2779 || [[d:Q11015464|Q11015464]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Slovenia|Slovenia]]
|-
| [[Armēņu mitoloģija]] || {{U|Treisijs}} || Kultūra, Sabiedrība || Armēnija || 11112 || 13440 || [[d:Q684411|Q684411]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Armenia|Armenia]]
|-
| [[Azovas karagājieni]] || {{U|Treisijs}} || Vēsture, Militārisms || Krievija, &lt;span style=&quot;color:red&quot;&gt;Donas reģions&lt;/span&gt; || 1399 || 2697 || [[d:Q1763834|Q1763834]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Don region|Don region]]
|-
| [[Banina]] || {{U|Treisijs}} || Kultūra, Sievietes || Azerbaidžāna || 7215 || 10750 || [[d:Q2028727|Q2028727]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Azerbaijan|Azerbaijan]]
|-
| [[Baņa Lukas Kristus Pestītāja katedrāle]] || {{U|Treisijs}} || Arhitektūra, Kultūra || Serbu Republika, Bosnija un Hercegovina || 798 || 3225 || [[d:Q135271|Q135271]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Republic of Srpska|Republic of Srpska]]
|-
| [[Ceija Stojka]] || {{U|Treisijs}} || Kultūra, Sievietes, Cilvēktiesības || Austrija, čigāni || 1291 || 3341 || [[d:Q546337|Q546337]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Austria|Austria]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Roma|Roma]]
|-
| [[Cilvēktiesības Krievijā]] || {{U|Treisijs}} || Cilvēktiesības || Krievija || 10887 || 17820 || [[d:Q953879|Q953879]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Russian Federation|Russian Federation]]
|-
| [[Danela Arsovska]] || {{U|Treisijs}} || Politika, Sievietes || Ziemeļmaķedonija || 1084 || 3033 || [[d:Q104847128|Q104847128]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/North Macedonia|North Macedonia]]
|-
| [[Erzju valodas diena]] || {{U|Treisijs}} || Valodniecība, Kultūra || erzji, Krievija || 1451 || 2745 || [[d:Q25687413|Q25687413]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Erzya|Erzya]]
|-
| [[Esperantists]] || {{U|Treisijs}} || Sabiedrība || esperanto || 1410 || 1757 || [[d:Q860918|Q860918]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Esperanto|Esperanto]]
|-
| [[Futbols Albānijā]] || {{U|Treisijs}} || Sports || Albānija || 16935 || 23725 || [[d:Q2755449|Q2755449]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Albania|Albania]]
|-
| [[Guzala Sitdikova]] || {{U|Treisijs}} || Kultūra, Sievietes || Baškortostāna, Krievija || 6582 || 11308 || [[d:Q2004200|Q2004200]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bashkortostan|Bashkortostan]]
|-
| [[Hamīda slaktiņi]] || {{U|Treisijs}} || Cilvēktiesības, Vēsture || rietumarmēņu valoda, Turcija || 5944 || 9071 || [[d:Q2092950|Q2092950]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Western Armenian|Western Armenian]]
|-
| [[Horvātu virtuve]] || {{U|Treisijs}} || Kultūra || Horvātija || 5248 || 7102 || [[d:Q1789628|Q1789628]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Croatia|Croatia]]
|-
| [[Jevgeņijs Rodionovs]] || {{U|Treisijs}} || Militārisms, Jaunieši || Krievijas ziemeļrietumu reģions, Krievija || 6952 || 9970 || [[d:Q977234|Q977234]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/North-West Region of Russia|North-West Region of Russia]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Russian Federation|Russian Federation]]
|-
| [[Jurajs Jānošīks]] || {{U|Treisijs}} || Vēsture || Slovākija || 1261 || 2949 || [[d:Q706268|Q706268]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Slovakia|Slovakia]]
|-
| [[Karavijas Universitāte]] || {{U|Treisijs}} || Izglītība || &lt;span style=&quot;color:red&quot;&gt;Maroka&lt;/span&gt; || 1094 || 2751 || [[d:Q378014|Q378014]] || 
|-
| [[Kasima haniste]] || {{U|Treisijs}} || Vēsture || Krievija, &lt;span style=&quot;color:red&quot;&gt;Tatarstāna&lt;/span&gt; || 6376 || 8578 || [[d:Q836169|Q836169]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Tatar|Tatar]]
|-
| [[Kenesa]] || {{U|Treisijs}} || Arhitektūra || karaīmi || 1311 || 1862 || [[d:Q1738742|Q1738742]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Crimean Karaites|Crimean Karaites]]
|-
| [[Kirgizstānas soms]] || {{U|Treisijs}} || Saimniecība || &lt;span style=&quot;color:red&quot;&gt;Kirgizstāna&lt;/span&gt; || 1063 || 2575 || [[d:Q35881|Q35881]] || 
|-
| [[Kosovas Zinātņu un mākslu akadēmija]] || {{U|Treisijs}} || Izglītība || Kosova || 1236 || 1834 || [[d:Q116376|Q116376]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Kosovo|Kosovo]]
|-
| [[Krakovas Ziemassvētku silītes]] || {{U|Treisijs}} || Kultūra || Polija || 1100 || 1671 || [[d:Q1544331|Q1544331]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Poland|Poland]]
|-
| [[Krimas vēsture]] || {{U|Treisijs}} || Vēsture || Ukraina, &lt;span style=&quot;color:red&quot;&gt;Krima&lt;/span&gt; || 11723 || 17366 || [[d:Q2629621|Q2629621]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Crimea|Crimea]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Crimean Tatar|Crimean Tatar]]
|-
| [[Lidija Kulikovska]] || {{U|Treisijs}} || Kultūra, Sievietes || Moldova || 748 || 2148 || [[d:Q46994515|Q46994515]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Romanian|Romanian]]
|-
| [[Maltas parlaments]] || {{U|Treisijs}} || Politika || Malta || 2546 || 4131 || [[d:Q1817866|Q1817866]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Malta|Malta]]
|-
| [[Milena Rudnicka]] || {{U|Treisijs}} || Politika, Sievietes, Cilvēktiesības || Ukraina || 1140 || 2674 || [[d:Q11781202|Q11781202]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine|Ukraine]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended version|Ukraine/Extended version]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Ukrainian women|Ukraine/Ukrainian women]]
|-
| [[Ralfs Bakši]] || {{U|Treisijs}} || Kultūra || krimčaki || 1272 || 2860 || [[d:Q315441|Q315441]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Krymchaks|Krymchaks]]
|-
| [[Saviri]] || {{U|Treisijs}} || Vēsture, Sabiedrība || Čuvašija, Krievija, &lt;span style=&quot;color:red&quot;&gt;Ziemeļkaukāzs&lt;/span&gt; || 5367 || 7773 || [[d:Q370957|Q370957]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Chuvash|Chuvash]]
|-
| [[Sevila Šajde]] || {{U|Treisijs}} || Politika, Sievietes || Rumānija || 901 || 3984 || [[d:Q21095868|Q21095868]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Crimean Tatar|Crimean Tatar]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Romanian|Romanian]]
|-
| [[Sievietes senajā Spartā]] || {{U|Treisijs}} || Sievietes, Vēsture || Grieķija || 3215 || 4215 || [[d:Q8031512|Q8031512]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Greece|Greece]]
|-
| [[Slava (tradīcija)]] || {{U|Treisijs}} || Kultūra || Serbija || 1374 || 3206 || [[d:Q1474942|Q1474942]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/International|International]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Serbia|Serbia]]
|-
| [[Stečaki]] || {{U|Treisijs}} || Kultūra || Bosnija un Hercegovina, Horvātija, Melnkalne || 6775 || 14295 || [[d:Q63724|Q63724]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bosnia and Herzegovina|Bosnia and Herzegovina]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Montenegro|Montenegro]]
|-
| [[Terēze Brunsvika]] || {{U|Treisijs}} || Izglītība, Sievietes || Ungārija || 1152 || 2650 || [[d:Q461600|Q461600]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Hungary|Hungary]]
|-
| [[Tomīra]] || {{U|Treisijs}} || Vēsture, Sievietes || Kazahstāna || 6387 || 9704 || [[d:Q464777|Q464777]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Kazakhstan|Kazakhstan]]
|-
| [[Voskopoja]] || {{U|Treisijs}} || Daba un ģeogrāfija || Albānija, aromūni || 1317 || 3680 || [[d:Q757298|Q757298]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Aromanian|Aromanian]]
|-
| [[Čečenijas vēsture]] || {{U|Treisijs}} || Vēsture || Krievija, &lt;span style=&quot;color:red&quot;&gt;Ziemeļkaukāzs&lt;/span&gt; || 16668 || 21495 || [[d:Q2355855|Q2355855]] || 
|-
| [[Beloslava Krasteva]] || {{U|Uldis s}} || Sievietes, Sports || Bulgārija || 1208 || 3806 || [[d:Q71319497|Q71319497]] || 
|-
| [[Ivana Hreščaka]] || {{U|Uldis s}} || Sievietes, Sports || Slovēnija || 1175 || 3170 || [[d:Q28479686|Q28479686]] || 
|-
| [[Jaceks Tomčaks]] || {{U|Uldis s}} || Sports || Polija || 1557 || 4618 || [[d:Q195296|Q195296]] || 
|-
| [[Jurijs Vovks]] || {{U|Uldis s}} || Sports || Ukraina || 1353 || 3821 || [[d:Q2405566|Q2405566]] || 
|-
| [[Luka Paičadze]] || {{U|Uldis s}} || Sports || Gruzija || 1174 || 3864 || [[d:Q27529122|Q27529122]] || 
|-
| [[Romans Degtjarevs]] || {{U|Uldis s}} || Sports || Ukraina || 800 || 3056 || [[d:Q118149716|Q118149716]] || 
|-
| [[Vojcehs Moranda]] || {{U|Uldis s}} || Sports || Polija || 1379 || 4094 || [[d:Q4302345|Q4302345]] || 
|-
| [[1918. gada Krievijas PFSR Konstitūcija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 4628 || 5613 || [[d:Q2465592|Q2465592]] || 
|-
| [[290127 Linakostenko]] || {{U|Votre Provocateur}} || Zinātne || Ukraina || 289 || 475 || [[d:Q20630703|Q20630703]] || 
|-
| [[Aferdita Tuša]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sievietes, Sports || Albānija || 1116 || 2746 || [[d:Q11684574|Q11684574]] || 
|-
| [[AI-20]] || {{U|Votre Provocateur}} || Zinātne || Krievija || 1802 || 2605 || [[d:Q3507563|Q3507563]] || 
|-
| [[Alapajevska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 768 || 2573 || [[d:Q103212|Q103212]] || 
|-
| [[Aleksandrovska-Sahaļinska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 2627 || 5196 || [[d:Q103406|Q103406]] || 
|-
| [[Alenka Bratušeka]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sievietes, Politika || Slovēnija || 2065 || 5180 || [[d:Q3739767|Q3739767]] || 
|-
| [[An-12]] || {{U|Votre Provocateur}} || Transports || Ukraina || 4755 || 7074 || [[d:Q271559|Q271559]] || 
|-
| [[An-132]] || {{U|Votre Provocateur}} || Transports || Ukraina || 5012 || 8200 || [[d:Q21129913|Q21129913]] || 
|-
| [[An-32]] || {{U|Votre Provocateur}} || Transports || Ukraina || 6853 || 9240 || [[d:Q579939|Q579939]] || 
|-
| [[Andrijs Jacenko]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra || Ukraina || 762 || 2586 || [[d:Q132777946|Q132777946]] || 
|-
| [[Androniks III Paleologs]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Grieķija, Turcija || 1219 || 2990 || [[d:Q37063|Q37063]] || 
|-
| [[Antons Vaino]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Igaunija, Krievija || 1820 || 4683 || [[d:Q3739455|Q3739455]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Russian Federation|Russian Federation]]
|-
| [[Antu savienība]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Ukraina || 1587 || 2852 || [[d:Q12078737|Q12078737]] || 
|-
| [[Aramiļa]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 780 || 2579 || [[d:Q103694|Q103694]] || 
|-
| [[Arābu Ziemeļāfrikas iekarošana]] || {{U|Votre Provocateur}} || Militārisms, Vēsture || &lt;span style=&quot;color:red&quot;&gt;Maroka&lt;/span&gt; || 16436 || 21892 || [[d:Q925960|Q925960]] || 
|-
| [[Asbesta]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 727 || 2504 || [[d:Q104059|Q104059]] || 
|-
| [[Augstā tiesu un prokuratūras padome]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 1059 || 1365 || [[d:Q12749811|Q12749811]] || 
|-
| [[Augšsilēzija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija, Vēsture || Čehija, Polija || 4233 || 6352 || [[d:Q81011|Q81011]] || 
|-
| [[Austrijas ekonomikas skola]] || {{U|Votre Provocateur}} || Saimniecība || Austrija || 10775 || 16026 || [[d:Q203411|Q203411]] || 
|-
| [[Austrijas Silēzija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Austrija, Čehija, Polija || 3570 || 5215 || [[d:Q298874|Q298874]] || 
|-
| [[Azerbaidžāņu tēja]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra, Saimniecība || Azerbaidžāna || 3460 || 5360 || [[d:Q4058273|Q4058273]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Azerbaijan|Azerbaijan]]
|-
| [[Behidže Borana]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sievietes, Politika || Turcija || 2833 || 4984 || [[d:Q2377908|Q2377908]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Turkey|Turkey]]
|-
| [[Bekeja orda]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Kazahstāna, Krievija || 3956 || 5437 || [[d:Q129799|Q129799]] || 
|-
| [[Belisārijs]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Grieķija, Turcija || 3178 || 4896 || [[d:Q174943|Q174943]] || 
|-
| [[Berjozovska (Sverdlovskas apgabals)]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 1565 || 4095 || [[d:Q105023|Q105023]] || 
|-
| [[Bizantijas ikonoklasms]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Grieķija, Turcija || 4589 || 5993 || [[d:Q1018769|Q1018769]] || 
|-
| [[Bogdanoviča]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 741 || 2549 || [[d:Q105223|Q105223]] || 
|-
| [[Bonnas pilnvaras]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 1088 || 1472 || [[d:Q133318658|Q133318658]] || 
|-
| [[Bosniešu, serbu un horvātu valodas standartu salīdzinājums]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sabiedrība, Valodniecība || Bosnija un Hercegovina, Horvātija, Serbija || 11545 || 16501 || [[d:Q221190|Q221190]] || 
|-
| [[Bosnijas un Hercegovinas Augstais pārstāvis]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 1188 || 1513 || [[d:Q470446|Q470446]] || 
|-
| [[Bosnijas un Hercegovinas Cilvēktiesību palāta]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 1195 || 1588 || [[d:Q5937423|Q5937423]] || 
|-
| [[Bosnijas un Hercegovinas Federācijas Parlaments]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 3406 || 5045 || [[d:Q3443391|Q3443391]] || 
|-
| [[Bosnijas un Hercegovinas Federācijas Pārstāvju palāta]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 1013 || 1473 || [[d:Q3651269|Q3651269]] || 
|-
| [[Bosnijas un Hercegovinas Konstitucionālā tiesa]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 1241 || 1601 || [[d:Q2989753|Q2989753]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bosnia and Herzegovina|Bosnia and Herzegovina]]
|-
| [[Bosnijas un Hercegovinas Konstitūcija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 1352 || 2073 || [[d:Q1291601|Q1291601]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bosnia and Herzegovina|Bosnia and Herzegovina]]
|-
| [[Bosnijas un Hercegovinas Ministru padome]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 1274 || 1834 || [[d:Q5176455|Q5176455]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bosnia and Herzegovina|Bosnia and Herzegovina]]
|-
| [[Bosnijas un Hercegovinas Ministru padomes priekšsēdētājs]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 1131 || 1590 || [[d:Q16020744|Q16020744]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bosnia and Herzegovina|Bosnia and Herzegovina]]
|-
| [[Bosnijas un Hercegovinas Parlamentārā asambleja]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 1337 || 2027 || [[d:Q2604031|Q2604031]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bosnia and Herzegovina|Bosnia and Herzegovina]]
|-
| [[Bosnijas un Hercegovinas politika]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina, Serbu Republika || 6907 || 11398 || [[d:Q1154049|Q1154049]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bosnia and Herzegovina|Bosnia and Herzegovina]]
|-
| [[Bosnijas un Hercegovinas Prezidentūras priekšsēdētājs]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 1027 || 1440 || [[d:Q848335|Q848335]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bosnia and Herzegovina|Bosnia and Herzegovina]]
|-
| [[Bosnijas un Hercegovinas Pārstāvju palāta]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 1369 || 1916 || [[d:Q320268|Q320268]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bosnia and Herzegovina|Bosnia and Herzegovina]]
|-
| [[Bosnijas un Hercegovinas Tautu palāta]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 1362 || 1814 || [[d:Q2718547|Q2718547]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bosnia and Herzegovina|Bosnia and Herzegovina]]
|-
| [[Bosnijas un Hercegovinas Valsts tiesa]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 1319 || 1706 || [[d:Q113567|Q113567]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bosnia and Herzegovina|Bosnia and Herzegovina]]
|-
| [[Boļševiku iebrukums Azerbaidžānā]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Azerbaidžāna || 6635 || 10346 || [[d:Q4075910|Q4075910]] || 
|-
| [[Brigite Bīrleine]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sievietes, Politika || Austrija || 2433 || 5102 || [[d:Q916162|Q916162]] || 
|-
| [[Centrālais melnzemes apgabals]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 2460 || 3807 || [[d:Q14324673|Q14324673]] || 
|-
| [[Degtjarska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 680 || 2466 || [[d:Q105425|Q105425]] || 
|-
| [[Dienvidkrimas osmaņu iekarošana]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Ukraina || 3097 || 4046 || [[d:Q18409651|Q18409651]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Crimea|Crimea]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Crimean Tatar|Crimean Tatar]]
|-
| [[Dimas Jakovļeva likums]] || {{U|Votre Provocateur}} || Cilvēktiesības || Krievija || 6483 || 9121 || [[d:Q1963876|Q1963876]] || 
|-
| [[Doneckas apgabala okupācija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Militārisms || Krievija, Ukraina || 2720 || 3933 || [[d:Q111748056|Q111748056]] || 
|-
| [[Džafars Piševari]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Azerbaidžāna, &lt;span style=&quot;color:red&quot;&gt;Irāna&lt;/span&gt; || 3898 || 7901 || [[d:Q781911|Q781911]] || 
|-
| [[Džezīras tuksnesis]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Turcija || 2305 || 3077 || [[d:Q311819|Q311819]] || 
|-
| [[Esperanto un ido salīdzinājums]] || {{U|Votre Provocateur}} || Valodniecība, Kultūra || esperanto || 10985 || 14366 || [[d:Q2190067|Q2190067]] || 
|-
| [[Ferizaja]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Kosova || 1590 || 3914 || [[d:Q738901|Q738901]] || 
|-
| [[Gotu karš (535—554)]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Horvātija || 2711 || 4554 || [[d:Q477973|Q477973]] || 
|-
| [[Gruzijas parlaments]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Gruzija || 23600 || 30524 || [[d:Q1417210|Q1417210]] || 
|-
| [[Hrazdana]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Armēnija || 1709 || 4190 || [[d:Q31610|Q31610]] || 
|-
| [[Husejins Hilmi pašā]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Turcija || 1065 || 2188 || [[d:Q660970|Q660970]] || 
|-
| [[Ida Froinda]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sievietes, Zinātne || Austrija || 2589 || 5320 || [[d:Q5987009|Q5987009]] || 
|-
| [[Igaunijas ārpolitika]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Igaunija || 3175 || 5341 || [[d:Q2662209|Q2662209]] || 
|-
| [[Igors Ivanovs (Krievijas valstsvīrs)]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Krievija || 6000 || 10317 || [[d:Q378027|Q378027]] || 
|-
| [[Igors Smirnovs (separātists)]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Moldova || 2035 || 4412 || [[d:Q309832|Q309832]] || 
|-
| [[Ikarijas jūra]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Grieķija, Turcija || 2612 || 4915 || [[d:Q1640853|Q1640853]] || 
|-
| [[Ikonodulija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Grieķija, Turcija || 2116 || 2901 || [[d:Q860811|Q860811]] || 
|-
| [[Irbita]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 800 || 2578 || [[d:Q143079|Q143079]] || 
|-
| [[Irma Vitovska-Vanca]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sievietes, Kultūra || Ukraina || 4917 || 8263 || [[d:Q4112436|Q4112436]] || 
|-
| [[Ivdeļa]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 715 || 2509 || [[d:Q141578|Q141578]] || 
|-
| [[Izglītība Padomju Savienībā]] || {{U|Votre Provocateur}} || Izglītība || Krievija || 7039 || 8255 || [[d:Q4329753|Q4329753]] || 
|-
| [[Jana Kločkova]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sievietes, Sports || Ukraina || 1818 || 4664 || [[d:Q230947|Q230947]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended/Sports|Ukraine/Extended/Sports]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended/Sports/Sport 1|Ukraine/Extended/Sports/Sport 1]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Popular articles|Ukraine/Popular articles]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Stubs|Ukraine/Stubs]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Ukrainian women|Ukraine/Ukrainian women]]
|-
| [[Janko Vukotičs]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Melnkalne || 647 || 1900 || [[d:Q1273676|Q1273676]] || 
|-
| [[Jekaterina Mizuļina]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sabiedrība || Krievija || 4314 || 9310 || [[d:Q106839254|Q106839254]] || 
|-
| [[Jelizaveta Mereško]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sievietes, Sports || Ukraina || 1591 || 6070 || [[d:Q26131652|Q26131652]] || 
|-
| [[Jeļena Mizuļina]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Krievija || 6365 || 10875 || [[d:Q4292925|Q4292925]] || 
|-
| [[Joanns V Paleologs]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Grieķija, Turcija || 1393 || 3108 || [[d:Q37070|Q37070]] || 
|-
| [[Joanns VIII Paleologs]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Grieķija, Turcija || 854 || 2435 || [[d:Q37062|Q37062]] || 
|-
| [[Justiniāna dinastija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Grieķija, Turcija || 3276 || 4064 || [[d:Q1133400|Q1133400]] || 
|-
| [[Kadžāru Irāna]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Armēnija, Azerbaidžāna, Gruzija || 7927 || 15392 || [[d:Q63158027|Q63158027]] || 
|-
| [[Kamišlova]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 716 || 2511 || [[d:Q144209|Q144209]] || 
|-
| [[Karpinska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 696 || 2483 || [[d:Q145406|Q145406]] || 
|-
| [[Kazahstāna un Eiropas Savienība]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Kazahstāna || 7175 || 16174 || [[d:Q6380838|Q6380838]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Kazakhstan|Kazakhstan]]
|-
| [[Kačkanara]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 684 || 2525 || [[d:Q145583|Q145583]] || 
|-
| [[Kibrisli Mehmeds Kamils pašā]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Turcija || 1073 || 2601 || [[d:Q367997|Q367997]] || 
|-
| [[Kirila un Metodija brālība]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra, Politika || Ukraina || 5603 || 6716 || [[d:Q2157537|Q2157537]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Popular articles|Ukraine/Popular articles]]
|-
| [[Kirovgrada]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 715 || 2514 || [[d:Q153549|Q153549]] || 
|-
| [[Knaaniešu dialekti]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Čehija, Polija || 2322 || 4190 || [[d:Q56384|Q56384]] || 
|-
| [[Komi permiešu valoda]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sabiedrība || Krievija || 3455 || 8474 || [[d:Q56318|Q56318]] || 
|-
| [[Komi zirjāņu valoda]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sabiedrība || Krievija || 3879 || 8717 || [[d:Q34114|Q34114]] || 
|-
| [[Kostromas guberņa]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 2265 || 3809 || [[d:Q2142534|Q2142534]] || 
|-
| [[Krasnodaras lidosta]] || {{U|Votre Provocateur}} || Transports || Krievija || 2108 || 4303 || [[d:Q1629051|Q1629051]] || 
|-
| [[Krasnodaras parks]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 3539 || 4713 || [[d:Q97170604|Q97170604]] || 
|-
| [[Krasnoturjinska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 752 || 2572 || [[d:Q155767|Q155767]] || 
|-
| [[Krasnoufimska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 2288 || 5150 || [[d:Q155785|Q155785]] || 
|-
| [[Krasnouraļska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 674 || 2492 || [[d:Q155774|Q155774]] || 
|-
| [[Krievijas Augstākā tiesa]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Krievija || 3498 || 4493 || [[d:Q2622450|Q2622450]] || 
|-
| [[Krievijas Federācijas padome]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Krievija || 4058 || 5164 || [[d:Q186473|Q186473]] || 
|-
| [[Krievijas Iekšlietu ministrija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Krievija || 5388 || 8588 || [[d:Q1192838|Q1192838]] || 
|-
| [[Krievijas Izmeklēšanas komiteja]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Krievija || 3172 || 3787 || [[d:Q2577002|Q2577002]] || 
|-
| [[Krievijas Ģenerālprokuratūra]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Krievija || 4300 || 5362 || [[d:Q2387440|Q2387440]] || 
|-
| [[Krima romiešu laikmetā]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Ukraina || 5488 || 6914 || [[d:Q7361934|Q7361934]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Crimea|Crimea]]
|-
| [[Krimas nodošana Ukrainai]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Ukraina || 9180 || 13437 || [[d:Q4350192|Q4350192]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Crimea|Crimea]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Crimean Tatar|Crimean Tatar]]
|-
| [[Krimas tatāru literatūra]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra || Krimas tatāri || 2911 || 3840 || [[d:Q16703454|Q16703454]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Crimea|Crimea]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Crimean Tatar|Crimean Tatar]]
|-
| [[Kristietība Maltā]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra, Sabiedrība || Malta || 2134 || 3378 || [[d:Q593476|Q593476]] || 
|-
| [[Kronštates sacelšanās]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 5126 || 6322 || [[d:Q208300|Q208300]] || 
|-
| [[Krāsainās revolūcijas]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || starptautiski || 7672 || 9550 || [[d:Q819264|Q819264]] || 
|-
| [[Kurskas guberņa]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 2385 || 3838 || [[d:Q2530893|Q2530893]] || 
|-
| [[Kušva]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 660 || 2437 || [[d:Q156284|Q156284]] || 
|-
| [[Kvantunas apgabals]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 3324 || 5089 || [[d:Q118939421|Q118939421]] || 
|-
| [[Labitnangi]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 3769 || 6604 || [[d:Q156602|Q156602]] || 
|-
| [[Latvijas—Krievijas attiecības]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Krievija || 5869 || 9258 || [[d:Q4254900|Q4254900]] || 
|-
| [[Lidosta ''Kijiva'']] || {{U|Votre Provocateur}} || Transports || Ukraina || 2628 || 5061 || [[d:Q939543|Q939543]] || 
|-
| [[Lielais žuzs]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Kazahstāna || 3550 || 4513 || [[d:Q640998|Q640998]] || 
|-
| [[Likbez]] || {{U|Votre Provocateur}} || Izglītība || Krievija || 3511 || 4650 || [[d:Q2359357|Q2359357]] || 
|-
| [[Likums par LGBT propagandas aizliegumu Krievijā]] || {{U|Votre Provocateur}} || Cilvēktiesības, Politika || Krievija || 5533 || 6671 || [[d:Q4184937|Q4184937]] || 
|-
| [[Likums par trim vārpām]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Krievija || 3128 || 3857 || [[d:Q2376791|Q2376791]] || 
|-
| [[Manuels II Paleologs]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Grieķija, Turcija || 1293 || 2986 || [[d:Q37097|Q37097]] || 
|-
| [[Manzikertas kauja]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Turcija || 1822 || 2518 || [[d:Q200032|Q200032]] || 
|-
| [[Marija Burmaka]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sievietes, Kultūra || Ukraina || 2731 || 5164 || [[d:Q15064790|Q15064790]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Voices from threatened regions|Ukraine/Voices from threatened regions]]
|-
| [[Marjana Bezuhla]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sievietes, Politika || Ukraina || 1657 || 4731 || [[d:Q66969925|Q66969925]] || 
|-
| [[Marta panti]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija, Ukraina || 6145 || 7300 || [[d:Q4282674|Q4282674]] || 
|-
| [[Maskavas zoodārzs]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 7406 || 10313 || [[d:Q613676|Q613676]] || 
|-
| [[Matica srpska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Valodniecība, Zinātne || Serbija || 3299 || 5045 || [[d:Q617343|Q617343]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/International|International]]
|-
| [[Mazais žuzs]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Kazahstāna || 4244 || 5414 || [[d:Q1641409|Q1641409]] || 
|-
| [[Maķedoniešu dinastija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Grieķija, Turcija || 4011 || 4989 || [[d:Q332531|Q332531]] || 
|-
| [[Miera īstenošanas padome]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 1285 || 1689 || [[d:Q7157377|Q7157377]] || 
|-
| [[Mig-35]] || {{U|Votre Provocateur}} || Transports || Krievija || 5773 || 8958 || [[d:Q220529|Q220529]] || 
|-
| [[Mihailovska (Sverdlovskas apgabals)]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 653 || 2441 || [[d:Q159097|Q159097]] || 
|-
| [[Mikola Kostomarovs]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra || Ukraina || 4110 || 6579 || [[d:Q742659|Q742659]] || 
|-
| [[Mimi Kodeli]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sievietes, Politika || Albānija || 1634 || 3290 || [[d:Q16855243|Q16855243]] || 
|-
| [[Mitilene]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Grieķija || 1988 || 3834 || [[d:Q189059|Q189059]] || 
|-
| [[Modernā armēņu valoda]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sabiedrība || Armēnija || 5515 || 8197 || [[d:Q6888563|Q6888563]] || 
|-
| [[Muravļenko]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 3434 || 7011 || [[d:Q159501|Q159501]] || 
|-
| [[Nikeforiāna dinastija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Grieķija, Turcija || 2406 || 3132 || [[d:Q108679079|Q108679079]] || 
|-
| [[Nino Burdžanadze]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Gruzija || 10532 || 16518 || [[d:Q229493|Q229493]] || 
|-
| [[Nojabrjska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 4417 || 7884 || [[d:Q175524|Q175524]] || 
|-
| [[Novaja Ļaļa]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 722 || 2532 || [[d:Q173858|Q173858]] || 
|-
| [[Novijurengoja]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 4539 || 7720 || [[d:Q175470|Q175470]] || 
|-
| [[Novisadas vienošanās]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika, Valodniecība || Serbija, Melnkalne, Horvātija, Bosnija un Hercegovina || 2941 || 4245 || [[d:Q1289409|Q1289409]] || 
|-
| [[Novouraļska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 686 || 2668 || [[d:Q175393|Q175393]] || 
|-
| [[Otrais Nīkajas koncils]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Turcija || 2726 || 3831 || [[d:Q187201|Q187201]] || 
|-
| [[Paleologu dinastija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Grieķija, Turcija || 4523 || 5908 || [[d:Q207585|Q207585]] || 
|-
| [[Pareizticības triumfs]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Grieķija, Turcija || 2149 || 3064 || [[d:Q2466190|Q2466190]] || 
|-
| [[Perejaslavas rada]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Ukraina || 4829 || 5952 || [[d:Q525758|Q525758]] || 
|-
| [[Pervouraļska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 752 || 2572 || [[d:Q19157|Q19157]] || 
|-
| [[Pirmais padomju—ukraiņu karš]] || {{U|Votre Provocateur}} || Militārisms, Vēsture || Krievija, Ukraina || 2876 || 3901 || [[d:Q30958323|Q30958323]] || 
|-
| [[Polijas—Bulgārijas attiecības]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika, Vēsture, Sabiedrība || Bulgārija, Polija || 8270 || 10948 || [[d:Q4996353|Q4996353]] || 
|-
| [[Poļevska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 697 || 2496 || [[d:Q182871|Q182871]] || 
|-
| [[PSRS pilsoņa pase]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Krievija || 3841 || 4764 || [[d:Q2640229|Q2640229]] || 
|-
| [[PSRS seksa nav (frāze)]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sabiedrība || Krievija || 3140 || 3961 || [[d:Q2996926|Q2996926]] || 
|-
| [[Pšišoviču slaktiņš]] || {{U|Votre Provocateur}} || Cilvēktiesības, Vēsture || Polija || 3449 || 5934 || [[d:Q2616006|Q2616006]] || 
|-
| [[Rakija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra || Serbija || 797 || 1618 || [[d:Q931946|Q931946]] || 
|-
| [[Referendums par Tatarstānas suverenitāti (1992)]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture, Politika || &lt;span style=&quot;color:red&quot;&gt;Tatarstāna&lt;/span&gt; || 5187 || 8350 || [[d:Q4393804|Q4393804]] || 
|-
| [[Revda]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 686 || 2462 || [[d:Q193277|Q193277]] || 
|-
| [[Reža (pilsēta)]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 695 || 2469 || [[d:Q193288|Q193288]] || 
|-
| [[Rožu revolūcija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Gruzija || 7206 || 9808 || [[d:Q219470|Q219470]] || 
|-
| [[Rumānijas padomju okupācija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Rumānija || 2977 || 5090 || [[d:Q3296124|Q3296124]] || 
|-
| [[Senpermas raksts]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra || Krievija || 2398 || 4164 || [[d:Q147899|Q147899]] || 
|-
| [[Senpleskavas dialekts]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 4413 || 5429 || [[d:Q4167885|Q4167885]] || 
|-
| [[Serbu genocīds Horvātijā (1941—1945)]] || {{U|Votre Provocateur}} || Cilvēktiesības, Vēsture || Serbija, Horvātija, Serbu Republika || 6090 || 9877 || [[d:Q118581588|Q118581588]] || 
|-
| [[Serbu Republikas ģeogrāfija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Serbu Republika, Bosnija un Hercegovina || 3714 || 6598 || [[d:Q3625578|Q3625578]] || 
|-
| [[Serbu virtuve]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra || Serbija || 6206 || 9776 || [[d:Q1199030|Q1199030]] || 
|-
| [[Sergejs Magņitskis]] || {{U|Votre Provocateur}} || Cilvēktiesības || Krievija || 7012 || 11493 || [[d:Q247917|Q247917]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/International|International]]
|-
| [[Severouraļska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 746 || 2566 || [[d:Q193906|Q193906]] || 
|-
| [[Sešdesmitnieki]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra || Ukraina || 5434 || 8577 || [[d:Q4523373|Q4523373]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended/Culture|Ukraine/Extended/Culture]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended/Politics and Society|Ukraine/Extended/Politics and Society]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Popular articles|Ukraine/Popular articles]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Red|Ukraine/Red]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Stubs|Ukraine/Stubs]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Traditions &amp; food|Ukraine/Traditions &amp; food]]
|-
| [[Sibīrijas ukraiņi]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sabiedrība || Krievija, Ukraina || 9752 || 14857 || [[d:Q12164355|Q12164355]] || 
|-
| [[Sisaka]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Horvātija || 2888 || 5828 || [[d:Q192119|Q192119]] || 
|-
| [[Siserta]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 702 || 2488 || [[d:Q196531|Q196531]] || 
|-
| [[Soču starptautiskā lidosta]] || {{U|Votre Provocateur}} || Transports || Krievija || 2131 || 4375 || [[d:Q1138408|Q1138408]] || 
|-
| [[Sredņeuraļska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 737 || 2513 || [[d:Q196466|Q196466]] || 
|-
| [[Stefans no Permas]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 988 || 1644 || [[d:Q467438|Q467438]] || 
|-
| [[Stepans Timošenko]] || {{U|Votre Provocateur}} || Zinātne || Ukraina || 3329 || 5608 || [[d:Q551204|Q551204]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended/Science and Medicine|Ukraine/Extended/Science and Medicine]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Science &amp; Education/Red articles|Ukraine/Science &amp; Education/Red articles]]
|-
| [[Su-30]] || {{U|Votre Provocateur}} || Transports || Krievija || 7756 || 12064 || [[d:Q204331|Q204331]] || 
|-
| [[Suhojloga]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 737 || 2539 || [[d:Q196528|Q196528]] || 
|-
| [[Sukhoi Superjet 100]] || {{U|Votre Provocateur}} || Transports || Krievija || 9828 || 14079 || [[d:Q486066|Q486066]] || 
|-
| [[Sveti Nikole]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Ziemeļmaķedonija || 1278 || 3487 || [[d:Q366907|Q366907]] || 
|-
| [[Svētā Danila klosteris]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra || Krievija || 3400 || 4387 || [[d:Q658262|Q658262]] || 
|-
| [[Taisija Povalija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sievietes, Kultūra || Ukraina, Krievija || 1726 || 4093 || [[d:Q1984215|Q1984215]] || 
|-
| [[Tarkosaļe]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 4583 || 7855 || [[d:Q196611|Q196611]] || 
|-
| [[Tautas komisāru padome]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 5557 || 6828 || [[d:Q4426244|Q4426244]] || 
|-
| [[Tavda]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 702 || 2493 || [[d:Q196537|Q196537]] || 
|-
| [[Taļica]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 699 || 2504 || [[d:Q196603|Q196603]] || 
|-
| [[Tetjana Tarana]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sievietes, Zinātne || Ukraina || 2654 || 4678 || [[d:Q4451535|Q4451535]] || 
|-
| [[Tido Gašpars]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture, Politika || Slovākija || 2050 || 3656 || [[d:Q16518612|Q16518612]] || 
|-
| [[Tiverieši]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Ukraina || 1154 || 1802 || [[d:Q1429276|Q1429276]] || 
|-
| [[Triecieni pa Tuapses naftas terminālu (2026)]] || {{U|Votre Provocateur}} || Militārisms || Krievija, Ukraina || 4520 || 6196 || [[d:Q139556870|Q139556870]] || 
|-
| [[Troickas katedrāle]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra || Krievija || 3614 || 4482 || [[d:Q2256084|Q2256084]] || 
|-
| [[Tu-124]] || {{U|Votre Provocateur}} || Transports || Krievija || 8169 || 11104 || [[d:Q160469|Q160469]] || 
|-
| [[Tu-126]] || {{U|Votre Provocateur}} || Transports || Krievija || 2234 || 3984 || [[d:Q958576|Q958576]] || 
|-
| [[Tulpju revolūcija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || &lt;span style=&quot;color:red&quot;&gt;Kirgizstāna&lt;/span&gt; || 5770 || 8405 || [[d:Q459162|Q459162]] || 
|-
| [[Turinska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 782 || 2570 || [[d:Q196711|Q196711]] || 
|-
| [[Ukrainas Padomju armija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Militārisms, Vēsture || Ukraina || 1700 || 3619 || [[d:Q4470512|Q4470512]] || 
|-
| [[Ukrainas Pareizticīgā Baznīca (Maskavas patriarhāts)]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sabiedrība || Ukraina || 3744 || 6231 || [[d:Q752474|Q752474]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended/Politics and Society|Ukraine/Extended/Politics and Society]]
|-
| [[Ukrainas—Ungārijas attiecības]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika, Vēsture, Sabiedrība || Ukraina, Ungārija || 6042 || 9553 || [[d:Q12164283|Q12164283]] || 
|-
| [[Ukraiņu nacionālā atmoda]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Ukraina || 10086 || 11952 || [[d:Q4470657|Q4470657]] || 
|-
| [[Uļiči]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Ukraina || 1052 || 1658 || [[d:Q1785737|Q1785737]] || 
|-
| [[Vardaras Maķedonija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Ziemeļmaķedonija, Grieķija || 1760 || 2796 || [[d:Q1890609|Q1890609]] || 
|-
| [[Vasils Kapnists]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra || Krievija, Ukraina || 2666 || 4748 || [[d:Q713704|Q713704]] || 
|-
| [[Verhņaja Salda]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 820 || 2654 || [[d:Q133045|Q133045]] || 
|-
| [[Verhņaja Tura]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 716 || 2531 || [[d:Q133049|Q133049]] || 
|-
| [[Verhņijtagila]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 1031 || 2933 || [[d:Q133029|Q133029]] || 
|-
| [[Viskrievijas Centrālā izpildkomiteja]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 5768 || 6998 || [[d:Q946380|Q946380]] || 
|-
| [[Viskrievijas padomju kongress]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 4513 || 5769 || [[d:Q1098107|Q1098107]] || 
|-
| [[Vissavienības padomju kongress]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Krievija || 2437 || 2891 || [[d:Q2565398|Q2565398]] || 
|-
| [[Vladimiras guberņa]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 500 || 1615 || [[d:Q2573304|Q2573304]] || 
|-
| [[Vologdas guberņa]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 463 || 1536 || [[d:Q86761|Q86761]] || 
|-
| [[Volīnijas vietniecība]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Ukraina || 2979 || 4764 || [[d:Q12090318|Q12090318]] || 
|-
| [[Voroņežas guberņa]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 1442 || 2766 || [[d:Q956083|Q956083]] || 
|-
| [[Vēsturiskā Baškortostāna]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Baškortostāna || 7970 || 11850 || [[d:Q2469395|Q2469395]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bashkortostan|Bashkortostan]]
|-
| [[Zarečnija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 701 || 2490 || [[d:Q136758|Q136758]] || 
|-
| [[Ziemeļu apgabals]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 445 || 1363 || [[d:Q1992143|Q1992143]] || 
|-
| [[Ziemeļu novads]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 537 || 1494 || [[d:Q4412331|Q4412331]] || 
|-
| [[Čehijas automobiļu rūpniecība]] || {{U|Votre Provocateur}} || Saimniecība || Čehija || 2770 || 4399 || [[d:Q30321459|Q30321459]] || 
|-
| [[Čečenu genocīds]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture, Cilvēktiesības || Krievija, &lt;span style=&quot;color:red&quot;&gt;Ziemeļkaukāzs&lt;/span&gt; || 6321 || 12474 || [[d:Q112126478|Q112126478]] || 
|-
| [[Čuvašijas ģeogrāfija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Čuvašija || 3154 || 5448 || [[d:Q15950704|Q15950704]] || 
|-
| [[Ļesnoja]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 621 || 2388 || [[d:Q157523|Q157523]] || 
|-
| [[Ļina Kostenko]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sievietes, Kultūra || Ukraina || 6228 || 11440 || [[d:Q274302|Q274302]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended/Culture|Ukraine/Extended/Culture]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended/New culture list|Ukraine/Extended/New culture list]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Popular articles|Ukraine/Popular articles]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Red|Ukraine/Red]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Stubs|Ukraine/Stubs]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Ukrainian women|Ukraine/Ukrainian women]]
|-
| [[Ļvovas guberņa]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Ukraina || 3336 || 4953 || [[d:Q55658380|Q55658380]] || 
|-
| [[Ņižņaja Salda]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 731 || 2557 || [[d:Q173008|Q173008]] || 
|-
| [[Ņižņaja Tura]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 717 || 2538 || [[d:Q173015|Q173015]] || 
|-
| [[Ņižņije Sergi]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 738 || 2564 || [[d:Q172685|Q172685]] || 
|-
| [[Żabka]] || {{U|Votre Provocateur}} || Saimniecība || Polija || 1505 || 3288 || [[d:Q2589061|Q2589061]] || 
|-
| [[Džamāls Sellāmi]] || {{U|Vylks}} || Sports || &lt;span style=&quot;color:red&quot;&gt;Maroka&lt;/span&gt; || 2277 || 6870 || [[d:Q2407770|Q2407770]] || 
|-
| [[Jorgs Donis]] || {{U|Vylks}} || Sports || Grieķija || 4169 || 11208 || [[d:Q248032|Q248032]] || 
|-
| [[Kerims Alajbegovičs]] || {{U|Vylks}} || Sports || Bosnija un Hercegovina || 883 || 3968 || [[d:Q130741313|Q130741313]] || 
|-
| [[Ladislavs Krejči (1999)]] || {{U|Vylks}} || Sports || Čehija || 1553 || 6074 || [[d:Q27919903|Q27919903]] || 
|-
| [[Lena Repinca]] || {{U|Vylks}} || Sports, Sievietes, Jaunieši || Slovēnija || 3144 || 11227 || [[d:Q81906456|Q81906456]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Slovenia|Slovenia]]
|-
| [[Miroslavs Koubeks]] || {{U|Vylks}} || Sports || Čehija || 2575 || 8589 || [[d:Q353844|Q353844]] || 
|-
| [[Natalja Sidoroviča]] || {{U|Vylks}} || Sports, Sievietes || Polija || 2468 || 9029 || [[d:Q117787580|Q117787580]] || 
|-
| [[Nidals Čeliks]] || {{U|Vylks}} || Sports || Bosnija un Hercegovina || 609 || 3501 || [[d:Q131149776|Q131149776]] || 
|-
| [[Slovēnija 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] || {{U|Vylks}} || Sports || Slovēnija || 1136 || 5035 || [[d:Q111721482|Q111721482]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Slovenia|Slovenia]]
|-
| [[Akilas Mitilinaios]] || {{U|XD991}} || Kultūra || Grieķija || 1149 || 5872 || [[d:Q138312989|Q138312989]] || 
|-
| [[Dmitrijs Poļakovs]] || {{U|ZANDMANIS}} || Militārisms || Krievija || 5623 || 10784 || [[d:Q572146|Q572146]] || 
|-
| [[Joannis Ikonomu]] || {{U|ZANDMANIS}} ||  || Grieķija || 987 || 3288 || [[d:Q18021069|Q18021069]] || 
|-
| [[Oleksijs Jukovs]] || {{U|ZANDMANIS}} ||  || Ukraina || 1656 || 4665 || [[d:Q138636111|Q138636111]] || 
|-
| [[Tiroles sacelšanās (1809)]] || {{U|ZANDMANIS}} || Vēsture || Austrija || 5932 || 9709 || [[d:Q664364|Q664364]] || 
|-
| [[Marija Fjodorovna (Aleksandra III sieva)]] || {{U|~2026-24095-74}} || Vēsture || Krievija || 1516 || 2459 || [[d:Q153601|Q153601]] || 
|-
| [[Pētera un Pāvila katedrāle]] || {{U|~2026-24095-74}} || Kultūra || Krievija || 1123 || 1890 || [[d:Q736587|Q736587]] || 
|-
| [[Jaunturki]] || {{U|~2026-26072-99}} || Vēsture || Turcija || 1115 || 1664 || [[d:Q83896|Q83896]] || 
|-
| [[Osmaņu armija]] || {{U|~2026-26072-99}} || Militārisms, Vēsture || Turcija || 2896 || 3337 ||  || 
|-
| [[Voldemārs Jānis Viktors Pruss]] || {{U|Šabaševics}} || Vēsture || Kazahstāna || 1864 || 5650 || [[d:Q125040044|Q125040044]] || 
|-
| [[Evgenijs Plotkins]] || {{U|דוד55}} || Zinātne || Krievija || 2193 || 4574 || [[d:Q16186840|Q16186840]] || 
|-
|}

== Statistika ==
* '''Kopējais rakstu skaits:''' 761
* '''Dalībnieku skaits:''' 27
* '''Dažādu tēmu skaits:''' 16
** [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — daba un ģeogrāfija|Daba un ģeogrāfija]] (347), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — vēsture|Vēsture]] (106), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — sports|Sports]] (76), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — kultūra|Kultūra]] (75), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — politika|Politika]] (75), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — sievietes|Sievietes]] (60), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — sabiedrība|Sabiedrība]] (23), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — zinātne|Zinātne]] (20), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — cilvēktiesības|Cilvēktiesības]] (19), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — transports|Transports]] (18), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — jaunieši|Jaunieši]] (16), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — saimniecība|Saimniecība]] (14), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — militārisms|Militārisms]] (14), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — arhitektūra|Arhitektūra]] (10), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — izglītība|Izglītība]] (10), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — valodniecība|Valodniecība]] (6)
* '''Dažādu valstu skaits:''' 49
** [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Lietuva|Lietuva]] (275), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Krievija|Krievija]] (138), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Ukraina|Ukraina]] (56), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Turcija|Turcija]] (36), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Bosnija un Hercegovina|Bosnija un Hercegovina]] (36), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Grieķija|Grieķija]] (27), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Polija|Polija]] (17), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Austrija|Austrija]] (16), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Čehija|Čehija]] (16), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Serbija|Serbija]] (15), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Horvātija|Horvātija]] (14), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Albānija|Albānija]] (13), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Slovākija|Slovākija]] (12), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Ungārija|Ungārija]] (12), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Igaunija|Igaunija]] (12), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Slovēnija|Slovēnija]] (10), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Kazahstāna|Kazahstāna]] (10), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Azerbaidžāna|Azerbaidžāna]] (10), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Armēnija|Armēnija]] (9), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Baltkrievija|Baltkrievija]] (9), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Malta|Malta]] (9), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Gruzija|Gruzija]] (7), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Melnkalne|Melnkalne]] (7), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Kosova|Kosova]] (7), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Serbu Republika|Serbu Republika]] (7), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Rumānija|Rumānija]] (6), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Baškortostāna|Baškortostāna]] (6), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Ziemeļmaķedonija|Ziemeļmaķedonija]] (6), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Moldova|Moldova]] (6), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Čuvašija|Čuvašija]] (5), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Ziemeļkaukāzs|Ziemeļkaukāzs]] (5), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — rietumarmēņu valoda|rietumarmēņu valoda]] (5), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Kipra|Kipra]] (4), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Bulgārija|Bulgārija]] (4), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Maroka|Maroka]] (4), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — esperanto|esperanto]] (4), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Tatarstāna|Tatarstāna]] (3), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — aromūni|aromūni]] (2), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Krimas tatāri|Krimas tatāri]] (2), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — starptautiski|starptautiski]] (2), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Irāna|Irāna]] (2), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Kirgizstāna|Kirgizstāna]] (2), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Donas reģions|Donas reģions]] (1), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — čigāni|čigāni]] (1), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — erzji|erzji]] (1), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Krievijas ziemeļrietumu reģions|Krievijas ziemeļrietumu reģions]] (1), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — karaīmi|karaīmi]] (1), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Krima|Krima]] (1), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — krimčaki|krimčaki]] (1)
* '''Kopējais lasāmā teksta garums:''' 1,996,076 rakstzīmes
* '''Raksti no ieteikumu saraksta:''' 125 no 761 (16.4%)

=== Aktīvākie dalībnieki ===
# {{U|Kikos}} - 268 raksti, 426,791 rakstzīmes
# {{U|Votre Provocateur}} - 221 raksti, 734,030 rakstzīmes
# {{U|Egilus}} - 45 raksti, 338,386 rakstzīmes
# {{U|Treisijs}} - 36 raksti, 153,451 rakstzīmes
# {{U|Bendžamins}} - 35 raksti, 15,292 rakstzīmes
# {{U|Meistars Joda}} - 31 raksti, 75,295 rakstzīmes
# {{U|Biafra}} - 27 raksti, 24,866 rakstzīmes
# {{U|Tankists}} - 16 raksti, 52,302 rakstzīmes
# {{U|Dainis}} - 12 raksti, 26,679 rakstzīmes
# {{U|Lasks}} - 12 raksti, 6,905 rakstzīmes
# {{U|Pirags}} - 10 raksti, 10,819 rakstzīmes
# {{U|MC2013}} - 9 raksti, 53,700 rakstzīmes
# {{U|Vylks}} - 9 raksti, 18,814 rakstzīmes
# {{U|Uldis s}} - 7 raksti, 8,646 rakstzīmes
# {{U|ZANDMANIS}} - 4 raksti, 14,198 rakstzīmes
# {{U|Baisulis}} - 3 raksti, 6,922 rakstzīmes
# {{U|Jānis U.}} - 2 raksti, 6,184 rakstzīmes
# {{U|Papuass}} - 2 raksti, 5,488 rakstzīmes
# {{U|~2026-26072-99}} - 2 raksti, 4,011 rakstzīmes
# {{U|Edgars2007}} - 2 raksti, 2,851 rakstzīmes
# {{U|~2026-24095-74}} - 2 raksti, 2,639 rakstzīmes
# {{U|דוד55}} - 1 raksti, 2,193 rakstzīmes
# {{U|Šabaševics}} - 1 raksti, 1,864 rakstzīmes
# {{U|Lapjams78}} - 1 raksti, 1,151 rakstzīmes
# {{U|XD991}} - 1 raksti, 1,149 rakstzīmes
# {{U|DJ EV}} - 1 raksti, 783 rakstzīmes
# {{U|Bumburotājs}} - 1 raksti, 667 rakstzīmes
&lt;!-- END --&gt;
&lt;/div&gt;
&lt;/div&gt;

&lt;div class=&quot;cee-layout__aside&quot;&gt;
{{CEE Spring 2026 navigācija}}
&lt;/div&gt;
&lt;/div&gt;

[[Kategorija:CEE Spring 2026]]</text>
      <sha1>tsn9enr5dhea6szru77kaadi6ewlbd6</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Vikipēdija:CEE Spring 2026/Loterija</title>
    <ns>4</ns>
    <id>626264</id>
    <revision>
      <id>4468517</id>
      <parentid>4467841</parentid>
      <timestamp>2026-05-15T10:12:31Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Tankists</username>
        <id>100139</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* {{u|Tankists}} */</comment>
      <origin>4468517</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="11800" sha1="fp6km9jlzeprndk1c34a8jjgau0lifv" xml:space="preserve">&lt;templatestyles src=&quot;Veidne:CEE Spring 2026/styles.css&quot; /&gt;

&lt;div class=&quot;cee-layout&quot;&gt;
&lt;div class=&quot;cee-layout__main&quot;&gt;
&lt;div class=&quot;cee-mobile-nav&quot;&gt;
{{CEE Spring 2026 navigācija}}
&lt;/div&gt;

== Loterija ==
&lt;div class=&quot;cee-box cee-section&quot;&gt;
Šajā lapā dalībnieki reģistrē savu dalību loterijā. Saskaņā ar [[Vikipēdija:CEE Spring 2026/Noteikumi|noteikumiem]], loterijā piedalās visi dalībnieki, kas uzrakstījuši vismaz vienu rakstu par katru konkursa valsti, reģionu un valodu, kas publicēta konkursa sākuma brīdī, 21. martā, kā arī vienu starptautiskās kategorijas rakstu (saistīts vismaz ar trijām reģiona valstīm, iedvesmai [[:m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/International|saraksts]]).

Aizpildot sarakstu vairākas reizes, dalībnieks var iegūt vairākas &quot;loterijas biļetes&quot;.

''Precīzs obligāto valstu saraksts tiks noskaidrots konkursa pirmajās dienās, kad tiks oficiāli apstiprināts CEE Spring aktīvo dalībvalstu saraksts.''
&lt;!--
Lai pievienotu sevi, nokopē zemāk redzamo paraugu un pievieno sevi saraksta apakšā. Pretī valstu un papildu kategoriju nosaukumiem pievieno sevis izveidoto rakstu nosaukumus.

{{CEE Spring 2026 loterija
| Albānija               = 
| Armēnija               = 
| Austrija               = 
| Azerbaidžāna           = 
| Baškortostāna          = 
| Bosnija un Hercegovina = 
| Čuvašija               = 
| esperanto              = 
| Grieķija               = 
| Horvātija              = 
| Kazahstāna             = 
| Kosova                 = 
| Krievija               = 
| Malta                  = 
| Moldova                = 
| Polija                 = 
| rietumarmēņu valoda    = 
| Rumānija               = 
| Serbija                = 
| Serbu Republika        = 
| Slovākija              = 
| Slovēnija              = 
| Tatarstāna             = 
| Ukraina                = 
| Ungārija               = 
| Ziemeļkaukāzs          = 
| Ziemeļmaķedonija       = 
}}
--&gt;

== {{u|Papuass}} ==
{{CEE Spring 2026 loterija
| Albānija               = 
| Armēnija               = 
| Austrija               = 
| Azerbaidžāna           = 
| Baškortostāna          = 
| Bosnija un Hercegovina = 
| Čuvašija               = 
| esperanto              = 
| Grieķija               = 
| Horvātija              = 
| Kazahstāna             = 
| Kosova                 = 
| Krievija               = 
| Malta                  = 
| Moldova                = 
| Polija                 = Biedronka
| rietumarmēņu valoda    = 
| Rumānija               = 
| Serbija                = 
| Serbu Republika        = 
| Slovākija              = 
| Slovēnija              = 
| Tatarstāna             = 
| Ukraina                = Arsenaļna (Kijivas metro)
| Ungārija               = 
| Ziemeļkaukāzs          = 
| Ziemeļmaķedonija       = 
}}

== {{u|Biafra}} ==
{{CEE Spring 2026 loterija
| Albānija               = Luiza Gega
| Armēnija               = 
| Austrija               = Traiskirhenes &quot;Lions&quot;
| Azerbaidžāna           = Vladimirs Ļitvincevs
| Baškortostāna          = Inzera
| Bosnija un Hercegovina = Omars Pajičs
| Čuvašija               = Olimpiada Ivanova
| esperanto              = 
| Grieķija               = Saloniku lidosta
&lt;!-- | Grieķija               = Dinoss Mitoglu --&gt;
&lt;!-- | Gruzija                = Aleksandrs Rehviašvili --&gt;
| Horvātija              = Kristijans Krajina
&lt;!-- | Igaunija               = Hugo Toms --&gt;
| Kazahstāna             = Mihails Šaidorovs
&lt;!-- | Kipra                  = Filipa Fotopulu --&gt;
| Kosova                 = Kiana Kreziu
| Krievija               = Ustjkoksa
&lt;!-- | Lietuva                = Amands Urķis --&gt;
&lt;!-- | Lietuva                = Deniss Krestiņins --&gt;
| Malta                  = Dženija Aksisa Eriksena
&lt;!-- | Melnkalne                   = Kails Olmens --&gt;
| Moldova                = 
| Polija                 = Morske Oko (Polija)
| rietumarmēņu valoda    = 
| Rumānija               = Mihajs Tentea
| Serbija                = Filips Petruševs
| Serbu Republika        = 
| Slovākija              = Štola
| Slovēnija              = Teja Oblaka
| Tatarstāna             = 
| Ukraina                = Vitālijs Šimanskis
| Ungārija               = Budapeštas panorāmas rats
| Ziemeļkaukāzs          = 
| Ziemeļmaķedonija       = Ohridas antīkais teātris
}}

== {{u|Dainis}} ==
{{CEE Spring 2026 loterija
| Albānija               = TIMAK
| Armēnija               = 
| Austrija               = 
| Azerbaidžāna           = Lotfi Zade
| Baškortostāna          = 
| Bosnija un Hercegovina = 
| Čuvašija               = Čeboksaru rūpniecības traktoru rūpnīca
| esperanto              = 
| Grieķija               = MICE-1
| Horvātija              = 
| Kazahstāna             = 
| Kosova                 = 
| Krievija               = Bion-M № 2
| Malta                  = 
| Moldova                = 
| Polija                 = EagleEye
| rietumarmēņu valoda    = 
| Rumānija               = 
| Serbija                = 
| Serbu Republika        = 
| Slovākija              = 
| Slovēnija              = 
| Tatarstāna             = 
| Ukraina                = UASAT LEO
| Ungārija               = WREN-1
| Ziemeļkaukāzs          = Fiagdona
| Ziemeļmaķedonija       = 
}}

== {{u|Egilus}} ==
{{CEE Spring 2026 loterija
| Albānija               = Sabiha Kasimati
| Armēnija               = Dvina (Armēnija)
| Austrija               = Hanna Šturma
| Azerbaidžāna           = Azerbaidžānas Islāma partija
| Baškortostāna          = Baškurdistāna
| Bosnija un Hercegovina = Sarajevas Universitāte
| Čuvašija               = 
| esperanto              = 
| Grieķija               = Konstantīns X Duka
| Horvātija              =Savienība Vidusjūrai
| Kazahstāna             = Arala
| Kosova                 = 
| Krievija               = Maija Kristaļinska
| Malta                  = Ričards Inglends
| Moldova                = 
| Polija                 = 
| rietumarmēņu valoda    = Adanas slaktiņš
| Rumānija               = 
| Serbija                = Latvica
| Serbu Republika        = Orlovačko ezers
| Slovākija              = 
| Slovēnija              = 
| Tatarstāna             = 
| Ukraina                = Katerina Handzjuka
| Ungārija               = 
| Ziemeļkaukāzs          = 
| Ziemeļmaķedonija       = 
}}

== {{u|Treisijs}} ==
{{CEE Spring 2026 loterija
| Albānija               = futbols Albānijā
| Armēnija               = armēņu mitoloģija
| Austrija               = Ceija Stojka
| Azerbaidžāna           = Banina
| Baškortostāna          = Guzala Sitdikova
| Bosnija un Hercegovina = stečaki
| Čuvašija               = saviri 
| esperanto              = esperantists
| Grieķija               = sievietes senajā Spartā
| Horvātija              = horvātu virtuve
| Kazahstāna             = Tomīra
| Kosova                 = Kosovas Zinātņu un mākslu akadēmija
| Krievija               = cilvēktiesības Krievijā
| Malta                  = Maltas parlaments
| Moldova                = Lidija Kulikovska
| Polija                 = Krakovas Ziemassvētku silītes
| rietumarmēņu valoda    = Hamīda slaktiņi
| Rumānija               = Sevila Šajde
| Serbija                = Slava (tradīcija)
| Serbu Republika        = Baņa Lukas Kristus Pestītāja katedrāle
| Slovākija              = Jurajs Jānošīks
| Slovēnija              = Aleksandra Kornhauzere Freizere
| Tatarstāna             = Kasima haniste
| Ukraina                = Milena Rudnicka
| Ungārija               = Terēze Brunsvika
| Ziemeļkaukāzs          = Čečenijas vēsture
| Ziemeļmaķedonija       = Danela Arsovska
}}

== {{u|Meistars Joda}} ==
{{CEE Spring 2026 loterija
| Albānija               = INIMA
| Armēnija               = Erevānas Vēstures muzejs 
| Austrija               = Ūte Boka
| Azerbaidžāna           = Vēsturiskās tīģeru medības Azerbaidžānā 
| Baškortostāna          = Ireks Zaripovs 
| Bosnija un Hercegovina = Hadži Lojo
| Čuvašija               = Vera Kuzmina
| esperanto              = Mihails Bronšteins
| Grieķija               = Lācarakijas
| Horvātija              = Zagrebas Botāniskais dārzs
| Igaunija               = Islāms Igaunijā
| Kazahstāna             = Sara Nazarbajeva
| Kosova                 = Flora Brovina
| Krievija               = Kristina Seredina
| Malta                  = Katerina Vitale
| Moldova                = Moldovas virtuve
| Polija                 = Hanzas tornis 
| rietumarmēņu valoda    = Larnakas Armēņu skola
| Rumānija               = Rumānijas tatāri
| Serbija                = Mina Karadžiča
| Serbu Republika        = Vlado Miloševičs
| Slovākija              = Dušans Jurkovičs
| Slovēnija              = Karniolas prīmula
| Tatarstāna             = Tatarstānas karogs
| Ukraina                = Emīls Gorovecs
| Ungārija               = Racka
| Ziemeļkaukāzs          = Hunzahas kauja
| Ziemeļmaķedonija       = Gevgelijas dzelzceļa stacija
}}

== {{u|Votre Provocateur}} ==
{{CEE Spring 2026 loterija
| Albānija               = Mimi Kodeli
| Armēnija               = Hrazdana
| Austrija               = Brigite Bīrļaine
| Azerbaidžāna           = Azerbaidžāņu tēja
| Baškortostāna          = Vēsturiskā Baškortostāna
| Bosnija un Hercegovina = Novisadas vienošanās
| Čuvašija               = Čuvašijas ģeogrāfija
| esperanto              = Esperanto un ido salīdzinājums
| Grieķija               = Mitilene
| Horvātija              = Sisaka
| Kazahstāna             = Kazahstāna un Eiropas Savienība
| Kosova                 = Ferizaja
| Krievija               = Latvijas—Krievijas attiecības
| Malta                  = Kristietība Maltā
| Moldova                = Igors Smirnovs (separātists)
| Polija                 = Polijas—Bulgārijas attiecības
| rietumarmēņu valoda    = Modernā armēņu valoda
| Rumānija               = Rumānijas padomju okupācija
| Serbija                = Matica srpska
| Serbu Republika        = Serbu Republikas ģeogrāfija
| Slovākija              = Tido Gašpars
| Slovēnija              = Alenka Bratušeka
| Tatarstāna             = Referendums par Tatarstānas suverenitāti (1992)
| Ukraina                = Jelizaveta Mereško
| Ungārija               = Ukrainas—Ungārijas attiecības
| Ziemeļkaukāzs          = Čečenu genocīds
| Ziemeļmaķedonija       = Sveti Nikole
}}

== {{u|Tankists}} ==
{{CEE Spring 2026 loterija
| Albānija               = Albānijas parlaments
| Armēnija               = Armēnijas Nacionālā asambleja
| Austrija               = Österreich (laikraksts)
| Azerbaidžāna           = Valsts apvērsuma mēģinājums Azerbaidžānā 1995. gadā
| Baškortostāna          = 
| Bosnija un Hercegovina = 
| Čuvašija               = 
| esperanto              = Horvātijas Esperanto līga
| Grieķija               = Grieķijas Komunistiskā partija
| Horvātija              = 
| Kazahstāna             = 
| Kosova                 = Albulena Hadžiu
| Krievija               = Krievu nacionālā vienotība (2000)
| Malta                  = 
| Moldova                = Tatjana Zaļevska
| Polija                 = Miša Krosa
| rietumarmēņu valoda    = 
| Rumānija               = 
| Serbija                = 
| Serbu Republika        = Serbu Republikas dinārs
| Slovākija              = 
| Slovēnija              = 
| Tatarstāna             = 
| Ukraina                = Ukrainas PSR Augstākā Padome
| Ungārija               = 2026. gada Ungārijas parlamenta vēlēšanas
| Ziemeļkaukāzs          = 
| Ziemeļmaķedonija       = 
}}

&lt;/div&gt;
&lt;/div&gt;

&lt;div class=&quot;cee-layout__aside&quot;&gt;
{{CEE Spring 2026 navigācija}}
&lt;/div&gt;
&lt;/div&gt;

[[Kategorija:CEE Spring 2026]]</text>
      <sha1>fp6km9jlzeprndk1c34a8jjgau0lifv</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Biedronka</title>
    <ns>0</ns>
    <id>626281</id>
    <revision>
      <id>4468529</id>
      <parentid>4444889</parentid>
      <timestamp>2026-05-15T10:59:32Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4468529</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="8086" sha1="bkqzkbs13btatxcb0saa64bf8230alj" xml:space="preserve">{{Nosaukums slīprakstā}}
{{Infobox company
| name               = ''Biedronka''
| logo               = Biedronka logo.svg
| image              = [[File:Biedronka w 60-tysięcznym Tomaszowie Mazowieckim, w województwie łódzkim. Dawny pawilon PSS Społem.jpg|270px]]
| image_caption      = ''Biedronka'' veikals [[Tomašova Mazovecka|Tomašova Mazoveckā]]
| foundation         = {{Start date and age|1995}}
| type               = [[akciju sabiedrība]]
| founder            = [[Mariušs Svitalskis]]
| location           = ul. Żniwna 5, [[Kostšina]], Polija
| locations          = 3,730 veikali (2024)
| area_served        = 
* {{POL}}
* {{SVK}}
| key_people         = Pedru de Kastru Suarišs
| industry           = [[mazumtirdzniecība]]
| products           = [[atlaižu veikals]], [[lielveikals]]
| revenue            = {{Increase}} 102,0 miljardi PLN
| revenue_year       = 2024
| operating_income   = {{Decrease}} 3,9 miljardi PLN
| income_year        = 2024
| net_income         = {{Decrease}} 3,4 miljardi PLN
| net_income_year    = 2024
| assets             = {{Increase}} 26,8 miljardi PLN
| assets_year        = 2024
| equity             = {{Decrease}} 4,6 miljardi PLN
| equity_year        = 2024
| num_employees      = 84,000
| num_employees_year = 2024
| parent             = ''[[Jerónimo Martins]]''
| homepage           = {{URL|https://www.biedronka.pl}}, {{URL|https://www.biedronka.sk}}
| footnotes          = &lt;ref name=&quot;Biedronka 2024 financial statement&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Roczne sprawozdanie finansowe 2024 [2024 Annual financial statement] |url=https://ekrs.ms.gov.pl/rdf/pd/search_df |publisher=JERONIMO MARTINS POLSKA SPÓŁKA AKCYJNA |access-date=24 April 2025 |format=xml |date=2025-03-26 }}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;Biedronka 30th anniversary press release&quot;/&gt;
}}

'''''Biedronka''''' ir [[Polija]]s lielveikalu ķēde. Tā ir lielākā atlaižu veikalu ķēde Polijā ar vairāk nekā 3700 veikaliem un aptuveni 84 000 darbinieku (2024).&lt;ref name=&quot;Biedronka 30th anniversary press release&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |date=2025-04-04 |title=30 lat Biedronki w Polsce: od pierwszego sklepu w Poznaniu do lidera rynku |trans-title=30 years of Biedronka in Poland: from the first store in Poznań to the market leader |url=https://media.biedronka.pl/395939-30-lat-biedronki-w-polsce-od-pierwszego-sklepu-w-poznaniu-do-lidera-rynku |access-date=2025-04-24 |publisher=Biuro prasowe sieci Biedronka [Press office of Biedronka chain] |language=pl}}&lt;/ref&gt; Tā pieder [[Portugāle]]s uzņēmumu grupai ''[[Jerónimo Martins]]''. Uzņēmuma nosaukums nozīmē “mārīte”, kas arī attēlota uzņēmuma logotipā.

''Biedronka'' galvenokārt pārdod vietējos produktus, no kuriem daudzi tiek ražoti ar uzņēmuma privāto zīmolu. Tā piedāvā arī produktus no Portugāles, īpaši vīnu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://portugalskiswiat.com/o-firmie/|title=O firmie|publisher=Portugalski Świat|language=pl|access-date=2015-01-07|archive-date=2019-03-28|archive-url=https://web.archive.org/web/20190328164817/https://portugalskiswiat.com/o-firmie/}}&lt;/ref&gt; Sākotnēji ķēde bija orientēta uz klientiem ar zemākiem ienākumiem, taču šobrīd tā ir viena no populārākajām lielveikalu ķēdēm Polijā.

''Biedronka'' jau ilgstoši ieņem dominējošu pozīciju Polijas pārtikas mazumtirdzniecības tirgū. Tās galvenais konkurenti ir [[Lidl]],&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.pap.pl/en/news/news%2C1243631%2Cpolish-discount-retailer-biedronka-boosts-sales-by-132-pct-in-2017.html |date=12 January 2008|website=[[Polish Press Agency]] |title=Polish discount retailer Biedronka boosts sales by 13.2 pct in 2017 |archive-url=https://archive.today/20230112042012/https://www.pap.pl/en/news/news,1243631,polish-discount-retailer-biedronka-boosts-sales-by-132-pct-in-2017.html |archive-date=12 January 2023 }}&lt;/ref&gt; kā arī [[Kaufland]] un [[Aldi]].

== Vēsture ==
''Biedronka'' dibinātājs ir uzņēmējs Mariušs Svitalskis, kurš bija uzņēmuma ''Elektromis'' īpašnieks. Pirmais ''Biedronka'' veikals tika atvērts 1995. gada 6. aprīlī [[Poznaņa|Poznaņā]].

1997. gadā Portugāles uzņēmums ''Jerónimo Martins'' iegādājās 210 Biedronka veikalus no ''Elektromis'', kas iezīmēja straujas attīstības sākumu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=Jak Biedronka zmieniła się przez 20 lat funkcjonowania w Polsce (galeria zdjęć)|url=http://www.dlahandlu.pl/handel-wielkopowierzchniowy/wiadomosci/jak-biedronka-zmienila-sie-przez-20-lat-funkcjonowania-w-polsce-galeria-zdjec,43044.html|website=dlahandlu.pl|access-date=7 May 2017|language=pl}}&lt;/ref&gt;

Turpmākajos gados ķēde strauji paplašinājās:
* 2010. gadā tika atvērts 1500. veikals,
* 2012. gadā — 2000. veikals,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=Biedronka 2000|url=http://www.biedronka.pl/2000/|website=Biedronka|language=pl|archive-url=https://web.archive.org/web/20121112013220/http://www.biedronka.pl/2000/|archive-date=12 November 2012}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=25 lat temu ruszył pierwszy sklep z szyldem Biedronka! – Handel dystrybucja|url=https://www.portalspozywczy.pl/handel/wiadomosci/25-lat-temu-ruszyl-pierwszy-sklep-z-szyldem-biedronka,183218.html|website=portalspozywczy.pl|access-date=6 April 2020|language=pl}}&lt;/ref&gt;
* 2014. gadā — 2500. veikals,
* 2019. gadā — 3000. veikals.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=25 lat temu ruszył pierwszy sklep z szyldem Biedronka! – Handel dystrybucja|url=https://www.portalspozywczy.pl/handel/wiadomosci/25-lat-temu-ruszyl-pierwszy-sklep-z-szyldem-biedronka,183218.html|website=portalspozywczy.pl|access-date=6 April 2020|language=pl}}&lt;/ref&gt;

2008. gadā ''Biedronka'' pārņēma vairāk nekā 120 Vācijas ķēdes ''[[Plus (Vācijas veikalu ķēde)|Plus]]'' veikalus un integrēja tos savā tīklā.

2023. gadā uzņēmums paziņoja par paplašināšanās plāniem [[Slovākija|Slovākijā]], atverot pirmo veikalu ārpus Polijas.&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Cite web|url=https://hnonline.sk/finweb/ekonomika/96119124-biedronka-na-slovensku-co-treba-vediet-o-prichode-polskej-konkurencie-lidla|title=Biedronka na Slovensku: čo treba vedieť o príchode poľskej konkurencie Lidla|access-date=15 March 2025|language=sk}}&lt;/ref&gt; un 2025. gada martā tika atvērts pirmais veikals Slovākijā.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

''Biedronka'' panākumus atspoguļo uzņēmuma kāpums laikraksta ''[[Rzeczpospolita (laikraksts)|Rzeczpospolita]]'' 500 lielāko Polijas uzņēmumu sarakstā. Līdzīgu sarakstu veido nedēļas laikraksts ''[[Polityka]]'', tajā mātesuzņēmums ''Jerónimo Martins Polska'' SA, 2009. gadā bija piektajā vietā, bet 2010. gadā ceturtajā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=Lista 500|url=http://www.lista500.polityka.pl|website=[[Polityka]]|language=pl|archive-url=https://web.archive.org/web/20110524132802/http://www.lista500.polityka.pl/|archive-date=24 May 2011|access-date=10 December 2009}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=Lista 500 – Polityka.pl|url=http://www.lista500.polityka.pl|website=[[Polityka]]|language=pl|archive-url=https://web.archive.org/web/20110524132802/http://www.lista500.polityka.pl/|archive-date=24 May 2011|access-date=31 October 2012}}&lt;/ref&gt;

== Galerija ==
&lt;gallery&gt;
File:Biedronka in Piecki 2015.jpg|Veikals Pjeckos]]
File:2016 Sklep Biedronka w Stroniu Śląskim.jpg|Veikals [[Stroņe Slonske|Stroņe Slonskā]]
File:Ruda Śląska Niedzieli Biedronka DSC 7071.jpg|Veikals [[Ruda Slonska|Ruda Slonskā]]
File:Sklep sieci Biedronka.jpg|Veikals [[Varšava|Varšavā]]
File:Krasnobród - sklep Biedronka - DSC03920.jpg|Veikals [[Krasnobroda|Krasnobrodā]]
File:2024 Sklep Biedronka na ul. Śląskiej w Kłodzku (2).jpg|Veikals [[Klodzko]]
File:Biedronka shop in Łęczyca.JPG|Skats uz veikalu [[Lenčica]]
File:Biedronka in Białystok (interior view) 4.jpg|Veikala interjers [[Bjalistoka|Bjalistokā]]
File:TIR zaopatrujący Biedronkę.jpg|''Biedronka'' kravas auto izkraušana [[Tomašova Mazovecka|Tomašova Mazoveckā]]
&lt;/gallery&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* {{Official website}}

[[Kategorija:Polijas uzņēmumi]]</text>
      <sha1>bkqzkbs13btatxcb0saa64bf8230alj</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Vikipēdija:CEE Spring 2026/Rezultāti</title>
    <ns>4</ns>
    <id>626708</id>
    <revision>
      <id>4468382</id>
      <parentid>4467962</parentid>
      <timestamp>2026-05-15T03:04:27Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>PapuassBot</username>
        <id>8775</id>
      </contributor>
      <comment>Automātisks CEE Spring 2026 rezultātu atjauninājums</comment>
      <origin>4468382</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3993" sha1="mc1r1t7itnw14hqah3ubahdk0739y4i" xml:space="preserve">&lt;templatestyles src=&quot;Veidne:CEE Spring 2026/styles.css&quot; /&gt;

&lt;div class=&quot;cee-layout&quot;&gt;
&lt;div class=&quot;cee-layout__main&quot;&gt;
&lt;div class=&quot;cee-mobile-nav&quot;&gt;
{{CEE Spring 2026 navigācija}}
&lt;/div&gt;

== Rezultāti ==
&lt;div class=&quot;cee-box cee-section&quot;&gt;
Jau konkursa norises laikā tiek publicēti provizoriskie rezultāti. Galīgie kategoriju uzvarētāji tiks apstiprināti pēc konkursa beigām.

Dati tiek automātiski atjaunināti reizi dienā.
&lt;!-- saturu starp atzīmēm BEGIN/END automātiski atjaunina bots. Visi labojumi tiks pārrakstīti. Par problēmām ziņot raksta diskusijā. --&gt;
&lt;!-- BEGIN --&gt;
== Konkursa kategorijas ==
''Tikai raksti ar derīgām konkursa valstīm tiek iekļauti šajās kategorijās. No 761 kopējiem rakstiem 752 atbilst kritērijiem.''

=== Lielākais devums konkursa gaitā ===
# {{U|Votre Provocateur}} - 1,158,070 baiti
# {{U|Kikos}} - 877,369 baiti
# {{U|Egilus}} - 670,342 baiti
# {{U|Treisijs}} - 239,838 baiti
# {{U|Meistars Joda}} - 169,036 baiti
# {{U|MC2013}} - 165,335 baiti
# {{U|Tankists}} - 165,326 baiti
# {{U|Biafra}} - 115,694 baiti
# {{U|Lasks}} - 99,320 baiti
# {{U|Bendžamins}} - 97,530 baiti
# {{U|Vylks}} - 58,631 baiti
# {{U|Dainis}} - 58,296 baiti
# {{U|ZANDMANIS}} - 28,446 baiti
# {{U|Uldis s}} - 26,429 baiti
# {{U|Pirags}} - 20,311 baiti
# {{U|Edgars2007}} - 17,309 baiti
# {{U|Baisulis}} - 14,455 baiti
# {{U|Papuass}} - 13,884 baiti
# {{U|Jānis U.}} - 10,927 baiti
# {{U|XD991}} - 5,872 baiti
# {{U|Šabaševics}} - 5,650 baiti
# {{U|~2026-26072-99}} - 5,001 baiti
# {{U|דוד55}} - 4,574 baiti
# {{U|~2026-24095-74}} - 4,349 baiti
# {{U|DJ EV}} - 3,924 baiti
# {{U|Lapjams78}} - 3,380 baiti
# {{U|Bumburotājs}} - 2,158 baiti

=== Lielākais devums konkursa gaitā jaunam lietotājam ===
''Jauns lietotājs — mazāk par 400 labojumiem lv.wikipedia.org pirms 2026-03-21''

# {{U|Šabaševics}} - 5,650 baiti
# {{U|~2026-26072-99}} - 5,001 baiti
# {{U|דוד55}} - 4,574 baiti
# {{U|~2026-24095-74}} - 4,349 baiti
# {{U|Lapjams78}} - 3,380 baiti
# {{U|Bumburotājs}} - 2,158 baiti

=== Visvairāk izveidoto rakstu no tēmu sarakstiem ===
''Raksts iekļauts kādā no ieteicamo tēmu sarakstiem. Minimālais lasāmā teksta apjoms ir 1500 rakstzīmes. Lai pretendētu uz balvu, nepieciešami vismaz 5 raksti.''

# {{U|Votre Provocateur}} - 19 raksti
# {{U|Egilus}} - 18 raksti
# {{U|Meistars Joda}} - 16 raksti
# {{U|Treisijs}} - 15 raksti
# {{U|MC2013}} - 9 raksti
# {{U|Kikos}} - 4 raksti
# {{U|Vylks}} - 1 raksti
# {{U|Tankists}} - 1 raksti
# {{U|Papuass}} - 1 raksti

=== Visvairāk izveidoto rakstu no tēmu sarakstiem jaunam dalībniekam ===
''Raksts iekļauts kādā no ieteicamo tēmu sarakstiem. Minimālais lasāmā teksta apjoms ir 1500 rakstzīmes. Lai pretendētu uz balvu, nepieciešami vismaz 5 raksti.''

''Jauns lietotājs — mazāk par 400 labojumiem lv.wikipedia.org pirms 2026-03-21''

''Nav jaunu lietotāju dalībnieku.''

=== Visvairāk izveidoto sieviešu biogrāfiju rakstu ===
''Minimālais lasāmā teksta apjoms ir 1500 rakstzīmes. Lai pretendētu uz balvu, nepieciešami vismaz 5 raksti.''

# {{U|Votre Provocateur}} - 13 raksti
# {{U|Egilus}} - 7 raksti
# {{U|MC2013}} - 7 raksti
# {{U|Treisijs}} - 4 raksti
# {{U|Meistars Joda}} - 4 raksti
# {{U|Vylks}} - 2 raksti
# {{U|Tankists}} - 2 raksti
# {{U|Jānis U.}} - 1 raksti
# {{U|Biafra}} - 1 raksti

=== Visvairāk izveidoto cilvēktiesību tēmas rakstu ===
''Minimālais lasāmā teksta apjoms ir 1500 rakstzīmes. Lai pretendētu uz balvu, nepieciešami vismaz 5 raksti.''

# {{U|Egilus}} - 9 raksti
# {{U|Votre Provocateur}} - 6 raksti
# {{U|Treisijs}} - 2 raksti

=== Visvairāk izveidoto jauniešu tēmas rakstu ===
''Minimālais lasāmā teksta apjoms ir 1500 rakstzīmes. Lai pretendētu uz balvu, nepieciešami vismaz 5 raksti.''

# {{U|Vylks}} - 1 raksti
# {{U|Biafra}} - 1 raksti
# {{U|Treisijs}} - 1 raksti
&lt;!-- END --&gt;
&lt;/div&gt;
&lt;/div&gt;

&lt;div class=&quot;cee-layout__aside&quot;&gt;
{{CEE Spring 2026 navigācija}}
&lt;/div&gt;
&lt;/div&gt;

[[Kategorija:CEE Spring 2026]]</text>
      <sha1>mc1r1t7itnw14hqah3ubahdk0739y4i</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Andžejs Ļebedevs</title>
    <ns>0</ns>
    <id>627933</id>
    <revision>
      <id>4468366</id>
      <parentid>4449956</parentid>
      <timestamp>2026-05-15T00:44:02Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 2 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4468366</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6918" sha1="7uisf3jfgjf0unbkt6ssu056izeb129" xml:space="preserve">{{sacīkšu braucēja infokaste
 |            vārds = Andžejs Ļebedevs
 |           attēls = 
 |          att_izm = 
 |         paraksts = 
&lt;!------ Personas dati ------&gt;
 |      pilns vārds = 
 |           dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1994|11|4}}&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce | title = 
Andzejs Lebedevs | publisher = historyspeedway.nstrefa.pl | date =  | url = http://www.historyspeedway.nstrefa.pl/zawodnik.php?imie=Andzejs&amp;nazwisko=Lebedevs | accessdate = 2014-08-17 }}&lt;/ref&gt;
 |          dz_viet = {{vieta|Latvija|Daugavpils}}
 |          mir_dat = 
 |         mir_viet = 
 |          tautība = [[latvieši|latvietis]]
 |          iesauka = 
 |        izglītība = 
&lt;!------ Profesionālā informācija ------&gt;
 |          kar_sāk = 
 |         kar_beig = 
 |            klubs = 
 |          komanda = 
 |           numurs = 29
 |           veids0 = 
 |         treneris = 
&lt;!------ Pirmais veids ------&gt;
 |            veids = ''[[Speedway Grand Prix]]''
 |        zvaigznes = 
 |          sezonas = 
 |        sacīkstes = 32
 |          ralliji = 
 |           tituli = 
 |          uzvaras = 0
 |       pjedestāli = 3
 |       p_position = 
 |           ā_apļi = 
 |       p_sacīkste = 
 |        p_rallijs = 
 |         p_uzvara = 
 |     pēd_sacīkste = 
 |      pēd_rallijs = 
 |       pēd_uzvara = 
&lt;!------ Klubi ------&gt;
 |          kl_sez1 = '''{{SWE}}'''
 |           klubs1 = 
 |          kl_sez2 = 2014–2015, 2020, 2022
 |           klubs2 = ''Rospiggarna''
 |          kl_sez3 = 2016–2019, 2021, 2026
 |           klubs3 = ''Smederna''
 |          kl_sez4 = 2023–2025
 |           klubs4 = ''Dackarna''
 |          kl_sez5 = '''{{POL}}'''
 |           klubs5 = 
 |          kl_sez6 = 2011–2016, 2019
 |           klubs6 = [[Daugavpils &quot;Lokomotīve&quot;]]
 |          kl_sez7 = 2017–2018
 |           klubs7 = ''Sparta Wrocław''
 |          kl_sez8 = 2018, 2020
 |           klubs8 = ''KS ROW Rybnik''
 |          kl_sez9 = 2021–2023
 |           klubs9 = ''Wilki Krosno''
 |          kl_sez10 = 2024
 |           klubs10 = ''Unia Leszno''
 |          kl_sez11 = 2025
 |           klubs11 = ''Stal Gorzów Wielkopolski''
 |          kl_sez12 = 2026
 |           klubs12 = ''Falubaz Zielona Góra''
 |          kl_sez14 = '''{{DNK}}'''
 |           klubs14 = 
 |          kl_sez15 = 2016, 2023–2024
 |           klubs15 = ''Fjelsted Speedway Klub''
 |          kl_sez16 = 2025–2026
 |           klubs16 = ''Sønderjylland Elite Speedway''
&lt;!---ja ir vairāk klubu, var pievienot līdz pat 15, pārsaucot kl_sez# un klubs#---&gt;
&lt;!------ Papildinformācija ------&gt;
 |       sasniegumi = [[Eiropas atklātais spīdveja čempionāts]] (2017, 2024)&lt;br /&gt;[[Latvijas atklātais spīdveja čempionāts]] (2013, 2019)
 |           aģenti = 
 |            slavz = 
 |          dzimums = V
 |        atjaunots = 
}}
'''Andžejs Ļebedevs''' (dzimis {{dat|1994|11|4}}) ir latviešu [[spīdvejs|spīdveja]] braucējs.

== Karjera ==
Ļebedevs 2022. gada [[Pasaules spīdveja čempionāts|Pasaules spīdveja čempionātā]] finišēja 16. vietā pēc tam, kad 2022. gada ''[[Speedway Grand Prix]]'' izcīnīja 26 punktus. Viņu izvēlējās kā rezervistu 2023. gada ''Speedway Grand Prix'' izcīņai.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://fimspeedway.com/sgp/results |title=2022 Speedway Grand Prix results |website=FIM |access-date=6 October 2022}}&lt;/ref&gt; Tāpat 2022. gadā viņš palīdzēja [[Polija]]s spīdveja komandai ''Wilki Krosno'' uzvarēt 2022. gada Polijas spīdveja 1. līgā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://speedwayfansite.com/ligi/1liga/index.html |title=2022 ewinner Liga 1 season |website=Speedway Fan Site |access-date=1 January 2023}}&lt;/ref&gt;

Viņš noslēdza 2023. gada ''Speedway Grand Prix'' sezonu ar piecām pilnām dalībām, finišējot 16. vietā un vēlāk saņemot pastāvīgu ''wild card'' vietu 2024. gada ''Speedway Grand Prix'' izcīņā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fimspeedway.com/news/nine-nations-represented-as-2024-speedway-gp-line-up-is-confirmed|title=Nine nations represented as 2024 Speedway GP line-up is confirmed|website=FIM Europe|access-date=5 October 2023|archive-date={{dat|2025|08|31||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20250831032715/https://www.fimspeedway.com/news/nine-nations-represented-as-2024-speedway-gp-line-up-is-confirmed}}&lt;/ref&gt;

2024. gadā viņš pārstāvot [[Latvija|Latviju]] sasniedza Spīdveja Nāciju kausa finālu [[Mančestra|Mančestrā]],&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.fimspeedway.com/news/great-britain-wins-fim-speedway-of-nations-world-title-in-manchester-thriller |title=Great Britain wins FIM Speedway of Nations World Title in Manchester Thriller |website=FIM Speedway |access-date=14 July 2024}}&lt;/ref&gt; neskatoties uz to, ka brauca ar trim lauztām [[ribas|ribām]].&lt;ref&gt;{{publikācijas atsauce |title=Lebedevs breaks ribs |magazine=Speedway Star |page=5 |date={{dat|2024|6|22||bez}}}}&lt;/ref&gt; Viņš arī sasniedza 2024. gada Eiropas spīdveja čempionāta finālu un uzvarēja divos čempionāta posmos.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://debrecen4u.hu/public-favourite-wins-in-the-debrecen-round-of-the-slag-engine-european-championship/ |title=Latvian rider became the winner of the Debrecen round |website=Debrecen4u |access-date=5 September 2024 |archive-date={{dat|2025|05|31||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20250531081801/https://debrecen4u.hu/public-favourite-wins-in-the-debrecen-round-of-the-slag-engine-european-championship/ }}&lt;/ref&gt;

2025. gadā viņš pasaules čempionātā finišēja sestais.

== Nozīmīgākie sasniegumi ==

=== ''Speedway Grand Prix'' ===
* 2013. gada ''Speedway Grand Prix'' — 19. vieta (''wild card'' Latvijas GP posmam)
* 2014. gada ''Speedway Grand Prix'' — 28. vieta (''wild card'' Latvijas GP posmam)
* 2022. gada ''Speedway Grand Prix'' — 16. vieta (kvalificēts aizstājējs)
* 2023. gada ''Speedway Grand Prix'' — 16. vieta
* 2024. gada ''Speedway Grand Prix'' — 10. vieta
* 2025. gada ''Speedway Grand Prix'' — 6. vieta

=== Spīdveja Nāciju kauss ===
* 2021. gada Spīdveja Nāciju kauss — 6. vieta
* 2024. gada Spīdveja Nāciju kauss — 7. vieta

=== Eiropas atklātais spīdveja čempionāts ===
* 2017. gada Eiropas atklātais spīdveja čempionāts — '''1. vieta''' (Eiropas čempions ar 52 punktiem)
* 2024. gada Eiropas atklātais spīdveja čempionāts — '''1. vieta''' (Eiropas čempions ar 50 punktiem)

=== U21 Eiropas čempionāts ===
* Eiropas atklātais spīdveja čempionāts jauniešiem
** 2013 — '''Sudraba medaļa'''

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}
{{sporta ārējās saites}}

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Ļebedevs, Andžejs}}
[[Kategorija:1994. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Latvijas motosportisti]]
[[Kategorija:Daugavpilī dzimušie]]</text>
      <sha1>7uisf3jfgjf0unbkt6ssu056izeb129</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Rumānija Eirovīzijas dziesmu konkursā</title>
    <ns>0</ns>
    <id>628682</id>
    <revision>
      <id>4468465</id>
      <parentid>4452805</parentid>
      <timestamp>2026-05-15T07:12:04Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Lasks</username>
        <id>38532</id>
      </contributor>
      <origin>4468465</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="9463" sha1="9n2wgiiqo08dc1qior0tm83q8tb8y29" xml:space="preserve">{{Valsts Eirovīzijas konkursā infokaste
|        valsts = [[Rumānija]]
|        karogs = Flag of Romania.svg
|  parraiditajs = [[Rumānijas televīzija|TVR]]
|    nac atlase = 
|   pied reizes = 25 (20 fināli)
|   pirma reize = [[1994. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1994]]
|       ESC lab = 3. vieta: [[2005. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2005]], [[2010. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2010]]
|        ESC sl = Pēdējā vieta pusfinālā: [[1993. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1993]], [[1996. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1996]]
|     majaslapa = 
|      EBU lapa = [https://eurovision.tv/country/romania]
}}
'''[[Rumānija]] [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursā]]''' ir piedalījusies 25 reizes, debitējot [[1994. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1994. gada konkursā]], kad to pārstāvēja [[Dans Bitmans]] ar dziesmu ''Dincolo de nori''. Kaut arī Rumānija pirmo reizi Eirovīzijas konkursā piedalījās [[1993. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1993]]. gada konkursā, tā nekvalificējās konkursa finālšovam. Rumānija Eirovīzijā nav uzvarējusi, bet labākais rezultāts ir bijis [[2005. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2005]]. un [[2010. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2010]]. gada konkursā, iegūstot 3. vietu.

== Rumānija pārstāvji Eirovīzijā ==
: {{colorbox|#FFCC33}} ''Uzvarētāji''
: {{colorbox|#CCCCCC}} ''Otrā vieta''
: {{colorbox|#cc9966}} ''Trešā vieta''
: {{colorbox|#FE8080}} ''Pēdējā vieta''
: {{colorbox|#FFCDBD}} ''Nekvalificējās finālam''

{| class=&quot;sortable wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em auto 1em auto&quot;
! width=&quot;60&quot; |Gads
! width=&quot;200&quot; |Izpildītājs
! width=&quot;200&quot; |Dziesma
! width=&quot;80&quot; |Valoda
! width=&quot;20&quot; |Fināls
! width=&quot;20&quot; |Punkti
! width=&quot;20&quot; |Pusfināls
! width=&quot;20&quot; |Punkti
|-bgcolor=&quot;#FE8080&quot;
|{{flagicon|Ireland}} [[1993. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1993]]
|[[Dida Dragana]]
|''Nu pleca''
|[[Rumāņu valoda|Rumāņu]]
| colspan=&quot;2&quot; rowspan=&quot;1&quot; {{N/A|Nekvalificējās}}
|align=&quot;center&quot; | 7.
|align=&quot;center&quot; | 38
|-
|{{flagicon|Ireland}} [[1994. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1994]]
|[[Dans Bitmans]]
|''Dincolo de nori''
|Rumāņu
|align=&quot;center&quot; | 21.
|align=&quot;center&quot; | 14
|colspan=&quot;2&quot; {{N/A|Nav pusfinālu}}
|- bgcolor=&quot;#FE8080&quot;
| colspan=&quot;8&quot; {{N/A|Nepiedalijās [[1995. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1995. gada]] konkursā}} 
|-bgcolor=&quot;#FE8080&quot;
|{{flagicon|Norway}} [[1996. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1996]]
|[[Monika Angela]] un ''[[Sincron]]''
|''Rugă pentru pacea lumii''
|Rumāņu
| colspan=&quot;2&quot; rowspan=&quot;1&quot; {{N/A|Nekvalificējās}}
|align=&quot;center&quot; | 29.
|align=&quot;center&quot; | 11
|- bgcolor=&quot;#FE8080&quot;
| colspan=&quot;8&quot; {{N/A|Nepiedalijās [[1997. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1997. gada]] konkursā}} 
|-
|{{flagicon|UK}} [[1998. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1998]]
|[[Malina Olinesku]]
|''Eu cred''
|Rumāņu
|align=&quot;center&quot; | 22.
|align=&quot;center&quot; | 6
| colspan=&quot;2&quot; rowspan=&quot;1&quot; {{N/A|Nav pusfinālu}}
|- bgcolor=&quot;#FE8080&quot;
| colspan=&quot;8&quot; {{N/A|Nepiedalijās [[1999. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1999. gada]] konkursā}} 
|-
|{{flagicon|Sweden}} [[2000. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2000]]
|''[[Taxi (grupa)|Taxi]]''
|''The Moon''
|[[Angļu valoda|Angļu]]
|align=&quot;center&quot; | 17.
|align=&quot;center&quot; | 25
| colspan=&quot;2&quot; rowspan=&quot;1&quot; {{N/A|Nav pusfinālu}}
|- bgcolor=&quot;#FE8080&quot;
| colspan=&quot;8&quot; {{N/A|Nepiedalijās [[1999. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1999. gada]] konkursā}} 
|-
|{{flagicon|Estonia}} [[2002. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2002]]
|[[Monika Angela]] un [[Marsels Pāvels]]
|''Tell Me Why''
|Angļu
|align=&quot;center&quot; | 9.
|align=&quot;center&quot; | 71
| colspan=&quot;2&quot; rowspan=&quot;2&quot; {{N/A|Nav pusfinālu}}
|-
|{{flagicon|Latvia}} [[2003. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2003]]
|''[[Nikoleta Aleksandru|Nicola]]''
|''Don't Break My Heart''
|Angļu
|align=&quot;center&quot; | 10.
|align=&quot;center&quot; | 73
|-
|{{flagicon|Turkey}} [[2004. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2004]]
|[[Sanda Ladosi|Sanda]]
|''You Are The Only One''
|Angļu
|align=&quot;center&quot; | 18.
|align=&quot;center&quot; | 18
| colspan=&quot;2&quot; data-sort-value=&quot;-9999&quot; {{N/A|Iepriekšējā gada TOP 11}}
|- bgcolor=&quot;#cc9966&quot;
|{{flagicon|Ukraine}} [[2005. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2005]]
|[[Luminica Angela]] un ''[[Sistem]]''
|''Let Me Try''
|Angļu
|align=&quot;center&quot; | 3.
|align=&quot;center&quot; | 158
|align=&quot;center&quot; bgcolor=&quot;#FFCC33&quot;| 1.
|align=&quot;center&quot; bgcolor=&quot;#FFCC33&quot;| 235
|-
|{{flagicon|Grieķija}} [[2006. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2006]]
|[[Mihajs Treistariu]]
|''Tornerò''
|Angļu,&lt;br /&gt;[[Itāļu valoda|Itāļu]]
|align=&quot;center&quot; | 4.
|align=&quot;center&quot; | 172
| colspan=&quot;2&quot; data-sort-value=&quot;-9999&quot; {{N/A|Iepriekšējā gada TOP 11}}
|-
|{{flagicon|Finland}} [[2007. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2007]]
|''[[Todomondo]]''
|''Liubi, Liubi, I Love You''
|Angļu, Itāļi,&lt;br /&gt;[[Spāņu valoda|Spāņu]], [[Krievu valoda|Krievu]],&lt;br /&gt;[[Franču valoda|Franču]], Rumāņu
|align=&quot;center&quot; | 13.
|align=&quot;center&quot; | 84
| colspan=&quot;2&quot; data-sort-value=&quot;-9999&quot; {{N/A|Iepriekšējā gada TOP 10}}
|-
|{{flagicon|Serbia}} [[2008. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2008]]
|''[[Nico (rumāņu dziedātāja)|Nico]]'' un [[Vlads Mirita|Vlads]]
|''Pe-o margine de lume''
|Rumāņu,&lt;br /&gt;Itāļu
|align=&quot;center&quot; | 20.
|align=&quot;center&quot; | 45
|align=&quot;center&quot; | 7.
|align=&quot;center&quot; | 94
|-
|{{flagicon|Russia}} [[2009. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2009]]
|[[Elena George]]
|''The Balkan Girls''
|Angļu
|align=&quot;center&quot; | 19.
|align=&quot;center&quot; | 40
|align=&quot;center&quot; | 9.
|align=&quot;center&quot; | 67
|-
|bgcolor=&quot;#cc9966&quot; | {{flagicon|Norway}} [[2010. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2010]]
|bgcolor=&quot;#cc9966&quot; | [[Paula Selinga]] un [[Ovidiu Černevcjanu|Ovi]]
|bgcolor=&quot;#cc9966&quot; | ''Playing with Fire''
|bgcolor=&quot;#cc9966&quot; | Angļu
|align=&quot;center&quot; bgcolor=&quot;#cc9966&quot; | 3.
|align=&quot;center&quot; bgcolor=&quot;#cc9966&quot; | 162
|align=&quot;center&quot; | 4.
|align=&quot;center&quot; | 104
|-
|{{flagicon|Germany}} [[2011. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2011]]
|''[[Hotel FM]]''
|''Change''
|Angļu
|align=&quot;center&quot; | 17.
|align=&quot;center&quot; | 77
|align=&quot;center&quot; | 4.
|align=&quot;center&quot; | 111
|-
|{{flagicon|Azerbaijan}} [[2012. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2012]]
|''[[Mandinga]]''
|''Zaleilah''
|Spaņu,&lt;br /&gt;Angļu
|align=&quot;center&quot; | 12.
|align=&quot;center&quot; | 71
|align=&quot;center&quot; bgcolor=&quot;#cc9966&quot; | 3.
|align=&quot;center&quot; bgcolor=&quot;#cc9966&quot; | 120
|-
|{{flagicon|Sweden}} [[2013. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2013]]
|''[[Florins Cezars Ouatu|Cezars]]''
|''It's My Life''
|Angļu
|align=&quot;center&quot; | 13.
|align=&quot;center&quot; | 65
|align=&quot;center&quot; | 5.
|align=&quot;center&quot; | 83
|-
|{{flagicon|Denmark}} [[2014. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2014]]
|Paula Selinga un Ovi
|''Miracle''
|Angļu
|align=&quot;center&quot; | 12.
|align=&quot;center&quot; | 72
|align=&quot;center&quot; bgcolor=&quot;#CCCCCC&quot; | 2.
|align=&quot;center&quot; bgcolor=&quot;#CCCCCC&quot; | 125
|-
|{{flagicon|Austria}} [[2015. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2015]]
|''[[Voltaj]]''
|''De la capăt (All over Again)''
|Rumāņu,&lt;br /&gt;Angļu
|align=&quot;center&quot; | 15.
|align=&quot;center&quot; | 35
|align=&quot;center&quot; | 5.
|align=&quot;center&quot; | 89
|-
|{{flagicon|Sweden}} [[2016. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2016]]
|[[Ovidiu Antons]]
|''Moment of Silence''
|Angļu
|colspan=&quot;4&quot; {{N/A|Diskvalificēts}}&lt;small&gt;{{efn|2016. gadā Rumānija apstiprināja savu dalību konkursā, bet nesamaksātā parāda dēļ, valsts tika diskvalificēta.}}&lt;/small&gt;
|-
|{{flagicon|Ukraine}} [[2017. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2017]]
|''[[Ilinka]]'' pied. [[Alekss Florja]]
|''Yodel It''
|Angļu
|align=&quot;center&quot; | 7.
|align=&quot;center&quot; | 282.
|align=&quot;center&quot; | 6.
|align=&quot;center&quot; | 174.
|-bgcolor=&quot;#FFCDBD&quot;
|{{flagicon|Portugal}} [[2018. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2018]]
|''[[The Humans]]''
|''Goodbye''
|Angļu
|colspan=&quot;2&quot; rowspan=&quot;2&quot; {{N/A|Nekvalificējās}}
|align=&quot;center&quot; | 11.
|align=&quot;center&quot; | 107
|-bgcolor=&quot;#FFCDBD&quot;
|{{flagicon|Israel}} [[2019. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2019]]
|[[Estere Peonija]]
|''On a Sunday''
|Angļu
|align=&quot;center&quot; | 13.
|align=&quot;center&quot; | 71
|- 
| {{N/A|[[2020. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|&lt;s&gt;2020&lt;/s&gt;]]}}
|''[[Roxen]]''
|''Alcohol You''
|Angļu
| colspan=&quot;4&quot; {{N/A|Konkurss nenotika}}&lt;small&gt;{{efn|name=nenotika|Konkurss tika atcelts [[COVID-19 pandēmija]]s dēļ}}&lt;/small&gt;
|-bgcolor=&quot;#FFCDBD&quot;
|{{flagicon|Netherlands}} [[2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2021]]
|''Roxen''
|''Amnesia''
|Angļu
|colspan=&quot;2&quot; {{N/A|Nekvalificējās}}
|align=&quot;center&quot; | 12.
|align=&quot;center&quot; | 85
|-
|{{flagicon|Itālija}} [[2022. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2022]]
|''[[WRS]]''
|''Llámame''
|Angļu,&lt;br /&gt;Spāņu
|align=&quot;center&quot; | 18.
|align=&quot;center&quot; | 65
|align=&quot;center&quot; | 9.
|align=&quot;center&quot; | 118
|-bgcolor=&quot;#FFCDBD&quot;
|{{flagicon|Lielbritānija}} [[2023. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2023]]
|[[Teodors Andrejs]]
|''D.G.T. (Off and On)''
|Rumāņu,&lt;br /&gt;Angļu
|colspan=&quot;2&quot; {{N/A|Nekvalificējās}}
|align=&quot;center&quot; | 15.
|align=&quot;center&quot; | 0
|- bgcolor=&quot;#FE8080&quot;
| colspan=&quot;8&quot; {{N/A|Nepiedalijās [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024.]] un [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025.]] gada konkursā}} 
|-
| {{flagicon|Austrija}} [[2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2026]]
| [[Aleksandra Kapitanesku]]
| ''Choke Me''
| Angļu
| align=&quot;center&quot; | 
| align=&quot;center&quot; | 
| align=&quot;center&quot; | 
| align=&quot;center&quot; | 
|}

== Piezīmes un atsauces ==
=== Piezīmes ===
{{notelist}}

{{Eirovīzija-aizmetnis}}
{{Eirovīzijas dziesmu konkursa valstis}}

[[Kategorija:Valstis Eirovīzijas dziesmu konkursā]]
[[Kategorija:Rumānijas mūzika]]</text>
      <sha1>9n2wgiiqo08dc1qior0tm83q8tb8y29</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Kipra Eirovīzijas dziesmu konkursā</title>
    <ns>0</ns>
    <id>629000</id>
    <revision>
      <id>4468470</id>
      <parentid>4467041</parentid>
      <timestamp>2026-05-15T07:15:55Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Lasks</username>
        <id>38532</id>
      </contributor>
      <origin>4468470</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="12098" sha1="0ml18ls8kjj0ezgg8vwfzd8do5twxjw" xml:space="preserve">{{Valsts Eirovīzijas konkursā infokaste
|        valsts = [[Kipra]]
|        karogs = Flag of Cyprus.svg
|  parraiditajs = [[Kipras raidorganizācijas korporācija|CyBC]]
|    nac atlase = 
|   pied reizes = 42 (34 fināli)
|   pirma reize = [[1981. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1981]]
|       ESC lab = 2. vieta: [[2018. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2018]]
|        ESC sl = Pēdējā vieta: [[1986. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1986]]
|     majaslapa = 
|      EBU lapa = [https://eurovision.tv/country/cyprus]
}}
'''[[Kipra]] [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursā]]''' ir piedalījusies 41 reizes, debitējot [[1981. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1981. gada konkursā]], kad to pārstāvēja grupa ''[[Island]]'' ar dziesmu ''Monika''. Kipra ne reizi nav uzvarējusi konkursā. Tās labākais rezultāts ir bijusi 2. vieta [[2018. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2018. gada konkursā]]. Kipra ir visilgāk esošā valsts konkursā, kas nav uzvarējusi kopš savas debijas.

== Kipras pārstāvji Eirovīzijā ==
: {{colorbox|#FFCC33}} ''Uzvarētāji''
: {{colorbox|#CCCCCC}} ''Otrā vieta''
: {{colorbox|#cc9966}} ''Trešā vieta''
: {{colorbox|#FE8080}} ''Pēdējā vieta''
: {{colorbox|#FFCDBD}} ''Nekvalificējās finālam''
: {{colorbox|#A4EAA9}} ''Pārstāvji un dziesmas bija izvēlēti, bet nepiedalījās konkursā''
{| class=&quot;sortable wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em auto 1em auto&quot;
! width=&quot;60&quot; | Gads
! width=&quot;200&quot; | Izpildītājs
! width=&quot;200&quot; | Dziesma
! width=&quot;80&quot; | Valoda
! width=&quot;20&quot; | Fināls
! width=&quot;20&quot; | Punkti
! width=&quot;20&quot; | Pusfināls
! width=&quot;20&quot; | Punkti
|- 
| align=&quot;center&quot; | {{flagicon|Ireland}} [[1981. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1981]]
| ''[[Island]]''
| ''Monika''
| [[Grieķu valoda|Grieķu]]
| align=&quot;center&quot; | 6.
| align=&quot;center&quot; | 69
| colspan=&quot;2&quot; rowspan=&quot;15&quot; {{N/A|Nav pusfinālu}}
|-
| align=&quot;center&quot; | {{flagicon|UK}} [[1982. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1982]]
| [[Anna Vissi]]
| ''Mono i agapi''
| Grieķu
| align=&quot;center&quot; | 5.
| align=&quot;center&quot; | 85
|-
| align=&quot;center&quot; | {{flagicon|Germany}} [[1983. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1983]]
| [[Stavros]] un [[Konstantina (dziedātāja)|Konstantina]]
| ''I agapi akoma zi&quot;''
| Grieķu
| align=&quot;center&quot; | 16.
| align=&quot;center&quot; | 26
|-
| align=&quot;center&quot; | {{flagicon|Luxembourg}} [[1984. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1984]]
| [[Andījs Pauls]]
| ''Anna Mari-Elena''
| Grieķu
| align=&quot;center&quot; | 15.
| align=&quot;center&quot; | 31
|-
| align=&quot;center&quot; | {{flagicon|Sweden}} [[1985. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1985]]
| [[Lia Vissi]]
| ''To katalava arga''
| Grieķu
| align=&quot;center&quot; | 16.
| align=&quot;center&quot; | 15
|-bgcolor=&quot;#FE8080&quot;
| align=&quot;center&quot; | {{flagicon|Norway}} [[1986. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1986]]
| ''[[Elpida]]''
| ''Tora zo''
| Grieķu
| align=&quot;center&quot; | 20.
| align=&quot;center&quot; | 4
|- 
| align=&quot;center&quot; | {{flagicon|Belgium}} [[1987. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1987]]
| [[Aleksija Vasilio]]
| ''Aspro mavro''
| Grieķu
| align=&quot;center&quot; | 7.
| align=&quot;center&quot; | 50
|-bgcolor=&quot;#A4EAA9&quot;
| align=&quot;center&quot; | {{flagicon|Ireland}} [[1988. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1988]]
| [[Janis Dimitrou]]
| ''Thimame''
| Grieķu
| colspan=&quot;2&quot; {{N/A|Izstājās}}
|-
| align=&quot;center&quot; | {{flagicon|Switzerland}} [[1989. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1989]]
| [[Fanija Polimersa]] un [[Janis Savidakis]]
| ''Apopse as vrethoume''
| Grieķu
| align=&quot;center&quot; | 11.
| align=&quot;center&quot; | 51
|-    
| align=&quot;center&quot; | {{flagicon|Yugoslavia}} [[1990. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1990]]
| ''[[Anastazio]]''
| ''Milas poli''
| Grieķu
| align=&quot;center&quot; | 14.
| align=&quot;center&quot; | 36
|-
| align=&quot;center&quot; | {{flagicon|Italy}} [[1991. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1991]]
| [[Elena Patroklu]]
| ''S.O.S.''
| Grieķu
| align=&quot;center&quot; | 9.
| align=&quot;center&quot; | 60
|- 
| align=&quot;center&quot; | {{flagicon|Sweden}} [[1992. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1992]]
| ''[[Evridiki]]''
| ''Teriazoume''
| Grieķu
| align=&quot;center&quot; | 11.
| align=&quot;center&quot; | 57
|- 
| align=&quot;center&quot; | {{flagicon|Ireland}} [[1993. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1993]]
| ''[[Zimbulakis]]'' un ''[[Van Beke]]''
| ''Mi stamatas''
| Grieķu
| align=&quot;center&quot; | 19.
| align=&quot;center&quot; | 17
|-
| align=&quot;center&quot; | {{flagicon|Ireland}} [[1994. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1994]]
| ''Evridiki''
| ''Ime anthropos ki ego''
| Grieķu
| align=&quot;center&quot; | 11.
| align=&quot;center&quot; | 51
|-
| align=&quot;center&quot; | {{flagicon|Ireland}} [[1995. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1995]]
| [[Aleksandrs Panavi]]
| ''Sti fotia''
| Grieķu
| align=&quot;center&quot; | 9.
| align=&quot;center&quot; | 79
|- 
| align=&quot;center&quot; | {{flagicon|Norway}} [[1996. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1996]]
| [[Konstantinos Kristoforou|Konstantinos]]
| ''Mono gia mas&quot;''
| Grieķu
| align=&quot;center&quot; | 9.
| align=&quot;center&quot; | 72
| align=&quot;center&quot; | 15.
| align=&quot;center&quot; | 42
|-
| align=&quot;center&quot; | {{flagicon|Ireland}} [[1997. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1997]]
| ''[[Hara (grieķu dziedātāja)|Hara]]'' un [[Andreass Konstantinou]]
| ''Mana mou''
| Grieķu
| align=&quot;center&quot; | 5.
| align=&quot;center&quot; | 98
| colspan=&quot;2&quot; rowspan=&quot;4&quot; {{N/A|Nav pusfinālu}}
|-
| align=&quot;center&quot; | {{flagicon|UK}} [[1998. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1998]]
| [[Maikls Hadžijani]]
| ''Genesis''
| Grieķu
| align=&quot;center&quot; | 11.
| align=&quot;center&quot; | 37
|-
| align=&quot;center&quot; | {{flagicon|Israel}} [[1999. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1999]]
| [[Marlēna Andželidou]]
| ''Tha'ne erotas''
| Grieķu
| align=&quot;center&quot; | 22.
| align=&quot;center&quot; | 2
|-
| align=&quot;center&quot; | {{flagicon|Sweden}} [[2000. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2000]]
| ''[[Voice (grupa)|Voice]]''
| ''Nomiza''
| Grieķu,&lt;br /&gt;[[Itāļu valoda|Itāļu]]
| align=&quot;center&quot; | 21.
| align=&quot;center&quot; | 8
|- bgcolor=&quot;#FE8080&quot;
| colspan=&quot;8&quot; {{N/A|Nepiedalijās [[2001. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2001. gada]] konkursā}} 
|-
| align=&quot;center&quot; | {{flagicon|Estonia}} [[2002. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2002]]
| ''[[One]]''
| ''Gimme''
| [[Angļu valoda|Angļu]]
| align=&quot;center&quot; | 6.
| align=&quot;center&quot; | 85
| colspan=&quot;2&quot; rowspan=&quot;2&quot; {{N/A|Nav pusfinālu}}
|-
| align=&quot;center&quot; | {{flagicon|Latvia}} [[2003. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2003]]
| [[Stelios Konstantas]]
| ''Feeling Alive''
| Angļu
| align=&quot;center&quot; | 20.
| align=&quot;center&quot; | 15
|-
| align=&quot;center&quot; | {{flagicon|Turkey}} [[2004. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2004]]
| [[Liza Andreasa]]
| ''Stronger Every Minute''
| Angļu
| align=&quot;center&quot; | 5.
| align=&quot;center&quot; | 170
| align=&quot;center&quot; | 5.
| align=&quot;center&quot; | 149
|-
| align=&quot;center&quot; | {{flagicon|Ukraine}} [[2005. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2005]]
| [[Konstantīns Kristoforovs]]
| ''Ela Ela (Come Baby)''
| Angļu
| align=&quot;center&quot; | 18.
| align=&quot;center&quot; | 46
| colspan=&quot;2&quot; rowspan=&quot;1&quot; data-sort-value=&quot;99999&quot; {{N/A|Iepriekšējā gada TOP 12}}
|- bgcolor=&quot;#FFCDBD&quot;
| align=&quot;center&quot; | {{flagicon|Greece}} [[2006. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2006]]
| [[Anneta Artani]]
| ''Why Angels Cry''
| Angļu
| colspan=&quot;2&quot; rowspan=&quot;4&quot; {{N/A|Nekvalificējās}}
| align=&quot;center&quot; | 15.
| align=&quot;center&quot; | 57
|- bgcolor=&quot;#FFCDBD&quot;
| align=&quot;center&quot; | {{flagicon|Finland}} [[2007. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2007]]
| ''Evridiki''
| ''Comme Ci, Comme Ça''
| [[Franču valoda|Franču]]
| align=&quot;center&quot; | 15.
| align=&quot;center&quot; | 65
|- bgcolor=&quot;#FFCDBD&quot;
| align=&quot;center&quot; | {{flagicon|Serbia}} [[2008. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2008]]
| [[Evdokia Kadi]]
| ''Femme Fatale''
| Grieķu
| align=&quot;center&quot; | 15.
| align=&quot;center&quot; | 36
|- bgcolor=&quot;#FFCDBD&quot;
| align=&quot;center&quot; | {{flagicon|Russia}} [[2009. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2009]]
| [[Kristīna Metaksa]]
| ''Firefly''
| Angļu
| align=&quot;center&quot; | 14.
| align=&quot;center&quot; | 32
|-
| align=&quot;center&quot; | {{flagicon|Norway}} [[2010. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2010]]
| [[Džons Liligrīns]] un ''[[The Islanders]]''
| ''OPA''
| Grieķu
| align=&quot;center&quot; | 22.
| align=&quot;center&quot; | 27
| align=&quot;center&quot; | 10.
| align=&quot;center&quot; | 67
|- bgcolor=&quot;#FFCDBD&quot;
| align=&quot;center&quot; | {{flagicon|Germany}} [[2011. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2011]]
| [[Kristoss Milordoss]]
| ''San aggelos s'agapisa''
| Grieķu
| colspan=&quot;2&quot; {{N/A|Nekvalificējās}}
| align=&quot;center&quot; | 18.
| align=&quot;center&quot; | 16
|-
| align=&quot;center&quot; | {{flagicon|Azerbaijan}} [[2012. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2012]]
| [[Ivija Adamou]]
| ''La La Love''
| Angļu
| align=&quot;center&quot; | 16.
| align=&quot;center&quot; | 65
| align=&quot;center&quot; | 7.
| align=&quot;center&quot; | 91
|- bgcolor=&quot;#FFCDBD&quot;
| align=&quot;center&quot; | {{flagicon|Zviedrija}} [[2013. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2013]]
| [[Despina Olimpija]]
| ''An Me Thimasai''
| Grieķu
| colspan=&quot;2&quot; {{N/A|Nekvalificējās}}
| align=&quot;center&quot; | 15.
| align=&quot;center&quot; | 11
|- bgcolor=&quot;#FE8080&quot;
| colspan=&quot;8&quot; {{N/A|Nepiedalijās [[2014. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2014. gada]] konkursā}} 
|-
| align=&quot;center&quot; | {{flagicon|Austria}} [[2015. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2015]]
| [[Džons Karajaniss]]
| ''One Thing I Should Have Done''
| Angļu
| align=&quot;center&quot; | 22.
| align=&quot;center&quot; | 11
| align=&quot;center&quot; | 6.
| align=&quot;center&quot; | 87
|-
| align=&quot;center&quot; | {{flagicon|Zviedrija}} [[2016. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2016]]
| ''[[Minus One]]''
| ''Alter Ego''
| Angļu
| align=&quot;center&quot; | 21.
| align=&quot;center&quot; | 96
| align=&quot;center&quot; | 8.
| align=&quot;center&quot; | 164
|- 
| align=&quot;center&quot; | {{flagicon|Ukraine}} [[2017. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2017]]
| [[Hovigs]]
| ''Gravity''
| Angļu
| align=&quot;center&quot; | 21.
| align=&quot;center&quot; | 68
| align=&quot;center&quot; | 5.
| align=&quot;center&quot; | 164
|- bgcolor=&quot;#CCCCCC&quot;
| align=&quot;center&quot; | {{flagicon|Portugal}} [[2018. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2018]]
| [[Elena Fureira]]
| ''Fuego''
| Angļu{{efn|name=Fuego|Lai arī dziesmas vārdi ir [[Angļu valoda|angļu valodā]], [[Spāņu valoda|spāņu]] nosaukums ''Fuego'' tiek izdziedāts cauri dziesmai.}}
| align=&quot;center&quot; | 2.
| align=&quot;center&quot; | 436
| align=&quot;center&quot; | 2.
| align=&quot;center&quot; | 262
|-
| align=&quot;center&quot; | {{flagicon|Izraēla}} [[2019. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2019]]
| [[Tamta]]
| ''Replay''
| Angļu
| align=&quot;center&quot; | 13.
| align=&quot;center&quot; | 109
| align=&quot;center&quot; | 9.
| align=&quot;center&quot; | 149
|-
| {{N/A|[[2020. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|&lt;s&gt;2020&lt;/s&gt;]]}}
| [[Alesandro Ritens|Sandro]]
| ''Running''
| Angļu
| colspan=&quot;4&quot; {{N/A|Konkurss nenotika}}&lt;small&gt;{{efn|name=nenotika|Konkurss tika atcelts [[COVID-19 pandēmija]]s dēļ}}&lt;/small&gt;
|-
| align=&quot;center&quot; | {{flagicon|Nīderlande}} [[2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2021]]
| [[Elena Cagrinu]]
| ''El diablo''
| Angļu{{efn|name=Eldiablo|Sastāv no atkārtota vārdu savienojuma spāniski}}
| align=&quot;center&quot; | 16.
| align=&quot;center&quot; | 94
| align=&quot;center&quot; | 6.
| align=&quot;center&quot; | 170
|- bgcolor=&quot;#FFCDBD&quot;
| align=&quot;center&quot; | {{flagicon|Italy}} [[2022. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2022]]
| ''[[Andromache]]''
| ''Ela''
| Angļu,&lt;br /&gt;Grieķu
| colspan=&quot;2&quot; {{N/A|Nekvalificējās}}
| align=&quot;center&quot; | 12.
| align=&quot;center&quot; | 63
|-
| align=&quot;center&quot; | {{flagicon|Lielbritānija}} [[2023. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2023]]
| [[Endrjū Lambross]]
| ''Break a Broken Heart''
| Angļu
| align=&quot;center&quot; | 12.
| align=&quot;center&quot; | 126
| align=&quot;center&quot; | 7.
| align=&quot;center&quot; | 94
|- 
| align=&quot;center&quot; | {{flagicon|Zviedrija}} [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024]]
| [[Sīlija Kapsis]]
| ''Liar''
| Angļu
| align=&quot;center&quot; | 15.
| align=&quot;center&quot; | 78
| align=&quot;center&quot; | 6.
| align=&quot;center&quot; | 67
|- bgcolor=&quot;#FFCDBD&quot;
| align=&quot;center&quot; | {{flagicon|Šveice}} [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025]]
| [[Teo Evans]]
| ''Shh''
| Angļu
| colspan=&quot;2&quot; {{N/A|Nekvalificējās}}
| align=&quot;center&quot; | 11.
| align=&quot;center&quot; | 44
|-
| align=&quot;center&quot; | {{flagicon|Austrija}} [[2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2026]]
| ''[[Antigoni]]''
| ''Jalla''
| Angļu,&lt;br /&gt;Grieķu
| align=&quot;center&quot; | 
| align=&quot;center&quot; | 
| align=&quot;center&quot; | 
| align=&quot;center&quot; | 
|}

== Piezīmes un atsauces ==
=== Piezīmes ===
{{notelist}}

{{Eirovīzija-aizmetnis}}
{{Eirovīzijas dziesmu konkursa valstis}}

[[Kategorija:Valstis Eirovīzijas dziesmu konkursā]]
[[Kategorija:Kipras mūzika]]</text>
      <sha1>0ml18ls8kjj0ezgg8vwfzd8do5twxjw</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Luksemburga Eirovīzijas dziesmu konkursā</title>
    <ns>0</ns>
    <id>629134</id>
    <revision>
      <id>4468466</id>
      <parentid>4467779</parentid>
      <timestamp>2026-05-15T07:12:42Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Lasks</username>
        <id>38532</id>
      </contributor>
      <origin>4468466</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="11985" sha1="3etycad33ik243cbovj68nbcug2fmf4" xml:space="preserve">{{Valsts Eirovīzijas konkursā infokaste
|        valsts = [[Luksemburga]]
|        karogs = Flag of Luxembourg.svg
|  parraiditajs = [[RTL Group|RTL]]
|    nac atlase = 
|   pied reizes = 40 (39 fināli)
|   pirma reize = [[1956. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1956]]
|       ESC lab = 1. vieta: [[1961. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1961]], [[1965. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1965]], [[1972. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1972]], [[1973. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1973]], [[1983. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1983]]
|        ESC sl = Pēdējā vieta: [[1958. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1958]], [[1960. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1960]], [[1970. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1970]]
|     majaslapa = 
|      EBU lapa = [https://eurovision.tv/country/luxembourg]
}}
'''[[Luksemburga]] [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursā]]''' ir piedalījusies 40 reizes, debitējot [[1956. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1956. gada konkursā]], kad to pārstāvēja [[Mišela Arnaudū]] ar dziesmām ''Ne crois pas'' un ''Les amants de minuit''. Luksemburga konkursā ir uzvarējusi piecas reizes — [[1961. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1961.]], [[1965. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1965.]], [[1972. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1972.]], [[1973. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1973.]] un [[1983. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1983. gada konkursā]].

Luksemburga piedalījās konkursā no 1956. gada līdz 1993. gadam, izlaižot tikai 1959. gada konkursu. Tā, ka Luksemburga [[1993. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1993. gada konkursā]] finišēja pēdējā septītniekā, tad tai dalība [[1994. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1994. gada konkursā]] tika liegta un valsts nepiedalījās konkursā, nākamās trīs desmitgades. Luksemburga konkursā atgriezās [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gadā]].

== Luksemburgas pārstāvji Eirovīzijā ==
: {{colorbox|#FFCC33}} ''Uzvarētāji''
: {{colorbox|#CCCCCC}} ''Otrā vieta''
: {{colorbox|#cc9966}} ''Trešā vieta''
: {{colorbox|#FE8080}} ''Pēdējā vieta''
: {{colorbox|#FFCDBD}} ''Nekvalificējās finālam''

{| class=&quot;sortable wikitable&quot;
! width=&quot;60&quot; |Gads
! width=&quot;200&quot; |Izpildītājs
! width=&quot;200&quot; |Dziesma
! width=&quot;80&quot; |Valoda
! width=&quot;20&quot; |Fināls
! width=&quot;20&quot; |Punkti
! width=&quot;20&quot; |Pusfināls
! width=&quot;20&quot; |Punkti
|-
| align=&quot;center&quot; rowspan=&quot;2&quot;|{{flagicon|Šveice}} [[1956. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1956]]
| rowspan=&quot;2&quot; | [[Mišela Arnaudū]]
|''Ne crois pas''
|[[Franču valoda|Franču]]
| colspan=&quot;2&quot; rowspan=&quot;2&quot; data-sort-value=&quot;99999&quot; {{N/A|Rezultāti netika paziņoti}}
| colspan=&quot;2&quot; rowspan=&quot;4&quot; data-sort-value=&quot;99999&quot; {{N/A|Nav pusfinālu}}
|-
|''Les amants de minuit''
|Franču
|-
| align=&quot;center&quot; |{{flagicon|Vācija}} [[1957. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1957]]
| [[Daniela Duprē]]
|''Tant de peine''
|Franču
| align=&quot;center&quot; |4.
| align=&quot;center&quot; |8
|-bgcolor=&quot;#FE8080&quot;
| align=&quot;center&quot; |{{flagicon|Nīderlande}} [[1958. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1958]]
| [[Solanža Berija]]
|''Un grand amour''
|Franču
| align=&quot;center&quot; |9.
| align=&quot;center&quot; |1
|- bgcolor=&quot;#FE8080&quot;
| colspan=&quot;8&quot; {{N/A|Nepiedalijās [[1959. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1959. gada]] konkursā}} 
|-bgcolor=&quot;#FE8080&quot;
| align=&quot;center&quot; |{{flagicon|Lielbritānija}} [[1960. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1960]]
| [[Kamilo Felgens]]
|''	So laang we's du do bast''
|[[Luksemburgiešu valoda|Luksemburgiešu]]
| align=&quot;center&quot; |13.
| align=&quot;center&quot; |1
| colspan=&quot;2&quot; rowspan=&quot;34&quot; data-sort-value=&quot;99999&quot; {{N/A|Nav pusfinālu}}
|-bgcolor=&quot;#FFCC33&quot;
| align=&quot;center&quot; |{{flagicon|Francija}} [[1961. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1961]]
| [[Žans-Klods Paskāls]]
|''Nous Les Amourex''
|Franču
| align=&quot;center&quot; |1.
| align=&quot;center&quot; |31
|-bgcolor=&quot;#cc9966&quot;
| align=&quot;center&quot; |{{flagicon|Luksemburga}} [[1962. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1962]]
| Kamilo Felgens
|''Petit Bonhomme''
|Franču
| align=&quot;center&quot; |3.
| align=&quot;center&quot; |11
|- 
| align=&quot;center&quot; |{{flagicon|Lielbritānija}} [[1963. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1963]]
|[[Nana Mushuri]]
|''À force de prier''
|Franču
| align=&quot;center&quot; |8.
| align=&quot;center&quot; |13
|-
| align=&quot;center&quot; |{{flagicon|Denmark}} [[1964. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1964]]
|[[Hāgs Aufrejs]]
|''Dès que le printemps revient''
|Franču
| align=&quot;center&quot; |4.
| align=&quot;center&quot; |14
|-bgcolor=&quot;#FFCC33&quot;
| align=&quot;center&quot; |{{flagicon|Italy}} [[1965. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1965]]
|[[Frensa Galla]]
|''Poupée de cire, poupée de son''
|Franču
| align=&quot;center&quot; |1.
| align=&quot;center&quot; |32
|-
| align=&quot;center&quot; |{{flagicon|Luxembourg}} [[1966. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1966]]
|[[Mirele Tora]]
|''Ce soir je t’attendais''
|Franču
| align=&quot;center&quot; |10.
| align=&quot;center&quot; |7
|-
| align=&quot;center&quot; |{{flagicon|Austria}} [[1967. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1967]]
|[[Vikija Leandrosa]]
|''L'amour est bleu''
|Franču
| align=&quot;center&quot; |4.
| align=&quot;center&quot; |17
|-
| align=&quot;center&quot; |{{flagicon|UK}} [[1968. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1968]]
|[[Kriss Baldo]] un [[Sofija Garela]]
|''Nous vivrons d'amour''
|Franču
| align=&quot;center&quot; |11.
| align=&quot;center&quot; |5
|-
| align=&quot;center&quot; |{{flagicon|Spain}} [[1969. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1969]]
|[[Romualds Figuiers]]
|''Catherine''
|Franču
| align=&quot;center&quot; |11.
| align=&quot;center&quot; |7
|- bgcolor=&quot;#FE8080&quot;
| align=&quot;center&quot; |{{flagicon|Nīderlande}} [[1970. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss 1970|1970]]
|[[Dāvids Alekandrs Vinters]]
|''Je suis tombé du ciel''
|Franču
| align=&quot;center&quot; |12.
| align=&quot;center&quot; |0
|-
| align=&quot;center&quot; |{{flagicon|Ireland}} [[1971. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1971]]
|[[Monika Melsena]]
|''Pomme, pomme, pomme''
|Franču
| align=&quot;center&quot; |13.
| align=&quot;center&quot; |70
|-bgcolor=&quot;#FFCC33&quot;
| align=&quot;center&quot; |{{flagicon|UK}} [[1972. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1972]]
|Vikija Leandrosa
|''Après toi''
|Franču
| align=&quot;center&quot; |1.
| align=&quot;center&quot; |128
|-bgcolor=&quot;#FFCC33&quot;
| align=&quot;center&quot; |{{flagicon|Luxembourg}} [[1973. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1973]]
|[[Anna Marija Davida]]
|''Tu te reconnaîtras''
|Franču
| align=&quot;center&quot; |1.
| align=&quot;center&quot; |129
|-
| align=&quot;center&quot; |{{flagicon|UK}} [[1974. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1974]]
|[[Irēna Šīra]]
|''Bye Bye I Love You''
|Franču,&lt;br /&gt;[[Angļu valoda|Angļu]]
| align=&quot;center&quot; |4.
| align=&quot;center&quot; |14
|-
| align=&quot;center&quot; |{{flagicon|Sweden}} [[1975. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1975]]
|''[[Džeralda Brannigana|Géraldine]]''
|''Toi''
|Franču
| align=&quot;center&quot; |5.
| align=&quot;center&quot; |84
|-
| align=&quot;center&quot; |{{flagicon|Netherlands}} [[1976. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1976]]
|[[Jirgens Markuss]]
|''Chansons pour ceux qui s'aiment''
|Franču
| align=&quot;center&quot; |14.
| align=&quot;center&quot; |17
|-
| align=&quot;center&quot; |{{flagicon|UK}} [[1977. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1977]]
|[[Anna-Marija Bese|Anna-Marija B]]
|''Frère Jacques''
|Franču
| align=&quot;center&quot; |16.
| align=&quot;center&quot; |17
|- 
| align=&quot;center&quot; |{{flagicon|France}} [[1978. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1978]]
|[[Baccara]]
|''Parlez-vous français ?''
|Franču
| align=&quot;center&quot; |7.
| align=&quot;center&quot; |73
|-
| align=&quot;center&quot; |{{flagicon|Israel}} [[1979. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1979]]
|[[Džīna Mensone]]
|''J'ai déjà vu ça dans tes yeux''
|Franču
| align=&quot;center&quot; |13.
| align=&quot;center&quot; |34
|-
| align=&quot;center&quot; |{{flagicon|Netherlands}} [[1980. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1980]]
|''[[Sophie &amp; Magaly]]''
|''Papa Pingouin''
|Franču
| align=&quot;center&quot; |9.
| align=&quot;center&quot; |56
|-
| align=&quot;center&quot; |{{flagicon|Ireland}} [[1981. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1981]]
|Žans Klods Paskāls
|''C'est peut-être pas l'Amérique''
|Franču
| align=&quot;center&quot; |11.
| align=&quot;center&quot; |41
|-
| align=&quot;center&quot; |{{flagicon|United Kingdom}} [[1982. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1982]]
|[[Svetlana (dziedātāja)|Svetlana]]
|''Cours après le temps''
|Franču
| align=&quot;center&quot; |6.
| align=&quot;center&quot; |78
|-bgcolor=&quot;#FFCC33&quot;
| align=&quot;center&quot; |{{flagicon|Germany}} [[1983. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1983]]
|[[Korīne Ermē]]
|''[[Si la vie est cadeau]]''
|Franču
| align=&quot;center&quot; |1.
| align=&quot;center&quot; |142
|-
| align=&quot;center&quot; |{{flagicon|Luxembourg}} [[1984. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1984]]
|[[Sofija Karla]]
|''100% d'amour''
|Franču
| align=&quot;center&quot; |10.
| align=&quot;center&quot; |39
|-
| align=&quot;center&quot; |{{flagicon|Sweden}} [[1985. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1985]]
|[[Annemīke Verdūrna|Margo]], [[Franks Olivjē]], [[Diāna Solomone]], [[Airīna Šīra]], [[Kriss Roberts]] un [[Malkolms Roberts]]
|''Children, Kinder, Enfants''
|Franču
| align=&quot;center&quot; |13.
| align=&quot;center&quot; |37
|-bgcolor=&quot;#cc9966&quot;
| align=&quot;center&quot; |{{flagicon|Norway}} [[1986. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1986]]
|[[Šerisa Laurence]]
|''L'Amour de ma vie''
|Franču
| align=&quot;center&quot; |3.
| align=&quot;center&quot; |117
|-
| align=&quot;center&quot; |{{flagicon|Belgium}} [[1987. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1987]]
|''[[Plastic Bertrand]]''
|''Amour amour''
|Franču
| align=&quot;center&quot; |21.
| align=&quot;center&quot; |4
|-
| align=&quot;center&quot; |{{flagicon|Ireland}} [[1988. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1988]]
|[[Lara Fabiana]]
|''Croire''
|Franču
| align=&quot;center&quot; |4.
| align=&quot;center&quot; |90
|-
| align=&quot;center&quot; |{{flagicon|Switzerland}} [[1989. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1989]]
|''[[Park Café]]''
|''Monsieur''
|Franču
| align=&quot;center&quot; |20.
| align=&quot;center&quot; |8
|-
| align=&quot;center&quot; |{{flagicon|Yugoslavia}} [[1990. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1990]]
|[[Selīna Karzo]]
|''Quand je te rêve''
|Franču
| align=&quot;center&quot; |13.
| align=&quot;center&quot; |38
|-
| align=&quot;center&quot; |{{flagicon|Italy}} [[1991. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1991]]
|[[Sāra Breja]]
|''Un baiser volé''
|Franču
| align=&quot;center&quot; |14.
| align=&quot;center&quot; |29
|-
| align=&quot;center&quot; |{{flagicon|Sweden}} [[1992. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1992]]
| [[Mariona Veltere]] un ''[[Kontinent]]''
|''Sou fräi''
|Luksemburgiešu
| align=&quot;center&quot; |21.
| align=&quot;center&quot; |10
|-
| align=&quot;center&quot; |{{flagicon|Ireland}} [[1993. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1993]]
|''[[Modern Times]]''
|''Donne-moi une chance''
|Franču,&lt;br /&gt;Luksemburgiešu
| align=&quot;center&quot; |20.
| align=&quot;center&quot; |11
|- bgcolor=&quot;#FE8080&quot;
| colspan=&quot;8&quot; {{N/A|Nepiedalijās no [[1994. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1994.]] līdz [[2023. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2023. gada]] konkursam}} 
|- 
| align=&quot;center&quot; | {{flagicon|Zviedrija}} [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024]]
| [[Tali Golerganta|Tali]]
| ''Fighter''
| Franču,&lt;br /&gt;Angļu
| align=&quot;center&quot; | 13.
| align=&quot;center&quot; | 103
| align=&quot;center&quot; | 5.
| align=&quot;center&quot; | 97
|-
| align=&quot;center&quot; | {{flagicon|Šveice}} [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025]]
| [[Laura Torna]]
| ''La poupée monte le son''
| Franču
| align=&quot;center&quot; | 22.
| align=&quot;center&quot; | 47
| align=&quot;center&quot; | 7.
| align=&quot;center&quot; | 62
|-
| align=&quot;center&quot; | {{flagicon|Austrija}} [[2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2026]]
| [[Eva Marija]]
| ''Mother Nature''
| Angļu
| align=&quot;center&quot; | 
| align=&quot;center&quot; | 
| align=&quot;center&quot; | 
| align=&quot;center&quot; | 
|}

== Konkursi Luksemburgā ==
{| class=&quot;wikitable&quot;
|-
! Gads
! Pilsēta
! Halle
! Vadītāji
|-
| align=&quot;center&quot; | [[1962. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1962]]
| rowspan=&quot;4&quot; | [[Luksemburga (pilsēta)|Luksemburga]]
| rowspan=&quot;2&quot; | ''[[Villa Louvigny]]''
| [[Mirelle Delanija]]
|-
| align=&quot;center&quot; | [[1966. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1966]]
| [[Jozaīne Šena]]
|-
| align=&quot;center&quot; | [[1973. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1973]]
| rowspan=&quot;2&quot; | ''[[Théâtre Municipal]]''
| [[Elga Gitone]]
|-
| align=&quot;center&quot; | [[1984. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1984]]
| [[Dizere Noživuša]]
|}

== Piezīmes un atsauces ==
=== Piezīmes ===
{{notelist}}

{{Eirovīzija-aizmetnis}}
{{Eirovīzijas dziesmu konkursa valstis}}

[[Kategorija:Valstis Eirovīzijas dziesmu konkursā]]
[[Kategorija:Luksemburgas mūzika]]</text>
      <sha1>3etycad33ik243cbovj68nbcug2fmf4</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4468482</id>
      <parentid>4468466</parentid>
      <timestamp>2026-05-15T07:30:38Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Lasks</username>
        <id>38532</id>
      </contributor>
      <origin>4468482</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="12026" sha1="446an7sb5rxu5jy85j4tl185dyxfaro" xml:space="preserve">{{Valsts Eirovīzijas konkursā infokaste
|        valsts = [[Luksemburga]]
|        karogs = Flag of Luxembourg.svg
|  parraiditajs = [[RTL Group|RTL]]
|    nac atlase = 
|   pied reizes = 40 (39 fināli)
|   pirma reize = [[1956. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1956]]
|       ESC lab = 1. vieta: [[1961. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1961]], [[1965. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1965]], [[1972. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1972]], [[1973. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1973]], [[1983. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1983]]
|        ESC sl = Pēdējā vieta: [[1958. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1958]], [[1960. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1960]], [[1970. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1970]]
|     majaslapa = 
|      EBU lapa = [https://eurovision.tv/country/luxembourg]
}}
'''[[Luksemburga]] [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursā]]''' ir piedalījusies 40 reizes, debitējot [[1956. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1956. gada konkursā]], kad to pārstāvēja [[Mišela Arnaudū]] ar dziesmām ''Ne crois pas'' un ''Les amants de minuit''. Luksemburga konkursā ir uzvarējusi piecas reizes — [[1961. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1961.]], [[1965. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1965.]], [[1972. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1972.]], [[1973. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1973.]] un [[1983. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1983. gada konkursā]].

Luksemburga piedalījās konkursā no 1956. gada līdz 1993. gadam, izlaižot tikai 1959. gada konkursu. Tā, ka Luksemburga [[1993. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1993. gada konkursā]] finišēja pēdējā septītniekā, tad tai dalība [[1994. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1994. gada konkursā]] tika liegta un valsts nepiedalījās konkursā, nākamās trīs desmitgades. Luksemburga konkursā atgriezās [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gadā]].

== Luksemburgas pārstāvji Eirovīzijā ==
: {{colorbox|#FFCC33}} ''Uzvarētāji''
: {{colorbox|#CCCCCC}} ''Otrā vieta''
: {{colorbox|#cc9966}} ''Trešā vieta''
: {{colorbox|#FE8080}} ''Pēdējā vieta''
: {{colorbox|#FFCDBD}} ''Nekvalificējās finālam''

{| class=&quot;sortable wikitable&quot;
! width=&quot;60&quot; |Gads
! width=&quot;200&quot; |Izpildītājs
! width=&quot;200&quot; |Dziesma
! width=&quot;80&quot; |Valoda
! width=&quot;20&quot; |Fināls
! width=&quot;20&quot; |Punkti
! width=&quot;20&quot; |Pusfināls
! width=&quot;20&quot; |Punkti
|-
| align=&quot;center&quot; rowspan=&quot;2&quot;|{{flagicon|Šveice}} [[1956. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1956]]
| rowspan=&quot;2&quot; | [[Mišela Arnaudū]]
|''Ne crois pas''
|[[Franču valoda|Franču]]
| colspan=&quot;2&quot; rowspan=&quot;2&quot; data-sort-value=&quot;99999&quot; {{N/A|Rezultāti netika paziņoti}}
| colspan=&quot;2&quot; rowspan=&quot;4&quot; data-sort-value=&quot;99999&quot; {{N/A|Nav pusfinālu}}
|-
|''Les amants de minuit''
|Franču
|-
| align=&quot;center&quot; |{{flagicon|Vācija}} [[1957. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1957]]
| [[Daniela Duprē]]
|''Tant de peine''
|Franču
| align=&quot;center&quot; |4.
| align=&quot;center&quot; |8
|-bgcolor=&quot;#FE8080&quot;
| align=&quot;center&quot; |{{flagicon|Nīderlande}} [[1958. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1958]]
| [[Solanža Berija]]
|''Un grand amour''
|Franču
| align=&quot;center&quot; |9.
| align=&quot;center&quot; |1
|- bgcolor=&quot;#FE8080&quot;
| colspan=&quot;8&quot; {{N/A|Nepiedalijās [[1959. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1959. gada]] konkursā}} 
|-bgcolor=&quot;#FE8080&quot;
| align=&quot;center&quot; |{{flagicon|Lielbritānija}} [[1960. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1960]]
| [[Kamilo Felgens]]
|''	So laang we's du do bast''
|[[Luksemburgiešu valoda|Luksemburgiešu]]
| align=&quot;center&quot; |13.
| align=&quot;center&quot; |1
| colspan=&quot;2&quot; rowspan=&quot;34&quot; data-sort-value=&quot;99999&quot; {{N/A|Nav pusfinālu}}
|-bgcolor=&quot;#FFCC33&quot;
| align=&quot;center&quot; |{{flagicon|Francija}} [[1961. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1961]]
| [[Žans-Klods Paskāls]]
|''Nous Les Amourex''
|Franču
| align=&quot;center&quot; |1.
| align=&quot;center&quot; |31
|-bgcolor=&quot;#cc9966&quot;
| align=&quot;center&quot; |{{flagicon|Luksemburga}} [[1962. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1962]]
| Kamilo Felgens
|''Petit Bonhomme''
|Franču
| align=&quot;center&quot; |3.
| align=&quot;center&quot; |11
|- 
| align=&quot;center&quot; |{{flagicon|Lielbritānija}} [[1963. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1963]]
|[[Nana Mushuri]]
|''À force de prier''
|Franču
| align=&quot;center&quot; |8.
| align=&quot;center&quot; |13
|-
| align=&quot;center&quot; |{{flagicon|Denmark}} [[1964. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1964]]
|[[Hāgs Aufrejs]]
|''Dès que le printemps revient''
|Franču
| align=&quot;center&quot; |4.
| align=&quot;center&quot; |14
|-bgcolor=&quot;#FFCC33&quot;
| align=&quot;center&quot; |{{flagicon|Italy}} [[1965. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1965]]
|[[Frensa Galla]]
|''Poupée de cire, poupée de son''
|Franču
| align=&quot;center&quot; |1.
| align=&quot;center&quot; |32
|-
| align=&quot;center&quot; |{{flagicon|Luxembourg}} [[1966. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1966]]
|[[Mirele Tora]]
|''Ce soir je t’attendais''
|Franču
| align=&quot;center&quot; |10.
| align=&quot;center&quot; |7
|-
| align=&quot;center&quot; |{{flagicon|Austria}} [[1967. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1967]]
|[[Vikija Leandrosa]]
|''L'amour est bleu''
|Franču
| align=&quot;center&quot; |4.
| align=&quot;center&quot; |17
|-
| align=&quot;center&quot; |{{flagicon|UK}} [[1968. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1968]]
|[[Kriss Baldo]] un [[Sofija Garela]]
|''Nous vivrons d'amour''
|Franču
| align=&quot;center&quot; |11.
| align=&quot;center&quot; |5
|-
| align=&quot;center&quot; |{{flagicon|Spain}} [[1969. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1969]]
|[[Romualds Figuiers]]
|''Catherine''
|Franču
| align=&quot;center&quot; |11.
| align=&quot;center&quot; |7
|- bgcolor=&quot;#FE8080&quot;
| align=&quot;center&quot; |{{flagicon|Nīderlande}} [[1970. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss 1970|1970]]
|[[Dāvids Alekandrs Vinters]]
|''Je suis tombé du ciel''
|Franču
| align=&quot;center&quot; |12.
| align=&quot;center&quot; |0
|-
| align=&quot;center&quot; |{{flagicon|Ireland}} [[1971. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1971]]
|[[Monika Melsena]]
|''Pomme, pomme, pomme''
|Franču
| align=&quot;center&quot; |13.
| align=&quot;center&quot; |70
|-bgcolor=&quot;#FFCC33&quot;
| align=&quot;center&quot; |{{flagicon|UK}} [[1972. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1972]]
|Vikija Leandrosa
|''Après toi''
|Franču
| align=&quot;center&quot; |1.
| align=&quot;center&quot; |128
|-bgcolor=&quot;#FFCC33&quot;
| align=&quot;center&quot; |{{flagicon|Luxembourg}} [[1973. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1973]]
|[[Anna Marija Davida]]
|''Tu te reconnaîtras''
|Franču
| align=&quot;center&quot; |1.
| align=&quot;center&quot; |129
|-
| align=&quot;center&quot; |{{flagicon|UK}} [[1974. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1974]]
|[[Irēna Šīra]]
|''Bye Bye I Love You''
|Franču,&lt;br /&gt;[[Angļu valoda|Angļu]]
| align=&quot;center&quot; |4.
| align=&quot;center&quot; |14
|-
| align=&quot;center&quot; |{{flagicon|Sweden}} [[1975. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1975]]
|''[[Džeralda Brannigana|Géraldine]]''
|''Toi''
|Franču
| align=&quot;center&quot; |5.
| align=&quot;center&quot; |84
|-
| align=&quot;center&quot; |{{flagicon|Netherlands}} [[1976. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1976]]
|[[Jirgens Markuss]]
|''Chansons pour ceux qui s'aiment''
|Franču
| align=&quot;center&quot; |14.
| align=&quot;center&quot; |17
|-
| align=&quot;center&quot; |{{flagicon|UK}} [[1977. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1977]]
|[[Anna-Marija Bese|Anna-Marija B]]
|''Frère Jacques''
|Franču
| align=&quot;center&quot; |16.
| align=&quot;center&quot; |17
|- 
| align=&quot;center&quot; |{{flagicon|France}} [[1978. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1978]]
|[[Baccara]]
|''Parlez-vous français ?''
|Franču
| align=&quot;center&quot; |7.
| align=&quot;center&quot; |73
|-
| align=&quot;center&quot; |{{flagicon|Israel}} [[1979. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1979]]
|[[Džīna Mensone]]
|''J'ai déjà vu ça dans tes yeux''
|Franču
| align=&quot;center&quot; |13.
| align=&quot;center&quot; |34
|-
| align=&quot;center&quot; |{{flagicon|Netherlands}} [[1980. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1980]]
|''[[Sophie &amp; Magaly]]''
|''Papa Pingouin''
|Franču
| align=&quot;center&quot; |9.
| align=&quot;center&quot; |56
|-
| align=&quot;center&quot; |{{flagicon|Ireland}} [[1981. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1981]]
|Žans Klods Paskāls
|''C'est peut-être pas l'Amérique''
|Franču
| align=&quot;center&quot; |11.
| align=&quot;center&quot; |41
|-
| align=&quot;center&quot; |{{flagicon|United Kingdom}} [[1982. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1982]]
|[[Svetlana (dziedātāja)|Svetlana]]
|''Cours après le temps''
|Franču
| align=&quot;center&quot; |6.
| align=&quot;center&quot; |78
|-bgcolor=&quot;#FFCC33&quot;
| align=&quot;center&quot; |{{flagicon|Germany}} [[1983. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1983]]
|[[Korīne Ermē]]
|''[[Si la vie est cadeau]]''
|Franču
| align=&quot;center&quot; |1.
| align=&quot;center&quot; |142
|-
| align=&quot;center&quot; |{{flagicon|Luxembourg}} [[1984. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1984]]
|[[Sofija Karla]]
|''100% d'amour''
|Franču
| align=&quot;center&quot; |10.
| align=&quot;center&quot; |39
|-
| align=&quot;center&quot; |{{flagicon|Sweden}} [[1985. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1985]]
|[[Annemīke Verdūrna|Margo]], [[Franks Olivjē]], [[Diāna Solomone]], [[Airīna Šīra]], [[Kriss Roberts]] un [[Malkolms Roberts]]
|''Children, Kinder, Enfants''
|Franču
| align=&quot;center&quot; |13.
| align=&quot;center&quot; |37
|-bgcolor=&quot;#cc9966&quot;
| align=&quot;center&quot; |{{flagicon|Norway}} [[1986. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1986]]
|[[Šerisa Laurence]]
|''L'Amour de ma vie''
|Franču
| align=&quot;center&quot; |3.
| align=&quot;center&quot; |117
|-
| align=&quot;center&quot; |{{flagicon|Belgium}} [[1987. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1987]]
|''[[Plastic Bertrand]]''
|''Amour amour''
|Franču
| align=&quot;center&quot; |21.
| align=&quot;center&quot; |4
|-
| align=&quot;center&quot; |{{flagicon|Ireland}} [[1988. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1988]]
|[[Lara Fabiana]]
|''Croire''
|Franču
| align=&quot;center&quot; |4.
| align=&quot;center&quot; |90
|-
| align=&quot;center&quot; |{{flagicon|Switzerland}} [[1989. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1989]]
|''[[Park Café]]''
|''Monsieur''
|Franču
| align=&quot;center&quot; |20.
| align=&quot;center&quot; |8
|-
| align=&quot;center&quot; |{{flagicon|Yugoslavia}} [[1990. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1990]]
|[[Selīna Karzo]]
|''Quand je te rêve''
|Franču
| align=&quot;center&quot; |13.
| align=&quot;center&quot; |38
|-
| align=&quot;center&quot; |{{flagicon|Italy}} [[1991. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1991]]
|[[Sāra Breja]]
|''Un baiser volé''
|Franču
| align=&quot;center&quot; |14.
| align=&quot;center&quot; |29
|-
| align=&quot;center&quot; |{{flagicon|Sweden}} [[1992. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1992]]
| [[Mariona Veltere]] un ''[[Kontinent]]''
|''Sou fräi''
|Luksemburgiešu
| align=&quot;center&quot; |21.
| align=&quot;center&quot; |10
|-
| align=&quot;center&quot; |{{flagicon|Ireland}} [[1993. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1993]]
|''[[Modern Times]]''
|''Donne-moi une chance''
|Franču,&lt;br /&gt;Luksemburgiešu
| align=&quot;center&quot; |20.
| align=&quot;center&quot; |11
|- bgcolor=&quot;#FE8080&quot;
| colspan=&quot;8&quot; {{N/A|Nepiedalijās no [[1994. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1994.]] līdz [[2023. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2023. gada]] konkursam}} 
|- 
| align=&quot;center&quot; | {{flagicon|Zviedrija}} [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024]]
| [[Tali Golerganta|Tali]]
| ''Fighter''
| Franču,&lt;br /&gt;Angļu
| align=&quot;center&quot; | 13.
| align=&quot;center&quot; | 103
| align=&quot;center&quot; | 5.
| align=&quot;center&quot; | 97
|-
| align=&quot;center&quot; | {{flagicon|Šveice}} [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025]]
| [[Laura Torna]]
| ''La poupée monte le son''
| Franču
| align=&quot;center&quot; | 22.
| align=&quot;center&quot; | 47
| align=&quot;center&quot; | 7.
| align=&quot;center&quot; | 62
|- bgcolor=&quot;#FFCDBD&quot;
| align=&quot;center&quot; | {{flagicon|Austrija}} [[2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2026]]
| [[Eva Marija]]
| ''Mother Nature''
| Angļu
| colspan=&quot;2&quot; data-sort-value=&quot;99999&quot; {{N/A|Nekvalificējās}}
| align=&quot;center&quot; | 
| align=&quot;center&quot; | 
|}

== Konkursi Luksemburgā ==
{| class=&quot;wikitable&quot;
|-
! Gads
! Pilsēta
! Halle
! Vadītāji
|-
| align=&quot;center&quot; | [[1962. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1962]]
| rowspan=&quot;4&quot; | [[Luksemburga (pilsēta)|Luksemburga]]
| rowspan=&quot;2&quot; | ''[[Villa Louvigny]]''
| [[Mirelle Delanija]]
|-
| align=&quot;center&quot; | [[1966. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1966]]
| [[Jozaīne Šena]]
|-
| align=&quot;center&quot; | [[1973. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1973]]
| rowspan=&quot;2&quot; | ''[[Théâtre Municipal]]''
| [[Elga Gitone]]
|-
| align=&quot;center&quot; | [[1984. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1984]]
| [[Dizere Noživuša]]
|}

== Piezīmes un atsauces ==
=== Piezīmes ===
{{notelist}}

{{Eirovīzija-aizmetnis}}
{{Eirovīzijas dziesmu konkursa valstis}}

[[Kategorija:Valstis Eirovīzijas dziesmu konkursā]]
[[Kategorija:Luksemburgas mūzika]]</text>
      <sha1>446an7sb5rxu5jy85j4tl185dyxfaro</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Iskandars Muda</title>
    <ns>0</ns>
    <id>629623</id>
    <revision>
      <id>4468414</id>
      <parentid>4456603</parentid>
      <timestamp>2026-05-15T05:01:41Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>CommonsDelinker</username>
        <id>1319</id>
      </contributor>
      <comment>Izņemts attēls &quot;Iskandar_Muda,_potret_pada_2_April_2026.jpg&quot;, jo [[c:User:Krd|Krd]] to ir izdzēsis no [[Vikikrātuve]]s (iemesls: No ticket permission since 14 April 2026).</comment>
      <origin>4468414</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2701" sha1="j755rst8dvjoxgp8i45hs2o0s4mwxve" xml:space="preserve">{{slikts tulkojums|īpašvārdi infokastē}}
{{Karaliskas personas infokaste|name=Iskandar Muda &lt;br&gt;{{nobold|&lt;small&gt;{{Nastaliq|سلطان إسكندر مودا}}&lt;/small&gt;}}|title=Sultan of the Aceh|image=Lukisan Iskandar muda.jpg|caption=Sultan Iskandar Muda's Portrait|succession=Sultan of Aceh|reign=4 April 1607 – 27 December 1636|predecessor=[[Ali Ri'ayat Syah III]]|successor=[[Iskandar Thani]]|birth_date=1583|birth_place=[[Banda Aceh]], [[Aceh Sultanate]] (now [[Indonesia]])|death_date=27 December 1636|death_place=Banda Aceh, Aceh Sultanate (now Indonesia)|burial_date=|burial_place=|spouse=Kamaliah of [[Pahang]] (Putroe Phang)|issue=* [[Crown Prince]] Meurah Pupok
* [[Taj ul-Alam|Putri Sri Alam]]
* Raja Abdul Jalil Shah I of [[Asahan Sultanate|Asahan]]|full name=|regnal name=''Perkasa Alam Darmawangsa Tun Pangkat Johan Berdaulat Zilullahi Fil Alam Paduka Seri Sultan Iskandar Muda Meureuhom Meukuta Alam''|royal house=[[Ali Mughayat Syah|Meukuta Alam]]|father=Sultan Mansyur Syah|mother=Puteri Raja Inderabangsa|religion=[[Sunni]]|signature=|module='''[[National Hero of Indonesia]]'''&lt;br&gt; S.K. Presiden No. 077/TK/Tahun 1993, date September 14, 1993}}'''Iskandars Muda''' (1583?  — 1636. gada 27. decembris )  bija 12. Ačehas Darussalamas sultāns. Viņa valdīšanas laikā sultanāts sasniedza savu vislielāko teritoriju, kļūstot par spēcīgāko militāro varu un bagātāko valsti Rietumindonēzijā un Malakas šaurumā.

“Iskandar Muda” burtiski nozīmē “Jaunais Aleksandrs”, un viņa iekarojumus bieži salīdzina ar [[Aleksandrs Lielais|Aleksandra Lielā]] iekarojumiem.&lt;ref name=&quot;Yusra2&quot;&gt;Yusra Habib Abdul Gani, [http://www.asnlf.net/asnlf_int/acheh/history/rulersofacheh/iskandarmuda/sultan_iskandar_muda.htm Sultan Iskandar Muda] {{webarchive|url=https://web.archive.org/web/20070929214406/http://www.asnlf.net/asnlf_int/acheh/history/rulersofacheh/iskandarmuda/sultan_iskandar_muda.htm|date=29 September 2007}}, accessed on 4 January 2007&lt;/ref&gt; Papildus viņa slavenajiem iekarojumiem, viņa valdīšanas laikā Ače kļuva par starptautiskās islāma zinātnes un tirdzniecības centru. Viņš bija pēdējais Ačes sultāns, kurš bija Ačes Karalistes dibinātāja Ali Mughayat Shah tiešais vīriešu dzimtas pēctecis. Iskandara Mudas nāve iezīmēja Meukuta Alam dinastijas, Ačes Karalistes dibinātājas dinastijas, izmiršanu un tās aizstāšanu ar citu dinastiju.
[[Attēls:Letter_to_James_I_from_Sultan_Iskandar_Muda_of_Aceh_in_1615.jpg|left|thumb|Iskandara Mudas vēstule [[Anglija|Anglijas]] karalim [[Džeimss I Stjuarts|Džeimsam I]] 1615. gadā]]

== Atsauces ==

[[Kategorija:1636. gadā mirušie]]
[[Kategorija:1580. gados dzimušie]]</text>
      <sha1>j755rst8dvjoxgp8i45hs2o0s4mwxve</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Jurijs Vovks</title>
    <ns>0</ns>
    <id>629897</id>
    <revision>
      <id>4468445</id>
      <parentid>4461418</parentid>
      <timestamp>2026-05-15T06:15:33Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4468445</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3801" sha1="3cj17thvc43otlv4ude3h4ztmaa4p87" xml:space="preserve">{{Personas infokaste
|          vārds = Jurijs Vovks
|     vārds_orig = ''Юрій Вовк''
|         attēls = Vovk Yuri.JPG
|     att_izmērs = 220px
|  att_nosaukums = Jurijs Vovks 2009. gadā
|     dz_dat_alt = 
|        dz_gads = 1988
|     dz_mēnesis = 11
|       dz_diena = 11
|       dz_vieta = {{vieta|PSRS|Ukrainas PSR|Ļviva|td=Ukraina}}
|      m_dat_alt = 
|         m_gads = 
|      m_mēnesis = 
|        m_diena = 
|        m_vieta = 
|   dzīves_vieta = 
|      pilsonība = {{UKR}}
|   nodarbošanās = [[šahs|šahists]]
}}

'''Jurijs Vovks''' ({{val|uk|Юрій Богданович Вовк}}; dzimis {{dat|1988|11|11}}, [[Ļviva|Ļvivā]]) ir [[Ukraina]]s [[lielmeistars (šahs)|starptautiskais lielmeistars]] [[šahs|šahā]] (2008).

== Biogrāfija ==
2003. gada nogalē uzvarējis jauniešu šaha turnīros [[Ternopiļa|Ternopiļā]] un Ļvivā. Daudzkārtējs Ukrainas jauniešu šaha čempionātu laureāts, kuros izcīnījis zelta (2007 [O20]), sudraba (2004 [O16]) un bronzas (2004 [O18]) medaļas.

2007. gadā dalījis pirmo vietu starptautiskā turnīrā Martuni ([[Armēnija]]).&lt;ref&gt;[http://www.theweekinchess.com/html/twic662.html#12 TWIC 662: Lake Sevan]&lt;/ref&gt; 2009. gada februārī ar rezultātu 7½ punkti no 9 iespējamiem dalījis pirmo vietu starptautiskajā šaha turnīrā ''Cappelle-la-Grande Open'' ([[Francija]]), apsteidzot 106 lielmeistarus and 76 starptautiskos meistarus.&lt;ref&gt;[http://www.chessbase.com/newsdetail.asp?newsid=5278 Chessbase: Yuri Vovk wins 25th Cappelle-la-Grande]&lt;/ref&gt; 2013. gadā šajā pašā turnīrā vēlreiz dalījis pirmo vietu, paliekot 8. vietā pēc papildu taibreika.&lt;ref&gt;[http://en.chessbase.com/post/29th-cappelle-la-grande-open-sjugirov-edges-out-pack-040313 29th Cappelle-La-Grande Open: Sjugirov edges out pack]&lt;/ref&gt; 2011. gada septembrī dalījis pirmo vietu starptautiskajā šaha turnīrā ''Dutch Open''.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://ratings.fide.com/tournament_report.phtml?event16=53830 |title=Tournament report September 2011: Dutch Open |access-date={{dat|2026|04|23||bez}} |archive-date={{dat|2023|05|31||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20230531165500/http://ratings.fide.com/tournament_report.phtml?event16=53830 }}&lt;/ref&gt;

2015. gadā [[Jeruzaleme|Jeruzalemē]] izcīnījis 5. vietu [[Eiropas individuālais šaha čempionāts|Eiropas individuālajā šaha čempionātā]] un ieguvis tiesības piedalīties Pasaules kausā šahā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.chessdom.com/evgeniy-najer-is-new-european-chess-champion/ |title=Evgeniy Najer is new European Chess Champion |access-date={{dat|2026|04|23||bez}} |archive-date={{dat|2017|04|29||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20170429011926/http://www.chessdom.com/evgeniy-najer-is-new-european-chess-champion/ }}&lt;/ref&gt; 2015. gada Pasaules šaha kausa izcīņā pēc izslēgšanas sistēmas 1. kārtā uzvarējis ASV lielmeistaru [[Rejs Robsons|Reju Robsonu]], bet 2. kārtā piekāpies Ķīnas lielmeistaram [[Vei Ji]].&lt;ref&gt;[https://web.archive.org/web/20170613084313/http://www.bakuworldcup2015.com/ Baku World Cup 2015]&lt;/ref&gt;

2011. gadā pārstāvējis Ukrainas izlasi [[Šahs 2011. gada vasaras universiādē|Vasaras universiādē]] un jaukto komandu vērtējumā izcīnījis sudraba medaļu.

Par panākumiem turnīros [[Starptautiskā šaha federācija|FIDE]] 2004. gadā viņam piešķīrusi starptautiskā meistara (IM), bet 2008. gadā — starptautiskā lielmeistara (GM) nosaukumu.

[[Ļvivas Universitāte]]s absolvents.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{Šaha ārējās saites| fide = 14113171 | chessgames = 98711 | 365chess = Yuri_Vovk }}

{{DEFAULTSORT:Vovks, Jurijs}}
[[Kategorija:1988. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Ļvivā dzimušie]]
[[Kategorija:Ukrainas šahisti]]</text>
      <sha1>3cj17thvc43otlv4ude3h4ztmaa4p87</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Baškurdistāna</title>
    <ns>0</ns>
    <id>630142</id>
    <revision>
      <id>4468511</id>
      <parentid>4463703</parentid>
      <timestamp>2026-05-15T09:57:50Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4468511</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="44800" sha1="7rgijth2403z6ta0lj8drf8ld7kv0ks" xml:space="preserve">{{Bijušās valsts infokaste
|vietējais_nosaukums=Башҡордистан|nosaukums_latv_val=Baškurdistāna|sugasvārds=Baškurdistānas|kontinents=Eiropa|reģions=Urāli|valsts=Krievija|laikmets=|statuss=|statusa_teksts=|impērija=|valdības_veids=Faktiski neatkarīga autonomija|gads_sākums=1917|gads_beigas=1919|event_start=Dibināta kā autonomija, sabrūkot [[Krievijas Republika]]i|date_start=28. novembris|event_end=Likvidēta, pārveidojoties par Baškīrijas Padomju Republiku|date_end=20. marts|event1=|date_event1=|event2=|date_event2=|event3=|date_event3=|event4=|date_event4=|event_pre=|date_pre=|event_post=|date_post=|event_post1=|date_post1=|p1=|flag_p1=|s1=Baškīrijas Padomju Republika|flag_s1=|image_flag=Flag of Bashkortostan (1918).svg|flag=1918. gada karogs|flag_type=Karogs|image_coat=|symbol=|symbol_type=|image_map=Проект Временного революционного Совета Башкортостана.svg|image_map_caption=Maksimālo un minimālo plānoto robežu karte|galvaspilsēta=[[Čeļabinska]], īslaicīgi arī [[Ufa]], [[Sterļitamaka]] un [[Orenburga]]|national_motto=|national_anthem=|kopīgas_valodas=[[Baškīru valoda]], [[krievu valoda]]|reliģija=[[Islāms]], [[pareizticība]]|nauda=|leader1=|leader2=|leader3=|leader4=|year_leader1=|year_leader2=|year_leader3=|year_leader4=|leader=|title_leader=|stat_year1=|stat_platība1=79560|stat_pop1=1250000|footnotes=}}
'''Baškurdistāna''' jeb '''Baškortostāna''' ({{val|ba|Башҡурдистан, Башҡордистан, Башҡортостан}}) arī '''Mazā Baškīrija, autonomā Baškīrija/Baškortostāna, Neatkarīgais Baškīrijas apgabals'''&lt;ref&gt;[https://kitaptar.bashkort.org/storage/books/LiXkM8XCXqdxuLoPWSc9Ul7PEuqgu6qSRBlD3fXU.pdf ''Ахметзаки Валиди Туган.'' История башкир]. — Уфа: Китап, 2010. — С. 185. — 353 с. — ISBN 978-5-295-05000-8.&lt;/ref&gt; bija [[Baškīri|baškīru]] nacionāli teritoriālā autonomija, ko 1917. gada 15. novembrī ([[Jaunais stils|pēc jaunā stila]] 28. novembrī) pasludināja [[Baškīrijas Centrālā padome]] jeb &quot;šuro&quot; [[Ufas guberņa|Ufas]] [[Ufas guberņa|guberņas]] dienvidu daļas un [[Orenburgas guberņa]]s ziemeļu daļas teritorijā un apstiprināja Baškurdistānas Satversmes kongress kā pirmo posmu autonomijas īstenošanā.&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://bashenc.online/ru/articles/51479/|title=Башкурдистан|website=bashenc.online|access-date=2026-04-23}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;Еникеев З. И. Правовой статус Башкортостана в составе России. — Уфа: «Гилем», 2002. — 374 с. — С. 228.&lt;/ref&gt; 1918. gada janvārī tā ieguva nosaukumu &quot;Mazā Baškīrija&quot;. Tā bija pirmā faktiski neatkarīgā baškīru tautas valsts. Tika izveidota armija, valdība, pagaidu jeb mazais parlaments (kese kurultajs)&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt; un valsts simboli. Atrazdamās [[Krievijas pilsoņu karš|Krievijas pilsoņu kara]] virpulī un sadūrusies ar naidīgu attieksmi no abām pusēm, tā beigās bija spiesta pievienoties uzvarētājiem.

== Vēsture ==

=== 1917. gads ===
Pēc 1917. gada [[februāra revolūcija]]s sākās baškīru nacionālā kustība par nacionāli teritoriālās autonomijas izveidi. 1917. gada jūnijā Baškīru apgabala birojs organizēja pagastu padomes (šuro).&lt;ref&gt;Касимов С. Ф. Башкирское областное бюро // Башкирская энциклопедия / гл. ред. М. А. Ильгамов. — Уфа : Башкирская энциклопедия, 2015—2024. — ISBN 978-5-88185-306-8.&lt;/ref&gt; 1917. gada jūlijā—augustā [[Orenburga|Orenburgā]] un [[Ufa|Ufā]] notika Pirmais un Otrais Visbaškīru kongress (kurultajs), kuros tika pieņemts lēmums par nepieciešamību izveidot &quot;demokrātisku republiku uz nacionāli teritoriāliem principiem federālas Krievijas sastāvā&quot;. Orenburgā strādāja Baškīru Centrālā padome (šuro), ko ievēlēja pirmais un atkārtoti ievēlēja otrais kurultajs, un gatavojās [[Viskrievijas Satversmes sapulce]]i, kurai bija jānotiek 1918. gada janvārī. Tomēr [[Oktobra revolūcija]] ieviesa savas korekcijas autonomijas izveides procesā.

Baškīru Centrālā padome, kas atradās Orenburgā, 1917. gada 11. novembrī (24. novembrī) ar farmanu (dekrētu) Nr. 1 apstiprināja baškīru nepieciešamību pēc savas nacionālās pašpārvaldes.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.gsrb.ru/ru/about_parliament/parliamentary_museum/second_kurultai_august_25_30_1917/farman_number_1/|title=Фарман №1.|website=www.gsrb.ru|access-date=2026-04-26|language=en}}&lt;/ref&gt;

1917. gada 15. (28.) novembrī) Baškīrijas Centrālā padome pieņēma rezolūciju, ar kuru tika pasludināta Baškurdistānas autonomija, ko nākamajā dienā paziņoja dekrēts Nr. 2. To parakstīja padomes priekšsēdētājs Š. Manatovs, viņa vietnieks A. Validovs, padomes sekretārs Š. M. Babičs un seši padomes nodaļu vadītāji.&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce|title=Bashkortostan : kratkai︠a︡ ėnt︠s︡iklopedii︠a︡|url=http://archive.org/details/bashkortostankra0000unse|publisher=Ufa : Nauch. izd-vo &quot;Bashkirskai︠a︡ ėnt︠s︡iklopedii︠a︡&quot;|date=1996|isbn=978-5-88185-001-2}}&lt;/ref&gt; Rezolūcijā bija teikts: ''&quot;Baškīru reģionālā padome pasludina Orenburgas, Ufas, Samaras un Permas guberņu baškīru teritoriju no šī gada 15. novembra par Krievijas Republikas autonomu daļu.&quot;'' Karaspēks, bankas, dzelzceļi, pasts, telegrāfs un nodokļu iekasēšana tika nodoti Baškurdistānas valsts iestāžu jurisdikcijā, un administratīvais iedalījums guberņās un rajonos tika aizstāts ar kantoniem.

1917. gada 22. novembrī boļševiku laikraksts &quot;Pravda&quot; rakstīja: ''&quot;Baškīrijas apgabala padome ar Orenburgas musulmaņu garnizona atbalstu pasludināja Orenburgas, Ufas, Permas un Samaras guberņu baškīru teritoriju par Krievijas Republikas autonomo daļu un sāka īstenot autonomiju Orenburgas guberņas sastāvā'' .&quot; Tas saskanēja ar tautu brīvas pašnoteikšanās principu, kas bija pasludināts 1917. gada 2. novembra &quot;Krievijas tautu tiesību deklarācijā&quot; .

Padomes lēmums par Baškurdistānas autonomijas proklamēšanu tika apstiprināts trešajā Visbaškīru kongresā (kurultajā), kas notika no 1917. gada 8. (21.) decembra līdz 1917. gada 20. decembrim (1918. gada 2. janvārim) Orenburgā. Saskaņā ar 1917. gada 14. decembra rezolūciju &quot;Par Viskrievijas Federāciju un Baškurdistānas attiecībām ar šo federāciju&quot; Baškurdistāna tika uzskatīta viena no Krievijas Republikas nacionālajām autonomijām.

Dibināšanas kurultaja noteica pasākumus Baškīrijas autonomās pārvaldības īstenošanai, un tika izveidots priekšparlaments — Kese Kurultajs (Mazais kurultajs), kurā bija reģiona iedzīvotāju pārstāvji, pa vienam uz katriem 100 tūkstošiem cilvēku proporcionāli katras tautības pārstāvju skaitam.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://vatandash.ru/index.php?article=222|title=Ватандаш / Соотечественник / Compatriot|website=vatandash.ru|access-date=2026-04-26|archive-date=2021-04-15|archive-url=https://web.archive.org/web/20210415081649/https://vatandash.ru/index.php?article=222}}&lt;/ref&gt;
[[Attēls:Big_Bashkiriya_-_ru.svg|thumb|250x250px|A. Validi projektētās &quot;Lielās Baškīrijas&quot; robežas]]
[[Attēls:Всебашкирский_съезд.jpg|thumb|300x300px|3. Visbaškīru Satversmes kurultaja delegāti]]
1917. gada 20. decembrī Kese Kurultajs izveidoja republikas augstāko izpildvaras institūciju — Baškurdistānas valdību (Baškīrijas valdību).&lt;ref&gt;Касимов С. Ф. Башкирское Правительство // Башкирская энциклопедия / гл. ред. М. А. Ильгамов. — Уфа : Башкирская энциклопедия, 2015—2024. — ISBN 978-5-88185-306-8.&lt;/ref&gt;

Saskaņā ar Satversmes kurultaja 1917. gada 20. decembra rezolūciju tika likti pamati atsevišķas armijas izveidei Baškīrijas valdības militārā departamenta vadītāja A. Validova vadībā.&lt;ref&gt;Рахимов Р. Н., Таймасов Р. С. ''Башкирское войско // Башкирская энциклопедия'' / гл. ред. М. А. Ильгамов. — Уфа : Башкирская энциклопедия, 2015—2024. — ISBN 978-5-88185-306-8.&lt;/ref&gt;

Atbilstoši kongresos pieņemtajām rezolūcijām republikas teritorijā tika izveidoti miertiesneši un vispārējās tiesu iestādes, kas darbojās, pamatojoties uz nacionālajiem likumiem, un bija pakļautas Krievijā tīri teorētiski valdošajam Senātam, kas kalpoja par kasācijas instanci tiem, bet tajos gadījumos, kad puses bija tikai baškīri, bija piemērojami kurultaja izdotie likumi.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://vatandash.ru/index.php?article=1785|title=Ватандаш / Соотечественник / Compatriot|website=vatandash.ru|access-date=2026-04-26|archive-date=2017-05-07|archive-url=https://web.archive.org/web/20170507005315/http://vatandash.ru/index.php?article=1785}}&lt;/ref&gt; Saskaņā ar Satversmes kurultaju rezolūciju par zemes jautājumu katram Baškurdistānas pilsonim bija tiesības uz piešķirtu zemi, tika noteikti arī zemes nodrošinājuma standarti un izveidots nacionālais valsts fonds — Baškurdistānas Galvenā lauksaimniecības un īpašuma pārvalde.&lt;ref&gt;Хусаинова Г. С. ''III Всебашкирский Учредительный съезд и его решения по земельному вопросу'' // Вестник Башкирского университета. — 2006. — № 4. — С. 138—139. — ISSN 1998-4812.&lt;/ref&gt;

Baškīrijas valdība sāka veidot kantonu pārvaldi Orenburgas guberņas baškīru apdzīvotajā daļā, Ufas guberņas austrumu daļā, [[Permas guberņa]]s Šadrinskas, Jekaterinburgas un Krasnoufimskas rajonos un [[Samaras guberņa]]s Buzulukas rajonā. Ufas, Samaras un Permas guberņu rietumu daļās ne vēlāk kā 1918. gada janvārī bija jāsasauc rajonu kongresi kantonu administrāciju organizēšanai.

=== 1918. gada sākums ===
1918. gada janvārī mūsdienu [[Tatarstāna]]s [[Menzeļinska|Menzeļinskā]] notika musulmaņu rajona kongress, kurā delegātu vairākums nobalsoja par labu Baškurdistānai. Šādā situācijā Iekšējās Krievijas un Sibīrijas tjurku-tatāru millet-medžliss (kongress), kas tolaik organizēja [[Ideļ-Urāla|Volgas-Urāla autonomiju]] un pretendēja uz šīm zemēm, steidzami nosūtīja delegātiem telegrammu, it kā &quot;par baškīru pievienošanu valstij&quot;. Šis manevrs palīdzēja Urālu-Volgas valsts projekta atbalstītājiem iegūt nepieciešamo balsu skaitu Menzeļinskas rajonā sava plāna atbalstam. No 1918. gada 10. līdz 12. janvārim notika Sterļitamakas rajona baškīru kongress, kurā vienbalsīgi tika atbalstītas Baškurdistānas Satversmes kurultaja rezolūcijas un atzīta autonomija. Līdzīgi kongresi 1918. gada janvārī un februārī notika arī citos rajonos.&lt;ref&gt;Кульшарипов М. М. Башкирское национальное движение (1917—1921 гг.). — Уфа: Китап, 2000. — 364 с. — ISBN 5-295-02542-X.&lt;/ref&gt;

[[Jelpačiha]]s ciemā, Osinskas rajonā, Permas guberņā, tika izveidota vietējā baškīru padome, bet boļševiki uzbruka Jelpačihai un nogalināja baškīru padomes locekļus.&lt;ref&gt;Раимов Р. ''К истории образования Башкирской Автономной Социалистической Советской Республики'' // Вопросы истории. 1948, № 4. — C. 23-42.&lt;/ref&gt; 1918. gada 18. februārī Ufas guberņas Birskas rajona Burajevas ciemā Burajevas Baškīru Nacionālā padome pasludināja Burajevas Baškīru kantonu par Baškurdistānas daļu. Nemiernieki izveidoja bruņotu vienību, lai cīnītos &quot;pret boļševikiem&quot;. Līdz marta beigām boļševiki apspieda Burajevas sacelšanos.

1918. gada janvāra sākumā Petrogradā ieradās Baškīrijas Centrālās padomes pārstāvis Š. Manatovs un 7. janvārī tikās ar [[Vladimirs Ļeņins|V. Ļeņinu]], lūdzot centrālajām varas iestādēm atzīt autonomiju. Sarunu laikā Ļeņins sacīja: &quot;Mēs neatzīstam Baškīrijas kustību par kontrrevolucionāru, kas vērsta pret mums... Mēs uzskatām, ka Austrumu tautu nacionālās kustības ir pilnīgi dabiskas un ļoti nepieciešamas .&quot; Tomēr augstākā padomju vara atteicās atzīt Baškīrijas autonomiju, kas iepriekš noteica turpmākos konfliktus.&lt;ref&gt;Әкрәм Бейеш. ''Башҡорт халҡының тарихы һәм азатлыҡ көрәше''. — Өфө: Башҡортостан «Китап» нәшриәте, 1993. — С. 138. — 352 с.&lt;/ref&gt;

1918. gada 27. janvārī Orenburgu ieņēma Sarkanās armijas vienības. Baškīrijas Centrālā padome, ievērojot savus &quot;neitralitātes principus&quot;,&lt;ref name=&quot;:2&quot;&gt;[https://web.archive.org/web/20131029184204/http://www.gsrb.ru/ru/about_parliament/history/parlament_tom_1-1.pdf Азнагулов В. Г., Хамитова З. Г. Парламентаризм в Башкортостане: история и современность]. — Уфа: ГРИ «Башкортостан», 2005. — С. 58. — 304 с.&lt;/ref&gt; turpināja darboties pilsētā.

Baškīrijas valdība, pamatojoties uz Baškīrijas kongresu rezolūciju par autonomiju, izstrādāja Baškīrijas Autonomās Republikas konstitūciju, nosaucot to par &quot;Mazās Baškīrijas autonomās teritorijas noteikumiem&quot;.&lt;ref&gt;Карпенкова Т. В. ''Русские революции 1917 г. и изменения в содержании национально-государственного строительства страны'' // Приволжский научный вестник : журнал. — 2013. — № 3 (19). — С. 48.&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;Марат Махмутович Кульшарипов. ''Башкирское национальное движение, 1917-1921 гг. — &quot;Китап&quot;. — 2000.''&lt;/ref&gt; &quot;Mazās Baškīrijas autonomijas noteikumu&quot; 2. pantā bija teikts, ka &quot;Baškīrijas oficiālā valoda ir baškīru valoda, un krievu valodas pagaidu lietošana baškīru iestādēs neatņem baškīru valodai šīs tiesības&quot;.&lt;ref&gt;Ярмуллина А. З. ''Реализация закона о государственных языках в БАССР в 1920-е гг'' // Вестник Башкирского университета. — ISSN 1998-4812.&lt;/ref&gt;
[[Attēls:БашкортГазета.jpg|thumb|220px|Avīzes &quot;Baškort&quot; titullapa, ko izdeva Baškīrijas Centrālā padome]]

Pamatojoties uz Orenburgas Musulmaņu militārās revolucionārās komitejas (MMRK) rezolūciju, 1918. gada naktī no 3. uz 4. februāri (no 15. uz 16. februāris) tika arestēti 7 Baškīrijas valdības un Baškīrijas Centrālās padomes. MMRK rezolūciju par arestu Orenburgas provinces revolucionārā komiteja apstiprināja ar atpakaļejošu spēku,&lt;ref&gt;Еникеев З. И., Еникеев А. З. ''История государства и права Башкортостана''. — Уфа: Китап, 2007. — 432 с. — ISBN 978-5-295-04258-4. 231. lpp.&lt;/ref&gt; atzīstot MMRK apgalvojumus par Baškīrijas valdības locekļu un Orenburgas kazaku loka atamana [[Aleksandrs Dutovs|Aleksandra Dutova]] it kā kopīgajām darbībām pret padomju varu.&lt;ref name=&quot;:1&quot;&gt;Хусаинов А. С. ''Февральский инцидент 1918 года в Таналыково-Баймаке'' // Вестник Башкирского университета. Т. 19. — 2014. — № 3. — С. 1075—1078. — ISSN 1998-4812.&lt;/ref&gt;

1918. gada 26. februārī 200 baškīru — Orenburgas zemnieku kongresa dalībnieku — sanāksmē tika pieņemts lēmums par attieksmi pret boļševikiem: &quot;Ar nosacījumu, ka netiek nodarīts kaitējums svētajai tieksmei pēc baškīru teritoriālās autonomijas, mēs paziņojam, ka baškīri ies roku rokā ar padomju varu&quot;.&lt;ref&gt;Еникеев З. И., Еникеев А. З. ''История государства и права Башкортостана.'' — Уфа: Китап, 2007. — 432 с. — ISBN 978-5-295-04258-4. 234. lpp.&lt;/ref&gt;

Pēc Baškīrijas valdības locekļu aresta Baškīrijas jauniešu grupa, tostarp daži aktīvisti no jaunatnes organizācijas &quot;Tulkina&quot;, izveidoja jaunu pārvaldes institūciju — Baškurdistānas Pagaidu revolucionāro padomi (Šuro) (BPRP). Pamatojoties uz 3. Viskrievijas federācijas un Baškurdistānas attiecību ar to noteikumiem, BPRP izstrādāja savu noteikumu projektu &quot;Par Baškurdistānas autonomiju&quot; un iesniedza to Tautību tautas komisariātam. Ar saukļiem &quot;Lai dzīvo Baškurdistāna!&quot; un &quot;Lai dzīvo Apvienotās Krievijas Valstis, kuru pamatā ir tautas vara!&quot; birojs izdeva laikrakstu &quot;Baškurdistāna&quot;.&lt;ref&gt;«Башкурдистан» // ''Башкирская энциклопедия'' / гл. ред. М. А. Ильгамов. — Уфа : Башкирская энциклопедия, 2015—2024. — ISBN 978-5-88185-306-8.&lt;/ref&gt; Tomēr 1918. gada 30. martā Orenburgas provinces izpildkomiteja pieņēma rezolūciju, kurā nosodīja nacionālās autonomijas ideju un likvidēja BPRP. Provinces izpildkomitejas ziņojumā bija teikts, ka BPRP darbība neatšķīrās &quot;no iepriekšējās Šuro un Baškīrijas valdības&quot;.&lt;ref&gt;''История башкирского народа'': в 7 т./ гл. ред. М. М. Кульшарипов; Ин-т истории, языка и литературы УНЦ РАН. — Уфа: Гилем, 2010. — Т. V. — 468 с. — ISBN 978-5-7501-1199-2. 138. lpp.&lt;/ref&gt; BPRP locekļi bija spiesti turpināt darbu Sterļitamakā, un 1918. gada 3. maijā padome pilnībā pārtrauca savu darbību.&lt;ref&gt;Касимов С. Ф. ''Временный революционный совет Башкортостана'' // Башкирская энциклопедия / гл. ред. М. А. Ильгамов. — Уфа : Башкирская энциклопедия, 2015—2024. — ISBN 978-5-88185-306-8.&lt;/ref&gt;

Līdz 1918. gada martam bija izveidots pirmais baškīru pulks. To izklīdināja Sarkanās gvardes un strādnieku vienības, daži tā karavīri tika nogalināti, un boļševiki nošāva arī divus Baškurdistānas valdības locekļus Habdullu Ideļbajevu un Himranu Magazovu.&lt;ref&gt;''Баймакский расстрел 1918 // Башкирская энциклопедия'' / гл. ред. М. А. Ильгамов. — Уфа : Башкирская энциклопедия, 2015—2024. — ISBN 978-5-88185-306-8.&lt;/ref&gt; Baškurdistānas valdības locekļu slepkavība un arests izraisīja baškīru iedzīvotāju protestus. 1918. gada 5. martā Orenburgas provinces revolucionārā komiteja nosūtīja ultimāta telegrammu visiem Baškīrijas pagastiem, kurā vainoja baškīru vadību pretpadomju vienību veidošanā un pavēlēja visiem trīs dienu laikā atbruņoties. Revolucionārā komiteja piedraudēja visus Baškīrijas ciemus, ko turēs aizdomās par pretestību padomju varai,nolīdzināt ar artilēriju un ložmetējiem.

Boļševiki konfiscēja ieročus no baškīriem, reizēm agresīvā formā. Piemēram, 1918. gada 9. aprīlī Sermeņevas ciemā sarkangvardu vienība atklāja uguni no šautenēm un revolveriem, kliedzot: &quot;Mēs apkausim visus baškīrus!&quot;&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;

Virsnieki, kuriem izdevās izvairīties no aresta, turpināja darbu pie baškīru brīvprātīgo vienību formēšanas. 1918. gada naktī no 3. uz 4. aprīli apvienotās baškīru vienības A. Karamiševa un kazaku vadībā atbrīvoja Baškīrijas valdības locekļus no Orenburgas cietuma. 1918. gada 7. un 8. aprīlī padomju kontrolētajā Ufā notika slepena baškīru kustības vadītāju sanāksme, kurā tika pieņemts lēmums organizēt partizānu kustību.&lt;ref&gt;Кульшарипов М. М. ''Башкирское национальное движение (1917—1921 гг.).'' — Уфа: Китап, 2000. — 364 с. — ISBN 5-295-02542-X. 155.-156. lpp.&lt;/ref&gt;

=== 1918. gada vasara ===
Sākot ar 1918. gada maija beigām, autonomijas pārvaldes institūciju darbs tika pilnībā atjaunots, un to jaunā atrašanās vieta kļuva [[Čeļabinska]]s pilsēta, ko ieņēma [[Čehoslovāku leģioni|čehoslovāki]]. 1918. gada 1. jūnijā tika publicēts &quot;Baškīrijas valdības aicinājums tautai&quot;, kurā bija ietverts atklāts aicinājums uz bruņotu cīņu pret padomju varu.&lt;ref&gt;''Кульшарипов М. М.'' ''Башкирское национальное движение (1917—1921 гг.). ''— Уфа: Китап, 2000. — 364 с. — ISBN 5-295-02542-X. 157. lpp.&lt;/ref&gt; 7. jūnijā par valdības pagaidu priekšsēdētāju tika ievēlēts S. Mrjasovs, bet par locekļiem — G. Adigamovs, A. Validovs, G. Gabitovs, S. Magazovs un M. Haļikovs. Lai aizstāvētu republiku, Baškurdistānas valdība izsludināja mobilizāciju un izveidoja baškīru pulkus. Saskaņā ar valdības 1918. gada 12. jūnija rīkojumu tika izveidota Baškīrijas kara padome, lai pārvaldītu armiju.&lt;ref&gt;Таймасов Р. С. ''Башкирский военный совет // Башкирская энциклопедия'' / гл. ред. М. А. Ильгамов. — Уфа : Башкирская энциклопедия, 2015—2024. — ISBN 978-5-88185-306-8.&lt;/ref&gt;

Baškīru armiju veidoja neregulārās vienības un regulārie kājnieku pulki (no 1918. gada 12. oktobra — strēlnieku pulki) un kavalērijas pulki . Lai uzturētu sabiedrisko kārtību republikā, 1918. gada jūlijā tika organizēta milicija A. Biševa vadībā. 1918. gada septembrī tika izveidots Baškīru atsevišķais korpuss (virspavēlnieks — ģenerālis H. Išbulatovs), kurā ietilpa 1. Baškīru strēlnieku divīzija, 2. Baškīru strēlnieku divīzija, A. Karamiševa vārdā nosauktais 1. Baškīru kavalērijas pulks un no 1918. gada oktobra G. Idelbajeva vārdā nosauktais 2. Baškīru kavalērijas pulks un 6. Baškīru strēlnieku pulks. Baškīru armija piedalījās militārajās operācijās pret Sarkano armiju Samaras, Permas, Orenburgas un Ufas guberņās.

Baškīrijas valdība nodibināja kontaktus ar antiboļševiku centriem valsts austrumos: Sibīrijas pagaidu valdību, Pievolgā un Dienvidurālos tolaik valdošo organizāciju “[[Komuč]]”, Orenburgas kazaku loku un citiem. Arī Orenburgas kazaku loka atamans A. I. Dutovs 1917.—1918. gadā atbalstīja Baškīrijas autonomiju.&lt;ref name=&quot;:3&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://kraeved.opck.org/biblioteka/kazachestvo_stati/pdf/oren_kaz_i_cerkov.pdf|title=Wayback Machine|website=kraeved.opck.org|access-date=2026-04-26}}&lt;/ref&gt;

1918. gada 15.—17. maijā Kustanajā notika Baškīrijas un Kazahstānas nacionālo kustību ([[Alašas autonomija]]s) pārstāvju tikšanās, lai apspriestu kopīgas pretboļševiku cīņas organizēšanu. 1918. gada augusta beigās—septembra sākumā Samarā notika Baškurdistānas, Kazahstānas un Centrālāzijas valdību tikšanās, kurās tika nolemts apvienot visus šo reģionu tautu pretboļševiku spēkus &quot;Dienvidaustrumu musulmaņu reģionu federācijā&quot; &quot;Austrumkrievijas savienības&quot; ietvaros (kurā būtu jāiekļauj arī Sibīrijas un Komuča valdību, kā arī Urālu un Orenburgas kazaku kontrolētās teritorijas). Turklāt bija paredzēts apvienot Alašas Ordas un Baškurdistānas bruņotos spēkus vienā korpusā.

Viena no pirmajām valstiskajām vienībām, kas izveidojās Krievijas pilsoņu kara laikā un atzina Baškīrijas autonomiju, bija Komučs. 1918. gada septembrī tika parakstīts līgums starp Baškīrijas valdību un Satversmes sapulces locekļu komiteju, saskaņā ar kuru Komučs atzina nacionāli teritoriālo autonomiju.&lt;ref name=&quot;:4&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://vatandash.ru/index.php?article=1591|title=Ватандаш / Соотечественник / Compatriot|website=vatandash.ru|access-date=2026-04-26|archive-date=2020-02-23|archive-url=https://web.archive.org/web/20200223151010/http://vatandash.ru/index.php?article=1591}}&lt;/ref&gt; 1918. gada oktobrī Baškīrijas valdība iesniedza Komučam dokumentu par &quot;Baškīrijas federāciju&quot;. 1918. gada 11. novembrī Komuča departamentu Gubernatoru padome pārskatīja šo dokumentu un pozitīvi novērtēja to.&lt;ref&gt;Кульшарипов М. М. ''Башкирское национальное движение (1917—1921 гг.)''. — Уфа: Китап, 2000. — 364 с. — ISBN 5-295-02542-X. 183. lpp.&lt;/ref&gt;

No 1918. gada 8. līdz 23. septembrim Ufā notika Valsts apspriede, kurā Baškīrijas valdību pārstāvēja J Bikbovs, I. Sultanovs, S. Mrjasovs, A. Validovs, A. Adigamovs, M. Adigamovs, kā arī sapulces dalībnieki G. Teregulovs, F. Tuhvatuļļins un G. Fahretdinovs,&lt;ref&gt;Багаутдинов Р. О. ''Уфимское государственное совещание 1918 года'' // Вестник Башкирского университета. Т. 17. — 2012. — № 1. — С. 737—739. — ISSN 1998-4812.&lt;/ref&gt; kur viņi darbojās kā Viskrievijas pagaidu valdības, labāk pazīstamas kā [[Ufas direktorija]], līdzdibinātāji. Konferencē tika pieņemts &quot;Likums par Viskrievijas Augstākās varas izveidošanu&quot;, ko Baškīrijas valdības vārdā parakstīja I. Sultanovs.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.scepsis.ru/library/id_2898.html|title=№104. Акт об образовании всероссийской верховной власти, принятый на государственном совещании, имевшем место в городе Уфе с 8 по 23 сентября 1918 г. // Документы|website=www.scepsis.ru|access-date=2026-04-26}}&lt;/ref&gt;

=== 1918. gada beigas ===
1918. gada 18. novembrī [[Aleksandrs Kolčaks|A. Kolčaks]] Sibīrijā sarīkoja militāru apvērsumu un pasludināja sevi par Krievijas augstāko valdnieku un Krievijas bruņoto spēku augstāko virspavēlnieku. Kolčaka valdība atklāti pasludināja lielvalstu politiku neatzīt nacionālās un reģionālās autonomijas un paziņoja par nodomu pilnībā likvidēt Baškīrijas valdību un tās karaspēku. Tomēr Baškīrijas valdība atteicās ievērot 1918. gada 4. novembra &quot;Viskrievijas pagaidu valdības hartu visām reģionālajām pašvaldībām un visiem Krievijas valsts pilsoņiem&quot;.

1918. gada novembra beigās Krasnaja Mečetas (Mrakovo) ciematā notika sanāksme , kurā piedalījās Baškīrijas valdības pārstāvji, Alašas Orda (M. Čokajevs), Komuča pārvaldes padome (V. Černovs, Vedenjapins), Orenburgas un Urālu kazaki (pulkvedis Mahins un atamans Kargins), Turkestānas sociālistu revolucionāri (V. Čaikins) un citi, kas vēlējās izveidot vienotu pretkolčaka fronti. Sanāksmes dalībnieki vienojās izveidot vienotu valdību, kurā no Baškīrijas valdības būtu A. Validovs, no Alašas Ordas Kidirbajevs un no Orenburgas kazakiem atamans Kargins. Par apvienoto bruņoto spēku virspavēlnieku tika iecelts pulkvedis Mahins. 1918. gada decembra sākumā Orenburgas [[Karavānserāls|karavānserālā]] notika sanāksme, lai organizētu atamana A. Dutova arestu un kazaku karaspēka noliktavu un štāba ieņemšanu. Aresta organizēšana tika uzdota 1., 2. un 5. baškīru strēlnieku pulka komandieriem — S. Išmurzinam , G. Aitbajevam un K. Ņizamutdinovam. Tomēr atamans Dutovs uzzināja par sazvērestību un ar bruņumašīnu devās uz Orenburgas nomali, kur bija izvietotas viņam lojālās kazaku vienības. Šādā situācijā pulkvedis Mahins vilcinājās ķerties pie asinsizliešanas, un tādējādi mēģinājums izveidot vienotu pret Kolčaku vērstu fronti neizdevās. Tas piespieda Komuča departamenta Gubernatoru padomi un Sociālistiskās revolucionārās partijas Centrālo komiteju 1918. gada 5. decembrī pieņemt rezolūciju par cīņas pret boļševikiem pārtraukšanu un &quot;visu demokrātisko spēku virzīšanu pret Kolčaka diktatūru&quot;; vēlāk viņi noslēdza vienošanos ar Padomju valdības pārstāvjiem.

=== 1919. gads ===
Pavēles likvidēt visas vietējās pašvaldības, kā arī Baškīrijas Militārās padomes un Baškīrijas korpusa štāba likvidēšana, kā arī baškīru pulku komandēšanas nodošana ģenerālleitnantam A. Dutovam piespieda Baškīrijas valdību vest sarunas ar [[Krievijas SFPR]] pārstāvjiem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://old.bigenc.ru/geography/text/1857907|title=bigenc.ru|website=|access-date=2026-04-26|language=en}}&lt;/ref&gt; 1919. gada janvārī no baškīru pulkiem tika izveidots Baškīru korpuss. 1919. gada 16. februārī tika izdots dekrēts, kurā teikts, ka &quot;Baškīrijas valdība, negaidot sarunu pabeigšanu ar padomju varas iestādēm, uzskata sevi par galīgu nostāšanos padomju varas pusē no 18. februāra plkst. 10:00&quot;.&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Р.О.|first=Багаутдинов|date=2014|title=Переход башкирского правительства и войска на сторону Советской власти в 1919 году|url=https://cyberleninka.ru/article/n/perehod-bashkirskogo-pravitelstva-i-voyska-na-storonu-sovetskoy-vlasti-v-1919-godu|journal=Вестник Башкирского университета|volume=19|issue=2|issn=1998-4812}}&lt;/ref&gt; Šī iemesla dēļ &quot;Mazās Baškīrijas&quot; teritorija tika pasludināta par neatņemamu Krievijas PFSR sastāvdaļu ar nosaukumu '''&quot;Baškīrijas Padomju Republika&quot;.''' Tāpat nolēma uzsākt karu pret &quot;Kolčaku, Dutovu un visiem pasaules imperiālistiem &quot;, izdodot attiecīgu slepenu pavēli Baškīrijas armijai, ko izziņoja 18. februārī.

No 1919. gada 20. līdz 21. februārim Temjasovas ciemā notika Pirmais Visbaškīru kara kongress, kurā piedalījās 92 Baškīrijas armijas delegāti un Baškīrijas valdības locekļi. Kongresā tika risināti tādi jautājumi kā pāreja padomju pusē un sarunu stāvoklis ar tām, sociāli politiskais stāvoklis republikā un citi. Militārais kongress apstiprināja [[Baškīrijas Autonomā Padomju Sociālistiskā Republika|Autonomās Baškīrijas Padomju Republikas]] (ABPR) izveidi KPFSR sastāvā un baškīru militāro vienību pāreju Sarkanās armijas pusē. Kongresā tika izveidota arī Pagaidu Baškīru militāri revolucionārā komiteja (Bašrevkoms). Tā paša gada 22. februārī vara autonomijas teritorijā tika nodota Pagaidu Baškīru militāri revolucionārajai komitejai.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://vatandash.ru/index.php?article=2281|title=Ватандаш / Соотечественник / Compatriot|website=vatandash.ru|access-date=2026-04-26|archive-date=2017-11-17|archive-url=https://web.archive.org/web/20171117064840/http://vatandash.ru/index.php?article=2281}}&lt;/ref&gt; 1919. gada 27. februārī [[Uļjanovska|Simbirskā]] tika noslēgta provizoriska vienošanās starp Sarkanās armijas Austrumu frontes pavēlniecības pārstāvjiem un Baškīrijas valdību, bet 1919. gada 9. martā Maskavā tika noslēgta provizoriska vienošanās ar Baškīrijas valdības un KSPFR Tautas komisāru padomes pārstāvjiem.

1919. gada 20. martā Maskavā tika parakstīts &quot;Nolīgums starp Padomju Savienības valdību un Baškīrijas valdību par Padomju Autonomo Baškīriju&quot;, un tika oficiāli izveidota Autonomā Baškīrijas Padomju Republika. Parakstot šo dokumentu, padomju vara formāli atzina nacionāli teritoriālo autonomiju, kas pastāvēja kopš 1917. gada, kā savu likumīgu sastāvdaļu.&lt;ref name=&quot;:4&quot; /&gt;

== Starptautiskās attiecības ==
Starptautisko attiecību jomā tika nodibināti sakari ar [[Azerbaidžāna|Azerbaidžānu]] un [[Ukraina|Ukrainu]]. Vēlāk uz Ukrainu tika nosūtīta baškīru delegācija.&lt;ref&gt;''Ахмет Заки Валиди.'' Воспоминания. Часть 1.&lt;/ref&gt;

== Republikas iestādes ==

=== Parlaments ===
Autonomās Baškīrijas augstākā varas iestāde bija parlaments — Kese-Kurultajs (Mazais Kurultajs). Parlamenta locekļi varēja būt &quot;abu dzimumu personas, vismaz 22 gadus vecas, neatkarīgi no tautības vai reliģijas&quot;. Deputātu pilnvaru termiņš bija trīs gadi.
[[Attēls:Мечеть с минаретом .jpg|thumb|270x270px|Baškīrijas un Mazā kurultaja rezidence atradās Orenburgas karavānserālā]]
Republikas priekšparlaments tika ievēlēts Visbaškīrijas kurultajos (kongresos), un tajā bija 22 deputāti (viens deputāts uz 100 000 iedzīvotāju).&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://gsrb.ru/ru/about_parliament/parliamentary_museum/third_kurultai_8_20_december_1917/members_of_the_pre_parliament/|title=Страница 404|website=gsrb.ru|access-date=2026-04-26}}&lt;/ref&gt;Priekšparlamentam tika piešķirtas tiesības iecelt ministrus un republikas valdību.

Aizklātas balsošanas rezultātā par Kese-Kurultaja locekļiem tika ievēlēti: Junuss Bikbovs (priekšsēdētājs), Šagihaidars Akčulpanovs, Allabirde Jagafarovs, Saidgarijs Magazovs, Habdrahmans Fahretdinovs, Nuriagzams Tagirovs, Gainulla Tagirovs, Gainulla Čirfanovs, Hahimets Girfanovs, Ramejevs, Musa Smakovs, Gaļihmets Aitbajevs, Habibulla Gabitovs, Rizaitdins Fahretdinovs, Šarifs Manatovs, Sagits Mrjasovs, Hariss Jumagulovs, Džangirijs Amirovs, Gumers Kuvatovs, Ildarkhans Mutins, Ullabe Kuvatovs, Ildarhans Mutins, Ikandars Sultanovs. Tika ievēlēti arī Mazā Kurultaja kandidāti — Ganijs Abizovs, Šakirs Kilisbajevs, Gabdulla Adigamovs.&lt;ref name=&quot;:2&quot; /&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://gsrb.ru/ru/about/museum/general-conventions-bashkir/third_kurultai/|title=Третий Курултай башкир (8–20 декабря 1917 года)|website=gsrb.ru|access-date=2026-04-26|language=ru}}&lt;/ref&gt;

=== Izpildvara ===
Izpildvaru pārstāvēja Baškīrijas Centrālā padome (šuro) un Baškurdistānas valdība (Baškīrijas valdība). Valdības un priekšparlamenta rezidence atradās Orenburgas Karavānserālā. Sakarā ar pilsoņu kara saasināšanos reģionā, par republikas augstāko varas orgānu mītnes vietu 1918. gada jūnijā-jūlijā kļuva Čeļabinskas pilsēta, ko okupēja čehoslovāki, kur ieradās Baškurdistānas Centrālā padome un Kese-Kurultaja locekļi. Šeit tika atjaunota arī Baškīrijas Militārā padome, un turpināja izdot &quot;Baškīrijas valdības biļetenu&quot;. No augusta sākuma republikas valsts iestādes atkal atgriezās Orenburgā. Pēc Kolčaka apvērsuma un attiecību atdzišanas ar baltajiem, no 1918. gada decembra republikas valdības orgāni mainīja savu atrašanās vietu uz [[Orskas apgabals|Orskas apgabalu]].
Baškīru Centrālā padome sastāvēja no šādām nodaļām (1917. gada novembris):

# Militārā — Ildarhans Mutins;
# Finanšu — Fatihs Davletšins;
# Ekonomikas — Džangirejs Amirovs;
# Sabiedrības izglītības — Musa Smakovs;
# Statistiskā — Galiahmets Hasanovs;
# Lauksaimniecības — Galiahmets Aitbaevs;
# Garīgo lietu — Sagits Mrjasovs.

Baškurdistānas valdībā bija priekšsēdētājs un šādu nodaļu vadītāji: militārās, iekšlietu, lauksaimniecības, sabiedrības izglītības, attiecību, apdrošināšanas, finanšu, ekonomikas un tieslietu.

'''Baškīrijas valdības priekšsēdētāji'''

* Junuss Bikbovs (1917. gada decembris — 1919. gada janvāris);
* Mstislavs Kulajevs (1919. gada februāris — marts).

'''Baškīru Centrālās padomes priekšsēdētāji:'''

* Šarifs Manatovs (1917. gada jūlijs — decembris);
* Salaketdins Atnagulovs (1917. gada decembris — 1918. gada jūnijs);
* Šaihzada Babičs (1917. gada decembris — 1918. gada jūnijs; akti.);
* Sagits Mrjasovs (1918. gada jūnijs — 1919. gada marts).

== Valsts simboli ==
1917. gadā Ahmets Zaki Validi izveidoja baškīru nacionālo karogu.&lt;ref name=&quot;:5&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.vexillographia.ru/russia/subjects/baskiria.htm|title=флаг башкортостана|website=www.vexillographia.ru|access-date=2026-04-26}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://ishimbaybiblio.ru/index.php?par=FamousNeighbors&amp;bold=42|title=Центральная Библиотечная Система|website=ishimbaybiblio.ru|access-date=2026-04-26|archive-date=2016-03-04|archive-url=https://web.archive.org/web/20160304084022/http://ishimbaybiblio.ru/index.php?par=FamousNeighbors&amp;bold=42}}&lt;/ref&gt; Karogs sastāvēja no trim vienāda izmēra horizontālām svītrām: zilā simbolizēja baškīru piederību tjurkiem, zaļā — islāmu, baltā — vēlmi pēc miera, laimes un labklājības.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.bashinform.ru/news/342972/|title=25 февраля - День Государственного флага Республики Башкортостан // ПОЛИТИКА {{!}} новости башинформ.рф|website=www.bashinform.ru|access-date=2026-04-26|language=ru}}&lt;/ref&gt; Karogu oficiāli apstiprināja Baškīru Centrālās padomes farmans 1918. gada 20. augustā ar Nr. 4547.&lt;ref name=&quot;:3&quot; /&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.gsrb.ru/ru/about_parliament/parliamentary_museum/third_kurultai_8_20_december_1917/the_flag/|title=Флаг.|website=www.gsrb.ru|access-date=2026-04-26|language=en}}&lt;/ref&gt;

Baškurdistānas militārajām vienībām bija savi kaujas karogi&lt;ref name=&quot;:3&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;:5&quot; /&gt; un savi formas tērpi.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://kolchakiya.narod.ru/uniformology/bashkir_korp.htm|title=Униформология. Башкирский корпус.|website=kolchakiya.narod.ru|access-date=2026-04-26|archive-date=2014-09-03|archive-url=https://web.archive.org/web/20140903170050/http://kolchakiya.narod.ru/uniformology/bashkir_korp.htm}}&lt;/ref&gt;

Vēlāk šo Baškurdistānas karogu ierosināja atjaunot kā Baškortostānas Republikas valsts karogu mūsdienu Krievijā. Tomēr Komi Republikas parlamenta deputāti 1991. gadā par trim mēnešiem apsteidza savus baškīru kolēģus, agrāk pieņemot balto, zaļo un zilo karogu kā Komi valsts karogu. Līdz ar to, lai izvairītos no Komi karoga kopēšanas, Baškīrijas parlamenta deputāti mainīja svītru secību, un tagad tas neatbilst 1917. gada Baškīrijas valdības vēsturiskajam karogam.

== Administratīvi teritoriālais iedalījums ==
{{Основная статья|Административно-территориальное деление Башкурдистана}}
Baškīrijas administratīvi teritoriālais iedalījums tika noteikts II Visbaškīrijas Satversmes Kurultajā (sanāksmē), kas notika Orenburgā no 1917. gada 8. līdz 20. decembrim, izskatīja autonomās Baškīrijas robežas un apstiprināja autonomiju. Satversmes Kurultajs nolēma apstiprināt autonomiju Mazās Baškīrijas robežās, un tās teritorijā apgabalu vietā tika izveidoti 9 kantoni — Burzjanas-Tangaurovskas, Džitirovskas, Barinas-Tabinskas, Ičkinas-Katajas, Kipčakas, Kuvakanskas, Tamjanas-Katajas, Tokčuranskas, Userganas, kas tika sadalīti 75 pagastos.&lt;ref&gt;''Кульшарипов М.М.'' Башкирское национальное движение (1917—1921 гг.). — Уфа: Китап, 2000. — 368 с. — ISBN 5-295-02542-X. 127. lpp.&lt;/ref&gt;

Balto okupācijas laikā Mazā Baškīrija formāli tika uzskatīta par autonomu un sastāvēja no 13 kantoniem. Faktiski teritoriju daļēji pārvaldīja ne tikai Baškīrijas valdība, bet arī Sibīrijas valdība, Komučs un Atamans Dutovs, ar iepriekšējās rajonu administrācijas sistēmas palīdzību, kas sastāvēja no krievu ierēdņiem.&lt;ref&gt;''Кульшарипов М.М.'' Башкирское национальное движение (1917—1921 гг.). — Уфа: Китап, 2000. — 368 с. — ISBN 5-295-02542-X. 9.-14. lpp.&lt;/ref&gt;

== Iedzīvotāju skaits un kantonu valdības ==
{| class=&quot;wikitable&quot;
|+Baškīrijas vietējās varas iestādes (1918. gada septembrī)&lt;ref&gt;Ярмуллин А. Ш. У истоков Башкирской республики. — Уфа: Китап, 2017. — 232 с. — ISBN 978-5-295-06659-7&lt;/&gt;. 215.-216. lpp.&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;Список сведений о кантональных управах от 14 сентября 1918 года.&lt;/ref&gt;
!Kantons
!Administratīvais centrs
!Kantona valdības priekšsēdētājs
!Kantona draudzes
!Iedzīvotāju skaits
|-
|Argajašas kantons
|Argajaša
|Nuriagzams Tagirovs
|Sizginas, Mavļutovas, Muhametkulovas, Meteļevskas, Čerļinskas, Sultajevskas, Amiņevskas, Baškiro-Tečenskas, Kunašakskas, Tjuļakovskas, Burinskas, Baiburaskarovskas, Ust-Bagarjakskas, Kunakboļskas, Karušas Sarjakskas, Kunajinbajevskas
|82 186
|-
|Burzjanas-Tangauras kantons
|Tanalikovo (Baimaka)
|Muhamedjans Bulatovs
|1. Burzjanas, 2. Burzjanas, 3. Burzjanas, Burzjanas-Tanaļikas, 4. Burzjanas, Karagaja-Kipčaka, Bainazaras, 1. Tangauras, 2. Tangauras
|64 847
|-
|Džitirovas kantons
|Imangulovo
|Fatahs Saltjaševs
|Imangulovas, Allaberdinskas, Burzjanas, Muraptalovas, Taimasovas
|33 943
|-
|Duvanas kantons
|Arkaulovo
|Šakirs Tuhvatullins
|Nasibaševas, Kalmakulovskas, 1. Ailinskas, 2. Ailinskas, Murzalarskas, Verhņe-Kipčakas, Duvanas-Mečetļinskas, Novo-Baiskajas, Novo-Belokatajas, Ņižņe-Kiginskas, Jahinskas, Ibrajevskas
|84 115
|-
|Kipčakas kantons
|Mrakovo (Krasnaja Mečeta)
|Migrans Sirtlanovs
|Burzjanas-Kipčakas, 1. Karakipčakas, 2. Karakipčakas, Jumaguzinas, Bušmanas-Sūnas-Karakipčakas
|65 328
|-
|Kudeiskas kantons
|Tavtimanova
|Mahmuts Kutujevs
|Urman-Kudeiskas, Iļekskas, Bulekei-Kudeiskas, Igļinskas
|59 668
|-
|Kuščinas kantons
|Bolšaja Oka
|Muhamethajs Guzairovs
|Beļjankinskas, Šokurovskas, Tļaševskas, Boļše-Okinskas, Novo-Zlatoustovskas, Sažinskas, Ažegulovskas, Mančarskas, Juvinskas, Boļše-Kušinskas
|66 748
|-
|Tabinas kantons
|Zilim-Karanovo (Arhangeļskoje)
|Šagibeks Uzbekovs
|Bišaulas-Ungarovskas, Bištakinskas, Kalčiras-Tabinskas, Ksi-Tabinskas, Biškainovskas, Duvanas-Tabinskas, Novo-Andrejevskas, Uršakas-Minskajas, Girei-Kipčakas
|17 941
|-
|Tamjanas-Kataiskas kantons
|[[Verhņeuraļska|Verhneuraļska]]
|Talha Rasuļevs
|Tamjanas-Tangaurovas, Kubelakas-Teļevskas, Teptjaro-Učalinskas, Ahunovskas, Kataiskas, Usmane-Aļinskas, Basakalovas, Tungatarovas, Muldakajevas
|92 685
|-
|Tokčuranas kantons
|Gumerova
|Abdrahmans Iļjasovs
|Kipčakas, Novobaškīras, Jumranas-Tabinas, Tokas
|23 436
|-
|Userganas kantons
|Zijančurino
|Muhametgalims Kuvatovs
|Saļihovskas, 1. Userganas, 2. Userganas, 3. Userganas, 4. Userganas, 5. Userganas,, 6. Userganas, Userganas-Haibuļļinas
|132 743
|-
|Jurmatinskas kantons
|Zirgana
|Auhadi Išmurzins
|Karamiševas, Petrovas, Makarovas, Iļčikas-Timirovskas, Aznajevas, Bušmanas-Kipčakas, Meļeuzovas, Kuraguševas, Četirmanas, Kalkaševas, Petrovas, Tatjanovas, Rjazanovas
|152 695
|-
|Jalanas kantons
|Tanrikulova
|Gaļimjans Taganovs
|Ičkinas, Katajas, Sart-Kalmikaskas, Sart-Abdrašitovas, Karasevas
|33 092
|}
Teritorijas, ko sauca par &quot;Mazo Baškīriju&quot;, platība bija 79 560 km², iedzīvotāju skaits — 1 250 059 cilvēki.&lt;ref&gt;Ярмуллина А. ''Территориальные изменения в БАССР (1917—1934 гг.)'' // Ватандаш. — 2002. — № 4. — С. 118—120. — ISSN 1683-3554.&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;Гильманова В. Н. ''Территориальный вопрос в процессе национально-государственного строительства в Башкортостане в 1917—1934 гг.'' : диссертация … кандидата исторических наук : 07.00.02. — Уфа, 2013.&lt;/ref&gt;

== Reliģija ==
3. Visbaškīru kurultajs apstiprināja 12. rezolūciju, kas pasludināja reliģijas atdalīšanu no valsts un visu reliģiju vienlīdzību. Tika lemts, ka 1917. gadā izveidotajai &quot; Baškīrijas Garīgajai pārvaldei&quot;, esošai autonomai, ir tiesības savas kompetences ietvaros atvērt garīgās kultūras un izglītības iestādes (mektebus, [[medrese]]s, bibliotēkas utt.).&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.tataroved.ru/publicat/mir_isl.pdf|title=Wayback Machine|website=www.tataroved.ru|access-date=2026-04-26}}&lt;/ref&gt;

Saskaņā ar III Visbaškīrijas kurultaja 1917. gada 20. decembra rezolūciju bija paredzēts atvērt vienu augstāko medresi (universitāti) un vienu lielu muzeju, nosaucot tos Baškurdistānas vārdā.

1918. gada 2. oktobrī muftija Sagita Mrjasova vadībā notika Baškurdistānas garīgās pārvaldes kurultajs, kurā tika apstiprināta pagastu sadale starp kantonu pārvaldēm un ievēlēti kantonu [[Kazijs|kaziji]].

== Atsauces ==
{{atsauces|2}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

[[Kategorija:Baškortostānas vēsture]]
[[Kategorija:Krievijas pilsoņu karš]]</text>
      <sha1>7rgijth2403z6ta0lj8drf8ld7kv0ks</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Edvards Šlesers</title>
    <ns>0</ns>
    <id>630203</id>
    <revision>
      <id>4468343</id>
      <parentid>4468026</parentid>
      <timestamp>2026-05-14T20:47:27Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>~2026-29209-01</username>
        <id>145428</id>
      </contributor>
      <comment>/* Biogrāfija un izglītība */</comment>
      <origin>4468343</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4238" sha1="91hkfc69ti2edtu61lh5t5bjz3dwa40" xml:space="preserve">{{Personas infokaste
 |       platums = 
 |         vārds = Edvards Šlesers
 |    vārds_orig = 
 |        attēls = 
 |    att_izmērs = 
 | att_nosaukums = 
 |    dz_dat_alt = 
 |       dz_gads = 1993
 |    dz_mēnesis = 10
 |      dz_diena = 1
 |      dz_vieta = 
 |     m_dat_alt = 
 |        m_gads = 
 |     m_mēnesis = 
 |       m_diena = 
 |       m_vieta = 
 |  dzīves_vieta = 
 |     pilsonība = 
 |       tautība = 
 |  nodarbošanās = politiķis, uzņēmējs
 |      ienākumi = 
 | darbības_gadi = 
 |       dzimums = 
 |        vecāki = [[Ainārs Šlesers]] (tēvs)&lt;br&gt;[[Inese Šlesere]] (māte)
 |         brāļi = 
 |         māsas = 
 |  dzīvesbiedrs = 
 |         bērni = 
 |    alma_mater = [[Bātas Universitāte]]
 |      paraksts = 
 | paraksts_plat = 
 |      piezīmes = 
 |   kategorijas = 
 |   citas daļas = 
}}
'''Edvards Šlesers''' (dzimis {{dat|1993|10|1}}) ir Latvijas politiķis un uzņēmējs. Viņš ir [[Rīgas dome]]s deputāts un partijas &quot;[[Latvija pirmajā vietā]]&quot; (LPV) Rīgas domes frakcijas priekšsēdētājs. Viņš ir politiķa un uzņēmēja [[Ainārs Šlesers|Aināra Šlesera]] un bijušās Saeimas deputātes, politiķes [[Inese Šlesere|Ineses Šleseres]] vecākais dēls.

== Biogrāfija un izglītība ==
Edvards Šlesers dzimis 1993. gada 1. oktobrī [[Oslo]], [[Norvēģija|Norvēģijā]]. 

Augstāko izglītību ieguvis [[Londona|Londonā]], iegūstot '''[[Dabaszinātņu bakalaurs|BSc]]''' grādu uzņēmējdarbības vadībā [[Londonas Karaliskā koledža|Londonas Karaliskajā koledžā]] un '''[[Dabaszinātņu maģistrs|MSc]]''' grādu finansēs [[Londonas Reģenta universitāte|Londonas Reģenta universitātē]].
&lt;ref&gt;[https://www.linkedin.com/in/edvards-slesers-20868583/ Edvards Šlesers], LinkedIn profils, skatīts 2026. gadā.&lt;/ref&gt;

== Karjera ==
=== Uzņēmējdarbība ===
Pirms pievēršanās politikai E. Šlesers veidoja karjeru privātajā sektorā. Viņa pieredze uzņēmējdarbībā ir cieši saistīta ar [[Loģistika|loģistikas]], [[Nekustamais īpašums|nekustamā īpašuma]] un [[Tranzīts|tranzīta]] infrastruktūras nozarēm.

Viņš ir ieņēmis vadošus amatus un bijis līdzīpašnieks dažādos uzņēmumos, tostarp:
* &quot;Regma Group&quot;: holdingkompānija, kas pārvalda nekustamā īpašuma un investīciju projektus Latvijā.
* Tranzīts un loģistika: viņš ir aktīvi piedalījies termināļu darbības un komercdarbības stratēģiskajā pārraudzībā, kas saistīta ar [[Rīgas brīvosta]]s darbību.

=== Politika ===
Šlesers oficiāli iesaistījās politikā 2025. gadā, pievienojoties partijai &quot;[[Latvija pirmajā vietā]]&quot; (LPV).

Viņš kandidēja [[2005. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2025. gada pašvaldību vēlēšanās]] un tika ievēlēts par [[Rīgas dome|Rīgas domes]] deputātu. 2025. gada augustā Edvards Šlesers tika oficiāli ievēlēts par Rīgas domes LPV frakcijas priekšsēdētāju.&lt;ref&gt;[https://jauns.lv/raksts/zinas/668219-edvards-slesers-ievelets-par-rigas-domes-frakcijas-latvija-pirma-vieta-priekssedetaju Edvards Šlesers ievēlēts par Rīgas domes frakcijas “Latvija pirmā vietā” priekšsēdētāju], Jauns.lv, 2025. gada augusts.&lt;/ref&gt;

Rīgas domē E. Šlesers darbojas Pilsētas attīstības komitejā, kā arī Pilsētas īpašumu komitejā. Kā savas darbības galvenās prioritātes pašreizējā domes sasaukumā viņš ir izvirzījis lielo infrastruktūras projektu virzību, īpaši izceļot [[Rīgas Ziemeļu transporta koridors|Ziemeļu šķērsojuma]] projektu un [[Rīgas Centrāltirgus]] renovāciju. 

Tāpat pie prioritārajiem virzieniem minēta investīciju piesaiste pilsētai, multifunkcionāla iekštelpu futbola stadiona būvniecība, multifunkcionālas koncertzāles un konferenču centra izveide, kā arī vispārējā tūrisma nozares attīstība.&lt;ref&gt;https://www.tvnet.lv/8320308/pulss-vai-viegli-but-par-ainara-slesera-prieksnieku-un-delu-izvaicajam-edvardu-sleseru&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

{{Rīgas dome 2025}}

[[Kategorija:1993. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Latvijas politiķi]]
[[Kategorija:Latvijas uzņēmēji]]
[[Kategorija:Latvija pirmajā vietā politiķi]]
[[Kategorija:Rīgas domes deputāti]]
[[Kategorija:Rīgā dzimušie]]</text>
      <sha1>91hkfc69ti2edtu61lh5t5bjz3dwa40</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4468360</id>
      <parentid>4468343</parentid>
      <timestamp>2026-05-14T23:40:23Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Egilus</username>
        <id>27634</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/~2026-29209-01|~2026-29209-01]], atjaunoju versiju, ko saglabāja Meistars Joda</comment>
      <origin>4468026</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4206" sha1="mx80me3lx9ge974x765hkaebo1rpi4v" xml:space="preserve">{{Personas infokaste
 |       platums = 
 |         vārds = Edvards Šlesers
 |    vārds_orig = 
 |        attēls = 
 |    att_izmērs = 
 | att_nosaukums = 
 |    dz_dat_alt = 
 |       dz_gads = 1993
 |    dz_mēnesis = 10
 |      dz_diena = 1
 |      dz_vieta = 
 |     m_dat_alt = 
 |        m_gads = 
 |     m_mēnesis = 
 |       m_diena = 
 |       m_vieta = 
 |  dzīves_vieta = 
 |     pilsonība = 
 |       tautība = 
 |  nodarbošanās = politiķis, uzņēmējs
 |      ienākumi = 
 | darbības_gadi = 
 |       dzimums = 
 |        vecāki = [[Ainārs Šlesers]] (tēvs)&lt;br&gt;[[Inese Šlesere]] (māte)
 |         brāļi = 
 |         māsas = 
 |  dzīvesbiedrs = 
 |         bērni = 
 |    alma_mater = [[Bātas Universitāte]]
 |      paraksts = 
 | paraksts_plat = 
 |      piezīmes = 
 |   kategorijas = 
 |   citas daļas = 
}}
'''Edvards Šlesers''' (dzimis {{dat|1993|10|1}}) ir Latvijas politiķis un uzņēmējs. Viņš ir [[Rīgas dome]]s deputāts un partijas &quot;[[Latvija pirmajā vietā]]&quot; (LPV) Rīgas domes frakcijas priekšsēdētājs. Viņš ir politiķa un uzņēmēja [[Ainārs Šlesers|Aināra Šlesera]] un bijušās Saeimas deputātes, politiķes [[Inese Šlesere|Ineses Šleseres]] vecākais dēls.

== Biogrāfija un izglītība ==
Edvards Šlesers dzimis 1993. gada 1. oktobrī [[Oslo]], [[Norvēģija|Norvēģijā]]. 

Pēc vidējās izglītības iegūšanas Latvijā viņš devās studēt uz [[Apvienotā Karaliste|Apvienoto Karalisti]]. Šlesers absolvēja [[Bātas Universitāte|Bātas Universitāti]] (''University of Bath''), iegūstot [[Bakalaurs (grāds)|bakalaura grādu]] biznesa vadībā un administrācijā.&lt;ref&gt;[https://www.linkedin.com/in/edvards-slesers-20868583/ Edvards Šlesers], LinkedIn profils, skatīts 2026. gadā.&lt;/ref&gt;

== Karjera ==
=== Uzņēmējdarbība ===
Pirms pievēršanās politikai E. Šlesers veidoja karjeru privātajā sektorā. Viņa pieredze uzņēmējdarbībā ir cieši saistīta ar [[Loģistika|loģistikas]], [[Nekustamais īpašums|nekustamā īpašuma]] un [[Tranzīts|tranzīta]] infrastruktūras nozarēm.

Viņš ir ieņēmis vadošus amatus un bijis līdzīpašnieks dažādos uzņēmumos, tostarp:
* &quot;Regma Group&quot;: holdingkompānija, kas pārvalda nekustamā īpašuma un investīciju projektus Latvijā.
* Tranzīts un loģistika: viņš ir aktīvi piedalījies termināļu darbības un komercdarbības stratēģiskajā pārraudzībā, kas saistīta ar [[Rīgas brīvosta]]s darbību.

=== Politika ===
Šlesers oficiāli iesaistījās politikā 2025. gadā, pievienojoties partijai &quot;[[Latvija pirmajā vietā]]&quot; (LPV).

Viņš kandidēja [[2005. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2025. gada pašvaldību vēlēšanās]] un tika ievēlēts par [[Rīgas dome|Rīgas domes]] deputātu. 2025. gada augustā Edvards Šlesers tika oficiāli ievēlēts par Rīgas domes LPV frakcijas priekšsēdētāju.&lt;ref&gt;[https://jauns.lv/raksts/zinas/668219-edvards-slesers-ievelets-par-rigas-domes-frakcijas-latvija-pirma-vieta-priekssedetaju Edvards Šlesers ievēlēts par Rīgas domes frakcijas “Latvija pirmā vietā” priekšsēdētāju], Jauns.lv, 2025. gada augusts.&lt;/ref&gt;

Rīgas domē E. Šlesers darbojas Pilsētas attīstības komitejā, kā arī Pilsētas īpašumu komitejā. Kā savas darbības galvenās prioritātes pašreizējā domes sasaukumā viņš ir izvirzījis lielo infrastruktūras projektu virzību, īpaši izceļot [[Rīgas Ziemeļu transporta koridors|Ziemeļu šķērsojuma]] projektu un [[Rīgas Centrāltirgus]] renovāciju. 

Tāpat pie prioritārajiem virzieniem minēta investīciju piesaiste pilsētai, multifunkcionāla iekštelpu futbola stadiona būvniecība, multifunkcionālas koncertzāles un konferenču centra izveide, kā arī vispārējā tūrisma nozares attīstība.&lt;ref&gt;https://www.tvnet.lv/8320308/pulss-vai-viegli-but-par-ainara-slesera-prieksnieku-un-delu-izvaicajam-edvardu-sleseru&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

{{Rīgas dome 2025}}

[[Kategorija:1993. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Latvijas politiķi]]
[[Kategorija:Latvijas uzņēmēji]]
[[Kategorija:Latvija pirmajā vietā politiķi]]
[[Kategorija:Rīgas domes deputāti]]
[[Kategorija:Rīgā dzimušie]]</text>
      <sha1>mx80me3lx9ge974x765hkaebo1rpi4v</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4468361</id>
      <parentid>4468360</parentid>
      <timestamp>2026-05-14T23:44:19Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Egilus</username>
        <id>27634</id>
      </contributor>
      <origin>4468361</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4356" sha1="spsw8y6ii1vmq39l45ryxs4s51r3msw" xml:space="preserve">{{Personas infokaste
 |       platums = 
 |         vārds = Edvards Šlesers
 |    vārds_orig = 
 |        attēls = 
 |    att_izmērs = 
 | att_nosaukums = 
 |    dz_dat_alt = 
 |       dz_gads = 1993
 |    dz_mēnesis = 10
 |      dz_diena = 1
 |      dz_vieta = 
 |     m_dat_alt = 
 |        m_gads = 
 |     m_mēnesis = 
 |       m_diena = 
 |       m_vieta = 
 |  dzīves_vieta = 
 |     pilsonība = 
 |       tautība = 
 |  nodarbošanās = politiķis, uzņēmējs
 |      ienākumi = 
 | darbības_gadi = 
 |       dzimums = 
 |        vecāki = [[Ainārs Šlesers]] (tēvs)&lt;br&gt;[[Inese Šlesere]] (māte)
 |         brāļi = 
 |         māsas = 
 |  dzīvesbiedrs = 
 |         bērni = 
 |    alma_mater = [[Bātas Universitāte]]
 |      paraksts = 
 | paraksts_plat = 
 |      piezīmes = 
 |   kategorijas = 
 |   citas daļas = 
}}
'''Edvards Šlesers''' (dzimis {{dat|1993|10|1}}) ir Latvijas politiķis un uzņēmējs. Viņš ir [[Rīgas dome]]s deputāts un partijas &quot;[[Latvija pirmajā vietā]]&quot; (LPV) Rīgas domes frakcijas priekšsēdētājs. Viņš ir politiķa un uzņēmēja [[Ainārs Šlesers|Aināra Šlesera]] un bijušās Saeimas deputātes, politiķes [[Inese Šlesere|Ineses Šleseres]] vecākais dēls.

== Biogrāfija un izglītība ==
Edvards Šlesers dzimis 1993. gada 1. oktobrī [[Oslo]], [[Norvēģija|Norvēģijā]]. 

Pēc vidējās izglītības iegūšanas Latvijā viņš studēja [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]]. Šlesers absolvēja [[Bātas Universitāte|Bātas Universitāti]] (''University of Bath''), iegūstot [[Bakalaurs (grāds)|bakalaura grādu]] biznesa vadībā un administrācijā.&lt;ref&gt;[https://www.linkedin.com/in/edvards-slesers-20868583/ Edvards Šlesers], LinkedIn profils, skatīts 2026. gadā.&lt;/ref&gt;

== Karjera ==
=== Uzņēmējdarbība ===
Pirms pievēršanās politikai E. Šlesers darbojās privātajā sektorā. Uzņēmējdarbībā ir ciešāk saistīts ar [[Loģistika|loģistikas]], [[Nekustamais īpašums|nekustamā īpašuma]] un [[Tranzīts|tranzīta]] infrastruktūras nozarēm.

Viņš ir ieņēmis vadošus amatus un bijis līdzīpašnieks dažādos uzņēmumos, tostarp:
* &quot;Regma Group&quot;: holdingkompānija, kas pārvalda nekustamā īpašuma un investīciju projektus Latvijā.
* Tranzīts un loģistika: piedalījies termināļu darbības un komercdarbības stratēģiskajā pārraudzībā, kas saistīta ar [[Rīgas brīvosta]]s darbību.

=== Politika ===
Šlesers oficiāli iesaistījās politikā 2025. gadā, pievienojoties partijai &quot;[[Latvija pirmajā vietā]]&quot; (LPV).

Viņš kandidēja [[2005. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2025. gada pašvaldību vēlēšanās]] un tika ievēlēts par [[Rīgas dome|Rīgas domes]] deputātu. 2025. gada augustā Edvards Šlesers tika oficiāli ievēlēts par Rīgas domes LPV frakcijas priekšsēdētāju.&lt;ref&gt;[https://jauns.lv/raksts/zinas/668219-edvards-slesers-ievelets-par-rigas-domes-frakcijas-latvija-pirma-vieta-priekssedetaju Edvards Šlesers ievēlēts par Rīgas domes frakcijas “Latvija pirmā vietā” priekšsēdētāju], Jauns.lv, 2025. gada augusts.&lt;/ref&gt;

Rīgas domē E. Šlesers darbojas Pilsētas attīstības komitejā, kā arī Pilsētas īpašumu komitejā. Kā savas darbības galvenās prioritātes 2025. gada domes sasaukumā viņš izvirzījis lielo infrastruktūras projektu virzību, īpaši izceļot [[Rīgas Ziemeļu transporta koridors|Ziemeļu šķērsojuma]] projektu un [[Rīgas Centrāltirgus]] renovāciju. 

Tāpat pie prioritārajiem virzieniem minējis investīciju piesaiste pilsētai, multifunkcionāla iekštelpu futbola stadiona būvniecība, multifunkcionālas koncertzāles un konferenču centra izveide, kā arī vispārējā tūrisma nozares attīstība.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.tvnet.lv/8320308/pulss-vai-viegli-but-par-ainara-slesera-prieksnieku-un-delu-izvaicajam-edvardu-sleseru|title=PULSS &amp;#10217; Vai viegli būt par Aināra Šlesera priekšnieku un dēlu? Izvaicājam Edvardu Šleseru|work=Latvijā|access-date=2026-05-14|date=2025-09-10|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

{{Rīgas dome 2025}}

[[Kategorija:1993. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Latvijas politiķi]]
[[Kategorija:Latvijas uzņēmēji]]
[[Kategorija:Latvija pirmajā vietā politiķi]]
[[Kategorija:Rīgas domes deputāti]]
[[Kategorija:Rīgā dzimušie]]</text>
      <sha1>spsw8y6ii1vmq39l45ryxs4s51r3msw</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>2026. gada FIFA Pasaules kausa komandu sastāvi</title>
    <ns>0</ns>
    <id>631275</id>
    <revision>
      <id>4468446</id>
      <parentid>4468002</parentid>
      <timestamp>2026-05-15T06:16:40Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Krišjānis</username>
        <id>51961</id>
      </contributor>
      <comment>/* {{fb|Japāna}} */</comment>
      <origin>4468446</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="27786" sha1="t70t3lcs5bln9zf8axopkhptl663laa" xml:space="preserve">Rakstā uzrādīti visu [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026. gada FIFA Pasaules kausa]] dalībvalstu '''komandu sastāvi'''. Komandām, līdz 1. jūnijam, jāpiesaka sastāvs ar trijiem vārstsargiem, ne mazāk par 23 un ne vairāk par 26 spēlētājiem. Tikai oficiāli pieteiktie spēlētāji drīsktēs piedalīties finālturnīrā. Ja kāds no finālturināram pieteiktajiem spēlētājiem gūst traumu līdz turnīra sākumam, vienojoties ar FIFA mediķu komandu, šo spēlētāju drīkstēs aizstāt.
Spēlētāju vecums norādīts uz turnīra sākuma datumu - 2026. gada 11. jūniju.

== A grupa ==
=== {{fb|Čehija}} ===
Treneris: [[Miroslavs Koubeks]]
=== {{fb|Meksika}} ===
Treneris: [[Havjers Agirre]]
=== {{fb|DĀR}} ===
Treneris: {{flaga|Beļģija}} [[Hugo Bross]]
=== {{fb|Dienvidkoreja}} ===
Treneris: [[Hons Mjonbo]]

== B grupa ==
=== {{fb|Bosnija un Hercegovina}} ===
Treneris: [[Sergejs Barbarezs]]

Finālturnīra sastāvs tika paziņots 11. maijā.&lt;ref&gt;{{cite web |url=https://www.nfsbih.ba/vijesti/nogomet-m/a-reprezentacija-m/sergej-barbarez-odabrao-igrace-za-svjetsko-prvenstvo/ |title=Sergej Barbarez odabrao igrače za Svjetsko prvenstvo |trans-title=Sergej Barbarez selected players for the World Cup |publisher=[[Football Association of Bosnia and Herzegovina]] |date=May 11, 2026 |access-date=May 11, 2026 |language=bs}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{cite web |url=https://www.nfsbih.ba/images/2026-D/005_maj/NFSBIH_Spisak_SP.pdf |title=NFSBIH Spisak SP |trans-title=NFSBIH WC List |publisher=[[Football Association of Bosnia and Herzegovina]] |date=May 11, 2026 |access-date=May 11, 2026 |language=bs}}&lt;/ref&gt;
{{nat fs g start}}
{{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Nikola Vasiļs]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1995|12|2}}|caps=25|goals=0|club=[[FC St. Pauli]]|clubnat=GER}}
{{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Martins Zlomisličs]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|8|16}}|caps=2|goals=0|club=[[HNK Rijeka|Rijeka]]|clubnat=CRO}}
{{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Osmans Hadžikičs ]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|3|12}}|caps=0|goals=0|club=[[NK Slaven Belupo|Slaven Belupo]]|clubnat=CRO}}
{{nat fs break}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Seads Kolašinacs]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1993|6|20}}|caps=64|goals=0|club=[[Atalanta BC|Atalanta]]|clubnat=ITA}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Deniss Hadžikaduničs]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|7|9}}|caps=30|goals=0|club=[[UC Sampdoria|Sampdoria]]|clubnat=ITA}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Amars Dedičs]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|8|18}}|caps=26|goals=1|club=[[S.L. Benfica|Benfica]]|clubnat=POR}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Nikola Katičs]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|10|10}}|caps=15|goals=1|club=[[FC Schalke 04|Schalke 04]]|clubnat=GER}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Tariks Muharemovičs]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|2003|2|28}}|caps=12|goals=1|club=[[US Sassuolo Calcio|Sassuolo]]|clubnat=ITA}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Nihads Mujakičs]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|4|15}}|caps=10|goals=1|club=[[Gaziantep F.K.|Gaziantep]]|clubnat=TUR}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Stjepans Radeljičs]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|9|5}}|caps=4|goals=0|club=[[HNK Rijeka|Rijeka]]|clubnat=CRO}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Nidals Čeliks]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|2006|7|17}}|caps=0|goals=0|club=[[RC Lens|Lens]]|clubnat=FRA}}
{{nat fs break}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Amirs Hadžiahmetovičs]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|3|8}}|caps=34|goals=0|club=[[Hull City A.F.C.|Hull City]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Benjamins Tahirovičs]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|2003|3|3}}|caps=26|goals=2|club=[[Brøndby IF|Brøndby]]|clubnat=DEN}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Armins Gigovičs]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|4|6}}|caps=18|goals=1|club=[[BSC Young Boys|Young Boys]]|clubnat=SUI}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Dženis Burničs]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|5|22}}|caps=18|goals=0|club=[[Karlsruher SC]]|clubnat=GER}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Ivans Bašičs]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|4|30}}|caps=15|goals=0|club=[[FC Astana|Astana]]|clubnat=KAZ}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Esmirs Bajraktarevičs]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|2005|3|10}}|caps=14|goals=1|club=[[PSV Eindhoven|PSV]]|clubnat=NED}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Amars Memičs]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|1|20}}|caps=11|goals=1|club=[[FC Viktoria Plzeň|Viktoria Plzeň]]|clubnat=CZE}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Ivans Šunjičs]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|10|9}}|caps=11|goals=0|club=[[Pafos FC|Pafos]]|clubnat=CYP}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Kerims Alajbegovičs]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|2007|9|21}}|caps=8|goals=1|club=[[FC Red Bull Salzburg|Red Bull Salzburg]]|clubnat=AUT}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Ermins Mahmičs]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|2005|3|14}}|caps=0|goals=0|club=[[FC Slovan Liberec|Slovan Liberec]]|clubnat=CZE}}
{{nat fs break}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Edins Džeko]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1986|3|17}}|caps=148|goals=73|club=[[FC Schalke 04|Schalke 04]]|clubnat=GER}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Ermedins Demirovičs]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|3|25}}|caps=38|goals=4|club=[[VfB Stuttgart]]|clubnat=GER}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Sameds Baždars]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|2004|1|31}}|caps=11|goals=1|club=[[Jagiellonia Białystok]]|clubnat=POL}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Hariss Tabakovičs]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1994|6|20}}|caps=10|goals=4|club=[[Borussia Mönchengladbach]]|clubnat=GER}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Jovo Lukičs]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|11|28}}|caps=1|goals=0|club=[[FC Universitatea Cluj|Universitatea Cluj]]|clubnat=ROU}}
{{nat fs end}}

=== {{fb|Kanāda}} ===
Treneris: {{flaga|ASV}} [[Džesijs Māršs]]
=== {{fb|Katara}} ===
Treneris: {{flaga|Spānija}} [[Julens Lopetegi]]
=== {{fb|Šveice}} ===
Treneris: [[Murats Jakins]]

== C grupa ==
=== {{fb|Brazīlija}} ===
Treneris: {{flaga|Itālija}} [[Karlo Ančeloti]]
=== {{fb|Haiti}} ===
Treneris: {{flaga|Francija}} [[Sebastjēns Miņē]]
=== {{fb|Maroka}} ===
Treneris: [[Mohameds Vahbi]]
=== {{fb|Skotija}} ===
Treneris: [[Stīvs Klārks]]

== D grupa ==
=== {{fb|Austrālija}} ===
Treneris: [[Tonijs Popovičs]]
=== {{fb|Paragvaja}} ===
Treneris: {{flaga|Argentīna}} [[Gustavo Alfaro]]
=== {{fb|Turcija}} ===
Treneris: {{flaga|Itālija}} [[Vinčenco Montella]]
=== {{fb|ASV}} ===
Treneris: {{flaga|Argentīna}} [[Maurisio Početino]]

== E grupa ==
=== {{fb|Kirasao}} ===
Treneris: {{flaga|Nīderlande}} [[Diks Advokāts]]
=== {{fb|Ekvadora}} ===
Treneris: {{flaga|Argentīna}} [[Sevastjans Bekasese]]
=== {{fb|Vācija}} ===
Treneris: [[Jūliāns Nagelsmans]]
=== {{fb|Kotdivuāra}} ===
Treneris: [[Emerss Faē]]

== F grupa ==
=== {{fb|Japāna}} ===
Treneris: [[Hadžime Morijasu]]

Finālturnīra sastāvs tika paziņots 15. maijā.&lt;ref&gt;{{cite web |url=https://www.jfa.jp/samuraiblue/news/00036338/ |title=Samurai Blue（日本代表）メンバー・スケジュール　キリンチャレンジカップ2026 ひとつになるから強くなる。 5.31 アイスランド代表戦（5.31 東京／国立競技場）FIFAワールドカップ2026（6.11-7.19 カナダ・メキシコ・アメリカ） |trans-title=Samurai Blue (Japan National Team) Squad &amp; Schedule — Kirin Challenge Cup 2026: Stronger Together. May 31: Match vs. Iceland (May 31 — Tokyo / Japan National Stadium). FIFA World Cup 2026 (June 11 – July 19: Canada, Mexico, USA). |publisher=[[Japan Football Association]] |date=May 15, 2026 |access-date=May 15, 2026 |language=ja}}&lt;/ref&gt;

{{nat fs g start}}
{{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Zajons Sudzuki]]|sortname=Suzuki, Zion|age={{birth date and age|2002|8|21|df=y}}|caps=23|goals=0|club=[[Parma Calcio 1913|Parma]]|clubnat=ITA}}
{{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Keisuke Osako]]|sortname=Osako, Keisuke|age={{birth date and age|1999|7|28|df=y}}|caps=11|goals=0|club=[[Sanfrecce Hiroshima]]||clubnat=JPN}}
{{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Tomoki Hajakava]]|sortname=Hayakawa, Tomoki|age={{birth date and age|1999|3|3|df=y}}|caps=3|goals=0|club=[[Kashima Antlers]]||clubnat=JPN}}
{{nat fs break}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Juto Nagatomo]]|sortname=Nagatomo, Yuto|age={{birth date and age|1986|9|12|df=y}}|caps=144|goals=4|club=[[FC Tokyo]]||clubnat=JPN}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Takehiro Tomijasu]]|sortname=Tomiyasu, Takehiro|age={{birth date and age|1998|11|5|df=y}}|caps=42|goals=1|club=[[AFC Ajax|Ajax]]|clubnat=NED}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Ko Itakura]]|sortname=Itakura, Ko|age={{birth date and age|1997|1|27|df=y}}|caps=39|goals=2|club=[[AFC Ajax|Ajax]]|clubnat=NED}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Šogo Taniguči]]|sortname=Taniguchi, Shogo|age={{birth date and age|1991|7|15|df=y}}|caps=37|goals=1|club=[[Sint-Truidense V.V.|Sint-Truiden]]|clubnat=BEL}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Hiroki Ito]]|sortname=Ito, Hiroki|age={{birth date and age|1999|5|12|df=y}}||caps=23|goals=1|club=[[FC Bayern Munich|Bayern Munich]]|clubnat=GER}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Jukinari Sugavara]]|sortname=Sugawara, Yukinari|age={{birth date and age|2000|6|28|df=y}}|caps=20|goals=2|club=[[SV Werder Bremen|Werder Bremen]]|clubnat=GER}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Ajumu Seko]]|sortname=Seko, Ayumu|age={{birth date and age|2000|6|7|df=y}}|caps=13|goals=0|club=[[Le Havre AC|Le Havre]]|clubnat=FRA}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Cujoši Vatanabe]]|sortname=Watanabe, Tsuyoshi|age={{birth date and age|1997|2|5|df=y}}|caps=10|goals=0|club=[[Feyenoord]]|clubnat=NED}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Junosuke Sudzuki]]|sortname=Suzuki, Junnosuke|age={{birth date and age|2003|7|12|df=y}}|caps=6|goals=0|club=[[F.C. Copenhagen|Copenhagen]]||clubnat=DEN}}
{{nat fs break}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Vataru Endo]]|sortname=Endo, Wataru|other=[[Kapteinis (futbols)|Kapteinis]]|age={{birth date and age|1993|2|9|df=y}}|caps=72|goals=4|club=[[Liverpool F.C.|Liverpool]]||clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Junja Ito]]|sortname=Ito, Junya|age={{birth date and age|1993|3|9|df=y}}|caps=68|goals=15|club=[[KRC Genk|Genk]]|clubnat=BEL}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Ricu Doans]]|sortname=Doan, Ritsu|age={{birth date and age|1998|6|16|df=y}}|caps=64|goals=11|club=[[Eintracht Frankfurt]]|clubnat=GER}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Daiči Kamada]]|sortname=Kamada, Daichi|age={{birth date and age|1996|8|5|df=y}}|caps=49|goals=12|club=[[Crystal Palace F.C.|Crystal Palace]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Takefusa Kubo]]|sortname=Kubo, Takefusa|age={{birth date and age|2001|6|4|df=y}}|caps=48|goals=7|club=[[Real Sociedad]]|clubnat=ESP}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Ao Tanaka]]|sortname=Tanaka, Ao|age={{birth date and age|1998|9|10|df=y}}|caps=37|goals=8|club=[[Leeds United F.C.|Leeds United]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Keito Nakamura]]|sortname=Nakamura, Keito|age={{birth date and age|2000|7|28|df=y}}|caps=24|goals=10|club=[[Stade de Reims|Reims]]|clubnat=FRA}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Kaišu Sano]]|sortname=Sano, Kaishu|age={{birth date and age|2000|12|30|df=y}}|caps=12|goals=0|club=[[1. FSV Mainz 05|Mainz 05]]|clubnat=GER}}
{{nat fs break}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Ajase Ueda]]|sortname=Ueda, Ayase|age={{birth date and age|1998|8|28|df=y}}|caps=38|goals=16|club=[[Feyenoord]]|clubnat=NED}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Daizens Maeda]]|sortname=Maeda, Daizen|age={{birth date and age|1997|10|20|df=y}}|caps=27|goals=4|club=[[Celtic F.C.|Celtic]]|clubnat=SCO}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Koki Ogava]]|sortname=Ogawa, Koki|age={{birth date and age|1997|8|8|df=y}}|caps=14|goals=10|club=[[NEC Nijmegen|NEC]]|clubnat=NED}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Juito Sudzuki]]|sortname=Suzuki, Yuito|age={{birth date and age|2001|10|25|df=y}}|caps=6|goals=0|club=[[SC Freiburg]]|clubnat=GER}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Keisuke Goto]]|sortname=Goto, Keisuke|age={{birth date and age|2005|6|3|df=y}}|caps=3|goals=0|club=[[Sint-Truidense V.V.|Sint-Truiden]]|clubnat=BEL}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Kento Šiogai]]|sortname=Shiogai, Kento|age={{birth date and age|2005|3|26|df=y}}|caps=1|goals=0|club=[[VfL Wolfsburg]]|clubnat=GER}}
{{nat fs end}}

=== {{fb|Nīderlande}} ===
Treneris: [[Ronalds Kūmans]]
=== {{fb|Zviedrija}} ===
Treneris: {{flaga|Anglija}} [[Greiems Poters]]

Finālturnīra sastāvs tika paziņots 12. maijā.&lt;ref&gt;{{cite web |url=https://www.svenskfotboll.se/nyheter/landslag/2026/05/potters-vm-trupp-offentliggjord/ |title=Potters VM-trupp offentliggjord |trans-title=Potter's World Cup squad announced |publisher=[[Swedish Football Association]] |date=May 12, 2026 |access-date=May 12, 2026 |language=sv}}&lt;/ref&gt;
{{nat fs g start}}
{{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Kristofers Nordfelds]]|age={{Birth date and age2|2026|6|11|1989|6|23|df=y}}|caps=20|goals=0|club=[[AIK Fotboll|AIK]]|clubnat=SWE}}
{{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Viktors Jūhansons]]|age={{Birth date and age2|2026|6|11|1998|9|14|df=y}}|caps=12|goals=0|club=[[Stoke City F.C.|Stoke City]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Jākobs Videls Sēterstrems]]|age={{Birth date and age2|2026|6|11|1998|7|11|df=y}}|caps=2|goals=0|club=[[Derby County F.C.|Derby County]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs break}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Viktors Lindelēfs]]|other=[[Kapteinis (futbols)|Kapteinis]]|age={{Birth date and age2|2026|6|11|1994|7|17|df=y}}|caps=75|goals=3|club=[[Aston Villa F.C.|Aston Villa]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Īsaks Hīns]]|age={{Birth date and age2|2026|6|11|1999|1|13|df=y}}|caps=27|goals=0|club=[[Atalanta BC|Atalanta]]|clubnat=ITA}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Gabriels Gudmundsons]]|age={{Birth date and age2|2026|6|11|1999|4|29|df=y}}|caps=23|goals=0|club=[[Leeds United F.C.|Leeds United]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Kārls Starfelts]]|age={{Birth date and age2|2026|6|11|1995|6|1|df=y}}|caps=17|goals=0|club=[[RC Celta de Vigo|Celta Vigo]]|clubnat=ESP}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Emīls Holms]]|age={{Birth date and age2|2026|6|11|2000|5|13|df=y}}|caps=16|goals=2|club=[[Juventus FC|Juventus]]|clubnat=ITA}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Hjalmars Ēkdāls]]|age={{Birth date and age2|2026|6|11|1998|10|21|df=y}}|caps=11|goals=0|club=[[Burnley F.C.|Burnley]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Dāniels Svensons]]|age={{Birth date and age2|2026|6|11|2002|2|12|df=y}}|caps=11|goals=0|club=[[Borussia Dortmund]]|clubnat=GER}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Gustavs Lāgerbjelke]]|age={{Birth date and age2|2026|6|11|2000|4|10|df=y}}|caps=9|goals=2|club=[[S.C. Braga|Braga]]|clubnat=POR}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Ēriks Smits]]|age={{Birth date and age2|2026|6|11|1997|1|8|df=y}}|caps=0|goals=0|club=[[FC St. Pauli]]|clubnat=GER}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Eliots Strauds]]|age={{Birth date and age2|2026|6|11|2002|6|22|df=y}}|caps=0|goals=0|club=[[Mjällby AIF]]|clubnat=SWE}}
{{nat fs break}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Matīass Svanberjs]]|age={{Birth date and age2|2026|6|11|1999|1|5|df=y}}|caps=39|goals=2|club=[[VfL Wolfsburg]]|clubnat=GER}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Jespers Karlstrems]]|age={{Birth date and age2|2026|6|11|1995|6|21|df=y}}|caps=23|goals=0|club=[[Udinese Calcio|Udinese]]|clubnat=ITA}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Jāsīns Ajāri]]|age={{Birth date and age2|2026|6|11|2003|10|6|df=y}}|caps=19|goals=3|club=[[Brighton &amp; Hove Albion F.C.|Brighton &amp; Hove Albion]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Lūkass Berjvalls]]|age={{Birth date and age2|2026|6|11|2006|2|2|df=y}}|caps=8|goals=0|club=[[Tottenham Hotspur F.C.|Tottenham Hotspur]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Besforts Zeneli]]|age={{Birth date and age2|2026|6|11|2002|11|21|df=y}}|caps=6|goals=0|club=[[Royale Union Saint-Gilloise|Union Saint-Gilloise]]|clubnat=BEL}}
{{nat fs break}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Aleksanders Īsaks]]|age={{Birth date and age2|2026|6|11|1999|9|21|df=y}}|caps=56|goals=16|club=[[Liverpool F.C.|Liverpool]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Viktors Jēkeress]]|age={{Birth date and age2|2026|6|11|1998|6|4|df=y}}|caps=32|goals=19|club=[[Arsenal F.C.|Arsenal]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Kens Sema]]|age={{Birth date and age2|2026|6|11|1993|9|30|df=y}}|caps=32|goals=5|club=[[Pafos FC|Pafos]]|clubnat=CYP}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Entonijs Elanga]]|age={{Birth date and age2|2026|6|11|2002|4|27|df=y}}|caps=28|goals=6|club=[[Newcastle United F.C.|Newcastle United]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Benjamins Nīgrēns]]|age={{Birth date and age2|2026|6|11|2001|7|8|df=y}}|caps=9|goals=3|club=[[Celtic F.C.|Celtic]]|clubnat=SCO}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Aleksanders Bernhardsons]]|age={{Birth date and age2|2026|6|11|1998|9|8|df=y}}|caps=9|goals=0|club=[[Holstein Kiel]]|clubnat=GER}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Gustafs Nilsons]]|age={{Birth date and age2|2026|6|11|1997|5|23|df=y}}|caps=8|goals=3|club=[[Club Brugge KV|Club Brugge]]|clubnat=BEL}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Taha Alī]]|age={{Birth date and age2|2026|6|11|1998|7|1|df=y}}|caps=1|goals=0|club=[[Malmö FF]]|clubnat=SWE}}
{{nat fs end}}

=== {{fb|Tunisija}} ===
Treneris: {{flaga|Francija}} [[Sabrī Lamušī]]

== G grupa ==
=== {{fb|Beļģija}} ===
Treneris: {{flaga|Francija}} [[Rudi Garsija]]
=== {{fb|Ēģipte}} ===
Treneris: [[Hosams Hasans]]
=== {{fb|Irāna}} ===
Treneris: [[Amīrs Galenujī]]
=== {{fb|Jaunzēlande}} ===
Treneris: {{flaga|Anglija}} [[Darens Beizlijs]]

Finālturnīra sastāvs tika paziņots 14. maijā.&lt;ref&gt;{{cite web |url=https://www.nzfootball.co.nz/newsarticle/165753?newsfeedId=1841052 |title=New Zealand Squad Named for FIFA World Cup 2026 |publisher=[[New Zealand Football]] |date=May 14, 2026 |access-date=May 14, 2026}}&lt;/ref&gt;

{{nat fs g start}}
{{nat fs g player|no=1|pos=GK|name=[[Makss Krokoms]]|sortname=Crocombe, Max|age={{birth date and age2|2026|6|11|1993|8|12}}|caps=22|goals=0|club=[[Millwall F.C.|Millwall]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=2|pos=DF|name=[[Tims Peins]]|sortname=Payne, Tim|age={{birth date and age2|2026|6|11|1994|1|10}}|caps=49|goals=3|club=[[Wellington Phoenix FC|Wellington Phoenix]]|clubnat=NZL}}
{{nat fs g player|no=3|pos=DF|name=[[Fransiss de Vrīss]]|sortname=Vries, Francis de|age={{birth date and age2|2026|6|11|1994|11|28}}|caps=18|goals=1|club=[[Auckland FC]]|clubnat=NZL}}
{{nat fs g player|no=4|pos=DF|name=[[Tailers Bindons]]|sortname=Bindon, Tyler|age={{birth date and age2|2026|6|11|2005|1|27}}|caps=23|goals=3|club=[[Sheffield United F.C.|Sheffield United]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=5|pos=DF|name=[[Maikls Boksalss]]|sortname=Boxall, Michael|age={{birth date and age2|2026|6|11|1988|8|18}}|caps=61|goals=1|club=[[Minnesota United FC]]|clubnat=USA}}
{{nat fs g player|no=6|pos=MF|name=[[Džo Bels]]|sortname=Bell, Joe|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|4|27}}|caps=31|goals=1|club=[[Viking FK|Viking]]|clubnat=NOR}}
{{nat fs g player|no=7|pos=MF|name=[[Metjū Garbets]]|sortname=Garbett, Matthew|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|4|13}}|caps=35|goals=5|club=[[Peterborough United F.C.|Peterborough United]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=8|pos=MF|name=[[Marko Stameničs]]|sortname=Stamenic, Marko|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|2|19}}|caps=37|goals=3|club=[[Swansea City A.F.C.|Swansea City]]|clubnat=WAL}}
{{nat fs g player|no=9|pos=FW|name=[[Kriss Vuds]]|sortname=Wood, Chris|other=[[Kapteinis (futbols)|Kapteinis]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1991|12|7}}|caps=88|goals=45|club=[[Nottingham Forest F.C.|Nottingham Forest]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=10|pos=MF|name=[[Sarprīts Sings]]|sortname=Singh, Sarpreet|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|2|20}}|caps=26|goals=3|club=[[Wellington Phoenix FC|Wellington Phoenix]]|clubnat=NZL}}
{{nat fs g player|no=11|pos=MF|name=[[Elaidža Džasts]]|sortname=Just, Elijah|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|5|1}}|caps=42|goals=9|club=[[Motherwell F.C.|Motherwell]]|clubnat=SCO}}
{{nat fs g player|no=12|pos=GK|name=[[Aleksis Paulsens]]|sortname=Paulsen, Alex|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|7|4}}|caps=6|goals=0|club=[[Lechia Gdańsk]]|clubnat=POL}}
{{nat fs g player|no=13|pos=DF|name=[[Liberato Kakače]]|sortname=Cacace, Liberato|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|9|27}}|caps=35|goals=1|club=[[Wrexham A.F.C.|Wrexham]]|clubnat=WAL}}
{{nat fs g player|no=14|pos=MF|name=[[Aleksis Rufers]]|sortname=Rufer, Alex|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|6|12}}|caps=24|goals=0|club=[[Wellington Phoenix FC|Wellington Phoenix]]|clubnat=NZL}}
{{nat fs g player|no=15|pos=DF|name=[[Nando Peinakers]]|sortname=Pijnaker, Nando|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|2|25}}|caps=23|goals=0|club=[[Auckland FC]]|clubnat=NZL}}
{{nat fs g player|no=16|pos=DF|name=[[Fins Sērmens]]|sortname=Surman, Finn|age={{birth date and age2|2026|6|11|2003|9|23}}|caps=17|goals=2|club=[[Portland Timbers]]|clubnat=USA}}
{{nat fs g player|no=17|pos=FW|name=[[Kosta Barbarusess]]|sortname=Barbarouses, Kosta|age={{birth date and age2|2026|6|11|1990|2|19}}|caps=74|goals=10|club=[[Western Sydney Wanderers FC|Western Sydney Wanderers]]|clubnat=AUS}}
{{nat fs g player|no=18|pos=FW|name=[[Bens Veins]]|sortname=Waine, Ben|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|6|11}}|caps=30|goals=9|club=[[Port Vale F.C.|Port Vale]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=19|pos=MF|name=[[Bens Olds]]|sortname=Old, Ben|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|8|13}}|caps=22|goals=2|club=[[AS Saint-Étienne|Saint-Étienne]]|clubnat=FRA}}
{{nat fs g player|no=20|pos=MF|name=[[Kalums Makovats]]|sortname=Mccowatt, Callum|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|4|30}}|caps=30|goals=4|club=[[Silkeborg IF|Silkeborg]]|clubnat=DEN}}
{{nat fs g player|no=21|pos=FW|name=[[Džese Rendals]]|sortname=Randall, Jesse|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|8|19}}|caps=9|goals=2|club=[[Auckland FC]]|clubnat=NZL}}
{{nat fs g player|no=22|pos=GK|name=[[Maikls Vuds]]|sortname=Woud, Michael|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|1|16}}|caps=6|goals=0|club=[[Auckland FC]]|clubnat=NZL}}
{{nat fs g player|no=23|pos=MF|name=[[Rajens Tomass]]|sortname=Thomas, Ryan|age={{birth date and age2|2026|6|11|1994|12|20}}|caps=25|goals=3|club=[[PEC Zwolle]]|clubnat=NED}}
{{nat fs g player|no=24|pos=DF|name=[[Kalans Eliots]]|sortname=Elliot, Callan|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|7|7}}|caps=9|goals=0|club=[[Auckland FC]]|clubnat=NZL}}
{{nat fs g player|no=25|pos=MF|name=[[Loklans Beiliss]]|sortname=Bayliss, Lachlan|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|7|24}}|caps=2|goals=0|club=[[Newcastle Jets FC|Newcastle Jets]]|clubnat=AUS}}
{{nat fs g player|no=26|pos=DF|name=[[Tomijs Smits(futbolists)|Tomijs Smits]]|sortname=Smith, Tommy|age={{birth date and age2|2026|6|11|1990|3|31}}|caps=56|goals=2|club=[[Braintree Town F.C.|Braintree Town]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs end}}

== H grupa ==
=== {{fb|Kaboverde}} ===
Treneris: [[Bubišta]]
=== {{fb|Saūda Arābija}} ===
Treneris: {{flaga|Grieķija}} [[Jorgs Donis]]
=== {{fb|Spānija}} ===
Treneris: [[Luiss de la Fuente]]
=== {{fb|Urugvaja}} ===
Treneris: {{flaga|Argentīna}} [[Marselo Bjelsa]]

== I grupa ==
=== {{fb|Francija}} ===
Treneris:[[Didjē Dešāns]]
=== {{fb|Irāka}} ===
Treneris: {{flaga|Austrālija}} [[Greiems Arnolds]]
=== {{fb|Norvēģija}} ===
Treneris: [[Stole Sūlbakens]]
=== {{fb|Senegāla}} ===
Treneris: [[Paps Tjavs]]

== J grupa ==
=== {{fb|Alžīrija}} ===
Treneris: {{flaga|Bosnija un Hercegovina}} [[Vladimirs Petkovičs]]
=== {{fb|Argentīna}} ===
Treneris: [[Lionels Skaloni]]
=== {{fb|Austrija}} ===
Treneris: {{flaga|Vācija}} [[Ralfs Rangniks]]
=== {{fb|Jordānija}} ===
Treneris: {{flaga|Maroka}} [[Džamāls Sellāmi]]

== K grupa ==
=== {{fb|Kolumbija}} ===
Treneris: {{flaga|Argentīna}} [[Nestors Lorenso]]
=== {{fb|Kongo DR}} ===
Treneris: {{flaga|Francija}} [[Sebastjēns Desabrs]]
=== {{fb|Portugāle}} ===
Treneris: {{flaga|Spānija}} [[Roberto Martiness]]
=== {{fb|Uzbekistāna}} ===
Treneris: {{flaga|Itālija}} [[Fabio Kannavaro]]

== L grupa ==
=== {{fb|Horvātija}} ===
Treneris: [[Zlatko Daličs]]
=== {{fb|Anglija}} ===
Treneris: {{flaga|Vācija}} [[Tomass Tuhels]]
=== {{fb|Gana}} ===
Treneris: {{flaga|Portugāle}} [[Karlušs Keirošs]]
=== {{fb|Panama}} ===
Treneris: {{flaga|Spānija}} [[Tomass Kristiansens]]

== Statistika ==

=== Vecums ===

==== Treneri ====

'''Vecākais''': {{flaga|Nīderlande}} [[Diks Advokāts]] ({{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2026|6|11|1947|9|27}})&lt;br/&gt;
'''Jaunākais''': {{flaga|Vācija}} [[Jūliāns Nagelsmans]] ({{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2026|6|11|1987|7|23}})

'''Valstu pārstāvniecība'''
&lt;br/&gt;Treknināti atzīmēti treneri pārstāv savu valsti.

{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
|-
!Skaits!!Valsts!!Treneri
|-
|rowspan=&quot;1&quot; align=&quot;center&quot;|6||{{flag|Argentīna}}||'''[[Lionels Skaloni]]''', [[Gustavo Alfaro]] (Paragvaja), [[Maurisio Početino]] (ASV), [[Sevastjans Bekasese]] (Ekvadora), [[Marselo Bjelsa]] (Urugvaja), [[Nestors Lorenso]] (Kolumbija)
|-
|rowspan=&quot;1&quot; align=&quot;center&quot;|5||{{flag|Francija}}||'''[[Didjē Dešāns]]''', [[Sebastjēns Miņē]] (Haiti), [[Sabrī Lamušī]] (Tunisija), [[Rudi Garsija]] (Beļģija), [[Sebastjēns Desabrs]] (Kongo DR)
|-
|rowspan=&quot;1&quot; align=&quot;center&quot;|4||{{flag|Spānija}}||'''[[Luiss de la Fuente]]''', [[Julens Lopetegi]] (Katara), [[Roberto Martiness]] (Portugāle), [[Tomass Kristiansens]] (Panama)
|-
|rowspan=&quot;2&quot; align=&quot;center&quot;|3||{{flag|Itālija}}||[[Karlo Ančeloti]] (Brazīlija), [[Vinčenco Montella]] (Turcija), [[Fabio Kannavaro]] (Uzbekistāna)
|-
|{{flag|Vācija}}||'''[[Jūliāns Nagelsmans]]''', [[Ralfs Rangniks]] (Austrija), [[Tomass Tuhels]] (Anglija)
|-
|rowspan=&quot;5&quot; align=&quot;center&quot;|2||{{flag|Nīderlande}}||'''[[Ronalds Kūmans]]''', [[Diks Advokāts]] (Kirasao)
|-
|{{flag|Anglija}}||[[Greiems Poters]] (Zviedrija), [[Darens Beizlijs]] (Jaunzēlande)
|-
|{{flag|Austrālija}}||'''[[Tonijs Popovičs]]''', [[Greiems Arnolds]] (Irāka)
|-
|{{flag|Bosnija un Hercegovina}}||'''[[Sergejs Barbarezs]]''', [[Vladimirs Petkovičs]] (Alžīrija)
|-
|{{flag|Maroka}}||'''[[Mohameds Vahbi]]''', [[Džamāls Sellāmi]] (Jordānija)
|-
|rowspan=&quot;17&quot; align=&quot;center&quot;|1||{{flag|Čehija}}||'''[[Miroslavs Koubeks]]'''
|-
|{{flag|Meksika}}||'''[[Havjers Agirre]]'''
|-
|{{flag|Beļģija}}||[[Hugo Bross]] (Dienvidāfrika)
|-
|{{flag|Dienvidkoreja}}||'''[[Hons Mjonbo]]'''
|-
|{{flag|ASV}}||[[Džesijs Māršs]] (Kanāda)
|-
|{{flag|Šveice}}||'''[[Murats Jakins]]'''
|-
|{{flag|Skotija}}||'''[[Stīvs Klārks]]'''
|-
|{{flag|Kotdivuāra}}||'''[[Emerss Faē]]'''
|-
|{{flag|Japāna}}||'''[[Hadžime Morijasu]]'''
|-
|{{flag|Ēģipte}}||'''[[Hosams Hasans]]'''
|-
|{{flag|Irāna}}||'''[[Amīrs Galenujī]]'''
|-
|{{flag|Kaboverde}}||'''[[Bubišta]]'''
|-
|{{flag|Norvēģija}}||'''[[Stole Sūlbakens]]'''
|-
|{{flag|Senegāla}}||'''[[Paps Tjavs]]'''
|-
|{{flag|Horvātija}}||'''[[Zlatko Daličs]]'''
|-
|{{flag|Portugāle}}||[[Karlušs Keirošs]] (Gana)
|-
|{{flag|Grieķija}}||[[Jorgs Donis]] (Saūda Arābija)
|}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{FIFA Pasaules kauss}}

[[Kategorija:2026. gada FIFA Pasaules kauss|Komandu sastāvi]]
[[Kategorija:2026. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji| ]]
[[Kategorija:FIFA Pasaules kausa komandu sastāvi]]</text>
      <sha1>t70t3lcs5bln9zf8axopkhptl663laa</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4468449</id>
      <parentid>4468446</parentid>
      <timestamp>2026-05-15T06:36:34Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Krišjānis</username>
        <id>51961</id>
      </contributor>
      <comment>/* {{fb|Francija}} */</comment>
      <origin>4468449</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="33289" sha1="7xj8z3d9wi9m4vm5iy05l0fjzmlpysf" xml:space="preserve">Rakstā uzrādīti visu [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026. gada FIFA Pasaules kausa]] dalībvalstu '''komandu sastāvi'''. Komandām, līdz 1. jūnijam, jāpiesaka sastāvs ar trijiem vārstsargiem, ne mazāk par 23 un ne vairāk par 26 spēlētājiem. Tikai oficiāli pieteiktie spēlētāji drīsktēs piedalīties finālturnīrā. Ja kāds no finālturināram pieteiktajiem spēlētājiem gūst traumu līdz turnīra sākumam, vienojoties ar FIFA mediķu komandu, šo spēlētāju drīkstēs aizstāt.
Spēlētāju vecums norādīts uz turnīra sākuma datumu - 2026. gada 11. jūniju.

== A grupa ==
=== {{fb|Čehija}} ===
Treneris: [[Miroslavs Koubeks]]
=== {{fb|Meksika}} ===
Treneris: [[Havjers Agirre]]
=== {{fb|DĀR}} ===
Treneris: {{flaga|Beļģija}} [[Hugo Bross]]
=== {{fb|Dienvidkoreja}} ===
Treneris: [[Hons Mjonbo]]

== B grupa ==
=== {{fb|Bosnija un Hercegovina}} ===
Treneris: [[Sergejs Barbarezs]]

Finālturnīra sastāvs tika paziņots 11. maijā.&lt;ref&gt;{{cite web |url=https://www.nfsbih.ba/vijesti/nogomet-m/a-reprezentacija-m/sergej-barbarez-odabrao-igrace-za-svjetsko-prvenstvo/ |title=Sergej Barbarez odabrao igrače za Svjetsko prvenstvo |trans-title=Sergej Barbarez selected players for the World Cup |publisher=[[Football Association of Bosnia and Herzegovina]] |date=May 11, 2026 |access-date=May 11, 2026 |language=bs}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{cite web |url=https://www.nfsbih.ba/images/2026-D/005_maj/NFSBIH_Spisak_SP.pdf |title=NFSBIH Spisak SP |trans-title=NFSBIH WC List |publisher=[[Football Association of Bosnia and Herzegovina]] |date=May 11, 2026 |access-date=May 11, 2026 |language=bs}}&lt;/ref&gt;
{{nat fs g start}}
{{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Nikola Vasiļs]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1995|12|2}}|caps=25|goals=0|club=[[FC St. Pauli]]|clubnat=GER}}
{{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Martins Zlomisličs]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|8|16}}|caps=2|goals=0|club=[[HNK Rijeka|Rijeka]]|clubnat=CRO}}
{{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Osmans Hadžikičs ]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|3|12}}|caps=0|goals=0|club=[[NK Slaven Belupo|Slaven Belupo]]|clubnat=CRO}}
{{nat fs break}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Seads Kolašinacs]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1993|6|20}}|caps=64|goals=0|club=[[Atalanta BC|Atalanta]]|clubnat=ITA}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Deniss Hadžikaduničs]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|7|9}}|caps=30|goals=0|club=[[UC Sampdoria|Sampdoria]]|clubnat=ITA}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Amars Dedičs]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|8|18}}|caps=26|goals=1|club=[[S.L. Benfica|Benfica]]|clubnat=POR}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Nikola Katičs]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|10|10}}|caps=15|goals=1|club=[[FC Schalke 04|Schalke 04]]|clubnat=GER}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Tariks Muharemovičs]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|2003|2|28}}|caps=12|goals=1|club=[[US Sassuolo Calcio|Sassuolo]]|clubnat=ITA}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Nihads Mujakičs]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|4|15}}|caps=10|goals=1|club=[[Gaziantep F.K.|Gaziantep]]|clubnat=TUR}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Stjepans Radeljičs]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|9|5}}|caps=4|goals=0|club=[[HNK Rijeka|Rijeka]]|clubnat=CRO}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Nidals Čeliks]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|2006|7|17}}|caps=0|goals=0|club=[[RC Lens|Lens]]|clubnat=FRA}}
{{nat fs break}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Amirs Hadžiahmetovičs]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|3|8}}|caps=34|goals=0|club=[[Hull City A.F.C.|Hull City]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Benjamins Tahirovičs]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|2003|3|3}}|caps=26|goals=2|club=[[Brøndby IF|Brøndby]]|clubnat=DEN}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Armins Gigovičs]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|4|6}}|caps=18|goals=1|club=[[BSC Young Boys|Young Boys]]|clubnat=SUI}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Dženis Burničs]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|5|22}}|caps=18|goals=0|club=[[Karlsruher SC]]|clubnat=GER}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Ivans Bašičs]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|4|30}}|caps=15|goals=0|club=[[FC Astana|Astana]]|clubnat=KAZ}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Esmirs Bajraktarevičs]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|2005|3|10}}|caps=14|goals=1|club=[[PSV Eindhoven|PSV]]|clubnat=NED}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Amars Memičs]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|1|20}}|caps=11|goals=1|club=[[FC Viktoria Plzeň|Viktoria Plzeň]]|clubnat=CZE}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Ivans Šunjičs]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|10|9}}|caps=11|goals=0|club=[[Pafos FC|Pafos]]|clubnat=CYP}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Kerims Alajbegovičs]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|2007|9|21}}|caps=8|goals=1|club=[[FC Red Bull Salzburg|Red Bull Salzburg]]|clubnat=AUT}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Ermins Mahmičs]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|2005|3|14}}|caps=0|goals=0|club=[[FC Slovan Liberec|Slovan Liberec]]|clubnat=CZE}}
{{nat fs break}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Edins Džeko]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1986|3|17}}|caps=148|goals=73|club=[[FC Schalke 04|Schalke 04]]|clubnat=GER}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Ermedins Demirovičs]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|3|25}}|caps=38|goals=4|club=[[VfB Stuttgart]]|clubnat=GER}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Sameds Baždars]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|2004|1|31}}|caps=11|goals=1|club=[[Jagiellonia Białystok]]|clubnat=POL}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Hariss Tabakovičs]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1994|6|20}}|caps=10|goals=4|club=[[Borussia Mönchengladbach]]|clubnat=GER}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Jovo Lukičs]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|11|28}}|caps=1|goals=0|club=[[FC Universitatea Cluj|Universitatea Cluj]]|clubnat=ROU}}
{{nat fs end}}

=== {{fb|Kanāda}} ===
Treneris: {{flaga|ASV}} [[Džesijs Māršs]]
=== {{fb|Katara}} ===
Treneris: {{flaga|Spānija}} [[Julens Lopetegi]]
=== {{fb|Šveice}} ===
Treneris: [[Murats Jakins]]

== C grupa ==
=== {{fb|Brazīlija}} ===
Treneris: {{flaga|Itālija}} [[Karlo Ančeloti]]
=== {{fb|Haiti}} ===
Treneris: {{flaga|Francija}} [[Sebastjēns Miņē]]
=== {{fb|Maroka}} ===
Treneris: [[Mohameds Vahbi]]
=== {{fb|Skotija}} ===
Treneris: [[Stīvs Klārks]]

== D grupa ==
=== {{fb|Austrālija}} ===
Treneris: [[Tonijs Popovičs]]
=== {{fb|Paragvaja}} ===
Treneris: {{flaga|Argentīna}} [[Gustavo Alfaro]]
=== {{fb|Turcija}} ===
Treneris: {{flaga|Itālija}} [[Vinčenco Montella]]
=== {{fb|ASV}} ===
Treneris: {{flaga|Argentīna}} [[Maurisio Početino]]

== E grupa ==
=== {{fb|Kirasao}} ===
Treneris: {{flaga|Nīderlande}} [[Diks Advokāts]]
=== {{fb|Ekvadora}} ===
Treneris: {{flaga|Argentīna}} [[Sevastjans Bekasese]]
=== {{fb|Vācija}} ===
Treneris: [[Jūliāns Nagelsmans]]
=== {{fb|Kotdivuāra}} ===
Treneris: [[Emerss Faē]]

== F grupa ==
=== {{fb|Japāna}} ===
Treneris: [[Hadžime Morijasu]]

Finālturnīra sastāvs tika paziņots 15. maijā.&lt;ref&gt;{{cite web |url=https://www.jfa.jp/samuraiblue/news/00036338/ |title=Samurai Blue（日本代表）メンバー・スケジュール　キリンチャレンジカップ2026 ひとつになるから強くなる。 5.31 アイスランド代表戦（5.31 東京／国立競技場）FIFAワールドカップ2026（6.11-7.19 カナダ・メキシコ・アメリカ） |trans-title=Samurai Blue (Japan National Team) Squad &amp; Schedule — Kirin Challenge Cup 2026: Stronger Together. May 31: Match vs. Iceland (May 31 — Tokyo / Japan National Stadium). FIFA World Cup 2026 (June 11 – July 19: Canada, Mexico, USA). |publisher=[[Japan Football Association]] |date=May 15, 2026 |access-date=May 15, 2026 |language=ja}}&lt;/ref&gt;

{{nat fs g start}}
{{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Zajons Sudzuki]]|sortname=Suzuki, Zion|age={{birth date and age|2002|8|21|df=y}}|caps=23|goals=0|club=[[Parma Calcio 1913|Parma]]|clubnat=ITA}}
{{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Keisuke Osako]]|sortname=Osako, Keisuke|age={{birth date and age|1999|7|28|df=y}}|caps=11|goals=0|club=[[Sanfrecce Hiroshima]]||clubnat=JPN}}
{{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Tomoki Hajakava]]|sortname=Hayakawa, Tomoki|age={{birth date and age|1999|3|3|df=y}}|caps=3|goals=0|club=[[Kashima Antlers]]||clubnat=JPN}}
{{nat fs break}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Juto Nagatomo]]|sortname=Nagatomo, Yuto|age={{birth date and age|1986|9|12|df=y}}|caps=144|goals=4|club=[[FC Tokyo]]||clubnat=JPN}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Takehiro Tomijasu]]|sortname=Tomiyasu, Takehiro|age={{birth date and age|1998|11|5|df=y}}|caps=42|goals=1|club=[[AFC Ajax|Ajax]]|clubnat=NED}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Ko Itakura]]|sortname=Itakura, Ko|age={{birth date and age|1997|1|27|df=y}}|caps=39|goals=2|club=[[AFC Ajax|Ajax]]|clubnat=NED}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Šogo Taniguči]]|sortname=Taniguchi, Shogo|age={{birth date and age|1991|7|15|df=y}}|caps=37|goals=1|club=[[Sint-Truidense V.V.|Sint-Truiden]]|clubnat=BEL}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Hiroki Ito]]|sortname=Ito, Hiroki|age={{birth date and age|1999|5|12|df=y}}||caps=23|goals=1|club=[[FC Bayern Munich|Bayern Munich]]|clubnat=GER}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Jukinari Sugavara]]|sortname=Sugawara, Yukinari|age={{birth date and age|2000|6|28|df=y}}|caps=20|goals=2|club=[[SV Werder Bremen|Werder Bremen]]|clubnat=GER}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Ajumu Seko]]|sortname=Seko, Ayumu|age={{birth date and age|2000|6|7|df=y}}|caps=13|goals=0|club=[[Le Havre AC|Le Havre]]|clubnat=FRA}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Cujoši Vatanabe]]|sortname=Watanabe, Tsuyoshi|age={{birth date and age|1997|2|5|df=y}}|caps=10|goals=0|club=[[Feyenoord]]|clubnat=NED}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Junosuke Sudzuki]]|sortname=Suzuki, Junnosuke|age={{birth date and age|2003|7|12|df=y}}|caps=6|goals=0|club=[[F.C. Copenhagen|Copenhagen]]||clubnat=DEN}}
{{nat fs break}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Vataru Endo]]|sortname=Endo, Wataru|other=[[Kapteinis (futbols)|Kapteinis]]|age={{birth date and age|1993|2|9|df=y}}|caps=72|goals=4|club=[[Liverpool F.C.|Liverpool]]||clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Junja Ito]]|sortname=Ito, Junya|age={{birth date and age|1993|3|9|df=y}}|caps=68|goals=15|club=[[KRC Genk|Genk]]|clubnat=BEL}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Ricu Doans]]|sortname=Doan, Ritsu|age={{birth date and age|1998|6|16|df=y}}|caps=64|goals=11|club=[[Eintracht Frankfurt]]|clubnat=GER}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Daiči Kamada]]|sortname=Kamada, Daichi|age={{birth date and age|1996|8|5|df=y}}|caps=49|goals=12|club=[[Crystal Palace F.C.|Crystal Palace]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Takefusa Kubo]]|sortname=Kubo, Takefusa|age={{birth date and age|2001|6|4|df=y}}|caps=48|goals=7|club=[[Real Sociedad]]|clubnat=ESP}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Ao Tanaka]]|sortname=Tanaka, Ao|age={{birth date and age|1998|9|10|df=y}}|caps=37|goals=8|club=[[Leeds United F.C.|Leeds United]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Keito Nakamura]]|sortname=Nakamura, Keito|age={{birth date and age|2000|7|28|df=y}}|caps=24|goals=10|club=[[Stade de Reims|Reims]]|clubnat=FRA}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Kaišu Sano]]|sortname=Sano, Kaishu|age={{birth date and age|2000|12|30|df=y}}|caps=12|goals=0|club=[[1. FSV Mainz 05|Mainz 05]]|clubnat=GER}}
{{nat fs break}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Ajase Ueda]]|sortname=Ueda, Ayase|age={{birth date and age|1998|8|28|df=y}}|caps=38|goals=16|club=[[Feyenoord]]|clubnat=NED}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Daizens Maeda]]|sortname=Maeda, Daizen|age={{birth date and age|1997|10|20|df=y}}|caps=27|goals=4|club=[[Celtic F.C.|Celtic]]|clubnat=SCO}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Koki Ogava]]|sortname=Ogawa, Koki|age={{birth date and age|1997|8|8|df=y}}|caps=14|goals=10|club=[[NEC Nijmegen|NEC]]|clubnat=NED}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Juito Sudzuki]]|sortname=Suzuki, Yuito|age={{birth date and age|2001|10|25|df=y}}|caps=6|goals=0|club=[[SC Freiburg]]|clubnat=GER}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Keisuke Goto]]|sortname=Goto, Keisuke|age={{birth date and age|2005|6|3|df=y}}|caps=3|goals=0|club=[[Sint-Truidense V.V.|Sint-Truiden]]|clubnat=BEL}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Kento Šiogai]]|sortname=Shiogai, Kento|age={{birth date and age|2005|3|26|df=y}}|caps=1|goals=0|club=[[VfL Wolfsburg]]|clubnat=GER}}
{{nat fs end}}

=== {{fb|Nīderlande}} ===
Treneris: [[Ronalds Kūmans]]
=== {{fb|Zviedrija}} ===
Treneris: {{flaga|Anglija}} [[Greiems Poters]]

Finālturnīra sastāvs tika paziņots 12. maijā.&lt;ref&gt;{{cite web |url=https://www.svenskfotboll.se/nyheter/landslag/2026/05/potters-vm-trupp-offentliggjord/ |title=Potters VM-trupp offentliggjord |trans-title=Potter's World Cup squad announced |publisher=[[Swedish Football Association]] |date=May 12, 2026 |access-date=May 12, 2026 |language=sv}}&lt;/ref&gt;
{{nat fs g start}}
{{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Kristofers Nordfelds]]|age={{Birth date and age2|2026|6|11|1989|6|23|df=y}}|caps=20|goals=0|club=[[AIK Fotboll|AIK]]|clubnat=SWE}}
{{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Viktors Jūhansons]]|age={{Birth date and age2|2026|6|11|1998|9|14|df=y}}|caps=12|goals=0|club=[[Stoke City F.C.|Stoke City]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Jākobs Videls Sēterstrems]]|age={{Birth date and age2|2026|6|11|1998|7|11|df=y}}|caps=2|goals=0|club=[[Derby County F.C.|Derby County]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs break}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Viktors Lindelēfs]]|other=[[Kapteinis (futbols)|Kapteinis]]|age={{Birth date and age2|2026|6|11|1994|7|17|df=y}}|caps=75|goals=3|club=[[Aston Villa F.C.|Aston Villa]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Īsaks Hīns]]|age={{Birth date and age2|2026|6|11|1999|1|13|df=y}}|caps=27|goals=0|club=[[Atalanta BC|Atalanta]]|clubnat=ITA}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Gabriels Gudmundsons]]|age={{Birth date and age2|2026|6|11|1999|4|29|df=y}}|caps=23|goals=0|club=[[Leeds United F.C.|Leeds United]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Kārls Starfelts]]|age={{Birth date and age2|2026|6|11|1995|6|1|df=y}}|caps=17|goals=0|club=[[RC Celta de Vigo|Celta Vigo]]|clubnat=ESP}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Emīls Holms]]|age={{Birth date and age2|2026|6|11|2000|5|13|df=y}}|caps=16|goals=2|club=[[Juventus FC|Juventus]]|clubnat=ITA}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Hjalmars Ēkdāls]]|age={{Birth date and age2|2026|6|11|1998|10|21|df=y}}|caps=11|goals=0|club=[[Burnley F.C.|Burnley]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Dāniels Svensons]]|age={{Birth date and age2|2026|6|11|2002|2|12|df=y}}|caps=11|goals=0|club=[[Borussia Dortmund]]|clubnat=GER}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Gustavs Lāgerbjelke]]|age={{Birth date and age2|2026|6|11|2000|4|10|df=y}}|caps=9|goals=2|club=[[S.C. Braga|Braga]]|clubnat=POR}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Ēriks Smits]]|age={{Birth date and age2|2026|6|11|1997|1|8|df=y}}|caps=0|goals=0|club=[[FC St. Pauli]]|clubnat=GER}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Eliots Strauds]]|age={{Birth date and age2|2026|6|11|2002|6|22|df=y}}|caps=0|goals=0|club=[[Mjällby AIF]]|clubnat=SWE}}
{{nat fs break}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Matīass Svanberjs]]|age={{Birth date and age2|2026|6|11|1999|1|5|df=y}}|caps=39|goals=2|club=[[VfL Wolfsburg]]|clubnat=GER}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Jespers Karlstrems]]|age={{Birth date and age2|2026|6|11|1995|6|21|df=y}}|caps=23|goals=0|club=[[Udinese Calcio|Udinese]]|clubnat=ITA}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Jāsīns Ajāri]]|age={{Birth date and age2|2026|6|11|2003|10|6|df=y}}|caps=19|goals=3|club=[[Brighton &amp; Hove Albion F.C.|Brighton &amp; Hove Albion]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Lūkass Berjvalls]]|age={{Birth date and age2|2026|6|11|2006|2|2|df=y}}|caps=8|goals=0|club=[[Tottenham Hotspur F.C.|Tottenham Hotspur]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Besforts Zeneli]]|age={{Birth date and age2|2026|6|11|2002|11|21|df=y}}|caps=6|goals=0|club=[[Royale Union Saint-Gilloise|Union Saint-Gilloise]]|clubnat=BEL}}
{{nat fs break}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Aleksanders Īsaks]]|age={{Birth date and age2|2026|6|11|1999|9|21|df=y}}|caps=56|goals=16|club=[[Liverpool F.C.|Liverpool]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Viktors Jēkeress]]|age={{Birth date and age2|2026|6|11|1998|6|4|df=y}}|caps=32|goals=19|club=[[Arsenal F.C.|Arsenal]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Kens Sema]]|age={{Birth date and age2|2026|6|11|1993|9|30|df=y}}|caps=32|goals=5|club=[[Pafos FC|Pafos]]|clubnat=CYP}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Entonijs Elanga]]|age={{Birth date and age2|2026|6|11|2002|4|27|df=y}}|caps=28|goals=6|club=[[Newcastle United F.C.|Newcastle United]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Benjamins Nīgrēns]]|age={{Birth date and age2|2026|6|11|2001|7|8|df=y}}|caps=9|goals=3|club=[[Celtic F.C.|Celtic]]|clubnat=SCO}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Aleksanders Bernhardsons]]|age={{Birth date and age2|2026|6|11|1998|9|8|df=y}}|caps=9|goals=0|club=[[Holstein Kiel]]|clubnat=GER}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Gustafs Nilsons]]|age={{Birth date and age2|2026|6|11|1997|5|23|df=y}}|caps=8|goals=3|club=[[Club Brugge KV|Club Brugge]]|clubnat=BEL}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Taha Alī]]|age={{Birth date and age2|2026|6|11|1998|7|1|df=y}}|caps=1|goals=0|club=[[Malmö FF]]|clubnat=SWE}}
{{nat fs end}}

=== {{fb|Tunisija}} ===
Treneris: {{flaga|Francija}} [[Sabrī Lamušī]]

== G grupa ==
=== {{fb|Beļģija}} ===
Treneris: {{flaga|Francija}} [[Rudi Garsija]]
=== {{fb|Ēģipte}} ===
Treneris: [[Hosams Hasans]]
=== {{fb|Irāna}} ===
Treneris: [[Amīrs Galenujī]]
=== {{fb|Jaunzēlande}} ===
Treneris: {{flaga|Anglija}} [[Darens Beizlijs]]

Finālturnīra sastāvs tika paziņots 14. maijā.&lt;ref&gt;{{cite web |url=https://www.nzfootball.co.nz/newsarticle/165753?newsfeedId=1841052 |title=New Zealand Squad Named for FIFA World Cup 2026 |publisher=[[New Zealand Football]] |date=May 14, 2026 |access-date=May 14, 2026}}&lt;/ref&gt;

{{nat fs g start}}
{{nat fs g player|no=1|pos=GK|name=[[Makss Krokoms]]|sortname=Crocombe, Max|age={{birth date and age2|2026|6|11|1993|8|12}}|caps=22|goals=0|club=[[Millwall F.C.|Millwall]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=2|pos=DF|name=[[Tims Peins]]|sortname=Payne, Tim|age={{birth date and age2|2026|6|11|1994|1|10}}|caps=49|goals=3|club=[[Wellington Phoenix FC|Wellington Phoenix]]|clubnat=NZL}}
{{nat fs g player|no=3|pos=DF|name=[[Fransiss de Vrīss]]|sortname=Vries, Francis de|age={{birth date and age2|2026|6|11|1994|11|28}}|caps=18|goals=1|club=[[Auckland FC]]|clubnat=NZL}}
{{nat fs g player|no=4|pos=DF|name=[[Tailers Bindons]]|sortname=Bindon, Tyler|age={{birth date and age2|2026|6|11|2005|1|27}}|caps=23|goals=3|club=[[Sheffield United F.C.|Sheffield United]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=5|pos=DF|name=[[Maikls Boksalss]]|sortname=Boxall, Michael|age={{birth date and age2|2026|6|11|1988|8|18}}|caps=61|goals=1|club=[[Minnesota United FC]]|clubnat=USA}}
{{nat fs g player|no=6|pos=MF|name=[[Džo Bels]]|sortname=Bell, Joe|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|4|27}}|caps=31|goals=1|club=[[Viking FK|Viking]]|clubnat=NOR}}
{{nat fs g player|no=7|pos=MF|name=[[Metjū Garbets]]|sortname=Garbett, Matthew|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|4|13}}|caps=35|goals=5|club=[[Peterborough United F.C.|Peterborough United]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=8|pos=MF|name=[[Marko Stameničs]]|sortname=Stamenic, Marko|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|2|19}}|caps=37|goals=3|club=[[Swansea City A.F.C.|Swansea City]]|clubnat=WAL}}
{{nat fs g player|no=9|pos=FW|name=[[Kriss Vuds]]|sortname=Wood, Chris|other=[[Kapteinis (futbols)|Kapteinis]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1991|12|7}}|caps=88|goals=45|club=[[Nottingham Forest F.C.|Nottingham Forest]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=10|pos=MF|name=[[Sarprīts Sings]]|sortname=Singh, Sarpreet|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|2|20}}|caps=26|goals=3|club=[[Wellington Phoenix FC|Wellington Phoenix]]|clubnat=NZL}}
{{nat fs g player|no=11|pos=MF|name=[[Elaidža Džasts]]|sortname=Just, Elijah|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|5|1}}|caps=42|goals=9|club=[[Motherwell F.C.|Motherwell]]|clubnat=SCO}}
{{nat fs g player|no=12|pos=GK|name=[[Aleksis Paulsens]]|sortname=Paulsen, Alex|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|7|4}}|caps=6|goals=0|club=[[Lechia Gdańsk]]|clubnat=POL}}
{{nat fs g player|no=13|pos=DF|name=[[Liberato Kakače]]|sortname=Cacace, Liberato|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|9|27}}|caps=35|goals=1|club=[[Wrexham A.F.C.|Wrexham]]|clubnat=WAL}}
{{nat fs g player|no=14|pos=MF|name=[[Aleksis Rufers]]|sortname=Rufer, Alex|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|6|12}}|caps=24|goals=0|club=[[Wellington Phoenix FC|Wellington Phoenix]]|clubnat=NZL}}
{{nat fs g player|no=15|pos=DF|name=[[Nando Peinakers]]|sortname=Pijnaker, Nando|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|2|25}}|caps=23|goals=0|club=[[Auckland FC]]|clubnat=NZL}}
{{nat fs g player|no=16|pos=DF|name=[[Fins Sērmens]]|sortname=Surman, Finn|age={{birth date and age2|2026|6|11|2003|9|23}}|caps=17|goals=2|club=[[Portland Timbers]]|clubnat=USA}}
{{nat fs g player|no=17|pos=FW|name=[[Kosta Barbarusess]]|sortname=Barbarouses, Kosta|age={{birth date and age2|2026|6|11|1990|2|19}}|caps=74|goals=10|club=[[Western Sydney Wanderers FC|Western Sydney Wanderers]]|clubnat=AUS}}
{{nat fs g player|no=18|pos=FW|name=[[Bens Veins]]|sortname=Waine, Ben|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|6|11}}|caps=30|goals=9|club=[[Port Vale F.C.|Port Vale]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=19|pos=MF|name=[[Bens Olds]]|sortname=Old, Ben|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|8|13}}|caps=22|goals=2|club=[[AS Saint-Étienne|Saint-Étienne]]|clubnat=FRA}}
{{nat fs g player|no=20|pos=MF|name=[[Kalums Makovats]]|sortname=Mccowatt, Callum|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|4|30}}|caps=30|goals=4|club=[[Silkeborg IF|Silkeborg]]|clubnat=DEN}}
{{nat fs g player|no=21|pos=FW|name=[[Džese Rendals]]|sortname=Randall, Jesse|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|8|19}}|caps=9|goals=2|club=[[Auckland FC]]|clubnat=NZL}}
{{nat fs g player|no=22|pos=GK|name=[[Maikls Vuds]]|sortname=Woud, Michael|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|1|16}}|caps=6|goals=0|club=[[Auckland FC]]|clubnat=NZL}}
{{nat fs g player|no=23|pos=MF|name=[[Rajens Tomass]]|sortname=Thomas, Ryan|age={{birth date and age2|2026|6|11|1994|12|20}}|caps=25|goals=3|club=[[PEC Zwolle]]|clubnat=NED}}
{{nat fs g player|no=24|pos=DF|name=[[Kalans Eliots]]|sortname=Elliot, Callan|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|7|7}}|caps=9|goals=0|club=[[Auckland FC]]|clubnat=NZL}}
{{nat fs g player|no=25|pos=MF|name=[[Loklans Beiliss]]|sortname=Bayliss, Lachlan|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|7|24}}|caps=2|goals=0|club=[[Newcastle Jets FC|Newcastle Jets]]|clubnat=AUS}}
{{nat fs g player|no=26|pos=DF|name=[[Tomijs Smits(futbolists)|Tomijs Smits]]|sortname=Smith, Tommy|age={{birth date and age2|2026|6|11|1990|3|31}}|caps=56|goals=2|club=[[Braintree Town F.C.|Braintree Town]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs end}}

== H grupa ==
=== {{fb|Kaboverde}} ===
Treneris: [[Bubišta]]
=== {{fb|Saūda Arābija}} ===
Treneris: {{flaga|Grieķija}} [[Jorgs Donis]]
=== {{fb|Spānija}} ===
Treneris: [[Luiss de la Fuente]]
=== {{fb|Urugvaja}} ===
Treneris: {{flaga|Argentīna}} [[Marselo Bjelsa]]

== I grupa ==
=== {{fb|Francija}} ===
Treneris:[[Didjē Dešāns]]

Finālturnīra sastāvs tika paziņots 14. maijā.&lt;ref&gt;{{cite web |last=Orsini |first=Vincent |url=https://www.fff.fr/article/16790-les-26-bleus-pour-le-mondial-2026.html |title=Les 26 Bleus pour le Mondial 2026 |trans-title=The 26 Blues for the 2026 World Cup |publisher=[[French Football Federation]] |date=May 14, 2026 |access-date=May 13, 2026 |language=fr}}&lt;/ref&gt;

{{nat fs g start}}
{{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Maiks Meņāns]]|sortname=Maignan, Mike|age={{birth date and age2|2026|6|11|1995|7|3}}|caps=38|goals=0|club=[[AC Milan|Milan]]|clubnat=ITA}}
{{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Briss Sambā]]|sortname=Samba, Brice|age={{birth date and age2|2026|6|11|1994|4|25}}|caps=4|goals=0|club=[[Stade Rennais FC|Rennes]]|clubnat=FRA}}
{{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Robēns Risērs]]|sortname=Risser, Robin|age={{birth date and age2|2026|6|11|2004|12|2}}|caps=0|goals=0|club=[[RC Lens|Lens]]|clubnat=FRA}}
{{nat fs break}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Likā Diņs]]|sortname=Digne, Lucas|age={{birth date and age2|2026|6|11|1993|7|20}}|caps=56|goals=0|club=[[Aston Villa F.C.|Aston Villa]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Žils Kundē]]|sortname=Kounde, Jules|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|11|12}}|caps=46|goals=0|club=[[FC Barcelona|Barcelona]]|clubnat=ESP}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Teo Ernandess]]|sortname=Hernandez, Theo|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|10|6}}|caps=42|goals=2|club=[[Al Hilal SFC|Al-Hilal]]|clubnat=KSA}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Lukass Ernandess]]|sortname=Hernandez, Lucas|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|2|14}}|caps=41|goals=0|club=[[Paris Saint-Germain FC|Paris Saint-Germain]]|clubnat=FRA}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Dajo Upamekano]]|sortname=Upamecano, Dayot|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|10|27}}|caps=36|goals=2|club=[[FC Bayern Munich|Bayern Munich]]|clubnat=GER}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Viljams Saliba]]|sortname=Saliba, William|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|3|24}}|caps=31|goals=0|club=[[Arsenal F.C.|Arsenal]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Ibrahima Konatē]]|sortname=Konate, Ibrahima|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|5|25}}|caps=27|goals=0|club=[[Liverpool F.C.|Liverpool]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Malo Gisto]]|sortname=Gusto, Malo|age={{birth date and age2|2026|6|11|2003|5|19}}|caps=9|goals=0|club=[[Chelsea F.C.|Chelsea]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Maksenss Lakruā]]|sortname=Lacroix, Maxence|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|4|6}}|caps=2|goals=0|club=[[Crystal Palace F.C.|Crystal Palace]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs break}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[N'Golo Kantē]]|sortname=Kante, Ngolo|age={{birth date and age2|2026|6|11|1991|3|29}}|caps=67|goals=2|club=[[Fenerbahçe S.K. (football)|Fenerbahçe]]|clubnat=TUR}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Adrjēns Rabjo]]|sortname=Rabiot, Adrien|age={{birth date and age2|2026|6|11|1995|4|3}}|caps=57|goals=7|club=[[AC Milan|Milan]]|clubnat=ITA}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Oreljēns Čuamenī]]|sortname=Tchouameni, Aurelien|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|1|27}}|caps=44|goals=3|club=[[Real Madrid CF|Real Madrid]]|clubnat=ESP}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Manu Konē]]|sortname=Kone, Manu|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|5|17}}|caps=12|goals=0|club=[[AS Roma|Roma]]|clubnat=ITA}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Varens Zaīrs-Emrī]]|sortname=Zaire-Emery, Warren|age={{birth date and age2|2026|6|11|2006|3|8}}|caps=10|goals=1|club=[[Paris Saint-Germain FC|Paris Saint-Germain]]|clubnat=FRA}}
{{nat fs break}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Kilians Mbapē]]|sortname=Mbappe, Kylian|other=[[Kapteinis (futbols)|Kapteinis]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|12|20}}|caps=96|goals=56|club=[[Real Madrid CF|Real Madrid]]|clubnat=ESP}}
{{Nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Usmans Dembelē]]|sortname=Dembele, Ousmane|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|5|15}}|caps=58|goals=7|club=[[Paris Saint-Germain FC|Paris Saint-Germain]]|clubnat=FRA}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Markuss Tirāms]]|sortname=Thuram, Marcus|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|8|6}}|caps=33|goals=3|club=[[Inter Milan]]|clubnat=ITA}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Bradlī Barkola]]|sortname=Barcola, Bradley|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|9|2}}|caps=18|goals=3|club=[[Paris Saint-Germain FC|Paris Saint-Germain]]|clubnat=FRA}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Maikls Olise]]|sortname=Olise, Michael|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|12|12}}|caps=15|goals=4|club=[[FC Bayern Munich|Bayern Munich]]|clubnat=GER}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Maness Akliušs]]|sortname=Akliouche, Maghnes|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|2|25}}|caps=7|goals=1|club=[[AS Monaco FC|Monaco]]|clubnat=FRA}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Dezirē Duē]]|sortname=Doue, Desire|age={{birth date and age2|2026|6|11|2005|6|3}}|caps=6|goals=2|club=[[Paris Saint-Germain FC|Paris Saint-Germain]]|clubnat=FRA}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Rajans Šerki]]|sortname=Cherki, Rayan|age={{birth date and age2|2026|6|11|2003|8|17}}|caps=5|goals=1|club=[[Manchester City F.C.|Manchester City]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Žans Filips Mateta]]|sortname=Mateta, Jean-Philippe|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|6|28}}|caps=3|goals=2|club=[[Crystal Palace F.C.|Crystal Palace]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs end}}

=== {{fb|Irāka}} ===
Treneris: {{flaga|Austrālija}} [[Greiems Arnolds]]
=== {{fb|Norvēģija}} ===
Treneris: [[Stole Sūlbakens]]
=== {{fb|Senegāla}} ===
Treneris: [[Paps Tjavs]]

== J grupa ==
=== {{fb|Alžīrija}} ===
Treneris: {{flaga|Bosnija un Hercegovina}} [[Vladimirs Petkovičs]]
=== {{fb|Argentīna}} ===
Treneris: [[Lionels Skaloni]]
=== {{fb|Austrija}} ===
Treneris: {{flaga|Vācija}} [[Ralfs Rangniks]]
=== {{fb|Jordānija}} ===
Treneris: {{flaga|Maroka}} [[Džamāls Sellāmi]]

== K grupa ==
=== {{fb|Kolumbija}} ===
Treneris: {{flaga|Argentīna}} [[Nestors Lorenso]]
=== {{fb|Kongo DR}} ===
Treneris: {{flaga|Francija}} [[Sebastjēns Desabrs]]
=== {{fb|Portugāle}} ===
Treneris: {{flaga|Spānija}} [[Roberto Martiness]]
=== {{fb|Uzbekistāna}} ===
Treneris: {{flaga|Itālija}} [[Fabio Kannavaro]]

== L grupa ==
=== {{fb|Horvātija}} ===
Treneris: [[Zlatko Daličs]]
=== {{fb|Anglija}} ===
Treneris: {{flaga|Vācija}} [[Tomass Tuhels]]
=== {{fb|Gana}} ===
Treneris: {{flaga|Portugāle}} [[Karlušs Keirošs]]
=== {{fb|Panama}} ===
Treneris: {{flaga|Spānija}} [[Tomass Kristiansens]]

== Statistika ==

=== Vecums ===

==== Treneri ====

'''Vecākais''': {{flaga|Nīderlande}} [[Diks Advokāts]] ({{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2026|6|11|1947|9|27}})&lt;br/&gt;
'''Jaunākais''': {{flaga|Vācija}} [[Jūliāns Nagelsmans]] ({{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2026|6|11|1987|7|23}})

'''Valstu pārstāvniecība'''
&lt;br/&gt;Treknināti atzīmēti treneri pārstāv savu valsti.

{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
|-
!Skaits!!Valsts!!Treneri
|-
|rowspan=&quot;1&quot; align=&quot;center&quot;|6||{{flag|Argentīna}}||'''[[Lionels Skaloni]]''', [[Gustavo Alfaro]] (Paragvaja), [[Maurisio Početino]] (ASV), [[Sevastjans Bekasese]] (Ekvadora), [[Marselo Bjelsa]] (Urugvaja), [[Nestors Lorenso]] (Kolumbija)
|-
|rowspan=&quot;1&quot; align=&quot;center&quot;|5||{{flag|Francija}}||'''[[Didjē Dešāns]]''', [[Sebastjēns Miņē]] (Haiti), [[Sabrī Lamušī]] (Tunisija), [[Rudi Garsija]] (Beļģija), [[Sebastjēns Desabrs]] (Kongo DR)
|-
|rowspan=&quot;1&quot; align=&quot;center&quot;|4||{{flag|Spānija}}||'''[[Luiss de la Fuente]]''', [[Julens Lopetegi]] (Katara), [[Roberto Martiness]] (Portugāle), [[Tomass Kristiansens]] (Panama)
|-
|rowspan=&quot;2&quot; align=&quot;center&quot;|3||{{flag|Itālija}}||[[Karlo Ančeloti]] (Brazīlija), [[Vinčenco Montella]] (Turcija), [[Fabio Kannavaro]] (Uzbekistāna)
|-
|{{flag|Vācija}}||'''[[Jūliāns Nagelsmans]]''', [[Ralfs Rangniks]] (Austrija), [[Tomass Tuhels]] (Anglija)
|-
|rowspan=&quot;5&quot; align=&quot;center&quot;|2||{{flag|Nīderlande}}||'''[[Ronalds Kūmans]]''', [[Diks Advokāts]] (Kirasao)
|-
|{{flag|Anglija}}||[[Greiems Poters]] (Zviedrija), [[Darens Beizlijs]] (Jaunzēlande)
|-
|{{flag|Austrālija}}||'''[[Tonijs Popovičs]]''', [[Greiems Arnolds]] (Irāka)
|-
|{{flag|Bosnija un Hercegovina}}||'''[[Sergejs Barbarezs]]''', [[Vladimirs Petkovičs]] (Alžīrija)
|-
|{{flag|Maroka}}||'''[[Mohameds Vahbi]]''', [[Džamāls Sellāmi]] (Jordānija)
|-
|rowspan=&quot;17&quot; align=&quot;center&quot;|1||{{flag|Čehija}}||'''[[Miroslavs Koubeks]]'''
|-
|{{flag|Meksika}}||'''[[Havjers Agirre]]'''
|-
|{{flag|Beļģija}}||[[Hugo Bross]] (Dienvidāfrika)
|-
|{{flag|Dienvidkoreja}}||'''[[Hons Mjonbo]]'''
|-
|{{flag|ASV}}||[[Džesijs Māršs]] (Kanāda)
|-
|{{flag|Šveice}}||'''[[Murats Jakins]]'''
|-
|{{flag|Skotija}}||'''[[Stīvs Klārks]]'''
|-
|{{flag|Kotdivuāra}}||'''[[Emerss Faē]]'''
|-
|{{flag|Japāna}}||'''[[Hadžime Morijasu]]'''
|-
|{{flag|Ēģipte}}||'''[[Hosams Hasans]]'''
|-
|{{flag|Irāna}}||'''[[Amīrs Galenujī]]'''
|-
|{{flag|Kaboverde}}||'''[[Bubišta]]'''
|-
|{{flag|Norvēģija}}||'''[[Stole Sūlbakens]]'''
|-
|{{flag|Senegāla}}||'''[[Paps Tjavs]]'''
|-
|{{flag|Horvātija}}||'''[[Zlatko Daličs]]'''
|-
|{{flag|Portugāle}}||[[Karlušs Keirošs]] (Gana)
|-
|{{flag|Grieķija}}||[[Jorgs Donis]] (Saūda Arābija)
|}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{FIFA Pasaules kauss}}

[[Kategorija:2026. gada FIFA Pasaules kauss|Komandu sastāvi]]
[[Kategorija:2026. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji| ]]
[[Kategorija:FIFA Pasaules kausa komandu sastāvi]]</text>
      <sha1>7xj8z3d9wi9m4vm5iy05l0fjzmlpysf</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4468504</id>
      <parentid>4468449</parentid>
      <timestamp>2026-05-15T08:39:01Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Krišjānis</username>
        <id>51961</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* {{fb|Bosnija un Hercegovina}} */</comment>
      <origin>4468504</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="33329" sha1="m6voavo0wumvqatfuq1hj5eztr43wm9" xml:space="preserve">Rakstā uzrādīti visu [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026. gada FIFA Pasaules kausa]] dalībvalstu '''komandu sastāvi'''. Komandām, līdz 1. jūnijam, jāpiesaka sastāvs ar trijiem vārstsargiem, ne mazāk par 23 un ne vairāk par 26 spēlētājiem. Tikai oficiāli pieteiktie spēlētāji drīsktēs piedalīties finālturnīrā. Ja kāds no finālturināram pieteiktajiem spēlētājiem gūst traumu līdz turnīra sākumam, vienojoties ar FIFA mediķu komandu, šo spēlētāju drīkstēs aizstāt.
Spēlētāju vecums norādīts uz turnīra sākuma datumu - 2026. gada 11. jūniju.

== A grupa ==
=== {{fb|Čehija}} ===
Treneris: [[Miroslavs Koubeks]]
=== {{fb|Meksika}} ===
Treneris: [[Havjers Agirre]]
=== {{fb|DĀR}} ===
Treneris: {{flaga|Beļģija}} [[Hugo Bross]]
=== {{fb|Dienvidkoreja}} ===
Treneris: [[Hons Mjonbo]]

== B grupa ==
=== {{fb|Bosnija un Hercegovina}} ===
Treneris: [[Sergejs Barbarezs]]

Finālturnīra sastāvs tika paziņots 11. maijā.&lt;ref&gt;{{cite web |url=https://www.nfsbih.ba/vijesti/nogomet-m/a-reprezentacija-m/sergej-barbarez-odabrao-igrace-za-svjetsko-prvenstvo/ |title=Sergej Barbarez odabrao igrače za Svjetsko prvenstvo |trans-title=Sergej Barbarez selected players for the World Cup |publisher=[[Football Association of Bosnia and Herzegovina]] |date=May 11, 2026 |access-date=May 11, 2026 |language=bs}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{cite web |url=https://www.nfsbih.ba/images/2026-D/005_maj/NFSBIH_Spisak_SP.pdf |title=NFSBIH Spisak SP |trans-title=NFSBIH WC List |publisher=[[Football Association of Bosnia and Herzegovina]] |date=May 11, 2026 |access-date=May 11, 2026 |language=bs}}&lt;/ref&gt;
{{nat fs g start}}
{{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Nikola Vasiļs]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1995|12|2}}|caps=25|goals=0|club=[[FC St. Pauli]]|clubnat=GER}}
{{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Martins Zlomisličs]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|8|16}}|caps=2|goals=0|club=[[HNK Rijeka|Rijeka]]|clubnat=CRO}}
{{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Osmans Hadžikičs ]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|3|12}}|caps=0|goals=0|club=[[NK Slaven Belupo|Slaven Belupo]]|clubnat=CRO}}
{{nat fs break}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Seads Kolašinacs]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1993|6|20}}|caps=64|goals=0|club=[[Atalanta BC|Atalanta]]|clubnat=ITA}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Deniss Hadžikaduničs]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|7|9}}|caps=30|goals=0|club=[[UC Sampdoria|Sampdoria]]|clubnat=ITA}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Amars Dedičs]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|8|18}}|caps=26|goals=1|club=[[S.L. Benfica|Benfica]]|clubnat=POR}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Nikola Katičs]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|10|10}}|caps=15|goals=1|club=[[FC Schalke 04|Schalke 04]]|clubnat=GER}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Tariks Muharemovičs]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|2003|2|28}}|caps=12|goals=1|club=[[US Sassuolo Calcio|Sassuolo]]|clubnat=ITA}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Nihads Mujakičs]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|4|15}}|caps=10|goals=1|club=[[Gaziantep F.K.|Gaziantep]]|clubnat=TUR}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Stjepans Radeljičs]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|9|5}}|caps=4|goals=0|club=[[HNK Rijeka|Rijeka]]|clubnat=CRO}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Nidals Čeliks]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|2006|7|17}}|caps=0|goals=0|club=[[RC Lens|Lens]]|clubnat=FRA}}
{{nat fs break}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Amirs Hadžiahmetovičs]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|3|8}}|caps=34|goals=0|club=[[Hull City A.F.C.|Hull City]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Benjamins Tahirovičs]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|2003|3|3}}|caps=26|goals=2|club=[[Brøndby IF|Brøndby]]|clubnat=DEN}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Armins Gigovičs]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|4|6}}|caps=18|goals=1|club=[[BSC Young Boys|Young Boys]]|clubnat=SUI}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Dženis Burničs]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|5|22}}|caps=18|goals=0|club=[[Karlsruher SC]]|clubnat=GER}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Ivans Bašičs]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|4|30}}|caps=15|goals=0|club=[[FC Astana|Astana]]|clubnat=KAZ}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Esmirs Bajraktarevičs]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|2005|3|10}}|caps=14|goals=1|club=[[PSV Eindhoven|PSV]]|clubnat=NED}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Amars Memičs]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|1|20}}|caps=11|goals=1|club=[[FC Viktoria Plzeň|Viktoria Plzeň]]|clubnat=CZE}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Ivans Šunjičs]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|10|9}}|caps=11|goals=0|club=[[Pafos FC|Pafos]]|clubnat=CYP}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Kerims Alajbegovičs]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|2007|9|21}}|caps=8|goals=1|club=[[FC Red Bull Salzburg|Red Bull Salzburg]]|clubnat=AUT}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Ermins Mahmičs]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|2005|3|14}}|caps=0|goals=0|club=[[FC Slovan Liberec|Slovan Liberec]]|clubnat=CZE}}
{{nat fs break}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Edins Džeko]]|other=[[Kapteinis (futbols)|Kapteinis]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1986|3|17}}|caps=148|goals=73|club=[[FC Schalke 04|Schalke 04]]|clubnat=GER}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Ermedins Demirovičs]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|3|25}}|caps=38|goals=4|club=[[VfB Stuttgart]]|clubnat=GER}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Sameds Baždars]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|2004|1|31}}|caps=11|goals=1|club=[[Jagiellonia Białystok]]|clubnat=POL}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Hariss Tabakovičs]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1994|6|20}}|caps=10|goals=4|club=[[Borussia Mönchengladbach]]|clubnat=GER}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Jovo Lukičs]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|11|28}}|caps=1|goals=0|club=[[FC Universitatea Cluj|Universitatea Cluj]]|clubnat=ROU}}
{{nat fs end}}

=== {{fb|Kanāda}} ===
Treneris: {{flaga|ASV}} [[Džesijs Māršs]]
=== {{fb|Katara}} ===
Treneris: {{flaga|Spānija}} [[Julens Lopetegi]]
=== {{fb|Šveice}} ===
Treneris: [[Murats Jakins]]

== C grupa ==
=== {{fb|Brazīlija}} ===
Treneris: {{flaga|Itālija}} [[Karlo Ančeloti]]
=== {{fb|Haiti}} ===
Treneris: {{flaga|Francija}} [[Sebastjēns Miņē]]
=== {{fb|Maroka}} ===
Treneris: [[Mohameds Vahbi]]
=== {{fb|Skotija}} ===
Treneris: [[Stīvs Klārks]]

== D grupa ==
=== {{fb|Austrālija}} ===
Treneris: [[Tonijs Popovičs]]
=== {{fb|Paragvaja}} ===
Treneris: {{flaga|Argentīna}} [[Gustavo Alfaro]]
=== {{fb|Turcija}} ===
Treneris: {{flaga|Itālija}} [[Vinčenco Montella]]
=== {{fb|ASV}} ===
Treneris: {{flaga|Argentīna}} [[Maurisio Početino]]

== E grupa ==
=== {{fb|Kirasao}} ===
Treneris: {{flaga|Nīderlande}} [[Diks Advokāts]]
=== {{fb|Ekvadora}} ===
Treneris: {{flaga|Argentīna}} [[Sevastjans Bekasese]]
=== {{fb|Vācija}} ===
Treneris: [[Jūliāns Nagelsmans]]
=== {{fb|Kotdivuāra}} ===
Treneris: [[Emerss Faē]]

== F grupa ==
=== {{fb|Japāna}} ===
Treneris: [[Hadžime Morijasu]]

Finālturnīra sastāvs tika paziņots 15. maijā.&lt;ref&gt;{{cite web |url=https://www.jfa.jp/samuraiblue/news/00036338/ |title=Samurai Blue（日本代表）メンバー・スケジュール　キリンチャレンジカップ2026 ひとつになるから強くなる。 5.31 アイスランド代表戦（5.31 東京／国立競技場）FIFAワールドカップ2026（6.11-7.19 カナダ・メキシコ・アメリカ） |trans-title=Samurai Blue (Japan National Team) Squad &amp; Schedule — Kirin Challenge Cup 2026: Stronger Together. May 31: Match vs. Iceland (May 31 — Tokyo / Japan National Stadium). FIFA World Cup 2026 (June 11 – July 19: Canada, Mexico, USA). |publisher=[[Japan Football Association]] |date=May 15, 2026 |access-date=May 15, 2026 |language=ja}}&lt;/ref&gt;

{{nat fs g start}}
{{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Zajons Sudzuki]]|sortname=Suzuki, Zion|age={{birth date and age|2002|8|21|df=y}}|caps=23|goals=0|club=[[Parma Calcio 1913|Parma]]|clubnat=ITA}}
{{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Keisuke Osako]]|sortname=Osako, Keisuke|age={{birth date and age|1999|7|28|df=y}}|caps=11|goals=0|club=[[Sanfrecce Hiroshima]]||clubnat=JPN}}
{{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Tomoki Hajakava]]|sortname=Hayakawa, Tomoki|age={{birth date and age|1999|3|3|df=y}}|caps=3|goals=0|club=[[Kashima Antlers]]||clubnat=JPN}}
{{nat fs break}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Juto Nagatomo]]|sortname=Nagatomo, Yuto|age={{birth date and age|1986|9|12|df=y}}|caps=144|goals=4|club=[[FC Tokyo]]||clubnat=JPN}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Takehiro Tomijasu]]|sortname=Tomiyasu, Takehiro|age={{birth date and age|1998|11|5|df=y}}|caps=42|goals=1|club=[[AFC Ajax|Ajax]]|clubnat=NED}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Ko Itakura]]|sortname=Itakura, Ko|age={{birth date and age|1997|1|27|df=y}}|caps=39|goals=2|club=[[AFC Ajax|Ajax]]|clubnat=NED}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Šogo Taniguči]]|sortname=Taniguchi, Shogo|age={{birth date and age|1991|7|15|df=y}}|caps=37|goals=1|club=[[Sint-Truidense V.V.|Sint-Truiden]]|clubnat=BEL}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Hiroki Ito]]|sortname=Ito, Hiroki|age={{birth date and age|1999|5|12|df=y}}||caps=23|goals=1|club=[[FC Bayern Munich|Bayern Munich]]|clubnat=GER}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Jukinari Sugavara]]|sortname=Sugawara, Yukinari|age={{birth date and age|2000|6|28|df=y}}|caps=20|goals=2|club=[[SV Werder Bremen|Werder Bremen]]|clubnat=GER}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Ajumu Seko]]|sortname=Seko, Ayumu|age={{birth date and age|2000|6|7|df=y}}|caps=13|goals=0|club=[[Le Havre AC|Le Havre]]|clubnat=FRA}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Cujoši Vatanabe]]|sortname=Watanabe, Tsuyoshi|age={{birth date and age|1997|2|5|df=y}}|caps=10|goals=0|club=[[Feyenoord]]|clubnat=NED}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Junosuke Sudzuki]]|sortname=Suzuki, Junnosuke|age={{birth date and age|2003|7|12|df=y}}|caps=6|goals=0|club=[[F.C. Copenhagen|Copenhagen]]||clubnat=DEN}}
{{nat fs break}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Vataru Endo]]|sortname=Endo, Wataru|other=[[Kapteinis (futbols)|Kapteinis]]|age={{birth date and age|1993|2|9|df=y}}|caps=72|goals=4|club=[[Liverpool F.C.|Liverpool]]||clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Junja Ito]]|sortname=Ito, Junya|age={{birth date and age|1993|3|9|df=y}}|caps=68|goals=15|club=[[KRC Genk|Genk]]|clubnat=BEL}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Ricu Doans]]|sortname=Doan, Ritsu|age={{birth date and age|1998|6|16|df=y}}|caps=64|goals=11|club=[[Eintracht Frankfurt]]|clubnat=GER}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Daiči Kamada]]|sortname=Kamada, Daichi|age={{birth date and age|1996|8|5|df=y}}|caps=49|goals=12|club=[[Crystal Palace F.C.|Crystal Palace]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Takefusa Kubo]]|sortname=Kubo, Takefusa|age={{birth date and age|2001|6|4|df=y}}|caps=48|goals=7|club=[[Real Sociedad]]|clubnat=ESP}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Ao Tanaka]]|sortname=Tanaka, Ao|age={{birth date and age|1998|9|10|df=y}}|caps=37|goals=8|club=[[Leeds United F.C.|Leeds United]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Keito Nakamura]]|sortname=Nakamura, Keito|age={{birth date and age|2000|7|28|df=y}}|caps=24|goals=10|club=[[Stade de Reims|Reims]]|clubnat=FRA}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Kaišu Sano]]|sortname=Sano, Kaishu|age={{birth date and age|2000|12|30|df=y}}|caps=12|goals=0|club=[[1. FSV Mainz 05|Mainz 05]]|clubnat=GER}}
{{nat fs break}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Ajase Ueda]]|sortname=Ueda, Ayase|age={{birth date and age|1998|8|28|df=y}}|caps=38|goals=16|club=[[Feyenoord]]|clubnat=NED}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Daizens Maeda]]|sortname=Maeda, Daizen|age={{birth date and age|1997|10|20|df=y}}|caps=27|goals=4|club=[[Celtic F.C.|Celtic]]|clubnat=SCO}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Koki Ogava]]|sortname=Ogawa, Koki|age={{birth date and age|1997|8|8|df=y}}|caps=14|goals=10|club=[[NEC Nijmegen|NEC]]|clubnat=NED}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Juito Sudzuki]]|sortname=Suzuki, Yuito|age={{birth date and age|2001|10|25|df=y}}|caps=6|goals=0|club=[[SC Freiburg]]|clubnat=GER}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Keisuke Goto]]|sortname=Goto, Keisuke|age={{birth date and age|2005|6|3|df=y}}|caps=3|goals=0|club=[[Sint-Truidense V.V.|Sint-Truiden]]|clubnat=BEL}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Kento Šiogai]]|sortname=Shiogai, Kento|age={{birth date and age|2005|3|26|df=y}}|caps=1|goals=0|club=[[VfL Wolfsburg]]|clubnat=GER}}
{{nat fs end}}

=== {{fb|Nīderlande}} ===
Treneris: [[Ronalds Kūmans]]
=== {{fb|Zviedrija}} ===
Treneris: {{flaga|Anglija}} [[Greiems Poters]]

Finālturnīra sastāvs tika paziņots 12. maijā.&lt;ref&gt;{{cite web |url=https://www.svenskfotboll.se/nyheter/landslag/2026/05/potters-vm-trupp-offentliggjord/ |title=Potters VM-trupp offentliggjord |trans-title=Potter's World Cup squad announced |publisher=[[Swedish Football Association]] |date=May 12, 2026 |access-date=May 12, 2026 |language=sv}}&lt;/ref&gt;
{{nat fs g start}}
{{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Kristofers Nordfelds]]|age={{Birth date and age2|2026|6|11|1989|6|23|df=y}}|caps=20|goals=0|club=[[AIK Fotboll|AIK]]|clubnat=SWE}}
{{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Viktors Jūhansons]]|age={{Birth date and age2|2026|6|11|1998|9|14|df=y}}|caps=12|goals=0|club=[[Stoke City F.C.|Stoke City]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Jākobs Videls Sēterstrems]]|age={{Birth date and age2|2026|6|11|1998|7|11|df=y}}|caps=2|goals=0|club=[[Derby County F.C.|Derby County]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs break}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Viktors Lindelēfs]]|other=[[Kapteinis (futbols)|Kapteinis]]|age={{Birth date and age2|2026|6|11|1994|7|17|df=y}}|caps=75|goals=3|club=[[Aston Villa F.C.|Aston Villa]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Īsaks Hīns]]|age={{Birth date and age2|2026|6|11|1999|1|13|df=y}}|caps=27|goals=0|club=[[Atalanta BC|Atalanta]]|clubnat=ITA}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Gabriels Gudmundsons]]|age={{Birth date and age2|2026|6|11|1999|4|29|df=y}}|caps=23|goals=0|club=[[Leeds United F.C.|Leeds United]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Kārls Starfelts]]|age={{Birth date and age2|2026|6|11|1995|6|1|df=y}}|caps=17|goals=0|club=[[RC Celta de Vigo|Celta Vigo]]|clubnat=ESP}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Emīls Holms]]|age={{Birth date and age2|2026|6|11|2000|5|13|df=y}}|caps=16|goals=2|club=[[Juventus FC|Juventus]]|clubnat=ITA}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Hjalmars Ēkdāls]]|age={{Birth date and age2|2026|6|11|1998|10|21|df=y}}|caps=11|goals=0|club=[[Burnley F.C.|Burnley]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Dāniels Svensons]]|age={{Birth date and age2|2026|6|11|2002|2|12|df=y}}|caps=11|goals=0|club=[[Borussia Dortmund]]|clubnat=GER}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Gustavs Lāgerbjelke]]|age={{Birth date and age2|2026|6|11|2000|4|10|df=y}}|caps=9|goals=2|club=[[S.C. Braga|Braga]]|clubnat=POR}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Ēriks Smits]]|age={{Birth date and age2|2026|6|11|1997|1|8|df=y}}|caps=0|goals=0|club=[[FC St. Pauli]]|clubnat=GER}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Eliots Strauds]]|age={{Birth date and age2|2026|6|11|2002|6|22|df=y}}|caps=0|goals=0|club=[[Mjällby AIF]]|clubnat=SWE}}
{{nat fs break}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Matīass Svanberjs]]|age={{Birth date and age2|2026|6|11|1999|1|5|df=y}}|caps=39|goals=2|club=[[VfL Wolfsburg]]|clubnat=GER}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Jespers Karlstrems]]|age={{Birth date and age2|2026|6|11|1995|6|21|df=y}}|caps=23|goals=0|club=[[Udinese Calcio|Udinese]]|clubnat=ITA}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Jāsīns Ajāri]]|age={{Birth date and age2|2026|6|11|2003|10|6|df=y}}|caps=19|goals=3|club=[[Brighton &amp; Hove Albion F.C.|Brighton &amp; Hove Albion]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Lūkass Berjvalls]]|age={{Birth date and age2|2026|6|11|2006|2|2|df=y}}|caps=8|goals=0|club=[[Tottenham Hotspur F.C.|Tottenham Hotspur]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Besforts Zeneli]]|age={{Birth date and age2|2026|6|11|2002|11|21|df=y}}|caps=6|goals=0|club=[[Royale Union Saint-Gilloise|Union Saint-Gilloise]]|clubnat=BEL}}
{{nat fs break}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Aleksanders Īsaks]]|age={{Birth date and age2|2026|6|11|1999|9|21|df=y}}|caps=56|goals=16|club=[[Liverpool F.C.|Liverpool]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Viktors Jēkeress]]|age={{Birth date and age2|2026|6|11|1998|6|4|df=y}}|caps=32|goals=19|club=[[Arsenal F.C.|Arsenal]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Kens Sema]]|age={{Birth date and age2|2026|6|11|1993|9|30|df=y}}|caps=32|goals=5|club=[[Pafos FC|Pafos]]|clubnat=CYP}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Entonijs Elanga]]|age={{Birth date and age2|2026|6|11|2002|4|27|df=y}}|caps=28|goals=6|club=[[Newcastle United F.C.|Newcastle United]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Benjamins Nīgrēns]]|age={{Birth date and age2|2026|6|11|2001|7|8|df=y}}|caps=9|goals=3|club=[[Celtic F.C.|Celtic]]|clubnat=SCO}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Aleksanders Bernhardsons]]|age={{Birth date and age2|2026|6|11|1998|9|8|df=y}}|caps=9|goals=0|club=[[Holstein Kiel]]|clubnat=GER}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Gustafs Nilsons]]|age={{Birth date and age2|2026|6|11|1997|5|23|df=y}}|caps=8|goals=3|club=[[Club Brugge KV|Club Brugge]]|clubnat=BEL}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Taha Alī]]|age={{Birth date and age2|2026|6|11|1998|7|1|df=y}}|caps=1|goals=0|club=[[Malmö FF]]|clubnat=SWE}}
{{nat fs end}}

=== {{fb|Tunisija}} ===
Treneris: {{flaga|Francija}} [[Sabrī Lamušī]]

== G grupa ==
=== {{fb|Beļģija}} ===
Treneris: {{flaga|Francija}} [[Rudi Garsija]]
=== {{fb|Ēģipte}} ===
Treneris: [[Hosams Hasans]]
=== {{fb|Irāna}} ===
Treneris: [[Amīrs Galenujī]]
=== {{fb|Jaunzēlande}} ===
Treneris: {{flaga|Anglija}} [[Darens Beizlijs]]

Finālturnīra sastāvs tika paziņots 14. maijā.&lt;ref&gt;{{cite web |url=https://www.nzfootball.co.nz/newsarticle/165753?newsfeedId=1841052 |title=New Zealand Squad Named for FIFA World Cup 2026 |publisher=[[New Zealand Football]] |date=May 14, 2026 |access-date=May 14, 2026}}&lt;/ref&gt;

{{nat fs g start}}
{{nat fs g player|no=1|pos=GK|name=[[Makss Krokoms]]|sortname=Crocombe, Max|age={{birth date and age2|2026|6|11|1993|8|12}}|caps=22|goals=0|club=[[Millwall F.C.|Millwall]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=2|pos=DF|name=[[Tims Peins]]|sortname=Payne, Tim|age={{birth date and age2|2026|6|11|1994|1|10}}|caps=49|goals=3|club=[[Wellington Phoenix FC|Wellington Phoenix]]|clubnat=NZL}}
{{nat fs g player|no=3|pos=DF|name=[[Fransiss de Vrīss]]|sortname=Vries, Francis de|age={{birth date and age2|2026|6|11|1994|11|28}}|caps=18|goals=1|club=[[Auckland FC]]|clubnat=NZL}}
{{nat fs g player|no=4|pos=DF|name=[[Tailers Bindons]]|sortname=Bindon, Tyler|age={{birth date and age2|2026|6|11|2005|1|27}}|caps=23|goals=3|club=[[Sheffield United F.C.|Sheffield United]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=5|pos=DF|name=[[Maikls Boksalss]]|sortname=Boxall, Michael|age={{birth date and age2|2026|6|11|1988|8|18}}|caps=61|goals=1|club=[[Minnesota United FC]]|clubnat=USA}}
{{nat fs g player|no=6|pos=MF|name=[[Džo Bels]]|sortname=Bell, Joe|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|4|27}}|caps=31|goals=1|club=[[Viking FK|Viking]]|clubnat=NOR}}
{{nat fs g player|no=7|pos=MF|name=[[Metjū Garbets]]|sortname=Garbett, Matthew|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|4|13}}|caps=35|goals=5|club=[[Peterborough United F.C.|Peterborough United]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=8|pos=MF|name=[[Marko Stameničs]]|sortname=Stamenic, Marko|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|2|19}}|caps=37|goals=3|club=[[Swansea City A.F.C.|Swansea City]]|clubnat=WAL}}
{{nat fs g player|no=9|pos=FW|name=[[Kriss Vuds]]|sortname=Wood, Chris|other=[[Kapteinis (futbols)|Kapteinis]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1991|12|7}}|caps=88|goals=45|club=[[Nottingham Forest F.C.|Nottingham Forest]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=10|pos=MF|name=[[Sarprīts Sings]]|sortname=Singh, Sarpreet|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|2|20}}|caps=26|goals=3|club=[[Wellington Phoenix FC|Wellington Phoenix]]|clubnat=NZL}}
{{nat fs g player|no=11|pos=MF|name=[[Elaidža Džasts]]|sortname=Just, Elijah|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|5|1}}|caps=42|goals=9|club=[[Motherwell F.C.|Motherwell]]|clubnat=SCO}}
{{nat fs g player|no=12|pos=GK|name=[[Aleksis Paulsens]]|sortname=Paulsen, Alex|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|7|4}}|caps=6|goals=0|club=[[Lechia Gdańsk]]|clubnat=POL}}
{{nat fs g player|no=13|pos=DF|name=[[Liberato Kakače]]|sortname=Cacace, Liberato|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|9|27}}|caps=35|goals=1|club=[[Wrexham A.F.C.|Wrexham]]|clubnat=WAL}}
{{nat fs g player|no=14|pos=MF|name=[[Aleksis Rufers]]|sortname=Rufer, Alex|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|6|12}}|caps=24|goals=0|club=[[Wellington Phoenix FC|Wellington Phoenix]]|clubnat=NZL}}
{{nat fs g player|no=15|pos=DF|name=[[Nando Peinakers]]|sortname=Pijnaker, Nando|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|2|25}}|caps=23|goals=0|club=[[Auckland FC]]|clubnat=NZL}}
{{nat fs g player|no=16|pos=DF|name=[[Fins Sērmens]]|sortname=Surman, Finn|age={{birth date and age2|2026|6|11|2003|9|23}}|caps=17|goals=2|club=[[Portland Timbers]]|clubnat=USA}}
{{nat fs g player|no=17|pos=FW|name=[[Kosta Barbarusess]]|sortname=Barbarouses, Kosta|age={{birth date and age2|2026|6|11|1990|2|19}}|caps=74|goals=10|club=[[Western Sydney Wanderers FC|Western Sydney Wanderers]]|clubnat=AUS}}
{{nat fs g player|no=18|pos=FW|name=[[Bens Veins]]|sortname=Waine, Ben|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|6|11}}|caps=30|goals=9|club=[[Port Vale F.C.|Port Vale]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=19|pos=MF|name=[[Bens Olds]]|sortname=Old, Ben|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|8|13}}|caps=22|goals=2|club=[[AS Saint-Étienne|Saint-Étienne]]|clubnat=FRA}}
{{nat fs g player|no=20|pos=MF|name=[[Kalums Makovats]]|sortname=Mccowatt, Callum|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|4|30}}|caps=30|goals=4|club=[[Silkeborg IF|Silkeborg]]|clubnat=DEN}}
{{nat fs g player|no=21|pos=FW|name=[[Džese Rendals]]|sortname=Randall, Jesse|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|8|19}}|caps=9|goals=2|club=[[Auckland FC]]|clubnat=NZL}}
{{nat fs g player|no=22|pos=GK|name=[[Maikls Vuds]]|sortname=Woud, Michael|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|1|16}}|caps=6|goals=0|club=[[Auckland FC]]|clubnat=NZL}}
{{nat fs g player|no=23|pos=MF|name=[[Rajens Tomass]]|sortname=Thomas, Ryan|age={{birth date and age2|2026|6|11|1994|12|20}}|caps=25|goals=3|club=[[PEC Zwolle]]|clubnat=NED}}
{{nat fs g player|no=24|pos=DF|name=[[Kalans Eliots]]|sortname=Elliot, Callan|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|7|7}}|caps=9|goals=0|club=[[Auckland FC]]|clubnat=NZL}}
{{nat fs g player|no=25|pos=MF|name=[[Loklans Beiliss]]|sortname=Bayliss, Lachlan|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|7|24}}|caps=2|goals=0|club=[[Newcastle Jets FC|Newcastle Jets]]|clubnat=AUS}}
{{nat fs g player|no=26|pos=DF|name=[[Tomijs Smits(futbolists)|Tomijs Smits]]|sortname=Smith, Tommy|age={{birth date and age2|2026|6|11|1990|3|31}}|caps=56|goals=2|club=[[Braintree Town F.C.|Braintree Town]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs end}}

== H grupa ==
=== {{fb|Kaboverde}} ===
Treneris: [[Bubišta]]
=== {{fb|Saūda Arābija}} ===
Treneris: {{flaga|Grieķija}} [[Jorgs Donis]]
=== {{fb|Spānija}} ===
Treneris: [[Luiss de la Fuente]]
=== {{fb|Urugvaja}} ===
Treneris: {{flaga|Argentīna}} [[Marselo Bjelsa]]

== I grupa ==
=== {{fb|Francija}} ===
Treneris:[[Didjē Dešāns]]

Finālturnīra sastāvs tika paziņots 14. maijā.&lt;ref&gt;{{cite web |last=Orsini |first=Vincent |url=https://www.fff.fr/article/16790-les-26-bleus-pour-le-mondial-2026.html |title=Les 26 Bleus pour le Mondial 2026 |trans-title=The 26 Blues for the 2026 World Cup |publisher=[[French Football Federation]] |date=May 14, 2026 |access-date=May 13, 2026 |language=fr}}&lt;/ref&gt;

{{nat fs g start}}
{{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Maiks Meņāns]]|sortname=Maignan, Mike|age={{birth date and age2|2026|6|11|1995|7|3}}|caps=38|goals=0|club=[[AC Milan|Milan]]|clubnat=ITA}}
{{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Briss Sambā]]|sortname=Samba, Brice|age={{birth date and age2|2026|6|11|1994|4|25}}|caps=4|goals=0|club=[[Stade Rennais FC|Rennes]]|clubnat=FRA}}
{{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Robēns Risērs]]|sortname=Risser, Robin|age={{birth date and age2|2026|6|11|2004|12|2}}|caps=0|goals=0|club=[[RC Lens|Lens]]|clubnat=FRA}}
{{nat fs break}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Likā Diņs]]|sortname=Digne, Lucas|age={{birth date and age2|2026|6|11|1993|7|20}}|caps=56|goals=0|club=[[Aston Villa F.C.|Aston Villa]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Žils Kundē]]|sortname=Kounde, Jules|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|11|12}}|caps=46|goals=0|club=[[FC Barcelona|Barcelona]]|clubnat=ESP}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Teo Ernandess]]|sortname=Hernandez, Theo|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|10|6}}|caps=42|goals=2|club=[[Al Hilal SFC|Al-Hilal]]|clubnat=KSA}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Lukass Ernandess]]|sortname=Hernandez, Lucas|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|2|14}}|caps=41|goals=0|club=[[Paris Saint-Germain FC|Paris Saint-Germain]]|clubnat=FRA}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Dajo Upamekano]]|sortname=Upamecano, Dayot|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|10|27}}|caps=36|goals=2|club=[[FC Bayern Munich|Bayern Munich]]|clubnat=GER}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Viljams Saliba]]|sortname=Saliba, William|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|3|24}}|caps=31|goals=0|club=[[Arsenal F.C.|Arsenal]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Ibrahima Konatē]]|sortname=Konate, Ibrahima|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|5|25}}|caps=27|goals=0|club=[[Liverpool F.C.|Liverpool]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Malo Gisto]]|sortname=Gusto, Malo|age={{birth date and age2|2026|6|11|2003|5|19}}|caps=9|goals=0|club=[[Chelsea F.C.|Chelsea]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Maksenss Lakruā]]|sortname=Lacroix, Maxence|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|4|6}}|caps=2|goals=0|club=[[Crystal Palace F.C.|Crystal Palace]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs break}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[N'Golo Kantē]]|sortname=Kante, Ngolo|age={{birth date and age2|2026|6|11|1991|3|29}}|caps=67|goals=2|club=[[Fenerbahçe S.K. (football)|Fenerbahçe]]|clubnat=TUR}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Adrjēns Rabjo]]|sortname=Rabiot, Adrien|age={{birth date and age2|2026|6|11|1995|4|3}}|caps=57|goals=7|club=[[AC Milan|Milan]]|clubnat=ITA}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Oreljēns Čuamenī]]|sortname=Tchouameni, Aurelien|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|1|27}}|caps=44|goals=3|club=[[Real Madrid CF|Real Madrid]]|clubnat=ESP}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Manu Konē]]|sortname=Kone, Manu|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|5|17}}|caps=12|goals=0|club=[[AS Roma|Roma]]|clubnat=ITA}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Varens Zaīrs-Emrī]]|sortname=Zaire-Emery, Warren|age={{birth date and age2|2026|6|11|2006|3|8}}|caps=10|goals=1|club=[[Paris Saint-Germain FC|Paris Saint-Germain]]|clubnat=FRA}}
{{nat fs break}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Kilians Mbapē]]|sortname=Mbappe, Kylian|other=[[Kapteinis (futbols)|Kapteinis]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|12|20}}|caps=96|goals=56|club=[[Real Madrid CF|Real Madrid]]|clubnat=ESP}}
{{Nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Usmans Dembelē]]|sortname=Dembele, Ousmane|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|5|15}}|caps=58|goals=7|club=[[Paris Saint-Germain FC|Paris Saint-Germain]]|clubnat=FRA}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Markuss Tirāms]]|sortname=Thuram, Marcus|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|8|6}}|caps=33|goals=3|club=[[Inter Milan]]|clubnat=ITA}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Bradlī Barkola]]|sortname=Barcola, Bradley|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|9|2}}|caps=18|goals=3|club=[[Paris Saint-Germain FC|Paris Saint-Germain]]|clubnat=FRA}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Maikls Olise]]|sortname=Olise, Michael|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|12|12}}|caps=15|goals=4|club=[[FC Bayern Munich|Bayern Munich]]|clubnat=GER}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Maness Akliušs]]|sortname=Akliouche, Maghnes|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|2|25}}|caps=7|goals=1|club=[[AS Monaco FC|Monaco]]|clubnat=FRA}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Dezirē Duē]]|sortname=Doue, Desire|age={{birth date and age2|2026|6|11|2005|6|3}}|caps=6|goals=2|club=[[Paris Saint-Germain FC|Paris Saint-Germain]]|clubnat=FRA}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Rajans Šerki]]|sortname=Cherki, Rayan|age={{birth date and age2|2026|6|11|2003|8|17}}|caps=5|goals=1|club=[[Manchester City F.C.|Manchester City]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Žans Filips Mateta]]|sortname=Mateta, Jean-Philippe|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|6|28}}|caps=3|goals=2|club=[[Crystal Palace F.C.|Crystal Palace]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs end}}

=== {{fb|Irāka}} ===
Treneris: {{flaga|Austrālija}} [[Greiems Arnolds]]
=== {{fb|Norvēģija}} ===
Treneris: [[Stole Sūlbakens]]
=== {{fb|Senegāla}} ===
Treneris: [[Paps Tjavs]]

== J grupa ==
=== {{fb|Alžīrija}} ===
Treneris: {{flaga|Bosnija un Hercegovina}} [[Vladimirs Petkovičs]]
=== {{fb|Argentīna}} ===
Treneris: [[Lionels Skaloni]]
=== {{fb|Austrija}} ===
Treneris: {{flaga|Vācija}} [[Ralfs Rangniks]]
=== {{fb|Jordānija}} ===
Treneris: {{flaga|Maroka}} [[Džamāls Sellāmi]]

== K grupa ==
=== {{fb|Kolumbija}} ===
Treneris: {{flaga|Argentīna}} [[Nestors Lorenso]]
=== {{fb|Kongo DR}} ===
Treneris: {{flaga|Francija}} [[Sebastjēns Desabrs]]
=== {{fb|Portugāle}} ===
Treneris: {{flaga|Spānija}} [[Roberto Martiness]]
=== {{fb|Uzbekistāna}} ===
Treneris: {{flaga|Itālija}} [[Fabio Kannavaro]]

== L grupa ==
=== {{fb|Horvātija}} ===
Treneris: [[Zlatko Daličs]]
=== {{fb|Anglija}} ===
Treneris: {{flaga|Vācija}} [[Tomass Tuhels]]
=== {{fb|Gana}} ===
Treneris: {{flaga|Portugāle}} [[Karlušs Keirošs]]
=== {{fb|Panama}} ===
Treneris: {{flaga|Spānija}} [[Tomass Kristiansens]]

== Statistika ==

=== Vecums ===

==== Treneri ====

'''Vecākais''': {{flaga|Nīderlande}} [[Diks Advokāts]] ({{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2026|6|11|1947|9|27}})&lt;br/&gt;
'''Jaunākais''': {{flaga|Vācija}} [[Jūliāns Nagelsmans]] ({{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2026|6|11|1987|7|23}})

'''Valstu pārstāvniecība'''
&lt;br/&gt;Treknināti atzīmēti treneri pārstāv savu valsti.

{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
|-
!Skaits!!Valsts!!Treneri
|-
|rowspan=&quot;1&quot; align=&quot;center&quot;|6||{{flag|Argentīna}}||'''[[Lionels Skaloni]]''', [[Gustavo Alfaro]] (Paragvaja), [[Maurisio Početino]] (ASV), [[Sevastjans Bekasese]] (Ekvadora), [[Marselo Bjelsa]] (Urugvaja), [[Nestors Lorenso]] (Kolumbija)
|-
|rowspan=&quot;1&quot; align=&quot;center&quot;|5||{{flag|Francija}}||'''[[Didjē Dešāns]]''', [[Sebastjēns Miņē]] (Haiti), [[Sabrī Lamušī]] (Tunisija), [[Rudi Garsija]] (Beļģija), [[Sebastjēns Desabrs]] (Kongo DR)
|-
|rowspan=&quot;1&quot; align=&quot;center&quot;|4||{{flag|Spānija}}||'''[[Luiss de la Fuente]]''', [[Julens Lopetegi]] (Katara), [[Roberto Martiness]] (Portugāle), [[Tomass Kristiansens]] (Panama)
|-
|rowspan=&quot;2&quot; align=&quot;center&quot;|3||{{flag|Itālija}}||[[Karlo Ančeloti]] (Brazīlija), [[Vinčenco Montella]] (Turcija), [[Fabio Kannavaro]] (Uzbekistāna)
|-
|{{flag|Vācija}}||'''[[Jūliāns Nagelsmans]]''', [[Ralfs Rangniks]] (Austrija), [[Tomass Tuhels]] (Anglija)
|-
|rowspan=&quot;5&quot; align=&quot;center&quot;|2||{{flag|Nīderlande}}||'''[[Ronalds Kūmans]]''', [[Diks Advokāts]] (Kirasao)
|-
|{{flag|Anglija}}||[[Greiems Poters]] (Zviedrija), [[Darens Beizlijs]] (Jaunzēlande)
|-
|{{flag|Austrālija}}||'''[[Tonijs Popovičs]]''', [[Greiems Arnolds]] (Irāka)
|-
|{{flag|Bosnija un Hercegovina}}||'''[[Sergejs Barbarezs]]''', [[Vladimirs Petkovičs]] (Alžīrija)
|-
|{{flag|Maroka}}||'''[[Mohameds Vahbi]]''', [[Džamāls Sellāmi]] (Jordānija)
|-
|rowspan=&quot;17&quot; align=&quot;center&quot;|1||{{flag|Čehija}}||'''[[Miroslavs Koubeks]]'''
|-
|{{flag|Meksika}}||'''[[Havjers Agirre]]'''
|-
|{{flag|Beļģija}}||[[Hugo Bross]] (Dienvidāfrika)
|-
|{{flag|Dienvidkoreja}}||'''[[Hons Mjonbo]]'''
|-
|{{flag|ASV}}||[[Džesijs Māršs]] (Kanāda)
|-
|{{flag|Šveice}}||'''[[Murats Jakins]]'''
|-
|{{flag|Skotija}}||'''[[Stīvs Klārks]]'''
|-
|{{flag|Kotdivuāra}}||'''[[Emerss Faē]]'''
|-
|{{flag|Japāna}}||'''[[Hadžime Morijasu]]'''
|-
|{{flag|Ēģipte}}||'''[[Hosams Hasans]]'''
|-
|{{flag|Irāna}}||'''[[Amīrs Galenujī]]'''
|-
|{{flag|Kaboverde}}||'''[[Bubišta]]'''
|-
|{{flag|Norvēģija}}||'''[[Stole Sūlbakens]]'''
|-
|{{flag|Senegāla}}||'''[[Paps Tjavs]]'''
|-
|{{flag|Horvātija}}||'''[[Zlatko Daličs]]'''
|-
|{{flag|Portugāle}}||[[Karlušs Keirošs]] (Gana)
|-
|{{flag|Grieķija}}||[[Jorgs Donis]] (Saūda Arābija)
|}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{FIFA Pasaules kauss}}

[[Kategorija:2026. gada FIFA Pasaules kauss|Komandu sastāvi]]
[[Kategorija:2026. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji| ]]
[[Kategorija:FIFA Pasaules kausa komandu sastāvi]]</text>
      <sha1>m6voavo0wumvqatfuq1hj5eztr43wm9</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4468540</id>
      <parentid>4468504</parentid>
      <timestamp>2026-05-15T11:42:03Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Krišjānis</username>
        <id>51961</id>
      </contributor>
      <comment>/* {{fb|Beļģija}} */</comment>
      <origin>4468540</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="38814" sha1="1tmpo0o8nl6gk9y1igxkuf3vd0ydgz9" xml:space="preserve">Rakstā uzrādīti visu [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026. gada FIFA Pasaules kausa]] dalībvalstu '''komandu sastāvi'''. Komandām, līdz 1. jūnijam, jāpiesaka sastāvs ar trijiem vārstsargiem, ne mazāk par 23 un ne vairāk par 26 spēlētājiem. Tikai oficiāli pieteiktie spēlētāji drīsktēs piedalīties finālturnīrā. Ja kāds no finālturināram pieteiktajiem spēlētājiem gūst traumu līdz turnīra sākumam, vienojoties ar FIFA mediķu komandu, šo spēlētāju drīkstēs aizstāt.
Spēlētāju vecums norādīts uz turnīra sākuma datumu - 2026. gada 11. jūniju.

== A grupa ==
=== {{fb|Čehija}} ===
Treneris: [[Miroslavs Koubeks]]
=== {{fb|Meksika}} ===
Treneris: [[Havjers Agirre]]
=== {{fb|DĀR}} ===
Treneris: {{flaga|Beļģija}} [[Hugo Bross]]
=== {{fb|Dienvidkoreja}} ===
Treneris: [[Hons Mjonbo]]

== B grupa ==
=== {{fb|Bosnija un Hercegovina}} ===
Treneris: [[Sergejs Barbarezs]]

Finālturnīra sastāvs tika paziņots 11. maijā.&lt;ref&gt;{{cite web |url=https://www.nfsbih.ba/vijesti/nogomet-m/a-reprezentacija-m/sergej-barbarez-odabrao-igrace-za-svjetsko-prvenstvo/ |title=Sergej Barbarez odabrao igrače za Svjetsko prvenstvo |trans-title=Sergej Barbarez selected players for the World Cup |publisher=[[Football Association of Bosnia and Herzegovina]] |date=May 11, 2026 |access-date=May 11, 2026 |language=bs}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{cite web |url=https://www.nfsbih.ba/images/2026-D/005_maj/NFSBIH_Spisak_SP.pdf |title=NFSBIH Spisak SP |trans-title=NFSBIH WC List |publisher=[[Football Association of Bosnia and Herzegovina]] |date=May 11, 2026 |access-date=May 11, 2026 |language=bs}}&lt;/ref&gt;
{{nat fs g start}}
{{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Nikola Vasiļs]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1995|12|2}}|caps=25|goals=0|club=[[FC St. Pauli]]|clubnat=GER}}
{{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Martins Zlomisličs]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|8|16}}|caps=2|goals=0|club=[[HNK Rijeka|Rijeka]]|clubnat=CRO}}
{{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Osmans Hadžikičs ]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|3|12}}|caps=0|goals=0|club=[[NK Slaven Belupo|Slaven Belupo]]|clubnat=CRO}}
{{nat fs break}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Seads Kolašinacs]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1993|6|20}}|caps=64|goals=0|club=[[Atalanta BC|Atalanta]]|clubnat=ITA}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Deniss Hadžikaduničs]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|7|9}}|caps=30|goals=0|club=[[UC Sampdoria|Sampdoria]]|clubnat=ITA}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Amars Dedičs]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|8|18}}|caps=26|goals=1|club=[[S.L. Benfica|Benfica]]|clubnat=POR}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Nikola Katičs]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|10|10}}|caps=15|goals=1|club=[[FC Schalke 04|Schalke 04]]|clubnat=GER}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Tariks Muharemovičs]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|2003|2|28}}|caps=12|goals=1|club=[[US Sassuolo Calcio|Sassuolo]]|clubnat=ITA}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Nihads Mujakičs]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|4|15}}|caps=10|goals=1|club=[[Gaziantep F.K.|Gaziantep]]|clubnat=TUR}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Stjepans Radeljičs]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|9|5}}|caps=4|goals=0|club=[[HNK Rijeka|Rijeka]]|clubnat=CRO}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Nidals Čeliks]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|2006|7|17}}|caps=0|goals=0|club=[[RC Lens|Lens]]|clubnat=FRA}}
{{nat fs break}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Amirs Hadžiahmetovičs]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|3|8}}|caps=34|goals=0|club=[[Hull City A.F.C.|Hull City]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Benjamins Tahirovičs]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|2003|3|3}}|caps=26|goals=2|club=[[Brøndby IF|Brøndby]]|clubnat=DEN}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Armins Gigovičs]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|4|6}}|caps=18|goals=1|club=[[BSC Young Boys|Young Boys]]|clubnat=SUI}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Dženis Burničs]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|5|22}}|caps=18|goals=0|club=[[Karlsruher SC]]|clubnat=GER}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Ivans Bašičs]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|4|30}}|caps=15|goals=0|club=[[FC Astana|Astana]]|clubnat=KAZ}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Esmirs Bajraktarevičs]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|2005|3|10}}|caps=14|goals=1|club=[[PSV Eindhoven|PSV]]|clubnat=NED}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Amars Memičs]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|1|20}}|caps=11|goals=1|club=[[FC Viktoria Plzeň|Viktoria Plzeň]]|clubnat=CZE}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Ivans Šunjičs]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|10|9}}|caps=11|goals=0|club=[[Pafos FC|Pafos]]|clubnat=CYP}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Kerims Alajbegovičs]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|2007|9|21}}|caps=8|goals=1|club=[[FC Red Bull Salzburg|Red Bull Salzburg]]|clubnat=AUT}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Ermins Mahmičs]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|2005|3|14}}|caps=0|goals=0|club=[[FC Slovan Liberec|Slovan Liberec]]|clubnat=CZE}}
{{nat fs break}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Edins Džeko]]|other=[[Kapteinis (futbols)|Kapteinis]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1986|3|17}}|caps=148|goals=73|club=[[FC Schalke 04|Schalke 04]]|clubnat=GER}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Ermedins Demirovičs]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|3|25}}|caps=38|goals=4|club=[[VfB Stuttgart]]|clubnat=GER}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Sameds Baždars]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|2004|1|31}}|caps=11|goals=1|club=[[Jagiellonia Białystok]]|clubnat=POL}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Hariss Tabakovičs]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1994|6|20}}|caps=10|goals=4|club=[[Borussia Mönchengladbach]]|clubnat=GER}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Jovo Lukičs]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|11|28}}|caps=1|goals=0|club=[[FC Universitatea Cluj|Universitatea Cluj]]|clubnat=ROU}}
{{nat fs end}}

=== {{fb|Kanāda}} ===
Treneris: {{flaga|ASV}} [[Džesijs Māršs]]
=== {{fb|Katara}} ===
Treneris: {{flaga|Spānija}} [[Julens Lopetegi]]
=== {{fb|Šveice}} ===
Treneris: [[Murats Jakins]]

== C grupa ==
=== {{fb|Brazīlija}} ===
Treneris: {{flaga|Itālija}} [[Karlo Ančeloti]]
=== {{fb|Haiti}} ===
Treneris: {{flaga|Francija}} [[Sebastjēns Miņē]]
=== {{fb|Maroka}} ===
Treneris: [[Mohameds Vahbi]]
=== {{fb|Skotija}} ===
Treneris: [[Stīvs Klārks]]

== D grupa ==
=== {{fb|Austrālija}} ===
Treneris: [[Tonijs Popovičs]]
=== {{fb|Paragvaja}} ===
Treneris: {{flaga|Argentīna}} [[Gustavo Alfaro]]
=== {{fb|Turcija}} ===
Treneris: {{flaga|Itālija}} [[Vinčenco Montella]]
=== {{fb|ASV}} ===
Treneris: {{flaga|Argentīna}} [[Maurisio Početino]]

== E grupa ==
=== {{fb|Kirasao}} ===
Treneris: {{flaga|Nīderlande}} [[Diks Advokāts]]
=== {{fb|Ekvadora}} ===
Treneris: {{flaga|Argentīna}} [[Sevastjans Bekasese]]
=== {{fb|Vācija}} ===
Treneris: [[Jūliāns Nagelsmans]]
=== {{fb|Kotdivuāra}} ===
Treneris: [[Emerss Faē]]

== F grupa ==
=== {{fb|Japāna}} ===
Treneris: [[Hadžime Morijasu]]

Finālturnīra sastāvs tika paziņots 15. maijā.&lt;ref&gt;{{cite web |url=https://www.jfa.jp/samuraiblue/news/00036338/ |title=Samurai Blue（日本代表）メンバー・スケジュール　キリンチャレンジカップ2026 ひとつになるから強くなる。 5.31 アイスランド代表戦（5.31 東京／国立競技場）FIFAワールドカップ2026（6.11-7.19 カナダ・メキシコ・アメリカ） |trans-title=Samurai Blue (Japan National Team) Squad &amp; Schedule — Kirin Challenge Cup 2026: Stronger Together. May 31: Match vs. Iceland (May 31 — Tokyo / Japan National Stadium). FIFA World Cup 2026 (June 11 – July 19: Canada, Mexico, USA). |publisher=[[Japan Football Association]] |date=May 15, 2026 |access-date=May 15, 2026 |language=ja}}&lt;/ref&gt;

{{nat fs g start}}
{{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Zajons Sudzuki]]|sortname=Suzuki, Zion|age={{birth date and age|2002|8|21|df=y}}|caps=23|goals=0|club=[[Parma Calcio 1913|Parma]]|clubnat=ITA}}
{{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Keisuke Osako]]|sortname=Osako, Keisuke|age={{birth date and age|1999|7|28|df=y}}|caps=11|goals=0|club=[[Sanfrecce Hiroshima]]||clubnat=JPN}}
{{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Tomoki Hajakava]]|sortname=Hayakawa, Tomoki|age={{birth date and age|1999|3|3|df=y}}|caps=3|goals=0|club=[[Kashima Antlers]]||clubnat=JPN}}
{{nat fs break}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Juto Nagatomo]]|sortname=Nagatomo, Yuto|age={{birth date and age|1986|9|12|df=y}}|caps=144|goals=4|club=[[FC Tokyo]]||clubnat=JPN}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Takehiro Tomijasu]]|sortname=Tomiyasu, Takehiro|age={{birth date and age|1998|11|5|df=y}}|caps=42|goals=1|club=[[AFC Ajax|Ajax]]|clubnat=NED}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Ko Itakura]]|sortname=Itakura, Ko|age={{birth date and age|1997|1|27|df=y}}|caps=39|goals=2|club=[[AFC Ajax|Ajax]]|clubnat=NED}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Šogo Taniguči]]|sortname=Taniguchi, Shogo|age={{birth date and age|1991|7|15|df=y}}|caps=37|goals=1|club=[[Sint-Truidense V.V.|Sint-Truiden]]|clubnat=BEL}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Hiroki Ito]]|sortname=Ito, Hiroki|age={{birth date and age|1999|5|12|df=y}}||caps=23|goals=1|club=[[FC Bayern Munich|Bayern Munich]]|clubnat=GER}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Jukinari Sugavara]]|sortname=Sugawara, Yukinari|age={{birth date and age|2000|6|28|df=y}}|caps=20|goals=2|club=[[SV Werder Bremen|Werder Bremen]]|clubnat=GER}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Ajumu Seko]]|sortname=Seko, Ayumu|age={{birth date and age|2000|6|7|df=y}}|caps=13|goals=0|club=[[Le Havre AC|Le Havre]]|clubnat=FRA}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Cujoši Vatanabe]]|sortname=Watanabe, Tsuyoshi|age={{birth date and age|1997|2|5|df=y}}|caps=10|goals=0|club=[[Feyenoord]]|clubnat=NED}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Junosuke Sudzuki]]|sortname=Suzuki, Junnosuke|age={{birth date and age|2003|7|12|df=y}}|caps=6|goals=0|club=[[F.C. Copenhagen|Copenhagen]]||clubnat=DEN}}
{{nat fs break}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Vataru Endo]]|sortname=Endo, Wataru|other=[[Kapteinis (futbols)|Kapteinis]]|age={{birth date and age|1993|2|9|df=y}}|caps=72|goals=4|club=[[Liverpool F.C.|Liverpool]]||clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Junja Ito]]|sortname=Ito, Junya|age={{birth date and age|1993|3|9|df=y}}|caps=68|goals=15|club=[[KRC Genk|Genk]]|clubnat=BEL}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Ricu Doans]]|sortname=Doan, Ritsu|age={{birth date and age|1998|6|16|df=y}}|caps=64|goals=11|club=[[Eintracht Frankfurt]]|clubnat=GER}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Daiči Kamada]]|sortname=Kamada, Daichi|age={{birth date and age|1996|8|5|df=y}}|caps=49|goals=12|club=[[Crystal Palace F.C.|Crystal Palace]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Takefusa Kubo]]|sortname=Kubo, Takefusa|age={{birth date and age|2001|6|4|df=y}}|caps=48|goals=7|club=[[Real Sociedad]]|clubnat=ESP}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Ao Tanaka]]|sortname=Tanaka, Ao|age={{birth date and age|1998|9|10|df=y}}|caps=37|goals=8|club=[[Leeds United F.C.|Leeds United]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Keito Nakamura]]|sortname=Nakamura, Keito|age={{birth date and age|2000|7|28|df=y}}|caps=24|goals=10|club=[[Stade de Reims|Reims]]|clubnat=FRA}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Kaišu Sano]]|sortname=Sano, Kaishu|age={{birth date and age|2000|12|30|df=y}}|caps=12|goals=0|club=[[1. FSV Mainz 05|Mainz 05]]|clubnat=GER}}
{{nat fs break}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Ajase Ueda]]|sortname=Ueda, Ayase|age={{birth date and age|1998|8|28|df=y}}|caps=38|goals=16|club=[[Feyenoord]]|clubnat=NED}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Daizens Maeda]]|sortname=Maeda, Daizen|age={{birth date and age|1997|10|20|df=y}}|caps=27|goals=4|club=[[Celtic F.C.|Celtic]]|clubnat=SCO}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Koki Ogava]]|sortname=Ogawa, Koki|age={{birth date and age|1997|8|8|df=y}}|caps=14|goals=10|club=[[NEC Nijmegen|NEC]]|clubnat=NED}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Juito Sudzuki]]|sortname=Suzuki, Yuito|age={{birth date and age|2001|10|25|df=y}}|caps=6|goals=0|club=[[SC Freiburg]]|clubnat=GER}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Keisuke Goto]]|sortname=Goto, Keisuke|age={{birth date and age|2005|6|3|df=y}}|caps=3|goals=0|club=[[Sint-Truidense V.V.|Sint-Truiden]]|clubnat=BEL}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Kento Šiogai]]|sortname=Shiogai, Kento|age={{birth date and age|2005|3|26|df=y}}|caps=1|goals=0|club=[[VfL Wolfsburg]]|clubnat=GER}}
{{nat fs end}}

=== {{fb|Nīderlande}} ===
Treneris: [[Ronalds Kūmans]]
=== {{fb|Zviedrija}} ===
Treneris: {{flaga|Anglija}} [[Greiems Poters]]

Finālturnīra sastāvs tika paziņots 12. maijā.&lt;ref&gt;{{cite web |url=https://www.svenskfotboll.se/nyheter/landslag/2026/05/potters-vm-trupp-offentliggjord/ |title=Potters VM-trupp offentliggjord |trans-title=Potter's World Cup squad announced |publisher=[[Swedish Football Association]] |date=May 12, 2026 |access-date=May 12, 2026 |language=sv}}&lt;/ref&gt;
{{nat fs g start}}
{{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Kristofers Nordfelds]]|age={{Birth date and age2|2026|6|11|1989|6|23|df=y}}|caps=20|goals=0|club=[[AIK Fotboll|AIK]]|clubnat=SWE}}
{{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Viktors Jūhansons]]|age={{Birth date and age2|2026|6|11|1998|9|14|df=y}}|caps=12|goals=0|club=[[Stoke City F.C.|Stoke City]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Jākobs Videls Sēterstrems]]|age={{Birth date and age2|2026|6|11|1998|7|11|df=y}}|caps=2|goals=0|club=[[Derby County F.C.|Derby County]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs break}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Viktors Lindelēfs]]|other=[[Kapteinis (futbols)|Kapteinis]]|age={{Birth date and age2|2026|6|11|1994|7|17|df=y}}|caps=75|goals=3|club=[[Aston Villa F.C.|Aston Villa]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Īsaks Hīns]]|age={{Birth date and age2|2026|6|11|1999|1|13|df=y}}|caps=27|goals=0|club=[[Atalanta BC|Atalanta]]|clubnat=ITA}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Gabriels Gudmundsons]]|age={{Birth date and age2|2026|6|11|1999|4|29|df=y}}|caps=23|goals=0|club=[[Leeds United F.C.|Leeds United]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Kārls Starfelts]]|age={{Birth date and age2|2026|6|11|1995|6|1|df=y}}|caps=17|goals=0|club=[[RC Celta de Vigo|Celta Vigo]]|clubnat=ESP}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Emīls Holms]]|age={{Birth date and age2|2026|6|11|2000|5|13|df=y}}|caps=16|goals=2|club=[[Juventus FC|Juventus]]|clubnat=ITA}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Hjalmars Ēkdāls]]|age={{Birth date and age2|2026|6|11|1998|10|21|df=y}}|caps=11|goals=0|club=[[Burnley F.C.|Burnley]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Dāniels Svensons]]|age={{Birth date and age2|2026|6|11|2002|2|12|df=y}}|caps=11|goals=0|club=[[Borussia Dortmund]]|clubnat=GER}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Gustavs Lāgerbjelke]]|age={{Birth date and age2|2026|6|11|2000|4|10|df=y}}|caps=9|goals=2|club=[[S.C. Braga|Braga]]|clubnat=POR}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Ēriks Smits]]|age={{Birth date and age2|2026|6|11|1997|1|8|df=y}}|caps=0|goals=0|club=[[FC St. Pauli]]|clubnat=GER}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Eliots Strauds]]|age={{Birth date and age2|2026|6|11|2002|6|22|df=y}}|caps=0|goals=0|club=[[Mjällby AIF]]|clubnat=SWE}}
{{nat fs break}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Matīass Svanberjs]]|age={{Birth date and age2|2026|6|11|1999|1|5|df=y}}|caps=39|goals=2|club=[[VfL Wolfsburg]]|clubnat=GER}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Jespers Karlstrems]]|age={{Birth date and age2|2026|6|11|1995|6|21|df=y}}|caps=23|goals=0|club=[[Udinese Calcio|Udinese]]|clubnat=ITA}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Jāsīns Ajāri]]|age={{Birth date and age2|2026|6|11|2003|10|6|df=y}}|caps=19|goals=3|club=[[Brighton &amp; Hove Albion F.C.|Brighton &amp; Hove Albion]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Lūkass Berjvalls]]|age={{Birth date and age2|2026|6|11|2006|2|2|df=y}}|caps=8|goals=0|club=[[Tottenham Hotspur F.C.|Tottenham Hotspur]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Besforts Zeneli]]|age={{Birth date and age2|2026|6|11|2002|11|21|df=y}}|caps=6|goals=0|club=[[Royale Union Saint-Gilloise|Union Saint-Gilloise]]|clubnat=BEL}}
{{nat fs break}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Aleksanders Īsaks]]|age={{Birth date and age2|2026|6|11|1999|9|21|df=y}}|caps=56|goals=16|club=[[Liverpool F.C.|Liverpool]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Viktors Jēkeress]]|age={{Birth date and age2|2026|6|11|1998|6|4|df=y}}|caps=32|goals=19|club=[[Arsenal F.C.|Arsenal]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Kens Sema]]|age={{Birth date and age2|2026|6|11|1993|9|30|df=y}}|caps=32|goals=5|club=[[Pafos FC|Pafos]]|clubnat=CYP}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Entonijs Elanga]]|age={{Birth date and age2|2026|6|11|2002|4|27|df=y}}|caps=28|goals=6|club=[[Newcastle United F.C.|Newcastle United]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Benjamins Nīgrēns]]|age={{Birth date and age2|2026|6|11|2001|7|8|df=y}}|caps=9|goals=3|club=[[Celtic F.C.|Celtic]]|clubnat=SCO}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Aleksanders Bernhardsons]]|age={{Birth date and age2|2026|6|11|1998|9|8|df=y}}|caps=9|goals=0|club=[[Holstein Kiel]]|clubnat=GER}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Gustafs Nilsons]]|age={{Birth date and age2|2026|6|11|1997|5|23|df=y}}|caps=8|goals=3|club=[[Club Brugge KV|Club Brugge]]|clubnat=BEL}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Taha Alī]]|age={{Birth date and age2|2026|6|11|1998|7|1|df=y}}|caps=1|goals=0|club=[[Malmö FF]]|clubnat=SWE}}
{{nat fs end}}

=== {{fb|Tunisija}} ===
Treneris: {{flaga|Francija}} [[Sabrī Lamušī]]

== G grupa ==
=== {{fb|Beļģija}} ===
Treneris: {{flaga|Francija}} [[Rudi Garsija]]

Finālturnīra sastāvs tika paziņots 15. maijā.&lt;ref&gt;{{cite web |url=https://www.7sur7.be/diables-rouges/la-selection-des-diables-pour-le-mondial-sera-connue-vendredi~a452d35f/ |title=La sélection des Diables pour le Mondial sera connue vendredi |trans-title=The Red Devils' squad for the World Cup will be announced on Friday |website=7sur7.be |date=May 11, 2026 |access-date=May 12, 2026 |language=fr}}&lt;/ref&gt;

{{nat fs g start}}
{{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Tibo Kurtuā]]|sortname=Courtois, Thibaut|age={{birth date and age2|2026|6|11|1992|5|11}}|caps=107|goals=0|club=[[Real Madrid CF|Real Madrid]]|clubnat=ESP}}
{{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Senne Lammenss]]|sortname=Lammens, Senne|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|7|7}}|caps=2|goals=0|club=[[Manchester United F.C.|Manchester United]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Maiks Penderss]]|sortname=Penders, Mike|age={{birth date and age2|2026|6|11|2005|7|31}}|caps=0|goals=0|club=[[RC Strasbourg Alsace|Strasbourg]]|clubnat=FRA}}
{{nat fs break}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Tomā Menjē]]|sortname=Meunier, Thomas|age={{birth date and age2|2026|6|11|1991|9|12}}|caps=78|goals=10|club=[[Lille OSC|Lille]]|clubnat=FRA}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Timotijs Kastaņs]]|sortname=Castagne, Timothy|age={{birth date and age2|2026|6|11|1995|12|5}}|caps=62|goals=2|club=[[Fulham F.C.|Fulham]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Arturs Teats]]|sortname=Theate, Arthur|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|5|25}}|caps=32|goals=1|club=[[Eintracht Frankfurt]]|clubnat=GER}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Zeno Debasts]]|sortname=Debast, Zeno|age={{birth date and age2|2026|6|11|2003|10|24}}|caps=26|goals=1|club=[[Sporting CP]]|clubnat=POR}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Maksims de Keipers]]|sortname=De Cuyper, Maxim|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|12|22}}|caps=17|goals=4|club=[[Brighton &amp; Hove Albion F.C.|Brighton &amp; Hove Albion]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Brendons Mešele]]|sortname=Mechele, Brandon|age={{birth date and age2|2026|6|11|1993|1|28}}|caps=7|goals=1|club=[[Club Brugge KV|Club Brugge]]|clubnat=BEL}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Koni de Vinters]]|sortname=De Winter, Koni|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|6|12}}|caps=7|goals=0|club=[[AC Milan|Milan]]|clubnat=ITA}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Hoakins Seiss]]|sortname=Seys, Joaquin|age={{birth date and age2|2026|6|11|2005|3|28}}|caps=4|goals=0|club=[[Club Brugge KV|Club Brugge]]|clubnat=BEL}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Natans Ngoi]]|sortname=Ngoy, Nathan|age={{birth date and age2|2026|6|11|2003|6|10}}|caps=2|goals=0|club=[[Lille OSC|Lille]]|clubnat=FRA}}
{{nat fs break}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Aksels Vitsels]]|sortname=Witsel, Axel|age={{birth date and age2|2026|6|11|1989|1|12}}|caps=136|goals=12|club=[[Girona FC|Girona]]|clubnat=ESP}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Kevins de Breine]]|sortname=De Bruyne, Kevin|age={{birth date and age2|2026|6|11|1991|6|28}}|caps=117|goals=36|club=[[SSC Napoli|Napoli]]|clubnat=ITA}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Juri Tīlemanss]]|sortname=Tielemans, Youri|other=[[Kapteinis (futbols)|Kapteinis]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|5|7}}|caps=83|goals=12|club=[[Aston Villa F.C.|Aston Villa]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Hanss Vanakens]]|sortname=Vanaken, Hans|age={{birth date and age2|2026|6|11|1992|8|24}}|caps=32|goals=7|club=[[Club Brugge KV|Club Brugge]]|clubnat=BEL}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Šarls de Ketelārs]]|sortname=De Ketelaere, Charles|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|3|10}}|caps=28|goals=5|club=[[Atalanta BC|Atalanta]]|clubnat=ITA}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Amadu Onana]]|sortname=Onana, Amadou|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|8|16}}|caps=27|goals=1|club=[[Aston Villa F.C.|Aston Villa]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Nikolā Raskēns]]|sortname=Raskin, Nicolas|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|2|23}}|caps=11|goals=1|club=[[Rangers F.C.|Rangers]]|clubnat=SCO}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Djego Moreira]]|sortname=Moreira, Diego|age={{birth date and age2|2026|6|11|2004|8|6}}|caps=2|goals=0|club=[[RC Strasbourg Alsace|Strasbourg]]|clubnat=FRA}}
{{nat fs break}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Romelu Lukaku]]|sortname=Lukaku, Romelu|age={{birth date and age2|2026|6|11|1993|5|13}}|caps=124|goals=89|club=[[SSC Napoli|Napoli]]|clubnat=ITA}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Leandro Trosārs]]|sortname=Trossard, Leandro|age={{birth date and age2|2026|6|11|1994|12|4}}|caps=50|goals=11|club=[[Arsenal F.C.|Arsenal]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Žeremī Dokū]]|sortname=Doku, Jeremy|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|5|27}}|caps=41|goals=7|club=[[Manchester City F.C.|Manchester City]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Dodi Lukebakio]]|sortname=Lukebakio, Dodi|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|9|24}}|caps=29|goals=5|club=[[S.L. Benfica|Benfica]]|clubnat=POR}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Aleksiss Sālemākerss]]|sortname=Saelemaekers, Alexis|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|6|27}}|caps=23|goals=2|club=[[AC Milan|Milan]]|clubnat=ITA}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Matiass Fernandess-Pardo]]|sortname=Fernandez-Pardo, Matias|age={{birth date and age2|2026|6|11|2005|2|3}}|caps=0|goals=0|club=[[Lille OSC|Lille]]|clubnat=FRA}}
{{nat fs end}}

=== {{fb|Ēģipte}} ===
Treneris: [[Hosams Hasans]]
=== {{fb|Irāna}} ===
Treneris: [[Amīrs Galenujī]]
=== {{fb|Jaunzēlande}} ===
Treneris: {{flaga|Anglija}} [[Darens Beizlijs]]

Finālturnīra sastāvs tika paziņots 14. maijā.&lt;ref&gt;{{cite web |url=https://www.nzfootball.co.nz/newsarticle/165753?newsfeedId=1841052 |title=New Zealand Squad Named for FIFA World Cup 2026 |publisher=[[New Zealand Football]] |date=May 14, 2026 |access-date=May 14, 2026}}&lt;/ref&gt;

{{nat fs g start}}
{{nat fs g player|no=1|pos=GK|name=[[Makss Krokoms]]|sortname=Crocombe, Max|age={{birth date and age2|2026|6|11|1993|8|12}}|caps=22|goals=0|club=[[Millwall F.C.|Millwall]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=2|pos=DF|name=[[Tims Peins]]|sortname=Payne, Tim|age={{birth date and age2|2026|6|11|1994|1|10}}|caps=49|goals=3|club=[[Wellington Phoenix FC|Wellington Phoenix]]|clubnat=NZL}}
{{nat fs g player|no=3|pos=DF|name=[[Fransiss de Vrīss]]|sortname=Vries, Francis de|age={{birth date and age2|2026|6|11|1994|11|28}}|caps=18|goals=1|club=[[Auckland FC]]|clubnat=NZL}}
{{nat fs g player|no=4|pos=DF|name=[[Tailers Bindons]]|sortname=Bindon, Tyler|age={{birth date and age2|2026|6|11|2005|1|27}}|caps=23|goals=3|club=[[Sheffield United F.C.|Sheffield United]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=5|pos=DF|name=[[Maikls Boksalss]]|sortname=Boxall, Michael|age={{birth date and age2|2026|6|11|1988|8|18}}|caps=61|goals=1|club=[[Minnesota United FC]]|clubnat=USA}}
{{nat fs g player|no=6|pos=MF|name=[[Džo Bels]]|sortname=Bell, Joe|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|4|27}}|caps=31|goals=1|club=[[Viking FK|Viking]]|clubnat=NOR}}
{{nat fs g player|no=7|pos=MF|name=[[Metjū Garbets]]|sortname=Garbett, Matthew|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|4|13}}|caps=35|goals=5|club=[[Peterborough United F.C.|Peterborough United]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=8|pos=MF|name=[[Marko Stameničs]]|sortname=Stamenic, Marko|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|2|19}}|caps=37|goals=3|club=[[Swansea City A.F.C.|Swansea City]]|clubnat=WAL}}
{{nat fs g player|no=9|pos=FW|name=[[Kriss Vuds]]|sortname=Wood, Chris|other=[[Kapteinis (futbols)|Kapteinis]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1991|12|7}}|caps=88|goals=45|club=[[Nottingham Forest F.C.|Nottingham Forest]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=10|pos=MF|name=[[Sarprīts Sings]]|sortname=Singh, Sarpreet|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|2|20}}|caps=26|goals=3|club=[[Wellington Phoenix FC|Wellington Phoenix]]|clubnat=NZL}}
{{nat fs g player|no=11|pos=MF|name=[[Elaidža Džasts]]|sortname=Just, Elijah|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|5|1}}|caps=42|goals=9|club=[[Motherwell F.C.|Motherwell]]|clubnat=SCO}}
{{nat fs g player|no=12|pos=GK|name=[[Aleksis Paulsens]]|sortname=Paulsen, Alex|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|7|4}}|caps=6|goals=0|club=[[Lechia Gdańsk]]|clubnat=POL}}
{{nat fs g player|no=13|pos=DF|name=[[Liberato Kakače]]|sortname=Cacace, Liberato|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|9|27}}|caps=35|goals=1|club=[[Wrexham A.F.C.|Wrexham]]|clubnat=WAL}}
{{nat fs g player|no=14|pos=MF|name=[[Aleksis Rufers]]|sortname=Rufer, Alex|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|6|12}}|caps=24|goals=0|club=[[Wellington Phoenix FC|Wellington Phoenix]]|clubnat=NZL}}
{{nat fs g player|no=15|pos=DF|name=[[Nando Peinakers]]|sortname=Pijnaker, Nando|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|2|25}}|caps=23|goals=0|club=[[Auckland FC]]|clubnat=NZL}}
{{nat fs g player|no=16|pos=DF|name=[[Fins Sērmens]]|sortname=Surman, Finn|age={{birth date and age2|2026|6|11|2003|9|23}}|caps=17|goals=2|club=[[Portland Timbers]]|clubnat=USA}}
{{nat fs g player|no=17|pos=FW|name=[[Kosta Barbarusess]]|sortname=Barbarouses, Kosta|age={{birth date and age2|2026|6|11|1990|2|19}}|caps=74|goals=10|club=[[Western Sydney Wanderers FC|Western Sydney Wanderers]]|clubnat=AUS}}
{{nat fs g player|no=18|pos=FW|name=[[Bens Veins]]|sortname=Waine, Ben|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|6|11}}|caps=30|goals=9|club=[[Port Vale F.C.|Port Vale]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=19|pos=MF|name=[[Bens Olds]]|sortname=Old, Ben|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|8|13}}|caps=22|goals=2|club=[[AS Saint-Étienne|Saint-Étienne]]|clubnat=FRA}}
{{nat fs g player|no=20|pos=MF|name=[[Kalums Makovats]]|sortname=Mccowatt, Callum|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|4|30}}|caps=30|goals=4|club=[[Silkeborg IF|Silkeborg]]|clubnat=DEN}}
{{nat fs g player|no=21|pos=FW|name=[[Džese Rendals]]|sortname=Randall, Jesse|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|8|19}}|caps=9|goals=2|club=[[Auckland FC]]|clubnat=NZL}}
{{nat fs g player|no=22|pos=GK|name=[[Maikls Vuds]]|sortname=Woud, Michael|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|1|16}}|caps=6|goals=0|club=[[Auckland FC]]|clubnat=NZL}}
{{nat fs g player|no=23|pos=MF|name=[[Rajens Tomass]]|sortname=Thomas, Ryan|age={{birth date and age2|2026|6|11|1994|12|20}}|caps=25|goals=3|club=[[PEC Zwolle]]|clubnat=NED}}
{{nat fs g player|no=24|pos=DF|name=[[Kalans Eliots]]|sortname=Elliot, Callan|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|7|7}}|caps=9|goals=0|club=[[Auckland FC]]|clubnat=NZL}}
{{nat fs g player|no=25|pos=MF|name=[[Loklans Beiliss]]|sortname=Bayliss, Lachlan|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|7|24}}|caps=2|goals=0|club=[[Newcastle Jets FC|Newcastle Jets]]|clubnat=AUS}}
{{nat fs g player|no=26|pos=DF|name=[[Tomijs Smits(futbolists)|Tomijs Smits]]|sortname=Smith, Tommy|age={{birth date and age2|2026|6|11|1990|3|31}}|caps=56|goals=2|club=[[Braintree Town F.C.|Braintree Town]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs end}}

== H grupa ==
=== {{fb|Kaboverde}} ===
Treneris: [[Bubišta]]
=== {{fb|Saūda Arābija}} ===
Treneris: {{flaga|Grieķija}} [[Jorgs Donis]]
=== {{fb|Spānija}} ===
Treneris: [[Luiss de la Fuente]]
=== {{fb|Urugvaja}} ===
Treneris: {{flaga|Argentīna}} [[Marselo Bjelsa]]

== I grupa ==
=== {{fb|Francija}} ===
Treneris:[[Didjē Dešāns]]

Finālturnīra sastāvs tika paziņots 14. maijā.&lt;ref&gt;{{cite web |last=Orsini |first=Vincent |url=https://www.fff.fr/article/16790-les-26-bleus-pour-le-mondial-2026.html |title=Les 26 Bleus pour le Mondial 2026 |trans-title=The 26 Blues for the 2026 World Cup |publisher=[[French Football Federation]] |date=May 14, 2026 |access-date=May 13, 2026 |language=fr}}&lt;/ref&gt;

{{nat fs g start}}
{{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Maiks Meņāns]]|sortname=Maignan, Mike|age={{birth date and age2|2026|6|11|1995|7|3}}|caps=38|goals=0|club=[[AC Milan|Milan]]|clubnat=ITA}}
{{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Briss Sambā]]|sortname=Samba, Brice|age={{birth date and age2|2026|6|11|1994|4|25}}|caps=4|goals=0|club=[[Stade Rennais FC|Rennes]]|clubnat=FRA}}
{{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Robēns Risērs]]|sortname=Risser, Robin|age={{birth date and age2|2026|6|11|2004|12|2}}|caps=0|goals=0|club=[[RC Lens|Lens]]|clubnat=FRA}}
{{nat fs break}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Likā Diņs]]|sortname=Digne, Lucas|age={{birth date and age2|2026|6|11|1993|7|20}}|caps=56|goals=0|club=[[Aston Villa F.C.|Aston Villa]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Žils Kundē]]|sortname=Kounde, Jules|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|11|12}}|caps=46|goals=0|club=[[FC Barcelona|Barcelona]]|clubnat=ESP}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Teo Ernandess]]|sortname=Hernandez, Theo|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|10|6}}|caps=42|goals=2|club=[[Al Hilal SFC|Al-Hilal]]|clubnat=KSA}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Lukass Ernandess]]|sortname=Hernandez, Lucas|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|2|14}}|caps=41|goals=0|club=[[Paris Saint-Germain FC|Paris Saint-Germain]]|clubnat=FRA}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Dajo Upamekano]]|sortname=Upamecano, Dayot|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|10|27}}|caps=36|goals=2|club=[[FC Bayern Munich|Bayern Munich]]|clubnat=GER}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Viljams Saliba]]|sortname=Saliba, William|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|3|24}}|caps=31|goals=0|club=[[Arsenal F.C.|Arsenal]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Ibrahima Konatē]]|sortname=Konate, Ibrahima|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|5|25}}|caps=27|goals=0|club=[[Liverpool F.C.|Liverpool]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Malo Gisto]]|sortname=Gusto, Malo|age={{birth date and age2|2026|6|11|2003|5|19}}|caps=9|goals=0|club=[[Chelsea F.C.|Chelsea]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Maksenss Lakruā]]|sortname=Lacroix, Maxence|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|4|6}}|caps=2|goals=0|club=[[Crystal Palace F.C.|Crystal Palace]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs break}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[N'Golo Kantē]]|sortname=Kante, Ngolo|age={{birth date and age2|2026|6|11|1991|3|29}}|caps=67|goals=2|club=[[Fenerbahçe S.K. (football)|Fenerbahçe]]|clubnat=TUR}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Adrjēns Rabjo]]|sortname=Rabiot, Adrien|age={{birth date and age2|2026|6|11|1995|4|3}}|caps=57|goals=7|club=[[AC Milan|Milan]]|clubnat=ITA}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Oreljēns Čuamenī]]|sortname=Tchouameni, Aurelien|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|1|27}}|caps=44|goals=3|club=[[Real Madrid CF|Real Madrid]]|clubnat=ESP}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Manu Konē]]|sortname=Kone, Manu|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|5|17}}|caps=12|goals=0|club=[[AS Roma|Roma]]|clubnat=ITA}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Varens Zaīrs-Emrī]]|sortname=Zaire-Emery, Warren|age={{birth date and age2|2026|6|11|2006|3|8}}|caps=10|goals=1|club=[[Paris Saint-Germain FC|Paris Saint-Germain]]|clubnat=FRA}}
{{nat fs break}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Kilians Mbapē]]|sortname=Mbappe, Kylian|other=[[Kapteinis (futbols)|Kapteinis]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|12|20}}|caps=96|goals=56|club=[[Real Madrid CF|Real Madrid]]|clubnat=ESP}}
{{Nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Usmans Dembelē]]|sortname=Dembele, Ousmane|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|5|15}}|caps=58|goals=7|club=[[Paris Saint-Germain FC|Paris Saint-Germain]]|clubnat=FRA}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Markuss Tirāms]]|sortname=Thuram, Marcus|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|8|6}}|caps=33|goals=3|club=[[Inter Milan]]|clubnat=ITA}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Bradlī Barkola]]|sortname=Barcola, Bradley|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|9|2}}|caps=18|goals=3|club=[[Paris Saint-Germain FC|Paris Saint-Germain]]|clubnat=FRA}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Maikls Olise]]|sortname=Olise, Michael|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|12|12}}|caps=15|goals=4|club=[[FC Bayern Munich|Bayern Munich]]|clubnat=GER}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Maness Akliušs]]|sortname=Akliouche, Maghnes|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|2|25}}|caps=7|goals=1|club=[[AS Monaco FC|Monaco]]|clubnat=FRA}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Dezirē Duē]]|sortname=Doue, Desire|age={{birth date and age2|2026|6|11|2005|6|3}}|caps=6|goals=2|club=[[Paris Saint-Germain FC|Paris Saint-Germain]]|clubnat=FRA}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Rajans Šerki]]|sortname=Cherki, Rayan|age={{birth date and age2|2026|6|11|2003|8|17}}|caps=5|goals=1|club=[[Manchester City F.C.|Manchester City]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Žans Filips Mateta]]|sortname=Mateta, Jean-Philippe|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|6|28}}|caps=3|goals=2|club=[[Crystal Palace F.C.|Crystal Palace]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs end}}

=== {{fb|Irāka}} ===
Treneris: {{flaga|Austrālija}} [[Greiems Arnolds]]
=== {{fb|Norvēģija}} ===
Treneris: [[Stole Sūlbakens]]
=== {{fb|Senegāla}} ===
Treneris: [[Paps Tjavs]]

== J grupa ==
=== {{fb|Alžīrija}} ===
Treneris: {{flaga|Bosnija un Hercegovina}} [[Vladimirs Petkovičs]]
=== {{fb|Argentīna}} ===
Treneris: [[Lionels Skaloni]]
=== {{fb|Austrija}} ===
Treneris: {{flaga|Vācija}} [[Ralfs Rangniks]]
=== {{fb|Jordānija}} ===
Treneris: {{flaga|Maroka}} [[Džamāls Sellāmi]]

== K grupa ==
=== {{fb|Kolumbija}} ===
Treneris: {{flaga|Argentīna}} [[Nestors Lorenso]]
=== {{fb|Kongo DR}} ===
Treneris: {{flaga|Francija}} [[Sebastjēns Desabrs]]
=== {{fb|Portugāle}} ===
Treneris: {{flaga|Spānija}} [[Roberto Martiness]]
=== {{fb|Uzbekistāna}} ===
Treneris: {{flaga|Itālija}} [[Fabio Kannavaro]]

== L grupa ==
=== {{fb|Horvātija}} ===
Treneris: [[Zlatko Daličs]]
=== {{fb|Anglija}} ===
Treneris: {{flaga|Vācija}} [[Tomass Tuhels]]
=== {{fb|Gana}} ===
Treneris: {{flaga|Portugāle}} [[Karlušs Keirošs]]
=== {{fb|Panama}} ===
Treneris: {{flaga|Spānija}} [[Tomass Kristiansens]]

== Statistika ==

=== Vecums ===

==== Treneri ====

'''Vecākais''': {{flaga|Nīderlande}} [[Diks Advokāts]] ({{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2026|6|11|1947|9|27}})&lt;br/&gt;
'''Jaunākais''': {{flaga|Vācija}} [[Jūliāns Nagelsmans]] ({{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2026|6|11|1987|7|23}})

'''Valstu pārstāvniecība'''
&lt;br/&gt;Treknināti atzīmēti treneri pārstāv savu valsti.

{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
|-
!Skaits!!Valsts!!Treneri
|-
|rowspan=&quot;1&quot; align=&quot;center&quot;|6||{{flag|Argentīna}}||'''[[Lionels Skaloni]]''', [[Gustavo Alfaro]] (Paragvaja), [[Maurisio Početino]] (ASV), [[Sevastjans Bekasese]] (Ekvadora), [[Marselo Bjelsa]] (Urugvaja), [[Nestors Lorenso]] (Kolumbija)
|-
|rowspan=&quot;1&quot; align=&quot;center&quot;|5||{{flag|Francija}}||'''[[Didjē Dešāns]]''', [[Sebastjēns Miņē]] (Haiti), [[Sabrī Lamušī]] (Tunisija), [[Rudi Garsija]] (Beļģija), [[Sebastjēns Desabrs]] (Kongo DR)
|-
|rowspan=&quot;1&quot; align=&quot;center&quot;|4||{{flag|Spānija}}||'''[[Luiss de la Fuente]]''', [[Julens Lopetegi]] (Katara), [[Roberto Martiness]] (Portugāle), [[Tomass Kristiansens]] (Panama)
|-
|rowspan=&quot;2&quot; align=&quot;center&quot;|3||{{flag|Itālija}}||[[Karlo Ančeloti]] (Brazīlija), [[Vinčenco Montella]] (Turcija), [[Fabio Kannavaro]] (Uzbekistāna)
|-
|{{flag|Vācija}}||'''[[Jūliāns Nagelsmans]]''', [[Ralfs Rangniks]] (Austrija), [[Tomass Tuhels]] (Anglija)
|-
|rowspan=&quot;5&quot; align=&quot;center&quot;|2||{{flag|Nīderlande}}||'''[[Ronalds Kūmans]]''', [[Diks Advokāts]] (Kirasao)
|-
|{{flag|Anglija}}||[[Greiems Poters]] (Zviedrija), [[Darens Beizlijs]] (Jaunzēlande)
|-
|{{flag|Austrālija}}||'''[[Tonijs Popovičs]]''', [[Greiems Arnolds]] (Irāka)
|-
|{{flag|Bosnija un Hercegovina}}||'''[[Sergejs Barbarezs]]''', [[Vladimirs Petkovičs]] (Alžīrija)
|-
|{{flag|Maroka}}||'''[[Mohameds Vahbi]]''', [[Džamāls Sellāmi]] (Jordānija)
|-
|rowspan=&quot;17&quot; align=&quot;center&quot;|1||{{flag|Čehija}}||'''[[Miroslavs Koubeks]]'''
|-
|{{flag|Meksika}}||'''[[Havjers Agirre]]'''
|-
|{{flag|Beļģija}}||[[Hugo Bross]] (Dienvidāfrika)
|-
|{{flag|Dienvidkoreja}}||'''[[Hons Mjonbo]]'''
|-
|{{flag|ASV}}||[[Džesijs Māršs]] (Kanāda)
|-
|{{flag|Šveice}}||'''[[Murats Jakins]]'''
|-
|{{flag|Skotija}}||'''[[Stīvs Klārks]]'''
|-
|{{flag|Kotdivuāra}}||'''[[Emerss Faē]]'''
|-
|{{flag|Japāna}}||'''[[Hadžime Morijasu]]'''
|-
|{{flag|Ēģipte}}||'''[[Hosams Hasans]]'''
|-
|{{flag|Irāna}}||'''[[Amīrs Galenujī]]'''
|-
|{{flag|Kaboverde}}||'''[[Bubišta]]'''
|-
|{{flag|Norvēģija}}||'''[[Stole Sūlbakens]]'''
|-
|{{flag|Senegāla}}||'''[[Paps Tjavs]]'''
|-
|{{flag|Horvātija}}||'''[[Zlatko Daličs]]'''
|-
|{{flag|Portugāle}}||[[Karlušs Keirošs]] (Gana)
|-
|{{flag|Grieķija}}||[[Jorgs Donis]] (Saūda Arābija)
|}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{FIFA Pasaules kauss}}

[[Kategorija:2026. gada FIFA Pasaules kauss|Komandu sastāvi]]
[[Kategorija:2026. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji| ]]
[[Kategorija:FIFA Pasaules kausa komandu sastāvi]]</text>
      <sha1>1tmpo0o8nl6gk9y1igxkuf3vd0ydgz9</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Albulena Hadžiu</title>
    <ns>0</ns>
    <id>631607</id>
    <revision>
      <id>4468327</id>
      <parentid>4466715</parentid>
      <timestamp>2026-05-14T19:35:45Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 2 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4468327</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="12263" sha1="avd4wwul71deaxlzpubc579ya4l35mt" xml:space="preserve">{{Valsts amatpersonas infokaste
| vārds = Albulena Hadžiu
| vārds_orģ = ''Albulena Haxhiu''
| attēls = Albulena_Haxhiu.png
| att_izm = 200px
| apraksts = Hadžiu 2026. gadā
&lt;!------ Pirmais amats ------&gt;
| amats = [[Kosovas prezidentu uzskaitījums|Kosovas pagaidu prezidente]]
| term_sākums = {{dat|2026|4|4|N}}
| term_beigas = 
| viceprezidents = 
| vicepremjers = 
| vietnieks = 
| prezidents = 
| premjers = [[Albins Kurti]]
| priekštecis = [[Vjosa Osmani]]
| pēctecis = 
&lt;!------ Otrais amats ------&gt;
| amats2 = Kosovas parlamenta priekšsēdētāja
| term_sākums2 = {{dat|2026|02|11|N}}
| term_beigas2 = 
| viceprezidents2 = 
| vicepremjers2 = 
| vietnieks2 = 
| prezidents2 = 
| premjers2 = 
| priekštecis2 = [[Dimals Baša]]
| pēctecis2 = 
&lt;!------ Trešais amats ------&gt;
| amats3 = Kosovas tieslietu ministre
| term_sākums3 = {{dat|2021|03|22|N}}
| term_beigas3 = {{dat|2025|08|26|N}}
| prezidents3 = 
| premjers3 = [[Albins Kurti]]
| priekštecis3 = [[Selims Selimi]]
| pēctecis3 = [[Blerims Sallahu]] (''pagaidu'')
&lt;!------ Ceturtais amats ------&gt;
| amats4 = 
| term_sākums4 = {{dat|2020|02|03|N}}
| term_beigas4 = {{dat|2020|06|03|N}}
| prezidents4 = 
| premjers4 = [[Albins Kurti]]
| priekštecis4 = [[Abelards Tahiri]]
| pēctecis4 = [[Selims Selimi]]
&lt;!------ Piektais amats ------&gt;
| amats5 = Kosovas parlamenta deputāte
| term_sākums5 = {{dat|2010|||N}}
| term_beigas5 = {{dat|2020|||N}}
| viceprezidents5 = 
| vicepremjers5 = 
| vietnieks5 = 
| prezidents5 = 
| premjers5 = 
| priekštecis5 =
| pēctecis5 =
&lt;!------ Personas dati ------&gt;
| dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1987|05|11}}
| dzim_vieta = {{vieta|Dienvidslāvijas SFR|Serbijas SR|Priština|td=Kosova}}
| dzīves_vieta = 
| mir_dati = 
| mir_vieta = 
| apglabāts = 
| tautība = 
| partija = [[Pašnoteikšanās (partija)|Pašnoteikšanās]]
| apvienība = 
| dinastija = 
| tēvs = 
| māte = 
| dzīvesb = Albans Krasniči
| bērni = 3
| profesija = [[Politiķis|politiķe]]
| alma_mater = [[Prištinas Universitāte]]&lt;br /&gt;[[Dienvidaustrumeiropas Universitāte]]
| reliģija = 
| paraksts = 
| paraksts_izm = 
| piezīmes = 
}}
'''Albulena Hadžiu''' ({{val|sq|Albulena Haxhiu}}, {{izrunā|'albuleˈna haˈdʒiu}}; dzimusi {{dat|1987|05|11}}) ir [[Kosova]]s [[albāņi|albāņu]] [[Politiķis|politiķe]]. Viņa kopš 2026. gada 11. februāra ir [[Kosovas parlaments|Kosovas parlamenta]] priekšsēdētāja,&lt;ref name=&quot;kryesia&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Kryesia |url=https://www.kuvendikosoves.org/shq/kryesia/ |website=www.kuvendikosoves.org |language=sq}}&lt;/ref&gt; kā arī kopš 2026. gada 4. aprīļa ir [[Kosovas prezidentu uzskaitījums|Kosovas prezidenta pienākumu izpildītāja]]. Iepriekš viņa ir bijusi Kosovas tieslietu ministre&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Kosovas tieslietu ministre: Latvijas sasniegumi tiesu sistēmas digitalizācijā kalpos kā labās prakses piemērs Kosovas tieslietu sistēmas modernizācijai {{!}} Tiesu administrācija |url=https://www.tiesas.lv/lv/jaunums/kosovas-tieslietu-ministre-latvijas-sasniegumi-tiesu-sistemas-digitalizacija-kalpos-ka-labas-prakses-piemers-kosovas-tieslietu-sistemas-modernizacijai |website=www.tiesas.lv |accessdate={{dat|2026|5|11||bez}} |language=lv |date={{dat|2024|10|4||bez}}}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Kosovas tieslietu ministre augsti novērtē Latvijas tiesu digitalizācijas pieredzi - LV portāls |url=https://lvportals.lv/dienaskartiba/368309-kosovas-tieslietu-ministre-augsti-noverte-latvijas-tiesu-digitalizacijas-pieredzi-2024 |website=lvportals.lv |accessdate={{dat|2026|5|11||bez}} |language=lv |date={{dat|2024|10|2||bez}}}}&lt;/ref&gt; un Kosovas parlamenta deputāte.&lt;ref name=&quot;otraatsauc&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |title=President of the Assembly
 |url=https://www.kuvendikosoves.org/eng/president-of-the-assembly/ |website=www.kuvendikosoves.org |language=sq}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;kallxo&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Albulena Haxhiu - Kandidatët e LVV - KALLXO.com |url=http://live.kallxo.com/sq/LVV/Albulena-Haxhiu-234 |website=KALLXO.com |accessdate={{dat|2026|5|11||bez}} |language=sq |archive-date={{dat|2014|07|14||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20140714222238/http://live.kallxo.com/sq/LVV/Albulena-Haxhiu-234 }}&lt;/ref&gt; Ir partijas &quot;[[Pašnoteikšanās (partija)|Pašnoteikšanās]]&quot; (''Vetëvendosje'', LVV) biedre.&lt;ref name=&quot;nr5&quot; /&gt;

== Dzīvesgājums ==
Albulena Hadžiu dzimusi 1987. gada 11. maijā [[Priština|Prištinā]], toreizējā [[Serbijas Sociālistiskā Republika|Serbijas Sociālistiskajā Republikā]], [[Dienvidslāvijas Sociālistiskā Federatīvā Republika|Dienvidslāvijas SFR]].&lt;ref name=&quot;koha&quot;&gt;{{ziņu atsauce |title=Albulena Haxhiu, nouvelle présidente du Parlement du Kosovo |url=https://www.koha.net/fr/arberi/albulena-haxhiu-kryeparlamentare-e-re-e-kosoves |accessdate={{dat|2026|5|11||bez}} |work=KOHA.net |date={{dat|2026|2|11||bez}} |language=fr}}&lt;/ref&gt; Viņas vectēvs bija Kosovas albāņu politiskais aktīvists [[Ahmets Hadžiu]].&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Dikush pas zgjedhjeve të 8 qershorit do ta fitojë pjesën jotransparente të kryetarit lexhendar |url=http://www.epokaere.com/index.aspx?SID=13&amp;PMID=5&amp;LID=2&amp;ACatID=4&amp;AID=41444&amp;Ctype=1 |website=www.epokaere.com |accessdate={{dat|2026|5|11||bez}} |language=sq |archive-date={{dat|2014|07|15||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20140715040205/http://www.epokaere.com/index.aspx?SID=13&amp;PMID=5&amp;LID=2&amp;ACatID=4&amp;AID=41444&amp;Ctype=1 }}&lt;/ref&gt;

Hadžu studēja tiesību zinātni un finanses [[Prištinas Universitāte|Prištinas Universitātē]]. Pēc tam studēja krimināltiesības [[Dienvidaustrumeiropas Universitāte|Dienvidaustrumeiropas Universitātē]] [[Tetova|Tetovā]], [[Ziemeļmaķedonija|Ziemeļmaķedonijā]].&lt;ref name=&quot;nr5&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Albulena Haxhiu #5 |url=https://www.vetevendosje.org/voto116/albulenahaxhiu5 |website=vetevendosje.org |publisher=VETËVENDOSJE |language=sq}}&lt;/ref&gt;

=== Agrīnā politiskā karjera ===
Hadžiu, kas ir partijas &quot;[[Pašnoteikšanās (partija)|Pašnoteikšanās]]&quot; (LVV) biedre,&lt;ref name=&quot;nr5&quot; /&gt; 2010. gadā tika ievēlēta par [[Kosovas parlaments|Kosovas parlamenta]] deputāti. Viņa tika atkārtoti ievēlēta 2014., 2017. un 2019. gadā.&lt;ref name=&quot;kryesia&quot; /&gt; Hadžiu parlamentā strādāja vai vadīja vairākas komitejas, tostarp Likumdošanas komiteju un Mandātu, imunitātes un reglamenta apakškomiteju.&lt;ref name=&quot;koha&quot; /&gt;

Pēc tam, kad LVV 2019. gadā kļuva par lielāko partiju parlamentā, 2020. gada februārī premjerministrs [[Albins Kurti]] savā pirmajā valdībā iecēla Hadžiu par tieslietu ministri, taču viņa amatā nostrādāja tikai līdz 2020. gada jūnijam pēc tam, kad valdība zaudēja neuzticības balsojumā parlamentā.&lt;ref name=&quot;kosovoonline&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Who Is Who – Albulena Haxhiu: Accused by the opposition of violating the Constitution as Minister of Justice, elected Speaker of the Assembly today - Kosovo Online |url=https://www.kosovo-online.com/en/news/kontext/who-who-albulena-haxhiu-accused-opposition-violating-constitution-minister-justice |website=www.kosovo-online.com |accessdate={{dat|2026|5|11||bez}} |language=en}}&lt;/ref&gt; Pēc tam, kad LVV [[2021. gada Kosovas pašvaldību vēlēšanas|2021. gada Kosovas pašvaldību vēlēšanās]] ieguva vēl lielāku balsu daļu, Hadžiu tika atkārtoti iecelta par tieslietu ministri otrajā Kurti valdībā.&lt;ref name=&quot;koha&quot; /&gt; Kā tieslietu ministre viņa saskārās ar kritiku par nespēju ieviest tiesu reformu un [[Tiesu varas neatkarība|tiesu neatkarības]] pārkāpšanu.&lt;ref name=&quot;kosovoonline&quot; /&gt;

=== Parlamenta priekšsēdētājas amatā ===
Neskatoties uz to, ka LVV zaudēja vietas [[2025. gada februāra Kosovas parlamenta vēlēšanas|2025. gada februāra Kosovas parlamenta vēlēšanās]], Hadžiu tika izvēlēta par partijas kandidāti parlamenta priekšsēdētāja amatam. Citas parlamenta frakcijas atkārtoti bloķēja Hadžiu kandidatūru, un 2025. gada augustā par priekšsēdētāju tika ievēlēts [[Dimals Baša]].&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |title=Kosovo Faces Deepening Political Crisis After 21 Failed Attempts To Elect Speaker |url=https://www.rferl.org/a/kurti-kosovo-speaker-parliament-bajrami-haxhiu/33423764.html |accessdate={{dat|2026|5|11||bez}} |work=[[Radio Brīvā Eiropa]] |date={{dat|2025|5|26||bez}} |language=en}}&lt;/ref&gt;

Pēc [[2025. gada decembra Kosovas parlamenta vēlēšanas|2025. gada decembra Kosovas parlamenta vēlēšanām]] Hadžiu tika ievēlēta par parlamenta priekšsēdētāju ar 66 balsīm pret 44, kā arī astoņiem deputātiem atturoties.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |last1=Isufi |first1=Perparim |title=Kosovo Elects Parliament Speaker, Opening Way for New Government |url=https://balkaninsight.com/2026/02/11/kosovo-elects-parliament-speaker-opening-way-for-new-government/ |website=Balkan Insight |accessdate={{dat|2026|5|11||bez}} |language=en |date={{dat|2026|2|11||bez}}}}&lt;/ref&gt;

=== Pagaidu prezidentes amatā ===
Pēc tam, kad Kosovas parlaments neievēlēja jaunu prezidentu, 5. martā prezidente [[Vjosa Osmani]] atlaida parlamentu. Tomēr vēlāk [[Kosovas Konstitucionālā tiesa]] atcēla Osmani lēmumu un piešķīra likumdevējiem vēl 34 dienas, lai izvēlētos jaunu valsts prezidentu. 2026. gada 4. aprīlī beidzoties prezidentes Osmani pilnvaru termiņam un neievēlot jaunu prezidentu, Hadžiu kā parlamenta priekšsēdētāja automātiski kļuva par prezidenta pienākumu izpildītāju. Hadžiu pildīs amata pienākumus līdz jauna prezidenta ievēlēšanai vai ne ilgāk kā sešus mēnešus.&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |title=Kosovë/ Osmanit i përfundon mandati, i dorëzon detyrën kryeparlamentares Haxhiu! Thirrja e përbashkët: Kuvendi ta zgjedhë sa më parë Presidentin - Shqiptarja.com |url=https://shqiptarja.com/lajm/presidentja-osmani-perfundon-mandatin-sot-ia-dorezon-detyren-kryeparlamentares-haxhiu |accessdate={{dat|2026|5|11||bez}} |work=shqiptarja.com |date={{dat|2026|4|4||bez}} |language=sq}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |title=Enver Hasani sqaron se si i kalojnë kompetencat Haxhiut pasi t’i skadojë mandati Vjosa Osmanit {{!}} ATV |url=https://atvlive.tv/enver-hasani-sqaron-se-si-i-kalojne-kompetencat-haxhiut-pasi-ti-skadoje-mandati-vjosa-osmanit/ |accessdate={{dat|2026|5|11||bez}} |work=LAJMI I FUNDIT |date={{dat|2026|4|2||bez}} |language=sq}}&lt;/ref&gt; 28. aprīlī Kosovas parlaments [[2026. gada Kosovas prezidenta vēlēšanas|atkal neievēlēja]] prezidentu, tādējādi Konstitucionālā tiesa atlaida parlamentu un Hadžiu izsludināja [[2026. gada Kosovas parlamenta vēlēšanas|pirmstermiņa parlamenta vēlēšanas]], kas notiks 2026. gada 7. jūnijā.&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |last1=Isufi |first1=Arton Hamiti, Antigonë |title=Dështon zgjedhja e presidentit, Kosova shkon në zgjedhje të parakohshme |url=https://kallxo.com/lajm/deshton-zgjedhja-e-presidentit-kosova-shkon-ne-zgjedhje-te-parakohshme/ |accessdate={{dat|2026|5|11||bez}} |work=Raporto Korrupsionin! KALLXO.com |date={{dat|2026|4|28||bez}} |language=sq}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;liepajniekiem&quot;&gt;{{ziņu atsauce |title=Kosova izsludina parlamenta pirmstermiņa vēlēšanas 7. jūnijā |url=https://www.liepajniekiem.lv/zinas/sabiedriba/pasaule/kosova-izsludina-parlamenta-pirmstermina-velesanas-7-junija/ |accessdate={{dat|2026|5|11||bez}} |work=liepajniekiem.lv |date={{dat|2026|4|30||bez}} |language=lv}}&lt;/ref&gt;

=== Privātā dzīve ===
Hadžiu ir precējusies un viņai ir trīs bērni.&lt;ref name=&quot;kallxo&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;kosovoonline&quot; /&gt; Hadžiu vīrs Albans Krasniči kandidēja uz [[Mališeva]]s mēra amatu 2013., 2021. un 2025. gadā.&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |title=Le mari d'Albulena Haxhiu tente à nouveau de devenir maire de Malisheva |url=https://insajderi.org/fr/Le-mari-d%27Albulena-Haxhiu-tente-%C3%A0-nouveau-de-devenir-le-chef-de-Malisheva/ |accessdate={{dat|2026|5|11||bez}} |work=insajderi.org |agency=Insajderi |date={{dat|2021|08|14||bez}} |language=fr}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces|30em}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}

{{DEFAULTSORT:Hadžiu, Albulena}}
[[Kategorija:1987. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Kosovā dzimušie]]
[[Kategorija:Kosovas politiķi]]
[[Kategorija:Kosovas prezidenti]]
[[Kategorija:1987. gadā dzimušie]]</text>
      <sha1>avd4wwul71deaxlzpubc579ya4l35mt</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Raivis Kronbergs</title>
    <ns>0</ns>
    <id>631908</id>
    <revision>
      <id>4468171</id>
      <parentid>4468163</parentid>
      <timestamp>2026-05-14T12:30:10Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <origin>4468171</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3068" sha1="f1klpgsjjlhxs5j6grwjronzv1diz49" xml:space="preserve">{{Valsts amatpersonas infokaste
| vārds               = Raivis Kronbergs
| vārds_orģ           = 
| attēls              = 
| mazs_att            = 
| apraksts            = 
&lt;!------ Pirmais amats ------&gt;
| amats               = [[Latvijas Republikas Valsts kanceleja|Latvijas Valsts kancelejas]] direktors
| term_sākums         = {{dat|2024|7|24|N}}
| term_beigas         = {{dat|2026|5|14|N}} (atstādināts)
| viceprezidents      = 
| vicepremjers        = 
| vietnieks           = 
| prezidents          = 
| premjers            = 
| priekštecis         = [[Jānis Citskovskis]]
| pēctecis            = 
&lt;!------ Personas dati ------&gt;
| dzim_dati           = {{dzimšanas datums un vecums|1977|11|6}}
| dzim_vieta          = [[Saldus]]
| dzīves_vieta        = 
| mir_dati            = 
| mir_vieta           = 
| apglabāts           = 
| tautība             = Latvietis
| partija             = 
| apvienība           = 
| dinastija           = 
| tēvs                = 
| māte                = 
| dzīvesb             = 
| bērni               = 
| profesija           = 
| alma_mater          = [[Biznesa augstskola &quot;Turība&quot;]]
| reliģija            = 
| paraksts            = 
| paraksts_izm        = 
| piezīmes            = 
}}
'''Raivis Kronbergs''' (1977) ir latviešu jurists un ierēdnis, [[Latvijas Republikas Valsts kanceleja|Latvijas Valsts kancelejas]] direktors (2024–2026).

== Dzīvesɡājums ==
Dzimis 1977. gada 6. novembrī Saldū. Mācījās Liepājas Emila Melngaiļa mūzikas koledžā, studēja [[Liepājas Pedagoģijas akadēmija]]s Sociālo zinātņu fakultātē un [[Biznesa augstskola &quot;Turība&quot;|biznesa augstskolā &quot;Turība&quot;]], iegūstot profesionālo maģistra grādu tiesību zinātnēs. 

2000. gadu sākumā viņš strādāja vairākos uzņēmumos, vēlāk darbojās Tieslietu ministrijā kā Administratīvā departamenta Saimniecības nodaļas vadītājs (2007–2009), Administratīvā departamenta direktors (2009–2014), tad Tieslietu ministrijas valsts sekretārs (2014–2021). 2021. gada nogalē Ministru kabinets Kronbergu iecēla par Zemkopības ministrijas valsts sekretāru. 2024. gada jūlijā viņu iecēla [[Latvijas Republikas Valsts kanceleja|Valsts kancelejas]] direktora amatā.&lt;ref&gt;[https://jauns.lv/raksts/zinas/614247-par-valsts-kancelejas-direktoru-kluvis-raivis-kronbergs Par Valsts kancelejas direktoru kļuvis Raivis Kronbergs] jauns.lv 2024. gada 23. jūlijā&lt;/ref&gt;

2026. ɡada 14. maijā Raivi Kronbergu uz laiku aizturēja saistībā ar viņa darbību Zemkopības ministrijas valsts sekretāra amatā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/14.05.2026-aizturets-zemkopibas-ministrs-krauze-un-bijusais-zm-valsts-sekretars-kronbergs-premjere-atstadina-ministru.a647093/ Aizturēts zemkopības ministrs Krauze un bijušais ZM valsts sekretārs Kronbergs; premjere atstādina ministru] lsm.lv 14.05.2026&lt;/ref&gt; 

== Atsauces ==
{{atsauces}}
{{Latvijas cilvēks-aizmetnis}}
{{DEFAULTSORT:Kronbergs, Raivis}}
[[Kategorija:1977. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Valsts kancelejas direktori]]</text>
      <sha1>f1klpgsjjlhxs5j6grwjronzv1diz49</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Tenizolepji</title>
    <ns>0</ns>
    <id>631910</id>
    <revision>
      <id>4468169</id>
      <timestamp>2026-05-14T12:25:04Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Jānis U.</username>
        <id>198</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: {{inuse}} {{BioTakso infokaste |        attēls = Tenizolepis rara.jpg | att_nosaukums = Tenizolepīnes ''[[Tenizolepis rara]]'' rekonstrukcija (augšskatā) |        valsts = Animalia |     valsts_lv = Dzīvnieki |          tips = Chordata |       tips_lv = Hordaiņi |     apakštips = Vertebrata |  apakštips_lv = Mugurkaulnieki |     infratips = Gnathostomatha |  infratips_lv = Žokļaiņi |         klase = Placodermi  |      klase_lv = Bruņuzivis |    apakšklase = Antiarch...</comment>
      <origin>4468169</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3299" sha1="6oh9058tnhbh1is535fci55v7abre9p" xml:space="preserve">{{inuse}}
{{BioTakso infokaste
|        attēls = Tenizolepis rara.jpg
| att_nosaukums = Tenizolepīnes ''[[Tenizolepis rara]]'' rekonstrukcija (augšskatā)
|        valsts = Animalia
|     valsts_lv = Dzīvnieki
|          tips = Chordata
|       tips_lv = Hordaiņi
|     apakštips = Vertebrata
|  apakštips_lv = Mugurkaulnieki
|     infratips = Gnathostomatha
|  infratips_lv = Žokļaiņi
|         klase = Placodermi 
|      klase_lv = Bruņuzivis
|    apakšklase = Antiarchi 
| apakšklase_lv = Antiarhi
|     virskārta = Euantiarcha
|  virskārta_lv = Īstie antiarhi
|         kārta = Bothriolepiformes
|      kārta_lv = Botriolepveidīgie
|        dzimta = Dianolepididae
|     dzimta_lv = Dianolepīdes
|   apakšdzimta = Tenizolepidinae
|apakšdzimta_lv = Tenizolepīnes
|         ģints = Tenizolepis
|      ģints_lv = Tenizolepji
|    iedalījums =
|   kategorijas = nē
| binomial =Tenizolepis &lt;small&gt;Malinovskaja, 1977&lt;/small&gt;
| sinonīmi= 
}}
'''Tenizolepji''' (''Tenizolepis'') ir izmirušu [[Bruņuzivis|bruņuzivju]] [[Antiarhi|antiarhu]] ģints, kas dzīvoja [[Devons|devona]] periodā. Šo ģinti 1977. gadā izveidoja krievu paleontoloģe Serafima Maļinovska. Šīs ģints pārstāvji bija izplatīti [[Vidusdevons|vidusdevonā]] ([[Živetas stāvs|živeta]]) [[Āzija]]s teritorijā ([[Kazahstāna]]).

== Aprasts ==
Tenizolepjiem ir galvas vairogs ar noapaļotiem anterolaterālajiem un laterālajiem stūriem. Slīpā bedrīšu līnija uz galvas vairoga ir attīstīta tikai uz pakauša kaula vai arī tās vispār nav.  [[Priekšējais vidējais muguras kauls]] (''AMD'') un [[pakaļējais vidējais muguras kauls]] (''PMD'') ir mēreni izstiepti un sašaurinās no laterālajiem stūriem uz priekšējo un aizmugurējo malu. Pakaļējais vidējais muguras kauls ir ar pagarinātu un nosmailinātu priekšējo un aizmugurējo stūri. Aizmugurējā slīpā bedrīšu līnija ir īsa, un uz [[sānu jauktais kauls|sānu jauktajiem kauliem]] (''MxL'') nav attīstīta. Ķermeņa bruņa ir ar mediodorsālo ķīli.

=== Salīdzinājums ===
Tenizolepji atšķiras no [[Vjetnamaspji|vjetnamaspjiem]] (''Vietnamaspis'' &lt;small&gt;Long et al., 1990&lt;/small&gt;) ar īsākiem ''AMD'' un ''PMD'' kauliem, kuriem ir salīdzinoši īsi priekšējie segmenti, kā arī ar nosmailinātu ''PMD'' kaula priekšējo un aizmugurējo stūri. Vēl tie atšķiras ar aizmugurējo slīpo bedrīšu līniju uz AMD kaula un ar attīstītu ķermeņa bruņas mediodorsālo ķīli, kura vjetnamaspjiem nav. No [[vudinolepji]]em (''Wudinolepis'' &lt;small&gt;Chang, 1965&lt;/small&gt;) tenizolepji krasi atšķiras ar lielākiem izmēriem (vudinolepju bruņa ir līdz 2 cm gara, turpretī tenizolepjiem tā ir līdz 20 cm gara). Vudinolepjiem arī nav tik izstiepti ''AMD'' un ''PMD'' kauli.&lt;ref&gt;Moloshnikov, S.V. (2012) ''Middle-late devonian placoderms (Pisces: Antiarchi) from Central and northern Asia.'' Paleontol. J. 46, 1097–1196, 1131. lpp.&lt;/ref&gt;

== Sistemātika ==
Tenizolepju sistemātika:
* ģints: '''''Tenizolepis''''' &lt;small&gt;Malinovskaja, 1977&lt;/small&gt; †
:* suga: ''[[Tenizolepis asiatica]]'' &lt;small&gt;(O. Obrucheva, 1955)&lt;/small&gt; †
:* suga: ''[[Tenizolepis rara]]'' &lt;small&gt;Malinovskaja, 1977&lt;/small&gt; †

(†) - izmirušu organismu grupa.

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

[[Kategorija:Antiarhi]]</text>
      <sha1>6oh9058tnhbh1is535fci55v7abre9p</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4468207</id>
      <parentid>4468169</parentid>
      <timestamp>2026-05-14T14:31:52Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Jānis U.</username>
        <id>198</id>
      </contributor>
      <origin>4468207</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3369" sha1="ko5y0q4vj6ra65aazd96qz30l1ey6gd" xml:space="preserve">{{BioTakso infokaste
|        attēls = Tenizolepis rara.jpg
| att_nosaukums = Tenizolepīnes ''[[Tenizolepis rara]]'' rekonstrukcija (augšskatā)
|        valsts = Animalia
|     valsts_lv = Dzīvnieki
|          tips = Chordata
|       tips_lv = Hordaiņi
|     apakštips = Vertebrata
|  apakštips_lv = Mugurkaulnieki
|     infratips = Gnathostomatha
|  infratips_lv = Žokļaiņi
|         klase = Placodermi 
|      klase_lv = Bruņuzivis
|    apakšklase = Antiarchi 
| apakšklase_lv = Antiarhi
|     virskārta = Euantiarcha
|  virskārta_lv = Īstie antiarhi
|         kārta = Bothriolepiformes
|      kārta_lv = Botriolepveidīgie
|        dzimta = Dianolepididae
|     dzimta_lv = Dianolepīdes
|   apakšdzimta = Tenizolepidinae
|apakšdzimta_lv = Tenizolepīnes
|         ģints = Tenizolepis
|      ģints_lv = Tenizolepji
|    iedalījums =
|   kategorijas = nē
| binomial =Tenizolepis &lt;small&gt;Malinovskaja, 1977&lt;/small&gt;
| sinonīmi= 
}}
'''Tenizolepji''' (''Tenizolepis'') ir izmirušu [[Bruņuzivis|bruņuzivju]] [[Antiarhi|antiarhu]] ģints, kas dzīvoja [[Devons|devona]] periodā. Šo ģinti 1977. gadā izveidoja krievu paleontoloģe Serafima Maļinovska. Ģints tipiska suga ir ''[[Tenizolepis rara]]''. Šīs ģints pārstāvji bija izplatīti [[Vidusdevons|vidusdevonā]] ([[Živetas stāvs|živeta]]) [[Āzija]]s teritorijā ([[Kazahstāna]]).

== Aprasts ==
Tenizolepjiem ir [[galvas vairogs]] ar noapaļotiem anterolaterālajiem un laterālajiem stūriem. Slīpā bedrīšu līnija uz galvas vairoga ir attīstīta tikai uz [[Pakauša kauls|pakauša kaula]] vai arī tās vispār nav.  [[Priekšējais vidējais muguras kauls]] (''AMD'') un [[pakaļējais vidējais muguras kauls]] (''PMD'') ir mēreni izstiepti un sašaurinās no laterālajiem stūriem uz priekšējo un aizmugurējo malu. Pakaļējais vidējais muguras kauls ir ar pagarinātu un nosmailinātu priekšējo un aizmugurējo stūri. Aizmugurējā slīpā bedrīšu līnija ir īsa, un uz [[sānu jauktais kauls|sānu jauktajiem kauliem]] (''MxL'') nav attīstīta. [[Ķermeņa bruņa]] ir ar mediodorsālo ķīli.

=== Salīdzinājums ===
Tenizolepji atšķiras no [[Vjetnamaspji|vjetnamaspjiem]] (''Vietnamaspis'' &lt;small&gt;Long et al., 1990&lt;/small&gt;) ar īsākiem ''AMD'' un ''PMD'' kauliem, kuriem ir salīdzinoši īsi priekšējie segmenti, kā arī ar nosmailinātu ''PMD'' kaula priekšējo un aizmugurējo stūri. Vēl tie atšķiras ar aizmugurējo slīpo bedrīšu līniju uz ''AMD'' kaula un ar attīstītu ķermeņa bruņas mediodorsālo ķīli, kura vjetnamaspjiem nav. No [[vudinolepji]]em (''Wudinolepis'' &lt;small&gt;Chang, 1965&lt;/small&gt;) tenizolepji krasi atšķiras ar lielākiem izmēriem (vudinolepju bruņa ir līdz 2 cm gara, turpretī tenizolepjiem tā ir līdz 20 cm gara). Vudinolepjiem arī nav tik izstiepti ''AMD'' un ''PMD'' kauli.&lt;ref&gt;Moloshnikov, S.V. (2012) ''Middle-late devonian placoderms (Pisces: Antiarchi) from Central and northern Asia.'' Paleontol. J. 46, 1097–1196, 1131. lpp.&lt;/ref&gt;

== Sistemātika ==
Tenizolepju sistemātika:
* ģints: '''''Tenizolepis''''' &lt;small&gt;Malinovskaja, 1977&lt;/small&gt; †
:* suga: ''[[Tenizolepis asiatica]]'' &lt;small&gt;(O. Obrucheva, 1955)&lt;/small&gt; †
:* suga: ''[[Tenizolepis rara]]'' &lt;small&gt;Malinovskaja, 1977&lt;/small&gt; †

(†) - izmirušu organismu grupa.

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

[[Kategorija:Antiarhi]]</text>
      <sha1>ko5y0q4vj6ra65aazd96qz30l1ey6gd</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4468208</id>
      <parentid>4468207</parentid>
      <timestamp>2026-05-14T14:36:15Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Jānis U.</username>
        <id>198</id>
      </contributor>
      <origin>4468208</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3370" sha1="9e92h43c75gkt860gerrljzj375a0qo" xml:space="preserve">{{BioTakso infokaste
|        attēls = Tenizolepis rara.jpg
| att_nosaukums = Tenizolepīnes ''[[Tenizolepis rara]]'' rekonstrukcija (augšskatā)
|        valsts = Animalia
|     valsts_lv = Dzīvnieki
|          tips = Chordata
|       tips_lv = Hordaiņi
|     apakštips = Vertebrata
|  apakštips_lv = Mugurkaulnieki
|     infratips = Gnathostomatha
|  infratips_lv = Žokļaiņi
|         klase = Placodermi 
|      klase_lv = Bruņuzivis
|    apakšklase = Antiarchi 
| apakšklase_lv = Antiarhi
|     virskārta = Euantiarcha
|  virskārta_lv = Īstie antiarhi
|         kārta = Bothriolepiformes
|      kārta_lv = Botriolepveidīgie
|        dzimta = Dianolepididae
|     dzimta_lv = Dianolepīdes
|   apakšdzimta = Tenizolepidinae
|apakšdzimta_lv = Tenizolepīnes
|         ģints = Tenizolepis
|      ģints_lv = Tenizolepji
|    iedalījums =
|   kategorijas = nē
| binomial =Tenizolepis &lt;small&gt;Malinovskaja, 1977&lt;/small&gt;
| sinonīmi= 
}}
'''Tenizolepji''' (''Tenizolepis'') ir izmirušu [[Bruņuzivis|bruņuzivju]] [[Antiarhi|antiarhu]] ģints, kas dzīvoja [[Devons|devona]] periodā. Šo ģinti 1977. gadā izveidoja krievu paleontoloģe Serafima Maļinovska. Ģints tipiska suga ir ''[[Tenizolepis rara]]''. Šīs ģints pārstāvji bija izplatīti [[Vidusdevons|vidusdevonā]] ([[Živetas stāvs|živeta]]) [[Āzija]]s teritorijā ([[Kazahstāna]]).

== Apraksts ==
Tenizolepjiem ir [[galvas vairogs]] ar noapaļotiem anterolaterālajiem un laterālajiem stūriem. Slīpā bedrīšu līnija uz galvas vairoga ir attīstīta tikai uz [[Pakauša kauls|pakauša kaula]] vai arī tās vispār nav.  [[Priekšējais vidējais muguras kauls]] (''AMD'') un [[pakaļējais vidējais muguras kauls]] (''PMD'') ir mēreni izstiepti un sašaurinās no laterālajiem stūriem uz priekšējo un aizmugurējo malu. Pakaļējais vidējais muguras kauls ir ar pagarinātu un nosmailinātu priekšējo un aizmugurējo stūri. Aizmugurējā slīpā bedrīšu līnija ir īsa, un uz [[sānu jauktais kauls|sānu jauktajiem kauliem]] (''MxL'') nav attīstīta. [[Ķermeņa bruņa]] ir ar mediodorsālo ķīli.

=== Salīdzinājums ===
Tenizolepji atšķiras no [[Vjetnamaspji|vjetnamaspjiem]] (''Vietnamaspis'' &lt;small&gt;Long et al., 1990&lt;/small&gt;) ar īsākiem ''AMD'' un ''PMD'' kauliem, kuriem ir salīdzinoši īsi priekšējie segmenti, kā arī ar nosmailinātu ''PMD'' kaula priekšējo un aizmugurējo stūri. Vēl tie atšķiras ar aizmugurējo slīpo bedrīšu līniju uz ''AMD'' kaula un ar attīstītu ķermeņa bruņas mediodorsālo ķīli, kura vjetnamaspjiem nav. No [[vudinolepji]]em (''Wudinolepis'' &lt;small&gt;Chang, 1965&lt;/small&gt;) tenizolepji krasi atšķiras ar lielākiem izmēriem (vudinolepju bruņa ir līdz 2 cm gara, turpretī tenizolepjiem tā ir līdz 20 cm gara). Vudinolepjiem arī nav tik izstiepti ''AMD'' un ''PMD'' kauli.&lt;ref&gt;Moloshnikov, S.V. (2012) ''Middle-late devonian placoderms (Pisces: Antiarchi) from Central and northern Asia.'' Paleontol. J. 46, 1097–1196, 1131. lpp.&lt;/ref&gt;

== Sistemātika ==
Tenizolepju sistemātika:
* ģints: '''''Tenizolepis''''' &lt;small&gt;Malinovskaja, 1977&lt;/small&gt; †
:* suga: ''[[Tenizolepis asiatica]]'' &lt;small&gt;(O. Obrucheva, 1955)&lt;/small&gt; †
:* suga: ''[[Tenizolepis rara]]'' &lt;small&gt;Malinovskaja, 1977&lt;/small&gt; †

(†) - izmirušu organismu grupa.

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

[[Kategorija:Antiarhi]]</text>
      <sha1>9e92h43c75gkt860gerrljzj375a0qo</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4468209</id>
      <parentid>4468208</parentid>
      <timestamp>2026-05-14T14:37:00Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Jānis U.</username>
        <id>198</id>
      </contributor>
      <origin>4468209</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3371" sha1="l5n37ik5ni0qg6im99dj3hbw57p2lji" xml:space="preserve">{{BioTakso infokaste
|        attēls = Tenizolepis rara.jpg
| att_nosaukums = Tenizolepīnes ''[[Tenizolepis rara]]'' rekonstrukcija (augšskatā)
|        valsts = Animalia
|     valsts_lv = Dzīvnieki
|          tips = Chordata
|       tips_lv = Hordaiņi
|     apakštips = Vertebrata
|  apakštips_lv = Mugurkaulnieki
|     infratips = Gnathostomatha
|  infratips_lv = Žokļaiņi
|         klase = Placodermi 
|      klase_lv = Bruņuzivis
|    apakšklase = Antiarchi 
| apakšklase_lv = Antiarhi
|     virskārta = Euantiarcha
|  virskārta_lv = Īstie antiarhi
|         kārta = Bothriolepiformes
|      kārta_lv = Botriolepveidīgie
|        dzimta = Dianolepididae
|     dzimta_lv = Dianolepīdes
|   apakšdzimta = Tenizolepidinae
|apakšdzimta_lv = Tenizolepīnes
|         ģints = Tenizolepis
|      ģints_lv = Tenizolepji
|    iedalījums =
|   kategorijas = nē
| binomial =Tenizolepis &lt;small&gt;Malinovskaja, 1977&lt;/small&gt;
| sinonīmi= 
}}
'''Tenizolepji''' (''Tenizolepis'') ir izmirušu [[Bruņuzivis|bruņuzivju]] [[Antiarhi|antiarhu]] ģints, kas dzīvoja [[Devons|devona]] periodā. Šo ģinti 1977. gadā izveidoja krievu paleontoloģe Serafima Maļinovska. Ģints tipiskā suga ir ''[[Tenizolepis rara]]''. Šīs ģints pārstāvji bija izplatīti [[Vidusdevons|vidusdevonā]] ([[Živetas stāvs|živeta]]) [[Āzija]]s teritorijā ([[Kazahstāna]]).

== Apraksts ==
Tenizolepjiem ir [[galvas vairogs]] ar noapaļotiem anterolaterālajiem un laterālajiem stūriem. Slīpā bedrīšu līnija uz galvas vairoga ir attīstīta tikai uz [[Pakauša kauls|pakauša kaula]] vai arī tās vispār nav.  [[Priekšējais vidējais muguras kauls]] (''AMD'') un [[pakaļējais vidējais muguras kauls]] (''PMD'') ir mēreni izstiepti un sašaurinās no laterālajiem stūriem uz priekšējo un aizmugurējo malu. Pakaļējais vidējais muguras kauls ir ar pagarinātu un nosmailinātu priekšējo un aizmugurējo stūri. Aizmugurējā slīpā bedrīšu līnija ir īsa, un uz [[sānu jauktais kauls|sānu jauktajiem kauliem]] (''MxL'') nav attīstīta. [[Ķermeņa bruņa]] ir ar mediodorsālo ķīli.

=== Salīdzinājums ===
Tenizolepji atšķiras no [[Vjetnamaspji|vjetnamaspjiem]] (''Vietnamaspis'' &lt;small&gt;Long et al., 1990&lt;/small&gt;) ar īsākiem ''AMD'' un ''PMD'' kauliem, kuriem ir salīdzinoši īsi priekšējie segmenti, kā arī ar nosmailinātu ''PMD'' kaula priekšējo un aizmugurējo stūri. Vēl tie atšķiras ar aizmugurējo slīpo bedrīšu līniju uz ''AMD'' kaula un ar attīstītu ķermeņa bruņas mediodorsālo ķīli, kura vjetnamaspjiem nav. No [[vudinolepji]]em (''Wudinolepis'' &lt;small&gt;Chang, 1965&lt;/small&gt;) tenizolepji krasi atšķiras ar lielākiem izmēriem (vudinolepju bruņa ir līdz 2 cm gara, turpretī tenizolepjiem tā ir līdz 20 cm gara). Vudinolepjiem arī nav tik izstiepti ''AMD'' un ''PMD'' kauli.&lt;ref&gt;Moloshnikov, S.V. (2012) ''Middle-late devonian placoderms (Pisces: Antiarchi) from Central and northern Asia.'' Paleontol. J. 46, 1097–1196, 1131. lpp.&lt;/ref&gt;

== Sistemātika ==
Tenizolepju sistemātika:
* ģints: '''''Tenizolepis''''' &lt;small&gt;Malinovskaja, 1977&lt;/small&gt; †
:* suga: ''[[Tenizolepis asiatica]]'' &lt;small&gt;(O. Obrucheva, 1955)&lt;/small&gt; †
:* suga: ''[[Tenizolepis rara]]'' &lt;small&gt;Malinovskaja, 1977&lt;/small&gt; †

(†) - izmirušu organismu grupa.

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

[[Kategorija:Antiarhi]]</text>
      <sha1>l5n37ik5ni0qg6im99dj3hbw57p2lji</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Tenizolepis</title>
    <ns>0</ns>
    <id>631911</id>
    <redirect title="Tenizolepji" />
    <revision>
      <id>4468170</id>
      <timestamp>2026-05-14T12:25:30Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Jānis U.</username>
        <id>198</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[Tenizolepji]]</comment>
      <origin>4468170</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="25" sha1="3kd0ge1kpvi0l3ci7aeh2qgfrlgdg88" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Tenizolepji]]</text>
      <sha1>3kd0ge1kpvi0l3ci7aeh2qgfrlgdg88</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dalībnieka diskusija:Kutaisi73</title>
    <ns>3</ns>
    <id>631912</id>
    <revision>
      <id>4468173</id>
      <timestamp>2026-05-14T12:41:21Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Sveicējs</username>
        <id>19437</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>[[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku</comment>
      <origin>4468173</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="175" sha1="546bdt57k073udonzq67km8xl4zo8k1" xml:space="preserve">{{Template:Welcome|realName=|name=Kutaisi73}}

-- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 14. maijs, plkst. 15.41 (EEST)</text>
      <sha1>546bdt57k073udonzq67km8xl4zo8k1</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dalībnieka diskusija:Pipljuks</title>
    <ns>3</ns>
    <id>631913</id>
    <revision>
      <id>4468174</id>
      <timestamp>2026-05-14T12:46:43Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Sveicējs</username>
        <id>19437</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>[[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku</comment>
      <origin>4468174</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="174" sha1="4xzpvrx34il3x5m00oyhheddeovbpxc" xml:space="preserve">{{Template:Welcome|realName=|name=Pipljuks}}

-- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 14. maijs, plkst. 15.46 (EEST)</text>
      <sha1>4xzpvrx34il3x5m00oyhheddeovbpxc</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Entonijs Stolarcs</title>
    <ns>0</ns>
    <id>631914</id>
    <revision>
      <id>4468177</id>
      <timestamp>2026-05-14T12:56:34Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: {{Hokejista infokaste v2  |           vārds = Entonijs Stolarcs  |      vārds_orig = ''Anthony Stolarz''  |          attēls = Anthony Stolarz with the Florida Panthers in 2024.jpg  |         att_izm =   |        paraksts = Entonijs Stolarcs 2024. gadā &lt;!------ Personas dati ------&gt;  |     pilns vārds =   |          dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1994|1|20}}  |         dz_viet = {{Vieta|ASV|Ņūdžersija|Edisona}}  |         mir_dat =   |        mir_viet =   |...</comment>
      <origin>4468177</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3002" sha1="r46fj05sxcj1j877wwm0u9c07s8r1oj" xml:space="preserve">{{Hokejista infokaste v2
 |           vārds = Entonijs Stolarcs
 |      vārds_orig = ''Anthony Stolarz''
 |          attēls = Anthony Stolarz with the Florida Panthers in 2024.jpg
 |         att_izm = 
 |        paraksts = Entonijs Stolarcs 2024. gadā
&lt;!------ Personas dati ------&gt;
 |     pilns vārds = 
 |          dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1994|1|20}}
 |         dz_viet = {{Vieta|ASV|Ņūdžersija|Edisona}}
 |         mir_dat = 
 |        mir_viet = 
 |          garums = {{mērvienība|cm=198}}
 |           svars = {{mērvienība|kg=110}}
 |         iesauka = 
 |             poz = [[Vārtsargs (hokejs)|Vārtsargs]]
 |        tvēriens = Kreisais
 |         kar_sāk = 2014
 |        kar_beig = 
 |       izglītība = 
&lt;!------ Kluba informācija ------&gt;
 |             kom = {{flaga|Kanāda}} [[Toronto &quot;Maple Leafs&quot;]]
 |          numurs = 
 |           amats = 
 |             līga = [[Nacionālā hokeja līga|NHL]]
&lt;!------ Drafts ------&gt;
 |          drafts = 45., 2. kārtā
 |         dr_gads = [[2012. gada NHL drafts|2012]]
 |         dr_līga = [[NHL drafts|NHL]]
 |          dr_kom = [[Filadelfijas &quot;Flyers&quot;]]
&lt;!------ Nacionālā izlase ------&gt;
 |      taut_sez 1 = 2021—''pašlaik''
 |          taut 1 = {{ih|USA}}
&lt;!------ Papildinformācija ------&gt;
 |            balv = 
 |           slavz = 
 |          aģenti = 
 |         dzimums = v
 |       atjaunots = {{dat|2026|5|2||bez}}
&lt;!------ Medaļas ------&gt;
 |   rādīt_medaļas = jā
 |     headercolor = 
 |  medaltemplates = {{MedalCountry|{{karogs|ASV}}
{{MedalCompetition|[[Pasaules čempionāts hokejā junioriem]]}}
{{MedalBronze2|[[2021. gada Pasaules čempionāts hokejā|Rīga 2021]]}}
}}
}}
'''Entonijs Stolarcs''' ({{Val|en|Anthony Stolarz}}; dzimis {{dat|1994|1|20}}) ir [[amerikāņi|amerikāņu]] [[hokejs|hokejists]], kurš spēlē [[vārtsargs (hokejs)|vārtsarga]] pozīcijā. Pašlaik (2026) Stolarcs spēlē [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] kluba [[Toronto &quot;Maple Leafs&quot;]] rindās. [[2012. gada NHL drafts|2012. gada NHL draftā]] Stolarcu otrajā kārtā ar kopējo 45. numuru izvēlējās [[Filadelfijas &quot;Flyers&quot;]].

Savas karjeras laikā spēlējis &quot;Flyers&quot;, [[Edmontonas &quot;Oilers&quot;]], [[Anahaimas &quot;Ducks&quot;]] un [[Floridas &quot;Panthers&quot;]] rindās. 2024. gadā ar &quot;Panthers&quot; komandu izcīnījis [[Stenlija kauss|Stenlija kausu]].

[[ASV hokeja izlase]]s rindās izcīnījis bronzas medaļu [[2021. gada Pasaules čempionāts hokejā|2021. gada Pasaules čempionātā]].

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Sporta ārējās saites}}

{{DEFAULTSORT:Stolarcs, Entonijs}}
[[Kategorija:1994. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Ņūdžersijā dzimušie]]
[[Kategorija:ASV hokejisti]]
[[Kategorija:Filadelfijas &quot;Flyers&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Edmontonas &quot;Oilers&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Anahaimas &quot;Ducks&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Floridas &quot;Panthers&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Toronto &quot;Maple Leafs&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Stenlija kausa ieguvēji]]</text>
      <sha1>r46fj05sxcj1j877wwm0u9c07s8r1oj</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Aleksandrs Ņikišins</title>
    <ns>0</ns>
    <id>631915</id>
    <revision>
      <id>4468181</id>
      <timestamp>2026-05-14T13:10:33Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: {{Hokejista infokaste v2  |           vārds = Aleksandrs Ņikišins  |      vārds_orig = ''Александр Никишин''  |          attēls =   |         att_izm =   |        paraksts =  &lt;!------ Personas dati ------&gt;  |     pilns vārds =   |          dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|2001|10|2}}  |         dz_viet = {{Vieta|Krievija|Orla}}  |         mir_dat =   |        mir_viet =   |          garums = {{mērvienība|cm=191}}  |           svars = {{mērvienība|...</comment>
      <origin>4468181</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3267" sha1="o6mimlifmkiy565ngdewfc2aon7hruq" xml:space="preserve">{{Hokejista infokaste v2
 |           vārds = Aleksandrs Ņikišins
 |      vārds_orig = ''Александр Никишин''
 |          attēls = 
 |         att_izm = 
 |        paraksts = 
&lt;!------ Personas dati ------&gt;
 |     pilns vārds = 
 |          dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|2001|10|2}}
 |         dz_viet = {{Vieta|Krievija|Orla}}
 |         mir_dat = 
 |        mir_viet = 
 |          garums = {{mērvienība|cm=191}}
 |           svars = {{mērvienība|kg=89}}
 |         iesauka = 
 |             poz = [[Aizsargs (hokejs)|Aizsargs]]
 |        tvēriens = Kreisais
 |         kar_sāk = 2020
 |        kar_beig = 
 |       izglītība = 
&lt;!------ Kluba informācija ------&gt;
 |             kom = {{flaga|ASV}} [[Karolīnas &quot;Hurricanes&quot;]]
 |          numurs = 
 |           amats = 
 |             līga = [[Nacionālā hokeja līga|NHL]]
&lt;!------ Drafts ------&gt;
 |          drafts = 69., 3. kārtā
 |         dr_gads = [[2020. gada NHL drafts|2020]]
 |         dr_līga = [[NHL drafts|NHL]]
 |          dr_kom = [[Karolīnas &quot;Hurricanes&quot;]]
&lt;!------ Nacionālā izlase ------&gt;
 |      taut_sez 1 = 2022—''pašlaik''
 |          taut 1 = {{ih|RUS}}
&lt;!------ Papildinformācija ------&gt;
 |            balv = 
 |           slavz = 
 |          aģenti = 
 |         dzimums = v
 |       atjaunots = {{dat|2026|5|14||bez}}
&lt;!------ Medaļas ------&gt;
 |   rādīt_medaļas = jā
 |     headercolor = 
 |  medaltemplates = {{MedalCountry|[[Attēls:Olympic_flag.svg|border|23x23px]] [[Krievijas hokeja izlase|Olimpiskie sportisti no Krievijas]]}}
{{MedalCompetition|[[Hokejs olimpiskajās spēlēs|Olimpiskās spēles]]}}
{{MedalSilver2|[[Hokejs 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — vīrieši|Pekina 2022]]}}
}}
'''Aleksandrs Ņikišins''' ({{Val|ru|Александр Никишин}}; dzimis {{dat|2001|10|2}}) ir [[krievi|krievu]] [[hokejs|hokejists]], kurš spēlē [[aizsargs (hokejs)|aizsarga]] pozīcijā. Pašlaik (2026) Ņikišins spēlē [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] kluba [[Karolīnas &quot;Hurricanes&quot;]] rindās. [[2020. gada NHL drafts|2020. gada NHL draftā]] Ņikišinu trešajā kārtā ar kopējo 69. numuru izvēlējās [[Karolīnas &quot;Hurricanes&quot;]].

Iepriekš spēlējis [[Kontinentālā hokeja līga|Kontinentālās hokeja līgas]] komandās [[Maskavas &quot;Spartak&quot; (hokejs)|Maskavas &quot;Spartak&quot;]] un [[Sanktpēterburgas SKA]].

Izcīnījis sudraba medaļu [[Hokejs 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — vīrieši|2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]].

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Sporta ārējās saites}}

{{DEFAULTSORT:Ņikišins, Aleksandrs}}
[[Kategorija:2001. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Orlas apgabalā dzimušie]]
[[Kategorija:Krievijas hokejisti]]
[[Kategorija:Maskavas &quot;Spartak&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Sanktpēterburgas SKA spēlētāji]]
[[Kategorija:Karolīnas &quot;Hurricanes&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:2022. gada ziemas olimpisko spēļu medaļnieki]]
[[Kategorija:Olimpiskie sudraba medaļnieki hokejā]]
[[Kategorija:Krievijas Olimpiskās komitejas sportisti 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]]
[[Kategorija:Hokejisti 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]]
[[Kategorija:Krievijas Olimpiskās komitejas olimpiskie sudraba medaļnieki]]</text>
      <sha1>o6mimlifmkiy565ngdewfc2aon7hruq</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dalībnieka diskusija:SERBIA JAPONICA</title>
    <ns>3</ns>
    <id>631916</id>
    <revision>
      <id>4468183</id>
      <timestamp>2026-05-14T13:12:08Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Sveicējs</username>
        <id>19437</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>[[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku</comment>
      <origin>4468183</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="181" sha1="hsdd6iz29ma8m9zsru3yr62nz7wykxs" xml:space="preserve">{{Template:Welcome|realName=|name=SERBIA JAPONICA}}

-- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 14. maijs, plkst. 16.12 (EEST)</text>
      <sha1>hsdd6iz29ma8m9zsru3yr62nz7wykxs</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Kouls Silindžers</title>
    <ns>0</ns>
    <id>631917</id>
    <revision>
      <id>4468186</id>
      <timestamp>2026-05-14T13:19:05Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: {{Hokejista infokaste v2  |           vārds = Kouls Silindžers  |      vārds_orig = ''Cole Sillinger''  |          attēls =   |         att_izm =   |        paraksts =  &lt;!------ Personas dati ------&gt;  |     pilns vārds =   |          dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|2003|5|16}}  |         dz_viet = {{Vieta|ASV|Ohaio|Kolumbusa}}  |         mir_dat =   |        mir_viet =   |          garums = {{mērvienība|cm=188}}  |           svars = {{mērvienība|kg=91}}  |...</comment>
      <origin>4468186</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2856" sha1="rot4mp446uksum1fdb52857aniao8sv" xml:space="preserve">{{Hokejista infokaste v2
 |           vārds = Kouls Silindžers
 |      vārds_orig = ''Cole Sillinger''
 |          attēls = 
 |         att_izm = 
 |        paraksts = 
&lt;!------ Personas dati ------&gt;
 |     pilns vārds = 
 |          dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|2003|5|16}}
 |         dz_viet = {{Vieta|ASV|Ohaio|Kolumbusa}}
 |         mir_dat = 
 |        mir_viet = 
 |          garums = {{mērvienība|cm=188}}
 |           svars = {{mērvienība|kg=91}}
 |         iesauka = 
 |             poz = [[Uzbrucējs (hokejs)|Centra uzbrucējs]]
 |        tvēriens = Kreisais
 |         kar_sāk = 2021
 |        kar_beig = 
 |       izglītība = 
&lt;!------ Kluba informācija ------&gt;
 |             kom = {{flaga|ASV}} [[Kolumbusas &quot;Blue Jackets&quot;]]
 |          numurs = 
 |           amats = 
 |             līga = [[Nacionālā hokeja līga|NHL]]
&lt;!------ Drafts ------&gt;
 |          drafts = 12., 1. kārtā
 |         dr_gads = [[2021. gada NHL drafts|2021]]
 |         dr_līga = [[NHL drafts|NHL]]
 |          dr_kom = [[Kolumbusas &quot;Blue Jackets&quot;]]
&lt;!------ Nacionālā izlase ------&gt;
 |      taut_sez 1 = 2022—''pašlaik''
 |          taut 1 = {{ih|CAN}}
&lt;!------ Papildinformācija ------&gt;
 |            balv = 
 |           slavz = 
 |          aģenti = 
 |         dzimums = v
 |       atjaunots = {{dat|2026|5|14||bez}}
&lt;!------ Medaļas ------&gt;
 |   rādīt_medaļas = jā
 |     headercolor = 
 |  medaltemplates = {{MedalCountry|{{karogs|Kanāda}}
{{MedalCompetition|[[Pasaules čempionāts hokejā]]}}
{{MedalSilver2|[[2022. gada Pasaules čempionāts hokejā|Tampere/Helsinki 2022]]}}
}}
}}
'''Kouls Silindžers''' ({{Val|en|Cole Sillinger}}; dzimis {{dat|2003|5|16}}) ir [[kanādieši|kanādiešu]] [[hokejs|hokejists]], kurš spēlē [[uzbrucējs (hokejs)|centra uzbrucēja]] pozīcijā. Pašlaik (2026) Silindžers spēlē [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] kluba [[Kolumbusas &quot;Blue Jackets&quot;]] rindās.

[[2021. gada NHL drafts|2021. gada NHL draftā]] Silindžeru pirmajā kārtā ar kopējo 12. numuru izvēlējās [[Kolumbusas &quot;Blue Jackets&quot;]].

[[Kanādas hokeja izlase]]s rindās izcīnījis sudraba medaļu [[2022. gada Pasaules čempionāts hokejā|2022. gada Pasaules čempionātā]].

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Sporta ārējās saites}}
{{kastes sākums}}
{{s-tituli}}
{{succession box | before = {{flaga|CAN}} [[Kents Džonsons]] | title = [[Kolumbusas &quot;Blue Jackets&quot;]] [[NHL drafts|NHL drafta]] pirmā raunda izvēle | years = [[2021. gada NHL drafts|2021]] | after = {{flaga|CAN}} [[Korsons Kelemanss]]}}
{{kastes beigas}}

{{DEFAULTSORT:Silindžers, Kouls}}
[[Kategorija:2003. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Ohaio dzimušie]]
[[Kategorija:Kanādas hokejisti]]
[[Kategorija:Kolumbusas &quot;Blue Jackets&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:NHL drafta pirmās kārtas izvēles]]</text>
      <sha1>rot4mp446uksum1fdb52857aniao8sv</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dmitrijs Voronkovs</title>
    <ns>0</ns>
    <id>631918</id>
    <revision>
      <id>4468188</id>
      <timestamp>2026-05-14T13:25:32Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: {{Hokejista infokaste v2  |           vārds = Dmitrijs Voronkovs  |      vārds_orig = ''Дмитрий Воронков''  |          attēls = Dmitri Voronkov (53496367656) (3x4).jpg  |         att_izm =   |        paraksts = Dmitrijs Voronkovs 2024. gadā &lt;!------ Personas dati ------&gt;  |     pilns vārds =   |          dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|2000|9|10}}  |         dz_viet = {{Vieta|Krievija|Angarska}}  |         mir_dat =   |        mir_viet =   |          g...</comment>
      <origin>4468188</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3243" sha1="854bc9me598sgtg7chox3rgf7p33azw" xml:space="preserve">{{Hokejista infokaste v2
 |           vārds = Dmitrijs Voronkovs
 |      vārds_orig = ''Дмитрий Воронков''
 |          attēls = Dmitri Voronkov (53496367656) (3x4).jpg
 |         att_izm = 
 |        paraksts = Dmitrijs Voronkovs 2024. gadā
&lt;!------ Personas dati ------&gt;
 |     pilns vārds = 
 |          dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|2000|9|10}}
 |         dz_viet = {{Vieta|Krievija|Angarska}}
 |         mir_dat = 
 |        mir_viet = 
 |          garums = {{mērvienība|cm=196}}
 |           svars = {{mērvienība|kg=103}}
 |         iesauka = 
 |             poz = [[Uzbrucējs (hokejs)|Uzbrucējs]]
 |        tvēriens = Kreisais
 |         kar_sāk = 2017
 |        kar_beig = 
 |       izglītība = 
&lt;!------ Kluba informācija ------&gt;
 |             kom = {{flaga|ASV}} [[Kolumbusas &quot;Blue Jackets&quot;]]
 |          numurs = 
 |           amats = 
 |             līga = [[Nacionālā hokeja līga|NHL]]
&lt;!------ Drafts ------&gt;
 |          drafts = 114., 4. kārtā
 |         dr_gads = [[2019. gada NHL drafts|2019]]
 |         dr_līga = [[NHL drafts|NHL]]
 |          dr_kom = [[Kolumbusas &quot;Blue Jackets&quot;]]
&lt;!------ Nacionālā izlase ------&gt;
 |      taut_sez 1 = 2021—''pašlaik''
 |          taut 1 = {{ih|RUS}}
&lt;!------ Papildinformācija ------&gt;
 |            balv = 
 |           slavz = 
 |          aģenti = 
 |         dzimums = v
 |       atjaunots = {{dat|2026|5|14||bez}}
&lt;!------ Medaļas ------&gt;
 |   rādīt_medaļas = jā
 |     headercolor = 
 |  medaltemplates = {{MedalCountry|[[Attēls:Olympic_flag.svg|border|23x23px]] [[Krievijas hokeja izlase|Olimpiskie sportisti no Krievijas]]}}
{{MedalCompetition|[[Hokejs olimpiskajās spēlēs|Olimpiskās spēles]]}}
{{MedalSilver2|[[Hokejs 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — vīrieši|Pekina 2022]]}}
}}
'''Dmitrijs Voronkovs''' ({{Val|ru|Дмитрий Воронков}}; dzimis {{dat|2000|9|10}}) ir [[krievi|krievu]] [[hokejs|hokejists]], kurš spēlē [[uzbrucējs (hokejs)|uzbrucēja]] pozīcijā. Pašlaik (2026) Voronkovs spēlē [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] kluba [[Kolumbusas &quot;Blue Jackets&quot;]] rindās. [[2019. gada NHL drafts|2019. gada NHL draftā]] Voronkovu ceturtajā kārtā ar kopējo 114. numuru izvēlējās [[Kolumbusas &quot;Blue Jackets&quot;]].

Iepriekš spēlējis [[Kontinentālā hokeja līga|Kontinentālās hokeja līgas]] komandā [[Kazaņas &quot;Ak Bars&quot;]].

Izcīnījis sudraba medaļu [[Hokejs 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — vīrieši|2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]].

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Sporta ārējās saites}}

{{DEFAULTSORT:Voronkovs, Dmitrijs}}
[[Kategorija:2000. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Irkutskas apgabalā dzimušie]]
[[Kategorija:Krievijas hokejisti]]
[[Kategorija:Kazaņas &quot;Ak Bars&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Kolumbusas &quot;Blue Jackets&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:2022. gada ziemas olimpisko spēļu medaļnieki]]
[[Kategorija:Olimpiskie sudraba medaļnieki hokejā]]
[[Kategorija:Krievijas Olimpiskās komitejas sportisti 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]]
[[Kategorija:Hokejisti 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]]
[[Kategorija:Krievijas Olimpiskās komitejas olimpiskie sudraba medaļnieki]]</text>
      <sha1>854bc9me598sgtg7chox3rgf7p33azw</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Kirils Marčenko</title>
    <ns>0</ns>
    <id>631919</id>
    <revision>
      <id>4468192</id>
      <timestamp>2026-05-14T13:38:56Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: {{Hokejista infokaste v2  |           vārds = Kirils Marčenko  |      vārds_orig = ''Кирилл Марченко''  |          attēls = Columbus Blue Jackets at Seattle Kraken - 2024-01-28 - Kirill Marchenko (53496519708) (cropped).jpg  |         att_izm =   |        paraksts = Kirils Marčenko 2024. gadā &lt;!------ Personas dati ------&gt;  |     pilns vārds =   |          dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|2000|7|21}}  |         dz_viet = {{Vieta|Krievija|Barnaula}}  |...</comment>
      <origin>4468192</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2811" sha1="j6d6u2twde96owsr94caph176lymxkh" xml:space="preserve">{{Hokejista infokaste v2
 |           vārds = Kirils Marčenko
 |      vārds_orig = ''Кирилл Марченко''
 |          attēls = Columbus Blue Jackets at Seattle Kraken - 2024-01-28 - Kirill Marchenko (53496519708) (cropped).jpg
 |         att_izm = 
 |        paraksts = Kirils Marčenko 2024. gadā
&lt;!------ Personas dati ------&gt;
 |     pilns vārds = 
 |          dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|2000|7|21}}
 |         dz_viet = {{Vieta|Krievija|Barnaula}}
 |         mir_dat = 
 |        mir_viet = 
 |          garums = {{mērvienība|cm=191}}
 |           svars = {{mērvienība|kg=85}}
 |         iesauka = 
 |             poz = [[Uzbrucējs (hokejs)|Uzbrucējs]]
 |        tvēriens = Labais
 |         kar_sāk = 2017
 |        kar_beig = 
 |       izglītība = 
&lt;!------ Kluba informācija ------&gt;
 |             kom = {{flaga|ASV}} [[Kolumbusas &quot;Blue Jackets&quot;]]
 |          numurs = 
 |           amats = 
 |             līga = [[Nacionālā hokeja līga|NHL]]
&lt;!------ Drafts ------&gt;
 |          drafts = 49., 2. kārtā
 |         dr_gads = [[2018. gada NHL drafts|2018]]
 |         dr_līga = [[NHL drafts|NHL]]
 |          dr_kom = [[Kolumbusas &quot;Blue Jackets&quot;]]
&lt;!------ Nacionālā izlase ------&gt;
 |      taut_sez 1 = 
 |          taut 1 = 
&lt;!------ Papildinformācija ------&gt;
 |            balv = 
 |           slavz = 
 |          aģenti = 
 |         dzimums = v
 |       atjaunots = {{dat|2026|5|14||bez}}
&lt;!------ Medaļas ------&gt;
 |   rādīt_medaļas = jā
 |     headercolor = 
 |  medaltemplates = {{MedalCountry|{{karogs|Krievija}}
{{MedalCompetition|[[Pasaules čempionāts hokejā junioriem]]}}
{{MedalBronze2|[[2019. gada Pasaules čempionāts hokejā junioriem|Vankūvera 2019]]}}
{{MedalSilver2|[[2020. gada Pasaules čempionāts hokejā junioriem|Ostrava/Tršineca 2020]]}}
}}
}}
'''Kirils Marčenko''' ({{Val|ru|Кирилл Марченко}}; dzimis {{dat|2000|7|21}}) ir [[krievi|krievu]] [[hokejs|hokejists]], kurš spēlē [[uzbrucējs (hokejs)|uzbrucēja]] pozīcijā. Pašlaik (2026) Marčenko spēlē [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] kluba [[Kolumbusas &quot;Blue Jackets&quot;]] rindās.

[[2018. gada NHL drafts|2018. gada NHL draftā]] Marčenko otrajā kārtā ar kopējo 49. numuru izvēlējās [[Kolumbusas &quot;Blue Jackets&quot;]].

Iepriekš spēlējis [[Kontinentālā hokeja līga|KHL]] komandās [[Hantimansijskas &quot;Jugra&quot;]] un [[Sanktpēterburgas SKA]].

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Sporta ārējās saites}}

{{DEFAULTSORT:Marčenko, Kirils}}
[[Kategorija:2000. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Altaja novadā dzimušie]]
[[Kategorija:Krievijas hokejisti]]
[[Kategorija:Hantimansijskas &quot;Jugra&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Sanktpēterburgas SKA spēlētāji]]
[[Kategorija:Kolumbusas &quot;Blue Jackets&quot; spēlētāji]]</text>
      <sha1>j6d6u2twde96owsr94caph176lymxkh</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Ādams Peleks</title>
    <ns>0</ns>
    <id>631920</id>
    <revision>
      <id>4468196</id>
      <timestamp>2026-05-14T13:47:04Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: {{Hokejista infokaste v2  |           vārds = Ādams Peleks  |      vārds_orig = ''Adam Pelech''  |          attēls = Adam Pelech (cropped).jpg  |         att_izm =   |        paraksts = Ādams Peleks 2015. gadā &lt;!------ Personas dati ------&gt;  |     pilns vārds =   |          dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1994|8|16}}  |         dz_viet = {{Vieta|Kanāda|Ontārio|Toronto}}  |         mir_dat =   |        mir_viet =   |          garums = {{mērvienība|cm=188}}  |...</comment>
      <origin>4468196</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2156" sha1="0xwyozxs9nhcatw3wvx3bd8gm192qkh" xml:space="preserve">{{Hokejista infokaste v2
 |           vārds = Ādams Peleks
 |      vārds_orig = ''Adam Pelech''
 |          attēls = Adam Pelech (cropped).jpg
 |         att_izm = 
 |        paraksts = Ādams Peleks 2015. gadā
&lt;!------ Personas dati ------&gt;
 |     pilns vārds = 
 |          dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1994|8|16}}
 |         dz_viet = {{Vieta|Kanāda|Ontārio|Toronto}}
 |         mir_dat = 
 |        mir_viet = 
 |          garums = {{mērvienība|cm=188}}
 |           svars = {{mērvienība|kg=95}}
 |         iesauka = 
 |             poz = [[Aizsargs (hokejs)|Aizsargs]]
 |        tvēriens = Kreisais
 |         kar_sāk = 2014
 |        kar_beig = 
 |       izglītība = 
&lt;!------ Kluba informācija ------&gt;
 |             kom = {{flaga|ASV}} [[Ņujorkas &quot;Islanders&quot;]]
 |          numurs = 
 |           amats = 
 |             līga = [[Nacionālā hokeja līga|NHL]]
&lt;!------ Drafts ------&gt;
 |          drafts = 65., 3. kārtā
 |         dr_gads = [[2012. gada NHL drafts|2012]]
 |         dr_līga = [[NHL drafts|NHL]]
 |          dr_kom = [[Ņujorkas &quot;Islanders&quot;]]
&lt;!------ Nacionālā izlase ------&gt;
 |      taut_sez 1 = 
 |          taut 1 = 
&lt;!------ Papildinformācija ------&gt;
 |            balv = 
 |           slavz = 
 |          aģenti = 
 |         dzimums = v
 |       atjaunots = {{dat|2026|5|14||bez}}
&lt;!------ Medaļas ------&gt;
 |   rādīt_medaļas = jā
 |     headercolor = 
 |  medaltemplates = 
}}
'''Ādams Peleks''' ({{Val|en|Adam Pelech}}; dzimis {{dat|1994|8|16}}) ir [[kanādieši|kanādiešu]] [[hokejs|hokejists]], kurš spēlē [[aizsargs (hokejs)|aizsarga]] pozīcijā. Pašlaik (2026) Peleks spēlē [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] kluba [[Ņujorkas &quot;Islanders&quot;]] rindās.

[[2012. gada NHL drafts|2012. gada NHL draftā]] Peleku trešajā kārtā ar kopējo 65. numuru izvēlējās [[Ņujorkas &quot;Islanders&quot;]].

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Sporta ārējās saites}}

{{DEFAULTSORT:Peleks, Ādams}}
[[Kategorija:1994. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Ontārio dzimušie]]
[[Kategorija:Kanādas hokejisti]]
[[Kategorija:Ņujorkas &quot;Islanders&quot; spēlētāji]]</text>
      <sha1>0xwyozxs9nhcatw3wvx3bd8gm192qkh</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Breidens Šneiders</title>
    <ns>0</ns>
    <id>631921</id>
    <revision>
      <id>4468199</id>
      <timestamp>2026-05-14T13:57:07Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: {{Hokejista infokaste v2  |           vārds = Breidens Šneiders  |      vārds_orig = ''Braden Schneider''  |          attēls = New York Rangers at Seattle Kraken - October 21, 2023 - Braden Schneider (53278061438) (cropped).jpg  |         att_izm =   |        paraksts = Breidens Šneiders 2023. gadā &lt;!------ Personas dati ------&gt;  |     pilns vārds =   |          dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|2001|9|20}}  |         dz_viet = {{Vieta|Kanāda|Saskačevana|Prinsalber...</comment>
      <origin>4468199</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3089" sha1="e9w2ox58ux10zevpmetb571n4dcoap6" xml:space="preserve">{{Hokejista infokaste v2
 |           vārds = Breidens Šneiders
 |      vārds_orig = ''Braden Schneider''
 |          attēls = New York Rangers at Seattle Kraken - October 21, 2023 - Braden Schneider (53278061438) (cropped).jpg
 |         att_izm = 
 |        paraksts = Breidens Šneiders 2023. gadā
&lt;!------ Personas dati ------&gt;
 |     pilns vārds = 
 |          dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|2001|9|20}}
 |         dz_viet = {{Vieta|Kanāda|Saskačevana|Prinsalberta}}
 |         mir_dat = 
 |        mir_viet = 
 |          garums = {{mērvienība|cm=193}}
 |           svars = {{mērvienība|kg=97}}
 |         iesauka = 
 |             poz = [[Aizsargs (hokejs)|Aizsargs]]
 |        tvēriens = Labais
 |         kar_sāk = 2021
 |        kar_beig = 
 |       izglītība = 
&lt;!------ Kluba informācija ------&gt;
 |             kom = {{flaga|ASV}} [[Ņujorkas &quot;Rangers&quot;]]
 |          numurs = 
 |           amats = 
 |             līga = [[Nacionālā hokeja līga|NHL]]
&lt;!------ Drafts ------&gt;
 |          drafts = 19., 1. kārtā
 |         dr_gads = [[2020. gada NHL drafts|2020]]
 |         dr_līga = [[NHL drafts|NHL]]
 |          dr_kom = [[Ņujorkas &quot;Rangers&quot;]]
&lt;!------ Nacionālā izlase ------&gt;
 |      taut_sez 1 = 2021—''pašlaik''
 |          taut 1 = {{ih|CAN}}
&lt;!------ Papildinformācija ------&gt;
 |            balv = 
 |           slavz = 
 |          aģenti = 
 |         dzimums = v
 |       atjaunots = {{dat|2026|5|14||bez}}
&lt;!------ Medaļas ------&gt;
 |   rādīt_medaļas = jā
 |     headercolor = 
 |  medaltemplates = {{MedalCountry|{{karogs|Kanāda}}
{{MedalCompetition|[[Pasaules čempionāts hokejā junioriem]]}}
{{MedalSilver2|[[2021. gada Pasaules čempionāts hokejā junioriem|Edmontona 2021]]}}
{{MedalCompetition|[[Pasaules čempionāts hokejā]]}}
{{MedalSilver2|[[2021. gada Pasaules čempionāts hokejā|Rīga 2021]]}}
}}
}}
'''Breidens Šneiders''' ({{Val|en|Braden Schneider}}; dzimis {{dat|2001|9|20}}) ir [[kanādieši|kanādiešu]] [[hokejs|hokejists]], kurš spēlē [[aizsargs (hokejs)|aizsarga]] pozīcijā. Pašlaik (2026) Šneiders spēlē [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] kluba [[Ņujorkas &quot;Rangers&quot;]] rindās.

[[2020. gada NHL drafts|2020. gada NHL draftā]] Šneideru pirmajā kārtā ar kopējo 19. numuru izvēlējās [[Ņujorkas &quot;Rangers&quot;]].

[[Kanādas hokeja izlase]]s rindās izcīnījis zelta medaļu [[2021. gada Pasaules čempionāts hokejā|2021. gada Pasaules čempionātā]].

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Sporta ārējās saites}}
{{kastes sākums}}
{{s-tituli}}
{{succession box | before = {{flaga|CAN}} [[Aleksis Lafrenjē]] | title = [[Ņujorkas &quot;Rangers&quot;]] [[NHL drafts|NHL drafta]] pirmā raunda izvēle | years = [[2020. gada NHL drafts|2020]] | after = {{flaga|CAN}} [[Brenans Otmens]]}}
{{kastes beigas}}

{{DEFAULTSORT:Šneiders, Breidens}}
[[Kategorija:2001. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Saskačevanā dzimušie]]
[[Kategorija:Kanādas hokejisti]]
[[Kategorija:Ņujorkas &quot;Rangers&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:NHL drafta pirmās kārtas izvēles]]</text>
      <sha1>e9w2ox58ux10zevpmetb571n4dcoap6</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dalībnieka diskusija:T. ButterII</title>
    <ns>3</ns>
    <id>631922</id>
    <revision>
      <id>4468201</id>
      <timestamp>2026-05-14T14:03:28Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Sveicējs</username>
        <id>19437</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>[[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku</comment>
      <origin>4468201</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="177" sha1="ll9b1cpzfa2h6bc4z86vn3q5owwkhc9" xml:space="preserve">{{Template:Welcome|realName=|name=T. ButterII}}

-- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 14. maijs, plkst. 17.03 (EEST)</text>
      <sha1>ll9b1cpzfa2h6bc4z86vn3q5owwkhc9</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Adams Sīkora</title>
    <ns>0</ns>
    <id>631923</id>
    <revision>
      <id>4468203</id>
      <timestamp>2026-05-14T14:15:16Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: {{Hokejista infokaste v2  |           vārds = Adams Sikora  |      vārds_orig = ''Adam Sýkora''  |          attēls = 20230114 ANGNIT 130 (Adam Sýkora).jpg  |         att_izm =   |        paraksts = Adams Sikora 2023. gadā &lt;!------ Personas dati ------&gt;  |     pilns vārds =   |          dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|2004|9|7}}  |         dz_viet = {{Vieta|Slovākija|Pještjani}}  |         mir_dat =   |        mir_viet =   |          garums = {{mērvienība|cm=178...</comment>
      <origin>4468203</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2249" sha1="ayi5fuo5ai9f15nfxx1pl1e1vwjnd47" xml:space="preserve">{{Hokejista infokaste v2
 |           vārds = Adams Sikora
 |      vārds_orig = ''Adam Sýkora''
 |          attēls = 20230114 ANGNIT 130 (Adam Sýkora).jpg
 |         att_izm = 
 |        paraksts = Adams Sikora 2023. gadā
&lt;!------ Personas dati ------&gt;
 |     pilns vārds = 
 |          dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|2004|9|7}}
 |         dz_viet = {{Vieta|Slovākija|Pještjani}}
 |         mir_dat = 
 |        mir_viet = 
 |          garums = {{mērvienība|cm=178}}
 |           svars = {{mērvienība|kg=81}}
 |         iesauka = 
 |             poz = [[Uzbrucējs (hokejs)|Uzbrucējs]]
 |        tvēriens = Kreisais
 |         kar_sāk = 2021
 |        kar_beig = 
 |       izglītība = 
&lt;!------ Kluba informācija ------&gt;
 |             kom = {{flaga|ASV}} [[Ņujorkas &quot;Rangers&quot;]]
 |          numurs = 
 |           amats = 
 |             līga = [[Nacionālā hokeja līga|NHL]]
&lt;!------ Drafts ------&gt;
 |          drafts = 63., 2. kārtā
 |         dr_gads = [[2022. gada NHL drafts|2022]]
 |         dr_līga = [[NHL drafts|NHL]]
 |          dr_kom = [[Ņujorkas &quot;Rangers&quot;]]
&lt;!------ Nacionālā izlase ------&gt;
 |      taut_sez 1 = 2023—''pašlaik''
 |          taut 1 = {{ih|SVK}}
&lt;!------ Papildinformācija ------&gt;
 |            balv = 
 |           slavz = 
 |          aģenti = 
 |         dzimums = v
 |       atjaunots = {{dat|2026|5|14||bez}}
&lt;!------ Medaļas ------&gt;
 |   rādīt_medaļas = jā
 |     headercolor = 
 |  medaltemplates = 
}}
'''Adams Sikora''' ({{Val|sk|Adam Sýkora}}; dzimis {{dat|2004|9|7}}) ir [[slovāki|slovāku]] [[hokejs|hokejists]], kurš spēlē [[uzbrucējs (hokejs)|uzbrucēja]] pozīcijā. Pašlaik (2026) Sikora spēlē [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] kluba [[Ņujorkas &quot;Rangers&quot;]] rindās. [[2022. gada NHL drafts|2022. gada NHL draftā]] Sikoru otrajā kārtā ar kopējo 63. numuru izvēlējās [[Ņujorkas &quot;Rangers&quot;]].

Iepriekš spēlējis Slovākijas komandā [[HK Nitra]].

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Sporta ārējās saites}}

{{DEFAULTSORT:Sikora, Adams}}
[[Kategorija:2004. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Trnavas apgabalā dzimušie]]
[[Kategorija:Slovākijas hokejisti]]
[[Kategorija:Ņujorkas &quot;Rangers&quot; spēlētāji]]</text>
      <sha1>ayi5fuo5ai9f15nfxx1pl1e1vwjnd47</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4468435</id>
      <parentid>4468203</parentid>
      <timestamp>2026-05-15T05:59:36Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kikos</username>
        <id>3705</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>Kikos pārvietoja lapu [[Adams Sikora]] uz [[Adams Sīkora]]: atveidošana</comment>
      <origin>4468203</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2249" sha1="ayi5fuo5ai9f15nfxx1pl1e1vwjnd47" xml:space="preserve">{{Hokejista infokaste v2
 |           vārds = Adams Sikora
 |      vārds_orig = ''Adam Sýkora''
 |          attēls = 20230114 ANGNIT 130 (Adam Sýkora).jpg
 |         att_izm = 
 |        paraksts = Adams Sikora 2023. gadā
&lt;!------ Personas dati ------&gt;
 |     pilns vārds = 
 |          dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|2004|9|7}}
 |         dz_viet = {{Vieta|Slovākija|Pještjani}}
 |         mir_dat = 
 |        mir_viet = 
 |          garums = {{mērvienība|cm=178}}
 |           svars = {{mērvienība|kg=81}}
 |         iesauka = 
 |             poz = [[Uzbrucējs (hokejs)|Uzbrucējs]]
 |        tvēriens = Kreisais
 |         kar_sāk = 2021
 |        kar_beig = 
 |       izglītība = 
&lt;!------ Kluba informācija ------&gt;
 |             kom = {{flaga|ASV}} [[Ņujorkas &quot;Rangers&quot;]]
 |          numurs = 
 |           amats = 
 |             līga = [[Nacionālā hokeja līga|NHL]]
&lt;!------ Drafts ------&gt;
 |          drafts = 63., 2. kārtā
 |         dr_gads = [[2022. gada NHL drafts|2022]]
 |         dr_līga = [[NHL drafts|NHL]]
 |          dr_kom = [[Ņujorkas &quot;Rangers&quot;]]
&lt;!------ Nacionālā izlase ------&gt;
 |      taut_sez 1 = 2023—''pašlaik''
 |          taut 1 = {{ih|SVK}}
&lt;!------ Papildinformācija ------&gt;
 |            balv = 
 |           slavz = 
 |          aģenti = 
 |         dzimums = v
 |       atjaunots = {{dat|2026|5|14||bez}}
&lt;!------ Medaļas ------&gt;
 |   rādīt_medaļas = jā
 |     headercolor = 
 |  medaltemplates = 
}}
'''Adams Sikora''' ({{Val|sk|Adam Sýkora}}; dzimis {{dat|2004|9|7}}) ir [[slovāki|slovāku]] [[hokejs|hokejists]], kurš spēlē [[uzbrucējs (hokejs)|uzbrucēja]] pozīcijā. Pašlaik (2026) Sikora spēlē [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] kluba [[Ņujorkas &quot;Rangers&quot;]] rindās. [[2022. gada NHL drafts|2022. gada NHL draftā]] Sikoru otrajā kārtā ar kopējo 63. numuru izvēlējās [[Ņujorkas &quot;Rangers&quot;]].

Iepriekš spēlējis Slovākijas komandā [[HK Nitra]].

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Sporta ārējās saites}}

{{DEFAULTSORT:Sikora, Adams}}
[[Kategorija:2004. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Trnavas apgabalā dzimušie]]
[[Kategorija:Slovākijas hokejisti]]
[[Kategorija:Ņujorkas &quot;Rangers&quot; spēlētāji]]</text>
      <sha1>ayi5fuo5ai9f15nfxx1pl1e1vwjnd47</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4468439</id>
      <parentid>4468435</parentid>
      <timestamp>2026-05-15T06:00:23Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kikos</username>
        <id>3705</id>
      </contributor>
      <origin>4468439</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2255" sha1="8uj73vvwx7357x40a2fghqczwztvme6" xml:space="preserve">{{Hokejista infokaste v2
 |           vārds = Adams Sīkora
 |      vārds_orig = ''Adam Sýkora''
 |          attēls = 20230114 ANGNIT 130 (Adam Sýkora).jpg
 |         att_izm = 
 |        paraksts = Adams Sīkora 2023. gadā
&lt;!------ Personas dati ------&gt;
 |     pilns vārds = 
 |          dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|2004|9|7}}
 |         dz_viet = {{Vieta|Slovākija|Pještjani}}
 |         mir_dat = 
 |        mir_viet = 
 |          garums = {{mērvienība|cm=178}}
 |           svars = {{mērvienība|kg=81}}
 |         iesauka = 
 |             poz = [[Uzbrucējs (hokejs)|Uzbrucējs]]
 |        tvēriens = Kreisais
 |         kar_sāk = 2021
 |        kar_beig = 
 |       izglītība = 
&lt;!------ Kluba informācija ------&gt;
 |             kom = {{flaga|ASV}} [[Ņujorkas &quot;Rangers&quot;]]
 |          numurs = 
 |           amats = 
 |             līga = [[Nacionālā hokeja līga|NHL]]
&lt;!------ Drafts ------&gt;
 |          drafts = 63., 2. kārtā
 |         dr_gads = [[2022. gada NHL drafts|2022]]
 |         dr_līga = [[NHL drafts|NHL]]
 |          dr_kom = [[Ņujorkas &quot;Rangers&quot;]]
&lt;!------ Nacionālā izlase ------&gt;
 |      taut_sez 1 = 2023—''pašlaik''
 |          taut 1 = {{ih|SVK}}
&lt;!------ Papildinformācija ------&gt;
 |            balv = 
 |           slavz = 
 |          aģenti = 
 |         dzimums = v
 |       atjaunots = {{dat|2026|5|14||bez}}
&lt;!------ Medaļas ------&gt;
 |   rādīt_medaļas = jā
 |     headercolor = 
 |  medaltemplates = 
}}
'''Adams Sīkora''' ({{Val|sk|Adam Sýkora}}; dzimis {{dat|2004|9|7}}) ir [[slovāki|slovāku]] [[hokejs|hokejists]], kurš spēlē [[uzbrucējs (hokejs)|uzbrucēja]] pozīcijā. Pašlaik (2026) Sīkora spēlē [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] kluba [[Ņujorkas &quot;Rangers&quot;]] rindās. [[2022. gada NHL drafts|2022. gada NHL draftā]] Sīkoru otrajā kārtā ar kopējo 63. numuru izvēlējās [[Ņujorkas &quot;Rangers&quot;]].

Iepriekš spēlējis Slovākijas komandā [[HK Nitra]].

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Sporta ārējās saites}}

{{DEFAULTSORT:Sīkora, Adams}}
[[Kategorija:2004. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Trnavas apgabalā dzimušie]]
[[Kategorija:Slovākijas hokejisti]]
[[Kategorija:Ņujorkas &quot;Rangers&quot; spēlētāji]]</text>
      <sha1>8uj73vvwx7357x40a2fghqczwztvme6</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Kems Jorks</title>
    <ns>0</ns>
    <id>631924</id>
    <revision>
      <id>4468210</id>
      <timestamp>2026-05-14T14:44:29Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: {{Hokejista infokaste v2  |           vārds = Kems Jorks  |      vārds_orig = ''Cam York''  |          attēls = York 2nd 12 28-2 (55011698677) (cropped).jpg  |         att_izm =   |        paraksts = Kems Jorks 2025. gadā &lt;!------ Personas dati ------&gt;  |     pilns vārds =   |          dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|2001|1|5}}  |         dz_viet = {{Vieta|ASV|Kalifornija|Anahaima}}  |         mir_dat =   |        mir_viet =   |          garums = {{mērvienība|cm=18...</comment>
      <origin>4468210</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2677" sha1="7pvit2e8vfsq97ml8t9rpc8stom6iw2" xml:space="preserve">{{Hokejista infokaste v2
 |           vārds = Kems Jorks
 |      vārds_orig = ''Cam York''
 |          attēls = York 2nd 12 28-2 (55011698677) (cropped).jpg
 |         att_izm = 
 |        paraksts = Kems Jorks 2025. gadā
&lt;!------ Personas dati ------&gt;
 |     pilns vārds = 
 |          dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|2001|1|5}}
 |         dz_viet = {{Vieta|ASV|Kalifornija|Anahaima}}
 |         mir_dat = 
 |        mir_viet = 
 |          garums = {{mērvienība|cm=185}}
 |           svars = {{mērvienība|kg=82}}
 |         iesauka = 
 |             poz = [[Aizsargs (hokejs)|Aizsargs]]
 |        tvēriens = Kreisais
 |         kar_sāk = 2021
 |        kar_beig = 
 |       izglītība = 
&lt;!------ Kluba informācija ------&gt;
 |             kom = {{flaga|ASV}} [[Filadelfijas &quot;Flyers&quot;]]
 |          numurs = 
 |           amats = 
 |             līga = [[Nacionālā hokeja līga|NHL]]
&lt;!------ Drafts ------&gt;
 |          drafts = 14., 1. kārtā
 |         dr_gads = [[2019. gada NHL drafts|2019]]
 |         dr_līga = [[NHL drafts|NHL]]
 |          dr_kom = [[Filadelfijas &quot;Flyers&quot;]]
&lt;!------ Nacionālā izlase ------&gt;
 |      taut_sez 1 = 
 |          taut 1 = 
&lt;!------ Papildinformācija ------&gt;
 |            balv = 
 |           slavz = 
 |          aģenti = 
 |         dzimums = v
 |       atjaunots = {{dat|2026|5|14||bez}}
&lt;!------ Medaļas ------&gt;
 |   rādīt_medaļas = jā
 |     headercolor = 
 |  medaltemplates = {{MedalCountry|{{karogs|ASV}}
{{MedalCompetition|[[Pasaules čempionāts hokejā junioriem]]}}
{{MedalGold2|[[2021. gada Pasaules čempionāts hokejā junioriem|Edmontona 2021]]}}
}}
}}
'''Kemerons Jorks''' ({{Val|en|Cameron York}}; dzimis {{dat|2001|1|5}}) ir [[amerikāņi|amerikāņu]] [[hokejs|hokejists]], kurš spēlē [[aizsargs (hokejs)|aizsarga]] pozīcijā. Pašlaik (2026) Jorks spēlē [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] kluba [[Filadelfijas &quot;Flyers&quot;]] rindās.

[[2019. gada NHL drafts|2019. gada NHL draftā]] Jorku pirmajā kārtā ar kopējo 14. numuru izvēlējās [[Filadelfijas &quot;Flyers&quot;]].

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Sporta ārējās saites}}
{{kastes sākums}}
{{s-tituli}}
{{succession box | before = {{flaga|USA}} [[Džejs O'Braiens]] | title = [[Filadelfijas &quot;Flyers&quot;]] [[NHL drafts|NHL drafta]] pirmā raunda izvēle | years = [[2019. gada NHL drafts|2019]] | after = {{flaga|CAN}} [[Taisons Fersters]]}}
{{kastes beigas}}

{{DEFAULTSORT:Jorks, Kems}}
[[Kategorija:2001. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Kalifornijā dzimušie]]
[[Kategorija:ASV hokejisti]]
[[Kategorija:Filadelfijas &quot;Flyers&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:NHL drafta pirmās kārtas izvēles]]</text>
      <sha1>7pvit2e8vfsq97ml8t9rpc8stom6iw2</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dalībnieka diskusija:睡前咖啡</title>
    <ns>3</ns>
    <id>631925</id>
    <revision>
      <id>4468211</id>
      <timestamp>2026-05-14T14:44:30Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Sveicējs</username>
        <id>19437</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>[[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku</comment>
      <origin>4468211</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="178" sha1="ai2sp4xxtmtbm9mkn68i32n6ufkwqeq" xml:space="preserve">{{Template:Welcome|realName=|name=睡前咖啡}}

-- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 14. maijs, plkst. 17.44 (EEST)</text>
      <sha1>ai2sp4xxtmtbm9mkn68i32n6ufkwqeq</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dalībnieka diskusija:Шершень228</title>
    <ns>3</ns>
    <id>631926</id>
    <revision>
      <id>4468233</id>
      <timestamp>2026-05-14T15:52:29Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Sveicējs</username>
        <id>19437</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>[[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku</comment>
      <origin>4468233</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="183" sha1="851aajiw54ged96gf3w3ips19hpswdk" xml:space="preserve">{{Template:Welcome|realName=|name=Шершень228}}

-- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 14. maijs, plkst. 18.52 (EEST)</text>
      <sha1>851aajiw54ged96gf3w3ips19hpswdk</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dalībnieka diskusija:Ajax9312</title>
    <ns>3</ns>
    <id>631927</id>
    <revision>
      <id>4468283</id>
      <timestamp>2026-05-14T16:32:42Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Sveicējs</username>
        <id>19437</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>[[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku</comment>
      <origin>4468283</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="174" sha1="rqxw494uw8njmnljrukrxenx04p0rr9" xml:space="preserve">{{Template:Welcome|realName=|name=Ajax9312}}

-- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 14. maijs, plkst. 19.32 (EEST)</text>
      <sha1>rqxw494uw8njmnljrukrxenx04p0rr9</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Diskusija:Aleksandrs Ņikišins</title>
    <ns>1</ns>
    <id>631928</id>
    <revision>
      <id>4468284</id>
      <timestamp>2026-05-14T16:41:37Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Papuass</username>
        <id>88</id>
      </contributor>
      <comment>Pievienota CEE spring veidne (izmantojot [[:Dalībnieks:Edgars2007/cee.js|cee.js]])</comment>
      <origin>4468284</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="92" sha1="cmnnywksgmulra8727478l1jvr6ocyd" xml:space="preserve">{{CEE Spring 2026
|dalībnieks = Bendžamins
|valsts     = Krievija
|tēma       = Sports
}}</text>
      <sha1>cmnnywksgmulra8727478l1jvr6ocyd</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Diskusija:Dmitrijs Voronkovs</title>
    <ns>1</ns>
    <id>631929</id>
    <revision>
      <id>4468285</id>
      <timestamp>2026-05-14T16:41:58Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Papuass</username>
        <id>88</id>
      </contributor>
      <comment>Pievienota CEE spring veidne (izmantojot [[:Dalībnieks:Edgars2007/cee.js|cee.js]])</comment>
      <origin>4468285</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="92" sha1="cmnnywksgmulra8727478l1jvr6ocyd" xml:space="preserve">{{CEE Spring 2026
|dalībnieks = Bendžamins
|valsts     = Krievija
|tēma       = Sports
}}</text>
      <sha1>cmnnywksgmulra8727478l1jvr6ocyd</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Diskusija:Kirils Marčenko</title>
    <ns>1</ns>
    <id>631930</id>
    <revision>
      <id>4468286</id>
      <timestamp>2026-05-14T16:42:09Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Papuass</username>
        <id>88</id>
      </contributor>
      <comment>Pievienota CEE spring veidne (izmantojot [[:Dalībnieks:Edgars2007/cee.js|cee.js]])</comment>
      <origin>4468286</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="92" sha1="cmnnywksgmulra8727478l1jvr6ocyd" xml:space="preserve">{{CEE Spring 2026
|dalībnieks = Bendžamins
|valsts     = Krievija
|tēma       = Sports
}}</text>
      <sha1>cmnnywksgmulra8727478l1jvr6ocyd</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Diskusija:Adams Sīkora</title>
    <ns>1</ns>
    <id>631931</id>
    <revision>
      <id>4468287</id>
      <timestamp>2026-05-14T16:42:26Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Papuass</username>
        <id>88</id>
      </contributor>
      <comment>Pievienota CEE spring veidne (izmantojot [[:Dalībnieks:Edgars2007/cee.js|cee.js]])</comment>
      <origin>4468287</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="94" sha1="ilwbfbo2np3wq2lbpf7c3eyvbph8mem" xml:space="preserve">{{CEE Spring 2026
|dalībnieks = Bendžamins
|valsts     = Slovākija
|tēma       = Sports
}}</text>
      <sha1>ilwbfbo2np3wq2lbpf7c3eyvbph8mem</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4468437</id>
      <parentid>4468287</parentid>
      <timestamp>2026-05-15T05:59:37Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kikos</username>
        <id>3705</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>Kikos pārvietoja lapu [[Diskusija:Adams Sikora]] uz [[Diskusija:Adams Sīkora]]: atveidošana</comment>
      <origin>4468287</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="94" sha1="ilwbfbo2np3wq2lbpf7c3eyvbph8mem" xml:space="preserve">{{CEE Spring 2026
|dalībnieks = Bendžamins
|valsts     = Slovākija
|tēma       = Sports
}}</text>
      <sha1>ilwbfbo2np3wq2lbpf7c3eyvbph8mem</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Čedasi</title>
    <ns>0</ns>
    <id>631932</id>
    <revision>
      <id>4468288</id>
      <timestamp>2026-05-14T16:57:57Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kikos</username>
        <id>3705</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Čedasi | official_name = ''Čedasai'' | settlement_type = miests | image_skyline = Čedasai, Lithuania - panoramio (85).jpg | image_caption = Čedasu Sv. apustuļu Pētera un Pāvila baznīca | image_flag = {{#property:P41}} | image_shield = {{#property:P94}} | shield_size = 75px | pushpin_map = Lietuva#Rokišķu rajons | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{LTU}} | subdivision_type1 = Apriņķis | subdivision_name1 = Panev...</comment>
      <origin>4468288</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3245" sha1="dirgh8x2fg34sbp6pvl9xb8latjxdf7" xml:space="preserve">{{Apdzīvotas vietas infokaste
| name = Čedasi
| official_name = ''Čedasai''
| settlement_type = miests
| image_skyline = Čedasai, Lithuania - panoramio (85).jpg
| image_caption = Čedasu Sv. apustuļu Pētera un Pāvila baznīca
| image_flag = {{#property:P41}}
| image_shield = {{#property:P94}}
| shield_size = 75px
| pushpin_map = Lietuva#Rokišķu rajons
| subdivision_type = Valsts
| subdivision_name = {{LTU}}
| subdivision_type1 = Apriņķis
| subdivision_name1 = [[Panevēžas apriņķis]]
| subdivision_type2 = Pašvaldība
| subdivision_name2 = [[Rokišķu rajona pašvaldība]]
| subdivision_type3 = Seņūnija
| subdivision_name3 = [[Rokišķu lauku seņūnija]]
| area_total_km2 = 2.96
| population_total = 139
| population_as_of = 2021
| population_density_km2 = auto
| timezone = [[Austrumeiropas laiks|EET]]
| utc_offset = +2
| timezone_DST = [[Austrumeiropas vasaras laiks|EEST]]
| utc_offset_DST = +3
| latd = 56 | latm = 06 | lats = 04 | latNS = N
| longd = 25 | longm = 24 | longs = 58 | longEW = E
| elevation_m = 95
| website = 
}}
'''Čedasi''' ({{val|lt|Čedasai}}) ir [[Lietuvas miesti|miests]] [[Lietuva|Lietuvā]], [[Panevēžas apriņķis|Panevēžas apriņķa]] [[Rokišķu rajona pašvaldība|Rokišķu rajona pašvaldībā]]. Atrodas starp Vīžonas upi un Čedasas ezeru, aptuveni 18 kilometrus uz ziemeļrietumiem no [[Roķišķi]]em, netālu no Lietuvas un [[Latvija|Latvijas]] robežas.

== Vēsture ==
Čedasu muiža vēstures avotos pirmoreiz minēta 1499. gadā; tā pastāvēja līdz 19. gadsimta beigām un piederēja Rajecku, Gorsku, Koscjalkovsku un citām ģimenēm. Miests pirmoreiz minēts 1509. gadā. Pirmā baznīca uzcelta ap 1516. gadu. Miesta attīstību veicināja tā atrašanās pie ceļiem, kas savienoja Rokišķus ar Latvijas pierobežu. Pēc 17. gadsimta otrās puses kariem Čedasi panīka. 1705. gadā tajā bija 11 mājsaimniecības, krogs un dzirnavas, 1741. gadā  – 6, 1790. gadā – 14 mājsaimniecības. 19. gadsimtā Čedasi kļuva par pagasta centru, kurā darbojās skola, vairāki veikali un vietējās amatnieku darbnīcas. Starpkaru periodā miests bija aktīvs lauksaimniecības un sabiedriskās dzīves centrs. Padomju laikā Čedasi bija kolhoza centrālais ciemats.

== Arhitektūra un apskates objekti ==
* Čedasu Sv. apustuļu Pētera un Pāvila baznīca: pašreizējā koka baznīca uzcelta 1913. gadā (pēc citām ziņām pabeigta vēlāk). Tā ir ievērojams tautas arhitektūras piemineklis ar historisma iezīmēm. Baznīcas interjerā atrodas vairāki mākslinieciski vērtīgi altāri un gleznas. Pie baznīcas atrodas arī vēsturisks zvanu tornis.
* Čedasas ezers: miesta ziemeļaustrumu pusē esošais ezers ir nozīmīga ainavas sastāvdaļa un vietējo iedzīvotāju atpūtas vieta. Ezers un tā apkārtne ir iekļauta ornitoloģiskajā rezervātā kā putniem nozīmīga vieta.

== Sabiedrība ==
Miestā darbojas bibliotēka, pasts un kultūras nams.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline|Čedasai}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}
* [https://www.rokiskis.lt/ Rokišķu rajona pašvaldības vietne]

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Lietuvas miesti]]
[[Kategorija:Rokišķu rajona pašvaldība]]</text>
      <sha1>dirgh8x2fg34sbp6pvl9xb8latjxdf7</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4468293</id>
      <parentid>4468288</parentid>
      <timestamp>2026-05-14T17:00:56Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kikos</username>
        <id>3705</id>
      </contributor>
      <comment>/* */</comment>
      <origin>4468293</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3258" sha1="7kkpxja27biydrspmpz9x5g0zluzync" xml:space="preserve">{{Apdzīvotas vietas infokaste
| name = Čedasi
| official_name = ''Čedasai''
| settlement_type = miests
| image_skyline = Čedasai, Lithuania - panoramio (85).jpg
| image_caption = Čedasu Sv. apustuļu Pētera un Pāvila baznīca
| image_flag = {{#property:P41}}
| image_shield = {{#property:P94}}
| shield_size = 75px
| pushpin_map = Lietuva#Rokišķu rajons
| subdivision_type = Valsts
| subdivision_name = {{LTU}}
| subdivision_type1 = Apriņķis
| subdivision_name1 = [[Panevēžas apriņķis]]
| subdivision_type2 = Pašvaldība
| subdivision_name2 = [[Rokišķu rajona pašvaldība]]
| subdivision_type3 = Seņūnija
| subdivision_name3 = [[Rokišķu lauku seņūnija]]
| area_total_km2 = 2.96
| population_total = 139
| population_as_of = 2021
| population_density_km2 = auto
| timezone = [[Austrumeiropas laiks|EET]]
| utc_offset = +2
| timezone_DST = [[Austrumeiropas vasaras laiks|EEST]]
| utc_offset_DST = +3
| latd = 56 | latm = 06 | lats = 04 | latNS = N
| longd = 25 | longm = 24 | longs = 58 | longEW = E
| elevation_m = 95
| website = 
}}
'''Čedasi''' ({{val|lt|Čedasai}}) ir [[Lietuvas miesti|miests]] [[Lietuva|Lietuvā]], [[Panevēžas apriņķis|Panevēžas apriņķa]] [[Rokišķu rajona pašvaldība|Rokišķu rajona pašvaldībā]]. Atrodas starp [[Vīžona|Vīžonas]] upi un Čedasas ezeru, aptuveni 18 kilometrus uz ziemeļrietumiem no [[Roķišķi]]em, netālu no Lietuvas un [[Latvija|Latvijas]] robežas.

== Vēsture ==
Čedasu muiža vēstures avotos pirmoreiz minēta 1499. gadā; tā pastāvēja līdz 19. gadsimta beigām un piederēja Rajecku, Gorsku, Koscjalkovsku un citām ģimenēm. Miests pirmoreiz minēts 1509. gadā. Pirmā baznīca uzcelta ap 1516. gadu. Miesta attīstību veicināja tā atrašanās pie ceļiem, kas savienoja Rokišķus ar Latvijas pierobežu. Pēc 17. gadsimta otrās puses kariem Čedasi panīka. 1705. gadā tajā bija 11 mājsaimniecības, krogs un dzirnavas, 1741. gadā  – 6, 1790. gadā – 14 mājsaimniecības. 19. gadsimtā Čedasi kļuva par pagasta centru, kurā darbojās skola, vairāki veikali un vietējās amatnieku darbnīcas. Starpkaru periodā miests bija aktīvs lauksaimniecības un sabiedriskās dzīves centrs. Padomju laikā Čedasi bija kolhoza centrālais ciemats.

== Arhitektūra un apskates objekti ==
* Čedasu Sv. apustuļu Pētera un Pāvila baznīca: pašreizējā koka baznīca uzcelta 1913. gadā (pēc citām ziņām pabeigta vēlāk). Tā ir ievērojams tautas arhitektūras piemineklis ar historisma iezīmēm. Baznīcas interjerā atrodas vairāki mākslinieciski vērtīgi altāri un gleznas. Pie baznīcas atrodas arī vēsturisks zvanu tornis.
* Čedasas ezers: miesta ziemeļaustrumu pusē esošais ezers ir nozīmīga ainavas sastāvdaļa un vietējo iedzīvotāju atpūtas vieta. Ezers un tā apkārtne ir iekļauta ornitoloģiskajā rezervātā kā putniem nozīmīga vieta.

== Sabiedrība ==
Miestā darbojas bibliotēka, pasts un kultūras nams.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline|Čedasai}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}
* [https://www.rokiskis.lt/ Rokišķu rajona pašvaldības vietne]

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Lietuvas miesti]]
[[Kategorija:Rokišķu rajona pašvaldība]]</text>
      <sha1>7kkpxja27biydrspmpz9x5g0zluzync</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Čedasai</title>
    <ns>0</ns>
    <id>631933</id>
    <redirect title="Čedasi" />
    <revision>
      <id>4468289</id>
      <timestamp>2026-05-14T16:58:48Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kikos</username>
        <id>3705</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[Čedasi]]</comment>
      <origin>4468289</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="21" sha1="pelqq8j1t9fmxilsl6z2jrjz73vil35" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Čedasi]]</text>
      <sha1>pelqq8j1t9fmxilsl6z2jrjz73vil35</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Vīžona (Mēmeles pieteka)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>631934</id>
    <redirect title="Vīžona" />
    <revision>
      <id>4468291</id>
      <timestamp>2026-05-14T16:59:38Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kikos</username>
        <id>3705</id>
      </contributor>
      <comment>Kikos pārvietoja lapu [[Vīžona (Mēmeles pieteka)]] uz [[Vīžona]]: pamatnozīme</comment>
      <origin>4468291</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="22" sha1="mc12ao3wq47pqif9zzw0xrt0e3xaaus" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Vīžona]]</text>
      <sha1>mc12ao3wq47pqif9zzw0xrt0e3xaaus</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Čedasi (miests)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>631935</id>
    <redirect title="Čedasi" />
    <revision>
      <id>4468292</id>
      <timestamp>2026-05-14T17:00:12Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kikos</username>
        <id>3705</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[Čedasi]]</comment>
      <origin>4468292</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="21" sha1="pelqq8j1t9fmxilsl6z2jrjz73vil35" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Čedasi]]</text>
      <sha1>pelqq8j1t9fmxilsl6z2jrjz73vil35</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dalībnieka diskusija:AMarino-WMF</title>
    <ns>3</ns>
    <id>631936</id>
    <revision>
      <id>4468295</id>
      <timestamp>2026-05-14T17:16:51Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Sveicējs</username>
        <id>19437</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>[[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku</comment>
      <origin>4468295</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="177" sha1="onccey94xm57jw98fpua9hi4v50tch0" xml:space="preserve">{{Template:Welcome|realName=|name=AMarino-WMF}}

-- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 14. maijs, plkst. 20.16 (EEST)</text>
      <sha1>onccey94xm57jw98fpua9hi4v50tch0</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dalībnieka diskusija:Kihtamillas</title>
    <ns>3</ns>
    <id>631937</id>
    <revision>
      <id>4468296</id>
      <timestamp>2026-05-14T17:18:25Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Sveicējs</username>
        <id>19437</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>[[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku</comment>
      <origin>4468296</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="177" sha1="rfy8vm17g8o16eht2fd302x4a8runne" xml:space="preserve">{{Template:Welcome|realName=|name=Kihtamillas}}

-- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 14. maijs, plkst. 20.18 (EEST)</text>
      <sha1>rfy8vm17g8o16eht2fd302x4a8runne</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dalībnieka diskusija:One namless</title>
    <ns>3</ns>
    <id>631938</id>
    <revision>
      <id>4468300</id>
      <timestamp>2026-05-14T17:34:31Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Sveicējs</username>
        <id>19437</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>[[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku</comment>
      <origin>4468300</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="177" sha1="5fx02iw8puwll5aegj5e9rye7wi7hzt" xml:space="preserve">{{Template:Welcome|realName=|name=One namless}}

-- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 14. maijs, plkst. 20.34 (EEST)</text>
      <sha1>5fx02iw8puwll5aegj5e9rye7wi7hzt</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dalībnieka diskusija:Bukfenc01</title>
    <ns>3</ns>
    <id>631939</id>
    <revision>
      <id>4468303</id>
      <timestamp>2026-05-14T17:52:42Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Sveicējs</username>
        <id>19437</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>[[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku</comment>
      <origin>4468303</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="175" sha1="naqlpmh9givhxzj95h0ihpg6hxqxjew" xml:space="preserve">{{Template:Welcome|realName=|name=Bukfenc01}}

-- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 14. maijs, plkst. 20.52 (EEST)</text>
      <sha1>naqlpmh9givhxzj95h0ihpg6hxqxjew</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Diskusija:Čedasi</title>
    <ns>1</ns>
    <id>631940</id>
    <revision>
      <id>4468308</id>
      <timestamp>2026-05-14T18:02:56Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Papuass</username>
        <id>88</id>
      </contributor>
      <comment>Pievienota CEE spring veidne (izmantojot [[:Dalībnieks:Edgars2007/cee.js|cee.js]])</comment>
      <origin>4468308</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="99" sha1="4wu5hwzxesdmx88uebwx4fkpqrndgj9" xml:space="preserve">{{CEE Spring 2026
|dalībnieks = Kikos
|valsts     = Lietuva
|tēma       = Daba un ģeogrāfija
}}</text>
      <sha1>4wu5hwzxesdmx88uebwx4fkpqrndgj9</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dalībnieka diskusija:MauritzKro</title>
    <ns>3</ns>
    <id>631941</id>
    <revision>
      <id>4468320</id>
      <timestamp>2026-05-14T18:34:00Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Sveicējs</username>
        <id>19437</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>[[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku</comment>
      <origin>4468320</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="176" sha1="kxjlvxt14d86msyq4f6h3gn6aqy5q4l" xml:space="preserve">{{Template:Welcome|realName=|name=MauritzKro}}

-- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 14. maijs, plkst. 21.34 (EEST)</text>
      <sha1>kxjlvxt14d86msyq4f6h3gn6aqy5q4l</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dalībnieka diskusija:Eiffelsme</title>
    <ns>3</ns>
    <id>631942</id>
    <revision>
      <id>4468321</id>
      <timestamp>2026-05-14T18:34:11Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Sveicējs</username>
        <id>19437</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>[[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku</comment>
      <origin>4468321</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="175" sha1="r5rv3edw9b8lma6229mxmijbwsy9r2d" xml:space="preserve">{{Template:Welcome|realName=|name=Eiffelsme}}

-- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 14. maijs, plkst. 21.34 (EEST)</text>
      <sha1>r5rv3edw9b8lma6229mxmijbwsy9r2d</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dalībnieka diskusija:89 Solon</title>
    <ns>3</ns>
    <id>631943</id>
    <revision>
      <id>4468325</id>
      <timestamp>2026-05-14T19:23:03Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Sveicējs</username>
        <id>19437</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>[[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku</comment>
      <origin>4468325</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="174" sha1="8qf4n6o4fbr79p8c2ahjhibomh170ts" xml:space="preserve">{{Template:Welcome|realName=|name=89 Solon}}

-- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 14. maijs, plkst. 22.23 (EEST)</text>
      <sha1>8qf4n6o4fbr79p8c2ahjhibomh170ts</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dalībnieka diskusija:Eric600369</title>
    <ns>3</ns>
    <id>631944</id>
    <revision>
      <id>4468326</id>
      <timestamp>2026-05-14T19:28:14Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Sveicējs</username>
        <id>19437</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>[[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku</comment>
      <origin>4468326</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="176" sha1="36an9hbly2yb0j5hbpyd73x5rq5vvu5" xml:space="preserve">{{Template:Welcome|realName=|name=Eric600369}}

-- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 14. maijs, plkst. 22.28 (EEST)</text>
      <sha1>36an9hbly2yb0j5hbpyd73x5rq5vvu5</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dalībnieka diskusija:Funnehcake1344</title>
    <ns>3</ns>
    <id>631945</id>
    <revision>
      <id>4468328</id>
      <timestamp>2026-05-14T19:37:20Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Sveicējs</username>
        <id>19437</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>[[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku</comment>
      <origin>4468328</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="180" sha1="bx33u7wo1hiv3kdvxn1tia3iiexr3o1" xml:space="preserve">{{Template:Welcome|realName=|name=Funnehcake1344}}

-- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 14. maijs, plkst. 22.37 (EEST)</text>
      <sha1>bx33u7wo1hiv3kdvxn1tia3iiexr3o1</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dalībnieka diskusija:Vinckie</title>
    <ns>3</ns>
    <id>631946</id>
    <revision>
      <id>4468331</id>
      <timestamp>2026-05-14T19:44:02Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Sveicējs</username>
        <id>19437</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>[[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku</comment>
      <origin>4468331</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="173" sha1="2a8xrra6pe2bea5bq1ul9aw6jix8dr2" xml:space="preserve">{{Template:Welcome|realName=|name=Vinckie}}

-- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 14. maijs, plkst. 22.44 (EEST)</text>
      <sha1>2a8xrra6pe2bea5bq1ul9aw6jix8dr2</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Buck's Fizz</title>
    <ns>0</ns>
    <id>631947</id>
    <redirect title="Buck&#039;s fizz" />
    <revision>
      <id>4468333</id>
      <timestamp>2026-05-14T19:54:02Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Amherst99</username>
        <id>10592</id>
      </contributor>
      <comment>Amherst99 pārvietoja lapu [[Buck's Fizz]] uz [[Buck's fizz]]</comment>
      <origin>4468333</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="25" sha1="dqydpd6b5kjuqbjfybiov9w7vv1omn6" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Buck's fizz]]</text>
      <sha1>dqydpd6b5kjuqbjfybiov9w7vv1omn6</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dalībnieka diskusija:Craigd1984</title>
    <ns>3</ns>
    <id>631948</id>
    <revision>
      <id>4468336</id>
      <timestamp>2026-05-14T19:56:12Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Sveicējs</username>
        <id>19437</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>[[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku</comment>
      <origin>4468336</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="176" sha1="2e286kptsfzmsnaq9z56u6lk8nkkxqd" xml:space="preserve">{{Template:Welcome|realName=|name=Craigd1984}}

-- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 14. maijs, plkst. 22.56 (EEST)</text>
      <sha1>2e286kptsfzmsnaq9z56u6lk8nkkxqd</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dalībnieka diskusija:Tarver05</title>
    <ns>3</ns>
    <id>631949</id>
    <revision>
      <id>4468337</id>
      <timestamp>2026-05-14T19:59:33Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Sveicējs</username>
        <id>19437</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>[[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku</comment>
      <origin>4468337</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="174" sha1="npgj44lmd4g4jcgiojwxd9ztsv7vcr7" xml:space="preserve">{{Template:Welcome|realName=|name=Tarver05}}

-- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 14. maijs, plkst. 22.59 (EEST)</text>
      <sha1>npgj44lmd4g4jcgiojwxd9ztsv7vcr7</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dalībnieka diskusija:Ymi-Elle</title>
    <ns>3</ns>
    <id>631950</id>
    <revision>
      <id>4468339</id>
      <timestamp>2026-05-14T20:09:31Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Sveicējs</username>
        <id>19437</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>[[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku</comment>
      <origin>4468339</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="174" sha1="7h5gaxfhb6ypi1c5t9vbvlx4pzzv3n9" xml:space="preserve">{{Template:Welcome|realName=|name=Ymi-Elle}}

-- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 14. maijs, plkst. 23.09 (EEST)</text>
      <sha1>7h5gaxfhb6ypi1c5t9vbvlx4pzzv3n9</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Nordsiks</title>
    <ns>0</ns>
    <id>631952</id>
    <redirect title="Fricis Nordsiks" />
    <revision>
      <id>4468389</id>
      <timestamp>2026-05-15T03:43:45Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[Fricis Nordsiks]]</comment>
      <origin>4468389</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="29" sha1="syo7rfcywryl1j619acbnb71lihp6hr" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Fricis Nordsiks]]</text>
      <sha1>syo7rfcywryl1j619acbnb71lihp6hr</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Gebelsa</title>
    <ns>0</ns>
    <id>631953</id>
    <redirect title="Magda Gebelsa" />
    <revision>
      <id>4468394</id>
      <timestamp>2026-05-15T04:12:16Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[Magda Gebelsa]]</comment>
      <origin>4468394</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="27" sha1="6a4qt4c25kkm2bb989s22k5til5djwj" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Magda Gebelsa]]</text>
      <sha1>6a4qt4c25kkm2bb989s22k5til5djwj</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dalībnieka diskusija:Zigismaris</title>
    <ns>3</ns>
    <id>631954</id>
    <revision>
      <id>4468432</id>
      <timestamp>2026-05-15T05:50:28Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Sveicējs</username>
        <id>19437</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>[[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku</comment>
      <origin>4468432</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="176" sha1="6s5bp4zryogpf5a4ffvxrkbqtgqgaqy" xml:space="preserve">{{Template:Welcome|realName=|name=Zigismaris}}

-- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 15. maijs, plkst. 08.50 (EEST)</text>
      <sha1>6s5bp4zryogpf5a4ffvxrkbqtgqgaqy</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Adams Sikora</title>
    <ns>0</ns>
    <id>631955</id>
    <redirect title="Adams Sīkora" />
    <revision>
      <id>4468436</id>
      <timestamp>2026-05-15T05:59:37Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kikos</username>
        <id>3705</id>
      </contributor>
      <comment>Kikos pārvietoja lapu [[Adams Sikora]] uz [[Adams Sīkora]]: atveidošana</comment>
      <origin>4468436</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="27" sha1="0ngxvwftt4k3etglbbj9calrmgp981w" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Adams Sīkora]]</text>
      <sha1>0ngxvwftt4k3etglbbj9calrmgp981w</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Diskusija:Adams Sikora</title>
    <ns>1</ns>
    <id>631956</id>
    <redirect title="Diskusija:Adams Sīkora" />
    <revision>
      <id>4468438</id>
      <timestamp>2026-05-15T05:59:37Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kikos</username>
        <id>3705</id>
      </contributor>
      <comment>Kikos pārvietoja lapu [[Diskusija:Adams Sikora]] uz [[Diskusija:Adams Sīkora]]: atveidošana</comment>
      <origin>4468438</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="37" sha1="nvp5on9ssbx590hfne798a0nxugyisb" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Diskusija:Adams Sīkora]]</text>
      <sha1>nvp5on9ssbx590hfne798a0nxugyisb</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dženovas konference</title>
    <ns>0</ns>
    <id>631957</id>
    <revision>
      <id>4468457</id>
      <timestamp>2026-05-15T06:52:46Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <comment>jauna lpp</comment>
      <origin>4468457</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2957" sha1="mkve1vxsx76yvwk6bd9dwltbe5g58d4" xml:space="preserve">
'''Dženovas Ekonomikas un finanšu konference''', saīsināti '''Dženovas konference''', bija starptautiska sanāksme par ekonomikas un finanšu jautājumiem, kas notika [[Dženova]]s San Džordžo pilī (''Palazzo di San Giorgio '') no 1922. gada 10. aprīļa  līdz 19. maijam. Sanāksmē piedalījās 29 valstu un 5 [[britu impērija|Lielbritānijas domīniju]] pārstāvji. 

Konferences mērķis bija risināt [[Pirmais pasaules karš|Pirmajā pasaules karā]] saɡrauto Eiropas valstu ekonomiskās un politiskās sadarbības jautājumus, izstrādāt stratēģiju saɡrauto Centrālās un Austrumeiropas valstu ekonomikas atjaunošanai un risināt sarunas par attiecībām ar starptautiski neatzīto [[Krievijas SFPR]]. Vācija un Padomju Krievija nepiekrita konferences priekšlikumiem un noslēdza atsevišķu divpusēju [[Rapallo līgums (1922)|Rapallo līgumu]].

== Norise ==
Kaut arī Krievijas SFPR delegācijas oficiāli izziņotais vadītājs bija [[Vladimirs Ļeņins]], viņš slimības dēļ Dženovā neieradās un deleɡāciju vadīja viņa vietnieks [[Georgijs Čičerins]]. Delegācija pārstāvēja arī astoņas citas padomju republikas, un tās sastāvā bija [[Leonīds Krasins]], [[Maksims Ļitvinovs]], Vaclavs Vorovskis, [[Jānis Rudzutaks]], [[Ādolfs Jofe]], Kristians Rakovskis, Narimans Narimanovs, Budu Mdivani, Aleksandrs Bekzadjans, Aleksandrs Šļapņikovs, Faizulla Hodžajevs, Timofejs Sapronovs un [[Nikolajs Jansons]]. [[Amerikas Savienotās Valstis]] atteicās piedalīties konferencē, kā novērotājs sēdēs piedalījās vienīɡi ASV vēstnieks Itālijā Ričards Čailds.

Īpaša ekspertu komiteja, kas sanāca Londonā no 1922. gada 20. līdz 28. martam, izstrādāja rezolūciju, kurā pieprasīja Padomju Krievijai atzīt visus iepriekšējo Krievijas valdību parādus un finansiālās saistības. Padomju Krievijai bija jāatmaksā 18,5 miljardi zelta rubļu pirmskara un kara laika parādos. Padomju delegācija noraidīja šīs prasības un savukārt iesniedza pretprasības par kompensāciju Padomju valstij par zaudējumiem, ko radījusi ārvalstu iejaukšanās un blokāde, 39 miljardu zelta rubļu apmērā. 1922. gada 20. aprīlī paziņoja, ka padomju valdība ir gatava atzīt pirmskara parādus un bijušo īpašnieku pirmtiesības saņemt koncesijas vai nomas ceļā īpašumus, kas iepriekš viņiem piederējuši, ar nosacījumu, ka padomju valstis atzīst ''de iure'', sniedz tām finansiālu palīdzību un dzēš kara parādus un procentus par tiem. Krievijas delegācija iesniedza arī priekšlikumu par vispārēju atbruņošanos.
Konferencē izvirzītie jautājumi netika atrisināti, daži no tiem tika pārcelti uz 1922. gada Hāgas konferenci.

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}
{{Vēsture-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}
[[Kategorija:Starptautiskās sanāksmes]]
[[Kategorija:20. gadsimts]]
[[Kategorija:Eiropas vēsture]]</text>
      <sha1>mkve1vxsx76yvwk6bd9dwltbe5g58d4</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Karaspēka grupa &quot;Dienvidi&quot;</title>
    <ns>0</ns>
    <id>631958</id>
    <redirect title="Karaspēka grupa &quot;Dienvidi&quot; (Vērmahts)" />
    <revision>
      <id>4468494</id>
      <timestamp>2026-05-15T08:13:22Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kikos</username>
        <id>3705</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[Karaspēka grupa &quot;Dienvidi&quot; (Vērmahts)]]</comment>
      <origin>4468494</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="53" sha1="7sgrrljiahnxele7xnjra4z6vmeamh7" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Karaspēka grupa &quot;Dienvidi&quot; (Vērmahts)]]</text>
      <sha1>7sgrrljiahnxele7xnjra4z6vmeamh7</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dalībnieka diskusija:Ilzebarkevica</title>
    <ns>3</ns>
    <id>631959</id>
    <revision>
      <id>4468497</id>
      <timestamp>2026-05-15T08:23:38Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Sveicējs</username>
        <id>19437</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>[[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku</comment>
      <origin>4468497</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="179" sha1="b35jwgja2ch0plpuqtiashpkof33313" xml:space="preserve">{{Template:Welcome|realName=|name=Ilzebarkevica}}

-- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 15. maijs, plkst. 11.23 (EEST)</text>
      <sha1>b35jwgja2ch0plpuqtiashpkof33313</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dalībnieka diskusija:Ilzebarkevica2</title>
    <ns>3</ns>
    <id>631960</id>
    <revision>
      <id>4468498</id>
      <timestamp>2026-05-15T08:24:13Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Sveicējs</username>
        <id>19437</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>[[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku</comment>
      <origin>4468498</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="180" sha1="mcuiplil2g6ywl7l4oo8912t8nrht1q" xml:space="preserve">{{Template:Welcome|realName=|name=Ilzebarkevica2}}

-- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 15. maijs, plkst. 11.24 (EEST)</text>
      <sha1>mcuiplil2g6ywl7l4oo8912t8nrht1q</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Armēnijas Nacionālā asambleja</title>
    <ns>0</ns>
    <id>631961</id>
    <revision>
      <id>4468514</id>
      <timestamp>2026-05-15T10:09:35Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Tankists</username>
        <id>100139</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: {{Likumdevēja infokaste  | background_color   =   | text_color         =   | name               = Armēnijas Republikas Nacionālā asambleja  | native_name        = Հայաստանի Հանրապետության Ազգային ժողով  | native_name_lang   =   | transcription_name =   | legislature        =   | coa_pic            =   | coa_res            = 250px  | coa_alt            =  | foundation         = 1918. gada 1. augusts&lt;br /&gt;1995. gada 5. jūlijs (atjaunota)  |...</comment>
      <origin>4468514</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="8002" sha1="30kyowdgoe63eaayzglpvu9bq3vbbvq" xml:space="preserve">{{Likumdevēja infokaste
 | background_color   = 
 | text_color         = 
 | name               = Armēnijas Republikas Nacionālā asambleja
 | native_name        = Հայաստանի Հանրապետության Ազգային ժողով
 | native_name_lang   = 
 | transcription_name = 
 | legislature        = 
 | coa_pic            = 
 | coa_res            = 250px
 | coa_alt            =
 | foundation         = 1918. gada 1. augusts&lt;br /&gt;1995. gada 5. jūlijs (atjaunota)
 | house_type         = Vienpalātas parlaments
 | body               = 
 | houses             = 
 | leader1_type       = Priekšsēdētājs
 | leader1            = [[Alens Simonjans]]
 | party1             = [[Pilsoniskais līgums|PL]]
 | election1          = {{dat|2021|8|2|Ģ|bez}}
 | leader2_type       = 
 | leader2            = 
 | party2             = 
 | election2          = 
 | leader3_type       = 
 | leader3            = 
 | party3             = 
 | election3          = 
 | members            = 107
 | house1             = 
 | house2             = 
 | structure1         = Armenian_Parliament_8-th.svg
 | structure1_res     = 250px
 | structure1_alt     = 
 | structure2         = 
 | structure2_res     = 
 | structure2_alt     = 
 | political_groups1  = * '''Valdība''' (69)
{{Tree list}}
*{{legend|#000041}} [[Pilsoniskais līgums]] (69)
**{{legend|#000041|Pilsoniskais līgums (61)}}
**{{legend|#C1C1C1|Bezpartejiskie (8)}}
{{tree list/end}}
* '''Opozīcija''' (38)
{{Tree list}}
*{{legend|#172A69|[[Alianse &quot;Armēnija&quot;]] (2)}}
**{{legend|#AA0000|[[Armēņu Revolucionārā federācija]] (69)}}
**{{legend|#C1C1C1|Bezpartejiskie (8)}}
{{tree list/end}}
{{Tree list}}
*{{legend|#E00000|[[Alianse &quot;Man ir gods&quot;|Man ir gods]] (28)}}
**{{legend|#D2691E|[[Armēnijas Republikāņu partija|Republikāņu partija]] (16)}}
**{{legend|#C1C1C1|Bezpartejiskie (12)}}
{{tree list/end}}
*{{legend|#C1C1C1|Bezpartejiskie (4)}}
 | political_groups2  = 
 | committees1        = 
 | committees2        = 
 | joint_committees   = 
 | voting_system1     = 
 | voting_system2     = 
 | last_election1     = [[2021. gada Armēnijas parlamenta vēlēšanas|2021. gada 20. jūnijs]]
 | last_election2     = 
 | previous_election1 =
 | previous_election2 =
 | session_room       = 2014_Erywań,_Budynek_Zgromadzenia_Narodowego_Republiki_Armenii.jpg
 | session_res        = 
 | session_alt        = 
 | meeting_place      = {{flaga|Armēnija}} Armēnijas parlamenta ēka, [[Erevāna]], [[Armēnija]]
 | website            = {{URL|http://www.parliament.am/}}
 | footnotes          = 
 | motto              = 
}}
'''Armēnijas Republikas Nacionālā asambleja'''&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Latviju vizītē apmeklēs Armēnijas Nacionālās Asamblejas prezidents |url=https://www.saeima.lv/aktualitates/saeimas-zinas/33682-latviju-vizite-apmekles-armenijas-nacionalas-asamblejas-prezidents |website=saeima.lv |publisher=[[Latvijas Republikas Saeima]] |accessdate={{dat|2026|5|15||bez}} |language=lv |date={{dat|2024|6|21||bez}}}}&lt;/ref&gt; ({{val|hy|Հայաստանի Հանրապետության Ազգային ժողով}}), kas pazīstama arī kā '''Armēnijas parlaments''',&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |title=Armēnijas parlaments apstiprina iestāšanās procesa uzsākšanu ES |url=https://www.tvnet.lv/8218041/armenijas-parlaments-apstiprina-iestasanas-procesa-uzsaksanu-es |accessdate={{dat|2026|5|15||bez}} |work=[[tvnet.lv]] |date={{dat|2025|3|26||bez}} |language=lv}}&lt;/ref&gt; ir [[Armēnija|Armēnijas Republika]]s augstākā [[Likumdošanas vara|likumdošanas institūcija]].

Nacionālā asambleja tiek ievēlēta [[Proporcionālas vēlēšanas|proporcionālās]], vispārējās un tiešās vēlēšanās uz pieciem gadiem. Nacionālā asambleja ir [[vienpalātas parlaments]]. Nacionālajā asamblejā ir vismaz 107 vieta, bet ar papildu vietu piešķiršanu tā var paplašināties un ārkārtīgi retos gadījumos sasniegt aptuveni 200 vietas.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://docs.google.com/spreadsheets/d/1FkmCF27LeAFvbyrFAnHb7MiSQNcSxtoYabKu7G2fU5w/pubchart?oid=195701175&amp;format=interactive|title = Google Sheets – create and edit spreadsheets online, for free}}&lt;/ref&gt; Pašreizējais Nacionālās asamblejas priekšsēdētājs ir [[Alens Simonjans]].&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=SIMONYAN Alen |url=https://pacsto.org/board_members/simonyan-alen-robertovich |website=pacsto.org}}&lt;/ref&gt;

== Vēsture ==
Nacionālā asambleja sākotnēji tika izveidota 1918. gada 1. augustā, to izveidoja Armēņu Nacionālā padome pēc [[Armēnijas Pirmā republika|pirmās Armēnijas Republika]]s neatkarības pasludināšanas.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://iacis.ru/eng/parliaments/parlamenty_uchastniki/respublika_armeniya/|title=Республика Армения|website=iacis.ru|accessdate=1 August 2023}}&lt;/ref&gt; Darbojoties kā valsts pagaidu likumdevēja institūcija, Armēņu Nacionālā padome trīskāršoja savu locekļu skaitu, izveidojot pagaidu koalīcijas valdību, kas sastāvēja no [[Armēņu Revolucionārās federācija]]s (ARF) un [[Armēņu Tautas partija]]s pārstāvjiem.&lt;ref&gt;{{grāmatas atsauce|last=Hovannisian|first=Richard G.|title=The Republic of Armenia|date=1971–1996|publisher=University of California Press|isbn=0-520-01805-2|location=Berkeley|pages=42|oclc=238471}}&lt;/ref&gt;

Pēc 1919. gada Armēnijas parlamenta vēlēšanām, parlamenta deputātu skaits tika palielināts līdz 80 deputātiem, iekļaujot vairākus minoritāšu pārstāvjus. Parlaments turpināja darboties ar pārliecinošu ARF vairākumu, divu gadu laikā ievēlot četrus [[Armēnijas premjerministru uzskaitījums|premjerministrus]], līdz [[Padomju iebrukums Armēnijā|padomju iebrukumam Armēnijā]] 1920. gadā.&lt;ref&gt;{{grāmatas atsauce|title=Elections in Asia and the Pacific : a data handbook|date=2001|publisher=Oxford University Press|others=Dieter Nohlen, Florian Grotz, Christof Hartmann|isbn=0-19-924958-X|location=Oxford|oclc=48585734}}&lt;/ref&gt;

1938. gadā tika izveidota [[Armēnijas PSR]] [[Armēnijas Augstākā Padome|Augstākā Padome]].&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=12 парламентов Советской Армении |url=https://radar.am/ru/news/retro-2512129114/ |website=Radar.am |accessdate={{dat|2026|5|15||bez}} |language=ru |date={{dat|2022|6|25||bez}}}}&lt;/ref&gt; Pēc [[PSRS sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]] 1991. gadā un jaunās [[Armēnijas Konstitūcija]]s pieņemšanas 1995. gadā tika izveidota pašreizējā Nacionālā asambleja.

== Vēlēšanu sistēma ==
Armēnijas Nacionālās asamblejas deputātus vispārējās tiešās vēlēšanās ievēl Armēnijas pilsoņi, kas vecāki par 18 gadiem. Pilsoņi balso par partiju vai partiju apvienību iesniegtajiem sarakstiem. Pilsoņu balsis tiek sadalītas pēc [[Proporcionālas vēlēšanas|proporcionālas sistēmas]]. Vēlēšanu kodekss garantē stabila parlamentārā vairākuma veidošanos.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|title=Electoral Code of RA|url=https://www.arlis.am/DocumentView.aspx?docid=152093|access-date=27 April 2021|website=Arlis}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|website=[[OSCE]]|access-date=1 August 2023|url=http://www.osce.org/odihr/elections/armenia/293546?download=true |title=Parliamentary elections 2017. OSCE/ODIHR Needs Assessment Mission Report}}&lt;/ref&gt;

Lai partijas iekļūtu parlamentā, tām ir jāpārvar 5%, bet partiju apvienībām ― attiecīgi 7% [[Procentuālā barjera|balsu procentuālā barjera]].

Saskaņā ar likumu parlamentā ir jābūt pārstāvētiem vismaz 3 politiskajiem spēkiem, pat ja viens vai vairāki no tiem nav pārvarējuši vēlēšanu slieksni. Šajā gadījumā tieši procentuālā daļa nosaka, kura partija iekļūs parlamentā neatkarīgi no tā, vai tā ir partija vai partiju apvienība.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
* {{oficiālā mājaslapa}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}

[[Kategorija:Parlamenti]]
[[Kategorija:Eiropas parlamenti]]
[[Kategorija:Armēnijas politika]]
[[Kategorija:Armēnija]]</text>
      <sha1>30kyowdgoe63eaayzglpvu9bq3vbbvq</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4468520</id>
      <parentid>4468514</parentid>
      <timestamp>2026-05-15T10:17:21Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Tankists</username>
        <id>100139</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Vēsture */</comment>
      <origin>4468520</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="8052" sha1="ptgmw135pn7iphy5kac2j2pdjfqwc0h" xml:space="preserve">{{Likumdevēja infokaste
 | background_color   = 
 | text_color         = 
 | name               = Armēnijas Republikas Nacionālā asambleja
 | native_name        = Հայաստանի Հանրապետության Ազգային ժողով
 | native_name_lang   = 
 | transcription_name = 
 | legislature        = 
 | coa_pic            = 
 | coa_res            = 250px
 | coa_alt            =
 | foundation         = 1918. gada 1. augusts&lt;br /&gt;1995. gada 5. jūlijs (atjaunota)
 | house_type         = Vienpalātas parlaments
 | body               = 
 | houses             = 
 | leader1_type       = Priekšsēdētājs
 | leader1            = [[Alens Simonjans]]
 | party1             = [[Pilsoniskais līgums|PL]]
 | election1          = {{dat|2021|8|2|Ģ|bez}}
 | leader2_type       = 
 | leader2            = 
 | party2             = 
 | election2          = 
 | leader3_type       = 
 | leader3            = 
 | party3             = 
 | election3          = 
 | members            = 107
 | house1             = 
 | house2             = 
 | structure1         = Armenian_Parliament_8-th.svg
 | structure1_res     = 250px
 | structure1_alt     = 
 | structure2         = 
 | structure2_res     = 
 | structure2_alt     = 
 | political_groups1  = * '''Valdība''' (69)
{{Tree list}}
*{{legend|#000041}} [[Pilsoniskais līgums]] (69)
**{{legend|#000041|Pilsoniskais līgums (61)}}
**{{legend|#C1C1C1|Bezpartejiskie (8)}}
{{tree list/end}}
* '''Opozīcija''' (38)
{{Tree list}}
*{{legend|#172A69|[[Alianse &quot;Armēnija&quot;]] (2)}}
**{{legend|#AA0000|[[Armēņu Revolucionārā federācija]] (69)}}
**{{legend|#C1C1C1|Bezpartejiskie (8)}}
{{tree list/end}}
{{Tree list}}
*{{legend|#E00000|[[Alianse &quot;Man ir gods&quot;|Man ir gods]] (28)}}
**{{legend|#D2691E|[[Armēnijas Republikāņu partija|Republikāņu partija]] (16)}}
**{{legend|#C1C1C1|Bezpartejiskie (12)}}
{{tree list/end}}
*{{legend|#C1C1C1|Bezpartejiskie (4)}}
 | political_groups2  = 
 | committees1        = 
 | committees2        = 
 | joint_committees   = 
 | voting_system1     = 
 | voting_system2     = 
 | last_election1     = [[2021. gada Armēnijas parlamenta vēlēšanas|2021. gada 20. jūnijs]]
 | last_election2     = 
 | previous_election1 =
 | previous_election2 =
 | session_room       = 2014_Erywań,_Budynek_Zgromadzenia_Narodowego_Republiki_Armenii.jpg
 | session_res        = 
 | session_alt        = 
 | meeting_place      = {{flaga|Armēnija}} Armēnijas parlamenta ēka, [[Erevāna]], [[Armēnija]]
 | website            = {{URL|http://www.parliament.am/}}
 | footnotes          = 
 | motto              = 
}}
'''Armēnijas Republikas Nacionālā asambleja'''&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Latviju vizītē apmeklēs Armēnijas Nacionālās Asamblejas prezidents |url=https://www.saeima.lv/aktualitates/saeimas-zinas/33682-latviju-vizite-apmekles-armenijas-nacionalas-asamblejas-prezidents |website=saeima.lv |publisher=[[Latvijas Republikas Saeima]] |accessdate={{dat|2026|5|15||bez}} |language=lv |date={{dat|2024|6|21||bez}}}}&lt;/ref&gt; ({{val|hy|Հայաստանի Հանրապետության Ազգային ժողով}}), kas pazīstama arī kā '''Armēnijas parlaments''',&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |title=Armēnijas parlaments apstiprina iestāšanās procesa uzsākšanu ES |url=https://www.tvnet.lv/8218041/armenijas-parlaments-apstiprina-iestasanas-procesa-uzsaksanu-es |accessdate={{dat|2026|5|15||bez}} |work=[[tvnet.lv]] |date={{dat|2025|3|26||bez}} |language=lv}}&lt;/ref&gt; ir [[Armēnija|Armēnijas Republika]]s augstākā [[Likumdošanas vara|likumdošanas institūcija]].

Nacionālā asambleja tiek ievēlēta [[Proporcionālas vēlēšanas|proporcionālās]], vispārējās un tiešās vēlēšanās uz pieciem gadiem. Nacionālā asambleja ir [[vienpalātas parlaments]]. Nacionālajā asamblejā ir vismaz 107 vieta, bet ar papildu vietu piešķiršanu tā var paplašināties un ārkārtīgi retos gadījumos sasniegt aptuveni 200 vietas.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://docs.google.com/spreadsheets/d/1FkmCF27LeAFvbyrFAnHb7MiSQNcSxtoYabKu7G2fU5w/pubchart?oid=195701175&amp;format=interactive|title = Google Sheets – create and edit spreadsheets online, for free}}&lt;/ref&gt; Pašreizējais Nacionālās asamblejas priekšsēdētājs ir [[Alens Simonjans]].&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=SIMONYAN Alen |url=https://pacsto.org/board_members/simonyan-alen-robertovich |website=pacsto.org}}&lt;/ref&gt;

== Vēsture ==
Nacionālā asambleja sākotnēji tika izveidota 1918. gada 1. augustā, to izveidoja Armēņu Nacionālā padome pēc [[Armēnijas Pirmā republika|pirmās Armēnijas Republika]]s neatkarības pasludināšanas.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://iacis.ru/eng/parliaments/parlamenty_uchastniki/respublika_armeniya/|title=Республика Армения|website=iacis.ru|accessdate=1 August 2023}}&lt;/ref&gt; Darbojoties kā valsts pagaidu likumdevēja institūcija, Armēņu Nacionālā padome trīskāršoja savu locekļu skaitu, izveidojot pagaidu koalīcijas valdību, kas sastāvēja no [[Armēņu Revolucionārās federācija]]s (ARF) un [[Armēņu Tautas partija]]s pārstāvjiem.&lt;ref&gt;{{grāmatas atsauce|last=Hovannisian|first=Richard G.|title=The Republic of Armenia|date=1971–1996|publisher=University of California Press|isbn=0-520-01805-2|location=Berkeley|pages=42|oclc=238471}}&lt;/ref&gt;

Pēc [[1919. gada Armēnijas parlamenta vēlēšanas|1919. gada Armēnijas parlamenta vēlēšanām]], parlamenta deputātu skaits tika palielināts līdz 80 deputātiem, iekļaujot vairākus minoritāšu pārstāvjus. Parlaments turpināja darboties ar pārliecinošu ARF vairākumu, divu gadu laikā ievēlot četrus [[Armēnijas premjerministru uzskaitījums|premjerministrus]], līdz [[Padomju iebrukums Armēnijā|padomju iebrukumam Armēnijā]] 1920. gadā.&lt;ref&gt;{{grāmatas atsauce|title=Elections in Asia and the Pacific : a data handbook|date=2001|publisher=Oxford University Press|others=Dieter Nohlen, Florian Grotz, Christof Hartmann|isbn=0-19-924958-X|location=Oxford|oclc=48585734}}&lt;/ref&gt;

1938. gadā tika izveidota [[Armēnijas PSR]] [[Armēnijas Augstākā Padome|Augstākā Padome]].&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=12 парламентов Советской Армении |url=https://radar.am/ru/news/retro-2512129114/ |website=Radar.am |accessdate={{dat|2026|5|15||bez}} |language=ru |date={{dat|2022|6|25||bez}}}}&lt;/ref&gt; Pēc [[PSRS sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]] 1991. gadā un jaunās [[Armēnijas Konstitūcija]]s pieņemšanas 1995. gadā tika izveidota pašreizējā Nacionālā asambleja.

== Vēlēšanu sistēma ==
Armēnijas Nacionālās asamblejas deputātus vispārējās tiešās vēlēšanās ievēl Armēnijas pilsoņi, kas vecāki par 18 gadiem. Pilsoņi balso par partiju vai partiju apvienību iesniegtajiem sarakstiem. Pilsoņu balsis tiek sadalītas pēc [[Proporcionālas vēlēšanas|proporcionālas sistēmas]]. Vēlēšanu kodekss garantē stabila parlamentārā vairākuma veidošanos.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|title=Electoral Code of RA|url=https://www.arlis.am/DocumentView.aspx?docid=152093|access-date=27 April 2021|website=Arlis}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|website=[[OSCE]]|access-date=1 August 2023|url=http://www.osce.org/odihr/elections/armenia/293546?download=true |title=Parliamentary elections 2017. OSCE/ODIHR Needs Assessment Mission Report}}&lt;/ref&gt;

Lai partijas iekļūtu parlamentā, tām ir jāpārvar 5%, bet partiju apvienībām ― attiecīgi 7% [[Procentuālā barjera|balsu procentuālā barjera]].

Saskaņā ar likumu parlamentā ir jābūt pārstāvētiem vismaz 3 politiskajiem spēkiem, pat ja viens vai vairāki no tiem nav pārvarējuši vēlēšanu slieksni. Šajā gadījumā tieši procentuālā daļa nosaka, kura partija iekļūs parlamentā neatkarīgi no tā, vai tā ir partija vai partiju apvienība.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
* {{oficiālā mājaslapa}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}

[[Kategorija:Parlamenti]]
[[Kategorija:Eiropas parlamenti]]
[[Kategorija:Armēnijas politika]]
[[Kategorija:Armēnija]]</text>
      <sha1>ptgmw135pn7iphy5kac2j2pdjfqwc0h</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Diskusija:Armēnijas Nacionālā asambleja</title>
    <ns>1</ns>
    <id>631962</id>
    <revision>
      <id>4468516</id>
      <timestamp>2026-05-15T10:11:59Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Tankists</username>
        <id>100139</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: {{CEE Spring 2026  |dalībnieks = Tankists |tēma       = Politika |valsts     = Armēnija }}</comment>
      <origin>4468516</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="93" sha1="0scj7jq8qt1vp0gxpmr3wfzpftpyvzg" xml:space="preserve">{{CEE Spring 2026 
|dalībnieks = Tankists
|tēma       = Politika
|valsts     = Armēnija
}}</text>
      <sha1>0scj7jq8qt1vp0gxpmr3wfzpftpyvzg</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Armēnijas parlaments</title>
    <ns>0</ns>
    <id>631963</id>
    <redirect title="Armēnijas Nacionālā asambleja" />
    <revision>
      <id>4468518</id>
      <timestamp>2026-05-15T10:13:43Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Tankists</username>
        <id>100139</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[Armēnijas Nacionālā asambleja]]</comment>
      <origin>4468518</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="46" sha1="4a1h1crjfhymdjfx6lg8ga4bmrdywoj" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Armēnijas Nacionālā asambleja]]</text>
      <sha1>4a1h1crjfhymdjfx6lg8ga4bmrdywoj</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Armēnijas Republikas Nacionālā asambleja</title>
    <ns>0</ns>
    <id>631964</id>
    <redirect title="Armēnijas Nacionālā asambleja" />
    <revision>
      <id>4468519</id>
      <timestamp>2026-05-15T10:14:36Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Tankists</username>
        <id>100139</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[Armēnijas Nacionālā asambleja]]</comment>
      <origin>4468519</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="46" sha1="4a1h1crjfhymdjfx6lg8ga4bmrdywoj" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Armēnijas Nacionālā asambleja]]</text>
      <sha1>4a1h1crjfhymdjfx6lg8ga4bmrdywoj</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Oriskani kauja</title>
    <ns>0</ns>
    <id>631965</id>
    <revision>
      <id>4468524</id>
      <timestamp>2026-05-15T10:40:35Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>ZANDMANIS</username>
        <id>91184</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: '''Oriskani kauja''' ({{val|en|Battle of Oriskany}}) bija [[Saratogas kampaņa]]s [[kauja]] [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas Neatkarības kara]] laikā, kas notika 1777. gada 6. augustā. Tajā dienā amerikāņu lojālistu spēki un vairāki simti [[irokēzi|irokēzu]] indiāņu uzbruka [[Kontinentālā armija|amerikāņu armijas]] vienībai, kas bija ceļā uz aplenktā [[Stenviksa forta aplenkums|Stenviksa forta atbrīvošanu]]. Lielākā daļa kaujas d...</comment>
      <origin>4468524</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="14644" sha1="0vrvqwt2gywfbk58exdg0mobj59j91x" xml:space="preserve">'''Oriskani kauja''' ({{val|en|Battle of Oriskany}}) bija [[Saratogas kampaņa]]s [[kauja]] [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas Neatkarības kara]] laikā, kas notika 1777. gada 6. augustā. Tajā dienā amerikāņu lojālistu spēki un vairāki simti [[irokēzi|irokēzu]] indiāņu uzbruka [[Kontinentālā armija|amerikāņu armijas]] vienībai, kas bija ceļā uz aplenktā [[Stenviksa forta aplenkums|Stenviksa forta atbrīvošanu]]. Lielākā daļa kaujas dalībnieku bija amerikāņi: &quot;patrioti&quot; un to sabiedrotie Oneida cilts indiāņi cīnījās pret britu karali atbalstošos lojalistus un irokēzus. Amerikāņu &quot;patriotu&quot; spēkos bija aptuveni 800 Traionas apgabala milicijas karavīri, kurus atbalstīja aptuveni 60 Oneida indiāņi. Viņiem uzbruka aptuveni 10 kilometru attālumā no Stenviksa forta netālu no Oriskani, Oneida indiāņu apmetnes. Patrioti cieta smagus zaudējumus, un ģenerālis [[Nikolass Herkimers]] tika nopietni ievainots, taču viņš saglabāja augstasinību un izveidoja atlikušās savas vienības aizsardzības pozīcijās. Tikmēr Stenviksa forta garnizons izlauzās un nodedzināja indiāņu nometni, kas pamudināja indiāņus pamest lojālistu armiju.

Kauja izraisīja ilgstošu naidīgumu starp Oneida indiāņiem un viņu pretiniekiem kaujā — Seneku un Mohauku indiāņiem —, kā arī starp kolonistiem un lojālistiem.
== Priekšvēsture ==
1777. gada vasarā britu armija ģenerāļa Džona Bergoina vadībā virzījās no [[Kanāda]]s uz [[Olbani]] pilsētu, savukārt neliela vienība brigādes ģenerāļa Berimora Sentlegēra vadībā virzījās no [[Ontārio ezers|Ontārio ezera]] pa Mohaukas upes ieleju uz Olbani. Gan karalis, gan valsts sekretārs lords Džordžs Džermeins uzskatīja Sentlegēra virzību par būtisku kopējās kampaņas elementu. Tomēr Sentlegēra spēkiem bija divi trūkumi: liels neuzticamu Kanādas milicijas spēku īpatsvars un liels indiāņu kontingents, kas bija pārliecināti, ka kampaņa būs viegla un ar labām izredzēm iegūt kara laupījumu. 1777. gada 26. jūnijā Sentledžers pameta savu nometni netālu no [[Monreāla]]s, un devās augšup pa [[Sentlorensa|Sentlorensas upi]] un apstājās pie ieejas Ontārio ezerā. Vienīgais iespējamais šķērslis bija Stenviksa forts, kas kontrolēja ceļu no Ontario uz Olbani. Sentlegērs nosūtīja izlūkošanas vienību, kas ziņoja, ka amerikāņi aktīvi strādā pie [[Nocietinājums|forta]] nostiprināšanas. Tas satrauca Sentlegēru, kuram trūka aplenkuma ieroču, taču viņš šaubījās par informācijas patiesumu un nolēma turpināt maršu.

17. jūlijā kļuva zināmas ziņas par Tikonderogas forta ieņemšanu, tāpēc Sentlegērs atsāka savu gājienu, šķērsoja Oneidas ezeru un 3. augustā tuvojās fortam. Tas bija koka, [[nocietinājumu bastionu sistēma|bastionēts]] forts, kura garnizonu veidoja 750 vīru pulkveža Pītera Gensvērta vadībā. Sentlegērs pieprasīja forta padošanos, bet saņēma atteikumu. Tas nozīmēja, ka gaidāma ilga tā aplenkšana, un ātra pieeja Olbani nebūtu iespējama. Tad Sentlegērs sāka Stenviksas forta aplenkumu. Viņš uzcēla nometni 1000 metru attālumā no forta un uzbūvēja trīs baterijas pa trim lielgabaliem katrā 600 metru attālumā uz ziemeļaustrumiem no forta.

Ziņas par britu Sentlegēra armijas parādīšanos Oneidas ezera rajonā sasniedza Traionas apgabalu, tāpēc ģenerālis Nikolass Herkimers (apgabala milicijas komandieris) steidzami izsauca vietējo miliciju. Uz viņa aicinājumu atsaucās ne tikai milicija, bet arī apgabala Sabiedrības drošības komitejas locekļi, kas iestājās kā brīvprātīgie un virsnieki. Pulcēšanās vieta bija Deitonas fortā, 32 jūdžu attālumā no Stenviksa forta. Herkimeram izdevās savākt 800 vīrus, kurus viņš sadalīja četros pulkos pa 175 vīriem katrā, nosaucot tos pēc vietām, no kurām viņi ieradās: &quot;Pfalz&quot;, &quot;Kanhoharie&quot;, &quot;Mohawk&quot; un &quot;German Flatts&quot;. Viņš vēlējās gaidīt, kamēr ieradīsies papildu rotas, bet viņa vienība, kas sastāvēja no zemniekiem un kurai trūka disciplīnas, pieprasīja tūlītēju uzbrukumu fortam. 5. augusta vakarā viņš ieradās Oriskā jeb Oriskani ciematā.[4][5]

Herkimers plānoja uzbrukt ienaidniekam pie forta vienlaikus ar uzbrukumu no tā iekšpuses, tāpēc 6. augusta naktī viņš nosūtīja ziņnesi uz fortu, pieprasot izdarīt trīs lielgabalu šāvienus, lai signalizētu, ka viņa ziņa ir saņemta. Tajā naktī signāls netika saņemts, un Herkimers gaidīja līdz rītam, bet joprojām nebija dzirdams neviens signāls. Piesardzīgais Herkimers nolēma gaidīt signālu, taču viņa vienības virsnieki apsūdzēja viņu gļēvulībā un uzstāja, ka jāturpina marš uz fortu.

Indiāņu spēkus, kas aplenca Stenviksa fortu, komandēja virsaitis [[Džozefs Brants]]. Viņa māsa Mollija dzīvoja Mohaukas upes ielejā un bija lieciniece Herkimera sagatavošanās darbiem. Viņa nekavējoties uzrakstīja vēstuli savam brālim, kas tika piegādāta Brantam 5. augusta vakarā. Vēstulē bija sīki aprakstīts Herkimera spēku sastāvs un organizācija. Brants nekavējoties parādīja vēstuli Sentledžeram. Viņam nebija regulārā karaspēka, kas bija aizņemts ar ceļa būvniecību, tāpēc viņš nosūtīja tikai 80 eiropiešus un visus indiāņus brigādes ģenerāļa Džona Džonsona vadībā, lai pārtvertu Herkimeru. Eiropas kontingentu galvenokārt veidoja karavīri no Karaliskā Ņujorkas pulka. Šajos spēkos gandrīz nebija regulārā karaspēka karavīru, taču tā komandieri Brants un Džonsons labi pārzināja šo apgabalu. No Mollijas vēstules viņi zināja precīzu Herkimera kolonnas lielumu un zināja, ka viņi plāno apstāties Oriskani.

Brants ierosināja sarīkot slazdu un pārsteiguma uzbrukumu Herkimera kolonnai, taču Džonsons iebilda tam. Viņš saprata, ka abas armijas galvenokārt sastāvēja no Mohaukas ielejas iedzīvotājiem, un sīva cīņa starp kaimiņiem varētu izraisīt konfliktu, kas ieilgtu paaudzēm ilgi. Viņš ierosināja tikties ar amerikāņu zemessardzi un pārliecināt to izklīst. Taču Herkimera virzība uz priekšu radīja nopietnus draudus, tāpēc Sentledžers nostājās Branta pusē un viņam tika uzdots izstrādāt jaunu uzbrukuma plānu. Brants zināja, ka Herkimers vadīs savus spēkus pa Olbani-Stenviksas ceļu gar Mohaukas upi. Vienā brīdī ceļš gāja cauri pacēlumam, ko veidoja divas dziļas ieplakas. Brants nolēma uzbrukt, kad kolonnas priekšgals šķērsos rietumu ieplaku, bet kolonnas aste joprojām atrodās austrumu ieplakā. Eiropas kontingentam tika pavēlēts bloķēt ceļu uz rietumiem. Precīzs Branta un Džonsona rīcībā esošo vīru skaits nav zināms, taču tiek lēsts, ka viņu bija apmēram 700.
== Kauja ==
Strīds ar viņa virsniekiem pirms marša uz fortu ietekmēja Herkimera noskaņojumu, jo viņš nebija rūpīgi organizējis savu kolonnu. Oneida indiāņiem vajadzēja būt izmantotiem frontes un flangu aizsardzībai, bet tā vietā viņi bija novietoti kolonnas vidū, 4. pulka (German Flatts) priekšā, ar kura karavīriem viņiem bija labas attiecības. Kolonnu vadīja pulkveža Koksa 1. pulks, kam sekoja 2. pulks, tad indiāņi, Herkimers un viņa štābs, tad Belindžera 4. pulks un visbeidzot Fiskera 3. pulks, kas sadalīts divās vienībās, lai apsargātu apgādes vezumus. Koksa pulka novietošana kolonnas priekšgalā arī bija kļūda. Belindžerara pulks, kas bija disciplinētāks un labāk saskaņots ar Oneida indiāņiem, tur būtu bijis labāk izmantots. Kad Koksa pulks ap pulksten 10:00 sāka tuvoties rietumu zemienēm, Kokss nosūtīja 20 vīru vienību kā priekšējo apsardzi. Šie vīri pamanīja nelielu strautu un, nekavējoties aizmirstot par disciplīnu, steidzās pēc ūdens. Arī Džonsona vadītie lojālisti aizmirsa disciplīnu: viens no viņiem zaudēja savaldību un izšāva uz amerikāņu priekšējo vienību, tūlīt arī pārējie atklāja uguni. Priekšējā vienība tika gandrīz nekavējoties iznīcināta. Starp kritušajiem bija arī viens no Oneida virsaišiem, Tomass Spensers.

Kauja negāja gluži tā, kā Džonsons bija cerējis, taču pārsteiguma uzbrukuma ietekme bija nozīmīga: slikti apmācītie amerikāņu milicijas karavīri nekavējoties tika dezorientēti. Pat viņu [[muskete]]s vēl nebija pielādētas, viņiem soļojot. Pulkvedis Ebenezers Kokss, sava pulka priekšgalā, mēģināja atjaunot kārtību, bet tika nāvējoši ievainots. Pats Herkimers devās uz kolonnas priekšgalu, bet guva smagu lodes brūci kreisajā kājā. Viņa zirgs gāja bojā, krītot un piespiežot jātnieku pie zemes. Vairākiem vīriem izdevās viņu ievilkt mežā ceļa ziemeļu pusē un pārsiet viņam kāju. Šajā brīdī mohauki uzbruka Fiskera pulkam pie apgādes vezumiem un gandrīz nekavējoties tos sakāva. Fiskera milicija pameta vezumus un aizbēga pa ceļu uz austrumiem. Tur Mohauki viņus panāca, nogalinot un noskalpējot. Visi apgādes rati nonāca indiāņu rokās, lai gan viņiem neizdevās pilnībā nogriezt ienaidnieka bēgšanas ceļu.

Kauja, kurā indiāņi cīnījās pret indiāņiem un amerikāņi pret amerikāņiem, bija ārkārtīgi sīva. Daži Herkimera vīri mēģināja padoties, bet indiāņi nogalināja arī viņus. Patriotiem nebija citas izvēles kā cīnīties līdz nāvei. Kāds Oneidas indiānis nokāva deviņus mohaukus, pirms pats tika nogalināts. Šādā situācijā Herkimers saglabāja mieru, neskatoties uz nopietno ievainojumu. Viņš bija atbalstījies pret koku ceļa ziemeļu pusē, tuvāk austrumu zemienei, un no šīs pozīcijas viņš vadīja kauju. Viņš mierīgi un pārliecināti deva pavēles un pakāpeniski spēja sapulcināt izdzīvojušos amerikāņu milicijas vīrus zemienē un formēt tos, kopā aptuveni 300 vīrus, perimetra aizsardzībai. Viņi mēģināja komandieri iznest no kaujas lauka, bet viņš teica: &quot;Nē! Es palikšu pretī ienaidniekam!&quot; Kopš kaujas sākuma bija pagājusi tikai pusstunda, un viņš jau bija zaudējis pusi savas vienības. Ar vienu vai diviem veiksmīgiem uzbrukumiem lojālisti būtu varējuši pilnībā pieveikt amerikāņu miliciju. Džonsons to saprata un iesaistīja uzbrukumā savu Ņujorkas pulku, taču pēc īsas tuvcīņas lojālisti tika atdzīti.

Kauja ieilga, un tas sāka ietekmēt indiāņu karotāju morāli. Tradicionāli viņi pieturējās pie ātras uzbrukuma un atkāpšanās taktikas, jo ar nelielu karotāju skaitu nevarēja atļauties lielus zaudējumus. Pieaugot zaudējumiem, indiāņi abās pusēs sāka bēgt no kaujas lauka. Atlikušie piedāvāja Džonsonam un Brantam izvēlēties vai nu ātri pieveikt ienaidnieku, vai atkāpties uz fortu. Džonsons saprata, ka var zaudēt kontroli pār indiāņiem un ienaidnieks aizbēgs, tāpēc viņš jāja uz fortu pēc pastiprinājumiem. Tajā brīdī sākās spēcīga lietusgāze, un kauja uz stundu apstājās. Sentledžers, uzzinot par notiekošo, nosūtīja uz kaujas lauku vēl 75 vīrus.
== Vileta uzbrukums ==
Kamēr norisinājās kauja, patriotu ģenerālis Gensvērts sapulcināja 250 vīrus, lai dotos viņam pretī. Pēc Herkimera lūguma tika izšauta trīskārša lielgabalu zalve. Tas notika ap pulksten 13:00, kad sākās spēcīgas lietusgāzes. Šī lietusgāze aizkavēja uzbrukumu, tāpēc tikai pulksten 14:00 vienība pameta fortu pulkveža Marinusa Vileta vadībā. Vilets devās uz dienvidiem no forta un nekavējoties atklāja pamestu indiāņu nometni, kurā atradās viss viņu īpašums, daži karotāji, sievietes un bērni. Vilets pavēlēja nometni nodedzināt, savācot visu vērtīgo no nometnes. Vairāki indiāņi tika nogalināti, četri lojālisti tika sagūstīti un tika nozagts daudz noderīga īpašuma, tostarp daudzi dokumenti un pieci karogi. Vilets bija spiests atteikties no saviem plāniem, atcelt gājienu, lai pievienotos Herkimeram, un atgriezties fortā ar visu sagrābto laupījumu. Šajā uzbrukumā viņš nezaudēja nevienu vīru.

Tikai no ieslodzīto pratināšanas Gensvērts un Vilets uzzināja, ka Herkimers tika iedzīts slazdā. Tika nolemts, ka došanās palīgā Herkimeram ir pārāk bīstama. Vēsturnieks Kevins Vedls rakstīja, ka Vileta reids Herkimeram bija izdevīgāks nekā tad, ja Vilets patiešām būtu devies viņam palīgā. Baumas par uzbrukumu nometnei ātri sasniedza indiāņus, kuri tajā laikā, pēc lietus pārtraukšanās, atkal iesaistījās cīņā ar Herkimera vienību. Kad baumas apstiprinājās, indiāņi viens pēc otra sāka pamest kaujas lauku un atgriezties savā nometnē. Ap pulksten 15:00 Džonsons saprata, ka viņam ir jāpārtrauc kauja vai jāzaudē savi indiāņi. Viņš nolēma veikt pēdējo uzbrukumu. Viņš pavēlēja saviem vīriem apgriezt kamzoļus uz otru pusi, ar balto oderi uz āru, lai tie atgādinātu Kontinentālās armijas formas tērpus, un nosūtīja viņus kolonnā uz Herkimera pozīcijām. Šis triks gandrīz nostrādāja, bet pēdējā brīdī milicijas karavīri atpazina maldināšanu un atklāja uguni uz kolonnu gandrīz no tuvas distances. Šis bija pēdējais britu uzbrukums, līdz indiāņi pameta Džonsonu, kurš bija spiests savākt savus vīrus un atgriezties nometnē.
== Iznākums ==
Oriskani kauja ilga piecas vai sešas stundas un bija Neatkarības kara asiņainākā kauja, ņemot vērā iesaistīto karavīru skaitu. Patrioti zaudēja aptuveni 500 nogalinātus, ievainotus un sagūstītus vīrus (160 no viņiem krita), kas ir aptuveni 62% no viņu spēka. Amerikāņu komandieris kaujā Nikolass Herkimers nomira no gūtajām brūcēm 10 dienas pēc kaujas. Herkimeras apgabals Ņujorkā tika nosaukts viņam par godu.

Lojālisti un indiāņi zaudēja 70 vīrus jeb 15% no viņu spēka. Tas bija maz, salīdzinot ar Herkimeras milzīgajiem zaudējumiem, taču indiāņiem, kas nebija pieraduši pie zaudējumiem, tas bija smags trieciens. Viņi zaudēja ne tikai daudzus karotājus, bet arī gandrīz visu savu laupījumu un pārtiku.

== Ārējās saites ==

{{Commons category|Battle of Oriskany}}
*[http://www.royalyorkers.ca/ The King's Royal Regiment of New York]
*[https://web.archive.org/web/20090531145432/http://www.nps.gov/history/nr/twhp/wwwlps/lessons/79oriskany/79oriskany.htm ''The Battle of Oriskany: &quot;Blood Shed a Stream Running Down&quot;,'' a National Park Service Teaching with Historic Places (TwHP) lesson plan]

{{vēsture-aizmetnis}}
{{ASV-aizmetnis}}


[[Kategorija:1777. gads]]
[[Kategorija:ASV vēsture]]
[[Kategorija:Kaujas ar ASV piedalīšanos]]
[[Kategorija:Kaujas ar Apvienotās Karalistes piedalīšanos]]</text>
      <sha1>0vrvqwt2gywfbk58exdg0mobj59j91x</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Labinkira</title>
    <ns>0</ns>
    <id>631966</id>
    <revision>
      <id>4468531</id>
      <timestamp>2026-05-15T11:07:28Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Treisijs</username>
        <id>347</id>
      </contributor>
      <comment>Jauns aizmetnis par ezeru Krievijā</comment>
      <origin>4468531</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3346" sha1="algc3rt42lrr5zl1arlin5yyrlu8dz0" xml:space="preserve">{{Ezera infokaste
| ezers        = Labinkira
| attēls       = Лабынкыр, вид с южного берега.jpg
| paraksts     = &lt;!-- attēla paraksts --&gt;
| vieta        = {{RUS}}
| vieta2       = {{flagicon image|Flag of Sakha.svg}} [[Saha]]
| vieta3       = &lt;!-- pagasts; ja vairāki, caur &quot;&lt;br /&gt;&quot;  --&gt;
| map          = Jakutija#Krievija
| plat_d= 62 | plat_m= 29 | plat_s= 50 | plat_NS=N 
| gar_d= 143 | gar_m= 36 | gar_s= 25 | gar_EW=E
| platība      = &lt;!-- tikai skatli; km² --&gt;
| platība_ha   = &lt;!-- tikai skatli; ha --&gt;
| garums       = &lt;!-- tikai skatli; km --&gt;
| platums      = &lt;!-- tikai skatli; km --&gt;
| Vid_dziļums  = &lt;!-- tikai skatli; m --&gt;
| Max_dziļums  = &lt;!-- tikai skatli; m --&gt;
| tilpums      = &lt;!-- tikai skatli; kubikkilometros --&gt;
| tilpums_m3   = &lt;!-- tikai skatli; kubikmetros --&gt;
| augstums_vjl = &lt;!-- tikai skatli --&gt;
| izteka       = &lt;!-- iztekošās upes nosaukums: [[Engure (upe)|Engure]] --&gt;
| baseins      = &lt;!-- platība km²; tikai skatli --&gt;
| lielbaseins  = &lt;!-- lielbaseina upes nosaukumu ģenitīvā: [[Daugava]]s --&gt;
| debits       = 
| valstis      = &lt;!-- ja vairākas, caur &quot;&lt;br /&gt;&quot; --&gt;
| salas        = &lt;!-- ja vairākas, caur &quot;&lt;br /&gt;&quot; --&gt;
| pilsētas     = &lt;!-- ja vairākas, caur &quot;&lt;br /&gt;&quot; --&gt;
| citas_daļas  = &lt;!-- citas infokastes, to daļas --&gt;
}}

'''Labinkira''' ({{val|sah|Лабыҥкыр}}, {{val|ru|Лабынкыр}}) ir attāls kalnu [[ezers]] Krievijas Federācijas [[Saha|Sahas Republikā]] (Jakutijā), [[Oimjakona]]s rajonā [[Austrumsibīrija|Austrumsibīrijā]]. Tas atrodas [[Oimjakonas augstiene|Oimjakonas augstienē]] starp [[Indigirka]]s un [[Kolima (upe)|Kolimas]] upju baseiniem aptuveni 1020 metru virs jūras līmeņa, vienā no aukstākajiem apdzīvotajiem reģioniem pasaulē, ko bieži dēvē par Ziemeļu puslodes [[auksuma pols|aukstuma pola]] zonu. Ezers ir pazīstams ar savu nomaļo novietojumu, dzidro ūdeni, ievērojamo dziļumu un skarbajiem klimatiskajiem apstākļiem. Zinātniskajā literatūrā Labinkira raksturota kā īpaši auksts [[ligotrofija|ultraoligotrofisks]] ezers. Pētījumi liecina, ka tas ir aizsalis aptuveni 240 dienas gadā, ūdens caurredzamība sasniedz apmēram 10 metrus, bet maksimālais dziļums pārsniedz 60 metrus. Vienlaikus ezers izceļas ar neparastām hidroloģiskām īpašībām — neraugoties uz ļoti zemajām ziemas temperatūrām, tas dažkārt neaizsalst pilnībā vai aizsalst vēlāk nekā apkārtējās ūdenstilpes, kas piesaistījis zinātnieku interesi par tā ģeoloģiskajām un fizikālajām īpatnībām.

Plašāku pazīstamību Labinkira ieguvusi [[jakuti|jakutu]] folklorā un populārajā kultūrā saistībā ar leģendām par tā saukto “[[Labinkiras velns|Labinkiras velnu]]” — noslēpumainu radījumu, kas it kā dzīvojot ezera dziļumos. Šie nostāsti bieži tiek salīdzināti ar citu pasaules “[[ezeru briesmonis|ezera briesmoņu]]” tradīcijām, piemēram, [[Lohnesa ezera briesmonis|Lohnesas briesmoņa]] leģendu [[Skotija|Skotijā]]. Leģendas par neparasto radījumu piesaistījušas gan mediju, gan pētnieku ekspedīciju uzmanību un kļuvušas par nozīmīgu Jakutijas reģionālās folkloras daļu.

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}

{{Krievija-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Krievijas ezeri]]</text>
      <sha1>algc3rt42lrr5zl1arlin5yyrlu8dz0</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dalībnieka diskusija:पाटलिपुत्र</title>
    <ns>3</ns>
    <id>631967</id>
    <redirect title="Dalībnieka diskusija:Pataliputra!" />
    <revision>
      <id>4468534</id>
      <timestamp>2026-05-15T11:19:01Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Mys 721tx</username>
        <id>16971</id>
      </contributor>
      <comment>Mys 721tx pārvietoja lapu [[Dalībnieka diskusija:पाटलिपुत्र]] uz [[Dalībnieka diskusija:Pataliputra!]]: Automatically moved page while renaming the user &quot;[[Special:CentralAuth/पाटलिपुत्र|पाटलिपुत्र]]&quot; to &quot;[[Special:CentralAuth/Pataliputra!|Pataliputra!]]&quot;</comment>
      <origin>4468534</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="48" sha1="j1qncim2uu0y1iui3ran8k2svf9xtou" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Dalībnieka diskusija:Pataliputra!]]</text>
      <sha1>j1qncim2uu0y1iui3ran8k2svf9xtou</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Kategorija:Malakologi</title>
    <ns>14</ns>
    <id>631968</id>
    <revision>
      <id>4468538</id>
      <timestamp>2026-05-15T11:36:04Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Jānis U.</username>
        <id>198</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: [[Kategorija:Zoologi]]</comment>
      <origin>4468538</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="22" sha1="5udxupw4k3jl4fok3pnpux7esdgnu2e" xml:space="preserve">[[Kategorija:Zoologi]]</text>
      <sha1>5udxupw4k3jl4fok3pnpux7esdgnu2e</sha1>
    </revision>
  </page>
</mediawiki>